Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.48.0-wmf.4 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Tēma 0 1126 4548595 4529955 2026-11-12T07:27:24Z Lasks 38532 4548595 wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|Latvijas galvaspilsētu|Rīga (nozīmju atdalīšana)|Rīga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rīga | settlement_type = Galvaspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/3/2/2 |caption_align = center |image1 = Riga (33844464828).jpg |caption1 = [[Vecrīga]] |image2 = House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg |caption2 = [[Melngalvju nams]] |image3 = Freedom Monument, Riga (09.09.2022).02.jpg |caption3 = [[Brīvības piemineklis]] |image4 = Alberta street 2a 01.jpg |caption4 = [[Alberta iela (Rīga)|Alberta iela]] |image5 = Opera house with pond.jpg |caption5 = [[Latvijas Nacionālā opera un balets]] |image6 = View from Latvian Academy of Sciences building.05.jpg |caption6 = [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]] un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]] |image7 = Mezparka-estrade.jpg |caption7 = [[Mežaparka Lielā estrāde]] |image8 = Old Riga Vecrīga Town Hall.jpg |caption8 = [[Rīgas rātsnams]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag_of_Riga.svg | flag_size = 125px | flag_link = Rīgas karogs | image_shield = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | image_blank_emblem = Rīgas Logo.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | shield_size = 100px | shield_link = Rīgas ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 23 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 12. gadsimtā | established_title2 = Dibināta | established_date2 = 1201. gadā | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = kopš 1225. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm|title=Vissenākie laiki|publisher=Rīgas pašvaldības portāls|accessdate={{dat|2012|4|30||bez}}|archive-date={{dat|2010|10|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101010060809/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm}}</ref> | government_type = [[Rīgas dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Viesturs Kleinbergs]] ([[Progresīvie|P]]) | area_footnotes = | area_total_km2 = 307.17 | area_land_km2 = 258.67 | area_water_km2 = 48.5 | elevation_footnotes = | elevation_m = 6 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rīga}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = 1070201 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-10(01-84) | area_code = | website = {{URL|http://www.riga.lv}} | footnotes = | official_name = Rīgas valstspilsēta }} '''Rīga''' ir [[Latvija]]s [[galvaspilsēta]], [[valstspilsēta]] un viens no galvenajiem [[rūpniecība]]s, darījumu, [[kultūra]]s, [[Sports|sporta]] un [[Finanses|finanšu]] centriem [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kā arī nozīmīga [[osta]]s pilsēta. Ar 605 273 iedzīvotājiem (2024. gada dati) tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā. Tās robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas [[Aglomerācija|aglomerācijā]] — vairāk nekā puse visu [[Latvijas iedzīvotāji|Latvijas iedzīvotāju]]. Pilsētas teritorijas platība ir 307,17 km². [[Rīgas vēsturiskais centrs]] ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]] un ir ievērojams ar [[jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūru, kurai, pēc UNESCO viedokļa, nav līdzīgu pasaulē. == Vēsture == {{Pamatraksts|Rīgas vēsture}} Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz 2020. gadiem Rīga bija [[Baltija]]s valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām [[Baltijas jūra]]s austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar [[20. gadsimts|20. gadsimtu]] — [[Latvijas Republika]]s galvaspilsēta. Rīgā arī atradās [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] un [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] pārvaldes institūcijas, taču pilsētai bija pašai sava pašvaldība un administratīvi teritoriālā vienība. {{Quote box | width = 25% | align = left | title = Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām: | fontsize = 80% | quote = {{Flagicon image|Flag of the Teutonic Order.svg|link=}} [[Livonijas bīskapija]] 1201—1255<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_State_of_the_Teutonic_Order.svg|link=}} [[Rīgas arhibīskapija]] (metropole [[Livonijas Konfederācija]]i) 1255—1562<br /> [[Rīgas brīvpilsēta]] 1561—1581<br /> {{Flagicon image|Coat_of_arms_of_Swedish_Livonia_(18th_century).svg|link=}} [[Zviedru Vidzeme]] ([[Zviedrijas vēsture|Zviedru Impērija]]s domīnija) 1600—1721<br /> {{Flagicon image|Flag of the Governorate of Livonia.svg|link=}} [[Vidzemes guberņa]] ([[Krievijas Impērija]]s autonomija) 1721—1918<br /> {{Flaga|LVA}} [[Latvija|Latvijas Republika]] 1918–1940<br /> {{Flagicon image|Flag of the Latvian Soviet Socialist Republic (1940–1953).svg|link=}} [[Latvijas PSR]] ([[Padomju Sociālistiskās Republikas|PSRS republika]]) 1940–1941<br /> {{Flagicon image|Flag of Germany (1935–1945).svg|link=}} [[Ostlande|Ostlandes reihskomisariāts]] 1941–1944<br /> {{Flagicon image|Flag_of_the_Latvian_Soviet_Socialist_Republic_(1953–1990).svg|link=}} [[Latvijas PSR]] 1944–1990<br /> {{Flaga|LVA}} [[Latvija|Latvijas Republika]] 1990–mūsdienas<br /> }} === Pašreizējā pilsētas attīstība === 21. gadsimta pirmā desmitgade Rīgā iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, ko veicināja [[Latvija]]s [[Ekonomikas izaugsme|ekonomiskā izaugsme]]. Rīgā uzcēla vairākas daudzstāvu dzīvojamās un biroju ēkas, arī "[[Saules akmens]]" augstceltni [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. Uzsāka [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]s ēkas — "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" — celtniecību. "[[Rīgas satiksme]]" pilnībā nomainīja nolietotos autobusus, daļēji arī trolejbusus un tramvajus. 2003. gadā Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. Rīgā vairākkārt notika [[Pasaules čempionāts hokejā]] un [[Eiropas čempionāts basketbolā]]. 2006. gadā Rīgā notika [[19. NATO samits]]. Līdz ar [[2008. gada globālā finanšu krīze|globālo finanšu krīzi]] 2008. gadā Latvijas ekonomika pēc rekordstraujas attīstības pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzus celtniecības un attīstības projektus apturēja, tomēr pabeidza [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] un [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] jaunās ēkas celtniecību. Rīga bija viena no [[Rīga 2014|2014. gada]] [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]].<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en|title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases|publisher=europa.eu|pages=|format=html}}</ref> 2015. gadā Latvijas prezidentūras [[Eiropas Savienības Padome|Eiropas Savienības Padomē]] laikā Rīgā notika 4. Austrumu partnerības samits.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.consilium.europa.eu/en/meetings/international-summit/2015/05/21-22/|title=Eastern Partnership summit, Riga, 21-22 May 2015}}</ref> == Ģeogrāfija == Rīgas pilsēta atrodas [[Latvija]]s centrālajā daļā, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu piekrastē, [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]], [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas]] un [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] teritorijā, abos [[Daugava]]s krastos (teritoriju [[Daugava]]s kreisajā krastā sauc par [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]). Rīgas pilsētas teritorijā krustojas [[57. ziemeļu paralēle]] un [[24. austrumu meridiāns]]. Rīgas valstspilsēta robežojas ar [[Jūrmala]]s pilsētu, kā arī [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Ādažu novads|Ādažu]] novadiem. Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir [[Dzegužkalns]] — 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri. Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] abrāzijas—akumulācijas, [[Litorīnas jūra|Litorīnas]] un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektārus lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa. === Ūdeņi === Rīgas teritorijā ir vairāk nekā 30 dažādu ūdens objektu (upes, attekas, kanāli, meliorācijas grāvji, ezeri un dīķi). Tie aizņem ~17,6% no visas pilsētas teritorijas.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2014/12/4.1_SIVN_VP_20090616.pdf|title=Rīgas teritorijas plānojuma 2006. - 2018. gadam grozījumu stratēăiskā ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats}}</ref> Rīgas pilsētas teritorijas lielākā daļa ietilpst Daugavas baseina teritorijā, tomēr neliela daļa ietilpst arī [[Lielupe]]s sateces baseinā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2021/11/6_strategiskais_ietekmes_uz_vidi_novertejums_Vides_parskats.pdf|title=Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums. Vides pārskats}}</ref> [[Attēls:Waterfall in Arkadija Park (14965334716).jpg|left|thumb|Ūdenskritums uz [[Mārupīte]]s [[Arkādijas parks|Arkādijas parkā]]]] Lielākā ūdens objekta — Daugavas — garums pilsētas robežās ir ~31 km, platums pie tiltiem ~700 m, dziļums 8 — 15 m. Daugavas kreisā krasta lielākās pietekas ir [[Ķekava (upe)|Ķekava]] (ietek [[Sausā Daugava|Sausajā Daugavā]]), [[Mārupīte]] un [[Hapaka grāvis]]. Šim krastam īpaši raksturīgas tā saucamās attekas — [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazā Daugava]], [[Bieķengrāvis]], [[Zunds (Rīga)|Zunds]] un [[Buļļupe]]. Daugavas labā krasta svarīgākā pieteka ir [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]; šeit ir arī divas lielas attekas — [[Sarkandaugava (atteka)|Sarkandaugava]] un [[Vecdaugava (atteka)|Vecdaugava]], kā arī [[Pilsētas kanāls]] un vairākas nelielas attekas Zvirgzdu salas un [[Kundziņsala]]s apkaimē.<ref name=":0" /> Hidrogrāfiskais tīkls pilsētas robežās ir regulēts vai gandrīz pilnībā izmainīts. Pilsētas teritorijā ir augsts gruntsūdeņu līmenis. Teritorijās, kur virsūdeņu notece netiek regulēta, ir daudz pārmitru platību, nelielu purvu.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Liela daļa no mazajām ūdenstecēm ([[Strazdupīte (Juglas ezera pieteka)|Strazdupīte]], [[Mailes upīte|Mailes grāvis]], [[Šmerļupīte]], [[Dreiliņupīte]] u.c.) ir aizbērtas vai aizsērējušas.<ref name=":1" /> Ziemeļos un ziemeļaustrumos pilsētu ieskauj divi lieli ezeri — [[Juglas ezers]] un [[Ķīšezers]]. Tie ir [[Baltijas ledus ezers|Baltijas ledus ezera]] relikti.<ref name=":2" /> Pilsētas teritorijā ir daudz nelielu ezeru: [[Bābelītis]], [[Gaiļezers]], [[Linezers (Rīga)|Linezers]], [[Velnezers]]. Daugavas kreisajā krastā ir uz Mārupītes mākslīgi veidotais [[Māras dīķis]]. Pieminami arī [[Dambjapurva ezers]] un [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjera ūdenstilpe]].<ref name=":0" /> === Klimats === {{Pamatraksts|Rīgas klimats}}[[Attēls:Вантовый_мост_(Рига)_ночью.jpg|thumb|[[Vanšu tilts]], [[Saules akmens]] un ''[[Zunda Towers]]'' naktī]] Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu [[Ciklons|ciklonisko]] darbību. Tāpēc te bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju ([[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Daugava]]s, [[Ķīšezers|Ķīšezera]]) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra Rīgā parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā pilsētas tuvākajā apkārtnē. [[Saule]]s leņķa maksimums ir [[22. jūnijs|22. jūnijā]], 56,4°, bet zemākais — [[22. decembris|22. decembrī]], tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums [[Vasara|vasarā]] ir 54—57%, [[Ziema|ziemā]] tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas — attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā — 615,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²). ==== Temperatūra ==== Viszemākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī. * −34,9 °C ([[1956]]. gada [[1. februāris]]) * −34,6 °C ([[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985]]. gada [[12. februāris]]) * −33,7 °C ([[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970]]. gada [[30. janvāris]]) Visaugstākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā. * +34,5 °C ([[1885]]. gada [[15. jūlijs]] un [[1914]]. gada [[15. jūlijs]])<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1536071 Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus]{{Novecojusi saite}}</ref> * +34,1 °C ([[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[31. jūlijs]]) * +34,0 °C ([[1896]]. gada [[30. jūlijs]], [[1923]]. gada [[13. jūlijs]] un [[1988. gada laikapstākļi Latvijā|1988]]. gada [[7. jūnijs]]) Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā [[gaisa temperatūra]] galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, vasarā maksimāli iespējams 7—9 dienas (1936, 1939. gadi). [[Pavasaris]] ir auksts un ieildzis, bet [[rudens]] silts un garš. Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5 °C vai augstāka, sākas vidēji [[14. aprīlis|14. aprīlī]] un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10 °C vai augstāka) — 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap [[25. aprīlis|25. aprīli]], bet atsevišķos gados var būt vēl [[15. maijs|15. maijā]] (1927. gads). Agrākās [[rudens]] salnas reģistrētas 1906. gada [[26. septembris|26. septembrī]]. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8 °C vai zemāka, sākas [[8. oktobris|8. oktobrī]] un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākas rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām). Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. [[Vasara|Vasarā]] tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums novērojams rudenī — 55 dienas, vasarā — 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju [[gaisa temperatūra]]s pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30 °C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu [[ciklons|cikloni]] no [[Vidusjūra]]s un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda [[Anticiklons|anticikloni]]. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas [[atmosfēras fronte]]s. Ar tām saistās [[Vējš|vēja]] pastiprināšanās, [[nokrišņi]], [[Negaiss|pērkona negaisi]], [[krusa]], [[putenis|puteņi]]. [[Ziema|Ziemā]] [[Siltā atmosfēras fronte|siltās atmosfēras frontes]] izraisa [[Atkala|atkalu]], [[Migla|miglu]] un [[Smidzinošs lietus|smidzinošu lietu]]. Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteo.lv/public/27817.html |title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |access-date={{dat|2007|10|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928110930/http://www.meteo.lv/public/27817.html |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77 | title = Klimatisko normu dati | language = lv | publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] | accessdate = 2023-03-17 | archive-date = 2023-01-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024913/https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url = https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/ | title = Gaisa temperatūras rekordi | language = lv | publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] | accessdate = 2023-03-17 | archive-date = 2023-01-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024910/https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/ }}</ref> {{RigaMeteoData}} === Daba === Rīgas atrašanās vieta Daugavas, Lielupes grīvā un Rīgas līča piekrastē radījusi labvēlīgus apstākļus augstai bioloģiskajai daudzveidībai. Jūras piekrastē, ezeru un upju krastmalās, mežos, pļavās un pat pilsētas centrā var atrast Eiropā un Latvijā aizsargājamas sugas un biotopus. Kopumā konstatēti 14 Latvijā īpaši aizsargājamo biotopu veidi, kā arī 21 Eiropas nozīmes biotops, no tiem 10 ir prioritāri aizsargājami biotopi.<ref name=":0" /> ==== Flora ==== Rīgai pilsētas robežās pieder vairāk kā 5500 ha meža jeb apmēram 8% no kopējās teritorijas. Meži ir izvietojušies atsevišķos masīvos, kurus nošķir ūdeņi vai dzīvojamie rajoni. Lielākie Rīgas mežu masīvi ir Kleistu — Bolderājas, Vecāķu — Vecdaugavas, Biķernieku, Buļļu, Imantas, Mežaparka, Mārupes un Juglas masīvs. Rīgas mežos valdošā koku suga ir [[Priedes|priede]] — 88,1%, tai seko [[Bērzi|bērzs]] — 6,6% un [[melnalksnis]] — 2,8%. Rīgas mežu pamatu veido priežu sausieņu meži. No mežu augšanas apstākļu tipiem dominējošie ir [[Sils|sili]], [[Mētrājs|mētrāji]] un lāni. Lielākie un dabiskākie mežu masīvi plešas gar Rīgas līci. Rīgas līcim piegulošā mežu teritorija ir iekļauta [[Piejūra|Piejūras dabas parkā]].<ref name=":0" /> Samērā lielas platības pilsētā aizņem sabiedriskie apstādījumi dārzos, parkos un skvēros, un tajos ir liels introducēto sugu skaits (aptuveni 600 koku un krūmu sugu).<ref name=":2" /> Apdzīvotu vietu un rūpniecisko teritoriju tiešā tuvumā Rīgas teritorijā konstatētas 36 īpaši aizsargājamas ziedaugu sugas un 10 īpaši aizsargājamas sēņu sugas.<ref name=":0" /> ==== Fauna ==== Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā. [[Attēls:Balodis Tuvplana.jpg|thumb|left|200px|[[Mājas balodis]], izplatīts putns Rīgā]] Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo [[Alnis|aļņi]], dažkārt [[stirna]]s, retāk [[Meža cūka|mežacūkas]], bieži [[Rudā lapsa|rudās lapsas]]. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas [[Eirāzijas vāvere|vāveres]], pilsētas nomalēs un [[Daugava]]s salās — [[pelēkais zaķis]]. Piemērotos biotopos iespējams atrast [[Eiropas kurmis|kurmi]] un [[Eiropas ezis|ezi]], kā arī [[Meža cirslis|meža cirsli]] un [[Mazais cirslis|mazo cirsli]]. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta ne vien lapsa, bet arī [[Amerikas ūdele]] (galvenokārt gar [[Daugava|Daugavu]]), retāk [[Meža sesks|sesks]] un [[meža cauna]]. [[Eirāzijas bebrs|Bebri]] novēroti ne tikai pilsētas perifērijā, bet arī tuvu pilsētas centram, piemēram, Zaķusalā un Pilsētas kanālā. [[Daugavgrīvas cietoksnis|Daugavgrīvas cietoksnī]] un Mangaļu pussalā konstatētas 6 sikspārņu sugas, kuras visas ir Latvijā īpaši aizsargājamas. Rīgā sastopamas 4 īpaši aizsargājamas abinieku sugas. Rīgas pilsētā ir salīdzinoši liela arī bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība — 20 Latvijā īpaši aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas, no tām 4 gliemju, 15 kukaiņu, 1 zirnekļu suga. [[Attēls:Columba livia domestica.JPG|thumb|Baloži]] Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Rīgā ligzdo vairāk par 150 putnu sugām jeb 60% no Latvijas kopējā putnu sugu skaita. Kopā ar caurceļotājiem, ziemotājiem, kā arī ieceļotājiem konstatēto putnu sugu skaits sasniedz 260. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām — piemēram, [[mājas balodis|mājas balodim]], [[mājas zvirbulis|mājas zvirbulim]], arī [[svīre]]i, [[Melnais erickiņš|melnajam erickiņam]] un [[Kovārnis|kovārnim]]. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē [[lielā zīlīte]], bieži sastopams [[melnais mežastrazds]], [[žubīte]], [[gaišais ķauķis]], [[sīlis]], [[lauku balodis]], [[Pelēkā vārna|vārna]] un [[žagata]]. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī [[lakstīgala]], [[sarkanrīklīte]], [[melnais mušķērājs]], daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, [[vītītis]], [[cekulzīlīte]], [[erickiņš]]. Daugavā un ezeros ir [[Lielais ķīris|lielo ķīru]] kolonijas. Pļavās sastopama [[ķīvīte]], smiltājos — [[upes tārtiņš]], ūdenstilpēs — [[meža pīle]]. Rīgas pilsētas teritorijā konstatētas 53 Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas.<ref name=":0" /> == Teritoriālais iedalījums == [[Attēls:Riga SPOT 1024.jpg|200px|right|thumb|Rīgas pilsētas teritorija — skats no satelīta]] Rīga ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], kas iedalīta sešās oficiālajās administratīvās vienībās: * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] (3 km²) * [[Kurzemes rajons]] (79 km²) * [[Zemgales priekšpilsēta]] (41 km²) * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] (77 km²) * [[Vidzemes priekšpilsēta]] (57 km²) * [[Latgales priekšpilsēta]] (50 km²) Pēc platības lielākais ir [[Kurzemes rajons]], bet mazākais [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir [[Latgales priekšpilsēta]], savukārt [[Vidzemes priekšpilsēta]] un [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes]] un [[Zemgales priekšpilsēta]]s ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] tas ir visstraujāk samazinājies.<ref name="ie1">Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes gada pārskats ([[portatīvā dokumenta formāts|PDF]] fails)</ref> === Rīgas pilsētas administratīvās robežas === {{Pamatraksts|Rīgas robežas}} Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km², bet, pierēķinot piepilsētas, tās platība sasniedz aptuveni 7000 km² ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju. === Teritorijas iedalījums === * Apdzīvojamās platības aizņem 67,00 km² (21,8%) * Rūpnieciskās platības aizņem 52,45 km² (17,0%) * Ielas un ceļi aizņem 24,64 km² (8,0%) * Parki aizņem 57,54 km² (19,0%) * Ūdens platības aizņem 48,50 km² (15,8%)<ref name="ie2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm |title=Rīgas pašvaldības portāls |access-date={{dat|2008|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090228074024/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm }}</ref> === Rīgas apkaimes === [[Attēls:View from St. Peter's Church Spire, Riga (07.09.2022).06.jpg|thumb|Skats no Pētera baznīcas]] 1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgai nebija oficiāli apstiprināta pilsētas teritoriālā iedalījuma, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas). Nosacīti Rīgas pilsēta bija sadalīta 47 rajonos jeb "mikrorajonos", kuru robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt [[Spilve (Rīga)|Spilvi]], kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda — sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu bija diezgan atšķirīga. 2007. gadā [[Rīgas dome]]s pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna — [[Apkaime (pilsēta)|apkaimju]] definēšanas, kurā Rīga sastāv no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku — kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |title=RDPAD aicina veidot apkaimes |access-date={{dat|2008|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081218094959/http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |archivedate={{dat|2008|12|18||bez}} }}</ref><ref>[http://www.vestis.lv/?ct=partevi&fu=read&id=415 Rīgas Pilsētas Vēstis — Aktuāli]{{Dead link|date=September 2011}}</ref> Apkaimju definēšanu Rīgas attīstības plānā 2006.—2018. gadam ierosināja [[Rīgas dome]]s Pilsētas attīstības departaments. Sarunvalodā bieži lietotais termins '[[mikrorajons]]' tika raksturots kā "arhitektonisks un būtu grūti piemērojams tādās vēsturiskajās pilsētas daļās kā, piemēram, Torņakalns, Vecpilsēta vai Grīziņkalns".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rdpad.lv/58-rigas-apkaimes-katra-ar-savu-identitati-un-raksturu/|title=58 Rīgas apkaimes – katra ar savu identitāti un raksturu|last=Miščuks|first=Autors: Aleksis|website=RDPAD|access-date=2025-05-27|date=2014-01-30|language=lv}}</ref> === Rīgas apkaimju uzskaitījums === ''Skatīt arī:'' ''[[Rīgas apkaimju uzskaitījums]]'' [[Attēls:Rigas apkaimes Nr.png|right|300px]] {{columns |width=200px |col1= * 1. [[Bolderāja]] * 2. [[Daugavgrīva]] * 3. [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] * 4. [[Iļģuciems]] * 5. [[Imanta (Rīga)|Imanta]] * 6. [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] * 7. [[Ķīpsala]] * 8. [[Rītabuļļi]] * 9. [[Spilve (Rīga)|Spilve]] * 10. [[Voleri]] * 11. [[Zasulauks]] * 12. [[Āgenskalns]] * 13. [[Atgāzene]] * 14. [[Beberbeķi]] * 15. [[Bieriņi]] |col2= * 16. [[Bišumuiža]] * 17. [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] * 18. [[Mūkupurvs]] * 19. [[Pleskodāle]] * 20. [[Salas (Rīga)|Salas]] * 21. [[Šampēteris]] * 22. [[Torņakalns]] * 23. [[Ziepniekkalns]] * 24. [[Zolitūde]] * 25. [[Čiekurkalns]] * 26. [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] * 27. [[Kundziņsala]] * 28. [[Mangaļsala]] * 29. [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] * 30. [[Mīlgrāvis]] |col3= * 31. [[Pētersala-Andrejsala]] * 32. [[Sarkandaugava]] * 33. [[Trīsciems]] * 34. [[Vecāķi]] * 35. [[Vecdaugava (Rīga)|Vecdaugava]] * 36. [[Vecmīlgrāvis]] * 37. [[Vecrīga|Vecpilsēta]] * 38. [[Centrs (Rīga)|Centrs]] * 39. [[Berģi (Rīga)|Berģi]] * 40. [[Brasa]] * 41. [[Brekši]] * 42. [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]] * 43. [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] * 44. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] * 45. [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |col4= * 46. [[Purvciems (Rīga)|Purvciems]] * 47. [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanste]] * 48. [[Suži (Rīga)|Suži]] * 49. [[Teika (Rīga)|Teika]] * 50. [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] * 51. [[Dārzciems (Rīga)|Dārzciems]] * 52. [[Dārziņi]] * 53. [[Grīziņkalns]] * 54. [[Ķengarags]] * 55. [[Latgales apkaime]] * 56. [[Pļavnieki]] * 57. [[Rumbula]] * 58. [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] }} == Administrācija == ''Pamatraksts: [[Rīgas pašvaldības vadītājs]]'' Rīgas valstspilsētas pašvaldības vadītājs ir [[Rīgas domes priekšsēdētājs]]. Viņam palīdz viens vai vairāki vietnieki. [[Rīgas dome]] ir demokrātiski ievēlēta institūcija, un tā ir galīgā lēmējinstitūcija pilsētā. Tās sastāvā ir 60 deputāti, kurus ievēl ik pēc četriem gadiem. Rīgas domes prezidijs sastāv no Rīgas domes priekšsēdētāja un politisko partiju vai partiju bloku deleģētiem pārstāvjiem, kas ievēlēti pilsētas domē. Kopš 2025. gada 27. jūnija Rīgas mērs ir [[Viesturs Kleinbergs]] no partijas "[[Progresīvie]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.06.2025-par-rigas-meru-ievelets-viesturs-kleinbergs-no-progresivajiem.a604705/?utm_source=lsmfront&utm_campaign=velesanas&utm_medium=velesanas|title=Par Rīgas mēru ievēlēts Viesturs Kleinbergs no «Progresīvajiem»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-06-28|language=lv}}</ref> == Demogrāfija == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = right |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1718|5891 |1767|19500 |1775|19186 |1780|19935 |1785|25022 |1794|27813 |1800|29500 |1806|33665 |1816|39122 |1824|41493 |1829|51871 |1836|56564 |1840|60600 |1852|65777 |1857|61878 |1863|77467 |1867|102600 |1881|169300 |1897|282200 |1913|517500 |1920|185100 |1925|337699 |1930|377900 |1935|385063 |1940|353800 |1945|228200 |1950|482300 |1955|566900 |1959|580400 |1965|665200 |1970|731800 |1975|795600 |1979|835500 |1987|900300 |1990|909135 |1995|824988 |2000|764329 |2005|731762 |2010|709145 |2011|658637 |2012|636933 |2013|630565 |2014|633041 |2015|631754 |2016|630266 |2017|633264 |2018|630582 |2019|625970 |2020|621012 |2021|614618 |2022|605802 |2023|609489 |2024|605273 |2025|595053 |2026|588911 }} 13. gadsimta sākumā Rīgā dzīvoja apmēram 1 000 cilvēku, 15. gadsimtā iedzīvotāju skaits bija palielinājies līdz 8 000, ekonomiskā uzplaukuma laikā 16. gadsimtā Rīga bija viena no Baltijas jūras piekrastes lielākajām pilsētām un tajā dzīvoja apmēram 16 000 cilvēku. Nākamajos gadsimtos ilgstošā karadarbība, mēris un ekonomiskais pagrimums nelabvēlīgi ietekmēja demogrāfisko situāciju, un 1720. gadā Rīgā bija mazāk nekā 6 000 cilvēku.<ref name=":2" /> 18. un 19. gadsimtā Rīga sāka pieaugt straujāk, 1867. gadā, kad notika 1. tautas skaitīšana, Rīgas iedzīvotāju skaits pārsniedza 100 000. Ļoti strauja attīstība Rīgā bija vērojama 50 gadu periodā starp 1863. gadu un 1913. gadu, kad iedzīvotāju skaits pieauga par vairāk nekā 440 000.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas ģeogrāfija|last=Rutkis|first=J.|publisher=Apgāds Zemgale|year=1960}}</ref> Rīgas iedzīvotāju skaita salīdzinājums pēc četru tautas skaitīšanu materiāliem liecina, ka no 1867. līdz 1913. gadam tas palielinājās gandrīz 5 reizes. Salīdzinot 1863. un 1914. gadu datus, pieaugums ir vēl lielāks — 7,2 reizes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīga 1860-1917|last=VĒSTURES INSTITŪTS|first=LATVIJAS PSR ZINĀTŅU AKADĒMIJA|publisher=Zinātne|year=1978|location=Rīga}}</ref> 1914. gadā iedzīvotāju skaita straujo pieaugumu pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]], un 1. tautas skaitīšanā neatkarīgajā Latvijā 1920. gadā Rīgā bija tikai 185 000 iedzīvotāji. Ar kara postījumu likvidēšanu un bēgļu atgriešanos iedzīvotāju skaits sāka atkal pieaugt.<ref name=":3" /> Rīgas iedzīvotāju skaita pieaugumu pārtrauca [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] notikumi. Pēc vācu repatriācijas, 1941. gada deportācijām un citiem iedzīvotāju zaudējumiem 1943. gada tautas skaitīšanā Rīgā konstatēja apmēram 300 000 iedzīvotāju, tomēr ebreji netika pieskaitīti. Šis skaits ievērojami tālāk samazinājās 1944. gada beigās, kad piespiedu kārtā vai labprātīgi Rīgu atstāja daudz iedzīvotāju, kas devās trimdā uz Vāciju un citur, tādēļ iedzīvotāju skaits bija sarucis zem 200 000. Pēc Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits atkal palielinājās, kas galvenokārt saistīts ar liela viesstrādnieku skaita ievešanu no pārējās PSRS.<ref name=":3" /> No 1946. līdz 1950. gadam Rīgā ik gadu iebrauca 54 600 cilvēku, migrācijas saldo bija 30 700 gadā. No 1951. līdz 1987. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits palielinājās par 11 000 gadā.<ref name=":2" /> 1980. gadu vidū prognozēja, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās [[Krievija|Krievijā]] dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada 1. janvārī Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku, un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits turpināja samazināties, un 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā deklarējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet Rīgas mērs [[Nils Ušakovs]] apgalvoja, ka pilsētā vēl strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.<ref>[https://diena.lv/raksts/latvija/riga/usakovs-_ridzinieku_-kampanu-verte-ka-veiksmigu-galvaspilseta-deklarejusies-ap-10-000-cilveku-14039298 Ušakovs rīdzinieku kampaņu vērtē kā veiksmīgu; galvaspilsētā deklarējušies ap 10 000 cilvēku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220216123027/https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/usakovs-_ridzinieku_-kampanu-verte-ka-veiksmigu-galvaspilseta-deklarejusies-ap-10-000-cilveku-14039298 |date={{dat|2022|02|16||bez}} }} Diena.lv 2014. gada 9. janvārī</ref><ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/usakova-aicinajumam-atsaukusies-un-par-ridziniekiem-kluvusi-ap-10-000-cilveku.d?id=44022006 Ušakova aicinājumam atsaukušies un par rīdziniekiem kļuvuši ap 10 000 cilvēku] Delfi (LETA), 09.01.2014</ref> 2024. ɡadā Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 600 000. Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku — [[Latvijas pilsonība|Latvijas pilsoņu]] īpatsvars. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2012. gadā Rīgā bija piereģistrēti 473 548 Latvijas pilsoņi (74,3% no kopējā skaita), 139 639 [[Latvijas nepilsoņi]] (21,9%) un 17 591 Krievijas Federācijas pilsoņi (2,8%). Savukārt 2026. gadā Rīgā bija piereģistrēti 472 583 Latvijas pilsoņi (80,2%), 80 480 [[Latvijas nepilsoņi]] (13,7%) un 14 190 Krievijas pilsoņi (2,4%):<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV012/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības reģionos un valstspilsētās gada sākumā]</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 2012 ! 2013 ! 2014 ! 2015 ! 2016 ! 2017 ! 2018 ! 2019 ! 2020 ! 2021 ! 2022 ! 2023 ! 2024 ! 2025 ! 2026 ! 2027 |- ! Latvijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>473 548</small><br />(74,3%) | <small>471 620</small><br /> | <small>478 150</small><br /> | <small>479 502</small><br /> | <small>482 673</small><br /> | <small>490 035</small><br /> | <small>490 232</small><br /> | <small>488 161</small><br /> | <small>486 112</small><br /> | <small>483 893</small><br /> | <small>478 834</small><br /> | <small>479 905</small><br /> | <small>476 759</small><br /> | <small>475 569</small><br /> | <small>472 583</small><br />(80,2%) | |- ! Latvijas nepilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>139 639</small><br />(21,9%) | <small>135 534</small><br /> | <small>129 297</small><br /> | <small>123 934</small><br /> | <small>119 203</small><br /> | <small>114 432</small><br /> | <small>109 932</small><br /> | <small>105 383</small><br /> | <small>101 135</small><br /> | <small>97 207</small><br /> | <small>92 820</small><br /> | <small>90 045</small><br /> | <small>86 871</small><br /> | <small>83 695</small><br /> | <small>80 480</small><br />(13,7%) | |- ! Krievijas pilsoņi<br />(īpatsvars) | <small>17 591</small><br />(2,8%) | <small>17 216</small><br /> | <small>18 723</small><br /> | <small>20 326</small><br /> | <small>20 621</small><br /> | <small>20 571</small><br /> | <small>20 603</small><br /> | <small>20 425</small><br /> | <small>20 162</small><br /> | <small>19 768</small><br /> | <small>19 356</small><br /> | <small>16 924</small><br /> | <small>16 184</small><br /> | <small>14 964</small><br /> | <small>14 190</small><br />(2,4%) | |} === Etniskais sastāvs === Pēc [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Rīgas un Vidzemes kapitulācijas]], pievienošanas [[Krievijas Impērija]]i un [[Dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanas]] iedzīvotāju etniskais sastāvs bija ļoti mainīgs. Ja 18. gadsimta beigās pilsētā dominēja [[vācbaltieši]] (viņi bija 46%, latvieši — 31%, krievi — 14%, poļi — 9%), tad 19. gadsimta beigās latvieši veidoja 33%, vācbaltieši — 31 %, krievi — 19% no kopējā iedzīvotāju skaita. 20. gadsimta sākumā latviešu īpatsvars Rīgā palielinājās un 1935. gadā sasniedza 63%. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Otrā pasaules kara laikā [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada 14. jūnijā daudzus Rīgas latviešus deportēja uz PSRS]] vai nogalināja, bet 1944. gadā piespieda doties bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju. Pēc Otrā pasaules kara okupācijas vara veicināja cittautiešu ieceļošanu no PSRS un latviešu īpatsvars samazinājās līdz 36,5% 1989. gadā.<ref name=":2" /> No 1990. līdz 2015. gadam, samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinājās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr [[latvieši|latviešu]], kā arī mazāku grupu (kuru īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinājās lēnāk, nekā etnisko [[krievs|krievu]], [[baltkrievi|baltkrievu]], [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā, bet kopš 2015. gada sāka pieaugt arī to iedzīvotāju absolūtais skaits, kuri pārbrauc uz Rīgu darba vai studiju dēļ no citām pilsētām vai laukiem, un deklarējas Rīgā kā latvieši. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2018. gadā 5,6%) vai arī neizvēlas tautību (2018. gadā 3,5%). Latviešu skaita izmaiņas Rīgā pēc tautas skaitīšanu datiem (1867—2020):<ref>{{lkv|X|20 441}}</ref><ref name="autogenerated1">[http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&path=../DATABASEEN/Iedzsoc/Annual%20statistical%20data/04.%20Population/&lang=1 Central Statistical Bureau of Latvia, 2009]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 1867 ! 1881 ! 1897 ! 1913 ! 1917 ! 1919 ! 1920 ! 1930 ! 1935 ! 1959 ! 1970 ! 1979 ! 1989 ! 2000 ! 2011 ! 2020 |- ! Latvieši<br />(īpatsvars) | <small>24 199*</small><br />(23,6%) | <small>49 974*</small><br />(29,5%) | <small>127 046*</small><br />(45,0%) | <small>218 097*</small><br />(42,2%) | <small>114 379</small><br />(54,3%) | <small>109 660</small><br />(51,5%) | <small>99 580</small><br />(54,9%) | <small>227 842</small><br />(60,3%) | <small>242 731</small><br />(63,0%) | <small>258 528</small><br />(44,5%) | <small>299 072</small><br />(40,9%) | <small>317 546</small><br />(38,3%) | <small>331 934</small><br />(36,5%) | <small>313 368</small><br />(41,0%) | <small>298 412</small><br />(42,4%) | <small>308 597</small><br />(44,5%) |} Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienā lietotās valodas.<br /> Avots: [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rīgā 2026. gadā<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā — Teritoriālā vienība, Tautība, Laika periods un Mērvienība. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 284869 : Latvieši : green | slice 2 = 199076 : Krievi : red | slice 3 = 28117 : Ukraiņi : orange | slice 4 = 19522 : Baltkrievi : yellow | slice 5 = 9805 : Poļi : aqua | slice 6 = 4250 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 2858 : Ebreji : white | slice 8 = 697 : Romi (čigāni) : pink | slice 9 = 588 : Igauņi : brown | slice 10 = 38637 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 588 911 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 48,4% | style="text-align:center;" | 284 869 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 33,8% | style="text-align:center;" | 199 076 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 4,8% | style="text-align:center;" | 28 117 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,3% | style="text-align:center;" | 19 522 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,7% | style="text-align:center;" | 9805 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0,7% | style="text-align:center;" | 4250 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,5% | style="text-align:center;" | 2858 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 697 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 579 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 6,6% | style="text-align:center;" | 39 138 |} == Augstceltnes un augstākās būves == [[Attēls:TV tornis 2004.jpg|thumb|200px|[[Rīgas radio un televīzijas tornis]]]] {{Pamatraksts|Rīgas augstceltnes un augstākās būves}} Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā, tas ir [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] [[Zaķusala|Zaķusalā]]. Tā augstums ir 368,5 metri. Tas ir ne tikai augstākais tornis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], bet arī augstākais [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir ''[[Zunda Towers]]'', kuras dienvidu tornis ir 123 metrus augsts,<ref>[http://www.colliers.com/lv-lv/p-55520 Divu torņu moderna arhitektūras konstrukcija]{{Novecojusi saite}}</ref> kā arī [[Saules akmens]], ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II un III]]'' un [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]], kuras sniedzas augstāk par 100 metriem. {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākās Rīgas ēkas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Stāvi ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- |style="text-align:center;"| 1. |''[[Zunda Towers]]'' | style="text-align:center;" | 123 | style="text-align:center;" | 30 | style="text-align:center;" | 2015 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Saules akmens]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;" | 27 | style="text-align:center;"| 2004 |- | style="text-align:center;"| 3. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II un III]]'' | style="text-align:center;"| 114 | style="text-align:center;"| 32 | style="text-align:center;"| 2007/2024 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 108 | style="text-align:center;"| 21 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 5. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]'' | style="text-align:center;"| 99 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 2006 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Radisson Blu Hotel Latvija]] | style="text-align:center;"| 95 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Zemkopības ministrijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 92 | style="text-align:center;"| 26 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Latvijas Televīzijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 89 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 9. | ''[[Astra Lux]]'' | style="text-align:center;"| 81 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 10. | ''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris]]'' (2 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 78 | style="text-align:center;"| 25 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 11. | [[Preses nams]] | style="text-align:center;"| 77 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1977 |- | style="text-align:center;"| 12. | [[Skanstes virsotnes]] (4 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 76 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 13. | [[Rietumu Capital Centre|Rietumu Bankas galvenā ēka]] | style="text-align:center;"| 70 | style="text-align:center;"| 20 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 14. | [[Centra nams]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 9 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 15. | "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" | style="text-align:center;"| 68 | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| 2012 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākie Rīgas torņi un baznīcas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- | style="text-align:center;"| 1. | [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 368 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;"| 1746 |- | style="text-align:center;"| 3. | [[Āgenskalna televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 110 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons | style="text-align:center;"| 109 | style="text-align:center;"| 1981 |- | style="text-align:center;"| 5. | [[Rīgas Doms]] | style="text-align:center;"| 90 | style="text-align:center;"| 1776 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]] | style="text-align:center;"| 86 | style="text-align:center;"| 1225 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 1906 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 1869 |} |} == Transports == Rīga ar savu centrālo novietojumu un iedzīvotāju koncentrāciju vienmēr ir bijusi Latvijas infrastruktūras centrs. Rīgā sākas vairāki valsts nozīmes ceļi, austrumu-rietumu virzienā Rīgu šķērso Eiropas autoceļš [[Eiropas autoceļš E22|E22]], bet dienvidu-ziemeļu — [[Eiropas autoceļš E67|E67]]. === Infrastruktūra === [[Attēls:Jahtas pie Ķīpsalas (5).jpg|thumb|Vanšu tilts]] Rīgā Daugavu šķērso vairāki tilti. Senākais no tiem ir [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]], kas ir vienīgais dzelzceļa pārvades tilts Rīgā. [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilts]] savieno [[Vecrīga|Vecrīgu]] un [[Pārdaugava|Pārdaugavu]], [[Salu tilts]] savieno [[Latgales apkaime|Latgales apkaimi]] un Pārdaugavu caur [[Zaķusala|Zaķusalu]] un [[Lucavsala|Lucavsalu]], bet [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilts]] savieno Vecrīgu un Pārdaugavu caur [[Ķīpsala|Ķīpsalu]]. 2008. gadā tika pabeigta [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] projekta pirmā kārta pāri Daugavai, un 17. novembrī tas tika nodots satiksmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklats-jaunais-dienvidu-tilts.a49948/|title=Atklāts jaunais Dienvidu tilts|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Tilta izbūves darbi tika sākti 2004. gadā, bet pabeigti 2013. gadā.<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dienvidu-tilta-ceturtas-kartas-buvniecibu-plano-sakt-2019.gada.a244033/|title=Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecību plāno sākt 2019. gadā|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Dienvidu tilts bija lielākais būvniecības projekts Baltijas valstīs pēdējo 20 gadu laikā, un tā mērķis bija samazināt satiksmes sastrēgumus pilsētas centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dienvidutilts.lv/index.php?lang_id=2&menu_id=18|title=Dienvidu Tilts|website=web.archive.org|access-date=2023-07-31|date=2007-09-15|archive-date=2007-09-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20070915162206/http://www.dienvidutilts.lv/index.php?lang_id=2&menu_id=18}}</ref> Tilta kopējās izmaksas darbu noslēgumā sasniedza ap 570 miljoniem [[Lats|latu]] jeb vairāk nekā 810 miljonus [[eiro]].<ref name=":5" /> === Gaisa satiksme === [[Attēls:Riga Airport 2016.jpg|thumb|Starptautiskā lidosta "Rīga"]] Rīgā ir viena lidosta, kas apkalpo komerciālās aviokompānijas — 1975. gadā uzceltā [[starptautiskā lidosta "Rīga"]]. Tā ir galvenā aviokompānijas ''[[AirBaltic]]'' bāze, un ir viena no aviokompānijas [[Ryanair|''RyanAir'']] bāzēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://travelspill.com/guides/latvia-3096/|title=Latvia Travel Guide: Everything You Need to Know – Travel Spill|last=Vaivade|first=Samanta|website=travelspill.com|access-date=2023-07-31|date=2023-04-12|language=en}}</ref> Pēc pasažieru skaita lidosta ir lielākā Baltijas valstīs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/lidosta-riga-tuvakajos-gados-attistiba-plano-investet-247-miljonus-eiro.a442614/|title=Lidosta «Rīga» tuvākajos gados attīstībā plāno investēt 247 miljonus eiro|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Ap lidostu tiek būvēts jauns multimodāls transporta mezgls ar ''[[Rail Baltica]]'' staciju, un plānā ietilpst lidostas pilsētas attīstība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/sak-rail-baltica-stacijas-buvniecibu-pie-lidostas.a411008/|title=Sāk «Rail Baltica» stacijas būvniecību pie lidostas|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> Bijusī starptautiskā lidosta — [[Spilves lidosta]], kas atrodas 5 km attālumā no Rīgas centra, tiek izmantota mazajām lidmašīnām, pilotu apmācībai un izklaides aviācijai. Padomju laikā Rīgā atradās militārā aviobāze — [[Rumbulas lidlauks]]. === Starppilsētu satiksme === Rīgu ar pārējo Latviju savieno iekšzemes vilcieni, ko apkalpo [[Pasažieru vilciens]]. Galvenā dzelzceļa stacija ir [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīgas Centrālā stacija]]. ''Rail Baltica'' projekts paredz izbūvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju caur Rīgu, kas savienotu [[Tallina|Tallinu]] ar [[Lietuva]]s un [[Polija]]s robežu, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Projektu paredzēts nodot ekspluatācijā līdz 2030. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-koordinatore-pamattrases-celtniecibu-svarigi-pabeigt-lidz-2030-gadam.a494441/|title=«Rail Baltica» koordinatore: Pamattrases celtniecību svarīgi pabeigt līdz 2030. gadam|website=www.lsm.lv|access-date=2023-07-31|language=lv}}</ref> [[Rīgas Starptautiskā autoosta]] nodrošina iekšzemes un starptautiskos savienojumus ar autobusiem. === Ūdens satiksme === [[Rīgas osta|Rīgas brīvosta]] dod iespēju veikt kravu un pasažieru pārvadājumus pa jūru. Prāmji piestāj [[Rīgas pasažieru osta|Rīgas pasažieru terminālī]]. === Sabiedriskais transports Rīgā === {{Pamatraksts|Sabiedriskais transports Rīgā}} [[Attēls:16-08-30-Riga Daugavgrīva-RR2 3795.jpg|thumb|200x200px|Autobuss [[Solaris Urbino 18|Solaris Urbino]] III 18]] Sabiedrisko transportu pilsētā nodrošina [[Rīgas satiksme]], un tas sastāv no 51 autobusu, 22 trolejbusu un 6 tramvaju līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/|title=Rīgas satiksme|website=www.rigassatiksme.lv|access-date=2023-07-31|archive-date=2017-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20170731123614/https://www.rigassatiksme.lv/lv/}}</ref> Pirmās autobusu satiksmes līnijas atklāja 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, gadā pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. [[Attēls:1. tramvajs atiet no pieturas "Sporta akadēmija" (8).jpg|thumb|200x200px|Zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]] Rīgā]] Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst.16.30 [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. 1882. gada 23. augustā atklāja pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza [[Liepāja]], kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Rīgā pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā. === Mobilitātes punkti === Līdz 2026. ɡada septembrim pabeidza 15 mobilitātes punktu izveidi pie dzelzceļa pieturām "Zemitāni", "Brasa", "Sarkandaugava", "Dauderi", "Ziemeļblāzma", "Vecdaugava", "Vecāķi", "Mangaļi", "Šmerlis", "Šķirotava", "Gaisma", "Turība", "Bērnu slimnīca/Bieriņi", "Iļģuciems" un "Bolderāja".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.09.2026-eskalatori-lifti-un-kapnes-pabeigta-jorga-zemitana-parvada-parbuve-riga.a664811/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eskalatori, lifti un kāpnes – pabeigta Jorģa Zemitāna pārvada pārbūve Rīgā] lsm.lv 25.09.2026</ref> == Sports == [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006.]], [[2021. gada Pasaules čempionāts hokejā|2021.]] un [[2023. gada Pasaules čempionāts hokejā|2023. gadā]] gadā Rīgā norisinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]]. Vairāki Rīgas klubi spēlē [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā]]. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] spēlē [[FK RFS]], [[Riga FC]] un [[FK Metta]], [[FK Auda]]. Katru pavasari Rīgā notiek [[Rīgas maratons]]. Rīgā bāzēti arī vairāki [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubi — [[BK VEF Rīga]], [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], [[Rīgas Zeļļi]], kā arī sieviešu basketbola klubs [[TTT Rīga]]. == Mediji == === Radiostacijas === {{pamatraksts|Radio Rīgā}} {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 88,6 MHz || align="left" | Jumor FM |- | 89,2 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] [[Radio SWH Rock]] |- | 90,0 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] Radio SWH Gold |- | 90,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 1]] |- | 91,5 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 2]] |- | 91,9 MHz || align="left" | TOPradio- Dimzukalns (Iecava) |- | 93,1 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Radio_5_logo.png|20px]] [[Latvijas Radio 5]] — Pieci.lv |- | 93,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Index123456.jpg|20px]] [[Radio Baltkom]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 94,5 MHz || align="left" | Retro FM |- | 94,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Capital_fm_logo_lv.jpg|20px]] [[Capital FM]] |- | 95,8 MHz || align="left" | [[Attēls:NABA_95-8.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 6]] — Radio NABA |- | 96,2 MHz || align="left" | EHR Russkie Hiti |- | 96,8 MHz || align="left" | EHR SuperHits |- | 97,3 MHz || align="left" | [[Attēls:RADIO MARIJA LOGO.png|20px]] [[Radio Marija]] |- | 98,3 MHz || align="left" | TOPradio |- | 99,0 MHz || align="left" | Radio Jurmala- Jūrmala |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 99,5 MHz || align="left" | MIX FM Dance |- | 100,0 MHz || align="left" | Radio PIK |- | 100,5 MHz || align="left" | [[Attēls:BBC World Service red.svg|20px]] BBC World Service |- | 101,0 MHz || align="left" | XO FM |- | 101,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Kristīgais_Radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Kristīgais radio]] |- | 102,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] Radio Skonto+ |- | 102,7 MHz || align="left" | Radio MIX FM |- | 103,2 MHz || align="left" | Russkoe Retro |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 103,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 3]] — Klasika |- | 104,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Ehr-logo-_2016.png|20px]] [[European Hit Radio]] |- | 105,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH]] |- | 105,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH +]] |- | 106,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Star_FM_Logo.png|20px]] [[Star FM]] |- | 106,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_tev_logo.png|20px]] [[Radio TEV]] |- | 107,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] [[Radio Skonto]] |- | 107,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 4]] — Doma Laukums |- |} |} == Sadraudzības pilsētas == Rīgai 2022. gada vasarā bija sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/rigas-sadraudzibas-pilsetas |title=Rīgas sadraudzības pilsētas |access-date={{dat|2022|07|01||bez}}}}</ref> {{Col-begin|width=75%}} {{Col-3}} * {{flaga|Kazahstāna}} [[Almati]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Francija}} [[Bordo]], [[Francija]] * {{flaga|Vācija}} [[Brēmene]], [[Vācija]] * {{flaga|ASV}} [[Dallasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]], [[Armēnija]] * {{flaga|Itālija}} [[Florence]], [[Itālija]] * {{flaga|Austrālija}} [[Kērnsa]], [[Austrālija]] * {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]], [[Ukraina]] * {{flaga|Japāna}} [[Kobe]], [[Japāna]] {{Col-3}} * {{flaga|Zviedrija}} [[Norčēpinga]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Kazahstāna}} [[Astana]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Dānija}} [[Olborga]], [[Dānija]] * {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], [[Ķīna]] * {{flaga|Somija}} [[Pori]], [[Somija]] * {{flaga|Vācija}} [[Rostoka]], [[Vācija]] * {{flaga|Čīle}} [[Santjago]], [[Čīle]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]], [[Zviedrija]] {{Col-3}} * {{flaga|Ķīna}} [[Sudžou (Dzjansu)|Sudžou]], [[Ķīna]] * {{flaga|Taivāna}} [[Taibei]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tallina]], [[Igaunija]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tartu]], [[Igaunija]] * {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], [[Uzbekistāna]] * {{flaga|Gruzija}} [[Tbilisi]], [[Gruzija]] * {{flaga|Polija}} [[Varšava]], [[Polija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]], [[Lietuva]] {{Col-end}} == Attēlu galerija == {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=150 | height=100 | lines=3 |align=center |perrow=5 |Attēls:Riga old.jpg|[[Vecrīga]]s panorāma ar promenādi pirms 1900. gada |Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|Rīgas panorāma un [[Āgenskalna līcis]] no [[Pārdaugava]]s puses pirms Pirmā pasaules kara |Attēls:Riga castle tower.jpg|Rīgas pils, raugoties no [[Daugava]]s |Attēls:Rigas uzraksts.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas |File:Rīgas zīme pie Jūrmalas gatves.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas gatves |Attēls:IMG 6670.JPG|Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma |Attēls:Vecriga_no_upes.jpg|Vecrīga, raugoties no Daugavas |Attēls:321505.jpg|Rīgas centrālā daļa |Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas iekraušanas celtņi |Attēls:Vecriiga no Zakjusalas.jpg|Vecrīga, skatoties no [[Zaķusala]]s. Priekšplānā [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]] |Attēls:Vanšu Bridge.jpg|Vanšu tilts no Eksporta ielas || }} === Rīgas panorāma === {{wide image|Rigapanorama.JPG|1800px|Panorāma no [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s augstceltnes}} {{wide image|Vecriga view from saint peter church 2011.jpg|1200px|Panorāma no [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]]s torņa}} <!-- ==Dokumenti== === Indriķa hronika par Rīgas vietas izvēli === 1200. gads: «Pirms bīskapa [[Alberta]] aizbraukšanas [[līvi]] viņam parādīja tās pilsētas vietu, ko arī sauc par Rīgu — vai nu pēc Rīgas ezera, vai tāpēc, ka tā ir it kā veldzēta, jo tai ir valgme lejā un valgme no augšas: valgme lejā — tāpēc, ka to veldzē ūdeņi un ganības, vai tāpēc, ka grēciniekiem tajā top piešķirta pilnīga grēku atlaišana un caur to tātad tiek arī veldze augšā, tas ir, debesu valstība; vai tāpēc, ka Rīga saņēmusi jaunās ticības veldzi un apkārtējie pagāni Rīgas dēļ tiek veldzēti ar svēto kristības avotu. 1201. gada vasara: Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps, atstājis ķīlniekus Vācijā, ar krustnešiem, kurus varēja sadabūt, atgriezās Līvzemē, un tajā pašā vasarā uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta, tika celta Rīgas pilsēta.» --> == Ievērojamas personības == Rīgā dzimuši: {{div col}} * inženieris, politiķis [[Georgs Armitsteds]] (1847—1912), * baletdejotājs [[Mihails Barišņikovs]] (1948), * arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]] (1834—1891), * ķirurgs, aseptikas pamatlicējs [[Ernests fon Bergmanis]] (1836—1907), * politiķis [[Johans Kristofs Bērenss]] (1729—1792), * filozofs [[Jesaja Berlins]] (1909—1997), * mākslinieks [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002), * arhitekts [[Gunārs Birkerts]] (1925—2017), * arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]] (1858—1945), * inženieris [[Frīdrihs Canders]] (1887—1933), * inženieris [[Valters Caps]] (1905—2003), * politiķis [[Gustavs Celmiņš]] (1899—1968), * māksliniece [[Vija Celmiņa]] (1938), * dzejnieks [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950), * hokejists [[Lauris Dārziņš]] (1985), * hokejists [[Kaspars Daugaviņš]] (1988), * izgudrotājs, uzņēmējs [[Džeikobs Deiviss]] (1831—1908), * žurnālists [[Jānis Domburs]] (1972), * kinorežisors [[Sergejs Eizenšteins]] (1898—1948), * arhitekts [[Johans Daniels Felsko]] (1813—1902), * operdziedātāja [[Elīna Garanča]] (1976), * komponiste [[Lūcija Garūta]] (1902—1977), * politiķis [[Ivars Godmanis]] (1951), * neirofiziologs [[Elhonons Goldbergs]] (1946), * tenisists [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]] (1988), * fotogrāfs [[Filips Halsmans]] (1906—1979) * datorzinātnieks [[Juris Hartmanis]] (1928), * filozofs [[Nikolajs Hartmanis]] (1882—1950), * hokejists [[Artūrs Irbe]] (1967), * diriģents [[Mariss Jansons]] (1943—2019), * basketboliste [[Anete Jēkabsone-Žogota]] (1983), * komponists [[Imants Kalniņš]] (1941), * politiķis [[Aigars Kalvītis]] (1966), * aktrise un politiķe [[Ausma Kantāne-Ziedone]] (1941), * vijolnieks [[Gidons Krēmers]] (1947), * rakstnieks [[Vilis Lācis]] (1904—1966), * mākslas vēsturnieks [[Imants Lancmanis]] (1941), * arhitekts [[Eižens Laube]] (1880—1967), * mēmā kino aktrise [[Lia Mara]] (''Lya Mara'') (1897—1960), * aktrise [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] (1951), * hokejists [[Edgars Masaļskis]] (1980), * hokejists [[Sergejs Naumovs]] (1969), * ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts [[Vilhelms Ostvalds]] (1853—1932), * gleznotājs [[Kārlis Padegs]] (1911—1940), * paleontologs [[Kristians Panders]] (1794—1865), * komponists [[Raimonds Pauls]] (1936), * komponists [[Georgs Pelēcis]] (1947), * dzejnieks [[Kristiāns Jāks Pētersons]] (1801—1822), * arhitekts [[Heincs Pīrangs]] (1876—1936), * komiķis un aktieris [[Arkādijs Raikins]] (1911—1987) * kamaniņu braucējs [[Mārtiņš Rubenis]] (1978), * dziedātājs [[Normunds Rutulis]] (1971), * rakstnieks [[Zigmunds Skujiņš]] (1926—2022), * aktieris [[Juris Strenga]] (1937), * katoļu bīskaps [[Viktors Stulpins]] (1971), * politiķis [[Jānis Šilfs]] (1881—1921), * vēsturnieks [[Kārlis Kristiāns Širrens]] (1826—1910), * arhitekts [[Reinholds Šmēlings]] (1840—1917), * šahists (astotais pasaules čempions) [[Mihails Tāls]] (1936—1992) * bijušais Latvijas Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]] (1939), * bijusī Latvijas Valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] (1937), * vingrotājs [[Igors Vihrovs]] (1978), * komponists un dziedātājs [[Alfrēds Vinters]] (1908—1976), * hokejists [[Sergejs Žoltoks]] (1972—2004). {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Rīgas plānošanas reģions]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas dome]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Pieminekļi Rīgā]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Commons category|Riga|Rīga}} * [http://www.riga.lv/ Rīgas pilsētas domes portāls] * [http://www.citariga.lv/ Cita Rīga — Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi] * [http://www.vecriga.info/ Virtuāla ekskursija pa Vecrīgu] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8088 Rīga Latvijas ceļvedī] * [http://latviainside.com/explore/tours/aero/riga-vr/virtualtour.html Interaktīva 360° Rīgas aero tūre] {{Rīgas pilsētas daļas}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Rīga| ]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] 793uupfkzav9cfrygtiz8iw0typ6act 0 1697 4548323 4366531 2026-11-11T18:29:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548323 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Кыргыз Республикасы''<br />''Кыргызская Республика'' | pilnais_valsts_nosaukums = Kirgīzu Republika | valsts_nosaukums = Kyrgyzstan <!-- Valsts nosaukums angļu valodā --> | valsts_moto = | valsts_himna = [[Kirgizstānas valsts himna]] | karoga_attēls = Flag of Kyrgyzstan.svg | karoga_nosaukums = Kirgizstānas karogs | ģerboņa_attēls = National emblem of Kyrgyzstan.svg | ģerboņa_nosaukums = Kirgizstānas ģerbonis | symbol_type = Ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px <!-- Pārsvarā ģerboņa izmēri ir lielāki --> | kartes_attēls = Kyrgyzstan (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Biškeka]] | latd = 42 | latm = 52 | latNS = N | longd = 74 | longm = 36 | longEW = E | lielākā_pilsēta = | valsts_valodas = [[Kirgīzu valoda|Kirgīzu]], [[Krievu valoda|krievu]]<ref>{{Tīmekļa atsauce | url= http://www.gov.kg/index.php?name=EZCMS&menu=3403&page_id=84 | title= Konstitūcija | accessdate= 2007-07-07 | publisher= [[Kirgizstānas valdība]] | quote=<br />5. pants<br />1. Kirgīzu Republikas valsts valoda ir kirgīzu valoda.<br />2. Kirgīzu Republikā krievu valodu lieto vienlīdzīgi valsts valodai. | archiveurl= https://web.archive.org/web/20081228052737/http://www.gov.kg/index.php?name=EZCMS&menu=3403&page_id=84 | archivedate= 2008-12-28 }}</ref> | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galva = [[Sadirs Džaparovs]] | valsts_galvas_tituls2 = Premjerministrs | valsts_galva2 = [[Akilbeks Džaparovs]] | neatkarības_iegūšana = Neatkarība | neatkarības_notikums = no [[Padomju Savienība|PSRS]] | neatkarības_datums = | neatkarības_notikums2 = Proklamēta | neatkarības_datums2 = {{Dat|1991|08|21}} | neatkarības_notikums3 = Pabeigta | neatkarības_datums3 = {{Dat|1991|12|25}} | platība_km2 = 199 900 | platība_sq_mi = 77 181 | platība_rangs = 86 | iedzīvotāju_skaits = 6 019 480 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2016 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 110 | apdzīvotības_blīvums_km2 = 27,4 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 176 | IKP_PPP = USD 21 miljards<ref name=imf2>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2008/02/weodata/weorept.aspx?pr.x=39&pr.y=18&sy=2004&ey=2008&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=917&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a= |title=Kirgizstāna|publisher=Starptautiskais Valūtas Fonds|accessdate=2008-10-09}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2016 | IKP_PPP_rangs = 134 | IKP_PPP_per_capita = USD 3 467<ref name=imf2/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = 140 | HDI = {{palielinājās}} 0,655 | HDI_gads = 2014 | HDI_kategorija = <font color="#ffcc00">vidējs</font> | HDI_rangs = 116 | Gini = 27,4 | Gini_gads = 2012 | Gini_kategorija = <span style="color:#090;">zems</span> | Gini_rangs = | valūta = [[Kirgizstānas soms]] | valūtas_kods = KGS | laika_zona = [[Kirgizstānas laiks|KGS]] | utc_offset = +6 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.kg]] | tālsarunu_kods = 996 }}'''Kirgizstāna''' ({{val|ky|Кыргызстан}} {{IPA|[qɯrʀɯzˈstɑn]}}; {{val|ru|Кыргызстан}} {{IPA|[ˈkˠɨrɡˠɨzstan]}}, agrāk saukta arī par '''Kirgīziju'''), oficiālais nosaukums '''Kirgīzu Republika''', ir valsts [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]. Tā robežojas ar [[Kazahstāna|Kazahstānu]] ziemeļos, [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]] rietumos, [[Tadžikistāna|Tadžikistānu]] dienvidrietumos un [[Ķīna|Ķīnu]] dienvidaustrumos. Valsts kopējā platība ir 199,9 tūkstoši km². Lielākā daļa teritorijas ir kalnaina. Galvaspilsēta ir [[Biškeka]], kas ir lielākā pilsēta republikā. 2025. gada sākumā tās iedzīvotāju skaits bija aptuveni 1 165 500 cilvēki. Valsts valodas ir [[Kirgīzu valoda|kirgīzu]] un [[krievu valoda]]. Kirgizstāna ir [[Prezidentāla republika|prezidentāla]], [[Laicīga valsts|laicīga]], unitāra republika. == Administratīvais iedalījums == Kirgizstānas administratīvais iedalījums veidojas no divām republikas pakļautības pilsētām un septiņiem apgabaliem, kas tālāk iedalās 40 lauku rajonos, 4 pilsētas rajonos un 11 apgabala pakļautības pilsētās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gamsumo.gov.kg/ru/news/full/27.html |title=В Кыргызстане имеются 40 районов, 31 город и 453 аильных аймака |access-date={{dat|2015|03|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150920222700/http://gamsumo.gov.kg/ru/news/full/27.html |archivedate={{dat|2015|09|20||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150920222700/http://gamsumo.gov.kg/ru/news/full/27.html |date={{dat|2015|09|20||bez}} }}</ref> {| class="wikitable" style="font-size:90%; margin:auto;" ! Nr. ! Apgabals ! Kirgīzu<br />nosaukums ! Krievu<br />nosaukums ! Centrs ! Rajoni ! Apgabala<br />pilsētas ! Iedzīvotāji<br />(2011)<ref name="население">{{tīmekļa atsauce|url=http://212.42.101.124:1041/stat1.kg/images/stories/docs/Ejegodnik/Population/demo%20region%201%20.pdf|title=Численность постоянного населения на 1 января|publisher=Кыргызстат|4=|accessdate=2012-03-31}}{{Novecojusi saite}}</ref> ! Platība<br />km² ! Blīvums<br />cilv./km² |- | colspan=10 align=center style="font-size:105%; text-align:center; background:#bfd7ff;" | '''Republikas pakļautības pilsētas''' |- | 1 | [[Biškeka]] | ''Бишкек'' | ''Бишкек'' | | align=right| 4 | align=right| — | align=right| 859 800 | align=right| 170 | align=right| 5057,65 |- | 2 | [[Oša (Kirgizstāna)|Oša]] | ''Ош'' | ''Ош'' | | align=right| — | align=right| — | align=right| 255 800 | align=right| 18,5 | align=right| 13827,03 |- | colspan=10 align=center style="font-size:105%; text-align:center; background:#bfd7ff;" | '''Apgabali''' |- | 3 | [[Batkenas apgabals]] | ''Баткен облусу'' | ''Баткенская область'' | [[Batkena]] | align=right| 3 | align=right| 3 | align=right| 441 100 | align=right| 17 000 | align=right| 25,95 |- | 4 | [[Čujas apgabals]] | ''Чүй облусу'' | ''Чуйская область'' | [[Biškeka]] | align=right| 8 | align=right| 1 | align=right| 814 900 | align=right| 20 200 | align=right| 40,34 |- | 5 | [[Džalalabadas apgabals]] | ''Жалал-Абад облусу'' | ''Джалал-Абадская область'' | [[Džalalabata]] | align=right| 8 | align=right| 4 | align=right| 1 036 700 | align=right| 33 700 | align=right| 30,76 |- | 6 | [[Isikula apgabals]] | ''Ысыккөл облусу'' | ''Иссык-Кульская область'' | [[Karakola]] | align=right| 5 | align=right| 2 | align=right| 444 500 | align=right| 43 100 | align=right| 10,31 |- | 7 | [[Narinas apgabals]] | ''Нарын облусу'' | ''Нарынская область'' | [[Narina]] | align=right| 5 | align=right| 1 | align=right| 262 100 | align=right| 45 200 | align=right| 5,80 |- | 8 | [[Ošas apgabals]] | ''Ош облусу'' | ''Ошская область'' | [[Oša (Kirgizstāna)|Oša]] | align=right| 7 | align=right| 0 | align=right| 1 130 900 | align=right| 29 200 | align=right| 38,73 |- | 9 | [[Talasas apgabals]] | ''Талас облусу'' | ''Таласская область'' | [[Talasa (Kirgizstāna)|Talasa]] | align=right| 4 | align=right| 1 | align=right| 231 800 | align=right| 11 400 | align=right| 20,33 |- | ||Kopā|| || || ||align=right| 44|| align=right| 11 || align=right| 5 477 600||align=right| 199 988,5||align=right| 27,39 |- |} == Iedzīvotāji == {{Pamatraksts|Kirgizstānas demogrāfija}} Pēc iedzīvotāju skaita Kirgizstāna ieņem aptuveni 107. vietu pasaulē: 2025. gada sākumā iedzīvotāju skaits bija aptuveni 7,35 miljoni cilvēku. Etniskais sastāvs: [[kirgīzi]] — 72 %, [[uzbeki]] — 14 %, [[krievi]] — 9 %. Galvenā reliģija — [[sunnītu islāms]], ievērojama mazākuma — [[Pareizticība|pareizticīgie]] [[kristieši]]. == Ekonomika == Kirgizstānas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 30,3% no [[IKP]], šis rādītājs bija otrs augstākais no visām valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Migration and Remittances Factbook 2016|url=http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|publisher=[[Pasaules Banka]]|accessdate={{dat|2016|12|12||bez}}|date=2016|archiveurl=https://web.archive.org/web/20161130164818/http://siteresources.worldbank.org/INTPROSPECTS/Resources/334934-1199807908806/4549025-1450455807487/Factbookpart1.pdf|archivedate={{dat|2016|11|30||bez}}}}</ref> == Iekšpolitika == Valsts izveidojās 1991. gadā, sabrūkot [[Padomju Savienība|PSRS]], [[Kirgīzijas PSR]] robežās kā prezidentāla republika. === Varas maiņa 2010. gadā === 2010. gada 6. aprīlī Talasā sākās sacelšanās, kad vairāk nekā tūkstotis Kirgizstānas politiskās opozīcijas atbalstītāju sagrāva policijas kordonu un ieņēma vietējās administrācijas ēku. Protesti izcēlušies, pieaugot spriedzei starp opozīciju un prezidenta Kurmanbeka Bakijeva valdību. 7. aprīlī sacelšanās izplatījusies valsts galvaspilsētā Biškekā. Tika ieņemtas galvenās valdības ēkas un valsts televīzija - apvērsumā valdība tika gāzta (republikas premjers Danijars Usenovs iesniedzis varas pārņēmējiem demisijas rakstu), parlaments atlaists, bet prezidents bēga uz valsts dienvidiem, lai pulcētu savus atbalstītājus un organizētu pretošanos. Kopumā nemieros gāja bojā 74 cilvēki, 527 cilvēki guvuši ievainojumus, 400 no tiem ievietoti slimnīcās. Vakarā ieņemta prezidenta Kurmanbeka Bakijeva ģimenes rezidence — mājas ir marodieru izlaupītas un aizdedzinātas. Arī parlamenta ēka izlaupīta. Tika izveidota "tautas uzticības valdība", kuru vada bijusī ārlietu ministre un ''Kirgizstānas sociāldemokrātiskās partijas'' vadītāja Roza Otunbajeva.<ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/opozicija-parnem-varu-kirgizstana-40-bojagajusie.d?id=31107083 Opozīcija pārņem varu Kirgizstānā; 40 bojāgājušie. DELFI.lv 07.04.2010.]</ref><ref>[http://www.delfi.lv/news/world/other/kirgizstanas-nemieros-74-bojagajusie-atlaists-parlaments.d?id=31113407 Kirgizstānas nemieros 74 bojāgājušie; atlaists parlaments. DELFI.lv 07.04.2010.]</ref> Valsts dienvidos iedzīvotāji atsacījās atzīt apvērsuma ceļā pie varas nākušās jaunās valdības leģitimitāti, taču tai uzticīgā armija jūnijā notikušos nemierus apspieda. Sadursmēs bojā gājuši vismaz 117 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēki. Pagaidu valdība deva rīkojumu iekšējās drošības spēkiem šaut uz "dumpiniekiem".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/206054 |title=AM Latvijas iedzīvotājiem iesaka Kirgizstānu neapmeklēt |access-date={{dat|2010|08|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100821081326/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/206054 |archivedate={{dat|2010|08|21||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100821081326/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/206054 |date={{dat|2010|08|21||bez}} }}</ref> === Varas maiņa 2020. gadā === 2020. gada 4. oktobrī Kirgizstānā notika parlamenta vēlēšanas. Valdošā partija tajās nepiedalījās to sašķēluša iekšēja konflikta dēļ; parlamentā iekļuva 4 partijas, no kurām trīs atbalstīja valdību un prezidentu Sooronbaju Džejenbekovu, valsts dienvidu [[Klans|klanu]] pārstāvi. Pēc iepriekšējiem datiem, šīs trīs partijas bija savākušas 58% balsu, kas augstās elektorālās barjeras (7%) dēļ deva tām 89% vietu parlamentā. Krievijas novērotāji nosauca šīs vēlēšanas par brīvām un atklātām.<ref>[https://vz.ru/news/2020/10/5/1063656.html Наблюдатели не увидели причин для массовых волнений после выборов в Киргизии. Взгляд] (5 октября 2020).</ref> 12 parlamentā neiekļuvušās partijas nosauca vēlēšanas par viltotām un aicināja tautu uz protestiem, lai atceltu vēlēšanu rezultātus. 5. oktobra vakarā sākās nekārtības, kurās, kā parasti Kirgīzijā, darbojās relatīvi nelielas labi organizētas grupas. Notika neveiksmīgs mēģinājums ieņemt parlamenta ēku, kura laikā policija pret akmeņiem bruņoto pūli pielietoja asaru gāzi, gumijas lodes un ūdensmetējus. Ap pusnakti ievainoto skaits sasniedza 130.<ref>[https://tass.ru/mezhdunarodnaya-panorama/9634115 Число госпитализированных после беспорядков в Бишкеке возросло до 130.] ТАСС (5 октября 2020).</ref> Pēc trijiem naktī dumpinieki ieņēma parlamenta un drošības dienesta ēku, atbrīvojot pirms pusotriem gadiem arestēto un drošības dienesta izolatorā turēto bijušo prezidentu Almazbeku Atambajevu. Kopā ar viņu tika atbrīvoti vēl daži agrākie politiķi, tai skaitā par 2013. gadā it kā veikto apgabala gubernatora nolaupīšanu 2017. gadā arestētais [[Sadirs Džaparovs]], kurš vienīgais no viņiem tūlīt parādīja publisku aktivitāti un pievienojās dumpiniekiem, tā kļūstot par vienu no viņu līderiem. 6. oktobra rītā CVK atzina vēlēšanas par nenotikušām, kam sekoja valdību atbalstošo vietējo izpildvaras pārstāvju atlūgumu sērija, ieskaitot Biškekas mēru. No amata atteicās arī parlamenta priekšsēdētājs.<ref>[https://www.znak.com/2020-10-06/glavy_gorodov_i_oblastey_kirgizii_skladyvayut_polnomochiya_na_fone_protestov_v_strane Главы городов и областей Киргизии сложили полномочия на фоне протестов в стране.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201010044738/https://www.znak.com/2020-10-06/glavy_gorodov_i_oblastey_kirgizii_skladyvayut_polnomochiya_na_fone_protestov_v_strane |date=2020-10-10 }} Znak.com (6 октября 2020).</ref> Sadursmes turpinājās, un 7. oktobrī cietušo skaits jau tuvojās tūkstotim, bojā gāja viens cilvēks.<ref>[https://mediazona.ca/online/2020/10/07/opposition-3#36263 Смена власти в Кыргызстане. День третий.] Медиазона. Центральная Азия (7 октября 2020)</ref><ref name="bbc2">[https://www.bbc.com/russian/features-54526946 "Надежду затоптали] Почему многие в Кыргызстане считают, что революции не случилось. Наргиза Рыскулова, Би-би-си, Бишкек, 13 октября 2020</ref> Džejenbekovs vairījās pieņemt lēmumu par ārkārtējā stāvokļa ieviešanu, norādot, ka tas novedīs pie lielas asinsizliešanas, un pārgāja puspagrīdē, tomēr turpināja pārrunas ar politiskajiem spēkiem, redzēdams, ka lielākā daļa valsts aparāta un politiķu pārgājusi opozīcijas pusē.<ref name="bbc">[https://www.bbc.com/russian/news-55595377 "Это наш Трамп".] Кыргызстан избрал Садыра Жапарова и дал ему больше власти, Наргиза Рыскулова. Би-би-си, Бишкек, 10 января 2021</ref> 9. oktobrī prezidents paziņoja par savu gatavību nolikt pilnvaras. Tikmēr sākās sadursmes starp opozīcijas grupējumiem, tai skaitā starp Atambajeva un Džaparova atbalstītājiem.<ref>[https://www.interfax.ru/world/730777 В Бишкеке участники разных митингов устроили потасовку]. Interfax.ru</ref> 10. oktobrī parlaments apstrīdamā balsojumā apstiprināja Džaparovu par jauno premjerministru,<ref name="Kloop">[https://kloop.kg/blog/2020/10/07/pochemu-osuzhdennogo-sadyra-zhaparova-tak-prodvigayut-v-premer-ministry-i-kak-on-stal-tak-populyaren-sredi-nekotoryh-protestuyushhih/ Почему осужденного Садыра Жапарова так продвигают в премьер-министры и как он стал так популярен среди некоторых протестующих] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201015054011/https://kloop.kg/blog/2020/10/07/pochemu-osuzhdennogo-sadyra-zhaparova-tak-prodvigayut-v-premer-ministry-i-kak-on-stal-tak-populyaren-sredi-nekotoryh-protestuyushhih/ |date={{dat|2020|10|15||bez}} }} KLOOP.KG — Новости Кыргызстана</ref> Atambajevs tika atkal arestēts. 11.—15. oktobrī turpinājās politiski strīdi par varas sadalījumu un to, kurš ir cik likumīgs, bet konflikts ielās bija beidzies. 15. oktobrī prezidents Džejenbekovs paziņoja par savu demisiju, 16. oktobrī parlaments to apstiprināja un iecēla Džaparovu par prezidenta vietas izpildītāju. Tika nozīmētas jaunas prezidenta vēlēšanas 2021. gada 10. janvārī un parlamenta — 2021. gada jūnijā. 2021. gada janvārī Sadirs Džaparovs pārliecinoši uzvarēja prezidenta vēlēšanās. Pateicoties viņa kreisajam nacionālismam un biogrāfijai (bijis laukstrādnieks un valsts pretkorupcijas organizācijas pilnvarnieks, cīnījies par zelta raktuvju nacionalizāciju), viņu pieņēmuši ne tikai savējie ziemeļu, bet arī dienvidnieku klani, kamēr valsts dienvidos dzīvojošie etniskie uzbeki uztver Džaparovu nelabvēlīgi.<ref name="Kloop" /> Oponenti savukārt viņu vaino populismā un saistībā ar krimināliem grupējumiem.<ref name="bbc2" /> Vienlaikus vēlētāji arī atbalstīja lielāku varas koncentrāciju prezidenta rokās.<ref name="bbc" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100411041348/http://onlinepress.kg/ Kirgizstānas preses izdevumi "online" režīmā] {{Āzija}} {{NVS}} {{KDLO}} {{Mūsdienu tjurku valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kirgizstāna| ]] [[Kategorija:Āzijas valstis]] p7g3d9n1zg77g9cpocfl2w5twfatuss 0 1719 4548255 4524285 2026-11-11T14:45:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548255 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Canada'' | pilnais_valsts_nosaukums = Kanāda | valsts_nosaukums = Canada | karoga_attēls = Flag of Canada.svg | karoga_nosaukums = Kanādas karogs | ģerboņa_attēls = Coat_of_arms_of_Canada.svg | ģerboņa_nosaukums = Kanādas ģerbonis | ģerboņa_platums = 80px | valsts_moto = ''A Mari Usque Ad Mare'' ([[latīņu valoda|latīņu]])<br />tulk. "No jūras līdz jūrai" | valsts_himna = ''[[Kanādas himna|O Canada]]''<br />'''[[Karaliskā himna]]:''' ''[[God Save the King]]'' | kartes_attēls = Canada (orthographic projection).svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Otava]] | latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= | lielākā_pilsēta = [[Toronto]] | valsts_valodas = [[angļu valoda|angļu]], [[franču valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Federācija (valsts)|Federāla]] [[parlamentāra demokrātija]] un [[konstitucionālā monarhija]] | valsts_galvas_tituls = [[Kanādas monarhija|Monarhs]] | valsts_galva = [[Čārlzs III Vindzors]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Kanādas ģenerālgubernators|Ģenerālgubernators]] | valsts_galva2 = [[Marija Simona]] | valsts_galvas_tituls3 = [[Kanādas premjerministrs|Premjerministrs]] | valsts_galva3 = [[Marks Kārnijs]] | neatkarības_iegūšana = [[Kanādas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{dat|1931|12|11}} | platība_km2 = 9 984 670 | platība_rangs = 2. | procenti_ūdens = 8,92 | iedzīvotāju_skaits = 41 417 056 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2026 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 37. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 3,41 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 228. | IKP_PPP = $1,330 triljoni<ref name=imf2>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=156&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=32&pr.y=9 |title=Canada|publisher=International Monetary Fund|accessdate=2011-05-23}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = 14. | IKP_PPP_per_capita = $39 057<ref name="imf2"/> | IKP_PPP_per_capita_rangs = 12. | HDI = {{palielinājās}} 0,929 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color="#009900">ļoti augsts</font> | HDI_rangs = 16. | Gini = 32,1 | Gini_gads = 2005 | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Kanādas dolārs]] ($) | valūtas_kods = CAD | laika_zona = | utc_offset = -3,5 līdz -8 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = -2,5 līdz -7 | domēns = [[.ca]] | tālsarunu_kods = 1 | iso_kods_num = 124 | iso_kods_alfa2 = CA | iso_kods_alfa3 = CAN }} '''Kanāda''' ({{val|fr|Canada}}, {{val|en|Canada}}) ir [[valsts]], kas aizņem lielāko daļu no [[Ziemeļamerika]]s ziemeļiem. Tā plešas no [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] austrumos līdz [[Klusais okeāns|Klusajam okeānam]] rietumos, bet ziemeļos to apskalo [[Ziemeļu Ledus okeāns]]. Kanāda ir pasaulē [[valstu uzskaitījums pēc platības|otra lielākā valsts pēc platības]].<ref name="cia_factbook">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce |author=Central Intelligence Agency |publisher=Central Intelligence Agency |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ca.html |title=The World Factbook: Canada |date=2006-05-16 |accessdate=2007-05-06 |archive-date=2019-04-30 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190430234227/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ca.html }}</ref> Sauszemes robeža dienvidos un rietumos tai ir ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] un austrumos [[Dānija|Dāniju]] (robeža [[Hansa sala|Hansa salā]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://m.travelnews.lv/http:s//m.travelnews.lv/?pid=134096|title=Starp Kanādu un Eiropu tagad ir arī sauszemes robeža|website=http://s//m.travelnews.lv/?pid=134096|access-date=2022-06-17|date=2022-06-16|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Zemi, kur mūsdienās atrodas Kanāda, vairākus tūkstošus gadu apdzīvoja dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|ieziemiešu ciltis]]. 15. gadsimta beigās [[briti|britu]] un [[franči|franču]] ekspedīcijas devās izpētīt mūsdienu Kanādas austrumu krastu, bet vēlāk šeit arī apmetās uz dzīvi. 1763. gadā pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] [[Francija]] atdeva gandrīz [[Jaunfrancija|visas savas kolonijas]] britiem. 1867. gadā, Kanādas provincei apvienojoties ar vēl divām Britu Ziemeļamerikas kolonijām, tika izveidota federāla [[domīnija]], kura sastāvēja no četrām provincēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = Territorial evolution| work = Atlas of Canada| publisher = Natural Resources Canada| url = http://atlas.nrcan.gc.ca/site/english/maps/reference/anniversary_maps/terr_evol| format = html/pdf| accessdate = 2007-10-09| quote = In 1867, the colonies of Canada, Nova Scotia and New Brunswick are united in a federal state, the Dominion of Canada....| archiveurl = https://web.archive.org/web/20070809154930/http://atlas.nrcan.gc.ca/site/english/maps/reference/anniversary_maps/terr_evol| archivedate = 2007-08-09}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce| title = Canada: History| work = Country Profiles| publisher = Commonwealth Secretariat| url = http://www.thecommonwealth.org/YearbookInternal/145152/history/| format = html/pdf| accessdate = 2007-10-09| quote = The British North America Act of 1867 brought together four British colonies... in one federal Dominion under the name of Canada.| archiveurl = https://web.archive.org/web/20071012021238/http://www.thecommonwealth.org/YearbookInternal/145152/history/| archivedate = 2007-10-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce| last = Hillmer| first = Norman| authorlink = | author2 = W. David MacIntyre| title = Commonwealth| work = Canadian Encyclopedia| publisher = Historica Project| url = http://thecanadianencyclopedia.com/index.cfm?PgNm=TCE&Params=A1ARTA0001798| format = html| accessdate = 2007-10-09| quote = With CONFEDERATION in 1867, Canada became the first federation in the British Empire...| archive-date = 2007-09-27| archive-url = https://web.archive.org/web/20070927193413/http://thecanadianencyclopedia.com/index.cfm?PgNm=TCE&Params=A1ARTA0001798}}</ref> Ar to sākās citu provinču un teritoriju pievienošana, pastiprinoties tās autonomijai no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], kas īpaši tika uzsvērts 1931. gadā, kad tika pieņemts [[Vestminsteras statūts]]. Šis process sasniedza kulmināciju 1982. gadā, kad tika parakstīts [[Kanādas akts]], kurš formāli atbrīvoja Kanādu no [[Apvienotās Karalistes parlaments|Britu parlamenta]] varas. Kanāda atrodas vistālāk ziemeļos no visām valstīm. Tā aizņem divas piektdaļas no Ziemeļamerikas un valsti šķērso 5 [[laika josla]]s. Kanāda ir decentralizēta [[federācija (valsts)|federācija]] no 10 provincēm un 3 teritorijām, ko valda kā [[konstitucionālā monarhija|konstitucionālu monarhiju]]. Mūsdienās Kanāda ir attīstīta industriāla [[lielvalsts]] un viena no bagātākajām valstīm pasaulē. [[Rūpniecība]] visvairāk balstās uz bagātajiem [[dabas resursi]]em: [[koksne]]s, dažādu [[rūda|rūdu]], [[nafta]]s un [[koksa ogles|koksa ogļu]] krājumiem. Kanādas galvaspilsēta ir [[Otava]], kurā atrodas tās parlaments, [[Kanādas ģenerālgubernators|ģenerālgubernators]] un [[Kanādas premjerministrs|premjerministrs]]. Kanāda ir tehnoloģiski attīstīta valsts, bet tās [[saimniecība]] tradicionāli balstās uz dabas resursu pārpilnību. Tā sākotnēji ir bijusi [[Francija]]s, bet pēc tam [[Lielbritānija]]s kolonija, tāpēc tajā pastāv oficiāla divvalodība. Kanādā ir problēmas ar šo divu valodu līdzāspastāvēšanu, un frančvalodīgo apdzīvotā [[Kvebeka]]s province regulāri cenšas atdalīties no valsts. == Etimoloģija == Nosaukums ''Kanāda'' ir cēlies no [[Sentlorensas irokēzi|Sentlorensas irokēzu]] vārda ''kanata'', kas nozīmē ‘ciemats’ vai ‘apmetne’. 1535. gadā vietējie iedzīvotāji mūsdienu [[Kvebeka (pilsēta)|Kvebekas]] pilsētas apkārtnē šo vārdu attiecināja uz franču pētnieka [[Žaks Kartjē|Žaka Kartjē]] dibināto [[Stadakona]]s ciematu.<ref name="Maura577—603">aura, Juan Francisco, 2009, (p.577—603).</ref><ref>{{Grāmatas atsauce| first=Bruce G.| last=Trigger|author2=Pendergast, James F.| year=1978| chapter=Saint-Lawrence Iroquoians| title=Handbook of North American Indians Volume 15| location=Washington| publisher=Smithsonian Institution |pages=357—361 |id=OCLC 58762737}}</ref> Kartjē vēlāk lietoja vārdu ''Kanāda'' ne tikai saistībā ar šo ciematu, bet arī apkārtējās teritorijas apzīmēšanai. 1545. gadā Eiropā rakstītajās grāmatās un zīmētajās kartēs šo reģionu sāka dēvēt par "Kanādu".<ref>aura, Juan Francisco, 2009, (p.603).</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.gutenberg.org/files/12356/12356-h/12356-h.htm| title=Relation originale de Jacques Cartier| publisher=Tross (1863 edition)| author=Jacques Cartier| year=1545| accessdate=2007-02-23}}</ref> 17. gadsimta sākumā teritorija no [[Sentlorensa]]s upes līdz [[Lielie ezeri|Lielo ezeru]] ziemeļu krastam tika nosaukta par "[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādu]]". Tobrīd tā bija daļa no [[Jaunfrancija|Jaunās Francijas]]. Vēlāk, kad šī teritorija nonāca [[Britu impērija|britu]] pakļautībā, tā tika sadalīta divās atsevišķās kolonijās: [[Augškanāda|Augškanādā]] un [[Lejaskanāda|Lejaskanādā]]. 1841. gadā abas kolonijas tika atkal apvienotas un nosauktas par [[Kanādas province|Kanādas provinci]].<ref name=Rayburn>Rayburn, Alan (2001) (p.1-22).</ref> 1867. gadā nosaukums "Kanāda" tika pieņemts par oficiālo nosaukumu jaunai valstij, kuru izveidoja pēc [[Kanādas konfederācija]]s,<ref name="Martin">{{Laikraksta atsauce| last=Martin| first=Robert| title=1993 Eugene Forsey Memorial Lecture: A Lament for British North America| journal=The Machray Review| publisher=Prayer Book Society of Canada| year=1993| url=http://www.prayerbook.ca/library/machray/issue5/machray5d.htm| accessdate=2008-11-05| quote=Strictly speaking, the official name of the new country was, simply, "Canada," but usage sanctioned "Dominion of Canada".| archiveurl=https://web.archive.org/web/20051017043704/http://prayerbook.ca/library/machray/issue5/machray5d.htm| archivedate=2005-10-17}}</ref> vienīgi nosaukumam papildus tika pievienots vārds "[[domīnija]]".<ref>{{Grāmatas atsauce| first=J. E.| last=Hodgetts|author2=Gerald Hallowell| year=2004| chapter=Dominion| title=Oxford Companion to Canadian History| location=Toronto| publisher=Oxford University Press| isbn=0195415590| quote=The title conferred on Canada by the preamble to the Constitution Act, 1867, whereby the provinces declare 'their desire to be federally united into one Dominion under the Crown of the United Kingdom.'| page=183}}</ref> Nosaukums "Kanādas domīnija" tika lietots līdz pat 1950. gadiem. Pēc tam, kad Kanāda ieguva politisku [[autonomija|autonomiju]] no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], federālā valdība arvien biežāk oficiālos valsts dokumentos un līgumos sāka izmantot nosaukumu "Kanāda" bez papildus vārda "domīnija". 1982. gadā valsts svētkiem oficiāli tika nomainīts nosaukums no "Domīnijas dienas" uz "Kanādas dienu".<ref>{{Tīmekļa atsauce| title=Government of Canada Events 2009 Canada Site| publisher=Her Majesty the Queen in Right of Canada| work=Minister of Public Works and Government Services Canada| date=2009-10-19| accessdate=2009-10-19| url=http://canada.gc.ca/whats-quoi/nel_fg-eng.html#July| quote=Canada Day was established in 1879 under the name "Dominion Day" and became known by its current name in 1982.| archiveurl=https://web.archive.org/web/20100221230102/http://www.canada.gc.ca/whats-quoi/nel_fg-eng.html#July| archivedate=2010-02-21}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Non-Native-American-Nations-Territorial-Claims-over-NAFTA-countries-1750-2008.gif|thumb|200px|Kanādas (sarkanā krāsā) izveidošanās un paplašināšanās (kopš 1770. gada).]] Saskaņā ar [[arheoloģija|arheoloģiskajiem]] un [[ģenētika|ģenētiskajiem]] pētījumiem [[Ziemeļamerika]] un [[Dienvidamerika]] bija pēdējie kontinenti, kurus apdzīvoja cilvēki. Visplašāk pieņemtā teorija ir tāda, ka cilvēki ieradās Kanādā no [[Sibīrija]]s, šķērsojot zemes tiltu, kas pēdējā [[ledus laikmets|ledus laikmetā]] savienoja [[Āzija|Āziju]] ar Ziemeļameriku. Šajā laikā [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] nebija, jo [[jūras līmenis]] bija stipri zemāks nekā mūsdienās. Tā kā lielāko daļu no Kanādas teritorijas klāja masīvi [[ledājs|ledāji]], tad neliela cilvēku populācija apmetās [[Aļaska|Aļaskā]], kura tobrīd nebija klāta ar ledājiem. Pirmie cilvēki Kanādas teritorijā, konkrēti [[Jukona|Ziemeļjukonā]], mitinājušies pirms 26 500 gadiem. Tikai pirms 16 500 gadiem, kad ledāji sāka kust, cilvēki sāka pārvietoties vairāk uz dienvidiem. Kanādas dienvidaustrumos, mūsdienu [[Ontārio]] provincē, cilvēki sāka dzīvot pirms aptuveni 9 500 gadiem.<ref>{{Laikraksta atsauce| last=Cinq-Mars| first=J.| year=2001| title=On the significance of modified mammoth bones from eastern Beringia| journal=The World of Elephants - International Congress, Rome| url=http://www.palanth.com/forum/upload_download/articles/cinqmars_elefanti_01.pdf| format=PDF| accessdate=2009-10-19| archiveurl=https://web.archive.org/web/20071027011528/http://www.palanth.com/forum/upload_download/articles/cinqmars_elefanti_01.pdf| archivedate=2007-10-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce| author=Wright, J.V| publisher=Canadian Museum of Civilization Corporation| url=http://www.civilization.ca/cmc/exhibitions/archeo/hnpc/npvol04e.shtml| title=A History of the Native People of Canada: Early and Middle Archaic Complexes| date=September 27, 2001| accessdate=2009-10-19}}</ref> Saskaņā ar islandiešu sāgām, pirmais eiropietis, kurš ieradās Kanādā, bija [[Bjarni Herjolfsons]]. Viņš uz rietumiem no [[Islande]]s un [[Grenlande]]s bija devies 985. vai 986. gada vasarā. Herjolfsons esot atklājis ar bieziem mežiem klātu zemi. Ap 1000. gadu Herjolfsonam sekoja [[Leifs Eriksons]]. Visticamāk, ka Eriksons sākotnēji nokļuva [[Bafina sala|Bafina Zemē]], pēc tam [[Labradoras pussala|Labradorā]], bet pēc tam [[Ņūfaundlenda|Ņūfaundlendā]], kuru nosauca par [[Vīnlande|Vīnlandi]]. Pēc Eriksona [[vikingi]] vairākas reizes mēģināja kolonizēt šīs zemes, bet dēļ konfliktiem ar [[Amerikas pamatiedzīvotāji|vietējiem iedzīvotājiem]] viņi tās pameta.<ref>{{Grāmatas atsauce | last = Pálsson | first = Hermann | title = The Vinland sagas: the Norse discovery of America | url = https://archive.org/details/vinlandsagasnors0000unse_g4g6 | publisher = Penguin Classics | date = 1965 | isbn = 0140441549}}</ref> Arheoloģiski pierādījumi vikingu klātbūtnei ir atrasti Ņūfaundlendas ziemeļos, [[Lansomedousa|Lansomedousā]]. [[Attēls:Voyageur canoe.jpg|thumbnail|200px|left|Līdz pat 19. gadsimtam nozīmīgā tirdzniecības prece bija kažokādas]] Tikai 1497. gadā eiropieši atkārtoti nokļuva Kanādā. Tas bija [[Anglija]]s karaļa [[Henrijs VII Tjudors|Henrija VII]] uzdevumā nosūtītais pētnieks [[Džons Kabots]] (''John Cabot''). Viņa uzdevums bija atrast tirdzniecības ceļu uz Austrumu zemēm. Viņš bija pārliecināts, ka to bija paveicis, un nākamajā gadā atgriezās, lai izpētītu Ziemeļamerikas krastu no [[Bafina sala]]s līdz [[Mērilenda]]i.<ref>{{Enciklopēdijas atsauce| title=John Cabot| encyclopedia=Encyclopædia Britannica Online| publisher=Encyclopædia Britannica| url=http://www.britannica.com/EBchecked/topic/87681/John-Cabot|accessdate=2009-10-19}}</ref> 1498. gadā arī [[Portugāle]] izvirzīja savas pretenzijas uz teritoriju, nosūtot ekspedīcijā [[Žoao Fernandezs Labradors|Žoao Fernandezu Labradoru]] (''João Fernandes Lavrador''); viņš izsēdās Labradoras krastos.<ref name="jorg">Rodrigues, Jorge Nascimento; Devezas, Tessaleno Portugal — O Pioneiro da Globalização. Famalicão, Portugal:Centro Atlântico, 2007. {{ISBN|978-989-615-042-6}}.</ref> 1534. gadā arī [[Francija]]s karaļa uzdevumā uz Kanādu devās pētnieks [[Žaks Kartjē]].<ref name=Morton>Morton, Desmond (2001) (p.9-17)</ref><ref>{{Enciklopēdijas atsauce| encyclopedia=World book Encyclopedia| title=Cartier, Jacques| accessdate=2007-09-01| publisher=World Book, Inc.| isbn=071660101X}}</ref> 1603. gadā Kanādā ieradās franču ceļotājs [[Samuels de Šamplēns|Samuels de Šampleins]], kurš 1605. gadā [[Portrojala|Portrojalā]] un 1608. gadā [[Kvebeka (pilsēta)|Kvebekā]] izveidoja pirmās pastāvīgās eiropiešu apmetnes.<ref name="nosaukums-1">Morton, Desmond (2001) (p.17-19)</ref><ref name="legal11">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.parl.gc.ca/37/2/parlbus/commbus/senate/Com-e/lega-e/11eva-e.htm?Language=E&Parl=37&Ses=2&comm_id=11|title=Proceedings of the Standing Senate Committee on Legal and Constitutional Affairs|date=May 28, 2003|work=Issue 11 - Evidence for May 28, 2003|publisher=Government of Canada|accessdate=2009-09-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070328191633/http://www.parl.gc.ca/37/2/parlbus/commbus/senate/Com-e/lega-e/11eva-e.htm?Language=E&Parl=37&Ses=2&comm_id=11|archivedate=2007-03-28}}</ref><ref name="armstrong">{{Grāmatas atsauce|last=Armstrong|first=Joe|title=Samuel de Champlain|url=https://archive.org/details/champlain0000arms|publisher=Macmillan of Canada|location=Toronto|date=1987|isbn=9780771595011|accessdate=2009-10-19}}</ref> Portrojala atradās vietā, kur mūsdienās ir [[Anapolisrojala]]s pilsēta. Tā kļuva par nozīmīgāko koloniju Jaunskotijā, tolaik zināma kā [[Akadija]]. Akādijā ļoti lēni pieauga iedzīvotāju skaits. 1713. gadā šeit dzīvoja tikai 5 tūkstoši iedzīvotāju. Akadijā galvenokārt nodarbojās ar [[kažokāda|kažokādu]] tirdzniecību. Savukārt [[Kvebeka (pilsēta)|Kvebeka]], kuru Šampleins [[Sentlorensa]]s upes ielejā dibināja trīs gadus pēc Portrojalas, drīz vien kļuva par [[Jaunfrancija|Jaunās Francijas]] galvaspilsētu. Arī Kvebekā dzīves apstākļi nebija no tiem vieglākajiem, tāpēc arī šeit iedzīvotāju skaits sākotnēji pieauga ļoti lēni. Bet ar apmetņu izveidošanu Šampleins neapstājās. Viņš devās arī pētīt tuvāko apkārtni. 1609. gadā viņš atklāja [[Šampleina ezers|Šampleina ezeru]]. 1615. gadā Šampleins ar [[kanoe]] laivām pa [[Otava (upe)|Otavas]] upi nokļuva [[Nipisinga ezers|Nipisinga ezerā]] un pēc tam arī [[Viandoti|vjandotu]] apdzīvotajā teritorijā pie [[Hūrons|Hūrona]] ezera [[Džordža līcis|Džordža līča]] krastos. Šajos ceļojumos Šampleins iesaistījās viandotu cīņās ar [[irokēzi]]em, līdz ar to franči kļuva par irokēzu ļaunākajiem ienaidniekiem. 1629. gadā Šampleinu sagūstīja angļi, un kā ieslodzīto nosūtīja uz Angliju. Pāris gadus vēlāk Šampleins atgriezās un 1633. gadā kļuva par Jaunās Francijas gubernatoru. Turpmāk kolonijas attīstību ietekmēja tā sauktie [[Bebru kari]] starp frančiem un irokēziem, jo tieši tāpēc franči nevarēja veiksmīgi izpētīt apkārtni un tirgoties ar kažokādām.<ref name="nosaukums-2">Morton, Desmond (2001) (p.33)</ref> [[Attēls:Benjamin West 005.jpg|thumbnail|200px|Glezna "Ģenerāļa Volfa nāve", kur attēlots skats no [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]]]] Līdz 1682. gadam Jaunās Francijas pakļautība nonāca arī [[Ohaio (upe)|Ohaio]] upes ieleja, kā arī [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upe līdz pat [[Luiziāna]]i. Tas pilnībā neapmierināja britus, kuri ap 1610. gadu bija dibinājuši [[Trīspadsmit kolonijas]] Atlantijas okeāna krastā, tāpēc tā pieteica teritoriālas pretenzijas uz [[Hudzona līcis|Hudzona līča]] baseinu (pazīstama arī kā [[Rūperta Zeme]]). Briti izveidoja savas apmetnes arī Ņūfaundlendā.<ref name="mun">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.heritage.nf.ca/govhouse/governorship/proprietary.html|title=Proprietary Governors, 1610-1728|date=August 2000|work=Newfoundland and Labrador Heritage Web Site Project|publisher=Memorial University of Newfoundland|accessdate=2009-09-18|archive-date=2012-03-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20120315182949/http://www.heritage.nf.ca/govhouse/governorship/proprietary.html}}</ref> Tikai 1670. gadā, lai apturētu franču izplešanos, briti dibināja [[Hudzona līča kompānija|Hudzona līča kompāniju]]. 1686. gadā [[Pjērs Troije|Pjēra Troijes]] (''Pierre Troyes'') vadībā franči pa sauszemi no [[Monreāla]]s devās uzbrukumā līča kompānijai. Viņam izdevās pārsteigt angļus un iekarot vairākus kompānijas [[forts|fortus]]. Pēc tam arī ar floti vairākus gadus pēc kārtas izdevās veiksmīgi uzbrukt kompānijai un frančiem gandrīz izdevās padzīt angļus pavisam prom no šīs kontinenta daļas. Laika posmā no 1689. līdz 1763. gadam norisinājas četri kari starp frančiem un angļiem.<ref name="nosaukums-4">Morton, Desmond (2001) (p.89-104)</ref> Abu valstu flotes cīnījās galvenokārt [[Karību reģions|Karību reģionā]], bet nozīmīgākās sauszemes kaujas notika Kanādā un tās tuvumā. Pirmās teritorijas, kuras ieguva briti, bija [[Piejūras provinces]] (mūsdienās [[Jaunskotija]], [[Ņūbransvika]] un [[Prinča Edvarda sala (Kanāda)|Prinča Edvarda sala]]). 1713. gadā pēc [[Ūtrehtas miera līgums|Ūtrehtas miera līguma]] noslēgšanas britiem palika tikai Jaunskotija, izņemot [[Keipbretona|Keipbretonu]],<ref name="novascotia">{{Grāmatas atsauce |last= Orser |first= Charles E. |title=Encyclopedia of historical archaeology |url=http://books.google.ca/books?id=lqvnthcE19cC&pg=PA1&lpg=PA1&dq=nova+scotia+treaty+of+utrecht+government+of+Canada&source=bl&ots=bRqTRdDxzZ&sig=GY0W4t1pb2eXbhBukevAEit498k&hl=en&ei=Cg_dSrTwEIzuMau0_fcN&sa=X&oi=book_result&ct=result&resnum=6&ved=0CBkQ6AEwBQ#v=onepage&q=nova%20scotia%20treaty%20of%20utrecht%20government%20of%20Canada&f=false |format=Digitised online by Google Books | accessdate= 2009-10-19 |date=2002 |publisher=Routledge |isbn=0415215447, 9780415215442 |pages=1}}</ref> bet Hudzona līča teritorijas kontrolēja franči. 1757. gadā sākās [[Septiņgadu karš]], kurš beidzās 1763. gadā, kad tika noslēgts [[Parīzes miera līgums]]. Pēc šī kara briti bija ieguvuši lielāko daļu no [[Jaunfrancija|Jaunās Francijas]].<ref name="marianopolis">{{Tīmekļa atsauce|url=http://faculty.marianopolis.edu/c.belanger/QuebecHistory/encyclopedia/TreatyofParis1763-QuebecHistory.htm|title=Treaty of Paris|date=2005|work=The Quebec History Encyclopedia|publisher=Marianopolis College|accessdate=2009-09-18|archive-date=2020-10-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20201026091932/http://faculty.marianopolis.edu/c.belanger/quebechistory/encyclopedia/TreatyofParis1763-QuebecHistory.htm}}</ref> Pēc Karaliskās proklamācijas no Jaunās Francijas tika atdalīta [[Kvebeka|Kvebekas province]] un [[Keipbretona]], un pievienota Jaunskotijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historicalatlas.ca/website/hacolp/national_perspectives/boundaries/UNIT_17/excel/Boundary_Changes_1670_2001.xls|title=Territorial Evolution, 1670-2001|publisher=Historical Atlas of Canada Online Learning Project|accessdate=2009-10-19|archive-date=2012-01-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20120118192648/http://www.historicalatlas.ca/website/hacolp/national_perspectives/boundaries/UNIT_17/excel/Boundary_Changes_1670_2001.xls}}</ref> 1769. gadā Svētā Džona sala (mūsdienās [[Prinča Edvarda sala (Kanāda)|Prinča Edvarda sala]]) kļuva par atsevišķu koloniju.<ref name="peigov">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gov.pe.ca/photos/original/arm_bearings.pdf|title=The Armorial Bearings of the Province of Prince Edward Island|publisher=Government of Prince Edward Island|accessdate=2009-09-18|archiveurl=https://web.archive.org/web/20081209184003/http://www.gov.pe.ca/photos/original/arm_bearings.pdf|archivedate=2008-12-09}}</ref> Lai novērstu konfliktus Kvebekā, ar [[Kvebekas akts|Kvebekas aktu]] 1774. gadā Kvebekas teritorija tika paplašināta līdz pat Lielajiem ezeriem un [[Ohaio ieleja]]i, atjaunots [[franču valoda]]s oficiālais statuss, kā arī atjaunota [[katoļticība]]s piekopšanas brīvība un Francijas civillikums. Tas sadusmoja daudzus Trīspadsmit koloniju iedzīvotājus, kuri atbalstīja [[ASV revolūcija|Amerikas revolūciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |author= |publisher= Canadian War Museum |title= From Conquest to Revolution |accessdate= 2009-10-19 |url= http://www.warmuseum.ca/cwm/exhibitions/permanent-exhibitions/battleground/clash-of-empires/from-conquest-to-revolution }}{{Novecojusi saite}}</ref> 1784. gadā noslēgtais [[Parīzes miera līgums]] atjaunoja Savienoto Valstu neatkarību un teritorijas uz dienvidiem no Lielajiem ezeriem tika atdotas ASV. Aptuveni 50 tūkstoši britu lojālisti pameta Savienotās Valstis un devās uz Kanādu.<ref name="moore">{{Grāmatas atsauce |first= Christopher |last=Moore |year=1994 |title=The Loyalist: Revolution Exile Settlement |url= https://archive.org/details/loyalists00chri |publisher=McClelland & Stewart |location= Toronto |isbn=0-7710-6093-9|accessdate=2009-10-19}}</ref> [[Ņūbransvika]] tika atdalīta no Jaunskotijas, jo tur apmetās uz dzīvi lojālisti.<ref name="nb225">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.gnb.ca/0131/PDF/H/HW/NewBrunswick225.pdf|title=New Brunswick at 225|last=Andrews|first=Ian|date=2009|publisher=Government of New Brunswick|page=1|accessdate=2009-09-18|archive-date=2011-08-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20110808191751/http://www.gnb.ca/0131/PDF/H/HW/NewBrunswick225.pdf}}</ref> 1791. gadā konstitucionālais akts provinci sadalīja frančvalodīgajā [[Augškanāda|Augškanādā]] un angļvalodīgajā [[Lejaskanāda|Lejaskanādā]], piešķirot katrai pašai savu ievēlētu likumdevēja varu. Gan Augškanāda, gan Lejaskanāda bija nozīmīgākā fronte [[Britu—amerikāņu karš|1812. gada karā]] starp Savienotajām Valstīm un Britu impēriju. Kanādas aizsardzība veicināja vienotības apziņu starp britu ziemeļamerikāņiem.<ref name="wallace">{{Laikraksta atsauce|last=Wallace|first=W.S.|date=1920|title=The Growth of Canadian National Feeling|url=https://archive.org/details/sim_canadian-historical-review_1920-06_1_2/page/136| journal= Canadian Historical Review|publisher=University of Toronto Press |location= Toronto| volume= 1| issue= 2| pages= 136-165|issn=0008-3755}}</ref> 1815. gadā sākās liela mēroga imigrācija no Lielbritānijas un [[Īrija]]s.<ref name="haines">{{Grāmatas atsauce|last=Haines|first=Michael|author2=Richard Hall Steckel|title=A population history of North America|publisher=Cambridge University Press|date=2000}}</ref> 19. gadsimta sākumā [[mežizstrāde]] kļuva par noteicošo tirdzniecības nozari, nomainot [[kažokāda|kažokādu]] tirdzniecību. 1867. gadā tika pieņemts Britu Ziemeļamerikas konstitucionālais akts, saskaņā ar kuru tika izveidota Kanādas [[domīnija]], kas sākotnēji sastāvēja no četrām provincēm- Ontārio, Kvebekas, Jaunskotijas un Ņūbransvikas. 1931. gadā saskaņā ar Vestminsteras statūtu tika apstiprināta Kanādas neatkarība. 1949. gadā Kanādai pievienojās Ņūfaundlenda (kopš 2001. gada [[Ņūfaundlenda un Labradora]]). == Ģeogrāfija == [[Attēls:Canada topo.jpg|thumbnail|200px|Kanādas topogrāfiskā karte]] Kanāda atrodas [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos. Kanādas [[platība]] ir {{nobr|{{sk|9984670}} km²}}. Tā veido divas piektdaļas no kontinenta, un pēc platības Kanāda ir [[valstu uzskaitījums pēc platības|otra lielākā valsts]] pasaulē uzreiz aiz [[Krievija]]s. Ziemeļrietumos tā robežojas [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] pakļautībā esošo [[Aļaska|Aļasku]], bet dienvidos ar Savienoto Valstu [[kontinentālie štati|kontinentālajiem štatiem]]. Rietumos to apskalo [[Klusais okeāns]], austrumos — [[Atlantijas okeāns]], bet ziemeļos — [[Ziemeļu Ledus okeāns]]. Kanādas augstākā [[virsotne (ģeogrāfija)|virsotne]] ir [[Logans (kalns)|Logans]] (5959 m). Tā atrodas [[Jukona|Jukonā]] pie [[Aļaska]]s robežas. Savukārt garākā [[upe]] ir [[Makenzi]] (4241 km), kuras [[sateces baseins|baseins]] lielākoties atrodas [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijās]], bet lielākais ezers ir [[Greitbērleiks]] ({{nobr|{{sk|31153}} km²}}). Kanādas [[fiziskā ģeogrāfija]] ir ļoti dažāda. Valstī dominējošā [[bioma]] ir [[taiga]]. Arktiskos reģionus un [[Klinšu kalni|Klinšu kalnus]] klāj [[sniegs]] un [[ledus]]. Valsts dienvidrietumos plešas [[prērija]]s, kur iedzīvotāji veiksmīgi var nodarboties ar [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], bet dienvidaustrumos atrodas [[Lielie ezeri]] un [[Sentlorensa]]s upes ieleja, kuras zemienē dzīvo lielākā daļa Kanādas iedzīvotāji. [[Apalači|Apalaču kalnu sistēma]] stiepjas no [[Alabama]]s, Savienotajās Valstīs, līdz pat [[Gaspē pussala]]i, Kanādā. Apalači ir daļa no [[Kvebeka]]s provinces dienvidu daļas. Šī kalnu sistēma, īpaši [[Notrdamas kalni]] un [[Longreindža]], ir aptuveni 380 miljonus gadu veca. Augstākās virsotnes ir [[Žaka Kartjē kalns]] (1268 m) un [[Kārltona kalns]] (817 m). == Administratīvais iedalījums == {{Pamatraksts|Kanādas administratīvais iedalījums}} Kanāda ir [[Federācija (valsts)|federācija]], kura sastāv no 10 provincēm un 3 teritorijām. Kanādu neoficiāli iedala vairākos reģionus: [[Rietumkanāda]], [[Ziemeļkanāda]], [[Centrālā Kanāda]] un [[Atlantijas Kanāda]]. Dažreiz vēl ir [[Austrumkanāda]], kurā ietilpst Centrālā Kanāda un Atlantijas Kanāda. {| width=520px align=right |- | {{Image label begin|image=Canada location map.svg|width=520|float=none}} {{Image label small|x=0.080|y=0.320|scale=500|text=[[Jukona]]}} {{Image label small|x=0.860|y=0.670|scale=500|text=[[Prinča Edvarda sala (Kanāda)|Prinča Edvarda<br />sala]]}} {{Image label small|x=0.900|y=0.740|scale=500|text=[[Jaunskotija]]}} {{Image label small|x=0.070|y=0.525|scale=500|text=[[Britu Kolumbija|Britu<br />Kolumbija]]}} {{Image label small|x=0.180|y=0.390|scale=500|text=[[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu<br />Teritorijas]]}} {{Image label small|x=0.430|y=0.380|scale=500|text=[[Nunavuta]]}} {{Image label small|x=0.270|y=0.620|scale=500|text=[[Saskačevana]]}} {{Image label small|x=0.810|y=0.710|scale=500|text=[[Ņūbransvika]]}} {{Image label small|x=0.550|y=0.690|scale=500|text=[[Ontārio]]}} {{Image label small|x=0.850|y=0.550|scale=500|text=[[Ņūfaundlenda un Labradora|Ņūfaundlenda<br />un Labradora]]}} {{Image label small|x=0.700|y=0.640|scale=500|text=[[Kvebeka]]}} {{Image label small|x=0.190|y=0.580|scale=500|text=[[Alberta]]}} {{Image label small|x=0.400|y=0.580|scale=500|text=[[Manitoba]]}} {{Image label small|x=0.200|y=0.800|scale=500|text=''[[Amerikas Savienotās Valstis|<span style="color: #a6997b;">Amerikas Savienotās Valstis</span>]]''}} {{Image label small|x=0.040|y=0.200|scale=500|text=''[[Amerikas Savienotās Valstis|<span style="color: #a6997b;">ASV</span>]]''}} {{Image label small|x=0.680|y=0.100|scale=500|text=''[[Grenlande|<span style="color: #a6997b;">Grenlande</span>]]''}} {{Image label small|x=0.960|y=0.050|scale=500|text=''[[Islande|<span style="color: #a6997b;">Islande</span>]]''}} {{Image label end}} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="140px" | [[Kanādas provinces un teritorijas|Province]] || Admin. centrs || [[Platība]] (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]]<br />(2008. gadā) </tr> |- | [[Alberta]] || [[Edmontona]] || 661848 || 3512368 |- | [[Britu Kolumbija]] || [[Viktorija (Kanāda)|Viktorija]] || 944735 || 4428356 |- | [[Jaunskotija]] || [[Helifeksa]] || 55284 || 935962 |- | [[Kvebeka]] || [[Kvebeka (pilsēta)|Kvebeka]] || 1542056 || 7744530 |- | [[Manitoba]] || [[Vinipega]] || 647797 || 1196291 |- | [[Ņūbransvika]] || [[Frederiktona]] || 72908 || 751527 |- | [[Ņūfaundlenda un Labradora]] || [[Sentdžonsa (Kanāda)|Sentdžonsa]] || 405212 || 508270 |- | [[Ontārio]] || [[Toronto]] || 1076395 || 12891787 |- | [[Prinča Edvarda sala (Kanāda)|Prinča Edvarda sala]] || [[Šarlotauna]] || 5660 || 139407 |- | [[Saskačevana]] || [[Ridžaina]] || 651036 || 1010146 |} |} {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="140px" | [[Kanādas provinces un teritorijas|Teritorija]] || Admin. centrs || [[Platība]] (km²) || [[Iedzīvotāju skaits|Iedzīvotāji]]<br />(2008. gadā) </tr> |- | [[Jukona]] || [[Vaithorsa]] || 482443 || 31530 |- | [[Nunavuta]] || [[Ikaluita]] || 2093190 || 31152 |- | [[Ziemeļrietumu Teritorijas]] || [[Jelounaifa]] || 1346106 || 42514 |} |} == Valdība == Kanāda ir [[parlamentārisms|parlamentāra]] [[Federācija (valsts)|federatīva]] [[monarhija]]. [[Kanādas konstitūcija]] ir spēkā kopš {{dat|1982|6|17}}. Valsts galva ir [[Kanādas monarhija|Kanādas karalis]] [[Čārlzs III Vindzors|Čārlzs III]], ko pārstāv [[Kanādas ģenerālgubernators]]. Ja gubernators atkāpjas no amata, nomirst vai, ja gubernators atstāj valsti ilgāk par vienu mēnesi, Kanādas galvenais tiesnesis kalpo kā valdības administrators un īsteno visas gubernatora pilnvaras. Tā kā karalim formāli ir [[likumdošanas vara]] un [[izpildvara]], tad visi [[Kanādas parlaments|Kanādas parlamenta]] likumi un valdības lēmumi tiek pieņemti karaļa vārdā. Likumdevēja orgāns ir divpalātu parlaments, kas sastāv no [[Kanādas Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]]s un [[Kanādas senāts|senāta]]. Pārstāvju palātu uz pieciem gadiem ievēlē tiešās un vispārīgās [[vēlēšanas|vēlēšanās]]. Senātā darbojas 105 locekļi (pa 24 locekļiem ir no [[Ontārio]] un [[Kvebeka]]s provincēm, pa 10 ir no [[Ņūbransvika]]s un [[Jaunskotija]]s, pa 6 no [[Britu Kolumbija]]s, [[Alberta]]s, [[Manitoba]]s, [[Saskačevana]]s un [[Ņūfaundlenda un Labradora|Ņūfaundlendas un Labradoras]], 4 locekļi ir no [[Prinča Edvarda sala (Kanāda)|Prinča Edvarda salas]], bet pa 1 no trim teritorijām). Senāta locekļus ieceļ ģenerālgubernators pēc premjerministra ieteikuma. Katrs senāta loceklis savā amatā ir līdz mūža beigām vai līdz brīdim, kad sasniedz 75 gadu vecumu. Provincēs izpildvaras galva ir [[leitnantgubernators]], ko ieceļ ģenerālgubernators pēc valdības ieteikuma. Katrā provincē ir valdība un likumdevēja vara — Likumdevēja sapulce vai Nacionālā asambleja. Vietējās pašvaldības orgāni ir grāfistu un lauku apgabalu padomes. Municipalitātes faktiski ir pakļautas provinču pārvaldei. Kanādas tiesu sistēmā ietilpst [[Kanādas augstākā tiesa]], provinču augstākās tiesas, grāfistu tiesas un miertiesas. == Ārpolitika == Kanāda visvairāk ārpolitikā sadarbojas ar [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]]. Kanādai ir arī ļoti ciešas un pozitīvas attiecības ar [[Nīderlande|Nīderlandi]], kuru Kanāda palīdzēja atbrīvot [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. Tā ir [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s, [[Nāciju Sadraudzība]]s, [[NATO|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas]] (NATO) un [[Frankofonija]]s locekle. Kanādas un Savienoto Valstu [[valsts robeža|robeža]] ir garākā un neapsargātākā robeža pasaulē.<ref name="wilson">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.canadainternational.gc.ca/washington/offices-bureaux/amb/080418.aspx?lang=eng|title=The World's Longest Undefended Border|last=Wilson|first=Michael|date=April 2008|publisher=Government of Canada|accessdate=2009-09-20|archiveurl=https://web.archive.org/web/20091001072043/http://www.canadainternational.gc.ca/washington/offices-bureaux/amb/080418.aspx?lang=eng|archivedate=2009-10-01}}</ref> Abas valstis ļoti cieši sadarbojas militāro kampaņu un uzdevumu izpildē, lai gan Kanādā saglabāja neitralitāti, kad Savienotajām Valstīm bija konflikts ar [[Kuba|Kubu]], kā arī tā neiesaistījās [[Irākas karš|Irākas karā]].<ref name="cuba">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.canadainternational.gc.ca/cuba/bilateral_relations_bilaterales/canada_cuba.aspx?menu_id=7&menu=L|title=Canada - Cuba Relations|date=2009|publisher=Government of Canada| accessdate =2009-09-20}}</ref><ref name="delvoie">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.journal.forces.gc.ca/vo4/no4/views-vues-eng.asp | title =The Iraq War: Why Canada Was Right Not To Participate |last= Delvoie| first= Louis| date= 2008| work= Canadian Military Journal|publisher=Department of National Defence|accessdate=2009-09-20}}</ref> == Bruņotie spēki == [[Attēls:BCR mounted gunner.JPG|thumbnail|200px|Britu Kolumbijas pulka artilērists]] [[Kanādas bruņotie spēki|Kanādas bruņoto spēku]] augstākais virspavēlnieks ir ģenerālgubernators, kas kopā ar [[Kanādas Aizsardzības padome|Aizsardzības padomi]] un [[Kanādas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministriju]] īsteno bruņoto spēku vispārēju vadību. 2009. gadā septembrī aktīvajā dienestā dienēja 66 949 cilvēku,<ref name="Strength">{{Tīmekļa atsauce| url=http://www.forces.gc.ca/site/news-nouvelles/view-news-afficher-nouvelles-eng.asp?id=3162| title=Recruiting and Retention in the Canadian Forces > Canada > Military| publisher=Department of National Defence| date=6 October 2009| accessdate=6 october 2009}}{{Novecojusi saite}}</ref> kas ir 58. lielākais militārais personāls pasaulē. Militārājā dienestā var dienēt no 16 līdz 60 gadu vecumam (personām, kurām ir 16 gadi, vajadzīga vecāku vai aizbildņa atļauja), bet obligātās [[karaklausība]]s valstī nepastāv. 2009./2010. gadā militārais budžets bija 19 miljardi [[ASV dolārs|ASV dolāri]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tbs-sct.gc.ca/rpp/2008-2009/inst/dnd/dnd01-eng.asp#sec1g_e |title=Departmental Planned Spending and Full-Time Equivalents |access-date={{dat|2009|11|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080925125317/http://www.tbs-sct.gc.ca/rpp/2008-2009/inst/dnd/dnd01-eng.asp#sec1g_e |archivedate={{dat|2008|09|25||bez}} }}</ref><ref>[http://www.xe.com/ucc/convert.cgi?Amount=20056703&From=CAD&To=USD&image.x=60&image.y=8&image=Submit Exchange rates 8 Oct 2009]{{Novecojusi saite}}</ref> tas ir 1,14% no [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]]. == Tautsaimniecība == [[Attēls:TD Centre View from Yonge and King.JPG|thumbnail|left|150px|Biroju ēkas Toronto centrā]] Kanādai ir [[Valstu uzskaitījums pēc nominālā IKP|desmitā lielākā ekonomika pasaulē]] pēc [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]], kā arī tā ir viena no bagātākajām valstīm. Tā ir [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija]]s un [[G7 valstis|Lielā septītnieka]] locekle. Tāpat kā citās attīstītās valstīs, Kanādā dominē [[trešā sektora ekonomika|pakalpojumu industrija]], kurā nodarbojās aptuveni trīs ceturtdaļas kanādiešu.<ref>{{Tīmekļa atsauce| url=http://www40.statcan.ca/l01/cst01/labr68a.htm| title=Actual hours worked per week by industry, seasonally adjusted (monthly)| publisher=Statistics Canada| access-date={{dat|2016|02|05||bez}}| archiveurl=https://web.archive.org/web/20081103232711/http://www40.statcan.ca/l01/cst01/labr68a.htm| archivedate={{dat|2008|11|03||bez}}}}</ref> [[Pirmā sektora ekonomika|Pirmā sektora ekonomikā]] dominē [[mežizstrāde]] un [[nafta]]s rūpniecība, kas nav rakstūrīgi citām attīstītajām valstīm. Valsts centrālajā daļā dominē arī ražošanas nozares, kurā nozīmīga loma ir [[automobilis|automobiļu]] ražošanai. Kanāda ir ar vienu no augstākajiem [[ekonomiskā brīvība|ekonomiskās brīvības]] līmeņiem pasaulē.<ref>[[:en:List of countries by economic freedom]]</ref> Mūsdienās Kanādā ir līdzīga uz tirgus orientēta ekonomikas sistēma kā [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]].<ref name="nosaukums-3">{{Tīmekļa atsauce |author=Central Intelligence Agency |publisher=Central Intelligence Agency |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ca.html |title=The World Factbook: Canada |date=2006-05-16 |accessdate=2007-05-06 |archive-date=2019-04-30 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190430234227/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ca.html }}</ref> 2009. gada jūlijā [[bezdarbs|bezdarba]] līmenis sasniedza 8,6%, kas ir sekas no [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|globālās ekonomiskās krīzes]]. Saskaņā ar žurnāla "''[[Forbes]]''" publicēto iznformāciju, 2008. gadā Kanādā bāzējās 69 no 2000 pasaules lielākajiem uzņēmumiem.<ref name="2008 [[Forbes]] Global 2000">{{Tīmekļa atsauce | author=forbes|authorlink= forbes|publisher= forbes| url= http://www.forbes.com/lists/2008/18/biz_2000global08_The-Global-2000-Canada_10Rank.html|title=Latest release |date= 2008-04-02 |accessdate=2006-07-01}}</ref> [[Starptautiskā tirdzniecība]] veido lielu daļu no Kanādas saimniecības. Visvairāk tiek [[eksports|eksportēti]] tās [[dabas resursi]]. 2007. gadā 76% eksporta preces tika vestas uz [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajām Valstīm]], arī 65% no [[imports|importa]] precēm Kanādā tiek ievestas no ASV.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www40.statcan.ca/l01/cst01/gblec02a.htm|title= Imports, exports and trade balance of goods on a balance-of-payments basis, by country or country grouping|publisher= Statistics Canada|access-date= {{dat|2006|06|18||bez}}|archiveurl= https://web.archive.org/web/20060618224937/http://www40.statcan.ca/l01/cst01/gblec02a.htm|archivedate= {{dat|2006|06|18||bez}}}}</ref> 2006. gadā Kanāda starp visām valstīm ierindojās astotajā vietā pēc eksporta un importa. [[Britu Kolumbija|Britu Kolumbijā]] dominē mežizstrāde, bet [[Alberta|Albertā]] un [[Ņūfaundlenda un Labradora|Ņūfaundlendā un Labradorā]] naftas rūpniecība. Savukārt [[Ontārio]] provinces ziemeļos ir daudz dažādu [[raktuve|raktuvju]]. Kanādā lielos apmēros iegūst [[akmeņogles]], [[varš|varu]], [[dzelzs|dzelzi]] un [[zelts|zeltu]]. Piejūras provincēs dominējošā sfēra ir [[zvejniecība]]. == Demogrāfija == 2006. gadā pēc [[tautas skaitīšana]]s Kanādā dzīvoja {{sk|31612897}} iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2001. gadā veikto tautas skaitīšanu, iedzīvotāju skaits bija pieaudzis par 5,4%.<ref name="statcan_population_clock">{{Tīmekļa atsauce |author=Beauchesne, Eric |publisher=National Post |url=http://www.canada.com/nationalpost/financialpost/story.html?id=73b94aac-08f0-477f-a72a-b8b640f6658f&k=90795 |title=We are 31,612,897 |date=2007-03-13 |accessdate=2007-03-13 |archiveurl=https://www.webcitation.org/616iHdSfl?url=http://www.canada.com/nationalpost/financialpost/story.html?id=73b94aac-08f0-477f-a72a-b8b640f6658f |archivedate=2011-08-21 }}</ref> Iedzīvotāju skaita pieaugums bija galvenokārt [[imigrācija]]s nevis [[Dabiskais pieaugums|dabiskā pieauguma]] dēļ. Aptuveni trīs ceturtdaļas Kanādas iedzīvotāju dzīvo 150 km attālumā no [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienoto Valstu]] robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |date = 2005-01-25 |accessdate = 2006-10-03 |title = Canada World View — Issue 24 |first = Norman |last = Hillmer |publisher = Foreign Affairs and International Trade Canada |url = http://ecalib.uneca.org/ipac20/ipac.jsp?session=1F4L7859644R7.561749&profile=ecal&uri=link=3100006@!90415@!3100001@!3100002&aspect=power&menu=search&ri=1&source=157.150.130.29@!horizon&term=World+view&index=ALLTITL |format = Journal available from the Online Catalogue of the ECA Library, UN Economic Commission for Africa |archiveurl = https://web.archive.org/web/20120306113243/http://ecalib.uneca.org/ipac20/ipac.jsp?session=1F4L7859644R7.561749&profile=ecal&uri=link=3100006@!90415@!3100001@!3100002&aspect=power&menu=search&ri=1&source=157.150.130.29@!horizon&term=World+view&index=ALLTITL |archivedate = 2012-03-06 }}</ref> Lielākā etniskā grupa ir [[angļi]] (21%), kuriem seko [[franči]] (15,8%), [[skoti]] (15,2%), [[īri]] (13,9%), [[vācieši]] (10,2%), [[itāļi]] (5%), [[ķīnieši]] (3,9%), [[ukraiņi]] (3,6%) un [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pirmiedzīvotāji]] (3,5%). Aptuveni viena trešdaļa respondentu ir atbildējuši, ka viņa tautība ir "kanādietis".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url = http://www12.statcan.ca/english/census06/data/highlights/ethnic/pages/Page.cfm?Lang=E&Geo=PR&Code=01&Data=Count&Table=2&StartRec=1&Sort=3&Display=All&CSDFilter=5000 |title = Ethnocultural Portrait of Canada Highlight Tables, 2006 Census |publisher = Statistics Canada |accessdate = 2008-06-30 |archive-date = 2019-01-06 |archive-url = https://web.archive.org/web/20190106221808/https://www12.statcan.gc.ca/census-recensement/2006/dp-pd/hlt/97-562/pages/page.cfm?Lang=E&Geo=PR&Code=01&Table=2&Data=Count&StartRec=1&Sort=3&Display=All&CSDFilter=5000 }}</ref> Lielākās indiāņu tautas ir [[algokini]], [[kri]], [[irokēzi]], [[atapaski]] un [[seliši]]. Kanādas ziemeļos, [[Arktika]]s piekrastē dzīvo aptuveni 20 tūkstoši [[inuīti]]. Lielākā daļa no iedzīvotājiem ir [[katoļi]] (frankokanādieši un īru izcelsmes anglokanādieši) un [[protestanti]]. {| class="infobox" style="text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%" |- ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Kanādas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Kanādas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Kanādas provinces un teritorijas|Province]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Kanādas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Kanādas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Kanādas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Kanādas provinces un teritorijas|Province]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Kanādas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! rowspan=11 | [[Attēls:Toronto skyline in September 2008.jpg|border|135px|Toronto]]<br />[[Toronto]]<br />[[Attēls:VuedeMontreal.jpg|border|135px|Monreāla]]<br />[[Monreāla]]<br /> |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 1 ||align=left | '''[[Toronto]]''' || [[Ontārio]] || 5,113,149 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 11 ||align=left | '''[[Kičenera]]''' || [[Ontārio]] || 451,235 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 2 ||align=left | '''[[Monreāla]]''' || [[Kvebeka]] || 3,635,571 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 12 ||align=left | '''[[Sentkatarinsa]]''' || [[Ontārio]] || 390,317 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 3 ||align=left | '''[[Vankūvera]]''' || [[Britu Kolumbija]] || 2,116,581 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 13 || align=left | '''[[Helifeksa]]''' || [[Jaunskotija]] || 372,858 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 4 ||align=left | '''[[Otava]]''' || [[Ontārio]] || 1,130,761 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 14 ||align=left | '''[[Ošava]]''' || [[Ontārio]] || 330,594 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 5 ||align=left | '''[[Kalgari]]''' || [[Alberta]] || 1,079,310 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 15 ||align=left | '''[[Viktorija (Kanāda)|Viktorija]]''' || [[Britu Kolumbija]] || 330,088 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 6 ||align=left | '''[[Edmontona]]''' || [[Alberta]] || 1,034,945 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 16 ||align=left | '''[[Vindzora (Ontārio)|Vindzora]]''' || [[Ontārio]] || 323,342 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 7 ||align=left | '''[[Kvebeka (pilsēta)|Kvebeka]]''' || [[Kvebeka]] || 715,515 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 17 ||align=left | '''[[Saskatūna]]''' || [[Saskačevana]] || 233,923 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 8 ||align=left | '''[[Vinipega]]''' || [[Manitoba]] || 694,668 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 18 ||align=left | '''[[Ridžaina]]''' || [[Saskačevana]] || 194,971 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 9 ||align=left | '''[[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltona]]''' || [[Ontārio]] || 692,911 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 19 ||align=left | '''[[Šērbrūka]]''' || [[Kvebeka]] || 186,952 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 10 ||align=left | '''[[Landona]]''' || [[Ontārio]] || 457,720 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 20 ||align=left | '''[[Sentdžonsa (Kanāda)|Sentdžonsa]]''' || [[Ņūfaundlenda un Labradora]] || 181,113 |} {{clear}} == Kultūra == [[Attēls:The Jack Pine, by Tom Thomson.jpg|thumbnail|200px|Toma Tomsona 1916. gada glezna "''The Jack Pine''", tulkojumā "Benksa priede"]] Kanādas kultūra ir veidojusies galvenokārt tās vēsturisko notikumu un ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ. Lielākā daļa no Kanādas bija neapdzīvota un tika atklāta daudz vēlāk nekā citas eiropiešu kolonijas [[Amerika|Amerikā]]. Kanādas kultūras pirmsākumā nozīmīga loma bija pētnieku, mednieku un tirgotāju tradīcijām.<ref name="pioneer lit">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.canadiana.org/citm/themes/pioneers/pioneers7_e.html |title=Canada in the Making: Pioneers and Immigrants |publisher=The History Channel |date=2005-08-25 |accessdate=2006-11-30}}</ref> 1759. gadā [[Lielbritānijas Karaliste]] iekaroja Kanādu, pakļaujot frančvalodīgos iedzīvotājus britu likumiem. Britu un [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] kultūras spēcīga ietekme bija arī vēlāk, kad Kanādā ieceļoja liels skaits [[Savienotās impērijas lojālisti]] no [[Trīspadsmit kolonijas|Trīspadsmit kolonijām]]. Lai gan ne bez konfliktiem, Kanādas attiecības ar [[indiāņi]]em un [[inuīti]]em salīdzinot ar Savienoto Valstu pieredzi bija relatīvi mierīgas. Tieši tāpēc liela ietekme uz kultūru bija arī šīm tautām.<ref name="cultural influences">{{cite paper |url=http://www.foreign-policy-dialogue.ca/pdf/DialogueEng.pdf |title=A Dialogue on Foreign Policy |publisher=Department of Foreign Affairs and International Trade |date=2003-01 |pages=15-16 |accessdate=2006-11-30 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20031211170059/http://www.foreign-policy-dialogue.ca/pdf/DialogueEng.pdf |archivedate=2003-12-11 }}</ref> Kanādas oficiālie simboli ir [[kļavas lapa]], [[Kanādas bebrs]] un [[Kanādas zirgs]].<ref>[http://www.canlii.org/ca/sta/n-10.7/ National Horse of Canada Act]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pch.gc.ca/pgm/ceem-cced/symbl/o1-eng.cfm |title=The beaver |access-date={{dat|2009|11|21||bez}} |archive-date={{dat|2018|12|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181226002505/https://www.canada.ca/home.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pch.gc.ca/pgm/ceem-cced/symbl/o3-eng.cfm |title=The Maple Leaf |access-date={{dat|2009|11|21||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131222010103/http://pch.gc.ca/eng/1363626184104/1363626227047 }}</ref> Laika gaitā Kanādas oficiālie simboli ir mainīti, piemēram, [[Kanādas karogs]]. Monarhijas simboli ir joprojām manāmi [[Kanādas ģerbonis|Kanādas ģerbonī]]. Kanādas māksla uzplauka 20. gadsimtā, it īpaši pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām 1945. gadā. Valdība apstiprināja, ka tai ir vitāla nozīme turpmākā valsts attīstībā, tāpēc visā valstī tika dibinātas daudzas mākslas skolas un koledžas. 18. gadsimta vidū [[Kornēliuss Krīghofs]] (''Cornelius Krieghoff'') savas gleznās atainoja ainas no frankokanādiešu lauku dzīves, savukārt [[Pols Keins]] (''Paul Kane'') gleznoja skatus no indiāņu dzīves Kanādas rietumos. Tā kā Kanādā ir divas valsts valodas, tad literatūra bieži tiek iedalīta [[angļu valoda|angļu valodā]] un [[franču valoda|franču valodā]] sarakstītājā literatūrā. Kanādiešu literatūrā abās valodās bieži tiek aprakstīta valsts daba, pierobežas dzīve un Kanādas stāvoklis pasaulē. 1992. gadā [[Maikls Ondātšī]] (''Michael Ondaatje'') ar darbu "[[Angļu pacients (romāns)|Angļu pacients]]" kļuva par pirmo kanādieti, kurš ieguva [[Bukera balva|Bukera balvu]]. 2000. gadā šo balvu par darbu "''[[The Blind Assassin]]''" saņēma arī [[Mārgarita Etvuda]], bet 2002. gadā [[Jans Martels]] (''Yann Martel'') par "''[[Life of Pi (stāsts)|Life of Pi]]''". Savukārt [[Pulicera balva|Pulicera balvu]] daiļliteratūrā 1995. gadā saņēma [[Kerola Šīldsa|Kerolas Šīldsas]] darbs "[[The Stone Diaries]]". == Sports == [[Attēls:McGill hockey match.jpg|thumbnail|200px|Hokeja spēle Monreālā pie [[Makgila Universitāte]]s 1901. gadā]] Kanādā vispopulārākie [[sports|sporta]] veidi ir [[hokejs]], [[kanādiešu futbols]], [[basketbols]], [[futbols]] un [[beisbols]]. Hokejs oficiāli ir atzīts par nacionālo ziemas [[sporta veidu saraksts|sporta veidu]].<ref name="National Sports of Canada Act">{{Tīmekļa atsauce | url= http://lois.justice.gc.ca/en/N-16.7/251603.html | title= National Sports of Canada Act (1994) | work= Consolidated Statutes and Regulations | accessdate= 2006-07-20 | publisher= [[Department of Justice (Canada)|Department of Justice]] | archiveurl= https://web.archive.org/web/20110520115256/http://lois.justice.gc.ca/en/N-16.7/251603.html | archivedate= 2011-05-20 }}</ref> Hokejs ir skatītāju visapmeklētākais sporta veids, kā arī [[Kanādas hokeja izlase]] allaž ir favorīti uz uzvaru jebkurā starptautiskā hokeja turnīrā. Vasaras oficiālais sporta veids ir [[lakross]].<ref name="National Sports of Canada Act" /> Tas ir vecākais sporta veids valstī un ar to aizsāka nodarboties [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]. Apmeklētības ziņā otrs populārākais sporta veids ir kanādiešu futbols.<ref name="Canadian Press 2006-06-08">{{Tīmekļa atsauce | author = Canadian Press | authorlink = Canadian Press | date = 2006-06-08 | url = http://www.theglobeandmail.com/servlet/story/RTGAM.20060608.wsurvey8/BNStory/Sports/home | title = Survey: Canadian interest in pro football is on the rise | publisher = Globe and Mail | accessdate = 2006-06-08 | archive-date = 2010-02-01 | archive-url = https://www.webcitation.org/5nDjFCLrm?url=http://www.theglobeandmail.com/servlet/story/RTGAM.20060608.wsurvey8/BNStory/Sports/home }}</ref> [[Kanādas futbola federācija]]s rīkotais "''[[Grey Cup]]''" ir lielākais ikgadējais sporta notikums valstī.<ref name="Houston 2006-12-20">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theglobeandmail.com/servlet/story/RTGAM.20061220.wsptcfl20/GSStory/GlobeSportsFootball/GlobeSports/?query=|title=Grey Cup moves to TSN in new deal|accessdate=2006-12-23|publisher=The Globe And Mail|year=2006-12-20|author=William Houston|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070930060621/http://www.theglobeandmail.com/servlet/story/RTGAM.20061220.wsptcfl20/GSStory/GlobeSportsFootball/GlobeSports/?query=|archivedate=2007-09-30}}</ref> Savukārt visvairāk reģistrēto spēlētāju ir [[futbols|futbolā]], kuru Kanādā vairāk dēvē par sokeru (''soccer''), bet šis sporta veids nav iekarojis popularitāti skatītāju vidū. Citi pietiekami populāri komandu sporta veidi ir [[kērlings]], [[ielu hokejs]], [[krikets]], [[regbijs]] un [[softbols]]. Īpaši strauja attīstība pēdējā laikā ir vērojama kriketā. No individuālajiem sporta veidiem populāri ir [[autosports]], [[bokss]], [[riteņbraukšana]], [[golfs]], [[zirgu skriešanās sacīkstes]], [[daiļslidošana]], [[rodeo]], [[skeitbordings]], [[snovbords]], [[peldēšana]], [[teniss]], [[triatlons]], [[vieglatlētika]] un [[cīņas sports]]. Kanādas ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ, tas ir, valsts atrašanās vairāk uz ziemeļiem, tā labākus panākumus gūst [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskajās spēlēs]] nekā [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Kanādā trīs reizes ir organizētas [[olimpiskās spēles]]. Pirmo reizi [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976]]. gadā [[Monreāla|Monreālā]] tika organizētas vasaras olimpiskās spēles, bet [[1988. gada ziemas olimpiskās spēles|1988]]. gadā [[Kalgari]] notika ziemas olimpiskās spēles. 2010. gadā Kanāda rīkoja [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|otrās ziemas olimpiskās spēles]], tās norisinājās [[Vankūvera|Vankūverā]]. == Skatīt arī == * [[Kanādas latvieši]] == Atsauces un piezīmes == <div class="reflist4" style="height: 220px; overflow: auto; padding: 3px" > {{atsauces|2}} </div> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{refbegin}} ; Valdība * [https://web.archive.org/web/20060505002938/http://atlas.gc.ca/site/index.html Official Government of Canada online Atlas of Canada] * [http://www.gc.ca Official website of the Government of Canada] * [http://www.gg.ca Official website of the Governor General of Canada] * [http://www.pm.gc.ca Official website of the Prime Minister of Canada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151022181355/http://www.pm.gc.ca/ |date={{dat|2015|10|22||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20060821223902/http://www.international.gc.ca/canada_un/new_york/ Permanent Mission of Canada to the United Nations] * [https://web.archive.org/web/20091026201811/https://www.cia.gov/library/publications/world-leaders-1/world-leaders-c/canada.html Chief of State and Cabinet Members] ; Citas {{wikivoyage|Canada}} * [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ca.html CIA — Th World Factbook — Canada] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190430234227/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/ca.html |date={{dat|2019|04|30||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20090204012447/http://ucblibraries.colorado.edu/govpubs/for/canada.htm Canada] at ''UCB Libraries GovPubs'' * [http://www.thecanadianencyclopedia.com/index.cfm?PgNm=TCE&Params=A1ARTA0001216 Canada from ''The Canadian Encyclopedia''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070930055853/http://www.thecanadianencyclopedia.com/index.cfm?PgNm=TCE&Params=A1ARTA0001216 |date={{dat|2007|09|30||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20140821200252/http://www.iccs-ciec.ca/blackwell.html Canadian Studies: A Guide to the Sources] * [https://web.archive.org/web/20091128205033/http://tonto.eia.doe.gov/country/country_energy_data.cfm?fips=CA Energy Information Administration] — Official Energy Statistics for Canada from the U.S. Government * [https://web.archive.org/web/20080323075300/http://www.statcan.ca/english/edu/clock/population.htm Statistics Canada with Canada's population clock] * [http://www.canadiangeographic.ca/atlas/ The Canadian Atlas Online] {{refend}} {{G8}} {{NATO}} {{Nāciju sadraudzība}} {{Ziemeļamerikas valstis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanāda| ]] q3ld7v2ee4avlfm0r70ygr01gnvaa1e 0 2619 4548432 4100068 2026-11-12T01:55:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548432 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|kurdu apdzīvotu apgabalu|Kurdistāna (nozīmju atdalīšana)|Kurdistāna}} [[Attēls:Kurdish-inhabited area by CIA (1992).jpg|thumb|300px|Kurdu apdzīvotā teritorija]] '''Kurdistāna''' ir apgabals [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], kuru apdzīvo [[kurdi]]. Tas daļēji atrodas [[Turcija|Turcijā]], [[Irāka|Irākā]], [[Irāna|Irānā]], [[Armēnija|Armēnijā]] un [[Sīrija|Sīrijā]]. Precīzas robežas ir grūti noteikt, jo šīs valstis atsakās atzīt Kurdistānu kā demogrāfisku vai ģeogrāfisku reģionu. Kurdi ir pasaulē lielākā tauta (apmēram 25 miljoni), kurai nav savas valsts.<ref>[https://www.delfi.lv/news/arzemes/vai-iespejama-kurdistana-cik-saskelta-ir-lielaka-tauta-pasaule-bez-savas-valsts.d?id=46273641 Vai iespējama Kurdistāna - cik sašķelta ir lielākā tauta pasaulē bez savas valsts]</ref> Kurdistānas neatkarību apsolīja [[1920]]. gada [[Sevras līgums|Sevras līgumā]], [[Osmaņu impērijas sadalīšana|sadalot]] [[Osmaņu impērija|Osmaņu Impēriju]]. Jaunā Turcijas Republika atteicās atzīt šo līgumu un [[Turcijas neatkarības karš|Turcijas neatkarības karā]] ([[1919]]—[[1923]]) padzina [[Lielbritānija]]s un [[Francija]]s okupācijas spēkus. Pēc neatkarības kara tika noslēgts [[Lozannas miera līgums]] ([[1923]]), kas noteica Turcijas tagadējās robežas. Otrā pasaules kara laikā PSRS okupētajā [[Irāna]]s daļā 1945. gada beigās kurdi izveidoja starptautiski neatzītu valsti — Kurdu Tautas Republiku ({{val|ru|Курдская Народная Республика}}) jeb [[Mahabadas Republika|Mahabadas Republiku]]. Pēc [[Kosova]]s neatkarības pasludināšanas 2008. gadā tika izteikts pieņēmums, ka līdzīgas prasības gaidāmas arī no kurdu separātistu puses. Turcija oficiāli noraidīja šādu pieņēmumu, jo kurdi Turcijā nedzīvo noteiktās teritorijās, tiem nav arī pašu vēlētas valdības. Turcijas valdība uzskata, ka kurdi nav mazākumtautība, bet no [[turki|turku]] nācijas neatdalāms elements.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nra.lv/index.php?rid=76710 |title=Neatkarīgā Rīta Avīze: Intervija ar Turcijas vēstnieku Latvijā Dureju Polatu |access-date={{dat|2008|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090630113252/http://www.nra.lv/index.php?rid=76710 |archivedate={{dat|2009|06|30||bez}} }}</ref> 2017. gada 25. septembrī [[Irākas Kurdistāna]]s valdība rīkoja plebiscītu par reģiona neatkarību. Balsošana notika trīs Irākas Kurdistānas reģiona provincēs — Dahūkā, Erbīlā un Suleimānijā, kā arī strīda teritorijās, ieskaitot Kirkūkas provinci. Balsotājiem bija jāatbild uz jautājumu: "Vai vēlaties, ka Kurdistānas reģions un Kurdistānas apgabali ārpus reģiona pārvaldes kļūtu par neatkarīgu valsti?"<ref>Aptaujas kautājums angliski skanēja šādi: ''Do you want the Kurdistan region and the Kurdistani areas outside the region's administration to become an independent state?''</ref> Nākamajā dienā pēc referenduma vēlēšanu komisija pavēstīja, ka referendumā piedalījās 72% balsstiesīgo vēlētāju, no kuriem vairāk nekā 90% nobalsojuši par Irākas autonomā Kurdistānas reģiona neatkarību.<ref>[http://www.protesti.lv/vairakums-kurdistana-nobalsojis-par-regiona-neatkaribu-26-9-2017-irana-tukstosiem-kurdu-demonstracijas-atbalsta-kurdistanas-neatkaribas-referendumu/ Vairākums Kurdistānā nobalsojis par reģiona neatkarību. 26.9.2017. Irānā tūkstošiem kurdu demonstrācijās atbalsta Kurdistānas neatkarības referendumu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210920173207/https://protesti.lv/vairakums-kurdistana-nobalsojis-par-regiona-neatkaribu-26-9-2017-irana-tukstosiem-kurdu-demonstracijas-atbalsta-kurdistanas-neatkaribas-referendumu/ |date=20.09.2021 }} Igors Lukjanovs protesti.lv 2017. gada 27. septembrī</ref> == Skatīt arī == * [[Kurdistāna (Irāna)]] * [[Kurdistānas reģions]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Āzija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Tuvie Austrumi]] [[Kategorija:Piedāvātās valstis]] [[Kategorija:Kurdi]] gnh7qv3lpru9aul7k78mgn68i3zamgi 0 3065 4548237 4493748 2026-11-11T13:30:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548237 wikitext text/x-wiki {{Turcijas ila infokaste |nosaukums = Kahramanmarašas ils |nosaukums_turciski = Kahramanmaraş |centrs = Kahramanmaraša |reģions = Vidusjūras reģions (Turcija) |platība =14520 |iedzīvotāju_skaits = {{sk|1177436}} |tpop_as_of= 2022 |auto_kods = TR-46 |tālsarunu_kods = 344 |vali = |interneta_vietne = {{URL|http://www.kahramanmaras.bel.tr/}}<br />{{URL|http://www.kahramanmaras.gov.tr/}} |laika_ziņu_vietne = }} '''Kahramanmarašas ils''' ({{val|tr|Kahramanmaraş ili}}) ir [[Turcija]]s [[ils]] un [[Lielpilsēta (Turcija)|lielpilsēta pašvaldība]]. Tā platība ir {{nobr|{{sk|14520}} km²}},<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.harita.gov.tr/uploads/files-folder/il_ilce_alanlari.xlsx|title=İl ve İlçe Yüz ölçümleri|publisher=General Directorate of Mapping|access-date=19 September 2023|archive-date={{dat|2023|03|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331065214/https://www.harita.gov.tr/uploads/files-folder/il_ilce_alanlari.xlsx}}</ref> un iedzīvotāju skaits ir {{sk|1177436}} (2022).<ref name=tuik>{{Tīmekļa atsauce |title=Address-based population registration system (ADNKS) results dated 31 December 2022, Favorite Reports|url=https://biruni.tuik.gov.tr/medas/?kn=95&locale=en |access-date=19 September 2023|publisher=[[Turku statistikas institūts|TÜİK]]|language=en|format=XLS}}</ref> Ila galvaspilsēta ir [[Kahramanmaraša]]. Tā Pazardžikas un Elbistānas rajonus skāra [[2023. gada Turcijas un Sīrijas zemestrīce]], nodarot pilsētai nopietnus postījumus un kurā bojā gāja vairāk nekā {{sk|50000}} cilvēku. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcija-aizmetnis}} {{Turcijas provinces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kahramanmarašas ils| ]] mydrqywrw0i6hebaavg0tgjuj98ppi2 0 3093 4548338 4493821 2026-11-11T19:25:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548338 wikitext text/x-wiki {{Turcijas ila infokaste |nosaukums = Kodžaeli ils |nosaukums_turciski =Kocaeli |centrs =Izmita |reģions = Marmora jūras reģions |platība =3397 |iedzīvotāju_skaits = {{sk|2102907}} |tpop_as_of= 2023 |auto_kods = TR-41 |tālsarunu_kods = 262 |vali = |interneta_vietne ={{URL|http://www.kocaeli.bel.tr/}}<br />{{URL|http://www.kocaeli.gov.tr/}} |laika_ziņu_vietne = }} '''Kodžaeli ils''' ({{val|tr|Kocaeli ili}}) ir [[Turcija]]s [[ils]] un [[lielpilsēta (Turcija)|lielpilsētas pašvaldība]], un viena no tikai trim, kurai nav tāds pats oficiālais nosaukums kā tās galvaspilsētai [[Izmita]]i, kuru tādēļ dažreiz sauc arī par Kodžaeli. Tās platība ir {{nobr|3397 km²}},<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.harita.gov.tr/uploads/files-folder/il_ilce_alanlari.xlsx|title=İl ve İlçe Yüz ölçümleri|language=tr|publisher=General Directorate of Mapping|access-date=19 September 2023|archive-date={{dat|2023|03|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331065214/https://www.harita.gov.tr/uploads/files-folder/il_ilce_alanlari.xlsx}}</ref> un iedzīvotāju skaits ir {{sk|2102907}} (2023).<ref name=tuik>{{Tīmekļa atsauce |title=Address-based population registration system (ADNKS) results dated 31 December 2023, Favorite Reports|url=https://biruni.tuik.gov.tr/medas/?kn=95&locale=en |access-date=3 October 2024|publisher=[[Turku statistikas institūts|TÜİK]]|language=en|format=XLS}}</ref> Lielākās ila pilsētas ir Izmita un [[Gebze]]. Province atrodas [[Marmora jūra]]s austrumu galā ap [[Izmitas līcis|Izmitas līci]]. Kodžaeli robežojas ar [[Stambula]]s ilu un Marmora jūru rietumos, [[Melnā jūra|Melno jūru]] ziemeļos, [[Sakarjas ils|Sakarjas ilu]] austrumos, [[Bursas ils|Bursas ilu]] dienvidos un [[Jalovas ils|Jalovas ilu]] dienvidrietumos. Stambulas metropoles zona stiepjas līdz Kodžaeli un Stambulas ila robežai. Izmitas līča lielums un dabas apstākļi ļauj izvietot plašas ostas iekārtas, tostarp [[Turcijas Jūras spēki|Jūras spēku]] bāzi. Ilu sauc par Turcijas rūpniecības galvaspilsētu. Kodžaeli ir lidosta, kas vienlaikus ir jūras spēku gaisa spēku bāze un civilā lidosta. Kodžaeli atrodas trīs universitātes: Kodžaeli Universitāte, Gebzes Tehniskā universitāte un Kodžaeli Veselības un tehnoloģiju universitāte. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcija-aizmetnis}} {{Turcijas provinces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kodžaeli ils| ]] m1eiz5nlyklzl8s7ace9el1o8ws6u9c 0 3095 4548363 4263119 2026-11-11T20:34:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548363 wikitext text/x-wiki {{Turcijas ila infokaste |nosaukums = Konjas ils |nosaukums_turciski =Konya |centrs =Konja |reģions =Anatolija |platība =40 838 |iedzīvotāju_skaits = 2 296 347 |tpop_as_of= 2022 |auto_kods = |tālsarunu_kods = |vali = |interneta_vietne = |laika_ziņu_vietne = }} '''Konjas ils''' ({{val|tr|Konya ili}}) ir ir [[Turcija]]s [[ils]] un [[lielpilsēta (Turcija)|lielpilsētas pašpārvalde]] Centrālās [[Anatolija]]s dienvidrietumos. Tā platība ir {{nobr|40 838 km²}}, tādējādi tas ir lielākais ils pēc platības,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.harita.gov.tr/uploads/files-folder/il_ilce_alanlari.xlsx|title=İl ve İlçe Yüz ölçümleri|publisher=General Directorate of Mapping|access-date=19 September 2023|archive-date={{dat|2023|03|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331065214/https://www.harita.gov.tr/uploads/files-folder/il_ilce_alanlari.xlsx}}</ref> un tā iedzīvotāju skaits ir {{sk|2296347}} (2022).<ref name=tuik>{{Tīmekļa atsauce |title=Address-based population registration system (ADNKS) results dated 31 December 2022, Favorite Reports|url=https://biruni.tuik.gov.tr/medas/?kn=95&locale=en |access-date=19 September 2023|publisher=[[TÜİK]]|language=en|format=XLS}}</ref> Ila galvaspilsēta ir [[Konja]]. [[Kizilerena]]s saules paneļu elektrostacija Konjā spēj saražot 22,5 megavatus elektroenerģijas {{sk|430000}} kvadrātmetru platībā.<ref>[http://www.hurriyetdailynews.com/company-opens-turkeys-largest-solar-power-plant-in-central-anatolia.aspx?pageID=238&nID=98783&NewsCatID=348 Company opens Turkey’s ‘largest solar power plant’ in Central Anatolia]</ref> Konjas ilā atrodas otrs lielākais Turcijas ezers - [[Tuza ezers]], kas ir [[sāls]] ieguves avots. Ila rietumos atrodas Turcijas lielākais saldūdens ezers [[Bejšehirs]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Turcija-aizmetnis}} {{Turcijas provinces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Konjas ils| ]] 0cv0ivgdivp4p4m1civhujasq7xsrof 0 3186 4548443 4061202 2026-11-12T02:37:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548443 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Co_ellipse.png|thumb|No atsevišķiem [[kobalts|kobalta]] atomiem izveidota [[elipse]] uz [[varš|vara]] pamatnes. [[Skanējošais tuneļmikroskops|Skanējošā tuneļmikroskopa]] attēls, kas balstīts uz kvantu efektiem]] '''Kvantu mehānika''', zināma arī kā '''kvantu fizika''' un '''kvantu teorija''', ir [[teorētiskā fizika|teorētiskās fizikas]] nozare, kas papildina un izlabo{{fact}} [[klasiskā mehānika|klasisko mehāniku]], īpaši [[atoms|atomu]] un [[subatomāra daļiņa|subatomāru daļiņu]] līmenī. Tās nosaukums veidots no termina "[[kvants]]" ({{val|la|quantum}} — ‘cik daudz’), kas [[fizika|fizikā]] tiek lietots, lai apzīmētu mazākās vienības, kurās kaut kas tiek dalīts. Kvantu mehānikā atšķirībā no klasiskās [[mehānika]]s [[fizikāls ķermenis|ķermenim]] vienā laikā var noteikt vai nu [[ātrums|ātrumu]] vai [[koordinātu sistēma|stāvokli telpā]], bet ne abus vienlaicīgi. Kvantu un klasiskās mehānikas aptuvenu robežu nosaka [[Akcija (fizikāls lielums)|akcijas]] tuvums [[Planka konstante]]i. Kad [[Akcija (fizikāls lielums)|akcijas]] lielums ir tuvs (tātad ļoti mazs) Planka konstantei, klasiskās mehānikas likumi vairs nav piemērojami.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Fizika 12. klasei|last=Šilters|first=Edvīns|publisher=Lielvārds|year=2008|isbn=978-9984-11-264-0|pages=210|first2=Vilnis|last2=Reguts|first3=Austris|last3=Cābelis|first4=Ilgonis|last4=Vilks}}</ref> Kvantu fizikas pamats ir [[Šrēdingera vienādojums]].<ref name="Mārcis Auziņš"/> == Kvantu fizikas pamatprincipi == Kvantu fizika balstās uz vairākiem pamatprincipiem. Nozīmīgākie no tiem ir šādi: * [[Heizenberga nenoteiktība]]s princips, * kvantu informācijas nenoteiktība ([[koherence]]), * daudzdaļiņu sapinums (nelokalitāte jeb sapītais stāvoklis). == Vēsture == [[Attēls:Max Planck.png|thumbnail|150px|Makss Planks tiek uzskatīts par kvantu mehānikas "tēvu"]] Fizikā 18. gadsimtā pastāvēja uzskats, ka [[gaisma]] ir īpašu daļiņu plūsma. Šāds priekšstats par gaismas dabu bija arī [[Īzaks Ņūtons|Īzakam Ņūtonam]] un viņa laikabiedriem. [[Elektromagnētiskais lauks|Elektromagnētiskā lauka]] teorijā [[Džeimss Maksvels]] un [[Heinrihs Rudolfs Hercs]] pierādīja, ka gaismas viļņi ir elektromagnētiskā lauka svārstības, kas izplatās [[vakuums|vakuumā]] vai [[viela|vielā]]. Par kvantu mehānikas pirmsākumu uzskata vācu fiziķa [[Makss Planks|Maksa Planka]] 1900. gadā publicēto darbu par sakarsētu ķermeņu starojumu. Tajā bija daudzas pretrunas ar klasisko mehāniku, tāpēc Planks ieviesa jēdzienu kvants. Kvantu teoriju tālāk attīstīja ne tikai Makss Planks, bet daudzi citi zinātnieki, piemēram, [[Alberts Einšteins]] un [[Nilss Bors]]. Tā, pamatojoties uz eksperimentiem, kuri apstiprināja kvantu pastāvēšanu, tika apvienoti viļņu un daļiņu priekšstati par gaismu un elektromagnētisko starojumu. Mūsdienu kvantu mehānikā uzskata, ka starojums ir elektromagnētiskais lauks, kas vakuumā izplatās kā viļņi ar [[gaismas ātrums|gaismas ātrumu]] c, un starojuma enerģija ir kvantēta. Katram enerģijas kvantam ir [[inerce]] — [[masa]] m un [[impulss]] p. Kvanta enerģija, masa un impulss mainās atkarībā no elektromagnētiskā [[viļņa garums|viļņa garuma]] λ jeb tam atbilstošās [[frekvence]]s ν. Sakarības starp šiem lielumiem ir kvantu fizikas pamatformulas: ::{{math|1=''E'' = ''mc''{{smallsup|2}}}} ::{{math|1=''E'' = ''hν''}} kur ''h'' ir [[Planka konstante]]. [[Alberts Einšteins]] 1905. gadā, izmantojot kvantu [[Hipotēze|hipotēzi]], veiksmīgi spēja izskaidrot [[fotoelektriskais efekts|fotoelektrisko efektu]]. Attīstot tālāk Planka ideju, Einšteins pieņēma, ka emitētie kvanti arī pēc emisijas izturas kā patstāvīgi fizikāli objekti. Par šo skaidrojumu Einšteins 1921. gadā saņēma [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]]. 1913. gadā [[Nilss Bors]], balstoties uz iepriekšējiem pētījumiem kvantu fizikas jomā, izveidoja [[Bora atoma uzbūves modelis|atoma uzbūves modeli]]. 1924. gadā franču fiziķis [[Luijs de Brojī]] izvirzīja ideju, ka [[matērija]]s daļiņām ir [[vilnis|viļņu]] īpašības, tā sauktais [[de Brojī vilnis]]. Tas bija jauns etaps kvantu mehānikā. 1925. gadā šveiciešu fiziķis [[Volfgangs Pauli]] kvantu mehānikā ieviesa [[spins|spina]] jēdzienu. 1926. gadā austriešu fiziķis [[Ervīns Šrēdingers]] formulēja matemātisku vienādojumu, kam pakļaujas de Brojī viļņi. Tas ir zināms kā [[Šrēdingera vienādojums]], kas ir visplašāk izmantotais vienādojums kvantu mehānikā. 1927. gadā vācu fiziķis [[Verners Heizenbergs]] formulēja tā saukto [[Heizenberga nenoteiktība]]s principu. 1932. gadā viņš saņēma [[Nobela prēmija fizikā|Nobela prēmiju fizikā]] "par kvantu mehānikas radīšanu".<ref name="Nobel Prize"/> Vieni no pirmajiem, kas pētīja kvantu parādības dabā, bija [[Arturs Komptons]], [[Čandrasekhara Venkata Rāmans]] un [[Pīters Zēmanis]]. Katra vārdā ir nosaukts viens no efektiem — [[Komptona efekts]], [[Rāmana efekts]] un [[Zēmaņa efekts]]. == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Mārcis Auziņš">{{tīmekļa atsauce | author= Mārcis Auziņš | url= http://marcisauzins.lv/en/content/kvantu-fizika-raksts-latvijas-nacionalajai-enciklopedijai-neredigets | title= Kvantu fizika (Raksts Latvijas Nacionālajai enciklopēdijai, nerediģēts) | accessdate= 2016. gada 25. maijā | archive-date= {{dat|2016|09|07||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20160907201404/http://marcisauzins.lv/en/content/kvantu-fizika-raksts-latvijas-nacionalajai-enciklopedijai-neredigets }}</ref> <ref name="Nobel Prize">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/physics/laureates/1932/ | title= The Nobel Prize in Physics 1932 | publisher= Nobel Foundation | accessdate= 2016. gada 25. maijā}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{tīmekļa atsauce | author= Vjačeslavs Kaščejevs | url= http://www1.cfi.lu.lv/teor/kashcheyevs/konspekti/Teor_fiz_el_QM.pdf | title= Teorētiskās fizikas elementi: kvantu mehānika | format= [[portatīvā dokumenta formāts|.pdf]] | access-date= {{dat|2016|05|19||bez}} | archive-date= {{dat|2009|06|17||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20090617141346/http://www.cfi.lu.lv/teor/kashcheyevs/konspekti/Teor_fiz_el_QM.pdf}} * {{tīmekļa atsauce | author= Mārcis Auziņš | url= http://marcisauzins.lv/en/content/kvantu-fizika-raksts-latvijas-nacionalajai-enciklopedijai-neredigets | title= Kvantu fizika (Raksts Latvijas Nacionālajai enciklopēdijai, nerediģēts) | access-date= {{dat|2016|05|24||bez}} | archive-date= {{dat|2016|09|07||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20160907201404/http://marcisauzins.lv/en/content/kvantu-fizika-raksts-latvijas-nacionalajai-enciklopedijai-neredigets }} * {{tīmekļa atsauce | author= Kārlis Podnieks | url= http://podnieks.id.lv/slides/physics/Podnieks_KvMeh.pdf | title= Kvantu mehānika: matemātiķu piedzīvojumi (lekcijas 2008. gada novembrī un decembrī) | format= [[portatīvā dokumenta formāts|.pdf]]}} {{fizika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kvantu mehānika| ]] 90qtb59i123vahxit08ogpnd7bum9lm 0 3722 4548493 4541095 2026-11-12T05:55:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548493 wikitext text/x-wiki {{Redirect|Latvietis}} {{Tautas infokaste | attēls = [[Attēls:Latvian song festival by Dainis Matisons, 2008.jpg|320px]] [[XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki|2008. gada Dziesmu un Deju svētku]] kopkoris [[Latviešu tautastērpi|latviešu tautas tērpos]] | tauta = Latvieši | skaits = aptuveni 1,5 miljoni | vieta = {{ubl| {{LAT}} (1 209 401)<ref name="data.csb.gov.lv">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0080.px/?rxid=cd ISG08. Latviešu skaits Latvijā un Rīgā gada sākumā (dati par 2011-2017)]{{Novecojusi saite}} apmeklēts 2017. gada 24. septembrī</ref> |{{USA}} (91 096)<ref name="ASV tautas skaitīšanas birojs">{{Tīmekļa atsauce |title= 2010. gada dati par ASV dzīvojošo cilvēku izcelsmi |author= ASV tautas skaitīšanas birojs |publisher= American FactFinder |url= http://factfinder2.census.gov/faces/tableservices/jsf/pages/productview.xhtml?pid=ACS_10_SF4_B01003&prodType=table |language= angliski |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}</ref> |{{GBR}} (39 000)<ref>[http://www.statistics.gov.uk/statbase/Product.asp?vlnk=15147 Population by country of birth and nationality, Annual Population Survey, Office of National Statistics, 2010] {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latviešu skaits Īrijā un AK, 3. daļa |publisher= Latvian Abroad |url= http://latvianabroad.blogspot.com/2007/09/latvians-in-ireland-and-uk-numbers-part.html |language= angliski |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}</ref> |{{IRL}} (20 593)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Nekā personīga pret Lubānu, Latvijas vēstnieku Īrijā vai latviešu biedrībām |author= Sandra Bondarevska |publisher= Baltic Ireland |url= http://baltic-ireland.ie/2014/03/28053/ |accessdate= 2016. gada 7. aprīlī}}</ref> }} {{Collapsible list |title= Citas valstis |{{RUS}} (8 516)<ref>[http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_01.xls Iedzīvotāju nacionālais sastāvs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160229073920/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_01.xls |date={{dat|2016|02|29||bez}} }} {{ru ikona}} ''Krievijas Federācijas Statistikas pārvalde''</ref><ref>[http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_04.xls Sadalījums pēc mācētajām valodām (izņemot krievu)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110903080155/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_04.xls |date={{dat|2011|09|03||bez}} }} {{ru ikona}} ''Krievijas Federācijas Statistikas pārvalde''</ref><ref>[http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_P1.doc Iedzīvotāju nacionālā pārliecība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170116110211/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_P1.doc |date={{dat|2017|01|16||bez}} }} {{ru ikona}} ''Krievijas Federācijas Statistikas pārvalde''</ref> |{{CAN}} (27 870)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 2006 Census of Canada: Topic-based tabulations {{!}} Ethnic Origin (247), Single and Multiple Ethnic Origin Responses (3) and Sex (3) for the Population of Canada, Provinces, Territories, Census Metropolitan Areas and Census Agglomerations, 2006 Census - 20% Sample Data |publisher= Statistics Canada |url= http://www12.statcan.ca/census-recensement/2006/dp-pd/tbt/Rp-eng.cfm?LANG=E&APATH=3&DETAIL=0&DIM=0&FL=A&FREE=0&GC=0&GID=0&GK=0&GRP=1&PID=92333&PRID=0&PTYPE=88971,97154&S=0&SHOWALL=0&SUB=0&Temporal=2006&THEME=80&VID=0&VNAMEE=&VNAMEF= |accessdate= 2012. gada 22. jūlijā |archive-date= {{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20160304111551/http://www12.statcan.ca/census-recensement/2006/dp-pd/tbt/Rp-eng.cfm?LANG=E&APATH=3&DETAIL=0&DIM=0&FL=A&FREE=0&GC=0&GID=0&GK=0&GRP=1&PID=92333&PRID=0&PTYPE=88971,97154&S=0&SHOWALL=0&SUB=0&Temporal=2006&THEME=80&VID=0&VNAMEE=&VNAMEF= }}</ref> |{{BRA}} (25 000)<ref>[http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm Revista Época Ediēćo 214 24/06/2002] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130703152615/http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm |date={{dat|2013|07|03||bez}} }} {{es ikona}}</ref><br />{{NZL}} (20 000)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latviešu diasporas atbalsta programma 2004 - 2009 |publisher= Latvians Online |url= http://www.latviansonline.com/pdf/040713diaspora_en.pdf#search='latvian%20diaspora%2020%2C000%20brazil' |language= angliski |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20060220020950/http://www.latviansonline.com/pdf/040713diaspora_en.pdf#search='latvian%20diaspora%2020%2C000%20brazil' |archivedate= {{dat|2006|02|20||bez}} }}</ref> |{{AUS}} (18 938)<ref>[http://www.ausstats.abs.gov.au/ausstats/free.nsf/Lookup/C41A78D7568811B9CA256E9D0077CA12/$File/20540_2001%20(corrigendum).pdf Corrigendum Australian Census Analytic Program Australians' Ancestories] {{en ikona}}</ref> |{{DEU}} (27 752)<ref>[http://www.destatis.de/jetspeed/portal/cms/Sites/destatis/Internet/EN/Content/Statistics/Bevoelkerung/AuslaendischeBevoelkerung/Tabellen/Content100/AlterAufenthaltsdauer.psml Foreign population by average-age and average duration of residence] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120222053124/http://www.destatis.de/jetspeed/portal/cms/Sites/destatis/Internet/EN/Content/Statistics/Bevoelkerung/AuslaendischeBevoelkerung/Tabellen/Content100/AlterAufenthaltsdauer.psml |date={{dat|2012|02|22||bez}} }} {{en ikona}}</ref> |{{EUR}} — citas dalībvalstis (ap 10 000) }} | valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | reliģija = [[luterticība]], [[katoļticība]] | grupas = [[latgalieši]], [[suiti]], [[kursenieki]] | radi = [[lietuvieši]], [[prūši]]<!-- latgaliešus šeit nepievienot! --> }} '''Latvieši''' ([[Lībiešu valoda|lībiešu]]: ''lețlizt'', [[latgaliešu valoda|latgaliešu]]: ''latvīši'') ir [[Eiropa]]s valsts [[nācija]] un [[Latvija]]s pamatiedzīvotāji, kas pēc [[2011. gada tautas skaitīšana Latvijā|2011. gada tautas skaitīšanas]] datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni)<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki Tautas skaitīšanas dati: Latvijā dzīvo 2 067 887 cilvēki] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150213124829/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki |date={{dat|2015|02|13||bez}} }} tvnet.lv 2012. gada 18. janvārī</ref> no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Gandrīz visiem latviešiem [[dzimtā valoda]] ir pie [[Indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] [[baltu valodas|baltu valodu]] grupas piederošā [[latviešu valoda]]. Mūsdienu latviešu tauta pakāpeniski izveidojās [[viduslaiki|viduslaiku]] [[Livonija]]s vidus un dienvidu daļā, [[latgaļi]]em saplūstot ar citiem [[balti|baltu]] [[etnoss|etnosiem]] ([[zemgaļi]]em, [[sēļi]]em un [[kurši]]em), kā arī [[Baltijas somi]]em ([[lībieši]]em un [[vendi (Livonija)|vendiem]]). Plašākā nozīmē pie latviešu politiskās nācijas pieder arī citas etniskās izcelsmes Latvijas pilsoņi. Tiek lēsts, ka gandrīz 300 tūkstoši jeb aptuveni piektā daļa etnisko latviešu un viņu pēcnācēju patlaban dzīvo ārpus Latvijas, galvenokārt [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], [[Īrija|Īrijā]], [[Austrālija|Austrālijā]], [[Krievija|Krievijā]] un [[Kanāda|Kanādā]]. == Nosaukuma izcelsme == Vārds „latvietis” kļuva izplatīts [[19. gadsimts|19. gadsimtā]], izspiežot no aprites jau vismaz kopš [[16. gadsimts|16. gadsimta]] sastopamo apzīmējumu „latvis” ({{val|la|Lotavis}}),<ref name="Moscovia">[https://books.google.it/books?id=z805AAAAcAAJ&printsec=frontcover&hl#v=onepage&q&f=false ''Moscovia''] [[Antonijs Posevino]], 1586 {{latīniski}}</ref> ko vēlāk no dzejas atkal ieviesa latviešu literārās valodas aktīvajā vārdu krājumā, lielākoties kā apzīmējumu senlatviešiem. Vārds „latvietis” darināts no vārda „latvis”, pievienojot tam [[galotne|izskaņu]] „-ietis”. Vārda „latvis” izcelsme ir senāka un neskaidrāka. Iespējams, tas radies no senākām vārda formām ''*latuvis'' vai ''*latavis'', kas savukārt atvasinātas no [[īpašvārds|īpašvārdiem]] ''*Latuva'' vai ''*Latava'' (salīdzinājumā ar mūsdienu upju nosaukumiem [[Lietuva|Lietuvā]] — ''Latavà'', ''Latuvà'', kā arī ''Lãtupis''). Arī vārdā „latgalis” esošā [[sakne]] „lat-”, iespējams, cēlusies no kādas vecas upes ''*Latas'' nosaukuma, kura izcelsme varētu būt meklējama [[baltu pirmvaloda]]s saknē „lat-”, kas savukārt nākušas no [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s ''*lat-'', ''*let-'', ''*lot-'' ('tecēt'). Vārdi ar līdzīgu sakni sastopami arī citās valodās, piemēram, [[sengrieķu valoda|sengrieķu]] λάταξ (''látaks'' — 'pile'), [[senīru valoda|senīru]] ''laith'' ('šķidrums, purvs'), (< ''*lati''), ''lathach'' ('nogulumi, dubļi') (< ''*latàkā''), [[Senskandināvu valoda|sennorvēģu]] ''leþja'' ('māls; atliekas, gļotas') un [[vecaugšvācu valoda|vecaugšvācu]] ''letto'' ('māls'). No vārda „latvis” cēlies arī latviešu tautas nosaukums citās valodās, piemēram, [[lietuviešu valoda|lietuviešu]] ''lãtvis'', [[krievu valoda|krievu]] латыш, [[poļu valoda|poļu]] ''lotysz'', [[vācu valoda|vācu]] ''Lette'', [[angļu valoda|angļu]] ''Lett'', [[igauņu valoda|igauņu]] ''läti'' un [[somu valoda|somu]] ''lätti''.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu etimoloģijas vārdnīca |author=Konstantīns Karulis |authorlink=Konstantīns Karulis |year=2001 |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Avots]] |location=Rīga |isbn=9984-700-12-7 |page=}}</ref> == Vēsture == === Vēsturiskā izcelsme 13.—16. gadsimtā === [[Attēls:Balti ap 13.gs.svg|250 px|right|thumb|Baltu cilšu aptuveni apdzīvotās teritorijas ap 13. gadsimta sākumu]] Sākotnēji [[Krusta kari|krustneši]] par „latvjiem” lībiešu valodas ietekmē sauca vienīgi lībiešu kaimiņu cilti [[letgaļi|letgaļus]] ({{val|liv|lett}}, {{val|et|läti}}; {{val|la|Lethi}}, {{val|de|die Letten}}). [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā kristītie letgaļi bija uzticami krustnešu sabiedrotie, tādēļ viņu valoda kļuva par starptautu saziņas valodu (''[[lingua franca]]'') mūsdienu Latvijas teritorijā.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Livonijas Indriķa chronika vidus laiku gara gaismā |author=Vilis Biļķins |authorlink=Vilis Biļķins |year=1931 |publisher=Latvijas vidusskolu skolotāju kooperatīvs |location=Rīga |page=109}}</ref> Tā [[Indriķa hronika]]s 1206. gada notikumu aprakstā minēts, ka „letiem jeb letgaļiem, kas gan vēl bija pagāni, kristiešu dzīves veids bija pa prātam (''vitam christianorum approbantes'')” un „viņus arī ar krievu dāvanām nevarēja piedabūt, lai vāciešiem nodara ļaunu”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Indriķa hronika X, 3. |publisher= historia.lv |url= http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20130530173538/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm |archivedate= {{dat|2013|05|30||bez}} }}</ref> Romas pāvesta [[Honorijs III|Honorija III]] legāts [[Vilhelms no Modenas]] 1225. gadā [[Cēsis|Cēsīs]] sapulcējušos latviešus un [[Vendi (Livonija)|vendus]] „uzslavēja par to uzticību un nelokāmību, jo tie no brīvas gribas un bez kādām kara jukām pirmie bija pieņēmuši kristīgo ticību un pēc tam nekad nebija aptraipījuši kristības sakramentus kā [[līvi]] un [[igauņi]]; viņš uzteica letu pazemību un pacietību, kuri Kunga [[Jēzus Kristus]] vārdu bija priecīgi nesuši pie igauņiem un citām pagāntautām un daudzus savas tautas piederīgos, kas tikuši nogalināti tās pašas kristīgās ticības dēļ, aizsūtījuši uz mocekļu saimi”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Indriķa hronika XXIX, 3. |publisher= historia.lv |url= http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/029_latv.htm |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20120205062023/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/029_latv.htm |archivedate= {{dat|2012|02|05||bez}} }}</ref> [[Attēls:Senlatviesi, voldemars vimba.jpg|220px|thumb|left|[[Voldemārs Vimba|Voldemāra Vimbas]] 1930. gada glezna „Senlatvieši”]] Latviešu etnoģenēzē būtiska loma bija kara un bada gadu izraisītajai iedzīvotāju izceļošanai. Kopumā [[Livonija]]s periods uzskatāms par labvēlīgu posmu latviešu tautas attīstībā. Ja [[13. gadsimts|13. gadsimta]] vidū kopējais iedzīvotāju skaits tagadējās Latvijas teritorijā tiek lēsts ap 300 000, tad [[16. gadsimts|16. gadsimta]] vidū [[Livonijas Konfederācija]] bija samērā blīvi apdzīvota zeme. Tā kā par vienu tautu šajā laikā runāt nevar, literatūrā tiek lietots visām šīm maztautām kopīgs apzīmējums „senlatvieši”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Senlatvieši |url=https://tezaurs.lv/senlatvie%C5%A1i |publisher=Tēzaurs |accessdate=2012. gada 27. jūlijā}}</ref> Senākais iespiestais teksts latviešu valodā ir 1507. gadā [[Leipciga|Leipcigā]] iespiestā t.s. Gisberta tēvreize.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liis.lv/latval/literval/lit12.htm |title=Veclatviešu rakstības senākais posms, 1525. - 1631. gads |access-date={{dat|2011|12|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111219044251/http://www.liis.lv/latval/literval/lit12.htm |archivedate={{dat|2011|12|19||bez}} }}</ref> [[Lībeka]]s Doma baznīcas dekāna J. Branda pierakstos ir norāde, ka jau [[Mārtiņš Luters|Lutera]] dzīves laikā Rīgas latviešu draudze lietojusi 1525. gadā latviski pārtulkoto luterāņu [[katehisms|katķismu]], bet tas nav saglabājies. [[Simons Grūnavs|Simona Grūnava]] „Prūšu hronikā” (1526) atrodama tēvreize, kas visticamāk rakstīta [[Kuršu valoda|kuršu valodā]].<ref>[[Jānis Stradiņš]]. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga, 2009. — 105., 111. lpp.</ref> Pirmā rakstos pieminētā latviešu skola 16. gadsimta otrajā pusē Rīgā bija [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle|Sv. Jēkaba baznīcas]] skola, kas no gadsimta beigām darbojās Sv. Jāņa baznīcas pārziņā. [[Attēls:Mane balte mamelit.jpg|thumb|220px|[[Dainas|Latviešu tautasdziesmas]] „Mana balta māmulīt” pieraksts no [[Frīdrihs Mēnijs|Frīdriha Mēnija]] ''Syntagma de origine Livonorum'' (1632)]] Pirmais plaši zināmais rakstu piemineklis kopīgas latviešu valodas esamībai ir ceļojošā literāta [[Johans Hāzentēters|Hāzentētera]] (''Hasentödter'') Rīgas apkaimēs pierakstītā [[tēvreize]], kas [[1550]]. gadā publicēta [[Sebastiāns Minsters|Sebastiāna Minstera]] „Kosmogrāfijā” Bāzelē<ref>Kārlis Draviņš. Das Hasentotersche lettische Vaterunser. — Studi Baltici, N. S., 1952, vol. 1 (9), с. 211—230</ref>: {{citāts| {{columns |width=400px |col1= <blockquote> <br /><br /> <small>''Taves mus kas tu es ekschan bebbessie''<br /> ''Schwetits tows waarz''<br /> ''enack mums towe warstibe''<br /> ''tows praats bus ka ekschan Debbes''<br /> ''ta wursan semmes. Musse benische Manse buth mums schodeen''<br /> ''pammate mums muse grake ka mes pammat muse parrabucken''<br /> ''Ne webbe mums loune babeckle''<br /> ''pett passarge mums nu wusse loune Amen''</small><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/Bleselit.htm |title=Blese E. Latviešu literatūras vēsture. Vidējais un vecākais posms. No XVI gs. vidus līdz XIX gs. vidum. Gaismas pils, 1947. |access-date={{dat|2012|04|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120401031129/http://www.liis.lv/latval/Darbinieki/Citati/Bleselit.htm |archivedate={{dat|2012|04|01||bez}} }}</ref> </blockquote> |col2= <blockquote> <small>Oriģinālā latviešu tēvreize varēja būt skanējusi šādi:{{nepieciešama atsauce}}<br /><br /> „Tāvs mūs, kas tu esi iekšā debesī,<br /> švētīts tovs vārds,<br /> ienāk mums tove valstībe<br /> tovs prāts būs kā iekšā Debess<br /> tā virsam zemes. Mūsu dienišķo Maizi dod mums šodien<br /> pamet mums mūsu grēku kā mēs pamet mūsu parādukiem<br /> Neved mūs ļaunā badeklē (=badīgumā)<br /> bet pasargā mūs no visa ļauna Āmen.”</small> </blockquote>}}}} [[1584]]. gada burvestību apsūdzībā Rīgas sālspūtēju pūšamo vārdu pierakstā bija publicēta kāda [[latviešu tautasdziesma]],<ref>Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. — 164 lpp.</ref> bet [[1632]]./[[1635]]. gadā [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātes]] profesors [[Frīdrihs Mēnijs]] izdeva „Sacerējumu par livoniešu izcelsmi” (''Syntagma de origine Livonorum''), kurā latviešu tautasdziesma „Mana balta māmulīt” bija iespiesta ar visām notīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfk.lv/1632_lv.html |title=Fredericus Menius. ''Syntagma de origine Livonorum'' |access-date={{dat|2013|09|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304221343/http://www.lfk.lv/1632_lv.html |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> === Tautiskās identitātes un rakstības izveidošanās 16.—18. gadsimtā === [[Attēls:LivoniaCitznsCmmnrs.png|thumb|220px|[[Livonija]]s sieviešu tērpi 16. gadsimtā. Pamanāma pilsētnieku (augšējā panelī) un laucinieku tērpu (apakšējā panelī) savstarpējā ietekmēšanās ([[Ābrams de Bruins]], 1577)]] [[Attēls:Kurzemes latvieši 1747.jpg|thumb|220px|Kurzemes latviešu pāris (no 1747. gada kartes vinjetes)]] Lielo karu dēļ 16.—17. gadsimtā iedzīvotāju skaits atkal samazinājās. Pēc vēsturnieka Edgara Dunsdorfa veiktajām aplēsēm, ap 1700. gadu Latvijas teritorijā dzīvoja tikai 465 000 iedzīvotāju ([[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] — 209 000, [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] — 153 000, [[Inflantijas vaivadija|Latgalē]] — 103 000),<ref>[[Edgars Dunsdorfs]]. Latvijas vēsture 1600-1710. Stokholma, 1962; 181 lpp.</ref> no kuriem absolūtais vairākums bija latvieši. Kurzemes mācītājs [[Pauls Einhorns]] savos darbos ''Reformatio gentis Letticae in Ducatu Curlandiae'' (1636) un ''[[Historia Lettica]]'' („Latviešu vēsture”) (1649) ar vārdu ''gentis Lettica'' jau apzīmēja visus Kurzemē, Zemgalē, [[Sēlija|Sēlijā]], Vidzemē un Latgalē dzīvojošos zemniekus kā „latviešu nāciju” (''Lettische Nation'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latviešu valodas saknes |publisher=Latviešu valodas aģentūra |url=https://valoda.lv/valsts-valoda/vesture/#1 |accessdate=2012. gada 27. jūlijā |archive-date={{dat|2013|01|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130111201739/http://www.valoda.lv/Valsts_valoda/Vesture/mid_559#1 }}</ref> Latviešu tautas konsolidēšanos būtiski ietekmēja Kokneses prāvesta [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] veiktie [[Jaunā Derība|Jaunās Derības]] ([[1685]]), [[Vecā Derība|Vecās Derības]] ([[1689]]) un Lutera mazā katehisma ([[1699]])<ref>''Swehta Behrnu Mahziba ta deewa kalpa Luterus, ar dauds Jautaschanahm un atbildeschanahm teem Wid-Semmes Latweescheem par labbu wairota im isspohschata''. Rīga, 1699. un 1700.</ref> tulkojumi latviešu valodā. 1692. gadā vācu dabaspētnieku akadēmija "[[Leopoldina]]" publicēja [[Rozins Lentilijs|Lentilija]] apcerējumu par [[Jēkabs Ketlers|hercoga Jēkaba]] laika [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s ģeogrāfiju un etnogrāfiju "[[Šis tas ievērības cienīgs par Kurzemi]]" ({{val|la|Curlandiae quedam notabilia}}). Tajā atrodams šāds latviešu apraksts:<ref>[https://daudzese.lv/attachments/article/2597/iekslapas3.pdf Šis tas ievērības cienīgs par Kurzemi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221027221303/https://daudzese.lv/attachments/article/2597/iekslapas3.pdf |date={{dat|2022|10|27||bez}} }} latviskais tulkojums ar [[Tentelis|A. Tenteļa]] ievadu no LU rakstu XI sējuma 1924. gadā 31.—73. lpp.</ref> {{citāts|<small>Kamēr viņi strādā, tie nepārtraukti dzied un tiem ir paradums garāmgājējus no galvas līdz kājām apdziedāt ar turpat uz vietas izdomātu dziesmu. Viņu valodu, kura aiz vietas dažādības ir dažāda, tā jūrmalas iedzīvotāji lieto igauņu, citi atkal citu, sauc par latviešu un lai gan viņu skaita par loti barbarisku un tai nav gandrīz nekā kopēja ar kādu citu valodu un runā viņu arī noteiktā Kurzemes un Vidzemes daļā, tā tad ļoti šaurās robežās, tomēr apbrīnojami, cik piemērotas regulas viņu saista un cik reti viņā atronamas nepareizības. [..] Viņu apģērbs ir diezgan neparasts un daudz dažādāks nekā citā kādā Eiropas novadā. Tai ziņā abēju dzimuma latvieši dara vienādi, ka valkā no lūkiem pītus apavus, kurus sauc par pastalām. Sievietēm gandrīz visā Kurzemē ir tas kopējs, ka viņas nes platas misiņa jostas ar 3 vai 4 rindām baltu, gludu akmentiņu, kurus sauc par čūsku galvām un atrod gar jūrmalu; citas apmet ap pleciem baltu villaini, saspraustu uz krūtīm ar platu, apaļu alvas vai misiņa ripiņu, ko sauc par brēci; villaines galos skan zvārgulīši, tā ka viņu tuvošanos jau iztālēm dzird. Tikdaudz par latviešu raksturu, valodu un apģērbu.[..] Kas vēl atliekas teikt, ir tas, ka kurzemnieki ļoti reti iet kājām, ari zemnieki vai nu jāj vai brauc ratos, kurus paši prot izgatavot tīri no koka, tā ka pie visiem ratiem kopā ar riteņiem neatrasi ne drusciņas dzelzs, vai ziemas laikā brauc kamanās. Arī tie, kas dzīvo pilsētās un baznīcai kaimiņos, tomēr labāk vēlas turp braukt, nekā iet kājām. No dabas viņi ir stipri, muskuļaini un veselīga izskata, taču drusku aukstas sirds.</small>}} Milzīgus iedzīvotāju dzīvā spēka zaudējumus izraisīja 1710.—1711. gada [[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]], kurā nomira apmēram puse Latvijas tālaika iedzīvotāju. Izmirušo novadu iedzīvotāju atjaunošanās notika gan [[Dabiskais pieaugums|dabiskā pieauguma]], gan migrācijas rezultātā. Piemēram, grāfs [[Šeremetjevs]] savās [[Vecpiebalgas novads|Piebalgas novada]] [[muiža|muižās]] nometinājis demobilizētos [[krievi|krievu]] karavīrus, bet Mežotnes muižā 1738. gadā nometināti [[tatāri|tatāru]] gūstekņi. Pēc Krievijas ķeizarienes [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] rīkojuma 1766.—1769. gadā Vidzemē [[Iršu pagasts|Iršu pagastā]] nometināja 320 [[vācieši|vācu]] zemniekus ar ģimenēm. Latgalē ieceļoja krievu un [[baltkrievi|baltkrievu]] zemnieki. Lielākā daļa šo ieceļotāju turpmākajos gadsimtos pārlatviskojās, vienīgi pierobežas rajonos Latgalē, Sēlijā un Kurzemē izveidojās stabilas krievu, baltkrievu, [[lietuvieši|lietuviešu]] un vācu kolonijas. Šajā laikā pārlatviskojās vai pārvācojās lielākā daļa līvu. Sākot no 1729. gada, spēcīgu grūdienu latviešu tautiskās pašapziņas un garīguma attīstībā deva Vidzemes [[Brāļu draudze|brāļu draudžu]] kustība, kas tiek uzskatīta par latviešu pirmo tautisko atmodu.<ref>[http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/konferencu-materiali/20051123/GvidoStraube.pdf Ceļā uz nacionālu valsti. Gvido Straubes priekšlasījums starptautiskā konferencē "Informācija, revolūcija, reakcija 1905.-2005."]{{Novecojusi saite}}</ref> Pirmo latviešu valodā rakstīto vēstures apcerējumu „Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu” 1753. gadā publicēja Vidzemes luterāņu mācītājs [[Blaufūss]]. Izglītotākie un spējīgākie zemnieki, kuriem radās iespēja pamest [[zemkopība|zemkopību]] un pārcelties uz dzīvi pilsētās, pārvācojās. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] un [[19. gadsimts|19. gadsimta]] mijā Rīgā dzīvoja apmēram 10 000 latviešu.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Rīgas iedzīvotāji feodālisma perioda beigās |author=Rita Brambe |year=1982 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |page=88. 129}}</ref> Sargājot viduslaikos iegūtās īpašās korporatīvās privilēģijas nodarboties ar tirdzniecību un amatniecību, Rīgas rāte nepielaida šai jomā no laukiem ieceļojušos latviešus, taču preču pārvadāšana, šķirošana, svēršana, uzglabāšana bija latviešu kompetencē. Šajā laukā darbojās ap 400 ģimeņu pārstāvji, kas bija organizēti [[tirdzniecība]]s palīgamatos, kuriem vienīgajiem bija tiesības veikt minētos tirdzniecības palīgdarbus.<ref>Melita Svarāne [http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/36-62-VESTURE-Svarane.pdf Par ko parakstījās Rīgas latvieši 18. gadsimtā un 19. gadsimta pirmajā pusē]{{Novecojusi saite}} "Latvijas Arhīvi" 2001.3., 36. lpp.</ref> [[Apgaismības laikmets|Apgaismības laikmeta]] ideju ietekmē palielinājās interese par latviešu vēsturi, kas reizumis tika idealizēta. [[Garlībs Merķelis]] savā 1799. gadā izdotajā darbā „Vidzemes senatne” par „veco latviešu” izskatu [[12. gadsimts|12. gadsimtā]] rakstīja šādi<ref>[https://web.archive.org/web/20120401051941/http://www.liis.lv/folklora/folkloristika/liter/vidzemes_senatne.htm#1.2.2 Latviešu apgaismība, apģērbs un veselība] {{lv ikona}}</ref>: {{citāts|<small>Vecie latvieši bij lieli augumā, viņiem bij stiprs miesas sastāvs, sārtbrūna seja krāsa, zilas acis, gludi brūni mati, kuŗi nokārās zemu uz viņu pleciem, viņi audzēja bārdu, cik gaŗa tā auga: viņiem tā bij, kā vēl tagad pie daudz zemākām krievu šķirām, vīrišķības un piedzīvojumu zīme, un uz tās viņi lika lielu svaru.</small>}} 1800. gadā kopējais iedzīvotāju skaits sasniedza 720 000 (Kurzemē un Zemgalē 307 000, Vidzemē 261 000, Latgalē 152 000).<ref>Latviešu Konversācijas vārdnīca X. sējuma 20 426 sleja, Rīga, 1933.-1934.</ref> Vienotas literārās latviešu valodas (par pamatu ņemot Vidzemes izloksnes) tapšanas pamatus lika [[Gothards Frīdrihs Stenders]] (1714—1796), kura kapakmeni Sunākstes kapos rotā uzraksts „Latwis”.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Gothards Frīdrihs Stenders (saukts par Veco Stenderu) |publisher= Letonika.lv |url= http://www.letonika.lv/literatura/section.aspx?f=1&id=2626288 |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}</ref> Viņš savos sacerējumos jau kopš 1754. gada lietoja apzīmējumu „Latweeschi”. Ārpus Livonijas „latvieši” kā tautības apzīmējums pirmo reizi parādījās tikai [[Leipciga|Leipcigā]] izdotajā [[1790]]. gada Hībnera „Leksikonā”.<ref>Reales Staats- und Zeitungs-Lexicon: ...; Nebst einem zweyfachen Register und Vorrede Herrn Johann Hübners, Rectoris des Fürstl. Gymnasii zu Merseburg.</ref> [[Attēls:Aizkraukles latvieši tautastērpos 1842.jpg|thumb|220px|Aizkraukles latvieši tautastērpos ([[Frīdrihs Krūze]], 1842)]] Sadzīvē ar vārdu „latvieši” šajā laikā apzīmēja nevis tautību, bet gan piederību zemnieku šķirai, neatkarīgi no mājās lietotās valodas — „latvietis” nozīmēja to pašu ko „[[zemnieks]]”.<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:643198%7cpage:404 |author=Artūrs Boruks |year=1995 |publisher=[[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] |location=Jelgava |isbn=9984596680 |page=400 |access-date={{dat|2022|03|29||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:643198%7cpage:404 }}</ref> <gallery> Kurzemes jaunava (1600).jpg|Kurzemes jaunava (''Virgo Churland'', attēls, tapis pirms 1600. gada) Peasants-speading-hay-for-drying-by-Brotze.jpg|Latviešu zemnieku pāris 18.—19. gadsimtā klāj sienu kaltēšanai (zīmējums no [[Johans Kristofs Broce|Broces]] albuma ''Monumente'') Rūjienas draudzes novada iedzīvotāji Broce 1800.jpg|[[Rūjienas draudzes novads|Rūjienas draudzes novada]] iedzīvotāji (Broce, ap 1800) A peasant from Sausnēja in Kalsnava parish and his son-by-Brotze.jpg|[[Kalsnavas draudzes novads|Kalsnavas draudzes novada]] [[Sausnējas muiža]]s zemnieks ar dēlu (Broce) </gallery> === Nācijas veidošanās 19. gadsimtā === [[Attēls:Lantkahrte no Latweeschu semmes 1859.jpg|thumb|left|280px|1859. gada „Latviešu zemes karte” ([[Kurzemes guberņa|Kurzemes]] un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], bet ne [[Vitebskas guberņa]]s latviešu daļa) ar tālaika vietvārdu rakstību]] [[Attēls:Krišjānis Valdemārs.jpg|130px|thumb|right|[[Jaunlatvieši|Jaunlatviešu]] kustības galvenais dalībnieks — [[Krišjānis Valdemārs]]]] Situācija krasi mainījās pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas [[1817]]. gadā [[Kurzemes guberņa]]s un [[1819]]. gadā [[Vidzemes guberņa]]s teritorijā, īpaši pēc [[Zemes reforma Baltijas guberņās|zemes reformas]], ar kurām Kurzemē [[1867]]. gadā, bet Vidzemē 1868. gadā ar likumu aizliedza klaušas. [[1856]]. gadā [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]] studējošie latvieši, tai skaitā [[Krišjānis Valdemārs]], [[Krišjānis Barons]] un [[Juris Alunāns]] nodibināja [[jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustību, kas aizsāka [[Pirmā atmoda|latviešu tautas pirmo atmodu]]. Jaunlatviešu galvenais darbības lauks bija publicistika, Krišjāņa Valdemāra Pēterburgā izdotajām „[[Pēterburgas Avīzes|Pēterburgas Avīzēm]]” bija liela loma latviešu valodas attīstībā un nācijas vienošanā.<ref>[https://web.archive.org/web/20120716212109/http://www.liis.lv/latval/literval/lit18.htm Jaunlatvieši un latviešu valodas attīstība] {{lv ikona}}</ref> No [[Rietumeiropa]]s ienāca literatūra, kas izplatīja modernā [[Nacionālisms|nacionālisma]] idejas. Tās aizrāva daudzus latviešus. Izveidojās turīgo latviešu lauksaimnieku slānis, kuru pēcnācēji ieguva labu izglītību, daļai saglabājot latvisko identitāti. Līdz ar [[dzimtbūšana|dzimtcilvēku]] brīvlaišanu pastiprinājās iedzīvotāju migrācija, nostiprinājās kopīga latviešu valoda, literatūra, kopēja pārnovadu kultūra. Daļa latviešu labākas dzīves meklējumos šajā laikā atstāja Latviju un pārcēlās uz dzīvi [[Sibīrija|Sibīrijā]] un citās [[Krievija]]s guberņās. Līdz 1914. gadam Krievijā izveidojās apmēram 600 lielākas un mazākas latviešu kolonijas.<ref>[http://www.acadlib.lu.lv/site/arc2/latviesu_likteni_Krievija/latviesi.htm Mēs esam savējie. Latviešu likteņi Krievijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305021443/http://www.acadlib.lu.lv/site/arc2/latviesu_likteni_Krievija/latviesi.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} {{lv ikona}}. [[Latvijas Universitāte]]s Akadēmiskā bibliotēka.</ref> Latvijas lielajās ostas un [[rūpniecība]]s pilsētās savukārt no kaimiņu guberņām ieceļoja daudz krievu, ebreju, poļu, baltkrievu, lietuviešu un igauņu, kas samazināja kopējo latviešu īpatsvaru, tomēr pilsētās tas pieauga iekšējās migrācijas dēļ. Ap 1890. gadu latvieši [[vācbaltieši|baltvāciešu]] vietā kļuva par lielāko nacionālo grupu Rīgā un 1897. gadā jau veidoja 45,0% no strauji augošās lielpilsētas iedzīvotājiem.<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=729 1897. gada Krievijas Tautskaites dati Rīgā] {{ru ikona}} ''Демоскоп Weekly''</ref> Pirmo reizi vēsturē latviešu kultūrā izveidojās pilsētnieciskais dzīvesveids ar plašu pasaules redzējumu<!-- vajag precizēt, ko var saprast ar „plašu pasaules redzējumu” -->. Sociāldemokrātiski orientētā [[Jaunā strāva]] ar savu laikrakstu „[[Dienas Lapa]]” sekmēja sabiedriskās pašapziņas veidošanos un sieviešu [[emancipācija|emancipāciju]].<ref>{{Laikraksta atsauce |author = Iveta Tunne |year = 2005. gada 10. septembris |title = Vardarbības freims 1905. gada notikumu atspoguļojumā laikrakstā „Dienas Lapa” |journal = „Latvijas Arhīvi” |issue = 4 |url = http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/31-49-VESTURE-Tunne.pdf |access-date = 2011. gada 10. Aprīlis |archive-url = https://web.archive.org/web/20150923174643/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/31-49-VESTURE-Tunne.pdf |archive-date = 2015. gada 23. Septembris }} {{lv ikona}}</ref> === Valsts veidošanās 20. gadsimtā === [[Attēls:Brīvības piemineklis-1905 gads.png|left|thumb|220px|[[1905. gada revolūcija]] — cilnis [[Brīvības piemineklis|Brīvības piemineklī]]]] Latviešu politiskās nācijas tapšanu ļoti ietekmēja [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]] un turpmākie saimnieciskā uzplaukuma gadi, kad latvieši, līdztekus baltvāciešiem un krieviem, dalīja saimniecisko un politisko varu Vidzemes un Kurzemes guberņās. [[Pirmais pasaules karš]] un lielas daļas [[Kurzeme]]s iedzīvotāju došanās trimdā uz Krieviju 1915. gadā radīja nopietnus draudus latviešu nācijas tālākai pastāvēšanai. [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati liecina, ka 1914.—1920. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās no 2 552 000 līdz 1 596 100,<ref>[http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc tautas skaitīšanu datiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110414165138/http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem |date={{dat|2011|04|14||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> tātad bojā gājušo vai Latviju pametušo iedzīvotāju skaits bija gandrīz 1 miljons. Kara izraisītais posts un slimības, kā arī sekojošās [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņas]] un kreisi orientēto latviešu izceļošana uz [[Padomju Savienība|PSRS]] stipri samazināja latviešu skaitu Latvijā, tomēr pēc neatkarīgas valsts izveidošanas 1918. gada 18. novembrī latviešu skaits atkal strauji pieauga. [[Attēls:Latvijas Republikas proklamesana 1918.jpg|thumb|250px|[[Latvijas valsts pasludināšana]] 1918. gada 18. novembrī]] Līdz 1925. gadam no bēgļu gaitām atgriezās 218 000 iedzīvotāju,<ref name="autogenerated3">[http://www.geo.lu.lv/gzzf/DDwENGINE/TINYMCE_RTE/uploaded/81-87_Eglite_XIV.pdf Pārsla Eglīte. A Brief Overview of the 20th Century Latvian Migration Studies. // Folia Geographica / Ģeogrāfiski raksti Vol. 14. Ed. G.Rudzītis. — Rīga: Latvian Geographical Society, 2008.]{{Novecojusi saite}}</ref> no kuriem lielākā daļa bija latvieši. Krievijā palikušie latvieši spēja izveidot aktīvu [[Krievijas latvieši|diasporu]] un daudzi no viņiem ieņēma augstus amatus PSRS pārvaldes struktūrās, tomēr 1937. un 1938. gadā daļu no viņiem [[NKVD]] [[NKVD "Latviešu operācija"|„Latviešu operācijā”]] sodīja ar nāvi, pamatojoties uz apsūdzībām par piedalīšanos „Latviešu fašistu organizācijā RKKA” un vadoties no t.s. „Latviešu sarakstiem”. 1926. gada tautas skaitīšanā PSRS bija saskaitīti 151 410 latvieši, bet 1939. gada tautas skaitīšanā — 128 345 latvieši.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latvieši Padomju Savienībā — komunistiskā genocīda upuri |author= Aivars Bieka |url= http://lpra.vip.lv/beika99.htm |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}</ref> Liela nozīme latviešu nācijas tālākā attīstībā bija [[Latgale]]s atkalapvienošanās ar pārējām latviešu apdzīvotajām teritorijām 1917.—1920. gadā. Latgaliešu laukstrādnieki pārceļoja uz pārējo Latvijas daļu, saimnieciskā uzplaukuma periodā pēc 1935. gada valstī ieradās arī vismaz 5 tūkstoši laukstrādnieku no [[Polija]]s un [[Lietuva]]s, no kuriem daļa apmetās uz pastāvīgu dzīvi un strauji pārlatviskojās. Tomēr šajā laika posmā bija arī nozīmīgi Latvijas iedzīvotāju zaudējumi. [[Attēls:Deportacija Latvija 1941 1.jpg|thumb|220px|Vilciena vagoni ar deportējamiem 1941. gada 14. jūnijā]] Aptuveni 20—30 tūkstoši latviešu šajā laikā reliģisku apsvērumu dēļ emigrēja uz [[Brazīlija|Brazīliju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latvieši Brazīlijā |publisher= Latvijas Universitātes akadēmiskā bibliotēka |url= https://www.acadlib.lu.lv/site/arc/latviesi_Brazilija/brazilija.htm |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā }}{{Novecojusi saite}}</ref> Baltvāciešu iekļaušanos latviešu nācijā pārtrauca 1939.—1940. gada piespiedu izceļošana uz [[Vācija]]s okupētajiem Polijas apgabaliem, kopējais izceļotāju skaits bija 66 000. Savukārt lielu daļu no [[Latvijas ebreji]]em iznīcināja [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistu okupācijas]] laikā 1941.—1943. gadā.<ref>[http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm Latvijas ebreju valsts darbinieku likteņi Otrā pasaules kara laikā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080626201657/http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm |date={{dat|2008|06|26||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> [[Otrais pasaules karš]] un neatkarīgas valsts zaudēšana nopietni iedragāja latviešu tautas attīstību. Liela daļa latviešu gāja bojā karadarbības dēļ vai arī pameta valsti 1944.—1945. gadā (ap 250 000), izveidojot spēcīgu [[Trimdas latvieši|diasporu]]. Tiek lēsts, ka 1945. gadā Latvijā bija palikuši tikai aptuveni 1 600 000 iedzīvotāju.<ref name="autogenerated3" /> Atkārtotas turīgāko un izglītotāko Latvijas [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|iedzīvotāju masveida deportācijas 1941. gadā]] (15 000 cilvēku) un 1949. gadā (53 000 cilvēku) un vienotas padomju tautas ([[pārkrievošana]]s) doktrīna iedragāja latviešu tautisko identitāti. Latvijā līdz 1959. gadam uz patstāvīgu dzīvi apmetās ap 410 000 kolonistu no Padomju Savienības, bet līdz 1989. gadam vēl papildu 348 000 ieceļotāju. Latviešu īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 52% 1980. gadu beigās.<ref>[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju skaita un struktūras dinamika] {{lv ikona}} Demogrāfijas centrs</ref> 1989. gada [[23. augusts|23. augustā]] [[Latvijas PSR]], [[Lietuvas PSR]] un [[Igaunijas PSR]] Tautas frontes organizēja [[Baltijas ceļš|Baltijas ceļu]] — demonstrācija pret [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]] un tā sekām. 1990. gada [[18. marts|18. martā]] notika pirmās daļēji demokrātiskās [[Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā|Augstākās Padomes vēlēšanas]], kurās uzvarēja [[Latvijas Tautas fronte|Tautas fronte]]. [[4. maijs|4. maijā]] LPSR AP deklarēja [[Latvijas Republika]]s atjaunošanu. Pēc 1990. gada ap 158 000 no nesenajiem ieceļotājiem atkal pameta Latviju.<ref name="autogenerated3" /> Neatkarības atgūšana 1990.—1991. gadā atjaunoja latviešu valodas un kultūras dominējošo stāvokli, tomēr kā viens no svarīgākajiem tālākās valstsnācijas attīstības uzdevumiem tika pasludināta cittautiešu integrācija un iekļaušanās kopējā [[Eiropa]]s kultūras un ekonomikas telpā. == Skaita izmaiņas == === Latvijā (kopš 1979. gada) === {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceM">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ IRG069. Pastāvīgie iedzīvotāji pēc tautības gada sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200722065613/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG069.px/ |date={{dat|2020|07|22||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__dzimst/IDG120.px/table/tableViewLayout1/ IDG120. Dzīvi dzimušie pēc tautības]{{Novecojusi saite}} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__mirst/IMG050.px/ IMG050. Mirušie pēc tautības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200722072118/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__mirst/IMG050.px/ |date={{dat|2020|07|22||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 22. jūlijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1979 | align="right" | 1 344 105 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red"| |- | 1980 | align="right" | | align="right" | 17 918 | align="right" | 20 107 | align="right" style="color: red"| -2189 |- | 1985 | align="right" | | align="right" | 20 354 | align="right" | 20 537 | align="right" style="color: red"| -183 |- | 1986 | align="right" | | align="right" | 21 613 | align="right" | 18 682 | align="right" style="color: green"| 2931 |- | 1987 | align="right" | | align="right" | 21 617 | align="right" | 19 448 | align="right" style="color: green"| 2169 |- | 1988 | align="right" | | align="right" | 21 354 | align="right" | 18 962 | align="right" style="color: green"| 2392 |- | 1989 | align="right" | 1 387 757 | align="right" | 20 964 | align="right" | 18 784 | align="right" style="color: green"| 2180 |- | 1990 | align="right" | | align="right" | 21 438 | align="right" | 19 892 | align="right" style="color: green"| 1546 |- | 1991 | align="right" | | align="right" | 20 107 | align="right" | 19 797 | align="right" style="color: green" | 310 |- | 1992 | align="right" | | align="right" | 19 418 | align="right" | 20 002 | align="right" style="color: red" | -584 |- | 1993 | align="right" | | align="right" | 17 256 | align="right" | 21 685 | align="right" style="color: red" | -4429 |- | 1994 | align="right" | | align="right" | 15 729 | align="right" | 22 683 | align="right" style="color: red" | -6954 |- | 1995 | align="right" | | align="right" | 13 763 | align="right" | 21 493 | align="right" style="color: red" | -7730 |- | 1996 | align="right" | | align="right" | 12 542 | align="right" | 19 160 | align="right" style="color: red" | -6618 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:75%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceM" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1997 | align="right" | | align="right" | 11 991 | align="right" | 18 752 | align="right" style="color: red" | -6761 |- | 1998 | align="right" | | align="right" | 11 563 | align="right" | 19 129 | align="right" style="color: red" | -7566 |- | 1999 | align="right" | | align="right" | 12 159 | align="right" | 18 256 | align="right" style="color: red" | -6097 |- | 2000 | align="right" | 1 370 703 | align="right" | 12 831 | align="right" | 17 648 | align="right" style="color: red" | -4817 |- | 2001 | align="right" | 1 368 994 | align="right" | 12 525 | align="right" | 17 932 | align="right" style="color: red" | -5407 |- | 2002 | align="right" | | align="right" | 12 793 | align="right" | 17 866 | align="right" style="color: red" | -5072 |- | 2003 | align="right" | 1 362 666 | align="right" | 13 594 | align="right" | 17 777 | align="right" style="color: red" | -4183 |- | 2004 | align="right" | | align="right" | 13 202 | align="right" | 17 632 | align="right" style="color: red" | -4430 |- | 2005 | align="right" | 1 357 099 | align="right" | 14 635 | align="right" | 17 713 | align="right" style="color: red" | -3078 |- | 2006 | align="right" | | align="right" | 14 837 | align="right" | 17 864 | align="right" style="color: red" | -3027 |- | 2007 | align="right" | 1 346 686 | align="right" | 15 465 | align="right" | 18 203 | align="right" style="color: red" | -2738 |- | 2008 | align="right" | | align="right" | 15 856 | align="right" | 17 125 | align="right" style="color: red" | -1269 |- | 2009 | align="right" | 1 340 143 | align="right" | 14 267 | align="right" | 16 576 | align="right" style="color: red" | -2309 |- | 2010 | align="right" | | align="right" | 12 616 | align="right" | 16 486 | align="right" style="color: red" | -3870 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:66%;" | colspan="8" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Ikgadējās skaita izmaiņas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:70px; background:#efefef;"|Kopējais skaits<ref name="ReferenceM" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref name="idg01-dzemdibu-un-dzimuso-skaits" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref name="img010-mirusie-pec-dzimuma-un-vecuma" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Imigrējušo skaits<ref name="ReferenceN">[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__migr/IBG041.px/ IBG041. Starptautisko ilgtermiņa migrantu etniskais sastāvs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200724022015/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__migr/IBG041.px/ |date={{dat|2020|07|24||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2020. gada 23. jūlijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Emigrējušo skaits<ref name="ReferenceN" /> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Migrācijas saldo |- | 2011 | align="right" | 1 255 785 | align="right" | 12 020 | align="right" | 15 763 | align="right" style="color: red" | -3743 | align="right" | 4965 | align="right" | 11 823 | align="right" style="color: red" | -6858 |- | 2012 | align="right" | 1 245 246 | align="right" | 12 862 | align="right" | 15 860 | align="right" style="color: red" | -2998 | align="right" | 6280 | align="right" | 11 106 | align="right" style="color: red" | -4826 |- | 2013 | align="right" | 1 237 463 | align="right" | 14 936 | align="right" | 15 766 | align="right" style="color: red" | -830 | align="right" | 3080 | align="right" | 10 794 | align="right" style="color: red" | -7717 |- | 2014 | align="right" | 1 229 067 | align="right" | 15 837 | align="right" | 15 597 | align="right" style="color: green" | 240 | align="right" | 3882 | align="right" | 9655 | align="right" style="color: red" | -5773 |- | 2015 | align="right" | 1 223 650 | align="right" | 15 830 | align="right" | 15 763 | align="right" style="color: green" | 67 | align="right" | 3012 | align="right" | 10 319 | align="right" style="color: red" | -7307 |- | 2016 | align="right" | 1 216 443 | align="right" | 16 065 | align="right" | 15 906 | align="right" style="color: green"| 159 | align="right" | 3081 | align="right" | 10 379 | align="right" style="color: red" | -7298 |- | 2017 | align="right" | 1 209 401 | align="right" | 15 524 | align="right" | 15 924 | align="right" style="color: red" | -400 | align="right" | 3039 | align="right" | 9381 | align="right" style="color: red" | -6342 |- | 2018 | align="right" | 1 202 781 | align="right" | 14 351 | align="right" | 16 014 | align="right" style="color: red" | -1663 | align="right" | 2888 | align="right" | 7538 | align="right" style="color: red" | -4650 |- | 2019 | align="right" | 1 196 578 | align="right" | 14 247 | align="right" | 15 619 | align="right" style="color: red" | -1372 | align="right" | 3078 | align="right" | 6073 | align="right" style="color: red" | -2995 |- | 2020 | align="right" | 1 192 333 | align="right" | 13 416 | align="right" | 16 019 | align="right" style="color: red" | -2603 | align="right" | 2849 | align="right" | 4820 | align="right" style="color: red" | -1971 |- | 2021 | align="right" | 1 187 891 | align="right" | 13 599 | align="right" | 18 883 | align="right" style="color: red" | -5284 | align="right" | 4069 | align="right" | 5389 | align="right" style="color: red" | -1320 |- | 2022 | align="right" | 1 181 534 | align="right" | 12 398 | align="right" | 16 859 | align="right" style="color: red" | -4461 | align="right" | 5214 | align="right" | 6584 | align="right" style="color: red" | -1370 |- | 2023 | align="right" | 1 175 902<br>(1 189 952)^§ | align="right" | 11 407 | align="right" | 15 662 | align="right" style="color: red" | -4255 | align="right" | 5857 | align="right" | 5432 | align="right" style="color: green" | 425 |- | 2024 | align="right" | 1 171 070<br>(1 186 337) ^§ | align="right" | 10 182 | align="right" | 14 904 | align="right" style="color: red" | -4722 | align="right" | 5390 | align="right" | 5364 | align="right" style="color: green" | 26 |- | 2025 | align="right" | 1 182 008 | align="right" | 9487 | align="right" | 14 424 | align="right" style="color: red" | -4937 | align="right" | 4295 | align="right" | 4839 | align="right" style="color: red" | -544 |- | 2026 | align="right" | 1 176 880 | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | | align="right" | | align="right" | | align="right" style="color: red" | |} |} ^§ 2023. un 2024. gada sākumā aplēsto iedzīvotāju skaitu agrākā loģistiskās regresijas modeļa (izmantojot 2011. gada tautskaites rezultātus) vietā pārrēķināja pēc ''Sol-Logit'' modeļa, kam nav nepieciešami apmācības dati. === Latvijā un Rīgā (tautskaites 1867—2011) === {| class="wikitable" style="text-align:center;" !!!1867!!1881!!1897!!1913!!1917!!1919!!1920!!1930!!1935!!1959!!1970!!1979!!1989!!2000!!2011 |- !Latvijā<br />(īpatsvars) |''nav datu'' |''nav datu'' |1 318 617<br />(68,3%)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 1897. gada Krievijas Tautskaites dati Vidzemes, Kurzemes un Vitebskas guberņās |publisher= ''Демоскоп Weekly'' |url= http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=725 |language= krieviski |accessdate= 2012. gada 27. jūlijā}}</ref> |''nav datu'' |''nav datu'' |''nav datu'' |1 161 404<br />(72,8%) |1 394 957<br />(73,4%) |1 467 035<br />(77,0%) |1 297 881<br />(62,0%) |1 341 805<br />(56,8%) |1 344 105<br />(53,7%) |1 387 757<br />(52,0%) |1 370 703<br />(57,7%) |1 285 136<br />(62,1%) |- !Rīgā<br />(īpatsvars) |24 199*<br />(23,6%) |49 974*<br />(29,5%) |127 046*<br />(45,0%) |218 097*<br />(42,2%) |114 379<br />(54,3%) |109 660<br />(51,5%) |99 580<br />(54,9%) |227 842<br />(60,3%) |242 731<br />(63,0%) |258 528<br />(44,5%) |299 072<br />(40,9%) |317 546<br />(38,3%) |331 934<br />(36,5%) |313 368<br />(41,0%) |305 117<br />(46,3%) |} Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienas valodas<br /> Avots: [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati<ref>Latviešu Konversācijas vārdnīca X. sējuma 20 441 sleja, Rīga, 1933.—1934.</ref><ref name="autogenerated1">[http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&path=../DATABASEEN/Iedzsoc/Annual%20statistical%20data/04.%20Population/&lang=1 Central Statistical Bureau of Latvia, 2009]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}}</ref> === Latvijā un Rīgā (datubāzēs pēc 2000. gada) === {| class="wikitable" |- ! ! 2001 ! 2003 ! 2005 ! 2007 ! 2009 ! 2011 ! 2013 ! 2015 ! 2017 ! 2019 ! 2021 ! 2023 ! 2025 |- ! Latvijā<br />(īpatsvars) | 1 368 994<br />(57,9%) | 1 362 666<br />(58,5%) | 1 357 099<br />(58,8%) | 1 346 686<br />(59,0%) | 1 340 143<br />(59,3%) | 1 255 785<br />(60,5%) |1 237 463<br />(61,1%) |1 223 650<br />(61,6%) |1 209 401<br />(62,0%) |1 196 578<br />(62,3%) |1 187 891<br />(62,7%) |1 175 902<br />(62,4%) |1 182 008<br />(63,7%) |- ! Rīgā<br />(īpatsvars) | 311 609<br />(41,2%) | 308 623<br />(41,7%) | 309 386<br />(42,3%) | 305 691<br />(42,3%) | 301 823<br />(42,3%) | 295 084<br />(44,7%) | 291 359<br />(45,3%) | 294 335<br />(45,9%) | 300 423<br />(46,8%) | 292 273<br />(46,7%) | 289 937<br />(47,2%) | 284 218<br />(46,6%) | 285 741<br />(48,3%) |- |} Avots: Centrālā Statistikas biroja datubāze<ref name="data.csb.gov.lv" /> un Oficiālās statistikas portāls ([https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE050/table/tableViewLayout1/ IRE050. Latviešu skaits un īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā Latvijā un Rīgā gada sākumā 1920 - 2025]) === Bijušajā PSRS teritorijā (1926—2011) === {| class="wikitable" |- ! !! 1926!! 1939!! 1959!! 1970!! 1979!! 1989!! 2001*!! 2011* |- | [[Krievijas Federācija]]|| 125 104|| 105 803|| 74 932|| 59 695|| 67 267|| 46 829|| 28 520|| 18 979 |- | [[Baltkrievija]] || 14 080|| 8117|| 2631|| 2660|| 2617|| 2658|| 2239|| 1549 |- | [[Ukraina]]|| 9131|| 7912|| 6919|| 7421|| 7167|| 7142|| 5079|| |- | [[Kazahstāna]] || 1103|| 3693|| 4588|| 4269|| 4318|| 3373|| 1816|| 1123 |- | [[Uzbekistāna]] || 717|| 946|| 950|| 1199|| 1464|| 1131|| 140 ||1600 |- | [[Turkmenistāna]] || 234|| 284|| 199|| 935|| 355|| 559|| 243|| |- | [[Kirgizstāna]] || 70|| 312|| 358|| 544|| 812|| 392|| 195|| 82 |- | [[Tadžikistāna]] || 20|| 178|| 243|| 499|| 351|| 310|| 104|| 9 |- | [[Azerbaidžāna]] || 569|| 609|| 519|| 550|| 1099|| 324|| ~50|| |- | [[Gruzija]] || 363|| 468|| 606|| 828|| 601|| 530|| ~100|| |- | [[Armēnija]] || 12|| 23|| 58|| 754|| 118|| 145|| ~50|| |- | [[Moldova]] || || || 449|| 336|| 446|| 472|| ~200|| |- | [[Lietuva]] || || || 6318|| 5063|| 4354|| 4229|| 2955 ||2300 |- | [[Latvija]] || || || 1 297 881|| 1 341 805|| 1 344 105|| 1 387 757|| 1 370 703|| 1 285 136 |- | [[Igaunija]] || || || 2888 || 3286 || 3963|| 3135|| 2330 || 2171 |- | Kopā || 151 410|| 128 345|| 1 399 539|| 1 429 844|| 1 439 037|| 1 458 986|| ~1 414 724|| |} * Katrā valstī tautas skaitīšanu gadi bija nedaudz atšķirīgi. == Kultūra == === Arhitektūra === [[Attēls:Dzīvojamā ēka no Rucavas Kurzemes zemnieka sētā.jpg|300px|thumb|right|1848. gada otrajā pusē [[Grobiņas apriņķis|Grobiņas apriņķa]] [[Rucavas pagasts|Rucavas pagasta]] „Vecķērvēs” celta dzīvojamā māja [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā]]]] Latvijā tradicionāli tika celtas baļķu mājas, kuru novietojums bija atkarīgs no reģiona. Rietumlatvijā tās parasti tika celtas atsevišķi vai lokveidā apkārt centrālajam laukumam.{{nepieciešama atsauce}} [[18. gadsimts|18.]] un [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] [[Kurzeme|Kurzemē]] valdošais zemnieku apmetņu tips bija [[viensēta]]s. Ciemos liela nozīme bija viensētu tradīcijai, atsevišķu sētu uzbūve un iekārtojums Kurzemē bija balstīts uz savrupības principa, proti katrai saimniecības vajadzībai bija paredzēta atsevišķa ēka.<ref>[https://web.archive.org/web/20120401032915/http://www.liis.lv/majtur/darbmac/etnografija/kseta.html Kurzemes lauku sēta] {{lv ikona}}</ref> ==== Zemgale ==== [[Zemgale|Zemgalē]] izplatītākais apmetņu veids 18. un 19. gadsimtā bija guļbūves tehnikā no stūros savienotiem aptēstiem baļķiem celtas viensētas, bet [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē un gar [[Lietuva]]s robežu tās bija koncentrētākas un veidoja ciemus. Materiālās kultūras ziņā vērojama pāreja no Rietumlatvijas uz Austrumlatvijas arhitektūras iezīmēm, pārsvarā gan saglabājot Rietumlatvijai, precīzāk [[Kurzeme]]i un Rietumvidzemei, radniecīgus elementus. Viensētu ēku izvietojums bija brīvāks un bija sastopamas dažādas tā variācijas. Dzīvojamā māja varēja atrasties pašā sētas centrā un ap to bija dārzs. Dzīvojamai mājai vienā pusē bija novietotas [[kūts|kūtis]] un [[klēts|klētis]], kas kopā veidoja savā ziņā noslēgtu pagalmu. Mazliet tālāk atradās [[rija]]. [[Pirts]] atradās nostāk, parasti aiz kūtīm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Zemgales novada uztura ieradumi un viesmīlības tradīcijas |url= http://www.ziemgalostradicijos.lt/index.php?option=com_content&view=section&id=12&layout=blog&Itemid=64&lang=lv |accessdate= 2013. gada 19. oktobrī |archive-date= {{dat|2013|10|19||bez}} |archive-url= https://archive.today/20131019182429/http://www.ziemgalostradicijos.lt/index.php?option=com_content&view=section&id=12&layout=blog&Itemid=64&lang=lv }}</ref> ==== Latgale ==== Latgalē [[slāvu kultūra]]s ietekmē,<ref>[https://web.archive.org/web/20100605070558/http://www.liis.lv/majtur/darbmac/etnografija/lseta.htm Latgales lauku sēta] {{lv ikona}}</ref> viensētas bija retāk sastopamas un cilvēki vairāk dzīvoja mazāku māju kopumos — [[sādža|sādžās]] ({{val|ltg|dzeraune}}) ar sīkām saimniecībām.<ref>[http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=LKK%20resurss/85 Latviešu viensēta] {{lv ikona}}</ref> Izplatītākie apmetņu veidi bija rindu sādžas un izklaidu sādžas, kurām bija vairāki ēku izvietojuma plānojumi: * taisnstūrveida pagalms, ap kuru cēla visas ēkas un, kuru veidoja divas pret ielu vērstas un viena līdztekus ielai būvēta celtne; * divpagalmu princips — visas ar galiem pret ielu vērstās ēkas izvietoja šādi: centrā dzīvojamā māja, uz vienu pusi no tās kūts, uz otru — klēts; * kūts un dzīvojamā ēka novietotas līdztekus un tik tuvu kopā, ka saskaras jumtu slīpes, starp ēkām atrodas slēgts aploks, klēts u.c. ēkas atrodas attālāk; u.c. plānojumi. Latgales arhitektūru ietekmēja ne tikai tradīcijas un zemes trūkums. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajā pusē [[Krievijas Impērija]]s valdība izdeva celtniecības norādes. Dzīvojamās mājas bija jābūvē ar logotajiem istabu galiem paralēli mājai vienā vai abās tās pusēs, kamēr izveidojušies regulārie pagalmi jānoslēdz ar žogiem un vārtiem. Saimniekiem parasti bija tikai viena vai dažas [[rija]]s un [[aka]]s uz visu sādžu. [[Pirts|Pirtis]] ierīkoja aiz katras sētas dārziem, gar upes vai ezera malu. 19. gadsimta otrajā pusē lielākajai daļai sētu bija tikai no 5 līdz 10 [[hektārs|ha]] zemes, ko tālāk sadalīja daudzos starpgabalos — kopējos tīrumos.<ref>[https://web.archive.org/web/20120401043917/http://www.liis.lv/majtur/darbmac/etnografija/lseta.htm Latgales lauku sēta] {{lv ikona}}</ref> == Sabiedrība == [[Attēls:Viensēta Vidzemē.jpg|thumb|Viensēta Vidzemē]] Senie latvieši dzīvoja [[Ģimene|saimēs]], kas bija [[viensēta]]s apdzīvojošu cilvēku kopums. Pie tās sākotnēji piederēja sētas īpašnieka ģimenes locekļi, taču laika gaitā tajā iekļāvās arī [[kalps|kalpi]] un kalpones, kas bija vai nu brīvi cilvēki bez īpašumiem vai arī nebrīvi cilvēki kā [[dreļļi]] (karagūstekņi) vai cilvēki, kuri brīvību ir zaudējuši uz laiku, nespējot atmaksāt parādu. Senākais ģimenes veidošanas veids varētu būt bijusi sievas zagšana. [[Arnolds Spekke]] savā darbā „Latvieši un Livonija 16.gs.” par sievas zagšanu rakstīja šādi: {{citāts|<small>Ja kādam zemniekam ir dēls, kas jau diezgan liels, lai ņemtu sev sievu, (dēls) izraugās sev kādu no kalponēm, kas viņam patīk, un dodas ar saviem draugiem, kurus sev sadabūjis, apslēpjas kaut kur mājas tuvumā, kur atrodas jaunava, un, uzmanījuši brīdi, kad tā iznāk laukā, to ar varu sagrābj, iesviež minētam nolūkam sagatavotās kamanās un steigšus dodas mājup. Kad nu līgavas tuvinieki izdzird kliedzienus, viņi metas laukā, apbruņojušies pīķiem un šķēpiem, lai atņemtu līgavu uzbrucējiem. Kad viņi tos panāk, abu pulku starpā norisinās nikns kautiņš, un kas tad izrādās par stiprāku, tas patur līgavu.</small><ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latvieši un Livonija 16.gs |author=Arnolds Spekke |authorlink=Arnolds Spekke |year=1995 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |isbn=9785796611128 |page=196}}</ref>}} Ar laiku zagšanas vietā ieviesās pirkšana un vedēji varēja arī vienoties ar saimes tēvu par samaksu, līdz ar to jaunava kļuva par preci (no tā arī cēlies vārds „precēt”). Šādos gadījumos dots līdzi arī [[līgavas pūrs|pūrs]] — pašas meitas darinātais — adījumi, audumi, tērpi, rotas, kā arī lopi.<ref>[https://web.archive.org/web/20120401060929/http://www.liis.lv/folklora/gimen/origin/ved.htm Vedības] {{lv ikona}}</ref> Pēc Latvijas okupācijas 1946. gadā [[Latvijas PSR]] varas iestādes sāka kolektivizāciju, no viensētām cilvēkus pārceļot uz [[kolhozs|kolhozu]] centros jaunveidotajiem pilsētciemiem. Līdz 1965. gadam no viensētām pārvietoja 22 000 ģimenes, t.i. 11% lauksaimniecībā nodarbināto.{{nepieciešama atsauce}} Mūsdienās Latvijā turpinās jau 18. gadsimtā sākusies [[urbanizācija]] un 2009. gadā pilsētās dzīvoja 68% Latvijas iedzīvotāju.<ref>[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju dinamika] {{lv ikona}}. Demogrāfijas centrs.</ref> == Ģenētiskie pētījumi == [[Attēls:R1b.jpg|thumb|280px|Dominējošās Y hromosomu haplogrupas Eiropas vīriešiem. Redzams, ka Latvijas iedzīvotājiem visbiežāk atrodami haplotipi N un R1a.]] Latviešu etnoģenēzē pierādāmi vairāki slāņi, kuri atspoguļo secīgus migrācijas un asimilācijas viļņus daudzu tūkstošu gadu garumā. Vissenākie Latvijas [[mezolīts|mezolīta]] perioda iedzīvotāti ģenētiski bija līdzīgi Eiropas senākajiem iedzīvotājiem jeb [[Rietumu mednieki-vācēji|Rietumu medniekiem-vācējiem]], agrā [[neolīts|neolīta]] periodā apmēram 3900. gadus p.m.ē. notika pirmiedzīvotāju sajaukšanās ar [[Austrumu mednieki-vācēji|Austrumu medniekiem-vācējiem]], izveidojot [[Narvas kultūra|Narvas kultūru]]. Vēlā neolīta peridā apmēram 2800. gadus p.m.ē. ieceļoja [[Rietumu stepju lopkopji]], kas runāja [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodās]] un izveidoja [[Auklas keramikas kultūra|Auklas keramikas kultūru]]. Akmens laikmetā Latvijas pirmiedzīvotāju genētiskajā materiālā nav atrodams [[Agrīnie Eiropas zemkopji|Agrīno Eiropas zemkopju]] genoma piejaukums.<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC5321670/#mmc1 The Neolithic transition in the Baltic was not driven by admixture with early European farmers.] Jones ER, Zarina G, Moiseyev V, Lightfoot E, Nigst PR, Manica A, Pinhasi R, Bradley DG. Curr Biol CB. 2017;27:576–582</ref> Y-[[hromosoma]]s izpēte parādījusi, ka mūsdienu latviešu vīriešiem dominē [[Haplogrupa N|N1с1]]<ref>{{laikraksta atsauce | author = Laitinen et al. | year = 2002. gada decembris | title = Y-Chromosomal Diversity Suggests that Baltic Males Share Common Finno-Ugric-Speaking Forefathers | journal = Human Heredity | volume = 53 | issue = 2 | url = http://content.karger.com/ProdukteDB/produkte.asp?doi=10.1159/000057985 }} {{en ikona}}</ref> un [[Haplogrupa R1a|R1a]]<ref name="Rosser">{{laikraksta atsauce | author = Rosser et al. | date = 2000. gada 1. decembris | title = Y-Chromosomal Diversity in Europe Is Clinal and Influenced Primarily by Geography, Rather than by Language | journal = The American Journal of Human Genetics | volume = 67 | issue = 6 | url = http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0002929707632212 }} {{en ikona}}</ref> [[haplogrupa]]s. N1c1 haplogrupa ir izplatīta [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]] ([[somi]]em, [[sāmi]]em, [[igauņi]]em, [[lietuvieši]]em, [[krievi]]em, [[zviedri]]em) un [[Sibīrija|Sibīrijā]], bet R1a ir izplatīta [[ungāri]]em, [[poļi]]em, [[baltkrievi]]em, [[marieši]]em, [[ukraiņi]]em, [[krievi]]em, [[mordvieši]]em, [[slovēņi]]em, [[igauņi]]em, [[čehi]]em, [[lietuvieši]]em, [[komieši]]em, [[norvēģi]]em, [[kirgīzi]]em, kā arī daļā [[Indija]]s iedzīvotāju. == Latviešu diaspora == {|cellpadding="2" |----- !Valsts !Reģistrētais skaits |----- |1. {{USA}} || <center>96 070<ref name="ASV tautas skaitīšanas birojs" />||| 9. {{NOR}} || <center>10 503<ref>[http://www.ssb.no/befolkning/statistikker/innvbef/aar/2015-03-04?fane=tabell&sort=nummer&tabell=219751 Befolkningen etter innvandringskategori og landbakgrunn] Iedzīvotāji pēc imigrācijas kategorijas un izcelsmes valsts 2015. gada 1. janvārī (norvēģiski)</ref>|||15. {{FRA}} || <center>956<ref name="autogenerated2" />|| |----- |2. {{karogs|Īrija}} || <center> 45 836<ref>[http://www.baltic-course.com/eng/analytics/?doc=35814 Īrijā 2010. gadā reģistrēti 3,134 imigranti no Latvijas un 4,353 no Lietuvas] {{en ikona}}</ref> (20 593)<ref>2011. gada Īrijas tautskaitē reģistrēto latviešu skaits</ref> ||| 8. {{DEU}} || <center> 9775<ref name="autogenerated2" /> ||| 16. {{VEN}} || <center>300<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/lv/latvijas-republikas-un-venecuelas-bolivara-republikas-divpusejas-attiecibas |title=Latvijas Republikas un Venecuēlas Bolivāra Republikas attiecības |publisher=Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |access-date={{dat|2014|07|05||bez}}}}</ref> |----- |3. {{GBR}} || <center> 36 000<ref name="autogenerated2">[http://www.statistics.gov.uk/statbase/Product.asp?vlnk=15147 Population by country of birth and nationality, Annual Population Survey, Office of National Statistics, 2010]</ref>|||10. {{SWE}} || <center> 4116<ref name="autogenerated2" /> ||| 17. {{ARG}} || <center>200<ref name="autogenerated2" /> |----- |4. {{RUS}} || <center> 28 520<ref>[http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_04.xls 2002. gada Krievijas tautas skaitīšanas dati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110903080155/http://www.perepis2002.ru/ct/doc/TOM_04_04.xls |date={{dat|2011|09|03||bez}} }} {{ru ikona}}</ref> |||11. [[Attēls:Flag of Ukraine.svg|20px|border]] [[Ukraina]] || <center> 4800<ref>[http://www.joshuaproject.net/countries.php?rog3=UP ↑ Joshua Project — Ethnic People Groups of Ukraine] {{en ikona}}</ref>|||18. {{GEO}} || <center>200<ref name="autogenerated2" /> |----- |5. {{CAN}} || <center>27 870<ref>[http://www12.statcan.gc.ca/census-recensement/2006/dp-pd/tbt/Rp-eng.cfm?A=R&APATH=3&D1=0&D2=0&D3=0&D4=0&D5=0&D6=0&DETAIL=0&DIM=0&FL=A&FREE=0&GC=01&GID=771240&GK=1&GRP=1&LANG=E&O=D&PID=89202&PRID=0&PTYPE=88971%2C97154&S=0&SHOWALL=0&SUB=0&TABID=1&THEME=70&Temporal=2006&VID=0&VNAMEE=&VNAMEF= Detailed Mother Tongue (103), Knowledge of Official Languages (5), Age Groups (17A) and Sex (3) for the Population of Canada, Provinces, Territories, Census Divisions and Census Subdivisions, 2006 Census — 20% Sample Data] {{en ikona}}</ref>||| 12. {{LTU}} || <center>2400<ref>[http://db1.stat.gov.lt/statbank/selectvarval/saveselections.asp?MainTable=M3010215&PLanguage=0&TableStyle=&Buttons=&PXSId=3236&IQY=&TC=&ST=ST&rvar0=&rvar1=&rvar2=&rvar3=&rvar4=&rvar5=&rvar6=&rvar7=&rvar8=&rvar9=&rvar10=&rvar11=&rvar12=&rvar13=&rvar14= Gyventojų skaičius metų pradžioje. Požymiai: tautybė — Rodiklių duomenų bazėje] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120906042802/http://db1.stat.gov.lt/statbank/selectvarval/saveselections.asp?MainTable=M3010215&PLanguage=0&TableStyle=&Buttons=&PXSId=3236&IQY=&TC=&ST=ST&rvar0=&rvar1=&rvar2=&rvar3=&rvar4=&rvar5=&rvar6=&rvar7=&rvar8=&rvar9=&rvar10=&rvar11=&rvar12=&rvar13=&rvar14= |date={{dat|2012|09|06||bez}} }} {{lt ikona}}</ref> ||| 19. {{CHL}} || <center>100<ref name="autogenerated2" /> |----- |6. {{BRA}} || <center> 25 000<ref>[http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm Ediēćo 214 24/06/2002] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130703152615/http://epoca.globo.com/edic/214/soci1a.htm |date={{dat|2013|07|03||bez}} }} {{pt ikona}}</ref> |||13. {{EST}} || <center>2177<ref>[http://www.stat.ee/34278 Igaunijas iedzīvotāju statistika pa gadiem pēc tautības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190107090524/https://www.stat.ee/34278 |date={{dat|2019|01|07||bez}} }} {{en ikona}}</ref> |----- |7. {{AUS}} || <center>18 938<ref>[http://www.ausstats.abs.gov.au/ausstats/free.nsf/Lookup/C41A78D7568811B9CA256E9D0077CA12/$File/20540_2001%20(corrigendum).pdf Corrigendum Australia Census Analytic Program Anustralians's Ancestories] {{en ikona}}</ref> |||14. {{BLR}} || <center>1549 ||'''KOPĀ''' || <center> '''vairāk nekā 220 000''' |----- |} == Skatīt arī == * [[Latviešu personvārdi]] * [[Trimdas latvieši]] * [[Latvijas demogrāfija]] == Literatūra == * [https://web.archive.org/web/20090228081549/http://www.atena.lv/index.php?zoomid=427 Uldis Ģērmanis. Latviešu tautas piedzīvojumi. (1958). Vienpadsmitais izdevums Atēna, 2009; 344 lpp.] {{lv ikona}} * [https://web.archive.org/web/20160826220940/http://jaunagaita.net/jg213/JG213_Kreslins.htm MĪTI PAR LATVIEŠU UN LATVIJAS VĒSTURI UN PIEZĪMES PAR TĀ DĒVĒTO LATVIJAS TĒLA JAUTĀJUMU] [[Jānis Krēsliņš (vēsturnieks)|Jānis Krēsliņš]], [[Jaunā Gaita]] nr. 213, 1998. gada jūnijs. == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == * Arnis Terzens [http://www.delfi.lv/news/comment/comment/arnis-terzens-mes-esam-tadi-neerti-eiropai-saruna-ar-ritu-graveri-fragmenti.d?id=35812901 „Saruna ar Ritu Grāveri”] — Kabinets Nr. 88, 2010. {{lv ikona}} * Garlībs Merķelis [https://web.archive.org/web/20120401051941/http://www.liis.lv/folklora/folkloristika/liter/vidzemes_senatne.htm „Vidzemes Senatne”] tulkojis Kaudzītes Matīss — Izdeva J.Ozols, Rīga 1906. {{lv ikona}} * Teodors Zeiferts [http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/1ievads/2latv.html „Latviešu rakstniecības vēsture. Latvieši”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120127130113/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/1ievads/2latv.html |date={{dat|2012|01|27||bez}} }} — Gulbis, Rīga 1922. {{lv ikona}} * Jēkabs Ziedars [https://web.archive.org/web/20160305043659/http://www.tautasforums.lv/wp-content/uploads/2009/08/jziedarssupo_supuli.pdf „Šūpo šūpuli. Kā apturēt tautas izmiršanu”] — Baiba Ziedare, Jelgava 2009. {{ISBN|9789984397979}} {{lv ikona}} * Endre Bojtár [https://www.questia.com/library/117766897/foreword-to-the-past-a-cultural-history-of-the-baltic "Foreword to the past — a cultural history of the Baltic people"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190608030653/https://www.questia.com/library/117766897/foreword-to-the-past-a-cultural-history-of-the-baltic |date={{dat|2019|06|08||bez}} }} — Central European University Press, Budapest 1999. {{ISBN|0585457654}} {{en ikona}} * [http://www.historia.lv/dokumenti/parizes-miera-konferences-latvijas-delegacijas-miera-konferencei-adresetais-memorands Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] {{lv ikona}} * [http://ic.pics.livejournal.com/barabas_open/15254122/86409/86409_original.jpg Carte Ethnographique de L' Europe] — Lausanne 1918. == Audiovizuālās norādes == * Putniņa un Cimermaņa animācijas filma [http://www.youtube.com/watch?v=iHumUXCEn3I «Latvietis»], Animācijas Brigāde 2007. {{lv ikona}} * Anša Epnera dokumentālā filma [https://www.youtube.com/watch?v=B1guvqBvkMU «Es esmu latvietis»], Latvijas Kino 1990. {{lv ikona}} * Zinātnes kafejnīca [https://www.youtube.com/watch?v=LVy8bBQyjEE "No kā cēlušies latvieši" (17.03.2016)], [[Latvijas Universitāte]] 2016. gada 17. martā {{lv ikona}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiropas tautas]] [[Kategorija:Latvieši| ]] 38t7uzlylqry97akaybku3fm8gbov13 0 3914 4548497 4335591 2026-11-12T06:01:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548497 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|bruņotu struktūru Otrāja pasaules karā|Leģions|Leģions}} {{Infokaste | bodystyle = {{WPMILHIST Infobox style|main_box_raw}} | above = Latviešu leģions | abovestyle = {{WPMILHIST Infobox style|header_raw}} | subheader = <div class="nickname">''Lettische SS-Freiwilligen-Legion'' | subheaderstyle = {{WPMILHIST Infobox style|sub_header_raw}} | image = [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-J16133, Lettland, Appell der SS-Legion.jpg|280px]] | imagestyle = {{WPMILHIST Infobox style|image_box_raw}} | caption = 15. ieroču SS grenadieru divīzijas karavīri pārādē Rīgā 1943. gada 18. novembrī | label1 = Pastāvēšanas laiks | data1 = 1943. gada janvāris – 1945. gads | label2 = Valsts | data2 = {{flaga|Latvia}} [[Latvija]] | label3 = Pakļautība | data3 = {{flaga|Nazi Germany}} [[Trešais reihs]] | label4 = Daļa no | data4 = {{Tree list}} *[[Attēls:Flag Schutzstaffel.svg|22px]] ''[[Waffen-SS]]'' ** [[VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu)]] *** [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)]] *** [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)]] {{tree list/end}} | label5 = Karaspēka veids | data5 = [[kājnieki]] | label6 = Karavīru skaits | data6 = 87 550 karavīri, 1944. gada 1. jūlijā; vēl 23 000 vīru kā [[Vērmahts|Vērmahta]] palīgspēki | label7 = Devīze | data7 = "Dievs, svētī Latviju!" | label8 = Krāsas | data8 = Latvijas nacionālās krāsas | label9 = Maršs | data9 = "Zem mūsu kājam", "Trīnīte" | label10 = Militārās operācijas | data10 = [[Otrā pasaules kara Austrumu fronte|Austrumu fronte]] ([[Otrais pasaules karš]]) *[[Ļeņingradas blokāde]] *[[Kauja pie Veļikajas upes]] *[[Kauja par Tannenbergas līniju]] *[[Mores kaujas]] *[[Uzbrukums Rīgai (1944)]] *[[Kurzemes cietoksnis]] *[[Austrumpomerānijas ofensīva]] *[[Berlīnes kauja]] | label11 = Ievērojami komandieri | data11 = [[Kārlis Pfefers-Vildenbruhs]]<br />[[Hinrihs Šults]]<br />[[Frīdrihs Vilhelms Boks]]<br />[[Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss]]<br />[[Rūdolfs Bangerskis]]<br />[[Kārlis Lobe]]<br />[[Voldemārs Veiss]]<br />[[Arvīds Krīpens]]<br />[[Voldemārs Skaistlauks]]<br />[[Augusts Apsītis-Apse]]<br />[[Vilis Janums]] }} '''Latviešu SS brīvprātīgo leģions''' ({{val|de|Lettische SS-Freiwilligen-Legion}}) jeb '''Latviešu leģions''' bija [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|Latviju okupējušā]] [[Trešais reihs|Trešā reiha]] bruņoto struktūru — [[Ieroču SS]] un policijas — sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara laikā]]. == Latviešu leģiona izveidošana == [[Attēls:Hitlera pavēle par Latviešu SS-brīvprātīgo leģiona izveidošanu 1943.jpg|thumb|Hitlera 1943. gada 10. februāra pavēle par Latviešu SS-brīvprātīgo leģiona izveidošanu: "Pavēlu izveidot Latviešu SS brīvprātīgo leģionu. Vienību lielums un veids atkarīgs no rīcībā esošo latviešu vīru skaita"]] Jau [[1941]]. gada 25. jūlijā [[Pērkonkrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Pērkonkrusta]] līderis [[Gustavs Celmiņš]] griezās pie Austrumu okupēto apgabalu ministra [[Alfrēds Rozenbergs|Alfrēda Rozenberga]] ar piedāvājumu izveidot divas latviešu pērkonkrustiešu divīzijas. Uz to [[1941]]. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde atbildēja ar ''Pērkonkrusta'' organizācijas slēgšanu. Tā laika starptautiskās tiesības neļāva [[Mobilizācija|mobilizēt]] armijā okupēto zemju iedzīvotājus (1907. gada IV [[Hāgas konvencija]] par sauszemes kara likumiem<ref>[https://www.icrc.org/applic/ihl/ihl.nsf/ART/195-200062?OpenDocument Hāgas konvencija par sauszemes kara likumiem — 52. pants] 1907.</ref>), [[Vērmahts|Vērmahta]] papildināšana ar okupēto valstu nacionālajām daļām tika atrisināta vienkārši: mobilizējamie šo valstu pilsoņi tika juridiski pakļauti nevis armijas vadībai, bet [[SS]] kā oficiāli nemilitārai struktūrai. [[1943]]. gada 23. janvārī [[Trešais reihs|Vācu reiha]] fīrers [[Ādolfs Hitlers]] „atļāva un pavēlēja” [[SS]] reihsfīreram [[Heinrihs Himlers|Heinriham Himleram]] izveidot ''Latviešu SS brīvprātīgo leģionu''. Šajā sakarā Himlers 24. janvārī, pēc atgriešanās no Austrumu frontes apmeklējuma, nosūtīja radiogrammu 2. SS brigādei, pavēlot izveidot no tās sastāvā karojošo 19. un 21. latviešu aizsardzības dienesta (līdz 1942. gadam kartības dienests — ''Schutzmannschaft'') bataljoniem ''Latviešu SS-brīvprātīgo leģionu''. [[Ostlande]]s pašpārvalde 1943. gada 27. janvārī oficiāli uzzināja par leģiona dibināšanu. 10. februārī Hitlers parakstīja pavēli par latviešu brīvprātīgo leģiona formēšanu. 23. februārī Latvijas ģenerālkomisārs [[Oto Heinrihs Drekslers]] izdeva pavēli darba pārvaldēm iesaukt 1919.—1924. gadā dzimušos Latvijas jauniešus militārā dienestā, pārkāpjot 1907. gada Hāgas konvenciju par okupētas valsts juridisko statusu. Mobilizāciju veikšanai ar SS galvenās pārvaldes pavēli [[Rīga|Rīgā]] izveidoja SS papildinājumu pārvaldi Austrumzemē (''SS Erzatzkommando Ostland''). Iespējamā latviešu karavīru izkliedēšana pa vācu militārajām vienībām bija radījusi lielu satraukumu latviešu sabiedrībā, tādēļ leģiona dibināšana tika uztverta kā iespēja daļēji aizsargāt latviešu karavīru intereses. 23. februārī pašpārvalde iesniedza [[Ostlande|Austrumzemes]] reihskomisāram Lozem, Latvijas ģenerālkomisāram Dreksleram un SS un policijas augstākajam vadītājam Ostlandē ģenerālleitnantam (''obergrupenfīreram'') Jekelnam [[memorands|memorandu]], kurā norādīja uz paredzētā latviešu iesaukuma karadienestā nelikumību un informēja, ka iespējamā leģiona formēšanas atbalstīšana no pašpārvaldes puses ir atkarīga no šādām minimālām prasībām: # par leģiona komandieri ieceļams ģenerālis [[Rūdolfs Bangerskis]]; # par viņa štāba priekšnieku — pulkvedis [[Artūrs Silgailis]]; # katram iesaucamajam jābūt tiesībām pašam izvēlēties dienesta veidu (leģionā, vērmahtā vai darba dienestā); # leģions vismaz sešus mēnešus apmācāms Latvijas teritorijā; # leģions iesaistāms kaujās tikai Austrumu frontes ziemeļu sektorā; # leģionam jānodrošina tāda paša apgāde un tiesības kā vācu armijā. Gandrīz neviena no minētajām prasībām netika īstenota. 1943. gada vasarā H. Himlers sarunās ar Latviešu leģiona virsniekiem jau pieļāva Latvijas autonomiju.<ref>Antonijs Zunda [http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/raksti-un-intervijas-prese/2005/latvija-nacistu-vara-1941-1945-lu-profesora-antonija-zundas-raksts-laikraksta-latvijas-avize „Latvija nacistu varā (1941—1945)”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151003190233/http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/raksti-un-intervijas-prese/2005/latvija-nacistu-vara-1941-1945-lu-profesora-antonija-zundas-raksts-laikraksta-latvijas-avize |date={{dat|2015|10|03||bez}} }}</ref> 1943. gada 18. novembra (kurš tika atzīmēts kā „cīņas diena pret boļševismu”) uzrunā visu Latvijas pilsētu vadītājiem ģenerālis Bangerskis paziņoja, ka [[karaklausība]]i pakļauto latviešu mobilizācija ir pirmais solis uz Latvijas neatkarības atjaunošanu, jo bez sekmīgas Latvijas aizstāvības pret uzbrūkošo Sarkano armiju, latviešiem nekad nebūs ne savas armijas, ne brīvas Latvijas valsts. Tas viss tika darīts ar vienu mērķi: iegūt jaunus papildspēkus Lielvācijas armijai. Lai novērstu visas neskaidrības, kas bija radušās ar jēdziena „Latviešu leģions” ieviešanu, 1943. gada 26. maijā Himlers noteica, ka „Nosaukums „Latviešu leģions” ir kopējs apzīmējums visām ieroču SS (Waffen-SS) un policijas sastāvā izveidotām latviešu vienībām. Latviešu leģions ir pakļauts SS reihsfīreram.” Savukārt, Latvijas pašpārvalde un leģiona ģenerālinspektors Bangerskis ar Latviešu leģionu sliecās saprast visus latviešu militāros formējumus. 1944. gada 7. janvāra apspriedē par totālo mobilizāciju SS galvenās pārvaldes priekšnieks grupenfīrers Bergers paziņoja Bangerskim, ka tāds jēdziens kā „Latviešu leģions” vairs nepastāvot, bet esot tikai atsevišķas karaspēka vienības, taču praksē šis nosaukums tika lietots arī turpmāk. Tā piemēram, 1944. gada 9. februārī Jekelns ģenerālkomisāra Drekslera preses nodaļai norādīja — uzskats, ka blakus apzīmējumam „Latviešu SS-brīvprātīgo leģions” pastāv arī jēdziens „Latviešu leģions”, ir maldīgs, jo visas no latviešu vīriem saformētās ieroču SS un policijas vienības pieder pie „Latviešu SS brīvprātīgo leģions”, lūdzot turpmāk presē lietot tikai šo apzīmējumu. 1943. gada maijā leģiona sastāvā bija pavēlēts saformēt: # latviešu ieroču SS brigādi; # latviešu ieroču SS-brīvprātīgo divīziju; # latviešu policijas bataljonus (Ar 1943. gada 24. maija rīkojumu latviešu kārtības dienesta bataljoni tika pārdēvēti par latviešu policijas bataljoniem un tie kļuva par Latviešu SS brīvprātīgo leģiona sastāvdaļu. Policijas sastāvā pakāpeniski tika iekļauti arī visi robežapsardzes un policijas brīvprātīgo pulki, kā arī savrupdienesta policisti.). Vienota leģiona pavēlniecība netika izveidota. Lai gan leģiona lietās pilnvarotais vācu ģenerālis Hansens sākotnēji apstiprināja, ka Rūdolfs Bangerskis ir iecelts par leģiona komandieri, 20. martā tika saņemta informācija, ka viņš iecelts vienīgi par latviešu ieroču SS-brīvprātīgo divīzijas komandieri, bet 31. martā noskaidrojās, ka arī tas ir tikai pārpratums un patiesībā Bangerskis ir iecelts par leģiona ģenerālinspektoru. Par viņa štāba priekšnieku iecēla pulkvedi [[Aleksandrs Plensners|Aleksandru Plensneru]]. Tika solīts, ka ģenerālinspektora pilnvaras noteiks ar īpašu instrukciju, taču līdz pat kara beigām tas netika izdarīts. Bangerska stāvoklis bija visai nenoteikts, un, līdz ar to, viņa rīcības spējas stipri ierobežotas. Viņš netieši bija pakļauts Himleram un atradās tiešā Jekelna pakļautībā. Par divīziju komandieriem drīkstēja būt vienīgi vācieši, un arī divīziju štābi bija komplektēti no vācu virsniekiem. Latviešu sakaru virsnieks pie divīzijas štāba bija kājnieku priekšnieks, attiecīgi, 15. divīzijā — virspulkvedis Artūrs Silgailis, bet 19. divīzijā — pulkvedis [[Voldemārs Veiss]], bet pēc tam — pulkvedis [[Kārlis Lobe]]. Kaujas laikā kājnieku priekšniekiem uzticēja dažādu kaujas grupu operatīvo vadību, un viņu rīcībā bija nelieli štābi — divi virsnieki un daži rakstveži. Latviešu virsniekiem uzticēja tikai kaujas vienību vadību, tas ir, viņi varēja darboties tikai kā pulka, bataljona vai rotas komandieri. Ar 1943. gada 24. maija pavēli Himlers par Latviešu SS brīvprātīgo brigādes komandieri iecēla ģenerālmajoru fon Šolcu (''von Scholz''), bet par Latviešu Ieroču SS-brīvprātīgo divīzijas komandieri ģenerāli fon Pikleru-Burghausu (''von Pückler-Burghaus''). Stājoties dienestā, latviešu leģionāri deva parasto [[Vērmahts|Vērmahta]] zvērestu ar piebildi, ka cīnīsies pret boļševismu<ref>Indulis Ķēniņš [http://www.aliens.lv/terra-incognita/sadalas/nokluseta-un-aizmirsta-vesture/4753-kam-un-ko-zvereja-latviesu-legionari „Kam un ko zvērēja latviešu leģionāri”]</ref> nevis [[Schutzstaffel|SS]] spēku zvērestu. Tas vēlāk kalpoja par vienu no attaisnojošiem pierādījumiem pret nosodīšanu [[Nirnbergas process|Nirnbergas procesā]].<ref>Elmārs Barkāns [http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/18245/latviesu-legionarus-reabiliteja-jau-pirms-63-gadiem „Latviešu leģionārus reabilitēja jau pirms 63 gadiem”]</ref><ref>Uldis Neiburgs [http://nra.lv/latvija/91038-vesturnieks-neiburgs-latvija-kars-ir-beidzies.htm „Latvijā karš ir beidzies”]</ref> Leģiona vienību apbruņojums ietērps un uzturs bija līdzīgs vācu vienībām. Kā papildus atšķirības zīmes leģionāriem uz formastērpu kreisās piedurknes bija vairodziņš Latvijas nacionālajās krāsās ar uzrakstu „Latvija”. Sākotnēji SS zīmotņu vietā Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas (vēlāk 15. divīzijas) personālam bija lecošas saules simbols, Latviešu SS brīvprātīgo brigāde izmantoja SS rūnas, pēc pārtapšanas 19. divīzijā — ugunskrustu, bet robežsargu vienībām bija melnas zīmotnes. Ar 1943. gada 24. maija pavēli Himlers noteica, ka leģionāri turpmāk apbalvojami ar vācu karavīru ordeņiem nevis ar Drošsirdības zīmi ar šķēpiem Austrumtautu piederīgiem (''Ostvolkmedaille''), kā līdz šim. <gallery> Attēls:Latvian Legion conscription order.jpg|Iesaukšanas pavēle Latviešu brīvprātīgo leģionā (1943. gada 23. martā) Attēls:15divss.svg|[[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)|15. divīzijas]] autotransporta marķējums Attēls:19th SS Division Logo.svg|[[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. divīzijas]] autotransporta marķējums </gallery> == Leģiona dienesta pakāpes == 1943. gadā ar leģiona formēšanas štāba priekšnieka pavēli tika noteikta dienesta pakāpju pielīdzināšana Latviešu leģionā: {| class="wikitable" ! width="14%" rowspan="2" | !! scope="col" rowspan="2" width="18%" | Vērmahta [[Vācu karaspēks (1935—1945)|Sauszemes spēku<br />(''Heer'')]] pakāpes !! scope="col" colspan="3" | Vāciskās leģionāru pakāpes !! scope="col" colspan="2" | Latviskās pakāpes |- style="vertical-align: top;" ! scope="col" width="16%" | Pakāpe !! scope="col" width="9%" | Saīsinājums ! scope="col" width="16%" | Latviski saukts ! scope="col" width="18%" | Pakāpe !! scope="col" width="9%" | Saīsinājums |- style="vertical-align: top;" | rowspan="4" | ''Generalführer''<br />Augstākie virsnieki | ''Generaloberst'' || ''Oberst-Gruppenführer'' || oberstgruf. || oberstgrupenfīrers || [[ģenerālpulkvedis]] || ģplkv. (ģpulkv.) |- style="vertical-align: top;" | ''General'' || ''Obergruppenführer'' || ogruf. || obergrupenfīrers || [[ģenerālis]] || ģen. |- style="vertical-align: top;" | ''Generalleutnant'' || ''Gruppenführer'' || gruf. || grupenfīrers || [[ģenerālleitnants]] || ģltn. |- style="vertical-align: top;" | ''Generalmajor'' || ''Brigadeführer'' || brigf. || brigadefīrers || [[ģenerālmajors]] || ģmaj. |- style="vertical-align: top;" | rowspan="4" | ''Stabsführer''<br />Vecākie virsnieki | || ''Oberführer'' || oberf. || oberfīrers || virspulkvedis || vplkv. (vpulkv.) |- style="vertical-align: top;" | ''Oberst'' || ''Standartenführer'' || staf. || standartenfīrers || [[pulkvedis]] || plkv. (pulkv.) |- style="vertical-align: top;" | ''Oberstleutnant'' || ''Obersturmbannführer'' || ostubaf. || oberšturmbanfīrers || pulkvedis-leitnants || pltn. |- style="vertical-align: top;" | ''Major'' || ''Sturmbannführer'' || stubaf. || šturmbanfīrers || majors || maj. |- style="vertical-align: top;" | rowspan="4" | ''Truppenführer''<br />Jaunākie virsnieki | ''Hauptmann''/''Rittmeister'' || ''Hauptsturmführer'' || hstuf. || hauptšturmfīrers || [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteinis]] || kapt. |- style="vertical-align: top;" | || colspan="3" | || kapteinis-leitnants || kltn. |- style="vertical-align: top;" | ''Oberleutnant'' || ''Obersturmführer'' || ostuf. || oberšturmfīrers || [[virsleitnants]] || vltn. |- style="vertical-align: top;" | ''Leutnant'' || ''Untersturmführer'' || ustuf. || unteršturmfīrers || [[leitnants]] || ltn. |- style="vertical-align: top;" | rowspan="6" | ''Unterführer''<br />Instruktori | ''Stabsfeldwebel'' || ''Sturmscharführer'' || stschf. || šturmšarfīrers || virsniekvietnieks<br />ar 12 gadu izdienu || v. v. ar 12 g. izdienu |- style="vertical-align: top;" | ''Oberfeldwebel''<br />(''Oberfähnrich'') || ''Hauptscharführer''<br />(''Standartenoberjunker'') || hschf. || hauptšarfīrers<br />(standartenoberjunkurs) || virsniekvietnieks<br />(vecākais virsniekvietnieks) || virsn. vietn., v. v. (vec. v. v.) |- style="vertical-align: top;" | ''Hauptfeldwebel'' || ''Stabsscharführer'' || colspan="2" | nebija dienesta pakāpe, bet rotas virsseržanta (''Kompaniefeldwebel'') amats || ''virsseržants'' || ''vserž.'' |- style="vertical-align: top;" | ''Feldwebel''<br />(''Fähnrich'')|| ''Oberscharführer''<br />(''Standartenjunker'')|| oschaf. || oberšarfīrers<br />(standartenjunkurs) || [[seržants]] || serž. |- style="vertical-align: top;" | ''Unterfeldwebel'' || ''Scharführer''<br />(''Oberjunker'') || schf. || šarfīrers<br />(oberjunkurs) || goda seržants || goda serž. |- style="vertical-align: top;" | ''Unteroffizier''<br />(''Fahnenjunker'') || ''Unterscharführer''<br />(''Junker'') || uschaf. || unteršarfīrers<br />(junkurs) || [[kaprālis]] || kapr. |- style="vertical-align: top;" | rowspan="4" | ''Mannschaften''<br />Kareivji | ''Stabsgefreiter'' || colspan="6" | |- style="vertical-align: top;" | ''Obergefreiter'' || ''Rottenführer'' || rtf. || rotenfīrers || vicekaprālis || vkapr. |- style="vertical-align: top;" | ''Gefreiter'' || ''Sturmmann'' || stm. || šturmanis || [[Dižkareivis|dižkareivis]] || dkar. |- style="vertical-align: top;" | ''Soldat'', ''Schütze'', ''Grenadier'' || ''Mann'' (''Leg''. ''Schütze'') || colspan="2" | || [[Kareivis (dienesta pakāpe)|kareivis]] || kar. |} == Leģiona vienības == === 15. ieroču SS divīzija === {{pamatraksts|15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)}} 1943. gada 26. februārī izdeva pavēli par Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas formēšanu. To sāka formēt 23. martā. No 1943. gada oktobra līdz 1944. gada jūnijam tā karoja kā 15.latviešu SS brīvprātīgo divīzija, pēc tam tās nosaukums bija — [[15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)]] (''Waffen-Grenadier Division der SS 15 (lett.Nr.1)''). === 19. ieroču SS divīzija === {{pamatraksts|19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)}} Otra divīzija radās uz SS brigādes bāzes, kuru saskaņā ar Himlera 1944. gada 7. janvāra pavēli pārformēja par 19. latviešu SS brīvprātīgo divīziju. (No 1943. gada 24. janvāra brigāde saucās Latviešu SS brīvprātīgo leģions, no 15. marta — Latviešu SS brīvprātīgo brigāde, bet no 22. oktobra — 2. latviešu SS brīvprātīgo brigāde). 1944. gada maijā 19. latviešu SS brīvprātīgo divīziju pārdēvēja par [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. ieroču SS grenadieru divīziju (latviešu Nr. 2)]] (''Waffen-Grenadier Division der SS 19 (lett.Nr. 2)''). === VI ieroču SS korpuss === {{pamatraksts|VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu)}} 1944. gada martā abas Latviešu leģiona divīzijas apvienoja [[VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu)|VI SS korpusā]], ko komandēja ģenerālis [[Pfefers-Vildenbruhs]] (''Pfeffer-Wildenbruch''). Arī VI SS korpusa komandējošais sastāvs bija komplektēts tikai no vācu virsniekiem. 1944. gada jūnijā par VI SS korpusa komandieri iecēla ģenerālleitnantu fon Treienfeldu (''von Treuenfeldt''), bet augustā viņu nomainīja ģenerālis Krīgers (''Krüger''). === Jelgavas brigāde === [[Attēls:15 papildinajumu brigade Jelgava.png|right|thumb|230px|15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigādes vīri 1944. gada jūlijā]] {{pamatraksts|15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde}} Reizē ar Latviešu SS brīvprātīgo divīzijas formēšanu izveidoja leģiona apmācības un papildināšanas vienību (komandieris pulkvežleitnants Jansons). Tās novietne bija Cekulē pie Rīgas. Vēlāk to pārcēla uz [[Jelgava|Jelgavu]] un pārdēvēja par 15. apmācības un papildinājumu bataljonu. 1944. gada sākumā bataljonu pārveidoja par brigādi ar vācu komandieri. Brigādes sastāvā bija 19 vienības. Jūlija sākumā brigāde tika iesaistīta kaujās pie [[Jonišķi]]em ([[Lietuva|Lietuvā]]) un Jelgavā. Brigādes vienības cieta smagus zaudējumus un tika pilnībā izklīdinātas. To atliekas pārsūtīja uz Bērentu Austrumprūsijā, kur saformēja [[15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons|15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljonu]]. 1945. gadā bataljonu pārcēla uz Dancigas rajonu, kur tas kopā ar pārējām Austrumprūsijā atstātajām 15. divīzijas vienībām krita krievu gūstā. === Policijas bataljoni === {{pamatraksts|Latviešu policijas bataljoni}} Pirmos bataljonus sāka formēt 1941. gada septembrī, līdz 1941. gada beigām Rīgā bija izveidoti pieci latviešu policijas bataljoni. Ar augstākā SS un policijas vadītāja Ostlandē un Ziemeļkrievijā Frīdriha Jekelna 1942. gada 11. februāra uzsaukumu sākās liela latviešu policijas bataljonu vervēšanas akcija, kuras rezultātā līdz 1. jūlijam saformēja vēl 16 jaunus policijas bataljonus. Līdz leģiona nodibināšanai saformēja 25 bataljonus, tie bija izkaisīti pa visu Austrumu fronti, pildot dažādus uzdevumus no cīņām frontē līdz dzelzceļu apsardzībai, partizānu apkarošanai un [[Varšavas geto]] ieslodzīto konvojēšanai. Sešus bataljonus apvienoja [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|Latviešu SS brīvprātīgo brigādē]], no pārējiem lielāko daļu apvienoja policijas pulkos, taču [[23. Gaujas policijas bataljons|23. Gaujas]], [[267. Rēznas policijas bataljons|267. Rēznas]], [[269-W. muitas (robežapsardzības) bataljons|269-W.]], [[322-F. latviešu policijas bataljons|322-F.]], [[20-E. Rīgas policijas bataljons|20-E. bataljona]] 5. rota un [[271. Valmieras policijas bataljons|271. Valmieras]] bataljons nonāca [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietoksnī]] kā atsevišķas vienības. Pavisam no 1941. gada septembra līdz 1944. gada jūlijam tika saformēts 42 latviešu policijas bataljoni ar numerāciju 16-28, 266-282 (ieskaitot 280-A, 281-A, 282-A un 280-B) un 317-322. === Policijas pulki === {{pamatraksts|Latviešu policijas pulki}} 1943. gada 1. augustā četrus policijas bataljonus apvienoja 1. Rīgas policijas pulkā, ieceļot par komandieri pulkvežleitnantu Osvaldu Meiju. 1944. gada februāra pirmajā pusē saformēja vēl divus pulkus — 2. Liepājas un 3. Cēsu policijas pulku. No jūlija visus trīs pulkus iesaistīja kaujās [[Daugavpils]] rajonā, kur tie cieta smagus zaudējumus. Pēc atkāpšanās no Daugavpils pulkus novietoja [[Bulduri|Bulduros]], kur augusta otrajā pusē 2. un 3. pulku apvienoja ar 1. Rīgas policijas pulku, ko oktobrī pārcēla vispirms uz [[Dundaga|Dundagu]], bet pēc tam nosūtīja uz Vāciju, iedalot to [[Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo|Latviešu lauku papildinājuma depo]]. 2. Kurzemes policijas pulku, saformētu tikai 1944. septembra vidū, jau 1944. gada nogalē pārveda uz Dancigu un tālāk uz Tornu, kur arī to iekļāca lauka papildinājumu depo. === Tornas (Toruņas) būvpulki === [[Attēls:1 buvpulks Torna.png|right|thumb|230px|1. Tornas būvpulks 1945. gada janvārī]] {{pamatraksts|Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo}} 1944. gada 29. novembrī ar SS vadības pavēli no 15. divīzijai piekomandētajiem 1. Rīgas latviešu brīvprātīgo policijas pulka un 2. Kurzemes latviešu brīvprātīgo policijas pulka vīriem, kā arī 1925. un 1926. gadā dzimušajiem jauniesauktajiem, kas bija pagaidu kārtā bija iedalīti 5 būvpulkos, kopskaitā ap 10 000 vīriem, izveidoja papildinājumu vienību kopumu, kas kļuva pazīstama kā Tornas ([[Toruņa]]s) būvpulki. Līdz pat 1945. gada janvārim pulki tika nodarbināti pie pozīciju izbūves, kur tos neapbruņotus pārsteidza ienaidnieka tanku smaile. Lielākā daļa būvpulku vīru padevās rietumu sabiedrotajiem. === Robežapsardzības pulki === {{pamatraksts|Latviešu robežapsardzības pulki}} 1944. gada janvārī, vācu 16. un 18. armijai atkāpjoties no [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]], radās bažas par sarkanarmijas ielaušanos Latvijā. Tika pieņemts lēmums un saformēti seši robežsargu pulki ar 12 000 vīriem. Marta otrajā pusē 1., 2. un 3. robežsargu pulku jau nosūtīja uz fronti VI SS korpusa rīcībā. Tie neiekļāvās ne 15. ne 19. divīzijas sastāvā. Pēc kaujām 1. un 2. pulka personālsastāvu izmantoja 15. un 19. divīzijas papildināšanai, bet no 3. pulka un 15. lauku papildinājuma bataljona izveidoja papildinājumu un apmācības centru. Aizsūtīto vietā sāka formēt jaunu 2. pulku. 16. aprīlī uz fronti Drisas rajonā nosūtīja 5. pulku, bet atlikušos trīs pulkus jūlija sākumā iesaistīja kaujās Daugavpils rajonā, kur tie cieta smagus zaudējumus. Pēc pulku atvilkšanas no kaujas līnijas 2. un 5. pulku apvienoja jaunā 7. pulkā, ko pārformēja par [[106. ieroču SS grenadieru pulks (latviešu Nr. 7)|106. (7.) grenadieru pulku]] un pakļāva VI SS korpusam. Pārējo divu pulku atliekas vai nu iedalīja 19. divīzijā vai pārsūtīja uz Vāciju. === Gaisa spēki === 1943. gada rudenī izveidoja latviešu nacionālo vienību vācu Gaisa spēku (''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]'') sastāvā. ''Liepājas — Grobiņas latviešu aviācijas vienības'' sastāvā bija ap 1200 karavīru. Veidojumam pakļāva arī Rīgas aizstāvēšanas nepieciešamībai radītās trīs zenītartilērijas baterijas (apmēram 350 karavīru). Īsi pirms likvidācijas to pārdēvēja par aviācijas leģionu „Latvija”. Komandieris pulkvežleitnants Jānis Rucavs. Pēc „totālā kara” izsludināšanas un 1944. gada vasaras mobilizācijas ap 5500 vīru iesaistīja par gaisa spēku izpalīgiem (''Kampfhelfer der Luftwaffe''). Daļu aizsūtīja uz Vāciju, pārējie nonāca Itālijā, kur tos ieskaitīja 3. vācu izpletņu lēcēju divīzijā. 1944. gada vasarā [[Gaisa spēku izpalīgi|gaisa spēku izpalīgu]] (''Luftwaffenhelfer'') dienestam mobilizēja 1927. un 1928. gadā dzimušos jauniešus. Lielāko daļu iekļāva zenītartilērijas baterijās. Mobilizētie 16 un 17 gadu vecie zēni skaitījās piekomandētas civilpersonas, bet veica lielgabalu apkalpes locekļu pienākumus. No gaisa spēku palīgiem veidoja arī tanku iznīcinātāju vienības. Latviešu gaisa spēku palīgu tērpiem krāsa bija tāda kā aviācijas karavīru uniformām ar sarkanbaltsarkanu lenti ar saulītes emblēmu. Lielākā daļa no šiem iesauktajiem kara beigas sagaidīja Vācijā — ap 2000 zēnu, Kurzemē — ap 600. Par gaisa spēku izpalīdzēm tika iesaistītas arī latviešu nepilngadīgās jaunietes, kas bēgļu gaitās nokļuva Austrumprūsijā un citur Vācijā. Vervējot viņas tika biedētas ar smagu piespiedu darbu. Arī izpalīdžu dienesta apstākļi bija visai smagi. Viņas lielākoties tika izmantotas apmiglošanas aparātu apkalpei. Ar to palīdzību izsmidzināja sērskābi, lai radītu mākslīgo miglu virs aizsargājamiem militāriem objektiem. Šo meiteņu kopskaits varētu būt ap 1000. === Citas vienības === Bez militārām vienībām leģiona sastāvā Rīgā izveidoja arī Latviešu leģiona lazareti. 1944. gada rudenī tā tika evakuēta uz Vāciju, sākotnēji uz Meklenburgu Šverīnas zemē, bet pēc tam uz [[Lībeka|Lībeku]]. Ap 900 latviešu jūrnieki Otrā pasaules kara laikā ir dienējuši Vācijas kara flotē (''Kriegsmarine''). Īpaša loma bija vācu darba dienestam (''Reichsarbeitsdienst — RAD''), kurā militāru pirmapmācību guva tūkstošiem Latvijas jauniešu, kas pēc gadu ilga dienesta vai pat agrāk nokļuva leģionā. Leģiona karavīri bija pakļauti vācu kara tiesām. Pie katras divīzijas darbojās lauku kara tiesa, kuras priekšsēdētājs bija attiecīgās divīzijas komandieris. Citos gadījumos leģionāru lietas iztiesāja 16. SS un policijas tiesa Rīgā. Leģionārus, kam bija piespriests sods, kas lielāks par 3 mēnešiem ieslodzījuma, nosūtīja uz [[Salaspils darba nometne|Salaspils darba nometni]]. Vieglāk sodītos nosūtīja uz soda rotu, kas bija izvietota Jelgavā, bet kopš 1944. gada — uz [[Bolderāja|Bolderājā]] izvietoto [[1. Meiera latviešu sevišķo uzdevumu bataljons|soda bataljonu]]. == Mobilizācija == Mobilizācija visā Latvijā notika no 1943. gada marta līdz augustam, bet [[Kurzeme|Kurzemē]] arī vēl septembrī un oktobrī. Pirmā iesaukšanas akcija noritēja no 1943. gada marta līdz augustam. Tika pārbaudīti 1919.—1925. gadā dzimušie. Mobilizāciju veica pamatojoties uz Austrumu reihsministra [[Alfrēds Rozenbergs|Alfrēda Rozenberga]] 1941. gada 19. decembra noteikumiem "par darba pienākuma ieviešanu ieņemtajos Austrumu apgabalos". Ģenerālkomisariāta 3. nodaļas — Darba un sociālās pārvaldes — paspārnē izveidoja pārbaudes vadības štābu. Mobilizācijai pakļauto sarakstus sastādīja policija. Pirms pārbaudes noteica trim dienesta veidiem nepieciešamo iesaucamo skaitu: SS leģionam 15 500 (29,1%), Vērmahtam — 22 000 (41,5%), civilajam darba dienestam — 15 600. Saskaņā ar pārbaudes veikšanas direktīvas 26. februāra labojumiem, mobilizējamiem ļāva brīvi izvēlēties vienu no trijiem dienesta veidiem, bet, ievērojot to, ka īsā laika sprīdī netika iegūta nepieciešamā proporcija starp minētajos dienesta veidos iesaistītajiem, no 8. marta tika piemērota atkal sākotnējā (16. februāra) direktīvas redakcija: "(…) pārbaudes vadītājs ieteic darba pienākumus pildošajam iestāties leģionā un, ja tas nenotiek, lemj par viņa nozīmēšanu par izpalīgu vai izšķirošā darba dienestā." Pirmā mobilizācijas akcija deva šādus rezultātus: # [[Waffen-SS|SS leģions]] saņēma 17 971 vīru (50,3% no kopskaita); # [[vērmahts]] — 12 979 (36,4%); # pārējie pieprasītāji — 4769 (13,3%). Otrā mobilizācija notika 1943. gada oktobrī/novembrī. Tika izdarīta 1919—1924. gadā dzimušo pēcpārbaude un pilnīgs 1923—1925. gadā dzimušo iesaukums. Trešā mobilizācija tika izdarīta 1943. gada decembrī/1944. gada janvārī, pārbaudot 1917—1918. gadā un 1922—1924. gadā dzimušos. Veicot otro un trešo pārbaudi, jau pašā sākumā atteicās no iedalījuma trijos dienesta veidos. Otrā un trešā mobilizācija ieroču SS deva 12 000 vīrus. Tā kā otrā un trešā mobilizācija nedeva gaidītos rezultātus, mainīja iesaukšanas organizācijas struktūru. No 1944. gada 14. februāra iesaukšanu veica jaunizveidotā SS papildinājumu inspekcija Latvija (''SS-Ersatzinspektion Lettland''), ko vadīja Latviešu SS brīvprātīgo leģiona ģenerālinspektors. No šī brīža rīkojumu par iesaukšanu karadienestā parakstīja vai nu Latvijas pašpārvaldes pirmais ģenerāldirektors [[Oskars Dankers]] vai [[Rūdolfs Bangerskis]], tos pamatojot ar Latvijas kara klausības likumu. Taču, ievērojot to, ka pašpārvalde bija tikai vācu civilpārvaldes palīgorgāns, nevis likumīga Latvijas valdība, šīs mobilizācijas bija tikpat nelikumīgas kā iepriekš veiktās. Par izvairīšanos no mobilizācijas sākumā bija paredzēts 6 mēnešu ieslodzījums, vēlāk — nāves sods. No 1944. gada februāra līdz aprīlim ar dažādām pavēlēm iesauca 1906—1916. un 1919—1921. gadā dzimušos, kā arī papildus pārbaudīja 1922—1924. gadā dzimušos. Iesauca 42 600 vīru, taču tikai apmēram 1000 nosūtīja uz SS divīzijām. 1944. gadā Latvijā izsludināja totālo mobilizāciju, kuras laikā tika pārbaudīti visi gadagājumi, sākot ar 1910. gadu, kā arī pilnībā aptverot 1924—1926. gadā dzimušos, bet 1927—1928. gadā dzimušos iesauca [[Gaisa spēku izpalīgi|gaisa spēku izpalīgos]]. Līdz septembrim iesauca apmēram 19 000 vīru. 1944. gada rudenī 15. divīzijas papildināšanai tika uzņemti arī Valsts darba dienestā (''Reichsarbeitsdienst'' — RAD) iesauktie jaunieši, kas pēc obligātā nokalpotā gada tika atbrīvoti no RAD un vēl atradās Vācijā. Viņu skaits sasniedza apmēram 1200 vīru. Leģions tika papildināts arī ar dezertieriem no aizsardzības dienesta bataljoniem, kuri tur valdošo slikto apstākļu dēļ nelegāli pārgāja uz ieroču SS divīzijām. Šo personu skaits saprotamu iemeslu dēļ nav zināms. Pēc mobilizāciju izsludināšanas zināms skaits personu pieteicās leģionā brīvprātīgi, taču, ievērojot to, ka arī mobilizētie oficiāli tika uzdoti par brīvprātīgajiem, patieso brīvprātīgo skaits precīzi nav fiksēts. Tiek lēsts, ka brīvprātīgo skaits bijis 2,9—4% no kopējā mobilizēto skaita.<ref>Pēc [[Latvijas Valsts vēstures arhīvs|LVVA]] datiem, kurus pēta doktorants Ainārs Bambals. Pētījuma rezultāti tiks publicēti vēlāk. Informācija iegūta 2008. gada janvārī.</ref> Pēc leģiona ģenerālinspekcijas datiem uz 1944. gada 1. jūliju leģiona vienību skaitliskais sastāvs sasniedza: * 15.divīzija — 14 241; * 19.divīzija — 12 298 (kopējais to personu skaits, kas dienējuši Latviešu SS brīvprātīgo divīzijās (15. un 19.divīzija) no to dibināšanas 1943. gada janvārī līdz kapitulācijai 1945. gada maijā ir ne mazāks kā 52 000); * [[15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde|Jelgavas brigāde]] — 4 907; * [[Latviešu robežapsardzības pulki|Robežsargu pulki]] — 12 118; * [[Latviešu policijas bataljoni|Policijas pulki un bataljoni]] — 14 884; * Policijas savrupdienests — 5 240; * C grupas palīgpolicijā ([[Aizsargi (organizācija)|aizsargi]]) — 22 262; * Aviācijas leģionā — 628; * Dažādās citās vienībās — 972. == Zaudējumi kaujās == Līdz 1944. gada 1. jūlijam, saskaņā ar ģenerālinspekcijas datiem, Latviešu leģiona zaudējumi sastādīja 2723 kritušos un 644 mirušos (kopā 3367), 2417 bez vēsts pazudušos, 7305 ievainotos. Zaudējumi no 1944. gada 1. jūlija līdz kapitulācijai nav precīzi zināmi, taču tos vērtē ap 50—60 000 vīru (jāņem vērā, ka šis zaudējumu apjoms tiek aprēķināts, balstoties uz paplašinātu izpratni par Latviešu leģionu, ieskaitot tajā visus latviešu militāros formējumus). Beidzoties karam 25 000—30 000 latviešu militārpersonu nokļuva rietumu sabiedroto gūstā, bet apmēram 50 000 — padomju gūstā.<ref>Vārpa, Igors. „Latviešu karavīrs kāškrusta karoga”. — Nordik, Rīga. 2003. {{ISBN|9984751414}} 546. lpp.</ref> == Interesanti fakti == [[Attēls:Den Lotyšské legie (1).jpg|thumb|400px|[[Leģionāru piemiņas diena]]]] Latviešu leģionāri ir saņēmuši 12 [[Dzelzs krusta Bruņinieka krusts|Dzelzs krusta Bruņinieka krustus]], visvairāk starp Vācijas ārzemju formējumiem. Neviena pasaules tiesa nav notiesājusi nevienu latviešu leģionāru par noziegumiem, kuri būtu pastrādāti leģiona darbības kontekstā. PSRS arhīvos nav faktu par nevienu gūstā padevušos latviešu leģionāru. 1950. gada septembrī [[Apvienoto Nāciju Organizācija|Apvienoto Nāciju]] Bēgļu Palīdzības asociācijas komisārs Harijs N. Rozenfīlds oficiālā ziņojumā Latvijas sūtnim ASV [[Jūlijs Feldmanis|Jūlijam Feldmanim]] informēja, ka: “''Waffen SS vienības Baltijā (Baltijas Leģioni) tiek uztvertas kā vienības, kas atšķīrās no Vācijas SS vienībām pēc saviem mērķiem, ideoloģijas, darbībām un rakstura, tādējādi komisija šīs kustības neuzskata par ASV valdībai bīstamām, balstoties uz grozījumiem Pārvietoto personu akta 13.nodaļā.”''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.hot.ee/vaikal/usa.htm |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2006|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070225161030/http://www.hot.ee/vaikal/usa.htm |archivedate={{dat|2007|02|25||bez}} }}</ref> == Skatīt arī == * [[Baltiešu izdošana]] * [[Leģionāru piemiņas diena]] * [[Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Informācijas avoti == * Latviešu leģions, [http://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/latviesu-legions Historia.lv] * [https://web.archive.org/web/20160211220444/http://old.historia.lv/alfabets/L/la/latviesu_legions/latviesu_legions.htm http://www.old.historia.lv] * Nirnbergas kara tribunāla sprieduma [http://www.sargs.lv/Vesture/Vesture/2012/03/12-01_16marts.aspx#lastcomment sadaļa par SS] * Arturs Silgailis „Latviešu leg̓ions: dibināšana, formēšana un kauju gaitas Otrā pasaules karā”. — Junda, Rīga 2001. {{ISBN|998401035X}} * Andrievs Ezergailis „Latviešu leģions: varoņi, nacisti vai upuri? No Amerikas Savienoto Valstu Nacionālā arhīva kara noziegumu izmeklēšanas materiāliem 1945 — 1950”. — Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga 1998. * Igors Vārpa „Latviešu karavīrs zem kāškrusta karoga: Latviešu leg̓ions — nācijas triumfs vai trag̓ēdija?”. — Nordik, Rīga 2003. {{ISBN|9984751414}} * Daina Bleiere „Latvija Otrajā pasaules karā: (1939—1945)”. — Jumava, Rīga 2008. {{ISBN|9984384365}} * Jūlijs Ķīlītis „Es karā aiziedams ...; mani raksturīgākie piedzīvojumi”. — 1956. * Osvalds Freivalds „Latviešu kar̦avīrs Otra pasaules kar̦a laikā: dokumentu un atmin̦u krājums”. — Daugavas Vanagu Centrālās Valdes Izdevums, 1970-1993. * Osvalds Freivalds „Kurzemes cietoksnis: dokumenti, liecības un atmiņas par latviešu tautas likteņiem 1944/1945. gadā”. — Avots, Jelgava 2007. {{ISBN|9984975851}} * Vilis Hāzners „Latviešu aviācija. Latviešu karavīru papildus un palīgvienibas karavīru aprūpe. Latviešu leģiona ģenerālinspekcija. Otrā Pasaules kara noslēgums”. — Daugavas Vanagu izdevums, Västerȧs 1979. * Edvīns Brūvelis „Latviešu lidotāji zem svešiem karogiem”. — Rīga 2014. {{ISBN|9934142937}} * Edvīns Brūvelis „Latviešu leģionāri”. — Daugavas Vanagu izdevums, Rīga 2005. * Andrejs Modris Mežmalis [https://web.archive.org/web/20160629184822/http://dvcv.lv/wp-content/uploads/2015/01/LATVIE%C5%A0U-LE%C4%A2IONS-Jan-2010.pdf „Latviešu leģions — informācija, fakti, patiesība”]. — Rīga 2010. {{ISBN|9984395847}} * Vita Zelče, Uldis Neiburgs „Latviešu kara stāsti. (Divas) puses. Otrais pasaules karš karavīru dienasgrāmatās”. — Mansards, Rīga 2011. {{ISBN|998487219X}} * Visvaldis Lācis „Latviešu leg̓ions patiesības gaismā”. — Jumava, Rīga 2006. {{ISBN|9984381242}} * „Varas patvaļa = Power unleashed”. — Latvijas 50 Gadu Okupācijas Muzeja Fonds, Rīga 2003. {{ISBN|9984961303}} == Ārējās saites == * Saeimas 1998. gada 29. oktobra deklarācija [http://www.nacionalaapvieniba.lv/saeimas-deklaracija-par-latviesu-legionariem-otraja-pasaules-kara-2/ Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140307080030/http://www.nacionalaapvieniba.lv/saeimas-deklaracija-par-latviesu-legionariem-otraja-pasaules-kara-2/ |date={{dat|2014|03|07||bez}} }} * [http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/informacija-par-latvijas-vesturi/latvijas-iedzivotaji-vacu-okupacijas-varas-militarajos-formejumos-1941-1945-dr-karlis-kangeris Latvijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151003190409/http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/informacija-par-latvijas-vesturi/latvijas-iedzivotaji-vacu-okupacijas-varas-militarajos-formejumos-1941-1945-dr-karlis-kangeris |date={{dat|2015|10|03||bez}} }} un [http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/informacija-par-latvijas-vesturi/izvilkumi-no-latvijas-vesturnieku-komisijas-un-pieaicinato-ekspertu-atzinuma-par-krievijas-tv-filmu-baltijas-nacisms Krievijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151003183726/http://www.mfa.gov.lv/arpolitika/informacija-par-latvijas-vesturi/izvilkumi-no-latvijas-vesturnieku-komisijas-un-pieaicinato-ekspertu-atzinuma-par-krievijas-tv-filmu-baltijas-nacisms |date={{dat|2015|10|03||bez}} }} Ārlietu ministriju publikācijas par leģionu * [https://www.president.lv/storage/items/PDF/item_1873_Vesturnieku_komisijas_raksti_24_sejums.pdf Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 24. sējums] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526235220/https://www.president.lv/storage/items/PDF/item_1873_Vesturnieku_komisijas_raksti_24_sejums.pdf |date={{dat|2019|05|26||bez}} }} Latvijas Vēsturnieku komisijas 2007. gada pētījumi un starptautiskās konferences “Baltija Otrajā pasaules karā (1939 –1945)” materiāli, 2007. gada 6.– 7. novembris, Rīga * Edvīns Brūvelis [http://issuu.com/avastgo/docs/legionari_-_daugavas_vanagi/1 „Latviešu leģionāri”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150925124900/http://issuu.com/avastgo/docs/legionari_-_daugavas_vanagi/1 |date={{dat|2015|09|25||bez}} }}. Daugavas Vanagu izdevums, Rīga 2005. ([http://issuu.com/avastgo/docs/legionari_-_daugavas_vanagi/106 Liepājas — Grobiņas latviešu aviācijas vienība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160729130202/https://issuu.com/avastgo/docs/legionari_-_daugavas_vanagi/106 |date={{dat|2016|07|29||bez}} }}) * Elmārs Barkāns [http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/18245/latviesu-legionarus-reabiliteja-jau-pirms-63-gadiem Latviešu leģionārus reabilitēja jau pirms 63. gadiem] * Ervīns Jākobsons [https://web.archive.org/web/20150910152014/http://www.laikmetazimes.lv/2010/03/15/latviesu-legions-patiesibas-gaisma/ Latviešu leģions patiesības gaismā] * Indulis Ķēniņš [http://www.aliens.lv/terra-incognita/sadalas/nokluseta-un-aizmirsta-vesture/4753-kam-un-ko-zvereja-latviesu-legionari Kam un ko zvērēja latviešu leģionāri?] * Uldis Neiburgs [https://gulags.wordpress.com/2015/02/09/polu-karagusteknu-tragedija-podgaje-1945-gada/ Poļu karagūstekņu traģēdija Podgajē 1945. gadā. Mīti un patiesība.] * Aivars Pētersons [http://www.diena.lv/arhivs/pedejie-elles-centra-11015238 Pēdējie elles centrā] * Aina Burija [http://lpra.vip.lv/ceribas.htm Cerības, kas nepiepildījās] * Jānis Tomaševskis [https://web.archive.org/web/20160310024950/http://www.sargs.lv/viedokli/2013/03/14-1.aspx#lastcomment Latviešu leģions: strīdīgie jautājumi] * Oskars Krīgers [https://web.archive.org/web/20160306040201/http://www.nacionalisti.lv/raksts/1234/militarisms-drosiba/cetri-miti-par-latviesu-legionu/ Četri mīti par latviešu leģionu] * Raksts [http://lacplesis.ucoz.lv/blog/latviesu_brigades_formesana_un_cinas/2012-09-26-8 Latviešu brigādes formēšana un cīņas] * Raksts [http://www.lettia.lv/lv_a_legionari-nirnberga.html Latviešu leģionāri Nirnbergas tribunālā] * [https://web.archive.org/web/20160305012207/http://www.sargs.lv/~/media/Sargs_LV/Prezent%C4%81cijas/16.%20marts_LV.ashx 16. marts] * [http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/215944-kas_bija_latviesu_legions Kas bija latviešu leģions?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180509043745/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/215944-kas_bija_latviesu_legions |date={{dat|2018|05|09||bez}} }} NRA — 16.03.<time>2007.</time> * [http://lpra.vip.lv/mobiliz.htm Par un pret mobilizāciju]. Viesis — 10.03.2006. * Uldis Neiburgs [https://web.archive.org/web/20160809035714/http://apollo.tvnet.lv/zinas/latvijas-krievi-hitlera-puse/340994 Latvijas krievi Hitlera pusē] Viesis — 05.10.2006. * Guntis Kalme [http://www.la.lv/latviesu-legionari-nebija-kara-noziedznieki/ intervija] LA — 02.04.2012. * Antonijs Zunda [http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/raksti-un-intervijas-prese/2005/latvija-nacistu-vara-1941-1945-lu-profesora-antonija-zundas-raksts-laikraksta-latvijas-avize „Latvija nacistu varā 1941 — 1945”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151003190233/http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/raksti-un-intervijas-prese/2005/latvija-nacistu-vara-1941-1945-lu-profesora-antonija-zundas-raksts-laikraksta-latvijas-avize |date={{dat|2015|10|03||bez}} }}. LA — 09.02.2005. * Inesis Feldmanis [https://web.archive.org/web/20160305004821/http://www.dzintarsrasnacs.lv/index.php?view=article&catid=4:jaunumi&id=61:profesora-inea-feldmaa-referts-latvieu-leions-aktulks-izptes-problmas-un-risinjumi&format=pdf&option=com_content&lang=lv „Latviešu leģions: aktuālākās izpētes problēmas un risinājumi”] * Elita Veidemane — [https://gulags.wordpress.com/2009/03/16/ja-legionari-butu-tikpat-bailigi/ raksti] * Visvaldis Lācis [http://nra.lv/politika/116696-visvaldis-lacis-godu-nevar-atnemt-to-var-tikai-pazaudet.htm Godu nevar atņemt, to var tikai pazaudēt] * Указ Президиума Верховного Совета СССР [https://web.archive.org/web/20150419032440/http://www.world-war.ru/amnistiya-sovetskix-grazhdan/ «Об амнистии советских граждан, сотрудничавших с оккупантами в период Великой Отечественной войны 1941-1945 гг.»] 26.08.1955. == Audiovizuālās norādes == * Dokumentālā filma [https://www.youtube.com/watch?v=2OE0S7ggAWw&feature=youtu.be „Taisnība par latviešu leģionu”] 2002. gads * Dokumentālā filma [http://www.youtube.com/watch?v=yANNyPU0nq0 „Latviešu leģions”] 2000. gads * Dokumentālā filma [https://www.youtube.com/watch?v=1H8TEVO1dxQ Latvian Legion] *Dokumentālā filma [https://web.archive.org/web/20200324000748/https://www.shortcut.lv/arhivs/re_tv/2020-03-23/6583428585859 „Taisnības augšāmcelšanās”] 2020. gads * Dokumentālā filma [https://www.youtube.com/watch?v=OAViTIrDsi0&t=1798s "Sarkanais un brūnais.Latvijas laikmets".] 1999. gads [[Kategorija:Latviešu leģions| ]] c28j5tfs8gqycyxpssfumq4kkclxgxe 0 5152 4548629 4546816 2026-11-12T08:15:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548629 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | country = Latvia | name = Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija | colorcode = #8D0000 | logo = Lsdsp.png | leader = [[Jānis Dinevičs]] | foundation = {{dat|1904}}<br>{{dat|1989}} (atjaunota Latvijā) | headquarters = {{vieta|Latvija|Rīga}} | ideology = [[sociāldemokrātija]] | position = | international = [[Sociālistiskā Internacionāle]] | european = | europarl = |colors = {{krāsa|#8D0000}} [[Sarkanā krāsa|Tumši sarkana]]<br />{{krāsa|#D5032B}} [[Sarkanā krāsa|Sarkana]] |seats1_title = [[15. Saeima]] |seats1 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} |seats2_title = [[Latvijas pašvaldību vadītāji|Vadītās pašvaldības]] |seats2 = {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|42|hex=#8D0000}} |membership_year = 2026 |membership = 488{{samazinājās}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2025-04-27|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> | website = {{URL|http://www.lsdsp.lv}} | footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju saraksts|Partijas Latvijā]]}} |affiliation1_title=Daļa no |affiliation1=[[Zaļo un Zemnieku savienība]] }} '''Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija''' ('''LSDSP''') ir [[sociāldemokrāti]]ska [[partija]] [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] politiskā partija mūsdienu Latvijas teritorijā, izveidota [[1904]]. gadā. Šobrīd ietilpst partiju apvienībā "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]". == Partijas vēsture == {{pamatraksts|LSDSP vēsture}} 1899. gadā nodibināja Rīgas sociāldemokrātisko organizāciju, no 1901. līdz 1903. gadam [[Liepāja]]s, [[Jelgava]]s, [[Ventspils]] un [[Talsi|Talsu]] sociāldemokrātiskās organizācijas. {{dat|1904|06|20}} atsevišķās sociāldemokrātiskās organizācijas un to līderi apvienojās un izveidoja Latviešu sociāldemokrātisko strādnieku partiju ([[LSDSP]]). Partijas ideju propagandēšanai tika izveidoti partijas preses izdevumi: [[avīze]] "Cīņa" un [[Šveice|Šveicē]] izdotais laikraksts "Sociāldemokrāts". Pēc [[1905. gada revolūcija]]s 1906. gadā LSDSP paliekas iekļāvās [[Krievijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija|Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas]] (KSDSP) sastāvā kā autonoma Latvijas Sociāldemokrātija (LSD). 1907. gadā [[Štutgarte]]s kongresā LSD tika uzņemta [[Sociālistiskā Internacionāle|Sociālistiskajā Internacionālē]]. 1914. gada janvārī Briselē <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:867210{{!}}article:DIVL66{{!}}query:LSD%20kongresam%201914%20Brisel%C4%93%20|title=Brīvība 01.06.1979.|access-date=15.09.2025|archive-date=11.11.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:867210{{!}}article:DIVL66{{!}}query:LSD%20kongresam%201914%20Brisel%C4%93%20}}</ref> sasauca 4. LSD kongresu, kurā centrālkomitejas un "Cīņas" redakcijas sastāvā ievēlēja tikai [[Lielinieki|lieliniekus]], kā rezultātā abas sociāldemokrātu pamatplūsmas — lielinieki un [[mazinieki]] sāka darboties visai autonomi viena no otras. 1918. gada maijā XVI konference, kurā piedalījās tikai lielinieki, izslēdza no savām rindām maziniekus, tādējādi partija sašķēlās divās savstarpēji nu vairs nesaistītās partijās: ''Latvijas Sociāldemokrātijā'' (lielinieki) un ''Latvijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā'' (mazinieki). 17. jūnijā Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pirmās nelegālās konferences dalībnieki paziņoja par atdalīšanos no lielinieciskās Latvijas sociāldemokrātijas un par savu mērķi izvirzīja Latvijas neatkarību. == Biedri == 2010. gada aprīlī partijai bija 986 biedri, kuri darbojas 43 kopās, 31 teritoriālajā organizācijā un piecās apgabala organizācijās.<ref>[http://www.lv.lv/index.php?menu=doc&sub=&id=208530 Guntars Laganovskis. Sociāldemokrāti — kreisuma izpratnes un savu kļūdu ķīlnieki. // LV.LV]</ref> 2022. gadā partijas biedru skaits bija 542 cilvēki.<ref name=":d" >{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/|title=Informācija par politisko partiju biedru skaitu|website=Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne|access-date=2023-02-28|language=lv|archive-date=2023-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20230331002210/https://www.ur.gov.lv/lv/specializeta-informacija/informacija-par-politisko-partiju-biedru-skaitu/}}</ref> === Partijas valde === Partiju vada priekšsēdētājs un ievēlētā valde.<ref>Priekšsēdētāja, priekšsēdētāja biedru un valdes ievēlēšana notiek kongresu laikā, kur lēmumu pieņem 37 partijas domes locekļi un teritoriālo organizāciju pārstāvji, t.i., kopā 77 partijas biedri.</ref> Atjaunotās LSDSP septiņpadsmit gadu pastāvēšanas posmā partijas priekšsēdētāja postenī atrodas desmit līderi: [[Valdis Šteins]] (1989—1990), [[Uldis Bērziņš]] (1990—1992), [[Egīls Baldzēns]] (1993), [[Jānis Dinēvičs]] (1994—1995; 2006—2011), [[Arnis Mugurēvičs]] (1995—1997), [[Jānis Ādamsons]] (1997), [[Juris Bojārs]] (1999—2002; 2005—2006), [[Dainis Īvāns]] (2002), [[Guntars Jirgensons]] (p.i. 2006), [[Aivars Timofejevs]] (2011—2015), Jānis Dinēvičs (no 2015. gada). Valdes sastāvs ir mainīgs, taču skaita ziņā parasti tas ir aptuveni 20 partijas biedri. Kopš partijas darbības atjaunošanas var novērot noteiktu partijas elitāru personu regulāru ievēlēšanu partijas valdes locekļa amatā. Gluži tāpat tas notiek arī ar priekšsēdētāja un priekšsēdētāja biedra posteņa kandidatūrām. Ja kārtējā iekšējā konflikta sakarā tiek mainīta partijas priekšsēža kandidatūra, tad sliktākajā gadījumā no posteņa atceltais bijušais priekšsēdis iegūs jaunieceltā priekšsēža biedra posteni — t.i. vērojama iekšēja līderu rotācija. Šī tendence ir vērojama visu atjaunotās LSDSP pastāvēšanas laiku un liecina par īpaši stingru partijas iekšējo hierarhiju un noteiktiem principiem partijas elites iekšienē.{{nepieciešama atsauce}} == Partijas pārstāvība vēlētajās varas iestādēs == === Saeimā === * [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (0,66% balsu) * [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (4,56% balsu — LSDSP, [[Latvijas Demokrātiskā darba partija]] (LDDP) un partija "Taisnība" piedalījās kā koalīcija "Darbs un taisnīgums") * [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] — 14 deputātu vietas (kopā koalīcijai ''Latvijas Sociāldemokrātu Apvienība'' — LSDSP, LSDP un Latgales DP) * [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (4,00% balsu) * [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (LSDSP sarakstā tika izvirzīti arī partijas [[Latgales Gaisma]], [[Darba partija]]s un [[Kristīgi demokrātiskā savienība|KDS]] pārstāvji) * [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]] — 1 deputāta vieta (LSDSP kandidāti bija divos vēlēšanu sarakstos — visi kandidāti kandidēja no saraksta [[Atbildība (partiju apvienība)|Atbildība]], izņemot [[Atis Lejiņš|Ati Lejiņu]], kurš pretēji LSDSP kongresa lēmumam kandidēja no [[Vienotība]]s saraksta un iekļuva Saeimā no Zemgales vēlēšanu apgabala).<ref>[http://web.cvk.lv/pub/public/29764.html 2010. 10. Saeimā ievēlētie deputāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101225013812/http://web.cvk.lv/pub/public/29764.html|date={{dat|2010|12|25||bez}}}}, Centrālās vēlēšanu komisijas oficiālā informācija</ref> 2011. gadā Lejiņš tika izslēgts no LSDSP.<ref name="autogenerated4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsdsp.lv/index.php?nr=1&nr2=3&mod=zinas&id=280&lang=1|title=No partijas izslēgts Atis Lejiņš|access-date={{dat|2011|01|29||bez}}|archive-date={{dat|2011|02|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110205171416/http://lsdsp.lv/index.php?nr=1&nr2=3&mod=zinas&id=280&lang=1}}</ref> * [[11. Saeimas vēlēšanas|11. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (0,28% balsu) * [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] — neiekļuva (0,21% balsu — partiju apvienībā "[[Apvienība SKG]]" kopā ar [[Kristīgi demokrātiskā savienība|KDS]] un [[Gods kalpot mūsu Latvijai]]) * [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] — 2 deputātu vietas (LSDSP vēlēšanās startēja kopā ar [[ZZS]]) === Valdībā === 1998. gada 5. februārī LSDSP tika iekļauta valdošajā koalīcijā un ieguva divus [[Ministrs|ministru]] amatus ([[Latvijas Republikas Zemkopības ministrs]] [[Pēteris Salkazanovs]] un [[Latvijas Republikas mežu valsts ministrs|Latvijas Republikas Mežu valsts ministrs]] [[Gints Kaktiņš]]) [[Krištopana Ministru kabinets|Krištopana Ministru kabinetā]], valdība darbojās līdz 1999. gada 16. jūlijam. === Eiropas Parlamentā === * 2004. gada [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] — 4,77% (SDS — 0,34%), Rīgā — 3,87% (SDS — 0,25%). * 2009. gada [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] LSDSP ieguva 3,79% balsu un tās kandidāti Eiropas Parlamentā neiekļuva. === Pašvaldībās === * 1997. gadā janvārī partija "Taisnība" pievienojās LSDP, un martā Rīgas domes vēlēšanās LSDSP un LSDP vienotais saraksts izcīnīja 1. vietu ar 18,7% balsu (11 mandātiem), tomēr palika opozīcijā. Pārliecinošu uzvaru LSDSP toreiz ieguva [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur tās sarakstu vadīja [[Aleksejs Vidavskis]]. * 2001. gadā [[Rīgas dome]]s vēlēšanas (1. vieta, 23,43%) — 14 deputātu vietas (partijas priekšsēdētāja dēls [[Gundars Bojārs]] kļuva par galvaspilsētas mēru, bet [[Māris Tralmaks]] par izpilddirektoru); partijas pārstāvji 2001.—2005. gados ieņēma mēra amatus arī Rēzeknē, Olainē un kādu laiku arī Jūrmalā. * 2005. gadā Rīgas domes vēlēšanās partija saņēma 9,57%, 7 vietas (SDS — 0,18%, LJP — 0,18%). LSDSP bija spiesta aiziet opozīcijā. Tomēr 2006. g. tās pārstāvis [[Dainis Īvāns]] tika ievēlēts par domes Vides komitejas priekšsēdētāju. * 2007. gadā LSDSP priekšsēdētājs J. Dinevičs kļuva par Rīgas vicemēru. * 2001. gadā par Olaines mēru kļuva [[Jānis Pavlovičs]], kurš amatu saglabāja līdz 2009. gada novadu reformai. Kopš 2009. gada LSDSP veido valdošo partiju [[Olaines novada dome|Olaines novada domē]], kuru vadījuši J. Pavlovičs, [[Inta Purviņa]] un [[Andris Bergs]]. == Vēlēšanas == === Saeimas vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 1993. | [[5. Saeimas vēlēšanas]] | 0,66 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | |- | 1995. | [[6. Saeimas vēlēšanas]] | 4,56 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | LSDSP, LDDP, "Taisnība" |- | 1998. | [[7. Saeimas vēlēšanas]] | 12,81 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|14|100|hex=#8D0000}} | LSDSP, LSDP, LatgDP |- | 2002. | [[8. Saeimas vēlēšanas]] | 4,00 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | |- | 2006. | [[9. Saeimas vēlēšanas]] | 3,50 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | Kopā ar [[KDS]], [[Darba partija|DP]], [[Latgales gaisma|LG]] |- | 2010. | [[10. Saeimas vēlēšanas]] | 0,64 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | Apvienības "[[Atbildība (partiju apvienība)|Atbildība]]" sastāvā |- | 2011. | [[11. Saeimas vēlēšanas]] | 0,28 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | |- | 2018. | [[13. Saeimas vēlēšanas]] | 0,21 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | [[Apvienība SKG|Apvienības SKG]] sarakstā |- | 2022. | [[14. Saeimas vēlēšanas]] | 12,44 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|100|hex=#8D0000}} | [[ZZS]] sarakstā |- | 2026. | [[15. Saeimas vēlēšanas]] | 4,40 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|100|hex=#8D0000}} | [[ZZS]] sarakstā |} Partijas vēlētāji pārsvarā ir latvieši.<ref>[http://www.politika.lv/index.php?id=7799 Rīgas vēlētāju profili]</ref><ref>[http://www.politika.lv/index.php?id=3373 Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas audits] — sk. 97. lpp.</ref> === Eiroparlamenta vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 2004. | [[6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 4,77 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#8D0000}} | |- | 2009. | [[7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|7. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 3,79 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|9|hex=#8D0000}} | |- | 2014. | [[8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 0,33 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#8D0000}} | |- | 2019. | [[9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas]] | 0,19 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|8|hex=#8D0000}} | |} === Pašvaldību vēlēšanas === {| class="wikitable sortable" ! Gads ! Vēlēšanas ! Rezultāti (%) ! Deputāti ! Piezīmes |- | 1997. | [[1997. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]] | [[Rīga|Rīgā]] — 18,70 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|11|60|hex=#8D0000}} | LSDSP, LSDP |- | 2001. | [[2001. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]] | [[Rīga|Rīgā]] — 23,43 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|14|60|hex=#8D0000}} | |- | 2005. | [[2005. gada Pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanās]] | [[Rīga|Rīgā]] — 9,57 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|7|60|hex=#8D0000}} | |- | 2009. | [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|Pašvaldību vēlēšanas]] | [[Rīga|Rīgā]] — 1,24, [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 29,83 | {{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#8D0000}} | |} ==== 2017. gada pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Olaines novads|Olaines,]]<ref name="veles2017Olaine" /> [[Bauskas novads|Bauskas,]]<ref name="veles2017Bauska" /> [[Saldus novads|Saldus,]]<ref name="veles2017Saldus" /> [[Iecavas novads|Iecavas,]]<ref name="veles2017Iecava" /> un [[Preiļu novads|Preiļu]]<ref name="veles2017Preili" /> novados, kā arī [[Rīga|Rīgā.]]<ref name="veles2017Riga" /> Olaines novadā partija ieguva 10 no 17, Bauskas novadā — 3 no 17, Saldus un Iecavas novados — 1 no 17 deputātu vietām. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" | Novads/Pilsēta ! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" | Deputātu vietas |- ! Balsis ! Procenti |- | {{flagicon image|Olaines novads COA.png}} [[Olaines novads]] | 2815 | 53,34% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|10|17|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]] | 1113 | 15,11% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|3|17|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Saldus novads COA.png}} [[Saldus novads]] | 709 | 8,13% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|17|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|LVA Iecavas novads COA.png}} [[Iecavas novads]] | 210 | 6,79% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|1|17|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]] | 143 | 3,43% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Rigas Gerbonis.png}} [[Rīga]] | 576 | 0,23% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|60|hex=#8D0000}}}} |} ==== 2021. gada pašvaldību vēlēšanas ==== {{skatīt arī|2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas}} Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās [[Olaines novads|Olaines]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Saldus novads|Saldus]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Preiļu novads|Preiļu]] novados. Olaines novadā partija ieguva 9 no 15 un Preiļu novadā — 2 no 15 deputātu vietām. {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2" | Novads/Pilsēta ! colspan="2" | Vēlēšanu rezultāts ! rowspan="2" | Deputātu vietas |- ! Balsis ! Procenti |- | {{flagicon image|Olaines novads COA.png}} [[Olaines novads]] | 2065 | 55,59% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|9|15|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Preiļu novads COA.png}} [[Preiļu novads]] | 771 | 11,68% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|2|15|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|LVA Bauskas novads COA.png}} [[Bauskas novads]] | 276 | 3,11% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Saldus novads COA.svg}} [[Saldus novads]] | 210 | 2,95% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg}} [[Rēzeknes novads]] | 175 | 2,71% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|19|hex=#8D0000}}}} |- | {{flagicon image|Jēkabpils novada ģerbonis.svg}} [[Jēkabpils novads]] | 79 | 0,70% | {{center|{{Politiskās partijas infokaste/Vietas|0|15|hex=#8D0000}}}} |} == Darbība == 1989. gadā mainoties iekšpolitiskajai situācijai [[Padomju Savienība|PSRS]], [[LTF]] [[Avīze|avīzē]] "Atmoda" pirmo reizi parādījās doma par LSDSP darbības atjaunošanu Latvijā.<ref>Lejiņš Atis. Zviedrijas Sociāldemokrātijai — 100 gadu. // Atmoda. 15.05.89.</ref> LSDSP atjaunošanas posms sākas ar 1989. gada 26. jūliju, kad LSDSP Ārzemju Komiteja (ĀK) deleģēja V. Šteinu atjaunot partijas darbību vispirms nodibinot Rīgas komiteju, pēc tam reģionu pilsētās izveidojot kopas un gala rezultātā 1. septembrī nodibinot koporganizāciju (tās vadībai izveidoja LSDSP Latvijas Komiteju). Kā nākamo uzdevumu ĀK izvirzīja sasaukt atjaunotās LSDSP 20. kongresu. 1989. gada 2. un 3. decembrī [[Melluži|Mellužos]] sanāca partijas 20. kongress, un šo brīdi var uzskatīt LSDSP atjaunošanu Latvijā. Par partijas priešsēdētāju tika ievēlēts V.Šteins, par goda priekšsēdētāju — [[Brūno Kalniņš]] (kurš līdz ar Ārzemju Komitejas vēlēšanām pildīja arī priekšsēdētāja pirmā biedra funkcijas), par otro biedru kļuva [[Jānis Dinēvičs]], trešo biedru [[Pauls Butlers]], un par Centrālkomitejas sekretāru — [[Normunds Beļskis]]. Partija savas atjaunošanas periodā bija skaitliski neliela — 500 biedru no kuriem 100 bija ĀK biedri.<ref name="autogenerated3">Mednis Imants, Antonēvičs Māris. Politiskās partijas Latvijā. Latvija divos laikposmos. — LU vēstures fonds 2001. 289. lpp.</ref> Taču, kaut arī [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas]] laikā partijai bija gan Ārzemju Komitejas atbalsts, gan tautā cienījami līderi, skaidrs mērķis, finanses un arī sabiedrības atbalsts, taču tā nekādus īpašus panākumus neguva un nekļuva par masu partiju. === 1990.—1992. === Sākumposmā, kad no 1989. decembra līdz 1990. decembrim priekšsēdētājs bija [[Valdis Šteins|V. Šteins]], vērojama tendence pārvērst par labēju nacionāli radikālu partiju, asi vēršoties pret reformkomunistiem.<ref name="autogenerated3" /> Vadlīnijās tika nosprausts, ka LSDSP rindās nedrīkst uzņemt bijušos komunistiskās partijas biedrus vai ar Latvijas komunistisko partiju saistītas personas, kas nozīmēja, ka partija slēgta praktiski visām personām ar akadēmisku izglītību un organizatoriskā darba pieredzi.<ref>Pateicoties šai politikai, tika izveidota Latvijas Neatkarīgā Komunistu partija. — Antonēvičs Māris. Kaut kas kreiss un neskaidrs. // Latvijas Avīze. 21.03.2005.</ref> Šī iemesla dēļ izcēlās konflikts starp Valdi Šteinu un Jāni Dinēviču, kurš uzskata, ka partijas rindās ir jāuzņem jebkurš noderīgs kandidāts neatkarīgi no viņa pagātnes. LSDSP sašķēlās divās frakcijās, kur J. Dinēviča viedokļa piekritēji atradās Rīgas organizācijā.<ref>Butlers Paulis. Kā atjaunot vienotību? // Brīvība. Nr.10. 1990.</ref> 1990. gada janvārī LSDSP vadība izslēdza Rīgas organizāciju.<ref>1990. gada 7. aprīlī partijas Rīgas organizācija, krievu sekcija (viena no lielākajām partijas sekcijām) un gandrīz visi ''Iniciatīvās grupas'' locekļi nodibināja jaunu [[Latvijas Sociāldemokrātiskā partija|Latvijas Sociādemokrātisko partiju]] (LSDP) un par priekšsēdētāju ievēlēja J.Dinēviču.</ref> 1990. gada 1.—2. decembrī [[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīšos]] ([[Cēsis]]) notika LSDSP 21. kongress, kurā V. Šteins zaudēja partijas priekšsēža amatu un viņa vietā kā kompromisa figūra tika ievēlēts dzejnieks [[Uldis Bērziņš]].<ref>V.Šteins, zaudējis posteni, ķērās pie pilnīgi atšķirīgas ideoloģiskās orientācijas, uzsākot [[Latvijas Konservatīvā partija|Latvijas Konservatīvās partijas]] veidošanu.</ref> LSDSP šajā laika periodā bija 800 biedru. 1991. gada 28.—29. decembrī pēc ĀK iniciatīvas LSDSP atkalapvienojās ar J.Dinēviča vadīto LSDP un notika apvienotās LSDSP 22. kongress.<ref>Blūzma V. Latvijas valsts atjaunošana 1986. — 1993. — Zvaigzne ABC: Rīga, 1998., 265. lpp.</ref> Par partijas priekšsēdētāju tika ievēlēts U.Bērziņš, par vietniekiem — E.Baldzēns, A.Mugurēvičs, J.Dinēvičs. === 1993. === Īsi pirms LSDSP 23. kongresa partijas vicepriekšsēdis E.Baldzēns tika ievēlēts par partijas priekšsēdētāju (biedri: U.Bērziņš, J.Dinēvičs un A.Mugurēvičs). Tautas nama telpās Rīgā 1993. gada 16.—17. janvārī notika partijas 23. kongress, kurā galvenā uzmanība tiek veltīta priekšvēlēšanu kampaņai, uzsvērta līdzšinējās valdes un CK neefektīvā darbība kā arī skaidri tiek postulēts, ka jāveido masu partiju. Jaunā partijas līdera aktivitātes galvenokārt izpaudās vēlmē mainīt partijas statūtus un neveiksmēs vainot visus iepriekšējos līderus.<ref>Baldzēns Egīls. Eiropejisku sociāldemokrātiju Latvijai. // Diena. 23.10.95.</ref> 1993. gada LSDSP pirmsvēlēšanu kampaņa izgāzās. Kā kļūdu jāmin vesela Zemgales deputātu saraksta anulēšana, kur, kā izrādījās pēc Pilsonības un imigrācijas departamenta datiem, bija personas, kuras nav LR pilsoņi. Deviņu nepilsoņu parakstu dēļ tika anulēts viss 107 deputātu saraksts.<ref name="autogenerated2">Briķe Ieva. Pret Dinēviča vienošanos. // Neatkarīgā cīņa. 03.06.93.</ref> Vēlēšanu kampaņai tika izmantota partijas biedru nauda un ĀK [[Zviedrija|Zviedrijā]] iegūtie naudas līdzekļi, kas tika negatīvi atspoguļots presē.<ref>Miķelsone Māra. Uz LJ jautājumiem atbild LSDSP priekšsēdētājs. // Latvijas Jaunatne. 19.06.93.</ref> Šajā laikā partijas neprasmīgās propagandas dēļ sociāldemokrātus jauca ar [[LDDP]] un sabiedrībā noteicošo lomu spēlēja līderu aktivitātes, kur LSDSP līderi medijos parādījās lielākotiesu savstarpējos strīdos un konkurentu kritizēšanā. LSDSP izplatīja ļoti maz politisko paziņojumu un arī žurnālistu interese par partijas aktivitātēm bija ļoti maza.<ref>Imša Edmunds. Ko tauta zina par politiku. // Latvijas Jaunatne. 14.04.93.</ref> [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] LSDSP nepārvarēja 4% barjeru. Presē tika negatīvi atspoguļotas J. Dinēviča kā [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākās Padomes]] deputāta aktivitātes, kas veicināja šī līdera popularitātes krišanos sabiedrībā. Pārmetumi presē tika veltīti saistībā ar Krievijas—Latvijas līgumu un ''[[Latavio]]'' lietu.<ref name="autogenerated2" /><ref name="autogenerated1">Senakols Roberts. LSDSP nevarības iemesli. // Brīvība. Nr.1. 97.</ref> === 1994.—1996. === Nesekmīga finansu izlietojuma kā arī neveiksmīgo vēlēšanu rezultātā partijas centrālā komiteja un ĀK uzskatīja par nepieciešamību mainīt partijas vadītāju un par priekšsēdētāju 24. kongresā tika ievēlēts J. Dinēvičs. Jau kongresa laikā LSDSP iekšienē notika kārtējā šķelšanās, jo ar J. Dinēviča iepriekšējo darbības stilu nav apmierināti vairāki partijas biedri un Centrālās Komitejas locekļi. Neilgi pēc 24. kongresa partija atkal sašķēlās divās naidīgās frakcijās.<ref name="autogenerated1" /> Partijas iekšienē [[Ilmārs Rutks]], [[Laila Balga|L.Balga]], L.Pērkone izveidoja labēji orientētu sociāldemokrātu frakcijas iniciatīvas grupu un aizstāvēja priekšsēdētāju uzskatot, ka viņa saimnieciskā darbība ir attaisnojama, jo partija neaizstāv tikai darba ņēmēju intereses. Savukārt kreisi orientētā partijas frakcija postulēja, ka priekšsēdētājs ir zaudējis uzticību, jo ir katastrofāli samazinājies biedru skaits un partija ir izrādījusi klaju novēršanos nostrādājošo interešu aizstāvēšanas (jo LSDSP nepiedalījās un neatbalstīja [[Skolotājs|skolotāju]] [[Streiks|streiku]]).<ref>Rutks I. Sociāldemokrātiskā partija nav tikai kreisie populisti. // Diena. 06.12.95.</ref> Partijas 25. kongresā tika nolemts, ka jāveido koalīcija ar radniecīgām partijām un organizācijām. Kā partneri partijas vadība (J.Dinēvičs, L.Balga, I.Rutks, H.Jordāns, L.Pērkone u.c.) izvirzīja J.Bojāra vadīto [[LDDP]], panākot vairākuma atbalstu. 1995. gada 10. maijā Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31 notika vēlēšanu koalīcijas līguma parakstīšana, kuru parakstīja trīs politiskās partijas (LSDSP, LDDP, Taisnība) un trīs organizācijas (SSO, BAS, CAB). 1995. gads izvērsās par LSDSP līderu cīņu ar Juri Bojāru par ietekmi koalīcijā.<ref>Piemēram J.Bojāra un L.Balgas (SSO vadītāja) konflikts, kurš beidzas ar sociāldemokrātiskās sieviešu organizācijas izstāšanos no koalīcijas, ka rezultātā 1. jūlijā tika sasaukta LSDSP ārkārtas sēde.</ref> Koalīcijas partnera ultimāta<ref>Jau 26. maija koalīcijas sēdē J.Bojārs uzstādīja koalīcijas partneriem ultimātu, ka nevar atrasties vienā sarakstā ar J.Dinēviču, kurš ir jāizsvītro no padomes, vai arī LSDSP ir jāpamet koalīcija.</ref> dēļ, kas konfrontēja divas koalīcijā esošas partijas, kā arī negatīvās ažiotāžas dēļ, ko radīja prese par J. Dinēviča uzņēmējdarbības aktivitātēm, LSDSP Centrālā komiteja, lai izvairītos no tālākas partijas tēla graušanas, ieteica J. Dinēvičam atkāpties no priekšsēdētāja posteņa. 1995. gada 26. kongresā par LSDSP priekšsēdētāju tika ievēlēts LLA pasniedzējs Arnis Mugurēvičs. 1996. gada janvārī LSDSP CK ārkārtas sēdē tika konstatēts, ka partijā ir tikai 250 biedru. Partijas CK sastāvēja no 32 locekļiem, taču pat uz ārkārtas sēdi ieradās tikai 19 personas. Visā Latvijā bija tikai 3 reāli strādājošas LSDSP organizācijas — [[Madonas rajons|Madonas]], [[Cēsu rajons|Cēsu]] un [[Preiļu rajons|Preiļu]] rajonos. === 1997.—2006. === 1997. gada 25, oktobrī Rīgā tika izveidota divu partiju — [[LSDP]]<ref>1996. gadā Jura Bojāra vadītā LDDP vienotā koalīcijā esot ar LSDSP, izlēma mainīt savu nosaukumu un pārdēvējā par Latvijas Sociāldemokrātisko partiju (LSDP).</ref> un LSDSP koalīcija — [[Latvijas Sociāldemokrātu apvienība]] (LSDA). 1999. gada 29. maijā Rīgā LSDSP 31. kongress pieņēma lēmumu par trīs partiju; LSDSP, LSDP un LDP apvienošanos vienā partijā. Par priekšsēdētāju tika ievēlēts Juris Bojārs, par priekšsēdētāja biedriem — Egīls Baldzēns un [[Valdis Lauskis]]. Neskatoties uz līderu uz iekšējiem konfliktiem, kuru dēļ LSDSP nebija guvusi panākumus nevienā līdz šim veidotajā vēlēšanu kampaņā, tieši esot šajā koalīcijā 1998. gada [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanās]] partija guva pirmos nopietnos panākumus ar 123056 vēlētāju balsīm, iegūstot 14 deputātu posteņus (koalīcijai kopā) Saeimā. Koalīcijas panākumu sakarā nevar neminēt Jura Bojāra spilgtās personības lomu, un spriežot pēc publikācijām presē, šis līderis pildīja visas triju partiju lokomotīves lomu. Trīs gadus vēlāk, jau kā LSDSP līderis Juris Bojārs prata veidot partijas ārpolitisko stratēģiju un izmantoja visus iespējamos līdzekļus kā rezultātā arī 2001. gada pašvaldību vēlēšanās LSDSP ieguva 14 vietas Rīgas domē. Pēc uzvaras [[Rīgas dome]]s vēlēšanas LSDSP izveidoja koalīciju ar [[PCTVL]] un [[TB/LNNK]] (drīz TB/LNNK no koalīcijas izstājās, un to aizstāja virkne mazu partiju). Ja Bojāra vadībā izveidotā LSDSP ārpolitiskā stratēģija bija sekmīga, tad partijas iekšējais klimats — neveselīgs: LSDSP ir kārtējo reizi bija sadalījusies divās nometnēs no kurām vienu veido J. Bojāra sekotāji un otru — bijušās partijas elites pārstāvji. Partiju pameta Egīls Baldzēns un viņa sekotāji, izveidojot jaunu partiju [[Latvijas Sociāldemokrātu Savienība]]. Pēc partijas šķelšanās LSDSP [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]] nevarēja pārvarēt 4% barjeru, bet 2005. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē ieguva vairs tikai 7 vietas. Partijas 37. kongresa laikā J. Bojāram nācās atkāpties no partijas vadītāja posteņa un kongress ievēlēja Guntaru Jirgensonu. === 2007.—2010. === 2009. gada oktobrī partijas LSDSP 41. kongress novērtēja kā neapmierinošu gan LSDSP līdzšinējā priekšsēdētāja Dineviča, gan valdes darbību. Iemesls tam bija vairāk nekā pieticīgie rezultāti aizvadītajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. No 118 pašvaldībām vēlētāji ir atbalstījuši LSDSP sarakstu tikai 19 novados, kopumā ievēlot 37 deputātus. LSDSP kongresā tika atzīts, ka "stāvokli LSDSP, kurā patlaban ir 996 biedri, nevar atzīt par apmierinošu". Vairākās teritoriālās organizācijās periodiski strādā valde, bet kopu sanāksmes netiek sasauktas, kā arī LSDSP centrālās valdes sēdes bieži vien nav notikušas kvoruma trūkuma dēļ, jo partijas aktīvisti tajās neuzskata par vajadzīgu piedalīties. LSDSP šajā gadā nebija pārstāvēta ne Saeimā, ne Rīgas domē, bet tās pārstāvis Rihards Eigims tika atbrīvots no Daugavpils mēra amata. «Latvijas faktu» 2009. gada rudens partiju reitingu tabulās LSDSP vairs netika iekļauta.<ref>[http://news.vasabi.lv/lv/polit/politics/91640 LSDSP meklēs partnerus startam 10. Saeimas vēlēšanās]{{Novecojusi saite}}</ref> 2010. gada 10. aprīlī partijas 42. kongresa delegāti ar 121 balsi par, 24 balsīm pret un vienam delegātam atturoties, nobalsoja par priekšvēlēšanu [[Atbildība (partiju apvienība)|apvienības "Atbildība"]] izveidošanu kopīgi ar bijušā eiroparlamentārieša Guntara Krasta vadīto apvienību [[Libertas.lv]] un [[Latvijas Apvienotā Policistu apvienība|Latvijas Apvienotās Policistu apvienības]] priekšsēdētāja [[Agris Sūna|Agra Sūnas]] partiju [[Latvijas kustība «Solidaritāte»]].<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/hot/foto-lsdsp-lemj-vai-veidot-apvienibu-ar-sikpartijam LSDSP nobalso par apvienības veidošanu; Dinevičam nav jāatkāpjas. // Diena. 10.04.2010.]</ref> Savukārt LSDSP priekšsēdētāja vietnieki [[Atis Lejiņš]] un [[Ilmārs Gromuls]], kā arī ģenerālsekretārs [[Ansis Dobelis]], protestējot pret kongresa vairākuma balsojumu, paziņoja par atkāpšanos no amatiem.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/hot/lejins-grimuls-un-dobelis-atkapjas-no-amatiem-lsdsp Lejiņš, Gromuls un Dobelis atkāpjas no amatiem LSDSP. // Diena. 10.04.2010.]</ref> Vēlāk Atis Lejiņš nolēma kandidēt [[Vienotība|apvienības Vienotība]] vēlēšanu sarakstā, nepakļaujoties LSDSP kongresa lēmumam, taču no partijas viņu par to izslēdza tikai pēc vēlēšanām.<ref>[http://www.lsdsp.lv/index.php?nr=1&nr2=3&mod=zinas&id=272&lang=1 Lejiņa patiesos nolūkus rādīs viņa darbi Saeimā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190719123305/http://www.lsdsp.lv/index.php?nr=1&nr2=3&mod=zinas&id=272&lang=1 |date={{dat|2019|07|19||bez}} }} LSDSP valdes paziņojums 20.10.2010.</ref> Dobelis 2011. gadā izveidoja biedrību "[[Progresīvie]]", kas 2017. gadā pārtapa par partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/politika/jaunie-zalie-raini-14198692|title=Jaunie zaļie raiņi / Diena|last=|first=|website=www.diena.lv|access-date=2020-12-25|date=2018-06-02}}</ref> Pēc neveiksmes [[10. Saeimas vēlēšanas|vēlēšanās]], iegūstot 0,64% balsu, apvienība "Atbildība" pajuka (likvidācijas process uzsākts 2020. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/atbildiba-socialdemokratiska-politisko-partiju-apvieniba/40008127042|title=ATBILDĪBA-sociāldemokrātiska politisko partiju apvienība , 40008127042 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2020-12-25|date=2020-12-25|language=lv|archive-date=2025-01-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250119085056/https://company.lursoft.lv/atbildiba-socialdemokratiska-politisko-partiju-apvieniba/40008127042}}</ref> [[11. Saeimas vēlēšanas|2011. gada Saeimas vēlēšanās]] LSDSP ieguva 0,28% balsu. Latvijas valsts politisko partiju vēsturē LSDSP ir unikāls piemērs, kur līderu nesaskaņas un to dažādie uzskati ilgstošā laika periodā spēlē tik negatīvu lomu partijas darbībā.{{fact}} === No LSDSP atdalījušās politiskās organizācijas === * 2000. gadā — [[Daugavpils pilsētas partija]] ([[Aleksejs Vidavskis|A. Vidavskis]]). * 2002. gadā — [[Sociāldemokrātu savienība—SDS]] (E. Baldzēns, [[Pēteris Salkazanovs|P. Salkazanovs]], [[J. Leja]]). Kopā ar to partiju uz laiku pameta arī [[JSS]], kas tomēr atgriezās 2003. gadā. * 2004. gadā — [[Latvijas Jaunatnes partija]] ([[J. Kuzins]], [[A. Kontanistovs]]). * 2011. gadā — [[Progresīvie (biedrība)|Biedrība „Progresīve”]] (A. Dobelis) (2017. gadā kļuva par [[Progresīvie (partija)|partiju „Progresīvie”]]). === Pēc 2011. gada === 2014. gadā LSDSP [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] ieguva 0,33% balsu, bet [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas vēlēšanās]] nepiedalījās. [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] LSDSP guva panākumus reģionos, uzvarot [[Olaines novada dome|Olaines novadā]] un iegūstot trešo vietu [[Bauskas novads|Bauskas novadā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|2018. gada Saeimas vēlēšanās]] LSDSP piedalījās no politisko partiju [[Apvienība SKG|apvienības SKG]], kurā apvienojās Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), [[Kristīgi demokrātiskā savienība]] (KDS) un [[Gods kalpot mūsu Latvijai]] (GKML).<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/lsdsp-un-kristigo-demokratu-apvieniba-sevi-piesaka-ar-pretnostatijumu-briselei-14194237 LSDSP un kristīgo demokrātu apvienība sevi piesaka ar pretnostatījumu Briselei]</ref> Apvienība nepārvarēja 5% barjeru, iegūstot vien 0,21% balsu, un Saeimā neiekļuva. Pēc vēlēšanām 2019. gada martā apvienību veidojušās partijas paziņoja par iekļaušanos partijas No sirds Latvijai veidotajā apvienībā [[Atmoda (partija)|Atmoda]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/atmoda/50008276341|title=Atmoda , 50008276341 - par uzņēmumu|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2020-12-25|date=2020-12-25|language=lv|archive-date=2022-03-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20220331111221/https://company.lursoft.lv/atmoda/50008276341}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50914775|title='LSDSP/KDS/GKL' pārtop par Sudrabas vadītu 'Atmodu'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-12-25|date=2019-03-18|language=lv}}</ref> Par partijas iekļaušanos apvienības "Atmoda LSDSP" sastāvā tika nobalsots partijas kongresā, taču daļa tās biedru atteicās to pieņemt.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50755761|title=LSDSP kongress atbalsta partijas reorganizāciju|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-12-25|date=2019-01-19|language=lv}}</ref> Aprīlī J. Dinevičs medijiem paziņoja, ka LSDSP nepievienojās apvienībai domstarpību dēļ ar partneriem par apvienības nosaukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sudraba-socialdemokrati-varetu-nepievienoties-partijai-atmoda.a309391/|title=Sudraba: «Sociāldemokrāti» varētu nepievienoties partijai «Atmoda»|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-12-25|date=2019-02-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lsdsp-lideris-dinevics-daudzas-lietas-es-jarisina-nacionala-limeni.a317140/|title=LSDSP līderis Dinevičs: Daudzas lietas ES jārisina nacionālā līmenī|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-12-25|date=2019-04-26|language=lv}}</ref> [[2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā|2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] LSDSP startēja atsevišķi un ieguva 0,19% balsu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2019/velesanu-rezultati/|title=Vēlēšanu rezultāti / LSM.lv|website=www.lsm.lv|access-date=2020-12-25|language=lv}}</ref> Partija nepiedalījās [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās]], taču piedalījās [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]], noturot vairākumu Olaines novadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/olaines-novada-velesanas-vairakumu-gust-lsdsp.a407755/|title=Olaines novadā vēlēšanās vairākumu gūst LSDSP|website=www.lsm.lv|access-date=2021-10-07|date=2021-06-06|language=lv}}</ref> Partija startēja arī atliktajās [[2021. gada Latvijas ārkārtas pašvaldību vēlēšanas|Rēzeknes novada vēlēšanās]], ierindojoties pēdējā vietā ar 2,71% un neiekļūstot domē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsdsp.lv/index.php/zinas|title=LSDSP - Ziņas|website=www.lsdsp.lv|access-date=2021-10-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vrd2021.cvk.lv/pub/rezeknes-novads/velesanu-rezultati|title=Balsis 2021 - Varakļānu novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanas - Rezultāti|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|access-date={{dat|2022|03|28||bez}}|archive-date={{dat|2022|07|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220705205728/https://vrd2021.cvk.lv/pub/rezeknes-novads/velesanu-rezultati}}</ref> [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] LSDSP zaudēja pārstāvniecību [[Bauskas novads|Bauskas]] un [[Saldus novads|Saldus]] novadu domēs, tomēr partija uzvarēja [[Olaines novada dome|Olaines novadā]] un ieguva 2 deputātu vietas [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]. Gatavojoties [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]], 2022. gada 27. aprīlī LSDSP kopā ar partiju "[[Par cilvēcīgu Latviju]]" (bijusī KPV LV) paziņoja par apvienības "[[Apvienība Latvijai]]" izveidi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lsdsp-un-kpv-lv-pectece-vienojusas-par-kopeju-startu-14-saeimas-velesanas.a454281/|title=LSDSP un «KPV LV» pēctece vienojušās par kopēju startu 14. Saeimas vēlēšanās|website=www.[[lsm.lv]]|access-date=2022-04-27|date=2022-04-27|language=lv}}</ref> Taču 1. jūnijā tika paziņots par apvienības likvidēšanu un jaunas apvienības izveidi ar [[Latvijas Zemnieku savienība|Latvijas Zemnieku savienību]] (starpkaru Latvijas LSDSP niknāko sāncensi) uz [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un zemnieku savienības]] bāzes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-velesanas-zemnieku-savienibas-un-lsdsp-kopigais-premjera-amata-kandidats-bus-viktors-valainis.a459588/|title=Saeimas vēlēšanās Zemnieku savienības un LSDSP kopīgais premjera amata kandidāts būs Viktors Valainis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> Vēlēšanās apvienība ieguva 12,44% un 16 deputātu vietas (divas no tām ieguva LSDSP biedri — [[Andrejs Vilks]] un [[Anita Brakovska]]). == Iepriekšējie logo == {{Gallery |width=190 | height=190 |perrow=1|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |File:LSDSP_logo.png|Iepriekšējais logotips (reizēm lietots 21. gs. sākumā) }} == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name=veles2017Olaine>{{tīmekļa atsauce|title=Olaines novads|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=gpelR%2BxdMC0jZtduRx17zQ%3D%3D|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}|archive-date={{dat|2019|06|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607014137/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=gpelR%2BxdMC0jZtduRx17zQ%3D%3D}}</ref><ref name="veles2017Bauska">{{tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=sZRTrAggjXG%2B72pfBMtrDw%3D%3D|title=Bauskas novads|last=|first=|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}|archive-date={{dat|2019|06|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607014156/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=sZRTrAggjXG%2B72pfBMtrDw%3D%3D}}</ref><ref name=veles2017Saldus>{{tīmekļa atsauce|title=Saldus novads|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=bAzwL%2F1PXPgzjusWEvd3Vg%3D%3D|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170611133618/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=bAzwL%2F1PXPgzjusWEvd3Vg%3D%3D|archivedate={{dat|2017|06|11||bez}}}}</ref><ref name=veles2017Iecava>{{tīmekļa atsauce|title=Iecavas novads|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=SqnoyuEN1hRNr079UdOFvA%3D%3D|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}|archive-date={{dat|2019|06|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190607014149/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=SqnoyuEN1hRNr079UdOFvA%3D%3D}}</ref><ref name=veles2017Preili>{{tīmekļa atsauce|title=Preiļu novads|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=8VZoYiMxRj66Yvkbl%2FV58w%3D%3D|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}|archive-date={{dat|2017|06|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170609181013/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=8VZoYiMxRj66Yvkbl/V58w%3D%3D}}</ref><ref name=veles2017Riga>{{tīmekļa atsauce|title=Rīga|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2017|12|9||bez}}|date={{dat|2017|7|23||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190325175819/http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location%3FlocationId%3D7GMEialdZcbMIUF05/V2NA%3D%3D|archivedate={{dat|2019|03|25||bez}}}}</ref> }} == Literatūra == * Mednis I. Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — Drukātava: Rīga, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 289.—302. lpp. == Ārējās saites == * [http://www.lsdsp.lv Partijas mājaslapa] * [http://www.twitter.com/lsdsp Partijas konts sociālajā tīklā Twitter] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120707141442/http://twitter.com/lsdsp |date={{dat|2012|07|07||bez}} }} * [http://www.draugiem.lv/lsdsp Partijas konts sociālajā tīklā draugiem.lv] * [http://www.kreisie.lv Kreisie.LV] Sociāldemokrātisko ziņu portāls * [http://www.jauniesocialdemokrati.lv Jaunatnes sociāldemokrātiskā savienība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190526020528/http://www.jauniesocialdemokrati.lv/ |date={{dat|2019|05|26||bez}} }} * [http://www.nakotnesriga.lv Nākotnes Rīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180817210648/http://www.nakotnesriga.lv/ |date={{dat|2018|08|17||bez}} }}, partijas projekts Rīgas problemātikas aktualizēšanai. * [http://nakotnesriga.lv/images/!lsdsp/programma.pdf LSDSP īsā programma]{{Novecojusi saite}} {{Navboxes |title = Saeimas |list1 = {{1. Saeima|state=autocollapse}} {{2. Saeima|state=autocollapse}} {{3. Saeima|state=autocollapse}} {{4. Saeima|state=autocollapse}} {{7. Saeima|state=autocollapse}} {{14. Saeima|state=autocollapse}} }} {{Latvijas politiskās partijas}} [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrātiskās partijas]] [[Kategorija:Krievijas Impērijas politiskās partijas]] p1vznelpyticnsb547w0lz4kxoguc36 0 5220 4548522 4526743 2026-11-12T06:49:41Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4548522 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Aizpute | native_name = | settlement_type = Novada pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2 |caption_align = center |image1 = Aizputes Sv.Jāņa luterāņu baznīca (2).jpg |caption1 = [[Aizputes luterāņu baznīca]] |image2 = 2018 03 Aizputes vesturiskais centrs (5).jpg |caption2 = Aizputes centrs |image3 = Aizpute paper mill.jpg |caption3 = Lindenbergas kartonāžas fabrika |image4 = Aizputes Ordeņa pils (15).jpg |caption4 = [[Aizputes ordeņa pils]] |image5 = Kuldigas iela 3-5 Aizpute.jpg |caption5 = Kuldīgas iela }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Aizpute.png | flag_link = Aizputes karogs | image_shield = Aizpute COA.svg | shield_link = Aizputes ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Dienvidkurzemes novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56| latm = 43| lats = 18| latNS =N | longd = 21| longm = 36| longs = 01| longEW =E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Dienvidkurzemes novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1378. gads|1378. gada]] | established_title2 = | established_date2 = | leader_title = Aizputes pilsētas pārvaldes vadītājs | leader_name = Artis Čanders | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Hasenpoth}} | area_total_km2 = 6.88 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits" /> | population_total = {{iedzsk|dati|Aizpute}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3456 | area_code = | website = {{URL|www.aizputesnovads.lv}} | footnotes = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Aizputes pilsētas vēsturiskais centrs | numurs = 7437 | grupa = valsts nozīmes | tipol_grupa = pilsētbūvniecība | vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}} }} }} '''Aizpute''' ir sena [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[pilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Atrodas paugurainās [[Rietumkursas augstiene]]s rietumu malā, [[Tebra]]s krastos, 38,5 km no novada centra [[Grobiņa]]s, 50 km uz ziemeļaustrumiem no [[Liepāja|Liepājas pilsēta]]s un 174 km no [[Rīga]]s. {{iedzsk|dat|dat_f=L}} Aizputē dzīvoja {{iedzsk|dati|Aizpute|format=yes}} iedzīvotāji.<ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> == Nosaukums == 1231. gada [[Romas pāvests|pāvesta]] sūtņa [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīna]] līgumā ar [[kurši]]em Aizpute minēta kā ''Asimpute'' un ''Asenput'', citos rakstos sastopamas vietvārda formas ''Asimpute'', ''Asseboten'', ''Assenputte'', ''Hasenputten'', kas vēlāk vāciskotajā variantā kļuvis par ''Hasenpoth''. [[Jānis Endzelīns]] uzskatīja, ka vietvārda izcelsme visdrīzāk ir baltiska, tas varētu būt cēlies no [[Lietuviešu valoda|lietuviešu]] vārda ''pùsti'' ('pamt, tūkt'), tātad 'vieta aiz augstienes'.<ref>{{grāmatas atsauce|last1=Balode|first1=Laimute|last2=Bušs|first2=Ojārs|title=No Abavas līdz Zilupei|date=2015|publisher=Latviešu valodas aģentūra|isbn=9789984829289}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Aizputes vēsture }} Līdz 13. gadsimta vidum pie Rīgas-Prūsijas ceļa Tebras labajā krastā atradās kuršu [[Bandava]]s zemes pils Beida, senos rakstos ''Asseboten'', ''Asimpute'', ''Asenputte''. Domā, ka no tā izveidojies vēlākais pilsētas vācu nosaukums ''Hasenpoth'' un latviskais Aizpute. Šie nosaukumi varētu būt saistīti ar [[Somugru valodas|somugru valodu]] apdzīvotas vietas apzīmējumiem ''Ase'', ''Ason''.<ref name=":0" /> [[Misiņkalna senkapi un apmetne|Misiņkalnā]], karjeru rokot, daļēji izpostītas agrā dzelzs laikmeta (2.-4. gadsimts) apmetne un kuršu 11.-13. gadsimta ugunskapi. Pēc Kursas sadalīšanas no jūras kuģojamā Tebra kļuva par robežu starp ordeņa un bīskapa zemēm. 1248.-1249. gadā abi jaunie kungi uzcēla savas pilis - [[Aizputes ordeņa pils|Aizputes ordeņa pili]] un [[Aizputes pilskalns|Aizputes bīskapa pili]].[[Attēls:Aizpute ap 1860.jpg|thumb|250px|Aizpute ap 1860. gadu]] Aizpute bija [[Kurzemes bīskapija]]s domkapitula pilsēta (1378–1513), [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabala]] galvaspilsēta (1617–1795/1819), [[Aizputes virspilskunga iecirknis|Aizputes virspilskunga iecirkņa]] un [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] centrs (1818–1949), [[Aizputes rajons|Aizputes rajona]] centrs (1950–1962), pēc tam [[Liepājas rajons|Liepājas rajona]] pilsēta. No 2009. līdz 2021. gadam tā bija [[Aizputes novads|Aizputes novada]] centrs. == Ģeogrāfija == Gar Aizputes austrumu robežu tek Tebras pieteka [[Laža]], uz kuras uzstādināta [[Lažas ūdenskrātuve]], pilsētas dienvidrietumos Tebras krastā slejas Misiņkalns (95,4 m [[Augstums virs jūras līmeņa|vjl]], relatīvais augstums ap 40 m). Tebras dziļums pilsētā ir ap 1 metru, uz tās uzstādināts [[Aizputes dzirnavezers]].<ref name=":0" /> == Apskates objekti == [[Aizputes ordeņa pils]] būvniecību 1249. gadā uzsāka [[ordeņmestrs]] [[Dītrihs fon Grīningens]]. Pils vairākkārt paplašināta. Līdz 20. gadsimta 70. gadu vidum tā bija apdzīvota. Kopš 1998. gada pils ir valsts vēstures piemineklis. Muzejs Aizputē ar pārtraukumiem pastāv kopš 1935. gada. Šajā laikā tas ir vairākkārt mainījis savu atrašanās vietu. Kopš 1999. gada muzejs atrodas [[Aizputes pilsmuiža]]s kungu mājā, kas celta 18. gadsimta beigās. Muzejā skatāmas piecas pastāvīgās ekspozīcijas un tā izstāžu zālē regulāri tiek eksponētas mākslas izstādes. Aizputes pilsētas senākais tilts ir akmens tilts pār [[Tebra|Tebras upi]]. Tas būvēts 1907. gadā un ir viens no pēdējiem celtiem mūra tiltiem Latvijā. To projektējis inženieris Karro un cēlis uzņēmējs [[Folksdorfs]]. Tilta akmens margu centrālajā daļā iekalts [[Manteifeļi|Manteifeļu]] ģerbonis un uzraksts par celšanas gadu. Ūdensdzirnavas pabeigtas 18. gadsimta beigās vai 19. gadsimta sākumā. Pie tām skatāms Tebras upes ūdenskritums. Muižas alus darītava atrodas turpat līdzās ūdensdzirnavām. Celta 19. gadsimta beigās, apvienojot divas vecākas Pilsmuižas saimniecības ēkas. Baznīckalns un baznīca celta pēc 1260. gada [[Kuršu sacelšanās (1260)|kuršu sacelšanās]] apspiešanas vietā, kur pirms tam atradās [[Aizputes pilskalns|Aizputes kuršu pils]]. Baznīca vairākkārt pārbūvēta un pašreizējo izskatu ieguvusi 1860. gadā. Aizputes baznīca ir viena senākajām baznīcām [[Kurzeme|Kurzemē]]. Kopš 1998. gada baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Līdz 16. gadsimta tajā sludināja katoļticību. Vēlāk ēka pārgāja evaņģēliski luteriskās draudzes valdījumā. Šodien tā ir Aizputes Sv. Jāņa luterāņu baznīca. Lindenbergas kartonāžas fabrikas ēka celta 20. gadsimta sākumā. Lūdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] fabrikā gatavoja iesaiņojamo materiālu aptieku zālēm, darbojās kartonāžas, dzirnavu, zīmogu, etiķešu, tipogrāfijas, papīra preču, atslēdzniecības, zāģētavas un drēbju krāsotavas ražošanas nozares. Tas bija lielākais pirmskara laika uzņēmums pilsētā. Pēc 1945. gada uz fabrikas bāzes tika izveidots rūpkombināts, vēlāk MFR "Kurzeme" un A/S "Kurzemes atslēga — 1", kas specializējas atslēgu un būvapkalumu ražošanā. Aizputes vecpilsētā koka apbūve saglabājusies no 19. gadsimta otrās puses un 20. gadsimta sākuma pārbūves laika. Vecpilsētas apbūve iekļauta Eiropas kultūras mantojuma sarakstā. Misiņkalna dabas parks sākts veidot 1930. gados. Tas aizņem apmēram 28 ha lielu platību. Misiņkalns ir Aizputes pilsētas augstākā vieta — 95,4 m virs jūras līmeņa. Parka stādījumu atjaunošana un sakopšana uzsākta 1992. gadā. Šodien parku caurvij gājēju celiņi, tā teritorijā atrodas mototrase, kurā norisinās Latvijas mēroga sacensības motokrosā. Represēto piemiņas aleja un piemiņas akmens ir liepu un ozolu aleja to 50 aizputnieku piemiņai, kas tika deportēti uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Aleja atjaunota 1989. gadā, kad tur uzstādīja arī piemiņas akmeni. Sinagogas ēka celta 19. gadsimta otrā pusē. Kā sinagoga tā darbojās līdz [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupācijai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā. 1955. gadā to pārveidoja par kultūras namu. V. Jēriņas leļļu kolekcijā kopumā atrodas 300 dažādi ietērptas lelles. == Ģerbonis == Senākais Aizputes ģerbonis atrodams 14. gadsimta zīmogā, kurā attēlots Kurzemes domkapitula mūks ar biķeri rokā. Arī 1845. gada Aizputes ģerbonī redzams mūks ar biķeri rokā uz rūtaina fona. 1850. gada ģerbonī attēlota mūra siena ar torni un vārtiem, virs kura [[Krievijas Impērija]]s karogs, virs vārtiem — [[Kurzemes guberņa]]s ģerbonis, bet logu ailēs gadu skaitļi — 1378. un 1799. Pašreizējais ģerbonis ir saglabājis līdzību tieši šim variantam.<ref name=":0">Iltnere, A. Placēns, U. 1999. Latvijas pilsētas. Rīga, Preses nams.</ref> <gallery> Attēls:Aizpute 14.gs ģerbonis.png|Ģerbonis 14. gadsimtā Attēls:Aizpute 1845 gerbonis.png|Ģerbonis 1845. gadā Attēls:Aizpute 1850 gerbonis.png|Ģerbonis 1850. gadā </gallery> == Iedzīvotāji == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1797|1015 |1863|3090 |1881|3690 |1897|3340 |1914|4200 |1920|2680 |1925|3346 |1930|3435 |1935|3418 |1941|2706 |1959|4441 |1970|5551 |1979|5979 |1989|6199 |2000|5799 |2010|5160 |2011|5068 |2012|4983 |2013|4912 |2014|4837 |2015|4747 |2016|4633 |2017|4559 |2018|4443 |2019|4344 |2020|4293 |2021|4263 |2022|4128 }} 1998. gadā pilsētā dzīvoja 94,4% latviešu, 2,2% krievu un 1,3% lietuviešu.<ref name=":0" /> == Ievērojamas personības == [[Attēls:Vilhelms Grots Aizputes pilsētas galva 1903.jpg|thumb|200px|Aizputes pilsētas galva Vilhelms Grots (1903)]] Ievērojamas personības, kas dzimušas vai augušas Aizputē: * [[Heinrihs Blūmentāls]] (''Heinrich Blumenthal'', 1804-1881) — vācbaltiešu ārsts un pedagogs; * [[Leons fon Buholcs]] (''Leon von Buchholtz'', 1838-1910) — vācbaltiešu muižnieks un politiķis; * [[Marta fon Grota]] (''Martha von Grot'', 1867-1962) — vācbaltiešu pedagoģe; * [[Tatjana Barbakofa]] (''Tatjana Barbakoff'', 1899-1944) — ebreju izcelsmes vācu dejotāja; * [[Anna Dagda]] (1915—1996) — dzejniece * [[Alfreds Dombrovskis]] (1923—2000) — šaha problēmists; * [[Ivars Silārs]] (1938—2019) — politiķis; * [[Aivars Jerumanis]] (1938) — politiķis; * [[Jānis Kalnmalis]] (1939-2023) — gleznotājs; * [[Tālivaldis Deksnis]] (1946—2018) — ērģelnieks; * [[Pēteris Vasks]] (1946) — komponists; * [[Ingrīda Circene]] (1956) — politiķe, Latvijas veselības ministre (2003—2004 un 2011—2014); * [[Oskars Spurdziņš]] (1963) — politiķis, Latvijas Finanšu ministrs (2004—2007); * [[Mareks Segliņš]] (1970) — politiķis, Latvijas iekšlietu ministrs (1999—2002, 2007—2009) un tieslietu ministrs (2009—2010); * [[Māris Vītols]] (1972) — politiķis, Latvijas izglītības ministrs (1999—2000); * [[Mārtiņš Freimanis]] (1977—2011) — mūziķis; * [[Andris Ērglis]] (1983) — mūziķis; * [[Helvijs Lūsis]] (1987) — bobslejists; * [[Māris Jučers]] (1987)  — hokeja vārtsargs. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="70px" perrow="6"> Attēls:Dome.JPG|Aizputes pilsētas domes ēka Attēls:Aizputes Mūzikas skola.JPG| Atmodas iela Attēls:Kuldigas_iela.resized.JPG | Kuldīgas iela Attēls:Kalvenes_iela.resized.JPG | Kalvenes iela Attēls:IMGP2319.resized.JPG | Rūpnīcas "Kurzemes Atslēga" vecais korpuss Attēls:Universalveikals.resized.JPG | Universālveikals Attēls:Aizputes_adventistu_baznica.resized.JPG |Septītās dienas adventistu baznīca. Attēls:Aizputes_katolu_baznica.resized.JPG | Romas Katoļu baznīca. Attēls:Pils.resized.JPG | Livonijas ordeņa Aizputes pils. Attēls:Baznica.resized.JPG | Aizputes luterāņu baznīca. </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.aizpute.lv/index.php?sadala=69 Pilsētas mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080705093744/http://www.aizpute.lv/index.php?sadala=69 |date={{dat|2008|07|05||bez}} }} * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8040 Vietas.lv] — Aizpute Latvijas ceļvedī {{Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Aizputes novads}} {{Liepājas rajons}} {{Aizputes apriņķis}}}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] [[Kategorija:Aizpute| ]] [[Kategorija:Tebra]] [[Kategorija:Pilsētbūvniecības pieminekļi Latvijā]] 3r4049we67jdlct4ft5sr0fr96nsx0e 0 5223 4548526 4509281 2026-11-12T06:51:24Z Lasks 38532 4548526 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Aknīste | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Aknīstes_katoļu_baznīca_02.jpg | image_caption = [[Aknīstes Svētā Ignācija Romas katoļu baznīca]] | image_shield = Akniste_COA.svg | shield_link = Aknīstes ģerbonis | pushpin_map = Latvija#Jēkabpils novads | latd = 56 | latm = 9 | lats = 44 | latNS = N | longd = 25 | longm = 44 | longs = 28 | longEW = E | leader_title = Aknīstes pilsētas pārvaldes vadītājs | leader_name = Jānis Striks | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jēkabpils novads]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1298. gadā | established_title2 = [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)|Ciems]] | established_date2 = kopš 1925. gada | established_title3 = [[Pilsētciemats]] | established_date3 = kopš 1950. gada | established_title4 = [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] | established_date4 = kopš 1991. gada | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Oknist}}<br />{{val|lt|Aknysta}}<br />{{val|pl|Oknista}} | area_total_km2 = 3.43 | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = <!-- augstums vjl (var ņemt no Google Earth) --> | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Aknīste}} | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5208 Aknīste | website = [https://www.akniste.lv/ www.akniste.lv] | image_flag = | flag_link = Aknīstes karogs | population_density_km2 = auto }} '''Aknīste''' (vietējā izloksnē — '''Aknīša''')<ref name="AknīstesGrāmata">Valdemārs Ancītis, “''Aknīstes Grāmata''”. “''Signe''”, 2007., Rīga. ISBN 9984-534-73-1</ref> ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]]. Atrodas [[Dienvidsusēja]]s krastos, 135 km no [[Rīga]]s, 69 km no [[Daugavpils]], 53 km no Jēkabpils. Mūsdienās tā ir astotā mazākā Latvijas pilsēta (pēc [[Durbe]]s, [[Subate]]s, [[Ainaži]]em, [[Staicele]]s, [[Ape]]s, [[Piltene]]s un [[Pāvilosta]]s) iedzīvotāju skaita ziņā. == Vēsture == [[Attēls:Aknīste Pirmā pasaules kara laikā.jpg|thumb|left|200px|Aknīstes skats Pirmā pasaules kara laikā]] Domājams, ka mūsdienu Aknīstes apkārtne atradusies [[sēļi|sēļu]] [[Kalves zeme|Kalves]] novadā. Ciema teritorijā atrodas [[Aknīstes pilskalns|Aknīstes (Susējas) pilskalns]], nedaudz uz ziemeļiem — Radžupes pilskalns. Pilnvērtīgi izrakumi tajos nav veikti.<ref name="AknīstesGrāmata" /> Vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1298. gads|1298]]. gadā. [[Lietuvas krusta kari|Lietuvas krusta karu]] laikā.<ref name="LatPils">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas|publisher="Preses nams"|year=1999|isbn=9984-00-357-4|location=Rīga|pages=50-53}}</ref> 1255. gadā [[Mindaugs]], bet 1388. gadā [[Vītauts Dižais|Lietuvas dižkungs Vītauts]] Sēlijas dienvidu daļas zemes atdeva [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]], to pārvaldīja [[Daugavpils komturi]]. [[Livonijas—Lietuvas robeža]] nostabilizējās tikai 15. gadsimtā. Vēl pirms [[Viļņas ūnija]]s noslēgšanas 1560. gadā Polijas-Lietuvas valdnieks [[Sigismunds II Augusts]] Aknīstes apkārtni uzdāvāja Lietuvas kņazam [[Krošinski|Jānim Krošinskim]] ({{val-lt|Krošinskis}}, {{val-pl|Kroszinski}}).<ref>[http://www.harrassowitz-verlag.de/title_2774.ahtml Zones of Fracture in Modern Europe: the Baltic Countries, the Balkans, and Northern Italy /Zone di frattura in epoca moderna: Il Baltico, i Balcani e l'Italia settentrionale.] Hrsg. Almut v. Bues, 2005. — 35 lpp.</ref> Kad [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Krievijas cariste]]s karaspēka uzbrukuma dēļ zviedri 1656. gadā uz ilgāku laiku nobloķēja satiksmi pa Daugavas ūdensceļu, krasi pieauga kravu apgrozījums caur hercogistes teritoriju no [[Jēkabpils]] līdz [[Jaunjelgava]]i. Pēc kara beigām un Daugavas tirdzniecības atjaunošanās 1667. — 1668. gadā [[Jēkabs Ketlers|hercogs Jēkabs]] netālu no Aknīstes lika no [[Vilkupe (ciems)|Vilkupes]] rakt [[Eglonas-Susējas kanāls|Eglonas-Susējas kanālu]], lai savienotu [[Dienvidsusēja|Dienvidsusēju]] ar Daugavas pieteku [[Eglona|Eglonu]]. Nav precīzi zināms, kad Aknīste pārgājusi [[Viļņas vaivadija]]s pakļautībā, bet zināms, ka 1715. gadā to savā īpašumā ieguva [[Rokišķi|Rokišķu]] grāfu [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzenu dzimta]] ({{val-pl|Tyzenhauz}}). Dažādi autori par pārejas laiku nosauc 18. gadsimtu un saista to ar grāfa Tīzenhauzena ķildu ar Kurzemes un Zemgales hercogu, citi 1783. gada konvenciju starp Kurzemes hercogisti un Krievijas impēriju par [[Slokas apgabals|Slokas apgabala]] atdošanu. Zināms tikai, ka ap 1768. gadu sastādītā Saukas mežziņa Elkšņu muižas robežu aprakstā Aknīste minēta kā Lietuvas pusē esoša.<ref name="AknīstesGrāmata" /> [[1795. gads|1795]]. gadā pēc [[Polijas dalīšanas|Trešās Polijas dalīšanas]] Aknīsti iekļāva [[Krievijas impērija]]s [[Kauņas guberņa]]s sastāvā. Tā rezultātā dzimtbūšanu pagastā, atšķirībā no pārējās Sēlijas, atcēla tikai 1861. gadā. Tas radīja ekonomisku un izglītības atpalicību, kuru nācās ilgi pārvarēt.<ref name="AknīstesGrāmata" /> Latvija Aknīsti no [[Lietuva]]s atguva 1921. gadā pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža|Latvijas-Lietuvas robežkomisija]]s lēmuma, kas atzina teritorijas piederību Latvijai, jo lielākā daļa tās iedzīvotāju bija latvieši. 1925. gadā tai piešķīra [[ciems (BAV)|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1929. gadu beigās ciemā bija 56 mājas. No 1950. gada [[pilsētciemats]] un līdz 1956. gadam [[Aknīstes rajons|Aknīstes rajona]] centrs. 1960. gados ciemata galvenie uzņēmumi bija Daugavpils rajona celtniecības organizācijas iecirknis, sadzīves pakalpojumu kombināta darbnīcas, mežistrādes iecirknis, maizes ceptuve un desu darbnīca.<ref name="LME">{{LME|1|46}}</ref> Bija 6 veikali, ēdnīca, slimnīca ar 50 vietām.<ref name="LME" /> 1991. gadā Aknīste ieguva pilsētas tiesības.<ref name="LatPils" /> 2009.-2021. gadā bija [[Aknīstes novads|Aknīstes novada]] centrs. == Iedzīvotāji == Aknīste piedzīvojusi vairākus iebraucēju viļņus: 19. gadsimta sākumā brīvlaistie latvieši no Kurzemes, gadsimta vidū [[ebreji]], bet ap 1860. vēl viens latviešu vilnis no netālo [[Birži (Salas pagasts)|Biržu]] apkaimes. 20. gadsimta 20. gados jaunu migrācijas pieplūdumu izsauca [[Agrārā reforma Latvijā|zemes reforma]], bet padomju varas gados ieceļoja slāvu tautas. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1920|250 |1935|473 |1959|1340 |1970|1315 |1979|1296 |1989|1488 |2000|1379 |2011|1138 |2021|1001 }} === Aknīstes ebreji === Aknīstē no [[19. gadsimts|19. gadsimta]] vidus dzīvoja liela [[ebreju vēsture Latvijā|ebreju]] kopiena — 1920. gadā tie bija 194 cilvēki jeb 75% iedzīvotāju, bet 1935. gadā — 199 jeb 42%. Viņu rokās bija gandrīz visa miesta tirdzniecība, daudzi bija amatnieki.<ref name="AknīstesGrāmata" /> [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Nacistiskās Vācijas okupācijas]] sākumposmā, sākoties [[holokausts Latvijā|holokaustam]], [[1941. gads|1941. gada]] [[18. jūlijs|18. jūlijā]] lielāko daļu pilsētas ebreju nošāva [[Ilūkste]]s un kaimiņu pagastu pašaizsardzības vienības dalībnieki, neraugoties uz vācu ieceltā miesta komandanta Jāņa Valdmaņa protestiem.<ref name="AknīstesGrāmata" /> [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas laikā]] [[1950. gadi|1950. gados]] upurus pārapbedīja pie Aknīstes kapsētas. [[2020. gads|2020. gada]] oktobrī nošaušanas vietā atklāts piemiņas akmens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/akniste-atklats-pieminas-akmens-holokausta-upuriem.a379448/|title=Aknīstē atklāts piemiņas akmens holokausta upuriem|last=|first=|website=www.lsm.lv|access-date=2020-10-28|date=2020-01-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://memorialplaces.lu.lv/memorialas-vietas/zemgale/akniste/|title=Aknīstes novads, Aknīstes kapsēta : Holokausta memoriālās vietas Latvijā|website=memorialplaces.lu.lv|access-date=2020-10-28}}</ref> == Ģeogrāfija == Aknīstes un tās apkārtnes sīkpauguraino reljefu veido [[Aknīstes pacēlums]], pa kuru šeit tek [[Dienvidsusēja]] un tās pietekas [[Radžupe]] un [[Elsīte (upe)|Elsīte]]. Dienvidsusējas senlejas krastu augstums sasniedz 25 m virs upes līmeņa, pašas upes platums ap 10 m, dziļums ap 1 m.<ref name="LatPils" /> Augšpus pilsētas arī Radžupei ir kanjonveida ieleja. == Transports == No Aknīstes ved autoceļi [[Autoceļš P74|P74]] (Aknīste-[[Siliņi (Salas pagasts)|Siliņi]], faktiski [[Jēkabpils]]-Aknīste-Lietuva), [[Autoceļš P73|P73]] ([[Vecumnieki]]-[[Nereta]]-[[Subate]]), vietējie ceļi V771 uz Mežalaukiem un V709 uz [[Gārsene|Gārseni]]-Ausmām. Aknīstes pilsētas ielu kopējais garums 2014. gadā bija 18,703 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.akniste.lv/userfiles/PUBLISKAIS_PARSKATS_2014_gads.pdf |title=&#91;&#93; Aknīstes novada pašvaldība 2014. gada publiskais pārskats |access-date={{dat|2024|04|03||bez}} |archive-date={{dat|2024|04|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240403145833/http://www.akniste.lv/userfiles/PUBLISKAIS_PARSKATS_2014_gads.pdf }}</ref> 1916. gadā vācu karaspēks uzbūvēja [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa līniju]] no [[Rokišķi]]em līdz Jēkabpils pievārtei caur Aknīsti. Līdz 1960. gadu sākumam pa to kursēja pasažieru vilcieni (Aknīste-Siliņi, ar tālāku pārsēšanos), 1964. gadā līniju oficiāli slēdza. == Izglītība == Aknīstes novadā 2009. gadā darbojās četras izglītības iestādes — [[Aknīstes vidusskola]], [[Gārsenes pamatskola]], [[Asares pamatskola]] un pirmsskola "Bitīte". Aknīstes vidusskolā 2009./2010. mācību gadā mācījās 237 skolēni. Aknīstes pagasta skola dibināta 1869. gadā. Bez bībeles pamatiem un garīgām dziesmām mācīja rakstīšanu un aritmētiku. 1877. gadā skolā mācījās 28 skolēni, 1885. gadā mācījās 60 zēnu un 2 meitenes. Pēc Pirmā pasaules kara 1919. gadā skolu atjaunoja ar 3 klasēm. Visus priekšmetus mācīja latviešu valodā viens skolotājs — Jānis Valdmanis. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada apvērsuma]] Valdmani kreiso uzskatu dēļ atlaida no amata. No 1938. gadā mācības uzsāka tagadējās skolas telpās. Otrā pasaules kara laikā skolas telpas izmantoja par kara hospitāli. Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Sarkanās armijas ienākšanas]] 1944. gada 1. septembrī lazareti likvidēja un mācības atsāka skolas telpās. Pirmā avīze Aknīstē sāka iznākt 1950. gadā līdz ar Aknīstes rajona izveidi un beidza iznākt 1956. gadā līdz ar tā likvidāciju. Tikai 1995. gadā pilsētai atkal parādījās sava periodika — ikmēneša izdevums "Mana Aknīste". No 1963. līdz 1970. gadam par skolas direktoru strādāja Roberts Aišpurs. 1971. gada janvārī atklāja sporta zāli. No 1970. līdz 1995. gadam par Aknīstes vidusskolas direktoru strādāja Oļģerts Žindigs. 1987. gadā skolā atklāja novadpētniecības muzeju, kurš 1998. gadā kluva par Aknīstes novadpētniecības muzeju atsevišķā ēkā.<ref name="AknīstesGrāmata" /> [[Attēls:Sēlijas daļa no Kurzemes un Zemgales hercogistes kartes (1772).jpg|thumb|250px|Neretas draudzes novads ar galvenajiem ceļiem. Aknīste (''Oknist'') attēlota hercogistes daļā (1772).]] [[Attēls:69-Subata.jpg|thumb|250px| Aknīstes apkārtnes 1925. gada topogrāfiskā karte]] == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Aknīstes katoļu baznīca 2000-07-23.jpg|<center><small>Katoļu baznīca</small></center> Attēls:akniste4.JPG|<center><small>Sēļu parka vārti</small></center> Attēls:akniste1.JPG|<center><small>Koka lokomotīve</small></center> Attēls:akniste2.JPG|<center><small>Autoosta</small></center> Attēls:Akniste3.JPG|<center><small>Aknīste</small></center> Attēls:akniste13.JPG|<center><small>Luterāņu baznīca</small></center> Attēls:akniste5.JPG|<center><small>Aknīstes novada padome</small></center> Attēls:akniste6.JPG|<center><small>Aknīstes slimnīca</small></center> Attēls:akniste7.JPG|<center><small>Skola</small></center> Attēls:akniste8.JPG|<center><small>Sarkanās armijas kapi</small></center> Attēls:akniste9.JPG|<center><small>Novadpētniecības muzejs</small></center> Attēls:akniste10.JPG|<center><small>Muzeja ekspozīcija</small></center> Attēls:Sēļu nams, Aknīste.jpg|<center><small>Sēļu nams</small></center> Attēls:akniste12.JPG|<center><small>Piemiņas akmens represētajiem</small></center> Attēls:akniste15.JPG|<center><small>Sēļu parks</small></center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8041 Vietas.lv] — Aknīste Latvijas ceļvedī * [https://web.archive.org/web/20080204224043/http://www.historia.lv/alfabets/A/AR/arpolitika/dok/1919.06.10.latv.htm Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētais memorands] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Jēkabpils novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Aknīstes novads}} {{Jēkabpils rajons}} {{Ilūkstes apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Aknīste| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Dienvidsusēja]] [[Kategorija:Radžupe]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 9y7vqk9m71bdycxnp493ddet7jg3hjj 0 5226 4548527 4435841 2026-11-12T06:51:46Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4548527 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|bijušo dzelzceļa staciju|Aloja (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Aloja | native_name = | settlement_type = Novada pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Alojas pilsētas dome.jpg | imagesize = | image_caption = Alojas pilsētas dome | image_flag = LVA Aloja flag.svg | flag_link = Alojas karogs | image_shield = Coat of Arms of Aloja.svg | shield_link = Alojas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Limbažu novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 57 | latm = 46 | lats = 0 | latNS = N | longd = 24 | longm = 53 | longs = 14 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Limbažu novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1992]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | leader_title = Alojas apvienības pārvaldes vadītājs | leader_name = Rihards Būda | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val-de|Allendorf}} | area_total_km2 = 2.24 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Aloja}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4064 | area_code = | website = {{url|www.aloja.lv}} | footnotes = }} '''Aloja''' ({{IPA2|aluɔja}}) ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. Atrodas 120 km no [[Rīga]]s, 32 km no [[Limbaži]]em. Teritoriju no visām pusēm ieskauj [[Alojas pagasts]]. Alojā atrodas pilsētas un pagasta pārvalde, vidusskola, sporta halle, kultūras nams, bibliotēka, muzejs, pareizticīgo un luterāņu baznīca. == Ģeogrāfija == Atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Metsepoles līdzenums|Metsepoles līdzenumā]].<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> Vidējā temperatūra: -5,5 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 800 mm gadā.<ref name="LGA" /> === Transports === Galvenie pilsētas autoceļi ir [[Autoceļš P13|P13]] (Limbaži-Aloja) un [[Autoceļš P15|P15]] ([[Ainaži]]-[[Matīši]]-([[Valmiera]])), vietējie ceļi ir V120 (Aloja-[[Vīķi]]) un V139 (Aloja-Stūri). == Nosaukums == Vietvārds "Aloja", iespējams, atvasināts no senā nosaukuma ''Ale'', kas bija sens [[Lībieši|lībiešu]] un [[Latgaļi|latgaļu]] apdzīvoto zemju robežciems. [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapijā]] ietilpa 12 lieli [[Tālava]]s ciemi, un vienu no tiem pie līvu [[Metsepole]]s robežas sauca par ''Ali'', tagadējo Aloju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/148514|title=Aloja|website=enciklopedija.lv|access-date=2023-04-01|language=en}}</ref> == Vēsture == Vēstures avotos Aloja pirmoreiz minēta [[1449]]. gadā Ungurpils muižas zemē.<ref name="LatPils">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas pilsētas|publisher="Preses nams"|year=1999|isbn=9984-00-357-4|location=Rīga|pages=54-57}}</ref> Ievērojama attīstība sākās tikai pēc 1920. gada muižu zemju sadalīšanas. 1925. gadā piešķirts [[ciems (BAV)|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statuss, pagasta centrs. 1927. gadā ciemā bija 54 nami, pienotava, pasta un telegrāfa centrāle. 1937. gadā caur Aloju tika atklāta [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļa līnija]]. (1996. gadā satiksme tika slēgta.) Dzelzceļš paātrināja ciema attīstību, tika atvērti veikali un galdnieku darbnīcas, uzbūvēta spirta un cietes fabrika. [[1950]]. gadā ieguva pilsētciemata tiesības,<ref name="LME">{{LME|1|54}}</ref> 1950.-1956. gadā rajona centrs. Kopš [[1992]]. gada — pilsēta. == Iedzīvotāji == 2021. gadā pilsētā bija 1071 iedzīvotāji, no kuriem 92% bija latvieši. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|539 |1959|1184 |1970|1357 |1979|1565 |1989|1565 |2000|1589 |2010|1375 |2011|1352 |2012|1346 |2013|1333 |2014|1305 |2015|1295 |2016|1234 |2017|1199 |2018|1197 |2019|1171 |2020|1149 |2021|1111 |2022|1084 }} === Etniskā struktūra === {| class="wikitable sortable" |- ! Gads!! Kopā!! [[Latvieši]] !! [[Krievi]] !! [[Baltkrievi]] !! [[Ukraiņi]] !! [[Poļi]] !! [[Lietuvieši]] !! [[Igauņi]]!! Citi<ref name="GovStat">[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/RIG040/ stat.gov.lv]</ref> |- | 1935|| 539|| 529 (98,14%)|| 2 (0,37%)|| 2 (0,37%)|| nez.|| 0 (0%)|| 0 (0%)|| 5 (0,93)|| 0 (0%) |- | 1970|| 1357|| 1258 (92,7%)|| 37 (2,73%)|| 18 (1,33%)|| 11 (0,81%)|| 14 (1,03%)|| 3 (0,22%)|| nez.|| 16 (1,18%) |- | 1979|| 1565|| 1454 (92,9%)|| 50 (3,2%)|| 20 (1,28%)|| 10 (0,64%)|| 13 (0,83%)|| 3 (0,19%)|| nez.|| 15 (0,96%) |- | 1989|| 1565|| 1460 (93,3%)|| 49 (3,1%)|| 20 (1,3%)|| 6 (0,4%)|| 14 (0,9%)|| 5 (0,3%)|| nez.|| 11 (0,7%) |- | 2000|| 1589|| 1484 (93%)|| 41 (3%)|| 17 (1%)|| 9 (1%)|| 17 (1%)|| 11 (1%)|| nez.|| 10 (1%) |- | 2011|| 1231|| 1161 (94,3%)|| 25 (2,03%)|| 14 (1,14%)|| 9 (0,73%)|| 7 (0,57%)|| 4 (0,32%)|| nez.|| 11 (0,89%) |- | 2021|| 1071|| 987 (92%)|| 29 (3%)|| 13 (1%)|| 6 (1%)|| 4 (0%)|| 5 (0%)||nez.|| 27 (3%) |} === Ievērojamas personības === * [[Lauris Dzelzītis]] (1978) ir latviešu aktieris. == Apskates objekti == Alojā nav īpaši populāru apskates objektu. Pilsētā var apskatīt: * luterāņu un pareizticīgo baznīcas; * pieminekli Latvijas Brīvības cīņās (1918-1920) kritušajiem; * pieminekli dzejniekam [[Auseklis (dzejnieks)|Auseklim]]; * pastaigu taku pa [[ūdensrozes|ūdensrožu]] audzētavu; * novadpētniecības muzeju.<ref>[https://www.aloja.lv/turisms/dabas-objekti/ Aloja.lv Apskates objekti]</ref> * ēku Jūras ielā 16 ar jūgendstilam tuvām pildrežģa konstrukcijām otrajā stāvā.<ref name="LatPils" /> == Attēli == <gallery> Aloja õigeusu kirik 2012.JPG|Pareizticīgo baznīca. Aloja - panoramio.jpg|Ūdenstornis uz pilsētas robežas. Aloja evangeelne luteriusu kirik.JPG|Luterāņu baznīca. Alojas stacija 29.JPG |Bijusī dzelzceļa stacija. Aloja muusika- ja kunstikool.JPG|Mūzikas un mākslas skola. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20211205234335/https://www.aloja.lv/ Bijusī Alojas mājaslapa (līdz 2021)] * [https://www.limbazunovads.lv/lv/aloja Aloja Limbažu novada mājaslapā] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Limbažu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Alojas novads}} {{Limbažu rajons}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Aloja| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] 7am7q5l980p957fs6f9qh1hb6197rp6 0 5235 4548528 4436079 2026-11-12T06:52:36Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4548528 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Auce (nozīmju atdalīšana)|Auce}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Auce | native_name = | settlement_type = Novada pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Auce, Raiņa iela (P96, P104).jpg | imagesize = | image_caption = Raiņa iela Aucē | image_flag = | image_seal = | image_shield = Auce COA.svg | shield_link = Auces ģerbonis | pushpin_map = Latvija#Dobeles novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 27 | lats = 39 | latNS = N | longd = 22 | longm = 54 | longs = 04 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Dobeles novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš {{dat|1924|9|11|ģ|bez}} | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = ''Autz'', ''Alt-Autzen'' | area_total_km2 = 3.66 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = 2304 | population_as_of = 2019 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-3708 | area_code = | website = {{URL|http://www.auce.lv/}} | footnotes = }} '''Auce''', agrāk '''Vecauce''', ir [[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|pilsēta Latvijā]]. Auces pilsēta atrodas 35 km uz dienvidrietumiem no [[Dobele]]s un 92 km no [[Rīga]]s. [[Vecauces pils]] ir viens no populārākajiem historicisma stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Kopš 1920. gadiem bijušās Vecauces muižas saimniecību izmanto kā mācību bāzi topošajiem lauksaimniecības speciālistiem. == Vēsture == {{pamatraksts|Auces vēsture}} [[Vecauces muiža]] (''Alt-Autz'') pirmoreiz minēta 1616. gadā. 1889. gadā pie [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Mažeiķi|Jelgavas–Mažeiķu dzelzceļa]] sāka veidoties Vecauces [[miests]], kurā Pirmā pasaules kara laikā [[Vācijas Impērija]]s karaspēks no 1915. līdz 1917. gadam ierīkoja Austrumu frontes kara lidotāju skolu ar lidlauku (''Artillerie-Fliegerschule Ost I''). 1920. gadā Vecauces muižā ierīkoja [[Latvijas Universitāte]]s mācību saimniecību lauksaimniecības studentiem. 1921. gada 1. jūlijā Aucē izveidoja patstāvīgu pašvaldību, kas 1924. gada 11. septembrī ieguva pilsētas tiesības, un Vecauci pārdēvēja par Auci. 1925. gada 31. oktobrī apstiprināja Auces ģerboni. == Ģeogrāfija == Auce atrodas [[Zemgale]]s dienvidrietumu daļā. Auces apkaime atrodas triju dabas un reljefa reģionu saskarsmes punktā. Tās apkārtnes ziemeļu daļa paceļas līdz 152 m virs jūras līmeņa, bet austrumu stūris skar līdz 75 m augstā [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenuma]] rietumu nomali. Starp Auci un [[Bēne|Bēni]] ir Dienvidkurzemes zemienes Zemgales un [[Vadakstes līdzenums|Vadakstes līdzenuma]] robeža, dažus kilometrus uz ziemeļiem sākas [[Austrumkursas augstiene]]s Lielauces pauguraine. Augstāko pauguru grupējumi ir rietumos no Auces — tai skaitā Dobes kalni un pauguri ap Īli. Netālu atrodas [[Lielauces ezers]], no kura sākas [[Auce (upe)|Auces upe]], bet Aucei cauri tek [[Vadakste]]s pieteka [[Līgotne]]. Pilsēta atrodas [[Lielupe]]s un [[Venta]]s baseina šķirtnē.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Apceļosim Zemgali!|publisher=Latvijas Valsts izdevniecība|year=1960|location=Rīga|pages=}}</ref><ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Pilsēta robežojas ar [[Vecauces pagasts|Vecauces pagastu]] ziemeļos un [[Vītiņu pagasts|Vītiņu pagastu]] dienvidos. Auci šķērso autoceļš [[Autoceļš P104|P104]] [[Tukums]]-[[Vītiņi]]. == Iedzīvotāji == ledzīvotāju skaits Aucē pieauga neatkarīgās Latvijas laikā un gandrīz tāds pats palika padomju okupācijas periodā. Tas sāka samazināties pēc neatkarības atgūšanas negatīvas ataudzes un migrācijas rezultātā, tāpēc demogrāfiskā situācija Aucē ir nelabvēlīga. Lielākā nacionālā minoritāte ir lietuvieši, agrāk Aucē dzīvoja ari ebreji (6%), vācieši, vēlāk pieaudzis krievu īpatsvars.<ref name=":1" />{{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1912|ap 2000 |1920|1547 |1925|2655 |1930|2900 |1935|3326 |1959|3660 |1970|3193 |1979|3195 |1989|3347 |1997|3434 |2000|3216 |2010|3067 |2011|3046 |2012|2981 |2013|2950 |2014|2850 |2015|2795 |2016|2712 |2017|2677 |2018|2640 |2019|2570 |2020|2507 |2021|2448 |2022|2389 }} === Ievērojamas personības === * [[Signe Baumane]] (1964), Ņujorkā dzīvojoša latviešu animācijas filmu režisore, scenāriste, māksliniece un grāmatu ilustratore. * [[Lilija Berzinska]] (1978–2026), latviešu rakstniece * [[Vera Gribača-Valtere]] (1927–2023), latviešu aktrise == Apskates objekti == [[Attēls:Stamps of Latvia, 2011-11.jpg|right|200px]] [[Attēls:Vecauces luterāņu baznīca.jpg|left|200px|thumb|Vecauces luterāņu baznīca]] * [[Vecauces pils]] (1842—1845) Akadēmijas ielā 11a – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils 30 metru augstais tornis ir pati augstākā vieta, no kuras aplūkot tuvējo apkārtni. Ap pili ir 13 ha liels parks ar vairākiem pieminekļiem — pirmajam mācību “Vecauce” vadītājam Jānim Bergam un profesoram Jānim Apsītim, kā arī Pirmajā pasaules karā kritušo vācu un krievu karavīru kapi. Vecauces pils pašlaik darbojas kā tūrisma un kultūras centrs, un to apsaimnieko [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]]s mācību un pētījumu saimniecība “Vecauce”. Pilī ir ierīkotas istabiņas viesu un tūristu izmitināšanai, cena atkarīga no labiekārtojuma pakāpes. * [[Vecauces luterāņu baznīca]] (1866) Akadēmijas ielā 1 – valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pirmā koka baznīca šajā vietā uzcelta 1667. gadā. * Auces senkapi – valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis Jelgavas ielā, iepretim 13. un 15. namam. 1990. gada arheoloģiskajos izrakumos šeit tika atrastas 45 senlietas — darbarīki, ieroči, bronzas un sudraba rotaslietas, gandrīz visas raksturīgas [[zemgaļi]]em 5.—13. gadsimtā. * [[Auces pamatskola]]s ēka Raiņa ielā 19, kurā mācījās rakstniece I. Grebzde, literatūrzinātniece I. Sokolova, dzejniece V. Strēlerte. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Dobeles novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Auces novads}} {{Dobeles rajons}} {{Jelgavas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Auce| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 32xy8n2vqws3he59qsqd43m0vs9hlse 0 5238 4548529 4435792 2026-11-12T06:53:00Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4548529 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu Latvijā|Baldone (nozīmju atdalīšana)|Baldone}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Baldone | native_name = | settlement_type = Novada pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Baldone no Vanagkalna.jpg | imagesize = | image_caption = Baldone no Vanagkalna | image_flag = BaldonesPilsetasKarogs2.jpg | flag_link = Baldones karogs | image_shield = Baldone COA.svg | shield_link = Baldones ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Ķekavas novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 44 | lats = 33 | latNS = N | longd = 24 | longm = 23 | longs = 39 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ķekavas novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1991. gads|1991]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Baldohn}} | area_total_km2 = 9.5 | area_footnotes = <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.baldone.lv/lv/baldone/vesture_un_simbolika/ |title=Baldone. Vēsture un simbolika |access-date={{dat|2016|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|10|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161021090741/http://www.baldone.lv/lv/baldone/vesture_un_simbolika/ }}</ref> | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Baldone}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-2125 | area_code = | website = {{URL|www.baldone.lv}} | footnotes = }} '''Baldone''' ir pilsēta [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]], 14 km no novada centra [[Ķekava]]s un 33 km no [[Rīga]]s. Uz Baldoni no galvaspilsētas ved valsts nozīmes autoceļš [[Autoceļš P89|P89]], no kura atzarojas [[autoceļš P91]] tieši uz pilsētu. Cauri Baldonei tek [[Ķekaviņa]]s upīte. Vēsturiski Baldone ietilpusi [[Zemgale|Zemgalē]] (senajā [[Upmale (zeme)|Upmales novadā]] ar centru [[Mežotnes pilskalns|Mežotnē]]), kopš 1923. gada, kad [[Baldones pagasts|Baldones pagastu]] iekļāva [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķī]] — [[Vidzeme|Vidzemē]], bet pēc [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] pieņemšanas atgriezās Zemgalē. Pilsētu no visām pusēm iekļauj [[Baldones pagasts]]. == Nosaukums == Pēc viena uzskata vārdu „Baldone” var saistīt ar vārdu "baldīt" jeb "stipri sist, notriekt gar zemi", un Baldone savu vārdu dabūjusi laikposmā no 1100. līdz 1106./1107. gadam, kad [[Polockas kņazi|Polockas kņaza]] [[Vseslavs Bračislavičs|Vseslava Bračislaviča]] dēli (Vseslaviči) mēģināja iekarot [[Zemgale (valsts)|Zemgali]]. Polockas karaspēks gar Daugavu nonāca [[Daugmale|Daugmalē]], pie kuras tika sakauts un zaudēja 9000 karavīru.<ref>hronikas teksts {{val|ru|В тот же год победила зимигола Всеславичей, всех братьев, и дружины их перебила 9 тысяч}}</ref> Līdzīgas izcelsmes vārds ir [[Tālivaldis|Tālibaldis]] ("tālsitējs"). Pēc cita uzskata vietvārdi ar ''bal(i), bel(i), bil(i)'' saknē (Bals, Baliņi, Balvupe u.c.) saistāmi ar purva, muklāja vai purvainas, slapjas vietas jēdzienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.baldone.lv/Lapas/N_vesture.htm |title=www.baldone.lv |access-date={{dat|2014|03|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131111100409/http://www.baldone.lv/Lapas/N_vesture.htm |archivedate={{dat|2013|11|11||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131111100409/http://www.baldone.lv/Lapas/N_vesture.htm |date={{dat|2013|11|11||bez}} }}</ref> == Ģeogrāfija == <!-- Cienījamie labotāji! Lūgums nejaukt PILSĒTU ar NOVADU!!! Aprakstīt tikai pilsētas griezumā! --> Pilsēta izvietojusies [[Upmales paugurlīdzenums|Upmales paugurlīdzenumā]] un to ieskauj [[morēna|morēnu]] pauguri. Pašā pilsētā augstākie no tiem ir Morisona kalns (82 m vjl) dienvidaustrumos, Doļkalns (65 m vjl) ziemeļaustrumos un Vanagkalns (46 m vjl) rietumos. Cauri Baldonei plūst [[Ķekaviņa]] ar pietekām [[Ķežupīte|Ķežupīti]] un Ceplīšu upīti. Lielākā ūdenstilpe ir ainavu dīķi (tā saucamie «Kolhoza dīķi») starp [[Avoti (Baldone)|Avoti]]em un Vanagkalnu. Pilsētas dienvidu pierobežā bijušā Ceplīšu ezera vietā izveidots vietējās nozīmes [[dabas liegums]] «[[Ceplīšu purvs]]». Lielākā dabas bagātība ir sērūdeni saturoši pazemes ūdeņi, kas virszemē izplūst arī avotu veidā, un ziemeļos esošā Pladu purva ārstnieciskās dūņas. Baldonei raksturīgi [[Karsta process|karsta procesi]], jo ģeoloģiski novads atrodas [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]], augšdevona Salaspils un Daugavas svītu horizontā, kurš sastāv no [[ģipsis|ģipsi]] saturošiem [[dolomīts|dolomītiem]], dolomītmerģeļiem ar [[māls|māla]] starpkārtām un ģipšakmeņiem. Pazemes ūdeņi, cirkulējot pa šiem iežiem, šķīdina un izskalo ģipsi un veido dažādas formas un lieluma pazemes tukšumus. Pazemē izveidojušos dobumu apjoms pamazām pieaug, un ar laiku tie izraisa zemes virsējo slāņu iebrukumu, tātad izveidojas karsta kritene. Viens no nesenākajiem iegruvumiem veidojies 1985. gadā iepretī [[Baltā pils|Baltajai pilij]]. == Vēsture == {{Pamatraksts|Baldones vēsture}} [[Attēls:Baldones zirgu tramvaja vagoniņi pirms 1940. gada.png|thumb|270px|Baldones zirgu tramvaja vagoniņi (pirms 1940. gada)]] Līdz 13. gadsimtam Baldone atradās [[Upmale (zeme)|Upmales zemē]], kuru 1254. gadā Rīgas arhibīskaps [[Alberts II (Rīga)|Alberts II]] un Vācu ordeņa virsmestra vietnieks Livonijā, vācu mestrs Eberhards sadalīja trīs daļās. 15. gadsimtā vēstures avotos pirmoreiz minēts Baldones dziednieciskais avots. 17. gadsimtā Baldonē ({{val|de|Baldohn}}) izveidojas miests. 1648. gadā sēravota tuvumā tika uzcelta muiža un ierīkots pirmais [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistes]] dzelzs ceplis. Vēlāk Baldonē ierīkoja arī enkuru un naglu kaltuvi, lielgabalu lietuvi, stikla kausētavu, mucinieku darbnīcu, vadmalas un linu austuves.<ref>[http://www.baldone.lv/Lapas/index.html Baldones vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120129004422/http://www.baldone.lv/Lapas/index.html |date={{dat|2012|01|29||bez}} }}, baldone.lv</ref> Latvijas Republikas laikā no 1918. līdz 1923. gadam bijuši divi pagasti – Baldones un Mercendorfas, līdz 1923. gadā tos apvienoja. 1922. gadā pa šaursliežu dzelzceļu no Baldones līdz Daugavas kreisajam krastam iepretī [[Ikšķile]]s dzelzceļa stacijai izveidoja zirgu tramvaju, iesaukts par "trulīti".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.baldone.lv/lv/turisms/reiz_baldone/zirgu_tramvajs/ |title=Zirgu tramvajs TRULĪTIS |access-date={{dat|2019|02|12||bez}} |archive-date={{dat|2019|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190201014834/http://www.baldone.lv/lv/turisms/reiz_baldone/zirgu_tramvajs/ }}</ref> 1923. – 1949. gadā Baldones miests bija Rīgas apriņķa [[Baldones pagasts|Baldones pagasta]] centrs, 1945. gada 19. decembrī Baldonei piešķīra ciema statusu, no 1947. līdz 1950. gadam Baldones pagasts ietilpa [[Ogres apriņķis|Ogres apriņķī]], no 1950. līdz 1960. gadam – [[Baldones rajons|Baldones rajonā]], vēlāk [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]]. [[Latvijas PSR|Padomju Latvijas]] laikos [[Baldones kūrorts]] bija ļoti populāra atpūtas un ārstniecības vieta visā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], Baldonei piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (vēlāk pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1959. gadam Baldone bija [[Baldones rajons|Baldones rajona]] centrs. 1954. gadā Baldones pagastam pievienoja Mīlupes ciemu, 1963. gadā – daļu Ķekavas ciema [[Kolhozs|kolhozu]] ''Mežvidi'' un ''Sarkanais daugavietis'' teritorijas, un 1977. gadā – daļu Baldones pilsētciemata teritorijas. 1990. gadā Baldones ciemu reorganizēja par pagastu, bet 1991. gadā to likvidēja, pievienojot jaundibinātajai Baldones pilsētai kā lauku teritoriju. 2008. gadā Baldones pilsēta ar lauku teritoriju tika reorganizēta par Baldones novadu. 2016. gadā Baldonē tika iekļauti vairāki apkārtējie ciemi ([[Avoti (Baldone)|Avoti]], [[Laiņi]], [[Mežvidi (Baldone)|Mežvidi]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.baldone.lv/images/userfiles/dome/lemumi/2016/par_zemes_adresu_mainu_baldones_pilseta.pdf |title=Par adrešu maiņu Baldones pilsētai pievienotajā teritorijā |access-date={{dat|2017|02|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180219050019/http://www.baldone.lv/images/userfiles/dome/lemumi/2016/par_zemes_adresu_mainu_baldones_pilseta.pdf |archivedate={{dat|2018|02|19||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180219050019/http://www.baldone.lv/images/userfiles/dome/lemumi/2016/par_zemes_adresu_mainu_baldones_pilseta.pdf |date={{dat|2018|02|19||bez}} }}</ref> tādējādi ievērojami palielināta pilsētas teritorija (līdz 9,51 km²). 2021. gada 1. jūlijā, pēc [[Baldones novads|Baldones novada]] likvidēšanas, pilsēta iekļauta [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1881|73 |1935|307 |1959|1846 |1970|2843 |1979|3183 |1989|3987 |2000|3549 |2011|3897 |2021|3670 }} == Tūrisma objekti == * [[Baldones baznīca|Baldones ev.lut.baznīca]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baldonesbaznica.lv/|title=Baldones evaņģēliski luteriskā draudze|website=www.baldonesbaznica.lv|access-date=2018-05-20}}</ref> * [[Ceriņu parks]] un [[Baldones sēravots "Ķirzaciņa"|sēravots]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baldone.lv/lv/turisms/ko_piedzivot_baldone_/apskates_objekti_/seravots_kirzacina/|title=Ceriņu parks un sēravots :: Baldones novada pašvaldība|website=www.baldone.lv|access-date=2018-05-20|archive-date=2018-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20180513022127/http://www.baldone.lv/lv/turisms/ko_piedzivot_baldone_/apskates_objekti_/seravots_kirzacina}}</ref> * Astrofizikas observatorija<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/astrofizikas-observatorija-baldone|title=Astrofizikas observatorija Baldonē {{!}} Latvia Travel|website=www.latvia.travel|access-date=2018-05-20|language=lv}}</ref> * Mercendarbes muiža<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baldone.lv/lv/turisms/ko_piedzivot_baldone_/apskates_objekti_/mercendarbes_muiza/|title=Mercendarbes muiža :: Baldones novada pašvaldība|website=www.baldone.lv|access-date=2018-05-20|archive-date=2018-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20180602081721/http://www.baldone.lv/lv/turisms/ko_piedzivot_baldone_/apskates_objekti_/mercendarbes_muiza/}}</ref> * [[Baltā pils]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baldone.lv/lv/turisms/ko_piedzivot_baldone_/apskates_objekti_/balta_pils/|title=Baltā pils :: Baldones novada pašvaldība|website=www.baldone.lv|access-date=2018-05-20|archive-date=2018-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20180602082703/http://www.baldone.lv/lv/turisms/ko_piedzivot_baldone_/apskates_objekti_/balta_pils/}}</ref> * Ulmaņa kalniņš<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baldone.lv/lv/turisms/ko_piedzivot_baldone_/apskates_objekti_/ulmana_kalnins/|title=Ulmaņa kalniņš :: Baldones novada pašvaldība|website=www.baldone.lv|access-date=2018-05-20|archive-date=2018-06-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20180602082141/http://www.baldone.lv/lv/turisms/ko_piedzivot_baldone_/apskates_objekti_/ulmana_kalnins/}}</ref> * Riekstukalns<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://riekstukalns.lv/|title=Jaunumi – Riekstukalns|website=riekstukalns.lv|access-date=2018-05-20}}</ref> * Waterjump<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://waterjump.lv/|title=Baldones waterjump / Sports un izklaides|last=Waterjump.lv|website=waterjump.lv|access-date=2018-05-20|language=en-US|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180316102811/http://waterjump.lv/|archivedate=2018-03-16}}</ref> * Vecā koka arhitektūra == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="70px" perrow="4"> Attēls:Baldones Vidusskola.jpg|<small>Baldones vidusskola.</small> Attēls:Baldones baznīca 2000-03-05.jpg|<small>Baldones luterāņu baznīca.</small> Attēls:Baldones kinoteatris.jpg|<small>Baldones kinoteātris.</small> Attēls:Baldones sanatorija.jpg|<small>Baldones sanatorijas ārstniecības korpuss.</small> Attēls:Baldones autobusa pietura.jpg|<small>Baldones autobusa pietura.</small> Attēls:Vāverīte Baldones sanatorijai.jpg|<small>«Vāverīte» Baldones sanatorijas parkā.</small> Attēls:Baldones vidusskola un sporta komplekss.jpg|<small>Vidusskola un sporta komplekss</small> Attēls:Sēravots Ķirzaciņa.jpg|<small>Sēravots "Ķirzaciņa".</small> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.baldone.lv/ Baldones novada mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090618170501/http://www.baldone.lv/ |date={{dat|2009|06|18||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20160307224354/http://www.panoramio.com/map/?user=3761597#lt=56.740674&ln=24.388189&z=3&k=1&a=1&tab=1 Panoramio (satelītkarte un fotogrāfijas)] * [http://edgarsdzintars.blogspot.com/2011/10/baldones-kurorta-vesture.html Baldones kūrorta vēsture] {{Ķekavas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Baldones novads}} {{Rīgas rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Baldone| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] fvf8r1tzuei05l2v8tusbsz6z2xcjk2 0 5271 4548499 4530355 2026-11-12T06:07:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548499 wikitext text/x-wiki {{Militāras vienības infokaste | unit_name = Latviešu strēlnieki | native_name = | image = [[Attēls:Latvian Riflemen uniform in Riga.JPG|200px]] | caption = 1916. gada strēlnieku uniforma | dates = 1915. gada jūlijs – 1920 | country = {{flaga|Krievijas Impērija}} [[Krievijas Impērija]]<br />(1915–1917)<br>{{flaga|Padomju Krievija|1918}} [[Krievijas SFPR]]<br />(1918–1920)<br>{{flaga|Latvija|1919}} [[Latvijas SPR]]<br />(1919)<br>{{flaga|Krievija}} [[Baltā kustība]] <br />(1918–1920) | allegiance = | branch = [[Krievijas Impērijas armija]] <br /> [[Sarkanā armija]] <br /> [[Baltā armija (Krievijas pilsoņu karš)|Baltā armija]] | type = [[kājnieki]] | role = | size = ~ 40 000<br /><small>(laikā no bataljonu pārveidošanas par pulkiem 1916. gadā līdz Februāra revolūcijai 1917. gadā)</small> | command_structure = Krievijas [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armija]]s | current_commander = | garrison = | ceremonial_chief = | colonel_of_the_regiment = | nickname = | patron = | motto = | colors = | colors_label = | identification_symbol = | march = | mascot = | battles = {{tree list}} *[[World War I]] **[[Eastern Front (World War I)|Eastern Front]] ***Defence of {{ill|Nāves sala|lv}} ***[[Christmas Battles]] ***[[Battle of Jugla]] *[[Russian Civil War]] **[[Estonian War of Independence]] **[[Latvian War of Independence]] ***[[Battle of Daugavpils]] | Commanders = | notable_commanders = [[Augusts Ernests Misiņš]]<br />[[Andrejs Auzāns]]<br />[[Kārlis Goppers]]<br />[[Frīdrihs Briedis]]<br />[[Rūdolfs Bangerskis]]<br />[[Jukums Vācietis]]<br />[[Ansis Lielgalvis]]<br />[[Mārtiņš Peniķis]]<br />[[Ansis Zeltiņš]]<br />[[Jānis Francis]]<br />[[Jānis Kalniņš (ģenerālis)|Jānis Kalniņš]] | anniversaries = | decorations = | battle_honours = }} [[Attēls:Brīvprātīgo latviešu strēlnieku pavadīšana Elizabetes ielā Rīgā.jpg|thumb|270px|Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''[[Splendid Palace]]'') [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielā]] 61 (1915).]] [[Attēls:Brivpratigie latviesu strelnieki.JPG|thumb|270px|[[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons|3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona]] brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā.]] [[Attēls:Latviešu strēlnieku bataljona rota.jpg|thumb|270px|[[4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljons|4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona]] 2. rota.]] {{cita nozīme|latviešu militāro formējumu Pirmā pasaules kara laikā|grupas ''[[Skyforger]]'' albumu|Latviešu strēlnieki (albums)}} {{Latvijas vēsture}} '''Latviešu strēlnieki''' bija latviešu karavīri, kas '''Latviešu strēlnieku pulku''' sastāvā piedalījās [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] kaujās. Kopumā astoņos strēlnieku pulkos un rezerves pulkā 1915.–1917. gadā dienēja aptuveni 60 000 kareivju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/31625-latvie%C5%A1u-str%C4%93lnieki|title=latviešu strēlnieki|access-date=2025-11-14|last=Šiliņš |first=Jānis |publisher= Nacionālā enciklopēdija |language=lv-LV}}</ref> == Dalība Pirmajā pasaules karā == === Izveide === {{see also|Pirmais pasaules karš Latvijā}} Pirmā pasaules kara sākumā [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas Impērijas armijas]] 1914. gadā iebruka [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]], bet pēc sākotnējiem panākumiem tās sakāva [[Tannenbergas kauja (1914)|Tannenbergas]] un [[Pirmā Mazūrijas ezeru kauja|Pirmajā Mazūrijas ezeru kaujās]]. Krievijas impērija zaudēja 1. un 2. armiju un ievērojamu daudzumu ieroču un munīcijas. Šajās armijās dienēja daudz latviešu, galvenokārt [[20. armijas korpuss (Krievijas Impērija)|20. armijas korpusā]], kuru gandrīz pilnīgi iznīcināja [[Otrā Mazūrijas ezeru kauja|Otrajā Mazūrijas ezeru kaujā]] 1915. gada februārī. 1915. gada 1. aprīlī [[Vācijas Impērija]]s [[8. armija (Vācijas Impērija)|Nemunas armijas]] karaspēks iebruka [[Kurzemes guberņa]]s teritorijā un strauji virzījās uz tās galvaspilsētu [[Jelgava|Jelgavu]]. 2.—3. aprīlī Krievijas Impērijas karaspēks sekmīgi atsita pirmo uzbrukumu Jelgavai, kaujās izcēlās uz fronti pārmestie [[Daugavgrīvas apvienotie zemessargu bataljoni]], kuros pārsvarā dienēja latvieši. Vācu karaspēks 7. maijā ieņēma [[Liepāja|Liepāju]], krievu karaspēks veidoja aizsardzības līniju gar [[Venta|Ventu]]. Jūlijā sākās vācu [[Kurzemes ofensīva]] — 14. jūlijā Nemunas armija forsēja Ventu, 17. jūlijā ieņēma [[Dobele|Dobeli]], 18. jūlijā [[Tukums|Tukumu]] un [[Ventspils|Ventspili]]. 19. jūlijā [[Krievijas Impērijas Valsts Dome]]s latviešu deputāti [[Jānis Goldmanis]] un [[Jānis Zālītis]] publicēja patriotisko uzsaukumu "[[Pulcējaties zem latviešu karogiem!]]". Straujais vācu uzbrukums izraisīja [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|latviešu bēgļu kustību]], Kurzemes un Zemgales latviešu iedzīvotāju daļai bēgot uz [[Vidzemes guberņa|Vidzemes guberņu]] un Rīgu, tālāk uz Krieviju. Kaut gan Krievijas valdība neuzticējās nacionālām bruņotajām vienībām, ņemot vērā [[Lielā atkāpšanās (1915)|Lielo atkāpšanos]] un kritisko armijas stāvokli, armijas vadība atļāva darboties [[Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja]]i. Kad 1. augustā vācu karaspēks ieņēma Jelgavu, [[Ziemeļrietumu fronte (Pirmais pasaules karš)|Ziemeļrietumu frontes]] pavēlnieks [[Mihails Aleksejevs]] Rīgas aizstāvēšanai pavēlēja no latviešu brīvprātīgajiem saformēt [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons|1. Daugavgrīvas]] un [[2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons|2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonus]]. 12. augustā Rīgā sākās brīvprātīgo uzņemšana (tas ir, līdzās izsludinātajai [[mobilizācija]]i). Pirmajā pieņemšanas dienā pieteicās 71 brīvprātīgais. Drīz brīvprātīgo uzņemšana sākta arī [[Cēsis|Cēsīs]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Valka|Valkā]], citās Latvijas pilsētās, kā arī [[Tartu|Tērbatā]], [[Tallina|Rēvelē]], [[Petrograda|Petrogradā]], [[Maskava|Maskavā]] un citās pilsētās, kur atradās evakuētie vai bēgušie iedzīvotāji no Latvijas. Lielā brīvprātīgo pieplūduma dēļ tika saformēts arī [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons]]. 1915. gadā pieteicās 6292 brīvprātīgie, 1916. gadā — 1800 brīvprātīgo, kas kopā ir ap 8000. Tā kā 1916. gada oktobrī, notiekot latviešu bataljonu pārveidošanai par pulkiem, strēlnieku bija vairāk nekā 30 000, lielāko daļu kareivju veidoja iesauktie. 12. septembrī vācu karaspēks ieņēma [[Jaunjelgava|Jaunjelgavu]], 23. oktobrī [[Ilūkste|Ilūksti]]. Krievu karaspēks Daugavas kreisajā krastā saglabāja stipru aizsardzības placdarmu, ko nosauca par Ikšķiles priekštilta nocietinājumu (vēlāk nodēvētu par [[Nāves sala|Nāves salu]]). Latviešu strēlnieku galvenais panākums bija frontes līnijas nostabilizēšana pie Rīgas 1915. gadā un tās noturēšana līdz 1917. gada rudenim. Ieņemot Rīgu, vāciešiem būtu atvērtas durvis uz Krievijas Impērijas galvaspilsētu [[Sanktpēterburga|Petrogradu]]. === 1915. gada kaujas === {{Pamatraksts|Kaujas Tīreļpurvā}} {{Pamatraksts|Plakanciema kauja}} {{Pamatraksts|Slokas kaujas (1915)}} Sākotnēji plānoto divu latviešu bataljonu vietā ātri tika izveidoti trīs bataljoni, kurus norīkoja aizsargāt Rīgu. 23. oktobrī [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljons]] tika nosūtīts uz fronti — 1. un 4. rota uz [[Olaine|Olaini]], bet 2. un 3. rota uz dienvidiem no [[Babītes ezers|Babītes ezera]]. 1. strēlnieku bataljona pirmās cīņas notika 1915. gada 25. oktobrī pie "Mangaļu" mājām [[Maztīrelis|Tīreļpurvā]] un 29. oktobrī pie "[[Plakanciems|Plakanu]]" mājām [[Misa (upe)|Misas]] krastos. Latviešu strēlniekiem izdevās atspiest vācu vienības. 28. oktobrī [[Rīgas Latviešu biedrība]]s namā notika sēru mītiņš un pirmo trīs Tīreļpurva kaujā kritušo — [[Jēkabs Voldemārs Timma|Jēkaba Voldemāra Timmas]], [[Jānis Gavenas|Jāņa Gavenas]] un [[Andrejs Stūris|Andreja Stūra]] izvadīšana uz jaunajiem Rīgas [[Brāļu kapi]]em. 26. oktobrī uz fronti pie [[Ķekava]]s devās arī [[2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons]], kas steidzami tika pārsviests uz [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]]s apkārtni, kur 31. oktobrī atsita vācu uzbrukumu. 5. novembrī kaujās Slokas — Ķemeru apkārtnē iesaistījās arī [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons]]. Pēc šīm cīņām tika izsludināta vispārēja latviešu mobilizācija, kurā tika izveidoti vēl pieci latviešu strēlnieku [[Bataljons|bataljoni]], kā arī viens rezerves bataljons. === 1916. gada kaujas === {{Pamatraksts|Ķekavas kaujas}} {{Pamatraksts|Smārdes kaujas}} {{Pamatraksts|Nāves sala}} [[Attēls:Vacietis, Auzans, Mangulis.jpg|thumb|270px|[[2. Latviešu strēlnieku brigāde]]s virsnieki 1916. gada beigās pie štāba ēkas bijušajā [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrmājā. No kreisās — [[Jukums Vācietis]], [[Andrejs Auzāns]], [[Gustavs Mangulis]].]] Aktīva karadarbība Rīgas frontē atsākās 1916. gada 21. martā, kad 1. un 2. latviešu strēlnieku bataljoni [[Ķekavas kaujas|kaujās pie Ķekavas]] pārrāva vācu nocietinātās pozīcijas pie Rīgas — Bauskas šosejas [[Ķekava|Ķekavas]] apkārtnē. Šim panākumam nesekoja lielāks Krievijas karaspēka uzbrukums. Krievijas [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] vadība plānoja 1916. gada vasarā pie [[Roja]]s izcelt vairāk kā 30 000 vīru lielu desantu. Veicot šādu kombinētu operāciju, bija iecerēts ieņemt Kurzemes ziemeļdaļu. Latviešu strēlnieku bataljonu izlūkiem uzdeva pastiprināti izlūkot vācu nocietinājumus un sagatavot to detalizētus zīmējumus. No 13. jūlija līdz 17. augustam latviešu strēlnieku bataljoni gatavojās plānotajai jūras desanta operācijai. Desanta grupējuma sastāvā iekļāva 31 kājnieku bataljonu, 12 kavalērijas eskadronus, 72 lielgabalus, 142 ložmetējus. Desanta operācijas sagatavošanas kontekstā tika mainīta bataljonu pakļautība, 23. jūlijā tos iekļāva 21. armijas korpusa sastāvā. Vācijas [[8. armija (Vācijas Impērija)|8. armijas]] vadība jau krietnu laiku pirms desanta operācijas sākuma bija informēta par šo Krievijas 12. armijas plānoto aktivitāti un veica attiecīgos pasākumus. Vācu spiegi fiksēja [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] sapulcēto 11 transportkuģu vienību, un plānoto iebruku Kurzemē atcēla. Kaujas pie Ķekavas atsākās 16. — 22. jūlijā, kurās pirmo reizi piedalījās visi latviešu bataljoni, izņemot [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks|5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonu]], kas cīnījās pie Olaines un [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks|3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu]], kas cīnījās [[Nāves sala|Nāves salā]]. Pēc jūlija neveiksmīgajiem uzbrukumiem [[12. armija (Krievijas Impērija)|Krievijas 12. armijas]] komandieris ģenerālleitnants [[Radko Dmitrijevs]] nolēma uzsākt lielāku latviešu strēlnieku vienību veidošanu. Uzreiz divas brigādes ar četriem pulkiem katrā nevarēja noformēt, jo 1. Daugavgrīvas, 6. Tukuma un 7. Bauskas bataljons bija cietuši smagus zaudējumus tikko notikušajās kaujās. Savukārt 3. Kurzemes bataljons līdz augusta beigām sargāja Nāves salu. Šādā situācijā tika nolemts izveidot Apvienoto latviešu strēlnieku brigādi, kuru uzdeva komandēt pulkvedim [[Andrejs Auzāns|Andrejam Auzānam]]. Pēc jūras desanta operācijas atcelšanas no 17. augusta šajā brigādē iekļāva arī 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latviesustrelniekusaraksts.lv/Kaujas_darbiba/Book_4.html |title=Jānis Hartmanis. 4. VIDZEMES LATVIEŠU STRĒLNIEKU PULKS 1915-1917. Rīga: 2015. |access-date={{dat|2016|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170423004335/http://latviesustrelniekusaraksts.lv/Kaujas_darbiba/Book_4.html |archivedate={{dat|2017|04|23||bez}} }}</ref> Apvienotā latviešu strēlnieku brigāde tad ņēma aktīvu dalību [[Smārdes kaujas|Smārdes kaujās]]. 1916. gada 8. oktobrī (25. septembrī pēc vecā stila) Nāves salā notika vācu [[Kaujas gāzes|gāzu uzbrukums]], kas pēc sava apjoma bija pirmais un lielākais šāda veida ieroču pielietojums pretinieka iznīcināšanai Pirmajā pasaules karā Latvijā. Saindējās 120 strēlnieki no 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona, kas astoņas dienas izturēja Nāves salā. Strēlniekiem tika dota pavēle nosargāt pozīcijas par katru cenu, tomēr Krievijas armija Nāves salu nekad neizmantoja uzbrukumam. Pēc šīm kaujām 1916. gada 4. novembrī, tā kā latviešu strēlnieku bataljonu izmērs bija pieaudzis no sākotnējām 4 uz 8 rotām, tos pārveidoja par pulkiem divu bataljonu sastāvā un vienības apvienojot izveidoja divas latviešu strēlnieku brigādes. 6. decembrī pie abām strēlnieku brigādēm tika izveidotas lazaretes un dezinfekcijas nodaļas. === 1917. gada kaujas === {{Pamatraksts|Ziemassvētku kaujas}} {{Pamatraksts|Kauja pie Mazās Juglas}} [[Attēls:Latviesu strelnieki 1917.jpg|thumb|270px|[[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks|4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka]] strēlnieki ar karogiem prasot [[Latvijas autonomijas idejas|Latvijas autonomiju]] [[Februāra revolūcija]]s upuru piemiņas demonstrācijas laikā Rīgā 1917. gada 23. martā.]] Visslavenākās latviešu strēlnieku cīņas norisinājās 1917. gada 5. — 11. janvārī (1916. gada 23. — 29. decembrī pēc vecā stila), kad 12. Krievijas 12. armijas pavēlniecība izplānoja "Jelgavas operāciju" ar mērķi strauja uzbrukuma veidā ieņemt Zemgales lielāko daļu. Par uzbrukuma vietu Rīgas frontē tika izvēlēts purvains apvidus starp [[Babītes ezers|Babītes ezeru]] un [[Olaine|Olaini]], kuru dēvēja par [[Maztīrelis|Tīreļa purvu]]. Šīs cīņas vēsturē iegājušas kā [[Ziemassvētku kaujas]]. Pirms kaujas operācijas 3. janvārī abas latviešu strēlnieku brigādes apvienoja vienā divīzijā (komandieris — ģenerālmajors [[Augusts Ernests Misiņš]]). Kaujas sākās 5. janvārī (1916. gada 23. decembrī pēc vecā stila) un ilga sešas dienas. Tajās pirmo reizi piedalījās visi astoņi latviešu strēlnieku pulki. Pēc [[Frīdrihs Briedis|Frīdriha Brieža]] ieteiktā plāna, bija paredzēts sadalīt spēkus divās grupās, un dot triecienu uzreiz divās vietās. Taču netika sniegts nepieciešamais artilērijas atbalsts, ejas plašajos [[dzeloņstieple|dzeloņstiepļu]] laukos bija izveidotas nepilnīgi un latviešu kareivji bija spiesti skriet dzeloņstiepļu biezoknī tieši pretī vācu ložmetēju ligzdām. Par spīti tam, nocietinājumus izdevās pārraut un ieiet vairākus kilometrus vācu teritorijā. Armijas vadība nebija spējīga izmantot šos panākumus, un izvērst spēcīgu uzbrukumu pret vāciešiem. 1917. gada 22. — 31. janvārī notika [[Ziemassvētku kaujas#Janvāra kaujas - Vācijas pretuzbrukums|Janvāra kaujas]], kuras laikā vācieši centās atgūt Ziemassvētku kauju laikā zaudētās teritorijas. Ziemassvētku un Janvāra kaujās strēlnieki izrādīja lielu varonību, taču vienlaikus cieta lielus zaudējumus. Krievijas armija šo kauju laikā zaudēja apmēram 26 000 kareivju, no kuriem 9000 bija strēlnieki — apmēram trešā daļa no visiem strēlnieku spēkiem. Ziemassvētku kauju neveiksmīgā vadība strēlniekos radīja aizvien lielāku neapmierinātību ar armijas vadību. Izplatījās baumas par nodevību pret latviešu formējumiem. 7. februārī ģenerālis [[Mihails Aleksejevs]] pieprasīja kara ministram iecelt komisiju Rīgas frontes notikumu izmeklēšanai, bet tas nenotika [[Februāra revolūcija]]s dēļ. Tajā tika gāzts imperators [[Nikolajs II Romanovs]] un lielākā daļa strēlnieku bija gatavi atbalstīt radikālos boļševikus, kuri solīja izbeigt karu, kā arī netraucēt Krievijas Impērijas tautām veidot neatkarīgas valstis vai autonomijas. 1917. gada septembra sākumā [[2. latviešu strēlnieku brigāde]] piedalījās [[Kauja pie Mazās Juglas|Kaujā pie Mazās Juglas]]. 1. septembrī Vācijas karaspēks sāka [[Rīgas operācija|Rīgas operāciju]] forsējot Daugavu pie Ikšķiles. 2. septembrī Pirmā Latviešu strēlnieku brigāde no Olaines atkāpās uz Rīgu, bet Otrā brigāde 26 stundas noturēja pozīcijas pie [[Mazā Jugla|Mazās Juglas]] pret uzbrūkošajiem vācu spēkiem. Pateicoties tam, 12. krievu armija neiekļuva aplenkumā un paspēja atkāpties no Rīgas kas krita vāciešu rokās. Fronte nostabilizējās pie [[Sigulda]]s. === Apvienotās Latviešu strēlnieku divīzijas struktūra (1917) === {| | colspan=2| Divīzijas komandieris: ģenerālmajors [[Augusts Ernests Misiņš]]; štāba priekšnieks: [[Rūdolfs Bangerskis]]. |- | valign=top | '''[[1. latviešu strēlnieku brigāde]]''' (komandieris ģenerālmajors [[Augusts Ernests Misiņš]]): * [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks]] (''1-й Латышский стрелковый Усть-Двинский полк'') * [[2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks]] (''2-й Латышский стрелковый Рижский полк'') * [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks]] (''3-й Латышский стрелковый Курземкий полк'') * [[4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulks]] (''4-й Латышский стрелковый Видземский полк'') | valign=top | '''[[2. latviešu strēlnieku brigāde]]''' (komandieris pulkvedis [[Andrejs Auzāns]]): * [[5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks]] (''5-й Латышский стрелковый Земгальский полк'') * [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks]] (''6-й Латышский стрелковый Тукумский полк'') * [[7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks]] (''7-й Латышский стрелковый Баускский полк'') * [[8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks]] (''8-й Латышский стрелковый Валмиерский полк'') * [[Rezerves latviešu strēlnieku pulks]] |} == Dalība 1917. gada Krievijas revolūcijās == [[Attēls:Iskolastrela pirmais sastāvs 1917.jpg|thumb|270px|[[Iskolastrels|Iskolastrela]] pirmais sastāvs 1917. gada aprīlī. 1. rindā trešais no kreisās − [[Kārlis Pētersons (revolucionārs)|K. Pētersons]], ceturtais − P. Bārda, piektais − apakšpulkvedis [[Voldemārs Ozols|V. Ozols]] (priekšsēdētājs), astotais − A. Pētersons.]] {{Pamatraksts|1917. gada Krievijas revolūcija Latvijā}} [[Februāra revolūcija|Februāra revolūcijā]] latviešu strēlnieki tieši nepiedalījās. Pēc šīs revolūcijas latviešu pulkos savu darbību izvērsa [[LSDSP vēsture|sociāldemokrātu]] pulciņi, tāpat kā citās Petrogradas kara apgabala karaspēka vienībās, latviešu pulkos un rotās sāka vēlēt kareivju komitejas. Atšķirībā no daudzām citām Krievijas karaspēka daļām latviešu pulkos tika saglabāta disciplīna, starp kareivjiem un virsniekiem bija labvēlīgākas attiecības. 1917. gada 9.—11. aprīlī (j.s.) Rīgā sapulcējās Latviešu strēlnieku 1. kongress (176 strēlnieki un 14 virsnieki), kurā izveidoja Latviešu strēlnieku pulku apvienoto padomi. 11. aprīlī kongress ievēlēja Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteju — [[Iskolastrels|Iskolastrelu]] (22 strēlnieku un 6 virsnieku pārstāvji). Latviešu strēlnieku pulku apvienotā padome izteica neuzticību [[Jānis Goldmanis|Jānim Goldmanim]] un [[Jānis Zālītis|Jānim Zālītim]] — valsts domniekiem, kas ierosināja latviešu vienību izveidi Krievijas Impērijas armijā. Kongress nolēma likvidēt Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteju. 19. aprīlī (j.s.) Iskolatstrels izveidoja [[Latviešu strēlnieku latgaliešu sekcija|latgaliešu sekciju]], kas aizsargāja [[Pirmais Latgales latviešu kongress|Pirmo Latgales latviešu kongresu]] un atbalstīja [[Latgales Zemes padome|Latgales Pagaidu zemes padomes]] darbību. Laikā starp abām Krievijas 1917. gada revolūcijām norisa latviešu strēlnieku revolucionizēšanās, tiešāk sakot, [[Boļševiki|boļševizēšanās]] — arvien lielāku ietekmi strēlnieku organizācijās ieguva [[LSDSP vēsture#Latvijas Sociāldemokrātija|Latvijas Sociāldemokrātijas]] (LSD) biedri (Iskolastrela pirmajā sastāvā no 28 locekļiem lielākā daļa bija bezpartijiski, maijā ievēlētajā Iskolastrelā no 50 locekļiem vairāk nekā puse bija LSD biedri), turklāt pašā LSD vairākums biedru bija boļševiki un partijas vadība (Centrālkomiteja) bija boļševistiska, Latviešu strēlnieku 2. un 3. kongress pieņēma boļševistiskas rezolūcijas, kurās izteica neuzticību [[Krievijas Pagaidu valdība]]i, pieprasīja izbeigt karu un nodot varu strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu [[Padomes|padomēm]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1917-gada-17-maija|title=1917. gada 17. maijā|website=la.lv|date=17.05.2017}}</ref> Attiecības starp latviešu strēlniekiem un virsniekiem pasliktinājās, daļa virsnieku sāka pamest savas daļas. Ar [[Kārlis Goppers|Kārļa Goppera]], [[Frīdrihs Briedis|Frīdriha Brieža]], [[Jānis Kalniņš (ģenerālis)|Jāņa Kalniņa]] un citu strēlnieku augstāko virsnieku atbalstu tika nodibināta [[Latvju kareivju nacionālā savienība]]. [[Oktobra revolūcija|Oktobra revolūcijā]] pēc [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] notikušā apvērsuma [[12. armija (Krievijas Impērija)|12. armijas]] rajona [[Kara revolucionārās komitejas|Kara revolucionārā komiteja]] (KRK) izdeva manifestu par bruņotas sacelšanās sākumu Latvijā. Vidzemē apvērsumu īstenoja latviešu strēlnieku pulki: 9. novembra (jaunais stils) rītā [[1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulks|1. Daugavgrīvas]] un [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks]] atstāja savu apmetni pie [[Sigulda]]s un bez kaujām tajā pat dienā ieņēma [[Cēsis]]; [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma]] un [[7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks]] izvirzījās no [[Limbaži]]em un [[Ainaži]]em un 11. novembrī ieņēma [[Valmiera|Valmieru]], abās apriņķu pilsētās nodibinātas kara revolucionārās komitejas; 20. novembrī likvidēts 12. armijas štābs [[Valka|Valkā]], kad pilsētu bez kaujas ieņēma [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] un 436. Novaja Ladogas kājnieku pulka daļas; [[Rezerves latviešu strēlnieku pulks]] atradās [[Tartu|Tērbatā]] un pēc pāriešanas vietējās Kara revolucionārās komitejas rīcībā ieņēma dzelzceļu, novēršot iespēju Pagaidu valdībai uzticīgās karaspēka daļas pārsviest uz Petrogradu. === Padomju Krievijas sākotnējā dienestā === Pēc [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada 4. decembrī [[Iskolats]] saņēma pieprasījumu sūtīt vienu latviešu strēlnieku pulku Petrogradas aizstāvēšanai. 6. decembrī<!-- Vajag precizēt abus pēdējos datumus --> 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks (ap 2500 cilvēku) ieradās Petrogradā un tam kopā ar Baltijas flotes jūrniekiem tika uzdota vairāku objektu apsargāšana, tostarp [[Taurijas pils]], kur savas sēdes turēja vēlāk padzītā [[Viskrievijas Satversmes sapulce]]. 9. decembrī Petrogradā ieradās latviešu strēlnieku pulku apvienotā rota (248 strēlnieki un 5 virsnieki), kurai uzticēja apsargāt [[Padomju Krievija]]s valdību ([[Tautas komisāru padome]], TKP) [[Smoļnijs|Smoļnijā]]. Rota tika papildināta no latviešu strēlnieku pulkiem un pārveidota par bataljonu (februārī tajā bija 509 strēlnieki). Par tā komandieri 11. decembrī ievēlēts [[Jānis Pētersons]], par viņa palīgu — Pēteris Vanags. Apvienotais bataljons apsargāja TKP vilcienu 1918. gada martā, kad notika galvaspilsētas maiņa no Petrogradas uz Maskavu. Tā paša gada maijā bataljons pārveidots par 9. latviešu strēlnieku padomju pulku, kurš līdz oktobrim sargāja [[Maskavas kremlis|Kremli]] — jauno TKP rezidenci.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļš uz Latvijas valsti. 1914—1922|last=Vārpa|first=Igors|publisher=Jumava|year=2012|isbn=978-9934-11-060-3|pages=99.—112}}</ref> [[Attēls:Vidzemes un Latgales okupācija 1918. gada februārī.jpg|thumb|270px|Vidzemes un Latgales okupācija [[Operācija "Dūres sitiens"|Operācijas "Dūres sitiens"]] ietvaros 1918. gada 18. — 22. februārī. Redzamas latviešu strēlnieku plānotās aizsardzības līnijas no [[Saulkrasti]]em (''Neubad'') līdz [[Koknese]]i (''Kokenhusen'').]] 1917. gada 30. decembrī Padomju Krievijas augstākais virspavēlnieks [[praporščiks]] [[Nikolajs Kriļenko]] pavēlēja izveidot Latviešu strēlnieku korpusu, par komandieri ieceļot 12. armijas pavēlnieka pienākumu izpildītāju [[Jukums Vācietis|Jukumu Vācieti]], par štāba priekšnieku — [[Aleksandrs Kosmatovs|Aleksandru Kosmatovu]]. Jaunais korpuss veidots uz Apvienotās Latviešu strēlnieku divīzijas pamata. Veidojot latviešu korpusu, abas brigādes pārveidotas par divīzijām. Par pirmās divīzijas komandieri iecelts [[7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks|7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka]] komandieris pulkvedis [[Gustavs Mangulis]], par otrās — [[8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks|8. Valmieras latviešu strēlnieka pulka]] komandieris pulkvedis [[Pēteris Avens]]. Korpusa formēšanu pārtrauca [[Operācija "Dūres sitiens"|vācu uzbrukums]] 1918. gada februārī. == Dalība Krievijas Pilsoņu karā == {{pamatraksts|Krievijas pilsoņu karš}} === Baltie strēlnieki === 1917. gada [[Krievijas revolūcija]]s laikā starp Februāra un Oktobra revolūcijām, latviešu strēlnieku pulkos intensīvi darbojās sarkanie aģitatori, tomēr liela daļa strēlnieku, īpaši virsniecība un inteliģence, saglabāja politisko neitralitāti vai pat iebilda lielinieku idejām. Dažos no pulkiem (piemēram, 1.Daugavgrīvas pulkā, pulkveža F. Brieža vadībā) veica reorganizācijas, izveidojot vienības, kuras nebija komunistisko ideju ietekmē. Šīs vienības nereti bija ar ievērojami augstāku kaujasspēju par lielinieku ietekmētajām.{{nepieciešama atsauce}} 1917. gada augustā [[Baltā kustība|pretlielinieciski]] noskaņotie strēlnieki dibināja [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālo savienību]], kas 1918. gada beigās kļuva par [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdības]] [[Latvijas Bruņotie spēki|bruņoto spēku]] pamatu. Daudzi virsnieki (viņu starpā arī [[Frīdrihs Briedis]], [[Kārlis Goppers]], [[Rūdolfs Bangerskis]], [[Ģederts Teodors Biernis]] u.c.) pameta lielinieku ideju pārņemtos pulkus, kuros izvērsās revolucionārais disciplīnas sabrukums, un aktīvi iesaistījās cīņā pret sarkanajiem krievu [[Baltā kustība|balto kustības]] armijās. Ļoti aktīvu dalību baltie strēlnieki ņēma [[Boriss Savinkovs|Borisa Savinkova]] vadītajā [[Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienība|Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienībā]], kurā tie veidoja vienu no tās galvenajām šūnām.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Jekabsons|first=Eriks|date=2016-12-27|title=Latvieši krievu pretlielinieciskajā kustībā 1918.–1920. g. In: Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1997.Nr.1, 90.–107. lpp.|url=https://www.academia.edu/30634516/Latvie%C5%A1i_krievu_pretlielinieciskaj%C4%81_kust%C4%ABb%C4%81_1918_1920_g_In_Latvijas_V%C4%93stures_Instit%C5%ABta_%C5%BDurn%C4%81ls_1997_Nr_1_90_107_lpp}}</ref> No Krievijā esošajiem nacionāli noskaņotajiem latviešu strēlniekiem [[Sibīrija|Sibīrijā]] saformēja divas karaspēka vienības — [[Imantas pulks|Imantas pulku]] un [[Troickas bataljons|Troickas bataljonu]], tomēr pirmais neiesaistījās Krievijas Pilsoņu kara kaujās un otrais iesaistījās minimāli. Tā kā 1919. gada otrajā pusē [[Aleksandrs Kolčaks|Kolčaka]] armija tika sakauta un strauji atkāpās, pulki ar kuģiem no [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]] tika nogādāti Latvijas Republikā. ==== Pēc kara beigām ==== Pēc atgriešanās Latvijā, daudzi baltie strēlnieki ieguva vadošus posteņus [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēkos]], kā arī ņēma visaktīvāko darbību Latvijas Bruņoto spēku sabiedriskajā dzīvē, piemēram caur [[Latvijas Aizsardzības biedrība|Latvijas Aizsardzības biedrību]]. === Sarkanie strēlnieki === [[Attēls:Breastplate of Latvian Riflemen.jpg|thumb|270px|Latviešu sarkano strēlnieku divīzijas krūšu nozīme [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas Pilsoņu kara]] laikā (1918—1920).]] Pēc lielinieku organizētās [[Oktobra revolūcija]]s 1917. gada rudenī latviešu strēlnieku daļas saglabāja disciplīnu, salīdzinot ar parējām Krievijas armijas vienībām, un to komandieris pulkvedis [[Jukums Vācietis]] no 1918. gada 4. septembra līdz 1919. gada 8. jūlijam bija pirmais [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] virspavēlnieks. Ir dažādi iemesli, kāpēc strēlnieki atbalstīja boļševikus un cīnījās pret balto armijām: * Viņi labi atcerējās [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] nežēlīgo apspiešanu; * Latvijā bija plašs atbalsts sociālistu idejām; * Boļševiki solīja [[Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests|atzīt Latvijas neatkarību]]. Tomēr noteicošais iemesls bija materiālais trūkums un bezizejas situācija, ko izraisīja Krievijas kopējie saimnieciskā sabrukuma apstākļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/101/sarkanas-latviesu-strelnieku-divizijas-formesana-maskava/|title=“Sarkanās” latviešu strēlnieku divīzijas formēšana Maskavā 1918. IV|website=www.dveseluputenis.lv|access-date=2025-11-14|archive-date=2025-08-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20250803021010/https://www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/101/sarkanas-latviesu-strelnieku-divizijas-formesana-maskava/}}</ref> ==== 1918. gadā ==== Pēc Rīgas ieņemšanas un Oktobra revolūcijas Vācijas karaspēks pārtrauca karadarbību pret Krievijas jauno valdību, tādēļ 1918. gada sākumā latviešu strēlnieku pulkus boļševiku valdība izmantoja kā t. s. "Latviešu revolucionāros priekšpulkus" pretpadomju sacelšanos apspiešanai. 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulka 4. un 6. rotas un 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka 1. bataljons 22. janvārī devās uz [[Rahačova|Rogačovu]], kur 3.—13. februārī apspieda 1. Poļu korpusa sacelšanos Baltkrievijā ģenerāļa [[Juzefs Dovbors-Musņickis|J. Dovbora-Musņicka]] (''J. Dowbór-Muśnicki'') vadībā. Savukārt 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks 24. janvārī no Cēsīm devās pret ģenerāļa [[Aleksejs Kaļedins|Alekseja Kaļedina]] komandēto [[Donas kazaki|Donas kazaku]] karaspēku Dienvidkrievijā. Jukums Vācietis savos memuāros vēlāk rakstīja: {{Citāts|Gandrīz katram latviešu strēlniekam un oficierim bija bēdīgas atmiņas par tām mežonībām, kuras pastrādāja Latvijas baroni kopā ar krievu ģenerāļiem pie latviešu tautas mazturīgām aprindām. Katram bija atmiņā nošautais vai pakārtais tēvs, māte, brālis, tuvāks radinieks vai draugs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/karotaji.htm |title=Viesturs Sprūde. Karotāji ar raksturu, nevis nelieši. "Latvijas Avīze", 2004. gada 05. februāris |access-date={{dat|2011|01|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20091001202225/http://vip.latnet.lv/lpra/karotaji.htm |archivedate={{dat|2009|10|01||bez}} }}</ref>}} 1918. gada februārī, pirms vācieši ieņēma visu Latvijas teritoriju, latviešu strēlnieku skaits Latvijā bija tikai 9,5 tūkstoši (ar rezerves pulku), Padomju Krievijā bija vēl 5,5 tūkstoši. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera sarunu]] izjukšanas 18.—22. februārī [[8. armija (Vācijas Impērija)|Vācijas 8. armija]] pārgāja uzbrukumā, bez nopietnas pretestības ieņēma visu Latvijas teritoriju un pēdējās latviešu strēlnieku militārās daļas atstāja dzimteni. 18. martā Iskolastrels nolēma demobilizēt visas vecās latviešu strēlnieku vienības un izveidot revolucionārās kaujas vienības. 6. aprīlī pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] nosacījumiem 2. latviešu strēlnieku divīzija tika izformēta<!-- bet pirmā divīzija? -->. No 6. Tukuma pulka apakšvienībām izveidots atsevišķais 6. Torošinas latviešu strēlnieku pulks, kuru komandēja Kārlis Hercbergs, šis pulks [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]] apsargāja demarkācijas līniju starp Vāciju un Krieviju. 1918. gada 13. aprīlī tika izveidota Latviešu strēlnieku divīzija ([[Latdivīzija]]) kā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] daļa Jukuma Vācieša vadībā, kuras sastāvā ietilpa 3 brigādes ar 3 strēlnieku pulkiem katrā, kavalērijas pulks, sapieru bataljoni, vieglās un smagās artilērijas divizioni un aviācijas daļa. Divīzijā bija ap 24 000 strēlnieku, 9000 durkļu, 2000 zobenu, 400 ložmetēju, 80 lielgabalu, 20 lidmašīnu. Cilvēku krājumu Latdivīzijas papildināšanai nodrošināja aptuveni pusmiljons Latvijas iedzīvotāju, kas pasaules karā evakuēti vai [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|devušies bēgļu gaitās]] uz Iekškrieviju. No 7. Bauskas pulka daļas 1918. gadā izveidotais Liepājas pulks iekļauts Latdivīzijā 1919. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://latvjustrelnieki.lv/ru/statji-95941/%D0%BB%D0%B0%D1%82%D1%8B%D1%88%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B5-%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B5%D0%BB%D0%BA%D0%B8-%D0%B2-%D0%BF%D0%B5%D1%80%D0%B2%D1%8B%D1%85-%D0%B1%D0%BE%D1%8F%D1%85-%D0%BD%D0%B0-%D0%B2%D0%BE%D1%81%D1%82%D0%BE%D1%87%D0%BD%D0%BE%D0%BC-%D1%84%D1%80%D0%BE%D0%BD%D1%82%D0%B5:-%D1%83%D1%80%D0%B0%D0%BB-%D0%B8-%D0%BF%D1%80%D0%B8%D0%BA%D0%B0%D0%BC%D1%8C%D0%B5.|title=Латышские стрелки в первых боях на Восточном фронте: Урал и Прикамье|website=latvjustrelnieki.lv|access-date=19.11.2023}}</ref> Bez Latdivīzijas vairākās Krievijas pilsētās ([[Saratova|Saratovā]], [[Vitebska|Vitebskā]], [[Penza|Penzā]], [[Arhangeļska|Arhangeļskā]], [[Harkiva|Harkivā]] u.c.) no latviešu strādniekiem izveidotas atsevišķas strēlnieku vienības, lielākā no kurām bija Sevišķo uzdevumu Saratovas latviešu pulks.<ref name=":0" /> Latviešu strēlnieku divīzija piedalījās antiboļševiku dumpju apspiešanā [[Maskava|Maskavā]], [[Jaroslavļa|Jaroslavļā]], kā arī [[Muroma]]s, [[Ribinska]]s, [[Kaluga]]s, [[Saratova]]s un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodas]] pilsētās. 1918. gada 18. jūlijā Jukumu Vācieti iecēla par Austrumu frontes pavēlnieku cīņā pret [[Čehoslovāku leģioni|čehiem]], augustā 5. latviešu strēlnieku pulks Jukuma Vācieša vadībā aizstāvēja [[Kazaņa|Kazaņu]], par ko saņēma Revolūcijas Goda Sarkano karogu. 2. septembrī pēc Ļeņina priekšlikuma J.Vācieti iecēla par pirmo Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieku. Latviešu strēlnieki piedalījās kaujās pie Volgas, Urālos, Arhangeļskā, Caricinā un citur. Pēc [[Kompjeņas pamiers (1918)|Vācijas kapitulācijas]] 1918. gada decembrī latviešu strēlnieki tika nosūtīti atkarot Latvijas teritoriju. Pēc Sarkanās armijas virspavēlniecības 1918. gada 8. decembra 436. direktīvas padomju Rietumu armijas sastāvā tika izveidota [[Latvijas armijas karaspēka grupa]] (''Армейская группа войск Латвии''), kas 1918. gada 29. decembrī tika pakļauta padomju 7. armijai. ===== Somijas Pilsoņu karā ===== 1918. gada janvārī Petrogradā esošās 6. latviešu strēlnieku pulka daļas kopā ar Petrogradas [[Sarkanā gvarde|Sarkanās gvardes]] un [[Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika|sarkano somu]] vienībām iesaistījās [[Somijas pilsoņu karš|Somijas pilsoņu karā]]<!-- Kā? Ko darīja? -->. 27. aprīlī 525 6. pulka strēlnieki ieradās Ino fortā Petrogradas tuvumā, kuru kopā ar sarkangvardiem un matrožiem aizstāvēja līdz 14. maijam, kad forts atstāts, uzspridzinot artilērijas baterijas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ|first=М.|publisher=Издательство Родина|year=2021|last=Полэ}}</ref> ==== 1919. gadā ==== [[Attēls:Latviešu sarkanie strēlnieki 1919. gada 1. maija parādē Rīgā.jpg|thumb|270px|Latviešu sarkanie strēlnieki 1919. gada 1. maija parādē Rīgā pie bijušā Pētera I pieminekļa (tagad laukums pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]]).]] [[Attēls:Latviešu strēlnieku divīzija Mogiļevā 1919. gada rudenī.jpg|thumb|270px|Latviešu strēlnieku divīzijas kavalēristi Mogiļevā 1919. gada rudenī.]] 1919. gada 1. janvārī [[Inčukalna kauja|kaujā pie Inčukalna stacijas]] latviešu 1. un 4. latviešu strēlnieku pulki uzvarēja [[Baltijas landesvērs|Latvijas zemessardzi]] un 3. janvārī ieņēma Rīgu. 1919. gada 4. janvārī no latviešu strēlnieku pulkiem un citām karaspēka daļām izveidoja Padomju Latvijas armiju ar divām divīzijām, kas ātri ieņēma gandrīz visu Latvijas teritoriju, izņemot Kurzemes rietumu daļu. 1919. gada pavasarī un vasarā Latvijā dislocēto latviešu strēlnieku noskaņojums strauji mainījās un viņi pārtrauca aktīvi cīnīties pret [[Niedras valdība]]i padotajām karaspēka daļām, kas 1919. gada 22. maijā atguva Rīgu. Liela daļa Sarkanās armijas rindās esošo latviešu strēlnieku Rīgas kauju laikā pārgāja Latvijas armijas pusē un pievienojās [[Dienvidlatvijas brigāde]]i. Tomēr tās vienības, kas padevās vācbaltiešu [[Baltijas landesvērs|landesvēram]], [[Dzelzsdivīzija]]i vai Igaunijas valdības karaspēkam, tika apšautas. Cīņās Latvijas teritorijā krita ap 3000 Padomju Latvijas armijas sastāvā esošo strēlnieku. Pēc sakāves Latvijā atlikušās latviešu strēlnieku vienības 1919. gada vasaras beigās tika pārformētas par Latviešu strēlnieku divīziju un nosūtītas pret strauji uzbrūkošo ģenerāļa [[Antons Deņikins|Deņikina]] armiju. Latviešu divīzija veidoja Sarkanās armijas trieciengrupu, kas [[Orlas-Kromu operācija|Orlas-Kromu kaujās]] sakāva [[Dienvidkrievijas armija|Krievijas Dienvidu bruņotos spēkus]] un piespieda tos atkāpties līdz [[Krima|Krimas pussalai]]. Latviešu daļas spēlēja lielu lomu arī ģenerāļa [[Nikolajs Judeņičs|Judeniča]] [[Ziemeļrietumu armija|Ziemeļrietumu armijas]] sakāvē 1919. gada beigās. ==== 1920. gadā ==== 1920. gadā Latviešu divīzija piedalījās kaujās pret ģenerāļa [[Pjotrs Vrangelis|Vrangeļa]] armiju [[Kahovkas placdarms|Kahovkas placdarmā]] un [[Perekopa zemesšaurums|Perekopa zemesšaurumā]]. Sarkanās armijas trieciengrupa, kuras sastāvā bija arī latviešu strēlnieki, no 7. līdz 17. novembrim sturmēja Perekopu un ieņēma Eipatoriju. Kā viens no pēdējiem 1920. gada 21. novembrī sadursmē ar [[Nestors Mahno|Mahno]] karavīriem pie [[Saki]]em krita 2. brigādes komandieris [[Fricis Labrencis]]. Pēc [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas — Krievijas miera līguma]] noslēgšanas un Krimas operācijas beigām 1920. gada 28. novembrī Sarkankarogotā Latviešu divīzija tika izformēta un vairāk nekā 11 000 latviešu strēlnieku atgriezās Latvijā. ==== 1921. gadā ==== 1921. gada 12. maijā no Maskavas caur [[Zilupe (stacija)|Zilupes staciju]] Latvijā ieradās pirmais ešelons ar 1200 bijušajiem latviešu sarkanarmiešiem, vagoni bijuši izpušķoti nacionāliem karodziņiem un paši piesprauduši nacionālās nozīmes. Vakarā strēlnieki ieradās Rēzeknē, kur Bēgļu reevakuācijas biedrības priekšnieks Liepiņš un ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs Upmanis aizveda bēgļiem jaunākos laikrakstus, Bēgļu reevakuācijas izdoto brošūru "Kas jāzina bēglim, atgriežoties Latvijā" un iepazīstināja atgriezušos ar Latvijas apstākļiem. Otrais ešelons iebrauca pirmajā, bet trešais — trešajā [[Vasarsvētki|vasaras svētku]] dienā.<ref>"[[Latvijas Kareivis]]" Nr. 111., 1921. gada 22. maijā</ref> Laikraksta "[[Latvijas Kareivis]]" 20. maija rakstā "Sarkanarmiešiem pārnākot" bija vaicājums:<ref>"Latvijas Kareivis" Nr. 109., 1921. gada 20. maijā</ref>{{Citāts|Tuvu pie 4000 jaunekļu ir jau pārnākuši Latvijas robežu, un tikpat daudz ir sagaidāms vistuvākā nākotnē. Bet viss viņu vairums, viņu lielākā daļa nekad vairs nepārnāks dzimtenes ārēs, vecāku sētās. Velti gaidīs 20—25 000 latvju mātes savus lolojumus un velti lauzīs savas sirmās galviņas: "Kamdēļ, kamdēļ?"}} ==== Pēc kara beigām ==== Daļa sarkano strēlnieku palika Padomju Krievijā, kur vēlāk ieņēma dažādus augstus amatus [[Padomju Savienība|PSRS]] armijā, valsts drošības organizācijās un valsts iestādēs. Lielākā daļa no viņiem 1937. — 1938. gadā tika arestēti un nošauti [[Josifs Staļins|Staļina]] [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā sakarā ar [[NKVD "Latviešu operācija"|apsūdzībām pretpadomju sazvērestībā]]. ==== Latviešu sarkano strēlnieku divīzijas komandieri (1918—1920) ==== [[Attēls:Streelnieku piemineklis.jpg|thumb|250px|Latviešu strēlnieku piemineklis Rīgā.]] * [[Jukums Vācietis]] ([[1918]]. gada 13. aprīlī — 17. jūlijā) * [[Aleksandrs Kosmatovs]] (pienākumu izpildītājs 1918. gada 18. — 25. jūlijā) * [[Pēteris Avens]] (1918. gada 25. jūlijā — [[1919]]. gada 11. janvārī) * [[Gustavs Mangulis]] (1919. gada 12. janvārī — 26. martā) * [[Antons Martusēvičs]] (1919. gada 27. martā — 20. oktobrī) * [[Frīdrihs Kalniņš]] (1919. gada 20. oktobrī — 1920. gada 4. jūlijā) * [[Jānis Lācis (virsnieks)|Jānis Lācis]] (1920. gada 4. — 15. jūlijā) * [[Kirils Stucka]] (1920. gada 15. jūlijā — 28. novembrī) == Strēlnieku biedrības == Pēc Pirmā pasaules kara un Krievijas pilsoņu kara gan [[Latvija|Latvijā]], gan [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] izveidojās latviešu strēlnieku biedrības, kuras apvienoja bijušos strēlniekus. Tās gan finansiāli atbalstīja strēlnieku mantisko stāvokli, gan nodarbojās ar strēlnieku piemiņas iemūžināšanu un vēstures popularizēšanu. Latvijā tā bija [[Latviešu veco strēlnieku biedrība]], bet Padomju Savienībā [[Osoaviahims|Osoaviahima]] [[Latviešu strēlnieku centrālais birojs]] un [[Latviešu strēlnieku vēstures komisija]] [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|VK(b)P]] Centrālās komitejas Latviešu sekcijas pakļautībā. Latviešu strēlnieku biedrības Padomju Savienībā slēdza [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, bet Latvijā pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Padomju okupācijas]] 1940. gadā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] liela daļa no vēl dzīvajiem latviešu strēlniekiem devās [[Trimdas latvieši|trimdā]], kur nodibināja [[Latviešu strēlnieku globālā organizācija|Latviešu strēlnieku globālo organizāciju]], kas apvienoja izklīdušos strēlniekus [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]. Mūsdienās Latvijā darbojas [[Latviešu strēlnieku apvienība]], kas sevi uzskata par latviešu strēlnieku biedrību pēcteci. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * [[Jānis Goldmanis]] „Latviešu strēlnieki vēstures svaru kausos un deklarācija Taurijas pilī par Latvijas atdalīšanos no Krievijas”. — OJ, Chicago 1986. * Ilmārs Andersons „Gaitu sākums — Latviešu strēlnieki Rīgas frontē, 1915 — 1917”. — Latvijas Žurnālistu savienības komerccentrs, Rīga 1991. * [http://lacplesis.com/WWI_To_WWII/Strelnieks_Books/Latviesu_Strelniek_No06.pdf „Latviešu strēlnieki”]{{Novecojusi saite}} — Latviešu veco strēlnieku biedrība, Rīga 1936. * [[Uldis Ģērmanis|Uldis G̦ērmanis]], Jukums Vācietis „Pa aizputinātām pēdām”. — Daugava, 1956. * Jānis Hartmanis „Latviešu strēlnieki Ķekavas kaujā 1916. gada martā”. — Jumava, Rīga 2012. {{ISBN|9934111403}} * Aleksandrs Lasmanis „Cerības un vilšanās — latviešu kar̦avīra dzīves stāsts”. — Daugava, Uppsala 1963. * [[Kārlis Skalbe]] „Mazās piezīmes”. — Gulbis, Rīga 1920. * Arvids Memenis „Latviešu strēlnieki I Pasaules karā”. — Junda, Rīga 1995. * Jāzeps Ozolin̦š „Virsdzīve — virsnieka atmin̦as”. — Imanta, Valmiera 1997. * Andris Balcers „Pulcējaties zem latviešu karogiem”. — Zelta grauds, Rīga 2013. {{ISBN|9934840219}} * Jānis Goldmanis, [[Edvīns Aleksandrs Mednis|Edvins Mednis]] „Latviešu strēlnieki mūžības gaismā”. — Strēlnieks, 1953. * [[Līgotņu Jēkabs]] „Latweeschu Strehlneeku Bataljoni. Skizes un episodes ar walstsdomneeka J. Goldmana autografu un dauds fotografiskeem usnehmumeem no bataljonu dsihwes”. — J. A. Kukurs, Pēterpils 1916. * Jānis Sprinģis „Nāves laukos”. — Albatross, Rīga 1932. * [[Latviešu strēlnieku vēstures komisija|Latvju strēlneeku vēstures komisija]] „Latwju strehlneeku wehsture”. — Prometejs, Maskava 1934. * Fricis Veiss "Die baltische Frage im Weltkrieg und in der russischen Revolution". — Promachos-Verlag, Bern-Belp 1917. * Alfred von Hedenström "Rigaer Kriegschronik 1914 — 1917". — Deutsche Verlags-Anstalt, Stuttgart 1922. * Владимир Савельевич Войтинский [http://krotov.info/libr_min/03_v/oy/tinsky_6.htm «1917-й. Год побед и поражений»]{{Novecojusi saite}} — ТЕРРА-Книжний клуб, Москва 1999. * «Mémoire sur la Latvia présenté par la délégation lettone à la Conférence de la paix». — Paris 1919. * Uldis Ģērmanis "Oberst Vācietis und die lettischen Schützen im Weltkrieg und in der Oktoberrevolution". — Almqvist & Wiksell, Stockholm 1974. * [[Miķelis Valters]] "Lettland, seine Entwicklung zum Staat und die baltischen Fragen". — Rome 1923. * Ilze Krīgere "A good soldier — a satiated soldier, what the Latvian riflemen ate and drank in the First World War". — Latvian War museum, Rīga 2013. {{ISBN|9934827034}} * A. Jakubovičs «צען יאר פאראײן : באלטישער אידישער קריגס־איװאלידן פארבאנד אלמאנאך /» (Fareyniḳṭer Balṭisher Idisher Ḳrigs-Inṿalidn Farband). — Rīga 1938. == Ārējās saites == * [http://www.lacplesis.com/Latviesu_Strelnieki/Book_1-34names.pdf Grāmatās "Latviešu strēlnieki" minēto 2079 personu alfabētisks uzskaitījums]{{Novecojusi saite}} * [http://www.citariga.lv/lat/vecriga/laukumi/latviesu-strelnieku-laukums/ Strēlnieku laukums portālā Cita Rīga] * [https://web.archive.org/web/20060515213638/http://artofwar.ru/w/wolkow_nikolaj_wladimirowich/text_0490.shtml Strēlnieki Krievijas pilsoņu karā] * [http://www.karamuzejs.lv/ Latvijas Kara muzejs] * [http://www.youtube.com/watch?v=VH0uFI6YMmI Latviešu strēlnieku cīņu gaitas] * [http://encyclopedia2.thefreedictionary.com/Latvian+Rifles Latvian Rifles] (angliski) * [http://latviesustrelniekusaraksts.lv/index.html Latviešu Strēlnieku Saraksts 1915-1917] == Audiovizuālās norādes == * [https://www.youtube.com/watch?v=Ft1IyfpDfcg Strēlnieku zvaigznājs] — Jura Podnieka studija 2010. * [https://www.youtube.com/watch?v=tRMiMvYAQlQ Dvēseļu putenis] — studija Kultfilma. * [http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/11.11.2015-zem-latviesu-karogiem.-varonu-dzimsana-7.id59736/ Zem latviešu karogiem. Varoņu dzimšana]{{Novecojusi saite}} — dokumentālā filma. == Skatīt arī == * "[[Astoņas zvaigznes]]" – 2017. gada Latvijas dokumentālā filma par latviešu strēlnieku vēsturi * [[Iskolats]] * [[Jukums Vācietis]] * [[Latvijas Neatkarības karš]] * [[Pirmais pasaules karš Latvijā]] * [[Latvju kareivju nacionālā savienība]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieki| ]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] 19kf2u23524xa72xtpqwk49rbxyf3y3 0 5275 4548530 4489626 2026-11-12T06:53:22Z Lasks 38532 4548530 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Brocēni | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = {{Photomontage|position=center | photo1a = Skats uz Brocēniem - mikroskops - Panoramio.jpg | photo2a = Brocēnu kultūras centrs 2000-05-13 - panoramio.jpg | photo2b = Broceni station.JPG | photo3a = Brocēnu vecā cementa ražotne 1.JPG | size = 300 | spacing = 2 | color = white | border = 0 }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Brocēnu pilsētas karogs.png | flag_link = Brocēnu karogs | image_shield = Coat_of_Arms_of_Brocēni.svg | shield_link = Brocēnu ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Saldus novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | longd =22 | longm =34 | longs =06 | longEW =E | latd =56 | latm =40 | lats =48 | latNS =N | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Saldus novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1992]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Berghof}} | leader_title = Brocēnu pilsētas un Cieceres pagasta apvienības pārvaldes vadītāja | leader_name = Karīna Ciesmane | area_total_km2 = 8.55 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Brocēni}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3851 | website = | footnotes = }} '''Brocēni''' ir pilsēta [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Saldus novads|Saldus novadā]]. Izvietojusies [[Cieceres ezers|Cieceres ezera]] ziemeļaustrumu krastā pie autoceļa [[A9]] un [[Rīgas - Liepājas dzelzceļš|Rīgas — Liepājas dzelzceļa]], 7 km no novada centra [[Saldus]] un 100 km no [[Rīga]]s. Pilsētas teritoriju pilnībā aptver [[Cieceres pagasts]]. == Vēsture == Brocēnu vietvārds, iespējams, saistāms ar uz ziemeļiem agrāk pastāvējušo [[Brocēnu muiža|Brocēnu muižu]] ([[Pusmuiža|pusmuižu]], ''Brozen''), kura agrāk atradās mūsdienu [[Brocenmuiža|Brocenmuižas]] ciema vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.dodies.lv/#m=12/56.68213/22.62236&l=J/D|title=Vēstures karšu portāls|website=vesture.dodies.lv|access-date=2026-07-03}}</ref> Topošās pilsētas apvidus 13. gadsimtā aptuveni ietilpa [[Starpzeme|Starpzemē jeb Zemē starp Skrundu un Zemgali]], pēc tam līdz [[Livonijas Konfederācija|Livonijas]] sabrukumam - [[Kuldīgas komtureja|Kuldīgas komturejas]] [[Ķerkliņu luterāņu baznīca|Ķerkliņu]] [[Fogts|fogtejā]] (''Vgt. Kerklingen''). [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistes]] un [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņas]] sastāvā līdz 1819. gadam apvidus ietilpa [[Kuldīgas virspilskunga iecirknis|Kuldīgas virspilskunga iecirkņa]] Kuldīgas pilskunga tiesas [[Saldus draudzes novads|Saldus draudzes novadā]], bet no 1819. gada – [[Kuldīgas apriņķis|Kuldīgas apriņķī]]. 1927. gadā tika atklāta [[Brocēni (stacija)|Brocēnu dzelzceļa stacija]]. 1930. gadā Kuldīgas apriņķa Brocēnu un Cieceres pagastus apvienoja un nosauca par Brocēnu pagastu, bet 1931. gadā pārdēvēja par Cieceres pagastu. Pilsēta sāka veidoties [[1938]]. gadā Kuldīgas apriņķa Cieceres pagasta teritorijā pēc Brocēnu cementa un šīfera kombināta uzbūvēšanas. Pēc otrreizējās Latvijas padomju okupācijas 1945. gadā pagastā izveidoja [[Brocēnu ciems|Brocēnu]], [[Cieceres ciems|Cieceres]] un [[Ozolu ciems (Saldus rajons)|Ezeru]] [[Ciema padome|ciema padomes]], bet pagastu un apriņķi 1949. gadā likvidēja. 1950. gadā Brocēniem piešķīra [[Strādnieku ciemats|strādnieku ciemata]] statusu (no 1961. gada – pilsētciemata) un izveidoja Brocēnu lauku teritoriju.<ref name="LME">{{LME|1|265}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Kurzeme/Saldus-raj/Brocenu-l-t|title=Summa comune - Brocēni ar lauku teritoriju|website=sites.google.com|access-date=2026-07-03|language=lv}}</ref> Brocēnu pilsētciemats [[1992]]. gadā ieguva pilsētas tiesības un līdz [[2009. gada administratīvi teritoriālā reforma|2009. gada administratīvajai reformai]] pastāvēja kā Brocēnu pilsēta ar lauku teritoriju. 1999. gadā daļu Brocēnu lauku teritorijas ([[Kalnsētas (Saldus)|Kalnsētas]]) iekļāva [[Saldus]] pilsētā. No 2001. līdz 2021. gadam pilsēta bija [[Brocēnu novads|Brocēnu novada]] centrs, kurš no 2009. gada bija pastāvīga pirmā līmeņa pašvaldība, bet līdz tam – daļa no Saldus rajona. 2009. gadā Brocēnu lauku teritoriju atdalīja no pilsētas un pārveidoja par Cieceres pagastu. 2021. gada 1. jūlijā Brocēnu novadu iekļāva jaunajā [[Saldus novads|Saldus novadā]]. === Cementa un šīfera kombināts === 1920. gados profesors Eižens Rozenšteins, izpētījis bagātīgās [[kaļķakmens]] iegulas [[Cieceres ezers|Cieceres ezera]] krastā, pierādīja to noderīgumu ražošanai. 1928. gadā dibinātā [[Rīgas cementa fabrikas]] H. H. Šmita akciju sabiedrība<ref>[http://webcfr.arhivi.gov.lv/fond.php?p_sakums=0&kods=145369&db_id=2 Latvijas Valsts vēstures arhīva fondu kartīte]{{Novecojusi saite}}</ref> (''A/S Ch. Schmit'') šeit ieguva izejvielas. [[1936. gads|1936. gadā]] Šmita firma uzsāka [[cements|cementa]] fabrikas būvi Brocēnos. Būvprojektu izstrādāja Eduarda Veisa projektu birojs Rīgā sadarbībā ar dāņu firmu ''F. L. Smith''. Būvdarbus vadīja inženieris Nikolajs Zoldners. Starp fabriku un izejvielu ieguves vietām tika izbūvēts [[dzelzceļš]]. Tolaik fabrika bija viena no modernākajām pasaulē. 1939./1940. gadā Brocēnos pēc arhitekta M. Luča projekta tika uzcelta vēl viena ražotne — [[šīferis|šīfera]] fabrika. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācija]]s fabrikas tika nacionalizētas un apvienotas Brocēnu cementa un šīfera kombinātā, kurā ietilpa arī Brocēnu kaļķu rūpnīca un ķieģeļu rūpnīca "Saldus". Tagadējā šīfera ceha vietā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā atradusies [[koncentrācijas nometne]]. 2005. gadā uzņēmumu un to pārvaldošo ''RMC grupu'' iegādājās [[Meksika|Meksikas]] cementa ražošanas koncerns ''Cemex'', un 2010. gadā rūpnīca tika modernizēta. 2019. gadā kombinātu no ''Cemex'', tāpat kā visus koncerna īpašumus Baltijas un Ziemeļvalstīs, nopirka Vācijas uzņēmums {{Starpviki saite|lv=Schwenk Zement|val=de|val_title=Schwenk Zement}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://schwenk.lv/par-schwenk/schwenk-latvija/cementa-razosanas-vesture-brocenos/|title=Cementa ražošanas vēsture Brocēnos|last=KG|first=SCHWENK Zement|website=SCHWENK Latvija|access-date=2024-02-01|language=lv-LV}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1959|1985 |1970|3297 |1979|3442 |1989|3724 |2000|3519 |2010|3433 |2011|3376 |2012|3278 |2013|3243 |2014|3203 |2015|3173 |2016|3134 |2017|3075 |2018|3117 |2019|3144 |2020|3149 |2021|3146 |2022|3083 }} === Etniskā struktūra === {| class="wikitable" |- ! Gads!! Kopā!! [[Latvieši]] !! [[Krievi]] !! [[Baltkrievi]] !! [[Ukraiņi]] !! [[Poļi]] !! [[Lietuvieši]] !! Citi |- | 1989|| 3724|| 2279 (61,2%)|| 864 (23,2%)|| 216 (5,8%)|| 153 (4,1%)|| 52 (1,4%)|| 93 (2,5%)|| 67 (1,8%) |- | 2000|| 3519|| 2351 (67%)|| 680 (19%)|| 197 (6%)|| 113 (3%)|| 42 (1%)|| 84 (2%)|| 52 (2%) |- | 2011|| 3083|| 2311 (75%)|| 434 (14%)|| 136 (4,4%)|| 76 (2,5%)|| 25 (0,8%)|| 67 (2,2%)|| 34 (1,1%) |- | 2021|| 2570|| 2086 (76%)|| 365 (13%)|| 99 (4%)|| 52 (2%)|| 26 (1%)|| 70 (3%)|| 52 (2%) |} == Klimats == Vidējā temperatūra: -5 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650-700 mm gadā. == Transports == Galvenie pilsētas autoceļi ir [[A9]] (Rīga—Liepāja) un [[P109]] (Kandava—Saldus), vietējie autoceļi ir [[V1152]] (Bērzi—Brocēnu stacija) un [[V1156]] (Brocēni—Namiķi). Caur Brocēniem iet dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja, bet [[Brocēni (stacija)|Brocēnu stacijā]] pasažieru vilcieni nepietur. == Sports == Brocēnos starp sporta veidiem izceļas [[hokejs]] un [[basketbols]], kā arī [[Airēšana (sports)|airēšana]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sporta-klubi.lv/brocenu-sporta-centrs.html|title=Brocēnu Sporta Centrs|last=|first=|website=Sporta-Klubi.lv|access-date=2026-02-26}}</ref> Hokejā 1960. gadu vidū Brocēni kļuva par Latvijas čempioniem, 2006. gadā Latvijas čempionātos piedalījās sešas Brocēnu komandas<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.02.2026-broceni-bez-ledus-halles-nav-iedomajami-pasvaldiba-sporta-kompleksu-pirks-par-meza-cirsmu-izstrade-ieguto-naudu.a636387/|title=«Brocēni bez ledus halles nav iedomājami.» Pašvaldība sporta kompleksu pirks par meža cirsmu izstrādē iegūto naudu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-02-26|language=lv}}</ref> Pilsētā atrodas [["Brocēnu sporta centrs" ledus halle|ledus halle]], ko 2026. gadā īpašnieks izlēma pārdot pašvaldībai.<ref name=":0" /> == Attēli == <gallery> Brocēnu stacija.JPG|Dzelzceļa stacija. Brocēnu kultūras centrs 2000-05-13 - panoramio.jpg|Kultūras centrs. Cieceres ezers pie Brocēniem 2000-05-13.jpg|Cieceres ezers. Water tower in Brocēni.jpg|Ūdenstornis. Skats uz Brocēniem - mikroskops - Panoramio.jpg|Skats uz Brocēniem pār ezeru. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Brocēnu novads]] * [[Brocēnu ezers]] * [[Brocēni (stacija)]] * [[FK Brocēni "STARTS"]] * [[Brocēnu Svētā Benedikta Romas katoļu kapela|Brocēnu Romas katoļu kapela]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.brocenuvsk.lv/ Brocēnu vidusskola] * [http://www.brocenusc.lv/ Brocēnu sporta centrs un ledus halle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111023140235/http://brocenusc.lv/ |date={{dat|2011|10|23||bez}} }} * [http://www.schwenk.lv Schwenk Latvia] {{Saldus novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Brocēnu novads}} {{Saldus rajons}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Brocēni| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 0eu4b3n73id8auyygjp77qfgzw7plen 0 5281 4548532 4490033 2026-11-12T06:53:59Z Lasks 38532 4548532 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Cesvaine (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Cesvaine | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Cesvaine palace.jpg | imagesize = | image_caption = Cesvaines muižas pils | image_flag = Flag of Cesvaine.png | flag_link = Cesvaines karogs | image_shield = Coat_of_Arms_of_Cesvaine.svg | shield_link = Cesvaines ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Madonas novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 57 | lats = 58 | latNS = N | longd = 26 | longm = 18 | longs = 18 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1991]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Seßwegen}} | leader_title = Cesvaines apvienības pārvaldes vadītājs | leader_name = Vilnis Špats | area_total_km2 = 5.1 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Cesvaine}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4871 | website = {{URL|www.cesvaine.lv}} | footnotes = }} '''Cesvaine''' ({{val|de|Seßwegen}}) ir pilsēta [[Madonas novads|Madonas novadā]] [[Vidzeme]]s centrālajā daļā 15 km no novada centra [[Madona]]s un 164 km no [[Rīga]]s. Cesvaine atrodas [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]] pie [[Sula (upe)|Sulas]] upītes, kas tek cauri Cesvaines parkam. Pilsētu šķērso autoceļi [[P37]] un [[P38]], gar dienvidaustrumu robežu iet [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņu—Gulbenes]] dzelzceļš (stacija [[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]]). Cesvaines pilsēta ir [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagasta]] centrs, kaut arī tā atrodas ārpus pagasta robežām. == Vēsture == {{Pamatraksts|Cesvaines vēsture}} Vēstures avotos Cesvaines pilsēta ({{val|la|urbs Zcessowe}}) pirmo reizi pieminēta [[1209]]. gada [[Rīgas bīskaps|Rīgas bīskapa]] [[Līgums ar Jersikas ķēniņu Visvaldi|līgumā ar Jersikas ķēniņu Visvaldi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.cesvaine.lv/vesture.html |title=Cesvaine laiku lokos |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110120074532/http://www.cesvaine.lv/vesture.html |archivedate={{dat|2011|01|20||bez}} }}</ref> Līdz 1420. gadam latgaļu koka pils vietā uzcēla Rīgas arhibīskapa [[Cesvaines viduslaiku pils|Cesvaines pili]] un pie šīs mūra pils izveidojās pilsētiņa. 16. gadsimta beigās Cesvainē bija 80 nami. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1577. gadā pils aizstāvji atteicās padoties pārspēkam, tādēļ iebrucēji lika pilsētiņu un pili nopostīt, bet tās aizstāvjus sodīt ar mokpilniem nāves sodiem. Kopš 19. gadsimta pastāvējušo [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastu]] 1924. gadā pievienoja [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķim]]. 1932. gadā Cesvainei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, 1950. gadā — [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (vēlāk — pilsētciemata) statusu. Latvijas okupācijas laikā 1949. gadā likvidēja pagastus un apriņķus, izveidojot Cesvaines [[Ciema padome|ciema padomi]] [[Cesvaines rajons|Cesvaines rajona]] sastāvā. Cesvaines rajonu 1956. gadā pievienoja [[Madonas rajons|Madonas rajonam]]. 1957. gadā Cesvainei pievienoja [[Aizkujas ciems|Aizkujas ciemu]], izveidojot [[Cesvaines lauku teritorija|Cesvaines lauku teritoriju]]. 1991. gadā Cesvainei piešķīra [[pilsēta]]s tiesības, no 2009. līdz 2021. gadam tā bija [[Cesvaines novads|Cesvaines novada]] centrs. 2010. gadā Cesvaines lauku teritoriju pārdēvēja par Cesvaines novada [[Cesvaines pagasts|Cesvaines pagastu]]. No 2021. gada 1. jūlija, apvienojot [[Cesvaines novads|Cesvaines novadu]] ar [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novadu]], Cesvaines pilsēta un [[Cesvaines pagasts]] atrodas [[Madonas novads|Madonas novadā]]. == Apskates objekti == * [[Cesvaines pils]] celta laika posmā no 1890. līdz 1897. gadam blakus [[Cesvaines viduslaiku pils]] drupām, kā barona fon Vulfa dzimtas medību pils. Pils ir izcils eklektisma paraugs, kurā sajaukušies [[gotika]]s, [[renesanse]]s, [[romānika]]s un [[jūgendstils|jūgendstila]] elementi. 2002. gada 5. decembrī pils daļēji nodega. Līdz 2022. gadam notika pils atjaunošanas darbi. * Cesvaines evaņģēliski luteriskā baznīca celta 1879. gadā pēc [[Pauls Makss Berči|Berči]] projekta un celta [[gotika|gotiskajā]] stilā. Visi trīs zvani izgatavoti [[Vācija|Vācijā]]. [[Baznīca (celtne)|Baznīca]] atjaunota 1929. gadā un 20. gadsimta 90. gadu sākumā. Baznīcā ir [[Bīne|J. Bīnes]] altārglezna „Kristus pie krusta“. Baznīcas ērģeles atjaunoja 2002. gadā. * Cesvaines pilskalns — Baronkalns. Kā liecina arheoloģiskie izrakumi (V. Urtāns, 1965) pilskalns bijis apdzīvots jau senākajā dzelzs laikmetā (no 500. gada BC). Atrasti dzelzs naži, [[slēdzene]]s, kaula rūceņi, kauri gliemežvāki, bronzas krustiņš, 3 Hamburgas sudraba monētas u.c. un 1086 māla trauku lauskas. Pilskalna malas bijušas nocietinātas ar guļbaļķu divrindu sienu un kamerām. Kad celtne nodega, to nolīdzināja un cēla no jauna. Visblīvāk senvieta bijusi apdzīvota 12. un 13. gadsimtos. Pilskalns atrodas Sūlas upītes līkumā. Dienvidu un austrumu pusē pilskalns ir 14–16 m augsts, bet rietumu pusē tikai 8–10 m. Plakums 70 m garš un ap 25 m plats. Rietumu nogāzē vēlākos laikos ierīkots uzbraucamais ceļš. Pilskalns savu otro nosaukumu — Baronkalns ieguvis pēc 1904. gada, kad te tika apglabāts muižas īpašnieks [[Ādolfs fon Vulfs]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|521 |1959|1395 |1970|1494 |1979|1736 |1989|2069 |2000|1864 |2011|1574 |2021|1239 }} == Cilvēki == Cesvainē dzimuši, mācījušies vai strādājuši: * [[Jākobs Mihaels Reinholds Lencs]] (''Jakob Michael Reinhold Lenz'', (1751—1792)), rakstnieks; * [[Bebru Juris]] (1859—1951), rakstnieks; * [[Doku Atis]] (1861—1903), rakstnieks; * [[Pēteris Sarķis]] (1862—1895), fabulists; * [[Augusts Saulietis]] (1869—1933), latviešu skolotājs un rakstnieks, daudzu dzejoļu, stāstu, lugu, tēlojumu, apceru un eseju autors. * [[Marija Gubene]] (1872—1947), ērģelniece; * [[Jānis Ezeriņš (rakstnieks)|Jānis Ezeriņš]] (1891—1924), rakstnieks; * [[Anda Līce]] (1941), dzejniece. == Attēlu galerija == <gallery widths="150" heights="150" perrow="4"> Attēls:Cesvaines RTV tornis.jpg|<center>Televīzijas tornis</center> Attēls:Cesvaine2.jpeg|<center>Strūklaka pie Cesvaines pils</center> Attēls:Cesvaine3.jpeg|<center>Skats no Cesvaines pils torņa uz Cesvaines vidusskolu</center> Attēls:Cesvaine4.jpeg|<center>Pils iela</center> Attēls:Cesvaine5.jpeg|<center>Cesvaines Tūrisma centrs Pils ielā 2</center> Attēls:Cesvaine6.jpeg|<center>Cesvaines novada domes ēka</center> Attēls:Romantiskā Cesvaine.jpeg|<center>Ēka no bij. muižas kompleksa Attēls:Cesvaine 2.jpg|<center>Bijušais tilts</center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Madonas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Cesvaines novads}} {{Madonas rajons}} {{Madonas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Cesvaine| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 2h2zr9sagib9grb4g5m9ilq4sbes304 0 5284 4548533 4426648 2026-11-12T06:54:22Z Lasks 38532 /* Atsauces */ 4548533 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Dagda (nozīmju atdalīšana)|Dagda}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dagda | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Dagdas novada dome.jpg | imagesize = | image_caption = Dagdas pilsētas un pagasta apvienības pārvaldes ēka | image_flag = Flag of Dagda.svg | flag_link = Dagdas karogs | image_shield = Coat of Arms of Dagda.svg | shield_link = Dagdas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Krāslavas novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 05 | lats = 40 | latNS = N | longd = 27 | longm = 32 | longs = 14 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Krāslavas novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1992]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Dagden}} | leader_title = Dagdas pilsētas un pagasta apvienības pārvaldes vadītājs | leader_name = Edgars Tjarve | area_total_km2 = 3 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = 2008 | population_as_of = 2020 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5674 | website = {{url|www.dagda.lv}} | footnotes = }} '''Dagda''' ir [[pilsēta]] Latvijā, [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]], [[Latgale|Latgalē]]. Atrodas [[Latgales augstiene]]s austrumu nogāzē, pie [[Dagdas ezers|Dagdas ezera]] un [[Narūta]]s upītes, 36 km ziemeļaustrumos no novada centra [[Krāslava]]s, 267 km no [[Rīga]]s. Agrākā [[Dagdas rajons|Dagdas rajona]] (1950-1962) un [[Dagdas novads|Dagdas novada]] (2009-2021) centrs. == Vēsture == [[Attēls:Dagda pirms 1940. gada.jpg|thumb|200px|left|Liepājas iela Dagdā (pirms 1940. gada).]] Dagdas [[muiža]] un sīktirgotāju un amatnieku miests vēstures avotos minēta [[Inflantijas vaivadija]]s pastāvēšanas laikā 17. gadsimtā. 1705. gadā [[Viļakas stārasts]] Juris Hilzens uzcēla Dagdas katoļu baznīcu, 1741. gadā rakstnieka [[Jozefs Hilzens|Jozefa Hilzena]] tēvs Jans Augusts Hilzens (1702-1767) uzcēla tagadējo [[Dagdas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca|Dagdas Svētās Trīsvienības baznīcu]]. No 1742. līdz 1820. gadam Dagdā darbojās [[jezuīti|jezuītu]] misija. 1820. gadā Dagdas muižnieks [[Kazimirs Bujņickis]] kopā ar [[Plāteri]]em aktīvi cīnījās par dzimtbūšanas atcelšanu Latgalē, tomēr Latgales apriņķi nepievienojās [[dzimtbūšanas atcelšana Latvijā|dzimtbūšanas atcelšanai Baltijas guberņās]].<ref>[http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/category/darbi-un-cilveki/article//kraslavas-svludvika-baznicas-250-gadu-vestures-notikumos-ieskatoties.html Krāslavas Sv. Ludvika baznīcas 250 gadu vēstures notikumos ieskatoties] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210602214403/http://www.kraslavasvestis.lv/zinas/category/darbi-un-cilveki/article//kraslavas-svludvika-baznicas-250-gadu-vestures-notikumos-ieskatoties.html |date={{dat|2021|06|02||bez}} }} Janīna Gekiša, novadpētniece (2017)</ref> Viņa dēls [[Zigmunts Bujņickis]] bija [[Janvāra sacelšanās]] organizētājs Latgalē 1863. gada aprīlī, krievu valdības sakūdītie zemnieki izlaupīja un nodedzināja Dagdas muižu.<ref>[http://www.lakuga.lv/2018/11/28/kazimirs-buinickis-izcyluokais-latgolys-muizniks/ Kazimirs Buinickis – izcyluokais Latgolys muižnīks] (latgaliski)</ref> [[1915]]. gadā tika iesvētīta Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca. 1925. gadā Dagdai tika piešķirts [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statuss. 1935. gadā [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķa]] [[Dagdas pagasts|Dagdas pagasta]] Dagdā bija 1104 iedzīvotāji, t.sk. 53,4% ebreju, 42,1% latviešu, 4,4% krievu.<ref>{{EncLP}}</ref> Pēc [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|otrreizējās padomju okupācijas]] 1945. gadā pagastā izveidoja Dagdas [[Ciema padome|ciema padomi]]. 1947. gadā no Daugavpils apriņķa atdalīja [[Krāslavas apriņķis|Krāslavas apriņķi]], kā arī Dagdas pagastu līdz tā likvidācijai 1949. gadā. Pēc apriņķu likvidācijas no 1950. līdz 1962. gadam Dagda bija [[Dagdas rajons|Dagdas rajona]] centrs, līdz to pievienoja [[Krāslavas rajons|Krāslavas rajonam]]. [[1950]]. gadā Dagdai tika piešķirts [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (pilsētciemata) statuss. 1954. gadā tam pievienoja Bronku ciemu, 1957. gadā - daļu [[Niperu ciems|Niperu ciema]], bet 1971. gadā - [[Dagdas pilsētciemata lauku teritorija|Dagdas lauku teritoriju]]. Kad likvidēja pilsētciematu kā apdzīvotas vietas tipu, Dagda [[1992]]. gadā kļuva par Krāslavas rajona pilsētu. No 2009. līdz 2021. gadam pilsēta bija [[Dagdas novads|Dagdas novada]] centrs, līdz iekļāva [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]]. Dagdas centrs vairākkārt izdedzis, bet vienmēr atkal atjaunots. == Klimats == [[1972. gada laikapstākļi Latvijā|1972. gada martā]] Dagdā reģistrēts dziļākais grunts sasalums Latvijā — 150 cm.<ref>Latvija. Zeme, daba, tauta, valsts. Rīga : Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2018. — 247. lpp</ref> {{Weather box |location = Dagdas |metric first = Yes |single line = Yes |Jan high C = -2.3 |Feb high C = -1.6 |Mar high C = 3.4 |Apr high C = 11.6 |May high C = 17.7 |Jun high C = 21.0 |Jul high C = 23.3 |Aug high C = 22.1 |Sep high C = 16.5 |Oct high C = 9.5 |Nov high C = 3.0 |Dec high C = -0.8 |year high C = |Jan mean C = -4.8 |Feb mean C = -4.7 |Mar mean C = -0.5 |Apr mean C = 6.4 |May mean C = 12.0 |Jun mean C = 15.5 |Jul mean C = 17.8 |Aug mean C = 16.6 |Sep mean C = 11.7 |Oct mean C = 5.9 |Nov mean C = 0.7 |Dec mean C = -2.9 |year mean C = |Jan low C = -7.5 |Feb low C = -8.1 |Mar low C = -4.5 |Apr low C = 1.3 |May low C = 6.3 |Jun low C = 10.1 |Jul low C = 12.7 |Aug low C = 11.5 |Sep low C = 7.2 |Oct low C = 2.6 |Nov low C = -1.7 |Dec low C = -5.3 |year low C = |Jan record high C = 10.3 |Feb record high C = 11.4 |Mar record high C = 17.8 |Apr record high C = 26.0 |May record high C = 29.7 |Jun record high C = 31.3 |Jul record high C = 34.0 |Aug record high C = 34.7 |Sep record high C = 29.4 |Oct record high C = 23.0 |Nov record high C = 15.0 |Dec record high C = 10.0 |year record high C = |Jan record low C = -36.1 |Feb record low C = -37.6 |Mar record low C = -32.0 |Apr record low C = -16.2 |May record low C = -3.2 |Jun record low C = 0.0 |Jul record low C = 4.3 |Aug record low C = 1.0 |Sep record low C = -3.8 |Oct record low C = -11.0 |Nov record low C = -23.3 |Dec record low C = -35.8 |year record low C = |precipitation colour = green |Jan precipitation mm = 48.5 |Feb precipitation mm = 42.7 |Mar precipitation mm = 37.9 |Apr precipitation mm = 37.1 |May precipitation mm = 61.0 |Jun precipitation mm = 78.3 |Jul precipitation mm = 73.2 |Aug precipitation mm = 70.7 |Sep precipitation mm = 55.8 |Oct precipitation mm = 62.9 |Nov precipitation mm = 54.9 |Dec precipitation mm = 47.6 |year precipitation mm = |unit precipitation days = 1 mm |Jan precipitation days = |Feb precipitation days = |Mar precipitation days = |Apr precipitation days = |May precipitation days = |Jun precipitation days = |Jul precipitation days = |Aug precipitation days = |Sep precipitation days = |Oct precipitation days = |Nov precipitation days = |Dec precipitation days = |Jan sun = |Feb sun = |Mar sun = |Apr sun = |May sun = |Jun sun = |Jul sun = |Aug sun = |Sep sun = |Oct sun = |Nov sun = |Dec sun = |year sun = |Jan percentsun = |Feb percentsun = |Mar percentsun = |Apr percentsun = |May percentsun = |Jun percentsun = |Jul percentsun = |Aug percentsun = |Sep percentsun = |Oct percentsun = |Nov percentsun = |Dec percentsun = |year percentsun = |source 1 = LVĢMC<ref>{{cite web | url = https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77 | title = Klimatisko normu dati | publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] | accessdate = 2023-03-21 | archive-date = 2023-01-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024913/https://data.gov.lv/dati/dataset/klimatisko-normu-dati/resource/4ef4a2ac-b439-478a-83b3-cdd39b1eff77 }}</ref><ref>{{cite web | url = https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/ | title = Gaisa temperatūras rekordi | publisher = [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] | accessdate = 2023-03-21 | archive-date = 2023-01-13 | archive-url = https://web.archive.org/web/20230113024910/https://klimats.meteo.lv/klimats/rekordi/ }}</ref> }} == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1905|1100 |1920|1142 |1935|1104 |1959|2549 |1970|3063 |1979|3506 |1989|3380 |2000|2820 |2011|2382 |2021|1895 }} == Dagdā dzīvojuši == *[[Mihaēls Rots]] (1721 - 1785) - rakstnieks, tulkotājs, garīdznieks * [[Kazimirs Buiņickis]] (1788 - 1878) - rakstnieks, publicists * [[Nikolajs Loskis]] (1870 — 1965) - filozofs * [[Mikalajs Talerka]], (baltkrievu: Мікалай (Мікола) Нікандравіч Талерка; 1898—1984) bija Latvijas baltkrievu ilggadīgs Indras skolas pedagogs, kultūras darbinieks un dzejnieks == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Krāslavas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Dagdas novads}} {{Krāslavas rajons}} {{Dagdas rajons}} {{Daugavpils apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Dagda| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 8nz6r7mjfura28cr12oafl3zhd9bko6 0 5293 4548534 4533594 2026-11-12T06:54:51Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4548534 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Durbe (nozīmju atdalīšana)|Durbe}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Durbe | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/1 |caption_align = center |image1 = Durbe church.jpg |caption1 = [[Durbes luterāņu baznīca]] |image2 = Durbe Fire Departament - 1937.jpg |caption2 = Durbes ugunsdzēsības dienests |image3 = Durbes pilsdrupas.jpg |caption3 = Durbes pilsdrubas |image4 = Durbe muzeum.jpg |caption4 = Durbes muzejs }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Durbe_flag.svg | flag_link = Durbes karogs | image_shield = Durbe COA.svg | shield_link = Durbes ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Dienvidkurzemes novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 35 | lats = 20 | latNS = N | longd = 21 | longm = 22 | longs = 10 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Dienvidkurzemes novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1893. gads|1893. gada]] | established_title2 = | established_date2 = | leader_title = Dunalkas, Vecpils, Durbes, Tadaiķu pagastu un Durbes pilsētas apvienības pārvaldes vadītājs | leader_name = Vilnis Kārkliņš | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Durben}} | area_total_km2 = 2.5 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Durbe}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = EEST | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3440 | website = | footnotes = }} '''Durbe''' ir pilsēta [[Kurzeme]]s dienvidos, viena no [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] administratīvajām teritorijām. Ar 491 iedzīvotāju (2021) tā ir Latvijas mazākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Izvietojusies [[Trumpe (Durbes ezers)|Trumpes]] upītes ielejas malā netālu no [[Durbes ezers|Durbes ezera]] pie [[Rīga]]s—[[Liepāja]]s šosejas ([[A9]]) {{nobr|15 km}} no novada centra [[Grobiņa]]s, {{nobr|25 km}} no [[Liepāja]]s un {{nobr|195 km}} no [[Rīga]]s. [[Pilsēta]]s tiesības Durbei tika piešķirtas 1893. gadā, lai gan pirmo reizi pieminēta kuršu līgumā ar [[Balduīns no Alnas|Alnas Balduīnu]] jau 1230. gadā.<ref>[http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8056 Durbe], vietas.lv</ref> [[Durbes ģerbonis|Durbes pilsētas ģerbonis]] ar tajā attēloto sudraba ābeli oficiāli tika apstiprināts 1925. gadā. == Vēsture == Durbes pilsnovads līdz 13. gadsimtam ietilpa [[Kursa (valsts)|Kursas]] [[Piemare]]s zemē, kas 1253. gada Kurzemes dalīšanas dokumentā dēvēts par Lindāli. [[1260]]. gada [[13. jūlijs|13. jūlijā]] šeit notika [[Durbes kauja]] starp Livonijas un [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] apvienotajiem spēkiem un [[žemaiši]]em, kuru pusē pārgāja ordeņa karaspēkā iesauktie [[kurši]]. Kaujā ordenis tika sakauts — krita mestrs Hornhūzens, [[Prūsija]]s un Livonijas maršali, vairāk nekā 150 bruņinieku un daudz kristīto letu, līvu un igauņu karavīru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.historia.lv/alfabets/D/DU/durbes_kauja/encik/kauja_le.htm|title=Durbes kauja|last=historia.lv|access-date={{dat|2018|09|07||bez}}|archive-date={{dat|2007|01|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20070126132511/http://www.historia.lv/alfabets/D/DU/durbes_kauja/encik/kauja_le.htm}}</ref> 1263. gadā pēc [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestra [[Burhards fon Hornhūzens|Burharda fon Hornhūzena]] pavēles šeit uzcēla ordeņa pili. Mūra [[Durbes viduslaiku pils|Durbes pils]] uzcelta ap 1380. gadu, Lindāles vārds pēdējo reizi minēts 1387. gadā. 15. gadsimta sākumā apkārt ordeņa pilij sāka veidoties pilsētiņa (''Kronflecken Durben'') un gadsimta vidū tika uzcelta neliela baznīca. Vēlāk, 1651. gadā, tika iesvētīta mūra baznīca — [[Durbes luterāņu baznīca]]. Durbes pils nopostīta [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā. == Ģeogrāfija == Durbe atrodas Vārtājas viļņotā līdzenuma ziemeļaustrumu malā, starp [[Piejūras zemiene|Piejūras zemieni]] un [[Rietumkursas augstiene|Rietumkursas augstieni]]. Vidējais Durbes pilsētas augstums ir 20 līdz 30 metri virs jūras līmeņa. Uz dienvidiem no Durbes ezera atrodas kilometru plata Durbes senleja, vietām ar 40 metrus augstiem krastiem. Durbes senlejas zemākā vieta ir Durbes purvs, kas pēc izcelsmes zemais jeb zāļu purvs. == Iedzīvotāju skaita dinamika == No 1970. gada ar Raibāmuižu, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1881|410 |1920|453 |1925|540 |1930|551 |1935|525 |1959|781 |1970|708 |1979|618 |1989|633 |2000|631 |2011|552 |2021|491 }} == Ievērojami cilvēki == Par ievērojamākajiem Durbes pārstāvjiem tiek uzskatīti pirmais [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs]] [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (piedzima Durbē 1887. gadā), [[Pirmā atmoda|tautas atmodas]] laiku darbinieks [[Atis Kronvalds|Kronvaldu Atis]], kurš mācījies tagadējā pilsētas domes ēkā (agrāk Špringera privātskola). [[Attēls:Durbe muzeum.jpg|thumb|Zigfrīda Annas Meierovica dzimtas māja, tagad pilsētas muzejs]] Personas, kas dzimušas un/vai dzīvojušas Durbē: * [[Johans Kristofs Baumbahs]] (1742—1801), luterāņu mācītājs, tulkotājs un valodnieks, * [[Frīdrihs Runclers]] (1802—1844), luterāņu mācītājs, rakstnieks, tulkotājs, * [[Elizabete Grothūsa]] (1820—1896), rakstniece, * [[Sīmanis Klēvers]] (1834—1922), dārznieks un sabiedriskais darbinieks, Durbes pilsētas galva, * [[Atis Kronvalds]] (1837—1875), pedagogs, sabiedriskais darbinieks, publicists, valodnieks, * [[Laubes Indriķis]] (1841—1889), publicists un valodnieks, * [[Jēkabs Ezers]] (1869—1924), rakstnieks, * [[Jēkabs Alksnis (ārsts)|Jēkabs Alksnis]] (1870—1957), ķirurgs (kara ārsts), * [[Zigfrīds Anna Meierovics]] (1887—1925), politiķis, diplomāts, LR ārlietu ministrs, * [[Fricis Gulbis (rakstnieks)|Fricis Gulbis]] (1894—1951), rakstnieks, žurnāla "[[Zaļā Vārna]]" redaktors, * [[Ģirts Vilks]] (1909—1983), scenogrāfs, * [[Mirdza Lukaža]] (1930—2014), tēlniece, * [[Ilga Zandberga]] (1932), tēlniece, * [[Indra Briķe]] (1957—2026), aktrise. == Skatīt arī == * [[Durbes novads]] * [[Durbes ezers]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.durbe.lv Pilsētas mājaslapa līdz 2021. gadam] * [https://www.dkn.lv/lv Dienvidkurzemes novada mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20070126132511/http://www.historia.lv/alfabets/D/DU/durbes_kauja/encik/kauja_le.htm Durbes kauja] — informācija no portāla historia.lv {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Durbes novads}} {{Liepājas rajons}} {{Liepājas apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grobiņas apriņķis]] [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Durbe| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] m74n4t6aq0gxt3czljsc3leq9wd6115 0 5319 4548536 4485726 2026-11-12T06:55:26Z Lasks 38532 4548536 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ikšķile | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Skolas iela, Ikšķile, 16.05.2013.jpg | imagesize = | image_caption = Skolas iela Ikšķilē | image_flag = Flag_of_Ikšķile.svg | flag_link = Ikšķiles karogs | image_shield = Coat of Arms of Ikšķile.svg | shield_link = Ikšķiles ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Ogres novads | pushpin_label_position = | latd = 56 | latm = 50 | lats = 12 | latNS = N | longd = 24 | longm = 29 | longs = 46 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ogres novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1992. gads|1992]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | leader_title = Ikšķiles pilsētas un Tīnužu pagasta pārvaldes vadītājs | leader_name = Indulis Trapiņš | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Uexküll}}<br />{{val|liv|Ikškilā}} | area_total_km2 = 5.12 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Ikšķile}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 20 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5052 | website = {{URL|www.ikskile.lv}} | footnotes = }} '''Ikšķile''' ({{val|liv|Ikškilā}}; {{val|de|Uexküll}}, ''Üxküll''; {{val|sv|Yxkull}}) ir [[Latvijas pilsētu uzskaitījums|pilsēta]] [[Ogres novads|Ogres novadā]], [[Vidzeme]]s dienvidrietumu daļā pie [[Daugava]]s, ko var uzskatīt par vienu no senākajām pilsētām Latvijas teritorijā. Ikšķile kļuva par [[Livonijas bīskapija]]s centru 1185. gadā, un tajā atrodas vecākā mūra celtne Austrumbaltijā. Pilsēta atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī, 28 kilometrus no Latvijas galvaspilsētas [[Rīga]]s un 7 km no [[Ogre]]s, to šķērso Rīgas—Daugavpils šoseja {{A ceļš|6}} un [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]]. == Etimoloģija == Par pilsētas nosaukuma izcelsmi pastāv divas galvenās teorijas. Saskaņā ar valodnieka Urmasa Sutropa pētījumiem, nosaukums cēlies no lībiešu termina, kas apzīmē "braslu vai saliņu, kas pieder (vietējā valdnieka) Ikes dēlam" (vieta, kur bija iespējams šķērsot Daugavu). Personvārdam ''Ike'' ir nozīme 'vecums, mūžs'; Ikes ģimenei bija ievērojama vara, jo viņi kontrolēja militāro un tirdzniecības satiksmi pāri Daugavai (Ykescola/Ykescole).<ref name=sutrop>{{publikācijas atsauce|journal=Estonian Mother Tongue Society Year Book|volume=49|year=2003|author=Urmas Sutrop|title=Ykescola ~ Ykescole attested in the Chronicle of Henry of Livonia and Üksküla (Uexküll). To Tõnu Karma on his 80th birthday}}</ref><ref>Urmas Sutrop, “[https://www.researchgate.net/publication/270479996_Names_are_more_than_names_A_note_about_the_name_Uexkull Names are more than names: A note about the name Uexküll],” ''Semiotica'' 147 (January 2003), pp. 421—427.</ref> Agrākā un izplatītākā ideja, ko Sutrops uzskata par tautas etimoloģiju, liecina, ka nosaukums cēlies no lībiešu vārdiem ''ikš'' ('viens') un ''ķile'' / ''kīla'' ('ciems'), kas nozīmētu "viens ciems".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.latvijascentrs.lv/en/125|title= Latvijas Centrs Ikšķile}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Ikšķiles vēsture}} [[Attēls:SAPUNOV(1893) -82- p603.jpg|thumb|left|250px|Ikšķiles baznīcas, skolas un lībiešu kapsētas plāns bīskapa Meinharda laikā (1893. gada rekonstrukcijas mēģinājums)]] Ikšķile ir viens no senākajiem apdzīvotajiem Latvijas novadiem. Par to liecina arī pilskalni un senkapi tagadējā Ikšķiles lauku teritorijā. Jau 9.—12. gadsimtā pie [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Daugavas ūdensceļa]] te bijis lībiešu ciems. Kā liecina Indriķa hronika, Zēgebergas klostera mūks Meinhards ieradās pie Daugavas, lai pievērstu vietējos kristietībai. Sākotnēji uzceltā koka baznīca bija neaizsargāta pret lietuviešu uzbrukumiem. 1185. gadā [[Gotlande]]s akmeņkaļi uzmūrēja [[Ikšķiles viduslaiku pils|Ikšķiles pili]] ar kapelu jeb baznīcu. Šī ir vecākā mūra celtne Latvijā un Austrumbaltijā.<ref name="ambermarks">{{Tīmekļa atsauce|title=Records of Latvian landmarks - medieval castles|url=http://www.ambermarks.com/Rekordi/EVidPilis.htm|access-date=2020-08-29|website=www.ambermarks.com}}</ref> 1186. gadā [[Brēmenes arhibīskapi|Brēmenes virsbīskaps]] iecēla mūku [[Meinards|Meinardu]] par pirmo [[Livonijas bīskapija|Ikšķiles bīskapu]], un Ikšķile kļuva par [[katoļticība]]s izplatības centru Latvijā. Gan pirmais bīskaps Meinards, gan otrais — Bertolds no Hannoveres, tika apglabāti Ikšķiles baznīcas iekšienē. 1201. gadā trešais Ikšķiles bīskaps Alberts fon Bukshēvdens, saprotot, ka pils ir pārāk tālu no jūras, pārcēla Livonijas bīskapijas centru uz Rīgu.<ref name="turnbull">{{Grāmatas atsauce|last=Turnbull, Stephen.|url=http://worldcat.org/oclc/869385001|title=Crusader castles of the teutonic knights (2) : the stone castles of Latvia and Estonia 1185-1560|publisher=Osprey Pub|year=2004|isbn=1-84176-712-3|pages=4–8|oclc=869385001}}</ref> [[Livonijas krusta kari|Krusta karu laikā]] Ikšķiles pilij vairākas reizes uzbruka Daugavas kreisajā krastā dzīvojošo [[zemgaļi|zemgaļu]] karaspēks, bet 1203. un 1206. gadā pili centās ieņemt [[Polockas kņazs]] Vladimirs. 1638. gadā Ikšķiles pilsnovadā ietilpa astoņas muižas, no kurām bagātākās bija Ikšķiles un Tīnūžu muiža. 19. gadsimtā Ikšķiles pagastā bija divas muižas — Ikšķiles un Berkavas muiža. Izveidojoties [[Ogre]]i, Ikšķiles pagasta platība tika samazināta. Ikšķiles pils tika nopostīta jau 17. gadsimtā, bet daudzkārt pārbūvēto dievnamu 1916. gadā sagrāva vācu armijas artilērija. 1933. gadā Ikšķilē netālu no stacijas tika uzcelta jauna luterāņu baznīca. 1968. gadā nodibināja Ikšķiles pilsētciematu. Pilsētas tiesības Ikšķile ieguva 1992. gadā. Sakarā ar [[Rīgas HES]] celtniecību pirmās mūra baznīcas drupas 1970. gados iekonservēja un salu paaugstināja un nostiprināja. Zem ūdens atrodas bijušās pils un arī [[Ikšķiles muiža]]s vieta. == Ģeogrāfija == Ikšķiles pilsēta atrodas Ogres novada rietumu daļā, Daugavas (Rīgas ūdenskrātuves) labajā krastā. Teritorija atrodas [[Viduslatvijas nolaidenums|Viduslatvijas nolaidenuma]] malā un Lejasdaugavas senlejā.<ref name="kuzmins">{{Grāmatas atsauce|title=Ogres novads|last=Kuzmins|first=Aigars|publisher=Mācību grāmata|year=1996|isbn=9984-523-86-1|location=Rīga}}</ref> Teritorijā ir lēzeni viļņots reljefs; lielāki pauguri ir Ogres Kangaru [[Oss|osā]], kas stiepjas no Tīnūžiem uz Ogri, tās tuvumā Liepukalnos paceļoties līdz 65 m virs jūras līmeņa.<ref name="enciklopedija">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Dienvidu daļā virsmas absolūtais pacēlums nepārsniedz 12 — 19 m vjl. Rīgas HES paceļot ūdenslīmeni krātuvē, tika applūdinātas Ikšķiles un Mācītājmuižas salas, kā arī Daugavas labais krasts 0,5 km platumā. 2012. gadā pilsētas teritorijā tika iekļauta arī blīvi apbūvētā [[Jaunikšķile]]. === Klimats === Ikšķiles apkaimē ir vismaigākās ziemas Ogres novadā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra janvārī ir -5,8 °C. Arī vasaras šeit ir siltākas — gaisa vidējā diennakts temperatūra jūlijā sasniedz 17,1 °C. Rīgas ūdenskrātuves lielā virsma būtiski ietekmē apkaimes klimatu, mazinot gaisa temperatūras kontrastus. Nokrišņu daudzums gadā ir ap 600 mm.<ref name="kuzmins" /> == Iedzīvotāji == Ikšķile ir vislatviskākā novada pilsēta — vairāk nekā 80% iedzīvotāju ir latvieši, 15% iedzīvotāju — krievi.<ref name="kuzmins" /> Iedzīvotāju skaits palielinās gan pieaugot dabiskajam pieaugumam, gan migrācijai. Ikšķile ietilpst urbanizētajā Rīgas [[Aglomerācija|aglomerācijā]]. Izdevīgais novietojums ļauj strādāt Rīgā, un uz to diennaktī brauc vismaz puse strādājošo un studentu.<ref name="enciklopedija" /> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|2145 |1979|2691 |1989|3445 |2000|3853 |2011|3806 |2021|7278 }} === Ievērojami cilvēki === * [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943) — teātra režisors un aktieris; * [[Aleksandrs Bode]] (1875—1955) — telegrāfa un telefona sakaru speciālists; * [[Jānis Kuga]] (1878—1969) — scenogrāfs un gleznotājs; * [[Harijs Marnics]] (1894—1984) — vācbaltiešu ārsts, fizioterapeits, publicists un memuāru autors; * [[Valdis Villerušs]] (1942) — grafiķis, mākslas zinātnieks un pedagogs. == Pārvalde == Pilsētas pārvalde atrodas Ikšķilē, Peldu ielā 22. Vadības amatus vēsturiski pildījis mērs (piemēram, bijušais mērs Indulis Trapiņš<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://ikskile.com/zinas/novada/2015/04/29/ikskiles-novada-mers-indulis-trapins-izsludina-maksatnespeju/|title=Ikšķiles novada mērs (vienotība) Indulis Trapiņš izsludina maksātnespēju {{!}} IKSKILE.COM|last=ikskile.com|date=2015-04-29|work=IKSKILE.COM|access-date=2018-06-19|language=lv}}</ref>), bet pašlaik pilsētas un pagasta pārvaldes vadītāja ir Aiva Ormane. == Izglītība == [[Ikšķiles vidusskola]] ir dibināta 1966. gadā un ietilpst ''Junior Achievement Latvia'' skolu tīklā. Tās pirmsākumi meklējami 1864. gadā, kad tika izveidota pirmā draudzes skola ar nosaukumu Zemturi. Jaunā skolas ēka tika uzcelta netālu no Ikšķiles centra pie [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6 šosejas]]. No 1989. līdz 1990. gadam skola tika pārbūvēta, kļūstot par Ikšķiles vidusskolu. == Bibliotēka == '''[[Ikšķiles bibliotēka|Ikšķiles novada Centrālā bibliotēka]]''' atrodas Peldu ielā 22. Pirmā bibliotēka (Lasīšanas biedrība) ar 35 biedriem tika izveidota jau 1852. gadā. Tā tika atjaunota 1946. gadā, un 1974. gadā tajā izveidoja atsevišķu bērnu nodaļu. == Ievērojami objekti == * '''Ikšķiles baznīcas drupas''' — vecākā mūra celtne Latvijā (1185. gads), kas atrodas uz Sv. Meinarda salas Rīgas HES ūdenskrātuvē. Reizi gadā, pazeminot ūdens līmeni, līdz drupām var aiziet pa kājām pa bijušo ceļu; * '''Ikšķiles luterāņu baznīca''' — Kalēju ielā 1. Celta 1931.—1933. gadā (arhitekts P. Kundziņš). Padomju laikā kalpoja kā grāmatu krātuve; * '''Piemiņas akmens''' — uzstādīts 1988. gadā iepretim vecās baznīcas drupām ar uzrakstiem latviešu, lībiešu un vācu valodās; * '''Ikšķiles pareizticīgo baznīca''' — pie pareizticīgo kapiem, celta 1936. gadā; * '''Mākslinieka J. Kugas māja''' — J. Kugas ielā 11. Scenogrāfijas pamatlicēja Latvijā dzīvojamā ēka, vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis; * '''Kapsētas''' — Ikšķiles luterāņu kapi (ar 1926. gadā atklātu pieminekli Pirmā pasaules karā kritušajiem latviešu strēlniekiem); * '''Ikšķiles estrāde''' — kultūrvēsturiska vieta ar pieminekļa statusu kopš 2008. gada. == Galerija == <gallery> Attēls:Skolas iela, Ikšķile, 16.05.2013.jpg|Skolas iela Ikšķilē Attēls:SAPUNOV(1893) -82- p603.jpg|Ikšķiles baznīcas, skolas un lībiešu kapsētas plāns bīskapa Meinharda laikā (1893. gada rekonstrukcijas mēģinājums) Attēls:Ikšķiles_baznīcas_drupas.jpg|Ikšķiles viduslaiku baznīcas drupas Attēls:Church of Saint Mary ruins on Saint Meinhard Island.jpg|Ikšķiles baznīcas drupas uz Sv. Meinarda salas Attēls:Ikšķiles luterāņu baznīca 2000-12-03.jpg|Ikšķiles evaņģēliski luteriskā baznīca Attēls:Ikšķile (3).jpg|Ikšķiles luterāņu baznīca (cits skats) Attēls:Ikšķiles stacija 2021.jpg|Ikšķiles stacija Attēls:Ikšķile, gleznotāja J. Kugas māja 2003-04-26.jpg|Gleznotāja Jāņa Kugas māja Attēls:Ikskile.jpg|Piemiņas akmens pirmajai mūra celtnei Baltijā Attēls:Ikšķiles pareizticīgo baznīca.JPG|Ikšķiles pareizticīgo baznīca </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://ikskile.com/ Ikskile.com] — Portāls par Ikšķiles novadu, iedzīvotāju veidots resurss * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8059 Vietas.lv] — Ikšķile Latvijas ceļvedī * [https://web.archive.org/web/20090622173641/http://ikskile.tv/ Ikšķile Fotogrāfijās] — Ikšķiles notikumi un ikdiena fotogrāfijās {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ogres novads-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ikšķiles novads}} {{Ogres rajons}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ikšķile| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 05nfpbxgax7elxirkp0j3cobfltnnab 0 5322 4548537 4435896 2026-11-12T06:55:43Z Lasks 38532 4548537 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Ilūkste (nozīmju atdalīšana)|Ilūkste}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ilūkste | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Ilūkste, Raiņa piemineklis.jpg | imagesize = | image_caption = [[Rainis|Raiņa]] piemineklis Ilūkstē | image_flag = | flag_link = Ilūkstes karogs | image_shield = Coat_of_Arms_of_Ilūkste.svg | shield_link = Ilūkstes ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Augšdaugavas novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 55 | latm = 58 | lats = 40 | latNS = N | longd = 26 | longm = 17 | longs = 51 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Augšdaugavas novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1917]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Illoxen}}, ''Illuxt'' | leader_title = Ilūkstes apvienības pārvaldes vadītāja | leader_name = Ruta Buldure (''p.i.'') | area_total_km2 = 9 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Ilūkste}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 100 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5447 | website = {{URL|www.ilukste.lv}} | footnotes = }} '''Ilūkste''' ir [[pilsēta]] [[Sēlija]]s dienvidaustrumos, [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], agrākais [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] un [[Ilūkstes novads|Ilūkstes novada]] centrs. Izvietojusies [[Ilūkste (upe)|Ilūkstes]] upes abos krastos autoceļu [[P70]] un [[P72]] krustojumā 18 km attālumā no novada centra [[Daugavpils]] un 204 kilometru attālumā no [[Rīga]]s. Ilūkste ir viens no Sēlijas kultūras centriem.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Ilūkstē ir vairākas izglītības iestādes, sporta un mūzikas skola, darbojas kultūras centrs, bibliotēkas, bērnu un jauniešu centrs. Tajā ir gan [[interešu izglītība|interešu pulciņi]], gan novadpētniecības muzejs, darbojas 232. Ilūkstes mazpulku organizācija. Atzīmējama vēl viena nevalstiska organizācija — dienas centrs “Fēnikss” cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Ilūkstes vēsturiskajā centrā atrodas triju konfesiju dievnami — [[Ilūkstes katoļu baznīca|katoļu]], [[Ilūkstes pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] un atjaunotā [[Ilūkstes luterāņu baznīca|luterāņu]] baznīca ([[Latvijas PSR]] laikā tajā atradās sporta skola). == Vēsture == [[Attēls:Ilūkste before 1915.jpg|thumb|250px|left|Ilūkste pirms sagraušanas 1915. gadā]] Tiek uzskatīts, ka Ilūkstes apkārtnē atradies 1251. gadā minētais [[Alektene]]s pilsnovads.<ref>[http://books.google.lv/books?id=OTByKnfTI34C&pg=PA95&dq=allecten&hl=lv&ei=iYlUTLPwJMLuOcuz6J4O&sa=X&oi=book_result&ct=book-thumbnail&resnum=1&ved=0CCoQ6wEwAA#v=onepage&q=allecten&f=false Hanswilhelm Haefs. Polen. ]</ref> Kā apdzīvota vieta tā sākusi veidoties 16. gadsimta sākumā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Daugavpils komturi|Daugavpils komturejai]] piederošajā [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] daļā no iedzīvotājiem, kas uz šejieni pārcēlās pēc lietuviešu iebrukumā izpostītā Pobežas miesta. Rakstos pirmoreiz minēta [[1559]]. gadā<ref>Heinz von zur Mühlen. Baltisches historisches Ortslexikon, 2. daļa. </ref> kā mazs miestiņš [[Ilūkste (upe)|Ilūkstes upes]] labajā krastā, kas pēc ordeņa likvidācijas pārgāja bruņinieka Kaspara [[Zībergi|Zīberga]] īpašumā un ietilpa [[Pilskalnes muiža|Pilskalnes (Šlosbergas) muižas]] teritorijā. Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s nodibināšanas 1567. gadā Ilūkstē uzcēla luterāņu baznīcu un latīņu skolu [[1596]]. gadā. Glābdamies no represijām, no Krievijas ieradās [[vecticībnieki]]. Ilūkstes muižnieks Bērtulis [[Zībergi|Zībergs]] (''Bartold von Syberg zu Wischling'', dzimis 1572) deva patvērumu no Rīgas izraidītiem [[jezuīti]]em, kas veica rekatolizāciju abpus Daugavai un 1690. gadā šeit uzcēla koka katoļu baznīcu. Laikā no 1754. līdz 1769. gadam jezuīti uzcēla Ilūkstē baznīcu ar diviem augstiem torņiem, kas tajā laikā bija viena no lielākajām Latvijā. Pateicoties savai atrašanās vietai ceļu no Sēlijas vidienes, Lietuvas, Baltkrievijas un Daugavpils krustojumā Ilūkste sāka veidoties kā tirdzniecības centrs un pēc pievienošanas [[Krievijas impērija]]i [[1798]]. gadā bija Ilūkstes pilskunga tiesas (''Hauptmannschaft Illuxt'') centrs. 1816. gadā uzcēla uniātu baznīcu. Pēc 1819. gada teritoriāli administratīvās reformas tā kļuva par Ilūkstes apriņķa centru. Miestā apmetās daudz [[ebreji|ebreju]] tirgotāju. Katru gadu janvārī un augustā šeit notika gadatirgi, 1840. gadā garām miestam izbūvēja veco [[Pēterburga]]s—[[Varšava]]s lielceļu, 1873. gadā [[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|dzelzceļa līniju Dinaburga—Tilzīte]]. 1861. gadā uniātu baznīcu nodeva pareizticīgajiem. 1861.—1865. gadā uzcelta jauna luterāņu baznīca. 1892. gadā Ilūkstes miestam piešķīra ierobežotas pašvaldības tiesības. 1910. gadā atklāja Ilūkstes skolotāju institūtu ar krievu mācību valodu, ko Pirmā pasaules kara laikā pārcēla uz [[Jaroslavļa|Jaroslavļu]]. Pēc Vācijas karaspēka [[Kurzemes ofensīva]]s 1915. gadā Ilūkste ilgāku laiku atradās uz pašas kaujas līnijas, vairākkārt gāja no rokas rokā un tālab te nebija palicis neviens vesels nams. 1917. gadā Ilūkste ieguva pilsētas tiesības, tomēr tā vairs neatguva savu agrāko nozīmi. Sagrautas bija arī visas baznīcas, ieskaitot lielo katoļu baznīcu, kas pēc kara vairs netika atjaunota. 1921. gadā katoļiem piešķīra bijušo [[Ilūkstes Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda Romas katoļu baznīca|uniātu (grieķu katoļu) baznīcu]], kas tika pārbūvēta. Pēc Latvijas Republikas izveidošanas [[1927]]. gadā uzcēla tagadējo [[Ilūkstes 1. vidusskola|Ilūkstes 1. vidusskolu]], kuras atklāšanā piedalījās toreizējais izglītības ministrs [[Rainis]]. Viņam par godu pie skolas 1990. gadā uzstādīja tēlnieka Folkmaņa veidotu pieminekli. == Ģeogrāfija == Ilūkste atrodas [[Augšzemes augstiene]]s Ilūkstes pauguraines ziemeļaustrumu malā pie robežas ar [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Aknīstes nolaidenums|Aknīstes nolaidenumu]]. Pilsēta izvietojusies Ilūkstes upes krastos Ilūkstes-Eglaines senlejas nogāzēs. Pilsētai pieder arī neliela platība [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]. Ilūkstes upes platums pilsētā ir ap 8 m, dziļums 1,2 m. Pilsētā uzstādināts dzirnavezers (2,5 ha).<ref name=":0" /> No upes, kuru senāk sauca par Luksti un kura līkumo cauri lukstu pļavām, iespējams, cēlies pilsētas nosaukums. Divu kilometru attālumā no Ilūkstes uz [[Subate]]s pusi ir dabas liegums ‘’Pilskalnes Siguldiņa’’, kas atrodas ledāju kušanas ūdeņu veidotā [[Subglaciālais ezers|subglaciālā gultnē]] ar vairākiem ezeriņiem, ko savieno Dubupīte.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Sēlija|last=Demberga|first=Aija|publisher=Nacionālais apgāds|year=2008|isbn=978-9984-26-366-3|location=Rīga}}</ref> Ilūkste robežojas ar [[Pilskalnes pagasts (Augšdaugavas novads)|Pilskalnes pagastu]] ziemeļrietumu pusē un [[Sventes pagasts|Sventes pagastu]] dienvidaustrumu pusē. Aiz pilsētas dienvidrietumu robežas izbūvēts autoceļa [[Autoceļš P70|P70]] [[Daugavpils]]-Subate posms. Ilūkstē sākas autoceļš [[Autoceļš P72|P72]] uz [[Birži (Lietuva)|Biržiem]] ([[Jēkabpils|Jēkabpili]]).<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == ledzīvotāju skaits strauji pieauga 19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā. 18. gadsimta 1. pusē pilsētā dzīvoja poļi, ebreji, krievi un vācieši. Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] strauji pieauga latviešu īpatsvars, bet pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atkal palielinājās krievu īpatsvars. ledzīvotāju sastāvs vienmēr ir bijis daudznacionāls. Te dzīvo latvieši un poļi, kā arī samērā daudz ir krievu un baltkrievu. Samazinoties iedzīvotāju [[Dabiskais pieaugums|dabiskajam pieaugumam]], iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties.<ref name=":0" /> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|3652 |1914|4100 |1920|457 |1935|1300 |1959|2680 |1970|3145 |1979|3131 |1989|3340 |2000|2983 |2011|2555 |2021|2169 }} === Ievērojamas personības === Ievērojamas personības, kas dzimušas vai dzīvojušas Ilūkstē: * [[Andžejs Benedikts Klongevičs]] (''Andrius Benediktas Klongevičius''; 1766—1841), katoļu garīdznieks, Viļņas bīskaps no 1840. līdz 1841. gadam. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="70px" perrow="5"> Attēls:Ilūkstes pilsētas zīme.jpg|<center><small>Ilūkstes pilsētas zīme</small></center> Attēls:католическая церковь в илуксте.JPG|<center><small>Katoļu baznīca</small></center> Attēls:Ilūkste Lutheran Church.jpg|<center><small>Ilūkstes luterāņu baznīca</small></center> Attēls:дом в илуксте.JPG|<center><small>Māja Ilūkstē</small></center> Attēls:школа в илуксте.JPG|<center><small>Ilūkstes Sadraudzības vidusskola</small></center> Attēls:автовокзал илуксте.JPG|<center><small>Ilūkstes autoosta</small></center> Attēls:Brīvības iela 17 (Ilūkste).jpg|<center><small>Ēka Brīvības ielā 17</small></center> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Augšdaugavas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Ilūkstes novads}} {{Daugavpils rajons}} {{Ilūkstes rajons}} {{Ilūkstes apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Ilūkste| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] mgohqe9x2z6w5s6bx1tbwjk741y9rd9 0 5331 4548538 4519751 2026-11-12T06:56:09Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4548538 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jaunjelgava | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/1 |caption_align = center |image1 = Jaunjelgavai caurskrienot 3 f.jpg |caption1 = Jaunjelgavas apvienības pārvaldes ēka |image2 = Jaunjelgavas Romas katoļu baznīca, 23.05.2020.jpg |caption2 = [[Jaunjelgavas katoļu baznīca]] |image3 = Promenāde gar Daugavu pie piestātnes, 23.05.2020.jpg |caption3 = Promenāde gar [[Daugava|Daugavu]] |image4 = Jaunjelgavas Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca, 23.05.2020. - 50681623068.jpg |caption4 = Jaunjelgavas pareizticīgo baznīca |image5 = Jelgavas iela 33 un Jaunjelgavas kultūras nams, 23.05.2020.jpg |caption5 = Jelgavas iela }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = | flag_link = Jaunjelgavas karogs | image_shield = Jaunjelgava COA.svg | shield_link = Jaunjelgavas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Aizkraukles novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 37 | lats = 03 | latNS = N | longd = 25 | longm = 05 | longs = 00 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1647]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Friedrichstadt}} | area_total_km2 = 6.1 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Jaunjelgava}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 35 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5134 | website = {{URL|www.jaunjelgava.lv}} | footnotes = }} '''Jaunjelgava''' ir [[pilsēta]] [[Daugava]]s kreisajā krastā [[Sēlija]]s [[Latvijas vēsturiskās zemes|kultūrvēsturiskajā novadā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]]. Pilsētai ir sena vēsture. 1590. gadā tai piešķirtas miesta tiesības, bet 1647. gadā — pilsētas tiesības. Cauri pilsētai iet [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionalais autoceļš]] [[autoceļš P87|P87]] ([[Bauska]]—[[Aizkraukle]]). Attālums pa ceļiem līdz novada centram Aizkrauklei ir {{nobr|15 km}}, līdz [[Rīga]]i — {{nobr|79 km}}. No 2026. gada 1. septmbra Jaunjelgavas vidusskola ir reorganizēta par [[Jaunjelgavas pamatskola|Jaunjelgavas pamatskolu]] ([[Uzvaras iela (Jaunjelgava)|Uzvaras ielā]] 1). == Nosaukums == Jaunjelgavas nosaukums ir daudzkārt mainījies. Tā tika saukta par Sēreni (13. gadsimts), Jaunpilsētiņu vai Jaunpilsētu (16. gadsimts), pieaugot tās administratīvajai nozīmei, tautā to sāka dēvēt par Jelgaviņu, Jauno Jelgavu, Lubu Jelgavu (17.—19. gadsimts).<ref>http://turisms.jaunjelgava.lv/index.php/en/2-uncategorised/62-jaunjelgava-un-pagasti{{Novecojusi saite}}</ref> Pilsētas ebreju iedzīvotāji to dēvēja arī par "Jauno Rīgu" jeb Nairi (saīsinājums no [[Jidišs|jidiša]] ''Nai Riga'').<ref name="nosaukums-1">[http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/zemgale/bija-tada-pilseta-fridrihstates-jaunjelgavas-ebreju-kopienas-vestures-lappuses/ Viktors Šacs. Bija tāda pilsēta. Fridrihštates-Jaunjelgavas ebreju kopienas vēstures lappuses. LU Jūdaikas centrs www.lu.lv]</ref> == Vēsture == {{Pamatraksts|Jaunjelgavas vēsture}} [[Attēls:Jaunjelgavas luterāņu baznīca.jpg|thumb|180px|left|[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca]] (17. gadsimts, iznīcināta 1947. gadā)]] 13. gadsimtā [[Sērenes pilskalns|Sērenes pilskalnā]], apmēram 5 km no mūsdienu Jaunjelgavas atradās sena [[sēļi|sēļu]] pils. Ap 1450. gadu izveidojās [[Vecsērene|Vecsērenes muiža]] (apmēram 3 km no Jaunjelgavas). Rīgas tirdzniecībā pa Daugavas ūdensceļu šeit veidojās viena no preču pārkraušanas vietām, jo tālāk uz augšu sākās krāces, un lielu daļu no precēm pārvadāja pa zemesceļu līdz [[Sēlpils pils|ordeņa pilij Sēlpilī]]. [[1567|1567. gadā]] [[Kurzemes un Zemgales hercogs]] [[Gothards Ketlers]] ostu pie Daugavas nosauca par '''Neištati''' ({{val|de|Neustadt}} — 'Jaunā pilsēta'), ko latvieši dēvēja par '''Jauno Jelgavu'''. 1590. gadā Kurzemes hercogs [[Frīdrihs Ketlers]] tai piešķīra miesta tiesības. 1646. gadā hercoga Frīdriha atraitne [[Elizabete Magdalēna (Kurzemes hercogiene)|Elizabete Magdalēna]] to pārdēvēja par '''Frīdrihštati''', un 1647. gada 14. jūlijā [[Polija—Lietuva|Polijas—Lietuvas]] valdnieks [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislavs IV]] apstiprināja Frīdrihštatei pilsētas privilēģijas un ģerboni. Savukārt par [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] līdzekļiem apmēram 1652. gadā uzcēla [[Jaunjelgavas luterāņu baznīca|Jaunjelgavas luterāņu baznīcu]]. Pēc [[Kurzemes guberņa]]s izveides Jaunjelgava bija apriņķa pilsēta. 1861. gadā pēc [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijas]] atklāšanas Daugavas ūdensceļa piestātne un preču noliktavas zaudēja savu nozīmi. Jaunjelgavai bija nozīmīga vieta [[Ebreju vēsture Latvijā|ebreju vēsturē Latvijā]]. 20. gadsimta sākumā daudzi Jaunjelgavas ebreji pārcēlās uz dzīvi [[Rīga|Rīgā]] vai arī caur [[Liepāja]]s ostu emigrēja uz ārzemēm, galvenokārt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. No 1919. gada 17. oktobra līdz 15. novembrim pie Jaunjelgavas notika [[4. Valmieras kājnieku pulks|4. Valmieras kājnieku pulka]] [[Bermontiāde|kaujas ar Bermonta karaspēku]], kuru laikā tika sagrauta liela daļa no pilsētas ēkām. 1935. gadā Jaunjelgavā pārsvarā dzīvoja latvieši, bet ebreju bija 25%. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupācijas]] [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada jūnija deportācijā]] izsūtīja arī ebreju ģimenes, bet pēc [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Latvijas vācu okupācijas]] [[Holokausts Latvijā|holokaustā]] 1941. gada 2. augustā nogalināja gandrīz visus pilsētas ebrejus. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom | source = Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999., PMLP iedzivotaju registra statistika. |1800|370 |1840|1280 |1881|5820 |1897|5830 |1914|7300 |1920|1577 |1935|2153 |1959|2035 |1970|2402 |1979|2228 |1989|2417 |1997|2070 |2000|2330 |2010|2265 |2011|2245 |2012|2221 |2013|2202 |2014|2183 |2015|2159 |2016|2127 |2017|2068 |2018|1999 |2019|1965 |2020|1915 |2021|1900 |2022|1867 }} === Jaunjelgavas ebreji === [[Attēls:Heimaņa sinagoga.jpg|thumb|250px|Pirmā pasaules kara laikā sagrautā Heimaņa sinagoga Rīgas ielā 62 (celta 1883).]] [[Attēls:Jaunjelgavas ebreju kapi Pirmā pasaules kara laikā.jpg|thumb|250px|Jaunjelgavas ebreju kapi Pirmā pasaules kara laikā.]] Jaunjelgavai ir nozīmīga vieta [[Ebreju vēsture Latvijā|ebreju vēsturē Latvijā]]. Jaunjelgavā dzimušais publicists Hermanis Rozentāls uzskatīja, ka Frīdrihštates ebreju kopiena radās 18. gadsimta beigās no Lietuvas un Baltkrievijas izceļotājiem. [[Ernests Johans Bīrons|Ernesta Johana Bīrona]] valdīšanas laikā hercogistes ebrejiem piešķīra dažādas tiesības un pārvietošanās brīvību. 19. gadsimta sākumā Jaunjelgavas ebreji bija starpnieki [[Krievijas Impērija]]s preču (graudu, linu, baļķu, kažokādu, ādu) eksportēšanā uz [[Anglija|Angliju]] un [[Vācija|Vāciju]]. Tajā laikā no importētajām izejvielām Jaunjelgavā ražoja cigārus, ziepes, adatas un šokolādi. 1858. gadā tika atklāta pirmā valsts ebreju skola. Pēc dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils atklāšanas un Daugavas ūdensceļa tirdzniecības nozīmes zuduma daudzi [[ebreji]] pārcēlās uz dzīvi Rīgā vai arī caur [[Liepāja]]s ostu emigrēja uz ārzemēm, galvenokārt, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. 1881. gadā no pilsētas 5820 iedzīvotājiem 71% (4128) bija [[ebreji]]. 1891. gadā no pilsētas domes 28 deputātiem 11 bija ebreji, pārvaldē strādāja 6 cilvēki, no tiem 2 bija ebreji. Pilsētas rabīns 1891. gadā bija Levins Kāns, pilsētā darbojās Lielā sinagoga, "vecais siltais" lūgšanu nams, "stingri ticīgo" sinagoga, Heimaņa sinagoga. Saimnieciskās depresijas dēļ 1897. gadā ebreju īpatsvars Jaunjelgavā jau bija samazinājies līdz 63% (3256). 1912. gadā no 19 pilsētas domes deputātiem vairums bija [[vācieši]] un [[latvieši]], un vairs tikai viens ebrejs. Pirmā pasaules kara sākumā 1915. gadā visiem Jaunjelgavas ebrejiem Krievijas valdība pavēlēja atstāt pilsētu, daudz bēgļu pārcēlās uz Rīgu. Pēc kara 1926.—1927. gados ar emigrējušo ASV dzīvojošo ebreju finansiālu palīdzību Jaunjelgavā uzcēla jaunu ebreju reliģisko skolu. 1935. gadā Jaunjelgavā pārsvarā dzīvoja latvieši, bet ebreju bija 25% (530). [[1941. gada jūnija deportācijas|1941. gada jūnija deportāciju]] laikā tika izsūtītas četras ebreju ģimenes, bet sekojošā [[Holokausts Latvijā|holokausta]] laikā gandrīz visi pilsētas ebreji tika nogalināti 1941. gada 2. augustā. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām viņu mirstīgās atliekas tika pārapbedītas ebreju kapsētā un pārapbedījumu vieta iezīmēta ar pieminekli upuriem.<ref>[http://www.lu.lv/jsc/pilsetas/zemgale/bija-tada-pilseta-fridrihstates-jaunjelgavas-ebreju-kopienas-vestures-lappuses/ Viktors Šacs. Bija tāda pilsēta. Fridrihštates-Jaunjelgavas ebreju kopienas vēstures lappuses]</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Jaunjelgavas pašvaldība kopā ar ebreju reliģisko biedrību ''Šamir'' veica ebreju kapsētas teritorijas uzkopšanu. 2000.—2008. gados par jaunu tika uzlikti apmēram 90 nokritušu, sašķiebušos, vai zemē iegrimušu pieminekļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.shamir.lv/lv/menu/6-ebreju_kapsetas_latvija_.html |title=Jaunjelgavas ebreju kapi |access-date={{dat|2011|10|17||bez}} |archive-date={{dat|2010|10|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20101023225541/http://www.shamir.lv/lv/menu/6-ebreju_kapsetas_latvija_.html }}</ref> == Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi == Valsts nozīmes pilsētbūvniecības kultūras piemineklis (nr. 7423.) — Jaunjelgavas pilsētas vēsturiskais centrs (17.—19. gadsimts) šādās robežās: * Daugavas pieteka Rīgas ielas pāra numuru puses apbūves ziemeļaustrumu pusē, strauts Rīgas ielas 28. un 17. nama dienvidaustrumu pusē, strauts Jelgavas ielas nepāra numuru puses apbūves dienvidu pusē, strauts Jelgavas ielas 1. nama austrumu pusē. * Daugavas kreisais krasts pret straumi līdz pietekai Rīgas ielas apbūves ziemeļaustrumu pusē<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] — [[Liepājas rajons]])</ref> Reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis (nr. 8681) — Jaunjelgavas valdes nams (1912. g.) Vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis (nr. 8987) — Dzīvojamā ēka Jelgavas ielā 45. (19. gs. vidus) == Ievērojamas personības == * [[Jakobs Lipmans]] (1874—1939), mikrobiologs un augsnes speciālists * [[Teodors Hermanovskis]] (1883—1964), inženieris un valstsvīrs * [[Maksis Šacs-Aņins]] (1885—1975), jurists, filozofs un rakstnieks * [[Roberts Plūme]] (1897—1956), sportists * [[Vaironis Jakāns]] (1927—2008), aktieris * [[Jānis Skanis]] (1951), aktieris == Interesantas vietas == * Aptiekas noliktava Jelgavas un Uzvaras ielu stūrī (19. gadsimts) — vecākā pilsētas ēka. * Pareizticīgo baznīca (1896—1897). * Pilsētas valdes nams (bijušais rātsnams, tagad Aizkraukles novada Jaunjelgavas apvienības pārvaldes ēka) [[jūgendstils|jūgendstilā]] (1912). Parkā pie ēkas atrodas gulošs zelta krāsas [[lauva]] — pilsētas simbols. * Piemineklis Brīvības cīnītājiem (1926) Jaunjelgavas kapos. * Brunavu (arī Brunava, Hibšberga<ref>[http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=8954&prop_id=168 Brunava (Hibšberga) muiža] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305202158/http://pilis.lv/a_pnm/view.php?id=8954&prop_id=168 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Pilis.lv</ref>) muižas ēkas Liepu ielā 1. * Pārceltuve pāri Daugavai — uz Skrīveriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jaunjelgava.lv/lv/novads/jaunjelgava |title=Jaunjelgavas novada dome — Jaunjelgava |access-date={{dat|2012|08|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120419095028/http://www.jaunjelgava.lv/lv/novads/jaunjelgava |archivedate={{dat|2012|04|19||bez}} }}</ref><ref>[http://skriveri.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=101&Itemid=120 Skrīveru novada pašvaldības portāls — Transports]</ref> == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="150px" perrow="3"> Jaunjelgavas luterāņu baznīca 2000.jpg|<small>[[Jaunjelgavas luterāņu baznīca|Luterāņu baznīca]]</small> Attēls:Jaunjelgavas katolu baznica.jpg|<center><small>[[Jaunjelgavas Svētā Krusta Romas katoļu baznīca|Katoļu baznīca]]</small></center> Attēls:Jaunjelgavas pareiztic baznica.JPG|<center><small>Pareizticīgo baznīca</small></center> Attēls:Jaunjelgava square.jpg|<center><small>Pilsētas laukums</small></center> Attēls:jaunjelgavas lauva.JPG|<center><small>Lauvas skultptūra — Jaunjelgavas simbols</small></center> Attēls:Promenāde gar Daugavu, 23.05.2020.jpg|<center><small>Promenāde</small></center> Attēls:Jelgavas iela 33 un Jaunjelgavas kultūras nams, 23.05.2020.jpg|<center><small>Jelgavas iela</small></center> Attēls:Jaunjelgava, brīvības cīnītāju piemineklis 2000-03-05 - panoramio.jpg|<center><small>Pilsētas kapi</small></center> Attēls:Daugava pie Jaunjelgavas.JPG|<center><small>Daugava pie Jaunjelgavas</small></center> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aizkraukles novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Aizkraukles rajons}} {{Jaunjelgavas novads}} {{Jēkabpils apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunjelgavas apriņķis]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Jaunjelgava| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] edowszvb0arhxwk4bx4t1fsyrbnxyek 0 5349 4548540 4435890 2026-11-12T06:56:47Z Lasks 38532 4548540 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Kandava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kandava | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/1 |caption_align = center |image1 = Kandava. Kurzeme. Latvija 2.jpg |caption1 = Skats uz pilsētu |image2 = Kandava - panoramio (5).jpg |caption2 = Lielā iela |image3 = Kandavas pilsdrupas.jpg |caption3 = Kandavas pilsdrupas |image4 = Sabiles street in Kandava.jpg |caption4 = Sabiles iela |image5 = 2015 04 Kandava (1).jpg |caption5 = Tilts pār [[Abava|Abavu]] |image6 = Kandava church - panoramio.jpg |caption6 = [[Kandavas evaņģēliski luteriskā baznīca]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Kandavas pilsētas karogs.png | flag_link = Kandavas karogs | flag_size = 150px | image_shield = Kandava COA.svg | shield_link = Kandavas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Tukuma novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 57 | latm = 02 | lats = 15 | latNS = N | longd = 22 | longm = 46 | longs = 30 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Tukuma novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1917]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Kandau}} | area_total_km2 = 5.8 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Kandava}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 75 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3120 | website = {{URL|www.kandava.lv}} | footnotes = }} '''Kandava''' ir pilsēta [[Kurzeme]]s austrumos, [[Abavas senleja]]s austrumu galā, [[Tukuma novads|Tukuma novadā]]. Tā atrodas {{nobr|97 km}} no [[Rīga]]s un {{nobr|28 km}} no [[Tukums|Tukuma]].<ref name="NacEnc">[https://enciklopedija.lv/skirklis/57158-Kandava Nacionālā enciklopēdija. Kandava]</ref> Kandava ir vietējas nozīmes tūrisma centrs, pilsētā atrodas dabas liegums [[Čužu purvs]] un sākas ūdenstūrisma maršruts pa [[Abava|Abavu]]. Galvenā ražošanas nozare pilsētā ir kokapstrāde.<ref name="NacEnc" /> == Vēsture == {{pamatraksts|Kandavas vēsture}} [[Attēls:Kandavas pulvera dzirnavas.jpg|thumb|left|250px|Skats uz hercoga Jēkaba pulvera sudmalām Kandavā (20. gadsimta sākumā).]] 10.-13. gadsimtā Kandava atradās [[Vanema]]s zemes sastāvā. Šī laikposma sākumā Kandavas pilskalnā un apkaimē dzīvoja galvenokārt [[lībieši]], bet vēlāk viņus izspieda [[kurši]]. [[Kandavas pilskalns]] ar ciemu pie tā ({{val|la|villa Candowe}}) bija viens no galvenajiem [[kurši|kuršu]] pilskalniem pie lielā [[Kursa (valsts)|Kursas]] tirdzniecības ceļa, kas pirmo reizi rakstos pieminēts [[1230]]. gada [[Rīgas miera līgums ar kuršiem|Rīgas miera līgumā ar kuršiem]]. Pēc 1253. gada Kandava nonāca [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] vietējā atzara [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pakļautībā, tika uzcelta [[Kandavas viduslaiku pils|Kandavas ordeņa pils]], kas 1312. gadā kļuva par bijušās Vanemas zemes dienviddaļas pārvaldes centru. Pie pils 14. gadsimtā radās amatnieku un tirgotāju apmetne.<ref name="NacEnc" /> Pēc [[Livonijas karš|Livonijas sabrukuma]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikos Kandavas pils kļuva par pilskunga tiesas (''Hauptmannshaft Candau'') pārvaldes centru. 1625. gadā Kandavai piešķīra miesta tiesības un hercoga [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba Ketlera]] valdīšanas laikā pēc 1642. gada Kandavā un tās apkārtnē uzcēla daudzas ražotnes jeb manufaktūras. Kandavas pulvera maltuvē (1645—1676) ražoja šaujamo pulveri no vietējā sēravotu sēra un salpetra. 1710. gada [[Lielais mēris Latvijā|mēra epidēmijā]] dzīvi palika tikai daži amatnieki. Pils zaudēja militāro nozīmi un kopš 1750. gada vairs nebija apdzīvota.<ref name="NacEnc" /> 1795. gadā hercogisti kopā ar Kandavu pievienoja [[Krievijas Impērija]]i, 1797. gadā iekļaujot to [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]]. 1819. gada administratīvās reformas rezultātā Kandava nokļuva [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķa]] sastāvā, bet Kandavu pārvaldīja miesta priekšnieks. 1870. un 1871. gada ugunsgrēki noveda pie tā, ka pilsētā sākās aktīva mūra ēku celtniecība.<ref name="NacEnc" /> 1892. gadā Kandava ieguva daļējas pilsētas tiesības. 1904. gadā atklāja [[Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnija|Ventspils-Ribinskas dzelzceļu]] ar tuvāko staciju "Cēre", ko vēlāk nosauca par Kandavas staciju. 1917. gadā Kandavai piešķīra pilsētas tiesības. Līdz 1950. gadam Kandava administratīvi ietilpa [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķī]], pēc tam bija Kandavas rajona centrs (1950—1959), tad [[Tukuma rajons|Tukuma rajonā]] (1960—2009). 1950. gadā, apvienojot vairākus kolhozus, Kandavā izveidoja kolhozu "Abava". Kolhozs specializējās piena, gaļas un kartupeļu audzēšanā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas PSR Mazā Enciklopēdija|publisher=Apgāds Zinātne|year=1967|location=Rīga|pages=13}}</ref> 1975.-1999. gadā Kandavā darbojās Kandavas radiorūpnīca kā [[Rīgas radiorūpnīca]]s atzars, ražojot kondensatorus un gatavus radiouztvērējus. Kā pirmais Latvijā 1999. gadā tika izveidots [[Kandavas novads]], kurā apvienojās Kandavas pilsēta, [[Kandavas pagasts]] un [[Cēres pagasts]]. 1997. gadā novadam pievienojās [[Matkules pagasts]] un [[Zemītes pagasts]], bet 2009. gadā [[Vānes pagasts]] un [[Zantes pagasts]]. 2021. gadā Kandavas novadu pievienoja Tukuma novadam. === Nosaukuma cilme === Pilsētas nosaukuma senākajai versijai ''Candowe'' ir vairāki skaidrojumi. Pēc viena uzskata tas [[lībiešu valoda|lībiešu valodā]] apzīmējis vietu vai nostūri pie ūdens; citas interpretācijas lasa lībiešu vārdu ''kandave'' kā zirga atstātas pēdas dūkstīs, mitru, izbrauktu, iemītu vietu vai vienkārši kā pamatni; pēc cita uzskata vietas nosaukums ir no darbības vārda "kandavāt" — pērt, sist zirgus.<ref name="NacEnc" /> == Iedzīvotāji == [[Attēls:Кандавская лютеранская церковь.jpg|thumb|Kandavas luterāņu baznīca]] === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1797|439 |1810|300 |1858|896 |1863|982 |1881|1520 |1897|1843 |1914|2300 |1920|1055 |1930|1628 |1935|1718 |1941|1581 |1959|3553 |1970|4250 |1979|4495 |1989|4631 |1997|4003 |2000|3809 |2004|3816 |2010|4247 |2011|4232 |2012|4202 |2013|4211 |2014|4148 |2015|4073 |2016|4029 |2017|3954 |2018|3831 |2019|3763 |2020|3711 |2021|3657 |2022|3550 }} === Tautības === {| class="wikitable" |- ! gads!! iedzīvotāji kopā!! latvieši!! krievi!! baltkrievi!! ukraiņi!! poļi!! lietuvieši!! ebreji!! čigāni!! vācieši!! igauņi!! pārējie |- | 1863|| 982|| 161|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 542|| 0|| 279|| 0|| 0 |- | 1881|| 1520|| 494|| 7|| 0|| 0|| 0|| 0|| 775|| 0|| 244|| 0|| 0 |- | 1925|| 1497|| 1279|| 15|| 0|| nez.|| 5|| 1|| 85|| nez.|| 95|| 1|| 16 |- | 1930|| 1628|| 1432|| 16|| 2|| nez.|| 3|| 2|| 68|| nez.|| 92|| 1|| 12 |- | 1935|| 1718|| 1487|| 13|| 0|| nez.|| 3|| 1|| 68|| nez.|| 124|| 1|| 21 |- | 1989|| 4631|| 4266|| 156|| 42|| 29|| 30|| 20|| 0|| 79|| 0|| 2|| 7 |- | 2000|| 4392|| 4054||129|| 42|| 32|| 33|| 25|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 77 |- | 2011|| 3860|| 3608|| 77|| 31|| 17|| 23|| 20|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 84 |- | 2021|| 3383|| 3113|| 75|| 38|| 15|| 24|| 17|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 101 |- |} == Kultūra == Pilsētas kultūras iestādes, pēc 2022. gada datiem, ir Kandavas kultūras un sporta centrs,<ref>[http://kandava.lv/kontakti/kandavas_novada_kulturas_parvalde Kandava.lv. Kandavas kultūras un sporta centrs]</ref> Kandavas novadpētniecības muzejs, Kandavas kultūras nams, Kandavas Amatniecības centrs, Kandavas pilsētas bibliotēka un Kandavas Mākslas galerija.<ref>[http://kandava.lv/kulturas_iestades Kandava.lv. Kultūras iestādes]</ref> == Sports == Pilsētas teritorijā atrodas [[Kandavas kartodroms]], kas tiek uzskatīts par modernāko kartinga trasi ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://kartodroms.lv/kartodroms/|title=Kandavas kartodroms|work=kartodroms.lv|accessdate=29 July 2020}}</ref> Pilsētas ziemeļaustrumos — Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma autodroms. Ir Kandavas Bērnu un jaunatnes sporta skola pie Kandavas sporta halles un sporta klubs "Kandava".<ref>[http://kandava.lv/sporta_iestades Kandava.lv. Sporta iestādes]</ref> Populārākie sporta veidi novadā: [[basketbols]], [[volejbols]], [[vieglatlētika]], [[kartings]]. Kandavas basketbola klubs spēlē [[LBL]] 2. divīzijā un Rietumu līgā, tiek rīkotas tradicionālas vieglatlētikas sacensības.<ref>[http://kandava.lv/sports_kandavas_novada Kandava.lv. Sports Kandavas novadā]</ref> == Transports == 7 km attālā [[Kandava (stacija)|Kandavas dzelzceļa stacija]] vairs netiek lietota pasažieru pārvadājumiem. Pilsētas galvenie autoceļi ir [[P130]] Līgas-Kandava-[[Veģi]], kas no [[Autoceļš A10 (Latvija)|Ventspils šosejas]] savieno Abavas ieleju ar Rīgu, Tukumu un [[Kuldīga|Kuldīgu]], un [[P109]] Kandava-[[Saldus]]. Vietējas nozīmes ceļi no pilsētas ir [[V1445]] Tukums-[[Jaunsāti (Jaunsātu pagasts)|Jaunsāti]]-Kandava un [[V1433]] Kandava-Mazsproģi. == Tūrisms == Tūristiem domātos aprakstos Kandava tiek dēvēta par [[Kurzemes Šveice]]s, t.i., Abavas senlejas vārtiem.<ref>[http://visitkandava.lv/pasakumi/11075/jauna_pastaviga_izstade_kandava__varti_uz_kurzemes_sveici_karla_veinberga_fotografijas VisitKandava. Jauna pastāvīga izstāde "Kandava — vārti uz Kurzemes Šveici" Kārļa Veinberga fotogrāfijās]</ref> === Apskates objekti === [[Attēls:Kandavas pastorāts.JPG|thumb|Kandavas mācītājmāja]] [[Attēls:Kandavas pilsdrupas 1915.jpg|thumb|Kandavas pilsdrupas (ap 1915)]] * [https://web.archive.org/web/20141221224008/http://www.panoramio.com/photo/9375375 Kuršu pilskalns jeb Baznīckalns (10.-13. gadsimts)] * [https://web.archive.org/web/20090821012152/http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/kandava/bruninieku Bruņinieku pilskalns un Kandavas fogta pilsdrupas (13.-18. gadsimts)] * [https://web.archive.org/web/20141221224006/http://www.panoramio.com/photo/10472513 Pulvertornis (17. gadsimts)] * [https://web.archive.org/web/20090821012334/http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/kandava/mera Mēra kalniņš (1710)] * [https://web.archive.org/web/20141221224011/http://www.panoramio.com/photo/9046765 Evaņģēliski luteriskā baznīca (1736)] * [https://web.archive.org/web/20090822010235/http://www.panoramio.com/photo/9046443 Četru arku akmens tilts pāri Abavai (1873)] * [https://web.archive.org/web/20090821012142/http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/kandava/bijusais_69 Sadraudzīgās biedrības nams (1907—1909), tagad Kultūras nams Lielajā ielā 28] * [http://www.vietas.lv/objekts/kandavas_novada_muzejs/ Kandavas novada muzejs bijušajā vācu pamatskolā] * [https://web.archive.org/web/20090821012324/http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/kandava/kandavas_83 Bijusī sinagoga (20. gadsimta sākums) Lielajā ielā 31] * [https://web.archive.org/web/20120407211637/http://www.panoramio.com/photo/13842787 Kandavas mācītājmāja (ārpus pilsētas)] == Attēli == <gallery> Sabiles street in Kandava.jpg|Sabiles iela Kandavas pilskalns 1999-06-06.jpg|Kandavas pilskalns Kandavas pilsdrupas.jpg|Kandavas pilsdrupas Kandavas Pulvertornis 2000-10-28.jpg|Kandavas Pulvertornis Kandava - panoramio - Paul Berzinn (2).jpg|Pilsētas centrā </gallery> == Ievērojamas personības == * [[Augusts Denfers]] (1785—1859), Krievijas pulkvedis un senators; * [[Kārlis Mīlenbahs]] (1853—1916), latviešu valodnieks, mācījies [[Kandavas pagastskola|Kandavas pagastskolā]]; * [[Osvalds Kilpe]] (1862—1915), vācu psihologs; * [[Alberts Grīns]] (1859—1906), vācbaltiešu mācītājs. * [[Aleksandrs Bernevics]] (1859—1916), vācbaltiešu mācītājs; * [[Miervaldis Ādamsons]] (1910—1946), vairāku armiju virsnieks un apakšvirsnieks; * [[Armands Krauliņš]] (1939—2022), latviešu basketbola treneris. == Sadraudzības pilsētas == 2022. gadā Kandava bija viena no 28 Eiropas valstu mazo pašvaldību hartas (''Charter of European Rural Communities'') pilsētām, un uzturēja oficiālus sakarus ar 5 pilsētām:<ref name="NacEnc" /> * {{vieta|Igaunija|Saku}} * {{vieta|Lietuva|Šilale}} * {{vieta|Zviedrija|Strengnēsa}} * {{vieta|Moldova|Geleuza}} * {{vieta|Dānija|Lejre}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Tukuma novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Kandavas novads}} {{Tukuma rajons}} {{Talsu apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Tukuma novads]] [[Kategorija:Kandava| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] m7st2u8notcqyruyp4ayr5gzeuxgca5 0 5352 4548541 4457761 2026-11-12T06:57:09Z Lasks 38532 4548541 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kārsava | native_name = | settlement_type = Novada pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Kārsavas kultūras nams.jpg | imagesize = | image_caption = Kārsavas kultūras nams | image_flag = | flag_link = | image_shield = Karsava COA.svg | shield_link = Kārsavas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 47 | lats = 02 | latNS = N | longd = 27 | longm = 41 | longs = 05 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | subdivision_type3 = | subdivision_name3 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1928]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = Korsova<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Lettland Handbuch - Die Stempel und Postanstalten 1918—1940 / The Postmarks and Post Offices 1918—1940 |last=v. Hofmann |first=Harry |publisher=Harry v. Hofmann Verlag |page=124 |year=1999 |language=Vācu un angļu valodas |isbn=3763650725}}</ref><br />{{val|de|Karsau}}<br />{{val|ltg|Kuorsova}} | area_total_km2 = 3.9 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Kārsava}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5717 | area_code = | website = | footnotes = }} '''Kārsava''' ir pilsēta [[Latgale]]s austrumos, [[Ludzas novads|Ludzas novadā]], netālu no [[Krievija]]s robežas, agrākā [[Kārsavas novads|Kārsavas novada]] centrs. Pilsēta atrodas [[Rītupe]]s kreisajā krastā, 31 km uz ziemeļiem no [[Ludza]]s, pie [[Pēterburga]]s—[[Viļņa]]s dzelzceļa līnijas un autoceļu [[A13]], [[P48]], [[P49]] un [[P50]] krustojumā. == Vēsture == [[Attēls:Kārsavas dzelzceļa stacija Krievijas impērijas laikā.jpg|thumb|left|200px|[[Kārsavas dzelzceļa stacija]] Krievijas Impērijas laikā.]] Tagadējo Kārsavas teritoriju apmēram kopš [[8. gadsimts|8. gadsimta]] apdzīvoja [[latgaļi]]. Apkārtnē atrodas vairāki latgaļu pilskalni. 12. gadsimtā un 13. gadsimta sākumā Kārsavas teritorija ietilpa latgaļu valsts [[Atzele]]s novada Abelenes sastāvā.<ref name="LV">Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.</ref> Pēc krustnešu iekarojumiem teritorija nonāca [[Rīgas arhibīskapija]]s valdījumā. Pēc [[Livonija]]s sabrukuma 16. gadsimtā Kārsavas apvidus nonāca [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas kopvalsts]] sastāvā kā Latgales (Inflantijas) daļa. Šajā laikā nostiprinājās [[katoļticība]], kas joprojām ir būtiska reģiona kultūras identitātes sastāvdaļa. Līdz 1763. gadam apdzīvotā vieta bija sādža [[Malnavas muiža|Malnavas muižas]] zemēs. Impulsu Kārsavas attīstībai par saimnieciski rosīgu ciemu deva tajā 1741. gadā celt aizsāktā un 1763. gadā iesvētītā [[Malnavas baznīca|Malnavas katoļu baznīca]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://dir.icm.edu.pl/pl/Slownik_geograficzny/Tom_IV/423|title=Arhivēta kopija|access-date={{dat|2016|07|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20140225101604/http://dir.icm.edu.pl/pl/Slownik_geograficzny/Tom_IV/423|archivedate={{dat|2014|02|25||bez}}}}</ref><ref name=":0" /> Palicis neskaidrs Kārsavas nosaukuma rašanās laiks, jo dažādas versijas to atvasina no diviem dažādiem Korosovskiem — 17. gadsimta poļu karavadoņa vai 19. gadsimta inženiera.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/celosana/18.09.2025-viena-diena-karsava-unikalas-baznicas-laipni-vietejie-un-manigais-pierobezas-klusums.a614205/|title=Viena diena Kārsavā: unikālas baznīcas, laipni vietējie un mānīgais pierobežas klusums|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-18|language=lv}}</ref><ref name=":1">https://enciklopedija.lv/skirklis/255103-K%C4%81rsava NacEnc - Kārsava</ref> Ģeogrāfiskie nosaukumi šajā rajonā ir maldinoši, jo [[Kārsava (stacija)|Kārsavas stacija]] uzcelta [[Bozova]]s ciemā 4 km no pilsētas, savukārt pilsētā ir [[Malnava (stacija)|stacija]], kas nosaukta 3 km attālās [[Malnava]]s vārdā.<ref name=":0" /> 1772. gadā, [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|pirmajā Polijas dalīšanā]], Latgale tika pievienota Krievijas impērijai. Kārsava administratīvi piederēja [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņai]] un ietilpa tās [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]]. 19. gadsimtā tā lēni auga, taču palika salīdzinoši neliela. 1825. gadā Kārsava saņēma miesta tiesības.<ref name=":1" /> Atrazdamās pie noslogota pasta ceļa starp [[Rēzekne|Rēzekni]] un [[Ostrova (Krievija)|Ostrovu]], kas 1836. gadā kļuva par Pēterburgas[[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|—]]<nowiki/>Varšavas šoseju,<ref name=":1" /> Kārsava izveidojās par nelielu tirdzniecības centru. 1852. gadā Kārsavā bija 18 sētas, 3 krogi un 5 tirgotavas.<ref name=":1" /> Izšķirošs pavērsiens Kārsavas vēsturē notika 1860. gadā, kad caur Kārsavu tika izbūvēts dzelzceļš [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburga—Varšava]], un 1901. gadā tas [[Rēzekne|Rēzeknē]] saslēdzās ar jauno līniju no [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|Maskavas uz Ventspili]]. Ap staciju izveidojās jauns apdzīvotības centrs, kas attīstījās kā tirdzniecības vieta, amatniecības un pakalpojumu centrs un transporta mezgls. Tomēr 1906. gadā Kārsavai miesta tiesības tika atņemtas, lai gan tajā jau bija 186 ēkas.<ref name=":1" /> Tieši dzelzceļš pārvērta Kārsavu no lauku apdzīvotas vietas par pilsētiņu. Stacijā pieturēja starptautiskais ekspresvilciens ''[[Nord-Express]]''. 1924. gadā tika atgūtas miesta tiesības, bet 1928. gada 11. februārī Kārsavai tika piešķirtas pilsētas tiesības, nodalot to no [[Kārsavas pagasts|Kārsavas pagasta]]. Iedzīvotāju sastāvs bija etniski daudzveidīgs — 1935. gadā ebreji veidoja 42% no pilsētnieku skaita, kamēr latviešu bija 37%, bet krievu – 15% un poļu – 5%. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Kārsava smagi cieta. [[Holokausts|Holokausta]] rezultātā tika iznīcināta apmēram puse pilsētas [[Ebreji|ebreju]] kopienas, otra puse 1941. gadā paspēja atkāpties uz austrumiem.<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.creativemuseum.lv/lv/raksti/dienasgramata/aigars-urtans-ebreju-kopienas-tragedija-karsava-holokausta-laika|title=Aigars Urtāns. Ebreju kopienas traģēdija Kārsavā holokausta laikā|last=www.cube.lv|first=Cube /|website=www.creativemuseum.lv|access-date=2025-12-19|language=lv}}</ref> Pilsētā notika karadarbība, un vairāki infrastruktūras objekti un ēkas tika nopostīti. Pēc kara Kārsava atradās [[Latvijas PSR]] sastāvā (no 1949. gada pēc apriņķu likvidācijas – [[Ludzas rajons|Ludzas rajonā]]). Šajā laikā tika represēta un izsūtīta daļa iedzīvotāju, tomēr arī attīstījās rūpniecība un dzelzceļa saimniecība, tika uzbūvēti daudzdzīvokļu nami, nostiprinājās pilsētas loma kā vietējam administratīvajam centram. 1950.–1962. gadā Kārsava bija [[Kārsavas rajons|Kārsavas rajona]] centrs. Vienlaikus notika [[Pārkrievošana|rusifikācija]] un migrācija no citām PSRS teritorijām, kas ietekmēja pilsētas demogrāfisko struktūru. 1963. gadā Kārsavas rajonu pievienoja Ludzas rajonam. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]] Kārsava piedzīvoja ekonomiskas un sociālas pārmaiņas: samazinājās rūpniecības nozīme, mazinājās iedzīvotāju skaits emigrācijas un urbanizācijas dēļ, pieauga kultūras mantojuma un vietējās identitātes nozīme. Administratīvi Kārsava pēc 2009. gada bija [[Kārsavas novads|Kārsavas novada]] centrs līdz [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada reformai]], pēc kuras pilsēta tika iekļauta jaunajā [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]'''.''' Kārsava 2015. gadā bija pirmā pilsēta, kurā ielu norādes tika izvietotas arī latgaliešu rakstu valodā.<ref name=":0" /> To uzskata arī par vislatgaliskāko no Latvijas pilsētām.<ref name=":1" /> == Dabas un kultūrvēsturiskais mantojums == [[Attēls:Katholische Kirche Kārsava.jpg|261px|thumbnail|right|[[Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca]] Kārsavas pilsētas centrā]] * [[Malnavas Rožukroņa Dievmātes Romas katoļu baznīca|Malnavas Romas katoļu baznīca]] (1763. gads) — valsts arhitektūras piemineklis. * Kārsavas pareizticīgo baznīca (19. gadsimta pirmā puse) — vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. * Malnavas kapliča Kārsavā (19. gadsimta pirmā puse) — vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis == Ģeogrāfija == Kārsava atrodas uz robežas starp [[Adzeles pacēlums|Adzeles pacēlumu]], [[Abrenes nolaidenums|Abrenes nolaidenumu]] un [[Zilupes līdzenums|Zilupes līdzenumu]],<ref name=":1" /> teritorijas reljefs ir lēzeni viļņots 96 — 112 m v.j.l., Kārsavu ietver Kārsavas gala [[morēna]]s paugurgrēdas nelielie pauguri, kuru relatīvais augstumus ir no 10 līdz 25 m. Augstākie punkti — ZR daļā [[Žurilovas kalns]] (123 m v.j.l.), DA daļā — [[Malnavas pacēlums]] (120 m v.j.l.). [[Pamatieži]] atrodas 80 —100 m v.j.l. Tos veido [[Dolomīts|dolomīti]] un [[Dolomītmerģelis|dolomītmerģeļi]], bet pamatiežu virsmu sedz [[Kvartārs|kvartāra]] nogulumi — galvenokārt [[Smilšmāls|smilšmāli]], [[smiltis]]; nogulumu vidējais biezums variē robežās no 4,8 — 10,5 m, ZA daļā tas ir 3,9 m. Uz smilts cilmiežiem ir izveidojušās tipiskā podzola un velēnu podzolaugsnes.<ref name=":1" /> [[Kūdra]]s nogulumi sastopami caur pilsētu tekošās mazās Rītupes pietekas [[Šņitka]]s ielejā. Gruntsūdens līmenis teritorijas lielākajā daļā ir 5 — 2 m no zemes virsas līmeņa. Paaugstināts gruntsūdens līmenis (2 — 1 m) ir dažviet gar upēm un virzienā uz [[Rītupe|Rītupi]]. Grunts nestspēja pilsētas teritorijā ir vidēji 1 — 2,5 kg /cm2.<ref>http://www.karsava.lv/downloads.php?cat_id=2 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121204195750/http://www.karsava.lv/downloads.php?cat_id=2 |date={{dat|2012|12|04||bez}} }} Kārsavas teritorijas plānojums</ref> Pēc Latvijas ainavu rajonēšanas kartes Kārsava atrodas Austrumlatgales ainavzemes Austrumlatvijas (Rītupes–Zilupes) mežpurvainē.<ref name=":1" /> == Klimats == Nokrišņu daudzums līdz 700 mm, aptuveni 500 mm no tiem nokrīt vasarā. Vidējā gada gaisa temperatūra ~ 4,5^oC, vidējā gaisa temperatūra vasarā ir +17,6^oC, bet ziemā — -7^oC; siltākais mēnesis ir jūlijs, bet aukstākais — februāris. Bezsala periods ilgst 185 — 235 dienas. Ziemas periodā zeme caursalst līdz 105 cm dziļumam, bet vidēji — 59 cm. == Demogrāfija == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 65% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|959 |1905|1057 |1920|1915 |1935|1870 |1959|3147 |1970|3360 |1979|3600 |1989|3177 |2000|2722 |2011|2231 |2021|1923 }} {{bar box |title=Nacionālais sastāvs |titlebar=#ddd |left1=Tautība |right1=Procenti |float= |width=300px |bars= {{bar percent|latvieši| Green|65}} {{bar percent|krievi| Red|32}} {{bar percent|citi| Blue|3}} }} === Novadnieki === * [[Anatolijs Danilāns]] (1943), ārsts gastroenterologs == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ludzas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Kārsavas novads}} {{Ludzas rajons}} {{Ludzas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Kārsava| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] tewfhfczh7xevg3njpz3j4wneenmkep 0 5360 4548543 4435888 2026-11-12T06:57:49Z Lasks 38532 4548543 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|pilsētu|Ķegums (nozīmju atdalīšana)|Ķegums}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ķegums | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Ķegums Power Station.jpg | image_caption = [[Ķeguma HES]] | image_shield = Kegums COA.svg | shield_link = Ķeguma ģerbonis | shield_size = | pushpin_map = Latvija#Ogres novads | latd = 56 | latm = 44 | lats = 40 | latNS = N | longd = 24 | longm = 43 | longs = 17 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ogres novads]] | established_title = Pilsētciemats | established_date = kopš 1949.&nbsp;gada 16.&nbsp;jūnija | established_title2 = Pilsēta | established_date2 = kopš 1993.&nbsp;gada 11.&nbsp;marta | leader_title = Ķeguma pilsētas pārvaldes vadītājs | leader_name = Juris Skrīvelis | seat_type = Vēsturiskie<br/>nosaukumi | seat = {{val|de|Keggum}} | area_total_km2 = 6.8 | elevation_m = 40 | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Ķegums}} | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5020 Ķegums | website = [https://www.kegums.lv/ www.kegums.lv] }} '''Ķegums''' ir [[pilsēta]] [[Daugava]]s labajā krastā, [[Ogres novads|Ogres novadā]]. Ķegumā atrodas pirmā Daugavas [[hidroelektrostacija]] — [[Ķeguma HES]], kas uzbūvēta 1939. gadā. Upes kreisajā krastā Ķegumam piekļaujas bijusī [[Ķeguma pilsētas lauku teritorija]], kopš 2010. gada — [[Tomes pagasts]]. Ķegums atrodas no transporta viedokļa izdevīgā vietā — pie [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīgas—Daugavpils dzelzceļa līnijas]] (stacija [[Ķegums (stacija)|Ķegums]]) un [[Latvijas galvenie autoceļi|galvenā autoceļa]] {{A ceļš|6}}. [[Latvijas reģionālie autoceļi|Reģionālais autoceļš]] {{P ceļš|8}} savieno Ķegumu ar [[Sigulda|Siguldu]], bet Daugavas kreisajā krastā iet autoceļš {{P ceļš|85}} ([[Jaunjelgava]]—[[Ķekava]]). Attālums līdz Rīgai — {{nobr|47 km}}, Ogrei — {{nobr|12 km}}, Lielvārdei — {{nobr|6 km}}. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|1100 |1979|1461 |1989|2148 |2000|2440 |2011|2279 |2021|2063 }} == Vēsture == Lai gan mūsdienu Ķeguma apbūve uzsākta līdz ar Ķeguma HES celtniecību, taču šī apkaime bijusi apdzīvota arī senāk. Tagadējā Lāčplēša iela senāk ir bijis ceļš uz [[Rautenfeldi|Rautenfeldu]] jeb Ķeguma muižu, kas pēc HES izbūves applūdināta. Ķegums par apdzīvotu vietu sācis veidoties tikai 1936. gadā līdz ar Ķeguma HES celtniecību. Pirmās mājas spēkstacijas darbiniekiem celtas tagadējā Skolas ielā un Liepu alejā. Savu nosaukumu pilsēta ir ieguvusi no šai Daugavas posmā bijušajām un vēlāk applūdinātajām Ķeguma [[krāces|krācēm]]. Bīstamās Ķeguma krāces un straumes piemin arī [[Andrejs Pumpurs]] eposā "[[Lāčplēsis]]". Senos laikos Daugava bija visai intensīvs tirdzniecības ceļš — tad pa to uz [[Rīga|Rīgu]] kuģojuši arī [[Krievija|Krievzemes]] tirgotāji. Pēc vietējiem nostāstiem, krievu plostnieki un laivinieki, tuvojoties bīstamajām krācēm, esot saukuši "Tjagom, tjagom!", tādējādi ar saskaņotu rīcību izvairoties no avārijām. Sākotnēji Ķeguma apvidus ietilpa [[Rembates pagasts|Rembates pagastā]]. 1949. gadā Ķegumam piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (pilsētciemata) statusu un iekļāva izveidotajā [[Ogres rajons|Ogres rajonā]]. 1960. gadā, likvidējot [[Baldones rajons|Baldones rajonu]], Ķegumam pievienoja [[Tome]]s apkaimi — vēlāko Ķeguma pilsētas lauku teritoriju. 1978. gadā līdz Ķegumam sāka kursēt elektriskie vilcieni. 1993. gadā, likvidējot pilsētciematu statusu, Ķegumam tika piešķirts pilsētas statuss. Izveidojoties [[Ķeguma ūdenskrātuve]]i, pavisam applūda ap 13 km² liela zemes platība. Ūdens skāra vairāk nekā 400 saimniecību, no kurām pilnīgi applūda 50. Latvijas valdība samaksāja saimniekiem par īpašuma atsavināšanu, par zemi, ēkām u.c., jo Latvijai bija ļoti nepieciešama elektriskā enerģija un Ķeguma HES tolaik bija lielākā starp pārējām 63 Latvijas spēkstacijām. Ķeguma HES celtniecība ilga no 1936. līdz 1940. gadam, to veica zviedru firma ''"Svenska Entreprenad A. B."''. 1944. gada oktobrī vācu iebrucēji atkāpjoties hidroelektrostaciju saspridzināja, taču līdz 1947. gadam tā tika atjaunota un paplašināta. Lieli nopelni HES saglabāšanā un atjaunošanā bija elektrostacijas direktoram Pāvilam Krasovskim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ziedzeme.lv/uploads/publikacijasprese/2014.10.24.knz.pdf|title=Ķegumam 75. Notikumi Ķeguma spēkstacijas būvē oktobrī pirms 75 gadiem|publisher=ziedzeme.lv|accessdate={{dat|2016|12|25||bez}}|archive-date={{dat|2016|12|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161225083719/http://www.ziedzeme.lv/uploads/publikacijasprese/2014.10.24.knz.pdf}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ogres novads-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ķeguma novads}} {{Ogres rajons}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Ķegums| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] pjy038vc5hwrknyi7hgw3jilv1g0hox 0 5363 4548518 4447983 2026-11-12T06:47:54Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4548518 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Lielvārde (nozīmju atdalīšana)|Lielvārde}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lielvārde | native_name = | settlement_type = Novada pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/1 |caption_align = center |image1 = Lielvārde, 1905. g. revolūcijas piemineklis.jpg |caption1 = [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] piemineklis Lielvārdē |image2 = Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG |caption2 = [[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]] |image3 = Lielvārdes pilsdrupas - panoramio.jpg |caption3 = [[Lielvārdes pils]]drupas |image4 = Lāčplēša iela Lielvārde.jpg |caption4 = [[Lāčplēša iela (Lielvārde)|Lāčplēša iela]] |image5 = Lielvārdes luterāņu baznīca, Lielvārde.jpg |caption5 = [[Lielvārdes luterāņu baznīca]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = | flag_link = | image_shield = Lielvarde COA.svg | shield_link = Lielvārdes ģerbonis | pushpin_map = Latvija#Ogres novads | pushpin_label_position = left | latd = 56 | latm = 43 | lats = 23 | latNS = N | longd = 24 | longm = 48 | longs = 21 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ogres novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1201. gadā | established_title2 = [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)|Ciems]] | established_date2 = kopš 1925. gada | established_title3 = [[Pilsētciemats]] | established_date3 = kopš 1949. gada | established_title4 = Pilsētas tiesības | established_date4 = kopš 1992. gada | leader_title = [[Lielvārdes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums|Lielvārdes pilsētas un pagasta pārvaldes vadītājs]] | leader_name = Dzintars Žvīgurs | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{ubl|{{val|de|Lennewarden}}|Rembate}} | area_footnotes = <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lielvarde.lv/upload/pashvaldiba/buvvalde/teritorijas_att_st_bas_programmas_2.s_jums_perspekt_va.pdf |title=Teritorijas attīstības plāna, Esošā situācija |access-date={{dat|2011|05|20||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307222535/http://lielvarde.lv/upload/pashvaldiba/buvvalde/teritorijas_att_st_bas_programmas_2.s_jums_perspekt_va.pdf }}</ref> | area_total_km2 = 9.832 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Lielvārde}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = EEST | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-50(70-71)<ref>[http://www.pasts.lv/lv/uzzinas/Indeksu_gramata/novadi/Novadi_aprilis_2011.xls Pasta indeksu grāmata]</ref> | area_code = | website = {{URL|www.lielvarde.lv}} | footnotes = }} '''Lielvārde''' (līdz 1931. gadam '''Rembate''') ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s dienvidrietumos, [[Daugava]]s labajā krastā, [[Ogres novads|Ogres novadā]], {{nobr|19 km}} no novada centra [[Ogre]]s un {{nobr|52 km}} no [[Rīga]]s. Viena no senākajām apdzīvotajām vietām Daugavas krastā vēsturiski veidojusies pie [[Rumbiņa]]s upītes grīvas, kur atradušies gan [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] vecākā [[Uldevene]]s pilskalns, gan arī Rīgas arhibīskapu [[Lielvārdes viduslaiku pils|Lielvārdes pils]]. Vairākkārt nopostīta, mūsdienu pilsēta atdzimusi uz blakus esošā [[Rembates pagasts|Rembates pagasta]] zemes ap dzelzceļa staciju. 1949. gadā piešķirts pilsētciemata statuss, pilsētas tiesības no 1992. gada. No 2004. gada līdz 2021. gadam Lielvārdes novada centrs. == Vēsture == {{pamatraksts|Lielvārdes vēsture}} Visticamāk, Lielvārdes vārds radies jau [[Vikingu laiki|vikingu laikos]] no skandināvu vārda ''warde'' — „piestātne”, „krāvums” vai „krauja ar signālugunskuru”. Lielvārdes nosaukums pirmo reizi rakstos minēts 1201. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] kā ''Lennewarde'', kad tā ietilpa [[Daugavas līvi|Daugavas Līvzemē]].<ref name="Lielvarde" /> No 1255. gada [[Lielvārdes draudzes novads]] (''Kirchspiel Lennewarden'') piederēja Rīgas arhibīskapiem, bet 15. gadsimta pirmajā pusē arhibīskaps bija spiests pili ieķīlāt ordenim. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā pili nopostīja. 17. gadsimtā Lielvārdes priekšpilī sāka veidoties [[Lielvārdes muiža]]s apbūve. 1631. gada 21. jūnijā [[Zviedrija]]s karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Lielvārdes draudzes novadu ar visām muižām piešķīra [[fon Vulfi|Vulfu dzimtai]].[[Attēls:Lielvārdes muižas pils.jpg|thumb|220x220px|Lielvārdes muižas pils (1914)|left]]1861. gadā tika izbūvēta [[Lielvārde (stacija)|Rembates]] dzelzceļa stacija, ap kuru arī sāka attīstīties mūsdienu apdzīvotā vieta.<ref name=Lielvarde>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lielvarde.lv/page/84 |title=Lielvārdes vēsture |access-date={{dat|2011|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110424230550/http://www.lielvarde.lv/page/84 |archivedate={{dat|2011|04|24||bez}} }}</ref> 1925. gadā Rembatei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1926. gadā Rembati pievienoja Lielvārdes pagastam. 1931. gadā Rembati pārdēvēja par Lielvārdi (dzelzceļa staciju pārdēvēja jau 1926. gadā). 1949. gadā Lielvārdei piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] statusu (no 1961. gada — pilsētciemata) un izveidoja Lielvārdes lauku teritoriju, pakļaujot ciematam likvidēto Kaibalas ciemu. 1970. gados [[Rembates ciems|Rembates ciema]] teritorijas tuvumā izbūvēja [[Lielvārdes lidlauks|militāro lidlauku]] un armijas vajadzībām pilsētciemata ziemeļu daļā uzcēla daudzdzīvokļu māju kvartālu.<ref name=Lielvarde/> Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Lielvārdei 1992. gada 5. martā piešķīra [[pilsēta]]s tiesības. 2004. gada 16. novembrī Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju pārveidoja par [[Lielvārdes novads|Lielvārdes novadu]]. Kopš 2021. gada 1. jūlija Lielvārdes novads, kā arī Lielvārdes pilsēta ir iekļauts [[Ogres novads|Ogres novadā]]. == Ģeogrāfija == [[Attēls:IMG 5479-Pano Lielvārde 1.jpg|left|thumb|Daugava pie Lielvārdes]] Lielvārde atrodas [[Daugava]]s labajā krastā (pie [[Ķeguma ūdenskrātuve]]s) Rīgas aglomerācijas dienvidaustrumu atzarā un ietilpst Rīgas plānošanas reģionā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/media/103670/download|title=Lielvārdes novada attīstības programma 2019 - 2025}}</ref><ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Ogres novads|last=Kuzmins|first=Aigars|publisher=Mācību grāmata|year=1996|isbn=9984-523-86-1|location=Rīga}}</ref> Tā robežojas ar [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes pagastu]], [[Rembates pagasts|Rembates pagastu]] un pa Daugavu ar [[Birzgales pagasts|Birzgales pagastu]]. Pilsēta atrodas Lejasdaugavas senlejas paplatinājumā 40–49 m vjl. (ūdenskrātuves līmenis 32 m vjl.). Pret Daugavu vērsts [[Viduslatvijas nolaidenums]].<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Pēc Ķeguma ūdenskrātuves ierīkošanas cēlās Daugavas ūdens līmenis un applūda plašas teritorijas. Tas ievērojami samazināja Daugavas senleju. Atsegtie [[Dolomīts|dolomīti]] ir [[Devons|devona]] vecuma pamatieži, kuros Daugava laika gaitā ir pakāpeniski iegrauzusies, vietām veidojot kanjonveidīgus upes posmus, kas tagad ir applūdināti. [[Rumbiņa]]s upīte, ietecēdama Daugavā, agrāk veidoja nelielu ūdenskritumu. Arī tas tagad atrodas zem ūdens. Nemitīgi norisinās ūdenskrātuves krastu nobrukumi un noslīdējumi. Virs dolomītu pamatiežiem ir plāna, līdz 10 m bieza [[Kvartārs|kvartāra]] nogulumu kārta.<ref name=":0" /> Lielvārdi šķērso valsts galvenais autoceļš [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]] un dzelzceļš [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga-Daugavpils]]. Attālums no Lielvārdes līdz Rīgas centram pa autoceļu A6 ir 52 km.<ref name=":2" /> === Klimats === Ziemas Lielvārdes apkaimē ir salīdzinoši siltākas nekā Ogres novada ziemeļu un austrumu daļā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra janvārī ir -6,1 °C, bet jūlijā tā ir 17,1 °C. Sakarā ar Ķeguma ūdenskrātuves ietekmi pie Daugavas vasarā ir nedaudz vēsāks, bet rudenī - siltāks. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 650 - 700 mm.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == {{bar box |width = 200px |float = right |title = Lielvārdes pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs 2024. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2024 |access-date=20.02.2025 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (5070) |green|87}} {{bar percent|[[Krievi]] (404) |red|7}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (87) |black|1}} {{bar percent|[[Poļi]] (58) |pink|1}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (50) |blue|1}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (134) |purple|2}} }} Lielvārdē labvēlīgā ģeogrāfiskā stāvokļa un ekonomiskās attīstības dēļ iedzīvotāju skaits ir stabilāks nekā pārējās novada pilsētās un vidēji Latvijā.<ref name=":0" /> Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pētījumu par iedzīvotāju migrāciju Latvijā, kopš 2000. gada Lielvārdi ir pametuši 1480 iedzīvotāji, bet uz Lielvārdi ir pārcēlušies 1658 iedzīvotāji, tādējādi Lielvārdes pilsētas migrācijas saldo ir pozitīvs: +178 iedzīvotāji.<ref name=":2" />{{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 70% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|709 |1959|2945 |1965|3400 |1970|4167 |1980|6014 |1985|6976 |1989|5915 |1995|6802 |1997|7126 |2000|6418 |2010|6832 |2011|6241 |2012|6666 |2013|6655 |2014|6606 |2015|6492 |2016|6498 |2017|6369 |2018|6369 |2019|6314 |2020|6321 |2021|5907 |2022|6218 |2023|6078 |2024|6086 }} === Cilvēki === Lielvārdē dzimuši vai dzīvojuši: * [[Andrejs Pumpurs]] (1841—1902), dzejnieks * [[Auseklis (dzejnieks)|Auseklis]] (1850—1879), dzejnieks, pedagogs, publicists * [[Kārlis Grigulis]] (1884—1972), ornitologs, bērnu grāmatu autors * [[Edgars Kauliņš]] (1903—1979), lauksaimnieks * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017), diriģents * [[Gunārs Priede]] (1928—2000), dramaturgs * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003), dzejnieks * [[Āris Matesovičs]] (1992), aktieris == Saimniecība un kultūra == Uzņēmums ar lielāko gada apgrozījumu Lielvārdē 2022. gadā bija [[SIA "Haitek Latvia"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/haitek-latvia/40103979662 |title=Haitek Latvia, SIA. Latvijas uzņēmumu datu bāze. |access-date={{dat|2024|02|14||bez}}}}</ref> Lielvārdē atrodas pilsētas un pagasta administratīvās iestādes, [[Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola]], [[Lielvārdes pamatskola]], Pirmsskolas izglītības iestāde "Pūt vējiņi", mūzikas un mākslas skola, sporta centrs, [[Lielvārdes luterāņu baznīca]] un [[Lielvārdes katoļu baznīca]], [[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]], divi parki ([[Rembates parks]] un [[Lielvārdes parks]]), kā arī kultūras nams. == Galerija == <gallery> Attēls:Lielvārde Castle ruins 03.JPG|[[Lielvārdes pils]]drupas Attēls:Lielvārdes luterāņu baznīca 2000-05-20.jpg|[[Lielvārdes luterāņu baznīca]] Attēls:Lielvārdes stacija 2021 (2).jpg|[[Lielvārde (stacija)|Lielvārdes stacija]] Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|[[Andrejs Pumpurs|Andreja Pumpura]] [[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs|Lielvārdes muzejs]] Attēls:Lielvārdes katoļu baznīca 2002-01-12.jpg|[[Lielvārdes katoļu baznīca]] Attēls:Lielvārde, Spīdalas bluķis 2009-05-17.jpg|Spīdalas bluķis Attēls:Spīdalas saliņa Lielvārde.jpg|Spīdalas saliņa </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ogres novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Lielvārdes novads}} {{Ogres rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Lielvārde| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadu centri]] 85tccw2ja01ght1tmsm8b755v2gxsr8 4548525 4548518 2026-11-12T06:50:52Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4548525 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Lielvārde (nozīmju atdalīšana)|Lielvārde}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lielvārde | native_name = | settlement_type = Novada pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/1 |caption_align = center |image1 = Lielvārde, 1905. g. revolūcijas piemineklis.jpg |caption1 = [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] piemineklis Lielvārdē |image2 = Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG |caption2 = [[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]] |image3 = Lielvārdes pilsdrupas - panoramio.jpg |caption3 = [[Lielvārdes pils]]drupas |image4 = Lāčplēša iela Lielvārde.jpg |caption4 = [[Lāčplēša iela (Lielvārde)|Lāčplēša iela]] |image5 = Lielvārdes luterāņu baznīca, Lielvārde.jpg |caption5 = [[Lielvārdes luterāņu baznīca]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = | flag_link = | image_shield = Lielvarde COA.svg | shield_link = Lielvārdes ģerbonis | pushpin_map = Latvija#Ogres novads | pushpin_label_position = left | latd = 56 | latm = 43 | lats = 23 | latNS = N | longd = 24 | longm = 48 | longs = 21 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ogres novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1201. gadā | established_title2 = [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)|Ciems]] | established_date2 = kopš 1925. gada | established_title3 = [[Pilsētciemats]] | established_date3 = kopš 1949. gada | established_title4 = Pilsētas tiesības | established_date4 = kopš 1992. gada | leader_title = [[Lielvārdes pilsētas priekšsēdētāju uzskaitījums|Lielvārdes pilsētas un pagasta pārvaldes vadītājs]] | leader_name = Dzintars Žvīgurs | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{ubl|{{val|de|Lennewarden}}|Rembate}} | area_footnotes = <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lielvarde.lv/upload/pashvaldiba/buvvalde/teritorijas_att_st_bas_programmas_2.s_jums_perspekt_va.pdf |title=Teritorijas attīstības plāna, Esošā situācija |access-date={{dat|2011|05|20||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307222535/http://lielvarde.lv/upload/pashvaldiba/buvvalde/teritorijas_att_st_bas_programmas_2.s_jums_perspekt_va.pdf }}</ref> | area_total_km2 = 9.832 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Lielvārde}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = EEST | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-50(70-71)<ref>[http://www.pasts.lv/lv/uzzinas/Indeksu_gramata/novadi/Novadi_aprilis_2011.xls Pasta indeksu grāmata]</ref> | area_code = | website = {{URL|www.lielvarde.lv}} | footnotes = }} '''Lielvārde''' (līdz 1931. gadam '''Rembate''') ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s dienvidrietumos, [[Daugava]]s labajā krastā, [[Ogres novads|Ogres novadā]], {{nobr|19 km}} no novada centra [[Ogre]]s un {{nobr|52 km}} no [[Rīga]]s. Viena no senākajām apdzīvotajām vietām Daugavas krastā vēsturiski veidojusies pie [[Rumbiņa]]s upītes grīvas, kur atradušies gan [[Daugavas līvi|Daugavas līvu]] vecākā [[Uldevene]]s pilskalns, gan arī Rīgas arhibīskapu [[Lielvārdes viduslaiku pils|Lielvārdes pils]]. Vairākkārt nopostīta, mūsdienu pilsēta atdzimusi uz blakus esošā [[Rembates pagasts|Rembates pagasta]] zemes ap dzelzceļa staciju. 1949. gadā piešķirts pilsētciemata statuss, pilsētas tiesības no 1992. gada. No 2004. gada līdz 2021. gadam Lielvārdes novada centrs. == Vēsture == {{pamatraksts|Lielvārdes vēsture}} Visticamāk, Lielvārdes vārds radies jau [[Vikingu laiki|vikingu laikos]] no skandināvu vārda ''warde'' — „piestātne”, „krāvums” vai „krauja ar signālugunskuru”. Lielvārdes nosaukums pirmo reizi rakstos minēts 1201. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]] kā ''Lennewarde'', kad tā ietilpa [[Daugavas līvi|Daugavas Līvzemē]].<ref name="Lielvarde" /> No 1255. gada [[Lielvārdes draudzes novads]] (''Kirchspiel Lennewarden'') piederēja Rīgas arhibīskapiem, bet 15. gadsimta pirmajā pusē arhibīskaps bija spiests pili ieķīlāt ordenim. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā pili nopostīja. 17. gadsimtā Lielvārdes priekšpilī sāka veidoties [[Lielvārdes muiža]]s apbūve. 1631. gada 21. jūnijā [[Zviedrija]]s karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Lielvārdes draudzes novadu ar visām muižām piešķīra [[fon Vulfi|Vulfu dzimtai]].[[Attēls:Lielvārdes muižas pils.jpg|thumb|220x220px|Lielvārdes muižas pils (1914)|left]]1861. gadā tika izbūvēta [[Lielvārde (stacija)|Rembates]] dzelzceļa stacija, ap kuru arī sāka attīstīties mūsdienu apdzīvotā vieta.<ref name=Lielvarde>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lielvarde.lv/page/84 |title=Lielvārdes vēsture |access-date={{dat|2011|05|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110424230550/http://www.lielvarde.lv/page/84 |archivedate={{dat|2011|04|24||bez}} }}</ref> 1925. gadā Rembatei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1926. gadā Rembati pievienoja Lielvārdes pagastam. 1931. gadā Rembati pārdēvēja par Lielvārdi (dzelzceļa staciju pārdēvēja jau 1926. gadā). 1949. gadā Lielvārdei piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] statusu (no 1961. gada — pilsētciemata) un izveidoja Lielvārdes lauku teritoriju, pakļaujot ciematam likvidēto Kaibalas ciemu. 1970. gados [[Rembates ciems|Rembates ciema]] teritorijas tuvumā izbūvēja [[Lielvārdes lidlauks|militāro lidlauku]] un armijas vajadzībām pilsētciemata ziemeļu daļā uzcēla daudzdzīvokļu māju kvartālu.<ref name=Lielvarde/> Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Lielvārdei 1992. gada 5. martā piešķīra [[pilsēta]]s tiesības. 2004. gada 16. novembrī Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju pārveidoja par [[Lielvārdes novads|Lielvārdes novadu]]. Kopš 2021. gada 1. jūlija Lielvārdes novads, kā arī Lielvārdes pilsēta ir iekļauts [[Ogres novads|Ogres novadā]]. == Ģeogrāfija == [[Attēls:IMG 5479-Pano Lielvārde 1.jpg|left|thumb|Daugava pie Lielvārdes]] Lielvārde atrodas [[Daugava]]s labajā krastā (pie [[Ķeguma ūdenskrātuve]]s) Rīgas aglomerācijas dienvidaustrumu atzarā un ietilpst Rīgas plānošanas reģionā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/media/103670/download|title=Lielvārdes novada attīstības programma 2019 - 2025}}</ref><ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Ogres novads|last=Kuzmins|first=Aigars|publisher=Mācību grāmata|year=1996|isbn=9984-523-86-1|location=Rīga}}</ref> Tā robežojas ar [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes pagastu]], [[Rembates pagasts|Rembates pagastu]] un pa Daugavu ar [[Birzgales pagasts|Birzgales pagastu]]. Pilsēta atrodas Lejasdaugavas senlejas paplatinājumā 40–49 m vjl. (ūdenskrātuves līmenis 32 m vjl.). Pret Daugavu vērsts [[Viduslatvijas nolaidenums]].<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Pēc Ķeguma ūdenskrātuves ierīkošanas cēlās Daugavas ūdens līmenis un applūda plašas teritorijas. Tas ievērojami samazināja Daugavas senleju. Atsegtie [[Dolomīts|dolomīti]] ir [[Devons|devona]] vecuma pamatieži, kuros Daugava laika gaitā ir pakāpeniski iegrauzusies, vietām veidojot kanjonveidīgus upes posmus, kas tagad ir applūdināti. [[Rumbiņa]]s upīte, ietecēdama Daugavā, agrāk veidoja nelielu ūdenskritumu. Arī tas tagad atrodas zem ūdens. Nemitīgi norisinās ūdenskrātuves krastu nobrukumi un noslīdējumi. Virs dolomītu pamatiežiem ir plāna, līdz 10 m bieza [[Kvartārs|kvartāra]] nogulumu kārta.<ref name=":0" /> Lielvārdi šķērso valsts galvenais autoceļš [[Autoceļš A6 (Latvija)|A6]] un dzelzceļš [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga-Daugavpils]]. Attālums no Lielvārdes līdz Rīgas centram pa autoceļu A6 ir 52 km.<ref name=":2" /> === Klimats === Ziemas Lielvārdes apkaimē ir salīdzinoši siltākas nekā Ogres novada ziemeļu un austrumu daļā. Gaisa vidējā diennakts temperatūra janvārī ir -6,1 °C, bet jūlijā tā ir 17,1 °C. Sakarā ar Ķeguma ūdenskrātuves ietekmi pie Daugavas vasarā ir nedaudz vēsāks, bet rudenī - siltāks. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 650 - 700 mm.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == {{bar box |width = 200px |float = right |title = Lielvārdes pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs 2024. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2024 |access-date=20.02.2025 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (5070) |green|87}} {{bar percent|[[Krievi]] (404) |red|7}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (87) |black|1}} {{bar percent|[[Poļi]] (58) |pink|1}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (50) |blue|1}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (134) |purple|2}} }} Lielvārdē labvēlīgā ģeogrāfiskā stāvokļa un ekonomiskās attīstības dēļ iedzīvotāju skaits ir stabilāks nekā pārējās novada pilsētās un vidēji Latvijā.<ref name=":0" /> Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes pētījumu par iedzīvotāju migrāciju Latvijā, kopš 2000. gada Lielvārdi ir pametuši 1480 iedzīvotāji, bet uz Lielvārdi ir pārcēlušies 1658 iedzīvotāji, tādējādi Lielvārdes pilsētas migrācijas saldo ir pozitīvs: +178 iedzīvotāji.<ref name=":2" />{{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 70% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|709 |1959|2945 |1965|3400 |1970|4167 |1980|6014 |1985|6976 |1989|5915 |1995|6802 |1997|7126 |2000|6418 |2010|6832 |2011|6241 |2012|6666 |2013|6655 |2014|6606 |2015|6492 |2016|6498 |2017|6369 |2018|6369 |2019|6314 |2020|6321 |2021|5907 |2022|6218 |2023|6078 |2024|6086 }} === Cilvēki === Lielvārdē dzimuši vai dzīvojuši: * [[Andrejs Pumpurs]] (1841—1902), dzejnieks * [[Auseklis (dzejnieks)|Auseklis]] (1850—1879), dzejnieks, pedagogs, publicists * [[Kārlis Grigulis]] (1884—1972), ornitologs, bērnu grāmatu autors * [[Edgars Kauliņš]] (1903—1979), lauksaimnieks * [[Pauls Kvelde]] (1927—2017), diriģents * [[Gunārs Priede]] (1928—2000), dramaturgs * [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003), dzejnieks * [[Āris Matesovičs]] (1992), aktieris == Saimniecība un kultūra == Uzņēmums ar lielāko gada apgrozījumu Lielvārdē 2022. gadā bija [[SIA "Haitek Latvia"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/haitek-latvia/40103979662 |title=Haitek Latvia, SIA. Latvijas uzņēmumu datu bāze. |access-date={{dat|2024|02|14||bez}}}}</ref> Lielvārdē atrodas pilsētas un pagasta administratīvās iestādes, [[Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola]], [[Lielvārdes pamatskola]], Pirmsskolas izglītības iestāde "Pūt vējiņi", mūzikas un mākslas skola, sporta centrs, [[Lielvārdes luterāņu baznīca]] un [[Lielvārdes katoļu baznīca]], [[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]], divi parki ([[Rembates parks]] un [[Lielvārdes parks]]), kā arī kultūras nams. == Galerija == <gallery> Attēls:Lielvārde Castle ruins 03.JPG|[[Lielvārdes pils]]drupas Attēls:Lielvārdes luterāņu baznīca 2000-05-20.jpg|[[Lielvārdes luterāņu baznīca]] Attēls:Lielvārdes stacija 2021 (2).jpg|[[Lielvārde (stacija)|Lielvārdes stacija]] Attēls:Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs.JPG|[[Andrejs Pumpurs|Andreja Pumpura]] [[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs|Lielvārdes muzejs]] Attēls:Lielvārdes katoļu baznīca 2002-01-12.jpg|[[Lielvārdes katoļu baznīca]] Attēls:Lielvārde, Spīdalas bluķis 2009-05-17.jpg|Spīdalas bluķis Attēls:Spīdalas saliņa Lielvārde.jpg|Spīdalas saliņa </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ogres novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Lielvārdes novads}} {{Ogres rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Lielvārde| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] qurtnfc8uzo6oa0rgilq4p0svv98pi9 0 5368 4548544 4544549 2026-11-12T06:58:17Z Lasks 38532 4548544 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Līgatne (nozīmju atdalīšana)|Līgatne}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Līgatne | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Līgatnes papīrfabrika.jpg | image_caption = Līgatnes papīrfabrika | image_flag = | flag_link = | flag_size = | image_shield = Ligatne COA.svg | shield_link = Līgatnes ģerbonis | shield_size = 75px | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LVA}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Cēsu novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = no [[1993]]. gada | seat_type = Vēsturiskie <br /> nosaukumi | seat = {{val|de|Ligat, Conradsruhe}} | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 7.4 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Līgatne}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 13 | lats = 56 | latNS = N | longd = 25 | longm = 02 | longs = 45 | longEW = E | elevation_m = 88 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4110 | area_code = | website = [http://www.ligatne.lv/ www.ligatne.lv] | footnotes = }} '''Līgatne''' (arī '''Lejas Līgatne''')<ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=38410&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> ir pilsēta [[Gauja]]s kreisajā krastā, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] [[Vidzeme|Vidzemē]]. Pilsētu mēdz saukt arī par "alu pilsētu". Tā atrodas pie [[Līgatne (upe)|Līgatnes]] upes ietekas [[Gauja|Gaujā]], no kuras arī cēlies pilsētas nosaukums. Atrodas 14 km attālumā no novada centra [[Cēsis|Cēsīm]] un 64 km no [[Rīga]]s. Līgatne ir viens no vissenākajiem papīra ražošanas centriem [[Latvija|Latvijā]]. Papīru šeit uzsāka ražot 1815. gadā papīra ražošanai pielāgotās Paltmales muižas miltu dzirnavās, bet papīrfabrika, kas darbojas arī mūsdienās, uzcelta nedaudz vēlāk. Pēc papīrfabrikas uzcelšanas Līgatne sāka veidoties par apdzīvotu vietu, kas pilsētas tiesības ieguva 1993. gadā. Līgatne atrodas [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālā parka]] teritorijā. Pie Līgatnes atrodas [[Līgatnes dabas takas]] — meža masīvs ar vairāk kā 5 km garumā ierīkotām takām un celiņiem gājējiem un velosipēdistiem, kā arī jāšanai, kur [[voljers|voljeros]] var novērot Latvijas faunai raksturīgos savvaļas dzīvniekus un putnus. Līgatnē atrodas arī pārceltuve pār [[Gauja|Gauju]]. Līgatnes apkārtnē Gaujas krasti ir klinšaini un neparastas formas. == Vēsture == Līgatnes vārds (''Ligat'') pirmo reizi sastopams [[Zviedru Vidzeme]]s laika dokumentos 17. gadsimta pirmajā pusē. 1630. gadā vaku grāmatā redzams, ka tā saucās kādas mājas Siguldas pilsnovada latviešu vakā un tāds nosaukums bija arī krogam, kas atradās pie Rīgas — Cēsu ceļa, [[Līgatne (upe)|Līgates]] upītes krastā. Izšķirošs Līgatnes attīstībā bija 1815. gads, kad Rīgas zīda tirgotājs Konrāds Justus Štorhs no Paltmales muižas nopirka zemesgabalu, lai uz tā celtu papīra dzirnavas. Sākotnēji papīru ražoja pielāgotās Paltmales muižas miltu dzirnavās, bet jau 1816. gadā uzcēla jaunas papīra dzirnavas, jeb tā saukto roku darba fabriku (''Handfabrik'', saukta arī par Anfabriku vai Ānfabriku). Handfabrikā papīru ar rokām ražoja līdz pat 1871. gadam. 1830. gadā tika pabeigta jaunas, tā sauktās Galvenās vai Vidusfabrikas ēkas celtniecība. Šajā ēkā [[papīrfabrika "Līgatne"|Līgatnes papīrfabrika]] darbojās līdz 2014. gadam. Ar 19. gadsimta beigām saistās Līgatnes uzplaukuma laiks. Šajā laikā papīrfabrika izvērsa plašu celtniecību — būvēja strādnieku un administrācijas dzīvojamās mājas, kā arī slimnīcu, dzemdību namu, fabrikas klubu, skolu, nespējnieku namu un aptieku. Fabrikā bija savam laikam unikāls sociālais modelis: strādniekiem tika piešķirts bezmaksas dzīvoklis, elektrība, apkure, medicīniskā aprūpe, izglītība bērniem, nodrošinājums vecajiem cilvēkiem. Pateicoties salīdzinoši labajiem sadzīves apstākļiem, [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laiks Līgatnē pagāja mierīgi. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā papīrfabrika tika daļēji (1915. gadā) un pēc tam pilnīgi (1917. gadā) evakuēta. Papīra ražošana atsākās 1921. gadā. 1925. gadā papīrfabrikas ciemam ar Līgatnes nosaukumu tika piešķirts [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statuss. 1935. gadā Līgatnei pievienoja upītes pretējā krastā esošo [[Spriņģukalns|Spriņģukalna]] ciemu un tā tika pārdēvēta par '''Līgatnes papīrfabriku''', lai atšķirtu no [[Augšlīgatne|Līgatnes stacijas]] ciema, kas izveidojās pie 6 km attālās [[Līgatne (stacija)|dzelzceļa stacijas]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā papīrfabrika turpināja strādāt līdz pat 1944. gadam, kad atkāpjoties vācu armija daļēji fabriku saspridzināja. Bojājumi nebija smagi, un ražošana atkal atsākās 1945. gadā. 1949. gadā Līgatnei piešķīra strādnieku ciemata (no 1961. gada — [[pilsētciemats|pilsētciemata]]) statusu. 1993. gadā Līgatne ieguva pilsētas tiesības. Kopš 2009. gada — [[Līgatnes novads|Līgatnes novada]] centrs. 2021. gada Līgatnes novadu pievienoja jaunajam Cēsu novadam. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|249 |1959|2134 |1970|2169 |1979|1850 |1989|1767 |2000|1467 |2011|1142 |2021|1010 }} == Tuvākās apskates vietas == {{saistīts teksts}} {{Enciklopēdisks stils|Vikipēdija nav ceļvedis tūristiem}} * [[Līgatnes Papīrfabrika|Līgatnes papīrfabrika]]. * Līgatnes pagrabalas. * [[Līgatnes pārceltuve]]. * [[Līgatnes Padomju slepenais bunkurs|Padomju valdības pazemes bunkurs]] — patvērums un komandpunkts kodolkara gadījumā. * [[Līgatnes dabas takas]]. * [[Gūdu klintis]]. * [[Vienkoču parks]]. == Ievērojamas personības == Līgatnē dzimuši: * [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]] (1952) — aktieris, * [[Edgars Imants Siliņš]] (1927—1998) — fiziķis, * [[Egils Siliņš]] (1961) — dziedātājs, basbaritons. == Literatūra == * "Latvijas ceļvedis" Izdevniecība "Karšu izdevniecība Jāņa Sēta" 2007. gads == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100121065625/http://ligatne.lv/ Līgatnes novada mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20100820145352/http://www.visitligatne.lv/ Līgatnes novada tūrisma mājaslapa] {{Cēsu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Līgatnes novads}} {{Cēsu rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Līgatne| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] mun905nmfm8ze6jeggbzrklx7wrv78o 0 5377 4548545 4435883 2026-11-12T06:58:50Z Lasks 38532 4548545 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Lubāna (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lubāna | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Lubāna, Oskara Kalpaka iela.jpg | imagesize = | image_caption = Lubānas pilsētas centrs 2018. gadā | image_flag = Flag_of_Lubāna.svg | flag_link = Lubānas karogs | image_shield = Coat of Arms of Lubāna.svg | shield_link = Lubānas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Madonas novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 54 | lats = 00 | latNS = N | longd = 26 | longm = 43 | longs = 00 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1992]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Lubahn}} | area_total_km2 = 4.4 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Lubāna}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 95 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4830 | website = {{URL|www.lubana.lv}} | footnotes = }} '''Lubāna''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Aiviekste]]s upes krastos, {{nobr|39 km}} no novada centra [[Madona]]s un {{nobr|198 km}} no [[Rīga]]s. Lubānā atrodas Madonas novada Lubānas apvienības pārvalde, [[Lubānas pilsētas pamatskola]], mākslas skola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, [[Lubānas luterāņu baznīca|luterāņu]] un katoļu baznīcas. == Vēsture == Jau pirms 1455. gada pie [[Rīgas arhibīskapija]]s austrumu robežas minēta [[Lubānas viduslaiku pils]] (''Lubahn''), kas pamesta pēc arhibīskapijas likvidācijas [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās [[Lubānas muiža]]s centra, kas atradās Aiviekstes labajā krastā. Tagadējā Parka iela ir bijušās Lubānas muižas galvenais ceļš, pie kura vēl šodien ir saglabājušās vairākas bijušās muižas ēkas: muižas pagrabi, muižas klēts un zirgu staļļi. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā minēts ar [[Ļaudonas draudzes novads|Ļaudonas draudzes novadu]] vienots [[Lubānas draudzes novads]]. Pirmā koka baznīca Lubānā uzcelta 1648. gadā Lubānas muižas īpašnieka Heinriha fon Kronšterna vadībā. Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā aizveduši baznīcas zvanu, bet vēlāk tā nodedzināta. Ap 1788. gadu Lubānas muižas īpašnieks [[Fītinghofi|Fīhtinghofs-Šēls]] lika celt jaunu koka baznīcu tajā vietā, kur atrodas tagadējā baznīca. Šī baznīca iesvētīta 1789. gada 16. decembrī. No 1869. līdz 1872. gadam pēc J. Kampes būvprojekta neogotikas stilā uzcēla tagadējo [[Lubānas evaņģēliski luteriskā baznīca|Lubānas evaņģēliski luterisko baznīcu]]. [[1920. gada zemes reforma]]s laikā muižas zeme tika sadalīta. Muižas kungu mājā iekārtoja [[Lubānas vidusskola|Valsts Lubānas ģimnāziju]], 1926. gadā Lubānai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, 1935. gadā izbūvēja [[Dzelzceļa līnija Madona—Lubāna|Madonas — Lubānas dzelzceļa]] posmu. 1938. gadā niecīgā audzēkņu skaita dēļ Lubānas ģimnāziju slēdza (1937./1938. mācību gadā ģimnāzijā bija 35 audzēkņi un 8 skolotāji), bijušajā muižas pilī no [[Viļaka]]s pārcēla mežsaimniecības skolu ar kopmītni.<ref>[http://www.madonasmuzejs.lv/lv/lasiijumi-58937/lasiijumi-par-mezhsaimnieciibu-19145/mezhsaimnieciibas-skola-lubaanaa-1938-1944-19183 Mežsaimniecības skola Lubānā (1938—1944)]{{Novecojusi saite}} Indulis Zvirgzdiņš</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā daļu muižas pils telpu nodeva vācu armijas rīcībā. Agrākās Lubānas muižas ēkas tika sagrautas 1944. gada augustā, kad [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|pie Lubānas risinājās sīvas kaujas]]. Pēc kara 1958. gadā Lubāna ieguva [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]], 1961. gadā — pilsētciemata statusu. 1992. gadā Lubānai piešķīra [[pilsēta]]s tiesības, 2007. gada tā kļuva par [[Lubānas novads|novada]] centru. Kopš 2021. gada 1. jūlija Lubānas pilsēta un [[Indrānu pagasts]] atrodas [[Madonas novads|Madonas novadā]] un tiek pārvaldīti Lubānas apvienības ietvaros.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=350509|title=Madonas novada domes 2024. gada 29. februāra saistošie noteikumi Nr. 7 "Madonas novada pašvaldības nolikums", 2. punkts.|website=LIKUMI.LV|access-date=2025-06-10|language=lv}}</ref> <gallery> Lubānas muižas kopskats pirms 1916.jpg|Lubānas muižas kopskats pirms 1916. gada Lubānas muižas kungu māja 1927. gadā.jpg|Lubānas muižas kungu māja 1927. gadā </gallery> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|653 |1959|1655 |1970|1900 |1979|1900 |1989|2114 |2000|1994 |2011|1728 |2021|1485 }} == Ievērojami cilvēki == * [[Hugo Celmiņš]] (1877—1941), politiķis * [[Arnis Vīksna]] (1942—2018), medicīnas vēsturnieks * [[Aira Birziņa]] (1968), kordiriģente, mūzikas pedagoģe == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.lubana.lv/index.php/lv/ Lubānas novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180717110219/http://lubana.lv/index.php/lv |date={{dat|2018|07|17||bez}} }} * [https://www.youtube.com/watch?v=_P5r24IL4UE Filma par Lubānas novadu] {{Madonas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Lubānas novads}} {{Madonas rajons}} {{Madonas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Lubāna| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 3qh7ly54scf1t169t5gnd5h6e9cocpi 0 5389 4548546 4494725 2026-11-12T06:59:14Z Lasks 38532 4548546 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mazsalaca | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Baznīcas iela (Mazsalaca).jpg | imagesize = | image_caption = [[Baznīcas iela (Mazsalaca)|Baznīcas iela]] | image_flag = | flag_link = Mazsalacas karogs | image_shield = Mazsalaca COA.svg | shield_link = Mazsalacas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 57 | latm = 51 | lats = 37 | latNS = N | longd = 25 | longm = 03 | longs = 21 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1928]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Salisburg}} | area_total_km2 = 3 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Mazsalaca}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 55 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4215 | website = {{URL|www.mazsalaca.lv}} | footnotes = }} '''Mazsalaca''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Atrodas [[Salaca]]s labajā krastā, pie Mazsalacas ir viens no gleznainākajiem upes posmiem ar klintīm un alām, lejpus pilsētas sākas [[Salacas ielejas dabas parks]]. Attālums līdz [[Valmiera]]i 45 km, līdz [[Rīga]]i — 149 km. == Etimoloģija == Savu nosaukumu Mazsalaca ieguvusi no Salacas upes, bet vācisko ''Salisburg'' (Salacas pils) — pēc dažiem uzskatiem, no lībiešu pils, kas senatnē iespējami atradusies Salacas kreisajā krastā. Nosaukums Mazsalaca tika dots tāpēc, lai to atšķirtu no citām Salacām — [[Salacgrīva|Lielās]], [[Vecsalaca|Vecās]] un [[Svētciems|Jaunās]], kuras pastāvēja līdz 1925. gadam, kad notika novadu pārdēvēšana.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Kur Salaca līkločus met|last=Sloka|first=Atis|year=1998|isbn=9984-19-014-5|location=Mazsalacas novads|pages=}}</ref> Lībiešu valodā pilsēta dēvēta ''Piškisalāts''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.keeleveeb.ee/dict/translate/lietlv/dict.cgi?word=Mazsalaca&lang=lv|title=Līvõkīel-ēstikīel-lețkīel sõnārōntõz|website=www.keeleveeb.ee|access-date=2023-07-30}}</ref> == Vēsture == {{pamatraksts|Mazsalacas vēsture}} [[Attēls:Mazsalaca pirms 1912.jpg|thumb|200px|left|Tilts pār Salacu Mazsalacā (pirms 1912).]] Rajons, kur mūsdienās atrodas Mazsalaca, apdzīvota jau [[Mezolīts|vidējā akmens laikmetā]] — apmetnes pie Salacas iztekas no [[Burtnieks|Burtnieka]] datējamas no ap 6000 gadu p.m.ē. Vēlāk novadā apmetušies [[lībieši]], no [[lībiešu valoda]]s arī cēlusies virkne šī novada ģeogrāfisko nosaukumu, piemēram, upes [[Salaca]], [[Ķirele]], [[Iģe]], [[Ramata]] u.c. Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, vienu kilometru no Mazsalacas centra atrodas lībiešu pilskalns, kurā tagad atrodas brīvdabas estrāde.<ref name=":2" /> Pirmais apkaimes pieminējums ir [[Hupeļa hronika|Hupeļa hronikā]], kurā teikts, ka [[Sāmsala|sāmsalieši]] 1127. gadā izbraukuši sirojumā uz [[Rūjienas pilskalns|Rūjienas pilskalnu]] pa Salacu un tālāk pa [[Rūja|Rūju]].<ref name=":2" /> 1224. gadā krustneši iekaroja šo teritoriju un sāka to pārvaldīt no Rūjienas.<ref name=":2" /> Pirmo baznīcu Mazsalacā, domājams, cēluši 14. gadsimtā, un ap to veidojies draudzes centrs. 1528. gadā [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]] uzdāvināja bruņiniekam Vincentam Sēnam īpašumus Mazsalacas apkārtnē, un tas ir pirmais Salisburgas vārda pieminējums dokumentos. 1547. gadā muiža izlēņota tiesnesim Balceram Falkenbergam, no kura uzvārda tā saucas par Valtenbergas muižu.<ref name="SalacasPērles">Valdis Avotiņš, Ints Lukss, “''Salacas pērles''”, AGB, Rīga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.</ref> 1780. gadā klasicisma stilā uzcēla muižas galveno ēku. Mazsalacas Sv. Marijas baznīca dokumentos pirmo reizi minēta 1533. gadā, [[poļu—zviedru karš|poļu—zviedru karu]] laikā tā tika nopostīta. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā ap 1697. gadu baznīca pēc zviedru karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] pavēles atkal atjaunota. 1890. gadā tās vietā uzcelta pašreizējā [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca]]. 1864. gadā [[Valtenberģu muiža]]s īpašnieks Arnolds [[Fītinghofi|Fītinghofs]] zemniekiem par dzimtu te iznomāja pirmos 42 apbūves gabalus un šajā vietā sākās pirmo namu celtniecība.<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca|last=Mitāne|first=Ilze|publisher=Jumava|year=2008|isbn=978-9984-38-307-1}}</ref> Šajā laikā uzcēla pirmo tiltu pār Salacu. Jādomā, ka to veicinājusi ģeogrāfiski izdevīgā atrašanās vieta — jau senatnē šeit krustojušies [[Rūjiena]]s—[[Ainaži|Ainažu]] un [[Valmiera]]s—[[Pērnava]]s un citi apkārtnes apdzīvoto vietu ceļi. 1864. gadā kā Lāsa vilnas kārstuve dibināta vēlākā K. Raiskas vilnas un linu fabrika.<ref name=":2" /><ref name="SalacasPērles" /> Mazsalacas miestiņa iedzīvotāju skaits 1918. gadā sasniedza 1100 cilvēku, tie apdzīvoja 80 namus. 1921. gadā Mazsalacai piešķīra miesta tiesības.<ref name=":2" /> Miests attīstījās lēni, pēc gandrīz 10 gadiem — 1927. gadā, iedzīvotāju skaits tajā bija pieaudzis līdz 1210 cilvēkiem. Savukārt namu skaits sasniedza 87.<ref>Apinis K. Latvijas pilsētu vēsture. Rīgā, 1931. g., 42.lpp</ref> 1928. gadā Mazsalacai piešķīra pilsētas tiesības. 1937. gadā caur Mazsalacu atklāja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līniju Rīga—Rūjiena]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1940. gada jūnijā Mazsalacā nodibinājās padomju okupācijas režīms, bet pēc gada — vācu okupācijas režīms. [[Padomju Savienība|PSRS]] karaspēks Mazsalacā atkal ienāca 1944. gada 25. septembrī, atkāpjoties vācieši nopostīja dzelzceļu. PSRS varas iestāžu rīkotajās masu deportācijās un arestos cieta daudzi Mazsalacas iedzīvotāji.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=Enciklopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> Pēc Otrā pasaules kara Mazsalaca turpināja pastāvēt kā tipiska mazpilsēta. Te nebija patstāvīgu uzņēmumu, bet tikai to filiāles, kurām bija ļoti ierobežotas izaugsmes iespējas, jo galvenie finanšu resursi atradās pamatuzņēmumos. 1970.—1980. gados Mazsalacas lauku teritorijā bija vērojami pirmie panākumi liela mēroga lauksaimniecībā. 1977. gadā atjaunoja dzelzceļa līniju (atkal slēgta 1996. gadā).<ref name=":3" /> 1988. gada rudenī izveidojas [[Latvijas Tautas Fronte]]s Valmieras rajona nodaļas Mazsalacas grupa, kurā bija vairāk nekā 300 biedri. Pēc gada sāka iznākt LTF Mazsalacas grupas un LNNK grupas laikraksts "Mazsalacas Vēstis". Pēc neatkarības atjaunošanas pilsētā notika ražošanas uzņēmumu privatizācija un uz [[Kolhozs|kolhozu]] bāzes izveidojās jaunas zemnieku saimniecības.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalaca. Daba. Vēsture. Izglītība. Kultūra|last=Reinvalds|first=J.|year=1997}}</ref> == Ģeogrāfija == [[Attēls:Skaņaiskalns 2009-06-24.jpg|thumb|Skaņaiskalns netālu no Mazsalacas]] Mazsalacas pilsēta atrodas [[Vidzeme|Vidzemē]] pie [[Salaca]]s upes tās augštecē. Tā sadalās senākajā lejaspilsētas un lielākajā augšpilsētas daļā. Lejaspilsēta atrodas uz senas upes sengultnes zemā līdzenuma, bet augšpilsēta novietojusies pie senkrasta uz plaša, augsta līdzenuma, kas atrodas uz ziemeļiem no upes.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mazsalacas pilsēta un apkārtne|last=Cukurs|first=Reinis|publisher=Mazsalacas pilsētas valde|year=1940|pages=49}}</ref> Pie Mazsalacas ir [[Tālavas zemiene]]s Burtnieka līdzenuma mala. Salacas ielejā redzami pamatiežu atsegumi — [[Burtnieku svīta|Burtnieku]] un Salacas [[Svīta (ģeoloģija)|svītu]] smilšakmeņi. Dažviet vēl ir novērojami ledāja sabīdīti [[Drumlins|drumlinu]] valņi ar purvainām starpieplakām. Izplatīta smilts un māls. [[Attēls:Valtenberģu muiža 1.jpg|thumb|Valtenberģu muiža]] Salacas līmenis ir 38 m vjl., Sniedzēnu kalns pa kreisi no tilta — 56 m vjl, bet pilsētas ziemeļu nomalē Ragana atrodas 60 m vjl. Izplatīti egļu un eglu-priežu meži ar bērzu un alkšņu piejaukumu. Aizsargātie dabas parka meži pieder pie izcilām audzēm. Pie Mazsalacas ir daudz aizsargājamo dabas pieminekļu. Uz dienvidiem un rietumiem no Mazsalacas ir [[Skaņkalnes pagasts]]. Lauku teritorija ziemeļos robežojas ar [[Ramatas pagasts|Ramatas pagastu]], austrumos ar [[Sēļu pagasts|Sēļu]] un [[Jeru pagasts|Jeru]] pagastu un rietumos ar [[Vecates pagasts|Vecates pagastu]].<ref name=":1" /> == Iedzīvotāji == Mazsalacā iedzīvotāju skaits palielinājās galvenokārt 20. gadsimta 1. pusē, bet 70. gados bija novērojams kritums. Pirms Otrā pasaules kara Mazsalaca bija vislatviskākā Latvijas pilsēta un mūsdienās tajā aizvien ir liels latviešu īpatsvars.<ref name=":1" />{{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1881|214 |1897|518 |1914|860 |1920|906 |1935|1492 |1959|2158 |1970|2354 |1979|2170 |1989|2105 |2000|1726 |2011|1301 |2021|1080 }}<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> === Ievērojami cilvēki === Mazsalacā dzimuši un/vai dzīvojuši: * [[Gustavs Ērenpreiss]] (1891—1956) — velosipēdu izgatavotājs; * [[Augusts Kirhenšteins]] (1876—1963) — mikrobiologs un politiķis; * [[Krišjānis Treimanis]] (1887—1978) — revolucionārs; * [[Valters Hirte]] (1913—1983) — koktēlnieks; * [[Ansis Epners]] (1937—2003) — kinorežisors; * [[Oskars Perro]] (1918—2003) — leģionārs un rakstnieks. == Reliģija == No [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas draudzes]] 1924. gadā radās ierosinājums atzīmēt [[Mātes diena|Mātes dienu]], kas ieviesās visā Latvijā un ko atzīmē maija otrajā svētdienā. Sākot ar 1921. gadu izplatījās arī [[Mirušo piemiņas diena]] jeb Svecīšu vakars, kas parasti notika novembra priekšpēdējā svētdienā.<ref name=":0" /><ref name=":2" /> == Tūrisma objekti == * Līgojošais trošu tilts pāri Salacai no muižas uz Lībiešu pilskalnu; * Prāmja jeb Āža krogs pie bijušās pārceltuves; * [[Skaņākalna dabas parks]] uz rietumiem no pilsētas;<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmierasnovads.lv/aicinam-uz-skanakalna-dabas-parku/|title=Aicinām uz Skaņākalna Dabas parku!|last=Valmiera|first=Sinhronizācija|website=Valmieras novads|access-date=2024-06-21|date=2024-06-17|language=lv}}</ref> * [[Valtenberģu muiža]], tagad — skola, un tās parks; * [[Mazsalacas Svētās Annas evaņģēliski luteriskā baznīca|Luterāņu baznīca]] ar 14. gadsimtā celtu vecāko daļu; * Novada muzejs.<ref name=":3" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Mazsalacas novads]] * [[Mazsalacas Mūzikas un mākslas pamatskola]] * [[Mazsalacas meteorīts]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070825085731/http://mazsalaca.lv/public/pilseta/ Mazsalacas pilsētas mājaslapa] * [http://www.balticmaps.eu/?lang=lv&draw_hash=ovidvo&centerx=562722&centery=6413766&zoom=2&layer=map Mazsalacas pilsētas plāns] * [https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf Reinis Cukurs. Mazsalacas pagasta hronika 1127—1941] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220130120843/https://biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/mazsalacas_pagasta_hronika.pdf |date={{dat|2022|01|30||bez}} }} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Valmieras novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Mazsalacas novads}} {{Valmieras rajons}} {{Valmieras apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Mazsalaca| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 02vdc6alwm9ke0zz4pba14b0hp756dd 0 5400 4548547 4545146 2026-11-12T06:59:37Z Lasks 38532 4548547 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotās vietas infokaste | name = Pāvilosta | settlement_type = Novada pilsēta | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Dienvidkurzemes novads]] | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2 |caption_align = center |image1 = Pāvilosta, Dienvidkurzeme (125).jpg |caption1 = Pāvilostas jahtu piestātnes |image2 = Baltic Coast Trail (May-June 2019, Latvia) - 325 (49990868553).jpg |caption2 = Dzintaru iela |image3 = Pāvilosta - panoramio (11).jpg |caption3 = Skats uz promenādi |image4 = Pāvilosta - panoramio (13).jpg |caption4 = Pāvilostas moli |image5 = Pāvilostas luterāņu baznīca 5.jpg |caption5 = Pāvilostas luterāņu baznīca }} | image_caption = | image_shield = Coat of Arms of Pāvilosta.svg | shield_link = Pāvilostas ģerbonis | shield_size = 85px | image_flag = Flag of Pāvilosta.svg | flag_link = Pāvilostas pilsētas karogs | pushpin_map = Latvija | latd = 56 | latm = 53 | lats = 21 | latNS = N | longd = 21 | longm = 10 | longs = 37 | longEW = E | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1991. gada | leader_title = Sakas pagasta un Pāvilostas pilsētas apvienības pārvaldes vadītājs | leader_name = Artis Rimma | area_total_km2 = 6.4 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Pāvilosta}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_density_km2 = {{Pop density|{{iedzsk|dati|Pāvilosta}}|6.4|km2|prec=1|disp=num}} | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Paulshafen}} | postal_code = LV-3466 | website = }} '''Pāvilosta''' ir [[osta]]s [[pilsēta]] [[Latvija]]s rietumos, [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]] pie [[Saka (upe)|Sakas]] upes ietekas [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] {{nobr|240 km}} attālumā no [[Rīga]]s (180 km taisnā līnijā), {{nobr|44 km}} attālumā no novada centra [[Grobiņa]]s, {{nobr|54 km}} (40 km) uz ziemeļiem no [[Liepāja]]s, {{nobr|70 km}} (60 km) uz dienvidiem no [[Ventspils]] un 80 [[jūras jūdze]]s (apm. 150 km) uz austrumiem no [[Gotlande]]s salas. Mūsdienās tā ir septītā mazākā Latvijas pilsēta (pēc [[Durbe]]s, [[Subate]]s, [[Ainaži]]em, [[Staicele]]s, [[Ape]]s un [[Piltene]]s) iedzīvotāju skaita ziņā. [[Pāvilostas osta]] ir viena no Latvijas mazajām ostām. == Vēsture == [[Attēls:Upesmuižas kungu māja pēc nodedzināšanas 1905.jpg|thumb|left|Upesmuižas kungu māja pēc nodedzināšanas (1905).]] Pāvilosta atrodas senās kuršu [[Piemare]]s ostas [[Saka]]s vietā, kas pirmo reizi minēta 1253. gada 4. aprīļa līgumā, ko noslēdza [[Kurzemes bīskaps]] Heinrihs un [[Livonijas ordeņa mestrs]], no 1385. līdz 1714. gadam tā piederēja [[Ostenzakenu dzimta]]i. No 1795. gada Sakas osta (''Sackenhausen'') bija [[Kurzemes guberņa]]s teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.dienvidkurzeme.travel/visainfo/item/iepaziti-dienvidkurzemes-vietas/pavilosta/|title=Pāvilosta - Iepazīti Dienvidkurzemes vietas - Piedzīvojumi, ekskursijas, pārgājieni|website=www.dienvidkurzeme.travel|access-date=2023-04-18|language=lv|archive-date=2023-04-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20230418072129/http://www.dienvidkurzeme.travel/visainfo/item/iepaziti-dienvidkurzemes-vietas/pavilosta/}}</ref> 1879. gada 16. maijā Upesmuižas (''Bächhof'') jaunais īpašnieks [[Oto fon Lilienfelds]] (''Otto Friedrich von Lilienfeld''), vēloties izveidot ostu, Sakas upes grīvā svinīgā ceremonijā iemūrēja loču mājas pamatakmeni un tajā pašā dienā iesvētīšanas ceremonijā nākamā pilsēta tika nokristīta viņa brāļa, [[Kurzeme]]s gubernatora [[Pauls fon Lilienfelds-Toals|Paula fon Lilienfelda]] (''Paul von Lilienfeld'', ''Павел Лилиенфелд'') par '''''Paulshafen''''' jeb Pāvilostu. O. Lilienfelds nākamās pilsētas teritorijā iznomāja apbūves gabalus, taču viņa apbūves plāns sākumā īstenojās lēni. Desmit gadu laikā tika uzbūvētas vien desmit mājas. Ostu izmantoja tikai daži [[Zvejnieks|zvejnieki]], trīs nelieli muižas [[burinieks|burinieki]] un [[velkonis]], kas ar Upesmuižas precēm apgādāja Liepājas tirgu. Pāvilostas attīstībai jaunu impulsu deva [[Liepājas kara osta]]s būvniecības uzsākšana 1893. gadā. No Pāvilostas apkārtnes uz Liepāju pa jūru tika vesti būvniecībai nepieciešamie akmeņi. Sakas upes grīva tika pielāgota akmeņu pārkraušanai un Pāvilostā no tuvas un tālas apkārtnes ieradās ostas celtnieki, strādnieki, krāvēji, jūrnieki, namdari un tirgoņi. Kad akmeņi vairs netika transportēti, Pāvilostā jau bija attīstījusies kuģniecība, zvejniecība, tirdzniecība un kuģubūve. Līdz [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] Pāvilostā pastāvēja trīs kuģubūvētavas, kurās būvēja nelielus buru kuģus — vienmastu "malkas jančus", kā arī divmastu [[gafelšoneris|gafelšonerus]] tālākiem reisiem. Šajā laikā Pāvilostā tika uzbūvēti 15 kuģi. Pēc kara kuģu būvniecība vairs netika atjaunota. Pasaules kara laikā Pāvilostas motorlaivas un kuģi tika gan nogremdēti, gan pārdoti, gan konfiscēti. Pēc kara Pāvilostā no 26 [[motorlaiva|motorlaivām]] bija palikušas tikai 2, no 26 buriniekiem — 4. Ostas tirdzniecība apsīka. Par ostas galvenajiem izmantotājiem un ciemata ekonomisko pamatu kļuva zvejnieki, kuru lomus uzpircēji un 1930. gadā dibinātais zvejnieku kooperatīvs pārdeva [[Aizpute|Aizputē]], [[Skrunda|Skrundā]] un [[Saldus|Saldū]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas 1940. gadā]] zvejniekus piespiedu kārtā apvienoja [[artelis|artelī]], 1944./1945. gadā, vairoties no atkārtotas padomju okupācijas, vairāki zvejnieki, līdzi ņemot ģimenes un draugus, motorlaivās aizbēga uz [[Zviedrija|Zviedriju]]. Līdz 1949. gadam, kad artelis iegādājās pirmos [[zvejas kuģis|zvejas kuģus]], Pāvilostā zvejoja ar motorlaivām. 1951. gadā artelis pārtapa par zvejnieku [[kolhozs|kolhozu]] "Dzintarjūra", ko 1975. gadā pievienoja Liepājas zvejnieku kolhozam "Boļševiks". 1970. gadu beigās Pāvilostā bija ap 20 zvejas [[traleris|traleru]]. 1990. gadā zvejnieku kolhozu "Boļševiks" pārdēvēja par zvejnieku kopsaimniecību "Kursa", kuras Pāvilostas nodaļa 1994. gadā atdalījās, izveidojot akciju sabiedrību "Pāvilosta". Vairums ar akciju sabiedrību "Pāvilosta" nesaistīto zvejnieku šobrīd atkal zvejo ar motorlaivām. Pāvilostai ir sava himna, kas sacerēta 1999. gadā. Mūzikas autors ir pāvilostnieks [[Uldis Marhilēvičs]], tekstu sarakstījis [[Guntars Račs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dienvidkurzeme.travel/visainfo/item/iepazisti-dienvidkurzemi/pavilosta/|title=Pāvilosta - Iepazīsti Dienvidkurzemi - Piedzīvojumi, ekskursijas, pārgājieni|website=www.dienvidkurzeme.travel|access-date=2024-08-23|language=lv}}</ref> 2006. gadā ostā izbūvēja jahtu piestātni ''Pāvilosta Marina'' un 128 metrus garu zvejas piestātni. 2010. gadā pilnībā rekonstruēja Pāvilostas ostas molus, atjaunojot vēsturiskās bākas molu galos un veica ostas akvatorija padziļināšanas darbi līdz 4,5 metru dziļumam. Pašlaik Ziemeļu mola garums ir 287 metri, Dienvidu mola – 297,5 metri. 2011. gadā Sakas upes labajā krastā rekonstruēja viesjahtu piestātni un izbūvēja 90 m garu daudzfunkcionālu piestātni, kas atļauj Pāvilostas ostā ienākt neliela izmēra pasažieru prāmjiem.<ref>[http://pavilostaport.lv/?page_id=17 Ostas vēsture] Pāvilostas ostas pārvalde</ref> === Administratīvā piederība === Lai arī 1913. gadā Pāvilostai piešķīra sašaurinātas pilsētas pašvaldības tiesības un 1930. gadā [[Saeima]]s Pašvaldību komisija nobalsoja par pilsētas tiesību piešķiršanu Pāvilostai (iedzīvotāju domas par šo soli dalījās), no 1925. gada līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] Pāvilosta administratīvā izpratnē bija Sakas pagasta [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)|biezi apdzīvota vieta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa&#124;issue:105766&#124;article:DIVL109&#124;query:pils%C4%93tas%20ties%C4%ABbas%20|title=Būt vai nebūt pilsētai? - Iekšlietu Ministrijas Vēstnesis, Nr.381 (21.03.1930)|website=periodika.lv|access-date=2023-03-30|date=1930-03-21}}</ref> 1945.—1949. gadā Pāvilosta bija ciems Sakas pagastā, 1950.—1951. gadā — daļa no [[Pāvilostas ciems|Pāvilostas ciema]], 1952.—1961. gadā [[strādnieku ciemats]], 1961.—1991. gads — [[pilsētciemats]]. Pilsētas tiesības Pāvilosta ieguva 1991. gada 28. novembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/14481|title=Viena mēle, viena dvēs'le, viena zeme mūsu - Latvijas Vēstnesis|last=Rozeniece|first=Aina|website=www.lv.lv|access-date=2023-03-30|date=1999-12-09|language=lv}}</ref> No 2009. līdz 2021. gadam pilsēta bija [[Pāvilostas novads|Pāvilostas novada]] centrs. == Iedzīvotāji == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|658 |1920|734 |1935|791 |1959|1090 |1970|1288 |1979|1320 |1989|1294 |2000|1207 |2011|1026 |2021|860 |2023|817 }} == Apskates vietas == [[Attēls:Pāvilosta - panoramio (11).jpg|alt=|thumb|280x280px|Pāvilostas ostas promenāde]] * [[Pāvilostas Lielais akmens]] (Jūrakmens). Lielākais jūrakmens Latvijas piekrastē, atrodas [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]], {{nobr|100 metrus}} no krasta. Kopējais augstums ir {{nobr|3,5 metri}}, apkārtmērs apmēram {{nobr|15 metri}}. [[Padomju Savienība|Padomju laikos]] Jūrakmens bija robežzīme, par kuru tālāk gar jūras krastu iedzīvotājiem iet bija liegts<ref name="objekti">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pavilosta.lv/lv/trismsunatpt/apskatesobjekti |title=Pāvilostas apskates objekti |access-date={{dat|2011|11|17||bez}} |archive-date={{dat|2011|09|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110906063123/http://www.pavilosta.lv/lv/trismsunatpt/apskatesobjekti }}</ref> * Pāvilostas muzejs. Ēkas pamatakmens likts {{dat|1879|5|21}}, ostas atklāšanas ceremonijas laikā. Muzeja ēka ir pirmā mūra māja Pāvilostā. Ēka izmantota kā loču māja, krogs, spirta noliktava, vācu karavīru kazarmas, muita, bibliotēka un [[Kolhozs|kolhoza]] kantoris. Muzejā apskatāma Pāvilostas un Sakas novada vēstures ekspozīcija. Muzeja ēka, laivas novietne un Sakas upes krasta bruģis 2007. gadā iekļauti Valsts aizsardzības pieminekļu sarakstā kā vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pavilosta.lv/lv/kultra/muzeji |title=Pāvilostas muzejs |access-date={{dat|2011|11|17||bez}} |archive-date={{dat|2012|06|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120606100047/http://www.pavilosta.lv/lv/kultra/muzeji }}</ref> * Kultūras nams. Atrodas Baznīckalnā, kur 1908. gadā tika uzcelts [[brāļu draudzes]] lūgšanas nams, kas 1936. gadā cieta ugunsgrēka laikā. 1939. gadā pie kultūras nama tika veikti arheoloģiskie izrakumi un iegūti vairāki mezolīta un agrā neolīta krama priekšmeti. * Pāvilostas piecdesmitgades parks. Parkā aug ozols, ko 1929. gadā stādījis [[Gustavs Zemgals]], kā arī [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] priekšsēdētāja un valdes, [[Saka]]s pašvaldības pārstāvju, Pāvilostas organizācijas un skolēnu 1928. gada novembrī stādītie ozoli. * [[Pāvilostas luterāņu baznīca]]. Baznīca celta no 1930. līdz 1939. gadam. Kancele izveidota 1958. gadā. * Simtgades parks. Parks izveidots par godu Pāvilostas simtgadei. Parka vidū atrodas Pāvilostas simtgades akmens, kas atvests no jūras piekrastes. Parkā iestādīta deputātu aleja, skolotāju liepu audze. [[Vaira Vīķe-Freiberga]] 2007. gadā parkā iestādīja liepu. === Attēlu galerija === <gallery perrow="4"> Cormorants on the Pavilosta Great Stone (Sea Stone).jpg|[[Pāvilostas Lielais akmens]] Pāvilostas pilsētas dome 2000-06-11 - panoramio.jpg|Pāvilostas dome Pāvilostas luterāņu baznīca 5.jpg|Pāvilostas luterāņu baznīca Local museum of Pāvilosta.jpg|Pāvilostas muzejs Pāvilostas kultūras nams - panoramio.jpg|Pāvilostas Kultūras nams Pāvilosta - panoramio (1).jpg|Sakas upe Pāvilosta - panoramio (12).jpg|Pludmale Pāvilosta - panoramio (13).jpg|Moli </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * "Kurzeme" S.Rusmanis, I.Vīks. Izdevniecība "Latvijas enciklopēdija", 1993. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20201204164106/http://www.pavilosta.lv/ Pāvilostas mājaslapa līdz 2022. gadam]. {{Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Pāvilostas novads}} {{Liepājas rajons}} {{Aizputes apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Pāvilosta| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] fv1fg7a5um3mogk1zfuolym6i1ecs3n 0 5409 4548598 4435877 2026-11-12T07:28:35Z Lasks 38532 4548598 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Pļaviņas (nozīmju atdalīšana)|Pļaviņas}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pļaviņas | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/1 |caption_align = center |image1 = Pļaviņu luterāņu baznīca (3).jpg |caption1 = Skats uz pilsētu |image2 = Pļaviņu stacija 2021.jpg |caption2 = [[Pļaviņas (stacija)|Pļaviņu dzelzceļa stacija]] |image3 = Raiņa iela ar katoļu baznīcu, Pļaviņas, 2022-04-26.jpg |caption3 = [[Pļaviņu katoļu baznīca]] |image4 = Pasta iela, Pļaviņas, 2022-04-26.jpg |caption4 = Pasta iela }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag_of_Pļaviņas.png | flag_link = Pļaviņu karogs | image_shield = Plavinas_COA.svg | shield_link = Pļaviņu ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Aizkraukles novads | pushpin_label_position = | latd =56 | latm =37 | lats =00 | latNS =N | longd =25 | longm =43 | longs =01 | longEW =E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1927]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Stockmannshof}} | area_total_km2 = 7 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Pļaviņas}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 75 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5120 | website = {{URL|www.plavinunovads.lv}} | footnotes = }} '''Pļaviņas''' ir pilsēta [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]], [[Daugava]]s labajā krastā lejpus [[Aiviekste]]s ietekas. Atrodas 30 km no novada centra [[Aizkraukle]]s un 106 km no [[Rīga]]s. Robežojas rietumos ar [[Klintaines pagasts|Klintaines pagastu]], ziemeļos ar [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes pagastu]], dienvidos aiz Aiviekstes ir [[Krustpils pagasts]], aiz Daugavas — [[Sēlpils pagasts]]. Pilsētu šķērso autoceļš {{A ceļš|6}} Rīga—Daugavpils, kuram aiz pilsētas ziemeļu robežas uzbūvēts apvedceļš. Pļaviņās sākas autoceļi {{P ceļš|37}} uz Gulbeni un {{P ceļš|78}} uz Ērgļiem. Pilsētu šķērso arī [[dzelzceļa līnija Rīga - Krustpils]] un tajā sākas [[dzelzceļa līnija Pļaviņas - Gulbene|dzelzceļa līnija uz Gulbeni]]. == Daba == Pilsēta atrodas vietā, kur Austrumlatvijas ledāja mēles kušanas ūdeņi pārrāva [[Sēlijas paugurvalnis|Sēlijas paugurvalni]] un izveidoja senleju. Pļaviņas atrodas šīs senlejas malā 8 km garā joslā [[Daugava]]s labajā krastā — [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Lejasdaugavas senleja]]s galā, pilsētas gals iestiepjas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Aronas paugurlīdzenums|Aronas paugurlīdzenumā]] [[Aiviekste]]s labajā krastā pie tās ietekas Daugavā. Starp [[Gostiņi]]em un Pļaviņām Daugavā ietek [[Skanstupīte]] ar pieteku [[Maiļupīte (Skanstupītes pieteka)|Maiļupīti]]. == Vēsture == [[Attēls:Stukmaņu stikla fabrika 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|250px|left|Stukmaņu stikla fabrika 20. gadsimta sākumā]] Tagadējo Pļaviņu un bijušās [[Stukmaņu muiža]]s apkaime bijusi apdzīvota jau ap 3. gadsimtu, par ko liecina arheoloģiskie izrakumi [[Lokstenes pilskalns|Lokstenes pilskalnā]], kā arī izrakumi 6 km no Pļaviņām [[Oliņkalns|Oliņkalna pilskalnā]]. Ziņas par Pļaviņām ir no [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laika, kad pie Aiviekstes ietekas Daugavā atradusies zviedru kara nometne un uzceltas [[skansts|skanstis]]. Šie zviedru laika nocietinājumi ir saglabājušies līdz mūsu dienām. Pļaviņas savu nosaukumu ieguvušas no [[zemnieks|zemnieka]] mājām, kas šeit atradušās. 19. gadsimta beigās [[Stukmaņu pagasts|Stukmaņu pagastā]] dažus kilometrus augšpus [[Stukmaņi]]em sāka veidoties apdzīvota vieta. Gadsimtu mijā tajā atradās [[krogs]], [[Pļaviņas (stacija)|Stukmaņu stacija]] un daži veikali, kas apkalpoja 1894. gadā būvēto [[stikls|stikla]] fabriku un [[dolomīts|dolomīta]] dedzinātavu. Taču, kad [[1902]]. gadā tika atklāta [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Stukmaņu—Valkas dzelzceļa līnija]], pilsētas attīstība bija nodrošināta. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā šīs ražotnes tika nopostītas, taču pēc kara Pļaviņu izaugsme turpinājās. [[Miests|Miesta]] statusu Pļaviņas ieguva [[1922]]. gadā, bet pilsētas tiesības — [[1927]]. gadā. No 1949. līdz 1959. gadam Pļaviņas bija [[Pļaviņu rajons|Pļaviņu rajona]] centrs. 1956. gadā Pļaviņām pievienoja [[Gostiņi|Gostiņu]] pilsētu. 1960. gadā pilsētai pakļāva [[Aiviekstes pagasts|Aiviekstes ciemu]], izveidojot Pļaviņu lauku teritoriju, kas pastāvēja līdz 1975. gadam, kad ciemu atjaunoja. 1977. gadā Pļaviņām pievienoja daļu [[Klintaines pagasts|Klintaines ciema]] teritorijas. 2009. gadā Pļaviņas kļuva par jaunizveidotā [[Pļaviņu novads|Pļaviņu novada]] centru un bija viena no tā administratīvajām teritorijām. 2021. gadā Pļaviņu novadu pievienoja Aizkraukles novadam. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|2328 |1920|2031 |1935|2418 |1959|4143 |1970|4057 |1979|4415 |1989|4434 |2000|4127 |2011|3422 |2021|2917 }} == Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi == * nr. 4.: rakstnieka [[Jaunsudrabiņš|J. Jaunsudrabiņa]] (1913—1939) un gleznotāja [[Kārlis Štrāls|K. Štrāla]] (1939—1947) dzīves vieta Kalna iela 11, Pļaviņas, * nr. 2607.: Gostiņu skansts — viduslaiku nocietinājums Gostiņos pie Skanstupītes ietekas Daugavā * nr. 6165.: Gostiņu luterāņu baznīca Lielā iela 34, Pļaviņas (1828—1830).<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]]—[[Liepājas rajons]])</ref> * nr. 8755.: [[Pļaviņu luterāņu baznīca]], Raiņa iela 18, Pļaviņas (1912). == Cilvēki == Pļaviņās dzimuši: * [[Pāvils Mucenieks]] (1891—1940) — ķirurgs; * [[Jānis Upmalis]] (1893—1938) — diplomāts; * [[Inese Jaunzeme]] (Goba) (1932—2011) — vieglatlēte, ieguva zelta medaļu {{oss|V=1956|L=L}}; * [[Māris Bružiks]] (1962) — vieglatlēts; * [[Raimonds Bergmanis]] (1966) — spēkavīrs, politiķis; * [[Mārtiņš Daģis]] (1976) — uzņēmējs, politiķis; * [[Lotars Lodziņš]] (1973) — mūzikas producents. * [[Ģirts Krūmiņš]] (1965) — latviešu aktieris, runas pedagogs == Attēli == <gallery> SAPUNOV(1893) -70- p575.jpg|Lokstenes pilskalna plāns (1893. gada rekonstrukcija) SAPUNOV(1893) -69- p574.jpg|Zviedru skansts drupas pie [[Aiviekste]]s ietekas Daugavā (1893) Daugavas tilts pie Pļaviņām pēc 1915.jpg|Sagrautais Daugavas tilts pie Pļaviņām (pēc 1915) Gostiņu baznīca Pļaviņās 2000-07-21.jpg|Gostiņu baznīca Pļaviņās (2000) Pļaviņu Svētā Pētera luterāņu baznīca 12-06-2010.jpg|Svētā Pētera luterāņu baznīca Pļaviņās (2010) Pļaviņas, Kalna 11.jpg|Jaunsudrabiņa un Štrāla māja Kalna ielā 11 </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aizkraukles novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Aizkraukles rajons}} {{Pļaviņu novads}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Pļaviņas| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 2drzfc79f1dq1hkff6viwm25r3s2w7u 0 5418 4548548 4497344 2026-11-12T07:00:10Z Lasks 38532 4548548 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu Latvijā|Priekule (nozīmju atdalīšana)|Priekule}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Priekule | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = {{attēlu montāža|position=center | photo1a = Priekule church.JPG | photo2a = Swedish gates.jpg | photo2b = Priekule manor tower.jpg | photo3a = Gates at The Evening.JPG | photo3b = Priekules dzelzceļa stacija.jpg | size = 250 | spacing = 2 | color = white | border = 0 }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Priekule flag.svg | flag_link = Priekules karogs | image_shield = Coat_of_Arms_of_Priekule.svg | shield_link = Priekules ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Dienvidkurzemes novads | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 26 | lats = 39 | latNS = N | longd = 21 | longm = 35 | longs = 42 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Dienvidkurzemes novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1928]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | leader_title = Priekules pagasta un Priekules pilsētas apvienības pārvaldes vadītājs | leader_name = Andris Razma | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Preekuln}} | area_total_km2 = 5.4 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Priekule}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 60 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3434 | website = {{URL|www.priekule.lv}} | footnotes = }} '''Priekule''' ir pilsēta [[Kurzeme]]s dienvidrietumos, [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. Attālums līdz [[Rīga]]i ir 200 km, līdz novada centram [[Grobiņa]]i ir 30 km, bet līdz [[Liepāja]]i 40 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liepajasrajons.lv/index.php/content/view/112/143/ |title=Liepājas rajons |access-date={{dat|2008|02|25||bez}} |archive-date={{dat|2008|03|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080302073042/http://www.liepajasrajons.lv/index.php/content/view/112/143/ }}</ref> Priekulē atrodas Priekules pagasta un Priekules pilsētas apvienības pārvalde, [[Priekules pamatskola]], kultūras nams, slimnīca, luterāņu un baptistu baznīcas, bibliotēka, sporta halle un slidotava. Kā vienu no pilsētas simboliem min [[Priekules Ikars|Priekules Ikaru]]. == Vēsture == {{pamatraksts|Priekules vēsture}} Vēstures avotos [[Korfi|Korfu dzimtai]] piederošā [[Priekules muiža]] [[Grobiņas fogti|Grobiņas fogtejā]] pirmo reizi minēta 1483. gadā. No 1560. līdz 1609. gadam atradās [[Prūsijas hercogiste]]s, pēc tam [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s Grobiņas pilskunga iecirkņa sastāvā. [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā ziemeļu kara]] laikā aizsardzībai pret zviedru karaspēka uzbrukumu uzcelti nocietināti caurbraucamie vārti, kas nodēvēti par Zviedru vārtiem. Lai gan to fasādē ierakstīts 1688. gads, vārtu celtniecība notikusi [[17. gadsimts|17. gadsimta]] vidū, bet daži dekoratīvās apdares darbi — 1688. gadā. Priekules Zviedru vārti atzīti kā valsts arhitektūras piemineklis, to plastiskā apdare un akmens cilnis — valsts mākslas piemineklis. Zviedru vārtu simbols ir attēlots pilsētas ģerbonī. Nelielā pakalnā lielceļa malā, kas veda uz Priekules muižu un tālāk uz [[Lietuva|Lietuvu]], ap [[1680]]. gadu tika uzcelta neliela mūra baznīciņa. Nostāsts vēsta, ka Priekules muižas kalējs Johansons nolaidies no baznīcas torņa ar pašdarinātiem spārniem. Par šādu rīcību viņu tiesāja [[Grobiņas pils|Grobiņas pilī]] un sadedzināja uz sārta. Par lielāku apdzīvotu vietu Priekule izveidojās pēc [[1871]]. gada, kad cauri muižas zemei uzbūvēja [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|dzelzceļu Liepāja—Romni]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gadā Priekules apkaimē notika [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] otrā lielkauja, kas ar 10 dienu pārtraukumu ilga no 27. oktobra līdz 25. novembrim. Ciešot milzīgus zaudējumus, sarkanarmieši ieņēma 4 km dziļu un 12 km platu telpu Priekules-[[Vaiņode]]s sektorā. Kauju laikā sagrāva Priekules baznīcu, ko atjaunoja no 1994. līdz [[1997]]. gadam. Pie pilsētas atrodas lielākie Otrā pasaules kara brāļu kapi Latvijā ar vairāk kā 23 000 apbedījumiem. Brāļu kapu memoriālais ansamblis veidots pēc tēlnieces Pārslas Zaļkalnes, arhitekta Artūra Zoldnera un dendrologa Aivara Laša projekta.<ref name="mājaslapa">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.priekule.lv/ |title=Priekules pilsēta internetā |access-date={{dat|2008|01|24||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090221162834/http://www.priekule.lv/ }}</ref> <gallery> Priekules baznīca un dzirnavas pirms 1914.jpg|Priekules baznīca un dzirnavas (pirms 1914) Priekule pirms 1914.jpg|Priekules baznīca (ap 1909) Korfu dzimtas kapi Priekulē pirms 1920.jpg|Korfu dzimtas kapi (pirms 1920) Priekules slimnīca pēc 1920.jpg|[[Priekules slimnīca]] ar Zviedru vārtiem ielas galā </gallery> == Ģeogrāfija == Priekule atrodas [[Rietumkursas augstiene|Rietumkursas augstienē]] uz Embūtes pauguraines un Vārtājas viļņotā līdzenuma robežas [[Virga (upe)|Virgas]] un tās pietekas [[Dobeļupe]]s krastos. Reljefs ir lēzeni vilnains, nedaudz nolaidens uz dienvidiem, kur seklā ielejā tek Virga. Vairākās ielās izveidoti dekoratīvi stādījumi. Gar Dobeļupīti ir izveidots parks.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Apceļosim Kurzemi!|publisher=Latvijas Valsts izdevniecība|year=1960|location=Rīga}}</ref> Upes līmenis ir 56 m vjl., bet augstākais paugurs — Drunka kalns pilsētas ziemeļu malā 82 m vjl., pilsētas centrālā dala ir ap 65 m vjl. Pilsētas ziemeļu malā uz Dobeļupes atrodas Parka dīķis, Dobeļdīkis un blakus atrodas [[Priekules estrāde]]. Dienvidos no Priekules atrodas [[Priekules lidlauks]]. Priekuli apņem [[Priekules pagasts|Priekules pagasta]] teritorija. Tā ir svarīgs ceļu mezgls. Aiz pilsētas ziemeļu robežas iet [[Grobiņa]]s-[[Ezere]]s autoceļš [[Autoceļš P106|P106]], bet pilsētu šķērso šā ceļa nozarojums [[Autoceļš P114|P114]] uz [[Skoda|Skodu]] [[Lietuva|Lietuvā]]. Klimatu ietekmē netālā [[Baltijas jūra]], tāpēc tas ir mitrs un maigs, sevišķi raksturīgas īsas un maigas ziemas.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> == Ievērojamas vietas == === Luterāņu baznīca === [[Attēls:Priekules luterāņu baznīca - panoramio.jpg|thumb|250x250px|[[Priekules luterāņu baznīca]]]] Luterāņu baznīca tika uzbūvēta ap 1680. gadu. [[1792]]. gadā tā pārbūvēta. Lieli remonti veikti [[1852]]. gadā, kad no jauna apgleznoja un apzeltīja [[altāris|altāri]] un kanceli. [[1895]]. gadā Priekules baznīcai iebūvētas jaunas Rīgas meistara Mārtiņa darinātas ērģeles. Visus atjaunošanas izdevumus apmaksājis Priekules barons Nikolajs Korfs. Zviedrijas karaliene [[Kristīne I|Kristīne]] tolaik baznīcai bija uzdāvinājusi vecu 1649. gadā iespiestu altāra Bībeli, kas bija viena no pirmajām [[Johans Gūtenbergs|Gūtenberga]] Bībelēm vācu valodā. Turpat glabājās arī pirmā [[Ernsts Gliks|Ernsta Glika]] tulkotā Bībele. No [[1846]]. līdz [[1860]]. gadam Priekules mācītājs bijis [[Gothards Frīdrihs Stenders|vecā Stendera]] pēctecis — dzejnieks [[Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers|Kārlis Hugenbergers]] jeb "sirmais latviešu skolotājs" kā viņš pats sevi nosaucis. Pirmā pasaules kara beigās vācieši atkāpjoties aizveda sev līdzi gan baznīcas zvanus, gan sudraba traukus un citas vērtības. [[1938]]. gadā baznīca ar visu iebūvēto iekārtu iekļauta valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā tā praktiski tika sagrauta. Bojā aizgāja arī savdabīgā baznīcas iekārta. 1994. gadā sākās baznīcas atjaunošana. Tika atjaunots baznīcas tornis un pārējā ēka. Tornis, salīdzinājumā ar savu pirmskara veidolu, tagad ir nedaudz garāks. [[1996]]. gada vasarā torņa smailē tika novietots kalēja G. Andersona kaltais vara gailis. Baznīcas altāri rotā [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s studentes K. Taivanes darinātā glezna “Kristus pie krusta”. Priekules baznīcas iekārtas priekšmetus izgatavoja [[Rīgas Amatniecības vidusskola]]s Kokapstrādes nodaļas 5. kursa audzēkņi. [[1998]]. gada [[6. jūnijs|6. jūnijā]] Latvijas ev. lut. Baznīcas arhibīskaps [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]] iesvētīja atjaunoto dievnamu. === Zviedru vārti === Ēka ar caurbraucamiem vārtiem, kuri veda uz Priekules muižas saimniecības pagalmu. Tautā saukti par "Zviedru vārtiem". Celti [[17. gadsimts|17. gadsimta]] pimajā pusē. 1688. gadā veikti daži dekoratīvās apdares darbi. Priekules Zviedru vārti atzīti par valsts arhitektūras pieminekli, to plastiskā apdare un akmens cilnis — par valsts mākslas pieminekli. Ģerboņu cilnis kalts no pelēcīgā smalkgraudainā Gotlandes smilšakmens. Akmens Cilnī iekalts gada skaitlis 1688 un divu dzimtu ģerboņi: [[fon Korfi|fon Korfu]] (''von Korff'') un fon Rēdernu (''von Redern''). Zviedru vārtu caurbrauktuvei abās pusēs izbūvētās nišās stāvēja pa akmens sargzaldāta figūrai. Otrā pasaules kara laikā akmens sargzaldāti tika iznīcināti. Pašreiz to vietu godam ieņēmuši kokā darināti sargzaldāti. [[Attēls:Priekule manor tower.jpg|thumb|250px|Priekules pils skatu tornis]] === Priekules muižas pils === {{pamatraksts|Priekules muiža}} 1483. gadā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs [[Bernds fon der Borhs|Borhs]] piešķīra zemes īpašumu ordeņa bruņiniekam Nikolajam Korfam. Tā izveidojās Priekules muiža, un tika uzcelta tā saucamā vecā pils, kura vairs nav saglabājusies. Muiža atradās ļoti izdevīgā vietā, kur krustojās septiņi lielceļi. Izdevīgā atrašanās vieta nākotnē te veicināja labas un izdevīgas tirdzniecības vietas izaugsmi, radās Priekules miests, pēc tam pilsēta. [[20. gadsimts|20. gadsimta]] [[1960. gadi|60. gados]] rokot ūdensvadu, skolas darbinieki atraka šīs vecās pils paliekas.<ref name="mājaslapa"/> [[19. gadsimts|19. gadsimta]] otrajā pusē [[Rietumeiropa]]s ietekmē muižnieki steidza modernizēt savas necilākās muižu ēkas. Pārveidojumi skāra arī Priekules pili. [[Pauls Makss Berči|M. Berči]] projektētās Priekules muižas pils no sarkaniem ķieģeļiem celto trīsstāvu ēku papildina balkons, kuram ir izeja no zāles un plašas parādes kāpnes, kas turpinās upes krasta nogāzē un aizved parkā. Kādreiz pāri skaistajam gājēju tiltiņam varēja nokļūt pils parkā. Priekules pilī bija zāle, ēdamistaba, ieroču istaba, naudas glabātuve, baznīcas telpa, viesu istabas, barona, viņa piederīgo un kalpotāju istabas. Pie ieejas vestibilā atradies liels kamīns, zem pils plašs velvēts pagrabs. Kara laikā pils stipri cietusi, taču tā tika atjaunota, un pašreiz tajā atrodas [[Priekules vidusskola]].<ref name="mājaslapa"/> === Pils skatu tornis === Pils skatu tornis uzbūvēts reizē ar Korfu jaunās pils ārpuses pārbūvi [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās. Otrā pasaules kara laikā tas bija stipri cietis. [[Latvijas Tautas fronte]]s biedri to atjaunoja [[1990. gadi|90. gadu]] beigās. Kopš tā laika tajā plīvo valsts karogs. Katra gada [[18. novembris|18. novembrī]] šeit sapulcējas Priekules iedzīvotāji. == Iedzīvotāji == ledzīvotāju skaits padomju okupācijas gados pieauga trīs reizes, latviešu īpatsvars samazinājās līdz 50%. Pilsēta bija padomju armijas garnizons. 1992. gadā mainījās pilsētas iedzīvotāju sastāvs, jo no pilsētas aizgāja padomju okupācijas karaspēks, kas tur atradās no 1951. gada. Reizē ar to Priekuli atstāja 2500 cilvēku — karavīri, virsnieki un vinu ģimenes locekļi. Priekulē ir samērā liels lietuviešu īpatsvars.<ref name=":0" /> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |percentages = pagr |1920|904|1925|1049|1935|1347|1959|2755|1979|4133|1989|3834|1991|3876|1997|3139|2000|2648|2005|2424|2010|2229|2015|2034|2020|1901|2022|1832|title=|type=|align=left|width=|state=|shading=|break=jā|cols=3|graph-pos=bottom}} === Ievērojami cilvēki === * [[Nikolajs Frīdrihs fon Korfs]] (1710—1766), Krievijas Impērijas armijas ģenerālis, [[Austrumprūsija]]s gubernators, Krievijas policijas priekšnieks * [[Jānis Peters]] (1939—2025), dzejnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks un diplomāts * [[Ojārs Spārītis]] (1955), mākslas zinātnieks * [[Ēriks Ešenvalds]] (1977), komponists * [[Madars Razma]] (1988), šautriņu metējs == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Dienvidkurzemes novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Priekules novads}} {{Liepājas rajons}} {{Liepājas apriņķis}} }} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Priekule| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 6xb1rix8ymwsealexsemba8vg20kzk7 0 5426 4548549 4532779 2026-11-12T07:00:37Z Lasks 38532 4548549 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rūjiena | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Rujiena-piemineklis-Sejejs.jpg | imagesize = | image_caption = Piemineklis «Sējējs» Rūjienā | image_flag = Flag of Rūjiena.png | flag_link = Rūjienas karogs | image_shield = Rujiena COA.svg | shield_link = Rūjienas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = | latd = 57 | latm = 54 | lats = 0 | latNS = N | longd = 25 | longm = 19 | longs = 18 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1920]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Rujen}} | area_total_km2 = 7.8 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rūjiena}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 55 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4240 | website = {{URL|www.valmierasnovads.lv/novads/rujienas-pilseta/}} | footnotes = }} '''Rūjiena''' ir pilsēta [[Vidzeme|Ziemeļvidzemē]], [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. Rūjiena atrodas [[Rūja]]s upes abos krastos, netālu no Latvijas un [[Igaunija]]s robežas 42 km attālumā no novada centra [[Valmiera]]s un 153 km no [[Rīga]]s (caur Valmieru).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lv.toponavi.com/20922-65655 |title=Toponavi.com. Attālumi |access-date={{dat|2022|03|15||bez}} |archive-date={{dat|2022|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220315203025/http://lv.toponavi.com/20922-65655}}</ref> == Ģeogrāfija == Atrodas [[Ziemeļvidzemes zemiene]]s [[Burtnieka līdzenums|Burtnieka līdzenumā]],<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> [[Rūja]]s upes abos krastos. Vidējā temperatūra: -5 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 700-750 mm gadā.<ref name="LGA" /> == Nosaukums == Savu nosaukumu Rūjiena ieguvusi no pilsētai cauri tekošās [[Rūja]]s. Savukārt Rūjas upe, kas iztek no Ruhi ezera (''Ruhijärv'') Igaunijā, savu nosaukumu visticamāk ieguvusi no [[igauņu valoda]]s vārda ''ruhi'' (''sile'', ''vienkoču laiva'').<ref name="buklets" /> == Vēsture == [[Attēls:Ruhja luteriusu kirik.JPG|thumb|260px|[[Rūjienas luterāņu baznīca]]]] {{Pamatraksts|Rūjienas vēsture}} Līdz 14. gadsimta sākumam [[Livonijas ordenis]] Rūjienā uzcēla savu [[Rūjienas pils|mūra pili]] (''hove to Ruyen'') un [[Rūjienas Sv. Bērtuļa baznīca|Sv. Bērtuļa baznīcu]] pie ceļa, kas veda no [[Vīlande]]s pils uz [[Burtnieki]]em. 1491. gadā rakstos pieminēts miests pie pils. [[Rūjienas pils|Rūjienas pilij]] atkārtoti uzbruka krievu karaspēks, ko vadīja [[Maskavija]]s lielkņazs [[Ivans III]] (1481), [[Krievijas cari]] [[Ivans IV]] (1560) un [[Pēteris I]] (1704). Pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas [[Ternejas muiža]]s teritorijā pamazām izveidojās miests, kurā 1840. gados iedalīja apbūves gabalus. 1872. gadā miestu atdalīja no [[Ternejas pagasts|Ternejas muižas pagasta]]. 1896. gadā atklāja [[Dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|dzelzceļa līniju Valka—Rūjiena—Pērnava]] (sliežu platums 750 mm), kas darbojās līdz 1944. gadam. 1897. gadā Rūjenes miestā bija 335 dzīvojamās ēkas un 3500 iedzīvotāji, bet 1914. gadā jau vairāk nekā 4000 iedzīvotāji. Darbojās koku zāģētava, nažu kaltuve, konfekšu un limonādes rūpnīcas, sešas skolas, četras biedrības, miertiesa, zemnieku virstiesa, aptieka, te dzīvoja Valmieras apriņķa priekšnieka palīgs un vairāki ārsti.<ref>{{LKV|XIX.|36 906}}</ref> [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā varu Rūjienā no 6. līdz 20. decembrim pārņēma revolucionārā Rūjienas tautas dome un tautas milicija. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā Rūjienā atradās Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljons. 1920. gadā Rūjenes miestam piešķīra pilsētas tiesības. 1923. gadā Rūjenes nosaukuma vietā sāka lietot Rūjienas nosaukumu. 1937. gadā tika atklāta [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļa līnija]]. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada septembrī vācu armija pirms atkāpšanās nodedzināja apmēram 200 ēku un pilnīgi iznīcināja Valkas-Rūjienas-Pērnavas dzelzceļu.<ref>Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga: Preses nams, 1999. — 590 lappuses</ref> 1949.-1959. gadā pastāvēja [[Rūjienas rajons]]. 1992. gadā Rūjienā mācītājmuižas zirgu stallī atvēra muzeju ar [[Arvīds Strauja|Arvīda Straujas]] darbiem, tēlnieka [[Jānis Zariņš (tēlnieks)|Jāņa Zariņa]] skulptūrām un baznīcas grāmatām.<ref name="buklets">Buklets "Rūjiena", sagatavots SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2007</ref> 2009. gadā izveidoja [[Rūjienas novads|Rūjienas novadu]] ar centru Rūjienā. 2021. gadā Rūjienas novada teritoriju pievienoja jaunajam [[Valmieras novads|Valmieras novadam]]. == Iedzīvotāji == 2021. gadā pilsētā bija 2725 iedzīvotāju, no kuriem 95% bija latvieši.<ref name="valm">[https://www.valmierasnovads.lv/novads/rujienas-pilseta/ Valmieras novads. Rūjienas pilsēta]</ref> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaits | percentages = pagr | align = none | cols = 3 |1881|1709 |1897|2946 |1925|4830 |1935|4337 |1943|4001 |1959|3507 |1979|3804 |1989|3987 |1997|3849 |2011|3342 |2017|2952 }} === Etniskā struktūra === {| class="wikitable" |- ! Gads!! Kopā!! [[Latvieši]] !! [[Krievi]] !! [[Baltkrievi]] !! [[Ukraiņi]] !! [[Poļi]] !! [[Lietuvieši]] !! Citi<ref name="GovStat">{{Tīmekļa atsauce |url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm |title=pop-stat.mashke.org |access-date={{dat|2023|06|04||bez}} |archive-date={{dat|2017|09|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170919205518/http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm }}</ref><ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/RIG040/ stat.gov.lv]</ref> |- | 1935|| 4337|| 4138 (95%)|| 17 (0%)|| 3 (0%)|| 0 (0%)|| 6 (0%)|| 8 (0%)|| 165 (4%) |- | 1970|| 3622|| 3398 (94%)|| 136 (4%)|| 18 (0%)|| 17 (0%)|| 17 (0%)|| 8 (0%)|| 28 (1%) |- | 1979|| 3701|| 3512 (95%)|| 106 (3%)|| 24 (1%)|| 20 (1%)|| 17 (0%)|| 9 (0%)|| 13 (0%) |- | 1989|| 3982|| 3759 (94%)|| 121 (3%)|| 19 (0%)|| 28 (1%)|| 23 (0%)|| 8 (0%)|| 24 (1%) |- | 2000|| 3721|| 3543 (95%)|| 95 (3%)|| 17 (0%)|| 24 (1%)|| 17 (0%)|| 7 (0%)|| 18 (0%) |- | 2011|| 3162|| 3039 (96%)|| 57 (2%)|| 16 (1%)|| 21 (1%)|| 8 (0%)|| 6 (0%)|| 15 (0%) |- | 2021|| 2683|| 2558 (95%)|| 61 (2%)|| 13 (0%)|| 18 (1%)|| 11 (0%)|| 3 (0%)|| 19 (1%) |} == Administrācija == Rūjienas pilsētas domes priekšsēdētājs ir bijušā [[Rūjienas novads|Rūjienas novada]] domes priekšsēdētājs Guntis Gladkins ([[Vidzemes partija]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rujiena.lv/public/request.php?navi=14&l=lv |title=Rūjiena.lv. Rūjienas novada pašvaldības deputāti |access-date={{dat|2021|10|07||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211007095031/https://www.rujiena.lv/public/request.php?navi=14&l=lv }}</ref> == Izglītība == Rūjienā ir viena vispārējās izglītības mācību iestāde — [[Rūjienas vidusskola]], kas dibināta 1919. gadā, apvienojot Rūjienas tirdzniecības skolu ar komercskolu un sākotnēji tika saukta par Rūjienas pilsētas un Izglītības biedrības vidusskolu. 2015. gadā skolu reorganizācijas rezultātā, pievienojot Jeru pamatskolu un Vilpulkas sākumskolu Rūjienas vidusskolai, Rūjienas vidusskola ir kļuvusi par novadā vienīgo vispārējās vidējās izglītības iestādi. Rūjienā ir trīs profesionālās ievirzes skolas: Rūjienas mūzikas skola, Rūjienas mākslas skola un Rūjienas sporta skola.<ref name="buklets" /> Rūjienas mūzikas skolā ir iespēja apgūt klavieres, vijoles, pūšamo instrumentu un akordeona spēli, kā arī zināšanas mūzikas literatūrā, solfedžo un kolektīvajā muzicēšanā.<ref name="buklets" /> Rūjienas mākslas skola realizē vizuāli plastiskās mākslas programmu. Tajā ir iespēja apgūt zināšanas un iemaņas zīmēšanā, gleznošanā, kompozīcijā, veidošanā, darbā ar materiālu un mākslas valodas pamatos. Audzēkņu darbi tiek izvietoti ne tikai skolā, bet arī Rūjienas pilsētā un sabiedriskās telpās.<ref name="buklets" /> Rūjienas sporta skola darbojas kopš 2002. gada un tā ir viena no jaunākajām sporta skolām Latvijas valstī. Skolā var apgūt programmas basketbolā, volejbolā un vieglatlētikā. Programmas tiek īstenotas Rūjienas un Naukšēnu vidusskolu sporta bāzēs.<ref name="buklets" /> == Uzņēmējdarbība == Kopš [[1988]]. gada [[Rūjienas pienotava|Rūjienas pienotavā]] ražo apmēram 20 veidu Rūjienas [[saldējums|saldējumu]] no dabīgiem produktiem un piena.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rujiena.lv/ |title=www.rujiena.lv |access-date={{dat|2005|06|04||bez}} |archive-date={{dat|2009|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090925111807/http://www.rujiena.lv/ }}</ref> Kopš [[1993]]. gada Rūjienā darbojas maizes ceptuve "Liepkalni", [[1999]]. gadā tā izveidoja otru ražotni [[Kocēnu pagasts|Kocēnu pagastā]], vēlāk arī [[Klintaines pagasts|Klintaines pagastā]] un [[Ķekavas novads|Ķekavas novadā]]. === Transports === Galvenie pilsētas autoceļi ir P17 (Valmiera-Rūjiena-Igaunija), P21 (Rūjiena-Mazsalaca) un P22 (Valka-Rūjiena), vietējie ceļi ir V170 (Rūjiena-Virķēni-Igaunija), V175 (Rūjiena-Igaunija) un V171 (Rūjiena-Krogzemji). === Tūrisms === Lai gan galvenā pilsētas atpazīstamība ir [[Rūjienas saldējums]], pilsētas vadība to vērtē vispirms kā mākslas pilsētu.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Rūjiena|last=Siliņa|first=Līga|publisher=Jumava|isbn=9984-38-116-1|location=Rīga}}</ref> Tūrisma objekti un notikumi pilsētā ir: * [[Rūjienas pils|ordeņa pils]] drupas lībiešu pilskalnā; * Imantas ūdensdzirnavas, kuru dambja celšanai izmantoti ordeņa pils akmeņi; * Jeru parks ar Jeru alu; * Kalnkrogs ceļu krustojumā; * pilsētas izstāžu zāle bijušajā [[Rūjienas muiža|muižas]] stallī; * [[Rūjienas luterāņu baznīca|Luterāņu baznīca]]; * vairāki [[Kārlis Zemdega|Kārļa Zemdegas]], [[Jānis Zariņš (tēlnieks)|Jāņa Zariņa]] un [[Andris Vārpa|Andra Vārpas]] veidoti pieminekļi; * pilsētas vecā apbūve; * Ternejas parks; * pilsētas svētki augusta pirmajā svētdienā.<ref name=":0" /> == Sadraudzības pilsētas == Rūjienas sadraudzības pilsētas ir:<ref name="valm" /> * {{flaga|Japāna}} [[Higašikava]], [[Japāna]] * {{flaga|Uzbekistāna}} [[Kuvasoja]], [[Uzbekistāna]] * {{flaga|Ungārija}} [[Sedligeta]], [[Ungārija]] * {{flaga|Vācija}} [[Šteinhāgena]], [[Vācija]] * {{flaga|Gruzija}} [[Terdžola]], [[Gruzija]] == Ievērojami cilvēki == * [[Jānis Bērziņš (basketbolists)|Jānis Bērziņš]] (1993), basketbolists * [[Arturs Alberings]] (1877—1934), agronoms un politiķis, [[Latvijas Ministru prezidents]] (1926) * [[Ādams Alksnis]] (1864—1897), mākslinieks * [[Juris Ādamsons]] (1966), operdziedātājs * [[Dairis Bertāns]] (1989), basketbolists * [[Dāvis Bertāns]] (1992), basketbolists * [[Edvīns Bietags]] (1908—1983), grieķu-romiešu cīkstonis * [[Miervaldis Birze]] (1921—2000), rakstnieks * [[Marta Grimma]] (1901—1983), dzejniece un tulkotāja * [[Harijs Liepiņš]] (1927—1998), aktieris * [[Spricis Paegle]] (1876—1962), politiķis * [[Imants Resnis]] (1949—2026), diriģents * [[Intars Rešetins-Pētersons]] (1980), aktieris * [[Kārlis Reinholds Zariņš]] (1879—1963), diplomāts, [[Latvijas Republika]]s [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|Ārlietu ministrs]] un vēstnieks, Latvijas sūtnis [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā karalistē]] (1933—1963) * [[Ivars Zviedris]] (1967), režisors<ref name="valm" /> * [[Imants Zauls]] (1942), inženieris, alpīnists. == Vēsturisko attēlu galerija == <gallery> Rūjienas pils plāns 17. gs.jpg|[[Rūjienas pils]] un dzirnavu plāns (17. gadsimts) Rūjienas pils drupas no austrumu puses (Johans Kristofs Broce; 1790).jpg|Rūjiena 18. gadsimta beigās ([[Johans Kristofs Broce|J. K. Broces]] kolekcija) Bm04149am.jpg|Rūjienas baznīca 18. gadsimtā (no [[Broce]]s kolekcijas) Mazbānītis Rūjienas stacijā.jpg|Rūjienas (Rujenas) stacija (pēc 1896) Rūjienas domes ēka 1936.jpg|Rūjienas domes ēka ([[Klinklāvs]], 1936) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Valmieras novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rūjienas novads}} {{Valmieras rajons}} {{Valmieras apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Rūjiena| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] gmqyuddvbuvuca0xb1s2xivrlrf9q2a 0 5429 4548551 4449838 2026-11-12T07:02:36Z Lasks 38532 4548551 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sabile | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2 |caption_align = center |image1 = Sabile - panoramio (6).jpg |caption1 = Skats uz pilsētu |image2 = SinagogaSabile5.jpg |caption2 = [[Sabiles sinagoga]] |image3 = Sabile 29.09.2025.jpg |caption3 = Ventspils iela |image4 = Sabiles vīna kalns - panoramio.jpg |caption4 = [[Sabiles Vīna kalns]] |image5 = Luterāņu baznīca Sabile 03.jpg |caption5 = [[Sabiles baznīca]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Sabile.png | flag_link = Sabiles karogs | image_shield = Sabile COA.svg | shield_link = Sabiles ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Talsu novads | pushpin_label_position = | latd = 57 | latm = 02 | lats = 42 | latNS = N | longd = 22 | longm = 34 | longs = 24 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1917]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br>nosaukumi | seat = {{val|de|Zabeln}} | area_total_km2 = 3.34 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Sabile}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 35 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3294 | website = {{URL|www.sabile.lv}} {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs | numurs = 7449 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Pilsētbūvniecība | vēstnesis = {{dat|1998|12|18|N|bez}} }} | footnotes = }} '''Sabile''' ir pilsēta [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Talsu novads|Talsu novada]] dienvidu daļā, [[Abava]]s krastos [[Ziemeļkursas augstiene]]s dienviddaļā,<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> {{nobr|25 km}} no [[Talsi]]em un {{nobr|93 km}} no [[Rīga]]s. Atrodas gleznainā vietā Abavas ielejā. Robežojas ar [[Abavas pagasts|Abavas pagastu]]. Sabiles pilsētas vēsturiskais centrs ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.visit.sabile.lv/sabile/ |title=visit.sabile.lv. Sabiles pilsēta |access-date={{dat|2022|01|31||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220131042755/http://www.visit.sabile.lv/sabile/ }}</ref> == Vēsture == Viduslaikos cauri Sabilei gar [[Abava]]s upi vedis zemes ceļš, kas savienoja [[Kuldīga]]s, [[Renda]]s un [[Kandava]]s pilskalnus. Ir zināms, ka Sabilē atradās nocietināts [[Kursa (valsts)|Kursas]] zemes [[Vanema]]s [[lībieši|lībiešu]]<ref>[http://www.vietas.lv/objekts/sabiles_pilskalns/ Vietas.lv. Sabiles pilskalns]</ref> vai kuršu<ref name="LME">{{LME|3|265}}</ref> pilskalns ar senpilsētu, kas rakstos pirmo reizi pieminēta [[1253]]. gadā, kad [[Livonijas ordenis]] un [[Kurzemes bīskaps]] sadalīja kuršu zemes. Pēc arheoloģiskajiem izrakumiem secināts, ka līdz 13. gadsimtam to galvenokārt apdzīvojuši lībieši, bet vēlākajā laikā dominējuši kurši.<ref>[https://enciklopedija.lv/skirklis/101806-Sabiles-pilskalns Nacionālā enciklopēdija. Sabiles pilskalns]</ref> 13.—14. gs. mijā uzcēla [[Sabiles viduslaiku pils|Sabiles pili]], pie kuras 1462. gadā minēts Sabiles miests.<ref name="LME" /> Pils atradusies starp tagadējo skolu un autoostu.<ref name="Vēsture">[http://www.sabile.lv/?a=32 Sabile.lv. Sabiles vēsture]</ref> Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] Sabile nokļuva [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistē]]. Saimniecība attīstījās, tika ierīkoti vīna stādījumi, Sabile bija vietējas nozīmes tirdzniecības un amatniecības centrs. Sabiles vīns tika pat eksportēts.<ref name="Vēsture" /> Tomēr šai laikā pilsētiņa bieži cieta no Zviedrijas un Polijas kariem, bet 1710. gadā arī no mēra, pēc kura tā uz ilgu laiku panīka. 1808. gadā pilsētiņa gandrīz pilnībā nodega. 19. gadsimta vidū saimniecība bija atkal atjaunojusies. Šajā laikā vairākums Sabiles iedzīvotāju bija [[ebreji]].<ref>[https://www.jsc.lu.lv/ebreji-latvijas-vesture/raksti-un-petijumi/kurzeme/ebreji-sabile-19-gs/ Ebreji Sabilē. 19. gadsimts]</ref> 1917. gadā Sabilei, kura tolaik atradās [[Pirmais pasaules karš|vācu okupācijā]], tika piešķirtas pilsētas tiesības. [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] 1941. gadā [[nacisms|nacistiskās]] genocīda politikas ietvaros tika nogalināti 240 Sabiles ebreji. Šāds liktenis bija paredzēts arī [[čigāni]]em, taču vietējai varai izdevās tos aizstāvēt.<ref>[https://www.la.lv/tragedija-ar-ieilgusu-noklusejumulatvijas-ciganu-romu-liktenis-otra-pasaules-kara-laika LA. Traģēdija ar ieilgušu noklusējumu: Latvijas čigānu (romu) liktenis Otrā pasaules kara laikā]</ref><ref>[https://www.tvnet.lv/5575405/latvietis-kuram-cigani-pieminekli-veltijusi Tvnet. Latvietis, kuram čigāni pieminekli veltījuši]</ref> 1956. gadā tika uzbūvēts dzelzsbetona tilts pār Abavu, turpmākajos divos gadu desmitos pilsētā tika atjaunota vai uzbūvēta infrastruktūra, tai skaitā dzīvojamās ēkas, kultūras nams, skolas ēka un autoosta.<ref name="Vēsture" />. No 2000. līdz 2009. gadam Sabile ietilpa [[Sabiles novads|Sabiles novadā]], kas tika izveidots, apvienojot Sabiles pilsētu un [[Abavas pagasts|Abavas pagastu]] <gallery> Sabile Štafenhāgens.jpg|Sabile 19. gs. vidū ([[Štafenhāgens]]) Sabile ap 1900.jpg|Sabiles kopskats ar baznīcu un sinagogu (ap 1900) Sabile pirms Pirmā pasaules kara.jpg|Sabiles panorāma ar baznīcu pirms Pirmā pasaules kara Rīgas iela Sabilē.jpg|Rīgas iela Sabilē pirms Otrā pasaules kara </gallery> == Iedzīvotāji == Sabilē ir lielākais čigānu īpatsvars Latvijā — ap 6%. Tādēļ pilsētiņa tiek dēvēta arī par Latvijas čigānu galvaspilsētu.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/38229-ciganu-kaski-sabile-vietejie-nepienem-tautas-bralus-no-kaiminnovadiem-video Jauns.lv. Čigānu kašķi Sabilē — vietējie nepieņem tautas brāļus no kaimiņnovadiem.]</ref> {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaits | percentages = pagr | align = none | cols = 2 |1863|767 |1881|1404 |1897|1609 |1913|1730 |1920|930 |1925|1350 |1930|1914 |1935|1817 |1941|1477 |1959|2217 |1970|2246 |1979|1995 |1989|1790 |2000|1626 |2011|1213 |2023|1295 }} === Etniskā struktūra === {| class="wikitable sortable" |- ! gads!! iedzīvotāji kopā!! latvieši!! krievi!! baltkrievi!! ukraiņi!! poļi!! lietuvieši!! ebreji!! čigāni!! vācieši!! igauņi!! pārējie |- | 1863|| 767|| 53|| 3|| 0|| 0|| 0|| 0|| 586|| 0|| 125|| 0|| 0 |- | 1881|| 1404|| 291|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 873|| 0|| 240|| 0|| 0 |- | 1925|| 1350|| 926|| 16|| 0|| nez.|| 4|| 6|| 325|| -|| 60|| 0|| 13 |- | 1930|| 1914|| 1503|| 6|| 0|| nez.|| 1|| 5|| 306|| -|| 60|| 4|| 29 |- | 1935|| 1817|| 1439|| 2|| 1|| nez.|| 7|| 1|| 281|| -|| 46|| 0|| 40 |- | 1970|| 2246|| 1999|| 120|| 26|| 8|| 9|| 13|| 1|| -|| -|| -|| 70 |- | 1979|| 1995|| 1758|| 71|| 16|| 13|| 12|| 19|| 0|| -|| -|| 12|| 106 |- | 1989|| 1790|| 1608|| 47|| 11|| 8|| 7|| 15|| 0|| 89|| 2|| 0|| 6 |- | 2000|| 1626|| 1445|| 47|| 10|| 6|| 4|| 16|| 0|| 91|| nez.|| 1|| 6 |- | 2011|| 1213|| 1081|| 22|| 8|| 4|| 6|| 12|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 80 |} == Arhitektūra un tūrisma objekti == * [[Sabiles pilskalns]] atrodas uz [[Abavas senleja]]s ziemeļaustrumu nogāzes un tā augstākais punkts atrodas 110 m virs jūras līmeņa. Līdz 13. gadsimtam tas bija [[Vanema]]s zemes pilsnovada centrs pie Abavas tirdzniecības ceļa. 1975. — 1979. gadā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos [[Ēvalds Mugurēvičs|Ēvalda Mugurēviča]] vadībā atklātās senlietas liecina, ka pie pilskalna atradās senpilsēta, kuras iedzīvotāji nodarbojās ar amatniecību un tirdzniecību. Netālu atradās kulta vieta, kas agrāk dēvēta par Upuru kalnu vai Karātavu kalnu. * [[Sabiles luterāņu baznīca]] atrodas vienā no vecākajām kancelēm Latvijā, tās [[zvans]] ir liets 1450. gadā. * [[Sabiles sinagoga]] ir celta [[1890]]. gadā, kad 73% Sabiles iedzīvotāju bija [[ebreji]]. Kā sinagoga ēka tika izmantota līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]]. Tagad telpās atrodas Mākslas, kultūras un tūrisma centrs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/sabile-durvis-ver-laikmetigas-makslas-un-vietejo-amatnieku-darbu-izstade.a434015/ LSM. Sabilē durvis ver laikmetīgās mākslas un vietējo amatnieku darbu izstāde]</ref> * [[Sabiles Vīnkalns]] ir Sabiles simbols, tādēļ arī [[Sabiles ģerbonis|Sabiles ģerbonī]] ir attēlots vīnogu ķekars. Sabiles Vīnkalns ir apmēram 1,5 ha liels vīnogulāju stādījums, kas savulaik bijis iekļauts [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīnogu dārzs pasaulē, kur brīvā dabā audzē vīnogas.<ref>{{Grāmatas atsauce |title= The Guinness Book of Records |author1=Peter Matthews |author2=Michelle Dunkley McCarthy |author3=Mark Young |year=1994 |publisher=Facts on File |page=52}}</ref> Kalna virsotne atrodas apmēram 34 metru augstumā virs pilsētas un Abavas līmeņa. Kopš 1998. gada par godu Sabiles Vīnkalnam katra gada jūlija pēdējās nedēļās tiek rīkoti [[Vīna svētki]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Sabiles Vīna svētki sasnieguši pilngadību |date= 2016. gada 31. jūlijs |publisher= Dienas ziņas, [[Latvijas Televīzija]], [[Lsm.lv]] |url= https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/31.07.2016-sabiles-vina-svetki-sasniegusi-pilngadibu.id77263/ |accessdate= 2017. gada 4. janvārī}}</ref> * [[Abavas senleja]] izveidojusies pēdējā [[Ledus laikmets|ledus laikmetā]], ledāja ūdeņiem noplūstot no [[Austrumkurzemes augstiene]]s. Ielejā daudz stāvu sāngravu un avotu.<ref name="LME" /> Lai aizsargātu ielejas teritoriju, izveidots Abavas senlejas dabas parks un īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskā teritorija "Abavas ieleja". 19. gadsimtā šo teritoriju iesauca par [[Kurzemes Šveice|Kurzemes Šveici]].<ref name="sd">[http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_aust1894n01|article:DIVL1460|query:SabilesSabiles|issueType:P No M. Skruzischa, Kurzemes Schweizija.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_aust1894n01{{!}}article:DIVL1460{{!}}query:SabilesSabiles{{!}}issueType:P |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} publicēts: „Austrums” – zinības un rakstniecības mēnešraksts, Jelgavā,Nr.1., 1894.gada 1.janvārī, 64.lpp.</ref> * [[Brinkenu kapliča]] celta 1780. gadā muižas īpašniekam [[Briņķpedvāles muiža]]s īpašniekam [[Brinkeni|Brinkenam]] un viņa sievai. === Firksu Pedvāle === [[Firksu Pedvāle]] ({{val|de|Fircks — Pedwahlen}}) līdz ar [[Brinķu Pedvāle]]s ({{val|de|Brinken-Pedwahlen}}) muižas kungu māju (18. gs. b.) un Sabiles (Zabeln) klasicisma stila mācītājmuižas (18. gs. b./19. gs. 1.p.) drupām šodien ir Pedvāles brīvdabas mākslas muzeja sastāvdaļas. Abas kurzemei raksturīgās kungu mājas kalpo mākslas projektiem un izstādēm, ainavu bagātina instalācijas un skulptūras. [[Pedvāles muiža]]s teritorijā , kur [[tēlnieks]] [[Ojārs Feldbergs]] izveidojis [[Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs|Pedvāles brīvdabas mākslas muzeju]], kurā regulāri notiek dažādi pasākumi un ir apskatāmas mūsdienīgas instalācijas dabā. == Cilvēki == * [[Dzintars Čīča]] (1993) — dziedātājs * [[Dainis Ģēģers]] (1946) — politiķis * [[Ivars Heinrihsons]] (1945) — gleznotājs * [[Ieva Paldiņa]] (1896 — ?) — LPSR politiķe * [[Alfrēds Riekstiņš (karavīrs)|Alfrēds Riekstiņš]] (1913—1952) — Latviešu leģiona virsnieks, diversants un nacionālās pretestības kustības dalībnieks * [[Alberts Šeibelis]] (1906—1972) — futbolists * [[Aivars Volfs]] (1959) — politiķis * [[Ainars Zvirgzdiņš]] (1959) — basketbola treneris == Teikas == === Par Abavu === {{cquote|Senos laikos Abavas upi saukuši citādi. Tur, kur tagadējā Sabiles pilsēta, cēluši baznīcu. Vietai vēl vārda nav bijis. Bet, ko baznīcai pa dienu uzcēluši, tas naktī nogruvis. Sagudrojuši: tas tāpēc ka nav vietai vārds. Bet kā nu saukt? Tad kāds gudrinieks ieteicis celt torni tikai vien. Bet tā arī darījuši. Tornis līdzko nācis gatavs, tā uzkāruši zvanu un sākuši zvanīt. Bet zvans no torņa notrūcis, vēlies lejā pa krastu un ievēlies upē. Veldamies it kā skanējis: "Abav, sabil! Abav, sabil!" Tā nu arī upi nosaukuši par Abavu un vietu - par Sabili. tad pārējo baznīcas daļu viegli uzcēluši.|4=Autors: Lizete Zemture dzīvojoša [[Matkule|Matkulē]] 72 g.v., pierakstījusi V. Birzenberga (1948)}} == Attēli == <gallery> Sabile_weinberg.jpg|Sabiles Vīnkalns Brinkenu_kaplica_sabile_2005_06.jpg|Brinkenu kapliča (2005) Sabile,_Lellu_dārzs.JPG|Leļļu dārzs Sabile wall painting - panoramio.jpg|Pilsētas ielās AbavaSabile.JPG|Tilts pār Abavu </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.sabile.lv Sabiles pilsētas mājas lapa] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Talsu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Talsu rajons}} {{Talsu apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Sabile| ]] [[Kategorija:Ginesa rekordu grāmata]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 9q3n6lgdnccqalojrhiygzq3svk9kf4 0 5432 4548599 4518893 2026-11-12T07:28:58Z Lasks 38532 4548599 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Salacgrīva | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Salacgrīva, piemineklis jūrniekiem.jpg | imagesize = | image_caption = Piemineklis jūrniekiem Salacgrīvā | image_flag = Flag of Salacgrīva.svg | flag_link = Salacgrīvas karogs | image_shield = Salacgriva COA.svg | shield_link = Salacgrīvas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Limbažu novads | pushpin_label_position = | latd = 57 | latm = 45 | lats = 06 | latNS = N | longd = 24 | longm = 21 | longs = 26 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Limbažu novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1928. gads|1928. gada]] | established_title2 = | established_date2 = | leader_title = Salacgrīvas apvienības pārvaldes vadītājs | leader_name = Andris Zunde | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Salismünde}} | area_total_km2 = 12.57 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Salacgrīva}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 4 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4033 | website = {{URL|www.salacgriva.lv}} | footnotes = }} '''Salacgrīva''' ir pilsēta [[Vidzeme]]s ziemeļos, [[Limbažu novads|Limbažu novadā]], [[Salaca]]s upes grīvā. Attālums no Salacgrīvas līdz [[Rīga]]i — {{nobr|103 km}}, līdz [[Limbaži]]em — {{nobr|50 km}}, līdz [[Valmiera]]i — {{nobr|95 km}}, līdz [[Tallina|Tallinai]] — {{nobr|206 km}}. Pilsētas saimniecībā liela nozīme ir koku eksportam, kokapstrādei, pārtikas ražošanai un tirdzniecībai. == Vēsture == {{galvenais|Salacgrīvas vēsture}} Kā apdzīvota vieta Salacgrīva pastāvējusi jau 5. gadsimtā, kad pie Salacas grīvas atradusies [[lībieši|lībiešu]] apmetne ''Saletsa''. Lībiešu pils vietā Salacas labajā krastā vairākus gadsimtus vēlāk uzcēla [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] [[Salacas pils|pili]], kura pirmoreiz minēta 1391. gadā [[Lībeka]]s hronikā kā ''Saltze''. Pils bija biežs uzbrukumu mērķis [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā, bet [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702.-1703. gadā to uzspridzināja un vairs neatjaunoja. Ap pilskalnu vēl mūsdienās var redzēt, kur bijis kuģojams kanāls. Salacgrīvas izaugsme notika līdz ar piekrastes kuģniecības attīstību [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]]. Lai līdzšinējo liellaivu vietā ostā varētu iebraukt arī kuģi, Salacas gultni padziļināja un upes grīvā no laukakmeņiem izbūvēja [[Mols|molu]]. Salacgrīva kļuva par nozīmīgu pārkraušanas vietu Ziemeļvidzemes ražojumu — kokmateriālu, linu un labības — tālākai transportēšanai uz [[Pērnava|Pērnavu]] un Rīgu. 19. gadsimta beigās gada laikā ostā ienāca līdz 200 kuģiem, kas veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu, tādēļ gadsimta beigās šeit bija vairāk nekā 70 dzīvojamo un 40 noliktavu ēku. 20. gadsimta sākumā preču plūsma uz Salacgrīvu mazinājās tādēļ, ka [[Vidzemes guberņa|Vidzemē]] attīstījās [[Dzelzceļš|dzelzceļu]] būve, un lielākā daļa preču tika transportētas uz jaunizbūvēto [[Ainažu osta|Ainažu ostu]], ko ar iekšzemi savienoja [[dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainažu—Valmieras—Smiltenes]] [[šaursliežu dzelzceļš]]. Galu galā salacgrīvieši pārorientējās tikai uz [[Koku pludināšana|koku pludināšanu]] pa Salacu un to tālāku transportēšanu. Pēc neatkarības pasludināšanas sāka attīstīties kultūras dzīve un pēc H. Edemaņa iniciatīvas 1921. gadā agrākās draudzes skolas telpās sāka darboties [[Salacgrīvas vidusskola]]. 1928. gadā 7. februārī Salacgrīvai piešķīra pilsētas statusu. [[Latvijas PSR]] periodā Salacgrīvā izveidoja zivju fabriku, kura sākotnēji bija paredzēta Ainažos, kā arī nodibināja zvejnieku arteli „Brīvais vilnis”. Pateicoties zivrūpniecības attīstībai, no jauna izbūvēja ostu, un iedzīvotāju skaita pieaugums veicināja jaunu dzīvojamo namu celtniecību. Ar gadiem zvejnieku kolhozi kļuva turīgāki un centās pilsētu labiekārtot, tādēļ tās ziemeļu daļā tika izveidots Zvejnieku parks ar stadionu un brīvdabas estrāde, kurā katru gadu jūlija sākumā notiek Zvejnieku svētki, no 2001. gada — Jūras svētki. == Saimniecība == Salacgrīvas saimniecībā liela nozīme ir koku eksportam, kokapstrādei, kā arī pārtikas ražošanai un tirdzniecībai. Viens no pilsētas lielākajiem darba devējiem ir zivju pārstrādes uzņēmums [[Brīvais vilnis|AS "Brīvais vilnis"]]. Uzņēmuma attīstība ir cieši saistīta ar Salacgrīvas zvejniecības, ostas un zivju pārstrādes nozares attīstību. == Kultūra == === Bibliotēka === 19. gadsimta beigās pilsētas teritorijā sāka darboties Salacgrīvas Saviesīgā biedrība, ar kuras palīdzību 1902. gada 4. augustā nodibināja Salacgrīvas Saviesīgās biedrības bibliotēku un 1912. gadā tika uzcelts biedrības nams, kurā sev mājas atrada arī bibliotēka. Sākumā tajā bija atrodamas 300 dažāda satura grāmatas, bet vēlāk to skaits pieauga līdz 700 sējumiem. 1957. gadā bibliotēku sadalīja Salacgrīvas pilsētas un Salacgrīvas bērnu bibliotēkā. Kopš 2003. gada Salacgrīvas pilsētas bibliotēkā darbojas novadpētniecības istaba.<ref name="bibliotēka">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.salacbiblioteka.lv/index.php?p=8503&lang=1184|title=Salacgrīvas bibliotēka|website=www.salacbiblioteka.lv|access-date=2023-06-27}}</ref> === Muzejs === Kopš muzeja dibināšanas 1998. gadā tas darbojas kā novada vēstures centrs vietējiem iedzīvotājiem, tūristiem un vēstures pētniekiem. Muzeja arhīvā atrodami materiāli par zveju un zvejniekiem Salacas upes lejtecē un Ziemeļvidzemes jūras piekrastē; par seno nēģu zveju ar tačiem; par Vecsalacas un Svētciema muižu vēsturi, uz kuru zemēm veidojās Salacgrīva; par pilsētas ekonomisko un politisko dzīvi; apkārtnes skolām, baznīcām un draudzēm; par salacgrīviešiem, kas ievērojami ar saviem nopelniem pedagoģijā, zinātnē, kultūrā un mākslā, uzņēmējdarbībā, politikā un tautsaimniecībā.<ref name="muzejs">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.muzeji.lv/lv/museums/salacgriva-museum/ |title=Salacgrīvas muzeja mājaslapa |access-date={{dat|2015|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305060805/http://www.muzeji.lv/lv/museums/salacgriva-museum/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> <gallery> File:Salacgrīva Museum.jpg|Salacgrīvas muzejs "Mantu kambaris" File:Salacgrīva library.jpg|Salacgrīvas bibliotēka File:Salacgrīva Municipality Tourism Information Centre 01.jpg|Salacgrīvas Tūrisma informācijas centrs </gallery> == Tūrisms == Salacgrīvas novada tūrisma informācijas centrs pēc neatkarības atjaunošanas bija pirmais tūrisma informācijas centrs Latvijā. Savu darbu tas uzsāka 1993. gada 21. jūnijā, taču oficiāli dibināts tika 1994. gada 3. novembrī.<ref name="travel">[http://www.latvia.travel/lv/infocentrs/salacgrivas-turisma-informacijas-centrs Latvia travel — Salacgrīvas tūrisma informācijas centrs]</ref> Top 5 valstis, no kurām ārvalstu tūristi ieceļo Salacgrīvā ir [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Somija]], [[Lietuva]] un [[Krievija]].<ref name="statistika">2014. gada Salacgrīvas novada tūrisma statistika</ref> Populārākie tūrisma objekti: * '''Nēģu tacis''' — unikāls zvejas paņēmiens ar vairāku gadsimtu vēsturi, ko mūsdienās izmanto tikai Salacgrīvā. [[Nēģu dzimta|Nēģu]] tacis ir īpašas konstrukcijas laipa, no kuras upes straumē tiek iegremdēti nēģu [[Murds|murdi]] un notiek zveja. Taci katru gadu ierīko no jauna no vairākus gadus gatavinātiem egļu kokmateriāliem un stiprināšanai netiek izmantotas ne naglas, ne skrūves, bet īpašas sasaites. * '''Mantu kambaris''' — vieta, kur iespējams apskatīt dažādus žurnālus, grāmatas, rotaļlietas, traukus un interjera priekšmetus, kā arī padomju laika audio, video un fotoaparatūru sākot no pirmajiem modeļiem. * '''Muzejs''' — iespēja apskatīt pastāvīgo ekspozīciju „Zutiņš murdā”, kurā parādīta zvejas vēsture un tradīcijas Vidzemes jūrmalā, kā arī senā nēģu zvejas metode, kad pāri upei tiek būvēts aizsprosts jeb tacis. * '''Salacas promenāde un bāka''' — bāka ir četrstūrains balts tornis ar sarkanu laternu tā galā. Mūsdienās tā vairs nedarbojas, taču savulaik kalpojusi, lai visi zvejnieki atrastu ceļu mājup. Bāka tika celta daudzo sēkļu dēļ piekrastē starp Salacgrīvu un Ainažiem, kas visā Rīgas līča piekrastē kuģošanai bija bīstamākais apgabals. Lai pasargātu Salacas krastu no erozijas, nolēma būvēt promenādi. Tā tapa, vietējiem savedot akmeņus. Atjaunoto Salacgrīvas promenādi atklāja 2014. gada maijā. * '''Naborigama ceplis''' — keramikas apdedzināšanas krāsns jeb Naborigama uzbūvēta 2007. gada vasarā. Šajā krāsnī iespējams sasniegt porcelāna apdedzināšanas temperatūru virs 1300 grādiem. Lai sasniegtu nepieciešamo karstumu, katru gadu jūlijā kambarkrāsns tiek kurināta veselu nedēļu. Pēc nedēļas uz cepļa atvēršanu sapulcējas mākslinieki, lai redzētu savu mākslas darbu rezultātus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/ |title=Salacgrīvas TIC - ko darīt |access-date={{dat|2015|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150724140200/http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/ |archivedate={{dat|2015|07|24||bez}} }}</ref> == Pasākumi == * Februārī notiek '''Starptautiskais Meteņu masku tradīciju festivāls''', kad pilsētā darbojas meistardarbnīcas, kurās katram iespēja izveidot sev masku, kā arī dažādi ar tradīcijām saistīti muzikāli pasākumi. * Maijā Salacgrīvā norisinās 4 pasākumi: '''Muzeju nakts, Reņģēdāju festivāls, ''Amber Race — Swimrun'' sacensības,''' '''Plostnieku svētki'''. Plostnieku svētki, kuros katrs pēc sentēvu metodēm var apgūt prasmes plostu siešanā, izmantojot plostnieku darbarīkus. ''Amber Race'' ir pirmās ''swimrun'' sacensības Latvijā, kas notika 13.08.2016 Salacgrīvā. ''Swimrun'' ir izturības sporta veids, kurā taku skriešana mijas ar peldēšanu atklātos ūdeņos. * Jūnijs ir '''Akustiskās mūzikas festivāla „Sudraba kaija”''' laiks, kura mērķis ir stimulēt visdažādāko žanru muzikantus spēlēt akustiski. Festivālā darbojas seno mūzikas instrumentu darbnīcas un semināri. * Otrā jūlija sestdienās notiek '''Jūras svētki'''. Dienas garumā darbojas zivju tirgus, notiek koncerti, dejas, izbraucieni jūrā ar zvejas kuģīšiem un laivām. * Jūlija beigās tiek atzīmēts '''Klasiskās mūzikas festivāls''', kura laikā Eiropas valstu pedagogu pavadībā notiek meistarklases talantīgākajiem mūzikas skolu bērniem no Latvijas, Eiropas un Āzijas. Festivāla laikā Salacgrīvas novadā notiek klasiskās mūzikas koncerti. * Augusts pilsētniekiem asociējas ar '''Pilsētas svētkiem''', kad piektdienas vakars tiek aizsākts ar vēsturisku filmu demonstrēšanu, bet sestdienas rīts turpinās ar tirgošanos, radošām darbnīcām un novada biedrību organizētiem pasākumiem un koncertiem. Viens no interesantākajiem pasākumiem ir basketbola sacensības '''Salacgrīvas krastu mačs,''' kas notiek ar mērķi popularizēt basketbolu un veselīgu dzīvesveidu visās vecumgrupās. Turnīrs notiek Salacgrīvas pilsētas svētku ietvaros, kurās piedalās Salacgrīvas novada iedzīvotāji. Turnīrā savā starpā sacenšas divas komandas — Salacas labā un kreisā krasta iedzīvotāji. Katras spēles rezultāts tiek skaitīts kopsummā. * Lai dzīvesveidu padarītu veselīgāku un interesantāku septembrī notiek 6,5 km garais '''Trīs tiltu maratons''', kas nav mainījies vairāk kā trīsdesmit gadus kopš tradīcijas dibināšanas. * Oktobrī tradicionāli svin '''Nēģu dienu''', kurā ir iespējams apmeklēt visus Salacas un [[Svētupe]]s nēģu tačus, nobaudīt nēģu zupu un karsti ceptus nēģus, redzēt kā ķer nēģus, dzirdēt dziesmas par jūru, upi un zvejniekiem, kā arī padejot.<ref name="pasākumi">[http://www.visitsalacgriva.lv/lv/pasakumi/ Salacgrīvas TIC — pasākumi]</ref> == Sports == Sporta un atpūtas komplekss "Zvejnieku Parks" atrodas Salacgrīvas ziemeļu pusē, pašā jūras krastā. Tā platība ir 13 [[hektārs|ha]]. [[Basketbols]] ir viens no populārākajiem sporta veidiem Salacgrīvā. Pilsētā ir basketbola klubs [[Basketbola klubs Salacgrīva|'''”BK Salacgrīva”''']]. == Reliģija == Salacgrīvā ir trīs tradicionālo konfesiju dievnami: * '''Salacgrīvas Sv. Marijas Goreti baznīca''' (katoļu draudze) — jauno katoļu dievnamu konsekrēja V.E. arhibīskaps [[Jānis Pujats]] 1997. gada 27. jūlijā. Baznīcas arhitekts ir Dagnis Straubergs. Dievnamu projektēja Dagnis Straubergs. Sv. Marijai Goreti veltīto mozaīkas autore ir Mārīte Folkmane, bet lielā altāra krustu un Kristus atveidu darināja mākslinieks Jānis Bārda.<ref name="bazn">[http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/sv-marijas-goreti-katolu-baznica/ Salacgrīvas TIC — Sv. Marijas Goreti baznīca]{{Novecojusi saite}}</ref> * '''Lielsalacas Evaņģēliski luteriskā baznīca''' — celta 1777. gadā (koka ēka), 1853.-1857. gadā uzcelta mūra baznīca, 1892. gadā baznīca paplašināta, tai piebūvēta altāra telpa (500 sēdvietas). Baznīcas atjaunošanas darbi notikuši 1927. gadā, dievnama 200 gadu jubileja baznīcā svinēta 1997. gada 10. jūlijā.<ref name="baznīca">[http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&fu=i&id=135 Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu mājaslapa]</ref> * '''Salacgrīvas Sv. Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca''' — celta 1873. gadā — tās arhitekts ir [[Roberts Pflūgs|R. Pflūgs]], kas ir arī Kristus Piedzimšanas jeb Rīgas pareizticīgo katedrāles autors.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/salacgrvas-sv-dievmtes-patvruma-pareizticgo-baznca/ |title=Salacgrīvas TIC – pareizticīgo baznīca |access-date={{dat|2015|07|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304223852/http://www.tourism.salacgriva.lv/lv/ko-darit/salacgrvas-sv-dievmtes-patvruma-pareizticgo-baznca/ |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> <gallery> Attēls:Salacgrīva (Salismünde) - church.JPG|Evaņģēliski luteriskā baznīca Attēls:Salacgrīva ortodox church - panoramio.jpg|Pareizticīgo baznīca Attēls:Salacgrīva church - panoramio.jpg|Katoļu baznīca Attēls:Wooden bridge in Salacgriva - panoramio.jpg|Nēģu tacis pāri Salacai </gallery> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1881|455 |1925|900 |1930|909 |1935|921 |1959|2080 |1970|2366 |1979|3385 |1989|3481 |2000|3609 |2011|2930 |2021|2576 }} === Ievērojamas personības === Salacgrīvā dzimuši vai dzīvojuši: * [[Dzintris Kolāts]] (1959) — bijušais Latvijas Radio ģenerāldirektors un Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta vadītājs * [[Andris Bulis]] (1982) — aktieris, dzejnieks, modelis un TV raidījumu vadītājs * [[Indulis Emsis]] (1952) — biologs, bijušais Latvijas Ministru prezidents, ministrs, Saeimas deputāts * [[Kārlis Miksons]] (1994) — LTV ziņu dienesta sociālo mediju redaktors, žurnālists, politologs * [[Arvīds Noriņš]] (1924 - 2004) — kinorežisors, aktieris * [[Marlēna Reimane]] (1987) — vieglatlēte, sprintere * [[Irina Tomsone]] (1936) — aktrise == Skatīt arī == * [[Salacgrīvas novads]] * [[Salacgrīvas pagasts]] * [[Kuiviži]] * [[Salacgrīvas jahtu osta]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas pilsētas}} {{Limbažu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Salacgrīvas novads}} {{Limbažu rajons}} {{Limbažu apriņķis}} {{Valmieras apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Salacgrīva| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] pwc3v1c88dbjdas2y7x8987ahfvy9o1 0 5450 4548553 4435868 2026-11-12T07:03:12Z Lasks 38532 4548553 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|pilsētu|Skrunda (nozīmju atdalīšana)|Skrunda}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Skrunda | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/2/1 |caption_align = center |image1 = Aerial view of Skrunda, 2022.jpg |caption1 = Skats uz pilsētu |image2 = Skrunda - panoramio (9).jpg |caption2 = Skrundas centrs |image3 = Skrundas baznīca 2000-05-13.jpg |caption3 = Skrundas Evaņģēliski luteriskā baznīca |image4 = Skrundas stacija.JPG |caption4 = [[Skrunda (stacija)|Skrundas dzelzceļa stacija]] |image5 = Skrundas muiža 1.jpg |caption5 = [[Skrundas muiža]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Skrunda.svg | flag_link = Skrundas karogs | image_shield = Coat of Arms of Skrunda.svg | shield_link = Skrundas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Kuldīgas novads | pushpin_label_position = | latd = 56 | latm = 40 | lats = 35 | latNS = N | longd = 22 | longm = 00 | longs = 57 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Kuldīgas novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1996. gads|1996. gada]] | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Schrunden}} | area_total_km2 = 7.9 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Skrunda}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 35 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-3326 | website = {{url|www.skrunda.lv}} | footnotes = }} '''Skrunda''' ir Kuldīgas novada pilsēta [[Kurzeme|Kurzemes]] centrālajā daļā, [[Venta|Ventas]] upes krastos. Atrodas 36 km no novada centra [[Kuldīga]]s un 151 km attālumā no [[Latvija|Latvijas]] galvaspilsētas [[Rīga|Rīgas]]. Pilsēta aizņem 7,9 km² lielu teritoriju, to šķērso autoceļi [[Autoceļš A9 (Latvija)|A9]], [[Autoceļš P116|P116]], [[Autoceļš P117|P117]] un [[Rīgas - Liepājas dzelzceļš]]. Skrundā atrodas pilsētas un pagasta pārvalde, [[Skrundas pamatskola]], arodvidusskola, mūzikas skola, bērnudārzs, kultūras nams, 2 bibliotēkas, aptieka, ģimenes ārsta prakse, 2 viesu nami, luterāņu baznīca. == Vēsture == [[Attēls:Skrundas pils 1661.jpg|thumb|200x200px|left|Skrundas pils (''Schrunden'') 1661. gadā ([[Šturns]], 1661)]] Vēstures avotos Skrunda (''Scrunden'') kuršu [[Bandava]]s zemē pirmo reizi minēta 1253. gadā, bet 1368. gadā Ventas kreisajā krastā uzcelta [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] [[Skrundas viduslaiku pils|Skrundas pils]]. [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā Skrundā darbojās stikla ceplis, pulvera dzirnavas, naglu, lielgabalu un šauteņu darbnīcas.<ref>Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga: Preses nams, 1999. - 462 lpp.</ref> Gatavos izstrādājumus transportēja lejup pa Ventas upi. No 1685. gada cauri Skrundai veda hercogistes galvenais pasta ceļš Jelgava - Dobele - Blīdene - Saldus - Skrunda - Grobiņa - Liepāja - Sventa - Mēmele. Pili izpostīja zviedru karaspēka uzbrukuma laikā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā. 19. gadsimta sākumā netālu no bijušās ordeņa pils drupām klasicisma stilā uzcelta [[Skrundas muiža]]s kungu māja, kas atjaunota 1881. gadā. Apdzīvotā vieta sāka veidoties pēc [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute|šaursliežu dzelzceļa līnijas Liepāja—Aizpute]] pagarinājuma [[Aizpute]]-Skrunda-[[Saldus]] izbūves [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 22. - 29. janvārī pie Skrundas notika smagas kaujas starp [[Padomju Latvijas armija]]s 2. strēlnieku pulku un [[1. latviešu atsevišķais bataljons|Latviešu atsevišķo bataljonu]] [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] vadībā. Pēc [[Agrārā reforma Latvijā|1920. gada agrārās reformas]] [[Skrundas muiža]]s zemes tika sadalītas apbūves gabalos. 1925. gadā Skrundai tika piešķirts [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statuss. Līdz ar [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|platsliežu dzelzceļa līnijas Glūda—Liepāja]] atklāšanu 1929. gadā Skrundas saimnieciskā attīstība paātrinājās. 1935. gadā Skrundā bija ~50 sīktirdzniecības uzņēmumi, kā arī vairāki rūpniecības uzņēmumi: ūdensdzirnavas, linu apstrādāšanas darbnīca, divas kokzāģētavas, divas mehāniskās darbnīcas. 1950. gadā Skrundai piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]], bet 1961. gadā pilsētciemata tiesības. Laika posmā no 1950. līdz 1959. gadam Skrunda bija [[Skrundas rajons|Skrundas rajona]] centrs. 1969. gadā Skrundā tika uzcelts rūpnīcas [[VEF]] cehs. Padomju laikā darbojās [[Aizpute]]s kūdras fabrikas iecirknis, ģeoloģiskā un hidroģeoloģiskā ekspedīcija, PMK iecirknis, sadzīves pakalpojumu kombināta darbnīcas, zivsaimniecība «Skrunda», kokapstrādes kombināta «Vulkāns» pārkraušanas bāze. 1980. gadu beigās Skrundā izveidojās [[Latvijas Tautas fronte|Tautas frontes]] nodaļa. Zīmīgs notikums bija Latvijas karoga pacelšana virs Skrundas kultūras nama 1988. gada novembrī, jo līdzās esošā krievu armijas bāze bija atbalsta punkts [[Internacionālā Darbaļaužu fronte|interfrontes]] aktivitātēm. 1995. gada 4. maijā uzspridzināja nepabeigto [[Skrundas lokators|Skrundas radiolokācijas stacijas]] korpusu.<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Enciclopēdija Latvijas Pilsētas|publisher=Apgāds "Preses Nams"|date=1999|location=Rīga|isbn=978-9984-00-357-3}}</ref> 1996. gadā Skrundai piešķīra pilsētas tiesības. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Venta pie Skrundas 2000-05-13 - panoramio.jpg|left|thumb|200x200px|Venta pie Skrundas]] Skrunda atrodas [[Kursas zemiene|Kursas zemienes]] Pieventas līdzenumā, [[Venta|Ventas]] kreisajā krastā. Venta tek apmēram 5 m dziļā ielejā, tās vidējais ūdens līmenis atrodas 23 m vjl., platums - 70 m, dzijums - 1 m. Pilsētas apkārtne ir mežaina un purvaina, pie dienvidrietumu robežas atrodas Skrundas purvs, pie ziemeļrietumu robežas - Skrundas zivju dīķi, kuros ietek gar pilsētas robežu tekošā Ventas pieteka [[Garūdene]], tās platums līdz 1,5 m. lepretī pilsētai no labā krasta Ventā ietek [[Ciecere]]. Pilsētā 112 ha aizņem apbūve, 219 ha - lauksaimniecības zemes, 126 ha - meži. <ref name=":0" /> Skrunda atrodas 35 km no [[Kuldīga|Kuldīgas]] Ventas kreisajā krastā pie [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgavas—Liepājas]] dzelzceļa līnijas, kas nodrošina dzelzceļa satiksmi ar Rīgu un Liepāju.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Kuldı̄gas Rajons: (tūristu ceļvedis)|publisher=Avots|date=1990|location=Rı̄ga|isbn=978-5-401-00310-2|series=Tūrisma maršruti}}</ref>[[Attēls:Skrundas ventas līkloči.jpg|alt=Skats uz Skrundas Ventas līkločiem|thumb|Skats uz Skrundas Ventas līkločiem]] == Iedzīvotāji == Padomju okupācijas gados Skrundas iedzīvotāju skaits pieauga gandrīz piecas reizes. To sekmēja padomju okupācijas armijas bāzu tuvums, un latviešu īpatsvars pilsētā kļuva mazāks par 50%. Pēc padomju armijas aiziešanas 90. gados, iedzīvotāju skaits strauji samazinājās.<ref name=":0" /> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|1087 |1959|3194 |1970|3163 |1979|3573 |1989|5235 |2000|2689 |2011|2140 |2021|1869 }} == Sadraudzības pilsētas == * {{flaga|Igaunija}} [[Peltsamā]] (kopš 2005. gada) * {{flaga|Francija}} [[Senbrisenkoglēza]] (kopš 2006. gada)<!-- '''Saint-Brice-en-Coglès''' --> * {{flaga|Ķīna}} [[Dindžou]] (kopš 2007. gada) * {{flaga|Gruzija}} [[Mcheta]] (kopš 2007. gada) == Cilvēki == * [[Arturs Heniņš]] (1932—2014), prozaiķis * [[Edgars Račevskis]] (1936—2022), diriģents * [[Alberts Kauls]] (1938—2008), lauksaimnieks un politiķis, [[Latvijas Republikas zemkopības ministrs]] (1995—1996) * [[Maija Amoliņa]] (1939), TV žurnāliste, diriģente * [[Raimonds Gerkens]] (1952), uzņēmējs * [[Normunds Naumanis]] (1962—2014), teātra kritiķis un žurnālists * [[Dace Meiere]] (1973), latviešu tulkotāja * [[Gints Grāvelis]] (1980), aktieris * [[Jānis Buķelis]] (1980), mūzikas izpildītājs * [[Andris Freibergs]] (1938), scenogrāfs * [[Jānis Macītis]] (1913-1940), latviešu karavīrs, robežsargs. == Galerija == <gallery> Attēls:Skrundas baznīca 2000-05-13.jpg|Skrundas evanģēliski luteriskā baznīca Attēls:Skrunda - panoramio (9).jpg|Laukums starp Liepājas un Kuldīgas ielu Attēls:Skrunda Upes iela - street - panoramio.jpg|Ēkas Upes ielā Attēls:Skrundas muiža (3).jpg|Skrundas muiža Attēls:Raiņa iela Skrundā.JPG|Raiņa iela </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.tvskrunda.lv/ Skrundas televīzija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081219193606/http://www.tvskrunda.lv/ |date={{dat|2008|12|19||bez}} }} {{Kuldīgas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Skrundas novads}} {{Kuldīgas rajons}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Skrunda| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] d61htt6kgsr3blm2ah0lzke7lfihwic 0 5462 4548554 4435864 2026-11-12T07:03:38Z Lasks 38532 4548554 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Strenči (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Strenči | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Strenči, slimnīcas dūmenis ar ūdenstvertni.jpg | imagesize = | image_caption = Strenču slimnīcas dūmenis ar ūdenstvertni | image_flag = | flag_link = Strenču karogs | image_shield = Strenci COA.svg | shield_link = Strenču ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = | latd = 57 | latm = 37 | lats = 39 | latNS = N | longd = 25 | longm = 41 | longs = 06 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1928]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Stackeln}} | area_total_km2 = 5.7 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Strenči}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 45 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4730 | website = | footnotes = }} '''Strenči''' ir pilsēta [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Valmieras novads|Valmieras novadā]], [[Gauja]]s krastā. Nozīmīgs [[mežrūpniecība]]s, transporta un medicīnisko pakalpojumu centrs. Tā kā Strenču veidošanos un attīstību sekmējusi mežrūpniecība un koku pludināšana pa Gauju, tautā Strenčus agrāk mēdza saukt par "Gaujas plostnieku galvaspilsētu". Katru gadu maijā Strenčos tiek svinēti plostnieku svētki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Gaujas plostnieku bijušajā galvaspilsētā - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=www.vestnesis.lv|access-date=2020-03-04|language=lv}}</ref> == Ģeogrāfija == Strenči atrodas [[Ziemeļvidzemes zemiene]]s Sedas līdzenumā, [[Gauja]]s labajā krastā, augšup apmēram 5 km garajām Strenču krācēm. Cauri pilsētai tek ap 15 km garā [[Strenčupīte]]. == Klimats == Vidējā temperatūra: -5,5 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650 mm gadā.<ref name="LGA">''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. "Jāņa sēta", 2020</ref> === Transports === Pilsētu šķērso [[Autoceļš A3 (Latvija)|valsts nozīmes autoceļš A3]], kas pilsētu savieno ar [[Valmiera|Valmieru]] (19,4 km) un [[Valka|Valku]] (30 km),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balticmaps.eu/lv/c___2877987.10-7904363.84-11/w___2859201.41,7889579.66,2896748.4,7920321.31/bl___cl|title=Maršruta izveide|website=www.balticmaps.eu|access-date=2020-03-04}}</ref> un [[dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži]] (2022. gadā divi reisi Rīga—[[Valga]] dienā). Citi autoceļi ir P25 ([[Smiltene]]-Strenči) un P26 (Strenči-[[Seda]]), vietējie autoceļi ir V239 (Strenču stacija-Seda), V233 (Strenči-[[Trikāta]]-[[Miega]]), V240 (Strenči-[[Vijciems]]-[[Mežmuiža (Vijciema pagasts)|Mežmuiža]]) un V238 (Strenči-[[Ēvele]]-[[Ķemere (ciems)|Ķemere]]). == Ģerbonis == [[Strenču ģerbonis|Strenču pilsētas ģerbonis]] tika apstiprināts 1938. gadā. Zilais ģerboņa fons simbolizē Gauju, četras horizontālās zelta svītras simbolizē pa Gauju pludinātos kokus, bet trīs zelta rombi — caur Strenčiem ejošo [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|dzelzceļu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.strencunovads.lv/index.php?p=7331&pp=10106&lang=1357|title=STRENČU PILSĒTA|publisher=strencunovads.lv|accessdate={{dat|2017|8|18||bez}}|archive-date={{dat|2017|03|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170321040333/http://strencunovads.lv/index.php?p=7331&lang=1357&pp=10106}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Strencu viesnica.PNG|260px|thumbnail|right|Strenču viesnīca 19. gadsimta beigās.]] Pirmais avots, kas vēsta par apdzīvotu vietu tagadējās Strenču pilsētas vietā, ir [[Zviedru Vidzeme]]s [[17. gadsimts|17. gadsimta]] beigu [[Rīga]]s — [[Tartu|Tērbatas]] pasta ceļa kartes. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] otrajā pusē uz Ēveles, Jaunjērcēnu un Keižu muižu zemes šeit sāka apmesties mežcirtēji un plostnieki. Par nozīmīgu apdzīvoto vietu Strenči sāka veidoties pēc [[Strenči (stacija)|Stakles stacijas]] ({{val-de|Stakeln}}) atklāšanas [[1889]]. gadā uz [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|dzelzceļa līnijas Rīga—Pleskava]].<ref name="LME">{{LME|3|435}}</ref> [[1895]]. gadā Strenči ieguva miesta tiesības. Mežā starp dzelzceļa staciju un Rīgas—Tērbatas lielceļu 1899. gadā pēc [[Vidzemes bruņniecība]]s iniciatīvas tika nolemts celt [[Strenču Psihoneiroloģiskā slimnīca|Vidzemes guberņas psihiatrisko slimnīcu]], kuras būve sākās 1903. gadā (projekta autors bija arhitekts [[Augusts Reinbergs]]) un 1907. gadā tika atklāta tiem laikiem viena no modernākajām psihoneiroloģiskajām slimnīcām Eiropā ar labiekārtotu parku. Pirmais slimnīcas direktors bija [[Alberts Bērs]]. 1907. gadā tika izveidota Strenču Saviesīgā biedrība, 1910. gadā Krājaizdevu sabiedrība un Namsaimnieku biedrība. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Strenči attīstījās par svarīgu Ziemeļvidzemes tirdzniecības un ražošanas centru, tādēļ [[1928]]. gadā tiem tika piešķirtas pilsētas tiesības. 1935. gadā pilsētā bija 313 dzīvojamās mājas (11 mūra, 180 koka, 122 jaukta tipa), 59 tirgotavas un 76 ražošanas uzņēmumi — dzirnavas, vilnas kārstuve, galdniecība, desu darbnīca u.c. [[Otrais pasaules karš]] iezīmēja traģiskus pavērsienus mazpilsētas dzīvē — [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gadā]] bez tiesas sprieduma padomju represīvo orgānu darbinieki izsūtītīja 24 pilsētas iedzīvotājus, bet 1943. gadā nacisti nogalināja daudzus psihiatriskās slimnīcas pacientus. [[1949. gada marta deportācijas|Deportācijas]] atkārtojās 1949. gadā, kad tika izsūtīti 20 cilvēki.<ref>Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga, 1999.</ref> Pēc kara pilsētā tika nodibināta mežrūpniecības saimniecība (MRS) ar kokzāģētavu un karotīna ražotni<ref name="LME" /> un Rīgas ķīmiskās mašīnbūves rūpnīcas "Rinar" filiāle. Iedzīvotāju skaits migrācijas dēļ pieauga no 1763 cilvēkiem 1935. gadā līdz 2666 cilvēkiem 1979. gadā. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas<ref name="LME" /><ref name="GovStat">[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/RIG040/ stat.gov.lv]</ref> | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1913|800 |1935|1763 |1959|2840 |1970|2449 |1979|2666 |1989|2388 |2000|1751 |2011|1397 |2021|963 }} === Etniskā struktūra === {| class="wikitable" |- ! Gads!! Kopā!! [[Latvieši]] !! [[Krievi]] !! [[Baltkrievi]] !! [[Ukraiņi]] !! [[Poļi]] !! [[Lietuvieši]] !! Citi<ref name="GovStat" /> |- | 2000|| 1751|| 1437 (82%)|| 212 (12%)|| 30 (2%)|| 15 (1%)|| 11 (1%)|| 25 (1%)|| 21 (1%) |- | 2021|| 963|| 853 (89%)|| 81 (8%)|| 6 (1%)|| 3 (0%)|| 6 (1%)|| 8 (1%)|| 5 (1%) |} === Cilvēki === Strenču skolā 1912.—1914. gadā mācījies un līdz 1919. gadam par miesta fotogrāfu strādājis dzejnieks J. Krauklis, kurš pazīstams ar pseidonīmu [[Jānis Ziemeļnieks]]. * [[Kaspars Pūce]] (1948), latviešu aktieris un rakstnieks. * [[Dāvis Spunde]] (1878-1960), fotogrāfs == Kultūras un vēstures pieminekļi == * Strenču aptieka, celta 1901. gadā. * Strenču baznīca ir celta 1907. gadā, bet tās tornis (arhitekts [[Frīdrihs Skujiņš]]) uzcelts 1937. gadā. * 1907. gadā pabeigtā [[Strenču Psihoneiroloģiskā slimnīca]], arhitekts Augusts Reinbergs. Mūsdienās slimnīcā ir ierīkots arī muzejs. * 1909. gadā pabeigts dzelzsbetona tilts pār Gauju. == Attēlu galerija == <gallery> Strenči, Rīgas iela 2018. gadā.jpg|Strenči, Rīgas iela 2018. gadā Strenčupīte Strenčos pie Rīgas ielas.jpg|Strenčupīte Strenčos pie Rīgas ielas Strenči, psihoneiroloģiskās slimnīcas kompleksa ēkas.jpg|Strenči, psihoneiroloģiskās slimnīcas kompleksa ēkas Piemiņas akmens 1941 gadā nogalinātajiem ebrejiem.jpg|Piemiņas akmens 1941. gadā nogalinātajiem ebrejiem </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Valmieras novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Strenču novads}} {{Valkas rajons}} {{Valkas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Strenči| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] a3puh9l830o0e0dhi6xyq80jzkvjsw9 0 5486 4548555 4435857 2026-11-12T07:04:17Z Lasks 38532 4548555 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Varakļāni (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Varakļāni | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Varakļāni palace.jpg | imagesize = | image_caption = Varakļānu muižas pils | image_flag = | flag_link = Varakļānu karogs | image_shield = Varaklani COA.svg | shield_link = Varakļānu ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Madonas novads | pushpin_label_position = | latd = 56 | latm = 36 | lats = 37 | latNS = N | longd = 26 | longm = 45 | longs = 09 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1928]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Warkland}}<br /> | area_total_km2 = 5.33 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Varakļāni}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 105 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4838 | website = {{URL|www.varaklani.lv}} | footnotes = }} '''Varakļāni''' ({{val|ltg|Varakļuoni}})<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf |title=Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā |publisher=[[Valsts valodas centrs]] |access-date=2020. gada 3. janvārī |archive-date=2020. gada 25. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201125114948/https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf }}</ref> ir [[pilsēta]] [[Latgale|Latgalē]] netālu no [[Vidzeme]]s robežas. Izvietojusies novada dienvidaustrumos [[Kažova]]s kreisajā krastā pie autoceļa [[A12]]. Attālums līdz novada centram [[Madona|Madonai]] — 50 km, līdz [[Rīga]]i — 200 km. == Vēsture == {{galvenais|Varakļānu vēsture}} Pirmo reizi Varkas novads pieminēts 1226. gadā kā [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapa Alberta]] vasaļa [[Kokneses Tedoriks|Kokneses Teodorika]] lēnis.<ref>Dokumentā rakstīts, ka no Letijā iekarojamām zemēm mestrs var, nedaloties ar bīskapu, pakļaut tikpat lielu novadu, kādu bīskaps izlēņoja Varkā Teodorikam no Kokneses ({{val|la|Convenit praeterea inter eos, quod si magister poterit sibi subjugare de Lettia partem aequivalentem illi, quam ipse episcopus Theodorico de Cocansi (Cokenois) in Warka eam dividire cum episcopo minime teneatur}}).</ref> Zināms, ka 1784. gadā Varakļāniem bija miesta tiesības. 1789. gadā grāfs [[Mihaels fon der Borhs]] uzcēla mūra pili un iekārtoja pils parku ar dīķiem. 1928. gada 11. februārī Varakļāni ieguva pilsētas tiesības. 1935. gadā 58% no pilsētas iedzīvotājiem bija [[ebreji]]. Latvijas PSR laikā no 1949. līdz 1956. gadam pilsēta bija [[Varakļānu rajons|Varakļānu rajona]] centrs, bet līdz 1962. gadam tā atradās [[Viļānu rajons|Viļānu rajona]] sastāvā. Līdz 2009. gadam Varakļāni ietilpa [[Madonas rajons|Madonas rajonā]], kad tika izveidots [[Varakļānu novads]]. 2024. gadā nolēma pēc nākošā gada pašvaldību vēlēšanām Varakļānu novadu pievienot Madonas novadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=353139|title=Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-06-30|language=lv}}</ref> == Ievērojamas vietas un objekti == * [[Varakļānu muižas pils]], celta no [[1783]]. līdz [[1789]]. gadam; * Pilsētas parks; * Mīlestības akmens — atrodas [[Kažova]]s upes krastā; * [[Varakļānu Svētā Viktora kapela]], celta [[1814]]. gadā; * [[Varakļānu Sv. Marijas katoļu baznīca]], celta no [[1851]]. līdz [[1854]]. gadam; * [[Varakļānu luterāņu baznīca]], celta [[1874]]. gadā, atjaunota [[1994]]. gadā; * Ebreju kapsēta — divi pieminekļi [[Holokausts Latvijā|Holokaustā]] nogalinātajiem<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://memorialplaces.lu.lv/memorialas-vietas/latgale/varaklani/|title=Varakļānu novads, Varakļāni, Ebreju kapi : Holokausta memoriālās vietas Latvijā|website=memorialplaces.lu.lv|access-date=2021-06-02}}</ref>; * Varakļānu novada kultūras centrs (celts un atklāts 1958. gada 4. augustā, arhitekts Andrejs Aivars<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2020/06/Brownfields.Seminar4.presentation.Zvirgzdins.final_.pdf|title=Desperately trying to capture the vanishing past: Soviet architecture heritage in Latvia|last=Zvirgzdiņš|first=Artis|access-date=2021-09-20|date=2020-01-22|archive-date=2021-09-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20210920212535/https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2020/06/Brownfields.Seminar4.presentation.Zvirgzdins.final_.pdf}}</ref>). == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1867|1055 |1897|1810 |1905|2517 |1935|1661 |1943|993 |1959|2341 |1970|2582 |1979|2569 |1989|2798 |2000|2347 |2011|1979 |2021|1701 }} === Etniskais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Varakļānu iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā |access-date=28.01.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (1560) |green|91.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (101) |red|5.9}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (47) |purple|2.8}} }} {{-}} === Ievērojamas personības === * [[Alberts Cimanovskis]] (1957—2020), priesteris * [[Edgars Eriņš]] (1986), vieglatlēts * [[Sandis Ģirģens]] (1980), politiķis * [[Ilmārs Latkovskis]] (1958), žurnālists, publicists un politiķis * [[Konstantīns Počs]] (1912—1994), fiziķis un konstruktors * [[Rita Strode]] (1955), politiķe * [[Osvalds Zvejsalnieks]] (1944–2022), gleznotājs * [[Andrejs Svilāns]] (1968), politiķis, dendrologs == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category-inline|Varakļāni}} * [http://www.atputasbazes.lv/lv/apskates_objekti/varaklanu_muiza/ Varakļānu muižas pils attēli] {{Madonas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Varakļānu novads}} {{Madonas rajons}} {{Rēzeknes rajons}} {{Viļānu rajons}} {{Varakļānu rajons}} {{Viļānu apriņķis}} {{Rēzeknes apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Varakļāni| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] ckih0vjr8jmst3i1ckqjueiswuub2ri 0 5492 4548556 4519786 2026-11-12T07:04:49Z Lasks 38532 4548556 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Viesīte (nozīmju atdalīšana)|Viesīte}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Viesīte | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Viesite kolaza.png|thumb|Viesīte town collage | imagesize = | image_caption = Pilsētas skati | image_flag = Flag_of_Viesīte.png | flag_link = Viesītes karogs | image_shield = Viesite COA.svg | shield_link = Viesītes ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Jēkabpils novads | pushpin_label_position = | latd = 56 | latm = 20 | lats = 42 | latNS = N | longd = 25 | longm = 33 | longs = 27 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Jēkabpils novads]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[1634]]. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš [[1928]]. gada | seat_type = Vēsturiskie<br>nosaukumi | seat = {{val|lv|Eķengrāve, Ēķingrāve, Ieķingrāve, Āžu miests, Āži}}<br>{{val|de|Eckengrafen}}<br>{{val|ru|Экенграфен}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/50532 |title=Latvijas pilsētu vēsturiskie vāciskie, poliskie vai krieviskie nosaukumi |access-date={{dat|2018|03|10||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241221141414/https://www.vestnesis.lv/ta/id/50532 }}</ref> | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 2.3 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Viesīte}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 115 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5237 | area_code = <small>(+371)</small> 652 | website = {{URL|www.viesite.lv}} | footnotes = }} '''Viesīte''' ir pilsēta [[Sēlija|Sēlijā]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]]. Tās kopējā platība ir 2,3 km² un iedzīvotāju skaits {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Viesīte}}.<ref name="iedz skaits" /> Pēc iedzīvotāju skaita tā ir trešā lielākā apdzīvotā vieta Sēlijā (neskaitot republikas nozīmes pilsētas [[Jēkabpils|Jēkabpili]] un [[Daugavpils|Daugavpili]], kas abas Sēlijā atrodas daļēji). Mazpilsēta atrodas [[Augšzemes augstiene]]s [[Sēlijas paugurvalnis|Sēlijas paugurvalnī]]. Reljefs pilsētā izteikti paugurains. Ziemeļrietumu daļā atrodas [[Mazais ezers (Viesīte)|Mazais ezers]]. Āžu krogs, kas ir apdzīvotas vietas izveidošanās sākums, pirmoreiz minēts [[1634]]. gadā. Nozīmīgu lomu apdzīvotās vietas attīstībā deva [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš]], kas pastāvēja no 1916. līdz 1972. gadam. Tā pastāvēšanas laikā miests strauji attīstījās — te atradās dzelzceļa depo un vairākas sabiedriskas iestādes. Pilsētas tiesības Āžu miestam piešķirtas [[1928]]. gadā. Mūsdienās Viesīte ir neliela mazpilsēta, galvenā iedzīvotāju nodarbošanās ir pakalpojumu sfērā. Gar Viesīti iet [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais autoceļš]] [[autoceļš P75|P75]], attālums līdz Jēkabpilij ir 30 km, līdz [[Rīga]]i — 143 km, līdz Lietuvas robežai 31 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/?page_id=8415 |title=Viesītes novads |access-date={{dat|2018|03|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180302234056/http://www.viesite.lv/?page_id=8415 |archivedate={{dat|2018|03|02||bez}} }}</ref> == Vēsture == Viesīte izveidojusies uz [[Eķengrāves muiža]]s (sākotnējais nosaukums ''Eichengrabe'' — "Ozolgrava") zemes. Vēstures avotos muiža kā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[lēnis]] mestra [[Bernds fon der Borhs|Bernta Borha]] laikā minēta 1477. gadā. [[Kurzemes un Zemgales hercogvalsts]] laikā muiža bieži mainīja īpašniekus. 1634. gadā pirmoreiz minēts Āžu krogs, kas atradās uz muižas zemes [[Jaunjelgava]]s, [[Jēkabpils]], [[Aknīste]]s un [[Nereta]]s ceļu krustojumā. 1873. gadā Eķengrāves muižas īpašnieks [[Linteni|Johans Rehenbergs-Lintens]] Āžu kroga ēkas pārdeva ebreju tirgotājam Ābramam Vasermanim, vēlāk Dāvidam Kacam. 1881. gadā izveidoja Āžu pamatskolu, 1884. gadā aptieku. Ap 1890. gadu pie kroga izveidojās lielāka apdzīvota vieta, kuru dēvēja par '''Eķengrāves Āžu miestu'''. 1895. gadā krogu publiskā izsolē ieguva Jānis Plūme. 1912. gadā Āžos jau bija 800 iedzīvotāju.<ref>[https://www.vestnesis.lv/ta/id/49806 Viesīte kā Sēlijas sirds] [[Jānis Stradiņš]] "Latvijas Vēstnesis" 18.09.1998., Nr. 271/272</ref> [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā 1915. gadā Eķengrāvi ieņēma [[Vācijas Impērija|Vācijas]] karaspēks, kas 1916. gadā frontes apgādei uzbūvēja [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļu]], pa kuru pārvadāja kara materiālus. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 14. oktobrī pie Valeskalniņa notika [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas pulka]] bataljona (bijušā Augškurzemes partizānu pulka) karavīru vienības kauja ar [[Bermonta armija]]s izlūku vienību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jvestnesis.lv/modules.php?name=News&file=article&sid=1125 |title="Jaunais vēstnesis" 2008. novembris |access-date={{dat|2015|04|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304124553/http://jvestnesis.lv/modules.php?name=News&file=article&sid=1125 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> 1921. gada 1. jūlijā Eķengrāves miestam piešķīra pašvaldības tiesības, 1926. gadā Āžu miestu pārdēvēja par Viesīti un 1928. gada 7. februārī tam piešķīra pilsētas tiesības. 1920.—1930. gados Viesīte bija nozīmīgs dzelzceļa mezgls. No šejienes ar bānīti varēja nokļūt [[Daudzeva|Daudzevā]], Jēkabpilī, Aknīstē un Neretā. Ir saglabājušās dažas no stacijas ēkam, dzelzceļa uzbēruma posmi, bet Viesītē saglabāts un atjaunots arī mazbānīša sastāvs. 1935. gada 11. augustā Valeskalniņā atklāja pēc Vilhelma Treija meta izkalto Viesītes Brīvības pieminekli ar uzrakstu „Brīvība, tautas dzīvība”. 1937.— 1939. gadā netālu tika uzbūvēta [[Viesītes luterāņu baznīca]]. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Viesītes Brīvības piemineklim priekšā uzcēla Sarkanās armijas Brāļu kapu pieminekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/2437/ |title=zudusilatvija.lv |access-date={{dat|2015|04|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304213206/http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/2437/ |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> == Ģeogrāfija == [[Attēls:Улица - panoramio (4).jpg|190px|thumbnail|left|Iela Viesītē.]] Viesīte atrodas Latvijas dienvidaustrumu daļā, [[Sēlija]]s kultūrvēsturiskā novada vidienē. Fizioģeogrāfiski tā izveidojusies [[Augšzemes augstiene]]s [[Sēlijas paugurvalnis|Sēlijas paugurvaļņa]] centrālajā daļā (saukts arī par Viesītes morēnu valni). Pēc ainavu iedalījuma pilsēta atrodas mežāru morēnas paugurainē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://naujene.lv/Media/Default/Attistiba/ainavu_karte.jpg |title=Latvijas ainavu karte |access-date={{dat|2018|03|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160915050556/http://naujene.lv/Media/Default/Attistiba/ainavu_karte.jpg |archivedate={{dat|2016|09|15||bez}} }}</ref> Ziemeļaustrumos no Pilsētas motokrosa trases 500 m aiz pilsētas robežas atrodas viens no augstākajiem paugurvaļņa punktiem [[Stampānu kalns]] (141 m).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=augst%C4%81kais&id=963678&g=1 |title=Viesīte:letonika.lv |access-date={{dat|2018|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201204224302/https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=augst%C4%81kais&id=963678&g=1 }}</ref> Viesītes rietumu daļā stiepjas ģeoloģisks veidojumas Valeskalniņš, veidojies ap 2. gadsimtu pirms mūsu ēras. Tas ir vienīgais [[oss]] Sēlijas paugurvalnī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/?page_id=29407 |title=Maršruts Viesītes pilsētā |access-date={{dat|2018|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2018|03|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180302235127/http://www.viesite.lv/?page_id=29407 }}</ref> Kopumā reljefs visā pilsētā izteikti paugurains, tā dēļ veidojies haotisks vēsturiskais ielu tīkls un neregulāra apbūve. Ziemeļrietumu daļā atrodas [[Mazais ezers (Viesīte)|Mazais ezers]]. Tā platība 1,5 ha. Gar ezera dienvidu krastu ierīkota labiekārtota pastaigu taka, kas ved uz Mīlestības saliņu — brīvdabas estrādi. Takā iespējams iepazīt [[Dumbrājs|dumbrāja]] dabu un vērot putnus. Ezera krastā izveidota atpūtas vieta un āra trenažieri.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&op=out&id=24219&r=Jekabpils |title=Viesītē atjaunota Mīlestības taka |access-date={{dat|2018|03|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719123511/http://www.jekabpilslaiks.lv/index.php?mod=1&op=out&id=24219&r=Jekabpils |archivedate={{dat|2017|07|19||bez}} }}</ref> Viesītes pilsētas platība ir 2,3 km². Lielākās dabas platības veido dumbrājs ap Mazo ezeru un Riekstu kalns pilsētas austrumos. Lielu daļu pilsētas veido vēsturiskā koka un mūra mazstāvu apbūve. Ziemeļu daļā sastopamas savrupmājas, bet dienvidaustrumu daļā padomju laika apbūve, kas radusies kā PMK ([[pārvietojamā mehanizētā kolonna]]) un arodskolas rajons. Administratīvi no visām pusēm to ieskauj [[Viesītes pagasts]]. Pilsēta atrodas pie [[Autoceļš P75|autoceļa P75]] [[Jēkabpils]]—Lietuvas robeža ([[Nereta]]), ziemeļu-dienvidu virzienā cauri centram iet valsts vietējās nozīmes ceļš [[V956]] [[Daudzeva]]—Viesīte—[[Apserde]]. Vēsturiski šo ceļu krustojumam ir bijusi nozīmīga loma apdzīvotas vietas attīstībā, taču mūsdienās pilsētas ģeogrāfiskais novietojums un ceļu stāvoklis ir ekonomiski neizdevīgs.<ref name="viesite.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/download/ter.planojumi/VAP_gala_redakcijas_projekts_10_decembris.pdf |title=Viesītes novada attīstības programma 2014.-2020. gadam. |access-date={{dat|2018|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201205151805/http://www.viesite.lv/download/ter.planojumi/VAP_gala_redakcijas_projekts_10_decembris.pdf }}</ref> Pilsētai nav tieša labas kvalitātes autoceļu savienojuma ar [[Rīga|Rīgu]]. Lielākoties līdz Rīgai iedzīvotāji dodas caur [[Nereta|Neretu]]. Kopumā satiksmes plūsma un tranzītkravu apjomi pilsētā ir nelieli. === Klimats === Viesīte atrodas mitrā kontinentālā agroklimatiskā rajona siltajā apakšrajonā.<ref>Rudovics, A. Rudovica, T. 1993. Latvijas fiziskā ģeogrāfija. Zvaigzne ABC.</ref> Siltākais gada mēnesis ir jūlijs, bet aukstākais janvāris. Pēdējās pavasara salnas parasti novērojamas maija otrajā pusē, bet pirmās rudens salnas septembra otrajā pusē. Tuvākā [[meteoroloģisko novērojumu stacija]] atrodas [[Zīlāni|Zīlānos]] 35 km attālumā, kas nesniedz precīzus datus par klimatiskajiem apstākļiem Viesītē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.meteo.lv/meteorologijas-staciju-karte/?nid=460 |title=Novērojumu stacijas |access-date={{dat|2018|03|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170612155614/http://meteo.lv/meteorologijas-staciju-karte/?nid=460 |archivedate={{dat|2017|06|12||bez}} }}</ref> Līdzīgi kā pārējā Latvijas teritorijā, valdošie vēji pūš no dienvidrietumiem un rietumiem, retāk no dienvidiem vai dienvidaustrumiem. == Demogrāfija == [[Attēls:Viesites mikrorajons.jpg|thumb|Liela daļa viesītiešu dzīvo padomju laikā celtajā mikrorajonā]] Viesīte ir neliela mazpilsēta. Demogrāfiskie rādītāji 21. gadsimtā liecina, ka iedzīvotāju skaitam ir tendence samazināties.<ref name="viesite.lv"/> Tas notiek gan negatīva [[Dabiskais pieaugums|dabiskā pieauguma]], gan [[Cilvēku migrācija|migrācijas]] rezultātā. 2017. gadā pilsētā dzīvoja 856 sievietes un 724 vīrieši.<ref name="data.csb.gov.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://data.csb.gov.lv/ |title=Centrālās statistikas pārvaldes datubāze |access-date={{dat|2018|03|14||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120417193450/http://data.csb.gov.lv/ }}</ref> 2018. gada jūlijā Viesītē bija 228 iedzīvotāji līdz darbaspējas vecumam (15 gadiem), no kuriem 110 bija vīrieši un 118 sievietes. Bērni vecumā līdz 6 gadiem bija 95 — 47 sievietes un 48 vīrieši. Skolas vecumā (7-18 gadi) pilsētā dzīvoja 180 bērni, no tiem 94 sievietes un 86 vīrieši.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/Iedz%C4%ABvot%C4%81ju%20re%C4%A3istrs%20st.%20uz%2001072018/ISPB_Pasvaldibas_bernu_skaits_pagasti.pdf |title=Bērnu vecuma un dzimuma struktūra pašvaldībās (pagastu dalījumā)) |access-date={{dat|2018|11|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201125192710/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/Iedz%C4%ABvot%C4%81ju%20re%C4%A3istrs%20st.%20uz%2001072018/ISPB_Pasvaldibas_bernu_skaits_pagasti.pdf }}</ref> Šajā pašā gadā darbaspējas vecumā bija 1006 iedzīvotājs, no kuriem 508 bija vīrieši un 498 sievietes. Savukārt 375 iedzīvotāji bija pārsnieguši darbaspējas vecumu (virs 63 gadiem) — no tiem 133 vīrieši un 242 sievietes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/Iedz%C4%ABvot%C4%81ju%20re%C4%A3istrs%20st.%20uz%2001072018/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja_pagasti.pdf |title=Darbaspējas vecuma un dzimuma struktūra pašvaldībās (pagastu dalījumā) |access-date={{dat|2018|11|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181009071537/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/Iedz%C4%ABvot%C4%81ju%20re%C4%A3istrs%20st.%20uz%2001072018/ISDG_Pasvaldibas_darbaspeja_pagasti.pdf |archivedate={{dat|2018|10|09||bez}} }}</ref> Tātad darbspējas vecumā šajā gadā bija 63% pilsētnieku. Demogrāfiskās slodzes līmenis Viesītē 2018. gadā bija 625 apgādājamie uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem. 2018. gadā Viesītes pilsētas iedzīvotāju vidējais vecums bija 43,6 gadi, salīdzinoši 2000. gadā tas bija 37,7, bet 2011. gadā 41,0 gads. Skaitļi norāda uz vidējā vecuma palielināšanos, kas saskan ar kopējām tendencēm visā valstī.<ref>[https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__riga/RIG020.px/table/tableViewLayout1/?rxid=0811dd84-5fad-4be0-b361-32865ca3b97e Pastāvīgo iedzīvotāju vidējais vecums]{{Novecojusi saite}}</ref> 1925. gadā Eķengrāves miestā dzīvoja 1124 cilvēks — 562 vīrieši un precīzi tikpat sieviešu. No tiem Latvijas pavalstniecība bija 1102 cilvēkiem — 547 vīriešiem un 555 sievietēm. Miestā dzīvoja arī 2 Lietuvas, 1 Vācijas, 1 Krievijas pilsonis, bet 18 cilvēki bija bez noteiktas pavalstniecības. 2018. gadā Latvijas pilsoņi bija 1447 jeb 94% no visiem viesītiešiem. Latvijas nepilsoņi sastādīja 6% (89 iedzīvotāji). Savukārt citas valsts piederība bija tikai vienam pilsētas iedzīvotājam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__riga/?tablelist=true&rxid=0811dd84-5fad-4be0-b361-32865ca3b97e |title=Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc valstiskās piederības |access-date={{dat|2018|11|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190628111350/http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__riga/?tablelist=true |archivedate={{dat|2019|06|28||bez}} }}</ref> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām {{iedzsk|dat|dat_f=L}} pilsētā bija {{iedzsk|dati|Viesīte|format=yes}} iedzīvotāji.<ref name="iedz skaits" /> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = pagr |break = jā |cols = 3 |footnote = Avots:<ref name="data.csb.gov.lv" /> |1925|1124 |1930|1258 |1935|1368 |1939|1400 |1959|1991 |1979|2108 |1981|2097 |1990|2533 |1992|2564 |1994|2481 |1996|2434 |1998|2513 |2000|2249 |2002|2145 |2004|2046 |2006|1983 |2008|1902 |2010|1829 |2012|1728 |2014|1691 |2016|1705 }} === Etniskais sastāvs === Tāpat kā visā Latvijā, vēsturisku notikumu dēļ pilsētas etniskais sastāvs ir mainījies. [[Ebreji|Ebreju]] kopiena pilsētā ir zudusi. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="20" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskā sastāva izmaiņas no 1925. līdz 2021. gadam''' |- ! Gads!! Iedzīvotāju skaits!! [[latvieši]]!! [[krievi]]!! [[lietuvieši]]!! [[baltkrievi]]!! [[poļi]]!! [[ukraiņi]]!! [[vācieši]]!! [[ebreji]]!! citi |- | 1925.|| 1124|| 885|| 14|| 9|| 31|| 26|| nez.|| 5|| 152|| 2 |- | 1935.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1935_tautas_skatisana.pdf |title=Ceturtā tautas skaitīšana Latvijā |access-date={{dat|2018|03|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131114152539/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/1935_tautas_skatisana.pdf |archivedate={{dat|2013|11|14||bez}} }}</ref>|| 1368|| 1061|| 37|| 17|| 5|| 18|| nez.|| 3|| 193|| 6 |- | 1970.|| 1694|| 1329|| 201|| 62|| 37|| 32|| 7|| nez.|| nez.|| 26 |- | 1979.|| 2185|| 1745|| 276|| 66|| 49|| 35|| 7|| nez.|| nez.|| 7 |- | 1989.|| 2602|| 1884|| 476|| 73|| 68|| 31|| 36|| nez.|| nez.|| 34 |- | 2000.|| 2140|| 1667|| 295|| 67|| 48|| 35|| 21|| nez.|| nez.|| 7 |- | 2011.|| 1885|| 1448|| 197|| 53|| 45|| 25|| 11|| nez.|| nez.|| 6 |- | 2018.|| 1609|| 1227|| 176|| 46|| 36|| 30|| 9|| nez.|| nez.|| 13 |- | 2021.|| 1497|| 1186|| 179|| 45|| 33|| 27|| 11|| nez.|| nez.|| 16 |- |} == Tautsaimniecība == [[Attēls:Viesite local market.jpg|thumb|Viesītes tirgū atsevišķu produktu tirgotāji sastopami tikai noteiktos laikos, ko pilsētas iedzīvotāji zina.]] Viesītes pilsētā galvenās uzņēmējdarbības nozares ir administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, mežistrāde un transporta pakalpojumi. Pēc Lursoft uzņēmuma datu bāzēs pieeejamās informācijas, 2019. gada sākumā Viesītes pilsētas administratīvajās robežās bija reģistrēti 144 uzņēmējdarbības subjekti, no tiem 79 aktīvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lursoft.lv/ |title=Lursoft datu bāze |access-date={{dat|2019|03|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190323121605/https://www.lursoft.lv/ |archivedate={{dat|2019|03|23||bez}} }}</ref> Pilsētā darbojas 1 atvasināta publiska persona [[Viesītes novads|Viesītes novada dome]] un 12 iestādes. Iedzīvotāji apvienojušies 17 dažādās nevalstiskajās organizācijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/?page_id=44173 |title=Viesītes novada biedrības |access-date={{dat|2019|03|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191005081109/http://www.viesite.lv/?page_id=44173 |archivedate={{dat|2019|10|05||bez}} }}</ref> 2007. gadā Viesītes pilsētas attīstības indekss bija viszemākais [[Zemgales plānošanas reģions|Zemgales plānošanas reģionā]] -2,31.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/wp-content/uploads/2017/06/Uznnemejdarbibas_attistibas_iespejas_Viesites_novada.pdf |title=Uzņēmējdarbības attīstības iespējas Viesītes novadā |access-date={{dat|2019|03|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190323121605/http://www.viesite.lv/wp-content/uploads/2017/06/Uznnemejdarbibas_attistibas_iespejas_Viesites_novada.pdf |archivedate={{dat|2019|03|23||bez}} }}</ref> 2019. gada februārī reģistrētā bezdarba līmenis [[Viesītes novads|Viesītes novadā]] bija 6,4%. Var pieņemt, ka pilsētā kā novada centrā tas ir zemāks, taču līdzīgs valsts kopējam rādītājam — 5,2%. 2013. gadā no visā novadā reģistrētajiem 224 bezdarbniekiem, 115 dzīvoja pilsētā. Tobrīd novada kopējais bezdarba līmenis sasniedza 9,1%. Viesītes pilsētas teritorijā nav lielu ražošanas uzņēmumu. Iedzīvotāji nodarbināti dažādās pašvaldības iestādēs, mazumtirdzniecības uzņēmumos, apkārtnes zemnieku saimniecībās. Tāpat liela daļa izmanto iespēju strādāt tuvākajā nacionālās nozīmes centrā [[Jēkabpils|Jēkabpilī]], kas atrodas 31 km attālumā. Vietējiem ražotājiem pieejams pašvaldības atbalsts, kas izveidojusi kopīgu zīmolu "Viesīte ražo. Sēlijas produkts". Katru gadu iedzīvotāji var piedalīties vietējo projektu konkursā, lai iegūtu finansējumu savu ideju realizācijai. Uzņēmēji un tūrisma pakalpojumu sniedzēji regulāri piedalās dažādās izstādēs, gadatirgos un citos uzņēmējdarbības veicināšanas pasākumos Latvijā. === Transports === [[Attēls:Bus in viesite.jpg|thumb|Autobuss no Aknīstes uz Jēkabpili iebrauc Viesītes centrā.]] Viens no galvenajiem faktoriem pilsētas attīstībā ir bijis [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu lauku dzelzceļu mezgls]]. Tā pastāvēšanas laikā no 1916. līdz 1972. gadam galvenā stacija un depo atradās Viesītē. Pilsēta bija viens no galvenajiem [[Sēlija]]s lauku transporta mezgliem, no kura veda savienojums ar platsliežu dzelzceļu [[Dzelzceļa līnija Jelgava—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]. Šobrīd dzelzceļš ir nojaukts, Paula Stradiņa ielas malā saglabāts sliežu posms ar diviem ceļiem. Vēsturiskajā depo teritorijā izveidots [[muzejs "Sēlija"]]. Mūsdienās Viesīte sasniedzama vienīgi ar autotransportu. Pilsētai ir tiešie autobusu maršrutu savienojumi ar Rīgu, Jēkabpili, Neretu, Aknīsti, Subati, Jaunjelgavu un citām mazākām apdzīvotām vietām tuvākajā apkārtnē. Pilsētas neizdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, tā ir vāji sasniedzama no lielākiem attīstības centriem (izņemot Jēkabpili). Sabiedriskā transporta savienojums ar galvaspilsētu [[Rīga|Rīgu]] ir tikai vienu reizi dienā maršrutā Rīga-Jaunjelgava-Subate — vakarā uz Viesīti, no rīta uz Rīgu. Tas nedod iespēju veikt vienas dienas ceļojumu uz Viesīti ar sabiedrisko transportu. Tāpēc visbiežāk iedzīvotāji un ceļotāji no tālākām vietām dodas ar pārsēšanos caur Jēkabpili. [[Autoceļš P75]] Jēkabpils—Lietuvas robeža (Nereta) ir Latvijas reģionālais autoceļš, kas ir vienīgais asfalta seguma savienojums uz Viesīti ar citām apdzīvotām vietām. Privātā transporta maršruti uz galvaspilsētu visbiežāk ved caur [[Nereta|Neretu]]. Iedzīvotāji vairākkārt ir izteikuši nepieciešamību pēc asfalta uz [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējā autoceļa]] [[V956]] Daudzeva-Viesīte-Apserde, kas būtu taisnākais savienojums ar galvaspilsētu, taču VAS "Latvijas Valsts ceļi" šo priekšlikumu nesaskata par ekonomiski pamatotu.<ref>http://www.viesite.lv/wp-content/uploads/2017/06/Parskats_par_Viesites_novada_AP_izstrades_gaitu.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190322152203/http://www.viesite.lv/wp-content/uploads/2017/06/Parskats_par_Viesites_novada_AP_izstrades_gaitu.pdf |date={{dat|2019|03|22||bez}} }} Pārskats par Viesītes novada attīstības programmu 2014.-2020. gadam</ref> Tranzīta satiksmes plūsma pilsētā ir niecīga un nerada būtiskas problēmas. === Tūrisms === Aktīvā tūrisma sezona Viesītē ir no aprīļa līdz oktobrim. Galvenais tūrisma pakalpojuma sniedzējs ir [[muzejs "Sēlija"]], kura pārziņā atrodas arī Amatniecības centrs un Viesītes tūrisma informācijas punkts. Tūristiem pilsētā pieejamas gan pastaigu ekskursijas gida pavadībā, gan braucieni ar elektrobānīti — tūristu vilcieniņu. Galvenie apskates objekti ir muzeja "Sēlija" nodaļas [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Mazā Bānīša parks]] un [[Muzejs "Sēlija"#Paula Stradiņa skola|Paula Stradiņa skola]], Viesītes Kultūras pils un Mīlestības taka. Viesītes Kultūras pils kā platības ziņā lielākā Sēlijas kultūras celtne piesaista dažādus māksliniekus. Ēkai ir liels potenciāls kultūras tūrisma jomā, taču to kavē pilsētas zemā ekonomiskā aktivitāte un vāja Latvijas reģionālā politika. Tūristus visvairāk piesaista pilsētas vēsturiskais centrs ar līkumainajām ielām un vēsturisko mazstāvu apbūvi, kā arī paugurainais reljefs. Pilsētā darbojas kafejnīca, ēdnīca, 3 pārtikas veikali. Naktsmītnes pieejamas bijušās arodvidusskolas dienesta viesnīcā un viesu namā tiešā pilsētas tuvumā. Pilsētā 4 vietās pieejams bezmaksas WiFi. Tūrisma informācijas punktā un Amatniecības centrā iegādājami suvenīri, vietējo amatnieku un mājražotāju darinājumi. Tūrisma informācijas punkts sniedz noderīgas ziņas par iespējām ceļotājiem gan tuvākajā apkārtnē, gan visā [[Sēlija|Sēlijā]] kopumā. == Izglītība == Par pirmo izglītības iestādi Āžu miesta bērniem uzskatāmas "Robežnieku" mājas miesta nomalē. Tajās 1855. gadā mājas saimnieks Kreimanis uzņēmies ziemās mācīt lasīšanu un rēķināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/wp-content/uploads/2017/04/VNV_03_2017.pdf |title=Viesītes pagasta pamatskolas vēstures lappuses pārlapojot |access-date={{dat|2019|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190413121948/http://www.viesite.lv/wp-content/uploads/2017/04/VNV_03_2017.pdf |archivedate={{dat|2019|04|13||bez}} }}</ref> Vēlāk skola pārcelta uz plašākām telpām "Aumaņu" mājās miesta teritorijā. 1878. gadā pagasta valde nolēma celt jaunu ēku speciāli skolas vajadzībām, kas pabeigta 1880. gadā.<ref>[https://www.delfi.lv/turismagids/jaunumi/viesites-muzeja-selija-atklas-jaunu-ekspoziciju.d?id=50830975 Viesītes muzejā 'Sēlija' atklās jaunu ekspozīciju]</ref> Jaunajā '''Eķengrāves pagastskolas''' ēkā ierīkoja mācību klases, internātu, skolotāja dzīvokli, policista kantori un aizturēšanas telpu, kā arī kādu laiku te atradās pagasta valde un rakstveža dzīvoklis. Tā kā miestā savas baznīcas nav bijis, kādu laiku skolas zālē noturēti arī dievkalpojumi. 1896. gadā šajā skolā luterāņu mācītājs [[Johans Stenders (mācītājs)|Johans Stenders]] kristīja [[Pauls Stradiņš|Paulu Stradiņu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://dom.lndb.lv/data/obj/file/302027.pdf |title=Profesora Paula Stradiņa atcere |access-date={{dat|2019|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190413121951/http://dom.lndb.lv/data/obj/file/302027.pdf |archivedate={{dat|2019|04|13||bez}} }}</ref> 1963. gadā skolu pievienoja pilsētas vidusskolai, pārceļot arī skolēnus un skolotājus. 1944. gadā Viesītē atklāja mācības krievu valodā. No 1947. gada tās turpinājās vēsturiskajā pagastskolas ēkā. No 1962. gada tā kļuva par astoņgadīgo skolu ar krievu mācību valodu, vēlāk nosaukta par '''Viesītes pamatskolu'''. 2001. gadā skolā mācījās ap 60 skolēnu un strādāja 10 pedagogi.<ref>Laika soļos ieklausoties: Viesītes novads cauri gadsimtiem. Sast. Ābolniece L. Viesītes pilsētas ar lauku teritoriju dome, 2008 138. lpp.</ref> 2002. gadā skola likvidēta, vecākiem atbalstot bērnu mācības latviešu valodā [[Viesītes vidusskola|Viesītes vidusskolā]]. '''[[Viesītes vidusskola]]s''' vēsture aizsākusies Eķengrāves "Ratniekos", kur atvērtas 2 klases miesta bērniem (sākotnēji pazīstama kā pilsētas skola pretstatā pagastskolai). Vēlāk skolu pārcēla uz Stradiņu ģimenes īpašumu [[Raiņa iela (Viesīte)|Raiņa ielā]] 55. 1929. gadā sākta pilsētas pamatskolas ēkas celšana. Mācības jaunajā skolā sākas 1933. gada rudenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.edu.lv/lapas/par_skolu/index1.html#V%C4%92STURE |title=Viesītes vidusskolas vēsture |access-date={{dat|2019|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2018|08|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180818034526/http://viesite.edu.lv/lapas/par_skolu/index1.html#V%C4%92STURE }}</ref> No 1944. gada tā darbojas kā nepilnā vidusskola, bet 1949. gadā to pabeidz pirmais vidusskolas izlaidums. Pilsētā darbojusies arī '''Viesītes ebreju privātā pamatskola''' "Tora vdereh erec" (''latviski: "mācība un pieklājība)''", kurā, pretstatā vairumam Latvijas ebreju skolu ar [[jidišs|jidiša]] apmācību, mācīja [[ivrits|ivritu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.academia.edu/26512650/Ebreju_v%C4%93sture_Vies%C4%ABt%C4%93 |title=Ebreju vēsture Viesītē |access-date={{dat|2019|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190416164150/https://www.academia.edu/26512650/Ebreju_v%C4%93sture_Vies%C4%ABt%C4%93 }}</ref> Tā pastāvēja no 1930. līdz 1937. gadam un atradās reliģiski ortodoksālās biedrības "Agudat Israel" pārziņā. Skolēnu skaits tajā bijis neliels, jo vairums ebreju mācījušies latviešu valodā pilsētas pamatskolā. Lai [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu dzelzceļa]] apkalpošanai iegūtu kvalificētus darbiniekus, 1936. gadā nodibināja '''dzelzceļa arodskolu'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.edu.lv/banitis/lapas/banitis_v/banitis.htm |title=Sāk strādāt Viesītes arodskola |access-date={{dat|2019|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170619121050/http://www.viesite.edu.lv/banitis/lapas/banitis_v/banitis.htm |archivedate={{dat|2017|06|19||bez}} }}</ref> Audzēkņu mācības noritēja vakaros pilsētas pamatskolas telpās, bet pārējā laikā tie apguva praksi dzelzceļa depo darbnīcās. Skola pastāvēja līdz 1941. gadam. 1974. gadā atklāja jaunu profesionālo mācību iestādi '''Viesītes arodvidusskolu''', kuras galvenais uzdevums bija melioratoru apmācība. Vēlāk mācību iespējas papildināja citas lauku profesionālās izglītības programmas — mehanizatori, zivkopji, lopkopji, lauku celtnieki, lauku māju saimnieces un zemkopji. 21. gadsimta sākumā skolā mācījās datorsistēmu tehniķi, apdares darbu strādnieki, pavāri un koksnes materiālu apstrādātāji. 2011. gadā skolu apvienoja ar Aizkraukles arodvidusskolu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://likumi.lv/doc.php?id=226704 |title=Par Aizkraukles arodvidusskolas un Viesītes arodvidusskolas reorganizāciju |access-date={{dat|2019|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2024|11|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241104062755/https://likumi.lv/doc.php?id=226704 }}</ref> un 2013. gadā slēdza sliktā materiāltehniskā nodrošinājuma un mazā skolēnu skaita dēļ. '''[[Viesītes Mūzikas un mākslas skola]]''' savu darbību uzsāka 1988. gadā kā [[Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola]]s filiāle. 2008. gadā, pievienojot [[Jēkabpils mākslas skola]]s Viesītes filiāli, to pārveidoja par patstāvīgu mācību iestādi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vmms.lv/?page_id=99 |title=Par Viesītes mūzikas un mākslas skolu |access-date={{dat|2019|04|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170313140004/http://www.vmms.lv/?page_id=99 |archivedate={{dat|2017|03|13||bez}} }}</ref> [[Attēls:Preschool viesite town latvia.png|thumb|190px|left|Bērnudārzs "Zīlīte" atrodas pilsētas mikrorajonā.]] '''[[Sēlijas Sporta skola]]''' (sākotnēji Viesītes Sporta skola) dibināta 2008. gadā. Tā veic apmācību vispārējās fiziskās izglītības sagatavošanā, vieglatlētikā, volejbolā un futbolā ne tikai Viesītē, bet arī citviet [[Sēlija|Sēlijā]] un [[Pļaviņas|Pļaviņās]]. 2019. gadā pilsētā darbojas četras izglītības iestādes: * [[Viesītes vidusskola]] * pirmsskolas izglītības iestāde (PII) "Zīlīte" * [[Sēlijas Sporta skola]] * [[Viesītes Mūzikas un mākslas skola]] Interešu izglītību dažādās jomās nodrošina Viesītes Mūzikas un mākslas skola. Pilsētā darbojas Jaunatnes iniciatīvu centrs. == Sports == [[Attēls:Stadium Viesite town latvia.jpg|thumb|Viesītes pilsētas stadions|190px]] 2016. gadā Viesītē atklāts renovētais Viesītes stadions. Ikdienā stadionu izmanto gan [[Viesītes vidusskola]]s, gan [[Sēlijas Sporta skola]]s audzēkņi, gan arī pilsētas iedzīvotāji. Šajā sporta kompleksā ietilpst basketbola laukums, mākslīgā seguma futbola laukums, divi smilšu volejbola laukumi, tenisa korts, lodes grūšanas sektors, tāllēkšanas sektors, skrejceļš ar mākslīgo segumu, tiesnešu māja un auto stāvlaukums.<ref>[http://www.bdaugava.lv/zinas/olimpiskaja-diena-atklaj-rekonstrueto-stadionu-viesite Atklāj rekonstruēto stadionu Viesītē]</ref> [[Sēlijas Sporta skola|Sēlijas sporta skolā]], kas izmanto pilsētas stadionu, akreditētas mācību programmas volejbolā, vieglatlētikā un futbolā. Viesītes Sporta klubs apsaimnieko trenažieru un svarcelšanas zāli, kas atrodas Viesītes Kultūras pils pagrabstāvā. Sporta klubs organizē dažādas sacensības — makšķerēšanā, svarcelšanā, rīko Viesītes sporta svētkus. Klubs piedāvā spēlēt galda tenisu, novusu un citas galda spēles. Pilsētas kafejnīcās regulāri notiek zolītes čempionāti. Veloklubs "Selonia" pulcē dažāda vecuma riteņbraukšanas entuziastus. katru gadu klubs rīko MTB kalnu riteņbraukšanas sacensības "Viesītes Mazbānīša kauss" un foto orientēšanās spēli “Pa Āža takām”. 2018. gadā Viesītes tirgus laukumā biedrība atklāja Viesītes publiskā velosipēdu apkopes staciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/?p=42981 |title=Viesītes publiskā velosipēda apkopes stacijas atklāšana |access-date={{dat|2019|03|22||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201205140341/https://www.viesite.lv/?p=42981 }}</ref> Kluba biedri piedalās gan sacensībās Latvijā, gan ārvalstīs. Latvijas Cistiskās fibrozes biedrības atbalsta centrā "Viesītei" iespējams apmeklēt ārstniecisko vingrošanu fizioterapeita vadībā. Tāpat šeit sniedz masāžas pakalpojumus. Pie [[Viesītes vidusskola]]s izveidots ledus laukums, kurā tiek rīkoti atklātie hokeja turnīri. Pie daudzdzīvokļu mājām Meža ielā izveidots āra trenažieru laukums pieaugušajiem. Pie bērnudārza "Zīlīte" iedzīvotāji aktīvi izmanto strītbola laukumu. Trenēties iespējams arī bijušās Viesītes arodvidusskolas stadionā, kur saglabājies skrejceļš un dažādas līdztekas. Nozīmīgākie sporta pasākumi: * Viesītes čempionāts zolītē * Veselības nedēļa * Viesītes Mazbānīša kauss — kalnu riteņbraukšanas sacensības jūnija 1. svētdienā * Viesītes Sporta svētki — jūlijā * Spārniņa kauss — ikgadējas sacensības volejbolā rudenī, veltītas sporta trenerim Voldemāram Spārniņam == Kultūra == [[Attēls:Viesites kulturas pils.jpg|thumb|Kultūras pils ir lielākā kultūras celtne Latvijas laukos.]] Galvenā kultūras iestāde pilsētā ir Viesītes Kultūras pils. Tas ir lielākais Latvijas lauku kultūras nams — ēkas kopējā platība 5824m², koncertzāles skatuves izmēri 154 m².<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/viesites-kulturas-pils |title=Viesītes Kultūras pils |access-date={{dat|2019|03|23||bez}} |archive-date={{dat|2020|11|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201125085009/https://kulturasdati.lv/lv/kulturas-centri/viesites-kulturas-pils }}</ref> Ēkā atrodas koncertzāle ar 350 skatītāju vietām, deju zāle, tradīciju zāle, kino un konferenču zāle un izstāžu zāle. Vērienīgo ēku izmanto arī dažādas pašvaldības iestādes, Viesītes Sporta klubs un daži komersanti. Kultūras pils ir nozīmīga pulcēšanās vieta visas [[Sēlija]]s mērogā — te ir notikuši 4 Sēlijas kongresi,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://seluklubs.lv/?page_id=31 |title=Sēlijas kongresi |access-date={{dat|2019|03|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160630131324/http://seluklubs.lv/?page_id=31 |archivedate={{dat|2016|06|30||bez}} }}</ref> vairāku gadu garumā notika zinātniskā konference "[[Mārtiņš Buclers|Buclera lasījumi]]", Sēlijas skolēnu zinātnisko darbu lasījumi "[[Pauls Stradiņš|Paula Stradiņa]] lasījumi" un citi sēļiem nozīmīgi sarīkojumi. Akadēmiķis [[Jānis Stradiņš]] savās publikācijās vairākkārt šo celtni nodēvējis par sēļu vai Sēlijas pili kā visa novada garīgo centru.<ref>https://www.vestnesis.lv/ta/id/49806 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701103752/https://www.vestnesis.lv/ta/id/49806 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }} Viesīte kā Sēlijas sirds. Latvijas Vēstnesis. 18.09.1998., Nr. 271/272 (1332/1333)</ref> Ikdienā te notiek dažādi koncerti, vietējo pašdarbības kolektīvu priekšnesumi un svinīgas pieņemšanas tradīciju zālē. Kino un konferenču zālē regulāri tiek demonstrētas jaunākās latviešu filmas. Līdz [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] slēgšanai pilsētā darbojās arī dzelzceļnieku klubs, kuram bija plaša kultūras un sporta dzīve. Dzelzceļniekiem bija sava futbola un volejbola komanda, apgaismota slidotava un treniņi svarcelšanā. Klubā darbojās dzelzceļnieku pūtēju orķestris, sieviešu vokālais ansamblis, depo estrādes orķestris, dramatiskais pulciņš, vīru koris.<ref>Laika soļos ieklausoties: Viesītes novads cauri gadsimtiem. Sast. Ābolniece L. Viesītes pilsētas ar lauku teritoriju dome, 2008 154.—155. lpp.</ref> Ar dzelzceļa depo pašdarbnieku vēsturi var iepazīties [[Muzejs "Sēlija"|muzejā "Sēlija"]]. ==== Kolektīvi ==== Kultūras pilī darbojas pūtēju orķestris, amatierteātris “Vēris”, jauktais koris, 6 bērnu un jauniešu deju kolektīvi, 2 vidējās paaudzes deju kolektīvi, bērnu un jauniešu dramatiskais pulciņš, mūzikas studija (vokālā un instrumentālā grupa), rokdarbu pulciņš "Savam priekam". Viesītes mūzikas un mākslas skolā darbojas vokālais ansamblis un koris, kā arī dažādi interešu izglītības pulciņi. Brīvo laiku bērni un jaunieši var pavadīt Viesītes Jaunatnes iniciatīvu centrā. Tā telpās darbojas arī Viesītes Māmiņu klubs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.viesite.lv/?p=42469 |title=Māmiņu klubs nosvin savu otro dzimšanas dienu |access-date={{dat|2019|03|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201205140132/https://www.viesite.lv/?p=42469 }}</ref> Novada amatnieki un rokdarbnieki pulcējas Viesītes Amatniecības centrā. === Muzejs "Sēlija" === {{Pamatraksts|Muzejs "Sēlija"}} 2000. gadā dibināts Viesītes muzejs "Sēlija". Tā misija ir saglabāt un popularizēt Sēlijas kultūrvēsturiskā novada mantojumu. Muzeju veido trīs nodaļas — Mazā Bānīša parks un Paula Stradiņa skola pilsētā, kā arī Mārtiņa Buclera fotogrāfijas kabinets [[Saukas pagasts|Saukas pagasta]] [[Lone|Lonē]]. Mazā Bānīša parka teritorijā atrodas arī Viesītes tūrisma informācijas punkts un Viesītes Amatniecības centrs. Muzejā tiek rīkotas izstādes, lekcijas, dažādi piemiņas pasākumi un tūrisma atrakcijas. Nozīmīgāko muzeja daļu veido ekspozīcija par [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu dzelzceļu]], kas atrodas vēsturiskajās dzelzceļa depo ēkās, un [[Pauls Stradiņš|Paula Stradiņa]] piemiņas ekspozīcija muzeja nodaļā Paula Stradiņa skola. Muzejā darbojas brīvprātīgo apvienība "Mazā Bānīša draugu kopa", kas savās regulārajās tikšanās reizēs diskutē par dažādiem novadpētniecības jautājumiem un iesaistās muzeja darbā. == Veselība == Līdz Otrajam pasaules karam Viesītes iedzīvotājiem medicīnisko palīdzību sniedza Dzelzceļa ambulance Vienības ielā 24. 1948. gadā Viesītes pagasta „Vecpēteros” nodibināja Viesītes lauku slimnīcu ar 15 vietām, 1949. gadā slimnīcu pārvietoja uz ēku Ezera ielā 4 Viesītē. 1950. gadā izveidoja [[Neretas rajons|Neretas rajona]] Viesītes slimnīcu, kuras ambulance atradās Raiņa (agrākajā Vienības) ielā 6. 1952. gadā slimnīcai ierādīja telpas Raiņa ielā 35, kurā bija terapeitiskās, dzemdību, bērnu gultas, bet 10 infekcijas gultas atstāja Ezera ielā 4. Vēlāk Viesītes slimnīca bija izvietota 3 ēkās: stacionārs Raiņa ielā 35, ambulance Raiņa ielā 39 un infekcijas nodaļa Ezera ielā 4. 1963. gadā izveidoja rentgena kabinetu, bet pēc slimnīcas ēkas pārbūves 1970. gadā izveidoja fizioprocedūru kabinetu. 1972. gadā sāka darboties ātrās palīdzības dienests ar diviem šoferiem un diviem feldšeriem. 1997. gadā Viesītes slimnīcu pārveidoja par Viesītes Veselības sociālo aprūpes centru.<ref>[http://www.viesite.lv/download/VV/2015/VV_01.pdf Kas paliek atmiņās, tas dzīvs…] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211229051441/http://www.viesite.lv/download/VV/2015/VV_01.pdf |date={{dat|2021|12|29||bez}} }} VIESĪTES NOVADA VĒSTIS 2015. gada janvāris, Nr. 1 (139)</ref> == Reliģija == [[Attēls:Viesite catholic church.jpg|thumb|Viesītes Romas katoļu baznīca.]] 21. gadsimta otrajā desmitgadē pilsētas teritorijā darbojas trīs kristiešu draudzes: [[Viesītes luterāņu baznīca|Viesītes Evaņģēliski luteriskā draudze]], Viesītes baptistu draudze un Viesītes katoļu draudze. Pirms Otrā pasaules kara pilsētā pastāvēja arī Septītās dienas adventistu lūgšanu nams un sinagoga. Ebreju sinagoga sākotnēji iekārtota vienkāršā koka ēkā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.academia.edu/26512650/Ebreju_v%C4%93sture_Vies%C4%ABt%C4%93 |title=Ebreju vēsture Viesītē |access-date={{dat|2018|11|30||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190416164150/https://www.academia.edu/26512650/Ebreju_v%C4%93sture_Vies%C4%ABt%C4%93 }}</ref> Īsi pirms Otrā pasaules kara uzcelta jauna ēka, ko karā vācieši uzspridzina. Atradusies vietā, kur vēlāk padomju laikā uzcelta Viesītes pirts [[Lapu iela (Viesīte)|Lapu ielā]] 5.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dzivesstasts.lv/lv/free.php?id=823 |title=Intervija ar Beinartu Meisu |access-date={{dat|2019|04|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201204052411/http://www.dzivesstasts.lv/lv/free.php?id=823 }}</ref> Kā rāda tautas skaitīšanas dati, 1925. gadā lielākā daļa miesta iedzīvotāju bija luterāņi: {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="20" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju reliģiskais sastāvs 1925. gadā''' |- ! gads!! iedzīvotāju skaits!! [[luterāņi]]!! [[katoļi]]!! [[Pareizticība|pareizticīgie]]!! [[vecticībnieki]]!! [[mozus ticīgie]]!! citi |- | 1925.|| 1124||843|| 80|| 32|| 16|| 152|| 1 |} '''Viesītes Baptistu draudze''' nodibināta 1919. gadā, sākotnēji ticīgajiem darbojoties Lielzalves draudzē. Savu darbību atjaunojusi 1995. gadā un 21. gadsimtā aktīvi iesaistās pilsētas sabiedriskajā dzīvē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bdaugava.lv/aktualno/viesite-treso-gadu-notiek-labdaribas-akcija-sakumskoleniem-skolas-soma/ |title=Viesītes baptistu draudzes rīkotais labdarības pasākums «Skolas soma» |access-date={{dat|2018|11|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201203170141/http://www.bdaugava.lv/aktualno/viesite-treso-gadu-notiek-labdaribas-akcija-sakumskoleniem-skolas-soma/ }}</ref> Savas baznīcas draudzei nav bijis, tāpēc dievkalpojumi allaž notikuši pielāgotās ēkās. 2012. gadā ugunsgrēkā pilnībā nodeg pēdējais no draudzes namiem Smilšu ielā 6.<ref>[http://viesitesdraudze.lv/par-mums/ Viesītes Baptistu draudze]{{Novecojusi saite}}</ref> Kopš tā laika dievkalpojumus notur Viesītes Kultūras pilī. '''[[Viesītes luterāņu baznīca|Viesītes Brīvības baznīca]]''' iesvētīta 1939. gadā. Ziedojumus baznīcas celšanai sāka vākt jau 1932. gadā, bet 1933. gadā piešķīra zemes gabalu Valeskalniņā. Līdz tās uzcelšanai luterticīgie iedzīvotāji piederējuši pie [[Sunākstes baznīca|Sunākstes Evaņģēliski luteriskās draudzes]], ar ko pilsētai ir ciešas vēsturiskas saites. Laikā, kad miestā savas baznīcas nav bijis, Sunākstes draudzes mācītāji dievkalpojumus noturējuši Eķengrāves pagastskolas telpās. '''Svētā Franciska katoļu baznīca''' iesvētīta 2016. gadā. Tas ir vienīgais katoļu dievnams [[Jelgavas diecēze|Jelgavas diecēzē]], kas nosaukts par godu svētajam [[Asīzes Francisks|Asīzes Franciskam]]. Baznīcas ēkā ietilpst arī priestera dzīvoklis, svētdienas skolas un kora mēģinājumu telpas. Iecere par katoļu baznīcu Viesītē radās jau 20. gadsimta 20.-30. gados, bet to izjauca Otrais pasaules karš.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://katolis.lv/zinas/article/viesites-katoliem-tagad-savs-dievnams.html |title=Viesītes katoļiem tagad savs dievnams |access-date={{dat|2018|11|30||bez}} |archive-date={{dat|2016|12|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161228024839/http://katolis.lv/zinas/article/viesites-katoliem-tagad-savs-dievnams.html }}</ref> Draudze reģistrēta 1997. gadā. Līdz baznīcas uzcelšanai mises noturēja [[Viesītes luterāņu baznīca|Viesītes Brīvības baznīcā]]. == Radiostacijas == No [[Viesītes neapkalpojamā radio un televīzijas stacija|Viesītes neapkalpojamo radio un televīzijas stacijas]] uztverami 4 [[Latvijas radio]] kanāli ļoti labā kvalitātē, bet pārējie komercradio uztverami zemākā kvalitātē Jēkabpils frekvencēs. {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 91,1 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 4]] |- | 94,7 MHz || align="left" | [[Radio Skonto]] |- | 96,9 MHz || align="left" | [[Divu Krastu Radio]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 98,4 MHz || align="left" | [[European Hit Radio]] |- | 101,2 MHz || align="left" | [[Radio SWH]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 102,2 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 3]] — Klasika |- | 104,7 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 2]] |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 107,0 MHz || align="left" | [[Radio 1]] |- | 107,6 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 1]] |- |} |} == Ievērojami cilvēki == {{div col}} === Viesītē dzimuši === * Kārlis Nīcis ([[1888]]—[[1985]]) — operas solists (tenors), tulks, viens no [[Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē|Latviešu apvienības Austrālijā]] dibinātājiem * [[Pauls Stradiņš]] ([[1896]]—[[1958]]) — ķirurgs, profesors un veselības aprūpes organizētājs * Jānis Edgars Mūrnieks ([[1923]]—[[1997]]) — Melburnas Operetes ansambļa direktors un mecenāts * Milda Geidāne ([[1928]]—[[2004]]) — rakstniece, biškope, bibliotekāre * [[Edvīns Vecumnieks]] ([[1935]]) — latviešu arhitekts. Latvijas Mākslas akadēmijas docents * [[Kārlis Greiškalns]] ([[1942]]) — politiķis * Ligita Caune ([[1950]]) — māksliniece, gleznotāja * [[Gunārs Dāboliņš]] ([[1956]]) — bijis Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks * [[Guntars Godiņš]] ([[1958]]) — dzejnieks un atdzejotājs * Aigars Godiņš ([[1958]]) — kultūras darbinieks, komponists, mūziķis * [[Juris Rijnieks]] ([[1958]]) — aktieris un režisors * Jānis Vētra ([[1959]]) — ārsts, bijis [[Rīgas Stradiņa universitāte]]s rektors * Aigars Rūrāns ([[1975]]) — koktēlnieks * Ivars Rūrāns ([[1975]]) — koktēlnieks * Māris Korsiets ([[1981]]) — [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātra]] aktieris === Viesītē dzīvojuši, strādājuši === * [[Gotfrīds Ansabergs]] ([[1871]]-[[1955]]) dzejnieks, revolucionārs, strādājis par rakstvedi Viesītē * [[Marta Staņa]] ([[1913]]—[[1972]]) — arhitekte, pedagoģe; strādājusi par skolotāju Viesītē * Zelmārs Cīrulis ([[1905]]—[[1972]]) — luterāņu mācītājs; Viesītes Brīvības baznīcas pirmais mācītājs * [[Anna Brodele]] ([[1910]]—[[1981]]) — rakstniece, dzejniece, dramaturģe * Irina Ozoliņa ([[1920]]—[[2016]]) — esejiste, gleznotāja, skolotāja; dzīvojusi un mācījusies Viesītē {{div col end}} == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Viesītes novadā}} {{div col}} * Āžu krogs — celts ap 1840. gadu. Vecākā pilsētas ēka. * [[Biržu iela (Viesīte)|Biržu iela]] — vēsturiskā centra iela ar saglabātu bruģi * Mīlestības dabas taka — labiekārtota pastaigu taka dumbrājā ar aktīvās atpūtas elementiem, atpūtas vietu pie ezera. * [[Muzejs "Sēlija"|Mazā Bānīša parks]] — muzeja nodaļa, kas ierīkota [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes šaursliežu dzelzceļa]] depo teritorijā. * [[Muzejs "Sēlija"|Paula Stradiņa skola]] — muzeja nodaļa, veltīta [[Pauls Stradiņš|Stradiņu dzimtai]] un ievērojamām Viesītes personībām. * Skulptūra „Āzis” — atgādina par pilsētas agrāko nosaukumu — Āžu miestu. * Valeskalniņš — vienīgais valsts nozīmes aizsargājamais ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Viesītes novadā. * Viesītes aptieka — viena no vecākajām aptiekām Latvijā, dibināta 1884. gadā. * Viesītes Brīvības piemineklis — atklāts 1935. gadā, pieminot 1919. gada 14. oktobra kauju pie Valeskalniņa. * Viesītes Kultūras pils — lielākais lauku kultūras nams Latvijā. Izcils atmodas laika interjers. * [[Viesītes luterāņu baznīca|Viesītes Brīvības baznīca]] — pēdējais Latvijā uzceltais luterāņu dievnams pirms Otrā pasaules kara. * Viesītes vēsturiskais centrs — saglabājusies 19. gadsimta beigu / 20. gadsimta sākuma mazpilsētas apbūve. {{div col end}} == Attēlu galerija == <div style="text-align: center;"><gallery widths="150" heights="100" perrow="6"> Attēls:Raiņa ielas apbūve, 18.09.2016. (3).jpg|[[Raiņa iela (Viesīte)|Raiņa iela]] Attēls:Bij. Viesītes šaursliežu dzelzceļa stacijas depo, 18.09.2016..jpg|Muzejs [[Muzejs "Sēlija"|Mazā Bānīša parks]], bijušais dzelzceļa depo Attēls:Raiņa ielas apbūve, 18.09.2016. (2).jpg|Stradiņu dzimtas māja (zaļā) Attēls:Amatnieku iela 2, Viesīte.jpg|Āžu krogs Attēls:Viesites kapi.jpg|Viesītes vecie kapi Attēls:Виесите-14 (Viesite) - panoramio.jpg|Viesītes novada dome Attēls:Bij. Viesītes šaursliežu dzelzceļa stacijas sliežu fragments, 18.09.2016..jpg|[[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Bijušais stacijas laukums]] Attēls:Viesītes baznīca 2000-07-23.jpg|[[Viesītes luterāņu baznīca|Viesītes Brīvības baznīca]] Attēls:Museum Pauls Stradins school.jpg|Muzejs [[Muzejs "Sēlija"|Paula Stradiņa skola]] Attēls:Brivibas street viesite.jpg|[[Brīvības iela (Viesīte)|Brīvības iela]] </gallery></div> == Skatīt arī == * [[Viesītes novads]] * [[Muzejs "Sēlija"]] * [[Viesītes ielu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{commons|Viesīte|Viesīte}} * [http://www.viesite.lv/ Viesītes novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090722213055/http://viesite.lv/ |date={{dat|2009|07|22||bez}} }} * [http://www.viesite.lv/?page_id=29407 Maršruts Viesītes pilsētā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180302235127/http://www.viesite.lv/?page_id=29407 |date={{dat|2018|03|02||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20140521205034/http://www.muzejsselija.lv/ Viesītes muzejs "Sēlija"] * [https://web.archive.org/web/20190331081350/http://www.viesite.edu.lv/ Viesītes vidusskola] {{Jēkabpils novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Viesītes novads}} {{Jēkabpils rajons}} {{Jēkabpils apriņķis}} }} [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Viesīte| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] sri2abpqx5ze2ehg9lpmb6emoev6kqa 0 5495 4548558 4538470 2026-11-12T07:05:19Z Lasks 38532 4548558 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Viļaka | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Vilaka no Semenovas.JPG | imagesize = | image_caption = Viļaka, iebraucot pilsētā no dienvidu puses | image_flag = Flag_of_Viļaka.png | flag_link = Viļakas karogs | image_shield = Viļakas pilsētas ģerbonis.svg | shield_link = Viļakas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Balvu novads | pushpin_label_position = | latd = 57| latm = 11| lats = 03| latNS =N | longd = 27| longm = 40| longs = 21| longEW =E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Balvu novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1945]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Marienhausen}} | area_total_km2 = 6.4 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Viļaka}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 95 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4583 | website = | footnotes = }} '''Viļaka''' ({{val|ltg|Vileks}}) ir pilsēta [[Latvija]]s ziemeļaustrumos, [[Latgale]]s ziemeļos, [[Balvu novads|Balvu novadā]]. Atrodas [[Viļakas ezers|Viļakas ezera]] krastā, pilsētas robeža daļēji iet pa [[Koura]]s (Kiras) upi. Viļaka ir {{nobr|28 km}} attālumā no novada centra [[Balvi]]em un {{nobr|246 km}} attālumā no [[Rīga]]s, tikai {{nobr|8 km}} no [[Krievija]]s robežas. == Vēsture == {{pamatraksts|Viļakas vēsture}} [[Attēls:Viļakas_pilsētas_dome.jpg|thumb|left|250px|Viļakas novada muzejs]] 12. gadsimtā Viļakas ezerpils piederēja latgaļu [[Atzele]]s zemei. 1224. gadā pēc [[Atzele]]s dalīšanas Purnava, Bērzene, Abelene un Abrene tika nodotas [[Livonijas bīskapija]]i. 1293. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans Fehte]] savu [[Atzele]]s īpašumu katolizēšanai un aizsargāšanai pret [[Novgorodas kņazi|Novgorodas kņazu]] iebrukumiem uz [[Viļakas ezers|Viļakas ezera]] salas nodibināja klosteri ''Marienhausen''. 1509. gadā arhibīskaps [[Jaspers Linde]] uz salas uzcēla mūra pili aizsardzībai pret [[Maskavija]]s karaspēka iebrukumiem. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1560. gadā [[Marienhauzenas pils|Marienhauzenas pilī]] ieradās poļu garnizons un tā kļuva par pilsnovada pārvaldes centru. Iepretim pils salai izveidojās Viļakas senpilsēta. 1629. gadā pēc [[Altmarkas miera līgums|Altmarkas miera līguma]] Viļaka kļuva par Marienhauzenas stārastijas centru un administratora rezidenci. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Marienhauzenas pils tika pilnīgi nopostīta. 1772. gadā Viļakas stārastija tika inkorporēta [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1925. gadā [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķa]] Viļakai (Viļākiem) piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1945. gada 8. oktobrī Viļakai piešķīra pilsētas tiesības un tā kļuva par [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķa]] (nesenā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]]) centru. No 1949. gada līdz 1959. gadam Viļaka bija [[Abrenes rajons|Abrenes rajona]] centrs, vēlāk [[Balvu rajons|Balvu rajona]] mazpilsēta. Pēc 2009. gada Latvijas administratīvi teritoriālās reformas kļuva par [[Viļakas novads|Viļakas novada]] centru. 2021. gadā Viļakas novadu iekļāva jaunajā Balvu novadā. == Pilsētbūvniecība un arhitektūra == Pilsēta izveidojusies un attīstījusies pie ezera. Kādreiz te krustcelēs bijis Krapāna traktieris. Pie ceļa, kas ved uz [[Žīguri]]em, izveidojies viens no jaunākajiem pilsētas rajoniem, kur uzceltas Līvānos ražotās saliekamās mājas. === Arhitektūras pieminekļi === * [[Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca|Viļakas katoļu baznīca]] (celta no 1884. līdz 1890. gadam) — historicisma arhitektūras paraugs, kurā celtnes gotiskās formas papildina slaidu egļu apstādījumi. Tā ir viena no ievērojamākajām neogotikas baznīcām Latvijā, kuru var salīdzināt vienīgi ar Rīgas Sv. Franciska, Līksnas vai Dignājas katoļu dievnamiem. Baznīcu projektējis [[Florians Viganovskis]], kas ir arī [[Rēzeknes Vissvētākās Jēzus sirds Romas katoļu katedrāle]]s projekta autors. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. * [[Viļakas viduslaiku pils]] atrodas ezerā uz salas un ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.<ref name="Latvijas pilsētas. Viļaka"/> 2026. gadā uz to atklāts Latvijā garākais [[pontonu tilts]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56017218/atputa/120113130/pastaiga-virs-udens-vilaka-atklats-latvija-garakais-pontonu-tilts|title=Pastaiga virs ūdens: Viļakā atklāts Latvijā garākais pontonu tilts|website=Delfi|access-date=2026-04-01|date=2026-04-01|language=lv}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|1258 |1905|686 |1935|1582 |1959|2674 |1970|2249 |1979|2147 |1989|2152 |2000|1887 |2011|1487 |2021|1216 }} * 1897. gadā ''Mariengauzen'' muižā bija 63 cilvēki, bet ''Mariengauzen'' miestā 995 cilvēki, ka ari ''Ostrati'' sādžā 197 cilvēki. == Reliģija == [[Attēls:Viļakas katoļu baznīca.jpg|thumb|265px|Viļakas katoļu baznīca]] Viļakā darbojas Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu draudze, evaņģēliski luteriskā draudze un Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo draudze. * Viļakas Romas katoļu draudze pastāvējusi jau 1712. gadā. 1716. gadā tika nolemts atjaunot baznīcu. Otra koka baznīca Viļakā celta 1748. gadā. 1890. — 1891. gadā uzcēla jaunu baznīcu, kas tika konsekrēta Vissvētākās Jēzus Sirds godam. 1920. — 1925. gadam draudzes dekāns bija P. Apšinīks.<ref name="Latvijas pilsētas. Viļaka">Iltnere, A. Placēns, I. 1999. ''Latvijas pilsētas''. Rīga, Preses nams. 568 — 573 lpp.</ref> Viņš nodibinājis draudzes skolu. Pašreiz draudzes prāvests ir Jāzeps Kornaševskis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=Romas Katoļu Baznīca Latvijā<!-- Bota izveidots nosaukums- --> |access-date={{dat|2012|05|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1#sub553 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }}</ref> * Viļakas evaņģēliski luteriskā draudze dibināta 1920. gadā. Sākumā dievkalpojumi noturēti skolā. Baznīca celta pēc J. Cīruļa projekta un iesvētīta 1928. gadā. 1939. gadā tā ieguva jaunas ērģeles. Interjerā izceļas altārglezna "Jēzus ar mācekļiem iet caur labību", kuras autors ir viršmežzinis Reinholds. Mācītāji, kas tajā laikā vadīja draudzi bija galvenokārt no Balvu, Rēzeknes, kā arī no Abrenes draudzes un bieži mainījās. * Pareizticīgo baznīca uzcelta 19. gadsimta beigās (atjaunota 1990. gadā) bijušā seno latgaļu Eržepoles pilskalnā. Tur atrodas arī kapi. * 1937. gadā Viļakā tēvs Toms Gumperbergs nodibināja kapucīnu ordeņa klosteri un uzcēla lielu divstāvu mūra ēku ar kapliču, kuru Romas pāvesta nuncijs iesvētīja 1940. gada pavasarī. Klosteri uzcēla vietā, kur kādreiz atradās 1784. gadā celtā koka vecā Romas katoļu baznīca. Kopš 1997. gada klosteri atjauno. * Mūsdienās Viļakā vairs nav sinagogas, bet pirms Otrā pasaules kara Viļakā gandrīz 1/3 iedzīvotāju bija ebreji.<ref name="Latvijas pilsētas. Viļaka"/> == Izglītība == Pilsētā atrodas šādas izglītības iestādes: * Viļakas pirmsskolas izglītības iestāde; * Viļakas pamatskola; * Viļakas Valsts ģimnāzija; * Viļakas mūzikas un mākslas skola; * Viļakas novada Bērnu un jaunatnes sporta skola<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://vilaka.lv/index.php?page=vilakas-pilseta|title=Viļakas novada mājaslapa|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2019|11|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191111220642/http://vilaka.lv/index.php?page=vilakas-pilseta}}</ref> == Kultūra == Bijušajā Viļakas novadā darbojās šādi deju un dziedāšanas kolektīvi: * deju kopa „Dēka”; * jauniešu deju kolektīvs „Dēkaiņi”; * dramatiskā kopa „Babušoks”; * sieviešu vokālais ansamblis „Cansone”; * bērnu vokālie ansambļi „Pogas” un „Podziņas”; * bērnu literāri muzikālais pulciņš; * ģitārspēles pulciņš; * folkloras kopa “Atzele”; * krievu dziesmu ansamblis „Sudaruška”; * etnogrāfiskajā ansamblis „Abrenīte”; * vokāli instrumentālais ansamblis Pilsētā atrodas arī atrodas bibliotēka, Viļakas apvienības muzejs un Viļakas kultūras nams.<ref name=":0" /> 2009.—2026. gadā darbojās sociālās aprūpes centrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.06.2026-balvu-novada-slegs-vilakas-socialas-aprupes-centru-iemitnieki-satraukti-par-parcelsanos.a652719/|title=Balvu novadā slēgs Viļakas sociālās aprūpes centru; iemītnieki satraukti par pārcelšanos|website=www.lsm.lv|access-date=2026-10-22|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.tournet.lv/page.php?id=136 Tournet.lv informācija par Viļaku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20051109061350/http://www.tournet.lv/page.php?id=136 |date={{dat|2005|11|09||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20050322152648/http://tourism.rdc.lv/high_lv/balvi/vilaka/index.html Apceļo Latgali] — par Viļaku {{Balvu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Viļakas novads}} {{Balvu rajons}} {{Abrenes rajons}} {{Abrenes apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Viļaka| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] sk1crpy8usv24icn6zj189wigac7wdu 0 5498 4548559 4463456 2026-11-12T07:05:36Z Lasks 38532 4548559 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Viļāni | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli |total_width = 305 |border = infobox |perrow = 1/2/1 |caption_align = center |image1 = St. Miķeļa Church and Monastery in Viļāni - panoramio.jpg |caption1 = [[Viļānu katoļu baznīca]] |image2 = Viļānu HES - Guntars Mednis - Panoramio.jpg |caption2 = Viļānu HES |image3 = Viļānu stacija 2025.jpg |caption3 = [[Viļāni (stacija)|Viļānu dzelzceļa stacija]] |image4 = Viļānu vecticībnieku lūgšanu nams, Viļāni, Viļānu novads, Latvia - panoramio.jpg |caption4 = [[Viļānu vecticībnieku baznīca]] }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Viļāni.svg | flag_link = Viļānu karogs | image_shield = Coat of Arms of Viļāni.svg | shield_link = Viļānu ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | latd = 56| latm = 33| lats = 09| latNS =N | longd = 26| longm = 55| longs = 29| longEW =E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = {{dat|1495}} | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš [[1928]]. gada | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Welonen}}<br />{{val|pl|Wielony}} | area_total_km2 = 4.9 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Viļāni}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 115 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4650 | website = {{URL|www.vilanunovads.lv}} | footnotes = }} '''Viļāni''' ir pilsēta [[Latgale|Latgalē]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Izvietojusies [[Malta (upe)|Maltas]] upes krastā autoceļu [[A12]] ([[Eiropas autoceļš E22|E22]]), [[P58]] (Viļāni — [[Preiļi]] — [[Špoģi]]) un [[P59]] (Viļāni — [[Ružina]] — [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]]) krustojumā pie [[dzelzceļš|dzelzceļa līnija]]s [[Rīga]]—[[Maskava]] iecirkņa [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]] {{nobr|215 km}} attālumā no [[Rīga]]s un {{nobr|27 km}} — no [[Rēzekne]]s. Pilsētas tiesības Viļāni ieguva {{dat|1928}}. == Vēsture == {{pamatraksts|Viļānu vēsture}} Pirmo reizi [[Viļānu muiža]] kā [[Rēzeknes fogteja]]s muiža ar nosaukumu ''Wielona'' minēti 1495. gadā Livonijas ordeņa mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] nomas līgumā. No 1507. līdz 1603. gadam muiža atradās Overlaku dzimtas īpašumā. [[Inflantijas vaivadija]]s laikā muiža atradās Ofenbergu dzimtas īpašumā līdz 1731. gadam, kad muižu pārņēma brāļi I. un J. [[Rekes|Riki]] ({{val|pl|Rykowie}}), pēc 1752. gada Miķelis Riks (''Michał Ryk''), kas ierīkoja [[Viļānu klosteris|klosteri]] un uzcēla baroka [[Viļānu katoļu baznīca|Sv. Erceņģeļa Miķeļa baznīcu]]. Pēc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Polijas pirmās dalīšanas]] Latgalei 1772. gadā nonākot [[Krievijas Impērija]]s sastāvā, bernardieši Viļānos no 1826. gada uzturēja draudzes skolu, pēc 1830. gada Polijas [[Novembra sacelšanās]] Krievijas Impērijas varas iestādes klosteri slēdza. 1852. gadā Viļānus jau dēvēja par miestu, bet miesta tiesības tiem oficiāli piešķīra 1862. gadā. Viļānu attīstību apturēja [[Pirmais pasaules karš]]. Kara sākumā Janovska ādu fabrika, kas ražoja produkciju armijas vajadzībām, tika evakuēta uz Krieviju. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1918. gada decembrī Viļānus ieņēma Sarkanā armija, bet [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā 1920. gada 12. janvārī Latvijas armijas [[2. Ventspils kājnieku pulks]] ieņēma Viļānus un izturēja ar diviem bruņuvilcieniem pabalstīto Sarkanās armijas 472. pulka pretuzbrukumu. 1924. gadā [[mariāņi|mariāņu]] priesteris [[Benedikts Skrinda]] atjaunoja klostera darbību, 1928. gadā Viļāniem piešķīra pilsētas tiesības. Pilsētā darbojās latviešu, krievu un ebreju skolas. Otrā pasaules kara laikā notikušās [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā 1940. gada 17. jūnijā Viļānos ienāca PSRS karaspēks, bet 1941. gada 2. jūlijā Viļānus [[Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā|ieņēma vācu karaspēks]]. Okupācijas laikā nacisti iznīcināja apmēram pusi Viļānu iedzīvotāju, tostarp gandrīz visus ebrejus. [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|1944. gada atkāpšanās laikā]] vācieši uzspridzināja klostera telpas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mariani.lv/latvijas-mariani/ |title=Mariāņu kongregācija |accessdate={{dat|2017|03|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161022042608/http://www.mariani.lv/latvijas-mariani/ |archivedate={{dat|2016|10|22||bez}} }}</ref> 1944. gada 28. jūlijā Viļānos ienāca Sarkanā armija. No 1947. līdz 1949. gadam Viļāni bija [[Viļānu apriņķis|Viļānu apriņķa]] centrs, no 1949. līdz 1962. gadam [[Viļānu rajons|Viļānu rajona]] centrs. [[Atmodas kustība]]s laikā 1987. gadā Viļānos atgriezās mariāņu ordenis. == Ģeogrāfiskais raksturojums == Viļāni atrodas Latvijas austrumu daļā, administratīvi kopš 2021. gada — [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], pirms tam tā bija [[Viļānu novads|Viļānu novada]] administratīvais centrs. [[Attēls:Malta pie Viļāniem.jpg|thumb|200 px|Malta pie Viļāniem]] Fizioģeogrāfiski Viļāni atrodas Jersikas līdzenuma austrumu daļā, galvenokārt Maltas labajā krastā (40 km no Maltas ietekas Lubāna ezerā<ref>[http://www.ezeri.lv/database/3247/ Viļānu ūdenskrātuve<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref>). Apkaimes reljefs pārsvarā ir līdzens un nedaudz paugurains. Lielāko pauguru vidējais augstums ir 120 — 130 m vjl. Uz Austrumiem no pilsētas sākas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājums un Rāznas pauguraine, uz dienvidiem — Maltas pazeminājums, uz ziemeļiem — Lubāna līdzenums. Cauri pilsētai tek [[Malta (upe)|Malta]]. Viļānu apkaimē tai ir stāvi, 5 — 12 m augsti, gleznaini krasti, augšpus tilta izveidota neliela ūdenskrātuve.<ref name="Latvijas pilsētas. Viļāni">Iltnere, A. Placēns, I. 1999. ''Latvijas pilsētas''. Rīga, Preses nams. 574 — 578 lpp.</ref> === Klimats === Viļānos klimats ir mēreni kontinentāls, vidēji silts un mitrs. Gada vidējā temperatūra ir 6 °C, janvāra vidējā temperatūra apmēram -7 °C, jūlija 17,5-18 °C. Nokrišņi apmēram 600 mm gadā.<ref name="Latvijas pilsētas. Viļāni"/> == Iedzīvotāji == 20. gadsimta sākumā iedzīvotāju skaits tagadējā Viļānu teritorijā bija lielāks par tūkstoti. Tas pakāpeniski palielinājās līdz [[1930. gadi]]em, bet Otrajā pasaules karā gandrīz par 50% samazinājās. Iedzīvotāju skaits īpaši strauji pieauga no 1950. līdz 1962. gadam, kad Viļāni bija rajona centrs. 1990. gados iedzīvotāju skaits pamazām samazinājās negatīvā [[Dabiskais pieaugums|dabiskā pieauguma]] un migrācijas dēļ.<ref name="Latvijas pilsētas. Viļāni"/> Pēc [[Centrālā statistikas pārvalde|Centrālās statistikas pārvaldes]] datiem, 2019. gada sākumā Viļānos bija 2850 iedzīvotāji, Viļānu novadā 5522 iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/galvenie-raditaji/iedzivotaju-skaits-republikas-pilsetas|title=Iedzīvotāju skaits republikas pilsētās, novadu pilsētās un novados {{!}} Centrālā statistikas pārvalde|website=www.csb.gov.lv|access-date=2019-11-27|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190715172531/https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/galvenie-raditaji/iedzivotaju-skaits-republikas-pilsetas|archivedate=2019-07-15}}</ref> === Iedzīvotāju skaita dinamika === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1905|1014 |1920|1083 |1935|1333 |1959|2787 |1970|3660 |1979|4344 |1989|4727 |2000|4049 |2011|3208 |2021|2793 }} == Pilsētbūvniecība un arhitektūra == Pilsētu rotā divu torņu baroka baznīcas siluets un klostera piebūve. 1852. gadā Viļānos bija 12 sētas, 20. gadsimta sākumā — 242 dzīvojamās ēkas, septiņas no tām bija mūra ēkas. 1930. gadā pilsētai tika apstiprināti būvnoteikumi, kuros paredzēja saimniecības centra, dzīvokļu rajona izveidošanu un celtniecību. Pieļaujamais būvmateriāls netika reglamentēts. Notika pilsētas labiekārtošanas darbi. Galvenajās ielās tika ierīkoti betona trotuāri, nomaļās ielas grantētas, ierīkoti apstādījumi. Veikti priekšdarbi pilsētas tirgus laukuma paplašināšanai, parka un peldētavas ierīkošanai. Pēc Otrā pasaules kara tika likvidēti kara postījumi, uzceltas dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, tai skaitā Viļānu vidusskolas četrstāvu ēka.<ref name="Latvijas pilsētas. Viļāni"/> == Reliģija == Tagad Viļānos darbojas divas draudzes: katoļu un vecticībnieku. [[baroks|Baroka]] stilā ar diviem torņiem celtā [[Viļānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca|katoļu baznīca]] ar klosteri pabeigta 1772. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/49199567|title=Ceļojums laikā: Viļānu baznīcas brīnumainais izdzīvošanas stāsts|last=Tūrismagids|website=delfi.lv|access-date=2019-11-15|date=2017-09-01|language=lv}}</ref> Vecticībnieki [[1930. gadi|1930. gados]] uzcēla lūgšanu namu, ko vēlāk apmūrēja ar silikātķieģeļiem. 2005. gadā draudzes prāvests A. Voronovs sadarbībā ar SIA "Ābekoks" pārveidoja to par koka dievnamu, iekšienē veicot lielu remontu. == Tūrisma objekti == Redzamākais pilsētas kultūrvēsturiskais objekts ir 18. gadsimtā celtā katoļu baznīca. Tai blakus atrodas vīriešu klostera ēkas (celtas 18. gadsimtā, daļēji saglabājušās). Klostera komplekss celts pēc tradicionālā bernardīniešu klostera parauga, ar iekšējo pagalmu. Tas ir viens no retajiem 18. gadsimta šāda veida arhitektūras pieminekļiem Latvijā. Otra iezīmīgākā vēsturiskā vieta Viļānos ir muižas ēka ar parku, kas atrodas netālu no viļāniešu iecienītās atpūtas vietas — Lakstīgalu salas, uz kuras uzcelta vasaras estrāde. Ievērības cienīgs arhitektūras piemineklis ir [[Viļāni (stacija)|Viļānu dzelzceļa stacija]], kas celta neoeklektisma stilā. Pilsētas vēsture no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām parādīta Viļānu novadpētniecības muzejā. Meža muzejā ir skatāmi aptuveni 100 Latgales mežu iemītnieku eksponāti. 1995. gadā Viļānos pie dzelzceļa stacijas atklāja piemiņas plāksni totalitārā režīma genocīda upuriem, bet 1999. gadā pilsētas kapos — piemiņas plāksnes Viļānu atbrīvotājiem no Sarkanās armijas 1920. gada 11. janvārī un piemiņas krustu nacionālajiem cīnītājiem pret padomju režīmu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20120326201456/http://www.vilanunovads.lv/ Viļānu novada pašvaldība] * [https://web.archive.org/web/20111110104754/http://www.vilanunovads.lv/vilanu-pilseta/pilsetas-vesture Viļānu pilsētas vēsture] {{Rēzeknes novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Viļānu novads}} {{Rēzeknes rajons}} {{Viļānu rajons}} {{Viļānu apriņķis}} {{Rēzeknes apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Viļāni| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] levtep5v85aq4osa42ausc32ok6ikov 0 5501 4548560 4487647 2026-11-12T07:06:04Z Lasks 38532 4548560 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Zilupe (nozīmju atdalīšana)|Zilupe}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zilupe | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = Zilupes_katoļu_baznīca.jpg | imagesize = | image_caption = Zilupes katoļu baznīca | image_flag = | flag_link = Zilupes karogs | image_shield = Zilupe COA.svg | shield_link = Zilupes ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = | latd = 56| latm = 23| lats = 07| latNS =N | longd = 28| longm = 07| longs = 19| longEW =E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1931]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Rosenau}}<br />{{nobr|{{val|ru|Розеново, Зилупе}}}}<br />{{val|pl|Rezenmujża}}<br />{{val|ltg|Sīnuoja}} | area_total_km2 = 5 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Zilupe}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 120 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-5751 | website = {{URL|www.zilupe.lv}} | footnotes = }} '''Zilupe''' ({{val|ltg|Zylupe}},<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf |title=Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā |publisher=[[Valsts valodas centrs]] |access-date=2020. gada 3. janvārī |archive-date=2020. gada 25. Novembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20201125114948/https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf }}</ref> vēsturiski ''Sīnuoja'', no ''sīna'' — 'robeža') ir pilsēta [[Latgale|Latgalē]], [[Ludzas novads|Ludzas novadā]]. Attālums līdz novada centram [[Ludza]]i — 33 km, līdz galvaspilsētai [[Rīga]]i — 286 km. Zilupe ir vistālāk uz [[austrumi]]em esošā [[Latvija]]s [[pilsēta]], tikai 3 km attālumā no [[Latvijas-Krievijas robeža]]s.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ludzasnovads.lv/lv/zilupe|title=Zilupe|publisher=Ludzas novada pašvaldība|work=ludzasnovads.lv|accessdate=22 July 2024|date=31 October 2022}}</ref> Pilsētu šķērso [[dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe]] un autoceļš [[P52]]. Attālums no Rīgas pa autoceļu ir 302 km (pa dzelzceļu — 280 km), bet no Ludzas — 35 km.<ref name=":1">[https://enciklopedija.lv/skirklis/198257-Zilupe-pils%C4%93ta Nacionālā Enciklopēdija. Zilupe, pilsēta]</ref> == Ģeogrāfija == Zilupe atrodas [[Zilupe (upe)|Zilupes upes]] krastā, kura ir [[Mude (Krievija)|Veļikajas (Mudes)]] kreisā pieteka,<ref name=":1" /> [[Mudavas zemiene]]s [[Zilupes līdzenums|Zilupes līdzenumā]]. Tā norobežo pilsētu austrumos, kamēr rietumu robeža ir [[Grīva (upe Latgalē)|Grīvas]] upīte, kas ietek [[Istra (upe)|Istrā]] — pilsētas ziemeļu robežā, Istra savukārt ietek Zilupē.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/pilsetas/zilupe/|title=Zilupe|website=Ludzas novada bibliotēka|access-date=2026-01-11|language=lv-LV}}</ref> Dienvidos pilsētu no Zaļesjes pagasta atdala meliorācijas grāvis.<ref name=":1" /> Zilupei ir pilsētai neparasta zemes izmantošanas struktūra — apbūvētās platības pilsētā aizņem tikai aptuveni 20 % no tās teritorijas, lauksaimniecībā izmantojamās zemes — 30 %, meži un zaļā zona — 40 %, pārējās zemes un ūdeņi — 10 %.<ref name=":1" /> Apkaimes reljefs ir paugurains, ar izteiktām upju ielejām. Pēc Latvijas ainavu rajonēšanas Zilupe atrodas Austrumlatgales mežpurvainē, kas ir viens no purvainākajiem ainavu apvidiem Latvijā — purvi aizņem aptuveni 30 % no tā teritorijas. 20. gadsimtā Zilupes apkaimē gandrīz četrkārtīgi pieauga mežainums, galvenokārt lauksaimniecības zemju aizaugšanas vai apzinātas apmežošanas dēļ.<ref name=":1" /> Pilsētas ziemeļdaļā atrodas skujkoku meži un kapsētas. == Vēsture == [[Attēls:Zilupes Galvenā iela pirms 2. pasaules kara.jpg|thumb|left|250px|Zilupes Galvenā iela 1926. gadā]] [[Attēls:Zilupes dzelzceļa stacija pirms 2. pasaules kara.jpg|thumb|left|250px|Zilupes dzelzceļa stacija pirms Otrā pasaules kara]] Zilupes pilsēta sāka veidoties [[1900]]. gadā uz barona [[Rozeni|Rozena]] zemes pie Rivcānu sādžas [[Pasienes pagasts|Pasienes pagastā]] sakarā ar [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava]] būvniecību. Pie [[Zilupe (stacija)|Rozenovas stacijas]] [[Zilupe (upe)|Zilupes upes]] kreisajā krastā sāka apmesties uz dzīvi dzelzceļa strādnieki, kalpotāji, [[tirgotājs|tirgotāji]] un citi. [[1908]]. gadā Zilupē jau bija zemstes priekšnieks, policijas pristavs, darbojās pasts, skola, kā arī daudzi tirdzniecības uzņēmumi, kas apkalpoja plašu apkārtni.<ref name=":2" /> [[Pirmais pasaules karš]] pārtrauca Zilupes attīstību, 1918. gadā tika uzspridzināts dzelzceļa tilts, izjauktas pārbrauktuves un pārtraukta satiksme ar tālāko apkārtni. No [[1918]]. gada [[novembris|novembra]] līdz [[1920]]. gada [[janvāris|janvārim]] Zilupē pastāvēja lielinieku vara. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas Brīvības cīņu laikā]] 1920. gada 26. janvārī [[Kurzemes divīzija]] gar dzelzceļa līniju uzsāka uzbrukumu ar uzdevumu sasniegt [[Zilupe (upe)|Zilupes]] līniju un [[Osvejas ezers|Osvejas ezeru]]. 1920. gada 1. maijā Zilupes apkārtnē Opuļu sādžā (4 km uz ZA no Zilupes dzelzceļa stacijas) notika Latvijas armijas 1. Liepājas kājnieku pulka kapteiņa H. Helmaņa vadītās 80 vīru grupas izlūkgājieni lielinieku frontes dziļā aizmugurē.<ref name=":2" /> Pēc [[Latvijas valsts nodibināšana]]s Zilupē sākās jauns uzplaukums — pierobežā nodibināja maiņas punktus, kas iemainīja no [[Krievija]]s ievestos dārgmetālus (zeltu, sudrabu) un caur Zilupi tos sūtīja tālāk uz Rīgu. [[1924]]. gadā pēc maiņas punktu slēgšanas Zilupes saimnieciskā darbība stipri samazinājās. Tomēr šī rosība sekmēja Zilupes un apkārtnes saimniecisko attīstību un tā kļuva par nacionālās idejas paudēju valsts pierobežā. 1925. gadā Zilupei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] statusu, bet [[1931]]. gada 25. maijā, apdzīvotās vietas 30 gadu jubilejā — [[pilsēta]]s tiesības.<ref name=":1" /> Galvenā iedzīvotāju nodarbošanās bija tirdzniecība, lauksaimniecība un sīkā amatniecība. Darbojās a/s "Grauds" ūdensdzirnavas ar elektrisko spēkstaciju, zāģu gateris, [[1934]]. gadā bijušās cementa ražošanas telpās iekārtoja lopkautuvi, darbojās linu pieņemšanas punkts, aptieka (dibināta [[1901]]. gadā), ārsta T. Rihtera slimnīca un 120 dažādu tirgotavu.<ref name=":2" /> Zilupes depo veica vagonu un lokomotīvju remontu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ludzasnovads.lv/lv/zilupe|title=Zilupe {{!}} Ludzas novada pašvaldība|website=www.ludzasnovads.lv|access-date=2026-01-11|language=lv}}</ref> Pilsētā darbojās Zilupes iecirkņa miertiesnesis un tiesu izpildītājs, Ludzas apriņķa policijas 3. iecirknis, Zilupes virsmežniecība, Zilupes rajona agronoms, būvtehniķis un dārzkopības instruktors, kā arī Zilupes muitnīca.<ref name=":2" /> Starpkaru periodā Zilupe bija daudznacionāla pilsēta. 1935. gada tautas skaitīšana uzrāda, ka Zilupē tolaik dzīvojuši 472 latvieši, 471 ebrejs, 362 krievi, 180 baltkrievi, 54 poļi, 11 vācieši, 10 lietuvieši un 6 citu tautību pārstāvji, kopumā — 1566 cilvēki.<ref name=":1" /> [[1940]]. gada [[jūnijs|jūnijā]] Zilupē ienāca [[Sarkanā armija]], kas aizsāka [[Latvijas okupācija (1940)|padomju okupāciju]]. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumā, 1941. gada 27. jūnijā, [[Zilupe (stacija)|Zilupes dzelzceļa stacijā]] vācu uzlidojuma laikā eksplodēja munīcijas vagons — sprādziena dēļ nodega lielākā daļa pilsētas centra, bojā gāja ievērojams skaits bēgļu un sarkanarmiešu.<ref name=":1" /> [[1941]]. gada [[jūlijs|jūlija]] sākumā Zilupi un pārējo Latviju iekaroja [[Vērmahts]], kas aizsāka [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|vācu okupāciju]]. [[Holokausts|Holokaustā]] tika iznīcināta lielākā daļa Zilupes ebreju. [[1944]]. gada 17. jūlijā Zilupi atkaroja Sarkanā armija. PSRS varas iestāžu rīkotajās deportācijās un arestos cieta arī Zilupes iedzīvotāji. No [[1949]]. līdz [[1959]]. gadam pilsēta bija [[Zilupes rajons|Zilupes rajona]] centrs.<ref name=":2" /> Pēc Otrā pasaules kara Zilupē darbojās rūpnīcas "Metālists" cehs (ražoja bērnu ragaviņas u.c. plaša patēriņa preces), [[Ludzas rajons|Ludzas rajona]] sadzīves pakalpojumu kombināta trikotāžas un adīšanas darbnīcas, maizes ceptuve.<ref name=":2" /> No 2002. līdz 2021. gadam Zilupe bija [[Zilupes novads|novada]] centrs. Pašlaik tai ir vienota vietējā pārvalde ar [[Zaļesjes pagasts|Zaļesjes pagastu]].<ref name=":0" /> Šobrīd Zilupē atrodas skola, bērnudārzs, "Top" veikals, kā arī katoliskā un pareizticīgā baznīcas. == Iedzīvotāji == Mūsdienās pēc iedzīvotāju etniskā sastāva Zilupe ir viskrieviskākā pilsēta Latgalē, jo krievu ir 54% no tās iedzīvotāju kopskaita, latviešu — 26%, baltkrievu — 10%, poļu — 2%, ukraiņu — 2%, citu tautību — 6% (CSP 2023. gada dati).<ref name=":1" /> Pilsētā novērojama aktīva depopulācija, jo darba trūkuma dēļ jaunieši dodas prom no pilsētas.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/society/society/voices-from-zilupe-close-to-the-russian-border.a446362/|title=Voices from Zilupe, close to the Russian border|website=eng.lsm.lv|access-date=2026-01-11|language=en}}</ref> Pilsēta valodas dēļ lielā mērā atrodas Krievijas informācijas telpā.<ref name=":3" /> Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, 92,1% Zilupes iedzīvotāju mājās lietoja krievu valodu, 7,7% — latviešu valodu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stat.gov.lv/en/statistics-themes/education/level-education/press-releases/4645-home-latvian-spoken-62-latvian|title=At home Latvian is spoken by 62% of Latvian population; the majority – in Vidzeme and Lubāna county|website=stat.gov.lv|access-date=2026-01-11|language=en}}</ref> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 70% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|530 |1935|1566 |1959|2559 |1970|2492 |1979|2338 |1989|2487 |2000|1984 |2011|1659 |2021|1318 }} == Saimniecība == Starpkaru periodā uz Zilupes darbojās ūdensdzirnavas ar elektrisko spēkstaciju un gateri, tagad to vietā elektrību ražo Zilupes HES.<ref name=":1" /> Pilsētā nav lielu rūpniecības vai būvniecības uzņēmumu, un nodarbinātie strādā pašvaldības iestādēs un uzņēmumos, robežsardzē un muitā, izglītības un veselības aizsardzības iestādēs, mazumtirdzniecībā, nelielos transporta pakalpojumu, servisa un kokapstrādes uzņēmumos.<ref name=":1" /> Zilupē uzņemtas vairākas filmas, tostarp [[Viesturs Kairišs|Viestura Kairiša]] “[[Melānijas hronika]]”.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vivi.lv/lv/turisms/marsruti/tavas-skaistakas-brivdienas-saullektu-puse--zilupe/|title=Tavas skaistākās brīvdienas saullēktu pusē - Zilupē|website=www.vivi.lv|access-date=2026-01-11|language=lv}}</ref> Pēc teritoriālā attīstības indeksa Zilupe ir viszemāk novērtētā Latvijas pilsēta, tai seko [[Krāslava]] un [[Viļāni]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Voronov|first=Viktor V.|date=2022|title=Small towns of Latvia: disparities in regional and urban development|url=https://balticregion.kantiana.ru/en/jour/5246/39039/|journal=Baltic Region|language=en|volume=14|issue=4|pages=39–56|doi=10.5922/2079-8555-2022-4-3|issn=2310-0524|access-date=2026-01-11|archive-date=2024-09-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20240906125900/https://balticregion.kantiana.ru/en/jour/5246/39039/}}</ref> == Tūrisms == Ik gadus pie Zilupes HES jūlijā tiek rīkoti Upes svētki.<ref name=":1" /> Upe ir piemērota laivošanai, taču to apgrūtina pierobežas statuss.<ref name=":1" /> [[Zilupes pareizticīgo baznīca|Zilupes Kristus krusta pacelšanas pareizticīgo baznīcas]] draudze tika izveidota 1866. gadā,<ref name=":5">{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitludza.lv/ko-redzet/sakralas-vietas/zilupes-kristus-krusta-pacelsanas-baznica/|title=Zilupes Kristus krusta pacelšanas pareizticīgo baznīca|website=Visit Ludza|access-date=2026-01-11|language=lv-LV}}</ref> kad [[Otrā poļu sacelšanās|Otrās poļu sacelšanās]] laikā [[Vitebskas guberņa|Vitebskas gubernators]] pavēlēja atdot pareizticīgajiem katoļu baznīcu netālajos [[Brigi|Briģos]].<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgale.travel/listing/zilupes-christ-cross-rising-church/|title=Zilupe Holy cross Orthodox church|website=Latgale Tourism homepage|access-date=2026-01-11|language=en-GB}}</ref> 1920. gadā baznīcu atdeva atpakaļ katoļiem, pareizticīgie uzbūvēja pagaidu baznīciņu un 1935. saka celt jaunu baznīcu.<ref name=":5" /> 2004. gadā tā pilnīgi nodega, 2008. gadā tika atjaunota.<ref name=":6" /> Arī [[Zilupes katoļu baznīca|Zilupes Jēzus sirds Romas katoļu baznīca]] ir jaunceltne vecās ēkas vietā, kas iesvētīta 2019. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitludza.lv/ko-redzet/sakralas-vietas/zilupes-jezus-sirds-romas-katolu-baznica/|title=Zilupes Jēzus sirds Romas katoļu baznīca|website=Visit Ludza|access-date=2026-01-11|language=lv-LV}}</ref> Zilupes labajā krastā atrodas Savelinku katoļu baznīca, kas kopš 1932. gada darbojas kā [[kapliča]].<ref name=":4" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitludza.lv/ko-redzet/sakralas-vietas/savelinku-kaplica/|title=Savelinku kapliča|website=Visit Ludza|access-date=2026-01-11|language=lv-LV}}</ref> Tā būvēta 19. gadsimta sākumā no koka, bet baznīcas altāri dekorēti ar 18. gs. sākuma baroka kokgriezumiem — tie ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi.<ref name=":1" /> Līdzās pilsētas skvēram atrodas divi padomju laika pieminekļi Otrajā pasaules karā — bojā gājušajiem sarkanajiem partizāniem un padomju frontē kritušajiem zilupiešiem.<ref name=":1" /> Ap Zilupi izveidots 24 km garš velomaršruts, kurš daļēji atrodas teritorijā, kur obligāti nepieciešami dokumenti, bet nepieiet tik tuvu robežai, lai būtu nepieciešama caurlaide.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visitludza.lv/ko-darit/velomarsruti/velomarsruts-apkart-zilupes-upei/|title=Zilupes velo maršruts|website=Visit Ludza|access-date=2026-01-11|language=lv-LV}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Ludzas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Zilupes novads}} {{Ludzas rajons}} {{Ludzas apriņķis}} }} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Zilupe| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] kzeltmw1cdduthkqk5hgkawhpucwcnl 0 5512 4548542 4425102 2026-11-12T06:57:28Z Lasks 38532 4548542 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Koknese (nozīmju atdalīšana)|Koknese}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Koknese | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = 12 Kokneses-pils-no-pret-kr-29sep07.jpg | image_caption = Kokneses pilsdrupas | image_flag = KoknesesPilsetasKarogs3.jpg | flag_link = Kokneses karogs | flag_size = 150 | image_shield = Kokneses ģerbonis.png | shield_link = Kokneses ģerbonis | shield_size = | pushpin_map = Latvija#Aizkraukles novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1205. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = 1277—XVII gs. beigas | established_title3 = Pilsētciemats | established_date3 = 1958—1990 | established_title4 = Pilsētas statuss | established_date4 = kopš 2021. gada 1. jūlija | area_total_km2 = 4.11 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2022 | population_footnotes = <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=1154|title=Informācija par objektu: Koknese|work=LĢIA vietvārdu datubāze|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|accessdate={{dat|2021|7|19||bez}}}}</ref> | population_total = 2562 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 38 | lats = 52 | latNS = N | longd = 25 | longm = 26 | longs = 12 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 77 | website = [https://www.koknese.lv/ www.koknese.lv] | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5113 Koknese }} '''Koknese''' ir [[pilsēta]] [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]] [[Vidzeme]]s dienvidos. Atrodas senā [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Daugavas ūdensceļa]] malā pie [[Pērse]]s ietekas [[Daugava|Daugavā]]. Attālums līdz novada centram [[Aizkraukle]]i — 14 km, līdz galvaspilsētai [[Rīga]]i — 100 km. Rakstos pirmoreiz minēta [[Indriķa hronika]]s aprakstā par 1205. gada notikumiem kā ''Kukenoys'' (Koknese).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm |title=Indriķa hronikas teksts latviešu valodā |access-date={{dat|2013|11|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130530173538/http://www.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/010_latv.htm |archivedate={{dat|2013|05|30||bez}} }}</ref> [[Kokneses pils]] bija viens no stiprākajiem viduslaiku cietokšņiem [[Livonija|Livonijā]], pie kura risinājušās vairākas lielas kaujas. No 1277. gada līdz 17. gadsimta beigām Koknesei bija pilsētas tiesības un tā ietilpa [[Hanzas savienība|Hanzas savienībā]]. Ir versija, ka Koknese, tāpat ka [[Tālava]], ir minēta senās arābu hronikās. 1932. gadā Koknesei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. No 1958. līdz 1990. gadam Koknese bija [[pilsētciemats]], pēc tam [[Kokneses pagasts|Kokneses pagasta]] centrs [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles rajonā]]. Pēc [[2009. gada administratīvi teritoriālā reforma|administratīvi teritoriālās reformas]] 2009. gadā kļuva par [[Kokneses novads|Kokneses novada]] centru, bet 2021. gadā pievienota AIzkraukles novadam atkal kā Kokneses pagasta centrs. Koknese atrodas pie [[dzelzceļa līnija Rīga - Daugavpils|dzelzceļa līnijas Rīga — Daugavpils]] un autoceļa {{A ceļš|6}}, no tā atzarojas [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālie autoceļi]] {{P ceļš|79}} un {{P ceļš|80}}. 2021. gadā, [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālais reformas]] rezultātā, Koknesei atkārtoti tika piešķirtas pilsētas tiesības. Pilsēta ir arī eksteritoriāls Kokneses pagasta centrs. == Daba == [[Attēls:Koknese, Latvijas augstākā koka skulptūra 2002-06-22.jpg|thumb|left|200px|Latvijā augstākā koka skulptūra]] Koknese atrodas Daugavas senlejas labajā krastā pie Pērses ietekas. Pēc [[Pļaviņu HES]] uzcelšanas 1966. gadā izveidojās [[Pļaviņu ūdenskrātuve]] un gleznainā [[senleja]] tika appludināta, zem ūdens nonāca arī [[Pērses ūdenskritums]]. Kādreizējais Krievkalns (vietas nosaukums ir izveidojies tāpēc, ka 17. gadsimta krievu karaspēkam šajā vietā bija apmetne) līdzās Koknesei tagad ir kļuvis par Kokneses jeb Krievkalna salu, kur tiek veidota piemiņas vieta 20. gadsimta [[totalitārisms|totalitārajos]] režīmos cietušajiem [[latvieši]]em — [[Likteņdārzs]].{{clear|left}} == Vēsture == [[Attēls:Koknese Štafenhāgens.jpg|thumb|270px|Koknese 19. gadsimta vidū ([[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgens]]).]] {{Pamatraksts|Kokneses vēsture}} Līdz [[Livonijas krusta kari]]em [[Koknese (valsts)|Koknese]] bija [[latgaļi|latgaļu]] valsts pie [[Ceļš no varjagiem uz grieķiem|Daugavas ūdensceļa]]. Kokneses senpilsēta atradās parka teritorijā tagadējo pilsdrupu apkārtnē, bet pati pils bija labi nocietināta un tās iedzīvotāju dzīves līmenis uz apkārtējo teritoriju fona bija augsts. Vācu krustnešu iebrukuma laikā Koknesē valdīja latgaļu valdnieks, vikingu pēcteču [[Polockas kņazi|Polockas kņazu]] dzimtas radinieks [[Vetseke]], kurš 1207. gadā kļuva par [[Rīga]]s [[Alberts II (Rīga)|bīskapa Alberta]] vasali. Pēc tam gan viņš nespēja sadzīvot ar ienācējiem un pameta Koknesi, aizceļodams uz Igauniju — [[Tartu|Tērbatu]], kur karoja pret krustnešiem. Neilgi pēc 1209. gada Kokneses valsts latgaļu valdnieka pils vietā [[pilskalns|pilskalnā]] tika uzcelta mūra [[Kokneses pils|pils]], kas kļuva par vienu no lielākajām un labāk nocietinātajām pilīm pie Daugavas. Livonijā Koknese kļuva par ceturto lielāko pilsētu un Rīgas arhibīskapa vasaras rezidenci. Kokneses iedzīvotāji Livonijas laikā piedalījās daudzos aizstāvēšanās karagājienos pret krieviem un lietuviešiem. [[Attēls:Koknese1625.jpg|thumb|200px|left|Kokneses cietokšņa un pilsētas (''Stadt Kokenhusen'') attēls Zviedru Vidzemes laikā 1625. gadā]] 1238. gadā Koknese pārgāja [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas bīskapu]] pakļautībā. Šai pašā gadsimtā novads nonāca [[fon Tīzenhauzeni|Tīzenhauzenu]] dzimtas īpašumā, bet vēlāk to atkal pievienoja [[Rīgas arhibīskapija]]i. 1277. gadā Koknese ieguva [[pilsēta]]s tiesības un vēlāk kļuva par [[Hanzas savienība]]s locekli. 1561. gadā [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Koknesi ieņēma poļu-lietuviešu karaspēks, pilsētu pārdēvēja par '''Kokenhuzu'''. 1577. gadā Koknesē mežonīgi iebruka [[Ivans IV|Ivana IV]] [[Krievijas cariste]]s karaspēks, kas to gandrīz pilnībā nopostīja. 1601. gadā [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā notika [[Kokneses kauja]], kurā poļi sakāva zviedru karaspēku. 1625. gadā zviedru karaspēks karaļa [[Gustavs II Ādolfs|Gustava II Ādolfa]] vadībā ieņēma Kokneses pili. 1636. gadā [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] Koknese kļuva par vienu no četrām apriņķa pilsētām līdzās [[Rīga]]i, [[Tartu|Tērbatai]] un [[Pērnava]]i.<ref>{{laikraksta atsauce|title=Ko pieredzējusi agrākā Kokneses pilsēta|journal=Latvijas Kareivis|date=1927|issue=216|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_lkar1927n216%7Carticle:DIVL344%7Cquery:Kokneses|6=issueType:P|accessdate={{dat|2018|3|26||bez}}|archive-date={{dat|2020|02|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_lkar1927n216%7Carticle:DIVL344%7Cquery:Kokneses|archivedate={{dat|2020|02|03||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_lkar1927n216%7Carticle:DIVL344%7Cquery:Kokneses}}</ref> [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Koknesi iekaroja Krievijas cars [[Aleksejs Mihailovičs]], kas pārdēvēja to sava dēla vārdā ({{val|ru|Царевич-Дмитриев}}). Pēc kara Kokneses pilsētas nozīme iepriekšējā apjomā vairs neatjaunojās, jo krievu karaspēks to bija nopostījis un 17. gadsimta beigās tā zaudēja pilsētas tiesības. 1687. gadā tika uzcelta [[Kokneses luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]], kuras iecirkņa prāvests bija [[Ernests Gliks]]. [[Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Koknesi iekaroja [[Saksija]]s armija, kas atkāpjoties uzspridzināja pili. 1721. gadā Koknese nokļuva [[Krievijas Impērija]]s sastāvā. 1861. gadā gar Koknesi izbūvēja [[Dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīgas—Orlas dzelzceļa līniju]], tomēr īpašu uzplaukumu Koknese nepiedzīvoja. 1930. gados Koknese bija liels ciems, pagasta centrs, šeit dzīvoja vairāk kā 500 cilvēku. No 1958. līdz 1990. gadam Koknese bija [[pilsētciemats]], pēc tam [[Kokneses pagasts|Kokneses pagasta]] centrs [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles rajonā]]. Pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] 2009. gadā kļuva par [[Kokneses novads|Kokneses novada]] centru. 2021. gadā, administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, Koknesei tika piešķirts pilsētas statuss. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSB]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|647 |1959|992 |1970|1500 |1979|2258 |1989|2732 |2000|2958 |2011|2716 |2021|2428 }} == Ievērojamas personības == Ievērojamas personības, kas dzimušas vai dzīvojušas Koknesē: * [[Jūlijs Feders]] (1838—1909) — gleznotājs, dzimis Kokneses krodzinieka ģimenē; * [[Rūdolfs Blaumanis]] (1863—1908) — prozaiķis, dramaturgs un žurnālists; no 1885. līdz 1887. gadam strādājis Kokneses muižā par skrīveri, rakstvedi un muižas pārvaldnieku<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/blaumana-mantojums-kokneses-muiza/349304|title=Blaumaņa mantojums Kokneses muižā|date=11. februāris, 2007|publisher=apollo.lv|author=Ina Zelča|accessdate=31. oktobris, 2017}}{{Novecojusi saite}}</ref> * [[Pēteris Stučka]] (1865—1932) — rakstnieks, jurists un politiķis, viens no [[Jaunā strāva|Jaunās strāva]]s līderiem, [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Latvijas Sociālistiskās Padomju Republika]]s (1919) valdības vadītājs; * [[Jānis Endzelīns]] (1873—1961) — valodnieks, Koknesē viņam bija vasarnīca "Nākās", kur arī miris; * [[Monika Ose]] (1926—2006) — gleznotāja, akvareliste un mākslas pedagoģe. * [[Māris Bružiks]] (1962) — vieglatlēts, startējis [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanas]] disciplīnā. * [[Andrejs Gražulis]] (1993) — Latvijas Nacionālās Basketbola izlases komandas spēlētājs * [[Patrīcija Eiduka]] (2000) — distanču slēpotāja. == Skatīt arī == * [[Kokneses novads]] * [[Kokneses pagasts]] * [[Kokneses pils]] * [[Koknese (valsts)]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080320070837/http://www.bank.lv/lat/main/all/lvnaud/jubmon/smp/hp/koknese/ Latvijas bankas piemiņas monēta "Koknese"] * [http://www.koknese.lv/ Kokneses mājas lapa] {{Aizkraukles novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Aizkraukles rajons}} {{Ogres rajons}} {{Pļaviņu rajons}} {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Koknese| ]] [[Kategorija:Hanzas pilsētas]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 22u6i40vvvzffa80wrc2cu10t21qlb0 0 5524 4548617 4435687 2026-11-12T07:40:33Z Lasks 38532 4548617 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu|Rauna (nozīmju atdalīšana)|Rauna}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rauna | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Raunas panorāma.jpg | image_caption = Raunas panorāma | pushpin_map = Latvija#Smiltenes novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Smiltenes novads]] | subdivision_name2 = [[Raunas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 2.38 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2175&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> tagiem --> | population_total = 1328 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 19 | lats = 56 | latNS = N | longd = 25 | longm = 36 | longs = 35 | longEW = E | elevation_m = 115 | website = | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4131 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Rauna''' ir apdzīvota vieta [[Latvija|Latvijā]], [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Raunas pagasts|Raunas pagastā]], [[Rauna (upe)|Raunas upes]] ielejā [[Vidzemes augstiene]]s ziemeļu malā, pagasta centrs. No 14. līdz 16. gadsimtam [[Raunas pils]] bija [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] viena no rezidencēm (''Rownenborgh, Ronneburg'') un viens no galvenajiem varas centriem viduslaiku [[Livonija|Livonijā]] un tai, iespējams, bijušas pilsētas tiesības. Raunā atrodas pagasta administrācija, vidusskola, kultūras nams, bibliotēka, ģimenes ārsta prakse, viesnīca, tūrisma informācijas punkts, aptieka, banka, katoļu un luterāņu baznīcas. == Vēsture == [[Attēls:Rauna.jpg|thumb|left|260px|Raunas kopskats ar arhibīskapa rezidences pilsdrupām pakalnā (18. gadsimts).]] [[Attēls:Rauna 1866.JPG|thumb|left|260px|Skats uz Raunu 1866. gadā.]] [[Tanīsa kalns|Tanīsa pilskalnu]] [[Rauna (upe)|Raunas]] upītes labajā krastā jau no 1. gadu tūkstoša p.m.ē. apdzīvojuši [[Baltijas somi]], bet ap 600. gadu Raunas novadā ienākuši [[latgaļi]]. Pilskalns atradās pie lielā tirdzniecības ceļa, kas veda no [[Gauja]]s ielejas uz [[Pleskava]]s un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodas]] zemēm. Pils malas tolaik bijušas nocietinātas ar divām paralēlām ozola guļkoku sienām, kas atradušās 2 m atstatumā viena no otras, starp kurām bijuši sabērti laukakmeņi. Virs sienām pacēlusies īpaša virsbūve un nocietinājumu iekšpusē bijušas vairākas guļkoku celtnes. Pēc vienas no versijām 13. gadsimta sākumā Raunā atradusies [[Satekle]]s pils, kurā valdīja latgaļu karavadonis [[Rūsiņš]]. Šajā laikā noritēja ilgstoši latgaļu un to sabiedroto [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeņa]] bruņinieku kari ar [[igauņi|igauņu]] ciltīm. 1224. gadā, pēc [[Tālava]]s zemju dalīšanas, Raunu ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas vēlāk pārveidojās par Rīgas arhibīskapiju. Ap 1262. gadu, pirmā Rīgas arhibīskapa [[Alberts II (Rīga)|Alberta II Zauerbēra]] laikā, tika uzcelta [[Raunas viduslaiku pils|Raunas mūra pils]], vēlāk dēvēta par Roneburgu (''Rownenborgh''), kas ar laiku izveidojās par plašāko un vislabāk nocietināto pili Rīgas arhibīskapijā. Arhibīskaps te ik gadu uzturējās no Miķeļiem (29. septembra) līdz Sveču dienai (7. februārim). 13. gadsimta beigās uzcelta arī Raunas baznīca. Viduslaikos Raunas pilsētiņa aizņēmusi teritoriju gar Raunas upīti no tagadējiem Lorenčiem līdz [[Cimziņa]]s upītes ietekai 4 km garumā. Mūru apkārt pilsētiņai nebija.<ref>{{EncLP}}</ref> Raunas pils zaudēja savu politisko nozīmi pēc [[Rīgas arhibīskapija]]s likvidēšanas un [[Pārdaugavas hercogiste]]s pārvaldes pārcelšanas uz [[Cēsis|Cēsu]] pili. 1601. gadā pirmajā zviedru valdības veiktajā auditā jeb «arklu revīzijā» Raunā uzskaitīti 2 krogi, no kuriem vienā izkroģēja muižas alu. 1625. gadā [[Zviedrija]]s karalis [[Gustavs II Ādolfs]] Raunas pili nodeva dzimtas īpašumā [[Svante Banērs|Svantem Banēram]] (''Svante Banér'', 1584—1628). Īpašnieka galvenais pienākums bija turēt šeit zirgus Zviedrijas armijas vajadzībām. 1657. gadā, [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā (1655—1660), Raunas pili ieņēma lietuviešu karavadonis Gonsevskis, bet nākamajā gadā zviedri to atkaroja. Pēc kara pili no cietokšņu saraksta izslēdza, jo minēts, ka pils ir saspridzināta. Nopostīta tika arī Raunas pilsētiņa. No 1658. līdz 1664. gadam par Raunas luterāņu mācītāju strādāja [[Jānis Reiters]], kas šeit tulkoja latviski [[Mateja evaņģēlijs|Mateja evaņģēliju]] un 1662. gadā publicēja tēvreižu krājumu 40 valodās ''Oratio Dominica XL linguarum''. 1762. gada 1. septembrī [[Krievijas Impērija]]s ķeizariene [[Katrīna II Lielā|Katrīna II]] Raunu uzdāvināja slepenpadomniekam grāfam Hermanim Kārlim Kaiserlingam (''Hermann Karl Keyserling'', 1696—1765). Vēlāk pils piederēja grāfam Grigorijam Orlovam, H. G. Ikšķilam, Henriham Berensam fon Rautenfeldam un Bernhardam Kristianam Kleinam, kas Raunā ierīkoja papīra dzirnavas. 1821. gadā Vidzemes bruņniecības sola vadītājs A. fon Vulfs iegādājās īpašumu tiesības uz Raunas pili un tai piederošajām zemēm. Raunas muižas zemju izpārdošana zemniekiem sākās 19. gadsimta 60. gadu otrajā pusē. 1910. gadā Raunas pilij piederošās zemes no fon Vulfu dzimtas nopirka Krievijas Zemnieku agrārbanka. Tagadējā apdzīvotā vieta radusies ap 1900. gadu, kad no mācītājmuižas atdalīja apbūves gabalus. Ciems strauji attīstījās pēc agrārās reformas. 1925. gadā Raunai piešķīra [[ciems (biezi apdzīvota vieta)|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, bet Raunas pilsdrupas iekļāva Latvijas Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Padomju laikā Rauna bija ciema padomes un kolhoza «Sarkanais Oktobris» centrs. No 2009. līdz 2021. gadam Rauna bija [[Raunas novads|Raunas novada]] centrs. No 2021. gada Rauna ir [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Raunas pagasts|Raunas pagasta]] centrs. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1935|662 |1970|1181 |1979|1448 |1989|1660 |2000|1540 |2011|1307 |2021|1102 }} == Apskates vietas == * [[Tanīsa kalns]], kurā līdz 13. gadsimtam atradās stipri nocietināta senlatviešu pils. * [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] [[Raunas pils drupas]] no 13.-17. gadsimtam * [[Raunas luterāņu baznīca]] ar viduslaiku dolomīta ciļņiem "Kristus pie krusta" un "Ādams un Ieva" (14. gadsimts). 17. gadsimta otrajā pusē par mācītāju te strādājis viens no pirmajiem akadēmiski izglītotajiem latviešu izcelsmes mācītājiem [[Jānis Reiters]] (ap 1632 — 1697). Baznīca pārbūvēta 19. gadsimta sākumā un 1936.-1937. gadā. * Raunas "Koklētāja" — piemineklis Pirmajā pasaules karā kritušajiem Raunas centrā (K. Zemdega, 1933). * Raunas upes senleja ar stāvajiem, gleznainajiem krastiem un "raudošo klinti" jeb Raunas Staburagu. * Cimzes pusmuiža, kur dzimis komponists, folkloras vācējs un latviešu skolotāju audzinātājs [[Jānis Cimze]] (1814—1881). == Attēlu galerija == <gallery widths="160" heights="160" perrow="3"> Attēls:Rauna2.jpeg|<center>Raunas pagasta pārvalde</center> Attēls:Rauna3.jpeg|<center>Raunas evaņģēliski luteriskā baznīca</center> Attēls:Rauna8.jpeg|<center>Kāpnes uz Raunas pilsdrupām</center> Attēls:Rauna7.jpeg|<center>Raunas pilsdrupas</center> Attēls:Rauna4.jpeg|<center>Autobusu pietura "Rauna" un Vidzemes iela</center> Attēls:Rauna5.jpeg|<center>Apļveida krustojums Raunas centrā</center> </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Dunsdorfs E. Latvijas vēsture 1600-1700. Stokholma, 1962. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160305033357/http://www.pilis.lv/c_zinas/zinja.php?id=2357 Raunas viduslaiku pils ar pilsētu] * [https://web.archive.org/web/20090818035855/http://www.rauna.lv/?p=4658&lang=1103 Raunas vēsture] {{Raunas pagasta ciemi}} {{Cēsu apriņķis}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rauna| ]] [[Kategorija:Raunas pagasts]] [[Kategorija:Smiltenes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas bijušās pilsētas]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] mmtmqan02pzon6k41l7anup860i5tfo 0 8980 4548320 4305427 2026-11-11T18:19:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548320 wikitext text/x-wiki {{papildu atsauces+}} {{Sacīkšu braucēja infokaste | vārds = Kimi Reikenens | vārds_oriģ = ''Kimi Räikkönen'' | attēls = Attēls:F12019 Schloss Gabelhofen (22) (cropped).jpg | att_izm = | paraksts = Kimi Reikenens 2019. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1979|10|17}} | dz_viet = {{vieta|Somija|Espo}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | taut = {{FIN}} | garums = {{mērv|cm=175}} | svars = {{mērv|kg=62}} | alga = | iesauka = "Ledusvīrs" | izglītība = <!------ Profesionālā informācija ------> | kar_sāk = 2001 | kar_beig = 2021 | klubs = | komanda = | numurs = 7 | veids0 = ''[[Formula 1]]'' | treneris = <!------ Pirmais veids ------> | veids = [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] | zvaigznes = | sezonas = 2009–2011 | sacīkstes = | ralliji = 21 | tituli = 0 | uzvaras = 0 | pjedestāli = 0 | p_position = | ā_apļi = | p_sacīkste = | p_rallijs = [[2009. gada WRC sezona|2009. gada]] [[Somijas rallijs]] | p_uzvara = | pēd_sacīkste = | pēd_rallijs = [[2011. gada WRC sezona|2011. gada]] [[Velsas rallijs]] | pēd_uzvara = <!------ Otrais veids ------> | veids2 = ''[[Formula 1]]'' | zvaigznes2 = {{zvaigzne}} | sezonas2 = {{f1|2001}}–{{f1|2009}}, {{f1|2012}}–{{f1|2021}} | sacīkstes2 = 353 (349 starti) | tituli2 = 1 ({{f1|2007}}) | uzvaras2 = 21 | pjedestāli2 = 103 | p_position2 = 18 | ā_apļi2 = 46 | p_sacīkste2 = {{f1|2001}}. gada {{f1gp|Austrālijas}} | p_uzvara2 = {{f1|2003}}. gada {{f1gp|Malaizijas}} | pēd_sacīkste2 = {{f1|2021}}. gada {{f1gp|Abū Dabī}} | pēd_uzvara2 = {{f1|2018}}. gada {{f1gp|ASV}} <!------ Klubi ------> | kl_sez1 = {{f1|2001}} | klubs1 = ''[[Sauber]]'' | kl_sez2 = {{f1|2002}}–{{f1|2006}} | klubs2 = ''[[McLaren]]'' | kl_sez3 = {{f1|2007}}–{{f1|2009}} | klubs3 = ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' {{zvaigzne}} | kl_sez4 = {{f1|2012}}–{{f1|2013}} | klubs4 = ''[[Lotus F1|Lotus]]'' | kl_sez5 = {{f1|2014}}–{{f1|2018}} | klubs5 = ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' | kl_sez6 = {{f1|2019}}-{{f1|2021}} | klubs6 = ''[[Alfa Romeo F1]]'' <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = {{dat|2025|07|06}} }} '''Kimi Matiass Reikenens'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Tā kā presē sastopami vairāki slavenā somu autobraucēja vārda un uzvārda atveidojumi: Kimi Reikenens un Kimi Raikonens. Kurš no tiem ir pareizs? |year= 2008 |format= [[Pārnesams dokumentu formāts|PDF]] |publisher= [[Latviešu valodas aģentūra]] |url= http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=18 |accessdate= 2014. gada 25. jūnijā |quote= Autobraucēja vārds un uzvārds somu valodā ir ''Kimi Räikkönen''. Ievērojot somu īpašvārdu atveides noteikumus (''Dāņu, norvēģu, zviedru un somu īpašvārdu atveide latviešu valodā''. Rīga : Norden AB, 2003), mūsu alfabētā svešie burti ''ä'' un ''ö'' tiek atveidoti un izrunāti kā '''e'''. Tātad autobraucējs latviešu valodā pareizi būtu jādēvē '''Kimi Reikenens'''. Diemžēl praksē vairāk izplatījies neprecīzais uzvārda atveidojums ''Kimi Raikonens''. |archive-date= {{dat|2017|03|29||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20170329101847/http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=18 }}</ref> ({{val|fi|Kimi Matias Räikkönen}}; dzimis {{dat|1979|10|17}} [[Espo]], [[Somija|Somijā]]) ir [[somi|somu]] [[autosports|autosportists]], pazīstams kā [[Formula 1]] pilots. Reikenens sacentās Formula 1 sacīkstēs no 2001. līdz 2009. gadam, un no 2012. līdz 2021. gadam, pārstāvot komandas ''[[Sauber]]'', ''[[McLaren]]'', ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'', ''[[Lotus F1|Lotus]]'', ''[[Alfa Romeo F1]]''. ''Ferrari'' komandas sastāvā kļuva par {{f1|2007}}. gada F1 čempionu. No 2009. līdz 2011. gadam viņš piedalījās [[Pasaules rallija čempionāts|WRC]] [[autorallijs|autorallija]] čempionātā. F1 karjeru Reikenens sāka {{f1|2001}}. sezonā, startējot ''[[Sauber]]'' komandā, lai gan pirms tam bija startējis tikai junioru klases sacīkstēs. {{f1|2002}}. gadā pievienojās ''[[McLaren]]'' komandai, kuras sastāvā aizvadīja 4 sezonas, divās no kurām ({{f1|2003}}., {{f1|2005}}.) kopvērtējumā finišēja otrais. {{f1|2007}}. gadā Reikenens pievienojās ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' komandai un kļuva par labāk atalgoto motosportistu pasaulē — sezonā saņemot 51 miljonu dolāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.forumula1.net/2006/f1/f1-news/raikkonen-is-f1s-highest-paid-driver/|title=Forumula1.net&nbsp;– Reikenens ir F1 vislabāk apmaksātais pilots|access-date={{dat|2012|03|08||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20101228120523/http://www.forumula1.net/2006/f1/f1-news/raikkonen-is-f1s-highest-paid-driver/|archivedate={{dat|2010|12|28||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Savā pirmajā sezonā ''Ferrari'' sastāvā Reikenens izcīnīja pasaules čempiona titulu, par vienu punktu apsteidzot [[Luiss Hamiltons|Hamiltonu]] un [[Fernando Alonso|Alonso]]. Pēc trijām sezonām {{f1|2009}}. gada sezonas beigās Reikenens paziņoja, ka viņam nav kontrakta ne ar vienu ar F1 komandu un viņš šo sportu pamet. Nākamos divus gadus Reikenens piedalījās gan rallijā, gan [[NASCAR]] sacīkstēs, kurās neizcēlās ar sasniegumiem. 2012. gada beigās Reikenens paziņoja, ka atgriežas F1, noslēdzot divu gadu līgumu ar ''[[Lotus F1|Lotus]]''. 2013. gada 11. septembrī ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' noslēdza divu gadu līgumu ar Reikenenu. Vēlāk līgums tika pagarināts līdz 2018. gada sezonas beigām. ''Ferrari'' sastāvā Reikenens izcīnīja 26 pjedestālus, kā arī 1 uzvaru — [[2018. gada F1 sezona|2018. gada]] [[ASV Grand Prix|ASV ''Grand Prix'']], 113 sacīkstes pēc viņa pēdējās uzvaras. Pēc 2018. gada sezonas Reikenens [ameta ''Ferrari'' un pārgāja uz ''[[Sauber|Alfa Romeo]]''. {{dat|2021|9|1||bez}} Reikenens paziņoja par Formula 1 karjeras beigām pēc 2021. gada sezonas.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Smith|first=Luke|title=Kimi Raikkonen to retire from Formula 1 at end of 2021 season|url=https://www.autosport.com/f1/news/raikkonen/6658467/|dead-url=no|access-date=1 September 2021|website=Autosport|date=1 September 2021}}</ref> == Karjera == === Karjeras sākums (līdz 2000) === Reikenens veiksmīgi piedalījās dažādās kartinga sacīkstēs jau no 10 gadu vecuma. Pirmo reizi sacīkstēs ārpus Somijas startēja 15 gadu vecumā [[Monako]]. Sacīkšu laukumā viņam kartam salūza stūre, tomēr viņš sacīkstes turpināja. Nākamajās sacīkstes Monako viņa karts tika izsviests ārpus trases drošības nožogojuma, taču Kimi turpināja braukt ārpus trases, līdz beidzās ceļš, tad iecēla savu kartu atpakaļ trasē un turpināja sacīkstes; lai gan komanda domāja, ka Kimi ir izstājies, viņš spēja noķert pārējos braucējus un sacīksti pabeidza trešais.<ref>{{Tīmekļa atsauce | author=Kulta, Heikki | title=Hyvää kannatti odottaa kauan | work=[[Turun Sanomat]] | url=http://www.turunsanomat.fi/f1/?ts=1,3:2001:0:0,4:34:621:1:2007-10-22;4:35:0:0:0;4:36:0:0:0,104:34:493566,1:0:0:0:0:0: | accessdate=2007-10-21 | language=Somu | archive-date=2013-08-05 | archive-url=https://web.archive.org/web/20130805085740/http://ts.fi/moottoriurheilu/ }}</ref> 1998. gadā Reikenens izcīnīja uzvaru kartingā ziemeļvalstu čempionātā [[Norvēģija|Norvēģijā]]. 1999. gadā viņš pabeidza "European Formula Super A" čempionātu kā otrais labākais. 20 gadu vecumā viņš uzvarēja "British Formula Renault" ziemas čempionātā, 2000. gadā izcīnīja septiņas uzvaras desmit "Formula Renault UK" čempionātā. 23 [[Formula Renault]] klases sacīkstēs Reikenens ir izcīnījis 13 uzvaras. === ''Sauber'' (2001) === Kimi Reikenens ienāca [[Formula 1]] no [[Formula Renault]], kad, ņemot vērā Kimi sasniegumus, [[Pēteris Zaubers]] deva iespēju testēt ''[[Sauber]]'' formulu 2000. gada septembrī [[Mugello|Mugello trasē]].<ref name="Formula One magazine2">Tremayne, David. "Cool as Ice: Kimi Raikkonen". Formula One Magazine (official). 2003. gada decembris. 63.lpp.</ref> Pēc papildu testiem [[Heresas trase|Heresā]] un [[Kataluņja Montmelo|Barselonā]] Zaubers noslēdza līgumu ar Reikenenu. Viņa pirmais starts šajā čempionātā, {{f1|2001}}. gada {{f1gp|Austrālijas}}, bija tikai 24. autosacensības visā viņa karjerā. Reikenena mazā autosporta pieredze izraisīja kritiku (ieskaitot [[FIA]] prezidentu [[Makss Moslijs|Maksu Mosliju]]) par to, ka tik nepieredzējušam sportistam tiek dota iespēja F1, taču Reikenenam tika piešķirta F1 Superlicence, kas atļāva startus F1. Savā pirmajā F1 sacīkstē Kimi izcīnīja 1 punktu, finišējot sestajā vietā. Kopumā Reikenens {{f1|2001}}. gada sezonā izcīnīja 9 punktus, kopā ar komandas biedru [[Niks Heidfelds|Heidfeldu]] izcīnot ''Sauber'' komandai ceturto vietu konstruktoru kopvērtējumā — tobrīd labāko ''Sauber'' komandas sasniegumu. === ''McLaren'' (2002—2006) === Savā debijas sezonā Reikenens atstāja pietiekami labu iespaidu uz "[[McLaren]]" vadību, un tā noslēdza līgumu ar Reikenenu, aizstājot F1 pametušo Reikenena tautieti [[Mika Hekinens|Hekinenu]]. ==== {{f1|2002}} ==== Savā debijas sacīkstē {{f1gp3|2002|Austrālijas}} izcīņā Reikenens ieguva trešo vietu. Lai gan sezonas laikā bieži pievīla "Mercedes" dzinējs, Reikenens ieguva 24 punktus un četras reizes arī kāpa uz pjedestāla, taču ne uz augstākā pakāpiena. Vistuvāk pirmajai uzvarai Kimi bija Francijas ''Grand Prix'' izcīņā, taču Alana Makniša dzinēja avārijas atstātās eļļas dēļ izslīdēja no trases un finišēja otrais.<ref name="Formula One magazine">Tremayne, David. "Cool as Ice: Kimi Raikkonen". Formula One Magazine (official). 2003. gada decembris. 58.lpp</ref> Sezonu Reikenens pabeidza sestais, tūlīt aiz sava komandas biedra [[Deivids Kulthārds|Kulthārda]], par abiem nodrošinot ''McLaren'' komandai drošu trešo vietu konstruktoru kopvērtējumā. [[Attēls:Raikkonen.jpg|200px|thumbnail|Reikenens {{f1gp3|2002|ASV}}]] ==== {{f1|2003}} ==== 2003. gada sezona iesākās neveiksmīgi, jo {{f1gp3|2003|Austrālijas}} izcīņai Reikenes bija spiests kvalificēties rezerves mašīnā un, lai gan sacīkstē izvirzījās vadībā, elektronikas kļūdas dēļ pārsniedza ātrumu boksu celiņā, un saņēma sodu, pabeidzot sacīksti trešajā vietā. {{f1gp3|2003|Malaizijas}} izcīņā, startējot no septītās vietas, Reikenens beidzot izcīnīja savu pirmo uzvaru F1 posmā.<ref name="Formula One magazine"/> Nākamajā posmā, Brazīlijā, Reikenens tika pasludināts par uzvarētāju pēc tam, kad sacīkste tika pārtraukta 55. aplī, jo pēc noteikumiem šādā situācijā par sacīkstes iznākumu pieņem braucēju kārtību divus apļus pirms beigām (53. aplis), taču pēc nedēļas noskaidrojās, ka [[Džankarlo Fizikella|Fizikella]] jau bija uzsācis 56. apli, tātad vērā tika ņemti 54. apļa rezultāti, līdz ar to uzvara tika piešķirta Fizikellam, atstājot Reikenenu otrajā vietā. Sezonai turpinoties, ''McLaren'' sāka zaudēt tehniskajā ziņā, jo vēl aizvien izmantoja iepriekšējās sezonas šasiju, tomēr Kimi izcīnīja otro vietu Imolā. {{f1gp3|2003|Spānijas}} izcīņā Reikenens startēja pēdējais un pēc avārijas ar [[Antoniu Piconija|Piconiju]] izstājās. Austrijā, cīnoties ar kārtējo dzinēja problēmu, Reikenens veiksmīgi aizstāvēja otro vietu no [[Rubenšs Barikello|Barikello]] uzbrukumiem. [[2003. gada Monako Grand Prix|Monako]] posmā Reikenens no pirmās vietas ieguvēja, [[Huans Pablo Montoija|Huana Pablo Montoijas]], atpalika vien par sekundi. Kanādā kvalifikācijā pieļautās kļūdas dēļ Kimi startēja no boksu celiņa, taču pabeidza sacīksti salīdzinoši augstajā sestajā vietā. Eiropas lielās balvas izcīņa pēc ''pole position'' izcīnīšanas beidzās 25. aplī ar dzinēja avāriju. Nākamajos posmos Reikenens cīkstējās ar [[Mihaels Šūmahers|Šūmaheru]]: Francijā finišēja ceturtais aiz Šūmahera, bet Lielbritānijā trešais — tieši priekšā Šūmaheram, mazliet atgūstot zaudētos punktus. [[Attēls:Raikkonen 2003.jpg|200px|thumbnail|left|Reikenens {{f1gp3|2003|Francijas}}]] [[2003. gada Vācijas Grand Prix|Vācijā]] pēc avārijas pirmajā pagriezienā ar Ralfu Šūmaheru un Barikello izstājās, taču nākamajā, Ungārijas posmā, ieguva otro vietu. Pirms {{f1gp3|2003|Itālijas}} posma [[FIA]] saņēma ziņas no ''McLaren'' konkurentiem — ''Ferarri'' komandas —, ka ''McLaren'' izmantotās [[Michellin]] riepas neatbilstot tehniskajiem noteikumiem; [[Michellin]] piegādāja jaunas, šaurākas, riepas, kurām nebija tāda pārsvara pār konkurējošajām [[Bridgestone]] riepām. Papildu problēmas sagādāja arī ''McLaren'' paziņojums, ka komandas jaunais šasijas modelis tā arī netiks izmantots sacīkstēs, turpinot izmantot mazliet uzlabotu 2002. gada modeli MP4-18. Reikenens izcīnīja pirmo starta vietu ASV posmā, taču uzvarēja Šūmahers. Pirms pēdējā posma, {{f1gp3|2003|Japānas}}, Šūmaheram bija nepieciešams tikai viens punkts, lai iegūtu uzvaru kopvērtējumā, bet Reikenenam derēja tikai uzvara ar nosacījumu, ka Šūmahers neizcīna nevienu punktu. Sacīkstē Kimi finišēja otrais un Šūmahers sacīksti pabeidza punktos; tādējādi kopvērtējumā Reikenens zaudēja Šūmaheram tikai divus punktus un ieguva otro vietu. Arī konstruktoru kausā ''McLaren'' par pāris punktiem atpalika no ''Williams'' komandas. ==== {{f1|2004}} ==== Sezonas pirmajos septiņos posmos Reikenens ieguva tikai vienu punktu, [[McLaren]] formulas un it īpaši [[Mercedes]] dzinēja problēmu dēļ viņš pabeidza tikai divas no pirmajām septiņām sacīkstēm. [[2004. gada Kanādas Grand Prix|Kanādā]] Reikenens, neskatoties uz 5 boksu apmeklējumiem, pēc konkurentu diskvalifikācijām tika klasificēts kā piektais, nākamajā, [[2004. gada ASV Grand Prix|ASV]], sestais. Uz nākamo posmu Francijā, McLaren komanda sagatavoja jaunu formulas MP-19B modeli, taču Reikenens finišēja septītais. [[2004. gada Lielbritānijas Grand Prix|Silverstonā]] Reikenens beidzot izcīnīja pirmo starta vietu, taču finišēja otrais, aiz Šūmahera. Pēc uzlabotā snieguma ar atjaunināto formulu Vācijas posmā pēc labas kvalifikācijas un starta 13. aplī sabojāja savu aizmugurējo antispārnu. Ungārijas posmā pēc starta no 10. pozīcijas atkal 13. aplī Reikenens izstājās. [[2004. gada Beļģijas Grand Prix|Beļģijā]] Reikenens atkal kvalificējās 10. vietā, taču jau 11. aplī izvirzījās līderpozīcija un noturēja pirmo vietu līdz beigām sagādājot McLaren komandai pirmo (un vienīgo) uzvaru 2004. gada sezonā. Itālijas posmā jau atkal 13. aplī Reikenens izstājās elektrosistēmas problēmu dēļ. Ķīnā Reikenens finišēja trešais un sezonas pēdējā posmā, Brazīlijā, pēc sīvas cīņas ar [[Huans Pablo Montoija|Montoiju]] finišēja otrais. Neskatoties uz pagalam neveiksmīgu sezonu, Reikenens tik un tā tika uzskatīts par uzlecošu zvaigzni F1 pasaulē līdzās BAR pilotam [[Džensons Batons|Batonam]], Renault [[Fernando Alonso|Alonso]] un Reikenena nākamo komandas biedru 2005. gada sezonā — Montoiju. === ''Ferrari'' (2007—2009) === {{f1|2007}}. gadā Reikenens ieradās ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' komandā un savā pirmajā sezonā izcīnīja Formulas 1 čempiona titulu. Lai gan divas sacīkstes pirms čempionāta beigām tas šķita maz ticams (bija jāsadeldē 17 punktu pārsvars, bet vienas sacīkstes laikā varēja iegūt ne vairāk par 10 punktiem), viņam tas izdevās.<ref>{{Ziņu atsauce|title=Raikkonen the playboy king|publisher=BBC Sport|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/7055633.stm|date=2007-10-21|accessdate=2007-11-22}}</ref> {{f1|2008}}. gada sezonas pirmajā sacīkstē Reikenenu vajāja dažādas neveiksmes, sākot ar tehniskām problēmām kvalifikācijā un beidzot ar izstāšanos pēc vairākiem incidentiem. Tā kā tikai seši piloti tika klasificēti un Reikenens bija priekšpēdējais, viņš ieguva vienu punktu, tomēr jau nākamajā sacīkstē viņš izcīnīja uzvaru un uzsāka cīņu par titulu. Šo cīņu viņš beidza {{f1gp|Japānas}}, tomēr saglabāja izredzes kļūt par vicečempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.f1-live.com/f1/en/headlines/news/detail/081013102335.shtml|title=Raikkonen drops out championship hunt|publisher=F1live.com|date=2008-10-13|accessdate=2008-10-14|archive-date=2008-12-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20081208235405/http://en.f1-live.com/f1/en/headlines/news/detail/081013102335.shtml}}</ref> Sezonas pēdējā sacīkstē, {{f1gp|Brazīlijas}}, pilots finišēja trešais, iegūstot trešo vietu arī sezonas kopvērtējumā. {{f1|2009}}. gadā Reikenens pirmajās trīs sacīkstēs punktus neguva. {{f1gp|Bahreinas}} viņš bija sestais, bet pēc divām sacīkstēm ({{f1gp|Monako}}) pirmoreiz sezonā kāpa uz pjedestāla. Sezonas vidū, {{f1gp|Beļģijas}}, viņš izcīnīja pirmo uzvaru vairāk nekā gada laikā. {{f1gp|Japānas}} nedēļas nogalē tika paziņots, ka ''Ferrari'' lauzīs līgumu ar Reikenenu un nākamajā sezonā viņa vietā brauks Alonso.<ref>{{Ziņu atsauce | url = http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/motorsport/formula_one/8280566.stm | title = Ferrari confirm capture of Alonso | publisher = BBC Sport | date = 2009-09-30 | accessdate = 2009-09-30}}</ref> Lai arī tika baumots par to, ka Reikenens varētu pievienoties kādai citai komandai, 18. novembrī viņa menedžeris kādā intervijā atzina, ka Reikenens {{f1|2010}}. gada sezonā nepiedalīsies.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.ts.fi/online/urheilu/89167.html | title=DRäikkönen pitää välivuodenn }}{{Novecojusi saite}}</ref> === ''Lotus'' (2012—2013) === {{nepilnīga nodaļa}} Divas F1 sezonas izlaidis, Kimi Reikenens {{f1|2012}}. gada sezonā atgriezās Formula 1, parakstot līgumu uz diviem gadiem ar ''[[Lotus F1|Lotus]]'' komandu.<ref>{{Ziņu atsauce | url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/formula_one/15934329.stm | publisher=BBC News | title=Raikkonen to return to Formula 1 | date=29 November 2011 | access-date=29 November 2011 | archive-date=14 April 2023 | archive-url=https://web.archive.org/web/20230414023646/https://www.bbc.com/sport/formula1/15934329 }}</ref> Reikenens startēja ''Lotus'' komandā kopā ar [[Romēns Grožāns|Romēnu Grožānu]]. Viņš vairākas reizes bija uz pjedestāla un sezonas izskaņā uzvarēja [[2012. gada Abū Dabī Grand Prix|Abū Dabī Grand Prix]]. Kopvērtējumā viņš palika 3. vietā, aiz [[Sebastiāns Fetels|Fetela]] un [[Fernando Alonso|Alonso]]. Reikenena pārstāvētā ''[[Lotus F1|Lotus]]'' komanda sezonas kopvērtējumā ierindojās 4. vietā. 2012. gada 3. decembrī [[franču valodā|franču]] autosacīkšu vietnē ''www.toileF1.com'' veiktajā aptaujā Reikenens tika nosaukts par gada labāko sacīkšu braucēju.<ref>[http://www.toilef1.com/Kimi-Raikkonen-PILOTE-DE-L-ANNEE.html Kimi Räikkönen, PILOTE DE L'ANNEE des lecteurs TOILE F1 | Lotus F1 Team] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121206044912/http://www.toilef1.com/Kimi-Raikkonen-PILOTE-DE-L-ANNEE.html |date=6 December 2012 }}. Toilef1.com (4 August 2013). Retrieved on 16 August 2013.</ref> Arī {{f1|2013}}. gada sezonā Kimi turpināja startēt ''Lotus'' komandas sastāvā un jau pirmajā posmā, {{f1gp|Austrālijas}}, viņš guva uzvaru.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://en.espnf1.com/australia/motorsport/story/103296.html |title='It was one of the easiest races' - Raikkonen {{en ikona}} |accessdate={{dat|2013|03|18|SK}} |work=ESPN F1 |publisher= ESPN EMEA Ltd. |date={{dat|2013|03|17|SK}} }}</ref> === ''Ferrari'' (2014—) === {{nepilnīga nodaļa}} 2013. gada 11. septembrī ''[[Scuderia Ferrari|Ferrari]]'' noslēdza līgumu ar Reikenenu, kopš {{f1|2014}}. gada sezonas Kimi startē ''Ferrari'' komandas sastāvā un kopš {{f1|2015}}. gada sezonas viņa komandas biedrs ir četrkārtējais pasaules čempions [[Sebastiāns Fetels]]. == Formula 1 rezultāti == {{F1 rezultati tabula}} * Sacīkstes '''treknrakstā''' sāktas no pirmās starta pozīcijas. * Sacīkstēs ''slīprakstā'' ir uzrādīts ātrākais apļa laiks. {| class="wikitable" border="1" style="text-align:center; font-size:90%;" |- ! Gads ! Komanda ! Šasija ! Dzinējs ! 1 ! 2 ! 3 ! 4 ! 5 ! 6 ! 7 ! 8 ! 9 ! 10 ! 11 ! 12 ! 13 ! 14 ! 15 ! 16 ! 17 ! 18 ! 19 ! 20 ! 21 ! 22 ! Vieta ! Punkti |- | {{f1|2001}} ! [[Sauber|Sauber Petronas]] ! [[Sauber]] [[Sauber C20|C20]] ! [[Petronas]] 01A 3.0 [[V10 dzinējs|V10]] |bgcolor="#DFFFDF"| [[2001. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br /><small>6</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2001. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2001. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2001. gada Sanmarīno Grand Prix|SMR]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| [[2001. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br /><small>8</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2001. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br /><small>4</small> |bgcolor="#CFCFFF"| [[2001. gada Monako Grand Prix|MON]]<br /><small>10</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2001. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br /><small>4</small> |bgcolor="#CFCFFF"| [[2001. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]<br /><small>10</small> |bgcolor="#CFCFFF"| [[2001. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br /><small>7</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2001. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br /><small>5</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2001. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| [[2001. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br /><small>7</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2001. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| [[2001. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br /><small>7</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2001. gada ASV Grand Prix|USA]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2001. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br /><small>Izst</small> | | | | | !10. !9 |- | {{f1|2002}} ! [[McLaren|West McLaren Mercedes]] ! [[McLaren]] [[McLaren MP4-17|MP4-17]] ! [[Mercedes]] FO 110M 3.0 [[V10 dzinējs|V10]] |bgcolor="#FFDF9F"| ''[[2002. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]''<br /><small>3</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2002. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| [[2002. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br /><small>12</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2002. gada Sanmarīno Grand Prix|SMR]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2002. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2002. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2002. gada Monako Grand Prix|MON]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2002. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br /><small>4</small> |bgcolor="#FFDF9F"| [[2002. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]<br /><small>3</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2002. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#DFDFDF"| [[2002. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br /><small>2</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2002. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2002. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br /><small>4</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2002. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2002. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2002. gada ASV Grand Prix|USA]] <br /><small>Izst</small> |bgcolor="#FFDF9F"| [[2002. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br /><small>3</small> | | | | | ! 6. ! 24 |- | {{F1|2003}} ! [[McLaren|West McLaren Mercedes]] ! [[McLaren]] [[McLaren MP4-17|MP4-17D]] ! [[Mercedes]] FO 110M/P 3.0 [[V10 dzinējs|V10]] |bgcolor="#FFDF9F"| ''[[2003. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]''<br /><small>3</small> |bgcolor="#FFFFBF"| [[2003. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br /><small>1</small> |bgcolor="#DFDFDF"| [[2003. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br /><small>2</small> |bgcolor="#DFDFDF"| [[2003. gada Sanmarīno Grand Prix|SMR]]<br /><small>2</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2003. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#DFDFDF"| [[2003. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br /><small>2</small> |bgcolor="#DFDFDF"| ''[[2003. gada Monako Grand Prix|MON]]''<br /><small>2</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2003. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br /><small>6</small> |bgcolor="#EFCFFF"| '''''[[2003. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]'''''<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2003. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br /><small>4</small> |bgcolor="#FFDF9F"| [[2003. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br /><small>3</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2003. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#DFDFDF"| [[2003. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br /><small>2</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2003. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br /><small>4</small> |bgcolor="#DFDFDF"| '''[[2003. gada ASV Grand Prix|USA]]'''<br /><small>2</small> |bgcolor="#DFDFDF"| [[2003. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br /><small>2</small> | | | | | | |bgcolor="#DFDFDF"| '''2.''' |bgcolor="#DFDFDF"| '''91''' |- |rowspan=2| {{f1|2004}} !rowspan=2| [[McLaren|West McLaren Mercedes]] ! [[McLaren]] [[McLaren MP4-19|MP4-19]] !rowspan=2| [[Mercedes]] FO 110Q 3.0 [[V10 dzinējs|V10]] |bgcolor="#EFCFFF"| [[2004. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2004. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2004. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2004. gada Sanmarīno Grand Prix|SMR]]<br /><small>8</small> |bgcolor="#CFCFFF"| [[2004. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br /><small>11</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2004. gada Monako Grand Prix|MON]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2004. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2004. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br /><small>5</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2004. gada ASV Grand Prix|USA]]<br /><small>6</small> | | | | | | | | | | | | | !rowspan=2| 7. !rowspan=2| 45 |- ! [[McLaren]] [[McLaren MP4-19|MP4-19B]] | | | | | | | | | |bgcolor="#DFFFDF"| [[2004. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br /><small>7</small> |bgcolor="#DFDFDF"| '''[[2004. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]'''<br /><small>2</small> |bgcolor="#EFCFFF"| ''[[2004. gada Vācijas Grand Prix|GER]]''<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2004. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#FFFFBF"| ''[[2004. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]''<br /><small>1</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2004. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#FFDF9F"| [[2004. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br /><small>3</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2004. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br /><small>6</small> |bgcolor="#DFDFDF"| [[2004. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br /><small>2</small> | | | |- | {{f1|2005}} ! [[McLaren|West McLaren Mercedes]] ! [[McLaren]] [[McLaren MP4-20|MP4-20]] ! [[Mercedes]] FO 110R 3.0 [[V10 dzinējs|V10]] |bgcolor="#DFFFDF"| [[2005. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br /><small>8</small> |bgcolor="#CFCFFF"| ''[[2005. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]''<br /><small>9</small> |bgcolor="#FFDF9F"| [[2005. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br /><small>3</small> |bgcolor="#EFCFFF"| '''[[2005. gada Sanmarīno Grand Prix|SMR]]'''<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#FFFFBF"| '''[[2005. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]'''<br /><small>1</small> |bgcolor="#FFFFBF"| '''[[2005. gada Monako Grand Prix|MON]]'''<br /><small>1</small> |bgcolor="#CFCFFF"| [[2005. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]<br /><small>11</small> |bgcolor="#FFFFBF"| ''[[2005. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]''<br /><small>1</small> | [[2005. gada ASV Grand Prix|USA]]<br /><small>NS</small> |bgcolor="#DFDFDF"| ''[[2005. gada Francijas Grand Prix|FRA]]''<br /><small>2</small> |bgcolor="#FFDF9F"| ''[[2005. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]''<br /><small>3</small> |bgcolor="#EFCFFF"| '''''[[2005. gada Vācijas Grand Prix|GER]]'''''<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#FFFFBF"| ''[[2005. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]''<br /><small>1</small> |bgcolor="#FFFFBF"| '''[[2005. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]'''<br /><small>1</small> |bgcolor="#DFFFDF"| ''[[2005. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]''<br /><small>4</small> |bgcolor="#FFFFBF"| [[2005. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br /><small>1</small> |bgcolor="#DFDFDF"| ''[[2005. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]''<br /><small>2</small> |bgcolor="#FFFFBF"| ''[[2005. gada Japānas Grand Prix|JPN]]''<br /><small>1</small> |bgcolor="#DFDFDF"| ''[[2005. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]''<br /><small>2</small> | | | |bgcolor="#DFDFDF"| '''2.''' |bgcolor="#DFDFDF"| '''112''' |- | {{f1|2006}} ! [[McLaren|Team McLaren Mercedes]] ! [[McLaren]] [[McLaren MP4-21|MP4-21]] ! [[Mercedes]] FO 108S 2.4[[V8 dzinējs|V8]] |bgcolor="#FFDF9F"| [[2006. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br /><small>3</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2006. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#DFDFDF"| ''[[2006. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]''<br /><small>2</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2006. gada Sanmarīno Grand Prix|SMR]]<br /><small>5</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2006. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]<br /><small>4</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2006. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br /><small>5</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2006. gada Monako Grand Prix|MON]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#FFDF9F"| [[2006. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br /><small>3</small> |bgcolor="#FFDF9F"| ''[[2006. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]'' <br /><small>3</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2006. gada ASV Grand Prix|USA]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2006. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br /><small>5</small> |bgcolor="#FFDF9F"| '''[[2006. gada Vācijas Grand Prix|GER]]'''<br /><small>3</small> |bgcolor="#EFCFFF"| '''[[2006. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]'''<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2006. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#DFDFDF"| '''''[[2006. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]'''''<br /><small>2</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2006. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2006. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br /><small>5</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2006. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br /><small>5</small> | | | | ! 5. ! 65 |- | {{f1|2007}} ! [[Scuderia Ferrari|Scuderia Ferrari Marlboro]] ! [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] [[Ferrari F2007|F2007]] ! [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 056 2.4 [[V8 dzinējs|V8]] |bgcolor="#FFFFBF"| '''''[[2007. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]'''''<br /><small>1</small> |bgcolor="#FFDF9F"| [[2007. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br /><small>3</small> |bgcolor="#FFDF9F"| [[2007. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br /><small>3</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2007. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2007. gada Monako Grand Prix|MON]]<br /><small>8</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2007. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br /><small>5</small> |bgcolor="#DFFFDF"| ''[[2007. gada ASV Grand Prix|USA]]''<br /><small>4</small> |bgcolor="#FFFFBF"| [[2007. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br /><small>1</small> |bgcolor="#FFFFBF"| ''[[2007. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]''<br /><small>1</small> |bgcolor="#EFCFFF"| '''[[2007. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]'''<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#DFDFDF"| ''[[2007. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]''<br /><small>2</small> |bgcolor="#DFDFDF"| ''[[2007. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]''<br /><small>2</small> |bgcolor="#FFDF9F"| [[2007. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br /><small>3</small> |bgcolor="#FFFFBF"| '''[[2007. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]'''<br /><small>1</small> |bgcolor="#FFDF9F"| [[2007. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br /><small>3</small> |bgcolor="#FFFFBF"| [[2007. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br /><small>1</small> |bgcolor="#FFFFBF"| ''[[2007. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]''<br /><small>1</small> | | | | | |bgcolor="FFFFBF"| '''1.''' |bgcolor="FFFFBF"| '''110''' |- | {{f1|2008}} ! [[Scuderia Ferrari|Scuderia Ferrari Marlboro]] ! [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] [[Ferrari F2008|F2008]] ! [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 056 2.4 [[V8 dzinējs|V8]] |bgcolor="#DFFFDF"| [[2008. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br /><small>8</small> |bgcolor="#FFFFBF"| [[2008. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br /><small>1</small> |bgcolor="#DFDFDF"| [[2008. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br /><small>2</small> |bgcolor="#FFFFBF"| '''''[[2008. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]'''''<br /><small>1</small> |bgcolor="#FFDF9F"| ''[[2008. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]''<br /><small>3</small> |bgcolor="#CFCFFF"| ''[[2008. gada Monako Grand Prix|MON]]''<br /><small>9</small> |bgcolor="#EFCFFF"| ''[[2008. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]''<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#DFDFDF"| '''''[[2008. gada Francijas Grand Prix|FRA]]'''''<br /><small>2</small> |bgcolor="#DFFFDF"| ''[[2008. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]''<br /><small>4</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2008. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br /><small>6</small> |bgcolor="#FFDF9F"| ''[[2008. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]''<br /><small>3</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2008. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#CFCFFF"| ''[[2008. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]''<br /><small>18</small> |bgcolor="#CFCFFF"| ''[[2008. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]''<br /><small>9</small> |bgcolor="#CFCFFF"| ''[[2008. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]''<br /><small>15</small> |bgcolor="#FFDF9F"| [[2008. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br /><small>3</small> |bgcolor="#FFDF9F"| [[2008. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br /><small>3</small> |bgcolor="#FFDF9F"| [[2008. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br /><small>3</small> | | | | |bgcolor="#FFDF9F"| '''3.''' |bgcolor="#FFDF9F"| '''75''' |- | {{f1|2009}} ! [[Scuderia Ferrari|Scuderia Ferrari Marlboro]] ! [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] [[Ferrari F60|F60]] ! [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 056 2.4 [[V8 dzinējs|V8]] |bgcolor="#CFCFFF"| [[2009. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br /><small>15</small> |bgcolor="#CFCFFF"| [[2009. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br /><small>14</small> |bgcolor="#CFCFFF"| [[2009. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br /><small>10</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2009. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br /><small>6</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2009. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#FFDF9F"| [[2009. gada Monako Grand Prix|MON]]<br /><small>3</small> |bgcolor="#CFCFFF"| [[2009. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]<br /><small>9</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2009. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br /><small>8</small> |bgcolor="#EFCFFF"| [[2009. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br /><small>Izst</small> |bgcolor="#DFDFDF"| [[2009. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br /><small>2</small> |bgcolor="#FFDF9F"| [[2009. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]<br /><small>3</small> |bgcolor="#FFFFBF"| [[2009. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br /><small>1</small> |bgcolor="#FFDF9F"| [[2009. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br /><small>3</small> |bgcolor="#CFCFFF"| [[2009. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br /><small>10</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2009. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br /><small>4</small> |bgcolor="#DFFFDF"| [[2009. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br /><small>6</small> |bgcolor="#CFCFFF"| [[2009. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br /><small>12</small> | | | | | ! 6. ! 48 |- | {{f1|2012}} ! [[Lotus F1|Lotus F1 Team]] ! [[Lotus F1|Lotus]] [[Lotus E20|E20]] ! [[Renault F1|Renault]] RS27-2012 [[V8 dzinējs|V8]] |bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br /><small>7</small> |bgcolor=#DFFFDF| ''[[2012. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]''<br /><small>5</small> |bgcolor=#CFCFFF| [[2012. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br /><small>14</small> |bgcolor=#DFDFDF| [[2012. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br /><small>2</small> |bgcolor=#FFDF9F| [[2012. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br /><small>3</small> |bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada Monako Grand Prix|MON]]<br /><small>9</small> |bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br /><small>8</small> |bgcolor=#DFDFDF| [[2012. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]<br /><small>2</small> |bgcolor=#DFFFDF| ''[[2012. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]''<br /><small>5</small> |bgcolor=#FFDF9F| [[2012. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br /><small>3</small> |bgcolor=#DFDFDF| [[2012. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br /><small>2</small> |bgcolor=#FFDF9F| [[2012. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br /><small>3</small> |bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br /><small>5</small> |bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br /><small>6</small> |bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br /><small>6</small> |bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada Korejas Grand Prix|KOR]]<br /><small>5</small> |bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada Indijas Grand Prix|IND]]<br /><small>7</small> |bgcolor=#FFFFBF| [[2012. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br /><small>1</small> |bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada ASV Grand Prix|USA]]<br /><small>6</small> |bgcolor=#DFFFDF| [[2012. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br /><small>10</small> | | |bgcolor=#FFDF9F| '''3.''' |bgcolor=#FFDF9F| '''207''' |- | {{F1|2013}} ! [[Lotus F1|Lotus F1 Team]] ! [[Lotus F1|Lotus]] [[Lotus E21|E21]] ! [[Renault F1|Renault]] RS27-2013 2.4 [[V8 dzinējs|V8]] |style="background:#ffffbf;"| ''[[2013. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]''<br />{{small|1}} |style="background:#dfffdf;"| [[2013. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br />{{small|7}} |style="background:#dfdfdf;"| [[2013. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br />{{small|2}} |style="background:#dfdfdf;"| [[2013. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br />{{small|2}} |style="background:#dfdfdf;"| [[2013. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br />{{small|2}} |style="background:#dfffdf;"| [[2013. gada Monako Grand Prix|MON]]<br />{{small|10}} |style="background:#dfffdf;"| [[2013. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br />{{small|9}} |style="background:#dfffdf;"| [[2013. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br />{{small|5}} |style="background:#dfdfdf;"| [[2013. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br />{{small|2}} |style="background:#dfdfdf;"| [[2013. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br />{{small|2}} |style="background:#efcfff;"| [[2013. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br />{{small|Izst}} |style="background:#cfcfff;"| [[2013. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br />{{small|11}} |style="background:#ffdf9f;"| [[2013. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br />{{small|3}} |style="background:#dfdfdf;"| [[2013. gada Korejas Grand Prix|KOR]]<br />{{small|2}} |style="background:#dfffdf;"| [[2013. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br />{{small|5}} |style="background:#dfffdf;"| ''[[2013. gada Indijas Grand Prix|IND]]''<br />{{small|7}} |style="background:#efcfff;"| [[2013. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br />{{small|Izst}} | [[2013. gada ASV Grand Prix|USA]] | [[2013. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]] | | | ! 5. ! 183 |- | {{F1|2014}} ! [[Scuderia Ferrari]] ! [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] [[Ferrari F14 T|F14 T]] ! [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 059/3 1.6 [[V6 dzinējs|V6]] [[Turbocharger|t]] |style="background:#DFFFDF;"| [[2014. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br />{{small|7}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2014. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br />{{small|12}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2014. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br />{{small|10}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2014. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br />{{small|8}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2014. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br />{{small|7}} |style="background:#CFCFFF;"| ''[[2014. gada Monako Grand Prix|MON]]''<br />{{small|12}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2014. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br />{{small|10}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2014. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br />{{small|10}} |style="background:#EFCFFF;"| [[2014. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br />{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2014. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br />{{small|11}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2014. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br />{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2014. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br />{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2014. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br />{{small|9}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2014. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br />{{small|8}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2014. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br />{{small|12}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2014. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]<br />{{small|9}} |style="background:#CFCFFF;"| [[2014. gada ASV Grand Prix|USA]]<br />{{small|13}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2014. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br />{{small|7}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2014. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br />{{small|10}} | | | ! 12. ! 55 |- | {{F1|2015}} ! [[Scuderia Ferrari]] ! [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] [[Ferrari SF15-T|SF15-T]] ! [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 060 1.6 [[V6 dzinējs|V6]] [[Turbocharger|t]] |style="background:#efcfff;"| [[2015. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br />{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2015. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br />{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2015. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br />{{small|4}} |style="background:#DFDFDF;"| ''[[2015. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]''<br />{{small|2}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2015. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br />{{small|5}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2015. gada Monako Grand Prix|MON]]<br />{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| ''[[2015. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]''<br />{{small|4}} |style="background:#efcfff;"| [[2015. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br />{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2015. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br />{{small|8}} |style="background:#efcfff;"| [[2015. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br />{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2015. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br />{{small|7}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2015. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br />{{small|5}} |style="background:#ffdf9f;"| [[2015. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br />{{small|3}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2015. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br />{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2015. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]<br />{{small|8}} |style="background:#efcfff;"| [[2015. gada ASV Grand Prix|USA]]<br />{{small|Izst}} |style="background:#efcfff;"| [[2015. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]<br />{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2015. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br />{{small|4}} |style="background:#ffdf9f;"| [[2015. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br />{{small|3}} | | | ! 4. ! 150 |- | {{F1|2016}} ! [[Scuderia Ferrari]] ! [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] [[Ferrari SF16-H|SF16-H]] ! [[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 061 1.6 [[V6 dzinējs|V6]] [[Turbocharger|t]] |style="background:#efcfff;"| [[2016. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br />{{small|Izst}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2016. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br />{{small|2}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2016. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br />{{small|5}} |style="background:#ffdf9f;"| [[2016. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]<br />{{small|3}} |style="background:#DFDFDF;"| [[2016. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br />{{small|2}} |style="background:#efcfff;"| [[2016. gada Monako Grand Prix|MON]]<br />{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2016. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br />{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2016. gada Eiropas Grand Prix|EUR]]<br />{{small|4}} |style="background:#ffdf9f;"| [[2016. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br />{{small|3}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2016. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br />{{small|5}} |style="background:#DFFFDF;"| ''[[2016. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]''<br />{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2016. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br />{{small|6}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2016. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br />{{small|9}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2016. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br />{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2016. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br />{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2016. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br />{{small|4}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2016. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br />{{small|5}} |style="background:#efcfff;"| [[2016. gada ASV Grand Prix|USA]]<br />{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2016. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]<br />{{small|6}} |style="background:#efcfff;"| [[2016. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br />{{small|Izst}} |style="background:#DFFFDF;"| [[2016. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br />{{small|6}} | !style="background:#;"| 6. !style="background:#;"| 186 |- |{{F1|2017}} ![[Scuderia Ferrari]] ![[Scuderia Ferrari|Ferrari]] [[Ferrari SF70H|SF70H]] ![[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 062 1.6 [[V6 dzinējs|V6]] [[Turbocharger|t]] |style="background:#dfffdf"|''[[2017. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]''<br />{{small|4}} |style="background:#dfffdf"|[[2017. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br />{{small|5}} |style="background:#dfffdf"|[[2017. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br />{{small|4}} |style="background:#ffdf9f"|''[[2017. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]''<br />{{small|3}} |style="background:#efcfff;|[[2017. gada Spānijas Grand Prix|ESP]] <br />{{small|Izst}} |style="background:#DFDFDF;|'''[[2017. gada Monako Grand Prix|MON]]'''<br />{{small|2}} |style="background:#DFFFDF;"|[[2017. gada Kanādas Grand Prix|CAN]] <br />{{small|7}} |style="background:#CFCFFF;"|[[2017. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]] <br /><small>14^†</small> |style="background:#dfffdf"|[[2017. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br />{{small|5}} |style="background:#ffdf9f"|[[2017. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br />{{small|3}} |style="background:#DFDFDF;"|[[2017. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br />{{small|2}} |style="background:#dfffdf"|[[2017. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br />{{small|4}} |style="background:#dfffdf"|[[2017. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br />{{small|5}} |style="background:#efcfff;|[[2017. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br />{{small|Izst}} |style="background:#fff;"|[[2017. gada Malaizijas Grand Prix|MAL]]<br />{{small|nestartēja}} |style="background:#dfffdf"|[[2017. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br />{{small|5}} |style="background:#ffdf9f"|[[2017. gada ASV Grand Prix|USA]]<br />{{small|3}} |style="background:#ffdf9f"|[[2017. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]<br />{{small|3}} |style="background:#ffdf9f"|[[2017. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br />{{small|3}} |style="background:#dfffdf"|[[2017. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br />{{small|4}} | | !4. !205 |- |{{F1|2018}} ![[Scuderia Ferrari]] ![[Scuderia Ferrari|Ferrari]] [[Ferrari SF71H|SF71H]] ![[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 063 1.6 [[V6 dzinējs|V6]] [[Turbocharger|t]] |style="background:#ffdf9f"| [[2018. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br />{{small|3}} |style="background:#efcfff" | [[2018. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br />{{small|Izst}} |style="background:#ffdf9f"| [[2018. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br />{{small|3}} |style="background:#DFDFDF"| [[2018. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]<br />{{small|2}} |style="background:#efcfff"| [[2018. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br />{{small|Izst}} |style="background:#dfffdf"| [[2018. gada Monako Grand Prix|MON]]<br />{{small|4}} |style="background:#dfffdf"| [[2018. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br />{{small|6}} |style="background:#ffdf9f"| [[2018. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br />{{small|3}} |style="background:#DFDFDF"| ''[[2018. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]''<br />{{small|2}} |style="background:#ffdf9f"| [[2018. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br />{{small|3}} |style="background:#ffdf9f"| [[2018. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br />{{small|3}} |style="background:#ffdf9f"| [[2018. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br />{{small|3}} |style="background:#efcfff"| [[2018. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br />{{small|Izst}} |style="background:#DFDFDF"| '''[[2018. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]'''<br />{{small|2}} |style="background:#dfffdf"| [[2018. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br />{{small|5}} |style="background:#dfffdf"| [[2018. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]<br />{{small|4}} |style="background:#dfffdf"| [[2018. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br />{{small|5}} |style="background:#ffffbf"| [[2018. gada ASV Grand Prix|USA]]<br />{{small|1}} |style="background:#ffdf9f"| [[2018. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]<br />{{small|3}} |style="background:#ffdf9f"| [[2018. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br />{{small|3}} |style="background:#efcfff"| [[2018. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br />{{small|Izst}} | ! 3. ! 251 |- |{{F1|2019}} ![[Alfa Romeo Racing]] !Alfa Romeo Racing C38 ![[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 064 1.6 V6 t |style="background:#DFFFDF"|[[2019. gada Austrālijas Grand Prix|AUS]]<br />{{small|8}} |style="background:#DFFFDF"|[[2019. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br />{{small|7}} |style="background:#DFFFDF"|[[2019. gada Ķīnas Grand Prix|CHN]]<br />{{small|9}} |style="background:#DFFFDF"|[[2019. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]<br />{{small|10}} |style="background:#CFCFFF"|[[2019. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br />{{small|14}} |style="background:#CFCFFF"|[[2019. gada Monako Grand Prix|MON]]<br />{{small|17}} |style="background:#CFCFFF"|[[2019. gada Kanādas Grand Prix|CAN]]<br />{{small|15}} |style="background:#DFFFDF"|[[2019. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br />{{small|7}} |style="background:#DFFFDF"|[[2019. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br />{{small|9}} |style="background:#DFFFDF"|[[2019. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br />{{small|8}} |style="background:#CFCFFF"|[[2019. gada Vācijas Grand Prix|GER]]<br />{{small|12}} |style="background:#DFFFDF"|[[2019. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br />{{small|7}} |style="background:#CFCFFF"|[[2019. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br />{{small|16}} |style="background:#CFCFFF"|[[2019. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br />{{small|15}} |style="background:#EFCFFF"|[[2019. gada Singapūras Grand Prix|SIN]]<br />{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF"|[[2019. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]<br />{{small|13}} |style="background:#CFCFFF"|[[2019. gada Japānas Grand Prix|JPN]]<br />{{small|12}} |style="background:#EFCFFF"|[[2019. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]<br />{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF"|[[2019. gada ASV Grand Prix|USA]]<br />{{small|11}} |style="background:#DFFFDF"|[[2019. gada Brazīlijas Grand Prix|BRA]]<br />{{small|4}} |style="background:#CFCFFF"|[[2019. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br />{{small|13}} | !12. !43 |- |{{F1|2020}} ![[Alfa Romeo Racing Orlen]] !Alfa Romeo Racing C39 ![[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 065 1.6 V6 t |style="background:#EFCFFF"|[[2020. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br />{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF"|[[2020. gada Štīrijas Grand Prix|STY]]<br />{{small|11}} |style="background:#CFCFFF"|[[2020. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br />{{small|15}} |style="background:#CFCFFF"|[[2020. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br />{{small|17}} |style="background:#CFCFFF"|[[2020. gada 70. jubilejas Grand Prix|70A]]<br />{{small|15}} |style="background:#CFCFFF"|[[2020. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br />{{small|14}} |style="background:#CFCFFF"|[[2020. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br />{{small|12}} |style="background:#CFCFFF"|[[2020. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br />{{small|13}} |style="background:#DFFFDF"|[[2020. gada Toskānas Grand Prix|TUS]]<br />{{small|9}} |style="background:#CFCFFF"|[[2020. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]<br />{{small|14}} |style="background:#CFCFFF"|[[2020. gada Eifeļa Grand Prix|EIF]]<br />{{small|12}} |style="background:#CFCFFF"|[[2020. gada Portugāles Grand Prix|POR]]<br />{{small|11}} |style="background:#DFFFDF"|[[2020. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]<br />{{small|9}} |style="background:#CFCFFF"|[[2020. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]<br />{{small|15}} |style="background:#CFCFFF"|[[2020. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br />{{small|15}} |style="background:#CFCFFF"|[[2020. gada Sahiras Grand Prix|SHK]]<br />{{small|14}} |style="background:#CFCFFF"|[[2020. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br />{{small|12}} | | | | | ! 16. ! 4 |- |{{F1|2021}} ![[Alfa Romeo Racing Orlen]] !Alfa Romeo Racing C41 ![[Scuderia Ferrari|Ferrari]] 065/6 1.6 V6 t |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Bahreinas Grand Prix|BHR]]<br />{{small|11}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Emīlijas-Romanjas Grand Prix|EMI]]<br />{{small|13}} |style="background:#EFCFFF"|[[2021. gada Portugāles Grand Prix|POR]]<br />{{small|Izst}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Spānijas Grand Prix|ESP]]<br />{{small|12}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Monako Grand Prix|MON]]<br />{{small|11}} |style="background:#DFFFDF"|[[2021. gada Azerbaidžānas Grand Prix|AZE]]<br />{{small|10}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Francijas Grand Prix|FRA]]<br />{{small|17}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Štīrijas Grand Prix|STY]]<br />{{small|11}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Austrijas Grand Prix|AUT]]<br />{{small|15}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Lielbritānijas Grand Prix|GBR]]<br />{{small|15}} |style="background:#DFFFDF"|[[2021. gada Ungārijas Grand Prix|HUN]]<br />{{small|10}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Beļģijas Grand Prix|BEL]]<br />{{small|18}} |style="background:#fff"|[[2021. gada Nīderlandes Grand Prix|NED]]<br />{{small|atsaukts}} |style="background:#fff"|[[2021. gada Itālijas Grand Prix|ITA]]<br />{{small|aizstāts}} |style="background:#DFFFDF"|[[2021. gada Krievijas Grand Prix|RUS]]<br />{{small|8}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Turcijas Grand Prix|TUR]]<br />{{small|12}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada ASV Grand Prix|USA]]<br />{{small|13}} |style="background:#DFFFDF"|[[2021. gada Meksikas Grand Prix|MEX]]<br />{{small|8}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Sanpaulu Grand Prix|SAP]]<br />{{small|12}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Kataras Grand Prix|QAT]]<br />{{small|14}} |style="background:#CFCFFF"|[[2021. gada Saūda Arābijas Grand Prix|SAU]]<br />{{small|15}} |style="background:#EFCFFF"|[[2021. gada Abū Dabī Grand Prix|ABU]]<br />{{small|Izst}} !16. !10 |} <nowiki>*</nowiki> Pašreizējā sezona.<br /> {{smallsup|†}} Nefinišēja, bet ieskaitīts klasifikācijā, jo paveica vismaz 90% no distances<br /> <!-- ‡ - Iegūta puse no punktiem, jo netika veikti 75% sacīkstes. --> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20110225012011/http://kimiraikkonen.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{kastes sākums}} {{s-tituli}} {{amatu secība|virsraksts=[[F1 čempionu saraksts|Formula 1 pasaules čempions]] |pirms={{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]]|pēc={{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Luiss Hamiltons]]|periods={{f1|2007}}}} {{s-balvas}} {{Amatu secība | pirms = {{flaga|Vācija}} [[Mihaels Šūmahers]] | virsraksts = [[Lorenco Bandīni]] balva | periods = [[2004. gads|2004]] | pēc = {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]] }} {{Amatu secība | pirms = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Džensons Batons]] | virsraksts = "Autosport" gada autosportista balva | periods = [[2005. gads|2005]] | pēc = {{flaga|Spānija}} [[Fernando Alonso]] }} {{Amatu secība | pirms = nav | virsraksts = [[DHL]] ātrākā apļa balva | periods = [[2007. gads|2007]]—[[2008. gads|2008]] | pēc = {{flaga|Vācija}} [[Sebastiāns Fetels]] }} {{kastes beigas}} {{F1 piloti}} {{Lotus F1}} {{Scuderia Ferrari}} {{F1 čempioni}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Reikenens, Kimi}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Formula 1 piloti]] [[Kategorija:WRC piloti]] [[Kategorija:Somijas autosportisti]] ouqjkxry6522bp5m30t7zwr6c1y44bb 0 9532 4548513 4373289 2026-11-12T06:36:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548513 wikitext text/x-wiki {{Bezpeļņas organizācijas infokaste | Non-profit_name = Latvijas Cilvēktiesību komiteja | Non-profit_logo = [[Attēls:LCK_logo.jpg|200px]] | Non-profit_type = | founded_date = 1992 | location = {{vieta|Latvija|Rīga}} | key_people = [[Vladimirs Buzajevs]], [[Natālija Jolkina]] | area_served = | focus = [[cilvēktiesības]] | method = | revenue = | num_members = | homepage = {{URL|http://www.lhrc.lv/}} }} '''Latvijas Cilvēktiesību komiteja''' (LCK, {{val|ru|Латвийский комитет по правам человека}}, {{val|en|Latvian Human Rights Committee}}) ir 1992. gadā dibināta biedrība [[Latvija|Latvijā]], kas darbojas [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aizsardzības jomā, it sevišķi — [[Minoritāte|mazākumtautību]], cilvēku tiesiskā statusa, dzīvokļu tiesību jautājumos. Apvieno pārsvarā juristus un publicistus. Kā norāda pētījuma "Etnopolitika Latvijā" autori, bijušais [[Baltijas jūras valstu padome]]s demokrātisko institūciju un cilvēktiesību komisārs O. Espersens "vairākkārt apmeklējis LCK un savos spriedumos par Latviju izmanto galvenokārt šīs organizācijas materiālus".<ref>[http://providus.lv/article_files/1119/original/Etnopolitika_Latvija.pdf?1326909280 Etnopolitika Latvijā. Pārskats par etnopolitisko stāvokli Latvijā un tā ietekme uz sabiedrības integrāciju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160911014421/http://providus.lv/article_files/1119/original/Etnopolitika_Latvija.pdf?1326909280 |date={{dat|2016|09|11||bez}} }} Red. E. Vēbers. Rīga, 2001. 75. lpp. {{ISBN|998-543-79-X}}</ref> 2024. gadā atklājās, ka organizācija ilgstoši saņēmusi [[Krievija|Krievijas Federācijas]] ārlietu ministrijas finansējumu.<ref>Pētījums par Krievijas finansētajām organizācijām Latvijā. Laika posmā no 2012. līdz 2022. gadam LCK saņēmusi 360 tūkstošus eiro. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.06.2024-rebaltica-petijums-uzmanibu-uzmanibu-runa-kremlis.a556500/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme</ref> == Vēsture == 1990. gadā radās domubiedru grupa ar Vladimiru Bogdanovu un [[Tatjana Ždanoka|Tatjanu Ždanoku]] priekšgalā, un 1992. gada decembrī tā sāka sniegt bezmaksas tiesisko palīdzību iedzīvotājiem [[Rīga|Rīgā]]. Šī darbība turpinās līdz mūsdienām. Latvijas Cilvēktiesību komiteja no 1994. gada uztur Latvijas [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņu]] un Latvijas pilsoņu tiesību atšķirību sarakstu. 1995. gadā LCK iestājās [[Cilvēktiesību līgu starptautiskā federācija|Cilvēktiesību līgu starptautiskajā federācijā]] (FIDH) un reģistrējās Latvijā. Pēc FIDH pieprasījuma komiteja sagatavoja un iesniedza [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Cilvēktiesību komitejā alternatīvo ziņojumu par ''Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām'' ievērošanu Latvijā. Uzsākta apmeklētāju datubāzes, kurā ir dati par vairāk nekā 50 000 apmeklējumu, izveide. 1996. gadā izplatīts ziņojums "Cilvēktiesības un nepilsoņi Latvijā", kā arī 32 izraidīšanu, šķirot ģimenes, mēģinājumu analīze. Komitejas pārstāvji uzstājās ANO Cilvēktiesību komitejas mazākumtautību darba grupas sesijā. 1997. gadā LCK sāka atbalstīt starptautisko organizāciju pret rasismu un migrantu atbalstam [[UNITED]]. ANO Cilvēktiesību komitejai nosūtīts ziņojums par mazākumtautību stāvokli Latvijā. Ar [[Eiropas Padome]]s palīdzību radīta 48 sēriju sabiedrības integrācijai veltīta pārraide "Mēs - Mы" televīzijā. 1998. gadā Komiteja iesaistījās Sabiedrisko organizāciju Koordinācijas padomes darbībā. Tika publicēts komentārs par [[EDSO]] Augstā komisāra mazākumtautību lietās rekomendāciju ievērošanu Latvijā. LCK pārstāvji uzstājās ANO Cilvēktiesibu komitejas mazākumtautību darba grupas sesijā. 1999. gadā ar Eiropas Padomes, [[USAID]] un "[[Freedom House]]" atbalstu sagatavota radiopārraižu sērija "Saprast" latviešu valodas apmācībai un televīzijas seriāls "Tas notika Rīgā". 2000. gadā komitejas līdzpriekšsēdētāji piedalījās 3. Pasaules konferencē pret rasismu. Latvijas žurnālistiem tika rīkots seminārs "Starptautiskie un reģionālie standarti minoritāšu jomā". 2001. gadā sadarbībā ar [[Zviedrijas Institūts|Zviedrijas Institūtu]] un [[Fonds DOTS|Sorosa fondu Latvijā]] publicēti bukleti par naturalizācijas nosacījumiem un sociālo palīdzību Rīgā. Ar Eiropas Padomes palīdzību veidota TV pārraide "2+2" (latviešu un krievu preses žurnālistu diskusijas). 2002. gadā divās valodās publicēts rakstu cikls par ''[[Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību|Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību]]''. 2003. gadā LCK sniedza ANO Cilvēktiesību komitejai komentārus par valdības ziņojumu par Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām izpildi Latvijā.<ref>[https://archive.today/20120805070329/www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/PazinojumiPresei/2003/okt/2224/ Par Latvijas otrā ziņojuma par 1966. gada pilsonisko un politisko tiesību pakta izpildi izskatīšanu] LR Ārlietu ministrija, 29.10.2003.</ref> 2005. gadā sabiedrisko organizāciju pārveidoja par biedrību. EDSO apspriedē [[Varšava|Varšavā]] par saistībām cilvēkdimensijā prezentēts ziņojums par situāciju Latvijā. 2007. gadā uzsāktas radiopārraižu «Имеем право» (''Mums ir tiesības'') un «Тема недели» (''Nedēļas tēma'') sērijas, kopā ar "Baltic Insight" veidots ziņojums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lhrc.lv/arxiv/NGO_Report_FCNM_Latvia_2007.pdf |title=NGO Report on Implementation of the Framework Convention for the Protection of National Minorities by the Republic of Latvia |access-date={{dat|2013|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151030033828/http://www.lhrc.lv/arxiv/NGO_Report_FCNM_Latvia_2007.pdf |archivedate={{dat|2015|10|30||bez}} }}</ref> par Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas ievērošanu Latvijā. LCK iestājās ENAR un AEDH. 2008. gadā EDSO apspriedē [[Varšava|Varšavā]] par saistībām cilvēkdimensijā prezentēts paziņojums par pilsonības problēmu Latvijā.<ref>LCK ziņojums 2008. gada EDSO apspriedei: [http://www.lhrc.lv/arxiv/OBSE_EN_2008.doc {{en ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160819213112/http://lhrc.lv/arxiv/OBSE_EN_2008.doc |date={{dat|2016|08|19||bez}} }}, [http://www.lhrc.lv/arxiv/OBSE_RU_2008.doc {{ru ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171201040704/http://www.lhrc.lv/arxiv/OBSE_RU_2008.doc |date={{dat|2017|12|01||bez}} }}</ref> == Ievērojamākās publikācijas == No 1999. līdz 2004. gadam LCK izdeva elektronisko biļetenu angļu valodā "Minority Issues in Latvia" (pirms tam un vēlāk aktuālo notikumu apskates tika regulāri publicētas Latvijas presē). Izdotās grāmatas un brošūras: * 1999 — Human Rights and Minorities in Latvia * 2000 — Starptautiskie un reģionālie standarti minoritāšu tiesību jomā (arī krieviski) * 2002 — Нам 10 лет * 2002 — Report on the Implementation of the Framework Convention for the Protection of National Minorities in the Republic of Latvia<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lhrc.lv/arxiv/Report_Framework_2002_2.pdf |title=Report on the Implementation of the Framework Convention for the Protection of National Minorities in the Republic of Latvia |access-date={{dat|2013|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151030034618/http://www.lhrc.lv/arxiv/Report_Framework_2002_2.pdf |archivedate={{dat|2015|10|30||bez}} }}</ref> * 2003 — Mediju likumdošana, mazākumtautību jautājumi un Latvijas gadījuma izpēte<ref>''Raihmans L.'' [http://live2.algs.lv/i/doc/medmaztaut_lv.pdf Mediju likumdošana, mazākumtautību jautājumi un Latvijas gadījuma izpēte]{{Novecojusi saite}}</ref> * 2004 — Тенденции изменения правового статуса различных групп российских соотечественников, постоянно проживающих в Латвийской Республике<ref>[http://www.pctvl.lv/pdf/tendencii_2004_2.pdf Тенденции изменения правового статуса различных групп российских соотечественников, постоянно проживающих в Латвийской Республике]{{Novecojusi saite}} 1—5 daļas (no 6)</ref> * 2006 — Список различий в правах граждан и неграждан Латвии<ref>[http://www.zapchel.lv/index.php?lang=ru&mode=ellections&submode=razl&page_id=3340 Pielikums Nr. 5 brošūrai ''Список различий в правах граждан и неграждан Латвии''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120206224616/http://zapchel.lv/index.php?lang=ru&mode=ellections&submode=razl&page_id=3340 |date={{dat|2012|02|06||bez}} }} — Saeimas debates par priekšlikumiem atcelt vairākas atšķirības pilsoņu un nepilsoņu tiesības (pārējie brošūras materiāli atjauninātā veidā tika iekļauti nākamajā brošūrā)</ref> * 2007 — Неграждане Латвии<ref>''[[Vladimirs Buzajevs|Бузаев В. В.]] ''[http://live2.algs.lv/i/doc/Negrazhdane_Latvii.pdfНеграждане Латвии]{{Novecojusi saite}}</ref> * 2008 — Citizens of a Non-Existent State<ref>[http://www.lhrc.lv/biblioteka/CITIZENS_OF_A_NON_EXISTENT_STATE.pdf Citizens of a Non-Existent State] 2008</ref> * 2009 — Проблемы прав национальных меньшинств в Латвии и Эстонии<ref>[http://www.lichr.ee/main/assets/L-3.pdf Проблемы прав национальных меньшинств в Латвии и Эстонии] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110313081831/http://www.lichr.ee/main/assets/L-3.pdf |date={{dat|2011|03|13||bez}} }} / Ред. В. В. Полещук — М.: ФИП, «Русская панорама», 2009. {{ISBN|978-5-93165-242-9}}</ref> (sadarbībā ar Cilvēktiesību informācijas centru, Tallina; arī angliski) * 2010 — Как выживают русских<ref>''[[Vladimirs Buzajevs|Бузаев В. В.]]'' [http://www.lhrc.lv/biblioteka/Boozaev_kniga_2010.pdf Как выживают русских] Рига: Averti-R, 2010</ref> * 2011 — Citizens of a Non-Existent State (2. izdevums)<ref>[http://live2.algs.lv/i/doc/Citizens_Web.pdf Citizens of a Non-Existent State] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160507184501/http://live2.algs.lv/i/doc/Citizens_Web.pdf |date={{dat|2016|05|07||bez}} }} 2011</ref> * 2012 — Citoyens d'un état non-existant * 2012 — 20 лет в борьбе за справедливость * 2012 — Правовое положение русскоязычного меньшинства в Латвии * 2013 — Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību saraksts (arī krieviski)<ref>[http://www.lhrc.lv/biblioteka/svod_razl_2013_lat.pdf Latvijas pilsoņu un nepilsoņu tiesību atšķirību saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151030034603/http://www.lhrc.lv/biblioteka/svod_razl_2013_lat.pdf |date={{dat|2015|10|30||bez}} }} {{ISBN|978-9934-8241-8-0}}</ref> * 2015 — Mazākumtautību tiesiskais un faktiskais stāvoklis Latvijā pēc viņu aizstāvju datiem. {{ISBN|978-9934-8245-6-2}} * 2020 — Language policy of Latvia. {{ISBN|978-9934-23-326-5}} == LCK dalība lietu izskatīšanā starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās == * Agafonova pret LR (par uzturēšanās atļauju) — ANO Cilvēktiesību komitejā — LR izsniedza uzturēšanās atļauju<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eumap.org/reports/2001/minority/sections/latvia/minority_latvia.pdf |title=Minority Protection in Latvia — Open Society Institute, 2001 — p. 311 |access-date={{dat|2008|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080516000619/http://www.eumap.org/reports/2001/minority/sections/latvia/minority_latvia.pdf |archivedate={{dat|2008|05|16||bez}} }}</ref> * [[Ignatāne pret Latviju|Ignatāne pret LR]] (par pasīvām vēlēšanu tiesībām) — ANO Cilvēktiesību komitejā (2001) — viedoklis<ref>ANO Cilvēktiesību komitejas viedoklis par sūdzību Nr. 884/1999, 25.07.2001.: [http://at.gov.lv/files/uploads/files/docs/ect_nolemumi/ano-ignatane.doc {{lv ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171201033954/http://at.gov.lv/files/uploads/files/docs/ect_nolemumi/ano-ignatane.doc |date={{dat|2017|12|01||bez}} }} [http://www1.umn.edu/humanrts/russian/hrcommittee/Rview884sess72.html {{ru ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090905042552/http://www1.umn.edu/humanrts/russian/hrcommittee/Rview884sess72.html |date={{dat|2009|09|05||bez}} }} par labu Ignatānei, [http://hrlibrary.umn.edu/undocs/884-1999.html {{en ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171201032921/http://hrlibrary.umn.edu/undocs/884-1999.html |date={{dat|2017|12|01||bez}} }}</ref> par labu Ignatānei * [[Podkolzina pret Latviju|Podkolzina pret LR]] (par pasīvām vēlēšanu tiesībām; pārstāvībā piedalījās arī britu advokāts V. Bourings) — Eiropas Cilvēktiesību tiesā (2002) — spriedums<ref>ECT spriedums lietā Nr. 46726/99 [http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&documentId=698294&portal=hbkm&source=externalbydocnumber&table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649 {{en ikona}}] [http://at.gov.lv/files/files/podkolzina-spriedums-09042002.doc {{lv ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171201031523/http://at.gov.lv/files/files/podkolzina-spriedums-09042002.doc |date={{dat|2017|12|01||bez}} }}</ref> par labu Podkolzinai * Rudova pret LR (par kasācijas tiesvedību) — Eiropas Cilvēktiesību tiesā (2002) — lēmums<ref>ECT lēmums par iesnieguma Nr. 63860/00 pieņemamību [http://at.gov.lv/files/files/rudova-lemums-13062002.doc {{lv ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171201043148/http://at.gov.lv/files/files/rudova-lemums-13062002.doc |date={{dat|2017|12|01||bez}} }} [http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&documentId=681473&portal=hbkm&source=externalbydocnumber&table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649 {{fr ikona}}]</ref> par labu LR * Kuhareca pret LR (par uzvārda rakstību dokumentos) — Eiropas Cilvēktiesību tiesā (2004) — lēmums <ref>ECT lēmums par iesnieguma Nr. 71557/01 pieņemamību, 07.12.2004.[http://at.gov.lv/files/files/kuhareci-lemums-07122004.doc {{lv ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171201040836/http://at.gov.lv/files/files/kuhareci-lemums-07122004.doc |date={{dat|2017|12|01||bez}} }}[http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&documentId=721719&portal=hbkm&source=externalbydocnumber&table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649 {{fr ikona}}]</ref> par labu LR * Ždanoka pret LR (par pasīvām vēlēšanu tiesībām; pārstāvībā piedalījās britu advokāts V. Bourings) — Eiropas Cilvēktiesību tiesā — 2004. gada spriedums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=91146&PHPSESSID=8416ec33ed5f3ceec1f311d05ce4aead |title=ECT Pirmā Departamenta spriedums lietā Nr. 58278/00, 17.06.2004. |access-date=24.01.2008 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151202072247/https://www.lv.lv/index.php?menu_body=DOC&id=91146&PHPSESSID=8416ec33ed5f3ceec1f311d05ce4aead |archivedate=02.12.2015 }}</ref> par labu Ždanokai pārsūdzēts tiesas Lielajā palātā, kura 2006. gadā taisīja gala spriedumu<ref>[http://at.gov.lv/files/files/zdanoka-spriedums-16032006.doc ECT Lielās palātas spriedums lietā Nr. 58278/00, 16.03.2006.]</ref> par labu LR. * Ševanova pret LR (par uzturēšanās atļauju) — Eiropas Cilvēktiesību tiesā — 2006. gada spriedums<ref>ECT Pirmā Departamenta spriedums lietā Nr. 58822/00, 15.06.2006.: [http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&documentId=805859&portal=hbkm&source=externalbydocnumber&table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649 angliski], [http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&documentId=805857&portal=hbkm&source=externalbydocnumber&table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649 franciski]</ref> par labu Ševanovai pārsūdzēts tiesas Lielajā palātā, 2007. gadā lieta izbeigta,<ref>ECT Lielās palātas spriedums lietā Nr. 58822/00, 07.12.2007.: [http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&documentId=826807&portal=hbkm&source=externalbydocnumber&table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649 angliski], [http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&documentId=826806&portal=hbkm&source=externalbydocnumber&table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649 franciski]</ref> atmaksājot Ševanovai tiesāšanās izdevumus. * Mitina pret LR (par uzturēšanās atļauju) — Eiropas Cilvēktiesību tiesā — 2002. gada lēmums daļā<ref>[http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&documentId=681605&portal=hbkm&source=externalbydocnumber&table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649 ECT daļējs lēmums par iesnieguma Nr. 67279/01 pieņemamību, 29.08.2002.], franciski</ref> un 2006. gada gala lēmums<ref>[http://at.gov.lv/files/files/mitina-lemums-16112006.doc ECT gala lēmums par iesnieguma Nr. 67279/01 pieņemamību, 16.11.2006.]{{Novecojusi saite}}</ref> par labu LR. * Miholapa pret LR (par procesu ''ex parte''; pārstāvībā piedalījās britu advokāts V. Bourings) — Eiropas Cilvēktiesību tiesā (2007) — spriedums<ref>ECT spriedums lietā Nr. 61655/00 [http://at.gov.lv/files/files/miholapa-spriedums-31052007.doc {{lv ikona}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250603181150/https://at.gov.lv/files/files/miholapa-spriedums-31052007.doc |date={{dat|2025|06|03||bez}} }} [http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&documentId=818064&portal=hbkm&source=externalbydocnumber&table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649 {{fr ikona}}]</ref> par labu Miholapai. * [[Andrejeva pret Latviju|Andrejeva pret LR]] (par pensijas stāža aprēķināšanu un civillietas izskatīšanas kārtību) — Eiropas Cilvēktiesību tiesā (2009) — Lielās palātas spriedums<ref>[http://cmiskp.echr.coe.int/tkp197/view.asp?action=html&documentId=847435&portal=hbkm&source=externalbydocnumber&table=F69A27FD8FB86142BF01C1166DEA398649 ECT Lielās palātas spriedums lietā Nr. 55707/00]</ref> par labu Andrejevai. * [[Raihman pret Latviju|Raihmans pret LR]] (par personvārda rakstību dokumentos) — ANO Cilvēktiesību komiteja (2010) — viedoklis par labu Raihmanam. * Petrova pret LR (par piekrišanu orgānu transplantācijai) — Eiropas Cilvēktiesību tiesā — 2014. gada Palātas spriedums<ref>[http://rus.delfi.lv/news/daily/criminal/mat-vyigrala-delo-v-espch-u-syna-izyali-organy-bez-soglasiya-rodstvennikov.d?id=44648700 Мать выиграла дело в ЕСПЧ: у сына изъяли органы без согласия родственников] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140629131737/http://rus.delfi.lv/news/daily/criminal/mat-vyigrala-delo-v-espch-u-syna-izyali-organy-bez-soglasiya-rodstvennikov.d?id=44648700 |date={{dat|2014|06|29||bez}} }} [[Delfi (portāls)|Delfi]] 25.06.2014{{ru ikona}}</ref> par labu Petrovai. * Petropavlovskis pret LR (par vienlīdzīgu attieksmi naturalizācijas procesā) — Eiropas Cilvēktiesību tiesā — 2015. gada Palātas spriedums<ref>[http://hudoc.echr.coe.int/sites/eng/pages/search.aspx?i=001-150232 ECT spriedums lietā Nr. 44230/06], angliski</ref> par labu LR. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110722163219/http://www.lhrc.lv/?lang=lv LCK mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20050408131118/http://www.minelres.lv/MinIssues/title.html Biļetena "Minority Issues in Latvia" arhīvs] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070310184515/http://www.friends-partners.org/partners/valery/humright/hr9605_3.html Uzziņa] par LCK darbu 1992—1996 {{ru ikona}} [[Kategorija:Cilvēktiesību organizācijas Latvijā]] [[Kategorija:Sabiedriskās organizācijas]] edcf81yort4tsbbw6uzytiddtpbpgjq 0 14131 4548406 4540811 2026-11-11T23:49:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548406 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|folkloristu|asteroīdu|3233 Krišbarons}} {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Krišjānis Barons | vārds_orig = | attēls = Barons.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1835 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 31 | dz_vieta = [[Struteles pagasts]], [[Kurzemes guberņa]] (tagad [[Tukuma novads]], {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1923 | m_mēnesis = 3 | m_diena = 8 | m_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = Juris Barons, Enģele Brikšķa | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Dārta Rudzīte | bērni = [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] | paraksts = Barons paraksts.png | pseidonīms = | nodarbošanās = [[folklora|Folklorists]], [[publicistika|publicists]] | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = "[[Latvju dainas]]" | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Krišjānis Barons''' (dzimis {{dat|1835|10|31}} [[Struteles pagasts|Struteles]] muižā, miris {{dat|1923|3|8}} [[Rīga|Rīgā]]), pazīstams arī kā '''Dainu tēvs''', bija [[latvieši|latviešu]] [[folklora|folklorists]], [[rakstnieks]] un [[publicistika|publicists]]. Viens no [[jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības pārstāvjiem.<ref name="ievērojamākie jaunlatvieši" /> 2004. gadā atzīts par visu laiku [[Ievērojamākās Latvijas personības|ievērojamāko Latvijas personību]]. == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1835|10|31||bez}} [[Struteles muiža]]s [[vagars|vagara]] Jura Barona un viņa sievas Enģeles, dzimušas Brikšķas, ģimenē.<ref name="skolenam" /> Viņam bija sešas māsas (Anna, Katrīne, Made, Kristīne, Līze, Marija) un brālis Ansis; Krišjānis bija jaunākais ģimenē.<ref name="skolenam" /> Bērnībā dzīvoja [[Īle]]s muižā.<ref name="cakars" /> Skolas gaitas uzsāka 1843. gadā Dobeles pirmskolā, kur mācījās vāciski lasīt un rakstīt, pēc gada mācības turpināja pie galdnieka. Kad viņš vēl nebija sasniedzis desmit gadu vecumu, nomira tēvs un viņš pārcēlās dzīvot vecākās māsas Kristīnes ģimenē [[Valpene]]s pusmuižā. Mācījās [[Dundaga]]s Kubeles pagastskolā, kur par skolotājiem strādāja [[Ernests Dinsberģis]] un [[Frīdrihs Mālberģis]]. 1847. gadā viņš sāka mācīties [[Ventspils]] elementārskolā, tad Ventspils apriņķa skolā. 1852. gadā iestājās [[Jelgavas ģimnāzija|Jelgavas ģimnāzijā]], mācības pabeidza 1856. gadā. Tajā pašā gadā uzsāka [[matemātika]]s un [[astronomija]]s studijas [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitātē]].<ref name="Zeiferts" /> Kopā ar [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāni Valdemāru]] un [[Juris Alunāns|Juri Alunānu]] piedalījās Tērbatas Universitātes latviešu studentu pulciņā.<ref name="uzdevumi - vidusskola" /> 1856. gadā viņš publicēja savu pirmo darbu par astronomiju — rakstu "Zvaigznes" laikrakstā "Mājas Viesis".<ref name="vietas" /> 1857. gadā kopā ar "Tērbatas latviešu vakaru" kopas studentiem izveidoja studentu korporāciju ''[[Fraternitas Academica Dorpatensis]]'', līdztekus [[Krišjānis Valdemārs|Krišjānim Valdemāram]], E. Grīnhofam un [[Jānis Zakranovičs|Jānim Zakranovičam]] tika ievēlēts tās vadībā.<ref>Dzirkalis K. “Dorpatensis Fraternitas Academica”. Universitas, 33 (1974), 32. lpp. citēts no [http://www.zvaigzne.lv/upload/free/peterburgas_avizes.pdf].</ref> 1859. gadā publicēja grāmatu par [[Kurzemes guberņa|Kurzeme]]s, [[Vidzemes guberņa|Vidzeme]]s un [[Igaunijas guberņa|Igaunija]]s ģeogrāfiju "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti",<ref name="cakars" /> kas bija pirmā plašākā latviski rakstītā [[Baltija]]s ģeogrāfijas grāmata. 1860. gadā līdzekļu trūkuma dēļ K. Barons pārtrauca studijas Tērbatā un pārcēlās uz dzīvi [[Pēterburga|Pēterburgā]], kur bija viens no laikraksta "[[Pēterburgas Avīzes]]" (1862—1865) dibinātājiem, no 1863. gada bija laikraksta faktiskais redaktors.<ref name="vietas" /> Rakstīja par [[Darvina mācība|darvinismu]] un dabaszinātņu tēmām, kā arī publicēja savus dzejoļus un stāstus. Starp viņa populārākajiem dzejoļiem ir "Kalna strauts" (pazīstams kā "[[Upe un cilvēka dzīve]]"), "Mūsu manta", "Divejādas kapenes".<ref name="uzdevumi - vidusskola" /> Kad laikraksts tika slēgts, viņš sāka strādāt par tulkotāju ([[atdzejošana|atdzejojis]] vairākus dzejoļus, tulkojis [[aforisms|aforismus]] un fragmentus no dažādiem literāriem darbiem).<ref name="vietas" /><ref name="cakars" /> Par darbību "Pēterburgas Avīzēs" K. Barons nonāca policijas uzraudzībā.<ref name="cakars" /> Atrazdamies [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]], viņš apprecējās ar 1838. gadā dzimušo Dārtu Rudzīti (strādāja par kalponi), 1865. gadā arī piedzima dēls [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]]. 1862. gadā sarakstīja apcerējumu par darvinismu "Mūžīgs kara lauks".<ref>[http://www.historia.lv/raksts/muzigs-kara-lauks-53-55lpp Mūžīgs kaŗa lauks]. Latvijas Vēstures pirmavoti. VII burtnīca: Šillers, E. “Pēterburgas Avīzes”: Rakstu izlase. I daļa (1862.g.). Rīga: Latvijas Skolotāju savienība, 1928. 53.-55. lpp.</ref><ref name="LME" /> 1867. gadā pārcēlās uz [[Maskava|Maskavu]], kur strādāja par privātskolotāju. Piedalījās [[Maskavas latviešu lasāmie vakari|Maskavas latviešu lasāmos vakaros]]. Sastādīja bibliogrāfisku rādītāju "Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem",<ref name="enciklopēdiskā vārdnīca">{{Tīmekļa atsauce|url=http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1&q=Kri%C5%A1j%C4%81nis%20Barons&id=933425&g=1|title=Barons Krišjānis|work=Latvijas Enciklopēdiskā vārdnīca|publisher=Letonika.lv|accessdate={{dat|2012|2|15||bez}}}}</ref> ko 1868. gadā izdeva Pēterburgas Ģeogrāfijas biedrība, tādējādi K. Barons ir uzskatāms par pirmo latviešu bibliogrāfu.<ref name="cakars" /> No 1880. līdz 1893. gadam strādāja Marijas sieviešu ģimnāzijā Maskavā kā [[vācu valoda]]s skolotājs. [[Attēls:Dainu skapja oriģināls LNB.jpg|200px|thumb|left|Dainu skapja oriģināls [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]]]] 1878. gadā pievērsās [[Fricis Brīvzemnieks|Friča Brīvzemnieka]] sāktajam latviešu [[tautasdziesma|tautasdziesmu]] vākšanas un kārtošanas darbam.<ref name="vietas" /> 1880. gadā Maskavā tika izgatavots [[Dainu skapis]]. Skapī atrodas aptuveni 268 800 lapiņas ar tautas dziesmām. Oriģinālais Dainu skapis kopš 2014. gada atrodas [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/literatura/papildinats-1816-foto-uz-_gaismas-pili_-parved-dainu-skapi-14067568|title=FOTO: Uz Gaismas pili pārved Dainu skapi|publisher=diena.lv|accessdate={{dat|2017|10|17||bez}}}}</ref> 2001. gada 4. septembrī to iekļāva [[UNESCO]] Pasaules atmiņas sarakstā (''Memory of the World'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lfk.lv/dainu_skapis.html|title=Krišjāņa Barona Dainu skapis|publisher=LFK.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20070512194134/http://www.lfk.lv/dainu_skapis.html|archivedate={{dat|2007|05|12||bez}}}}</ref> 1881. gadā K. Barons kļuva par [[Maskavas Dabaszinātņu, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrība]]s etnogrāfijas nodaļas līdzstrādnieku.<ref name="vietas" /> 1893. gadā viņš atgriezās Rīgā, kur nodarbojās ar latviešu tautas dziesmu kārtošanu. No 1894. līdz 1898. gadam viņš ar latviešu uzņēmēja [[Henrijs Visendorfs|Henrija Visendorfa]] atbalstu un organizatorisko palīdzību Jelgavā izdeva tautasdziesmu krājuma "[[Latvju dainas]]" pirmo sējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ligatne.lv/cilveki|title=Cilvēki: Visendorfs|last=|first=|publisher=Līgatnes novada dome|website=www.ligatne.lv|access-date=2019-11-27|date=}}</ref> Neskatoties uz to, ka Visendorfs gādājis izdevumam abonentus un rūpējies par reklāmu, viņam nepietika līdzekļu turpmāko sējumu izdošanai. Pārējos piecus sējumus no 1903. līdz 1915. gadam izdeva Pēterburgā [[Ķeizariskā Zinātņu akadēmija]]. Visendorfs veica organizatoriskos darbus un pārlasīja Pēterburgā iznākošo sējumu korektūras. "Latvju dainas" iznāca sešos sējumos (astoņas grāmatas). Tas ir viens no plašākajiem tautas dzejas izdevumiem pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.europeana.eu/portal/record/92035/BCDBB758EF7B85F9C22830C20E4C7E5F678B0814.html|title=Latvian Folk Songs. Vol. 1, Pt. 5|publisher=Europeana.eu|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref> Kopumā krājumā ir {{nobr|217 996 tautas}} dziesmas.<ref name="uzdevumi - vidusskola" /><ref name="lpe" /> '''1902. gada vasarā''' Barons ciemojās pie sava brāļa Anša Nīgrandes pagasta Ventslejā (Jaunzemjos) pie Ventas; tur, pēc dzimtas atmiņām, viņš dārzā pats bija izgatavojis atpūtas soliņus un šūpuļtīklu, bet lielajā istabā atradies ar dainām piebārstītais Dainu skapis ar daudziem nodalījumiem.<ref name="LV1997" /> Šīs epizodes vēlāk atmiņās izstāstīja Anša mazdēls un Jaunzemju saimnieks Kārlis Barons, kurš bērnībā Baronu sastapis un uzsver viņa laipnību un darba rosmi, kā arī apkārtnes ozolu un Ventas ainavu nozīmi atpūtai un darbam.<ref name="LV1997" /> Mūža nogalē sarakstīja autobiogrāfiju "Atmiņas". Miris {{dat|1923|3|8||bez}} [[Rīga|Rīgā]],<ref name="lpe" /> apglabāts [[Lielie kapi|Lielajos kapos]]. Viņam ir uzstādīts piemineklis [[Vērmanes dārzs|Vērmanes dārzā]] Rīgā (skulptore [[Lea Davidova-Medene]]).<ref name="vietas" /> == Ģimene == Krišjānis Barons bija Jura Barona (1796–1844) un Enģeles, dzimušas Brikšķes (1793–1884), jaunākais bērns; tēvs strādāja par vagaru Struteles muižā, vēlāk ģimene dzīvoja Īles muižā. Baronam bija sešas māsas — Anna (1818–1908), Katrīne (dz. 1819), Made (dz. 1821), Kristīne (1823–1893), Līze (1829–1916), Marija (1832–1910) — un brālis Ansis (1827–1912).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/krisjanis-barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Literatura.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Anša Barona dzimtas mājas atradās Nīgrandes pagasta Ventslejā, pie pašas Leišmales, saimniecībā ''Jaunzemji'': tur 1902. gada vasarā ciemojās Krišjānis Barons un ģimenes atmiņās palicis gan ar darbu pie dainu kārtošanas, gan ar dārzā iekārtotu šūpuļtīklu un atpūtas soliņiem pie ozoliem.<ref name="LV1997" /> Anša mazdēls Kārlis Barons (1904—pēc 1997) — ''Jaunzemju'' saimnieks — vēl 1990. gados uzturēja dzimtas tradīciju lokā un publiski dalījās atmiņās par Baronu, tostarp aprakstot Dainu skapja klātbūtni mājās un tikšanos bērnībā.<ref name="LV1997" /> Sanktpēterburgā, strādājot laikrakstā “Pēterburgas Avīzes”, Barons iepazinās ar topošo dzīvesbiedri Dārtu Rudzīti (1838–1914). Viņu laulībā piedzima trīs dēli un meita Anna; meita mirusi sešu gadu vecumā, bet divi no dēliem aizgāja mūžībā drīz pēc dzimšanas. Par vienīgo pieaugušo vecumu sasniegušo bērnu kļuva dēls [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārlis Barons]] (1865–1944).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/159293-Kri%C5%A1j%C4%81nis-Barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-05-06|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Kārļa Barona un Līnas (dzimusi Jēkabsone; 1872–1932) ģimenē pasaulē nāca četri Barona mazbērni — Biruta (1898–1980), Kārlis (1900–1919), Paulis (1901–1981) un Lidija (1904–1987).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/personas/krisjanis-barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Literatura.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Mūža nogalē Barons dzīvoja kopā ar dēla Kārļa ģimeni Rīgā, Suvorova (tagad [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona]]) ielā 3–5; tur viņš aizvadīja pēdējos četrus savas dzīves gadus, un šajā dzīvoklī vēlāk izveidots [[Krišjāņa Barona muzejs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://memorialiemuzeji.lv/museums/krisjana-barona-muzejs/|title=Krišjāņa Barona muzejs|publisher=Memoriālo muzeju apvienība|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> == Par latviešu valodu == [[Attēls:Krisjanis Barons, PA02741.jpg|thumb|Krišjānis Barons (Foto [[Mārtiņš Lapiņš]])]] Studenta gados Barons uzrakstīja [[ģeogrāfija]]s grāmatu no latviskā viedokļa ar nosaukumu: "Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi, īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām", ko izdeva Jelgavā 1859. gadā. Pēc īsa pārskata par pasaules tautām Barons apstājas pie Eiropas iedzīvotājiem, īpaši izceldams trīs rases: ģermāņu, slāvu un romāņu. "Norādīts vispirms uz šo tautu vietu citu starpā, nostājoties pretī citur izsacītām domām. Latvieši nav pieskaitāmi ar [[līvi|lībiešiem]] un [[kurši|kūriem]] pie [[somugri|somu tautām]], kā daudz vācu grāmatās stāstīts, ne arī [[grieķi]]em, [[latīņi]]em vai [[ģermāņi]]em, kā citi sacījuši, tāpat ne pie slāvu tautām, kā slāvu zinātnieki nereti norāda, bet [[latviešu valoda|latviešu]], [[lietuviešu valoda|leišu]] un [[Senprūšu valoda|veco prūšu valodas]] ir īpaša valodas cilts, kas nav cēlusies, [[ģermāņu valodas|ģermāņu]] un [[slāvu valodām|slāvu valodām]] sajaucoties, bet kas, tāpat kā šīs valodas senos laikos, radusies "no [[Indija]]s [[sanskrits|sanskrita valodas]]". Tad Barons izceļ latviešu valodas vērtību. Tā nebūtu zemu turama arī tad, ja tā būtu maisīta valoda, kā angļu, franču. Bet latviešu un leišu valodas ir vecas un cienījamas, kas stāv vistuvāk vairāk nekā divi tūkstoši gadus ļaužu mutē izmirušai, tikai Indijas svētās grāmatās atrodamai sanskrita valodai."<ref name="Zeiferts">[http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.Barons.htm Teodors Zeiferts. Latviešu rakstniecības vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120128133257/http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Zeiferts/9.%202.dala/3cina/3.Barons.htm |date={{dat|2012|01|28||bez}} }}.</ref> == Latviešu tautasdziesmu vākšana un kārtojuma metodoloģija == Lai sistematizētu no krājējiem saņemtos tekstus, Barons izveidoja konsekventu kārtojuma sistēmu, par pamatformu izvēloties uz atsevišķas lapiņas pierakstītu četrrindi, pie kuras tika grupēti varianti; šāds “pamatteksta un variantu” princips ļāva vienuviet parādīt dainu daudzveidību un ekonomēt vietu izdevumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dainuskapis.lv/par-dainu-skapi|title=Dainu skapis — par skapi un kārtojuma principiem|publisher=Latviešu folkloras krātuve|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}|archive-date={{dat|2024|09|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240906094004/https://dainuskapis.lv/par-dainu-skapi}}</ref> Darba organizēšanai 1880. gadā Maskavā pēc Barona paša rasējuma tika izgatavots Dainu skapis ar nodalījumiem dainu lapiņu kārtošanai, kas ievērojami atviegloja gan uzkrāšanu, gan redakcijas darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.lfk.lv/collection/folksong-cabinet|title=The Cabinet of Folksongs or ''Dainu skapis''|publisher=Archives of Latvian Folklore (LFK)|date=2017-08-10|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> == ''Latvju dainas'': izdevuma apjoms un nozīme == Barona sakārtotās ''Latvju dainas'' iznāca sešos sējumos (astoņās grāmatās) 1894–1915, pirmais sējums Jelgavā, nākamie pieci – Pēterburgā, un tās kopumā publicēja 217 996 tautasdziesmu tekstus uz 6265 lappusēm; izdevums kļuvis par latviešu folkloras pamatpublicējumu un vienu no plašākajiem tautas dzejas korpusiem pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/159293-Kri%C5%A1j%C4%81nis-Barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-05-06|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/52758-latvie%C5%A1u-tautasdziesmas|title=Latviešu tautasdziesmas|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-02-20|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kulturaskanons.lv/archive/latvju-dainas/|title=Latvju dainas — Latvijas kultūras kanons|publisher=Kultūras kanons|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> == Dainu skapis == Dainu skapis ir 160&nbsp;cm augsts, 66&nbsp;cm plats un 42&nbsp;cm dziļš divdaļīgs skapis ar kopumā 70 atvilktnēm; katrā atvilktnē ir 20 iedaļas, bet apakšdaļā — trīs lielākas atvilktnes arhīva materiāliem (vēstulēm un Barona iesāktajam vārdu rādītājam).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dainuskapis.lv/par-dainu-skapi|title=Dainu skapis — apraksts|publisher=Latviešu folkloras krātuve|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}|archive-date={{dat|2024|09|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240906094004/https://dainuskapis.lv/par-dainu-skapi}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/mazas-atvilktnites-glabats-latviesu-identitates-kods-kas-tik-ipass-dainu-skapi.a374828/|title=Mazās atvilktnītēs glabāts latviešu identitātes kods|publisher=LSM.lv|date=2020-09-20|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> 1998.–2006. gadā skapja saturs tika pilnībā digitalizēts un transliterēts, materiāls pieejams tiešsaistē portālā ''Dainu skapis''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.lfk.lv/collection/folksong-cabinet|title=The Cabinet of Folksongs — digitisation|publisher=Archives of Latvian Folklore (LFK)|date=2017-08-10|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> 2001. gada 4. septembrī Dainu skapis tika iekļauts [[UNESCO]] programmas ''Memory of the World'' reģistrā, apliecinot tā starptautisko nozīmi cilvēces dokumentārā mantojuma kontekstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.unesco.org/en/memory-world/dainu-skapis-cabinet-folksongs|title=Dainu Skapis — Cabinet of Folksongs (Memory of the World)|publisher=UNESCO|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Kopš 2014. gada oriģinālais Dainu skapis glabājas un ir apskatāms [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālajā bibliotēkā]] (Mūkusalas ielā&nbsp;3), kur tas 2014. gada augustā tika pārvietots, iesaistot plašu sabiedrību un akcentējot mantojuma simbolisko nozīmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gids.lnb.lv/5-stavs|title=Gaismas pils — 5. stāvs (Dainu skapis)|publisher=Latvijas Nacionālā bibliotēka|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}|archive-date={{dat|2025|11|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20251124045737/https://gids.lnb.lv/5-stavs}}</ref> == Piemiņa == Barona portrets attēlots Latvijas 100&nbsp;latu banknotes aversā (1992. un 2007. gada laidieni); reversā atveidots [[Lielvārdes josta|Lielvārdes jostas]] rakstu salikums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/192906-lata-naudas-zimju-apraksts|title=Lata naudas zīmju apraksts|publisher=Latvijas Vēstnesis|date=2009-05-13|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/160604-lata-naudas-zimju-apraksts|title=Zaudējis spēku — Lata naudas zīmju apraksts|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Kopš 1981. gada ap Barona dzimšanas dienu (31. oktobrī) notiek ikgadējā ''Krišjāņa Barona konference'', ko rīko [[Latviešu folkloras krātuve]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/182626-Kri%C5%A1j%C4%81%C5%86a-Barona-konference|title=Krišjāņa Barona konference|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-01-07|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lfk.lv/Krisjana-Barona-konferencu-vesture|title=Krišjāņa Barona konferenču vēsture|publisher=Latviešu folkloras krātuve|date=2021-12-14|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> Nīgrandes pagasta Ventslejā, Jaunzemju mājās, kur dzīvoja Barona brālis Ansis, 1973. gada 23. oktobrī atklāta piemiņas plāksne Krišjānim Baronam; atklāšanas reizē uzrunu teica māju saimnieks Kārlis Barons (Anša mazdēls), kurš savās atmiņās stāstīja par Barona uzturēšanos Jaunzemjos 1902. gada vasarā un viņa darba un atpūtas vietām pie Ventas ozoliem, kā arī par Dainu skapi mājā.<ref name="LV1997" /> 1997. gada maija nogalē tur notika Baronu dzimtas saiets, ko rosināja [[Krišjāņa Barona muzejs]]; tajā atzīmēja arī Kārļa Barona 93. dzimšanas dienu un Struteles skolas nosaukuma 60. gadadienu, kur īpaši tika akcentēta Barona piemiņa un dzimtas pēctecība.<ref name="LV1997" /> Par Barona dzīvi un darbu uzņemta divu sēriju televīzijas mākslas filma "[[Dzīvīte (filma)|Dzīvīte]]" (1989). == Publikācijas == * ''Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām'' (Jelgava, 1859).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/darbi/1358070|title=Mūsu tēvzemes aprakstīšana...|publisher=Literatura.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> * ''Apcerējumi par Baltijas pamatiedzīvotājiem'' (Pēterburga, 1868) — bibliogrāfisks rādītājs (Pēterburgas Ģeogrāfijas biedrības izdevums).<ref name="enciklopēdiskā vārdnīca" /> * ''Latvju dainas'' (6 sēj., 8 grām.) — Jelgava 1894; Pēterburga 1903–1915 (kopā 217 996 tekstu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/159293-Kri%C5%A1j%C4%81nis-Barons|title=Krišjānis Barons|publisher=Nacionālā enciklopēdija|date=2025-05-06|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> * ''Atmiņas'' — Barona dzīves atmiņu krājums (pēc nāves publicēts; Rīga, 1924; jauni izdevumi 1985 u. c.).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lfk.lv/lasitavas-gramatas/62|title=Atmiņas: stāsta Krišjānis Barons un laikabiedri|publisher=Latviešu folkloras krātuve|date=1985|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.literatura.lv/darbi/405944|title=Atmiņas (1985)|publisher=Literatura.lv|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> == Dzimtā māja == Pie Struteles muižas vagara mājas piestiprināta plāksnīte ar uzrakstu "1835. gadā šajā ēkā dzimis latviešu gara mantu vācējs Kr. Barons".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=928&prop_id=168|title=Struteles muiža|publisher=Pilis.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305032927/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=928&prop_id=168|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}</ref> == Skatīt arī == * [[Dainu skapis]] * [[Krišjāņa Barona ozols]] == Atsauces == {{Atsauces|refs= <ref name="ievērojamākie jaunlatvieši">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/latvijas-vesture/8-klase/latviesu-tautas-atmoda-13395/re-b6c5d854-53d9-4caa-9e15-3e8c1133dadc|title=Jaunlatviešu darbības sākums|publisher=Uzdevumi.lv|accessdate={{dat|2023|8|8||bez}}}}</ref> <ref name="jaunlatvieši un atmoda">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=a752d2b2-9197-4f3b-9196-c4387a38d3cb&parentType=VirtualSchool&parentId=1147|title=Jaunlatvieši un atmoda|publisher=Uzdevumi.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref> <ref name="vietas">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=1059|title=Krišjānis Barons (1835–1923) - folklorists, rakstnieks, publicists|date={{dat|2011|11|19||bez}}|publisher=Vietas.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref> <ref name="uzdevumi - vidusskola">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=6187897b-f1bd-48bb-b32e-41c67b07768b&parentType=VirtualSchool&parentId=2181|title=K.Barons - biogrāfija|publisher=Uzdevumi.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}}}</ref> <ref name="skolenam">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skolenam.lv/lv/darbi/literatura/latviesu-literati/krisjanis-barons|title=Krišjānis Barons, folklorists, rakstnieks, publicists|publisher=Skolenam.lv|accessdate={{dat|2012|1|31||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20110824112850/http://www.skolenam.lv/lv/darbi/literatura/latviesu-literati/krisjanis-barons|archivedate={{dat|2011|08|24||bez}}}}</ref> <ref name="cakars">{{Grāmatas atsauce|last=Čakars|first=O.|title=Latviešu literatūras vēsture (no pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 80. gadiem)|edition=2.|year=1990|publisher=Zvaigzne|location=Rīga |isbn=5-405-00403-0|pages=250.—261}}</ref> <ref name="LME">{{LME|1|188}}</ref> <ref name="lpe">{{LPE|1|681}}</ref> <ref name="enciklopēdiskā vārdnīca" /> <ref name="LV1997">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/51943|title=Cik Baronu ir pasaulē?|last=Adermane|first=Aina|publisher=Latvijas Vēstnesis|date=1997-05-30|accessdate={{dat|2025|9|13||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.baronamuzejs.lv/ Krišjāņa Barona muzejs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722162916/http://www.baronamuzejs.lv/ |date={{dat|2011|07|22||bez}} }} * [http://memorialiemuzeji.lv/personibas/krisjanis-barons/ Memoriālo Muzeju Apvienība — Krišjānis Barons (1835—1923)] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=10&id=1059 Krišjānis Barons (1835—1923) — folklorists, rakstnieks, publicists — vietas.lv] * [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Barons%20Kri%C5%A1j%C4%81nis/32680 Letonika.lv profils] * [https://web.archive.org/web/20160130054101/http://valoda.ailab.lv/latval/vidusskolai/literval/5lit.htm ailab.lv par Krišjāni Baronu] {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Barons, Krišjānis}} [[Kategorija:Krišjānis Barons| ]] [[Kategorija:1835. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1923. gadā mirušie]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] ij35lofjb6igccpa027zj5rkkk1iym3 0 14188 4548424 4471146 2026-11-12T00:59:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548424 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Apis mellifera - Prunus padus - Keila.jpg | att_nosaukums = [[Eiropas medus bite]] (''Apis mellifera'') | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Arthropoda | tips_lv =Posmkāji | apakštips = Hexapoda | apakštips_lv = Seškāji | klase =Insecta | klase_lv =Kukaiņi | iedalījums= * {{TaksoSaite|Apterygota|Bezspārņu apakšklase}} * {{TaksoSaite|Pterygota|Spārneņu apakšklase}} | sinonīmi = *''Ectognatha'' *''Entomida'' | kategorijas = nē | binomial=Insecta <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> }} '''Kukaiņi''' (''Insecta'') ir [[Posmkāji|posmkāju tipa]] (''Arthropoda'') [[klase (bioloģija)|klase]] ar pasaulē vislielāko sugu daudzveidību. Tiek uzskatīts, ka pasaulē ir no 6 līdz 10 miljoniem kukaiņu sugu.<ref>{{publikācijas atsauce |author1=Novotny, Vojtech |author2=Basset, Yves |author3=Miller, Scott E. |author4=Weiblen, George D. |author5=Bremer, Birgitta |author6=Cizek, Lukas |author7=Drozd, Pavel |year=2002 |title=Low host specificity of herbivorous insects in a tropical forest |url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_2002-04-25_416_6883/page/840 |journal=[[Nature (journal)|Nature]] |pmid=11976681 |volume=416 |issue=6883 |pages=841–844 |doi=10.1038/416841a|bibcode = 2002Natur.416..841N }} {{en ikona}}</ref><ref name="number">{{grāmatas atsauce|author=Erwin, Terry L. |year=1997 |title=Biodiversity at its utmost: Tropical Forest Beetles |pages=27–40}} In: {{grāmatas atsauce |editor1=Reaka-Kudla, M. L. |editor2=Wilson, D. E. |editor3=Wilson, E. O. |title=Biodiversity II |year=1997 |url=https://archive.org/details/biodiversityiiun00reak |publisher=Joseph Henry Press, Washington, D.C.}} {{en ikona}}</ref> Pazīstamākie ir [[tauriņi]], [[vaboles]], [[mušas]], [[skudru dzimta|skudras]] un [[bites]]. Kukaiņi izplatīti visā pasaulē un ir sastopami visdažādākajos [[biotops|biotopos]]. Zinātni, kas pēta kukaiņus, sauc par [[entomoloģija|entomoloģiju]]. Tie radušies laika periodā starp [[devons|devonu]] un [[karbons|karbonu]], pirms vairāk nekā 350 miljoniem gadu.<ref>[https://www.aliens.lv/k-zinatne/5951-kukainu-klase Zinātne: Kukaiņu klase]</ref> Tie galvenokārt ir [[sauszeme]]s dzīvnieki, kas elpo ar [[Traheja|trahejām]] vai salīdzinoši neliela daļa caur ķermeņa virsmu. Vairākas kukaiņu grupas pielāgojušās dzīvei [[ūdens|ūdenī]], tomēr tikai dažu grupu [[kāpuri]] spēj uzņemt ūdenī izšķīdušo [[skābeklis|skābekli]]. Kukaiņi ir vienīgie [[bezmugurkaulnieki]], kuru vairākums spēj lidot.<ref name=gul/> Dažām augstāko kukaiņu grupām, piemēram, [[Blusas|blusām]] un [[Dzīvniekutis|utīm]], parazitārā dzīves veida dēļ [[kukaiņu spārni|spārni]] ir izzuduši. Kukaiņiem ir ļoti liela nozīme dabā. Tie ietilpst daudzu dzīvnieku barošanās ķēžu sastāvā. Gandrīz katrā [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] dzīvnieku klasē var atrast specializētus entomofāgus, t. i. dzīvniekus, kuri pārtiek no kukaiņiem, piemēram, daudzas [[putni|putnu]] sugas. Kukaiņi, galvenokārt plēvspārņi, divspārņi un tauriņi, apputeksnē augus ([[Eiropa|Eiropā]] apmēram 30 % [[ziedaugi|ziedaugu]] apputeksnē tieši kukaiņi). Tie piedalās arī [[augsne]]s veidošanas procesos. Piemēram, [[termīti]] un [[skudru dzimta|skudras]], tāpat kā daudzu citu kukaiņu kāpuri, kas dzīvo zemē, ar savām ejām uzirdina augsni, veicina tās labāku ventilāciju, apgādi ar ūdeni, kā arī bagātina to ar trūdvielām. Kukaiņi, piemēram, [[līķvaboles]], veic sanitāra funkcijas dabā. No cilvēka interešu viedokļa kukaiņu darbībai var būt arī negatīvas sekas. Daudzas sugas ir bīstami [[lauksaimniecība]]s un [[mežsaimniecība]]s kaitēkļi, bet daļa arī [[cilvēks|cilvēka]] un [[dzīvnieki|dzīvnieku]] [[parazīti]] un [[slimība|slimību]] ierosinātāju pārnēsātāji.<ref name=":1"/> == Sistemātikas izmaiņas == [[Attēls:Calopteryx virgo male.jpg|thumb|200px|left|[[Strauta zilspāre]] (''Calopteryx virgo'') ir viena no divām Latvijā sastopamajām [[zilspāres|zilspārēm]]]] Visi kukaiņi pieder [[seškāji|seškāju apakštipam]] (''Hexapoda'') un tiem ir trīs pāri kāju. Alternatīvās (novecojušās) sistemātikās kukaiņu klase pieder [[traheāti|traheātu apakštipam]] (''Tracheata'').<ref name=":1"/> Saskaņā ar jaunāko sistemātiku kukaiņu klases sinonīms ir '''kailžokleņi''' (''Ectognatha''), kas kādreiz tika uzskatīta par kukaiņu apakšklasi. Otra kādreizējā apakšklase — [[segžokleņi]] (''Entognatha'') mūsdienās tiek sistematizēti kā kukaiņu māsas taksons — segžokleņu klase.<ref name=gul/><ref>David A. Grimaldi & Michael S. Engel (2005). "Arthropods and the origin of insects". Evolution of the Insects. Cambridge University Press. pp. 93—118. {{ISBN|978-0-521-82149-0}}.</ref> == Latvijā == Latvijā konstatētas apmēram 10 000—15 000 kukaiņu sugas, bet, iespējams, to ir daudz vairāk.<ref name=":1"/> Latvijā sastopamas 23 dažādu kārtu kukaiņi — [[zvīņenes]], [[viendienītes]], [[spāres]], [[strautenes]], [[spīļastes]], [[prusaki]], [[taisnspārņi]], [[ķērpjutis]], [[dzīvniekutis]], [[tripši]], [[blaktis]], [[cikādes]], [[augutis]], [[vaboles]], [[tīklspārņi]], [[kamielīši]], [[dūneņes]], [[knābjgalvji]], [[makstenes]], [[tauriņi]], [[divspārņi]], [[blusas]] un [[plēvspārņi]].<ref name=":1"/> Latvijas teritorijā aizsargājamas ir apmēram 150 kukaiņu sugas. == Morfoloģija un fizioloģija == [[Attēls:Insect anatomy diagram.svg|right|320px|thumb| '''A'''- Galva '''B'''- Krūtis '''C'''- Vēders <br /> <div style="{{column-count|2}}"> 1. [[Kukaiņu taustekļi|taustekļi]]<br /> 2. [[omatīdija|vienkāršās acis]] (apakšējās)<br /> 3. vienkāršās acis (augšējās)<br /> 4. [[fasetacis|saliktās acis]]<br /> 5. smadzenes (smadzeņu [[ganglijs]])<br /> 6. [[kukaiņa krūtis|protorakss]]<br /> 7. muguras asinsvads (aorta)<br /> 8. [[kukaiņu traheja|trahejas]] kanāls<br /> 9. [[kukaiņu krūtis|mezotorakss]]<br /> 10. [[kukaiņu krūtis|metatorakss]]<br /> 11. [[kukaiņu spārni|priekšspārni]]<br /> 12. [[kukaiņu spārni|pakaļspārni]]<br /> 13. gremošanas trakta vidējā daļa (vēders)<br /> 14. muguras asinsvads (sirds)<br /> 15. olnīcas<br /> 16. gremošanas trakta beigu daļa (zarna, taisnā zarna)<br /> 17. anālā atvere<br /> 18. olvads<br /> 19. nervu horda (vēdera gangliji)<br /> 20. [[malpīgi vadi]]<br /> 21. pēdas mezgls<br /> 22. nagi<br /> 23. [[kukaiņu kāja|pēda]]<br /> 24. [[kukaiņu kāja|stilbs]]<br /> 25. [[kukaiņu kāja|ciska]]<br /> 26. [[kukaiņu kāja|ciskas grozītājs]]<br /> 27. gremošanas trakta priekšējā daļa (muskuļkuņģis)<br /> 28. krūšu gangliji<br /> 29. [[kukaiņu kāja|gūžas un ciskas savienojums]]<br /> 30. siekalu dziedzeris<br /> 31. [[zemrīkles ganglijs]]<br /> 32. [[kukaiņu mute|mute]]</div>]] Kukaiņiem ir segmentēts ķermenis, kas sastāv no trīs daļām: [[galva]]s, [[kukaiņu krūtis|krūtīm]] un [[vēders|vēdera]].<ref>[http://www.uzdevumi.lv/p/biologija/10-klase/organismu-daudzveidiba-11055/re-f5449a5b-60ff-4e7a-8997-45c9e8ec4db5 Posmkāji]</ref> To balsta [[eksoskelets]], kas ir ciets ārējs apvalks un kas sastāv galvenokārt no [[hitīns|hitīna]]. Trīs [[kukaiņu kāja|kāju]] pāri atrodas krūšu nodalījumā. Pie otrā un trešā krūšu segmenta parasti ir pa pārim spārnu, bet kukaiņiem var būt arī tikai viens pāris spārnu vai neviens. Kukaiņi ir vienīgie aktīvi lidojošie bezmugurkaulnieki. [[Elpošana]] notiek caur trahejām vai arī ar visa ķermeņa virsmu. Tiem kukaiņiem, kas elpo ar visu ķermeņa virsmu, ir gāzu caurlaidīga virsma, un to izplatība ir ierobežota ar mitra [[klimats|klimata]] apstākļiem. Tie pārsvarā sastopami [[augsne|augsnē]] vai pūstošu organismu atliekās. Caur trahejām elpojošajiem kukaiņiem to virsma ir gāzu necaurlaidīga, un tie var dzīvot arī sausos apstākļos. Šīs grupas kukaiņi ir izplatījušies pa visu [[zeme]]slodi, piemērojoties visdažādākajiem apstākļiem. === Segmentācija === ==== Galva ==== Galva atrodas ķermeņa priekšgalā. Tā izveidojusies, priekšējiem ķermeņa posmiem saaugot un saplūstot cietā galvas kapsulā. Tā satur lielāko daļu [[maņu orgāni|maņu orgānu]] (taustekļus, vienkāršās acis, saliktās acis un muti). Galvas iekšienē ir smadzenes (smadzeņu [[ganglijs]]). Galvas sānos ir divas lielas saliktās acis jeb [[fasetacis]]. Starp saliktajām acīm galvas kapsulas virspusē var būt 1—3 sīkas [[omatīdija|vienkāršās acis]] jeb actiņas. Lielākoties kukaiņiem acis ir labi attīstītas, taču ir arī īpatņi ar vāji attīstītām acīm un pat bez tām. Starp saliktajām acīm atrodas viens pāris [[kukaiņu taustekļi|taustekļu]]. Pēc formas izšķir sarveida, zāģveida, spalvveida, elkoņveida, ķemmveida un diegveida taustekļus. Uz tiem atrodas receptori, kas uztver kairinājumus. Galvas apakšpusē vai priekšpusē ir [[kukaiņu mute|mute]]. Mutes orgāni atkarībā no kukaiņa dzīves veida ir specializēti un dažādi veidoti. Izšķir četrus galvenos mutes tipus: [[kukaiņu mute|grauzējtipa]], [[kukaiņu mute|sūcējtipa]], [[kukaiņu mute|dūrējsūcējtipa]] un [[kukaiņu mute|laizītājtipa]]. Grauzējtipa orgāni piemēroti cietas barības sasmalcināšanai. Šāda mute ir [[vaboles|vabolēm]], [[spāres|spārēm]] un [[prusaki]]em. Sūcējtipa orgāni izveidojušies kukaiņiem, kas pielāgojušies šķidras barības sūkšanai. Tie barību iesūc mutē ar snuķi, piemēram, [[tauriņi]]. Līdzīgi mutes orgāni ir arī dūrējsūcējtipa kukaiņiem, kas sūc dzīvnieku [[asinis]] vai augu [[sula|sulu]]. Tikai atšķirībā no sūcējtipa kukaiņiem tie spēj pārdurt dzīvnieku ādu vai augu virsējo kārtu. Šāda mute ir [[odi]]em, [[blaktis|blaktīm]], [[laputis|laputīm]] un [[cikādes|cikādēm]]. Ceturtais mutes orgānu tips ir laizītājtipa. Kā jau nosaukums norāda, šie kukaiņi barības vielas uzlaiza. Raksturīgs [[mušas|mušām]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/kukai-u-klase.html |title=Referāti: Kukaiņu klase |access-date={{dat|2014|12|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140815195716/http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/kukai-u-klase.html |archivedate={{dat|2014|08|15||bez}} }}</ref><ref>[http://www.uzdevumi.lv/p/biologija/8-klase/posmkaji-12103/posmkaju-ipasibas-12149/re-4b0e3798-7703-4606-b028-918b4bb25892 Kukaiņu mutes orgāni]</ref> ==== Krūtis ==== [[Attēls:ARS Blattella asahinai.jpg|thumb|200px|left|Prusaks var noskriet 30 cm vienā sekundē, attēlā [[Āzijas prusaks]] (''Blattella asahinai'')]] [[Attēls:Chrysomela populi 01.jpg|thumb|200px|left|Lapgraužiem kājas ir īsas ar platiem, īsiem pēdu posmiem, attēlā [[lielais apšu lapgrauzis]] (''Chrysomela populi'')]] Krūtis (torakss) sastāv no 3 posmiem — priekškrūtīm (protoraksa), viduskrūtīm (mezotoraksa) un pakaļkrūtīm (metatoraksa, vislielākais no visiem posmiem). Katrā krūšu posmā izšķir muguras, vēdera un divas sānu daļas. Katrs posms iezīmēts ar starpposmu šuvi. Pie katra krūšu posma ir viens pāris [[kukaiņu kāja|kāju]], un vairākumam kukaiņu pie viduskrūtīm un pakaļkrūtīm pa vienam pārim [[kukaiņu spārni|spārnu]] (priekšspārni un pakaļspārni). Krūtīs atrodas arī cauruļveida asinsvads, kurā plūst bezkrāsaina vai zaļgandzeltena [[hemolimfa]]. Kāja sastāv no [[kukaiņu kāja|gūžas]], viena vai diviem skriemeļiem, [[kukaiņu kāja|ciskas]], [[kukaiņu kāja|stilba]] un [[kukaiņu kāja|pēdas]]. Pēdai var būt līdz 5 posmiem. Pēdas pēdējā posmā parasti ir divi nagi, retāk viens vai neviens. Kāju posmi, tāpat kā mutes orgāni, atkarībā no to īpašajām funkcijām ir stipri modificēti. Izšķir vairākus kāju veidus: ejkājas, skrejkājas, lēcējkājas, racējkājas un airkājas. Ejkājas — paīsas, ar īsiem un platiem pēdas posmiem. Tādas, piemēram, ir [[lapgrauži]]em. Skrejkājas — slaidas, ar garām pēdām, piemēram, [[skrejvaboles|skrejvabolēm]], prusakiem. Lēcējkājas — labi attīstītas ar resnām ciskām un gariem stilbiem, piemēram, [[sienāži]]em. Racējkājas — īsas, platas ciskas un stilbi ar zobainu malu, piemēram, [[racējcirceņi]]em. Airkājas jeb peldkājas — stilbi un pēdas posmi paplatināti, pēdas ar bieziem, gariem sariem. Tādas kājas ir [[airvaboles|airvabolēm]]. Reizēm kukaiņu kājas ir pielāgotas īpaša uzdevuma veikšanai, piemēram, [[bites|bitēm]] pakaļkājas piemērotas ziedputekšņu ievākšanai un nešanai. Katrs kukaiņa spārns sastāv no divām membrānām. Starp augšējo un apakšējo membrānu ir dobums. Spārnu dobums savienots ar ķermeņa dobumu, tajā atrodas [[nervi]] un trahejas. Spārnam izšķir četras daļas: pamatni (daļa, kas pievienota krūtīm), priekšmalu (mala, kas lidojumā vērsta uz priekšu), pakaļmalu un galotni. Spārnu vēzienu skaits vienā sekundē dažādiem kukaiņiem var būt ļoti dažāds: no 5 vēzieniem tauriņiem līdz 600 vēzieniem odiem.<ref name=":2" /> ==== Vēders ==== Vēders ir lielākā no visām ķermeņa daļām un parasti sastāv no 6 līdz 11 posmiem, kurus vienu no otra nodala membrāna. Dažiem kukaiņiem posmi ir saauguši kopā vai tie ir samazināti, piemēram, [[plēvspārņi]]em un [[divspārņi]]em ir tikai 4 vai 5 posmi. Pie vēdera daļas ekstremitāšu nav. Toties pie vēdera pēdējiem posmiem var būt dažādi piedēkļi, piemēram, dzelonis.<ref name=":2" /> Vēderā atrodas lielākā daļa no kukaiņa elpošanas sistēmas un gremošanas sistēmas, kā arī [[vairošanās orgāni]].<ref name=gul>Gullan, P.J.; Cranston, P.S. (2005). The Insects: An Outline of Entomology (3 ed.). Oxford: Blackwell Publishing. {{ISBN|1-4051-1113-5}}.</ref> === Eksoskelets === [[Attēls:CDC-Gathany-Aedes-albopictus-1.jpg|thumb|220px|Kukaiņa ķermeni aptver eksoskelets jeb divslāņaina kutikula, attēlā [[Āzijas tīģerods]] (''Aedes albopictus'')]] Kukaiņu ķermeni aptver eksoskelets jeb divslāņaina kutikula (epikutikula un prokutikula). Epikutikula ir plāns, vaskains, ūdensdrošs kukaiņa virsmas ārējais slānis, kurš nesatur hitīnu. Prokutikula ir eksoskeleta apakšējais slānis, kas galvenokārt sastāv no [[hitīns|hitīna]] un ir daudz biezāks par epikutikulu. Arī prokutikulai izšķir divus slāņus: ārējo slāni — eksokutikulu un iekšējo slāni — endokutikulu. Izturīgā un elastīgā endokutikula veidota no vairākām šķiedrveida hitīna kārtām un [[olbaltumvielas|olbaltumvielām]], kas savstarpēji vairākkārtīgi pārklājas, līdzīgi sviestmaizei. Toties eksokutikula ir neplastiska un cieta.<ref name=gul/> Daudziem kukaiņiem ar mīkstu ķermeni eksokutikulas slānis ir ļoti plāns, īpaši to [[kāpuri|kāpura]] stadijā. [[Kukaiņu spārni|Spārni]], ja tādi ir, piestiprināti ar muskuļiem pie eksoskeleta. Tie spēj daudzkārtīgi sarauties, atsaucoties tikai uz vienu [[nervi|nervu]] impulsu. Tādējādi spārnu vēzienu skaits [[sekunde|sekundē]] daudzkārtīgi pieaug.<ref name=gul/> Uz kutikulas virsmas var būt sīki matiņi, sariņi, zvīņas, u. c. veidojumi, kuriem var būt ļoti dažādas funkcijas. Kutikulā atrodas [[pigments|pigmenti]], kas parasti nosaka kukaiņa [[krāsa|krāsu]].<ref name=":2" /> === Kukaiņu iekšējā morfoloģija === [[Attēls:Common housefly 01.jpg|thumb|220px|[[Istabas muša]]i (''Musca domestica'') visi gangliji savienoti vienā lielā krūšu ganglijā]] [[Attēls:Romalea microptera.jpg|thumb|220px|Sienāžiem stridulācijas orgāni atrodas uz priekšspārniem, attēlā [[neveiklais sienāzis]] (''Romalea microptera'')]] ==== Nervu sistēma ==== Kukaiņu [[nervu sistēma]] ir labi attīstīta. Tā var izpildīt daudzas funkcijas neatkarīgi no smadzenēm, piemēram, prusaks bez galvas var nodzīvot veselu nedēļu, līdz tas nomirst badā. Centrālā nervu sistēma sastāv no [[ganglijs|smadzeņu ganglija]], [[ganglijs|zemrīkles ganglija]], [[ganglijs|krūšu ganglijiem]] un [[ganglijs|vēdera ganglijiem]]. Galvas kapsulu veido seši cieši savienoti segmenti. Katrs segments savienots vai nu ar gangliju pāri vai nervu šūnu kopu, kas atrodas ārpus smadzenēm. Pirmie trīs gangliju pāri ir savienoti un veido galvas smadzenes, bet otrie trīs pāri savienoti struktūrā, kas atrodas zem kukaiņa rīkles un kuru sauc par zemrīkles gangliju.<ref name=gul/> Katram krūšu posmam katrā sānā ir viens ganglijs, veidojot trīs pārus (katram posmam viens pāris). Šādi gangliju pāri ir arī vēdera daļā, bet tie ir tikai pirmajiem 8 vēdera posmiem. Daudzām kukaiņu sugām ir samazināts krūšu un vēdera gangliju skaits.<ref>Schneiderman, Howard A. (1960). "Discontinuous respiration in insects: role of the spiracles". The Biological Bulletin. 119 (3): 494—528. JSTOR 1539265. doi:10.2307/1539265</ref> Piemēram, [[Eiropas sirsenis|Eiropas sirsenim]] (''Vespa crabro'') ir divi krūšu gangliju pāri un trīs vēdera gangliju pāri. Toties [[istabas muša]]i (''Musca domestica'') visi gangliji savienoti vienā lielā krūšu ganglijā. ==== Maņu orgāni ==== [[Maņu orgāni]] kukaiņiem ir ļoti daudzveidīgi un sarežģīti. [[Oža]]s un [[tauste]]s orgāni galvenokārt atrodas uz [[taustekļi]]em, [[garša]]s orgāni — mutes tuvumā un uz mutes orgāniem. [[Dzirde]]s orgāni atrodas uz spārniem vai priekškāju stilbiem. Dažiem kukaiņiem ir īpaši skaņrades (stridulācijas) orgāni. [[Sienāži]]em un [[racējcirceņi]]em šie orgāni atrodas uz priekšspārniem, siseņiem uz pakaļkāju ciskām un priekšspārniem. Īpaši komplicēti ir [[redze]]s orgāni, galvenokārt saliktās acis jeb [[fasetacis]]. Tās sastāv no daudzām vienkāršām acīm — [[omatīdija|omatīdijām]]. Fasetacs sniedz tiešu attēlu, kas attēlojas kā mozaīka. Acis var būt dažāda lieluma. Lielākā daļa kukaiņu, izņemot dažas [[siltumnīcu sienāžu dzimta]]s (''Rhaphidophoridae'') sugas, spēj atšķirt gaismu no tumsas. Daudzas sugas spēj noteikt pat visniecīgākās kustības.<ref>Lloyd, James E.; Erin C. Gentry (2003). ''The Encyclopedia of Insects''. Academic Press. pp. 115—120</ref> Daļa kukaiņu spēj atšķirt krāsas. Tie uztver galvenokārt [[zaļā krāsa|zaļgandzeltenos]] un [[zilā krāsa|zilos]] toņus. Atšķirībā no cilvēka, tie redz arī [[gaisma]]s spektra [[Ultravioletais starojums|ultravioleto]] un [[infrasarkanais starojums|infrasarkano]] daļu. Omatīdijas virsma ir sešstūraina lēca, zem kuras ir otra koniska lēca. Gaismai ieejot omatīdijā, tā ar lēcām tiek sakoncentrēta centrālajā struktūrā, kur apgrieztais attēls attīstās gaismu jutīgās [[šūna|šūnās]]. Pigmentu šūnas neļauj iekļūt gaismai no citām omatīdijām. Redzes nerva šķiedras nodod katras omatīdijas informāciju smadzenēm, kur tā tiek pārveidota vienā kopējā attēlā, kas atspoguļo ārpasauli.<ref name=":2" /> ==== Gremošana ==== [[Gremošana]]s orgānu funkcijas veic trīsdaļīgs gremošanas trakts, kas stiepjas cauri visam ķermenim līdz anālajai atverei. Katrai trakta daļai (priekšējai, vidus un beigu daļai) ir atšķirīga funkcija.<ref name=gul/> Priekšējā daļa sastāv no mutes orgāna, barības vada un muskuļkuņģa. Vidusdaļa ir paplašināts zarnas posms, kurā notiek galvenā barības sagremošana, bet beigu daļa ir taisnā zarna un anālā atvere.<ref name=gul/> Kukaiņiem ir arī [[siekalas|siekalu]] dziedzeri, kas parasti atrodas krūtīs. Siekalu kanāls savieno dziedzeri ar siekalu kanāla atvērumu aiz rīkles apakšējās daļas (''hypopharynx''). Kustinot muti, kukainis samaisa siekalas ar barību. Šāda ar siekalām sajaukta barība nonāk mutē, kur uzsākas barības šķelšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://projects.ncsu.edu/cals/course/ent425/library/tutorials/internal_anatomy/digestive.html |title=Digestive and Excretory Systems |access-date={{dat|2017|11|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160412043343/https://www.cals.ncsu.edu/course/ent425/library/tutorials/internal_anatomy/digestive.html }}</ref> Dažiem kukaiņiem, piemēram, [[mušas|mušām]] ir papildu gremošanas process — mušas izspļauj siekalas uz barības, lai tā sāktu sadalīties, pirms tā nonāk mutē.<ref>Nation, James L. (2001). "Digestion". Insect Physiology and Biochemistry (1st ed.). CRC Press. {{ISBN|0-8493-1181-0}}.</ref> Kukaiņu gremošanas sistēma, tāpat kā mutes orgāni, ir atkarīga no tā, ar ko kukainis barojas. Kukaiņiem, kas barojas ar cietu barību, norītā barība vispirms nonāk barības vadā, pēc tam muskuļkuņģī. Kuņģī atrodas hitīna zobiņi, kas kalpo barības saberšanai. Sasmalcinātā barība nonāk barības trakta vidējā daļā, kur tā tiek pilnīgi sagremota. Nesagremotās barības atliekas nonāk taisnajā zarnā un tiek izvadītas ārā. Daudzi kukaiņi ir augēdāji ([[fitofāgi]]) vai dzīvnieku izcelsmes barības ēdāji ([[zoofāgi]]). Taču ir arī kukaiņi [[visēdāji]], kas izmanto gan [[augi|augu]], gan [[dzīvnieki|dzīvnieku]] izcelsmes barību. Zoofāgus var iedalīt plēsīgajos kukaiņos, asinssūcējos, un parazītos. Pie pirmajiem pieder, piemēram, [[spāres]] un [[skrejvaboles]], pie otrajiem [[dūrējutis]] un [[dunduri]], savukārt pie trešajiem [[kāpurmušas]] un [[jātnieciņi]].<ref name=":2" /> ==== Elpošana un asinsrite ==== [[Attēls:Culex sp larvae.png|thumb|220px|Lai arī [[odi|odu]] kāpuri dzīvo ūdenī, tie elpo atmosfēras skābekli]] [[Attēls:Wetapunga.jpg|thumb|220px|[[Litlbarjeras ueta]] (''Deinacrida heteracantha'') ir lielākais kukainis pasaulē<ref>[http://www.dailymail.co.uk/sciencetech/article-2068547/Weta-insect-Heaviest-world-weighs-3-times-mouse.html Meet the world's heaviest insect, which weighs three times more than a mouse... and eats carrots]</ref>]] Kukaiņiem, lai arī tie elpo gaisu, nav [[plaušas|plaušu]], un [[elpošana]]s orgānu funkcijas veic iekšēja kanālu (traheju) un dobumu sistēma, caur kuru [[skābeklis]] vienkārši izplatās un uzsūcas ķermenī vai arī skābeklis tiek aktīvi pa trahejām sūknēts tieši uz orgāniem, izmantojot muguras asinsvada pulsāciju. Tā kā skābeklis tiek novadīts uz orgāniem tiešā veidā, asinsrites sistēma netiek izmantota kā skābekļa nesējs un ir ievērojami samazināta. Asinsrites sistēmai nav [[artērijas|artēriju]] un [[vēnas|vēnu]], un tā sastāv tikai no viena caurumota muguras kanāla (asinsvada), kas peristaltistiski pulsē. Kanāls vēdera daļā atbilstoši posmiem sadalās kambaros, kuru sienās atrodas vārstuļi — ostijas. Šī kanāla daļa izpilda [[kukaiņa sirds]] funkcijas. Otrs kanāla gals atgādina [[aorta|aortu]] (galvas virzienā). Caur ostijām [[hemolimfa]] no ķermeņa dobuma ieplūst sirdī un tās pulsācijas dēļ plūst galvas virzienā. Hemolimfa transportē tikai barības vielas.<ref name=":3" /><ref>[http://www.uzdevumi.lv/p/biologija/12-klase/asinsrite-7792/re-8980a9b5-53b5-4a29-ad89-d7b51cf0966c Asinsrites sistēmas evolūcija]</ref> Gaiss tiek uzņemts caur ķermeņa sānos esošajām elpatverēm (līdz 10 pāriem: 2 pāri krūtīs, 8 vēderā), kas savienotas ar trahejām. Dažiem ūdenī dzīvojošiem kukaiņu kāpuriem ir žaunām līdzīgi orgāni, kas spēj uzņemt ūdenī esošo skābekli, bet citiem ūdens kukaiņiem jāpaceļas līdz ūdens virsmai, lai ieelpotu.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/kukai-u-klase-puslapis2.html |title=Referāti: Kukaiņu klase 2 |access-date={{dat|2014|12|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140305100008/http://www.gudrinieks.lv/referati/referats/kukai-u-klase-puslapis2.html |archivedate={{dat|2014|03|05||bez}} }}</ref><ref>Richard W. Merritt; Kenneth W. Cummins; Martin B. Berg (editors) (2007). An Introduction to the Aquatic Insects of North America (4th ed.). Kendall Hunt Publishers. {{ISBN|978-0-7575-5049-2}}.</ref> Atkarībā no kukaiņu veida pastāv vairāki veidi, kā notiek gāzu (skābeklis — ogļskābā gāze) apmaiņa ķermenī.<ref name=gul/> Tā var būt nepārtraukta — skābeklis tiek uzņemts un [[ogļskābā gāze]] izvadīta nepārtrauktā ciklā. Tā var būt arī pārtraukta — kukainis uzņem skābekli, kad ir aktīvs un izdala ogļskābo gāzi, kad ir miera stāvoklī.<ref>Chown, S.L.; S.W. Nicholson (2004). Insect Physiological Ecology. New York: Oxford University Press. {{ISBN|0-19-851549-9}}.</ref> Difūzā gāzu apmaiņa ir vienkāršāks nepārtraukts gāzu apmaiņas veids, kas notiek, gāzēm vienkārši uzsūcoties ķermenī, nevis skābeklim ieplūstot ar iesūkšanas paņēmienu. Elpošanas sistēma ir galvenais faktors, kas nosaka kukaiņa lielumu. Jo kukainis ir lielāks, jo šāda vienkārša elpošanas sistēma kļūst arvien mazāk efektīva. Tieši tādēļ pat vissmagākie kukaiņi sver mazāk par 100 g. Jo gaisā ir lielāks skābekļa daudzums, jo kukaiņi var izaugt lielāki.<ref>"What Keeps Bugs from Being Bigger?". Argonne National Laboratory. 8 August 2007. Retrieved 15 July 2013.</ref> ==== Vairošanās orgāni ==== Kukaiņa [[mātīte]]s vairošanās orgāni sastāv no [[olnīcas|olnīcu]] pāra, papildinošiem olnīcu dziedzeriem, viena vai vairākiem sēklas uztvērējiem un olvadiem, kas savieno visus šos orgānus. Olnīcas sastāv no daudziem oliņu kanāliem, kas atkarībā no kukaiņa sugas variē izmēros un skaitā. Šo kanāliņu skaits un forma nosaka izdēto olu daudzumu. Mātītes ķermenis spēj ražot olas, uzņemt un uzglabāt [[sperma|spermu]] no vairākiem [[tēviņš|tēviņiem]] un dēt olas. Olnīcu dziedzeri ražo vielas, ar kuru palīdzību sperma tiek saglabāta, transportēta un izmantota apaugļošanas procesam, kā arī, lai ar tām aizsargātu olas. Piemēram, mātīte spēj saražot līmveidīgu vielu, kas ieskauj olas, vai arī veidot stingru olapvalku lielākam olu daudzumam. Sēklu uztvērēji ir kanāli vai kabatas, kuros var uzglabāt spermu laikā no sapārošanās līdz olu apaugļošanai.<ref name=resh>Resh, Vincent H.; Ring T. Carde (2009). Encyclopedia of Insects (2 ed.). U. S. A.: Academic Press. {{ISBN|0-12-374144-0}}.</ref> Tēviņu vairošanās orgāni ir [[Sēklinieks|sēklinieki]], spermas vadi, spermas pūslītis un kopulācijas aparāts. Lielākajai daļai tēviņu ir pāris sēklinieku, kas atrodas ķermeņa dobumā starp trahejām un ķermeņa taukiem.<ref name=resh/> == Vairošanās == [[Attēls:MatingGrasshopper.jpg|thumb|200px|Kukaiņi galvenokārt vairojas dzimumiski, attēlā sienāžu pārošanās]] [[Attēls:Hoverflies_mating_midair.jpg|thumb|200px|[[Simosyrphus grandicornis|Ziedmušu]] (''Simosyrphus grandicornis'') pārošanās gaisā, lidojuma laikā]] [[Attēls:Orgyia_recens.jpg|thumb|200px|Daudziem kukaiņiem raksturīgs [[dzimumu dimorfisms]], attēlā [[Orgyia recens|mūķeņu]] (''Orgyia recens'') pāris, apakšā mātīte, augšā tēviņš]] Kukaiņi galvenokārt vairojas dzimumiski, dējot apaugļotas [[ola]]s. Daudziem raksturīga arī [[partenoģenēze]] (vairošanās ar neapaugļotām olām), bet daži ir [[Dzīvdzemdētājs|dzīvdzemdētāji]]. Turklāt vieni un tie paši kukaiņi spēj vairoties gan dzimumiski, gan ar partenoģenēzi. Kukaiņi attīstās ar [[pārvēršanās|pārvēršanos]]. Mēdz būt attīstība ar pilnīgu pārvēršanos (attīstībā ir 4 stadijas — [[ola]], [[kāpurs]], [[kūniņa]] un [[imago]]) un attīstība ar nepilnīgu pārvēršanos (no oliņas izšķiļas [[kukaiņu nimfa|nimfa]], kas ārēji ir līdzīga pieaugušajam īpatnim, tikai ir par to daudz mazāka, arī spārni attīstās, nimfai lēnām pieaugot par [[imago]]). Nepilnīga pārvēršanās raksturīga zemāk organizētiem kukaiņiem, piemēram, [[taisnspārņi]]em, [[spāres|spārēm]], [[blaktis|blaktīm]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/ |title=Latvijas Daba: Kukaiņi (Insecta) |access-date={{dat|2006|06|03||bez}} |archive-date={{dat|2006|05|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20060519174856/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/ }}</ref> Kukaiņiem var būt dažādas īpašības: [[polimorfisms]], [[dzimumu dimorfisms]], [[haploīdija]], [[paedomorfoze]], [[peramorfoze]], kā arī ļoti retos gadījumos [[Hermafrodīts|hermafrodītisms]].<ref name=gul/> Piemēram, haploīdija raksturīga [[bites|bitēm]] un [[lapsenes|lapsenēm]]. Šiem kukaiņiem pēcnācēju dzimumu nosaka hromosomu skaits šūnā.<ref>Hughes, William O. H.; Oldroyd, Benjamin P.; Beekman, Madeleine; Ratnieks, Francis L. W. (2008). "Ancestral Monogamy Shows Kin Selection Is Key to the Evolution of Eusociality". Science. American Association for the Advancement of Science. 320 (5880): 1213—1216. Bibcode:2008Sci...320.1213H. PMID 18511689. doi:10.1126/science.1156108</ref> Polimorfisms izpaužas kukaiņiem, kuriem var būt dažādas morfas vai formas, piemēram, [[garspārnu sienāzis|garspārnu sienāzim]] (''Amblycorypha oblongifolia'') ir četras dažādas morfas — zaļa, rozā un dzeltena vai rudi brūna. Dažas kukaiņu sugas [[Fenotips|fenotipu]], kas parasti ir novērojams tikai jauniem, nenobriedušiem kukaiņiem, saglabā arī pieaugot. To sauc par paedomorfozi. Peramorfozē notiek pretējais process, pieaugot kukaiņi iegūst jaunas, atšķirīgas īpašības. Daudziem kukaiņiem raksturīgs dzimumu dimorfisms — mātītei un tēviņam ir atšķirīgas ārējās pazīmes. Kopumā kukaiņi ir pielāgojušies dzīvei visdažādākos apstākļos, arī aukstumā un sausumā. Daži [[mērenā josla|mērenās joslas]] kukaiņi spēj saglabāt aktivitāti arī ziemā, bet citi migrē uz vietām ar labvēlīgāku klimatu vai pārziemo, guļot [[ziemas miegs|ziemas miegu]].<ref>Debbie Hadley. "Where do insects go in winter?" About.com. Retrieved 19 April 2012.</ref> Arī to olas, kūniņas un kāpuri spēj izdzīvot šādos apstākļos.<ref>[http://www.units.miamioh.edu/cryolab/publications/documents/Lee89_BioSci.pdf Insect Cold-Hardiness: To Freeze or Not to Freeze]</ref> Kukaiņiem gada laikā var būt viena, divas vai arī vairākas jaunās paaudzes. === Olas stadija === Vairums kukaiņu izšķiļas no olām, kurās notiek apaugļošanās un embrija attīstība. To ieskauj apvalks, kas veidots no mātes audiem.<ref name=insec>"Insect physiology" McGraw-Hill Encyclopedia of Science and Technology, Ch. 9, p. 233, 2007</ref> Lielākajai daļai kukaiņu olas ir sausuma izturīgas, jo zem ārējā apvalka no embrija audiem attīstās divas papildu membrānas (amnija membrāna un serozā membrāna). Serozā membrāna rada kutikulu, kas bagāta ar hitīnu, tādējādi pasargājot [[embrijs|embriju]] no olas izžūšanas.<ref name=jacob/> Tomēr [[Mušu infrakārta|mušu]] sekcijas ''[[Schizophora]]'' kukaiņiem serozā daļa neattīstās. Tādēļ tie olas dēj mitrās vietas, piemēram, trūdošos audos.<ref name="jacob">Jacobs, C.G.; Rezende, G.L.; Lamers, G.E.; van der Zee, M. (2013). "The extraembryonic serosa protects the insect egg against desiccation". Proceedings of the Royal Society — Biological series. 280 (1764): 20131082. PMID 23782888. doi:10.1098/rspb.2013.1082</ref> Dažām kukaiņu sugām, piemēram, [[Argentīnas prusaks|Argentīnas prusakam]] (''Blaptica dubia'') embrija attīstība olā noris mātes organismā. Līdzko olas ir izdētas, kāpuri ir gatavi izšķilties.<ref name=insec/> Toties [[vaboļprusaki]] (''Diploptera'') ir dzīvdzemdētāji, un embrija attīstība olā, kā arī kāpura izšķilšanās no tās noris mātes organismā.<ref name=gul/> Ir arī kukaiņu sugas, piemēram, [[parazītlapsenes]], kurām piemīt poliembrionalitāti — viena apaugļota ola attīstās daudzos atsevišķos embrijos.<ref name=gul/> === Pārvēršanās === Visiem kukaiņiem bioloģiskā attīstība noris ar [[pārvēršanās|pārvēršanos]]. Tai ir divi veidi: pilnā pārvēršanās un nepilnā pārvēršanās. ==== Pilnā pārvēršanās ==== [[Pilnā pārvēršanās]] ir kukaiņa attīstība ar četrām stadijām — [[ola]]s, [[kāpurs|kāpura]], [[kūniņa]]s un [[imago]] stadija. Mātīte izdēj olas, pēc tam no olām izšķiļas kāpuri, kas ārēji atgādina tārpus. Kāpurs barojas un aug, līdz kļūst par [[kūniņa|kūniņu]]. Šo stadiju raksturo ierobežots kustīgums vai arī kūniņa kļūst par noslēgtu, nekustīgu kokonu. Kopumā kūniņai var būt trīs tipi: atklāta kūniņa, segta kūniņa un slēpta kūniņa. Kūniņas stadijas laikā ar kāpuru notiek ievērojamas izmaiņas. Iznākot no kūniņas, tas ir kļuvis par pieaugušu īpatni. Vieni no pazīstamākajiem [[pilnas pārvērtības kukaiņi]]em ir [[tauriņi]], lai gan šāds attīstības veids ir raksturīgs daudziem kukaiņiem.<ref name=gul/> ==== Nepilnā pārvēršanās ==== [[Nepilnā pārvēršanās]] ir kukaiņa attīstības veids ar trīs stadijām — olas, kāpura un pieauguša īpatņa stadija. Šajā attīstības veidā nav kūniņas stadijas. Atšķirībā no pilnas pārvērtības kukaiņa tārpveidīgā kāpura [[nepilnas pārvērtības kukaiņi|nepilnas pārvērtības kukaiņa]] kāpurs ārēji līdzinās pieaugušam īpatnim. Tikai tas ir ļoti maziņš, kā arī tam nav spārnu. To sauc par [[kukaiņu nimfa|nimfu]] ([[spāres|spāru]] kāpuru par [[najāda|najādu]]). Nimfai augot, pārmaiņas notiek pakāpeniski. Līdzīgi kā pieaugušajam īpatnim, nimfai ir eksoskelets. Tā kā eksoskelets neaug un nestiepjas nimfai līdzi, tā to nomet, kad tas kļuvis par šauru un mazu.<ref>Ruppert, E. E., Fox, R. S., and Barnes, R. D. (2004). ''Invertebrate Zoology'' (7 ed.). Brooks / Cole. pp. 523—524.</ref> Nomešanas process sākas, kad kukaiņa [[epiderma]] izdala jaunu epikutikulu vecā eksoskeleta iekšpusē. Kad jaunā epikutikula ir izveidojusies, epiderma izdala enzīmu maisījumu, kas noārda endokutikulu, tādējādi veco kutikulu atdalot no ķermeņa. Pēc tam nimfa uzbriest, uzņemot lielu daudzumu ūdens vai gaisa, un vecā kutikula pārplīst vietā, kur tā ir visplānākā.<ref name=gul/> Pēc katras eksoskeleta nomaiņas nimfa kļūst arvien lielāka un līdzīgāka pieaugušam īpatnim. {{wide image|Aeshna cyanea freshly slipped L2.jpg | 2000px|[[Zilzaļā dižspāre|Zilzaļās dižspāres]] (''Aeshna cyanea'') najādas pēdējā eksoskeleta nomešana, kļūstot par pieaugušu īpatni}} == Maņas un komunikācija == Daudziem kukaiņiem ir ļoti jutīgi un īpaši specializēti maņu orgāni. Daži kukaiņi, piemēram, bites, var redzēt [[Ultravioletais starojums|ultravioleto starojumu]], bet [[kodes|kožu]] tēviņš ar taustekļiem spēj uztvert mātīšu izdalītos [[feromoni|feromonus]] pat vairāku kilometru attālumā.<ref>[http://crazydaz.com/insects.pdf Insects] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110708201217/http://crazydaz.com/insects.pdf |date={{dat|2011|07|08||bez}} }}, Alien Life Forms. p. 4. Retrieved 17 May 2009.</ref> Pastāv samērā izteikta redzes — kairinājumu uztveršanas jutīguma (gan ķīmiskā, gan mehāniskā) savstarpējās attiecības tendence: lielākajai daļai kukaiņu ar labi attīstītu redzi ir samazināti taustekļi, ar kuriem uztver kairinājumus, un otrādi. Skaņas uztveršanas mehānisms dažādiem kukaiņiem var būt atšķirīgs, bet kopumā kukaiņi, kuri spēj radīt skaņu, to spēj arī uztvert. Turklāt kukaiņi dzird skaņu tikai noteiktā [[frekvence|frekvencē]], kurā paši spēj to radīt. Dažas plēsīgās un parazītkukaiņu sugas atpazīst arī savu upuru vai pārnēsātājorganismu radītās skaņas.<ref name=gul/> Savukārt kukaiņiem, kas sūc [[asinis]], ir īpaši maņu orgāni, kas uztver [[infrasarkanais starojums|infrasarkano starojumu]]. === Bioluminiscentā spīdēšana === Dažas kukaiņu sugas, piemēram, [[Ūdenslēcastu dzimta|ūdenslēcastes]], [[Balto kolembolu dzimta|baltās kolembolas]], [[sēņodiņu dzimta|sēņodiņi]], [[spīdvaboļu dzimta|spīdvaboles]] un [[Sprakšķu dzimta|sprakšķi]] ir bioluminiscenti. Vispazīstamākie no šīs grupas ir [[jāņtārpiņi]] no spīdvaboļu dzimtas. Dažas sugas spēj kontrolēt savu spīdēšanu, radot zibšņus. Bioluminiscentās spīdēšanas iemesli dažādām sugām ir atšķirīgi. Dažas to izmanto, lai pievilinātu pretējo dzimumu, citas, lai pievilinātu upuri. === Skaņas un dzirde === {{Listen | filename=Grasshoppers.ogg |title=Sienāža sisināšana|format=[[Ogg]]|right}} Komunikācijas nolūkos daļa kukaiņu spēj radīt skaņas un tās dzirdēt. Daži kukaiņi, piemēram, [[tomātu pūcīte]]s (''Helicoverpa zea'') un [[Sfingu dzimta|sfingi]] (''Sphingidae'') spēj dzirdēt [[ultraskaņa|ultraskaņu]] un aktīvi rīkoties, kad tie sajūt, ka ir pievērsuši [[sikspārņi|sikspārņu]] uzmanību.<ref>Kay, Robert E. (1969). "Acoustic signalling and its possible relationship to assembling and navigation in the moth, Heliothis zea". Journal of Insect Physiology. 15 (6): 989—1001. doi:10.1016/0022-1910(69)90139-5</ref> Dažas kožu sugas rada ultraskaņas klikšķus, ar kuriem tās brīdina sikspārņus par to, ka tās viņiem ir negaršīgas. Līdzīgi tiek izmantota krāsa, lai brīdinātu dienas plēsējus, kuru galvenā maņa ir redze, par īpatņa negaršīgumu. Ir arī dažas "garšīgās kožu" sugas, kas iemācījušās atdarināt "negaršīgo" kožu" radītās skaņas, tādējādi cenšoties sevi pasargāt no sikspārņu uzbrukuma.<ref>Barber, J. R.; W. E. Conner (2007). "Acoustic mimicry in a predator—prey interaction". ''Proc. Nat. Acad. Sci.'' '''104'''</ref> Dažas kukaiņu sugas, piemēram, [[vaboles]], [[Plēvspārņu kārta|plēvspārņi]], [[dievlūdzēji]] un [[Tīklspārņu kārta|tīklspārņi]], izmantojot ķermeņa kustības, spēj radīt ļoti zemas skaņas. Ar ļoti smalku struktūru palīdzību, kas atrodas uz īpatņa [[muskuļi]]em un locītavām, normāla skaļuma skaņa, kukainim kustoties, tiek daudzkārtīgi pastiprināta. Šīs skaņas tiek izmantotas, lai kontaktētos vai brīdinātu. Lielākajai daļai dzirdēt spējīgo kukaiņu ir [[timpānveida orgāns|timpānveida orgāni]], ar kuriem tie uztver skaņas, kas izplatās pa gaisu. Dažas sugas no [[blakšu kārta]]s, piemēram, [[Airētājblakšu dzimta|airētājblaktis]], izmantojot skaņu, spēj sazināties zem ūdens.<ref>Theiss, Joachim (1982). "Generation and radiation of sound by stridulating water insects as exemplified by the corixids". Behavioral Ecology and Sociobiology. 10 (3): 225—235. doi:10.1007/BF00299689</ref> Lielākā daļa kukaiņu sajūt virsmas [[vibrācija|vibrāciju]], un tieši virsmas vibrāciju signāli tiek visbiežāk izmantoti savstarpējai komunikācijai.<ref>Bennet-Clark, H. C. (1998). "Size and scale effects as constraints in insect sound communication". ''Phil. Trans. R. Soc. Lond. B'' '''353''' (1367): 407—419.</ref> Kukaiņi parasti nespēj efektīvi radīt zemas frekvences skaņas, toties augsto frekvenču skaņas izzūd blīvi skanošā apkārtējā vidē. Tādēļ šādās vidēs dzīvojoši kukaiņi saziņai izmanto virsmu vibrāciju. Arī šie signāli tiek radīti visdažādākajos veidos. == Kukaiņu sociālā uzvedība == [[Attēls:Termite_Cathedral_DSC03570.jpg|thumb|200px|[[termīti|Termītu]] pūznis]] [[Attēls:Queencell 0017.JPG|thumb|200px|Tikai augsti organizēti sabiedriskie kukaiņi būvē ligzdas, apsargā olas un ar barību nodrošina pēcnācējus visā to attīstības periodā, attēlā [[medusbite]]s šūnas ar bitēm]] [[Attēls:Pedetontus_unimaculatus_01_female.jpg|thumb|200px|[[Pedetontus unimaculatus|Lielzvīnenis]] (''Pedetontus unimaculatus'') pārstāv [[Bezspārņu apakšklase|bezspārņu apakšklasi]]]] [[Attēls:IKAl 20100801 Psophus stridulus.jpg|thumb|200px|[[Parkšķis]] (''Psophus stridulus'') ir iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā]] [[Attēls:Praying_mantis_india.jpg|thumb|200px|[[Dievlūdzēju kārta|Dievlūdzējs]] tipiskā lūgšanas pozā]] [[Attēls:GluehwuermchenImWald.jpg|thumb|200px|[[Spīdvaboles]] lidojumā naktī]] Vispazīstamākie sabiedriskie kukaiņi ir [[termīti]], [[Skudru dzimta|skudras]], [[bites]] un [[lapsenes]]. Tie dzīvo lielās, labi organizētās kolonijās. Dažu sugu īpatņa loma kolonijā var būt ļoti kompleksa (šauri noteikta un vienlaicīgi cieši saistīta ar kopējo uzdevumu), turklāt īpatņi var būt [[ģenētika|ģenētiski]] līdzīgi, tādēļ šādas kolonijas mēdz uzskatīt par [[superorganisms|superorganismiem]]. Pastāv viedoklis, ka dažādās[[medus bites|medus bišu]] sugas ir vienīgie [[bezmugurkaulnieki]], kas attīstījuši abstraktu simbolu komunikācijas sistēmu. Noteikta uzvedība un kustības tiek izmantotas, lai nodotu specifisku informāciju par notiekošo apkārtējā vidē. Šajā komunikācijas sistēmā (sauktā arī par dejas valodu) bites dejas leņķis norāda relatīvo virzienu pret sauli, bet dejas garums lidojuma ilgumu.<ref name=gul/> Tikai kolonijās dzīvojošiem kukaiņiem piemīt patiesas spējas orientēties telpā un atgriezties mājās. Pēc vairāku kilometru lidojuma veikšanas tie spēj atgriezties uz nelielu (vien pāris mm platu) caurumu, blakus tūkstošiem citu identisku caurumu. Šis fenomens — [[filopatrija]] — kukaiņiem, kas pārziemo, dod spēju atcerēties kādu konkrētu vietu arī pēc gada.<ref name=salt>Salt, R. W. (1961). "Principles of Insect Cold-Hardiness". Annual Review of Entomology. Lethbirdge, Alberta, Canada. 6: 55—74. doi:10.1146/annurev.en.06.010161.000415</ref> Dažas kukaiņu sugas, lai pārziemotu, sezonāli veic garas distances no vienas ģeogrāfiskās vietas uz otru, piemēram, [[Ziemeļamerikas monarhs]] (''Danaus plexippus'').<ref name=gul/> === Rūpes par mazuļiem === Vairumam kukaiņu imago stadijā dzīves ilgums ir salīdzinoši īss. Tādējādi kukaiņi nenonāk ciešā saskarsmē viens ar otru, izņemot tos, kas pārojas vai sacenšas par sapārošanās iespējām. Tikai neliela daļa kukaiņu kaut kādā veidā rūpējas par saviem pēcnācējiem, cenšoties pasargāt olas, dažkārt turpinot sargāt pēcnācējus, līdz tie ir pieauguši. Daļa kukaiņu rūpējas par pēcnācējiem, būvējot ligzdu vai alu un tajā noglabājot barību, pēc tam virs tās izdējot olas. Šajos gadījumos pieaugušie īpatņi nekontaktējas ar augošajiem pēcnācējiem. Šādas rūpes par pēcnācējiem ir raksturīgas lielākajai daļai bišu un lapseņu sugu. Tikai augsti organizēti sabiedriskie kukaiņi būvē ligzdas (pūžņus), apsargā olas un ar barību nodrošina pēcnācējus visā to attīstības periodā.<ref name=salt/> == Sistemātika == '''Kukaiņu klase''' (''Insecta'') * {{TaksoSaite|Apterygota|Bezspārņu apakšklase}} ** {{TaksoSaite|Archaeognatha|Senžokļaiņu kārta}} ** {{TaksoSaite|Thysanura|Zvīneņu kārta}} * {{TaksoSaite|Pterygota|Spārneņu apakšklase}} ** {{TaksoSaite|Paleoptera|Senspārņu infraklase}} *** {{TaksoSaite|Odonata|Spāru kārta}} *** {{TaksoSaite|Ephemeroptera|Viendienīšu kārta}} ** {{TaksoSaite|Neoptera|Jaunspārņu infraklase}} *** {{TaksoSaite|Exopterygota|Nepilnas pārvērtības kukaiņu virskārta}} **** {{TaksoSaite|Embioptera|Embiju kārta}} **** {{TaksoSaite|Notoptera|Grilloblatīdu kārta}} **** {{TaksoSaite|Dermaptera|Spīļastu kārta}} **** {{TaksoSaite|Plecoptera|Strauteņu kārta}} **** {{TaksoSaite|Orthoptera|Taisnspārņu kārta}} **** {{TaksoSaite|Phasmatoptera|Zarkukaiņu kārta}} **** {{TaksoSaite|Zoraptera|Zorapteru kārta}} **** {{TaksoSaite|Paraneoptera|Blakšveidīgo virskārta}} <small>(ieteikta virskārta)</small> ***** {{TaksoSaite|Hemiptera|Blakšu kārta}} ***** {{TaksoSaite|Phthiraptera|Dzīvniekutu kārta}} ***** {{TaksoSaite|Psocoptera|Ķērpjutu kārta}} ***** {{TaksoSaite|Thysanoptera|Tripšu kārta}} **** {{TaksoSaite|Dictyoptera|Prusakveidīgo virskārta}} <small>(ieteikta virskārta)</small> ***** {{TaksoSaite|Mantodea|Dievlūdzēju kārta}} ***** {{TaksoSaite|Blattodea|Prusaku kārta}} *** {{TaksoSaite|Endopterygota|Pilnas pārvērtības kukaiņu virskārta}} **** {{TaksoSaite|Hymenoptera|Plēvspārņu kārta}} **** {{TaksoSaite|Antliophora|Knābjgalvjveidīgo virskārta}} <small>(ieteikta virskārta)</small> ***** [[Blusu kārta]] (''Siphonaptera'') ***** {{TaksoSaite|Diptera|Divspārņu kārta}} ***** {{TaksoSaite|Mecoptera|Knābjgalvju kārta}} **** {{TaksoSaite|Amphiesmenoptera|Maksteņveidīgo virskārta}} <small>(ieteikta virskārta)</small> ***** {{TaksoSaite|Trichoptera|Maksteņu kārta}} ***** {{TaksoSaite|Lepidoptera|Zvīņspārņu kārta}} **** {{TaksoSaite|Neuropterida|Tīklspārņveidīgo virskārta}} <small>(ieteikta virskārta)</small> ***** {{TaksoSaite|Megaloptera|Dūņeņu kārta}} ***** {{TaksoSaite|Raphidioptera|Kamielīšu kārta}} ***** {{TaksoSaite|Neuroptera|Tīklspārņu kārta}} **** {{TaksoSaite|Coleopterida|Vaboļveidīgo virskārta}} <small>(ieteikta virskārta)</small> ***** {{TaksoSaite|Strepsiptera|Strepsipteru kārta}} ***** {{TaksoSaite|Coleoptera|Vaboļu kārta}} == Attiecības ar cilvēkiem == === Kā kaitēkļi === Par kaitēkļiem tiek uzskatīti tie kukaiņi, kas parazitē uz cilvēkiem un dzīvniekiem ([[Dzīvniekutis|utis]], [[blusas]]), pārnesā [[slimība]]s ([[odi]], [[mušas]]), bojā būvniecības konstrukcijas ([[termīti]]), iznīcina [[labība|labību]] ([[siseņi]]). [[Entomoloģija|Entomologi]] bieži ir iesaistīti dažādu veidu kaitēkļu kontrolē, vācot datus pētniecības uzņēmumiem, kas izstrādā jaunus insekticīdus. Mūsdienās pieaug tendence attīstīties bioloģiskajām kaitēkļu apkarošanas vai biokontroles metodēm. Biokontrole izmanto vienu organismu, lai samazinātu populācijas blīvumu citiem organismiem (kaitēkļiem).<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC2610108/ Biological control and sustainable food production]</ref><ref>Davidson, E. (2006). Big Fleas Have Little Fleas: How Discoveries of Invertebrate Diseases Are Advancing Modern Science. Tucson, Ariz.: University of Arizona Press. {{ISBN|0-8165-2544-7}}.</ref> Neskatoties uz milzīgajām pūlēm un finansēm, kas tiek patērētas insekticīdu ražošanai, nākotnē tas var atspēlēties negatīvā veidā. Ja [[inde]]s lieto pavirši, tās var iznīcināt jebkuru organismu, kukaiņu dabiskos ienaidniekus ieskaitot, piemēram, [[putni|putnus]], [[peles]] un citus [[kukaiņēdāji|kukaiņēdājus]].<ref>[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1519860/ Developmental effects of endocrine-disrupting chemicals in wildlife and humans]</ref><ref>Nakamaru, M; Iwasab, Y; Nakanishic, J (October 2003). "Extinction risk to bird populations caused by DDT exposure". Chemosphere. 53 (4): 377—387. PMID 12946395. doi:10.1016/S0045-6535(03)00010-9</ref> === Labvēlīga ietekme === [[Attēls:Scarab_Cartouche_of_Thutmosis_III_from_Karnak.JPG|thumb|180px|Skarabeja attēls [[Tutmoss III|Tutmosa III]] templī (Karnakas tempļu komplekss)]] Ļoti daudzi kukaiņi ir derīgi un nepieciešami gan videi, gan cilvēkiem. Piemēram, [[lapsenes]], [[bites]], [[tauriņi]], [[skudru dzimta|skudras]] un daudzi citi kaukaiņi apputeksnē [[zieds|ziedus]]. Turklāt kukaiņi būtiski palielina augu spēju apputeksnēties krusteniski (pārnēsājot ziedputekšņus no viena zieda uz otru), nodrošinot veselīgu kultūraugu attīstību. Skudras ne tikai apputeksnē ziedus, tās arī izplata augu [[sēkla]]s, tādējādi vairojot vides daudzveidību. Kukaiņi cilvēku arī apgādā ar vērtīgiem produktiem, piemēram, [[medus|medu]], [[Bišu vasks|vasku]], [[zīds|zīdu]]. === Uzturā === Trešdaļa pasaules cilvēku uzturā lieto kukaiņus.<ref name=UN/> Dažās kultūrās atsevišķi kukaiņi tiek uzskatīti par īpašām delikatesēm, piemēram, ceptas [[cikādes]] [[Taizeme|Taizemē]]. Tomēr lielākajā daļā pasaules kukaiņus neēd. Neskatoties uz to, daudzos pārtikas produktos, jo īpaši graudos, kukaiņu klātbūtne ir nejauša, jo nav iespējams pilnībā novērst kaitēkļu esamību produktos. Tā kā kukaiņu ir ļoti daudz un pasaulē kopumā ir pārtikas trūkums, [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s pārtikas un lauksaimniecības speciālisti uzskata, ka nākotnē kukaiņu ēšana visā pasaulē varētu kļūt par normālu ikdienas sastāvdaļu. Kukaiņiem ir augsts [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]], [[minerālvielas|minerālvielu]] un [[tauki|tauku]] saturs.<ref name=UN>{{Tīmekļa atsauce |url=http://investvine.com/un-bugs-are-food-of-the-future-video/ |title=UN: Insects Are ‘Food Of The Future’ |access-date={{dat|2017|11|06||bez}} |archive-date={{dat|2013|09|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130910061538/http://investvine.com/un-bugs-are-food-of-the-future-video/ }}</ref> === Kultūrā === Viens no nozīmīgākajiem reliģiskajiem un kultūras simboliem [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]], [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un citās pasaules kultūrās ir [[Skarabeju dzimta|skarabejs]]. Senie [[ķīnieši]] cikādes uzskatīja par atdzimšanas un nemirstības simbolu. [[Austrālijas aborigēni]]em par klana ([[Arenti]] valodu grupa) totēmu kalpo [[Austrālijas medus skudras|medus skudras]] (''Melophorus'') un lielie, baltie [[Endoxyla leucomochla|akāciju urbēju]] (''Endoxyla leucomochla'') kāpuri. Toties [[Kalahari]] tuksneša [[bušmeņi]]em [[dievlūdzēji]] simbolizē radīšanu un pacietību.<ref name=gul/> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/ Kukaiņi Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060519174856/http://latvijas.daba.lv/dzivnieki/posmkaaji/kukainhi/ |date={{dat|2006|05|19||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120402164614/http://www.liis.lv/kukaini/klasif.htm Kā kukaiņus atšķirt] * [http://www.delfi.lv/tehnika/dabas_brinumi/biedejosi-bet-skaisti-30-kukainu-kermeni-tuvplana.d?id=43860490 Biedējoši, bet skaisti: 30 kukaiņu ķermeņi tuvplānā] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kukaiņi| ]] slknb26x3xdbgqfqmr0125l7pgufga5 0 15370 4548699 3809680 2026-11-12T11:36:19Z Kikos 3705 /* ievads */ 4548699 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|partiju Latvijā no 1997. līdz 2008. gadam|Darba partija (nozīmju atdalīšana)|Darba partija}} {{Latvijas politiskās partijas infokaste| logo=| vārds=Darba partija| vad=[[Aivars Guntis Kreituss|A. G. Kreituss]]| dib=[[1997]]. gadā| lik=[[2008]]. gadā| ideo=[[sociāldemokrātija]] }} '''Darba partija''' bija [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiskā]] [[partija]] [[Latvija|Latvijā]]. Radās 1997. gadā, atšķeļoties no [[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Demokrātiskās partijas "Saimnieks"]]. 2001.—2005. g. bija pie varas [[Rīga|Rīgā]]. [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanās]] piedalījās [[LSDSP]] sarakstā. 2008. gadā sākās partijas likvidācijas process.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=21387211 Likvidēs 17 partijas; reģistrā paliek 43]</ref> == Literatūra == *''Mednis I.'' Partiju laiki Latvijā (1988-2002). — R.: Drukātava, 2007. {{ISBN|978-9984-798-20-2}} — 270.—273. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{6. Saeima|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] lprda0djswc23pmm2vz7l4jm7lyrc6f 10 15425 4548441 4548104 2026-11-12T02:10:25Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4548441 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|50px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|50px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|50px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|50px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.—19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos? * ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē? * ... [[Jaunzēlande]]s [[aktrise]] un [[Kaskadieris|kaskadiere]] '''[[Zoja Bella]]''' jau kopš bērnības sapņoja kļūt par kaskadieri, un šis sapnis piepildījās, kad viņas tēvs, būdams ārsts, ārstēja kādu kaskadieri ar [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]] un, zinot meitas vēlmi, palūdza viņa tālruņa numuru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] starptautiskā [[vēsturiskā drāmas filma]] '''"[[Divi prokurori]]"''' par jaunu padomju prokuroru [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ir [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Rumānija]]s, [[Latvija]]s, [[Nīderlande]]s un [[Lietuva]]s kopražojums, tās filmēšana notika [[Rīga|Rīgā]], cietuma ainas filmētas Brasas cietumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes "Borussia"]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]? * ... '''[[Katalonijas Parlaments|Katalonijas Parlamenta]]''' vēsturiskās saknes meklējamas viduslaiku pārstāvniecības iestādēs (''Corts Catalanes''), kas darbojās no 13. līdz 18. gadsimtam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... pirmais [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]] pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Andrejs Kozirevs]]''' ir dzimis 1951. gadā padomju diplomāta ģimenē [[Brisele|Briselē]]? * ... [[1867. gads|1867. gadā]], kad [[Krievija]] pārdeva [[Aļaska|Aļasku]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], '''[[Krievijas–Amerikas kompānija]]''' tika likvidēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots? * ... parasti '''[[kanva|kanvu]]''' apdrukā ar lielformāta tintes [[printeris|printeri]], bet ir iespējama arī sublimācijas druka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo "Atalanta"]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases? * ... tāpat kā [[Oskars Rupenheits|Oskara Rupenheita]] pirmajā filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]", arī [[2025. gads kino|2025. gada]] krimināldrāmā '''"[[Tumšzilais Evaņģēlijs]]"''' lomas atveido neprofesionāli [[aktieri]], izņemot vienīgo nozīmīgo sieviešu lomas atveidotāju [[Elīna Avotiņa|Elīnu Avotiņu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... [[Puertoriko]] brīvi asociētās valsts trešajā lielākajā salā '''[[Mona (sala)|Monā]]''' nav pastāvīgo iedzīvotāju, to apmeklē [[biologi]] un krasta apsardze no Puertoriko? * ... pirmais '''[[PSRS Ārlietu ministrija]]s''' vadītājs bija [[Vjačeslavs Molotovs]], kurš sākotnēji bija PSRS ārlietu tautas komisārs, bet pēc reorganizācijas [[1946. gads|1946. gadā]] turpināja darbu kā ārlietu [[ministrs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... '''[[Daugavas Mūzikas svētki]]''' [[1836. gads Latvijā|1836. gada]] 19.—21. jūnijā bija pirmie publiskie dziesmu svētki [[Rīga|Rīgā]], un šajā kopdziedāšanas pasākumā piedalījās [[Baltijas vācieši|vācbaltiešu]] dziedāšanas pulciņi un mūzikas biedrības? * ... '''''[[Expo 2025]]''''' bija otrā reize, kad [[Japāna]]s [[Osakas prefektūra]] rīkoja [[Pasaules izstāde|Pasaules izstādi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... '''[[Vestindijas Federācija]]''' bija īslaicīga politiska savienība, kas pastāvēja no [[1958. gads|1958. gada]] līdz [[1962. gads|1962. gadam]], apvienojot [[Britu impērija]]s [[Vestindija]]s valdījumus ([[Trinidāda un Tobāgo]], [[Barbadosa]], [[Jamaika]], kā arī [[Britu Aizvēja Salas]] un [[Britu Vējpuses Salas]]), taču federācija sabruka iekšējo politisko konfliktu dēļ? * ... [[Aļaska]]s [[Aleksandra arhipelāgs|Aleksandra arhipelāga]] otrajā lielākajā salā — mazapdzīvotajā '''[[Čičagova sala|Čičagova salā]]''' — ir daudz [[brūnais lācis|brūno lāču]], un tiek uzskatīts, ka šeit pēc lāču skaita uz kvadrātkilometru ir vislielākā šo dzīvnieku populācija pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi? * ... '''[[brahmi raksts]]''' no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 5. gadsimtam m.ē. tika plaši izmantots [[Indija|Indijā]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], un tam ir bijusi izšķiroša nozīme [[budisms|budisma]], [[džainisms|džainisma]] un [[hinduisms|hinduisma]] tekstu pierakstā, tas kļuva par pamatu lielai daļai mūsdienu [[Āzija]]s rakstu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... izmirušo '''[[grossipteri|grossipteru]]''' [[Dipterīdveidīgās|dipterīdveidīgo zivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģinti]] 1964. gadā izdalīja padomju [[paleontologs]] [[Dmitrijs Obručevs]], nosaukumu tai dodot par godu [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] paleontologam [[Valters Roberts Gross|Valteram Grosam]]? * ... [[Papua-Jaungvineja]]s [[pidžinvaloda]] '''[[Hirimotu valoda|hirimotu]]''' sākotnēji attīstījās saziņai starp dažādu tautu pārstāvjiem piekrastes reģionos ap [[Portmorsbi]], un koloniālajā periodā britu administrācija to pieņēma par oficiālo saziņas valodu [[Policija|policijā]] un valsts dienestā, tādēļ tā kļuva pazīstama arī kā "policijas motu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Petars Sučičs|Petara Sučiča]]''' brālis [[Luka Sučičs]] arī ir [[futbolists]] un Horvātijas nacionālās izlases spēlētājs? * ... '''[[Alpīnais klimats|alpīno klimatu]]''' nosaka [[augstums virs jūras līmeņa]] un [[reljefs|reljefa]] īpatnības, tam raksturīga zemāka [[gaisa temperatūra]] nekā apkārtējos zemienes reģionos tajos pašos platuma grādos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... '''[[panderihti|panderihtus]]''', vienu no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] ģintīm, 1941. gadā izdalīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], par pamatu ņemot vairāk nekā pirms desmit gadiem aprakstīto sugu ''Cricodus rhombolepis'' no [[Gauja]]s atseguma pie Ērmaņiem ([[Launaga iezis]])? * ... '''[[Latvijas Sociālistiskā strādnieku un zemnieku partija]]''' bija nelegāla pagrīdes [[politiska partija]] [[Latvija|Latvijā]], kas pastāvēja [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma]] laikā, un to izveidoja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] kreisais spārns? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gada]] 5. augustā [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]] tika aizturēts VAS "[[Latvijas Dzelzceļš]]" valdes priekšsēdētājs [[Uģis Magonis]] aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā meitasuzņēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" dīzeļlokomotīvju iegādi no [[Igaunija]]s uzņēmējam '''[[Oļegs Osinovskis|Oļegam Osinovskim]]''' piederoša uzņēmuma? * ... amerikāņu iespējamais [[sērijveida slepkava]] un līķu zaglis '''[[Eds Geins]]''' ir viens no bēdīgi slavenākajiem sērijveida slepkavām [[ASV]] vēsturē, un viņa tēls 20. gadsimta otrajā pusē ietekmēja populāro kultūru (filmas un literatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... kopš 2024. gada [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Etans Mbapē]]''' spēlē [[Francijas futbola 1. līga]]s komandā ''[[Lille OSC|Lille]]'', bet iepriekš pārstāvējis klubu [[Parīzes "Saint-Germain"]], kur spēlējis kopā ar savu vecāko brāli [[Kilians Mbapē|Kilianu Mbapē]]? * ... '''[[nātrija fosfāts]]''' savulaik tika plaši izmantots dažādu [[ziepes|ziepju]] un mazgāšanas līdzekļu sastāvā, un visbiežāk nātrija fosfāts tiek izmantots tīrīšanas līdzekļos; 1% šķīduma [[pH]] ir 12 (t.i., ļoti bāzisks), un [[šķīdums]] ir pietiekami sārmains, lai šķīdinātu [[tauki|taukus]] un [[eļļa]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Toms Leimanis|Toma Leimaņa]]''' tēvs Balvis Leimanis ir bijušais [[basketbolists]] un basketbola kluba [[BK Ventspils]] padomes loceklis? * ... viens no lielākajiem zemes īpašniekiem [[Latvija|Latvijā]] [[uzņēmējs]] '''[[Valentīns Kokalis]]''' [[Latvijas PSR]] laikā darbojies tiesībsargājošajās iestādēs, bijis izmeklētājs, prokurora vietnieks un [[Ventspils]] [[prokurors]], bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s pievērsies uzņēmējdarbībai, bija saistīts ar Ventspils tranzīta biznesu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... [[Senegālas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Musa Njakatē]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Rubē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... '''[[Kalimantāna (Indonēzija)|Indonēzijas daļa Kalimantānas salā]]''' aizņem aptuveni 73 % no [[Kalimantāna]]s kopējās platības, šeit tiek būvēta arī jaunā [[Indonēzija]]s galvaspilsēta [[Nusantara]], kas paredzēta kā valsts nākotnes administratīvais un attīstības centrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku — [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] sporta [[komēdijdrāma]]s filma '''"[[Līdz uzvaras vārtiem]]"''', kuras režisors ir [[Taika Vaititi]], stāsta par bez darba palikušo [[futbols|futbola]] [[treneris|treneri]] Tomasu Rongenu, kurš 2011. gadā kļūst par vēl nekad neuzvarējušās [[ASV Samoa futbola izlase]]s galveno treneri? * ... [[Francija]]i piederošao [[Jaunkaledonija]]s [[Francijas aizjūras kopienas|aizjūras kopienas]] '''[[Luajotē salas|Luajotē salu]]''' lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lifū]]''' pēc izcelsmes ir makatea — piepacelts [[koraļļu atols]], tādēļ salā ir daudz [[karsts|karsta]] [[Ala|alu]], tostarp Jaunkaledonijas garākā ala Hnavavae ar 11 000 m kopgarumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... par [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālās atlases '''[[Supernova 2026]]''' uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Atvara]] ar dziesmu "[[Ēnā]]"? * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Loiks Nego]]''' ir pārstāvējis dažādu vecumu [[Francija]]s jauniešu izlases, bet 2019. gadā ieguva [[Ungārija]]s pilsonību un jau nākamgad debitēja [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas futbola izlasē]]; pārstāvējis Ungāriju [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... 4 km platais '''[[Folklenda šaurums]]''' [[Folklenda salas|Folklenda salu]] arhipelāgā atdala [[Austrumfolklenda|Austrumfolklendu]] austrumos no [[Rietumfolklenda]]s rietumos; no šauruma nosaukuma atvasināts arhipelāga un abu tā lielāko salu nosaukums? * ... [[Apakšdevons|apakšdevona]] '''[[Ķemeru svīta]]''' ir izplatīta [[Latvija]]s rietumu un centrālajā daļā un [[Lietuva]]s ziemeļrietumos, bet zemes virspusē šīs svītas nogulumi neiziet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... [[Polijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jans Urbans]]''' kā spēlētājs izlases sastāvā ir aizvadījis 57 spēles un guvis 7 vārtus, piedalījies [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā? * ... '''[[Vilhelmshāfene]]''' ir [[Vācija]]s galvenā kara flotes bāze un viens no nozīmīgākajiem [[kuģniecība]]s centriem valstī; šeit atrodas Vācijas Jūras spēku komandcentrs, plaša militārā ostas infrastruktūra un kuģubūves uzņēmumi? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s [[saspēles vadītājs]] '''[[Kenans Sipahi]]''' ir spēlējis Turcijas visu vecumu jaunatnes izlasēs, kļūstot par Eiropas čempionu 2013. gadā ar U-18 izlasi, kad [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] notika [[Rīga|Rīgā]]; viņš tika atzīts par šī turnīra labāko spēlētāju? * ... vēsturiski '''[[kaveskari]]''' piekopa jūras [[nomadi|nomadu]] dzīvesveidu — klejoja laivās gar [[Čīles arhipelāgs|Čīles arhipelāga]] salu piekrasti no [[Penasa līcis|Penasa līča]] ziemeļos līdz [[Ugunszeme]]i dienvidos, bet mūsdienās vien ap 3500 cilvēku sevi uzskata par kaveskariem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... '''[[senie sarkanie smilšakmeņi|seno sarkano smilšakmeņu]]''' biežā [[sarkanā krāsa]] norāda uz [[dzelzs]] oksīda klātbūtni, taču ne visi tie ir sarkani vai [[smilšakmeņi]] — šie nogulumi iekļauj arī [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātus]], argillītus, [[Aleirīti|aleirītus]] un smalkus [[Kaļķakmens|kaļķakmeņus]], kā arī krāsa var variēt no pelēkas un zaļganīgas līdz sarkanai un violetai? * ... [[Latvija]]s televīzijas un radio raidījumu vadītājs, [[aktieris]], [[komiķis]], pasākumu moderators un producents '''[[Valters Krauze]]''' ir [[žurnālists|žurnālista]] [[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]] pusbrālis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Montasars Tālbī]]''' ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], bet vēl pusaudža gados pārcēlies uz [[Tunisija|Tunisiju]], kur attīstījies kluba ''Espérance de Tunis'' sistēmā; Tunisijas futbola izlases rindās debitējis 2021. gadā? * ... '''[[buboņu mēris]]''' bija galvenais [[Melnā nāve|Melnās nāves]] [[pandēmija]]s cēlonis 14. gadsimtā, kad [[Eiropa|Eiropā]] gāja bojā miljoniem cilvēku; šī slimība joprojām sastopama atsevišķos reģionos [[Āfrika|Āfrikā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Amerika|Amerikā]], taču mūsdienās to var veiksmīgi ārstēt ar [[Antibiotikas|antibiotikām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... parasti '''[[locis]]''' ierodas uz ienākošo [[kuģis|kuģi]] jūrā pirms [[osta]]s, izmantojot [[Helikopters|helikopteru]] vai kuteri un loču trapu; dažreiz, lai nokļūtu uz lielākajiem [[Konteinerkuģis|konteineru kuģu]] vai [[tankkuģis|tankkuģu]] [[klājs|klājiem]], locim ir jāpārvar pat 12 m augstums? * ... '''[[Jaunā Ēģiptes valsts]]''' tiek uzskatīta par [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] civilizācijas virsotni, kuras kultūras, arhitektūras un politiskie sasniegumi atstājuši paliekošu ietekmi pasaules vēstures un civilizācijas attīstībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Giorgijs Citaišvili]]''' ir dzimis [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs profesionāli spēlēja [[futbols|futbolu]], bet izaudzis [[Ukraina|Ukrainā]]; Giorgijs pārstāvējis dažādu vecumu [[Ukraina]]s jauniešu izlases, bet 2021. gadā debitējis Gruzijas futbola izlases rindās? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... 260. gadā pie [[Šanliurfa|Edesas]] (mūsdienu [[Turcija]]s dienvidaustrumos) [[Romas imperators|Romas imperatora]] '''[[Valeriāns|Valeriāna]]''' armiju sakāva [[Senā Persija|Persijas]] valdnieks Šāpurs I, un pats imperators nonāca gūstā, kļūstot par pirmo Romas imperatoru, kas sagūstīts kaujas laukā; viņš, iespējams, nomira nebrīvē, kas simbolizēja Romas varenības strauju lejupslīdi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Mozess Simons]]''' [[Nigērijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā, un pārstāvējis izlasi [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]], [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kopā izlasē aizvadot vairāk nekā 100 spēles? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dragūni]]''' <small>(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)</small> sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... '''[[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausa]]''' finālspēlē starp [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]] un mājinieci [[Marokas futbola izlase|Maroku]] izcēlās nekārtības un strīdi par tiesnešu lēmumiem; Senegāla pameta laukumu, vēlāk atgriezās un papildlaikā uzvarēja, tomēr vēlāk tika nolemts, ka Senegālai ir piešķirams zaudējums par īslaicīgu atteikšanos spēlēt un laukuma atstāšanu? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' <small>(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])</small> pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' <small>(attēlā)</small> spēlēja [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]] * ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]]''' jeb Bahamu salas <small>(attēlā)</small> apdzīvojušie lukaji bija pirmie "[[indiāņi]]", kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās, tādēļ līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:24BBRW - 53535940590 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] '''[[Šansels Mbemba]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] Kongo DR izlasē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Florida.A2003044.1605.250m.jpg|border|right|150px]] * ... [[Spānija|Spāņu]] jūrasbraucējs [[Huans Ponse de Leons]] '''[[Floridas pussala|Floridas pussalu]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atklāja [[Lieldienas|Lieldienu]] svētdienā, [[1513. gads|1513. gada]] 27. martā un nosauca to par ''Pascua Florida'' (‘ziediem bagātās Lieldienas’)? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blackpink Rosé Rimowa 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[korejiešu popmūzika]]s grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece '''''[[Rosé]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām ''K-pop'' māksliniecēm pasaulē, ir dzimusi [[Oklenda|Oklendā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], bet bērnību pavadīja [[Melburna|Melburnā]], [[Austrālija|Austrālijā]], kur uzauga pēc pārcelšanās kopā ar ģimeni? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:YPrimakov.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava priekšteča [[Andrejs Kozirevs|Andreja Kozireva]], [[Krievija]]s otrais ārlietu ministrs '''[[Jevgeņijs Primakovs]]''' <small>(attēlā)</small> piekopa piesardzīgāku un konfrontējošāku kursu pret [[Rietumu pasaule|Rietumiem]], uzsverot Krievijas kā neatkarīga spēka lomu pasaulē, kas kļuva pazīstama kā “Primakova doktrīna”, paredzot daudzpolāras pasaules veidošanu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:বাংলা বর্ণমালা.svg|border|right|150px]] * ... '''[[bengāļu raksts]]''' <small>(attēlā [[alfabēts]])</small> ir viens no populārākajiem [[rakstība]]s veidiem pasaulē, jo to izmanto vairāk nekā 250 miljoni cilvēku [[Bangladeša|Bangladešā]] un [[Indija]]s rietumu daļā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2june 2007 367.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija|Itālijas]] armijas kājnieku korpusa [[strēlnieki|strēlnieku]] vienība '''[[bersaljēri]]''' <small>(attēlā)</small> ir atpazīstama pēc raksturīgās platmalas [[cepure]]s, kas dekorēta ar melnām [[mednis|medņu]] [[spalva|spalvām]] un tiek valkāta kopā ar formas tērpu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:11 Le Mont Werth (908m) devant le Ross.jpg|border|right|200px]] * ... 1908. gadā sākās [[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes|Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēm]] piederošās [[Kergelēna arhipelāgs|Kergelēnas arhipelāgā]] [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] esošās '''[[Grantēra (Kergelēna arhipelāgs)|Grantēras salas]]''' <small>(attēlā)</small> kolonizēšana, attīstot [[aitkopība|aitkopību]], bet tā bija neveiksmīga, un 1931. gadā kolonisti salu pameta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Seko Fofana Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-48.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kotdivuāras futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Seko Fofana]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] un spēlējis Francijas jaunatnes izlasēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Grande White Rock Overlook Park View 2006 09 05.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Riogrande]]''' <small>(attēlā Vaitroka kanjonā)</small>, kas sākas [[Kolorādo|Kolorādo štata]] dienvidrietumos un ietek [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]], veido daļu no [[ASV]] un [[Meksika]]s [[Valsts robeža|robežas]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rive droite néra roche.JPG|border|right|200px]] * ... [[Jaunkaledonija]]s [[Francijas aizjūras kopienas|aizjūras kopienas]] lielākā un galvenā sala '''[[Grantēra (Jaunkaledonija)|Grantēra]]''' <small>(attēlā)</small>, kas veido 91,2 % no kopienas kopējās platības, pirms eiropiešu ierašanās bija apdzīvota vismaz kopš 1100. gada p.m.ē., bet pirmais no eiropiešiem salu [[1774. gads|1774. gadā]] atklāja britu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La presidenta encabeza el Grito de Independencia 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Meksikas prezidents|Meksikas Savienoto Valstu prezidenta]]''' amatu pašlaik ieņem [[Klaudija Šeinbauma]] <small>(attēlā)</small>, kura stājās amatā [[2024. gads|2024. gada]] 1. oktobrī un ir pirmā [[sieviete]] Meksikas prezidente? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chili-Puerto Edén.jpg|border|right|200px]] * ... [[Čīle]]i piederošajā mazapdzīvotajā '''[[Velingtona arhipelāgs|Velingtona arhipelāga]]''' lielākajā '''[[Velingtona sala|Velingtona salā]]''' <small>(attēlā [[Puertoedena]])</small> valda vēss, vējains un ļoti mitrs [[klimats]]: gada vidējā [[gaisa temperatūra]] ir 7,1 °C, un vidējais [[nokrišņu daudzums]] ap 5745 mm gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nestor Kirchner (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] no 2003. līdz 2007. gadam '''[[Nestors Kiršners]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies ar [[Kristina Fernandesa de Kiršnere|Kristinu Fernandesu de Kiršneri]], kura [[2007. gads|2007. gadā]] viņu nomainīja prezidenta amatā un turpināja viņa politisko kursu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rattus rattus 01.JPG|border|right|200px]] * ... mūsdienās daudzviet '''[[melnā žurka]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi retāka, jo to izspiedusi lielākā un izturīgākā [[pelēkā žurka]], taču tā joprojām ir plaši sastopama siltākos klimatiskajos apgabalos un salās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista de la Villa Imperial de Potosí.jpg|border|right|200px]] * ... 4070 metru augstumā [[virs jūras līmeņa]] esošā [[Bolīvija]]s pilsēta '''[[Potosi]]''' <small>(attēlā)</small> koloniālajā laikmetā kļuva par vienu no lielākajām un bagātākajām pilsētām pasaulē, pateicoties [[sudrabs|sudraba]] atradnēm ''Cerro Rico'' kalnā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Toyotomi Hideyoshi c1598 Kodai-ji Temple.png|border|right|200px]] * ... viens no trim [[Japāna]]s lielajiem apvienotājiem '''[[Tojotomi Hidejosi]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par dominējošu politisko un militāro vadoni pēc sava kunga [[Oda Nobunaga|Odas Nobunagas]] nāves [[1582. gads|1582. gadā]], pabeidzot lielāko daļu Japānas apvienošanas, kas bija sākusies Sengoku periodā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rhesus Macaque in Andhra Pradesh, India.jpeg|border|right|150px]] * ... '''[[rēzus makaks]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visplašāk izplatītajām [[primāti|primātu]] sugām [[Āzija|Āzijā]], sastopama no [[Afganistāna]]s, [[Pakistāna]]s un [[Indija]]s līdz [[Dienvidaustrumāzija]]i un [[Ķīna]]s dienvidiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Calligraphy.malmesbury.bible.arp.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gotiskais raksts]]''' <small>(attēlā 1407. gadā gotiskajā rakstā iespiesta [[Bībele]] [[latīņu valoda|latīņu valodā]])</small> veidojās 12. gadsimtā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] līdz ar [[gotika]]s [[arhitektūra]]s un [[māksla]]s uzplaukumu; sākotnēji to izmantoja [[klosteri|klosteru]] skriptorijos, bet vēlāk arī [[universitāte|universitātēs]] un laicīgajā rakstvedībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amphiprion ocellaris (Clown anemonefish) by Nick Hobgood.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[klaunzivis]]''' <small>(attēlā klaunzivs)</small> ir spilgts [[simbioze]]s piemērs, tās dzīvo kopā ar [[Jūras anemones|jūras anemonēm]], lai rastu patvērumu un aizsardzību pret [[Plēsonība|plēsējiem]], ko nodrošina anemones dzelošie taustekļi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? 8qk0s9ugdk0pjqdr6kd3tq7mjigojbv 4548502 4548441 2026-11-12T06:11:07Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +1 4548502 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[birjāni]]''' <small>(attēlā)</small>, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? [[Attēls:Flag of England.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]] un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? [[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|50px]] * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? [[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? [[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' <small>(attēlā)</small> [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lazanja]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? [[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|50px]] * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] <small>(attēlā)</small> sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? [[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|50px]] * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' <small>(attēlā)</small> veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? [[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|50px]] * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? [[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[žurs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? [[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|50px]] * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' <small>(attēlā)</small> uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? [[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' <small>(attēlā)</small> ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? [[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]] <small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? [[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Cambozola]]''''' <small>(attēlā)</small> ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? [[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|50px]] * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' <small>(attēlā)</small> izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? [[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' <small>(attēlā)</small> pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā īpaši populāri '''[[kokteiļi]]''' kļuva [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kad bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? [[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' <small>(attēlā)</small> nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? [[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' <small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small> īsu brīdi (līdz 1992., 1993. gadam vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? [[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' <small>(attēlā)</small> tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? [[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|50px]] * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? [[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|50px]] * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' <small>(attēlā)</small> veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? [[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|50px]] * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' <small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small> sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? [[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|50px]] * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? [[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[limončello]]''' <small>(attēlā)</small> ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? [[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' <small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small> nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? [[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] <small>(attēlā)</small> ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? [[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|50px]] * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' <small>(attēlā)</small> izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? [[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē <small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? [[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|50px]] * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' <small>(attēlā piekraste)</small> veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? [[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|50px]] * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? [[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' <small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small> galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? [[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|50px]] * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' <small>(attēlā)</small> garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? [[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[goblapu spireja]]''' <small>(attēlā)</small> diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? [[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas <small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? [[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' <small>(attēlā)</small> ir vieni no vislabāk pielāgotajiem aukstam klimatam starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? [[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|50px]] * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' <small>(attēlā)</small> ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? [[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|50px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s <small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? [[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]] <small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? [[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|50px]] * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju <small>(attēlā)</small> nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? [[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? [[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? [[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|50px]] * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] <small>(attēlā)</small> ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? [[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā <small>(attēlā)</small> no 1937. līdz 2020. gada augustam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Apricot and cross section.jpg|border|right|250px]] * ... austrumu zemēs '''[[aprikozes]]''' <small>(attēlā)</small> tiek saistītas ar ilgmūžību un veselību, savukārt rietumos tās bieži tiek uzskatītas par auglības un pārpilnības simbolu? * ... [[galli|gallu]] vadonis '''[[Verkingetorikss]]''', kurš pretojās [[Romas Republika]]s iebrukumam [[Gallija|Gallijā]], ir kļuvis par varonības simbolu un nacionālo varoni, it īpaši [[Francija|Francijā]], kur viņa tēls tiek godināts kā pretošanās un brīvības cīņu simbols? * ... '''[[Austrumķīnas dzelzceļš|Austrumķīnas dzelzceļu]]''' uzbūvēja pēc [[Pirmais Ķīnas—Japānas karš|Pirmā Ķīnas—Japānas kara]] un [[Krievijas invāzija Mandžūrijā|Krievijas invāzijas Mandžūrijā]] no 1897. līdz 1903. gadam kā daļu no [[Transsibīrijas dzelzceļš|Transsibīrijas dzelzceļa]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Collage Chinese Cuisine by User-EME.png|border|right|150px]] * ... '''[[ķīniešu virtuve|ķīniešu virtuvē]]''' <small>(attēlā)</small> liels uzsvars tiek likts uz [[ēdiens|ēdiena]] simboliku, piemēram, garās [[nūdeles]] simbolizē ilgmūžību, bet apaļie [[pelmeņi]] — vienotību? * ... '''[[izdedzinātās zemes taktika]]''' ir militārā [[stratēģija]], kurā tiek iznīcināti visi [[Resurss|resursi]], kas varētu būt noderīgi pretiniekam? * ... '''[[Zaļā līnija (Kipra)|Zaļā līnija]]''', kas sadala [[Kipra|Kipru]] divās daļās, tika izveidota 1964. gadā pēc etniskajiem konfliktiem starp [[Grieķi|grieķu]] un [[Turki|turku]] kopienām, taču tā tika paplašināta 1974. gadā pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārās intervences Kiprā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alcazaba, Punta de la Cornisa y Mulhacén 3.479 m.jpg|border|right|200px]] * ... [[Spānija]]s dienvidos [[Sjerranevada]]s grēdā esošais '''[[Mulasens]]''' <small>(attēlā)</small> ir Spānijas kontinentālās daļas un [[Ibērijas pussala]]s augstākā virsotne? * ... atšķirībā no baltā [[cukurs|cukura]], '''[[brūnais cukurs]]''' nav pilnībā rafinēts, tāpēc tajā ir saglabājušās nelielas [[melase]]s un minerālvielu paliekas? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā vācu piloti izcīnīja aptuveni 70 000 gaisa kauju uzvaru, savukārt vairāk nekā 75 000 '''''[[Luftwaffe (Vērmahts)|Luftwaffe]]''''' lidmašīnu tika iznīcinātas vai smagi bojātas, no tām, gandrīz 40 000 tika pilnībā zaudētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sangria in a tall skinny glass in Malaga.jpg|border|right|150px]] * ... [[spāņi|spāņu]] tautas dzēriens '''[[sangrija]]''' <small>(attēlā)</small> tradicionāli tiek gatavots, sajaucot [[sarkanvīns|sarkanvīnu]] ar [[augļi]]em, sulu un dažreiz arī spirtotiem dzērieniem, piemēram, [[Brendijs|brendiju]]? * ... '''[[2025. gada Četru nāciju turnīrs hokejā]]''' bija turnīrs, ko rīkoja [[Nacionālā hokeja līga]] un kurā piedalījās tikai NHL spēlētāji, uz laiku aizstājot NHL ikgadējo [[NHL Visu zvaigžņu spēle|Zvaigžņu spēli]]? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] '''"[[Oranžās Brīvdienas]]"''' sastāvs un muzikālais stils gadu gaitā ir mainījies, bet pēdējos desmit gados sastāvs bija palicis nemainīgs, līdz 2025. gada 20. janvārī negaidīti aizgāja mūžībā grupas līderis [[Ints Ķergalvis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Munku-Sardyk.jpg|border|right|200px]] * ... gan [[mongoļi]]em, gan [[burjati]]em uz [[Mongolija]]s un [[Burjatija]]s ([[Krievija]]) robežas esošā [[Sajāni|Sajānu]] augstākā virsotne '''[[Munkusardiks]]''' <small>(attēlā)</small> ir svēts kalns? * ... pirmo reizi '''[[piena šokolāde|piena šokolādi]]''' 19. gadsimta beigās izveidoja [[Šveice]]s konditors Daniels Peters, izmantojot jaunu tehnoloģiju, lai kombinētu [[Kakao pupiņas|kakao]] ar kondensētu [[piens|pienu]], kas ļāva [[šokolāde]]i saglabāt stabilu formu? * ... [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotie]] '''[[Čehoslovākijas trimdas valdība|Čehoslovākijas trimdas valdību]]''' uzskatīja par leģitīmu [[Čehoslovākija]]s valdību visa [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Burger King A1 Ultimate Bacon Cheeseburger (19566324005).jpg|border|right|200px]] * ... 1930. gados '''[[siera burgers|siera burgeri]]''' <small>(attēlā)</small> guva popularitāti, kļūstot par daļu no [[amerikāņi|amerikāņu]] ēdienkartes? * ... jaunā [[biatloniste]] '''[[Elza Bleidele]]''' nāk no [[Cēsis|Cēsīm]], un trenēties biatlonā sākusi pie [[trenere]]s [[Anžela Brice|Anželas Brices]], kopā ar klases biedreni [[Estere Volfa|Esteri Volfu]]? * ... '''[[2025. gada Ventspils domes vēlēšanas|2025. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' partija "[[Latvijai un Ventspilij]]" ieguva 7 no 13 deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Red Wine Glass.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[sarkanvīns|sarkanvīna]]''' <small>(attēlā)</small> vēsture aizsākas vairāk nekā pirms 6000 gadiem, un tā izcelsmi visbiežāk saista ar [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] reģionu, īpaši mūsdienu [[Gruzija]]s un [[Armēnija]]s teritorijām? * ... '''[[išēmija]]''', kas raksturojas ar nepietiekamu asinsapgādi noteiktam audam vai orgānam, galvenokārt rodas [[asinsvadi|asinsvadu]] sašaurināšanās vai nosprostošanās rezultātā, ko var izraisīt [[Ateroskleroze|aterosklerotiskas]] izmaiņas, [[Trombs|trombu]] veidošanās vai citi [[asinsrite]]s traucējumi? * ... '''"[[Viena valsts, divas sistēmas]]"''' ir politiska doktrīna, ko ieviesa [[Ķīna|Ķīnas Tautas Republika]], lai pārvaldītu [[Honkonga|Honkongu]] un [[Makao]] pēc to atgriešanās tās sastāvā attiecīgi 1997. un 1999. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ribeye med pommes frites (4406208324).jpg|border|right|200px]] * ... pastāv uzskats, ka klasiskie '''[[steiks|steiki]]''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> ir tikai [[amerikāņi|amerikāņu]] nacionālais [[ēdiens]] un gandrīz vienīgais vērtīgais [[ASV]] ieguldījums pasaules virtuvē? * ... '''[[spontānais aborts]]''' ir sastopams aptuveni 10—15% klīniski atpazītu [[grūtniecība|grūtniecību]]? * ... '''[[Eiženija Aldermane]]''', kas ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, pārstāvot partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]" un "[[Saskaņa]]", [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] kandidēja no partiju "[[Suverēnā vara]]" un "[[Apvienība Jaunlatvieši]]" kopējā saraksta, bet netika ievēlēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Detroit police prohibition.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sausais likums ASV]]''' bija daļa no plašākas reformas, kuras mērķis bija mazināt [[alkoholisms|alkohola ietekmi]] uz sabiedrību, taču, lai gan mērķis bija labklājības un [[sabiedrības veselība]]s uzlabošana, tas izraisīja virkni negatīvu seku, kā organizētās [[noziedzība]]s pieaugumu un sabiedrības pretestību <small>([[Detroita]]s policija nelegālā [[alus darītava|alus darītavā]])</small>? * ... [[Mongolija]]s '''[[Austrumu aimaks]]''' sākotnēji tika dēvēts par Čoibalsana aimaku par godu valsts vadītājam [[Čoibalsans|Čoibalsanam]], bet pēc vadoņa [[personības kults|personības kulta]] atmaskošanas [[1963. gads|1963. gadā]] pārdēvēts ģeogrāfiski tagadējā nosaukumā? * ... '''[[portuņjols]]''' ir sarunvaloda, ko veido [[Spāņu valoda|spāņu]] un [[Portugāļu valoda|portugāļu]] valodas sajaukums abu valodu runātāju saskarsmes zonās [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cocoa beans in cocoa pod at El Trapiche, Costa Rica.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kakao pupiņas]]''', no kurām ražo [[Šokolāde|šokolādi]], kakao pulveri un [[Kakao sviests|kakao sviestu]], veidojas [[kakaokoks|kakaokoka]] augļu pākstīs, un katrā pākstī izaug apmēram 20—50 pupiņas <small>(attēlā jēlas kakao pupiņas)</small>? * ... '''[[ovulācija]]''' parasti notiek [[sieviete]]s [[Menstruālais cikls|menstruālā cikla]] vidū, aptuveni 12—16 dienas pirms nākamās menstruācijas sākuma? * ... [[1902. gads|1902. gadā]] [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] '''[[Oeno sala|Oeno salu]]''', tāpat kā netālās [[Hendersona sala|Hendersona]] un '''[[Djūsī sala]]s''', formāli anektēja [[Apvienotā Karaliste]], bet [[1938. gads|1938. gadā]] neapdzīvotās salas administratīvi pievienoja [[Pitkērna]]s kolonijai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Món ăn Đông Hà, Tết 2022 (phở Lý Quốc sư ở công viên Cọ Dầu) (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[zupa]] '''[[Fo (zupa)|fo]]''' <small>(attēlā)</small>, kas sastāv no [[Buljons|buljona]], rīsu nūdelēm, [[garšaugs|garšaugiem]] un parasti [[liellopu gaļa|liellopu]] vai [[vistas gaļa]]s, ir [[Vjetnama]]s nacionālais [[ēdiens]]? * ... '''[[Augšģermānijas-Rētijas valnis|Augšģermānijas-Rētijas vaļņa]]''' atliekas no [[Reina]]s rietumos līdz [[Donava]]i austrumos kopš 2005. gada ir daļa no [[UNESCO Pasaules mantojums|UNESCO Pasaules mantojuma]] objekta "[[Romiešu pierobežas nocietinājumi (UNESCO)|Romiešu pierobežas nocietinājumi]]", kurā ietilpst arī [[Adriāna valnis]] un [[Antonija valnis]] [[Skotija|Skotijā]]? * ... sasniedzot augstāko līmeni 1989. gadā, [[Baltkrievijas krievi|Baltkrievijs krievu]] īpatsvars un skaits valstī ir pastāvīgi samazinājies, tomēr [[Krievvalodīgie|krievvalodīgo]] iedzīvotēju skaits ir pieaudzis? <!--dyk diena --> [[Attēls:MAC pink lipstick.jpg|border|right|150px]] * ... bez estētiskās funkcijas, daudzas mūsdienu '''[[lūpu krāsa]]s''' <small>(attēlā)</small> satur mitrinošas vai aizsargājošas sastāvdaļas, piemēram, [[vitamīni|vitamīnus]] vai SPF filtrus, kas palīdz aizsargāt [[lūpas]] no izžūšanas un kaitīgiem [[UV stari]]em? * ... '''[[grūtniecības tests]]''' nosaka [[Grūtniecība|grūtniecību]], atklājot [[cilvēks|cilvēka]] horiona [[Gonadoliberīns|gonadotropīna]] (hCG) hormonu [[Urīns|urīnā]] vai [[Asinis|asinīs]]? * ... [[kremācija]]i paredzētās '''[[krematorija]]s''' krāsnis darbojas aptuveni 800—1000 °C temperatūrā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spreewaldgurke2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[gurķi|gurķu]] [[skābēšana]]s tradīcija ir sena un cieši saistīta ar ziemas pārtikas krājumu sagatavošanu, bet '''[[marinēti gurķi]]''' <small>(attēlā)</small> ir neatņemama Latvijas mūsdienu kulinārā mantojuma sastāvdaļa? * ... [[Baltais karogs|balts karogs]] vai balts auduma gabals karadarbībā bieži tiek uztverts vai domāts kā signāls par vēlmi padoties, bet [[Starptautiskās tiesības|starptautiskajās tiesībās]] tas vienkārši atspoguļo vēlmi pēc sarunām, kuru rezultātā var būt vai nebūt formāla '''[[padošanās]]'''? * ... '''[[Stanovoja grēda]]''' ir ūdensšķirtne starp [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] un [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] baseiniem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bowmore whisky 12 years.JPG|border|right|150px]] * ... lai dzēriens tiktu saukts par '''[[Skotijas viskijs|Skotijas viskiju]]''' <small>(attēlā)</small>, tam ir jāatbilst vairākiem specifiskiem standartiem, kas noteikti 2009. gada [[Skotija]]s viskija regulā, un saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem minimālā [[Spirti|spirta]] tilpumkoncentrācija pudelēs ir 40 %? * ... [[Austrālija]]s [[šosejas riteņbraucējs]] '''[[Džarads Drizners]]''' runā [[latviski]], jo viņa vecmāmiņa ir no [[Latvija]]s? * ... '''[[miežagrauds]]''' ir [[plakstiņš|plakstiņa]] meiboma dziedzera vai tauku dziedzera akūts strutains [[iekaisums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salami aka.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[salami]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[itāļu valoda]]s vārda ''salare'', kas nozīmē "sālīt"? * ... [[Francija]]s kaķene '''[[Felisete]]''' bija pirmais [[kaķis]], kas lidoja [[Kosmiskā telpa|kosmosā]], un vienīgā savas sugas pārstāve, kuras veiksmīgs lidojums kosmosā ir zināms? * ... [[Vīmsi pagasts|Vīmsi pagasta]] lielākā apdzīvotā vieta '''[[Hābnēme]]''' ir pēc iedzīvotāju skaita lielākais [[ciems]] [[Igaunija|Igaunijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Приполярный 487.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Piepolārie Urāli]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Urāli|Urālu]] kalnu sistēmas augstākā daļa? * ... vārds '''"[[sabotāža]]"''' nāk no [[Franču valoda|franču]] vārda ''sabot'', kas nozīmē koka tupeli; pastāv leģenda, ka strādnieki 19. gadsimtā protestējot meta savas koka tupeles mašīnās, lai tās sabojātu? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Sabrī Lamušī]]''' ir vadījis arī [[Kotdivuāras futbola izlase|Kotdivuāras futbola izlasi]], bet pats savulaik spēlējis [[Francijas futbola izlase|Francijas futbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chicken Nuggets.jpg|border|right|200px]] * ... [[vistas gaļa]]s '''[[nageti|nagetu]]''' <small>(attēlā)</small> konceptu radīja amerikāņu [[pārtikas tehnoloģija|pārtikas tehnoloģiju]] zinātnieks Roberts Beikers 20. gadsimta 50. gados; viņa radītais recepšu un pārstrādes process ļāva veidot salīdzinoši viendabīgus vistas [[gaļa]]s gabaliņus, kas bija pārklāti ar mīklu un cepti, radot kraukšķīgu tekstūru? * ... [[Anahaimas "Ducks"]] izvēlējās '''[[Damians Klara|Damianu Klaru]]''' ar 60. numuru [[2023. gada NHL drafts|2023. gada NHL draftā]], un viņš ir pirmais [[itāļi|itāļu]] [[hokejists]], kurš izvēlēts [[NHL drafts|Nacionālās hokeja līgas draftā]]? * ... '''[[S/2021 N 1]]''' ir mazākais zināmais [[Neptūna pavadonis]], turklāt, tas ir vistālāk savu [[planēta|planētu]] apriņķojošais zināmais pavadonis [[Saules sistēma|Saules sistēmā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rainbow trout 01.jpg|border|right|200px]] * ... dabiski [[Ziemeļamerika]]s rietumu daļas saldūdeņos sastopamā '''[[varavīksnes forele]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās ir viena no visplašāk izplatītajām un saimnieciski nozīmīgākajām [[zivis|zivju]] sugām pasaulē, jo tiek audzēta akvakultūrā un plaši ieviesta arī ārpus dabiskā [[izplatības areāls|izplatības areāla]], vietām kļūstot par [[invazīva suga|invazīvo sugu]]? * ... pašreiz spēkā esošā '''[[Francijas Konstitūcija]]''' ir pieņemta [[1958. gads|1958. gadā]] un izveidoja [[Francijas Piektā republika|Piektās Republikas]] politisko sistēmu? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] [[Padomju Savienība]]s [[Josifs Staļins|Staļina]] režīms [[deportācija|deportēja]] aptuveni 100 000 '''[[Meshetijas turki|Meshetijas turku]]''' no [[Gruzija]]s uz [[Centrālāzija|Vidusāziju]] (galvenokārt [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]), apsūdzot viņus sadarbībā ar [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pizza Margherita stu spivack.jpg|border|right|200px]] * ... [[leģenda]] vēsta, ka pirmo '''[[Pica Margarita|picu Margarita]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja [[1889. gads|1889. gadā]], kad [[Neapole]]s [[pica|picu]] meistaram pasūtīja picu par godu karalienes [[Savojas Margarita]]s vizītei; karaliene izvēlējās picu [[Itālija]]s karoga krāsās — sarkanā ([[tomāti]]), baltā ([[mocarella]]) un zaļā ([[baziliks]]); uzskata, ka šo picu nosauca karalienes vārdā? * ... '''[[Franču Ekvatoriālā Āfrika]]''', kas pastāvēja no 1910. līdz 1958. gadam, apvienoja četras [[Francija]]s [[kolonija]]s: [[Gabona|Gabonu]], Kongo (tagadējā [[Kongo Republika]]), Ubangi-Šari (tagadējā [[Centrālāfrikas Republika]]) un [[Čada|Čadu]]? * ... [[Francija]]s [[biatlonists|biatlonista]] '''[[Emiljēns Klods|Emiljēna Kloda]]''' vecākais brālis [[Fabjēns Klods|Fabjēns]] {{oss|Z=2022|L=L}} izcīnīja sudrabu Francijas stafetes komandas sastāvā, bet otrs brālis Florāns kopš 2008. gada pārstāv [[Beļģija|Beļģiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Green Sandpiper (Tringa ochropus).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[meža tilbīte]]''' <small>(attēlā)</small> neveido [[Ligzda|ligzdu]], bet ligzdo kokos, pamestās citu putnu ligzdās, visbiežāk izvēlas [[Mežastrazdi|mežastrazdu]] ligzdas? * ... '''[[Gallu impērija]]''' bija separātiska [[Romas impērija]]s daļa, kas izveidojās 3. gadsimta krīzes laikā, kad Romas impērija piedzīvoja iekšējus nemierus, militāras sacelšanās un ārējus uzbrukumus; Gallu impēriju izveidoja '''[[Postumuss]]''', kurš bija [[Gallija|Gallijas provinces]] komandieris un pasludināja sevi par imperatoru? * ... dažādu iemeslu dēļ ne vienmēr [[osta|ostā]] vai tās reidā pienākušu [[kuģi]] ir ieteicams mēģināt pietauvot pie piestātnes, un šādos gadījumos '''[[tenderis|tenderi]]''' nodrošina sakarus starp kuģi un krastu, nodrošinot pārvadājumus turp un atpakaļ, kamēr kuģis stāv ostā pietauvots pie tauvošanās bojām vai atrodas noenkurojies ostas reidā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bacon texture.jpg|border|right|200px]] * ... reģionālās īpatnības ietekmē '''[[bekons|bekona]]''' izskatu, garšu un tekstūru: [[amerikāņi|amerikāņu]] bekons tiek gatavots no [[cūka]]s sānu daļas ar augstu tauku saturu un bieži vien tiek kraukšķīgi cepts <small>(attēlā)</small>, bet [[briti|britu]] bekons apvieno cūkas muguras un sānu daļas, piedāvājot liesāku gaļas un tauku kombināciju? * ... '''[[prezbiteriānisms]]''' raksturojas ar vienkāršotu [[Liturģija|liturģiju]], kurā ir mazāk sakramentu un rituālu nekā [[Katoļticība|katoļiem]] vai [[Anglikānisms|anglikāņiem]]; šī [[protestantisms|protestantisma]] tradīcija ir īpaši izplatīta [[Skotija|Skotijā]], [[ASV]], [[Kanāda|Kanādā]] un citās angliski runājošās valstīs? * ... [[2024. gads|2024. gada]] 13. jūlijā [[Batlera|Batlerā]], [[Pensilvānija|Pensilvānijas štatā]], notikušajā '''[[Atentāts pret Donaldu Trampu Pensilvānijā|atentātā pret Donaldu Trampu]]''' gāja bojā viens pasākuma apmeklētājs, bet divi citi tika smagi ievainoti, bet pats [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidenta]] kandidāts [[Donalds Tramps]] tika ievainots labajā ausī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Frederick-Froebel-Bardeen.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[pedagogs]] '''[[Frīdrihs Frēbels]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo [[Bērnudārzs|bērnudārzu]] un attīstīja [[pedagoģija]]s teoriju, kas balstījās uz [[Rotaļlieta|rotaļām]], praktisko darbību un dabas iepazīšanu? * ... '''[[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionam]]''' ir raksturīgs [[Vidusjūras klimats]] ar karstām, sausām [[Vasara|vasarām]] un mērenām, mitrām [[Ziema|ziemām]], kā arī tam ir raksturīgas daudzas saulainas dienas — bieži vien vairāk nekā 300 saulainas dienas gadā? * ... '''[[kanabinoīdi]]''' iedarbojas uz cilvēka [[Endokanabinoīdu sistēma|endokanabinoīdu sistēmu]], kas regulē dažādus fizioloģiskos procesus, piemēram, [[sāpes|sāpju sajūtu]], [[apetīte|apetīti]], [[garastāvoklis|garastāvokli]] un [[miegs|miegu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:NCI iced tea.jpg|border|right|150px]] * ... lai gan [[tēja]] kā dzēriens ir zināma jau tūkstošiem gadu, '''[[ledus tēja]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva plaši izplatīta tikai 19. gadsimtā; pirmās rakstiskās liecības par aukstas tējas lietošanu parādījās [[ASV]] 19. gadsimta sākumā? * ... pēdējie '''[[Eiropas lauva]]s''', visticamāk, izzuda ap mūsu ēras [[1. gadsimts|1. gadsimtu]], iespējams, [[Romas impērija]]s laikā, kad tos bieži izmantoja [[Gladiators|gladiatoru]] cīņām un spēlēm [[Kolizejs|Kolizejā]]? * ... regulāras '''[[asins analīzes]]''' palīdz agrīni atklāt [[veselība]]s problēmas un veicināt savlaicīgu [[ārstēšana|ārstēšanu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lemur yeux turquoises.jpg|border|right|200px]] * ... cilvēki ir iznīcinājuši gandrīz visu '''[[zilacu melnais lemurs|zilacu melno lemuru]]''' <small>(attēlā)</small> dzīves telpu [[Madagaskara]]s ziemeļrietumos, izcērtot mežus, lai iegūtu lauksaimniecības zemi; tiek uzskatīts, ka tikai apmēram 1000 šīs sugas īpatņu pašlaik vairs dzīvo savvaļā? * ... [[1848. gads|1848. gadā]], pēc [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] beigām, '''[[Sandjego apgabals]]''' kopā ar pārējo [[Kalifornija|Kaliforniju]] tika pievienots [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], un [[1850. gads|1850. gadā]], kad Kalifornija kļuva par [[ASV štati|ASV štatu]], Sandjego oficiāli kļuva par vienu no tās [[Apgabals (ASV)|apgabaliem]]? * ... [[Vecā Derība|Vecās Derības]] '''[[Amosa grāmata]]''' tiek uzskatīta par vienu no senākajām praviešu grāmatām, kas sarakstīta aptuveni [[8. gadsimts p.m.ē.|8. gadsimtā p.m.ē.]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Greece Food Horiatiki.JPG|border|right|200px]] * ... parasti '''[[grieķu salāti|grieķu salātus]]''' <small>(attēlā)</small> gatavo no [[tomāti|tomātu]] gabaliņiem, [[gurķi]]em, [[dārza sīpoli|sīpoliem]], [[feta]]s siera un [[olīvas|olīvām]] (parasti Kalamatas olīvām), apkaisot tos ar [[sāls|sāli]], grieķu [[parastā raudene|oregano]], [[citrons|citronu]] sulu un [[olīveļļa|olīveļļu]]? * ... '''[[medicīniskā marihuāna|medicīniskās marihuānas]]''' lietošana ir zināma jau tūkstošiem gadu: [[Senā Ķīna|Senajā Ķīnā]] un [[Senā Ēģipte|Ēģiptē]] to izmantoja [[sāpes|sāpju]] mazināšanai, savukārt [[Eiropa|Eiropā]] 19. gadsimtā tā bija izplatīts līdzeklis pret dažādām [[slimības|slimībām]]? * ... '''[[kosmogonija]]''' ir mācība par [[Visums|Visuma]], [[Zeme]]s un debesu ķermeņu izcelšanos un attīstību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orchon-mongolei.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Orhona]]s''' <small>(attēlā)</small> kopējais garums ir 1124 km un tā ir garākā tikai [[Mongolija]]s teritorijā tekošā [[upe]]? * ... [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] [[Ukraina]]s [[vieglatlēts]] '''[[Olehs Doroščuks]]''' ieguva zelta medaļu [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] ar rezultātu 2,30 m? * ... [[Garlībs Merķelis|Garlība Merķeļa]] dēls '''[[Ernests Merķelis]]''' bija [[ārsts]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] un [[Ķemeri|Ķemeru]] kūrortu ārsts un [[Rīgas Dabaspētnieku biedrība]]s prezidents? <!--dyk diena --> [[Attēls:Steven Adams (51813714196) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] komandu [[Hjūstonas "Rockets"]] pārstāvošais [[Jaunzēlande]]s [[Basketbols|basketbolists]] '''[[Stīvens Adamss]]''' <small>(attēlā)</small> ir divkārtējās olimpiskās čempiones [[Lodes grūšana|lodes grūšanā]] [[Valērija Adamsa|Valērijas Adamsas]] jaunākais brālis? * ... pirmā valsts, kas nacionālā līmenī piešķīra '''[[sieviešu balsstiesības|sievietēm balsstiesības]]''', bija [[Jaunzēlande]] [[1893. gads|1893. gadā]], bet, piemēram, [[Saūda Arābija]] sievietēm balsstiesības piešķīra tikai [[2015. gads|2015. gadā]]? * ... [[Nīderlande]]s [[dziedātājs]] un dziesmu autors '''[[Claude (dziedātājs)|Klods]]''', kurš pārstāvēja [[Nīderlande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Nīderlandi]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijā]], ir dzimis [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskajā Republikā]], no kurienes viņa māte ar bērniem aizbēga uz Nīderlandi, vispirms dzīvojot patvēruma centrā [[Alkmāra|Alkmārā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pierre Richard Cannes 2015.jpg|border|right|150px]] * ... kopā ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]] un [[Žerārs Depardjē|Žerāru Depardjē]] '''[[Pjērs Rišārs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem [[franči|franču]] [[komiķi]]em? * ... [[Norvēģija]]s [[tramplīnlēcēja|tramlīnlēcēja]] '''[[Anna Udīne Strema]]''' {{oss|Z=2026|L=G}} kļuva par uzvarētāju abās individuālājās [[Tramplīnlēkšana 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|tramplīnlēkšanas]] disciplīnās? * ... '''[[luksemburgieši]]''' galvenokārt runā [[luksemburgiešu valoda|luksemburgiešu valodā]], kas ir viena no trim [[Oficiālā valoda|oficiālajām valodām]] [[Luksemburga|Luksemburgā]] kopā ar [[franču valoda|franču]] un [[vācu valoda|vācu valodu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spring Crocus - Crocus vernus (13866824584).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pavasara krokuss]]''' <small>(attēlā)</small>, kura dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Alpi]]em līdz [[Balkānu pussala]]s rietumiem, tiek ļoti plaši kultivēts un tam ir [[Selekcija|selekcionētas]] ļoti daudzas [[šķirne]]s? * ... '''[[naftas produkti]]''' tiek iegūti no [[jēlnafta]]s rafinēšanas procesā, kurā jēlnafta tiek sadalīta dažādās frakcijās atkarībā no to viršanas temperatūras un ķīmiskā sastāva? * ... '''[[Kanādas armija]]s''' kontingents veido galveno spēku [[NATO]] daudznacionālā brigādes vadībā, kas izvietota [[Latvija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Breezy-GoldMedal.jpg|border|right|150px]] * ... {{oss|Z=2026|L=L}} zelta medaļu nobraucienā ieguvusī [[ASV]] [[kalnu slēpotāja]] '''[[Brīzija Džonsone]]''' <small>(attēlā olimpisko speļu apbalvošanā)</small> no 2023. gada oktobra līdz 2024. gada decembrim izcieta 14 mēnešu diskvalifikāciju par antidopinga noteikumu pārkāpumu pēc trīs pārbaužu izlaišanas divpadsmit mēnešu laikā? * ... amerikāņu rakstnieces [[Sūzena Kolinsa|Sūzenas Kolinsas]] [[Zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romāns '''"[[Izlozes rītausma]]"''' ir piektā grāmata sērijā "[[Bada spēles (grāmatu sērija)|Bada spēles]]", un šī [[romāns|romāna]] darbība norisinās 24 gadus pirms [[Bada spēles|pirmā "Bada spēļu" romāna]] notikumiem? * ... '''[[Krievijas 2020. gada konstitucionālā reforma]]''' būtiski mainīja [[Krievija|valsts]] pamatlikumu, ietverot [[Krievijas prezidents|prezidenta]] pilnvaru stiprināšanu, atceļot termiņu ierobežojumu [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] un ļaujot viņam potenciāli palikt amatā līdz 2036. gadam, kā arī noteica Krievijas tiesību aktu prioritāti pār starptautiskajām normām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nemo PreparyES 01 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Šveice]]s [[mūziķis]] '''[[Nemo]]''' <small>(attēlā)</small>, uzvarot [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gadā]], kļuva par pirmo [[Nebināra dzimtes identitāte|nebināro personu]], kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? * ... [[Raians Džonsons|Raiana Džonsona]] [[Zinātniskās fantastikas filma|zinātniskās fantastikas]] [[trillera filma|trilleris]] '''"[[Laika cilpa (filma)|Laika cilpa]]"''' stāsta par algotu [[slepkava|slepkavu]] Džo, kurš nogalina cilvēkus no [[nākotne]]s, ko nosūta krimināla korporācija, un viss notiek gludi, līdz brīdim, kad no nākotnes tiek atsūtīts viņš pats? * ... '''[[Arābu Republiku Federācija]]''', kas pastāvēja no 1972. līdz 1977. gadam, bija savienība starp [[Ēģipte|Ēģipti]], [[Lībija|Lībiju]] un [[Sīrija|Sīriju]], kuru dibināja šo valstu līderi — Ēģiptes prezidents [[Anvars Sādāts]], Lībijas vadītājs [[Muammars Kadāfi]] un Sīrijas prezidents [[Hāfizs Asads]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:South Korea President Yoon Suk Yeol portrait.jpg|border|right|150px]] * ... [[Dienvidkoreja]]s prezidents no 2022. līdz 2025. gadam '''[[Sokjols Juns]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja amatu [[Impīčments|impīčmenta]] rezultātā, pēc tam tika notiesāts un izcieš [[Mūža ieslodzījums|mūža ieslodzījumu]]? * ... [[Hābsburgu monarhija]]s un [[Austrijas impērija]]s kroņa zeme '''[[Dalmācijas Karaliste]]''' pastāvēja līdz [[Austroungārija]]s impērijas sabrukumam [[1918. gads|1918. gadā]]? * ... [[Mongolija]]s galējais rietumu [[Mongolijas administratīvais iedalījums|aimaks]] '''[[Bajanulgī aimaks]]''' ir ar viendabīgu iedzīvotāju etnisku sastāvu — šeit pārsvarā dzīvo [[kazahi]], kas ir 91 % iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Norwegian Elkhound.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[norvēģu pelēkais aļņu suns]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Norvēģija]]s nacionālā [[Suns|suņu]] [[šķirne]]? * ... '''[[ASV nacionālā zelta glabātuve]]''' jeb Fortnoksa tiek izmantota, lai uzglabātu lielu daļu [[ASV]] zelta rezervju, kā arī citus vērtīgus priekšmetus, kas pieder [[ASV federālā valdība|federālajai valdībai]] vai ir tās glabāšanā, un pašlaik tajā glabājas 147,3 miljoni unču zelta stieņu, kas ir nedaudz vairāk nekā puse no kopējā [[zelts|zelta]], kas pašlaik ir federālās valdības rīcībā? * ... '''[[Uvsnūra ieplaka]]''' [[Mongolija]]s [[Uvsnūra aimaks|Uvsnūra aimakā]] un [[Krievija]]s [[Tiva|Tivas Republikā]] ir vistālāk ziemeļos esošā [[Centrālāzija]]s beznoteces ieplaka; šeit sastopas smilšu [[tuksneši]] un [[tundra]]s zona, kas rada unikālu [[ekosistēma|ekosistēmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kummakivi balancing rock in Ruokolahti, Finland.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[Dienvidkarēlija|Dienvidkarēlijā]], [[Somija|Somijā]] esošais piecus metrus augstais un septiņus metrus platais '''[[Kumakivi akmens]]''' <small>(attēlā)</small> sver aptuveni 500 tonnas? * ... [[Norvēģi|norvēģu]] [[Dziedātājs|dziedātāja]] un dziesmu autore '''''[[Emmy (dziedātāja)|Emmy]]''''', kas pārstāvēja [[Īrija|Īriju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir viena no latviešu grupas "[[Citi Zēni]]" dziesmas "Ramtai" mūzikas autoriem, ar kuru grupa piedalījās atlasē "[[Supernova 2025]]" un ieguva 3. vietu? * ... '''[[Itāļu Lībija]]''' izveidojās pēc [[Itāļu—turku karš|Itālijas un Osmaņu impērijas kara]], kad [[Itālija]] anektēja [[Tripolitānija|Tripolitāniju]] un Kirenaiku (mūsdienu [[Lībija]]s rietumu un austrumu daļas); sākotnēji šie reģioni tika pārvaldīti atsevišķi, bet [[1934. gads|1934. gadā]] Itālija tos oficiāli apvienoja vienā [[kolonija|kolonijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Brookesia micra on a match head.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[lapu pundurhameleons|lapu pundurhameleoni]]''' <small>(attēlā mazulis uz sērkociņa galviņas)</small> pirmo reizi tika atklāti 2007. gadā Nosi Hara salā uz ziemeļiem no [[Madagaskara]]s, un tie var izaugt līdz 29 mm garumā? * ... [[Latvija]]s '''[[pensiju fonds|pensiju fondos]]''' ir uzkrāti gandrīz 10 miljardi [[eiro]], no kuriem Latvijā 2023. gadā bija ieguldīti vien 8%, bet pārējais — ārvalstīs, īpaši [[ASV]] [[akciju tirgus|akciju tirgū]]? * ... '''[[ultrasonogrāfija]]''' izmanto augstas [[frekvence]]s [[skaņa]]s viļņus ([[ultraskaņa|ultraskaņu]]), lai iegūtu attēlus no iekšējiem orgāniem, audiem un asins plūsmas, un šī metode ir plaši pielietota [[medicīna|medicīnā]], jo tā ir droša, salīdzinoši lēta, nesāpīga un tajā netiek izmantots [[jonizējošais starojums]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Common frog (Rana temporaria).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā varde]]''' <small>(attēlā)</small> uzturas ūdeņos vairošanās laikā pavasarī, bet pārējo laiku pavada uz sauszemes, tomēr ziemo tā nelielās upītēs un [[strauts|strautos]], [[purvs|purvos]], retāk lielās [[upe|upēs]], [[ezers|ezeros]] un [[dīķis|dīķos]] bez caurteces vai zem lapu un zemes slāņa? * ... '''[[neauglība]]''' ir izplatīta problēma — pasaulē neauglība skar aptuveni 13—15% pāru? * ... [[mikroautobuss|mikroautobusa]] prototipa, ko 1991. gadā izveidoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]], '''[[RAF-M1 "Roksana"]]''' vienīgais saražotais modelis ir saglabājies līdz mūsdienām un ir izstādīts apskatei [[Rīgas Motormuzejs|Rīgas Motormuzejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mise E. – Biathlon WCh 2024 Nove Mesto 3163.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija]]s [[biatlonists]] '''[[Edgars Mise]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieku, iekšējā konkurencē apsteidzot '''[[Aleksandrs Patrijuks|Aleksandru Patrijuku]]''', un olimpiskajās spēlēs individuāli labāko sniegumu nodemonstrēja sprintā, kur ieņēma 52. vietu? * ... '''[[ātrais kredīts|ātrajiem kredītiem]]''' ir raksturīgas salīdzinoši augstas [[procentu likme]]s un komisijas maksas, kas kompensē kredītiestāžu uzņemto risku, jo šāda veida [[aizdevums|aizdevumi]] bieži tiek piešķirti bez padziļinātas kredītspējas pārbaudes; daudzās valstīs šāda veida kreditēšana ir pakļauta stingram regulējumam, lai aizsargātu patērētājus? * ... 2025. gada martā tika paziņots, ka [[Dānija]]s uzņēmums '''''[[Salling Group]]''''' ir vienojies no [[Zviedrija]]s uzņēmuma ''[[ICA AB]]'' par 1,3 miljardiem eiro pirkt [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] [[mazumtirdzniecība]]s tīklu ''[[Rimi Baltic]]'', un darījums tika pabeigts 2. jūnijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Виадук - panoramio (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no jaunākām [[Daugavpils]] ielām, kas izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam? * ... visvairāk zelta medaļu '''[[2025. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' izcīnīja mājinieki — [[Nīderlande]]s [[vieglatlēti]], kuri ieguva arī visvairāk medaļu kopumā, bet no [[Latvija]]s vieglatlētiem vislabāko rezultātu sasniedza [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], kas izcīnīja sesto vietu? * ... 60 metru dziļais niršanas baseins [[Dubaija|Dubaijā]] '''''[[Deep Dive Dubai]]''''' ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pacifastacus leniusculus 01 by-dpc.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[Amerikas signālvēzis]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par ekoloģiski bīstamu [[Invazīva suga|invazīvo sugu]], un daudzviet tiek īstenoti pasākumi tā izplatības ierobežošanai, tostarp biotopu aizsardzība, invazīvo populāciju kontrole un vietējo vēžu sugu aizsardzība? * ... '''[[Krievijas ģerbonis]]''' sakņojas 15. gadsimtā, kad [[Krievija]]s lielkņazi pieņēma '''[[divgalvains ērglis|divgalvaino ērgli]]''' no [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] tradīcijas? * ... '''[[melnzeme]]''' ir viena no auglīgākajām [[augsne|augsnēm]] pasaulē, un to plaši izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gobi, krajobraz pustyni (09).jpg|border|right|200px]] * ... lielāko daļu [[Mongolija]]s '''[[Austrumgobi aimaks|Austrumgobi aimaka]]''' teritorijas aizņem [[Gobi]] tuksnesis <small>(attēlā)</small>? * ... visvairāk medaļu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā|2025. gada Pasaules čempionātā bobslejā un skeletonā]]''' izcīnīja [[Vācija]]s sportisti, kas ieguva arī visvairāk zelta medaļu, uzvarot [[bobslejs|bobslejā]] vīriešiem gan divniekos, gan četriniekos, kā arī sieviešu divnieku sacensībās? * ... '''[[2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanas|2025. gada Mārupes novada domes vēlēšanās]]''' par deputātiem tika ievēlēti arī divi bijušie [[hokejisti]]: [[Rodrigo Laviņš]] un [[Oļegs Sorokins]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Inaccessible Island, March 14, 2024.jpg|border|right|250px]] * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] dienvidos, [[Tristana da Kuņas salas|Tristana da Kuņas arhipelāgā]] esošo '''[[Ineksesibla|Ineksesiblas salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1656. gads|1656. gadā]] atklāja [[holandieši|holandiešu]] jūrasbraucējs Jans Jakobszons, bet komanda stāvo krastu dēļ nespēja uzkāpt salas iekšienē, tādēļ kartē to atzīmēja kā ''inaccessible'', no kā cēlies salas nosaukums? * ... '''[[radimiči]]''' kopā ar citām [[austrumslāvi|austrumslāvu]] ciltīm, kā [[kriviči]] un [[dregoviči]], veidoja pamatu mūsdienu [[Baltkrievi|baltkrievu tautai]]? * ... [[Argentīna]]s priekštece '''[[Argentīnas Konfederācija]]''', kas pastāvēja no 1831. līdz 1861. gadam, sastāvēja no dažādām provincēm, kuras juridiski bija apvienotas konfederatīvā sistēmā, bet saglabāja lielu [[Autonomija|autonomiju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Emblem of Israel.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Izraēlas ģerbonis|Izraēlas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> dizaina autori ir [[Latvijas ebreji]] Gabriels un Maksims Šefteloviči, pazīstami arī kā [[brāļi Šamiri]], kuru izstrādātais simbols tika oficiāli pieņemts [[1949. gads|1949. gada]] 10. februārī? * ... '''[[dzīvdzemdēšana]]''' ir izplatīta galvenokārt [[zīdītāju klase|zīdītāju klasē]], tomēr ir sastopama arī citās dzīvnieku grupās, tostarp dažām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[Zobenzivs|zobenzivīm]]), [[abinieki]]em (piemēram, dažām [[Salamandras|salamandru]] sugām) un [[rāpuļi]]em (piemēram, dažiem [[Čūskas|čūsku]] un [[Ķirzakas|ķirzaku]] veidiem)? * ... '''[[2024. gada Lielā Kristapa balva|2024. gada Lielo Kristapa balvu]]''' kā [[Labākā pilnmetrāžas spēlfilma (Lielais Kristaps)|labākā pilnmetrāžas spēlfilma]] saņēma filma "[[Marijas klusums]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Field Marshal Keitel signs German surrender terms in Berlin 8 May 1945 - Restoration.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vācijas kapitulācijas akts|Vācijas kapitulācijas aktu]]''', kas noteica [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] [[Vērmahts|Bruņoto spēku]] bezierunu [[Kapitulācija|kapitulāciju]], izbeidzot [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]] [[Eiropa|Eiropā]], parakstīja [[1945. gads|1945. gada]] 8. maijā, pulksten 22:43 <small>(attēlā [[feldmaršals]] [[Vilhelms Keitels]] paraksta kapitulācijas aktu)</small>? * ... saskaņā ar [[pseidozinātne|pseidozinātnisko]] teoriju '''[[frenoloģija|frenoloģiju]]''', [[smadzenes]] sastāv no dažādiem reģioniem, kas atbild par konkrētām spējām vai personības iezīmēm, un tika uzskatīts, ka, ja kāda īpašība ir īpaši izteikta, atbilstošais smadzeņu apgabals būs lielāks un izraisīs izcilni uz [[galvaskauss|galvaskausa]], ko var izpētīt un interpretēt? * ... '''[[1542. gads Latvijā|1542. gadā]]''' [[Kurzemes bīskaps|Kurzemes bīskapu]] [[Johans IV fon Minhauzens|Johanu Minhauzenu]] ievēlēja arī par [[Sāmsalas-Vīkas bīskaps|Sāmsalas-Vīkas bīskapu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:FIS Nordic World Ski Championships 2025.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2025. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' <small>(attēlā logo)</small> pirmo reizi [[Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|pasaules čempionāta]] vēsturē [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanā]] visas distances gan [[vīrieši]]em, gan [[sievietes|sievietēm]] bija vienāda garuma? * ... viena '''[[Irākas dinārs|Irākas dināra]]''' vērtība tiek dalīta 100 filsos, lai gan [[inflācija]]s dēļ filsi vairs netiek izmantoti? * ... [[Itālija]]s '''[[Nacionālā republikāniskā armija (Itālija)|Nacionālo republikānisko armiju]]''', kas [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Trešais reihs|Vācijas]] pusē, izveidoja [[1943. gads|1943. gada]] oktobrī, apvienojot bijušās Itālijas Karaliskās armijas vienības, kas bija lojālas [[Benito Musolīni]], un profašistiskās militārās vienības? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-02-23 Bundestagswahl – Wahlabend CDU by Sandro Halank–025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācijas kanclers]] '''[[Frīdrihs Mercs]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[jurists]] un multimiljonārs, kā arī licencēts privātpilots, un viņam pieder divas [[lidmašīna]]s? * ... '''[[Pešmerga]]''' ir [[Kurdi|kurdu]] [[bruņotie spēki]], kas galvenokārt darbojas [[Irākas Kurdistāna|Irākas]] un [[Sīrijas Kurdistāna|Sīrijas Kurdistānā]], šie spēki pastāv kopš 20. gadsimta sākuma? * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[Daugavpils]] '''[[Plāteru iela]]s''' nosaukums bija Dzeržinska iela — [[Viskrievijas Ārkārtas komisija]]s ("Čekas") dibinātāja un pirmā vadītāja [[Felikss Dzeržinskis|Feliksa Dzeržinska]] vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:2026-01-18 FIS Cross-Country World Cup Oberhof 2026 – Men's 10 km Interval Start Classic by Sandro Halank–209.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[distanču slēpošana|distanču slēpotāja]] '''[[Lauris Kaparkalējs|Laura Kaparkalēja]]''' <small>(attēlā)</small> māsa [[Linda Kaparkalēja]] arī ir distanču slēpotāja; brālis un māsa pārstāvēja [[Latvija|Latviju]] {{oss|Z=2026|L=L}}? * ... [[Francūži|franču]] [[Klinšu kāpšana|klinšu kāpējs]] un [[alpīnists]] '''[[Alēns Robērs]]''' par bilderingu nopietni sāka interesēties pēc kāda gadījuma, kad 12 gadu vecumā viņš aizmirsa mājas atslēgas dzīvoklī 8. stāvā, un tā vietā, lai gaidītu, kad vecāki nāks mājās, viņš vienkārši uzkāpa pa mājas ārsienu un iekļuva dzīvoklī? * ... visvairāk reižu par '''[[Elvi florbola līga sievietēm|Elvi florbola līgas sievietēm]]''' uzvarētājām ir kļuvušas "Rubenes" [[florbols|florbolistes]], kam ir 16 čempiontituli? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pontuninii Glacier.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Tavanbogdūls|Tavanbogdūla]]''' kalnu masīvs [[Altajs|Altajā]], [[Krievija]]s, [[Ķīna]]s un [[Mongolija]]s robežu sadures vietā ir raksturīgs ar piecām zīmīgām virsotnēm, bet lielākais [[ledājs]] masīvā ir 19 km garais Potaņina ledājs <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Eiropas Jaunatnes basketbola līga]]''', kurā piedalās vairāk nekā 30 [[Eiropa]]s valstu jaunatnes [[basketbols|basketbola]] komandas, ir dibināta 1999. gadā pēc basketbola skolas "Rīga" direktora Gunta Šēnhofa iniciatīvas, kurš ir līgas goda prezidents? * ... '''[[Zla Kolata]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Melnkalne]]s un [[Albānija]]s robežas, ir Melnkalnes augstākā virsotne, bet Albānijā tā ir tikai 16. augstākais kalns? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phuket Aerial.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Phūketas province]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Taizeme]]s mazākā [[Taizemes provinces|province]] pēc platības, taču viena no nozīmīgākajām [[tūrisms|tūrisma]] vietām tropisko pludmaļu, dabas ainavu un attīstītās infrastruktūras dēļ? * ... [[filologs]] un [[diplomāts]] '''[[Gints Jegermanis]]''' ir bijis [[Latvijas vēstnieks Igaunijā]], [[Latvijas vēstnieks Dānijā|Dānijā]] un [[Latvijas vēstnieks Zviedrijā|Zviedrijā]], kā arī pastāvīgais pārstāvis [[ANO]] [[Ņujorka|Ņujorkā]]? * ... '''[[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]]''' partija "[[Kuldīgas novadam]]" ieguva 9 no 15 pašvaldības deputātu vietām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stele Salm Louvre AO5009.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[aramiešu raksts]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no 22 burtiem un tiek rakstīts no labās uz kreiso pusi; tā vienkāršotā un viegli pielāgojamā forma ietekmēja daudzu citu [[rakstība|rakstu sistēmu]] attīstību, ieskaitot [[ebreju raksts|ebreju]], [[sīriešu valoda|sīriešu]] un [[arābu rakstība|arābu rakstību]]? * ... '''[[Magličs]]''' [[Dināru kalniene|Dināru Alpos]], uz [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] un [[Melnkalne]]s robežas, ir Bosnijas un Hercegovinas augstākā virsotne, savukārt Melnkalnē tas ir tikai 14. augstākais kalns? * ... '''[[Ludzas Lielā sinagoga]]''' ir vecākā saglabājusies koka [[sinagoga]] [[Baltijas reģions|Baltijas reģionā]] un viena no senākajām sinagogām [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Egypt.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ēģiptes karogs|Ēģiptes karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā uz baltās joslas atrodas [[Saladīns|Saladīna]] zelta ērglis, kas ir arī [[Ēģiptes ģerbonis]]? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Dānijā]]''' un '''[[Latvijas vēstnieks Norvēģijā|Norvēģijā]]''' bija [[Frīdrihs Grosvalds]] — no 1919. gada aprīļa diplomātiskais pārstāvis [[Zviedrija|Zviedrijā]], vēlāk arī [[Norvēģija|Norvēģijā]] un [[Dānija|Dānijā]], bet no 1921. gada marta ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs [[Skandināvija]]s valstīs ar rezidenci [[Stokholma|Stokholmā]]? * ... [[Starptautiskā Florbola federācija|Starptautiskās Florbola federācijas]] '''[[IFF Pasaules rangs|rangā]]''' [[Latvijas florbola izlase|Latvjas vīriešu izlase]] atrodas 4. vietā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Moscow museum bus RAF (9696360756).jpg|border|right|200px]] * ... [[Rīgas autobusu fabrika]]s pirmais patstāvīgi ražotais [[transportlīdzeklis|transportlīdzekļa]] modelis '''[[RAF-251]]''' <small>(attēlā)</small> bija izviedots uz [[GAZ-51]] šasijas? * ... [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas]] [[starpplanētu zonde]] [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] pavadoņa [[Eiropa (pavadonis)|Eiropas]] izpētei '''''[[Europa Clipper]]''''', tika palaista [[2024. gads kosmonautikā|2024. gada]] 14. oktobrī, un plānots, ka [[kosmiskais aparāts]] pie Jupitera ieradīsies [[2030. gads|2030. gada]] aprīlī? * ... [[Urāli|Urālu]] kalnu turpinājums [[Jugras pussala|Jugras pussalā]] '''[[Paihojs]]''' orogrāfiski tālāk turpinās [[Vaigača|Vaigačas salā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Libyandesertcscott.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Lībijas tuksnesis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no sausākajām un karstākajām vietām uz [[Zeme]]s, kur dienas [[gaisa temperatūra]] var sasniegt +50 °C, bet naktī nokrist līdz 0 °C, un [[nokrišņu daudzums]] daudzviet nepārsniedz 5 mm gadā? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Ķīnas Tautas Republikā]]''' bija [[Pēteris Pildegovičs]], kurš no 1998. līdz 2000. gadam darbojās kā pagaidu pilnvarotais lietvedis? * ... daži [[dzērieni]] un [[ēdieni]] var gan apmierināt '''[[slāpes]]''', gan pastiprināt tās; piemēram, [[Spirti|alkohols]] un [[kafija]] darbojas kā [[diurētiķi]], kas pastiprina šķidruma izdalīšanos un var padarīt slāpes stiprākas? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF-10 Festival.jpg|border|right|200px]] * ... [[mikroautobuss|mikroautobusu]] '''[[RAF-10 Festivāls|RAF-10 "Festivāls"]]''' <small>(attēlā)</small> uz automašīnas [[GAZ M-20 "Pobeda"]] agregātu bāzes ražoja [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autobusu fabrikā]] no 1957. līdz 1959. gadam? * ... '''[[Somijas florbola izlase]]''' ir uzvarējusi piecos no 15 vīriešu [[Pasaules čempionāts florbolā|Pasaules čempionātiem]]? * ... [[Ēģipte]]s valdnieces [[Kleopatra VII|Kleopatras VII]] un [[Romas impērija|Romas]] diktatora [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] dēls '''[[Cezarions]]''' bija pēdējais [[Ptolemaju dinastija]]s valdnieks Ēģiptē un īslaicīgi valdīja kā līdzvaldnieks kopā ar māti; pēc Kleopatras nāves Romas imperators [[Oktaviāns]] pavēlēja Cezarionu nogalināt, lai izbeigtu jebkādus iespējamos Cēzara varas mantiniekus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orkhon River Valley (25156799927).jpg|border|right|200px]] * ... savas kulturālās attīstības plaukumā '''[[Orhonas ieleja]]''' [[Mongolija]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> bija plašās [[Čingishans|Čingishana]] 13. gadsimta [[Mongoļu impērija]]s galvaspilsētas Karakorumas vieta? * ... pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Latvijas vēstnieks Spānijā]]''' rezidēja [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], un arī pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]] pirmā vēstniece [[Aina Nagobads-Ābola]] bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā un Spānijā ar rezidenci Parīzē? * ... no [[Latvija]]s sportistiem labāko rezultātu '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās]]''' uzrādīja [[kārtslēcējs]] [[Valters Kreišs]], ieņemot astoto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kirkwall Harbour.jpg|border|right|200px]] * ... [[Orkneju salas|Orkneju salu]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Kērkvola]]''' <small>(attēlā)</small> vēstures avotos pirmoreiz minēta [[1046. gads|1046. gadā]] Orknejiešu sāgā? * ... '''[[Polārie Urāli]]''' atrodas [[mūžīgais sasalums|mūžīga sasaluma]] joslā, un šeit ir skarbs krasi [[kontinentāls klimats]]: ziemā [[gaisa temperatūra]] var nokrist līdz −55 °C, bet vasaras ir īsas, [[sniegs]] nokūst [[jūnijs|jūnija]] beigās un uzsnieg [[septembris|septembra]] sākumā? * ... neskatoties uz savu nehigiēnisko dzīvesveidu '''[[Amu Hādžī]]''' no [[Irāna]]s nodzīvoja līdz 94 gadu vecumam un nomira dažus mēnešus pēc pirmās mazgāšanās vairāk nekā 60 gadu laikā, uz kuru viņu pierunāja ciema iedzīvotāji? <!--dyk diena --> [[Attēls:Béziers - 54704365001.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Bēzjē]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām pilsētām [[Francija|Francijā]] — pētījumi liecina, ka [[Senā Grieķija|sengrieķu]] Bēzjē [[kolonija]] ir datēta ar 575. gadu p.m.ē.? * ... pirmais '''[[Latvijas vēstnieks Austrijā]]''' pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s bija vēlākās [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Egils Levits]]? * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] politiķi, priesteri un pedagogu '''[[Augustīns Vološins|Augustīnu Vološinu]]''', kurš [[1938. gads|1938. gadā]] kļuva par [[Karpatu Ukraina]]s pirmo un vienīgo prezidentu, [[1945. gads|1945. gadā]] apcietināja [[PSRS]] varas iestādes, un viņš mira [[Butirku cietums|Butirku cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:English Riding Saddle.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[segli]]''' <small>(attēlā)</small> nodrošina [[Jātnieks|jātniekam]] ērtību un stabilitāti, palīdzot sadalīt jātnieka svaru un tādējādi pasargājot dzīvnieku no pārmērīga spiediena uz [[Mugura|muguru]], un uzlabojot kontroli pār [[zirgs|zirgu]]? * ... [[Lisabonas "Benfica"]] ir '''[[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausa futbolā]]''' veiksmīgākā komanda ar 26 trofejām 38 finālspēlēs? * ... 1 '''[[Samoa tala]]''' sastāv no 100 sene? <!--dyk diena --> [[Attēls:The waterside of the houses on Twageos Road, Lerwick - geograph.org.uk - 6015394.jpg|border|right|200px]] * ... [[Šetlenda]]s administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Lērika]]''' <small>(attēlā)</small> ir dibināta 17. gadsimtā kā [[siļķes|siļķu]] [[zveja]]s [[osta]], bet jau 1708. gadā tā kļuva par Šetlendas galvaspilsētu? * ... [[1990. gads|1990. gada]] sākumā '''[[Slovēnijas Sociālistiskā Republika|Slovēnijas Sociālistiskās Republikas]]''' valdība likvidēja [[Slovēnijas Komunistu līga|Komunistu līgas]] [[Vienpartijas sistēma|vienpartijas sistēmu]], izveidoja daudzpartiju demokrātiju un īsi pēc tam no valsts nosaukuma svītroja "Sociālistiskā", bet [[Slovēnija]]s neatkarību pasludināja [[1991. gads|1991. gada]] 25. jūnijā? * ... '''[[šaušana olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no deviņiem [[sporta veidi]]em, ko iekļāva pirmajās modernajās [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs Atēnās]] [[1896. gads|1896. gadā]], un tā bija visās sekojošajās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]], izņemot [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904.]] un [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Irfaan Ali (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Gajānas prezidenti|prezidenta]] '''[[Irfāns Ali|Irfāna Ali]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā [[Gajāna]] piedzīvo strauju ekonomisko attīstību, īpaši pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kas padarījušas valsti par vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē? * ... [[1928. gads|1928. gadā]] [[Albānija|Albāniju]] pasludināja par [[Monarhija|monarhiju]] — '''[[Albānijas Karaliste (1928—1939)|Albānijas Karalisti]]''', bet valsts prezidentu Ahmetu Muhtaru beju Cogolli pasludināja par karali [[Zogu I]]? * ... '''[[destilēts ūdens]]''' ir piemērots dažādiem rūpnieciskiem un zinātniskiem nolūkiem, bet ikdienas dzeršanai tas nav piemērots, un tiek ieteikts [[ūdens]] ar dabīgiem [[minerāli]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:One week in Latvia from East to West and back - panoramio (19).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Mihaila iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas ienāk [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] teritorijā caur Mihaila vārtiem <small>(attēlā)</small>, ir nosaukta par godu Krievijas lielkņazam Mihailam Pavlovičam, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim? * ... '''[[skaņas piesārņojums|skaņas piesārņojuma]]''' izraisītie [[dzirde]]s traucējumi ir izplatīts nepārejošs arodkaitīgums, un pasaulē no tā cieš apmēram 120 miljoni cilvēku? * ... izdomāta naidīga valsts [[Baltkrievija]]s ziemeļrietumos '''[[Veišnorija]]''', ko [[Krievijas Bruņotie spēki]] izmantoja [[2017. gads|2017. gada]] militāro mācību "Zapad-2017" scenārijā, ātri kļuva populāra Baltkrievijas [[internets|interneta]] vidē, kur lietotāji izveidoja satīrisku "Veišnorijas" kustību, radot karogus, pases, sociālo tīklu un izdomātu vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Hand on the Hill - geograph.org.uk - 32409.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Rietumu salas]]''' jeb Ārējās Hebridu salas <small>(attēlā)</small> ir vienīgais apgabals [[Skotija|Skotijā]], kurā vairākums runājošo lieto [[skotu gēlu valoda|skotu gēlu valodu]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] [[basketbolists]] '''[[Dāvis Rozītis]]''' savā pirmajā profesionālajā sezonā pēc atgriešanās no [[NCAA]] čempionāta [[ASV]] kļuva par [[Latvija]]s čempionu, kad "[[Valmiera/Ordo]]" vienīgo reizi vēsturē uzvarēja [[Latvijas Basketbola līga]]s čempionātā, bet pēc tam spēlējis [[Igaunija|Igaunijā]], [[Polija|Polijā]] un daudzos [[Spānija]]s klubos? * ... [[cilvēki]]em ir astoņi '''[[priekšzobi]]''', bet, piemēram, [[oposumi]]em ir 18 priekšzobi, savukārt [[bruņneši]]em nav neviena? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinotherium.jpg|border|right|200px]] * ... dažas izmirušo '''[[dinoteriīdi|dinoteriīdu]]''' sugas pieder pie lielākajiem zināmajiem [[snuķaiņi]]em, kas skaustā bija vairāk nekā 4 metrus augsti, un svēra ap 12 tonnām, kas būtiski pārsniedz mūsdienu [[Āfrikas ziloņi|Āfrikas ziloņu]] izmērus un padara tos par vieniem no lielākajiem sauszemes [[zīdītāji]]em <small>(attēlā dienvidu dinoterijs)</small>? * ... trimdas [[latvieši|latviešu]] inženieris, pētnieks, rakstnieks un fotogrāfs '''[[Ivars Sīlis]]''' kopš 1944. gada dzīvo [[Dānija|Dānijā]] un [[Grenlande|Grenlandē]], un viņš ir daudzu darbu par Grenlandi autors? * ... '''[[mazie dzerokļi]]''' [[bērni]]em izaug kā [[piena zobi]], un pēc tam nomainās, bet lielie '''[[dzerokļi]]''' uzreiz izšķiļas kā pamatzobi, turklāt pēdējais dzeroklis, saukts par [[gudrības zobs|gudrības zobu]], izšķiļas jau pieaugušā vecumā no 17 līdz 25 gadiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:UigLoch.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī fizioģeogrāfiski [[Ārējās Hebridu salas|Ārējo Hebridu salu]] lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lūisa un Herisa]]''' <small>(attēlā Lūisas ainava)</small> ir viena [[sala]], vietējie iedzīvotāji uz to atsaucas kā uz divām atsevišķām salām — Lūisu ziemeļos un Herisu dienvidos, ko atdala līdz 799 m augsti kalni? * ... '''[[deviācija]]''' ir vietējo [[Magnētiskais lauks|magnētisko lauku]] izraisīta [[Kompass|kompasa]] kļūda, kuru kopā ar [[variācija (ģeogrāfija)|variāciju]] jāņem vērā aprēķinot precīzus peilējumus? * ... [[Gajāna]]s daļa uz rietumiem no '''[[Esekibo (upe)|Esekibo upes]]''' ir [[Esekibo (strīdus teritorija)|strīdus teritorija]] ar [[Venecuēla|Venecuēlu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mastodon color.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka izmirušie [[ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[mastodontīdi]]''' barojās pārsvarā, apgraužot [[koki|koku]] un [[krūmi|krūmu]] [[lapas]] un zarus, jo to žokļi ir piemēroti spēcīgam vertikālam sakodienam un daudz mazākā mērā smalcināšanai ar sānisku kustību palīdzību <small>(attēlā Amerikas mastodonts)</small>? * ... [[Vācija]]s uzņēmums '''''[[Rheinmetall AG]]''''' specializējas [[Militāra tehnika|militārās tehnikas]], ieroču sistēmu un munīcijas ražošanā, un ir viens no vadošajiem [[Eiropa]]s aizsardzības nozares uzņēmumiem, sadarbojoties ar daudzu valstu bruņotajiem spēkiem? * ... [[Krievi|krievu]] izcelsmes emigrants un avantūrists '''[[Boriss Skosirevs]]''' [[1934. gads|1934. gadā]] īslaicīgi kļuva par [[Andora]]s karali un izdeva vairākus dekrētus, tomēr viņa valdīšana bija īslaicīga (12 dienas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Engures luterāņu baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Engures luterāņu baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no retajām koka [[Baznīca (celtne)|baznīcām]] [[Kurzeme|Kurzemē]] un vienīgā [[Tukuma novads|Tukuma novadā]], kas nav pārbūvēta par mūra dievnamu? * ... '''[[2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanas|2025. gada Valmieras novada domes vēlēšanās]]''' partijas "[[Valmierai un Vidzemei]]" kandidāti ieguva 13 no 19 deputātu vietām? * ... '''[[lielie dzerokļi|lielo dzerokļu]]''' funkcija atspoguļojas to [[latīņu valoda|latīniskajā]] nosaukumā ''molaris'', kas nozīmē dzirnakmens? <!--dyk diena --> [[Attēls:Azov. History, Archaeology and Paleontology Museum-Reserve. Deinotherium P4300150 2350 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī ārēji izmirušie [[ziloņveidīgie]] [[snuķaiņi]] '''[[dinoteriji]]''' atgādina mūsdienu [[Ziloņi|ziloņus]], tiem bija daudz lokanāks kakls un tievākas [[ekstremitātes]], kā arī triecējzobi, kas auga no [[Apakšžoklis|apakšžokļa]] un bija vērsti uz leju un atpakaļ <small>(attēlā ''Deinotherium giganteum'' [[skelets]])</small>? * ... [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas apkaimē]] esošā '''[[Mendeļejeva iela]]''' ir nosaukta par godu [[Krievija]]s [[ķīmiķis|ķīmiķim]] [[Dmitrijs Mendeļejevs|Dmitrijam Mendeļejevam]], bet 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Marks Rotko|Marka Rotko]] ielu, tomēr pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? * ... [[Viktorijas ezers|Viktorijas ezera]] lielākā pieteka '''[[Kagera]]''' sākas no [[Rveru|Rveru ezera]] uz [[Ruanda]]s un [[Burundi]] robežas, un pēc 60 km Kagerā ieplūst tās lielākā pieteka '''[[Ruvuvu]]''', kas kopā ar tās pieteku '''[[Ruvjironza|Ruvjironzu]]''' tiek uzskatītas par [[Nīla]]s tālāko augšteci? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pūres baznīca. 2000-10-28.jpg|border|right|200px]] * ... [[1967. gads Latvijā|1967. gadā]] '''[[Pūres luterāņu baznīca|Pūres luterāņu baznīcā]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzņemtas filmas "[[Kad lietus un vēji sitas logā]]" epizodes, kā rezultātā cieta dievnama interjers — tika sabojātas [[ērģeles]], sasistas [[vitrāža]]s un izgriezta altārglezna? * ... '''[[2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanas|2025. gada Jūrmalas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] vadītais [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] saraksts, iegūstot 6 no 15 deputātu vietām? * ... [[Kanāda]]s un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[Seriāls|televīzijas seriālam]] '''"[[Mērdoka noslēpumi]]"''' ir iznākušas 19 sezonas (kopā 329 sērijas)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Knight Gomphotherium.jpg|border|right|200px]] * ... pēdējās divas izmirušo [[Ziloņveidīgie|ziloņveidīgo]] [[Snuķaiņi|snuķaiņu]] '''[[gomfoterīdi|gomfoterīdu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Ģints (bioloģija)|ģintis]], kas dzīvoja [[Ziemeļamerika]]s dienvidos un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], izdzīvoja līdz [[pleistocēns|pleistocēna]] beigām pirms apmēram 12 000 gadiem, kad pēc [[cilvēks|cilvēku]] ierašanās tie izmira kopā ar citām megafaunas sugām? * ... '''[[piena zobi]]''' attīstās jau [[Embrijs|embrionālajā]] attīstības stadijā un izšķiļas (izlaužas cauri [[smaganas|smaganām]] un kļūst mutē redzami) agrā [[bērnība|bērnībā]], tie parasti izkrīt un nomainās ar pastāvīgajiem [[zobi]]em? * ... no 2009. līdz 2013. gadam [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Baraks Obama|Baraka Obamas]] administrācijā '''[[Stīvens Ču]]''' bija enerģētikas ministrs, kļūstot par pirmo [[Nobela prēmija]]s laureātu, kurš ieņēmis šo amatu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amager Rugporter (4941931513).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[porteris|portera]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir cēlies no [[Londona]]s ostu strādniekiem un krāvējiem, kuru vidū šis [[alus]] sava lētuma, sātīguma un stipruma dēļ bija īpaši iecienīts? * ... '''[[2025. gada Liepājas domes vēlēšanas|2025. gada Liepājas domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekšējā [[Liepājas domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Gunārs Ansiņš|Gunāra Ansiņa]] vadītais [[Liepājas partija]]s saraksts, iegūstot 9 no 15 deputātu vietām? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] [[basketbolists]] '''[[Anatolijs Šundels]]''', kurš 2024. gada pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s klubam [[BK Ogre]], ir spēlējis Ukrainas U-18 un U-20 izlasē, bet no 2020. līdz 2024. gadam bija pieaugušo [[Ukrainas basketbola izlase]]s dalībnieks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tripod easel.jpg|border|right|150px]] * ... tradicionāli [[mākslinieks]] pie '''[[molberts|molberta]]''' <small>(attēlā)</small> strādā stāvus, taču tā augstumu var pietiekami regulēt, lai tas ļautu gleznot sēdus? * ... '''[[Armēnijas revolūcija (2018)|2018. gada Samtainā revolūcija]]''' [[Armēnija|Armēnijā]] sākotnēji notika, reaģējot uz [[Seržs Sargsjans|Serža Sargsjana]] trešo pilnvaru termiņu pēc kārtas kā [[Armēnijas premjerministru uzskaitījums|premjerministram]], bet vēlāk paplašinājās pret valdošo Republikāņu partiju, kas bija pie varas kopš [[1999. gads|1999. gada]]? * ... [[1997. gads|1997. gada]] sacelšanos [[Albānija|Albānijā]] lielā mērā izraisīja vairāku '''[[Piramīdu shēmas Albānijā|piramīdu shēmu]]''' neveiksme; šīs shēmas, kas pieauga līdz bezprecedenta mērogam attiecībā pret valsts ekonomiku, noveda pie tā, ka daudzi [[albāņi]] zaudēja naudu un īpašumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Samoa.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] [[Samoa karogs|Samoa karogā]] <small>(attēlā)</small> simbolizē drosmi un asinis, kas izlietas cīņās par valsts neatkarību, bet [[zilā krāsa]] simbolizē debesis un brīvību, uz tās izvietotās piecas baltās, piecstūrveida zvaigznes veido [[Dienvidu Krusts|Dienvidu Krusta]] zvaigznāju? * ... '''[[2025. gada Daugavpils domes vēlēšanas|2025. gada Daugavpils domes vēlēšanās]]''' pārliecinošu uzvaru guva iepriekšējā [[Daugavpils domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Andrejs Elksniņš|Andreja Elksniņa]] vadītais "[[Sarauj, Latgale!]]" saraksts, iegūstot 14 no 15 deputātu vietām? * ... [[1937. gads|1937. gada]] '''[[korejiešu deportācija Padomju Savienībā]]''' bija daļa no [[Josifs Staļins|Staļina]] režīma plašākām represijām un etniskās tīrīšanas politikām, kā rezultātā 173 000 etnisko [[korejieši|korejiešu]] tika izvesti no [[Tālie Austrumi|Tālo Austrumu]] pierobežas reģioniem uz neapdzīvotām tuksnešainām vietām [[Kazahstāna|Kazahstānā]] un [[Centrālāzija|Vidusāzijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fly River.PNG|border|right|150px]] * ... pēc caurteces apjoma [[Grīva|grīvā]] [[Jaungvineja]]s upe '''[[Flaja]]''' ir lielākā upe [[Okeānija|Okeānijā]] un ir starp 20 lielākajām [[upe|upēm]] pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Navahu nācija]]''' (līdz 1969. gadam — Navahu indiāņu rezervāts) ir lielākā [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] pašpārvaldes teritorija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kas atrodas trīs štatos: [[Arizona|Arizonā]], [[Jūta|Jūtā]] un [[Ņūmeksika|Ņūmeksikā]]? * ... lai gan '''[[ufoloģija]]''' nav atzīta par oficiālu [[zinātne]]s nozari, tā piesaista gan entuziastus, gan pētniekus, kuri cenšas izskaidrot dīvainus novērojumus debesīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pola Tai view from Mount Alava Adventure Trail.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Tutuila]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un apdzīvotākā [[ASV Samoa]] sala, kurā atrodas arī tās [[galvaspilsēta]] [[Pagopago]]? * ... '''[[2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanas|2025. gada Rēzeknes domes vēlēšanās]]''' uzvaru guva iepriekš no amata atbrīvotā [[Rēzeknes domes priekšsēdētājs|domes priekšsēdētāja]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandra Bartaševiča]] vadītais partiju "[[Latvija pirmajā vietā]]" un "[[Kopā Latvijai]]" saraksts, iegūstot 8 no 13 deputātu vietām? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s spēlētājs '''[[Eduards Tralmaks]]''' 2025. gada martā noslēdza divvirzienu līgumu ar [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] klubu [[Detroitas "Red Wings"]], bet sekojošo sezonu aizvadīja tās fārmklubā [[Amerikas hokeja līga|Amerikas hokeja līgā]] [[Grandrepidsas "Griffins"]]; sezonas gaitā viņš tika izsaukts uz "Red Wings", tomēr laukumā NHL spēlēs tā arī nedevās? <!--dyk diena --> [[Attēls:1 Myles Lewis-Skelly arsenal 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2025. gada martā '''[[Mailss Lūiss-Skellijs]]''' <small>(attēlā)</small> saņēma savu pirmo izsaukumu uz [[Anglijas futbola izlase]]s spēlēm pret [[Albānijas futbola izlase|Albāniju]] un [[Latvijas futbola izlase|Latviju]], un 18 gadu un 176 dienu vecumā gūstot vārtus pirmajā spēlē, viņš kļuva par jaunāko [[Anglija]]s [[futbolists|futbolistu]], kurš guvis vārtus debijā izlasē? * ... [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] uz rietumiem no [[Urāli]]em sastopamā '''[[mansu valoda]]''' ir [[apdraudēta valoda]], jo to prot ap 2200 cilvēku, galvenokārt [[mansi]], lai gan to kopskaits ir ap 12 000 cilvēku? * ... [[latvieši|latviešu]] [[grafiķis]] '''[[Vilhelms Krūmiņš]]''' kopā ar [[Rihards Zariņš|Rihardu Zariņu]] radīja [[Latvijas Republikas ģerbonis|Latvijas Republikas ģerboņa]] attēlu un ir veidojis pirmo [[Latvijas Republika]]s [[banknote|naudaszīmju]] metus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khan Tengri 87 (461) Пик Победы (7439 м). Ледник Южный Иныльчек.jpg|border|right|200px]] * ... līdz '''[[Dženiša smaile]]s''' <small>(attēlā no alpīnistu nometnes)</small> uzmērīšanai [[1943. gads|1943. gadā]] par [[Tjanšans|Tjanšana]] augstāko virsotni tika uzskatīts 7010 m augstais [[Hantengri]]? * ... pēc [[referendums|referenduma]], kura likumību apstrīdēja gan [[Ukraina]], gan lielākā daļa starptautiskās sabiedrības, {{dat|2014|3|18||bez}} [[Krievijas Valsts Dome|Krievijas parlaments]] un [[Krievijas prezidents|prezidents]] [[Vladimirs Putins]] oficiāli apstiprināja [[Krima]]s un [[Sevastopole]]s '''[[Krimas aneksija|aneksiju]]''' [[Krievijas Federācija]]s sastāvā? * ... 1960. gada [[Francija]]s un [[Itālija]]s [[Krimināltrilleris|krimināltrillera]] filma '''"[[Spožajā saulē]]"''', kuras režisors ir [[Renē Klemāns]], ir balstīta uz romānu ''The Talented Mr. Ripley'', kuram 1999. gadā izdots jauns ekranizējums — "[[Talantīgais misters Riplijs]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kukenan Tepuy at Sunset.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gvajānas plakankalne]]''' <small>(attēlā [[Roraima (kalns)|Roraimas kalns]])</small> ir viens no reģioniem ar visaugstāko [[Bioloģiskā daudzveidība|bioloģisko daudzveidību]] pasaulē, un tajā ir daudz [[Endēms|endēmu]] sugu? * ... '''[[Grieķu genocīds Osmaņu impērijā]]''' notika laikā no [[1914. gads|1914.]] līdz [[1923. gads|1923. gadam]], un tā ietvaros tika sistemātiski iznīcināta [[Grieķi|grieķu]] minoritāte, īpaši [[Pontas grieķi|Pontas grieķu]] kopiena, kas dzīvoja [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastē [[Osmaņu impērija]]s teritorijā? * ... '''[[Vestfālenes Karaliste]]''' bija [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[Francijas Pirmā impērija|franču impērijas]] [[satelītvalsts]], kas pastāvēja [[Vācija|Vācijā]] no 1807. līdz 1813. gadam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Sudan.svg|border|right|200px]] * ... zilais [[trijstūris]] '''[[Dienvidsudānas karogs|Dienvidsudānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē [[Nīla|Nīlas upi]], bet zelta zvaigzne — vienotību un cerību? * ... '''[[ostarbaiteri]]''' bija [[Trešais reihs|nacistiskās Vācijas]] režīma termins, ko [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja, lai apzīmētu [[Darbaspēks|darbaspēku]], ko piespiedu kārtā deportētēja uz Vāciju no [[Austrumeiropa]]s, galvenokārt no okupētajām teritorijām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], lai strādātu [[Piespiedu darbs|piespiedu darbu]]? * ... '''[[Sieviešu statuss senajās Atēnās|Sieviešu juridiskās tiesības senajās Atēnās]]''' bija ierobežota: viņas netika uzskatītas par [[pilsoņi]]em un nevarēja piedalīties politiskajā dzīvē vai balsot, viņas bija atkarīgas no [[vīrieši|vīrieša]] aizbildniecības — sākotnēji no tēva, vēlāk no vīra vai cita radinieka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dominospiel.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[domino]]''' <small>(attēlā)</small> saknes meklējamas [[13. gadsimts|13. gadsimtā]] [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]], kur sākotnēji tika spēlētas līdzīgas spēles ar kauliņiem, bet [[Eiropa|Eiropā]] domino kļuva populārs 18. gadsimtā, īpaši [[Francija|Francijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur spēle ieguva mūsdienās zināmo formu? * ... [[Vācija]]s ziemeļos izveidotā '''[[Hannoveres Karaliste]]''' no 1814. līdz 1837. gadam atradās [[Personālūnija|personālūnijā]] ar [[Lielbritānijas karaļi]]em? * ... '''[[parhēlijs]]''' jeb saules suņi rodas, kad [[Saule]]s gaisma laužas un atstarojas no [[ledus]] kristāliem augstajos [[Spalvmākoņi|spalvu mākoņos]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Andorra.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Andoras ģerbonis|Andoras ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> vairogs ir sadalīts četros laukos, un katrs no tiem simbolizē kādu no [[Andora]]s kopvaldniekiem vai vēsturiskajiem aizbildņiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[karikatūrists]] un feļetonists '''[[Jānis Dreslers]]''' kļuva populārs ar karikatūrām un četrrindēm par Burbuļtēvu un Burbuļmāti, Jefiņu, Sprukstiņu, Slīmestu u.c.; pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Latvijas okupācija]]s viņu sodīja ar 15 gadiem ieslodzījuma par pretpadomju propagandu, tomēr pēc atgriešanās viņa karikatūras publicēja arī žurnāls "[[Dadzis (žurnāls)|Dadzis]]"? * ... [[Padomju Savienība]]s [[kosmonaute]] '''[[Svetlana Savicka (kosmonaute)|Svetlana Savicka]]''' kļuva par otro sievieti pasaulē, kas lidojusi [[kosmoss|kosmosā]], un pirmo sievieti, kas [[1984. gads|1984. gadā]] veikusi [[Iziešana atklātā kosmosā|iziešanu atklātā kosmosā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viskūžu sala 09.jpg|border|right|200px]] * ... [[Usmas ezers|Usmas ezera]] vidusdaļā esošā '''[[Viskūžu sala]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[Latvija]]s ezeru [[sala]]? * ... [[1944. gads|1944. gada]] 23. maijā '''[[Vestfālenes halle]]''' tika iznīcināta [[Bombardēšana|bombardēšanā]]., kurā gāja bojā tūkstošiem [[karagūstekņi|karagūstekņu]] (šeit bija karagūstekņu nometne ''Stalag VI D''), bet tūlīt pēc kara, [[1945. gads|1945. gadā]], [[Dortmunde]]s pilsētas dome pieņēma lēmumu par Vestfālenes halles atjaunošanu? * ... '''[[Bojomas ūdenskritumi]]''', ko agrāk sauca par Stenlija ūdenskritumiem, veido robežu starp [[Kongo (upe)|Kongo upes]] lejteci un tās augšteci '''[[Lualaba|Lualabu]]''', nodalot divus upes kuģojamos posmus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ethiopia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Etiopijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no vecākajiem [[Āfrika]]s [[karogs|karogiem]], un tā [[krāsas]] kļuvušas par simbolu daudzām Āfrikas valstīm? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigām '''[[Sabiedroto okupētā Austrija]]''' tika sadalīta četrās okupācijas zonās, un to kopīgi pārvaldīja [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]], [[ASV]] un [[Francijas Pagaidu valdība|Francija]], arī [[Vīne]] tika sadalīta līdzīgi, bet Vīnes centrālo rajonu kolektīvi pārvaldīja Sabiedroto kontroles padome? * ... '''[[Besarābijas bulgāri]]''' ir pārceļotāju pēcteči no [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] [[Bulgārija]]s uz [[Besarābija|Besarābiju]], kura 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē tika nodota [[Krievijas Impērija]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:День Победы в Сакском районе, 2022, 33.jpg|border|right|200px]] * ... pēc tam, kad '''[[vecmāmiņa ar sarkano karogu|vecmāmiņa ar sarkano karogu Anna Ivanova]]''' sniedza interviju, kurā atzina ka tas, ka [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievija uzbrukusi Ukrainai]], ir "ļoti slikti" un tagad viņa [[PSRS karogs|sarkano karogu]] esot aizmetusi, [[Krievija]]s varas iestādes pārtrauca viņas tēla popularizēšanu <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kauņa|Kauņā]] dzimušais [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbols|basketbola]] tiesnesis '''[[Ģedimins Petraitis]]''' tiesā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] spēles kopš 2014. gada un ir viens no nedaudzajiem Eiropā dzimušajiem tiesnešiem, kas strādājuši šajā līgā? * ... [[Osteolepjveidīgās|osteolepjveidīgo kārtas]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģints]] '''[[latviji]]''', kas dzīvoja [[paleozojs|paleozoja ērā]], [[Augšdevons|augšdevona]] [[Frānas stāvs|frānas stāvā]], ir nosaukta [[Latvija]]s vārdā, pamatojoties uz tur atrastajiem tipiskās sugas pārstāvjiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Greenland.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Grenlandes ģerbonis|Grenlandes ģerbonī]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlots [[Leduslācis|polārlācis]], kas stāv uz pakaļkājām, simbolizējot Grenlandes dabas varenību un polārlāča nozīmi vietējā kultūrā? * ... sākotnējais '''[[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] nosaukums bija Aleksandra iela — par godu Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrālei, kura atradās tagadējā Andreja Pumpura skvērā (katedrāle tika uzbūvēta no 1856. līdz 1864. gadam, uzspridzināta 1969. gadā)? * ... lai apspiestu '''[[Protesti Kazahstānā (2022)|protestus Kazahstānā 2022. gada janvārī]]''' [[Kazahstānas prezidents|prezidents]] [[Kasims Žomarts Tokajevs]] izsludināja ārkārtas stāvokli un lūdza palīdzību no [[Kolektīvās drošības līguma organizācija]]s, kā rezultātā [[Kazahstāna|Kazahstānā]] tika ievests [[Krievija]]s un citu valstu karaspēks? <!--dyk diena --> [[Attēls:Khabib nurmagomedov.jpg|border|right|150px]] * ... [[avāri|avāru]] tautības [[Krievija]]s profesionālais [[jauktā cīņas māksla|jauktās cīņas mākslas]] (MMA) sportists '''[[Habibs Nurmagomedovs]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[musulmaņi|musulmaņu]] sportists, kurš ieguvis [[Ultimate Fighting Championship|UFC]] čempiona titulu, un plaši atzīts par vienu no visu laiku labākajiem MMA cīkstoņiem? * ... [[Grenlande]]s ziemeļos esošā [[ASV]] '''[[Pitufikas Kosmosa spēku bāze]]''' (agrāk Tūles Gaisa bāze) ir Ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmas sastāvdaļa, kas uzrauga [[gaisa telpa|gaisa telpu]] virs [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], lai atklātu [[ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] palaišanas pazīmes? * ... pēc trīs mēnešus ilgušām cīņām [[1920. gads|1920. gada]] '''[[Vļoras karš|Vļoras karā]]''' tika parakstīts miera līgums starp [[Itālija|Itāliju]] un [[Albānija|Albāniju]], saskaņā ar kuru Itālijas valdība apņēmās atzīt Albānijas neatkarību, teritoriālo integritāti un suverenitāti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Greenland.svg|border|right|200px]] * ... divās krāsās sadalītais aplis '''[[Grenlandes karogs|Grenlandes karogā]]''' <small>(attēlā)</small> attēlo [[saule|sauli]], kas lec virs [[ledāji]]em, simbolizējot [[Grenlande]]s dabas skaistumu un vietējo kultūru? * ... '''[[Bārtas iela (Rīga)|Bārtas iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] tika izveidota ar [[Rīgas dome|pašvaldības domes]] lēmumu 2015. gadā, piešķirot ielas statusu brauktuvei, kurā atradās Šampētera ielas adreses, taču vēsturiski Bārtas ielas nosaukums ir bijis netālajai paralēlajai [[Fridriha Candera iela]]i? * ... mūsdienās [[Armēnija]]s dienvidos esošajai '''[[Sjunikas marze]]i''' ir stratēģiska nozīme, jo tas ir vienīgais Armēnijas reģions, kas robežojas ar [[Irāna|Irānu]], nodrošinot svarīgu saimniecisko un ģeopolitisko savienojumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Volodymyr Zelenskyy in 2022.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Volodimirs Zelenskis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sestais '''[[Ukrainas prezidents]]'''? * ... '''[[Protesti Gruzijā pēc parlamenta vēlēšanām (2024)|protesti pēc 2024. gada Gruzijas parlamenta vēlēšanām]]''' sākās tūlīt pēc vēlēšanām un pastiprinājās pēc valdības paziņojuma par iestāšanās sarunu apturēšanu ar [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]] līdz 2028. gadam; demonstranti pulcējās [[Tbilisi]] ielās, bieži saskaroties ar policijas spēku, kas izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus? * ... parasti '''[[liellaiva]]s''' tiek pārvietotas ar [[velkoņi]]em vai līdzīgiem specializētiem [[kuģi]]em, taču ir sastopamas arī pašgājējas liellaivas, lai gan to ātrums un manevrētspēja ir neliela? <!--dyk diena --> [[Attēls:WK040202 polsstok karalis.jpg|border|right|200px]] * ... 2026. gada 28. februārī [[Grieķija]]s čempionātā vieglatlētikā telpās '''[[Emmanuils Karalis]]''' <small>(attēlā)</small> pārvarēja 6,17 metrus, kļūstot par otro augstāko lēcienu veikušo [[kārtslēcējs|kārtslēcēju]] vēsturē pēc [[Armands Duplantiss|Armanda Duplantisa]]? * ... '''[[Kazaņas ieņemšana]]''' [[1552. gads|1552. gadā]] iezīmēja [[Kazaņas haniste]]s iekļaušanu [[Krievijas cariste]]s sastāvā, kas deva [[Maskavija]]i iespēju nostiprināt varu [[Pievolga|Volgas reģionā]] un turpināt paplašināšanos [[Sibīrija]]s virzienā? * ... [[Gajs Ričijs|Gaja Ričija]] 1998. gada ''[[neo-noir]]'' [[kriminālkomēdija]] '''"[[Nav dūmu bez stobriem]]"''' guva finansiālus panākumus, nopelnot vairāk nekā 28 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 1,4 miljonu dolāru budžeta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilzenbergas manor 2018.jpg|border|right|200px]] * ... pēc [[Latvijas-Lietuvas robeža]]s nospraušanas šķīrējtiesas lēmuma [[1921. gads|1921. gadā]] [[Ilzu pagasts|Ilzu pagastu]] sadalīja un tā dienvidu daļu daļu ar '''[[Ilzes muiža|Ilzes muižu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pievienoja [[Lietuvas Republika]]i? * ... '''[[Otrā Kosovas kauja]]''' [[1448. gads|1448. gada]] oktobrī starp [[Ungārija]]s karaļa [[Jānošs Huņadi|Jānoša Huņadi]] vadītajiem kristiešu spēkiem un [[Osmaņu impērija]]s armiju sultāna [[Murads II|Murada II]] vadībā bija viena no nozīmīgākajām kaujām Osmaņu ekspansijas laikā [[Balkānu pussala|Balkānos]], kurā kristieši cieta smagu sakāvi? * ... '''[[Autonomā Padomju Baškīrijas Republika]]''' bija vienīgā autonomā republika [[Krievijas SFPR]] sastāvā, kas izveidota, pamatojoties uz līgumattiecībām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nureyev 9 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... [[1961. gads|1961. gadā]], viesojoties ar trupu [[Parīze|Parīzē]], [[baletdejotājs]] '''[[Rūdolfs Nurejevs]]''' <small>(attēlā)</small> atteicās atgriezties [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un pieprasīja politisko patvērumu [[Francija|Francijā]], kļūstot par vienu no pirmajiem augsta līmeņa māksliniekiem, kas [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā pārbēga uz Rietumiem? * ... amerikāņu [[Roks|rokgrupa]] '''''[[The Strokes]]''''' ir iedvesmojusi tādas grupas kā ''[[Arctic Monkeys]]'', ''[[The Killers]]'' un ''[[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]''? * ... ziemeļu—dienvidu virzienā 137 km garumā izstieptais '''[[Atlins]]''' tiek uzskatīts par [[Jukonas upe]]s izteku? <!--dyk diena --> [[Attēls:An Endangered Great Knot Calidris tenuirostris feeding at the Tasitolu salt lakes.jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s ziemeļaustrumu [[tundra|tundrā]] ligzdojošajam '''[[garknābja šņibītis|garknābja šņibītim]]''' <small>(attēlā)</small> ir raksturīga tāla [[putnu migrācija|migrācija]], sasniedzot [[Āzija]]s dienvidus un arī [[Austrālija]]s piekrastes? * ... '''[[zeltainais stafilokoks]]''' ir daļa no cilvēka mikrobioma, bieži sastopams augšējos elpceļos un uz [[āda]]s; lai gan tipiski starp stafilokoku un cilvēku valda komensālisms, tas tomēr var kļūt par oportūnistisku [[Patogēns|patogēnu]], izraisot ādas infekcijas, tostarp [[Abscess|abscesus]], [[impetigo]], [[Infekcijas slimība|elpceļu infekcijas]] un saindēšanos ar pārtiku? * ... '''[[2024. gada Baltijas kauss futbolā]]''' bija īpašs ar to, ka pirmo reizi tajā piedalījās arī [[Fēru Salu futbola izlase]] kā viesu komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saccharomyces cerevisiae SEM.jpg|border|right|200px]] * ... jau kopš seniem laikiem mikroskopiskā, [[eikarioti]]skā vienšūnas [[sēne]] '''[[maizes raugs]]''' <small>(attēlā [[elektronmikroskops|elektronmikroskopā]])</small> ir ticis izmantots [[maize]]s, [[alus]] un [[vīns|vīna]] ražošanā? * ... [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 4. maijā [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s 35. gadadienā '''[[Talsu baltais koris]]''' [[Markus Riva]]s vadībā uzvarēja šova '''"[[Koru kari (ceturtā sezona)|Koru kari]]"''' 4. sezonā? * ... [[Lietuvieši|lietuviešu]] tautas [[pasaka]] '''"[[Egle, zalkšu karaliene]]"''' ir viena no viszināmākajām [[Balti|baltu tautu]] pasakām? <!--dyk diena --> [[Attēls:St. Clement Church Skopje 3.jpg|border|right|200px]] * ... [[modernisms|modernisma stila]] '''[[Svētā Ohridas Klementa baznīca]]''' <small>(attēlā)</small> ir nozīmīgākā [[Maķedonijas pareizticīgā baznīca|Maķedonijas pareizticīgās baznīcas]] katedrāle? * ... '''[[Cilvēka genoma projekts]]''' no 1990. gada līdz 2003. gadam bija vēsturē lielākais sadarbības projekts [[bioloģija]]s nozarē? * ... teorija '''"[[Austrija — pirmais nacisma upuris]]"''' kļuva par [[Austrija]]s sabiedrības fundamentālu mītu, kas ļāva iepriekš sīviem politiskajiem pretiniekiem, piemēram, sociāldemokrātiem un konservatīvajiem katoļiem, apvienoties un atgriezt bijušos nacistus sociālajā un politiskajā dzīvē; Austrija gandrīz pusgadsimtu noliedza, ka starp to un politisko režīmu no 1938. līdz 1945. gadam pastāv pēctecība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turkish prime minister Tansu Çiller in Brussels.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Tansu Čillera]]''' <small>(attēlā)</small> no 1993. līdz 1996. gadam bija [[Turcijas premjerministre]] un ir pazīstama kā pirmā un līdz šim vienīgā sieviete šajā amatā? * ... '''[[Pretīgās pārtikas muzejs|Pretīgās pārtikas muzejā]]''' [[Malme|Malmē]], [[Zviedrija|Zviedrijā]] ir izstādīti aptuveni 80 dažādi pārtikas produkti no visas pasaules, tostarp grauzdēta [[jūrascūciņa]] no [[Peru]], "[[Kasu marcu]]" siers no [[Sardīnija]]s, "Surströmming" pūdētā [[siļķe]] no Zviedrijas, [[Islande]]s delikatese "hakarli" (fermentēta [[Grenlande]]s [[haizivs]] gaļa), auglis [[duriāns]] u.c.? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Ņujorkas "Knicks"]] [[basketbolists]] '''[[Džeremijs Sohans]]''' ir dzimis [[ASV]], jauktā [[poļi|poļu]] un amerikāņu ģimenē, bet jauniešu basketbolā pārstāvējis [[Anglija]]s un [[Polija]]s izlases, tomēr 2021. gadā debitēja pieaugušo [[Polijas basketbola izlase|Polijas basketbola izlasē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gregory the Illuminator mosaic on Pammakaristos Church in Constantinople.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Gregors Apgaismotājs]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīts par to, kurš padarīja [[Armēnija|Armēniju]] par pirmo valsti pasaulē, kas oficiāli pieņēma [[kristietība|kristietību]] kā [[valsts reliģija|valsts reliģiju]]? * ... [[Turcija]]s ziemeļrietumu pilsēta '''[[Iznika]]''' senatnē bija pazīstama kā Nīkaja un bija nozīmīgs centrs [[Romas impērija|Romas]] un [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju laikos? * ... '''[[Detroitas upe]]''' uz [[ASV]] un [[Kanāda]]s robežas, kas savieno [[Sentklēras ezers|Sentklēras ezeru]] un [[Ēri ezers|Ēri ezeru]], ir viens no pasaulē noslogotākajiem iekšzemes ūdensceļiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Asparagales - Agave tequilana - 5.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[tekilas agave]]''' <small>(attēlā)</small> ir ekonomiski nozīmīgs resurss [[Meksika]]s [[Halisko|Halisko štatam]], jo tā ir galvenā sastāvdaļa [[tekila]]s ražošanā? * ... [[devons|devona]] [[osteolepidīdi|osteolepidīdu]] [[latviji|latviju ģints]] tipisko sugu '''''[[Latvius grewingki]]''''' 1933. gadā aprakstīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], nosaucot to vācbaltiešu [[ģeologs|ģeologa]] [[Konstantīns Grēvinks|Konstantīna Grēvinka]] vārdā? * ... '''[[morāvieši]]em''' ir sava [[kultūra]], [[dialekti]] un vēstures mantojums, kas atšķiras no pārējās [[Čehija]]s, īpaši [[Bohēmija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi.svg|border|right|150px]] * ... [[ķīniešu rakstzīmes]] '''[[haņdzi]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī [[japāņu rakstība]]s [[kandži]] un [[korejiešu rakstība]]s [[handža]]s pamatā? * ... triju [[ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieks [[igauņi|igauņu]] [[tramplīnlēkšana|tramplīnlēcējs]] '''[[Arti Aigro]]''' 2019. gada martā [[Planīca (Slovēnija)|Planīcā]] lidojumos ar slēpēm treniņā veica 228 metrus tālu lēcienu, uzstādot neoficiālu [[Igaunija]]s rekordu? * ... '''[[1500. gads Latvijā|1500. gada]]''' 31. janvārī savā rezidencē [[Piltenes pils|Piltenes pilī]] nomira [[Kurzemes bīskaps]] [[Mārtiņš Levics]], un pēc [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] virsmestra Frīdriha lūguma [[Romas pāvests]] viņa vietā par bīskapu apstiprināja [[Miķelis Skulteti|Miķeli Skulteti]], tomēr vinš Kurzemi nesasniedza, jo nomira jau tā paša gada novembrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Niagara Falls - ON - Niagarafälle.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Niagāras upe]]''', kurā atrodas [[Niagāras ūdenskritums]] <small>(attēlā)</small>, iztek no [[Ēri ezers|Ēri ezera]] ziemeļaustrumu gala un ietek [[Ontārio ezers|Ontārio ezera]] dienvidrietumos? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] uzņēmuma ''[[SpaceX]]'' [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''Crew Dragon'' lidojums '''''[[Fram2]]''''' bija četru neprofesionālu [[kosmonauts|kosmonautu]] misija, ko finansēja un vadīja ķīniešu izcelsmes [[Malta]]s [[kriptovalūta|kriptovalūtu]] uzņēmējs [[Čuņs Vans]]? * ... lai gan lielākā daļa valstu ir atteikušās no '''[[kaujas gāzes|kaujas gāzu]]''' pielietošanas, 21. gadsimtā ir reģistrēti vairāki incidenti, kur šādi ieroči tomēr ir tikuši izmantoti, īpaši civiliedzīvotāju ietekmēšanai bruņoto konfliktu zonās, piemēram, [[Sīrija|Sīrijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiitakegrowing.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[šitake]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no populārākajām un visplašāk audzētajām [[sēnes|sēnēm]] pasaulē, ko jau vairākus gadsimtus izmanto gan gastronomijā, gan [[Tradicionālā medicīna|tradicionālajā medicīnā]]? * ... no 18. gadsimta beigām aizvien pieauga kustība pret [[verdzība|verdzību]] — [[abolicionisms]], un [[Britu impērija]] oficiāli aizliedza '''[[vergu tirdzniecība|vergu tirdzniecību]]''' 1807. gadā, bet [[Amerikas Savienotās Valstis]] — 1808. gadā? * ... '''[[Padomju kosmosa programma]]''' bija viena no visambiciozākajām un inovatīvākajām programmām 20. gadsimtā, kas radīja globālu sacensību starp [[PSRS ]] un [[ASV]] — tā saukto "Kosmosa sacensību"; neskatoties uz agrīnajiem panākumiem, PSRS zaudēja sacensību par cilvēka nosēšanos uz [[Mēness]], jo ASV ''[[Apollo 11]]'' misija [[1969. gads|1969. gadā]] ļāva cilvēkiem pastaigāties pa Mēness virsmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Plantsisal.jpg|border|right|150px]] * ... no '''[[sizala agave]]s''' <small>(attēlā)</small> iegūst stingru šķiedru — sizala šķiedru, kuru tradicionāli izmanto [[Virve|virvēm]] un auklām, un tai ir daudz citu lietojumu, tostarp [[Papīrs|papīra]], [[Audums|auduma]], apavu, [[Cepure|cepuru]], [[Soma|somu]], [[Paklājs|paklāju]], ģeotekstilmateriālu un [[Šautriņu mešana|šautriņu]] dēļu ražošanā? * ... '''[[rīcins]]''' ir ārkārtīgi [[inde|toksisks]] — pat ļoti nelielas devas var būt nāvējošas cilvēkam, tam nav zināmas [[pretinde]]s, un ārstēšana ir tikai simptomātiska? * ... termins '''"[[Vendi (Pomerānija)|vendi]]"''' vēsturiskajos avotos tika lietots, lai apzīmētu dažādas [[Slāvu valodas|slāviski]] runājošas tautas, īpaši tās, kas dzīvoja aiz [[Elba]]s un [[Zāle (upe)|Zāles]] upēm, kas tolaik iezīmēja [[Vācieši|vācu]] un slāvu pasaules robežu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jadeite Sodium aluminum silicate Burma 3025.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[žadeīts]]''' <small>(attēlā)</small> ir vērtīgs pusdārgakmens, kas vēsturiski izmantots [[juvelierizstrādājumi|juvelierizstrādājumos]], mākslas priekšmetos un rituālajos priekšmetos, īpaši [[Ķīna|Ķīnā]], [[Meksika|Meksikā]] un [[Maiju civilizācija|maiju civilizācijā]]? * ... [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]] '''[[Džeks Kveids]]''' ir aktieru [[Mega Raiena|Megas Raienas]] un [[Deniss Kveids|Denisa Kveida]] dēls? * ... '''[[Lihtenšteina 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteinu 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' pārstāvēja tikai viens sportists, [[riteņbraucējs]] Romano Punteners, un tā bija viena no mazākajām olimpiskajām delegācijām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muscari botryoides 002.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[mazā muskare|mazās muskares]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]], kā arī tā ir ieviesusies daudzviet citur pasaulē? * ... '''[[Vendi (Āfrika)|vendi]]''' ir viena no [[Dienvidāfrika]]s oficiāli atzītajām etniskajām grupām, un vendu valoda ([[čivenda]]) ir viena no 11 [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] valstī? * ... '''[[pēdu fetišisms]]''' ir viens no visizplatītākajiem fetišismiem un var ietvert aizraušanos ar [[pēda|pēdu]] izskatu, pieskaršanos, smaržu, apavu valkāšanu, masāžu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ithaki-Vathy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Grieķija]]s rietumu daļā esošā '''[[Itaka (sala)|Itaka]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par leģendārā varoņa [[Odisejs|Odiseja]] dzimteni, kā aprakstīts [[Homērs|Homēra]] eposā "[[Odiseja]]"? * ... '''[[Britu Kipra]]s''' laika mantojums [[Kipra|Kiprā]] ietver [[Labās un kreisās puses satiksme|kreisās puses satiksmi]], [[Akrotiri un Dekelija|divas atlikušās militārās bāzes]], kas atrodas [[Lielbritānija]]s suverenitātē, kā arī salas elektrotīkli ir izbūvēti pēc britu standartiem, un tiek lietotas britu stila rozetes? * ... tiek uzskatīts, ka izzudusī '''[[hazāru valoda]]''' bija radniecīga [[čuvašu valoda]]i, atšķiroties no vairākuma citu [[tjurku valodas|tjurku valodu]], bet no tās ir saglabājušies tikai fragmenti, piemēram, personvārdi, tituli un daži dokumenti [[Ebreju alfabēts|ebreju alfabētā]], tāpēc to pilnībā rekonstruēt nav iespējams? <!--dyk diena --> [[Attēls:Barak River in Silchar.jpg|border|right|200px]] * ...[[Dienvidāzija]]s upe '''[[Meghna]]''' <small>(attēlā augštecē)</small> kopā ar [[Ganga|Gangu]] un [[Brahmaputra|Brahmaputru]] veido pasaulē lielāko Gangas [[upes delta|deltu]]? * ... '''[[Florences Republika]]i''', kas bija viena no ietekmīgākajām [[Itālija]]s pilsētvalstīm [[Viduslaiki|viduslaikos]] un [[renesanse]]s laikā, bija raksturīgs sarežģīts pārvaldes modelis un aktīva pilsoņu līdzdalība politikā, kā arī īpaša nozīme [[māksla]]s, [[literatūra]]s un [[zinātne]]s attīstībā? * ... viens no [[Turcija]]s politiķa '''[[Binali Jildirims|Binali Jildirima]]''' atpazīstamākajiem politiskajiem sasniegumiem ir nozīmīgā loma Turcijas pārejā no [[parlamentārisms|parlamentāras]] uz [[prezidentālisms|prezidentālu]] pārvaldes formu — viņš kļuva par pēdējo [[Turcijas premjerministrs|Turcijas premjerministru]], pirms šis amats tika likvidēts [[2018. gads|2018. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Myrtos Beach, Kefalonia.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kefalonija]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā no [[Grieķija]]s [[Jonijas salas|Jonijas salām]]? * ... no '''[[Sicīlijas arābu valoda]]s''' vēlāk attīstījās [[maltiešu valoda]] — vienīgā [[Semītu valodas|semītu valoda]] [[Eiropa|Eiropā]], kas tiek rakstīta [[Latīņu raksts|latīņu alfabētā]] un lietota kā [[valsts valoda]]? * ... pirmo olimpisko medaļu '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs]]''' ieguva [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], ko izcīnīja [[vieglatlēts]] [[Igs Fabriss Zango]] [[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|trīssoļlēkšanas sacensībās]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katerina Sakellaropoulou, October 2022 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Katerina Sakellaropulu]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Grieķijas prezidents|Grieķijas prezidente]] no 2020. līdz 2025. gadam, ir vēsturē pirmā [[sieviete]], kas ievēlēta šajā amatā? * ... [[Gruzija|Gruzijā]] sastopamajai '''[[megreļu valoda]]i''' nav oficiāla statusa, tā netiek izmantota ne izglītībā, ne valsts pārvaldē, un tai nav standartizētas [[rakstība]]s tradīcijas, lai gan pēdējos gados vērojami atsevišķi centieni veidot mācību materiālus un literāros darbus? * ... kopš 2025. gada '''[[Uzbekistānas hokeja izlase]]s''' galvenais [[treneris]] ir [[latvieši|latviešu]] speciālists [[Normunds Sējējs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:GorbachevMS.jpg|border|right|150px]] * ... [[PSKP CK]] locekļi nobalsoja par '''[[PSRS prezidents|PSRS prezidenta]]''' amata izveidi [[1990. gads|1990. gada]] 7. februārī, un 14. martā [[Mihails Gorbačovs]] <small>(attēlā)</small> tika ievēlēts par pirmo un vienīgo PSRS prezidentu? * ... pēc [[Turcijas iebrukums Kiprā|Turcijas militārā iebrukuma Kiprā 1974. gadā]] valsts tika sadalīta divās daļās, kur '''[[Kipras turki]]''' pārcēlās galvenokārt uz salas ziemeļiem ([[Ziemeļkipra|Ziemeļkipru]]), bet [[Kipras grieķi]] — dienvidiem? * ... '''[[Komadugu Jobe]]''' ir [[Čada ezers|Čada ezera]] otra lielākā pieteka pēc [[Šari]], veidojot 2,5 % no kopējā ūdens pieplūduma ezerā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Libya.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Lībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika atjaunots [[2011. gads|2011. gadā]] pēc [[Muammars Kadāfi|Muammara Kadāfi]] režīma krišanas? * ... '''[[Sicīlijas arābu iekarojumi]]''' ievadīja gandrīz divus gadsimtus ilgu [[islāms|islāma]] klātbūtni [[Sicīlija|salā]], kuras laikā izveidojās '''[[Sicīlijas emirāts]]'''? * ... 2003. gadā izveidotās grupas ''[[Astro'n'out]]'' līdere un vokāliste '''[[Māra Upmane-Holšteine]]''' ir precējusies ar mūziķi [[Goran Gora|Jāni Holšteinu-Upmani]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jennifer Coolidge at the 2024 Toronto International Film Festival 6 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[aktrise]] '''[[Dženifera Kūlidža]]''' <small>(attēlā)</small> 1999. gadā guva savu lielo izrāvienu, atveidojot Džanīnu Stifleri jeb "Stiflera mammu" filmā "[[Amerikāņu pīrāgs]]", kas guva lielus komerciālus panākumus visā pasaulē; 2001. gadā viņa atkārtoti atveidoja šo lomu filmā "[[Amerikāņu pīrāgs 2]]", bet vēlāk tajā pašā gadā viņai bija nozīmīga otrā plāna loma filmā "Gudrā blondīne"? * ... vēsturiskā [[grieķu valoda]]s forma '''[[koinē]]''' bija vispārēja saziņas valoda (''[[lingua franca]]'') visā [[Hellēnisms|hellēniskajā pasaulē]], apvienojot dažādus grieķu [[Dialekts|dialektus]]? * ... '''[[Harijs Mihelsons]]''' ir viens no zinātniskās [[ornitoloģija]]s pamatlicējiem [[Latvija|Latvijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Chad.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Čadas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir gandrīz identisks [[Rumānijas karogs|Rumānijas karogam]]? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 25. martā [[ASV]] militāro mācību laikā '''[[Pabrades poligons|Pabrades poligonā]]''' [[Lietuva|Lietuvā]] pazuda kāpurķēžu transporta glābšanas automašīna '''[[M88 remonta evakuācijas mašīna|M88]]''', kurā atradās 4 karavīri; dienu vēlāk transportlīdzekli atrada iegrimušu [[purvs|purvā]] vismaz 5 metru dziļumā, un visa tā ekipāža gāja bojā? * ... ar '''[[Austrālijas akts|Austrālijas aktu]]''', kas tika pieņemts [[1986. gads|1986. gadā]], tika pilnībā pārtraukta [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] un [[Apvienotās Karalistes karaļnams|karaļnama]] vara pār [[Austrālija]]s likumdošanu un tiesām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kwidzyn zamek (dron cropped).jpg|border|right|200px]] * ... parasti [[pils|pilīs]] [[tualete]]s tika ierīkotas erkeros, taču lielajās pilīs, kurās uzturējās liels garnizons, higiēnas nolūkos bija nepieciešama atsevišķa, no pārējās pils teritorijas atdalīta konstrukcija, tādēļ [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] pilīs būvēja '''[[danskers|danskerus]]''' <small>(attēlā priekšā pa kreisi danskers [[Kvidzina]]s pilī)</small>? * ... viena '''[[Islandes krona]]''' tiek dalīta 100 auraros, lai gan pašlaik aurari vairs netiek lietoti? * ... pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[žurnālists|žurnālistu]] un [[literāts|literātu]] '''[[Ernests Runcis (Arnis)|Ernestu Runci (Arni)]]''' apcietināja un apsūdzēja noziegumos pret [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] un [[Markss|Marksa]] mācību un ieslodzīja [[Usoļlags|Usoļlaga soda nometnē]], kur viņš miris 1943. gada 30. jūlijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Katun Chemal.jpg|border|right|200px]] * ... [[Oba]]s kreisā satekupe '''[[Katuņa]]''' <small>(attēlā)</small> sākas no Geblera ledāja [[Beluha]]s dienvidu nogāzē [[Altajs|Altajā]]? * ... '''[[2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona|2025. gada Latvijas futbola Virslīgas sezonā]]''' par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] čempioniem ceturto reizi kļuva ''[[Riga FC]]'' [[futbolisti]], bet sezonas labākais vārtu guvējs bija [[RFS]] spēlējošais [[Darko Lemajičs]] no [[Serbija]]s, kurš guva 28 vārtus? * ... '''[[terioloģija]]''' ir [[zooloģija]]s [[zinātne]]s nozare, kas pēta [[zīdītāji|zīdītājus]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Republic of China.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1928. gads|1928. gadā]] un kopš [[1949. gads|1949. gada]] tiek lietots [[Taivāna (sala)|Taivānā]], ko pēc [[Ķīnas pilsoņu karš|Ķīnas pilsoņu kara]] beigām ieņēma [[Ķīnas Republika]]s valdība, atkāpjoties no [[Kontinentālā Ķīna|kontinentālās Ķīnas]] pēc komunistu spēku uzvaras? * ... '''[[senā baznīcslāvu valoda]]''' ieņēma centrālu vietu [[pareizticība|pareizticīgās]] un daļēji arī [[katoļu baznīca]]s [[liturģija|liturģijā]], kļūstot par baznīcas valodu daudzām [[slāvi|slāvu]] tautām un būtiski ietekmējot [[slāvu valodas|slāvu valodu]] attīstību, bet līdz mūsdienām ir saglabājusies [[baznīcslāvu valoda]]s formā pareizticīgo liturģiskajā praksē? * ... '''[[mošošana]]''' parasti notiek dzīvās [[mūzika]]s koncertos, īpaši tādos, kuros tiek izpildīta agresīva mūzika, piemēram, [[pankroks]], [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagais metāls]] vai [[metālkors]], un tā norisinās speciālā zonā pie skatuves, ko sauc par mošpitu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] slavenais [[zīmējums]] '''[[Vitrūvija cilvēks]]''' <small>(attēlā)</small> atspoguļo [[senie romieši|seno romiešu]] [[arhitekts|arhitekta]] [[Vitrūvijs|Vitrūvija]] uzskatus par ideālajām [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeņa]] proporcijām? * ... '''[[kromaņonieši]]''', kas [[Eiropa|Eiropā]] parādījās pirms aptuveni 40 000 gadu, bija fiziski līdzīgi [[Cilvēks|mūsdienu cilvēkiem]] — tiem bija augsts [[pieres kauls]], izteikts [[zods]] un [[smadzenes|smadzeņu]] tilpums aptuveni 1600 cm³, kas ir līdzīgs vai pat nedaudz lielāks nekā mūsdienu cilvēkam? * ... [[Padomju Savienība]] daļēji atklāja negadījumu, kas notika ar ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējamo kosmosa kuģi '''[[7K-T № 39]]''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gadā]], jo tas notika, gatavojoties kopīgajam ar [[ASV]] projektam ''Apollo-Sojuz'', kura lidojums notika trīs mēnešus vēlāk? <!--dyk diena --> [[Attēls:Marmaris harbor (aerial view), Muğla Province, southwest Turkey, Mediterranean.jpg|border|right|250px]] * ... mūsdienās [[Turcija]]s dienvidrietumu pilsēta '''[[Marmarisa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visstraujāk augošajām tūrisma pilsētām reģionā? * ... '''[[kultūrslānis]]''', ko pēta [[Arheoloģija|arheoloģijā]], satur cilvēku darbības rezultātā radušās materiālās paliekas — [[Artefakts|artefaktus]], piemēram, būvju atliekas, pārtikas atkritumus un citus pierādījumus par cilvēku klātbūtni un darbību noteiktā vietā un laikā? * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] '''[[Lendlīze]]s''' programmas beigām [[1945. gads|1945. gadā]] tās ietvaros tika sniegta [[ASV]] palīdzība vairāk nekā 50 miljardu [[ASV dolārs|dolāru]] apmērā (mūsdienu naudā pārsniedz 600 miljardus dolāru); apmēram 31 miljards dolāru tika piešķirts [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijai]], bet ap 11 miljardi — [[Padomju Savienība]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:MussakasMeMelitsanesKePatates01.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan musaka ir tradicionāls siltais [[ēdiens]] vairākās [[Balkānu pussala|Balkānu]] un [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] tautu virtuvēs, vispazīstamākā ir [[grieķi|grieķu]] '''[[musaka]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras popularitāti veicināja grieķu šefpavārs Nikolaoss Celemendess, padarot to par vienu no atpazīstamākajiem grieķu virtuves simboliem? * ... '''[[1997. gada Āzijas finansiālā krīze|1997. gada Āzijas finansiālo krīzi]]''' izraisīja pārmērīga ārvalstu parādu uzkrāšana, [[valūtas kurss|valūtas kursu]] nestabilitāte un spekulatīvi uzbrukumi reģiona [[valūta|valūtām]], īpaši [[Taizemes bats|Taizemes batam]]? * ... likumi par '''[[seksuālās piekrišanas vecums|seksuālās piekrišanas vecumu]]''' dažādās jurisdikcijās ir ļoti atšķirīgi, lai gan lielākoties tas ir noteikts robežās no 14 līdz 18 gadiem (izņemot dažas valstis, kur tas ir no 12 vai 13 gadiem), bet daudzas [[musulmaņi|musulmaņu]] valstis un [[Vatikāns]] atļauj [[dzimumattiecības]] tikai pēc [[laulība]]s noslēgšanas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Archimedes screw.JPG|border|right|200px]] * ... lai gan '''[[Arhimēda skrūve]]s''' <small>(attēlā)</small> izgudrojums bieži tiek piedēvēts [[Arhimēds|Arhimēdam]], pastāv liecības, ka līdzīgas ierīces tika izmantotas [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] un arī [[Senā Divupe|Divupē]] jau pirms viņa dzīves laika 3. gadsimtā p.m.ē.? * ... '''[[Grieķu Baktrijas valsts]]''', kas pastāvēja [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] no aptuveni 250. līdz 125. gadam p.m.ē., bija nozīmīgs [[senie grieķi|grieķu]] kultūras un Austrumu civilizāciju saplūsmes punkts, kalpojot par starpnieku starp [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģiona]] un [[Dienvidāzija]]s kultūrām? * ... [[Irāka]]s rietumu daļā esošā '''[[Anbāras muhāfaza]]''' ar platību aptuveni 138 500 km² ir Irākas lielākā muhāfaza pēc platības? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dinkelsbuehl Kirchturm West.jpg|border|right|200px]] * ... 14. gadsimtā [[Nīderlande|Nīderlandē]] un [[Beļģija|Beļģijā]] uzplauka jumta '''[[dakstiņi|dakstiņu]]''' ražošana, kad valdība noteica ugunsdrošu [[būvmateriāli|būvmateriālu]] izmantošanu, lai samazinātu [[ugunsgrēks|ugunsgrēku]] risku <small>(attēlā dakstiņu jumti [[Vācija|Vācijā]], Dinkelsbīles pilsētā)</small>? * ... '''[[latīņi|latīņu]]''' kultūra, valoda un tiesību principi kļuva par pamatu vēlākajai [[Senā Roma|Romas civilizācijai]] un būtiski ietekmēja visu [[Rietumu civilizācija|Rietumu civilizāciju]], bet no [[latīņu valoda]]s vēlāk attīstījās [[romāņu valodas]], un tā arī kļuva par baznīcas, zinātnes un tiesību starptautisko valodu gadsimtiem ilgi? * ... '''[[1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde|1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes]]''' ekspozīcija kalpoja par pamatu [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs|Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja]] izveidei? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maria Kalesnikava 2020-08.png|border|right|200px]] * ... viena no [[Baltkrievijas iedzīvotāju protesti (2020—2021)|Baltkrievijas 2020. gada demokrātisko protestu]] līderēm '''[[Marija Kaļesņikava]]''' <small>(attēlā)</small> [[2020. gads|2020. gada]] septembrī tika apcietināta, un 2021. gadā viņai piesprieda 11 gadu cietumsodu, apsūdzot par "ekstrēmistisku grupu organizēšanu"? * ... '''[[Anatolijas ejālets]]''' bija viena no [[Osmaņu impērija]]s pirmajām un nozīmīgākajām provincēm, kas pastāvēja no 1393. līdz 1867. gadam? * ... 2022. gadā sadarbībā ar [[Uzbekistāna]]s valdību sākās projekts ''WikiStipendiya,'' kas paredzēja valsts finansējumu '''[[Vikipēdija uzbeku valodā|Vikipēdijai uzbeku valodā]]''' gandrīz miljona [[eiro]] apmērā, taču kopiena izrādījās negatava šim pieplūdumam, daudzi jaunie raksti bija nekvalitatīvi mašīntulkojumi, un tā rezultātā ievērojami cieta Vikipēdijas uzticamība? <!--dyk diena --> [[Attēls:Apiaceae - Peucedanum cervaria-3.JPG|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[briežu rūgtdille]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijusi sastopama ļoti reti — vienīgā zināmā atradne [[Koknese]]s parka malā [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] applūdināta, izveidojot [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; suga ierakstīta [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] nulles kategorijā? * ... valsts dienvidos esošā '''[[Basras muhāfaza]]''' ir [[Irāka]]s svarīgākais [[nafta]]s rūpniecības centrs, un tajā atrodas [[osta]]s un Irākas vienīgā piekļuve jūrai? * ... '''[[Korora|Kororā]]''', kas līdz 2006. gadam bija [[Palau]] [[galvaspilsēta]], dzīvo 56 % valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Haliaeetus leucoryphus -Corbett National Park, Uttarakhand, India-8.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Pallasa ērglis|Pallasa ērgļa]]''' <small>(attēlā)</small> plašais [[izplatības areāls]] ir maldinošs, jo suga ir reta un izolēta visā tā areālā? * ... '''[[Lielā pagānu armija]]''' bija [[dāņi|dāņu]] [[vikingi|vikingu]] armija, kas 9. gadsimta beigās iekaroja [[Anglija]]s austrumu daļu? * ... [[mūzika]]s [[izglītības iestāde]]s '''[[konservatorija]]s''' nosaukuma izcelsme ir radusies no [[viduslaiki|viduslaiku]] [[bērnu nams|bērnu namiem]], kuru audzēkņi (''conservati'') varēja iegūt arī muzikālo izglītību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Turaida Burg Turaida Turm Außen.JPG|border|right|150px]] * ... [[viduslaiku pils]] galvenais [[sargtornis]] '''[[donžons]]''' <small>(attēlā [[Turaidas pils]] donžons)</small> bieži vien kalpoja arī kā dzīvojamā telpa pilskungam? * ... '''[[Bābilas muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir vēsturiski nozīmīga teritorija, kur atradās senā [[Babilona]]s pilsēta? * ... [[Austrālija]]s centrālajā daļā esošajā '''[[Simpsona tuksnesis|Simpsona tuksnesī]]''' ir raksturīgs ekstrēmi sauss klimats — vidējais nokrišņu daudzums 150 mm/gadā, bet vidējā temperatūra {{nobr|+28 °C}}, maksimālā — virs {{nobr|50 °C}}? <!--dyk diena --> [[Attēls:Castagnola 2022.JPG|border|right|200px]] * ... pēc [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas [[Rainis]] un [[Aspazija]] emigrēja uz [[Šveice|Šveici]] un dzīvoja '''[[Kastaņola|Kastaņolā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz 1920. gadam; mūsdienās šeit atrodas [[muzejs]], kas veltīts Rainim un Aspazijai? * ... [[Palau]] '''[[Sonsorola|Sonsorolas štata]]''' iedzīvotāji runā sonsoroliešu valodā, kuras kopējais runātāju skaits tiek lēsts ap 400 cilvēkiem, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārpus Sonsorolas? * ... '''[[Oškalna iela (Daugavpils)|Oškalna iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir izveidota 20. gadsimta vidū un nosaukta [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] partizāna, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbinieka [[Otomārs Oškalns|Otomāra Oškalna]] vārdā, bet Daugavpils pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē ticis nolemts saglabāt šo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Šakotis 3799.jpg|border|right|150px]] * ... [[Lietuva|Lietuvā]] '''[[šakotis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no galvenajiem [[deserti]]em [[Lieldienas|Lieldienās]] un [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], kā arī citos īpašos gadījumos, piemēram, [[Kāzas|kāzās]]? * ... '''[[Saladīna muhāfaza]]''' [[Irāka]]s centrālajā daļā ir nosaukta par godu vēsturiskajam karavadonim [[Saladīns|Saladīnam]]? * ... [[Latvija|Latviju]] šķērso '''[[kalnu rūgtdille]]s''' [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robeža — tā valstī ir sastopama retumis, galvenokārt vidus un austrumu daļā, it īpaši [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kyrgyzstan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kirgizstānas karogs|Kirgizstānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas [[saule]] ar 40 stariem, un tās centrā ir tradicionālās [[jurta]]s augšējās daļas — tundukas — attēls, skatīts no iekšpuses? * ... viena no [[Palau]] '''[[Angaura|Angauras štata]]''' [[oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] ir [[japāņu valoda]], un tā ir vienīgā vieta ārpus [[Japāna]]s, kur japāņu valodai ir oficiāls statuss? * ... '''[[Lielais Smilšu tuksnesis|Lielā Smilšu tuksneša]]''' teritorija [[Austrālija|Austrālijā]] ir mazapdzīvota, šeit atrodas dažas nelielas [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] kopienas, kā arī raktuvju ciemati, nozīmīgākais no kuriem ir Telfera [[zelts|zelta]] raktuves un Nifti [[varš|vara]] raktuves? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wien NHM Venus von Willendorf.jpg|border|right|150px]] * ... [[paleolīts|paleolīta]] sieviešu figūriņām, ko kopīgi dēvē par '''[[Paleolīta Venera|Paleolīta Venerām]]''' <small>(attēlā [[Villendorfas Venera]])</small> ir uzsvērtas ķermeņa daļas, kas saistītas ar auglību un dzīvības radīšanu: [[sievietes krūtis|krūtis]], [[vēders]] (bieži attēlots kā [[grūtniece]]s), kamēr [[seja]] parasti nav detalizēta, un [[rokas]] un [[kājas]] ir sekundāras vai ļoti vienkāršotas? * ... '''[[Andidžonas vilojats]]''' atrodas [[Uzbekistāna]]s pašos austrumos, aizņem [[Fergānas ieleja]]s austrumu daļu [[Karadarja]]s krastos? * ... [[1986. gads Latvijā|1986. gadā]] '''[[Rankas muiža]]s''' ēkā tajā izcēlās [[ugunsgrēks]], kas nopostīja muižas labo pusi, pēc ugunsgrēka ēku atjaunoja, bet [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] muižā atkal izcēlās ugunsgrēks, kas to nopostīja pilnībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mezotnes muiza.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1798. gads Latvijā|1798. gadā]]''' pēc Šarlotes fon Līvenas pasūtījuma [[Mežotne|Mežotnē]] tika uzsākti [[Mežotnes muiža|Mežotnes pils]] būvdarbi, un līdz pat [[Pirmais pasaules karš|Pirmajam pasaules karam]] pils palika [[Līvenu dzimta]]s īpašumā <small>(attēlā Mežotne 19. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Sanandresas, Providensijas un Santakatalinas arhipelāgs]]''', kas ir viens no [[Kolumbija]]s departamentiem, aizņem salas un sēkļus [[Karību jūra]]s rietumos ap 700 km no Kolumbijas kontinentālās daļas krasta? * ... '''[[Libērijas dolārs|Libērijas dolāru]]''' bieži lieto paralēli [[ASV dolārs|ASV dolāram]], kas [[Libērija|Libērijā]] ir plaši pieņemts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pteraspidomorphi.gif|border|right|200px]] * ... '''[[pteraspīdveidīgie]]''' <small>(attēlā)</small> bija bruņu plātnēm klāti [[Zivis|zivīm]] līdzīgi organismi, kas parādījās [[Silūrs|silūra]] beigās un nodzīvoja līdz [[Devons|devona]] beigām? * ... [[Uzbekistāna]]s austrumos esošā '''[[Fergānas vilojats|Fergānas vilojata]]''' Rištonas tumans un divas Fergānas tumana daļas ir [[anklāvs|anklāvi]] [[Kirgizstāna]]s teritorijā? * ... '''[[Sentogastina|Sentogastinu]]''' [[Florida]]s ziemeļaustrumos [[1565. gads|1565. gadā]] dibināja [[spāņi|spāņu]] kolonisti, un tā ir vecākā nepārtraukti apdzīvotā eiropiešu apmetne tagadējā [[ASV]] teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bundesarchiv Bild 183-R22014, Magda Goebbels.jpg|border|right|150px]] * ... [[1945. gads|1945. gada]] 1. maijā, vienu dienu pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] pašnāvības, [[Fīrera bunkurs|Fīrera bunkurā]] [[Berlīne|Berlīnē]] '''[[Magda Gebelsa]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar vīru [[Jozefs Gebelss|Jozefu Gebelsu]] ar ārstu palīdzību nogalināja savus sešus bērnus un pēc tam abi izdarīja [[Pašnāvība|pašnāvību]]? * ... '''[[Agadesas reģions]]''' [[Nigēra]]s ziemeļu daļā ir lielākais reģions, aizņemot 52% valsts platības, un atrodas [[Sahāras tuksnesis|Sahāras tuksnesī]]? * ... '''[[Bahamu dolārs]]''' ir fiksēts attiecībā pret [[ASV dolārs|ASV dolāru]] ar kursu 1:1, un abi tiek lietoti paralēli? <!--dyk diena --> [[Attēls:100 Kip (Laos, 1957).jpg|border|right|200px]] * ... vienu '''[[Laosas kips|Laosas kipu]]''' <small>(attēlā)</small> teorētiski veido 100 atti, taču šīs mazākās vienības netiek izmantotas augstās [[inflācija]]s dēļ? * ... '''[[Horezmas vilojats]]''' [[Uzbekistāna]]s rietumos aizņem daļu no Horezmas oāzes [[Amudarja]]s krastos starp [[Kizilkums|Kizilkumu]] ziemeļos un [[Karakums|Karakumu]] dienvidos? * ... cilvēki ar '''[[arahnofobija|arahnofobiju]]''' mēdz [[nemiers|justies neērti]] jebkurā vietā, kur, viņuprāt, varētu atrasties [[zirnekļi]] vai kur ir redzamas to klātbūtnes pazīmes, piemēram, zirnekļu tīkli? <!--dyk diena --> [[Attēls:RAF M2 Stils Front.jpg|border|right|200px]] * ... līdz [[Rīgas autobusu fabrika]]s bankrotam [[1998. gads|1998. gadā]] tika izveidoti tikai divi '''[[RAF-M2 "Stils"]]''' <small>(attēlā)</small> prototipi, kuri pēc bankrota tika nozaudēti, bet 2011. gadā tika atrasti un izstādīti sabiedrībai? * ... '''[[Dakaras reģions]]''' ir [[Senegāla]]s mazākais, bet visapdzīvotākais reģions? * ... '''[[brahuju valoda]]''', kas galvenokārt tiek lietota [[Pakistāna]]s [[Beludžistānas province|Beludžistānas provincē]], kā arī mazākās kopienās [[Afganistāna]]s un [[Irāna]]s pierobežas reģionos, atrodas ģeogrāfiski izolēta no citām [[dravīdu valodas|dravīdu valodām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:14feb Timma tilts 16-800x491.jpg|border|right|200px]] * ... kājnieku [[tilts]] pāri [[Pilsētas kanāls|Pilsētas kanālam]] [[Rīga|Rīgā]], kuram pāri ved īsākais ceļš no [[Latvijas Universitāte]]s ēkas līdz [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālās operas]] namam <small>(attēlā pēc atklāšanas [[1900. gads Latvijā|1900. gadā]])</small>, ir nosaukts par '''[[Timma tilts|Timma tiltu]]''' gleznotāja [[Georgs Vilhelms Timms|Georga Vilhelma Timma]] vārdā? * ... [[Kolumbija]]s '''[[Vaupesas departaments|Vaupesas departamenta]]''' platība ir aptuveni 54 135 km², bet tā ir viena no vismazāk [[urbanizācija|urbanizētajām]] teritorijām valstī, kur dzīvo daudzas [[Autohtons|autohtonu]] kopienas? * ... '''''[[Türksat 6A]]''''' ir pirmais [[Turcija|Turcijā]] būvētais [[sakaru pavadonis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat of arms of Finland 2.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Somijas ģerbonis|Somijas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pašreizējā versija tika oficiāli pieņemta [[1978. gads|1978. gadā]], lai gan tā pamatforma saglabājusies no [[Zviedrijas karaļi|Zviedrijas karaļa]] [[Juhans III|Juhana III]] laikiem, kad tas pirmoreiz tika izmantots kā simbols [[Somija]]i [[Zviedrijas Karaliste|Zviedrijas Karalistē]]? * ... '''[[Tambakundas reģions]]''' ir lielākais [[Senegāla|Senegālā]] pēc platības — aptuveni 42 364 km²? * ... [[spāņi|spāņu]] [[aktrise]] '''[[Karla Sofija Gaskona]]''' plašu uzmanību saņēma pēc galvenās varones lomas muzikālajā kriminālfilmā "[[Emilija Peresa]]", un par šo lomu viņa kopā ar trim savām kolēģēm ieguva [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] balvu kā labākā aktrise, kļūstot par pirmo [[transdzimums|transdzimuma]] aktrisi, kas ieguvusi šo balvu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pseudotsuga menziesii 28021.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[zaļā duglāzija]]''' <small>(attēlā)</small> ir izplatīta [[Ziemeļamerika]]s rietumos, sākot no [[Britu Kolumbija]]s [[Kanāda|Kanādā]] līdz [[Kalifornija]]i un [[Meksika]]i, bet [[Eiropa|Eiropā]] tā tika ieviesta 19. gadsimtā, un šobrīd ir viena no visbiežāk audzētajām svešzemju koku sugām [[Centrāleiropa]]s mežos, pateicoties tās ātrajai augšanai un kvalitatīvajai [[koksne]]i? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Navoji vilojats]]''' pirmoreiz tika izveidots 1982. gadā kā [[Uzbekijas PSR]] Navoji apgabals ar centru [[Navoji]] pilsētā, izdalot teritorijas no [[Karakalpakijas APSR]] un [[Buhāras vilojats|Buhāras]] un [[Samarkandas vilojats|Samarkandas]] apgabaliem; daļa jaunā apgabala teritorijas ziemeļdaļā līdz 1956. gadam bija [[Kazahijas PSR]] sastāvā? * ... '''[[61. Kinoakadēmijas balva]]s''' pasniegšanas ceremonijas [[televīzija]]s pārraidi {{Dat|1989|3|29||bez}} [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]] skatījās vairāk nekā 42 miljoni skatītāju, padarot to par līdz tam laikam visvairāk skatīto ceremoniju, līdz to pārspēja [[70. Kinoakadēmijas balva]]s pasniegšanas ceremonija 1998. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elephant and Kilimanjaro.jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Kilimandžāro reģions|Kilimandžāro reģionā]]''' atrodas [[Āfrika]]s augstākā virsotne — [[Kilimandžāro]] vulkāns <small>(attēlā)</small>? * ... [[1984. gads|1984. gadā]] sausuma dēļ, kas bija izžāvējis avotus un noplicinājis barību, pintupi [[Austrālijas aborigēni|aborigēnu]] grupa, kas dzīvoja tradicionālu [[nomadi|nomadu]] tuksneša dzīvi, izgāja no '''[[Gibsona tuksnesis|Gibsona tuksneša]]''' un pirmoreiz kontaktējās ar pārējiem [[austrālieši]]em; tiek uzskatīts, ka viņi bija pēdējā nekontaktētā cilts [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... '''[[Cialkovska iela]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmijas]] apkaimē, ir nosaukta par godu [[Krievija]]s zinātniekam [[Konstantīns Ciolkovskis|Konstantīnam Ciolkovskim]]; 2022. gadā tika aicināts pārdēvēt šo ielu par [[Jānis Volonts|Jāņa Volonta]] ielu, bet [[Daugavpils]] pilsētplānošanas un būvniecības departamenta sēdē tika nolemts saglabāt tagadējo nosaukumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viimsi Bus 528 AGV Lennusadam Tallinn 12 July 2013.JPG|border|right|200px]] * ... [[1953. gads Latvijā|1953. gadā]] '''[[GZA-651]]''' <small>(attēlā)</small> ražošanu kā RARZ-651 uzsāka arī [[Rīgas autobusu fabrika|Rīgas autoremonta rūpnīca Nr. 2]] (RARZ, topošais RAF)? * ... [[Uzbekistāna]]s '''[[Surhondarjas vilojats]]''' atrodas pašos valsts dienvidos un ir vienīgais, kas robežojas ar [[Afganistāna|Afganistānu]]? * ... [[Maroka]]s ziemeļu pilsēta '''[[Tetuāna]]''' ir pazīstama ar [[Andalūzija]]s kultūras mantojumu, kas veidojies no [[musulmaņi|musulmaņu]] un [[jūdi|jūdu]] kopienām, kas [[rekonkista]]s laikā meklēja patvērumu mūsdienu Marokā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Balloon Safari 2012 06 01 3126 (7522678450).jpg|border|right|200px]] * ... [[Tanzānija]]s '''[[Maras reģions|Maras reģionā]]''' atrodas daļa no Serengeti nacionālā parka <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Honkongas dolārs]]''' ir cieši piesaistīts [[ASV dolārs|ASV dolāram]], un tas ir viena no visvairāk tirgotajām [[valūta|valūtām]] pasaulē? * ... '''[[segmutes]]''' ir bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa [[klase (bioloģija)|klase]], no kurām 20 [[suga]]s dzīvo [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas 8 segmutu sugas? <!--dyk diena --> [[Attēls:SNIM ore train Nouadhibou.jpg|border|right|200px]] * ... [[Mauritānija]]s ziemeļrietumos esošās '''[[Dahlet Nuadibu vilāja]]s''' administratīvais centrs un valsts otra lielākā pilsēta un [[osta]] [[Nuadibu]] specializējas [[zvejniecība|zvejniecībā]] un [[dzelzsrūda]]s eksportēšanā <small>(attēlā Nuadibu rūdas dzelzceļš)</small>? * ... '''[[hroma(III) oksīds]]''' ir ļoti cieta [[viela]], kas nešķīst [[ūdens|ūdenī]] un ir ķīmiski visai inerta? * ... '''[[14. tramvaju maršruts (Rīga)|14. tramvaju maršruts]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir atklāts [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. maijā, bet [[2026. gads Latvijā|2026. gada]] 1. jūnijā pagarināts līdz mobilitātes punktam "[[Ķengarags]]" [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielas]] un [[Višķu iela (Rīga)|Višķu ielas]] krustojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Peucedanum ostruthium Gorysz miarz 2023-06-09 01.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] [[rūgtdilles|rūgtdiļļu]] suga '''[[meistarsakne]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama ļoti reti, tikai valsts dienviddaļā? * ... [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] '''[[Posavinas kantons]]''', kas atrodas valsts ziemeļos, ir vismazākais kantons gan pēc platības, gan [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... '''[[Īles luterāņu baznīca]]''' bija vienīgais [[dievnams]] [[Zemgale|Zemgalē]], kas izpostīts [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā — tā aizdedzināta naktī no 31. jūlija uz 1. augustu, kā rezultātā smagi cieta baznīcas iekšpuse, interjers un inventārs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pletenberga kapaplāksne.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1535. gads Latvijā|1535. gada]]''' 28. februārī [[Cēsu pils|Cēsu pilī]] nomira [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Valters fon Pletenbergs]], apglabāts [[Cēsu Svētā Jāņa luterāņu baznīca|Cēsu Sv. Jāņa baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... '''[[Federālā galvaspilsētas teritorija (Nigērija)|Federālā galvaspilsētas teritorija]]''' [[Nigērija|Nigērijā]] tika izveidota [[1976. gads|1976. gadā]], lai nomainītu līdzšinējo galvaspilsētu [[Lagosa|Lagosu]]? * ... mūsdienās bezmugurkaulnieku [[Sūneņi|sūneņu]] tipa '''[[šaurmutes|šaurmutu]]''' [[Klase (bioloģija)|klasei]] pieder tikai viena [[kārta]] ar apmēram 175 [[Ģints (bioloģija)|ģintīm]] un virs 600 [[suga|sugām]], taču [[Paleozojs|paleozojā]] tā bija dominējošā sūneņu grupa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hanzi (traditional).svg|border|right|150px]] * ... '''[[tradicionālās ķīniešu rakstzīmes]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt izmanto [[Ķīnas Republika|Taivānā]], [[Honkonga|Honkongā]] un [[Makao]], kā arī daudzās [[ķīniešu diaspora]]s kopienās visā pasaulē? * ... '''[[Namībijas dolārs]]''' ir piesaistīts [[Dienvidāfrikas rands|Dienvidāfrikas randam]] attiecībā 1:1, un abi tiek lietoti paralēli [[Namībija|Namībijā]]? * ... pēc '''[[Baras konfederācija]]s''' sacelšanās sakāves [[1772. gads|1772. gadā]] un [[Polijas sadalīšana]]s tūkstošiem sagūstīto [[poļi|poļu]] konfederātu [[Krievijas Impērija]]s varas iestādes nosūtīja trimdā uz [[Kazaņa]]s un [[Orenburga]]s apkārtni, kā arī uz [[Sibīrija]]s apgabaliem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malaysia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malaizijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no četrpadsmit horizontālām svītrām, kas simbolizē vienlīdzību starp [[Malaizijas štati]]em un federālo valdību? * ... '''[[džagatajs]]''' ir vēsturiska [[tjurku valodas|tjurku valoda]], kas no 13. līdz 20. gadsimtam bija plaši lietota [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] un tiek uzskatīta par nozīmīgu posmu tjurku valodu literārās tradīcijas attīstībā? * ... '''[[Rokas rags|Rokas ragu]]''' [[Portugāle]]s rietumos [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] krastā veido līdz pat 140 m augstas piekrastes [[klintis]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrej Babiš 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... neraugoties uz pretrunīgo reputāciju, [[Čehija]]s premjerministrs miljardieris '''[[Andrejs Babišs]]''' <small>(attēlā)</small> ir bijis centrāla figūra Čehijas [[politika|politikā]] un vienu reizi jau vadījis valdību laikā no 2017. līdz 2021. gadam? * ... pēc neatkarības iegūšanas no [[Dienvidslāvija]]s, [[Slovēnija]] ieviesa savu nacionālo [[valūta|valūtu]] — '''[[tolārs|tolāru]]''', kas [[2006. gads|2006. gadā]] tika aizstāts ar [[eiro]]? * ... '''[[ūdens mētra]]s''' un krūzmētras [[Hibrīds (bioloģija)|hibrīds]] ir [[piparmētra]], kas zināma [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] kopš 1696. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Turkish Republic of Northern Cyprus.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkipras Turku Republikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> atgādina [[Turcijas karogs|Turcijas karogu]], taču ar pretēju [[krāsas|krāsu]] izvietojumu? * ... '''''[[Walt Disney Animation Studios]]''''' logotipā ir attēlota aina no tās pirmās sinhronizētās skaņas [[animācijas filma]]s "[[Tvaikonis Villijs]]"? * ... '''[[Ruvenzori|Ruvenzori kalnus]]''' eiropiešiem [[1876. gads|1876. gadā]] atklāja [[amerikāņi|amerikāņu]] žurnālists [[Henrijs Mortons Stenlijs]]; to augstākā virsotne [[Stenlija kalns]] ir nosaukta viņa vārdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:500lirevaticano.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Vatikāna lira]]''' <small>(attēlā)</small> bija piesaistīta [[Itālijas lira]]i ar paritāti 1:1 un faktiski bija tās sastāvdaļa, tomēr [[Vatikāns]] izlaida savas [[monēta]]s ar unikālu dizainu, taču [[banknote]]s netika izdotas — tika lietotas [[Itālija]]s? * ... '''[[bakteriālā iedega]]''' izplatās ar [[vējš|vēja]], kukaiņu un citu pārnēsātāju palīdzību un strauji vairojas mitrā un siltā laikā; tā ir ļoti bīstama [[rožu dzimta]]s augu slimība, un vienīgais veids, kā infekciju apkarot, ir iznīcināt inficētos augļu kokus? * ... pastāv vairāki projekti [[Ēģipte|Ēģiptē]], [[Lībijas tuksnesis|Lībijas tuksneša]] ziemeļos esošās '''[[Katāras ieplaka]]s''' appludināšanai vai nu ar [[Vidusjūra]]s sālsūdeni, vai arī [[Nīla]]s saldūdeni, izbūvējot [[hidroelektrostacija|hidroelektrostaciju]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Iraq.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Irākas karogs|Irākas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ar zaļiem burtiem [[arābu valoda|arābu valodā]] ir uzraksts لله أكبر (''Allāhu Akbar'' — 'Dievs ir vislielākais')? * ... '''[[Zvaigžņu karu diena]]s''' datuma izvēle ir cēlusies no [[angļu valoda]]s vārdu spēles ''May the Fourth be with you'' ("Lai Ceturtais ir ar tevi"), no Zvaigžņu karu saukļa ''May the Force be with you'' ("Lai Spēks ir ar tevi")? * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Karši]]''' pastāv kopš [[7. gadsimts p.m.ē.|7. gadsimta p.m.ē.]], kad ap apmetni auglīgajā oāzē [[Kaškadarja]]s krastā sāka būvēt nocietinājumus? <!--dyk diena --> [[Attēls:GAZ-51 Żółkiew 2008 (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība|PSRS]] vidējas tonnāžas [[kravas automašīna]] '''[[GAZ-51]]''' <small>(attēlā)</small> ir visizplatītākais kravas automašīnas modelis 20. gadsimtā no 50. līdz 70. gadiem? * ... '''[[Burbonu restaurācija Spānijā]]''' sākās [[1874. gads|1874. gadā]] pēc tam, kad valsts apvērsumā gāza [[Spānijas Pirmā republika|Spānijas Pirmo republiku]] un atjaunoja [[Monarhija|monarhiju]] ar [[Alfonso XII Burbons|Alfonso XII]] karaļa tronī, un tā beidzās [[1931. gads|1931. gadā]] ar [[Spānijas Otrā republika|Spānijas Otrās republikas]] proklamēšanu? * ... [[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|2025. gada Latvijas šaha čempionatā]] '''[[Marija Kuzņecova]]''' 15 gadu vecumā kļuva par jaunāko uzvarētāju [[Latvijas šaha čempionāts|Latvijas šaha čempionātu]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Singapore.svg|border|right|200px]] * ... [[sarkanā krāsa]] '''[[Singapūras karogs|Singapūras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> simbolizē vienotību un brālību, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību un tikumību, [[pusmēness]] attēlo jaunu nāciju, kas atrodas attīstības ceļā, bet piecas zvaigznes apzīmē [[demokrātija|demokrātiju]], mieru, progresu, taisnīgumu un vienlīdzību? * ... vēstures gaitā [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Termiza]]''' vairākkārt tikusi iznīcināta vai pamesta, tomēr vienmēr atjaunota, un 1928. gadā pilsētai atgrieza vēsturisko nosaukumu, bet 1929. gadā piešķīra [[pilsēta]]s statusu? * ... [[Albānija]]s Bruņoto spēku [[Seržants|seržante]] '''[[Zarife Hasanaja]]''' [[2019. gads Latvijā|2019. gada]] 6. maijā gāja bojā [[Latvija|Latvijā]], piedaloties atmīnēšanas darbos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aneto 01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Pireneji|Pireneju]] augstākā virsotne '''[[Aneto smaile]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Spānija]]s trešā augstākā virsotne? * ... [[globālā sasilšana|globālās sasilšanas]] laikā '''[[Pjačencas stāvs|pjačencas laikmetā]]''' pirms 3,6 līdz 2,58 miljoniem gadu [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīda]] koncentrācija sasniedza maksimumu, kas atbilst koncentrācijai 2010. gados, tādējādi to var izmantot par analogu nākotnes [[klimats|klimatam]] un jūras līmenim, kuru varētu sagaidīt, ja CO₂ koncentrācija stabilizēsies šajā līmenī? * ... [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]] '''[[Autoceļš V13|V13]]''', kas savieno [[Tīraine|Tīraini]] un [[Jaunolaine|Jaunolaini]], ir daļa no agrākās [[Rīga]]s—[[Jelgava]]s šosejas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Turkmenistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Turkmenistānas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no simboliem ar vissarežģītāko dizainu pasaulē; sarežģītais [[paklājs|paklāju]] ornaments uzsver [[turkmēņi|turkmēņu]] kultūras senās tradīcijas un nacionālo identitāti? * ... [[ASV]] [[basketbols|basketbola]] [[treneris]] '''[[Mičs Džonsons]]''', kurš 2026. gada sezonas noslēgumā kopā ar [[Sanantonio "Spurs"]] sasniedza [[NBA finālsērija|Nacionālās basketbola asociācijas finalsēriju]], piekāpjoties [[Ņujorkas "Knicks"]], profesionālajā basketbolā Eiropā ir nospēlējis tikai divas spēles, kurās pārstāvēja [[Latvijas Basketbola līga]]s klubu [[Rīgas VEF]]? * ... '''''[[Podravka]]''''' ir [[Horvātija]]s lielākais [[pārtikas rūpniecība]]s uzņēmums, pazīstams kā ''Vegeta'' [[garšvielas|garšvielu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils, Latvia - panoramio - alinco fan (46).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielas]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] <small>(attēlā 1912. gada [[Sergejs Prokudins-Gorskis|Sergeja Prokudina-Gorska]] foto)</small> nosaukums ir cēlies no blakusesošās [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas uz Varšavu]]; 1963. gadā ielu pārdēvēja par [[Valentīna Tereškova|Tereškovas]] ielu, bet vēsturiskais nosaukums atjaunots 1989. gadā? * ... 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta pirmajā pusē mūsdienu [[Uzbekistāna]]s un [[Kazahstāna]]s teritorijā esošajā '''[[Bada stepe|Bada stepē]]''' tika īstenots plaša mēroga [[irigācija]]s projekts, piemērojot šo teritoriju [[lauksaimniecība]]i, galvenokārt [[kokvilna]]s audzēšanai? * ... [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Matīss Rožlapa]]''' iepriekš sevi apliecinājis kā mērķtiecīgs jauno spēlētāju attīstītājs, īpaši strādājot ar Latvijas U-18 un U-20 meiteņu izlasēm, kā arī sporta skolu komandām, bet pirms došanās trenera darbā uz [[Vācija|Vāciju]] trenējis [[LU (sieviešu basketbola komanda)|LU]] un RSU komanda? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tajikistan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tadžikistānas karogs|Tadžikistānas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[sarkanā krāsa]] simbolizē tautas vienotību un upurus, [[baltā krāsa|baltā]] — tīrību, kalnu sniegu un [[kokvilna|kokvilnu]], bet [[zaļā krāsa|zaļā]] — lauksaimniecību un dzīvību; kronis un zvaigznes karogā simbolizē [[Tadžikistāna]]s suverenitāti, nācijas cieņu un kultūras mantojumu? * ... [[Latvieši|latviešu]] [[uzņēmējs]] un investors, kas zināms ar savu darbību galvenokārt finanšu tehnoloģiju jomā, '''[[Aigars Kesenfelds]]''' ir starp [[Latvija]]s bagātākajiem miljonāriem, regulāri ierindots bagātāko cilvēku pirmajā desmitniekā, bet 2025. gadā bijis vislielākās [[dividendes]] saņēmušais uzņēmējs? * ... [[Šveice]]s izpildītāja [[Nemo]] dziesma '''''[[The Code]]''''' pārstāvēja [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveici]] [[2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2024. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva pirmo vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yannick Bisson at the Canadian Film Centre (CFC) Annual BBQ (detail).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kanāda]]s kino un televīzjas [[aktieris]] '''[[Janniks Bisons]]''' <small>(attēlā)</small> ir detektīva Viljama Henrija Mērdoka galvenās lomas atveidotājs ''[[Citytv]]''/[[CBC Television|CBC]] televīzijas seriālā "[[Mērdoka noslēpumi]]" kopš 2008. gada? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta '''[[Kogona]]''' ir dibināta [[1888. gads|1888. gadā]] kā Aizkaspijas dzelzceļa ciemats Jaunā Buhāra, kas ātri attīstījās par savdabīgu diplomātisko pilsētiņu [[Krievijas Impērija]]s attiecībām ar [[Buhāras emirāts|Buhāras Emirātu]], kur bija vairāki transporta kantori, veikali, pasts un [[telegrāfs]], pareizticīgo baznīca? * ... [[zviedri|zviedru]] komiķe, dejotāja, [[aktrise]] un televīzijas raidījumu vadītāja '''[[Pētra Mēde]]''' ārpus [[Zviedrija]]s ir vislabāk pazīstama kā [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] vadītāja {{ESCg|2013}}., {{ESCg|2016}}. un {{ESCg|2024}}. gadā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Sri Lanka.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Šrilankas karogs]]''' jeb lauvas karogs <small>(attēlā)</small> ir viens no senākajiem un simboliskākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... 2008. gadā [[Rīga|Rīgā]] dibinātais '''''[[4finance]]''''' ir viens no lielākajiem digitālās [[patēriņa kreditēšana]]s uzņēmumiem [[Eiropa|Eiropā]]? * ... '''[[cinka fosfāts]]''' tiek plaši izmantots kā korozijizturīgs pārklājums uz [[metāls|metāla]] virsmām un lielā mērā ir aizstājis toksiskus materiālus uz [[svins|svina]] vai [[hroms|hroma]] bāzes, tāpat to izmanto [[zobārstniecība|zobārstniecībā]], kur tas ir izcils klasiskais zobu cements? <!--dyk diena --> [[Attēls:Encaje de Neptuno (Reteporella grimaldii), Coral Cave, Gozo, Malta, 2021-08-22, DD 13.jpg|border|right|150px]] * ... lielākoties jūrās dzīvojošās '''[[kailmutes]]''' <small>(attēlā ''Reteporella grimaldii'')</small> ir pati lielākā [[sūneņi|sūneņu]] [[klase (bioloģija)|klase]] un aptver ap 650 mūsdienu [[suga|sugu]]? * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta, [[Horezmas vilojats|Horezmas vilojata]] administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta '''[[Urganča]]''' tika dibināta [[1646. gads|1646. gadā]], izmitinot iedzīvotājus no 170 km tālāk esošās senās Urgenčas, ko tās [[iedzīvotāji]] pameta pēc [[Amudarja]]s gultnes izmaiņām, kā rezultātā pilsēta palika bez ūdensapgādes? * ... '''[[Pinteļa ezers|Pinteļa ezera]]''' centrālajā daļā, ap 200 metru no ezera ziemeļu krasta uz zemūdens paugura atrodas senas [[ezermītne]]s vieta, kas atklāta [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]], vēsturnieka [[Jānis Apals|Jāņa Apala]] vadītās ekspedīcijas laikā un pēc platības un formas līdzinās [[Āraišu ezerpils|Āraišu ezerpilij]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Artsakh.svg|border|right|200px]] * ... bijušais '''[[Kalnu Karabahas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> vizuāli atgādināja [[Armēnijas karogs|Armēnijas karogu]], tomēr tā labajā pusē ir balts, pakāpeniski no augšas uz leju izvietots zāģveida ornaments, kas simbolizē reģiona atdalīšanu no [[Armēnija]]s? * ... '''[[variācija (ģeogrāfija)|variācija ģeogrāfijā]]''' ir [[leņķis]] starp virzieniem uz magnētiskajiem [[ziemeļi]]em un īstajiem ziemeļiem noteiktā vietā uz [[Zeme]]s virsmas? * ... pēc vairāk nekā trīsdesmit gadu akadēmiskās darbības un darba valsts institūcijās '''[[Gordana Siljanovska-Davkova]]''' {{dat|2024|5|12||bez}} kļuva par pirmo sievieti [[Ziemeļmaķedonijas prezidents|Ziemeļmaķedonijas prezidenta]] amatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hassan II (1983).jpg|border|right|150px]] * ... Alavītu dinastijas [[Maroka]]s karalis '''[[Hasans II]]''' <small>(attēlā)</small> valdīja četras desmitgades no 1961. līdz 1999. gadam? * ... [[Uzbekistāna]]s centrālajā daļā esošā '''[[Zarafšona (pilsēta)|Zarafšona]]''' ir dibināta [[1965. gads|1965. gadā]] kā [[kalnrūpniecība]]s ciemats netālās Muruntova [[zelts|zelta]] atradnes strādniekiem; pilsēta atrodas [[Kizilkuma tuksnesis|Kizilkuma tuksnesī]], un tās nodrošināšanai ar [[ūdens|ūdeni]] izbūvēts 250 km garš ūdensvads no [[Amudarja]]s? * ... '''[[Lielais Atraktors]]''' ir [[gravitācija]]s pievilkšanas reģions starpgalaktiku telpā un šķietamais centrālais gravitācijas punkts Laniakeas [[galaktiku superkopa|galaktiku superkopā]], kurā ietilpst [[Piena Ceļš]], kā arī aptuveni 100 000 citu [[galaktika|galaktiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Gibraltar.svg|border|right|200px]] * ... no '''[[Gibraltāra karogs|Gibraltāra karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā attēlotā cietokšņa [[vārti]]em karājas zelta [[atslēga]], kas simbolizē [[Gibraltārs|Gibraltāra]] stratēģisko nozīmi kā "atslēgu uz [[Vidusjūra|Vidusjūru]]"? * ... '''[[Transilvānijas sakši]]''' ir [[vācieši|vācu]] kolonistu pēcteči tagadējā [[Rumānija]]s centrālajā daļā, kurus 12. gadsimtā uzaicināja [[Ungārijas karalis]] [[Gēza II Ārpāds|Geza II]], lai apdzīvotu un aizsargātu pierobežas teritorijas pret iebrucējiem? * ... '''''[[Narvesen]]''''' ar 370 tirdzniecības vietām visā valstī ir viens no lielākajiem [[Norvēģija]]s [[mazumtirgotāji]]em, un veikalu ķēde darbojas arī [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:RudakiSomoniTajikistan.jpg|border|right|250px]] * ... [[Tadžikistāna]]s nacionālā [[valūta]] '''[[somoni]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli ieviesta {{dat|2000|10|30||bez}}, nomainot Tadžikistānas [[rublis|rubli]]? * ... '''[[persiešu alfabēts]]''' ir balstīts uz [[arābu alfabēts|arābu alfabētu]], taču tam ir vairākas būtiskas atšķirības? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s [[Uzbrucējs (hokejs)|centra uzbrucējs]] '''[[Haralds Egle]]''' pirmos vārtus pieaugušo izlases sastāvā guva [[2024. gada Pasaules čempionāts hokejā|2024. gada Pasaules čempionātā]] pret [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas hokeja izlasi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Isle of Man.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Menas Salas karogs|Menas Salas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā ir triskelions — trīs bruņotas [[kāja]]s, kas izkārtotas rotācijas formā uz [[Sarkanā krāsa|sarkana]] fona? * ... [[Kanāda]]s dziedātājas [[Selina Diona|Selinas Dionas]] izpildītā dziesma '''''[[Ne partez pas sans moi]]''''', ar ko [[Šveice Eirovīzijas dziesmu konkursā|Šveice]] piedalījās [[1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1988. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], ir pēdējā [[Franču valoda|franču valodā]] izpildītā dziesma, kas uzvarējusi [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas konkursā]]? * ... [[rumāņi|rumāņu]] politiķis '''[[Džordže Simions]]''' 2024. un 2025. gadā kandidēja uz [[Rumānijas prezidents|Rumānijas prezidenta]] amatu, taču 2024. gada vēlēšanu rezultātus anulēja Rumānijas Konstitucionālā tiesa, pamatojoties uz plašajiem pārkāpumiem, savukārt 2025. gada atkārtotās vēlēšanās ieguva 46,1% balsu un zaudēja [[Nikušors Dans|Nikušoram Danam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ensemble Dorout Tilovat (Shahrisabz) (6018370667).jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s dienvidu pilsēta '''[[Šahrisabza]]''' <small>(attēlā)</small> [[Timurs|Timura]] valdīšanas laikā kļuva par vienu no svarīgākajiem politiskajiem un kultūras centriem [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]? * ... bruņotā galēji [[Kreisā politika|kreisā politiskā grupa]] [[Grieķija|Grieķijā]] '''[[Revolucionārās šūnas (Grieķija)|Revolucionātās šūnas]]''' bija atbildīga vai tika ticami turēta aizdomās par divpadsmit [[Terorisms|terora aktu]] izdarīšanu laikā no 1996. līdz 2000. gadam? * ... [[Bakas|baku vīrusslimības]] '''[[Aralas baku uzliesmojums|uzliesmojums]]''' [[Arala]]s (tolaik Araļskas) pilsētā [[Kazahijas PSR]] 1971. gada 30. jūlijā notika lauka izmēģinājumu rezultātā [[Padomju Savienība]]s [[Bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] objektā uz salas [[Arāla jūra|Arāla jūrā]]; incidentā saslima desmit cilvēki, no kuriem trīs gāja bojā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lebanon.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Libānas karogs|Libānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> vidū atrodas plata [[Baltā krāsa|balta]] josla ar zaļu [[Libānas ciedrs|Libānas ciedra]] attēlu centrā; šis koks ir senatnīgs [[Libāna]]s simbols, kas pārstāv svētumu, mūžību un stabilitāti? * ... [[Rīga]]s un [[Latvija]]s [[rabīns|virsrabīns]] no 1989. līdz 2003. gadam '''[[Natans Barkans]]''' bija dzimis [[Līvāni|Līvānos]], bet 1969. gadā viņam atļāva emigrēt no [[Padomju Savienība|PSRS]] uz [[Izraēla|Izraēlu]]? * ... '''"[[Eiropeiskā solidaritāte]]"''', kuru vada bijušais [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]], ir viena no galvenajām opozīcijas partijām [[Ukraina|Ukrainā]] pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām, kurās tā ieguva 25 mandātus [[Augstākā Rada|Augstākajā Radā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anamudi Views, Munnar - panoramio.jpg|border|right|200px]] * ... [[Rietumgati|Rietumgatu]] grēdas augstākā virsotne '''[[Ānamudi]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Indija]]s augstākā virsotne dienvidos no [[Himalaji]]em? * ... '''[[Valstu uzskaitījums pēc to tirdzniecības flotu lieluma|uzskaitījumā pēc tirdzniecības flotu lieluma]]''' [[Libērija]]i, [[Panama]]i un dažām citām valstīm ir īpaši liela [[tirdzniecības flote]], no kā lielu daļu vada ārvalstu uzņēmumi, un šādas valstis dēvē par "ērto karogu" valstīm? * ... [[Gatis Truksnis]] ir bijis '''[[Jūrmalas dome]]s''' [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|priekšsēdētājs]] piecas reizes? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Mongolia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Mongolijas karogs|Mongolijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> kreisajā [[sarkanā krāsa|sarkanajā]] joslā ir attēlots zeltains "Sojombo" simbols, kas ir senlaicīgs brīvības, neatkarības un nacionālās identitātes simbols? * ... '''[[Abhāzijas karš (1998)|Abhāzijas karš]]''' [[1998. gads|1998. gadā]] notika pēc tam, kad etniskie [[gruzīni]] sāka militāru sacelšanos pret [[Abhāzijas Republika|Abhāzijas separātistu valdību]]? * ... '''[[Lietuvas krustu darināšana]]''' ir iekļauta [[UNESCO]] 2001. gada cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Glechoma hederacea - Keila.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] bieži visā teritorijā kā savvaļā, tā dārzos kā [[nezāle]] sastopamā '''[[efeju sētložņa]]''' <small>(attēlā)</small> veido ložņājošu stublāju 20—50 cm garumā? * ... '''''[[fika]]''''' parasti ir sastopama [[zviedri|zviedru]] darba dzīvē kā "fika pauze" — ''fika'' kopā ar kolēģiem; bieži tā notiek noteiktos laikos — piemēram, reizi priekšpusdienas vidū un reizi [[pēcpusdiena]]s vidū, bet ''fika'' laiki var atšķirties starp darba vietām? * ... kolekcionējamās [[rotaļlieta]]s '''[[Labubu]]''' popularitāte pieauga pēc tam, kad 2024. gada aprīlī [[Korejiešu popmūzika|K-pop]] grupas ''[[Blackpink]]'' dalībnieci [[Lisa (repere)|Lisu]] pamanīja ar Labubu atslēgu piekariņu, kas izraisīja plašu interesi, īpaši [[Āzija|Āzijā]], un Labubu kļuva par modes aksesuāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bahrain.svg|border|right|200px]] * ... agrāk '''[[Bahreinas karogs|Bahreinas karogam]]''' <small>(attēlā)</small> bija vairāk "zobu", bet to skaits tika mainīts, lai atšķirtu to no līdzīgā [[Kataras karogs|Kataras karoga]], un tagad to skaits ir pieci, lai simbolizētu piecus [[islāms|islāma]] pīlārus? * ... pēc dažu autoru domām, '''[[alkoholisms Krievijā]]''' pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] sasniedza nacionālas un humanitāras katastrofas līmeni? * ... [[ekonomiste]] un politiķe '''[[Sarmīte Jēgere]]''', kura bija [[Latvijas Republikas investīciju un kredītpolitikas valsts ministru uzskaitījums|investīciju un kredītpolitikas valsts ministre]] [[Šķēles 1. Ministru kabinets|Andra Šķēles valdībā]], ir darbojusies arī kā [[horeogrāfe]], izveidojusi savu deju studiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Impatiens glandulifera 0004.JPG|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[puķu sprigane]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir agresīva [[invazīva suga]], kas apdraud vietējās dzīvotnes, sevišķi upju krastos, kur tā var veidot plašas vienlaidu audzes? * ... [[Starptautiskā hokeja federācija]] '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzijas A grupas turnīru]]''' [[AAE|Apvienotajos Arābu Emirātos]] [[Irānas karš (2026)|Irānas kara]] dēļ atcēla, savukārt B grupas turnīrs notika [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] un noslēdzās ar [[Izraēlas hokeja izlase|Izraēlas]] uzvaru? * ... '''[[Kizilirmaka]]''' ir garākā [[upe]], kas pilnībā plūst [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cambodia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kambodžas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> sastāv no trim horizontālām joslām: augšējā un apakšējā ir [[zilā krāsa|zilas]], bet vidējā — platāka [[Sarkanā krāsa|sarkana]] josla ar [[Baltā krāsa|baltu]] [[Ankorvats|Ankorvata]] tempļa attēlu centrā? * ... '''[[Anglijas Sieviešu futbola Superlīga|Anglijas Sieviešu futbola Superlīgā]]''' piedalās divpadsmit pilnībā profesionālas komandas, bet visvairāk titulus (8) līgas vēsturē ir izcīnījusi ''Chelsea'' sieviešu komanda? * ... [[Bendera]] bija viens no ievērojamākajiem kauju centriem visā [[Piedņestras karš|Piedņestras karā]] (kopā ar [[Dubesari]]em), un '''[[Benderas kauja (1992)|Benderas kauja]]''', kas notika pilsētā, bija asiņainākais un lielākais atsevišķais incidents konfliktā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Elejas muiza-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[1810. gads Latvijā|1810. gadā]]''' tika pabeigti [[Elejas muiža]]s pils <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> būvdarbi (pēc [[Džakomo Kvarengi]] meta realizējis [[Johans Georgs Ādams Berlics]]), un pils kļuva par [[Mēdemu dzimta]]s galveno īpašumu? * ... '''[[2026. gada Pasaules čempionāta hokejā 3. divīzija]]s''' A grupas uzvarētāji [[Turcijas hokeja izlase]] iekļuva [[2027. gada Pasaules čempionāta hokejā 2. divīzija|2. divīzijas B grupā]], bet B grupas uzvarētāji [[Uzbekistānas hokeja izlase]] kvalificējās uz A grupu? * ... '''[[Lielā Orda]]''' bija [[Zelta Orda]]s pēctece [[Volga]]s un [[Dona]]s stepēs, kas radās pēc Zelta Ordas sabrukuma ap 1466. gadu un pastāvēja līdz [[1502. gads|1502. gadam]], kad [[Krimas haniste]] iekaroja [[Saraja|Saraju]], un tās politiskā pastāvēšana faktiski beidzās; līdz [[1480. gads|1480. gadam]] Lielā Orda uzskatīja [[Maskavija|Maskavas lielkņazisti]] par savu vasaļvalsti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Qatar.svg|border|right|250px]] * ... '''[[Kataras karogs|Kataras karoga]]''' <small>(attēlā)</small> unikālā proporcija 11:28 padara to par vienu no visneparastākajiem nacionālajiem [[karogs|karogiem]] pasaulē? * ... [[Igaunija]]s repera un dziedātāja [[Tommy Cash|Tomasa Tammemeta]] (''Tommy Cash'') dziesma, ko viņš sarakstīja kopā ar [[somi|somu]] dziesmu autoru Johannesu Naukkarinenu, '''''[[Espresso Macchiato]]''''', pārstāvēja [[Igaunija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Igauniju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], finālā ierindojoties 3. vietā? * ... [[NKVD]] priekšnieka [[Lavrentijs Berija|Lavrentija Berijas]] vietnieks un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Dekanozovs]]''' bija viens no galvenajiem [[Lietuvas okupācija (1940)|Lietuvas okupācijas]] organizatoriem [[1940. gads|1940. gadā]]; viņu arestēja [[1953. gads|1953. gadā]] jūnijā, apsūdzot par nodevību, nošauts kopā ar Beriju 1953. gada 23. decembrī [[Lubjanka|Lubjankas cietumā]] [[Maskava|Maskavā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roza Otunbayeva - Kyrgyzstan - 2011 International Women of Courage awards.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Roza Otunbajeva]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmā [[sieviete]] valsts vadītāja amatā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]], no 2010. līdz 2011. gadam ieņemot [[Kirgizstāna]]s prezidentes amatu? * ... saskaņā ar pēdējo [[Tautas skaitīšana|tautas skaitīšanu]] 2021. gadā '''[[čigāni Slovākijā]]''' bija 1,23 % no visiem iedzīvotājiem, tomēr [[čigāni|čigānu]] skaits parasti netiek pietiekami novērtēts, un daži avoti uzskata, ka viņu ir 7—11 % no iedzīvotāju skaita? * ... '''[[Piedņestras Valsts drošības ministrija]]s''' pirmais ministrs no 1992. līdz 2011. gadam bija kādreizējais [[Rīgas OMON]] darbinieks [[Vladimirs Antjufejevs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Bhutan.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Butānas karogs|Butānas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas balts [[pūķis]] — ''Druk'', kas simbolizē valsts nosaukumu "Pūķa zeme"? * ... '''[[2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas|2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās]]''' pēc oficiālajiem rezultātiem pārliecinoši uzvarēja [[Aļaksandrs Lukašenka]], kurš ieņem [[Baltkrievijas prezidents|prezidenta]] amatu nepārtraukti kopš [[1994. gads|1994. gada]], un ir vienīgais valsts vadītājs, ko neatkarīgā [[Baltkrievija]] līdz šim piedzīvojusi? * ... [[Malaizija]]s '''[[Kelantana|Kelantanas štata]]''' [[ekonomika]] balstās uz agrāro sektoru, kurā dominē [[Rīsi|rīsu]] un [[tabaka]]s audzēšana; štats ir vadošais rīsu ražošanas reģions Malaizijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:GuadCoastwatcher.gif|border|right|200px]] * ... '''[[krasta novērotāji (Austrālija)|krasta novērotāju]]''', <small>(attēlā krasta novērotāji [[Gvadalkanala|Gvadalkanalā]], [[Zālamana salas|Zālamana salās]])</small> kas darbojās [[Okeānija|Klusā okeāna salās]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, uzdevums bija izsekot ienaidnieka karaspēka pārvietošanos un glābt nelaimē nonākušus [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] karavīrus? * ... '''[[Ibērijas Karaliste]]''' pastāvēja no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 6. gadsimtam m.ē. mūsdienu [[Gruzija]]s austrumu teritorijā? * ... [[vēsturnieks]] un pasniedzējs '''[[Valters Ščerbinskis]]''' kopš [[2014. gads Latvijā|2014. gada]] ir [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] paspārnē esošās [[Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālās enciklopēdija]]s galvenais redaktors? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Brunei.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Brunejas karogs|Brunejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> [[dzeltenā krāsa]] simbolizē [[sultāns|sultāna]] varu, [[Melnā krāsa|melnā]] un [[Baltā krāsa|baltā]] — valsts divus galvenos ministrus, bet emblēma pauž [[islāms|islāma]], valdības un karaliskās aizsardzības nozīmi? * ... [[Ukrainas basketbola izlase]]s spēlētājs '''[[Vjačeslavs Bobrovs]]''' ir divkārtējs [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s čempions, pārstāvot [[Latvija|Latvijā]] bāzēto [[Ukraina]]s klubu Slobožanskes "Prometey", kā arī vadošo Latvijas klubu [[VEF Rīga]]? * ... '''[[Latvijas Atdzimšanas partija|Latvijas Atdzimšanas partiju]]''' dibināja [[Andris Rubins]] 1998. gadā; [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|2025. gada Rīgas domes vēlēšanās]] tās sarakstā vienīgais kandidāts bija viņa dēls Silvestrs Rubins, bet partija piedalījās arī [[2025. gada Siguldas novada domes vēlēšanas|Siguldas novada domes vēlēšanās]], pašam A. Rubinam startējot kā pirmajam numuram? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titanic in color.png|border|right|200px]] * ... tā kā '''[[tvaikoņi]]''' <small>(attēlā "[[Titāniks]]", kas 1912. gadā bija lielākais tvaikonis pasaulē)</small> bija mazāk atkarīgi no [[vējš|vēja]] virzieniem, ar to ieviešanu pavērās jauni tirdzniecības ceļi; tos raksturoja kā "galveno pirmā tirdzniecības [[globalizācija]]s viļņa virzītājspēku" un "cilvēces vēsturē nepieredzēta starptautiskās tirdzniecības pieauguma" veicinātājus? * ... lai gan mūsdienās '''[[romiešu sveiciens]]''' tiek saistīts ar [[Senā Roma|Senās Romas]] kultūru, nav pārliecinošu vēsturisku pierādījumu, ka šāds sveiciens būtu patiesi izmantots romiešu laikmetā; šis priekšstats galvenokārt ir veidojies mākslas un literatūras ietekmē no 18. un 19. gadsimta? * ... [[kristietība]]s sludinātāju '''[[Svētā Nino|Svēto Nino]]''' uzskata par [[Gruzija]]s kristianizētāju; viņas darbības rezultātā 326. gadā karalis Mirians II pasludināja kristietību par valsts reliģiju, kas padarīja Gruziju par otru kristīgo valsti pēc [[Armēnija]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Abdullah Öcalan.png|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] ieslodzījumā esošais [[kurdi|kurdu]] politiskais aktīvists un viens no [[Kurdistānas Strādnieku partija]]s dibinātājiem '''[[Abdullahs Edžalans]]''' <small>(attēlā)</small> aicināja visus Kurdistānas Strādnieku partijas dalībniekus nolikt ieročus, un 12. maijā partija paziņoja par savu likvidāciju, apliecinot, ka pārtrauc bruņotu cīņu pret [[Turcija]]s valsti? * ... filmas '''"[[Klavieres (filma)|Klavieres]]"''' pirmizrāde notika {{Dat|1993|5|15|5=bez}} [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]], kur [[režisore]] un [[scenārija autors|scenārija autore]] [[Džeina Kempione]] kļuva par pirmo sievieti, kas ir saņēmusi festivāla augstāko apbalvojumu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]], bet vēlāk filma saņēma arī trīs [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s? * ... [[Žils Verns|Žila Verna]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] romānā '''"[[Ceļojums uz Zemes centru]]"''' nolaišanās notiek [[Snaifelsjokuls|Snaifelsjokulā]] [[Islande|Islandē]], bet atgriešanās virszemē [[Stromboli]] vulkānā [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Le Pen Jean-Marie 1999.jpg|border|right|150px]] * ... [[2015. gads|2015. gadā]] pēc pretrunīgiem izteicieniem viņa meita [[Marina Lepena]] [[Francija]]s [[galēji labēja politika|galēji labējās]] partijas "[[Nacionālā apvienība (Francija)|Nacionālā fronte]]" (mūsdienās "Nacionālā apvienība") dibinātāju '''[[Žans Marī Lepens|Žanu Marī Lepenu]]''' <small>(attēlā)</small> izslēdza no partijas? * ... 2025. gada oktobrī tika paziņots, ka [[Latvija]]s akciju sabiedrība "Diāna" ir iegādājusies veikalu tīklu "Cenuklubs", un šos veikalus ir paredzēts iekļaut '''"[[Mājai un Dārzam]]"''' veikalu tīklā? * ... [[Āzija]]s galējos ziemeļos [[Rietumsibīrijas līdzenums|Rietumsibīrijas līdzenumā]] esošajā '''[[Tazas pussala|Tazas pussalā]]''' ir ievērojamas [[dabasgāze]]s atradnes, tajā skaitā Jamburgas naftas gāzes kondensāta atradne, un vienīgā [[apdzīvotā vieta]] ir gāzes ieguves kompānijas strādnieku ciemats Jamburga pussalas dienvidrietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gipsy Kings (ZMF 2016) jm17802.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s [[mūzikas grupa]]s '''''[[Gipsy Kings]]''''' <small>(attēlā 2016. gadā)</small> dalībnieki ir [[Spānija]]s [[čigāni|čigānu]] (''gitano'') pēcteči, kuri bija aizbēguši no [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]]? * ... '''[[Adžārijas APSR]]''' tika izveidota [[1921. gads|1921. gadā]] pēc [[Turcija]]s un [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijas]] noslēgtā Karsas līguma, ar kuru Turcija piekrita Adžārijas pievienošanai [[Gruzija]]i ar nosacījumu, ka reģionam tiks nodrošināta [[autonomija]], ņemot vērā ievērojamo [[musulmaņi|musulmaņu]] iedzīvotāju skaitu? * ... attēli no [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] un [[Senā Roma|Senās Romas]] liecina, ka '''[[rokasspiediens|rokasspiedienam]]''' līdzīgas sveiciena formas bija zināmas jau vairākus gadsimtus [[pirms mūsu ēras]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:León XIV.jpg|border|right|150px]] * ... [[Čikāga|Čikāgā]], [[ASV]] dzimušais [[Romas pāvestu uzskaitījums|267]]. [[Romas pāvests]] '''[[Leons XIV]]''' <small>(attēlā)</small> kopumā vairāk nekā 20 gadus kalpoja [[Peru]] un 2015. gadā ieguva arī šīs valsts [[Pilsonība|pilsonību]]? * ... [[Krievijas Pareizticīgā baznīca|Krievijas Pareizticīgās baznīcas]] augstākais garīgais vadītājs '''[[Maskavas un Visas Krievzemes patriarhs]]''' [[Kirils (patriarhs)|Kirils]] bieži tiek kritizēts par ciešiem sakariem ar valsts varu un prezidentu [[Vladimirs Putins|Putinu]], veicinot politisko [[Krievijas propaganda|propagandu]] un veidojot ideoloģisku pamatojumu autoritārai varas struktūrai? * ... '''[[Kampečes līcis|Kampečes līcī]]''' atrodas ievērojamā Kantarelas [[nafta]]s atradne, kas līdz 2003. gadam bija otrs produktīvākais naftas lauks pasaulē, un tur tika iegūtas 2/3 Meksikas naftas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Langseth.jpg|border|right|150px]] * ... [[norvēģi|norvēģu]] izcelsmes [[amerikāņi|amerikānim]] '''[[Hanss Langsets|Hansam Langsetam]]''' <small>(attēlā)</small> piederēja pasaules rekords, kā garākās [[bārda]]s īpašniekam — kad viņš nomira 1927. gadā, viņa bārdas garums bija 5,33 metri? * ... likums nosaka, ka [[Latvija]]s '''[[Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s''' sastāvā ir trīs locekļi, no kuru vidus uz gada termiņu tiek ievēlēts padomes priekšsēdētājs, kas šobrīd ir žurnāliste Sanita Upleja-Jegermane? * ... '''[[Kanādas ģenerālgubernators|Kanādas ģenerālgubernatora]]''' amats tika izveidots [[1867. gads|1867. gadā]], kad tika izveidota [[Kanādas domīnija]]; sākotnēji amatpersonu iecēla [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]] valdība, bet no 20. gadsimta vidus ģenerālgubernatoru ieceļ pēc [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministra]] ieteikuma? <!--dyk diena --> [[Attēls:Navoi Alisher Navoiy haykali.jpg|border|right|200px]] * ... [[Uzbekistāna]]s pilsēta un [[Navoji vilojats|Navoji vilojata]] administratīvais centrs '''[[Navoji]]''' ir dibināta 1958. gadā kā [[kalnrūpniecība]]s pilsēta un nodēvēta par godu 15. gadsimta [[uzbeki|uzbeku]] politiķim un dzejniekam [[Ališers Navoji|Ališeram Navoji]] <small>(attēlā Navoji piemineklis pilsētā)</small>? * ... [[1821. gads|1821. gadā]] '''[[Tustla Gutjerresa|Tustlas]]''' pilsētas vadība pasludināja [[neatkarība|neatkarību]] gan no [[Spānija]]s, gan arī [[Gvatemala]]s koloniālajām iestādēm teritorijā, kas vēlāk kļuva par [[Čjapasa|Čjapasu]]; ne Gvatemala, ne [[Meksika]] neatzina šo deklarāciju, un [[1824. gads|1824. gadā]] Tustla kopā ar pārējo Čjapasu tautas balsojuma rezultātā kļuva par Meksikas daļu? * ... '''[[dzīvnieku inde]]s''' bieži ir dažādu veidu [[toksīni|toksīnu]] sarežģīti maisījumi; tās izmanto plaša spektra medicīnisku stāvokļu, tostarp [[tromboze]]s, [[Artrīts|artrīta]] un dažu [[Vēzis (slimība)|vēža veidu]], ārstēšanai? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kendrick Nunn 25 Panathinaikos BC Euroleague 20250204 (1).jpg|border|right|150px]] * ... amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Kendriks Nanns]]''' <small>(attēlā)</small> [[Atēnu "Panathinaikos" (basketbols)|Atēnu "Panathinaikos"]] sastāvā kļuva par 2024. gada [[Eirolīga (basketbols)|Eirolīgas]] čempionu, bet 2025. gadā viņu atzina par turnīra labāko spēlētāju? * ... [[1991. gads|1991. gada]] 12. aprīlī '''[[Padomju Savienības Liberāli demokrātiskā partija]]''' tika oficiāli reģistrēta, kļūstot par otro oficiālo [[Politiskā partija|partiju]] [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]], un tajā pašā gadā partijas līderis [[Vladimirs Žirinovskis]] kandidēja [[Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanas|Krievijas PFSR prezidenta vēlēšanās]], paliekot trešais ar 7,81% balsu? * ... '''[[Fernanda Montenegru]]''' tiek uzskatīta par visu laiku izcilāko [[brazīlieši|brazīliešu]] [[aktrise|aktrisi]]; par lomu [[Valters Saliss|Valtera Salisa]] filmā ''Central do Brasil'' viņa kļuva par pirmo [[latīņamerikāņi|latīņamerikānieti]], kas nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Battle of Malplaquet, 1709.png|border|right|200px]] * ... [[1709. gads|1709. gadā]] notikusī [[Spānijas Mantojuma karš|Spānijas mantojuma kara]] '''[[Malplakē kauja]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā un asiņainākā [[18. gadsimts|18. gadsimta]] [[kauja]]; tajā piedalījās 207 000 karavīru ar 180 artilērijas vienību, un tika nogalināti vai ievainoti 44 000 cilvēku? * ... par [[Meksika]]s [[Dienvidu Lejaskalifornija|Dienvidu Lejaskalifornijas štata]] galvaspilsētas '''[[Lapasa (Meksika)|Lapasas]]''' dibinātāju uzskata [[Ernans Kortess|Ernanu Kortesu]], kas šeit ieradās [[1535. gads|1535. gadā]] un pavēlēja nodibināt koloniju; faktiski kolonija tika nodibināta tikai [[1596. gads|1596. gadā]], nodēvējot to par Lapasu (‘mieru’)?? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[kinorežisors]] '''[[Čads Stahelskis]]''' 2014. gadā debitēja režijā ar filmu "[[Džons Viks]]", kā arī režisējis trīs filmas turpinājumus, bet pirms tam bija [[kaskadieris]] un koordinators, īpaši pazīstams kā galvenais kaskadieris [[Kiānu Rīvss|Kiānu Rīvsam]] filmā "[[Matrikss]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Proboscis Monkey in Borneo.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kalimantānas gardegunpērtiķis|Kalimantānas gardegunpērtiķu]]''' tēviņiem <small>(attēlā)</small> ir ļoti liels, gaļīgs [[deguns]], kas var nokarāties pāri [[mute]]i, savukārt mātītēm deguns ir mazāks, bet joprojām izteikts? * ... viena no vienpadsmit [[Oficiāla valoda|oficiālajām valodām]] [[Dienvidāfrikas Republika|Dienvidāfrikas Republikā]] '''[[congu valoda]]''' ir īpaši izplatīta [[Limpopo province|Limpopo provincē]] valsts ziemeļaustrumos, kur tā ir viena no reģionālās identitātes pazīmēm? * ... 2012. gadā [[Francija]]s [[Mikrobioloģija|mikrobioloģe]], [[Ģenētika|ģenētiķe]] un [[bioķīmiķe]] '''[[Emanuela Šarpentjē]]''' kopā ar amerikāņu bioķīmiķi [[Dženifera Daudna|Dženiferu Daudnu]] publicēja pētījumu par CRISPR-Cas9 sistēmas kā [[gēni|gēnu]] rediģēšanas rīka izmantošanu; abas zinātnieces [[2020. gads|2020. gadā]] tika apbalvotas ar [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Aleksandrs Pelēcis izsūtījumā.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvieši|latviešu]] [[dzejnieks]] un prozaiķis '''[[Aleksandrs Pelēcis]]''' <small>(attēlā izsūtījumā)</small> viens no pirmajiem [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas padomju okupāciju]] nosauca par "Baigo gadu"? * ... '''[[Boeing 787 katastrofa pie Ahmadābādas|''Boeing 787'' katastrofa pie Ahmadābādas]]''' [[2025. gads|2025. gada]] 12. jūnijā, kad ''[[Air India]]'' ''[[Boeing 787|Boeing 787 Dreamliner]]'', veicot starpkontinentālo reisu maršrutā [[Amdāvāda|Ahmadābāda]]—[[Londona]], dažas sekundes pēc pacelšanās ietriecās medicīnas koledžas kopmītnē, ar 260 bojāgājušajiem ir viena no lielākajām aviokatastrofām vēsturē? * ... '''[[iepirkšanās atkarība]]''' nav oficiāli klasificēta kā [[psihiski traucējumi]], taču [[Psiholoģija|psihologi]] un [[Psihiatrija|psihiatri]] to atzīst par nopietnu problēmu, ko iespējams ārstēt ar [[psihoterapija]]s palīdzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia nemorosa 2.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[birztalas salvija]]''' <small>(attēlā)</small> ir rets adventīvs (ievazāts) augs, kurš aug nezālienēs un gar dzelzceļiem? * ... [[latvieši|latviešu]] [[ģeologs]] '''[[Verners Zāns]]''' pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1949. gada strādāja [[Jamaika|Jamaikā]], bet no 1953. gada ieņēma Jamaikas ģeoloģijas dienesta direktora amatu? * ... mūsdienās [[Meksika]]s pilsēta '''[[Sanfransisko de Kampeče]]''' ir viena no nedaudzajām [[Ziemeļamerika]]s pilsētām ar labi saglabātiem koloniālo laiku nocietinājumiem, un 1999. gadā tā tika iekļauta [[UNESCO]] [[Pasaules mantojums|Pasaules mantojuma]] sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Очирбат Пунсалмаа.jpg|border|right|150px]] * ... [[Mongolijas prezidents]] no 1990. līdz 1997. gadam '''[[Punsalmāgijns Očirbats]]''' <small>(attēlā)</small> bija pirmais [[Mongolija]]s prezidents, kuru ievēlēja tiešās tautas [[vēlēšanas|vēlēšanās]]? * ... [[Indija]]s [[aviokompānija]] '''''[[Air India]]''''' tika dibināta [[1932. gads|1932. gadā]] kā ''Tata Air Services'' uzņēmēja Dž. R. D. Tatas vadībā, pēc Indijas neatkarības iegūšanas 1953. gadā tā tika [[Nacionalizācija|nacionalizēta]], bet 2022. gadā atkal nonāca privātīpašumā, kad to atpakaļ iegādājās ''Tata Group''? * ... [[Daugavpils]] '''[[Saules iela (Daugavpils)|Saules ielas]]''' trasē, tagadējā Andreja Pumpura skvērā, atradās Aleksandra Ņevska pareizticīgo katedrāle, kas tika uzspridzināta [[Latvijas PSR]] laikā [[1969. gads Latvijā|1969. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lampyris noctiluca.jpg|border|right|150px]] * ... pieaugušās '''[[parastais jāņtārpiņš|parastā jāņtārpiņa]]''' mātītes <small>(attēlā)</small> galvenokārt var atpazīt pēc spējas spīdēt, izmantojot savu [[bioluminiscence|bioluminiscenci]]? * ... līdz 2006. gadm ''[[McDonald's]]'' [[saldējums|saldējumu]] desertu '''''[[McFlurry]]''''' pasniedza ar vāku, kurā bija pietiekami liels caurums, lai tajā varētu iesprūst dažu dzīvnieku galvas, bet pēc tam, kad [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] notika protesta akcijas ar mērķi aizsargāt [[Brūnkrūtainais ezis|ežus]], izdevās panākt vāciņa formas maiņu? * ... '''[[Tuamotu salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] stiepjas 1400 km garumā ziemeļrietumu—dienvidaustrumu virzienā, un tās veido 78 [[koraļļu atols|koraļļu atoli]] un atsevišķas salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:ESC 2026 final 2026-05-17 3219 BG Dara (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Austrija]]s galvaspilsētā [[Vīne|Vīnē]] pirmo reizi vēsturē uzvarēja [[Bulgārija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Bulgārijas]] pārstāve [[Dara (dziedātāja)|Dara]] <small>(attēlā)</small> ar dziesmu ''Bangaranga''? * ... [[ebreji|ebreju]] ģimenē [[Rīga|Rīgā]] dzimušais '''[[Leons Moisejs]]''' kļuva par vadošo iekārto [[tilts|tiltu]] [[inženieris|inženieri]] [[ASV]] 1920. un 1930. gados, taču viņa izstrādāto piekartiltu teoriju attīstību aizēnoja dramatiskā viņa projektētā Takomas šauruma tilta sabrukšana četrus mēnešus pēc tā pabeigšanas [[1940. gads|1940. gadā]]? * ... '''[[Dikinas medaļa]]''', kuru [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalist]]ē iedibināja aktīviste cīņā par [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesībām]] Marija Dikina, lai godinātu dzīvnieku darbu un ieguldījumu [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], pēc kara tika pasniegta 32 [[mājas balodis|baložiem]], 18 [[suns|suņiem]], 3 [[zirgs|zirgiem]] un kuģa [[kaķis|kaķim]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nicușor Dan, Sept. 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Rumānijas prezidents]] kopš 2025. gada '''[[Nikušors Dans]]''' <small>(attēlā)</small> līdz prezidenta pilnvaru uzsākšanai bija [[Rumānija]]s galvaspilsētas [[Bukareste]]s mērs? * ... starp '''[[Latvijas Šaha federācija]]s''' prezidentiem ir bijuši arī [[Aleksandrs Lavents]], [[Māris Gulbis (politiķis)|Māris Gulbis]], [[Valdis Kalnozols]] un [[Pēteris Šmidre]]? * ... '''[[Makatea]]''' ir vienīgā [[sala]] [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāgā]], kur ir [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] avoti, kā arī tā līdzās [[Nauru]] un [[Banaba]]i ir viena no salām ar bagātīgiem [[fosfāti|fosfātu]] krājumiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Shiso Kanaguri 1924.jpg|border|right|150px]] * ... [[japāņi|japāņu]] [[Maratons|maratona]] skrējējs '''[[Šizo Kanakuri]]''' <small>(attēlā)</small> [[Japāna|Japānā]] tiek godināts kā "maratona tēvs" — viņam pieder [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa pasaules rekords]] par visilgāko laiku, lai pabeigtu maratonu ar laiku 54 gadi 8 mēneši 6 dienas 5 stundas 32 minūtes 20,3 sekundes? * ... kara [[mājas balodis|balodis]] '''[[Šērs Ami]]''', kurš [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā dienēja [[ASV Armija]]s sakaru dienestā, kļuva slavens [[1918. gads|1918. gada]] oktobrī, kad, neskatoties uz smagajiem ievainojumiem, nogādāja svarīgu ziņojumu, kas palīdzēja izglābt vairāk nekā 190 karavīru no tā sauktās "Zaudētās vienības" Argonas mežā [[Francija|Francijā]]? * ... '''[[Jeruzalemes vecpilsēta]]''' ir kalpojusi par [[pilsēta]]s centru vairāk nekā trīs tūkstošus gadu? <!--dyk diena --> [[Attēls:2018.06.24.-05-Wiesensteig--Wiesensalbei.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pļavas salvija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Centrāleiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], bet suga ir izplatījusies arī [[Ziemeļeiropa|Eiropas ziemeļdaļā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]? * ... jau kopš seniem laikiem [[Meksika]]s, [[Morelosa|Morelosas štata]] galvaspilsēta '''[[Kvernavaka]]''' bijusi iecienīta [[Mehiko]] ielejas iedzīvotāju un ārzemnieku atpūtas vieta pateicoties siltajam, stabilajam klimatam un bagātīgajai veģetācijai — jau pirmskoloniālajā laikmetā šeit atradās [[Acteku impērija|Acteku imperatoru]] vasaras rezidence? * ... [[ASV]] šausmu komēdijas [[animācija]]s [[televīzijas seriāls|televīzijas seriāla]] '''"[[Gļēvais suns Drosminieks]]"''' darbība notiek lauku mājā Nekurienes vidū, fiktīvā pilsētā [[Kanzasas štats|Kanzasas štatā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zadar Lichtspiel-Monument.jpg|border|right|200px]] * ... piemineklis '''"[[Sveiciens Saulei]]"''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie ieejas [[Horvātija]]s pilsētas [[Zadara]]s ostā Zadaras pussalas galējā rietumu punktā? * ... viens no vadošajiem [[Dienvidkoreja]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājiem '''''[[Kia Corporation]]''''' dibināts 1944. gadā un sākotnēji specializējies [[velosipēds|velosipēdu]] un [[motocikls|motociklu]] ražošanā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Skolotāju diena]]''' tradicionāli tika atzīmēta [[oktobris|oktobra]] pirmajā svētdienā, bet [[2024. gads Latvijā|2024. gadā]] [[Saeima]] nolēma datumu pārcelt uz [[5. oktobris|5. oktobri]], lai sakristu ar starptautisko praksi? <!--dyk diena --> [[Attēls:MVK Ikarus 260.JPG|border|right|200px]] * ... '''''[[Ikarus 260]]''''' <small>(attēlā)</small> ir visilgāk un visvairāk kopskaitā ražotais [[Ungārija]]s autobusu rūpnīcas ''[[Ikarus]]'' modelis? * ... '''[[Niau]]''' atolā [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], [[Palisera salas|Palisera salu]] grupā no okeāna izolētajā [[lagūna|lagūnā]] ir hipersāļš ūdens, un Niau atols ir viena no retajām vietām [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]], kur saglabājušies dabīgie jauktie platlapju meži — feo? * ... '''[[ohlokrātija]]''' tiek uzskatīta par deģenerētu [[demokrātija]]s formu, kur lēmumi tiek pieņemti nevis balstoties uz [[Racionālisms|racionāliem]] [[Arguments|argumentiem]] vai sabiedrības ilgtermiņa interesēm, bet gan [[Emocijas|emociju]], [[Populisms|populisma]] vai [[demagoģija]]s ietekmē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cleaning women at coffee break in tram depot, Stockholm 1930 (6081775137).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[kafija Zviedrijā]]''' ieņem nozīmīgu lomu kultūrā, ko raksturo tas, ka [[Zviedrija]] ieņem vietu pasaulē starp vadošajām [[kafija]]s patērētājvalstīm uz vienu iedzīvotāju <small>(attēlā apkopējas kafijas pauzē tramvaju depo, [[Stokholma]], 1930. gads)</small>? * ... '''[[Irānas—Izraēlas karš (2025)|Irānas—Izraēlas karš]]''' sākās [[2025. gads|2025. gada]] 13. jūnijā ar pēkšņu [[Izraēla]]s uzbrukumu vairākiem mērķiem [[Irāna|Irānā]], ar deklarēto mērķi apturēt [[Irānas kodolprogramma]]s attīstību? * ... pirmie [[eiropieši]], kas apmeklēja '''[[Disepointmenta salas]]''' [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], bija [[Fernāns Magelāns|Magelāna]] ekspedīcija, kas tās nosauca ''Ilhas Desafortunadas'' (‘Nelaimīgas salas’), jo neatrada [[dzeramais ūdens|dzeramo ūdeni]], bet nākamais apmeklējums bija tikai 1756. gadā, kad briti tās nodēvēja ''Disappointment Islands'' (‘Vilšanās salas’), jo salinieki bija naidīgi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Salvia verticillata 240606.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[mieturu salvija]]''' <small>(attēlā)</small> kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši izplatījusies [[Eiropa]]s [[Centrāleiropa|centrālajā]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā, tostarp ir reti sastopama visā [[Latvija|Latvijā]]? * ... '''[[Frānsesa Ārnolda]]''' [[2018. gads|2018. gadā]] ieguva [[Nobela prēmija ķīmijā|Nobela prēmiju ķīmijā]] "par fermentu virzītas evolūcijas pētījumiem", kļūstot par piekto [[sieviete|sievieti]], kas jebkad saņēmusi šo balvu šajā jomā? * ... intensīva '''[[sīrieši|sīriešu]]''' arabizācija notika pēc [[Sīrija]]s pievienošanās [[Arābu Kalifāts|Arābu kalifātam]] 12. gadsimtā, pirms tam iedzīvotāji runāja [[Aramiešu valoda|aramiešu valodā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Severo-Muyskiy.jpg|border|right|200px]] * ... [[Krievija]]s [[Austrumsibīrija|Austrumsibīrijā]] esošo '''[[Stanovoja kalniene|Stanovoja kalnieni]]''' <small>(attēlā Ziemeļmujas grēda)</small> rietumu—austrumu virzienā šķērso [[Baikāla-Amūras maģistrāle]] (BAM), kuras vārdā nosaukta kalnienes augstākā virsotne? * ... [[folklora]]s draugu kopa '''"[[Skandinieki]]"''' ir viena no senākajām un pazīstamākajām [[Latvieši|latviešu]] tradicionālās mūzikas grupām, ko [[1976. gads Latvijā|1976. gadā]] dibināja [[Helmī Stalte|Helmī]] un [[Dainis Stalts|Dainis Stalti]], tā aizsākot folkloras atdzimšanas kustību [[Latvija|Latvijā]] [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] dienas [[laikraksts]], kas koncentrējas uz [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], [[ekonomika|ekonomiku]] un starptautiskajām finansēm, '''''[[Financial Times]]''''' pirmoreiz tika izdots {{dat|1888|1|9||bez}}, sākotnēji kā ''London Financial Guide''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 15. septembrī mācītājs Alberts Vītols [[Vulfi]]em piederošajā [[Cesvaines pils|Cesvaines pilī]] ierīkoja privāto [[vidusskola|vidusskolu]], kas aizvien darbojas kā '''[[Cesvaines vidusskola]]''' <small>(attēlā Cesvaines vidusskolas skolēni un skolotāji 1922. gadā)</small>? * ... [[1947. gads|1947. gadā]] savā ceļojumā ar ''[[Kon-Tiki]]'' [[Tūrs Heijerdāls]] pēc 94 dienu ceļojuma kā pirmo [[Okeānija]]s salu sasniedza '''[[Pukapuka|Pukapuku]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]]? * ... viens no viszināmākajiem piekrastes [[kūrorti]]em [[ASV]] '''[[Maiamibīča]]''' atrodas uz daļēji dabīgas un daļēji cilvēka veidotām [[sala|salām]] [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] piekrastē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hyssopus officinalis 2 RF.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ārstniecības izops|ārstniecības izopa]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču kultivēšanas dēļ suga ir plaši ieviesusies ārpus pamatareāla, tostarp [[Latvija|Latvijā]], kur tā sastopama kā dārzbēglis? * ... lai gan '''[[Reihstāgs (Trešais reihs)|Reihstāgs]]''' formāli saglabāja savu lomu kā [[Trešais reihs|Vācijas]] likumdevēja institūcija, tā reālā loma tika stipri ierobežota pēc [[Ādolfs Hitlers|Ādolfa Hitlera]] nākšanas pie varas? * ... '''[[2024.—2025. gada NHL sezona|2024.—2025. gada Nacionālās hokeja līgas sezona]]''' bija pirmā sezona [[Jūtas "Mammoth"|Jūtas hokeja klubam]] (oficiāli nosaukts par Jūtas "Mammoth" 2024.—2025. gada regulārās sezonas beigās), kas tika izveidots uz [[Arizonas "Coyotes"]] hokeja komandas pamatiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anastasija Ročāne LVA.jpg|border|right|200px]] * ... spēlēm [[Latvijas sieviešu futbola izlase|Latvijas izlasē]] visbagātākā [[futboliste]] '''[[Anastasija Ročāne]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Latvija]]s spēlētāja, kura aizvadījusi 100 spēles valstsvienības sastāvā? * ... piekrastes [[kūrorts]] [[ASV]] [[Florida|Floridas štata]] ziemeļaustrumos '''[[Deitonbīča]]''' ir pazīstama ar 37 km garo [[pludmale|pludmali]]? * ... '''[[Prūsijas brīvvalsts]]''' bija lielākā [[Vācija]]s administratīvi teritoriālā sastāvdaļa laika posmā no 1918. līdz 1947. gadam: šeit atradās federālā [[galvaspilsēta]] [[Berlīne]], un tā aizņēma 62% Vācijas teritorijas, kā arī Prūsijā dzīvoja 61% valsts iedzīvotāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Galeopsis pubescens 060805a.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[pūkainais aklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir sastopams ļoti reti, atsevišķi eksemplāri un skrajas grupas aug [[Mežs|mežos]], krūmājos un ceļmalās? * ... [[1998. gads|1998. gadā]] '''[[Īru republikāņu armija]]''' piekrita Lielās piektdienas vienošanās nosacījumiem un sāka pamazām atteikties no bruņotās cīņas, bet [[2005. gads|2005. gadā]] oficiāli paziņoja par bruņotās cīņas pārtraukšanu un ieroču nodošanu? * ... '''[[Austrumkalimantāna|Austrumkalimantānas province]]''' ir vieta, kur tiek būvēta [[Indonēzija]]s nākotnes [[galvaspilsēta]] — [[Nusantara]], kas aizvietos [[Džakarta|Džakartu]] kā valsts administratīvo centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|border|right|200px]] * ... Roberta Sardženta Omahas pludmalē [[Izcelšanās Normandijā|Normandijas desanta]] laikā uzņemtā [[fotogrāfija]] '''"[[Nāves žokļos]]"''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] atpazīstamākajām fotogrāfijām? * ... 2025. gadā '''[[Franko Mastantono]]''' debitēja [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas futbola izlasē]], izejot laukumā kā rezervists [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — CONMEBOL zona|2026. gada Pasaules kausa kvalifikācijas]] spēlē pret [[Čīles futbola izlase|Čīli]], tādējādi 17 gadu, 9 mēnešu un 22 dienu vecumā viņš kļuva par jaunāko spēlētāju, kurš oficiālā spēlē spēlējis "albiceleste" sastāvā? * ... lai gan '''[[pikardu valoda]]''' bieži tiek uzskatīta par [[franču valoda]]s [[dialekts|dialektu]], tomēr [[lingvisti]] to klasificē kā atsevišķu [[valoda|valodu]], bet tai nav oficiāla statusa nedz [[Francija|Francijā]], nedz [[Beļģija|Beļģijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prunella grandiflora kz14.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija]] ir ārpus '''[[lielziedu brūngalvīte]]s''' <small>(attēlā)</small> vienlaidu [[izplatības areāls|izplatības areāla]] ziemeļu robežas, tādēļ suga ir sastopama ļoti reti — tikai ap 50 km garā posmā [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] no [[Krustpils]] līdz [[Skrīveri]]em? * ... '''[[plakstiņi]]''' darbojas automātiski ar mirkšķināšanas refleksu, kas pasargā [[acs|aci]] no [[putekļi]]em, gaismas kairinājuma un svešķermeņiem, kā arī palīdz uzturēt acu veselību un tīrību? * ... [[Urāns (elements)|urāna]] [[izotops]] 235U ir galvenais skaldmateriāls [[kodolreaktors|kodolreaktoru]] un [[kodolieroči|kodolieroču]] tehnoloģiju ķēdē, bet parasti 235U daļa dabiskajā urānā ir neliela, un [[kodoldegviela]]s sagatavošana parasti ir saistīta ar '''[[urāna bagātināšana|urāna bagātināšanu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Midas gold2.jpg|border|right|150px]] * ... ar [[Frīģija]]s valdnieku '''[[Midass|Midasu]]''' ir saistīti daudzi mīti, no kuriem pazīstamākie ir par ēzeļa ausīm un zelta pieskārienu <small>(attēlā ilustrācija 1893. gada [[Natenjels Hotorns|Natanjela Hotorna]] Midasa mīta versijas izdevumam, kurā Midasa meita pārvērtās par zelta statuju, kad viņš tai pieskārās)</small>? * ... [[Francijas prezidents|Francijas prezidenta]] [[Emanuels Makrons|Emanuela Makrona]] sieva un kopš 2017. gada [[Francija]]s pirmā lēdija '''[[Brižita Makrona]]''' pēc profesijas ir [[franču valoda]]s un literatūras [[skolotāja]] un ar ievērojami jaunāko Makronu iepazinās, kad bija viņa skolotāja vidusskolā? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 17. janvārī parakstītais '''[[Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Irānu]]''' paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, mīkstināt [[ASV]] sankciju sekas un stiprināt militāro un politisko partnerību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Muzeju kratuvju komplekss nov2022.jpg|border|right|250px]] * ... '''[[Pulka iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] ir izveidota ap 1882. gadu ar tagadējo nosaukumu, kas vēlāk nav mainījies, jo ielā dažādos laikos ir bijuši militārie objekti; [[Latvijas PSR]] laikā Pulka iela bija slēgta teritorija <small>(attēlā muzeju krātuvju komplekss Pulka ielā)</small>? * ... '''[[šķēplapu ķiverene]]''' [[Latvija|Latvijā]] ir sastopama ļoti reti — droši zināma atradne tikai valsts galējos dienvidrietumos, kur nelielas grupas aug [[Sventāja]]s krastos un palienē? * ... [[Bībele]]s [[Samuēla grāmatas|Samuēla grāmatās]] aprakstīti izraēliešu kari ar '''[[filistieši]]em''', ieskaitot [[Dāvids (ķēniņš)|Dāvida]] divkauju ar filistiešu milzi Goliātu no Gatas pilsētas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Secular States Map.svg|border|right|200px]] * ... '''[[laicīga valsts|laicīgas valstis]]''' ir valsts, kurā baznīca ([[reliģija]]) ir nošķirta no [[valsts]] varas un kurā reliģijai nav privilēģiju politiskajā vai juridiskajā sistēmā <small>(attēlā iekrāsotas zilā krāsā)</small>? * ... '''[[rietumskandināvu valodas]]''' saglabājušas daudzas arhaiskas iezīmes, pie tām pieder [[islandiešu valoda]], [[fēriešu valoda]] un vēsturiskā vecnorvēģu valoda? * ... '''[[Veto tiesības ANO Drošības padomē|veto tiesības Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē]]''' ir piešķirtas piecām pastāvīgajām [[ANO Drošības padome]]s dalībvalstīm — [[ASV]], [[Lielbritānija]]i, [[Francija]]i, [[Ķīna]]i un [[Krievija]]i (sākotnēji [[PSRS]]) — ļaujot tām bloķēt jebkuru rezolūciju, neatkarīgi no tā, cik balsu tā saņēmusi no pārējām padomes dalībvalstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ajuga-reptans.JPG|border|right|150px]] * ... '''[[ložņu cekuliņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams reti — pārsvarā valsts austrumu daļā, kur aug izklaidus un grupās skrajos [[Lapu koki|lapkoku]] un jauktos mežos, krūmājos un to malās, kā arī [[pļava|pļavās]]? * ... '''[[Āfrikas vēsture]]''' aptver vienu no visplašākajām un daudzveidīgākajām [[cilvēce]]s pieredzēm, sākot no agrīnajiem [[hominīni]]em līdz mūsdienu nacionālajām valstīm, un tieši [[Āfrika]] tiek uzskatīta par cilvēces šūpuli? * ... '''[[Gagauzijas Republika]]''' bija [[Starptautiski neatzītu valstu uzskaitījums|pašpasludināta neatzīta valsts]] bijušās [[Moldāvijas PSR]] teritorijas daļā, kas pastāvēja no 1990. gada līdz 1994. gadam, un līdz 1995. gada jūnijam tika miermīlīgi reintegrēta [[Moldovas Republika]]s sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Phosphaenus hemipterus.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Entomoloģijas biedrība]] par [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] [[Gada kukainis Latvijā|kukaini Latvijā]] izvēlējās [[parastais jāņtārpiņš|parasto jāņtārpiņu]] un '''[[mazais jāņtārpiņš|mazo jāņtārpiņu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu grupas]] '''[[vandaļu valoda]]''', ko lietoja [[vandaļi]], kas 5. gadsimtā nodibināja valsti [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]], nav saglabājusies tik pilnīgi kā [[gotu valoda]] — no tās ir zināmi tikai daži [[vārdi]] un personvārdi, kas saglabājušies citu valodu tekstos, īpaši [[Latīņu valoda|latīņu]] un [[Sengrieķu valoda|grieķu]] avotos? * ... '''[[Lotārs de Mezjērs]]''' bija pēdējais un vienīgais demokrātiski ievēlētais [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] premjerministrs, kurš ieņēma amatu 1990. gadā līdz [[Vācijas atkalapvienošana]]i? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xerolenta obvia 001.JPG|border|right|250px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir viena '''[[baltais vīngliemezis|baltā vīngliemeža]]''' <small>(attēlā čaulas)</small> atradne [[Kurzeme|Kurzemē]], un pastāv uzskats, ka tā ir Latvijā ievesta suga, kura izveidojusi dzīvotspējīgu populāciju tālu ārpus sugas sākotnējā, dabīgā [[izplatības areāls|izplatības areāla]] robežām? * ... [[1898. gads|1898. gadā]] pēc [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] [[Puertoriko]] nonāca [[ASV]] pārvaldē, un kopš tā laika '''[[puertorikāņi]]''' veido unikālu kultūras identitāti, kas apvieno [[spāņi|spāņu]], [[Āfrika|afrikāņu]], pamatiedzīvotāju un ASV ietekmes? * ... klasiskais [[atols]] sastāv no [[vulkāns|vulkāniskas]] centrālās [[sala]]s, ko ieskauj [[koraļļi|koraļļu]] [[rifs]] ar vairāk vai mazāk daudz dažādu formu un izmēru '''[[motu]]''' — tie atrodas rifa virsotnē, parasti tikai nedaudz paceļas virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] un sastāv no koraļļu atlūzām un [[smiltis|smiltīm]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Daugavpils Fortress 05.jpg|border|right|200px]] * ... satiksmes kustība '''[[Nikolaja iela (Daugavpils)|Nikolaja ielā]]''' [[Daugavpils|Daugavpilī]] ir atļauta abos virzienos, izņemot gājēju posmu pie [[Daugavpils cietoksnis|Daugavpils cietokšņa]] Nikolaja vārtiem <small>(attēlā)</small> un ūdens paceļamās ēkas? * ... '''[[austrumģermāņu valodas|austrumģermāņu valodās]]''' runāja [[ģermāņi|ģermāņu]] ciltis [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] un [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], taču līdz mūsdienām neviena no tām ([[gotu valoda]], [[vandaļu valoda]], [[burgundu valoda]], [[Krimas gotu valoda]]) nav saglabājusies dzīvajā lietojumā? * ... viens no pasaulē pazīstamākajiem [[cigaretes|cigarešu]] [[zīmols|zīmoliem]] '''''[[Marlboro]]''''' guva plašu atpazīstamību pēc 1950. gadiem, pateicoties reklāmas kampaņām ar ''Marlboro Man'' tēlu, kas kļuva par vienu no ikoniskākajiem [[mārketings|mārketinga]] piemēriem 20. gadsimtā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Eritrea.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Eritrejas karogs|Eritrejas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> zilā krāsa simbolizē [[Sarkanā jūra|Sarkano jūru]], kas apskalo valsti, bet [[sarkanā krāsa]] attēlo [[asinis]], kas izlietas par brīvību? * ... līdz ar [[Francija]]s centralizāciju un valodas politiku '''[[oksitāņi|oksitāņu]]''' identitāte un ar [[katalāņu valoda|katalāņu valodu]] cieši saistītā [[oksitāņu valoda|valoda]] piedzīvoja pakāpenisku marginalizāciju, taču mūsdienās pastāv aktīvi centieni atdzīvināt oksitāņu kultūru un valodu? * ... [[sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] [[Saule]]s dieva [[Hēlijs (mitoloģija)|Hēlija]] dēls '''[[Faetons (mitoloģija)|Faetons]]''' vēlējās pierādīt savu dievišķo izcelsmi un lūdza tēvam Hēlijam ļaut viņam vienu dienu vadīt saules ratus, tomēr zaudēja kontroli pār tiem un, lai apturētu izraisīto haosu, [[Zevs|Zeva]] zibens šautra notrieca Faetonu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sv Kiril Metodij Zahari Zograf Trojanski mon 1848.jpg|border|right|150px]] * ... ...[[Austrumromas impērija|bizantiešu]] [[misionāri]] un [[kristīgā ticība|kristīgās ticības]] sludinātāji [[Slāvi|slāvu tautām]] brāļi '''[[Kirils un Metodijs]]''' <small>(attēlā)</small> izveidoja pirmo slāvu alfabētu — [[Glagolica|glagolicu]], uz kuras pamata vēlāk radās [[kirilica]]? * ... starptautiskā [[tabaka]]s kompānija '''''[[Philip Morris International]]''''', kas pārvalda labi zināmus [[cigaretes|cigarešu]] zīmolus, tostarp ''[[Marlboro]]'', ''[[Parliament]]'', ''[[L&M]]'', ''[[Chesterfield (cigaretes)|Chesterfield]]'' un citus, pēdējos gados koncentrējas uz pāreju uz bezdūmu produktiem, piemēram, ''[[IQOS]]'' sistēmu, kas karsē tabaku, nevis to dedzina? * ... [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s kluba [[BK Ventspils]] ģenerālmenedžeris '''[[Ralfs Pleinics]]''' ir pieredzējušākais sporta komandas vadītājs [[Latvija]]s [[basketbols|basketbolā]], BK Ventspils darbojoties kopš 1995. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alberta iela 10.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Valsts digitālās attīstības aģentūra]]''' ir izvietota [[Rīga|Rīgā]] [[Alberta iela (Rīga)|Alberta ielā]] 10, [[Jūgendstils|jūgendstila]] ēkā <small>(attēlā)</small>, kurā iepriekš mājoja [[Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte]]? * ... '''[[austrumromāņu valodas]]''', kurās ietilpst galvenokārt [[rumāņu valoda]] un tās tuvākie dialekti un paveidi, izveidojās no [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]] lietotās [[tautas latīņu valoda]]s, kas attīstījās [[Romas impērija]]s austrumu provincēs, īpaši [[Dākija|Dākijā]] (mūsdienu [[Rumānija]]s teritorijā)? * ... no 2021. gada līdz 20205. gadam [[Amerikas hokeja līga]]s komandā '''[[Ebotsfordas "Canucks"]]''' spēlēja [[latvieši|latviešu]] [[Vārtsargs (hokejs)|vārtsargs]] [[Artūrs Šilovs]], kurš 2025. gadā komandas sastāvā izcīnīja [[Kaldera kauss|Kaldera kausu]] un tika atzīts par AHL finālsērijas vērtīgāko spēlētāju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Cape Verde (10-17).svg|border|right|200px]] * ... pirmais '''[[Kaboverdes karogs]]''' tika pieņemts pēc neatkarības iegūšanas 1975. gadā un bija gandrīz identisks [[Gvinejas-Bisavas karogs|Gvinejas-Bisavas karogam]], jo abas valstis sākotnēji plānoja veidot federāciju, bet 1992. gadā, [[Kaboverde]]i atsakoties no šīs idejas un uzsverot savu neatkarību, tika ieviests pašreizējais valsts karogs <small>(attēlā)</small>? * ... '''''[[L&M]]''''' [[Cigarete|cigarešu]] zīmols pirmoreiz tika ieviests 1953. gadā [[ASV]], un sākotnēji tas bija viens no pirmajiem zīmoliem, kas ieviesa cigaretes ar filtru masu tirgū, uzsverot to kā "zinātniski modernu" risinājumu [[smēķēšana]]i? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[ASV]] uzcēla lielu skaitu (aptuveni 800) '''[[karabāze|karabāzu]]''' aptuveni 140 valstīs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Louis VIII le Lion.jpg|border|right|150px]] * ... pirms kļūšanas par [[Francijas karalis|Francijas karali]] '''[[Luijs VIII Lauva]]''' <small>(attēlā)</small> vadīja neveiksmīgu militāro ekspedīciju [[Anglija|Anglijā]] laikā, kad notika sacelšanās pret [[Džons Bezzemis|Džonu Bezzemi]], un īslaicīgi tika pasludināts par [[Anglijas karalis|Anglijas karali]], taču [[Kronēšana|kronēts]] netika? * ... '''[[Romiešu Kipra]]''' kļuva par nozīmīgu [[tirdzniecība]]s un stratēģisko punktu pateicoties tās ģeogrāfiskajai atrašanās vietai starp [[Āzija|Āziju]], [[Āfrika|Āfriku]] un [[Eiropa|Eiropu]]? * ... lai gan juridiski '''[[Centrālāfrikas imperators]]''' [[Bokasa I]] bija [[Konstitucionālā monarhija|konstitucionāls monarhs]], faktiski viņam bija [[Autokrātija|absolūta vara]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The uncivilized races of men in all countries of the world - being a comprehensive account of their manners and customs, and of their physical, social, mental, moral and religious characteristics (14793148393).jpg|border|right|150px]] * ... mūsdienu [[Namībija]]s un [[Dienvidāfrika]]s teritorijā dzīvojošie '''[[hotentoti]]''' koloniālajā laikmetā (īpaši pēc [[Holandieši|holandiešu]] ierašanās 17. gadsimtā) piedzīvoja masveida iznīcināšanu, piespiedu pārvietošanu un kultūras apspiešanu, viņu [[valoda]] un tradīcijas tika pakļautas asimilācijai <small>(attēlā hotentotu apmetne 19. gadsimta gravīrā)</small>? * ... '''[[Santaklēras apgabals]]''' [[Kalifornija|Kalifornijas štatā]] [[ASV]] ir pazīstams kā [[Silīcija ieleja]]s sirds, jo šeit atrodas daudzi pasaules vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, ''[[Apple]]'', ''[[Google]]'', ''[[Intel]]'' un ''[[Facebook]]'', un tas ir arī nozīmīgs izglītības un inovāciju centrs — tajā atrodas [[Stenforda Universitāte]], kā arī neskaitāmi pētniecības institūti un jaunuzņēmumi? * ... pēc vecākā brāļa [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] nāves skolotājs un [[dzejnieks]] '''[[Antons Bārda]]''' kopā ar brāļa atraitni Paulīnu Bārdu sakārtoja nozīmīgāko viņa dzejoļu grāmatu "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of South Africa.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Dienvidāfrikas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1994. gads|1994. gada]] 27. aprīlī, kad valstī notika pirmās demokrātiskās [[vēlēšanas]] pēc [[aparteīds|aparteīda]] beigām? * ... '''[[Rāšidu kalifāts]]''' bija pirmais [[islāms|islāma]] [[kalifāts]], kas pastāvēja no 632. līdz 661. gadam, tieši pēc pravieša [[Muhameds|Muhameda]] nāves, un tā laiks tiek uzskatīts par ideālu islāma valsts pārvaldes modeli, īpaši [[sunnītu islāms|sunnītu]] tradīcijā, kurā šie kalifi tiek uzskatīti par taisnības, pieticības un dievbijības paraugiem? * ... līdzīgi kā ''[[Temu]]'', arī [[Ķīna]]s [[e-komercija]]s [[uzņēmums]], kas specializējas lētas, ātras [[mode]]s tirdzniecībā, '''''[[Shein]]''''' izmanto tiešo piegādes modeli no Ķīnas, piedāvājot zemas cenas produktus? <!--dyk diena --> [[Attēls:La masacre de San Bartolomé, por François Dubois.jpg|border|right|200px]] * ... tiek lēsts, ka [[1572. gads|1572. gada]] 24. augustā '''[[Bērtuļa nakts]]''' slaktiņā [[Parīze|Parīzē]] tika nogalināti ap 2000 [[hugenoti|hugenotu]], bet visā [[Francija|Francijā]] kopā — no 5000 līdz pat 30 000 cilvēku <small>(attēlā masveida slepkavošana Parīzē)</small>? * ... '''''[[Philip Morris]]''''' ir vēsturisks un starptautiski atpazīstams [[cigarete|cigarešu]] zīmols, kura pirmsākumi meklējami [[1847. gads|1847. gadā]] [[Londona|Londonā]], kad uzņēmējs Filips Moriss atvēra savu pirmo [[tabaka]]s veikalu? * ... vēsturiski '''[[Takaroa|Takaroa atols]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] spēlēja nozīmīgu lomu [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvē, ko izgatavoja pogu ražošanai [[Eiropa|Eiropā]]; 20. gadsimta sākumā tā sasniedza vidēji 15 līdz 30 tonnas gadā, bet kopš tā laika šī nozare ir strauji samazinājusies? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Côte d'Ivoire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kotdivuāras karogs|Kotdivuāras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> izmantots vertikāls [[trikolors]], kura izkārtojums atgādina [[Francijas karogs|Francijas karogu]], ņemot vērā valsts koloniālo vēsturi? * ... [[Pieaugušais|pieaugušam cilvēkam]] parasti ir 32 '''[[Cilvēka zobi|zobi]]''', ieskaitot pēdējos dzerokļus jeb [[Gudrības zobs|gudrības zobus]], savukārt [[bērns|bērniem]] ir 20 [[piena zobi]]? * ... '''[[Freiburgas Universitāte]]''' ir viena no vecākajām un prestižākajām [[universitāte|universitātēm]] [[Vācija|Vācijā]], dibināta 1457. gadā ar nosaukumu ''Universitas Studii Generale'' pēc Austrijas erchercoga [[Albrehts VI Hābsburgs|Albrehta VI]] iniciatīvas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Charles VIII Ecole Francaise 16th century Musee de Conde Chantilly.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis|Francijas karalim]] '''[[Šarls VIII|Šarlam VIII]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 13 gadi, un līdz pilngadībai [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa māte Savojas Šarlote? * ... [[Vācija|Vācijā]] radītais [[cigarete|cigarešu]] zīmols '''''[[West (cigaretes)|West]]''''' bija ''[[McLaren]]'' ''[[Formula 1|F1]]'' komandas galvenais sponsors no 1997. līdz 2005. gadam, līdz pārtrauca sponsorēt komandu [[Eiropas Savienība]]s tabakas [[reklāma|reklāmu]] aizlieguma dēļ? * ... '''[[Ziemeļkatalonija]]''', ko [[Spānija]] nodeva [[Francija]]i, parakstot Pireneju līgumu [[1659. gads|1659. gadā]] apmaiņā pret Francijas faktisko atteikšanos no oficiālās aizsardzības, ko tā bija sniegusi nesen dibinātajai Katalonijas Republikai, aptuveni atbilst mūsdienu Francijas [[Austrumpireneji|Austrumpireneju departamentam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Rwanda.svg|border|right|200px]] * ... pašreizējais '''[[Ruandas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[2001. gads|2001. gadā]], aizstājot iepriekšējo, lai simbolizētu jaunu sākumu pēc [[1994. gads|1994. gada]] [[Ruandas genocīds|Ruandas genocīda]]? * ... '''[[Slavenā revolūcija]]''', kas norisinājās [[Anglija|Anglijā]] no 1688. līdz 1689. gadam, rezultējoties ar karalienes [[Marija II Stjuarte|Marijas II]] un viņas vīra [[Viljams III|Viljama III]] nākšanu tronī, tiek uzskatīta par vienu no retajiem gadījumiem [[Eiropas vēsture|Eiropas vēsturē]], kad [[monarhija]]s maiņa notiek bez plaša mēroga militāra konflikta? * ... sprādzieni [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] '''[[Mesenes kauja]]s''' '''[[Mesenes kaujas (1917) tuneļi|tuneļos]]''', ko slepeni izveidoja britu karavīri zem vācu frontes pozīcijām, nogalināja apmēram 10 000 vācu karavīru un izveidoja 19 lielus krāterus, kas ir saskatāmi vēl mūsdienās; šie sprādzieni ir vieni no lielākajiem sprādzieniem vēsturē, kas nav saistīti ar [[kodolieroči]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium chamaedrys Ożanka właściwa 2019-07-18 02.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[ozollapu embotiņš]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir sastopams ļoti reti: neliela populācija 19. gadsimtā pastāvēja [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] sausā, kaļķainā nogāzē pie [[Koknese]]s, kas tagad ir zem [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]]s, taču 2009. gadā populācija atrasta [[Daugavpils|Daugavpilī]], un 2019. gadā — jauna atradne valsts galējos dienvidrietumos? * ... atšķirībā no konkurentiem, piemēram, ''[[Playboy]]'' un '''''[[Penthouse]]''''', vīriešu [[žurnāls]] '''''[[Hustler]]''''', ko 1974. gadā dibināja [[Lerijs Flints]], piedāvāja ievērojami atklātākus [[Pornogrāfija|pornogrāfiskus]] attēlus, tādējādi radot revolūciju pieaugušo izklaides industrijā un izraisot plašas diskusijas par pornogrāfijas un vārda brīvības robežām? * ... '''[[Leo Varadkars]]''', kurš bija [[Īrijas premjerministrs]] divreiz laika posmā starp no 2017. un 2024. gadu, bija pirmais [[Īrija]]s valdības vadītājs ar daļēji [[Indieši|indiešu]] izcelsmi un arī pirmais atklāti [[Homoseksualitāte|homoseksuālais]] premjerministrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Malawi.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Malāvijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika pieņemts [[1964. gads|1964. gadā]] pēc neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s., bet 2010. gadā tika ieviests jauns dizains ar pilnu balto sauli centrā un mainītu krāsu izkārtojumu, taču tas izraisīja plašu kritiku, un 2012. gadā tika atjaunots oriģinālais karoga dizains? * ... viena no svarīgākajām [[romiešu mitoloģija|seno romiešu dievietēm]] '''[[Cerera (mitoloģija)|Cerera]]''' tika plaši pielūgta Cererāliju svētkos, viņa pārraudzīja [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]], [[labība]]s augšanu, ražu un [[sieviete|sieviešu]] auglību, un kļuva par romiešu reliģijas centrālo tēlu, īpaši [[plebeji|plebeju šķiras]] aizbildni? * ... no aptuveni 16 tūkstošiem tuamotiešu [[Franču Polinēzija]]s [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] izplatīto '''[[tuamotiešu valoda|tuamotiešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot ap 4—6 tūkstošiem, tai ir [[Apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Potentilla arenaria0 eF.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvijas Botāniķu biedrība]] [[2025. gads Latvijā|2025. gadā]] izvēlējās '''[[smiltāja retējs|smiltāja retēju]]''' <small>(attēlā)</small> par [[Gada augs Latvijā|Gada augu]]? * ... lielākais 1018 gramu smagais '''[[Biržu meteorīts|Biržu meteorīta]]''' fragments atrodas [[Tartu Universitāte]]s kolekcijā, 8,7 gramus smags fragments — ekspozīcijā "Latvijas minerāli" [[LU Dabas māja|Latvijas Universitātes Dabas mājā]], trīs fragmenti un viens plānslīpējums — Meteorītu muzejā [[Rīga|Rīgā]], bet fragmenti atrodas pasaules muzeju kolekcijās un privātkolekcijās? * ... '''''[[Rigasche Zeitung]]''''', kas [[vācu valoda|vācu valodā]] ar pārtraukumiem iznāca no 1778. līdz 1919. gadam, bija lielākais dienas [[laikraksts]] [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kura tirāža pirms [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sasniedza 8000—10 000 eksemplāru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait du roi de France François II.jpg|border|right|150px]] * ... troņa mantošanas brīdī [[Francijas karalis]] '''[[Fransuā II]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai 15 gadus vecs, un viņa īso valdīšanas laiku [[Francija|Franciju]] faktiski pārvaldīja viņa sievas radinieki — Gīzu dzimta? * ... '''[[višnuisms|višnuismam]]''' ir simtiem miljonu sekotāju visā pasaulē, un tas ir visplašāk izplatītais [[hinduisms|hinduisma]] atzars, tradicionāli īpaši nozīmīgs [[Indija|Indijā]], [[Nepāla|Nepālā]] un [[Bangladeša|Bangladešā]]? * ... [[Franču Polinēzija]]s '''[[Gambjē salas|Gambjē salās]]''' sastopamo '''[[manareviešu valoda|manareviešu valodu]]''' dzimtās valodas līmenī prot tikai ap 400 runātāju no 1300 etnisko manareviešu; tai piešķirts stipri [[apdraudēta valoda|apdraudētas valodas]] statuss? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Ghana.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ganas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1957. gads|1957. gada]] 6. martā, kad [[Gana]] kļuva par pirmo [[Subsahāras Āfrika]]s valsti, kas ieguva neatkarību no koloniālās varas? * ... pēc [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] nāves [[1924. gads|1924. gadā]] '''[[Mihails Vladimirskis]]''' īslaicīgi pildīja Viskrievijas CIK priekšsēdētāja pienākumus, būtībā kļūstot par [[Padomju Savienība]]s vadītāju līdz [[Mihails Kaļiņins|Mihaila Kaļiņina]] iecelšanai? * ... [[Spānija]]s [[Tervelas province]]s administratīvais centrs '''[[Tervela]]''' bieži tiek minēta kā simbols valsts reģionālajai nevienlīdzībai un tā sauktajai "tukšajai Spānijai"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Teucrium scordium kz21.jpg|border|right|150px]] * ... saberzējot [[Latvija|Latvijā]] reti un ļoti nevienmērīgi sastopamo '''[[ķiploku embotiņš|ķiploku embotiņu]]''' <small>(attēlā)</small> ir jūtama raksturīga [[ķiploks|ķiploku]] [[smaka]]? * ... [[Pasaules Veselības organizācija]] norāda, ka pašlaik nav pietiekamu pierādījumu, kas liecinātu, ka [[karsējamie tabakas produkti]], piemēram, '''''[[IQOS]]''''', ir mazāk kaitīgi nekā citi [[tabaka]]s produkti? * ... bieži '''[[kuģa ķīlis|kuģa ķīļa]]''' ielikšana notiek [[kuģis|kuģa]] būves pašā sākumā, un britu un amerikāņu tradīcijās šis moments apzīmē kuģa būves sākuma datumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Nigeria.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Nigērijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1960. gads|1960. gada]] 1. oktobrī, kad [[Nigērija]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], bet oriģinālajā konkursa iesniegumā karoga baltās joslas centrā bija arī sarkans saules simbols, taču tas gala versijā tika izņemts? * ... lielākais 2592 gramu smagais '''[[Līksnas meteorīts|Līksnas meteorīta]]''' fragments atrodas [[Ukraina]]s Ģeoloģijas muzeja kolekcijā [[Kijiva|Kijivā]], kur tas, iespējams, nonāca pēc [[Viļņas Universitāte]]s likvidēšanas 1832. gadā? * ... [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību [[žurnāls]] '''''[[The Economist]]''''' tika dibināts [[1843. gads|1843. gadā]] un tiek publicēts katru [[nedēļa|nedēļu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Euproctis chrysorrhoea 1.jpg|border|right|200px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] pagaidām reti un nevienmērīgi izplatītās '''[[zeltvēdera mūķene]]s''' <small>(attēlā)</small> [[kāpurs|kāpuru]] sīkais un asais apmatojums satur [[toksīni|toksīnus]], kas var izraisīt [[āda]]s un [[acis|acu]] iekaisumu, kā arī nopietnus elpošanas traucējumus cilvēkiem ar [[alerģija|alerģijām]] vai [[astma|astmu]]? * ... [[Austroungārija]] uzskatīja [[Serbija]]s atbildi uz '''[[Jūlija ultimāts|Jūlija ultimātu]]''' par nepieņemamu un [[1914. gads|1914. gada]] 28. jūlijā pieteica tai karu, kas ātri izraisīja ķēdes reakciju un noveda pie [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākuma? * ... [[Latvija]]s [[arheoloģija|arheoloģijā]] par '''[[senkapi]]em''' visbiežāk dēvē apbedījumu vietas no 1. gadu tūkstoša [[Mūsu ēra|p.m.ē.]] līdz 13.—14. gadsimtam, bet plašākā izpratnē šis termins var attiekties arī uz vēlīnajiem [[viduslaiki]]em? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Kenya.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Kenijas karogs|Kenijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> centrā atrodas tradicionāls [[masaji|masaju]] [[vairogs]] ar sakrustotiem [[šķēpi]]em, kas norāda uz tautas gatavību aizsargāt savu brīvību? * ... pirmie no eiropiešiem '''[[Rapa (sala)|Rapas salu]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] apmeklēja britu ekspedīcija flotes virsnieka Džordža Vankuvera vadībā [[1791. gads|1791. gadā]]; eiropieši salā ievazāja slimības un alkoholu, kā rezultātā līdz 1830. gadam izmira lielākā daļa salas iedzīvotāju, samazinoties no ap 2000 iedzīvotāju līdz 120? * ... '''[[Baltijas vācu valoda]]i''', ko līdz [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļošanai]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā lietoja [[Latvija]]s un [[Igaunija]]s [[vācbaltieši|vācvalodīgie iedzīvotāji]], bija raksturīga [[izruna]] un liels skaits [[aizguvums|aizguvumu]] no kaimiņu valodām, kā arī īpatnības [[sintakse|sintaksē]] un [[apvidvārds|apvidvārdu]] lietojumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista aérea de Guanajuato.jpg|border|right|200px]] * ... [[1790. gads|1790. gadā]] [[kalnrūpniecība]]s pilsēta '''[[Gvanahvato (pilsēta)|Gvanahvato]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Gvanahvato]] provinces centru, un lielāko daļu koloniālā perioda tā bija bagātākā pilsēta [[Meksika]]s vicekaralistē; liberālā [[Meksikas prezidents|prezidenta]] [[Benito Huaress|Benito Huaresa]] laikā tā bija plānotā valsts [[galvaspilsēta]]? * ... '''[[2025. gada Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|2025. gada Eiropas čempionātā futbolā sievietēm]]''' par čempionēm otro reizi pēc kārtas kļuva [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglijas izlases]] futbolistes, kas finālā pēcspēles 11 metru sitienu sērijā pieveica [[Spānijas sieviešu futbola izlase|Spāniju]]? * ... '''[[akluofobija]] '''— pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[tumsa]]s vai vāji apgaismotas vides — ietekmē ievērojamu daļu [[bērns|bērnu]] un aptuveni 10% pieaugušo, īpaši tos, kuriem jau ir citi [[trauksmes traucējumi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Namibia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Namībijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika oficiāli pieņemts [[1990. gads|1990. gada]] 21. martā, kad [[Namībija]] kļuva neatkarīga no [[Dienvidāfrika]]s? * ... mūsienu [[Ukraina]]s galējos dienvidrietumos esošo '''[[Karakurta|Karakurtu]]''' [[1811. gads|1811. gadā]] dibināja [[albāņi|albāņu]] ieceļotāji no [[Bulgārija]]s [[Dobrudža]]s; arī mūsdienās [[albāņu valoda]] ir dominējošā valoda? * ... lielākais '''[[Neretas meteorīts|Neretas meteorīta]]''' fragments, kas sver 4964 gramus, atrodas Igaunijas Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas institūta kolekcijā [[Tallina|Tallinā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025-05-04 Deutschland gegen USA (Eishockey-Länderspiel) by Sandro Halank–092.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gada NHL drafts|2022. gada Nacionālās hokeja līgas drafta]] trešais numurs '''[[Logans Kūlijs]]''' <small>(attēlā)</small> tika iekļauts [[ASV hokeja izlase|ASV hokeja izlasē]], kas piedalījās [[2025. gada Pasaules čempionāts hokejā|2025. gada Pasaules čempionātā]], kur ASV komanda izcīnīja zelta medaļas; viņš guva vārtus jau debijas spēlē pret [[Dānijas hokeja izlase|Dāniju]]? * ... '''[[olmeki|olmeku]]''' [[civilizācija]], kas pastāvēja aptuveni no 1500. gada p.m.ē. līdz 400. gadam p.m.ē. [[Meksika]]s dienvidaustrumos, tiek uzskatīta par daudzu vēlāk radušos [[mezoamerika|mezoamerikāņu]] kultūru, tostarp [[maiji|maiju]] un [[Acteki|acteku]], priekštečiem un ietekmētājiem? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[šūnu apraide]]''' ir ieviesta no [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 1. jūlija? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Lesotho.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Lesoto karogs]]''' <small>(attēlā)</small>, kura centrā uz baltās joslas attēlots melns tradicionāls basoto tautas galvassegas — mokorotlo — siluets, tika pieņemts [[2006. gads|2006. gadā]], atzīmējot 40 gadus kopš valsts neatkarības iegūšanas no [[Lielbritānija]]s un aizstāja iepriekšējo karogu, kas tika uzskatīts par pārāk militāru? * ... viens no lielākajiem [[ātrā ēdināšana|ātrās ēdināšanas]] picēriju tīkliem '''''[[Domino’s Pizza]]''''' tika dibināts 1960. gadā, kad brāļi Monahani iegādājās mazu picēriju ''DomiNick's'' [[Mičigana|Mičiganā]]; mūsdienās tā darbojas vairāk nekā 90 valstīs ar vairāk nekā {{sk|20000}} restorāniem visā pasaulē? * ... '''[[Tatakoto]]''' ir viens no nomaļākajiem [[Tuamotu salas|Tuamotu salu]] [[atols|atoliem]] — tuvākā sala ir 156 km attālā neapdzīvotā Akiaki dienvidrietumos, bet tuvākā apdzīvotā sala ir 160 km attālā Vahitahi dienvidos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stockholms Stadshuset City Hall Stockholm 2016 01.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Stokholmas rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Nobela prēmija]]s pasniegšanas banketa norises vieta un viena no [[Stokholma]]s galvenajām [[tūrisms|tūristu]] apskates vietām? * ... pēc '''[[Spartaka sacelšanās]]''' apspiešanas [[Romas Republika|Romas Republikā]] 71. gadā p.m.ē. ap 6000 [[vergi|vergu]], kuri bija sagūstīti pēc izšķirošās kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp [[Roma|Romu]] un Kapuju? * ... '''[[Francijas aizjūras kopienas]]''' ir līdzīgas [[Francija]]s pirmās pakāpes [[Francijas administratīvais iedalījums|administratīvā iedalījuma]] vienības kā [[Francijas reģioni]], bet ar pusautonomu statusu; kopš 2011. gada, kad [[Majota]] kļuva par [[Francijas aizjūras departamenti|aizjūras departamentu]], pastāv piecas aizjūras kopienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Tunisia.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Tunisijas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika ieviests [[1831. gads|1831. gadā]] beja Huseina II laikā, un pēc neatkarības iegūšanas no [[Francija]]s [[1956. gads|1956. gadā]] karogs tika saglabāts, ar nelielām korekcijām vēlāk? * ... kad [[Kurzemes hercogs]] [[Ernests Johans Bīrons]] pārcieta [[infarkts|infarktu]], viņš sastādīja [[testaments|testamentu]] par labu savam vecākajam dēlam [[Pēteris Bīrons|Pēterim]], bet [[1769. gads Latvijā|1769. gada]] 25. novembrī atteicās no hercogistes troņa; hercoga jaunākais dēls '''[[Kārlis Ernsts Bīrons]]''' atteicās no mantojuma tiesībām uz troni [[1771. gads Latvijā|1771. gadā]]? * ... '''[[Ismails Omārs Gelle]]''' ir [[Džibutija]]s prezidents kopš [[1999. gads|1999. gada]], kas padara viņu par vienu no visilgāk amatā esošajiem valstu vadītājiem [[Āfrika|Āfrikā]], taču viņš tiek raksturots kā [[diktators]], un viņa valdīšanu ir kritizējušas cilvēktiesību grupas un ārvalstu valdības? <!--dyk diena --> [[Attēls:V_A_Antonov-Ovseenko.jpeg|border|right|150px]] * ... [[Ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[PSRS|padomju]] revolucionārs un [[diplomāts]] '''[[Vladimirs Antonovs-Ovsejenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Oktobra revolūcija]]s laikā vadīja [[Ziemas pils]] ieņemšanu, 1937. gadā [[Staļins|Staļina]] [[lielais terors|represiju]] laikā tika arestēts un 1938. gadā nošauts pēc apsūdzības pretpadomju darbībā? * ... [[Franču Polinēzija]]s augstākā virsotne, 2241 m augstā '''[[Orohena]]''' [[Taiti]] salā, ir aprimis [[vulkāns]]? * ... '''[[XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku]]''' ietvaros [[2025. gads Latvijā|2025. gada]] 8. jūlijā [[Xiaomi Arēna |''Xiaomi'' Arēnā]] pirmo reizi [[Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki|Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos]] notika skolēnu simfoniskās mūzikas lielkoncerts "Daudzskanīgais debesjums"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Somaliland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Somālilendas karogs|Somālilendas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> zaļajā joslā ir [[Arābu valoda|arābu valodā]] uzrakstīta [[islāms|islāma]] ticības apliecība — ''šahada''? * ... '''[[autofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no vientulības vai izolētības, tostarp bailes no tā, ka cilvēks paliks viens bez emocionāla vai sociāla atbalsta? * ... pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai 2022. gadā]] bijušais [[žurnālists]], publicists un politiķis '''[[Aleksandrs Ņevzorovs]]''' asi nosodīja agresiju un publiski atbalstīja [[Ukraina]]s suverenitāti; viņš tika apsūdzēts par "viltus ziņu" izplatīšanu saskaņā ar 2022. gada represīvajiem likumiem, ierosināts kriminālprocess, un viņš pasludināts meklēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rangiroa STS51I-31-25.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Raniroa]]''' <small>(satelītattēlā)</small> ir [[Tuamotu arhipelāgs|Tuamotu arhipelāga]] lielākais atols kā pēc platības, tā arī pēc iedzīvotāju skaita, kā arī trešais lielākais [[koraļļu atols]] pasaulē? * ... saskaņā ar [[ASV]] Tautas skaitīšanas biroja datiem no 2022. gada, '''[[vācu izcelsmes amerikāņi]]''' veido aptuveni 41 miljonu cilvēku, kas ir aptuveni 12% no ASV [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Afganistāna]]s [[islāms|islāma]] garīdznieks '''[[Hibatulla Ahundzada]]''', kurš kopš 2021. gada ir [[Afganistānas augstākais vadītājs]] ''[[Taliban]]'' valdības laikā, ir ļoti noslēgta persona — ir zināma tikai viena neapstiprināta viņa fotogrāfija un daži audioieraksti ar viņa runām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of Puntland.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Puntlendas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> pasvītro [[Puntlenda]]s vēlmi pēc [[autonomija]]s [[Somālija]]s ietvaros, nevis pilnīgas [[neatkarība]]s, kā tas ir, piemēram, [[Somālilenda]]s gadījumā? * ... '''[[pedofobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no [[bērni]]em? * ... nocietinājumā ar [[bastions|bastioniem]] '''[[citadele]]''' ir sistēmas spēcīgākā daļa, dažreiz tā atrodas tālu ārsienu un bastionu iekšpusē, bet bieži vien ekonomijas labad tā veido daļu no ārsienas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Viktor Lipsnis 1960.jpg|border|right|150px]] * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes [[PSRS]] un [[Ukraina]]s [[vieglatlētika|vieglatlēts]], [[lodes grūšana|lodes grūdējs]] '''[[Viktors Lipsnis]]''' <small>(attēlā)</small> bija divkārtējs [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempionātu]] medaļnieks un divu [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks? * ... 19. gadsimta beigās '''[[Hikueru|Hikueru atols]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] piedzīvoja ievērojamu ekonomisko aktivitāti, kas bija saistīta ar [[Poga|pogu]] ražošanai [[Eiropa|Eiropā]] paredzēta [[perlamutrs|perlamutra]] ieguvi? * ... '''[[drogu preču tirgotava]]s''' bija īpašs [[farmācija|farmaceitiskās]] [[mazumtirdzniecība]]s veikalu tips, kas darbojās [[Latvija|Latvijā]] no 19. gadsimta beigām līdz 1940. gadam, kur tirgoja bezrecepšu medikamentus, [[kosmētika|kosmētiku]], higiēnas preces un mājsaimniecības ķimikālijas, aizpildot nišu starp tradicionālajām [[aptieka|aptiekām]] un parastajiem [[veikals|veikaliem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:20240314 Lisa Manoban 07.jpg|border|right|150px]] * ... [[Taizeme]]s reperes, kura starptautisku atpazīstamību ieguva kā [[korejiešu popmūzika]]s (''K-pop'') meiteņu grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece, '''[[Lisa (repere)|Lisas]]''' <small>(attēlā)</small> solo debija 2021. gadā ar singla albumu ''LALISA'' kļuva par sensāciju, uzstādot vairākus rekordus, tostarp par skatītāko korejiešu popmūzikas solo mākslinieka videoklipu 24 stundu laikā? * ... '''[[dorafobija]]''' ir pastāvīgas un neracionālas [[bailes]] no dzīvnieku [[spalva]]s, [[kažokāda]]s vai pieskaršanās dzīvniekam, īpaši tā apmatojumam; cilvēkiem ar dorafobiju var būt ļoti grūti atrasties tuvumā dzīvniekiem, īpaši mājdzīvniekiem, piemēram, [[suņi]]em vai [[kaķi]]em? * ... vācu eirodisko [[popmūzika|pop]]grupa '''''[[Dschinghis Khan]]''''' sākotnēji izveidota [[Minhene|Minhenē]], lai piedalītos [[1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1979. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''Dschinghis Khan'', kur tā ieguva ceturto vietu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ancient Pantheon.jpg|border|right|200px]] * ... [[Panteons (Roma)|Panteons]] [[Roma|Romā]] <small>(attēlā)</small> ir visslavenākais un iespaidīgākais '''[[rotonda]]s''' paraugs? * ... kad 19. gadsimtā '''[[Anaa]]''' [[Tuamotu salas|Tuamotu salās]] kļuva par [[Francija]]s teritoriju, ar 1300 iedzīvotājiem tas bija visapdzīvotākais atols arhipelāgā; [[iedzīvotāju skaits]] vēlāk pieauga līdz 2000 cilvēkiem, taču mūsdienās tas ir samazinājies apmēram četras reizes, un vienīgā mūsdienu apdzīvotā vieta Tukuhora atrodas [[atols|atola]] ziemeļaustrumos? * ... '''[[jo-jo]]''' ir sena rotaļlieta ar eksistences pierādījumiem kopš 440. gada pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Droupadi Murmu POI official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Indijas prezidents]]''' ir konstitucionāli augstākais amats [[Indija|Indijā]], tomēr tā funkcijas galvenokārt ir ceremoniālas un simboliskas, līdzīgi kā daudzās citās [[parlamentārā demokrātija|parlamentārās demokrātijās]] <small>(attēlā Indijas prezidente kopš 2022. gada [[Drovpodi Murmu]])</small>? * ... '''[[tripanofobija]]''' ir pastāvīgas un intensīvas [[bailes]] no [[injekcija|injekcijām]], adatām vai procedūrām, kas ietver ādas dūrienu, šī fobija var izraisīt spēcīgu trauksmi vai [[panikas lēkme]]s jau pie domas par adatu vai pirms medicīniskas procedūras? * ... '''[[2025. gada NHL drafts|2025. gada Nacionālās hokeja līgas draftā]]''' netika izvēlēts neviens [[Latvija]]s [[hokejists]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Enver Pasha 1911.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Envers Paša]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par kara ministru un faktisko [[Osmaņu impērija]]s militāro virspavēlnieku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, pēc kara beigām aizbēga no dzimtenes un vēlāk piedalījās islāmistu sacelšanās organizēšanā [[Centrālāzija|Centrālāzijā]] pret [[Padomju vara|padomju varu]], kur gāja bojā kaujā mūsdienu [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? * ... '''[[Faaa]]''' [[Taiti|Taiti salas]] rietumos ir [[Franču Polinēzija]]s lielākā komūna pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]]? * ... [[Kolumbija]]s [[futbolists|futbolista]] '''[[Efmamhhasonds Gonsaless|Efmamhhasonda Gonsalesa]]''' neparastais vārds ''Efmamjjasond'' hronoloģiskā secībā satur visu gada [[mēneši|mēnešu]] sākuma burtus [[spāņu valoda|spāņu valodā]]; kad viņa vecākiem jautāja par šo faktu, viņi atbildēja, ka nolēmuši viņu tā nosaukt, jo viņiem patīk visi gada divpadsmit mēneši? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the Second Mexican Empire.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Meksikas Otrā impērija]]''' <small>(attēlā karogs)</small> formāli tika likvidēta [[1867. gads|1867. gada]] 19. jūnijā, kad [[Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika)|imperatoram Maksimiliānam]] un diviem [[ģenerāļi]]em tika izpildīts [[nāvessods]] un tika atjaunota [[Meksikas Republika]]? * ... pēc 2025. gada datiem '''[[Liepājas autobusu parks|AS "Liepājas autobusu parks"]]''' 34,85% akciju īpašniece ir [[Liepāja]]s pašvaldība, bet 60,12% kapitāla piederēja SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" ziņām, pastarpināti piederēja [[Andris Šķēle|Andra Šķēles]] (67%) un [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] (33%) ģimenēm? * ... pirmā oficiālā kolonistu apmetne '''[[Kanāda (Jaunfrancija)|Kanādā]]''' bija [[Kvebeka]], ko [[1608. gads|1608. gadā]] dibināja Samuels de Šamplēns? <!--dyk diena --> [[Attēls:PALM BEACH FLORIDA AERIAL 2011.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Palmbīča]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visturīgākajām pilsētām [[ASV]]; saskaņā ar ''[[Forbes]]'', 2025. gadā pilsētā dzīvoja vismaz 68 miljardieri? * ... '''[[Raiātea]]''' tiek vispārpieņemti uzskatīta par senās [[Polinēzija]]s austrumu salu "centru", un ir ticams, ka migrācija uz [[Jaunzēlande|Jaunzēlandi]], [[Havaju salas|Havaju salām]] un citām Austrumpolinēzijas daļām sākās no Raiāteas? * ... pasaulē pirmo mehāniski saldēto '''[[ledus laukums|ledus laukumu]]''' atklāja britu veterinārārsts un izgudrotājs Džons Gemdžī [[Londona|Londonā]]; laukums bija izveidots uz [[Betons|betona]] pamatnes, kurā bija iestrādātas [[Varš|vara]] caurules, pa tām cirkulēja dzesēšanas šķidruma maisījums ([[glicerīns]], [[ēteris]], slāpekļa peroksīds un [[ūdens]]), kas sasaldēja virsējo ūdens kārtu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Coat_of_arms_of_Transnistria.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Piedņestras Moldāvu Republikas ģerbonis|Piedņestras Moldāvu Republikas ģerboņa]]''' <small>(attēlā)</small> pamatā ir [[Moldāvijas PSR ģerbonis]]? * ... [[1638. gads Latvijā|1638. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] publicētajā [[vācbalti|vācbaltu]] [[luterisms|luterāņu]] mācītāja [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] [[latviešu valoda]]s vārdnīcā '''''[[Lettus]]''''' ietilpst ne tikai ap 6000 latviešu [[vārdi|vārdu]] vāciskie tulkojumi, bet arī [[vācu valoda]]s frāžu un teikumu latviskie tulkojumi? * ... laika posmā pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana|Latvijas Republikas izveides]] '''[[Latvijas ārpolitika]]''' bija orientēta uz [[neitralitāte]]s saglabāšanu un drošības garantiju meklēšanu, svarīga loma bija tā sauktajai [[Baltijas Antante]]i, ko [[1934. gads|1934. gadā]] izveidoja [[Latvija]] kopā ar [[Igaunija|Igauniju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of the United Nations.svg|border|right|200px]] * ... '''[[ANO karogs|Apvienoto Nāciju Organizācijas karogā]]''' <small>(attēlā)</small> ir attēlota [[ANO]] oficiālā emblēma — [[pasaules karte]] skatā no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], ietverta [[olīvkoks|olīvu]] zaru vītnē, kas simbolizē mieru? * ... dažās mūsdienu [[Polinēzija]]s sabiedrībās, īpaši [[Jaunzēlande]]s [[maori]]em, '''[[marae]]''' joprojām ir būtiska ikdienas dzīves sastāvdaļa, bet tropiskajā Polinēzijā lielākā daļa marae tika iznīcinātas vai pamestas līdz ar [[kristietība]]s ienākšanu 19. gadsimtā? * ... [[1952. gads|1952. gada]] decembrī [[Londona|Londonu]] skāra neparasti auksti laikapstākļi, [[anticiklons]] un bezvējš, kā rezultātā gaisā uzkrājās piesārņotāji, galvenokārt no [[akmeņogles|akmeņogļu]] dedzināšanas, veidojot biezu [[Smogs|smoga]] slāni, ko dēvē par '''[[Lielais Londonas smogs|Lielo Londonas smogu]]'''; mūsdienu lēš, ka kopējais bojāgājušo skaits sasniedza 10 000 līdz 12 000 cilvēku? <!--dyk diena --> [[Attēls:Saeimas 30.oktobra sēde.jpg|border|right|200px]] * ... 2021. gadā partijas "[[Progresīvie]]" politiķe '''[[Selma Teodora Levrence]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[13. Saeima]]s deputāta [[Māris Mičerevskis|Māra Mičerevska]] palīdzi, bet 2025. gada jūnijā viņa kļuva par [[14. Saeima]]s deputāti kā nākamā kandidātu sarakstā pēc tam, kad [[Mairita Lūse]] tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]]? * ... [[1989. gads|1989. gadā]] '''[[Lietuvas Komunistiskā partija]]''' kļuva par pirmo, kas izstājās no [[PSKP]] sastāva, bet 1990. gadā daļa partijas pārtapa par Lietuvas Demokrātisko darba partiju? * ... pēc [[2025. gada Jelgavas domes vēlēšanas|2025. gada pašvaldību vēlēšanām]] '''[[Mārtiņš Daģis (1988)|Mārtiņš Daģis]]''' tika ievēlēts par [[Jelgavas domes priekšsēdētājs|Jelgavas domes priekšsēdētāju]], stājoties ilggadējā pašvaldības vadītāja [[Andris Rāviņš|Andra Rāviņa]] vietā, kurš bija vadījis domi vairāk nekā 20 gadus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of NATO.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karogs|Ziemeļatlantijas līguma organizācijas karoga]]''' <small>(attēlā)</small> tumši [[Zilā krāsa|zilais]] fons simbolizē [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeānu]] un [[NATO]] alianses vienotību? * ... '''[[Šuahine]]''' [[Biedrības salas|Biedrības salās]] [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] ilgstoši pretojās eiropiešu kolonizēšanas mēģinājumiem un [[1847. gads|1847. gadā]] pasludināja sevi par neatkarīgu valsti, tomēr [[1888. gads|1888. gadā]] [[Francija]] beidzot izveidoja [[protektorāts|protektorātu]] pār salu? * ... par otro studijas albumu "Lēnā palīdzība" [[rokmūzika|rokgrupa]] '''''[[DJ Krankenwagen]]''''' 2024. gadā saņēma "[[Zelta Mikrofons|Zelta Mikrofona]]" nominācijas kategorijās "Labākais alternatīvās, indie vai eksperimentālās mūzikas albums" un "Labākais albuma dizains", otrajā kategorijā arī kļūstot par laureātiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:B-2 Spirit conducts flight tests over Edwards AFB (8533260).jpg|border|right|200px]] * ... [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā [[ASV]] stratēģisko [[bumbvedējs|bumbvedēju]] '''''[[Northrop Grumman B-2 Spirit]]''''' <small>(attēlā)</small> projektēja kā tālas darbības maskēto bumbvedēju, kas militārā konflikta gadījumā spētu izvairīties no [[pretgaisa aizsardzība]]s ieročiem un uzbrukt mērķiem dziļi pretinieka aizmugurē? * ... '''[[Armēnijas bruņotie spēki|Armēnijas bruņotajos spēkos]]''' pastāv obligātais militārais dienests, kas kopš 2025. gada ilgst 18 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu vietā? * ... 14. [[Ganas prezidents]] '''[[Džons Mahāma]]''' bija arī 12. Ganas prezidents no 2012. līdz 2017. gadam, taču pēc pirmā valdīšanas termiņa viņš kļuva par pirmo valsts vadītāju, kurš nav ticis pārvēlēts uz otro termiņu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sabine_Bergmann-Pohl.jpg|border|right|150px]] * ... [[Vācieši|vācu]] [[ārste]] un [[politiķe]] '''[[Sabīne Bergmane-Pola]]''' <small>(attēlā)</small> bija pēdējā [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] valsts vadītāja pirms tās [[Vācijas atkalapvienošana|atkalapvienošanas]] ar [[Vācija|Vācijas Federatīvo Republiku]]? * ... '''''[[Apollo (ASTP)|Apollo ASTP]]''''' saslēgšanās ar '''''[[Sojuz-19]]''''' [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] jūlijā bija pirmais kopīgais [[ASV]] un [[Padomju Savienība]]s [[kosmiskais lidojums|lidojums kosmosā]]? * ... '''''[[Trinity (kodolizmēģinājums)|Trinity]]''''' bija pirmais pasaulē veiksmīgais kodolizmēģinājums, kas tika veikts [[ASV]], [[Manhetenas projekts|Manhetenas projekta]] laikā [[1945. gads|1945. gada]] 16. jūlijā plkst. 5:29:45 no rīta pie Alamogordo pilsētas, [[Ņūmeksika]]s štatā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idi Amin at UN (United Nations, New York) gtfy.00132 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[1975. gads|1975. gada]] 17. jūlijā [[Ugandas prezidents]] un valsts bruņoto spēku [[virspavēlnieks]] [[Idi Amins]] <small>(attēlā)</small> piešķīra sev '''[[Feldmaršals (Uganda)|feldmaršala]]''' dienesta pakāpi? * ... [[Ņujorka]]s dienas [[laikraksts]] '''''[[New York Post]]''''' ir viens no vecākajiem nepārtraukti izdotajiem laikrakstiem [[ASV]] — to [[1801. gads|1801. gadā]] izveidoja ASV pirmais [[ASV finanšu ministrs|finanšu ministrs]] [[Aleksandrs Hamiltons]]? * ... 1880. gados parādījās pirmie '''[[bērnu ratiņi]]''' guļošiem [[zīdaiņi]]em, bet 1889. gadā Viljams Ričardsons patentēja ideju, kuros varēja mainīt ratiņu kulbas pozīciju, novietojot to gan pret vecākiem, gan otrādi? <!--dyk diena --> [[Attēls:2024-08-25 Motorsport, Formel 1, Großer Preis der Niederlande 2024 STP 3968 by Stepro (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[2025. gada F1 sezona|2025. gada ''F1'' sezonā]]''' ''[[McLaren]]'' pilots [[Lando Noriss]] <small>(attēlā)</small> izcīnīja savu pirmo [[F1 čempionu saraksts|pasaules čempiona titulu]], par 2 punktiem pārspējot iepriekšējo sezonu uzvarētāju [[Makss Verstapens|Maksu Verstapenu]]? * ... [[1947. gads|1947. gada]] 17. decembrī daļa no [[Francijas okupācijas zona Vācijā|Francijas okupācijas zona]]s [[Vācija|Vācijā]] pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kļuva par [[Francija]]s [[protektorāts|protektorātu]] ar savu konstitūciju, karogu, ģerboni un himnu — '''[[Zāras protektorāts|Zāras protektorātu]]'''? * ... kopš 2014. gada viens no senākajiem un pazīstamākajiem konditorejas [[zīmoli]]em [[Latvija|Latvijā]] '''"[[Staburadze (zīmols)|Staburadze]]"''' pieder [[Norvēģija]]s pārtikas koncernam ''Orkla'', un to pārvalda tā meitasuzņēmums [[Orkla Latvija|SIA "Orkla Latvija"]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Simon Harris at the Special European Council - 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Saimons Heriss]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kopš {{dat|2024|4|9|ģ|bez}} ir [[Īrijas premjerministrs]], ir jaunākais cilvēks [[Īrija]]s vēsturē, kurš ieņēmis šo amatu? * ... 1969. gadā [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] [[laikraksts|laikrakstu]] '''''[[The Sun]]''''' iegādājās [[Ruperts Mērdoks]], kurš pārveidoja to par tabloīdu, balstoties uz amerikāņu dzeltenās preses piemēru, un kopš tā laika ''The Sun'' ir kļuvis par vienu no pārdotākajiem laikrakstiem Lielbritānijā? * ... '''[[mārsila pūķgalve]]s''' dabiskais [[izplatības areāls]] ir no [[Bulgārija]]s līdz [[Sibīrija]]s dienvidiem un [[Irāna]]i, bet [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Rietumeiropa|rietumu]] daļā tā ir retumis ievazāta kā [[Nezāles|nezāle]]; [[Latvija|Latvijā]] diezgan rets adventīvs augs, pārsvarā valsts austrumdaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Acostados en un lecho de tomate - La Tomatina 2010.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka ikgadējais [[festivāls]], kas norisinās Bunjolas pilsētā [[Spānija|Spānijā]], '''''[[La Tomatina]]''''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā cīņa ar pārtiku pasaulē: kopš dalībnieku skaita ierobežošanas tajā var iekļūt līdz 20 000 cilvēku? * ... par pirmo '''[[Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētājs|Krievijas Impērijas Ministru padomes priekšsēdētāju]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] tika iecelts Ministru komitejas priekšsēdētājs grāfs [[Sergejs Vite]], bet pēdējais šajā amatā bija kņazs [[Nikolajs Goļicins]] [[1917. gads|1917. gadā]]? * ... '''[[izrīvēšana]]''' ir iepriekš izveidota [[Urbšana|urbuma]] [[Apstrāde ar griešanu|apstrāde]], ar kuru iegūstams precīzāks urbuma izmērs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thea.vigintiduopunctata.7232.jpg|border|right|200px]] * ... atšķirībā no vairuma [[mārītes|mārīšu]], kuras barojas ar [[Laputis|laputīm]], '''[[melndzeltenā sēņmārīte]]''' <small>(attēlā)</small> galvenokārt pārtiek no miltrasām, kas ir [[Augi|augus]] inficējošas [[Sēnes|sēnītes]]? * ... viena no senākajām ielām [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] '''[[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba iela]]''' ir nosaukta [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba]] vārdā, kurš [[1670. gads Latvijā|1670. gadā]] dibināja Jēkabpili? * ... pēc finanšu noziegumu apkarotāju sāktās izmeklēšanas [[2025. gads|2025. gada]] 24. jūlijā [[Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja, ka devis [[Lietuvas premjerministrs|premjerministram]] '''[[Gintauts Palucks|Gintautam Paluckam]]''' divas nedēļas, lai izskaidrotu sabiedrībai savus biznesa darījumus vai demisionētu, un 31. jūlijā kļuva zināms, ka Palucks nolēmis atkāpties no amata? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pirhana06.jpg|border|right|200px]] * ... kaut arī '''[[piraijas]]''' <small>(attēlā)</small> visbiežāk tiek raksturotas kā agresīvas plēsējas, kas spēj ātri noārdīt upuri, populārajā kultūrā un medijos šādi attēlojumi ir stipri pārspīlēti; uzvedība barā pamatā ir aizsardzība, nevis kopīgs uzbrukums? * ... līdz pat 20. gadsimta 80. gadu sākumam '''[[Uapou|Uapou sala]]''' bija visapdzīvotākā [[Marķīza salas|Marķīza salās]], jo pārējās salas bija smagi cietušas dažādu [[epidēmija|epidēmiju]] dēļ, ko ieveda rietumnieki, savukārt Uapou katoļu [[misionāri]] pārliecināja saliniekus patverties karantīnā baznīcās, tiklīdz kāds kuģis tuvojās salas krastiem? * ... atšķirībā no [[Indijas prezidents|Indijas prezidenta]] — kurš ir formālais valsts vadītājs — '''[[Indijas premjerministrs]]''' ir [[izpildvara]]s centrs, un viņa vadītā valdība pieņem lēmumus ikdienas [[politika]]s un administrācijas jautājumos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rīgas galvenais pasts Aspāzijas bulvārī 5.jpg|border|right|200px]] * ... ēka [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvārī]] 5, [[Rīga|Rīgā]], kurā mūsdienās darbojas [[Latvijas Universitāte]]s [[LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte|Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte]], vēsturiski ir pazīstama kā '''[[Rīgas galvenā pasta un telegrāfa ēka]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] komponēta dziesma ar [[Kaspars Dimiters|Kaspara Dimitera]] vārdiem "'''[[Vēl ir laiks]]'''", kas skotnēji radīta kā lirisks stāsts par laiku, dabu un mīlestību, 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā ieguva jaunu, politisku nozīmi, kad [[Trešā atmoda|Atmodas]] pasākumos piedziedājums "Vēl ir laiks!" tika spontāni aizstāts ar skandējumu "Latvijā!"? * ... tradicionālās [[animācijas filma]]s "[[Lilo un Stičs]]" [[2025. gads kino|2025. gada]] [[jauns ekranizējums|jaunais ekranizējums]] '''"[[Lilo un Stičs (2025. gada filma)|Lilo un Stičs]]"''' pārspēja vairākus rekordus, visā pasaulē nopelnot vairāk nekā miljardu dolāru, kļūstot par 2025. gada [[2025. gads kino#Ienesīgākās filmas|ceturto ienesīgāko filmu]] un visu laiku ienesīgāko animācijas spēlfilmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gartennelke 1.jpg|border|right|150px]] * ... savvaļā '''[[dārza neļķe]]''' <small>(attēlā)</small>, visticamāk, ir cēlusies [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] ([[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]), taču [[selekcija]]s rezultātā tā ir ieguvusi plašu [[šķirne|šķirņu]] un hibrīdu daudzveidību, kas atšķiras pēc krāsas, ziedlapu formas un augšanas apstākļiem? * ... '''[[radula]]''' ir [[moluski]]em raksturīgs [[mute]]s orgāns, kuras pamatfunkcija ir nokasīt, sasmalcināt un ievadīt [[rīkle|rīklē]] [[barība]]s vielas? * ... '''[[Sarina Vīgmane|Sarinas Vīgmanes]]''' kā galvenās [[trenere]]s vadībā divas dažādas komandas ([[Nīderlandes sieviešu futbola izlase|Nīderlande]] un [[Anglijas sieviešu futbola izlase|Anglija]]) ir izcīnījušas savus pirmos [[Eiropas čempionāts futbolā sievietēm|Eiropas čempionu futbolā sievietēm]] titulus? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wing Commander Shubhanshu Shukla.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Šubhanšu Šukla]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[2025. gads kosmonautikā|2025. gadā]] veica kosmisko lidojumu ar kosmosa kuģi ''Crew Dragon'' misijā ''[[Ax-4]]'' uz [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautisko kosmosa staciju]], ir otrais [[Indija]]s pilsonis, kurš lidojis [[kosmoss|kosmosā]] pēc Rakeša Šarmas 1984. gadā? * ... pēc [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] nākamie eiropieši, kas apmeklēja '''[[Tubuai]]''' [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] bija [[Dumpis uz kuģa Bounty|kuģa ''Bounty'' dumpinieki]] [[1789. gads|1789. gadā]], kas to bija izvēlējušies par slēpni, bet pēc konflikta ar iezemiešiem salu pameta, aizceļoja uz [[Taiti]], vēlreiz atgriezās Tubuai, līdz atkal to pameta, dodoties uz [[Pitkērna|Pitkērnu]]? * ... lai gan '''[[Vandaļu un alānu karaliste]]''' [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]] pastāvēja nedaudz vairāk par gadsimtu 5. un 6. gadsimtā, tā būtiski ietekmēja vēlās [[Romas impērija]]s un agrīnās [[Bizantijas Impērija|Bizantijas]] vēsturi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Fangataufa.JPG|border|right|200px]] * ... no 1966. līdz 1996. gadam [[Franču Polinēzija]]s '''[[Fanataufa]]s''' <small>(satelītattēlā)</small> un kaimiņos esošajā '''[[Moruroa]]s''' [[atols|atolos]] tika veikta [[Francija]]s kodolizmēģinājumu programma; mūsdienās atoli nav pieejami apmeklētājiem, tajos tiek veikts radioaktīvā piesārņojuma monitorings? * ... 2024. gada sezonā gūstot 25 vārtus, [[Brazīlija]]s [[futbolists]] '''[[Režinaldu Ramiriss]]''' kļuva par [[Latvijas futbola Virslīga|Virslīgas]] sezonas rezultatīvāko spēlētāju? * ... '''[[sacelšanās uz bruņukuģa "Potjomkins"]]''' [[1905. gads|1905. gadā]] kļuva par spēcīgu simbolu revolucionārajā [[Propaganda|propagandā]] un vēlāk tika plaši interpretēta gan padomju ideoloģijā, gan kino mākslā, tostarp [[Sergejs Eizenšteins|Sergeja Eizenšteina]] slavenajā filmā "[[Bruņukuģis Potjomkins (filma)|Bruņukuģis Potjomkins]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Maler - Queen Anne of Hungary and Bohemia - WGA13895.jpg|border|right|150px]] * ... [[Svētās Romas impērijas ķeizars|Svētās Romas impērijas ķeizariene]]i un [[Bohēmija]]s, [[Ungārija]]s un [[Horvātija]]s karalienei, [[Ferdinands I Hābsburgs (Svētās Romas imperators)|Ferdinanda I]] sievai '''[[Anna Jagellone|Annai Jagellonei]]''' <small>(attēlā)</small> bija 15 bērni, tai skaitā vēlākie valdnieki [[Maksimiliāns II Hābsburgs|Maksimilians II]] un Anna Hābsburga? * ... ''[[Lady Gaga]]'' piektais studijas albums '''''[[Joanne]]''''' tika nosaukts viņas tantes Džoanas vārdā, kura nomira no [[sarkanā vilkēde|sarkanās vilkēdes]] 19 gadu vecumā, un tam ir dziļi personīga nozīme dziedātājai? * ... tradicionāli [[kokosrieksti]] '''[[kopra]]s''' sagatavošanai tiek žāvēti saulē, bet tiek izmantota arī žāvēšana krāsnīs; lielākā kopras eksportētāja ir [[Papua-Jaungvineja]], kam seko [[Indonēzija]], [[Zālamana Salas]] un [[Vanuatu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Schnitzel.JPG|border|right|200px]] * ... klasiskās '''[[šnicele]]s''' <small>(attēlā ar [[frī kartupeļi]]em)</small> pamatā ir plāni izklapēta [[gaļa]], kas tiek apviļāta [[milti|miltos]], pēc tam olu masā, un beidzot rīvmaizē; gaļa tradicionāli tiek cepta lielā daudzumā [[sviests|sviesta]] vai eļļas, līdz tā iegūst zeltainu un kraukšķīgu garoziņu? * ... [[1829. gads|1829. gada]] aprīlī postoša [[epidēmija]] izplatījās no [[Tubuai]] uz citu salu mūsdienu [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]] '''[[Raivavae]]''', dramatiski samazinot iedzīvotāju skaitu no aptuveni trim tūkstošiem līdz dažiem simtiem; [[tautas skaitīšana]] 1836. gadā parādīja, ka iedzīvotāju skaits salā ir tikai 409? * ... [[amerikāņi|amerikāņu]] [[komikss|komiksu]] mākslinieks '''[[Džeks Kērbijs]]''' ir plaši atzīts par vienu no komiksu lielākajiem novatoriem un ražīgākajiem un ietekmīgākajiem veidotājiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:PiekhaE.jpg|border|right|150px]] * ... [[poļi|poļu]] izcelsmes padomju un [[Krievija]]s dziedātāja un aktrise '''[[Edīte Pjeha]]''' <small>(attēlā)</small> daudzus gadus bija viena no vadošajām dziedātājām [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]]? * ... [[Kostarikas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Orlando Galo]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandā ''[[Riga FC]]''? * ... tika uzskatīts, ka [[Sulavesi sala]]s centrālajā daļa, [[Indonēzija|Indonēzijā]] dzīvojošais nakts [[Primāti|primāts]] '''[[pundurtarsijs]]''' ir izmiris 20. gadsimta sākumā, bet 2000. gadā Indonēzijas zinātnieki negaidīti atklāja beigtu dzīvnieku žurku slazdā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Solidus of Petronius Maximus.png|border|right|200px]] * ... [[Rietumromas impērija]]s senators '''[[Petronijs Maksims]]''' <small>(attēlā)</small> ar [[korupcija]]s palīdzību un organizējot imperatora [[Valentiniāns III|Valentiniāna III]] nogalināšanu, uz divarpus mēnešiem kļuva par [[Senās Romas imperatori|imperatoru]], taču izraisīja [[Vandaļi|vandaļu]] iebrukumu, no kura bēgot iekļuva pūlī, kas viņu nomētāja ar akmeņiem līdz nāvei? * ... '''[[Salacgrīvas vidusskola]]s''' pirmssākumi ir izsekojami līdz [[Lielsalacas draudze]]s skolai, kuras nams Krasta ielā celts [[1876. gads Latvijā|1876. gadā]]? * ... '''[[Marija Gubene]]''' bija pirmā profesionāli izglītotā mūzikas darbiniece-sieviete [[Latvija|Latvijā]], pirmā [[Latvieši|latviešu]] sieviete [[Komponists|komponiste]], pirmā sieviete [[profesore]] Latvijas akadēmiskajā vēsturē, arī mūzikas publiciste, kritiķe un [[ērģelniece]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:The Imperial Coat of Arms of Iran.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Pehlevī Irāna]]''' <small>(attēlā ģerbonis)</small> pastāvēja no [[1925. gads|1925. gada]] līdz [[1979. gads|1979. gadam]], kad tā tika gāzta [[Islāma revolūcija]]s laikā, Irānā tika likvidēta monarhija un izveidota [[Irāna|Irānas Islāma Republika]]? * ... 2025. gadā [[Bolīvijas futbola izlase]]s [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Enso Monteiro]]''' pārstāvēja [[Latvijas futbola Virslīga]]s komandu [[FK Auda|Auda]], kas viņu īrēja no [[Brazīlija]]s komandas ''[[Santos FC|Santos]]''? * ... amerikāņu [[komikss|komiksu]] [[supervaronis]] '''[[Melnā Pantera]]''' pirmo reizi parādījās [[Fantastiskais četrinieks|Fantastiskā četrinieka]] 52. numura izdevumā, kas publicēts 1966. gada jūlijā, tēlu radīja rakstnieks un redaktors [[Stens Lī]] un mākslinieks [[Džeks Kērbijs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nayib Bukele (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 81. [[Salvadora]]s prezidents '''[[Najibs Bukele]]''' <small>(attēlā)</small> ir ļoti populārs valstī: visas prezidentūras laikā viņa atbalsta reitings ir pārsniedzis 75%, un vidēji tas saglabājas virs 90%? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[kriminālkomēdijas filma]] '''"[[Kailais ierocis (2025. gada filma)|Kailais ierocis]]"''' stāsta par leitnanta Frenka Drebina dēlu, kurš, sekojot tēva pēdās, cenšas novērst policijas vienības slēgšanu? * ... [[1995. gads|1995. gada]] 28. maijā '''[[Ņeftegorska (Sahalīnas apgabals)|Ņeftegorska]]''' [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]] [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]] tika ievērojami iznīcināta [[zemestrīce|zemestrīcē]], gāja bojā apmēram 2100 cilvēki (pirms katastrofas pastāvīgais [[iedzīvotāju skaits]] bija 3197 cilvēki); ciemats tika atzīts par neatjaunojamu un 1995. gada 29. septembrī likvidēts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bora Bora.jpg|border|right|200px]] * ... [[Franču Polinēzija]]s [[atols]] '''[[Borabora]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par vienu no ekskluzīvākajiem un greznākajiem brīvdienu galamērķiem augstākajā cenu diapazonā un ir viens no dārgākajiem ceļojumu galamērķiem pasaulē? * ... [[Melnkalnes futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Danijels Petkovičs]]''' kopš 2024. gada spēlē [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] komandā [[FK Liepāja]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinooperators]] '''[[Vitorio Storāro]]''' tiek uzskatīts par vienu no vislabākajiem un ietekmīgākajiem kinooperatoriem [[kino]] vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Anthony Albanese portrait (re-crop).jpg|border|right|150px]] * ... starp pasākumiem, ko īstenoja [[Austrālija]]s valdība pašreizējā [[Austrālijas premjerministrs|premjerministra]] '''[[Entonijs Albanīzs|Entonija Albanīza]]''' <small>(attēlā)</small> vadībā, bija arī [[sociālie tīkli|sociālo tīklu]] lietošanas aizliegums personām līdz 16 gadu vecumam? * ... '''"[[Fantastiskais četrinieks]]"''' bija pirmā supervaroņu komanda, ko izdevniecības ''[[Marvel Comics]]'' [[komikss|komiksos]] [[1961. gads|1961. gadā]] izveidoja mākslinieks [[Džeks Kērbijs]] un redaktors [[Stens Lī]]? * ... '''[[Padomju—Japānas karš]]''' [[1945. gads|1945. gada]] augustā sākās ar trīs fronšu ofensīvu pret [[Japāna]]s [[Kvantunas armija|Kvantunas armiju]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]], kā arī uzbrukumiem [[Sahalīna]]s dienvidu daļai un [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]], un daudzskaitlīgā [[PSRS armija]] — bruņota ar modernu tehniku un ar kaujas pieredzi Eiropā — ātri pārvarēja japāņu aizsardzību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Poseidon sculpture Copenhagen 2005 hand.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[trijzaris]]''' ir jūras dieva [[Poseidons|Poseidona]] ([[Grieķu mitoloģija|grieķu mitoloģijā]]) vai [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] ([[Romiešu mitoloģija|romiešu mitoloģijā]]) rīks, ko izmantoja jūras valstības aizsardzībai <small>(attēlā Poseidona trijzaris)</small>? * ... visilgāk amatā bijušais '''[[Ukrainas premjerministrs]]''' ir [[Deniss Šmihaļs]]? * ... '''[[septiķis]]''' neveic pilnu notekūdeņu attīrīšanu, jo tas samazina tikai suspendēto daļiņu un daļas organisko vielu daudzumu, bet pilnībā neattīra [[Slāpeklis|slāpekli]], [[Fosfors|fosforu]], [[Smagie metāli|smagos metālus]] vai [[Mikroorganismi|mikroorganismus]]; septiķa izplūdes ūdens bez papildu attīrīšanas joprojām satur vielas, kas rada vides piesārņojuma riskus? <!--dyk diena --> [[Attēls:2025 Bart De Wever (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Beļģija]]s politiķis '''[[Barts de Vēvers]]''' <small>(attēlā)</small> ar partiju "Jaunā [[flāmi|flāmu]] alianse" uzvarēja 2010. gada federālajās vēlēšanās, pēc tam arī nākamajās trīs vēlēšanās, līdz karalis [[Filips (Beļģija)|Filips]] uzdeva viņam izveidot valdību, un [[2025. gads|2025. gada]] 3. februārī de Vēvers deva [[Beļģijas premjerministrs|Beļģijas premjerministra]] amata zvērestu? * ... '''[[Japānas intervence Mandžūrijā (1931)|Japānas intervence Mandžūrijā]]''' [[1931. gads|1931. gadā]] izraisīja starptautisku nosodījumu: [[Tautu Savienība]] atzina, ka [[Japānas Impērija|Japāna]] ir pārkāpusi starptautiskos līgumus, kā rezultātā Japāna [[1933. gads|1933. gadā]] izstājās no Tautu Savienības, tomēr kopumā starptautiskā reakcija bija pasīva? * ... ''Anthropic'' [[valodas modelis|lielo valodas modeļu]] saimes '''''[[Claude (mākslīgais intelekts)|Claude]]''''' katru paaudzi parasti izlaiž trīs izmēros — no mazākā un lētākā līdz lielākajam un dārgākajam: ''Haiku'', ''Sonnet'' un ''Opus'', bet vēlāk pievienojušies vēl jaudīgākie ''Mythos'' un ''Fable''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Lamium amplexicaule kz05.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[skaujošā panātre]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Panātres|panātru ģints]] suga, kuras dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Vidusjūras reģions|Vidusjūras reģionā]] un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], taču tā mūsdienās kā [[Nezāles|nezāle]] ir plaši ieviesusies gandrīz visā [[Eiropa|Eiropā]] un nereti sastopama arī visā [[Latvija]]s teritorijā? * ... mākslinieka [[Gustavs Klucis|Gustava Kluča]] vārdā nosaukto '''[[Gustava Kluča iela|Gustava Kluča ielu]]''' [[Rīga]]s [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanstes]] apkaimē sāka veidot 2017. gadā pēc dzelzceļa kravas stacijas [[Rīga Preču I]] likvidēšanas, stacijas ceļu un ēku nojaukšanas? * ... [[vulkāns|vulkānisko]] kalnu virkni [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]] uz [[Ruanda]]s, [[Uganda]]s un [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] robežas '''[[Virunga|Virungu]]''' veido astoņi galvenie vulkāni un vairāki mazāki? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ibrahim Traoré portrait.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ibrahims Traore]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kļuva par [[Burkinafaso valsts vadītāji|Burkinafaso pagaidu prezidentu]] militārā [[apvērsums|apvērsuma]] laikā, gāžot no amata Polu Anrī Dandaogo Damibu, tobrīd bija jaunākais valsts vadītājs pasaulē? * ... '''[[arābu raksts]]''' ir otrā visplašāk izmantotā [[Alfabēts|alfabētiskā]] [[rakstība]]s sistēma pasaulē pēc [[Latīņu raksts|latīņu raksta]]? * ... '''[[Starptautiskā informātikas olimpiāde|Starptautiskajās informātikas olimpiādēs]]''' laika posmā no to izveides 1989. gadā līdz 2024. gadam visvairāk medaļu ir izcīnījuši [[Ķīna]]s skolēni? <!--dyk diena --> [[Attēls:Malacolimax tenellus 2.jpg|border|right|200px]] * ... [[gliemežu klase]]s virsdzimta '''[[limakoīdejas]]''' <small>(attēlā sēņu kailgliemezis)</small> apvieno lielus un ļoti lielus [[kailgliemeži|kailgliemežus]], kas izstieptā stāvoklī sasniedz līdz 25 cm garumu? * ... [[basketbolists]] un [[treneris]] '''[[Andris Zvans]]''', kurš [[Rīgas VEF (1958—1992)|VEF meistarkomandā]] nospēlēja 12 sezonas no 1974. līdz 1986. gadam, ir dzimis [[Sibīrija|Sibīrijā]], kur ģimene atradās izsūtījumā? * ... septītais un pašreizējais [[Polijas prezidents]] '''[[Karols Navrockis]]''' 2013. gadā [[Gdaņska]]s Universitātē ieguva [[doktora grāds|doktora grādu]] [[vēsture|vēsturē]] par antikomunistiskās pretošanās izpēti [[Polija|Polijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luis Alberto Arce Catacora (Official Portrait, 2020) Cropped I.png|border|right|150px]] * ... 2019. gada politiskās krīzes un toreizējā [[Bolīvija]]s prezidenta [[Evo Moraless|Evo Moralesa]] gāšanas laikā finanšu ministrs '''[[Luiss Arse]]''' <small>(attēlā)</small> kopā ar Moralesu devās trimdā, kur Moraless izvirzīja Arsi par partijas "[[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]" prezidenta kandidātu 2020. gada vēlēšanās, un Arse tajās uzvarēja ar 55% balsu? * ... [[Malaizija]]s pilsēta '''[[Bandarviktorija]]''' ir dibināta ap [[1846. gads|1846. gadu]], kad briti [[Labuana|Labuanu]] ieguva no [[Bruneja]]s sultāna un izveidoja šeit savu flotes atbalsta bāzi; pilsēta nodēvēta par godu [[Apvienotās Karalistes karaliene]]i [[Viktorija (karaliene)|Viktorijai]]? * ... '''[[Jelgavas novada dome]]''' ir [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kuras sēdes notiek ārpus novada teritorijas — Jelgavas novada pašvaldības ēkā [[Pasta iela (Jelgava)|Pasta ielā]] 37, [[Jelgava|Jelgavas valstpilsētā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vincas Juszka.tif|border|right|150px]] * ... tiklīdz [[Mazā Lietuva|Mazajā Lietuvā]] sāka izdot iespieddarbus [[latīņu raksts|latīņu rakstā]], '''[[grāmatneši]]''' <small>(attēlā Vincs Juška)</small> tos ieveda [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] ietilpstošajā [[Lietuva]]s daļā, kur iespieddarbus vai nu uzreiz nodeva [[zemnieks|zemniekiem]] vai tālākai izplatīšanai [[skolotājs|skolotājiem]] un [[priesteris|priesteriem]]? * ... [[Krievijas Impērija]]s [[feldmaršals]], cara [[Pēteris I|Pētera I]] tuvākajam kara un politikas lokam pieskaitāmais '''[[Ivans Trubeckojs]]''' nomira [[1750. gads|1750. gadā]] [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]], būdams pēdējais dzīvais [[bajārs]] [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]]? * ... [[Uldis Marhilēvičs|Ulda Marhilēviča]] dziesma ar [[Guntars Račs|Guntara Rača]] vārdiem '''"[[Rēdereja (dziesma)|Rēdereja]]"''' ir īpaši komponēta [[kontrtenors|kontrtenora]] balsij, izmantojot [[Sergejs Jēgers|Sergeja Jēgera]] unikālās vokālās spējas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Petr Fiala (51940875566).jpg|border|right|150px]] * ... [[čehi|čehu]] politiķis un [[politikas zinātne|politikas zinātnieks]] '''[[Petrs Fiala]]''' <small>(attēlā)</small> no 2021. līdz 2025. gadam bija [[Čehija]]s premjerministrs, bet gan pirms, gan pēc viņa Čehijas valdību vadīja [[Andrejs Babišs]]? * ... '''[[autopilots]]''' neaizstāj cilvēku, taču tas automātiski vada [[gaisa kuģis|gaisa kuģi]] un stabilizē lidojuma kursu, [[absolūtais augstums|augstumu]] un [[ātrums|ātrumu]], saglabājot uzdoto lidojuma režīmu, ļaujot [[pilots|pilotam]] koncentrēties uz plašākiem darbības aspektiem? * ... '''[[operācija "Ten-Go"]]''' bija pēdējā lielā [[Japānas Impērija]]s jūras operācija [[Klusā okeāna karš|Klusā okeāna reģionā]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kad [[Jamato (līnijkuģis)|"Jamato"]], lielākais kaujas kuģis pasaulē, un deviņi citi karakuģi devās, lai veiktu pašnāvnieku uzbrukumu Sabiedroto spēkiem [[Okinavas kauja|Okinavas kaujā]], bet tiem uzbruka [[ASV]] lidmašīnas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Limax maximus 5.jpg|border|right|150px]] * ... viens no lielākajiem [[kailgliemeži]]em pasaulē '''[[milzu kailgliemezis]]''' <small>(attēlā)</small> nāk no [[Dienvideiropa]]s un [[Rietumeiropa]]s, bet kā [[invazīva suga]] ir izplatījies daudzviet pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]]; lai gan tas var kaitēt [[dārzi]]em, to uzskata arī par noderīgu, jo barojas ar citiem kailgliemežiem, arī [[Spānijas kailgliemezis|Spānijas kailgliemezi]]? * ... [[2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanas|2025. gada Krāslavas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]], iegūstot 41,41% balsu un 7 vietas no 15 '''[[Krāslavas novada dome|Krāslavas novada domē]]'''? * ... svaigi iegūtai '''[[lielais tīkkoks|tīkkoka]]''' [[koksne]]i ir patīkams aromāts, šī koksne tiek augstu vērtēta tās izturības un ūdensnoturības dēļ? <!--dyk diena --> [[Attēls:President Daniel Noboa May 2025.jpg|border|right|150px]] * ... pirms iesaistīšanās politikā [[Ekvadoras prezidents]] '''[[Daniels Noboa]]''' <small>(attēlā)</small> ieņēma vairākus amatus eksporta uzņēmumā ''Noboa Corporation'', kuru dibinājis viņa tēvs, miljardieris Alvaro Noboa, kurš pats piecas reizes neveiksmīgi kandidēja uz [[Ekvadora]]s prezidenta amatu? * ... atšķirībā citām represīvajām procedūrām [[Lielais terors|Lielajā terorā]] (tā saukto troiku un dvoiku pieņemtajiem lēmumiem), pēc '''"[[Staļina nošaujamo saraksti]]em"''' represētajiem cilvēkiem sodus formāli piesprieda [[tiesa]]? * ... pēc politiskās iekārtas viens no [[Malaizija]]s [[Malaizijas administratīvais iedalījums|štatiem]] '''[[Džohora]]''' ir parlamentāra [[konstitucionāla monarhija]]; tās galva kopš 2024. gada ir [[sultāns]] Ibrahims Iskandars? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tornide väljak 2014.jpg|border|right|250px]] * ... vecākie no '''[[Tallinas pilsētas mūri]]em''' un torņiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām <small>(attēlā)</small>, datējami ar 14. gadsimtu, to celtniecība sākās [[1310. gads|1310. gadā]]? * ... [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija "[[Kuldīgas novadam]]" ar 52,8% balsu, iegūstot 9 vietas mo 15 '''[[Kuldīgas novada dome|Kuldīgas novada domē]]'''? * ... [[Japānas Impērijas flote]]s kaujas kuģis '''"[[Jamato (līnijkuģis)|Jamato]]'''" un tā māsas kuģis "Musaši" bija smagākie un visspēcīgāk bruņotie kaujas kuģi, kas jebkad uzbūvēti, un tie bija bruņoti ar deviņiem 46 cm [[lielgabali]]em, kas bija lielākie lielgabali, kas jebkad uzstādīti karakuģī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isaias Afwerki 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pēc uzvaras [[Eritrejas neatkarības karš|Eritrejas neatkarības karā]] pār [[Etiopija|Etiopiju]] [[1991. gads|1991. gada]] 24. maijā '''[[Isajass Afeverki]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pagaidu valdības vadītāju un [[1993. gads|1993. gadā]] — par neatkarīgās [[Eritreja]]s pirmo prezidentu; viņš amatā ir joprojām un tiek raksturots kā [[Diktatūra|diktators]]? * ... [[Singapūra|Singapūru]] no [[Malakas pussala]]s atdalošā '''[[Džohoras šaurums|Džohoras šauruma]]''' krastā atrodas vairākas nozīmīgas ostas, bet tas nav caurkuģojams — kopš [[1924. gads|1924. gada]] to šķērso Džohoras-Singapūras dambis ar dzelzceļa, automobiļu un cauruļvadu satiksmi? * ... '''[[Tallinas olimpiskais jahtu centrs]]''' ir vienīgā [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] norises vieta [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] — uzcelts [[1980. gads|1980. gadā]] kā [[burāšana]]s infrastruktūra [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|Maskavas olimpiskajām spēlēm]] ? <!--dyk diena --> [[Attēls:Oliver Solberg at Rallye Monte Carlo 2023 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[autorallijs|rallija]] braucēja '''[[Olivers Sūlbergs|Olivera Sūlberga]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs [[Peters Sūlbergs]] arī ir bijis rallija pilots, pārstāvot [[Norvēģija|Norvēģiju]], savukārt viņa māte Pernilla Sūlberga ir no [[Zviedrija]]s un arī braukusi autorallija sacensībās? * ... [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Jaunā konservatīvā partija]] ar 34,69% balsu, iegūstot 6 vietas no 15 '''[[Līvānu novada dome|Līvānu novada domē]]'''? * ... [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] '''[[Pulaupinana]]''' aizņem '''[[Pinana (sala)|Pinanas salu]]''' ar galvaspilsētu [[Džordžtauna (Malaizija)|Džordžtaunu]] [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]] un [[Sebaranperai]] pilsētu [[Malakas pussala|Malakas pussalā]]; tās atdala {{nobr|2 km}} plats jūras šaurums un savieno divi tilti? <!--dyk diena --> [[Attēls:Portrait of President Ferdinand R. Marcos, Jr (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Filipīnu prezidents]] '''[[Bongbongs Markoss]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Filipīnas|Filipīnu]] 10. prezidenta [[Ferdinands Markoss|Ferdinanda Markosa]] un pirmās lēdijas [[Imelda Markosa|Imeldas Markosas]] dēls? * ... '''[[Singapūras šaurums]]''' ir viens no noslogotākajiem kuģu ceļiem pasaulē — dienā to šķērso ap 2000 kuģu? * ... '''[[Flandrijas milzis|Flandrijas milži]]''' ir lielākā [[Mājas trusis|mājas trušu]] šķirne: pieauguši truši sver 7 kg, atsevišķi eksemplāri pat 10—12 kg, bet rekordsvars ir sasniegts 13 kg? <!--dyk diena --> [[Attēls:Étienne Neurdein - Comte de Chambord (chiffre de trois quarts ca 1870).jpg|border|right|150px]] * ... kad [[1830. gads|1830. gadā]] [[Jūlija revolūcija]] [[Francija|Francijā]] gāza [[Šarls X|Šarlu X]], viņš atteicās no troņa sava mazdēla Anrī labā, tomēr pārejas valdība un tautas spiediens noveda pie [[Luijs Filips|Luija Filipa I]] pasludināšanas par "Franču karali", un [[Anrī V]] <small>(attēlā 1870. gadā)</small> liedza iespēju valdīt Francijā, tomēr visu dzīvi viņš saglabāja titulārā karaļa statusu? * ... [[2025. gada Madonas novada domes vēlēšanas|2025. gada Madonas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s un [[Latvijas Reģionu apvienība]]s kopīgais saraksts ar 47,62% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Madonas novada dome|Madonas novada domē]]'''? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] tika nolemts par '''[[Saulkrastu vidusskola]]s''' un Zvejniekciema vidusskolas apvienošanu, un šobrīd izglītības process Saulkrastu vidusskolā notiek trīs atsevišķās ēkās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Adama Barrow at the 15th OIC Summit.jpg|border|right|150px]] * ... [[2016. gads|2016. gadā]] uzņēmējs '''[[Adama Barovs]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par opozīcijas partiju apvienības kandidātu [[Gambijas prezidents|Gambijas prezidenta]] vēlēšanās un uzvarēja, pārspējot ilggadējā prezidenta Jahjas Džameha autoritāro režīmu; lai gan Džameha sākotnēji atteicās atzīt sakāvi, viņš vēlāk tika piespiests atkāpties, un Barovu inaugurēja [[2017. gads|2017. gada]] janvārī? * ... '''[[Perlisa]]''' ir mazākais [[Malaizijas štati|Malaizijas štats]] kā pēc platības, tā pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]], kā arī vienīgais, kura valdnieka tituls ir [[radža]]? * ... '''"[[Dažu skaistu ziedu]]"''' ir folklorizējusies [[dziesma]] ar [[Andrievs Niedra|Andrieva Niedras]] vārdiem un [[vācieši|vācu]] [[Komponists|komponista]] Franča Abta mūziku, taču nav zināms, kurš un kad apvienojis Niedras tekstus ar Abta melodiju? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blondel - Henry I of France.jpg|border|right|150px]] * ... [[Francijas karalis]] '''[[Anrī I (Francija)|Anrī I]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš valdīja 11. gadsimtā, apprecējās ar Kijivas Annu, Kijivas kņaza [[Jaroslavs Gudrais|Jaroslava Gudrā]] meitu, kas deva [[Francija]]i saikni ar [[Kijivas Krievzeme|Kijivas Krievzemi]]? * ... [[2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanas|2025. gada Preiļu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latgales partija]]s, "[[Jaunā Vienotība|Jaunās Vienotības]]" un "[[Latvijas attīstībai]]" kopīgais saraksts ar 48,97% balsu, iegūstot 9 vietas no 15 '''[[Preiļu novada dome|Preiļu novada domē]]'''? * ... [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un [[aktieris]] '''[[Andris Daugaviņš]]''' ir saņēmis [[2018. gada Lielā Kristapa balva|2018. gada Lielā Kristapa balvu]] kā [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Lielais Kristaps)|labākais aktieris otrā plāna lomā]] par filmu "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Xiomara Castro 2023.jpg|border|right|150px]] * ... [[Hondurasa]]s prezidente '''[[Sjomara Kastro]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[sieviete]], kas ir ieņēmusi šo amatu, bet no 2006. līdz 2009. gadam viņa bija Hondurasas pirmā lēdija Manuela Selajas prezidentūras laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spēlētājs bija [[norvēģis]] [[Ērlings Holanns]] no ''[[Manchester City]]'', kurš guva 27 vārtus? * ... '''[[naftas vads "Družba"|naftas vada "Družba"]]''' būvniecība sākās [[1959. gads|1959. gadā]], kad [[Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome]] nolēma būvēt galveno [[nafta]]s cauruļvadu no [[PSRS]] uz [[Polija]]s, [[Čehoslovākija]]s un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|Vācijas Demokrātiskās Republikas]] [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcām? <!--dyk diena --> [[Attēls:France in the World (+Antarctica claims).svg|border|right|200px]] * ... '''[[Francijas aizjūras teritorijas|Francijas aizjūras teritorijām]]''' <small>(attēlā pasaules kartē)</small> ir dažāds statuss — dažas no tām ir integrētas [[Francija]]s sastāvdaļas, citas ir autonomas vai ar īpašu pārvaldes režīmu? * ... [[2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanas|2025. gada Saulkrastu novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 41,07% balsu, iegūstot 7 vietas no 15 '''[[Saulkrastu novada dome|Saulkrastu novada domē]]'''? * ... '''"[[Parsifāls]]"''' ir [[Rihards Vāgners|Riharda Vāgnera]] pēdējā pabeigtā [[opera]], kuras pirmizrāde notika [[1882. gads|1882. gada]] 26. jūlijā [[Baireita]]s operteātrī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prabowo Subianto 2024 official portrait.jpg|border|right|150px]] * ... 2019. gada [[Indonēzija]]s prezidenta vēlēšanās pašreizējais prezidents '''[[Prabovo Subjanto]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja [[Džoko Vidodo]] un nevēlējās atzīt sakāvi, kas radīja plašus protestus un nemierus valsts galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]], tomēr vēlāk Subjanto pievienojās Vidodo valdībai, kļūstot par aizsardzības ministru? * ... [[Latvijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Deniss Cirkins]]''' ir dzimis [[Dublina|Dublinā]], [[Īrija|Īrijā]], bet viņa vecāki ir no [[Latvija]]s, [[Daugavpils]]; pārstāvējis [[Anglija]]s jauniešu [[futbols|futbola]] izlases? * ... lai gan radikālais [[islāmisms|islāmistu]] grupējums '''''[[Al-Šabāb]]''''' vairs nekontrolē [[Mogadīšo]], tas joprojām saglabā ietekmi [[Somālija]]s lauku reģionos un spēj veikt postošus uzbrukumus gan Somālijā, gan ārpus tās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Commerzbank-6.jpg|border|right|150px]] * ... 2009. gadā '''''[[Commerzbank]]''''' iegādājās bijušo '''''[[Dresdner Bank]]''''', tā kļūstot par otro lielāko [[banka|banku]] [[Vācija|Vācijā]] pēc aktīvu apjoma <small>(attēlā bankas galvenā mītne ''Commerzbank'' tornī [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē]])</small>? * ... pēc [[2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanas|2025. gada Līvānu novada domes vēlēšanām]] '''[[Dāvids Rubens]]''' tika ievēlēts par [[Līvānu novada domes priekšsēdētājs|Līvānu novada domes priekšsēdētāju]], 24 gadu vecumā kļūstot par jaunāko pašvaldības vadītāju [[Latvija]]s vēsturē un stājoties [[Andris Vaivods|Andra Vaivoda]] vietā, kurš bija novada domes vadītājs vairāk nekā 20 gadus? * ... 1983. gadā [[Latvijas PSR]] [[vieglā rūpniecība|vieglās rūpniecības]] uzņēmumā '''"[[Straume (uzņēmums)|Straume]]"''' tika saražoti apmēram 100 000 izstrādājumu, no kuriem īpaši pazīstami bija mikseri, kafijas dzirnaviņas, gaļas mašīnas un [[gludeklis|gludekļi]], bet uzņēmums specializējās arī [[rotaļlieta|rotaļlietu]] ražošanā, tostarp radiovadāmo un robotizēto? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ishiba Shigeru 20241001 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kļūstot par [[Japānas premjerministrs|Japānas premjerministru]] 2024. gadā, '''[[Sigeru Isiba]]''' <small>(attēlā)</small> nekavējoties sarīkoja jaunas parlamenta vēlēšanas, kurās viņa Liberāli demokrātiskā partija pirmo reizi kopš 2009. gada zaudēja vairākumu, kā arī piedzīvoja sliktāko rezultātu partijas vēsturē? * ... mazpilsēta [[Japāna|Japānā]], [[Hokaido|Hokaido salas]] vidusdaļā '''[[Higašikava]]''' ir [[Latvija]]s pilsētas [[Rūjiena]]s [[sadraudzības pilsēta]] kopš 2008. gada? * ... vēsturnieki uzskata '''[[Varšavas konfederācija|Varšavas konfederāciju]]''' par vienu no pirmajiem reliģiskās tolerances aktiem [[Eiropa|Eiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:PlatanosMadurosBarranquilla.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no parastajiem [[banāni]]em, '''[[plantāns|plantāni]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielāki un cietāki, tāpēc tie parasti netiek ēsti neapstrādātā veidā, bet gan tiek vārīti, cepti, grilēti vai fritēti? * ... [[2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanas|2025. gada Tukuma novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Latvijas Reģionu apvienība]]s saraksts ar 45,83% balsu, iegūstot 10 vietas no 19 '''[[Tukuma novada dome|Tukuma novada domē]]'''? * ... '''[[etrusku alfabēts|etrusku alfabētam]]''' bija liela nozīme [[Eiropa]]s kultūras vēsturē, jo tieši no tā attīstījās [[latīņu raksts]], ko pārņēma [[romieši]] un kas kļuva par pamatu lielākajai daļai mūsdienu Eiropas un pasaules [[rakstība|rakstību]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rodrigo Chaves 2022-5-16 Foto by Julieth Mendez (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 49. [[Kostarika]]s prezidenta '''[[Rodrigo Čavess Robless|Rodrigo Čavesa Roblesa]]''' <small>(attēlā)</small> sieva ir [[latviete|latviešu]] [[ekonomiste]] un [[Pasaules Banka]]s darbiniece Signe Zeikate? * ... par '''[[2025.—2026. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]]s''' rezultatīvāko spēlētāju kļuva [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Kilians Mbapē]], kurš guva 25 vārtus? * ... [[2026. gads kino|2026. gada]] [[ASV]] [[supervaroņu filma]] '''"[[Zirnekļcilvēks: Jauna diena]]"''' kļuva par pelnošāko [[Zirnekļcilvēks|Zirnekļcilvēka]] filmu, [[2026. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2026. gada filma]] un visu laiku [[Visu laiku ienesīgākās filmas|trešo ienesīgāko filmu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Old Town of Tallinn, Tallinn, Estonia - panoramio (58).jpg|border|right|200px]] * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> vairākkārt bombardēja [[PSRS Gaisa spēki]]; [[Tallinas bombardēšana Otrajā pasaules karā|uzlidojumā 1944. gada 9. un 10. martā]] uz [[Tallina|Tallinu]] nometa vairāk nekā tūkstoti degbumbu, iznīcinot aptuveni 10% ēku vecpilsētā un nogalinot simtiem cilvēku? * ... [[2025. gada Valkas novada domes vēlēšanas|2025. gada Valkas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja [[Vidzemes partija]]s saraksts ar 60,17% balsu, iegūstot 10 vietas no 15 '''[[Valkas novada dome|Valkas novada domē]]'''? * ... [[Krievija]]s nozīmīgākais kodolpētniecības un [[Kodolieroči|kodolieroču]] ražošanas centrs '''[[Sarova]]''', kur radīta pirmā [[PSRS]] [[atombumba]], teritoriāli atrodas lielākoties [[Mordovija|Mordovijā]], bet administratīvi tiek attiecināts uz [[Ņižņijnovgorodas apgabals|Ņižņijnovgorodas apgabalu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Gustavo Petro Urrego.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kolumbijas prezidents]] '''[[Gustavo Petro]]''' <small>(attēlā)</small> 17 gadu vecumā pievienojās [[partizāni|partizānu]] grupējumam "19. aprīļa kustība" (M-19), un 1985. gadā viņu arestēja; pēc miera procesa starp [[Kolumbija]]s valdību un partizāniem viņš tika atbrīvots, un 1991. gada vēlēšanās tika ievēlēts parlamentā, bet pēc ilgas politiskās karjeras 2022. gadā kļuva par valsts prezidentu? * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Arturs Masuaku]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Lille|Lillē]]? * ... '''[[Z paaudze]]''' ir raksturota kā “paklausīgāka un mazāk hedonistiska” salīdzinājumā ar iepriekšējām [[paaudze|paaudzēm]], tie patērē mazāk [[Alkoholiskie dzērieni|alkohola]] (bet ne obligāti citas [[psihoaktīvās vielas]]) un vairāk koncentrējas uz [[izglītība|izglītību]] un karjeras iespējām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Paks Margareeta (Fat Margaret) (377463242).jpg|border|right|200px]] * ... lielākais no [[Tallinas pilsētas mūri|Tallinas pilsētas aizsardzības torņiem]] '''[[Resnā Margarēta]]''' <small>(attēlā)</small>, kura diametrs ir 25 metri, augstums 20 metri un sienas ir piecus metrus biezas, ir celts 16. gadsimta sākumā viduslaiku pilsētas vārtu ('''[[Lielie jūras vārti]]''') pārbūves laikā? * ... '''[[2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2025.—2026. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezonā]]''' savu 21. čempiona titulu ieguva [[Milānas "Internazionale"|Milānas "Inter"]], bet iepriekšējās sezonas čempioni ''[[SSC Napoli|Napoli]]'' palika otrajā vietā? * ... '''[[barogrāfs|barogrāfu]]''' izmanto, lai veiktu nepārtrauktu [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] pierakstīšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:СВИРИДЕНКО Юлія Анатоліївна (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Jūlija Sviridenko]]''' <small>(attēlā)</small>, kas bija [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] 2025. un 2026. gadā, bija otrā sieviete šajā amatā pēc [[Jūlija Timošenko|Jūlijas Timošenko]]? * ... '''[[Rīgas Siltums|AS "Rīgas Siltums"]]''' ir [[Latvija]]s lielākais centralizētās siltumapgādes uzņēmums? * ... '''[[Islandes basketbola izlase]]''' ir ieguvusi atpazīstamību ar cīņassparu, tā debitēja [[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] finālturnīrā [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gadā]] un piedalījās arī [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2017. gadā]] un [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gadā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Konstantinos XI Palaiologos fresco (edit).jpg|border|right|150px]] * ... pēdējais [[Bizantijas impērija|Bizantijas imperators]] '''[[Konstantīns XI Paleologs]]''' <small>(attēlā)</small>, aizstāvot [[Konstantinopole|Konstantinopoli]] pret [[Osmaņu impērija]]s sultāna Mehmeta II uzbrukumu, personīgi vadīja aizsardzību un krita kaujā [[1453. gads|1453. gada]] 29. maijā, kad osmaņi ieņēma pilsētu? * ... '''[[Juris Iesalnieks]]''', kurš bija [[vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] 1994. un 1995. gadā, ir kandidējis trijās [[Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]], pārstāvot "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai", [[Tautsaimnieku politiskā apvienība|Tautsaimnieku politiskās apvienības]] un [[Latvijas Zemnieku savienība]]s sarakstus? * ... [[1894. gads|1894. gadā]] [[Nikaragva]] oficiāli anektēja '''[[Moskitu krasts|Moskitu krastu]]''', padzina [[miskiti|miskitu]] valdnieku, un '''[[Blūfīldsa]]''' kļuva par jaundibinātā Nikaragvas Selajas departamenta centru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nikos CHRISTODOULIDES (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kipras prezidents]] '''[[Niks Kristodulids]]''' <small>(attēlā)</small> bija partijas Demokrātiskā Savienība biedrs, tomēr 2023. gadā ticis izslēgts no tās, jo nolēma kandidēt prezidenta vēlēšanās, sacenšoties ar partijas izvēlētu kandidātu; prezidenta vēlēšanās viņš uzvarēja un kļuva par 8. Kipras prezidentu? * ... neviens no [[1875. gads|1875. gada]] '''[[Dublinas viskija ugunsgrēks|Dublinas viskija ugunsgrēka]]''' laikā cietušajiem nebija saistīts ar dūmu ieelpošanu, apdegumiem vai jebkādu citu tiešu saskari ar pašu uguni; visi nāves gadījumi tika attiecināti uz saindēšanos ar [[Alkoholiskie dzērieni|alkoholu]], dzerot neatšķaidītu [[viskijs|viskiju]], kas plūda pa ielām? * ... gatavojoties [[1937. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1937. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] uzņemšanai [[Latvija|Latvijā]], vienu no bijušajām rūpnīcas ēkām pārbūvēja par [[Čiekurkalns#Bijušais Sporta nams|Rīgas sporta namu]] un Valču ielu pārdēvēja par '''[[Starta iela (Rīga)|Starta ielu]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Yamashita Tomoyuki.jpg|border|right|150px]] * ... [[Japānas Impērijas armija]]s ģenerālis [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā '''[[Tomojuki Jamašita]]''' <small>(attēlā)</small> pēc kara tika notiesāts ar [[nāvessods|nāvessodu]] par [[kara noziegumi]]em, ko viņa pakļautībā esošais karaspēks pastrādāja [[Japāna]]s okupēto [[Filipīnas|Filipīnu]] aizsardzības laikā [[1944. gads|1944. gadā]]? * ... '''[[linu vija]]''' ir [[Parazītisms|parazitējoša]] nezāle [[Sējas lini|linu]] sējumos; [[Latvija|Latvijā]] sastopama ļoti reti, parasti kā atsevišķi eksemplāri vai skrajas grupas linu laukos? * ... [[Indija]]s pirmo [[Zemes mākslīgais pavadonis|Zemes mākslīgo pavadoni]] '''''[[Aryabhata (pavadonis)|Aryabhata]]''''' orbītā palaida [[1975. gads kosmonautikā|1975. gada]] 19. aprīlī ar [[PSRS]] raķeti ''Kosmos-3M'' Padomju Savienības sadarbības programmā ''Interkosmos'', kas nodrošināja piekļuvi kosmosam draudzīgajām valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Félix Tshisekedi in 2021.jpg|border|right|150px]] * ... 2018. gada [[Kongo Demokrātiskās Republikas prezidents|Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta]] vēlēšanas, kurās uzvarēja '''[[Felikss Čisekedi]]''' <small>(attēlā)</small>, kļuva par pirmo reizi [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo Demokrātiskās Republikas]] vēsturē, kad notika miermīlīga varas maiņa? * ... [[jurists]] un nekustamo īpašumu tirgotājs '''[[Stīvs Vitkofs]]''' ir [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] draugs un kļuva par īpašo sūtni [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] nedēļu pēc tam, kad Trampu atkārtoti ievēlēja par prezidentu, bet vēlāk viņš kļuva par sarunu vedēju arī ar [[Krievija|Krieviju]], neraugoties uz pieredzes trūkumu [[diplomātija|diplomātijā]]? * ... [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] [[arhibīskaps]] '''[[Rinalds Grants]]''' pirms kļuva par [[garīdznieks|garīdznieku]], pēc tieslietu studijām [[Latvijas Policijas akadēmija|Latvijas Policijas akadēmijā]], strādāja par izmeklētāju [[Saldus]] policijas nodaļā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Popillia japonica.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Japānas vabole]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no postošākajām [[invazīva suga|invazīvajām sugām]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un izplatījusies arī [[Eiropa|Eiropā]]; [[Latvija|Latvijā]] līdz šim nav konstatēta, bet ir uzraudzības objekts kā potenciāli invazīva suga? * ... 14. gadsimtā, pēc [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] krustnešu valstu un [[Mongoļu impērija]]s sabrukuma, '''[[Armēņu Kilikijas karaliste]]''' kļuva arvien izolētāka, un [[1375. gads|1375. gadā]] [[Mameluku sultanāts]] iekaroja tās galvaspilsētu Sisu, karalis Levons V tika sagūstīts, un Kilikijas karaliste beidza pastāvēt? * ... pirmā '''[[Meksikas Impērija]]''' bija viena no lielākajām valstīm [[Amerika]]s kontinentā 19. gadsimta pirmajā pusē, kas aptvēra vairāk nekā 4,9 miljonus km² vairākās mūsdienu valstīs, bet [[Otrā Meksikas impērija|Otrās Meksikas impērijas]] teritorija bija ievērojami mazāka, ierobežojoties galvenokārt ar mūsdienu [[Meksika|Meksiku]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Miguel Diaz-Canel on July 7, 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2019. gads|2019. gada]], kad '''[[Migels Diass-Kanels]]''' <small>(attēlā)</small> ir 17. [[Kubas prezidents]], viņš nomainīja [[Fidels Kastro|Fidelu]] un [[Rauls Kastro|Raulu Kastro]], kļūstot par kopš 1958. gada pirmo [[Kuba]]s vadītāju, kurš nav Kastro ģimenes pārstāvis? * ... '''[[2025.—2026. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona]]s''' rezultatīvākais spelētājs ar 36 gūtiem vārtiem bija [[Harijs Keins]] no [[Minhenes "Bayern"]]? * ... [[Lietuvas 1926. gada apvērsums|Lietuvas 1926. gada apvērsuma]] brīdī viens no tā rīkotājiem [[virsnieks]] '''[[Povils Plehavičs]]''' atradās 20 diennakšu [[arests|arestā]] par kautiņu ar citu virsnieku, taču apvērsuma gaitā tika atbrīvots un pasludināts par diktatoru, tomēr uzreiz piedāvāja [[Antans Smetona|Antanam Smetonam]] kļūt par [[Lietuvas prezidents|Lietuvas prezidentu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Da Vinci Vitruve Luc Viatour.jpg|border|right|150px]] * ... [[Leonardo da Vinči]] zīmējums [[Vitrūvija cilvēks]] <small>(attēlā)</small> ir slavenākais darbs, kas glabājas '''[[Akadēmijas galerija (Venēcija)|Akadēmijas galerijā Venēcijā]]''', bet to izstāda apmeklētājiem tikai ļoti retos gadījumos? * ... [[Astronomija|astronomijā]] svarīga ir [[Zeme]]s '''[[precesija]]'''— rotācijas ass maiņa, kas rodas, [[gravitācija]]i mijiedarbojoties ar [[Mēness|Mēnesi]] un [[Saule|Sauli]], kā arī Zemes nelīdzenumu dēļ? * ... [[islāms|islāma]] [[kapsēta]] [[Irāka|Irākā]] '''[[Vādī es Salāma]]''', kas atrodas svētajā pilsētā [[Nedžefa|Nedžefā]], ir lielākā kapsēta pasaulē; tā aizņem 601,16 ha un kapsētā ir apglabātas vairāk nekā 5 miljoni mirstīgo atlieku? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Letsie III at the Enthronement of Naruhito (1).jpg|border|right|150px]] * ... [[Lesoto karalis]] '''[[Letsijs III]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par valdnieku, kad viņa tēvs Mošeše II 1990. gadā bijis spiests doties trimdā, taču, kad 1995. gadā viņš atgriezās atpakaļ Lesoto, viņš turpināja valdīt; pēc tēva nāves [[autoavārija|autoavārijā]] gadu vēlāk Letsijs III atkal kļuva par karali? * ... bijušās rūpnīcas "[[Liepājas Metalurgs]]" teritorijā — topošajā [[Liepāja]]s industriālajā parkā — 2025. gadā izveidoja vairākas ielas, kuru nosaukumi saskan ar šīs teritorijas vēsturi: '''[[Čuguna iela (Liepāja)|Čuguna iela]]''', '''[[Martena iela]]''' un '''[[Trīs skursteņu iela]]'''? * ... pirmais '''[[uzvārdu latviskošana]]s''' vilnis sākās 1920. gada beigās, kad [[Latvijas Satversmes sapulce]] pieņēma likumu "Par uzvārdu maiņu", bet otrais vilnis sākās 1939. gadā, kad [[autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa režīma]] laikā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma likumu "Par nelatvisko uzvārdu maiņu", kurā īpaši bija uzsvērts [[tautība]]s princips? <!--dyk diena --> [[Attēls:David at the Galleria dell'Accademia (61351).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Akadēmijas galerija (Florence)|Akadēmijas galerija Florencē]]''' vislabāk ir zināma kā [[Mikelandželo]] skulptūras "[[Dāvids (Mikelandželo)|Dāvids]]" mājvieta <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Labas gribas koalīcija|Labas gribas koalīcijā]]''', kas ir apņēmusies atbalstīt [[Ukraina|Ukrainu]] [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas karā]], bez [[NATO]] un [[Eiropas Savienība]]s valstīm ietilpst arī [[Austrālija]], [[Japāna]], [[Jaunzēlande]] un Ukraina? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]]''' [[Latvija]]i sudraba medaļu [[šķēpa mešana|šķēpa mešanā]] izcīnīja [[Anete Sietiņa]], kas bija trešā pasaules čempionāta medaļa neatkarīgās Latvijas vēsturē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andry Rajoelina on April 28, 2024 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gads|2025. gadā]] nabadzības izsaukto nekārtību dēļ '''[[Andrī Radzualina]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš ieņēma [[Madagaskaras prezidents|Madagaskaras prezidenta]] amatu trešo reizi, bija spiests atstāt valsti? * ... 2025. gadā [[Liepāja|Liepājā]] izveidotās '''[[Dzelzsgriezēja iela]]s''' nosaukumu iedvesmojusi leģendārā grupas "[[Līvi (grupa)|Līvi]]" dziesma, un šo nosaukumu industriālā parka kartē simboliski piestiprināja dziesmas "[[Dzelzsgriezējs]]" mūzikas autors [[Ainars Virga]]? * ... '''[[Leona (Nikaragva)|Leona]]''' bija pirmā [[Nikaragva]]s valsts [[galvaspilsēta]] pēc tās neatkarības iegūšanas [[1839. gads|1839. gadā]]; vairākus gadus par galvaspilsētas titulu cīnījās Leona un [[Granada (Nikaragva)|Granada]], bet [[1852. gads|1852. gadā]] par galvaspilsētu kļuva [[Managva]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Semifinals 43a Lliga Catalana AON 2022 ACB (52374118850).jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s uzbrucēja '''[[Mārcis Šteinbergs|Mārča Šteinberga]]''' <small>(attēlā)</small> vecākā māsa [[Anete Šteinberga]] arī ir [[basketboliste]], viena no [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]s līderēm? * ... britu karavīrs un piedzīvojumu meklētājs '''[[Džeimss Bruks]]''' [[Borneo]] nodibināja [[Saravaka]]s karalisti, kurā valdīja kā pirmais Saravakas baltais radža no 1841. gada līdz savai nāvei 1868. gadā? * ... 2025. gada jūnijā '''[[Vilis Sruoģis]]''' no partijas "[[Stabilitātei!]]" kļuva par [[14. Saeima]]s deputātu [[Aleksejs Rosļikovs|Alekseja Rosļikova]] vietā, kaut arī Saeimas deputāta krēsls vispirms pienācās Ruslanam Vereščaginam, bet viņš no tā atteicās? <!--dyk diena --> [[Attēls:Official portrait of Nigel Farage MP crop 2.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Naidžels Farāžs]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no zināmākajiem britu [[Eiroskeptisms|eiroskeptiķiem]] jau kopš 1990. gadiem; kad [[2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas|2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās]] viņa vadītā Neatkarības partija uzvarēja, premjerministrs [[Deivids Kemerons]] izsludināja [[Referendums par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā|referendumu par Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Savienībā]]? * ... [[Latvija]]s [[vieglatlēts]] '''[[Raivo Saulgriezis]]''' ar [[soļošana|soļošanu]] ir sācis nodarboties piecu gadu vecumā, trenējies tēva Ilmāra Saulgrieža vadībā? * ... [[1932. gads Latvijā|1932. gadā]] [[Rīga|Rīgā]] dibinātās radikālās [[Veterāns|veterānu]] '''[[Leģions (biedrība)|biedrības "Leģions"]]''' mērķu vidū bija vēlme atlaist [[Saeima|Saeimu]], ieviest [[Prezidentāla republika|prezidentālu varu]] un [[Monopols|valsts monopolu]], bet [[1933. gads Latvijā|1933. gadā]] biedrību likvidēja un tās vadītājus izraidīja no [[Latvija]]s, vēlāk atņemot pilsonību? <!--dyk diena --> [[Attēls:Krasheninnikov volcanoe.jpg|border|right|200px]] * ... [[2025. gads|2025. gada]] 3. augustā, tikai četras dienas pēc 2025. gada [[Kamčatka]]s [[zemestrīce]]s, sākās '''[[Krašeņiņņikova vulkāns|Krašeņiņņikova vulkāna]]''' <small>(attēlā)</small> pirmais izvirdums kopš 16. gadsimta? * ... [[1947. gada Eiropas čempionāts basketbolā|1947. gada Eiropas čempionātā]] '''[[Ēģiptes basketbola izlase]]''' izcīnīja bronzas medaļu, un 1949. gadā [[Ēģipte]] rīkoja [[1949. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta finālturnīru]], kā arī tā piedalījās [[1950. gada Pasaules čempionāts basketbolā|pirmajā pasaules basketbola čempionātā]] 1950. gadā, kur ieņēma piekto vietu? * ... 2025. gadā mirušā [[itāļi|itāļu]] [[mode]]s dizainera un luksusa modes nama ''Armani'' dibinātāja '''[[Džordžo Armāni]]''' bagatību ''[[Forbes]]'' vērtēja ap 12,1 miljardu dolāru, un viņš bija viens no bagātākajiem cilvēkiem [[Itālija|Itālijā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Min Aung Hlaing at the Kremlin on March 4, 2025 (cropped)(b).jpg|border|right|150px]] * ... kopš [[2021. gads|2021. gada]] [[Mjanma]]s apvērsuma '''[[Mins Auns Hlains]]''' <small>(attēlā)</small> ir Valsts pārvaldes padomes priekšsēdētājs, bet 2021. gada augustā viņš iecēla sevi par Mjanmas premjerministru, un [[2024. gads|2024. gada]] jūlijā pārņēma arī prezidenta pienākumus? * ... no [[Jukatanas pussala]]s ziemeļu galā esošā '''[[Katočes rags|Katočes raga]]''' tiek vilkta līnija, kas atdala [[Karību jūra|Karību jūru]] dienvidos no [[Meksikas līcis|Meksikas līča]] ziemeļos? * ... '''[[2025. gada protesti Nepālā|2025. gada protestu Nepālā]]''' dēļ no amata atkāpās [[Nepāla]]s premjerministrs [[Khadga Prasāds Šarma Olī]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:1980 - VAZ 2101.JPG|border|right|200px]] * ... [[Padomju Savienība]]s un [[Krievija]]s [[automobiļi|automobiļu]] ražotājs '''''[[AvtoVAZ]]''''' ir dibināts [[1966. gads|1966. gadā]] [[Toljati]] sadarbībā ar [[Itālija]]s uzņēmumu ''[[FIAT]]''; par pamatu pirmajam modelim [[VAZ-2101]] <small>(attēlā)</small>, ko sāka ražot 1970. gadā, izmantoja ''Fiat 124''? * ... [[Kolumbija]]i piederošo '''[[Sanandresa|Sanandresas salu]]''' [[Karību jūra|Karību jūrā]] 17. gadsimtā salu kā savu bāzi bieži izmantoja [[pirāti]], tajā skaitā vēlākais [[Jamaika]]s gubernators Henrijs Morgans? * ... '''[[Mazās Bighornas kauja]]''' [[1876. gads|1876. gada]] 25. un 26. jūnijā, kurā [[ASV]] spēkus sakāva, bija nozīmīgākā kauja Lielā Siu kara pret [[Amerikas pamatiedzīvotāji]]em laikā, un kaujā gāja bojā [[kavalērija]]s ģenerālis [[Džordžs Ārmstrongs Kasters]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dick Schoof in 2025.jpg|border|right|150px]] * ... 2023. gada [[Nīderlande]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Gērts Vilderss|Gērta Vildersa]] vadītā labēji populistiskā [[Brīvības partija]], bet, lai spētu izveidot valdību, par [[Nīderlandes premjerministrs|premjerministru]] tika izvēlēts pie nevienas partijas nepiederošais '''[[Diks Shofs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš iepriekš bija izlūkošanas, drošības un pretterorisma dienestu vadītājs? * ... [[2025. gads|2025. gada]] 10. septembrī 31 gada vecumā [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[konservatīvisms|konservatīvais]] aktīvists, rakstnieks un mediju personība '''[[Čārlijs Kērks]]''' tika '''[[Čārlija Kērka slepkavība|nošauts]]''', un 12. septembrī varas iestādes aizturēja iespējamo šāvēju — 22 gadus veco Taileru Džeimsu Robinsonu? * ... [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā]] kļuva par pirmo lielo starptautisko turnīru, kurā '''[[Arns Velička]]''' spēlēja [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas izlasē]], uzreiz uzņemoties starta piecinieka saspēles vadītāja lomu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amanita gemmata von hms.jpg|border|right|200px]] * ... tiek uzskatīts, ka '''[[dzeltenā mušmire|dzeltenās mušmires]]''' <small>(attēlā)</small> toksicitāti izraisa [[Muscimols|muscimola]] un ibotēnskābes klātbūtne, kas ir atrodama arī citās sugās, tostarp [[Sarkanā mušmire|sarkanajā]] un [[Panteru mušmire|panteru mušmirē]]? * ... '''[[Vindzoras līgums]]''', kas tika parakstīts starp [[Portugāles Karaliste|Portugāles Karalisti]] un [[Anglijas Karaliste|Anglijas Karalisti]] 14. gadsimtā, joprojām ir spēkā un ir visilgāk pastāvējušais diplomātiskais līgums vēsturē? * ... [[Karību jūra]]s '''[[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja]]''' un '''[[Vējpuses salas (Karību jūra)|Vējpuses]]''' salu grupu nosaukumi ir cēlušies no [[burukuģi|burukuģu]] laikmeta — "vējpuses" virziens nozīmē virzību pret vēju, bet "aizvēja" — pa vējam; reģionā dominējošo [[Pasāts|pasātu]] dzītie kuģi no [[Āfrika]]s kā pirmās [[Rietumindija|Rietumindijā]] sasniedza salas, kas kļuva par robežu salu grupām? <!--dyk diena --> [[Attēls:Samia Suluhu at the XXIX St Petersburg International Economic Forum - 2026 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Samija Suluhu Hasana]]''' <small>(attēlā)</small>, kura kopš [[2021. gads|2021. gada]] ir 6. [[Tanzānijas prezidentu uzskaitījums|Tanzānijas prezidente]], ir pirmā [[sieviete]], kas ieņēmusi šo amatu? * ... {{oss|V=2024|L=D}} [[Parīze|Parīzē]] [[100 m]] distancē [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Kišeins Tompsons]]''' izcīnīja sudraba medaļu, sasniedzot tādu pašu rezultātu kā uzvarētājs [[Noa Lailss]], bet pēc [[Fotofinišs|fotofiniša]] uzvara tika piešķirta Lailsam? * ... [[1940. gads|1940. gada]] 30. jūnijā viens no vadošajiem [[kolaboracionisti]]em '''[[Vincs Krēve-Mickevičs]]''' vadīja [[Lietuva]]s delegācijas braucienu uz [[Maskava|Maskavu]], lai dotu oficiālo iemeslu Lietuvas [[aneksija]]i [[PSRS]] sastāvā 3. augustā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stachys recta kz27.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[stāvā sārmene|stāvās sārmenes]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Centrāleiropa|Eiropas centrālajā]] un [[Dienvideiropa|dienvidu]] daļā, kā arī [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet [[Latvija|Latvijā]] tā ir ļoti rets ievazāts augs, kas sastopams nelielās grupās nezālienēs gar dzelzceļiem? * ... tiek vērtēts, ka '''[[Rīgas 800. gadadiena]]s''' pasākumus [[2001. gads Latvijā|2001. gada]] 17.—19. augustā apmeklēja vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku? * ... pirmais no eiropiešiem [[Venecuēla]]i piederošo '''[[Margaritas sala|Margaritas salu]]''' [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]], kas to nodēvēja par Asunsjonu par godu tās atklāšanai [[Marijas debesīs uzņemšana]]s dienā [[15. augusts|15. augustā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Dina Boluarte 2024.jpg|border|right|150px]] * ... [[2022. gads|2022. gadā]] '''[[Dina Boluarte]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par [[Peru]] pirmo [[sieviete|sievieti]] prezidenti, taču viņas popularitāte strauji kritās, un [[2025. gads|2025. gada]] martā tā sasniedza vēsturiski zemu līmeni — tikai 2%, bet 2025. gada oktobrī viņa zaudēja amatu parlamenta veiktā [[impīčments|impīčmenta]] rezultātā? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Jamaika]]s sprinteris '''[[Obliks Sevils]]''' kļuva par pasaules čempionu [[100 metri|100 metru]] distancē, finālā sasniedzot personisko rekordu — 9,77 sekundes? * ... rietumu pētnieki uzskata [[Korejas karš|Korejas kara]] '''[[Inčhonas kauja]]s''' [[desants|desantu]] par vienu no veiksmīgākajiem desanta uzbrukumiem militārajā vēsturē, un tā bija lielākā desanta operācija kopš [[1945. gads|1945. gada]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Britt Ekland 2 Allan Warren.jpg|border|right|150px]] * ... 1973. gada filma "[[Klūgu vīrs]]" padarīja [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise|aktrisi]] '''[[Brita Eklanda|Britu Eklandu]]''' <small>(attēlā)</small> par seksa simbolu, bet lielāko atpazīstamību viņa ieguva kā [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] meitene 1974. gada filmā "[[Cilvēks ar zelta ieroci]]"? * ... pēc [[Nikolajs Radvils Rudais|Nikolaja Radvila Rudā]] pāriešanas [[kalvinisms|kalvinismā]] [[1564. gads|1564. gadā]] [[Radvilu dzimta]]i piederošajā '''[[Biržu kunigaitija|Biržu kunigaitijā]]''' sāka izplatīties [[reformātu baznīca]]? * ... lielākā daļa seno '''[[austrumirāņu valodas|austrumirāņu valodu]]''' ir izzudušas, tomēr šo grupu pārstāv arī vairākas mūsdienu valodas, no kurām nozīmīgākā ir [[osetīnu valoda]] [[Kaukāzs|Kaukāzā]], bet pie austrumirāņu valodām pieskaita arī jagnobiešu valoda [[Tadžikistāna|Tadžikistānā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cumbre de Madrid 8 de Febrero - 54314677909.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nīderlande]]s [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] "[[Brīvības partija]]s" līderis '''[[Gērts Vilderss]]''' <small>(attēlā)</small> ir pretrunīgi vērtēts gan Nīderlandē, gan starptautiski; viņš iestājas pret "Nīderlandes [[islamizācija|islamizāciju]]", par [[imigrācija]]s pārtraukšanu no [[musulmaņi|musulmaņu]] valstīm, kā arī par jaunu [[mošeja|mošeju]] būvniecības aizliegumu? * ... pirmie '''[[interneta veikals|interneta veikali]]''' sāka darboties 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad attīstījās [[globālais tīmeklis]] un tiešsaistes maksājumu risinājumi, un viens no pirmajiem zināmākajiem piemēriem ir uzņēmums ''[[Amazon]]'', kas tika dibināts [[1994. gads|1994. gadā]] kā [[grāmata|grāmatu]] interneta veikals? * ... '''[[karolineri]]''' ir īpaši saistīti ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas karali]] [[Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens|Kārli XII]] un viņa kampaņām [[Lielais Ziemeļu karš|Lielajā Ziemeļu karā]], kuru laikā viņi guva virkni iespaidīgu uzvaru, bieži vien pret ievērojami lielākiem ienaidnieka spēkiem, un nostiprinājās kā viena no bīstamākajām un cienījamākajām [[armija (bruņotie spēki)|armijām]] Eiropā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Ilja Jefimowitsch Repin - Reply of the Zaporozhian Cossacks - Yorck.jpg|border|right|200px]] * ... [[Iļja Repins|Iļjas Repina]] glezna "Zaporižieši" jeb '''"[[Zaporižjas kazaki raksta vēstuli turku sultānam]]"''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi par vienu no atpazīstamākajiem darbiem [[Ukraiņi|ukraiņu]] mākslas vēsturē? * ... amerikāņu sprintere '''[[Melisa Džefersone-Vudena]]''' ir izcīnījusi piecas zelta medaļas [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|pasaules čempionātos]], tai skaitā [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā]] [[Tokija|Tokijā]] izcīnīja zelta medaļu [[100 m]] distancē ar jaunu pasaules čempionātu rekordu — 10,61 sekundes? * ... [[Palestīna|Palestīnu]] par '''[[Palestīnas starptautiskā atzīšana|suverēnu valsti atzīst]]''' 157 no 193 [[ANO dalībvalstu uzskaitījums|Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm]], bet starp tām, kas nav atzinušas Palestīnas valsti, ir arī [[Latvija]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Waffles with Strawberries.jpg|border|right|200px]] * ... dažādu paveidu '''[[vafele]]s''' <small>(attēlā)</small> ir pazīstamas daudzām tautām, tomēr sevišķi raksturīgas [[Beļģija]]s virtuvei? * ... 2021. gadā SIA "MK Trade", kas pārvalda mazumtirdzniecības uzņēmumu '''"[[RD Electronics]]"''', sasniedza uzņēmuma vēsturē augstāko apgrozījumu un [[peļņa|peļņu]] (peļņa 3,76 miljoni eiro), bet apgrozījumu turpmākajos gados izdevies vēl palielināt, un 2025. gadā tas sasniedza 157,19 miljonus eiro? * ... [[Francija]]s [[Gvadelupa]]s aizjūras departamenta salas [[Bastēra (sala)|Bastēru]] un '''[[Grantēra (Gvadelupa)|Grantēru]]''' atdala [[mangroves|mangrovju]] sēklis un 7,5 km garais un 0,05—1,17 km platais Salē šaurums? <!--dyk diena --> [[Attēls:NL-keukenhof-01.jpg|border|right|200px]] * ... [[Nīderlande]]s rietumos esošā '''[[Kēkenhofa]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no pasaulē lielākajiem puķu [[dārzi]]em; katru gadu 32 hektārus lielajā parkā tiek iestādīts apmēram 7 miljoni dažādu ziedu, lielākoties [[tulpes|tulpju]], sīpolu? * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionāta]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionāta]] sudraba medaļu ieguvēja [[augstlēkšana|augstlēkšanā]] '''[[Marija Žodzika]]''' līdz 2024. gadam pārstāvēja [[Baltkrievija|Baltkrieviju]], bet tad ieguva [[Polija]]s pilsonību, pateicoties [[poļi|poļu]] izcelsmes vecvecākiem? * ... '''[[Barbuda]]''' ir viena no visretāk apdzīvotajām salām [[Mazās Antiļu salas|Mazajās Antiļu salās]], tās vienīgā apdzīvotā vieta ir '''[[Kodringtona]]''' salas rietumu krastā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Baía de Guanabara vista do Cristo.jpg|border|right|200px]] * ... [[1502. gads|1502. gada]] [[1. janvāris|1. janvārī]] [[portugāļi|portugāļu]] jūrasbraucēji bija pirmie eiropieši, kuri sasniedza '''[[Gvanabaras līcis|Gvanabaras līci]]''' <small>(attēlā)</small>; domādami, ka [[līcis]] ir [[upes grīva]], viņi to nosauca par "Janvāra upi" ([[Riodežaneiro]]), kas vēlāk pārgāja uz pilsētas nosaukumu? * ... [[Gvadelupa]]s galvenais urbānais centrs '''[[Puentapitra]]''' ar 252 tūkstošiem iedzīvotāju ir lielākā konurbācija [[Francija]]s [[Francijas aizjūras teritorijas|aizjūras teritorijās]]? * ... [[1954. gads|1954. gada]] 14. septembrī [[Padomju Savienība]]s '''[[Tockas militārās mācības|Tockas militārajās mācībās]]''' [[Krievijas PFSR]] [[Orenburgas apgabals|Orenburgas apgabalā]] [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājuma rezultātā 45 000 karavīru un 10 000 civiliedzīvotāju tika pakļauti kodolstarojumam, lai noteiktu starojuma ietekmi uz cilvēkiem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jelgava flag.svg|border|right|200px]] * ... '''[[Jelgavas karogs|Jelgavas pilsētas karogs]]''' <small>(attēlā)</small> tika apstiprināts [[1937. gads Latvijā|1937. gada]] decembra [[Jelgavas pilsēta]]s valdes sēdē? * ... [[Alžīrijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|kreisās malas aizsargs]] '''[[Rajāns Ait Nurī]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Montrē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... [[žests|žesta]] ar '''[[Vidējais pirksts (žests)|paceltu vidējo pirkstu]]''' pirmsākumi meklējami [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]], kur tas simbolizēja [[falls|fallu]] un tika uzskatīts par nepiedienības vai apvainojuma zīmi? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hedera helix Dover.jpg|border|right|200px]] * ... mūžzaļajai kāpelējošajai '''[[parastā efeja|parastajai efejai]]''' <small>(attēlā)</small> ir piesūceknīši, ar kuru palīdzību tā piestiprinās pie vertikālas sienas? * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Nevisa|Nevisas salu]]''' [[1493. gads|1493. gadā]] otrās ekspedīcijas laikā atklāja [[Kristofors Kolumbs]] un nodēvēja [[Svētais Mārtiņš|Svētā Mārtiņa]] vārdā par ''San Martín'', bet daudzo slikti nokartēto mazo salu juceklis [[Aizvēja salas (Karību jūra)|Aizvēja salās]] noveda pie tā, ka šis nosaukums tika attiecināts uz [[Senmartēna (sala)|Senmartēnas salu]] tālāk ziemeļos? * ... [[Arheoloģija|arheologs]] un pieminekļu aizsardzības nozares speciālists '''[[Jānis Asaris]]''' ir atveidojis televīzijas šefa lomu 2018. gada filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Johor Bahru skyline at night.jpg|border|right|250px]] * ... ievērojama [[Malaizija]]s dienvidu pilsētas '''[[Džohorbahru]]''' <small>(attēlā)</small> attīstība sākās līdz ar tai līdzās esošās [[Singapūra]]s izaugsmi, un pēdējās desmitgadēs tā ir visstraujāk augošā pilsēta valstī? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Dīns Heisens]]''' ir dzimis [[Amsterdama|Amsterdamā]], [[Nīderlande|Nīderlandē]], un piecu gadu vecumā ar ģimeni pārcēlies dzīvot uz [[Spānija|Spāniju]]; pārstāvējis dažādu vecumu Nīderlandes un Spānijas jauniešu izlases, bet 2025. gadā debitējis Spānijas pieaugušo izlasē? * ... [[Jaunzēlande]]s [[aktrise]] un [[Kaskadieris|kaskadiere]] '''[[Zoja Bella]]''' jau kopš bērnības sapņoja kļūt par kaskadieri, un šis sapnis piepildījās, kad viņas tēvs, būdams ārsts, ārstēja kādu kaskadieri ar [[Smadzeņu satricinājums|smadzeņu satricinājumu]] un, zinot meitas vēlmi, palūdza viņa tālruņa numuru? <!--dyk diena --> [[Attēls:Snæfellsjökull in the Morning (7622876302) (cropped).jpg|border|right|200px]] * ... ar [[ledājs|ledāju]] klātais [[stratovulkāns]] rietumu [[Islande|Islandē]] '''[[Snaifelsjokuls]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no slavenākajām vietām Islandē, galvenokārt pateicoties [[Žils Verns|Žila Verna]] romānam "[[Ceļojums uz Zemes centru]]", kurā varoņi atrod ieeju pazemē tieši Snaifelsjokula virsotnē? * ... par '''[[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada Latvijas Basketbola līgas sezonas]]''' čempioniem divpadsmito reizi kļuva [[Rīgas VEF]], bet par finālsērijas labāko spēlētāju tika atzīts VEF kapteinis [[Dairis Bertāns]]? * ... [[2025. gads kino|2025. gada]] starptautiskā [[vēsturiskā drāmas filma]] '''"[[Divi prokurori]]"''' par jaunu padomju prokuroru [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā ir [[Francija]]s, [[Vācija]]s, [[Rumānija]]s, [[Latvija]]s, [[Nīderlande]]s un [[Lietuva]]s kopražojums, tās filmēšana notika [[Rīga|Rīgā]], cietuma ainas filmētas Brasas cietumā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Patagonian Cavies, Melbourne Zoo, Melbourne.jpg|border|right|200px]] * ... garo pakaļkāju un samērā garo ausu dēļ '''[[Maras (dzīvnieki)|maras]]''' atgādina [[truši|trušus]], arī pārvietoties var, lecot kā truši, un var aizlēkt pat 1,8 m lielā attālumā <small>(attēlā Patagonijas maras)</small>? * ... [[Vācijas Bundeslīga]]s komandas [[Dortmundes "Borussia"]] [[futbolists|futbolista]] '''[[Džobs Belingems|Džoba Belingema]]''' vecākais brālis ir [[Anglijas futbola izlase]]s un [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]] spēlētājs [[Džūds Belingems]]? * ... '''[[Katalonijas Parlaments|Katalonijas Parlamenta]]''' vēsturiskās saknes meklējamas viduslaiku pārstāvniecības iestādēs (''Corts Catalanes''), kas darbojās no 13. līdz 18. gadsimtam? <!--dyk diena --> [[Attēls:Titivillus.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Titivils]]''' <small>(attēlā 14. gadsimta ilustrācijā)</small> ir [[Viduslaiki|viduslaiku]] folklorā un literatūrā pieminēts [[Dēmons|dēmonisks tēls]]; uzskatīja, ka viņš ir atbildīgs par kļūdām, kas rodas, rakstot vai pārrakstot tekstus, īpaši [[svētie raksti|svētos rakstus]]? * ... pirmais [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija|Krievijas Federācijas ārlietu ministrs]] pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Andrejs Kozirevs]]''' ir dzimis 1951. gadā padomju diplomāta ģimenē [[Brisele|Briselē]]? * ... [[1867. gads|1867. gadā]], kad [[Krievija]] pārdeva [[Aļaska|Aļasku]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajām Valstīm]], '''[[Krievijas–Amerikas kompānija]]''' tika likvidēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:President of India Droupadi Murmu official portrait (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Drovpodi Murmu]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā [[Indijas prezidente]], kas dzimusi pēc valsts neatkarības iegūšanas, un līdz šim jaunākā persona, kas ieņēmusi šo amatu? * ... [[Trinidāda|Trinidādas salas]] ziemeļrietumos esošā '''[[Čagaramasa]]''' bija plānota kā no 1958. līdz 1962. gadam pastāvējušās [[Vestindijas Federācija]]s [[galvaspilsēta]], bet projekts netika īstenots? * ... parasti '''[[kanva|kanvu]]''' apdrukā ar lielformāta tintes [[printeris|printeri]], bet ir iespējama arī sublimācijas druka? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hereford-Karte.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Herefordas karte]]''' <small>(attēlā)</small>, līdztekus [[Ebstorfas karte]]i, ir viena no [[viduslaiki|viduslaikos]] tapušajām [[pasaules karte|pasaules kartēm]], kas koncentriskā veidā attēlo pirms 13. gadsimta eiropiešiem zināmo pasauli? * ... [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas futbola A sērijas]] komandas [[Bergamo "Atalanta"]] un [[Serbijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Lazars Samardžičs]]''' ir dzimis [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] un pārstāvējis Vācijas jaunatnes izlases? * ... tāpat kā [[Oskars Rupenheits|Oskara Rupenheita]] pirmajā filmā "[[Kriminālās ekselences fonds]]", arī [[2025. gads kino|2025. gada]] krimināldrāmā '''"[[Tumšzilais Evaņģēlijs]]"''' lomas atveido neprofesionāli [[aktieri]], izņemot vienīgo nozīmīgo sieviešu lomas atveidotāju [[Elīna Avotiņa|Elīnu Avotiņu]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] '''[[Maija Armaņeva]]''' <small>(attēlā)</small> sākotnēji netika ievēlēta, taču par [[14. Saeima]]s deputāti kļuva 2025. gadā, pēc tam, kad "[[Latvija pirmajā vietā]]" līderis [[Ainārs Šlesers]] tika ievēlēts [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas|Rīgas domes vēlēšanās]] (arī viņa tika ievēlēta [[Rīgas dome|Rīgas domē]], taču varēja izvēlēties, kur strādāt)? * ... [[Puertoriko]] brīvi asociētās valsts trešajā lielākajā salā '''[[Mona (sala)|Monā]]''' nav pastāvīgo iedzīvotāju, to apmeklē [[biologi]] un krasta apsardze no Puertoriko? * ... pirmais '''[[PSRS Ārlietu ministrija]]s''' vadītājs bija [[Vjačeslavs Molotovs]], kurš sākotnēji bija PSRS ārlietu tautas komisārs, bet pēc reorganizācijas [[1946. gads|1946. gadā]] turpināja darbu kā ārlietu [[ministrs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trevor_Booker,_Tony_Parker_and_Kirk_Hinrich.jpg|border|right|150px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālajā basketbola asociācijā]] '''[[pikenrols|pikenrola]]''' izspēle nāca modē 20. gadsimta 90. gados un ir kļuvusi par līgas izplatītāko uzbrukuma darbību <small>(attēlā Trevors Bukers uzliek aizsegu pret [[Tonijs Pārkers|Toniju Pārkeru]], atbrīvojot [[Kērks Hainrihs|Kērku Hainrihu]] no sedzēja)</small>? * ... '''[[Daugavas Mūzikas svētki]]''' [[1836. gads Latvijā|1836. gada]] 19.—21. jūnijā bija pirmie publiskie dziesmu svētki [[Rīga|Rīgā]], un šajā kopdziedāšanas pasākumā piedalījās [[Baltijas vācieši|vācbaltiešu]] dziedāšanas pulciņi un mūzikas biedrības? * ... '''''[[Expo 2025]]''''' bija otrā reize, kad [[Japāna]]s [[Osakas prefektūra]] rīkoja [[Pasaules izstāde|Pasaules izstādi]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Never was so much owed by so many to so few.jpg|border|right|150px]] * ... termins '''"[[Daži]]"''' britu lidotāju, kas [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] cīnījās [[Kauja par Britāniju|Kaujā par Britāniju]], apzīmēšanai ir cēlies no [[Vinstons Čērčils|Vinstona Čērčila]] pateiktās frāzes: "Nekad cilvēku konfliktu laukā tik daudzi nav bijuši tik daudz parādā tik nedaudziem" <small>(attēlā Otrā pasaules kara plakāts ar Čērčila slaveno frāzi)</small>? * ... '''[[Vestindijas Federācija]]''' bija īslaicīga politiska savienība, kas pastāvēja no [[1958. gads|1958. gada]] līdz [[1962. gads|1962. gadam]], apvienojot [[Britu impērija]]s [[Vestindija]]s valdījumus ([[Trinidāda un Tobāgo]], [[Barbadosa]], [[Jamaika]], kā arī [[Britu Aizvēja Salas]] un [[Britu Vējpuses Salas]]), taču federācija sabruka iekšējo politisko konfliktu dēļ? * ... [[Aļaska]]s [[Aleksandra arhipelāgs|Aleksandra arhipelāga]] otrajā lielākajā salā — mazapdzīvotajā '''[[Čičagova sala|Čičagova salā]]''' — ir daudz [[brūnais lācis|brūno lāču]], un tiek uzskatīts, ka šeit pēc lāču skaita uz kvadrātkilometru ir vislielākā šo dzīvnieku populācija pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:ChineseAlligator.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Ķīnas aligators]]''' <small>(attēlā)</small> dzīvo [[saldūdens|saldūdenī]], un tā [[izplatības areāls]] ir ierobežots sešos [[Aņhui]] provinces reģionos, kā arī, iespējams, [[Dzjansu]] un [[Džedzjana]]s provincēs; 2001. gadā to skaits samazinājās līdz mazāk nekā 130, bet pēc tam pieauga, 2017. gadā sasniedzot aptuveni 300 aligatorus? * ... [[ASV futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Maliks Tilmans]]''' ir dzimis [[Vācija]]s pilsētā [[Nirnberga|Nirnbergā]], viņa māte ir [[vāciete]], bet tēvs — [[amerikānis]]; ir pārstāvējis dažādu vecumu Vācijas jauniešu izlases, bet 2022. gadā izvēlējās pārstāvēt ASV futbola izlasi? * ... '''[[brahmi raksts]]''' no 3. gadsimta p.m.ē. līdz 5. gadsimtam m.ē. tika plaši izmantots [[Indija|Indijā]] un [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], un tam ir bijusi izšķiroša nozīme [[budisms|budisma]], [[džainisms|džainisma]] un [[hinduisms|hinduisma]] tekstu pierakstā, tas kļuva par pamatu lielai daļai mūsdienu [[Āzija]]s rakstu sistēmu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Isack Hadjar at the Melbourne Walk during the 2026 Australian Grand Prix (028A8753) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušajam ''[[Formula 1]]'' komandas ''[[Red Bull Racing]]'' pilotam '''[[Izaks Hadžars|Izakam Hadžaram]]''' <small>(attēlā)</small> ir gan [[Francija]]s, gan [[Alžīrija]]s pilsonība, tomēr sacīkstēs viņš pārstāv Franciju? * ... izmirušo '''[[grossipteri|grossipteru]]''' [[Dipterīdveidīgās|dipterīdveidīgo zivju]] [[Ģints (bioloģija)|ģinti]] 1964. gadā izdalīja padomju [[paleontologs]] [[Dmitrijs Obručevs]], nosaukumu tai dodot par godu [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] paleontologam [[Valters Roberts Gross|Valteram Grosam]]? * ... [[Papua-Jaungvineja]]s [[pidžinvaloda]] '''[[Hirimotu valoda|hirimotu]]''' sākotnēji attīstījās saziņai starp dažādu tautu pārstāvjiem piekrastes reģionos ap [[Portmorsbi]], un koloniālajā periodā britu administrācija to pieņēma par oficiālo saziņas valodu [[Policija|policijā]] un valsts dienestā, tādēļ tā kļuva pazīstama arī kā "policijas motu"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Sito Alonso FC Barcelona Bàsquet 20180126 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... kvalifikācijas turnīru [[2027. gada FIBA Pasaules kauss|2027. gada FIBA Pasaules kausam]] [[Latvijas basketbola izlase]] uzsāka nesekmīgi, pirmajās četrās spēlēs piedzīvojot trīs zaudējumus, un pēc neveiksmīgā starta [[Latvijas Basketbola savienība]] vienojās par sadarbības pārtraukšanu ar izlases galveno [[treneris|treneri]] '''[[Sito Alonso]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussarga]] '''[[Petars Sučičs|Petara Sučiča]]''' brālis [[Luka Sučičs]] arī ir [[futbolists]] un Horvātijas nacionālās izlases spēlētājs? * ... '''[[Alpīnais klimats|alpīno klimatu]]''' nosaka [[augstums virs jūras līmeņa]] un [[reljefs|reljefa]] īpatnības, tam raksturīga zemāka [[gaisa temperatūra]] nekā apkārtējos zemienes reģionos tajos pašos platuma grādos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Cuscuta campestris.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[lauka vija]]s''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Amerika|Amerikā]], bet kā [[nezāle]] tā ir izplatījusies citur pasaulē, arī [[Latvija|Latvijā]], kur reti sastopama un [[Parazītisms|parazitē]] uz dažādiem [[kultūraugi]]em un [[Āboliņi|āboliņa]]; raksturīgs oranždzeltens stublājs? * ... '''[[panderihti|panderihtus]]''', vienu no [[Ripidistijas|ripidistiju klases]] [[Daivspurzivis|daivspurzivju]] ģintīm, 1941. gadā izdalīja [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[paleontologs]] [[Valters Gross]], par pamatu ņemot vairāk nekā pirms desmit gadiem aprakstīto sugu ''Cricodus rhombolepis'' no [[Gauja]]s atseguma pie Ērmaņiem ([[Launaga iezis]])? * ... '''[[Latvijas Sociālistiskā strādnieku un zemnieku partija]]''' bija nelegāla pagrīdes [[politiska partija]] [[Latvija|Latvijā]], kas pastāvēja [[Autoritārais Kārļa Ulmaņa režīms|Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma]] laikā, un to izveidoja [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] kreisais spārns? <!--dyk diena --> [[Attēls:EC 2024 - 10 000 m W (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Itālija]]s [[vieglatlēte]], vidējo un garo distanču skrējēja '''[[Nadja Batokleti]]''' <small>(attēlā)</small> ir četrkārtēja [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā|Eiropas čempione]], [[2024. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2024. gadā]] [[Roma|Romā]] un [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gadā]] [[Birmingema|Birmingemā]] uzvarot gan [[5000 m]], gan [[10 000 m]] skrējienos? * ... [[2015. gads Latvijā|2015. gada]] 5. augustā [[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novadā]] tika aizturēts VAS "[[Latvijas Dzelzceļš]]" valdes priekšsēdētājs [[Uģis Magonis]] aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā meitasuzņēmuma "LDz ritošā sastāva serviss" dīzeļlokomotīvju iegādi no [[Igaunija]]s uzņēmējam '''[[Oļegs Osinovskis|Oļegam Osinovskim]]''' piederoša uzņēmuma? * ... amerikāņu iespējamais [[sērijveida slepkava]] un līķu zaglis '''[[Eds Geins]]''' ir viens no bēdīgi slavenākajiem sērijveida slepkavām [[ASV]] vēsturē, un viņa tēls 20. gadsimta otrajā pusē ietekmēja populāro kultūru (filmas un literatūru)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Thistle Broomrape Orobanche reticulata (6207727873).jpg|border|right|150px]] * ... līdzīgi citām [[brūnkātes|brūnkātēm]] arī '''[[bālziedu brūnkāte]]''' <small>(attēlā)</small> spēj pastāvēt tikai ciešā saistībā ar saimniekaugu, parazitē uz [[Purva dadzis|purva dadža]] vai, biežāk, [[lēdzerkste]]s? * ... kopš 2024. gada [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Etans Mbapē]]''' spēlē [[Francijas futbola 1. līga]]s komandā ''[[Lille OSC|Lille]]'', bet iepriekš pārstāvējis klubu [[Parīzes "Saint-Germain"]], kur spēlējis kopā ar savu vecāko brāli [[Kilians Mbapē|Kilianu Mbapē]]? * ... '''[[nātrija fosfāts]]''' savulaik tika plaši izmantots dažādu [[ziepes|ziepju]] un mazgāšanas līdzekļu sastāvā, un visbiežāk nātrija fosfāts tiek izmantots tīrīšanas līdzekļos; 1% šķīduma [[pH]] ir 12 (t.i., ļoti bāzisks), un [[šķīdums]] ir pietiekami sārmains, lai šķīdinātu [[tauki|taukus]] un [[eļļa]]s? <!--dyk diena --> [[Attēls:Arowak woman by John Gabriel Stedman.jpg|border|right|150px]] * ... pēc eiropiešu ierašanās [[Dienvidamerika]]s ziemeļos un [[Karību jūra]]s reģionā dzīvojošajiem '''[[aravaki]]em''' <small>(attēlā)</small> sākās straujš sabiedrības sabrukums — [[kolonizācija]], [[verdzība|vergu]] darbs un slimības, pret kurām viņiem nebija [[imunitāte]]s, izraisīja iedzīvotāju skaita katastrofālu samazināšanos, un lielākoties viņi tika izspiesti vai asimilēti? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētāja '''[[Toms Leimanis|Toma Leimaņa]]''' tēvs Balvis Leimanis ir bijušais [[basketbolists]] un basketbola kluba [[BK Ventspils]] padomes loceklis? * ... viens no lielākajiem zemes īpašniekiem [[Latvija|Latvijā]] [[uzņēmējs]] '''[[Valentīns Kokalis]]''' [[Latvijas PSR]] laikā darbojies tiesībsargājošajās iestādēs, bijis izmeklētājs, prokurora vietnieks un [[Ventspils]] [[prokurors]], bet pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s pievērsies uzņēmējdarbībai, bija saistīts ar Ventspils tranzīta biznesu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Justas Paleckis 1961b.jpg|border|right|150px]] * ... pēc [[Lietuvas okupācija (1940)|1940. gada Lietuvas okupācijas]] '''[[Justs Paļeckis]]''' <small>(attēlā)</small> bija viens no vadošajiem [[kolaboracionisms|kolaboracionistiem]], būdams [[Lietuvas Republika]]s premjerministrs 1940. gadā, [[Lietuvas PSR]] Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētājs un pēc tam [[PSRS Augstākā Padome|PSRS Augstākās Padomes]] Tautību padomes priekšsēdētājs? * ... [[Senegālas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|centra aizsargs]] '''[[Musa Njakatē]]''' ir dzimis [[Francija]]s pilsētā [[Rubē]] un pārstāvējis Francijas jaunatnes izlases? * ... '''[[Kalimantāna (Indonēzija)|Indonēzijas daļa Kalimantānas salā]]''' aizņem aptuveni 73 % no [[Kalimantāna]]s kopējās platības, šeit tiek būvēta arī jaunā [[Indonēzija]]s galvaspilsēta [[Nusantara]], kas paredzēta kā valsts nākotnes administratīvais un attīstības centrs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vihtoja.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[pirtsslota|pirtsslotu]]''' <small>(attēlā)</small> izmanto [[pirts|pirtīs]] ar tvaiku — [[latvieši|latviešu]], [[krievi|krievu]] un vecajās [[somi|somu]] pirtīs; mūsdienu somu saunās, kur ir karsts un sauss gaiss, slotas nelieto, jo lapas ātri nokrīt? * ... [[2023. gads kino|2023. gada]] [[ASV]] sporta [[komēdijdrāma]]s filma '''"[[Līdz uzvaras vārtiem]]"''', kuras režisors ir [[Taika Vaititi]], stāsta par bez darba palikušo [[futbols|futbola]] [[treneris|treneri]] Tomasu Rongenu, kurš 2011. gadā kļūst par vēl nekad neuzvarējušās [[ASV Samoa futbola izlase]]s galveno treneri? * ... [[Francija]]i piederošao [[Jaunkaledonija]]s [[Francijas aizjūras kopienas|aizjūras kopienas]] '''[[Luajotē salas|Luajotē salu]]''' lielākā un apdzīvotākā sala '''[[Lifū]]''' pēc izcelsmes ir makatea — piepacelts [[koraļļu atols]], tādēļ salā ir daudz [[karsts|karsta]] [[Ala|alu]], tostarp Jaunkaledonijas garākā ala Hnavavae ar 11 000 m kopgarumu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Orobanche elatior kz01.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[lielā brūnkāte]]s''' <small>(attēlā)</small> [[izplatības areāls]] ir [[Eiropa|Eiropā]] (galvenokārt tās dienviddaļā) un [[Rietumāzija|Rietumāzijā]], bet Eiropas ziemeļu daļā, tostarp [[Latvija|Latvijā]], suga ir sastopama reti, tikai atsevišķās punktveida atradnēs? * ... par [[2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa]] [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latvijas]] nacionālās atlases '''[[Supernova 2026]]''' uzvarētāju kļuva dziedātāja [[Atvara]] ar dziesmu "[[Ēnā]]"? * ... [[Parīze|Parīzē]] dzimušais [[futbolists]] '''[[Loiks Nego]]''' ir pārstāvējis dažādu vecumu [[Francija]]s jauniešu izlases, bet 2019. gadā ieguva [[Ungārija]]s pilsonību un jau nākamgad debitēja [[Ungārijas futbola izlase|Ungārijas futbola izlasē]]; pārstāvējis Ungāriju [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020.]] un [[2024. gada Eiropas čempionāts futbolā|2024. gada Eiropas čempionātā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jorinde van Klinken Tampere 2018 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[2026. gada Eiropas čempionāts vieglatlētikā|2026. gada Eiropas čempionātā vieglatlētikā]] [[Birmingema|Birmingemā]] [[Nīderlande]]s sportiste '''[[Jorinde van Klinkena]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par Eiropas čempioni [[diska mešana|diska mešanā]] un ieguva sudraba medaļu [[lodes grūšana|lodes grūšanā]], sasniedzot arī jaunu personisko rekordu — 19,64 m? * ... 4 km platais '''[[Folklenda šaurums]]''' [[Folklenda salas|Folklenda salu]] arhipelāgā atdala [[Austrumfolklenda|Austrumfolklendu]] austrumos no [[Rietumfolklenda]]s rietumos; no šauruma nosaukuma atvasināts arhipelāga un abu tā lielāko salu nosaukums? * ... [[Apakšdevons|apakšdevona]] '''[[Ķemeru svīta]]''' ir izplatīta [[Latvija]]s rietumu un centrālajā daļā un [[Lietuva]]s ziemeļrietumos, bet zemes virspusē šīs svītas nogulumi neiziet? <!--dyk diena --> [[Attēls:Mount Saint Catherine.jpg|border|right|200px]] * ... pirmais no eiropiešiem '''[[Grenāda (sala)|Grenādu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1498. gads|1498. gadā]] apmeklēja [[Kristofors Kolumbs]]; salu ilgstoši mēģināja [[kolonizācija|kolonizēt]], bet sastapās ar niknu vietējo iedzīvotāju pretestību, līdz pirmo veiksmīgi koloniju salās izveidoja [[Francija]] [[1649. gads|1649. gadā]]? * ... [[Polijas futbola izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jans Urbans]]''' kā spēlētājs izlases sastāvā ir aizvadījis 57 spēles un guvis 7 vārtus, piedalījies [[1986. gada FIFA Pasaules kauss|1986. gada FIFA Pasaules kausa]] finālturnīrā? * ... '''[[Vilhelmshāfene]]''' ir [[Vācija]]s galvenā kara flotes bāze un viens no nozīmīgākajiem [[kuģniecība]]s centriem valstī; šeit atrodas Vācijas Jūras spēku komandcentrs, plaša militārā ostas infrastruktūra un kuģubūves uzņēmumi? <!--dyk diena --> [[Attēls:King Ibrahim of Malaysia August 2025.jpg|border|right|150px]] * ... [[Malaizija]] ir vienīgā valsts pasaulē, kurā '''[[Malaizijas monarhs|monarhs]]''' (''Yang di-Pertuan Agong'') tiek ievēlēts uz noteiktu termiņu, nevis manto troni dinastiskā kārtībā; šī unikālā [[monarhija]]s sistēma tika ieviesta, lai apvienotu deviņu [[Malaizijas štati|štatu]] tradicionālos [[sultāns|sultānus]] <small>(attēlā pašreizējais karalis '''[[Ibrahims Iskandars]]''')</small>? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s [[saspēles vadītājs]] '''[[Kenans Sipahi]]''' ir spēlējis Turcijas visu vecumu jaunatnes izlasēs, kļūstot par Eiropas čempionu 2013. gadā ar U-18 izlasi, kad [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]] notika [[Rīga|Rīgā]]; viņš tika atzīts par šī turnīra labāko spēlētāju? * ... vēsturiski '''[[kaveskari]]''' piekopa jūras [[nomadi|nomadu]] dzīvesveidu — klejoja laivās gar [[Čīles arhipelāgs|Čīles arhipelāga]] salu piekrasti no [[Penasa līcis|Penasa līča]] ziemeļos līdz [[Ugunszeme]]i dienvidos, bet mūsdienās vien ap 3500 cilvēku sevi uzskata par kaveskariem? <!--dyk diena --> [[Attēls:Faith Cherotich wins the 3000 meter steeplechase at the 2026 Wanda Diamond League’s Weltklasse Zürich athletics competition 04.jpg|border|right|150px]] * ... [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada Pasaules čempionātā vieglatlētikā]] [[Tokija|Tokijā]] [[Kenija]]s sportiste '''[[Feita Čerotiča]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni [[3000 metru šķēršļu skrējiens|3000 m šķēršļu skrējienā]], uzstādot jaunu čempionātu rekordu? * ... '''[[senie sarkanie smilšakmeņi|seno sarkano smilšakmeņu]]''' biežā [[sarkanā krāsa]] norāda uz [[dzelzs]] oksīda klātbūtni, taču ne visi tie ir sarkani vai [[smilšakmeņi]] — šie nogulumi iekļauj arī [[Konglomerāts (iezis)|konglomerātus]], argillītus, [[Aleirīti|aleirītus]] un smalkus [[Kaļķakmens|kaļķakmeņus]], kā arī krāsa var variēt no pelēkas un zaļganīgas līdz sarkanai un violetai? * ... [[Latvija]]s televīzijas un radio raidījumu vadītājs, [[aktieris]], [[komiķis]], pasākumu moderators un producents '''[[Valters Krauze]]''' ir [[žurnālists|žurnālista]] [[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]] pusbrālis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufriere.jpg|border|right|200px]] * ... lielu postu [[Karību jūra]]s salas '''[[Sentvinsenta]]s''' ekonomikai nodarīja [[1902. gads|1902. gada]] vulkāna [[Sufriērs (Sentvinsenta)|Sufriēra]] <small>(attēlā)</small> izvirdums, kas nogalināja 1,5—2 tūkstošus cilvēku un izpostīja lielu daļu [[aramzeme]]s? * ... [[Tunisijas futbola izlase]]s [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Montasars Tālbī]]''' ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]], bet vēl pusaudža gados pārcēlies uz [[Tunisija|Tunisiju]], kur attīstījies kluba ''Espérance de Tunis'' sistēmā; Tunisijas futbola izlases rindās debitējis 2021. gadā? * ... '''[[buboņu mēris]]''' bija galvenais [[Melnā nāve|Melnās nāves]] [[pandēmija]]s cēlonis 14. gadsimtā, kad [[Eiropa|Eiropā]] gāja bojā miljoniem cilvēku; šī slimība joprojām sastopama atsevišķos reģionos [[Āfrika|Āfrikā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Amerika|Amerikā]], taču mūsdienās to var veiksmīgi ārstēt ar [[Antibiotikas|antibiotikām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:260706 Lynx Sun JohnMc164 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2022. gada februārī amerikāņu [[basketboliste]] '''[[Britnija Grainere]]''' <small>(attēlā)</small> tika aizturēta [[Maskava]]s [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas lidostā]], un pēc apsūdzībām [[narkotikas|narkotiku]] kontrabandā viņai piesprieda 9 gadu cietumsodu, taču decembrī viņa tika atbrīvota ieslodzīto apmaiņā pret [[Krievija]]s ieroču tirgotāju [[Viktors Buts|Viktoru Butu]]? * ... parasti '''[[locis]]''' ierodas uz ienākošo [[kuģis|kuģi]] jūrā pirms [[osta]]s, izmantojot [[Helikopters|helikopteru]] vai kuteri un loču trapu; dažreiz, lai nokļūtu uz lielākajiem [[Konteinerkuģis|konteineru kuģu]] vai [[tankkuģis|tankkuģu]] [[klājs|klājiem]], locim ir jāpārvar pat 12 m augstums? * ... '''[[Jaunā Ēģiptes valsts]]''' tiek uzskatīta par [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] civilizācijas virsotni, kuras kultūras, arhitektūras un politiskie sasniegumi atstājuši paliekošu ietekmi pasaules vēstures un civilizācijas attīstībā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Monts Caraïbes depuis le Fort Louis Delgrès à Basse-Terre.jpg|border|right|200px]] * ... [[Francija]]s aizjūras departamenta [[Gvadelupa]]s lielākā sala '''[[Bastēra (sala)|Bastēra]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[vulkānisms|vulkāniskas]] izcelsmes un, pretēji tās nosaukumam "Zemā Zeme", ir kalnaina, tās dienviddaļā paceļas [[Mazās Antiļu salas|Mazo Antiļu salu]] augstākais kalns '''[[Sufriērs (Gvadelupa)|Sufriēra]]''' vulkāns? * ... [[Gruzijas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Giorgijs Citaišvili]]''' ir dzimis [[Izraēla|Izraēlā]], kur viņa tēvs profesionāli spēlēja [[futbols|futbolu]], bet izaudzis [[Ukraina|Ukrainā]]; Giorgijs pārstāvējis dažādu vecumu [[Ukraina]]s jauniešu izlases, bet 2021. gadā debitējis Gruzijas futbola izlases rindās? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pinguicula alpina Triftsteig.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 0. kategorijā ierakstītā '''[[Alpu kreimule]]''' <small>(attēlā)</small> auga [[Daugavas ieleja|Daugavas ielejā]] uz [[Staburags|Staburaga]], bet atradni iznīcināja, izveidojot [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve|Pļaviņu HES ūdenskrātuvi]]; pārstādīšana līdzīgā augtenē ilga līdz 20. gadsimta beigām, kad izzuda atradne pie [[Raunas Staburags|Raunas Staburaga]]? * ... 260. gadā pie [[Šanliurfa|Edesas]] (mūsdienu [[Turcija]]s dienvidaustrumos) [[Romas imperators|Romas imperatora]] '''[[Valeriāns|Valeriāna]]''' armiju sakāva [[Senā Persija|Persijas]] valdnieks Šāpurs I, un pats imperators nonāca gūstā, kļūstot par pirmo Romas imperatoru, kas sagūstīts kaujas laukā; viņš, iespējams, nomira nebrīvē, kas simbolizēja Romas varenības strauju lejupslīdi? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Soufrière Hills volcano in Monserrat.jpg|border|right|200px]] * ... līdz pat 20. gadsimta beigām [[Montserrata]]s augstākā virsotne '''[[Sufriērhilss]]''' <small>(attēlā)</small> tika uzskatīts par mazaktīvu [[vulkāns|vulkānu]], līdz 90. gadu vidū tā aktivitātē tika aprakta liela daļa salas dienvidu daļas, tostarp lielākā daļa galvaspilsētas [[Plimuta (Montserrata)|Plimutas]] un lidosta, bet salas [[tūrisms|tūrisma]] nozare sabruka? * ... [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] '''[[Mozess Simons]]''' [[Nigērijas futbola izlase]]s rindās debitējis 2015. gadā, un pārstāvējis izlasi [[2019. gada Āfrikas Nāciju kauss|2019.]], [[2021. gada Āfrikas Nāciju kauss|2021.]] un [[2023. gada Āfrikas Nāciju kauss|2023. gada Āfrikas Nāciju kausā]], kopā izlasē aizvadot vairāk nekā 100 spēles? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Battle of Jena.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dragūni]]''' <small>(attēlā gleznā [[Jēnas kauja]]s laikā)</small> sākotnēji bija jātnieku kājnieku klase, kas izmantoja [[zirgs|zirgus]] mobilitātei, bet nokāpa no tiem, lai cīnītos kājās, taču sākot ar 17. gadsimta sākumu, dragūni arvien vairāk tika izmantoti arī kā parastā [[kavalērija]] un apmācīti cīņai ar [[zobeni]]em un [[šaujamieroči]]em zirga mugurā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:AG-dows-hill-blick.jpg|border|right|200px]] * ... pirmo eiropiešu koloniju [[Karību jūra]]s salā '''[[Antigva|Antigvā]]''' <small>(attēlā)</small> [[1632. gads|1632. gadā]] izveidoja [[angļi]] no [[Sentkitsa]]s salas, un Antigva strauji attīstījās par ienesīgu [[cukurs|cukura]] koloniju? * ... '''[[2025. gada Āfrikas Nāciju kauss|2025. gada Āfrikas Nāciju kausa]]''' finālspēlē starp [[Senegālas futbola izlase|Senegālu]] un mājinieci [[Marokas futbola izlase|Maroku]] izcēlās nekārtības un strīdi par tiesnešu lēmumiem; Senegāla pameta laukumu, vēlāk atgriezās un papildlaikā uzvarēja, tomēr vēlāk tika nolemts, ka Senegālai ir piešķirams zaudējums par īslaicīgu atteikšanos spēlēt un laukuma atstāšanu? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wind vane 05643.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī '''[[vēja rādītājs|vēja rādītāji]]''' ir daļēji funkcionāli, vairumā gadījumu tie pilda dekoratīvas funkcijas un bieži tie izpildīti tradicionālā [[Mājas vista|gaiļa]] veidolā ar burtiem, kuri apzīmē [[kompass|kompasa]] strēķus <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Roadtown, Tortola.jpg|border|right|200px]] * ... lai arī vietējā tradīcija apgalvo, ka '''[[Tortola|Tortolas salas]]''' <small>(attēlā [[Britu Virdžīnas|Britu Virdžīnu]] galvaspilsēta [[Rodtauna]])</small> pirmatklājējs [[1493. gads|1493. gadā]] [[Kristofors Kolumbs]] to nodēvējis par ''Tórtola'' — ‘[[ūbele]]’, īstenībā viņš to nodēvēja par ''Santa Ana'', bet [[holandieši]] to dēvēja par ''Ter Tholen'', ko briti adaptēja tagadējā formā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Trametes versicolor G4 (1).JPG|border|right|200px]] * ... '''[[raibā tauriņpiepe]]''' <small>(attēlā)</small> ir pasaules visvairāk pētītā ārstnieciskā [[piepe]], taču, lai gan tās ekstrakti parasti tiek tirgoti kā [[uztura bagātinātāji]] dažādu deklarētu veselības ieguvumu dēļ, nav drošu zinātnisku pierādījumu par to efektivitāti? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Andrius Kubilius and Grand Duke Guillaume V (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... 2024. gada 24. decembrī, savā Ziemassvētku uzrunā, [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|lielhercogs Anrī]] paziņoja par atteikšanos no [[Luksemburgas lielhercogs|Luksemburgas lielhercoga]] troņa 2025. gada 3. oktobr, un šajā datumā viņa dēls '''[[Gijoms (Luksemburgas lielhercogs)|Gijoms]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par valdnieku, pieņemot vārdu Gijoms V? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Stkitts-view-lookingatsea.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[cukurniedres]]''' bija dominējošā monokultūra '''[[Sentkitsa|Sentkitsas salā]]''' <small>(attēlā)</small> līdz pat [[2005. gads|2005. gadam]], kad [[Sentkitsa un Nevisa|Sentkitsas un Nevisas]] valdība slēdza [[cukurs|cukura]] industriju sakarā ar [[Eiropas Savienība]]s plāniem samazināt cukura cenas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heinriha II Bāzedova kapakmens Aizputes baznīcā.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[1523. gads Latvijā|1523. gadā]]''' mirušais [[Kurzemes bīskaps]] [[Heinrihs II Bāzedovs]] ir apglabāts [[Aizputes luterāņu baznīca|Aizputes Doma baznīcā]] <small>(attēlā kapa plāksne)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Alperen Şengün 23 Türkiye 20250823 (2) (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... pirms došanās uz [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālo basketbola asociāciju]] [[Turcija]]s [[Centrs (basketbols)|centra spēlētājs]] '''[[Alperens Šengins]]''' <small>(attēlā)</small> spēlēja [[Stambulas "Beşiktaş JK" (basketbols)|Stambulas "Beşiktaş"]] sastāvā, kur 2021. gadā 18 gadu vecumā tika atzīts par [[Turcijas Basketbola superlīga]]s vērtīgāko spēlētāju? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Bilal El Khannouss Brazil V Morocco 13 June 2026-91.jpg|border|right|150px]] * ... [[Marokas futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Bilāls el Hanūss]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Beļģija|Beļģijā]] un pārstāvējis tās jaunatnes izlases, bet Marokas futbola izlases rindās debitējis 2022. gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Terek Sandpiper (Xenus cinereus) (53969645800).jpg|border|right|200px]] * ... [[Eirāzija]]s [[taiga]]s zonā ligzdojošā '''[[terekija]]''' <small>(attēlā)</small> [[Latvija|Latvijā]] ir reta, bet regulāra ieceļotāja, taču 20. gadsimta 80. un 90. gados arī ligzdojusi zivju dīķos pie [[Lubāna ezers|Lubāna ezera]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blue Lagoon.JPG|border|right|200px]] * ... '''[[Lukaju arhipelāgs|Lukaju arhipelāgu]]''' jeb Bahamu salas <small>(attēlā)</small> apdzīvojušie lukaji bija pirmie "[[indiāņi]]", kurus savas ekspedīcijas laikā [[1492. gads|1492. gadā]] sastapa [[Kristofors Kolumbs]]; drīz pēc ierašanās [[spāņi]] lukajus paverdzināja, un kopīgi ar ievazātajām slimībām tas noveda pie viņu pilnīgas izzušanas salās, tādēļ līdz pat 17. gadsimta vidum salas palika neapdzīvotas? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:24BBRW - 53535940590 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Kongo DR futbola izlase|Kongo Demokrātiskās Republikas futbola izlases]] [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] '''[[Šansels Mbemba]]''' <small>(attēlā)</small> ir visvairāk spēļu aizvadījušais [[futbolists]] Kongo DR izlasē? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Florida.A2003044.1605.250m.jpg|border|right|150px]] * ... [[Spānija|Spāņu]] jūrasbraucējs [[Huans Ponse de Leons]] '''[[Floridas pussala|Floridas pussalu]]''' <small>(satelītattēlā)</small> atklāja [[Lieldienas|Lieldienu]] svētdienā, [[1513. gads|1513. gada]] 27. martā un nosauca to par ''Pascua Florida'' (‘ziediem bagātās Lieldienas’)? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Blackpink Rosé Rimowa 1.jpg|border|right|150px]] * ... [[korejiešu popmūzika]]s grupas ''[[Blackpink]]'' dalībniece '''''[[Rosé]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām ''K-pop'' māksliniecēm pasaulē, ir dzimusi [[Oklenda|Oklendā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], bet bērnību pavadīja [[Melburna|Melburnā]], [[Austrālija|Austrālijā]], kur uzauga pēc pārcelšanās kopā ar ģimeni? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:YPrimakov.jpg|border|right|150px]] * ... atšķirībā no sava priekšteča [[Andrejs Kozirevs|Andreja Kozireva]], [[Krievija]]s otrais ārlietu ministrs '''[[Jevgeņijs Primakovs]]''' <small>(attēlā)</small> piekopa piesardzīgāku un konfrontējošāku kursu pret [[Rietumu pasaule|Rietumiem]], uzsverot Krievijas kā neatkarīga spēka lomu pasaulē, kas kļuva pazīstama kā “Primakova doktrīna”, paredzot daudzpolāras pasaules veidošanu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:বাংলা বর্ণমালা.svg|border|right|150px]] * ... '''[[bengāļu raksts]]''' <small>(attēlā [[alfabēts]])</small> ir viens no populārākajiem [[rakstība]]s veidiem pasaulē, jo to izmanto vairāk nekā 250 miljoni cilvēku [[Bangladeša|Bangladešā]] un [[Indija]]s rietumu daļā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:2june 2007 367.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s armijas kājnieku korpusa [[strēlnieki|strēlnieku]] vienība '''[[bersaljēri]]''' <small>(attēlā)</small> ir atpazīstama pēc raksturīgās platmalas [[cepure]]s, kas dekorēta ar melnām [[mednis|medņu]] [[spalva|spalvām]] un tiek valkāta kopā ar formas tērpu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:11 Le Mont Werth (908m) devant le Ross.jpg|border|right|200px]] * ... 1908. gadā sākās [[Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemes|Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēm]] piederošās [[Kergelēna arhipelāgs|Kergelēnas arhipelāgā]] [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]] esošās '''[[Grantēra (Kergelēna arhipelāgs)|Grantēras salas]]''' <small>(attēlā)</small> kolonizēšana, attīstot [[aitkopība|aitkopību]], bet tā bija neveiksmīga, un 1931. gadā kolonisti salu pameta? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Seko Fofana Cote D'Ivoire v Ecuador 14 June 2026-48.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kotdivuāras futbola izlase]]s [[Pussargs (futbols)|pussargs]] '''[[Seko Fofana]]''' <small>(attēlā)</small> ir dzimis [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] un spēlējis Francijas jaunatnes izlasēs? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rio Grande White Rock Overlook Park View 2006 09 05.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Riogrande]]''' <small>(attēlā Vaitroka kanjonā)</small>, kas sākas [[Kolorādo|Kolorādo štata]] dienvidrietumos un ietek [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]], veido daļu no [[ASV]] un [[Meksika]]s [[Valsts robeža|robežas]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rive droite néra roche.JPG|border|right|200px]] * ... [[Jaunkaledonija]]s [[Francijas aizjūras kopienas|aizjūras kopienas]] lielākā un galvenā sala '''[[Grantēra (Jaunkaledonija)|Grantēra]]''' <small>(attēlā)</small>, kas veido 91,2 % no kopienas kopējās platības, pirms eiropiešu ierašanās bija apdzīvota vismaz kopš 1100. gada p.m.ē., bet pirmais no eiropiešiem salu [[1774. gads|1774. gadā]] atklāja britu jūrasbraucējs [[Džeimss Kuks]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:La presidenta encabeza el Grito de Independencia 2025 (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Meksikas prezidents|Meksikas Savienoto Valstu prezidenta]]''' amatu pašlaik ieņem [[Klaudija Šeinbauma]] <small>(attēlā)</small>, kura stājās amatā [[2024. gads|2024. gada]] 1. oktobrī un ir pirmā [[sieviete]] Meksikas prezidente? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Chili-Puerto Edén.jpg|border|right|200px]] * ... [[Čīle]]i piederošajā mazapdzīvotajā '''[[Velingtona arhipelāgs|Velingtona arhipelāga]]''' lielākajā '''[[Velingtona sala|Velingtona salā]]''' <small>(attēlā [[Puertoedena]])</small> valda vēss, vējains un ļoti mitrs [[klimats]]: gada vidējā [[gaisa temperatūra]] ir 7,1 °C, un vidējais [[nokrišņu daudzums]] ap 5745 mm gadā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Presidente Nestor Kirchner (cropped).jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīnas prezidents]] no 2003. līdz 2007. gadam '''[[Nestors Kiršners]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies ar [[Kristina Fernandesa de Kiršnere|Kristinu Fernandesu de Kiršneri]], kura [[2007. gads|2007. gadā]] viņu nomainīja prezidenta amatā un turpināja viņa politisko kursu? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rattus rattus 01.JPG|border|right|200px]] * ... mūsdienās daudzviet '''[[melnā žurka]]''' <small>(attēlā)</small> ir kļuvusi retāka, jo to izspiedusi lielākā un izturīgākā [[pelēkā žurka]], taču tā joprojām ir plaši sastopama siltākos klimatiskajos apgabalos un salās? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Vista de la Villa Imperial de Potosí.jpg|border|right|200px]] * ... 4070 metru augstumā [[virs jūras līmeņa]] esošā [[Bolīvija]]s pilsēta '''[[Potosi]]''' <small>(attēlā)</small> koloniālajā laikmetā kļuva par vienu no lielākajām un bagātākajām pilsētām pasaulē, pateicoties [[sudrabs|sudraba]] atradnēm ''Cerro Rico'' kalnā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Toyotomi Hideyoshi c1598 Kodai-ji Temple.png|border|right|200px]] * ... viens no trim [[Japāna]]s lielajiem apvienotājiem '''[[Tojotomi Hidejosi]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par dominējošu politisko un militāro vadoni pēc sava kunga [[Oda Nobunaga|Odas Nobunagas]] nāves [[1582. gads|1582. gadā]], pabeidzot lielāko daļu Japānas apvienošanas, kas bija sākusies Sengoku periodā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Rhesus Macaque in Andhra Pradesh, India.jpeg|border|right|150px]] * ... '''[[rēzus makaks]]''' <small>(attēlā)</small> ir viena no visplašāk izplatītajām [[primāti|primātu]] sugām [[Āzija|Āzijā]], sastopama no [[Afganistāna]]s, [[Pakistāna]]s un [[Indija]]s līdz [[Dienvidaustrumāzija]]i un [[Ķīna]]s dienvidiem? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Calligraphy.malmesbury.bible.arp.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gotiskais raksts]]''' <small>(attēlā 1407. gadā gotiskajā rakstā iespiesta [[Bībele]] [[latīņu valoda|latīņu valodā]])</small> veidojās 12. gadsimtā [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] līdz ar [[gotika]]s [[arhitektūra]]s un [[māksla]]s uzplaukumu; sākotnēji to izmantoja [[klosteri|klosteru]] skriptorijos, bet vēlāk arī [[universitāte|universitātēs]] un laicīgajā rakstvedībā? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amphiprion ocellaris (Clown anemonefish) by Nick Hobgood.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[klaunzivis]]''' <small>(attēlā klaunzivs)</small> ir spilgts [[simbioze]]s piemērs, tās dzīvo kopā ar [[Jūras anemones|jūras anemonēm]], lai rastu patvērumu un aizsardzību pret [[Plēsonība|plēsējiem]], ko nodrošina anemones dzelošie taustekļi? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:Gibraltar Barbary Macaques BW 2015-10-26 14-07-28.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[berberu makaks]]''' <small>(attēlā)</small> ir vienīgā [[makaki|makaku]] suga, kas savvaļā sastopama ārpus [[Āzija]]s, kā arī vienīgais [[pērtiķi|pērtiķu]] veids, kas dabiski dzīvo [[Eiropa|Eiropā]] — [[Gibraltārs|Gibraltārā]]? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small>? * ... ...? * ... ...? qi3oyt6hyqqgsm4zpzlrb6jm55nd68m 0 17304 4548504 4329836 2026-11-12T06:22:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548504 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jatnieki 1.jpg|thumb|300px|1. Jātnieku pulka kareivju svinīgā ierinda.]] '''1. Jātnieku pulks''' bija vienīgā [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[kavalērija]]s vienība no 1921. līdz 1940. gadam, kas bija dislocēta [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada septembrī to pārveidoja par Sarkanās armijas [[24. latviešu strēlnieku korpuss|24. Latvijas teritoriālā korpusa]] [[183. strēlnieku divīzija|183. strēlnieku divīzijas]] 20. jātnieku pulku, ko likvidēja 1940. gada decembrī. == Izveide == [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 17. februārī Kalpaka bataljonam pievienoja Latviešu atsevišķo jātnieku nodaļu. No 1919. līdz 1920. gadam tika izveidoti 6 kavalērijas eskadroni. [[Kurzeme]]s kavalērijas eskadrons atradās [[Liepāja|Liepājā]], [[Vidzeme]]s — [[Malnava|Malnavā]], [[Latgale]]s — [[Malta (Maltas pagasts)|Maltā]], [[Zemgale]]s — [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[13. Tukuma kājnieku pulks|13. Tukuma pulka]] eskadrons — [[Ludza|Ludzā]], bet [[Latgales partizānu pulks|Latgales partizānu pulka]] kavalērijas eskadrons atradās [[Pitalova|Jaunlatgalē]]. {{dat|1921|3|5||bez}} pieņēma lēmumu par [[kavalērija]]s eskadronu apvienošanu vienā [[Pulks (armija)|pulkā]], kurš izvietojās Viļņas (tagad [[Andreja Pumpura iela (Daugavpils)|Andreja Pumpura]]) ielā [[Daugavpils|Daugavpilī]] (bijušo [[Krievijas Impērija]]s armijas [[intendants|intendantu]] noliktavu teritorijā). {{dat|1922|7|9||bez}} [[Latvijas Tirgotāju apvienība]] pulkam uzdāvināja [[karogs|karogu]], uz kura dzelteni zilā fona bija izšūta devīze: "Dievs, Tēvija, Pulks". == Sastāvs == 1. Jātnieku pulks sastāvēja no 5 eskadroniem (Latgales partizānu un 13. Tukuma pulka kavalēristi tika apvienoti vienā eskadronā). Vēlāk pulka sastāvā bija 2 divizioni, katrā bija 2 jātnieku eskadroni un 1 ložmetēju eskadrons. === 1. Jātnieku pulka komandieri === {| class="wikitable" border=1 !style="background:#efefef;"| Komandieris !style="background:#efefef;"| Pakāpe !style="background:#efefef;"| Komandēšanas laiks |- | [[Jānis Skujiņš (pulkvedis)|Jānis Skujiņš]] | pulkvedis | 1921. gada marts — 1921. gada jūlijs |- | [[Vilhelms Jūliuss Kārkliņš]] | pulkvedis | 1921. gada jūlijs — 1923. gads |- | [[Jānis Ceplītis|Jānis Augusts Alfrēds Ceplītis]] | pulkvedis | 1923. gads — 1931. gads |- | [[Hermanis Buks]] | pulkvedis <small>(ģenerālis, 1939)</small> | 1931. gada septembris - 1939. gads |- | [[Alberts Fricis Liepiņš]] | pulkvedis | 1939. gada jūnijs — 1940. gada oktobris |- | [[Jānis Puksis]] | pulkvedis | 1940. gada oktobris - decembris |} == Piemiņa == 1923. gada jūlijā [[Daugavpils|Daugavpilī]], Jātnieku dārziņā (šobrīd – [[Andreja Pumpura skvērs]]) blakus kazarmām atklāja pieminekli par Latvijas brīvību kritušajiem [[kavalērija|kavalēristiem]]. Marmora plāksnē bija iekalti 18 kritušo karavīru uzvārdi, kā arī vārdi: “Viņu varoņu gars mūžam dzīvos starp mums”. 50 kavalēristu bija apbalvoti ar [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeni]]. Latvijas padomju okupācijas laikā piemineklis nopostīts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/7480/|title=Zudusī Latvija - Daugavpils. Piemineklis Jātnieku pulka kritušajiem karavīriem|website=LNB Zudusī Latvija|access-date=2025-04-09|archive-date=2025-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20250409100114/https://zudusilatvija.lv/objects/object/7480/}}</ref> Pulka dienu atzīmēja katru gadu 6. jūlijā, jo 1919. gadā šajā dienā [[Ziemeļlatvijas brigāde]], kuras sastāvā atradās 1. Ziemeļlatvijas atsevišķais kavalērijas eskadrons, iegāja atbrīvotajā [[Rīga|Rīgā]]. == Galerija == <center><gallery> Attēls:Jatnieki 2.jpg|1. Jātnieku pulka kareivji vasaras nometnē Attēls:Jatnieki 3.jpg|1. Jātnieku pulka kareivji Attēls:Jatnieki 4.jpg|Barjeras pārvarēšana </gallery></center> == Ārējās saites == * [http://www.britishpathe.com/record.php?id=34840 Video ar Jātnieku pulka paraugdemonstrējumiem (1926. gads)]{{Novecojusi saite}} {{en ikona}} {{1LR spēks}} 9leulo87pamzfjq7uh9slm31pzgc8jx 0 17852 4548484 4462470 2026-11-12T05:29:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548484 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Lapmežciema pagasts | karte = Lapmežciema_pagasts_LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = LVA Lapmežciema pagasts COA.png | ģerboņa_nosaukums = Lapmežciema pagasta ģerbonis | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Tukuma novads | centrs = Lapmežciems | platība = 49,0 | iedzīvotāji = 2189 | iedzīvotāji_gads = 2025 | blīvums = {{#expr: 2189 / 49 round 1}} | izveidots = 1945 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.lapmezciems.lv }} '''Lapmežciema pagasts''' ir viena no [[Tukuma novads|Tukuma novada]] teritoriālajām vienībām [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] [[piekraste|piekrastē]]. Robežojas ar [[Jūrmala|Jūrmalas pilsētu]] ([[Ķemeri]]em un [[Jaunķemeri]]em) un sava novada [[Smārdes pagasts|Smārdes]] un [[Engures pagasts|Engures]] pagastiem. Pagasta centrs ir [[Lapmežciems|Lapmežciemā]]. Lielāko daļu pagasta teritorijas aizņem [[Ķemeru nacionālais parks]]. == Daba == [[Attēls:Lapmežciems vakarā.JPG|thumb|250px|Lapmežciema pludmale saulrietā]] [[Attēls:Lapmežciems Parish, Latvia - panoramio - alinco fan (1).jpg|thumb|250px|Sēra dīķi [[Raganu purvs|Raganu purvā]] pie Ķemeriem]] === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Medupīte (Kaņiera pieteka)|Medupīte]], [[Siliņupe (upe)|Siliņupe]], [[Slocene]], [[Starpiņupīte]]. ==== Ezeri ==== [[Aklais ezers (Lapmežciema pagasts)|Aklais ezers]], [[Akmeņradziņu ezers]], [[Dūņieris]], [[Kaņieris]], [[Kugrainis]], [[Putnezers]]. == Vēsture == 1783. gadā tagadējo Lapmežciema pagasta teritoriju atdalīja no [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s un pievienoja [[Rīgas guberņa]]i. Līdz 1945. gadam tā ietilpa [[Slokas pagasts|Slokas pagastā]], līdz 1949. gadam – [[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagastā]]. 1945. gadā Salas pagastā izveidoja Lapmežciema un Salas ciemus. 1962. gadā '''Lapmežciema ciemam''' pievienoja daļu Salas ciema. 1990. gadā ciemu pārdēvēja par pagastu.<ref>{{Enciklopēdija Latvijas pagasti}}</ref> 2006. gadā pagasts reformējās par '''Lapmežciema novadu'''.<ref>[http://www.lapmezciems.lv/_rict_text/docs/sede_11_19.09.2006..doc Sēdes protokols]{{Novecojusi saite}}</ref> 2009. gadā Lapmežciema novads tika iekļauts [[Engures novads|Engures novadā]] un atkal kļuva par pagastu, bet kopš 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas Lapmežciema pagasts ir iekļauts [[Tukuma novads|Tukuma novadā]]. === Pieminekļi === ==== Valsts nozīmes ==== * [[Kaņiera pilskalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Lapme%C5%BEciema+pagasts&region=0&group=0&type=0 |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2017|01|19||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220126110843/https://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Lapme%C5%BEciema+pagasts&region=0&group=0&type=0}}</ref> * [[Siliņupes apmetne]] ==== Vietējas nozīmes ==== * [[Somu jēgeri|Somu jēgeru]] kauju vieta * Lapmežciema sedums ar 5 tīklu būdām * Paugu viduslaiku kapsēta == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|735 |1959|1475 |1967|1747 |1979|1990 |1989|2327 |2000|2341 |2011|2334 |2021|2194 }} === Apdzīvotās vietas === {{galvenais|Lapmežciema novada ciemu uzskaitījums}} Lielākās apdzīvotās vietas pagasta teritorijā ir [[Antiņciems]], Lapmežciems, [[Ragaciems]], [[Bigauņciems]] un [[Čaukciems]]. === Ievērojamas personības === * [[Imants Ziedonis]] (1933—2013) — dzejnieks un publicists. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.latvijas-pilskalni.lv/kaniera-pilskalns/ Kaņiera pilskalns] {{Tukuma novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Engures novads}} {{Tukuma rajons}} }} {{DEFAULTSORT:Lapmezzciema pagasts}} [[Kategorija:Tukuma rajons]] [[Kategorija:Rīgas apriņķis]] [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Tukuma novada pagasti]] [[Kategorija:Lapmežciema pagasts| ]] lpv0pk09dy7q1ebcy71dfhabrh1ofuv 0 27383 4548584 4539855 2026-11-12T07:20:22Z Lasks 38532 /* Apdzīvotās vietas */ 4548584 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Naukšēnu pagasts | karte = Naukšēnu pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Valmieras novads | centrs = Naukšēni | platība = 192,3 | iedzīvotāji = 1527<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 1527 / 192.3 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = www.naukseni.lv }} '''Naukšēnu pagasts''' ir viena no [[Valmieras novads|Valmieras novada]] administratīvajām teritorijām [[Igaunija]]s pierobežā. Robežojas ar sava novada [[Ķoņu pagasts|Ķoņu]], [[Jeru pagasts|Jeru]], [[Rencēnu pagasts|Rencēnu]] un [[Ēveles pagasts|Ēveles]] pagastiem un [[Valkas novads|Valkas novada]] [[Kārķu pagasts|Kārķu]] un [[Ērģemes pagasts|Ērģemes]] pagastiem, kā arī [[Viljandi apriņķis|Viljandi apriņķa]] [[Muļgu pagasts|Muļgu pagastu]] un [[Valgas apriņķis|Valgas apriņķa]] [[Tervas pagasts|Tervas pagastu]]. == Daba == Lielākā daļa pagasta atrodas [[Tālavas zemiene]]s [[Burtnieka līdzenums|Burtnieka līdzenumā]]. Ziemeļaustrumu daļā no [[Igaunija]]s iesniedzas [[Sakalas augstiene]]s mala — [[Ērģemes pauguraine]]. Augstākā vieta - Pīkas kalns (105,2 m vjl.).<ref name="Atsauce-1" /> === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== * [[Rūja]] ** [[Acupīte]] *** [[Gulbene (upe)|Gulbene]] *** [[Juldurga]] *** [[Ķire]] *** [[Maiļupīte (Acupītes pieteka)|Maiļupīte]] *** [[Spriņģupīte]] * [[Seda (upe)|Seda]] ==== Ezeri ==== * [[Pukšezers]] (5,5 ha) - pāri iet robeža ar Igauniju * [[Pilicis]] (3,6 ha) Zivsaimniecībai uzpludināti [[Udzēnu dīķi]] (ap 50 ha)<ref name="Atsauce-1" /> ==== Purvi ==== * [[Stirnas purvs]] (580 ha) * [[Sarkansalas purvs]] (350 ha) * [[Saliņas purvs]] (143 ha) == Vēsture == Līdz 1866. gadam Naukšēnu muižas pagasta zemes piederēja [[Rūjienas draudzes novads|Rūjienas draudzes novadam]]. Pēc Rūjienas draudzes sadalīšanas Ziemeļu un Dienvidu draudzēs (1881) izveidoja Piksāru draudzi un uzcēla jaunu baznīcu (1914-1928). 1919. gada oktobra sarunās par militārās palīdzības sniegšanu pret [[Bermontiāde|Bermonta armijas uzbrukumu Rīgai]] Igaunijas valdība ierosināja Naukšēnu pagasta ziemeļu daļas iekļaušanu Igaunijas teritorijā, kam Latvijas valdība nepiekrita. Pēc [[Latvijas—Igaunijas robeža]]s līguma parakstīšanas pagasts palika Latvijas teritorijā. Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] [[Naukšēnu muiža]]s ({{val-de|Naukschen}}) zemi sadalīja 207 vienībās (38 bija rentes mājas) 3670 ha kopplatībā, bet [[Nurmu muiža]]s (''Nurms'') zemi 46 vienībās (3 bija rentes mājas) 891 ha kopplatībā. Naukšēnu pagasts ietilpa [[Valmieras apriņķis|Valmieras apriņķī]] un piederēja pie [[Piksāru evaņģēliski luteriskā baznīca|Piksāru evaņģēliski luteriskās draudzes]].<ref>{{LKV|XIV|28544}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Naukšēnu, [[Piksāru ciems|Piksāru]] un [[Nurmu ciems|Nurmu]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Naukšēnu ciemam pievienoja Nurmu ciemu, 1961. gadā - Piksāru ciemu, 1981. gadā - daļu [[Ērģemes ciems|Ērģemes ciema]].<ref name="Atsauce-1">{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā Naukšēnu pagastu apvienoja ar [[Ķoņu pagasts|Ķoņu pagastu]], izveidojot [[Naukšēnu novads|Naukšēnu novadu]]. 2021. gadā Naukšēnu novadu iekļāva [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2505 |1959|2125 |1967|2054 |1979|1755 |1989|1932 |2000|1695 |2011|1290 |2021|1068 |2026|926}} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Naukšēni]]''' (pagasta centrs), [[Tēcēni]], [[Doles]], [[Piksāri]], [[Ērmuižas]], [[Mirķi]], [[Nurmi (ciems)|Nurmi]]. === Ievērojamas personības === * [[Eduards Aire]] (1876—1933), Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis. * [[Kārlis Šepko]] (1891—1952), Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis. * [[Kārlis Tenters]] (1899—1943), Latvijas Bruņoto spēku pulkvedis-leitnants, aviators un ķīmiskais inženieris. == Daba == Lielākā daļa pagasta atrodas [[Tālavas zemiene]]s [[Burtnieka līdzenums|Burtnieka līdzenumā]]. Ziemeļaustrumu daļā no [[Igaunija]]s iesniedzas [[Sakalas augstiene]]s mala — [[Ērģemes pauguraine]]. Augstākā vieta - Pīkas kalns (105,2 m vjl.).<ref name="Atsauce-1" /> === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== * [[Rūja]] ** [[Acupīte]] *** [[Gulbene (upe)|Gulbene]] *** [[Juldurga]] *** [[Ķire]] *** [[Maiļupīte (Acupītes pieteka)|Maiļupīte]] *** [[Spriņģupīte]] * [[Seda (upe)|Seda]] ==== Ezeri ==== * [[Pukšezers]] (5,5 ha) - pāri iet robeža ar Igauniju * [[Pilicis]] (3,6 ha) Zivsaimniecībai uzpludināti [[Udzēnu dīķi]] (ap 50 ha)<ref name="Atsauce-1" /> ==== Purvi ==== * [[Stirnas purvs]] (580 ha) * [[Sarkansalas purvs]] (350 ha) * [[Saliņas purvs]] (143 ha) == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} Naukšēnu pagastā darbojas divas izglītības iestādes: Naukšēnu vidusskola un Sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni". Naukšēnos darbojas kultūras nams, bibliotēka, [[Cilvēkmuzejs]] un apskates vērta ir Piksāru baznīca. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Valmieras novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Naukšēnu novads}} {{Valmieras rajons}} {{Valmieras apriņķis}} }} {{DEFAULTSORT:Naukszenu pagasts}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Valmieras novada pagasti]] [[Kategorija:Naukšēnu pagasts| ]] 14m6b8g8oyafr8u0p4feytohaxj0mjk 0 27792 4548567 4451859 2026-11-12T07:10:15Z Lasks 38532 4548567 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu|Ērgļi|Ērgļi}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ērgļi | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Ergli 07.2005.jpg | image_caption = Madonas novada Ērgļu apvienības pārvaldes ēka Rīgas ielā | pushpin_map = Latvija#Madonas novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | subdivision_name2 = [[Ērgļu pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēti | established_date = {{dat|1382}} | established_title1 = Pilsētciemats no | established_date1 = {{dat|1950}} | established_title2 = Ciems no | established_date2 = {{dat|1990}} | area_total_km2 = 3.5 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2650&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 1939 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 53 | lats = 51 | latNS = N | longd = 25 | longm = 38 | longs = 15 | longEW = E | elevation_m = 170 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-4840 Ērgļi | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ērgļi''' ir apdzīvota vieta [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Ērgļu pagasts|Ērgļu pagasta]] administratīvais centrs. 2007. gadā Ērgļos dzīvoja 2168 iedzīvotāji, no kuriem ap 90% [[latvieši]]. Caur Ērgļiem tek [[Ogre (upe)|Ogres upe]], uz kuras uzbūvēta [[Ērgļu HES]]. Ērgļu ciema platība ir 350 ha. == Nosaukums == Ērgļu nosaukums cēlies no [[Ērgļu viduslaiku pils]] (''Erlaa'') vārda. Iespējams, ka Ērgļu nosaukums ir cēlies no vācu valodas vārda ''Erle'' - "alkšņi".{{Nepieciešama atsauce}} Pirmo reizi šis nosaukums minēts 1334. gadā, kad par Ērgļu pils īpašniekiem kļuva Rīgas arhibīskapa vasaļi [[Tīzenhauzeni]]. == Vēsture == Pirms [[Livonijas krusta kari]]em Ērgļu pils piederēja pie [[Jersika (valsts)|Jersikas karaļvalsts]] [[Negeste]]s pilsnovada, netālu no robežas ar [[Koknese (valsts)|Kokneses valsti]]. Ogres upes labajā krastā Ērgļos bijusi viena no galvenajām [[latgaļi|letgaļu]] pilīm. Pēc [[Letijas dalīšanas līgums|Letijas dalīšanas līguma]] 1210. gadā krustnešu varā nonākusī Jersikas valsts ziemeļu daļa tika sadalīta starp [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]] un [[Alberts fon Bukshēvdens|bīskapu Albertu]]. Sākumā Negestes pilsnovads ({{val|la|castrum Negeste}}) tika ordenim,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/J/je/jersika/dokumenti/1211.00.00.latviesu.htm |title=Lēmums par Jersikas karaļa novadu sadalīšanu starp Rīgas bīskapu un Zobenbrāļu ordeni |access-date={{dat|2013|12|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071206051357/http://www.historia.lv/alfabets/J/je/jersika/dokumenti/1211.00.00.latviesu.htm |archivedate={{dat|2007|12|06||bez}} }}</ref> bet 1213. gadā piešķirts bīskapam un līdz [[Livonijas Konfederācija]]s sabrukumam kā [[Bērzaune]]s pilsnovada daļa ietilpa [[Rīgas arhibīskapija]]s sastāvā. Vēlāk Ērgļi ietilpa [[Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads|Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novadā]]. [[Attēls:Ērgļu pils Štafenhāgens.jpg|left|200px|thumb|Skats uz Ērgļu pilsmuižu ar viduslaiku pils torni ([[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|V. Z. Štafenhāgena]] zīmējums, 1858).]] Rīgas arhibīskapa vasalis Engelbrehts fon Tīzenhauzens 1355. gadā Ērgļos reizē ar koka pili uzbūvēja katoļu [[Baznīca (celtne)|baznīcu]]. Pēc uzvarētā [[Livonijas karš|Livonijas kara]] (1558—1583) [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas-Lietuvas]] valdnieks Ērgļu pili piešķīra [[Kokneses stārastija|Kokneses stārastam]] [[Albertam Dembinskim]]. [[Tīzenhauzeni|Tīzenhauzenu dzimta]] Ērgļu pili atguva 1598. gadā. [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara laikā]] (1600—1629) Tīzenhauzeni cīnījās zviedru pusē, tāpēc zviedru karalis 1630. gadā viņiem īpašumā piešķīra Ērgļus, [[Jumurdas pagasts|Jumurdu]] un [[Sausnējas pagasts|Sausnēju]]. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] (1700—1721) rezultātā [[Vidzeme]] nokļuva [[Krievijas Impērija]]s pakļautībā. 1722. gadā Tīzenhauzeni savu pilsmuižu ieķīlāja landrātam [[Frīdrihs fon Bergs|Frīdriham fon Bergam]], kas to nopirka 1734. gadā. 1731. gadā mācītājmuižas ratnīcā atvēra skolu, 1736. gadā ēku pārbūvēja skolas vajadzībām. 1782. gadā par Ērgļu pilsmuižas īpašniekiem kļuva [[Tranzē-Rozeneki|Tranzē dzimta]]s piederīgie, pēdējais tās īpašnieks bija [[Eduards Rūdolfs fon Tranzē]], kuram Ērgļu muižu atsavināja pēc [[Agrārā reforma Latvijā|1920. gada agrārās reformas]]. 1816. gadā nodibināja Ērgļu draudzes skolu, Ērgļu apkārtnē darbojās arī Katrīnas muižas pagastskola. 1826. gadā zemnieku saimēm sāka piešķirt uzvārdus un ap šo laiku izveidojās tagadējā [[Ērgļu pagasts|Ērgļu pagasta]] robežas, kurās ietilpa Ērgļu pilsmuižas, Ērgļu mācītājmuižas un Katrīnas muižas pagasti. Pēc tam, kad daļa [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|latviešu zemnieku 19. gadsimta vidū pārgāja pareizticībā]], 1871. gadā nodibināja Ērgļu pareizticīgo draudzes skolu. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcija]]s laikā Ērgļos notika vismaz viena demonstrācija, kā arī tika nodedzināta Ērgļu pilsmuiža un Katrīnas muiža.<ref>[http://www.ergli.lv/pagasts_vesture.html Ērgļu pagasta vēsture]{{Novecojusi saite}}</ref> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas neatkarības kara]] laikā 1918. gada decembrī Ērgļus ieņēma [[Padomju Latvijas armija]], bet 1919. gada 4. jūnijā tos atbrīvoja [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas bruņotie spēki]] (pamatā [[Dienvidlatvijas brigāde]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/431575.html|title=Latvijas brīvības cīņu kartes {{!}} LNB Digitālā bibliotēka - DOM PIEEJA|website=dom.lndb.lv|access-date=2026-04-08}}</ref> 1933. gadā [[Cēsu apriņķis|Cēsu apriņķa]] Ērgļu pagasta Ērgļiem piešķīra [[Ciems (biezi apdzīvota vieta)|biezi apdzīvotas vietas (ciema)]] statusu. 1935. gadā ciemā bija reģistrēts 331 iedzīvotājs un 45 mājas. Trīsdesmitajos gados, kad izbūvēja vairākus nozīmīgus ceļus un [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|Rīgas-Ērgļu dzelzceļu]], Ērgļos pieauga saimnieciskā aktivitāte. Ērgļos darbojās divas ūdens dzirnavas, seši pārtikas veikali. Ērgļos bija ārsts, zobārsts un [[Latvijas Sarkanais Krusts|Latvijas Sarkanā Krusta]] slimnīca. [[Attēls:Armijas parade erglos 1937 1938.jpg|left|thumb|200px|[[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] parāde Ērgļos 1937. vai 1938. gadā]] Otrā pasaules kara laikā 1944. gada 19.—24. augusta kaujās Ērgļus pilnībā nopostīja. Pēc kara no 1949. gada līdz 1959. gadam Ērgļi bija [[Ērgļu rajons|Ērgļu rajona]] centrs. No 1950. gada [[pilsētciemats|strādnieku ciemats]] (pilsētciemats). Administratīvā centra statuss deva resursus attīstībai un izaugsmei - uzcēla administratīvo ēku, kultūras namu, daudzdzīvokļu ēkas, skolas un atvēra Ērgļu slimnīcu. 1959. gadā Ērgļu rajonu iekļāva [[Madonas rajons|Madonas rajonā]]. Ērgļos darbojās Ērgļu pienotava, kokzāģētava un sadzīves pakalpojumu kombināts. No 2006. gada 5. septembra Ērgļi bija Madonas rajona [[Ērgļu novads|Ērgļu novada]] centrs, novadā apvienojot trīs pagastus - [[Ērgļu pagasts|Ērgļu]] (ar centru Ērgļos), [[Jumurdas pagasts|Jumurdas]] un [[Sausnējas pagasts|Sausnējas]]. Pēc [[2009. gada administratīvi teritoriālā reforma|2009. gada administratīvi teritoriālās reformas]] Ērgļu novads no 2009. gada 1. jūlija kļuva par patstāvīgu pirmā līmeņa pašvaldību. No 2021. gada 1. jūlija Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagasti pievienoti [[Madonas novads|Madonas novadam]]. Ērgļi kalpo kā Ērgļu pagasta centrs. == Kauja pie Ērgļiem (1944) == 1944. gadā 19. augustā [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] 3. triecienarmija, palīdzot 5. tanku korpusam, pārrāva [[Vērmahts|Vērmahta]] aizsardzības pozīcijas. Uzbrukumā piedalījās tanku vienības, kuras forsēja Ogres upi un ieņēma Ērgļus, kur dzelzceļa stacijā sagrāba vairākus dzelzceļa sastāvus. Tomēr uzbrukuma laikā kājnieku daļas stipri atpalika no tankiem, bet kaimiņos esošās armijas daļas bija aizņemtas ar vācu karaspēka pretuzbrukumu atvairīšanu. Tas palīdzēja vācu armijai pārgrupēt spēkus, doties pretuzbrukumā un atspiest padomju karaspēku no Ērgļiem, iesaistot uzbrukumā papildspēkus un aviāciju. 1944. gada 29. augustā padomju karaspēks pārgāja vācu aizsardzības līniju Ērgļi - Pļaviņas un turpināja uzbrukumu [[Rīga]]s virzienā.<ref>Борьба за советскую Прибалтику в Великой Отечецтбенной войне 1941 - 1945 (2. sējums) Izdevniecība "Liesma", Rīga 1967.</ref> 1944. gada 14. septembrī [[Sarkanā armija]] sāka tā saucamo [[Rīgas atbrīvošanas operācija|Rīgas atbrīvošanas operāciju]]. Padomju pusē cīnījās [[130. latviešu strēlnieku korpuss]],<ref>Латышцкие формирования советской армии на фронтах Великой Отечественной войны. В.И.Савченко</ref> bet vācu pusē [[19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2)|19. ieroču SS grenadieru divīzija]], kas sastāvēja no [[Latviešu leģions|latviešu leģionāriem]]. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1935|331 |1959|1894 |1970|2100 |1979|2393 |1989|2580 |2000|2393 |2011|1955 |2021|1555 }} == Satiksme un infrastruktūra == [[Attēls:Ērgļi, R. Blaumaņa kapa piemineklis 2000-05-27.jpg|thumb|200px|[[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] kapa piemineklis Ērgļos]] Ērgļi bija slēgtās [[Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi|dzelzceļa līnijas Rīga - Ērgļi]] galapunkts, ciemā atradās [[Ērgļi (stacija)|Ērgļu stacija]]. Uz Ērgļiem ved vairāki [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālie autoceļi]]: * Rīga - Ērgļi ([[Autoceļš P4|P4]]); * Ērgļi - Drabeši ([[Autoceļš P31|P31]]); * Ērgļi - Jaunpiebalga - Saliņkrogs ([[Autoceļš P33|P33]]); * Pļaviņas - Ērgļi ([[Autoceļš P78|P78]]); * Koknese - Ērgļi ([[Autoceļš P79|P79]]); * Bērzaune - Vestiena - Ērgļi ([[Autoceļš P81|P81]]). Ērgļos ir novada dome, viesnīca, degvielas uzpildes stacijas, vidusskola, pasta nodaļa, slimnīca, baznīca, autoosta, parks, aptieka, pieminekļi, pilsdrupas, stadioni, estrāde. Briežkalnā ierīkota 330 metrus gara kalnu slēpošanu trase un 130 m gara trase mācību nobraucieniem, aprīkota ar pacēlāju.<ref>[https://www.slalom.lv/briezkalns/ slalom.lv]</ref> == Novadnieki == * [[Rūdolfs Blaumanis]] (1863 - 1908) latviešu [[proza]]iķis un [[dramaturģija|dramaturgs]]. * [[Andrejs Jurjāns]] (1856 - 1922) latviešu folklorists un komponists. * [[Pāvuls Jurjāns]] (1866 - 1948) latviešu komponists un pasniedzējs. * [[Juris Jurjāns (mežradznieks)]] (1861 - 1940) latviešu mežradznieks un pedagogs. * [[Andrejs Aivars]] (1909-1975) latviešu [[arhitekts]]. * [[Guntis Skrastiņš]] (1954-2021) latviešu aktieris, dziedātājs * [[Pēteris Liepiņš]] (1943—2022), latviešu aktieris un TV raidījumu vadītājs. == Sadraudzības pilsētas == * {{flaga|Vācija}} ''[[Kölln-Reisiek]]'', [[Vācija]] == Ievērojami objekti == * [[Skanstes kalns]]; * [[Ērgļu viduslaiku pils]]; * [[Ērgļu HES]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ērgļu pagasta ciemi}} {{Cēsu apriņķis}} [[Kategorija:Ērgļi| ]] [[Kategorija:Madonas novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Kalnu slēpošana Latvijā]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 7n5wv1nznrss516611qexp7gstmoew2 0 27825 4548615 4426509 2026-11-12T07:39:47Z Lasks 38532 4548615 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Ropažu pagastā|Ropaži (nozīmju atdalīšana)|Ropaži}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ropaži | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Вид на Ропажи - panoramio.jpg | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Ropažu novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ropažu novads]] | subdivision_name2 = [[Ropažu pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēti | established_date = 1205. | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 7,25 | area_land_km2 = | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2850&p_back=0** Vietvārdu datubāze] LĢIA</ref> | population_total = 1686 | population_density_km2 = auto | latd =56 | latm =58 | lats =25 | latNS =N | longd =24 | longm =37 | longs =56 | longEW =E | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2135 | elevation_m = 40 | website = {{url|http://www.ropazi.lv/}} | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ropaži''' ir [[ciems]] [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]. [[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]] centrs. Ropaži atrodas [[Lielā Jugla|Lielās Juglas]] kreisajā krastā, cauri ciemam iet [[Latvijas reģionālie autoceļi|reģionālais ceļš]] [[autoceļš P10|P10]] ([[Inčukalns]]—Ropaži—[[Ikšķile]]). Attālums līdz novada centram [[Ulbroka]]i ir 25 km, līdz [[Ogre]]i — 23 km, līdz [[Rīga]]i — 34 km. Lielās Juglas krastā atrodas parks ar estrādi, [[Ropažu viduslaiku pils|Ropažu pilsdrupas]], pagasta pārvalde. Vēl ciemā atrodas [[Ropažu luterāņu baznīca]], [[Ropažu vidusskola]], sporta komplekss, bibliotēka, vairāki veikali, degvielas uzpildes stacija, vairākas piemiņas vietas. == Nosaukuma izcelsme == Ropažu nosaukums, iespējams, ir cēlies no [[lībieši|līvu]] vārda "Roudōpois", kas latviski nozīmē "dzelzs puisis" un vedina domāt, ka aizvēsturiskajos laikos šeit iegūta purva rūda [[dzelzs]] kausēšanai. Gadsimtu laikā sākotnējais vietvārds ''Roudōpois'' latīņu un vācu avotos ir mainījies uz ''Rodopoys, Rodepoys, Rodenpois, Rodenpoes, Rodenpeisz'', līdz latviešu valodā ieguvis līvu vietvārdu latviskojumiem raksturīgo izskaņu "-aži" (kā Limbaži, Allaži u.c.). == Vēsture == [[Attēls:Ropaži Broces zimejums 1801.g.png|thumb|left|[[Ropažu muiža]] 1801. gadā (J.K. Broces zīmējums)]] Ropaži ir sena apdzīvota vieta, pirmo reizi rakstos minēta jau 1205. gadā [[Indriķa hronika|Indriķa hronikā]].<ref>{{EncLP}}</ref> Ap 1320. gadu uzcelta [[Livonijas ordenis|ordeņa]] [[Ropažu viduslaiku pils|Ropažu pils]], kas tika sagrauta [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 16. gadsimtā. Līdz 1920. gada zemes reformai Ropažos bija [[Ropažu muiža]]s centrs. Pirmā pasaules kara laikā no [[Ikšķile (stacija)|Ikšķiles]] līdz Ropažiem uzbūvēja šaursliežu dzelzceļu. Pagasta centrs Ropaži ir bijis jau kopš 19. gadsimta, no 2009. gada līdz 2021. gadam bija Ropažu novada centrs. === Ievērojamas vietas === * [[Ropažu viduslaiku pils|Ropažu pilsdrupas]] (pils celta 14. gadsimtā, nopostīta 16. gadsimtā); * Ropažu luterāņu baznīca (celta 1893); * Ropažu parks; * [[Kampenhauzeni|Kampenhauzenu dzimtas]] kapliča; * Piemiņas vieta [[represija|represētajiem]]. === Vēstures notikumi === * [[1205. gada Ropažu kauja]] == Ģeogrāfija == Ropaži atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]]. Ciems izveidojies Lielās Juglas kreisajā krastā tās vidustecē. Pie Ropažiem Lielās Juglas gultnē atsedzas [[dolomīts]], krastos nelieli stāvkrasti. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1970|608 |1979|866 |1989|1083 |2000|1494 |2011|1512 |2021|1511 }} <!-- === Iedzīvotāju skaita dinamika === {| class="wikitable" border=2 ! style="background:#efefef;" | Gads ! style="background:#efefef;" | Iedzīvotāji |- | 1989 || align="center" | 1083 |- | 2000 || align="center" | 1157 |- | 2009 || align="center" | 1803 |} --> === Mācību iestādes === * [[Ropažu vidusskola]]; * Pirmsskolas izglītības iestāde "Annele"; * Ropažu mūzikas un mākslas skola "Rodenpois". == Attēlu galerija == <center><gallery widths="200px" heights="200px" perrow="4"> Ropazi.JPG|<small>Iebraucot Ropažos.</small> Ropazu_pasvaldibas_eka.JPG|<small>Ropažu pašvaldības ēka.</small> Ropazu viduslaiku pils 02 2015-02-15.jpg|<small>[[Ropažu pils]]drupas.</small> </gallery></center> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.avrn.lv/web/index.php Aktīvi vecāki Ropažu novadam] * [https://balticmaps.eu/lv/c___2741972.15-7754914.95-14/bl___cl Ropažu ciema plāns] {{Ropažu novada ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ropaži| ]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] nfmors3f9gd06hf84tsfq60luodpzzn 0 29566 4548348 4379575 2026-11-11T19:54:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548348 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Kolkas pagasts | karte = Kolkas pagasts location Latvia.svg | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Kolkas pagasts COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Kolkas pagasta ģerbonis | karoga_attēls = Kolkas pagasta karogs.svg | karoga_nosaukums = Kolkas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Talsu novads | centrs = Kolka | platība = 116,9 | iedzīvotāji = 826<ref>https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/8187/download</ref> | iedzīvotāji_gads = 2022 | blīvums = {{#expr: 826 / 116.9 round 1}} | izveidots = 1945 | mājaslapa = }} '''Kolkas pagasts''' ({{Val-liv|Kūolka pagāst}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.livones.net/lv/norises/2010/livod-fond-vntas|title=Livones.net - LĪVÕD FOND VǞNTAS|website=www.livones.net|access-date=2023-07-20|date=2010-07-03|language=lībiešu}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://visit.dundaga.lv/userfiles/files/713/TouristMap_2023.pdf |title=Dundaga and Kolka Rural Municipality Tourist Map |access-date={{dat|2023|07|20||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230720220552/https://visit.dundaga.lv/userfiles/files/713/TouristMap_2023.pdf}}</ref> ir viens no [[Talsu novads|Talsu novada]] pagastiem, kas atrodas [[Kurzemes pussala]]s ziemeļu galējā punktā. To apskalo [[Baltijas jūra]]s un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] ūdeņi. Robežojas ar [[Dundagas pagasts|Dundagas]] un [[Rojas pagasts|Rojas]] pagastiem un [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Tārgales pagasts|Tārgales pagastu]]. Pagasta centrs ir [[Kolka]]. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Celmupe]], [[Ķikans]], [[Mazirbes upe]], [[Otrvalks]], [[Pitragsupe]], [[Rokstvalks]], [[Trešvalks]], [[Ušvalks]], [[Vagarvalks]], [[Vecistabvalks]], [[Vecročupe]], [[Zartapvalks]], [[Zēņvalks]]. ==== Ezeri ==== [[Lielais Pēterezers]], [[Mazais Pēterezers]], [[Vecezers]]. == Vēsture == Smilšainā un purvainā piejūras zemiene veido īpatnēju reljefu — vaļņveida kāpas — kangarus, un garas, šauras, purvainas ielejas — vigas. Kolkas pagastā atrodas zvejniekciemi — [[Sīkrags]], [[Mazirbe]], [[Košrags]], [[Pitrags]], [[Saunags]], [[Vaide]], [[Uši]], kas iekļauti lībiešu kultūrvēsturiskajā teritorijā “[[Lībiešu krasts]]”. Praktiski viss pagasts ietilpst [[Slīteres nacionālais parks|Slīteres nacionālā parka]] teritorijā. Iedzīvotāju iztikas avots jau izsenis bijusi jūra. No 19.gs. līdz 20.gs. vidum piekrastes ciemos bija izveidoti nelieli zivju pārstrādes uzņēmumi, kuros kūpināja plekstes, reņģes, gatavoja ķilavas. Pagasta teritorija ietilpa [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķī]] kā [[Dundagas pagasts]], [[Dundagas rajons|Dundagas rajonā]] un [[Talsu rajons|Talsu rajonā]] kā '''Kolkas ciems'''. Kolkas pagasts radies 1990. gadā. 2009. gadā tas kļuva par [[Dundagas novads|Dundagas novada]] daļu, bet 2021. gadā pievienots [[Talsu novads|Talsu novadam]] === Pieminekļi === * [[Kolkas bāka]]s komplekss<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Kolkas+pagasts&region=0&group=1&type=0 |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2017|01|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170808155922/http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Kolkas+pagasts&region=0&group=1&type=0 |archivedate={{dat|2017|08|08||bez}} }}</ref> * Līvu tautas nams * [[Sīkrags|Sīkraga zvejnieku ciems]] * [[Košrags|Košraga zvejnieku ciems]] == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |width = |state = |shading = |percentages = on |break = jā |footnote = | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2350 |1959|1750 |1967|1660 |1979|1416 |1989|1257 |2000|1280 |2007|1227 |2008|1211 |2009|1167 |2010|1138 |2011|1114 |2012|1084 |2013|1066 |2014|1031 |2015|993 |2016|966 |2017|938 |2018|915 |2019|877 |2020|842 |2021|836 |2022|826 }} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Kolkas pagasta iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 2022. gadā |access-date=25.01.2023 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (701) |green|94.0}} {{bar percent|[[Krievi]] (20) |red|2.7}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (25) |purple|3.4}} }} {{-}} === Apdzīvotās vietas === {| class="wikitable" ! Ciems ! Iedzīvotāji <br /> (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Iedzīvotāji|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2022-08-13}}</ref> |- | [[Kolka]] | 636 |- | [[Mazirbe]] | 83 |- | [[Pitrags]] | 37 |- | [[Uši]] | 14 |- | [[Saunags]] | 12 |- | [[Košrags]] | 10 |- | [[Vaide]] | 9 |- | [[Sīkrags]] | 8 |} === Ievērojamas personības === * [[Matīss Stobe]] (1742—1817), literāts, pirmā latviešu žurnāla "Latviska Gada Gramata" (1797—1798) redaktors * [[Nika Polmanis]] (1823—1903), skolotājs, dzejnieks un ķesteris * [[Aivars Lorencs]] (1933), matemātiķis == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Kolkasrags]] * [[Kolkas Dievmātes — Jūras Zvaigznes Romas katoļu baznīca]] == Ārējās saites == * [http://www.kolka.lv/ www.kolka.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220204065934/http://www.kolka.lv/ |date={{dat|2022|02|04||bez}} }} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Talsu novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Dundagas novads}} {{Talsu rajons}} }} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Talsu novada pagasti]] [[Kategorija:Kolkas pagasts| ]] prko201rdmnndjtfj87s0j3y6js9oon 0 29568 4548346 4518299 2026-11-11T19:50:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548346 wikitext text/x-wiki {{Infobox lighthouse | name = Kolkas bāka | image_name = Kolkas bāka - Kolka lighthouse.jpg | image_width = 275px | caption = Kolkas bāka | location = | coordinates = {{coord|57|48|08.6095|N|22|38|02.2528|E|display=title}} | yearbuilt = {{Start date|1875}} | yearlit = | automated = | yeardeactivated = | foundation = | construction = | shape = | marking = | height = | focalheight = | lens = | lightsource = | intensity = | range = | characteristic = | fogsignal = | racon = | admiralty = | canada = | NGA = | ARLHS = | USCG = | country = | countrynumber = | countrylink = | managingagent = | heritage = | module = }} {{bākas signāls 1 |signāls sekundēs=1s + 1s + 1s + 7s |attēls=[[Attēls:Kolka.gif|center]] |krāsa=balta |redzamība no=0 |redzamība līdz=360 |redzamība jj=9.3<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seakayak.lv/marsruti/kolkas-baka/|title=Kolkas bāka|last=Seakayak.lv|access-date=2023-03-05|language=lv-LV|archive-date=2023-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20230305193653/https://www.seakayak.lv/marsruti/kolkas-baka/}}</ref> }} '''Kolkas bāka''' ir [[Latvija]]s [[bāka]] ziemeļos no [[Kolkas rags|Kolkas raga]] uz Latvijas vienīgās mākslīgi veidotas [[sala]]s.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.seakayak.lv/marsruti/kolkas-baka/|title=Kolkas bāka|last=Seakayak.lv|website=Seakayak.lv Laivu noma Kurzemē|access-date=2024-06-11|language=lv|archive-date=2024-05-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20240520175243/https://www.seakayak.lv/marsruti/kolkas-baka/}}</ref> Bāka iezīmē [[Irbes šaurums|Irbes šauruma]] austrumu pusi. == Vēsture == [[Attēls:Vecā Kolkasraga bāka pēc sagraušanas 1915.jpg|thumb|200px|left|Vecā Kolkasraga bāka pēc sagraušanas (1915)]] Pirmais bākas koka tornis, kura virsotnē kurināts ugunskurs, minēts 1532. gadā. 16. gadsimta vidū te bijušas divas bākas, kas veidoja vaduguņu līniju pa sēkļa asi.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/15122/|title=Zudusī Latvija - Kolka. Bāka|website=zudusilatvija.lv|access-date=2024-06-11|archive-date=2024-06-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20240611193921/https://zudusilatvija.lv/objects/object/15122/}}</ref> 1818. gadā ugunskurus aizstāja ar [[Eļļas lampa|eļļas lampām]] — gaisma bija nepārtraukta. Tolaik Kolkas bāku ekspluatāciju par vairāk nekā 3 tūkstošiem [[Sudraba rubļi|sudraba rubļu]] gadā bija uzņēmies [[Dundagas pils|Dundagas muižas]] īpašnieks [[Ostenzakeni|Ostensakens]]. [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā [[Britu impērija|britu]] jūrnieki izdemolējuši bākas.<ref name=":2" /> 1858. gadā torņus remontēja un nostiprināja krastu pie Ziemeļu bākas torņa. Divdesmit gadus vēlāk torni sagāza jūra. Dienvidu tornī ierīkoja kuģu kustības un ledus novērošanas punktu. Mūsdienās no vecās bākas ir saglabājušies tikai drupu fragmenti.<ref name=":2" /><ref name=":0" /> No 1858. gada kuģniecībai bīstamo Kolkas sēkli iezīmēja arī ar [[Enkurs|noenkurotu]] ugunskuģi. Kuģi vairākkārt apdraudēja peldošais ledus, tāpēc to pārtrauca uzstādīt 1875. gadā.<ref name=":2" /> Mūsdienu bākas būvniecība bija sākusies 1872. gadā, bet gaismu pagaidu koka bākas tornī iededzināja jau 1875. gada jūnijā.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celotajs.lv/lv/e/kolkasbaka|title=Kolkas bāka|last=Celotajs|first=LLTA Lauku|website=www.celotajs.lv|access-date=2024-06-11|language=en}}</ref> Tolaik bākas tornī tika uzstādīta no [[Parīze]]s atvesta miglas taure.<ref name=":2" /> Pats pašreizējais bākas tornis tika pabeigts un atklāts 1884. gada 1. jūlijā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://visittalsi.com/ko-redzet/bakas/kolkas-baka/,%20https://visittalsi.com/ko-redzet/bakas/kolkas-baka/|title=Kolkas bāka - Visit Talsi|access-date=2024-06-11|date=2023-02-28|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/30-interesentu-unikala-brauciena-peta-kolkas-bakas-salu.a324230/|title=30 interesentu unikālā braucienā pēta Kolkas bākas salu|website=www.lsm.lv|access-date=2024-06-11|language=lv}}</ref> Bāka ir veidota uz mākslīgi uzbērtas salas 6 km attālumā no Kolkasraga (celšanas laikā tā atradās 5 km no krasta), tā zemūdens smilšainā sēkļa galā.<ref name=":3" /> Tā atrodas jūrā — 5,14 kilometrus no vecās bākas drupām. Salu veidoja no [[laukakmeņi]]em, ko veda laivās vai ragavās no [[Kurzeme]]s un [[Igaunija]]s [[Sāmsala]]s.<ref name=":2" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/kolkas-baka-vieniga-latvijas-sala-baltijas-jura-ka-tur-ir/|title=FOTO: Kolkas bāka - vienīgā Latvijas sala Baltijas jūrā. Kā tur ir?|website=tv3.lv|access-date=2024-06-11|date=2018-06-16|language=lv|archive-date=2023-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20230709083032/https://zinas.tv3.lv/latvija/kolkas-baka-vieniga-latvijas-sala-baltijas-jura-ka-tur-ir/}}</ref> Bākas tornis tika izgatavots [[Pēterburga|Pēterburgā]] un nogādāts uz salu pa daļām.<ref name=":0" /> 1884. gadā miglas taure tika aizstāta ar tvaika sirēnu, bet 1915. gadā ar nekustīgo [[Lēca|lēcu]] — ar gaismu, bet 1934. gadā par kvēlgaismas avotu kļuva starmetēju lēcas, novietotas uz rotējoša galda. [[Latvijas PSR|Padomju okupācijas]] laikā bāka kļuva par augstākās slepenības militāro objektu.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://industrialheritage.travel/lv/objects/kolkas-baka/101|title=Kolkas bāka|website=Industrial Heritage for Tourism|access-date=2024-06-11|language=lv}}</ref> Sešdesmitajos gados bāku atkal modernizēja, savukārt, 1979. gadā bāka sāka darboties automātiski, bez apkalpes.<ref name=":1" /><ref name=":2" /> Salas akmeņu bērumu nepārtraukti izskaloja viļņi un straume, tāpēc [[Koksne|koka]] aizsargsienas aizstāja ar [[Betons|betona]] mūri, vēlāk visapkārt tika sakrauti [[Dzelzsbetons|dzelzsbetona]] tetrapodi, starp kuriem salika akmeņus un maisus ar cementu.<ref name=":1" /> 1994.gadā tika uzstādītas [[saules baterija]]s, un 2006. gadā tika veikti bākas rekonstrukcijas darbi.<ref name=":4" /> 2003. gada 17. oktobrī Latvijas pasts izdeva pastmarku un pirmās dienas aploksni ar Kolkas bākas attēlu. 2011. gada vasarā uz bākas izcēlās [[ugunsgrēks]] un daļēji nopostīja ēkas. Vēlāk ēkas tika atjaunotas.<ref name=":0" /> == Raksturojums == Bākas augstums ir 21 m.<ref name=":3" /> Bāku veido apaļš, akmens mūra tornis ar dubultu galeriju un laternu.<ref name=":4" /> Tornis ir sarkans, laternas jumts melns. Bākas uguns augstums ir 19,6 m virs jūras līmeņa, bet gaisma redzama 9,3 [[Jūras jūdze|jūras jūdžu]] jeb 17,2 km attālumā. Bākas saliņa veidota kā regulārs [[astoņstūris]] ar 42 m attālumu starp pretējām malām.<ref name=":0" /> Uz salas atrodas bākas uzrauga ēka un vairākas saimniecības ēkas.<ref name=":3" /> Gaisma balta (1 sekundi deg, 1 sekundi pārtraukums, 1 sekundi deg, 7 sekundes pārtraukums). Bāka darbojas visu gadu diennakts tumšajā laikā. Sala ir iecienīta [[Putnu migrācija|migrējošo]] [[Jūras putns|jūras putnu]], īpaši [[kaijas|kaiju]] un [[jūraskraukļi|jūraskraukļu]] atpūtas vieta. 2017. gada jūlijā Kolkas bākas mākslīgajā saliņā pirmo reizi pierādīta [[lielais alks|lielā alka]] ligzdošana Latvijā.<ref>[http://www.putni.lv/alctor.htm Lielais alks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191204021654/http://www.putni.lv/alctor.htm |date={{dat|2019|12|04||bez}} }} Putni.lv</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20070925130303/http://www.lral.lv/yl0a.pdf Amatieri Kolkas bākā] {{Latvijas bākas}} [[Kategorija:Bākas Latvijā]] [[Kategorija:Kolkas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas jūras salas]] ttbeororl2nn2jvu7698latb53a8qjy 0 31810 4548594 4425595 2026-11-12T07:26:47Z Lasks 38532 4548594 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu|Rugāji (nozīmju atdalīšana)|rugāji}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rugāji | settlement_type = Ciems | image_skyline = Rugaju_pasts.JPG | image_caption = Bijusī Rugāju pagastmāja, tagadējais pasts | pushpin_map = Latvija#Balvu novads | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Balvu novads]] | subdivision_name2 = [[Rugāju pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 2,14 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1425&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> tagiem --> | population_total = 585 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 59| lats = 58 | latNS = N | longd = 27 | longm = 7 | longs = 37 | longEW = E | elevation_m = 102 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4570 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Rugāji''' (agrāk '''Kurmene,''' {{val|ltg|Ruguoji}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/Ruguoji:1|title=Ruguoji {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2025-04-01}}</ref> ir apdzīvota vieta [[Balvu novads|Balvu novadā]] [[Latgale|Latgalē]]. [[Rugāju pagasts|Rugāju pagasta]] administratīvais centrs. Cauri Rugājiem tek [[Vārniene]]s upe, kuru vairākkārt šķērso cauri Rugājiem ejošais autoceļš [[Balvi]] — [[Kapūne]] ([[P47]]). Rugājos atrodas pašvaldība, pasta nodaļa, skola, bibliotēka, ambulance, kultūras nams, veikali, autoserviss, pieminekļi un katoļu un pareizticīgo baznīcas. == Vēsture == Apdzīvotā vieta ap Rugāju pagastnamu sāka veidoties pēc [[Balvu muiža]]s sadalīšanas un pagasta nodibināšanas 1922. gadā.<ref>{{EncLP}}</ref> Nosaukums cēlies no muižas dzirnavnieka uzvārda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rugaji.lv/page2.html |title=Rugāju pagasta vēture |access-date={{dat|2016|08|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081001003509/http://www.rugaji.lv/page2.html |archivedate={{dat|2008|10|01||bez}} }}</ref> 1927. gada 20. decembrī atklāja [[dzelzceļa līnija Rēzekne—Sita|dzelzceļa līniju Rugāji—Sita]], stacijas un priekšstrādnieku dzīvojamo ēku. 1930. gada 4. novembrī atklāja dzelzceļa līniju Rugāji—Bērzpils, ko 1934. gada 5. martā pagarināja līdz Rēzeknei.<ref name="Kurmenīte">[https://news.lv/Kurmenite/2017/02/28/reiz-rugajos-duneja-sliedes Reiz Rugājos dunēja sliedes] Velga Vīcupa, Rugāju novada muzeja vadītāja, 28.02.2017.</ref> 1931. gadā Rugājiem piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. Rugāju ciema apkārtne vēsturiski ietilpusi [[Viļakas trakts|Viļakas traktā]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]], [[Abrenes apriņķis|Jaunlatgales/Abrenes apriņķī]], [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]], [[Balvu rajons|Balvu rajonā]] un [[Rugāju novads|Rugāju novadā]]. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|115 |1935|275 |1970|428 |1979|497 |1989|601 |2000|631 |2011|532 |2021|482 }} === Ievērojami cilvēki === * [[Tālis Matīss]] (1904—1985) — dziedātājs * [[Jānis Leo Briedītis]] (1922—2007) — gleznotājs un tēlnieks == Attālumi līdz citām vietām == * [[Rīga]] — (c. [[Rēzekne|Rēzekni]]) 310 km, (c. [[Gulbene|Gulbeni]]) 215 km; * [[Balvi]] — 18 km; * [[Gulbene]] — 34 km; * [[Lubāna]] — 35 km; * [[Rēzekne]] — 60 km. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Rugāju pagasta ciemi}} {{Abrenes apriņķis}} [[Kategorija:Rugāji| ]] [[Kategorija:Rugāju pagasts]] [[Kategorija:Balvu novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] rxow5lk0ovhspq60hw2872bshq2xc3r 0 32536 4548571 4425600 2026-11-12T07:12:22Z Lasks 38532 4548571 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kocēni | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Kokmuižas pils Kocēnos 2000-04-29.jpg | image_caption = Kokmuižas pils, tagad pamatskola | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Kocēnu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 3,60 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2995&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> tagiem --> | population_total = 1036 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 31 | lats = 18 | latNS = N | longd = 25 | longm = 20 | longs = 14 | longEW = E | elevation_m = 60 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4220 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kocēni''' ir apdzīvota vieta [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Kocēnu pagasts|Kocēnu pagasta]] centrs. Ciems atrodas uz dienvidrietumiem no [[Valmiera]]s pilsētas pie autoceļa [[A3 (autoceļš Latvijā)|A3]] [[Jumara]]s labajā krastā. Apdzīvotā vieta izveidojusies bijušās [[Kokmuiža (muiža)|Kokmuižas]] ''(Kokenhof)'' [[muiža]]s centrā. Kocēnos ir Kocēnu apvienības pārvalde un administratīvās iestādes, pamatskola, divas bibliotēkas, kultūras nams, aptieka, sporta nams (bāzējas [[KSK "Rubene"]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.valmierasnovads.lv/lv/page/384/387 |title=Kocēnu sporta klubs |access-date={{dat|2010|01|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100516023040/http://www.valmierasnovads.lv/lv/page/384/387 |archivedate={{dat|2010|05|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100516023040/http://www.valmierasnovads.lv/lv/page/384/387 |date={{dat|2010|05|16||bez}} }}</ref> Netālu atrodas zirgaudzētava "Kocēni". Ievērojami objekti: Kokmuižas pils un Bestes jūdžakmens. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|366 |1979|639 |1989|735 |2000|821 |2011|937 |2021|905 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Kocēnu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Kocēni| ]] [[Kategorija:Kocēnu pagasts]] [[Kategorija:Valmieras novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] k42v96e64k2kwcoz0vxr6f4liscwcnq 0 34934 4548644 4332525 2026-11-12T08:45:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548644 wikitext text/x-wiki '''Latvijas augstskolas''' ir augstākās mācību iestādes, kas darbojas [[Latvija]]s teritorijā. Pašlaik Latvijā ir 32 akreditētas Latvijas [[augstskola]]s un [[koledža]]s, kā arī divas [[Laterāna Pontifikālā universitāte|Laterāna Pontifikālās universitātes]] filiāles.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aiknc.lv/lv/list.php |title=Akreditētās augstskolas un koledžas |access-date={{dat|2009|11|06||bez}} |archive-date={{dat|2013|02|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130218102823/http://www.aiknc.lv/lv/list.php}}</ref> No tām sešas ir klasiskā universitātes tipa augstskolas, bet divas ir valsts augstskolas.<ref>LR Augstskolu likuma 7. pants nosaka, ka valsts augstskolu statuss ir tikai [[Latvijas Policijas akadēmija]]i un [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija|Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai]], bet pārējās augstskolas, kuru dibināšanā valsts var būt un var nebūt piedalījusies, ir "atvasinātas publiskas personas".</ref> == Vēsture == Latvijas augstskolu sākotne ir saistīta ar [[Kurzemes un Zemgales hercogi|Kurzemes un Zemgales hercoga]] [[Pēteris Bīrons|Pētera]] 1775. gadā dibināto [[Jelgava]]s Pētera [[akadēmija|akadēmiju]] jeb ''[[Jelgavas akadēmiskā ģimnāzija|Academia Petrina]]'' (1775—1806). Vēl senāka akadēmiskās izglītības iestāde bija [[Gustava akadēmija]] Tērbatā un Pērnavā (1632—1710), kas pildīja [[Zviedru Vidzeme]]s augstskolas funkcijas.<ref>[[Jānis Stradiņš]]. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. - 639 lpp.</ref> Līdztekus pastāvēja [[Rīgas akadēmiskā ģimnāzija]] (1631—1710). [[Vidzemes guberņa]]s augstskola bija [[Tartu Universitāte|Tērbatas Universitāte]], bet 1862. gadā [[Baltijas provinces|Baltijas provinču]] bruņniecība dibināja privāto augstskolu [[Rīgas Politehniskā augstskola|Rīgas Politehnikumu]], ko 1896. gadā pārveidoja par valsts uzturētu [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehnisko institūtu]]. 1918. gada rudenī [[Apvienotā Baltijas hercogiste|Apvienotās Baltijas hercogistes]] īslaicīgajā pastāvēšanas laikā nodibināja [[Baltijas Tehniskā augstskola|Baltijas Tehnisko augstskolu]], bet 1919. gada 8. februārī [[Latvijas SPR]] valdība to likvidēja un izdeva dekrētu par Latvijas Augstskolas dibināšanu ar izglītību latviešu valodā. Reālā Latvijas Augstskolas atklāšana notika tikai 1919. gada 28. septembrī pēc tam, kad kontroli pār Rīgu atguva [[Latvijas Pagaidu valdība|Kārļa Ulmaņa valdība]]. Augstskolas Satversme ar Latvijas Republikas Saeimas likumu apstiprināta 1923. gada 28. martā, piešķirot tai Latvijas Universitātes ({{val|de|Die lettländische Universität in Riga}}) nosaukumu. 1938. gadā no Latvijas Universitātes tika nodalīta Lauksaimniecības un Mežsaimniecības fakultāte, pārceļot tās uz [[Jelgava|Jelgavu]] un izveidojot Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju (tagad [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte]]). == Latvijas augstskolas == Saskaņā ar Latvijas Augstskolu likumu Ministru kabinets 2021. gada 17. septembrī sadalīja valsts dibinātās augstskolas trīs pamatveidos:<ref>[https://likumi.lv/ta/id/326218-par-valsts-augstskolu-tipiem Par valsts augstskolu tipiem] Ministru kabineta rīkojums Nr. 655. 2021. gada 17. septembrī</ref> === Zinātnes universitātes === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Augstskola !Pilsēta !Dibināta |- |align=left|[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte]] |[[Jelgava]] |1938 |- |align=left|[[Latvijas Universitāte]] |[[Rīga]] |1919 |- |align=left|[[Rīgas Stradiņa universitāte]] |[[Rīga]] |1950 |- |align=left|[[Rīgas Tehniskā universitāte]] |[[Rīga]] |1862 |} === Lietišķo zinātņu universitātes === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Augstskola !Pilsēta !Dibināta |- |align=left|[[Daugavpils Universitāte]] |[[Daugavpils]] |1921 |- |align=left|[[RTU Liepāja]] |[[Liepāja]] |1954 |} === Mākslu un kultūras universitātes (akadēmijas) === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Augstskola !Pilsēta !Dibināta |- |align=left|[[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] |[[Rīga]] |1919 |- |align=left|[[Latvijas Kultūras akadēmija]] |[[Rīga]] |1990 |- |align=left|[[Latvijas Mākslas akadēmija]] |[[Rīga]] |1919 |} === Lietišķo zinātņu augstskolas === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Augstskola !Pilsēta !Dibināta |- |align=left| RTU [[Latvijas Jūras akadēmija]] |[[Rīga]] |1989 |- |align=left|[[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija]] |[[Rīga]] |1992 |- |align=left|RSU [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]] |[[Rīga]] |1921 |- |align=left|LU [[Banku augstskola]] |[[Rīga]] |1997 |- |align=left|RTU [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] |[[Rēzekne]] |1993 |- |align=left|[[Ventspils Augstskola]] |[[Ventspils]] |1997 |- |align=left|[[Vidzemes Augstskola]] |[[Valmiera]] |1996 |} === Juridisko personu dibinātās neuniversitātes tipa augstskolas (akadēmijas un institūti) === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Augstskola !Pilsēta !Dibināta |- |align=left|[[Baltijas Starptautiskā akadēmija]] |[[Rīga]] |1992 |- |align=left|[[Eiropas Kristīgā akadēmija]] |[[Jūrmala]] |1993 |- |align=left|[[Lutera akadēmija]] |[[Rīga]] |2008 |- |align=left|[[Ekonomikas un kultūras augstskola]] |[[Rīga]] |1992 |- |align=left|[[Rīgas Ziemeļvalstu augstskola]] |[[Rīga]] |1998 |- |align=left|[[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola]] |[[Rīga]] |1992 |- |align=left|[[Rīgas Ekonomikas augstskola]] (''Stockholm School of Economics in Riga'') |[[Rīga]] |1993 |- |align=left|[[Rīgas Juridiskā augstskola]] |[[Rīga]] |1998 |- |align=left|[[Biznesa augstskola "Turība"]] |[[Rīga]] |1993 |- |align=left|[[Transporta un sakaru institūts]] |[[Rīga]] |1999 |- |align=left|[[Rīgas Aeronavigācijas institūts]] |[[Rīga]] |1942 |} == Latvijas koledžas == === Valsts dibinātas koledžas === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Koledža !Pilsēta !Reģistrēta |- |align=left|[[Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža]] |[[Daugavpils]] |2000 |- |align=left|[[Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža]] |[[Jūrmala]] |2004 |- |align=left|[[Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža]] |[[Rīga]] |2004 |- |align=left|[[Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža]] |[[Rīga]] |2004 |- |align=left|[[Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža]] |[[Rīga]] |2005 |- |align=left|[[Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums]] |[[Jēkabpils]] |1999 |- |align=left|Latvijas Kultūras akadēmijas [[Latvijas Kultūras koledža]] |[[Rīga]] |2002 |- |align=left|Rīgas Tehniskās universitātes [[Liepājas Jūrniecības koledža]] |[[Liepāja]] |2000 |- |align=left|[[Malnavas koledža]] |[[Malnava]] |2003 |- |align=left|[[RTU Olaines Tehnoloģiju koledža]] |[[Olaine]] |1999 |- |align=left|[[Rīgas Būvniecības koledža]] |[[Rīga]] |2000 |- |align=left|[[Rīgas Tehniskā koledža]] |[[Rīga]] |2000 |- |align=left|Banku augstskolas [[BA Uzņēmējdarbības koledža|Uzņēmējdarbības koledža]] |[[Rīga]] |2000 |- |align=left|[[Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža]] |[[Rīga]] |2001 |- |align=left|[[Valsts policijas koledža]] |[[Rīga]] |2006 |- |align=left|[[Valsts robežsardzes koledža]] |[[Rēzekne]] |2000 |- |align=left|[[Sociālās integrācijas valsts aģentūra]] |[[Jūrmala]] |2001 |} === Juridisko personu dibinātās koledžas === {| class="wikitable" style="text-align: center;" |- !Koledža !Pilsēta !Reģistrēta |- |align=left|[[Alberta koledža]] |[[Rīga]] |2001 |- |align=left|[[Grāmatvedības un finanšu koledža]] |[[Rīga]] |2001 |- |align=left|[[Juridiskā koledža]] |[[Rīga]] |2000 |- |align=left|[[Kristīgās vadības koledža]] |[[Rīga]] |2005 |- |align=left|[[Biznesa vadības koledža]] |[[Rīga]] |2003 |- |align=left|[[Starptautiskā kosmetoloģijas koledža]] |[[Rīga]] |2004 |} == Skatīt arī == * [[Latvijas augstskolu reitingi]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{LV augstskolas}} [[Kategorija:Augstākās mācību iestādes Latvijā|*]] t4ldyt0apmkpb3fmbks9cp8662rxol1 0 37554 4548642 4544557 2026-11-12T08:43:06Z Pirags 3757 atjaunināju 4548642 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | background_color = #22427b | text_color = #FFFFFF | name = ASV Kongress | native_name = | transcription_name = | legislature = 119. ASV Kongress | coa_pic = Seal_of_the_Unites_States_Congress.svg | coa_res = 130px | coa-pic = | coa-res = | house_type = | body = | houses = [[United States Senate|Senāts]]<br />[[United States House of Representatives|Pārstāvju palāta]] | leader1_type = [[ASV viceprezidents|Senāta prezidents]] | leader1 = [[Džeimss Deivids Venss]] | party1 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) | election1 = {{dat|2025|1|20|ģ|bez}} | leader2_type = Senāta prezidents ''pro tempore'' | leader2 = [[Čaks Graslijs]] | party2 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) | election2 = {{dat|2025|1|3|ģ|bez}} | leader3_type = Pārstāvju palātas spīkers | leader3 = [[Maiks Džonsons]] | party3 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) | election3 = {{dat|2023|10|25|ģ|bez}} | leader4_type = | leader4 = | party4 = | election5 = | leader5_type = | leader5 = | party5 = | election6 = | leader6_type = | leader6 = | party6 = | members = '''535'''<br />100 senatori<br />435&nbsp;Pārstāvju palātas locekļi<br />6 delegāti | house1 = Pārstāvju palātas | house2 = Senāta | structure1 = (119th) US House of Representatives.svg | structure1_res = 250px | structure2 = 119th United States Senate.svg | structure2_res = 250px | political_groups1 = {{colorbox|#900000}} [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņi]] (219)<br />{{colorbox|#000090}} [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrāti]] (215)<br />{{colorbox|#FFFFFF}} ''Brīvs'' (1) | political_groups2 = {{colorbox|#000090}} [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrāti]] (45)<br />{{colorbox|#7174e0}} Neatkarīgie (2)<br />{{colorbox|#900000}} [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņi]] (53)<!-- <br />{{colorbox|#FFFFFF}} ''Neatkarīge'' (0) --> | committees1 = | committees2 = | joint_committees = | voting_system1 = | voting_system2 = | last_election1 = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | last_election2 = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | next_election2 = {{dat|2028|11|7|N|bez}} | next_election1 = {{dat|2028|11|7|N|bez}} | session_room = Obama Health Care Speech to Joint Session of Congress.jpg | session_res = 250px | meeting_place = {{vieta|ASV|Vašingtona|ASV Kapitolijs}} | website = | footnotes = }} '''Amerikas Savienoto Valstu Kongress''' ({{val|en|United States Congress}}) ir [[ASV Federālā valdība|ASV Federālās valdības]] [[likumdevējvara]]&nbsp;— divpalātu parlaments, kas sastāv no [[ASV Senāts|Senāta]] (augšpalāta) un [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas]] (apakšpalāta). Pārstāvju palātai ir 435 locekļi, katru no šiem locekļiem ievēlē uz diviem gadiem no sava apgabala, tādējādi viens kongresmenis pārstāv vidēji {{nobr|700 000}} vēlētāju; pārstāvju skaits starp štatiem sadalās atbilstoši katra štata iedzīvotāju skaitam. Turklāt [[Vašingtona|Kolumbijas apgabalam]], [[Guama]]i, [[ASV Samoa]] un [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnām]] Pārstāvju palātā ir savi delegāti bez balss tiesībām, kurus ievēlē uz diviem gadiem, bet [[Puertoriko]] deleģē uz četriem gadiem ievēlētu komisāru.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://crsreports.congress.gov/product/pdf/R/R45583|title=Membership of the 116th Congress: A Profile|website=[[Congressional Research Service]]|access-date=5 March 2020|page=4|quote=Congress is composed of 541 individuals from the 50 states, the District of Columbia, Guam, the U.S. Virgin Islands, American Samoa, the Northern Mariana Islands, and Puerto Rico.|archive-date=January 14, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210114214342/https://crsreports.congress.gov/product/pdf/R/R45583|dead-url=no}}</ref> Izņemot to, ka šiem delegātiem nav tiesību balsot Pārstāvju palātas sēdē, delegātiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā citiem Pārstāvju palātas locekļiem. Savukārt Senātā ir 100 locekļi&nbsp;— katram štatam ir divi senatori. Senatoru pilnvaru termiņš ir seši gadi, taču šie termiņi ir sadalīti tā, ka reizi divos gados ievēlē vienu trešdaļu Senāta locekļu. Saskaņā ar [[ASV Konstitūcija|ASV Konstitūciju]] likumus pieņem abas palātas, bet katrai no tām ir arī tādas tiesības kādu nav otrai palātai. Piemēram, dažiem [[ASV prezidents|prezidenta]] lēmumiem ir nepieciešama Senāta piekrišana, bet ar finansēm saistīti likumprojekti jāizstrādā Pārstāvju palātai, tāpat tikai Pārstāvju palātai ir tiesības uzsākt [[Impīčments|impīčmentu]], bet Senātam&nbsp;— izlemt, vai atbrīvot no amata amatpersonu, pret kuru uzsākts impīčments.<ref name="tws2010Sep11bb">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.congress.gov/resources/display/content/How+Our+Laws+Are+Made+-+Learn+About+the+Legislative+Process|title=How Our Laws Are Made|author=John V. Sullivan|publisher=U.S. House of Representatives|access-date=November 27, 2016|date=July 24, 2007}}</ref> Kongresa sēdes notiek [[ASV Kapitolijs|ASV Kapitolijā]] Vašingtonā. Ar vārdu "Kongress" apzīmē arī Pārstāvju palātas locekļu termiņu: viens Kongress tiek sasaukts uz diviem gadiem jeb divām sesijām. Pašreizējais Kongress, kas darbu uzsāka {{dat|2025|1|3}}, ir 119. Kongress. <gallery> Members of the 119th United States House of Representatives.svg|119. Kongresa Pārstāvju palātas locekļu partijas piederība pirms vēlēšanām 2026. gada novembrī (sarkanā krāsā republikāņi, zilā krāsā demokrāti, zaļā krāsā neatkarīɡie, pelēkā krāsā vakance) 119th Congress map (Jan 21, 2025).png|119. Kongresa Senāta locekļu partijas piederība pirms vēlēšanām 2026. gada novembrī (sarkanā krāsā republikāņi, zilā krāsā demokrāti, violetā un svītrotā krāsā iezīmēti štati ar dalītu pārstāvniecību) US House 2026.svg|120. Kongresa Pārstāvju palātas locekļu partijas piederība pēc vēlēšanām 2026. gada novembrī (sarkanā krāsā republikāņi, zilā krāsā demokrāti, pelēkā krāsā vēl nepaziņotie) 120th United States Congress Senators.svg|120. Kongresa Senāta locekļu partijas piederība pēc vēlēšanām 2026. gada novembrī (sarkanā krāsā republikāņi, zilā krāsā demokrāti, violetā un svītrotā krāsā iezīmēti štati ar dalītu pārstāvniecību) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{politika-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV politika]] [[Kategorija:Parlamenti]] f3k862m67h1qc4njx1ecnoiyx0rsghy 4548643 4548642 2026-11-12T08:44:09Z Pirags 3757 4548643 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | background_color = #22427b | text_color = #FFFFFF | name = ASV Kongress | native_name = | transcription_name = | legislature = 119. ASV Kongress | coa_pic = Seal_of_the_Unites_States_Congress.svg | coa_res = 130px | coa-pic = | coa-res = | house_type = | body = | houses = [[United States Senate|Senāts]]<br />[[United States House of Representatives|Pārstāvju palāta]] | leader1_type = [[ASV viceprezidents|Senāta prezidents]] | leader1 = [[Džeimss Deivids Venss]] | party1 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) | election1 = {{dat|2025|1|20|ģ|bez}} | leader2_type = Senāta prezidents ''pro tempore'' | leader2 = [[Čaks Graslijs]] | party2 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) | election2 = {{dat|2025|1|3|ģ|bez}} | leader3_type = Pārstāvju palātas spīkers | leader3 = [[Maiks Džonsons]] | party3 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) | election3 = {{dat|2023|10|25|ģ|bez}} | leader4_type = | leader4 = | party4 = | election5 = | leader5_type = | leader5 = | party5 = | election6 = | leader6_type = | leader6 = | party6 = | members = '''535'''<br />100 senatori<br />435&nbsp;Pārstāvju palātas locekļi<br />6 delegāti | house1 = Pārstāvju palātas | house2 = Senāta | structure1 = (119th) US House of Representatives.svg | structure1_res = 250px | structure2 = 119th United States Senate.svg | structure2_res = 250px | political_groups1 = {{colorbox|#900000}} [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņi]] (219)<br />{{colorbox|#000090}} [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrāti]] (215)<br />{{colorbox|#FFFFFF}} ''Brīvs'' (1) | political_groups2 = {{colorbox|#000090}} [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrāti]] (45)<br />{{colorbox|#7174e0}} Neatkarīgie (2)<br />{{colorbox|#900000}} [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņi]] (53)<!-- <br />{{colorbox|#FFFFFF}} ''Neatkarīge'' (0) --> | committees1 = | committees2 = | joint_committees = | voting_system1 = | voting_system2 = | last_election1 = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | last_election2 = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | next_election2 = {{dat|2028|11|7|N|bez}} | next_election1 = {{dat|2028|11|7|N|bez}} | session_room = Obama Health Care Speech to Joint Session of Congress.jpg | session_res = 250px | meeting_place = {{vieta|ASV|Vašingtona|ASV Kapitolijs}} | website = | footnotes = }} '''Amerikas Savienoto Valstu Kongress''' ({{val|en|United States Congress}}) ir [[ASV Federālā valdība|ASV Federālās valdības]] [[likumdevējvara]]&nbsp;— divpalātu parlaments, kas sastāv no [[ASV Senāts|Senāta]] (augšpalāta) un [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātas]] (apakšpalāta). Pārstāvju palātai ir 435 locekļi, katru no šiem locekļiem ievēlē uz diviem gadiem no sava apgabala, tādējādi viens kongresmenis pārstāv vidēji {{nobr|700 000}} vēlētāju; pārstāvju skaits starp štatiem sadalās atbilstoši katra štata iedzīvotāju skaitam. Turklāt [[Vašingtona|Kolumbijas apgabalam]], [[Guama]]i, [[ASV Samoa]] un [[ASV Virdžīnas|ASV Virdžīnām]] Pārstāvju palātā ir savi delegāti bez balss tiesībām, kurus ievēlē uz diviem gadiem, bet [[Puertoriko]] deleģē uz četriem gadiem ievēlētu komisāru.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://crsreports.congress.gov/product/pdf/R/R45583|title=Membership of the 116th Congress: A Profile|website=Congressional Research Service|access-date=5 March 2020|page=4|quote=Congress is composed of 541 individuals from the 50 states, the District of Columbia, Guam, the U.S. Virgin Islands, American Samoa, the Northern Mariana Islands, and Puerto Rico.|archive-date=January 14, 2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210114214342/https://crsreports.congress.gov/product/pdf/R/R45583|dead-url=no}}</ref> Izņemot to, ka šiem delegātiem nav tiesību balsot Pārstāvju palātas sēdē, delegātiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā citiem Pārstāvju palātas locekļiem. Savukārt Senātā ir 100 locekļi&nbsp;— katram štatam ir divi senatori. Senatoru pilnvaru termiņš ir seši gadi, taču šie termiņi ir sadalīti tā, ka reizi divos gados ievēlē vienu trešdaļu Senāta locekļu. Saskaņā ar [[ASV Konstitūcija|ASV Konstitūciju]] likumus pieņem abas palātas, bet katrai no tām ir arī tādas tiesības kādu nav otrai palātai. Piemēram, dažiem [[ASV prezidents|prezidenta]] lēmumiem ir nepieciešama Senāta piekrišana, bet ar finansēm saistīti likumprojekti jāizstrādā Pārstāvju palātai, tāpat tikai Pārstāvju palātai ir tiesības uzsākt [[Impīčments|impīčmentu]], bet Senātam&nbsp;— izlemt, vai atbrīvot no amata amatpersonu, pret kuru uzsākts impīčments.<ref name="tws2010Sep11bb">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.congress.gov/resources/display/content/How+Our+Laws+Are+Made+-+Learn+About+the+Legislative+Process|title=How Our Laws Are Made|author=John V. Sullivan|publisher=U.S. House of Representatives|access-date=November 27, 2016|date=July 24, 2007}}</ref> Kongresa sēdes notiek [[ASV Kapitolijs|ASV Kapitolijā]] Vašingtonā. Ar vārdu "Kongress" apzīmē arī Pārstāvju palātas locekļu termiņu: viens Kongress tiek sasaukts uz diviem gadiem jeb divām sesijām. Pašreizējais Kongress, kas darbu uzsāka {{dat|2025|1|3}}, ir 119. Kongress. <gallery> Members of the 119th United States House of Representatives.svg|119. Kongresa Pārstāvju palātas locekļu partijas piederība pirms vēlēšanām 2026. gada novembrī (sarkanā krāsā republikāņi, zilā krāsā demokrāti, zaļā krāsā neatkarīɡie, pelēkā krāsā vakance) 119th Congress map (Jan 21, 2025).png|119. Kongresa Senāta locekļu partijas piederība pirms vēlēšanām 2026. gada novembrī (sarkanā krāsā republikāņi, zilā krāsā demokrāti, violetā un svītrotā krāsā iezīmēti štati ar dalītu pārstāvniecību) US House 2026.svg|120. Kongresa Pārstāvju palātas locekļu partijas piederība pēc vēlēšanām 2026. gada novembrī (sarkanā krāsā republikāņi, zilā krāsā demokrāti, pelēkā krāsā vēl nepaziņotie) 120th United States Congress Senators.svg|120. Kongresa Senāta locekļu partijas piederība pēc vēlēšanām 2026. gada novembrī (sarkanā krāsā republikāņi, zilā krāsā demokrāti, violetā un svītrotā krāsā iezīmēti štati ar dalītu pārstāvniecību) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{politika-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV politika]] [[Kategorija:Parlamenti]] chgqm6zcriskzrgevmczg9p6uhh0wm0 0 38167 4548472 4212304 2026-11-12T05:01:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548472 wikitext text/x-wiki {{Baltu reliģija}} [[Attēls:A.Cīrulis Laima.png|220px|thumb|right|[[Ansis Cīrulis|Anša Cīruļa]] [[Rīgas pils]] sūtņu akreditēšanas griestu glezna „Laima”]] [[Attēls:Riga_Ansis_Cirulis.jpg|220px|right|thumb|[[Ansis Cīrulis|Anša Cīruļa]] [[vitrāža]] [[Lielās Ģildes nams|Lielās Ģildes namā]]]] {{Citas nozīmes|dievieti latviešu mitoloģijā|Laima (nozīmju atdalīšana)|Laima}} '''Laima''', arī '''Laimes māte''', ir likteņlēmēja [[dievība]] [[latviešu mitoloģija|latviešu]] un [[lietuviešu mitoloģija|lietuviešu mitoloģijā]] ({{val|lt|Laimė}}). Senlatviešiem bija priekšstats, ka katram ir sava Laima, turklāt viena cilvēka likteni varēja noteikt vairākas likteņa dievības ([[Dievs (latviešu mitoloģija)|Dievs]], [[Velns (latviešu mitoloģija)|Velns]], [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māra]], [[Veļu māte]] u.c.). Latviešu Laimas kults [[katoļticība]]s ietekmē līdz 16. gadsimtam saplūda ar Māras kultu — [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] piekopto [[Jaunava Marija|Dievmātes Marijas]] godināšanu. Tādēļ Marijas tēlam [[Livonija|Livonijā]] sāka piedēvēt īpašības, kas agrāk bija raksturīgas tieši Laimai. Laimas zīme ir skujiņa, kas līdzinās skujām [[egles]] zarā. Zīmei nav garuma ierobežojuma, jo tā simbolizē nodzīvotā mūža ilgumu. Simbols plaši sastopams senajā [[Keramika|keramikā]] un rotās, kā arī drēbēs. Izšuvumos un [[adījumi|adījumos]] bieži arī veidoja Laimas slotiņas simbolus. == Etimoloģija == Valodnieku pētījumi liecina par Laimas vārda seno cilmi. [[Jānis Endzelīns]] uzskatīja, ka tas ir atvasināts no darbības vārda "laist saknes". Ernests Frenkels skaidroja, ka šis vārds ir radies no [[baltu valodas|baltu pirmvalodas]] vārda ''*laid-me'', tas savukārt no [[indoeiropiešu pirmvaloda]]s vārda saknes ''*leid-'' "likt, atlaist".<ref>Ernst Fraenkel. ''Litauisches etymologisches Wörterbuch'' Heidelberg, Göttingen 1962-1965.<br />Helmut Rix u.c. ''Lexikon der indogermanischen Verben''. Wiesbaden 2001.</ref> To apstiprina arī viens no Laimas epitetiem ''licējiņa'', jo viņas likums nosaka cilvēku likteņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latviandainas.lib.virginia.edu/tei.latv03.xml?lang=lav&div_id=latv03_s2ss3 |title=Latviešu tautas dziesmas. III sējums. |access-date={{dat|2011|05|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304135424/http://latviandainas.lib.virginia.edu/tei.latv03.xml?lang=lav&div_id=latv03_s2ss3 |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Laimai, [[Dēkla]]i un [[Kārta (mitoloģija)|Kārtai]] ir līdzība ar citu indoeiropiešu tautu likteņa dievietēm, piemēram, [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu]] [[moiras|moirām]] un [[romieši|romiešu]] [[parkas|parkām]]. == Izskats == [[Latvju Dainas|Dainās]] minēts, ka Laima tek basām kājām, vaļējiem matiem, ar zaļu bērzu vai liepu zaru slotiņu padusē, svētkos tērpjas greznās drēbēs un zelta kurpēs, bet reizēm parādās kā balta vai melna [[vista]], reizēm kā zila vai melna [[čūska]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liis.lv/folklora/mitol/citati/laima.htm |title=Laima |access-date={{dat|2011|05|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101017062110/http://www.liis.lv/folklora/mitol/citati/laima.htm |archivedate={{dat|2010|10|17||bez}} }}</ref> == Pienākumi == Kā sakrālo tiesību dievieti Laimu raksturo viņas likums, lēmums, vēlējums. Latvju dainās Laima tiek vainota par grūtu mūžu. Laima gādā par jaunavām, apveltīdama tās ar skaistumu un gudrību, sargā to godu, tādēļ viņas vērsās pie Laimas, lūdzot padomu dzīvesbiedra izvēlē. Kad jaunava bija izgājusi tautās, Laima stājas mātes-žēlotājas vietā, kā arī nodrošina veiksmīgu [[dzemdības|dzemdību]] norisi. Topošā māte, dodamās uz pirti, pie ieejas atstāj ziedojumu Laimai. Laima nosaka arī bērnu skaitu. Laima uzrauga un sekmē sievietes dzimumdzīvi, dievietei liela nozīme arī citās [[auglība]]s sfērās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liis.lv/folklora/mitol/origin/laima.htm |title=Laima |access-date={{dat|2011|05|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111001235455/http://www.liis.lv/folklora/mitol/origin/laima.htm |archivedate={{dat|2011|10|01||bez}} }}</ref> Laimas kā dievietes darba lauks ir plašs. Tā ir likteņa dieviete, [[Bārenis|bārenīšu]] aizstāve, rūpējas par meitu godu un izprecināšanu, kā arī ir visu sieviešu aizstāve.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvju tautas dzīves gudrība|last=Birkerts|first=Pēteris|publisher=Jāņa Rozes apgāds|year=2020|isbn=9789984237695|pages=23.-31}}</ref> == Laima latvju dainās == {| | Es redzēju melnu vistu,<br /> Pirts jumtiņu laipojoti;<br /> Tā nebija melna vista,<br /> Tā sieviņu mīļa Laima.<br /> 1105 | Laima prieku parādīja,<br /> Veļu māte žēlabiņas:<br /> Laima kāra šūpolīti,<br /> Veļu māte noraisīja.<br /> 1135-1 | Laima, laima tam bērnami,<br /> Kas uzauga pie māmiņas:<br /> Neredzēja tik daudz rīkstu,<br /> Neizlēja asariņu.<br /> 4102 | Skatāties jūs, ļautiņi,<br /> Kur aizveda bārainīti:<br /> Dieva zirgi, Laimas rati,<br /> Pati Laima vedējiņa.<br /> 5064 | Daiļa mana rota bija,<br /> Smuidris mans augumiņš.<br /> Rotu pati darināju,<br /> Laima smuidru augumiņu.<br /> 5305 | Paļā mani visi ļaudis,<br /> Laima mani nepaļāja,<br /> Laima mani nepaļāja,<br /> Redz ar godu dzīvojam.<br /> 8774 | Runāj' ļaudis šorpu, torpu,<br /> Neviens labi nezināja;<br /> Dēkla, Laima gan zināja,<br /> Tās nenieka nesacīja.<br /> 8848 | |} {| | Ne visiem Laima taisa<br /> Labu vietu maliņâ;<br /> Citai Dievs, Laima taisa,<br /> Citai taisa Veļu māte.<br /> 9246 | Raud Laimiņa, raud māmiņa,<br /> Abas divas gauži raud;<br /> Māte saka Laimas vainu,<br /> Laima saka mātes vainu.<br /> 9258 | Uz Laimiņas es raudāju,<br /> Ne uz savas māmuliņas:<br /> Laima mūža licējiņa,<br /> Māmuliņa auklētāja.<br /> 9276-1 | Donncoi, màrga, nabàdoi,<br /> Tova Laima nasavaļoi,<br /> Tova Laima uz pyùreņa<br /> Séd sudobra laìveņâ,<br /> Séd sudobra laìveņâ,<br /> Zalta krùne galveņâ.<br /> 11697 | Vaj tā mana Laima bija,<br /> Vaj tā mana nelaimiņa:<br /> Tikušam atsacīju,<br /> Ar netikli saderēju.<br /> 15363-9 | Laima brida rudzu lauku,<br /> Samta svārkus sacēluse;<br /> Kad nolaida samta svārkus,<br /> Nolīkst visas rudzu vārpas.<br /> 32542-3 | |} == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Peteris Šmits. ''Latviešu mitoloģija''. Rīga 1926. * Norbertas Vėlius. ''Mitinės lietuvių sakmių būtybės''. Vilnius, 1977 * Rolf Wilhelm Brednich. ''Volkserzählungen und Volksglaube von den Schicksalsfrauen''. Helsinki 1964. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20110115070905/http://www.dainuskapis.lv/meklet/laima Latvju dainas par Laimu] {{lv ikona}} [[Kategorija:Latviešu dievi]] [[Kategorija:Lietuviešu dievi]] [[Kategorija:Likteņa dievi]] f4mxts1dtrtj4jhwe2o85uezif954aj 0 38770 4548632 4512025 2026-11-12T08:17:33Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548632 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Padomju Latviju no 1918. līdz 1920. gadam|vēlāko [[Padomju Savienība|PSRS]] sastāvdaļu|Latvijas PSR}} {{Bijušās valsts infokaste |nosaukums_latv_val = Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika |sugasvārds = Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvija |laikmets = |statuss = [[Padomju Krievija]]s satelītvalsts |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = proletariāta diktatūra | |gads_sākums = 1918 |gads_beigas = 1920 | |year_exile_start = <!--- Year of start of exile (if dealing with exiled government - status="Exile") ---> |year_exile_end = <!--- Year of end of exile (leave blank if still in exile)---> | |event_start = |date_start = {{dat|1918|12|17||bez}} |event_end = |date_end = {{dat|1920|1|13||bez}} | |event1 = <!--- Optional: other events between "start" and "end" ---> |date_event1 = | |event_pre = <!--- Optional: A crucial event that took place before "event_start"---> |date_pre = |event_post = <!--- Optional: A crucial event that took place after "event_end"---> |date_post = | |p1 = Latvija |flag_p1 = Flag of Latvia.svg |p2 = Apvienotā Baltijas hercogiste |flag_p2 = United Baltic Duchy flag.svg |s1 = Latvija |flag_s1 = Flag of Latvia.svg | |image_flag =Flag_of_Latvian_SSR_(1918-1920).svg |flag = |flag_type = LSPR karogs | |image_coat = Emblem of the Latvian SSR (1918-1920).svg |symbol = |symbol_type = LSPR ģerbonis | |image_map = |image_map_caption = | |galvaspilsēta = [[Rīga]] (1919. gada janvārī-maijā),<br />[[Rēzekne]] (1919. gada maijā - 1920. gada janvārī) | |national_motto = [[Visu zemju proletārieši, savienojieties!]] |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[Latviešu valoda|latviešu]], [[Latgaliešu valoda|latgaliešu]], [[Krievu valoda|krievu]] |reliģija = |nauda = rublis | |leader1 = [[Pēteris Stučka]] |leader2 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |title_leader = Latvijas Padomju Valdības priekšsēdētājs |representative1 = <!--- Name of representative of head of state (eg. colonial governor)---> |representative2 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = <!--- year of the statistic, specify either area, population or both ---> |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = <!--- population (w/o commas or spaces), population density is calculated if area is also given ---> |footnotes = }} {{Latvijas vēsture}} '''Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika''' ('''LSPR'''), sākotnēji '''Latvijas Padomju Republika''',<ref name="istmat.info">[http://istmat.info/node/32108 № 1005. Декрет Совета Народных Комиссаров. О признании независимости Советской Республики Латвии] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160308165608/http://istmat.info/node/32108 |date={{dat|2016|03|08||bez}} }} publicēts: ''Известия Всероссийского Центрального Исполнительного Комитета Советов'' № 282 от 24 декабря 1918 года (krieviski)</ref> bija [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] okupētajā [[Latvija]]s daļā (izņemot [[Kurzeme]]s dienvidrietumu daļu) izveidota [[Komunisms|komunistu]] valsts, kas 1918.—1920. gada [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] laikā pastāvēja vienlaikus ar [[Tautas padome]]s izveidoto [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]] un provācisko [[Niedras valdība|Niedras valdību]]. Pēc tam, kad 1918. gadā [[Vācijas Impērija]] noslēdza 11. novembra [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamieru]] ar Rietumu [[Antante]]s valstīm, 13. novembrī [[Padomju Krievija]] lauza 1918. gada marta [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līgumu]] ar Vāciju, un sāka iebrukumu Vācijas kontrolē nodotajās [[Krievijas Impērija]]s rietumu zemēs. Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja 13. novembrī pieņēma lēmumu par padomju varas atjaunošanu Latvijā. "Atjaunošanas" konceptu vēlāk plaši izmantoja [[Latvijas PSR]] vēsturnieki, pamatojot, ka [[Krievijas revolūcija]]s laikā Latvijas iedzīvotāji brīvprātīgi izveidoja [[Iskolats]]trela republiku, kurai pēc dažiem vācu okupācijas mēnešiem sekoja Latvijas PSR un 1940. gadā, pēc padomju varas "atjaunošanas", izveidojās Latvijas PSR, apgalvojot, ka Latvijas Republika bijis mākslīgs veidojums, kas ar angļu un vācu atbalstu tikai uz 20 gadiem pārtraukusi padomju varu. == Izveidošana == [[Attēls:PL-RU war 1919 phase I.svg|left|thumb|Sarkanās armijas ofensīva un frontes pārvietošanās no 1918. gada novembra (zilā līnija) līdz 1919. gada janvāra beigām (sarkanā līnija)]] Pēc [[Novembra revolūcija]]s Vācijā 1918. gada novembrī strādnieki un bezzemnieki visā Latvijā sāka organizēt padomes, un organizēt kaujas grupas, pieprasot padomju varas izveidošanu. 15. novembrī nodibināja Liepājas strādnieku padomi, Rīgā notika strādnieku mītiņi. [[Latvijas Sociāldemokrātija]]s lielinieku frakcijas 1918. gada 18.-19. novembra 17. konference Rīgā pieņēma rezolūciju, kurā bija minēts, ka "Latvijas savienotā komūna jeb Latvijas komūna ir [[Krievijas PFSR|Krievijas Sociālistiskās Federatīvās Padomju Republikas]] sastāvdaļa." Tā aicināja gatavot revolucionāru sacelšanos, izveidojot [[Revolucionārā kara padome|Revolucionārās kara padomes]]. Sacelšanās organizēšanai izveidoja Revolucionāro kara padomi, kurā darbojās [[Jānis Šilfs]], J.&nbsp;Zukovskis, J.&nbsp;Mirāms, O.&nbsp;Dzenis un J.&nbsp;Zariņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}page:21{{!}}issueType:B |title=1919. gads Latvijā |access-date={{dat|2017|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}page:21{{!}}issueType:B }}</ref> Ar 11. novembra [[Kompjeņas pamiers (1918)|Kompjeņas pamiera]] noteikumiem [[Antante]] paredzēja, ka Vācijas karaspēks paliks okupētajās agrākās [[Krievijas Impērija]]s teritorijās, aizsargājot tās no boļševikiem. Baltijas guberņās atradās 75 000 [[8. armija (Vācijas Impērija)|Vācijas 8. armijas]] kareivju, taču kareivji nedomāja par cīņu ar boļševikiem, bet par atgriešanos mājās aiz [[Latvijas-Vācijas robeža]]s. Pēc [[Latvijas Republikas proklamēšana]]s Vācijas ģenerālpilnvarotais pārstāvis [[Augusts Vinnigs]] ar 25. un 26. novembra [[Vinniga nota|Vinniga notām]] atzina Pagaidu valdības pilnvaras un vācu okupācijas iestādes sāka finansiāli atbalstīt [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas Pagaidu valdību]]. Latviešu sociāldemokrātu mērenais mazinieku spārns, lai arī ar regulārām iebildēm, tomēr piedalījās [[Tautas padome]]s darbā un atbalstīja Pagaidu valdību līdz 1918. gada decembra beigām. Vācu okupācijas iestādes dažreiz izklīdināja lielinieku sapulces un kongresus, taču kopumā viņi turpināja legāli darboties. 1918. gada 4. decembrī Krievijā izveidoja Latvijas Padomju valdību, kas 17. decembrī izplatīja [[Latvijas Padomju valdības 1918. gada 17. decembra manifests|Latvijas Padomju valdības manifestu]], kurā izziņoja Latvijas Pagaidu valdību un vācu okupācijas varu par gāztu, pasludināja savas darbības pamatmērķus, atceļot privātīpašumu un ieviešot 8 stundu darbadienu. 21. decembrī [[Stučkas valdība]] no Pleskavas iebrauca Valkā. 22. decembrī Padomju Krievija oficiāli atzina Padomju Latvijas neatkarību un tās augstāko varas orgānu — Latvijas strādnieku, zemnieku un strēlnieku valdību [[Pēteris Stučka|Pētera Stučkas]] vadībā. 1918. gada 29. decembrī Jelgavā notika Kurzemes Strādnieku un bezzemnieku deputātu 1. kongress, ko sasauca [[mazinieki]], taču deputāti nostājās lielinieku pusē, ievēlot padomi ar 12 lieliniekiem un 3 maziniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}page:24{{!}}issueType:B |title=1919. gads Latvijā |access-date={{dat|2017|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}page:24{{!}}issueType:B }}</ref> == Karadarbība == {{pamatraksts|Latvijas brīvības cīņas}} [[Attēls:Sarkanās armijas no 1918. gada novembra līdz 1919. gada 16. janvārim ieņemtā teritorija.jpg|thumb|left|250px|Sarkanās armijas no 1918. gada 25. novembra līdz 1919. gada 16. janvārim ieņemtā teritorija]] [[Attēls:PL-RU war 1919 phase II.svg|thumb|left|250px|Frontes izmaiņas Baltijā, boļševikiem pakāpeniski zaudējot]] Pie Baltijas robežām atradās padomju [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] 7. armija un Rietumu armija, kas sāka uzbrukumu sabrūkošās vācu armijas vienībām, kas atkāpās bez ievērojamas pretestības. 25. novembrī 7. armija ieņēma Pleskavu, 28. novembrī Narvu, 1. decembrī Rēzekni, 9. decembrī Daugavpili, 18. decembrī Valku, 22. decembrī Valmieru, 23. decembrī Cēsis un pietuvojās Rīgai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:26{{!}}issueType:B |title=1919. gads Latvijā |access-date={{dat|2017|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:26{{!}}issueType:B }}</ref> 13. novembrī Padomju Krievijas [[Revolucionārā kara padome]] nolēma Latvijas atbrīvošanā iesaistīt latviešu sarkano strēlnieku pulkus. No [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] Austrumu frontes cauri Maskavai uz Pleskavu nosūtīja 1., 4. un 6. pulku, tā pastiprinot ziņu par to, ka notiek Latvijas atbrīvošana, nevis iekarošana. 30. novembrī 1. pulks pa dzelzceļu ieradās [[Pleskava|Pleskavā]], kur to (ar 4. un 6. pulku) iekļāva 7. armijas sastāvā. Strēlnieku viena kolonna virzījās pa Pleskavas — Valkas dzelzceļa līniju, bet otra virzījās uz Vecgulbeni un [[Pļaviņas|Pļaviņām]]. 8. decembrī Sarkanā armija izveidoja [[Padomju Latvijas armija]]s grupu, kurā iekļāva 1. un 3. strēlnieku brigādes un Sevišķās Internacionālās divīzijas daļas. 15. decembrī 2. brigāde saņēma pavēli ieņemt Valku, ko pēc vāciešu atkāpšanās ieņēma 18. decembrī. Valmieru bez pretestības ieņēma 22. decembrī un Cēsis 23. decembrī. Cīņai pret boļševikiem [[Latvijas Pagaidu valdība]] 7. un 29. decembrī noslēdza līgumus ar kuriem sāka veidoties [[landesvērs]] un [[Dzelzsdivīzija|Dzelzsbrigāde]], taču šīs nelielās vienības nopietnu pretestību nevarēja izrādīt. Vinnigs paziņoja, ka Vācijas karaspēks Rīgu neaizstāvēs, un pēc zaudētās [[Inčukalna kauja]]s, kad neizdevās noturēt labi izveidoto aizsardzības līniju, 1919. gada 1. janvārī lielākā daļa vācu okupācijas iestāžu Rīgu pameta. 2. janvārī plkst. 7.00 Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība un tai lojālā [[Studentu rota]] vilcienā devās uz [[Jelgava|Jelgavu]]. Pēdējie latviešu [[landesvērs|landesvēra]] kareivji (ap 220) pulkveža [[Oskars Kalpaks|Oskara Kalpaka]] vadībā Rīgu atstāja 3. janvāra rītausmā. 4. janvāra rītā ar bruņuvilcienu Rīgā iebrauca Stučkas valdība. 9. janvārī ieņēma Jelgavu un [[Panevēža|Panevēžu]] Lietuvā, 10. janvārī Bausku un Tukumu. Padomju vēsturnieki aprakstīja rūpīgi gatavotu sacelšanos Rīgā, kas sākās 3. janvāra rītā sacelšanās operatīvā štāba vadībā (J. Zukovskis, [[Jānis Šilfs]] O. Dzenis). Pie [[Latvijas Nacionālais teātris|Rīgas pilsētas 2. teātra]], dzelzceļa tilta, elevatora un dzelzceļa stacijas sākušās kaujas pret landesvēru un Dzelzsbrigādi, esot izdevies sagrābt telegrāfu un policijas iecirkņus. Sekojot kavalērijas avangardam, Sarkano strēlnieku 6. pulks pa [[Gaisa tilts (Rīga)|Gaisa tiltu]] ienācis pilsētā, tam drīz sekoja 1. un 4. pulks. 3. janvāra vakarā Revolucionārā kara komiteja paziņoja Pagaidu valdību par gāztu. 1. Padomju Latvijas divīzijas rindās ātri iestājās ap 5000 brīvprātīgo. Problēmas sagādāja 2. divīzijas formēšana, tāpēc sākās mobilizācijas. Kā atsevišķu vienību saglabāja Valmieras brīvprātīgo bataljonu. Mobilizāciju rezultātā armijā iesauca ap 25 000 vīriešu. Tā kā kara laikā lieliniekus atbalstošais pilsētu proletariāts bija skaitliski ļoti sarucis, daudzi mobilizētie nāca no laukiem. Armijā tika izveidotas politiskās daļas, kas nodarbojās ar kareivju ideoloģisko apstrādāšanu. Iznāca laikraksti “Sarkanais Strēlnieks”, “Latvijas Komūnas Strēlnieks”, “Cīņa” u.c. No vācvalodīgajiem iedzīvotājiem martā izveidoja Lībknehta internacionālo leģionu. Abas divīzijas veidoja 18 strēlnieku pulkus. Tos papildināja jātnieku vienības, artilērijas vienības, trīs aviovienības, 2—3 bruņuvilcieni, dažas bruņumašīnas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}page:63{{!}}issueType:B |title=1919. gads Latvijā |access-date={{dat|2017|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}page:63{{!}}issueType:B }}</ref> Benzīna trūkuma dēļ aviācija un bruņutehnika parasti atradās dīkstāvē. [[Igaunijas brīvības cīņas|Igaunijas brīvības cīņu]] laikā uz Tartu nosūtītais 6. strēlnieku pulks nespēja pretoties Igaunijas armijas uzbrukumam un 14. janvārī atkāpās no pilsētas, 19. janvārī igauņi ieņēma Narvu. Pēc zaudētās [[Kauja pie Paju|Paju kaujas]] 1. Padomju Latvijas divīzijas papildspēki 1. februārī atkāpās no Valkas un igauņu rokās nonāca [[Dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Valkas-Pečoru dzelzceļa līnija]], pārraujot svarīgu satiksmes līniju ar Padomju Krieviju. Problēmas Igaunijas frontē palēnināja uzbrukuma Kurzemes frontē. Uzbrukumu Kurzemē turpināja ar mazākiem spēkiem, tam apsīkstot gar [[Venta]]s līniju no Skrundas līdz Mažeiķiem, lai arī dažās vietās upi izdevās šķērsot. Lielākās problēmas Padomju Latvijas armijai sagādāja pārtikas trūkums, kas noveda pie slimībām un bada. Pusbadā esošos sarkanarmiešus mocīja slimības. 6. strēlnieku pulka ierindu 1919. gada pirmajos 2,5 mēnešos atstāja 393 kareivji, 251 no tiem slimības dēļ. Lielas cerības lika uz graudu piegādi no Krievijas, kas pati atradās tuvu badam. 13. februārī pieņēma lēmumu uz Ukrainu pēc graudiem nosūtīt LSPR pārtikas komisāru [[Roberts Eihe|Robertu Eihi]], taču graudu trūkums un dzelzceļa sistēmas sabrukums nedeva iespēju tos piegādāt nepieciešamā daudzumā. 12. aprīlī Daugavpilī pienāca 28 vagoni ar graudiem. Šajā laikā strauji pieauga dažādās vāciešu militārās vienības vācu okupācijas pārvaldes kontrolētajā Kurzemes daļā. Dzelzsbrigādē sākumā bija 450 kareivji, Landesvērā vācbaltiešu un latviešu kareivju skaits bija ap 1200. Liepājā bija 1500 vīrus liels Vācijas armijas garnizons. Vācijā izvērsās algotņu vervēšanas biroja "''Baltenland''" darbība, un janvārī/februārī Liepājā ar dzelzceļu un kuģiem sāka ierasties tūkstošiem jaunu karotāju, kas veidoja pusautonomus brīvkorpusus (''Freikorps''), kurus iekļāva Dzelzdivīzijā. No Vācijas uz Liepāju pārvietoja arī 1. gvardes rezerves divīziju. Visus šos spēkus 1919. gada 1. februārī apvienoja 6. rezerves korpusā, par kura komandieri iecēla fon der Golcu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:70{{!}}issueType:B |title=1919. gads Latvijā |access-date={{dat|2017|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:70{{!}}issueType:B }}</ref> Naktī uz 13. februārī landesvērs atbrīvo Kuldīgu, 24. februārī Ventspili. 1919. gada sākumā mežos patvērušies padomju režīma pretinieki sāka veidot kaujas vienības un sāka uzbrukt padomju vienībām. 10. martā zaļie partizāni uzbruka [[Balvi|Balvu]] stacijai. 14. maijā Artūra Veckalniņa vadītie partizāni uzbruka Cēsu cietumam, atbrīvojot ap 200 apcietināto. Partizānos sāka iet arī cittautieši, sākās dezertēšana no Sarkanās armijas un dažās vietās notika zemnieku sacelšanās. [[Padomju Latvijas armija]]s lielākā daļa joprojām atradās Ziemeļlatvijā pret igauņiem. 1919. gada 1. martā, frontē no [[Ainaži]]em līdz [[Alūksne]]i atradās 9466 kareivji, 711 jātnieki, 126 ložmetēji, 37 lielgabali, 2 bruņuvilcieni, 2 bruņumašīnas un 8 lidmašīnas, kopā — 14&nbsp;062 sarkanarmieši. Kurzemes un Ziemeļlietuvas frontē no [[Pope]]s, [[Šauļi]]em un [[Panevēža]]i atradās 3836 kareivji, 285 jātnieki, 100 ložmetēji, 15 lielgabali, 6 lidmašīnas, kopā — 7859 sarkanarmieši.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:71{{!}}issueType:B |title=1919. gads Latvijā |access-date={{dat|2017|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:71{{!}}issueType:B }}</ref> 1919. marta sākumā Sarkanā armija plānoja uzbrukumu Liepājai, kam vajadzēja sākties pēc Kuldīgas atgūšanas. Taču fon der Golca uzsāktā uzbrukuma dēļ Padomju Latvija zaudēja Kurzemi un Zemgali līdz Lielupei, arī uzbrukums igauņu spēkiem Ziemeļlatvijā izgāzās. 10. martā Jelgavā ieradās 8. strēlnieku pulks, kas 11. martā atguva Žagari. Ventspils un Kuldīgas apvidū aizsardzību veica nesen saformētais un nepietiekami apmācītais 16. strēlnieku pulks. Armijas vadībai pazuda sakari ar daudzām vienībām, tā nespēja kontrolēt situāciju frontē. Pēc Tukuma ieņemšanas landesvērs atspieda sarkanos uz Slokas un Kalnciema apkārtni. Sajukumu frontē demonstrēja tas, ka Jelgava bija atstāta bez aizsardzības. Pēc tās zaudēšanas 18. martā sarkanie atkāpās uz [[Olaine (stacija)|Olaines]] dzelzceļa staciju. Rīgā drudžaini sākās 1. un 2. Rīgas strādnieku pulku formēšana, kurus uzreiz nosūtīja uz fronti. 3. strēlnieku pulka komandieris [[Kirils Stucka]] ierosināja pretuzbrukumā atgūt Jelgavu, taču bija spiests vadīt sarkano atkāpšanos uz Bausku, par ko tika apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}page:76{{!}}issueType:B |title=1919. gads Latvijā |access-date={{dat|2017|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}page:76{{!}}issueType:B }}</ref> Marta beigās apsīka neveiksmīgais Padomju Latvijas armijas pretuzbrukums Igaunijas pierobežā. Neveiksmēm Kurzemē un Vidzemē pievienojās nepieciešamība pārņemt daļu frontes Lietuvā. Poļiem pilnībā iznīcinot Padomju Lietuvas armiju, Padomju Latvijas karaspēkam nācās nosegt arī frontes līniju Lietuvā līdz pat [[Švenčoņi]]em. 19.-21. aprīlī poļi ieņēma Viļņu, Padomju Lietuvas armija sabruka un atkāpās uz Minsku. Pārpalikušos 50-80 lietuviešu divīzijas kareivjus iekļāva Padomju Latvijas armijas sastāvā. Izveidojās stratēģiski neizdevīga situācija ar apdraudētiem flangiem. 13. maijā [[Nikolajs Judeņičs]] uzsāka uzbrukumu [[Sanktpēterburga|Petrogradai]], un padomju 7. armija visus spēkus veltīja pilsētas aizsardzībai, pārmetot vienības no Pleskavas uz Petrogradu, tā vēl vairāk samazinot Sarkanās armijas spēkus reģionā. Pēdējās dienās pirms [[Uzbrukums Rīgai (1919)|Rīgas zaudēšanas 22. maijā]], Sarkanā armija centās likvidēt Kalnciema placdarmu un atgūt Bausku. Boļševiki pirms atkāpšanās Jelgavā un Rīgā veica ķīlnieku apšaušanas, savukārt, kad [[22. maijs|22. maijā]] A. Niedras valdībai pakļautās armijas daļas ieņēma Rīgu, landesvēra un [[Dzelzsdivīzija]]s karavīri nežēlīgi izrēķinājās ar Rīgā palikušajiem civiliedzīvotājiem. 1919. gada 22. maijā Stučkas valdība atkāpās uz [[Rēzekne|Rēzekni]], bet 2. jūnijā pameta Latvijas teritoriju, pārceļoties uz [[Veļikije Luki]] pilsētu Krievijā. Pēc frontes stabilizēšanās jūlijā tā pārcēlās atpakaļ uz Rēzekni. 1. jūnijā tika pieņemts Viskrievijas Centrālās izpildkomitejas dekrēts par Krievijas, Ukrainas, Latvijas, Baltkrievijas un Krimas padomju republiku ciešāku apvienošanu, kura rezultātā svarīgākās Padomju Latvijas valdības funkcijas tika nodotas Padomju Krievijas centrālo iestāžu rokās. Rīgas zaudēšanai sekoja Pleskavas zaudējums igauņiem 25. maijā un aizvien lielāki poļu draudi Daugavpilij. Padomu Latvijas armija atkāpās no Vidzemes ar minimālu pretestību, zaudējot daudzus dezertierus, un izveidojot jaunu aizsardzības līniju Latgalē, lielāko uzmanību veltot cīņām pret poļiem ap Daugavpili. Sarkanā armija augustā atsita poļu uzbrukumus Daugavpili, novembrī atsita igauņu uzbrukumus Pitalovai. 1919. gada 7. jūnijā Daniševskis ziņoja, ka armijai pārtikas pietiekot vēl 1,5 dienām. Padomju Latvijas armiju 1919. gada jūnijā pārdēvēja par Padomju Krievijas 15. armiju, no divām nepilnajām divīzijām izveidoja vienu. Augustā šo divīziju nosūtīja uz Baltkrieviju, un tālāk uz Dienvidu fronti pret [[Antons Deņikins|Deņikinu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:84{{!}}issueType:B |title=1919. gads Latvijā |access-date={{dat|2017|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:84{{!}}issueType:B }}</ref> Kad [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] laikā Polijas karaspēks 1919. gada augusta beigās sasniedza Daugavu pie [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētas]], 11. septembrī Krievijas valdība slepeni piedāvāja Latvijas valdībai “sākt sarunas par kara darbības izbeigšanu, uz kuriem pamatotos miermīlīgas attiecības starp abām pusēm”. Pēc uzvarām [[Bermontiāde]]s laikā 8. decembrī Latvijas delegācija Tartu miera sarunās saņēma Krievijas piedāvāto pamiera projektu, bet 16. decembrī Latvijas delegācija iesniedza savus noteikumus — sarunas iespējams uzsākt tikai tad, ja Krievija izsaka gatavību atstāt Latgali un likvidēt Stučkas valdību; sarunām jābūt slepenām un jānotiek [[Sarkanais Krusts|Sarkanā Krusta]] delegācijas piesegā. 24. decembrī Rīgā tika saņemta telegramma, ka Krievijas puse Latvijas prasības ir pieņēmusi. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā Padomju Latvijas valdība no Rēzeknes atkāpās uz [[Veļikije Luki]]em, kur to izformēja 1920. gada 13. janvārī. Latvijas Bruņotie spēki ieņēma Rēzekni [[Rēzeknes atbrīvošana (1920)|atbrīvošanas operācijas]] laikā no [[1920]]. gada 20. janvārī. === Kartes === <gallery> Sarkanās armijas uzbrukums, 1919.JPG|Sarkanās armijas ieņemtā teritorija Latvijas SPR 1919 marts.JPG|Situācija 1919. gada martā Baltijas fronte 1919.JPG|Rīgas zaudēšana un atkāpšanās uz Latgali Austrumu fronte, 1919.JPG|Austrumu fronte </gallery> === 1. maija demonstrācija === <gallery> 1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Ģertrūdes ielu stūrī.jpg|Kr. Barona (toreiz Suvorova) un Ģertrūdes ielu stūrī 1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Bruņinieku ielu stūrī.jpg|Kr. Barona (toreiz Suvorova) un Bruņinieku ielu stūrī 1919. gada 1. maija demonstrācijas vadītāji Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg|Kr. Barona (toreiz Suvorova) un Matīsa ielu stūrī (vadītāji) 1919. gada 1. maija demonstrācija Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg|Kr. Barona (toreiz Suvorova) un Matīsa ielu stūrī 1919. gada 1. maija demonstrācija ar sievietēm Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg|Kr. Barona (toreiz Suvorova) un Matīsa ielu stūrī 1919. gada 1. maija demonstrācijas daļa Kr. Barona un Matīsa ielu stūrī.jpg|Kr. Barona (toreiz Suvorova) un Matīsa ielu stūrī 1919. gada 1. maija demonstrācija Matīsa un Kr. Barona ielu stūrī.jpg|Matīsa un Kr. Barona (toreiz Suvorova) ielu stūrī 1919. gada 1. maija demonstrācija Matīsa un Čaka ielu stūrī.jpg|Matīsa un A. Čaka (toreiz Marijas) ielu stūrī </gallery> == Bruņotie spēki == {{Pamatraksts|Padomju Latvijas armija}} [[Attēls:Parade Riga 1.5.1919.jpg|thumb|280px|Padomju Latvijas armijas 1919. gada 1. maija parāde [[Esplanāde (Rīga)|Esplanādē]]]] Latvijas armijas grupa (''Армейская группа войск Латвии'') padomju Rietumu armijas sastāvā tika izveidota 1918. gada 8. decembrī pēc Sarkanās armijas virspavēlniecības 436. (в„— 436/ш) direktīvas. Tajā iekļāva 1. un 3. strēlnieku brigādes un Sevišķās Internacionālās divīzijas daļas. Savukārt pēc 539. (в„— 539/ш) direktīvas 1918. gada 29. decembrī Latvijas armijas grupa tika pakļauta Ziemeļu frontē dislocētajai 7. armijai. Pēc Rīgas ieņemšanas ar Padomju Krievijas Republikas revolucionārās kara padomes lēmumu Latvijas armijas grupa tika pārveidota par Padomju Latvijas armiju (PLA) un pēc virspavēlniecības 606. (в„— 606/ш) direktīvas 1919. gada 5. janvārī tā tika tieši pakļauta virspavēlniecībai. Ar Krievijas Revolucionārās kara padomes 1919. gada 4. janvāra lēmumu izveidoja [[Padomju Latvijas armija|Padomju Latvijas armiju]] divu divīziju sastāvā, kuru līdz martam vadīja tā laika Krievijas bruņoto spēku virspavēlnieks [[Jukums Vācietis]].<ref>Enciklopēdija "Rīga". Rīga, 1988., 49 lpp.</ref> To veidoja [[latviešu strēlnieki|sarkano latviešu strēlnieku]] pulki un citas Sarkanās armijas daļas, taču otro divīziju pilnā sastāvā tā arī neizdevās izveidot. Pēc Igaunijas valdībai pakļauto spēku pretuzbrukuma sākuma ar 771./578. operatīvo direktīvu (в„— 578/оп 771/ш) 1919. gada 6. februārī Padomju Latvijas armija operatīvā ziņā atkal tika pakļauta Ziemeļu frontes vadībai, bet no 1919. gada 12. februāra tika iekļauta atjaunotās Rietumu frontes sastāvā. Šajā laikā PLA Vidzemes grupas rīcībā atradās vairāk kā 10 200 karavīru, bet Kurzemes frontē — 9100.<ref>Šiliņš, Jānis. Padomju Latvija 1918-1919. Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība. Rīga. 2013. {{ISBN|9789934839900}}; 174. lpp.</ref> 1919. gada 25. februārī tika uzsākta plaša mobilizācija visā lielinieku ieņemtajā Latvijas teritorijā. Pēc mobilizācijas pabeigšanas marta beigās — aprīļa sākumā armijas sastāvs bija palielinājies vismaz par 25 000 cilvēku, kas vairs nebija tik dedzīgi revolucionāri, kā sarkanie strēlnieki.<ref>Šiliņš, Jānis. Padomju Latvija 1918-1919. Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība. Rīga. 2013. {{ISBN|9789934839900}}; 156. lpp.</ref> Daudzi no mobilizētajiem vēlāk izmantoja iespējas dezertēt un pāriet Pagaidu valdības spēku pusē. Plaši tika iesaukti mazākumtautību pārstāvji. No vāciešiem izveidoja Lībknehta internacionālo leģionu. Pēc militārām neveiksmēm Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja 1919. gada 1. jūnijā izdeva dekrētu "Par Krievijas, Ukrainas, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas padomju republiku apvienošanu cīņai ar starptautisko imperiālismu". Padomju Latvijas armijas pēdējais pavēlnieks pulkvedis [[Pēteris Slavens]] tika atcelts no amata. Pēc Rīgas zaudēšanas un Padomju Latvijas armijas atkāpšanās uz [[Latgale]]s teritoriju to ar virspavēlnieka 2188. operatīvo direktīvu (в„— 2188/оп) 1919. gada 7. jūnijā likvidēja un pārveidoja par Padomju Krievijas 15. armiju ar štābu Daugavpilī. Pulkvedis Pēteris Slavens pēc [[Bermontiāde]]s kauju sākuma 1919. gada novembrī padevās Latvijas Bruņotajiem spēkiem. === Bruņoto spēku struktūra (1919. gada janvārī-jūnijā) === * Padomju Latvijas armijas 1. strēlnieku divīzija (''1-я стрелковая дивизия'') * Padomju Latvijas armijas 2. strēlnieku divīzija, līdz 1919. gada 12. februārim — "Sevišķā internacionālā divīzija" (''Особая интернациональная дивизия'') * 2. Novgorodas strēlnieku divīzija (''2-я Новгородская стрелковая дивизия'') * Lietuviešu strēlnieku divīzija (''Литовская стрелковая дивизия'') no 1919. gada maija * Alūksnes karaspēka grupa (''Алуксненская группа войск'', arī ''Мариенбургская группа войск'') no 1919. gada maija == Padomju Latvijas valdība == [[Attēls:LSPR valdība 1919.jpg|thumb|280px|right|Padomju Latvijas valdības locekļi pie valdības nama 1919. gada janvārī. No kreisās — [[Jūlijs Daniševskis]], [[Oto Kārkliņš]], [[Dāvids Beika]], [[Pēteris Stučka]], [[Jānis Šilfs]], [[Kārlis Pētersons (revolucionārs)|Kārlis Pētersons]]]] [[Attēls:Rīgas Strādnieku deputātu padome 1919.jpg|thumb|280px|Rīgas Strādnieku deputātu padomes ēka ar Marksa pieminekli]] Padomju Latvijas valdības veidošanu Latvijas sociāldemokrātijas (LSD) centrālkomiteja uzsāka Maskavā pēc [[Josifs Staļins|Staļina]] priekšlikuma partijas Krievijas biroja ārkārtas sēdē 1918. gada 23. novembrī, jo "būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību tādēļ, ka to dara mūsu pretinieki un lai viņu iespaids tādā ziņā mazinātos". Ārkārtas sēdes laikā tika izveidots Latvijas revolucionārās Pagaidu valdības sastāvs, kurā ietilpa [[Pēteris Stučka]], [[Fricis Roziņš]], [[Oto Kārkliņš]], [[Jūlijs Daniševskis]], [[Jānis Lencmanis]], [[Rūdolfs Endrups]], [[Jānis Krūmiņš (Pilāts)]], [[Roberts Bauze]], [[Dāvids Beika]], [[Jānis Šilfs (Jaunzems)]], [[Kārlis Krastiņš (Viktors)]], [[Kārlis Pečaks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/31-42-VESTURE-Salda-Latvijas.pdf |title=Vitālijs Šalda. Mums būs tomēr nepieciešams simulēt Latvijas patstāvību. |access-date={{dat|2011|01|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210831061019/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/31-42-VESTURE-Salda-Latvijas.pdf }}</ref> 1919. gada 13.—15. janvārī Rīgā notika 1. Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku padomju apvienotais kongress, kas pasludināja Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas izveidošanu, proletariāta diktatūras nodibināšanu, un ievēlēja Latvijas Centrālo izpildkomiteju (LCIK) ar 60 locekļiem un 20 kandidātiem. LCIK izraudzījās 11 Padomju Latvijas valdības jeb Komisāru padomes locekļus: * Priekšsēdētājs — [[Pēteris Stučka]], * Priekšsēdētāja biedri — [[Jūlijs Daniševskis]], [[Jānis Lencmanis]], [[Oto Kārkliņš]], * Iekšlietu tautas komisārs — [[Jānis Lencmanis]], * Tieslietu komisārs — Pēteris Stučka, [[Frīdrihs Linde]] * Kara komisārs — [[Kārlis Pētersons (revolucionārs)|Kārlis Pētersons]], * Zemkopības komisārs — [[Fricis Roziņš]], * Finanšu (pārtikas) komisārs —[[Rūdolfs Endrups]], * Rūpniecības komisārs — [[Dāvids Beika]] (vietnieks Kārlis Pečaks), * Valdības sekretārs — [[Jānis Šilfs]] (Jaunzems), * Būvju un sabiedrisko darbu komisārs — [[Eduards Zandreiters]]. Par LSPR Jūrlietu pārvaldes priekšnieku 1919. gada aprīlī iecēla Baltijas kara flotes revolucionārās kara padomes locekli [[Kārlis Ziediņš|Kārli Ziediņu]]. [[Jānis Bērziņš (diplomāts)|Jānis Bērziņš]] (Ziemelis) bija Izglītības komisārs,<ref>{{LPE|1|765}}</ref> bet [[Augusts Sukuts (revolucionārs)|Augusts Sukuts]] bija valsts kontroles komisārs.<ref>{{LPE|19|343}}</ref> Visi valdības locekļi ietilpa arī LCIK prezidijā un LSD (vēlāk — Latvijas Komunistiskās partijas) centrālkomitejā. Rezultātā politiskā vara Padomju Latvijā tika koncentrēta šaura cilvēku loka rokās. Astoņus ar ekonomiku saistītos komisariātus apvienoja Tautas saimniecības padomē, bet kara, iekšlietu un tieslietu komisariātus apvienoja Revolucionārās cīņas padomē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305034592{{!}}article:DIVL1994{{!}}page:312{{!}}issueType:B |title=Latvijas vēsture, 1914-1940 |access-date={{dat|2017|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305034592{{!}}article:DIVL1994{{!}}page:312{{!}}issueType:B }}</ref> LSPR valdībā nebija neviena minoritāšu pārstāvja, tomēr pēc valdības 1919. gada 8. marta dekrēta iekšējā darīšanu valoda kā centrālajās, tā arī vietējās iestādēs bija [[latviešu valoda|latviešu]], [[latgaļu valoda|latgaliešu]] vai [[krievu valoda]], bet bija jāpieņem arī vāciski, ebrejiski, lietuviski un igauniski rakstīti iesniegumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.liis.lv/latval/valoda/v9-3.htm |title=Latvijas Padomju Valdības dekrēts par oficiālajos rakstos lietojamām valodām |access-date={{dat|2010|12|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110608182835/http://www.liis.lv/latval/valoda/v9-3.htm |archivedate={{dat|2011|06|08||bez}} }}</ref> == Valdības darbība == [[Attēls:Demonstrācija Grīziņkalnā 1919. gada 1. maijā.jpg|thumb|280px|Komunistu partijas 1919. gada 1. maija demonstrācija [[Grīziņkalns (parks)|Grīziņkalna parkā]]]] [[Attēls:Holiday decorations to May 1. 1919. Riga (1).jpg|thumb|280px|1. maija militārā parāde]] Jau 3. janvārī "revolucionārajam proletariātam" izsniedza ieročus, sākās pilsētā palikušo Pagaidu valdības atbalstītāju aresti, slēdza lielāko daļu laikrakstu. LSPR valdība mēģināja radīt perfektu [[Latvijas Komunistiskā partija|lielinieku partijas]] diktatūru. Savos pirmajos manifestos Stučka pieteica sociālisma un komunisma celtniecības sākšanu. “Mēs tūliņ uzņemam ceļu uz sociālismu”. Balstoties uz Marksu, viņš paredzēja ilgstošu proletariāta diktatūras posmu, pēc kura iestāsies sociālisms. Stučka plānoja Daugavas HES celšanu, kūdras izmantošanu elektroenerģijas ieguvei. Padomju vara bez atlīdzības nacionalizēja visas muižu zemes ar inventāru un nodeva tās bezzemnieku padomju rīcībā. Baznīcu atdalīja no valsts. Sekojot Ļeņina politikai Krievijā, Stučka uzņēma kursu uz [[Kara komunisms|kara komunisma]] ieviešanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}page:92{{!}}issueType:B |title=1919. gads Latvijā |access-date={{dat|2017|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}page:92{{!}}issueType:B }}</ref> Pilsētās bez darba bija tūkstošiem strādnieku. Rīgas iedzīvotāju skaits bija krities no 507 tūkstošiem 1913. gadā uz 212 tūkstošiem 1919. gadā. Ražošanas un produktu aprites kontrolei izveidoja Tautas saimniecības padomi. Pustukšajās fabrikās izveidojās strādnieku padomes, kas mēģināja atsākt ražošanu, galvenokārt nodarbojoties ar izpostīto ēku un iekārtu atjaunošanu. Uz Iekškrieviju sūtīja delegātus, lai mēģinātu atgūt 1915. gadā evakuētās iekārtas. Ražošanas atjaunošanu traucēja arī “buržuāzisko” speciālistu trūkums. No 305 ražošanas uzņēmumiem Rīgā strādāja tikai 62. Dzelzceļa līnijās veica sliežu maiņu no vācu platuma uz krievu platumu. No 245 lokomotīvēm darbojās 91.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}page:101{{!}}issueType:B |title=1919. gads Latvijā |access-date={{dat|2017|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}page:101{{!}}issueType:B }}</ref> Karadarbības dēļ 30-45% lauku bija neapstrādāti. Galveno uzmanību pievērsa lauksaimniecības inventāra atjaunošanai, lai varētu veikt pavasara sēju. Stučkas valdība atcēla visus iepriekšējo valdību likumus un 1919. gada 8. janvārī pasludināja, ka Latvijā darbojas visi Padomju Krievijas valdības izdotie dekrēti. Tika paziņots, kā tā kā Padomju Latvijas valdība ir strādnieku šķiras valdība, vēlēšanās var piedalīties tikai strādnieki. 15. janvārī pieņēma LSPR Satversmi, kas kopēja Padomju Krievijas konstitūcijas pamatnoteikumus, izveidoja padomju pārvaldes modeli valstī un apstiprināja valsts simbolus.<ref name="Dokumenti stāsta">{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}page:137{{!}}issueType:B |title=Dokumenti stāsta |access-date={{dat|2017|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}page:137{{!}}issueType:B }}</ref> 1919. gada 31. janvārī pieņēma dekrētu "Par vienlaicīgo ārkārtējo nodokli no Latvijas mantīgo šķiras" un visām personām un iestādēm bija jāiesniedz paziņojumi par saviem ienākumiem. 1919. gada 18. februārī izdeva dekrētu par banku nacionalizāciju un visi noguldījumi, kas pārsniedza 10 tūkstošus rubļu, tika konfiscēti. Bez atlīdzības nacionalizēja visus īpašumus un uzņēmumus virs 10 000 rubļu vērtības. Mazāku uzņēmumu īpašniekiem izmaksāja niecīgas kompensācijas. Iedzīvotājiem izsniedza darba grāmatiņas, kas ļāva viņiem saņemt pārtikas kartītes un pārvietoties. Pēc oficiālajiem Statistikas pārvaldes datiem Rīgā bada un sērgu dēļ nomira 8590 iedzīvotāji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/1919.htm |title=Anita Bormane. Sarkanie Rīgā. Latvijas Avīze, 2004. gada 2. janvāris |access-date={{dat|2010|12|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101109023958/http://vip.latnet.lv/lpra/1919.htm |archivedate={{dat|2010|11|09||bez}} }}</ref> Šim skaitlim jāpievieno arī pārējā padomju teritorijā mirušie. 13. februārī Padomju Latvijas pārtikas rezerves bija izsīkušas. Trūkstot pārtikai, kareivji veica zemnieku noliktavu pārmeklēšanas, Rīgā sākās bads. Pārtikas komisāru Eihi nosūtīja uz Ukrainu iepirkt graudus. Aprīļa sākumā izveidoja Apgādības padomi, izveidojot apriņķu pārtikas sagādes komitejas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:64{{!}}issueType:B |title=1919. gads Latvijā. 1969 |access-date={{dat|2017|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308054606{{!}}article:DIVL34{{!}}page:64{{!}}issueType:B }}</ref> Pārtikas trūkums noteica arī stingru valdības kontroli pār pārtiku. Ieviesa valsts monopolus labībai, miltiem, putraimiem, kartupeļiem, cukuram, sālim, alkoholam. Pārējiem produktiem noteica valsts regulētas cenas. Pārtikas tirdzniecībā un izdalē ieteica ņemt vērā iedzīvotāju šķiru, “buržujiem” piešķirot mazākas normas. Pārtikas situācijai pasliktinoties, 3. aprīlī valsts monopolam nepakļauto pārtiku atļāva tirgot par tirgus cenām. Latviešu vairākumam ļoti svarīgā agrārā jautājuma risināšanai Stučkas valdība piedāvāja muižnieku zemes konfiskāciju un muižnieku kā [[šķira]]s iznīcināšanu, tomēr tā konfiscēto muižu zemi nenodeva zemniekiem. Nav skaidrs, vai nacionalizētās zemes bija paredzēts sadalīt zemnieku sīksaimniecībās, vai veidot komūnas. Par 111 [[hektārs|hektāriem]] lielākos zemes īpašumos ierīkoja [[padomju saimniecība]]s. Pārējās saimniecības tikai uz vienu gadu izīrēja to bijušajiem īpašniekiem vai īrniekiem. Šis agrārais jautājums sākotnēji radīja apmierinātību, bet pēc tam vilšanos. Patērētāju biedrības tika pārveidotas par sava veida pašvaldību tirdzniecības institūcijām, kurām jāapgādā iedzīvotājus ar patēriņa precēm (pēc LSPR krišanas no 75 biedrībam, kas darbojās pirms kara, bija palikušas vairs tikai 12). Centrālā savienība “Konzums” un [[Latviešu patērētāju biedrību savienība]] tika apvienotas jaunā savienībā — "Proletāriskās kooperācijas savienībā". Veica visu kredītiestāžu nacionalizāciju, ko paredzēja valdības dekrēts Nr.3. Kreditēšanas operācijas tika pasludinātas par valsts monopolu, visas privātās kredītiestādes tika pievienotas jaundibinātajai Tautas bankai (izveidota ar valdības dekrētu Nr.6.). Banku likvidācijas kārtību noteica tautas finanšu komisārs, par primāro pasludinot sīko noguldītāju un darbaļaužu intereses. Noguldījumi, kas pārsniedza 10 000 rubļu, tika konfiscēti (saglabājot noguldītāja rīcībā tikai šo neaizskaramo pamatsummu). Noguldītāji, kuru noguldījumu kopsumma nepārsniedza 10 tūkstošus rubļu, varēja katru mēnesi izņemt 400 rubļu savas eksistences nodrošināšanai. Noguldījumi, kas veikti pēc 1919. gada 7. janvāra, nekādiem ierobežojumiem netika pakļauti. Visas kredītiestādes [[lielinieki]] pārņemt nepaspēja, bet nacionalizēto iestāžu vērtspapīrus, ieķīlātās obligācijas un citus aktīvus aizveda uz [[KPFSR|padomju Krieviju]]. No 1. līdz 6. martam Rīgā notika Komunistiskās partijas 6. kongress. Tajā izveidoja komjaunatni. Komunistu skaits 1917. gadā bija 300, 1918. gadā 900, bet Stučkas varas laikā tas strauji pieauga līdz 8000.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305034592{{!}}article:DIVL1994{{!}}page:315{{!}}issueType:B |title=Latvijas vēsture, 1914-1940 |access-date={{dat|2017|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305034592{{!}}article:DIVL1994{{!}}page:315{{!}}issueType:B }}</ref> === Sarkanais terors === [[Attēls:Padomju Latvijas čekisti 1919.jpg|thumb|250px|Padomju Latvijas čekisti (1919)]] [[Attēls:Stukmaņu koncentrācijas nometne.jpg|thumb|250px|Ēkas, kurās atradās Stukmaņu koncentrācijas nometne]] [[Attēls:Gedenket an eure Lehrer monument (Riga).jpg|thumb|160px|Centrālcietumā un citur nogalināto mācītāju piemineklis Rīgas Lielajos kapos]] Neatņemama Pētera Stučkas priekšstatu daļa par komunismu bija revolucionārais [[Terors (politika)|terors]]: pirmo tribunālu izveidoja jau 1918. gada 18. decembrī [[Gulbene|Vecgulbenē]]. Latvijā “[[čeka]]s” vietā izveidoja Politisko nodaļu ar politiskajām apakšnodaļām katrā apriņķī, kas pakļāvās Iekšlietu komisariātam. Jaunās republikas konstitūcija izveidoja proletariāta diktatūru, buržuāzijai, kā šķirai pat atņemot vēlēšanas tiesības. 1919. gada 30. janvārī Stučkas valdība izdeva pavēli par revolucionāro tribunālu izveidi, kuros tiesu sprieda trīs cilvēki. Gulbenē nošāva vairākus simtus cilvēku. Rīgā nošaušanas veica Biķernieku mežā. Rīgā nošāva vismaz 1549 un pārējā Latvijā 2083 cilvēkus, kopā 3632. Kopējo nošauto skaitu lēš tuvu 5000. 19. februārī LSPR valdība apstiprināja Iekšlietu komisāra [[Jānis Lencmanis|Jāņa Lencmaņa]] iesniegto projektu par koncentrācijas nometnēm, kurā bija plānots izveidot trīs nometnes [[Svētes muiža|Svētē]], [[Kalnamuiža|Kalna muižā]] un [[Pļaviņas|Stukmaņu]] stikla fabrikā. Paguva izveidot vienīgi Stukmaņu koncentrācijas nometni (tautā sauktu par "zvēru dārzu"), kurā jau 6. martā Stukmaņu nometnē ievietoja pirmos 50 ieslodzītos. Nedēļas laikā ieslodzīto skaits pieauga līdz 800, pēc tam vēl divtik. Aprīļa sākumā nometne bija pārpildīta. Jaunu ieslodzīto uzņemšanu nācās pārtraukt, jo steigā būvētajā “zvēru dārzā” sāka plosīties gripas un tīfa epidēmijas. 1919. gada marta beigās uz nometnēm [[Zaķusala|Zaķusalā]] un [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]] pārvietoja vairākus tūkstošus Rīgas centra iedzīvotāju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-un-kapec-jazina-par-lielinieku-zveru-darziem-koncentracijas-nometnem-latvija-1919-gada.a309243/ Kas un kāpēc jāzina par lielinieku «zvēru dārziem» — koncentrācijas nometnēm Latvijā 1919. gadā] Jānis Šiliņš, lsm.lv 2019. gada 13. februārī</ref> Tika izveidotas arī mazākas koncentrācijas nometnes Gulbenē un netālu no [[Valmiera]]s Neilanda mācītājmuižā. Pēc 1919. gada 20. februāra, kad [[Kristīgā baznīca|baznīca]] tika atdalīta no valsts, īpašs terors tika vērsts pret mācītājiem. 1919. gada 25. aprīlī Stučkas valdība izdeva rīkojumu par vācbaltiešu izraidīšanu uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Zaķusalā izveidoja koncentrācijas nometni vāciešiem, mācītājiem un turīgo šķiru pārstāvjiem. No vācu iedzīvotāju vidus ņēma ķīlniekus. Izveidoja vairākas koncentrācijas nometnes buržuāzijai un vāciešiem, no kurām, padomju varai krītot, atbrīvoja 18 000 ieslodzīto.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305034592{{!}}article:DIVL1994{{!}}page:316{{!}}issueType:B |title=Latvijas vēsture, 1914-1940 |access-date={{dat|2017|11|22||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305034592{{!}}article:DIVL1994{{!}}page:316{{!}}issueType:B }}</ref> Stukmaņu nometnes 127 ieslodzītos kā ķīlniekus 1919. gada 30. maijā ar vilcienu pārveda uz Rēzekni un tālāk uz Krieviju. 1919. gada 22. maijā Rīgas Centrālcietuma pagalmā nošāva 32 ieslodzītos, viņu vidū bija arī jaunā dziedātāja [[Mariona fon Klota]]. Zināms, ka lielinieku valdīšanas un brīvības cīņu laikā Latvijā un Igaunijā gāja bojā 40 luterāņu mācītāji:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/events/Komunistu-noziegumi-begosie-Krievijas-lielinieki-Rigas-Centralcietuma-bez-tiesas-noslepkavo-32-Latvijas-iedzivotajus |title=Komunistu noziegumi: bēgošie Krievijas lielinieki Rīgas Centrālcietumā bez tiesas noslepkavo 32 Latvijas iedzīvotājus |access-date={{dat|2024|03|22||bez}} |archive-date={{dat|2024|03|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240322134304/https://timenote.info/lv/events/Komunistu-noziegumi-begosie-Krievijas-lielinieki-Rigas-Centralcietuma-bez-tiesas-noslepkavo-32-Latvijas-iedzivotajus}}</ref> {{columns |width=200px |col1= * 1. [[Hermanis Bergengrūens]] * 2. [[Erhards Deblers]] * 3. [[Augusts Ekhardts]] * 4. [[Teodors Hofmanis]] * 5. [[Eberhards Savarijs]] * 6. [[Eižens Šeiermanis]] * 7. [[Teodors Taube]] * 8. [[Ernests Fromholds-Treijs]] * 9. [[Heinrihs Leonhards Ādolfijs]] * 10. [[Eižens Bergs]] |col2= * 11. [[Aleksandrs Bernevics]] * 12. [[Ansis Bīlenšteins]] * 13. [[Heinrihs Bose]] * 14. [[Vilhelms Gilberts]] * 15. [[Vilhelms Grīners]] * 16. [[Traugots Hāns]] (nogalināts Tartu) * 17. [[Edgars Hasmanis]] * 18. [[Karls Imanuels Filips Hese]] (nogalināts pie Jehvi) * 19. [[Ādams Jende]] * 20. [[Ksavers Marnics]] |col3= * 21. [[Kārlis Moltrehts]] * 22. [[Valters Paukers]] (nogalināts Rakverē) * 23. [[Arnolds fon Rutkovskis]] * 24. [[Teodors Augusts Šeinpflugs]] * 25. [[Kārlis Šlavs]] * 26. [[Morics Vilhelms Pauls Švarcs]] (nogalināts Tartu) * 27. [[Kristaps Strautmanis]] * 28. [[Pauls Fromholds-Treijs]] * 29. [[Ludvigs Jānis Čiško]] * 30. [[Konstantīns Ūders]] |col4= * 31. [[Rihards Aleksandrs Georgs Vīners]] (nogalināts Pleskavā) * 32. [[Pauls Vahtsmuts]] * 33. [[Oskars Biders]] * 34. [[Gustavs Klēmanis]] * 35. [[Eduards Pauls Benedikts Frēze]] * 36. [[Alfrēds Geists]] * 37. [[Ervins Gross]] (miris Veļikijlukos) * 38. [[Vilhelms Kaspars]] * 39. [[Pēteris Rozenbergs]] * 40. [[Artūrs Valters]] }} === Nauda === Līdztekus [[Krievijas Impērija]]s [[rubļi]]em kā norēķinu līdzeklis Latvijas SPR kalpoja [[Rīgas strādnieku deputātu padome]]s maiņas zīmes: <gallery> Рубль Латвийской ССР 1919 реверс.jpg|1 rublis Latvian ruble 1919.jpg|1 rublis Trīs rubļi (1919).jpg|3 rubļi Pieci rubļi 1919.jpg|5 rubļi 5 Рубль Латвийской ССР 1919 реверс.jpg|5 rubļi 10 Рубль Латвийской ССР 1919 реверс.jpg|10 rubļi 10 Рубль Латвийской ССР 1919 аверс.jpg|10 rubļi </gallery> == Likvidācija == [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā Padomju Latvijas valdība atkāpās uz Padomju Krieviju, kur 1920. gada 13. janvārī [[Veļikije Luki|Veļikije Lukos]] tika likvidēta un publicēja paziņojumu par savas darbības izbeigšanu:<ref name="Dokumenti stāsta"/> {{citāts|Iz [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] rokām ar apvienotās Latvijas Strādnieku, bezzemnieku un strēlnieku deputātu kongresa apstiprinājumu Latvijas Padomju valdība gadu atpakaļ saņēma savu varu. Viņa apvienoja Latvijā Vidzemi, Kurzemi un Latgali un nodibināja apvienotajā Latvijā proletariāta diktatūru kā pārejas pakāpi uz Latvijas darba tautas galīgu atbrīvošanu komunismā. Viņa sadragāja muižniecības politisko un saimniecisko varu, bez maksas atņemdama viņas muižas un uz mūžīgiem laikiem izraidīdama iz Latvijas robežām muižniecības cilšu piederīgos. Viņa salauza kapitālisma varu, nacionalizēdama darba tautas vadībā Latvijas rūpniecības uzņēmumus un kapitālistu šķiras pārējās bagātības. Visgrūtākajos pilsoņu kara apstākļos Latvijas Padomju valdība ķērās pie Latvijas saimnieciskās jaunuzcelšanas. Un lai Latvijas darba tauta pati spriež, cik tāli viņa Padomju Latvijā šo darbu veikusi! Bet militārs pārspēks, kuru Latvijas pārdevīgā buržuāzija un nodevīgā sociāldemokrātija (mazinieki) vienā un tai pašā laikā aicināja no Vācijas un Antantes, izspieda mūs iz Latvijas sirds, un tagad jau vairāk kā pusgadu Padomju valdība sašaurinātā veidā un sastāvā turpina savu darbību tikai pārpalikušajās Latvijas daļiņās. Bet laiks iet uz priekšu. Komunistiskā partija Latvijas centrā (Kurzemē un Vidzemē), gan apakšzemes, no jauna izaugusi lielumā, un viņas rokās patlaban pāriet visas Latvijas darba tautas politiskās dzīves vadība. Kā zināms, Latvijas Padomju valdība bija Komunistiskās partijas kā apzinīgā proletariāta partijas valdība un reizē Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja. Tātad no kongresa vēlētā Centrālā Komiteja nodod savus mandātus Latvijas Komunistiskās partijas konferences rokās, kura izvēl jaunu apakšzemes Centrālo Komiteju. Uz šo jauno Centrālo Komiteju pāriet Latvijas proletariāta politiskā vadība. Tādēļ reizē ar to arī Latvijas Padomju valdība noliek Latvijas Komunistiskās partijas rokās to varu, ko viņa saņēmusi vispirms no Komunistiskās partijas CK ar 13. janvāra Latvijas Padomju kongresa un Latvijas Komunistiskās partijas VI kongresa apstiprinājumu. Latvijas Padomju valdība nodod ar šo jaunajai Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejai savas varas funkcijas pilnā mērā līdz jaunam Latvijas Komunistiskās partijas un līdz nākamajam Latvijas Padomju kongresam. Līdz tam laikam Komunistiskās partijas Centrālkomiteja ir vienīgā suverēnā vara Latvijā uz ciešiem revolūcijas likuma pamatiem. Lai dzīvo Latvijas Komunistiskā partija! Lai dzīvo proletāriskā revolūcija Latvijā un visā pasaulē! Lai dzīvo jauna Padomju Latvija! Lai dzīvo Komunistiskā Internacionāle!|Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas valdības priekšsēdētājs: [[Pēteris Stučka|P. Stučka]],<br />Priekšsēdētāja biedri: [[Jūlijs Daniševskis|J. Daniševskis]], [[Jānis Lencmanis|J. Lencmans]],<br />Sekretārs: K. Kauliņš}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Literatūra == * Šiliņš, Jānis. Padomju Latvija 1918-1919. Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība. Rīga. 2013. {{ISBN|9789934839900}} == Skatīt arī == * [[Somijas Sociālistiskā Strādnieku Republika]] * [[Igaunijas darba komūna]] * [[Lietuvas Padomju Republika]] * [[Lietuvas—Baltkrievijas PSR]] == Ārējās saites == * [https://www.historia.lv/biblioteka/skirklis/latvijas-socialistiska-padomju-republika-1918-1919 Dokumentu krājums, Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (1918—1919)] * [https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4674/20632-Janis_Silins_2011.pdf?sequence=1 Padomju Latvijas militārā un politiskā attīstība] * [https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2009_files/3numurs/J_Silins_Rigas_cietumi_LVIZ_2009_3.pdf Rīgas cietumi un lielinieku terors, 1919. gada janvāris-maijs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210831061022/https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2009_files/3numurs/J_Silins_Rigas_cietumi_LVIZ_2009_3.pdf |date={{dat|2021|08|31||bez}} }} * [http://www.lza.lv/LZA_VestisA/71_1/3_Paulis_Gavars.pdf Padomju Latvijas represīvo iestāžu darbinieku konflikts Nītaurē 1919. gadā]{{Novecojusi saite}} * [http://www.lza.lv/LZA_VestisA/65_5-6/20-35%20Paulis%20Gavars.pdf Lielinieku varas laika bads Latvijā 1919. gadā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120217091305/http://www.lza.lv/LZA_VestisA/65_5-6/20-35%20Paulis%20Gavars.pdf |date={{dat|2012|02|17||bez}} }} * [http://www.la.lv/komunistiskaki-par-pasiem-komunistiem/ “Tabu tēma” vēsturē — 1919. gada padomju Latvija. Saruna ar Jāni Šiliņu] [[Kategorija:Latvijas SPR| ]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]] diovtpcuxbxw20712p44lkass4yra7c 0 39040 4548507 4335660 2026-11-12T06:31:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548507 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste |native = Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |image = [[Attēls:Biron Rezidenz.jpg|300px]] |latin_name = |motto = ''Proventus pro patria''<ref name="likumi.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://likumi.lv/doc.php?id=262840 |title=Par Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumiem |access-date={{dat|2015|12|28||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190608014621/https://likumi.lv/doc.php?id=262840 }}</ref> |mottolv = Izaugsme Tēvijai<ref name="likumi.lv" /> |tagline = |established = [[1938]]. gada 23. decembrī |vision = |type = Valsts universitāte |calendar = |endowment = |rector = [[Irina Arhipova]] |faculty = |academic_staff = |administrative_staff = |students = 3756 (2023)<ref name="Pārskats 2023">[https://www.lbtu.lv/sites/default/files/2024-06/2023_LBTU-publiskais-parskats.pdf publiskais pārskats 2023] [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte]]</ref> |undergrad = |postgrad = |doctoral = 104 (2023)<ref name="Pārskats 2023"/> |divinity = |residents = |other = |profess = |alumni = |location = [[Lielā iela (Jelgava)|Lielā iela 2]], LV 3001<br /> {{vieta|Latvija|Jelgava}} |country = |address = |former_names = Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija (1936—1944)<br />Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (1944—1990)<br />Latvijas Lauksaimniecības universitāte (1990—2022) |sports = |colors = |colours = {{color box|green}} [[zaļā krāsa|zaļā]]<ref>[https://www.lbtu.lv/lv/simbolika LBTU Simbolika]</ref> |nickname = |mascot = |fightsong = |athletics = |affiliations = |nobel_laureates = |website = [https://www.lbtu.lv www.lbtu.lv] |logo = LBTU logo.png |publictransit = |footnotes = }} '''Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte''' ('''LBTU''') ir [[biozinātnes|biozinātņu]] un [[tehnoloģija|tehnoloģiju]] universitāte, kas īsteno pētniecību un studiju programmas biozinātnēs, [[inženierzinātne|inženierzinātnēs]] un [[sociālās zinātnes|sociālajās zinātnēs]]. Tās administrācija un daļa fakultāšu izvietotas [[Jelgavas pils|Jelgavas pilī]] [[Lielā iela (Jelgava)|Lielajā ielā 2]], bet pārējās fakultātes — citviet [[Jelgava|Jelgavā]]. Proporcionāli lielā universitātes studentu skaita dēļ Jelgavu dažkārt dēvē par Latvijas studentu galvaspilsētu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas studentu galvaspilsētā jaunības trauksme tverama arī vasarā |date= 2016. gada 31. jūlijs |publisher= skaties.lv |url= https://skaties.lv/izklaide/celotprieks/latvijas-studentu-galvaspilseta-jaunibas-trauksme-tverama-ari-vasara/ |accessdate= 2016. gada 21. augustā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20160802040223/http://skaties.lv/izklaide/celotprieks/latvijas-studentu-galvaspilseta-jaunibas-trauksme-tverama-ari-vasara/ |archivedate= {{dat|2016|08|02||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Jelgavā rīkos ekskursiju, kurā varēs iepazīties ar studentu dzīvi |date= 2016. gada 31. jūlijs |publisher= [[Kasjauns]] |url= http://jauns.lv/raksts/zinas/19259-jelgava-rikos-ekskursiju-kura-vares-iepazities-ar-studentu-dzivi |accessdate= 2016. gada 21. augustā |archive-date= 2019. gada 8. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20190608060910/https://jauns.lv/raksts/zinas/19259-jelgava-rikos-ekskursiju-kura-vares-iepazities-ar-studentu-dzivi }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Studentu dzīve Jelgavā – aicina uz tematisko ekskursiju |date= 2016. gada 31. jūlijs |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/turismagids/latvija/studentu-dzive-jelgava-aicina-uz-tematisko-ekskursiju.d?id=47739061 |accessdate= 2016. gada 21. augustā}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesori un studenti Aulā 1939.jpg|thumb|left|200px|Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesori un studenti JLA Aulā (1939)]] Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes vēsture sākās ar [[1863]]. gadā [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskajā institūtā]] izveidoto Lauksaimniecības departamentu, kuru [[1919]]. gadā pārveidoja par [[Latvijas Universitāte]]s Lauksaimniecības fakultāti. 1936. gada 26. jūlijā [[Ministru Kabinets]] pieņēma lēmumu [[Latvijas Universitāte]]s Lauksaimniecības fakultāti pārcelt uz īpaši šim mērķim atjaunoto [[Jelgavas pils|Jelgavas pili,]] ko K. Ulmanis bija nodēvējis par Viestura piemiņas pili. 1939. gadā izveidoja neatkarīgu augstākās izglītības iestādi — '''Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju''' ('''JLA''').<ref>{{Publikācijas atsauce |last1= |first1= |last2= |first2= |year= |title=Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversme |journal=Valdības vēstnesis |publisher= |volume= |issue=Nr. 292 (23.12.1938) |pages=1.—3. lpp |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp |13=issue:/p_001_wawe1938n292 |14=article:DIVL18 |15=issueType:P |doi= |access-date=14.03.2020 |archive-date=15.05.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp |accessdate=14.03.2020 |archivedate=15.05.2019 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp }}</ref> Kad [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|Otrā pasaules kara]] [[Kauja par Jelgavu (1944)|kaujā par Jelgavu]] 1944. jūlijā [[Jelgavas pils]] nodega, augstskola uz laiku pārtrauca pastāvēt, tomēr drīz to atjaunoja [[Rīga|Rīgā]] kā '''Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju''' ('''LLA'''). 1956. gadā [[LPSR Ministru Padome]] pieņēma lēmumu pārcelt akadēmiju atpakaļ uz Jelgavu, uzsākot Jelgavas pils atjaunošanas darbus. 1990. gadā akadēmija tika pārdēvēta par '''Latvijas Lauksaimniecības universitāti'''.<ref>[http://www.llu.lv/vesture-un-personibas LLU vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130714002131/http://www.llu.lv/vesture-un-personibas |date={{dat|2013|07|14||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> 2018. gada 6. martā universitāte nomainīja savu starptautisko nosaukumu no ''Latvia University of Agriculture'' uz ''Latvia University of Life Sciences and Technologies''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author= Jana Bahmane |title= LLU maina starptautisko nosaukumu |date= 2018. gada 5. marts |publisher= [[Jelgavas Vēstnesis]] |url= https://www.jelgavasvestnesis.lv/izglitiba/llu-maina-starptautisko-nosaukumu |accessdate= 2018. gada 13. augustā |archiveurl= https://web.archive.org/web/20180819225542/http://jelgavasvestnesis.lv/izglitiba/llu-maina-starptautisko-nosaukumu |archivedate= 2018. gada 19. Augustsss }}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |author= Ilze Kuzmina |title= Ārzemnieku acīs LLU vairs nebūs lauksaimnieku augstskola |date= 2018. gada 6. marts |publisher= [[Latvijas Avīze]] |url= http://www.la.lv/arzemnieku-acis-llu-vairs-nebus-lauksaimnieku-augstskolau |accessdate= 2018. gada 13. augustā |archive-url= https://web.archive.org/web/20250928045147/https://www.la.lv/arzemnieku-acis-llu-vairs-nebus-lauksaimnieku-augstskolau |archive-date= 2025. gada 28. Septembris }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Latvijas Lauksaimniecības universitāte maina savu starptautisko nosaukumu |date= 2018. gada 6. marts |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvijas-lauksaimniecibas-universitate-maina-savu-starptautisko-nosaukumu.d?id=49812197 |accessdate= 2018. gada 13. augustā}}</ref> 2022. gada 18. maijā, LLU Konvents paziņoja par lēmumu pārdēvēt LLU par '''Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti''', nosaukumu sākot lietot no 1. septembra.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=LLU pārdēvēs par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti |date=2022. gada 18. maijā |publisher=[[Lsm.lv]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/llu-pardeves-par-latvijas-biozinatnu-un-tehnologiju-universitati.a457375/ |accessdate=2022. gada 26. maijā}}</ref> == Himna == Universitātes himna ir komponista [[Jēkabs Mediņš|Jēkaba Mediņa]] 1940. gada 9. janvārī kā veltījums Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijai sacerētā dziesma „Mēs mīlam tevi, zeme dārgā, svētā”, kuras vārdi ņemti no [[Vilis Plūdonis|Viļa Plūdoņa]] dzejoļa „Tēvzemei”. Dāvinājumu universitāte saņēma 1940. gada 17. aprīlī, īsi pirms [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]], taču atskaņojumu tā arī nepiedzīvoja, un vairāk nekā 70 gadus tika uzskatīta par pazudušu. 2012. gadā Mediņu dzimtas materiālos Jēkaba Mediņa dziesmas nošu un vārdu [[rokraksts|rokrakstu]] atrada universitātes vīru kora „Ozols” tenors Modris Ziemelis, un neilgi pēc tam himna piedzīvoja savu pirmatskaņojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Pirmo reizi atskaņo 1940.gadā tapušo LLU himnu |date= 2012. gada 19. oktobris |publisher= [[Zemgales Ziņas]] |url= http://www.zz.lv/kultura-un-izklaide/citas-zinas/pirmo-reizi-atskano-1940-gada-tapuso-llu-himnu-2340 |accessdate= 2016. gada 21. augustā. |archive-date= 2019. gada 8. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20190608044540/http://www.zz.lv/kultura-un-izklaide/citas-zinas/pirmo-reizi-atskano-1940-gada-tapuso-llu-himnu-2340 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title= LLU atrod himnu, ko 1940. gadā universitātei veltīja komponists Jēkabs Mediņš |date= 2012. gada 19. oktobris |publisher= [[Jelgavas Vēstnesis]] |url= http://www.jelgavasvestnesis.lv/pilseta/llu-atrod-himnu-ko-1940-gada-universitatei-veltija-komponists-jekabs-medins |accessdate= 2016. gada 21. augustā. |archive-date= 2019. gada 8. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20190608061925/https://www.jelgavasvestnesis.lv/pilseta/llu-atrod-himnu-ko-1940-gada-universitatei-veltija-komponists-jekabs-medins }}</ref> == Fakultātes == '''LBTU sastāvā ir 5 fakultātes:''' '''[[LBTU Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāte|Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāte]];''' * Lauksaimniecības virziens **Studiju programmas: ***Profesionālā bakalaura studiju programma "Lauksaimniecība" (latviešu valodā); ***Akadēmiskā bakalaura studiju programma "Ilgtspējīga lauksaimniecība" (angļu valodā); * Pārtikas virziens ** Studiju programmas: *** Akadēmiskā bakalaura studiju programma "Pārtikas kvalitāte un inovācijas"; *** Profesionālā bakalaura studiju programma "Ēdināšanas un viesnīcu vadība"; *** Pirmā cikla (2. līmeņa) profesionālā studiju programma "Pārtikas produktu tehnoloģija"; '''[[LBTU Veterinārmedicīnas fakultāte|Veterinārmedicīnas fakultāte]];''' *Studiju programmas: ** Veterinārmedicīna; '''[[LBTU Meža un vides zinātņu fakultāte|Meža un vides zinātņu fakultāte]];''' * Studiju programmas: ** Ainavu arhitektūra un plānošana; ** Būvniecība; ** Būvniecība (īsā cikla); ** Ģeoinformātika un tālizpēte; ** Kokapstrāde; ** Mežinženieris; ** Mežzinātne; ** Vide un ūdensaimniecība; ** Zemes ierīcība un mērniecība; '''[[LBTU Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte|Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte]];''' * Informācijas tehnoloģiju novirziens ** Studiju programmas: ***Datorvadība un datorzinātne; ***Informācijas tehnoloģijas ilgtspējīgai attīstībai; * Inženierzinātņu novirziens ** Studiju programmas: *** Biosistēmu mašinērija un tehnoloģijas; *** Dizains un amatniecība; *** Lauksaimniecības inženierzinātne; *** Lietišķā enerģētika; *** Mašīnu projektēšana un ražošana; [[LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte|'''Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte''']] *Studiju programmas: **Ekonomika; **Komercdarbība un uzņēmumu vadība; **Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija <gallery> Attēls:Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultāte.jpg|[[LBTU Veterinārmedicīnas fakultāte|Veterinārmedicīnas fakultāte]] Attēls:Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte.jpg|[[LBTU Meža un vides zinātņu fakultāte|Meža un vides zinātņu fakultāte]] Attēls:Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskā fakultāte.jpg|[[LBTU Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte|Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte]] Attēls:Jelgava, Svētes iela 18.jpg|[[LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte|Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte]] Attēls:LLU rietumu spārns.JPG|[[Jelgavas pils]] rietumu spārns, kurā izvietota [[LBTU Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāte|Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultāte]] un [[LBTU Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte|Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultāte]] </gallery> == Rektori == * [[Pāvils Kvelde]] (1939—1940, 1941—1944) * [[Pauls Galenieks]] (1940—1941) * [[Jānis Ostrovs]] (1941) * [[Maksis Eglītis]] (1944) * [[Jānis Peive]] (1944—1950) * [[Amālija Cekuliņa]] (1950—1954) * [[Jānis Vanags (agronoms)|Jānis Vanags]] (1954—1961) * [[Pāvils Zariņš]] (1961—1966) * [[Olģerts Ozols]] (1966—1976) * [[Kazimirs Špoģis]] (1976—1980) * [[Viktors Timofejevs]] (1980—1986) * [[Imants Gronskis]] (1986—1992) * [[Voldemārs Strīķis]] (1992—2002) * [[Pēteris Bušmanis]] (2002—2004) * [[Juris Skujāns]] (2004—2014) * [[Irina Pilvere]] (2014—2024) * Irina Arhipova (2024 - pašlaik) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Latvia University of Life Sciences and Technologies|Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte}} * [http://www.lbtu.lv/ LBTU tīmekļa vietne] {{Izglītība-aizmetnis}} {{Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes fakultātes}} {{Latvijas augstskolas}} {{Baltijas valstu universitātes}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas Lauksaimniecības universitāte| ]] [[Kategorija:Universitātes Latvijā]] [[Kategorija:Jelgava]] [[Kategorija:Lauksaimniecība Latvijā]] dha6ey5zkwv7vhffdfsuuetzlssd7le 0 41150 4548628 4302160 2026-11-12T08:07:45Z ~2026-59993-38 153200 4548628 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Arabakolautada.jpg|thumbnail|235px|[[Aramzeme]] — lauksaimniecībā izmantojama zeme]] '''Lauksaimniecība''' ir [[tautsaimniecība|hujna tautsaimniecība]]s nozare, kas vērsta uz [[augi|augu]] un [[dzīvnieki|dzīvnieku]] izcelsmes [[pārtika]]s produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu [[rūpniecība]]s nolūkiem, piemēram, [[aitkopība|aitkopji]] iegūst [[vilna|vilnu]], lai pēc tam no tās gatavotu [[apģērbs|apģērbu]]. Mūsdienās daudzi lauksaimnieki ir pārorientējušies arī uz [[biodegviela]]s iegūšanu no [[rapsis|rapšiem]], kas arī ir lauksaimniecības nozare. Zinātni, kas pēta ar lauksaimniecību saistītos jautājumus, sauc par [[agronomija|agronomiju]]. Lauksaimniecība ir viena no senākajām saimniecības nozarēm, kuras attīstība spēcīgi ietekmējusi cilvēces vēsturi. Aprēķināts, ka ap 40% pasaules iedzīvotāju ir nodarbināti lauksaimniecībā, tomēr kopš [[Rūpnieciskā revolūcija|Rūpnieciskās revolūcijas]] sākuma tās nozīme arvien mazinās, un tā veido tikai 5,7% no pasaules kopprodukta (tas ir no visu pasaules valstu kopējā [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]]).<ref name="CIA"/> Lauksaimniecības profesijas var apgūt specializētās skolās, piemēram, [[arodskola|arodskolās]], [[koledža|koledžās]] un pat [[universitāte|universitātēs]]. [[Latvija|Latvijā]] šāda universitāte ir [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] (LLU) [[Jelgava|Jelgavā]]. == Vēsture == [[Attēls:Maler der Grabkammer des Sennudem 001.jpg|thumbnail|200px|Seno ēģiptiešu zīmējums, kurā attēlots zemnieks, kas ar zemi]] Lauksaimniecība sākusi attīstīties [[neolīts|neolītā]] aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu, kad cilvēks [[domestikācija|pieradināja]] pirmos dzīvniekus un sāka kultivēt augus. Arī pirms tam cilvēks izmantoja [[flora]]s un [[fauna]]s sniegtās dabas veltes, tomēr tās tika gūtas, lasot meža veltes vai medījot dzīvniekus, nevis apzināti kultivējot konkrētas augu vai dzīvnieku sugas. Lauksaimniecība ir viena no senākajām saimniecības nozarēm, kuras attīstība spēcīgi ietekmējusi cilvēces vēsturi. Tiek uzskatīts, ka pirmie, kas sāka nodarboties ar lauksaimniecību, bija [[Auglīgais pusmēness|Auglīgā pusmēneša]], [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] un [[Indostāna]]s iedzīvotāji. Ļoti strauji lauksaimniecība attīstījās pēc [[neolītiskā revolūcija|neolītiskās revolūcijas]], kad cilvēki iemācījās [[apūdeņošana|apūdeņot laukus]], ieviesa [[augseka|augseku]] un uz laukiem uzlika [[mēslojums|mēslojumu]]. == Lauksaimniecības nozares == Lauksaimniecībā izšķir trīs galvenās nozares: [[zemkopība|zemkopību]], [[lopkopība|lopkopību]] un [[putnkopība|putnkopību]].<ref name="ZTV"/> Mēdz izdalīt vēl sīkākas lauksaimniecības nozares, piemēram, [[cūkkopība]], [[aitkopība]], [[augkopība]], [[selekcija]], [[agroķīmija]], [[mežzinātne]], lauksaimniecības [[meliorācija]]. == Lauksaimniecības produkti == 2009. gadā pasaulē visvairāk no lauksaimniecības produktiem tika iegūtas [[cukurniedres]].<ref name="FAOSTAT"/> Otrajā vietā bija [[kukurūza]], trešajā vietā — [[kvieši]], ceturtajā vietā — [[rīsi]].<ref name="FAOSTAT"/> No dzīvnieku pasaules visvairāk iegūst [[govs]] [[piens|pienu]].<ref name="FAOSTAT"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="CIA">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/xx.html | title= CIA - The World Factbook | accessdate= 2011-08-12 | language= angliski | archive-date= 2010-01-05 | archive-url= https://web.archive.org/web/20100105171656/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/xx.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100105171656/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/xx.html |date=2010-01-05 }}</ref> <ref name="ZTV">{{grāmatas atsauce | title= Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca | publisher= Norden AB | year= 2001 | isbn= 9984-9383-5-2 | page= 382}}</ref> <ref name="FAOSTAT">{{tīmekļa atsauce | url= http://faostat.fao.org/site/339/default.aspx | title= FAOSTAT | accessdate= 2011-11-06 | language= angliski | archive-date= 2018-12-26 | archive-url= https://web.archive.org/web/20181226044213/http://www.fao.org/faostat/en/ }}</ref> }} == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Agriculture|lauksaimniecība}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://likumi.lv/doc.php?id=87480 | title= Lauksaimniecības un lauku attīstības likums | publisher= likumi.lv | language= latviski}} {{lauksaimniecība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lauksaimniecība| ]] frfrghjp2s6h3txa017nonsnyryde5o 4548676 4548628 2026-11-12T10:04:50Z DJ EV 31928 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/~2026-59993-38|~2026-59993-38]], atjaunoju versiju, ko saglabāja ScAvenger 4302160 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Arabakolautada.jpg|thumbnail|235px|[[Aramzeme]] — lauksaimniecībā izmantojama zeme]] '''Lauksaimniecība''' ir [[tautsaimniecība]]s nozare, kas vērsta uz [[augi|augu]] un [[dzīvnieki|dzīvnieku]] izcelsmes [[pārtika]]s produktu iegūšanu un/vai citu to izejvielu iegūšanu [[rūpniecība]]s nolūkiem, piemēram, [[aitkopība|aitkopji]] iegūst [[vilna|vilnu]], lai pēc tam no tās gatavotu [[apģērbs|apģērbu]]. Mūsdienās daudzi lauksaimnieki ir pārorientējušies arī uz [[biodegviela]]s iegūšanu no [[rapsis|rapšiem]], kas arī ir lauksaimniecības nozare. Zinātni, kas pēta ar lauksaimniecību saistītos jautājumus, sauc par [[agronomija|agronomiju]]. Lauksaimniecība ir viena no senākajām saimniecības nozarēm, kuras attīstība spēcīgi ietekmējusi cilvēces vēsturi. Aprēķināts, ka ap 40% pasaules iedzīvotāju ir nodarbināti lauksaimniecībā, tomēr kopš [[Rūpnieciskā revolūcija|Rūpnieciskās revolūcijas]] sākuma tās nozīme arvien mazinās, un tā veido tikai 5,7% no pasaules kopprodukta (tas ir no visu pasaules valstu kopējā [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]]).<ref name="CIA"/> Lauksaimniecības profesijas var apgūt specializētās skolās, piemēram, [[arodskola|arodskolās]], [[koledža|koledžās]] un pat [[universitāte|universitātēs]]. [[Latvija|Latvijā]] šāda universitāte ir [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] (LLU) [[Jelgava|Jelgavā]]. == Vēsture == [[Attēls:Maler der Grabkammer des Sennudem 001.jpg|thumbnail|200px|Seno ēģiptiešu zīmējums, kurā attēlots zemnieks, kas ar zemi]] Lauksaimniecība sākusi attīstīties [[neolīts|neolītā]] aptuveni pirms 12 tūkstošiem gadu, kad cilvēks [[domestikācija|pieradināja]] pirmos dzīvniekus un sāka kultivēt augus. Arī pirms tam cilvēks izmantoja [[flora]]s un [[fauna]]s sniegtās dabas veltes, tomēr tās tika gūtas, lasot meža veltes vai medījot dzīvniekus, nevis apzināti kultivējot konkrētas augu vai dzīvnieku sugas. Lauksaimniecība ir viena no senākajām saimniecības nozarēm, kuras attīstība spēcīgi ietekmējusi cilvēces vēsturi. Tiek uzskatīts, ka pirmie, kas sāka nodarboties ar lauksaimniecību, bija [[Auglīgais pusmēness|Auglīgā pusmēneša]], [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] un [[Indostāna]]s iedzīvotāji. Ļoti strauji lauksaimniecība attīstījās pēc [[neolītiskā revolūcija|neolītiskās revolūcijas]], kad cilvēki iemācījās [[apūdeņošana|apūdeņot laukus]], ieviesa [[augseka|augseku]] un uz laukiem uzlika [[mēslojums|mēslojumu]]. == Lauksaimniecības nozares == Lauksaimniecībā izšķir trīs galvenās nozares: [[zemkopība|zemkopību]], [[lopkopība|lopkopību]] un [[putnkopība|putnkopību]].<ref name="ZTV"/> Mēdz izdalīt vēl sīkākas lauksaimniecības nozares, piemēram, [[cūkkopība]], [[aitkopība]], [[augkopība]], [[selekcija]], [[agroķīmija]], [[mežzinātne]], lauksaimniecības [[meliorācija]]. == Lauksaimniecības produkti == 2009. gadā pasaulē visvairāk no lauksaimniecības produktiem tika iegūtas [[cukurniedres]].<ref name="FAOSTAT"/> Otrajā vietā bija [[kukurūza]], trešajā vietā — [[kvieši]], ceturtajā vietā — [[rīsi]].<ref name="FAOSTAT"/> No dzīvnieku pasaules visvairāk iegūst [[govs]] [[piens|pienu]].<ref name="FAOSTAT"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="CIA">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/xx.html | title= CIA - The World Factbook | accessdate= 2011-08-12 | language= angliski | archive-date= 2010-01-05 | archive-url= https://web.archive.org/web/20100105171656/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/xx.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100105171656/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/xx.html |date=2010-01-05 }}</ref> <ref name="ZTV">{{grāmatas atsauce | title= Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca | publisher= Norden AB | year= 2001 | isbn= 9984-9383-5-2 | page= 382}}</ref> <ref name="FAOSTAT">{{tīmekļa atsauce | url= http://faostat.fao.org/site/339/default.aspx | title= FAOSTAT | accessdate= 2011-11-06 | language= angliski | archive-date= 2018-12-26 | archive-url= https://web.archive.org/web/20181226044213/http://www.fao.org/faostat/en/ }}</ref> }} == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Agriculture|lauksaimniecība}} * {{tīmekļa atsauce | url= http://likumi.lv/doc.php?id=87480 | title= Lauksaimniecības un lauku attīstības likums | publisher= likumi.lv | language= latviski}} {{lauksaimniecība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lauksaimniecība| ]] 7pdjydhfm3wi6uvngkxoe03xr1v2y5t 0 41154 4548607 4435539 2026-11-12T07:34:02Z Lasks 38532 4548607 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Bauskas novadā|Vecumnieki (nozīmju atdalīšana)|Vecumnieki}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vecumnieki | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Vecumnieku Luterāņu baznīca 2.jpg | image_caption = [[Vecumnieku luterāņu baznīca]] | pushpin_map = Latvija#Bauskas novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Bauskas novads]] | subdivision_name2 = [[Vecumnieku pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 4,63 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3461 |title=Informācija par objektu: Vecumnieki |accessdate={{dat|2016|05|16||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 2103 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 36 | lats = 23 | latNS = N | longd = 24 | longm = 31 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = 35 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3933 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vecumnieki''' ir ciems [[Bauskas novads|Bauskas novadā]], [[Zemgale|Zemgalē]]. [[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku pagasta]] centrs. Izvietojies pie autoceļa [[P88]] un [[Dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils|Krustpils — Jelgavas dzelzceļa]]. Attālums līdz [[Rīga]]i ir 45 km, līdz novada centram [[Bauska]]i — 30 km. Uz cauri tekošās [[Taļķe]]s izveidotas divas ūdenskrātuves — [[Vecais ezers]] un [[Jaunais ezers]]. == Vēsture == Vecumnieki ir vēsturiska apdzīvota vieta, šeit atrastas 2.—9. gadsimta apmetņu vietas [[Čigānu pilskalns|Čigānu pilskalnā]]. Līdz [[Livonijas krusta kari]]em atradās pie [[Upmale (zeme)|Upmales zemes]] un [[Medene]]s zemes robežas, tad [[Bauskas fogti|Bauskas fogtejā]] pie [[Aizkraukles komtureja]]s robežas. Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s dibināšanas 1567. gadā uzcēla luterāņu koka baznīcu, 1654. gadā [[hercogs Jēkabs]] iedibināja Riežu dzelzs manufaktūru, kas darbojās līdz [[Lielais mēris Latvijā|Lielajam mērim]] 1710. gadā. '''Vecmuiža''' (''Neugut'') kļuva par [[Vecumnieku draudzes novads|Vecumnieku draudzes novada]] centru, 1746. gadā uzcēla jaunu koka baznīcu. Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija]]s Vecmuižu ar Krūzes pusmuižu (''Krusenhof'') un Sprinckalnes pusmuižu (''Prinzenberg'') 1798. gadā iznomāja [[Slepenpadomnieks (Krievijas Impērija)|slepenpadomniekam]] grāfam [[Vilhelms Neselrode|Vilhelmam Kārlim fon Neselrodem]] (1724—1810). No 1840. līdz 1845. gadam uzcēla tagadējo mūra baznīcu, no 1887. līdz 1889. gadam Vecmuižas pamatskolu jeb "Sarkano skolu". [[1920. gada zemes reforma]]s laikā Vecmuižu sadalīja jaunsaimniecībās un 1925. gadā tai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai Vecumnieki bija [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada]] centrs. Pēc tam novads iekļauts Bauskas novadā. <gallery> Vecumnieku muiža Šturns 1661.jpg|Hercoga Vecumnieku amtmuiža (''Neugut'') ar manufaktūru 17. gadsimtā ([[Šturns]], 1661) </gallery> == Infrastruktūra == Ciemā ir jaukta apbūves struktūra: 60 daudzdzīvokļu mājas (2—3 stāvu), savrupmājas, publiska rakstura objekti, ražošanas un tehniska rakstura objekti. Vecumniekos ir 22 ielas, kuru kopējais garums ir 10,05 km.<ref>[http://www.vecumnieki.lv/index.php?option=com_content&task=blogcategory&id=62&Itemid=313 Nozīmīgāko ciemu raksturojums]{{Novecojusi saite}}</ref> Vecumniekos ir koncentrēta lielākā daļa novada sociālās infrastruktūras objektu: vidusskola, mūzikas un mākslas skola, bibliotēka, tautas nams, luterāņu baznīca un [[Vecumnieku svētīgā Jāņa Pāvila II Romas katoļu kapela|katoļu kapela]], sporta zāle (volejbola klubs "SK Vecumnieki"), veselības centrs. == Satiksme == Cauri Vecumniekiem iet autoceļi [[Ķekava]]—[[Skaistkalne]] ([[P89]]) un [[Bauska]]—[[Linde]] ([[P88]]). Vecumniekus šķērso arī [[dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils]], pa kuru šobrīd notiek tikai kravu pārvadājumi un pasažieru satiksme ir pārtraukta. Vecumniekos ir [[Vecumnieki (stacija)|dzelzceļa stacija]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1935|334 |1970|981 |1979|1649 |1989|2285 |2000|2276 |2011|2097 |2021|2004 }} == Ievērojami novadnieki == * [[Teodors Krauss]] (''Theodor Kraus''; 1866—1948), [[Vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[gleznotājs]], [[Rīgas pilsētas mākslas skola]]s docētājs, dzimis Vecumnieku luterāņu mācītāja Hugo Krausa ģimenē * [[Arnolds Spekke]] (1887—1972), diplomāts, vēsturnieks un filologs dzimis Vecmuižas pagastskolas pārziņa Andreja Spekkes ģimenē * [[Ādolfs Klīve]] (1888—1974), tautsaimnieks, politiķis un sabiedriskais darbinieks, dzimis Vecmuižas Klīvu saimnieka ģimenē (mūsdienās [[Klīvi]]) * [[Aivars Siliņš]] (1947), aktieris * [[Ingmārs Līdaka]] (1966), zoologs, dabas aizsardzības aktīvists, politiķis * [[Ainārs Kovals]] (1981), vieglatlēts, šķēpa metējs == Galerija == <gallery> Vecumnieku Luterāņu baznīca 2.jpg|[[Vecumnieku luterāņu baznīca]] Vecumnieku apvienības pārvalde.jpg|Vecumnieku apvienības pārvalde (bijušā [[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada]] dome) Vecumnieku vidusskola.jpg|[[Vecumnieku vidusskola]] Vecumnieku baznica.JPG|Vecumnieku luterāņu baznīca 2010. gadā Vecumnieku skola 2001-02-11.jpg|Vecumnieku Sarkanā (vecā) skola 2001. gadā </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.vecumnieki.lv/ www.vecumnieki.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110731071717/http://www.vecumnieki.lv/ |date={{dat|2011|07|31||bez}} }} {{Vecumnieku pagasta ciemi}} {{Bauskas apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vecumnieki| ]] [[Kategorija:Bauskas novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] ho1h2ih87aeo686ks4ny9fpdb9jm0gv 0 42317 4548378 4379667 2026-11-11T21:28:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548378 wikitext text/x-wiki {{līdzīgs|Kravas kosmosa kuģis}} [[Attēls:Colombo.Express.wmt.jpg|thumb|right|350px|[[Colombo Express]], viens no lielākajiem pasaules kravas kuģiem (kad tas 2005. gadā tika uzbūvēts)]] '''Kravas [[kuģis]]''' ir jebkurš kuģa veids, kas paredzēts [[krava]]s, preču un materiālu pārvadāšanai no vienas ostas uz otru. Katru gadu tūkstošiem kravas kuģu izmanto pasaules jūras un okeānus, lai pārvadātu vairumu [[Starptautiskā tirdzniecība|starptautiskajā tirdzniecībā]] iesaistīto preču. Kravas kuģi parasti ir īpaši projektēti veicamajam uzdevumam, bieži tie ir aprīkoti ar [[Celtnis|celtņiem]] un citiem mehānismiem kravas iekraušanai un izkraušanai, un tie sastopami dažādos izmēros. Mūsdienās gandrīz vienmēr kravas kuģus būvē no metināta tērauda un, ar nedaudziem izņēmumiem, vidējais to kalpošanas laiks ir 25 līdz 30 gadi pirms sagriešanas metāllūžņos.<ref>[https://www.quora.com/How-long-does-a-ship-typically-last-before-it-is-scrapped How long does a ship typically last before it is scrapped?] Quora Skatīts: 2019. gada 31. martā</ref> == Tipi == [[Attēls:MV American Tern at McMurdo Sound.jpg|thumb|ASV kravas kuģis pie Makmurdo stacijas Antarktīdā]] Kravas kuģus var iedalīt sešās grupās atbilstoši kravai, ko tie pārvadā. Grupas ir sekojošas: # Ģenerālās kravas kuģi # [[Konteinerkuģis|Konteinerkuģi]] # [[Tankkuģis|Tankkuģi]] # [[Balkeris|Balkeri]] # [[Daudzfunkcionālais kuģis|Daudzfunkcionālie kuģi]] # [[Refrižerators|Refrižeratori]] Ģenerālās kravas kuģi pārvadā tādas iepakotas kravas kā dažādas ķimikālijas, pārtiku, mēbeles, mehānismus, transporta līdzekļus, militāro tehniku, apavus, apģērbus utt. Tankkuģi pārvadā naftas produktus un citas šķidrās kravas. Balkeri pārvadā ogles, graudus, rūdu un citus līdzīgus produktus izbērtā veidā. Daudzfunkcionālie kuģi, kā to rāda nosaukums, pārvadā dažādas kravas kategorijas, piemēram, šķidrās un iepakotās (ģenerālās) kravas vienlaicīgi. Refrižeratori ir īpaši projektēti kuģi,<ref>Capt. Pawanexh Kohli [http://crosstree.info/Documents/reefer%20vessels.pdf ''Refrigerated Ships''] {{Webarchive|url=https://wayback.archive-it.org/all/20090326013334/http://crosstree.info/Documents/reefer%20vessels.pdf |date={{dat|2009|03|26||bez}} }} 2000.</ref> kuri paredzēti, lai pārvadātu ātri bojājošās preces, kuras prasa noteiktas [[Gaisa kondicionēšana|temperatūras uzturēšanu]]. Šādas preces pārsvarā ir [[Auglis|augļi]], [[gaļa]], [[zivis]], [[Dārzenis|dārzeņi]], [[piena produkti]] un citi [[pārtika]]s produkti. Kravas kuģus iespējams iedalīt arī universālajos un specializētajos. Universālie kuģi paredzēti jebkādu kravu transportēšanai, bet specializētie transportē vairāku veidu kravas, kuras pieder pie vienas kategorijas, piemēram, beramkravas vai lejamkravas.<ref>[http://latsped.lv/oversized-shipping/oversized-transportation-by-sea/ Negabarīta kravas jūras pārvadājumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190429092523/http://latsped.lv/oversized-shipping/oversized-transportation-by-sea/ |date={{dat|2019|04|29||bez}} }} LATSPED Skatīts: 2019. gada 1. aprīlī</ref> No uzskaitītajiem specializēti kravas kuģu tipi ir [[Konteinerkuģis|konteinerkuģi]] un [[Balkeris|balkeri]]. Pēc būtības arī visu izmēru [[Naftas produktu tankkuģis|tankkuģi]] ir specializēti kravas kuģi, lai arī bieži tos uzskata par atsevišķu kuģu kategoriju. Pēc darbības veida kravas kuģus var iedalīt līnijkuģos un klaiņkuģos (''Tramp'' – angļu val.). Tie kuģi, kuri kursē atbilstoši kuģniecības publicētam sarakstam un kuriem ir fiksēta pārvadāšanas maksa, tiek saukti par [[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģiem]]. Kravas līnijkuģi parasti pārvadā ģenerālās kravas, bet daži no tiem var pārvadāt arī pasažierus. Šādu kuģi, kurš pārvadā 12 vai vairāk pasažieru, sauc par kravas - pasažieru līnijkuģi.<ref>2008. gada 22. februāra Ventspils brīvostas maksu 1. nodaļas "Definējumi un vispārīgie noteikumi" 1.1.5. punkts</ref> Klaiņkuģiem nav fiksēta kursēšanas saraksta un tie pēc vajadzības veic reisus pa dažādiem maršrutiem.<ref>[http://termini.lza.lv/term.php?term=%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BC%D0%BF&list=%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BC%D0%BF&lang=RU Klaiņkuģis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190917003127/http://termini.lza.lv/term.php?term=%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BC%D0%BF&list=%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BC%D0%BF&lang=RU |date={{dat|2019|09|17||bez}} }} Ekonomikas skaidrojošā vārdnīca. Zinātne. 2000. Skatīts 2019. gada 1. aprīlī</ref> Kravu īpašnieki šos kuģus nofraktē, lai pārvadātu tiem piederošo kravu. Parasti klaiņkuģus ekspluatē mazākas kuģniecības un fiziskas personas. Katru kuģa pārgājienu sauc par reisu. === Upju kravas kuģu veidi === Eiropas Savienībā upju kravas kuģus iedala sekojoši:<ref>2007. gada 19. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 425/2007 ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1365/2006 par statistiku attiecībā uz preču pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem II pielikuma "Papildu definīcijas, skaidrojumi un datu paziņošanas pamatnostādnes Regulas Nr. 1365/2006 īstenošanai" II nodaļa "Kuģu veidi"</ref> '''Pašpiedziņas liellaiva''' Ikviens pašgājējs iekšējo ūdensceļu kravas kuģis, kas nav pašpiedziņas tankkuģis. '''Liellaiva, kas nav pašpiedziņas''' Ikviens iekšējo ūdensceļu kravas kuģis, kas nav pašgājējs un kas nav tankkuģis. Šajā kategorijā ir iekļautas liellaivas, kuras velk, stumj velkoņi. '''Pašpiedziņas tankkuģis''' Pašpiedziņas tankkuģis, kas paredzēts šķirdumu vai gāzu pārvadāšanai uzstādītās tvertnēs. '''Tankkuģis, kas nav pašpiedziņas''' Tankkuģis, kas nav pašgājējs un kas paredzēts šķidrumu vai gāzu pārvadāšanai uzstādītās tvertnēs. Šajā kategorijā ir iekļauti tankkuģi, kurus velk, stumj velkoņi. == Vēsture == [[Attēls:Ubena von Bremen Kiel2007 2.jpg|thumb|Dabīga mēroga [[koge]]s replika - no 10. līdz 14. gadsimtam kravu pārvadāšanai Ziemeļeiropā bieži izmantots kuģa tips]] Senākās ziņas par saimniecisko darbību uz ūdens ir saistītas ar preču pārvadāšanu nolūkā tirgoties. Vēstures un arheoloģijas pierādījumi vēsta, ka šāda prakse bija izplatīta sākot ar pirmo tūkstošgadi p.m.ē. un sākot ar 14. un 15. gadsimtu p.m.ē. mazi Vidusjūras kravas kuģi, tādi kā 15 līdz 16 metru garais [[Ulu - burunas vraks|Ulu - burunas kuģis]], pārvadāja 20 tonnas eksotiskas kravas: 11 tonnas neapstrādāta vara, krūzes, stiklu, ziloņkaulu, zeltu, garšvielas un dārgumus no Kanaānas, Grieķijas, Ēģiptes un Āfrikas. [[Viduslaiki|Viduslaikos]] vēlme strādāt garākos tirdzniecības maršrutos un neatkarīgi no gadalaikiem motivēja veikt uzlabojumus kuģu uzbūvē. Pirms 19. gadsimta vidus, [[Pirātisms|pirātisma]] gadījumu biežums piespieda daudzus kravas kuģus apbruņot, dažreiz visai smagi, kā gadījumos ar [[Manilas galeona|Manilas galeonām]] un [[Austrumindijas kuģis|Austrumindijas kuģiem]]. Dažreiz šos kuģus eskortēja [[Karakuģis|karakuģi]]. == Pirātisms == {{Pamatraksts|Pirātisms}} Dažos ūdeņos [[pirātisms]] vēl joprojām ir visai bieži izplatīta parādība. Pirms kāda laika bīstams bija [[Malakas šaurums]] starp [[Indonēzija|Indonēziju]] no vienas puses un [[Singapūra|Singapūru]] ar [[Malaizija|Malaiziju]] no otras puses, kurā notika bieži uzbrukumi kravas kuģiem. 2004. gadā šo trīs valstu valdības vienojās nodrošināt labāku aizsardzību kuģiem, kuri izmanto šaurumu. Pirātismam pakļauti ir Somālijas un Nigērijas ūdeņi. Mazākiem kuģiem bīstami ir atsevišķi [[Dienvidamerika]]s, [[Dienvidaustrumāzija]]s un [[Karību jūra]]s piekrastes posmi.<ref>[http://www.bbc.co.uk/worldservice/documentaries/2008/03/080303_pirates_prog2.shtml Documentaries - Pirates - Part Two] BBC World Service Skatīts: 2019. gada 8. aprīlī</ref><ref>Scott Coffen-Smout [http://www.chebucto.ns.ca/~ar120/somalia.html ''Pirates, Warlords and Rogue Fishing Vessels in Somalia's Unruly Seas''] Skatīts: 2019. gada 8. aprīlī</ref> == Definīcijas == [[Attēls:Container_Ship.jpg|thumb|right|Uzņēmuma ''Delmas'' konteinerkuģis izkrauj kravu Zanzibāras ostā Tanzānijā]] Ar kravu (''Cargo'' - angļu val.) saprot preces un materiālus, kurus pārvadā ar izīrētu kuģi. Savukārt ar frakts maksu (''Freight rate'' - angļu val.) saprot kompensāciju par kuģa izmantošanu kravas pārvadāšanai, kuru maksā [[Fraktēšana|fraktētējs]] jeb iznomātājs. Angļu sarunvalodā šo vārdu nozīme ir kļuvusi savstarpēji aizstājama un kravas kuģi var saukt gan par ''cargo ship'', gan arī ''freighter ship''. Vispārīgi modernos okeāna kravu pārvadājumus pēc darbības veida var iedalīt divās klasēs: # Līnijkuģu bizness: parasti (bet ne tikai) konteinerkuģi (kur iepakotās (ģenerālās) kravas pārvadā 20 vai 40 pēdu konteineros), kuri darbojas kā sabiedriskais transports un regulāri ienāk kuģniecības publicēta ostu saraksta ostās. Sabiedriskais transports ir reglamentēts pakalpojums, kurā jebkura persona var pasūtīt kravas pārvadājumu atbilstoši ilgstoši pastāvošām un starptautiski atzītām normām. # Klaiņkuģu bizness: bieži izmantots tankkuģu pārvadājumos. Pēc būtības šis ir privāts bizness starp kravas nosūtītāju un saņēmēju, kuru nodrošina kuģa īpašnieks vai operators izīrējot savu kuģi beramkravu vai lejamkravu, vai arī gabalkravu (kravas ar atsevišķām daļām) pārvadāšanai starp divām piemērotām pasaules ostām atbilstoši īpaši noslēgtam līgumam, kuru sauc par [[Frakts līgums|frakta līgumu]] (''Charterparty'' - angļu val.) Lielākus kravas kuģus parasti ekspluatē [[kuģniecības līnija]]s: uzņēmumi, kuri pamatā specializējas kravu pārvadāšanā. Tādi mazāki kuģi kā [[Piekrastes kuģis|piekrastes kuģi]], bieži pieder to operatoriem. == Kuģu prefiksi == Dažreiz pirms kuģa vārda tiek likts tā kategorijas apzīmējums. Daži prefiksu piemēri karakuģiem ir "USS" - Savienoto Valstu kuģis (''United States Ship'' - angļu val.), "HMS" - Viņas/Viņa Majestātes kuģis (''Her/His Majesty's Ship'' - angļu val.), "HMCS" - Viņas/Viņa Majestātes kanādiešu kuģis (''Her/His Majesty's Canadian Ship'' - angļu val.), "HTMS" - Viņa Taju Majestātes kuģis (''His Thai Majesty's Ship'' - angļu val.) un "LVNS" - Latvijas Jūras spēku kuģis (''Latvian Navy Ship'' - angļu val.). Prefiksu piemēri, kurus lieto tirdzniecības kuģiem: "RMS" - Karaliskais pasta kuģis (''Royal Mail Ship'' - angļu val.), tie parasti ir pasažieru līnijkuģi; "MK" vai "MV" - motorkuģis (''Motor Vessel'' - angļu val.), kuru darbina [[dīzeļdzinējs]]; "MT" - motortankkuģis (''Motor Tanker'' - angļu val.), ar dzinēju aprīkots kuģis, kurš pārvadā tikai lejamkravas; "FV" - zvejas kuģis (''Fishing Vessel'' - angļu val.) un "SS" - [[tvaikonis]] (''Steamship'' - angļu val.). Ja pirms tirdzniecības kuģa vārda ir prefikss "TS", kuģi darbina tvaika turbīna (''Turbine Steamer'' - angļu val.). == Slaveni kravas kuģi == Slaveni kravas kuģi iekļauj [[Otrais pasaules karš|otrā pasaules kara]] [[Liberty (kuģis)|''Liberty'']] tipa kuģus, kuri bija projektēti daļēji izmantojot britu projektu. ''Liberty'' tipa kuģu sekcijas tika [[Iepriekšēja izgatavošana|iepriekš izgatavotas]] dažādās vietās Amerikas Savienotajās Valstīs un tad montētas kopā kuģu būvētavās vidēji sešās nedēļās ar rekordu nedaudz ilgāk kā četrās dienās. Šie kuģi ļāva Sabiedrotajiem aizvietot nogremdētos kravas kuģus ātrāk nekā [[Krīgsmarīne]] zemūdenes ''[[U-boat]]'' spēja tos nogremdēt. Tas būtiski palīdzēja karā, piegādēs un vēlākajā uzvarā pār [[Ass valstis|Ass valstīm]]. == Izmēra kategorijas == Kravas kuģus iedala izmēra kategorijās daļēji pēc kravas ietilpības, daļēji pēc kravnesības ([[dedveita tonnāža]]s DWT) un daļēji pēc izmēriem. Tādi maksimālie izmēri kā garums un [[Platums (kuģa)|platums]] ierobežo kanāla slūžas, kurās kuģis var ienākt, [[iegrime]] ierobežo izmantojamos kanālus, seklos šaurumus un ostas, bet augstums ierobežo kuģa iespējas paiet zem tiltiem. Pastāv sekojošas plaši izmantotas izmēra kategorijas: * Sauskravas kuģiem ** Mazie pārvadātāji līdz 10 000 [[Dedveita tonnāža|DWT]] ** [[Seawaymax]] ir līdz 28 000 [[Dedveita tonnāža|DWT]] lieli pārvadātāji, kuri ir lielākie caur [[Sentlorensa]]s ūdensceļu iziet spējīgie kuģi. Šo kuģu garums ir zem 225,6 m, platums zem 23,8 m, iegrime zem 8,08 m un augstums virs ūdenslīnijas ne lielāks par 35,5 m. ** [[Handysize]], no 10 000 līdz 35 000 [[Dedveita tonnāža|DWT]]<ref name="MAN">[http://marine.mandieselturbo.com/docs/librariesprovider6/technical-papers/propulsion-trends-in-bulk-carriers.pdf?sfvrsn=24 MAN Diesel & Turbo. Propulsion Trends in Bulk Carriers 2016 7. lpp. {{ISBN|9789211129045}}]{{Novecojusi saite}} Skatīts: 2019. gada 16. aprīlī</ref> vai 39 999 [[Dedveita tonnāža|DWT]].<ref name="UNCTAD_1">[http://unctad.org/en/PublicationsLibrary/rmt2016_en.pdf UNCTAD Review of Maritime Transport 2016 ix. lpp. {{ISBN|9789211129045}}] Skatīts: 2019. gada 16. aprīlī</ref> ** [[Handymax]], no 35 000 līdz 55 000 [[Dedveita tonnāža|DWT]]<ref name="MAN"/> vai no 40 000 līdz 64 999 [[Dedveita tonnāža|DWT]].<ref name="UNCTAD_1"/> ** [[Panamax]], no 55 000 līdz 80 000 [[Dedveita tonnāža|DWT]]<ref name="MAN"/> vai no 65 000 līdz 99 999 [[Dedveita tonnāža|DWT]].<ref name="UNCTAD_1"/> Tā izmērus ierobežo [[Panamas kanāls|Panamas kanāla]] slūžas. Šo kuģu platums ir 32,31 m, garums 289,6 m, iegrime 12,04 m.<ref>[https://www.pancanal.com/eng/op/notices/2018/N01-2018.pdf Panama Canal Authority. Vessel Requirements 11.-12. lpp. {{ISBN|9789211129045}}] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180619062630/http://www.pancanal.com/eng/op/notices/2018/N01-2018.pdf |date={{dat|2018|06|19||bez}} }} Skatīts: 2019. gada 16. aprīlī</ref> ** [[New Panamax|Neopanamax]] (vai New Panamax) ir līdz 120 000 [[Dedveita tonnāža|DWT]] lieli kuģi, kuri var izmantot [[Panamas kanāla paplašināšana|uzlabotās Panamas kanāla slūžas]]. Šo kuģu garums ir zem 366 m, platums zem 55 m un iegrime zem 18 m<ref>[https://shippingresearch.wordpress.com/2012/09/12/the-new-panamax-13200-teu-containership-120000-dwt-bulk-carrier/ The New Panamax; 13,200-TEU Containership, 120,000 dwt Bulk Carrier] Shipping Research and Finance Skatīts: 2019. gada 16. aprīlī</ref> ** [[Capesize]] kuģi ir lielāki par Suezmax un Neopanamax un tiem jāiet ap [[Labās cerības rags|Labās cerības]] un [[Hornas rags|Hornas]] ragiem, lai ceļotu starp okeāniem ** [[Chinamax]] ir no 380 000 līdz 400 000 [[Dedveita tonnāža|DWT]] lieli kuģi. Šo kuģu garums ir zem 360 m, platums zem 65 m un iegrime zem 24 m. Šādus izmēru limitus nosaka Ķīnas ostu infrastruktūra * Tankkuģiem ** [[Aframax]], naftas produktu tankkuģi ar izmēru no 80 000 līdz 120 000 [[Dedveita tonnāža|DWT]]. Šis ir lielākais tankkuģu izmērs (bez VLCC un ULCC), kurš noteikts [[Vidējās frakts maksas novērtējums|vidējās frakts maksas novērtējuma]] (''Average freight rate assessment (AFRA)'' — angļu val.) skalā<ref name="AFRA">[https://web.archive.org/web/20070930043604/http://www.eagle.org/NEWS/pubs/pdfs/SurveyorWinter02.pdf Scaling the Tanker Market] Surveyor. American Bureau of Shipping. Winter 2002. 6. lpp. Skatīts: 2019. gada 16. aprīlī</ref> ** [[Q-Max]] ir lielākie sašķidrinātās dabasgāzes tankkuģi, kurus var pieņemt [[Katara]]s dabasgāzes eksporta termināļi. Šo kuģu garums ir zem 345 m, platums zem 53,8 m, augstums zem 34,7 m un tiem ir salīdzinoši maza 12 m iegrime<ref>[http://koreajoongangdaily.joins.com/news/article/article.aspx?aid=2892082 Jae-eun C. Korea launches new tankers] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161119060234/http://koreajoongangdaily.joins.com/news/article/article.aspx?aid=2892082 |date={{dat|2016|11|19||bez}} }} Korea JoongAng Daily, 2008. gada 9. jūlijs.</ref><ref>[http://www.cargos-paquebots.net/Revue%20de%20presse/DWP_--_Marine_Transportation_of_LNG.pdf Curt B. Marine Transportation of LNG] Intertanko Conference, 2004. gada 29. marts. 27. lpp. Skatīts: 2019. gada 16. aprīlī</ref> ** [[Suezmax]] ir ap 160 000 [[Dedveita tonnāža|DWT]] lieli naftas produktu tankkuģi ar platumu zem 77,5 m, iegrimi zem 20,1 m un augstumu zem 68 m. Šie kuģi var iziet cauri [[Suecas kanāls|Suecas kanālam]] ** [[VLCC]] (''Very Large Crude Carrier (VLCC)'' - angļu val.) ir [[Naftas produktu tankkuģis#Supertankkuģu ēra|supertankkuģi]] izmērā no 160 000 līdz 319 999 [[Dedveita tonnāža|DWT]]<ref name= "AFRA"/> *** [[Malaccamax]] ir parasti ap 300 000 [[Dedveita tonnāža|DWT]] lieli jēlnaftas tankkuģi ar iegrimi zem 20,5 m, kuri var iziet cauri [[Malakas šaurums|Malakas šaurumam]] ** [[ULCC]] (''Ultra Large Crude Carrier (ULCC)'' - angļu val.) ir milzīgi supertankkuģi izmērā no 320 000 līdz 550 000 [[Dedveita tonnāža|DWT]]<ref name= "AFRA"/> [[Attēls:Ship measurements comparison.svg]] [[TI - klases supertankkuģis|TI - klases supertankkuģi]] ir ultralieli jēlnaftas tankkuģi ar iegrimi lielāku nekā Suezmax, Malaccamax un New Panamax kuģiem. Tas dara pārgājienus no Atlantijas uz Kluso okeānu ļoti garus. Tankkuģiem jāveic gari reisi uz dienvidiem no Labās cerības un Horna ragiem, lai pārvietotos starp Atlantijas un Klusajiem okeāniem. [[Lielo ezeru kravas kuģis|Lielo ezeru kravas kuģi]] ir būvēti darbam Ziemeļamerikas [[Lielie ezeri|Lielajos ezeros]] un pēc savas uzbūves atšķiras no jūras kuģiem, jo viļņu izmērs un to sekošanas frekvence Lielajos ezeros ir atšķirīga no jūras. Daļa no šiem kuģiem ir lielāki par Seawaymax un nevar atstāt ezerus un ienākt Atlantijas okeānā, jo tie neietilpst [[Sentlorensa]]s ūdensceļa slūžās. == Piesārņojums == Lai samazinātu izmaksas, lielus kuģus bieži darbina ar tādu zemas kvalitātes [[Kurināmais|degvielu]] kā kuģu [[Mazuts|mazutu]], kurš satur augstāku sēra līmeni nekā dīzeļdegviela.<ref>[https://www.theguardian.com/environment/2009/apr/09/shipping-pollution Health risks of shipping pollution have been 'underestimated'] The Guardian Skatīts: 2019. gada 18. aprīlī</ref> Piesārņojuma apjoms pieaug: 2001. gadā kuģi gada laikā patērēja 278 miljonus tonnu degvielas un tiek prognozēts, ka 2020. gadā tiks patērēti 500 miljoni tonnu.<ref>[https://nepis.epa.gov/Exe/ZyNET.exe/P1003UAZ.txt?ZyActionD=ZyDocument&Client=EPA&Index=2006%20Thru%202010&Docs=&Query=&Time=&EndTime=&SearchMethod=1&TocRestrict=n&Toc=&TocEntry=&QField=&QFieldYear=&QFieldMonth=&QFieldDay=&UseQField=&IntQFieldOp=0&ExtQFieldOp=0&XmlQuery=&File=D%3A%5CZYFILES%5CINDEX%20DATA%5C06THRU10%5CTXT%5C00000008%5CP1003UAZ.txt&User=ANONYMOUS&Password=anonymous&SortMethod=h%7C-&MaximumDocuments=1&FuzzyDegree=0&ImageQuality=r75g8/r75g8/x150y150g16/i425&Display=hpfr&DefSeekPage=x&SearchBack=ZyActionL&Back=ZyActionS&BackDesc=Results%20page&MaximumPages=1&ZyEntry=11 Global Trade and Fuels Assessment - Additional ECA Modeling Scenarios] United States Environmental Protection Agency, 2009. gada maijs. 2 - 2. lpp. Skatīts: 2019. gada 18. aprīlī</ref> Lai būtiski samazinātu sēra saturu kuģu degvielās un slāpekļa oksīda emisijas, ir pieņemtas starptautiskas normas. Daži no risinājumiem ir pāriešana uz zemāka sēra satura degvielu ienākot SO_X emisijas kontroles zonās<ref>1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978. gada protokolu VI pielikuma "Noteikumi par gaisa piesārņojuma novēršanu no kuģiem" III nodaļas "Nosacījumi emisijas kontrolei no kuģiem" 14. noteikuma "Sēra oksīdi (SO_X)" 3. punkts</ref> un kuģu pieslēgšana [[krasta barošana]]i, kamēr tie atrodas ostā. Sēra saturs degvielā, ko drīkst izmantot SO_X emisijas kontroles zonās, ir samazinājies līdz 0,1%. Tik mazu saturu sasniegt kuģu mazutā tehniski nav iespējams, tādēļ kuģiem emisijas kontroles zonās ir jāpāriet uz dīzeļdegvielu. Bet dīzeļdegvielai ir mazāka viskozitāte un eļļošanas spēja, kas var radīt bojājumus degvielas sūkņiem, kuri būvēti kuģu mazuta izmantošanai. Degvielas viskozitāti var palielināt dīzeļdegvielu atdzesējot.<ref>[https://heinenhopman.com/en/product-selector/mgo-cooler/ MGO Cooler] Heinen & Hopman Skatīts: 2019. gada 18. aprīlī</ref> [[Starptautiskā Jūrniecības Organizācija]] ir samazinājusi atļauto sēra saturu kuģu mazutā no 4,5%<ref name="MARPOL">Brīdī, kad stājās spēkā 1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar tās 1978. gada protokolu VI pielikums "Noteikumi par gaisa piesārņojuma novēršanu no kuģiem"</ref> līdz 3,5% un atļauto sēra saturu degvielā, ko lieto SO_X emisijas kontroles zonās no 1,5%<ref name="MARPOL"/> līdz 0,1%.<ref>[https://web.archive.org/web/20130728070254/http://www.seas-at-risk.org/1mages/111128_Air%20pollution%20from%20ships.pdf Air pollution from ships] MILJÖ INFORMATION ÅSTRÖM & NILSSON AB., 2011. 4. - 5. lpp. Skatīts: 2019. gada 18. aprīlī</ref> [[Eiropas Savienība]] plāno vēl striktāku emisiju kontroli.<ref>[https://www.businessgreen.com/bg/news/2140997/eu-launches-attempt-deliver-shipping-emissions-trading-scheme EU launches attempt to deliver shipping emissions trading scheme] BusinessGreen Skatīts: 2019. gada 18. aprīlī</ref> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://forshipbuilding.com/ship-types/cargo-ship/ Kravas kuģi: vispārējā uzbūve un izvietojums ar attēliem] {{en ikona}} * [http://www.onavis.com/find-right-cargo-ship-for-sale-your-shipping-business.html#cargo_types Kravas kuģu tipi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221006235222/https://www.onavis.com/find-right-cargo-ship-for-sale-your-shipping-business.html#cargo_types |date={{dat|2022|10|06||bez}} }} {{en ikona}} {{sabiedrība-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kuģu tipi]] [[Kategorija:Kravas transports|Kuģis]] i69ml532nxt3etm21hf7gwni0ykxwwk 0 43433 4548640 4500425 2026-11-12T08:34:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548640 wikitext text/x-wiki {{Infokaste tiesībsargājoša iestāde |agencyname = Valsts policija |commonname = Valsts policija |abbreviation = VP |patch = Valsts policijas emblēma.png |patchcaption = Valsts policijas emblēma |badge = |motto = Mūsu darbs Jūsu drošībai! |mottotranslated = |formedyear = 1918. gadā |dissolved = 1940. gadā |atjaunota = 1991. gadā |preceding1 = |preceding2 = |preceding3 = |preceding4 = |preceding5 = |employees = 5288 (2026) |budget = |country = Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija |divtype = |divname = |map = |mapcaption = |sizearea = |sizepopulation = |legaljuris = [[Latvija]] |national = yes |constitution1 = |police = |local = |overviewtype = |overviewbody = |headquarters = [[Rīga]] |sworn = |unsworn = |electeetype = |minister1name = |minister1pfo = |chief1name = [[Armands Ruks]], policijas ģenerālis<br>'''priekštecis''' [[Ints Ķuzis]], policijas ģenerālis |chief1position = |officetype = Reģionālās pārvaldes |officename = {{collapsible list |title=5 |Kurzemes|Zemgales|Rīgas|Latgales|Vidzemes}} |stations = {{collapsible list |title=36 |Aizkraukles |Alūksnes |Balvu |Bauskas |Cēsu |Daugavpils |Dobeles |Gulbenes |Jelgavas|Jēkabpils |Jūrmalas |Krāslavas |Kuldīgas |Lielvārdes |Liepājas |Limbažu |Ludzas |Madonas |Ogres |Preiļu |Līvānu |Rēzeknes |Rīgas reģions|Lidostas "Rīga" |Olaines |Siguldas |Salaspils |Saulkrastu |Baložu |SAPIB |Saldus |Talsu |Tukuma |Valkas |Valmieras |Ventspils}} |website = http://www.vp.gov.lv |footnotes = }} '''Valsts policija''' ir militarizēta valsts pārvaldes iestāde un viena no [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrija]]s sistēmas [[iestāde|iestādēm]]. Galvenie Valsts policijas uzdevumi ir garantēt personu un iedzīvotāju drošību un aizsargāt personu likumīgās intereses. Valsts policijas darbības tiesiskais pamats ir [[Latvijas Republikas Satversme]], [[likums]] "Par policiju" un citi normatīvie akti. Valsts policijas uzdevumi un funkcijas noteiktas likumā "Par policiju" un citos normatīvajos aktos. Kopš {{dat|2020|10|13|Ģ|bez}} Valsts policijas priekšnieks ir policijas [[ģenerālis]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam piešķir ģenerāļa pakāpi {{!}} Valsts policija |url=https://www.vp.gov.lv/lv/jaunums/valsts-policijas-prieksniekam-armandam-rukam-pieskir-generala-pakapi |website=vp.gov.lv |accessdate={{dat|2025|5|11||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|4|23||bez}}}}</ref> [[Armands Ruks]]. == Vēsture == [[Attēls:Udenspolicija.JPG|left|thumb|200px|Ūdens policija Daugavā pārbauda ātrumu pārsnieguša kutera vadītāja apliecību]] [[Attēls:Militians UAZ-469AP after reconstruction, Riga 2021.jpg|left|thumb|200px| Latvijas milicijas patruļmašīna padomju laikā]] [[Attēls:Policija in Riga, Opel Mokka (2019).jpg|left|thumb|200px| Valsts policijas patruļmašīnas [[Opel]] Mokka pie [[Saeima]]s, 2019. gadā]] [[Attēls:Police officers Riga.jpg|left|thumb|200px|Valsts policijas patruļmašīna [[Volvo]] S60 un policisti [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī]], 2011. gadā]] [[Attēls:Latvian Policeman in 1931.png|alt=Latvian Policeman in 1931|right|thumb|Policists formas tērpā, 1931. gadā]] Latvijas policijas vēsture aizsākās [[1918. gads|1918. gada]] 5. decembrī, kad [[Tautas padome|Latvijas Tautas padomes]] pieņēma Pagaidu noteikumus par iekšējās apsardzības organizēšanu, kas noteica organizācijas izveides pamatu, struktūru un tās pakļautību [[Miķelis Valters|Miķeļa Valtera]] vadītajai Iekšlietu ministrijai. Kopš 2015. gada Latvijā [[5. decembris|5. decembri]] atzīmē kā Policijas darbinieku dienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5125695/policijas-darbinieku-un-robezsargu-dienas-svines-valstiska-limeni|title=Policijas darbinieku un robežsargu dienas svinēs valstiskā līmenī|website=TVNET|access-date=2021-02-05|date=2015-10-22|language=lv}}</ref> [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības karam]] beidzoties, uzsākās policijas struktūru praktiskā veidošana. Starpkaru Latvijā lielākā policijas struktūrvienība bija Kārtības policija ar vienībām visos [[Latvijas apriņķi|Latvijas apriņķos]], kā arī [[Liepāja]]s, [[Daugavpils]] un [[Rīga]]s prefektūrām. 1919. gada jūnijā sāka veidoties Dzelzceļu policija, kas uzturēja kārtību un sabiedrisko drošību dzelzceļa teritorijā. Līdztekus veidojās arī Kriminālās un Politiskās policijas pārvaldes. Atbilstoši likumam par Centrālo kriminālpoliciju, abas pārvaldes bija iekļautas vienā Iekšlietu ministrijas departamentā un to kompetences noteica [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs|iekšlietu ministrs]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/atklata-izstade-par-latvijas-policijas-vesturi/|title=Atklāta izstāde par Latvijas policijas vēsturi|last=|first=|website=LA.LV|access-date=2021-02-05|date=2018-12-04|language=lv}}</ref> No 1919. gada jūlija līdz 1920. gada martam pastāvēja arī Militārā policija. 1919. gada vasarā nodibināja Rīgas prefektūras policijas skolu, kura 1927. gadā pārgāja Iekšlietu ministrijas tiešā pārziņā. 1920. gada augustā, līdz ar pagastu kārtībnieku sistēmas pieņemšanu, tika pabeigta policijas sistēmas izveide.<ref name=":1">{{Ziņu atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/22126-Latvijas-valsts-iek%C5%A1%C4%93j%C4%81s-dro%C5%A1%C4%ABbas-iest%C4%81des|title=Latvijas valsts iekšējās drošības iestādes|access-date=2025-11-21|last=Lieljuksis|first=Aldis|issue=[[Nacionālā enciklopēdija]]|language=}}</ref> 1929. gadā Latvija kļuva par Starptautiskās policijas ([[Interpols|Interpola]]) locekli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iem.gov.lv/lv/node/24|title=Vēsture {{!}} Iekšlietu ministrija|website=www.iem.gov.lv|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> 1939. gada 24. maijā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinets]] pieņēma Iekšlietu ministrijas iekārtas likumu, palielinot departamentu skaitu no trijiem līdz sešiem. Administratīvā departamenta un pašvaldības departamenta pārvaldes un nodaļas kļuva par Kārtības policijas, Drošības policijas un Baznīcu un konfesiju departamentiem. Par departamentu tika pārorganizēta arī Būvniecības pārvalde. Administratīvajam departamentam bija nākusi klāt Juriskonsultācija, jaunajam Kārtības policijas departamentam - Policijas inspekcija un Pasīvās gaisa aizsardzības pārvalde.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/32934|title=Latvijas valsts un tās vīri - Latvijas Vēstnesis|last=vestnesis.lv|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2025-11-21|date=1998-06-10|language=lv}}</ref> Latvijas Republikas policiju likvidēja 1940. gada 25. jūlijā, pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas Republikas okupācijas]] un iekļaušanas PSRS.<ref name=":1" /> 1940. un 1941. gadā padomju režīma veiktajās represijās vairāk nekā 600 policijas darbinieku tika pakļauti padomju režīma represijām. Vajāšanām tika pakļauti arī viņu ģimenes locekļi. [[1941. gada jūnija deportācijas|Jūnija deportāciju]] laikā tika arestēti un izsūtīti vairāk nekā 300 Latvijas Republikas policistu.<ref name=":0" /> [[Baltijas valstu okupācija|Okupācijas gados]] kārtības uzturēšanu Latvijā veica gan [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|nacistiskās Vācijas]] Kārtības policija, gan [[padomju milicija]] (1940. gada vasarā - Latvijas Iekšlietu ministrijas Tautas milicijas departaments). Valsts policija tika atjaunota 1991. gadā. Tā paša gada 30. aprīlī kā viena no pirmajām vienībām tika izveidots [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākajai Padomei]] pakļautais [[1. Policijas bataljons]] (sākotnēji – Atsevišķais milicijas patruļdienesta bataljons), kura veidošanu uzsāka jau 1990. gada septembrī, un kurš sākotnēji nodarbojās ar stratēģiski svarīgo objektu aizsardzību. 1992. gadā bataljons kļuva par Latvijas Republikas Drošības dienestu, pēc tam – par [[Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienests|Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestu]], kurš 2010. gadā tika iekļauts [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|NBS]] Militārajā policijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://bataljons.lv/index.php/vesture.html|title=1. Policijas bataljons - Vēsture|website=bataljons.lv|access-date=2021-02-05|archive-date=2021-02-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20210208092915/http://bataljons.lv/index.php/vesture.html}}</ref> Šī iemesla dēļ bija nepieciešama jauna speciālā policijas vienība: 1991. gada 4. oktobrī tika parakstīts lēmums par IeM Atsevišķā policijas patruļdienesta bataljona izveidi, uz kura pamata 1992. g. 23. jūlijā izveidojās IeM [[Mobilais policijas pulks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://uniformologija.lv/raksts/mobilais-policijas-pulks|title=Mobilais policijas pulks|website=uniformologija.lv|access-date=2025-11-21}}</ref> 1992. gada 4. novembrī Latvija atjaunoja darbību Interpolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.interpol.int/Who-we-are/Member-countries/Europe/LATVIA|title=Latvia|website=www.interpol.int|access-date=2021-02-05|language=en}}</ref> == Prasības pieņemšanai dienestā == Lai personu pieņemtu dienestā Valsts policijā, tai ir jāatbilst prasībām, kuras ir noteiktas "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=138750|title=Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likums|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> Dienestā Valsts policijā pieņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 40 gadiem. Kandidātam jābūt vismaz vidējai izglītībai un jāprot [[latviešu valoda]] tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Kandidātu fiziskajai sagatavotībai, veselības stāvoklim<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=149897|title=Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un amatpersonu amata kandidātiem nepieciešamo veselības stāvokli un psiholoģiskajām īpašībām un veselības stāvokļa un psiholoģisko īpašību pārbaudes kārtību|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> un psiholoģiskajām īpašībām<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=149178|title=Zaudējis spēku - Fiziskās sagatavotības prasības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-02-05|language=lv}}</ref> ir jāatbilst [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] noteiktajām prasībām. [[Attēls:Police car in Riga.jpg|left|thumb|200x200px|Valsts policijas patruļmašīna [[Opel Insignia]], 2023. gadā]] Dienestā Valsts policijā nepieņem personas, kuras ir tikušas atvaļinātas no dienesta Iekšlietu ministrijas sistēmā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē par disciplīnas pārkāpumu un tām piemērots disciplinārsods — atvaļināšana no dienesta, kuras ir sodītas par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kuras ir atzītas par rīcībnespējīgām likumā noteiktajā kārtībā. == Struktūrvienības == * Galvenā administratīvā pārvalde * Galvenā kārtības policijas pārvalde * Galvenā kriminālpolicijas pārvalde * Sabiedrisko attiecību nodaļa * Finanšu pārvalde * [[Kriminālistikas pārvalde]] * Sevišķās lietvedības nodaļa * Personāla pārvalde * Iekšējās kontroles birojs * Slepenības režīma nodaļa * Reģionu pārvaldes {{Clear}} == Valsts policija dienesta pakāpes == {| class="wikitable float-right" |- align="center" | rowspan = "3"| [[Attēls:Valsts policijas emblēma.png|50px]] |- bgcolor="silver" ! Augstākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "3"| Vecākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "4"| Vidējais <br />komandējošais sastāvs |-align="center" | [[Attēls:Latvian State Police OF-6 Ģenerālis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-5 Pulkvedis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-4 Pulkvežleitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-3 Majors.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-2 Kapteinis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-1a Virsleitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-1a - Leitnants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OF-D Kursants.gif|50px]] |-align="center" | [[Attēls:Flag of Latvia.svg|25px]] | {{small|Policijas ģenerālis}} | {{small|Policijas pulkvedis}} | {{small|Policijas pulkvežleitnants}} | {{small|Policijas majors}} | {{small|Policijas kapteinis}} | {{small|Policijas virsleitnants}} | {{small|Policijas leitnants}} | {{small|Policijas kursants}} |- ! NATO || OF-6 ||OF-5 || OF-4 || OF-3 || OF-2 || OF-1a || OF-1b || OF-D |} {| class="wikitable float-right" |- align="center" | rowspan = "3"| [[Attēls:Valsts policijas emblēma.png|50px]] |- bgcolor="silver" ! colspan = "3"| Jaunākais <br />komandējošais sastāvs ! colspan = "2"| Ierindas sastāvs |-align="center" | [[Attēls:Latvian State Police OR-7 Virsnieka vietnieks.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-6 - Virsseržants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-5 - Seržants.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-4 Kaprālis.gif|50px]] | [[Attēls:Latvian State Police OR-2 Ierindnieks.gif|50px]] |-align="center" | [[Attēls:Flag of Latvia.svg|25px]] | {{small|Policijas virsnieka vietnieks}} | {{small|Policijas virsseržants}} | {{small|Policijas seržants}} | {{small|Policijas kaprālis}} | {{small|Policijas ierindnieks}} |- ! NATO || OR-7 || OR-6 || OR-5 || OR-4 || OR-2 |} == Simbolika == === Emblēmas === {{Galerija |width=180 | height=100 |perrow=1|lines=2 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Latvia policepatch.jpg|Emblēma (1992—2024<ref>https://likumi.lv/ta/id/309800-noteikumi-par-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-un-ieslodzijuma-vietu-parvaldes-amatpersonu-ar-specialajam-dienesta-pakapem</ref>) ''Tiek aizstāta no 2020. gada''}} Iepriekšējā, aptuveni 1992. gadā pieņemtā Valsts policijas emblēma sastāvēja no vairoga, kurā atradās [[Auseklis (zīme)|ausekļa]] formas saule un uz leju vērsts [[zobens]] (t.i. zobens miera stāvoklī), simbolizējot Valsts policijas darbinieku galveno uzdevumu: sargāt un rūpēties par visu Latvijas iedzīvotāju drošību, kā arī gatavību un spēju aizsargāt nepieciešamības gadījumā.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Valsts Policija vakar, šodien, rīt|publisher=Rīgas Stradiņa universitāte|year=2020|location=Rīga|pages=13.-16|url=https://www.vp.gov.lv/lv/media/15153/download?attachment}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.likumi.lv/ta/id/80957-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-darbinieku-ar-specialajam-dienesta-pakapem-formas-terpu-un-atskiribas-zimju-apraksts-un-apgades-normas|title=Zaudējis spēku - Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu un atšķirības zīmju apraksts un apgādes normas|website=likumi.lv|access-date=2026-05-07|date=1998-12-08}}</ref> 2020. gadā pieņemta jauna emblēma, kura sastāv no vairogā ietverta [[Latvijas ģerbonis|Latvijas Republikas mazā ģerboņa]] un uzraksta POLICIJA virs tā. === Kokarde === Starpkaru Latvijas policijā uz cepurēm un ķiverēm lietoja Latvijas Republikas lielā ģerboņa kokardi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.valmieraszinas.lv/valmiera-atklata-izstade-latvijas-republikas-policija-1918-1940-gads/|title=Valmierā atklāta izstāde "Latvijas Republikas policija: 1918.– 1940. gads”|last=Redaktors|website=Valmieras Ziņas|access-date=2026-05-07|date=2019-03-13|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/dauderos-vares-aplukot-unikalas-liecibas-par-starpkaru-latvijas-drosibas-iestadem.a422240/|title=Dauderos varēs aplūkot unikālas liecības par starpkaru Latvijas drošības iestādēm|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-07|date=2021-09-21|language=lv}}</ref> Pašreizējā, 2020. gadā pieņemtā kokarde sastāv no astoņstaru zvaigznes ar staru līnijām ausekļa simbola veidā, kas redzams policijas karogā, vidū simetriski izvietots vairoga simbols [[Latvijas karogs|Latvijas valsts karoga]] krāsās, virs tā — trīs piecstaru zvaigznes. Tas veido patriotisma, valstiskuma un iedzīvotāju drošības aizsardzības ideju. Emblēmas un zīmes autors ir dizainers Jānis Birznieks.<ref name=":2" /> Kokarde var būt izgatavota gan no sudrabaina metāla, gan auduma.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/309800-noteikumi-par-iekslietu-ministrijas-sistemas-iestazu-un-ieslodzijuma-vietu-parvaldes-amatpersonu-ar-specialajam-dienesta-pakapem-formas-terpa-un-atskiribas-zimju-aprakstu#piel4|title=Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpa un atšķirības zīmju aprakstu|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-07|language=lv}}</ref> 1991./92. gada modeļa kokardi veidoja ozollapu vainagā ietverts, uz priekšu izvirzīts mazā valsts ģerboņa attēls (izņēmums — policijas ģenerāļi, kuri nēsāja Latvijas lielā ģerboņa kokardi).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=188255|title=Zaudējis spēku - Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu un atšķirības zīmju aprakstu, speciālā apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, ekipējuma un inventāra veidiem un to izsniegšanas normām|website=LIKUMI.LV|access-date=2026-05-07|date=2009-02-10|language=lv}}</ref> === Karogs === Oficiālajam Valsts policijas karogam ir taisnstūra forma, karoga izmēra attiecības ir 100 cm x 200 cm. Karoga labā puse ir tumši zila, kreisā puse — balta. Karoga sānu malas rotā septiņus centimetrus garas dzeltenas bārkstis. Uz karoga labās puses attēlota daļa Valsts policijas 1992. gada emblēmas: auseklītis, kuru vertikāli šķērso uz leju vērsts zobens, kas simbolizē Valsts policijas policistu gatavību aizsargāt un rūpēties par Latvijas iedzīvotāju drošību. Karoga labajā pusē ir izšūta devīze „TAISNĪBA IR MŪSU GODS”. Uz karoga kreisās puses ir Latvijas Republikas mazais ģerbonis, virs kura pelēkiem burtiem izšūts „LATVIJAS REPUBLIKAS IEKŠLIETU MINISTRIJA”, savukārt zem mazā ģerboņa — dzelteniem burtiem uzraksts „VALSTS POLICIJA”.<ref name=":2" /><ref>{{Atsauce|title=Policijas diena 2025 - Flickr|url=https://www.flickr.com/photos/valstspolicija/54971101941/|date=2025-12-05|accessdate=2026-05-07|first=Valsts|last=policija}}</ref> 2025. gada 5. decembrī, Valsts policijas 107. gadadienā, [[Aglonas bazilika|Aglonas bazilikā]] iesvētīja vēl vienu Valsts policijas karogu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/383530-valsts-policijai-107-2025|title=Valsts policijai – 107 - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2026-05-07|date=2025-12-02|language=lv}}</ref> Tā labā puse ir sudraba/baltā krāsā, kreisā — tumši zila, bet apmali rotā sudraba bārkstis. Karoga labās puses vidū attēlots krāsains Latvijas Republikas papildināts mazais ģerbonis, zem kura rakstīts "Valsts policija" atbilstoši Valsts pārvaldes grafiskajam standarta šriftam ''Robusta TL Pro Regular''.<ref>{{Atsauce|title=Policijas diena 2025 - Flickr|url=https://www.flickr.com/photos/valstspolicija/54971281503/|date=2025-12-05|accessdate=2026-05-07|first=Valsts|last=policija}}</ref> Karoga kreisajā pusē tā centrā attēlota krāsaina pašreizējā Valsts policijas kokarde, virs kuras sudraba diegiem izšūts Valsts policijas burtveidols "POLICIJA", bet apakšā — Valsts policijas jaunā devīze "MŪSU DARBS JŪSU DROŠĪBAI!".<ref>{{Atsauce|title=Policijas diena 2025 - Flickr|url=https://www.flickr.com/photos/valstspolicija/54970217252/|date=2025-12-05|accessdate=2026-05-07|first=Valsts|last=policija}}</ref> Pēc šī karoga iesvētīšanas nav skaidrs oriģinālā karoga statuss. === Formastērpi === {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Ārējās saites == * [http://www.vp.gov.lv/ Valsts policija] * [http://www.iem.gov.lv/ Iekšlietu ministrija] * [http://www.likumi.lv/doc.php?mode=DOC&id=67957 Likums "Par policiju"] * [http://www.vp.gov.lv/?sadala=60 Policijas vēsture Latvijā] * [https://www.mansmedijs.lu.lv/policijas-modes-tendences-gadsimta-garuma/ Par policijas formastērpa vēsturi 20. gadsimtā — Linda Spundiņa, ''Mans Medijs''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210415223305/https://www.mansmedijs.lu.lv/policijas-modes-tendences-gadsimta-garuma/ |date={{dat|2021|04|15||bez}} }} * [http://www.ekspertize.vp.gov.lv/ Kriminālistikas pārvalde] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111016135223/http://www.ekspertize.vp.gov.lv/ |date={{dat|2011|10|16||bez}} }} [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] [[Kategorija:Policija]] smyrn2ojogn6alolzaxk0ffnd6ryrie 0 43843 4548279 4253346 2026-11-11T15:52:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548279 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Colorado_potato_beetle.jpg | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Arthropoda | tips_lv =Posmkāji | klase =Insecta | klase_lv =Kukaiņi | kārta =Coleoptera | kārta_lv =Cietspārņu kārta | dzimta =Chrysomelidae | dzimta_lv =Lapgraužu dzimta | ģints =Leptinotarsa | suga =L. decemlineata | suga_lv =Kartupeļu lapgrauzis | binomial =Leptinotarsa decemlineata | kategorijas =nē }} '''Kartupeļu lapgrauzis''' jeb '''Kolorādo vabole'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Kā pareizi rakstīt ''Kolorādo'' vai ''Kolorado vabole?'' |year= 2012 |format= [[Pārnesams dokumentu formāts|PDF]] |publisher= [[Latviešu valodas aģentūra]] |url= http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=4 |accessdate= 2017. gada 10. maijā |quote= „Kaitēkļa dzimtene ir Ziemeļamerika, kur tas atrasts jau 1924. gadā. Kad kartupeļus sāka audzēt masveidā, kaitēklis plaši izplatījās '''''Kolorādo''''' štatā, no tā arī radies nosaukums.” (''Jaunā eponīmu vārdnīca''. Rīga : Latviešu valodas aģentūra 2012, 88. lpp.; sk. arī ''http://termini.lza.lv'', skatīts 03.09.2012.) |archive-date= 29.03.2017 |archive-url= https://web.archive.org/web/20170329101847/http://www.valoda.lv/wp-content/uploads/docs/BUJ/Pareizrakstiba_.pdf#page=4 }}</ref> ({{val-la|Leptinotarsa decemlineata}}) pieder pie ''Leptinotarsa'' ģints, [[lapgraužu dzimta]]s, [[vaboles|vaboļu kārtas]]. Šajā [[Ģints (bioloģija)|ģintī]] sastopamas vairāk kā 40 sugas. Kartupeļu lapgrauzi pirmo reizi atklāja Tomass Natals (''Thomas Nuttal'') 1811. gadā un pirmo reizi aprakstīja Tomass Seijs (''Thomas Say'') 1824. gadā.<ref name="pest control">Jacques R., Fasulo T. 2009. Colorado Potato Beetle, Leptinotarsa decemlineata (Say) and False Potato Beetle, Leptinotarsa juncta (Germar) (Insecta: Coleoptera: Chrysomelidae). http://edis.ifas.ufl.edu/pdffiles/IN/IN30300.pdf</ref><ref name="capinera book">Capinera JL. 2001. Handbook of Vegetable Pests. Academic Press, San Diego. 729 pp.</ref> == Morfoloģija un ekoloģija == Šo vaboli var noteikt gan pēc pieaugušajiem īpatņiem ([[imago]]), gan to [[kāpuri]]em. [[Vaboles]] ir līdz 12 mm garas, tām ir dzelteni spārni ar 10 melnām svītrām. [[Kāpuri]] ir līdz 16 mm gari, drukni, sarkani līdz oranždzelteni. Šo [[kukaiņi|kukaini]] var atpazīt arī olu un kūniņas stadijā. Olas ir koši dzeltenas, aptuveni 1,7–1,8 mm garumā un 0,8 mm platumā. [[Attēls:Potato beetle larvae.jpg|thumb|Kartupeļu lapgrauža ''Leptinotarsa decemlineata'' kāpuru stadija]] [[Attēls:Leptinotarsa-decemlineata-eggs.jpg|thumb|Kartupeļu lapgrauža ''Leptinotarsa decemlineata'' olu stadija]] [[Attēls:Leptinotarsa decemlineata UGA1243047 - no watermark.jpg|thumb|Kartupeļu lapgrauža ''Leptinotarsa decemlineata'' kūniņas stadija]] Parasti olas tiek dētas grupās. Kūniņas atrodas 2–5 cm dziļi [[augsne|augsnē]], tām ir ovāla forma, tās ir oranžīgā krāsā. Kartupeļu lapgrauzis ievests un izplatījies [[Eiropa|Eiropā]], dzimtene ir [[Amerika]]. Mūsdienās šī suga sastopama Ziemeļu puslodes subtropu un mērenajā [[klimats|klimatiskajā zonā]]. Vabole nodara būtisku kaitējumu kartupeļu audzētājiem, jo tā pārtiek no kartupeļu lakstiem. Ar kartupeļiem barojas gan pieaugušās vaboles, gan to [[kāpuri]]. Vaboles barojas arī ar citiem [[nakteņu dzimta]]s augu lakstiem (piemēram, [[tomāts|tomātiem]]).<ref name="pest control"/><ref name="Life stage">Boiteau G. 1992. Colorado potato beetle LIFE STAGES. Agriculture Canada Publication, http://publications.gc.ca/collections/Collection/A43-1878-1992E.pdf</ref> [[Attēls:Potato beetle diffusion.jpg|thumb|Kartupeļu lapgrauža ''Leptinotarsa decemlineata'' [[izplatības areāls]] (dzeltenais: sugas izcelsmes areāls, oranžais: izplatības areāls, zaļais: kartupeļu izcelsmes areāls)]] == Dzīves cikls == Gadā attīstās viena paaudze. Vaboles izlido pavasarī un uzmeklē dīgstošos kartupeļus, mātītes dēj olas [[lapas|lapu]] apakšpusē, grupās pa 30-40. Izšķīlušies [[kāpuri]] uzturas vienkopus un grauž [[Kartupelis|kartupeļu]] lapas. Sevišķi intensīvi barojas trešās un ceturtās paaudzes kāpuri. Kāpuru attīstība ilgst 16-34 dienas, pēc tam tie ierokas [[augsne|augsnē]] iekūņoties un parasti augusta sākumā izkūņojas jaunās vaboles, kas turpina grauzt jau nobriedušās lapas. Attīstību veicina silts un sauss laiks. Ja trūkst barības, vaboles ierokas augsnē un optimāla mitruma apstākļos tur var palikt līdz diviem mēnešiem. Septembrī, kad laiks kļūst vēsāks, vabolēm augsnē iestājas [[diapauze]], kas var turpināties līdz 3 gadiem. Vaboles augsnē pārziemo, parasti 30–35 cm dziļumā, bet pie nelabvēlīgiem apstākļiem var ziemot 1 m dziļumā.<ref name="pest control"/><ref name="Life stage"/> == Ierobežošanas metodes == Dabiskie ienaidnieki ir [[divpunktu mārīte|mārītes]], [[zoofāgās]] [[blaktis]] un [[Tīklspārņu kārta|zeltactiņas]], kas iznīcina olas. Ar kāpuriem barojas [[putni]]. Mitrā laikā kāpuri nereti saslimst ([[inficējas]]) un iet bojā. Dabisko ienaidnieku nozīme kartupeļu lapgrauža skaita ierobežošanā ir neliela. Par kartupeļu lapgrauža savairošanās gaitu var spriest pēc vaboļu un izdēto olu daudzuma uz kartupeļu [[lapas|lapām]]. Populāciju blīvumu un lauksaimniecisko kaitējumu var samazināt, periodiski no auga nolasot pieaugušās vaboles un to kāpurus. Pie augsta populācijas blīvuma mehāniska nolasīšana nelīdz, bet jāizmanto bioloģiskās vai ķīmiskās kontroles. Bioloģiskā kontrole nav visefektīvākais kartupeļu lapgrauža populācijas regulācijas mehānisms, jo tām ir maz dabisko ienaidnieku. Visbūtiskāk ietekmē [[parazitoīds]] – ''Myiopharus sp.'' ([[Divspārņu kārta|Diptera]]: Tachinidae). Visefektīvākais populācijas regulācijas mehānisms ir ķīmiskā kontrole — [[insekticīdu]] izmantošana. tie tiek plaši izmantoti cīņā ar kartupeļu lapgrauzi, taču kukaiņiem strauji veidojas [[rezistence]]. Visjutīgākie pret insekticīdiem ir kāpuru pirmās divas paaudzes. Pieaugušās vaboles, kas tikko ir izkūņojušās, var ievākt, izmantojot augsnes lamatas dzeltenā krāsā.<ref name="pest control"/> == Populācijas ietekmējošie faktori == Indivīdu skaits pa gadiem var būtiski atšķirties: vienu gadu indivīdu skaits var būt salīdzinoši zems, otru gadu augsts.<ref name="Population fluctuation">Voss R., Ferro D. 1992. Population dynamics of the Colorado potato beetle (coleoptera:chrysomelidae) in western Massachusetts. American Journal of Potato Research, 69(8):473-482 pp</ref> Vislielākā mirstība ir novērota olām, šo mirstību izraisa galvenokārt [[plēsoņas]] – kartupeļu lapgrauža dabiskie ienaidnieki. Arī kūniņu mirstība ir salīdzinoši augsta, to izraisa [[parazitoīds]] – ''Myiopharus sp.'' ([[Divspārņu kārta|Diptera]]: Tachinidae). Vabolēm ir salīdzinoši augsta ziemošanas mirstība, mirstības koeficents svārstās no 0–0,70, kas parāda, kāda daļa mirst atkarībā no ziemas labvēlības. Kopumā populācijas lielumu un dinamiku ir grūti novērtēt, jo pastāv augsta migrācija.<ref name="Population dynamics">Cañas L. A., Robert J. O'Neil, Timothy J. Gibb. 2002. Population ecology of Leptinotarsa undecimlineata Stål (Coleoptera: Chrysomelidae): population dynamics, mortality factors, and potential natural enemies for biological control of the Colorado potato beetle. Biological Control, 24: 50-64.</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lapgraužu dzimta]] [[Kategorija:Augu kaitēkļi]] [[Kategorija:Invazīvās kukaiņu sugas]] 8txdpdf9h79v60lsgsn5tjsxrhfsnzp 0 47827 4548573 4425454 2026-11-12T07:13:28Z Lasks 38532 4548573 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mālpils | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Mālpils pils 2000-02-12.jpg | image_caption = Mālpils pils | pushpin_map = Latvija#Siguldas novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2 = [[Mālpils pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēts | established_date = 1386 | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = | area_land_km2 = 4,69 | population_as_of = 16.01.2020. | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2834&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 1838 | population_density_km2 = {{#expr: 1838/4.025 round 1}} | latd = 57 | latm = 00 | lats = 38 | latNS = N | longd = 24 | longm = 57 | longs = 35 | longEW = E | elevation_m = 90 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2152 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Mālpils''' ir apdzīvota vieta [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Mālpils pagasts|Mālpils pagasta]] administratīvais centrs. Izvietojusies [[Viduslatvijas zemiene]]s Viduslatvijas nolaidenumā<ref>Latvijas pagasti. Enciklopēdija M-Ž. 2002, A/S Preses nams 19. lpp.</ref> 58 km no [[Rīga]]s. Cauri ciemam tek [[Mergupe]] un [[Suda]], uz kuras atrodas [[Centra dīķis (Mālpils novads)|Centra dīķis]]. Mālpilī krustojas autoceļi [[Inciems]]—[[Sigulda]]—[[Ķegums]] ([[P8]]) un [[Garkalne]]—[[Alauksts]] ([[P3]]). == Vēsture == Mālpils senā vēsture sniedzas [[Dzelzs laikmets Latvijas teritorijā|dzelzs laikmetā]] (5.—9.gs.), kad tās teritoriju apdzīvoja [[lībieši]], apmetoties Sudas upes krastā esošajā pilskalnā, ko šodien mālpilieši dēvē par Vīnkalnu. Iespējams, ka lībieši devuši pirmo Mālpils nosaukumu '''Lemburga''' (no {{val|liv|lembit}} un ''urga'' — 'virsaiša upīte'). Laikā starp 1207. un 1209. gadu Zobenbrāļu ordeņa mestrs [[Venno]] pirmo zemes lēni piešķīra Mālpils novada [[labieši|labietim]] Maneģintim un viņa brāļiem. Izveidojās ordeņa vasaļa [[muiža]], ko devēja par Idoves pili (''castrum Yodeven''). Pēc 1386. gada Mergupes krastā [[Vācu ordenis]] uzbūvēja [[Lemburgas pils|Lemburgas pili]] (''Lemburg''), kas kalpoja kā viens no Siguldas fogtejas atbalsta punktiem. Ordeņa pils sagrauta 1626. gadā [[Poļu-zviedru karš (1600-1629)|poļu—zviedru karā]]. Mālpils ziemeļu daļā atradās Vibrokas muiža (''Sudden''). == Nosaukums == Senais Mālpils nosaukums "Lemburga" visticamāk cēlies no [[lībiešu valoda]]s, kur ''lembit'' nozīmē ‘virsaitis’, bet ''urga'' — ‘upe’. Mālpils latviskais nosaukums, savukārt, ir [[kalks]] no vāciskā nosaukuma tiešā tulkojuma, kur ''Lehm'' nozīmē ‘māls’, bet ''Burg'' — ‘pils’. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1935|279 |1967|900 |1989|2520 |2000|2294 |2006|2168 |2015|1921 |2020|1838 |2022|1807 }} == Cilvēki == * [[Johans Gotfrīds Ageluts]] (1763—1848) — Mālpils draudzes mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors. [[Latviešu literārā biedrība|Latviešu literārās biedrības]] dibinātājs. * [[Gerhards Dēterss]] (1892 - 1961) - vācu valodnieks un [[Bonnas Universitāte|Bonnas universitāte]]s profesors. == Galerija == <center><gallery> Mālpils vidusskola.jpg|Mālpils vidusskola Mālpils luterāņu baznīca.jpg|Mālpils luterāņu baznīca Mālpils pils 2000-02-12.jpg|Mālpils pils 2000. gadā </gallery></center> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.malpils.lv/pub/ www.malpils.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722162050/http://www.malpils.lv/pub/ |date={{dat|2011|07|22||bez}} }} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}{{Mālpils pagasta ciemi}} {{Rīgas apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mālpils| ]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] pydvww2hvhtchhhoy3dn40yllp63b2k 0 49803 4548531 4547437 2026-11-12T06:53:40Z Lasks 38532 4548531 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Carnikava (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Carnikava | image_skyline = File:Carnikavas stacija 2021.jpg | image_caption = [[Carnikava (stacija)|Carnikavas dzelzceļa stacijas]] ēka 2021. gadā | image_shield = | pushpin_map = Latvija#Ādažu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Ādažu novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title1 = Pirmoreiz minēta | established_date1 = {{dat|1211}} | established_title2 = Pilsētas statuss | established_date2 = {{dat|2026}} | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = * {{val|liv|Sarnikau}} * {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} | area_total_km2 = 7,32 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2803 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5183 | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 57 | latm = 08 | lats = | latNS = N | longd = 24 | longm = 17 | longs = | longEW = E | elevation_m = 6 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-2163 | website = [http://www.carnikava.lv carnikava.lv] | footnotes = | settlement_type = novada pilsēta }} '''Carnikava''' ({{val|liv|Sarnikau}}, {{val|de|Zarnikau, Koivemund}} — ‘Gaujas grīva’) ir [[pilsēta]] [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] un [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]] centrs, kas atrodas ārpus tā teritorijas. Atrodas [[Vidzeme]]s rietumos netālu no [[Gauja]]s ietekas [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] tās kreisajā krastā. Pēc iedzīvotāju skaita Carnikava ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|38. lielākā apdzīvotā vieta]] valstī. == Nosaukums == "[[Latviešu Avīzes]]" 19. gadsimta pirmajā pusē kā Carnikavas pamatnosaukumu latviešu valodā minēja ''Sānkaule'',<ref>"Righē 27tā Oktobera", ''Latweeschu Awises.'' Nr.33. Zettortdeenā, 4ā Nowembera 1826. 2.lpp</ref> bet [[Krišjānis Barons]] pierakstos izmantojis nosaukumu — ''Sānkeaute'', taču šie vārdi neguva plašu lietojumu.<ref>[http://kartes.lnb.lv/?r=site/index&id=284&l=lv Barons, Krišjānis, 1835-1923 Landkārte no latviešu zemes, 1859]</ref> Avotos minēts arī ar [[Lībiešu valoda|lībiešu valodu]] saistīts nosaukums ''Sarnikau'', kas vietām tulkots kā '[[Oši|ošu]] (ie)leja'.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celvezi.lv/teritorijas/ciemati/carnikava/|title=Carnikava|last=celvezilv|website=Ceļveži.lv|access-date=2026-04-09|date=2022-01-10|language=lv}}</ref> Mūsdienu lībiešu valodā 'osis' rakstāms kā ''särn'' (datīvā ''särni'') vai ''sǟrna'', bet ieleja — ''luoik.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://livonian.tech/datubazes/lv/api2/tech/formas?vards_id=19927&vardskira=s|title=Vārda ''särn'' vienskaitļa un daudzskaitļā locījumi - Livonian language and culture resource platform “Livonian.tech”|website=livonian.tech|access-date=2026-09-04|date=2024|publisher=Latvijas Universitātes Lībiešu institūts}}</ref> Vārds ''Koivemund'' veidojies kā saliktenis "Gaujas mute (ieteka)" no Gaujas nosaukuma somugru valodās — ''Koiv'' jeb ''Koiva'' — un vācu vārda ''mund'', kas tulkojams gan kā 'mute', gan 'ieteka'. == Vēsture == {{galvenais|Carnikavas vēsture}} [[Indriķa hronika|Indriķa Livonijas hronikā]] 1211. gadā minēta [[lībieši|līvu]] karaspēka pulcēšanās vieta pie Gaujas ɡrīvas (''Coywemunde, Coiwemunde'') [[Kubeseles pilskalns|Kubeseles]] pilsnovadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri.|publisher=[[Zinātne]]|year=1993|location=Rīga|pages=168, 169|url=https://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/016_latv.htm|access-date={{dat|2026|09|04||bez}}|archive-date={{dat|2025|06|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250625083212/http://old.historia.lv/alfabets/I/In/Indrika%20hronika/teksts/016_latv.htm}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Chronicle of Henry of Livonia. Translated by James A. Brundage.|url=http://archive.org/details/chronicleofhenry0000unse|date=1961|pages=121., 201|location=[[Medisona]], [[Viskonsīna]], ASV|publisher=Wisconsin Press|year=1961}}</ref> [[Livonija|Livonijas valsts]] laikā Carnikavas teritorija bija daļa no [[Livonijas ordenis|Livonijas ordenim]] piederošo zemju [[Daugavgrīvas komtureja]]s Daugavgrīvas pflegeramtes.<ref>{{Atsauce|title=English: Map of The State of The Teutonic Order after the Treaty of Lake Melno, 1422|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:TeutonicOrder1422.png|date=2021-02-03|accessdate=2026-07-31|last=Ratkus}}</ref> Pēc Livonijas sabrukuma no vismaz 1549. gada līdz 19. gadsimta vidum Carnikavas muiža bija daļa no [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas draudzes novada]]. 1728. gadā celtā [[Carnikavas luterāņu baznīca|Carnikavas baznīca]] bija visvecākā Vidzemes koka baznīca.<ref>http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150510005315/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/carnikavas-evangeliski-luteriska-baznica |date={{dat|2015|05|10||bez}} }} Vidzemē, Brīvdabas muzejā esošās Sv.Pētera Usmas baznīca celta 1705. gadā Kurzemē pie Usmas ezera, Bornes baznīca celta 1537. gadā, ko apstrīd mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, Sēlijā, Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta Vecbornē, bet Valmierā esošā Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca celta Latgalē, Višķos 1621. gadā. http://www.catholic.lv/viski/baznica.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080323144003/http://www.catholic.lv/viski/baznica.html |date={{dat|2008|03|23||bez}} }} Turaidas baznīca ir celta 1750. gadā (http://www.turaidasdraudze.lv/baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130721162414/http://www.turaidasdraudze.lv/baznica |date={{dat|2013|07|21||bez}} }}), bet Lodes (Apšu) baznīca — 1780. gadā. http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141113013006/http://www.latvia.travel/lv/lodes-apsu-baznica |date={{dat|2014|11|13||bez}} }}</ref> Carnikava kā apdzīvota vieta mūsdienu izpratnē sāka veidoties no Meņģeļu (Carnikavas) muižas, kuras dzimtskungs 18. gadsimta otrajā pusē bija Sv. Romas impērijas grāfs [[Ernsts Reinholds fon Mengdens]],<ref>August Wilhelm Hupel. Der nordischen Miscellaneen 1.-28 Stück: Materialien zu einer öselschen Adelgeschichte. v. Hirschheydt, 1790S. S.260.</ref> pēc kura pasūtījuma, īstenojot itāliešu projektu [[Kristofs Hāberlands|Kristofa Hāberlanda]]<ref>Krastiņš, Jānis. Dr.arch. Arhitektūras stili Latvijā. http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150408231615/http://e.znet.lv/Arhitekt_stili_Latvija_Text.pdf |date={{dat|2015|04|08||bez}} }}</ref> būvēta viena no, pēc laikabiedru vērtējuma, greznākajām muižu pilīm Vidzemē — [[Carnikavas pils]]. 1782. gadā muiža ar tās kapelu piederēja pie [[Daugavgrīvas draudze]]s,<ref name="Hupel, August Wilhelm 1782"/> 1826. gadā — pie [[Ādažu draudze|Ādažu]].<ref>Neuermühlen//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.227-228</ref> [[Carnikavas muiža]] 18. un 19. gadsimtos saukta arī par Meņģeļu muižu<ref>Krodsneeks J. ''Is Baltijas wehstures, 2—3. sējumi.'' Grāmatas Rigas Latw. beedribas derigu grahmatu nodal̦as isdewums 234. izdevums;251. izdevums. 2. sējums. Rigas Awises, 1913. — 26.lpp.</ref> jeb Sānkauli.<ref>Zarnikau (ltt.''Sahnkaule'', auch Gaujas-Mengela-M.)//von Bienenstamm, H. ''Geographischer Abriss der Dreideutschen Ostsee-Provinzen Russlands; oder, der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland.'' Riga: Deubner, 1826. S.228</ref><ref name="Hupel, August Wilhelm 1782">[[Augusts Vilhelms Hūpels|Hupel, August Wilhelm]]. ''Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände.'' 3. Band. Riga: Johan Friedrich Hartknoch, 1782. S.62, S.676.</ref><ref>Feldmann, Hans Johannes, von Zur Mühlen, Heinz. ''Baltisches historisches Ortslexikon: Lettland (Südlivland und Kurland).'' Köln/Weimar: Böhlau Verlag, 1990. S.536.</ref><ref>Napiersky, Karl E. ''Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland.'' Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W. F.Häcker, 1843. S.29</ref><ref>"Rihgas leela Bihbeles-beedriba", ''Latweeschu Awises'', Nr.50. Zettortdieena, 14tā Dezember 1850. 252.lpp.; "Par laukskohlu buhschanu Widzemē 1879/80. gadā." (Pielikums "Baznīcas un skolas ziņas"), ''Latweeschu Awises'', 1882. gada 10. marts. 1.lpp.</ref> [[Pirmais pasaules karš Latvijā|Pirmā pasaules kara]] laikā [[1917. gads|1917. gada]] rudenī pēc [[Rīgas operācija]]s Carnikavu ieņēma [[Vācijas Impērija]]s armija, kura to kontrolēja līdz [[1919. gads|1919. gada]] sākumam, kad tā atkāpās kopā ar [[Latvijas Pagaidu valdība]]s vienībām [[Padomju Latvijas armija|Latvijas SPR armijas]] uzbrukuma rezultātā. Rīgas operācijas laikā nodega Carnikavas muižas pils, kuras drupas saglabājās vismaz līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]]. 1919. gada pavasarī Carnikavas muižas apkārtni ieņēma latviešu un [[Baltijas landesvērs|Baltijas Landesvēra]] vienības. Tā paša gada vasarā [[Cēsu kaujas|Cēsu kauju]] ietvaros Carnikavas apkārtni no Landesvēra spēkiem atbrīvoja [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas armijas]] un [[Igaunijas Aizsardzības spēki|Igaunijas armijas]] vienības, kuras ar uguni atbalstīja [[Igaunijas Jūras spēki|Igaunijas Kara flote]]. No 19. gadsimta beigām līdz 1949. gadam Carnikava bija Rīgas apriņķa Ādažu pagasta ciems. Carnikava izsenis ir pazīstama ar [[lasis|lašu]] un [[nēģu dzimta|nēģu]] zveju, ciemā darbojās 1924. gadā dibinātā zvejas rūpniecības (akciju) sabiedrība "Carnikava".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Rīgas apriņķis. Dzīve un darbs|publisher=Latvijas Lauksaimniecības kamera|year=1937|location=Rīga|pages=92.-93|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18719622.pdf}}</ref> 1933. gadā līdz Carnikavai pabeidza [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|dzelzceļa līniju Zemitāni—Rūjiena]], un 1934. gadā atklāja dzelzs tiltu pār Gauju, kas ļāva pagarināt līniju tālāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-07-04}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju|title=Foto: Dzelzceļa tilts Carnikavā pār Gauju|website=Latvijas Dzelzceļa muzejs|access-date=2024-07-04|archive-date=2025-05-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20250519025316/https://www.railwaymuseum.lv/lv/collection-online/foto-dzelzcela-tilts-carnikava-par-gauju}}</ref> [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā no 1941. gada jūlija līdz 1944. gada vasarai, kad atgriezās padomju okupācijas varasiestādes, Carnikavu bija okupējis [[Vērmahts]], kurš, atkāpjoties, uzspridzināja dzelzceļa tiltu pāri Gaujai. 1945. gadā [[Latvijas PSR|padomju okupācijas iestādes]] Ādažu pagastā izveidoja Carnikavas [[Ciems (administratīva vienība)|ciema padomi (ciemu)]], kurš 1949. gadā kļuva par [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] sastāvdaļu, bet 1954. gadā to pievienoja Ādažu ciemam. Ciemā atradās zvejnieku [[kolhozs]] "Carnikava".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nematerialakultura.lv/Elementi/negu-kersanas-un-apstrades-prasmes-carnikava-2019/|title=Nēģu ķeršanas un apstrādes prasmes Carnikavā (2019) – Nematerialakultura.lv|access-date=2024-07-04|language=lv}}</ref> 1990. gada administratīvās reformas ietvaros tika likvidēts Ādažu ciems un atjaunots Ādažu pagasts Rīgas rajona sastāvā, bet 1992. gada martā ar Latvijas valdības lēmumu no tā atdalīja [[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagastu]] ar centru Carnikavā. 2006. gadā pagastu pārveidoja par [[Carnikavas novads|Carnikavas novadu]], kurš no 2009. gada kļuva par pirmā līmeņa pasvaldību. 2021. gada 1. jūlijā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] rezultātā Carnikavas novadu iekļāva jaunajā [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] kā Carnikavas pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://carnikava.lv/jaunumi/17-pasvaldiba/5347-no-1-julija-informaciju-par-pasvaldibas-aktualitatem-uzziniet-www-adazi-lv|title=No 1. jūlija informāciju par pašvaldības aktualitātēm uzziniet www.adazi.lv|website=carnikava.lv|access-date=2022-01-06}}</ref> 2025. gada beigās un 2026. gada sākumā [[Ādažu novada dome|Ādažu novada pašvaldība]] uzsāka priekšdarbus, lai Carnikava nākotnē iegūtu pilsētas statusu līdzīgi [[Ādaži|Ādažu pilsētai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/jaunums/attistibas-komiteja-atbalsta-pagarinat-ligumu-ar-garkalnes-olimpisko-centru-uzdodot-uzdevumu-par-slidotavas-izveidi-adazos-uzklausa-zinojumus-par-sia-adazu-udens-si-gada-iepirkumiem-pasvaldibas-policijas-ekas-parbuvi-un-carnikavas-pilsetas-statusu|title=Attīstības komitejā atbalsta pagarināt līgumu ar “Garkalnes olimpisko centru”, uzdodot uzdevumu par slidotavas izveidi Ādažos; uzklausa ziņojumus par SIA “Ādažu ūdens” šī gada iepirkumiem, pašvaldības policijas ēkas pārbūvi un Carnikavas pilsētas statusu {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2026-01-17|language=lv}}</ref> 2026. gada 15. jūlijā [[Saeima]]s Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma, ka Carnikavai jāpiešķir pilsētas tiesības, atdalot to no Carnikavas pagasta. Likumprojektam noteica steidzamības statusu, paredzot, ka likums stājas spēkā 2026. gada 22. augustā, ikgadējo Carnikavas Nēģu svētku dienā. Saeima likumprojektu sekojoši atbalstīja, piešķirot Carnikavai pilsētas tiesības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> == Ģeogrāfija == Carnikava izvietojusies abpus [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes dzelzceļam]], un lielākā tās daļa atrodas uz austrumiem no dzelzceļa, kur dominē privātmāju apbūve. No ziemeļiem to norobežo [[Gauja]]. Centrs un galvenās ēkas atrodas uz rietumiem no dzelzceļa stacijas, jūras pusē. Austrumdaļu apmēram līdzīgās daļās sadala [[Autoceļš P1|autoceļš P1 Rīga—Ādaži]], tā dienvidrietumu pusē, Sautiņos atrodas Carnikavas saules elektrostacija un pie stacijas — tirgus laukums, bet ziemeļaustrumu pusē — vairākas citas Carnikavas daļas: Gauja, Līdums 1, Līdums 2 (kurš ir visattālākais un sasniedz autoceļu [[Autoceļš A1 (Latvija)|''Via Baltica'' (A1)]]), Āres, Dārznieks un Sala 1.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?id=0&regionaID=0&rajonaID=0&veidi=&nosaukDala=Carnikava&nosExact=false&citataDala=false&nosOficial=false&nosNonAccent=false&nosLGIAApproved=false&sortInfo=1|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2026-07-16}}</ref> Carnikavas rietumu pusi apliec [[Vecgauja]], aiz tās viņā iekļauti atsevišķi māju masīvi mežā — Sala 2 un Atpūta 3.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 CSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1965|1110 |1970|1107 |1979|1569 |1989|3337 |2000|3340 |2006|3700 |2011|3892 |2021|4537 |2026|5317 }} == Izglītība un kultūra == Carnikavā ir vidusskola, pirmsskolas izglītības iestāde "Riekstiņš", bērnudārzs "Nēģītis", jauniešu deju kolektīvs "Abi divi", pirmskolas bērnu deju grupa "Dālderītis", vidējās paaudzes deju kolektīvs "Arnika". Daudzi no kolektīviem darbojas Carnikavas centrā esošajā [[kultūras nams|Tautas namā]] "Ozolaine" (atklāts 1933. gadā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kultura.carnikava.lv/tautas-nams-ozolaine|title=Tautas nams "Ozolaine"|website=kultura.carnikava.lv|access-date=2024-06-09}}</ref> No 2024. gada 1. septembra [[Carnikavas vidusskola|Carnikavas pamatskolai]] piešķīra vidusskolas statusu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/01.09.2023-satraukums-bernu-calas-un-prieks-par-nakotni-ka-zinibu-dienu-sagaidija-latvijas-skolas.a522415/|title=Satraukums, bērnu čalas un prieks par nākotni. Kā Zinību dienu sagaidīja Latvijas skolās|website=www.lsm.lv|access-date=2024-03-14|language=lv}}</ref> Garajā ielā 20 atrodas [[Ādažu novada Mākslu skola]]s Carnikavas mācību punkts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.maksluskola.lv/kontakti|title=Kontakti|website=Ādažu novada Mākslu skola|access-date=2026-07-23|date=2022-10-06|language=lv|archive-date=2024-11-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20241103001616/https://www.maksluskola.lv/kontakti}}</ref> == Personības == Carnikavas muižas pilī dzīvoja embriologs [[Kristians Panders]], no 1827. līdz 1842. gadam veicot zinātnisko izpēti par paleontoloģiju, īpaši [[devons|devona]] un [[silūrs|silūra]] periodu.<ref>The Quarterly Journal of the Geological Society of London. Geological Society of London. The Society, 1866. p.xxxvii</ref> Carnikavas muižas pārvaldnieka namā (mūsdienās nojaukts, aptuvenā adrese — Jūras iela 2) dzīvoja ģenerālis un Latvijas kara ministrs [[Mārtiņš Vācietis]] ar ģimeni. Carnikavas pilsētas daļa [[Sautiņi (Carnikavas pagasts)|Sautiņi]] radusies no paraugsaimniecības, kurā saimniekoja Saeimas deputāts un lauksaimnieks [[Eduards Grantskalns]]. Carnikavā dzimis Austrālijas latviešu gleznotājs [[Augusts Ludvigs Otomārs Drēziņš]] (bijušajos "Drunkas Nagaiņos", 1899—1983), kā arī jūras kapteinis, hidrogrāfs un pētnieks [[Reinholds Bernhards]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/history_of_a_ship/docs/ievads.docx_b739401e71c242|title=46-47. lpp.|access-date={{dat|2019|05|12||bez}}|archive-date={{dat|2022|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220520114826/https://issuu.com/history_of_a_ship/docs/ievads.docx_b739401e71c242}}</ref><ref>Bernhards, R., kapt. "Piedzīvojumi un novērojumi Polinēzijā", «Latvijas Jaunatne», Nr. 115, 1935, 1. septembris, 12. lpp.</ref><ref>[https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2310:15657#&gid=1&pid=8 Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva 235. fonds «Latvijas evaņģēliski luterisko draudžu baznīcu grāmatas» 12. uzskaites saraksta 745. lieta «Ādažu latviešu un vācu draudzes 1899. gada dzimušo un kristīto, laulāto un mirušo reģistrs», 8. lpp.]</ref> Carnikavā dzīvo dzejniece [[Anna Auziņa]]. Carnikavas pagasta [[Siguļi|Siguļu]] kapsētā apɡlabāti dzejnieki [[Ojārs Vācietis]] un [[Ludmila Azarova|Ludmila Vāciete (Azarova)]]. Azarova oriģināli dzīvoja pie mātes Emmas Dimpēnas-Azarovas (1909—1998) mājā Cīrulīšu ielā 15, un pēc tam tur dzīvoja arī Ojārs Vācietis.<ref name="aprinkis.lv">[http://www.aprinkis.lv/index.php/kultura/10456-pierigas-legendas-carnikavas-novads-ojara-vaciesa-vilna-titana-un-melanijas-vanagas-majvieta Griškeviča, Una, Pierīgas leģendas: Carnikavas novads — Ojāra Vācieša, Viļņa Titāna un Melānijas Vanagas mājvieta, «Aprinkis.lv», 2019. gada 8. augustā]</ref> Carnikavā ilgstoši dzīvojis riteņbraucējs [[Toms Skujiņš]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sports.carnikava.lv/jaunumi/1384-apbalvoti-carnikavas-sporta-laureati-2020|title=Sumināti Carnikavas novada sportisti|website=www.sports.carnikava.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-03-30}}</ref> metālmākslinieks, viens no Latvijas [[BMX]] sporta aizsācējiem [[Helmuts Āķis]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazunovads.lv/lv/cilveki-novada-katalogs/helmuts-akis|title=Helmuts Āķis {{!}} Ādaži|website=www.adazunovads.lv|access-date=2025-05-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/adazilv/posts/-dzi%C4%BC%C4%81s-skumj%C4%81s-pazi%C5%86ojam-ka-20-decembr%C4%AB-79-gadu-vecum%C4%81-m%C5%AB%C5%BE%C4%ABb%C4%81-devies-izcilais-m/1080272307477087/|title=Ādažu novads - 🕯 Dziļās skumjās paziņojam, ka 20. decembrī 79 gadu... {{!}} Facebook|date=2024-12-21}}</ref> kā arī šahists [[Alvis Vītoliņš]], rakstniece un padomju represiju upure [[Melānija Vanaga]] un būvinženieris [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/lepnumu-tautai-nevajag-zaudet-melanija-vanaga|title=Lepnumu tautai nevajag zaudēt. Melānijas Vanagas saruna ar “LA” 1994. gadā|website=LA.LV|access-date=2026-09-27|language=lv}}</ref> == Carnikavas nēģi == [[Cepti nēģi|Carnikavas nēģus]] uzskata par latviešu delikatesi. Apaļmutnieks [[upes nēģis]] (''Lampetra fluviatilis'') pieder [[Bezžokļaiņi|bezžokļaiņu]] ''Agnatha'' virsklases nēģu klasei, ir pat miljons gadu sena suga. Carnikavieši senāk nēģi dēvēja par zutiņu, lai neizklausītos vāciski, bet smalkajās aprindās to dēvēja par neinaugu (no {{val|de|Neunauge}} — 'deviņacis'). 20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu laikrakstos Carnikava dēvēta par "nēģu karalisti". Carnikavā vērienīgi katru augustu svin [[Nēģu svētki|Nēģu svētkus]].<ref>[https://www.delfi.lv/tasty/jaunumi/novadu-kulinarais-mantojums-carnikavas-negi-kur-tos-pirkt-un-ka-pagatavot.d?id=49579233 Roze, Jolanta. ''Novadu kulinārais mantojums: Carnikavas nēģi — kur tos pirkt un kā pagatavot'', Tasty.lv, 2017]</ref> == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Gauja pie Carnikavas.jpg|Gauja Attēls:Nēģu iela.jpg|Nēģu iela Attēls:Daudzīvokļu mājas.jpg|Daudzdzīvokļu mājas Attēls:Gājēju tilts pār Vecgauju.jpg|Gājēju tilts pār Vecgauju Attēls:TiltiCarnikavā.jpg|Tilti Carnikavā pāri Gaujai Attēls:Draudzes nams.jpg|"Laivu māja" — Carnikavas luterāņu draudzes mājvieta Attēls:Carn dome.jpg|Carnikavas pagasta pārvaldes ēka </gallery> == Skatīt arī == * [[Carnikavas ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas pilsētu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.adazunovads.lv/lv Ādažu novada mājas lapa] * [http://www.carnikava.lv Bijušā Carnikavas novada mājas lapas arhīvs] {{Ādažu novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Carnikava| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] tobwriyi0b1zvlv9yqw4bc5o0rezvs2 0 51163 4548384 4411083 2026-11-11T21:40:45Z Votre Provocateur 111653 /* Homoseksuālās kustības vēsture */ 4548384 wikitext text/x-wiki {{enciklopēdisks stils+}} [[Attēls:Gay Couple Savv and Pueppi 02.jpg|thumb|Homoseksualitāte]] [[Attēls:Homosexuality symbols (4 colors).svg|thumb|Vieni no homoseksualitātes simboliem — atsevišķi sieviešu un vīriešu homoseksualitātei.]] '''Homoseksualitāte''' (no [[grieķu valoda]]s ''homoios''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.searchgodsword.org/lex/grk/view.cgi?number=3668 |title=The New Testament Greek Lexicon |access-date={{dat|2008|05|14||bez}} |archive-date={{dat|2007|09|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070906111804/http://www.searchgodsword.org/lex/grk/view.cgi?number=3668 }}</ref> "tāds pats", "līdzīgs" un [[latīņu valoda]]s ''[[wikt:en:sexus|sexus]]'' "dzimums") ir emocionāla un/vai seksuāla tieksme pret sava [[Dzimums|dzimuma]] cilvēkiem. Homoseksuālus vīriešus sauc arī par ''[[gejs|gejiem]]'' (arī vīrniekiem) un homoseksuālas sievietes par ''[[lesbiete|lesbietēm]]'' (arī sievniecēm). Īpašības vārds "homoseksuāls" tiek lietots, apzīmējot arī seksuālu rīcību starp viena dzimuma cilvēkiem, kuri sevi neuzskata par gejiem vai lesbietēm. == Homoseksualitātes jēdzieni == === Homoseksualitāte === [[Attēls:World_laws_pertaining_to_homosexual_relationships_and_expression.svg|thumb|right|upright=2| <center><big>'''Homoseksualitātes legālais statuss pasaulē'''</big></center> {{multicol}} '''Homoseksuālas darbības legālas''' {{legend|#025|Atļautas [[viendzimuma laulības]]}} {{legend|#0066FF|Atļautas cita veida partnerattiecības}} {{legend|#90c|Atzītas ārzemēs noslēgtās laulības}} {{legend|#CCCCCC|Jebkādas viendzimuma partnerattiecības nav atzītas}} {{multicol-break}} '''Homoseksuālas darbības nelegālas''' {{legend|#f9dc36|Neliels vai nosacīts sods}} {{legend|#ec8028|Smags sods}} {{legend|#e73e21|Mūža ieslodzījums}} {{legend|#8c210f|Nāves sods}} <br /> {{multicol-end}} ]] Līdz pat 19. gs. beigām viendzimuma attiecību apzīmēšanai nebija sava viennozīmīga jēdziena, dažreiz to dēvēja par [[sodomija|sodomiju]]. Mūsdienās visizplatītāko jēdzienu “homoseksualitāte” 1869. gadā ieviesa austriešu-ungāru izcelsmes rakstnieks un tulkotājs Karols Marija Benkerts jeb Kertbenijs (''Karol Maria Benkert''/„''Kertbeny''“ (1824—1882)).<ref>Salīdz. HERGEMÖLLER, Sodom und Gomorrha: Zur Alltagswirklichkeit und Verfolgung Homosexueller im Mittelalter: Überarbeitete und ergänzte Neuausgabe, Hamburg: MännerschwarmSkript Verlag, 2000, 14. lpp.</ref> Kā antonīmu jēdzienam "homoseksualitāte" viņš ieviesa jēdzienu “heteroseksualitāte” (no grieķu val. ''heteros'' "svešs" vai "citāds").<ref>Salīdz. SOMMER, Wider die Natur?: Homosexualität und Evolution, München: Verlag C. H. Beck, 1990, 18. lpp.</ref> Tomēr šim homoseksualitātes jēdzienam ir trūkumi: * Jēdziens “homoseksualitāte” tika izveidots no grieķu valodas vārda saknes ''homo-'' ("tāds pats", "līdzīgs") un latīņu vārda ''sexus'' ("dzimums") saknes, ko latviešu valodā varētu tulkot kā “viendzimums” un līdz ar to adekvāti pielietot, apzīmējot attiecības vai seksuālu darbību starp divām viena dzimuma [[Persona|personām]]. Tomēr kā personas apzīmējums šis jēdziens ir pretrunīgs, jo tas nozīmētu, ka persona ir viendzimuma, kas satura ziņā ir bezjēdzīgi. Tāpēc Bosvels (Boswell) lieto lietvārdu “gejs” (gay), lai apzīmētu homoseksuāli orientētu personu.<ref>Salīdz. BOSWEL, Christianity, Social Tolerance and Homosexuality: Gay People in Western Europe from the Beginning of the Christian Era to the Fourteenth Century, Chicago: The University of Chicago Press, 1984, 41.-44. lpp.</ref> * Jēdziens “homoseksualitāte” veicina pārpratumu, ka attiecības starp viena dzimuma personām aprobežojas vienīgi ar seksuālu darbību.<ref>Salīdz. LOOSER, Homosexualität — Menschlich — Christlich — Moralisch: Das Problem sittlich verantworteter Homotropie als Anfrage an die normative Ethik, Bern: Peter Lang, 1980, 22. lpp.</ref> * Grieķu valodas sakni (''homo-'') daži pārprot kā latīņu vārda sakni, īpašības vārda “līdzīgs” vai “tāds pats” vietā saprotot to kā lietvārdu “cilvēks”. Bet, tā kā vārda sakne ir grieķu valodā, šis jēdziens nozīmē viendzimuma attiecības un līdz ar to ir attiecināms arī uz dzīvniekiem.<ref>Salīdz. BORNEMAN, Ullstein Enzyklopädie der Sexualität, Berlin: Verlag Ullstein, 1990, 336. lpp.</ref> === Homofīlija === Kopš diviem gadu desmitiem, runājot par homoseksualitāti, nereti tiek lietots arī jēdziens ''homofīlija'', kas lielāku uzsvaru liek uz viendzimuma attiecību emocionālo aspektu nekā to fiziskām izpausmēm un veicina sapratni, ka attiecības starp divām tā paša dzimuma personām neaprobežojas ar fiziskām seksualitātes izpausmēm, bet ietver arī tādus vispārcilvēciskus emocionālus aspektus kā [[mīlestība]], [[tuvība]], [[draudzība]], abpusēja [[atbildība]]s sajūta.<ref>Salīdz. DRESSLER, Stephan: Pschyrembel®, Wörterbuch Sexualität, Berlin: Walter de Gruyter, 2003, 221. lpp.</ref> === Homoerotika === Šis jēdziens attiecas uz [[Erotika|erotiskām]] izjūtām un fantāzijām pret sava dzimuma personām, kas var arī netikt īstenotas fiziskā izpausmē, un tādējādi tās var novērot arī pie heteroseksuālām (vīriešiem un sievietēm) personām. === Homotropija === Visi iepriekš minētie jēdzieni — homoseksualitāte, homofilija un homoerotika — ietver sevī daļu no cilvēka esības, proti, seksualitāti, mīlestību un erotiku. Tāpēc holandiešu teologs Hermans van de Spijkers (''Hermann van de Spijker'') šos visus cilvēciskās izpausmes aspektus pakārtoja jēdzienam ''homotropija'' (no grieķu val. ''homoios'' — "tāds pats", "līdzīgs" un ''tropos'' — "nosliece", "attieksme"), kurš apzīmē visaptverošu personas noslieci uz sava dzimuma personām, nevērtējot, vai tā ir seksuāla, erotiska vai emocionāla.<ref>Salīdz. VAN DE SPIJKER, Hermann: Homotropie: Menschlichkeit als Rechtfertigung: Überlegungen zur gleichgeschlechtlichen Zuneigung, München, Manz Verlag, 1972, 13.—14. lpp.</ref> Atbilstoši jēdziens ''heterotropija'' nozīmē visaptverošu cilvēka noslieci uz pretējā dzimuma personām. Šis jēdzienu pāris — homotropija un heterotropija — aptver visus cilvēciskās esības aspektus un tādējādi ir vispiemērotākais zinātniskās literatūras valodai.<ref>Salīdz. LOOSER, Gabriel: Homosexualität — Menschlich — Christlich — Moralisch: Das Problem sittlich verantworteter Homotropie als Anfrage an die normative Ethik, Bern: Peter Lang, 1980, 22.lpp.</ref> Tomēr šo jēdzienu lietošana nav kļuvusi populāra nedz tautas, nedz zinātniskajā leksikā. === Heteroseksisms === Heteroseksisms ir ideoloģiska sistēma, kas noliedz un stigmatizē jebkuru neheteroseksuālu uzvedības formu, identitāti, attiecības vai kopienu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dialogi.lv/pdfs/tolerance_dimensions.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2008|10|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100215094818/http://www.dialogi.lv/pdfs/tolerance_dimensions.pdf# |archivedate={{dat|2010|02|15||bez}} }}</ref> [[Attēls:Straight male intimacy in India.jpg|thumb|left|Indijā pieņemts divu vīriešu sadošanos rokās ar mazajiem pirkstiņiem uzskatīt par normālu heteroseksuālu uzvedību, bet rietumu sabiedrībā tā ir neheteroseksuāla uzvedība.]] Paradoksālā kārtā rietumu geju kultūra ir ārkārtīgi heteronormatīva, kas attiecas uz dzimumu lomām. Šīs dekādes pirmajā pusē divi seksologi neatkarīgi viens no otra nonāca pie terminiem ''sissyphobia'' (''sissy'' var tulkot apmēram kā "mīkstais") un ''femiphobia'', lai raksturotu riebumu (un [[kauns|kaunu]]), ko geji izjūt pret sievišķību citos vīriešos vai atceroties šādu sievišķību savā uzvedībā bērnībā. Tima Berglinga (Tim Bergling) grāmatas nosaukumā minētais termins ''sissyphobia'' ir biežāk lietots, Maikls Džī Beilijs (Michael J. Bailey) izveidoja savu terminu ''femiphobia'' savu [[transseksualitāte]]s pētījumu laikā atklājot, ka tikai daļa no zēniem, kas bērnībā ir bijuši ievērojami sievišķīgi, kļūs par transseksuāļiem un lielākā daļa izaugs par gejiem un interesantā kārtā saglabās maz no sievišķības, kas viņiem piemita bērnībā. Jautājot gejiem par to, vai viņi bērnībā bija sievišķīgi, Beilijs norāda, ka, ja tas tā ir bijis, gejiem šādas atmiņas saistās ar lielu kaunu. Visticamāk tāpēc, ka nekonformisms ar savu dzimumu (t. i., sievišķīga uzvedība vīriešos) tiek nicināta gan no geju puses, gan no heteroseksuālā vairākuma puses (vismaz, kas attiecas uz rietumu kultūru, skat. zemāk par neeiropiešu kultūrām). Heteroseksuāli cilvēki bieži pieņem prezumpciju, ka būt gejam implicē to, ka indivīdam automātiski patīk citi geji, taču patiesība ir pavisam savādāka — lielākajai daļai geju vīrieša ideāls būtu ļoti tuvs heteroseksuāla vīrieša veidolam. To apliecina tādi angliski runājošajās valstīs bieži dzirdami apzīmējumi, ko bieži varētu redzēt vēlamo īpašību sarakstā, piemēram, iepazīšanās sludinājumos kā ''straight-acting'' ("uzvedas kā heteroseksuāls vīrietis"), latviešu geju leksikonā līdzīgs apzīmējums būtu "nemanierīgs". Neeiropiešu kultūrās (Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas indiāņu, Klusā okeāna salu u.c. kultūrās) ir vērojams lielā mērā pretējs modelis — tā vietā, lai homoseksuālus cilvēkus sadalītu divās plūsmās atbilstoši viņu dzimumam (un sagaidītu konformitāti ar šo dzimumu heteroseksuālu pārstāvju uzvedību), šīs kultūras rezervē viņiem sava veida "trešo dzimumu". Amerikas indiāņu kultūrā šiem cilvēkiem kopienā tiek dota šamaņu funkcija, pamatojoties uz to, ka viņos saskaņā ar ticējumiem mājojot divi gari (gan sievišķais, gan vīrišķais), praktiskā ziņā tas atrisina arī tādas problēmas kā, piemēram, jautājumu kuras no abu pamatdzimumu funkcijām homoseksuālajam, dzimumnekonformantajam indivīdam būtu jāuzņemas. Tajos gadījumos, kad autori piemin šādu trešā dzimuma indivīdu seksa dzīvi, tiek atklāts, ka viņi nodarbojas ar seksu vai nu ar heteroseksuāliem vīriešiem vai dzīvo celibātā atkarībā no konkrētās kultūras. Jāpiemin, ka runājot par lesbietēm, Bergling savā grāmatā secina, ka lesbiešu vidū šāda heteronormativitāte ir daudz mazāk izteikta, respektīvi, lesbietes ir daudz akceptējošākas pret citām lesbietēm, kas izrāda vīrišķīgas iezīmes. == Homoseksualitātes cēloņi == Homoseksuālu orientāciju nosaka daudzu un dažādu faktoru kopums. Neirobioloģiskā smadzeņu dzimuma veidošanās teorija skaidro, ka cilvēka seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti galvenokārt nosaka dzimumhormonu daudzums dzemdē otrajā grūtniecības pusē. Šo teoriju atbalsta vairāki pētījumi, kas veikti ar dzīvniekiem. Taču pētījumi atklāj, ka arī mūsu ģenētika un epiģenētika spēlē nozīmīgu lomu. Lai cik interesanti tas arī neizklausītos, tomēr, domājams, ka mātes imūnreakcija arī var būt atbildīga par homoseksualitātes izveidi galvenokārt vīriešos. Kopumā pētījumi vērš uzmanību tieši uz bioloģiskajiem faktoriem. Kā pierādījums tam kalpo atrastās anatomiskās un fizioloģiskās atšķirības smadzenēs. Piemēram, INAH-3 hipotalāma kodols homoseksuālu vīriešu un heteroseksuālu sieviešu smadzenēs ir vairāk nekā divas reizes mazāks, salīdzinot ar heteroseksuāliem vīriešiem, kā arī homoseksuālu cilvēku smadzenes reaģē pretēji uz cilvēka [[Feromoni|feromoniem]], salīdzinot ar attiecīgā dzimuma heteroseksuālu cilvēku smadzenēm.<ref>Cīrulis, A. (2015). Dzimumatšķirības cilvēka smadzeņu neiroanatomijā un funkcionalitātē. ''Latvijas Ārsts'', (11), 72-76.</ref> == Homoseksuālās kustības vēsture == {{Atdalīt|LGBT kustība}}. {{Saistīts teksts}} === 19. un 20. gadsimts === '''1897'''<br /> 15. maijā Magnuss Hiršfelds (''Magnus Hischfeld'') kopā ar Eduardu Obergu (''Eduard Oberg''), Maksu Šporu (''Max Spohr'') un Franci Jozefu fon Bīlovu (''Franz Josef von Bülow'') savā dzīvoklī [[Berlīne|Berlīnē]] nodibina Zinātniski-humanitāro komiteju, kuras mērķis ir veicināt zinātnisko diskusiju par homoseksualitāti. '''1919'''<br /> Magnuss Hiršfelds (''Magnus Hirschfeld'') Berlīnē nodibina Seksualitātes zinātnes institūtu (vācu val. ''Institut für Sexualwissenschaft''<ref>[http://de.wikipedia.org/wiki/Institut_f%C3%BCr_Sexualwissenschaft Institut für Sexualwissenschaft]</ref>). '''1933'''<br /> 6. maijā nacistu studenti izdemolē Seksualitātes zinātņu institūtu un 10. maijā nacistu karavīri Operas laukumā Berlīnē kopā ar citām “vācu garam” neatbilstošām grāmatām sadedzina arī institūta materiālus. '''1938'''<br /> Alfreds Kinzijs (''Alfred Kinsey'', 1894 — 1956) uzsāk savus pētījumus cilvēka seksualitātes jomā un 1948. gadā savu pētījumu rezultātus publicē grāmatā “Cilvēka seksuālā izturēšanās”. [[Attēls:Christopher Street Day 1997.jpg|thumb|Homoseksuālās kustības simbols — varavīksnes karogs, Kristofera ielas parādē Vācijā, {{dat|1997}}]] '''1969'''<br /> Kristofera ielas (angļu val. ''Christopher Street'') bārā “Stonewall Inn” Ņujorkā notiek policijas reids, kuras laikā pirmo reizi geji, lesbietes un transpersonas pretojas policijai, pretošanās pāraug ielas grautiņā. Šis notikums iezīmēja pagrieziena punktu Amerikas geju kustības attīstībā un veicināja geju, lesbiešu un transpersonu pašapziņas celšanu. Atceroties šo notikumu, katru gadu daudzās pasaules pilsētās tiek svinēti Kristofera ielas svētki (angļu val. ''Christopher Street Day''<ref>[http://en.wikipedia.org/wiki/Christopher_Street_Day Christopher Street Day]</ref>),- arī Latvijā, kuri ir pazīstami ar nosaukumu [[Rīgas praids]]. '''1970'''<br /> Ņujorkā tiek nodibināta Geju atbrīvošanas fronte (angļu val. Gay Liberation Front), kura ir pirmā oficiālā geju organizācija pasaulē. '''1972'''<br /> Ņujorkā tiek nodibināta ''National Gay and Lesbian Task Force'' organizācija, kuras mērķis ir cīnīties pret homoseksuāļu diskrimināciju un apspiešanu. Šī organizācija ietver 32 000 biedru, tā ir viena no lielākajām geju organizācijām ASV. '''1975'''<br /> [[Telaviva|Telavivā]], Izraēlā, tiek nodibināta organizācija ''Society for the Protection of Personal Rights for Lesbians, Gay Men and Bisexuals'' (SPPR), kura ir pirmā un vienīgā šāda rakstura organizācija Tuvajos Austrumos. '''1981'''<br /> Kļūst zināms pirmais salimšanas gadījums ar [[AIDS]]. Tā kā sākotnēji šī saslimšana izplatījās Dienvidkalifornijā dzīvojošo geju vidū, tad šī slimība tika nosaukta par GRID (angļu val. ''Gay-Related Immune Deficiency''). Tikai vēlāk, kad kļuva skaidrs, ka šī slimība skar neatkarīgi no seksuālās orientācijas vai prakses, tā tika nosaukta par AIDS (angļu val. ''Acquired Immune Deficiency Syndrome''; latviešu val. iegūts imūndeficīta sindroms). '''1982'''<br /> [[Sanfrancisko]] notiek pirmās geju sporta spēles (angļu val. ''Gay Games''), kurās piedalās 1 300 geji un lesbietes. Šī pasākuma sākotnējais nosaukums bija Geju Olimpiskās spēles (angļu val. ''Gay Olympics''), tomēr ASV Olimpiskā Komiteja uzsāka tiesas procesu par nosaukuma autortiesību pārkāpumu, kā rezultātā tas tika aizliegts. '''1989'''<br /> 1.oktobrī [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] (Dānija) notiek pirmās geju kāzas. Egils un Aksels Aksgili (''Egil'' un ''Axel Axgil'') kā pirmais geju pāris pasaulē oficiāli reģistrē savas partnerattiecības. 1993. gadā Dānijai seko Norvēģija un 1995. gadā Zviedrija, kuras ievieš valsts atzītu viendzimuma partnerattiecību reģistrāciju. '''1991'''<br /> ''[[Amnesty International]]'' — starptautiska cilvēktiesību aizsardzības organizācija — nolemj aizstāvēt arī homoseksuāļu tiesības. '''1992'''<br /> [[Pasaules Veselības organizācija]] (angļu val. ''World Health Organization'') izsvītro homoseksualitāti no starptautiskā slimību saraksta. '''2005'''<br /> Notiek pirmais [[Rīgas praids]]. '''2006'''<br /> Oficiāli tiek reģistrēta lesbiešu, geju, [[Biseksualitāte|biseksuālu]], [[transseksualitāte|transpersonu]] un viņu draugu apvienība „[[Mozaīka (organizācija)|Mozaīka]]”. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.amnesty.org/ '''Amnesty International''' starptautiskā mājas lapa] * [https://web.archive.org/web/20081013183403/http://www2.mozaika.lv/ '''Mozaīka''' mājas lapa] * [http://politika.lv/index.php?id=15538/ '''Politika.lv''' 'Dažādība publiskajā telpā' lapa] {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Seksuālā orientācija]] [[Kategorija:Dzimtes studijas]] 0ljoptmf1csr5cmq1wh0sl25kyq7ysk 0 51550 4548263 4465792 2026-11-11T14:59:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548263 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Kaplavas pagasts | karte = Kaplavas pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Kaplavas pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Kaplavas pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Krāslavas novads | centrs2 = [[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]] | platība = 125,4 | iedzīvotāji = 745<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 745 / 125.4 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> | nos_vācu = Born | ref_vācu = | nos_krievu = Борнская | ref_krievu = }} '''Kaplavas pagasts''' ir viena no [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] administratīvajām teritorijām [[Daugava]]s kreisajā krastā, pie [[Latvijas-Baltkrievijas robeža]]s. Robežojas ar sava novada [[Krāslava]]s pilsētu un pa Daugavu ar [[Ūdrīšu pagasts|Ūdrīšu]], [[Krāslavas pagasts|Krāslavas]], [[Kalniešu pagasts|Kalniešu]] un [[Piedrujas pagasts|Piedrujas]] pagastiem, [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Salienas pagasts|Salienas pagastu]], kā arī Baltkrievijas [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Braslavas rajons|Braslavas rajonu]]. == Daba == === Hidrogrāfija === '''Upes:''' [[Bruņinieku upe]], [[Kobilka (upe)|Kobilka]], [[Bruņinieku upe|Melnupīte]], [[Piskovatka]], [[Robežupe (Daugavas pieteka)|Robežupe]], [[Šaltupe]], [[Viļeika]], [[Žukovka (upe)|Žukovka]]. '''Ezeri:''' [[Baļticas ezers]], [[Dubinka]], [[Jabloņkas ezers]], [[Kaudzīšu ezers]], [[Lielais Borvinkas ezers]], [[Mazais Borvinkas ezers]], [[Saučenku ezers]], [[Šilovkas ezers]], [[Varnaviču ezers]], [[Vilnīšu ezers (Krivojes ezers)]], [[Zariņa ezers]], [[Zimašu ezers]]. == Vēsture == Izveidots kā '''Bornes pagasts''' [[Kurzemes guberņa]]s [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadā]] apvienojot vairākus muižu pagastus. Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s Bornes pagasta [[Kaplavas muiža]] (''Born'') tika sadalīta 69 vienībās 245 ha kopplatībā, Matulišķu muiža (''Matulischek'', 970 ha) 53 vienībās, Dvorišķu muiža (213 ha) 6 vienībās, [[Vecbornes muiža]] (''Alt-Born'', 646 ha) 29 vienības (Bornes muižas pils piešķirta pagastam), Bornes mācītāja muiža (320 ha) 13 vienībās, [[Varnaviču muiža]] (''Warnowiz'', 884 ha) 75 vienībās, Lizetes muiža (''Lisettenhof'', 181 ha) 5 vienībās, Rožupoles muiža (''Rosenfeld'', 352 ha) 20 vienībās un Plātera Annas muiža (''Annenhof'' jeb ''Platershof'', 333 ha) 176 vienībās.<ref>{{LKV|VIII.|15 494}}</ref> 1925. gadā Bornes pagasts pārdēvēts par Kaplavas pagastu. 1935. gadā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] Kaplavas pagasta platība bija 119 km² un tajā dzīvoja 2383 iedzīvotāji.<ref>{{Pagastu apraksti}}</ref> 1945. gadā pagastā izveidoja Kaplavas, [[Sarkanarmiešu ciems|Sarkanarmiešu]] un [[Varnaviču ciems|Varnaviču]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Krāslavas rajons|Krāslavas rajona]] '''Kaplavas ciemam''' 1956. gadā pievienoja [[Salienas pagasts|Salienas ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Strana Sovetov» teritoriju, bet 1957. gadā šī kolhoza teritoriju pievienoja atpakaļ Salienas ciemam. 1979. gadā Kaplavas ciemam pievienoja likvidētā Sarkanarmiešu ciema teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref><ref>[https://sites.google.com/view/kaplavas/m%C4%81jas Kaplavas pagasts 1967]</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:641643{{!}}article:DIVL6495{{!}}query:lazd |title=Latvijas pagasti 2002 |access-date={{dat|2022|08|17||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230715104807/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp{{!}}issue:641643{{!}}article:DIVL6495{{!}}query:lazd }}</ref> 2009. gadā Kaplavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]]. == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |+ Iedzīvotāju skaita izmaiņas |- | Gads || 1925 || 1930 || 1935 || 1967 || 1979 || 1989 || 2000 || 2011 || 2021 |- | Skaits || 2 335<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1925.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1925|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-05|archive-date=2021-05-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210512153943/http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1925.htm}}</ref> || 2 315<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1930.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1930|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-05|archive-date=2021-05-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20210512155116/http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1930.htm}}</ref> || 2 383<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1935|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-05|archive-date=2017-09-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20170919205518/http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm}}</ref> || 1 365<ref>{{Atsauce|title=Русский: Сельсоветы Латвии 1967 год|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija_1967.pdf|date=2015-02-02|accessdate=2022-08-05|last=Prieditis2012}}</ref> || 1 140<ref>{{Atsauce|title=Русский: Latvijas 1979. gada tautas skaitīšanas dati|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Kraslavas_1979.jpg|date=2014-12-09|accessdate=2022-08-05|last=Prieditis2012}}</ref> || 970<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1989.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1989|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-05|archive-date=2022-08-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20220805065504/http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1989.htm}}</ref> || 844<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm2000.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2000|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-05|archive-date=2022-07-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20220704212217/http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm2000.htm}}</ref> || 640<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm2011.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2011|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-05|archive-date=2016-03-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20160305012011/http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm2011.htm}}</ref> || 422 |} === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1897|1925 |1925|2335 |1930|2315 |1935|2383 |1959|1711 |1967|1365 |1979|1140 |1989|970 |2000|842 |2011|639 |2021|414 |2024|389 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]''' (pagasta centrs), [[Varnaviči]], [[Upmale (Kaplavas pagasts)|Upmale]], [[Rožupole]], [[Vecborne]], [[Veckaplava]], [[Dvorišči]]. === Ievērojamas personības === * 1873. gadā tagadējā Kaplavas pagastā dzimis latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs [[Pēteris Pauls Jozuus]]. * 1912. gadā Varnaviču (Varnovicas) muižā dzīvoja izcilais pedagogs un sabiedriskais darbinieks [[Atis Ķeniņš]]. * 20. gadsimta pirmajā pusē Kaplavas pagastā dzīvojis un divus romānus uzrakstījis arī rakstnieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2001/8/3/4700 |title=Latgales Laiks: Kaplavā joprojām dzīva rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa gara bagātība 03.08.2001. |access-date=10.04.2008 |archive-date=08.03.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160308160612/http://latgaleslaiks.lv/lv/2001/8/3/4700 }}</ref> Romānā "Augšzemnieki" Jaunsudrabiņš aprakstījis saimnieciskās dzīves uzplaukumu [[Sēlija|Augšzemē]], tostarp Kaplavā. * 1885. gadā Bornes pagastā dzimis [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] un Latvijas armijas virsnieks, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieris [[Rūdolfs Graudiņš]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=478|title=LKOK nr.3/1870 : Graudiņš, Rūdolfs|website=www.lkok.com}}</ref> * 1890. gadā tagadējā Kaplavas pagastā dzimis 1. Latvijas Neatkarības rotas virsnieks, kapteinis un vēlākais Latvijas armijas pulkvedis-leitnants, kā arī nacionālās pretestības kustības dalībnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris [[Eduards Graudiņš]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=476|title=LKOK nr.3/878 : Graudiņš, Eduards|website=www.lkok.com}}</ref> * 1899. gadā [[Lielbornes muiža|Lielbornes muižā]] dzimis [[Vesels fon Freitāgs-Loringhofens]] — vācu pretestības kustības dalībnieks, piedalījās atentāta rīkošanā pret [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]] 1944. gada 20. jūlijā. Bērnību un jaunības gadus viņš pavadīja [[Skultes muiža|Skultē]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Krāslavas novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Krāslavas rajons}} {{Krāslavas apriņķis}} {{Ilūkstes apriņķis}} }} [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Krāslavas novada pagasti]] [[Kategorija:Kaplavas pagasts| ]] tmhuha2jwf6m1laonqsirxhjvl1bs35 0 51674 4548588 4484870 2026-11-12T07:23:55Z Lasks 38532 4548588 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|apdzīvotu vietu Babītes pagastā|apdzīvotu vietu Medzes pagastā|Piņķi (Medzes pagasts)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Piņķi | settlement_type = lielciems | image_skyline = Piņķu kaujas piemineklis, 2006-06-24.jpg | image_caption = [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] Piņķu kaujas piemineklis | pushpin_map = Latvija#Mārupes novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Mārupes novads]] | subdivision_name2 = [[Babītes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 6,75 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2016|07|04||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2786 |title=Informācija par objektu: Piņķi |accessdate={{dat|2017|02|24||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 3435 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 56 | lats = 40 | latNS = N | longd = 23 | longm = 54 | longs = 39 | longEW = E | elevation_m = 8 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2107 | var_id = 100184284 | lgia_id = 2786 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} [[Attēls:Pinkenhof Piņķu muiža.JPG|thumb|right|Piņķu muiža]] '''Piņķi''', agrāk '''Saliena''',<ref>{{LPE|8|553}}</ref> ir apdzīvota vieta [[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Babītes pagasts|Babītes pagastā]], pagasta centrs. Atrodas [[Rīga|Pierīgā]] autoceļu [[A5]] un [[Autoceļš A10 (Latvija)|A10]] krustojumā [[Neriņa]]s labajā krastā 12 km no novada centra [[Mārupe]]s un 15 km no [[Rīga]]s centra. Iekļauj savrupmāju ciematus Lielpriedes un Silarājus. Pēc iedzīvotāju skaita Piņķi ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|ceturtais lielākais ciems (2024)]] [[Latvija|Latvijā]]. == Vēsture == {{galvenais|Piņķu muiža}} Rakstu avotos Piņķu apkārtne pirmoreiz minēta 1225. gadā, ar 1226. gada 16. marta līgumu to iekļāva [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas lauku novadā]]. 14. un 15. gadsimtos ir minētas Peles, [[Beberbeķu muiža|Beberbeķu]] un Olektes muižiņas. 18. un 19. gadsimtā [[Piņķu muiža]] ar [[Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca|Nikolaja baznīcu]] bija [[Piņķu draudzes novads|Piņķu draudzes novada]] (''Kirchspiel Pinkenhof'') centrs. [[Baltijas pārkrievošana]]s laikos 1884. gadā Piņķu Nikolaja skolā nodibināja augstāko pakāpi — tā saukto Pēterskolu, kurā mācības notika [[krievu valoda|krievu valodā]]. 1883. gadā minēta arī Palīdzības klases skola ar 82 skolēniem, Annas Kalniņas skola ar 29 skolēniem, Mārtiņa Amola privātskola ar 15 skolniekiem un vācu draudzes skola ar 56 skolēniem. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gada 22. maijā [[Latviešu atsevišķā brigāde|Latviešu atsevišķās brigāde]]s vienības pie Piņķu muižas cīnījās ar [[Padomju Latvijas armija]]s vienībām. Savukārt [[Bermontiāde]]s laikā [[Latgales divīzija]]s [[9. Rēzeknes pulks]] 1919. gada 4. novembrī pie Piņķiem cīnījās pret [[Rietumkrievijas armija]]s 1. plastunu pulku, jo krievi pāri [[Lielupe]]i bija izcēluši desantu. 8. novembrī 9. Rēzeknes pulks atguva Bulduru tiltu un [[Jūrmala|Jūrmalu]] līdz Dubultu šaurumam. [[Latvijas PSR]] laikā uz agrākās Piņķu muižas zemes izveidojās [[sovhozs]] "Saliena", ko 1964. gadā apvienoja ar Bulduru dārzkopības tehnikumu, izveidojot [[Bulduru Dārzkopības vidusskola|Bulduru dārzkopības sovhoztehnikumu]]. Bulduru sovhoztehnikuma centrā izveidojās Salienas ciemats ar vidusskolu un kultūras namu. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s Piņķi atguva savu seno nosaukumu. ==Iedzīvotāji== === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1965|582 |1970|617 |1979|1584 |1989|2710 |2000|2895 |2010|3099 |2016|3088 |2017|3128 |2018|3136 |2019|3198 |2020|3225 |2021|3275 |2022|3381 |2023|3463 |2024|3527 }} == Transports == Piņķus apkalpo "[[Rīgas satiksme]]s" nodrošinātie autobusu maršruti, kas savieno ar [[Rīga|Rīgu]], [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulti]] un [[Babīte|Babīti]]: * [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4. autobuss]] (Piņķi — Babīte — [[Jūrmalas gatve]] — Rīga), * [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32. autobuss]] (Piņķi — [[Kārļa Ulmaņa gatve]] — Rīga), * [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43. autobuss]] (Skulte — Piņķi — Rīga). Uz Piņķiem kursē arī autobusi maršrutā Rīga—pagrieziens uz Kalnciemu—Standarts un mikroautobusi maršrutā Rīga—Piņķi—Kalnciema masīvs. == Ievērojamākās vietas un kultūras dzīve == [[Attēls:Piņķu baznīca 2000-05-06.jpg|thumb|250px|[[Piņķu Sv. Nikolaja evaņģēliski luteriskā baznīca|Piņķu luterāņu baznīca]] (2000)]]Ievērojamas vietas un iestādes: * [[Piņķu Sv. Nikolaja evaņģēliski luteriskā baznīca]] * [[Inbox.lv ledus halle|''Inbox.lv'' ledus halle]] * [[Babītes vidusskola]] * Babītes mūzikas skola * Babītes sporta komplekss * Latvijas Starptautiskā skola (''International School of Latvia'') Kultūras kolektīvi: * Koklētāju ansamblis "Dzītariņi" * Bērnudārzs "Saimīte" * Jauniešu koris "Maska" * Jauktais koris "Atskaņa" * Babītes vidusskolas 5.—9.&nbsp;klašu meiteņu koris * Vidējās paaudzes deju kolektīvs "Dārta" * Deju grupa "Zvaigžņu aka" == Uzņēmējdarbība == Virkne lielāko [[Babītes novads|Babītes novada]] uzņēmumu ir reģistrēti Piņķu ciema teritorijā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://statistika.lursoft.lv/|title=Esi informēts!|last=Lursoft|website=Lursoft, Lursoft IT|access-date=2019-12-18|date=2019-12-18|language=LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> # LEAX Baltix, SIA # Dizaina un poligrāfijas nams, SIA # PK Serviss, SIA # Lindstrom, SIA # OSTBY, SIA == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}{{Babītes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Piņķi| ]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] gmb1n2awkamkbwxyl2hy68z4s0e0kg2 0 56165 4548694 4435563 2026-11-12T11:10:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548694 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Laubere | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Laubere, piemineklis represētajiem 2000-06-17.jpg | image_caption = Piemineklis represētajiem Lauberē | pushpin_map = Latvija#Ogres novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ogres novads]] | subdivision_name2 = [[Lauberes pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēts | established_date = {{dat|1567}} | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,683 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2019 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2756&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 345 | population_density_km2 = auto | latd = 56|latm = 51| lats = 31| latNS = N | longd = 25| longm = 1| longs = 16| longEW = E | elevation_m = 85 | website = | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5044 Laubere | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Laubere''' (agrāk '''Ozoli''') ir ciems [[Ogres novads|Ogres novada]] [[Lauberes pagasts|Lauberes pagastā]], pagasta centrs. Izvietojusies pagasta ziemeļdaļā netālu no [[Abza]]s upes {{nobr|32 km}} no novada centra [[Ogre]]s un {{nobr|68 km}} no [[Rīga]]s. Laubere vēstures avotos pirmo reizi minēta 1567. gadā [[Polija]]s karaļa [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda Augusta]] dokumentā kā ''Loburen''. Apdzīvotā vieta izveidojusies pēckara gados pie bijušās Ozolmuižas (''Absenau'') centra kā [[padomju saimniecība]]s «Laubere» centrs; bijusī Lauberes muiža (''Laubern'') atradās tagadējos [[Krodzinieki|Krodziniekos]].<ref>{{EncLP}}</ref> Lauberē atrodas pagasta pārvalde, pamatskola, kultūras nams, bērnu nams, bibliotēka (dibināta 1880. gadā),<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Lauberes pagasta bibliotēka |url=http://www.ocb.lv/regiona-bibliotekas/ogres-novads/lauberes-pagasta-biblioteka/ |website=ocb.lv |accessdate={{dat|2019|8|1||bez}}}} {{Novecojusi saite}}</ref> pasts. Ciema dienviddaļā atrodas [[Lauberes dobumakmens]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Lauberes dobumakmens |url=http://www.ancientsites.eu/lv/objects/stone/231-laubere-hollow-stone-lauberes-dobumakmens |website=ancientsites.eu |accessdate={{dat|2019|8|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190801191059/http://www.ancientsites.eu/lv/objects/stone/231-laubere-hollow-stone-lauberes-dobumakmens |archivedate={{dat|2019|08|01||bez}} }}</ref> == Iedzīvotāju skaita dinamika == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1970|200 |1979|256 |1989|505 |2000|494 |2011|370 |2021|320 |2025|323 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Lauberes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas vidējciemi]] fft6e7gjsatrux8oyyx10m0kverlf1g 0 56310 4548618 4435571 2026-11-12T07:40:52Z Lasks 38532 4548618 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|apdzīvotu vietu|zemesragu|Mērsrags (rags)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mērsrags | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Enter Mersrags.jpg | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Talsu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Mērsraga pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 11,9 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3110&p_back=0** LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 1532 | population_density_km2 = auto | latd =57 | latm =20 | lats =00 | latNS =N | longd =23 | longm =07 | longs =30 | longEW =E | elevation_footnotes = | elevation_m = 4 | website = {{url|www.mersrags.lv}} | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Mērsrags''' ir [[ciems]] [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] rietumu piekrastē, [[Talsu novads|Talsu novada]] [[Mērsraga pagasts|Mērsraga pagasta]] centrs. Atrodas 46 km no novada centra [[Talsi]]em un 99 km no [[Rīga]]s. Ciemu šķērso autoceļš [[P131]] ([[Tukums]]—[[Kolka]]), šeit atrodas [[Mērsraga osta]], kas specializējusies [[Kokmateriāli|kokmateriālu]] [[Eksports|eksportā]]. Nosaukumu ciems ieguvis no [[Mērsrags (rags)|Mērsraga]] [[zemesrags|zemesraga]], kas atrodas ciema ziemeļu daļā un ir izteiktākais rags Rīgas līča piekrastē. Mērsraga tuvumā atrodas viens no lielākajiem Latvijas ezeriem — [[Engures ezers]], cauri ciemam tek [[Mērsraga kanāls]]. Ciems atrodas [[Engures ezera dabas parks|Engures ezera dabas parkā]], tā teritorijā ir vairākas izcilas [[putnu vērošana]]s vietas — pārsvarā ar [[Niedres|niedrēm]] aizaugušās piekrastes [[pļava]]s (Jomiņš), kur uzbūvēta [[Putnu vērošanas tornis|putnu vērošanas platforma]], Pekrags un Mērsraga rags, kā arī šobrīd slēgtā teritorijā esošās lagūnas uz dienvidiem no ostas. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1970|1640 |1979|1850 |1989|1861 |2000|1780 |2011|1464 |2021|1242 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20170717213241/http://www.mersrags.lv/ Mersrags.lv] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Mērsraga pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mērsrags| ]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] lwl4muyljfb1uvqa0d3hsu1irdtytj1 0 56312 4548616 4435572 2026-11-12T07:40:03Z Lasks 38532 4548616 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ciemu|Roja (nozīmju atdalīšana)|Roja}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Roja | settlement_type = lielciems | image_skyline = Rojas osta 1999-07-17.jpg | image_caption = Rojas osta | pushpin_map = Latvija#Talsu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Rojas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1387 | established_title1 = Pilsētciemats no | established_date1 = 1969 | established_title2 = Ciems no | established_date2 = 1990 | area_total_km2 = 6,01 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2019 | population_footnotes = {{nepieciešama atsauce}} | population_total = 2062 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 30 | lats = 11 | latNS = N | longd = 22 | longm = 48 | longs = 38 | longEW = E | elevation_m = 6 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3264 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Roja''' ir ciems [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]. [[Rojas pagasts|Rojas pagasta]] centrs. Atrodas [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] rietumu krastā, vietā, kur līcī ietek [[Roja (upe)|Rojas upe]] (ietekā atrodas [[Rojas osta]]), autoceļu [[P131]] un [[P126]] krustojumā, {{nobr|37 km}} attālumā no novada centra [[Talsi]]em un {{nobr|126 km}} no [[Rīga]]s. 2019. gadā [[Rojas osta]] bija septītā lielākā osta Latvijā pēc kravu apgrozījuma (47 100 [[tonna]]s).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/skaitli-un-fakti-eiropas-ostas-kravu-apjomi-aug-latvija-ne.a345485/|title=Skaitļi un fakti: Eiropas ostās kravu apjomi aug, Latvijā – ne|first=Inguna|last=Ukenābele|work=lsm.lv|publisher=[[LETA]]|date=21 January 2020|accessdate=27 December 2021}}</ref> Rojas osta ir orientēta uz zvejniecību un jahtu tūrismu. Ciemā atrodas [[Rojas vidusskola|vidusskola]], mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs, Rojas kultūras centrs, bibliotēka, [[Rojas Jūras zvejniecības muzejs|Jūras zvejniecības muzejs]], sporta centrs, stadions, brīvdabas estrāde, [[Rojas luterāņu baznīca]] kā arī [[Rojas Svētā apustuļa Andreja Romas katoļu baznīca|Rojas katoļu baznīca]]. Kopš 2011. gada Rojā norisinās vasaras kinofestivāls ''RojaL'', kur filmas tiek demonstrētas arī uz ekrāna pludmalē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/563907-jau_piekto_gadu_norisinasies_kinofestivals_rojal |title=Jau piekto gadu norisināsies kinofestivāls «RojaL» |access-date={{dat|2015|11|23||bez}} |archive-date={{dat|2015|10|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151016204331/http://www.tvnet.lv/izklaide/kino/563907-jau_piekto_gadu_norisinasies_kinofestivals_rojal }}</ref> == Nosaukums == Vārda ''Roja'' cilme ir saistīta ar [[Roja (upe)|Rojas upes]] grīvas nosaukumu [[līvu valoda|līvu valodā]] (brīvā tulkojumā — "Duļķupe"). == Vēsture == Līdz 13. gadsimtam Rojas apvidus atradās [[Lībieši|līvu]] apdzīvotās [[Vanema]]s zemē. Rakstu avotos pirmo reizi minēta 1387. gadā [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] ziņojumā kā osta un tirdzniecības centrs, kad tā kopā ar [[Roņu sala|Roņu salu]] piederēja pie [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas domkapitula]] [[Dundagas novads|Dundagas draudzes novada]]. 1434. gadā novadu pievienoja [[Kurzemes bīskapija]]s zemēm. 16. gadsimtā Roja bija viena no trim Kurzemes ostām, kurām piešķīra tiesības sūtīt preces uz ārzemēm.<ref name=":0">{{EncLP}}</ref> 1582. gadā Rojā bija 25 mājas. Roja bija salīdzinoši reti apdzīvota [[Lubezere]]s muižas nomale — tā atradusies tālu no satiksmes ceļiem. 1873. gadā Rojā tika dibināta [[Lubezeres jūrskola]]. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā jūras piekrastē tika būvēti [[Burinieks|burinieki]], attīstījās zvejniecība. Galvenais preču noiets — [[Talsi]] un [[Rīga]]. 1916. gadā tika izbūvēts [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi|šaursliežu dzelzceļš]], kas savienoja Roju ar iekšzemi, un tika uzbūvēts arī pats pirmais tilts pār Rojas upi. 20. gadsimta 30. gados sākās zivsaimniecības strauja attīstība. Līdz 1949. gadam Roja atradās [[Talsu apriņķis|Talsu apriņķa]] [[Lubezeres pagasts|Lubezeres pagastā]], savukārt ciema daļa otrpus Rojas upei — [[Ventspils apriņķis|Ventspils apriņķa]] [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]].<ref name=":0" /><ref name=":1" /> 1947. gadā Rojas apkārtnes zvejnieki nodibināja zvejnieku arteli "Staļina ceļš". 1962. gadā, apvienojoties zvejnieku arteļiem "Staļina ceļš" un "Viļņu lauzējs", tika izveidots zvejnieku kolhozs "Banga".<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Skromule|first=Kristiāna|date=2013|title=Kolektīvās saimniecības 1941.–1992. gadā|url=http://www.talsumuzejs.lv/wp-content/uploads/2016/02/TNM-I-raksti-WEB.pdf|journal=Talsu novada muzeja raksti|volume=I|pages=209|isbn=978-9934-14-008-2}}</ref> 1950. gadā Roja kļuva par Rojupes ciema padomes centru. 1969. gadā Rojai piešķīra [[pilsētciemats|pilsētciemata]] tiesības. Roja kļuva par vienu no industriāli attīstītākajiem ciematiem Latvijā. Rojas un visa pagasta attīstība bija cieši saistīta ar zvejnieku kolhozu "Banga". 20. gadsimta otrajā pusē Roja bija otra lielākā [[Talsu rajons|Talsu rajona]] apdzīvotā vieta.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://roja.lv/lv/vesture |title=Rojas vēsture |access-date={{dat|2024|02|26||bez}} |archive-date={{dat|2024|02|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240226212307/https://roja.lv/lv/vesture }}</ref> 1990. gadā pilsētciemata statuss tika zaudēts. Vairāki zivju apstrādes uzņēmumi kļuva maksātnespējīgi.<ref name=":1" /> Kopš 1990. gada Roja ir Rojas pagasta centrs. Mūsdienās Rojā ir spēcīgas kultūras un sporta tradīcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.talsunovads.lv/lv/rojas-pagasts|title=Rojas pagasts {{!}} Talsi|access-date=26/02/2024}}</ref> Vasarā tiek svinēti Zvejnieksvētki, organizētas sporta nometnes bērniem. No 2008. līdz 2021. gadam Roja bija [[Rojas novads|Rojas novada]] centrs. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Rojas novads tika iekļauts Talsu novadā. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1970|2050 |1979|2479 |1989|2821 |2000|2837 |2011|2394 |2021|1989 }} === Ievērojamas personības === Rojā dzimuši vai dzīvojuši: * [[Gvido Zvaigzne]] (1958—1991), latviešu kinooperators, viens no 1991. gada janvāra barikāžu laika upuriem. * [[Ivars Stonins]] (1971), latviešu aktieris. * [[Eva Kārkliņa]] (1966), latviešu pedagoģe, juriste un politiķe == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Rojas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Roja| ]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] c9x0sdq1w610prk9bq2povd8x9hfqoj 0 58081 4548645 4285600 2026-11-12T08:45:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548645 wikitext text/x-wiki '''Latvijas augstskolu reitingi''' ir Latvijas augstākās izglītības iestāžu sarindošana pēc dažādiem akadēmiskajiem kritērijiem. Reitings nav vienīgais augstskolu kvalitātes mērs. == Starptautiskie reitingi == Kopš 2013. gada [[QS pasaules universitāšu reitings|QS pasaules universitāšu reitingā]] atrodas [[Latvijas Universitāte]] (LU), kas 2020. studiju gadā bija 801.-1000. pozīcijā, bet vēlāk iekļautā [[Rīgas Tehniskā universitāte]] bija 701.-750. pozīcijā un [[Rīgas Stradiņa universitāte]] bija 801.-1000. pozīcijā<ref>[https://www.topuniversities.com/university-rankings/world-university-rankings/2020 topuniversities.com] 2020</ref> Savukārt tā sauktajā pasaules universitāšu ''webometrics'' reitinga 2016. gada izdevumā LU bija ierindota 902. vietā, [[Rīgas Tehniskā universitāte]] (RTU) 1657. vietā, [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] 3158. vietā, bet [[Rīgas Stradiņa universitāte]] — 3398. vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.webometrics.info/en/Europe/Latvia%20 |title=webometrics.info Latvia |access-date={{dat|2016|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160419093403/http://www.webometrics.info/en/Europe/Latvia%20 |archivedate={{dat|2016|04|19||bez}} }}</ref> === '''QS World University Rankings: Europe 2024'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.topuniversities.com/europe-university-rankings-northern-europe|title=Northern Europe Rankings 2024|website=Top Universities|access-date=2024-01-08|language=en}}</ref> === {| class="wikitable" |+ !QS North Europe !QS Europe !Augstskola !Studentu skaits (2022) |- |96 |262 |[[Rīgas Tehniskā universitāte]] |13 326 |- |=98 |=266 |[[Latvijas Universitāte]] |15 250 |- |=123 |=354 |[[Rīgas Stradiņa universitāte]] |9 481 |- |=150 |=484 |[[Daugavpils Universitāte]] |2 606 |- |=150 |=484 |[[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte]] |3 756 |- |158 |541-550 |[[Transporta un sakaru institūts]] |~3000 |- |=161 |601+ |[[Ventspils Augstskola]] |726 |} === EECA reitings === 2021. gada QS Austrumeiropas un Centrālāzijas (''Emerging Europe and Central Asia'', EECA) universitāšu reitingā LU ir 41. vietā, RTU ieņem 57. vietu, bet RSU — 121. vietu. [[Tartu Universitāte]] šajā reitingā ir 2. vietā, [[Viļņas Universitāte]] 20. vietā, Tallinas Tehnoloģiju Universitāte 31. vietā, Viļņas Ģedimina Tehniskā Universitāte 38. vietā, Kauņas Tehnoloģiju Universitāte 50. vietā, Vītauta Dižā Universitāte 65. vietā, Tallinas Universitāte — 71. vietā.<ref name="EECA2021"/> Novērtējumā tika ņemti vērā deviņi kritēriji: akadēmiskā reputācija (30%), darbadevēju reputācija (20%), docētāju/studentu attiecība (15%), ''Scopus'' publikāciju skaits uz vienu docētāju (10%), ''webometrics'' reitings (10%),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.webometrics.info/en/Ranking_Europe/Central_Eastern_Europe |title=Central Eastern Europe |access-date={{dat|2016|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160419070623/http://www.webometrics.info/en/Ranking_Europe/Central_Eastern_Europe |archivedate={{dat|2016|04|19||bez}} }}</ref> docētāju īpatsvars var doktora (''PhD'') grādu (5%), citēšanas skaits uz publikāciju (5%), ārzemju docētāju (2,5%) un ārzemju studentu (2,5%) īpatsvars.<ref name="EECA2020">[http://www.topuniversities.com/university-rankings-articles/eeca-university-rankings/qs-university-rankings-eeca-methodology QS University Rankings: EECA — Methodology]</ref> {| class="wikitable sortable" |- ! Augstskola !! 2014<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iu.qs.com/eeca2014-rankings-results/ |title=QS UNIVERSITY RANKINGS: EECA |access-date={{dat|2015|06|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150610135159/http://www.iu.qs.com/eeca2014-rankings-results/ |archivedate={{dat|2015|06|10||bez}} }}</ref>!! 2016<ref>[https://www.topuniversities.com/university-rankings/eeca-rankings/2015 QS University Rankings: EECA 2016]</ref> !! 2017<ref>[https://www.topuniversities.com/university-rankings/eeca-rankings/2016 QS University Rankings: EECA 2017]</ref> !!2018<ref>[https://www.topuniversities.com/university-rankings/eeca-rankings/2018 <QS University Rankings: EECA 2018]</ref>!! 2019<ref>[https://www.topuniversities.com/university-rankings/eeca-rankings/2019 <QS University Rankings: EECA 2019]</ref>!! 2020<ref>[https://www.topuniversities.com/university-rankings/eeca-rankings/2020 <QS University Rankings: EECA 2020]</ref>!! 2021<ref name="EECA2021">[https://www.topuniversities.com/university-rankings/eeca-rankings/2021 <QS University Rankings: EECA 2021]</ref> |- | [[Latvijas Universitāte]] || 41. vieta || 46. vieta || 47. vieta || 44. vieta || 50. vieta || 39. vieta || 41. vieta |- | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] || 61. — 70. vieta || 65. vieta || 64. vieta || 55. vieta || 57. vieta || 54. vieta || 57. vieta |- | [[Rīgas Stradiņa universitāte]] || 91. — 100. vieta || 101. — 110. vieta || 111. — 120. vieta || 108. vieta || 117. vieta || 141. vieta || 121. vieta |- | [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte]] || — || — || — || 139. vieta || 261. — 170. vieta || 174. vieta || 200.–220. vieta |- | [[Daugavpils Universitāte]] || — || — || — || — || — || 231. — 240. vieta || 251.–300. vieta |- | [[Transporta un sakaru institūts]] || — || — || — || 251. — 300. vieta || — || 301. – 350. vieta || 351.–400. vieta |} === Webometrics reitings === Pasaules universitāšu vebometriskais reitings (''Webometrics Ranking of World Universities'') ir [[Spānija]]s zinātniskās pētniecības grupas ''Cybermetrics Lab'' veidots reitings, kas kopš 2004. gada divas reizes gadā atjauno pasaules universitāšu reitingu. Saraksta veidošana balstās uz internetā pieejamās informācijas kompleksu analīzi (''Presence Rank, Impact Rank, Openness Rank, Excellence Rank'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.webometrics.info/en/Methodology |title=webometrics.info |access-date={{dat|2019|09|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190716073024/http://www.webometrics.info/en/Methodology |archivedate={{dat|2019|07|16||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.webometrics.info/en/Europe/Latvia%20?sort=asc&order=World%20Rank|title=Latvia {{!}} Ranking Web of Universities: Webometrics ranks 30000 institutions|website=www.webometrics.info|access-date=2024-01-08}}</ref> {| class="wikitable sortable" |- ! Augstskola !!2019 Latvijā (pasaulē)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.webometrics.info/en/Europe/Latvia%20 |title=Webometrics Ranking of World Universities 2019 July |access-date={{dat|2016|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160419093403/http://www.webometrics.info/en/Europe/Latvia%20 |archivedate={{dat|2016|04|19||bez}} }}</ref> !2023 pasaulē |- | [[Latvijas Universitāte]] || 1. (1106.) vieta |1167. vieta |- | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] || 2. (1552.) vieta |1405. vieta |- | [[Rīgas Stradiņa universitāte]] || 3. (3124.) vieta |2901. vieta |- | [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte]] ||4. (3653.) vieta |12 590. vieta |- | [[Daugavpils Universitāte]] ||5. (5825.) vieta |4230. vieta |- | [[Rīgas Ekonomikas augstskola]] ||6. (7172.) vieta |6369. vieta |- | [[Transporta un sakaru institūts]] ||7. (7941.) vieta |5897. vieta |- | [[Biznesa augstskola "Turība"]] ||8. (8595.) vieta |6669. vieta |- | [[Vidzemes Augstskola]] ||9. (8887.) vieta |6708. vieta |- | [[Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija]] ||10. (10 067.) vieta |8600. vieta |- | [[RISEBA]] || 11. (10 587.) vieta |12 079. vieta |- | [[RTU Liepāja]] ||12. (10 638.) vieta |7050. vieta |- | [[Latvijas Mākslas akadēmija]] ||13. (10 666.) vieta |11 972. vieta |- | [[Rīgas Juridiskā augstskola]] || 14. (10 869.) vieta |12 201. vieta |- | [[Ventspils augstskola]] || 15. (11 004.) vieta |6708. vieta |- | [[Baltijas Starptautiskā akadēmija]] || 16. (11 464.) vieta |6433. vieta |- | [[Latvijas Kultūras akadēmija]] ||17. (11 875.) vieta |12 348. vieta |- | [[Lutera akadēmija]] ||18. (11 990.) vieta |28 085. vieta |- | LU [[Banku augstskola]] ||19. (12 115.) vieta |14 111. vieta |- | [[Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola]] || 20. (12 489.) vieta |14 383. vieta |- | [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija]] || 21. (12 531.) vieta |13 771. vieta |- | [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija]] ||22. (13 146.) vieta |14 699. vieta |- | [[RTU Rīgas Biznesa skola]] ||23. (13 687.) vieta |15 626. vieta |- | [[Rīgas Aeronavigācijas institūts]] ||24. (14 144.) vieta |15 290. vieta |- | [[Ekonomikas un kultūras augstskola]] ||25. (14 607.) vieta |15 528. vieta |- | [[Latvijas Jūras akadēmija]] ||26. (15 751.) vieta |17 651. vieta |- | RSU [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]] ||27. (15 873.) vieta |10 842. vieta |} == LU veidotais Latvijas augstskolu reitings == 2008. gadā [[Latvijas Universitāte]] sāka veidot Latvijas augstskolu reitingu. {| class="wikitable sortable" |- ! Augstskola !! 2010<ref>[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/zinas/kopsavilkums.xls Latvijas augstskolu reitings 2010. Rezultātu tabula]</ref> !! 2011<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://la.lv/images/stories/2011/05/Reitingi.pdf |title=Latvijas augstskolu reitings 2011. Rezultātu tabula |access-date={{dat|2012|04|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|09|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250909193550/https://www.la.lv/images/stories/2011/05/Reitingi.pdf}}</ref> !! 2012<ref>[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/zvd/tabulas_augstskolas.pdf Latvijas augstskolu reitings 2012. Rezultātu tabula]</ref> |- | [[Latvijas Universitāte]] || 868.5 || 903.5 || 874 |- | [[Rīgas Stradiņa universitāte]] || 754 || 708.5 || 842 |- | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] || 679 || 814 || 818 |- | [[Rīgas Ekonomikas augstskola]] || 458 || 419.5 || 627,5 |- | [[Daugavpils Universitāte]] || 511 || 570.5 || 603 |- | [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte]] || 520.5 || 505.5 || 558.5 |- | [[Biznesa augstskola "Turība"]] || 446.5 || 404.5 || 479,5 |- | LU [[Banku augstskola]] || 392 || 377.5 || 444 |- | [[RISEBA]] || 398 || 419 || 400 |- | [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija]] || 311 || 414.5 || 336 |- | [[Baltijas Starptautiskā akadēmija]] || 397.5 || 413 || 418 |- | [[Latvijas Mūzikas akadēmija]] || 401.5 || 381 || 404.5 |- | [[Latvijas Mākslas akadēmija]] || 398.5 || 385.5 || 414.5 |- | RSU [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]] || 398 || 372 || 394.5 |} Reitings vairākkārt saņēma kritiku, pārsvarā no citu augstskolu pārstāvju puses. Pirmo 2008. gada reitingu kritizēja [[Rīgas Ekonomikas augstskola]]s docents [[Vjačeslavs Dombrovskis]].<ref>[http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=60753 Vjačeslavs Dombrovskis. Nederīgs reitings. Politika.lv blogi. 2008. gada 3. jūnijs]{{Novecojusi saite}}</ref> == "Latvijas Avīzes" augstskolu reitings == Laikraksta "Latvijas Avīze" augstskolu reitinga veidošanā izmantoja statistikas datus, ko augstskolas bija iesniegušas Izglītības un zinātnes ministrijai par studentu, pasniedzēju, absolventu skaitu u. tml. Publikāciju skaita aprēķināšanai izmantoja vienīgi datus no zinātnisko publikāciju datu bāzes ''Web of Science'' sadaļas “TM Core Collection”. Reitingā vērā ņēma vien tā sauktās vērtīgākās publikācijas. Reitingā neiekļāva Ekonomikas un kultūras augstskolu un Latvijas Kristīgo akadēmiju. Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija 2014. gadā izteica pretenzijas pret iekļaušanu reitingā, tādēļ dati par šo augstskolu netika apkopoti. {| class="wikitable sortable" |- ! Augstskola (Top 13)!! 2013<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/publice-kartejo-latvijas-augstskolu-reitingu-lidere-lu.d?id=43293105 Latvijas augstskolu reitings 2013. Rezultātu tabula]</ref> !! 2014<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.la.lv/wp-content/uploads/2014/05/Augstskolu_reitings.pdf |title=Latvijas augstskolu reitings 2014. Rezultātu tabula |access-date={{dat|2015|06|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304193712/http://www.la.lv/wp-content/uploads/2014/05/Augstskolu_reitings.pdf |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> !! 2015<ref>[http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/zinas/augstskolu_reitings.pdf Latvijas augstskolu reitings 2015. Rezultātu tabula]</ref> |- | [[Latvijas Universitāte]] || 922 || 926 || 915 |- | [[Rīgas Tehniskā universitāte]] || 835 || 854 || 895 |- | [[Rīgas Stradiņa universitāte]] || 850 || 848 || 794 |- | [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte]] || 554 || 590 || 681 |- | [[Daugavpils Universitāte]] || 617 || 649 || 618 |- | [[Rīgas Juridiskā augstskola]] || 310,5 || 353,5 || 533 |- | [[Rīgas Ekonomikas augstskola]] || 450 || 516,5 || 491 |- | [[Ventspils augstskola]] || 509 || 542,5 || 474 |- | [[RPIVA]] || 440 || 415 || 459 |- | [[Transporta un sakaru institūts]] || 411 || 451,5 || 450 |- | [[Biznesa augstskola "Turība"]] || 473,5 || 443,5 || 441 |- | RSU [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]] || 410 || 427,5 || 433 |- | [[RTU Liepāja]] || 390 || 435,5 || 425 |} == Skatīt arī == * [[Pasaules universitāšu akadēmiskais reitings]] * [[Times Higher Education reitings]] == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Augstākās mācību iestādes Latvijā]] lud7cjvxurx33p0oelkadc538pirzhn 0 58566 4548566 4521319 2026-11-12T07:09:04Z Lasks 38532 4548566 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Dundaga | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Dundagas pils.jpg | image_caption = Dundagas panorāma (priekšplānā pils) | pushpin_map = Latvija#Talsu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Talsu novads]] | subdivision_name2 = [[Dundagas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1245. g. | established_title2 = Piešķirts pilsētciemata statuss | established_date2 = 1950. g. | established_title3 = Atņemts pilsētciemata statuss | established_date3 = 1990. g. | area_total_km2 = 6,37 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>{{Tīmekļa atsauce|url= https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?objectID=3036|title=Dundaga|work=vietvardi.lgia.gov.lv|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|accessdate=6 January 2026}}</ref> | population_total = 1431 | population_density_km2 = auto | population_demonym = dundadznieks, dundžiņš<ref>[https://tezaurs.lv/dund%C5%BEi%C5%86i:1 Tēzaurs — dundžiņi]</ref> | latd = 57 | latm = 30 | lats = 33 | latNS = N | longd = 22 | longm = 20 | longs = 58 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 63 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> | other_name = {{val-liv|Dūoņig}} }} '''Dundaga''' ({{Val-liv|Dūoņig}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.dundaga.lv/news/34|title=TŪRISMA INFORMĀCIJAS CENTRS|website=visit.dundaga.lv|access-date=2023-07-30}}</ref> ir lielciems [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Dundagas pagasts|Dundagas pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]. Dundagas pagasta [[pārvaldes centrs]]. Atrodas [[Ziemeļkurzemes augstiene|Ziemeļkurzemes augstienē]] 33,5 km no [[Talsi]]em, 151 km no [[Rīga]]s un 66 km no [[Ventspils]]. Cauri ciemam tek [[Pāce (upe)|Pāce]]; uz upes un tajā ietekošā [[Mācītājmuižas valks|Mācītājmuižas valka]] izveidoti vairāki [[dīķis|dīķi]]: [[Dundagas dīķis]] un [[Zirgu dīķis]]. == Vēsture == [[Attēls:Dundagas pils Štafenhāgens.jpg|thumb|200px|left|[[Dundagas pils]] 19. gadsimta vidū ([[Štafenhāgens]])]] Rakstītajos vēstures avotos Dundagas (''Donedange'') vārds pirmo reizi minēts [[1245]]. gadā, kad [[Rīgas bīskaps]] [[Nikolajs fon Nauens|Nikolajs]] [[Rīgas domkapituls|Domkapitulam]] dāvināja 200 akrus zemes. Dundagas vārda nozīmi 1846. gadā gleznotājs [[Jūliuss Dērings]] skaidroja kā "niedru kaktu". 13. gadsimta beigās Dundagā uz mākslīgas salas izbūvēja mūra [[Dundagas pils|pili]], kuras galvenā funkcija bija kalpot par produktu savāktuvi un glabātuvi līdz to nogādāšanai [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |title=Dundagas pilsmuiža |access-date={{dat|2011|04|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071014000342/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |archivedate={{dat|2007|10|14||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071014000342/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=86 |date={{dat|2007|10|14||bez}} }}</ref> Pils vairākkārt mainījusi savus īpašniekus. 17. gadsimta beigās to pārbūvēja par muižnieku kungu māju (''Dondangen''). Pie pils izveidojās apdzīvota vieta. 1931. gadā Dundagai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, 1950. gadā — [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1956. gadam Dundaga bija [[Dundagas rajons|Dundagas rajona]] centrs. 2009. gadā Dundaga kļuva par novada centru (līdz tam — [[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] centrs). 2021. gadā [[Dundagas novads|Dundagas novadu]] iekļāva [[Talsu novads|Talsu novadā]], līdz ar to Dundaga kļuva par Dundagas pagasta centru. Dundagā atrodas pagasta pārvalde, vidusskola, mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs, bibliotēka, pasts, [[Dundagas luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]], [[Dundagas baptistu baznīca|baptistu baznīca]]. Sociālās aprūpes iestādes ir SIA «Dundagas Veselības centrs», Valsts sociālās aprūpes centrs «Dundaga» un Dundagas aprūpes nams «Stacija». == Iedzīvotāju skaits == {| class="wikitable" |- ! gads!! 1935!! 1959!! 1970!! 1973!! 1979!! 1989!! 2000!! 2008!! 2022 |- | iedz.skaits|| 361|| 1850|| 1647|| 1717|| 1751|| 2092|| 2140|| 1723|| 1500 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.dundaga.lv Dundagas novada dome] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Dundagas pagasta ciemi}} {{Ventspils apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dundaga| ]] [[Kategorija:Dundagas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] ng7s8e3u3mm3fxx5sr7knbean86rwhn 0 60657 4548458 4522044 2026-11-12T03:45:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548458 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Kārlis Vilhelms Kupfers | vārds_orig = Karl Wilhelm von Kupffer | attēls = Cwkupffer01.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1829 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 14 | dz_vieta = [[Lestene|Lestenē]], [[Kurzemes guberņa]] | m_dat_alt = | m_gads = 1902 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 16 | m_vieta = [[Minhene|Minhenē]], [[Vācijas impērija]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Vācbaltietis]] | paraksts = | darba_vietas = Tērbatas, [[Ķīle]]s un [[Kēnigsberga]]s universitātes | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]] | zinātne = [[medicīna]], [[bioloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = atklājis aknu "zvaigžņveida šūnas", kas vēlāk tika sauktas par [[Kupfera šūnas|Kupfera šūnām]] | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Kārlis Vilhelms Kupfers''' ({{val-de|Karl Wilhelm von Kupffer}}, dzimis {{dat|1829|11|14}} [[Lestene|Lestenē]]; miris {{dat|1902|12|16}} [[Minhene|Minhenē]]) bija Latvijā dzimis slavens anatoms, histologs un embriologs. == Dzīvesgājums == [[Attēls:Album von Dorpat, TKM 0031H 15, crop.jpg|thumb|270px|Tērbatas Universitātes Anatomikums (''Theatrum Anatomicum'') un Farmakoloģijas institūts (1860).]] Dzimis 1829. gada 14. novembrī Lestenē luterāņu mācītāja Kārļa Hermaņa Kupfera (1797–1860) un Henrietes Andrea ģimenē. 1848.-1854. gadā studēja medicīnu [[Tartu universitāte|Tērbatas universitātē]]. 1854.-1855. gadā strādāja par ārstu Kurzemē. 1855.-1858. gadā bija prorektora palīgs Tērbatas universitātes Anatomijas institūtā, papildinājās Vīnē, Berlīnē un Getingenē. 1858.-1865. gadā pirmais prozektors un ārkārtas profesors Tērbatas universitātes Anatomijas institūtā. 1866.-1867. gadā atklāja aknu "zvaigžņveida šūnas" (vēlāk tika sauktas par [[Kupfera šūnas|Kupfera šūnām]]) sava habilititācijas darba ietvaros [[Ķīle]]s universitātē. 1867.-1872. gadā bija histoloģijas un anatomijas profesors Ķīles universitātē. 1872.-1874. gadā pildīja Tērbatas universitātes rektora amata pienākumus. 1875.-1880. gadā anatomijas, embrioloģijas un salīdzinošās anatomijas katedras vadītājs [[Kēnigsberga]]s universitātē Austrumprūsijā. Pētījis filozofa Imanuela Kanta galvaskausu. 1880.-1901. gadā histoloģijas un embrioloģijas profesors Minhenes universitātē. Bavārijas Zinātņu akadēmijas loceklis (1881), ieguvis bruņinieka titulu ''Karl Wilhelm Ritter von Kupffer'' (1889). == Atklājumi == Aprakstījis kuņģa dziedzeru šūnu inervāciju ar nervu fibrillām. Atklājis aknu "zvaigžņveida šūnas", kas viņa vārdā tiek sauktas par "Kupfera zvaigžņveida šūnām". Ar īpašas krāsošanas metodes palīdzību parādījis žults kapilāru eksistenci aknās. Viens no modernās embrioloģijas pamatlicējiem, veicis salīdzinošus pētījumus par zivju un putnu embriju attīstību. == Darbi == * ''De medulla spinalis textura in ranis ratione imprimis habita indolis substantiae cinereae'', medicīnas doktora disertācija Tērbatas universitātē (1854) * ''Untersuchungen über die Textur des Rückenmarks und die Entwicklung seiner Formelemente'', Leipciga (1857) * ''De embryogenesi apud chironomos observationes'', Diss. pro venia legendi, Ķīles universitāte (1866) * ''Beobachtungen über die Entwicklung der Knochenfische'', Arch Mikroskop Anat 4 (1868) 209–272 * ''Das Verhältnis der Drüsennerven zu Drüsenzellen'', Arch Mikroskop Anat 9 (1873) 387–395 * ''Über Differenzierung des Protoplasmas an den Zellen tierischer Gewebe'', Schr. d. naturwiss. Ver. f. Schleswig-Holstein (1875) 229–242 * ''Über Sternzellen der Leber'', Arch Mikroskop Anat 12 (1876) 353–358 * ''Immanuel Kants Schädel'' (kopā ar F. Bessel-Hagen), Kēnigsberga (1880) * ''Über den Nachweis der Gallenkapillaren und spezifischen Fasern in den Leberläppchen durch Färbung'', Sitzungsber. d. Ges. f. Morphol. u. Physiol. 5 (1889) 82–86 * ''Über Sternzellen der Leber'', Anat Anz 14 (1898) (Ergänzungsh.) 80–86 * ''Über die sog. Sternzellen der Säugetierleber'', Arch Mikroskop Anat Entwicklungsgeschichte 54 (1899) 254–288 == Literatūra == * Erhart Kahle: Kupffer, Karl von. In: Histor. Komm. b. d. Bayer. Akad. d. Wiss. (Hrsg.), Neue Deutsche Biographie, 13. Bd., Berlin 1982, S. 319 * Julius Pagel (Hrsg.): Biographisches Lexikon hervorragender Ärzte des 19. Jahrhunderts. Berlin 1901, S. 930–931 * August Hirsch (Hrsg.): Biographisches Lexikon der hervorragenden Ärzte aller Zeiten und Völker. Berlin 1929–1934, Bd. 3, S. 634–635 * Rückert: Zum 70. Geburtstage Karl v. Kupffers. Münchn Med Wschr 46 (1899) 1539 * Karl v. Bardeleben: Carl Wilhelm v. Kupffer. Dtsch Med Wschr 29 (1903) 58 * Carl Voit, In: Sitzungsber. d. math.-physikal. Klasse d. Kgl. Bayer. Akad d. Wiss. 33 (1903) 492–512 * Chronik d. Ludwig-Maximilians-Universität München. München 1903, S. 9–12 * Gottfried Egerer: Personalbibliographie von Professoren und Dozenten der Anatomie an der Medizinischen Fakultät der Universität München im ungefähren Zeitraum von 1879–1945. Diss. Erlangen-Nürnberg 1970 == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080628134828/http://www.comparative-hepatology.com/content/3/S1/S2 Kenjiro Wake. Karl Wilhelm Kupffer And His Contributions To Modern Hepatology. Comp Hepatol 3 (Suppl 1) (2004) S2] Kupfera ieguldījums modernajā hepatoloģijā {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kupfers, Karlis Vilhelms}} [[Kategorija:1829. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1902. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas zinātnieki]] [[Kategorija:Igaunijas zinātnieki]] [[Kategorija:Vācijas zinātnieki]] [[Kategorija:Bioķīmiķi]] [[Kategorija:Vācijas bioķīmiķi]] [[Kategorija:Biologi]] [[Kategorija:Histoloģija]] [[Kategorija:Latvijas medicīnas zinātnieki]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Tartu Universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] do85emq1uq8gdlzwfbnzdrky8y77mm7 0 60897 4548280 4460949 2026-11-11T16:07:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548280 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kaspars Cipruss | attēls = Kaspars Cipruss 2006, by Jüri Kaljundi.jpg | att_izm = | paraksts = Kaspars Cipruss 2006. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1982|2|18}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzekne|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 210 [[centimetrs|cm]] | svars = 115 [[kilograms|kg]] | iesauka = | poz = [[Centrs (basketbols)|centrs]] | kar_sāk = 1998 | kar_beig = 2021 <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 1998—1999 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Brocēni|Rīgas "ASK/Brocēni/LMT"]] | kl_sez 2 = 2000 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Gulbenes "Buki"]] | kl_sez 3 = 2000—2001 | klubs 3 = {{flaga|Itālija}} ''[[Pallacanestro Trieste]]'' | kl_sez 4 = 2001 | klubs 4 = {{flaga|Slovēnija}} [[Ļubļanas "Olimpija"]] | kl_sez 5 = 2001 | klubs 5 = {{flaga|Slovēnija}} [[Ļubļanas "Slovan"]] | kl_sez 6 = 2002—2003 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Skonto|Rīgas "Skonto"]] | kl_sez 7 = 2003 | klubs 7 = {{flaga|Polija}} [[Tarnovas "Azoty"]] | kl_sez 8 = 2003 | klubs 8 = {{flaga|Spānija}} ''[[CB Sevilla]]'' | kl_sez 9 = 2003—2004 | klubs 9 = {{flaga|Spānija}} ''[[CB Ciudad de Huelva]]'' | kl_sez 10 = 2004—2006 | klubs 10 = {{flaga|Spānija}} [[Seviljas "Caja San Fernando"]] | kl_sez 11 = 2006 | klubs 11 = {{flaga|Spānija}} [[Lugo "Breogan"]] | kl_sez 12 = 2006—2008 | klubs 12 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 13 = 2008 | klubs 13 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepājas lauvas|"Liepājas lauvas"]] | kl_sez 14 = 2008 | klubs 14 = {{flaga|Čehija}} ''[[BK Prostejov]]'' | kl_sez 15 = 2009 | klubs 15 = {{flaga|AAE}} ''Al Ahli'' | kl_sez 16 = 2009—2010 | klubs 16 = {{flaga|Latvija}} [[SK Valmiera]] | kl_sez 17 = 2010 | klubs 17 = {{flaga|Spānija}} ''[[Fontedoso Carrefour]]''<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/26112010-cipruss_parcelas_uz_spaniju Cipruss pārceļas uz Spāniju]</ref> | kl_sez 18 = 2010—2011 | klubs 18 = {{flaga|Spānija}} ''[[Óbila CB]]'' | kl_sez 19 = 2010—2012 | klubs 19 = {{flaga|Igaunija}} [[Rakveres "Tarvas" (basketbola klubs)|Rakveres "Tarvas"]] | kl_sez 20 = 2012—2013 | klubs 20 = {{flaga|Lietuva}} [[Paņevežas "Lietkabelis"]] | kl_sez 21 = 2013 | klubs 21 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jēkabpils]] | kl_sez 22 = 2013—2014 | klubs 22 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] | kl_sez 23 = 2014 | klubs 23 = {{flaga|Igaunija}} [[Rakveres "Tarvas" (basketbola klubs)|Rakveres "Tarvas"]] | kl_sez 24 = 2015 | klubs 24 = {{flaga|Latvija}} "[[Rīgas "Barons kvartāls"|Barons/LDz]]" | kl_sez 25 = 2016 | klubs 25 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ķekava]] | kl_sez 26 = 2019—2021 | klubs 26= {{flaga|Latvija}} [[BK Jēkabpils]] <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2001—2008 | taut 1 = {{Bk|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā]] 2025 | sasniegumi = | slavz = | aģenti = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kaspars Cipruss''' (dzimis {{dat|1982|2|18}} [[Rēzekne|Rēzeknē]]) ir bijušais [[Latvieši|latviešu]] [[basketbols|basketbolists]], kurš spēlēja [[Centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. Bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s dalībnieks. Pēc karjeras beigām darbojies kā basketbola funkcionārs un aģents. Šobrīd K. Cipruss ir [[Latvijas Basketbola savienība]]s ģenerālsekretārs. == Klubu karjera == K. Ciprusa pirmā profesionālā komanda bija "[[BK Brocēni|ASK/Brocēni/LMT]]", kurai viņš pievienojās 1998. gadā. Komandā K. Cipruss pavadīja nepilnas trīs sezonas, savas pēdējās sezonas laikā viņš uz dažiem mēnešiem tika izīrēts [[Gulbenes "Buki"|Gulbenes "Bukiem"]]. Uz savu pirmo ārzemju komandu K. Cipruss devās 2000. gadā, kad noslēdza līgumu ar [[Itālija]]s ''[[Pallacanestro Trieste]]'' komandu. Triestes komandā galvenais treneris tobrīd bija vēlākais [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris [[Luka Banki]].<ref>{{Atsauce|title=Cipruss. Bez valsts atbalsta Basketbola olimpiskā kvalifikācija Latvijā nenotiks|url=https://www.youtube.com/watch?v=aVIkFxHXsGA|accessdate=2023-10-06|language=lv-LV}}</ref> Pēc sezonas Itālijā, 2001.—2002. gada sezonu K. Cipruss uzsāka [[Slovēnija]]s komandas [[Ļubļanas "Olimpija"]] sastāvā, bet jau novembrī pārcēlās uz citu [[Ļubļana]]s komandu [[Ļubļanas "Slovan"|"Slovan"]]. Taču arī šajā komandā viņš nepabeidza sezonu, jo tās vidū atgriezās Latvijā, nokļūstot [[BK Skonto|Rīgas "Skonto"]] sastāvā, kurā pavadīja arī pusi no nākamās sezonas. 2003. gada sākumā pārcālās uz [[Polija]]s [[Tarnovas "Azoty"]]. 2003. gada vasarā K. Cipruss devās uz [[Spānija|Spāniju]], kur pievienojās ''[[CB Sevilla]]'' komandai. Sezonas laikā viņš tika izīrēts citai spāņu komandai [[CB Ciudad de Huelva|''Ciudad de Huelva'']], taču nākamo gadu atkal uzsāka [[Sevilja|Seviljā]] (komandas nosaukums mainīts uz ''Caja San Fernando''), kurā pavadīja divas sezonas. 2006.—2007. gada sezonu K. Cipruss sāka spāņu komandas [[Lugo "Breogan"]] sastāvā, taču pēc pussezonas pievienojās [[BK Ventspils]] komandai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.ulebcup.com/ulebcup/home/on-court/players/showplayer?gamecode=4&clubcode=ven&pcode=APW|title= Eurocup - Kaspars Cipruss|accessdate= {{dat|2010|5|27}}|author= |date= |publisher= ulebcup.com|archive-date= {{dat|2021|09|22||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20210922061818/http://www.ulebcup.com/ulebcup/home/on-court/players/showplayer?gamecode=4&clubcode=ven&pcode=APW}} {{en ikona}}</ref><ref name="eurobasket2007">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurobasket2007.org/en/cid_BqypGFJPHy-Nw4lwIAq,v3.playerID_28529.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2007.roundID_5169.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2007 - Players - Kaspars Cipruss|accessdate= {{dat|2010|5|27}}|author= |date= |publisher= eurobasket2007.org|archiveurl= https://web.archive.org/web/20081007110332/http://www.eurobasket2007.org/en/cid_BqypGFJPHy-Nw4lwIAq,v3.playerID_28529.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2007.roundID_5169.teamID_2134.html|archivedate= {{dat|2008|10|07||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Ventspilī K. Cipruss pavadīja arī nākamās sezonas pirmo pusi, taču februārī pievienojās [[BK Liepājas lauvas|"Liepājas lauvām"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/citas_zinas/28022008-cipruss_pievienojas_lauvam|title= Cipruss pievienojas "Lauvām"|accessdate= {{dat|2010|5|27}}|author= Ā. Kakstāns|date= {{dat|2008|2|28}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Pirms 2008.—2009. gada sezonas K. Cipruss mēģināja iekļūt [[Ķīna]]s komandas "Shangdong" sastāvā, taču tas neizdevās, tādēļ sezonu viņš uzsāka [[Čehija]]s "Prostejov" sastāvā. Tur viņš aizvadīja tikai divas spēles, bet kopš 2009. gada sākuma spēlēja [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienoto Arābu Emirātu]] klubā "Al Ahli".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://esports.lv/basketbols/legionari/01052009-kaspars_cipruss_tagad_arabu_emiratos|title= Kaspars Cipruss tagad Arābu Emirātos|accessdate= {{dat|2010|5|27}}|author= A. Zanders|date= {{dat|2009|5|1}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Vēlāk K. Cipruss pārcēlās uz [[SK Valmiera]]. 2011. gada augustā viņš uz pārbaudes laiku pievienojās Igaunijas klubam [[Rakveres "Tarvas" (basketbols)|Rakveres "Tarvas"]].<ref>[http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/cipruss-uz-parbaudes-laiku-pievienojies-rakveres-tarvas.d?id=40286379 Cipruss uz pārbaudes laiku pievienojies Rakveres 'Tarvas']{{Novecojusi saite}}</ref><ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/jaunumi/24082011-cipruss_uz_igauniju Cipruss uz Igauniju]</ref> Taču jau pēc 2011.—2012. gada sezonas beigām pievienojās Lietuvas klubam [[Paņevežas "Lietkabelis"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/11052012-cipruss_nakamsezon_speles_panevezas_lietk|title=Cipruss nākamsezon spēlēs Paņevežas "Lietkabelis"|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|5|12||bez}}}}</ref> Pēdējā komanda, ko pārstāvējis, bija [[Nacionālā Basketbola līga|Nacionālās Basketbola līgas]] (LBL-2) klubs [[BK Jēkabpils|BK Jēkabpiils]]. Kopš 2013. gada spēlējis Latvijas klubos, nepilnu sezonu arī Igaunijā. Līdz 2021. gadam K. Cipruss spēlēja amatiera statusā, vienlaikus darbojoties arī kā basketbola funkcionārs (bijis [[Latvijas Jaunatnes basketbola līga]]s direktors) un aģents. Šobrīd viņš ir [[Latvijas Basketbola savienība]]s ģenerālsekretārs. == Latvijas izlase == K. Cipruss ir spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. Vispirms spēlējis U-16 izlasē, taču tās sastāvā nav piedalījies Eiropas čempionātos, jo jau 16 gadu vecumā spēlēja U-18 izlasē. 1998. gadā K. Cipruss U-18 izlases sastāvā Eiropas čempionātā izcīnīja 4. vietu, šajā komandā gan nespēlējot nozīmīgu lomu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_28529.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_1998.roundID_1626.teamID_2134.html|title= Europe U-18 Championship 1998 - Players - Kaspars Cipruss|accessdate= {{dat|2010|5|27}}|author= |date= |publisher= [[FIBA Europe|FIBA Europe.com]]}} {{en ikona}}</ref> Nākamajā gadā viņš Latvijas izlases sastāvā piedalījās Pasaules U-19 čempionātā, kurā izlase ierindojās 9. vietā. 2000. gada Eiropas U-18 čempionātā K. Cipruss jau bija viens no Latvijas izlases līderiem (15,6 punkti, 9,5 atlēkušās bumbas),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_28529.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_2000.roundID_79.teamID_2134.html|title= Europe U-18 Championship 2000 - Players - Kaspars Cipruss|accessdate= {{dat|2010|5|27}}|author= |date= |publisher= [[FIBA Europe|FIBA Europe.com]]}} {{en ikona}}</ref> kā arī kļuva par visa turnīra labāko cīnītāju par atlēkušajām bumbām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/default.asp?cid=%7B5179A822-D4B1-4476-AD04-EDBC445D6DC6%7D&pageID=%7B44C79D33-BAA2-4961-9B98-437178B9CED3%7D&compID=%7B2248A846-FA78-40FF-B03C-54B460890F45%7D&roundID=2327&season=2000&statCat=RT|title= Europe U-18 Championship 2000 - Statistical leaders - Total rebounds|accessdate= {{dat|2010|5|27}}|author= |date= |publisher= [[FIBA Europe|FIBA Europe.com]]}} {{en ikona}}</ref> Latvijas U-20 izlases sastāvā Cipruss Eiropas čempionāta finālturnīros nav spēlējis, taču divas reizes (2000. un 2002. gadā) kopā ar izlasi nav pārvarējis kvalifikācijas turnīru. Kvalifikācijas turnīrā uz 2002. gada čempionātu K. Cipruss bija izlases līderis ar vidēji spēlē 15 punktiem un 12 atlēkušajām bumbām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.teamID_2134.compID_UIfgjyQcGqk-fPlnl66Tj0.season_2002.roundID_274.html|title= Europe U-20 Championship 2002 - Qualifying round - Latvia|accessdate= {{dat|2010|5|27}}|author= |date= |publisher= [[FIBA Europe|FIBA Europe.com]]}} {{en ikona}}</ref> [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlases]] sastāvā K. Cipruss debitējis {{dat|2000|11|25||bez}}. Jau 19 gadu vecumā spēlēja [[2001. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2001. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā]], ar kuru kopā izcīnīja 8. vietu. Šajā čempionātā K. Cipruss bija izlases trešais centra spēlētājs, vidēji spēlē viņš pavadīja tikai 6,2 minūtes un guva 3 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.playerID_28529.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2001.roundID_2235.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2001 - Players - Kaspars Cipruss|accessdate= {{dat|2010|5|27}}|author= |date= |publisher= [[FIBA Europe|FIBA Europe.com]]}} {{en ikona}}</ref> [[2003. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2003. gada Eiropas čempionātā]] K. Cipruss Latvijas izlases sastāvā nespēlēja, taču [[2005. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2005. gadā]] atkal bija iekļauts Latvijas izlasē. Arī 2005. gada čempionātā K. Cipruss nespēlēja daudz, vidēji spēlē 13,7 minūtēs viņš guva 2,7 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://eurobasket2005.fibaeurope.com/en/cid_SbGnUV12IgwUcAUu7UmfU1.playerID_28529.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2005.roundID_3769.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2005 - Players - Kaspars Cipruss|accessdate= {{dat|2010|5|27}}|author= |date= |publisher= [[FIBA Europe|FIBA Europe.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20080709010843/http://eurobasket2005.fibaeurope.com/en/cid_SbGnUV12IgwUcAUu7UmfU1.playerID_28529.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2005.roundID_3769.teamID_2134.html|archivedate= {{dat|2008|07|09||bez}}}} {{en ikona}}</ref> [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2007. gada Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā K. Cipruss bija izlases pamatcentrs un kļuva par vienu no komandas līderiem, gūdams vidēji spēlē 14,3 punktus un izcīnīdams 6,2 bumbas zem groziem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurobasket2007.org/en/cid_BqypGFJPHy-Nw4lwIAq,v3.playerID_28529.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2007.roundID_4949.teamID_2134.html|title= Eurobasket 2007 - Qualifiers - Players - Kaspars Cipruss|accessdate= {{dat|2010|5|27}}|author= |date= |publisher= [[FIBA Europe|FIBA Europe.com]]|archiveurl= https://web.archive.org/web/20080109013304/http://www.eurobasket2007.org/en/cid_BqypGFJPHy-Nw4lwIAq,v3.playerID_28529.compID_qMRZdYCZI6EoANOrUf9le2.season_2007.roundID_4949.teamID_2134.html|archivedate= {{dat|2008|01|09||bez}}}} {{en ikona}}</ref> Taču pašā finālturnīrā K. Cipruss laukumā pavadīja tikai 5 minūtes, būdams izlases trešais centrs aiz [[Andris Biedriņš|Andra Biedriņa]] un [[Raitis Grafs|Raita Grafa]].<ref name="eurobasket2007"/> == Funkcionāra darbība == 2020. gadā kļuvis par [[Latvijas Basketbola savienība]]s ģenerālsekretāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sports/390298-kaspars-cipruss-kluvis-par-basketbola-savienibas-generalsekretaru-nozimigs-amats-ari-janicenokam|title=Kaspars Cipruss kļuvis par Basketbola savienības ģenerālsekretāru; nozīmīgs amats arī Janičenokam|website=https://jauns.lv|access-date=2025-12-22|date=2020-06-11|language=lv}}</ref> 2025. gada decembrī saņēmis apbalvojumu [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā]] par līderību un ieguldījumu [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2025. gada Eiropas čempionāta basketbolā]] organizēšanā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/latvijas_izlases/22122025-kaspars_cipruss_gada_eiropas_cilveks_latv|title=Kaspars Cipruss – gada Eiropas cilvēks Latvijā|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-12-22|date=2025-12-22|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == Pirmo reizi precējies 2006. gadā ar Līgu Kupču.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vipi.tv/vip/latvija/idn2411/basketbolists-cipruss-sievu-atrod-interneta/|title=Basketbolists CIPRUSS sievu atrod internetā|website=Vipi.tv|access-date=2025-11-14|date=2006-06-20|language=lv}}</ref> 2025. gadā K. Cipruss apprecēja [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s direktori Līgu Ciprusu (Goldmani).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/682164-sievu-apnemis-latvijas-basketbola-savienibas-generalsekretars-kaspars-cipruss?brid=GyQETF1ZTcIH6dxe-5YOJA|title=Sievu apņēmis Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss|website=https://jauns.lv|access-date=2025-11-14|date=2025-11-13|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160304202240/http://www1.basket.lv/viriesu_izlase/speletaji/kaspars_cipruss Basket.lv profils] * [https://archive.today/20130703052747/http://www.bbl.net/index.php/b19sYW5nPWVuJm9fc2Vhcz0yNCZvX2xlYWc9OCZmdXNlYWN0aW9uPXBsYXllcnMuZHNwX2FsbF90aW1lX3N0YXRpc3RpY3MmcD0zNzg= BBL.net profils] {{en ikona}} {{LV sastāvs Eurobasket 2007}} {{LV sastāvs Eurobasket 2005}} {{LV sastāvs Eurobasket 2001}} {{Latvija vir basket 2000 U-18}} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{DEFAULTSORT:Cipruss, Kaspars}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknē dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] [[Kategorija:Latvijas sporta organizatori]] [[Kategorija:Latvijas sporta aģenti]] d96q7dgxjemi86i7ztbtr4o87vbmyz2 0 62890 4548583 4500920 2026-11-12T07:18:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548583 wikitext text/x-wiki {{Universitātes infokaste | name = Latvijas Mākslas akadēmija | native_name = | image_name = Maakslas akadeemija.jpg | image_size = | image_alt = | caption = | latin_name = | motto = | mottoeng = | established = 1921. (1919.) gads | closed = | type = valsts augstskola | affiliation = | endowment = | budget = | officer_in_charge = | chairman = | chancellor = | president = | vice-president = | superintendent = | provost = | vice_chancellor = | rector = [[Kristaps Zariņš (gleznotājs)|Kristaps Zariņš]] | principal = | dean = | director = | head_label = | head = | academic_staff = | administrative_staff = | students = | undergrad = | postgrad = | doctoral = | other = | location = [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvāris 13]], [[Rīga]], [[Latvija]] | coor = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 17 | latNS = N | longd = 24 | longm = 06 | longs = 40 | longEW = E | campus = | former_names = | free_label = | free = | colors = | colours = | athletics = | sports = | nickname = | mascot = | affiliations = | website = http://www.lma.lv | logo = Lma logo.gif | footnotes = }} [[Attēls:Latvijas Mākslas akadēmija2.jpg|thumb|Latvijas Mākslas akadēmijas ēkas galvenā fasāde]] '''Latvijas Mākslas akadēmija (LMA)''' ir mākslas, jaunrades un kultūras augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības [[akadēmija]] [[Rīga|Rīgā]]. Dibināta [[1919]]. gadā, īstenojot [[Vilhelms Purvītis|Vilhelma Purvīša]] ieceri izveidot [[Latvija|Latvijā]] augstāko [[māksla]]s [[izglītība]]s iestādi. Akadēmija atrodas [[neogotika]]s stilā celtajā agrākās [[Rīgas birža]]s komercskolas ēkā (arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]]). Tā ir autonoma augstskola ar tiesībām patstāvīgi izstrādāt savu [[Satversme (augstskolas pamatlikums)|satversmi]] un noteikt studiju saturu un formas, pētniecības darba virzienus un to saturu. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika studijās klātienē, latviešu valodā visu augstskolas pastāvēšanas laiku. Kopš 2019. gada nogales LMA kopā ar sadarbības partneriem no ''Accademia di Belle Arti di Roma'', ''Dresden Academy of Fine Arts'' un ''Hungarian University of Fine Arts'' mākslas akadēmijām kopīgi īsteno pilotprojektu EU4ART Alianse, kura galvenais uzdevums ir harmonizēt tēlotājmākslas studiju programmu glezniecības, tēlniecības un grafikas mākslas jomā, lai nākotnē studenti varētu iegūt starptautisku diplomu, kombinējot studijas vairākās Eiropas Savienības valstīs, kas sekmēs Eiropas universitāšu starptautisko konkurētspēju. Rektors kopš 2017. gada ir [[Kristaps Zariņš (gleznotājs)|Kristaps Zariņš]]. 1990. gadu sākumā [[Rēzekne|Rēzeknē]] tika atvērta LMA Latgales filiāle, kas piedāvā studijas bakalaura programmā glezniecības, grafikas, tēlniecības apakšnozarēs. 2021. gada rudenī LMA kopā ar [[Lapzeme]]s Universitāti Somijā plāno uzņemt studentus divu gadu starptautiskās Maģistra programmas studijās “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas”. Studiju process noritēs starptautiski gan [[Kuldīga|Kuldīgā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.diena.lv/kd/maksla/makslas-potencials-kuldiga-14022195|title=Mākslas potenciāls Kuldīgā.|author=Lana Kazlauskiene |date= 2013. gada 27. augusts|publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|accessdate={{dat|2015|4|16||bez}}}}</ref> gan [[Rovaniemi]] Somijā. == Studiju programmas == LMA piedāvā studijas piecpadsmit specialitātēs, kas apvienotas 5 nodaļās: * Vizuālās mākslas nodaļā iespējams specializēties glezniecībā, grafikā vai tekstilmākslā; * Vizuāli plastiskās mākslas nodaļa piedāvā tēlniecības, keramikas un stikla mākslas specialitātes; * Dizaina nodaļa piedāvā studijas funkcionālajā dizainā, vides mākslā, metāla dizainā un modes mākslā; * Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļā iespējams specializēties vizuālajā komunikācijā, apakšnozarē "Kustība, attēls, skaņa" un scenogrāfija; * Mākslas zinātnes nodaļā studēt mākslas vēsturi un teoriju un restaurāciju. Studējot LMA, var iegūt šādus akadēmiskās izglītības grādus: * humanitāro zinātņu bakalaurs mākslā, * humanitāro zinātņu maģistrs mākslā, * mākslas doktors, *profesionālais mākslas doktors. == LMA karogs == Averss: zaļā laukā pelēkas lentes un liesmu motīva apņemts zils vairogs ar diagonāli novietotu baļķi (šķērsjoslu) baltā krāsā. Vairogā - augstskolas nosaukuma abreviatūra "LMA". Zem vairoga - ozollapas un valsts karoga krāsas lente, kā arī pilns augstskolas nosaukums "Latvijas Mākslas akadēmija". Reverss: zaļā laukā dzelteniem burtiem izšūts teksts [[Latīņu valoda|latīņu valodā]] “Nulla dies sine linea” (''Nevienu dienu bez līnijas''). == Vēsture == [[Attēls:Riga (23077009473).jpg|thumb|Latvijas Mākslas akadēmija no 1922. līdz 1942. gadam atradās tagadējā Satiksmes ministrijas ēkā.]] 1919. gada 4. maijā laikrakstā "[[Cīņa (avīze)|Cīņa]]" tika publicēts [[LSPR]] Tautas izglītības komisāriāta ziņojums, ka maija vidū Rīgā darbību uzsākšot "plaša proletāriskās mākslas darbnīca". Apzīmējums "[[akadēmija]]" vairs netika lietots, jo ar akadēmijas jēdzienu saistījās priekšstats par veco, konservatīvo iekārtu un tās mākslas ideāliem.<ref>Arī [[Pēterburgas Mākslas akadēmija|Pēterburgas Mākslas akadēmiju]] pēc [[Oktobra revolūcija|revolūcijas]] pārdēvēja par "Brīvās mākslas darbnīcām"</ref> Tā kā 22. maijā Rīgu ieņēma [[Niedras valdība]]i pakļautais vācu karaspēks, tad "proletāriskās mākslas darbnīca" darbību nepaspēja uzsākt, toties 1919. gada 20. augustā [[Latvijas Pagaidu valdība]]s Ministru kabinets pieņēma lēmumu nodibināt Latvijas Mākslas akadēmiju. Par mācībspēkiem sagatavošanas klasēs un meistardarbnīcās bija aicināti [[Vilhelms Purvītis|V. Purvītis]], [[Teodors Zaļkalns|T. Zaļkalns]], [[Jānis Roberts Tillbergs|J. Tilbergs]], [[Rihards Zariņš|R. Zariņš]], [[Jūlijs Madernieks|J. Madernieks]], [[Jānis Kuga|J. Kuga]], [[Burkards Dzenis|B. Dzenis]], [[Sigismunds Vidbergs|S. Vidbergs]], [[Aleksandrs Drēviņš|A. Drēviņš]], [[Konrāds Ubāns|K. Ubāns]], [[Valdemārs Tone|V. Tone]] u.c. Latvijas Mākslas akadēmijas oficiālā atklāšana notika 1921. gada 12. oktobrī, tās septiņas studijas meistardarbnīcas neilgu laiku atradās [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda (Puškina) bulvārī 1]], tad no 1922. gada [[Emīlijas Benjamiņas iela|Gogoļa ielā 3]]. 1920. gadu pirmajā pusē LMA pasniedzēju kolektīvam pievienojās [[Kārlis Miesnieks|K. Miesnieks]], [[Burkards Dzenis|B. Dzenis]], [[Konrāds Ubāns|K. Ubāns]], [[Valdemārs Tone|V. Tone]] un [[Konstantīns Rončevskis|K. Rončevskis]], vēlāk [[Kārlis Zāle|K. Zāle]], [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|K. Jansons]] un [[Teodors Zaļkalns|T. Zaļkalns]]. Pirmā šīs augstskolas Satversme tika pieņemta 1924. gada 7. februārī [[Latvijas Republikas Saeima|Latvijas Republikas Saeimā]] un to izsludināja Valsts Prezidents [[Jānis Čakste]]. 1921.-1940. gadā akadēmiju pabeidza 229 cilvēki.<ref name="Рига">{{Grāmatas atsauce|title=Энциклопедия "Рига"|last=|first=|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1989|isbn=5-89960-002-0|location=Rīga|pages=157-158}}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] no 1940. gada līdz 1942. gadam augstskolas nosaukums bija '''Valsts Mākslas akadēmija''', bet 1944. gadā to pārdēvēja par '''Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmiju'''. No 1944. līdz 1946. gada martam akadēmija bija padota LPSR Tautas Komisāru Padomes Mākslas lietu pārvaldei; no 1946. gada marta līdz 1952. gadam — LPSR Ministru Padomes Mākslas lietu pārvaldei; no 1953. gada līdz 1959. gada septembrim — LPSR Kultūras ministrijai; 1959. gada septembra akadēmija tika pakļauta LPSR Ministru Padomes Augstākās un Vidējās speciālās izglītības Valsts Komitejai. Šī pakļautība pastāvēja līdz 1961. gada jūnijam, kad tā atkal pārgāja LPSR Kultūras ministrijas pakļautībā. No 1973. gada līdz 1988. gadam augstskolas nosaukums bija '''Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmija'''.<ref>LPSR Ministru Padomes 1973. gada 20. februāra lēmums Nr.98.</ref> Ar [[Latvijas PSR|LPSR]] Ministru Padomes lēmumu 1988. gadā tika atjaunots vēsturiskais nosaukums — ''Latvijas Mākslas akadēmija''.<ref>LPSR Ministru Padomes 1988. gada 29. decembra lēmums Nr.438.</ref> == LMA rektori == * ''Skatīt arī: '''[[Latvijas Mākslas akadēmijas rektoru uzskaitījums]]''''' # [[Vilhelms Purvītis]] — Latvijas Mākslas akadēmijas dibinātājs un pirmais rektors (1921—1934); # Profesors [[Jānis Kuga]] (1934—1940 un 1941—1944); # Profesors [[Oto Skulme]] (1940—1941 un 1944—1961); # Profesors [[Leo Svemps]] (1961—1974); # Profesors [[Edgars Iltners]] (1974—1976); # Profesors [[Valdis Dišlers]] (1976—1987); # Profesors [[Indulis Zariņš]] (1988—1997); # Profesors [[Jānis Andris Osis]] (1997–2007); # Profesors [[Aleksejs Naumovs]] (2007—2017); #Profesors [[Kristaps Zariņš (gleznotājs)|Kristaps Zariņš]] (kopš 2017. gada). == Filiāles == === Latgales filiāle === LMA Latgales filiāle Baznīcas ielā 34A Rēzeknē īsteno akadēmiskās bakalaura augstākās izglītības programmas "Māksla" studijas vizuālās mākslas un vizuāli plastiskās mākslas nozarēs – glezniecības, grafikas un tēlniecības apakšnozarēs. Filiāle darbu uzsāka 1990. gadu sākumā, lai sagatavotu tekstilmāksliniekus un mākslas pedagogus lielākoties Latgales reģionam, vēlāk studējošie sāka ierasties no visas Latvijas.<ref>[http://www.lma.lv/?parent=3911 LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJAS LATGALES FILIĀLE] lma.lv, apmeklēta 2018. gada 4. janvārī</ref> === Kuldīgas filiāle === LMA Kuldīgas filiāli plānots 2019./2020. mācību gadā iekārtot kādreizējās Kuldīgas slimnīcas ēkā Kalpaka ielā 4. Ēkas renovācijas būvprojektu izstrādā arhitektes [[Zaiga Gaile|Zaigas Gailes]] birojs.<ref>[http://www.lma.lv/index.php?parent=6814 Kuldīgā notikusi Latvijas Mākslas akadēmijas un Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvju tikšanās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171230090328/http://www.lma.lv/index.php?parent=6814# |date={{dat|2017|12|30||bez}} }} lma.lv 2017. gada oktobrī</ref> == Ēka == [[Attēls:Rīgas Biržas komercskola pirms 1915.png|thumb|Rīgas Biržas komitejas komercskola (pēc 1905).]] Akadēmijas ēka [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 13 būvēta 1902.-1905. gadā pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta neogotiski eklektiskā stilā [[Rīgas Biržas komiteja]]s komercskolas vajadzībām.<ref name="Рига" /><ref name="Fil">{{Grāmatas atsauce|title=Rīga tête-à-tête|last=Fil|first=Olga|publisher=Beaux-Arts|year=2017|isbn=978-993-48690-1-3|location=Rīga|pages=237-239}}</ref> Ārsienas veidotas no sarkanajiem ķieģeļiem ar pelēkbalta [[Dolomīts|dolomīta]] iespraudumiem (nesenajā restaurācijā to aizvietoja ar [[Betons|betonu]]),<ref name="Fil" /> jumts sākotnēji bija klāts ar melno [[Tīringene|Tīringenes]] [[Šīferis|šīferi]], vēlāk - ar [[Varš|vara]] plāksnēm. Stāvu vestibilus izgreznoja ar dažādu krāsu smilšakmens kolonnām, ieejas portika kolonnas veidotas no [[kaļķakmens]].<ref name="Рига" /> Aktu zāles un kāpņu laukumiņu logus izgreznoja ar Ernsta Todes darbnīcā gatavotām [[Vitrāža|vitrāžām]]. Ēkas plānojumā, kāpņu margās un vitrāžās samanāma [[Modernisms|modernisma]] vai [[Jūgendstils|jūgendstila]] ietekme.<ref name="Рига" /><ref name="Fil" /> Skulpturālos dekorus veidojis [[Augusts Francs Folcs|Augusts Folcs]]. Komercskola ēkā atradās līdz Rīgas evakuācijai 1915. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara beigām līdz 1934. gadam šeit bija [[Rīgas pilsētas vācu ģimnāzija]], [[Rīgas 13. vācu pamatskola]], Vācu pedagoģiskais institūts un arī Vācbaltiešu Skolotāju savienības mītne. No 1934. līdz 1940. gadam ēkā atradās [[Viļa Olava komercskola]] un tirdzniecības skola. 1940. gadā ēku nodeva [[Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmija]]i.<ref name="Fil" /> Pēc Otrā pasaules kara ēkā darbojās arī [[J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/24318/ |title=zudusilatvija.lv |access-date={{dat|2023|07|06||bez}} |archive-date={{dat|2023|07|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230707162328/https://zudusilatvija.lv/objects/object/24318/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Latvijas PSR Valsts Mākslas Akadēmija. / Red. Indulis Zariņš. Rīga: Liesma, 1969. 142 lpp. == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.lma.lv}} * [http://www.likumi.lv/doc.php?id=76772&from=off Likums "Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmi"] * [http://www.360cities.net/image/art-academy-jarmarka-riga-latvia Studentu darbu izstāde LMA] 360 grādu panorāma {{LV augstskolas}} {{Baltijas valstu augstskolas}} {{Skolas Rēzeknē}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Akadēmijas Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmija| ]] [[Kategorija:Augstskolas Rīgā]] [[Kategorija:Skolas Rēzeknē]] k83da020kn0d1e8wn3k3hz1ikx2bk3n 0 67866 4548369 4348568 2026-11-11T20:53:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548369 wikitext text/x-wiki {{Elementa infokaste | tips = pārejas metāls | kārtas skaitlis = 112 | 7. čaula = 2 | 6. čaula = 18 | 5. čaula = 32 | 4. čaula = 32 | 3. čaula = 18 | 2. čaula = 8 | 1. čaula = 2 | simbols = Cn | atommasa = [285] | valences elektroni = [Rn]5f¹⁴6d¹⁰7s² | tabulas attēls = [[Attēls:Cn-TableImage.svg|250px]] | attēls = | oksidēšanas pakāpes = | elektronegativitāte = | blīvums = | kušanas temperatūra = | viršanas temperatūra = }} '''Kopernikijs'''<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://termini.lza.lv/term.php?term=kopernikijs | publisher= Akadēmiskā terminu datubāze | title= Kopernikijs | accessdate= 2019. gada 28. jūnijā | archive-date= {{dat|2019|11|21||bez}} | archive-url= https://web.archive.org/web/20191121065754/http://termini.lza.lv/term.php?term=kopernikijs }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://iupac.org/news/archives/2010/Element_112_Press_Release.pdf | title= Element 112 is Named Copernicium | archiveurl= https://web.archive.org/web/20100331212629/http://www.iupac.org/news/archives/2010/Element_112_Press_Release.pdf | archivedate= {{dat|2010|03|31||bez}} | language= en}} (IUPAC preses relīze 2010. gada 19. februārī)</ref> ir mākslīgs [[ķīmiskais elements]] ar [[ķīmiskais simbols|simbolu]] '''Cn''' un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 112. Par tā fiziskajām īpašībām nav zināms praktiski nekas, bet teorētiski kopernikijs varētu būt gaistošs [[metāli|metāls]].<ref>{{Laikraksta atsauce|title=Chemical Characterization of Element 112|url=https://archive.org/details/sim_nature-uk_2007-05-03_447_7140/page/72|author=R. Eichler, et al.|journal=[[Nature (journal)|Nature]]|year=2007|volume=447|pages=72–75 |doi=10.1038/nature05761|pmid=17476264|last1=Eichler|first1=R | last2=Aksenov |first2=NV |last3=Belozerov |first3=AV|last4=Bozhikov|first4=GA|last5=Chepigin|first5=VI|last6=Dmitriev |first6=SN|last7=Dressler|first7=R|last8=Gäggeler|first8=HW |last9=Gorshkov |first9=VA |issue=7140}} {{en ikona}}</ref> {{dat|2010|2|19}}, kad jau bija apstiprināta jaunā ķīmiskā elementa pastāvēšana, tika izvēlēts vārds kopernikijs, ko iedeva par godu astronomam [[Nikolajs Koperniks|Nikolajam Kopernikam]]. Pirms tam to sauca par '''ununbiju''' (simbols: '''Uub'''). Stabilākā [[izotops|izotopa]] ²⁸⁵Cn [[pussabrukšanas periods]] ir 29 sekundes. == Vēsture == {{dat|1996|2|9||bez}} [[Darmštate]]s [[Smago jonu pētījumu centrs|Smago jonu pētījumu centrā]] ([[Vācija|Vācijā]]) [[Zigurds Hofmanis]], [[Viktors Ņinovs]] un citi pirmo reizi sintezēja kopernikiju.<ref name=96Ho01>{{publikācijas atsauce |last1=Hofmann |first1=S. |year=1996 |title=The new element 112 |journal=Zeitschrift für Physik A |volume=354 |issue=1 |pages=229–230 |bibcode= |doi=10.1007/BF02769517|display-authors=etal}}</ref> Elements tika radīts [[smago jonu7 paātrinātājs|smago jonu paātrinātājā]] paātrināti palaižot [[cinks|cinka]]-70 kodolu uz mērķi, kas izgatavots no [[svins|svina]]-208. :{{su|p=208|b=82|a=r}}Pb + {{su|p=70|b=30}}Zn → {{su|p=278|b=112}}Cn* → {{su|p=277|b=112}}Cn + {{su|p=1|b=0}}n 2000. gada maijā šajā pašā pētījumu centrā veiksmīgi atkārtoja eksperimentu, lai sintezētu vēl vienu kopernikija-277 atomu.<ref>{{publikācijas atsauce |last1=Hofmann |first1=S. |year=2002 |title=New Results on Element 111 and 112 |journal= European Physical Journal A |volume=14 |issue=2 |pages=147–57 |bibcode= |doi=10.1140/epja/i2001-10119-x|display-authors=etal}}</ref> Izmantojot Mendeļejeva nomenklatūru, šim elementam bija paredzēts nosaukums ekadzīvsudrabs. 1979. gadā [[Starptautiskā Teorētiskās un praktiskās ķīmijas apvienība]] rekomendēja mainīt nomeklatūru un līdz ar to kopernikija vietā paredzētais elements tika nosaukts par ununbiju (simbols: Uub). 2009. gadā, kad bija jau apstiprināta jaunā ķīmiskā elementa pastāvēšana, sākās diskusijas par elementa nosaukumu, kas ieilga septiņus mēnešus. {{dat|2010|2|19||bez}} tika izvēlēts vārds kopernikijs, ko iedeva par godu astronomam [[Nikolajs Koperniks|Nikolajam Kopernikam]]. Starp piedāvātajiem nosaukumiem bija arī štrasmanijs, venusijs, frišijs, heizenbergijs un lavrentijs.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= http://libymax.ru/?p=8667 | title= Унунсептий и реалии синтеза | language= ru | accessdate= 2019. gada 28. jūnijā | publisher= LibyMax | archiveurl= https://web.archive.org/web/20130819212742/http://libymax.ru/?p=8667 | archivedate= {{dat|2013|08|19||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ķīmija-aizmetnis}} {{Periodiskā sistēma}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ķīmiskie elementi]] [[Kategorija:Pārejas metāli]] iopxohi43sg7vhgerjzt7uvvieabnhy 0 68346 4548439 4343623 2026-11-12T02:10:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548439 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kurzemes literatūras un mākslas biedrības zīmogs.jpg|thumb|250px|Kurzemes literatūras un mākslas biedrības zīmogs.]] '''Kurzemes literatūras un mākslas biedrība''' ({{val|de|Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst}}, 1817—1939) bija pirmā šāda veida biedrība [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]] ar mērķi "iepazīstināt sabiedrību ar ikdienai derīgiem izgudrojumiem un atklājumiem un cīnīties pret kaitīgiem aizspriedumiem". 1818. gadā biedrība nodibināja Kurzemes Provinces muzeju. 2015. gadā izdeva īpaši veltītu pastmarku par godu biedrības dibināšanas 200. gadadienai.<ref>[http://pasts.lv/lv/footer/filatelija/#2015gada-plans 2015.gada pastmarku izdošanas plāns] - Latvijas Pasts</ref> Biedrību oficiāli likvidēja 1939. gada beigās pēc [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošanas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Kurzemes_literat%C5%ABras_un_m%C4%81kslas_biedr%C4%ABba|title=Kurzemes literatūras un mākslas biedrība - Vēsture|website=vesture.eu|access-date=2021-04-02}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/viewerOpener?id=24936657&isArticle=true&query=Latvijas%20Zin%C4%81t%C5%86u%20akad%C4%93mijas%20Kurzemes%20Literat%C5%ABras%20un%20m%C4%81kslas%20biedr%C4%ABba%20k%C4%81%20priek%C5%A1tece%20|title=Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība kā Latvijas Zinātņu akadēmijas priekštece|work=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2021-04-02|date=1995-12-30|last=Stradiņš|first=Jānis|archive-date=|archive-url=}}</ref> == Biedrības dibināšana == Pirmo reizi domu par tādas biedrības radīšanu Kurzemē izteica dzejnieks [[Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlippenbahs]] (''Schlippenbach''). Ar viņam raksturīgo dedzīgo aizrautību viņš ķērās pie šīs idejas īstenošanas — izstrādāja projektu, kādai pēc viņa domām vajadzētu būt šai organizācijai, un iepazīstināja ar to vairākas ievērojamas personības Jelgavā. Nedaudz uzlabotā veidā šo projektu kā Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibināšanas aktu 1815. gada 23. novembrī parakstīja astoņi vīri, kas uzskatāmi par biedrības dibinātājiem: [[Heinrihs fon Ofenbergs]] (''Offenberg''), Ulrihs fon Šlipenbahs, grāfs [[Mihaels Plāters-Zībergs]] (''Plater-Sieberg''), [[Aleksandrs fon Mēdems]] (''Medem''), [[Frīdrihs fon Vettbergs]] (''Wettberg''), [[Johans Frīdrihs fon Reke]] (''Recke''), [[Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms]] (''Foelkersam'') un [[Kārlis Vilhelms Krūze]] (''Cruse''). 1817. gada 7. aprīlī notika biedrības dibināšanas sēde, kurā uzņēma 127 biedrus no Baltijas provincēm, no Krievijas impērijas centrālajiem rajoniem un [[Vācu Savienība]]s zemēm. Ziņa par šādas biedrības nodibināšanu un uzaicinājums tajā iestāties tika uzņemta ar prieku ne tikai Kurzemē, bet arī Vidzemē un Igaunijā, daudzi sekoja šim uzaicinājumam, jo toreiz un vēl ilgāku laiku tā bija vienīgā zinātniskā biedrība Baltijā. Par pirmo sekretāru tika ievēlēts profesors K. V. Krūze, bet visai drīz viņu nomainīja profesors G. M. fon Paukers (''Pauker''). Biedrībā aktīvi darbojās ārsts [[Johans Lihtenšteins|Johans Nikolauss Heinrihs Lihtenšteins]] (1787–1848), vēlāk ārsts [[Kārlis Bursi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.arhivi.gov.lv/files/files/Zi%C5%86as/2_plansete_biedriba-un-muzejs.pdf |title=Kurzemes literatūras un mākslas biedrība (1815–1939) un Kurzemes provinces muzejs (1818–1939) |access-date={{dat|2021|04|02||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210616175239/https://www.arhivi.gov.lv/files/files/Zi%C5%86as/2_plansete_biedriba-un-muzejs.pdf }}</ref> Viens no goda biedriem bija Pēterburgas galminieks [[Burhards Kristofs fon Fītinghofs-Šēls]]. <gallery> Heinrihs fon Ofenbergs.jpg|slepenpadomnieks [[Heinrihs fon Ofenbergs]] (1752-1827) Foelckersahm-George-1764-1848.jpg|slepenpadomnieks [[Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms]] (1766-1848) Johans Frīdrihs fon Reke Eginka glezna.jpg|valsts padomnieks [[Johans Frīdrihs fon Reke]] (1764–1846) Ulrich von Schlippenbach (1774-1826).jpg|dzejnieks [[Ulrihs fon Šlipenbahs]] (1774—1826) </gallery> == Organizācijas mērķis == Organizācijas mērķis statūtos raksturots šādi: <blockquote> „Biedrībai jākalpo par vienojošo posmu visiem tiem, kas vēlas būt lietas kursā par literatūras un mākslas sasniegumiem un paši kalpot šo sasniegumu kaldināšanai. Biedrība vēlas arī literatūras un mākslas draugiem Kurzemē atvieglot iepazīšanos ar mākslas darbiem, kas šajās jomās radīti ārzemēs, kā arī iepazīstināt ar sasniegumiem Krievijas impērijā. Visbeidzot, tā centīsies iepazīstināt sabiedrību ar ikdienai derīgiem izgudrojumiem un atklājumiem un cīnīsies pret kaitīgiem aizspriedumiem”. </blockquote> == Vadība == Organizācijas darbu vadīja padome, kas sastāvēja no astoņiem cilvēkiem; divi no tiem ieņēma īpašus amatus —- kolekciju pārzinis un pastāvīgais sekretārs. Pēdējais veica visus naudas darījumus, kārtoja korespondenci un vienlaicīgi padomē un biedrības sēdēs pildīja arī prezidenta pienākumus, jo pirmos 50 gadus biedrībā speciāla prezidenta posteņa nebija; to nolēma izveidot tikai 1865. gada maijā. Prezidents uzņēmās padomes darba un sēžu vadību, kā arī biedrības pārstāvēšanu sabiedrībā, bet sekretāra uzdevums palika naudas lietu kārtošana un korespondence. == Darbības veids == Galvenās darba formas bija regulāras ikmēneša sapulces, kurās tika apspriesti biedrības aktuālie jautājumi un nolasīti vairāki ziņojumi vai referāti par dažādām zinātniskām tēmām. Gada kopsapulcēs sekretārs sniedza iepriekšējā gada darba atskaiti, informēja par kases stāvokli, jaunuzņemtajiem biedriem un goda biedriem, saņemtajiem dāvinājumiem utt. Neiztrūkstoši arī šajās sēdēs bija zinātniskie referāti — plašāki un tematiski nozīmīgāki nekā ikmēneša sanāksmēs. Sēžu protokoli, referātu un ziņojumu teksti tika publicēti. == Biedrības dibinātāji un pirmie valdes locekļi == * [[Heinrihs fon Ofenbergs]] (1752.21.I—1827.11.XI Jelgavā). Augsta ranga valsts ierēdnis. 1772. gadā uzsācis studijas Kēnigsbergā, 1776. gadā kļuvis par Kurzemes kambarjunkuru, bet 1784. gadā par galma maršalu. 1787—1796 bija valsts padomnieks, 1807—1808 —- kanclers. No 1818. līdz 1827. gadam pildīja Kurzemes galma virstiesas prezidenta pienākumus. H. fon Ofenbergs bija aktīvs Kurzemes literatūras un mākslas biedrības biedrs, mākslas mīļotājs un kolekcionārs. 1820. gadā viņš uzdāvināja biedrībai savu arheoloģisko un etnogrāfisko priekšmetu kolekciju, 1821. gadā kļuva par vienu no biedrības izdevumu redaktoriem. * [[Ulrihs Heinrihs Gustavs fon Šlippenbahs]] (1774.18.V Lielvārmsātu muižā—1826.20.III Jelgavā). Jurists un dzejnieks, 1789—1790 mācījies Pētera akadēmijā Jelgavā, 1790. gadā uzsācis tieslietu un filozofijas studijas Kēnigsbergā un turpinājis tās Leipcigā. No 1794. līdz 1796. gadam bijis krievu militārajā dienestā. I796. gadā atgriezies Kurzemē un dzīvojis savā Ulmāles muižā. 1800—1806 Lielvārmsātu muižas un Jaunsieksātes, 1815 arī Jamaiķu muižas īpašnieks. Profesionālo karjeru uzsācis kā Piltenes apgabala notārs —-1799—1807; 1807—1818 bijis Piltenes landrāts, bet 1818. gadā iecelts par Kurzemes galma virstiesas padomnieku. 1822. gadā darbojies kā Kurzemes provinces likumdošanas komisijas priekšsēdētājs. Kurzemes literatūras un mākslas biedrībā no 1821. gada pildījis redaktora pienākumus. U. fon Šlipenbahs savā laikā bijis iecienīts dzejnieks, romantiskā un saistošā ceļojuma apraksta pa Kurzemi „Malerische Wanderungen durch Kurland” (1809) autors. * Grāfs [[Mihaels Plāters-Zībergs]] (1778—pēc 1865). Augsta ranga valsts ierēdnis, Ilūkstes apriņķī viņam piederējusi Pilskalnes muiža. 1805. gadā ievēlēts par Viļņas universitātes goda biedru un par Vitebskas un Mogiļevas guberņu skolu inspektoru. 1812. gadā kļuvis par Kurzemes guberņas valdes padomnieku, vēlāk par Viļņas guberņas vicegubernatoru. * Barons [[Aleksandrs fon Mēdems]] (1770.30.III Rumbas muižā—1842.13.XII). Jurists, 1784. gadā uzsācis tieslietu studijas Pētera akadēmijā Jelgavā. Kopš 1796. gada Rumbas muižas (Dobeles apr.) īpašnieks. 1797—1799 un 1802—1814 bijis Jelgavas apriņķa maršals. No 1803. līdz 1807. gadam bijis Jelgavas virspilskunga tiesas asistents, bet 1809—1818 —- kanclers. 1818. gadā iecelts par Kurzemes galma virstiesas prezidentu un palicis šajā amatā līdz 1841. gadam. * [[Frīdrihs fon Vettbergs]] (1779—1825.10.VII). Augsta ranga valsts darbinieks, 1805. gadā un pēc tam atkārtoti 1808., 1811. un 1814. gadā ievēlēts par Sēlpils apriņķa muižniecības priekšnieku un par Kurzemes muižniecības komitejas locekli. 1810. gadā bijis Kurzemes muižniecības deputāts Pēterburgā, 1812. gadā iecelts par Kurzemes muižniecības galveno mantzini. 1815. gadā kļuvis par Kurzemes guberņas valdes padomnieku un 1816. gadā par kolēģijas asesoru. 1816. gadā sācis darboties Jelgavas pils būvkomitejā, 1818. gadā zemnieku lietu komisijā un komitejā, kam bija jāizstrādā projekts Kurzemes pilsētu stāvokļa uzlabošanai. * [[Johans Frīdrihs fon Reke]] (1764—1846). Augsta ranga valsts ierēdnis, vēsturnieks un kolekcionārs (1764.1.VII Jelgavā— 1846.13.IX Jelgavā). Dzimis Jelgavas tirgotāja un birģermeistara ģimenē, 1779—1781 mācījies Jelgavas Pētera akadēmijā, pēc tam Getingenes universitātē studējis vēsturi, statistiku, filozofiju un mākslu. 1785. gadā J. F. Reke atgriezās Jelgavā, pievērsās Kurzemes vēstures izpētei un 1787. gadā iestājās Kurzemes hercoga dienestā; 1788. gadā viņš kļuva par hercoga arhīva sekretāru. 1795. gadā, pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai, Reke palika valsts dienestā un 1796—1801 pildīja Kurzemes guberņas valdes sekretāra pienākumus. 1801—1826 bija Kurzemes kamerālvaldes padomnieks. 1824. gadā par nopelniem 35 gadus garajā valsts darbā J. F. fon Reki iecēla valsts padomnieka kārtā un apbalvoja ar 4. klases Vladimira ordeni. No 1824. gada 2. septembra līdz 1825. gada 25. februārim J. F. fon Reke bija Kurzemes vicegubernatora vietas izpildītājs. 1826. gadā J. F. fon Reke atstāja valsts dienestu un varēja pilnībā nodoties savām garīgajām interesēm. Kad 1815. gadā nodibināja Kurzemes literatūras un mākslas biedrību, J. F. fon Reke bija viens no tās dibinātājiem, 1827—1846 — biedrības pastāvīgais sekretārs. Taču īpaši jāuzsver J. F. fon Rekes nopelni Kurzemes provinces muzeja nodibināšanā, tā kolekciju veidošanā un bagātināšanā. Kopš muzeja izveidošanas 1818. gadā līdz pat savai nāvei 1846. gadā J. F. fon Reke bija muzeja direktors, uzdāvināja muzejam visu, ko pats bija sakrājis, un netaupīja pūļu, lai nemitīgi vairotu muzeja bagātības. Jau 1812. gadā J. F. fon Rekem bija radusies ideja par Baltijas rakstnieku un zinātnieku leksikona radīšanu, bet pie šī darba viņš varēja ķerties tikai 20. gadu otrajā pusē; kopā ar K. E. Napierski (Napiersky) sarakstītā leksikona “Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten- Lexikon der Provinzen Livland, Estland und Kurland” četri sējumi iznāca 1827.—1832. gadā. 1834. gadā J. F. fon Reke tika iecelts par Getingenes universitātes filozofijas doktoru, viņš bija daudzu ārzemju un Baltijas zinātnisko biedrību goda biedrs vai biedrs, Parīzes vēstures institūta un Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Kā rakstījis K. E. Napierskis, J. F. fon Rekes nekrologā, viņa uzskatus bija veidojis apgaismības laikmets, bet viņa dzīves filozofija bija izsakāma ar Horācija vārdiem “Carpe diem!” * [[Georgs Frīdrihs fon Felkerzāms]] (1766.10.XI—1848.18.XI Rīgā). Augsta ranga valsts ierēdnis. 1781—1785 studējis tieslietas Pētera akadēmijā Jelgavā, 1786—1789 turpinājis studijas Getingenes universitātē. 1791. gadā atgriezies Kurzemē, 1795. gadā ievēlēts par Kurzemes bruņniecības sekretāru un bija viens no muižniecības sešiem delegātiem, kas Pēterburgā 1795. gadā iesniedza Kurzemes padošanās aktu, 1803. un 1807. gadā bija muižniecības deputāts Pēterburgā, 1809—1812 Kurzemes guberņas valdes padomnieks Jelgavā. 1812. gadā strādāja Rīgas kara gubernatora un civilvirspavēlnieka kancelejā, 1813. gadā tika iecelts par Baltijas ģenerālgubernatora kancelejas direktoru. 1829—1847 bijis Vidzemes guberņas civilgubernators un 1836. gadā iecelts par slepenpadomnieku. 1836. gadā viņu par savu goda biedru ievēlējusi arī Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrība. * [[Kārlis Vilhelms Krūze]] (1765.25.IX Kēnigsbergā—1834.22.III Jelgavā). Pedagogs un garīdznieks, 1781. gadā uzsācis teoloģijas studijas Kēnigsbergā; 1791. gadā kļuvis par Kurzemes hercoga Pētera kabineta sekretāru, bet 1792—1794 strādājis par hercoga Pētera meitu mājskolotāju Vircavā. 1794—1799 bijis mājskolotājs Rīgā, bet 1799. gadā iecelts par vēstures profesoru Jelgavas akadēmiskajā ģimnāzijā; 1801—1802 ģimnāzijas prorektors. 1802. gadā sācis pildīt arī mācītāja pienākumus Jelgavas reformātu draudzē. No biedrības nodibināšanas līdz 1817. gadam bijis tās pastāvīgais sekretārs. * Doktors [[Georgs Magnuss fon Paukers]] (1787.15.XI Igaunijā—1855.19.VIII Jelgavā). Matemātiķis un dabaszinātnieks. Dzimis mācītāja ģimenē, 1805—1809 studējis Tērbatā un Pēterburgā. 1812. gadā kļuvis par matemātikas privātdocentu, bet 1813. gadā par matemātikas profesoru Tērbatā. 1813—1846 matemātikas profesors Jelgavas ģimnāzijā. 1827. gadā iecelts par kolēģijas padomnieku. 1817. gadā M. G. Paukers nodibināja Jelgavā Poēzijas un literatūras muzeju, kas pastāvēja līdz 1839. gadam. No 1817. līdz 1821. gadam bija Kurzemes literatūras un mākslas biedrības pastāvīgais sekretārs, atkārtoti pildīja šos pienākumus no 1846. līdz 1855. gadam. 1817—1855 bija Kurzemes provinces muzeja konservators, bet no 1838. gada līdz savai nāvei arī biedrības mantzinis. Bijis Tērbatas dabas pētnieku biedrības u.c. zinātnisko biedrību biedrs, Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Vislielākie M. G. Paukera nopelni saistās ar biedrības rakstu publikācijām; viņš bija pirmā biedrības zinātnisko rakstu krājuma „Jahresverhandlungen” izdošanas iniciators un šo rakstu redaktors, pateicoties viņam 1840. gadā atjaunoja biedrības sēdēs nolasīto referātu izdošanu. == Kurzemes literatūras un mākslas biedrības bibliotēkas krājuma veidošana == [[Attēls:Kurzemes provinces muzejs.jpg|thumb|300px|Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibinātā [[Kurzemes provinces muzejs|Kurzemes provinces muzeja]] ēka Jelgavā pirms Pirmā pasaules kara.]] Nodibinoties Kurzemes provinces muzejam, kas kalpoja par pamatu Kurzemes literatūras un mākslas biedrības zinātniskajām un kultūras aktivitātēm, 1818. gadā izveidoja bibliotēku. Bibliotēkas pirmsākumā bija 69 dažādu privātpersonu dāvināti iespieddarbi, galvenokārt publicējumi par Baltiju vācu, igauņu, latviešu un krievu valodā. Savā dzīves laikā vairāki biedrības biedri kā dāvinājumu Kurzemes literatūras un mākslas biedrības bibliotēkai nodeva savus publicētos zinātniskos darbus, mācību grāmatas, kā arī apjomīgas privātās bibliotēkas. 1818. gada augustā bibliotēka no kambarkunga [[fon der Ropi|Teodora fon der Ropa]] (''Ropp'', 1823-1915) saņēma 534 grāmatu un 5265 vācu un franču avīžu dāvinājumu. 1820. gadā bibliotēkā bija ap 1500 sējumiem. Bibliotēka saņēma dāvinājumus arī no [[Elīza fon der Reke|Elīzes fon der Rekes]], Krievijas ārlietu ministra grāfa [[Kārlis Roberts Neselrode|Kārļa Roberta Neselrodes]], mācītāja [[Kārlis Frīdrihs Vatsons|Kārļa Frīdriha Vatsona]], ģenerālsuperintendenta [[Kārlis Gotlobs Zontāgs|Kārļa Gotloba Zontāga]] un citām ievērojamām personām. Visdāsnākais dāvinājums tika saņemts no Kurzemes provinces muzeja dibinātāja un pirmā direktora — Johana Frīdriha fon Rekes (Recke, 1764-1846) — 4000 iespieddarbu. 1840. gadā bibliotēkas krājums bija papildinājies līdz 5000 grāmatu un 4000 brošūru. Bibliotēkas krājumu papildināja izdevumi no zinātnes un sadarbības centriem Krievijā, Baltijā un Eiropas valstīm. Pirmā pasaules kara beigās krājums sasniedza 40000 sējumu lielu skaitu. Krājuma sadalījums pēc satura: latviešu oriģinālliteratūra un tulkotā literatūra, periodiskie izdevumi, grāmatas par Baltijas un Kurzemes vēsturi, Krievijas vēsturi un ģeogrāfiju un Eiropas vēsturi. Līdz mūsdienām izdevumos ir saglabājušies 2 veidu zīmogi : E MVSEO CVRON apaļā laukā un EX BIBLIOTH. SOC. LITER. CURON, kas liecina par izdevumu atrašanos 1818. gadā dibinātajā Kurzemes provinces muzeja un tā bibliotēkas īpašumā. Līdz ar biedrības likvidēšanu un vācbaltu izceļošanu 1939.-1940. gadā, liela daļa bibliotēkas tika izvesta ārpus Latvijas vai gāja zudumā. Dokumentālas liecības par Kurzemes literatūras un mākslas biedrības bibliotēkas zāles plānu, bibliotēkas tematisko kārtojumu, bibliotēkas dienasgrāmata par laika periodu no 1840. līdz 1846.gadam un katalogs, sākot no 1840.gada, atrodas Latvijas Valsts vēstures arhīvā. Bibliotēkas krājuma pārraudzības, sistematizācijas un kārtošanas pienākumus uzticēja biedrības biedriem — bibliotekāriem, kuri paralēli veica atbildīgus pienākumus biedrības labā. == Bibliotekāri == * No 1837. līdz 1859. gadam — Johans Ernsts Kristians fon Trautfeters (Trautvetter; 1780? Vitcelrodā, Saksijā—Meiningenā—1859 Jelgavā) * No 1859. līdz 1860. gadam — Karls Hermans Blūms (Bluhm; Jelgavā—1904 Jelgavā) * No 1860. līdz 1893. gadam — [[Jūliuss Dērings]] (Döring; 1818 Drēzdenē — 1893 Jelgavā) * No 1893. līdz 1913. gadam — Heinrihs Eduards Vilhelms Fortunāts Dīderihss (Diederichs; 1840 Jelgavā—1914 Jelgavā) * No 1913. līdz 1919. gadam — Georgs Gustavs Vormss (Worms; 1863 Talsos—1927 Misdrojā, Pomerānijā) * No 1915. līdz 1917. gadam — Georgs Pauls Viljams Meijers (Meyer; 1883 Rēvelē—1932 Kēnigsbergā) * No 1921. līdz 1926. gadam — Viktors fon Vilperts (Wilpert; 1861 Džūkstē—1936 Jelgavā) * No 1926. līdz 1928. gadam — Valters Ekerts (Eckert; 1892 Bauskā—1973 Mārburgā, Vācijā) * No 1930. līdz 1939. gadam — Herberts Gothards == Avoti == * [http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/Kurzemes%20literaturas%20biedriba.pdf Kurzemes literatūras un mākslas biedrībai 180] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180909164600/http://www.arhivi.lv/sitedata/LVVA/dokumenti/Publikacijas/Kurzemes%20literaturas%20biedriba.pdf |date={{dat|2018|09|09||bez}} }} * Baltisches Biographisches Lexikon digital — https://web.archive.org/web/20160812023016/http://www.bbl-digital.de/buchstabe/a/ == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kurzemes literatūras un mākslas biedrība| ]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Jelgavas vēsture]] 7khyymwmtkeqc3ajgqs78o6i5q15kp1 0 70462 4548277 4484199 2026-11-11T15:51:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548277 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Karst minerve.jpg|thumb|350px|Karsta procesu rezultātā veidojusies ainava]] '''Karsta process''' ir [[iezis|iežu]] ([[Ģipsis|ģipša]], [[kaļķakmens]], [[Dolomīts|dolomīta]], [[Marmors|marmora]] u.c.) šķīšana [[pazemes ūdeņi|pazemes ūdeņos]]. Karsta process norisinās lēni, taču šo iežu izšķīšana rada straujus zemes virskārtas iebrukumus — kritenes — radušajos tukšumos. [[Latvija|Latvijā]] nav plaši izplatīts, parasti sastopams [[ģipsis|ģipsi]] saturošos iežos [[Skaistkalne]]s un [[Allaži|Allažu]] apkārtnē. 2021. gadā [[Salaspils karsta kritene|karsta kritene]] izveidojās arī pie [[Salaspils]] ziemeļu robežas uz bijušās dzelzceļa trases uz Zeltiņu ģipša karjeru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.salaspils.lv/lv/karsta-kritene-salaspili/|title=Salaspils novada Tūrisma informācijas centrs|last=Jana|website=Salaspils novada Tūrisma informācijas centrs|access-date=2025-01-13|date=2024-12-17|language=lv|archive-date=2025-11-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20251127040900/https://visit.salaspils.lv/lv/karsta-kritene-salaspili/}}</ref> Salaspils apkaime pašlaik tiek uzskatīta par vienīgo Latvijas reģionu, kur aktīvi veidojas karsta kritenes,<ref>[https://visit.salaspils.lv/wp-content/uploads/2024/11/karsta-kritene.pdf Visit.Salaspils. Karsta kritene Salaspilī]{{Novecojusi saite}}</ref> tomēr 2020. gadā tāda izveidojās arī [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Milzkalne|Milzkalnē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/611706-kur-latvija-var-apskatit-karsta-kritenes-un-kada-tam-saistiba-ar-karstumu|title=Kur Latvijā var apskatīt karsta kritenes, un kāda tām saistība ar karstumu?|website=https://jauns.lv|access-date=2026-01-25|date=2024-07-06|language=lv}}</ref> Vārds karsts cēlies no Krasa apvidus nosaukuma Slovēnijā, kur šis process izpaužas īpaši intensīvi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.karsts.lv/?id=b4cb2&s=1 |title=Kas ir karsts? |access-date={{dat|2007|02|21||bez}} |archive-date={{dat|2007|02|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20070221050318/http://www.karsts.lv/?id=b4cb2&s=1 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ģeoloģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeoloģiskie procesi]] 01kqck706ls8ubgakzgb128y0w7crdm 0 72556 4548535 4489159 2026-11-12T06:55:11Z Lasks 38532 4548535 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Iecava (nozīmju atdalīšana)|Iecava}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Iecava | settlement_type = Novada pilsēta | image_skyline = {{Vairāki attēli | border = infobox | total_width = 260 | image_style = border | perrow = 1/2/2/2 | image1 = Iecava.jpg | image2 = Church in Iecava - Igors Jefimovs - Panoramio.jpg | image3 = Suur-Iecava mõis 22.JPG | image4 = Dartija.JPG | image5 = Iecava village 09.JPG | image6 = }} | image_caption = | image_shield = Iecavas pilsētas ģerbonis.svg | shield_link = Iecavas ģerbonis | shield_size = 75 | pushpin_map = Latvija#Bauskas novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Bauskas novads]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = {{dat|1492}} | established_title1 = Pilsētciemats | established_date1 = {{dat|1958}} | established_title2 = Ciems | established_date2 = {{dat|1990}} | established_title3 = Pilsēta | established_date3 = {{dat|2021}} | leader_title = Iecavas apvienības pārvaldes vadītājs | leader_name = Normunds Vāvers | area_total_km2 = 4.05 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2022 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3434 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 5677 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 35 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 11 | longs = 48 | longEW = E | elevation_m = 21 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> | image_flag = Flag of Iecava.png | flag_link = Iecavas karogs }} '''Iecava''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Bauskas novads|Bauskas novadā]]. Pilsēta atrodas [[Zemgale|Zemgalē]], [[Iecava (upe)|Iecavas]] upes krastā, 21 km attālumā no novada centra [[Bauska]]s un 45 km attālumā no [[Rīga]]s autoceļu [[A7]], [[P92]] un [[P93]] krustojumā. Iedzīvotāju skaita ziņā tā ir [[Latvijas lielāko apdzīvoto vietu uzskaitījums|37. lielākā apdzīvotā vieta]] Latvijā. Pilsētu pilnībā aptver Bauskas novada [[Iecavas pagasts|Iecavas pagasta]] teritorija, bet pilsēta ir ārpus pagasta robežām esošs tā administratīvais centrs. Gan pagastu, gan pilsētu novada ietvaros pārvalda Iecavas apvienība. == Vēsture == Iecava pirmoreiz pieminēta 1492. gadā, kad ordeņa mestrs [[Johans Freitāgs fon Loringhofe]] izdevis dokumentu par Iecavas un [[Mežotnes pagasts|Mežotnes]] zemnieku pienākumiem pret [[Lieliecavas muiža|Lieliecavas muižu]] (''Groß-Eckau''). Attīstībā nozīmīgs bija [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes hercogistes]] laiks no 1652. gada, kad apdzīvotā vieta kļuva par vietējās rūpniecības centru: tajā atradās vara, darvas, kaļķu, ķieģeļu un ogļu cepļi, dolomīta lauztuves, papīrdzirnavas, linu un vadmalas austuve, mucinieku darbnīcas. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā un līdz 19. gadsimtam Iecava un Iecavas pagasts administratīvi atradās [[Jelgavas virspilskunga iecirknis|Jelgavas virspilskunga iecirkņa]] Bauskas pilskunga iecirkņa/tiesas (''Hauptmannschaft Bauske'') [[Iecavas draudzes novads|Iecavas draudzes novadā]]. [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laikā 19. (7.) jūlijā šeit notika [[Iecavas kauja]], kurā [[Napoleons|Napoleona]] [[Lielā armija (Francija)|Lielās armijas]] Prūšu korpuss sakāva [[Krievijas Impērijas armija|Krievijas impērijas armiju]]. 19. gadsimtā Iecavā uzcēla skolu, pagasta namu, aptieku, miertiesas ēku, Amatnieku namu. Kopš [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] pieņemšanas Iecava ietilpa [[Bauskas apriņķis|Bauskas apriņķa]] [[Iecavas pagasts (1866—1949)|Iecavas pagasta]] sastāvā. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā 1915. gadā nopostīja Iecavas muižas pili, palika tikai 43 mājas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iecava.lv/lv/novads/vesture/ |title=Iecavas novada mājaslapa |access-date={{dat|2017|10|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171018061334/http://www.iecava.lv/lv/novads/vesture/ |archivedate={{dat|2017|10|18||bez}} }}</ref> 1925. gadā Iecavai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. 1935. gadā Iecavas pagasta platība bija 257,8 km² un tajā dzīvoja 3434 iedzīvotāji.<ref>{{EncLP}}</ref> Pēc [[Latvijas PSR|otrreizējās padomju okupācijas]] 1945. gadā pagastā izveidoja Iecavas, [[Mežinieku ciems|Mežinieku]] un [[Zelmeņu ciems|Zelmeņu]] [[Ciema padome|ciema padomes]] [[Ciema padome|(ciemus)]], bet pagastu un apriņķi 1949. gadā likvidēja. Jaunizveidotā [[Baldones rajons|Baldones rajona]] Iecavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Zelmeņu ciemu. 1958. gadā, likvidējot Iecavas ciemu, izveidoja Iecavas [[Strādnieku ciemats|strādnieku ciematu]] ar tam pakļauto lauku teritoriju, bet Kirova [[Kolhozs|kolhoza]] un kolhoza «Vienība» teritoriju iekļāva jaunizveidotajā [[Ziemeļu ciems (Bauskas rajons)|Ziemeļu ciemā]]. Iecavu ar lauku teritoriju 1959. gadā iekļāva [[Bauskas rajons|Bauskas rajonā]]. Par ievērojamu apdzīvotu vietu tā izveidojās laikā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] – pēc vairāku, lielākoties pārtikas rūpniecības, uzņēmumu uzcelšanas. 1958. gadā&nbsp;tai piešķīra [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (pilsētciemata) statusu. Fabriku strādniekiem un viņu ģimenēm uzcēla daudzstāvu dzīvojamos namus, vidusskolu un bērnudārzus. Mūsdienu Iecavas pilsēta izveidojusies, līdz 1970. gadu beigām saplūstot Iecavas pilsētciematam ar Dārtiju, Rakmenti un Pārupi. 1990. gadā Iecavai atņēma pilsētciemata tiesības un to kopā ar tās lauku teritoriju reorganizēja par Bauskas rajona Iecavas pagasta ciemu. Iecavas pagastu, kura teritorija atšķīrās no pirms 1949. gada pastāvējušā pagasta robežām, 2003. gadā reorganizēja par [[Iecavas novads|Iecavas novadu]] (kurš no 2009. gada bija sava pirmā līmeņa pašvaldība), 2021. gadā – atkal par pagastu. 1972. gadā dibināta Iecavas putnu fabrika, kuru 1994. gadā pārveidoja par privātuzņēmumu "Balticovo". Kopš modernizācijas 2005.—2009. gadā fabrikā uztur gandrīz 1,5 miljonus dējējvistu; kopš 2013. gada notiek arī rapšu eļļas ražošana.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balticovo.lv/lv/par-balticovo/par-mums/vesture/ |title=Balticovo :: Par mums :: Vēsture |access-date={{dat|2020|04|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190907073751/http://www.balticovo.lv/lv/par-balticovo/par-mums/vesture |archivedate={{dat|2019|09|07||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190907073751/http://www.balticovo.lv/lv/par-balticovo/par-mums/vesture |date={{dat|2019|09|07||bez}} }}</ref> 2021. gada 1. jūlijā Iecavai piešķīra pilsētas statusu. Kopš tā brīža pilsēta ir ārpusteritoriāls Iecavas pagasta centrs. <gallery> Attēls:Iecavas muiža Šturns 1661.jpg|Muižas skats 1661. gadā ([[Šturns|Šturna]] zīmējums) Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|Lieliecavas muižas kungu māja Attēls:Iecavas dzirnavas un baznīca 1901.jpg|Iecavas dzirnavas un baznīca (1901) Attēls:Iecava 1930. gados 01.png|Iecava 20. gadsimta 30. gados (plāns) </gallery> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 65% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|709 |1959|1655 |1970|3214 |1979|4819 |1989|6400 |2000|5928 |2011|5921 |2021|5505 }} == Saimniecība un kultūra == Lielākais darba devējs Iecavā ir a/s "[[Balticovo]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://company.lursoft.lv/balticovo/40003058863?l=LV |title=Akciju sabiedrība "Balticovo". Latvijas uzņēmumu datu bāze. |access-date={{dat|2019|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201201145714/https://company.lursoft.lv/balticovo/40003058863?l=LV }}</ref> Iecavā atrodas novada administratīvās iestādes, [[Iecavas vidusskola]], divi bērnudārzi, mūzikas skola, sporta skola,<ref>{{EncLP}}</ref> [[Iecavas luterāņu baznīca]] un [[Iecavas Svētā Antona Romas katoļu baznīca|katoļu baznīca]], kā arī vēl celtniecības stadijā esošā [[Pareizticība|pareizticīgo]] baznīca. == Atsauces == {{atsauces}} {{Bauskas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Bauskas rajons}} {{Baldones rajons}} {{Bauskas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Zemgale]] [[Kategorija:Iecava| ]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 4wpbfoncebpo1pxmds3pyk0fd936oku 0 73178 4548613 4435619 2026-11-12T07:39:01Z Lasks 38532 4548613 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ciemu Latvijā|Loja (nozīmju atdalīšana)|Loja}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Loja | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Loja, Sējas novada pašvaldība.jpg | image_caption = Sējas kultūras nama ēka Lojā | pushpin_map = Latvia <!-- tiek ģenerēta karte; ja nav kooordinātu, rindu jādzēš --> | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Saulkrastu novads]] | subdivision_name2 = [[Sējas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1,62 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2021 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2877 Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 382 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 9 | lats = 10 | latNS = N | longd = 24 | longm = 38 | longs = 40 | longEW = E | elevation_m = 55 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2142 [[Murjāņi]] }} '''Loja''' ir apdzīvota vieta [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novadā]]. [[Sējas pagasts|Sējas pagasta]] administratīvais centrs. Izvietojusies [[Loja (upe)|Lojas]] upes ielokā uz 69 m augstā Jēņu kalna pie autoceļa [[Murjāņi]]-[[Sēja (ciems)|Sēja]].<ref>{{EncLP}}</ref> == Iestādes == Lojā atrodas pasta nodaļa, pagasta pārvalde, [[doktorāts]], [[aptieka]], [[frizētava]], kā arī [[Valsts]] un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs, [[Veikals|veikals]], [[bērnudārzs]] "Bitīte", [[Sējas kultūras nams]], Sējas mūzikas un mākslas skola. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 65% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|72 |1979|189 |1989|338 |2000|341 |2011|331 |2021|355 }} == Ģeogrāfiskais izkārtojums == * Autoceļš Murjāņi-Sēja ([[V79]]) *[[Jēņu kalns]] (69 metri vjl.) * Lielākās ielas - Jēņu un Lojas ielas. * Netālu atrodas [[Loja (upe)|Lojas upe.]] == Sabiedriskais transports == Sabiedriskais transports Lojā ir pieejams diezgan plašā izvēlē. Autobusi kursē uz [[Sigulda|Siguldu]], [[Murjāņi|Murjāņiem]], [[Ragana (ciems)|Raganu]], [[Pabaži (Sējas pagasts)|Pabažiem]], [[Saulkrasti|Saulkrastiem]], [[Sēja (ciems)|Sēju]], [[Rīga|Rīgu]]. Pakalpojumu nodrošina uzņēmums [[CATA|AS "CATA"]]. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Sējas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Loja| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 1jaems8ii28tzej5z0v10v3bh4fkdla 0 74244 4548217 4531421 2026-11-11T12:05:29Z Meistars Joda 781 4548217 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Automobiļa infokaste | name = ''Ford Consul Classic'' | image = Ford Classic four door registered May 1962 1498 cc.JPG | caption = Divu durvju ''Ford Consul Classic'' | manufacturer = ''[[Ford UK]]'' | production = 1961—1963<br />kopā {{sk|111225}} automobiļi<ref>Sedgwick, M.; Gillies.M (1986). A-Z of Cars 1945-1970. Devon, UK: Bay View Books. {{ISBN|1-870979-39-7}}</ref> | predecessor = ''[[Ford Consul]]'' | successor = ''[[Ford Corsair]]'' | body_style = četru durvju un divu durvju [[kupeja (virsbūve)|kupeja]] | height = 1,422 m <ref name=Motor1961/> | weight = 940 kg | engine = 1,3 vai 1,5 L [[I-4]] | width = 1,651 m <ref name=Motor1961/> | wheelbase = 2,515 m <ref name=Motor1961/> | length = 4,337 m <ref name=Motor1961>"The Ford Consul Classic 315". The Motor. 1961. gada 21. jūnijs</ref> }} '''''Ford Consul Classic''''' ('''''Consul 315''''' — eksporta versija) ir vidēja izmēra [[vieglais automobilis]], ko ražoja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] no 1961. līdz 1963. gadam. Tam piešķirts ''Ford'' kods ''109E'' vai ''116E'', atkarībā no dzinēja darba tilpuma. Izskatā tas līdzinājās populārajam ''[[Ford Anglia]]'' modelim. ''Ford Consul Classic'' bija citādāks — pretēji vērsts aizmugures logs, dubultās priekšējās lampas un arī atšķirīga auto priekšpuse. Salonā bija atsevišķi priekšējie sēdekļi, bet aizmugurējais sēdeklis parasti bija apvilkts ar PVC, retāk — ar ādu. Modelis bija pieejams divās pamatkrāsās. ''Consul Classic'' arī pēc mehāniskās uzbūves līdzinājās ''Anglia'', tikai izmantoja lielāku, {{nobr|1340 cm³}} dzinēju. No 1962. gada bija pieejams arī {{nobr|1498 cm³}} ''[[Ford Kent]]'' variants. Auto bija 241 mm bremžu diski, un 1500. versija bija aprīkota ar četru pārnesumu pārnesumkārbu, ar zobratu pārnesumu sinhronizāciju. Auto priekšējā amortizācijas sistēma bija neatkarīga, izmantojot Makfērsona statņus. Aizmugurē lietoja ass puselipsveidīgas šaurās atsperes. 1963. gadā par ''Consul Capri'' pēcteci kļuva ''[[Ford Corsair]]''. Kopā izgatavotas {{sk|111225}} ''Classic'' un {{sk|18716}} ''Capri'' (iekļaujot 2002 ''GT'') versijas. Papildu saražoti 17 furgontipa vieglie automobiļi. Tas bija ''Ford Dealership Hughes Limited'' darbs, kas atradās [[Nairobi]], [[Kenija|Kenijā]]. Viens no šiem auto 1964. gadā nonāca Lielbritānijā un joprojām atrodams [[Anglija]]s dienvidaustrumos. 1961. gadā preses izdevums ''The Motor'' veica testa braucienus un aprēķinu gaitā ieguva sekojošo: maksimālais ātrums {{nobr|126,2 km/h}}; ieskrējiens no 0 līdz {{nobr|97 km/h}} veikts 22,5 sekundēs; degvielas patēriņš — {{nobr|7,89 l/100 km}}. Kopā ar nodokļiem testa auto izmaksāja 801 [[sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņu]].<ref name=Motor1961/> {{clear}} == ''Consul Capri'' == {{Automobiļu paaudzes infokaste | name = ''Ford Consul Capri'' | image = [[Attēls:Ford Consul Capri.jpg|250px]] | manufacturer = ''[[Ford UK]]'' | production = 1961—1964 | engine = 1340 cm³ [[I-4]] (1961—1962)<br />1498 cm³ I-4 (1962—1964) | body_style = 2 durvju [[hārdtops]] | length = 4,33 m | width = 1,65 m | height = | wheelbase = 2,51 m<ref name=BritishCars>{{Grāmatas atsauce |last=Culshaw |first= |authorlink= |author2=Horrobin |title=Britu auto katalogs |url=https://archive.org/details/completecatalogu0000culs |year=1974. gads |publisher=Macmillan |location=Londona |isbn=0-333-16689-2}}</ref> | weight = 953 kg | fuel_capacity = | related = ''Ford Consul Classic'' }} ''Ford Consul Capri'' sāka ražot 1961. gadā, bet oficiāli pārdot Lielbritānijā to sāka 1962. gada janvārī. Pēdējo šīs paaudzes modeli sakomplektēja 1964. gada jūlijā. Līdzīgi kā ''Ford Consul Classic,'' arī šim modelim bija vairākas jaunas tehniskās un aprīkojuma iezīmes — četri priekšējie lukturi, vairāku ātrumu vējstikla tīrītājs, disku bremzes, izgaismots mērinstrumentu panelis un piepīpētājs. To pasludināja par "Pirmo Lielbritānijas ''Ford'' izlaisto personīgo auto" (Apvienotās Karalistes ''Ford'', laikraksts, 1961. gada decembris). Modeli projektēja Rojs Brauns, kurš zināms arī kā ''[[Edsel]]'' dizaineris. Automobiļa nosaukums pirms tā ražošanas bija ''Sunbird'', un tas bija kaut kas starp ''[[Ford Thunderbird]]'' un ''Sunliner''. Automobilim bija plūdlīniju forma, liels bagāžnieks un [[Kabriolets|kabrioleta]] tipa kupejas jumts. Sākotnēji ''Capri'' uzstādīja {{nobr|1340 cm³}} dzinēju un pārnesumkārbu ar trim pārnesumiem (''109E'' modelis), šie auto cieta no pāragriem [[kloķvārpsta]]s bojājumiem. 1962. gada augustā dzinēja kubatūru palielināja līdz {{nobr|1498 cm³}} (''116E'' modelis), un tas bija ievērojams uzlabojums. Pirmos 200 ''Capri'' komplektēja ar rokām, un stūre tiem bija kreisajā pusē, kā kontinentālajā Eiropā. 1961. gadā [[Vācija|Vācijā]], [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]] auto šovā, ''Ford'' pārdeva 88 ''Capri'' modeļus. Laika posmā no 1961. līdz 1964. gadam kopumā pārdoti {{sk|18000}} ''Capri'', no kuriem 2002 bija ''GT'' modeļi. 1964. gadā pārdoti tikai 500 modeļi (visi ''GT''), kas bija arī to beidzamais ražošanas gads. Vecākais no šiem ar rokām komplektētajiem ''Capri'' no 1961. gada atrodams Vācijā. ''Consul Capri 335'' ir viens no retāk sastopamajiem automobiļiem, ko ''Ford'' jelkad izgatavojis. 1963. gadā parādījās ''GT'' versija (un arī ''116E'', ar tādu pašu dzinēju kā ''Cortina GT''). Tā kā auto ražošana bija diezgan dārgs pasākums, turklāt detaļas no tā produkcijas izmantoja ejošajā ''[[Ford Cortina]]''. Jau pēc divarpus gadiem ''Consul Capri'' izņēma no tirdzniecības. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20170211155520/http://y2u.co.uk/%26002_Images/Ford_Classic_01.htm 1962. gada Ford 'Classic' bildes] * [https://web.archive.org/web/20070114105355/http://www.mcs.vuw.ac.nz/~kris/consul/index.shtml Jaunzēlandes Ford Classic klubs] {{Ford}} {{DEFAULTSORT:Consul Classic, Ford}} [[Kategorija:Ford automobiļi|Consul Classic]] m7e0j0eo94b1abqc31f7d4r9nmtnfkg 0 75301 4548245 4223506 2026-11-11T14:10:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548245 wikitext text/x-wiki {{Dzīvnieka šķirnes infokaste | nosaukums = | attēls = SymbioseCamargue.jpg | at_izm = 260px | izcelsme = [[Francija]] | svars = | svars_tēv = | svars_māt = <!-- lietot tikai vienu: 1) "svars" 2) "svars_tēv" un "svars_māt" (no šiem var būt arī tikai viens) --> | augums = 135 - 150 cm | augums_tēv = | augums_māt = <!-- lietot tikai vienu: 1) "augums" 2) "augums_tēv" un "augums_māt" (no šiem var būt arī tikai viens) --> | krāsa = [[zirga krāsa|sirms]] | piezīmes = | vernacular_name = [[Mājas zirgs]] (''Equus caballus'') }} '''Kamargas zirgs''' ir viena no savvaļā dzīvojošām [[mājas zirgs|zirgu]] šķirnēm. Tos mēdz arī saukt par '''baltajiem jūras zirgiem'''. Kamargas zirgi dzīvo [[Rona]]s deltā [[Francija|Francijā]], kur mūsdienās ir izveidots [[Kamargas nacionālais parks]]. Tā ir viena no vecākajām zirgu šķirnēm pasaulē, un ir uzskats, ka [[šķirne]] ir tiešs pēctecis Francijas primitīvajam solutre zirgam, kas mūsdienās ir izmiris.<ref name="nic">Nicola Jane Swinney "Horse Breeds of the world"</ref> 17 000 gadus veci solutre zirga kauli, kas atrasti Kamargas purvos, ir gandrīz identiski mūsdienu Kamargas zirgam. Gadsimtiem ilgi, varbūt pat tūkstošiem<ref name="nic"/> gadu Kamargas zirgi ir dzīvojuši savvaļā, slapjajos Ronas [[purvs|purvos]] un aplūdušajās [[zemiene|zemienēs]]. Tie ir izveidojušies par izturīgiem, spēcīgiem un veikliem dzīvniekiem. Francijas dienvidos Kamargas zirgs tradicionāli tika lietots kā jājamzirgs, tas bija ļoti populārs darbam arēnā [[vēršu cīņas|vēršu cīņās]]. Kamargas zirga šķirni ir iespaidojuši dažādi zirgi, kas senajos laikos kopā ar cilvēkiem ceļoja cauri šim reģionam, ieskaitot [[senie grieķi|senos grieķu]] ceļotājus, [[senie romieši|senos romiešus]] un [[arābi|arābus]]. Kamargas zirga izskatā var redzēt gan [[barbs|barba]], gan [[arābu zirgs|arābu zirga]], gan [[tīrasiņu zirgs|tīrasiņu zirgu]] ietekmi. Ceļotāji Kamargas zirgus aizveda arī sev līdzi ārpus Francijas. Ģenētiskie pētījumi liecina, ka tie ir iespaidojuši spāņu izcelsmes zirgus.<ref name="nic"/> Kamargas zirga pazīmes var saskatīt [[Čīles zirgs|Čīles zirga]] un [[kriollo zirgs|kriollo zirga]] izskatā. == Izskats == Kamargas zirgi vienmēr ir [[zirga krāsa|sirmi]]. Tas nozīmē, ka tiem ir tumša āda zem baltā apmatojuma. Kumeļi piedzimst melni vai tumši brūni, bet, paliekot vecāki, tie visi kļūst balti. Zirgi ir neliela auguma, vidēji 1,35—1,50 m augsti skaustā. Neskatoties uz savu mazo augumu, tie var nest pieaugušu [[cilvēks|cilvēku]]. Tie izskatās pinkaini, īsiem kakliem, platām krūtīm, kompaktu augumu, labām un spēcīgām kāju locītavām, kuplām krēpēm un astēm. Pateicoties savam mierīgajam raksturam, inteliģencei un izturībai Kamargas zirgs iegūst arvien lielāku popularitāti Francijā; to lieto dažādos sporta veidos, ieskaitot daudzdienu jāšanas izturības distances. Kamargas zirgiem darba gaitas ir [[zirga gaitas|soļi]], [[zirga gaitas|lēkši]] un [[zirga gaitas|auļi]], tie reti [[zirga gaitas|rikšo]].<ref> Elwyn Hartley Edwards "Horses"</ref> == Šķirnes izveide == [[Attēls:Caveirac 080715 1.jpg|thumb|300px]] 1976. gadā Francijas valdība, lai sargātu Kamargas zirga šķirni, ieviesa šķirnes standartus un uzsāka zirgu reģistrāciju. 1978. gadā tika izveidota [[ciltsgrāmata]]. Lai zirgs tiktu piereģistrēts, kumeļam ir jāpiedzimst savvaļā, un ir jābūt vizuālai liecībai, ka tas zīž reģistrētu kumeļmāti. Zirgi tiek uzraudzīti, un katru gadu tos apseko, kastrējot izbrāķētos ērzeļus. Kamargas zirgus, kas piedzimst staļļos, sauc par "sous berceau", bet tos, kas piedzimst ārpus Francijas, sauc par "hors berceau" — tas nozīmē "ārpus savas dzimšanas vietas". == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * http://www.ansi.okstate.edu/breeds/horses/camargue/ * https://web.archive.org/web/20090214210402/http://valleyfarmonline.co.uk/riding/breedsoc.html * https://web.archive.org/web/20090220105616/http://www.parc-camargue.fr/Francais/download.php?categorie_id=7 [[Kategorija:Zirgu šķirnes]] [[Kategorija:Francijas fauna]] t7rdifauce20o4jxy1bp6k6ikq44bz3 0 75442 4548425 4501809 2026-11-12T01:11:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548425 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Kuldīgas Centra vidusskola | logo = | seal_image = | image = Kuldīgas Centra vidusskola (2026-08-02).jpg | image size = | alt = | caption = | motto = | location = Mucenieku 6, [[Kuldīga]], [[Kuldīgas novads]], {{LAT}} | postcode = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 59 | latNS = N | longd = 21 | longm = 57 | longs = 55 | longEW = E | schooltype = vispārizglītojoša skola | fundingtype = | opened = | founder = | status = aktīva | closed = | c_approx = | director = | headmistress = | headmaster = Krists Felš-Milbergs | head_teacher = | key_people = | grades = | years = | enrollment_as_of = | pupils = 674 (2022) | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | schedtyp = dienas skola | schedule = | Hours_in_Day = | classrooms = | colors = | slogan = | song = | sports = | accreditation = | ranking = | national_ranking = | publication = | newspaper = | yearbook = | products = | endowment = | budget = | fees = | revenue = | graduates = | year = | alumni = | free_label = | free_text = | homepage = {{url|http://kcv.kuldiga.lv}} }} '''Kuldīgas Centra vidusskola''' ir vispārizglītojošā mācību iestāde [[Kuldīga|Kuldīgā]]. Skola tika dibināta [[1977]]. gada [[1. septembris|1.septembrī]] ar nosaukumu Kuldīgas 3. vidusskola, tomēr [[1997]]. gadā nosaukums tika mainīts. == Direktori == Kopš skolas atvēršanas to vadījuši četri direktori: * no [[1977]]. līdz [[1983]]. gadam — [[Dzidra Gaile]] * no [[1983]]. līdz [[1990]]. gadam — [[Ināra Kuršinska]] * no [[1991]]. līdz [[2002]]. gadam — [[Valdis Dainis Ribaks]] * no [[2002]]. līdz [[2023]]. gadam — [[Brigita Freija]] * no 2023. gada — [[Krists Felš-Milbergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kcv.kuldiga.lv/administracija/|title=Vadības komanda – Kuldīgas Centra vidusskola|access-date=2023-12-22|language=lv|archive-date=2023-12-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20231222172935/https://kcv.kuldiga.lv/administracija/}}</ref> == Sports == [[2008. gads|2008]]. gada [[19. janvāris|19. janvārī]] pie Kuldīgas Centra vidusskolas tika atklāta [[Kuldīgas vieglatlētikas manēža]]. Līdz ar to tika būtiski atvieglota Kuldīgas Centra vidusskolas skolēnu iesaistīšana sporta aktivitātēs. Skolas nelielā sporta zāle nespēja vienlaicīgi uzņemt un nodarbināt pat vienu klasi. Ziemas laikā skolēniem bija jāmēro ceļš līdz netālajai Kuldīgas rajona sporta skolai, lai sportotu tur. [[Kuldīgas vieglatlētikas manēža]] sniedz nozīmīgu ieguldījumu sporta attīstīšanā skolā. == Debates == Kopš [[1995]]. gada skolā darbojas debašu klubs, kuru vada latviešu valodas un literatūras skolotāja, debašu kluba trenere [[Alda Urtāne]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://kcv.kuldiga.lv Kuldīgas Centra vidusskola] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210801131301/http://kcv.kuldiga.lv/ |date={{dat|2021|08|01||bez}} }} {{Kuldīgas novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Kuldīgā]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] 7rvbybolykm91xi88wqcl4v0czjx7o5 0 76088 4548288 4413660 2026-11-11T16:41:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548288 wikitext text/x-wiki {{Kaujas infokaste |kauja=Kauja pie Smoļinas |attēls=Kauja pie Smoļinas no Terra Mariana (1903).jpg |paraksts=Svētās Dievmātes parādīšanās mestram Pletenbergam (zem arkas pa kreisi), līdzās sabrucis [[Maskavas lielkņazs]] [[Ivans III]]. Attēls no Romas pāvestam dāvātā albuma "[[Terra Mariana]]". |konfl=[[Krievijas-Livonijas-Lietuvas karš]] |laiks={{dat|1502|9|13|n}} |vieta=Pie [[Smoļinas ezers|Smoļinas ezera]], netālu no [[Palkina]]s (tagad [[Pleskavas apgabals]], {{RUS}}). |iznāk=Livonijas spēku uzvara. |puse1= [[Livonijas Konfederācija]] |puse2= [[Maskavas lielkņaziste]]<br />[[Pleskavas Republika]]<br />[[Astrahaņas hanāts]]<br />[[Kazaņas hanāts]] |karavad1=[[Valters fon Pletenbergs]]<br />[[Mihaels Hildebrands]]<br /> Johans fon der Brēle |karavad2=[[Daniils Ščenja]]<br />[[Vasilijs Šuiskis (karavadonis)|Vasilijs Šuiskis]] |spēki1=5000 |spēki2=90 000 |zaud1=nenozīmīgi |zaud2=2500 līdz 8000 }} '''Kauja pie Smoļinas ezera''' notika [[1502]]. gada [[13. septembris|13. septembrī]] pie [[Smoļinas ezers|Smoļinas ezera]] tagadējā [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] [[Palkinas rajons|Palkinas rajona]] centra. Pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, 5000 vīru lielais Livonijas karaspēks uzvarēja 90 000 vīru pārspēku. == Priekšvēsture == Pēc [[Tālavas dalīšanas līgums|Adzeles dalīšanas]] 1224. gadā tās austrumu daļa kļuva par [[Rīgas arhibīskapija]]s daļu, bet savas pretenzijas uz to uzturēja arī [[Novgorodas kņazi]]. 1293. gadā Rīgas arhibīskaps [[Johans II fon Fehte]] uz [[Viļaka]]s ezera salas uzcēla nocietinātu klosteri un nosauca to par "[[Marienhauzenas pils|Marienhauzu]]" (Marijas māju). 1348. gadā Novgoroda pēc Bolotovas līguma (''Болотовский договор'') atzina Pleskavas Republikas suverenitāti, kurā no 1399. gada valdīja [[Maskavija]]s iecelti vietvalži, tomēr visus galvenos pārvaldes jautājumus izlēma pilsētas ''veče'' (pilsoņu kopsapulce). 1431. gadā Pleskavas karaspēks iebruka [[Augšpils]] apvidū un uzbūvēja tur labi nocietinātu cietoksni Višgorodu (''Вышгородок''). 1461.-1464. gadā, izmantojot Livonijas iekšējās nesaskaņas, Pleskava ieņēma papildu robežnovadus. 1462. gadā pilsētas ''veče'' nolēma atstādināt [[Pleskavas kņazi|Maskavas vietvaldi]] kņazu Vladimiru Andrejeviču. 1480. gadā Livonijas ordenis mestra [[Bernds fon der Borhs|Borha]] vadībā uzbruka Pleskavai, bet nespēja to ieņemt. 1500. gadā sākās [[Krievijas—Livonijas—Lietuvas karš]], kurā Livonijas Konfederācijas karaspēks iesaistījās 1501. gada augustā pēc tam kad [[Maskavija]]s lielkņazs [[Ivans III]] 1. augustā nosūtīja uz Pleskavu lielu karaspēka vienību kņaza Vasīlija Šuiska un Daniela Peņko vadībā. 22. augustā krievu karaspēks sāka virzīties Livonijas robežas virzienā. Viņiem pretī 26. augustā devās Livonijas karaspēks Pletenberga vadībā un 27. augustā netālu no [[Izborska]]s [[kauja pie Sericas|kaujā pie Sericas upes]] (''Schlacht an der Seriza, Битва на Серице'') 27. augustā izcīnīja pārliecinošu uzvaru un 7. septembrī ieņēma [[Ostrova (Krievija)|Ostrovas]] cietoksni. <gallery> Smoļina 1921. gada kartē.jpg|Smoļinas apkārtne 1921. gada kartē Latvijas-Igaunijas-Krievijas pierobeža un Smoļinas kaujas vieta 1906.JPG|Smoļinas (''Smolenskoi'') apkārtne 1906. gada kartē Smoļinas apkārtne 1798.jpg|Smoļinas (''Smolino'') apkārtne 1798. gada kartē </gallery> == Kaujas norise == [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] mestrs [[Valters fon Pletenbergs]] 1502. gada 27. augustā ar [[Livonijas Konfederācija]]s apvienoto karaspēku, kurā bija mestra un [[Livonijas ordeņa landmaršali|Ordeņa landmaršala]] [[Johans fon dem Brēle|Johana fon dem Brēles]], saukta [[Plāteri|Plātera]], un [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arbibīskapa]] [[Mihaels Hildebrands|Mihaela Hildebranda]] vadītie jātnieki, latviešu un igauņu kājnieki iebruka Pleskavas zemes teritorijā un nesekmīgi aplenca [[Pleskava]]s kremli. Uzzinājis, ka gaidāma krievu papildspēku ierašanās, viņš ar 5000 vīriem tiem devās pretī un uzbruka pie nelielā Smoļinas ezera mežainajā apvidū starp Latgali un Pleskavas zemi. Krievu karaspēks, kura sastāvā bija Maskavas, Novgorodas, Pleskavas karavīri, algotņi un sabiedroto tatāru zemju ([[Astrahaņa]]s un [[Kazaņa]]s hanu valstu) karavīri, tika sakauts, pametot 2500 līdz 8000<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?title=Smo%C4%BCinas%20kauja/32218 |title=Smoļinas kauja, "Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012 |access-date={{dat|2013|03|10||bez}} |archive-date={{dat|2026|01|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260109234447/https://letonika.lv/groups/default.aspx?title=Smo%C4%BCinas%20kauja/32218}}</ref> kritušo kaujas laukā. Nesagaidījis solīto sabiedrotās Lietuvas palīgspēku ierašanos, Valters fon Pletenbergs kopā ar Livonijas karaspēku atgriezās Livonijā. == Sekas == Kauja uz 50 gadiem apturēja krievu invāziju Rietumu virzienā un nodrošināja mieru Livonijā. Dēļ tās nozīmīguma, [[Livonijas landtāgs]] nolēma katru gadu 13. septembrī šo uzvaru svinēt un atgādināt. 1503. gada 25. martā Maskavijas lielkņazs Ivans III noslēdza pamieru ({{val|ru|Благовещенское перемирие}}) uz sešiem gadiem ar Lietuvas dižkunigaitiju, bet 1503. gada 2. aprīlī pamieru ar Livonijas Konfederāciju. 1509. gadā Rīgas arhibīskaps [[Jaspers Linde]] uz Viļakas ezera salas nostiprināja [[Marienhauzenas pils|Marienhauzenas pili]] aizsardzībai pret Maskavijas karaspēka iebrukumiem. 1920. gada [[Abrenes kauja]]s laikā Latvijas armijas uzbrukums apstājās apmēram 10 km attālumā no Smoļinas kaujas vietas, tādēļ tā palika aiz vēlāk novilktās [[Latvijas-Krievijas robeža]]s. == Hronikas liecības == [[Rusova Livonijas hronika]] par Smoļinas kauju raksta: <blockquote>"Livonijas kārtas 1502. gada augustā atkal apbruņojās un ar 2000 jātniekiem un 1500 kājniekiem, dažiem simtiem zemnieku un dažiem lielgabaliem, iesāka kaŗa gājienu. Arī šoreiz [[leiši]] neieradās, pretēji savam zvērastam. Tomēr Pletenbergs paļāvībā uz Dievu nonāca līdz [[Pliskava]]i, kur viņam izdevās sagūstīt divus krievus, no kuŗiem viņš uzzināja krievu spēku lielumu, kā arī to, ka lielkņazs nedomājot nemaz sākt kauju, bet aplenkt mazo vācu kaŗaspēku un dzīt kaŗavīrus kā lopus uz Maskavu, un pēc tam ar savu kaŗaspēku izstaigāt visu Livoniju.</blockquote> <blockquote>Kad mestris izdzirda šādu krievu lielību, viņš savai lietai piegrieza lielu vērību un, kā [[Jūda Makabejs|Jūdass Makabējs]], paļāvās uz Dievu. Krusta Pacelšanas dienas vakarā ar lielu steigu un troksni ienaidnieki sāka uzbrukumu. Mestris bezbailīgi devās ienaidniekiem pretīm, kuŗi ļoti brīnījās par mazā vācu kaŗaspēka drošsirdību. Kad abas puses satikās, krievi pavisam ielenca vācus tā, ka viņiem bija atņemta iespēja meklēt glābiņu bēgšanā. Vāci drošsirdīgi pašā sākumā apšaudīja krievus no lielgabaliem un daudzus nonāvēja. Tad mestris devās pret ienaidniekiem, un, trīs reizes izlauzdamies turpu un atpakaļ starp ienaidnieka rindām, daudzus nokāva un pārējos piespieda bēgt. Karaspēks bija ļoti noguris un, nevarēdams sekot ienaidniekiem, palika 3 dienas uz vietas kaujas gatavībā, ja ienaidnieks domātu griezties atpakaļ. Bet ienaidnieks nerādījās, jo negribēja otrreiz piedzīvot tādu karstu pirti. Šinī kaujā krita vairāki tūkstoši krievu.</blockquote> <blockquote>Mestris pazaudēja dažus bruņniekus, 400 kaŗeivju un viņu virsnieku Matīsu Pernaveri, vienu leitenantu un 1 karodznieku. Kāds Lūkass Hamersteds, paņemdams līdzi bungas, negodīgā kārtā bija pārbēdzis pie ienaidniekiem. Šī uzvara uzskatāma par Dieva brīnumu, jo mazs kaŗaspēks bija noveicis 90 000 ienaidnieku un piespiedis viņus bēgt. Te nu redzam, kādi kaŗeivji ir maskavieši, ja tikai nopietni stājās viņiem pretīm. Pēc šīs mestŗa uzvaras maskavieši palika piekāpīgāki un lūdza, pēc miera, kuŗu mestris noslēdza pēc savas gribas uz ilgiem gadiem. Tādai tik vieglai miera noslēgšanai par iemeslu bija maskaviešu sakaušana, bet arī tas, ka viņiem bija daudz ienaidnieku un viņi gribēja iekaŗot jaunas zemes, kā [[Kazaņa|Kazaņu]], [[Smoļenska|Smoļensku]], Pliskavu un t.t., kuŗas tajā laikā vēl nebija Maskavas lielkņazam padotas. 1505. gadā, kad nomira [[Ivans III]], viņa dēls Vasilijs nāca pie valdības un 1509. gadā iekaŗoja Pliskavu".</blockquote> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Pāvils Raudonis, Andrejs Ēķis, Juris Visockis „Latvijas leģendas I”. Rīga: Jumava, 2011. {{ISBN|9934110121}} {{coord|57|32|11|N|28|0|17|E|display=title|region:LV_type:landmark}} [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:Kaujas ar Livonijas ordeņa piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Krievijas piedalīšanos]] [[Kategorija:16. gadsimta kaujas]] [[Kategorija:1502. gads]] 02o9wq9c88itbboggq69x1ocwdsclf9 0 77430 4548662 4344698 2026-11-12T09:28:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548662 wikitext text/x-wiki Šajā lapā ir apkopots '''Latvijas lielāko dižakmeņu''' uzskaitījums pēc tilpuma. Latvijā par [[Dižakmens|dižakmeņiem]] un valsts nozīmes [[dabas pieminekļi]]em uzskatāmi laukakmeņi ar virszemes tilpumu virs {{nobr|10 m³}}, par vietējas nozīmes — {{nobr|virs 7 m³}}.<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Latvijas izcilākie dižakmeņi |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/akmeni.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190212121657/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/akmeni.htm |archivedate={{dat|2019|02|12||bez}} }}</ref> [[Attēls:Nīcgales akmens - panoramio.jpg|250px|thumb|Nīcgales Lielais akmens]] [[Attēls:Brodu akmens.JPG|250px|thumb|Brodu akmens]] [[Attēls:Velna skroderis - laukakmens Kujas upē 2001-08-25.jpg|250px|thumb|Velna Skroderis]] [[Attēls:Tilgaļu milzakmens.jpg|250px|thumb|Tilgaļu milzakmens]] [[Attēls:Kapsēdes dižakmens 2000-06-11.jpg|250px|thumb|Kapsēdes dižakmens]] [[Attēls:Grīžu Velna beņķis 2007-04-30.jpg|250px|thumb|Grīžu Velna beņķis]] [[Attēls:Meļķitāru Muldakmens 2002-06-15.jpg|250px|thumb|Meļķitāru Muldakmens]] {| class="sortable wikitable" |- ! Nr. ! Nosaukums ! Tilpums (m³) ! Augstums, m ! Apkārtmērs, m ! Atrašanās vieta |- | 1 | [[Nīcgales Lielais akmens]]<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Nīcgales Lielais (Baltais) akmens |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Nicgales.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archive-date={{dat|2019|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190110173347/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Nicgales.htm }}</ref> | 170 | 3,5 | 31,1 | [[Augšdaugavas novads]], [[Nīcgales pagasts]] |- | 2 | [[Radžu (Brodu) akmens]]<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Brodu karjera akmens |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Brodu.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archive-date={{dat|2019|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190110173257/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Brodu.htm }}</ref> | 104 | 4,6 | 19 | [[Jēkabpils]], [[Radžu ūdenskrātuve|Radžu ūdenskrātuvē]] |- | 3 | [[Velna Skroderis]]<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Velna Skroderis (Auziņu Velnakmens) |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/VelnaSkroderis.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080210063535/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/VelnaSkroderis.htm |archivedate={{dat|2008|02|10||bez}} }}</ref> | 100 | 4,2 | 20 | [[Madonas novads]], [[Praulienas pagasts]], pie Auziņu dzirnavām [[Kuja]]s upē |- | 4 | [[Tilgaļu milzakmens]]<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Tilgaļu milzakmens (Vandzenes, Krauju) |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Tilgalu.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120616111245/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Tilgalu.htm |archivedate={{dat|2012|06|16||bez}} }}</ref> | 80 | 3,4 | 26 | [[Talsu novads]], [[Vandzenes pagasts]] |- | 5 | Krauju Lielais akmens<ref name="jurakmeni">{{tīmekļa atsauce |last1=Grīnbergs |first1=Andris |title=Kur atrodas lielākie Latvijas jūrakmeņi? |url=http://www.petroglifi.lv/news/jurakmeni/2015-08-16-48 |website=petroglifi.lv |publisher=Latvijas Petroglifu centrs |accessdate={{dat|2019|2|26||bez}}}}</ref> | 67 | 3,9 | | [[Limbažu novads]], jūrā ap 100 m no krasta pie Kraujām. Lielākais jūrakmens Latvijā. |- | 6 | Jušulejas dižakmens<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Jušulejas dižakmens |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Jusulejas.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archive-date={{dat|2019|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190110173308/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Jusulejas.htm }}</ref> | 60 | 2,9 | 18 | [[Talsu novads]], [[Dundagas pagasts]], pie [[Šlīteres Zilie kalni|Zilo kalnu]] kraujas |- | 7 | [[Kapsēdes dižakmens]]<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Kapsēdes Dižakmens |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Kapsedes.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120616110608/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Kapsedes.htm |archivedate={{dat|2012|06|16||bez}} }}</ref> | 60 (sākotnēji 80-110) | 4,2 | 16,5 | [[Dienvidkurzemes novads]], [[Medzes pagasts]], pie [[Kapsēde]]s dzelzceļa pārbrauktuves |- | 8 | [[Zaķu akmens]]<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Liepupes pagasta aizsargājamie objekti|url=http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/Geo_site/liepupes_pagasts.htm|website=mapx.map.vgd.gov.lv|publisher=Valsts Ģeoloģijas Dienests|accessdate={{dat|2018|7|9||bez}}|archive-date={{dat|2009|01|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20090106001555/http://mapx.map.vgd.gov.lv/geo3/Geo_site/liepupes_pagasts.htm}}</ref> | 47 | 2,7 | | [[Limbažu novads]], [[Liepupes pagasts]] |- | 9 | Muižuļu dižakmens<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Muižuļu dižakmens |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Muizulu.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archive-date={{dat|2019|02|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190209111339/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Muizulu.htm }}</ref> | 46 | 2,3 | 19,3 | [[Limbažu novads]], [[Viļķenes pagasts]], mežā, Dzeņu apgaitā 220 m no Muižuļu stigas |- | 10 | Vaiķu (Napoleona, Pētera) akmens<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Vaiķu akmens (Napoleona, Pētera) |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Vaikju.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190110173442/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Vaikju.htm |archivedate={{dat|2019|01|10||bez}} }}</ref> | 45 | 2,3 | 19,8 | [[Jēkabpils novads]], [[Vīpes pagasts]], Daugavpils šosejas 157. kilometra labajā pusē. |- | 11 | Ķīvmeža dižakmens<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Ķīvmeža dižakmens |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Kivmeza.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190110173318/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Kivmeza.htm |archivedate={{dat|2019|01|10||bez}} }}</ref> | 44 | 2,8 | 17,5 | [[Ventspils novads]], [[Piltenes pagasts]] dziļā mežā, [[Zūras|Zūru]] mežniecībā |- | 12 | Ramatas Lielakmens<ref name="valmiera">{{tīmekļa atsauce |title=Valmieras rajona dižakmeņu izpētes projekts |url=http://www.petroglifi.lv/blog/valmieras_rajona_projekts_2008_g/2010-12-06-4 |website=petroglifi.lv |publisher=Latvijas Petroglifu centrs |accessdate={{dat|2019|2|26||bez}}}}</ref> | 42 | 3,3<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Ramatas Lielakmens |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Ramatas.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190311192431/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Ramatas.htm |archivedate={{dat|2019|03|11||bez}} }}</ref> | 17 | [[Valmieras novads]], [[Ramatas pagasts]], Ramatas upē |- | 13 | Vecumu dižakmens<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Vecumu dižakmens |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Vecumu.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190110173447/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Vecumu.htm |archivedate={{dat|2019|01|10||bez}} }}</ref> | 42 | 2,8 | 17,9 | [[Ventspils novads]], [[Ugāles pagasts]] mežā |- | 14 | [[Akmeņkalnu Velnapēda]]<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Akmeņkalnu Dižakmens (Velnapēdas, Robežakmens) |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Akmenkalnu.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304140053/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Akmenkalnu.htm |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> | 40 | 3,3 | 17,3 | [[Talsu novads]], [[Dundagas pagasts]], mežā uz stigas |- | 15 | [[Ančiņu Velnakmens]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ančiņu Velna akmens |url=http://www.ancientsites.eu/lv/objects/stone/230-ancini-devils-stone-ancinu-velna-akmens |website=ancientsites.eu |publisher=Rīgas plānošanas reģions |accessdate={{dat|2019|2|26||bez}} |archive-date={{dat|2014|11|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141129224742/http://www.ancientsites.eu/lv/objects/stone/230-ancini-devils-stone-ancinu-velna-akmens }}</ref> | 40 | 2,4 | 16,5 | [[Ogres novads]], [[Lauberes pagasts]] |- | 16 | [[Rogāļu dižakmens]]<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Rogaļu dižakmens (Ragāļu) |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Rogalu.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101011175526/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Rogalu.htm |archivedate={{dat|2010|10|11||bez}} }}</ref> | 40 | 3,7 | 18,5 | [[Jēkabpils novads]], [[Kūku pagasts]], pie [[Daugava]]s |- | 17 | Teterakmens<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Teterakmens |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Teterakmens.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190110173431/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Teterakmens.htm |archivedate={{dat|2019|01|10||bez}} }}</ref> | 40 | 4,1 | 18 | [[Madonas novads]], [[Ļaudonas pagasts]], 100 m no bijušajām Teteru mājām |- | 18 | Seimaņu dižakmens<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Seimaņu dižakmens |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Seimanu.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190110173407/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Seimanu.htm |archivedate={{dat|2019|01|10||bez}} }}</ref> | 38 | līdz 2,1 | 23,3 | [[Ludzas novads]], [[Līdumnieku pagasts]], [[Seimaņi]] |- | 19 | Mellaču dižakmens<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Melnača akmens (Mellaču) |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Melnaca.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190110173341/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Melnaca.htm |archivedate={{dat|2019|01|10||bez}} }}</ref> | 36 (sākotnēji 40) | 3,8 | 17,7 | [[Valmieras novads]], [[Burtnieku pagasts]]. Sašķēlies divās daļās, caur akmens plaisu plūst strauts. |- | 20 | [[Grīžu Velna beņķis]]<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Grižu Velna Beņķis (Grīžu) |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Grizu.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160329144049/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Grizu.htm }}</ref> | 35 | 3 | 17 | [[Ventspils novads]], [[Tārgales pagasts]], mežā uz stigas |- | 21 | Muršu dižakmens<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Muršu dižakmens |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Mursu.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190110230952/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Mursu.htm |archivedate={{dat|2019|01|10||bez}} }}</ref> | 35 | 4 | | [[Valmieras novads]], [[Ķoņu pagasts]] |- | 22 | [[Pāvilostas Lielais akmens]]<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Pāvilostas Lielais akmens (Āķagala jūrakmens) |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Pavilostas.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120616110623/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Pavilostas.htm |archivedate={{dat|2012|06|16||bez}} }}</ref> | 35 | 4,3 | 15 | [[Dienvidkurzemes novads]], [[Pāvilosta]]s jūrmalā. |- | 23 | Plisūna dižakmens<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Plisūna dižakmens, dabas taka |url=http://visitdagda.com/index.php/lv/ko-redzet/26-dabas-objekti-lv/52-plisuna-dizakmens |website=visitdagda.com |publisher=Dagdas Tūrisma informācijas centrs |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}}}}</ref> | 35 | 3 | 17<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Plisūna dižakmens |url=https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/plisuna-dizakmens |website=latvia.travel |publisher=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171014045210/http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/plisuna-dizakmens |archivedate={{dat|2017|10|14||bez}} }}</ref> | [[Ludzas novads]], [[Istras pagasts]], [[Plisūns|Pilsūna ezerā]] |- | 24 | Stupļa kalna dižakmens<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Stupeļu Lielais akmens (Stupļa kalna) |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Stupelu.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190110173412/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Stupelu.htm |archivedate={{dat|2019|01|10||bez}} }}</ref> | 35 | 2,8 | 20,5 | [[Jēkabpils novads]] [[Rites pagasts]] |- | 25 | Žākļu (Vizlas) dižakmens<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Žākļu dižakmens (Vizlas) |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Zaklu.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190110173457/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Zaklu.htm |archivedate={{dat|2019|01|10||bez}} }}</ref> | 35 (sākotnēji 41) | 3,4 | 15 | [[Smiltenes novads]], [[Virešu pagasts]], pie Vizlas ietekas [[Gauja|Gaujā]] |- | 26 | [[Ādmiņu kalna dižakmens]]<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Ādmiņu kalna dižakmens |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Adminu.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304185948/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Adminu.htm |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> | 32 | 3,9 | 6,1 | [[Aizkraukles novads]], [[Staburaga pagasts]], 250 m uz ziemeļiem no Staburaga stacijas |- | 27 | Ābeļu akmens<ref name="valmiera"/> | 30 | 2,3<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ziemeļvidzemes lielākais akmens: iespaidīgais dižakmens Rencēnu pagastā |url=https://www.delfi.lv/turismagids/latvija/ziemelvidzemes-lielakais-akmens-iespaidigais-dizakmens-rencenu-pagasta.d?id=50472481 |website=delfi.lv |publisher=DELFI |accessdate={{dat|2019|2|27||bez}}}}</ref> | 23 | [[Valmieras novads]], [[Rencēnu pagasts]] |- | 28 | Kriķu akmens<ref name="valmiera"/> | 30 | | 16,3 | [[Valmieras novads]], [[Ķoņu pagasts]] |- | 29 | Plēķu dižakmens<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Plēķu akmens |url=http://www.gulbenesbiblioteka.lv/lv/daba/dabas-objekti/pleku-akmens |website=gulbenesbiblioteka.lv |publisher=Gulbenes novada bibliotēka |accessdate={{dat|2019|2|26||bez}}}}</ref> | 30 | 3 | 14,8 | [[Gulbenes novads]], [[Galgauskas pagasts]], [[Tirza]]s labā krasta sāngravā |- | 30 | Purmaļu dižakmens<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Kluša |first1=Julita |title=Purmaļu akmens |url=https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=3624&vt=6 |website=dziedava.lv |accessdate={{dat|2019|2|26||bez}}}}</ref> | 30 | 3,2 | 18,5 | [[Rēzeknes novads]], [[Vērēmu pagasts]] |- | 31 | Subinaites dižakmens<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Subinaites dižakmens |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Subinaite.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190313104214/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Subinaite.htm |archivedate={{dat|2019|03|13||bez}} }}</ref> | 30 | 4,4 | | [[Rēzeknes novads]], [[Sakstagala pagasts]] [[Rēzeknes upe|Rēzeknes upē]] |- | 32 | Zeltapses (Upsīšu) dižakmens<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Zeltapses (Upsīšu) dižakmens |url=http://visit.dundaga.lv/various/dabas-objekti/84 |website=visit.dundaga.lv |publisher=Dundagas tūrisma informācijas centrs |accessdate={{dat|2019|2|26||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191120231415/http://www.visit.dundaga.lv/various/dabas-objekti/84}}</ref> | 30 | 3 | 16 | [[Talsu novads]], [[Dundagas pagasts]] 1,3 km no [[Šlīteres Zilie kalni|Zilo kalnu]] nogāzes, 500m no Upsīšu mājām. |- | 33 | Zāģeru Velnakmens<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Opmanis |first1=Ansis |title=Zāģeru Velnakmens |url=http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Zageru.htm |website=dabasretumi.lv |publisher=Dabas retumu krātuve |accessdate={{dat|2019|2|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190313104131/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/Akmeni/Zageru.htm |archivedate={{dat|2019|03|13||bez}} }}</ref> | 30 | 3 | 14,8 | [[Tukuma novads]], [[Kandavas pagasts]], [[Amula]]s labā krasta sāngravā |- | 34 | [[Svētmeitas akmens]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Svētmeitas akmens |url=http://www.mersrags.lv/turisms/lv/apskates-objekti?12 |website=mersrags.lv |publisher=Mērsraga novada pašvaldība |accessdate={{dat|2019|2|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171118085152/http://www.mersrags.lv/turisms/lv/apskates-objekti?12 |archivedate={{dat|2017|11|18||bez}} }}</ref> | 28 | 2,3 | 17,5 | [[Talsu novads]], [[Mērsraga pagasts]] 2,5 km no Mērsraga - Stendes ceļa |- | 35 | Antonu Velnakmens<ref name="valmiera"/> | 27 | 2<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Antonu Velnakmens |url=http://www.ancientsites.eu/lv/objects/stone/543-antoni-devils-stone-antonu-velnakmens |website=ancientsites.eu |publisher=Rīgas plānošanas reģions |accessdate={{dat|2019|2|28||bez}} |archive-date={{dat|2014|11|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141129232938/http://www.ancientsites.eu/lv/objects/stone/543-antoni-devils-stone-antonu-velnakmens }}</ref> | 17,4 | [[Valmieras novads]], [[Vaidavas pagasts]] |- | 36 | Raudiņu (Griļļu) jūrakmens<ref name="jurakmeni"/> | 27 | 2,2 | 15 | [[Talsu novads]], [[Rojas pagasts]] jūrā pie [[Kaltene]]s |- | 37 | Basu Vilkatu akmens<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Basu Vilkatu akmens |url=http://www.ancientsites.eu/lv/objects/stone/435-basi-werewolf-stone-basu-vilkatu-akmens |website=ancientsites.eu |publisher=Rīgas plānošanas reģions |accessdate={{dat|2019|2|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170907024708/http://www.ancientsites.eu/lv/objects/stone/435-basi-werewolf-stone-basu-vilkatu-akmens |archivedate={{dat|2017|09|07||bez}} }}</ref> | 25 | 4,5 | 11,4 | [[Talsu novads]], [[Vandzenes pagasts]]. [[Uguņciems]] |- | 38 | Lielais Gaujmalas akmens<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Kluša |first1=Julita |title=Runtiņa avotakmens |url=https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fakm=90&vt=6 |website=dziedava.lv |accessdate={{dat|2019|2|26||bez}}}}</ref> | 25 | 2,5 | | [[Siguldas novads]], [[Krimuldas pagasts]], pie [[Runtiņš|Runtiņa]] ietekas |- | 39 | [[Meļķītāru muldakmens]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Meļķitāru Muldakmens |url=http://www.ancientsites.eu/lv/objects/stone/403-melkitaru-trough-stone |website=ancientsites.eu |publisher=Rīgas plānošanas reģions |accessdate={{dat|2019|2|26||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> | 25 | 3 | 14,9 | [[Aizkraukles novads]], [[Aizkraukles pagasts]]. Upurakmens ar izkaltu lielu muldu. |- | 40 | Pindaru dižakmens<ref name="jurakmeni"/> | 25 | 1,9 | | [[Talsu novads]], [[Rojas pagasts]] |- | 41 | Rubenes (Janku) dižakmens<ref name="valmiera"/> | 25 | 2,7<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Rubenes dižakmens |url=http://www.vietas.lv/objekts/rubenes_dizakmens/ |website=vietas.lv |publisher=Vietas |accessdate={{dat|2019|2|27||bez}}}}</ref> | 14,7 | [[Valmieras novads]], [[Kocēnu pagasts]] |- | 42 | Sietiņu dižakmens<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Kluša |first1=Julita |title=Sietiņu dižakmens |url=https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=532&vt=6 |website=dziedava.lv |accessdate={{dat|2019|2|26||bez}}}}</ref> | 25 | 1,9 | 17,5 | [[Ogres novads]], [[Rembates pagasts]] |- | 43 | Zīmes akmens<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Zīmes akmens |url=http://www.vietas.lv/objekts/zimes_akmens/ |website=vietas.lv |publisher=Vietas |accessdate={{dat|2019|2|26||bez}}}}</ref> | 25 | 2,1 | 15,8 | [[Dienvidkurzemes novads]], [[Nīcas pagasts]]. 300 m uz DR no Akmeņu mājām |- | 44 | Kraujiņu dižakmens<ref name="valmiera"/> | 24 | 2,4<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Kluša |first1=Julita |title=Kraujiņu akmens |url=https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fakm=3593 |website=dziedava.lv |accessdate={{dat|2019|2|27||bez}}}}</ref> | 16,4 | [[Valmieras novads]], [[Jeru pagasts]] |- | 45 | Popes dižakmens | 24 | 2,45 | 13,8 | [[Ventspils novads]], [[Pope]] |- | 46 | Jaunutēnu dižakmens<ref name="valmiera"/> | 23 | 3,5<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Jaunutēnu Velnakmens |url=http://www.ancientsites.eu/lv/objects/stone/560-jaunuteni-devil%E2%80%99s-stone-jaunutenu-velnakmens |website=ancientsites.eu |publisher=Rīgas plānošanas reģions |accessdate={{dat|2019|2|27||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> | 11,8 | [[Valmieras novads]], [[Skaņkalnes pagasts]], [[Salaca|Salacā]] |- | 47 | Labvāržu akmens<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Labvāržu laukakmens |url=http://rezeknesnovads.lv/labvarzu-laukakmens/ |website=http://rezeknesnovads.lv |publisher=Rēzeknes novada pašvaldība |accessdate={{dat|2019|2|26||bez}} |archive-date={{dat|2019|03|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190310034402/http://rezeknesnovads.lv/labvarzu-laukakmens/ }}</ref> | 22 | 3 | | [[Rēzeknes novads]], [[Vērēmu pagasts]] |- | 48 | [[Černausku akmens]]<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Černausku kultakmens |url=http://tourism.sigulda.lv/cernausku-kultakmens/ |website=tourism.sigulda.lv |publisher=Siguldas novada Tūrisma informācijas centrs |accessdate={{dat|2019|2|27||bez}}}}</ref> | 21,5 | 1,7 | 15,7 | [[Siguldas novads]], [[Allažu pagasts]] |- | 49 | Jostnieku dižakmens | 21 | 2<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ziru pagasts |url=http://ziras.ventspilsnovads.lv/ziru-pagasts/ |website=ziras.ventspilsnovads.lv |publisher=Ventspils novada pašvaldība |accessdate={{dat|2019|2|26||bez}}}}</ref> | 15,6 | [[Ventspils novads]], [[Ziru pagasts]], mežā 300 m uz R no Jostniekiem |- | 50 | Bānūžu (Kruduliņu) Velnakmens | 20 | 2,2<ref name="banuzi">{{tīmekļa atsauce |title=Bānūžu Velnakmens — Vella Vārtu akmens |url=http://www.ancientsites.eu/lv/objects/stone/608-banuzi-devils-stone---devils-gate-stone-banuzu-velnakmens-%E2%80%94-vella-vartu-akmens |website=ancientsites.eu |publisher=Rīgas plānošanas reģions |accessdate={{dat|2019|2|26||bez}} }}{{Novecojusi saite}}</ref> | 15<ref name="banuzi"/> | [[Cēsu novads]], [[Taurenes pagasts]] |- | 51 | [[Īvānu Velnakmens]] | 20 | 2,4<ref name="ivanu">{{tīmekļa atsauce |title=Dabas un vēstures retumi |url=http://jonins.mii.lu.lv/ia/Retumi.htm |website=jonins.mii.lu.lv |accessdate={{dat|2019|2|26||bez}} |archive-date={{dat|2007|12|08||bez}} |archive-url=https://archive.today/20071208154333/http://jonins.mii.lu.lv/ia/Retumi.htm }}</ref> | 12<ref name="ivanu"/> | [[Madonas novads]], [[Sarkaņu pagasts]]. [[Patkule]]s autobusu pieturā |- | 52 | Ķāvu dižakmens<ref name="valmiera"/> | 20 | | 13,3 | [[Valmieras novads]], [[Skaņkalnes pagasts]]. pie Nātrenes ietekas [[Salaca|Salacā]] |- | 53 | Lauču jūrakmens<ref name="jurakmeni"/> | 20 | 2 | 12,25 | [[Limbažu novads]], [[Skultes pagasts]], jūrmalā |- | 54 | [[Lāčplēša gulta]], Pumpura akmens<ref>{{LAT e|3|634}}</ref> | 20 | 2,1 | 15 | [[Ogres novads]], [[Lielvārde]] |- | 55 | Lindas Mežu dižakmens | 20 | 2 | 15,75 | [[Tukuma novads]], [[Zantes pagasts]], Lindas apgaitā |- | 56 | Medņu dižakmens | 20 | 1,4<ref name="rugaji">{{tīmekļa atsauce |title=Medņu dižakmens |url=http://www.rugaji.lv/pages/dizakmens.html |website=rugaji.lv |publisher=Rugāju novada pašvaldība |access-date={{dat|2019|02|26||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190417060032/http://www.rugaji.lv/pages/dizakmens.html }}</ref> | 23,6<ref name="rugaji"/> | [[Balvu novads]], [[Rugāju pagasts]] |- | 57 | Meldūkas purva dižakmens<ref name="valmiera"/> | 20 | | 14,8 | [[Valmieras novads]], [[Burtnieku pagasts]] |- | 58 | [[Skuju upurakmens]] | 20 | 2,8<ref name="skuju">{{tīmekļa atsauce |title=Skuju Upurakmens |url=http://www.ancientsites.eu/lv/objects/stone/527-skujas-sacrificial-stone-skuju-upurakmens |website=ancientsites.eu |publisher=Rīgas plānošanas reģions |accessdate={{dat|2019|2|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130816051438/http://www.ancientsites.eu/lv/objects/stone/527-skujas-sacrificial-stone-skuju-upurakmens |archivedate={{dat|2013|08|16||bez}} }}</ref> | 13<ref name="skuju"/> | [[Cēsu novads]], [[Amatas pagasts]] |- | 59 | Sudmaļkalnu (Nīkrāces) dižakmens | 20 | 1,7<ref name="sudmalkalnu">{{tīmekļa atsauce |title=Sudmalkalnu (Nīkrāces) akmens |url=https://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/apskates_objekts/sudmalkalnu_nikraces_akmens/ |website=daba.gov.lv |publisher=Dabas aizsardzības pārvalde |accessdate={{dat|2019|2|26||bez}}}}</ref> | 21<ref name="sudmalkalnu"/> | [[Kuldīgas novads]], [[Nīkrāces pagasts]] |- | 60 | Māteru Velnapēdas akmens<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Māteru Velnapēdas akmens |url=http://www.ancientsites.eu/lv/objects/stone/467-materi-devils-foot-stone-materu-velnapedas-akmens |website=ancientsites.eu |publisher=Rīgas plānošanas reģions |accessdate={{dat|2019|2|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190913023747/http://www.ancientsites.eu/lv/objects/stone/467-materi-devils-foot-stone-materu-velnapedas-akmens }}</ref> | 19 | 2 | 16,6 | [[Ventspils novads]], [[Ugāles pagasts]]. 100 m uz D no Māteru kapsētas |- | 61 | Mudurgas (Lēdurgas) dižakmens<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Kluša |first1=Julita |title=Mudurgas dižakmens |url=https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=92&vt=6 |website=dziedava.lv |accessdate={{dat|2019|2|27||bez}}}}</ref> | 19 | 2 | 13,5 | [[Siguldas novads]], [[Lēdurgas pagasts]]. Dendroloģiskajā parkā. Stāvām malām, ainavisks |- | 62 | Silmaču dižakmens<ref name="valmiera"/> | 18 | 2,2<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Silmaču dižakmens |url=https://www.mazsalaca.lv/index.php?zoomzina=254&title=Silma%C4%8Du+di%C5%BEakmens&lielbirka=40T%C5%ABristiem&birka=10Apskates%20vietas&subbirka=Akme%C5%86i%20senvietas%20un%20sv%C4%93tvietas&mazbirka=&depth=4 |website=mazsalaca.lv |publisher=Mazsalacas novada pašvaldība |accessdate={{dat|2019|2|27||bez}}}}</ref> | 15,6 | [[Valmieras novads]], [[Mazsalacas pagasts]]. [[Salaca]]s labajā krastā |- | 63 | [[Abavas Velnakmens]]<ref>{{Latvijas daba|1|11}}</ref> | 18 | 2,1 | 15 | [[Tukuma novads]], [[Kandavas pagasts]] |- | 64 | Saulīšu Liepakmens<ref name="valmiera"/> | 18 | | Nenosakāms | [[Valmieras novads]], [[Vecates pagasts]] |- | 65 | Šķerveļa dižakmens<ref>{{tīmekļa atsauce |last1=Kluša |first1=Julita |title=Šķerveļa akmens |url=https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fakm=1499&vt=6 |website=dziedava.lv |accessdate={{dat|2019|2|27||bez}}}}</ref> | 18 | 2,9 | 15,5 | [[Kuldīgas novads]], [[Nīkrāces pagasts]], [[Šķērvelis|Šķerveļa]] labajā krastā |- | 66 | Rojas jūrakmens<ref name="jurakmeni"/> | 17,5 | 2,1 | 13 | [[Talsu novads]], [[Rojas pagasts]] [[Roja]]s pludmalē |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20130902134359/http://www.dabasretumi.lv/Pieminekli/akmeni.htm Karte: Latvijas izcilākie dižakmeņi] * [https://web.archive.org/web/20160729053605/http://www.ancientsites.eu/lv/objects/stone Projekta "Kulta Identitāte" mājas lapa. Karte: Dižakmeņi] [[Kategorija:Latvijas dižakmeņi| ]] csp1zz2v8e106pj06t6jgksez79thlb 0 87571 4548611 4527823 2026-11-12T07:35:40Z Lasks 38532 4548611 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Zemgalē|Ozolnieki (nozīmju atdalīšana)|Ozolnieki}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ozolnieki | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Mika iela Ozolniekos.JPG | image_caption = Iela Ozolniekos | pushpin_map = Latvija#Jelgavas novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jelgavas novads]] | subdivision_name2 = [[Ozolnieku pagasts]] | established_title = Pilsētciemats no | established_date = 1979 | established_title2 = Ciems no | established_date2 = 1990 | area_total_km2 = 7,36 | area_land_km2 = | population_as_of = 2025 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2536 Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 4195 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 41 | lats = 26.99 | latNS = N | longd = 23 | longm = 47 | longs = 16.55 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_m = 2-4 | website = [http://www.ozolnieki.lv www.ozolnieki.lv] | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ozolnieki''' ir apdzīvota vieta [[Zemgale|Zemgalē]], [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. [[Ozolnieku pagasts|Ozolnieku pagasta]] [[administratīvi teritoriālais iedalījums|administratīvais]] centrs. Ciems atrodas aptuveni 36 km no [[Rīga]]s un 6 km no [[Jelgava]]s centra, [[Iecava (upe)|Iecavas]] upes kreisajā krastā, netālu no tās ietekas [[Lielupe|Lielupē]]. Pēc iedzīvotāju skaita Ozolnieki ir [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums|trešais lielākais ciems]] [[Latvija|Latvijā]]. == Vēsture == [[Attēls:Jelgavas un apkārtnes plāns 1913.jpg|thumb|320px|Paulsgnādes muižas lokalizācija pirms Pirmā pasaules kara.]] Ozolnieki veidojušies uz Ozolmuižas (''Eckhofen'') zemes, kas [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā bija hercogu īpašumā. 1649. gadā Ozolmuižu kā laulības dāvanu saņēma hercoga Jēkaba sieva [[Luīze Šarlote no Brandenburgas|Luīze Šarlote]]. Pēc hercogistes likvidācijas 1795. gadā muiža pārgāja [[Krievijas Impērija]]s ķeizara [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] īpašumā, kas to uzdāvināja [[Kurzemes guberņa|Kurzemes gubernatoram]] Kārlim Vilhelmam Drīzenam, kas to pārdēvēja par Paulsgnādi (''Paulsgnade'' — "Paula žēlastība"). [[1846|1846. gadā]] uzcēla Ozolmuižas skolu. [[1920. gada zemes reforma]]s laikā agrāk [[Rekes dzimta]]i piederošo Ozolmuižu sadalīja 252 vienībās 1299 ha kopplatībā. [[1939|1939. gadā]] atklāja jauno pagasta valdes namu. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[1949|1949. gadā]] [[Ozolnieku pagasts|Ozolnieku pagastu]] likvidēja un Ozolnieku ciems nonāca [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajona]] pakļautībā, [[1954|1954. gadā]] tas nonāca Valgundes ciema, bet vēlāk — Cenu ciema sastāvā, līdz [[1979|1979. gadā]] Ozolniekus pārveidoja par pilsētciematu. Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]] Ozolnieku pilsētciematu pārdēvēja par Ozolnieku pagastu, nemainot tā teritoriju.<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ozolnieki.lv/?id=53 |title=www.ozolnieki.lv |access-date={{dat|2009|06|16||bez}} |archive-date={{dat|2008|12|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081228151815/http://www.ozolnieki.lv/?id=53 }}</ref> No [[1950|1950. gada]], kad Ozolniekos izvietoja ''Jelgavas meliorācijas mašīnu staciju'', ciemats sāka veidoties un augt kā [[meliorācija|melioratoru]] ciemats. Uzņēmuma vadībā tika ievērojami paplašināts Ozolnieku dzīvojamais fonds un infrastruktūra, uzceltas vairākas ražotnes.<ref name="autogenerated1" /> [[1987]]. gadā no Ozolnieku astoņgadīgās skolas izveidoja [[Ozolnieku vidusskola|Ozolnieku vidusskolu]].<ref>[http://www.ozolniekuvsk.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=21&Itemid=35 Ozolnieku vidusskola]</ref> No [[2003. gads|2003. gada]], kad Ozolnieku pagasts apvienojās ar [[Cenu pagasts|Cenu pagastu]], Ozolnieki kļuva par jaunizveidotā Jelgavas rajona [[Ozolnieku novads|Ozolnieku novada]] administratīvo centru. 2009. gada 1. jūlijā tas kļuva par patstāvīgu pirmā līmeņa pašvaldību. 2021. gadā Ozolnieku novadu iekļāva [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]], līdz ar to Ozolnieki kļuva par [[Ozolnieku pagasts|Ozolnieku pagasta]] administratīvo centru. === Iedzīvotāju skaita dinamika === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref name="stat">[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align=none |percentages=off |1970|1804 |1979|1803 |1989|3169 |2000|3269 |2011|3928 |2021|4137 |{{piezīme|2022|10.02.2022.}}|4323 |source=<ref name="stat"/> }} == Attēlu galerija == <gallery perrow="5"> Ozolnieki school 2020.jpg|[[Ozolnieku vidusskola]] Ozolnieki Lutheran church.jpg|Ozolnieku luterāņu baznīca Ozolnieki parish administration office.jpg|Pagasta (agrāk novada) pašvaldība Ozolnieku Tautas nams.jpg|Tautas nams Top! supermarket in Ozolnieki.jpg|Supermārkets ''Top!'' Agate Hotel in Ozolnieki.jpg|Viesnīca ''Agate Hotel'' A pharmacy in Ozolnieki.jpg|Aptieka Bērnudārzs "Pūcīte".jpg|Bērnudārzs ''Pūcīte'' Skolas iela (Ozolnieki) 03.jpg|Daudzdzīvokļu mājas Renovated train station in Ozolnieki 01.jpg|[[Ozolnieki (stacija)|Dzelzceļa stacija (2024)]] </gallery> == Skatīt arī == * [[Ozolnieku ielu uzskaitījums]] * [[Latvijas lielāko ciemu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ozolnieki| ]] [[Kategorija:Ozolnieku pagasts]] [[Kategorija:Jelgavas novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] s3ihyq7guv477sst16d9drxqz2xk62m 0 89910 4548641 4136771 2026-11-12T08:38:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548641 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra ēka.jpg|thumb|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra administratīvā ēka [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] 165]] VSIA '''"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"''' ('''LVĢMC''') ir [[Latvija]]s valsts kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar vides informācijas vākšanu, analīzi un [[Laikapstākļi|laikapstākļu]] prognozēšanu. Uzņēmuma kapitāla daļu turētājs ir [[Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministrija|Klimata un enerģētikas ministrija]].<ref name="KEM" /> Darbu aģentūra uzsāka [[2005. gads|2005]]. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] kā valsts aģentūra '''"Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra"''' ('''LVĢMA'''), kad tā tika izveidota, apvienojot ''Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru'', ''Latvijas Vides aģentūru'' un ''Valsts Ģeoloģijas dienestu''. [[2009. gads|2009]]. gada [[1. augusts|1. augustā]], saskaņā ar [[2009. gads|2009]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlija]] Ministru kabineta rīkojumu Nr. 448 līdz [[2009. gads|2009]]. gada [[1. augusts|1. augustam]] tika likvidēta LVĢMA un tika dibināta valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", kura bija LVĢMA tiesību un saistību pārņēmēja. LVĢMC galvenie uzdevumi ir vākt un apstrādāt vides informāciju, veikt vides monitoringu un informēt sabiedrību par vides stāvokli, nodrošināt zemes dzīļu fonda ģeoloģisko pārraudzību un zemes dzīļu racionālu izmantošanu, kā arī īstenot valsts politiku ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, hidroloģijas, gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes jomā. == Vēsture == === Latvijas klimata pētījumu attīstība === Pirmie zināmie instrumentālie meteoroloģiskie novērojumi Latvijā aizsākušies 18. gadsimta otrajā pusē. Liela loma, īpaši līdz 20. gadsimta sākumam, novērojumu veikšanā bija dabas apstākļu izpētes entuziastiem — skolotājiem, ārstiem, pētniekiem, kas dažkārt vairāku desmitu gadu ilgos periodos pašaizliedzīgi veica novērojumus. Rīgas pilsētas ārsta palīgs J. Luters laika periodā no [[1762]]. līdz [[1763]]. gadam divas reizes dienā mērīja gaisa temperatūru un vēja virzienu. No [[1774]]. gada līdz [[1791]]. gadam ar pārtraukumiem gaisa temperatūru divas reizes dienā reģistrēja Rīgas farmaceits J. Fišers (''J. Fischer''). Sistemātiski, nepārtraukti un ilggadīgi meteoroloģiskie novērojumi Rīgā aizsākās [[1795]]. gadā, kad [[Rīgas Doma skola]]s skolotājs J. Zands (''J. Sand'') uzsāka regulārus meteoroloģiskos novērojumus trīs reizes dienā. Liela loma sistemātisku un metodiski vienotu meteoroloģisko novērojumu organizēšanā bija [[1845]]. gadā dibinātajai Rīgas Dabaspētnieku biedrībai, kuras pārziņā 18. gadsimta otrajā pusē atradās 12 meteoroloģisko novērojumu punkti Latvijas teritorijā. Kā pirmo [[1850]]. gada 1. septembrī biedrība nodibināja meteoroloģisko novērojumu vietu Rīgā, kur katru dienu trīs reizes tika reģistrēti visi galvenie meteoroloģiskie elementi — gaisa temperatūra (vidējā, maksimālā, minimālā), vēja ātrums un virziens, nokrišņi, gaisa mitrums, atmosfēras spiediens, izdarītas arī atzīmes par laika apstākļiem. 19. gadsimta beigās [[Rīga|Rīgas pilsētas]] apkārtnē pirmo reizi tika veikti augsnes temperatūras novērojumi. [[1885]]. gadā [[Tartu universitāte]]s profesora A. J. Ettingena (''A.J. Oettingen'') vadībā tika izveidots Baltijas lietus mērīšanas tīkls, kas aptvēra arī Latvijas teritoriju. Novērojumu punktos bez nokrišņiem reģistrēja arī gaisa temperatūru, atsevišķās stacijās tika veikti arī fenoloģiskie novērojumi. 19. gadsimta sākumā nozīmīgu meteoroloģisko novērojumu vietu Rīgas bākā ierīkoja arī [[Krievijas Impērija]]s Jūras ministrijas Hidrogrāfiskais departaments. Bākas uzraugi un jūrniecības oficieri [[1835]]. līdz [[1860]]. gadam šeit noteica jūras līmeni, vēja virzienu un ātrumu, gaisa temperatūru, atmosfēras spiedienu, nokrišņus, jūras viļņošanos, atmosfēras parādības. 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā augu attīstību un gājputnu atlidošanu novēroja A. Levis (''A. Löwis''), kurš savus novērojumu rezultātus publicēja. Šie ir pirmie zināmie sistemātiskie fenoloģiskie novērojumi Latvijas teritorijā. Laikā no [[1822]]. gada līdz [[1849]]. gadam fenoloģiskos novērojumus Kurzemē veica I. Kavals (''I. Kawal''), kurš tos vēlāk publicēja Rīgas Dabaspētnieku biedrības izdevumā ''"Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga"''. Līdz 19. gadsimta vidum meteoroloģisko novērojumu dati pamatā tika ievākti, tādēļ apkopotu publikāciju, kas saturētu informāciju par teritorijas klimatiskajiem apstākļiem ir maz, un ziņas pārsvarā ir fragmentāras. Galvenokārt nelieli darbi tika publicēti periodiskajos izdevumos un saturēja informāciju par vētrām, salnām un citiem raksturīgiem laika apstākļiem. Vienai no pirmajām plašākajām publikācijām par Latvijas klimatiskajiem apstākļiem autors bija A. Levis (''A. Lövis''), kurš, balsoties uz personīgajiem septiņu gadu novērojumiem, [[1815]]. gadā un [[1817]]. gadā uzrakstīja apkopojumus par dažādām dabas parādībām gada sezonās Rūjienas apkārtnē. Kopš [[1850]]. gada meteoroloģisko novērojumu dati tika publicēti Rīgas Dabaspētnieku biedrības izdevumos, regulāri visi novērojumu dati tika iekļauti biedrības jau iepriekš pieminētajā izdevumā ''"Korrespondenzblatt des Naturforscher-Vereins zu Riga"''. 19. gadsimta vidū parādījās arī publikācijas, kurās tika apkopoti un analizēti novērojumu dati. Tā H. Neeze (''H. Neese'') [[1849]]. gadā aprakstīja Rīgas Dabaspētnieku biedrības novērojumu tīklu un publicēja apkopojumus par Rīgas klimatu, kas balstīti uz M. Deitera un J. Zanda novērojumiem. Līdz 19. gadsimta beigām Latvijas teritorijā veikto meteoroloģisko datu informācija tika apkopota un analizēta izdevumos par Krievijas Impērijas klimatu K. Veselovska (''K. Веселовский''), A. Vojeikova (''A. Воейков''), H. Vilda (''H. Wild'') un A. Kaminska (''A. Каминский'') darbos. Liela nozīme bija 1900. gadā izdotajam Galvenās fiziskās observatorijas izdotajam "Klimataloģiskajam atlantam", kas saturēja vērtīgu informāciju arī par Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. == Darbība == === Meteoroloģija === Meteoroloģiskos novērojumus LVĢMC veic 58 novērojumu stacijās (1 stacija uz 1000 km²), kas stacionāri izvietotas visā [[Latvija]]s teritorijā. No tām 40 novērojumu stacijās tiek veikti tikai telpā mainīgāko meteoroloģisko elementu novērojumi — [[atmosfēra]]s [[nokrišņi]], [[sniega sega]], ekstremālā [[gaisa temperatūra]], atsevišķas atmosfēras parādības. Vidējais attālums starp meteoroloģisko novērojumu stacijām [[Latvija|Latvijā]] ir 60 km. Staciju izvietojums ir optimāls, lai pietiekami detalizēti raksturotu [[Latvija]]s laika apstākļus un [[Latvijas klimats|klimatu]]. Izvietojuma blīvumu regulē starptautiski normatīvi. 23 novērojumu stacijās tika uzstādītas automātiskās iekārtas un atbilstoša programmatūra mērījumu un novērojumu apstrādei un saglabāšanai datu bāzē.<ref>[http://www.meteo.lv/public/27917.html Meteoroloģija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090618151524/http://www.meteo.lv/public/27917.html |date={{dat|2009|06|18||bez}} }}, meteo.lv</ref> === Novērojumu stacijas === {{columns |width=200px |col1= * [[Ainaži]] * [[Alūksne]] * [[Bauska]] * [[Dagda]] * [[Daugavpils]] * [[Dobele]] * [[Gulbene]] * [[Jelgava]] * [[Kolka]] * [[Liepāja]] * [[Madona]] * [[Mērsrags]] * [[Pāvilosta]] |col2= * [[Priekuļi]] ([[Cēsis]]) * [[Rēzekne]] * [[Rīga]]—Universitāte * [[Rucava]] * [[Rūjiena]] * [[Saldus]] * [[Skrīveri]] ([[Aizkraukle]]) * [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] ([[Saulkrasti]]) * [[Stende]] ([[Talsu novads]]) * [[Ventspils]] * [[Zīlāni]] ([[Jēkabpils]]) * [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]] ([[Cēsu novads]]) }} {{Location map+|Latvia |float=center |width=800 |caption=Novērojumu stacijas |places= {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 57.395556 | lon_deg = 21.537222 | label = Ventspils }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 56.556944 | lon_deg = 23.964167 | label = Jelgava }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 56.107222 | lon_deg = 27.56 | label = Dagda }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 56.52 | lon_deg = 25.918056 | label = Zīlāni }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 57.333333 | lon_deg = 23.113056 | label = Mērsrags }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 57.867778 | lon_deg = 24.365833 | label = Ainaži }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 56.954722 | lon_deg = 24.104722 | label = Rīga }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 56.48 | lon_deg = 27.357222 | label = Rēzekne }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 57.746944 | lon_deg = 22.587778 | label = Kolka }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 56.379167 | lon_deg = 24.221667 | label = Bauska }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 56.62 | lon_deg = 23.319722 | label = Dobele }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 57.183333 | lon_deg = 22.550833 | label = Stende }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 55.87 | lon_deg = 26.6175 | label = Daugavpils }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 56.710278 | lon_deg = 22.426667 | label = Saldus }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 57.135 | lon_deg = 25.905556 | label = Zosēni }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 57.886389 | lon_deg = 25.371667 | label = Rūjiena }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 57.315556 | lon_deg = 25.338056 | label = Priekuļi }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 57.439444 | lon_deg = 27.035278 | label = Alūksne }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 57.132222 | lon_deg = 26.718889 | label = Gulbene | position = right }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 56.475556 | lon_deg = 21.020556 | label = Liepāja }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 56.848333 | lon_deg = 26.2375 | label = Madona }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 56.888333 | lon_deg = 21.189722 | label = Pāvilosta }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 56.161944 | lon_deg = 21.173333 | label = Rucava }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 57.300556 | lon_deg = 24.412222 | label = Skulte }} {{Location map~ | Latvia | lat_deg = 56.6425 | lon_deg = 25.128333 | label = Skrīveri }} }} === Novērojumu stacijas Rīgā === ;Esošās * Stacija "Rīga—Universitāte" (darbojas kopš [[1795]]. gada [[10. janvāris|10. janvāra]]).<ref>[http://meteo.lv/meteorologijas-staciju-karte/?nid=460 Meteoroloģija / Novērojumu tīkls / Novērojumu stacijas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140929221115/http://www.meteo.lv/meteorologijas-staciju-karte/?nid=460 |date={{dat|2014|09|29||bez}} }}, meteo.lv</ref> * [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] (darbojas kopš [[1974]]. gada [[6. septembris|6. septembra]]).<ref>[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/530268107856936961 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|11|6|SK}}</ref> * Stacija "Daugavgrīva" (darbojas kopš [[2009]]. gada [[24. augusts|24. augusta]]). ;Bijušās * Stacija "Rīga" ([[Spilves lidosta]]) (darbojās no [[1923]]. gada [[1. janvāris|1. janvāra]] līdz [[1945]]. gada [[30. aprīlis|30. aprīlim]] un no [[1973]]. gada [[1. maijs|1. maija]] līdz [[1997]]. gada [[31. maijs|31. maijam]]).<ref name="LVĢMC, @VSIA_LVGMC">[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/529972589482213376 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2014|11|5|SK}}</ref> * Stacija "Rīga" ([[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] 122) (darbojās no [[1945]]. gada [[1. maijs|1. maija]] līdz [[1973]]. gada [[30. aprīlis|30. aprīlim]] un no [[1997]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnija]] līdz [[2006]]. gada [[8. februāris|8. februārim]]).<ref name="LVĢMC, @VSIA_LVGMC"/> === Novērojumi un monitorings === LVĢMC nodrošina valsts meteoroloģiskos, hidroloģiskos, virszemes ūdeņu kvalitātes, pazemes ūdeņu, [[Nokrišņi|nokrišņu]] kvalitātes, integrālā monitoringa, EMEP un GAW novērojumus, kā arī kopīgi ar vides aizsardzības institūcijām veic gaisa kvalitātes un tās ietekmes novērojumus uz ekosistēmām, kā arī sniedz to novērtējumu starptautisko, nacionālo un reģionālo projektu un programmu ietvaros. Analizējot novērojumos iegūto informāciju, LVĢMC speciālistiem ir iespējams izstrādāt visdažādākos informācijas produktus visām tautsaimniecības nozarēm — prognozes, dažāda veida hidroloģiskos, meteoroloģiskos, vides kvalitātes aprēķinus un analīzes utml.<ref>[http://www.meteo.lv/public/noverojumi_monitorings.html Novērojumi un monitorings] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090515103845/http://www.meteo.lv/public/noverojumi_monitorings.html |date={{dat|2009|05|15||bez}} }}, meteo.lv</ref> == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="KEM">[https://www.kem.gov.lv/lv/kapitalsabiedribas Klimata un enerģētikas ministrijas kapitālsabiedrības]</ref> }} == Ārējās saites == * [https://videscentrs.lvgmc.lv/ Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs] Oficiālā mājas lapa * {{twitter|VSIA_LVGMC}} [[Kategorija:Latvijas daba]] [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] 8gcfiblew78hn20n3dmw2fbuckvi1g3 0 90595 4548593 4438216 2026-11-12T07:26:20Z Lasks 38532 4548593 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rucava | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Rucavas baznīca 2000-07-09.jpg | image_caption = Rucavas luterāņu baznīca | pushpin_map = Latvija#Dienvidkurzemes novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dienvidkurzemes novads]] | subdivision_name2 = [[Rucavas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1253 | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 2,69 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2017 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3197&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 528 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 9 | lats = 33 | latNS = N | longd = 21 | longm = 9 | longs = 43 | longEW = E | elevation_m = 12 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3477 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Rucava''' (agrāk arī '''Paurupe''') ir [[ciems]] [[Kurzeme]]s dienvidrietumos, [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. [[Rucavas pagasts|pagasta]] administratīvais centrs. Rietumos gar Rucavu iet [[Latvijas galvenie autoceļi|galvenais autoceļš]] [[A11]], kas savieno [[Liepāja|Liepāju]] un [[Lietuva|Lietuvu]]. Ciems atrodas 44 km uz dienvidiem no Liepājas, 8 km uz austrumiem no [[Baltijas jūra]]s piekrastes un tikai 4 km no Lietuvas robežas. Rucavā ir pagasta administrācija, pasts, Rucavas pamatskola, bērnudārzs, luterāņu un baptistu baznīcas, tūrisma informācijas centrs, kultūras nams, vairāki viesu nami. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1935|566 |1970|629 |1979|609 |1989|840 |2000|676 |2011|543 |2021|460 }} == Vēsture == Vēstures dokumentos Rucavas vārds pirmo reizi minēts 1253. gada līgumā par [[Kursa (valsts)|Kursas]] sadalīšanu starp [[Kurzemes bīskapija|Kurzemes bīskapiju]] un [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]]. Paurupes apdzīvotā vieta attīstījusies kā amatnieku un tirgotāju brīvciems pasta ceļa malā 3 km no [[Rucavas muiža]]s centra (''Rutzau'') un 17. gadsimta sākumā jau bija ievērojama apdzīvota vieta pēc tā laika mērogiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rucava.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=43&Itemid=14 |title=Rucavas novada vēsture |access-date={{dat|2011|05|13||bez}} |archive-date={{dat|2017|08|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170819234226/http://www.rucava.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=43&Itemid=14 }}</ref> 1925. gadā Paurupei piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. Pirms 1928. gada Rucavā veica arheoloģiskos izrakumus.<ref>Ernst Wahle. Izrakumi Rucavā un Bauskā. Die Ausgrabungen in Rutzau und Bauske. Rīga: Pieminekl̦u valdes izdevums, 1928.</ref> No 1872. līdz 1874. gadam celtā [[Rucavas luterāņu baznīca]] ir vietējas nozīmes kultūras piemineklis.<ref>[https://mantojums.lv/cultural-objects/8698 Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde]</ref> Baznīcā esošās Liepājas meistara [[Jēkabs Jauģietis|Jēkaba Jauģieša]] 1936. gadā izgatavotās ērģeles<ref>[https://mantojums.lv/cultural-objects/3845 Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde]</ref> un kokgriezēja [[Pēteris Plankuss|Pētera Plankusa]] pēc [[Jūlijs Madernieks|Jūlija Madernieka]] metiem 1936. gadā izgatavotais [[ērģeļu prospekts]]<ref>[https://mantojums.lv/cultural-objects/3844 Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde]</ref> ir vietējas nozīmes kultūras pieminekļi. <gallery> Rucava Šturns 1661.jpg|Hercoga amtmuiža Rucava (''Rudtzau'') 17. gadsimtā ([[Šturns]], 1661) </gallery> == Novadnieki == Rucavā dzimis vieglatlētikas treneris [[Valentīns Mazzālītis]] (1930). == Atsauces == {{Atsauces}} {{Rucavas pagasta ciemi}} {{Liepājas apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rucava| ]] [[Kategorija:Rucavas pagasts]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] pbd4sv3agjqry2mhzcsf01r595jdu1c 0 90622 4548711 4466140 2026-11-12T11:53:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548711 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Perito Moreno Glacier Patagonia Argentina Luca Galuzzi 2005.JPG|thumbnail|upright=1.2|[[Perito Moreno ledājs]] Patagonijā, [[Argentīna|Argentīnā]]]] '''Ledājs''' ir liela, ilgstoša, no [[sniegs|sniega]] izveidojusies [[ledus]] masa, kas veidojas vietās, kur ilgstošā laika periodā sniega uzkrāšanās pārsniedz [[ablācija|ablāciju]] ([[kušana|kušanu]], [[sublimācija (fizika)|sublimāciju]] un citus faktorus, kas mazina ledāju). Sniegam zem sava svara pakāpeniski sablīvējoties un pārvēršoties ledū, veidojas kustīga ledus masa, kas [[gravitācija]]s ietekmē lēnām plūst. Ledājiem ir liela nozīme, jo tie uzkrāj 68,7% pasaules [[saldūdens]] resursu, regulē [[ūdens cikls|ūdens apriti]], ietekmē [[jūras līmenis|jūras līmeni]], globālo [[klimats|klimatu]] un [[ainava]]s attīstību.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Where is Earth's Water? |url=https://www.usgs.gov/special-topics/water-science-school/science/where-earths-water |website=usgs.go |publisher=U.S. Geological Survey |accessdate={{dat|2025|7|24||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ice, Snow, and Glaciers and the Water Cycle |url=https://www.usgs.gov/special-topics/water-science-school/science/ice-snow-and-glaciers-and-water-cycle |website=usgs.go |publisher=U.S. Geological Survey |accessdate={{dat|2025|7|24||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Chapter 9: Ocean, Cryosphere and Sea Level Change |url=https://www.ipcc.ch/report/ar6/wg1/chapter/chapter-9/ |website=ipcc.ch |accessdate={{dat|2025|7|24||bez}} |language=en}}</ref> Tie darbojas arī kā klimatisko apstākļu arhīvi, jo ledus serdeņos saglabājušās gāzes un aerosoli ļauj rekonstruēt atmosfēras sastāvu tūkstošiem gadu senā pagātnē.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Revision of the EPICA Dome C CO2 record from 800 to 600 kyr before present |journal=Geophysical Research Letters |date=15 December 2014 |volume=42 |issue=2 |page=542-549 |doi=10.1002/2014GL061957}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Bethan Davies |title=Ice core basics |url=https://www.antarcticglaciers.org/glaciers-and-climate/ice-cores/ice-core-basics/ |website=antarcticglaciers.org |accessdate={{dat|2025|7|24||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Scientists drill nearly 2 miles down to pull 1.2 million-year-old ice core from Antarctic |url=https://apnews.com/article/antarctica-old-ice-core-climate-change-epica-6f76c57abf254dd9cb698f767db5507b |website=apnews.com |accessdate={{dat|2025|7|24||bez}} |language=en}}</ref> Ledāji būtiski pārveido reljefu, veicot [[erozija]]s un [[nogulumi|nogulumu]] uzkrāšanas procesus. Atkarībā no izvietojuma un formas ledājus iedala divās galvenajās grupās — [[ledāja vairogs|ledāja vairogos]] (kontinentālajos ledājos), kas aptver lielas teritorijas neatkarīgi no reljefa, piemēram, [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]], un [[alpīnais ledājs|alpīnajos ledājos]], kas raksturīgi [[kalns|kalniem]], piemēram, [[Himalaji|Himalajos]], [[Alpi|Alpos]] un [[Andi|Andos]]. Papildus tam pastāv arī specifiski veidi, piemēram, [[ledus cepure]]s, [[ledus kupols|kupoli]], [[šļūdonis|šļūdoņi]], [[ledus lauks|ledus lauki]] un [[šelfa ledājs|šelfa ledāji]], kuru dinamiku un ietekmi nosaka gan to morfoloģiskās īpašības, gan klimata apstākļi. Ledāji ir sastopami visos kontinentos, izņemot [[Austrālija (kontinents)|Austrāliju]], ar vislielāko koncentrāciju polārajos apgabalos.<ref name="nsidc.org"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Glaciers: Moving Rivers of Ice |url=https://education.nationalgeographic.org/resource/glacier-moving-rivers-ice/ |website=education.nationalgeographic.org |publisher=National Geography |accessdate={{dat|2025|7|24||bez}} |language=en}}</ref> Pat [[tropi|tropu reģionos]], piemēram, [[Kilimandžāro]] virsotnē, joprojām saglabājas nelieli ledāji.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Where are Earth’s glaciers located? |url=https://www.usgs.gov/faqs/where-are-earths-glaciers-located |website=usgs.gov |publisher=U.S. Geological Survey |accessdate={{dat|2025|7|24||bez}} |language=en}}</ref> To izplatība un dinamika ir nozīmīgi indikatori [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] izpētē un monitorēšanā. == Ledāju veidošanās == [[Attēls:Glacier diagram.svg|thumbnail|upright=1.2|Kalnu jeb alpīnā ledāja shematiska uzbūve (angļu valodā)]] Ledāji veidojas sarežģīta un ilgstoša dabas procesa rezultātā, kurā daudzu gadu, pat gadsimtu laikā, uzkrātais [[sniegs]] pakāpeniski sablīvējas un pārvēršas par blīvu [[ledus]] masu, kas spēj kustēties zem sava svara.<ref name="nsidc.org">{{tīmekļa atsauce |title=Glaciers |url=https://nsidc.org/learn/parts-cryosphere/glaciers |website=nsidc.org |publisher=National Snow and Ice Data Center |accessdate={{dat|2025|7|24||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Science of Glaciers |url=https://nsidc.org/learn/parts-cryosphere/glaciers/science-glaciers |website=nsidc.org |publisher=National Snow and Ice Data Centrer |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref> Šis process notiek reģionos, kur klimata apstākļi nodrošina pozitīvu masas bilanci, tas ir, gada laikā sniega uzkrāšanās pārsniedz [[ablācija|ablāciju]] ([[kušana|kušanu]], [[sublimācija (fizika)|sublimāciju]] un citus faktorus, kas mazina ledāju). Ledāju veidošanos nosaka specifiski [[klimats|klimatiskie]] un [[reljefs|reljefa]] apstākļi. Būtiska ir zema [[gaisa temperatūra]], kas ļauj sniegam saglabāties arī vasarā, un pietiekams [[nokrišņu daudzums]] sniega uzkrāšanai. Piemēram, [[Antarktīda]]s centrālajā daļā gadā nokrišņu daudzums ir mazāks par {{nobr|50 mm}}, bet gaisa temperatūra var būt {{nobr|-40 °C}},<ref>{{laikraksta atsauce |title=Revisiting temperature sensitivity: how does Antarctic precipitation change with temperature? |journal=The Cryosphere |date=03 Jul 2023 |volume=17 |issue=7 |doi=10.5194/tc-17-2563-2023}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Antarctica’s climate: the key factors |url=https://discoveringantarctica.org.uk/oceans-atmosphere-landscape/atmosphere-weather-and-climate/key-factors-behind-antarcticas-climate/ |website=discoveringantarctica.org.uk |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2025|08|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250808225914/https://discoveringantarctica.org.uk/oceans-atmosphere-landscape/atmosphere-weather-and-climate/key-factors-behind-antarcticas-climate/ }}</ref> kamēr [[Patagonija|Patagonijā]] (Dienvidamerika) nokrišņu daudzums pārsniedz {{nobr|4000 mm}} gadā,<ref>{{laikraksta atsauce |title=The evolution of the Patagonian Ice Sheet from 35 ka to the present day (PATICE) |journal=Earth-Science Reviews |date=May 2020 |volume=204 |doi=10.1016/j.earscirev.2020.103152}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Patagonian Icefields today |url=https://www.antarcticglaciers.org/glacial-geology/patagonian-ice-sheet/the-patagonian-icefields/ |website=antarcticglaciers.org |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref> un ledāju galos vasaras temperatūra var pārsniegt {{nobr|+10 °C}}.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=‘It can’t withstand the heat’: fears ‘stable’ Patagonia glacier in irreversible decline |url=https://www.theguardian.com/environment/2025/jul/11/glacier-patagonia-perito-moreno-decline |website=theguardian.com |publisher=The Guardian |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref> Jo lielāks ir sniega daudzums, jo augstāka temperatūra var būt pieļaujama ledāju pastāvēšanai. Kalnu reljefs veicina ledāju veidošanos, jo augstumā temperatūra pazeminās, un sniegs saglabājas ilgāk, īpaši ēnainās, ziemeļu (ziemeļu puslodē) vai dienvidu (dienvidu puslodē) nogāzēs. Ledāja veidošanās sākas ar sniega akumulāciju. Katru gadu jauni sniega slāņi pārklāj iepriekšējos, kas zem pieaugošā svara tiek saspiesti. Šī procesa gaitā sniegā esošais gaiss tiek izspiests, un sniega graudi daļēji kūst, atkārtoti sasalst un pārvēršas par [[firns|firnu]] — granulētu, daļēji sablīvētu masu ar lielāku [[blīvums|blīvumu]] {{nobr|(~0,4–0,6 g/cm³)}}. Laika gaitā firns turpina sablīvēties, līdz tas kļūst par ledāja ledu ar blīvumu līdz {{nobr|~0,91 g/cm³}} un kristālisku struktūru. Šajā procesā ledus kristāli palielinās un orientējas atbilstoši deformācijai un spiedienam, kas nosaka ledus mehāniskās īpašības, tostarp spēju plūst vai plastiski deformēties.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Development of crystal orientation fabric in the Dome Fuji ice core in East Antarctica: implications for the deformation regime in ice sheets |journal=The Cryosphere |date=2022 |volume=16 |issue=7 |doi=10.5194/tc-16-2985-2022}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Sergio H. Faria, Ilka Weikusat, Nobuhiko Azuma |title=The Microstructure of Polar Ice. Part II: State of the Art |url=https://epic.awi.de/id/eprint/35371/1/FariaEA2013_PartII_accepted_JournalStructGeol.pdf |website=epic.awi.de |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref> Ledājā izšķir divas galvenās zonas. Barošanās (akumulācijas) zonā sniegs uzkrājas un tiek pārvērsts ledū; tā atrodas augstāk [[kalns|kalnos]] vai tuvāk [[ģeogrāfiskais pols|poliem]]. Izkušanas (ablācijas) zonā ablācijas rezultātā notiek ledus zudumi. Šo zonu robeža tiek dēvēta par līdzsvara līniju, un tās stāvoklis ir būtisks indikators klimatisko apstākļu izmaiņu novērtēšanā. Ledus slāņos var saglabāties sezonālas svārstības, piemēram, ziemas un vasaras nogulsnes, kā arī gaisa burbuļi, kas ļauj analizēt atmosfēras sastāvu pagātnē. Tādējādi ledāji kalpo arī kā nozīmīgi klimata rekonstrukcijas avots un jutīgi [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] indikatori. == Ledāju veidi == [[Attēls:Aletschgletscher-Eggishorn.jpg|thumbnail|upright=1.0|Lielākais un garākais šļūdonis [[Alpi|Alpos]] — [[Alečes šļūdonis]] Šveicē]] Ledājus klasificē pēc to izvietojuma, formas, izmēra, dinamikas un morfoloģiskajām īpašībām. Galvenās kategorijas ir [[ledāja vairogs|kontinentālie ledāji]] un [[kalnu ledājs|kalnu jeb alpīnie ledāji]], bet pastāv arī pārejas formas, piemēram, [[ledus cepure]]s, [[ledus kupols|ledus kupoli]], [[šelfa ledājs|šelfa ledāji]], [[karu ledāji]] un [[ledus straume]]s. Katram no šiem veidiem ir savas raksturīgās iezīmes, kas ietekmē to plūsmas veidu, iedarbību uz apkārtējo vidi un reakciju uz klimata pārmaiņām. [[Ledāja vairogs|Kontinentālie ledāji]] (ledāja vairogi) ir milzīgas ledus masas, kas aptver plašas sauszemes teritorijas, neatkarīgi no reljefa, un plūst radiāli visos virzienos no centrālās uzkrāšanās zonas. Kontinentālie ledāji būtiski ietekmē globālo [[klimats|klimatu]], [[jūras līmenis|jūras līmeni]] un [[reljefs|reljefa]] attīstību. Mūsdienās uz Zemes ir divi galvenie kontinentālie ledāji — [[Antarktīda]]s ledus sega, kas aptver ~14 miljonus km²,<ref name="ice sheets">{{tīmekļa atsauce |title=Ice Sheets Quick Facts |url=https://nsidc.org/learn/parts-cryosphere/ice-sheets/ice-sheet-quick-facts |website=nsidc.org |publisher=National Snow and Ice Data Center |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref> vidējais biezums ir 2,16 km,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ice sheets |url=https://www.antarctica.gov.au/about-antarctica/ice-and-atmosphere/ice-sheet/ |website=antarctica.gov.au |publisher=Australian Antarctic Program |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}}}}</ref> un [[Grenlande]]s ledus sega, kas aptver ~1,7 miljonus km² (aizņem ~80% no Grenlandes salas), vidējais biezums ir 1,67 km. Šie ledāji satur vairāk nekā 99% no visa Zemes ledus un apmēram 68% planētas [[saldūdens]].<ref name="ice sheets"/> Virs kontinentālajiem ledājiem dažkārt slejas izolētas kalnu smailes jeb [[nunataks|nunataki]]. Kontinentālo ledāju perifērijā var izveidoties [[glečera mēle|ledāja mēles]], kas ieplūst jūrās un veido [[šelfa ledājs|šelfa ledājus]]. [[Kalnu ledājs|Kalnu jeb alpīnie ledāji]] veidojas [[kalns|kalnu]] reģionos, kur virs [[sniega līnija]]s reljefs un zemas temperatūras veicina ledus uzkrāšanos. Šie ledāji [[gravitācija]]s ietekmē plūst lejup pa ielejām, cieši pielāgojoties reljefa formai. Tie ir mazāki nekā kontinentālie, bet būtiski pārveido reljefu — veido U formas [[ieleja]]s, [[morēna]]s, [[kars (ģeoloģija)|karus]]. Biežāk sastopamie kalnu ledāju veidi ir [[šļūdonis|šļūdoņi]], [[kara ledājs|kara ledāji]], [[ledus cepure]]s un [[ledus kupols|ledus kupoli]]. Šļūdoņi (ieleju ledāji) plūst lejup pa kalnu ielejām, piemēram, [[Alečes šļūdonis]] Alpos vai [[Franča Jozefa šļūdonis]] Jaunzēlandē. Karu ledāji veidojas iedobēs jeb kalnu nogāžu karos, uzkrājas šaurās ieplakās vai stāvu nogāžu plaisās, bieži nelieli un īslaicīgi. Ledus cepures ir kupolveida ledus masas ar platību mazāk par {{nobr|50 000 km²}}, kuru plūsma nav noteikta ar pamatnes reljefu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ice cap |url=https://nsidc.org/learn/cryosphere-glossary/ice-cap |website=nsidc.org |publisher=National Snow and Ice Data Center |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref> Tās sastopamas, piemēram, [[Islande|Islandē]] ([[Vahdnajēgidls]]), [[Špicbergena|Špicbergenā]] ([[Austfonna]]) un [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] ([[Devonas ledus cepure]]). Ledus kupoli ir mazāka mēroga simetriskas ledus struktūras ar regulāru plūsmu no centra. Kalnu ledāji izplatīti tādos reģionos kā [[Alpi|Alpos]], [[Himalaji|Himalajos]], [[Andi|Andos]] un [[Kaukāzs (kalni)|Kaukāzā]], kā arī dažās tropiskās augstienēs, piemēram, [[Kilimandžāro]]. [[Plemontas ledājs|Pjemontas ledāji]] veidojas, kad vairāki kalnu ledāji saplūst vienā lielākā masā kalna pakājē, izplešoties par plakanu ledus lauku, piemēram, [[Aļaska|Aļaskā]], [[Pamirs|Pamirā]]. [[Šelfa ledājs|Šelfa ledāji]] ir liela izmēra, jūrā ieplūdušas ledus masas, kas peld virs ūdens, bet joprojām ir savienotas ar sauszemes ledājiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Why Ice Shelves Matter |url=https://nsidc.org/learn/parts-cryosphere/ice-shelves/why-ice-shelves-matter |website=nsidc.org |publisher=National Snow and Ice Data Center |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref> Tie ir īpaši jutīgi pret okeāna temperatūras izmaiņām, piemēram, [[Ronnes šelfa ledājs]], [[Filhnera šelfa ledājs]] un [[Rosa šelfa ledājs]] Antarktīdā.<ref>{{laikraksta atsauce |title=Volume loss from Antarctic ice shelves is accelerating |journal=Science |date=26 Mar 2015 |volume=348 |issue=6232 |page=327-331 |doi=10.1126/science.aaa0940}}</ref> Ledus straumes ir ātri plūstošas ledāja daļas kontinentālajos ledājos, kas darbojas kā iekšējās “upes”, transportējot lielu ledus daudzumu okeānā, piemēram, [[Lemberta glečers]] Antarktīdā. == Ledāju kustība == [[Attēls:Antarctica glacier flow rate.jpg|thumbnail|upright=1.0|Ledāju kustības ātrums Antarktīdā (km/gadā; vietvārdi angļu valodā)]] Ledāji nav nekustīgas ledus masas — tie lēnām, bet nepārtraukti pārvietojas [[smaguma spēks|smaguma spēka]] ietekmē no uzkrāšanās zonas uz kušanas zonu. Šī kustība ir sarežģīts fizikāls process, ko nosaka gan ledus iekšējā [[deformācija]], gan [[slīdēšana]] pa pamatni, un to būtiski ietekmē klimatiskie, hidroloģiskie un reljefa faktori. Ledāju pārvietošanās ir nozīmīga ne tikai pašā ledāja struktūrā, bet arī zemes virsmas pārveidošanā, nogulumiežu transportēšanā un klimatisko apstākļu rekonstrukcijā. Galvenie ledāja kustības mehānismi ir iekšējā (plastiskā) plūsma un bazālā slīdēšana; daudzviet nozīmīga ir arī subglaciālās virsmas deformācija.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Glacier Stress and Strain |url=https://www.antarcticglaciers.org/glacier-processes/glacier-flow-2/glacier-flow-ii-stress-and-strain/ |website=antarcticglaciers.org |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=What is glacier sliding? |url=https://arxiv.org/html/2407.13577v1 |website=arxiv.org |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{laikraksta atsauce |title=Deep learning the flow law of Antarctic ice shelves |journal=Science |date=13 Mar 2025 |volume=387 |issue=6739 |page=1219-1224 |doi=10.1126/science.adp3300}}</ref> Plastiskā plūsma norisinās ledus dziļākajos slāņos, kur spiediena ietekmē ledus kristāli deformējas un slīd cits gar citu, ļaujot ledum uzvesties kā ļoti [[viskozitāte|viskozam]] šķidrumam. Šāds process ir īpaši izteikts [[ledāja vairogs|kontinentālajos ledājos]], piemēram, [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Antarktīda|Antarktīdā]], kur ledus biezums un temperatūra veicina intensīvu deformāciju. Savukārt bazālā slīdēšana notiek, kad viss ledāja apakšējais slānis slīd pa pamatnes iežiem. Šī kustība kļūst iespējama, pateicoties kušanas ūdens klātbūtnei starp ledu un zemi, kas samazina [[berze|berzi]] un darbojas kā [[smērviela]]. Ūdens var veidoties no ledus kušanas vai tikt pievadīts pazemē, un šis mehānisms ir īpaši raksturīgs [[kalnu ledājs|kalnu]] un [[šelfa ledājs|šelfa ledājiem]], kā, piemēram, [[Himalaji|Himalajos]] vai [[Aļaska|Aļaskā]]. Ledāju kustības ātrums var būt ļoti dažāds. [[Kalnu ledāji]] nereti pārvietojas ar ātrumu no dažiem centimetriem līdz vairākiem metriem diennaktī, bet [[ledus straume]]s Antarktīdā var virzīties pat vairākus kilometrus gadā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ice Flow of the Antarctic Ice Sheet |url=https://www.science.org/cms/asset/327b9ccf-64d4-414f-a025-e06609cc7628/pap.pdf |website=science.org |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kjer Glacier, Then and Now |url=https://earthobservatory.nasa.gov/images/149050/kjer-glacier-then-and-now |website=earthobservatory.nasa.gov |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=NASA/USGS satellite provides global view of the speed of ice |url=https://nsidc.org/news-analyses/news-stories/nasausgs-satellite-provides-global-view-speed-ice |website=nsidc.org |publisher=National Snow and Ice Data Center |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref> [[Ledāja vairogs|Kontinentālie ledāji]], lai gan kustas lēnāk, to dara vienmērīgāk un plašākā mērogā. Kustību ietekmē vairāki faktori — ledus biezums palielina spiedienu un deformācijas iespēju, augstāka temperatūra padara ledu plastiskāku, stāvākas nogāzes paātrina plūsmu, lielāks kušanas ūdens daudzums pamatnē samazina berzi, pamatnes materiāla sastāvs un reljefs ietekmē slīdēšanas efektivitāti, savukārt intensīvi nokrišņi veicina sniega uzkrāšanos un ledus masas palielināšanos. Tāpat kā upēs, arī ledājā centrālā daļa parasti kustas ātrāk nekā malas vai pamatne. Ledāja kustības laikā augšējie slāņi, kas ir cietāki un mazāk plastiski, tiek pakļauti [[mehāniskais spriegums|spriegumiem]], kas izraisa plaisu veidošanos. Šīs plaisas ir biežāk sastopamas vietās, kur ledājs paātrinās, maina virzienu, plūst pār stāvām nogāzēm vai nonāk sarežģītā reljefā. Plaisas var sasniegt līdz 50 metru dziļumu, un tās rada ievērojamu risku pētniekiem un kalnu tūristiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Crevasse |url=https://education.nationalgeographic.org/resource/crevasse/ |website=education.nationalgeographic.org |publisher=National Geography |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{laikraksta atsauce |author1=Stephen J. A. Jennings, Michael J. Hambrey |title=Structures and Deformation in Glaciers and Ice Sheets |journal=Reviews of Geophysics |date=27 July 2021 |volume=59 |issue=3 |doi=10.1029/2021RG000743}}</ref> Turklāt ledāja struktūrā var izveidoties viļņveida deformācijas, nosēdumi un iekšēja slāņošanās, kas atspoguļo ilgstošu kustību un spiediena sadalījumu. Ledū mēdz saglabāties arī gaisa burbuļi, putekļi un dažādi iekļāvumi, kas sniedz vērtīgu informāciju par senajiem atmosfēras un klimata apstākļiem. Ledāju kustības rezultātā uz Zemes virsmas veidojas dažādas reljefa formas, kas atspoguļo gan ledāja virzienu, gan tā dinamiku. [[Morēna]]s ir raksturīgi nogulumu veidojumi, kurus veido [[ieži]] ([[smiltis]], [[māls|māli]] un [[grants]]), ko ledājs transportē un uzkrāj. Var būt sānu, vidus, gala vai pamatnes morēnas. [[Drumlins|Drumlini]] ir iegareni, eliptiski pauguri, orientēti ledāja kustības virzienā, un arī tie ir veidojušies, ledājam pārvietojoties pāri mīkstiem nogulumiem. Citas raksturīgas formas ir [[eskera grēda]]s, [[kars (ģeoloģija)|kari]] un U formas [[ieleja]]s, kas kopā veido klasisko glaciālo ainavu. Tādējādi ledāju kustība nav tikai [[ģeofizika|ģeofizikāls]] process, bet arī būtisks līdzeklis [[klimata pārmaiņas|klimata pārmaiņu]] analīzei, reljefa veidošanās izpratnei un ūdens resursu ciklu modelēšanai. Turklāt tā var radīt arī bīstamus procesus, piemēram, [[lavīna]]s, [[ledāja ūdens plūdi]] (''[[jökulhlaup]]''), kā arī šelfa ledāju sabrukšanu, kas būtiski ietekmē piekrastes ekosistēmas un jūras līmeņa svārstības. == Ledāji pasaulē == [[Attēls:Nasa glaciers of europe 2014-de.svg|thumbnail|upright=1.0|Ledāju izplatība Eiropā (vācu valodā)]] Ledāju lielums un atrašanās vieta uz Zemes ir mainīgi. Mūsdienās visi Zemeslodes ledāji, ieskaitot Antarktīdas un Grenlandes ledus segas, kopumā aizņem aptuveni 15–16 miljonus km², kas ir ap 10% no visas sauszemes platības (Antarktīda ~14 miljoni km², Grenlande ~1,7 miljoni km²).<ref name="ice sheets"/><ref>{{tīmekļa atsauce |title=New map of landscape beneath Antarctica unveiled |url=https://www.ncl.ac.uk/press/articles/latest/2025/03/bedmap3/ |website=ncl.ac.uk |publisher=Newcastle University |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Glacier Quick Facts |url=https://nsidc.org/learn/parts-cryosphere/glaciers/glacier-quick-facts |website=nsidc.org |publisher=National Snow and Ice Data Center |accessdate={{dat|2025|7|25||bez}} |language=en}}</ref> Ledājos kopā ir aptuveni 30–33 miljoni km³ ledus (Antarktīdas ledus sega: ~27.2–30 milj. km³; Grenlandes ledus sega: ~2.9 milj. km³; pārējie ledāji: ~0.158 milj. km³).<ref name="ice sheets"/><ref>{{laikraksta atsauce |title=Bedmap3 updated ice bed, surface and thickness gridded datasets for Antarctica |journal=Sci Data |date=2025 Mar 10 |volume=414 |issue=12 |doi=10.1038/s41597-025-04672-y}}</ref> Tas veido vairāk nekā 68 % no planētas saldūdens krājumiem. Savulaik arī Latvijas teritoriju klājis tikpat biezs ledus, kā tagad ir Antarktīdā. Pēdējoreiz ledājs no Latvijas teritorijas atkāpās klimata sasilšanas laikā pirms 15 000 gadiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Ģeogrāfija 6. klasei|last=Biseniece|first=Anita|publisher=Apgāds Zvaigzne ABC, SIA|year=2002|isbn=9984-22-115-6|location=Rīga|pages=115}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ledāji| ]] 84pb6d8rmzpv4of711610ms226o1lnb 0 90763 4548589 4438219 2026-11-12T07:24:29Z Lasks 38532 4548589 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ciemu Priekuļu pagastā|Priekuļi (nozīmju atdalīšana)|Priekuļi}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Priekuļi | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Priekuli village.jpg | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | pushpin_map = Latvija#Cēsu novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Cēsu novads]] | subdivision_name2 = [[Priekuļu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 3,94 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2017 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2162&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 2252 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 18 | lats = 51 | latNS = N | longd = 25 | longm = 21 | longs = 35 | longEW = E | elevation_m = 117 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4126 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Priekuļi''' ir [[lielciems]] [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Priekuļu pagasts|Priekuļu pagastā]]. Pagasta centrs 7 km uz austrumiem no novada centra [[Cēsis|Cēsīm]]. Ar Cēsīm Priekuļus savieno autoceļš [[P30]], ar 16 km attālo [[Rauna|Raunu]] — autoceļš [[P28]]. Priekuļu tuvumā tek [[Vaive (upe)|Vaives]] upe. Priekuļos atrodas Priekuļu pagastu apvienības (bijušā [[Priekuļu novads|Priekuļu novada]] pagastu) administrācija, Priekuļu pamatskola, [[Priekuļu tehnikums|Vidzemes Tehnoloģiju un Dizaina tehnikums]] (bij. Priekuļu tehnikums), [[Agroresursu un ekonomikas institūts|Agroresursu un ekonomikas institūta]] Priekuļu pētniecības centrs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.arei.lv/lv/priekulu-petniecibas-centrs|title=Priekuļu pētniecības centrs|website=www.arei.lv|access-date=2018-10-28|language=lv}}</ref> kultūras nams, bērnudārzs, viesnīca "Hotel Tigra", hostelis, aptieka.<ref>[http://www.priekuli.lv/index.php?id=p Priekuļu novada pašvaldība]</ref> == Vēsture == {{Nepilnīgs}} [[Priekuļu muiža]] ({{val|de|Freudenberg}}) pirmo reizi pieminēta muižu redukcijas sakarā [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1652. gadā.<ref>{{EncLP}}</ref> 1909. gadā [[Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrība]] no Priekuļu muižas rentnieka Kārļa Punšeļa atpirka rentes tiesības uz Priekuļu muižas 500 desetīnām zemes. 1910. gada 20. septembrī muižas kungu mājā mācības uzsāka pirmie 43 ziemas kursu klausītāji. 1911. gada 23. janvārī Zemkopības departaments deva atļauju zemākās lauksaimniecības skolas atvēršanai ar trīsgadīgu apmācības laiku, par pirmo skolas direktoru apstiprināja agronomu Edgaru Zemeli. 1913. gada 16. augustā atvēra jaunu skolas ēku. Izveidoja laukaugu selekcijas un izmēģinājumu staciju, mašīnu izmēģināšanas staciju un meteoroloģisko novērojumu staciju. Pirmā pasaules kara laikā lauksaimniecības skolu pārdēvēja par Priekuļu lauksaimniecības institūtu. 1919. gada rudenī to pārveidoja par lauksaimniecības vidusskolu ar četru gadu mācību laiku. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|1831 |1979|2371 |1989|3261 |2000|2824 |2011|2242 |2021|2015 }} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}{{Priekuļu pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Priekuļi| ]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Cēsu novada ciemi]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] op8hm1j8lmptypmsebajukh074kxdl8 0 92362 4548596 4484898 2026-11-12T07:27:52Z Lasks 38532 4548596 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Rīgas pilsētas apkaimi|Berģi|Berģi}} {{Pilsētas daļas infokaste | nosaukums = Berģi | attels = [[Attēls:Bonaventuras muiza.JPG|250px]] | paraksts = Bonaventūras muiža (klasicisms). | karte = [[Attēls:Bergi karte.png|250px]] | paraksts2 = | pilseta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] | priekspilseta = [[Vidzemes priekšpilsēta]] | apaksrajoni = | platiba = 5,706 km² | iedzivotaju_skaits = 2 686 (2025) | iever_celtnes = | udenstilpnes = | parki = | autobuss = [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28.]] | trolejbuss = [[31. trolejbusu maršruts (Rīga)|31.]] | tramvajs = | mikroautobuss = | cits = | pasta_indekss = LV-1024 | areja_saite = [http://www.apkaimes.lv/sakums/bergi/ apkaimes.lv] }} [[Attēls:Rožu iela.png|thumb|250x250px|Rožu ielas un Berģu ielas krustojums]] [[Attēls:Bergi Ethnografisches Museum Bergi Juglassee.JPG|thumb|250x250px|Juglas ezers, Berģi]] '''Berģi''' ir [[Rīga]]s pilsētas [[apkaime]] [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes priekšpilsētā]], kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas '''Berģi (Baložkalns)''' un '''Berģuciems (Juglasparks)'''. Berģu apkaime atrodas [[Rīga]]s austrumu daļas perifērijā, [[Juglas ezers|Juglas ezera]] austrumu krastā. Tā robežojas ar [[Jugla (Rīga)|Juglas]] (sauszemes savienojums tikai pa [[Brīvības gatve|Brīvības gatvi]]), [[Bukulti (Rīga)|Bukultu]] un [[Brekši|Brekšu]] (savienojums tikai pa ūdeni pāri [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Juglai (Berģupei)]]) apkaimēm, kā arī ar austrumu daļai pieguļošo [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastu]]. Berģu apkaimes robežas ir Brīvības gatve, Padambis, [[Juglas ezers]], Upes gals, [[Jugla (Ķīšezera pieteka)|Jugla (Berģupe)]] un pilsētas robeža. Berģu apkaimes kopējā platība ir 5,706 km², kas ir nedaudz vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs [[Rīga|Rīgā]]. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 12 345 metri. Noteiktās Berģu apkaimes robežas [[Rīga|Rīgas pilsētas]] teritorijā ir skaidri identificējamas, tomēr kontekstā ar apkaimes austrumu daļai pieguļošo Berģuciema daļu [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagastu]] šīs apkaimes robeža vērtējama kā nosacīta, jo morfoloģiski un funkcionāli šī telpa ir vienota — atšķirība rodas tikai dēļ administratīvās pārraudzības. Pēc plānojuma struktūras ir izdalāmas divas Berģu apkaimes daļas — Berģi jeb Baložkalns apkaimes ziemeļu daļā un Berģuciems jeb Juglasparks apkaimes centrālajā un dienvidu daļā ([[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]] Berģi telpiski un funkcionāli ir pieskaitāmi šai daļai). Attiecīgi Berģu apkaimē var runāt par diviem nelieliem lokālajiem centriem — ziemeļu daļā pie Brīvības gatves un dienvidu daļā ap Berģu ielu.<ref>{{enc riga}}</ref> == Vēsture == Berģu senākā vēsture var tikt saistīta ar vācu krustnešu ienākšanu Latvijas teritorijā [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā, kautgan jau pirms tam cauri Berģu teritorijai bija izveidots ceļš uz Krievzemi. 1221. gadā starp Ķīšezeru un Juglas ezeru sāka celt dambi, un tas noteica visas apkārtesošās teritorijas attīstību, kaut gan dambja vēsture daudz vairāk saistāma ar citu mūsdienu Rīgas apkaimi – [[Bukulti (Rīga)|Bukultiem]]. Apkārt Rīgas-Pleskavas ceļam sāka veidoties ciemati. Pirmais tilts pār Juglas ezeru Berģos atradies jau 1668. gadā. Par apdzīvotību Berģos esošās apdzīvotās vietas Baložu teritorijā ir saglabājušās liecības no 1545. gada, kad pilsētas pievārtē tika ierīkota muiža.<ref>https://apkaimes.lv/bergi/vesture/</ref> No 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanas līdz 1949. gadam mūsdienu Berģu apkaimes teritorija (ieskaitot Baložu muižu, Tilta krogu un Mūra krogu) bija [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] [[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]] sastāvdaļa. Pēc pagastu un apriņķu likvidācijas 1949. gadā apkārtne kļuva par [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] [[Berģu ciems|Berģu ciema]] padomes apdzīvotu vietu - Berģuciemu. Berģu ciemā (Berģeciemā) ietilpa Berģu daļas Baloži un Juglasciems, [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]], [[Upesciems (Garkalnes pagasts)|Upesciems]], [[Langstiņi]], [[Suži (Rīga)|Sužu]] apkaimes [[Ozolkalni (Rīga)|Ozolkalni]], [[Mucenieki (Ropažu pagasts)|Mucenieki]], Brīvdabas muzejs utt. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Bergu-ciems|title=Summa comune - Berģu ciems|website=sites.google.com|access-date=2026-04-21|language=lv}}</ref> 1974. gadā Berģus pievienoja Rīgas pilsētai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/bergi/vesture/|title=Berģu vēsture|website=Cita Rīga|access-date=2026-04-21|date=2021-04-01|language=lv}}</ref> == Bonaventuras muiža == {{pamatraksts|Bonaventuras muiža}} No 17. gadsimta šajā vietā atradās daļa no [[Bonaventuras muiža|Bonaventuras (Baloža) muižas]] zemēm, kas nosaukta [[Zviedru Vidzeme]]s laiku (no 1625. gada) muižas īpašnieka Bonaventura Millera vārdā. 1636. gadā muiža piederēja Egidijam Litkenam, viņa pēcnācējs leitnants Berents Litkens to 1710. gadā nodeva mantojumā kapteinim Laudonam. 1780. gadā muiža nonāca Jāņa Baloža (''Johann Ballod'') īpašumā. Vēlāk tā piederēja Francim Gustavam [[Lēvisi of Menāri|fon Lēvisam]] (''Franz Gustav von Loewis''), kura mantinieks muižu pārdeva Ādolfam [[fon Vulfi|fon Vulfam]]. Pēc [[1920. gada agrārā reforma|1920. gada agrārās reformas]] muižu atsavināja un tās teritorija pārgāja Valsts Bankas īpašumā. 1934. gadā bijušās muižas centrā ierīkoja Valsts stādu audzētavu. Pēc Otrā pasaules kara bijušajā muižas centrā darbojās [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāte|Mežsaimniecības fakultāte]], tad Berģu astoņgadīgā skola un visbeidzot Brīvdabas muzeja direkcija. Baložu muižas veco ēku pārveda uz Brīvdabas muzeju un tajā pašreiz atrodas muzeja fondu glabātuve. Muižas parkā mūsdienās atrodas 19. gadsimtā celtā muižas dzīvojamā ēka, kuras pret Juglas ezeru vērstā fasāde greznota kolonnām. Muižas teritorijā bijusi ādas ģērētava, pienotava, etiķa fabrika, Bertelsa spirta dedzinātava un liķiera fabrika.<ref>[http://www.zalagarkalne.lv/novada-vesture/view/6 Muižas Garkalnes novadā. Bonaventuras muiža]{{Novecojusi saite}}</ref>[[Attēls:Baložu jeb Bonaventuras muiža.jpg|thumb|300px|Baložu jeb Bonaventuras muižas skats (19. gadsimta atklātne).|none]] == Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs == {{pamatraksts|Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs}} Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir viens no vecākajiem Brīvdabas muzejiem Eiropā. Patlaban muzejs aizņem 87,66 Ha lielu platību priežu mežā Juglas ezera krastā, Berģos. Uz muzeju pārvestas, uzstādītas un iekārtotas 118 senas celtnes no visiem vēsturiskajiem Latvijas novadiem – Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales no 17. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 30. gadu otrajai pusei. Muzejā izveidotas latviešu zemnieku, amatnieku un zvejnieku sētas. Visās apskatāma pastāvīgā ekspozīcija – sadzīves un darba priekšmeti, interjera iekārtojums – , kas raksturo laika posmu, novadu un mājas saimnieku nodarbošanos. Apmeklētāji var iepazīties ar Kurzemē dzīvojošo lībiešu zvejnieku, Latgales krievu vecticībnieku saimniecībām. 1997. gada 16. maijā tika atklāta "Jaunsaimnieku" sēta kā liecinājums 1920. gada Agrārajai reformai. Muzejā strādā amatnieki, svin latviešu gadskārtu ieražu svētkus, izstāžu zālē var skatīt tautas lietišķās mākslas studiju un muzeja krājuma izstādes.[[Attēls:Brīvdabas muzejs.jpg|300x300px|Viens no Brīvdabas muzeja eksponātiem|thumb|none]] == Veloceļš Centrs-Berģi == {{pamatraksts|Veloceļš Centrs—Berģi}} 2010. gadā<ref>[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/sovasar-plano-pabeigt-velocelinja-centrs-bergji-buvnieciibu.a17494/ Šovasar plāno pabeigt veloceliņa Centrs-Berģi būvniecību]</ref> pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu tika pabeigti [[Veloceļš|veloceļa]] "Centrs – Berģi" būvniecības darbi. Tas ir līdz šim nozīmīgākais lietišķās velosatiksmes infrastruktūras projekts Rīgā, jo veloceļa maršruts ved cauri blīvi apdzīvotai, funkcionāli un ekonomiski aktīvai pilsētas daļai un savieno vairākas nozīmīgas pilsētas apkaimes kā Rīgas vēsturisko [[Centrs (Rīga)|centru]], [[Teika (Rīga)|Teiku]], [[Šmerlis|Šmerli]], [[Jugla (Rīga)|Juglu]] un Berģus. == Tramvajs uz Berģiem == 2010. gadā tika izstrādāts detālplānojums [[6. tramvaju maršruts (Rīga)|6. maršruta tramvaja]] līnijas pagarināšanai līdz Berģiem. Tolaik satiksmes uzņēmumā pieļāva, ka tramvaja līnijas pagarināšana no Juglas līdz Berģiem varētu sākties pēc pusotra gada, tomēr projekts apstājās. Tramvaja līnija uz Berģiem bija saistīta ar savulaik aktīvajiem stāvparku izveides plāniem, kas tika īstenoti, lai veicinātu sabiedriskā un privātā autotransporta efektivitāti un atbrīvotu pilsētas centru no transportlīdzekļiem. Tramvaja līnijas tuvumā bija plānots ierīkot stāvparku, kurā iedzīvotāji, kas uz Rīgu brauc ar privāto autotransportu, varētu auto atstāt. Atbilstīgi Rīgas teritorijas plānojumam 2006.–2018. gadam Brīvības gatves un Jaunciema gatves krustojuma tuvākās apkārtnes teritorijas attīstības mērķis bija izveidot P&R (Park and Ride) stāvparku, kā arī pagarināt nu jau bijušo 6. maršruta tramvaju līdz šim stāvparkam. == Skatīt arī == * [[Rīga]] * [[Vidzemes priekšpilsēta]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Rīgas klimats]] * [[Garkalnes novads]] * [[Jugla (Rīga)]] * [[Ķoderu pilskalns]] * [[Juglas ezers]] * [[Baloži (pilsēta)]] == Piezīmes un atsauces == * Izmantoti materiāli no [http://www.rdpad.lv/ Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas]. * Izmantoti materiāli no [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.apkaimes.lv/sakums/bergi/ Apkaimes oficiālā mājas lapa] * [http://www.riga.lv/ Rīgas pašvaldības portāla]. {{Rīga-aizmetnis}} {{Rīgas pilsētas daļas}} [[Kategorija:Berģi| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] mascmwvmypccxylzll0yk8d5xskgytl 0 92386 4548600 4438222 2026-11-12T07:29:30Z Lasks 38532 4548600 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu|Smārde (nozīmju atdalīšana)|Smārde}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Smārde | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Smārdes pagastnams, 2002-07-11.jpg | image_caption = Smārdes pagastnams | pushpin_map = Latvija#Tukuma novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Tukuma novads]] | subdivision_name2 = [[Smārdes pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = {{dat|1253}} | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1,89 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3338&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 789 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 57 | lats = 18 | latNS = N | longd = 23 | longm = 20 | longs = 17 | longEW = E | elevation_m = 20 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3129 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Smārde''' ir ciems [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Smārdes pagasts|Smārdes pagastā]] un pagasta administratīvais centrs. Pirmo reizi vēstures avotos apdzīvota vieta Smārde tika pieminēta [[Kurzeme|Kursas]] dalīšanas līgumā [[1253]]. gadā, kā viena no apdzīvotām vietām Tukuma novadā.<ref name="ie2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.smarde.lv/page.php?id=11 |title=Engures novada vēsture |access-date={{dat|2009|08|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080620173025/http://www.smarde.lv/page.php?id=11 |archivedate={{dat|2008|06|20||bez}} }}</ref> Vēsturiski ciems attīstījies ap Smārdes muižu (''Gut Schmarden''), bet vēlāk - ap [[Smārde (stacija)|Smārdes]] dzelzceļa staciju, kas atrodas [[Dzelzceļa līnija Rīga - Tukums|dzelzceļa līnijā Rīga—Tukums]]. [[Attēls:Smārdes ciema robeža.jpg|thumb|left|200px|Smārdes ciema robeža (Jaunā iela)]] Ciems ir izvietojies abās pusēs dzelzceļa līnijai. Ziemeļu puse lielākoties apbūvēta ar privātmājām. Šeit atrodas Smārdes pamatskolas vecā ēka, kas atklāta [[1924]]. gadā.<ref name="ie3">"Smārdes pagasts" I.Dišlere, A.Ozola, I.Smuškova, 1998.</ref> Šobrīd tur atrodas dzīvokļi. Netālu no stacijas atrodas [[Kārlis Zāle|Kārļa Zāles]] veidotais piemineklis Brāļu kapos, kuros guldītas 38 [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] kritušo mirstīgās atliekas. Piemineklis tika atklāts [[1936]]. gada [[21. jūnijs|21. jūnijā]].<ref name="ie2" /> Kara laikā netālu no Smārdes atradās frontes līnija, kur neilgu laiku atradās arī [[latviešu strēlnieki]]. Dienvidu pusē no dzelzceļa līnijas ceļa apbūvē arī dominē privātmājas, tomēr ir arī 4 padomju laikos celtas vairākstāvu daudzdzīvokļu mājas. Šeit atrodas arī jaunā [[Smārdes pamatskola]]s ēka, kura savas durvis skolēniem pirmo reizi vēra [[1975]]. gadā.<ref name="ie3" /> Blakus skolai atrodas [[stadions]]. Netālu no skolas atrodas bērnudārzs. Nedaudz nostāk no ciema uz dienvidu pusi atrodas Engures novada dome, kur savulaik atradās Smārdes pagasta padome. Šajā ēkā atrodas arī pasta nodaļa, ģimenes ārsta prakse un [[bibliotēka]]. Ciemā darbojas divi veikali. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|173 |1979|368 |1989|601 |2000|688 |2011|672 |2021|592 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}{{Smārdes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Smārde| ]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Tukuma novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] arrsu3q9p8c8l4jvugfrvjc42lmmcun 0 92896 4548385 4534394 2026-11-11T21:42:53Z Votre Provocateur 111653 4548385 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bisexual Pride Flag.svg|thumb|Biseksuāļu karogs]] '''Biseksualitāte''' ir [[dzimumtieksme]] pret abu [[dzimums|dzimumu]] pārstāvjiem ([[Vīrietis|vīriešiem]] un [[Sieviete|sievietēm]]). Cilvēki, kuriem ir biseksuāla orientācija "izjūt seksuālu un emocionālu valdzinājumu gan uz sava [[Dzimums|dzimuma]] pārstāvjiem, gan pretējā dzimuma pārstāvjiem"; "termins arī raksturo personīgās un sociālās identitātes individuālo apziņu, radušos no šiem valdzinājumiem, uzvedības tos izrādot un piederību citu cilvēku kopienai, kuri arī to izrāda."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.apahelpcenter.org/articles/article.php?id=31 |title=APA Help Center {{en ikona}} |access-date={{dat|2007|09|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928051520/http://www.apahelpcenter.org/articles/article.php?id=31 |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref> Tā ir viena no galvenajām cilvēka seksuālās orientācijas klasifikācijām līdzās [[heteroseksualitāte]]i un [[homoseksualitāte]]i. [[Persona]]s, kuras neizjūt dzimumtieksmi ne pret vienu no dzimumiem, sauc par [[aseksuāļi]]em. == Vēsture == Biseksualitātes vēsture ir saistīta ar cilvēka seksualitātes izpratnes attīstību dažādos laikmetos un kultūrās. Lai gan seksuālas un romantiskas attiecības ar abu dzimumu pārstāvjiem ir aprakstītas vēstures avotos, mūsdienu seksuālās orientācijas jēdziens izveidojās ievērojami vēlāk. Tādēļ vēsturisku personu seksuālo uzvedību ne vienmēr iespējams tieši klasificēt, izmantojot mūsdienu biseksualitātes definīciju.<ref name="Cantarella">{{Grāmatas atsauce|last=Cantarella|first=Eva|title=Bisexuality in the Ancient World|publisher=Yale University Press|year=1992|isbn=9780300055768|language=en}}</ref> === Senie laiki === [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] seksuālas attiecības starp vīriešiem bija sastopamas līdzās heteroseksuālām attiecībām un laulībām. Dažādās grieķu pilsētvalstīs pastāvēja atšķirīgas sociālās normas, kas noteica pieļaujamos attiecību veidus. Seksuālā uzvedība tika vērtēta atkarībā no personas vecuma, sabiedriskā stāvokļa un attiecību rakstura, nevis pēc mūsdienu seksuālās orientācijas kategorijām.<ref name="Cantarella" /> Arī [[Senā Roma|Senajā Romā]] seksuālās attiecības tika vērtētas galvenokārt pēc sociālā statusa un personas lomas attiecībās. Romiešu literatūrā un vēstures avotos sastopami apraksti par cilvēkiem, kuriem bijušas seksuālas attiecības gan ar vīriešiem, gan sievietēm. Tomēr šāda uzvedība ne vienmēr nozīmēja biseksuālu identitāti tās mūsdienu izpratnē.<ref name="Cantarella" /> === 19. un 20. gadsimts === 19. gadsimta otrajā pusē, attīstoties [[Seksoloģija|seksoloģijai]], cilvēka seksualitāte kļuva par sistemātiskas zinātniskas izpētes priekšmetu. Pētnieki sāka veidot seksuālās uzvedības un pievilcības klasifikācijas, kas vēlāk ietekmēja mūsdienu seksuālās orientācijas jēdzienu attīstību.<ref>{{Grāmatas atsauce|last=Katz|first=Jonathan Ned|title=The Invention of Heterosexuality|publisher=Dutton|year=1995|isbn=9780525938459|language=en}}</ref> 20. gadsimta vidū nozīmīgu ieguldījumu cilvēka seksuālās uzvedības izpētē sniedza amerikāņu biologs un seksologs Alfrēds Kinsijs. Viņa vadītā pētnieku grupa publicēja divus plašus pētījumus — ''Sexual Behavior in the Human Male'' (1948) un ''Sexual Behavior in the Human Female'' (1953). Pētījumos tika analizēta cilvēku seksuālā pieredze, uzvedība un pievilcība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kinseyinstitute.org/about/history/index.html|title=History|publisher=Kinsey Institute, Indiana University|access-date=2026-11-11|language=en}}</ref> Kinsijs izstrādāja septiņu pakāpju Kinsija skalu, kurā seksuālā uzvedība un pievilcība tika raksturota diapazonā no 0 (tikai heteroseksuāla) līdz 6 (tikai homoseksuāla). Starppakāpes raksturoja dažādas pakāpes seksuālajai pievilcībai vai pieredzei ar abu dzimumu pārstāvjiem. Šī pieeja palīdzēja parādīt, ka cilvēka seksualitāti ne vienmēr iespējams iedalīt divās savstarpēji izslēdzošās kategorijās.<ref name="KinseyScale">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kinseyinstitute.org/research/publications/kinsey-scale.html|title=The Kinsey Scale|publisher=Kinsey Institute, Indiana University|access-date=2026-11-11|language=en}}</ref> === Biseksuāļu tiesību kustība === 20. gadsimta otrajā pusē biseksuāli cilvēki arvien aktīvāk iesaistījās [[LGBT]] tiesību kustībā. Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 70. gados sāka veidoties biseksuāļu atbalsta grupas un organizācijas, kuru mērķis bija veicināt biseksuāļu atpazīstamību un aizstāvēt viņu tiesības.<ref name="OutHistory">{{Tīmekļa atsauce|url=https://outhistory.org/exhibits/show/bi/bi2|title=Bisexual U.S. History Chronology, 1892–2020|publisher=OutHistory|access-date=2026-11-11|language=en}}</ref> 1980. un 1990. gados biseksuāļu kustība turpināja attīstīties, pievēršot uzmanību diskriminācijai, sabiedrības stereotipiem un biseksualitātes nepietiekamai atpazīstamībai. Tika dibinātas jaunas organizācijas un rīkoti pasākumi, kuru mērķis bija veicināt biseksuāļu savstarpējo sadarbību un pārstāvniecību plašākajā LGBT kustībā.<ref name="OutHistory" /> 1998. gadā amerikāņu aktīvists Maikls Peidžs (''Michael Page'') izveidoja biseksuāļu lepnuma karogu. Karogu veido trīs horizontālas joslas rozā, violetā un zilā krāsā. Tas kļuva par vienu no starptautiski atpazīstamākajiem biseksuāļu kopienas simboliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://time.com/6182859/bisexual-pride-flag-history/|title=What to Know About the Bisexuality Pride Flag|publisher=TIME|access-date=2026-11-11|date=2022-05-31|language=en}}</ref> 1999. gadā biseksuāļu tiesību aktīvisti Vendija Karija (''Wendy Curry''), Maikls Peidžs un Džidži Reivena Vilbura (''Gigi Raven Wilbur'') aizsāka Biseksualitātes atpazīstamības dienas atzīmēšanu. Kopš tā laika tā tiek atzīmēta katru gadu 23. septembrī, lai veicinātu sabiedrības izpratni par biseksualitāti un pievērstu uzmanību biseksuāļu pieredzei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://content.boston.gov/news/september-23rd-bisexuality-visibility-day|title=September 23rd is Bisexuality Visibility Day|publisher=City of Boston|access-date=2026-11-11|date=2024-09-20|language=en}}</ref> === 21. gadsimts === 21. gadsimtā biseksualitātes atpazīstamība ir kļuvusi par nozīmīgu LGBT tiesību kustības jautājumu. Biseksuāļu organizācijas pievērš uzmanību bifobijai, diskriminācijai un biseksualitātes noliegšanai, tostarp stereotipiem par biseksuālu cilvēku seksuālo orientāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.glaad.org/wp-content/uploads/2017/09/10082226/BiMediaResourceGuide-b37.pdf|title=In Focus: BiWeek|publisher=GLAAD|access-date=2026-11-11|language=en|format=PDF}}</ref> 2014. gadā organizācijas ''GLAAD'' un ''BiNet USA'' sadarbībā ar citām LGBT organizācijām aizsāka ikgadējo Biseksualitātes atpazīstamības nedēļu (''Bisexual Awareness Week'' jeb ''BiWeek''). Tās mērķis ir veicināt biseksuāļu kopienas atpazīstamību, informēt sabiedrību un pievērst uzmanību biseksuāļu tiesību jautājumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://media.glaad.org/wp-content/uploads/2017/09/10082226/BiMediaResourceGuide-b37.pdf|title=In Focus: BiWeek|publisher=GLAAD|access-date=2026-11-11|language=en|format=PDF}}</ref> Mūsdienās biseksualitāte tiek aplūkota kā patstāvīga seksuālā orientācija, kas ietver seksuālu vai romantisku pievilcību pret vairāk nekā viena dzimuma pārstāvjiem. Šāda pievilcība ne vienmēr ir vienlīdz intensīva vai nemainīga dzīves laikā.<ref name="KinseyScale" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://masterbiz.info/lv/bisex.htm Dažāda seksualitāte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111002195842/http://masterbiz.info/lv/bisex.htm |date={{dat|2011|10|02||bez}} }} * [http://www.mensfaq.com/lv/veseliba/attiecibas/130-trisviri.html Partneris ir biseksuāls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090228093724/http://www.mensfaq.com/lv/veseliba/attiecibas/130-trisviri.html |date={{dat|2009|02|28||bez}} }} * [http://xblog.lv/sieviesu-biseksualitate/ Sieviešu biseksualitāte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100323054302/http://xblog.lv/sieviesu-biseksualitate/ |date={{dat|2010|03|23||bez}} }} {{aizmetnis}} {{seksualitāte}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Seksuālā orientācija]] [[Kategorija:Dzimtes studijas]] t4qif4i9em51a81ujrg54l45ekb1ehw 0 92926 4548413 4461754 2026-11-12T00:19:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548413 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Krustpils pils | native_name = | former_names = | alternate_names = | status = muzejs | image = Krustpils pils.jpg | image_alt = | image_size = 250px | caption = | altitude = | building_type = | architectural_style = [[klasicisms]], [[baroks]] | structural_system = | owner = [[Jēkabpils dome]] | current_tenants = [[Jēkabpils Vēstures muzejs]] | location = [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]] 216b, Jēkabpils, LV-5202 | pushpin_map = | latd = | latm = | lats = | latNS = N | longd = | longm = | longs = | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Krustpils pils''' jeb '''Krusta pils''' ({{val|la|castrum Cruxburgh}}, {{val|de|Kreutzburg}}) ir [[viduslaiki|viduslaiku]] [[pils]] [[Daugava]]s ielejas labajā krastā [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]. Pils atradās stratēģiski svarīgā vietā pie [[Rīga]]s-[[Daugavpils]]-[[Polocka]]s ceļa un pie [[Daugava]]s brasla, tāpēc tā bija biežs strīdu iemesls starp [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapu]] un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]]. 16. gadsimtā pili ieguva [[Korfi|Korfu dzimta]] un mantoja līdz pat 20. gadsimta sākumam. Pēc [[Agrārā reforma Latvijā|1920. gada zemes reformas]] 1921. gadā pilī izvietojās Latvijas armijas [[Latgales artilērijas pulks]]. Kopš 1996. gada Krustpils pilī atrodas [[Jēkabpils Vēstures muzejs]]. Krustpils pili veido četrstūrains iekšējais pagalms, kuram trīs sānos atrodas divstāvu ēkas un [[vārtu tornis]]. Pagalmu noslēdz mūra sēta, kurā 19. gadsimtā izbūvēja lielus vārtus saimnieciskām vajadzībām. == Vēsture == [[Attēls:Krustpils 1792.JPG|thumb|left|280px|Krustpils pils 1792. gadā.]] === Livonijas periods === Pēc [[Jersika (valsts)|Jersikas valsts]] sadalīšanas starp [[Vācu ordenis|ordeni]] un Livonijas bīskapu [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertu]] 1212. gadā [[Asotes pilskalns|Asotes pilsnovads]] nonāca bīskapa valdījumā. Sākumā novada centrs bija šī Asotes pils (apm. 5 km uz dienvidaustrumiem no Krustpils). Krustpils pils minētie celšanas gadskaitļi ir 1231. un 1237. gads. Tomēr atsevišķi eksperti apšauba to pamatotību. 1255. gadā, atbildot uz Rīgas arhibīskapa [[Alberts II (Rīga)|Alberta II]] lūgumu, [[Romas pāvests]] [[Aleksandrs IV]] apstiprināja visus [[Arhibīskaps|arhibīskapam]] un viņa pēctečiem piederošos īpašumus, un šajā uzskaitījumā Krustpils pils vēl nebija iekļauta. Pirmo reizi rakstītajos avotos Krustpils minēta tikai 1318. gadā, kad [[Livonijas pilsoņu karš|Livonijas pilsoņu kara]] laikā ordenis to bija atņēmis arhibīskapam, un tika izvirzīta prasība atdot to atpakaļ. Ņemot vērā to, ka karš starp ordeni un arhibīskapu [[Johans III fon Šverīns|Johanu III]] sākās 1297. gadā, varētu uzskatīt, ka pils celta laikposmā no 1255. līdz 1297. gadam. Pēc tam Krustpils pils tika pieminēta 1354. gada robežu regulēšanas dokumentā starp Rīgas arhibīskapu [[Fromholds fon Fifhūzens|Fromholdu]] un viņa vasaļiem brāļiem [[Tīzenhauzeni]]em. 1359. gadā ordenis atkal ieņēma Krustpils pili. 1375. gadā Krustpils pilsnovadā iebruka un to astoņas dienas postīja lietuviešu karaspēks [[Ķēstutis|Ķēstuta]] vadībā. 1416. gadā ordenis atkal ieņēma pili un līdz 1426. gadam to ieķīlāja. Nākamo reizi ordenis pili ieņēma 1479. gada sākumā pēc [[Livonijas ordeņa mestri|ordeņa mestra]] [[Bernds fon der Borhs|Bernda no Borhas]] pavēles, un vēl 1484. gadā tā vēl atradās ordeņa pārziņā. Viduslaikos pie Krustpils pils izveidojās apmetne, kas sākotnēji, domājams, atradās starp Daugavu un [[Donaviņa|Donaviņu]] (tagadējās Krustpils baznīcas apkārtnē). Dokumentos pirmo reizi pilsapmetne minēta 1511. gadā, kad arhibīskaps Jaspers Linde tur kādam Johanam Ašermanim iznomāja zemi krogam. [[Attēls:Krustpils pils.JPG|thumb|270px|Krustpils pils 2010. gadā.]] [[Attēls:Krustpils pils1.jpg|thumb|270px|Krustpils pils, 1920. gadi.]] [[Attēls:Krustpils pils2.jpg|thumb|270px|Krustpils pils, 1920. gadi.]] === Korfu dzimtas īpašumā === Sabrūkot [[Livonijas Konfederācija]]i, Krustpils pils pārgāja [[Polija]]s karaļa īpašumā. Sākoties [[Livonijas karš|Livonijas karam]], Krustpils pili un pilsapmetni divas reizes 1559. un 1577. gados ieņēma un nopostīja Krievijas cara [[Ivans IV|Ivana IV]] karaspēks. 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] tā nodēvēta par Krustpils pilsnovada citadeli ({{val|la|arx Krutzborc}}, ''Круцборг''). {{dat|1585|3|1||bez}} karalis [[Stefans Batorijs]] par nopelniem krievu—poļu kara laikā pili ar pilsnovadu uzdāvāja Polijas—Lietuvas armijas pulkvedim Nikolajam III [[Korfi|Korfam]]. Šajā laikā pils bija sagrauta, zaudējusi savu viduslaiku cietokšņa funkciju, tādēļ pārveidota par muižas centru. 1602. gadā N. Korfs dabūja no Polijas karaļa [[Sigismunds III Vāsa|Sigismunda III]] privilēģiju pili ar piegulošo teritoriju mantot uz mūžīgiem laikiem. Sākot ar 1622. gadu pili labiekārtoja un papildus uzcēla kaļķu un ķieģeļu cepli. [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā 1626. gadā pili ieņēma zviedri un Korfi to atguva tikai 1630. gadā. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā pili daļēji nopostīja. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] pirmajā pusē, daļēji izmantojot vecos mūrus, uzcēla jaunu ēku ar maziem stūra tornīšiem, kuriem bija barokāli kupoli, tādējādi saglabājot viduslaiku pilīm raksturīgo noslēgto pagalmu. Vārtu tornim tika uzbūvēta jauna augšējā daļa. Pārbūvēto Krustpils pili var redzēt [[Johans Kristofs Broce|K. Broces]] 1792. gadā veidotajā zīmējumā. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] sākumā notika plašāka būvniecība, kad tika pieaicināts arhitekts [[Johans Dāvids Šulcs]] un arī 19. gadsimta otrajā pusē pilī notika remontdarbi un no šī laika fragmentāri saglabājusies interjeru apdare. Šajā laikā pils tornī uzstādīja ūdens cisternu un to pārveidoja par [[ūdenstornis|ūdenstorni]], bet pilī ievilka [[ūdensvads|ūdensvadu]], ierīkoja ūdens tualeti, kā arī izveidoja [[portāls (arhitektūra)|portālu]] galvenajai ieejai kungu mājā. Pilsmuižas kompleksā ietilpst plašs saimniecības ēku komplekss, kas novietots nedaudz atstatu aiz kādreizējā aizsardzības grāvja. Kopā 1864. gadā bija 46 ēkas, to skaitā [[kūts|kūtis]], kalpu mājas, [[stallis|staļļi]], [[manēža]], trīsdaļīga [[oranžērija]], [[alus darītava]], "Šveices māja" un citas. 1902. gadā [[Nikolajs Pēteris Pauls fon Korfs]] pilī ievilka telefona līniju. === Armiju īpašums === [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pils atradās tuvu [[frontes līnija]]i, tomēr tā netika daudz postīta. Pils vārtu tornim daļēji tika sagrauts jumts, bojātu mūri pils rietumu pusē, sagrauts pagalma rietumu tornītis un bojāta mūra sēta. Pils iekštelpas tika izlaupītas. Pēc [[Agrārā reforma Latvijā|1920. gada zemes reformas]] Krustpils muiža ar Asotes, Punu (''Punyhof'') un Veseļu (''Wessel'') pusmuižām 2688 ha kopplatībā tika sadalīta 386 vienībās (ieskaitot piegriezumus), bet Krustpils pili [[1921. gads Latvijā|1921. gada]] novembrī kopā ar tai pieguļošajām ēkām (38 muižas ēkas) piešķīra [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Latvijas Republikas Kara ministrijai]].<ref>{{LKV|X.|18 591}}</ref> Pili remontēja pielāgojot armijas vajadzībām — vārtu tornim veikts kapitālais remonts, izveidoti [[oficieris|oficieru]] dzīvokļi, nomainītas greznās ozolkoka vītņu kāpnes pret funkcionālākām un izveidotas divas jaunas [[dzelzsbetons|dzelzsbetona]] kāpnes. Pilī tika izvietots [[Latgales artilērijas pulks]], tās ēkas tika pielāgota armijas vajadzībām. Latgales artilērijas pulkam pārceļoties uz [[Gulbene|Gulbeni]], Krustpils muižā palika pulka 6. baterija, kā arī klāt pienāca vēl Zenītartilērijas pulka 3. divizions un Zemgales artilērijas pulka divizions. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Krustpils pilī izvietojās Sarkanās armijas [[126. strēlnieku divīzija]]. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Vācu okupācijas]] laikā pilī atradās Vērmahta lazarete, bet pēc [[1944. gads Latvijā|1944. gada]] [[Augusts|augusta]] [[Sarkanā armija|Sarkanarmijas]] kara [[hospitālis]]. Pēc kara Krustpils pili ar pieguļošajām muižas ēkām aizņēma Krustpils (no 1962. gada [[Jēkabpils lidlauks|Jēkabpils lidlaukā]]) stacionētā padomju gaisa spēku 16. tāllidojuma izlūkošanas aviācijas pulka un 15. gaisa armijas centrālās noliktavas. 20. gadsimta 70. gados pilī ierīkoja [[centrālapkure|centrālapkuri]]. === Pils atjaunošana === Pēc neatkarības atjaunošanas un [[Krievija]]s karaspēka izvešanas ar Jēkabpils rajona Tautas deputātu padomes valdes lēmumu no [[1994. gads Latvijā|1994. gada]] [[13. aprīlis|13. aprīļa]] Krustpils pils tika nodota Jēkabpils Vēstures muzeja valdījumā. Kopš šī laika notiek pakāpeniska pils izpēte un atjaunošana, veikti arī arheoloģiskie izrakumi. 2004. gadā restaurēts kungu mājas galvenās ieejas portāls, restaurēts [[bīdermeijers|bīdermeijera]] ozolkoka logs, vienīgais, kas bija saglabājies pēc armiju veiktajām pārbūvēm. Vēl līdz mūsdienām ir saglabājušies oriģinālie ozolkoka griesti ēdamzālē un blakus telpā. 2005. gadā beigta vārtu torņa rekonstrukcija, kas atjaunots balstoties uz 1810. gada zīmējumu. 2019. gadā Krustpils pils atguva sākotnējo izskatu un atjaunoja pils dārzu ar strūklaku. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20090817104120/http://www.jekabpilsmuzejs.lv/ Jēkabpils Vēstures muzejs] * Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 [file:///D:/Downloads/verhandlung_33_1942%20(1).pdf] (vāciski) {{coord|56|30|40|N|25|51|33|E|display=title|region:LV_type:landmark}} {{Latvijas viduslaiku pilis}} {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} [[Kategorija:Celtnes un būves Jēkabpilī]] [[Kategorija:Pilis Latvijā]] [[Kategorija:Rīgas arhibīskapijas pilis]] [[Kategorija:Viduslaiku pilis Latvijā]] [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Muižas Jēkabpilī]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Jēkabpilī]] 35ytztrfq9u72omledlz62q7ddxphap 0 93576 4548343 4477755 2026-11-11T19:46:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548343 wikitext text/x-wiki '''Kolhozs''' ({{val|ru|колхо́з}}, [[akronīms]] no ''коллективное хозяйство'' — ‘kolektīva saimniecība’) jeb '''kopsaimniecība''' bija kopēja [[saimniekošana]]s forma laukos [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] un citās [[Austrumu bloks|Austrumu bloka]] valstīs 20. gadsimtā, kuru individuālo saimniecību (Latvijā, piemēram, [[viensēta|viensētu]]) vietā organizēja [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[lauksaimniecība|lauksaimniecībā]] un [[zvejniecība|zvejniecībā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://termini.lza.lv/term.php?term=kolhozs&list=kolhozs&lang=LV |title=Akadēmiskā terminu datubāze |access-date={{dat|2009|09|04||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|17||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190917065158/http://termini.lza.lv/term.php?term=kolhozs&list=kolhozs&lang=LV}}</ref> Kolhozos ražošanas līdzekļi (zeme, iekārtas, lopi, sēklas u.c.) bija kopsaimniecības paju īpašnieku kopīpašums. Ienākumi no saimniekošanas tika sadalīti saskaņā ar dalībnieku kopēju lēmumu. Kolhozi tika izveidoti, apvienojoties lauksaimniekiem, tos vadīja priekšsēdētāji (atšķirība no [[Padomju saimniecība|sovhoziem]], kurus izveidoja valsts un kurus vadīja direktori).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://yandex.ru/q/question/chem_otlichaiutsia_mezhdu_soboi_kolkhozy_3cba450b/|title=Чем отличаются между собой колхозы и совхозы?|website=Яндекс Кью|access-date=05.08.2021}}</ref> Saistībā ar kolhoziem tika lietoti tādi jēdzieni kā kolhozu demokrātija un kolhozu tiesības.<ref name=":1">{{Grāmatas atsauce|title=[[Latvijas padomju enciklopēdija]]|publisher=[[Galvenā enciklopēdiju redakcija]]|year=1984|location=Rīga|pages=224.—228|volume=5.1}}</ref> == Vēsture == === Padomju Savienībā === [[Attēls:Ouvrier kolkhosienne 2.jpg|thumb|Kolhoznieces tēls piemineklī "[[Strādnieks un kolhozniece]]"]] Pirmie kolhozi [[KPFSR|Padomju Krievijā]] sāka veidoties [[1918]]. gadā. Pamatā bija triju veidu kopsaimniecības: * Lauksaimniecības komūnas, kurās kopīpašums bija pilnīgi visi [[ražošanas līdzekļi]]. Komūnas locekļiem nebija savu [[piemājas saimniecība|piemājas saimniecību]]. Komūnas locekļu patēriņš un sadzīves pakalpojumi pilnībā tika nodrošināti ar kolektīvo saimniekošanu. Materiālo labumu sadale notika pēc izlīdzināšanas principa — nevis pēc ieguldītā darba, bet pēc nepieciešamības. Komūnas parasti organizēja bijušajos [[muižniecība|muižnieku]] un [[klosteris|klosteru]] īpašumos. * Lauksaimniecības [[artelis|arteļi]], kuros kopīpašumā bija zeme un ražošanas pamatlīdzekļi (darba lopi,vaislas lopi, tehnika, iekārtas, saimnieciskās būves). Arteļu dalībnieku personīgajā īpašumā palika dzīvojamās mājas un piemājas saimniecība (tai skaitā lopi). Šo īpašumu apjomus parasti noteica arteļa nolikums. Ienākumi tika sadalīti atkarībā no ieguldītā darba. Pēc šī principa 1940. gadu otrajā pusē tika organizēti pirmie kolhozi Latvijā. * Kopējas zemes apstrādes biedrības, kuros tika kolektivizēts zemes lietojums un darbs. Ražošanas līdzekļi palika biedrības locekļu privātīpašumā. Ienākumi tika dalīti atkarībā no ieguldītā darba un ražošanas līdzekļiem.<ref>[http://slovari.yandex.ru/dict/bse/article/00036/09800.htm?text=%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D1%85%D0%BE%D0%B7 Большая советская энциклопедия]{{Novecojusi saite}}</ref> 1929. gadā, pirms masveida piespiedu kolektivizācijas, Krievijā no visiem kolhoziem 6,1% bija komūnas, 60,2% — biedrības un 33,6% — arteļi. 1934. gadā [[Maskava|Maskavā]] notika Vissavienības 1. kolhoznieku trieciennieku kongress (kolhoza darba uzlabošanas jautājumi), 2. notika 1935. gadā (lauksaimniecības arteļa paraugstatūtu pieņemšana). Par kolhoza biedru varēja kļūt no 16 gadu vecuma ar kolhoznieku kopsapulces lēmumu. Kolhoza biedru tiesības un pienākumus noteica kolhoza iekšējās kārtības noteikumi, kurus izstrādāja kolhoza valde un apstiprināja kopsapulce. Kolhoza biedru kopsapulce bija augstākais kolhoza pārvaldes orgāns, tā tika sasaukta ne retāk kā 4 reizes gadā; kolhoza valde un priekšsēdētājs tika ievēlēti uz 3 gadiem. Kolhoza brigāžu / posmu vadītājus iecēla vai ievēlēja konkrēto ražošanas vienību sapulcēs. Kolhozu amatpersonu darbu kontrolēja uz 3 gadiem ievēlēta revīzijas komisija, kuru ievēlēja kopsapulce. Pastāvēja Vissavienības 3. kolhoznieku kongresa (1969) pieņemti kolhoza pamatstatūti, uz kuriem balstoties, katrs kolhozs izstrādāja savus statūtus. Katru gadu kolhoza kopsapulce noteica izdevumu un ienākumu apmērus pamatfondiem (ēkas, iekārtas, daudzgadīgie stādījumi, lopi u.c.) un apgrozāmajiem fondiem (manta, ko izlietoja vienā gadā). Ražošanas u.c. pamatfondi, sēklas fonds, lopbarības fonds, darba samaksas fonds, kultūras un sadzīves fonds, sociālās nodrošināšanas un kolhoznieku materiālās palīdzības fonds, kolhoznieku materiālās stimulēšanas fonds, rezerves fonds ietilpa kolhoza fondos. Pastāvēja no kolhozu iemaksām veidots Vissavienības centralizētais kolhoznieku sociālās apdrošināšanas fonds, no kura nodrošināja kolhozniekus vecumā un darbnespējas gadījumā, izsniedza ceļazīmes uz [[Sanatorija|sanatorijām]], pansionātiem, [[Pionieru kustība|pionieru]] nometnēm, izmaksāja dzimšanas, apbedīšanas u.c. [[Pabalsts|pabalstus]]. Tāpat pastāvēja no valsts [[Budžets|budžeta]] līdzekļiem un kolhozu un starpkolhozu organizāciju iemaksām veidots Vissavienības kolhoznieku sociālās nodrošināšanas fonds, no kura kolhozniekiem vecuma un invaliditātes [[pensija]]s, pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā, grūtniecības un dzemdību pabalstus, un pabalstus bērniem no maznodrošinātām ģimenēm. Pensijas piešķīra ar rajona kolhoznieku pensiju un pabalstu piešķiršanas komisijas lēmumu; kolhozos uz trim gadiem ievēlēja kolhoznieku sociālās nodrošināšanas padomi, kuras uzdevums bija kopā ar kolhoza valdi sagatavot pensijas piešķiršanai nepieciešamos dokumentus. Kolhozu padomes (Vissavienības, republikas, novada, apgabala, rajona) bija vēlēti kolhozu pārstāvības orgāni. Kolhozu aizņemtā zeme bija valsts īpašums, kas nodots kolhoziem bezmaksas un beztermiņa lietošanā. Kolhozu īpašums bija ēkas, ražošanas iekārtas, traktori, kombaini, lauksaimniecības mašīnas, ganāmpulki, sējumi, ražotā produkcija, nauda. Tāpat kolhoziem mēdza nodot beztermiņa lietošanā [[Mežs|mežus]]. Atsevišķs [[tirdzniecība]]s veids Padomju Savienībā bija kolhozu tirdzniecība, kurā kolhozi pārdeva savas produkcijas pārpalikumu pēc valsts iepirkuma plānu izpildes un kolhoznieki (arī citi iedzīvotāji) pārdeva savās palīgsaimniecībās ražoto produkciju. Kolhozu tirdzniecība norisinājās kolhozu tirgos vai komisijas tirdzniecības uzņēmumos; šajā tirdzniecībā cenas mazāk ietekmēja valsts, bet vairāk — pieprasījums un piedāvājums. 'Kolhoznieka sēta' bija apzīmējums kolhoznieka ģimenes darba apvienībai, ar to kolhoznieki izmantoja savas tiesības uz piemājas zemi un palīgsaimniecību. Piemājas zemi (līdz 0,5 [[Hektārs|ha]]) piešķīra kolhoznieku kopsapulce. Kolhoznieka sētā ietilpa gan darbspējīgie, gan darbnespējīgie ģimenes locekļi, kas reģistrēti ciema padomē; tās īpašumā atradās locekļu kopmanta: māja, saimniecības ēkas, lopi, putni, bites, inventārs un produkti. 1981. gadā PSRS (bez zvejnieku kolhoziem) bija gandrīz 25,9 tūkstoši kolhozu, 12, 6 miljoni kolhoznieku sētu, gada vidējais nodarbināto kolhoznieku skaits bija 13,1 miljons, lauksaimniecības kopprodukcija 1973. gada salīdzināmās cenās bija 40,1 miljards [[Rublis|rubļu]]. Šajā gadā nedalāmie fondi pamatlīdzekļos un apgrozāmajos līdzekļos bija 113,5 miljardi rubļu, vidējā mēnešalga bija 122,1 rublis, lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība bija 170 miljoni ha, sējumu kopplatība bija 93,7 miljoni ha; produktīvo lopu skaits bija: 47,9 miljoni liellopu (tostarp 16,2 miljoni govju), 27,6 miljoni cūku, 44,9 miljoni aitu un kazu; traktoru bija 1063 tūkstoši, kombainu — 308 000, kravas automašīnu — 534 000.<ref name=":1" /> === Latvijā === [[Attēls:Kolhoza_Draudzība_logo.png|thumb|200px|Talsu rajona kolhoza [[Ģibuļu pagasts#Kolhozs «Draudzība»|"Draudzība"]] piemiņas nozīmīte ar emblēmu]] Ar piespiedu metodēm pirmie kolhozi (arī – '''lauksaimniecības arteļi''') [[Latvijas PSR]] tika izveidoti 1946. gadā pēc otrreizējās padomju okupācijas sākuma. Pirmais no tiem bija [[Šķibes pagasts|Šķibes pagastā]], kur 1946. gada 30. novembrī ar vienpadsmit trūcīgiem zemniekiem tika nodibināts kolhozs „Nākotne”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/seta-ienaca-postitajs-vanagu-maju-saimnieces-emilijas-liepinas-izsutisanas-stasts.a397940/|title=Sētā ienāca postītājs. «Vanagu» māju saimnieces Emīlijas Liepiņas izsūtīšanas stāsts|last=Sintija Krūmiņa (Liepājas muzeja vēsturniece)|first=LSM}}</ref> Tā kā brīvprātīgās kolektivizācijas tempi bija zemi, kolhozu veidošanu stimulēja ar dažādām ekonomiskām (paaugstināti nodokļi individuālajām saimniecībām) un represīvām (turīgo zemnieku izsūtīšana) metodēm. Daudzus, kuri kolhozus neatbalstīja, [[1949. gada 25. marta deportācija|1949. gada 25. — 29. martā represēja]] un deportēja uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. Kolektivizācija pamatā tika pabeigta 1958. gadā. Kolhozos apstrādājamā zeme bija valsts īpašums, bet pārējie ražošanas līdzekļi, izņemot kolhoznieka sētas sīko inventāru ([[Mājputni|mājputnus]], vienu govi, dažas aitas un cūkas), atradās kopīpašumā. Kolhozus vadīja priekšsēdētājs un valde, ko ievēlēja, saskaņojot ar [[Latvijas Komunistiskā partija|Komunistiskās partijas]] rajona komitejas viedokli. Katram kolhozam bija noteikti plāna uzdevumi lauksaimniecības produktu pārdošanai valstij. Iepirkuma cenas bija noteiktas zemas. Īpaši pirmajos kolhozu pastāvēšanas gados daudziem produktu veidiem tās bija mazākas pat par ražošanas izmaksām. Tikai pārpalikumu varēja izmantot kolhoznieku patēriņam vai pārdot tirgū. Pirmajos kolhozu pastāvēšanas gados tajos pastāvēja piespiedu darbs: katram kolhozniekam vajadzēja nostrādāt noteiktu dienu skaitu. Samaksa par darbadienu bija minimāla. Arī iespējas pamest kolhozu tika ierobežotas. Vēlākajos gados kolhozos saimniekošana kļuva patstāvīgāka un darba samaksa tajos uzlabojās. Kolhozos paralēli lauksaimniecībai tika attīstītas arī dažādas pārstrādes un ražošanas nozares. Nereti kolhozi specializējās kādā noteiktā nozarē vai noteiktu produktu ražošanā. 1981. gadā LPSR (bez zvejnieku kolhoziem) bija 320 kolhozi, 119 000 kolhoznieku sētu, gada vidējais nodarbināto kolhoznieku skaits bija 121,8 tūkstoši, sējumu kopplatība bija 832,2 tūkstoši ha (arī zvejnieku k-zos); produktīvo lopu skaits bija šāds: 615 000 liellopu (no tiem 227,2 tūkstoši govju), 766,4 tūkstoši cūku, 31,7 tūkstoši aitu; traktoru bija 17,2 tūkstoši, kombainu — 3,6 tūkstoši, kravas automašīnu — 8,6 tūkstoši.<ref name=":1" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atgūšanas]] lielākā daļa kolhozu pārveidojās par [[Paju sabiedrība|paju sabiedrībām]]. {| class="wikitable" |+Dažādu kategoriju saimniecību īpatsvars lauksaimnieciskajā ražošanā (%, 1982. gads) <ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas padomju enciklopēdija|publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija|year=1984|location=Rīga|pages=376.—381|volume=5.2}}</ref> ! !Padomju saimniecības !Pārējās valsts saimniecības !Kolhozi !Iedzīvotāju personīgās palīgsaimniecības |- |Sējplatība graudaugi |43,1 44,9 |1,2 1,1 |50,2 52,1 |5,5 1,9 |- |Liellopi govis |35,5 32,7 |1,2 0,8 |43,0 39,2 |20,3 27,3 |- |Putni |54,6 |0,7 |27,9 |16,8 |- |Ražotā bruto produkcija |34,1 |2,7 |36,0 |27,2 |} 1982. gadā Latvijas PSR bija šādi kolhozi (dažiem iekavās minēts tā centrs - apdzīvota vieta): * [[Limbažu rajons|Limbažu rajonā]]: "Brīvais vilnis" (zvejnieku k-zs), "Draudzība", "Komunārs", "Lēdurga", "Ļeņina ceļš", "Ļeņina karogs", "Padomju zeme", [[Leons Paegle|L. Paegles]] k-zs, "Staicele"; * [[Valmieras rajons|Valmieras rajonā]]: "Bērzaine", "Cīņa", "Dikļi", "Draudzība", "Gaisma", "Kaugurieši", "Kopsolis", [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] k-zs, "Matīši", "Mazsalaca", "Naukšēni", "Rosme", "Skaņaiskalns", "Straume", [[Imants Sudmalis|I. Sudmaļa]] k-zs, "Vaidava", "Vārpa", "Zelta druva", "Ziemeļi"; * [[Valkas rajons|Valkas rajonā]]: "Draudzība", "Druva", "Gauja", "Ļeņina ceļš", "Ļeņina dzirkstele", Ļeņina k-zs, "Oktobris", "Palsmane", "Trikāta", "Uzvara", "Vienība"; * [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajonā]]: "Gaujiena", "Igrīve", "Ilzene", "Maliena", "Nākotne", "Padomju Dzimtene", "Pededze", "1. Maijs", "Straume", "Trapene", "Umara", "Veclaicene", "Vireši", "''Zarja''", "Zeltiņi"; *[[Balvu rajons|Balvu rajonā]]: "Avangards", "''Borec''", "Cīņa", "Krišjāņi", "Lazdukalns", "Sarkanais partizāns", "Silaine"; *[[Gulbenes rajons|Gulbenes rajonā]]: "Gaujaslīči", "Gulbene", "Jaungulbene", "Kalniena", [[Sergejs Kirovs|Kirova]] k-zs, "Komunārs", "Kopdarbība", "Ļeņina ceļš", [[Leons Paegle|L. Paegles]] k-zs, "Pilskalns", "Plēsums", [[Rainis|J. Raiņa]] k-zs, "Spars", "Uzvara"; *[[Cēsu rajons|Cēsu rajonā]]: "Alauksts", "Gaujaslīči", "Komunisma ceļš", "Mārsnēni", [[Otomārs Oškalns|O. Oškalna]] k-zs, "Piebalga", "Sarkanais karogs", "Sarkanais Oktobris", "Taurene", "Uzvara", [[Eduards Veidenbaums|E. Veidenbauma]] k-zs, "Veselava", "Zelta druva"; *[[Madonas rajons|Madonas rajonā]]: "Dzelzava", "Jaunais darbs", "Latgale", "Līdums", "Sarkanais stars", "Vienība", "Zelta druva"; *[[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajonā]]: "Audriņi", "Avangards", "Boļševiks", [[Vasilijs Čapajevs|Čapajeva]] k-zs, "Gaigalava", Kirova k-zs, "''Krasnoje znamja''", "Ļeņina karogs", "''Ļeņinec''", "''Mirnij''", [[PSKP 22. kongress|PSKP 22. kongresa]] k-zs, [[Aleksandrs Puškins|Puškina]] k-zs, "''30 ļet Oktjabrja''", "Vienība"; *[[Ludzas rajons|Ludzas rajonā]]: "Boļševiks", [[Mihails Kaļiņins|Kaļiņina]] k-zs, Kirova k-zs, "Līdumnieki", "Liesma", "Progress", "Pušmucova", "''Sovetskaja Latvija''", "''Zarja''"; *[[Krāslavas rajons|Krāslavas rajonā]]: "Brīvība", "Cīņa", "Daugava", [[Mihails Frunze|Frunzes]] k-zs, Ļeņina k-zs, "''Molodaja gvardija''", "Ošupe", "''Putj Ļeņina''", "Robežnieki", "Skaista", "''Sovetskaja Latvija''", "Taisnība"; *[[Daugavpils rajons|Daugavpils rajonā]]: "Avangards", "Dzirkstele", "''Iskra''", "Kalupe", "''Komsomoļec''", "Liesma", [[Ivans Mičurins|Mičurina]] k-zs, [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] 25. kongresa k-zs, "''Udarņik''", "Vabole", "Zemgale", "''Znamja Oktjabrja''", [[Andrejs Ždanovs|Ždanova]] k-zs; *[[Preiļu rajons|Preiļu rajonā]]: "Dubna", [[Felikss Dzeržinskis|Dzeržinska]] k-zs, "Dzintars", [[Maksims Gorkijs|M. Gorkija]] k-zs, Kirova k-zs, "''Krasnij Oktjabrj''", Ļeņina k-zs, "Nākotne", O. Oškalna k-zs, J. Raiņa k-zs, "Rīts", "Sarkanā ausma", "Sīļukalns", [[Aleksandrs Suvorovs|Suvorova]] k-zs, "Vārkava", "Zelta vārpa"; *[[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajonā]]: "Cīņa", "Dignāja", "Gārsene", [[Kārlis Markss|K. Marksa]] k-zs, "Mežgale", J. Raiņa k-zs, "Vienība", "Vīpe", "Zīlāni"; *[[Aizkraukles rajons|Stučkas rajonā]]: "Aizkraukle", "Daudzeva", "Draudzība", "Koknese", "Komjaunietis", "Ļeņina ceļš", "Nākotnes kalējs", O. Oškalna k-zs, "Rīts", "Selga", "Sērene", "Staburags", "Sūnākste", "Valle"; *[[Ogres rajons|Ogres rajonā]]: "Juglas zieds", "Kopdarbs", "Lāčplēsis", "Lēdmane", Ļeņina k-zs, "Meņģele", "Suntaži", "Uzvara"; *[[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]]: "Ādaži", "Allaži", "Baldone", "Boļševiks", "Carnikava" (zvejnieku k-zs), "Ezerciems" ([[Eikaži]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Krimuldas-ciems|title=Summa comune - Krimuldas ciems|website=sites.google.com|access-date=2026-06-04|language=lv}}</ref> "Ķekava", "Mārupe", "Padomju Latvija" ([[Spuņciems|Spuņņciems]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Salas-ciems-Rigas|title=Summa comune - Salas ciems Rīgas|website=sites.google.com|access-date=2026-06-04|language=lv}}</ref> "Ropaži", "Sarkanais strēlnieks" ([[Daugmale]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Kekavas-ciems|title=Summa comune - Ķekavas ciems|website=sites.google.com|access-date=2026-06-04|language=lv}}</ref> "Sidgunda", "Zvejnieks" (zvejnieku k-zs, [[Zvejniekciems]]);<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sites.google.com/view/summacomune/Riga/Rigas/Saulkrasti-pils|title=Summa comune - Saulkrastu pilsētciemats|website=sites.google.com|access-date=2026-06-04|language=lv}}</ref> *[[Rīga|Rīgā]]: "9. maijs" (zvejnieku k-zs); *[[Jūrmala|Jūrmalā]]: "Uzvara" (zvejnieku k-zs); *[[Bauskas rajons|Bauskas rajonā]]: "Bārbele", "Code", Ļeņina k-zs, "Ozolaine", "Skaistkalne", "Stelpe", "Svitene", "Uzvara", "Vecsaule", "Viesturi"; *[[Jelgavas rajons|Jelgavas rajonā]]: "Avangards", "Draudzība", "Druva", Kirova k-zs, "Nākotne," "Rosme", "Staļģene", "Vienība", "Ziedkalne"; *[[Dobeles rajons|Dobeles rajonā]]: "Auri", "Biksti", "Brīvais ceļš", "Īle", "Lielauce", "Penkule", "Rītausma", "Silaine", Suvorova k-zs, "Tērvete", "Zelta druva", Ždanova k-zs; *[[Saldus rajons|Saldus rajonā]]: "Draudzība", "Druva", "Ezere", "Gaiķi", "Jaunais komunārs", "Jaunauce", "Komunārs", "Kurzeme", "Pampāļi", "1. Maijs", "Rosme", "Straume", "Zaņa"; *[[Tukuma rajons|Tukuma rajonā]]: "Darba spars", "Draudzība", "Dzimtene", "Dzirkstele", [[Vladimirs Ļeņins|Iļjiča]] k-zs, "Nākotne", "Padomju zvejnieks" (zvejnieku k-zs), "1. Maijs", "Selga" (zvejnieku k-zs), "Vāne", "Zemīte"; *[[Talsu rajons|Talsu rajonā]]: "Banga" (zvejnieku k-zs), "Cīņa", "Draudzība", "Dundaga", "Dzimtene", "Kurzeme", "Lāčplēsis"; *[[Ventspils rajons|Ventspils rajonā]]: "Ance", "Blāzma", "Draudzība", "Dzintarkrasts", "Komunisma ceļš", "Liekne", ""Piltene", "Usma", "Uzvara"; *[[Ventspils|Ventspilī]]: "Sarkanā bāka" (zvejnieku k-zs); *[[Kuldīgas rajons|Kuldīgas rajonā]]: "Alsunga", "Cīņa", "Dzintars", "Ēdole", "Kabile", "Komunārs", "Kurzeme", "Leņina ceļš", "Snēpele", "Spartaks", "Uzvara", "Vārme", "Venta", "Ziedonis"; *[[Liepājas rajons|Liepājas rajonā]]: "Bārta", "Brīvība", "Bunka", "Centība", "Cīņa", "Druva", "Durbe", "Komunisms", "Kopdarbs", "Kurzeme", "Ļeņina ceļš", Ļeņina k-zs, K. Marksa k-zs, "Pionieris", I. Sudmaļa k-zs, "Uzvara", *[[Liepāja|Liepājā]]: "Boļševiks" (zvejnieku k-zs).<ref name=":0" /> Rīgā (ar filiālēm citās LPSR pilsētās) darbojās Kolhozu projektēšanas institūts (dibināts 1965. gadā), kurš izstrādāja jaunceļamo un atjaunojamo objektu (lauku rūpniecības uzņēmumu, lauksaimniecības ražošanas un civilbūvniecības objekti) projektus LPSR kolhoziem un sovhoziem. === Citās Austrumu bloka valstīs === * {{val|bg|ТКЗС}}, [[Bulgārijas Tautas Republika|BTR]] * {{val|sr|Seljačka radna zadruga}} (''SRZ''), [[Dienvidslāvija]] * {{val|pl|Rolnicza Spółdzielnia Produkcyjna}} (''RSP''), [[Polijas Tautas Republika|PTR]] * {{val|ro|Cooperativă Agricolă de Producție}} (''CAP''), [[Rumānijas Tautas Republika|RSR]] * {{val|hu|Termelőszövetkezet}} (''TSZ''), [[Ungārijas Tautas Republika|UTR]] * {{val|de|Landwirtschaftliche Produktionsgenossenschaft}} (''LPG''), [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] == Mūsdienās == Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] kolhozi lielākoties pārstāja pastāvēt — mūsdienās daudzi kolhozi ir pamesti, daļā no tiem izveidotas gan atsevišķas [[zemnieku saimniecība]]s, gan lauksaimniecības kooperatīvi (kas arī ir kopsaimniecības). Dažādās pasaules valstīs pastāv šādas kopsaimniecības (ražošanas kooperatīvi),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aif.by/dontknows/gde_v_mire_sohranilis_kolhozy|title=Где в мире сохранились колхозы?|website=aif.by|access-date=07.08.2021|date=05.02.2020}}</ref> taču no padomju laiku kolhoziem tās atšķiras ar savu nelielo skaitu un apjomu. Jēdziens 'kolhozs' dažkārt tiek lietots bijušajās Padomju Savienības republikās, kurās kolhozu vairs nav, piemēram, [[Krievija]]s 1995. gada likumā "Par lauksaimniecisko kooperāciju" tiek lietots kolhoza jēdziens.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://base.garant.ru/10105638/|title=Федеральный закон от 8 декабря 1995 г. N 193-ФЗ "О сельскохозяйственной кооперации" (с изменениями и дополнениями)|website=base.garant.ru/|access-date=07.08.2021}}</ref> Vienīgā valsts, kurā mūsdienās pastāv un ir diezgan plaši izplatīti kolhozi, ir [[Baltkrievija]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://aw.belal.by/russian/prof/prof.htm|title=Сельское хозяйство Беларуси|website=aw.belal.by|access-date=07.08.2021}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/ru/news/economy/u-nas-takoj-socializm-kotoryj-so-storony-trudno-ponyat-uchenyj-ekonomist-o-selskom-hozyajstve-belarusi-i-kolhozah.d?id=86005469|title="У нас такой социализм, который со стороны трудно понять": ученый-экономист о сельском хозяйстве Беларуси и колхозах|website=Delfi.ru|access-date=07.08.2021|date=17.12.2020}}</ref> kur tie tā arī tiek saukti (baltkrievu valodā – kalhasi, ''калгас'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.belarusinfo.by/ru/poisk/%D0%BA%D0%BE%D0%BB%D1%85%D0%BE%D0%B7%D1%8B%20%D1%80%D0%B1.html|title=Колхозы рб|website=Belarusinfo.by|access-date=07.08.2021}}</ref> == Skatīt arī == * [[Kibucs]] * [[Padomju saimniecība]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas sociālā vēsture]] [[Kategorija:Lauksaimniecība]] [[Kategorija:Kooperatīvi]] [[Kategorija:Akronīmi]] jpa35brx5du263rni780nr1nphyb05w 0 94393 4548670 4476561 2026-11-12T09:53:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548670 wikitext text/x-wiki '''Latvijas [[Pagasts|pagastu]] [[Ģerbonis|ģerboņi]]''' sāka ieviesties apritē pēc 1990. gada administratīvās reformas. Vairākiem pagastiem, papildus ģerbonim, ir apstiprināts arī [[Latvijas pagastu karogi|pagasta karogs]]. == Ģerboņu uzskaitījums == {| |valign=top| {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- |[[Abavas pagasts|Abavas pagasta]]<br />[[Abavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Abavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2018|02|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-1292">[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/ Ģerboņu katalogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180604030205/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem |date={{dat|2018|06|04||bez}} }}: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1292 Abavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180606215750/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1292 |date={{dat|2018|06|06||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/abavas_pagasta_gerbonis___starptautiski_atzits|title=Talsi - Abavas pagasta ģerbonis – starptautiski atzīts|website=www.talsi.server2.alt.lv|access-date=2022-05-26}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Ādažu pagasts|Ādažu pagasta]]<br />[[Ādažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|x60px]] |2021. gada 27. decembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1373|title=Ģerboņu katalogs - Ādažu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><!-- Sudraba laukā zaļa ūdensrozes lapa, tai uzlikts baltās ūdensrozes zieds dabiskā krāsā. --> |- |[[Allažu pagasts|Allažu pagasta]]<br />[[Allažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Allažu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2002|05|07||bez}}<ref name="Siguldasnovads">[[Siguldas novads]]: [https://www.sigulda.lv/public/lat/siguldas_novads1/simboli1/ Simboli]</ref> |- |[[Alsungas pagasts|Alsungas pagasta]]<br />[[Alsungas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Alsungas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2022|11|22||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1419|title=Ģerboņu katalogs - Alsungas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-12-01}}</ref> |- |[[Ances pagasts|Ances pagasta]]<br />[[Ances pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ances pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2016|06|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1252">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1252 Ances pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170125151502/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1252 |date={{dat|2017|01|25||bez}} }}</ref> |- |[[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagasta]]<br />[[Ārlavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ārlavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2019|2|7||bez}}<ref name="kulturaskarte-1314">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1314 Ārlavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200131213828/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1314 |date={{dat|2020|01|31||bez}} }}</ref> |- |[[Aronas pagasts|Aronas pagasta]]<br />[[Aronas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Aronas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2006|11|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-18">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/18 Aronas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151031123551/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/18|date={{dat|2015|10|31||bez}}}}</ref> |- |[[Babītes pagasts|Babītes pagasta]]<br />[[Babītes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Babītes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|10|21||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1415|title=Ģerboņu katalogs - Babītes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-10-21}}</ref> |- |[[Balgales pagasts|Balgales pagasta]]<br />[[Balgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Balgales pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2008|10|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-71">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/71 Balgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226031950/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/71 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagasta]]<br />[[Baltinavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Baltinavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|05|30||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1391|title=Ģerboņu katalogs - Baltinavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |- |[[Barkavas pagasts|Barkavas pagasta]]<br />[[Barkavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Barkavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2018|11|15||bez}}<ref name="vestnesis-2018-230.2">[https://vestnesis.lv/ Latvijas Vēstnesis]: [https://vestnesis.lv/op/2018/230.2 Par ģerboņa reģistrāciju] 16.11.2018.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1306|title=Ģerboņu katalogs - Barkavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Bārbeles pagasts|Bārbeles pagasta]]<br />[[Bārbeles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Bārbeles pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref>http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1366</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vecumnieki.lv/sabiedriba-aktualais/3650-registrets-barbeles-stelpes-un-kurmenes-pagasta-gerbonis|title=Reģistrēts Bārbeles, Stelpes un Kurmenes pagasta ģerbonis - Bauskas novada pašvaldības iestāde «Vecumnieku apvienības pārvalde»|website=vecumnieki.lv|access-date=2022-05-26|language=lv-lv|archive-date=2021-12-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20211203192255/https://vecumnieki.lv/sabiedriba-aktualais/3650-registrets-barbeles-stelpes-un-kurmenes-pagasta-gerbonis}}</ref> |- |[[Bebru pagasts|Bebru pagasta]]<br />[[Bebru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2026|05|07||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1504|title=Ģerboņu katalogs - Bebru pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2026-05-10}}</ref> |- |[[Bēnes pagasts|Bēnes pagasta]]<br />[[Bēnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Bēnes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2006|12|18||bez}}<ref name="kulturaskarte-27">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/27 Bēnes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226044213/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/27 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes pagasta]]<br />[[Bērzaunes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Bērzaunes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2010|10|25||bez}}<ref>[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=18687 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305014229/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=18687 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} 25.10.2011.</ref> |- |[[Birzgales pagasts|Birzgales pagasta]]<br />[[Birzgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Birzgales pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2008|02|11||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.birzgale.lv/avize/2008/Septembris.pdf |title=LR Kultūras ministrijas lēmums par Birzgales pagasta ģerboni |access-date={{dat|2010|09|30||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305150156/http://www.birzgale.lv/avize/2008/Septembris.pdf |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> |- |[[Brantu pagasts|Brantu pagasta]]<br />[[Brantu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Brantu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2008|02|14||bez}}<ref name="kulturaskarte-52">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/52 Brantu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180812092851/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/52 |date={{dat|2018|08|12||bez}} }}</ref> |- |[[Braslavas pagasts|Braslavas pagasta]]<br />[[Braslavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Braslavas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|11|29||bez}}<ref name="kulturaskarte-48">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/48 Braslavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035337/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/48 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Brīvzemnieku pagasts|Brīvzemnieku pagasta]]<br />[[Brīvzemnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Brīvzemnieku pagasts COA.svg|x60px]] |2005. gadā |- |[[Brunavas pagasts|Brunavas pagasta]]<br />[[Brunavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Brunavas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|05|09||bez}}<ref name="kulturaskarte-33">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/33 Brunavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033004/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/33 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Carnikavas pagasts|Carnikavas pagasta]]<br />[[Carnikavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Carnikavas pagasts COA.svg|frameless|56x56px]] |{{dat|2021|12|27||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1374|title=Ģerboņu katalogs - Carnikavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-02-02}}</ref><!--Zelta laukā pazemināts zils galvaspālis; vairoga galvā sudraba nēģis ar galvu uz kreiso pusi.--> |- |[[Cenu pagasts|Cenu pagasta]]<br />[[Cenu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Cenu pagasts COA.svg|x60px]] |2001. gadā |- |[[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]]<br />[[Ceraukstes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ceraukstes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2007|01|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-31">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/31 Ceraukstes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033132/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/31 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Cēres pagasts|Cēres pagasta]]<br />[[Cēres pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Cēres pagasta ģerbonis.png|x60px]] |2024. gadā 13. jūnijā<ref>[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1463]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kandava.lv/aktualitates1/aicinam-izteikt-viedokli-par-ceres-irlavas-lestenes-un-slampes-pagasta-gerboniem|title=Aicinām izteikt viedokli par Cēres, Irlavas, Lestenes un Slampes pagasta ģerboņiem|website=Kandavas un pagastu apvienība|access-date=2024-07-31|language=lv}}</ref> |- |[[Codes pagasts|Codes pagasta]]<br />[[Codes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Codes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |1999. gadā |- |[[Daudzeses pagasts|Daudzeses pagasta]]<br />[[Daudzeses pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2026|05|07||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1503|title=Ģerboņu katalogs - Iršu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2026-05-10}}</ref> |- |[[Daugmales pagasts|Daugmales pagasta]]<br />[[Daugmales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Daugmales pagasta ģerbonis.svg|59x59px]] |{{dat|2017|04|18||bez}}<ref name="kulturaskarte-1272">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1272 Daugmales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030095525/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1272 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Dāviņu pagasts|Dāviņu pagasta]]<br />[[Dāviņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dāviņu pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-234">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/234 Dāviņu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035112/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/234 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Degoles pagasts|Degoles pagasta]]<br />[[Degoles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |2025. gada 10. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1488|title=Ģerboņu katalogs - Degoles pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-08-12}}</ref> |- |[[Demenes pagasts|Demenes pagasta]]<br />[[Demenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Demenes pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |2000. gada 5. decembrī<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/augsdaugavas-novads/simbolika/|title=Simbolika|website=Augšdaugavas novads|access-date=2023-03-30|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Dikļu pagasts|Dikļu pagasta]]<br />[[Dikļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dikļu pagasta ģerbonis.svg|59x59px]] |2003. gadā |- |[[Drustu pagasts|Drustu pagasta]]<br />[[Drustu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Drustu pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |2003. gadā |- |[[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]]<br />[[Dundagas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dundagas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|01|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-29">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/29 Dundagas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226044151/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/29 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Dzelzavas pagasts|Dzelzavas pagasta]]<br />[[Dzelzavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dzelzavas pagasta ģerbonis.svg|59x59px]] | |- |[[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagasta]]<br />[[Dzērbenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dzērbenes pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |2001. gadā |- |[[Džūkstes pagasts|Džūkstes pagasta]]<br />[[Džūkstes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Džūkstes pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2006|08|15||bez}}<ref name="kulturaskarte-11">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/11 Džūkstes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226041947/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/11 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Ēdoles pagasts|Ēdoles pagasta]]<br />[[Ēdoles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ēdoles pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |2022. gada 30. maijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1394|title=Ģerboņu katalogs - Ēdoles pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6637-edoles-pagastam-savs-gerbonis|title=Ēdoles pagastam savs ģerbonis|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2022-07-07|language=lv-lv|archive-date=2023-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230928215225/https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6637-edoles-pagastam-savs-gerbonis}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://edole.lv/edoles-gerbonis/|title=Ēdoles ģerbonis. – Ēdoles pagasts|last=Celma|first=Aira|access-date=2022-07-07|language=lv-LV|archive-date=2022-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220526101052/https://edole.lv/edoles-gerbonis/}}</ref> |- |[[Elejas pagasts|Elejas pagasta]]<br />[[Elejas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Elejas pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |2000. gadā |- |[[Engures pagasts|Engures pagasta]]<br />[[Engures pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Engures pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |2000. gadā |- |[[Ērgļu pagasts|Ērgļu pagasta]]<br />[[Ērgļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ērgļu pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |1999. gadā |- |[[Ērģemes pagasts|Ērģemes pagasta]]<br />[[Ērģemes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ērģemes pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2007|12|13||bez}}<ref name="kulturaskarte-51">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/51 Ērģemes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226040941/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/51 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Gailīšu pagasts|Gailīšu pagasta]]<br />[[Gailīšu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Gailīšu pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2005|08|15||bez}}<ref name="kulturaskarte-10">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/10 Gailīšu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226042012/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/10 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Gaujienas pagasts|Gaujienas pagasta]]<br />[[Gaujienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Gaujienas pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2008|09|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-65">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/65 Gaujienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170426211110/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/65 |date={{dat|2017|04|26||bez}} }}</ref> |- |[[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]]<br />[[Garkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2022|5=bez|4|5}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1386|title=Ģerboņu katalogs - Garkalnes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Gudenieku pagasts|Gudenieku pagasta]]<br />[[Gudenieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Gudenieku pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2009|06|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-83">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/83 Gudenieku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101094353/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/83|date={{dat|2018|11|01||bez}}}}</ref> |- |[[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagasta]]<br />[[Ģibuļu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ģibuļu pagasta ģerboņis.svg|60x60px]] |{{dat|2010|10|10||bez}} |- |[[Iecavas pagasts|Iecavas pagasta]]<br />[[Iecavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|60x60px]] |2022. gada 24. janvārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1376|title=Ģerboņu katalogs - Iecavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Ilzenes pagasts|Ilzenes pagasta]]<br />[[Ilzenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ilzenes pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2008|09|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-63">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/63 Ilzenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226043331/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/63 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagasta]]<br />[[Inčukalna pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Inčukalna pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2011|01|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-140">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/140 Inčukalna pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034931/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/140 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Inešu pagasts|Inešu pagasta]]<br />[[Inešu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Inešu pagasts COA.svg|x60px]] |2002. gadā |- |[[Iršu pagasts|Iršu pagasta]]<br />[[Iršu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2026|05|07||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1504|title=Ģerboņu katalogs - Iršu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2026-05-10}}</ref> |- |[[Īslīces pagasts|Īslīces pagasta]]<br />[[Īslīces pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Īslīces pagasta ģerbonis.svg|59x59px]] |2006. gadā |- |[[Īvandes pagasts|Īvandes pagasta]]<br />[[Īvandes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Īvandes pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2022|07|21||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1403|title=Ģerboņu katalogs - Īvandes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Īves pagasts|Īves pagasta]]<br />[[Īves pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Īves pagasta ģerbonis.svg|59x59px]] |{{dat|2017|10|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-1281">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1281 Īves pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180706175321/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1281 |date={{dat|2018|07|06||bez}} }}</ref><ref>{{Atsauce|title=Īves pagastam savs ģerbonis|url=https://www.youtube.com/watch?v=3NGCNZvTRJM|accessdate=2022-05-26|language=lv-LV|author=Talsu Televīzija}}</ref> |- |[[Jaungulbenes pagasts|Jaungulbenes pagasta]]<br />[[Jaungulbenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaungulbenes pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|01|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1291">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1291 Jaungulbenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180814172209/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1291 |date={{dat|2018|08|14||bez}} }}</ref> |- |[[Jaunlutriņu pagasts|Jaunlutriņu pagasta]]<br />[[Jaunlutriņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jaunlutriņu pagasts COA.png|x60px]] |2001. gadā |- |[[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas pagasta]]<br />[[Jaunpiebalgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaunpiebalgas pagasts COA.svg|x60px]] |2000. gadā<ref name="jaunpiebalga">[[Jaunpiebalgas novads]]: [http://www.jaunpiebalga.lv/jaunpiebalgas-novads/novada-simboli Novada simboli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170718145510/http://www.jaunpiebalga.lv/jaunpiebalgas-novads/novada-simboli |date={{dat|2017|07|18||bez}} }}</ref> |- |[[Jaunpils pagasts|Jaunpils pagasta]]<br />[[Jaunpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaunpils pagasts COA.svg|x60px]] |2001. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331712|title=Par Tukuma novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunsātu pagasts|Jaunsātu pagasta]]<br />[[Jaunsātu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2025|02|11||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1482|title=Ģerboņu katalogs - Jaunsātu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-03-10}}</ref> |- |[[Jersikas pagasts|Jersikas pagasta]]<br />[[Jersikas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jersikas pagasts COA.png|x60px]] |2003. gads<ref>{{Youtube|Ah3lm87wGdI|Jaunā Līvānu novada ģerboņa izveidošana prasa vairāk nekā gadu}}</ref> |- |[[Jeru pagasts|Jeru pagasta]]<br />[[Jeru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jeru pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-8">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/8 Jeru pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701165545/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/8 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Jumpravas pagasts|Jumpravas pagasta]]<br />[[Jumpravas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jumpravas pagasts COA.png|59x59px]] |1999. gadā |- |[[Jūrkalnes pagasts|Jūrkalnes pagasta]]<br />[[Jūrkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Jūrkalnes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Kabiles pagasts|Kabiles pagasta]]<br />[[Kabiles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kabiles pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2023|4|18||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1432|title=Ģerboņu katalogs - Kabiles pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2023-04-18}}</ref> |- |[[Kaives pagasts|Kaives pagasta]]<br />[[Kaives pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kaives pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Kalnciema pagasts|Kalnciema pagasta]]<br />[[Kalnciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Coat of Arms of Kalnciems.svg|x60px]] |1998. gadā |- |[[Kalsnavas pagasts|Kalsnavas pagasta]]<br />[[Kalsnavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kalsnavas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2004|11|03||bez}}<ref>[http://www.kalsnava.lv/pagasta-identitate Kalsnavas pagasta pārvalde: Pagasta identitāte]</ref><br>(pārapstiprināts {{dat|2025|10|31||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1499|title=Ģerboņu katalogs - Kalsnavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-11-25}}</ref> |- |[[Kalupes pagasts|Kalupes pagasta]]<br />[[Kalupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kalupes pagasts COA.png|59x59px]] |2002. gada augustā/septembrī<ref name=":3" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/66155|title=Ar savu zīmi visas pasaules priekšā - Latvijas Vēstnesis|last=Ducmane|first=Kristīne|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2023-03-30|date=2002-09-10|language=lv}}</ref> |- |[[Kandavas pagasts|Kandavas pagasta]]<br />[[Kandavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |2025. gada 18. augustā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1494|title=Ģerboņu katalogs - Kandavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-11-25}}</ref> |- |[[Kārķu pagasts|Kārķu pagasta]]<br />[[Kārķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kārķu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2012|03|29||bez}}<ref>[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=19311 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304112549/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=19311 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} 29.03.2012.</ref> |- |[[Katvaru pagasts|Katvaru pagasta]]<br />[[Katvaru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Katvaru pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagasta]]<br />[[Kaunatas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kaunatas pagasts COA.png|59x59px]] |2000. gadā |} |valign=top| {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- |[[Kazdangas pagasts|Kazdangas pagasta]]<br />[[Kazdangas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kazdangas pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā<br />(pārapstiprināts {{dat|2022|11|30||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/nosaka-novada-simbolikas-izmantosanu/|title=Nosaka Dienvidkurzemes novada simbolikas izmantošanu|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-03-30|date=2022-11-30|language=lv}}</ref><ref>[https://www.dkn.lv/lv/media/16302/download?attachment Par Dienvidkurzemes novada simboliku — projekts]</ref> |- |[[Kokneses pagasts|Kokneses pagasta]]<br />[[Kokneses pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kokneses pagasts COA.svg|x60px]] |2002. gadā |- |[[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]]<br />[[Kolkas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kolkas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2000|07|20||bez}}<ref name="Kolkaspagasts">Kolkas pagasts: [http://www.kolka.lv/?page_id=71 Par Kolku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221219101716/http://www.kolka.lv/?page_id=71 |date={{dat|2022|12|19||bez}} }}</ref><!--Zilā laukā zelta smaile, uz tās pazemināts vairodziņš; zaļš, sudrabs, zils, valsts karoga krāsu samēros.--> (pārapstiprināts 2022. g. 20. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1400|title=Ģerboņu katalogs - Kolkas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Krapes pagasts|Krapes pagasta]]<br />[[Krapes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Krapes pagasts COA.png|x60px]] |2006. gada 28. martā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/krapes-vesture|title=Vēsture {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagasta]]<br />[[Krimuldas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Krimuldas pagasts COA.png|x60px]] |1998. gadā |- |[[Krimūnu pagasts|Krimūnu pagasta]]<br />[[Krimūnu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Krimūnu pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]]<br />[[Krustpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Krustpils pagasts COA.svg|x60px]] |2003. gadā |- |[[Kurmāles pagasts|Kurmāles pagasta]]<br />[[Kurmāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Kurmāles pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-6">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/6 Kurmāles pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211017104447/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/6 |date={{dat|2021|10|17||bez}} }}</ref> |- |[[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagasta]]<br />[[Kurmenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kurmenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1364|title=Ģerboņu katalogs - Kurmenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes pagasta]]<br />[[Ķeipenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ķeipenes pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā |- |[[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]]<br />[[Ķekavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ķekavas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|02|27||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/77|title=Ģerboņu katalogs - Ķekavas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2023-03-30}}</ref> |- |[[Ķūļciema pagasts|Ķūļciema pagasta]]<br />[[Ķūļciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ķūļciema pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-1299">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1299 Ķūļciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180629194217/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1299 |date={{dat|2018|06|29||bez}} }}</ref> |- |[[Laidu pagasts|Laidu pagasta]]<br />[[Laidu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Laidu pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Laidzes pagasts|Laidzes pagasta]]<br />[[Laidzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Laidzes pagasts COA.png|x60px]] |2006. gadā |- |[[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema pagasta]]<br />[[Lapmežciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lapmežciema pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Lauberes pagasts|Lauberes pagasta]]<br />[[Lauberes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lauberes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |2005. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://heraldicum.ru/latvija/pagasts/lauberes.htm|title=Лаубереская волость (Lauberes pagasts) - Геральдикум|website=heraldicum.ru|access-date=2024-07-31|language=ru}}</ref> |- |[[Laucienes pagasts|Laucienes pagasta]]<br />[[Laucienes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Laucienes pagasts COA.svg|x60px]] |2004. gadā |- |[[Launkalnes pagasts|Launkalnes pagasta]]<br />[[Launkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Launkalnes pagasta ģerbonis.JPG|x60px]] |{{dat|2015|07|15||bez}}<ref name="Smiltenesnovads">[[Smiltenes novads]]: [https://smiltene.lv/novad/par-novadu/simbolika/ Simbolika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200223135205/https://smiltene.lv/novad/par-novadu/simbolika/ |date={{dat|2020|02|23||bez}} }}</ref><!--Ģerboņa apraksts: Skaldīts: 1. — zaļā laukā raibs dzenis, 2. — sudraba laukā zaļš šaurkrusts.--> |- |[[Lejasciema pagasts|Lejasciema pagasta]]<br />[[Lejasciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lejasciema pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-237">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/237 Lejasciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180430155957/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/237 |date={{dat|2018|04|30||bez}} }}</ref> |- |[[Lestenes pagasts|Lestenes pagasta]]<br />[[Lestenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lestenes pagasta ģerbonis.png|60x60px]] |2024. gadā 13. jūnijā<ref>[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1462]</ref> |- |[[Lēdmanes pagasts|Lēdmanes pagasta]]<br />[[Lēdmanes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lēdmanes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |2003. gadā |- |[[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagasta]]<br />[[Lēdurgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lēdurgas pagasts COA.png|x60px]] |1997. gadā |- |[[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes pagasta]]<br />[[Lielvārdes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2026|05|27||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1510|title=Ģerboņu katalogs - Lielvārdes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2026-06-01}}</ref> |- |[[Liezēres pagasts|Liezēres pagasta]]<br />[[Liezēres pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Liezēres pagasts.PNG|x60px]] |{{dat|2014|03|11}} |- |[[Limbažu pagasts|Limbažu pagasta]]<br />[[Limbažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Limbažu pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Litenes pagasts|Litenes pagasta]]<br />[[Litenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Litenes pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā (apstiprināts {{dat|2012|04|13||bez}})<ref name="kulturaskarte-179">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/179 Litenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190214122114/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/179 |date={{dat|2019|02|14||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbene.lv/lv/gerboni-logo|title=Ģerboņi, logo {{!}} Gulbenes novada pašvaldība|website=www.gulbene.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- |[[Lizuma pagasts|Lizuma pagasta]]<br />[[Lizuma pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lizuma pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|4|14||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1390|title=Ģerboņu katalogs - Lizuma pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lizums.lv/2022-gada-14-aprili-lizuma-pagasta-gerboni-ieklava-latvijas-gerbonu-registra/|title=2022. gada 14. aprīlī Lizuma pagasta ģerboni iekļāva Latvijas ģerboņu reģistrā – Lizuma pagasts|last=Dārzniece|first=Evita|website=Lizuma pagasts|access-date=2022-05-26|language=lv-LV|archive-date=2022-05-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20220523205342/https://www.lizums.lv/2022-gada-14-aprili-lizuma-pagasta-gerboni-ieklava-latvijas-gerbonu-registra/}}</ref> |- |[[Lībagu pagasts|Lībagu pagasta]]<br />[[Lībagu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lībagu pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Līvbērzes pagasts|Līvbērzes pagasta]]<br />[[Līvbērzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Līvbērzes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|07|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-40">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/40 Līvbērzes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101093423/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/40 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}</ref> |- |[[Lubes pagasts|Lubes pagasta]]<br />[[Lubes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lubes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2019|2|7||bez}}<ref name="kulturaskarte-1313">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1313 Lubes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200131213808/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1313 |date={{dat|2020|01|31||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsuvestis.lv/2019/03/19/nevelas-lai-laudis-lubes-pagasta-justos-ka-nomale/|title=Nevēlas, lai ļaudis Lubes pagastā justos kā nomalē|last=Raks-Lasmane|first=Mārīte|website=Talsu Vēstis|access-date=2022-05-26|date=2019-03-19|language=lv-LV|archive-date=2019-09-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20190930161930/http://www.talsuvestis.lv/2019/03/19/nevelas-lai-laudis-lubes-pagasta-justos-ka-nomale/}}</ref> |- |[[Lutriņu pagasts|Lutriņu pagasta]]<br />[[Lutriņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Lutriņu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|08|20||bez}}<ref name="kulturaskarte-41">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/41 Lutriņu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127052140/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/41 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |- |[[Ļaudonas pagasts|Ļaudonas pagasta]]<br />[[Ļaudonas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ļaudonas pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Madlienas pagasts|Madlienas pagasta]]<br />[[Madlienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Madlienas pagasts COA.png|59x59px]] |1999. gadā |- |[[Maltas pagasts|Maltas pagasta]]<br />[[Maltas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Maltas pagasts COA.png|59x59px]] |{{dat|2010|02|09||bez}}<ref name="kulturaskarte-100">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/100 Maltas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127051606/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/100 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |- |[[Matkules pagasts|Matkules pagasta]]<br />[[Matkules pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2024|11|14||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1480|title=Ģerboņu katalogs - Matkules pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2024-12-03}}</ref> |- |[[Mārcienas pagasts|Mārcienas pagasta]]<br />[[Mārcienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Mārcienas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|05|26||bez}}<ref name="kulturaskarte-57">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/57 Mārcienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127054617/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/57 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |- |[[Mārupes pagasts|Mārupes pagasta]]<br />[[Mārupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mārupes pagasta ģerbonis.svg|59x59px]] |{{dat|2001|08|31||bez}}<br />(pārapstiprināts {{dat|2022|10|21||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1414|title=Ģerboņu katalogs - Mārupes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-10-21}}</ref> |- |[[Mazozolu pagasts|Mazozolu pagasta]]<br />[[Mazozolu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Mazozolu pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā |- |[[Mazzalves pagasts|Mazzalves pagasta]]<br />[[Mazzalves pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2026|05|07||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1505|title=Ģerboņu katalogs - Mazzalves pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2026-05-10}}</ref> |- |[[Medumu pagasts|Medumu pagasta]]<br />[[Medumu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Medumu pagasts COA.png|x60px]] |2004. gada 25. augustā<ref name=":3" /><!-- citur — 2003. g. --> |- |[[Meņģeles pagasts|Meņģeles pagasta]]<br />[[Meņģeles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2026|05|27||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1511|title=Ģerboņu katalogs - Meņģeles pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2026-06-01}}</ref> |- |[[Mērsraga pagasts|Mērsraga pagasta]]<br />[[Mērsraga pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mērsraga pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|07|20||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2022/115.15|title=Par ģerboņu aprakstu parakstīšanu - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2022-08-01|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1401|title=Ģerboņu katalogs - Mērsraga pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Mētrienas pagasts|Mētrienas pagasta]]<br />[[Mētrienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mētrienas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-180">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/180 Mētrienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127051410/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/180 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |- |[[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagasta]]<br />[[Mežotnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Mežotne parish.png|x60px]] |{{dat|2007|10|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-42">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/42 Mežotnes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127052100/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/42 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |- |[[Mores pagasts|Mores pagasta]]<br />[[Mores pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Mores pagasts COA.png|59x59px]] |2000. gadā<ref name="Siguldasnovads"/> |- |[[Naujenes pagasts|Naujenes pagasta]]<br />[[Naujenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Naujenes pagasts COA.png|59x59px]] |2000. gada 6. maijā<ref name=":3" /><!-- citur — 1997. g. --> |- |[[Neretas pagasts|Neretas pagasta]]<br />[[Neretas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Nereta COA.png|x60px]] |{{dat|2024|07|17||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1466|title=Ģerboņu katalogs - Neretas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2024-07-25}}</ref> |- |[[Nīcas pagasts|Nīcas pagasta]]<br />[[Nīcas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Nīcas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|26||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1367|title=Ģerboņu katalogs - Nīcas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/nica-un-otankos-izstrada-pagastu-gerbonus/|title=Nīcā un Otaņķos izstrādā pagastu ģerboņus|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Nīkrāces pagasts|Nīkrāces pagasta]]<br />[[Nīkrāces pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Nīkrāces pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|04|14||bez}}<ref name="kulturaskarte-56">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/56 Nīkrāces pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101100909/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/56 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}</ref> |- |[[Novadnieku pagasts|Novadnieku pagasta]]<br />[[Novadnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Novadnieku pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|02|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-78">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/78 Novadnieku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181101103126/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/78 |date={{dat|2018|11|01||bez}} }}</ref> |- |[[Ogresgala pagasts|Ogresgala pagasta]]<br />[[Ogresgala pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2026|05|27||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1509|title=Ģerboņu katalogs - Ogresgala pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2026-06-01}}</ref> |- |[[Ošupes pagasts|Ošupes pagasta]]<br />[[Ošupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ošupes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2013|03|20||bez}}<ref name="kulturaskarte-205">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/205 Ošupes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220119162734/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/205 |date={{dat|2022|01|19||bez}} }}</ref><ref name="2013-04-22">[http://likumi.lv/doc.php?id=256299 Par ģerboņu reģistrāciju] 22.04.2013.</ref> |- |[[Otaņķu pagasts|Otaņķu pagasta]]<br />[[Otaņķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Otaņķu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|2|25||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1383|title=Ģerboņu katalogs - Otaņķu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nica.lv/lv/aktualitates/kadam-but-otanku-pagasta-gerbonim/|title=Aktualitātes » Nīcas novads|website=www.nica.lv|access-date=2022-05-26|archive-date=2023-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230928215223/https://www.nica.lv/lv/aktualitates/kadam-but-otanku-pagasta-gerbonim/}}</ref> |- |[[Padures pagasts|Padures pagasta]]<br />[[Padures pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Padures pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|02|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-64">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/64 Padures pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220119173856/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/64 |date={{dat|2022|01|19||bez}} }}</ref> |- |[[Pāles pagasts|Pāles pagasta]]<br />[[Pāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Pāles pagasts COA.png|x60px]] |2005. gadā |- |[[Pelču pagasts|Pelču pagasta]]<br />[[Pelču pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Pelču pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|6|22||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1360|title=Ģerboņu katalogs - Pelču pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6160-apstiprinats-rendas-pagasta-gerbonis-veidos-gerbonus-ari-citiem-pagastiem|title=Apstiprināts Rendas pagasta ģerbonis, veidos ģerboņus arī citiem pagastiem - Kuldīgas novads|website=Kuldīgas novada pašvaldība|date=2021-11-10|access-date=2022-05-26|archive-date=2022-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220526162659/https://www.kuldiga.lv/kuldigas-novads/aktualitates-pagastos/6160-apstiprinats-rendas-pagasta-gerbonis-veidos-gerbonus-ari-citiem-pagastiem}}</ref> |- |[[Popes pagasts|Popes pagasta]]<br />[[Popes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Popes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|02|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-70">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/70 Popes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812201815/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/70 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}</ref> |- |[[Pūres pagasts|Pūres pagasta]]<br />[[Pūres pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Pūres pagasts COA.png|59x59px]] |1999. gadā |- |[[Puzes pagasts|Puzes pagasta]]<br />[[Puzes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Puzes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2016|06|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1253">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1253 Puzes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030163221/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1253 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Raiskuma pagasts|Raiskuma pagasta]]<br />[[Raiskuma pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Raiskuma pagasts COA.png|x60px]] |2001. gadā |- |[[Rankas pagasts|Rankas pagasta]]<br />[[Rankas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Rankas pagasts.png|x60px]] |{{dat|2013|12|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-223">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/223 Rankas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181011071645/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/223 |date={{dat|2018|10|11||bez}} }}</ref><ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=263769 Par ģerboņu reģistrāciju] 15.01.2014.</ref> |- |[[Raņķu pagasts|Raņķu pagasta]]<br />[[Raņķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Raņķu pagasta ģerbonis.svg|60x60px]] |{{dat|2023|5|11||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1436|title=Ģerboņu katalogs - Raņķu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2023-05-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lasi.lv/par-svarigo/latvija/apstiprina-ranku-pagasta-gerboni.1078|title=Apstiprina Raņķu pagasta ģerboni|website=lasi.lv|access-date=2024-07-31|date=2023-09-08|language=lv}}</ref> |- |[[Raunas pagasts|Raunas pagasta]]<br />[[Raunas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Raunas pagasts COA.svg|x60px]] |1999. gadā |- |[[Rembates pagasts|Rembates pagasta]]<br />[[Rembates pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rembates pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2013|05|15||bez}}<ref name="2013-06-07">[http://likumi.lv/doc.php?id=257344 Par ģerboņu reģistrāciju] 07.06.2013.</ref> |- |[[Rendas pagasts|Rendas pagasta]]<br />[[Rendas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rendas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref name=":1" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1363|title=Ģerboņu katalogs - Rendas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Rojas pagasts|Rojas pagasta]]<br />[[Rojas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rojas pagasts COA.svg|x60px]] |1998. gadā<br>(pārapstiprināts {{dat|2022|07|20||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1402|title=Ģerboņu katalogs - Rojas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-08-01}}</ref> |- |[[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]]<br />[[Ropažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|5=bez|4|5}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1388|title=Ģerboņu katalogs - Ropažu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Rubenes pagasts|Rubenes pagasta]]<br />[[Rubenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Rubenes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu pagasta]]<br />[[Rudbāržu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rudbāržu pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2023|2|09||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1426|title=Ģerboņu katalogs - Rudbāržu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2023-2-19}}</ref> |- |[[Rumbas pagasts|Rumbas pagasta]]<br />[[Rumbas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rumbas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2022|10|07||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1409|title=Ģerboņu katalogs - Rumbas pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-10-13}}</ref> |- |[[Rugāju pagasts|Rugāju pagasta]]<br />[[Rugāju pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rugāju pagasts COA.svg|x60px]] |2001. gadā<br />(pārapstiprināts {{dat|2022|05|30||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1392|title=Ģerboņu katalogs - Rugāju pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |} |valign=top| {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- |[[Rundāles pagasts|Rundāles pagasta]]<br />[[Rundāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rundāles pagasts COA.svg|x60px]] |2000. gadā |- |[[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasta]]<br />[[Salas pagasta (Vidzeme) ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Salas pagasts (Vidzeme) COA.png|x60px]] |{{dat|2007|07|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-38">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/38 Salas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181026151907/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/38 |date={{dat|2018|10|26||bez}} }}</ref> |- |[[Salgales pagasts|Salgales pagasta]]<br />[[Salgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Salgales pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-235">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/235 Salgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181026154433/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/235 |date={{dat|2018|10|26||bez}} }}</ref> |- |[[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]]<br />[[Sēmes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Sēmes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|10|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-13">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/13 Sēmes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701173224/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/13 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Sesavas pagasts|Sesavas pagasta]]<br />[[Sesavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Sesavas pagasts COA.png|59x59px]] |2000. gadā |- |[[Siguldas pagasts|Siguldas pagasta]]<br />[[Siguldas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Siguldas pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā<ref name="Siguldasnovads"/> |- |[[Skaistkalnes pagasts|Skaistkalnes pagasta]]<br />[[Skaistkalnes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skaistkalnes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Skrīveru pagasts|Skrīveru pagasta]]<br />[[Skrīveru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skrīveru pagasts COA.png|x60px]] |1998. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arhivs.staburags.lv/raksts/118654|title=Piesakās ģerboņa idejas autors|last=Skaistkalne|first=Guna|publisher=Staburags|website=arhivs.staburags.lv|access-date=2024-07-31|date=2015-07-30|archive-date=2024-07-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20240731233729/https://arhivs.staburags.lv/raksts/118654}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://heraldicum.ru/latvija/novads/skriveru.htm|title=Скриверская волость (Skrīveru pagasts) - Геральдикум|website=heraldicum.ru|access-date=2024-07-31|language=ru}}</ref> (pārapstiprināts {{dat|2024|07|17||bez}})<ref>[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1467 Skrīveru pagasta ģerbonis]</ref> |- |[[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagasta]]<br />[[Skrudalienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Skrudalienas pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2013|03|25||bez}}<ref name="2013-04-22" /><ref name="kulturaskarte-206">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/206 Skrudalienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030110027/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/206 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Skujenes pagasts|Skujenes pagasta]]<br />[[Skujenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skujenes pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://heraldicum.ru/latvija/pagasts/skujenes.htm|title=Скуйенеская волость (Skujenes pagasts) - Геральдикум|website=heraldicum.ru|access-date=2024-07-31|language=ru}}</ref> |- |[[Skultes pagasts|Skultes pagasta]]<br />[[Skultes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skultes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|10|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-15">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/15 Skultes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701173118/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/15 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Slampes pagasts|Slampes pagasta]]<br />[[Slampes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2025|08|18||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1495|title=Ģerboņu katalogs - Slampes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-11-25}}</ref> |- |[[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]]<br />[[Smārdes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Smārdes pagasts COA.svg|x60px]] |2003. gadā |- |[[Smiltenes pagasts|Smiltenes pagasta]]<br />[[Smiltenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Smiltenes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|10|10||bez}}<ref name="kulturaskarte-43">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/43 Smiltenes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030171837/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/43 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Snēpeles pagasts|Snēpeles pagasta]]<br />[[Snēpeles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Snēpeles pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Staburaga pagasts|Staburaga pagasta]]<br />[[Staburaga pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Staburaga pagasts COA.svg|x60px]] |2002. gadā |- |[[Stalbes pagasts|Stalbes pagasta]]<br />[[Stalbes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Stalbes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2010|10|19||bez}}<ref name="kulturaskarte-128">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/128 Stalbes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701175254/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/128 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagasta]]<br />[[Stāmerienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stāmerienas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2013|10|24||bez}}<ref name="kulturaskarte-219">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/219 Stāmerienas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190214122137/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/219 |date={{dat|2019|02|14||bez}} }}</ref><ref name="2013-10-31">[http://likumi.lv/doc.php?id=261475 Par ģerboņu reģistrāciju] 31.10.2013.</ref> |- |[[Stelpes pagasts|Stelpes pagasta]]<br />[[Stelpes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stelpes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2021|10|20||bez}}<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1365|title=Ģerboņu katalogs - Stelpes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-02-02}}</ref> |- |[[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]]<br />[[Stopiņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|4|5|5=bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1387|title=Ģerboņu katalogs - Stopiņu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref> |- |[[Stradu pagasts|Stradu pagasta]]<br />[[Stradu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stradu pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2018|01|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1290">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1290 Stradu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030121332/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1290 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.stradi.lv/pagasts-2/|title=Pagasts – Stradu pagasta pārvalde|access-date=2022-05-26|language=lv-LV|archive-date=2023-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230928215224/https://www.stradi.lv/pagasts-2/}}</ref> |- |[[Straupes pagasts|Straupes pagasta]]<br />[[Straupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Straupes pagasts COA.png|59x59px]] |2000. gadā |- |[[Strazdes pagasts|Strazdes pagasta]]<br />[[Strazdes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Strazdes pagasta ģerbonis.png|x60px]] |{{dat|2018|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-1300">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1300 Strazdes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180701084017/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1300 |date={{dat|2018|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Suntažu pagasts|Suntažu pagasta]]<br />[[Suntažu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Suntažu pagasts COA.png|x60px]] |2000. gadā |- |[[Sventes pagasts|Sventes pagasta]]<br />[[Sventes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:COA of Sventes pagasts.png|x60px]] |{{dat|2013|10|24||bez}}<ref name="2013-10-31" /> |- |[[Svitenes pagasts|Svitenes pagasta]]<br />[[Svitenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2024|10|15||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1474|title=Ģerboņu katalogs - Svitenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2024-12-03}}</ref> |- |[[Tārgales pagasts|Tārgales pagasta]]<br />[[Tārgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Tārgales pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|10|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-14">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/14 Tārgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701173152/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/14 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Taurenes pagasts|Taurenes pagasta]]<br />[[Taurenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Taurenes pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Taurupes pagasts|Taurupes pagasta]]<br />[[Taurupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Taurupes pagasts COA.png|x60px]] |2004. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/taurupes-vesture|title=Vēsture {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Tērvetes pagasts|Tērvetes pagasta]]<br />[[Tērvetes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Tērvetes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2022|09|30||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1407|title=Ģerboņu katalogs - Tērvetes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-10-01}}</ref> |- |[[Tirzas pagasts|Tirzas pagasta]]<br />[[Tirzas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Tirzas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2018|01|16||bez}}<ref name="kulturaskarte-1289">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1289 Tirzas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030172634/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1289 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/login/?next=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2Ftirzaspagasts%2Fposts%2F1513764225402763%2F|title=Tirzas pagasts – Ieraksti {{!}} Facebook|website=Facebook|access-date=2022-05-26|language=lv}}</ref> |- |[[Tīnūžu pagasts|Tīnūžu pagasta]]<br />[[Tīnūžu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2026|05|27||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1508|title=Ģerboņu katalogs - Tīnūžu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2026-06-01}}</ref> |- |[[Tomes pagasts|Tomes pagasta]]<br />[[Tomes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Tomes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2013|05|15||bez}}<ref name="2013-06-07" /><ref name="kulturaskarte-211">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/211 Tomes pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701170620/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/211 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Trikātas pagasts|Trikātas pagasta]]<br />[[Trikātas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Trikātas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2008|06|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-60">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/60 Trikātas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030171152/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/60 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Tumes pagasts|Tumes pagasta]]<br />[[Tumes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Tumes pagasts COA.png|x60px]] |2002. gadā |- |[[Turlavas pagasts|Turlavas pagasta]]<br />[[Turlavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Turlavas pagasts COA.png|x60px]] ||{{dat|1998||||bez}}<ref>Heraldicum: [http://www.heraldicum.ru/latvija/pagasts/turlavas.htm Турлавская волость (Turlavas pagasts)]</ref> |- |[[Ugāles pagasts|Ugāles pagasta]]<br />[[Ugāles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Ugāles pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Umurgas pagasts|Umurgas pagasta]]<br />[[Umurgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Umurgas pagasts COA.svg|x60px]] |2005. gadā |- |[[Usmas pagasts|Usmas pagasta]]<br />[[Usmas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Usmas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2017|01|10||bez}}<ref name="kulturaskarte-1269">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1269 Usmas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030100544/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1269 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Užavas pagasts|Užavas pagasta]]<br />[[Užavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Užavas pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-4">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/4 Užavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701170807/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/4 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Vaives pagasts|Vaives pagasta]]<br />[[Vaives pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vaives pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2008|06|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-59">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/59 Vaives pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701171717/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/59 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Valdgales pagasts|Valdgales pagasta]]<br />[[Valdgales pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Coat of Arms of Valdgales pagasts.svg|x60px]] |{{dat|2009|03|17||bez}}<ref name="kulturaskarte-79">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/79 Valdgales pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701160748/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/79 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Valkas pagasts|Valkas pagasta]]<br />[[Valkas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Valkas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2009|03|17||bez}}<ref name="kulturaskarte-80">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/80 Valkas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701163811/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/80 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Valles pagasts|Valles pagasta]]<br />[[Valles pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Valles pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-3">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/3 Valles pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701163849/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/3 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Vandzenes pagasts|Vandzenes pagasta]]<br />[[Vandzenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vandzenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2019|4|5||bez}}<ref name="2019-04-05">[https://likumi.lv/ta/id/306093 Par ģerboņu reģistrāciju] 05.04.2019.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1319|title=Ģerboņu katalogs - Vandzenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/registrets_vandzenes_pagasta_gerbonis|title=Talsi - Reģistrēts Vandzenes pagasta ģerbonis|website=www.talsi.server2.alt.lv|access-date=2022-05-26|archive-date=2022-05-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20220526162700/http://www.talsi.server2.alt.lv/aktualitates/registrets_vandzenes_pagasta_gerbonis}}</ref> |- |[[Vānes pagasts|Vānes pagasta]]<br />[[Vānes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2025|02|11||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1481|title=Ģerboņu katalogs - Vānes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-03-10}}</ref> |- |[[Vārmes pagasts|Vārmes pagasta]]<br />[[Vārmes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vārmes pagasta ģerbonis.jpg|x70px]] |{{dat|2023|09|28||bez}}<ref name="kulturaskarte-1263">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1446 Vārmes pagasta ģerbonis]</ref> |- |[[Vārves pagasts|Vārves pagasta]]<br />[[Vārves pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vārves pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2016|10|06||bez}}<ref name="kulturaskarte-1263"/> |- |[[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagasta]]<br />[[Vecpiebalgas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Vecpiebalgas pagasts COA.png|59x59px]] |2002. gadā |- |[[Vecsaules pagasts|Vecsaules pagasta]]<br />[[Vecsaules pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vecsaules pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-233">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/233 Vecsaules pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035504/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/233 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |- |[[Vecumnieku pagasts|Vecumnieku pagasta]]<br />[[Vecumnieku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Vecumnieku pagasts COA.png|59x59px]] |{{dat|2001|10|26||bez}} |- |[[Veselavas pagasts|Veselavas pagasta]]<br />[[Veselavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Veselavas pagasts COA.png|x60px]] |2003. gadā |- |[[Vestienas pagasts|Vestienas pagasta]]<br />[[Vestienas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Vestienas pagasts COA.png|59x59px]] |2000. gadā |- |[[Vidrižu pagasts|Vidrižu pagasta]]<br />[[Vidrižu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vidrižu pagasts COA.svg|x60px]] |{{dat|2007|07|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-39">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/39 Vidrižu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701161554/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/39 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Viesatu pagasts|Viesatu pagasta]]<br />[[Viesatu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |2025. gada 10. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1489|title=Ģerboņu katalogs - Viesatu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-08-12}}</ref> |- |[[Viesturu pagasts|Viesturu pagasta]]<br />[[Viesturu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2024|10|15||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1473|title=Ģerboņu katalogs - Viesturu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2024-12-03}}</ref> |- |[[Vijciema pagasts|Vijciema pagasta]]<br />[[Vijciema pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vijciema pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2012|08|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-196">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/196 Vijciema pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701160029/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/196 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Vilces pagasts|Vilces pagasta]]<br />[[Vilces pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vilces pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2015|05|12||bez}}<ref name="kulturaskarte-236">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/236 Vilces pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030165719/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/236 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Viļķenes pagasts|Viļķenes pagasta]]<br />[[Viļķenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Viļķenes pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2005|04|03||bez}}<ref>Viļķenes pagasta pārvalde: [http://www.vilkene.lv/par/vesture/ Viļķenes vēsture]</ref> |- |[[Virbu pagasts|Virbu pagasta]]<br />[[Virbu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Virbu pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2018|06|14||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1298|title=Ģerboņu katalogs - Virbu pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>Talsu novads: [http://www.talsi.lv/aktualitates/virbu_pagastam___savs_gerbonis/ Virbu pagastam — savs ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180623221909/http://www.talsi.lv/aktualitates/virbu_pagastam___savs_gerbonis/ |date={{dat|2018|06|23||bez}} }}</ref> |- |[[Vircavas pagasts|Vircavas pagasta]]<br />[[Vircavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Vircavas pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|03|30||bez}}<ref>Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/32 Vircavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701161815/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/32 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |- |[[Višķu pagasts|Višķu pagasta]]<br />[[Višķu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Višķu pagasts COA.png|x60px]] | 2001. gada 3. oktobrī<ref name=":3" /><ref>Višķu pagasta pārvalde: [http://www.viski.lv/par-pagastu/ Par pagastu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180710191230/http://www.viski.lv/par-pagastu/ |date={{dat|2018|07|10||bez}} }}</ref> |- |[[Zantes pagasts|Zantes pagasta]]<br />[[Zantes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |{{dat|2024|11|14||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1479|title=Ģerboņu katalogs - Zantes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2024-12-03}}</ref> |- |[[Zemītes pagasts|Zemītes pagasta]]<br />[[Zemītes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Latvijas pagasta ģerbonis.svg|58x58px]] |2025. gada 29. aprīlī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1487|title=Ģerboņu katalogs - Zemītes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2025-08-12}}</ref> |- |[[Zentenes pagasts|Zentenes pagasta]]<br />[[Zentenes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zentenes pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2020|9|22||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1343|title=Ģerboņu katalogs - Zentenes pagasta ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-05-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ntz.lv/tukuma-un-novada/zentenes-pagasts-ticis-pie-sava-gerbona/|title=Zentenes pagasts ticis pie sava ģerboņa|website=[[Neatkarīgās Tukuma Ziņas|NTZ]]|access-date=2022-05-26|date=2020-11-19|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Zirņu pagasts|Zirņu pagasta]]<br />[[Zirņu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Zirņu pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2007|01|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-30">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/30 Zirņu pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210411235452/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/30 |date={{dat|2021|04|11||bez}} }}</ref> |- |[[Ziru pagasts|Ziru pagasta]]<br />[[Ziru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ziru pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2016|10|06||bez}}<ref name="kulturaskarte-1264">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1264 Ziru pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030130534/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1264 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Zlēku pagasts|Zlēku pagasta]]<br />[[Zlēku pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zlēku pagasts COA.png|x60px]] |{{dat|2017|03|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-1270">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1270 Zlēku pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181030101912/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1270 |date={{dat|2018|10|30||bez}} }}</ref> |- |[[Zosēnu pagasts|Zosēnu pagasta]]<br />[[Zosēnu pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Zosēnu pagasts COA.png|59x59px]] |1999. gadā<ref name="jaunpiebalga"/> |- |[[Zvārtavas pagasts|Zvārtavas pagasta]]<br />[[Zvārtavas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zvārtavas pagasta ģerbonis.svg|x60px]] |{{dat|2007|12|13||bez}}<ref name="kulturaskarte-50">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/50 Zvārtavas pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226041011/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/50 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |} |} == Atceltie pagastu ģerboņi == {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts!!Aizvietots!!Piezīme |- |[[Ādažu novads|Ādažu pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Ādažu pagasts COA.svg|45px]] |{{dat|1999|7|29|5=bez}}<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aprinkis.lv/index.php/sabiedriba/pasvaldibas/28984-kads-bus-jauna-adazu-novada-gerbonis|title=Kāds būs jaunā Ādažu novada ģerbonis?|last=Vēstis”|first=Elita Pētersone, “Ādažu|website=www.aprinkis.lv|access-date=2022-05-26|date=2021-12-02|language=lv-lv}}</ref> |[[Attēls:Ādažu novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Ādažu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Alsungas novads|Alsungas pagasta]]<br />[[Alsungas pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Alsungas pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|1999|5=bez}} |[[Attēls:Alsungas novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Alsungas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Carnikavas novads|Carnikavas pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Carnikavas pagasts COA.png|53x53px]] |{{dat|2002|9|10|5=bez}}<ref name=":2" /> |[[Attēls:Carnikavas novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Carnikavas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Garkalnes novads|Garkalnes pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Garkalnes pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2002|5=bez}} |[[Attēls:Garkalnes novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Garkalnes novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Iecavas novads|Iecavas pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Iecavas pagasts COA.svg|45px]] |{{dat|2002|05|07||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iecava.lv/upload/pasvaldiba/dokumenti/avize/2012_gads/05-04-2012_iecavas_zinas.pdf |title=Laikraksta «Iecavas Ziņas» Nr. 14 (881) 05.04.2012. |access-date=13.01.2018 |archive-date=04.05.2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180504073805/http://www.iecava.lv/upload/pasvaldiba/dokumenti/avize/2012_gads/05-04-2012_iecavas_zinas.pdf }}</ref> |[[Attēls:Iecavas novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Iecavas novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Mālpils novads|Mālpils pagasta]]<br />[[Mālpils pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mālpils pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2006|07|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-1">Ģerboņu katalogs: [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1 Mālpils pagasta ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127061529/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Mālpils novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Mālpils novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Mārupes novads|Mārupes pagasta]]<br />[[Mārupes pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mārupes pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2001|08|31||bez}} |[[Attēls:Mārupes novads COA 2010-2021.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Mārupes novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Ropažu novads|Ropažu pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Ropažu pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|2004|5=bez}} |[[Attēls:Ropažu novads COA 2012-2021.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Ropažu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Skrīveru novads|Skrīveru pagasta]]<br />[[Skrīveru pagasta ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:LVA Skrīveru pagasts COA.png|45px]] |{{dat|1998|5=bez}} |[[Attēls:Skrīveru novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Skrīveru novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |- |[[Stopiņu novads|Stopiņu pagasta]]<br />ģerbonis |[[Attēls:Stopiņu pagasta ģerbonis.svg|45px]] |{{dat|1997|5=bez}} |[[Attēls:Stopiņu novads COA.svg|45px]] |<small>Pagasts [[Stopiņu novada ģerbonis|reformēts par novadu]]</small> |} == Skatīt arī == {{Commons category|Coats of arms of parishes of Latvia|Latvijas pagastu ģerboņi}} * [[Ģerbonis]] * [[Latvijas ģerbonis]] * [[Latvijas pagastu uzskaitījums]] * [[Latvijas pagastu karogi]] * [[Latvijas pilsētu ģerboņi]] * [[Latvijas novadu ģerboņi]] == Atsauces == {{atsauces|3}} {{heraldika-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas pagastu ģerboņi| *]] m5o2hch79mtxw21sm4wz70cl857t6f9 0 94395 4548669 4457755 2026-11-12T09:46:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548669 wikitext text/x-wiki '''Latvijas pagastu karogi''' ir Latvijas otrā līmeņa administratīvo vienību ([[Pagasts|pagastu]]) pieņemtie karogi. Tie, kopā ar [[Latvijas pagastu ģerboņi|pagastu ģerboņiem]], ir galvenā pagastu simbolika. == Karogu uzskaitījums == {| class="wikitable" ! Nosaukums ! Karogs ! Apstiprināts |- | [[Abavas pagasts|Abavas pagasta]] [[Abavas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2018||||bez}} <br>(pārapstiprināts 2019. gada 29. augustā)<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=309314|title=Par Talsu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- | [[Ārlavas pagasts|Ārlavas pagasta]] [[Ārlavas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2019|08|29||bez}}<ref name=":3" /> |- | [[Balgales pagasts|Balgales pagasta]] [[Balgales pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Balgale parish flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=303277|title=Zaudējis spēku - Par Talsu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> <br>(pārapstiprināts 2019. gada 29. augustā)<ref name=":3" /> |- | [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagasta]] [[Baltinavas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Baltinavas novads Flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2021|06|21||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=24297:14-par-balvu-novada-gerbona-izstradi&catid=704&Itemid=1068&lang=lv|title=14.§ Par Balvu novada ģerboņa izstrādi|last=Agrita|website=Balvu novads|access-date=2022-11-13|language=lv-lv}}</ref> |- | [[Bēnes pagasts|Bēnes pagasta]] [[Bēnes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Benes pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | |- | [[Cenu pagasts|Cenu pagasta]] [[Cenu pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Cenu pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | |- | [[Daugmales pagasts|Daugmales pagasta]] [[Daugmales pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2018||||bez}}<ref>[https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 Simbolika | Ķekavas novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206180730/https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}: [https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/daugmales_pagasta_karoga_mets.png Daugmales pagasta karoga mets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206105638/https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/daugmales_pagasta_karoga_mets.png |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}</ref> |- | [[Demenes pagasts|Demenes pagasta]] [[Demenes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Demenes pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | |- | [[Dikļu pagasts|Dikļu pagasta]] [[Dikļu pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Dikļu pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | |- |[[Dundagas pagasts|Dundagas pagasta]] [[Dundagas pagasta karogs|karogs]] |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] |{{dat|2023|06|29||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=343955|title=Par pašvaldības simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-03-28|language=lv}}</ref> |- | [[Engures pagasts|Engures pagasta]] [[Engures pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2022|04|22||bez}}<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331712|title=Par Tukuma novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> |- | [[Garkalnes pagasts|Garkalnes pagasta]] [[Garkalnes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:LVA Garkalnes pagasts flag.png|border|center|x55px]] | 2022. gada 8. jūnijā<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=333923|title=Par Ropažu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref><ref name=":2">Pārveidots bijušais Ropažu novada karogs</ref> |- | [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagasta]] [[Ģibuļu pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Ģibuļi parish flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":4" /> <br>(pārapstiprināts 2019. gada 29. augustā)<ref name=":3" /> |- |[[Iecavas novads|Iecavas pagasta]]<br />[[Iecavas pagasta karogs|karogs]] |[[Attēls:LVA Iecavas pagasts flag.png|border|center|x55px]] |pirms 2009. gada, pārapstiprināts līdz 2023. gada 1. martam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bauskasnovads.lv/lv/simbolika|title=Simbolika {{!}} Bauskas novads|website=www.bauskasnovads.lv|access-date=2024-04-15|language=lv}}</ref> |- |[[Ilzenes pagasts|Ilzenes pagasta]] [[Ilzenes pagasta karogs|karogs]] |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] |2023. gada 28. decembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/|title=Par Alūksnes novada simboliku - Latvijas Vēstnesis|last=|website=www.vestnesis.lv|access-date=2024-01-15|language=lv}}</ref> |- | [[Īves pagasts|Īves pagasta]] [[Īves pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | 2019. gada 29. augustā<ref name=":3" /> |- | [[Jeru pagasts|Jeru pagasta]] [[Jeru pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | |- | [[Jumpravas pagasts|Jumpravas pagasta]] [[Jumpravas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Jumpravas pagasts.png|border|center|x55px]] | |- | [[Jūrkalnes pagasts|Jūrkalnes pagasta]] [[Jūrkalnes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:LVA Jūrkalnes pagasts flag.png|border|center|x55px]] | |- |[[Kazdangas pagasts|Kazdangas pagasta]] [[Kazdangas pagasta karogs|karogs]] |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] |2022. gada 30. novembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/nosaka-novada-simbolikas-izmantosanu/|title=Nosaka Dienvidkurzemes novada simbolikas izmantošanu|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-03-30|date=2022-11-30|language=lv}}</ref><ref>[https://www.dkn.lv/lv/media/16302/download?attachment Par Dienvidkurzemes novada simboliku — projekts]</ref> |- | [[Kokneses pagasts|Kokneses pagasta]] [[Kokneses pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Kokneses pagasts Flag.png|border|center|x55px]] |2002. gada 4. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://staburags.lv/arhivs/koknesei-ir-gerbonis-karogs-un-himna/|title=Koknesei ir ģerbonis, karogs un himna|website=Staburags.lv|access-date=2025-10-04|date=2002-06-03|language=lv}}</ref> |- | [[Kolkas pagasts|Kolkas pagasta]] [[Kolkas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Kolkas pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2000||||bez}} |- | [[Ķeipenes pagasts|Ķeipenes pagasta]] [[Ķeipenes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Ķeipenes pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | |- | [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]] [[Ķekavas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2018||||bez}}<ref>[https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 Simbolika | Ķekavas novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206180730/https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}: [https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/kekavas_pagasta_karoga_mets.png Ķekavas pagasta karoga mets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206105640/https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/kekavas_pagasta_karoga_mets.png |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}</ref> |- | [[Ķūļciema pagasts|Ķūļciema pagasta]] [[Ķūļciema pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2018||||bez}} <br>(pārapstiprināts 2019. gada 29. augustā)<ref name=":3" /> |- | [[Laidzes pagasts|Laidzes pagasta]] [[Laidzes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Laidze parish flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":4" /> <br>(pārapstiprināts 2019. gada 29. augustā)<ref name=":3" /> |- | [[Laucienes pagasts|Laucienes pagasta]] [[Laucienes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Lauciene parish flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":4" /> <br>(pārapstiprināts 2019. gada 29. augustā)<ref name=":3" /> |- | [[Lapmežciema pagasts|Lapmežciema pagasta]] [[Lapmežciema pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2022|04|22||bez}}<ref name=":0" /> |- | [[Ļaudonas pagasts|Ļaudonas pagasta]] [[Ļaudonas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Ļaudonas pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2001|11|17||bez}}<ref>Madonas novada Ļaudonas pagasta pārvalde: [http://www.laudona.lv/simbolika Ļaudonas pagasta simbolika]</ref> |- | [[Lizuma pagasts|Lizuma pagasta]] [[Lapmežciema pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]][[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2022|08|19||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lizums.lv/projekts-lizuma-karogam-but/|title=Projekts “Lizuma karogam būt” – Lizuma pagasts|last=Pliena|first=Zinta|access-date=2022-11-15|language=lv|archive-date=2022-11-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20221115180700/https://www.lizums.lv/projekts-lizuma-karogam-but/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dzirkstele.lv/vietejas-zinas/lizuma-pagasta-svetkos-izrada-jauno-gerboni-un-karogu/|title=Lizuma pagasta svētkos izrāda jauno ģerboni un karogu|last=Savicka|first=Inita|website=Dzirkstele.lv|access-date=2023-10-05|date=2022-08-19|language=lv-LV|archive-date=2022-11-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20221115180703/https://dzirkstele.lv/lizuma-pagasta-svetkos-izrada-jauno-gerboni-un-karogu/}}</ref> |- | [[Lībagu pagasts|Lībagu pagasta]] [[Lībagu pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Lībagi parish flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":4" /> <br>(pārapstiprināts 2019. gada 29. augustā)<ref name=":3" /> |- | [[Lubes pagasts|Lubes pagasta]] [[Lubes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2019|08|29||bez}}<ref name=":3" /> |- | [[Maltas pagasts|Maltas pagasta]] [[Maltas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Maltas pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2001|01|21||bez}} |- | [[Naujenes pagasts|Naujenes pagasta]] [[Naujenes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:LVA Naujenes pagasts flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|1998|11|18||bez}}<ref>Naujenes pagasta pārvalde: [http://naujene.lv/par-pagastu/simbolika/ Simbolika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180721023918/http://naujene.lv/par-pagastu/simbolika/ |date={{dat|2018|07|21||bez}} }}</ref> |- | [[Mores pagasts|Mores pagasta]] [[Mores pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | |- | [[Pūres pagasts|Pūres pagasta]] [[Pūres pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Pūres pagasts.png|border|center|x55px]] | 1999. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:418248{{!}}article:DIVL680{{!}}query:pagastiem%20P%C5%ABres%20pagasta%20karoga%20|title=Stūru stūriem mana skaistā Tēvu zeme|last=Siliņš|first=Andris|publisher=[[Latvijas Vēstnesis]]|website=periodika.lv|access-date=2022-07-07|date=2001-11-16|pages=18|archive-date=2021-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20210629162402/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:418248{{!}}article:DIVL680{{!}}query:pagastiem%20P%C5%ABres%20pagasta%20karoga%20}}</ref> <!-- Iekļauts kopā ar ģerboni Pūres pagasta ģenerālplānā, kas pieņemts ne ātrāk kā 1999. g. martā --><br>(pārapstiprināts 2022. g. 22. aprīlī)<ref name=":0" /> |- | [[Raiskuma pagasts|Raiskuma pagasta]] [[Raiskuma pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Raiskuma pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | |- | [[Ropažu pagasts|Ropažu pagasta]] [[Ropažu pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | 2022. gada 8. jūnijā<ref name=":1" /><ref name=":2" /> |- | [[Sēmes pagasts|Sēmes pagasta]] [[Sēmes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2022|04|22||bez}}<ref name=":0" /> |- | [[Siguldas pagasts|Siguldas pagasta]] [[Siguldas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | |- | [[Skrudalienas pagasts|Skrudalienas pagasta]] [[Skrudalienas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Skrudalienas pagasta karogs.png|border|center|x55px]] | {{dat|2015||||bez}}<ref>Skrudalienas pagasta pārvalde: [http://skrudaliena.lv/skrudalienas-pagasta-karoga-skices-publiskai-apspriesanai-2/ «Skrudalienas pagasta karoga skices publiskai apspriešanai»]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>Latgales Laiks: [http://latgaleslaiks.lv/raksti/2015-09-24-silenes-ciema-jubileja-masta-uzplivos-pagasta-jaunais-karogs «Silenes ciema jubilejā mastā uzplīvos pagasta jaunais karogs»]</ref> |- |[[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Smārdes pagasta karogs|karogs]] |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] |{{dat|2022|04|22||bez}}<ref name=":0" /> |- | [[Stalbes pagasts|Stalbes pagasta]] [[Stalbes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2011||||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pargaujasnovads.lv/userfiles/file/Avize/PargaujasVestismaijs.pdf |title=Pārgaujas novada vēstis Nr.22 2011. gada 26. maijā «Stalbes karogs iesvētīts!» |access-date={{dat|2018|08|29||bez}} |archive-date={{dat|2016|05|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160523030034/http://pargaujasnovads.lv/userfiles/file/Avize/PargaujasVestismaijs.pdf }}</ref> |- | [[Stopiņu pagasts|Stopiņu pagasta]] [[Stopiņu pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Stopiņu novads.svg|border|center|x55px]] | 1997. gadā <br>(pārapstiprināts 2022. gada 8. jūnijā)<ref name=":1" /> |- | [[Straupes pagasts|Straupes pagasta]] [[Straupes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Straupes pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | |- | [[Strazdes pagasts|Strazdes pagasta]] [[Strazdes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2018||||bez}} <br>(pārapstiprināts 2019. gada 29. augustā)<ref name=":3" /> |- | [[Tārgales pagasts|Tārgales pagasta]] [[Tārgales pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Tārgales pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | |- | [[Tumes pagasts|Tumes pagasta]] [[Tumes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2022|04|22||bez}}<ref name=":0" /> |- | [[Turlavas pagasts|Turlavas pagasta]] [[Turlavas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Turlavas pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2001|11|18||bez}}<ref>Turlavas pagasta pārvalde: [http://www.turlava.lv/index.php?p=2600&lang=625 Vēsture] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150303003527/http://turlava.lv/index.php?p=2600&lang=625 |date={{dat|2015|03|03||bez}} }}</ref> |- | [[Vaives pagasts|Vaives pagasta]] [[Vaives pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vaives pagasts Flag.png|border|center|x55px]] | |- | [[Valdgales pagasts|Valdgales pagasta]] [[Valdgales pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Valdgale parish flag.png|border|center|x55px]] | {{dat|2013|07|11||bez}}<ref name=":4" /> <br>(pārapstiprināts 2019. gada 29. augustā)<ref name=":3" /> |- | [[Vandzenes pagasts|Vandzenes pagasta]] [[Vandzenes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vandzenes pagasta karogs.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2019|08|29||bez}}<ref name=":3" /> |- | [[Vidrižu pagasts|Vidrižu pagasta]] [[Vidrižu pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | ne vēlāk kā 2020. gada oktobrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/vidrizupagasts/status/1313405204977659905|title=Plīvo! - Vidrižu pagasts {{!}} Twitter|website=Twitter|access-date=2022-11-15|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/photo/?fbid=2597446800545688&set=a.2594644970825871|title=Vidrižu sockenflagga, Limbažu kommun - Nordiska flaggor{{!}}Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2022-11-15}}</ref> |- | [[Viļķenes pagasts|Viļķenes pagasta]] [[Viļķenes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Flag of Viļķenes pagasts.png|border|center|x55px]] |ne vēlāk kā 2009. gadā |- | [[Virbu pagasts|Virbu pagasta]] [[Virbu pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2018||||bez}} <br>(pārapstiprināts 2019. gada 29. augustā)<ref name=":3" /> |- | [[Višķu pagasts|Višķu pagasta]] [[Turlavas pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2001||||bez}}<ref>Višķu pagasta pārvalde: [http://www.viski.lv/par-pagastu/ Par pagastu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180710191230/http://www.viski.lv/par-pagastu/ |date={{dat|2018|07|10||bez}} }}</ref> |- | [[Zentenes pagasts|Zentenes pagasta]] [[Zentenes pagasta karogs|karogs]] | [[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2022|04|22||bez}}<ref name=":0" /> |} == Skatīt arī == {{Commons category|Flags of parishes of Latvia|Latvijas pagastu karogi}} * [[Karogs]] * [[Latvijas karogs]] * [[Latvijas pagastu ģerboņi]] * [[Latvijas pagastu uzskaitījums]] * [[Latvijas novadu karogi]] * [[Latvijas pilsētu karogi]] == Atsauces == {{atsauces}} {{karogs-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas pagastu karogi| *]] [[Kategorija:Veksiloloģija]] bqq9v9zlcgkqe8zov2uhdwqa3837r02 0 94409 4548666 4532403 2026-11-12T09:43:27Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548666 wikitext text/x-wiki '''Latvijas novadu ģerboņi''' pirmoreiz tika izstrādāti jaunajiem [[Novads|novadiem]] pēc [[2009. gads|2009]]. gadā pabeigtās [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]]. Tāpat kā šo [[Latvijas novadu karogi|novadu karogi]], pēc 2021. gada reformas tie zaudēja oficiālu spēku un jaunajiem novadiem ir jāizstrādā jauni ģerboņi, ja novada robežas ir mainījušās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.retv.lv/raksts/paplasinatajos-novados-veido-jaunus-gerbonus|title=Paplašinātajos novados veido jaunus ģerboņus|website=www.retv.lv|access-date=2022-09-28|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Lai skice kļūtu par oficiālo novada ģerboni, to ir jāapstiprina novada domes sēdē un [[Valsts heraldikas komisija|Valsts heraldikas komisijā]] (VHK).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.president.lv/lv/valsts-heraldikas-komisija|title=Valsts heraldikas komisija {{!}} Valsts prezidenta kanceleja|website=www.president.lv|access-date=2022-09-01|language=lv}}</ref> Iepriekšējie ģerboņi saglabās ierakstu [[Latvijas Republikas Kultūras ministrija|Kultūras ministrijas]] Ģerboņu katalogā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem|title=Ģerboņu katalogs|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2021-08-17}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/1-julija-no-119-latvijas-pasvaldibam-paliks-42-kads-bus-gerbonu-liktenis.a410404/|title=1. jūlijā no 119 Latvijas pašvaldībām paliks 42. Kāds būs ģerboņu liktenis?|website=[[lsm.lv]]|access-date=2021-08-17|date=2021-05-25|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/6815-informacija-par-novadu-gerboniem-pec-1-julija|title=Informācija par novadu ģerboņiem pēc 1. jūlija|website=LPS|access-date=2022-07-07|language=en|archive-date=2023-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20230928214913/https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/6815-informacija-par-novadu-gerboniem-pec-1-julija}}</ref> Kā pirmais savu jauno ģerboni pēc 2021. gada reformas apstiprināja [[Ādažu novads]] 2022. gada 27. janvārī.<ref name="Ādažu-2022">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/adazu-novada-gerbonis-pirmais-apstiprinatais-gerbonis-pec-teritorialas-reformas-latvija/|title=Ādažu novada ģerbonis – pirmais apstiprinātais ģerbonis pēc teritoriālās reformas Latvijā|website=Ādažu novads|access-date=2022-04-26|date=2022-02-02|language=lv-LV|archive-date=2022-02-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20220202223118/https://www.adazi.lv/adazu-novada-gerbonis-pirmais-apstiprinatais-gerbonis-pec-teritorialas-reformas-latvija/}}</ref> == Ģerboņu uzskaitījums == {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts |- |[[Ādažu novads|Ādažu novada]]<br/>[[Ādažu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|frameless|55x55px]] |2022. gada 27. janvārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1378|title=Ģerboņu katalogs - Ādažu novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-04-26}}</ref><ref name="Ādažu-2022"/> |- |[[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]]<br/>[[Aizkraukles novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Aizkraukles novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-186">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/186 Aizkraukles novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065221/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/186 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2022. g. 10. janvārī)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.aizkraukle.lv/lv/novada-simbolika|title=Novada simbolika {{!}} Aizkraukles novada pašvaldība|website=www.aizkraukle.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> |- |[[Alūksnes novads|Alūksnes novada]]<br/>[[Alūksnes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Alūksne novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|05|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-112">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/112 Alūksnes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065151/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/112 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}</ref> |- |[[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]]<br/>[[Augšdaugavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Augšdaugavas novada ģerbonis.svg|x55px]] |{{dat|2022|12|08||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lpr.gov.lv/lv/2022/apkopotas-iedzivotaju-idejas-jauna-augsdaugavas-novada-gerbona-izstradei/|title=Apkopotas iedzīvotāju idejas jaunā Augšdaugavas novada ģerboņa izstrādei|website=Latgales plānošanas reģions|access-date=2022-07-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/aktualitates/jaunumi/turpinas-darbs-pie-gerbona-izveides/|title=Turpinās darbs pie ģerboņa izveides|last=Bitiņš|first=Dainis|website=Augšdaugavas novads|access-date=2022-11-13|date=2022-09-14|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/aktualitates/jaunumi/apstiprinats-jaunais-augsdaugavas-novada-gerbonis/|title=Apstiprināts jaunais Augšdaugavas novada ģerbonis|last=Minova|first=Inese|website=Augšdaugavas novads|access-date=2022-12-16|date=2022-12-09|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Balvu novads|Balvu novada]]<br/>[[Balvu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Balvu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|12|16||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balvi.lv/dokumenti/saistosie/2010_19.pdf |title=Par Balvu novada un Balvu pilsētas simboliku |access-date={{dat|2011|03|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210831184145/http://www.balvi.lv/dokumenti/saistosie/2010_19.pdf }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2022. g. 2. novembrī)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=26292:apstiprinats-balvu-novada-gerbonis&catid=65&lang=lv&Itemid=579|title=Apstiprināts Balvu novada ģerbonis {{!}} Balvu novada pašvaldība|website=www.balvi.lv|access-date=2022-11-03|language=lv}}</ref><ref>Ar minimālām izmaiņām</ref> |- |[[Bauskas novads|Bauskas novada]]<br/>[[Bauskas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Bauskas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|03|25||bez}}<ref name="kulturaskarte-104">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/104 Bauskas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170512090642/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/104 |date={{dat|2017|05|12||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2022. g. 1. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://arhivs.bauskasdzive.lv/raksts/191890|title=Saglabās esošo ģerboni|last=Varnevičs|first=Uldis|publisher=[[Bauskas Dzīve]]|website=arhivs.bauskasdzive.lv|access-date=2022-07-07|date=2021-07-06|archive-date=2022-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220707174910/https://arhivs.bauskasdzive.lv/raksts/191890}}</ref> |- |[[Cēsu novads|Cēsu novada]]<br/>[[Cēsu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Cēsu novada ģerbonis.svg|frameless|x55px]] |{{dat|2022|07|04||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1398|title=Ģerboņu katalogs - Cēsu novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://edruva.lv/apstiprina-cesu-novada-gerboni/|title=Apstiprina Cēsu novada ģerboni {{!}} eDruva|website=edruva.lv|access-date=2022-07-07|archive-date=2022-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220707152140/http://edruva.lv/apstiprina-cesu-novada-gerboni/}}</ref> |- |[[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]]<br/>[[Dienvidkurzemes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dienvidkurzemes novada ģerbonis.svg|frameless|55x55px]] |2022. gada 8. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dkn.lv/lv/jaunums/vienbalsigi-apstiprinats-dienvidkurzemes-novada-gerbonis|title=Vienbalsīgi apstiprināts Dienvidkurzemes novada ģerbonis {{!}} Dienvidkurzemes novada pašvaldība|website=www.dkn.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> |- |[[Dobeles novads|Dobeles novada]]<br/>[[Dobeles novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dobeles novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|07|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-120">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/120 Dobeles novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035202/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/120 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2021. g. 15. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dobele.lv/lv/content/domes-lemumi|title=Domes lēmumi {{!}} Dobeles novada pašvaldība|website=dobele.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |- |[[Gulbenes novads|Gulbenes novada]]<br/>[[Gulbenes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Gulbenes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|04|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-111">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/111 Gulbenes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171214074932/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/111 |date={{dat|2017|12|14||bez}} }}</ref> |- |[[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]]<br/>[[Jēkabpils novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jēkabpils novada ģerbonis.svg|x55px]] |{{dat|2022|10|11||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1411|title=Ģerboņu katalogs - Jēkabpils novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-10-12}}</ref> |- |[[Jelgavas novads|Jelgavas novada]]<br/>[[Jelgavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jelgavas novads COA.svg‎‎|x55px]] |{{dat|2010|01|19||bez}}<ref name="kulturaskarte-99">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/99 Jelgavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401110847/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/99 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2022. g. 25. maijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgavasnovads.lv/lv/novada-zinas/17962/parapstiprina-lidzsinejo-jelgavas-novada-gerboni-ka-oficialo-simboliku-apvienotajam-novadam/|title=Pārapstiprina līdzšinējo Jelgavas novada ģerboni kā oficiālo simboliku apvienotajam novadam|website=Jelgavas novada pašvaldība|access-date=2022-07-07|date=2022-05-25|archive-date=2022-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220707174635/https://www.jelgavasnovads.lv/lv/novada-zinas/17962/parapstiprina-lidzsinejo-jelgavas-novada-gerboni-ka-oficialo-simboliku-apvienotajam-novadam/}}</ref> |- |[[Krāslavas novads|Krāslavas novada]]<br/>[[Krāslavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Krāslavas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-190">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/190 Krāslavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211017091259/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/190 |date={{dat|2021|10|17||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2021. g. 29. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kraslava.lv/pasvaldiba/dokumenti|title=Dokumenti - Krāslavas novads portāls|website=kraslava.lv|access-date=2022-07-07|archive-date=2022-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220707174635/https://kraslava.lv/pasvaldiba/dokumenti}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kraslava.lv/fileadmin/Dokumenti/Novada_pasvaldibas_protokoli%202021/29.07.2021%20protokols%20nr.4.docx |title=Arhivēta kopija |access-date=07.07.2022 |archive-date=19.03.2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220319224037/https://kraslava.lv/fileadmin/Dokumenti/Novada_pasvaldibas_protokoli%202021/29.07.2021%20protokols%20nr.4.docx }}</ref> |- |[[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]]<br/>[[Kuldīgas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kuldīgas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|01|19||bez}}<ref name="kulturaskarte-97">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/97 Kuldīgas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211017093900/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/97 |date={{dat|2021|10|17||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts {{dat|2021|09|30||bez}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldiga.lv/aktualitates/6040-kuldigas-novada-turpinas-izmantot-lidzsinejo-novada-gerboni-ar-sv-katrinu|title=Kuldīgas novadā turpinās izmantot līdzšinējo novada ģerboni ar Sv. Katrīnu|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2022-07-07|language=lv-lv|archive-date=2022-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220707174634/https://www.kuldiga.lv/aktualitates/6040-kuldigas-novada-turpinas-izmantot-lidzsinejo-novada-gerboni-ar-sv-katrinu}}</ref> |- |[[Ķekavas novads|Ķekavas novada]]<br/>[[Ķekavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ķekavas novada ģerbonis.svg|x55px]] |{{dat|2010|07|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-121">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/121 Ķekavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206180047/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/121 |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2021. g. 1. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=325565|title=Noteikumi par Ķekavas novada simbolikas izmantošanu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-22|language=lv}}</ref> |- |[[Limbažu novads|Limbažu novada]]<br/>[[Limbažu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Limbažu novada ģerbonis.svg|54x54px]] |{{dat|2023|09|25||bez}}<ref>[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1445 Limbažu novada ģerbonis]</ref> |- |[[Līvānu novads|Līvānu novada]]<br/>[[Līvānu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Līvānu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|10|08||bez}}<ref name="kulturaskarte-125">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/125 Līvānu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127044257/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/125 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |- |[[Ludzas novads|Ludzas novada]]<br/>[[Ludzas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ludzas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|11|11||bez}}<ref name="kulturaskarte-134">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/134 Ludzas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127044730/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/134 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2022. g. 24. februārī)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2022/55.19|title=Par Ludzas novada simbolikas izmantošanu - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2022-04-26|language=lv}}</ref> |- |[[Madonas novads|Madonas novada]]<br/>[[Madonas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Madonas novada ģerbonis.svg|x55px]] |{{dat|2022|10|06||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1408|title=Ģerboņu katalogs - Madonas novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-10-06}}</ref> |- |[[Mārupes novads|Mārupes novada]]<br/>[[Mārupes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mārupes novada ģerbonis.svg|57x57px]] |{{dat|2022|10|21||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1413|title=Ģerboņu katalogs - Mārupes novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-10-21}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/zinas/apstiprinati-marupes-novada-marupes-pagasta-un-babites-pagasta-gerboni-26-10-2022|title=Apstiprināti Mārupes novada, Mārupes pagasta un Babītes pagasta ģerboņi! {{!}} Mārupe|website=www.marupe.lv|access-date=2022-11-15}}</ref> |- |[[Ogres novads|Ogres novada]]<br/>[[Ogres novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ogres novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|08|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-198">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/198 Ogres novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127061811/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/198 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2022. g. 1. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ogresnovads.lv/lv/jaunums/par-jauna-novada-gerboni-izvelas-bijusa-ogres-novada-gerboni|title=Par jaunā novada ģerboni izvēlas bijušā Ogres novada ģerboni {{!}} Ogres novada pašvaldība|website=www.ogresnovads.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> |- |[[Olaines novads|Olaines novada]]<br/>[[Olaines novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Olaines novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-182">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/182 Olaines novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127050040/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/182 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |- |[[Preiļu novads|Preiļu novada]]<br/>[[Preiļu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Preiļu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|03|28||bez}}<ref name="kulturaskarte-172">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/172 Preiļu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812202612/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/172 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}</ref><br/>(pagaidu ģerbonis kopš 2021. g. 21. jūlija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://preili.lv/215054/lidz-galiga-lemuma-pienemsanai-preilu-novada-pasvaldiba-izmantos-lidzsinejo-preilu-novada-gerboni/|title=Līdz galīgā lēmuma pieņemšanai Preiļu novada pašvaldība izmantos līdzšinējo Preiļu novada ģerboni - Preiļu novads|access-date=2022-07-07|date=2021-07-21|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]]<br/>[[Rēzeknes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg‎|x55px]] |{{dat|2009|11|23||bez}}<ref>[[Rēzeknes novads]]: [http://www.rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/3/1/168/174 Rēzeknes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100805130840/http://rezeknesnovads.lv/rrp/lv/content/3/1/168/174 |date={{dat|2010|08|05||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2022. g. 3. martā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=332292|title=Par Rēzeknes novada simboliku un tās izmantošanu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-22|language=lv}}</ref> |- |[[Ropažu novads|Ropažu novada]]<br/>[[Ropažu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ropažu novada ģerbonis.svg|frameless|55x55px]] |2022. gada 20. aprīlī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/simbolika|title=Simbolika {{!}} Ropažu novada pašvaldība|website=www.ropazi.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> |- |[[Salaspils novads|Salaspils novada]]<br/>[[Salaspils novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Salaspils novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2013|03|25||bez}}<ref name="kulturaskarte-208">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/208 Salaspils novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170127094145/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/208 |date={{dat|2017|01|27||bez}} }}</ref> |- |rowspan=2|[[Saldus novads|Saldus novada]]<br/>[[Saldus novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Saldus novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|02|23||bez}}<ref name="kulturaskarte-149">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/149 Saldus novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220813010036/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/149 |date={{dat|2022|08|13||bez}} }}</ref><br />(šobrīd – pagaidu ģerbonis) |- |[[Attēls:Saldus novada ģerbonis (projekts).svg|65x65px]] |''notiek saskaņošana VHK''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/saldus-novada-pasvaldiba-izsludina-gerbona-ideju-skicu-konkursu/|title=Saldus novada pašvaldība izsludina ģerboņa ideju skiču konkursu - Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2022-07-07|date=2022-03-05|archive-date=2022-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220707174634/https://saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/saldus-novada-pasvaldiba-izsludina-gerbona-ideju-skicu-konkursu/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/arkartas-domes-sede-22/|title=Ārkārtas domes sēde 11.10.2022. - Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2023-03-23|archive-date=2024-12-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20241214134944/https://www.saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/arkartas-domes-sede-22/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://saldus.lv/wp-content/uploads/2022/10/Arkartas-domes-sede-11.10.2022..pdf |title=Arhivēta kopija |access-date=23.03.2023 |archive-date=13.03.2024 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240313111453/https://www.saldus.lv/wp-content/uploads/2022/10/Arkartas-domes-sede-11.10.2022..pdf }}</ref><!-- Pašvaldības atbilde e-pastā 2024. g.: "Saldus novada pašvaldība iesniedza jauna ģerboņa variantu Valsts heraldikas komisijai, bet tā kā tas netika apstiprināts, tālāka ģerboņa izstrāde uz šo brīdi ir apturēta. Saskaņā ar domes lēmumu pašvaldības oficiālā simbolika ir līdzšinējais ģerbonis un karogs." --> |- |[[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]]<br/>[[Saulkrastu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Saulkrastu novada ģerbonis.svg|frameless|x55px]] |{{dat|2022|06|30||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1396|title=Ģerboņu katalogs - Saulkrastu novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-07-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/valsts-heraldikas-komisija-apstiprinats-jaunais-saulkrastu-novada-gerbonis/|title=Valsts Heraldikas komisijā apstiprināts jaunais Saulkrastu novada ģerbonis {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> |- |[[Siguldas novads|Siguldas novada]]<br/>[[Siguldas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Siguldas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|03|28||bez}}<ref name="kulturaskarte-174">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/174 Siguldas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401101141/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/174 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2021. g. 1. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sigulda.lv/download.php?id=6064 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2022|07|07||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210923154412/https://www.sigulda.lv/download.php?id=6064 }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sigulda.lv/public/lat/pasvaldiba/domes_sedes/arhivs_2021/|title=Sigulda.lv - Arhīvs 2021|website=www.sigulda.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |- |[[Smiltenes novads|Smiltenes novada]]<br/>[[Smiltenes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Smiltenes novada ģerbonis.svg|x55px]] |{{dat|2022|11|30||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/smiltenes-novads-ticis-pie-jauna-gerbona-tagad-karta-karogam/|title=Smiltenes novads ticis pie jauna ģerboņa; tagad kārta karogam|last=Pētersone|first=Sandra|website=Ziemellatvija.lv|access-date=2022-11-15|date=2022-11-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1420|title=Ģerboņu katalogs - Smiltenes novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-12-16}}</ref> |- |[[Talsu novads|Talsu novada]]<br/>[[Talsu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Talsu novada ģerbonis.svg|54x54px]] |{{dat|2022|10|20||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1412|title=Ģerboņu katalogs - Talsu novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2022-10-20}}</ref> |- |[[Tukuma novads|Tukuma novada]]<br/>[[Tukuma novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Tukuma novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|06|08||bez}}<ref name="kulturaskarte-115">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/115 Tukuma novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401100737/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/115 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref><br/>(pārapstiprināts 2022. g. 22. aprīlī)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331712|title=Par Tukuma novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> |- |[[Valkas novads|Valkas novada]]<br/>[[Valkas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Valkas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|03|25||bez}}<ref name="kulturaskarte-106">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/106 Valkas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401095733/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/106 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |- |[[Valmieras novads|Valmieras novada]]<br/>[[Valmieras novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Valmieras novada ģerbonis.svg|x55px]] |{{dat|2022|11|10||bez}}<ref>[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1418 Valmieras novada ģerbonis]</ref> |- |[[Ventspils novads|Ventspils novada]]<br/>[[Ventspils novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ventspils novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2009|11|23||bez}}<ref name="kulturaskarte-94">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/94 Ventspils novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035907/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/94 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref>* |} == Atceltie novadu ģerboņi == {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts!!Aizvietots!!Piezīme |- |[[Ādažu novads|Ādažu novada]]<br/>[[Ādažu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ādažu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|03|29||bez}}<ref name="president20120329">[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=19311 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304112549/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=19311 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} 29.03.2012.</ref> |[[Attēls:Ādažu novads COA 2022.svg|frameless|55x55px]] |2021. gada reforma |- |[[Cēsu novads|Cēsu novada]]<br/>[[Cēsu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Cēsu novads COA 2010-2021.svg|x55px]] |{{dat|2010|10|08||bez}}<ref name="kulturaskarte-124">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/124 Cēsu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180222013131/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/124 |date={{dat|2018|02|22||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Cēsu novada ģerbonis.svg|frameless|x55px]] |2021. gada reforma |- |[[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]]<br/>[[Jēkabpils novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jēkabpils novads COA 2010-2021.svg|x55px]] |{{dat|2010|07|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-118">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/118 Jēkabpils novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220531211307/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/118 |date={{dat|2022|05|31||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Jēkabpils novada ģerbonis.svg|x55px]] |2021. gada reforma |- |[[Limbažu novads|Limbažu novada]]<br/>[[Limbažu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Limbažu novads COA 2011-2021.svg|x55px]] |{{dat|2011|03|29||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.limbazi.lv/novads/simbolika.html |title=Limbažu novada simbolika |access-date={{dat|2011|05|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111128181847/http://www.limbazi.lv/novads/simbolika.html |archivedate={{dat|2011|11|28||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Limbažu novada ģerbonis.svg|57x57px]] |2021. gada reforma |- |[[Madonas novads|Madonas novada]]<br/>[[Madonas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Madonas novads COA 2011-2021.svg|x55px]] |{{dat|2011|01|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-142">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/142 Madonas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127050247/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/142 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Madonas novada ģerbonis.svg|x55px]] |2021. gada reforma |- |[[Mārupes novads|Mārupes novada]]<br/>[[Mārupes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mārupes novads COA 2010-2021.svg|x55px]] |{{dat|2010|06|08||bez}}<ref name="kulturaskarte-114">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/114 Mārupes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127044819/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/114 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Mārupes novada ģerbonis.svg|57x57px]] |2021. gada reforma |- |[[Ropažu novads|Ropažu novada]]<br/>[[Ropažu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ropažu novads COA 2012-2021.svg|x55px]] |{{dat|2012|08|29||bez}}<ref name="kulturaskarte-193">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/193 Ropažu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230607114335/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/193 |date={{dat|2023|06|07||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Ropažu novada ģerbonis.svg|frameless|55x55px]] |2021. gada reforma |- |[[Saldus novads|Saldus novada]]<br/>[[Saldus novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Saldus novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|02|23||bez}}<ref name="kulturaskarte-149"/> | |''nomaiņa apturēta (2024.g.)''<!-- Pašvaldības atbilde e-pastā 2024. g.: "Saldus novada pašvaldība iesniedza jauna ģerboņa variantu Valsts heraldikas komisijai, bet tā kā tas netika apstiprināts, tālāka ģerboņa izstrāde uz šo brīdi ir apturēta. Saskaņā ar domes lēmumu pašvaldības oficiālā simbolika ir līdzšinējais ģerbonis un karogs." --> |- |[[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]]<br/>[[Saulkrastu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Saulkrastu novads COA 2010-2021.svg|x55px]] |{{dat|2010|10|19||bez}}<ref name="kulturaskarte-126">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/126 Saulkrastu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220812231351/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/126 |date={{dat|2022|08|12||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Saulkrastu novada ģerbonis.svg|frameless|x55px]] |2021. gada reforma |- |[[Smiltenes novads|Smiltenes novada]]<br/>[[Smiltenes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Smiltenes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|07|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-117">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/117 Smiltenes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401115718/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/117 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Smiltenes novada ģerbonis.svg|x55px]] |2021. gada reforma |- |[[Talsu novads|Talsu novada]]<br/>[[Talsu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Talsu novads COA 2010-2021.svg|x55px]] |{{dat|2010|03|25||bez}}<ref name="kulturaskarte-107">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/107 Talsu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200925212007/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/107 |date={{dat|2020|09|25||bez}} }}</ref> |[[Attēls:Talsu novada ģerbonis.svg|54x54px]] |2021. gada reforma |} == Bijušo novadu ģerboņi == {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Nosaukums!!Ģerbonis!!Apstiprināts!!Atcelts |- |[[Aglonas novads|Aglonas novada]]<br/>[[Aglonas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Aglonas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|08|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-195">[http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem Ģerboņu katalogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171213054010/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem |date={{dat|2017|12|13||bez}} }} - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/195 Aglonas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065231/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/195 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Aizputes novads|Aizputes novada]]<br/>[[Aizputes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Aizputes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|11|05||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aizputesnovads.lv/simboli |title=Aizputes novads. Simboli |access-date={{dat|2011|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110226205519/http://aizputesnovads.lv/simboli |archivedate={{dat|2011|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Aknīstes novads|Aknīstes novada]]<br/>[[Aknīstes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Aknīstes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|01|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-143">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/143 Aknīstes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065201/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/143 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Alojas novads|Alojas novada]]<br/>[[Alojas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Alojas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|03|28||bez}}<ref name="kulturaskarte-173">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/173 Alojas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065206/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/173 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Alsungas novads|Alsungas novada]]<br/>[[Alsungas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Alsungas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-188">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/188 Alsungas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065227/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/188 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Amatas novads|Amatas novada]]<br/>[[Amatas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Amatas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2008|10|24||bez}}<ref name="kulturaskarte-69">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/69 Amatas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180625065247/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/69 |date={{dat|2018|06|25||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Apes novads|Apes novada]]<br/>[[Apes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Apes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2017|04|25||bez}}<ref name="kulturaskarte-1277">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1277 Apes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035249/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1277 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Auces novads|Auces novada]]<br/>[[Auces novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Auces novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|02|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-168">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/168 Auces novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226043752/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/168 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Babītes novads|Babītes novada]]<br/>[[Babītes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Babītes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|08|29||bez}}<ref name="kulturaskarte-192">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/192 Babītes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033930/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/192 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Baldones novads|Baldones novada]]<br/>[[Baldones novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Baldones novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|03|25||bez}}<ref name="kulturaskarte-103">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/103 Baldones novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033700/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/103 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Baltinavas novads|Baltinavas novada]]<br/>[[Baltinavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Baltinavas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|10|25||bez}}<ref name="president20111025">[http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=18687 „Pašvaldību ģerboņu svētki” Rīgas pilī] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305014229/http://www.president.lv/pk/content/?cat_id=605&art_id=18687 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} 25.10.2011.</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Beverīnas novads|Beverīnas novada]]<br/>[[Beverīnas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Beverīnas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2014|03|11||bez}}<ref name="kulturaskarte-226">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/226 Beverīnas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211017085720/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/226 |date={{dat|2021|10|17||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Brocēnu novads|Brocēnu novada]]<br/>[[Brocēnu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Brocēnu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2014|05|14||bez}}<ref name="kulturaskarte-229">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/229 Brocēnu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226031757/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/229 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Burtnieku novads|Burtnieku novada]]<br/>[[Burtnieku novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Burtnieku novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|05|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-113">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/113 Burtnieku novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033544/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/113 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Carnikavas novads|Carnikavas novada]]<br/>[[Carnikavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Carnikavas novads COA since 2015.png|54x54px]] |{{dat|2009|11|23||bez}}<ref name="kulturaskarte-93">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/93 Carnikavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035945/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/93 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=277670|title=Par ģerboņu reģistrāciju|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-06-14|language=lv}}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Cesvaines novads|Cesvaines novada]]<br/>[[Cesvaines novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Cesvaines novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|11|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-130">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/130 Cesvaines novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035022/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/130 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Ciblas novads|Ciblas novada]]<br/>[[Ciblas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ciblas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|12|6||bez}}<ref name="ciblasnovads">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ciblasnovads.lv/attachments/067_Ciblas_Novada_Zinas_2011_2.pdf |title=Ciblas novada ziņas Nr. 2 (18) 2011.g. februāris |access-date={{dat|2011|03|23||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160312033852/http://www.ciblasnovads.lv/attachments/067_Ciblas_Novada_Zinas_2011_2.pdf }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Dagdas novads|Dagdas novada]]<br/>[[Dagdas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dagdas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|2|24||bez}}<ref>[http://dagda.lv/zinas/pilns-raksts/datums/25/02/2011/heraldikas-komisija-konceptuali-atbalstijusi-dagdas-novada-gerbona-skici/ Heraldikas komisija konceptuāli atbalstījusi Dagdas novada ģerboņa skici]{{Novecojusi saite}}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Daugavpils novads|Daugavpils novada]]<br/>[[Daugavpils novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Daugavpils novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|10|19||bez}}<ref>[https://www.daugavpilsnovads.lv/novads/simbolika/ Simbolika - Daugavpils novada dome]</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Dundagas novads|Dundagas novada]]<br/>[[Dundagas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Dundagas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|11|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-131">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/131 Dundagas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034500/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/131 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Durbes novads|Durbes novada]]<br/>[[Durbes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Durbes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|08|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-194">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/194 Durbes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226032329/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/194 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Engures novads|Engures novada]]<br/>[[Engures novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Engures novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-187">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/187 Engures novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180601191139/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/187 |date={{dat|2018|06|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Ērgļu novads|Ērgļu novada]]<br/>[[Ērgļu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ērgļu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|11|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-132">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/132 Ērgļu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034149/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/132 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Garkalnes novads|Garkalnes novada]]<br/>[[Garkalnes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Garkalnes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|06|06||bez}}<ref name="kulturaskarte-156">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/156 Garkalnes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226030852/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/156 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Grobiņas novads|Grobiņas novada]]<br/>[[Grobiņas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Grobiņas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|10|17||bez}}<ref name="kulturaskarte-165">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/165 Grobiņas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226031345/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/165 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Iecavas novads|Iecavas novada]]<br/>[[Iecavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Iecavas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|03|28||bez}}<ref name="kulturaskarte-171">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/171 Iecavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034357/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/171 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Ikšķiles novads|Ikšķiles novada]]<br/>[[Ikšķiles novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Coat of Arms of Ikšķiles novads.svg|x55px]] |{{dat|2010|01|19||bez}}<ref name="kulturaskarte-98">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/98 Ikšķiles novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035751/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/98 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Ilūkstes novads|Ilūkstes novada]]<br/>[[Ilūkstes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ilūkstes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2007|12|05||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/49|title=Ģerboņu katalogs - Ilūkstes novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2023-07-01}}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Inčukalna novads|Inčukalna novada]]<br/>[[Inčukalna novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Inčukalna novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|03|28||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/177|title=Ģerboņu katalogs - Inčukalna novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2023-07-01}}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Jaunjelgavas novads|Jaunjelgavas novada]]<br/>[[Jaunjelgavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaunjelgavas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|04|27||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/110|title=Ģerboņu katalogs - Jaunjelgavas novada ģerbonis|website=gerboni.kulturaskarte.lv|access-date=2023-07-01}}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Jaunpiebalgas novads|Jaunpiebalgas novada]]<br/>[[Jaunpiebalgas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaunpiebalgas novads COA.svg‎|x55px]] |{{dat|2011|07|01||bez}}<ref name="kulturaskarte-158">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/158 Jaunpiebalgas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401114811/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/158 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Jaunpils novads|Jaunpils novada]]<br/>[[Jaunpils novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Jaunpils novads COA.svg‎|x55px]] |{{dat|2010|04|08||bez}}<ref name="kulturaskarte-108">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/108 Jaunpils novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401115043/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/108 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Kandavas novads|Kandavas novada]]<br/>[[Kandavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kandavas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2013|05|15||bez}}<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=257344 Par ģerboņu reģistrāciju] 07.06.2013.</ref><ref name="kulturaskarte-210">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/210 Kandavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230928214917/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/210 |date={{dat|2023|09|28||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Kārsavas novads|Kārsavas novada]]<br/>[[Kārsavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kārsavas novads COA.svg‎‎|x55px]] |{{dat|2010|07|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-119">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/119 Kārsavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230928214927/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/119 |date={{dat|2023|09|28||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Kocēnu novads|Kocēnu novada]]<br/>[[Kocēnu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kocēnu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|03|28||bez}}<ref name="kulturaskarte-170">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/170 Kocēnu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211017091348/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/170 |date={{dat|2021|10|17||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Kokneses novads|Kokneses novada]]<br/>[[Kokneses novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Kokneses novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2009|10|08||bez}}<ref name="kulturaskarte-88">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/88 Kokneses novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211017090531/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/88 |date={{dat|2021|10|17||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Krimuldas novads|Krimuldas novada]]<br/>[[Krimuldas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Krimuldas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2013|06|11||bez}}<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=257580 Par ģerboņu reģistrāciju] 14.06.2013.</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Krustpils novads|Krustpils novada]]<br/>[[Krustpils novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Krustpils novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|12|15||bez}}<ref name="kulturaskarte-137">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/137 Krustpils novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211017103951/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/137 |date={{dat|2021|10|17||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Ķeguma novads|Ķeguma novada]]<br/>[[Ķeguma novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ķeguma novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2013|03|20||bez}}<ref name="2013-04-22">[http://likumi.lv/doc.php?id=256299 Par ģerboņu reģistrāciju] 22.04.2013.</ref><ref name="kulturaskarte-204">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/204 Ķeguma novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160630233137/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/204 |date={{dat|2016|06|30||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Lielvārdes novads|Lielvārdes novada]]<br/>[[Lielvārdes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lielvārdes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2007|11|30||bez}}<ref name="lielvarde">[http://www.lielvarde.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=2022068&Itemid=587 Lielvārdes novada simbolika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171228201155/http://lielvarde.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=2022068&Itemid=587 |date={{dat|2017|12|28||bez}} }}: [http://www.lielvarde.lv/upload/novads/lielvardes_novada_gerbona_heraldiskais_apraksts.pdf Heraldiskais apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160830162509/http://lielvarde.lv/upload/novads/lielvardes_novada_gerbona_heraldiskais_apraksts.pdf |date={{dat|2016|08|30||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Līgatnes novads|Līgatnes novada]]<br/>[[Līgatnes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Līgatnes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|10|17||bez}}<ref name="kulturaskarte-163">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/163 Līgatnes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127045357/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/163 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Lubānas novads|Lubānas novada]]<br/>[[Lubānas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Lubānas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|08|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-201">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/201 Lubānas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127053700/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/201 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Mālpils novads|Mālpils novada]]<br/>[[Mālpils novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mālpils novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|10|19||bez}}<ref name="kulturaskarte-127">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/127 Mālpils novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211022222809/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/127 |date={{dat|2021|10|22||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Mazsalacas novads|Mazsalacas novada]]<br/>[[Mazsalacas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mazsalacas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|08|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-199">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/199 Mazsalacas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127061213/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/199 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Mērsraga novads|Mērsraga novada]]<br/>[[Mērsraga novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Mērsraga novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-181">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/181 Mērsraga novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127050721/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/181 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Naukšēnu novads|Naukšēnu novada]]<br/>[[Naukšēnu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Naukšēnu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|08|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-197">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/197 Naukšēnu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127062523/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/197 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Neretas novads|Neretas novada]]<br/>[[Neretas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Neretas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|02|23||bez}}<ref name="kulturaskarte-147">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/147 Neretas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127062625/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/147 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Nīcas novads|Nīcas novada]]<br/>[[Nīcas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Nīcas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|10|17||bez}}<ref name="kulturaskarte-161">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/161 Nīcas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211127050757/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/161 |date={{dat|2021|11|27||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Ozolnieku novads|Ozolnieku novada]]<br/>[[Ozolnieku novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Ozolnieku novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2006|12|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-23">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/23 Ozolnieku novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181210161958/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/23 |date={{dat|2018|12|10||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Pārgaujas novads|Pārgaujas novada]]<br/>[[Pārgaujas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Pārgaujas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|03|28||bez}}<ref name="kulturaskarte-169">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/169 Pārgaujas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220119173748/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/169 |date={{dat|2022|01|19||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Pāvilostas novads|Pāvilostas novada]]<br/>[[Pāvilostas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Pāvilostas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|07|01||bez}}<ref name="kulturaskarte-159">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/159 Pāvilostas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220119173823/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/159 |date={{dat|2022|01|19||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Pļaviņu novads|Pļaviņu novada]]<br/>[[Pļaviņu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Pļaviņu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2009|02|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-76">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/76 Pļaviņu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812201140/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/76 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Priekules novads|Priekules novada]]<br/>[[Priekules novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Priekules novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|01|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-145">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/145 Priekules novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812201357/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/145 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Priekuļu novads|Priekuļu novada]]<br/>[[Priekuļu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Priekuļu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-184">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/184 Priekuļu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812202020/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/184 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Raunas novads|Raunas novada]]<br/>[[Raunas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Raunas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|07|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-122">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/122 Raunas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200812202803/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/122 |date={{dat|2020|08|12||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Riebiņu novads|Riebiņu novada]]<br/>[[Riebiņu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Riebiņu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2009|06|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-84">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/84 Riebiņu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230928214914/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/84 |date={{dat|2023|09|28||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Rojas novads|Rojas novada]]<br/>[[Rojas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rojas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-189">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/189 Rojas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230607131834/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/189 |date={{dat|2023|06|07||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Rucavas novads|Rucavas novada]]<br/>[[Rucavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rucavas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|03|28||bez}}<ref name="kulturaskarte-175">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/175 Rucavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230607112657/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/175 |date={{dat|2023|06|07||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Rugāju novads|Rugāju novada]]<br/>[[Rugāju novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rugāju novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2009|11|23||bez}}<ref name="kulturaskarte-90">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/90 Rugāju novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230607123417/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/90 |date={{dat|2023|06|07||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Rūjienas novads|Rūjienas novada]]<br/>[[Rūjienas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rūjienas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2009|11|23||bez}}<ref name="kulturaskarte-91">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/91 Rūjienas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220813002120/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/91 |date={{dat|2022|08|13||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Rundāles novads|Rundāles novada]]<br/>[[Rundāles novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Rundāles novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2009|11|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-95">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/95 Rundāles novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210831213243/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/95 |date={{dat|2021|08|31||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]]<br/>[[Salacgrīvas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Coat of Arms of Salacgrīvas novads.svg|x55px]] |{{dat|2011|03|29||bez}}<ref name="kulturaskarte-153">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/153 Salacgrīvas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220812233151/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/153 |date={{dat|2022|08|12||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Salas novads|Salas novada]]<br/>[[Salas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Salas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|08|31||bez}}<ref name="kulturaskarte-200">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/200 Salas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220813002836/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/200 |date={{dat|2022|08|13||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Sējas novads|Sējas novada]]<br/>[[Sējas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Sējas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2013|03|25||bez}}<ref name="kulturaskarte-209">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/209 Sējas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180415213912/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/209 |date={{dat|2018|04|15||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Skrīveru novads|Skrīveru novada]]<br/>[[Skrīveru novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Skrīveru novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2009|10|08||bez}}<ref name="kulturaskarte-86">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/86 Skrīveru novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401104123/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/86 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Skrundas novads|Skrundas novada]]<br/>[[Skrundas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Skrundas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2009|10|08||bez}}<ref name="kulturaskarte-87">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/87 Skrundas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401103925/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/87 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Stopiņu novads|Stopiņu novada]]<br/>[[Stopiņu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Stopiņu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|11|03||bez}}<ref name="kulturaskarte-133">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/133 Stopiņu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401102101/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/133 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Strenču novads|Strenču novada]]<br/>[[Strenču novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Strenču novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2011|02|23||bez}}<ref name="kulturaskarte-146">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/146 Strenču novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401095407/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/146 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Tērvetes novads|Tērvetes novada]]<br/>[[Tērvetes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Tērvetes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|08|23||bez}}<ref name="kulturaskarte-191">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/191 Tērvetes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401103645/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/191 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Vaiņodes novads|Vaiņodes novada]]<br/>[[Vaiņodes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vaiņodes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2012|06|27||bez}}<ref name="kulturaskarte-183">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/183 Vaiņodes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401101808/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/183 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Varakļānu novads|Varakļānu novada]]<br/>[[Varakļānu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Varakļānu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2017|04|18||bez}}<ref name="kulturaskarte-1273">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1273 Varakļānu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226034841/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/1273 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2025|6|7||bez}} |- |[[Vārkavas novads|Vārkavas novada]]<br/>[[Vārkavas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vārkavas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|07|30||bez}}<ref name="kulturaskarte-123">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/123 Vārkavas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226033423/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/123 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Vecpiebalgas novads|Vecpiebalgas novada]]<br/>[[Vecpiebalgas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vecpiebalgas novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|12|15||bez}}<ref name="kulturaskarte-136">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/136 Vecpiebalgas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226031115/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/136 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada]]<br/>[[Vecumnieku novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Vecumnieku novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|01|19||bez}}<ref name="kulturaskarte-96">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/96 Vecumnieku novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210226035830/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/96 |date={{dat|2021|02|26||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Viesītes novads|Viesītes novada]]<br/>[[Viesītes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Viesītes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|02|23||bez}}<ref name="kulturaskarte-148">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/148 Viesītes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401114849/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/148 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Viļakas novads|Viļakas novada]]<br/>[[Viļakas novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Viļakas novads COA.svg|x55px]] |<!--{{dat|2010|11|08||bez}}-->{{dat|2011|01|07||bez}}<ref name="kulturaskarte-141">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/141 Viļakas novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401104043/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/141 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Viļānu novads|Viļānu novada]]<br/>[[Viļānu novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Viļānu novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2013|03|25||bez}}<ref name="kulturaskarte-207">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/207 Viļānu novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230401102329/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/207 |date={{dat|2023|04|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |- |[[Zilupes novads|Zilupes novada]]<br/>[[Zilupes novada ģerbonis|ģerbonis]] |[[Attēls:Zilupes novads COA.svg|x55px]] |{{dat|2010|03|05||bez}}<ref name="kulturaskarte-101">Ģerboņu katalogs - [http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/101 Zilupes novada ģerbonis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220701163650/http://gerboni.kulturaskarte.lv/emblem/details/101 |date={{dat|2022|07|01||bez}} }}</ref> |{{dat|2021|7|1||bez}} |} == Skatīt arī == {{Commonscat|Coats of arms of municipalities of Latvia|Latvijas novadu ģerboņi}} * [[Ģerbonis]] * [[Latvijas ģerbonis]] * [[Latvijas novadu karogi]] * [[Latvijas administratīvais iedalījums]] * [[Latvijas pilsētu ģerboņi]] * [[Latvijas pilsētu karogi]] * [[Latvijas pagastu ģerboņi]] * [[Latvijas pagastu karogi]] == Atsauces == {{atsauces|2}} {{Latvijas novadu ģerboņi}} [[Kategorija:Latvijas novadu ģerboņi| ]] pc0ysnf2snwonu6e54qj7jd197werbx 0 94413 4548665 4544225 2026-11-12T09:38:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548665 wikitext text/x-wiki '''Latvijas novadu karogi''' tika izstrādāti jaunajiem [[Novads|novadiem]] pēc [[2009. gads|2009]]. gadā pabeigtās [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]]. Tāpat kā [[Latvijas novadu ģerboņi|novadu ģerboņi]], pēc 2021. gada reformas jaunajiem novadiem ir jāizstrādā jauni karogi, ja novada robežas ir mainījušās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/1-julija-no-119-latvijas-pasvaldibam-paliks-42-kads-bus-gerbonu-liktenis.a410404/|title=1. jūlijā no 119 Latvijas pašvaldībām paliks 42. Kāds būs ģerboņu liktenis?|website=[[lsm.lv]]|access-date=2021-08-17|date=2021-05-25|language=lv}}</ref> == Karogu uzskaitījums == {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Novads !Karogs !Apstiprināts |- |rowspan=2|[[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Ādažu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ādažu novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|11|27||bez}}<ref>Saistošie noteikumi par Ādažu novada simboliku, 27.11.2012. Nr.34{{Tīmekļa atsauce|url=http://adazi.lv/upload/lemumi_noteikumi/ln_2012/ln_27_11_2012/s5.snot_simbolika_ar_fk_saskanojumu.pdf|title=Par Ādažu novada simboliku|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2016|03|04||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20160304094911/http://adazi.lv/upload/lemumi_noteikumi/ln_2012/ln_27_11_2012/s5.snot_simbolika_ar_fk_saskanojumu.pdf}}</ref> |- |[[Attēls:Ādažu novada karogs.svg|center|x55px]] |{{dat|2022|07|08||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2022/130.34|title=Par Ādažu novada simbolikas izmantošanu - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2022-07-13|date=2022-07-08|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazi.lv/novads/novada-simbolika/|title=Novada simbolika|website=Ādažu novads|access-date=2022-09-08|language=lv-LV|archive-date=2020-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20200807175832/https://www.adazi.lv/novads/novada-simbolika/}}</ref> |- |[[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Aizkraukles novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Aizkraukle_novads_karogs.png|border|center|110x110px]] |''neoficiāls,'' līdz 2021. gada jūnijam<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/kokneses-domes-priekssedetajs-vingris-gatavs-uznemties-jaunveidojama-aizkraukles-novada-vadibu/|title=Kokneses domes priekšsēdētājs Vingris gatavs uzņemties jaunveidojamā Aizkraukles novada vadību|website=tv3.lv|access-date=2023-07-02|date=2021-06-07|language=lv|archive-date=2023-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20230702170220/https://zinas.tv3.lv/latvija/kokneses-domes-priekssedetajs-vingris-gatavs-uznemties-jaunveidojama-aizkraukles-novada-vadibu/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mixmax.lv/prece/karogi/novadu-karogi/aizkraukles-novada-karogs/|title=Aizkraukles novada karogs - Mixmax.lv|website=mixmax.lv|access-date=2023-07-02|language=lv}}</ref><ref group="Piezīmes">likumdošanā nav atrodams</ref> |- |[[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Alūksnes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Alūksnes novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|08|08||bez}}<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/zinas/182487-aluksnes-novads-ticis-pie-sava-karoga|title=Alūksnes novads ticis pie sava karoga|work=Jauns.lv|access-date=2018-05-17|language=lv}}</ref> |- |[[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]]<br />[[Augšdaugavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Augsdaugava municipality flag.svg|border|center|110x110px]] |2023. gada 13. aprīlī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/aktualitates/jaunumi/apstiprinats-augsdaugavas-novada-karogs/|title=Apstiprināts Augšdaugavas novada karogs|last=Bitiņš|first=Dainis|website=Augšdaugavas novads|access-date=2023-07-02|date=2023-04-24|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.augsdaugavasnovads.lv/novads/augsdaugavas-novads/simbolika/|title=Simbolika|website=Augšdaugavas novads|access-date=2023-07-02|language=lv-LV}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Balvu novads|Balvu novada]] [[Balvu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Balvu novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2010|12|16||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balvi.lv/dokumenti/saistosie/2010_19.pdf |title=Par Balvu novada un Balvu pilsētas simboliku |access-date={{dat|2011|03|22||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210831184145/http://www.balvi.lv/dokumenti/saistosie/2010_19.pdf }}</ref><br>(atcelts 2021. g., 2022. g. pārapstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=25962:mums-jaatrod-simbols-kas-mus-vieno&catid=65&Itemid=579&lang=lv|title=Mums jāatrod simbols, kas mūs vieno!|last=Jaunžeikare|first=Iluta|website=Balvu novads|access-date=2022-09-03|date=2022-07-22|language=lv-lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=25978:lemj-par-balvu-novada-gerboni-valsts-autocelu-posmu-parnemsanu-un-projektu-istenosanu&catid=65&Itemid=579&lang=lv|title=Lemj par Balvu novada ģerboni, valsts autoceļu posmu pārņemšanu un projektu īstenošanu|last=Jaunžeikare|first=Iluta|website=Balvu novads|access-date=2022-09-03|date=2022-07-28|language=lv-lv}}</ref> |- |[[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Bauskas novads.svg|border|center|110x110px]] |2011. gadā<br>(pārapstiprināts 2022. gadā) |- |[[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Cēsu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Cēsu novada karogs.svg|border|center|x55px]] |2022. gada 11. augustā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cesis.lv/lv/novads/simbolika/cesu-novada-simbolika/|title=Cēsu novada simbolika|website=cesis.lv|access-date=2022-11-15}}</ref> |- |[[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Dienvidkurzemes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Dienvidkurzemes novada karogs.svg|border|center|110x110px]] |''iesvētīts'' 2022. gada 11. novembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dkn.lv/lv/jaunums/lacplesa-diena-iesvetis-dienvidkurzemes-novada-karogu|title=Lāčplēša dienā iesvētīs Dienvidkurzemes novada karogu {{!}} Dienvidkurzemes novada pašvaldība|website=www.dkn.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/dienvidkurzemes-novads-ticis-pie-sava-karoga/|title=Dienvidkurzemes novads ticis pie sava karoga|website=liepajniekiem.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- |[[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Dobeles novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Dobeles novads Flag.png|border|center|x55px]] |2010. gada 29. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dobele.lv/lv/content/simbolika|title=Simbolika {{!}} Dobeles novada pašvaldība|website=www.dobele.lv|access-date=2022-11-15|archive-date=2022-11-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20221115030248/https://www.dobele.lv/lv/content/simbolika}}</ref> |- |[[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Gulbenes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Gulbenes novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|01|27||bez}}<ref name="gulbene-sn2011-1">Gulbenes novads: [http://www.gulbene.lv/lv/doks/snot/117-st/226-11-nr1 Par Gulbenes novada simboliku (Nr.1, 27.01.2011)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170510171306/http://www.gulbene.lv/lv/doks/snot/117-st/226-11-nr1 |date=10.05.2017 }}</ref> |- | rowspan="2" |[[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Jēkabpils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Jēkabpils novads flag.png|border|center|x55px]] |2010. gadā |- |[[Attēls:Jēkabpils novada karogs.svg|border|center|110x110px]] |2023. gada 27. aprīlī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/simbolika|title=Simbolika {{!}} Jekabpils novada pašvaldība|website=www.jekabpils.lv|access-date=2023-07-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpilslaiks.lv/lv/zinas/izstradati-jauna-jekabpils-novada-karoga-varianti/|title=Izstrādāti jaunā Jēkabpils novada karoga varianti|last=Paegļkalne|first=Sandra|website=Jēkabpils Laiks: Jēkabpils ziņas|access-date=2023-07-02|date=2023-04-12|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=343111|title=Par Jēkabpils novada pašvaldības simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-07-02|language=lv}}</ref> |- |[[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Jelgavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Jelgavas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|10|26||bez}}<ref name="jelgavasnovads-sn2011-13">Saistošie noteikumi Nr.13 [https://web.archive.org/web/20160411050933/http://www.jrp.lv/userfiles/file/Saistosie_not/2013/saist_not_13_par_novada_simboliku_gala.doc „Par Jelgavas novada simboliku”]</ref><ref>[http://www.jelgavasnovads.lv/images/userfiles/JN_Zinas/2011/jnz_novembris_2011.pdf Jelgavas novada ziņas 2011. gada novembris Nr.11 (25)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220926135350/http://www.jelgavasnovads.lv/images/userfiles/JN_Zinas/2011/jnz_novembris_2011.pdf |date={{dat|2022|09|26||bez}} }}:<br /> «Iesvēta novada karogu»</ref> |- |[[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Krāslavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Krāslavas novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2013|05|30||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kraslava.lv/lv/simbolika|title=Krāslavas novada pašvaldības saistošie noteikumi „Par Krāslavas novada simboliku” - Simbolika {{!}} Krāslavas novada pašvaldība|website=www.kraslava.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- |[[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Kuldīgas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Ķekavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ķekavas novada karogs.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2018||||bez}}<ref>[https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 Simbolika | Ķekavas novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206180730/https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}: [https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/kekavas_novada_karoga_mets.png Ķekavas novada karoga mets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206182819/https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/kekavas_novada_karoga_mets.png |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}</ref><br>(pārapstiprināts 2021. g. 1. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=325565|title=Noteikumi par Ķekavas novada simbolikas izmantošanu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-22|language=lv}}</ref> |- | rowspan="2" |[[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|110x110px]] |līdz 2020. gada novembrim, vēlāk pagaidu karogs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=10125|title=Karogs virs Limbažiem!|website=laikraksts.com|access-date=2023-07-01|language=lv|archive-date=2023-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20230702071750/https://laikraksts.com/raksti/raksts.php?KursRaksts=10125}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/limbazu-novada-velesanu-komisija-pazino|title=Limbažu novads - Limbažu novada vēlēšanu komisija paziņo|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2023-07-01|language=lv}}</ref> |- |[[Attēls:Limbazu novads karogs.png|border|center|110x110px]] |2023. gada 18. novembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/jaunums/pacelts-jaunais-limbazu-novada-karogs|title=Pacelts jaunais Limbažu novada karogs {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2024-03-16|date=2024-11-21|language=lv}}</ref> (apstiprināts 2024. g. 21. februārī)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=350142|title=Par Limbažu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-03-16|date=2024-02-21|language=lv}}</ref> |- |[[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Līvānu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Līvānu novads.svg|border|center|111x111px]] |''neoficiāls, nav atrodams likumdošanā''<ref group="Piezīmes">oficiāls statuss ir teju identiskajam Līvānu pilsētas karogam{{Atsauce|title=Līvānu ģerbonī cīrulītis pārtapa par vanadziņu - "Novadnieks"|url=http://www.livanub.lv/webdok/www/novadpet/Heraldika/Novadnieks_22.02.2011.pdf|date=2011-02-22|publisher=Līvānu novada bibliotēka / Līvānu novada pašvaldība|quote=Pilsētas karogs ar pilsētas ģerboni uz zili balta fona – apstiprināts 1996. gadā. Novadam nav sava karoga.}}</ref> |- |[[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Ludzas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Ludzas novads.svg|border|center|x55px]] |{{dat|2012|12|27||bez}}<ref name="ludzas-novads">Ludzas novads: [http://www.ludza.lv/ludzas-novads/simboli/ Ludzas novada simboli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180807030705/http://www.ludza.lv/ludzas-novads/simboli/|date={{dat|2018|08|07||bez}}}}</ref><br>(pārapstiprināts 2022. g. 24. februārī)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2022/55.19|title=Par Ludzas novada simbolikas izmantošanu - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2022-04-26|language=lv}}</ref> |- |[[Madonas novads|Madonas novada]] [[Madonas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- | rowspan="2" |[[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Mārupes novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2010|06|21||bez}}<ref name="marupe-simbolika">Mārupes novads: [http://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/simbolika Simbolika]</ref> |- |[[Attēls:Mārupes novada karogs.svg|border|center|110x110px]] |2022. gada 26. oktobrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=337772|title=Noteikumi par Mārupes novada simbolikas izmantošanu|website=LIKUMI.LV|access-date=2023-03-30|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/simbolika|title=Simbolika {{!}} Mārupe|website=www.marupe.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Novads !Karogs !Apstiprināts |- |[[Ogres novads|Ogres novada]] [[Ogres novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ogres novads Flag.png|border|center|x55px]] |''pirms 2013. gada jūnija'' |- |[[Olaines novads|Olaines novada]] [[Olaines novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Olaines novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|12|18||bez}}<ref>https://www.olaine.lv/uploads/filedir/Domes%20vestis/domesvestisdecembris.pdf</ref> |- |[[Preiļu novads|Preiļu novada]] [[Preiļu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Preiļu novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|04|26||bez}}<ref>Preiļu novads: [http://www.preili.lv/upload/dokumenti1/Preilu_novada_IAS_2013-2033.pdf Preiļu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013-2033] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160426110812/http://preili.lv/upload/dokumenti1/Preilu_novada_IAS_2013-2033.pdf# |date={{dat|2016|04|26||bez}} }}, lpp. 6</ref><br>(pagaidu simboli kopš 2021. g. 21. jūlija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://preili.lv/215054/lidz-galiga-lemuma-pienemsanai-preilu-novada-pasvaldiba-izmantos-lidzsinejo-preilu-novada-gerboni/|title=Līdz galīgā lēmuma pieņemšanai Preiļu novada pašvaldība izmantos līdzšinējo Preiļu novada ģerboni - Preiļu novads|access-date=2022-07-07|date=2021-07-21|language=lv-LV}}</ref> |- |[[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Rēzeknes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Rēzeknes novads.svg|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja">Latvijas Tekstils: {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijastekstils.com/par-mums/liel%C4%81kais-karogs/novadu-karogu-aleja|title=Novadu un pilsētu karogu aleja Mežaparkā|access-date={{dat|2018|10|07||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305004014/https://www.latvijastekstils.com/par-mums/liel%C4%81kais-karogs/novadu-karogu-aleja|archivedate={{dat|2016|03|05||bez}}}}</ref> <br>(pārapstiprināts 2022. g. 3. martā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=332292|title=Par Rēzeknes novada simboliku un tās izmantošanu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-22|language=lv}}</ref> |- |rowspan=2|[[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ropažu novads Flag.png|border|center|x55px]] |2013. gada 30. janvārī<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/media/2450/download|title=Ropažu novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr.4 “Par Ropažu novada simboliku un tās izmantošanu” (Apstiprināti ar Ropažu novada domes 2013. gada 30. janvāra sēdes lēmumu prot. nr. 1, 52. §)|publisher=Ropažu novada pašvaldība|work=Ropažu Vēstis|access-date=2024-11-20|date=2013. gada marts}}</ref><ref name="novadukarogualeja" /><br>(2005. gada 21. septembrī)<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.ropazi.lv/lv/media/2696/download|title=Ropažu novada pašvaldības saistošie noteikumi Nr. 12 PAR ROPAŽU NOVADA SIMBOLIKU|publisher=Ropažu novada dome|work=Ropažu Vēstis|date=2005. gada oktobris|page=4}}</ref> |- |[[Attēls:Ropažu novada karogs.svg|border|center|x55px]] |2022. gada 8. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=333923|title=Par Ropažu novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> |- |[[Salaspils novads|Salaspils novada]] [[Salaspils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Salaspils Municipality.jpg|border|center|x55px]] |{{dat|2015|02|25||bez}}<ref>Saistošie noteikumi Nr.32/2013 [http://www.salaspils.lv/images/kultura_aktualitates/sn-32_2013v20150407.pdf Par Salaspils novada simbolikas izmantošanu]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |rowspan=2|[[Saldus novads|Saldus novada]] [[Saldus novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Saldus novads.png|border|center|x55px]] |iesvētīts {{dat|2011|05|14||bez}}, šobrīd - pagaidu karogs<ref>Saldus novads: [https://www.saldus.lv/novada-informacija/simbolika/ Simbolika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180830101500/http://saldus.lv/novada-informacija/simbolika/ |date={{dat|2018|08|30||bez}} }}</ref><!--Pašvaldības atbilde e-pastā 2024. g.: "Saldus novada pašvaldība iesniedza jauna ģerboņa variantu Valsts heraldikas komisijai, bet tā kā tas netika apstiprināts, tālāka ģerboņa izstrāde uz šo brīdi ir apturēta. Saskaņā ar domes lēmumu pašvaldības oficiālā simbolika ir līdzšinējais ģerbonis un karogs."--> |- |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''vēl nav apstiprināts''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/saldus-novada-pasvaldiba-izsludina-gerbona-ideju-skicu-konkursu/|title=Saldus novada pašvaldība izsludina ģerboņa ideju skiču konkursu - Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2022-07-07|date=2022-03-05|archive-date=2022-07-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20220707174634/https://saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/saldus-novada-pasvaldiba-izsludina-gerbona-ideju-skicu-konkursu/}}</ref> |- |rowspan=2|[[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrastu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Saulkrastu novads 2010-2021.png|border|center|x55px]] |''ne vēlāk kā 2015. g. 25. februārī''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/pasvaldiba/dokumenti/saistosie-noteikumi/simbolika/|title=Simbolika {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Attēls:Saulkrastu novada karogs.svg|border|center|x55px]] |2022. gada 7. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/valsts-heraldikas-komisija-apstiprinats-jaunais-saulkrastu-novada-gerbonis/|title=Valsts Heraldikas komisijā apstiprināts jaunais Saulkrastu novada ģerbonis {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref><ref>https://saulkrasti.lv/wp-content/uploads/2022/06/SNZ_06.2022.pdf</ref> |- |[[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Siguldas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Siguldas novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|08|15||bez}}<ref name="sigulda">Saistošie noteikumi Nr.20/2012 [http://www.sigulda.lv/public/download.php?id=1955 Par Siguldas novada simbolikas lietošanu]</ref><br>(pārapstiprināts 2021. g. 1. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sigulda.lv/download.php?id=6064|title=Arhivēta kopija|access-date={{dat|2022|07|07||bez}}|archive-date={{dat|2021|09|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210923154412/https://www.sigulda.lv/download.php?id=6064}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sigulda.lv/public/lat/pasvaldiba/domes_sedes/arhivs_2021/|title=Sigulda.lv - Arhīvs 2021|website=www.sigulda.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |- |rowspan=2|[[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Smiltenes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Smiltenes novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|06|28||bez}}<ref>Smiltenes novads: [http://www.smiltene.lv/novada_simbolika Novada simbolika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180630021621/http://www.smiltene.lv/novada_simbolika |date={{dat|2018|06|30||bez}} }}</ref> |- |[[Attēls:Smiltenes novada karogs.svg|border|center|110x110px]] |2023. gada 25. janvārī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/smiltenes-novads-ticis-pie-jauna-gerbona-tagad-karta-karogam/|title=Smiltenes novads ticis pie jauna ģerboņa; tagad kārta karogam|last=Pētersone|first=Sandra|website=Ziemellatvija.lv|access-date=2022-11-15|date=2022-11-05|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=339215|title=Par Smiltenes novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-01-15|language=lv}}</ref> |- |rowspan=2|[[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Talsi Municipality.png|border|center|x55px]] |{{dat|2013|07|11||bez}}<ref name="talsi">Talsu novada pašvaldība: Saistošie noteikumi Nr.23 [http://www.talsi.lv/uploads/filedir/Dokumenti_saistosie_not/2013/38novadasimbolika.pdf «Par Talsu novada simboliku»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190302214130/http://www.talsi.lv/uploads/filedir/Dokumenti_saistosie_not/2013/38novadasimbolika.pdf |date={{dat|2019|03|02||bez}} }}</ref> |- |[[Attēls:Talsu novada karogs.svg|border|center|110x110px]] |2023. gada 29. jūnijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kolka.lv/?p=17875|title=Piedalies aptaujā par Talsu novada karoga atbilstošāko vizuālo noformējumu!|access-date=2023-07-02|language=lv|archive-date=2023-07-02|archive-url=https://web.archive.org/web/20230702170224/http://www.kolka.lv/?p=17875}}</ref><ref>[https://www.talsunovads.lv/lv/media/15522/download?attachment Talsu novada pašvaldības domes saistošie noteikumi "Par pašvaldības simboliku" - projekts]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=343955|title=Par pašvaldības simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2024-03-16|language=lv}}</ref> |- |[[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Tukuma novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Tukuma novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|11|16||bez}}<ref>Domes lēmumi: «Par Tukuma novada karogu», [http://www.tukums.lv/images/stories/Tukuma_Laiks/Tukuma_laiks_decembris_2011._labots_kras.pdf Tukuma Laiks 2011. gada decembris (Nr. 88) bezmaksas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310134851/http://www.tukums.lv/images/stories/Tukuma_Laiks/Tukuma_laiks_decembris_2011._labots_kras.pdf |date={{dat|2016|03|10||bez}} }}</ref><br>(pārapstiprināts 2022. g. 22. aprīlī)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331712|title=Par Tukuma novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> |- |[[Valkas novads|Valkas novada]] [[Valkas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Valkas novads.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Valmieras novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Valmieras novada karogs.svg|border|center|x55px]] |2022. gada 29. septembrī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/apstiprinats-valmieras-novada-karogs/|title=Apstiprināts Valmieras novada karogs|last=ziemellatvija.lv|website=Ziemellatvija.lv|access-date=2022-11-15|date=2022-10-04|language=lv}}</ref> |- |[[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ventspils novada karogs.svg|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |} |} == Bijušo novadu karogi == {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Novads !Karogs !Apstiprināts |- |[[Aglonas novads|Aglonas novada]] [[Aglonas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Aglona novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|09|07||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aglona.lv/aktualitates/aglonas-novada-gerbonis/|title=Aglonas novada ģerbonis {{!}} Aglonas Novada Dome|website=www.aglona.lv|access-date=2018-05-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305101058/http://www.aglona.lv/aktualitates/aglonas-novada-gerbonis/|archivedate=2016-03-05}}</ref> |- |[[Aizputes novads|Aizputes novada]] [[Aizputes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Aizpute Municipality.svg|border|center|x55px]] |{{dat|2013|05|29||bez}}<ref>Aizputes novada domes Saistošie noteikumi Nr.8 {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aizputesnovads.lv/docs/Dome/Saistosie_noteikumi/47_23_saistoshie_karog.pdf|title=Aizputes novada simbolika|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2021|08|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210819175502/https://www.aizputesnovads.lv/docs/dome/saistosie_noteikumi/47_23_saistoshie_karog.pdf}}</ref> |- |[[Aknīstes novads|Aknīstes novada]] [[Aknīstes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Alojas novads|Alojas novada]] [[Alojas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Alsungas novads|Alsungas novada]] [[Alsungas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Amatas novads|Amatas novada]] [[Amatas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Apes novads|Apes novada]] [[Apes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Auces novads|Auces novada]] [[Auces novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Auces novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|02|22||bez}}<ref>Auces novada pašvaldības 22.02.2012. saistošie noteikumi Nr.5 [https://web.archive.org/web/20160326095506/http://www.auce.lv/index.php?cmd=get&cid=19114 «Par Auces novada simboliku»]</ref> |- |[[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Babītes novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|10|24||bez}}<ref>2012.gada 24.oktobrī Saistošie noteikumi Nr. 21: [http://www.babite.lv/wp-content/uploads/2015/09/SN21-Simbolika_-ar-ped-groz-27.09.2017.pdf «Par Babītes novada simboliku»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171201073925/http://www.babite.lv/wp-content/uploads/2015/09/SN21-Simbolika_-ar-ped-groz-27.09.2017.pdf |date=01.12.2017 }}</ref> |- |[[Baldones novads|Baldones novada]] [[Baldones novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Baldone municipality.png|border|center|x55px]] |{{dat|2014|06|30||bez}}<ref>[http://www.aprinkis.lv/ Apriņķis.lv]: [http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/18957-baldones-novadam-apstiprinats-savs-karogs Baldones novadam apstiprināts savs karogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305054129/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/18957-baldones-novadam-apstiprinats-savs-karogs|date={{dat|2016|03|05||bez}}}}</ref><ref>2014.gada 30.jūnija Saistošie noteikumi Nr. 8: [http://www.baldone.lv/images/userfiles/dokumenti/Par_saist_not_Nr_8_novada_simbolika.pdf «Par Baldones novada simboliku»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160403132402/http://www.baldone.lv/images/userfiles/dokumenti/Par_saist_not_Nr_8_novada_simbolika.pdf|date={{dat|2016|04|03||bez}}}} (209.65 KB)</ref> |- |[[Baltinavas novads|Baltinavas novada]] [[Baltinavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Baltinavas novads Flag.png|border|center|x55px]] |2011. gadā |- |[[Beverīnas novads|Beverīnas novada]] [[Beverīnas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Beverīnas novada karogs.png|border|center|x55px]] |{{dat|2018|04|26||bez}}<ref>«Beverīnas novadam ir karogs!» [http://www.beverinasnovads.lv/images/dome/Beverinas%20Vestis/2018/2018_maijs_5_70.pdf Beverīnas Vēstis 2018. gada maijs • Nr. 5 (70)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211228174137/http://www.beverinasnovads.lv/images/dome/Beverinas%20Vestis/2018/2018_maijs_5_70.pdf |date={{dat|2021|12|28||bez}} }}</ref> |- |[[Brocēnu novads|Brocēnu novada]] [[Brocēnu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:BROCENU NOVADA KAROGS.png|border|center|x55px]] | |- |[[Burtnieku novads|Burtnieku novada]] [[Burtnieku novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Burtnieki Municipality.svg|border|center|x55px]] |{{dat|2015|01|28||bez}} |- |[[Carnikavas novads|Carnikavas novada]] [[Carnikavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Carnikavas novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2010|04|21||bez}}<ref name="likumi.lv-251093">[http://likumi.lv/doc.php?id=251093 Saistošie noteikumi par Carnikavas novada simbolikas izmantošanu]</ref> |- |[[Cesvaines novads|Cesvaines novada]] [[Cesvaines novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Cesvaines novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011||||bez}} |- |[[Ciblas novads|Ciblas novada]] [[Ciblas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Ciblas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011||||bez}} |- |[[Dagdas novads|Dagdas novada]] [[Dagdas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Dagdas novads.png|border|center|x55px]] |iesvētīts {{dat|2012|07|22||bez}}<ref>Gorod.lv: [http://lat.gorod.lv/zinas/161933-sakusies-dagdas-novada-svetki-dagdai-20 Sākušies Dagdas novada svētki „Dagdai- 20”]</ref> |- |[[Daugavpils novads|Daugavpils novada]] [[Daugavpils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Daugavpils Municipality.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|10|11||bez}}<ref>Saistošie noteikumi Nr.20 [http://www.varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files/text/Likumd/Pasv_saist/daugavpils_nov//saist20_2012.pdf Grozījumi Daugavpils novada domes 2011. gada 12. maija saistošajos noteikumos Nr.13 „Par Daugavpils novada simboliku”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304091404/http://www.varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files%2Ftext%2FLikumd%2FPasv_saist%2Fdaugavpils_nov%2F%2Fsaist20_2012.pdf|date={{dat|2016|03|04||bez}}}}</ref> |- |[[Dundagas novads|Dundagas novada]] [[Dundagas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Dundaga Municipality.jpg|border|center|x55px]] | |- |[[Durbes novads|Durbes novada]] [[Durbes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Durbes novada karogs.png|border|center|x55px]] | |- |[[Engures novads|Engures novada]] [[Engures novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Engures novads Flag.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Ērgļu novads|Ērgļu novada]] [[Ērgļu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ērgļu novads Flag.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Garkalnes novads|Garkalnes novada]] [[Garkalnes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Garkalne Municipality.svg|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Grobiņas novads|Grobiņas novada]] [[Grobiņas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Grobiņas novads Flag.png|border|center|x55px]] | |- |[[Iecavas novads|Iecavas novada]] [[Iecavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Iecavas novads.png|border|center|x55px]] |2012. gadā |- |[[Ikšķiles novads|Ikšķiles novada]] [[Ikšķiles novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ikšķiles novada karogs.png|border|center|x55px]] |2015. gada 29. aprīlī<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ikskile.lv/lv/novads/par-novadu/novada-simbolika|title=Novada simbolika {{!}} Ikšķiles novads|website=web.archive.org|access-date=2022-09-01|date=2021-07-25|archive-date=2021-07-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20210725052721/https://ikskile.lv/lv/novads/par-novadu/novada-simbolika}}</ref> |- |[[Ilūkstes novads|Ilūkstes novada]] [[Ilūkstes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Ilūkstes novads.png|border|center|x55px]] |2006. gada 25. maijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.heraldicum.ru/latvija/texts/2006_ilukste.pdf|title=Ilūkstei savas karogs}}</ref> |- |[[Inčukalna novads|Inčukalna novada]] [[Inčukalna novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Inčukalna novads.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Jaunjelgavas novads|Jaunjelgavas novada]] [[Jaunjelgavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Jaunjelgavas novads Flag.png|border|center|x55px]] |2011. gadā<ref>Jaunjelgavas novads: [http://jaunjelgava.lv/index.php/novads/novada-simbolika/novada-karogs/ Novada karogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180915142711/http://jaunjelgava.lv/index.php/novads/novada-simbolika/novada-karogs/|date={{dat|2018|09|15||bez}}}}</ref> |- |[[Jaunpiebalgas novads|Jaunpiebalgas novada]] [[Jaunpiebalgas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Jaunpiebalgas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|09|12||bez}} |- |[[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] [[Jaunpils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Jaunpils novads Flag.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Kandavas novads|Kandavas novada]] [[Kandavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Kandavas novads Flag.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Kārsavas novads|Kārsavas novada]] [[Kārsavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Kārsavas novads.png|border|center|x55px]] | |- |[[Kocēnu novads|Kocēnu novada]] [[Kocēnu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Kocēnu novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012||||bez}}<ref>YouTube: [https://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=jbXig8UpQvM Kocēnu novada karoga iesvētīšana Rubenes baznīcā]</ref> |- |[[Kokneses novads|Kokneses novada]] [[Kokneses novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Kokneses novada karogs.svg|border|center|110x110px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://koknese.lv/jaunumi/karogu_aleja_plivoja_ari_kokneses_novada_karogs|title=Karogu alejā plīvoja arī Kokneses novada karogs|access-date={{dat|2018|07|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|03|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180326070107/http://koknese.lv/jaunumi/karogu_aleja_plivoja_ari_kokneses_novada_karogs}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://koknese.lv/jaunumi/karogu_aleja_plivoja_ari_kokneses_novada_karogs|title=Karogu alejā plīvoja arī Kokneses novada karogs : koknese.lv|access-date={{dat|2018|07|14||bez}}|archive-date={{dat|2018|03|26||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180326070107/http://koknese.lv/jaunumi/karogu_aleja_plivoja_ari_kokneses_novada_karogs}}</ref> |- |[[Krimuldas novads|Krimuldas novada]] [[Krimuldas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Krimuldas novads.png|border|center|x55px]] | |- |[[Krustpils novads|Krustpils novada]] [[Krustpils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Krustpils novads.png|border|center|x55px]] |2009.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jekabpils.lv/lv/jaunums/svinigi-nodoti-bijusa-krustpils-novada-simboli-jekabpils-vestures-muzejam|title=Svinīgi nodoti bijušā Krustpils novada simboli Jēkabpils Vēstures muzejam {{!}} Jekabpils novada pašvaldība|website=www.jekabpils.lv|access-date=2022-11-15|language=lv}}</ref> vai {{dat|2011||||bez}} |- |[[Ķeguma novads|Ķeguma novada]] [[Ķeguma novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Lielvārdes novads|Lielvārdes novada]] [[Lielvārdes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Lielvārdes novads.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Līgatnes novads|Līgatnes novada]] [[Līgatnes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Novads !Karogs !Apstiprināts |- |[[Lubānas novads|Lubānas novada]] [[Lubānas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Lubānas novads Flag.svg|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Mālpils novads|Mālpils novada]] [[Mālpils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Mālpils Municipality.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Mazsalacas novads|Mazsalacas novada]] [[Mazsalacas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Mērsraga novads|Mērsraga novada]] [[Mērsraga novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Mērsraga novads Flag.png|border|center|x55px]] | |- |[[Naukšēnu novads|Naukšēnu novada]] [[Naukšēnu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Naukšēnu novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2013||||bez}}<ref>Naukšēnu novads: [http://www.naukseni.lv/?id=119 Novada simbolika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250124123548/http://www.naukseni.lv/?id=119 |date={{dat|2025|01|24||bez}} }}</ref> |- |[[Neretas novads|Neretas novada]] [[Neretas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Neretas novada karogs.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011||||bez}}<ref>[http://www.neretasnovads.lv/pielikumi/publiskais_parskats_2011.doc Neretas novada pašvaldības publiskais pārskats par 2011. gadu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160531030905/http://neretasnovads.lv/pielikumi/publiskais_parskats_2011.doc|date={{dat|2016|05|31||bez}}}}:<br /> «Sadarbībā ar iedzīvotājiem ir izstrādāts Neretas novada ģerbonis un karogs.»</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lps.lv/uploads/docs_module/1_novada%20prezentacija_izpilddirektoriem.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2020|04|03||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231005105348/https://www.lps.lv/uploads/docs_module/1_novada%20prezentacija_izpilddirektoriem.pdf}}</ref> |- |[[Nīcas novads|Nīcas novada]] [[Nīcas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Nīcas novada karogs.png|border|center|x55px]] |{{dat|2015||||bez}} |- |[[Ozolnieku novads|Ozolnieku novada]] [[Ozolnieku novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ozolnieku novada karogs.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Pārgaujas novads|Pārgaujas novada]] [[Pārgaujas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Pārgaujas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|05|04||bez}}<ref>Laikraksts «Ziemeļlatvija»: [https://www.ziemellatvija.lv/kaiminos/valmiera/iesvetits-pargaujas-novada-karogs-1894 Iesvētīts Pārgaujas novada karogs]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Pāvilostas novads|Pāvilostas novada]] [[Pāvilostas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Pļaviņu novads|Pļaviņu novada]] [[Pļaviņu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Pļaviņu novads.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Priekules novads|Priekules novada]] [[Priekules novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Priekules novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011||||bez}}<ref>liepajniekiem.lv: [https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/par-karoga-izmantojumu-vel-lems-58036 Par karoga izmantojumu vēl lems] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150520225125/http://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/par-karoga-izmantojumu-vel-lems-58036|date={{dat|2015|05|20||bez}}}}</ref> |- |[[Priekuļu novads|Priekuļu novada]] [[Priekuļu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Priekuļu novada karogs.png|border|center|x55px]] |{{dat|2018|07|26||bez}}<ref name="priekuli-sn2018-9">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.priekuli.lv/images/noteikumi/SN_Nr.9_26.07.2018._par_simbolikas_lietosanu.pdf |title=Saistošie noteikumi Nr.9/2018 Par Priekuļu novada simbolikas lietošanu |access-date=02.10.2018 |archive-date=28.12.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211228221939/http://www.priekuli.lv/images/noteikumi/SN_Nr.9_26.07.2018._par_simbolikas_lietosanu.pdf }}</ref> |- |[[Raunas novads|Raunas novada]] [[Raunas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Raunas novads.png|border|center|x55px]] | |- |[[Riebiņu novads|Riebiņu novada]] [[Riebiņu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:LVA Riebiņu novads flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2009|6|5||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&id=1259658657&archive=&start_from=&ucat=4&menu=news|title=Riebiņu novadam apstiprināts ģerbonis un karogs|publisher=novadnieks.lv|accessdate={{dat|2011|2|24||bez}}|date={{dat|2009|12|1|SK}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20101206222835/http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&id=1259658657&archive=&start_from=&ucat=4&menu=news|archivedate={{dat|2010|12|06||bez}}}}</ref> |- |[[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Rojas pagasta karogs.svg|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Rucavas novads|Rucavas novada]] [[Rucavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Rucavas novada karogs.png|border|center|x55px]] |{{dat|2018|05|24||bez}}<ref>«Apstiprina Rucavas novada kaoga skici» {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rucava.lv/images/dok/avize/2018/Duvzare-06-2018.pdf|title=Duvzares Vēstis, Rucavas novada domes informatīvais izdevums - 2018.gada jūnijs Nr.5 (110)|last=|first=|access-date=2018-09-10|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> |- |[[Rugāju novads|Rugāju novada]] [[Rugāju novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Rūjienas novads|Rūjienas novada]] [[Rūjienas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Rūjienas novads.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Rundāles novads Flag.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Salacgrīvas novads.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Salas novads|Salas novada]] [[Salas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Salas novada karogs apstiprinaatais.png|border|center|x55px]] |{{dat|2016|02|29||bez}}<ref name="salasnovads-aktID1117">Salas novads: [http://www.salasnovads.lv/aktualit2.php?aktID=1117 Salas novads ieguvis savu karogu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170314221751/http://salasnovads.lv/aktualit2.php?aktID=1117|date={{dat|2017|03|14||bez}}}}</ref> |- |[[Sējas novads|Sējas novada]] [[Sējas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Sējas novads.svg|border|center|x55px]] | |- |[[Skrīveru novads|Skrīveru novada]] [[Skrīveru novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Skrundas novads|Skrundas novada]] [[Skrundas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Skrundas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|10|25||bez}}<ref name="skrunda-sn2012-10">Saistošie noteikumi Nr. 10/2012 [http://www.skrunda.lv/images/userfiles/noteikumi/saistosie_noteikumi_10_2012.pdf „Par Skrundas novada simboliku”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191119020110/https://www.skrunda.lv/images/userfiles/noteikumi/saistosie_noteikumi_10_2012.pdf |date={{dat|2019|11|19||bez}} }}</ref> |- |[[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Stopiņu novads.svg|border|center|x55px]] |Iesvētīts 1997.&nbsp;gada 15.&nbsp;novembrī, toreiz<br /> - Stopiņu pagasta karogs.<ref>Stopiņu novada pašvaldība: [http://www.stopini.lv/lv/novads/simboli Simboli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181011103407/http://www.stopini.lv/lv/novads/simboli|date={{dat|2018|10|11||bez}}}}</ref> |- |[[Strenču novads|Strenču novada]] [[Strenču novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Strenču novads Flag.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Tērvetes novads|Tērvetes novada]] [[Tērvetes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Tērvetes-novads-Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2013|03|28||bez}}<ref name="tervetesnovads">Saistošie noteikumi Nr. 3 [http://www.tervetesnovads.lv/wp-content/uploads/2015/10/tervsimb.pdf „Par Tērvetes novada simboliku”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231005105350/http://www.tervetesnovads.lv/wp-content/uploads/2015/10/tervsimb.pdf |date={{dat|2023|10|05||bez}} }}</ref><ref>news.lv: [http://news.lv/Laikam-lidzi/2013/08/06/Tervetes-novada-simboliku-papildina-karogs Tērvetes novada simboliku papildina karogs]</ref> |- |[[Vaiņodes novads|Vaiņodes novada]] [[Vaiņodes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Varakļānu novads|Varakļānu novada]] [[Varakļānu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Vārkavas novads|Vārkavas novada]] [[Vārkavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Vārkavas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2010||||bez}}<ref>Vārkavas novads: [http://www.varkava.lv/upload/karoga%20skice.pdf karoga%20skice.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304214424/http://www.varkava.lv/upload/karoga%20skice.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> |- |[[Vecpiebalgas novads|Vecpiebalgas novada]] [[Vecpiebalgas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Vecpiebalga Municipality.png|border|center|x55px]] |pirms 2020. gada |- |[[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada]] [[Vecumnieku novada karogs|karogs]] |[[File:Flag_of_Vecumnieku_novads.svg|border|center|x55px]] |{{dat|2018||||bez}}<ref>Vecumnieku novads: [http://vecumnieki.lv/kultura/aktualais/569-vecumniekos-4-maija-atsauc-vestures-notikumus-un-iesveta-novada-karogu Vecumniekos 4. maijā atsauc vēstures notikumus un iesvēta novada karogu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180917055320/http://vecumnieki.lv/kultura/aktualais/569-vecumniekos-4-maija-atsauc-vestures-notikumus-un-iesveta-novada-karogu|date={{dat|2018|09|17||bez}}}}</ref> |- |[[Viesītes novads|Viesītes novada]] [[Viesītes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Viļakas novads|Viļakas novada]] [[Viļakas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Viļakas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|05|26||bez}}<ref name="vilakas-novada-karogs129">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bibliotekas.lv/vilaka/pages/posts/apstiprinats-vilakas-novada-karogs129.php|title=Par Viļakas novada karoga apstiprināšanu|access-date={{dat|2018|10|03||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171209184452/http://www.bibliotekas.lv/vilaka/pages/posts/apstiprinats-vilakas-novada-karogs129.php|archivedate={{dat|2017|12|09||bez}}}}</ref> |- |[[Viļānu novads|Viļānu novada]] [[Viļānu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Viļānu novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2013||||bez}} |- |[[Zilupes novads|Zilupes novada]] [[Zilupes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |} |} {{Commonscat|Flags of municipalities of Latvia|Latvijas novadu karogi}} == Skatīt arī == * [[Karogs]] * [[Latvijas karogs]] * [[Latvijas novadu ģerboņi]] * [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas novadi]] * [[Latvijas pilsētu karogi]] * [[Latvijas pagastu karogi]] == Atsauces == ====== Piezīmes ====== <references group="Piezīmes" /> ====== Atsauces ====== {{atsauces|2}} {{karogs-aizmetnis}} {{Latvijas novadu karogi}} [[Kategorija:Veksiloloģija]] pbvlnrxhssets6fesukvbhvvrocsh7c 0 94531 4548234 3698668 2026-11-11T13:17:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548234 wikitext text/x-wiki {{Kosmiskā aparāta infokaste | Nosaukums = KIKU-7 | Cits_nosaukums = ETS-VII | Attēls = ETS-7.jpg | Attēla_izmērs = 200px | Att_virsraksts = ETS-VII pirmsstarta sagatavošanas laikā | Programma = | Īpašnieks = | Operators = [[Japānas Nacionālā kosmosa attīstības aģentūra]] (''NASDA'') | Lielākie_izgatavotāji = | KA_veids = tehnologiju pavadonis | Pārlidojums = | Starts = {{dat|1997|11|27|SK}} 21:27 [[UTC]] | Starta_vieta = [[Tanegasimas kosmosa centrs]] | Starta_valsts = {{JPN}} | Nesējs = ''[[H-II]]'' | Palaists_kopā_ar = ''[[Tropical Rainfall Measuring Mission|TRMM]]'' | Beigu_datums = {{dat|2002|10|30|SK|bez}} | Darbības_ilgums = | Lidojuma_ilgums = | NSSDC_ID = 1997-074B <!--(''Hikoboshi'')--> | NSSDC_ID_2 = 1997-074E <!--(''Orihime'')--> | Tīmekļa_vietne = | Masa = 2860 kg | Enerģija = [[saules baterijas]] (2360 W + 650 W) | Orbītas_elementi = | Centr_ķermenis = Zeme | Centr_ķermenis_parādīt = [[Zeme]] | Lielā_pusass = | Ekscentricitāte = | Inklinācija = 35,00° | Periods = 95,50 min | Apoapsīda = 548 km | Periapsīda = 545 km | Apriņķojumi = | Orbītā_ieiešanas_dat = | KA_iepr = ''[[KIKU-6]]'' | KA_nāk = ''[[KIKU-8]]'' }} '''''KIKU-7''''' jeb '''''ETS-VII''''' ('''''Engineering Test Satellite VII''''' — no {{val|en| }} "Inženierizmēģinājumu pavadonis 7") bija [[Japānas Nacionālā kosmosa attīstības aģentūra|Japānas Nacionālās kosmosa attīstības aģentūras]] (''NASDA''; tagad [[Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra]], ''JAXA'') [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]]. Tas tika palaists 1997. gada novembrī. ''KIKU-7'' sastāvēja no diviem kosmiskajiem aparātiem. Ar tiem tika izmēģinātas tuvošanās un saslēgšanās operācijas orbītā. Lai gan ''KIKU-7'' darbības ilgums sākotnēji bija plānots 1,5 gadam, tas funkcionēja piecus gadus. == Uzbūve == ''ETS-VII'' sastāveja no diviem kosmiskajiem aparātiem: Ķērāja pavadoņa un mērķa pavadoņa. Ķērājs ar nosaukumu ''Hikoboshi'' (彦星, "Vīra zvaigzne" jeb [[Altairs]]) bija galvenais, masa 2540 kg. Mazākais mērķa pavadonis nosaukts par ''Orihime'' (おりひめ, [[Vega]]), masa 410 kg. ''KIKU-7'' bija trīs [[saules baterijas|saules bateriju]] paneļi, no kuriem divi bija uzstādīti uz ''Hikoboshi'', bet viens uz ''Orihime''. Pavadoņu savstarpējā stāvokļa noteikšanai tika izmantota relatīvā [[globālā pozicionēšanas sistēma]]. Uz ''Hikoboshi'' bija uzstādīts [[manipulators]] 2 m garumā, kuram manevrēšanas spēja bija ar sešām [[brīvības pakāpe|brīvības pakāpēm]]. Abu aparātu stabilizācija bija uz trīs asīm. == Lidojuma gaita == Pavadoņi tika palaisti {{dat|1997|11|27||bez}} 21:27 [[UTC]] ar nesējraķeti [[H-II]] no [[Tanegasimas kosmosa centrs|Tanegasimas kosmosa centra]]. Kopā ar tiem palaists klimata pētniecības pavadonis ''[[Tropical Rainfall Measuring Mission]]'' (''TRMM''). 30. novembrī ''KIKU-7'' radās stāvokļa stabilizācijas problēma, bet tā tika atrisināta. == Ārējās saites == * [http://www.jaxa.jp/projects/sat/ets7/index_e.html KIKU-7(ETS-VII) JAXA mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100109022409/http://www.jaxa.jp/projects/sat/ets7/index_e.html |date={{dat|2010|01|09||bez}} }} {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20241219160240/https://directory.eoportal.org/get_announce.php?an_id=11013 ETS-VII (Engineering Test Satellite VII) / Kiku-7 eoportal.org] {{en ikona}} [[Kategorija:Japānas kosmiskie aparāti]] [[Kategorija:1997. gadā palaistie kosmiskie aparāti]] nd0wdk14e7fkj8218b5ak5xyajjlk38 0 94726 4548697 4408248 2026-11-12T11:30:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548697 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Zalophus californianus - Morro Bay.jpg | att_nosaukums = [[Kalifornijas lauvronis]] (''Zalophus californianus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | apakškārta = Caniformia | apakškārta_lv = Suņveidīgie | virsdzimta = Pinnipedia | virsdzimta_lv = Airkāji | dzimta = Otariidae | dzimta_lv = Ausroņi | apakšdzimta = Otariinae |apakšdzimta_lv = Lauvroņu apakšdzimta | binomial = Otariinae | kategorijas = nē }} '''Lauvroņu apakšdzimta''' (''Otariinae'') ir viena no divām [[ausroņu dzimta]]s (''Otariidae'') apakšdzimtām, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas [[jūras zīdītāji|jūras zīdītāju]] [[suga]]s un vienu izmirušu sugu, kas tiek iedalītas 5 [[ģints (bioloģija)|ģintīs]]. Otra ausroņu apakšdzimta — [[kotiku apakšdzimta]]. Lauvroņi dzīvo, sākot ar [[arktika|arktiskajiem]] ūdeņiem un beidzot ar [[tropu josla|tropiskajām]] [[jūra|jūrām]], tie ir sastopami gan [[ziemeļu puslode|ziemeļu puslodē]], gan [[dienvidu puslode|dienvidu puslodē]], izņemot [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļu daļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.seaworld.org/animal-info/Animal-Bytes/animalia/eumetazoa/coelomates/deuterostomes/chordata/craniata/mammalia/pinnipedia/sea-lions-%26-fur-seals.htm |title=SEA LIONS & FUR SEALS |access-date={{dat|2007|07|21||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928051708/http://www.seaworld.org/animal-info/Animal-Bytes/animalia/eumetazoa/coelomates/deuterostomes/chordata/craniata/mammalia/pinnipedia/sea-lions-%26-fur-seals.htm |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref> No kotikiem lauvroņi atšķiras ar apmatojumu. Atšķirībā no kotikiem lauvroņiem ir gandrīz tikai [[akotmati]]. Kažoks ir gluds un slīdīgs. Senākajās klasifikācijās ausroņu [[dzimta (bioloģija)|dzimta]] tika sadalīta kotiku un lauvroņu apakšdzimtās. [[DNS]] pētījumos noskaidrots, ka [[ziemeļu kotiks]] ir tuvāks radinieks dažiem lauvroņiem, nekā [[dienvidu kotiki]]em, līdz ar to apakšdzimtu iedalījumu ierosināts atcelt.<ref>[http://www.sciencedirect.com/science?_ob=ArticleURL&_udi=B6WNH-456JS33-T&_user=10&_rdoc=1&_fmt=&_orig=search&_sort=d&_docanchor=&view=c&_acct=C000050221&_version=1&_urlVersion=0&_userid=10&md5=52149c6b7681ebbc411b881b8ce0b65d Phylogenetic Relationships within the Eared Seals]{{Novecojusi saite}}</ref> Visiem lauvroņiem raksturīgs, ka tie ir lielāka auguma kā [[kotiki]], tie barojas krasta tuvumā un medī lielas [[zivis]]. == Lauvroņi un cilvēki == Dažas lauvroņu sugas viegli pakļaujas pieradināšanai un apmācībai. Tie ir ļoti atraktīvi, un tādēļ lauvroņus mēdz izmantot [[cirks|cirkā]] un citās atrakcijās. Klasisks lauvroņa cirka numurs ir [[bumba]]s ķeršana un tās balansēšana uz degungala, kā arī aplaudēšana ar priekšējām airkājām. Lauvroņi ļoti reti uzbrūk [[cilvēks|cilvēkam]], tomēr šādi gadījumi ir reģistrēti. [[Austrālija|Austrālijā]] 2007. gadā lauvronis izlēca no ūdens un uzbruka sērfojošai 13 gadus vecai meitenei. Glābējiem bija nepieciešams atvairīt otro lauvroņa uzbrukumu. [[Zinātnieki]] izvirzīja [[Hipotēze|hipotēzi]], ka lauvronis meiteni uztvēra kā rotaļlietu, ar ko vēlējās paspēlēties.<ref>[http://news.bbc.co.uk/2/hi/asia-pacific/6556895.stm BBC NEWS | Asia-Pacific | Sea lion attacks Australian girl<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> [[Sanfrancisko]] ir bijuši gadījumi, ka [[Kalifornijas lauvronis|Kalifornijas lauvroņa]] tēviņi sakož peldētājus, sargājot savu teritoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sfgate.com/cgi-bin/article.cgi?f=/c/a/2006/11/16/MNGMFMDVGC1.DTL&hw=sea+lion&sn=011&sc=518 |title=Rogue sea lion in S.F. menaces swimmers / Marauding mammal bites at least 14, chases 10 from Aquatic Park Lagoon<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|09|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|10|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20091021234747/http://www.sfgate.com/cgi-bin/article.cgi?f=/c/a/2006/11/16/MNGMFMDVGC1.DTL&hw=sea+lion&sn=011&sc=518 }}</ref> == Sistemātika == '''Lauvroņu apakšdzimta''' (''Otariinae'') *[[Austrālijas lauvroņi|Austrālijas lauvroņu ģints]] (''Neophoca'') ** [[Austrālijas lauvronis]] (''Neophoca cinerea'') *[[Dienvidamerikas lauvroņi|Dienvidamerikas lauvroņu ģints]] (''Otaria'') ** [[Dienvidamerikas lauvronis]] (''Otaria flavescens'') *[[Jaunzēlandes lauvroņi|Jaunzēlandes lauvroņu ģints]] (''Phocarctos'') ** [[Jaunzēlandes lauvronis]] (''Phocarctos hookeri'') *[[Klusā okeāna lauvroņi|Klusā okeāna lauvroņu ģints]] (''Zalophus'') ** [[Galapagu lauvronis]] (''Zalophus wollebaeki'') ** †[[Japānas lauvronis]] (''Zalophus japonicus'') ** [[Kalifornijas lauvronis]] (''Zalophus californianus'') *[[Ziemeļu lauvronis|Ziemeļu lauvroņu ģints]] (''Eumetopias'') ** [[Ziemeļu lauvronis]] (''Eumetopias jubatus'') == Galerija == {| class="wikitable" border="1" width="750px" |- | [[Attēls:Cal Sea Lions on Pier 39.JPG|250px]] | [[Attēls:Colony_of_sea_lions_at_Puerto_Baquerizo_Moreno,_Galapagos_Islands.JPG|250px]] | [[Attēls:sea_lion_head.jpg|200px]] |- | Kalifornijas lauvroņi pie [[Sanfrancisko]] | [[Galapagu lauvronis|Galapagu lauvroņi]] | Lauvronis [[Memfisa (ASV)|Memfisas]] zoodārzā |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160304204609/http://travelnews.lv/index.php?view=view_images&g_uid=1050&img_id=16629 Jūras lauva Jūras muzejā] * [http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=84027 Čīlē nezināmā nāvē mirušas 300 jūras lauvas] * [https://web.archive.org/web/20090917011252/http://foto.krabjiem.lv/barojam-juras-lauvu/12245/ Barojam jūras lauvu] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ausroņi]] e0wcq2mz79tev1lzi4m9vengqile1zz 0 100837 4548244 4534885 2026-11-11T14:01:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548244 wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Kalvenes pagasts | karte = Kalvenes pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | ģerboņa_nosaukums = Kalvenes pagasta ģerbonis | ģerboņa_platums = <!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Kalvenes pagasta karogs | novads = Novads | novada_nosaukums = Dienvidkurzemes novads | centrs = Kalvene | platība = 118,9 | iedzīvotāji = 634 | iedzīvotāji_gads = 2020 | blīvums = {{#expr: 634/ 118.9 round 1}} | izveidots = <!-- tikai gadaskaitlis --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Kalvenes pagasts''' ir viena no [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada [[Aizputes pagasts|Aizputes]], [[Embūtes pagasts|Embūtes]], [[Kazdangas pagasts|Kazdangas]], [[Priekules pagasts|Priekules]] [[Bunkas pagasts|Bunkas]], [[Vecpils pagasts|Vecpils]] pagastiem, kā arī [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Rudbāržu pagasts|Rudbāržu]] un [[Nīkrāces pagasts|Nīkrāces]] pagastiem. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Kara lanka]], [[Misika]], [[Stulbe]]. ==== Ezeri ==== [[Celmu ezers]], [[Ģēģeru ezers]], [[Ilziks]], [[Jaunarāju ezers]], [[Melnezers (Kalvenes pagasts)|Melnezers]], [[Mencene]], [[Podnieku ezers]], [[Tīdu ezers]], [[Vārdene]], [[Vecvagaru ezers]]. == Vēsture == Mūsdienu Kalvenes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Kalvenes muiža (''Gut Kalwen''), Krusātdrogas muiža (''Gut Krussat-Drogen'', [[Krusāta]]), Lieldrogas muiža (''Gut Groß-Drogen''), Tāšu Padures muiža (''Gut Tels-Paddern'', [[Kalvene]]), Pērbones muiža (''Gut Perbohnen'', [[Pērbone]]). 1935. gadā [[Aizputes apriņķis|Aizputes apriņķa]] Kalvenes pagasta (līdz 1925. gadam '''Tāšu-Padures pagasts''') platība bija 134 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Kalvenes, [[Bojas ciems|Bojas]] un [[Lieldrogas ciems|Lieldrogas]] [[ciema padome]]s (ciemus), bet pagastu un apriņķi 1949. gadā likvidēja, izveidojot [[Aizputes rajons|Aizputes rajonu]]. 1954. gadā Kalvenes ciemam pievienoja Lieldrogas ciemu, 1958. gadā — [[Kazdangas pagasts|Kazdangas ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] "Tebra" teritoriju. Aizputes rajonu 1962. gadā pievienoja Liepājas rajonam. 1968. gadā Kalvenes ciemam pievienoja daļu [[Vecpils pagasts|Vecpils]] un [[Krotes ciems|Krotes]] ciemu kolhoza "Draudzība" teritoriju.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā Kalvenes ciemu reorganizēja par Liepājas rajona pagastu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā Kalvenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Aizputes novads|Aizputes novadā]]. 2021. gadā Aizputes novadu iekļāva [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. === Pieminekļi === * Tāšu — Padures muižas apbūve<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Kalvenes+pagasts&region=0&group=0&type=0 |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2017|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2022|01|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220126120145/https://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/?t=Kalvenes+pagasts&region=0&group=0&type=0 }}</ref> * Drogas pilskalns * Kalvenes pilskalns == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none |percentages = pagr | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|2000 |1959|1400 |1967|1220 |1979|950 |1989|866 |2000|907 |2011|746 |2021|586 |2024|572 }} === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir '''[[Kalvene]]''' (pagasta centrs), [[Kalvenes stacija]], [[Krusāta]], [[Pērbone]]. === Ievērojamas personības === * [[Eduards fon Keizerlings]] (1855—1918) — vācbaltiešu rakstnieks. * [[Pauls Jonass]] — motosportists.<ref>[http://vardnica.aizpute.lv/21-personas-j/320-jonass-pauls Ar aizputi un novadu saistītie - Biogrāfiskā vārdnīca] {{Novecojusi saite}}</ref> == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} '''Kalvenes pamatskola''', bijusī Tāšu - Padures pils, dibināta 1922. gadā. Skolas ēka būvēta 19. gadsimtā pēc vēlīnā klasicisma stila parauga kā grāfa Keizerlinga medību pils. Kalvenes pamatskola ir valsts kultūras piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aizputesnovads.lv/izglitiba/izglitibas-iestades/kalvenes-pamatskola |title=Aizputes novads |access-date={{dat|2023|04|10||bez}} |archive-date={{dat|2023|04|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230410152506/https://www.aizputesnovads.lv/izglitiba/izglitibas-iestades/kalvenes-pamatskola}}</ref> '''Kalvenes kultūras nams''', kurā darbojas sieviešu vokālais ansamblis "Noskaņa", bērnu tautisko deju kopa, deju ansambļi bērniem, interešu pulciņi un dramatiskā kopa "Nebēda".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aizputesnovads.lv/kultura/kulturas-centri/novada-kulturas-centri/kalvenes-kulturas-nams |title=Aizputes novads |access-date={{dat|2023|04|10||bez}} |archive-date={{dat|2023|04|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230410152508/https://www.aizputesnovads.lv/kultura/kulturas-centri/novada-kulturas-centri/kalvenes-kulturas-nams}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.latvijas-pilskalni.lv/drogas-pilskalns/ Drogas pilskalns] * [http://www.latvijas-pilskalni.lv/kalvenes-pilskalns/ Kalvenes pilskalns] * [https://www.vietas.lv/objekts/tasu_padures_muiza_kalvenes_pamatskola/ Tāšu Padures muiža - Kalvenes pamatskola] {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Dienvidkurzemes novads}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Aizputes novads}} {{Liepājas rajons}} {{Aizputes apriņķis}} }} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada pagasti]] [[Kategorija:Kalvenes pagasts| ]] d4dorcz88bg004kqwub6f3i0b6kj2t7 0 101553 4548563 4480416 2026-11-12T07:07:52Z Lasks 38532 4548563 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Baltinava | settlement_type = lielciems | image_skyline = Baltinavas kat bazn.jpg | image_caption = Baltinavas katoļu baznīca | pushpin_map = Latvija#Balvu novads | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Balvu novads]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1760 | area_total_km2 = 2.10 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2016|07|04||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=63803 |title=Informācija par objektu: Baltinava |accessdate={{dat|2017|02|28||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 486 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 56 | lats = 41 | latNS = N | longd = 27 | longm = 38 | longs = 41 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 95 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4594 | var_id = 100104631 | lgia_id = 63803 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name2 = [[Baltinavas pagasts]] }} '''Baltinava''' (arī '''Baļtinova'''<ref>{{Topokarte}}</ref>) ir ciems [[Balvu novads|Balvu novadā]], [[Baltinavas pagasts|Baltinavas pagasta]] centrs, [[Supenka]]s abos krastos pie autoceļa [[P45]]. No 2009. līdz 2021. gadam — [[Baltinavas novads|Baltinavas novada]] centrs. Attālums līdz [[Balvi]]em — 36 km, līdz [[Rīga]]i — 254 km. Ciemā ir [[Baltinavas vidusskola]], vairāki veikali, aptieka, pagasta muzejs, katoļu baznīca un pareizticīgo baznīca. [[Baltinavas katoļu baznīca]] un tās ērģeles, [[Baltinavas pareizticīgo baznīca]], [[Baltinavas muižas parks]] un Baltinavas pagasta tiesa ir valsts kultūras pieminekļi. == Vēsture == Apdzīvotā vieta izveidojās ap bijušās [[Baltinavas muiža]]s (''Baltinowo'') centru. Kā tirdzniecības miests tā pastāvēja jau 18. gadsimtā, pirmoreiz pieminēta 1760. gadā ar '''Supānu''' nosaukumu,<ref name="lat2">{{LAT e}}</ref> 1769. gadā tajā uzcēla koka baznīcu.<ref name=":0">Latvju enciklopēdija</ref> Pirmā skola Baltinavā uzcelta 1868. gadā.<ref name="lat2" /> 1925. gadā piešķīra [[ciems (BAV)|biezi apdzīvotas vietas]] statusu. 1935. gadā ciemā bija tvaika dzirnavas ar zāģētavu, aptieka un 38 veikali uz 478 iedzīvotājiem.<ref name=":0" /> Tas atradās bieza ceļu tīkla lauksaimnieciskā rajonā, līdz tuvākajai dzelzceļa stacijai [[Punduri (stacija)|Punduri]] bija 8 kilometri.<ref name=":0" /> No 1995. gada līdz 2015. gadam ar divu gadu pārtraukumu Baltinavā notika ikgadējais mūzikas festivāls "Osvalds".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=579|title=Mūzikas festivāls "Osvalds" - Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze|website=balvurcb.lv|access-date=2024-07-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.balvi.lv/lv/jaunums/osvalds-30-pasakums-muzikas-festivala-osvalds-atcerei-un-godinasanai|title=OSVALDS 30 - pasākums mūzikas festivāla Osvalds atcerei un godināšanai {{!}} Balvu novada pašvaldība|website=www.balvi.lv|access-date=2024-07-23|language=lv}}</ref> == Iedzīvotāji == 1935. gadā Baltinavā 51% iedzīvotāju bija latvieši, 34% ebreji un 11% krievi.<ref name=":0" /> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|251 |1935|478 |1970|696 |1979|697 |1989|780 |2000|786 |2011|499 |2021|443 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Baltinavas pagasta ciemi}} {{Abrenes apriņķis}} [[Kategorija:Baltinava| ]] [[Kategorija:Baltinavas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 0ao9njivzzfhg5iousp9pvagiv1byvm 0 101746 4548498 4457708 2026-11-12T06:04:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548498 wikitext text/x-wiki '''Latviešu personvārdus''' veido viens vai vairāki [[priekšvārds|vārdi]], kam seko [[uzvārds]]. Atsevišķos gadījumos sastopami dubultuzvārdi, kuru daļas savieno ar [[defise|defisi]]. Latviešu uzvārdu raksturīga īpatnība ir [[galotne (valodniecība)|galotņu]] maiņa atbilstoši uzvārda īpašnieka dzimumam. Vīriešu dzimtes lokāmās galotnes parasti ir ''-s, -š, -is'', bet sieviešu dzimtes lokāmās galotnes parasti ir ''-a, -e''. Citvalodu [[personvārds|personvārdus]] [[latviešu valoda|latviešu valodā]] atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā.<ref>{{Laikraksta atsauce |date=2004. gada 3. marts |title=Noteikumi par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju |publisher=[[Latvijas Vēstnesis]] |issue=Nr.36 |url=http://likumi.lv/doc.php?id=85209 |journal= |access-date=2016. gada 4. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20161111015658/http://likumi.lv/doc.php?id=85209 |archive-date=2016. gada 11. Novembris }}</ref> Latvijā biežāk lietojamie personu vārdi ir apkopoti [[latviešu vārda dienu kalendārs|latviešu vārda dienu kalendārā]]. Par to izcelsmi un nozīmes skaidrojumu izdoti gan zinātniski,<ref>Klāvs Siliņš. Latviešu personvārdu vārdnīca. Rīga: Zinātne, 1990</ref> gan uz subjektīviem novērojumiem balstīti apcerējumi.<ref>Gunnars Treimanis. Vārdu noslēpumi. Rīga: Juvetas, 2002. skatīt [http://www.draugam.lv/varda-dienas/1/2017 Vārda dienas un vārdu nozīmes skaidrojumi]</ref> [[Vārda diena]]s svinēšana Latvijā tradicionāli ir tikpat populāra kā [[dzimšanas diena]]s svinēšana. == Latviešu personvārdu izcelsme == === Līdz 14. gadsimtam === No viduslaiku dokumentiem un hronikām zināma atsevišķu [[balti|baltu]] vārdu transkripcija [[latīņu valoda|latīņu valodā]] — ''[[Meluks|Meluke]], Paike, [[Rūsiņš|Russinus]], [[Tālivaldis|Talibaldus]], [[Viestards|Vesthardus, Vester]], Utile, Dravestove, Vesdots, [[Varidotis|Waridote]], Darbeslave, Kaire, [[Rameka|Rameke]], [[Varibuls|Waribule]] un [[Drivinalds|Drivinalde]]''. [[Indriķa hronika]] piemin arī šādus [[lībieši|līvu]] vārdus: Ilo (''Ylo''), Kulevenes tēvs (''Kulewene''), Vieco (Viezo, Vietzo), Alo tēvs, Viliendi, Uldenago, Vade, Valdeko, Gerveders, [[Kaupo]], [[Anno]], Imauts jeb Imants, Kirjāns, Lajāns, [[Aso]], [[Ako]], [[Dabrelis]], Vane, [[Vesiķis]], Ase, [[Uldevene]], [[Vievaldis]]. Daļa no šiem vārdiem ir baltu cilmes, piemēram, Gerveders vai [[Dabrelis]]. Līvu pārlatviskošanās rezultātā daļa no līvu personvārdiem kļuva par latviešu vārdiem, piemēram, [[Imants (priekšvārds)|Imants]] vai [[Uldis]]. Rakstos minēti arī tādi 13. un 14. gadsimtā muižu apsaimniekojušo baltu vasaļi vārdi kā Manegints, Radiķis, Tontegode, Tots, Aulis, brāļi Mažeiki, Grimeķis, Sirkants, Gaiža, Duvkants, Dumpjāts, Treinis, Gribonis, Mēlvaldis, Kantebute, Stegebute, Taites, Angutis, Poja, Krūms, Pitkejānis, Tautenis, Sentots, Cielava, Karīds u.c.<ref>Indriķis Šterns. [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?#panel:pp|issue:/g_001_0304022396|page:485 Latvijas vēsture 1290—1500] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0304022396{{!}}page:485 |date={{dat|2019|09|02||bez}} }}. Rīga, 1997. 480.—481. lpp.</ref> Balti, tāpat kā visas citas [[Eiropas tautas]], nav lietojušas uzvārdus jeb ģimenes vārdus. Tā vietā lietoti pievārdi, kas norādīja tā īpašnieka statusu un izcelsmes vietu. [[Indriķa hronika]]s latīņu valodā rakstītajā tekstā pieminēti šādi personvārdi: ķēniņš [[Viesceķis]] no [[Koknese]]s (''rex Vetseke de Kukonoyse''), ķēniņš [[Visvaldis]] no [[Jersika (valsts)|Jersikas]] (''Vissewalde rex de Gerzika''), savukārt [[Kaupo]] saukts par ķēniņu un Turaidas līvu vecāko (''Caupo quasi rex et senior Lyvonum de Thoreida''). Livonijas feodālie seniori savu vasaļu vārdiem mēdza pievienot arī viņu etniskās izcelsmes pievārdu, piemēram, Gerhards Līvs (''Gerardus Livo'') vai lēņa vārdu — Varidots no Autīnes (''Waridote de Antine'') vai Ikšķiles Konrāds (''Conradus de Ykescole''). Ar laiku šie pievārdi kļuva par dižciltīgo [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] dzimtu uzvārdiem, piemēram, [[Līveni|fon Līveni]] (''von Lieven'') vai [[Ikskili|fon Ikskili]] (''von Uexküll''). === 14.—18. gadsimtā === Pēc senlatviešu kristīšanas vai pāriešanas katoļu ticībā lielākā daļa zemnieku saglabāja senos vārdus, bieži vien vienlaikus ar kristībās piešķirtajiem baznīcas vārdiem jeb „krustavārdiem”. Vienlaikus pastāvēja arī pavārdi jeb iesaukas, kas varēja mainīties dzīves laikā un nepārgāja uz citiem ģimenes locekļiem. Palaikam tika lietoti arī tēva vai mātes vārdi, piemēram, Teņa tēvs, Marijas Juris. Pirmie lībiešu un baltu cilmes uzvārdi avotos sastopami [[Livonijas Konfederācija]]s pilsētās pastāvīgi dzīvojošajiem līvu un latviešu ģilžu amatniekiem [[14. gadsimts|14. gadsimtā]], senākos personvārdus Latvijā pētījis un apkopojis [[Ernests Blese]] (1929). Pēc [[Romas Katoļu baznīca]]s Tridentas koncila (1545—1563) lēmuma par metriku grāmatu kārtību Latvijas katoļu draudzēs pamazām sāka lietot arī [[uzvārds|uzvārdus]]. 1599. gada Latgales katoļu draudžu revīzijas dokumentos atrodami vairāki desmiti uzvārdu, piemēram, [[Leitāns]], [[Kalvišs]], [[Malnačs]], [[Piterāns]], [[Pudāns]], [[Punculs]]. Tolaik visiem viena ciema iedzīvotājiem deva vienu uzvārdu, piemēram, visi [[Kairišs|Kairiši]] 1654. gadā dzīvoja [[Kairīši (Svariņu pagasts)|Kairišu ciemā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kapec-latgale-ir-tik-ipasi-uzvardi--leitans-kalviss-punculis-malnacs-pudans-skaidro-ilmars-mezs.a483648/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kāpēc Latgalē ir tik īpaši uzvārdi — Leitāns, Kalvišs, Punculis, Malnačs, Pudāns? Skaidro Ilmārs Mežs] lsm.lv 2022. gada 26. novembrī</ref> Pēc [[Vidzeme]]s un [[Kurzeme]]s zemes kungu pāriešanas [[luterisms|luterticībā]] 16.—18. gadsimtā ar lielāku dedzību tika veidotas kristīgās draudzes un luterāņu mācītāji lielāku uzmanību pievērsa zemnieku apgaismošanai un asimilētu svešcilmes kristīgo personvārdu došanai. Tā 1638. gadā izdotajā [[Georgs Mancelis|Georga Manceļa]] vācu-latviešu vārdnīcas "Latvis" (''[[Lettus]]'') frazeoloģijas un sarunu daļā atrodami ap trīsdesmit latviešu vārdu, piemēram, Antiņš ({{val|de|Anton}}), Bērtulis (''Barthold''), Ģederts (''Gotthard''), Jānis (''Johannes''). Arī 1789. gadā publicētajā [[Sunākste]]s mācītāja [[Gothards Frīdrihs Stenders|Gotharda Frīdriha Stendera]] izdotajā vārdnīcā ''Lettisches Lexikon'' minēts vairāk kā 100 latviešu personvārdu, piemēram, Balcers, Biernis, Jēcis, Kaspers, Lapiņš, Birre, Nēze, Dārta, Ķērsta, Kača, Bille, Sape, Zuze,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Mans vārds — mana bagātība |author= Daiga Mikuļska |date= 2003. gada 18. septembris |publisher= [[tvnet.lv]] |url= http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/271675-mans_vards_mana_bagatiba |accessdate= 2015. gada 31. janvārī |archive-date= 2017. gada 22. Septembris |archive-url= https://web.archive.org/web/20170922055103/http://www.tvnet.lv/zinas/regionos/271675-mans_vards_mana_bagatiba }}</ref> kas galvenokārt bija kristīgo personvārdu latviskojumi. Tomēr [[Rubene]]s mācītāja [[Kristofs Harders|Kristofa Hardera]] 1781.—1790. gadā izdotajā „Vidzemes kalendārā” blakus citās Eiropas valstīs izplatītajiem vārdiem vēl arvien bija atrodami arī apmēram 70 latviskas cilmes vārdi, piemēram, Mīliņš, Mieriņš, Laimīts, Gudriņš, Gaišuls, Glābiņš, Labdars, Taisniņš, Strāduls, Bezbailis, Lēnprātulis, Dāvātiņš, Dievbītiņš, Dievkāriņš, Dievdots, Labklājīte, Mēlvaldīte, Pastāvule, Dievklausīte, Klusīte, Žēlīte, Dārdzīte, Šķīstula, Varenīte, Skaidrīte. Domājams, ka šie vārdi raksturo vārdu došanas modi [[brāļu draudze|brāļu draudžu]] novados Vidzemē. Rakstītajos avotos atrodami vairāku Rīgas pārcēlāju dzimtu uzvārdi — Raņķi, Muižeļi, Dumpji, Ozoliņi, Kalniņi, Sēļi, Kreši, Dāles, Rungaiņi, kas darbojās šajā nozarē vairākās paaudzēs. Darbojoties vāciskajā saimnieciskajā vidē, Rīgas latvieši vāciskoja kristīšanas dokumentos fiksētos vienkāršos latviskos vārdus — [[Jānis]] (Janne), Līze, Ede u.tml., sākās arī uzvārdu vāciskošana, piemēram, Jānis Reņģītis parakstījās kā ''Johann Rengiet'', Sīmanis Raņķis kā ''Simon Ranck''.<ref>Melita Svarāne. [http://www.arhivi.gov.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/36-62-VESTURE-Svarane.pdf Par ko parakstījās Rīgas latvieši [[18. gadsimts|18. gadsimtā]] un [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajā pusē. „Latvijas Arhīvi” 2001.3., 36. lpp.]{{Novecojusi saite}}</ref> Lielākā daļa šajā laika posmā radušos latviešu uzvārdu bija vāciskas, zviedriskas vai poliskas cilmes, piemēram, [[Jānis Šteinhauers]] ({{val|de|Steinhauer}} — 'akmeņkalis'). === 19. gadsimtā === [[Attēls:Padoms pie uzvārda pieņemšanas no Vidzemes Kalendāra 1823.jpg|thumb|250px|"Padoms pie uzvārda pieņemšanas" no "Vidzemes Kalendāra" (1823)]] Pēc [[dzimtbūšana]]s atcelšanas [[Kurzemes guberņa]]s (1818) un [[Vidzemes guberņa]]s (1819) zemnieki drīkstēja brīvi pārcelties no vienas [[muiža]]s uz citu, tāpēc radās nepieciešamība veikt precīzāku personas identificēšanu baznīcu grāmatās. Latviešu uzvārdu došanas process Vidzemes guberņā sākās 1822. gadā. Vidzemes guberņas vadība 1822. gada 21. augustā izdeva šādu pavēli:<ref>Kr. Upenieks. Uzvārda došana Vidzemes un Kurzemes zemniekiem. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis Nr. 2, 1936. 19. gadsimta sākuma latviešu valodas rakstībā: ''Mikkelōs, kad pirmai Saimneeku Daļļai Brihwlaischana tohp sluddinta, tad Muischneekeem buhs katru Saimneeku waizaht, kahdu Uswahrdu tas sewim un sawai Zilti gribb peeņemt, un tad wissus uz Brihwlaischanu isredsetus Zilwekus eerakstiht pee scheem Uswahrdeem tai ihsā Wahrdu un Skaitļu Rullē, kas irr nosuhtams us Draudschu Teesu wisswehlaki tai 22-trā Janwarā, tā kā 5-tais § to prassa un Munsturis B. to rahda.''</ref> „[[Miķeļi|Miķeļos]], kad pirmai saimnieku daļai brīvlaišana top sludināta, tad muižniekiem būs katru saimnieku vaicāt, kādu uzvārdu tas sevim un savai ciltij grib pieņemt, un tad visus uz brīvlaišanu izredzētus cilvēkus ierakstīt pie šiem uzvārdiem tai īsā vārdu un skaitļu rullē, kas ir nosūtams uz draudžu tiesu visvēlāk tai 22-trā janvārī, tā kā 5-tais § to prasa un munsturis (piemērs) B. to rāda.” Lai sakārtotu iedzīvotāju reģistrēšanu, 1826. gadā Vidzemes guberņā veica tā saukto „[[dvēseļu revīzijas|dvēseļu revīziju]]”. Līdzīgu revīziju veica 1834. gadā arī Kurzemes guberņā un uzvārdu došana bijušajiem [[Kurzeme]]s, [[Zemgale]]s un [[Sēlija]]s dzimtcilvēkiem noslēdzās 1835. gadā. Dzimtcilvēku brīvlaišana un uzvārdu došana notika pakāpeniski — pirmie uzvārdus izvēlējās saimnieki, pēc tam muižu kalpi un visbeidzot zemnieku saimniecību kalpi. Uzvārdu drīkstēja pieņemt dzimtas vecākais, un tas pats uzvārds bija jāpieņem arī viņa dēliem un mazdēliem. Ja kāds no dēliem bija uzsācis patstāvīgu dzīvi, tad viņš varēja pieņemt arī atšķirīgu uzvārdu. Ja dzimtas vecākais bija miris, tad viņa dēli drīkstēja pieņemt katrs savu uzvārdu. Pārraudzību pār uzvārdu izvēles gaitu veica zemnieku pagasttiesas un muižnieki. Zemnieki tika pēc kārtas izsaukti uz pagasta tiesu un paziņoja savu izvēlēto uzvārdu. Vidzemes un Kurzemes guberņās uzvārdu rakstība tolaik atbilda vācu valodas grafētikai un ortogrāfijai,<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ttc.lv/advantagecms/LV/vvc_publikacijas/par_vardu_uzvardu_lietosanu.html |title=Valsts valodas centrs par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā |access-date={{dat|2009|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100624091917/http://www.ttc.lv/advantagecms/LV/vvc_publikacijas/par_vardu_uzvardu_lietosanu.html |archivedate={{dat|2010|06|24||bez}} }}</ref> piemēram, ''Anna Kahrkling'' vai ''Anna Kārkliņ''. Pagasta tiesu protokolos bija jāmin gan zemnieku vecie vārdi, gan arī viņu jaunie uzvārdi, bet diemžēl ir saglabājušies tikai nedaudzi no šiem protokoliem.<ref>Andrejs Plakans, Čārlzs Vezerels (2003). [http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/28-52-VESTURE-PLakans.pdf Patrilineārā ģenealoģija, uzvārdi un ģimenes identitāte: Krievijas Impērijas Baltijas guberņas 19. gadsimtā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20101010210841/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/28-52-VESTURE-PLakans.pdf |date={{dat|2010|10|10||bez}} }} žurnāls „Latvijas arhīvi” 2003. gada 3.nr. — 28.—52. lpp.</ref> 1822. gada 6. novembrī Vidzemes guberņas skolu direktora vietnieks virsskolotājs Keišlers (''Keuszler'') mudināja nepieņemt tēvu vārdus par dzimtas ("cilts") uzvārdiem:<ref>[https://daudzese.lv/attachments/article/2597/iekslapas3.pdf DAUDZESES PAGASTA VĒSTURES MIRKĻI] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221027221303/https://daudzese.lv/attachments/article/2597/iekslapas3.pdf |date={{dat|2022|10|27||bez}} }} Daudzeva: Daudzevas pagasta biedrība „Spuldzīte”, 2018.</ref> "Pagājušos Miķeļos jau noticis pēc šām pavēlēšanām un tagad tā pirmā saimnieku daļa gan jau savus uzvārdus būs pieņēmusi. Bet tomēr mēs dzirdam, ka dažiem šī uzvārda izlasīšana bijusi grūta, un ka dažās malās daudz saimnieki sevim tos pašus uzvārdus ir izlasījuši tā kā tomēr viņus un viņu ciltis nevar izšķirt. Tad nu gan dažam godīgam lasītājam, kam vēl nākamos 3 gados uzvārds būs pieņemams, patiks še kādu padomu par to atrast. Ja tu, godīgs lasītājs, sevim uzvārdu gribi pielikt, tad lūko uz to, ka tu nepieņemi tādu uzvārdu, ko jau cits ir pīeņēmis, jo tad tavu cilti nevar nošķirt no cita cilvēka cilts. Tādēļ arī sava tēva krusta vārdu nepieliec sevim par uzvārdu, jo tik daudz ļaužu jau to ir darījuši, ka tagad gan tāds pulks Ādamsonu, Bērtulsonu, Indriksonu un Pētersonu ronams, ka turpmāk viņu ciltis labi nevarēs izšķirt savā starpā." [[Latgale|Latgalē]] kā [[Vitebskas guberņa]]s daļā dzimtbūšanas atcelšana notika tikai 1866. gadā, bieži vien visi viena ciema iedzīvotāji ieguva vienu uzvārdu. Saskaņā ar demogrāfa [[Ilmārs Mežs|Ilmāra Meža]] grāmatā "Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos. Latgale" rakstīto, 1935. gada tautas skaitīšanas laikā Latgales latviešu uzvārdos dominēja [[Austrumlatvija]]s novadiem raksturīgā piederības galotne -āns, piemēram, Strapcāns, Ancāns, Kivkucāns. Populāras bija arī izskaņas -iņš, -lis un -nieks, piemēram, Boldiņš, Prikulis vai Podnieks. Aptuveni 15 procentiem Latgales iedzīvotāju uzvārdiem bija poliskās un baltkrieviskās izskaņas -skis un -čs, piemēram, Bukovskis, Laganovskis, Kokorevičs, Stankevičs utt. Savukārt krieviskās galotnes -ovs un -avs bija aptuveni pieciem procentiem Latgales latviešu iedzīvotāju, piemēram, Bogdanovs. Populārākie Latgales iedzīvotāju uzvārdi tolaik bija [[Strods]], [[Ločmelis]], [[Logins]], [[Kokins]], [[Bulis]], [[Broks]], [[Vaivads (uzvārds)|Vaivads]], [[Pastars]], [[Kozlovskis]], [[Laizāns]] un [[Kokorevičs]].<ref>[http://www.la.lv/kuteligie-latgaliesu-uzvardi Dirši, Taukuļi un Muļķi. “Kutelīgie” latgaliešu uzvārdi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181014030150/http://www.la.lv/kuteligie-latgaliesu-uzvardi |date={{dat|2018|10|14||bez}} }} Marta Ozola la.lv, 2017. gada 3. novembris</ref> Lielākā daļa šajā laikā doto uzvārdu piederēja šādām pamatgrupām: # saliktie vārdi, kuros salikteņa pirmā daļā bija dzimtas ciltstēva vārds, bet otrā daļā -sons (dēls), piemēram, [[Andersons]], [[Ansons]], [[Ādamsons]], [[Bērtulsons]], [[Fridrihsons]], [[Indriksons]], [[Jansons]], [[Jēkabsons]], [[Johansons]], [[Karlsons]], [[Martinsons]], [[Pētersons]], [[Tenisons]], [[Viļumsons]]; # vārdi, kas apzīmēja amatus, titulus, tautību, dzīvniekus vai dabas objektus, piemēram, [[Kalējs (uzvārds)|Kalējs]], [[Mucenieks]], [[Melderis]], [[Dzirkalis]], [[Arājs (uzvārds)|Arājs]], [[Sējējs]], [[Podnieks]], [[Ratnieks]], [[Deģis]], [[Bondars]], [[Sondors]], [[Namiķis]], [[Jumiķis]], [[Ķesteris]], [[Kantors]], [[Muižnieks]], [[Stārasts]], [[Vagars]], [[Bajārs]], [[Ķēniņš]], [[Ķeizars]], [[Barons (uzvārds)|Barons]], [[Vaivads (uzvārds)|Vaivads]], [[Polis (uzvārds)|Polis]], [[Zviedrs (uzvārds)|Zviedrs]], [[Vācietis (uzvārds)|Vācietis]], [[Krievs (uzvārds)|Krievs]], [[Leitis]], [[Kalns]], [[Leja (uzvārds)|Leja]], [[Celms (uzvārds)|Celms]], [[Bērzs (uzvārds)|Bērzs]], [[Ozols (uzvārds)|Ozols]], [[Vītols (uzvārds)|Vītols]], [[Liepa (uzvārds)|Liepa]], [[Vilks (uzvārds)|Vilks]], [[Lācis (uzvārds)|Lācis]], [[Briedis (uzvārds)|Briedis]], [[Balodis (uzvārds)|Balodis]], [[Vanags (uzvārds)|Vanags]], [[Rubenis]], [[Mednis (uzvārds)|Mednis]], [[Avens (uzvārds)|Avens]], [[Sils]], [[Apse (uzvārds)|Apse]], [[Alksnis (uzvārds)|Alksnis]], [[Priede (uzvārds)|Priede]], [[Vējš]], [[Gulbis (uzvārds)|Gulbis]], [[Gailis]]; # vārdi, kuriem pievienoja to pamazināmās formas izskaņu -iņš, -iņa, -ītis, -īte, piemēram, [[Kalniņš]], [[Lejiņš]], [[Celmiņš]], [[Bērziņš]], [[Ozoliņš]], [[Liepiņš]], [[Siliņš]], Vilciņš, Lācītis, Priedīte, Saulīte, [[Gailītis]], Muciņš, [[Krieviņš (uzvārds)|Krieviņš]], Zviedrītis, Polītis; # vārdi, kuriem pievienoja piederības izskaņu -nieks, -ietis, piemēram, [[Lejnieks]], [[Bisenieks]], Kalnenieks, [[Ozolnieks]], Priednieks, [[Kurzemnieks]], Ezernieks, Galenieks, Saulietis, Pakalnietis; # vārdi, kuriem dažādos novados pievienoja dažādas piederības izskaņas -āns, -ēns, -ārs,- ums, -uks, -ājs, -ējs, -užs, -avs, -ens, -ants, -ars, -arts, -āts, -ents, -onts, -uts, -ūns, -ons, -eiks, piemēram, Pridāns, Gulēns, Kalnārs, Grodums, Kirpļuks, Kalnājs, Salnājs, Linužs, [[Birkavs]], Galējs, Rībens, [[Porgants]], Zuments, Zigmonts, Sukuts, Meškūns, Bļodons, Rupeiks; # latviskie saliktie vārdi, kuros salikteņa otrā daļā bija vārdi -gals, -kalns, -mals, -miķelis, -jānis, -arājs, piemēram, Laukgals, Zeltkalns, Rožkalns, Purmals, Silamiķelis, Mazjānis, Milzarājs; # vāciskie vārdi, kas apzīmēja amatus, dzīvniekus, kokus vai citus objektus, piemēram, [[Šmits]] (kalējs), [[Meijers]] (pārvaldnieks), [[Millers]] (dzirnavnieks), [[Beķeris]] (maiznieks), [[Vēbers]] vai Vēvers (audējs), [[Bauers]] (zemnieks), [[Šulcs]] (ciema vecākais), [[Švēde]] (zviedrs), [[Sakss]] (saksis), Voits (fogts, soģis), [[Brūveris]] (aldaris), [[Šlesers]] (atslēdznieks), [[Fišers]] (zvejnieks), [[Krīgers]] (karotājs), [[Pastors]] (mācītājs), [[Zanders]] (zandarts), [[Volfs]] vai Vulfs (vilks), [[Hiršs]] (briedis), [[Linde]] (liepa), [[Eihe]] (ozols), [[Veide]] (vītols), [[Bušs]] (krūms), Cāns (zobs), Plāte (lēzena bļoda), [[Švāns]] (gulbis), Šperliņš (zvirbulis), [[Birks]] (bērzs), Zonne (saule), [[Šterns]] (zvaigzne), [[Vahters]] (sargs, aizstāvis), [[Bergs]] (kalns), Taube (balodis), [[Veiss]] (balts), [[Švarcs]] (melns), [[Brauns]] (brūns), Grīns (zaļš); # vāciskie saliktie vārdi, kuros salikteņa otrā daļā bija vārdi -manis (vīrs), -šteins (akmens), -bahs (strauts), -dorfs (ciems), -bergs (kalns), -tāls (leja), -lands (zeme), -felds (lauks), -baums (koks), -valds (mežs), -šmits (kalējs), -meisters (meistars), piemēram, [[Blaumanis]], Silmanis, Staltmanis, [[Kirhenšteins]], Švarcbahs, Bendorfs, [[Veinbergs]], [[Rozentāls]], [[Neilands]], [[Freidenfelds]], [[Veidenbaums]], [[Kronvalds]], Rēvalds, Olbergs, Dambergs, Kronbergs, Siliņšmits, Būmeisters; # poliskie un baltkrieviskie vārdi, kuriem pievienoja piederības izskaņu -skis, -ičs, -ics, -čiks, -ko, piemēram, [[Latkovskis]], [[Lazovskis]], [[Kovaļevskis]], [[Dombrovskis]], [[Jankovskis]], [[Ratkēvičs]], [[Kokorevičs]], [[Jurēvics]], [[Jankevics]], [[Baldunčiks]], [[Šileiko]], [[Budreiko]], [[Andreiko]]; # krieviskie vārdi, kuriem pievienoja piederības izskaņu -ovs, -evs, -ins, piemēram, [[Tretjakovs]], [[Morozovs]], [[Ivanovs]], [[Joņevs]], [[Kokins]], [[Latiševs]], [[Logins]], Martuževs; # lietuviskie vārdi ar izskaņām -ūns, -elis, -ulis, -užis, -uks, piemēram, Gasjūns, Krimūns, Meškūns, [[Cirvelis]], Kalvelis, Madžulis, Graudužis, [[Pauļuks]]; # igauniskie vārdi, kuros salikteņa otrā daļa saturēja vārdus -seps (kalējs), -sārs (sala), -megi (kalns), piemēram, [[Raudseps]], [[Kumsārs]], [[Sosārs]], [[Kokamegi]]. Ap 1850. gadu Jelgavas luterāņu mācītājs [[Rūdolfs Šulcs]] rakstīja, ka nelatviešu cilmes personvārdi ir atveidojami latviešu ortogrāfijā, piemēram, nevis ''grahmata sarakſtita no Carl Becker'', bet gan ''no Kahrļa Beķķera''. Viņš piedāvāja arī atveidot latviešu pārņemtos vācu personvārdus pēc īpašas metodes, svešos burtus (''f, h, ch'' u. c.) aizstājot ar latviešu valodas burtiem, piemēram, Pricis jeb Spricis ({{val|de|Fritz}}), Vīlips (''Philipp''), Bukults (''Buchholtz''). Tomēr latviešu valodā rakstošie vācu autori un konservatīvie latvieši vēl samērā ilgi turpināja turēties pie veclatviešu perioda nekonsekventajām tradīcijām. Tā [[Latviešu Avīzes]] visumā centās saglabāt 19. gadsimta sākuma tradīcijas: vācu personvārdus rakstīja oriģinālformā, bet krievu personvārdus transliterēja bez gramatizācijas. 1871. gadā Kārlis Kundziņš [[Baltijas Vēstnesis|Baltijas Vēstnesī]] vērsās pret šo tradīciju: {{citāts|Mīļš jo mīļš ieradums ir pie latviešu rakstniekiem savus vārdus un pavārdus bez galotnēm rakstīt. [..] Latviešiem ir sava galotne ,,s”; neviens neteiks iekš nominativa: ''Pēter, Jān, Kārl'', bet vienīgi: Pēters, Jāns jeb Jānis un Kārlis. [..] ..īsts latvietis nekad nesaka: ''Ose, Ozoling, Krūming, Kalning'', bet Osis, Ozoliņš, Krūmiņš, Kalniņš. ..arī vāciski skanošiem vārdiem ar ''–sohn'' un ''-berg'' nav jāaizmirst pielikt galotni ''s'', piemēram, Kleinbergs, Reinsons. [..] Latviešu valodai ir svešas rakstuzīmes ''th, ä, ü, ö, y'' un citas. Sveši vārdi, kur šie burti atrodas, jāraksta tā, ka ikkatrs latvietis lasīt un un saprast var."<ref>[http://www.letonika.lv/article.aspx?id=personvardi Citvalodu īpašvārdu atveide latviešu valodā (vēsturisks pārskats)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100926150117/http://letonika.lv/article.aspx?id=personvardi |date={{dat|2010|09|26||bez}} }} Juris Baldunčiks letonika.lv</ref>}} === 20. gadsimtā === Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas latviešu personvārdi tika apspriesti Valodniecības komisijas sēdēs. Tika izstrādāti noteikumi par uzvārdu pareizu rakstību Latvijas dokumentos. 1927. gada Saeima pieņēma „Likumu par vārdu un uzvārdu rakstīšanu Latvijas pasēs”; publicēti divi valdības lēmumi (Likumu un valdības rīkojumu krājums. Rīgā, 1920, Nr. 209; Likumu un Ministru kabineta noteikumu krājums. Rīgā, 1939, Nr. 221), pēc kuriem uzvārdus sāka lietot atbilstoši vienotām latviešu valodas pareizrakstības prasībām. Kaut arī latviešu uzvārdi bijuši pakļauti pārmaiņām, to lietošanas mūsdienu normas pamatos izveidotas jau 20. gadsimta 30. gados.<ref name="autogenerated2" /> Ar nolūku veicināt to uzvārdu maiņu, kas bija ar nievājamu, neglītu vai piedauzīgu nozīmi vai arī ja uzvārdi nebija daiļskanīgi, neatbilda attiecīgas personas tautībai, sastāvēja no vairākiem vārdiem vai bija pārāk plaši izplatīti, 1939. gada 21. decembrī Ministru kabinets pieņēma „Likumu par uzvārdu maiņu”, kura 2. pantā bija minēts, ka pie uzvārdu maiņas „Latviešu tautības pilsoņiem jāizvēlas vienīgi latviski uzvārdi. Nelatvieši nevar izvēlēties latviskus uzvārdus.”<ref>{{Laikraksta atsauce |date=1939. gada 22. decembrī |title=Likums par uzvārda maiņu |publisher=[[Latvijas Vēstnesis]] |issue=Nr.291 |page=2 |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp |7=issue:/p_001_wawe1939n291 |8=article:DIVL37 |9=issueType:P |journal= |access-date=2016. gada 4. Septembris |archive-date=2020. gada 28. Aprīlis |archive-url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp |accessdate=2016. gada 4. Septembris |archivedate=2020. gada 28. Aprīlis |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp }}</ref> Pirmo trīs mēnešu laikā iesniegumus par uzvārda maiņu bija uzrakstījuši ap 4800 cilvēku. Tā daudzi latvieši savus vāciskos uzvārdus nomainīja pret latviešu cilmes uzvārdiem, bieži tos burtiski pārtulkojot, piemēram: : [[Altbergs]] — [[Veckalns]], [[Blūmbergs]] — [[Puķkalns]], [[Veisbergs]] — [[Baltkalns]], [[Frīdbergs]] — [[Mierkalns]], [[Lindenbergs]] — [[Liepkalns]], [[Zonnenbergs]] — Sauleskalns, [[Freifelds]] — [[Brīvlauks]], [[Rozenfelds]] — [[Rožlauks]], [[Birkentāls]] — [[Bērzleja]], [[Blūmentāls]] — [[Puķuleja]], [[Frīdentāls]] — [[Mierleja]], [[Švarcbahs]] — Melnupe, [[Perlbahs]] — [[Pērļupe]], [[Grīnblats]] — [[Zaļlapa]] utt.<ref>Pauls Balodis. [http://www.lu.lv/materiali/apgads/raksti/727.pdf Salikteņuzvārdi latviešu un somu valodā]</ref> 1930. gados strauji pieauga arī latviskas cilmes vārdu došana jaundzimušajiem. Kā patstāvīgi personvārdi kļuva vārdi, kas agrāk bija tikai saīsinājumi, piemēram, Valdis (no Valdemārs), daudzi personvārdi saglabāja divējādu lietojumu — cilvēki, kuru oficiālie vārdi ir Andrejs, Valdemārs, Gustavs, ģimenes un draugu lokā tika saukti par Andri, Valdi vai Gustu. Šī tendence saglabājās arī pēc Otrā pasaules kara, kad no [[1945]]. līdz [[1971]]. gadam piecdesmit populārāko vīriešu personvārdu vidū bija desmit latviskas cilmes vārdi — Valdis, Guntis, Dainis, Vilnis, Agris, Dzintars, Modris, Viesturs, Laimon(i)s, Ziedonis. Turpretī 15 no piecdesmit populārākajiem sieviešu personvārdiem bija latviskas cilmes — Dzintra, Gunta, Aija, Sarmīte, [[Līga (vārds)|Līga]], Aina, Skaidrīte, Ilga, Valda, Velta, Daiga, Indra, Rasma, Austra, Rudīte. Vēlāk latviskas cilmes personvārdu popularitāte samazinājās. 1980. gados biežāk doto vīriešu personvārdu pirmajā pussimtā bija tikai pieci latviskās cilmes vārdi — Dainis, Agris, Guntis, Valdis un Dzintars, populāro sieviešu personvārdu piecdesmitniekā latviskas izcelsmes personvārdi bija palikuši tikai astoņi — Līga, Aija, Daiga, Gunita, Gunta, Indra, Daina un Sarmīte. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1997. gadā latviskas cilmes latviešu personvārdi pazuda no biežāk lietojamo vārdu saraksta. Populārākais vīriešu Ritvars ieņēma tikai piecdesmit sesto vietu, bet sieviešu personvārdi Madara, Līga, Lāsma un Lelde bija vienīgie latviskie vārdi, kas iekļuva populārāko 50 sieviešu vārdu sarakstā.<ref name="autogenerated1">Agnese Biuka. [http://www.personvardi.lv/latviesu-personvardu-izcelsme/personvardu-lietosana-musdienas/ Personvārdi lietošana mūsdienās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150202091214/http://www.personvardi.lv/latviesu-personvardu-izcelsme/personvardu-lietosana-musdienas/ |date={{dat|2015|02|02||bez}} }}</ref> == Personvārdu lietošana mūsdienās == Pēc [[2000. gads|2000]]. gada populārākais latviešu vārds [[Jānis]] zaudēja savas vadošās pozīcijas kā jaundzimušajiem zēniem dotais vārds, sākotnēji tās atdodot [[Roberts (priekšvārds)|Robertam]] un vēlāk [[Artūrs (priekšvārds)|Artūram]]. Pieauga to zēnu skaits, kuriem vecāki izraudzījās personvārdus [[Markuss (priekšvārds)|Markuss]], [[Ralfs]], [[Daniels]]. Popularitāti saglabāja vārdi [[Mārtiņš (priekšvārds)|Mārtiņš]], [[Ričards]], [[Kārlis (priekšvārds)|Kārlis]] un [[Emīls]]. Savukārt 2016. gadā populārākie zēnu jaundzimušo vārdi Latvijas valstspiederīgajiem bija Roberts, Gustavs, Daniels, Olivers, Marks un Kārlis.<ref name="2016pop" /> Gadsimtu mijā nemainīgs līderis sieviešu personvārdu vidū bija [[Laura (priekšvārds)|Laura]], kura tuvākie sekotāji bija [[Elīna]], [[Anna (priekšvārds)|Anna]] un [[Samanta]]. [[Madara (priekšvārds)|Madara]] bija vienīgais populārākais latviešu cilmes sieviešu vārds, strauji pieauga meiteņu skaits, kam dots vārds [[Katrīna (priekšvārds)|Katrīna]].<ref name="autogenerated1" /> 2016. gadā populārākie jaundzimušo meiteņu vārdi Latvijas valstspiederīgajiem bija Sofija, Emīlija, Alise, Marta, Anna un Elza.<ref name="2016pop" /> === Populārākie jaundzimušo vārdi Latvijas valstspiederīgajiem === {| class="wikitable" !Zēnu vārdi 2016. gadā <br>(Latvijā/ārzemēs)<ref name="2016pop">[http://apollo.tvnet.lv/zinas/2016-gada-popularakie-jaundzimuso-bernu-vardi/782501 2016. gada populārākie jaundzimušo bērnu vārdi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170119065133/http://apollo.tvnet.lv/zinas/2016-gada-popularakie-jaundzimuso-bernu-vardi/782501 |date={{dat|2017|01|19||bez}} }} apollo.tvnet.lv 2017. gada 3. janvārī</ref> !Zēnu vārdi<br> 2018. gadā<ref>[https://jauns.lv/raksts/sievietem/313347-nosaukti-latvija-popularakie-2018gada-jaundzimuso-vardi Nosaukti Latvijā populārākie 2018. gada jaundzimušo vārdi]</ref> !Zēnu vārdi<br> 2021. gadā<ref name="pmlp.gov.lv">[https://www.pmlp.gov.lv/lv/jaunums/2021-gada-popularakie-jaundzimuso-meitenu-un-zenu-vardi 2021. gada populārākie jaundzimušo meiteņu un zēnu vārdi]</ref> !Zēnu vārdi<br> 2023. gadā<ref name="pmlp.gov.lv"/> !Meiteņu vārdi 2016. gadā <br>(Latvijā/ārzemēs) !Meiteņu vārdi<br> 2018. gadā !Meiteņu vārdi<br> 2021. gadā !Meiteņu vārdi<br> 2023. gadā |- |[[Roberts (priekšvārds)|Roberts]] 291 (276/15)|| Roberts (240)||Olivers (185) ||Olivers (163) ||[[Sofija (priekšvārds)|Sofija]] 320 (294/26)||Sofija (284) ||Emīlija (234)||Emīlija (193) |- |[[Gustavs (priekšvārds)|Gustavs]] 224 (217/7)|| Olivers (220)|| Marks (172) ||Marks (159) ||[[Emīlija (priekšvārds)|Emīlija]] 267 (247/20)||Alise (230)||Sofija (223)||Sofija (184) |- |[[Daniels (priekšvārds)|Daniels]] 206 (172/34)|| Markuss (177)||Roberts (170) ||Roberts (129)||[[Alise (priekšvārds)|Alise]] 250 (236/14)||Emīlija (229)||Alise (210)||Amēlija (173) |- |[[Olivers (priekšvārds)|Olivers]] 199 (180/19)|| Marks (173)||Gustavs (153) || Jēkabs (117)||[[Marta (priekšvārds)|Marta]] 232 (245/13)||Anna (219)||Marta (158)||Alise (139) |- |[[Marks (priekšvārds)|Marks]] 186 (169/17)|| Kārlis (171)||[[Jēkabs (priekšvārds)|Jēkabs]] (145) ||Gustavs (106)||[[Anna (priekšvārds)|Anna]] 213 (201/12)||Marta (196)||Amēlija (156)||Anna (134) |- |[[Kārlis (priekšvārds)|Kārlis]] 183 (182/1)||Adrians (167)||Emīls (134) ||Adrians (105)||[[Elza (priekšvārds)|Elza]] 181 (179/2)||Amēlija (149)||Paula (140)||Emma (131) |- |} == Literatūra == * [[Ernests Blese]] (1929). Latviešu personu vārdu un uzvārdu studijas. Rīga : A.Gulbis, 1.d. Vecākie personu vārdi un uzvārdi (XIII—XVI gs.). — 359 lpp. (kopsavilkums vāciski) * [[Velta Staltmane]] (1981). Латышская антропонимия. Фамилии [atb.red. А.Superanska]<ref>[https://zenodo.org/record/1495498#.XQXadFX7Spo zenodo.org]</ref>; [[PSRS Zinātņu akadēmija]], Valodniecības institūts. Maskava: Наука. — 227 с. * [[Klāvs Siliņš]] (1990). Latviešu personvārdu vārdnīca. Rīga: Zinātne. 346 lpp.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307038170{{!}}page:42{{!}}issueType:B |title=gramatas.lndb.lv |access-date={{dat|2019|06|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307038170{{!}}page:42{{!}}issueType:B }}</ref> {{ISBN|5-7966-0278-0}} * [[Ojārs Bušs]] (2003). Personvārdi, vietvārdi un citi vārdi: izpētes pakāpieni.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/g_001_0304031745{{!}}issueType:B |title=gramatas.lndb.lv |access-date={{dat|2019|06|16||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/g_001_0304031745{{!}}issueType:B }}</ref> Rīga : [[Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūts|LU Latviešu valodas institūts]]. — 310 lpp. {{ISBN|9984-742-10-5}} (latviski, krieviski, vāciski) == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Latviešu vārda dienu kalendārs]] * [[Uzvārdu latviskošana]] == Ārējās saites == * [http://vardi.csb.gov.lv 100 populārākie personvārdi Latvijā kopš 1918. gada] * [https://www.vvc.gov.lv/lv/kalendarvardu-ekspertu-komisija Kalendārvārdu ekspertu komisija] * [http://nra.lv/izklaide/142659-interesanti-retakie-un-divainakie-personvardi-latvija.htm Retākie un dīvainākie personvārdi Latvijā] * [https://suiti.lv/senie-suitu-vardi/ Senie suiti vārdi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251207073613/https://suiti.lv/senie-suitu-vardi/ |date={{dat|2025|12|07||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20251207062701/https://suiti.lv/senie-suitu-uzvardi/ Senie suiti uzvārdi] [[Kategorija:Personvārdi]] [[Kategorija:Latviešu uzvārdi| ]] llw3xnhbhwvyx7grqx6nshc8y3qshfj 0 101865 4548565 4438239 2026-11-12T07:08:45Z Lasks 38532 4548565 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|apdzīvotu vietu Burtnieku pagastā|Burtnieki (nozīmju atdalīšana)|Burtnieki}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Burtnieki | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Burtnieku muižas pils.jpg | image_caption = Burtnieku muižas jaunā pils | pushpin_map = Latvia <!-- tiek ģenerēta karte; ja nav kooordinātu, rindu jādzēš --> | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Burtnieku pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1,13 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=42169&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 451 | population_density_km2 = auto | latd =57 | latm =41 | lats =41 | latNS = N | longd =25 | longm =16 | longs =30 | longEW = E | elevation_footnotes = <!-- piezīmes par augstumu vjl --> | elevation_m = 47 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Burtnieki''' ir apdzīvota vieta [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]], [[Burtnieks|Burtnieka ezera]] dienvidu krastā. Pagasta centrs. Burtniekos atrodas pagasta administrācija, Ausekļa vidusskola, bērnudārzs, kultūras nams, viesu nams, doktorāts, aptieka.<ref>{{EncLP}}</ref> == Vēsture == Burtnieku pagasts līdz 13. gadsimtam bija [[letgaļi|letgaļu]] [[Tālava]]s zemes robežnovads ar [[Sakala]]s zemi. Pēc Tālavas vecākā [[Tālivaldis|Tālivalža]] nāves 1215. gadā Burtniekus pārvaldīja viņa dēls [[Rameka]]. Pēc Tālavas dalīšanas 1224. gadā Ramekas novadu līdz Burtnieku ezeram (dokumentā - ''Astyerwe'') ieguva [[Zobenbrāļu ordenis]] un [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Villekens fon Endorps|Villekens no Endorpes]] ap 1284. gadu Burtnieku ezera stāvkrastā uzcēla [[Burtnieku viduslaiku pils|viduslaiku mūra pili]], kas 1357. gadā minēta ar nosaukumu ''Burtneck''; 1366. gadā — ''castrum Burtenik alias Astigerwe''; 1434. gadā — ''Burtenigh''. Ilgu laiku pils bija strīdus objekts starp [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapi]]em un Livonijas ordeni. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā 1577. gadā Burtnieku pili ieņēma krievu karaspēks, 1582. gadā to iekļāva [[Pārdaugavas hercogiste]]s sastāvā un atdeva Cēsu bīskapa valdījumā. Tagadējā apdzīvotā vieta veidojusies [[Zviedru Vidzeme]]s laikā kā Burtnieku muižas (''Burtneek'') centrs, ko 1622. gadā Zviedrijas karalis piešķīra valsts kancleram [[Aksels Oksenšerna|Akselam Oksenšernam]]. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] muiža 1736. gadā tika piešķirta grāfam [[Lēvenvoldes|Lēvenvoldam]], bet 1744. gadā ģenerālim Rumjancevam. 1816. gadā Burtnieku muižu iegādājās tirgotājs T. Šrēders, 19. gadsimta vidū tika nojauktas pils torņa drupas un veikta pilnīga pils pārbūve. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|436 |1979|485 |1989|562 |2000|526 |2011|433 |2021|394 }} == Ārējās saites == * [http://www2.ra.se/kra/bilder/0406/28/006/001.jpg Burtnieku pils plāns]{{Novecojusi saite}} no [http://www.riksarkivet.se/default.aspx?id=7773#Burtneck Zviedrijas Valsts arhīva] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130327104127/http://www.riksarkivet.se/default.aspx?id=7773#Burtneck |date={{dat|2013|03|27||bez}} }} * [http://castletower.ru/?p=42 Burtnieku pils vēsture (krieviski)]{{Novecojusi saite}} == Atsauce == {{atsauces}} {{Burtnieku pagasta ciemi}}{{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Burtnieku pagasts]] [[Kategorija:Valmieras novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 1be03v8sibdiwmf9ivpfse2yxaqb7c2 0 101917 4548568 4438241 2026-11-12T07:10:36Z Lasks 38532 4548568 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|apdzīvotu vietu|dzelzceļa staciju|Inčukalns (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Inčukalns | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Inčukalna pagastnams 2000-12-10 - panoramio.jpg | image_caption = Allažu un Inčukalna pagastu apvienības pārvalde | pushpin_map = Latvija#Siguldas novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2 = [[Inčukalna pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēts | established_date = 1436 | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 4,73 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref>https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2807&p_back=0**</ref> tagiem --> | population_total = 2005 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 5 | lats = 47 | latNS = N | longd = 24 | longm = 41 | longs = 15 | longEW = E | elevation_m = 52 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Inčukalns''' ir apdzīvota vieta [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies pie [[Rīgas - Valkas dzelzceļš|Rīgas - Valkas dzelzceļa]] 40 km no [[Rīga]]s centra. Inčukalnā ir pagasta administratīvās iestādes, pamatskola, mūzikas skola, bērnudārzs, tautas nams, bibliotēka, sporta komplekss ar peldbaseinu, pašvaldības policija, ambulance un brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība.<ref>[http://www.incukalns.lv/incukalns.php?idv=51&width=1152&actual_date=1262017254 Inčukalna novads]{{Novecojusi saite}}</ref> Inčukalnā iebrauc autobusi Saulkrasti—Inčukalns—Sigulda, kā arī tajā ap 10 reizēm dienā uz katru pusi apstājas Rīgas—Siguldas līnijas vilcieni. == Vēsture == Ciems izveidojās uz [[Inčukalna muiža]]s (''Hinzenberg'') zemes ap Heniņu [[pusmuiža|pusmuižu]]. Apdzīvotā vieta sāka strauji attīstīties pēc [[Inčukalns (stacija)|Inčukalna (Hincenbergas) dzelzceļa stacijas]] izbūves [[1880. gadi|1880. gados]]. 1925. gadā Inčukalnam piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. [[Latvijas PSR]] laikā Inčukalnā bija kolhoza centrs. 1957. gadā, apvienojot mežsaimniecības, izveidoja [[MRS]].<ref name="Mozaīka" /><ref>{{EncLP}}</ref> Inčukalna vēsture ir apkopota 2001. gadā izdotajā grāmatā "Inčukalna mozaīka (palīgs novadpētniecībā)"<ref name="Mozaīka">{{Grāmatas atsauce|title=Inčukalna mozaīka (palīgs novadpētniecībā)|last=Veckalne|first=Aiga|publisher=NIMS|year=2001|isbn=9789984192420|location=Rīga|pages=}}</ref> (autori: Janīna Zandberga, [[Aiga Veckalne]]). == Apskates vietas == [[Attēls:Inčukalna muižas skats 20. gadsimta sākumā.jpg|thumb|left|Inčukalna muižas skats 20. gadsimta sākumā.]] Bijusī Inčukalna medību pils, Hincenbergas muiža un Indrānu parks, Inčukalna Velnala, [[Kārlis Zāle|Kārļa Zāles]] piemineklis "Sērojošā māte", ''Baltic Bonsai'' parks, [[Rāmkalni|Rāmkalnu]] atpūtas parks un citi. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|334 |1970|1249 |1979|1295 |1989|1567 |2000|1630 |2011|1781 |2021|1825 }} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Inčukalna pagasta ciemi}} {{Rīgas apriņķis}} [[Kategorija:Inčukalns| ]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 1se4mm5nt2fkamuh7efjmfzfr3twfoa 0 101987 4548569 4438242 2026-11-12T07:11:05Z Lasks 38532 4548569 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jaunpiebalga | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Jaunpiebalgas luterāņu baznīca 2001-04-13.jpg | image_caption = Jaunpiebalgas luterāņu baznīca | pushpin_map = Latvija#Cēsu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Cēsu novads]] | subdivision_name2 = [[Jaunpiebalgas pagasts]] | established_title = Pilsētciemats no | established_date = 1950 | established_title1 = Ciems no | established_date1 = 1990 | area_total_km2 = 4,42 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2126&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> tagiem --> | population_total = 1020 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 10 | lats = 36 | latNS = N | longd = 26 | longm = 02 | longs = 07 | longEW = E | elevation_m = 163 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Jaunpiebalga''' ir apdzīvota vieta [[Gauja]]s krastā [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Jaunpiebalgas pagasts|Jaunpiebalgas pagastā]]. Jaunpiebalgas pagasta centrs autoceļu [[P29]] un [[P33]] krustojumā. Apdzīvotā vieta izvietojusies Gaujas labajā krastā un veidojusies teritorijā starp bijušo [[Jaunpiebalgas muiža|Jaunpiebalgas muižu]] (''Neu-Pebalg'') un [[Piebalga (stacija)|Piebalgas]] dzelzceļa staciju. Ciemā ir pagasta administratīvās iestādes, kultūras nams, vidusskola, krājbanka, aptieka, ambulance, novadpētniecības muzejs, [[Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskā baznīca|luterāņu baznīca]]. Lielākie darba devēji ir "[[Piebalgas alus]]", "''Wenden Furniture''"<ref>{{EncLP}}</ref> == Vēsture == [[Jaunpiebalgas draudzes skola]] dibināta 1806. gadā. [[1920. gada zemes reforma]]s gaitā Jaunpiebalgas muižu sadalīja 207 vienībās 3526 ha kopplatībā, mācītājmuižu sadalīja 44 vienībās 1008 ha kopplatībā un Zosēnu muižu sadalīja 30 vienībās 213 ha kopplatībā.<ref>{{LKV|VII.|14 209}}</ref> {{dat|1933}} Jaunpiebalgai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]], {{dat|1950|02|21||bez}} — [[strādnieku ciemats|strādnieku ciemata]] (no 1961. gada — pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1956. gadam tā bija [[Gaujienas rajons|Gaujienas rajona]] centrs. 1957. gadā pievienoja likvidēto Abrupes ciemu, izveidojot [[Jaunpiebalgas lauku teritorija|Jaunpiebalgas lauku teritoriju]]. 1990. gadā Jaunpiebalga zaudēja pilsētciemata statusu un to kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu. <gallery> Jaunpiebalga, piemineklis brīvības cīnītājiem 2001-04-13 - panoramio.jpg|Piemineklis brīvības cīnītājiem. Tēlnieks [[Kārlis Zāle]], arhitekts [[Aleksandrs Birzenieks]] (1930) Jaunpiebalga.Gaujas iela - panoramio.jpg|Gaujas iela (2015) </gallery> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 70% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1935|788 |1959|1081 |1970|1170 |1979|1098 |1989|1275 |2000|1178 |2011|997 |2021|816 }} == Cilvēki == Jaunpiebalgā dzimuši: * [[Imants Robežnieks]] (1947) — koncertkokļu būves meistars. * [[Andris Vilks (ekonomists)|Andris Vilks]] (1963–2024) - bijušais finanšu ministrs (2009-2014). * [[Marģeris Zariņš]] (1910—1993), latviešu rakstnieks un komponists. Viņš tiek uzskatīts par pirmo postmodernisma stila pārstāvi latviešu literatūrā. * [[Arno Jundze]] (1965) — mūsdienu latviešu prozas autors, literatūrzinātnieks, filoloģijas doktors (1996). * [[Oto Girgensons]] (1796 - 1869) - vācbaltu luterāņu mācītājs un literatūrkritiķis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Jaunpiebalgas pagasta ciemi}} {{Cēsu apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jaunpiebalga| ]] [[Kategorija:Jaunpiebalgas pagasts]] [[Kategorija:Cēsu novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas rajonu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] hehv62x4pmpbzbg6qg6174sw5mqjduo 0 101990 4548570 4438243 2026-11-12T07:11:37Z Lasks 38532 4548570 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu, novada centru Zemgalē|Jaunpili Vidzemē līdz 1926. gadam|Zaube}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jaunpils | settlement_type = lielciems | image_skyline = Jaunpils castle.jpg | image_caption = Jaunpils pils | pushpin_map = Latvija#Tukuma novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Tukuma novads]] | subdivision_name2 = [[Jaunpils pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 2,72 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2017 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3311 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 928 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 43 | lats = 53 | latNS = N | longd = 23 | longm = 0 | longs = 45 | longEW = E | elevation_m = 56 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Jaunpils''' ir apdzīvota vieta [[Zemgale|Zemgalē]], [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Jaunpils pagasts|Jaunpils pagasta]] centrs. Ciems izvietojies [[Bikstupe]]s krastos pie autoceļa [[P104]]. Jaunpilī ir novada dome un administratīvās iestādes, vidusskola, [[Jaunpils bibliotēka|bibliotēka]], luterāņu baznīca, sporta nams, pienotava, kafejnīcas, veikali, aptieka, viesnīca un pils. == Vēsture == Apdzīvotā vieta veidojusies pie [[Jaunpils muiža]]s (''Neuenburg'') un 14. gadsimta otrajā pusē celtās [[Jaunpils pils]]. 1932. gadā Jaunpils kā vienīgā [[Tukuma apriņķis|Tukuma apriņķī]] ieguva [[Biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu.<ref>{{EncLP}}</ref> 2009. gadā Jaunpils kļuva par novada centru. 2021. gadā Jaunpils novadu iekļāva Tukuma novadā, līdz ar to Jaunpils kļuva par Tukuma novada Jaunpils pagasta administratīvo centru. == Starptautiskā sadarbība == Jaunpils arī iesaistās vispasaules Jaunpiļu konferencē ''Newcastles of the World''. Konferencē iekļautas Jaunpilis no: Vācijas, Šveices, Lielbritānijas, Čehijas, Slovākijas, Japānas, ASV, Dienvidāfrikas, Gruzijas, Malaizijas, Kanādas, Austrālijas un Dānijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://newcastlesoftheworld.com/|title=Jaunpilis visā pasaulē|last=|first=|website=newcastlesoftheworld.com|access-date=2018-11-06|date=|language=en-US}}</ref> == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 80% | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |1935|387 |1970|684 |1979|919 |1989|1097 |2000|1030 |2011|813 |2021|744 }} == Novadnieki == * [[Krišjānis Ķergalvis]], būvmeistars == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites== * [https://web.archive.org/web/20101126191924/http://www.panoramio.com/photo/43763408 Jaunpils fotogrāfijās ''(Panoramio)''] {{Jaunpils pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] d7rcc6bu1d5dtynxc4b6t0559hh3y4t 0 102349 4548574 4438244 2026-11-12T07:14:11Z Lasks 38532 4548574 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|Beverīnas novada centru|apdzīvotu vietu Vilces pagastā|Mūrmuiža (Vilces pagasts)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mūrmuiža | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Mūrmuižas pils ar dīķi un ūdeskritumu 2000-08-05.jpg | image_caption = Mūrmuižas pils | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Kauguru pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 2,02 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2020 | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=42933&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> tagiem --> | population_total = 451 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 28 | lats = 23 | latNS = N | longd = 25 | longm = 29 | longs = 30 | longEW = E | elevation_m = 60 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4224 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Mūrmuiža''' (agrāk '''Kaugurieši'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=42933|title=Vietvārdu datubāze|website=vietvardi.lgia.gov.lv|access-date=2020-04-05}}</ref>) ir apdzīvota vieta [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Kauguru pagasts|Kauguru pagastā]], pagasta centrs. Izvietojusies [[Miegupīte]]s krastā pie [[Mīļuma]]s ietekas, 10 km no [[Valmiera]]s. No 2009. līdz 2021. gadam ciems bija [[Beverīnas novads|Beverīnas novada]] centrs. Mūrmuižā ir doktorāts (Mūrmuižas pilī), bērnudārzs, bibliotēka, veikals, viesu mājas "Stirniņas" un "Brūtes", Kauguru pagasta tūrisma informācijas centrs. Ciema centrā vairākas daudzdzīvokļu mājas, Miegupītes labajā krastā mazstāvu apbūve. Darbojas Mūrmuižas Tautas universitāte. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie Mūrmuižas ''(Muremoise)'' centra, kurā atrodas [[Mūrmuižas pils]] ar bijušajām saimniecības ēkām, parku un dzirnavezeru. Pilī iekārtota rakstnieces un filozofes [[Zenta Mauriņa|Zentas Mauriņas]] piemiņas istaba.<ref>{{JSLatvija}}</ref> <gallery> Mūrmuiža 02.jpg Mūrmuiža 03.jpg Mūrmuiža 06.jpg Mūrmuiža 09.jpg </gallery> == Veloceļš uz Valmieru == 2025. gada augustā uzsāka apvienotā gājēju un velobraucēju ceļa būvi gar autoceļu [[V187]] (Valmiera–[[Rauna]]), kas no Valmieras līdz [[Kauguri (ciems)|Kauguru]] pamatskolai atradīsies ceļa brauktuves labajā pusē, bet tālāk līdz Mūrmuižai – kreisajā pusē. Darbus veic SIA "Limbažu ceļi" par līgumcenu 1 933 678,29 eiro (ar PVN), 85% no tās sedz [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējums.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.08.2025-pie-valmieras-cesim-un-tukuma-sak-buvet-infrastrukturu-gajejiem-un-velosipedistiem.a609522/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pie Valmieras, Cēsīm un Tukuma sāk būvēt infrastruktūru gājējiem un velosipēdistiem] lsm.lv 2025. gada 7. augustā</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|162 |1979|265 |1989|442 |2000|530 |2011|461 |2021|422 }} == Dzimuši == * [[Voldemārs fon Knīrīms]] (1849—1935), [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskā institūta]] lauksaimniecības profesors un direktors == Atsauces == {{Atsauces}} {{Kauguru pagasta ciemi}} [[Kategorija:Mūrmuiža| ]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 8qnwotl42kty566s2fxphf4l3jiq2og 0 102352 4548572 4529966 2026-11-12T07:12:57Z Lasks 38532 4548572 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lieģi | settlement_type = vidējciems | image_skyline = <!-- miesta attēls --> | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | pushpin_map = Latvija#Dienvidkurzemes novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dienvidkurzemes novads]] | subdivision_name2 = [[Tadaiķu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,847 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2005 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3204&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 557 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 34 | lats = 58 | latNS = N | longd = 21 | longm = 19 | longs = 59 | longEW = E | elevation_m = 47 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3447 Tadaiķi | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Lieģi''' (arī '''Jaunlieģi''') ir ciems [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Tadaiķu pagasts|Tadaiķu pagastā]] pie autoceļa [[A9]], [[Trumpe (Durbes ezers)|Trumpes]] upes palienes kreisajā krastā. Atrodas līdzās Latvijas mazākajai pilsētai [[Durbe]]i. Lieģi ir pagasta centrs, bet līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai bija arī [[Durbes novads|Durbes novada]] centrs. Vēsturiski sastāv no divām daļām — Lieģiem ceļa ziemeļu pusē un Jaunlieģiem — dienvidu pusē. Ciemā pārsvarā daudzdzīvokļu māju apbūve, rietumu daļā mazstāvu apbūve. Lieģos atrodas pagasta pārvalde, Tadaiķu kultūras nams, bērnudārzs. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|174 |1979|376 |1989|550 |2000|499 |2011|406 |2021|376 }} == Vēsture == [[Attēls:Lieģu stacija uz Liepājas-Aizputes līnijas.jpg|thumb|250px|left|Lieģu stacija]] Apdzīvotā vieta izveidojusies pēc Otrā pasaules kara pie bijušās Lieģes (''Leegen'') muižas<ref>[http://www.lithuanianmaps.com/images/1930_Latvia_005-Liepaja2.jpg Geodēzijas-topogrāfijas daļa, 1929. 5-Liepāja]</ref> pretī kādreizējā [[Aizteres pagasts|Aizteres pagasta]] valdei ceļa dienvidu pusē. Lieģos atradās 1900. gadā atklātās šaursliežu [[Liepājas—Aizputes dzelzceļa līnija]]s stacija "Durbe", vēlāk pieturas punkts "Lieģi", kas slēgts 1964. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Tadaiķu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Lieģi| ]] [[Kategorija:Dienvidkurzemes novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] [[Kategorija:Latvijas vidējciemi]] r18zv3h3t3l0szuvwjhy0hsvsu311ht 0 102367 4548575 4539854 2026-11-12T07:15:36Z Lasks 38532 4548575 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Naukšēni | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Naukšēnu muižas pils 2000-11-11.jpg | image_caption = Naukšēnu muižas pils | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1,88 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2026 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?objectID=3006 Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 559 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 53 | lats = 1 | latNS = N | longd = 25 | longm = 27 | longs = 10 | longEW = E | elevation_m = 55 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4244 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Naukšēni''' ir apdzīvota vieta [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagasta]] centrs. Ciems izvietojies [[Rūja]]s upes krastā 7 km no [[Rūjiena]]s pie autoceļa [[P22]]. Apdzīvotā vieta veidojusies pie bijušās [[Naukšēnu muiža|Naukšēnu muižas]] (''Naukschen''). Naukšēnos ir pagasta administrācija, Naukšēnu pamatskola, pasts, aptieka, kultūras nams, Cilvēkmuzejs. Naukšēnu muižas pilī viesnīca un tūrisma informācijas centrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.naukseni.lv/intro.htm |title=naukseni.lv |access-date={{dat|2010|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090705095147/http://www.naukseni.lv/intro.htm |archivedate={{dat|2009|07|05||bez}} }}</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|696 |1979|780 |1989|841 |2000|886 |2011|711 |2021|616 |2026|523}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Naukšēni]] [[Kategorija:Valmieras novada ciemi]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] ozftknfvurko8l1lplbutcrhmnruqty 4548576 4548575 2026-11-12T07:16:01Z Lasks 38532 4548576 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Naukšēni | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Naukšēnu muižas pils 2000-11-11.jpg | image_caption = Naukšēnu muižas pils | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1,88 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2026 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/lv/search?objectID=3006 Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 559 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 53 | lats = 1 | latNS = N | longd = 25 | longm = 27 | longs = 10 | longEW = E | elevation_m = 55 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4244 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Naukšēni''' ir apdzīvota vieta [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagasta]] centrs. Ciems izvietojies [[Rūja]]s upes krastā 7 km no [[Rūjiena]]s pie autoceļa [[P22]]. Apdzīvotā vieta veidojusies pie bijušās [[Naukšēnu muiža|Naukšēnu muižas]] (''Naukschen''). Naukšēnos ir pagasta administrācija, Naukšēnu pamatskola, pasts, aptieka, kultūras nams, Cilvēkmuzejs. Naukšēnu muižas pilī viesnīca un tūrisma informācijas centrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.naukseni.lv/intro.htm |title=naukseni.lv |access-date={{dat|2010|01|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090705095147/http://www.naukseni.lv/intro.htm |archivedate={{dat|2009|07|05||bez}} }}</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|696 |1979|780 |1989|841 |2000|886 |2011|711 |2021|616 |2026|523}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Naukšēnu pagasta ciemi}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Naukšēni]] [[Kategorija:Valmieras novada ciemi]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] ift6015af1ohvuqe6dpte1mz8em7cyf 0 102410 4548509 4438247 2026-11-12T06:31:56Z Lasks 38532 4548509 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ciemu|Nereta (nozīmju atdalīšana)|Nereta}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nereta | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Neretas pagastnams. 2002-07-18.jpg | image_caption = Neretas apvienības pārvalde | pushpin_map = Latvija#Aizkraukles novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Neretas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1298 | established_title1 = Pilsētciemats no | established_date1 = 1950 | established_title2 = Ciems no | established_date2 = 1990 | area_total_km2 = 2,8 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1160&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> tagiem --> | population_total = 1128 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 12 | lats = 16 | latNS = N | longd = 25 | longm = 18 | longs = 28 | longEW = E | elevation_m = 81 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5118 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Nereta''' ir ciems [[Latvija]]s dienvidos, [[Sēlija|Sēlijā]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Neretas pagasts|Neretas pagasta]] centrs. Atrodas [[Dienvidsusēja]]s krastos pie [[Salāte]]s ietekas, 4 km no [[Lietuva]]s robežas. Attālums līdz novada centram [[Aizkraukle]]i ir 52 km, [[Jēkabpils|Jēkabpilij]] 53 km, līdz [[Rīga]]i — 120 km. Neretā atrodas pagasta administrācija, [[Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola]],<ref>[http://www.neretasvsk.topinfo.lv/?l=1&menu=19 Neretas vidusskola]{{Novecojusi saite}}</ref> luterāņu un katoļu baznīcas, kultūras nams, ģimenes ārsts, brīvdienu māja "Zemgalieši". Netālu no Neretas ir [[Jānis Jaunsudrabiņš|Jāņa Jaunsudrabiņa]] muzejs "Riekstiņi". Uzpludinot [[Neretas ūdenskrātuve|Neretas ūdenskrātuvi]] uz Dienvidsusējas, izveidota mazā [[Neretas HES]]. == Vēsture == Nereta atrodas tajā [[Sēlija (zeme)|Sēlijas]] daļā, kuru 13. gadsimtā pakļāva [[Livonijas ordenis]]. Nereta vēstures avotos pirmo reizi minēta (kā '''Nirica''') 1298. gadā. Pie [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Aizkraukles komtureja]]s dienvidu robežas ar [[Lietuvas dižkunigaitija]]s zemēm izveidojās nocietinātā [[Neretas muiža]], kas pēc ordeņvalsts sabrukuma 1561. gadā piederēja bijušajam ordeņa komturam Vilhelmam no Efernas (''von Effern''). 1545. gadā uzcelta koka baznīca.<ref name="SēļuZeme">Lūcija Ķuzāne, “''Sēlijas vēsturiskā hronika''”. Latvijas Kultūras fonds, “''Sēļu zeme''”, 1995., Rīga, 130.-155. lpp.</ref> [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s laikā 1570. gadā atjaunoja nopostīto Neretas baznīcas koka celtni, bet pēc tās nodegšanas 1584.-1593. gadā uzcēla tagadējo [[Neretas luterāņu baznīca]]s mūra ēku. 1564. gadā Neretas nosaukums bija '''Narite''' pie [[Dienvidsusēja|Susējas]] upes. 1596. gadā, pildot hercoga [[Gothards Ketlers|Gotharda Ketlera]] vēlmi, Neretā tika dibināta pirmā latīņu skola muižas un mācītājmājas kalpotāju bērniem.1604.-1613. gadā par mācītāju šeit strādā [[Kristofors Fīrekers|Kristofora Fīrekera]] tēvs Kristians. 1607. gadā tika dibināta ķesterskola, kuras uzturēšanai un skolotāja algošanai Neretas muižas īpašnieks piešķīra 300 markas gadā. 1672. gada dokumentos minēts Neretas [[miests]], kas iznīka 1709. — 1711. gadu [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra]] epidēmijā. Četrus gadus pēc epidēmijas [[Neretas muiža|Neretas muižā]] (tagadējos [[Neretaslauki|Neretaslaukos]]) dzīvojuši tikai daži cilvēki. 1776. — 1815. gadā Neretā par mācītāju kalpoja [[Godfrīds Georgs Mīlihs]] no [[Gdaņska|Dancigas]], kurš tulkojis latviski rekiģiskus tekstus, uzsācis rakstīt Neretas hroniku un izstrādājis mācību materiālus skolai. Daudzi viņa materiāli gāja bojā ugunsgrēkā 1815. gadā. 1812. gadā [[1812. gada karš|Napoleona iebrukuma]] laikā Neretā apmetās [[Žaks Makdonalds|Makdonalda]] korpuss. 1850. gados [[Krimas karš|Krimas karā]] karojušie neretieši saņēma pa 3 pūrvietām zemes t.s. "Zaldātu kalnos".<ref name="SēļuZeme" /> 1868. gadā uzcēla pagastnamu. [[Attēls:Neretas stacija.jpg|thumb|250px|Neretas stacijas ēka pirms Otrā pasaules kara.]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā frontes apgādei vācu karaspēks uzbūvēja [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] tīklu, kas savienoja Neretu ar Jēkabpili un [[Suvainišķi]]em Lietuvā. 1927. gadā Neretai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, no 1950. līdz 1990. gadam Neretai bija [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] (vēlāk pilsētciemata) statuss.<ref>{{EncLP}}</ref> Pēc tam tā bija pagasta centrs [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles rajonā]], bet pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] 2009. gadā kļuva par [[Neretas novads|Neretas novada]] centru. 2021. gadā Neretas novadu iekļāva Aizkraukles novadā. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr |break = jā | cols = 2 | graph-pos = bottom |1935|612 |1959|1298 |1967|1250 |1979|1300 |1989|1538 |2000|1435 |2011|1213 |2021|993 }} == Muzeji un apskates objekti == * Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi" (neatrodas Neretā, bet 7 km no ciema centra) * Jāņa Jaunsudrabiņa skulpturālais portrets (tēlnieks Indulis Ranka) * Jāņa Jaunsudrabiņa stādītā liepa * Jāņa Jaunsudrabiņa parks un piemiņas akmens === Baznīcas === * [[Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca]] (1584) * [[Neretas Svētā Gara Romas katoļu baznīca]] (2000) === Kapi === * [[Ķesteru kapi]] * [[Ķišķu kapi]] == Ievērojami novadnieki == * [[Imants Auziņš]], dzejnieks * [[Maija Briede]], dzejniece * [[Kristofors Fīrekers]], dzejnieks, valodnieks * [[Jānis Jaunsudrabiņš]], rakstnieks, gleznotājs * [[Velta Kaltiņa]], dzejniece * [[Mirdza Kļava]], rakstniece * [[Jānis Kļaviņš (rakstnieks)|Jānis Kļaviņš]], rakstnieks * [[Jānis Kubilis]], aktieris * [[Lūcija Ķuzāne]], novadpētniece, rakstniece * [[Zenta Liepa]], dzejniece * [[Rita Misūne]], rakstniece, dramaturģe * [[Kārlis Pelēkais]], tulkotajs, dzejnieks * [[Rihards Rudāks]], aktieris * [[Mikus Skruzītis]], žurnālists, lugu tulkotājs * [[Marta Skuja]], dzejniece * [[Velta Toma]], dzejniece * [[Jānis Veselis]], rakstnieks * [[Jānis Vainovskis]], rakstnieks * [[Augusts Vāgners]], astronoms * [[Aleksandrs Radzevičs]], aktieris, sportists == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="70px" perrow="5"> Attēls:Nereta.jpg|<center><small>Nereta</small></center> Attēls:Nereta1.jpg|<center><small>Nereta</small></center> Attēls:Nereta2.jpg|<center><small>Neretas krogs</small></center> Attēls:Nereta3.jpg|<center><small>Neretas parks</small></center> Attēls:Nereta ba7.jpg|<center><small>Luterāņu baznīca</small></center> Attēls:Nereta4.jpg|<center><small>Vidusskola</small></center> Attēls:Neretas kapsēta.jpg|<center><small>Kapsēta</small></center> Attēls:Neretasparks.JPG|<center><small>Parks</small></center> Attēls:Neretaspirts.JPG|<center><small>Pirts</small></center> Attēls:Neretaskulturasnams.JPG|<center><small>Kultūras nams</small></center> Attēls:Neretasautoosta.JPG|<center><small>Autoosta</small></center> Attēls:Neretasaptieka.JPG|<center><small>Aptieka</small></center> Attēls:Neretaskatolubaznica.JPG|<center><small>Katoļu baznīca</small></center> Attēls:Neretashes.JPG|<center><small>Neretas HES</small></center> Attēls:Padomjuarmijaskapi.JPG|<center><small>Padomju armijas kapi</small></center> Attēls:akmensjaunsudrabinam.JPG|<center><small>Piemiņas akmens J. Jaunsudrabiņam</small></center> Attēls:piemineklisjaunsudrabinam.JPG|<center><small>Piemineklis J. Jaunsudrabiņam</small></center> </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Neretas pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nereta| ]] [[Kategorija:Neretas pagasts]] [[Kategorija:Aizkraukles novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] gk6z70ol8ewk53s0xoat5d1gs1vdwph 0 102417 4548586 4481449 2026-11-12T07:22:51Z Lasks 38532 4548586 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nīca | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Nīca, piemineklis represētajiem 2000-07-08.jpg | image_caption = Piemineklis represētajiem | pushpin_map = Latvija#Dienvidkurzemes novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dienvidkurzemes novads]] | subdivision_name2 = [[Nīcas pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1560 | area_total_km2 = 7,62 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3179&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> tagiem --> | population_total = 1386 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 20 | lats = 45 | latNS = N | longd = 21 | longm = 3 | longs = 52 | longEW = E | elevation_m = 4 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3473 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Nīca''' ir apdzīvota vieta [[Kurzeme|Kurzemē]], [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. [[Nīcas pagasts|Nīcas pagasta]] centrs. Izvietojusies [[Bārta (upe)|Bārtas]] kreisajā krastā 30 km no novada centra [[Grobiņa]]s un 22 km no [[Liepāja]]s. Nīcā ir novada administratīvās iestādes, vidusskola, mūzikas skola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, tūrisma informācijas centrs, viesnīca "Nīcava", luterāņu baznīca, [[Nīcas Romas katoļu misiju punkts|katoļu misiju punkts]].<ref>[http://nica.lv/turisms/par-novadu/ Nīcas novada mājaslapa]</ref> == Vēsture == Rakstu avotos Nīca pirmoreiz minēta 1560. gadā.<ref>{{EncLP}}</ref> Apdzīvotā vieta veidojusies ap Lejasbārtas muižu ''(Nieder-Bartau)''. 1932. gadā Nīcai piešķirts [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statuss. 18. gadsimta Nīcas Dižās muižas klēts ir [[vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]].<ref>{{VKPAIoa|8662|Nīcas Dižās muižas klēts}}</ref> <gallery> Nīcas mācītājmuiža 1901.jpg|Nīcas mācītājmuiža (1901) </gallery> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1935|321 |1970|434 |1979|790 |1989|1259 |2000|1222 |2011|1146 |2021|978 |2024|946 }} == Novadnieki == Nīcā dzimis Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieks [[Teodors Anševics]] (1900-1942). No 1889. līdz 1896. gadam Nīcas pagastskolā par skolotāju strādāja rakstnieks [[Jēkabs Janševskis]]. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Nīcas pagasta ciemi}} {{Liepājas apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Nīca| ]] [[Kategorija:Nīcas pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] 2mn78j8lb7dtvp0cs98x2j7yfcu04z9 0 102471 4548590 4438249 2026-11-12T07:24:51Z Lasks 38532 4548590 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu|Ragana (nozīmju atdalīšana)|Ragana}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ragana | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Krimuldas novada dome.jpg | image_caption = Krimuldas un Lēdurgas pagastu apvienības pārvalde | pushpin_map = Latvija#Siguldas novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2 = [[Krimuldas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 3,95 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2006 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2818&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 1168 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 10 | lats = 53 | latNS = N | longd = 24 | longm = 42 | longs = 35 | longEW = E | elevation_m = 50 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-2144 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ragana''' ir apdzīvota vieta [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]], pagasta centrs. Apdzīvotā vieta veidojusies pie vēsturiskās Raganas [[pasta stacija]]s un atrodas autoceļa [[A3]] krustojumā ar reģionālajiem ceļiem [[P6]], [[P7]] un [[P9]]. Ciemā atrodas pagasta pārvalde un citas administratīvās iestādes, pasta nodaļa, [[Krimuldas vidusskola]], kultūras nams, doktorāts. Ciemā var saņemt zobārsta un frizieres pakalpojumus, atrodas četri veikali. Dienvidos no Raganas atrodas [[Inčukalna gāzes krātuve]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 55% | align = none | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|100 |1979|517 |1989|1116 |2000|1356 |2011|1199 |2021|1108 }} == Attēlu galerija == <gallery> Attēls:Pietura "Krimuldas novada dome".jpg|Pietura "Krimuldas novada dome" Attēls:Saules iela 1C (Ragana).jpg|Aptieka Attēls:Daudzīvokļu māja.jpg|Daudzīvokļu māja Attēls:Valmieras šoseja (A3).jpg|Valmieras šoseja (A3) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}{{Krimuldas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Ragana| ]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 9ttdzsniya9n1ml6ieweyk2la8ygl4c 0 102507 4548591 4438250 2026-11-12T07:25:39Z Lasks 38532 4548591 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Riebiņi | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Riebiņu muižas pils 2001-04-08.jpg | image_caption = [[Riebiņu muiža]]s pils | pushpin_map = Latvija#Preiļu novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Preiļu novads]] | subdivision_name2 = [[Riebiņu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 3,03 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2006 | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref></ref> tagiem --> | population_total = 951 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 20 | lats = 22 | latNS = N | longd = 26 | longm = 47 | longs = 51 | longEW = E | elevation_m = 140 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5326 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Riebiņi''' (agrāk '''Ribene''')<ref>{{EncLP}}</ref> ir apdzīvota vieta [[Latgale|Latgalē]], [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]. [[Riebiņu pagasts|Riebiņu pagasta]] centrs. Izvietojušies [[Feimanka]]s krastos 6 km no [[Preiļi]]em un 213 km no [[Rīga]]s. Riebiņos ir pagasta administrācija, vidusskola, bērnudārzs, kultūras nams, [[bibliotēka]], [[Riebiņu Svētā Pētera un Svētā Pāvila Romas katoļu baznīca|Svētā Franciska katoļu baznīca]], Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riebini.lv/lv/izgltba |title=Riebiņu novada mājaslapa |access-date={{dat|2010|01|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100403091201/http://riebini.lv/lv/izgltba |archivedate={{dat|2010|04|03||bez}} }}</ref> Apskates objekti ir [[Riebiņu muiža]] ar parku un Riebiņu zirgaudzētava. Pirms [[Holokausts|holokausta]] Riebiņos bija liela ebreju kopiena. 1935. gadā 317 ebreji veidoja 68% no kopējā iedzīvotāju skaita.<ref name=":0">Mejers Melers. Ebreju kapsētas Latvijā. Ebreju reliģiskā draudze "Šamir". Rīga. 2006. {{ISBN|9984-19-904-5}} 83.lpp.</ref> == Vēsture == Riebiņu muižas nosaukums cēlies no [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieka Gerharda Rēbindera vārda, kuram ordeņa mestrs [[Valters fon Pletenbergs]] 16. gadsimtā izlēņojis zemes Latgales vidienē. [[Inflantijas vaivadija]]s laikā 17. gadsimtā muiža nonāca [[Korfu dzimta]]s īpašumā un to dēvēja par Krēvenmuižu (''Krewenmujży''). No 1716. gada muiža piederēja Berku dzimtai (''von Berck''), no 1758. gada [[Inflantijas seimiks|Inflantijas seimika]] rakstvedim Mihalam Veisenhofam (''Michał Weyssenhoff''). 18. gadsimtā pie muižas sāka veidoties apdzīvotā vieta ar nosaukumu Ribeniški ({{val|pl|Rybiniszki}}). 1874. gadā muižu nopirka lietuviešu izcelsmes inženieris ģenerālmajors [[Staņislavs Kerbedzis]] (1810—1899), kas bija vadījis [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava]] būvniecību. Viņa meita Jevgēnija Kerbedža vasarās savā muižā izmitināja poļu gleznotājus, piemēram, Staņislavu Maslovski, Marianu Tšebiņski (''Trzebiński'') un citus. [[Attēls: Rybiniszki. Scena z jarmarku 1907.jpg|thumb|250px|left|Tirgus Riebiņos (M. Tšebiņska skice, pirms 1907). Daļēji redzama nepabeigtā [[Riebiņu baznīca]] pie [[Feimanka]]s upes]] [[Attēls: Stanisław Masłowski (1853-1926), Autumn landscape in Rybiniszki, 1902.jpeg|thumb|250px|left|Rudens ainava Riebiņos (S. Maslovska akvarelis, 1902. gads)]] [[1920. gada zemes reforma]]s laikā Riebiņu muižu sadalīja 66 vienībās 573 ha kopplatībā, bijušajā muižas pilī iekārtoja [[Silajāņu pagasts|Silajāņu pagasta]] Riebiņu II pakāpes pamatskolu.<ref>{{LKV|XIX.|38 676}}</ref> 1925. gadā Riebiņiem piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|781 |1905|1124 |1935|464 |1970|573 |1979|725 |1989|989 |2000|1002 |2011|812 |2021|657 }} 1897. gadā muižā dzīvoja 119 cilvēki un Dakaru ciemā vēl 99 cilvēki. == Ebreju kopienas vēsture Riebiņos == Jau 19. gadsimta pirmajā pusē šeit sāka apmesties [[ebreji]], un pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem, Riebiņos ([[jidišs|jidišā]]: ''Ribinishok'') dzīvoja 533 ebreji (91%). 20. gadsimta sākumā daudzi ebreji izbrauca uz [[Palestīna|Palestīnu]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un 1935. gadā 317 ebreji veidoja 68% no kopējā iedzīvotāju skaita (464).<ref name=":0" /> === Holokausts Riebiņos === 1941. gada augustā nacistu okupantu un vietējo latviešu kolaborantu īstenotajā Holokaustā Riebiņos ebreju kopiena tika noslepkavota. Upuri tika arestēti un ieslodzīti sinagogās. Pēc tam viņi tika pārvietoti uz Aizupiešu mežu (4 km uz ziemeļrietumiem) un tur nogalināti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kehilalinks.jewishgen.org/riebini/Holocaust.html|title=The Holocaust in Riebiņi|website=kehilalinks.jewishgen.org|access-date=2024-08-30}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://memorialplaces.lu.lv/memorialas-vietas/latgale/riebini-aizupes-mezs-riebinu-novads/|title=Riebiņu novads, Aizupiešu mežs : Holokausta memoriālās vietas Latvijā|website=memorialplaces.lu.lv|access-date=2024-08-30}}</ref> === Pēc Holokausta === Riebiņos atrodas veca ebreju kapsēta. 2024. gadā brīvprātīgie no Vācijas un Preiļu novada veica apkopšanas un atjaunošanas darbus kapsētā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.07.2024-talka-atjauno-ebreju-kapus-riebinos.a562148/|title=Talkā atjauno ebreju kapus Riebiņos|website=www.lsm.lv|access-date=2024-08-30|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}{{Rēzeknes apriņķis}} {{Riebiņu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Riebiņi| ]] [[Kategorija:Riebiņu pagasts]] [[Kategorija:Preiļu novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Ebreju komūnas Latvijā]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] mysuv9q57jz5e0qws11gqt9o17jtex8 0 102548 4548587 4438251 2026-11-12T07:23:31Z Lasks 38532 4548587 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pilsrundāle | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Rundāles pils South-West.jpg | image_caption = Rundāles pils | pushpin_map = Latvija#Bauskas novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Bauskas novads]] | subdivision_name2 = [[Rundāles pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[1280]]. gadā | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 5,09 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2018 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3449 |title=Informācija par objektu: Pilsrundāle |accessdate={{dat|2018|03|15||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 729 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 25 | lats = 12 | latNS = N | longd = 24 | longm = 00 | longs = 35 | longEW = E | elevation_m = 17 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3921 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Pilsrundāle''' (arī '''Rundāle''') ir apdzīvota vieta [[Zemgale|Zemgalē]], [[Bauskas novads|Bauskas novadā]]. [[Rundāles pagasts|Rundāles pagasta]] centrs. Atrodas pie [[Bērstele]]s ietekas [[Īslīce|Īslīcē]] dienvidos no autoceļa [[P103]]. Pilsrundālē atrodas pagasta administrācija, [[Pilsrundāles vidusskola|vidusskola]], bērnudārzs, bibliotēka, aptieka, viesnīca "Baltā māja". Apskates objekti ir Rundāles pils, ūdensdzirnavu muzejs, retro auto kolekcija, Saules pulkstenis. == Vēsture == Vēstures avotos Rundāle pirmo reizi minēta 1280. gadā, kad [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Konrāds fon Foihtvangens|Konrāds]] pēc [[Upmale (zeme)|Upmales zemes]] dalīšanas piešķīra bruņiniekam Rūvenam zemes [[lēnis|lēni]], kas vēlāk nodēvēts par Rūventāli (''Ruhenthal'').<ref>{{EncLP}}</ref> 1505. gadā Livonijas mestra [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] brālis Johans pārdeva Rundāles muižu pārdeva [[Grothusi]]em, senākā muiža kungu māja atradusies [[Īslīce]]s upītes krastā. 1681. gadā Grothusi šo īpašumu pārdeva. Hercogienes Annas valdīšanas laikā Rundāles muižu ieguva [[Ernsts Johans Bīrons]]. Pēc kļūšanas par [[Kurzemes hercogs|Kurzemes hercogu]] viņš to nolēma pārveidot par savu vasaras rezidenci. Pils metu izstrādāja Pēterburgas galma arhitekts [[Bartolomeo Rastrelli]], viņa klātbūtnē 1736. gadā ielika pils pamatakmeni. [[Rundāles pils]] celtniecība turpinājās līdz 1740. gadam. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|124 |1979|216 |1989|887 |2000|868 |2011|697 |2021|654 }} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}{{Rundāles pagasta ciemi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pilsrundāle| ]] [[Kategorija:Bauskas novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] e5bli5xn2oly6npmuegw2atnpm4003w 0 102579 4548597 4438252 2026-11-12T07:28:12Z Lasks 38532 4548597 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu Jēkabpils novadā|Sala (nozīmju atdalīšana)|Sala}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Sala | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Salas novada dome.JPG | image_caption = Salas pagasta pārvalde | pushpin_map = Latvija#Jēkabpils novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jēkabpils novads]] | subdivision_name2 = [[Salas pagasts (Salas novads)|Salas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1,75 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2018 | population_footnotes = <!-- specpiezīme par iedzīvotājiem; ar <ref></ref> tagiem --> | population_total = 1446 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 30 | lats = 24 | latNS = N | longd = 25 | longm = 45 | longs = 50 | longEW = E | elevation_m = 80 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5230 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Sala''' ir apdzīvota vieta [[Sēlija|Sēlijā]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadā]] 7 km no [[Jēkabpils]] un 130 km no [[Rīga]]s. Ciems izvietojies pie autoceļa [[P76]] vietā, kur [[Ziemeļsusēja]] ietek [[Daugava]]s attekā [[Saka (atteka)|Sakā]]. Apdzīvotā vieta izveidojusies pēckara gados vietā, kur atradās agrākā Salas skola. Pārsvarā dominē daudzdzīvokļu namu apbūve. Ar Salu praktiski saplūduši apkārtējie ciemi [[Mālkalni (Salas pagasts)|Mālkalni]] (Pēternieki), [[Boķi (Salas pagasts)|Boķi]], [[Kalvāni (Salas pagasts)|Kalvāni]]. Salā atrodas pagasta administrācija, [[Salas vidusskola]], bērnudārzs "Ābelīte", kultūras nams, bibliotēka, aptieka. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == {{iedzīvotāju skaita izmaiņas |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |align = left |percentages = pagr |break = jā |cols = 2 |graph-pos = bottom |footnote = <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=geo.stat.gov.lv |access-date={{dat|2023|08|31||bez}}}}</ref> |1970|313 |1979|995 |1989|2008 |2000|1631 |2011|1452 |2016|1386 |2017|1369 |2018|1333 |2019|1340 |2020|1315 |2021|1297 |2022|1293 |2023|1270 }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.salasnovads.lv/index2.php?sadID=112 Salas novada mājaslapa]{{Novecojusi saite}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}{{Salas pagasta ciemi (Sala)}} [[Kategorija:Sala| ]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 4s1xd1oa4gmvck4ayvyr7o2j07o07qz 0 102811 4548510 4517636 2026-11-12T06:32:21Z Lasks 38532 4548510 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu [[Vidzeme|Vidzemē]]|Skrīveri (nozīmju atdalīšana)|Skrīveri}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Skrīveri | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Andreja Upīša māja- muzejs - panoramio.jpg | image_caption = [[Andreja Upīša memoriālais muzejs]] | pushpin_map = Latvija#Aizkraukles novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Skrīveru pagasts]] | established_title = Apdz. vieta kopš | established_date = [[1882]]. gada | established_title1 = Pilsētciemats no | established_date1 = [[1958]]. gada | established_title2 = Ciems no | established_date2 = [[1990]]. gada | area_total_km2 = 3,98 | population_as_of = 2017 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1167&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 2543 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 38 | lats = 48 | latNS = N | longd = 25 | longm = 07 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = 75 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5125 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Skrīveri''' ir apdzīvota vieta [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]], [[Daugava]]s pietekas [[Maizīte]]s krastā pie [[Rīga]]s—[[Krustpils]] dzelzceļa. [[Skrīveru pagasts|Skrīveru pagasta]] centrs. Skrīveros atrodas pagasta pārvalde, [[Andreja Upīša Skrīveru vidusskola]], mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs «Sprīdītis», pasts, katoļu baznīca, kultūras nams, bibliotēka, [[Andreja Upīša memoriālais muzejs]]. Dienvidos no Skrīveriem pie autoceļa {{A ceļš|6}} atrodas [[Skrīveru dendroloģiskais parks]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skriveri.lv/content/view/441/216/ |title=Skrīveru dendroloģiskais parks |access-date={{dat|2010|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210015433/http://www.skriveri.lv/content/view/441/216/ |archivedate={{dat|2010|02|10||bez}} }}</ref>, [[Skrīveru Zemkopības zinātniskais institūts]] un [[Aizkraukles pilskalns]]. == Vēsture == Apdzīvotā vieta atrodas uz bijušās [[Skrīveru muiža|Rēmera muiža]]s (''Römershof'') zemes, kas [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1634. gadā nokļuva [[Kokneses muiža]]s [[rakstvedis|rakstveža]] jeb skrīvera (no {{val|sv|skreivet}} — 'rakstīt') Johana Nīmeijera īpašumā, no kā arī cēlies Skrīveru tagadējais nosaukums. Apdzīvotā vieta sāka veidoties no 1882. gada pie jaunuzbūvētās [[Skrīveri (stacija)|Rēmershofas]] (''Römershof'') dzelzceļa stacijas.<ref>{{EncLP}}</ref> 1925. gadā Skrīveriem piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, bet 1958. gadā — [[pilsētciemats|pilsētciemata]] statusu, kas gan 1990. gadā tika zaudēts. 1956. gadā ciemā nodibināja [[Skrīveru Pārtikas kombināts|Skrīveru Pārtikas kombinātu]], kas sāka ražot [[Gotiņa (konfekte)|«Gotiņas» konfektes]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās ar [[Zemkopības institūts (ciems)|Zemkopības institūtu]], pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1909|600 |1935|861 |1959|2208 |1967|2000 |1979|2044 |1989|3188 |2000|2681 |2011|2516 |2021|2285 }} === Ievērojamas personības === Skrīveros dzimuši vai dzīvojuši: * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945), aktieris. * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970), rakstnieks. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skrīveru pagasta ciemi}} {{Novadu centri}} {{Rīgas apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skrīveri| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] mpwbsfxlrl7ar5njh38vxby4gqj8xo8 4548511 4548510 2026-11-12T06:32:30Z Lasks 38532 /* Ārējās saites */ 4548511 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|apdzīvotu vietu [[Vidzeme|Vidzemē]]|Skrīveri (nozīmju atdalīšana)|Skrīveri}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Skrīveri | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Andreja Upīša māja- muzejs - panoramio.jpg | image_caption = [[Andreja Upīša memoriālais muzejs]] | pushpin_map = Latvija#Aizkraukles novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Skrīveru pagasts]] | established_title = Apdz. vieta kopš | established_date = [[1882]]. gada | established_title1 = Pilsētciemats no | established_date1 = [[1958]]. gada | established_title2 = Ciems no | established_date2 = [[1990]]. gada | area_total_km2 = 3,98 | population_as_of = 2017 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1167&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 2543 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 38 | lats = 48 | latNS = N | longd = 25 | longm = 07 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = 75 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5125 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Skrīveri''' ir apdzīvota vieta [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadā]], [[Daugava]]s pietekas [[Maizīte]]s krastā pie [[Rīga]]s—[[Krustpils]] dzelzceļa. [[Skrīveru pagasts|Skrīveru pagasta]] centrs. Skrīveros atrodas pagasta pārvalde, [[Andreja Upīša Skrīveru vidusskola]], mūzikas un mākslas skola, bērnudārzs «Sprīdītis», pasts, katoļu baznīca, kultūras nams, bibliotēka, [[Andreja Upīša memoriālais muzejs]]. Dienvidos no Skrīveriem pie autoceļa {{A ceļš|6}} atrodas [[Skrīveru dendroloģiskais parks]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skriveri.lv/content/view/441/216/ |title=Skrīveru dendroloģiskais parks |access-date={{dat|2010|01|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100210015433/http://www.skriveri.lv/content/view/441/216/ |archivedate={{dat|2010|02|10||bez}} }}</ref>, [[Skrīveru Zemkopības zinātniskais institūts]] un [[Aizkraukles pilskalns]]. == Vēsture == Apdzīvotā vieta atrodas uz bijušās [[Skrīveru muiža|Rēmera muiža]]s (''Römershof'') zemes, kas [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1634. gadā nokļuva [[Kokneses muiža]]s [[rakstvedis|rakstveža]] jeb skrīvera (no {{val|sv|skreivet}} — 'rakstīt') Johana Nīmeijera īpašumā, no kā arī cēlies Skrīveru tagadējais nosaukums. Apdzīvotā vieta sāka veidoties no 1882. gada pie jaunuzbūvētās [[Skrīveri (stacija)|Rēmershofas]] (''Römershof'') dzelzceļa stacijas.<ref>{{EncLP}}</ref> 1925. gadā Skrīveriem piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, bet 1958. gadā — [[pilsētciemats|pilsētciemata]] statusu, kas gan 1990. gadā tika zaudēts. 1956. gadā ciemā nodibināja [[Skrīveru Pārtikas kombināts|Skrīveru Pārtikas kombinātu]], kas sāka ražot [[Gotiņa (konfekte)|«Gotiņas» konfektes]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās ar [[Zemkopības institūts (ciems)|Zemkopības institūtu]], pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1909|600 |1935|861 |1959|2208 |1967|2000 |1979|2044 |1989|3188 |2000|2681 |2011|2516 |2021|2285 }} === Ievērojamas personības === Skrīveros dzimuši vai dzīvojuši: * [[Nikolajs Krauklis]] (1900—1945), aktieris. * [[Andrejs Upīts]] (1877—1970), rakstnieks. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Skrīveru pagasta ciemi}} {{Rīgas apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Skrīveri| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] 96ew44ggavz6utlfqje12wlfznwdfo2 0 102883 4548601 4438254 2026-11-12T07:29:58Z Lasks 38532 4548601 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Stalbe | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Stalbes vidusskola 2002-06-01.jpg | image_caption = Stalbes pamatskola | pushpin_map = Latvija#Cēsu novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Cēsu novads]] | subdivision_name2 = [[Stalbes pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1425 | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1,49 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2017 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2184 Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 365 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 22 | lats = 16 | latNS = N | longd = 25 | longm = 1 | longs = 56 | longEW = E | elevation_m = 70 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4151 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Stalbe''' ir apdzīvota vieta [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Stalbes pagasts|Stalbes pagastā]], pagasta centrs. Izvietojusies pie autoceļu [[autoceļš A3 (Latvija)|A3]] un [[autoceļš P14|P14]] krustojuma [[Līčupīte (Braslas pieteka)|Līčupītes]] krastā 18 km no [[Cēsis|Cēsīm]] un 77 km no [[Rīga]]s. Stalbē ir pagasta administrācija, pamatskola, kultūras nams (darbojas sieviešu vokālais ansamblis "Pārgaujas lakstīgalas"), sporta zāle. == Vēsture == [[Attēls:Stalbes muiža.jpg|thumb|200px|left|Stalbes muižas kungu māja]] Stalbes nosaukums cēlies no [[Stalbes muiža]]s īpašnieka Stalbitera uzvārda, vēstures avotos pirmo reizi minēts 1425. gadā. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušo muižas centru un joprojām saglabā seno plānojumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pargaujasnovads.lv/lv/105/ |title=Pārgaujas pagasti |access-date={{dat|2010|01|12||bez}} |archive-date={{dat|2010|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100315002325/http://pargaujasnovads.lv/lv/105/ }}</ref> No 2009. līdz 2021. gadam Stalbe bija [[Pārgaujas novads|Pārgaujas novada]] centrs. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|157 |1979|250 |1989|407 |2000|432 |2011|373 |2021|337 }} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Stalbes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Stalbe| ]] [[Kategorija:Cēsu novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Latvijas vidējciemi]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] thhy1qtouxu11fr8wgipekvwn9c14so 0 102955 4548602 4438255 2026-11-12T07:30:50Z Lasks 38532 4548602 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|apdzīvotu vietu|dzelzceļa staciju|Vaiņode (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vaiņode | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Vaiņode, Brīvības iela.jpg | image_caption = Brīvības iela | pushpin_map = Latvija#Dienvidkurzemes novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dienvidkurzemes novads]] | subdivision_name2 = [[Vaiņodes pagasts]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 1253 | established_title1 = Pilsētciemats no | established_date1 = 1954 | established_title2 = Ciems no | established_date2 = 1990 | area_total_km2 = 4,8 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3205 |title=Informācija par objektu: Vaiņode |accessdate={{dat|2016|08|23||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 1759 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 25 | lats = 01 | latNS = N | longd = 21 | longm = 51 | longs = 19 | longEW = E | elevation_m = 147 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3435 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vaiņode''' ir apdzīvota vieta [[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novadā]]. [[Vaiņodes pagasts|Vaiņodes pagasta]] centrs. Izvietojusies pie slēgtās [[Liepāja]]s—[[Mažeiķi|Mažeiķu]] dzelzceļa līnijas 60 km attālumā no Liepājas un 185 km no [[Rīga]]s. Vaiņodē atrodas pagasta administrācija, kultūras nams, vidusskola, internātpamatskola, mūzikas skola, doktorāts, aptieka, pansionāts, stadions, Vaiņodes pagasta muzejs (bijušajā [[Vaiņodes stacija]]s ēkā), luterāņu, baptistu un [[Vaiņodes Svētā Krusta Romas katoļu baznīca|katoļu baznīca]]s. Ziemeļos no Vaiņodes atrodas [[Lielbātas muiža]]s pils un [[Bātas pilskalns]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vainode.lv/saturs.php?id=muzejs |title=Vaiņodes vēsture |access-date={{dat|2010|01|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090725122846/http://vainode.lv/saturs.php?id=muzejs |archivedate={{dat|2009|07|25||bez}} }}</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1920|610 |1935|1416 |1959|2749 |1970|3250 |1979|2554 |1989|2575 |2000|1914 |2011|1707 |2021|1473 }} == Vēsture == Vēstures avotos Vaiņodes novads (Bāta) pirmo reizi minēts 1253. gadā.<ref>{{EncLP}}</ref> Apdzīvotā vieta veidojusies uz Vaiņodes muižas (''Wainoden'') zemes pēc [[Dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|dzelzceļa līnijas Liepāja—Romni]] izbūves 1871. gadā. Uz Lielbātas muižas zemes izveidojās vasarnīcu ciems [[Bāta (Vaiņode)|Bāta]]. Pirmā pasaules kara laikā šeit atradās Vācu armijas [[Vaiņodes dirižabļu lidosta]], pēc kara beigām angārus demontēja un sāka izmantot kā [[Rīgas Centrāltirgus]] paviljonus. 1925. gadā Vaiņodei piešķīra [[ciems (BAV)|biezi apdzīvotas vietas]] statusu. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā 1944. gadā Vaiņodes apkaimē notika [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemes cietokšņa]] otrā lielkauja, kas ar 10 dienu pārtraukumu ilga no 27. oktobra līdz 25. novembrim. Ciešot milzīgus zaudējumus, [[Sarkanā armija]] ieņēma 4 km dziļu un 12 km platu telpu [[Priekule]]s-Vaiņodes sektorā. 1954. gadā Vaiņodei tika piešķirts [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]] statuss (zaudēts 1990. gadā). [[Latvijas PSR]] laikā dienvidos no Vaiņodes (tagadējā [[Vaiņodes muiža]]) atradās viens no lielākajiem [[Padomju armija]]s militārajiem lidlaukiem Baltijā.<ref>[http://www.niekonaujo.lt/20110425/vainode-aviacijos-baze Padomju drupas] {{lt ikona}}</ref> Savukārt uz ziemeļiem mežā pie Embūtes—Vaiņodes autoceļa līdz [[Padomju armija]]s izvešanai atradās [[Padomju Savienība|PSRS]] raķešu bāze (29. raķešu divīzijas 344. raķešu pulka 3. diviziona pozīcijas).<ref>[http://wikimapia.org/806395/lv/Bijus%C4%AB-PSRS-armijas-kodolra%C4%B7e%C5%A1u-R-14-SS-5-Mod-1-Skean-Vai%C5%86odes-b%C4%81ze Bijusī PSRS armijas kodolraķešu R-14 (SS-5 Mod 1 Skean) Vaiņodes bāze] no wikimapia.org</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Vaiņodes pagasta ciemi}} {{Liepājas apriņķis}} [[Kategorija:Vaiņode| ]] [[Kategorija:Vaiņodes pagasts]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] m38yzp4xefr4qsqf2ip38snkck1jxog 0 102979 4548606 4531110 2026-11-12T07:33:25Z Lasks 38532 4548606 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vecpiebalga | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Vecpiebalga ev.lut. church.jpg | image_caption = Vecpiebalgas luterāņu baznīca | pushpin_map = Latvija#Cēsu novads | pushpin_label_position = top | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Cēsu novads]] | subdivision_name2 = [[Vecpiebalgas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 3,04 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2017 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2192&p_back=0** Vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 501 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 03 | lats = 43 | latNS = N | longd = 25 | longm = 48 | longs = 39 | longEW = E | elevation_m = 215 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4122 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vecpiebalga''' (agrāk arī '''Piebalga'''<ref>[http://maps.mapywig.org/m/Baltic_states_maps/Small_scale_maps/NLL241_Latvijas_satiksmes_ce%c4%bcu_karte_1928-k_001_ktl1-3-124_3.jpg Latvijas labāko ceļu karte 1928.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230816220051/http://maps.mapywig.org/m/Baltic_states_maps/Small_scale_maps/NLL241_Latvijas_satiksmes_ce%C4%BCu_karte_1928-k_001_ktl1-3-124_3.jpg |date={{dat|2023|08|16||bez}} }} http://maps.mapywig.org {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250323210233/http://maps.mapywig.org/ |date={{dat|2025|03|23||bez}} }}</ref>) ir [[ciems]] [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Cēsu novads|Cēsu novadā]], [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagasta]] centrs. Izvietojusies vēsturiskajā [[Piebalga]]s novadā starp [[Alauksts|Alauksta]] un [[Inesis|Ineša]] ezeriem autoceļu [[P30]] un [[P33]] krustojumā. Attālums līdz [[Madona]]i — 37 km, līdz [[Cēsis|Cēsīm]] — 49 km, līdz [[Rīga]]i — 128 km. Vecpiebalgā atrodas pagasta administrācija, vidusskola, kultūras nams (celts kā Labdarības biedrības nams 1887. gadā), bibliotēka, aptieka, [[Vecpiebalgas luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]], [[Antons Austriņš|A. Austriņa]] memoriālais muzejs, tūrisma informācijas centrs. Ģeogrāfiski Vecpiebalga atrodas [[Vidzemes augstiene]]s centrālajā daļā, [[Piebalgas pauguraine|Piebalgas paugurainē]]. Gleznainās Vecpiebalgas apkārtnes ainavas kopš 1987. gada ir iekļautas aizsargājamā dabas teritorijā [[Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidus|Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū]]. == Vēsture == [[Attēls:Piebalgas baznīca un pilsdrupas.jpg|thumb|left|250px|Vecpiebalgas skats 18. gadsimtā (no [[Johans Kristofs Broce|Broces]] krājuma)]] Veidojusies senā [[Vecpiebalgas pilskalns|Piebalgas]] pilskalna tuvumā. Netālu no pilskalna 14. gadsimta sākumā uzcelta [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapa]] [[Piebalgas pils]]. Pils pirmoreiz tika sagrauta [[Livonijas karš|Livonijas karā]] 1577. gadā, vēlāk atjaunota, bet jau 18. gadsimtā no pils bija palikušas tikai drupas. Tās atrodas dažus simtus metru uz dienvidiem no Cēsu-Madonas ceļa un baznīcas.<ref>[http://www.vietas.lv/objekts/vecpiebalgas_pilsdrupas/ Vecpiebalgas pils]</ref> Pakalna virsotnē starp [[Alauksts|Alaukstu]] un [[Tauns (ezers)|Taunu]] (apmēram 3 km no pils) izveidojās senākās [[Vecpiebalgas muiža]]s (Vecmuiža — ''Althof'') centrs.<ref>Iepazīsti Cēsu novadu! Cēsu rajona padome. Cēsis. 2001. 161. lpp.</ref> [[Vecpiebalgas evaņģēliski luteriskā baznīca|Vecpiebalgas evaņģēliski luteriskās baznīcas]] ēku neogotikas stilā uzcēla no 1839. līdz 1845. gadam, viens no būvuzņēmējiem bijis [[Mārcis Sārums]]. Otrā pasaules kara laikā 1944. gada 20. septembrī Sarkanās armijas uzbrukuma laikā vācu karavīri uzspridzināja baznīcas torni, pēc kara baznīca tika pamesta sagrūšanai. Baznīcu atjaunoja no 1995. līdz 1997. gadam pēc arhitektes [[Ausma Skujiņa|Ausmas Skujiņas]] projekta.<ref>[http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&fu=i&id=277 www.lelb.lv]</ref> Vecpiebalgas draudzes skolu uzcēla 1860.—1864. gadā, tās ēku daļēji sagrāva soda ekspedīcijas karavīri [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] apspiešanas laikā. Pēc 1920. gada agrārās reformas skolu pārcēla uz nacionalizēto Vecpiebalgas muižas kungu māju un bijušo miertiesneša māju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18705/ |title=zudusilatvija.lv |access-date={{dat|2014|12|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304205640/http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/18705/ |archivedate={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref> Skolas ēku atjaunoja 1931.—1940. gadā. 1933. gadā Vecpiebalgai tika piešķirts [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statuss. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1935|221 |1970|299 |1979|382 |1989|651 |2000|683 |2011|544 |2021|443 }} ===Ievērojamas personības === Vecpiebalgā dzimuši vai dzīvojuši: * [[Atis Kronvalds]] (1837—1875), publicists, valodnieks un pedagogs * [[Reinis Kaudzīte]] (1839—1920), rakstnieks un skolotājs * [[Matīss Kaudzīte]] (1848—1926), rakstnieks un skolotājs * [[Fridrihs Rubenis]] (1902—1945), Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks * [[Pēteris Avens]] (1882—1951), latviešu strēlnieku un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks * [[Kārlis Skalbe]] (1879—1945), latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis. == Atsauces == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Vecpiebalgas pagasts]] * [[Vecpiebalgas novads]] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}{{Vecpiebalgas pagasta ciemi}} {{Cēsu apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vecpiebalga| ]] [[Kategorija:Vecpiebalgas pagasts]] [[Kategorija:Cēsu novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 74isdswiqup0smfj60q7kakhipmyu1z 0 103131 4548608 4438257 2026-11-12T07:34:36Z Lasks 38532 4548608 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vecvārkava | settlement_type = Ciems | image_skyline = Vārkavas muižas pils 2001-04-08.jpg | image_caption = Vārkavas muižas pils | pushpin_map = Latvija#Preiļu novads | pushpin_label_position = <!-- paraksta izvietojums (left/right) --> | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Preiļu novads]] | subdivision_name2 = [[Upmalas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 1,12 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=59985 |title=Informācija par objektu: Vecvārkava |accessdate={{dat|2016|06|20||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 213 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 11 | lats = 54 | latNS = N | longd = 26 | longm = 30 | longs = 30 | longEW = E | elevation_m = 99 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5335 Upmala | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vecvārkava''' (arī '''Upmala''', '''Vārkava''', '''Vārkavas muiža''', '''Vorkova''', [[latgaliski]]: '''Vuorkova''', '''Vuorkovys muiža''') ir apdzīvota vieta [[Preiļu novads|Preiļu novada]] [[Upmalas pagasts|Upmalas pagastā]], pagasta centrs. Izvietojusies [[Dubna (upe)|Dubnas]] labajā krastā {{nobr|201 km}} no [[Rīga]]s. Vecvārkavā atrodas [[Vārkavas pamatskola]], ģimenes ārsta prakse, veterinārais iecirknis, tūrisma informācijas punkts, un divi veikali. Apskates objekti ir Vārkavas muiža un Vārkavas dabas taka, kā arī [[Vārkavas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca|Vārkavas katoļu baznīca]].<ref>[http://www.varkava.lv/Varkava2/teritorplan/doc/publiskaispaarskats2008.pdf Vārkavas novada 2008. gada publiskais pārskats]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Nosaukums cēlies no senā [[Varka (pilsnovads)|Varkas pilsnovada]] vārda. 16. gadsimtā šeit izveidojās tirgotāju folverks (pusmuiža), kurā iepirka būvkokus, ogles, bebru, lāču, caunu ādas un pa Dubnas upi nogādāja līdz [[Daugava]]i un pa to tālāk uz Rīgu. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] netālu no bijušās [[Vārkavas muiža]]s ''(Warkow)'' centra izveidojās kolhoza «Dubna» ciemats, kuru [[Latvijas PSR]] laikā dēvēja par Otro Vārkavu jeb “Vārkavu II”. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1969|116 |1989|262 |2000|248 |2011|199 |2021|142 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Upmalas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Vecvārkava| ]] [[Kategorija:Upmalas pagasts]] [[Kategorija:Preiļu novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 84qk1exb7ru1wc0a34yn6s70c1t7qpv 0 103138 4548609 4438258 2026-11-12T07:35:14Z Lasks 38532 4548609 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Zelmeņi | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = Tērvetes_novada_dome.JPG | image_caption = Tērvetes pagasta administrācija un kultūras nams | pushpin_map = Latvija#Dobeles novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Dobeles novads]] | subdivision_name2 = [[Tērvetes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,45 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=26720&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 338 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 27 | lats = 07 | latNS = N | longd = 23 | longm = 21 | longs = 14 | longEW = E | elevation_m = 49 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3730 Zelmeņi | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Zelmeņi''' (agrāk '''Bites muiža''') ir apdzīvota vieta [[Dobeles novads|Dobeles novadā]]. [[Tērvetes pagasts|Tērvetes pagasta]] centrs. Izvietojusies [[Tērvete (upe)|Tērvetes]] un [[Svēpaine]]s upju krastos pie autoceļa [[P95]] 4 km no [[Tērvete]]s, 35 km no [[Jelgava]]s un 78 km no [[Rīga]]s. Zelmeņos atrodas pagasta administrācija, Tērvetes kultūras nams, bibliotēka, pasta nodaļa, veikals, agrāk arī ģimenes ārsta prakses vieta. Apdzīvotā vieta veidojusies ap vēsturisko Bites muižu (''Bittenhof''). == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|70 |1979|182 |1989|353 |2000|314 |2011|284 |2021|259 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}{{Tērvetes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Zelmeņi| ]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] [[Kategorija:Latvijas vidējciemi]] 2wyetwud1xq4drxeuvs694q5f095rqq 0 103594 4548677 4501177 2026-11-12T10:05:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548677 wikitext text/x-wiki '''Latvijas putnu sugu sarakstā''' ir uzskaitītas [[Latvija|Latvijā]] savvaļā sastopamās [[putni|putnu]] [[suga]]s, kā arī dota īsa informācija par to sastopamības biežumu (īpaši retajām sugām), statusu, kā arī ligzdošanas un ziemošanas statusu. Īpaši atzīmētas sugas, kas Latvijā novērotas, bet nav pilnvērtīgi iekļautas sugu sarakstā, jo ir šaubas par to izcelsmes vai ieceļošanas dabisko veidu. Nacionālajos sugu sarakstos tiek iekļautas sauszemes un jūras teritorijā konstatētās sugas. Saskaņā ar senāko Latvijas putnu faunas informācijas interneta vietni Putni.lv (tajā uzturētais sugu saraksts tiek uzskatīts par autoritatīvāko) šobrīd Latvijā savvaļā ir novēroti 380 sugu putni. Jaunākās sugas sarakstā ir 2025. gada 17. oktobrī [[Liepāja|Liepājā]] novērotā [[taigas čipste]] (''Anthus hodgsoni'') un 1. oktobrī [[Kolka|Kolkā]] novērotā [[bangu pīle]] (''Melanitta perspicillatai''). Vēl 2025. gadā Latvijas sugu sarakstam pievienota [[gredzenknābja kaija]] ''(Larus delawarensis'') un [[Bonelli ķauķītis]] (''Phylloscopus bonelli''). == Latvijas putnu sugu saraksts == {{nepilnīgs}} {| class="wikitable sortable" style="font-size:95%" |- ! Suga ! [[Binārā nomenklatūra|Zinātniskais<br />nosaukums]] ! Kategorija,<ref group="P">Skaidrojums par kategorijām: A — sugas, kas konstatētas dzīvojam dabiskos apstākļos vai ieceļojušas dabiskā veidā Latvijā vēlāk kā {{dat|1950|01|01}}, B — sugas, kas konstatētas dzīvojam dabiskos apstākļos vai ieceļojušas dabiskā veidā agrāk kā {{dat|1949|12|31}}, C — no nebrīves izplatījušās sugas, kas izveidojušas "pašuzturošas" ligzdojošas populācijas, D — sugas, kuras nevar iekļaut nevienā no pirmajām trim kategorijām sakarā ar šaubām par to izcelsmes vai ieceļošanas dabisko veidu, E — sugas, kuras izbēgušas no nebrīves, vai introducētas sugas, kas izdzīvo ar cilvēka atbalstu. D un E kategorijas sugas nav pilnvērtīgi iekļautas Latvijas putnu sugu sarakstā, šajā tabulā iekrāsotas ar pelēku fonu.</ref> statuss ! Pirmais novērojums,<ref group="P">Tajos gadījumos, kad tas ir zināms (pārsvarā nesen Latvijas sugu sarakstā iekļautām vai retām sugām).</ref> novērojumu skaits ! ligzdošanas statuss, pirmais gadījums ! ziemošanas statuss, pirmais gadījums ! piezīmes |- |[[Paugurknābja gulbis]] || ''Cygnus olor'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||<small>reti ieceļo "poļu gulbis" (morfa ''C.o.immutabilis'')</small> |- |[[Mazais gulbis]] || ''Cygnus columbianus'' ||A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||reti ziemo|| |- |[[Ziemeļu gulbis]] || ''Cygnus cygnus'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Taigas sējas zoss]] || ''Anser fabalis'' ||A: caurceļo|| - || - || - ||<small>agrākās [[sējas zoss]] pasugas izdalītas kā atsevišķas sugas</small> |- |[[Īsknābja zoss]] || ''Anser brachyrhynchus'' ||A: caurceļo, reti ziemo||2003.04.02. [[Praviņas]]<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ansbra.htm Īsknābja zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608115314/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ansbra.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(2015.01.18., [[Ziemupe]])|| |- |[[Tundras sējas zoss]] || ''Anser serrirostris'' ||A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||reti ziemo||<small>agrākās [[sējas zoss]] pasugas izdalītas kā atsevišķas sugas</small> |- |[[Baltpieres zoss]] || ''Anser albifrons'' ||A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||reti ziemo|| |- |[[Mazā zoss]] || ''Anser erythropus'' ||A: caurceļo||1902. g..<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ansery.htm Mazā zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608114557/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ansery.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Meža zoss]] || ''Anser anser'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |- bgcolor=lightgray |[[Kalnu zoss]] || ''Anser indicus'' ||D: caurceļo||1998.05.29. [[Ventspils]], kopā 4 novērojumi<ref name="D kategorija">[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_zzp.htm D un E kategorijas putnu novērojumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608122007/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_zzp.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>vairumā Eiropas valstu suga iekļauta D un E kategorijāi (Nīderlandē C kategorijā), pagaidām nav pierādījumu, ka ieceļojusi Latvijā no C kategorijas populācijas</small> |- |- bgcolor=lightgray |[[Sniega zoss]] || ''Anser caerulescens'' ||D: caurceļo||1984.08.29. [[Salaspils]], [[Rīgas HES]], kopā 4 novērojumi<ref name="D kategorija"/>|| - || - ||<small>vairumā Eiropas valstu suga iekļauta D un E kategorijā, pagaidām nav pierādījumu, ka ieceļojusi Latvijā no C kategorijas populācijas vai Ziemeļamerikas. Novērojums [[Užava]]s lejteces laukos 16.04.2011. pēc izvērtēšanas, iespējams, varētu tikt attiecināts uz A kategoriju</small> |- |[[Kanādas zoss]] || ''Branta canadensis'' || C: ligzdo, caurceļo, ziemo||1982.01.17. [[Vidzeme]]s jūrmala||reti ligzdo <small>(1991. g.. [[Smārde]]s apk.)</small><ref>[http://www.putni.lv/bracan.htm Kanādas zoss] Putni.lv</ref>||reti ziemo|| |- |- bgcolor=lightgray |[[Bafina zoss]] || ''Branta hutchinsii'' || D: caurceļo||2012.04.27. [[Dviete]], vienīgais novērojums<ref name="D kategorija"/>|| - || - || |- |[[Baltvaigu zoss]] || ''Branta leucopsis'' || A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||reti ziemo <small>(1993.01.15., [[Saraiķi]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braleu.htm Baltvaigu zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110818231854/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braleu.htm |date={{dat|2011|08|18||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Melngalvas zoss]] || ''Branta bernicla'' || A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||reti ziemo <small>(2006.12.08., [[Liepāja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braber.htm Melngalvas zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608120432/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braber.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Sarkankakla zoss]] || ''Branta ruficollis'' || A: caurceļo||1879. g.. nov., kopā vismaz 9 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braruf.htm Sarkankakla zoss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110818173939/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_braruf.htm |date={{dat|2011|08|18||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Rudā dižpīle]] || ''Tadorna ferruginea'' || A: reti ieceļo||1994.07.10. [[Engures ezers]]; kopā mazāk par 10 novērojumiem<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tadfer.htm Rudā dižpīle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110812161818/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tadfer.htm |date={{dat|2011|08|12||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>pastāvīgas izplatības areāls atrodas tālu no Latvijas, tomēr daudzviet Eiropā izveidjušās pašuzturošas populācijas; Latvijā novēroto putnu statuss ir neskaidrs, viens novērojums šobrīd tiek uzskatīts par A kategorijai atbilstošu, kamēr pārējie tiek pieskaitīti D vai E kategorijai; iespējams sugas statusu nepieciešams pārvērtēt</small> |- |[[Sāmsalas pīle|Sāmsalas pīle / Sāmsalas dižpīle]] || ''Tadorna tadorna'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo <small>(31.07.1973., [[Mērsrags]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_Peterhofs_Kazubiernis_1980.pdf |title=Lipsbergs J., Pēterhofs E., Kazubiernis J. 1980. Sāmsalas dižpīle - ''Tadorna tadorna'' (L.) - jauna ligzdojoša putnu suga Latvijā. - Retie augi un dzīvnieki. Rīga: 43-46 |access-date={{dat|2011|05|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110921151102/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_Peterhofs_Kazubiernis_1980.pdf |archivedate={{dat|2011|09|21||bez}} }}</ref></small>||reti ziemo <small>(2000.12.25., [[Roja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tadtad.htm Sāmsalas pīle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110811234637/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tadtad.htm |date={{dat|2011|08|11||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Baltvēderis]] || ''Anas penelope'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Pelēkā pīle]] || ''Anas strepera'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1991.01.14., [[Rīga]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_anastr.htm Pelēkā pīle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608120422/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_anastr.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Krīklis]] || ''Anas crecca'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Meža pīle]] || ''Anas platyrhynchos'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Garkaklis]] || ''Anas acuta'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |- bgcolor=lightgray |[[Baltvaigu garkaklis]] || ''Anas bahamensis'' || E: ieceļo||2015.04.26. [[Pape]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Prīkšķe]] || ''Anas querquedula'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Platknābis]] || ''Anas clypeata'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1961.12.24., [[Engures ezers]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_anacly.htm Platknābis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826165837/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_anacly.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Lielgalvis (putns)|Lielgalvis]] || ''Netta rufina'' || A: ieceļo, iespējams ligzdo, ziemo||1903.11.26., nošauts Kurzemē; kopā 35 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_netruf.htm Lielgalvis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826165458/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_netruf.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>||iespējams reti ligzdo <small>(ticamākais gadījums 2002. g.. [[Kaņieris|Kaņierī]]<ref>[http://www.dabasdati.lv/lv/article/kaniera-ezera-noverots-rets-iecelotajs-lielgalvis/ Kaņiera ezerā novērots rets ieceļotājs lielgalvis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110415002334/http://dabasdati.lv/lv/article/kaniera-ezera-noverots-rets-iecelotajs-lielgalvis |date={{dat|2011|04|15||bez}} }} Dabasdati.lv</ref>)</small>||reti ziemo|| |- |[[Brūnkaklis]] || ''Aythya ferina'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Baltacis]] || ''Aythya nyroca'' || A: ieceļo, ligzdo||1901. g.||reti ligzdo <small>(pēdējais droši zināmais gadījums 1992.06.11.)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aytnyr.htm Baltacis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826165913/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aytnyr.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| - || |- |[[Gredzenpīle]] || ''Aythya collaris'' || A: reti ieceļo||2022.04.15., [[Sātiņu dīķi]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/aytcol.htm Gredzenpīle] putni.lv</ref>|| - ||- || |- |[[Cekulpīle]] || ''Aythya fuligula'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Ķerra (putns)|Ķerra]] || ''Aythya marila'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo <small>(trīs gadījumi no 1949. līdz 1963. gadam)<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/aytmar.htm Ķerra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621231325/http://ornitofaunistika.com/lvp/aytmar.htm |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} Putni.lv</ref></small>||ziemo|| |- |[[Baltgalvas zilknābis]] || ''Oxyura leucocephala'' || A: reti ieceļo||2015.10.12., [[Skrundas dīķi]]; vienīgais novērojums|| - ||- || |- |[[Lielā pūkpīle|Lielā pūkpīle / Parastā pūkpīle]] || ''Somateria mollissima'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo|| |- |[[Krāšņā pūkpīle]] || ''Somateria spectabilis'' || A: caurceļo, ziemo||1990.10.24., [[Kolka]]|| - ||reti ziemo <small>(2005.01.01., [[Liepāja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_somspe.htm Krāšņā pūkpīle] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826170225/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_somspe.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Stellera pūkpīle]] || ''Polysticta stelleri'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo|| |- |[[Arlekīnpīle]] || ''Histrionicus histrionicus'' || A: reti ieceļo||2016.10.26., [[Mangaļsala]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/hishis.htm Arlekīnpīle] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Kākaulis]] || ''Clangula hyemalis'' || A: caurceļo, ziemo, reti vasarā|| - || - ||bieži ziemo|| |- |[[Melnā pīle]] || ''Melanitta nigra'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||bieži ziemo|| |- |[[Amerikas melnā pīle]] || ''Melanitta americana'' || A: reti ieceļo||2022.05.14., [[Engure]]-[[Ķesterciems]]; trīs novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/melame.htm Amerikas melnā pīle] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Stejnegera pīle]] || ''Melanitta stejnegeri'' || A: reti ieceļo||2020.10.11., [[Kolka]]; 12 novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/melste.htm Stejnegera pīle] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Bangu pīle]] || ''Melanitta perspicillatai'' || A: reti ieceļo||2025.10.01., [[Kolka]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/melper.htm Bangu pīle] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Tumšā pīle]] || ''Melanitta fusca'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||bieži ziemo|| |- |[[Gaigala]] || ''Bucephala clangula'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Mazā gaura]] || ''Mergellus albellus'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo|| |- |[[Garknābja gaura]] || ''Mergus serrator'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||ziemo|| |- |[[Lielā gaura]] || ''Mergus merganser'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Mežirbe]] || ''Tetrastes bonasia'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Baltirbe]] || ''Lagopus lagopus'' || || || || |- |[[Rubenis]] || ''Lyrurus tetrix'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Mednis]] || ''Tetrao urogallus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Laukirbe]] || ''Perdix perdix'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Paipala]] || ''Coturnix coturnix'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo|| - || |- bgcolor=lightgray |[[Parastais fazāns]] || ''Phasianus colchicus'' || D: statuss neskaidrs|| - ||agrāk ligzdojis <small>(pēc [[introdukcija]]s mēģinājumiem)</small>|| - ||<small>vairākārtēji introdukcijas mēģinājumi (pēdējais 1980. gados) nav izveidojuši ilgtspējīgu ligzdojošu populāciju</small> |- |[[Brūnkakla gārgale]] || ''Gavia stellata'' || A: caurceļo, ziemo|| - ||agrāk ligzdojusi <small>(līdz 1950. gadu beigām)</small>||bieži ziemo|| |- |[[Melnkakla gārgale]] || ''Gavia arctica'' || A: ligzdo?, ziemo|| - ||reti ligzdo ?||bieži ziemo|| |- |[[Polārā gārgale]] || ''Gavia immer'' || || || || |- |[[Dzeltenknābja gārgale]] || ''Gavia adamsii'' || || || || |- |[[Mazais dūkuris]] || ''Tachybaptus ruficollis'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Cekuldūkuris]] || ''Podiceps cristatus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Pelēkvaigu dūkuris]] || ''Podiceps nigricollis'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1962.01.21., [[Ķegums]])<ref>[http://www.putni.lv/podgri.htm Pelēkvaigu dūkuris] Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Ragainais dūkuris]] || ''Podiceps auritus'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Melnkakla dūkuris]] || ''Podiceps nigricollis'' ||A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo <small>(2010.12.27., [[Ventspils]])<ref>[http://www.putni.lv/podnig.htm Melnkakla dūkuris] Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Tumšais vētrasputns]] || ''Ardenna grisea'' || A: reti ieceļo||1981.10.10., [[Pape]]; kopā 2 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pufgri.htm Tumšais vētrasputns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023614/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pufgri.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Ziemeļu vētrasburātājs]] || ''Hydrobates leucorhous'' || A: reti ieceļo||1828.12.2., [[Luste]]; kopā 7 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/hydleu.htm Ziemeļu vētrasburātājs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621231249/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/hydleu.htm |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Ziemeļu sulla]] || ''Morus bassanus'' || A: reti ieceļo||1958.8.17., [[Lielvārde]]; kopā 5 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/morbas.htm Ziemeļu sulla] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621233501/http://ornitofaunistika.com/lvp/morbas.htm |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Jūras krauklis|Jūraskrauklis]] || ''Phalacrocorax carbo'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo <small>(1989., [[Lubāns]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phacar.htm Jūras krauklis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021541/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phacar.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>||ziemo|| |- |[[Mazais jūraskrauklis]] || ''Phalacrocorax pygmeus'' || A: reti ieceļo||2012.01.29., [[Užava]]s lejtece; vienīgais novērojums|| - ||reti ziemo <small>(2012.01.29., [[Užava]]s lejtece)</small>|| |- |[[Sārtais pelikāns]] || ''Pelecanus onocrotalus'' || A: reti ieceļo||1865. g..; kopā 7 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pelono.htm Sārtais pelikāns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021531/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pelono.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>vēl divi novērojumi D kategorijā</small> |- |[[Cirtainais pelikāns]] || ''Pelecanus crispus'' || A: reti ieceļo||1987.05.17.; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pelcri.htm Cirtainais pelikāns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023455/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pelcri.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>vēl viens novērojums D kategorijā</small> |- |[[Lielais dumpis]] || ''Botaurus stellaris'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(1967.02., [[Engures ezers]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_botste.htm Lielais dumpis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100727063155/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_botste.htm |date={{dat|2010|07|27||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Mazais dumpis]] || ''Ixobrychus minutus'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Nakts gārnis]] || ''Nycticorax nycticorax'' || A: ieceļo||1862.05.02., nošauts [[Juglas ezers|Juglas ez.]]; kopā 3 novērojumi<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_nycnyc.htm Nakts gārnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100901205823/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_nycnyc.htm |date={{dat|2010|09|01||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>divi novērojumi pirms vairāk nekā 100 gadiem; pēdējais 2015. gadā</small> |- |[[Dzeltenais gārnis]] || ''Ardeola ralloides'' || A: ieceļo||2020.07.01., [[Daugavpils]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/ardral.htm Dzeltenais gārnis] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Lopu gārnis]] || ''Bubulcus ibis'' || A: ieceļo||2009.05.29., [[Engures ezers]]; kopā 3 novērojumi<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/bubibi.htm Lopu gārnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170708014340/http://ornitofaunistika.com/lvp/bubibi.htm |date={{dat|2017|07|08||bez}} }} Putni.lv</ref> (342. || - || - ||<small>1996. g.. bijis E kategorijas novērojums<ref name="D kategorija"/></small> |- |[[Mazais baltais gārnis|Mazais baltais gārnis / Zīda gārnis]] || ''Egretta garzetta'' || A: ieceļo||19. gadsimtā nošauts [[Kurzeme|Kurzemē]]; kopā 10 novērojumi<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_egrgar.htm Mazais baltais gārnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826171044/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_egrgar.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Lielais baltais gārnis|Lielais baltais gārnis / Sudrabgārnis]] || ''Ardea alba'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo <small>(iespējams kopš 1977. g.)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_Kazubiernis_1980.pdf |title=Lipsbergs J., Kazubiernis J. 1980. Sudrabgārņa - ''Egretta alba'' (L.) - pirmais varbūtējs ligzdošanas gadījums Austrumbaltijā. - Retie augu un dzīvnieki: 38-40 |access-date={{dat|2010|12|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090902073650/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_Kazubiernis_1980.pdf |archivedate={{dat|2009|09|02||bez}} }}</ref></small>||reti ziemo <small>(2003.12.04., [[Mazsalaca]]s apk.)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_egralb.htm Lielais baltais gārnis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826170018/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_egralb.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Zivju gārnis]] || ''Ardea cinerea'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Melnais stārķis]] || ''Ciconia nigra'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Baltais stārķis]] || ''Ciconia ciconia'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ciccic.htm Baltais stārķis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826170453/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_ciccic.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Brūnais ibiss]] || ''Plegadis falcinellus'' || || || || - || |- |[[Karošknābis|Karošknābis / Platknābja ibiss]] || ''Platalea leucorodia'' || || || || - || |- |- bgcolor=lightgray |[[Dienvidu karakara|Dienvidu karakara / Cekulainā karakara]] || ''Caracara plancus'' || E: ieceļo||2011.04.03. [[Kolka]]; vienīgais novērojums<ref name="D kategorija"/>|| - || - ||<small>domājams tas pats no nebrīves izbēgušais putns, kas novērots Skandināvijā 2009.-2011. gadā<ref>{{se ikona}} [http://www.artportalen.se/birds/gallery.asp?artid=991 Sydlig tofskarakara — Southern Crested Caracara — Caracara plancus]{{Novecojusi saite}} Bildgalleri</ref></small> |- |[[Zivju ērglis]] || ''Pandion haliaetus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Melnplecu klija]] || ''Elanus caeruleus'' || A: reti ieceļo||2021.05.01. [[Kolka]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/elacae.htm Melnplecu klija] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Ķīķis]] || ''Pernis apivorus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Melnā klija]] || ''Milvus migrans'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Sarkanā klija]] || ''Milvus milvus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_milmil.htm Sarkanā klija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120120164835/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_milmil.htm |date={{dat|2012|01|20||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Jūras ērglis]] || ''Haliaeetus albicilla'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Baltgalvas grifs]] || ''Gyps fulvus'' || A: reti ieceļo||1910.06.18. [[Priekule]]; kopā 7 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_gypful.htm Baltgalvas grifs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826170615/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_gypful.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>pēdējais novērojums 2012. g..; vēl divi gadījumi C un D kategorijā</small> |- |[[Melnais grifs]] || ''Aegypius monachus'' || A: ieceļo||1837. g.; kopā 15 novērojumi<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.putni.lv/aegmon.htm|title=Melnais grifs|website=www.putni.lv|access-date=2024-08-01}}</ref>|| - || - ||<small>pēdējais novērojums 2024.&nbsp;g.</small><ref name=":0" /> |- |- bgcolor=lightgray |[[Raibais grifs|Raibais grifs / Rupela<!-- Eduard Rüppell --> grifs]]<ref name="Holarkt"/> || ''Gyps rueppellii'' || E: ieceļo||2011.04.26. [[Ventava]]s apk.; vienīgais novērojums|| - || - ||<small>no nebrīves izbēdzis putns</small> |- |[[Čūskērglis]] || ''Circaetus gallicus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Niedru lija]] || ''Circus aeruginosus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Lauku lija]] || ''Circus cyaneus'' || || || || || |- |[[Stepes lija]] || ''Circus macrourus'' || || || || || |- |[[Pļavu lija]] || ''Circus pygargus'' || || || || || |- |[[Vistu vanags]] || ''Accipiter gentilis'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Zvirbuļvanags]] || ''Accipiter nisus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Peļu klijāns]] || ''Buteo buteo'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Garkāju klijāns]] || ''Buteo rufinus'' || A: reti ieceļo||2015.05.28., [[Lielupe]]s grīva; divi novērojumi|| - || - || |- |[[Bikšainais klijāns]] || ''Buteo lagopus'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo|| |- |[[Mazais ērglis]] || ''Clanga pomarina'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Vidējais ērglis]] || ''Clanga clanga'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Pundurērglis]] || ''Hieraaetus pennatus'' || A: reti caurceļo||2008.05.07., [[Dviete]]s paliene<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Racinskis_2008.pdf Pirmais pierādītais pundurērgļa Aquila pennata novērojums Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307072926/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Racinskis_2008.pdf |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} E. Račinskis, Putni dabā</ref>; divi novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aqupen.htm Pundurērglis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424020842/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aqupen.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Klinšu ērglis]] || ''Aquila chrysaetos'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Stepes ērglis]] || ''Aquila nipalensis'' || A: reti ieceļo||2009.05.17., [[Kolka]]; divi novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/aqunip.htm Stepes ērglis] putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Karaliskais ērglis]] || ''Aquila heliaca'' || A: reti ieceļo||2013.05.27., <small>(Latviju šķērsoja putns ar satelītraidītāju)</small><ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aquhel.htm Karaliskais ērglis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130627012337/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_aquhel.htm |date={{dat|2013|06|27||bez}} }} Putni.lv</ref>; septiņi novērojumi|| - || - ||<small>pirmie trīs putni konstatēti pēc satelītraidītāja datiem</small> |- |[[Svītrainais ērglis]] || ''Aquila fasciata'' || A: reti ieceļo||2022.03.30., <small>(Latviju šķērsoja putns ar satelītraidītāju); vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/aqufas.htm Svītrainais ērglis] putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Lauku piekūns]] || ''Falco tinnunculus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Kukaiņu piekūns]] || ''Falco vespertinus'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Purva piekūns]] || ''Falco columbarius'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Bezdelīgu piekūns]] || ''Falco subbuteo'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Stepes piekūns]] || ''Falco cherrug'' || A: reti caurceļo||2010.05.14., <small>(Latviju šķērsoja putns ar satelītraidītāju)</small><ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_falche.htm Stepes piekūns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021213/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_falche.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Medību piekūns]] || ''Falco rusticolus'' || A: reti caurceļo||1896.rudens, [[Aizpute]]; četri novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_falrus.htm Medību piekūns] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022435/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_falrus.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>pirmie trīs novērojumi vāji dokumentēti, tomēr pēdējais novērojums 2011. g.. ļauj uzskatīt, ka sugas iekļaušana Latvijas putnu sugu sarakstā ir pamatota</small> |- |[[Lielais piekūns]] || ''Falco peregrinus'' || A: caurceļo, ziemo|| - ||līdz 1974. gadam reti ligzdojis<ref>Липсберг Ю. 1983. Птицы Латвии — Территориальное размещение и численность. Под. ред. Я.Виксне, Рига, 63-64</ref>||reti ziemo|| |- |[[Dumbrcālis]] || ''Rallus aquaticus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Ormanītis]] || ''Porzana porzana'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Mazais ormanītis]] || ''Porzana parva'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Ceru ormanītis]] || ''Porzana pusilla'' || A: reti ieceļo||2012.06.09., [[Zvārdes poligions]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.dabasdati.lv/lv/article/jauna-putnu-suga-latvija-ceru-ormanitis/2012/ Jauna putnu suga Latvijā — ceru ormanītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260312085509/https://dabasdati.lv/lv/article/jauna-putnu-suga-latvija-ceru-ormanitis/2012/ |date={{dat|2026|03|12||bez}} }} Dabasdati.lv</ref>|| - || - || |- |[[Grieze]] || ''Crex crex'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Ūdensvistiņa]] || ''Gallinula chloropus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Laucis]] || ''Fulica atra'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Dzērve]] || ''Grus grus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(1991.12., [[Ciecere]]s lejtece)<ref name="Dzērve">[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_grugru.htm Dzērve] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022525/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_grugru.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Mazā sīga]] || ''Tetrax tetrax'' || B: reti ieceļo||pirms 1815. g.., [[Lielvārde]]; 8 novērojumi <small>(pēdējais no tiem 1910. g..)</small><ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tetrax.htm Mazā sīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826165733/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tetrax.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>novērojums 2008. g.. apšaubīts kā nepietiekoši pierādīts</small> |- |[[Apkakles sīga]] || ''Chlamydotis macqueenii'' || B: reti ieceļo||1880. g.., [[Lielvārde]]; vienīgais novērojums<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chlmac.htm Apkakles sīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021053/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chlmac.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Lielā sīga]] || ''Otis tarda'' || B: reti ieceļo||1876. g.., [[Cēsis|Cēsu]] apkārtne; 2 novērojumi <small>(pēdējais no tiem 1908. g..)</small><ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_otitar.htm Lielā sīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150412014643/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_otitar.htm |date={{dat|2015|04|12||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>novērojums 1985. g.. ieskaitīts D kategorijā</small> |- |[[Garstilbis]] || ''Himantopus himantopus'' || A: reti ieceļo||2013.05.19., [[Lubāns|Lubāna]] rietumu krasts; 2 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_himhim.htm Garstilbis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150410055115/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_himhim.htm |date={{dat|2015|04|10||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Jūras žagata]] || ''Haematopus ostralegus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1981.12.5., [[Liepāja]]; 4 novērojumi)<ref name="Dzērve"/></small>|| |- |[[Avozeta]] || ''Recurvirostra avosetta'' || || || || || |- |[[Brūnspārnu bezdelīgtārtiņš]] || ''Glareola pratincola'' || || || || || |- |[[Melnspārnu bezdelīgtārtiņš]] || ''Glareola nordmanni'' || A: caurceļo||1992.08.03., [[Īdeņa]]; divi novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_glanor.htm Melnspārnu bezdelīgtārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021243/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_glanor.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Upes tārtiņš]] || ''Charadrius dubius'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Smilšu tārtiņš]] || ''Charadrius hiaticula'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Tuksneša tārtiņš]] || ''Charadrius leschenaultii'' || A: reti ieceļo||2007.07.10., [[Ragaciems]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chales.htm Tuksneša tārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120209224212/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chales.htm |date={{dat|2012|02|09||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Jūras tārtiņš]] || ''Charadrius alexandrinus'' || A: caurceļo||1988.04.10., [[Daugavgrīva]]; 7 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chaale.htm Jūras tārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208231034/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chaale.htm |date={{dat|2012|02|08||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Morinela tārtiņš]]<ref name="Holarkt"/> || ''Charadrius morinellus'' || A: reti caurceļo||1927.09.07., [[Kaņieris]]; 20 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chamor.htm Morinella tārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120209224217/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_chamor.htm |date={{dat|2012|02|09||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Tundras tārtiņš]] || ''Pluvialis fulva'' || A: reti ieceļo||2012.09.09., [[Liepājas ezers|Liepājas ezera]] A krasts; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/pluful.htm Tundras tārtiņš] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Dzeltenais tārtiņš]] || ''Pluvialis apricaria'' || A: ligzdo, caurceļo, reti ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(2006.12.26., [[Ezere]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pluapr.htm Dzeltenais tārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208231104/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pluapr.htm |date={{dat|2012|02|08||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Jūras ķīvīte]] || ''Pluvialis squatarola'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Ķīvīte]] || ''Vanellus vanellus'' || A: ligzdo, caurceļo, reti ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Garknābja šņibītis]] || ''Calidris tenuirostris'' || A: reti ieceļo||2021.09.26., [[Asari (Jūrmala)|Asari]], [[Jūrmala]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/calten.htm Garknābja šņibītis] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Lielais šņibītis]] || ''Calidris canutus'' || A: caurceļo, reti ziemo|| - || - ||reti ziemo <small>(2005.12.28., [[Engure]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calcan.htm Lielais šņibītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120210020045/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calcan.htm |date={{dat|2012|02|10||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Gaišais šņibītis]] || ''Calidris alba'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Trulītis]] || ''Calidris minuta'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Teminka šņibītis|Pelēkais trulītis / Teminka šņibītis]] || ''Calidris temminckii'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Tundras šņibītis]] || ''Calidris melanotos'' || A: reti caurceļo||2009.09.13., [[Ainaži]]; seši novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calmel.htm Tundras šņibītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021000/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calmel.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| - || - || |- |[[Līkšņibītis|Līkšņibītis / Līkšņībis]] || ''Calidris ferruginea'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Jūras šņibītis]] || ''Calidris maritima'' || A: caurceļo, ziemo||1979.10.12., [[Liepāja]]<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calmar.htm Jūras šņibītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424020955/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_calmar.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(1983.02.19., [[Mangaļsala]])</small>|| |- |[[Parastais šņibītis]] || ''Calidris alpina'' || A: caurceļo, iespējams ligzdo|| - ||agrāk ligzdojis|| - ||<small>(ligzdojusi pasuga [[Šinca šņibītis]] (''C.a.schinzii''), bet pēdējos gados nav pierādītu ligzdošanas gadījumu)</small> |- |[[Dūņšņibītis]] || ''Calidris falcinellus'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Gugatnis]] || ''Calidris pugnax'' || A: caurceļo, iespējams ligzdo|| - ||iespējams ligzdo|| - || |- |[[Vistilbe]] || ''Lymnocryptes minimus'' || A: caurceļo, ziemo, iespējams ligzdo|| - ||agrāk ligzdojusi||reti ziemo <small>(1989.01.01. [[Pelči|Pelču]] apk.)</small><ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lymmin.htm Vistilbe] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826145906/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lymmin.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>||<small>(pēdējos gados nav pierādītu ligzdošanas gadījumu)</small> |- |[[Mērkaziņa]] || ''Gallinago gallinago'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1974.12.31., Reisa niedrājs)</small><ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_galgal.htm Mērkaziņa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021233/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_galgal.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| |- |[[Ķikuts]] || ''Gallinago media'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Eirāzijas sloka|Sloka]] || ''Scolopax rusticola'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1997.1.12., [[Doles sala]])</small><ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/scorus.htm Sloka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161005052818/http://ornitofaunistika.com/lvp/scorus.htm |date={{dat|2016|10|05||bez}} }} Putni.lv</ref>|| |- |[[Melnā puskuitala]] || ''Limosa limosa'' || A: caurceļo, ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Sarkanā puskuitala]] || ''Limosa lapponica'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Lietuvainis]] || ''Numenius phaeopus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |- bgcolor=lightgray |[[Tievknābja kuitala]] || ''Numenius tenuirostris'' || viens novērojums, mūsdienās apšaubīts||1926. g.. rudens, [[Vecgulbene]], nošauta<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_numten.htm Tievknābja kuitala] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826145926/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_numten.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>suga mūsdienās, iespējams, izmirusi; ļoti reta arī novērošanas laikā, izslēgta no Latvijas putnu saraksta</small> |- |[[Kuitala]] || ''Numenius arquata'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Tumšā tilbīte]] || ''Tringa erythropus'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Pļavu tilbīte]] || ''Tringa totanus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1973.12.10., [[Roja]]; divi novērojumi)<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/tritot.htm Pļavu tilbīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621230939/http://ornitofaunistika.com/lvp/tritot.htm |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Dīķu tilbīte]] || ''Tringa stagnatilis'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo <small>(1974., [[Lubāns|Lubāna ez.]] apk.)<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/trista.htm Dīķu tilbīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160318002301/http://ornitofaunistika.com/lvp/trista.htm |date={{dat|2016|03|18||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| - || |- |[[Lielā tilbīte]] || ''Tringa nebularia'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo <small>(1979.06.23., [[Ušuru purvs]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_1981.pdf |title=Lipsbergs J. 1981. Par lielās tilbītes - ''Tringa nebularia'' (Gunn.) - pirmo ticamo ligzdošanas gadījumu Latvijā. - Retie augu un dzīvnieki: 42-45 |access-date={{dat|2011|06|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090902073641/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Lipsbergs_1981.pdf |archivedate={{dat|2009|09|02||bez}} }}</ref></small>|| - || |- |[[Meža tilbīte]] || ''Tringa ochropus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2009.1.18., [[Užava]]; divi novērojumi)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_trioch.htm Meža tilbīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021852/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_trioch.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Purva tilbīte]] || ''Tringa glareola'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Terekija]] || ''Xenus cinereus'' || A: ligzdo, caurceļo||1980.05.12., zivju dīķi pie [[Lubāns|Lubāna]]<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_xencin.htm Terekija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826150044/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_xencin.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>||agrāk ligzdojusi (1980.—1990. gadi)|| - || |- |[[Upes tilbīte]] || ''Actitis hypoleucos'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Akmeņtārtiņš]] || ''Arenaria interpres'' || A: caurceļo, reti ziemo|| || ||reti ziemo <small>(1994.1.18., [[Akmensrags|Akmeņrags]]; divi novērojumi)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_areint.htm Akmeņtārtiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424020847/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_areint.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Šaurknābja pūslītis]] || ''Phalaropus lobatus'' || A: reti caurceļo|| - || - || - || |- |[[Platknābja pūslītis]] || ''Phalaropus fulicarius'' || A: reti caurceļo||1997.10.03., [[Pape]]; kopā 13 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phaful.htm Platknābja pūslītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826145932/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phaful.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(2012.01.10., [[Mangaļsala]]; vienīgais novērojums)</small>|| |- |[[Vidējā klijkaija]] || ''Stercorarius pomarinus'' || A: reti caurceļo|| - || - || - || |- |[[Īsastes klijkaija]] || ''Stercorarius parasiticus'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Garastes klijkaija]] || ''Stercorarius longicaudus'' || A: reti caurceļo|| - || - || - || |- |[[Lielā klijkaija]] || ''Catharacta skua'' || A: reti ieceļo||1967.09.27., [[Babītes ezers]]; kopā 8 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_catsku.htm Lielā klijkaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022226/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_catsku.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Zivju kaija]] || ''Larus ichthyaetus'' || A: reti ieceļo||1974.05.28., [[Nagļu dīķi]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larich.htm Zivju kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021343/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larich.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Melngalvas kaija]] || ''Larus melanocephalus'' || A: reti ieceļo||1970.05.18. [[Ķīšezers]]; kopā 14-15 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmel.htm Melngalvas kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608112240/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmel.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Acteku kaija]] || ''Larus atricilla'' || A: reti ieceļo||2006.06.22. [[Liepāja]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_laratr.htm Acteku kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100608115448/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_laratr.htm |date={{dat|2010|06|08||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Gredzenknābja kaija]] || ''Larus delawarensis'' || A: reti ieceļo||2025.07.11., <small>(Latviju šķērsoja putns ar satelītraidītāju)</small>; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Lielais ķīris]] || ''Larus ridibundus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Kajaks]] || ''Larus canus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Reņģu kaija]] || ''Larus fuscus'' || A: caurceļo, reti vasarā, ziemo|| - || - ||reti ziemo||<small>Latvijā sastopamas 4 pasugas: Baltijas reņģu kaija (''L.f.fuscus''), Skandināvijas reņģu kaija (''L.f.intermedius''), Rietumu reņģu kaija (''L.f.graellsii''), Tundras kaija (''L.f.heuglini'')</small> |- |[[Kamčatkas kaija|Kamčatkas kaija / Tumšspārnu kaija]]<ref name="Holarkt">[http://sites.google.com/site/kasparsfunts/holarktikasputnunosaukumi Strazds M., Funts K., Kilups M., Klepers A., Račinskis E. Holarktikas putnu sugu nosaukumi latviešu valodā. 2007. Manuskripts.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120206155044/http://sites.google.com/site/kasparsfunts/holarktikasputnunosaukumi |date={{dat|2012|02|06||bez}} }} Funtaputni.lv</ref> || ''Larus schistisagus'' || A: reti ieceļo||2009.04.13., [[Rumbula (Stopiņu novads)|Getliņu izgāztuve]]; vienīgais novērojums<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larsch.htm Kamčatkas kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021354/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larsch.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Sudrabkaija]] || ''Larus argentatus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Kaspijas kaija]] || ''Larus cachinnans'' || A: reti ieceļo||2001.10.06., [[Pape]]<ref name="Nākamā">[http://www.putni.lv/index_next.htm Nākamā putnu suga Latvijā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130224031451/http://www.putni.lv/index_next.htm |date={{dat|2013|02|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>agrāk tikusi uzskatīta par [[sudrabkaija]]s pasugu, pie tam grūti atšķirama no citām kaijām, tādēļ statuss joprojām neskaidrs, iespējams, sastopama biežāk kā līdz šim uzskatīts, nav izslēdzama arī ligzdošana</small> |- |[[Vidusjūras kaija]] || ''Larus michahellis'' || A: reti ieceļo||2005.07.17., [[Rumbula (Stopiņu novads)|Getliņu izgāztuve]] <small>(putns ar [[Horvātija]]s gredzenu)</small>; kopā 2 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmic.htm Vidusjūras kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826171135/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmic.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>agrāk tikusi uzskatīta par [[sudrabkaija]]s vai [[Kaspijas kaija]]s pasugu, pie tam grūti atšķirama no citām kaijām, iespējams, tādēļ novērojumu skaits slikti ataino patieso sastopamību</small> |- |[[Mazā polārkaija]] || ''Larus glaucoides'' || A: reti ieceļo||1888.02., [[Buļļi (Rīga)|Buļļi]]; kopā 2 novērojumi<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_largla.htm Mazā polārkaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021333/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_largla.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo|| |- |[[Lielā polārkaija]] || ''Larus hyperboreus'' || A: reti ieceļo||1885.12., [[Ķemeri]]<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larhyp.htm Lielā polārkaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021338/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larhyp.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo|| |- |[[Melnspārnu kaija]] || ''Larus marinus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo <small>(1992. g.., [[Kaltene]]; kopā 2 gadījumi)<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmar.htm Melnspārnu kaija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021349/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_larmar.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>||ziemo|| |- |[[Mazais ķīris]] || ''Hydrocoloeus minutus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Šķeltastes kaija]] || ''Xema sabini'' || |- |[[Sārtā kaija]] || ''Rhodostethia rosea'' || |- |[[Trīspirkstu kaija]] || ''Rissa tridactyla'' || |- |[[Lielais zīriņš]] || ''Hydroprogne caspia'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Cekulzīriņš]] || ''Sterna sandvicensis'' || A: caurceļo|| - || - || - || |- |[[Upes zīriņš]] || ''Sterna hirundo'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Jūras zīriņš]] || ''Sterna paradisaea'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Mazais zīriņš]] || ''Sternula albifrons'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Baltvaigu zīriņš]] || ''Chlidonias hybrida'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Melnais zīriņš]] || ''Chlidonias niger'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Baltspārnu zīriņš]] || ''Chlidonias leucopterus'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |- bgcolor=lightgray |[[Resnknābja kaira]] || ''Uria aalge'' || D: iespējams reti ziemo||1902.12. nopirkta Rīgas tirgū<ref name="D kategorija"/>|| - || - ||<small>kopā divi eksemplāri dažādos gados 20. gadsimta sākumā nopirkti Rīgas tirgū, taču nav drošas ziņas par izcelsmes vietu, tādēļ suga pārvietota uz D kategoriju.</small> |- |[[Tievknābja kaira]] || ''Uria aalge'' || A: reti ieceļo||1970. gadi|| - ||reti ziemo|| |- |[[Lielais alks]] || ''Alca torda'' || A: caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo <small>(2017.07.05., [[Kolkas bāka]]s sala; vienīgais pierādītais gadījums)<ref>[http://www.putni.lv/alctor.htm Lielais alks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191204021654/http://www.putni.lv/alctor.htm |date={{dat|2019|12|04||bez}} }} Putni.lv</ref></small>||ziemo|| |- |[[Melnais alks]] || ''Cepphus grylle'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo|| |- |[[Mazais alks]] || ''Alle alle'' || A: reti ieceļo||1931.11.08., [[Nereta]]; vienīgais novērojums<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/allall.htm Mazais alks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160318002246/http://ornitofaunistika.com/lvp/allall.htm |date={{dat|2016|03|18||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>vēl viens D kategorijas gadījums — atrastas beigta putna atliekas jūras krastā [[Liepāja|Liepājā]] (2011.12.26.).</small> |- |[[Stepes smilšvistiņa]] || ''Syrrhaptes paradoxus'' || |- |[[Mājas balodis]] || ''Columba livia'' || |- |[[Meža balodis]] || ''Columba oenas'' || |- |[[Lauku balodis]] || ''Columba palumbus'' || |- |[[Gredzenūbele]] || ''Streptopelia decaocto'' || |- |[[Ūbele|Ūbele / Parastā ūbele]] || ''Streptopelia turtur'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(2010.12.22., [[Liepāja]]),<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strtur.htm Parastā ūbele] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120209224314/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strtur.htm |date={{dat|2012|02|09||bez}} }} Putni.lv</ref> vienīgais gadījums</small>|| |- |[[Austrumu ūbele]] || ''Streptopelia orientalis'' || A: reti ieceļo||2005.11.08., [[Pape]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strori.htm Austrumu ūbele] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826170819/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strori.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - ||<small>vienīgais novērojums nav pārliecinošs, balstīts uz putna izmēra analīzi fotoattēlā, kurā citas pazīmes nav konstatējamas</small> |- |[[Dzeguze]] || ''Cuculus canorus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Plīvurpūce]] || ''Tyto alba'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tytalb.htm Plīvurpūce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021902/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_tytalb.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>||reti ziemo||<small>ligzdošana nebija pierādīta laika posmā no 1951. līdz 2022. gadam</small> |- |[[Mazā ausainā pūcīte|Mazā ausainā pūcīte / Mazā pūcīte]] || ''Otus scops'' || A: reti ieceļo||1920.08.20., [[Rembate]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_otusco.htm Mazā ausainā pūcīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021516/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_otusco.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Ūpis]] || ''Bubo bubo'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Baltā pūce]] || ''Bubo scandiacus'' || A: reti ieceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo||<small>agrāk bijusi regulāri novērojama rudeņos un ziemās,<ref>[http://www.dabasdati.lv/lv/article/sliteres-nacionalaja-parka-noverota-reta-iecelotaja-ndash-balta-puce/2012/ Slīteres nacionālajā parkā novērota reta ieceļotāja — baltā pūce!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260309053204/https://dabasdati.lv/lv/article/sliteres-nacionalaja-parka-noverota-reta-iecelotaja-ndash-balta-puce/2012/ |date={{dat|2026|03|09||bez}} }} Dabasdati.lv</ref> bet kopš 1970. gada tikai 6 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_bubsca.htm Baltā pūce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022146/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_bubsca.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small> |- |[[Svītrainā pūce]] || ''Surnia ulula'' || A: reti ieceļo, ziemo|| - ||agrāk ligzdojusi (19. gadsimtā)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_surulu.htm Svītrainā pūce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021816/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_surulu.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>||reti ziemo|| |- |[[Apodziņš]] || ''Glaucidium passerinum'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Mājas apogs]] || ''Athene noctua'' || A: statuss neskaidrs|| - ||agrāk ligzdojis|| - ||<small>domājams, ka šobrīd Latvijā neligzdo, pēdējais novērojums 2017.04.05. [[Mārupe]]<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_athnoc.htm Mājas apogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090826165134/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_athnoc.htm |date={{dat|2009|08|26||bez}} }} Putni.lv</ref></small> |- |[[Meža pūce]] || ''Strix aluco'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Urālpūce]] || ''Strix uralensis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo||<small>ligzdo tikai Latvijas austrumu un centrālajā daļā, Kurzemē tikai pašos pussalas ziemeļos</small> |- |[[Ziemeļpūce]] || ''Strix nebulosa'' || A: statuss neskaidrs|| - ||iespējams ligzdo<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strneb.htm Ziemeļpūce] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023710/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_strneb.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>||iespējams ziemo||<small>virkne novērojumu 2006.-2009. gadā Latvijas austrumos, iespējams, liecina par nelielu ligzdojošu populāciju</small> |- |[[Ausainā pūce]] || ''Asio otus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Purva pūce]] || ''Asio flammeus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Bikšainais apogs]] || ''Aegolius funereus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Vakarlēpis]] || ''Caprimulgus europaeus'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Svīre]] || ''Apus apus'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Zivju dzenītis]] || ''Alcedo atthis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Bišu dzenis]] || ''Merops apiaster'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo <small>(2003.07.27., [[Saraiķu muiža]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_merapi.htm Bišu dzenis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100717064451/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_merapi.htm |date={{dat|2010|07|17||bez}} }} Putni.lv</ref>; pēc tam katru gadu || - || |- |[[Zaļā vārna]] || ''Coracias garrulus'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Pupuķis]] || ''Upupa epops'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Tītiņš]] || ''Jynx torquilla'' || |- |[[Pelēkā dzilna]] || ''Picus canus'' || |- |[[Zaļā dzilna]] || ''Picus viridis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Melnā dzilna]] || ''Dryocopus martius'' || |- |[[Dižraibais dzenis]] || ''Dendrocopos major'' || |- |[[Vidējais dzenis]] || ''Dendrocoptes medius'' || |- |[[Baltmugurdzenis]] || ''Dendrocopos leucotos'' || |- |[[Mazais dzenis]] || ''Dryobates minor'' || |- |[[Trīspirkstu dzenis]] || ''Picoides tridactylus'' || |- |[[Cekulainais cīrulis]] || ''Galerida cristata'' || |- |[[Sila cīrulis]] || ''Lullula arborea'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2001.01.20., [[Kolkasrags]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lularb.htm Sila cīrulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021414/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lularb.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>; 11 novērojumi</small>|| |- |[[Lauku cīrulis]] || ''Alauda arvensis'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2001.01.14., [[Engure]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_alaarv.htm Lauku cīrulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021952/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_alaarv.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>; 12 novērojumi</small>|| |- |[[Ausainais cīrulis]] || ''Eremophila alpestris'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo <small>(2003.12.06., [[Liepāja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_erealp.htm Ausainais cīrulis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022420/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_erealp.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>; pieci novērojumi</small>|| |- |[[Īspirkstu cīrulis]] || ''Calandrella brachydactyla'' || A: ieceļo||2020.04.24. [[Rīva (ciems)|Rīvas]] lauki; trīs novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/calbra.htm Īspirkstu cīrulis] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Krastu čurkste]] || ''Riparia riparia'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Bezdelīga]] || ''Hirundo rustica'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Vidusjūras bezdelīga]] || ''Cecropis daurica'' || A: ieceļo||1851.05.07. [[Pantene]]; pieci novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_cecdau.htm Daurijas bezdelīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021005/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_cecdau.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref><ref>[http://www.dabasdati.lv/lv/article/latvija-noverota-jauna-suga-ndash-daurijas-bezdeliga/2011/ Latvijā novērota jauna suga — Daurijas bezdelīga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305180740/http://www.dabasdati.lv/lv/article/latvija-noverota-jauna-suga-ndash-daurijas-bezdeliga/2011/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Dabasdati.lv</ref>|| - || - || |- |[[Mājas čurkste]] || ''Delichon urbicum'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Lielā čipste]] || ''Anthus richardi'' || A: ieceļo||1990.09.08. [[Daugavgrīva]]; trīs novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_antric.htm Lielā čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022048/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_antric.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Stepes čipste]] || ''Anthus campestris'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Koku čipste]] || ''Anthus trivialis'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Taigas čipste]] || ''Anthus hodghsoni'' || A: caurceļo||2026.10.17. [[Liepaja]];<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/antspi.htm Ūdeņu čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170830070304/http://ornitofaunistika.com/lvp/anthod.htm |date={{dat|2017|08|30||bez}} }} Putni.lv</ref> divi novērojumi|| - || - || |- |[[Pļavu čipste]] || ''Anthus pratensis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(1987.01.19., [[Liepāja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_antpra.htm Pļavu čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100722155755/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_antpra.htm |date={{dat|2010|07|22||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Sarkanrīkles čipste]] || ''Anthus cervinus'' || A: caurceļo||1904. g.. [[Kurzeme]]<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/antcer.htm Sarkanrīkles čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170831101041/http://ornitofaunistika.com/lvp/antcer.htm |date={{dat|2017|08|31||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Ūdeņu čipste]] || ''Anthus spinoletta'' || A: caurceļo, ziemo||2004.10.15. [[Pape]]<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/antspi.htm Ūdeņu čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170830070304/http://ornitofaunistika.com/lvp/antspi.htm |date={{dat|2017|08|30||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(2008.01.12., [[Liepāja]])</small>|| |- |[[Akmeņu čipste]] || ''Anthus petrosus'' || A: caurceļo, ziemo||1962.09.22. [[Engures ezers]]<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/antpet.htm Akmeņu čipste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170621232745/http://ornitofaunistika.com/lvp/antpet.htm |date={{dat|2017|06|21||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(1999.01.16., [[Liepāja]])</small>|| |- |[[Dzeltenā cielava]] || ''Motacilla flava'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Citroncielava]] || ''Motacilla citreola'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Pelēkā cielava]] || ''Motacilla cinerea'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(2008.01.19., [[Krāslava]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/motcin.htm Pelēkā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161007053707/http://ornitofaunistika.com/lvp/motcin.htm |date={{dat|2016|10|07||bez}} }} Putni.lv</ref>; divi novērojumi</small>|| |- |[[Baltā cielava]] || ''Motacilla alba'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(1951.12.20., [[Inčukalns]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_motalb.htm Baltā cielava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100722161550/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_motalb.htm |date={{dat|2010|07|22||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Zīdaste]] || ''Bombycilla garrulus'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo|| |- |[[Ūdensstrazds]] || ''Cinclus cinclus'' || A: ziemo, ligzdo|| - ||reti ligzdo<ref>[http://dabasdati.lv/lv/article/pie-tiram-un-dabiskam-upem-maija-ligzdo-ziemelnieki-udensstrazdi/2011/ Pie tīrām un dabiskām upēm maijā ligzdo ziemeļnieki ūdensstrazdi] Dabasdati.lv</ref>||ziemo|| |- |[[Paceplītis]] || ''Troglodytes troglodytes'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Peļkājīte]] || ''Prunella modularis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2008.12.07., [[Liepāja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_prumod.htm Peļkājīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120210020130/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_prumod.htm |date={{dat|2012|02|10||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Sibīrijas peļkājīte]] || ''Prunella montanella'' || A: ieceļo||2016.10.15. [[Lauteri]];<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/prumon.htm Sibīrijas peļkājīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170424205305/http://ornitofaunistika.com/lvp/prumon.htm |date={{dat|2017|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref> četri novērojumi|| - || - || |- |[[Sarkanrīklīte]] || ''Erithacus rubecula'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Lakstīgala]] || ''Luscinia luscinia'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Rietumu lakstīgala]] || ''Luscinia megarhynchos'' || A: ieceļo||2013.04.29. [[Kolka]];<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lusmeg.htm Rietumu lakstīgala] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150509092643/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_lusmeg.htm |date={{dat|2015|05|09||bez}} }} Putni.lv</ref> vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Zilrīklīte]] || ''Luscinia svecica'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||reti ligzdo|| - ||<small>caurceļo ziemeļu zilrīklīte (''L. s. svecica''), ligzdo dienvdu zilrīklīte (''L. s. cyanecula'')</small> |- |[[Sibīrijas rubīnrīklīte]] || ''Calliope calliope'' || A: ieceļo||2016.11.03. [[Lauteri]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Rudsānu zilastīte]] || ''Tarsiger cyanurus'' || A: ieceļo||2015.09.25. [[Birzgales pagasts|Birzgales pag.]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Melnais erickiņš]] || ''Phoenicurus ochruros'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2001.01.14., [[Ventspils]] apk.)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phooch.htm Melnais erickiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021546/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phooch.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>; seši novērojumi</small>||<small>sastopama pasuga ''P.o.gibraltariensis'', iespējami divi novērojumi ziemā pasugai ''P.o.phoenicuroides''</small> |- |[[Erickiņš]] || ''Phoenicurus phoenicurus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Lukstu čakstīte]] || ''Saxicola rubetra'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2013.12.09., [[Liepāja]]); vienīgais novērojums</small>|| |- |[[Tumšā čakstīte]] || ''Saxicola rubicola'' || A: ligzdo, caurceļo||1889. [[Jelgava]]s apk.<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_saxola.htm Tumšā čakstīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023645/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_saxola.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>||reti ligzdo <small>(2007. g., [[Pape]])</small>|| - || |- |[[Sibīrijas čakstīte]] || ''Saxicola maurus'' || A: reti ieceļo||2021.10.09. [[Paipu ciems]]; divi novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/saxmau.htm Sibīrijas čakstīte] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Smiltāju čakstīte]] || ''Oenanthe isabellina'' || A: reti ieceļo||2014.10.22. [[Daugavpils]]; divi novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/oenisa.htm Smiltājučakstīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150918010620/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/oenisa.htm |date={{dat|2015|09|18||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Akmeņčakstīte]] || ''Oenanthe oenanthe'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Daglā čakstīte]] || ''Oenanthe pleschanka'' || A: reti ieceļo||2011.10.16. [[Smārde]]<ref>[http://dabasdati.lv/lv/article/dagla-cakstite-jauna-suga-latvijas-putnu-fauna/2011/ Daglā čakstīte — jauna suga Latvijas putnu faunā] Dabasdati.lv</ref>; divi novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_oenple.htm Daglā čakstīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021506/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_oenple.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Tuksneša čakstīte]] || ''Oenanthe deserti'' || A: reti ieceļo||2003.11.22. [[Liepāja]]; astoņi novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_oendes.htm Tuksneša čakstīte] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100722145611/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_oendes.htm |date={{dat|2010|07|22||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Raibais zemesstrazds]] || ''Zoothera aurea'' || A: ieceļo||2001.11.21. [[Ikšķile]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Apkakles strazds]] || ''Turdus torquatus'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo <small>(1992.12.21., [[Carnikava]]); divi novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_turtor.htm Apkakles strazds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023840/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_turtor.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Melnais mežastrazds]] || ''Turdus merula'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Melnrīkles strazds]] || ''Turdus atrogularis'' || A: reti ieceļo||1909.12.08. [[Lizdēni]]; divi novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/turatr.htm Melnrīkles strazds] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Pelēkais strazds]] || ''Turdus pilaris'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Dziedātājstrazds]] || ''Turdus philomelos'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(1976.01.31., [[Olaine]])<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/turphi.htm Dziedātājstrazds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161101110702/http://ornitofaunistika.com/lvp/turphi.htm |date={{dat|2016|11|01||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Plukšķis]] || ''Turdus iliacus'' || |- |[[Sila strazds]] || ''Turdus viscivorus'' || |- |[[Pallasa ķauķis]] || ''Helopsaltes certhiola'') |- |[[Kārklu ķauķis]] || ''Locustella naevia'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Lāsainais ķauķis]] || ''Locustella lanceolata'' || A: caurceļo||2012.09.02. [[Pape]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Upes ķauķis]] || ''Locustella fluviatilis'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Seivi ķauķis|Seivi ķauķis / Savi ķauķis]] || ''Locustella luscinioides'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Grīšļu ķauķis]] || ''Acrocephalus paludicola'' || |- |[[Ceru ķauķis]] || ''Acrocephalus schoenobaenus'' || |- |[[Ezera ķauķis]] || ''Acrocephalus scirpaceus'' || |- |[[Purva ķauķis]] || ''Acrocephalus palustris'' || |- |[[Krūmu ķauķis]] || ''Acrocephalus dumetorum'' || |- |[[Palieņu ķauķis]] || ''Acrocephalus agricola'' || A: iespējams ligzdo, ieceļo||1987.07.16. [[Papes ezers]]; 10 novērojumi||iespējams, reti ligzdo|| - ||<small>visi novērojumi — gredzenošanai noķerti putni</small> |- |[[Niedru strazds]] || ''Acrocephalus arundinaceus'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Klusais ķauķis]] || ''Iduna caligata'' || A: ligzdo||2012.05.31. [[Ciemupe]], vēlāk pierādīta ligzdošana<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_iducal.htm Klusais ķauķis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424022556/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_iducal.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>||ligzdo|| - || |- |[[Iedzeltenais ķauķis]] || ''Hippolais icterina'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Melngalvas ķauķis]] || ''Sylvia atricapilla'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(1976.12.5., [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]]); 7 novērojumi<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_sylatr.htm Melngalvas ķauķis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021822/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_sylatr.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Dārza ķauķis]] || ''Sylvia borin'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Svītrainais ķauķis]] || ''Sylvia nisoria'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Gaišais ķauķis]] || ''Sylvia curruca'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Brūnspārnu ķauķis]] || ''Sylvia communis'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Āzijas tuksneša ķauķis]] || ''Sylvia nana'' || A: reti ieceļo||2003.12.30. [[Akmensrags]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Cetija]] || ''Cettia cetti'' || A: reti ieceļo||2024.06.01. [[Pape]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Garastīte]] || ''Aegithalos caudatus'' || A: ligzdo, ziemo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Zaļais ķauķītis]] || ''Phylloscopus trochiloides'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Ziemeļu ķauķītis]] || ''Phylloscopus borealis'' || A: reti caurceļo||2011.09.18. [[Lejasciems|Lejasciema]] apk., noķerts gredzenošanai; vienīgais novērojums<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phybor.htm Ziemeļu ķauķītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424023531/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phybor.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Sibīrijas ķauķītis]] || ''Phylloscopus proregulus'' || A: reti caurceļo||1967.10.13. [[Pape]]; mazāk kā 50 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phypro.htm Sibīrijas ķauķītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100819104204/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phypro.htm |date={{dat|2010|08|19||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Dzeltensvītru ķauķītis]] || ''Phylloscopus inornatus'' || A: reti caurceļo||1967. g.. [[Pape]]<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phyino.htm Dzeltensvītru ķauķītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100722141838/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phyino.htm |date={{dat|2010|07|22||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Bonelli ķauķītis]] || '' Phylloscopus bonelli'' || A: reti ieceļo||2025.05.19. [[Bērzciems]]; vienīgais novērojums|| - || - || |- |[[Hjūma ķauķītis]] || ''Phylloscopus humei'' || A: reti caurceļo||2013.11.07. [[Liepāja]]; 12 novērojumi|| - || - || |- |[[Švarca ķauķītis]]<ref name="Holarkt"/> || ''Phylloscopus schwarzi'' || A: reti caurceļo||2013.09.21. [[Kolka]]; trīs novērojumi|| - || - || |- |[[Tumšais ķauķītis]] || ''Phylloscopus fuscatus'' || A: reti caurceļo||1995.10.17. [[Pape]]; 12 novērojumi|| - || - || |- |[[Svirlītis]] || ''Phylloscopus sibilatrix'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Čuņčiņš]] || ''Phylloscopus collybita'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo <small>(2000.12.26., [[Kolkasrags]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phycol.htm Čuņčiņš] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021556/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_phycol.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref></small>||<small>reti caurceļo pasuga Sibīrijas čuņčiņš (''P.c.tristis'')</small> |- |[[Vītītis]] || ''Phylloscopus trochilus'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Zeltgalvītis]] || ''Regulus regulus'' || A: ligzdo, ziemo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Sārtgalvītis]] || ''Regulus ignicapilla'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo <small>(1893. g.., [[Burtnieki]])</small><ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_regign.htm Sārtgalvītis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100722143324/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_regign.htm |date={{dat|2010|07|22||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || |- |[[Pelēkais mušķērājs]] || ''Muscicapa striata'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Mazais mušķērājs]] || ''Ficedula parva'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Melnais mušķērājs]] || ''Ficedula hypoleuca'' || A: ligzdo, caurceļo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Baltkakla mušķērājs]] || ''Ficedula albicollis'' || A: ligzdo, caurceļo||2000.06.19. [[Ezernieki]]<ref>[http://www.putni.lv/ficalb.htm Baltkakla mušķērājs] Putni.lv</ref>||reti ligzdo|| - || |- |[[Bārdzīlīte]] || ''Panurus biarmicus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Purva zīlīte]] || ''Poecile palustris'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Pelēkā zīlīte]] || ''Poecile montanus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Cekulzīlīte]] || ''Lophophanes cristatus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Meža zīlīte]] || ''Periparus ater||A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Zilzīlīte]] || ''Cyanistes caeruleus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Gaišzilā zīlīte]] || ''Cyanistes cyanus'' || || || || || |- |[[Lielā zīlīte]] || ''Parus major'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Dzilnītis]] || ''Sitta europaea'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Mizložņa]] || ''Certhia familiaris'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Īspirkstu mizložņa|Īspirkstu mizložņa / Rietumu mizložņa]] || ''Certhia brachydactyla'' || A: reti ieceļo||2010.09.12. [[Pape]]; divi novērojumi|| - || - || |- |[[Somzīlīte]] || ''Remiz pendulinus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Vālodze]] || ''Oriolus oriolus'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Daurijas čakste]] || ''Lanius isabellinus'' || A: reti ieceļo||2000.09.25. [[Pape]]; vienīgais novērojums<ref>[http://www.putni.lv/lanisa.htm Daurijas čakste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190113141616/http://www.putni.lv/lanisa.htm |date={{dat|2019|01|13||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Rudastes čakste]] || ''Lanius phoenicuroides'' || A: reti ieceļo||1990.11.05. [[Pape]]; kopā 3 novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/lanpho.htm Rudastes čakste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190412100818/http://www.putni.lv/lanpho.htm |date={{dat|2019|04|12||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Brūnā čakste]] || ''Lanius collurio'' || A: ligzdo|| - ||bieži ligzdo|| - || |- |[[Melnpieres čakste]] || ''Lanius minor'' || || || || || |- |[[Lielā čakste]] || ''Lanius excubitor'' || || || || || |- |[[Sīlis]] || ''Garrulus glandarius'' || || || || || |- |[[Bēdrozis]] || ''Perisoreus infaustus'' || || || || || |- |[[Žagata]] || ''Pica pica'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Riekstrozis]] || ''Nucifraga caryocatactes'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Kovārnis]] || ''Coloeus monedula'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo||<small>ligzdo nominālpasuga (''C.m.monedula''), ziemās novērojams austrumu kovārnis (''C.m.soemmeringii'')</small> |- |[[Krauķis]] || ''Corvus frugilegus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Pelēkā vārna]] || ''Corvus cornix'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Melnā vārna]] || ''Corvus corone'' || A: ieceļo, dažkārt paliek uz ilgu laiku||2005.04.21. [[Mērsrags]]; kopā mazāk kā 20 pierādīti novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_corone.htm Melnā vārna] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100819110128/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_corone.htm |date={{dat|2010|08|19||bez}} }} Putni.lv</ref>||viens iespējams ligzdošanas gadījums pārī ar pelēko vārnu<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Millers_Roze_2008.pdf |title=Millers K., Roze V. 2008. Melnās un pelēkās vārnas ligzdošanas gadījums Mērsragā |access-date={{dat|2011|04|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100728235658/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/pdf/Millers_Roze_2008.pdf |archivedate={{dat|2010|07|28||bez}} }}</ref>||reti ziemo||<small>2010. gadā mainīts statuss no [[pelēkā vārna|pelēkās vārnas]] pasugas uz sugu</small><ref name="Nākamā"/> |- |[[Krauklis]] || ''Corvus corax'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Mājas strazds]] || ''Sturnus vulgaris'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Sārtais strazds]] || ''Pastor roseus'' || A: ieceļo||19. gadsimta sākums [[Zaube]]; kopā 7 novērojumi<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pasros.htm Sārtais strazds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130424021526/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_pasros.htm |date={{dat|2013|04|24||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Mājas zvirbulis]] || ''Passer domesticus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Lauku zvirbulis]] || ''Passer montanus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Žubīte]] || ''Fringilla coelebs'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||ziemo|| |- |[[Ziemas žubīte]] || ''Fringilla montifringilla'' || || || || || |- |[[Ģirlicis]] || ''Serinus serinus'' || || || || || |- |[[Zaļžubīte]] || ''Chloris chloris'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Dadzītis]] || ''Carduelis carduelis'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Ķivulis]] || ''Spinus spinus'' || A: ligzdo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||bieži ziemo|| |- |[[Kaņepītis]] || ''Linaria cannabina'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||bieži ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Kalnu ķeģis]] || ''Linaria flavirostris'' || A: caurceļo, ziemo||1901.11.4.<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/linfla.htm Kalnu ķeģis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150914172417/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/linfla.htm |date={{dat|2015|09|14||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo|| |- |[[Mazais ķeģis]] || ''Acanthis cabaret'' || A: caurceļo, ziemo, reti vasarā||1990.10.15., [[Pape]], noķerts gredzenošanai||reti ligzdo <small>(2014.08., [[Papes ezers|Papes ez.]] apk.)<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/acacab.htm Mazais ķeģis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150913222611/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/acacab.htm |date={{dat|2015|09|13||bez}} }} Putni.lv</ref></small>||reti ziemo||<small>tikai kopš 2000. gadu sākuma Eiropā tiek izdalīta kā atsevišķa suga, pie tam ir grūti nosakāma dabā, arī dēļ hibridizācijas ar parasto ķeģi, tādēļ statuss joprojām neviennozīmīgs; Latvijā par atsevišķu sugu tiek atzīta kopš 2011. gada<ref name="Nākamā"/></small> |- |[[Parastais ķeģis|Ķeģis / Parastais ķeģis]] || ''Acanthis flammea'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||bieži ziemo|| |- |[[Gaišais ķeģis]] || ''Acanthis hornemanni'' || A: caurceļo, ziemo||1905.11. [[Iļģuciems]]<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/acahor.htm Gaišais ķeģis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307084656/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/acahor.htm |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(1933.12.2., [[Rīga]])</small>|| |- |[[Baltsvītru krustknābis]] || ''Loxia leucoptera'' || || || - || || |- |[[Egļu krustknābis]] || ''Loxia curvirostra'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Priežu krustknābis]] || ''Loxia pytyopsittacus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo|| |- |[[Mazais svilpis]] || ''Carpodacus erythrinus'' || A: ligzdo|| - ||ligzdo|| - || |- |[[Ziemeļu svilpis]] || ''Pinicola enucleator'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo|| |- |[[Svilpis]] || ''Pyrrhula pyrrhula'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Dižknābis]] || ''Coccothraustes coccothraustes'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Lapzemes stērste]] || ''Calcarius lapponicus'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||reti ziemo <small>(2010.12.22., [[Liepāja]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_callap.htm Lapzemes stērste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100819110118/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_callap.htm |date={{dat|2010|08|19||bez}} }} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Sniedze]] || ''Plectrophenax nivalis'' || A: caurceļo, ziemo|| - || - ||ziemo|| |- |[[Priežu stērste]] || ''Emberiza leucocephalos'' || A: reti ziemo||2011.01.29., [[Slampe]]s apk.; vienīgais novērojums<ref>[http://www.dabasdati.lv/lv/article/divas-jaunas-putnu-sugas-latvijas-fauna-priezu-sterste-un-mazais-juraskrauklis/2012/ Divas jaunas putnu sugas Latvijas faunā — priežu stērste un mazais jūraskrauklis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305180744/http://www.dabasdati.lv/lv/article/divas-jaunas-putnu-sugas-latvijas-fauna-priezu-sterste-un-mazais-juraskrauklis/2012/ |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} Dabasdati.lv</ref>|| - ||reti ziemo <small>(2011.01.29., [[Slampe]]s apk.)</small>|| |- |[[Dzeltenā stērste]] || ''Emberiza citrinella'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||ziemo|| |- |[[Dārza stērste]] || ''Emberiza hortulana'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo|| - || |- |[[Meža stērste]] || ''Emberiza rustica'' || A: reti ieceļo||1975.09.17. [[Pape]]; 19 novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/embrus.htm Meža stērste] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Mazā stērste]] || ''Emberiza pusilla'' || A: reti ieceļo||1972.10.05. [[Pape]]; 12 novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/embpus.htm Mazā stērste] Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Birztalu stērste]] || ''Emberiza aureola'' || A: reti ieceļo||1985.06.08. [[Engures ezers]]; vienīgais novērojums<ref>[http://ornitofaunistika.com/lvp/lvp_embaur.htm Birztalu stērste] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100125174518/http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_embaur.htm |date={{dat|2010|01|25||bez}} }} Putni.lv</ref>|| - || - || |- |[[Niedru stērste]] || ''Emberiza schoeniclus'' || A: ligzdo, caurceļo, ziemo|| - ||ligzdo||reti ziemo <small>(1973.01.13., [[Engures ezers]])<ref>[http://www.ornitofaunistika.com/lvp/lvp_embsch.htm Niedru stērste]{{Novecojusi saite}} Putni.lv</ref></small>|| |- |[[Melngalvas stērste]] || ''Emberiza melanocephala'' || A: reti ieceļo||1857.06.12., starp [[Limbaži]]em un [[Matīši]]em; divi novērojumi<ref>[http://www.putni.lv/embmel.htm Melngalvas stērste] Putni.lv</ref></small>|| - || - || |- |[[Lielā stērste]] || ''Emberiza calandra'' || A: ligzdo|| - ||reti ligzdo||reti ziemo <small>(2022.12.18., [[Nīca]]s lauki)<ref>[http://www.putni.lv/embcal.htm Lielā stērste] Putni.lv</ref></small>|| |} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === <div class="reflist4" style="height: 300px; overflow: auto; padding: 3px; border: 1px solid #ababab">{{atsauces}}</div> == Ārējās saites == === Citi Latvijas putnu sugu saraksti === * [https://putnidaba.lob.lv/latvijas-putnu-nosaukumi/ Oficiālais savvaļā Latvijas teritorijā sastopamo putnu sugu nosaukumu saraksts] LOB * [https://web.archive.org/web/20110429003955/http://www.putni.lv/saraksti/lvpsss.xls Latvijas putnu saraksts] Putni.lv * [https://web.archive.org/web/20100517104031/http://sites.google.com/site/kasparsfunts/latvijasputnusaraksts LATVIJAS PUTNU SARAKSTS] Kaspara Funta putnu lapa === Citas saites === * [http://www.putni.lv/index_next.htm Jaunākās un prognozētās nākamās putnu sugas Latvijā] Putni.lv * [https://funtsmyblog.files.wordpress.com/2018/08/holarktikas_lv_putnu_nosaukumi_pd4_pielik_2014.pdf Holarktikas putnu nosaukumi latviešu valodā. M. Strazds, J. Baumanis, K. Funts] * [https://web.archive.org/web/20111026053943/http://www.aerc.eu/tac.html AERC Rietumu Palearktikas putnu sugu saraksts] Association of European Rarities Committees * [https://web.archive.org/web/20110408184354/http://sites.google.com/site/kasparsfunts/da%C5%BE%C4%81dieputnunosaukumi Dažādi putnu nosaukumi latviešu valodā] Funtaputni.lv === Dažu Eiropas valstu putnu sugu saraksti === {{columns |width=200px |col1= * {{flaga|Austrija}} [http://www.khil.net/AFK/Artenliste_Oesterreich_Jan2010.pdf Austrija]{{Novecojusi saite}} * {{flaga|Beļģija}} [http://www.belgianrbc.be/# Beļģija] * {{flaga|Čehija}} [http://fkcso.cz/cz-list.htm Čehija] * {{flaga|Dānija}} [http://www.netfugl.dk/dklist.php Dānija] * {{flaga|Igaunija}} [https://www.eoy.ee/EN/174/list-of-estonian-birds/ Igaunija] * {{flaga|Īrija}} [https://web.archive.org/web/20110721125429/http://www.irbc.ie/topbar/IrishList/IRBC_IrishList(31122008).pdf Īrija] * {{flaga|Lielbritānija}} [http://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/j.1474-919X.2006.00603.x/pdf Lielbritānija] * {{flaga|Lietuva}} [http://www.birdlife.lt/sarasas Lietuva] |col2= * {{flaga|Nīderlande}} [https://www.dutchavifauna.nl/list Nīderlande] * {{flaga|Norvēģija}} [http://www.birdingnorway.no/norwaylist/index.htm Norvēģija] * {{flaga|Polija}} [http://komisjafaunistyczna.pl/?page_id=2654&lang=en Polija] * {{flaga|Somija}} [https://www.birdlife.fi/lintutieto/suomessa-havaitut-lintulajit/luonnonvaraiset/ Somija] * {{flaga|Ukraina}} [https://birdwatch.org.ua/ukraine/checklist Ukraina] * {{flaga|Ungārija}} [http://www.birding.hu/magyarorszag_madarai.html Ungārija] * {{flaga|Vācija}} [https://www.club300.de/ranking/birdlist_de.php Vācija] * {{flaga|Zviedrija}} [https://www.club300.se/svenska-faagellistan/svenska-faagellistan/ Zviedrija] }} {{Latvijas dzīvnieku sugu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Latvijas putni]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi]] fv3hegfmvyxmqfhp3ez3wshrmf1eb8f 0 103900 4548402 3945507 2026-11-11T23:14:39Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548402 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Kristaps Zvejnieks | piktogramma_1 = Alpine skiing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Kalnu slēpošana | vārds_orig = | attēls = Kristaps Zvejnieks 2022.jpg | att_izm = | paraksts = Kristaps Zvejnieks 2022. gadā <!------ Personas dati ------>| pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|2|15}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = Latvietis | garums = {{mērv|cm=185}} | svars = {{mērv|kg=89}} | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Mārupes vidusskola]] | koledža = | augstskola = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Kalnu slēpošana]], [[skrituļslaloms]] | disciplīna = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = {{flaga|Latvija}} Jana Zvejniece<br />{{flaga|Austrija}} Peters Prodingers | bij_treneri = {{flaga|Latvija}} Sandra Meldere <!------ Pasaules kausa informācija ------>| PK1_saite = | pk_debija = {{dat|2012|1|24|N|bez}} | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ([[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010]], [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014]], [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = 37. vieta (2010) <!------ PČ informācija ------>| PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Kristaps Zvejnieks''' (dzimis {{dat|1992|2|15}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[Latvieši|latviešu]] [[kalnu slēpošana|kalnu slēpotājs]], triju [[Ziemas olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] dalībnieks. Pēc karjeras beigām strādā kā [[sporta psihologs]]. Pabeidzis [[Mārupes vidusskola|Mārupes vidusskolu]] un [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju]] (iegūts maģistra grāds). == Karjera == Kalnu slēpošanā trenējies kopš 1995. gada. 2008. gada Pasaules junioru čempionātā viņš izcīnīja 36. vietu slalomā, 47. vietu milzu slalomā un 52. vietu supergigantā. [[2010. gada ziemas olimpiskās spēles|2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Vankūvera|Vankūverā]] K. Zvejnieks bija Latvijas delegācijas jaunākais pārstāvis. Olimpiskajās spēlēs viņš izcīnīja 62. vietu milzu slalomā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/24022010-zvejnieks_milzu_slaloma_62_vieta_uzvar_sv|title= Zvejnieks milzu slalomā 62. vietā, uzvar šveicietis Janka|accessdate= {{dat|2010|12|11|N|bez}}|author= Viesturs Lācis|date= {{dat|2010|2|24|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fis-ski.com/uk/604/610.html?sector=AL&raceid=59537|title= 2010 Winter Olympics results: Men's Giant slalom|accessdate= {{dat|2010|12|11|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIS—Ski|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100225012322/http://www.fis-ski.com/uk/604/610.html?sector=AL&raceid=59537|archivedate= {{dat|2010|02|25||bez}}}} {{en ikona}}</ref> un 37. vietu slalomā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/vankuvera_2010/28022010-zvejniekam_38_rezultats_slaloma_zelts_ita|title= Zvejniekam 38. rezultāts slalomā, zelts - itālim Racoli|accessdate= {{dat|2010|12|11|N|bez}}|author= Viesturs Lācis|date= {{dat|2010|2|28|N|bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fis-ski.com/uk/604/610.html?sector=AL&raceid=59540|title= 2010 Winter Olympics results: Men's Slalom|accessdate= {{dat|2010|12|11|N|bez}}|author= |date= |publisher= FIS—Ski|archiveurl= https://web.archive.org/web/20100302140351/http://www.fis-ski.com/uk/604/610.html?sector=AL&raceid=59540|archivedate= {{dat|2010|03|02||bez}}}} {{en ikona}}</ref> kas bija Latvijas sportistu labākais sasniegums kalnu slēpošanā šajās olimpiskajās spēlēs. 2011. gada Pasaules čempionātā izcīnījis 36. vietu slalomā. 2013. gadā Pasaules čempionātā junioriem izcīnījis 8. vietu kombinācijā, [[2013. gada Ziemas Universiāde|2013. gada Ziemas Universiādē]] ieņēmis 8. vietu slalomā. 2015. gada Eiropas čempionātā [[Skrituļslaloms|skrituļslalomā]] izcīnīja pirmo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/citi/sports/kalnu-slepotajs-zvejnieks-klust-par-eiropas-cempionu-skritulslaloma.a144576/ |title=Kalnu slēpotājs Zvejnieks kļūst par Eiropas čempionu skrituļslalomā |publisher=[[lsm.lv]] |accessdate={{dat|2015|9|7}}}}</ref> Piedalījies arī [[2014. gada ziemas olimpiskās spēles|2014. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Soči|Sočos]] un [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]]. == Ģimene == K. Zvejnieks nāk no sportiskas ģimenes. Pirmā trenere ir māte Jana Zvejniece. Jaunākais brālis [[Miks Zvejnieks]] arī ir kalnu slēpotājs, tāpat piedalījies olimpiskajās spēlēs. Arī jaunākie brāļi nodarbojas ar kalnu slēpošanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.infoski.lv/kalnusleposana/jaunumi/2017-2018-gada-sezona/bralu-speks/ |title=Brāļu spēks |date={{dat|2017|10|23||bez}} |website=infoski.lv |accessdate={{dat|2022|11|6||bez}} |archive-date={{dat|2022|11|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221106105446/https://www.infoski.lv/kalnusleposana/jaunumi/2017-2018-gada-sezona/bralu-speks/}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * {{o-mlapa|http://www.zvejnieks.lv}} {{lv ikona}} {{Navboxes | title = Olimpiskās spēles | list = {{Latvija 2018 ZOS}} {{Latvija 2014 ZOS}} {{Latvija 2010 ZOS}} }} {{DEFAULTSORT:Zvejnieks, Kristaps}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kalnu slēpotāji]] [[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2010. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kalnu slēpotāji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] m7bpwaf3hp6mha46hb78kihhk1amq8h 0 111221 4548211 4465165 2026-11-11T12:03:17Z ~2026-59673-31 153157 /* */ 4548211 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Krievijas mazpautnieku ģimnāzija | logo = | seal_image = | image = porn.JPG | image size = | caption = Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vēsturiskais mācību korpuss (atklāts 2025. gada 7. decembrī) | location = [[Āgenskalna iela]] 21, [[Rīga]], {{LAT}}, LV-1002 | schooltype = Valsts ģimnāzija | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 48 | longEW = E | established = 1921 | headmaster = Gundega Muceniece | staff = | teaching_staff = 10 (2023./2024. mācību gads) | employees = | grades = | years = | students = 665 (2023) | language = Latviešu | revenue = | homepage = {{URL|http://xxx.com}} }} '''Rīgas Valsts vācu ģimnāzija''' ('''RVVĢ''') ir vidējās izglītības iestāde [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], [[Rīga|Rīgā]], kurā mācās skolēni no 7. līdz 12. klasei. Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā kopš 1962. gada padziļināti var apgūt vācu valodu, tāpat skolā ir iespējams kārtot DSD (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Skolā var apgūt kopumā divas pamatizglītības otrā posma izglītības programmas, kā arī četras vispārējās vidējās izglītības programmas. 2022. gada [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] fonda [[Latvijas skolu reitings|Latvijas skolu reitingā]] Rīgas Valsts vācu ģimnāzija ieņēma 6. vietu ģimnāziju grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skolureitings.lv/?page_id=276|title=Lielās skolas {{!}} LATVIJAS SKOLU REITINGS 2018|website=www.skolureitings.lv|access-date=20 September 2022|language=lv}}</ref> == Vēsture == === Latvijas Republikā (1921—1940) === [[Attēls:2. Rīgas Valsts ģimnāzija pēc 1931.jpg|thumb|left|II. Valsts ģimnāzija.]] 1921. gada 19. septembrī 49 skolēni direktora Pētera Aivara (Ļuļaka) vadībā uzsāka mācības '''Valsts Pārdaugavas vidusskolā''', kas tobrīd bija izvietota 16. pamatskolas un 2. Pilsētas bibliotēkas telpās [[Zeļļu iela (Rīga)|Dārtas ielā]] (šobrīd atrodas [[Friča Brīvzemnieka pamatskola]]). Pēc gada skola ieguva '''Rīgas 2. Valsts vidusskolas''', bet 1931. gadā '''Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas''' nosaukumu. 1930. gada [[Pavasaris|pavasarī]] lika pamatakmeni skolas ēkai [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēs]]. Jau 1931. gada 5. decembrī notika jaunā skolas nama atklāšana (arhitekts [[Indriķis Blankenburgs]]). 1938. gada 7. maijā notika skolas karoga iesvētīšana un karoga svētki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/vesture|title=Vēsture {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> === Latvijas PSR === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 15. septembrī Rīgas 2. Valsts ģimnāziju pārdēvēja par '''Rīgas 5. vidusskolu'''. [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācu okupācijas laikā]] 1942. gadā skola atguva veco nosaukumu, taču tās telpās bija iekārtots kara hospitālis, tādēļ mācības notika neregulāri citur atvēlētās telpās. Pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Rīgā vācu kara hospitāli likvidēja un 1944. gada 13. novembrī skola atsāka darbu savā ēkā kā Rīgas 5. vidusskola. 1946. gada februārī skolas telpās darbību uzsāka bērnu mūzikas skola (tagad [[Pāvula Jurjāna mūzikas skola]]). No 1950. gada, pēc apvienošanās ar 46. pamatskolu, 5. vidusskolā mācījās skolēni no 1. līdz 11. klasei. 1957. gadā skolai tika piešķirts 1941. gada absolventes [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] vārds, turpmāk skolas nosaukums bija '''Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola'''. 1962. gadā aizsākās skolas specializācija vācu valodas intensīvā apmācībā. 1982. gadā par draudzības izveidošanu un stiprināšanu starp [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] un [[Padomju Savienība|PSRS]], skola tika apbalvota ar VDR goda nozīmi "Zelta adata". === Pēc neatkarības atjaunošanas (1991—pašlaik) === Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola tika pārdēvēta par '''Āgenskalna ģimnāziju'''. 1991. gada [[oktobris|oktobrī]], kad notika skolas 70 gadu jubilejas svinības, skolotāja Emīlija Palkavniece skolai atdeva 45 gadus slepus glabāto Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas karogu. 1994. gadā no Āgenskalna ģimnāzijas atdalīja [[Āgenskalna sākumskola|Āgenskalna sākumskolu]], kur 1.—6. klases skolēni mācības uzsāka Kandavas ielā 4 k-1. Āgenskalna ģimnāzijā palika mācīties skolēni no 7. līdz 12. klasei. 1997. gadā Āgenskalna ģimnāzija kļuva par vācu valodas otrās pakāpes diploma (DSD II) eksaminācijas centru Latvijā. 2001. gada 1. septembrī atklāja jauno mācību korpusu un sporta kompleksu (projekta autors bija 1972. gada absolvents [[Andrejs Ģelzis]]). 2004. gada 18. maijā skolā atklāja vēstures muzeju. Kopš 2007. gada skolēniem pēc skolas absolventa [[Jānis Vasarietis|Jāņa Vasarieša]] iniciatīvas par skolas slavas spodrināšanu tiek pasniegta "Pūce". 2010. gada [[1. novembris|1. novembrī]] skola atguva Valsts ģimnāzijas statusu, bet šoreiz tā tika pārdēvēta par '''Rīgas Valsts vācu ģimnāziju'''. 2013. gadā tika atklāta skolas strūklaka. 2017. gada 14. jūnijā uz jaunā mācību korpusa jumta tika atklāta urbānā bišu drava, kas ir Latvijā pirmā bišu drava, kura izvietota uz mācību iestādes jumta un atrodas tur visu gadu. 2021. gadā skola svinēja 100 gadu pastāvēšanas un vēsturiskā mācību korpusa 90 gadu jubileju. 2022. gadā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija kļuva par vienu no desmit [[Rīga]]s pilotskolām, kurā skolēnu vajadzībām tika ierīkotas [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] stacijas jeb brīvkrāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/commercials/sogad-desmit-rigas-skolas-ierikotas-dzerama-udens-stacijas.d?id=55080946|title=Šogad desmit Rīgas skolās ierīkotas dzeramā ūdens stacijas|first=|last=|work=delfi.lv|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|date=29 December 2022|accessdate=2 June 2023}}</ref> == Skolas nosaukumi == * Valsts Pārdaugavas vidusskola (1921—1922) * Rīgas 2. Valsts vidusskola (1922—1931) * Rīgas 2. Valsts ģimnāzija (1931—1940, 1941—1944) * Rīgas 5. vidusskola (1940—1941, 1944—1957) * [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] Rīgas 5. vidusskola (1957—1991) * Āgenskalna ģimnāzija (1991—2010) * Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (2010—pašlaik) == Skolas direktori == * Pēteris Aivars (Ļuļaks) (1921—1940, 1941—1944) * Reinis Liepiņš (1940—1941) * Voldemārs Gailītis (1944—1946) * Nikolajs Daugovišs (1946—1951) * Marija Krastiņa (1951—1969) * Tea Braiņina (1969—1976) * Anita Loska (1976—1980) * Inese Elekse (1980—1994) * Sandra Sīle (1994—2016) * Gundega Muceniece (2017—pašlaik) == Mācību programmas == Skolā var apgūt pamatizglītības otrā posma izglītības programmu (7.—9.klase) ar padziļinātu vācu vai angļu valodas apguvi, kā arī vispārējās vidējās izglītības programmu (10.—12.klase), izvēloties vienu no pieciem piedāvātajiem mācību kursu komplektiem: 1. pamatizglītības otrajā posmā (7.—9. klase): * padziļināta <u>vācu</u> valodas apguve; * padziļināta <u>angļu</u> valodas apguve. 2. vispārējās vidējās izglītības posmā (10.—12. klase): * <u>Valodas un kultūrvide</u> (svešvaloda, latviešu valoda, kultūra un māksla, papildus — trešā svešvaloda, radošā rakstīšana vai tulkošana, publiskā runa). * <u>Ekonomika un uzņēmējdarbība</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, ģeogrāfija, papildus — uzņēmējdarbības pamati, matemātika, psiholoģija). * <u>Starptautiskās attiecības</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, vēsture, papildus — trešā svešvaloda, psiholoģija, sadarbībā ar RSU globalizācija un diplomātija). * <u>Cilvēks un vide</u> (svešvaloda, bioloģija, ķīmija, papildus — trešā svešvaloda, pratiskie darbi bioloģijā un ķīmijā). * <u>Informācijas tehnoloģijas</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, programmēšana, papildus — robotika).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/programmas|title=Programmas {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> == DSD == Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā ir iespējams kārtot vācu valodas (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Vācu valodas pirmās (DSD I) un otrās (DSD II) pakāpes eksāmens sastāv no četrām daļām (lasīšanas izpratne, klausīšanās izpratne, rakstveida komunikācija un mutvārdu komunikācija). DSD I eksāmenu skolēni parasti kārto 9. klasē (atbilst pamata līmeņa augstākajai pakāpei (A2) vai vidējā līmeņa zemākajai pakāpei (B1)), bet DSD II eksāmenu — 12. klasē (atbilst vidējā līmeņa augstākajai pakāpei (B2) vai augstākā līmeņa zemākajai pakāpei (C1) un tas ir apliecinājums nepieciešamajām vācu valodas zināšanām, lai varētu studēt [[Vācija]]s augstskolās).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/dsd|title=DSD {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> == Skolēnu skaita izmaiņas == {| class="wikitable" | align="center" | '''2006.''' | align="center" | '''2007.''' | align="center" | '''2008.''' | align="center" | '''2009.''' | align="center" | '''2010.''' | align="center" | '''2011.''' | align="center" | '''2012.''' | align="center" | '''2013.''' | align="center" | '''2014.''' | align="center" | '''2015.''' | align="center" | '''2016.''' | align="center" | '''2017.''' | align="center" | '''2018.''' | align="center" | '''2019.''' | align="center" | '''2020.''' |- | align="center" | 609 | align="center" | 603 | align="center" | 608 | align="center" | 638 | align="center" | 631 | align="center" | 601 | align="center" | 575 | align="center" | 575 | align="center" | 586 | align="center" | 638 | align="center" | 698 | align="center" | 710 | align="center" | 687 | align="center" | 653 | align="center" | 663<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG|title=RD IKSD iestāžu katalogs|last=|first=|website=katalogs.iksd.riga.lv|access-date=2018-10-15|date=|language=lv|archive-date=2018-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180629214732/http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG}}</ref> |} == Apbalvojumi == === Zelta pildspalva === Vairāki skolas skolotāji par radošu, inovatīvu un profesionālu pedagoģisko darbu, kā arī par ieguldījumu skolēnu izglītošanā un audzināšanā saņēmuši „Zelta pildspalvas”: {| class="wikitable" |'''2023.''' |Līga Strazdiņa |kultūra un māksla |- |'''2022.''' |Indra Keiša |latviešu valoda un literatūra |- | align="center" | '''2020.''' |Ina Baumane<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/320526-jau-25-reizi-riga-pasniegs-balvas-zelta-pildspalva-un-zelta-stipendija-2020|title=Jau 25 reizi Rīgā pasniegs balvas “Zelta pildspalva” un “Zelta stipendija”|work=lvportals.lv|publisher=|date=2 October 2020|accessdate=15 October 2020}}</ref> |vācu valoda |- | align="center" | '''2018.''' |Ieva Mezīte |mūzika |- | align="center" | '''2017.''' |Jānis Puriņš |informātika un programmēšanas pamati |- | align="center" | '''2016.''' |Antra Zeile |ķīmija |- | align="center" | '''2015.''' |Gundega Muceniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2014.''' |Erita Maurīte |bioloģija |- | align="center" | '''2013.''' |Māris Zvaigzne |vēsture |- | align="center" | '''2012.''' |Dace Kovisāre |vizuālā māksla un kulturoloģija |- | align="center" | '''2011.''' |Inita Kalteniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2009.''' |Zane Jakovica |vācu valoda |- | align="center" | '''2003.''' |Baiba Siliniece |latviešu valoda un literatūra |} === Pūces balva === Kopš 2007. gada Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā tiek pasniegta atzinības balva "Pūce", kura tiek piešķirta tiem skolēniem, kas konkrētajā mācību gadā ir visaktīvāk iesaistījušies skolas slavas spodrināšanā: {|class="wikitable" style="width:1200"; style="font-size: 85%" |- !width="100"|Mācību gads !width="200"|Skolēns |- | align="center"|'''2007./2008.''' | align="center"| Linda Mošņikovska |- | align="center"|'''2008./2009.''' | align="center"| Elīna Bērtule |- | align="center"|'''2009./2010.''' | align="center"| Artūrs Marcinkevičs |- | align="center"|'''2010./2011.''' | align="center"| Sandra Bruņeniece |- | align="center"|'''2011./2012.''' | align="center"| Nadīna Rode |- | align="center"|'''2012./2013.''' | align="center"| Valters Bondars |- | align="center"|'''2013./2014.''' | align="center"| Liena Gūtmane |- | align="center"|'''2014./2015.''' | align="center"| Māra Starka |- | align="center"|'''2015./2016.''' | align="center"| Kārlis Nikolajs Blūms |- | align="center"|'''2016./2017.''' | align="center"| Sanija Zeiferte |- | align="center"|'''2017./2018.''' | align="center"| Līvija Bārdiņa |- | align="center"|'''2018./2019.''' | align="center"| Gabriela Ozoliņa |- | align="center"|'''2019./2020.''' | align="center"| Ieva un Laura Kanepones |- | align="center"|'''2020./2021.''' | align="center"| Emīlija Rūta Ozoliņa |- | align="center"|'''2021./2022.''' | align="center"| Samuels Ozoliņš |- | align="center"|'''2022./2023.''' | align="center"| Annija Anna Kļave |- !colspan="4"|Avoti:<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.rvvg.lv/lv/balvas-puce |title=Pūce|work=rvvg.lv| publisher=Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|accessdate=28 May 2021}}</ref> |} == Absolventi == * [[Emīls Alps]] — kinorežisors * [[Gunārs Andrušaitis]] — biologs, Bioloģijas institūta direktors (1971—1998) * [[Pēteris Apinis]] — ārsts, politiķis, Saeimas deputāts, [[Latvijas Republikas veselības ministru uzskaitījums|veselības aizsardzības valsts ministrs]] (1995), sabiedriskais un sporta darbinieks * [[Solvita Āboltiņa]] — juriste un politiķe, [[Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums|tieslietu ministre]] (2004—2006), [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] (2010—2014), Latvijas vēstniece [[Itālija|Itālijā]], [[Malta|Maltā]], [[Sanmarīno]] un [[Albānija|Albānijā]] (2018—pašlaik) * [[Kaspars Balodis]] — jurists, [[Latvijas Universitāte]]s profesors, [[Satversmes tiesa]]s tiesnesis * [[Helēna Bitnere-Hehta]] — basketboliste * [[Svetlana Bless]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise * [[Pēteris Blūms]] — arhitekts * [[Juris Boiko]] — literāts, mākslinieks * [[Aleksandrs Čaks]] — dzejnieks un rakstnieks * [[Anita Daukšte]] — žurnāliste un [[Neatkarīgā Rīta Avīze|Neatkarīgās Rīta Avīzes]] galvenā redaktore * [[Aivars Endziņš]] — jurists un politiķis, bijušais [[Satversmes tiesa]]s priekšsēdētājs * [[Andrejs Ēķis]] — producents un režisors, [[Latvijas Neatkarīgā televīzija|Latvijas Neatkarīgās televīzijas]] bijušais ģenerāldirektors * [[Toms Gaļinauskis]] — mūziķis un programmētājs * [[Kaspars Gorkšs]] — futbolists, [[Latvijas futbola federācija]]s prezidents * [[Dzintra Grundmane]] — basketboliste * [[Andrejs Ģelzis]] — arhitekts * [[Modris Ģelzis]] — arhitekts * [[Edgars Jaunups]] — jurists un politiķis, bijis [[Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Viesturs Kairišs]] — režisors * [[Valters Kaminskis]] — komponists * [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] — arhitekts * [[Rūdolfs Kugrēns]] — komiķis * [[Jānis Kuplais]] — aktieris * [[Vilnis Ķirsis]] — politiķis, ekonomists, uzņēmējs, Rīgas domes deputāts * [[Dzintars Lācis]] — riteņbraucējs * [[Hardijs Lediņš]] — multimediju mākslinieks * [[Arnolds Liniņš]] — aktieris, režisors * [[Vineta Līce]] — komponiste un mūzikas pedagoģe * [[Juris Millers]] — producents * [[Andra Neiburga]] — prozaiķe * [[Katrīna Neiburga]] — māksliniece * [[Ēriks Ošs]] — karikatūrists * [[Ieva Ozoliņa]] — režisore * [[Otto Ozols]] — rakstnieks un publicists * [[Ilze Pētersone-Godmane]] — AS „Gaso” valdes priekšsēdētāja, bijusi [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāre * [[Arvīds Platpers]] — diriģents un politiķis, bijis [[12. Saeima]]s deputāts * [[Māra Plotniece]] — bioloģe, botāniķe * [[Olafs Pulks]] — žurnālists un politiķis, [[Latvijas Televīzija]]s ģenerāldirektors (1995—1998), [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Juris Pūce]] — ekonomists, jurists, politiķis, [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] (2019—2020) * [[Māris Riekstiņš]] — politiķis un diplomāts, [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|ārlietu ministrs]] (2007—2010), Latvijas vēstnieks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2004—2007), [[NATO]] (2011—2015) un [[Krievija|Krievijā]] (2017 — pašlaik) * [[Minjona Sakse]] — volejboliste * [[Arta Skuja]] — [[Latvijas Radio]] žurnāliste, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „900 sekundes” vadītāja * [[Jānis Stradiņš]] — akadēmiķis, fizikālķīmiķis un zinātņu vēsturnieks * [[Lelde Stumbre]] — dramaturģe * [[Juris Šteinbergs]] — molekulārbiologs, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „Bez tabu” vadītājs * [[Andris Teikmanis]] — jurists, diplomāts, politiķis, [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs]] (1990—1994), Latvijas vēstnieks [[Vācija|Vācijā]] (1998—2002), [[Krievija|Krievijā]] (2005—2008), [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] (2013—2016) un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2016—2019), Valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītājs (2019—pašlaik) * [[Lotte Tisenkopfa-Iltnere]] — uzņēmēja, AS "[[Madara Cosmetics]]" līdzīpašniece un vadītāja * [[Arno Upenieks]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieris * [[Dzidra Uztupe-Karamiševa]] — basketboliste un trenere * [[Jānis Vasarietis]] — ziedu selekcionārs * [[Kārlis Vārtiņš]] — grupas ''[[Sudden Lights]]'' ģitārists * [[Kaspars Vecvagars]] — basketbolists * [[J.Visockis|Juris Visockis]] — apgāda "[[Jumava]]" valdes priekšsēdētājs * [[Jānis Vitomskis]] — šahists un šaha žurnālists == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rvvg.lv Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Āgenskalns]] se5inwli672mlbs9memzi6gwd9c1g5u 4548212 4548211 2026-11-11T12:03:57Z ~2026-59673-31 153157 /* */ 4548212 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Krievijas mazpautnieku ģimnāzija | logo = | seal_image = | image = xxx.JPG | image size = | caption = Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vēsturiskais mācību korpuss (atklāts 2025. gada 7. decembrī) | location = [[Āgenskalna iela]] 21, [[Rīga]], {{LAT}}, LV-1002 | schooltype = Valsts ģimnāzija | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 48 | longEW = E | established = 1921 | headmaster = Gundega Muceniece | staff = | teaching_staff = 10 (2023./2024. mācību gads) | employees = | grades = | years = | students = 665 (2023) | language = Latviešu | revenue = | homepage = {{URL|http://xxx.com}} }} '''Rīgas Valsts vācu ģimnāzija''' ('''RVVĢ''') ir vidējās izglītības iestāde [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], [[Rīga|Rīgā]], kurā mācās skolēni no 7. līdz 12. klasei. Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā kopš 1962. gada padziļināti var apgūt vācu valodu, tāpat skolā ir iespējams kārtot DSD (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Skolā var apgūt kopumā divas pamatizglītības otrā posma izglītības programmas, kā arī četras vispārējās vidējās izglītības programmas. 2022. gada [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] fonda [[Latvijas skolu reitings|Latvijas skolu reitingā]] Rīgas Valsts vācu ģimnāzija ieņēma 6. vietu ģimnāziju grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skolureitings.lv/?page_id=276|title=Lielās skolas {{!}} LATVIJAS SKOLU REITINGS 2018|website=www.skolureitings.lv|access-date=20 September 2022|language=lv}}</ref> == Vēsture == === Latvijas Republikā (1921—1940) === [[Attēls:2. Rīgas Valsts ģimnāzija pēc 1931.jpg|thumb|left|II. Valsts ģimnāzija.]] 1921. gada 19. septembrī 49 skolēni direktora Pētera Aivara (Ļuļaka) vadībā uzsāka mācības '''Valsts Pārdaugavas vidusskolā''', kas tobrīd bija izvietota 16. pamatskolas un 2. Pilsētas bibliotēkas telpās [[Zeļļu iela (Rīga)|Dārtas ielā]] (šobrīd atrodas [[Friča Brīvzemnieka pamatskola]]). Pēc gada skola ieguva '''Rīgas 2. Valsts vidusskolas''', bet 1931. gadā '''Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas''' nosaukumu. 1930. gada [[Pavasaris|pavasarī]] lika pamatakmeni skolas ēkai [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēs]]. Jau 1931. gada 5. decembrī notika jaunā skolas nama atklāšana (arhitekts [[Indriķis Blankenburgs]]). 1938. gada 7. maijā notika skolas karoga iesvētīšana un karoga svētki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/vesture|title=Vēsture {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> === Latvijas PSR === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 15. septembrī Rīgas 2. Valsts ģimnāziju pārdēvēja par '''Rīgas 5. vidusskolu'''. [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācu okupācijas laikā]] 1942. gadā skola atguva veco nosaukumu, taču tās telpās bija iekārtots kara hospitālis, tādēļ mācības notika neregulāri citur atvēlētās telpās. Pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Rīgā vācu kara hospitāli likvidēja un 1944. gada 13. novembrī skola atsāka darbu savā ēkā kā Rīgas 5. vidusskola. 1946. gada februārī skolas telpās darbību uzsāka bērnu mūzikas skola (tagad [[Pāvula Jurjāna mūzikas skola]]). No 1950. gada, pēc apvienošanās ar 46. pamatskolu, 5. vidusskolā mācījās skolēni no 1. līdz 11. klasei. 1957. gadā skolai tika piešķirts 1941. gada absolventes [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] vārds, turpmāk skolas nosaukums bija '''Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola'''. 1962. gadā aizsākās skolas specializācija vācu valodas intensīvā apmācībā. 1982. gadā par draudzības izveidošanu un stiprināšanu starp [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] un [[Padomju Savienība|PSRS]], skola tika apbalvota ar VDR goda nozīmi "Zelta adata". === Pēc neatkarības atjaunošanas (1991—pašlaik) === Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola tika pārdēvēta par '''Āgenskalna ģimnāziju'''. 1991. gada [[oktobris|oktobrī]], kad notika skolas 70 gadu jubilejas svinības, skolotāja Emīlija Palkavniece skolai atdeva 45 gadus slepus glabāto Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas karogu. 1994. gadā no Āgenskalna ģimnāzijas atdalīja [[Āgenskalna sākumskola|Āgenskalna sākumskolu]], kur 1.—6. klases skolēni mācības uzsāka Kandavas ielā 4 k-1. Āgenskalna ģimnāzijā palika mācīties skolēni no 7. līdz 12. klasei. 1997. gadā Āgenskalna ģimnāzija kļuva par vācu valodas otrās pakāpes diploma (DSD II) eksaminācijas centru Latvijā. 2001. gada 1. septembrī atklāja jauno mācību korpusu un sporta kompleksu (projekta autors bija 1972. gada absolvents [[Andrejs Ģelzis]]). 2004. gada 18. maijā skolā atklāja vēstures muzeju. Kopš 2007. gada skolēniem pēc skolas absolventa [[Jānis Vasarietis|Jāņa Vasarieša]] iniciatīvas par skolas slavas spodrināšanu tiek pasniegta "Pūce". 2010. gada [[1. novembris|1. novembrī]] skola atguva Valsts ģimnāzijas statusu, bet šoreiz tā tika pārdēvēta par '''Rīgas Valsts vācu ģimnāziju'''. 2013. gadā tika atklāta skolas strūklaka. 2017. gada 14. jūnijā uz jaunā mācību korpusa jumta tika atklāta urbānā bišu drava, kas ir Latvijā pirmā bišu drava, kura izvietota uz mācību iestādes jumta un atrodas tur visu gadu. 2021. gadā skola svinēja 100 gadu pastāvēšanas un vēsturiskā mācību korpusa 90 gadu jubileju. 2022. gadā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija kļuva par vienu no desmit [[Rīga]]s pilotskolām, kurā skolēnu vajadzībām tika ierīkotas [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] stacijas jeb brīvkrāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/commercials/sogad-desmit-rigas-skolas-ierikotas-dzerama-udens-stacijas.d?id=55080946|title=Šogad desmit Rīgas skolās ierīkotas dzeramā ūdens stacijas|first=|last=|work=delfi.lv|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|date=29 December 2022|accessdate=2 June 2023}}</ref> == Skolas nosaukumi == * Valsts Pārdaugavas vidusskola (1921—1922) * Rīgas 2. Valsts vidusskola (1922—1931) * Rīgas 2. Valsts ģimnāzija (1931—1940, 1941—1944) * Rīgas 5. vidusskola (1940—1941, 1944—1957) * [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] Rīgas 5. vidusskola (1957—1991) * Āgenskalna ģimnāzija (1991—2010) * Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (2010—pašlaik) == Skolas direktori == * Pēteris Aivars (Ļuļaks) (1921—1940, 1941—1944) * Reinis Liepiņš (1940—1941) * Voldemārs Gailītis (1944—1946) * Nikolajs Daugovišs (1946—1951) * Marija Krastiņa (1951—1969) * Tea Braiņina (1969—1976) * Anita Loska (1976—1980) * Inese Elekse (1980—1994) * Sandra Sīle (1994—2016) * Gundega Muceniece (2017—pašlaik) == Mācību programmas == Skolā var apgūt pamatizglītības otrā posma izglītības programmu (7.—9.klase) ar padziļinātu vācu vai angļu valodas apguvi, kā arī vispārējās vidējās izglītības programmu (10.—12.klase), izvēloties vienu no pieciem piedāvātajiem mācību kursu komplektiem: 1. pamatizglītības otrajā posmā (7.—9. klase): * padziļināta <u>vācu</u> valodas apguve; * padziļināta <u>angļu</u> valodas apguve. 2. vispārējās vidējās izglītības posmā (10.—12. klase): * <u>Valodas un kultūrvide</u> (svešvaloda, latviešu valoda, kultūra un māksla, papildus — trešā svešvaloda, radošā rakstīšana vai tulkošana, publiskā runa). * <u>Ekonomika un uzņēmējdarbība</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, ģeogrāfija, papildus — uzņēmējdarbības pamati, matemātika, psiholoģija). * <u>Starptautiskās attiecības</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, vēsture, papildus — trešā svešvaloda, psiholoģija, sadarbībā ar RSU globalizācija un diplomātija). * <u>Cilvēks un vide</u> (svešvaloda, bioloģija, ķīmija, papildus — trešā svešvaloda, pratiskie darbi bioloģijā un ķīmijā). * <u>Informācijas tehnoloģijas</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, programmēšana, papildus — robotika).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/programmas|title=Programmas {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> == DSD == Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā ir iespējams kārtot vācu valodas (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Vācu valodas pirmās (DSD I) un otrās (DSD II) pakāpes eksāmens sastāv no četrām daļām (lasīšanas izpratne, klausīšanās izpratne, rakstveida komunikācija un mutvārdu komunikācija). DSD I eksāmenu skolēni parasti kārto 9. klasē (atbilst pamata līmeņa augstākajai pakāpei (A2) vai vidējā līmeņa zemākajai pakāpei (B1)), bet DSD II eksāmenu — 12. klasē (atbilst vidējā līmeņa augstākajai pakāpei (B2) vai augstākā līmeņa zemākajai pakāpei (C1) un tas ir apliecinājums nepieciešamajām vācu valodas zināšanām, lai varētu studēt [[Vācija]]s augstskolās).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/dsd|title=DSD {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> == Skolēnu skaita izmaiņas == {| class="wikitable" | align="center" | '''2006.''' | align="center" | '''2007.''' | align="center" | '''2008.''' | align="center" | '''2009.''' | align="center" | '''2010.''' | align="center" | '''2011.''' | align="center" | '''2012.''' | align="center" | '''2013.''' | align="center" | '''2014.''' | align="center" | '''2015.''' | align="center" | '''2016.''' | align="center" | '''2017.''' | align="center" | '''2018.''' | align="center" | '''2019.''' | align="center" | '''2020.''' |- | align="center" | 609 | align="center" | 603 | align="center" | 608 | align="center" | 638 | align="center" | 631 | align="center" | 601 | align="center" | 575 | align="center" | 575 | align="center" | 586 | align="center" | 638 | align="center" | 698 | align="center" | 710 | align="center" | 687 | align="center" | 653 | align="center" | 663<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG|title=RD IKSD iestāžu katalogs|last=|first=|website=katalogs.iksd.riga.lv|access-date=2018-10-15|date=|language=lv|archive-date=2018-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180629214732/http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG}}</ref> |} == Apbalvojumi == === Zelta pildspalva === Vairāki skolas skolotāji par radošu, inovatīvu un profesionālu pedagoģisko darbu, kā arī par ieguldījumu skolēnu izglītošanā un audzināšanā saņēmuši „Zelta pildspalvas”: {| class="wikitable" |'''2023.''' |Līga Strazdiņa |kultūra un māksla |- |'''2022.''' |Indra Keiša |latviešu valoda un literatūra |- | align="center" | '''2020.''' |Ina Baumane<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/320526-jau-25-reizi-riga-pasniegs-balvas-zelta-pildspalva-un-zelta-stipendija-2020|title=Jau 25 reizi Rīgā pasniegs balvas “Zelta pildspalva” un “Zelta stipendija”|work=lvportals.lv|publisher=|date=2 October 2020|accessdate=15 October 2020}}</ref> |vācu valoda |- | align="center" | '''2018.''' |Ieva Mezīte |mūzika |- | align="center" | '''2017.''' |Jānis Puriņš |informātika un programmēšanas pamati |- | align="center" | '''2016.''' |Antra Zeile |ķīmija |- | align="center" | '''2015.''' |Gundega Muceniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2014.''' |Erita Maurīte |bioloģija |- | align="center" | '''2013.''' |Māris Zvaigzne |vēsture |- | align="center" | '''2012.''' |Dace Kovisāre |vizuālā māksla un kulturoloģija |- | align="center" | '''2011.''' |Inita Kalteniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2009.''' |Zane Jakovica |vācu valoda |- | align="center" | '''2003.''' |Baiba Siliniece |latviešu valoda un literatūra |} === Pūces balva === Kopš 2007. gada Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā tiek pasniegta atzinības balva "Pūce", kura tiek piešķirta tiem skolēniem, kas konkrētajā mācību gadā ir visaktīvāk iesaistījušies skolas slavas spodrināšanā: {|class="wikitable" style="width:1200"; style="font-size: 85%" |- !width="100"|Mācību gads !width="200"|Skolēns |- | align="center"|'''2007./2008.''' | align="center"| Linda Mošņikovska |- | align="center"|'''2008./2009.''' | align="center"| Elīna Bērtule |- | align="center"|'''2009./2010.''' | align="center"| Artūrs Marcinkevičs |- | align="center"|'''2010./2011.''' | align="center"| Sandra Bruņeniece |- | align="center"|'''2011./2012.''' | align="center"| Nadīna Rode |- | align="center"|'''2012./2013.''' | align="center"| Valters Bondars |- | align="center"|'''2013./2014.''' | align="center"| Liena Gūtmane |- | align="center"|'''2014./2015.''' | align="center"| Māra Starka |- | align="center"|'''2015./2016.''' | align="center"| Kārlis Nikolajs Blūms |- | align="center"|'''2016./2017.''' | align="center"| Sanija Zeiferte |- | align="center"|'''2017./2018.''' | align="center"| Līvija Bārdiņa |- | align="center"|'''2018./2019.''' | align="center"| Gabriela Ozoliņa |- | align="center"|'''2019./2020.''' | align="center"| Ieva un Laura Kanepones |- | align="center"|'''2020./2021.''' | align="center"| Emīlija Rūta Ozoliņa |- | align="center"|'''2021./2022.''' | align="center"| Samuels Ozoliņš |- | align="center"|'''2022./2023.''' | align="center"| Annija Anna Kļave |- !colspan="4"|Avoti:<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.rvvg.lv/lv/balvas-puce |title=Pūce|work=rvvg.lv| publisher=Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|accessdate=28 May 2021}}</ref> |} == Absolventi == * [[Emīls Alps]] — kinorežisors * [[Gunārs Andrušaitis]] — biologs, Bioloģijas institūta direktors (1971—1998) * [[Pēteris Apinis]] — ārsts, politiķis, Saeimas deputāts, [[Latvijas Republikas veselības ministru uzskaitījums|veselības aizsardzības valsts ministrs]] (1995), sabiedriskais un sporta darbinieks * [[Solvita Āboltiņa]] — juriste un politiķe, [[Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums|tieslietu ministre]] (2004—2006), [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] (2010—2014), Latvijas vēstniece [[Itālija|Itālijā]], [[Malta|Maltā]], [[Sanmarīno]] un [[Albānija|Albānijā]] (2018—pašlaik) * [[Kaspars Balodis]] — jurists, [[Latvijas Universitāte]]s profesors, [[Satversmes tiesa]]s tiesnesis * [[Helēna Bitnere-Hehta]] — basketboliste * [[Svetlana Bless]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise * [[Pēteris Blūms]] — arhitekts * [[Juris Boiko]] — literāts, mākslinieks * [[Aleksandrs Čaks]] — dzejnieks un rakstnieks * [[Anita Daukšte]] — žurnāliste un [[Neatkarīgā Rīta Avīze|Neatkarīgās Rīta Avīzes]] galvenā redaktore * [[Aivars Endziņš]] — jurists un politiķis, bijušais [[Satversmes tiesa]]s priekšsēdētājs * [[Andrejs Ēķis]] — producents un režisors, [[Latvijas Neatkarīgā televīzija|Latvijas Neatkarīgās televīzijas]] bijušais ģenerāldirektors * [[Toms Gaļinauskis]] — mūziķis un programmētājs * [[Kaspars Gorkšs]] — futbolists, [[Latvijas futbola federācija]]s prezidents * [[Dzintra Grundmane]] — basketboliste * [[Andrejs Ģelzis]] — arhitekts * [[Modris Ģelzis]] — arhitekts * [[Edgars Jaunups]] — jurists un politiķis, bijis [[Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Viesturs Kairišs]] — režisors * [[Valters Kaminskis]] — komponists * [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] — arhitekts * [[Rūdolfs Kugrēns]] — komiķis * [[Jānis Kuplais]] — aktieris * [[Vilnis Ķirsis]] — politiķis, ekonomists, uzņēmējs, Rīgas domes deputāts * [[Dzintars Lācis]] — riteņbraucējs * [[Hardijs Lediņš]] — multimediju mākslinieks * [[Arnolds Liniņš]] — aktieris, režisors * [[Vineta Līce]] — komponiste un mūzikas pedagoģe * [[Juris Millers]] — producents * [[Andra Neiburga]] — prozaiķe * [[Katrīna Neiburga]] — māksliniece * [[Ēriks Ošs]] — karikatūrists * [[Ieva Ozoliņa]] — režisore * [[Otto Ozols]] — rakstnieks un publicists * [[Ilze Pētersone-Godmane]] — AS „Gaso” valdes priekšsēdētāja, bijusi [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāre * [[Arvīds Platpers]] — diriģents un politiķis, bijis [[12. Saeima]]s deputāts * [[Māra Plotniece]] — bioloģe, botāniķe * [[Olafs Pulks]] — žurnālists un politiķis, [[Latvijas Televīzija]]s ģenerāldirektors (1995—1998), [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Juris Pūce]] — ekonomists, jurists, politiķis, [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] (2019—2020) * [[Māris Riekstiņš]] — politiķis un diplomāts, [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|ārlietu ministrs]] (2007—2010), Latvijas vēstnieks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2004—2007), [[NATO]] (2011—2015) un [[Krievija|Krievijā]] (2017 — pašlaik) * [[Minjona Sakse]] — volejboliste * [[Arta Skuja]] — [[Latvijas Radio]] žurnāliste, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „900 sekundes” vadītāja * [[Jānis Stradiņš]] — akadēmiķis, fizikālķīmiķis un zinātņu vēsturnieks * [[Lelde Stumbre]] — dramaturģe * [[Juris Šteinbergs]] — molekulārbiologs, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „Bez tabu” vadītājs * [[Andris Teikmanis]] — jurists, diplomāts, politiķis, [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs]] (1990—1994), Latvijas vēstnieks [[Vācija|Vācijā]] (1998—2002), [[Krievija|Krievijā]] (2005—2008), [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] (2013—2016) un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2016—2019), Valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītājs (2019—pašlaik) * [[Lotte Tisenkopfa-Iltnere]] — uzņēmēja, AS "[[Madara Cosmetics]]" līdzīpašniece un vadītāja * [[Arno Upenieks]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieris * [[Dzidra Uztupe-Karamiševa]] — basketboliste un trenere * [[Jānis Vasarietis]] — ziedu selekcionārs * [[Kārlis Vārtiņš]] — grupas ''[[Sudden Lights]]'' ģitārists * [[Kaspars Vecvagars]] — basketbolists * [[J.Visockis|Juris Visockis]] — apgāda "[[Jumava]]" valdes priekšsēdētājs * [[Jānis Vitomskis]] — šahists un šaha žurnālists == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rvvg.lv Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Āgenskalns]] lmpd4yq6jpk4uzgn7ttc3fgzk55avso 4548213 4548212 2026-11-11T12:04:16Z ~2026-59673-31 153157 /* */ 4548213 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Krievijas mazpautnieku ģimnāzija | logo = | seal_image = | image = putin.JPG | image size = | caption = Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vēsturiskais mācību korpuss (atklāts 2025. gada 7. decembrī) | location = [[Āgenskalna iela]] 21, [[Rīga]], {{LAT}}, LV-1002 | schooltype = Valsts ģimnāzija | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 48 | longEW = E | established = 1921 | headmaster = Gundega Muceniece | staff = | teaching_staff = 10 (2023./2024. mācību gads) | employees = | grades = | years = | students = 665 (2023) | language = Latviešu | revenue = | homepage = {{URL|http://xxx.com}} }} '''Rīgas Valsts vācu ģimnāzija''' ('''RVVĢ''') ir vidējās izglītības iestāde [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], [[Rīga|Rīgā]], kurā mācās skolēni no 7. līdz 12. klasei. Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā kopš 1962. gada padziļināti var apgūt vācu valodu, tāpat skolā ir iespējams kārtot DSD (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Skolā var apgūt kopumā divas pamatizglītības otrā posma izglītības programmas, kā arī četras vispārējās vidējās izglītības programmas. 2022. gada [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] fonda [[Latvijas skolu reitings|Latvijas skolu reitingā]] Rīgas Valsts vācu ģimnāzija ieņēma 6. vietu ģimnāziju grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skolureitings.lv/?page_id=276|title=Lielās skolas {{!}} LATVIJAS SKOLU REITINGS 2018|website=www.skolureitings.lv|access-date=20 September 2022|language=lv}}</ref> == Vēsture == === Latvijas Republikā (1921—1940) === [[Attēls:2. Rīgas Valsts ģimnāzija pēc 1931.jpg|thumb|left|II. Valsts ģimnāzija.]] 1921. gada 19. septembrī 49 skolēni direktora Pētera Aivara (Ļuļaka) vadībā uzsāka mācības '''Valsts Pārdaugavas vidusskolā''', kas tobrīd bija izvietota 16. pamatskolas un 2. Pilsētas bibliotēkas telpās [[Zeļļu iela (Rīga)|Dārtas ielā]] (šobrīd atrodas [[Friča Brīvzemnieka pamatskola]]). Pēc gada skola ieguva '''Rīgas 2. Valsts vidusskolas''', bet 1931. gadā '''Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas''' nosaukumu. 1930. gada [[Pavasaris|pavasarī]] lika pamatakmeni skolas ēkai [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēs]]. Jau 1931. gada 5. decembrī notika jaunā skolas nama atklāšana (arhitekts [[Indriķis Blankenburgs]]). 1938. gada 7. maijā notika skolas karoga iesvētīšana un karoga svētki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/vesture|title=Vēsture {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> === Latvijas PSR === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 15. septembrī Rīgas 2. Valsts ģimnāziju pārdēvēja par '''Rīgas 5. vidusskolu'''. [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācu okupācijas laikā]] 1942. gadā skola atguva veco nosaukumu, taču tās telpās bija iekārtots kara hospitālis, tādēļ mācības notika neregulāri citur atvēlētās telpās. Pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Rīgā vācu kara hospitāli likvidēja un 1944. gada 13. novembrī skola atsāka darbu savā ēkā kā Rīgas 5. vidusskola. 1946. gada februārī skolas telpās darbību uzsāka bērnu mūzikas skola (tagad [[Pāvula Jurjāna mūzikas skola]]). No 1950. gada, pēc apvienošanās ar 46. pamatskolu, 5. vidusskolā mācījās skolēni no 1. līdz 11. klasei. 1957. gadā skolai tika piešķirts 1941. gada absolventes [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] vārds, turpmāk skolas nosaukums bija '''Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola'''. 1962. gadā aizsākās skolas specializācija vācu valodas intensīvā apmācībā. 1982. gadā par draudzības izveidošanu un stiprināšanu starp [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] un [[Padomju Savienība|PSRS]], skola tika apbalvota ar VDR goda nozīmi "Zelta adata". === Pēc neatkarības atjaunošanas (1991—pašlaik) === Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola tika pārdēvēta par '''Āgenskalna ģimnāziju'''. 1991. gada [[oktobris|oktobrī]], kad notika skolas 70 gadu jubilejas svinības, skolotāja Emīlija Palkavniece skolai atdeva 45 gadus slepus glabāto Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas karogu. 1994. gadā no Āgenskalna ģimnāzijas atdalīja [[Āgenskalna sākumskola|Āgenskalna sākumskolu]], kur 1.—6. klases skolēni mācības uzsāka Kandavas ielā 4 k-1. Āgenskalna ģimnāzijā palika mācīties skolēni no 7. līdz 12. klasei. 1997. gadā Āgenskalna ģimnāzija kļuva par vācu valodas otrās pakāpes diploma (DSD II) eksaminācijas centru Latvijā. 2001. gada 1. septembrī atklāja jauno mācību korpusu un sporta kompleksu (projekta autors bija 1972. gada absolvents [[Andrejs Ģelzis]]). 2004. gada 18. maijā skolā atklāja vēstures muzeju. Kopš 2007. gada skolēniem pēc skolas absolventa [[Jānis Vasarietis|Jāņa Vasarieša]] iniciatīvas par skolas slavas spodrināšanu tiek pasniegta "Pūce". 2010. gada [[1. novembris|1. novembrī]] skola atguva Valsts ģimnāzijas statusu, bet šoreiz tā tika pārdēvēta par '''Rīgas Valsts vācu ģimnāziju'''. 2013. gadā tika atklāta skolas strūklaka. 2017. gada 14. jūnijā uz jaunā mācību korpusa jumta tika atklāta urbānā bišu drava, kas ir Latvijā pirmā bišu drava, kura izvietota uz mācību iestādes jumta un atrodas tur visu gadu. 2021. gadā skola svinēja 100 gadu pastāvēšanas un vēsturiskā mācību korpusa 90 gadu jubileju. 2022. gadā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija kļuva par vienu no desmit [[Rīga]]s pilotskolām, kurā skolēnu vajadzībām tika ierīkotas [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] stacijas jeb brīvkrāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/commercials/sogad-desmit-rigas-skolas-ierikotas-dzerama-udens-stacijas.d?id=55080946|title=Šogad desmit Rīgas skolās ierīkotas dzeramā ūdens stacijas|first=|last=|work=delfi.lv|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|date=29 December 2022|accessdate=2 June 2023}}</ref> == Skolas nosaukumi == * Valsts Pārdaugavas vidusskola (1921—1922) * Rīgas 2. Valsts vidusskola (1922—1931) * Rīgas 2. Valsts ģimnāzija (1931—1940, 1941—1944) * Rīgas 5. vidusskola (1940—1941, 1944—1957) * [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] Rīgas 5. vidusskola (1957—1991) * Āgenskalna ģimnāzija (1991—2010) * Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (2010—pašlaik) == Skolas direktori == * Pēteris Aivars (Ļuļaks) (1921—1940, 1941—1944) * Reinis Liepiņš (1940—1941) * Voldemārs Gailītis (1944—1946) * Nikolajs Daugovišs (1946—1951) * Marija Krastiņa (1951—1969) * Tea Braiņina (1969—1976) * Anita Loska (1976—1980) * Inese Elekse (1980—1994) * Sandra Sīle (1994—2016) * Gundega Muceniece (2017—pašlaik) == Mācību programmas == Skolā var apgūt pamatizglītības otrā posma izglītības programmu (7.—9.klase) ar padziļinātu vācu vai angļu valodas apguvi, kā arī vispārējās vidējās izglītības programmu (10.—12.klase), izvēloties vienu no pieciem piedāvātajiem mācību kursu komplektiem: 1. pamatizglītības otrajā posmā (7.—9. klase): * padziļināta <u>vācu</u> valodas apguve; * padziļināta <u>angļu</u> valodas apguve. 2. vispārējās vidējās izglītības posmā (10.—12. klase): * <u>Valodas un kultūrvide</u> (svešvaloda, latviešu valoda, kultūra un māksla, papildus — trešā svešvaloda, radošā rakstīšana vai tulkošana, publiskā runa). * <u>Ekonomika un uzņēmējdarbība</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, ģeogrāfija, papildus — uzņēmējdarbības pamati, matemātika, psiholoģija). * <u>Starptautiskās attiecības</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, vēsture, papildus — trešā svešvaloda, psiholoģija, sadarbībā ar RSU globalizācija un diplomātija). * <u>Cilvēks un vide</u> (svešvaloda, bioloģija, ķīmija, papildus — trešā svešvaloda, pratiskie darbi bioloģijā un ķīmijā). * <u>Informācijas tehnoloģijas</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, programmēšana, papildus — robotika).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/programmas|title=Programmas {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> == DSD == Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā ir iespējams kārtot vācu valodas (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Vācu valodas pirmās (DSD I) un otrās (DSD II) pakāpes eksāmens sastāv no četrām daļām (lasīšanas izpratne, klausīšanās izpratne, rakstveida komunikācija un mutvārdu komunikācija). DSD I eksāmenu skolēni parasti kārto 9. klasē (atbilst pamata līmeņa augstākajai pakāpei (A2) vai vidējā līmeņa zemākajai pakāpei (B1)), bet DSD II eksāmenu — 12. klasē (atbilst vidējā līmeņa augstākajai pakāpei (B2) vai augstākā līmeņa zemākajai pakāpei (C1) un tas ir apliecinājums nepieciešamajām vācu valodas zināšanām, lai varētu studēt [[Vācija]]s augstskolās).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/dsd|title=DSD {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> == Skolēnu skaita izmaiņas == {| class="wikitable" | align="center" | '''2006.''' | align="center" | '''2007.''' | align="center" | '''2008.''' | align="center" | '''2009.''' | align="center" | '''2010.''' | align="center" | '''2011.''' | align="center" | '''2012.''' | align="center" | '''2013.''' | align="center" | '''2014.''' | align="center" | '''2015.''' | align="center" | '''2016.''' | align="center" | '''2017.''' | align="center" | '''2018.''' | align="center" | '''2019.''' | align="center" | '''2020.''' |- | align="center" | 609 | align="center" | 603 | align="center" | 608 | align="center" | 638 | align="center" | 631 | align="center" | 601 | align="center" | 575 | align="center" | 575 | align="center" | 586 | align="center" | 638 | align="center" | 698 | align="center" | 710 | align="center" | 687 | align="center" | 653 | align="center" | 663<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG|title=RD IKSD iestāžu katalogs|last=|first=|website=katalogs.iksd.riga.lv|access-date=2018-10-15|date=|language=lv|archive-date=2018-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180629214732/http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG}}</ref> |} == Apbalvojumi == === Zelta pildspalva === Vairāki skolas skolotāji par radošu, inovatīvu un profesionālu pedagoģisko darbu, kā arī par ieguldījumu skolēnu izglītošanā un audzināšanā saņēmuši „Zelta pildspalvas”: {| class="wikitable" |'''2023.''' |Līga Strazdiņa |kultūra un māksla |- |'''2022.''' |Indra Keiša |latviešu valoda un literatūra |- | align="center" | '''2020.''' |Ina Baumane<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/320526-jau-25-reizi-riga-pasniegs-balvas-zelta-pildspalva-un-zelta-stipendija-2020|title=Jau 25 reizi Rīgā pasniegs balvas “Zelta pildspalva” un “Zelta stipendija”|work=lvportals.lv|publisher=|date=2 October 2020|accessdate=15 October 2020}}</ref> |vācu valoda |- | align="center" | '''2018.''' |Ieva Mezīte |mūzika |- | align="center" | '''2017.''' |Jānis Puriņš |informātika un programmēšanas pamati |- | align="center" | '''2016.''' |Antra Zeile |ķīmija |- | align="center" | '''2015.''' |Gundega Muceniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2014.''' |Erita Maurīte |bioloģija |- | align="center" | '''2013.''' |Māris Zvaigzne |vēsture |- | align="center" | '''2012.''' |Dace Kovisāre |vizuālā māksla un kulturoloģija |- | align="center" | '''2011.''' |Inita Kalteniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2009.''' |Zane Jakovica |vācu valoda |- | align="center" | '''2003.''' |Baiba Siliniece |latviešu valoda un literatūra |} === Pūces balva === Kopš 2007. gada Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā tiek pasniegta atzinības balva "Pūce", kura tiek piešķirta tiem skolēniem, kas konkrētajā mācību gadā ir visaktīvāk iesaistījušies skolas slavas spodrināšanā: {|class="wikitable" style="width:1200"; style="font-size: 85%" |- !width="100"|Mācību gads !width="200"|Skolēns |- | align="center"|'''2007./2008.''' | align="center"| Linda Mošņikovska |- | align="center"|'''2008./2009.''' | align="center"| Elīna Bērtule |- | align="center"|'''2009./2010.''' | align="center"| Artūrs Marcinkevičs |- | align="center"|'''2010./2011.''' | align="center"| Sandra Bruņeniece |- | align="center"|'''2011./2012.''' | align="center"| Nadīna Rode |- | align="center"|'''2012./2013.''' | align="center"| Valters Bondars |- | align="center"|'''2013./2014.''' | align="center"| Liena Gūtmane |- | align="center"|'''2014./2015.''' | align="center"| Māra Starka |- | align="center"|'''2015./2016.''' | align="center"| Kārlis Nikolajs Blūms |- | align="center"|'''2016./2017.''' | align="center"| Sanija Zeiferte |- | align="center"|'''2017./2018.''' | align="center"| Līvija Bārdiņa |- | align="center"|'''2018./2019.''' | align="center"| Gabriela Ozoliņa |- | align="center"|'''2019./2020.''' | align="center"| Ieva un Laura Kanepones |- | align="center"|'''2020./2021.''' | align="center"| Emīlija Rūta Ozoliņa |- | align="center"|'''2021./2022.''' | align="center"| Samuels Ozoliņš |- | align="center"|'''2022./2023.''' | align="center"| Annija Anna Kļave |- !colspan="4"|Avoti:<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.rvvg.lv/lv/balvas-puce |title=Pūce|work=rvvg.lv| publisher=Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|accessdate=28 May 2021}}</ref> |} == Absolventi == * [[Emīls Alps]] — kinorežisors * [[Gunārs Andrušaitis]] — biologs, Bioloģijas institūta direktors (1971—1998) * [[Pēteris Apinis]] — ārsts, politiķis, Saeimas deputāts, [[Latvijas Republikas veselības ministru uzskaitījums|veselības aizsardzības valsts ministrs]] (1995), sabiedriskais un sporta darbinieks * [[Solvita Āboltiņa]] — juriste un politiķe, [[Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums|tieslietu ministre]] (2004—2006), [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] (2010—2014), Latvijas vēstniece [[Itālija|Itālijā]], [[Malta|Maltā]], [[Sanmarīno]] un [[Albānija|Albānijā]] (2018—pašlaik) * [[Kaspars Balodis]] — jurists, [[Latvijas Universitāte]]s profesors, [[Satversmes tiesa]]s tiesnesis * [[Helēna Bitnere-Hehta]] — basketboliste * [[Svetlana Bless]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise * [[Pēteris Blūms]] — arhitekts * [[Juris Boiko]] — literāts, mākslinieks * [[Aleksandrs Čaks]] — dzejnieks un rakstnieks * [[Anita Daukšte]] — žurnāliste un [[Neatkarīgā Rīta Avīze|Neatkarīgās Rīta Avīzes]] galvenā redaktore * [[Aivars Endziņš]] — jurists un politiķis, bijušais [[Satversmes tiesa]]s priekšsēdētājs * [[Andrejs Ēķis]] — producents un režisors, [[Latvijas Neatkarīgā televīzija|Latvijas Neatkarīgās televīzijas]] bijušais ģenerāldirektors * [[Toms Gaļinauskis]] — mūziķis un programmētājs * [[Kaspars Gorkšs]] — futbolists, [[Latvijas futbola federācija]]s prezidents * [[Dzintra Grundmane]] — basketboliste * [[Andrejs Ģelzis]] — arhitekts * [[Modris Ģelzis]] — arhitekts * [[Edgars Jaunups]] — jurists un politiķis, bijis [[Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Viesturs Kairišs]] — režisors * [[Valters Kaminskis]] — komponists * [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] — arhitekts * [[Rūdolfs Kugrēns]] — komiķis * [[Jānis Kuplais]] — aktieris * [[Vilnis Ķirsis]] — politiķis, ekonomists, uzņēmējs, Rīgas domes deputāts * [[Dzintars Lācis]] — riteņbraucējs * [[Hardijs Lediņš]] — multimediju mākslinieks * [[Arnolds Liniņš]] — aktieris, režisors * [[Vineta Līce]] — komponiste un mūzikas pedagoģe * [[Juris Millers]] — producents * [[Andra Neiburga]] — prozaiķe * [[Katrīna Neiburga]] — māksliniece * [[Ēriks Ošs]] — karikatūrists * [[Ieva Ozoliņa]] — režisore * [[Otto Ozols]] — rakstnieks un publicists * [[Ilze Pētersone-Godmane]] — AS „Gaso” valdes priekšsēdētāja, bijusi [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāre * [[Arvīds Platpers]] — diriģents un politiķis, bijis [[12. Saeima]]s deputāts * [[Māra Plotniece]] — bioloģe, botāniķe * [[Olafs Pulks]] — žurnālists un politiķis, [[Latvijas Televīzija]]s ģenerāldirektors (1995—1998), [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Juris Pūce]] — ekonomists, jurists, politiķis, [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] (2019—2020) * [[Māris Riekstiņš]] — politiķis un diplomāts, [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|ārlietu ministrs]] (2007—2010), Latvijas vēstnieks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2004—2007), [[NATO]] (2011—2015) un [[Krievija|Krievijā]] (2017 — pašlaik) * [[Minjona Sakse]] — volejboliste * [[Arta Skuja]] — [[Latvijas Radio]] žurnāliste, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „900 sekundes” vadītāja * [[Jānis Stradiņš]] — akadēmiķis, fizikālķīmiķis un zinātņu vēsturnieks * [[Lelde Stumbre]] — dramaturģe * [[Juris Šteinbergs]] — molekulārbiologs, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „Bez tabu” vadītājs * [[Andris Teikmanis]] — jurists, diplomāts, politiķis, [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs]] (1990—1994), Latvijas vēstnieks [[Vācija|Vācijā]] (1998—2002), [[Krievija|Krievijā]] (2005—2008), [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] (2013—2016) un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2016—2019), Valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītājs (2019—pašlaik) * [[Lotte Tisenkopfa-Iltnere]] — uzņēmēja, AS "[[Madara Cosmetics]]" līdzīpašniece un vadītāja * [[Arno Upenieks]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieris * [[Dzidra Uztupe-Karamiševa]] — basketboliste un trenere * [[Jānis Vasarietis]] — ziedu selekcionārs * [[Kārlis Vārtiņš]] — grupas ''[[Sudden Lights]]'' ģitārists * [[Kaspars Vecvagars]] — basketbolists * [[J.Visockis|Juris Visockis]] — apgāda "[[Jumava]]" valdes priekšsēdētājs * [[Jānis Vitomskis]] — šahists un šaha žurnālists == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rvvg.lv Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Āgenskalns]] rtb6n2gm7778nohes7zz1o2xa6wbvjv 4548214 4548213 2026-11-11T12:04:29Z ~2026-59673-31 153157 /* */ 4548214 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Krievijas mazpautnieku ģimnāzija | logo = | seal_image = | image = RUSSIA.JPG | image size = | caption = Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vēsturiskais mācību korpuss (atklāts 2025. gada 7. decembrī) | location = [[Āgenskalna iela]] 21, [[Rīga]], {{LAT}}, LV-1002 | schooltype = Valsts ģimnāzija | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 48 | longEW = E | established = 1921 | headmaster = Gundega Muceniece | staff = | teaching_staff = 10 (2023./2024. mācību gads) | employees = | grades = | years = | students = 665 (2023) | language = Latviešu | revenue = | homepage = {{URL|http://xxx.com}} }} '''Rīgas Valsts vācu ģimnāzija''' ('''RVVĢ''') ir vidējās izglītības iestāde [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], [[Rīga|Rīgā]], kurā mācās skolēni no 7. līdz 12. klasei. Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā kopš 1962. gada padziļināti var apgūt vācu valodu, tāpat skolā ir iespējams kārtot DSD (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Skolā var apgūt kopumā divas pamatizglītības otrā posma izglītības programmas, kā arī četras vispārējās vidējās izglītības programmas. 2022. gada [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] fonda [[Latvijas skolu reitings|Latvijas skolu reitingā]] Rīgas Valsts vācu ģimnāzija ieņēma 6. vietu ģimnāziju grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skolureitings.lv/?page_id=276|title=Lielās skolas {{!}} LATVIJAS SKOLU REITINGS 2018|website=www.skolureitings.lv|access-date=20 September 2022|language=lv}}</ref> == Vēsture == === Latvijas Republikā (1921—1940) === [[Attēls:2. Rīgas Valsts ģimnāzija pēc 1931.jpg|thumb|left|II. Valsts ģimnāzija.]] 1921. gada 19. septembrī 49 skolēni direktora Pētera Aivara (Ļuļaka) vadībā uzsāka mācības '''Valsts Pārdaugavas vidusskolā''', kas tobrīd bija izvietota 16. pamatskolas un 2. Pilsētas bibliotēkas telpās [[Zeļļu iela (Rīga)|Dārtas ielā]] (šobrīd atrodas [[Friča Brīvzemnieka pamatskola]]). Pēc gada skola ieguva '''Rīgas 2. Valsts vidusskolas''', bet 1931. gadā '''Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas''' nosaukumu. 1930. gada [[Pavasaris|pavasarī]] lika pamatakmeni skolas ēkai [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēs]]. Jau 1931. gada 5. decembrī notika jaunā skolas nama atklāšana (arhitekts [[Indriķis Blankenburgs]]). 1938. gada 7. maijā notika skolas karoga iesvētīšana un karoga svētki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/vesture|title=Vēsture {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> === Latvijas PSR === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 15. septembrī Rīgas 2. Valsts ģimnāziju pārdēvēja par '''Rīgas 5. vidusskolu'''. [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācu okupācijas laikā]] 1942. gadā skola atguva veco nosaukumu, taču tās telpās bija iekārtots kara hospitālis, tādēļ mācības notika neregulāri citur atvēlētās telpās. Pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Rīgā vācu kara hospitāli likvidēja un 1944. gada 13. novembrī skola atsāka darbu savā ēkā kā Rīgas 5. vidusskola. 1946. gada februārī skolas telpās darbību uzsāka bērnu mūzikas skola (tagad [[Pāvula Jurjāna mūzikas skola]]). No 1950. gada, pēc apvienošanās ar 46. pamatskolu, 5. vidusskolā mācījās skolēni no 1. līdz 11. klasei. 1957. gadā skolai tika piešķirts 1941. gada absolventes [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] vārds, turpmāk skolas nosaukums bija '''Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola'''. 1962. gadā aizsākās skolas specializācija vācu valodas intensīvā apmācībā. 1982. gadā par draudzības izveidošanu un stiprināšanu starp [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] un [[Padomju Savienība|PSRS]], skola tika apbalvota ar VDR goda nozīmi "Zelta adata". === Pēc neatkarības atjaunošanas (1991—pašlaik) === Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola tika pārdēvēta par '''Āgenskalna ģimnāziju'''. 1991. gada [[oktobris|oktobrī]], kad notika skolas 70 gadu jubilejas svinības, skolotāja Emīlija Palkavniece skolai atdeva 45 gadus slepus glabāto Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas karogu. 1994. gadā no Āgenskalna ģimnāzijas atdalīja [[Āgenskalna sākumskola|Āgenskalna sākumskolu]], kur 1.—6. klases skolēni mācības uzsāka Kandavas ielā 4 k-1. Āgenskalna ģimnāzijā palika mācīties skolēni no 7. līdz 12. klasei. 1997. gadā Āgenskalna ģimnāzija kļuva par vācu valodas otrās pakāpes diploma (DSD II) eksaminācijas centru Latvijā. 2001. gada 1. septembrī atklāja jauno mācību korpusu un sporta kompleksu (projekta autors bija 1972. gada absolvents [[Andrejs Ģelzis]]). 2004. gada 18. maijā skolā atklāja vēstures muzeju. Kopš 2007. gada skolēniem pēc skolas absolventa [[Jānis Vasarietis|Jāņa Vasarieša]] iniciatīvas par skolas slavas spodrināšanu tiek pasniegta "Pūce". 2010. gada [[1. novembris|1. novembrī]] skola atguva Valsts ģimnāzijas statusu, bet šoreiz tā tika pārdēvēta par '''Rīgas Valsts vācu ģimnāziju'''. 2013. gadā tika atklāta skolas strūklaka. 2017. gada 14. jūnijā uz jaunā mācību korpusa jumta tika atklāta urbānā bišu drava, kas ir Latvijā pirmā bišu drava, kura izvietota uz mācību iestādes jumta un atrodas tur visu gadu. 2021. gadā skola svinēja 100 gadu pastāvēšanas un vēsturiskā mācību korpusa 90 gadu jubileju. 2022. gadā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija kļuva par vienu no desmit [[Rīga]]s pilotskolām, kurā skolēnu vajadzībām tika ierīkotas [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] stacijas jeb brīvkrāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/commercials/sogad-desmit-rigas-skolas-ierikotas-dzerama-udens-stacijas.d?id=55080946|title=Šogad desmit Rīgas skolās ierīkotas dzeramā ūdens stacijas|first=|last=|work=delfi.lv|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|date=29 December 2022|accessdate=2 June 2023}}</ref> == Skolas nosaukumi == * Valsts Pārdaugavas vidusskola (1921—1922) * Rīgas 2. Valsts vidusskola (1922—1931) * Rīgas 2. Valsts ģimnāzija (1931—1940, 1941—1944) * Rīgas 5. vidusskola (1940—1941, 1944—1957) * [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] Rīgas 5. vidusskola (1957—1991) * Āgenskalna ģimnāzija (1991—2010) * Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (2010—pašlaik) == Skolas direktori == * Pēteris Aivars (Ļuļaks) (1921—1940, 1941—1944) * Reinis Liepiņš (1940—1941) * Voldemārs Gailītis (1944—1946) * Nikolajs Daugovišs (1946—1951) * Marija Krastiņa (1951—1969) * Tea Braiņina (1969—1976) * Anita Loska (1976—1980) * Inese Elekse (1980—1994) * Sandra Sīle (1994—2016) * Gundega Muceniece (2017—pašlaik) == Mācību programmas == Skolā var apgūt pamatizglītības otrā posma izglītības programmu (7.—9.klase) ar padziļinātu vācu vai angļu valodas apguvi, kā arī vispārējās vidējās izglītības programmu (10.—12.klase), izvēloties vienu no pieciem piedāvātajiem mācību kursu komplektiem: 1. pamatizglītības otrajā posmā (7.—9. klase): * padziļināta <u>vācu</u> valodas apguve; * padziļināta <u>angļu</u> valodas apguve. 2. vispārējās vidējās izglītības posmā (10.—12. klase): * <u>Valodas un kultūrvide</u> (svešvaloda, latviešu valoda, kultūra un māksla, papildus — trešā svešvaloda, radošā rakstīšana vai tulkošana, publiskā runa). * <u>Ekonomika un uzņēmējdarbība</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, ģeogrāfija, papildus — uzņēmējdarbības pamati, matemātika, psiholoģija). * <u>Starptautiskās attiecības</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, vēsture, papildus — trešā svešvaloda, psiholoģija, sadarbībā ar RSU globalizācija un diplomātija). * <u>Cilvēks un vide</u> (svešvaloda, bioloģija, ķīmija, papildus — trešā svešvaloda, pratiskie darbi bioloģijā un ķīmijā). * <u>Informācijas tehnoloģijas</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, programmēšana, papildus — robotika).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/programmas|title=Programmas {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> == DSD == Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā ir iespējams kārtot vācu valodas (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Vācu valodas pirmās (DSD I) un otrās (DSD II) pakāpes eksāmens sastāv no četrām daļām (lasīšanas izpratne, klausīšanās izpratne, rakstveida komunikācija un mutvārdu komunikācija). DSD I eksāmenu skolēni parasti kārto 9. klasē (atbilst pamata līmeņa augstākajai pakāpei (A2) vai vidējā līmeņa zemākajai pakāpei (B1)), bet DSD II eksāmenu — 12. klasē (atbilst vidējā līmeņa augstākajai pakāpei (B2) vai augstākā līmeņa zemākajai pakāpei (C1) un tas ir apliecinājums nepieciešamajām vācu valodas zināšanām, lai varētu studēt [[Vācija]]s augstskolās).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/dsd|title=DSD {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> == Skolēnu skaita izmaiņas == {| class="wikitable" | align="center" | '''2006.''' | align="center" | '''2007.''' | align="center" | '''2008.''' | align="center" | '''2009.''' | align="center" | '''2010.''' | align="center" | '''2011.''' | align="center" | '''2012.''' | align="center" | '''2013.''' | align="center" | '''2014.''' | align="center" | '''2015.''' | align="center" | '''2016.''' | align="center" | '''2017.''' | align="center" | '''2018.''' | align="center" | '''2019.''' | align="center" | '''2020.''' |- | align="center" | 609 | align="center" | 603 | align="center" | 608 | align="center" | 638 | align="center" | 631 | align="center" | 601 | align="center" | 575 | align="center" | 575 | align="center" | 586 | align="center" | 638 | align="center" | 698 | align="center" | 710 | align="center" | 687 | align="center" | 653 | align="center" | 663<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG|title=RD IKSD iestāžu katalogs|last=|first=|website=katalogs.iksd.riga.lv|access-date=2018-10-15|date=|language=lv|archive-date=2018-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180629214732/http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG}}</ref> |} == Apbalvojumi == === Zelta pildspalva === Vairāki skolas skolotāji par radošu, inovatīvu un profesionālu pedagoģisko darbu, kā arī par ieguldījumu skolēnu izglītošanā un audzināšanā saņēmuši „Zelta pildspalvas”: {| class="wikitable" |'''2023.''' |Līga Strazdiņa |kultūra un māksla |- |'''2022.''' |Indra Keiša |latviešu valoda un literatūra |- | align="center" | '''2020.''' |Ina Baumane<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/320526-jau-25-reizi-riga-pasniegs-balvas-zelta-pildspalva-un-zelta-stipendija-2020|title=Jau 25 reizi Rīgā pasniegs balvas “Zelta pildspalva” un “Zelta stipendija”|work=lvportals.lv|publisher=|date=2 October 2020|accessdate=15 October 2020}}</ref> |vācu valoda |- | align="center" | '''2018.''' |Ieva Mezīte |mūzika |- | align="center" | '''2017.''' |Jānis Puriņš |informātika un programmēšanas pamati |- | align="center" | '''2016.''' |Antra Zeile |ķīmija |- | align="center" | '''2015.''' |Gundega Muceniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2014.''' |Erita Maurīte |bioloģija |- | align="center" | '''2013.''' |Māris Zvaigzne |vēsture |- | align="center" | '''2012.''' |Dace Kovisāre |vizuālā māksla un kulturoloģija |- | align="center" | '''2011.''' |Inita Kalteniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2009.''' |Zane Jakovica |vācu valoda |- | align="center" | '''2003.''' |Baiba Siliniece |latviešu valoda un literatūra |} === Pūces balva === Kopš 2007. gada Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā tiek pasniegta atzinības balva "Pūce", kura tiek piešķirta tiem skolēniem, kas konkrētajā mācību gadā ir visaktīvāk iesaistījušies skolas slavas spodrināšanā: {|class="wikitable" style="width:1200"; style="font-size: 85%" |- !width="100"|Mācību gads !width="200"|Skolēns |- | align="center"|'''2007./2008.''' | align="center"| Linda Mošņikovska |- | align="center"|'''2008./2009.''' | align="center"| Elīna Bērtule |- | align="center"|'''2009./2010.''' | align="center"| Artūrs Marcinkevičs |- | align="center"|'''2010./2011.''' | align="center"| Sandra Bruņeniece |- | align="center"|'''2011./2012.''' | align="center"| Nadīna Rode |- | align="center"|'''2012./2013.''' | align="center"| Valters Bondars |- | align="center"|'''2013./2014.''' | align="center"| Liena Gūtmane |- | align="center"|'''2014./2015.''' | align="center"| Māra Starka |- | align="center"|'''2015./2016.''' | align="center"| Kārlis Nikolajs Blūms |- | align="center"|'''2016./2017.''' | align="center"| Sanija Zeiferte |- | align="center"|'''2017./2018.''' | align="center"| Līvija Bārdiņa |- | align="center"|'''2018./2019.''' | align="center"| Gabriela Ozoliņa |- | align="center"|'''2019./2020.''' | align="center"| Ieva un Laura Kanepones |- | align="center"|'''2020./2021.''' | align="center"| Emīlija Rūta Ozoliņa |- | align="center"|'''2021./2022.''' | align="center"| Samuels Ozoliņš |- | align="center"|'''2022./2023.''' | align="center"| Annija Anna Kļave |- !colspan="4"|Avoti:<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.rvvg.lv/lv/balvas-puce |title=Pūce|work=rvvg.lv| publisher=Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|accessdate=28 May 2021}}</ref> |} == Absolventi == * [[Emīls Alps]] — kinorežisors * [[Gunārs Andrušaitis]] — biologs, Bioloģijas institūta direktors (1971—1998) * [[Pēteris Apinis]] — ārsts, politiķis, Saeimas deputāts, [[Latvijas Republikas veselības ministru uzskaitījums|veselības aizsardzības valsts ministrs]] (1995), sabiedriskais un sporta darbinieks * [[Solvita Āboltiņa]] — juriste un politiķe, [[Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums|tieslietu ministre]] (2004—2006), [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] (2010—2014), Latvijas vēstniece [[Itālija|Itālijā]], [[Malta|Maltā]], [[Sanmarīno]] un [[Albānija|Albānijā]] (2018—pašlaik) * [[Kaspars Balodis]] — jurists, [[Latvijas Universitāte]]s profesors, [[Satversmes tiesa]]s tiesnesis * [[Helēna Bitnere-Hehta]] — basketboliste * [[Svetlana Bless]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise * [[Pēteris Blūms]] — arhitekts * [[Juris Boiko]] — literāts, mākslinieks * [[Aleksandrs Čaks]] — dzejnieks un rakstnieks * [[Anita Daukšte]] — žurnāliste un [[Neatkarīgā Rīta Avīze|Neatkarīgās Rīta Avīzes]] galvenā redaktore * [[Aivars Endziņš]] — jurists un politiķis, bijušais [[Satversmes tiesa]]s priekšsēdētājs * [[Andrejs Ēķis]] — producents un režisors, [[Latvijas Neatkarīgā televīzija|Latvijas Neatkarīgās televīzijas]] bijušais ģenerāldirektors * [[Toms Gaļinauskis]] — mūziķis un programmētājs * [[Kaspars Gorkšs]] — futbolists, [[Latvijas futbola federācija]]s prezidents * [[Dzintra Grundmane]] — basketboliste * [[Andrejs Ģelzis]] — arhitekts * [[Modris Ģelzis]] — arhitekts * [[Edgars Jaunups]] — jurists un politiķis, bijis [[Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Viesturs Kairišs]] — režisors * [[Valters Kaminskis]] — komponists * [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] — arhitekts * [[Rūdolfs Kugrēns]] — komiķis * [[Jānis Kuplais]] — aktieris * [[Vilnis Ķirsis]] — politiķis, ekonomists, uzņēmējs, Rīgas domes deputāts * [[Dzintars Lācis]] — riteņbraucējs * [[Hardijs Lediņš]] — multimediju mākslinieks * [[Arnolds Liniņš]] — aktieris, režisors * [[Vineta Līce]] — komponiste un mūzikas pedagoģe * [[Juris Millers]] — producents * [[Andra Neiburga]] — prozaiķe * [[Katrīna Neiburga]] — māksliniece * [[Ēriks Ošs]] — karikatūrists * [[Ieva Ozoliņa]] — režisore * [[Otto Ozols]] — rakstnieks un publicists * [[Ilze Pētersone-Godmane]] — AS „Gaso” valdes priekšsēdētāja, bijusi [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāre * [[Arvīds Platpers]] — diriģents un politiķis, bijis [[12. Saeima]]s deputāts * [[Māra Plotniece]] — bioloģe, botāniķe * [[Olafs Pulks]] — žurnālists un politiķis, [[Latvijas Televīzija]]s ģenerāldirektors (1995—1998), [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Juris Pūce]] — ekonomists, jurists, politiķis, [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] (2019—2020) * [[Māris Riekstiņš]] — politiķis un diplomāts, [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|ārlietu ministrs]] (2007—2010), Latvijas vēstnieks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2004—2007), [[NATO]] (2011—2015) un [[Krievija|Krievijā]] (2017 — pašlaik) * [[Minjona Sakse]] — volejboliste * [[Arta Skuja]] — [[Latvijas Radio]] žurnāliste, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „900 sekundes” vadītāja * [[Jānis Stradiņš]] — akadēmiķis, fizikālķīmiķis un zinātņu vēsturnieks * [[Lelde Stumbre]] — dramaturģe * [[Juris Šteinbergs]] — molekulārbiologs, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „Bez tabu” vadītājs * [[Andris Teikmanis]] — jurists, diplomāts, politiķis, [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs]] (1990—1994), Latvijas vēstnieks [[Vācija|Vācijā]] (1998—2002), [[Krievija|Krievijā]] (2005—2008), [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] (2013—2016) un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2016—2019), Valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītājs (2019—pašlaik) * [[Lotte Tisenkopfa-Iltnere]] — uzņēmēja, AS "[[Madara Cosmetics]]" līdzīpašniece un vadītāja * [[Arno Upenieks]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieris * [[Dzidra Uztupe-Karamiševa]] — basketboliste un trenere * [[Jānis Vasarietis]] — ziedu selekcionārs * [[Kārlis Vārtiņš]] — grupas ''[[Sudden Lights]]'' ģitārists * [[Kaspars Vecvagars]] — basketbolists * [[J.Visockis|Juris Visockis]] — apgāda "[[Jumava]]" valdes priekšsēdētājs * [[Jānis Vitomskis]] — šahists un šaha žurnālists == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rvvg.lv Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Āgenskalns]] 6ly60u3uzmszza7jjobswfed4juupi8 4548219 4548214 2026-11-11T12:20:42Z Lasks 38532 4548219 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Valsts vācu ģimnāzija | logo = | seal_image = | image = Rīgas Valsts vācu ģimnāzija.JPG | image size = | caption = Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vēsturiskais mācību korpuss (atklāts 1931. gada 5. decembrī) | location = [[Āgenskalna iela]] 21, [[Rīga]], {{LAT}}, LV-1002 | schooltype = Valsts ģimnāzija | fundingtype = | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 48 | longEW = E | established = 1921 | headmaster = Gundega Muceniece | staff = | teaching_staff = 60 (2023./2024. mācību gads) | employees = | grades = | years = | students = 665 (2023) | language = Latviešu | revenue = | homepage = {{URL|http://www.rvvg.lv}} }} '''Rīgas Valsts vācu ģimnāzija''' ('''RVVĢ''') ir vidējās izglītības iestāde [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], [[Rīga|Rīgā]], kurā mācās skolēni no 7. līdz 12. klasei. Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā kopš 1962. gada padziļināti var apgūt vācu valodu, tāpat skolā ir iespējams kārtot DSD (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Skolā var apgūt kopumā divas pamatizglītības otrā posma izglītības programmas, kā arī četras vispārējās vidējās izglītības programmas. 2022. gada [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] fonda [[Latvijas skolu reitings|Latvijas skolu reitingā]] Rīgas Valsts vācu ģimnāzija ieņēma 6. vietu ģimnāziju grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skolureitings.lv/?page_id=276|title=Lielās skolas {{!}} LATVIJAS SKOLU REITINGS 2018|website=www.skolureitings.lv|access-date=20 September 2022|language=lv}}</ref> == Vēsture == === Latvijas Republikā (1921—1940) === [[Attēls:2. Rīgas Valsts ģimnāzija pēc 1931.jpg|thumb|left|II. Valsts ģimnāzija.]] 1921. gada 19. septembrī 49 skolēni direktora Pētera Aivara (Ļuļaka) vadībā uzsāka mācības '''Valsts Pārdaugavas vidusskolā''', kas tobrīd bija izvietota 16. pamatskolas un 2. Pilsētas bibliotēkas telpās [[Zeļļu iela (Rīga)|Dārtas ielā]] (šobrīd atrodas [[Friča Brīvzemnieka pamatskola]]). Pēc gada skola ieguva '''Rīgas 2. Valsts vidusskolas''', bet 1931. gadā '''Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas''' nosaukumu. 1930. gada [[Pavasaris|pavasarī]] lika pamatakmeni skolas ēkai [[Āgenskalna priedes|Āgenskalna priedēs]]. Jau 1931. gada 5. decembrī notika jaunā skolas nama atklāšana (arhitekts [[Indriķis Blankenburgs]]). 1938. gada 7. maijā notika skolas karoga iesvētīšana un karoga svētki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/vesture|title=Vēsture {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> === Latvijas PSR === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 15. septembrī Rīgas 2. Valsts ģimnāziju pārdēvēja par '''Rīgas 5. vidusskolu'''. [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācu okupācijas laikā]] 1942. gadā skola atguva veco nosaukumu, taču tās telpās bija iekārtots kara hospitālis, tādēļ mācības notika neregulāri citur atvēlētās telpās. Pēc [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ienākšanas Rīgā vācu kara hospitāli likvidēja un 1944. gada 13. novembrī skola atsāka darbu savā ēkā kā Rīgas 5. vidusskola. 1946. gada februārī skolas telpās darbību uzsāka bērnu mūzikas skola (tagad [[Pāvula Jurjāna mūzikas skola]]). No 1950. gada, pēc apvienošanās ar 46. pamatskolu, 5. vidusskolā mācījās skolēni no 1. līdz 11. klasei. 1957. gadā skolai tika piešķirts 1941. gada absolventes [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] vārds, turpmāk skolas nosaukums bija '''Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola'''. 1962. gadā aizsākās skolas specializācija vācu valodas intensīvā apmācībā. 1982. gadā par draudzības izveidošanu un stiprināšanu starp [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] un [[Padomju Savienība|PSRS]], skola tika apbalvota ar VDR goda nozīmi "Zelta adata". === Pēc neatkarības atjaunošanas (1991—pašlaik) === Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Zentas Ozolas Rīgas 5. vidusskola tika pārdēvēta par '''Āgenskalna ģimnāziju'''. 1991. gada [[oktobris|oktobrī]], kad notika skolas 70 gadu jubilejas svinības, skolotāja Emīlija Palkavniece skolai atdeva 45 gadus slepus glabāto Rīgas 2. Valsts ģimnāzijas karogu. 1994. gadā no Āgenskalna ģimnāzijas atdalīja [[Āgenskalna sākumskola|Āgenskalna sākumskolu]], kur 1.—6. klases skolēni mācības uzsāka Kandavas ielā 4 k-1. Āgenskalna ģimnāzijā palika mācīties skolēni no 7. līdz 12. klasei. 1997. gadā Āgenskalna ģimnāzija kļuva par vācu valodas otrās pakāpes diploma (DSD II) eksaminācijas centru Latvijā. 2001. gada 1. septembrī atklāja jauno mācību korpusu un sporta kompleksu (projekta autors bija 1972. gada absolvents [[Andrejs Ģelzis]]). 2004. gada 18. maijā skolā atklāja vēstures muzeju. Kopš 2007. gada skolēniem pēc skolas absolventa [[Jānis Vasarietis|Jāņa Vasarieša]] iniciatīvas par skolas slavas spodrināšanu tiek pasniegta "Pūce". 2010. gada [[1. novembris|1. novembrī]] skola atguva Valsts ģimnāzijas statusu, bet šoreiz tā tika pārdēvēta par '''Rīgas Valsts vācu ģimnāziju'''. 2013. gadā tika atklāta skolas strūklaka. 2017. gada 14. jūnijā uz jaunā mācību korpusa jumta tika atklāta urbānā bišu drava, kas ir Latvijā pirmā bišu drava, kura izvietota uz mācību iestādes jumta un atrodas tur visu gadu. 2021. gadā skola svinēja 100 gadu pastāvēšanas un vēsturiskā mācību korpusa 90 gadu jubileju. 2022. gadā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija kļuva par vienu no desmit [[Rīga]]s pilotskolām, kurā skolēnu vajadzībām tika ierīkotas [[dzeramais ūdens|dzeramā ūdens]] stacijas jeb brīvkrāni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/commercials/sogad-desmit-rigas-skolas-ierikotas-dzerama-udens-stacijas.d?id=55080946|title=Šogad desmit Rīgas skolās ierīkotas dzeramā ūdens stacijas|first=|last=|work=delfi.lv|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]|date=29 December 2022|accessdate=2 June 2023}}</ref> == Skolas nosaukumi == * Valsts Pārdaugavas vidusskola (1921—1922) * Rīgas 2. Valsts vidusskola (1922—1931) * Rīgas 2. Valsts ģimnāzija (1931—1940, 1941—1944) * Rīgas 5. vidusskola (1940—1941, 1944—1957) * [[Zenta Ozola|Zentas Ozolas]] Rīgas 5. vidusskola (1957—1991) * Āgenskalna ģimnāzija (1991—2010) * Rīgas Valsts vācu ģimnāzija (2010—pašlaik) == Skolas direktori == * Pēteris Aivars (Ļuļaks) (1921—1940, 1941—1944) * Reinis Liepiņš (1940—1941) * Voldemārs Gailītis (1944—1946) * Nikolajs Daugovišs (1946—1951) * Marija Krastiņa (1951—1969) * Tea Braiņina (1969—1976) * Anita Loska (1976—1980) * Inese Elekse (1980—1994) * Sandra Sīle (1994—2016) * Gundega Muceniece (2017—pašlaik) == Mācību programmas == Skolā var apgūt pamatizglītības otrā posma izglītības programmu (7.—9.klase) ar padziļinātu vācu vai angļu valodas apguvi, kā arī vispārējās vidējās izglītības programmu (10.—12.klase), izvēloties vienu no pieciem piedāvātajiem mācību kursu komplektiem: 1. pamatizglītības otrajā posmā (7.—9. klase): * padziļināta <u>vācu</u> valodas apguve; * padziļināta <u>angļu</u> valodas apguve. 2. vispārējās vidējās izglītības posmā (10.—12. klase): * <u>Valodas un kultūrvide</u> (svešvaloda, latviešu valoda, kultūra un māksla, papildus — trešā svešvaloda, radošā rakstīšana vai tulkošana, publiskā runa). * <u>Ekonomika un uzņēmējdarbība</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, ģeogrāfija, papildus — uzņēmējdarbības pamati, matemātika, psiholoģija). * <u>Starptautiskās attiecības</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, vēsture, papildus — trešā svešvaloda, psiholoģija, sadarbībā ar RSU globalizācija un diplomātija). * <u>Cilvēks un vide</u> (svešvaloda, bioloģija, ķīmija, papildus — trešā svešvaloda, pratiskie darbi bioloģijā un ķīmijā). * <u>Informācijas tehnoloģijas</u> (svešvaloda, sociālās zinātnes, programmēšana, papildus — robotika).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/programmas|title=Programmas {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> == DSD == Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā ir iespējams kārtot vācu valodas (''Deutsches Sprachdiplom'') eksāmenu. Vācu valodas pirmās (DSD I) un otrās (DSD II) pakāpes eksāmens sastāv no četrām daļām (lasīšanas izpratne, klausīšanās izpratne, rakstveida komunikācija un mutvārdu komunikācija). DSD I eksāmenu skolēni parasti kārto 9. klasē (atbilst pamata līmeņa augstākajai pakāpei (A2) vai vidējā līmeņa zemākajai pakāpei (B1)), bet DSD II eksāmenu — 12. klasē (atbilst vidējā līmeņa augstākajai pakāpei (B2) vai augstākā līmeņa zemākajai pakāpei (C1) un tas ir apliecinājums nepieciešamajām vācu valodas zināšanām, lai varētu studēt [[Vācija]]s augstskolās).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rvvg.lv/lv/dsd|title=DSD {{!}} Rīgas Valsts vācu ģimnāzija - labās prakses piemērs pārmaiņu izglītībā|website=www.rvvg.lv|access-date=2018-07-24|language=EN}}</ref> == Skolēnu skaita izmaiņas == {| class="wikitable" | align="center" | '''2006.''' | align="center" | '''2007.''' | align="center" | '''2008.''' | align="center" | '''2009.''' | align="center" | '''2010.''' | align="center" | '''2011.''' | align="center" | '''2012.''' | align="center" | '''2013.''' | align="center" | '''2014.''' | align="center" | '''2015.''' | align="center" | '''2016.''' | align="center" | '''2017.''' | align="center" | '''2018.''' | align="center" | '''2019.''' | align="center" | '''2020.''' |- | align="center" | 609 | align="center" | 603 | align="center" | 608 | align="center" | 638 | align="center" | 631 | align="center" | 601 | align="center" | 575 | align="center" | 575 | align="center" | 586 | align="center" | 638 | align="center" | 698 | align="center" | 710 | align="center" | 687 | align="center" | 653 | align="center" | 663<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG|title=RD IKSD iestāžu katalogs|last=|first=|website=katalogs.iksd.riga.lv|access-date=2018-10-15|date=|language=lv|archive-date=2018-06-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20180629214732/http://katalogs.iksd.riga.lv/Iestade/AG}}</ref> |} == Apbalvojumi == === Zelta pildspalva === Vairāki skolas skolotāji par radošu, inovatīvu un profesionālu pedagoģisko darbu, kā arī par ieguldījumu skolēnu izglītošanā un audzināšanā saņēmuši „Zelta pildspalvas”: {| class="wikitable" |'''2023.''' |Līga Strazdiņa |kultūra un māksla |- |'''2022.''' |Indra Keiša |latviešu valoda un literatūra |- | align="center" | '''2020.''' |Ina Baumane<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/320526-jau-25-reizi-riga-pasniegs-balvas-zelta-pildspalva-un-zelta-stipendija-2020|title=Jau 25 reizi Rīgā pasniegs balvas “Zelta pildspalva” un “Zelta stipendija”|work=lvportals.lv|publisher=|date=2 October 2020|accessdate=15 October 2020}}</ref> |vācu valoda |- | align="center" | '''2018.''' |Ieva Mezīte |mūzika |- | align="center" | '''2017.''' |Jānis Puriņš |informātika un programmēšanas pamati |- | align="center" | '''2016.''' |Antra Zeile |ķīmija |- | align="center" | '''2015.''' |Gundega Muceniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2014.''' |Erita Maurīte |bioloģija |- | align="center" | '''2013.''' |Māris Zvaigzne |vēsture |- | align="center" | '''2012.''' |Dace Kovisāre |vizuālā māksla un kulturoloģija |- | align="center" | '''2011.''' |Inita Kalteniece |vācu valoda |- | align="center" | '''2009.''' |Zane Jakovica |vācu valoda |- | align="center" | '''2003.''' |Baiba Siliniece |latviešu valoda un literatūra |} === Pūces balva === Kopš 2007. gada Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā tiek pasniegta atzinības balva "Pūce", kura tiek piešķirta tiem skolēniem, kas konkrētajā mācību gadā ir visaktīvāk iesaistījušies skolas slavas spodrināšanā: {|class="wikitable" style="width:1200"; style="font-size: 85%" |- !width="100"|Mācību gads !width="200"|Skolēns |- | align="center"|'''2007./2008.''' | align="center"| Linda Mošņikovska |- | align="center"|'''2008./2009.''' | align="center"| Elīna Bērtule |- | align="center"|'''2009./2010.''' | align="center"| Artūrs Marcinkevičs |- | align="center"|'''2010./2011.''' | align="center"| Sandra Bruņeniece |- | align="center"|'''2011./2012.''' | align="center"| Nadīna Rode |- | align="center"|'''2012./2013.''' | align="center"| Valters Bondars |- | align="center"|'''2013./2014.''' | align="center"| Liena Gūtmane |- | align="center"|'''2014./2015.''' | align="center"| Māra Starka |- | align="center"|'''2015./2016.''' | align="center"| Kārlis Nikolajs Blūms |- | align="center"|'''2016./2017.''' | align="center"| Sanija Zeiferte |- | align="center"|'''2017./2018.''' | align="center"| Līvija Bārdiņa |- | align="center"|'''2018./2019.''' | align="center"| Gabriela Ozoliņa |- | align="center"|'''2019./2020.''' | align="center"| Ieva un Laura Kanepones |- | align="center"|'''2020./2021.''' | align="center"| Emīlija Rūta Ozoliņa |- | align="center"|'''2021./2022.''' | align="center"| Samuels Ozoliņš |- | align="center"|'''2022./2023.''' | align="center"| Annija Anna Kļave |- !colspan="4"|Avoti:<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.rvvg.lv/lv/balvas-puce |title=Pūce|work=rvvg.lv| publisher=Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|accessdate=28 May 2021}}</ref> |} == Absolventi == * [[Emīls Alps]] — kinorežisors * [[Gunārs Andrušaitis]] — biologs, Bioloģijas institūta direktors (1971—1998) * [[Pēteris Apinis]] — ārsts, politiķis, Saeimas deputāts, [[Latvijas Republikas veselības ministru uzskaitījums|veselības aizsardzības valsts ministrs]] (1995), sabiedriskais un sporta darbinieks * [[Solvita Āboltiņa]] — juriste un politiķe, [[Latvijas Republikas tieslietu ministru uzskaitījums|tieslietu ministre]] (2004—2006), [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] (2010—2014), Latvijas vēstniece [[Itālija|Itālijā]], [[Malta|Maltā]], [[Sanmarīno]] un [[Albānija|Albānijā]] (2018—pašlaik) * [[Kaspars Balodis]] — jurists, [[Latvijas Universitāte]]s profesors, [[Satversmes tiesa]]s tiesnesis * [[Helēna Bitnere-Hehta]] — basketboliste * [[Svetlana Bless]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktrise * [[Pēteris Blūms]] — arhitekts * [[Juris Boiko]] — literāts, mākslinieks * [[Aleksandrs Čaks]] — dzejnieks un rakstnieks * [[Anita Daukšte]] — žurnāliste un [[Neatkarīgā Rīta Avīze|Neatkarīgās Rīta Avīzes]] galvenā redaktore * [[Aivars Endziņš]] — jurists un politiķis, bijušais [[Satversmes tiesa]]s priekšsēdētājs * [[Andrejs Ēķis]] — producents un režisors, [[Latvijas Neatkarīgā televīzija|Latvijas Neatkarīgās televīzijas]] bijušais ģenerāldirektors * [[Toms Gaļinauskis]] — mūziķis un programmētājs * [[Kaspars Gorkšs]] — futbolists, [[Latvijas futbola federācija]]s prezidents * [[Dzintra Grundmane]] — basketboliste * [[Andrejs Ģelzis]] — arhitekts * [[Modris Ģelzis]] — arhitekts * [[Edgars Jaunups]] — jurists un politiķis, bijis [[Saeima]]s un [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Viesturs Kairišs]] — režisors * [[Valters Kaminskis]] — komponists * [[Jānis Krastiņš (arhitekts)|Jānis Krastiņš]] — arhitekts * [[Rūdolfs Kugrēns]] — komiķis * [[Jānis Kuplais]] — aktieris * [[Vilnis Ķirsis]] — politiķis, ekonomists, uzņēmējs, Rīgas domes deputāts * [[Dzintars Lācis]] — riteņbraucējs * [[Hardijs Lediņš]] — multimediju mākslinieks * [[Arnolds Liniņš]] — aktieris, režisors * [[Vineta Līce]] — komponiste un mūzikas pedagoģe * [[Juris Millers]] — producents * [[Andra Neiburga]] — prozaiķe * [[Katrīna Neiburga]] — māksliniece * [[Ēriks Ošs]] — karikatūrists * [[Ieva Ozoliņa]] — režisore * [[Otto Ozols]] — rakstnieks un publicists * [[Ilze Pētersone-Godmane]] — AS „Gaso” valdes priekšsēdētāja, bijusi [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāre * [[Arvīds Platpers]] — diriģents un politiķis, bijis [[12. Saeima]]s deputāts * [[Māra Plotniece]] — bioloģe, botāniķe * [[Olafs Pulks]] — žurnālists un politiķis, [[Latvijas Televīzija]]s ģenerāldirektors (1995—1998), [[Rīgas dome]]s deputāts * [[Juris Pūce]] — ekonomists, jurists, politiķis, [[Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru uzskaitījums|Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs]] (2019—2020) * [[Māris Riekstiņš]] — politiķis un diplomāts, [[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|ārlietu ministrs]] (2007—2010), Latvijas vēstnieks [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2004—2007), [[NATO]] (2011—2015) un [[Krievija|Krievijā]] (2017 — pašlaik) * [[Minjona Sakse]] — volejboliste * [[Arta Skuja]] — [[Latvijas Radio]] žurnāliste, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „900 sekundes” vadītāja * [[Jānis Stradiņš]] — akadēmiķis, fizikālķīmiķis un zinātņu vēsturnieks * [[Lelde Stumbre]] — dramaturģe * [[Juris Šteinbergs]] — molekulārbiologs, [[TV3 Latvija|TV3]] raidījuma „Bez tabu” vadītājs * [[Andris Teikmanis]] — jurists, diplomāts, politiķis, [[Rīgas pašvaldības vadītājs|Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes priekšsēdētājs]] (1990—1994), Latvijas vēstnieks [[Vācija|Vācijā]] (1998—2002), [[Krievija|Krievijā]] (2005—2008), [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] (2013—2016) un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (2016—2019), Valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītājs (2019—pašlaik) * [[Lotte Tisenkopfa-Iltnere]] — uzņēmēja, AS "[[Madara Cosmetics]]" līdzīpašniece un vadītāja * [[Arno Upenieks]] — [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] aktieris * [[Dzidra Uztupe-Karamiševa]] — basketboliste un trenere * [[Jānis Vasarietis]] — ziedu selekcionārs * [[Kārlis Vārtiņš]] — grupas ''[[Sudden Lights]]'' ģitārists * [[Kaspars Vecvagars]] — basketbolists * [[J.Visockis|Juris Visockis]] — apgāda "[[Jumava]]" valdes priekšsēdētājs * [[Jānis Vitomskis]] — šahists un šaha žurnālists == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rvvg.lv Oficiālā mājaslapa] {{lv ikona}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Ģimnāzijas Rīgā]] [[Kategorija:Āgenskalns]] a9a5g0j2o9mfyt95jxol18tje46602x 0 111759 4548485 1970150 2026-11-12T05:30:10Z Meistars Joda 781 4548485 wikitext text/x-wiki {{VietasKarte |Antarktīda |label=Vinsēnas<br />līcis |latd=66 |latm=30 |lats=0 |latNS=S |longd=109 |longm=30 |longs=0 |longEW=E |position=bottom |width=250 |float=right |mark=Blue pog.svg |caption= }} '''Vinsēnas līcis''' ({{val|en|Vincennes Bay}}) ir līcis [[Austrumantarktīda|Austrumantarktīdā]] [[Mosona jūra]]s piekrastē starp [[Bada krasts|Bada]] un [[Noksa krasts|Noksa]] krastiem. Līcim ir V forma, platākajā vietā ap 105 km plats, to norobežo [[Foldžera rags]] austrumos un [[Nata rags]] rietumos. Līci atklāja 1940. gadu beigās [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] operācijas ''[[Highjump]]'' laikā, tas nosaukts par godu [[Čārlzs Vilkss|Čārlza Vilksa]] ekspedīcijas flagmanim ''USS Vincennes'' (kas savukārt nosaukts par godu [[Vinsēna]]s pilsētiņai [[Indiāna]]s štatā).<ref>[http://geonames.usgs.gov/pls/gnispublic/f?p=135:3:3775917146532907::NO::P3_ANTAR_ID,P3_TITLE:16071%2CVincennes%20Bay USGS GNIS]</ref> Līča austrumu krastā atrodas austrāliešu [[polārstacija]] [[Keisi]] un pamestā amerikāņu polārstacija [[Vilksa]]. == Atsauces == {{Atsauces}} {{coord|66|30|S|109|30|E|display=title}} [[Kategorija:Antarktīdas līči]] [[Kategorija:Mosona jūra]] idn7fy9mqnwezphe8dmgn6y7hwu32zs 4548517 4548485 2026-11-12T06:47:29Z Kikos 3705 4548517 wikitext text/x-wiki {{Līča infokaste | līcis = Vinsēnas līcis | attēls = | paraksts = | karte = | vietaskarte = Antarktīda | map_relief = jā | alt_karte = | label = <!-- "līcis" atšķirīga vērtība --> | paraksta_izvietojums = | mark = <!-- cits marķieris --> | kartes_paraksts = | vieta = {{ATA}} | ietilpst = [[Mosona jūra]] | latd = 66 | latm = 30 | lats = | latNS = S | longd = 109 | longm = 30 | longs = | longEW = E | platība = | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = | platums = 105 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = | salas = | pilsētas = [[Keisi]] }} '''Vinsēnas līcis''' ({{val|en|Vincennes Bay}}) ir līcis [[Austrumantarktīda|Austrumantarktīdā]] [[Mosona jūra]]s piekrastē starp [[Bada krasts|Bada]] un [[Noksa krasts|Noksa]] krastiem. Līcim ir V forma, platākajā vietā ap 105 km plats, to norobežo [[Foldžera rags]] austrumos un [[Nata rags]] rietumos. Līci atklāja 1940. gadu beigās [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] operācijas ''[[Highjump]]'' laikā, tas nosaukts par godu [[Čārlzs Vilkss|Čārlza Vilksa]] ekspedīcijas flagmanim ''USS Vincennes'' (kas savukārt nosaukts par godu [[Vinsēna]]s pilsētiņai [[Indiāna]]s štatā).<ref>[http://geonames.usgs.gov/pls/gnispublic/f?p=135:3:3775917146532907::NO::P3_ANTAR_ID,P3_TITLE:16071%2CVincennes%20Bay USGS GNIS]</ref> Līča austrumu krastā atrodas austrāliešu [[polārstacija]] [[Keisi]] un pamestā amerikāņu polārstacija [[Vilksa]]. == Atsauces == {{Atsauces}} {{coord|66|30|S|109|30|E|display=title}} [[Kategorija:Antarktīdas līči]] [[Kategorija:Mosona jūra]] 6ov63or9xoph8ukg8yolkz5gietvv19 0 113518 4548265 3728546 2026-11-11T15:02:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548265 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Skunkhooded.jpg | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | valsts_r =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | klase =Mammalia | klase_lv =Zīdītāji | kārta =Carnivora | kārta_lv =Plēsēji | apakškārta =Caniformia | apakškārta_lv =Suņveidīgie | virsdzimta =Musteloidea | virsdzimta_lv =Sermuļu virsdzimta | dzimta=Mephitidae | dzimta_lv=Skunksi | ģints=Mephitis | ģints_lv=Svītrainie skunksi | suga=Mephitis macroura | suga_lv=Kapucīnskunkss | binomial=Mephitis macroura <small>([[Martin Lichtenstein|Lichtenstein]], 1832)</small> | kategorijas =nē | izplatība= [[Attēls:Hooded Skunk area.png|center|240px]] }} '''Kapucīnskunkss''' (''Mephitis macroura'') ir neliela auguma [[skunksu dzimta]]s (''Mephitidae'') plēsējs, kas pieder [[svītrainie skunksi|svītraino skunksu ģintij]] (''Mephitis''). Kapucīnskunkss dzīvo, sākot ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidrietum teritorijām, [[Arizona]]s un [[Teksasa]]s štatos,<ref name="an">[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Mephitis_macroura.html ADW: Mephitis macroura Hooded skunk]</ref> un beidzot ar [[Centrālamerika|Centrālameriku]]. Visbiežāk tas ir sastopams [[Meksika|Meksikā]], lai gan kapucīnskunkss ir novērojams arī [[Gvatemala|Gvatemalā]], [[Hondurasa|Hondurasā]], [[Salvadora|Salvadorā]] un [[Nikaragva|Nikaragvā]].<ref name="iu">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41634/0 |title=IUCN Red List of Threatened Species: Mephitis macroura |access-date={{dat|2010|05|20||bez}} |archive-date={{dat|2011|08|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110805151554/http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41634/0 }}</ref> Izplatības karti var apskatīt [http://www.iucnredlist.org/apps/redlist/details/41634/0/rangemap šeit]{{Novecojusi saite}}. Tam patīk apmesties atklātās vietās kādas [[upe|upītes]] tuvumā: [[prērija|prērijā]], [[tuksnesis|tuksnesī]] un akmeņainās [[kalns|kalnu]] pakājēs, izvairoties no lieliem augstumiem. Tā izplatība ir no jūras līmeņa līdz 2440 metriem [[virs jūras līmeņa]], lai gan tas ir novērots arī augstāk kalnos.<ref name="iu"/> == Izskats == Salīdzinot ar savu tuvāko radinieku [[svītrainais skunkss|svītraino skunksu]] (''Mephitis mephitis''), kapucīnskunksam ir garāka [[aste]] un garāks, mīkstāks kažoka matojums. Savu nosaukumu tas ir ieguvis, pateicoties baltajam, pagarinātajam matojumam uz kakla,<ref name="de">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.desertmuseumdigitallibrary.org/public/detail.php?id=ASDM13642&sp=Mephitis%20macroura |title=Arizona: Mephitis macroura |access-date={{dat|2010|05|20||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160306044916/http://www.desertmuseumdigitallibrary.org/public/detail.php?id=ASDM13642&sp=Mephitis%20macroura }}</ref> kas atgādina kapuci. Kā visi [[skunksi]] tas ir [[Melnā krāsa|melns]] ar [[Baltā krāsa|baltu]], bet baltā svītra ir tikai viena, kas stiepjas pāri visai mugurai un astei. Uz pieres kapucīnskunksam ir šaura, balta svītra, kas apliecina, ka tas pieder pie [[svītrainie skunksi|svītraino skunksu]] ģints. Arī [[Amerikas cūkšņukura skunkss|Amerikas cūkšņukura skunksam]] (''Conepatus leuconotus'') ir tikai viena plata, balta svītra, kas stiepjas visas muguras un astes garumā, bet uz pieres tam nav šaurā, baltā svītriņa. Tomēr reizēm kapucīnskunkss ir melns, aste melna no virspuses, apakša balta un uz katra sāna tam ir divas šauras, baltas svītras.<ref name="an"/> Melna kapucīnskunksa attēlu var apskatīt [https://web.archive.org/web/20100305072029/http://www.1-costaricalink.com/costa_rica_fauna/hooded_skunk.htm šeit]. Tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm. Tēviņu garums kopā ar asti ir 70 [[Centimetrs|cm]], astes garums 38 cm, svars 800—900 [[grams|g]], mātītes kopējais garums ir 65 cm, astes garums 37 cm, svars 400—700 g.<ref name="an"/> == Uzvedība == Migu kapucīnskunkss iekārto pazemes [[ala|alā]] vai biezā [[zālaugi|zālē]]. Visu dienu tas guļ, bet aktīvs kļūst tikai [[nakts|naktī]]. Kapucīnskunksi ir teritoriāli, teritorijas lielums ir 2,8—5 km². Tas labi sadzīvo ar [[cilvēki]]em un bieži apmetas cilvēku mājokļu tuvumā.<ref name="iu"/> Tā draudzīgā attieksme pret cilvēkiem izpaužas arī to satiekot, jo nav tik agresīvs kā pārējie skunksi.<ref name="an"/> Kā visi skunksi tas ienaidnieku apšļāc ar ļoti smirdīgu sekrētu, kas izdalās no anālajiem dziedzeriem zem astes. Tādēļ tā galvenie ienaidnieki ir cilvēki, braucošas automašīnas un [[ūpji]], kuriem tikpat kā nav [[oža]]s.<ref name="de"/> Kapucīnskunkss muskusu spēj izšļākt 3,5 metru attālumā, cenšoties trāpīt uzbrucēja [[acis|acīs]]. Mazuļi dzimst agri [[pavasaris|pavasarī]] [[februāris|februārī]] vai [[marts|martā]], parasti piedzimst apmēram 3 mazuļi.<ref name="an"/> Tie ir nevarīgi, akli un kurli. Grūsnības periods kapucīnskunksiem ir apmēram 63 dienas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wildlifenorthamerica.com/Mammal/Hooded-Skunk/Mephitis/macroura.html |title=Wildlife: Hooded Skunk ( Mephitis macroura) |access-date={{dat|2010|05|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20091205032837/http://www.wildlifenorthamerica.com/Mammal/Hooded-Skunk/Mephitis/macroura.html}}</ref> == Barība == Kā visi skunksi kapucīnskunkss ir [[visēdājs]], priekšroku dodot [[kukaiņi]]em,<ref name="an"/> bet tas ēd arī veģetāro barībai, īpašs kārums ir [[bumbieris|bumbieri]]. Kapucīnskunkss ēd arī [[putni|putnu]] [[ola]]s un medī nelielus [[grauzēji|grauzējus]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.mnh.si.edu/mna/image_info.cfm?species_id=155 Mephitis macroura Hooded Skunk] * [https://web.archive.org/web/20100622084629/http://www.nsrl.ttu.edu/tmot1/mephmacr.htm Hooded Skunk] [[Kategorija:Skunksu dzimta]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:Centrālamerikas fauna]] [[Kategorija:ASV fauna]] [[Kategorija:Meksikas fauna]] skn8t7243pzkw37jlcrel1lf1qg9sb5 0 118069 4548447 4457686 2026-11-12T02:57:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 8 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548447 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kapa_2010.jpg|thumb|300px|2010. gada Kāpas otrās dienas finiša vārti]] '''Kāpas trīsdienas''' jeb vienkārši '''Kāpa''' ir starptautiskas [[orientēšanās sports|orientēšanās]] sacensības, kas katru gadu trīs dienu garumā notiek citā [[Latvija]]s vietā. Sacensības tiek organizētas jūnija pēdējā vai jūlija pirmajā nedēļas nogalē no piektdienas līdz svētdienai un uzvarētājs tiek noteikts trīs dienu rezultātu summā. "Kāpas trīsdienas" organizē [[Carnikava]]s orientēšanās klubs ''OK Kāpa'' sadarbībā ar [[Latvijas Orientēšanās federācija|Latvijas orientēšanās federāciju]]. Sacensības notiek kopš 1987. gada, kad pirmās sacensības tika sarīkotas [[Tukums|Tukuma]] apkārtnē. Šīs sacensības pēc dalībnieku skaita ir lielākās gan Latvijā, gan [[Baltija]]s valstīs: pēdējos gados dalībnieku skaits "Kāpā" pārsniedz 1600 un uzvarētāji tiek noskaidroti gandrīz 60 grupās.<ref>[http://sportacentrs.com/orientesanas/01072010-aluksne_gatava_uznemt_vairak_ka_1550_orie Alūksne gatava uzņemt vairāk kā 1550 orientieristus] Sportacentrs.com</ref> Dalībnieku rekords 2200 sasniegts 2025. gada "Kāpas" sacensībās [[Ventspils]] pievārtē.<ref name=":0" /> == Formāts == Sacensības orientēšanās sportā notiek vairāk nekā 40 vecuma, dzimuma, distances garuma un meistarības grupu ietvaros. Visprestižākā ir elites grupa vīriešiem (V21E) un sievietēm (S21E). Uzvarām bagātākie "Kāpas trīsdienu" elites distancēs ir [[Mārtiņš Sirmais]] (11 uzvaras) un [[Aija Skrastiņa]] (9 uzvaras). "Kāpas trīsdienas" ir Latvijas kausa izcīņas posms, bet viena vai vairākas no sacensību dienām elites grupas orientieristiem dod ieskaites punktus arī Pasaules ranga kopvērtējumā (''World Ranking Event'' jeb WRE), tādēļ pēdējos gados piedalās ne vien Latvijas un Baltijas valstu labākie sportisti, bet arī spēcīgi orientieristi no citām valstīm. Vēsturiski līdzās trīsdienu sacensībām klasiskās orientēšanās distancēs sestdienas vakarā sacensību centra apkārtnē vai tuvākajā pilsētā risinājās sprinta sacensības, kas netika iekļautas "Kāpas" kopvērtējumā, toties bija Latvijas kausa posms orientēšanās sprintā. Pēdējos gados sestdienas vakarā notiek komandu sprinta stafete. Paralēli orientēšanās sacensībām notiek arī veloorientēšanās (MTB-O), taku orientēšanās (Taku O) un [[Rogainings|rogaininga]] sacensības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://2025.kapa.lv/|title=Kāpa 2025 - XXXVIII Orientēšanās trīsdienas|website=2025.kapa.lv|access-date=2025-06-30}}</ref> == Kāpas trīsdienu uzvarētāji elites grupās == {| class="wikitable" |- ! Gads ! Sacensību vieta ! Dalībnieku skaits ! Uzvarētājs V21E ! Uzvarētāja S21E |- |1987 ||[[Tukums]] |1128 |{{flaga|Latvija}} [[Aigars Leiboms]] (''ind.'') |{{flaga|Latvija}} [[Alīda Zukule]] (''Sigulda'') |- |1988 |[[Jēkabpils]] | |{{flaga|Lietuva}} V. Armalis (''Kaunas'')<br /><small>2. {{flaga|Latvija}} [[Uģis Mitrevics]] (''Rīga'')</small> |{{flaga|Latvija}} I. Endziņa (''Rīga'') |- |1989 |[[Alūksne]] |- |1990 |[[Madona]] |- |1991 |[[Tukums]] |- |1992 |[[Smiltene]] |- |1993 |[[Jēkabpils]] |- |1994 |[[Cēsis]] |- |1995 |[[Cēsis]] |- |1996 |[[Madona]] |- |1997 |[[Alūksne]] |- |1998||[[Sigulda]] |- |1999||[[Jēkabpils]] |- |2000 ||[[Tukums]] |- |2001 ||[[Pļaviņas]] || ||{{flaga|Latvija}} [[Oskars Zērnis]] (''NBS/ZS SK'') ||{{flaga|Latvija}} [[Inga Dambe]] (''Olaine'') |- |2002 ||[[Ventspils]] || ||{{flaga|Latvija}} [[Ģirts Veģeris]] (''Balta'') ||{{flaga|Latvija}} [[Aija Skrastiņa]] (''Auseklis — LSPA'') |- |2003 ||[[Valmiera]] || ||{{flaga|Latvija}} [[Ģirts Veģeris]] (''Balta'') ||{{flaga|Lietuva}} [[Dainora Aļšauskaite]] (''MOT Lithuania'') |- |2004 ||[[Madona]] ||vairāk nekā 1000<ref>[http://kultura.delfi.lv/archive/article.php?id=8336776 Trīsdienu orientēšanās sacensības 'Kāpa 2004']{{Novecojusi saite}} Delfi.lv</ref>||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Madonas BJSS'') ||{{flaga|Lietuva}} [[Vilma Rudzenskaite]] (''Levuo'') |- |2005 ||[[Liepāja]] ||1661<ref>[http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=14282778 Orientēšanās daudzdienas 'Kāpa' svin 20 gadus!] Delfi.lv</ref>||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Madonas BJSS'') ||{{flaga|Latvija}} [[Aija Skrastiņa]] (''Briksnis'') |- |2006 ||[[Straupe]] ||1523<ref name="Kāpa2007">[http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=18310095 Sāksies daudzdienu orientēšanās sacensības 'Kāpa 2007'] Delfi.lv</ref>||{{flaga|Latvija}} [[Edgars Bertuks]] (''Alūksne'') ||{{flaga|Latvija}} [[Zanda Abzalone]] (''Viga'') |- |2007 ||[[Nīca]], ([[Liepāja]]) ||1869<ref name="Kāpa2007" />||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Madonas BJSS'') ||{{flaga|Lietuva}} [[Sandra Paužaite]] (''Dainava'') |- |2008 ||[[Ventspils]] ||vairāk nekā 1800<ref>[http://www.diena.lv/lat/sports/vasarassports/citivasarassporti/daudzdienu-orientesanas-sacensibas-kapa-2008-uzvar-sirmais-un-pauzaite Daudzdienu orientēšanās sacensībās Kāpa-2008 uzvar Sirmais un Paužaite] Diena.lv</ref>||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Madonas BJSS'') ||{{flaga|Lietuva}} [[Sandra Paužaite]] (''Dainava'') |- |2009 ||[[Mordanga]], ([[Talsi]]) ||1625<ref>[http://www.kapaok.lv/kapa09/results/nat.htm Kāpa 2009 Dalībnieku skaits]</ref>||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Madonas BJSS'') ||{{flaga|Latvija}} [[Aija Skrastiņa]] (''Briksnis'') |- |2010 ||[[Alūksne]] ||1619<ref>[http://www.sporto.lv/raksts/aluksnes_diza_kapa Alūksnes dižā kāpa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304200955/http://www.sporto.lv/raksts/aluksnes_diza_kapa |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} Sporto.lv</ref>||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Auseklis'') ||{{flaga|Lietuva}} [[Sandra Paužaite]] (''Dainava'') |- |2011 ||[[Smiltene]] ||vairāk nekā 1400<ref>[http://www.lof.lv/?p=raksts&fid=720 vairāk nekā 1400 orientieristi piedalīsies sacensībās "Kāpa 2011"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120310105056/http://www.lof.lv/?p=raksts&fid=720 |date={{dat|2012|03|10||bez}} }} LOF.lv</ref>||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Auseklis'') ||{{flaga|Latvija}} [[Aija Skrastiņa]] (''Briksnis'') |- |2012 ||[[Vietalva]], ''Mailes'' ||vairāk nekā 1400<ref>[http://www.lof.lv/?p=raksts&fid=845 Klāt lielākās orientēšanās sacensības Latvijā — “Kāpa” trīsdienas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121006162831/http://www.lof.lv/?p=raksts&fid=845 |date={{dat|2012|10|06||bez}} }} LOF.lv</ref>||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Auseklis'') ||{{flaga|Igaunija}} [[Merika Vanjuka]] (''Kape'') |- |2013 ||[[Miķeļbāka]] ||1600<||{{flaga|Latvija}} [[Anatolijs Tarasovs (orientierists)|Anatolijs Tarasovs]] (''Ozons'') ||{{flaga|Latvija}} [[Aija Skrastiņa]] (''Briksnis'') |- |2014 ||[[Tukums]], ''Sveikuļi'' ||1670<ref>[http://www.lof.lv/?p=raksts&fid=1089 Skrastiņa sesto reizi uzvar orientēšanās daudzienās “Kāpa”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221003151402/http://www.lof.lv/?p=raksts&fid=1089 |date={{dat|2022|10|03||bez}} }} LOF.lv</ref> ||{{flaga|Lietuva}} [[Jons Vītauts Gvildis]] (''Medeina'')<br /><small>2. {{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Zērnis]] (''Saldus'')</small> ||{{flaga|Latvija}} [[Aija Skrastiņa]] (''Briksnis'') |- |2015 ||[[Amatciems]] ||1800<<ref>[http://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=2320&t=Sirmajam---devita-Arniecei---pirma-uzvara-Kapa Sirmajam — devītā, Ārniecei — pirmā uzvara Kāpā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231015060512/https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=2320&t=Sirmajam---devita-Arniecei---pirma-uzvara-Kapa |date={{dat|2023|10|15||bez}} }} LOF.lv</ref> ||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Auseklis'') ||{{flaga|Latvija}} [[Līga Ārniece]] (''Ozons'') |- |2016 ||[[Krustpils novads|Krustpils nov.]], [[Trākši (Variešu pagasts)|Trākši]] ||1600<<ref>[http://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=2584&t=Skrastina-un-Sirmais-atkal-neparspeti-Kapa Skrastiņa un Sirmais atkal nepārspēti "Kāpā"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20231015060513/https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=2584&t=Skrastina-un-Sirmais-atkal-neparspeti-Kapa |date={{dat|2023|10|15||bez}} }} LOF.lv</ref> ||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Auseklis'') ||{{flaga|Latvija}} [[Aija Skrastiņa]] (''Briksnis'') |- |2017 |[[Krāslavas novads|Krāslavas nov.]]<ref>[http://2017.kapa.lv/rez/3d/total.html Kāpa 2017. Kopvērtējums]</ref> ||1500<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=2831&t=Latgale-aizvaditas-pedejo-gadu-aizraujosakas-Kapas-trisdienas|title=Latgalē aizvadītas pēdējo gadu aizraujošākās Kāpas trīsdienas|website=lof.lv|access-date=2025-06-30|language=lv|archive-date=2026-03-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20260309112512/https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=2831&t=Latgale-aizvaditas-pedejo-gadu-aizraujosakas-Kapas-trisdienas}}</ref> ||{{flaga|Baltkrievija}} [[Dmitrijs Mihalkins]] (''Eridan'')<br /><small>2. {{flaga|Latvija}} [[Anatolijs Tarasovs (orientēšanās)|Anatolijs Tarasovs]] (''Būdaskalns'')</small> ||{{flaga|Latvija}} [[Aija Skrastiņa]] (''Briksnis'') |- |2018 ||[[Pāvilosta]] ||Gandrīz 1800<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://2018.kapa.lv/#results|title=Kāpa 2018 - XXXII Orientēšanās trīsdienas|website=2018.kapa.lv|access-date=2025-06-30}}</ref> ||{{flaga|Lietuva}} [[Jons Vītauts Gvildis]] (''Medeina'')<br /><small>2. {{flaga|Latvija}} [[Rūdolfs Zērnis]] (''Saldus'')</small> ||{{flaga|Krievija}} [[Svetlana Mironova (orientieriste)|Svetlana Mironova]] (''Koovee'')<br /><small>3. {{flaga|Latvija}} [[Aija Skrastiņa]] (''Briksnis'')</small> |- |2019 ||[[Alūksne]] ||teju 2000<ref>[https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3168&t=Kapas-trisdienas-pirmoreiz-triumfe-Paulins-un-Grosberga Kāpas trīsdienās pirmoreiz triumfē Pauliņš un Grosberga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190702123213/https://lof.lv/os-zinas-arhivs%3Fid%3D3168%26t%3DKapas-trisdienas-pirmoreiz-triumfe-Paulins-un-Grosberga |date={{dat|2019|07|02||bez}} }} LOF</ref> ||{{flaga|Latvija}} [[Artūrs Pauliņš]] (''Kalevan Rasti/Azimuts'') ||{{flaga|Latvija}} [[Sandra Grosberga]] (''Meridiāns'') |- |2020 ||sacensības nenotika<br />([[COVID-19 pandēmija]]) || || || |- |2021 ||[[Ludza]] ||vairāk nekā 1000<ref>[https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3412&t= Kāpa 2021 atgriežas Latgalē!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220705190755/https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3412&t= |date={{dat|2022|07|05||bez}} }} LOF</ref> ||{{flaga|Latvija}} [[Ilgvars Caune]] (''Azimuts'') ||{{flaga|Latvija}} [[Sandra Grosberga]] (''Meridiāns'') |- |2022 ||[[Irbene]] ||vismaz 1402<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lof.lv/seriali_rez/lk&gads=2022|title=Orientēšanās sacensības : LK , LČ - 2022|website=lof.lv|access-date=2025-06-30|archive-date=2026-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20260308221926/https://lof.lv/seriali_rez/lk%26gads%3D2022}}</ref> ||{{flaga|Latvija}} [[Uldis Upītis]] (''Kāpa'') ||{{flaga|Latvija}} [[Sandra Grosberga]] (''Meridiāns'') |- |2023 ||[[Roja]]—[[Žocene]] ||vairāk nekā 1600<ref>[https://sportacentrs.com/orientesanas/04072023-orientesanas_trisdienas_kapa_2023_uzvar_p Orientēšanās trīsdienās "Kāpa 2023" uzvar pieredze — Skrastiņa un Sirmais] sportacentrs.com</ref> ||{{flaga|Latvija}} [[Mārtiņš Sirmais]] (''Meridiāns'') ||{{flaga|Latvija}} [[Aija Skrastiņa]] (''Briksnis'') |- |2024 ||[[Daugavpils]] ||vairāk nekā 1850<ref>[https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3828&t=Kapas-trisdienas-pirmo-reizi-uzvar-Signe-Sirma-un-Lauri-Silds „Kāpas trīsdienās” pirmo reizi uzvar Signe Sirmā un Lauri Silds] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240702074116/https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3828&t=Kapas-trisdienas-pirmo-reizi-uzvar-Signe-Sirma-un-Lauri-Silds |date={{dat|2024|07|02||bez}} }} LOF</ref> ||{{flaga|Igaunija}} [[Lauri Silds]] (''Alūksne'')<br /><small>2. {{flaga|Latvija}} [[Ilgvars Caune]] (''Azimuts'')</small> ||{{flaga|Latvija}} [[Signe Sirmā]] (''Alnis'') |- |2025 |[[Užavas pagasts|Užava]]—[[Cirpstene]] |2200<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3975&t=Jekabs-Niklavs-Janovs-un-Laura-Vike-pirmo-reizi-uzvar-Kapas-trisdienas|title=Jēkabs Niklāvs Janovs un Laura Vīķe pirmo reizi uzvar „Kāpas trīsdienās”|website=lof.lv|access-date=2025-06-30|language=lv|archive-date=2025-06-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20250630151238/https://lof.lv/os-zinas-arhivs%3Fid%3D3975%26t%3DJekabs-Niklavs-Janovs-un-Laura-Vike-pirmo-reizi-uzvar-Kapas-trisdienas}}</ref> |{{flaga|Latvija}} [[Jēkabs Niklāvs Janovs]] (''Siguldas Takas'') |{{flaga|Latvija}} [[Laura Vīķe]] (''Kāpa'') |- |2026 |[[Krāslavas novads|Krāslavas nov.]] | | | |} == Skatīt arī == * [[Orientēšanās sports]] * [[Latvijas čempionāts orientēšanās sportā]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.kapa.lv/ OK Kāpa aktuālā mājas lapa] * [http://www.kapaok.lv/ OK Kāpa mājas lapa (vecā lapa)] [[Kategorija:Orientēšanās sports Latvijā]] 7do4hfk9f1p03n80vqdyy5gqpky653o 0 126895 4548691 4068226 2026-11-12T10:57:53Z Silraks 36716 4548691 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Antonio_del_Pollaiolo_-_Ercole_e_l'Idra_e_Ercole_e_Anteo_-_Google_Art_Project.jpg|200px|right|thumb|[[Hērakls]] ar vāli cīnās pret [[Lernas hidra|hidru]].]] '''Vāle''' jeb '''runga''' (no [[viduslejasvācu valoda|viduslejasvācu]]: ''runge'' — 'vāle'<ref>{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu etimoloģijas vārdnīca |author=[[Konstantīns Karulis]] |year=2001 |publisher=[[Avots (izdevniecība)|Avots]] |location=Rīga |isbn=9984-700-12-7 |url=http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?#panel:pp%7cissue:/g_001_0302029372%7carticle:DIVL122%7cpage:775 |page=771 |accessdate={{dat|2020|05|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190902065147/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp%7cissue:/g_001_0302029372%7carticle:DIVL122%7cpage:775 |archivedate={{dat|2019|09|02||bez}} }}</ref>) ir sitamais [[ierocis]] — īsa, parasti no [[koks|koka]] izgatavota [[nūja]]. Tipiskas vāles ir turamas vienā rokā, lai gan tās var būt arī abās rokās turamas kā [[garā nūja]]. Vāles tiek izmantotas [[cīņas māksla|cīņas mākslā]], kā policijas ierocis ([[steks]]) un citur. == Atsauces == {{atsauces}} {{Militārisms-aizmetnis}} [[Kategorija:Aukstie ieroči]] 4tgeegllzxoscrd4cdo7ayhf0odphvq 0 129136 4548325 4398417 2026-11-11T18:32:33Z Olgerts V 41522 /* Vēsture */ preciz. 4548325 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Jūrkalnes iela|Jūrkalnes iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Jūrkalnes iela |attēls = Jūrkalnes iela (4).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q16359365|zoom=13}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Zemgales priekšpilsēta]] |apkaime = [[Šampēteris]], [[Zolitūde]], [[Pleskodāle]] |ielas garums = 2970 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2—4 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[35. autobusu maršruts (Rīga)|35.]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56.]], [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Jūrkalnes iela''' ir [[Rīga]]s iela [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]], [[Šampēteris|Šampētera]], [[Zolitūde]]s un [[Pleskodāle]]s apkaimēs. Kopējais ielas garums ir 2970 metri un tā sastāv no 2—4 braukšanas joslām. Jūrkalnes iela sākas pie [[Zasulauka depo]] dzelzceļa stacijas un, pa satiksmes pārvadu šķērosjot [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]], noslēdzas pie Rīgas robežas ar [[Mārupes novads|Mārupes novadu]], krustojumā ar [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielu]] pārejot [[Autoceļš P133|autoceļā P133]] ([[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas lidostas]] pievedceļš). Pa Jūrkalnes ielu kursē [[35. autobusu maršruts (Rīga)|35.]], [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56.]] un [[63. autobusu maršruts (Rīga)|63. maršruta autobusi]]. == Ielas raksturojums == Jūrkalnes iela aizsākas [[Šampēteris|Šampētera]] apkaimē pie [[Zasulauka Depo]] dzelzceļa stacijas kā divu joslu asfaltēta iela. Tā virzās dienvidrietumu virzienā un, šķērsojot [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas ielu]], krustojas ar [[Apuzes iela|Apuzes ielu]] un pārtop 4 joslu platā ielā. Tālāk tā stiepjas [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas "Rīga"]] virzienā un ir [[Zolitūde]]s un [[Pleskodāle]]s apkaimju robežiela. Šajā posmā ielas kreisajā pusē plešas [[Šampētera mežs]] (kādreizējās [[Šampētera muiža]]s parks).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.ambermarks.com/_Pieminekli/IsieApraksti/Riga/Pleskodale/SampMuiz.htm|title=Šampētera muiža|website=www.ambermarks.com|access-date=2025-08-04}}</ref> Tālāk Jūrkalnes iela pa satiksmes pārvadu šķērso [[Zolitūdes iela|Zolitūdes ielu]] un [[Kārļa Ulmaņa gatve|Kārļa Ulmaņa gatvi]] (ar to divlīmeņu krustojums) un turpinās īsu posmu līdz Rīgas robežai ar [[Mārupes novads|Mārupes novadu]], krustojumā ar [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielu]] pārejot [[Autoceļš P133|autoceļā P133]] ([[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Rīgas lidostas]] pievedceļš). == Vēsture == Vēsturiski Jūrkalnes iela ir bijusi [[Kandavas iela (Rīga)|Kandavas ielas]] (mūsdienās [[Zasulauks|Zasulaukā]]) turpinājums otrpus [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīgas—Tukuma dzelzceļa līnijai]], taču pēc 1961. gada, kad pārbrauktuve satiksmei bija slēgta, šo Kandavas ielas daļu pārdēvēja par Jūrkalnes ielu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/agenskalns/ielas/3/|title=Āgenskalna ielu katalogs (K – Ķ)|last=http://www.citariga.lv|first=Cita Rīga|website=Cita Rīga|access-date=2023-02-18|language=lv}}</ref> == Ielu savienojumi == Jūrkalnes iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Zasulauka iela]] (T veida krustojums) * [[Irlavas iela (Rīga)|Irlavas iela]] * [[Apuzes iela]] * [[Valtaiķu iela]] (savienojums gājējiem) * [[Vecaines iela]] * [[Zolitūdes iela]] (satiksmes pārvads bez krustojuma) * [[Kārļa Ulmaņa gatve]] (satiksmes pārvads ar divlīmeņu krustojumu) * [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] == Skatīt arī == * [[Šampēteris]] * [[Zolitūde]] * [[Pleskodāle]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu J}} {{coord|56.9374|24.0178|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Šampēterī]] [[Kategorija:Ielas Zolitūdē]] [[Kategorija:Ielas Pleskodālē]] [[Kategorija:Zemgales priekšpilsēta]] s92k5dii0w7kcvn46kprnp7avpssr04 0 129443 4548637 4211875 2026-11-12T08:29:58Z Pirags 3757 4548637 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste |name = ASV Senāts |legislature = 119. ASV Kongress |coa_pic = Seal_of_the_United_States_Senate.svg |session_room = United_States_Senate_Floor.jpg |house_type = Augšpalāta |term_limits = |structure2 = 119th United States Senate.svg |structure2_res = 250px |leader1_type = [[ASV viceprezidents|Prezidents]] |leader1 = [[Džeimss Deivids Venss]] |party1 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) |election1 = {{dat|2025|1|20|ģ|bez}} |leader2_type = Prezidents ''pro tempore'' |leader2 = [[Čaks Graslijs]] |party2 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) |election2 = {{dat|2025|1|3|ģ|bez}} |leader4_type = Koalīcijas līderis |leader4 = [[Džons Tjūns]] |party4 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) |election4 = {{dat|2025|1|3|ģ|bez}} |leader5_type = Opozīcijas līderis |leader5 = [[Čaks Šumers]] |party5 = ([[ASV Demokrātiskā partija|D]]) |election5 = {{dat|2025|1|3|ģ|bez}} |members = 100 |political_groups1 = {{colorbox|#000090}} [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrāti]] (45)<br />{{colorbox|#7174e0}} Neatkarīgie (2)<br />{{colorbox|#900000}} [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņi]] (53)<!-- <br />{{colorbox|#FFFFFF}} ''vacant'' (0) --> |last_election1 = {{dat|2026|11|3|N|bez}} |meeting_place = {{vieta|ASV|Vašingtona|ASV Kapitolijs}} |website = {{URL|http://www.senate.gov}} }} '''Amerikas Savienoto Valstu Senāts''' ({{val|en|United States Senate}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] divpalātu parlamenta&nbsp;— [[ASV Kongress|ASV Kongresa]]&nbsp;— augšpalāta. Tautas ievēlētos pārstāvjus ASV Senātā sauc par senatoriem. Kopā Senātā ir 100 senatori. Katru [[ASV administratīvais iedalījums|ASV štatu]] neatkarīgi no tā lieluma un iedzīvotāju skaita pārstāv divi senatori, kurus ievēl uz sešiem gadiem. Ik pēc diviem gadiem vienu trešo daļu no senatoriem pārvēl novembrī [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] vēlēšanu un [[ASV vidustermiņa vēlēšanas|Vidustermiņa vēlēšanu]] laikā. == Strauktūra == Senāta uzbūve un tā pilnvaras ir aprakstītas [[ASV Konstitūcija]]s pirmajā pantā. Tā vadītājs ir [[ASV viceprezidents|viceprezidents]], kurš nepiedalās balsojumos, bet gadījumos, ja balsu skaits ir neizšķirts, viņam pieder izšķirošā balss. Senāts un [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]], kas kopā veido [[ASV Kongress|ASV Kongresu]], atrodas Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]], kur darbojas [[ASV Kapitolijs|Kapitolija]] ēkā. Senāts atrodas ēkas ziemeļu spārnā, bet Pārstāvju palāta dienvidu spārnā. Pirms ASV Konstitūcijas pieņemšanas pastāvēja divi pretēji uzskati par to, kā būtu jāorganizē likumdošanas vara (parlaments). Viena daļa aizstāvēja viedokli, ka visiem štatiem ir jābūt vienādām tiesībām un tāpēc no katra štata jābūt vienādam pārstāvju daudzumam. Pretējais uzskats bija, ka štatiem ar lielāku populācija, teritoriju, ekonomisko potenciālu ir jābūt lielākam pārstāvju skaitam. Rezultātā Kongresa abas palātas reprezentēja kompromisu starp šiem uzskatiem. Senātā no katra štata tika ievēlēti divi deputāti, bet Pārstāvju palātā kongresmeņu skaits ir proporcionāls iedzīvotāju skaitam noteiktos štatos. == Funkcijas == ASV Senāts kopā ar ASV Pārstāvju palātu realizē [[likumdošanas vara|likumdošanu]], tomēr Senātam ir vairākas īpašas pilnvaras, piemēram, tas apstiprina ASV valsts sekretāru, ASV Augstākās tiesas tiesnešus, ārvalstu vēstniekus un citas amatpersonas. ASV Senāts veic arī [[starptautisks līgums|starptautisku vienošanos]] ratifikāciju, [[impīčments|impīčmenta]] procedūras galalēmuma pieņemšanu. Lai arī abas ASV Kongresa palātas ir līdztiesīgas likumdošanā, tomēr abu kompetence un funkcijas atšķiras. ASV Senāts pārsvarā nodarbojas ar likumprojektu "slīpēšanu". Katrs likumprojekts tiek skatīts trīs lasījumos. Pirmajā lasījumā tas tiek reģistrēts un nodots komisijām. Komisijas ir sadalītas pēc dažādām jomām un tajās notiek likumprojektu tālāka izstrādāšana. Otrajā lasījumā skata pašu likumprojektu un nodod tālāk galīgajai izstrādāšanai. Trešajā lasījumā notiek galīgā balsošana par likumprojektu. Abu parlamenta palātu līdztiesība izpaužas tajā, ka tām abām ir jāapstiprina likumprojekti. ASV pastāv divpartiju sistēma. Tāpēc senatori pārstāv vai nu [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātisko partiju]], vai arī [[ASV Republikāniskā partija|Republikānisko partiju]]. Abām no tām Senātā ir vadītāji, kuriem ir svarīga loma Senāta darbības nodrošināšanā, respektīvi, viņi darbojas līdzīgi frakciju vadītājiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.senate.gov/ ASV Senāta mājaslapa] {{en ikona}} {{politika-aizmetnis}} {{ASV Senāta senatori}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV politika]] 8nppqs5ic5f0ubbx5owbj6bbpcbfdb9 4548639 4548637 2026-11-12T08:32:39Z Pirags 3757 /* Funkcijas */ 4548639 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste |name = ASV Senāts |legislature = 119. ASV Kongress |coa_pic = Seal_of_the_United_States_Senate.svg |session_room = United_States_Senate_Floor.jpg |house_type = Augšpalāta |term_limits = |structure2 = 119th United States Senate.svg |structure2_res = 250px |leader1_type = [[ASV viceprezidents|Prezidents]] |leader1 = [[Džeimss Deivids Venss]] |party1 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) |election1 = {{dat|2025|1|20|ģ|bez}} |leader2_type = Prezidents ''pro tempore'' |leader2 = [[Čaks Graslijs]] |party2 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) |election2 = {{dat|2025|1|3|ģ|bez}} |leader4_type = Koalīcijas līderis |leader4 = [[Džons Tjūns]] |party4 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) |election4 = {{dat|2025|1|3|ģ|bez}} |leader5_type = Opozīcijas līderis |leader5 = [[Čaks Šumers]] |party5 = ([[ASV Demokrātiskā partija|D]]) |election5 = {{dat|2025|1|3|ģ|bez}} |members = 100 |political_groups1 = {{colorbox|#000090}} [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrāti]] (45)<br />{{colorbox|#7174e0}} Neatkarīgie (2)<br />{{colorbox|#900000}} [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņi]] (53)<!-- <br />{{colorbox|#FFFFFF}} ''vacant'' (0) --> |last_election1 = {{dat|2026|11|3|N|bez}} |meeting_place = {{vieta|ASV|Vašingtona|ASV Kapitolijs}} |website = {{URL|http://www.senate.gov}} }} '''Amerikas Savienoto Valstu Senāts''' ({{val|en|United States Senate}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] divpalātu parlamenta&nbsp;— [[ASV Kongress|ASV Kongresa]]&nbsp;— augšpalāta. Tautas ievēlētos pārstāvjus ASV Senātā sauc par senatoriem. Kopā Senātā ir 100 senatori. Katru [[ASV administratīvais iedalījums|ASV štatu]] neatkarīgi no tā lieluma un iedzīvotāju skaita pārstāv divi senatori, kurus ievēl uz sešiem gadiem. Ik pēc diviem gadiem vienu trešo daļu no senatoriem pārvēl novembrī [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] vēlēšanu un [[ASV vidustermiņa vēlēšanas|Vidustermiņa vēlēšanu]] laikā. == Strauktūra == Senāta uzbūve un tā pilnvaras ir aprakstītas [[ASV Konstitūcija]]s pirmajā pantā. Tā vadītājs ir [[ASV viceprezidents|viceprezidents]], kurš nepiedalās balsojumos, bet gadījumos, ja balsu skaits ir neizšķirts, viņam pieder izšķirošā balss. Senāts un [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palāta]], kas kopā veido [[ASV Kongress|ASV Kongresu]], atrodas Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]], kur darbojas [[ASV Kapitolijs|Kapitolija]] ēkā. Senāts atrodas ēkas ziemeļu spārnā, bet Pārstāvju palāta dienvidu spārnā. Pirms ASV Konstitūcijas pieņemšanas pastāvēja divi pretēji uzskati par to, kā būtu jāorganizē likumdošanas vara (parlaments). Viena daļa aizstāvēja viedokli, ka visiem štatiem ir jābūt vienādām tiesībām un tāpēc no katra štata jābūt vienādam pārstāvju daudzumam. Pretējais uzskats bija, ka štatiem ar lielāku populācija, teritoriju, ekonomisko potenciālu ir jābūt lielākam pārstāvju skaitam. Rezultātā Kongresa abas palātas reprezentēja kompromisu starp šiem uzskatiem. Senātā no katra štata tika ievēlēti divi deputāti, bet Pārstāvju palātā kongresmeņu skaits ir proporcionāls iedzīvotāju skaitam noteiktos štatos. == Funkcijas == ASV Senāts kopā ar ASV Pārstāvju palātu realizē [[likumdošanas vara|likumdošanu]], tomēr Senātam ir vairākas īpašas pilnvaras, piemēram, tas apstiprina ASV valsts sekretāru, ASV Augstākās tiesas tiesnešus, ārvalstu vēstniekus un citas amatpersonas. ASV Senāts veic arī [[starptautisks līgums|starptautisku vienošanos]] ratifikāciju, [[impīčments|impīčmenta]] procedūras galalēmuma pieņemšanu. Lai arī abas ASV Kongresa palātas ir līdztiesīgas likumdošanā, tomēr abu kompetence un funkcijas atšķiras. ASV Senāts pārsvarā nodarbojas ar likumprojektu "slīpēšanu". Katrs likumprojekts tiek skatīts trīs lasījumos. Pirmajā lasījumā tas tiek reģistrēts un nodots komisijām. Komisijas ir sadalītas pēc dažādām jomām un tajās notiek likumprojektu tālāka izstrādāšana. Otrajā lasījumā skata pašu likumprojektu un nodod tālāk galīgajai izstrādāšanai. Trešajā lasījumā notiek galīgā balsošana par likumprojektu. Abu parlamenta palātu līdztiesība izpaužas tajā, ka tām abām ir jāapstiprina likumprojekti. ASV pastāv divpartiju sistēma, tāpēc senatori pārstāv vai nu [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātisko partiju]], vai arī [[ASV Republikāniskā partija|Republikānisko partiju]], vai ir neatkarīɡie. Abām lielajām partijām Senātā ir vadītāji, kuriem ir svarīga loma Senāta darbības nodrošināšanā, respektīvi, viņi darbojas līdzīgi frakciju vadītājiem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.senate.gov/ ASV Senāta mājaslapa] {{en ikona}} {{politika-aizmetnis}} {{ASV Senāta senatori}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV politika]] foq00i6j1xou7pt91mpugluogvr5wwu 0 130381 4548550 4364432 2026-11-12T07:01:08Z Kent Wang 151089 Main facade of Sé Velha de Coimbra 51.jpg 4548550 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Koimbra | official_name = ''Coimbra'' | nickname = | motto = | settlement_type = pilsēta | image_skyline = {{Photomontage | photo1a = Coimbra e o rio Mondego (6167200429) (cropped).jpg | photo2a = Portugal-2017-C-205 (27111103668) (cropped).jpg | photo2b = 94918-Coimbra (49022894973) (cropped).jpg | photo3a = Monasterio de Santa Cruz, Coímbra, Portugal, 2012-05-10, DD 01 (cropped).JPG | photo3b = Coimbra - Portugal (246645303) (cropped).jpg | photo3c = SeNova1 1 (cropped).jpg | spacing = 2 | position = center | color_border = white | color = white | size = 280 }} | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | image_flag = Pt-cbr1.png | image_shield = CBR.png | shield_size = | pushpin_map = Portugāle | map_caption = | subdivision_type = [[Portugāles reģioni|Reģions]] | subdivision_type1 = [[Portugāles apakšreģioni|Apakšreģions]] | subdivision_type2 = [[Portugāles distrikti|Distrikts]] | subdivision_name = [[Centra reģions (Portugāle)|Centra reģions]] | subdivision_name1 = [[Baišu Mondegu]] | subdivision_name2 = [[Koimbras distrikts|Koimbra]] | established_title = Dibināta | established_date = pirms 460. gada | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 319.40 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 143396 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Rietumeiropas laiks|WET]] | utc_offset = +0 | timezone_DST = [[Rietumeiropas vasaras laiks|WEST]] | utc_offset_DST = +1 | latd = 40 | latm = 12 | lats = 40 | latNS = N | longd = 8 | longm = 25 | longs = 45 | longEW = W | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 3000 | elevation_footnotes = | elevation_m = | website = {{url|http://www.cm-coimbra.pt}} | footnotes = }} '''Koimbra''' ({{val|pt|Coimbra}}, {{val|la|Conimbricae}}) ir viena no senākajām [[Portugāle]]s pilsētām, tajā atrodas vecākā Portugāles universitāte — [[Koimbras Universitāte]] (1290). == Vēsture == Koimbru dibinājuši [[Ibērijas pussala|Ibērijas]] [[ķelti]]. [[Romas impērija]]s laikā tā bija pazīstama ar Emīnijas (''Aeminium'') vārdu un atradās pie lielceļa, kas savienoja [[Lisabona|Lisabonu]] (''Olisipo'') ar [[Braga|Bragu]] (''Bracara Augusta''). 468. gadā [[svēbi]] sagrāva netālu esošo Konimbrigas pilsētu, tās iedzīvotāji pārcēlās uz Emīniju un pārdēvēja to Konimbrigas vārdā. 711.-878. un 987.-1064. gadā pilsētu pakļāva [[mauri]], 1139.-1256. gadā Koimbra bija Portugāles galvaspilsēta. 1290. gadā pilsētā tika nodibināta universitāte. == Apskates objekti == * Akvedukts (''Arcos do Jardim'', no jauna uzbūvēts 16. gadsimtā) * Koimbras bīskapu pils (tagad muzejs ''Machado de Castro'') ar romiešu foruma atliekām * Vecā katedrāle ''Sé Velha'' (1064) * Koimbras universitātes ēkas ar zvanu torni, kapelu (''Capela de São Miguel'') un bibliotēku (''Biblioteca Joanina'') ar aptuveni 300 000 grāmatām * Jaunā katedrāle ''Sé Nova'' (1598) * Botāniskais dārzs (''Jardim Botánico'', 18. gs.) * Bijušais augustīniešu klosteris ''Igreja de Santa Cruz'' (1131) ==Attēlu galerija== <gallery> Attēls:University-of-Coimbra.jpg|Koimbras universitātes pagalms Attēls:CoimbraView-CC1.jpg|Skats uz vecpilsētu pāri Mondego upei Attēls:Main facade of Sé Velha de Coimbra 51.jpg|Vecā katedrāle (1064) Attēls:SeNova1.jpg|Jaunā katedrāle (1598) Attēls:StCruz-CCBY.jpg|Svētā Krusta klosteris (1131) Attēls:Universitat de Coïmbra - Biblioteca.JPG|Koimbras universitātes bibliotēka Attēls:Jardim botânico de Coimbra.jpg|Botāniskais dārzs Attēls:Arcos do Jardim - Coimbra.jpg|Akvedukts </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Portugāle-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Portugāles pilsētas]] [[Kategorija:Bijušās galvaspilsētas]] b5z95zem8qd6z0ihdi197m4i0sl5q0g 0 138312 4548508 4471907 2026-11-12T06:31:32Z Lasks 38532 4548508 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Daudzeva | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Pieminas akmens represetiem daudzeva.JPG | image_caption = Piemiņas akmens represētajiem | pushpin_map = Latvija#Aizkraukles novads | pushpin_label_position = right | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Daudzeses pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 2,25 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2008 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1150 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 800 | population_density_km2 = auto | latd =56 | latm =30 | lats =23 | latNS = N | longd =25 | longm =14 | longs =28 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5111 Daudzeva | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Daudzeva''' ir [[ciems]] [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Daudzeses pagasts|Daudzeses pagastā]], pagasta centrs. Tajā atrodas [[Daudzeva (stacija)|Daudzevas dzelzceļa stacija]], pie kuras ir izvietots piemineklis 1941. un 1949. gadā deportētajiem pagasta iedzīvotājiem (celts 1989. gadā). Izvietojusies pie autoceļu [[P86]] un [[V956]] krustojuma. == Vēsture == Vēsturiski pie Daudzevas atradās viens no [[Strūves ģeodēziskais loks|Strūves ģeodēziskā loka]] punktiem. Ciems izveidojās pie 1904. gadā pabeigtās [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnijas Ventspils—Maskava]] [[Daudzeva (stacija)|Daudzevas]] stacijas. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā frontes apgādei vācu karaspēks uzbūvēja [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|šaursliežu dzelzceļa]] tīklu, kas Daudzevas staciju savienoja ar [[Viesīte|Viesīti]], tālāk ar [[Eglaine (stacija)|Eglaines]] staciju uz platsliežu [[Dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|dzelzceļa līnijas]] [[Grīva]]-[[Radvilišķi]]. Netālu no Daudzevas Ķeikānos bija uzbūvēts šaursliežu dzelzceļa atzars līdz [[Sece]]s ciemam. [[Bermontiāde]]s laikā 1919. gada 17.-19. oktobrī pie Daudzevas stacijas notika kaujas ar [[Vācu leģions|Vācu leģiona]] Rikhofa bataljonu. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|725 |1979|694 |1989|748 |2000|709 |2011|655 |2021|563 }} == Apraksts == Daudzevas ciemā dzīvo 60% no pagasta iedzīvotājiem. Ciemam raksturīgs ielu un ceļu tīkls, daļējs teritorijas labiekārtojums, daļējs tehniskās infrastruktūras nodrošinājums, dažādi sociālās un ekonomiskās infrastruktūras elementi. Ciems nodrošina atsevišķas lauku saimnieciskās, sabiedriskās un kultūras dzīves un citas funkcijas. Daudzevas ciems raksturīgs ar individuālo mājokļu izvietojumu, daudzdzīvokļu māju grupu, centralizētu ūdens apgādi un kanalizācijas sistēmu, infrastruktūras izvietojumu - veikali, pašvaldības administratīvais centrs, pirmskolas bērnu iestāde, ģimenes ārsta prakse, bibliotēka u.c. == Skatīt arī == * [[Daudzeses pagasts]] * [[Daudzese]] * [[Daudzeva (stacija)]] == Ārējās saites == * [http://www.daudzese.lv Daudzeses pagasta mājas lapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120110094305/http://www.daudzese.lv/ |date={{dat|2012|01|10||bez}} }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Daudzeses pagasta ciemi}} [[Kategorija:Aizkraukles novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] mnjbldy4o4lwiqnjgh17r8va2tp05yl 0 143057 4548564 4487437 2026-11-12T07:08:25Z Lasks 38532 4548564 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|ciemu Blontu pagastā|ciemu Lauderu pagastā|Blonti (Lauderu pagasts)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Blonti | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Blonti.jpg | image_caption = <!-- attēla paraksts --> | pushpin_map = Latvija#Ludzas novads | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Ludzas novads]] | subdivision_name2 = [[Blontu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,857 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4826&p_back=0*4*1 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 249 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 36 | lats = 48 | latNS = N | longd = 27 | longm = 46 | longs = 30 | longEW = E | elevation_m = 145 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5706 Blonti | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Blonti''' ir apdzīvota vieta [[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Blontu pagasts|Blontu pagastā]], novada un pagasta centrs. Izvietojušies austrumos no autoceļa [[P49]] [[Blontu dīķi|Blontu dīķu]] krastā. Blontos atrodas pagasta administrācija ("Domes namā"), bērnudārzs, bibliotēka, tautas nams. [[Latvijas PSR]] laikā Blonti bija Kirova [[kolhozs|kolhoza]] centrs.<ref>[http://www.ludzasbiblio.lv/mod.php?name=dbn_lv&go=showcat&cid=8 Blontu pagasts]{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Blontu pamatskola 1937.png|thumb|left|Blontu pamatskola (1937).]] 1897. gadā ciemā bija 16 sētas. 1912. gadā dibināta Blontu 1. pakāpes latviešu pamatskola, 1921. gadā tajā mācījās 59 skolēni, bet Blontu 4-klasīgajā pamatskolā 1931. gadā – 100 skolēni. Pēc kara to pārdēvēja par Blontu septiņgadīgo skolu, 1958. gadā par astoņgadīgo skolu. 1962. gadā skolā mācījās 43 bērni, 1989. gadā uzcēla jaunu skolas ēku, kurā 1997. gadā mācījās 41 skolēns, 2000. ɡadā 20 skolēni. 2009. gadā Blontu sākumskolu reorganizēja par pirmsskolas izglītības iestādi.<ref>[https://www.ludzasbiblio.lv/kulturvestures-datu-baze/izglitiba/vesture-ierakstitas-skolas/blontu-sakumskola/ Blontu skola]</ref> == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|108 |1970|103 |1979|126 |1989|328 |2000|222 |2011|148 |2021|132 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}{{Blontu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Ludzas novada ciemi ar bijušām skolām]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] cubexbe6xq0to44d1tyrqk9bndj5fiz 0 143366 4548282 4547858 2026-11-11T16:25:53Z Baisulis 11523 /* Galvenie pāri */ nevajag slīprakstā..... 4548282 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Mīlas viesulis | image = Sturm_der_Liebe_Logo_-_gross_seit_2011.png | genre = [[ziepju opera]]<br />[[romantiska drāma]] | creator = Bea Šmita | executive_producer = Bea Šmita | writer = Jūlija Bahmane<br />Bea Šmita | starring = [[Dirks Galuba]]<br />[[Zeps Šauers]]<br />[[Antje Hāgena]]<br />[[Ērihs Altenkofs]]<br />[[Dīters Bahs]]<br />[[Svens Vāzners]]<br />[[Tanja Laneisa]]<br />[[Jeliza Simseka]]<br />[[Izabella Šterna]]<br />u.c. | country = {{flagicon|Germany}} [[Vācija]] | language = [[Vācu valoda|vācu]] | num_seasons = 23 | num_episodes = 4694 {{small|(17/12/2026)}} | opentheme = ''Curly'' - "Stay" | theme_music_composer = [[Leslijs Mandoki]]<br />Lašlo Benkers | company = ''[[Bavaria Film]]'' | camera = | runtime = 48–50 minūtes | network = ''[[Das Erste]]'' | picture_format = [[576i]] [[Standard-definition television|SDTV]] (2005–2011)<br /> [[720p]] [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] (2011–pašlaik) | audio_format = Stereo | first_aired = {{Start date|df=yes|2005|9|26}} | last_aired = pašlaik | channel_LV = [[LTV1]] | website = http://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/index.html }} '''"Mīlas viesulis"''' ({{val|de|Sturm der Liebe}}) ir [[Vācija]]s televīzijas seriāls, kuru sabiedriskā medija [[ARD]] TV kanāls ''[[Das Erste]]'' pārraida kopš 2005. gada 26. septembra. Seriālam ir 22 sezonas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sturmderliebe.fandom.com/wiki/Staffel_22|title=Staffel 22|website=Sturm der Liebe Wiki|access-date=2024-12-05|language=de}}</ref> vairāk nekā 4650 sērijas (2026. gada oktobrī).<ref name="ep">[https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/sendung/index.html Episode List]</ref> Latvijā to kopš 2006. gada<ref name="ltv2006">{{tīmekļa atsauce |title=Mīlas viesulis / Seriāli / LTV1 / Latvijas Televīzija |url=http://www.ltv.lv/lat/LTV1/439/4613/ |website=ltv.lv |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060406205752/http://www.ltv.lv/lat/LTV1/439/4613/ |archivedate={{dat|2006|4|6||bez}} |language=lv |date={{dat|2006|4|6||bez}}}}</ref> 27. marta<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pirmdiena, 27. marts, 5. lpp |url=http://preilubiblioteka.lv/uploads/files/1677484256.pdf |website=preilubiblioteka.lv |publisher=Preiļu rajona laikraksts "Novadnieks" |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20250502091609/http://preilubiblioteka.lv/uploads/files/1677484256.pdf |archivedate={{dat|2025|5|2||bez}} |page=5 |language=lv |date={{dat|2006|3|24||bez}}}}</ref> pārraida [[LTV1]]. Seriāla darbība notiek pieczvaigžņu viesnīcā netālu no [[Rozenheima]]s [[Bavārija|Bavārijā]]. Seriāla nemainīgi galvenie varoņi ir Hildegarde, Alfonss, Verners, Mihaēls u.c. 2024. gada maijā paziņots, ka "Mīlas viesulis" tiks veidots vismaz līdz 2027. gadam.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=ARD setzt beide Telenovelas fort - aber nur als Halbstünder |url=https://www.dwdl.de/nachrichten/97890/ard_setzt_beide_telenovelas_fort__aber_nur_als_halbstuender/ |website=DWDL.de |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=de |date={{dat|2024|5|6||bez}}}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=ARD-Telenovelas bis 2027 in gewohnter Sendelänge {{!}} Das Erste |url=https://www.daserste.de/specials/ueber-uns/ard-telenovelas-bis-2027-in-gewohnter-sendelaenge100.html |website=daserste.de |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |language=de}}</ref> == Apraide un mārketings == Seriālu sāka producēt 2005. gada 1. augustā, un no 2005. gada 26. septembra to pārraida darba dienās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bavaria-film.de/index.php?id=362&production=6134 |title=Bavaria-Archiv (abgefragt: 1. November 2009) |access-date={{dat|2020|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2010|01|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100114031737/http://www.bavaria-film.de/index.php?id=362&production=6134 }}</ref> Seriālu ir nopirkušas jau 20 raidorganizācijas visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.satundkabel.de/index.php?option=com_content&view=article&id=72595&Itemid=155 |title=Autor Süß erklärt sich den Erfolg des Sturms, der bisher in 20 Länder verkauft wurde}}</ref> Tiesības uz visām epizodēm tika piešķirtas "STV" ([[Slovākija]]) un [[TV3 Latvija|TV3]] ([[Igaunija]], [[Latvija]], [[Lietuva]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bavaria-film.de/index.php?id=350&news=10117 |title=MIPCOM in Cannes |access-date={{dat|2020|10|29||bez}} |archive-date={{dat|2009|01|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090111222940/http://www.bavaria-film.de/index.php?id=350&news=10117 }}</ref> tomēr to Latvijā kopš 2006. gada pārraida [[LTV1]].<ref name="ltv2006" /> Itālijā "Rete 4" seriāls tiek pārraidīts itāļu valodā, kas dublēts ar nosaukumu ''Tempesta d'amore''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mediaset.it/rete4/tempesta_d_amore/|title=Tempesta d’amore auf Rete 4}}</ref> [[Bulgārija]]s raidorganizācija "Nova TV" to pārraida kopš 2009. gada jūlija beigām ar nosaukumu ''Wetrowete na Lyubowta'' (Mīlestības vēji). Beļģijā "Vitaya" pārraida ''Mīlas viesuli'' vācu valodā ar flāmu subtitriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|author=Stievie|url=https://stievie.be/info/s/sturmderliebe|title=Kijk tv op jouw manier|access-date={{dat|2020|10|29||bez}}|archive-date={{dat|2019|10|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191015122913/https://stievie.be/info/s/sturmderliebe}}</ref> [[Polija]]s raidorganizācija "TV Puls" pārraida ''Mīlas viesuli'' ar nosaukumu ''Burza uczuć''. [[Francija|Francijā]] apraide sākās 2013. gada pavasarī ar 1392. sēriju HD versijā "France Télévisions". [[Islande]]s raidorganizācija "RUV" seriālu sāka translēt 2012. gada oktobrī ar ceturto sezonu un galveno varoņu pāri ''Emmu'' un ''Fēliksu''. Saskaņā ar [[Lielbritānija]]s pētījumu institūta "Digital TV Research" pētījumu, seriāls 2012. gadā Eiropas televīzijas tirgū guva ieņēmumus 93,2 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā; ''Mīlas viesulis'' bija vienīgais seriāls labāko desmitniekā, kas nenāca no [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>Christian Junklewitz: [http://www.serienjunkies.de/news/serienbiz-ncis-wertvollste-importserie-51313.html ''SerienBiz: NCIS ist die wertvollste Importserie''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191216073903/https://www.serienjunkies.de/news/serienbiz-ncis-wertvollste-importserie-51313.html |date={{dat|2019|12|16||bez}} }}, serienjunkies.de (abgerufen am 12. Juli 2013).</ref><ref>digitaltvresearch.com: {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.digitaltvresearch.com/ugc/press/62.pdf|title=Top imported drama titles gain as others fade (PDF; 381&nbsp;kB)|access-date={{dat|2020|10|29||bez}}|archive-date={{dat|2013|07|21||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20130721013000/http://www.digitaltvresearch.com/ugc/press/62.pdf}}</ref> == Sižets == [[Attēls:Sturm der Liebe.jpg|thumb|Seriāla logotips līdz 2009. gadam]] Seriāla stāsts ir par attiecībām un [[Mīlestība|mīlestību]], kura darbība norisinās ap pieczvaigžņu viesnīcu "Firstenhofu". Notikumi risinās izdomātā ciematā ''Bihlheimā'', [[Bādtelca|Bādtelcā]], [[Augšbavārija|Augšbavārijā]]. Viesnīcas ārējie skati ir ņemti no [[Vāgenes pils]], [[Vāgenes ciemats|Vāgenes ciematā]], netālu no [[Rozenheima]]s. Sižets ir saistīts ap ''Zālfeldu'' ģimenes locekļiem, kuri ir viesnīcas īpašnieki un viņu darbiniekiem. Sezonas ir savstarpēji saistītas, kur mīlnieku pāri beigās saiet kopā pēc daudz un dažādām nesaskaņām un pārdzīvojumiem. == Sezonu pārskats == {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed" |+ !Sezona !Pirmā sērija !Pēdējā sērija !Sēriju skaits |- !1 |1 <small>(26.09.2005)</small> |313 <small>(31.01.2007)</small> |313 |- !2 |314 <small>(01.02.2007)</small> |520 <small>(18.12.2007)</small> |207 |- !3 |521 <small>(19.12.2007)</small> |703 <small>(08.10.2008)</small> |183 |- !4 |704 <small>(09.10.2008)</small> |914 <small>(14.09.2009)</small> |211 |- !5 |915 <small>(15.09.2009)</small> |1117 <small>(05.08.2010)</small> |203 |- !6 |1118 <small>(06.08.2010)</small> |1391 <small>(10.10.2011)</small> |274 |- !7 |1392 <small>(11.10.2011)</small> |1600 <small>(05.09.2012)</small> |209 |- !8 |1601 <small>(06.09.2012)</small> |1814 <small>(02.08.2013)</small> |214 |- !9 |1815 <small>(05.08.2013)</small> |2066 <small>(10.09.2014)</small> |252 |- !10 |2067 <small>(11.09.2014)</small> |2265 <small>(28.07.2015)</small> |199 |- !11 |2266 <small>(29.07.2015)</small> |2499 <small>(25.07.2016)</small> |234 |- !12 |2500 <small>(26.07.2016)</small> |2692 <small>(22.05.2017)</small> |193 |- !13 |2693 <small>(23.05.2017)</small> |2812 <small>(17.11.2017)</small> |120 |- !14 |2813 <small>(20.11.2017)</small> |3019 <small>(18.10.2018)</small> |207 |- !15 |3020 <small>(19.10.2018)</small> |3264 <small>(06.11.2019)</small> |245 |- !16 |3265 <small>(07.11.2019)</small> |3515 <small>(22.12.2020)</small> |251 |- !17 |3516 <small>(23.12.2020)</small> |3729 <small>(01.12.2021)</small> |214 |- !18 |3730 <small>(02.12.2021)</small> |3957 <small>(02.01.2023)</small> |228 |- !19 |3958 <small>(05.01.2023)</small> |4151 <small>(22.11.2023)</small> |194 |- !20 |4152 <small>(23.11.2023)</small> |4334 <small>(04.12.2024)</small> |183 |- !21 |4335 <small>(05.12.2024)</small> |4485 <small>(28.10.2025)</small> |151 |- !22 |4486 <small>(29.10.2025)</small> |4665 <small>(03.11.2026)</small> |180 |- !23 |4666 <small>(04.11.2026)</small> | | |} == Seriāla galvenie varoņi == === Verners Zālfelds un Kristofs Zālfelds === [[Attēls:Saalfeld_Clan.png|alt=|thumb|''Zālfeldu''{{Novecojusi saite}} dzimtas koks]] '''''Verners Zālfelds''''' ir ''Roberta'', ''Lauras'', ''Sandras'', ''Morica'', ''Konstantīna'' un ''Viljama'' tēvs, kā arī ''Aleksandra'' likumīgais tēvs, kurš reiz apprecējās ar ''Firstenhofas'' mantinieci ''Šarloti Zālfeldi''. Daudzus gadus viņš ir 5 zvaigžņu viesnīcas direktors. Pēc gandrīz 40 gadiem viņš beidzot ir salabis ar savu brāli ''Andrē'' un atkal nodarbina viņu kā pavāru ''Firstenhofā''. Nekas nav mainījies viņa tieksmē uzticēties viltīgām un skaistām sievietēm. Viņš atkal un atkal krāpis savu sievu ''Šarloti'', kas galu galā noveda pie viņu šķiršanās pēc 36 laulības gadiem.<ref>DasErste.de: [https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/index.html Werner Saalfeld], (Zugriff am 28. Dezember 2013)</ref> Pēc ''Barbaras fon Heidenbergas'' par jauno sievu Verneram kļūst ''Dorisa van Nordena'', kuru viņš pameta pēc īsas afēras [[Buenosairesa|Buenosairesā]] un kopš tā laika vairs nav redzējis. Tā kā Verners staigāja ar "rozā brillēm", viņš nepamanīja, kādu spēli ''Dorisa'' spēlē ar ''Šarloti''. Pēc tam, kad ''Dorisa'' atzinusies visos savos ļaunajos darbos un bijusi ieslodzīta, ''Verners'' teica, ka atkal ir laiks pārmaiņām. Viņš tiek izvirzīts par jauno ''Bihlheimas'' mēru un uzvar vēlēšanās. Tikai ''Frīdrihs'' ir aizdomīgs par ''Verneru'' un atkal un atkal mēģina pārliecināt ''Šarloti'', ka Verners rīkojas nepareizi. Viņš arī sāk attiecības ar ''Natašas'' jaunāko māsu ''Popiju Šveicari'', kuru vēlāk apprec. Kad ''Popija'' kādu laiku vēlāk mirst kruīzā kopā ar māti, viņš krīt dziļās sērās. Kad ''Adrians Lehners'' iegādājās 20% no "Firstenhofas" [[Akcija (vērtspapīrs)|akcijām]], atklājās tumšs ''Vernera'' pagātnes noslēpums. Reiz viņš piesedza [[Slepkavība|slepkavību]], kuru par samaksu pastrādāja ''Adriana'' tēvs ''Hāgens''. Tikmēr ''Šarlote'' ir piedevusi viņam grēkus ar ''Hāgenu Lehneru'' un abi ir nolēmuši atkal apprecēties, kas pēc tam tiek īstenots. Pēc tam, kad ''Šarlote'' pārcēlās uz [[Āfrika|Āfriku]], Verners turpināja cīnīties ar ''Kristofu'' par "Firstenhofu". Viņš cer ar ''Roberta'' atbalstu pilnībā atbrīvoties no viņa. ''Verners'' neuzticas mazdēlam ''Džošuā'', ko viņš arī neslēpj. Kamēr ''Verners'' bauda dzīvi trīs paaudžu mājsaimniecībā, šķiršanās no ''Šarlotes'' atkal parāda to, kas viņam vajadzīgs, lai būtu pilnīgi laimīgs. Drīz viņa uzmanību piesaista cita sieviete. '''''Kristofs Zālfelds''''' ir viesnīcas dibinātāja ''Ludviga Zālfelda'' mazdēls un pasaules mēroga lētu [[Viesnīca|viesnīcu]] tīkla īpašnieks. Viņš ierodas ''Bihelheimā'', lai padarītu "Firstenhofu" par savu ģimenes vietu, jo viņš uzskata sevi par vienīgo likumīgo pēcteci viesnīcas dibinātājam. Viņš ieguva lielāko daļu viesnīcas akciju ar intrigu palīdzību. Viņa lielās mīlestības ''Alīsijas'' zaudēšana bija smags trieciens ''Kristofam''. Galu galā viesnīcas vairākuma īpašnieks ir pieradis iegūt to, ko vēlas. Viņš prasmīgi izmanto “Firstenhofas” cilvēkus kā šaha figūras, lai nostiprinātu savu pozīciju. Viņš ne pie kā neapstājas, neatkarīgi no tā, vai runa ir par viņa bijušo sievu ''Kseniju'', viņa bērniem vai konkurentiem. Kad Kristofa dzīvē ienāk cita sieviete, viņam ir jāsaprot, ka viņš var daudz ko kontrolēt, bet ne savas jūtas. === Citas nozīmīgas lomas === '''''Alfonss''''' un '''''Hildegarde Zonbīhleri''''' gadu desmitiem ir nodarbināti ''Firstenhofā'', viņa virtuvē kā otrā pavāre un viņš kā galvenais šefportjē. Alfonsam ir īpašas attiecības ar ''Zālfeldiem'', arī tāpēc, ka viņam jaunībā bija attiecības ar ''Šarloti Zālfeldi'' – ''Aleksandrs'' ir viņu dēls. ''Hildegarde'' ir iesaistījusies vietējā padomē un bija mēra amata kandidāte. Viņu abu bērns ir ''Marija Zonbīhlere'', kura ir pametusi ''Firstenhofu''.<ref>DasErste.de: [https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/sepp-schauer-als-alfons-sonnbichler-102.html Alfons Sonnbichler], (Zugriff am 28. Dezember 2013)</ref><ref>DasErste.de: [https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/antje-hagen-als-hildegard-sonnbichler-102.html Hildegard Sonnbichler], (Zugriff am 28. Dezember 2013)</ref> Tā kā Alfonss kļuva par [[Bavārija]]s "seju", viņš satiek aktrisi ''Magdalēnu Murnau'', ar kuru viņš uzņem dažas reklāmas un tiek uzaicināts uz publiskiem pasākumiem. Laika gaitā ''Hildegarde'' pamazām kļūst greizsirdīga uz ''Magdalēnu'' un jūtas kā "piektais ritenis". Pēc ''Magdalēnas'' aizbraukšanas starp ''Zonbīhleriem'' atgriežas miers. Pēc kāda laika ciemos ierodas viņas brāļadēls ''Jonass Damanis''. Kad ''Klāra Morgenšterna'' ierodas ''Bihlheimā'' kopā ar savu māti ''Melāniju'', sauktu par ''Melliju'', izrādās, ka ''Alfonss'' ir ''Mellijas'' tēvs un ''Klāras'' vectēvs. Lai arī ''Hildegarde'' sākumā ir šokā, viņa drīz pieņem ''Melliju'' tā, it kā būtu pašas meita. Dažus mēnešus vēlāk ''Mellijas'' mātes ''Gertijas'' parādīšanās izraisa ažiotāžu, jo viņa ir ļoti īpatnēja. Pēc kāda laika viņš kopā ar ''Hildegardi'', kā arī ''Natašu'' un ''Mihaēlu'' nodibināja literatūras grupu. ''Alfonsam'' kādu laiku bija jācīnās ar smagu aizmāršību, kas ''Hildegardei'' sagādāja lielas bažas. Par pārsteigumu ''Alfonsam'', viņa uztaisa manikīru. Tas, kas notika pēc tam, pārsteidz ''Alfonsu'', jo pēkšņi viņa sieva saņem uzmanību no visiem, it īpaši no citiem vīriešiem. Viņa kļūst par jauna skaistumkopšanas produkta seju un tādējādi piesaista vairāk uzmanības, nekā viņa gaidīja. '''''Andrē Konopka''''' ir ''Vernera Zālfelda'' jaunākais brālis un pēc daudziem gadiem beidzot ir ar viņu salīdzis mieru. Tagad viņš strādā pie viņa kā šefpavārs. ''Andrē'' reizēm ir diezgan bērnišķīgs. Viņa brāļadēls ''Roberts'' pēc sievas ''Mirjamas'' nāves atgriezās "Firstenhofā" un strādāja kopā ar ''Andrē'' kā otrais galvenais šefpavārs, līdz Andrē atkāpās ''Geca'' spiediena dēļ. Šīs nodevības dēļ viņš aizgāja no ģimenes. Jo īpaši ''Roberta'' jaunais bistro bija tas, kur viņš mēģināja darīt visu iespējamo, lai to sabotētu. ''Andrē'' dēls ''Simons'' kopā ar sievu ''Maiki'' ir devies uz [[Dienvidāfrika|Dienvidāfriku]] un strādā par vīndari sievastēva īpašumā pie ''Jaspera Štēnkampa''.<ref>DasErste.de: [https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/joachim-laetsch-als-andre-konopka-104.html André Konopka] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200818120209/https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/joachim-laetsch-als-andre-konopka-104.html |date={{dat|2020|08|18||bez}} }} (Zugriff am 29. Dezember 2013)</ref> ''Sabrīna Gerresa'', pieaugusī ''Andrē'' meita tiek pieņemta darbā, bet diemžēl mirst divus gadus vēlāk aviokatastrofā. ''Mihaēls'' un ''Andrē'' apprecas, lai glābtu no cietuma ''Andrē'', kurš saindēja ''Natašu'' ar [[Glutamāti|glutamātu]]. Nedaudz vēlāk viņi izšķiras. Pēc dažādiem notikumiem, ''Andrē'' sākās attiecības ar ''Melliju Zonbīhleri'' un arī radās jūtas pret ''Sjūzenu Ņūkombu'', kas noveda pie atsvešināšanās no ''Mellijas''. ''Andrē'' un ''Mellija'' apprecējās un bija laimīgi, līdz ''Andrē'' pastāvīgo melu dēļ viņa no viņa izšķīrās un pārcēlās pie meitas ''Klāras'' [[Tokija|Tokijā]]. Kad alus darītavai radās parādi, ''Andrē'' mēģināja to glābt, izmantojot apdrošināšanas izkrāpšanu, bet viņa dedzināšanas mēģinājums tika atklāts, tāpēc ''Andrē'' tika notiesāts. Kamēr viņa lielā mīlestība ''Mellija'' ir sākusi jaunu dzīvi Tokijā, viņa mahinācijas viņam "nāk atpakaļ". Ar smagu sirdi ''Andrē'' dodas ceļā uz cietumu, taču nekad tur nenonāk. '''''Dr. Mihaēls Nīderbīls''''' ierodas "Firstenhofā"'','' lai pārņemtu uz [[Kanāda|Kanādu]] aizbraukušās ''Evelīnas Konopkas'' praksi. Pēc neilga laika izrādās, ka viņš ir ''Tanjas Heinemanes'' (toreizējās ''Lībercas'') dēla ''Fabiana'' tēvs. Pēc neveiksmīgām attiecībām ar ''Šarloti Zālfeldi'', viņš pēc kāda laika saderinājās ar ''Rozāliju Engeli'', bet viņa uzsāka romānu ar staļļa zēnu ''Jākobu Krendlingeru''. Pēc tam viņš izšķīrās no ''Rozālijas''. ''Mihaēlam'' ir pārsteigums, kad viņa pieaugušā meita ''Debija'', kura ir no iepriekšējām attiecībām, apciemo viņu "Firstenhofā".<ref>DasErste.de: [https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/darsteller/erich-altenkopf-als-dr-michael-niederbuehl-104.html Michael Niederbühl], (Zugriff am 28. Dezember 2013)</ref> Vēlāk ''Mihaēls'' kļuva par ''Marlēnas Šveicares'' partneri. Pēc tam, kad viņa apprecējās ar savu lielo mīlestību ''Konstantīnu Rīdmīlleru'', šīs attiecības izjuka. Pēc neilga laika ''Mihaēls'' flirtē ar ''Koko'', bet pēc tam, kad no viņu abu attiecībām nekas nav sanācis, ''Koko'' pamazām iemīlas ''Goranā'', kurš viņu pielūdz kopš pirmās iepazīšanās reizes un ir apņēmības pilns būt ar viņu kopā. Kad ''Mihaēls'' atzīstas, ''Koko'' saprot, ka arī viņai ir slepenas jūtas pret viņu, bet viņa vēlas būt attiecībās ar ''Goranu.'' Nedaudz vēlāk viņš un ''Nataša'' izveido duetu “Mīla gaisā”. Strādājot kopā, abi iemīlas un galu galā apprecas. ''Mihaēls'' krāpj ''Natašu'' ar viņas jaunāko māsu ''Popiju'', kura pēc tam pat paliek stāvoklī, bet cieš no [[Spontānais aborts|spontāna aborta]]. Neskatoties uz to, ''Nataša'' un ''Mihaēls'' paliek kopā. Vēlāk "Firstenhofā" ierodas ''Mihaēla'' dēls ''Fabians''. Lai gan sākotnēji viņam un ''Natašai'' nebija labas attiecības, vēlāk tās noskaidrojās. Pēc ilgām pārdomām, ''Mihaēls'' piedod sievai dēku ar ''Nilu''. Pēc kāda laika ''Ksenija Zālfelde'' iemīlas ''Mihaēlā'', un abiem ir romāns. Pēc tam, kad romāns ir beidzies, viņš un ''Nataša'' sāk pāru terapiju. Tur viņi atkal iemācījās mīlēt viens otru. '''''Nataša Šveicare''''' ir ekscentriska dziedātāja, kura saderinās "Firstenhofā" tikai tāpēc, lai grozītos ap mūzikas producentu un dotos uz [[Brodvejas teātris|Brodveju]]. Kad viņas potenciālais albuma producents atsakās, ''Nataša'' ir spiesta veidot karjeru "Firstenhofā". Pēc tam, kad viņas meita un ''Konstantīns'' kļūst par pāri, viņa dod viņiem savu svētību. Kādu laiku vēlāk viņa izveido duetu "Mīla gaisā" kopā ar ''Mihaēlu''. Strādājot kopā, viņi abi iemīlās, līdz beigās apprecās. Kādu laiku vēlāk Nataša saslima ar [[Nuevoskleroze|nuevosklerozi]] un slēpa to no ''Mihaēla''. Kad viņš to uzzināja, viņš darīja visu, lai glābtu ''Natašas'' dzīvību. Tamdēļ viņš pat pārgulēja ar ''Frederiki Breieri'', dakteri, kura kādreiz bija viņā iemīlējusies. Viņa vērpa dažādas intrigas, lai atgūtu ''Mihaēlu'', bet, kad tās izgāzās, pat sacīja, ka viņš izvaroja viņu, bet beigās noliedza to. Tad viņa saprata, ka nevar izšķirt ''Mihaēlu'' un ''Natašu'' un pameta "Firstenhofu". Kādu laiku vēlāk ''Nils Heinemanis'' iemīlējās ''Natašā'' un viņas laulība ar ''Mihaēlu'' bija briesmās. ''Nataša'' piedeva ''Mihaēlam'' dēku ar ''Kseniju''. Pēc visiem šiem trauksmainajiem notikumiem bārmene dara visu iespējamo, lai vienreiz un uz visiem laikiem glābtu savu laulību. '''''Roberts Zālfelds''''' ir ''Vernera'' un ''Šarlotes'' dēls, ''Mirjamas'' atraitnis, bijušais ''Evas'' vīrs un ''Valentīnas'' tēvs. Viņš uzauga "Firstenhofā" un ieguva viesnīcas virtuvei pirmo zvaigzni kā šefpavārs. Divas reizes atradis mīlestību "Firstenhofā", viņš kopā ar ''Evu'' un ''Valentīnu'' dodas uz [[Verona|Veronu]] un tur atver [[Restorāns|restorānu]]. Kad ''Šarlote'' pēc uzturēšanās cietumā dodas atpūsties uz Āfriku, ''Roberts'' atgriežas "Firstenhofā"'','' lai uz laiku pārvaldītu savu vecāku akcijas. ''Robertam'' piederēja daļa no ''Vernera'' "Firstenhofas" akcijām, lai atbalstītu savu tēvu cīņā par "Firstenhofu". Cīņa par varu viesnīcā atklāj iepriekš nesaprotamus aspektus. Roberts atrod atbalstu un mieru sievā ''Evā''. Tomēr viņam jāsaprot, ka neko nevar uzskatīt par pašsaprotamu un, ka viņam būs jācīnās par laimīgu laulību. == Galvenie pāri == === 1.—313. sērija: Laura un Aleksandrs Zālfelds === Laura Mālere, šefpavāre, un Aleksandrs, vecākais Zālfeldu dēls un jaunākais viesnīcas šefs, iemīlas. Oficiāli viņiem nav lemts ilgi būt kopā, jo izrādās, ka abi ir pusbrālis un pusmāsa, jo Laura ir Vernera Zālfelda ārlaulības meita. Tikai pēc tam, kad Laura paliek stāvoklī no Aleksandra pēc slepenas satikšanās ar viņu, atklājas, ka abi nav radinieki, jo Aleksandrs nav Vernera bioloģiskais dēls, bet gan Alfonsa Zonbīhlera. Helēna Marinelli, kura arī paliek stāvoklī no Aleksandra, bet pēkšņi zaudē bērnu, nolaupa Lauru viņas kāzu dienā, jo viņa uzskata, ka Lauras bērns ir viņas. Pēc tam, kad Laura izbēg no gūsta pazemes cietumā, Helēna atklāj viņas bēgšanas mēģinājumu un vēlāk piesien viņu pie gultas. Neilgi pēc tam pazemes cietumā izceļas ugunsgrēks. Aleksandrs izglābj Lauru pēdējā brīdī un nogādā viņu slimnīcā, jo viņa saindējas ar dūmiem. Neilgi pēc tam abi apprecas un dodas uz [[Brisele|Briseli]], kur Aleksandrs kļūst par izpilddirektoru un Laura par konditori slavenā konditorejā. Laurai un Aleksandram piedzimst bērns - Hanna Zālfelde. Kad Roberts nonāk [[Koma|komā]], Aleksandrs atkal apciemo savu ģimeni. Divus gadus vēlāk Laura un Roberts apmeklē "Firstenhofu" tās jubilejā, kur viņa satiek savu pusmāsu Sandru Ostermeijeri. Aleksandrs apciemo "Firstenhofu" vēlreiz un kļūst par [[infekcija]]s upuri. Vēlāk Laurai piedzimst otrs bērns: Pēters Zālfelds. Vēl Aleksandrs apciemo "Firstenhofu" viņa mātes Šarlotes un Frīdriha kāzās. === 314.—520. sērija: Mirjama un Roberts Zālfelds === Roberts Zālfelds, galvenais šefpavārs, un viesnīcas līdzīpašnieks, ir Šarlotes un Vernera dēls. Mirjama fon Heidenberga uz "Firstenhofu" ierodas kopā ar pamāti Barbaru. Roberts un Mirjama uzreiz iemīlas. Bet viņi viens otru atrod tikai caur daudziem dzīves līkločiem. Mirjama pat apprecējās ar savu bērnības mīļoto Fēliksu Tarašu, bet Roberta un Mirjamas mīlestība ir spēcīgāka un liek Mirjamas laulībai izgāzties. Pirms gaidāma Mirjamas šķiršanās, abi svin simboliskas kāzas un pārceļas uz [[Parīze|Parīzi]], kur Mirjama sāk strādāt kā parfimēre, bet Roberts atver nelielu [[Restorāns|restorānu]]. Gadu vēlāk Mirjama uz dažām dienām ierodas "Firstenhofā" un izšķiras no Fēliksa. Roberts ierodas ciemos uz "Firstenhofas" gadadienu kopā ar Lauru, kur viņš satiek arī savu pusmāsu Sandru Ostermeijeri. Dodoties prom, viņš paziņo, ka Mirjama pavasarī gaida meitu. Pēc pusgada Roberts atkal atgriežas "Firstenhofā", lai sniegtu liecības tiesas procesā pret Barbaru. Kad viņš dodas atpakaļ uz Parīzi, notiek traģēdija: Mirjama nomirst, dzemdējot viņu abu meitu Valentīnu. Roberts apglabā savu mīļoto sievu "Firstenhofā" un pēc tam krīt dziļās sērās. === 521.—703. sērija: Samija un Gregors Bergmeisters === Samija Obote nelegāli ieradās [[Vācija|Vācijā]], lai paslēptos no sava valdonīgā tēva, kurš vēlas viņu piespiedu kārtā izprecināt ar liellopu tirgotāju un uzturas pie Šarlotes Zālfeldes, kura reiz izglāba viņas dzīvību. Laika gaitā Samija un Gregors iemīlas, bet Gregors uzsāk mīlas dēku ar Roberta Zālfelda pusmāsīcu Leoniju Preizingeri, kas tomēr ir īslaicīga, jo viņai ir jūtas arī pret Marku Kolveijeru. Šķiet, ka viss notiek uz labu, līdz Fiona Markvarta nogalina Samijas tēvu Džošuā ar pelnu trauku viņa dārgā [[Dimants|dimanta]] dēļ un aizdomās tiek turēts Gregors. Pēc kāda laika viņš sāk attiecības ar izmeklēšanas komisāri Janu Šneideri, kura pēc tam pat no viņa gaida bērnu. Pēc kāda laika Samija, savukārt, nodibina sakarus ar Simonu Konopku. Kāzu dienā viņa tomēr pamana, ka viņas jūtas pret Gregoru ir spēcīgākas. Arī Fiona atzīst savu noziegumu un braucot mašīnā ar Šarlotes māsu Elizabeti, nonāk [[Autoavārija|autoavārijā]], kurā Fiona nekavējoties aiziet bojā, bet Elizabete ir kritiski ievainota. Arī viņa pēc dažām nedēļām mirst sava bērnības mīļotā Johana Grūbera apskāvienos. Pēc traģēdijas Samija un Gregors apprecas ar romantiskām kāzām tvaikonī un beidzot sāk jaunu dzīvi [[Āfrika|Āfrikā]]. Pēc vairāk nekā septiņiem gadiem Gregors uz īsu brīdi atgriežas "Firstenhofā". === 704.—914. sērija: Emma un Fēlikss Zālfelds === Emma Štrobla iemīlēja Fēliksu, kad satika viņu pirmo reizi, kurš toreiz bija "Firstenhofas" restorāna vadītājs. Pēc tam, kad abi kopā dejoja Gregora un Samijas kāzās, Fēlikss iemīlējās Emmas viltīgajā pusmāsā Rozālijā Engelē. Emma ilgi mēģināja saiet kopā ar Fēliksu, līdz beidzot viņa uzsāka attiecības ar Benu Šponheimu. Pēc kāda laika abi nolemj apprecēties. Pēc tam, kad Bena bioloģiskā māte Barbara fon Heidenberga nolaupīja Fēliksu un Emmu un ieslēdza viņus [[Elektrostacija|elektrostacijā]], Emma izšķiras no Bena Fēliksa labad. Kad Emma un Fēlikss ir atraduši viens otru, Rozālija izliekas par [[Grūtniecība|grūtnieci]]. Ar to viņa vēlas panākt, lai Fēlikss viņu apprecētu. Tomēr viņas meli drīz tiek atklāti, un neilgu laiku vēlāk Emma un Fēlikss apprecas [[Austrija]]s laukos tēva saimniecībā. Kāzu laikā Rozālija vēlas nogalināt Emmu, bet padodas, jo saprot, ka mīl viņu. Emma un Fēlikss kopā ar Fēliksa tēvu Johanu sāk jaunu dzīvi [[Kanāda|Kanādā]]. Piecus mēnešus vēlāk Fēlikss un Emma, kura tagad ir stāvoklī, uz neilgu laiku apciemo "Firstenhofu". Medicīniskajā izmeklēšanā atklājās, ka Emmai būs [[dvīņi]]. Pēc pusgada Emma laiž pasaulē divus dēlus Maksu un Moricu. Emma un Fēlikss atgriežas "Firstenhofā" īsu brīdi uz modes šovu. === 915.—1117. sērija: Sandra un Lūkass Castrovs === Neilgi pēc Emmas un Fēliksa došanās prom, kļuva zināms, ka Korbiniāna Nīderbīla mājsaimniece Kosima Castrova pēc dzimšanas tika samainīta pret Šarloti Zālfeldi un tas, ka viņa ir Ludviga Zālfelda īstā meita. "Firstenhofā" ierodas viņas dēls Lūkass. Tur viņš satiek savu bijušo klasesbiedreni Anniku Brukneri, kura no "neglītā pīlēna" kļuvusi par "skaistu gulbi". Lūkass viņu apbur. Nedaudz vēlāk Annika iet bojā autoavārijā, par kuru daļēji ir atbildīgs Lūkass. Pēc tam viņš slimnīcā satiek Sandru Ostermeijeri, kurai sirds mazspējas dēļ ir atlicis dzīvot tikai dažas dienas. Kad viņai pēc Annikas nāves tiek pārstādīta sirds, Lūkass sēž pie viņas gultas un atzīstas mīlestībā. Sandra ir ļoti aizkustināta par viņa vārdiem. Sākot rehabilitāciju "Firstenhofā", izrādās, ka viņa ir Vernera Zālfelda meita. Kādu laiku vēlāk Lūkass un Sandra atrod viens otru, bet pēc dažādām intrigām viņi šķiras. Tad Lūkass apprec Rozāliju, bet dažas dienas vēlāk no viņas šķiras. Viņš atkal atgriežas pie Sandras. Kosima veic slepkavības mēģinājumu pret Rozāliju un kopā ar dēlu Lūkasu sniedz viltus [[alibi]]. Viņa šantažē Sandru, lai viņa šķirās no Lūkasa. Kad izrādās, ka Sandra no Lūkasa ir stāvoklī, Kosima izbeidz savu šantāžu. Neskatoties uz to, Sandra nedaudz vēlāk zaudē bērnu. Arī Lūkasa tēva Geca parādīšanās izraisa ažiotāžu: kad viņš uzzina, ka Lūkass un Sandra ir aprakti [[Lavīna|lavīnā]], viņš nesauc palīdzību, bet vilto nolaupīšanu un mēģina šantažēt Verneru un Kosimu, kas tomēr neizdodas. Kad Kosimu sāk šantažēt Rozālija ar mēģinājumu viņu nogalināt, viņai uznāk spēku izsīkums: viņa cieš no nāvējošas [[sirdslēkme]]s un ar pēdējiem vārdiem lūdz Lūkasam piedošanu. Lūkass un Sandra apprecās un kopā dodas uz kalniem [[Čehija|Čehijā,]] lai pārveidotu vecu [[Klosteris|klosteri]] par jaunu eko—viesnīcu. Pēc kāda laika abi adoptē mazu meiteni vārdā Anna. === 1118.—1391. sērija: Eva un Roberts Zālfelds === Roberts Zālfelds, kurš divarpus gadus iepriekš bija pārcēlies uz [[Parīze|Parīzi]] ar savu lielo mīlestību Mirjamu, atgriežas "Firstenhofā" uz tiesas procesu pret Barbaru fon Heidenbergu, kura ir apsūdzēta par slepkavību. Kad viņš dodas atpakaļ uz Parīzi, viņš piedzīvo traģēdiju: Mirjama, kura bija smagā stāvoklī, mirst, dzemdējot viņu meitu Valentīnu. Vēlāk tikai auklīte Eva Krendlingere viņa dzīvei spēja piešķirt nelielu dzīvesprieku. Eva savulaik zaudēja savu lielo mīlestību: pirms vienpadsmit gadiem burāšanas negadījumā noslīka Markuss Castrovs, Kosimas Castrovas vecākais dēls. Eva arī atklāj, ka viņas tēvs ir Gustls Mozburgers, Alfonsa Zonbīhlera pusbrālis. Eva ir iemīlējusies Robertā un abi kopīgi brauc uz Veronu. Kad Eva paliek stāvoklī, Roberts pašķirās no viņas, sakarā ar viņa traumu Mirjamas nāves dēļ. Tad uzrodas Markuss Castrovs, kuru bija nolaupījusi [[mafija]], no kuras gūsta pēc vairākiem mēnešiem viņš spējis izbēgt. Viņš vēlas atgūt Evu. Pirms viņš dodas pie viņas, viņš neapzināti vienu nakti pavada meža būdiņā kopā ar tēva sievu Barbaru fon Heidenbergu, kura pēc tam paliek stāvoklī. Kad Markuss beidzot atklāj Evai patiesību, viņa drīz pēc tam zaudē Roberta bērnu. Pēc kāda laika Evas jūtas pret Markusu ir atmodušās un viņa vēlas viņu precēt. Barbara saindē Markusa tēvu Gecu, jo viņš draudēja viņu nogādāt cietumā. Vēlāk Eva saprot, ka vairs nemīl Markusu, un vēlas no viņa šķirties. Tieši tad viņa uzzina, ka viņam ir nāvējošs [[smadzeņu audzējs]]. Eva nolemj palikt pie Markusa līdz brīdim, kad viņš tiks izdziedināts. Tomēr Markuss vairs netic, ka var kļūt vesels un vēlas apprecēt Evu, pirms viņš nomirst. Neilgi pirms "jā" vārda, viņš sabrūk, bet vēlāk tiek izglābts pēc ārkārtas operācijas. Īsi pēc tam Eva šķiras no viņa. Uz neilgu laiku domājis par [[Pašnāvība|pašnāvību]], viņš atkal optimistiski raugās nākotnē un dodas uz [[Zilte|Zilti]]. Neilgi pēc tam Roberts un Eva apprecās. Par cik Barbarai neizdevās panākt, ka Robertu ievieto aiz restēm, kāzu laikā viņa uzspridzina "Firstenhofu" un tiek domāts, ka viņa mirst bēgšanas laikā, tomēr tā nav, jo Barbara vēlāk uzrodās. Par laimi, sprādzienā neviens netika nogalināts, un neilgi pēc tam Roberts un Eva kopā Veronā atvēra restorānu. Gandrīz piecus ar pusi gadus vēlāk Roberts uz dažām dienām atgriežas "Firstenhofā", pēc tam, kad viņa māte Šarlote cieš atmiņas zudumu. Kad viņa jūtas labāk, Roberts dodas atpakaļ uz Veronu. Aptuveni pēc sešiem mēnešiem Roberts un Eva uz īsu brīdi atgriezās "Firstenhofā" saistībā ar Šarlotes un Vernera kāzām. === 1392.—1600. sērija: Terēze Burgere un Morics van Nordens === Pabeidzot studijas, lai kļūtu par aldari, Terēze Burgere atgriežas no [[Berlīne]]s dzimtajā pusē Bihlheimā un ar šausām atklāj, ka ģimenes uzņēmums ''Burger Bräu'' (Burgerbrūzis) ir nolaists un pamests. Pretēji viņas labākās bērnības draudzenes brīdinājumam, vadības konsultantei Gitijai Kēnigai, viņa tomēr nolemj atsākt ražošanu un atjaunot alus darītavu. Kad viņa tīrīja vecas alus mucas, viņa satika arhitektu Moricu van Nordenu, un abi satuvinās. Viņa māte Dorisa — nekustamo īpašumu aģente un uzņēmuma ''Van Norden Bau'' īpašniece plāno luksusa dzīvojamo kompleksu Bihlheimā, kur viņa jau ir iegādājusies neskaitāmus īpašumus. Tagad, kad viņas plānos ir alus darītava, viņa rīkojas aiz sava dēla jaunās draudzenes muguras un mēģina izdarīt liktenīgo triecienu uzņēmumam. Morics pārkrīt pār tiltu un pazūd upē. Bezsamaņā esošo Moricu upes krastā atrod jaunā romiete Elēna Majorē un viņas tēvs, kurš viņu nogādā slimnīcā. Elēna, kura ar Hildegardes starpniecību iegūst virtuves asistenta darbu "Firstenhofā", pierunā plastikas ķirurgu, kurš viesnīcā uzturējies kā viesis, rūpēties par Moricu. Ar jaunu seju, bet bez iepriekšējās dzīves atmiņām, viņš strādā kā Pēteris Bahs par viesnīcas dārznieku. Par cik Verners nevēlējās iecelt Andrē, bet gan Robertu kā otro viesnīcas vadītāju, Andrē mēģina sacelties pret vecāko brāli un pievienojas alus darītavai kā partneris. Terēze un Gitijas tēvs Jūliuss atgriežas alus ražošanas biznesā. Neskatoties uz to, skumjas par Moricu un vainas izjūta grauž Terēzi, jo viņa tikmēr ir patiesi iemīlējusies Konstantīnā. Kad Morica atmiņa atgriežas, strīda laikā ar Konstantīnu, viņš viņam paziņo, ka ir nozadzis viņa identitāti un dzīvi. Lai arī Dorisa ātri saprata dēla spēli un sākotnēji viņu par to ienīda, viņa iestājas par Konstantīnu, lai viņu vairs nepazaudētu, ko Morics uzskata par nodevību. Tikai tiesas sēdē saprāts dominē pār viņu, un viņš atzīst, ka tieši viņš uzbruka Konstantīnam, pēc kā viņam un Terēzei piespriež nosacītus sodus. Tikmēr Konstantīna tante Pilāra, kura no [[Buenosairesa]]s ieradusies uz tiesas sēdi, izdara spiedienu uz Dorisu sakarā ar viņas nogalināto brāli Migelu. Nedaudz vēlāk Dorisa veica nāvējošu uzbrukumu Pilārai, kurā Morics gandrīz kļuva par upuri. Moricam ir aizdomas, ka viņa brālis mēģina viņu nogalināt, lai gan abi tikai nesen salīga mieru. Burgerbrūzis nonāk krīzē, kad Dorisa pierunā Terēzes veco skolas draugu, maksātnespējīgo dzērienu tirgotāju Janu Augustīnu parakstīt piegādes līgumu ar alus darītavu. Kādā pasākumā, kurā Terēze apņēmās izcelt Burgerbrūža kvalitāti, pārsteidzoši parādās viņas tēvs Hanss, kurš slēpa no meitas briesmīgu noslēpumu: pēc viņu bioloģiskā bērna nāves, viņa sieva Karolīna nolaupīja vienu zīdaini no ratiņiem un tā pazušana tika pasludināta kā liktenīgs nelaimes gadījums. Kad Terēze mežā uzgāja kapa plāksni, uz kuras bija rakstīts viņas vārds, viņa tomēr atklāja savu likteni: veco laikrakstu ziņojumi par toreizējo negadījumu radīja aizdomas, ka Terēze varētu būt Nīna — Nikolas mirusī meita. Cerībā to noskaidrot, abas nolemj veikt ģenētisko testu, taču Dorisa ar to manipulē. Kad Nikola uzzina visu patiesību no Hansa, viņa ir ļoti sarūgtināta un ilgstoši cieš no [[Aneirisms|aneirisma]]. Vēlāk Nikola mirst Terēzes [[Apskāviens|apskāvienos]]. Saņemot mantojuma apliecību no Pahmeijera, Kristīna pārvērš alus darītavas aktīvus [[Dimants|dimantos]], bet Dorisa par to uzzina un piedraud ar ieroci. Ieroča šāviens ievaino Kristīnu, taču par spīti tam, viņa neticamā veidā ir spēcīgāka par Dorisu un ieslēdz viņu kopā ar Terēzi alus darītavas telpās. Tur abām sievietēm draud nāves briesmas. Skatoties nāvei acīs, Dorisa Terēzei atzīstas par savām intrigām, pēc kā Terēze beidzot uzzina par viņas patieso izcelsmi. Pēc tam, kad abas sievietes ir salīgušas, Konstantīns un Morics viņas pēdējā brīdī izglābj. Pēc Kristīnas aresta, Morics un Terēza apprecās kalnu kapelā, kur viņa reiz tika kristīta. === 1601.—1814. sērija: Marlēna un Konstantīns Rīdmillers === Neilgi pirms Konstantīna dvīņubrāļa kāzām, "Firstenhofā" ierodas pianiste Marlēna Šveicare kā menedžere savai mātei, slavenajai dziedātājai Natašai Šveicarei. Dēļ negadījuma, kurā tika satraumēta Marlēnas kāja, viņa staigā ar kruķiem kopš trīs gadu vecuma. Netradicionālas tikšanās laikā ar argentīniešu bārmeni jaunā sieviete uzreiz iemīlas. Sajūsmināts nevis par Marlēnu, bet gan par ideju piesaistīt viņas mammu ekskluzīvos mūzikas vakaros kopā ar viņu viesnīcā, Konstantīns velta Marlēnai savu laiku. Abi spontāni un bez jebkādiem slēptiem nodomiem dejo pie dziesmas ''Can't Help Falling in Love'', kas izrādās maģisks brīdis Marlēnai. Pēc tam viesnīcā pati personīgi ierodas Nataša, kur vēlas dot savai karjerai jaunu stimulu. Sajūsmināts par grūti apmierināmo dīvu, Konstantīns sāk par viņu rūpēties. Savukārt Nataša ir pārsteigta par Konstantīna šarmu un temperamentu. Viņai acīmredzami patīk iegūt dažādību no jauna karstasinīga vīrieša. Marlēna mātei stāsta par savām jūtām pret Konstantīnu, kuras Nataša sākotnēji it kā ņem vērā. Bet vēlāk viņa nonāk gultā ar Konstantīnu. Viņš ātri paslēpjas, kad istabā ienāk Marlēna un, pēc sarunas, ir spiests noskaidrot savas un Marlēnas turpmākās attiecības. Lai kaut kādā mērā atbrīvotos no apmulsuma un vismaz saglabātu draudzīgas attiecības ar Konstantīnu, Marlēna izliekas, ka ātri tiek tam pāri un viņai nav nekas pret romānu starp viņu un Natašu. === 1815.—2066. sērija: Paulīne un Leonards Štāls === Paulīnes un Leonarda attiecību stāsts ir par mīlestību no pirmā acu skatiena, greizsirdību, nodevību, ģimenes noslēpumiem un cīņu par kopīgu nākotni. Stāsts risinās greznajā pieczvaigžņu viesnīcā Firstenhofā, kur ierodas Paulīne kopā ar savu labāko draudzeni Koko Konradi. Paulīne ir talantīga, romantiska un dzīvespriecīga konditore, kura ierodas, lai atbalstītu draudzeni, kas pretendē uz restorāna vadītājas amatu. Viņa pati drīz iegūst darbu viesnīcas konditorejā. Tur Paulīne iepazīstas ar Leonardu Štālu — viesnīcas jaunieceltā vadītāja Frīdriha Štāla vecāko dēlu. Leonards ir pievilcīgs, pašpārliecināts un veiksmīgs uzņēmējs. Paulīne viņā iemīlas jau pirmajā tikšanās reizē, taču Leonards sākotnēji saglabā distanci un neizrāda tādas pašas jūtas. Situāciju vēl sarežģītāku padara Patrīcija Dītriha, kura uzsāk attiecības ar Leonardu. Viņa ir viltīga un manipulatīva sieviete, kura vēlas iegūt Leonardu un neapstājas patiesi nežēlīgu intrigu priekšā. Patrīcija kļūst par vienu no lielākajiem šķēršļiem Paulīnes un Leonarda attiecībās. Laika gaitā Leonards saprot, ka viņa patiesās jūtas pieder Paulīnei. Abi satuvinās, tomēr viņu laimi nepārtraukti apdraud Patrīcijas meli, šantāža un dažādi ģimenes noslēpumi. Turklāt atklājas arī būtiski noslēpumi par Firstenhofas viesnīcas pagātni un Paulīnes ģimenes saikni ar šo īpašumu. Attiecības piedzīvo vairākus smagus pārbaudījumus. Patrīcija cenšas izmantot savu grūtniecību un manipulācijas, lai nostādītu Leonardu pret Paulīni. Arī Leonarda tēvs Frīdrihs savtīgu interešu dēļ mēģina ietekmēt abu attiecības. Paulīnei nākas pieņemt sarežģītus lēmumus, lai nezaudētu ne savu pašcieņu, ne mīļoto cilvēku. Tomēr Leonards pamazām atklāj Patrīcijas patieso dabu un saprot, cik svarīga viņam ir Paulīne. Viņu mīlestība izrādās stiprāka par intrigām un šķēršļiem. Stāsta kulminācijā Leonards bildina Paulīni un abi svin savas kāzas romantiskā ceremonijā. Pēc kāzām jaunlaulātie dodas uz [[Vīne|Vīni]], lai sāktu kopīgu dzīvi.<ref>{{Atsauce|title=Sturm der Liebe Die schönsten Momente: Pauline und Leonard|url=https://www.fernsehserien.de/sturm-der-liebe/folgen/die-schoensten-momente-pauline-und-leonard-1386637?utm_source=chatgpt.com|date=2020-06-22|accessdate=2026-11-09|language=de|first=imfernsehen GmbH & Co|last=KG}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.presseportal.de/pm/6694/2795844|title=Das Erste: "Sturm der Liebe": Romantische Traumhochzeit|website=presseportal.de|access-date=2026-11-09|date=2014-07-30|language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tz.de/stars/sturm-der-liebe-liebespaare-staffeln-traumpaar-fuerstenhof-saalfeld-stahl-bichlheim-heirat-ard-or-zr-90259968.html|title=15 Jahre Sturm der Liebe: Das sind die Traumpaare aller bisherigen Staffeln|website=www.tz.de|access-date=2026-11-09|date=2021-03-24|language=de}}</ref> === 2067.—2265. sērija: Jūlija un Niklass Štāls === Jūlijas un Niklasa mīlas stāsts ir pilns emociju, pārbaudījumu, noslēpumu un patiesas mīlestības. Viņu attiecības nav vienkāršas, jo liktenis viņiem sagādā daudz šķēršļu, kas liek cīnīties par savām jūtām. Jūlija ir sieviete ar spēcīgu raksturu un labu sirdi, savukārt Niklass ir vīrietis, kurš pamazām saprot, cik ļoti Jūlija viņam ir svarīga. Starp viņiem rodas īpaša saikne, kuru nespēj izdzēst ne pārpratumi, ne grūtības, ne citu cilvēku iejaukšanās. Viņu mīlestība pierāda, ka īstas jūtas spēj pārvarēt pat vissarežģītākos dzīves pārbaudījumus. Viņu iepazīšanās notiek pie ezera, kur abi uzreiz sajūt savstarpēju pievilkšanos. Taču viņu laimei priekšā ir liels šķērslis — Jūlija izliekas par Niklasa māsu Sofiju, kura patiesībā ir mirusi. Jūlijai ir jāslēpj sava īstā identitāte, bet Niklass pamazām iemīlas viņā arvien vairāk. Viņu attiecības sarežģī meli, greizsirdība, Patrīcijas intrigas un ģimenes problēmas. Neskatoties uz visu piedzīvoto, viņu jūtas paliek spēcīgas, un abi cenšas atrast ceļu vienam pie otra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.presseportal.de/pm/6694/2785898|title=Das Erste / "Sturm der Liebe": Jennifer Newrkla und Jan Hartmann stehen im Mittelpunkt der neuen Staffel (FOTO)|website=presseportal.de|access-date=2026-11-10|date=2014-07-16|language=de}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fnp.de/kino-tv/sturm-der-liebe-liebespaare-staffeln-traumpaar-fuerstenhof-saalfeld-stahl-bichlheim-heirat-ard-or-zr-90259968.html|title=15 Jahre Sturm der Liebe: Das sind die Traumpaare aller bisherigen Staffeln|website=www.fnp.de|access-date=2026-11-10|date=2021-03-24|language=de}}</ref><ref>{{Atsauce|title=Sturm der Liebe Staffel 10 Episodenguide (Seite 7)|url=https://www.fernsehserien.de/sturm-der-liebe/episodenguide/staffel-10/10034/7?utm_source=chatgpt.com|accessdate=2026-11-10|language=de|first=imfernsehen GmbH & Co|last=KG}}</ref> === 2226.—2502. sērija: Luīze un Sebastians Vēgeners === Luīzes Reizigeres un Sebastiana Vēgenera stāsts sākas pie ezera, kur Sebastians ierauga Luīzi spēlējam vijoli un uzreiz sajūt īpašu pievilkšanos. Luīze gan netic, ka tāds vīrietis kā Sebastians varētu viņu iemīlēt, jo kopš bērnības viņai ir muguras deformācija. Tomēr Sebastians viņu pieņem tādu, kāda viņa ir. Viņu attiecībām nākas pārvarēt daudzus šķēršļus — greizsirdību, melus un Beatrises, un viņas dēla Dāvida intrigas. Neskatoties uz visām grūtībām, Luīze un Sebastians atrod ceļu viens pie otra, apprecas un sāk kopīgu dzīvi [[Diseldorfa|Diseldorfā]]. Viņu stāsts parāda, ka īsta mīlestība nav atkarīga no ārējā izskata.<ref>{{Atsauce|title=Sturm der Liebe Staffel 11 Episodenguide|url=https://www.fernsehserien.de/sturm-der-liebe/episodenguide/staffel-11/10034?utm_source=chatgpt.com|accessdate=2026-11-10|language=de|first=imfernsehen GmbH & Co|last=KG}}</ref> === 2503.—2692. sērija: Klāra un Adrians Lehners === Klāra Morgenšterna, topošā modes dizainere, ierodas "Firstenhofā", lai atrastu savu vectēvu, kurš it kā esot viesnīcas īpašnieks. Bet, tā kā ne Verners, ne Frīdrihs nav viņas mātes Melānijas (saukta par Melliju) tēvs, viņa vēlas doties prom. Taču nejauši izrādās, ka Alfonss Zonbīhlers ir Mellijas tēvs, līdz ar to Klāra un Mellija paliek "Firstenhofā". Kādu dienu Klāra satiek vienu no viesnīcas viesiem, kurš viņai tūlīt iepatīkas. Kā izrādās, tas ir viņas bērnības draugs Adrians Lehners. Kad Adrians uzzina, ka "Firstenhofa" nonākusi finansiālās grūtībās, viņš nopērk 20% no viesnīcas akcijām. Klāra un Adrians pavada vairāk laika kopā, bet diemžēl viņš viņu redz tikai kā mazo māsu. Turklāt Dezirē Bramiga, Beatrises Hoferes meita no pirmās laulības arī izrāda interesi par Adrianu un pat pavada ar viņu nakti. Adrians vēlas ar viņu uzsākt romānu, taču tas pajūk, jo viesnīcā ierodas viņas bijušais draugs Lusjēns Everss. Par cik viņa plāns izmantot Dezirē kā kontrabandisti neizdodas, viņš cenšas iegūt Klāras uzticību, lai ar viņas palīdzību nogādātu antīku krustu [[Brazīlija|Brazīlijā]]. Viņa plāns izgāžās un viņš tiek arestēts. === 2693.—2812. sērija: Rebeka un Viljams Ņūkombs === Rebekas Hercas un Viljama Ņūkomba mīlas stāsts sākas diezgan neparasti. Sākumā Rebeka un Viljams bieži strīdas, taču nejaušības dēļ abi sāk anonīmi sarakstīties īsziņās, nezinot, kas atrodas otrā telefona pusē. Viņi iemīlas viens otra domās un sarunās, vēl pirms saprot, kas patiesībā ir viņu noslēpumainais sarunu biedrs. Situāciju sarežģī tas, ka Viljams sākotnēji ir attiecībās ar Rebekas labāko draudzeni Ellu. Rebekai jāizvēlas starp draudzību un savām jūtām. Pēc daudziem pārpratumiem un intrigām Rebeka un Viljams beidzot kļūst par pāri, apprecas un kopā dodas uz [[Austrālija|Austrāliju]].<ref>{{Atsauce|title=Sturm der Liebe Staffel 13 Episodenguide|url=https://www.fernsehserien.de/sturm-der-liebe/episodenguide/staffel-13/10034?utm_source=chatgpt.com|accessdate=2026-11-10|language=de|first=imfernsehen GmbH & Co|last=KG}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sturmderliebe.fandom.com/wiki/Rebecca_Herz|title=Rebecca Herz|website=Sturm der Liebe Wiki|access-date=2026-11-10|language=de}}</ref> === 2813.—3019. sērija: Alīsija Lindberga un Viktors Zālfelds === Alīsijas Lindbergas un Viktora Zālfelda iepazīšanās notiek negaidīti, un Viktors uzreiz iemīlas Alīsijā. Taču viņu mīlestībai ir liels šķērslis — Alīsija ir saderinājusies ar Viktora tēvu Kristofu. Viktors cenšas apspiest savas jūtas, tomēr viņu starpā pamazām rodas arvien ciešāka saikne. Alīsija ilgu laiku paliek uzticīga Kristofam, taču pamazām sāk ieraudzīt viņa patieso raksturu. Viņu attiecības ar Viktoru piedzīvo daudz smagu pārbaudījumu — intrigas, greizsirdību, zaudējumus un pat dzīvības briesmas. Galu galā Alīsija un Viktors tiek pāri visiem šķēršļiem, apprecas un pārceļas uz [[Austrija|Austriju]], kur sāk jaunu kopdzīvi.<ref>{{Atsauce|title=Sturm der Liebe Staffel 14 Episodenguide (Seite 2)|url=https://www.fernsehserien.de/sturm-der-liebe/episodenguide/staffel-14/10034/2?utm_source=chatgpt.com|accessdate=2026-11-10|language=de|first=imfernsehen GmbH & Co|last=KG}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fnp.de/kino-tv/sturm-der-liebe-liebespaare-staffeln-traumpaar-fuerstenhof-saalfeld-stahl-bichlheim-heirat-ard-or-zr-90259968.html|title=15 Jahre Sturm der Liebe: Das sind die Traumpaare aller bisherigen Staffeln|website=www.fnp.de|access-date=2026-11-10|date=2021-03-24|language=de}}</ref> === 3020.—3264. sērija: Denīze un Džošuā Vinters === === 3265.—3515. sērija: Francīte Krumbīgla un Tims Zāfelds === === 3491.—3729. sērija: Maja un Florians Fogts === Maja fon Tālheima ir jautra, humoristiska, prātīga un dažkārt nedaudz sapņaina jauna sieviete. Savas nepastāvības dēļ viņa ātri aizraujas ar lietām, bet mēdz tās nepabeigt. Tēva zaudējums pirms dažiem gadiem Maju joprojām ļoti sāpina, lai gan šķiet, ka viņa to slēpj. Viņas labākā draudzene Širīna pārgulēja ar viņas līgavaini pēc kā viņa nozvērēja, ka pagaidām nevēlas tikties ar vīriešiem. Viņa vēlas koncentrēties uz jaunu sākumu. Viņa sāk strādāt par viesmīli viesnīcā. Tieši tad Bihlheimā parādās Širīna un paziņo, ka vēlas glābt viņu draudzību. Florians Fogts darba apsvērumu dēļ pārceļas uz Bihlheimu. Viņa vecāki par viņu īpaši neinteresējās. Viņa brālis Ēriks darīja visu, lai dāvātu viņam brīnišķīgus bērnības mirkļus, neskatoties uz tā laika grūtajiem apstākļiem. Pāri visam viņus saista traumatiska pieredze, kas joprojām spēcīgi ietekmē Floriana dzīvi. Florianu aizrauj daba. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka viņš savu mežsarga darbu uztver kā īstu aicinājumu un veic to ļoti apzinīgi. === 3713.—3957. sērija: Džozija un Pauls Klē === === 3956.—4151. sērija: Elēna Švarcbaha un Leanders Zālfelds === === 4152.—4334. sērija: Ana Alvesa un Filips Brandess === === 4335.—4485 sērija: Maksija Neibaha/Zālfelde un Henrijs Sīdovs === === 4486. sērija—: Fanija Šecla un Kilians Rudlofs === == Filmēšanas vietas == [[Attēls:Vagener Schloss 2018.jpg|thumb|145x145px|Vāgenes pils (2018)]] Izdomātās viesnīcas “Firstenhofas” ārējais motīvs ir privāta pils [[Vāgene]]s ciematā [[Augšbavārija|Augšbavārijā]] netālu no [[Rozenheima]]s, [[Feldkirhene-Vesterhema|Feldkirhenes-Vesterhemas]] pašvaldībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vagen.de/index.php/sdl-startseite.html|title=Startseite - Vagen im schönen Mangfalltal|website=vagen.de|access-date=2023-10-06}}</ref> Filmēšana parasti nav pieejama sabiedrībai. Ir vēl viena villa, kurā kopš 2006. gada marta tiek filmēts atjaunotais "Firstenhofas" rietumu spārns. Šim nolūkam izmantota ''Villa Mann'' fasāde, kas celta 2000. gadā kā fons vēsturiskajai televīzijas filmai ''Die Manns – Ein Jahrhundertroman''. Tā tika atjaunota un pārbūvēta, pamatojoties uz oriģinālo fonu, tāpēc motīvu var izmantot arī no iekšpuses. Kad ziemas mēnešos ir slikti laikapstākļi, filmēšana galvenokārt notiek šeit, jo atrodas tuvumā filmēšanas studijai. [[Attēls:Nr. 1 Geilertshausen-Egling-1.jpg|thumb|147x147px|''Zonbīhleru'' māja (2014)]] Seriāla āra skatu filmēšanas vieta ir arī [[Eglinga]]s apgabals [[Geilertshauzene|Geilertshauzenē]] Augšbavārijā, kur atrodas ''Zonbīhleru'' mājas filmēšanas motīvs – lauku māja,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.br.de/br-fernsehen/programmkalender/sendung-3708722.html|title=Abendschau {{!}} 21.03.2023|last=Rundfunk|first=Bayerischer|website=www.br.de|access-date=2023-10-06|date=2023-04-24|language=de}}</ref> kā arī [[Ifeldorfa]] Augšbavārijā. Starp seriāla ainām tiek rādītas ainavas atbilstoši sezonālajiem laikapstākļiem. Fotogrāfijas uzņemtas [[Alpi|Alpu]] pakājē. Tiek atainota arī kalnu grēda [[Tirole|Tirolē]]. 1. sērijā ''Laura'' un ''Aleksandrs'' ceļo pa [[Minhene|Minheni]]. No 1193. līdz 1195. sērijai ''Eva'', ''Roberts'', ''Alfonss'' un ''Hildegarde'' dažas dienas pavada [[Verona|Veronā]], [[Ziemeļitālija|Itālijas ziemeļos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bavaria-film.de/|title=Ideas set in motion. {{!}} Bavaria Film GmbH|website=www.bavaria-film.de|access-date=2023-10-06}}</ref> Epizodes no 1999. līdz 2001. tika filmētas [[Vīne|Vīnē]]. == Balvas un apbalvojumi == ==== 2007 ==== * ''Premio Napoli Cultural Classic'' — [[Lorenco Patane]] kā ''Roberts Zālfelds''<ref name="bavaria-film.de">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bavaria-film.de/|title=Ideas set in motion. {{!}} Bavaria Film GmbH|website=www.bavaria-film.de|access-date=2023-10-04}}</ref> * ''Rauchfrei-Siegel'' — jo seriālā atveidotie tēli izvairās no smēķēšanas<ref name="bavaria-film.de"/> ==== 2008 ==== * ''Premio Napoli Cultural Classic'' — Zuzannai Hekei und Martinam Grūberam kā ''Viktorjiai'' un ''Fēliksam Tarašam''<ref name="bavaria-film.de"/> ==== 2009 ==== * "Fanu dienā" [[Zeps Šauers]] saņēma "Fanu balvu"<ref name="bavaria-film.de"/> ==== 2010 ==== * ''Vācijas televīzijas balva 2010'' kategorijā "Labākais dienas seriāls" ==== 2011 ==== * Dažādas nominācijas "Vācu ziepju operas balvā" kategorijās: ** ''Labākā telenoveles aktrise'' — [[Antje Hāgena]], [[Mona Zēfrīda]] ** ''Labākais telenoveles aktieris'' — [[Dirks Galuba]], [[Zeps Šauers]] ** ''Labākais mīlas pāris'' — [[Lorenco Patane]] un [[Uta Kargele]] ** ''Sliktākā ļaundare'' — Nikola Tigelere ** ''Labākais jaunpienācējs'' — Andreass Tīle ** ''Izskatīgāka sieviete'' — Natālija Alisone ** ''Izskatīgākais vīrietis'' — Ērihs Altenkofs ==== 2012 ==== * Dažādas nominācijas "Vācu ziepju operas balvā" kategorijās: ** ''Labākā aktrise'' — Lūsija Šērere, [[Antje Hāgena]] ** ''Labakais aktieris'' — [[Dirks Galuba]], Ērihs Altenkofs ** ''Labākais mīlas pāris'' — Daniels Finfroks un Inese Luca ** ''Sliktākā ļaundare'' — Simona Ričere ** ''Labākais jaunpienācējs'' — Morics Titels ** ''Izskatīgākā sieviete'' — Judīte Hildebrante, Lili Geslere ** ''Izskatīgākais vīrietis'' — Florians Štadlers, Morics Titels ==== 2013 ==== * ''Eiropas ziepju operas balva'' kategorijā "Labākais ārzemju seriāls" ==== 2019 ==== * “Zaļā filmēšanas karte” no ''Hamburgas Šlēsvigas-Holšteinas filmu fonda'' par videi draudzīgiem un ilgtspējīgiem ražošanas pasākumiem<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daserste.de/unterhaltung/soaps-telenovelas/sturm-der-liebe/gruener-drehpass-100.html|title=Grüner Drehpass für SdL - Sturm der Liebe - ARD {{!}} Das Erste|website=www.daserste.de|access-date=2023-10-05|language=de}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} * [https://web.archive.org/web/20120711210340/http://soapspoiler.de/soaps_sturmderliebe_vorschau.html ''Mīlas viesulis''-Spoiler] {{de ikona}} {{Filmu ārējās saites}} {{Vācu seriāli}} [[Kategorija:Vācijas televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Romantikas filmas]] a3wj9omvl9g2r4dgckm2hkt15vh897m 0 144903 4548264 4382894 2026-11-11T14:59:18Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548264 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Illustration Linnaea borealis0 fragment.jpg | att_nosaukums= {{TaksoSaite|Linnaea borealis|ziemeļu linneja}} | valsts =Plantae | valsts_lv =Augi | nodalījums =Magnoliophyta | nodalījums_lv =Segsēkļi | klase =Magnoliopsida | klase_lv =Divdīgļlapji | dzimta =Caprifoliaceae | dzimta_lv =Kaprifoliju dzimta }} '''Kaprifoliju dzimta''' (''Caprifoliaceae'') ir [[Krūms|krūmu]], [[Koks|koku]], [[Liāna|liānu]] vai, retāk, [[Lakstaugs|lakstaugu]] dzimta. Ir zināmas 450 sugas no 40 ģintīm. Latvijā 8 sugas, diezgan parastas vietējās mežu un krūmāju sugas vai savvaļā pārgājuši kultūrbēgļi<ref name="lvdabalv">[http://www.latvijasdaba.lv/augi/sistematiskais-raditajs/caprifoliaceae/ Apraksts] no ''latvijasdaba.lv''</ref>. Sastopamas [[Ziemeļu puslode]]s [[Mērenā josla|mērenā joslā]], dienvidos ir reti, [[Tropu josla|tropu]] rajonos sastopamas tikai [[Kalns|kalnos]]. == Klasifikācija == Mūsdienu [[Taksonomija|taksanomiskās]] sistēmas, piemēram, segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma (APG) kaprifoliju dzimtā klasificē daudzus taksonus, kass iepriekš tika iekļauti citās dzimtās, tostarp, iekļauj ģintis, kas iepriekš bija [[Baldriānu dzimta|baldriānu dzimtā]].<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=THE ANGIOSPERM PHYLOGENY GROUP|date=2009-10|title=An update of the Angiosperm Phylogeny Group classification for the orders and families of flowering plants: APG III: APG III|url=https://academic.oup.com/botlinnean/article-lookup/doi/10.1111/j.1095-8339.2009.00996.x|journal=Botanical Journal of the Linnean Society|language=en|volume=161|issue=2|pages=105–121|doi=10.1111/j.1095-8339.2009.00996.x}}</ref> Saskaņā ar [[APG III sistēma|APG III sistēmu]] (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma) kaprifoliju dzimtā ir šādas ģintis:<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30000739-2|title=Caprifoliaceae Juss. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2023-07-31|language=en|archive-date=2023-07-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20230704130621/https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30000739-2}}</ref> * [[Baldriāni]] (''Valeriana'') <small>L.</small> * [[Baldriņi]] (''Valerianella'') <small>Mill.</small> * [[Dipsaki]] (''Dipsacus'') <small>L.</small> * [[Linnejas]] (''Linnaea'') <small>Gronov. ex L.</small> * [[Sausserži]] (''Lonicera'') <small>L.</small> * [[Sniegogas]] (''Symphoricarpos'') <small>Duhamel</small> * ''Abelia'' <small>R.Br.</small> * ''Bassecoia'' <small>B.L.Burtt</small> * ''Cephalaria'' <small>Schrad.</small> * ''Diabelia'' <small>Landrein</small> * ''Diervilla'' <small>Tourn. ex Mill.</small> * ''Dipelta'' <small>Maxim.</small> * ''Heptacodium'' <small>Rehder</small> * ''Knautia'' <small>L.</small> * ''Kolkwitzia'' <small>Graebn.</small> * ''Leycesteria'' <small>Wall.</small> * ''Lomelosia'' <small>Raf.</small> * ''Morina'' <small>L.</small> * ''Nardostachys'' <small>DC.</small> * ''Patrinia'' <small>Juss.</small> * ''Pseudoscabiosa'' <small>Devesa</small> * ''Pterocephalidium'' <small>G.López</small> * ''Pterocephalus'' <small>Vaill. ex Adans.</small> * ''Pterothamnus'' <small>V.Mayer & Ehrend.</small> * ''Pycnocomon'' <small>Hoffmanns. & Link</small> * ''Scabiosa'' <small>L.</small> * ''Succisa'' <small>Haller</small> * ''Succisella'' <small>Beck</small> * ''× Succisoknautia'' <small>Baksay</small> * ''Triosteum'' <small>L.</small> * ''Triplostegia'' <small>Wall. ex DC.</small> * ''Vesalea'' <small>M.Martens & Galeotti</small> * ''Weigela'' <small>Thunb.</small> * ''Zabelia'' <small>(Rehder) Makino</small> == Galerija == <gallery mode="nolines"> Attēls:Cephalaria radiata kz04.jpg|''Cephalaria radiata'' Attēls:Diervilla lonicera 5492641 3x2.jpg|''Diervilla lonicera'' Attēls:Fedia cornucopiae kz03.jpg|''Fedia cornucopiae'' Attēls:Lonicera sempervirens - Coral honeysuckle 02.jpg|''Lonicera sempervirens'' Attēls:Plectritis congesta 5702.JPG|''Plectritis congesta'' Attēls:Triosteum himalayanum 2009-07-20 04.jpg|''Triosteum himalayanum'' Attēls:Weigela japonica.jpg|''Weigela japonica'' </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Kaprifoliju dzimta]] g1mpf8aj64m7hchyu54atjfaolsltl2 0 149995 4548342 4494043 2026-11-11T19:45:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548342 wikitext text/x-wiki '''Kolektīvā iepirkšanās''' ir iepirkšanās organizācijas princips, pie kura vairākas [[persona]]s apvienojas grupā, lai iegūtu [[vairumtirdzniecība]]s atlaides precēm un pakalpojumiem. == Pamatnostādnes == Tipiskākais piemērs ir, kad vairāki cilvēki, izmantojot kolektīvas iepirkšanās interneta portālu, piesakās kādas piegādātāja piedāvātās preces vai pakalpojuma iepirkšanai, kā rezultātā saņem atlaižu kuponus, kas sniedz iespēju saņemt kāroto preci vai pakalpojumu ar atbilstošu atlaidi. Piegādātājs savukārt apņemas piešķirt salīdzinoši lielu atlaidi tajā gadījumā, ja būs savākts noteikts minimālais pircēju skaits, kas to apmierina. Pasaulē populārākais kolektīvas iepirkšanās portāls ir 2008. gadā dibinātais amerikāņu serviss [[Groupon]]. == Vēsture Latvijā == Latvijā Groupon savu darbību neuzsāka, taču no 2012. līdz 2017. gadam Rīgā bija reģistrēta [[Sabiedrība ar ierobežotu atbildību|SIA]] "GroupON Latvija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/groupon-latvija/40103569054|title=GroupON Latvija, SIA, 40103569054 - par uzņēmumu|last=|website=Lursoft|access-date=2021-03-12|date=2021-03-12|language=lv}}</ref> 2010. gada augustā parādījās pirmie Latvijas kolektīvās iepirkšanās portāli - ''oppaa.lv'' un ''KopāLētāk.lv''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/login/?next=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2FKopaLetak%2F%3Fref%3Dpage_internal|title=Pērkam Kopā {{!}} Facebook|website=Facebook|access-date=2021-03-12|date=2010-08-17|language=}}</ref> Tajā pašā gadā tiem sekoja ''bigo.lv''; [[Draugiem Group|Draugiem Grupas]] zīmols ''[[Pērkam Kopā]]'';<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://draugiemgroup.com/lv/musu-zimoli|title=Mūsu zīmoli - Draugiem Group|website=draugiemgroup.com|access-date=2021-03-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/login/?next=https%3A%2F%2Fwww.facebook.com%2FPerkamKopa%2F|title=Pērkam Kopā {{!}} Facebook|website=Facebook|access-date=2021-03-12|date=2010-09-25|language=}}</ref> ''CityLife.lv'' (zināms arī kā ''Atlaizuklubs.lv''), kas darbojās arī Lietuvā; ''deal24.lv'', kas darbojās [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]] un [[Somija|Somijā]]; SIA "VideoCV.lv" piederošais ''Superakcijas.lv''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/bizness/193379-kolektivas-iepirksanas-portals-superakcijaslv-mekle-investoru|title=Kolektīvās iepirkšanās portāls "Superakcijas.lv" meklē investoru|website=Jauns.lv|access-date=2021-03-12|date=2011-04-11|language=lv}}</ref> un citi. 2011. gadā tirgū no [[Igaunija|Igaunijas]] ienāca portāls ''Cherry.lv'' un [[Krievija|Krievijas]] zīmola ''KupiKupon.ru'' meitas uzņēmums ''ZiZu.lv''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2011/03/05/jauns-bizness-kolektivas-iepirksanas-portali/|title=Jauns bizness - kolektīvās iepirkšanās portāli • IR.lv|website=IR.lv|access-date=2021-03-12|date=2011-03-05|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://mrdeal.lv/ieskats-kolektivas-iepirksanas-nozares-vesture-latvija/|title=Ieskats kolektīvās iepirkšanās nozares vēsturē Latvijā|last=Johnston|first=Willie|website=mrdeal.lv|access-date=2021-03-12|date=2020-11-12|language=}}</ref> 2012. gada maijā ''Cherry.lv'' apvienojās ar ''CityLife.lv''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://15min.lv/2012/05/10/apvienojas-divi-specigakie-kolektivas-iepirksanas-portali-latvija-cherry-lv-un-citylife-lv/|title=Apvienojas divi spēcīgākie kolektīvās iepirkšanās portāli Latvijā – Cherry.lv un CityLife.lv|website=15min.lv|access-date=2021-03-12|date=2012-05-09|language=lv-LV|archive-date=2021-01-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20210123232551/http://15min.lv/2012/05/10/apvienojas-divi-specigakie-kolektivas-iepirksanas-portali-latvija-cherry-lv-un-citylife-lv/}}</ref> un apvienotais uzņēmums kopā ar citiem Igaunijas un Lietuvas kolektīvās iepirkšanās portāliem tika iekļauti Igaunijas ''Cherry Media'' grupā, kura bija dibināta 2010. gadā un 2011. gadā uzsāka kopīgu darbību ar Čehijas e-komercijas uzņēmumu grupu ''Slevomat''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reitingi.lv/lv/news/komerczinas/60958-cherry-media-pievienojas-e-komercijas-lieluznemumam-slevomat-grupai.html|title=Cherry Media pievienojas e-komercijas lieluzņēmumam Slevomat Grupai - Tirgus vēstis - Latvijas reitingi|last=Slaviņš|first=Ģirts|website=www.reitingi.lv|access-date=2021-03-12|date=2011-02-12|language=lv|archive-date=2025-01-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20250126215228/https://www.reitingi.lv/lv/news/komerczinas/60958-cherry-media-pievienojas-e-komercijas-lieluznemumam-slevomat-grupai.html}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.reitingi.lv/lv/news/komerczinas/61707-cherry-media-un-slevomat-grupa-izveido-centraleiropas-lielako-kolektivas-iepirksanas-portalu-grupu.html|title=Cherry Media un Slevomat Grupa izveido Centrāleiropas lielāko kolektīvās iepirkšanās portālu grupu - Tirgus vēstis - Latvijas reitingi|last=Zīda|first=Elza|website=www.reitingi.lv|access-date=2021-03-12|date=2011-12-22|language=lv|archive-date=2025-01-26|archive-url=https://web.archive.org/web/20250126215018/https://www.reitingi.lv/lv/news/komerczinas/61707-cherry-media-un-slevomat-grupa-izveido-centraleiropas-lielako-kolektivas-iepirksanas-portalu-grupu.html}}</ref> 2011. un 2012. gadā nozare vēl piedzīvoja uzplaukumu, taču kādu laiku pēc [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|ekonomiskās krīzes]] beigām nozares ieņēmumi sāka kristies - piemēram, 2014. gadā ''Cherry.lv'' apgrozījums kritās un nācās atlaist daļu darbinieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/perna-gada-e-komercijas-dzinulis-kolektiva-iepirksanas-63138|title=Pērnā gada e-komercijas dzinulis - kolektīvā iepirkšanās|website=BNN|access-date=2021-03-12|date=2012-04-20|language=lv-LV|archive-date=2014-07-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20140712112027/http://bnn.lv/perna-gada-e-komercijas-dzinulis-kolektiva-iepirksanas-63138}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kolektivas-iepirksanas-durvis-aizveras/|title=Kolektīvās iepirkšanās durvis aizveras. Igauņu “ķirsis” aiziet no Latvijas|website=LA.LV|access-date=2021-03-12|date=2016-08-16|language=lv}}</ref> 2016. gada maijā ''Cherry Media'' paziņoja, ka finansiālu grūtību dēļ pārtrauc darbību Latvijā un Igaunijā, taču solīja, ka pircēji saņems nopirktos pakalpojumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/bizness/kolektivas-iepirksanas-portali-cherry-lv-un-citylife-lv-beidz-savu-darbibu/|title=Kolektīvās iepirkšanās portāli Cherry.lv un Citylife.lv beidz savu darbību|website=skaties.lv|access-date=2021-03-12|date=2016-05-27|archive-date=2016-12-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20161227020728/http://skaties.lv/zinas/bizness/kolektivas-iepirksanas-portali-cherry-lv-un-citylife-lv-beidz-savu-darbibu/}}</ref> Augustā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vērsās [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijā]], prasot izmeklēt portāla darbību no 2015. gada beigām, saskatot tajā noziedzīga nodarījuma pazīmes, jo kuponu pakalpojumu sniedzēji šajā laikā no portāla nebija saņēmuši solīto apmaksu par tiem.<ref name=":0" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://registri.ptac.gov.lv/sites/default/files/lemuma_izraskts_cherry_media.pdf|title=Cherry Media - Patērētāju tiesību aizsardzības centrs|access-date=2021-03-12|date=2016-05-03|archive-date=2022-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220308023923/https://registri.ptac.gov.lv/sites/default/files/lemuma_izraskts_cherry_media.pdf}}</ref> 2017. gadā portālu ''Kopā Lētāk'' pārņēma uzņēmējs Aldis Kaļiņins, solot to "restartēt".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/uznemejs-uzticibas-limenis-kolektivas-iepirksanas-portaliem-ir-krities-461409|title=Uzņēmējs: Uzticības līmenis kolektīvās iepirkšanās portāliem ir krities|website=Dienas Bizness|access-date=2021-03-12|date=2017-03-27|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4583118/kolektivas-iepirksanas-portali-joprojam-aktuali|title=Kolektīvās iepirkšanās portāli joprojām aktuāli|last=Apmaksāta informācija|website=TVNET|access-date=2021-03-12|date=2017-03-22|language=lv}}</ref> 2020. gada pavasarī, sākoties [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas]] dēļ izsludinātajam ārkārtas stāvoklim Latvijā, darbību pārtrauca portāls ''ZiZu'', lai gan pakalpojumu sniedzēji ziņoja, ka naudu no ''ZiZu'' par pakalpojumiem nav saņēmuši jau kopš janvāra. Portāls piederēja [[Uzbeki|uzbeku]] uzņēmējam Samadjonam Muhamedovam. 2019. gada sākumā līdzīgos apstākļos darbību pātrauca portāls ''kumi.lv''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/398840-atlaizu-kuponu-portals-paliek-parada-pravu-summu|title=Atlaižu kuponu portāls paliek parādā prāvu summu|website=Jauns.lv|access-date=2021-03-12|date=2020-08-10|language=lv}}</ref> Šobrīd (2021. gada martā) savu darbību vēl turpina serviss ''Pērkam Kopā''; portāla ''Kopā Lētāk'' sākumlapā izvietots paziņojums, ka tajā "notiek rekonstrukcija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kopaletak.lv/|title=Kopā Lētāk mājaslapa|website=www.kopaletak.lv|access-date=2021-03-12|archive-date=2022-03-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20220308024114/http://www.kopaletak.lv/}}</ref> == Atsauces == <references /> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20221205202308/https://nda.rtu.lv/lv/view/4498 Studiju darbs "Kolektīvo iepirkšanās portālu attīstība Baltijas valstīs" (Rīgas Tehniskā universitāte, 2012)] * [https://www.perkamkopa.lv/ Portāls ''Pērkam Kopā.lv''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210305175300/https://www.perkamkopa.lv/ |date={{dat|2021|03|05||bez}} }} [[Kategorija:Tirdzniecība]] [[Kategorija:Uzņēmējdarbība]] 1q9dsyol1ud898t2s5nqnte2c3tdg26 0 151238 4548680 4544245 2026-11-12T10:22:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 15 avoti un 4 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548680 wikitext text/x-wiki {{Labs raksts}} {{Sporta kluba sezonas infokaste | nosaukums = [[Latvijas sieviešu basketbola izlase]] 2011. gada Eiropas čempionātā | team = | league = | misc = 8. vieta | wins = 3 | losses = 5 | division = | division_place = | conf_place = | conf = | coach = [[Jorgs Dikeulaks]] | arena = | owners = | television = | radio = | playoffs = | bbr_team = }} '''[[Latvijas sieviešu basketbola izlase]]''' '''[[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2011. gada Eiropas čempionātā]]''' izcīnīja 8. vietu, finālturnīrā izcīnot trīs uzvaras un piedzīvojot sešus zaudējumus. {{TOClimit|3}} == Kvalifikācijas turnīrs == {{main|2011. gada Eiropas čempionāta basketbolā sievietēm kvalifikācijas turnīrs}} Latvijas sieviešu basketbola izlase [[2009. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2009. gada Eiropas čempionātā]] izcīnīja 7. vietu, kas nozīmēja, ka izlasei vajag startēt kvalifikācijas turnīrā, lai startētu 2011. gada Eiropas čempionāta finālturnīrā. [[Attēls:Latvijas sieviesu basketbola izlase 2010.jpg|thumb|230px|Latvijas izlase gatavošanās posma sākumā.]] Izlase uzsāka gatavošanos kvalifikācijas turnīram {{dat|2011|7|5||bez}}. Par izlases galveno treneri tika pieņemts grieķis [[Jorgs Dikeulaks]]. Kopumā gatavošanos kvalifikācijas turnīram Latvijas izlase uzsāka 20 spēlētāju sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/05072010-sieviesu_izlase_sak_treninus|title= Sieviešu izlase sāk treniņus|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2010|7|5||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/21062010-izlases_kandidatu_loka_20_basketbolistes|title= Izlases kandidātu lokā 20 basketbolistes|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2010|6|21||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> [[Anete Jēkabsone-Žogota]] 2009. gada septembrī paziņoja par nespēlēšanu izlasē kvalifikācijas turnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/jekabsone-zogota-nevis-nespelesu-izlase-bet-dosu-prieksroku-wnba.d?id=27027453|title= Jēkabsone-Žogota: nevis nespēlēšu izlasē, bet došu priekšroku WNBA|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= {{dat|2009|9|24||bez}}|publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2010|01|18||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20100118145923/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/jekabsone-zogota-nevis-nespelesu-izlase-bet-dosu-prieksroku-wnba.d?id=27027453}}</ref> Pirms kvalifikācijas turnīra sākuma, kurā Latvijas basketbolistes sacentās ar Izraēlas, Serbijas un Rumānijas izlasēm, tā aizvadīja 10 pārbaudes spēles. Izlase spēlēja pret Itālijas, Turcijas, Somijas, Ukrainas, Vācijas un Slovākijas izlasēm. Pēc aizvadītajām 10 pārbaudes spēlēm {{dat||8|14|N|bez}} tika uzsākts kvalifikācijas turnīrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/14082010-damas_sak_cinu_par_piekto_finalturniru|title= Dāmas sāk cīņu par piekto finālturnīru|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2010|8|14||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> Latvijas izlase tika ielozēta B grupā kopā ar Izraēlas, Serbijas un Rumānijas izlasēm. Tika aizvadīts divu apļu turnīrs (katra izlase ar katru spēlē gan mājās, gan izbraukumā). Turnīrs tika uzsākts ar uzvaru pār Rumāniju izbraukumā ar rezultātu 76—47.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/14082010-latvijas_basketbolistes_uzvar_bukareste|title= Latvijas basketbolistes uzvar Bukarestē|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2010|8|14||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Spēles rezultatīvākā Latvijas basketboliste bija G. Baško, kura guva 11 punktus. Otrajā spēlē tika piedzīvots zaudējums Izraēlai Latvijā ar 66—71.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/17082010-damas_zaude_serpajam_izraelietem|title= Dāmas zaudē šerpajām izraēlietēm|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2010|8|17||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Arī šajā spēlē G. Baško bija izlases rezultatīvākā spēlētāja ar 19 punktiem. Pirmā apļa pēdējā spēlē tika piedzīvots zaudējums Serbijas izlasei izbraukumā ar 63—75,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/20082010-latvija_izbraukuma_zaude_serbijai|title= Latvija izbraukumā zaudē Serbijai|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2010|8|20||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> ar gūtiem 16 punktiem izlases rezultatīvākā trešo spēli pēc kārtas bija G. Baško. Pēc pirmā apļa Latvijas izlase grupas kopvērtējumā bija trešajā vietā ar izcīnītiem 4 punktiem. Otrais aplis tika uzsākts ar [[Arēna Rīga|Arēnā "Rīga"]] gūto uzvaru pār Rumāniju ar 83—70,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/23082010-damas_uzveic_rumanietes_ari_riga|title= Dāmas uzveic rumānietes arī Rīgā|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2010|8|23||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> kas visās trijās iepriekšējās grupu turnīra spēlēs bija piedzīvojusi zaudējumu. Šajā spēlē Latvijas izlases rezultatīvākā spēlētāja bija Z. Tamane ar 15 punktiem, kopā ar 14 atlēkušajām bumbām viņa sasniedza ''double-double''. Kvalifikācijas turnīra piektajā spēlē Izraēlā Latvijas izlase guva uzvaru divu papildlaiku spēlē ar 83—82.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/26082010-latvija_otraja_papildlaika_uzvar_izraelu|title= Latvija otrajā papildlaikā uzvar Izraēlu un saglabā izredzes|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2010|8|26||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Šajā spēlē I. Kubliņa guva 20 punktus, kas bija Latvijas izlases rekords kvalifikācijas turnīrā vienas spēlētājas gūtajos punktos. Pēdējā spēlē tika gūta uzvara Latvijā pār Serbiju ar 80—55.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/29082010-nemam_celazimi_uz_poliju|title= Ņemam ceļazīmi uz Poliju!|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2010|8|29||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> G. Baško bija izlases rezultatīvākā spēlētāja (22 punkti) un visvairāk atlēkušās bumbas savākusī spēlētāja (11 atlēkušās bumbas), tādējādi tika sasniegts ''double-double''. Gūtās četras uzvaras ļāva izlasei ierindoties otrajā vietā B grupas tabulā un kvalificēties 2011. gada Eiropas čempionātam basketbolā. == Eiropas čempionāts == {{Vairāki attēli | align = right | direction = vertical | width = 190 | image1 = Jorgis Dikeulaks 2011.jpg | caption1 = Izlases treneris [[Jorgs Dikeulaks]] | image2 = Gunta Basko 2011.jpg | caption2 = Izlases kapteine [[Gunta Baško]] | image3 = Elina Babkina.jpg | caption3 = Izlases rezultatīvākā spēlētāja [[Elīna Babkina]] }} === Pārbaudes spēles === Latvijas izlase gatavošanos Eiropas čempionātam uzsāka 2. maijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/02052011-izlase_apvieno_pratus_spekus_un_sirdis|title= Izlase apvieno prātus, spēkus un sirdis|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Izlases kandidātu lokā sākotnēji bija 19 basketbolistes. Anete Jēkabsone-Žogota 2011. gada martā paziņoja par nespēlēšanu izlasē finālturnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/jekabsone-zogota-ari-sogad-nespeles-latvijas-izlase.d?id=37569725|title= Jēkabsone-Žogota arī šogad nespēlēs Latvijas izlasē|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= {{dat|2011|3|24||bez}}|publisher= delfi.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/233257?ref=theme|title= Jēkabsone-Žogota šogad izlasē nespēlēs|accessdate= {{dat|2011|7|5||bez}}|author= |date= {{dat|2011|3|24||bez}}|publisher= apollo.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110424035043/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/233257?ref=theme|archivedate= {{dat|2011|04|24||bez}}}}</ref> Tāpat par nespēlēšanu izlasē paziņoja Dita Krūmberga<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://basket.lv/lsbl/03032011-lsbl_februara_speletaja_dita_krumberga|title= LSBL Februāra spēlētāja Dita Krūmberga: "Izlasē šogad nespēlēšu"|accessdate= {{dat|2011|3|3|N|bez}}|author= |date= {{dat|2011|3|3|N|bez}}|publisher= basket.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20150421125132/http://basket.lv/lsbl/03032011-lsbl_februara_speletaja_dita_krumberga|archivedate= {{dat|2015|04|21||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/krumberga-atsakas-no-spelesanas-latvijas-basketbola-izlase.d?id=37161969|title= Krūmberga atsakās no spēlēšanas Latvijas basketbola izlasē|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= {{dat|2011|3|3||bez}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110310013912/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/krumberga-atsakas-no-spelesanas-latvijas-basketbola-izlase.d?id=37161969|archivedate= {{dat|2011|03|10||bez}}}}</ref> un Aija Brumermane (ceļgala trauma).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://basket.lv/sieviesu_izlase/01042011-aija_brumermane_nespeles_eiropas_cempiona|title= Aija Brumermane nespēlēs Eiropas čempionātā|accessdate= {{dat|2011|3|3|N|bez}}|author= |date= |publisher= basket.lv|archive-date= {{dat|2021|04|11||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20210411073900/http://basket.lv/sieviesu_izlase/01042011-aija_brumermane_nespeles_eiropas_cempiona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/aija-brumermane-nepiedalisies-eiropas-basketbola-cempionata.d?id=37745673|title= Aija Brumermane nepiedalīsies Eiropas basketbola čempionātā|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= {{dat|2011|4|1||bez}}|publisher= delfi.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Pirmais pārbaudes turnīrs notika [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. Tajā izlase tikās ar Kubas, Apvienotās Karalistes un Vācijas izlasēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/19052011-damam_pirmo_parbaudes_darbu_sagadas_kuba|title= Dāmām pirmais pārbaudes darbs - Kuba (+teksta tiešraide)|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Pirmajā turnīra spēlē 19. maijā pret Kubu izlasē debitēja [[Karlīne Nīmane]] un [[Zane Jākobsone]], taču izlase piedzīvoja zaudējumu ar 60:73.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/19052011-nimanes_un_jakobsones_debija_latvija_zaud|title= Nīmanes un Jākobsones debijā Latvija zaudē Kubai|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Zaudējumi tika piedzīvoti arī abās pārējās spēlēs — pret Vāciju ar 56:75<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/20052011-latvijai_19_pret_vaciju|title= Latvijai -19 pret Vāciju|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> un pret Apvienoto Karalisti ar 64:67.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/21052011-latvija_atspele_16_punktus_tomer_zaude_li|title= Latvija atspēlē 16 punktus, tomēr zaudē Lielbritānijai|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Spēle pret Apvienoto Karalisti [[Zane Tamane|Zanei Tamanei]] bija 100. spēle izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/21052011-zanei_tamanei_simta_spele_latvijas_izlase|title= Zanei Tamanei simtā spēle Latvijas izlasē|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Pēc turnīra Apvienotajā Karalistē izlase turpināja gatavošanas Eiropas čempionātam pilnā sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/latvijas-sieviesu-basketbola-izlase-beidzot-sapulcejusies-pilna-sastava.d?id=38665163|title= Latvijas sieviešu basketbola izlase beidzot sapulcējusies pilnā sastāvā|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|05|25||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110525202817/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/latvijas-sieviesu-basketbola-izlase-beidzot-sapulcejusies-pilna-sastava.d?id=38665163}}</ref> No 27, līdz 29. maijam tika aizvadīts pārbaudes turnīrs Čehijas pilsētā [[Karlovi Vari]], tajā izlase tikās ar Krievijas, Čehijas un Polijas izlasēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/27052011-latvija_tiekas_ar_krieviju|title= Latvija tiekas ar Krieviju, būs tiešraide|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Pirmajā spēlē pret Krievijas izlasi tika piedzīvots ceturtais zaudējums pārbaudes spēlēs pēc kārtas ar 69:71.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/27052011-latvijai_minimals_zaudejums_pret_krieviju|title= Priedes debijā Latvijai minimāls zaudējums pret Krieviju|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Zaudējums tika piedzīvots arī turnīra otrajā spēlē pret Čehiju, kas 2010. gada Pasaules čempionātā [[Čehija|Čehijā]] izcīnīja sudraba medaļas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/28052011-latvija_sacentisies_ar_pasaules_vicecempi|title= Latvija sacentīsies ar pasaules vicečempionēm|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> ar rezultātu 64:77.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/28052011-damu_izlasei_zaudejums_ari_pret_cehiju|title= Dāmu izlasei zaudējums arī pret Čehiju|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Pēdējā spēlē pret Poliju tika gūta uzvara ar 60:59.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/29052011-latvija_atspele_15_punktus_pagarinajuma_p|title= Latvija atspēlē 15 punktus, pagarinājumā pieveic Poliju|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Pēc turnīra Čehijā no izlases kandidāšu loka tika atskaitītas [[Elīna Dillone]] un [[Lauma Reķe]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/no-latvijas-sieviesu-basketbola-izlases-atskaititas-dillone-un-reke.d?id=38670275|title= No Latvijas sieviešu basketbola izlases atskaitītas Dillone un Reķe|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|05|25||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110525205552/http://sports.delfi.lv/news/basketball/news/no-latvijas-sieviesu-basketbola-izlases-atskaititas-dillone-un-reke.d?id=38670275}}</ref> 4. un 5. jūnijā tika aizvadītas pārbaudes spēles ar Lietuvas izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/04062011-basketbolistes_viesosies_lietuvas_cikaga|title= Basketbolistes viesosies "Lietuvas Čikāgā"|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> 4. jūnijā Panevēžā Latvija zaudēja ar 68—88,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/04062011-latvija_cido_arena_zaude_lietuvai|title= Latvija "Cido" arēnā zaudē Lietuvai|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> taču dienu vēlāk Rīgā tika gūta otrā uzvara septiņās pārbaudes spēlēs ar rezultātu 65—57.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/05062011-latvija_revansejas_lietuvai|title= Latvija revanšējas Lietuvai|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> 9. jūnijā tika aizvadīta pārbaudes spēle pret Lielbritānijas komandu, tajā tika gūta uzvara ar 74—50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/240629|title= Dāmām pārliecinoša uzvara pret Lielbritāniju|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= apollo.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110612151546/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/240629|archivedate= {{dat|2011|06|12||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/09062011-britu_lauvenes_riga_neruc|title= Britu lauvenes Rīgā nerūc|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> {{dat||6|10||bez}} no valstvienības kandidātēm tika izslēgtas Santa Dreimane un Anete Klintsone.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://basket.lv/sieviesu_izlase/10062011-uz_eiropas_cempionatu_nebrauks_santa_drei|title= Uz Eiropas čempionātu nebrauks Santa Dreimane un Anete Klintsone|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= basket.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110613163647/http://basket.lv/sieviesu_izlase/10062011-uz_eiropas_cempionatu_nebrauks_santa_drei|archivedate= {{dat|2011|06|13||bez}}}}</ref> Tādējādi izlasē bija palikušas 13 basketbolistes. {{dat||6|11||bez}} tika aizvadīta pēdējā pārbaudes spēle pret Slovākijas izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/11062011-sestdien_arena_riga_labdaribas_spele_latv|title= Sestdien "Arēnā Rīga" labdarības spēle Latvija - Slovākija|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Spēlē tika piedzīvots zaudējums ar 77—80.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/11062011-pedeja_parbaude_latvijas_damu_izlase_zaud|title= Pēdējā pārbaudē Latvijas dāmu izlase zaudē Slovākijai|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> {{dat||6|13||bez}} tika paziņots Latvijas izlases sastāvs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/381327-dikeoulakoss_nosaucis_latvijas_izlases_sastavu_ec|title= Dikeoulakoss nosaucis Latvijas izlases sastāvu EČ|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= tvnet.lv|archive-date= {{dat|2011|06|17||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110617223824/http://www.tvnet.lv/sports/basketbols/381327-dikeoulakoss_nosaucis_latvijas_izlases_sastavu_ec}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://basket.lv/sieviesu_izlase/13062011-dikeoulakoss_nosaucis_sastavu_eiropas_cem|title= Dikeoulakoss nosaucis sastāvu Eiropas čempionāta finālturnīram|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= |date= |publisher= basket.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kā pēdējā no izlases tika atskaitīta [[Kristīne Vītola]]. Pieredzējušākā izlases spēlētāja bija [[Gunta Baško]], kas iepriekš bija piedalījusies visos četros Eiropas čempionātu finālturnīros. === Sastāvs === {{BK sastāvs augša | komanda = Latvijas sieviešu basketbola izlases | bg1 = #800000 | color1 = white | bg2 = white | color2 = #800000 }} <!-- spēlētāju saraksts --> {{player2|nr= 4|valsts= Latvija|vārds= Elīna|uzvārds= Babkina|poz= A|dzimis= 1989|augums= 173|svars= 65}} {{player2|nr= 5|valsts= Latvija|vārds= Sabīne|uzvārds= Niedola|poz= U|dzimis= 1991|augums= 184|svars= }} {{player2|nr= 6|valsts= Latvija|vārds= Zane|uzvārds= Eglīte|poz= A|dzimis= 1984|augums= 170|svars= 65}} {{player2|nr= 7|valsts= Latvija|vārds= Zane|uzvārds= Tamane|poz= C|dzimis= 1983|augums= 200|svars= 77}} {{player2|nr= 8|valsts= Latvija|vārds= Gunta|uzvārds= Baško|poz= U|dzimis= 1980|augums= 181|svars= 74|piezīme='''K'''}} {{player2|nr= 9|valsts= Latvija|vārds= Liene|uzvārds= Jansone|poz= U|dzimis= 1981|augums= 192|svars= 89}} {{player2|nr= 10|valsts= Latvija|vārds= Liene|uzvārds= Priede|poz= A|dzimis= 1990|augums= 176|svars= }} {{player2|nr= 11|valsts= Latvija|vārds= Aija|uzvārds= Putniņa|poz= U|dzimis= 1988|augums= 192|svars= 82}} {{player2|nr= 12|valsts= Latvija|vārds= Karlīne|uzvārds= Nīmane|poz= U|dzimis= 1990|augums= 187|svars= }} {{player2|nr= 13|valsts= Latvija|vārds= Kristīne|uzvārds= Kārkliņa|poz= A|dzimis= 1983|augums= 175|svars= 58}} {{player2|nr= 14|valsts= Latvija|vārds= Ieva|uzvārds= Kubliņa|poz= U|dzimis= 1982|augums= 193|svars= 85}} {{player2|nr= 15|valsts= Latvija|vārds= Zane|uzvārds= Jākobsone|poz= U|dzimis= 1985|augums= 180|svars= }} <!-- spēlētāju saraksta beigas --> {{BK sastāvs apakša | galv_treneris = * {{player||Grieķija|[[Jorgs Dikeulaks]]}} | trenera_palīgi = * {{player||Latvija|[[Aigars Nerips]]}} * {{player||Spānija|[[Hulians Martiness]]}} * {{player||Grieķija|[[Evangeloss Anifantis]]}} | sastāvs_url = http://basket.lv/sieviesu_izlase/13062011-dikeoulakoss_nosaucis_sastavu_eiropas_cem{{Novecojusi saite}} | atjaunots = {{dat|2011|6|17||bez}} }} === Finālturnīrs === {{main|2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm}} Latvijas izlase tika ielozēta D grupā kopā ar Grieķijas, Francijas un Horvātijas izlasēm. Pirmā spēle tika aizvadīta {{dat||6|18||bez}} pret [[Grieķijas sieviešu basketbola izlase|Grieķijas izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/17062011-latvija_vai_griekija_kura_pirma_dejos_sir|title= Latvija vai Grieķija - kura pirmā dejos sirtaki?|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Latvijas izlases galvenais treneris J. Dikeulaks iepriekšējā Eiropas čempionāta finālturnīrā bija Grieķijas valstsvienības galvenā trenera palīgs. Šajā spēlē tika piedzīvots zaudējums ar 57—67.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/18062011-latvija_zaude_grieku_drama|title= Latvija zaudē grieķu drāmā|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-sieviesu-basketbola-izlase-ec-iesak-ar-zaudejumu-griekijai.d?id=39154147|title= Latvijas sieviešu basketbola izlase EČ iesāk ar zaudējumu Grieķijai|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|06|19||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110619203152/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-sieviesu-basketbola-izlase-ec-iesak-ar-zaudejumu-griekijai.d?id=39154147}}</ref> Latvijas izlases rezultatīvākās spēlētājas bija E. Babkina, Z. Tamane un G. Baško, katra no viņām guva pa 12 punktiem. Otrā spēle tika aizvadīta {{dat||6|19||bez}} pret iepriekšējā Eiropas čempionāta čempionēm [[Francijas sieviešu basketbola izlase|Francijas izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/19062011-rendez_vous_ar_eiropas_cempionem|title= "Rendez-vous" ar Eiropas čempionēm|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Latvietes guva uzvaru papildlaikā ar 59—56 (pamatlaiks beidzās ar 50—50).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/19062011-latvija_papildlaika_uzvar_franciju|title= Latvija papildlaikā uzvar Eiropas čempioni Franciju|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Izlases rezultatīvākā basketboliste bija E. Babkina, kura guva 26 punktus<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistes-spraiga-cina-uzvar-eiropas-cempiones-francuzietes.d?id=39173405|title= Latvijas basketbolistes spraigā cīņā uzvar Eiropas čempiones francūzietes|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|06|23||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110623125519/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistes-spraiga-cina-uzvar-eiropas-cempiones-francuzietes.d?id=39173405}}</ref> kas bija viens no Latvijas izlases labākajiem sasniegumiem Eiropas čempionātu finālturnīros gūtajos punktus vienai spēlētājai. Tāpat E. Babkina uzstādīja rekordu, aizvadot 39 minūtes un 59 sekundes spēlē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://basket.lv/sieviesu_izlase/21062011-katovice_jauni_valstsvienibas_rekordi#|title= Katovicē jauni valstsvienības rekordi|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= basket.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/babkina-un-tamane-labo-latvijas-izlases-rekordus.d?id=39214815|title= Babkina un Tamane labo Latvijas izlases rekordus|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|06|25||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110625131447/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/babkina-un-tamane-labo-latvijas-izlases-rekordus.d?id=39214815}}</ref> Grupu turnīra pēdējā spēle tika aizvadīta {{dat||6|20||bez}} pret [[Horvātijas sieviešu basketbola izlase|Horvātijas izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/20062011-latvija_pret_horvatiju_viss_pasu_rokas|title= Latvija pret Horvātiju: viss pašu rokās|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Lai arī spēles laikā Latvijas izlasei bija 15 punktu deficīts, taču tika svinēta uzvara ar 67—61.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/20062011-latvija_atspelejas_no_15_un_ieklust_nakam|title= Latvija atspēlējas no -15 un iekļūst nākamajā kārtā|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Šī bija 100. spēle Latvijas izlases sastāvā L. Jansonei. Taču izlases rezultatīvākā spēlētāja bija G. Baško, kas guva 16 punktus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistes-ar-grutu-uzvaru-ieklust-ec-otraja-posma.d?id=39187865|title= Latvijas basketbolistes ar grūtu uzvaru iekļūst EČ otrajā posmā|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|06|23||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110623125514/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistes-ar-grutu-uzvaru-ieklust-ec-otraja-posma.d?id=39187865}}</ref> Latvijas izlase ar divām uzvarām un vienu zaudējumu ierindojās pirmajā vietā D grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/francijas-uzvara-uzlabo-latvijas-ceribas-uz-ec-ceturtdalfinalu.d?id=39196579|title= Francijas uzvara uzlabo Latvijas cerības uz EČ ceturtdaļfinālu|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|06|25||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110625201918/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/francijas-uzvara-uzlabo-latvijas-ceribas-uz-ec-ceturtdalfinalu.d?id=39196579}}</ref> Pēc grupu turnīra labākā cīņā par atlēkušajām bumbām bija Latvijas izlases spēlētāja Z. Tamane.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/tamane-parliecinosa-lidere-ec-cina-par-atlekusajam-bumbam.d?id=39201695|title= Tamane pārliecinoša līdere EČ cīņā par atlēkušajām bumbām|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|06|29||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110629014051/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/tamane-parliecinosa-lidere-ec-cina-par-atlekusajam-bumbam.d?id=39201695}}</ref> Otrajā turnīra kārtā Latvijas izlase bija F grupā kopā ar trim labākajām C grupas komandām — Melnkalni, Spāniju, Poliju — un atlikušajām divām D grupas komandām, kas ierindojās 2. un 3. vietā — Franciju un Horvātiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/20062011-latvietes_2_posma_iesolo_ar_bilanci_2_0_t|title= Latvietes 2. posmā iesoļo ar bilanci 2-0, trešdien pret Poliju|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Latvijas izlase otro turnīra kārtu uzsāka {{dat||6|22||bez}} pret čempionāta rīkotājām [[Polijas sieviešu basketbola izlase|Polijas izlasi]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/22062011-kauja_ar_polijas_balto_ergli|title= Kauja ar Polijas "Balto ērgli"|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistes-uzsak-cinu-par-vietu-ec-ceturtdalfinala.d?id=39215933|title= Latvijas basketbolistes uzsāk cīņu par vietu EČ ceturtdaļfinālā|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|06|25||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110625131701/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistes-uzsak-cinu-par-vietu-ec-ceturtdalfinala.d?id=39215933}}</ref> Spēlē tika gūta uzvara ar 62—53,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/22062011-latvija_sakauj_poliju_un_ieklust_astonnie|title= Latvija sakauj Poliju un iekļūst astoņniekā|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Latvijas izlases rezultatīvākā spēlētāja bija G. Baško ar gūtiem 19 punktiem. Ar šo uzvaru Latvijas izlases basketbolistes bija nodrošinājušas vietu Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistes-ieklust-ec-ceturtdalfinala.d?id=39234019|title= Latvijas basketbolistes iekļūst EČ ceturtdaļfinālā|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|06|25||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110625131639/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistes-ieklust-ec-ceturtdalfinala.d?id=39234019}}</ref> Otrajā F grupas spēlē {{dat||6|24||bez}} tika spēlēts pret Spānijas izlasi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/24062011-spanu_flamenko_katovice|title= Spāņu flamenko Katovicē|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Spēlē tika piedzīvots otrais zaudējums turnīrā ar 57—66.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/24062011-latvija_zaude_pasaules_bronzas_ipasniecei|title= Latvija zaudē pasaules bronzas īpašniecei Spānijai|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Rezultatīvākā izlases rindās ar 17 punktiem bija E. Babkina.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistem-otrais-zaudejums-ec-finalturnira.d?id=39253085|title= Latvijas basketbolistēm otrais zaudējums EČ finālturnīrā|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|06|27||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110627113521/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistem-otrais-zaudejums-ec-finalturnira.d?id=39253085}}</ref> Kvalifikācijas turnīru Latvijas izlase noslēdza {{dat||6|26||bez}} ar spēli pret Melnkalnes izlasi,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/jaunumi/26062011-latvija_cina_par_pirmo_vietu_f_grupa|title= Latvija cīņā par pirmo vietu F grupā|accessdate= {{dat|2011|6|28||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2011|6|26||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> kas čempionātā cīnījās bez zaudējumiem. Latvijas izlase pirms spēles bija nodrošinājusi vismaz otro vietu F grupā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://basket.lv/sieviesu_izlase/jaunumi/26062011-spanija_netiek_ceturtdalfinala_latvija_vi|title= Spānija netiek ceturtdaļfinālā, Latvija - vismaz otrā F grupā|accessdate= {{dat|2011|6|28||bez}}|author= |date= {{dat|2011|6|26||bez}}|publisher= basket.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110629095057/http://basket.lv/sieviesu_izlase/jaunumi/26062011-spanija_netiek_ceturtdalfinala_latvija_vi|archivedate= {{dat|2011|06|29||bez}}}}</ref> Spēlē pret Melnkalni tika piedzīvots trešais zaudējums turnīrā ar 70—74.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/jaunumi/26062011-melnkalne_parspej_ari_latviju_musejam_2_v|title= Melnkalne pārspēj arī Latviju, mūsējām 2. vieta grupā|accessdate= {{dat|2011|6|28||bez}}|author= Edmunds Novickis|date= {{dat|2011|6|26||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Izlases rezultatīvākā spēlētāja bija I. Kubliņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijai-neizdodas-apturet-melnkalnes-uzvaras-gajienu.d?id=39272533|title= Latvijai neizdodas apturēt Melnkalnes uzvaras gājienu|accessdate= {{dat|2011|7|8||bez}}|author= |date= {{dat|2011|6|26||bez}}|publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|07|02||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110702023306/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijai-neizdodas-apturet-melnkalnes-uzvaras-gajienu.d?id=39272533}}</ref> Trešajā ceturtdaļā muguras savainojumu guva Z. Tamane.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/51363/zane-tamane-ir-sasitusi-muguras-muskuli|title= Zane Tamane ir sasitusi muguras muskuli|accessdate= {{dat|2011|7|8||bez}}|author= |date= {{dat|2011|6|27||bez}}|publisher= kasjauns.lv}}</ref> Latvijas izlase F grupas noslēguma tabulā ierindojās 2. vietā, tādējādi izlases pretnieks ceturtdaļfinālā ir trešās vietas ieguvēja E grupā Krievijas izlase.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/27062011-latvija_1_4_finala_atkal_pret_krieviju_pe|title= Latvija 1/4 finālā - atkal pret Krieviju|accessdate= {{dat|2011|6|28||bez}}|author= Edmunds Novickis|date= {{dat|2011|6|27||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Pret Krievijas izlasi latvietes jau spēlēja 2009. gada Eiropas čempionāta finālturnīra ceturtdaļfinālā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistes-ec-ceturtdalfinala-atkal-tiksies-ar-krieviju.d?id=39290905|title= Latvijas basketbolistes EČ ceturtdaļfinālā atkal tiksies ar Krieviju|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|07|01||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110701112952/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistes-ec-ceturtdalfinala-atkal-tiksies-ar-krieviju.d?id=39290905}}</ref> toreiz tika piedzīvots zaudējums papildlaikā 64—69.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/archive/article.php?id=25254333|title= Latvija piedzīvo sāpīgu zaudējumu pret Krieviju|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Latvijas izlase Eiropas čempionāta finālturnīram kvalificējās ceturto reizi pēc kārtas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistes-ec-ceturtdalfinalos-gan-uzvaras-prieki-gan-neveiksmes.d?id=39309379|title= Latvijas basketbolistes EČ ceturtdaļfinālos – gan uzvaras prieki, gan neveiksmes|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|07|02||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110702184532/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistes-ec-ceturtdalfinalos-gan-uzvaras-prieki-gan-neveiksmes.d?id=39309379}}</ref> Latvijas izlase ceturtdaļfinālu aizvadīja {{dat||6|29||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/jaunumi/28062011-latvija_un_krievija_cina_par_eiropas_cetr|title= Latvija un Krievija cīņā par Eiropas četrinieku|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Tajā tika zaudēts ar 72—83.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/jaunumi/29062011-latvijas_izlase_zaude_krievijai_un_turpin|title= Latvijas izlase zaudē Krievijai un turpinās cīņu par 5. vietu|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> Latvijas izlases rezultatīvākā basketboliste bija E. Babkina, kas guva 21 punktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistes-neieklust-ec-pusfinala.d?id=39323451|title= Latvijas basketbolistes neiekļūst EČ pusfinālā|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|07|03||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110703102017/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistes-neieklust-ec-pusfinala.d?id=39323451}}</ref> Zaudējums ceturtdaļfinālā nozīmēja, ka turpmāko cīņu turnīrā Latvijas izlase aizvadīs cīņā par 5. vietu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbola-izlase-saglaba-ceribas-izcinit-celazimi-uz-londonas-olimpiskajam-spelem.d?id=39325613|title= Latvijas basketbola izlase saglabā cerības izcīnīt ceļazīmi uz Londonas Olimpiskajām spēlēm|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> kas garantē startu 2012. gada Londonas Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā. Pusfinālu par 5.—8. vietu Latvijas izlase aizvadīja {{dat||6|30||bez}} pret Horvātijas valstsvienību,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistes-turpina-cinu-par-celazimi-uz-londonu.d?id=39327883|title= Latvijas basketbolistes turpina cīņu par ceļazīmi uz Londonu|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|07|02||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110702065523/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistes-turpina-cinu-par-celazimi-uz-londonu.d?id=39327883}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/jaunumi/29062011-pusfinala_ari_cehija_latviesu_pretinieces|title= Pusfinālā arī Čehija, latviešu pretinieces - horvātietes|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= sportacentrs.com}}</ref> kas jau tika uzvarēta grupu turnīrā un cīņā par vietu Eiropas čempionāta četriniekā zaudēja Čehijas izlasei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/cehijas-basketbolistes-bez-lielam-problemam-ieklust-ec-pusfinala.d?id=39327533|title= Čehijas basketbolistes bez lielām problēmām iekļūst EČ pusfinālā|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= |date= |publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|07|03||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110703022941/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/cehijas-basketbolistes-bez-lielam-problemam-ieklust-ec-pusfinala.d?id=39327533}}</ref> Pusfinālā tika piedzīvots zaudējums ar 75—84.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/jaunumi/30062011-olimpiskais_sapnis_izsapnots_pec_zaudejum|title= Olimpiskais sapnis izsapņots pēc zaudējuma Horvātijai|accessdate= {{dat|2011|7|1||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2011|6|30||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Latvijas izlases rezultatīvākā spēlētāja bija Z. Tamane ar 16 gūtiem punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistes-netiek-uz-londonas-olimpiskajam-spelem.d?id=39339271|title= Latvijas basketbolistes netiek uz Londonas olimpiskajām spēlēm|accessdate= {{dat|2011|6|30||bez}}|author= |date= {{dat|2011|6|30||bez}}|publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|07|02||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110702010053/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistes-netiek-uz-londonas-olimpiskajam-spelem.d?id=39339271}}</ref> Līdz ar zaudējumu Horvātijas izlasei tika zaudēta iespēja kvalificēties 2012. gada Londonas Olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīram. {{dat||7|2||bez}} izlase aizvadīja spēli par 7. vietu pret Lietuvas valstsvienību,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/jaunumi/02072011-latvija_pret_lietuvu_cina_par_godu_un_7_v|title= Latvija pret Lietuvu - cīņa par godu un 7. vietu Eiropā|accessdate= {{dat|2011|7|2||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2011|7|2||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/ec-par-septito-vietu-latvijas-basketbolistes-speles-pret-lietuvu.d?id=39362619|title= EČ par septīto vietu Latvijas basketbolistes spēlēs pret Lietuvu|accessdate= {{dat|2011|7|2||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|1||bez}}|publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|07|31||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110731085106/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/ec-par-septito-vietu-latvijas-basketbolistes-speles-pret-lietuvu.d?id=39362619}}</ref> kas pusfinālā par 5. vietu zaudēja Melnkalnei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/jaunumi/01072011-latvija_cempionatu_noslegs_ar_macu_pret_l|title= Latvijas dāmu izlase čempionātu noslēgs ar maču pret Lietuvu|accessdate= {{dat|2011|7|2||bez}}|author= Nauris Mackevičs|date= {{dat|2011|7|1||bez}}|publisher= delfi.lv}}</ref> Spēlē tika piedzīvots zaudējums ar 75—56. Latvijas izlases rezultatīvākā spēlētāja bija E. Babkina, G. Baško un K. Kārkliņa, viņas visas guva pa 10 punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/02072011-latvijas_basketbolistes_astota_eiropa|title= Latvijas basketbolistes astotās Eiropā|accessdate= {{dat|2011|7|5||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|7|2||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> Tādējādi Latvijas izlase pirmoreiz Eiropas čempionātu finālturnīros izcīnīja 8. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistes-paliek-astotas-eiropa.d?id=39375945|title= Latvijas basketbolistes paliek astotās Eiropā|accessdate= {{dat|2011|7|5||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|2||bez}}|publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|07|04||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110704013258/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/latvijas-basketbolistes-paliek-astotas-eiropa.d?id=39375945}}</ref> Z. Tamane bija labākā cīņā par atlēkušajām bumbā visā Eiropas čempionātā, savukārt E. Babkina bija labākā piespēļu devēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/242853|title= Tamane - labākā atlēkušajās bumbās; Babkina - trešā rezultatīvākā|accessdate= {{dat|2011|7|5||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|4||bez}}|publisher= apollo.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110707100546/http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/242853|archivedate= {{dat|2011|07|07||bez}}}}</ref> Pēc čempionāta noslēguma par karjeras beigšanu izlasē paziņoja G. Baško,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/basko-beidz-karjeru-valstsvieniba-dikeulaks-atkapjas-no-amata.d?id=39376641|title= Baško beidz karjeru valstsvienībā; Dikeulaks atkāpjas no amata|accessdate= {{dat|2011|7|5||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|2||bez}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110704013249/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/basko-beidz-karjeru-valstsvieniba-dikeulaks-atkapjas-no-amata.d?id=39376641|archivedate= {{dat|2011|07|04||bez}}}}</ref> I. Kubliņa,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/kublina-seko-basko-un-beidz-karjeru-latvijas-sieviesu-basketbola-izlase.d?id=39383177|title= Kubliņa seko Baško un beidz karjeru Latvijas sieviešu basketbola izlasē|accessdate= {{dat|2011|7|5||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|3||bez}}|publisher= delfi.lv|archive-date= {{dat|2011|07|05||bez}}|archive-url= https://web.archive.org/web/20110705100747/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/damu_izlase/kublina-seko-basko-un-beidz-karjeru-latvijas-sieviesu-basketbola-izlase.d?id=39383177}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://f1.sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/03072011-ieva_kublina_nosledz_karjeru_latvijas_izl|title= Ieva Kubliņa noslēdz karjeru Latvijas izlasē|accessdate= {{dat|2011|7|5||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2011|7|3||bez}}|publisher= }}{{Novecojusi saite}}</ref> kā arī trenera amatu pameta J. Dikeulaks,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/ec_damam_2011/02072011-basko_beidz_karjeru_izlase|title= Baško beidz karjeru izlasē, Dikeulakoss atkāpjas no amata|accessdate= {{dat|2011|7|5||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|7|2||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> kam darba attiecības ar [[LBS|Latvijas Basketbola savienību]] beidzās pēc čempionāta noslēguma. == Spēles == {|border="1" cellpadding="2" cellspacing="1" style="border:1px solid #aaa" |- ! colspan="2"|Apzīmējumi |- ! style="background:#cfc;"|Uzvara ! style="background:#fbb;"|Zaudējums |} === 2010. gads === ==== Pārbaudes spēles ==== {| class="toccolours" style="width:100%; clear:both; margin:1.5em auto; text-align:center;" |- ! colspan="11" style="background:maroon; color:white;"| 2010. gada pārbaudes spēles: 6–4 |- style="text-align:center; background:#ddd;" | '''#''' || '''Pretinieks''' || '''Rezultāts''' || '''Datums''' || '''Laiks''' || '''Vieta''' || '''Spēļu attiecība''' || '''Atsauce''' |- style="background:#cfc;" | 1. || {{Bkw|ITA}} || 61—56 || {{dat||7|15|N|bez}} || 21.30 || {{vieta|Itālija|Kavalese}} || 1—0 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/22617 |title=Itālija-Latvija (Spēles protokols) |publisher=.basket.lv |date=2010-07-15 |accessdate=2011-09-19 |archive-date=2010-07-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100727042047/http://basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/22617}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/16072010-latvija_pirmaja_parbaudes_spele_uzvar_ita|title= Latvija pirmajā pārbaudes spēlē uzvar Itāliju|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2010|7|16||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> |- style="background:#fbb;" | 2. || {{Bkw|TUR}} || 51—68 || {{dat||7|16|N|bez}} || 19.00 || {{vieta|Itālija|Kavalese}} || 1—1 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/22618 |title=Latvija-Turcija (Spēles protokols) |publisher=.basket.lv |date=2010-07-16 |accessdate=2011-09-19 |archive-date=2010-07-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100727042053/http://basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/22618}}</ref> |- style="background:#fbb;" | 3. || {{Bkw|GER}} || 54—67 || {{dat||7|17|N|bez}} || 21.30 || {{vieta|Itālija|Kavalese}} || 1—2 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/22619 |title=Latvija-Vācija (Spēles protokols) |publisher=.basket.lv |date=2010-07-17 |accessdate=2011-09-19 |archive-date=2010-07-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100727042059/http://basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/22619}}</ref> |- style="background:#cfc;" | 4. || {{Bkw|SVK}} || 84—73 || {{dat||7|23|N|bez}} || 17.00 || {{vieta|Turcija|Konja}} || 2—2 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/22624 |title=Slovākija-Latvija (Spēles protokols) |publisher=.basket.lv |date=2010-07-23 |accessdate=2011-09-19 |archive-date=2010-07-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100727032752/http://www.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/22624}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/23072010-latvijas_izlase_ar_uzvaru_sak_turniru_tur|title= Basketbolistes ar uzvaru sāk turnīru Turcijā|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= Andris Vētra|date= {{dat|2010|7|23||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> |- style="background:#fbb;" | 5. || {{Bkw|ITA}} || 66—68 || {{dat||7|24|N|bez}} || 17.00 || {{vieta|Turcija|Konja}} || 2—3 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/22625 |title=Latvija-Itālija (Spēles protokols) |publisher=.basket.lv |date=2010-07-24 |accessdate=2011-09-19 |archive-date=2010-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100919135415/http://basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/22625}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/24072010-sieviesu_izlasei_zaudejums_galotne_pret_i|title= Sieviešu izlasei zaudējums galotnē pret Itāliju|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2010|7|24||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> |- style="background:#fbb;" | 6. || {{Bkw|TUR}} || 67—69 || {{dat||7|25|N|bez}} || 19.00 || {{vieta|Turcija|Konja}} || 2—4 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/22626 |title=Turcija-Latvija (Spēles protokols) |publisher=.basket.lv |date=2010-07-25 |accessdate=2011-09-19 |archive-date=2010-09-26 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100926235750/http://www.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/22626}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/25072010-sieviesu_izlase_ar_zaudejumu_nosledz_turn|title= Sieviešu izlase ar zaudējumu noslēdz turnīru Turcijā|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= Krišs Upenieks|date= {{dat|2010|7|25||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> |- style="background:#cfc;" | 7. || {{Bkw|FIN}} || 77—58 || {{dat||7|31|N|bez}} || 17.30 || {{vieta|Latvija|Valmiera}} || 3—4 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/22613 |title=Latvija-Somija (Spēles protokols) |publisher=.basket.lv |date=2010-07-31 |accessdate=2011-09-19 |archive-date=2010-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100919135252/http://basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/22613}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/31072010-damu_izlase_valmiera_parliecinosi_uzvar_s|title= Dāmu izlase Valmierā pārliecinoši uzvar Somiju|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= Edgars Bērziņš|date= {{dat|2010|7|31||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> |- style="background:#cfc;" | 8. || {{Bkw|FIN}} || 88—59 || {{dat||8|1|N|bez}} || 17.00 || {{vieta|Latvija|Valmiera}} || 4—4 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/22614 |title=Latvija-Somija (Spēles protokols) |publisher=.basket.lv |date= |accessdate=2011-09-19 |archive-date=2010-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100919135237/http://basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/22614}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/01082010-sieviesu_izlase_atkartoti_parspej_somiju|title= Sieviešu izlase atkārtoti pārspēj Somiju|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= Valdis Bērziņš|date= {{dat|2010|8|1||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> |- style="background:#cfc;" | 9. || {{Bkw|UKR}} || 60—38 || {{dat||8|5|N|bez}} || 17.30 || {{vieta|Latvija|Rīga}} || 5—4 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/22615 |title=Latvija-Ukraina (Spēles protokols) |publisher=.basket.lv |date= |accessdate=2011-09-19 |archive-date=2010-09-19 |archive-url=https://web.archive.org/web/20100919135202/http://basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/22615}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/05082010-damas_priekspedeja_parbaude_pieveic_ukrai|title= Dāmas priekšpēdējā pārbaudē pieveic Ukrainu|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= Andrejs Siliņš|date= {{dat|2010|8|5||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> |- style="background:#cfc;" | 10. || {{Bkw|UKR}} || 69—68 || {{dat||8|6|N|bez}} || 19.00 || {{vieta|Latvija|Rīga}} || 6—4 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/22616 |title=Latvija-Ukraina (Spēles protokols) |publisher=.basket.lv |date= |accessdate=2011-09-19}} {{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/damas/06082010-latvijas_izlase_izrauj_uzvaru_par_ukrainu|title= Latvijas izlase izrauj uzvaru pār Ukrainu|accessdate= {{dat|2011|7|4||bez}}|author= Māris Noviks|date= {{dat|2010|8|6||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> |} ==== Kvalifikācijas turnīra spēles ==== {| class="toccolours" style="width:100%; clear:both; margin:1.5em auto; text-align:center;" |- ! colspan="2" style="background:maroon; color:white;"| Kvalifikācijas turnīra spēles |- valign="top" | {| class="wikitable" |- ! style="width:3%;"| Nr. ! style="width:7%;"| Datums ! style="width:8%;"| Pretinieks ! style="width:8%;"| Rezultāts ! style="width:11%;"| Rezultatīvākā ! style="width:11%;"| Visv. atl. b. ! style="width:11%;"| Visv. rez. p. ! style="width:12%;"| Vieta<br />Skatītāji ! style="width:4%;"| Spēļu<br />attiecība |- style="background:#bfb;" | 1 | 27. augusts | {{Bkw|ROU}} | [https://web.archive.org/web/20110704130126/http://www.eurobasketwomen2011.com/en/cid_WBSC7iyMIj6oPAj9rsmh61.gameID_7742-B-1-1.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2011.roundID_7620.teamID_.html 76—47] | [[Gunta Baško|Baško]] 11 | [[Zane Tamane|Tamane]] 9 | ''trīs spēlētājas'' 2 | {{vieta|Rumānija|Bukareste}}<br />500 | 1–0 |- style="background:#fbb;" | 2 | 17. augusts | {{Bkw|ISR}} | [https://web.archive.org/web/20110503043529/http://www.eurobasketwomen2011.com/en/cid_WBSC7iyMIj6oPAj9rsmh61.gameID_7742-B-4-2.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2011.roundID_7620.teamID_.html 66—71] | [[Gunta Baško|Baško]] 19 | [[Zane Tamane|Tamane]] 8 | [[Gunta Baško|Baško]] 4 | {{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}<br />2500 | 1–1 |- style="background:#fbb;" | 3 | 20. augusts | {{Bkw|SRB}} | [https://web.archive.org/web/20110503044314/http://www.eurobasketwomen2011.com/en/cid_WBSC7iyMIj6oPAj9rsmh61.gameID_7742-B-6-3.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2011.roundID_7620.teamID_.html 63—75] | [[Gunta Baško|Baško]] 16 | [[Zane Tamane|Tamane]], [[Gunta Baško|Baško]] 7 | [[Kristīne Kārkliņa|Kārkliņa]] 4 | {{vieta|Serbija}}<br />3100 | 1–2 |- style="background:#bfb;" | 4 | 23. augusts | {{Bkw|ROU}} | [https://web.archive.org/web/20110503044327/http://www.eurobasketwomen2011.com/en/cid_WBSC7iyMIj6oPAj9rsmh61.gameID_7742-B-7-4.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2011.roundID_7620.teamID_.html '''83'''—70] | [[Zane Tamane|Tamane]] 15 | [[Zane Tamane|Tamane]] 14 | [[Elīna Babkina|Babkina]] 6 | {{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}<br />2000 | 2–2 |- style="background:#bfb;" | 5 | 26. augusts | {{Bkw|ISR}} | [https://web.archive.org/web/20110503043511/http://www.eurobasketwomen2011.com/en/cid_WBSC7iyMIj6oPAj9rsmh61.gameID_7742-B-10-5.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2011.roundID_7620.teamID_.html 83—82] | [[Ieva Kubliņa|Kubliņa]] 20 | [[Zane Tamane|Tamane]] 15 | [[Kristīne Kārkliņa|Kārkliņa]] 5 | {{vieta|Izraēla}}<br />1000 | 3–2 |- style="background:#bfb;" | 6 | 29. augusts | {{Bkw|SRB}} | [https://web.archive.org/web/20110704010835/http://www.eurobasketwomen2011.com/en/cid_WBSC7iyMIj6oPAj9rsmh61.gameID_7742-B-12-6.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2011.roundID_7620.teamID_.html 80—55] | [[Gunta Baško|Baško]] 22 | [[Gunta Baško|Baško]] 11 | [[Elīna Babkina|Babkina]] 7 | {{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}<br />2000 | 4–2 |} |} === 2011. gads === ==== Pārbaudes spēles ==== {| class="toccolours" style="width:100%; clear:both; margin:1.5em auto; text-align:center;" |- ! colspan="11" style="background:maroon; color:white;"| 2011. gada pārbaudes spēles: 3–7 |- style="text-align:center; background:#ddd;" | '''#''' || '''Pretinieks''' || '''Rezultāts''' || '''Datums''' || '''Laiks''' || '''Vieta''' || '''Spēļu attiecība''' || '''Atsauce''' |- style="background:#fbb;" | 1. || {{Bkw|Kuba}} || 60—73 || {{dat||5|19|N|bez}} || 22.00 || {{vieta|Apvienotā Karaliste|Gilforda}} || 0—1 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/26880 |title=Latvija-Kuba (Spēles protokols) |publisher=.basket.lv |date=2011-05-19 |accessdate=2011-09-19 |archive-date=2016-03-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304201925/http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/26880}}</ref> |- style="background:#fbb;" | 2. || {{Bkw|Vācija}} || 56—75 || {{dat||5|20|N|bez}} || 16.30 || {{vieta|Apvienotā Karaliste|Gilforda}} || 0—2 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/26881 |title=Latvija-Vācija (Spēles protokols) |publisher=.basket.lv |date=2011-05-20 |accessdate=2011-09-19 |archive-date=2024-09-15 |archive-url=https://web.archive.org/web/20240915063103/https://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/26881}}</ref> |- style="background:#fbb;" | 3. || {{Bkw|Lielbritānija}} || 64—67 || {{dat||5|21|N|bez}} || 18.30 || {{vieta|Apvienotā Karaliste|Gilforda}} || 0—3 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/26882 |title=Lielbritānija-Latvija (Spēles protokols) |publisher=.basket.lv |date=2011-05-21 |accessdate=2011-09-19 |archive-date=2025-09-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250928200419/https://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/26882}}</ref> |- style="background:#fbb;" | 4. || {{Bkw|Krievija}} || 69—71 || {{dat||5|27|N|bez}} || 19.30 || {{vieta|Čehija|Karlovivari}} || 0—4 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/26947 |title=Krievija-Latvija (Spēles protokols) |publisher=.basket.lv |date=2011-05-27 |accessdate=2011-09-19}} {{Novecojusi saite}}</ref> |- style="background:#fbb;" | 5. || {{Bkw|Čehija}} || 64—77 || {{dat||5|28|N|bez}} || 16.00 || {{vieta|Čehija|Karlovivari}} || 0—5 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/26948 |title=Čehija-Latvija (Spēles protokols) |publisher=.basket.lv |date=2011-05-28 |accessdate=2011-09-19 |archive-date=2025-09-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250928182743/https://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/26948}}</ref> |- style="background:#cfc;" | 6. || {{Bkw|Polija}} || 60—59 || {{dat||5|29|N|bez}} || 16.30 || {{vieta|Čehija|Karlovivari}} || 1—5 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/26949 |title=Polija-Latvija (Spēles protokols) |publisher=.basket.lv |date=2011-05-29 |accessdate=2011-09-19 |archive-date=2016-03-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304205707/http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/26949}}</ref> |- style="background:#fbb;" | 7. || {{Bkw|Lietuva}} || 68—88 || {{dat||6|4|N|bez}} || 17:00 || {{vieta|Lietuva|Panevēža}} || 1—6 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/26950 |title=Lietuva-Latvija (Spēles protokols) |publisher=.basket.lv |date= |accessdate=2011-09-19 |archive-date=2016-03-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304204308/http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/26950}}</ref> |- style="background:#cfc;" | 8. || {{Bkw|Lietuva}} || 65—57 || {{dat||6|5|N|bez}} || 17:00 || {{vieta|Latvija|Rīga|OSC}} || 2—6 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/26951 |title=Latvija-Lietuva (Spēles protokols) |publisher=.basket.lv |date= |accessdate=2011-09-19}} {{Novecojusi saite}}</ref> |- style="background:#cfc;" | 9. || {{Bkw|Lielbritānija}} || 74—50 || {{dat||6|9|N|bez}} || 19:30 || {{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} || 3—6 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/26952 |title=Latvija-Lielbritānija (Spēles protokols) |publisher=.basket.lv |date= |accessdate=2011-09-19}} {{Novecojusi saite}}</ref> |- style="background:#fbb;" | 10. || {{Bkw|Slovākija}} || 77—80 || {{dat||6|11|N|bez}} || 17:00 || {{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} || 3—7 || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/26953 |title=Latvija-Slovākija (Spēles protokols) |publisher=.basket.lv |date= |accessdate=2011-09-19 |archive-date=2016-03-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305011328/http://www1.basket.lv/sieviesu_izlase/protokols/26953}}</ref> |} ==== Finālturnīra spēles ==== {| class="toccolours" style="width:100%; clear:both; margin:1.5em auto; text-align:center;" |- ! colspan="2" style="background:maroon; color:white;"| Finālturnīra spēles |- valign="top" | {| class="wikitable" |- ! style="width:3%;"| Nr. ! style="width:7%;"| Datums ! style="width:8%;"| Pretinieks ! style="width:8%;"| Rezultāts ! style="width:11%;"| Rezultatīvākā ! style="width:11%;"| Visv. atl. b. ! style="width:11%;"| Visv. rez. p. ! style="width:12%;"| Vieta ! style="width:4%;"| Spēļu<br />attiecība |- style="background:#fbb;" | 1 | 18. jūnijs | {{Bkw|GRE}} | [https://web.archive.org/web/20110621041840/http://www.eurobasketwomen2011.com/en/cid_WBSC7iyMIj6oPAj9rsmh61.gameID_7628-D-1-1.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2011.roundID_7622.teamID_.html 57—67] | ''trīs spēlētājas'' 12 | [[Zane Tamane|Tamane]] 13 | [[Elīna Babkina|Babkina]] 7 | ''Spodek'', [[Katovice]] | 0–1 |- style="background:#bfb;" | 2 | 19. jūnijs | {{Bkw|FRA}} | [https://web.archive.org/web/20110602013019/http://www.eurobasketwomen2011.com/en/cid_WBSC7iyMIj6oPAj9rsmh61.gameID_7628-D-4-2.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2011.roundID_7622.teamID_.html 59—56] | [[Elīna Babkina|Babkina]] 26 | [[Zane Tamane|Tamane]] 15 | [[Ieva Kubliņa|Kubliņa]] 3 | ''Spodek'', [[Katovice]] | 1–1 |- style="background:#bfb;" | 3 | 20. jūnijs | {{Bkw|CRO}} | [https://web.archive.org/web/20110611004927/http://www.eurobasketwomen2011.com/en/cid_WBSC7iyMIj6oPAj9rsmh61.gameID_7628-D-6-3.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2011.roundID_7622.teamID_.html 67—61] | [[Gunta Baško|Baško]] 16 | [[Zane Tamane|Tamane]] 9 | [[Elīna Babkina|Babkina]] 6 | ''Spodek'', [[Katovice]] | 2–1 |- style="background:#bfb;" | 4 | 22. jūnijs | {{Bkw|POL}} | [https://web.archive.org/web/20110923104835/http://www.eurobasketwomen2011.com/en/cid_WBSC7iyMIj6oPAj9rsmh61.gameID_7629-F-3-1.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2011.roundID_7622.teamID_.html 62—53] | [[Gunta Baško|Baško]] 19 | [[Zane Tamane|Tamane]] 13 | [[Elīna Babkina|Babkina]] 7 | ''Spodek'', [[Katovice]] | 3–1 |- style="background:#fbb;" | 5 | 24. jūnijs | {{Bkw|ESP}} | [https://web.archive.org/web/20110923124502/http://www.eurobasketwomen2011.com/en/cid_WBSC7iyMIj6oPAj9rsmh61.gameID_7629-F-6-2.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2011.roundID_7622.teamID_.html 57—66] | [[Elīna Babkina|Babkina]] 17 | [[Ieva Kubliņa|Kubliņa]] 10 | [[Gunta Baško|Baško]], [[Elīna Babkina|Babkina]] 3 | ''Spodek'', [[Katovice]] | 3–2 |- style="background:#fbb;" | 6 | 26. jūnijs | {{Bkw|MNE}} | [https://web.archive.org/web/20110923120906/http://www.eurobasketwomen2011.com/en/cid_WBSC7iyMIj6oPAj9rsmh61.gameID_7629-F-7-3.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2011.roundID_7622.teamID_.html 74—70] | [[Ieva Kubliņa|Kubliņa]] 16 | [[Zane Tamane|Tamane]] 10 | [[Gunta Baško|Baško]] 5 | ''Spodek'', [[Katovice]] | 3–3 |- style="background:#fbb;" | 7 | 29. jūnijs | {{Bkw|RUS}} | [https://web.archive.org/web/20110701124628/http://www.eurobasketwomen2011.com/en/cid_WBSC7iyMIj6oPAj9rsmh61.gameID_7630-46-A-1.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2011.roundID_7622.teamID_.html 72—83] | [[Elīna Babkina|Babkina]] 21 | [[Ieva Kubliņa|Kubliņa]], [[Zane Tamane|Tamane]] 6 | [[Elīna Babkina|Babkina]] 3 | ''Arena Łódź'', [[Lodza]] | 3–4 |- style="background:#fbb;" | 8 | 30. jūnijs | {{Bkw|CRO}} | [https://web.archive.org/web/20110701072530/http://www.eurobasketwomen2011.com/en/cid_WBSC7iyMIj6oPAj9rsmh61.gameID_8615-47-A-1.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2011.roundID_7622.teamID_.html 75—84] | [[Zane Tamane|Tamane]] 16 | [[Ieva Kubliņa|Kubliņa]] 13 | [[Zane Tamane|Tamane]] 5 | ''Arena Łódź'', [[Lodza]] | 3–5 |- style="background:#fbb;" | 9 | 2. jūlijs | {{Bkw|LTU}} | [https://web.archive.org/web/20110706000816/http://www.eurobasketwomen2011.com/en/cid_WBSC7iyMIj6oPAj9rsmh61.gameID_7632-51-A-1.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2011.roundID_7622.teamID_.html 56—75] | ''trīs spēlētājas'' 10 | [[Zane Tamane|Tamane]] 7 | [[Elīna Babkina|Babkina]] 4 | ''Arena Łódź'', [[Lodza]] | 3–6 |} |} == Izlases kandidātes == === 2010. gads === {| class="wikitable" style="white-space:nowrap;" |- ! style="background:maroon; color:white;"| Spēlētāja ! style="background:maroon; color:white;"| Poz. ! style="background:maroon; color:white;"| Augums ! style="background:maroon; color:white;"| Dzimšanas datums ! style="background:maroon; color:white;"| Dzimšanas vieta ! style="background:maroon; color:white;"| Klubs |- | [[Elīna Babkina]] || A || 172 || {{dat|1989|4|14|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|Polija}} Lotos Gdynia |- | [[Gunta Baško]] || U || 181 || {{dat|1980|4|27|N|bez}} || [[Olaine]] || {{flaga|Polija}} Wisla Krakow |- | [[Aija Klakocka|Aija Brumermane]] || C || 192 || {{dat|1986|10|17|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|Francija}} USO Mondeville |- | [[Santa Dreimane]] || A || 176 || {{dat|1985|7|27|N|bez}} || [[Cēsis]] || {{flaga|Latvija}} TTT Rīga |- | [[Baiba Eglīte]] || A || 175 || {{dat|1989|1|9|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|ASV}} UTEP |- | [[Zane Eglīte]] || A || 170 || {{dat|1984|12|10|N|bez}} || [[Jūrmala]] || {{flaga|Latvija}} SK Cēsis |- | [[Anda Eibele]] || A || 170 || {{dat|1984|7|30|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|Latvija}} TTT Rīga |- | [[Anete Horelika]] || A || 177 || {{dat|1987|7|23|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|Latvija}} SK Cēsis |- | [[Liene Jansone]] || U/C || 188 || {{dat|1981|5|22|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|Itālija}} Umbertide |- | [[Kristīne Kārkliņa]] || A || 175 || {{dat|1983|9|30|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|Latvija}} TTT Rīga |- | [[Dita Krūmberga]] || U || 183 || {{dat|1984|3|20|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|Latvija}} TTT Rīga |- | [[Ieva Kubliņa]] || C || 193 || {{dat|1982|7|8|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|Ungārija}} Gyor |- | [[Sabīne Niedola]] || U || 182 || {{dat|1991|4|29|N|bez}} || [[Liepāja]] || {{flaga|Francija}} Nantes Rezé |- | [[Liene Priede]] || A || 178 || {{dat|1990|4|23|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|ASV}} Independence CC |- | [[Aija Jurjāne|Aija Putniņa]] || U/C || 192 || {{dat|1988|1|15|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|Francija}} Arras |- | [[Linda Rubene]] || U || 185 || {{dat|1991|1|30|N|bez}} || [[Gulbene]] || {{flaga|ASV}} Iowa Western CC |- | [[Anete Šteinberga]] || U/C || 186 || {{dat|1990|1|29|N|bez}} || [[Ogre]] || {{flaga|ASV}} UTEP |- | [[Zane Tamane]] || C || 200 || {{dat|1983|9|24|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|Ungārija}} MKB Euroleasing |- | [[Ieva Veinberga]] || U || 187 || {{dat|1984|11|27|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|Latvija}} TTT Rīga |- | [[Kristīne Vītola]] || C || 196 || {{dat|1991|6|2|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|ASV}} UTEP |} === 2011. gads === {| class="wikitable" style="white-space:nowrap;" |- ! style="background:maroon; color:white;"| Spēlētāja ! style="background:maroon; color:white;"| Poz. ! style="background:maroon; color:white;"| Augums ! style="background:maroon; color:white;"| Dzimšanas datums ! style="background:maroon; color:white;"| Dzimšanas vieta ! style="background:maroon; color:white;"| Klubs |- | [[Elīna Babkina]] || A || 172 || {{dat|1989|4|14|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|Polija}} Lotos Gdynia |- | [[Gunta Baško]] || U || 181 || {{dat|1980|4|27|N|bez}} || [[Olaine]] || {{flaga|Polija}} Wisla Krakow |- | [[Elīna Dillone]] || A || 185 || {{dat|1985|2|15|N|bez}} || [[Rīga]] || — |- | [[Santa Dreimane]] || A || 176 || {{dat|1985|7|27|N|bez}} || [[Cēsis]] || {{flaga|Itālija}} Delser Udine |- | [[Zane Eglīte]] || A || 170 || {{dat|1984|12|10|N|bez}} || [[Jūrmala]] || {{flaga|Itālija}} Termocarispe |- | [[Liene Jansone]] || U/C || 188 || {{dat|1981|5|22|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|Itālija}} Pool Comense |- | [[Zane Jākobsone]] || U || 180 || {{dat|1985|11|30|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|Latvija}} TTT Rīga |- | [[Kristīne Kārkliņa]] || A || 175 || {{dat|1983|9|30|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|Spānija}} Cadi La Seu |- | [[Ieva Pulvere|Ieva Krastiņa]] || A || 172 || {{dat|1990|7|22|N|bez}} || [[Cēsis]] || {{flaga|Latvija}} LU |- | [[Anete Klintsone]] || A || 176 || {{dat|1990|1|25|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|ASV}} Jefferson College |- | [[Ieva Kubliņa]] || C || 193 || {{dat|1982|7|8|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|Ungārija}} Gyor |- | [[Sabīne Niedola]] || U || 182 || {{dat|1991|4|29|N|bez}} || [[Liepāja]] || {{flaga|Francija}} Nantes Rezé |- | [[Karlīne Nīmane]] || U || 187 || {{dat|1990|11|16|N|bez}} || [[Cēsis]] || {{flaga|Latvija}} TTT Rīga |- | [[Liene Priede]] || AU || 178 || {{dat|1990|4|23|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|ASV}} Independence CC |- | [[Aija Jurjāne|Aija Putniņa]] || U/C || 192 || {{dat|1988|1|15|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|Francija}} Arras |- | [[Lauma Reķe]] || U || 187 || {{dat|1986|3|2|N|bez}} || [[Jūrmala]] || {{flaga|Itālija}} Consum.it Siena |- | [[Zane Tamane]] || C || 200 || {{dat|1983|9|24|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|Ungārija}} MKB Euroleasing |- | [[Ieva Veinberga]] || U || 187 || {{dat|1984|11|27|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|Latvija}} TTT Rīga |- | [[Kristīne Vītola]] || C || 196 || {{dat|1991|6|2|N|bez}} || [[Rīga]] || {{flaga|ASV}} UTEP |} == Spēlētāju statistika == {| class="toccolours" style="font-size: 90%; white-space: nowrap;" |- ! colspan="6" style="background:#f2f2f2; border:1px solid #aaa;"| Leģenda |- | style="background:#f2f2f2; border:1px solid black;"| &nbsp;&nbsp;GP | Spēles | style="background:#f2f2f2; border:1px solid black;"| &nbsp;&nbsp;GS&nbsp; | Spēles pamatsastāvā | style="background:#f2f2f2; border:1px solid black;"| &nbsp;MPG&nbsp; | Vidēji spēlētās minūtes |- | style="background:#f2f2f2; border:1px solid black;"| &nbsp;2FG%&nbsp; | style="padding-right: 8px" | Divpunktmetienu precizitāte | style="background:#f2f2f2; border:1px solid black;"| &nbsp;3FG%&nbsp; | style="padding-right: 8px" | Trīspunktmetienu precizitāte | style="background:#f2f2f2; border:1px solid black;"| &nbsp;FT%&nbsp; | Soda metienu precizitāte |- | style="background:#f2f2f2; border:1px solid black;"| &nbsp;RPG&nbsp; | Vidēji spēlē izcīnītas atlēkušās bumbas | style="background:#f2f2f2; border:1px solid black;"| &nbsp;APG&nbsp; | Vidēji spēlē izdarītās rez. piespēles | style="background:#f2f2f2; border:1px solid black;"| &nbsp;TPG&nbsp; | Vidēji spēlē pieļaut;as kļūdas |- | style="background:#f2f2f2; border:1px solid black;"| &nbsp;SPG&nbsp; | Vidēji spēlē pārtvertās bumbas | style="background:#f2f2f2; border:1px solid black;"| &nbsp;BPG&nbsp; | Vidēji spēlē veiktie bloķētie metieni | style="background:#f2f2f2; border:1px solid black;"| &nbsp;PPG&nbsp; | Vidēji spēlē gūtie punkti |- | style="background:#f2f2f2; border:1px solid black;"| &nbsp;PTS&nbsp; | Gūtie punkti | style="background:white; color:maroon; border:1px solid black;"| &nbsp;Iekrāsots&nbsp; | Labākais rādītājs izlasē |} === Kvalifikācijas turnīra statistika === {| class="wikitable sortable" style="font-size:95%; text-align:center; white-space:nowrap;" |- ! style="background:maroon; color:white; width:10%;"| Spēlētāja ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| GP ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| GS ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| MPG ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| 2FG% ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| 3FG% ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| FT% ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| RPG ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| APG ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| TPG ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| SPG ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| BPG ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| PFPG ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| PPG ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| PTS |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Elīna|Babkina}} | style="background:white; color:maroon;"| 6 || 0 || 20,0 || 51,6 || 29,4 || 81,3 || 1,2 || 3,3 || 2,0 || 0,3 || 0 || 1,2 || 10,0 || 60 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Sabīne|Niedola}} | style="background:white; color:maroon;"| 6 || 5 || 23,2 || style="background:white; color:maroon;"| 64,0 || 16,7 || 80,0 || 5,3 || 1,2 || 1,5 || 0,7 || 0,3 || 1,0 || 6,5 || 39 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Zane|Eglīte}} | style="background:white; color:maroon;"| 6 || 0 || 3,7 || 50,0 || 0 || 0 || 0,3 || 0,7 || 0,2 || 0,0 || 0,0 || 0,7 || 0,3 || 2 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Zane|Tamane}} | style="background:white; color:maroon;"| 6 || style="background:white; color:maroon;"| 6 || 27,2 || 51,1 || 0 || 78,6 || style="background:white; color:maroon;"| 9,3 || 0,7 || 1,3 || 0,7 || style="background:white; color:maroon;"| 1,5 || 2,7 || 11,7 || 70 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Gunta|Baško}} | style="background:white; color:maroon;"| 6 || style="background:white; color:maroon;"| 6 || style="background:white; color:maroon;"| 32,0 || 48,6 || 29,0 || 83,9 || 6,0 || 2,7 || 3,3 || 1,2 || 0,7 || style="background:white; color:maroon;"| 3,2 || style="background:white; color:maroon;"| 14,5 || style="background:white; color:maroon;"| 87 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Liene|Jansone}} | 3 || 0 || 9,7 || 50,0 || style="background:white; color:maroon;"| 66,7 || style="background:white; color:maroon;"| 100,0 || 1,7 || 0,7 || 0,3 || 0,3 || 0,3 || 0 || 3,7 || 11 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Aija|Putniņa}} | style="background:white; color:maroon;"| 6 || 0 || 12,0 || 50,0 || 40,0 || 90,0 || 3,2 || 0,2 || 0,7 || 0,2 || 0,3 || 1,5 || 3,5 || 21 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Dita|Krūmberga}} | 5 || 1 || 15,2 || 33,3 || 0 || 80,0 || 0,8 || 0,2 || 1,4 || 0,6 || 0 || 1,6 || 3,2 || 16 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Ieva|Kubliņa}} | style="background:white; color:maroon;"| 6 || style="background:white; color:maroon;"| 6 || 26,2 || 41,9 || 41,2 || 57,1 || 5,0 || 1,8 || 2,0 || 1,2 || 0,8 || 1,2 || 8,5 || 51 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Aija|Brumermane|link=Aija Klakocka}} | style="background:white; color:maroon;"| 6 || 0 || 13,2 || 52,6 || 0 || 53,8 || 3,0 || 0,7 || 0,5 || 0 || 0,2 || 2,0 || 4,5 || 27 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Kristīne|Kārkliņa}} | style="background:white; color:maroon;"| 6 || style="background:white; color:maroon;"| 6 || 25,7 || style="background:white; color:maroon;"| 64,0 || 37,5 || 73,3 || 3,3 || style="background:white; color:maroon;"| 4,0 || style="background:white; color:maroon;"| 4,7 || style="background:white; color:maroon;"| 1,8 || 0,2 || 2,2 || 8,7 || 52 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Santa|Dreimane}} | 5 || 0 || 9,4 || 25,0 || 42,9 || 50,0 || 0,8 || 0,4 || 0,6 || 0 || 0,2 || 0,6 || 3,0 || 15 |- class="unsortable" | colspan="99" style="text-align:center;"| Avots<ref name="LAT izlases stats" /> |} === Finālturnīra statistika === {| class="wikitable sortable" style="font-size:95%; text-align:center; white-space:nowrap;" |- ! style="background:maroon; color:white; width:10%;"| Spēlētāja ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| GP ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| GS ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| MPG ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| 2FG% ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| 3FG% ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| FT% ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| RPG ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| APG ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| TPG ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| SPG ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| BPG ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| PFPG ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| PPG ! style="background:maroon; color:white; width:6%;"| PTS |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Elīna|Babkina}} | style="background:white; color:maroon;"| 9 || style="background:white; color:maroon;"| 9 || style="background:white; color:maroon;"| 32,4 || 41,1 || 25,0 || 77,5 || 2,6 || style="background:white; color:maroon;"| 4,2 || style="background:white; color:maroon;"| 5,4 || 1,1 || 0,0 || 2,2 || style="background:white; color:maroon;"| 14,4 || style="background:white; color:maroon;"| 130 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Sabīne|Niedola}} | style="background:white; color:maroon;"| 9 || 3 || 22,3 || 50,0 || 0 || 66,7 || 3,7 || 0,3 || 1,6 || 0,4 || 0,2 || 2,1 || 4,7 || 42 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Zane|Eglīte}} | 6 || 0 || 4,7 || 60,0 || 0 || 50,0 || 0,5 || 0,5 || 0,5 || 0 || 0 || 0,5 || 1,2 || 7 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Zane|Tamane}} | style="background:white; color:maroon;"| 9 || style="background:white; color:maroon;"| 9 || 29,3 || 52,3 || 0 || 67,7 || style="background:white; color:maroon;"| 9,1 || 2,0 || 2,2 || 1,0 || style="background:white; color:maroon;"| 1,4 || 2,2 || 9,9 || 89 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Gunta|Baško}} | style="background:white; color:maroon;"| 9 || style="background:white; color:maroon;"| 9 || 31,9 || 42,9 || 27,3 || 65,0 || 4,4 || 2,4 || 2,0 || style="background:white; color:maroon;"| 1,3 || 0,1 || style="background:white; color:maroon;"| 3,6 || 11,4 || 103 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Liene|Jansone}} | style="background:white; color:maroon;"| 9 || 1 || 20,8 || 43,2 || 40,0 || style="background:white; color:maroon;"| 100,0 || 3,4 || 0,6 || 0,9 || 0,3 || 0,1 || 1,2 || 6,1 || 55 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Liene|Priede}} | 5 || 0 || 7,0 || 0 || style="background:white; color:maroon;"| 50,0 || 0 || 0,2 || 0,6 || 0 || 0,4 || 0 || 0,8 || 1,2 || 6 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Aija|Putniņa}} | 7 || 1 || 5,1 || 33,3 || 0 || 50,0 || 0,3 || 0 || 0,3 || 0,1 || 0,1 || 0,3 || 0,4 || 3 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Karlīne|Nīmane}} | 3 || 0 || 2,3 || style="background:white; color:maroon;"|100,0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0,3 || 0,7 || 2 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Kristīne|Kārkliņa}} | style="background:white; color:maroon;"| 9 || 6 || 27,8 || 62,5 || 6,3 || 80,0 || 3,8 || 0,9 || 2,1 || 1,2 || 0 || 2,7 || 6,8 || 61 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Ieva|Kubliņa}} | style="background:white; color:maroon;"| 9 || 7 || 25,8 || 45,2 || 38,5 || 77,8 || 5,2 || 1,1 || 1,7 || 0,7 || 0,6 || 2,4 || 8,3 || 75 |- | style="text-align:left;"| {{sortname|Zane|Jākobsone}} | 4 || 0 || 3,0 || 50,0 || 0 || 0 || 0,8 || 0 || 0 || 0 || 0 || 1,0 || 0,5 || 2 |- class="unsortable" | colspan="99" style="text-align:center;"| Avots<ref name="LAT izlases stats">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.eurobasketwomen2011.com/en/cid_WBSC7iyMIj6oPAj9rsmh61.pageID_TE26ciqZG7sjFpF01Flrr3.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2011.roundID_7628.teamID_2134.html|title= Latvia Accumulated Stats|accessdate= {{dat|2011|7|16||bez}}|author= |date= |publisher= FIBA Europe|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110618150116/http://www.eurobasketwomen2011.com/en/cid_WBSC7iyMIj6oPAj9rsmh61.pageID_TE26ciqZG7sjFpF01Flrr3.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2011.roundID_7628.teamID_2134.html|archivedate= {{dat|2011|06|18||bez}}}} {{en ikona}}</ref> |} == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} [[Kategorija:Latvijas sieviešu basketbola izlase]] [[Kategorija:2011. gads sportā]] [[Kategorija:2011. gads Latvijā]] [[Kategorija:Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm]] 4x8ltksvboxc1t1vx3246ocm4llvb9u 0 151601 4548650 4539485 2026-11-12T08:53:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548650 wikitext text/x-wiki {{Valsts demogrāfijas infokaste |country=Latvijas |image=[[Attēls:Latvia single age population pyramid 2020.png|350px]] |caption=Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūra (2020) |size_of_population={{samazinājās}} 1 856 932 (2025)<ref name="ire060">{{Tīmekļa atsauce|title=IRE060. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā 2011 - 2025|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRE060/table/tableViewLayout1/|access-date=2025-06-20|website=Statistikas datubāzes}}</ref> |growth= |birth=8,5 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem (2022)<ref name="irs010-iedzivotaju-skaits-gada-sakuma-ta-izmainas-un-dabiskas-kustibas-galvenie-raditaji-1920-2023">{{Tīmekļa atsauce|title=IRS010. Iedzīvotāju skaits gada sākumā, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji 1920 - 2023|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRS010/|access-date=2023-11-12|website=Statistikas datubāzes}}</ref> |death=16,4 mirušie uz 1000 iedzīvotājiem (2022)<ref name="irs010-iedzivotaju-skaits-gada-sakuma-ta-izmainas-un-dabiskas-kustibas-galvenie-raditaji-1920-2023" /> |fertility=1,6 bērni uz sievieti (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer">{{Tīmekļa atsauce|title=Latvia Demographics (2023) - Worldometer|url=https://www.worldometers.info/demographics/latvia-demographics/|access-date=2023-11-12|website=www.worldometers.info|language=en}}</ref> |infant_mortality=2,8 mirušie uz 1000 dzīvi dzimušajiem (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |life=76,1 gadi (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |life_male=71,7 gadi (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |life_female=80,2 gadi (2023)<ref name="latvia-demographics-2023-worldometer" /> |total_mf_ratio=0,86 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum">{{Tīmekļa atsauce|title=IRD010. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc dzimuma pa galvenajām vecuma grupām reģionos, republikas pilsētās, novados un 21 attīstības centrā gada sākumā 1970 - 2022|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/IRD010/|access-date=2023-11-12|website=Statistikas datubāzes}}</ref> |sr_at_birth=1,06 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |sr_under_15=1,06 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |sr_15-64_years=0,97 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |sr_65_years_over=0,50 vīrieši uz sievieti (2022)<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /> |net_migration=11,7 migranti uz 1000 iedzīvotājiem (2022)<ref name="irs010-iedzivotaju-skaits-gada-sakuma-ta-izmainas-un-dabiskas-kustibas-galvenie-raditaji-1920-2023" /> |major_ethnic= [[Latvieši]] (63,7%) (2025)<ref name="ire060"/> |minor_ethnic=[[Latvijas krievi|krievi]] (23,4%), [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]] (2,9%), [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]] (2,8%), [[Latvijas poļi|poļi]] (1,9%) (2025)<ref name="ire060"/> |official=[[Latviešu valoda|Latviešu]] |spoken=[[Latviešu valoda|Latviešu]] (62,0%), [[Krievu valoda Latvijā|krievu]] (34,6%) (2022)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=PIA77. Valodu lietojums (dzimtā valoda un mājās lietotā valoda) sadalījumā pa reģioniem 2022. gadā (procentos no iedzīvotāju skaita attiecīgajā grupā)|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_OD/OSP_OD__apsekojumi__pieaug_izgl/PIA77.px/|access-date=2023-11-21|website=Statistikas datubāzes}}</ref> }} [[Attēls:Latvia_single_age_population_pyramid_2020.png|thumb|350x350px|Latvijas populācijas piramīda 2020. gadā]] '''Latvijas demogrāfija''' ir [[Latvija]]s iedzīvotāju [[demogrāfija|demogrāfisko]] rādītāju kopums, ietverot informāciju par [[Latvija]]s iedzīvotāju skaitu, tautību, [[urbanizācija]]s līmeni, dzimumstruktūru, vecumstruktūru un citiem rādītājiem. Kopš 1991. gada Latvijā ir negatīvs [[dabiskais pieaugums]], mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu,<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/288718-demografijas-raditaji-nemainas-piedzimst-mazak-neka-nomirst-2017 |title=Demogrāfijas rādītāji nemainās: piedzimst mazāk nekā nomirs |website=[[LV portāls]] |date={{dat|2017|10|03||bez}} }} [[Latvijas Centrālā statistikas pārvalde]], 20.07.2017.</ref> līdztekus tam notiek [[Latvijas mazākumtautības|cittautiešu]] pakāpeniska [[pārtautošanās]] un latviešu īpatsvara palielināšanās.<ref>SAKi: [http://www.saki.lv/sak-zinojumi-un-petijumi/zinojumi/131?sectionid=12 ''Demogrāfiskā attīstība Latvijā 21. gadsimta sākumā '']{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == 13. gadsimta vidū kopējais iedzīvotāju skaits tagadējās Latvijas teritorijā tiek lēsts ap 300 000, bet pēc [[Livonijas krusta kari]]em iedzīvotāju skaits palielinājās un 16. gadsimta vidū [[Livonijas Konfederācija]] bija samērā blīvi apdzīvota zeme. 16.—17. gadsimta lielo karu rezultātā iedzīvotāju skaits atkal samazinājās. Pēc vēsturnieka [[Edgars Dunsdorfs|Edgara Dunsdorfa]] veiktajām aplēsēm 1700. gadā Latvijas teritorijā dzīvoja tikai 465 000 iedzīvotāju ([[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]] 209 000, [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemē]] 153 000, [[Inflantijas vaivadija|Latgalē]] 103 000).<ref>[[Edgars Dunsdorfs]]. Latvijas vēsture 1600—1710. Stokholma, 1962; 181 lpp.</ref> Milzīgus iedzīvotāju zaudējumus izraisīja 1710.—1711. gada [[Lielais mēris Latvijā|Lielais mēris]], kurā nomira apmēram puse Latvijas tālaika iedzīvotāju. Līdz 1800. gadam kopējais iedzīvotāju skaits atkal palielinājās un sasniedza 720 000 (Kurzemē un Zemgalē 307 000, Vidzemē 261 000, Latgalē 152 000).<ref>[[Latviešu Konversācijas vārdnīca]]s X. sējuma 20 426 sleja, Rīga, 1933.—1934.</ref> Industrializācijas periodā 19. gadsimta otrajā pusē Latvijas lielajās ostas un [[rūpniecība]]s pilsētās savukārt no kaimiņu guberņām ieceļoja daudz krievu, ebreju, poļu, baltkrievu, lietuviešu un igauņu, kas samazināja kopējo latviešu īpatsvaru, tomēr pilsētās tas pieauga iekšējās migrācijas dēļ. Ap 1890. gadu latvieši [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] vietā kļuva par lielāko nacionālo grupu Rīgā un 1897. gadā jau veidoja 45,0% no strauji augošās lielpilsētas iedzīvotājiem.<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=729 1897. gada Krievijas Tautskaites dati Rīgā] {{ru ikona}} ''Демоскоп Weekly''</ref> [[Pirmais pasaules karš]] un lielas daļas [[Kurzemes guberņa]]s iedzīvotāju došanās bēgļu gaitās uz Krieviju 1915. gadā radīja krasu iedzīvotāju skaita samazināšanos, [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati liecina, ka 1914.—1920. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājās no 2 552 000 līdz 1 596 100.<ref>[http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc tautas skaitīšanu datiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140217063321/http://www.csb.gov.lv/pastavigo-iedzivotaju-skaits-pec-tautas-skaitisanu-datiem |date={{dat|2014|02|17||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> Kara izraisītais posts un slimības, kā arī bēgļu un kreisi orientēto latviešu palikšana [[Krievijas SFPR|Padomju Krievijā]] stipri samazināja latviešu skaitu Latvijā, tomēr pēc neatkarīgas valsts izveidošanas [[1918]]. gada 18. novembrī un [[Latvijas Neatkarības karš|Brīvības cīņu]] noslēguma latviešu skaits atkal strauji pieauga. 1939. gadā Latvijas iedzīvotāju skaits bija sasniedzis gandrīz 2 miljonus (1 994 506). [[Otrais pasaules karš]] un neatkarīgas valsts zaudēšana izmainīja iedzīvotāju skaitu un etnisko sastāvu. Kopš 1939. gada beigām uz [[Vācija]]s okupētajiem Polijas apgabaliem [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|izceļoja]] 66 000 [[vācbaltieši|vācbaltiešu]]. [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|1941. gada jūnija deportācijās]] uz PSRS austrumu apgabaliem deportēja vairāk nekā 15 000 Latvijas pilsoņu. [[Latvijas vācu okupācija (1941—1945)|Nacistu okupācijas]] laikā 1941.—1943. gadā nogalināja vairāk nekā 70 tūkstošus [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 |title=Leo Dribins. Latvijas ebreju kopienas vēsture. Īss hronoloģisks atskats |access-date={{dat|2014|09|11||bez}} |archive-date={{dat|2014|10|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20141030212102/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/publikacijas/4430/#2-1 }}</ref><ref>[http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm Latvijas ebreju valsts darbinieku likteņi Otrā pasaules kara laikā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080626201657/http://vip.latnet.lv/lpra/16okt_zhvinklis.htm |date={{dat|2008|06|26||bez}} }} {{lv ikona}}</ref> 1944.—1945. gadā trimdā devās vairāk nekā 130 000 latviešu. Lēš, ka 1945. gadā Latvijā bija palikuši aptuveni 1 600 000 iedzīvotāju.<ref name="geo.lu.lv">[http://www.geo.lu.lv/gzzf/DDwENGINE/TINYMCE_RTE/uploaded/81-87_Eglite_XIV.pdf Pārsla Eglīte. A Brief Overview of the 20th Century Latvian Migration Studies. // Folia Geographica / Ģeogrāfiski raksti Vol. 14. Ed. G.Rudzītis. — Rīga: Latvian Geographical Society, 2008.]{{Novecojusi saite}}</ref> Latviešu īpatsvaru samazināja arī atkārtotas turīgāko un izglītotāko Latvijas [[1949. gada marta deportācijas|1949]]. gadā (42 149 cilvēku). Toties līdz [[1959]]. gadam Latvijā uz patstāvīgu dzīvi apmetās ap 410 000 cilvēku no [[Padomju Savienība]]s, bet līdz 1989. gadam vēl papildu 348 000 ieceļotāju. 1980. gadu beigās latviešu īpatsvars Latvijā samazinājās līdz 52%.<ref>[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju skaita un struktūras dinamika] {{lv ikona}} ''Demogrāfijas centrs''</ref> Pēc [[1990]]. gada ap 158 000 no nesenajiem ieceļotājiem atkal pameta Latviju.<ref name="geo.lu.lv"/> == Iedzīvotāju skaits Latvijas teritorijā == {{div col|3}} * 1250 — ap 300 000 * 1550 — 404 000 (aplēse)<ref>Edgars Dunsdorfs, Arnolds Spekke. Latvijas vēsture 1500—1600. Daugava. Stokholma. 1964. 210. lpp.</ref> * 1700 — 465 000 (aplēse)<ref>Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1600—1700. Daugava. Stokholma. 1962. 181. lpp.</ref> * 1750 — 498 000 (aplēse)<ref name="csb skaits un blīvums">[http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-skaits-un-blivums-tema-32579.html Iedzīvotāji — skaits un blīvums — Tēma] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120208194656/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/iedzivotaji-skaits-un-blivums-tema-32579.html |date={{dat|2012|02|08||bez}} }}, csb.gov.lv</ref> * 1781—1797 — 873 000 (aplēse)<ref>1781. gads attiecas uz Vidzemi un Latgali, 1797. gads uz Kurzemi un Zemgali, skat.: Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1710—1800. Daugava. Stokholma. 1973. 282. lpp.</ref> * 1800 — 725 000<ref name="csb skaits un blīvums" /> * 1860 — 1 225 000<ref name="csb skaits un blīvums" /> * 1863 — 1 240 988 * 1897 — '''1 929 387'''# * 1900 — 2 008 000<ref name="csb skaits un blīvums" /> * 1914 — 2 552 000 * 1920 — 1 596 131 * 1925 — 1 844 805 * 1930 — 1 900 045 * 1935 — '''1 950 502'''# * 1939 — 1 994 506 * 1940 — 1 951 200<ref>1920—1940. skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 421. lpp.</ref> * 1943 — 1 760 162 * 1950 — 1 943 146 * 1959 — '''2 079 948'''# * 1970 — '''2 351 903'''# * 1979 — '''2 502 816'''# * 1989 — '''2 666 567'''# * 1995 — 2 500 580 * 2000 — '''2 377 383'''# * 2002 — 2 320 956 * 2004 — 2 276 520 * 2006 — 2 227 874 * 2008 — 2 191 810 * 2010 — 2 120 504 * 2011 — '''2 070 371'''# * 2012 — 2 044 813 * 2013 — 2 023 825 * 2014 — 2 001 468 * 2015 — 1 986 096 * 2016 — 1 968 957 * 2017 — 1 950 116 * 2018 — 1 934 379 * 2019 — 1 919 968 * 2020 — 1 907 675 * 2021 — '''1 893 223'''# * 2022 — 1 875 757 * 2023 — 1 895 239† * 2024 — 1 878 575 * 2025 — 1 860 565<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRE060/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā - Valstiskā piederība un Laika periods]</ref> {{div col end}} ^#Piezīmes: 1897., 1935., 1959., 1970., 1979., 1989., 2000., 2011., un 2021. gadā — [[tautas skaitīšana]]s dati. ^†Piezīme: 2023. gada pieaugums bija Ukrainas kara bēgļu dēļ == Iedzīvotāju skaits un dabiskā kustība == Jau pirms Pirmā pasaules kara [[summārais dzimstības koeficients]]<ref>Vidējais prognozētais bērnu skaits sievietei reproduktīvā vecumā</ref> Latvijā bija nedaudz zemāks par 3,0 dzimušajiem uz vienu sievieti jeb apmēram par 10 procentiem zemāks nekā ir nepieciešams pilnai paaudžu nomaiņai. Starp abiem pasaules kariem dzimstība turpināja samazināties, viszemāko līmeni sasniedzot ekonomiskās depresijas gados (1934.—1935. gadā summārais dzimstības koeficients bija 2,0). Pēc tam tas nedaudz palielinājās, jo [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] valdība veica īpašus pasākumus dzimstības stimulēšanai. Saslimstības un mirstības rādītāji, kā arī paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā bija aptuveni vienā līmenī vai pat nedaudz augstāki par Eiropas vidējiem rādītājiem. Pēc Otrā pasaules kara bija mērens dzimstības pieaugums, kam atkal sekoja dzimstības samazināšanās. 1960. gadu vidū summārais dzimstības koeficients (1,7) bija viens no viszemākajiem pasaulē. Pēc dažādu dzimstības stimulēšanas pasākumu īstenošanas tā palielinājās, un 1980. gadu vidū atkal palielinājās virs 2,0. Latviešiem šis rādītājs tajā laikā bija augstāks nekā vidējais citām tautībām. Politiskās un ekonomiskās nestabilitātes apstākļos kopš 1988. gada dzimstības rādītāji samazinājās, no 1988. gada līdz 1998. gadam summārais dzimstības koeficients Latvijā samazinājās no 2,16 līdz 1,11 un bija viens no viszemākajiem dzimstības līmeņiem pasaulē. No 1990. gada līdz 1995. gadam jaundzimušo paredzamais mūža ilgums samazinājās vīriešiem par 4 gadiem un sievietēm par 2 gadiem. 2008. gadā jaundzimušo paredzamais vidējais mūža ilgums Latvijā bija 67,2 gadi vīriešiem un 77,9 gadi sievietēm, esot vienam no viszemākajiem Eiropā. Zīdaiņu mirstības koeficients 1990. gados ievērojami palielinājās, sasniedzot 18,8 uz 1000 dzīvi dzimušajiem 1997. gadā. Straujas dzimstības samazināšanās un mirstības pieauguma rezultātā iedzīvotāju dabiskais pieaugums pēc neatkarības atgūšanas Latvijā bija negatīvs. Kopā ar iedzīvotāju emigrāciju tas noveda pie Latvijas [[depopulācija]]s.<ref>[http://www.popin.lanet.lv/lv/stat/stat.html Iedzīvotāju dinamika] Demogrāfijas centrs</ref> 21. gadsimta sākumā dzimstības koeficients nedaudz palielinājās un 2014. gadā sasniedza 1,65. Zīdaiņu mirstība 2014. gadā samazinājās līdz 3,8 uz 1000 dzīvi dzimušo. Arī kopējā mirstība samazinājās, tomēr vēl 2014. gadā tā saglabājās relatīvi augsta — 14,3 mirušie uz 1000 iedzīvotāju. Pēc ES statistikas departamenta ''Eurostat'' datiem Latvijā 2015. gadā vidējais bērnu skaits sievietei sasniedza 1,7, kas ir par 0,48 vairāk nekā 2001. gadā, kad vidēji katrai sievietei bija 1,22 bērni, un šis kopējā fertilitātes līmeņa pieaugums bija lielākais Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū šajā laika posmā.<ref>[https://www.tvnet.lv/4585286/latvijas-sievietem-dzimst-vairak-bernu Latvijas sievietēm dzimst vairāk bērnu] TVNET/[[LETA]], 2017. gada 8. martā</ref> {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos) ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1897—1903 | align="center" | - | align="right" | 59 516 | align="right" | 39 730 | align="right" | 19 786 |- | 1921—1925 | align="center" | - | align="right" | 40 370 | align="right" | 27 009 | align="right" | 13 361 |- | 1926—1930 | align="center" | - | align="right" | 39 063 | align="right" | 27 884 | align="right" | 11 179 |- | 1931—1935 | align="center" | - | align="right" | 35 343 | align="right" | 26 855 | align="right" | 8588 |- | 1936—1940 | align="center" | - | align="right" | 35 486 | align="right" | 27 385 | align="right" | 8101 |- | 1941 | align="center" | - | align="right" | 37 125 | align="right" | 30 989 | align="right" | 6136 |- | 1942<ref>1897-1942. skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 422. lpp.</ref> | align="center" | - | align="right" | 37 219 | align="right" | 30 568 | align="right" | 6651 |- | 1946 | align="right" | 1636 | align="right" | 30 544 | align="right" | 32 266 | align="right" style="color: red" | -1722 |- | 1947 | align="right" | 1787 | align="right" | 34 832 | align="right" | 32 435 | align="right" | 2397 |- | 1948 | align="right" | 1872 | align="right" | 35 402 | align="right" | 26 500 | align="right" | 8902 |- | 1949 | align="right" | 1886 | align="right" | 35 671 | align="right" | 25 640 | align="right" | 10 031 |- | 1950 | align="right" | 1887 | align="right" | 33 137 | align="right" | 24 250 | align="right" | 8887 |- | 1951 | align="right" | 1895 | align="right" | 32 764 | align="right" | 23 898 | align="right" | 8866 |- | 1952 | align="right" | 1906 | align="right" | 32 278 | align="right" | 22 680 | align="right" | 9598 |- | 1953 | align="right" | 1926 | align="right" | 30 986 | align="right" | 22 761 | align="right" | 8225 |- | 1954 | align="right" | 1953 | align="right" | 33 202 | align="right" | 22 500 | align="right" | 10 702 |- | 1955 | align="right" | 1981 | align="right" | 32 968 | align="right" | 21 330 | align="right" | 11 638 |- | 1956 | align="right" | 2018 | align="right" | 32 590 | align="right" | 20 339 | align="right" | 12 251 |- | 1957 | align="right" | 2054 | align="right" | 33 714 | align="right" | 21 087 | align="right" | 12 627 |- | 1958 | align="right" | 2073 | align="right" | 35 068 | align="right" | 20 910 | align="right" | 14 158 |- | 1959 | align="right" | 2092 | align="right" | 35 028 | align="right" | 22 601 | align="right" | 12 427 |- | 1960 | align="right" | 2121 | align="right" | 35 468 | align="right" | 21 314 | align="right" | 14 154 |- | 1961 | align="right" | 2153 | align="right" | 35 993 | align="right" | 21 759 | align="right" | 14 234 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos) ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1962 | align="right" | 2182 | align="right" | 35 061 | align="right" | 23 592 | align="right" | 11 469 |- | 1963 | align="right" | 2211 | align="right" | 33 843 | align="right" | 22 703 | align="right" | 11 140 |- | 1964 | align="right" | 2241 | align="right" | 33 053 | align="right" | 21 165 | align="right" | 11 888 |- | 1965 | align="right" | 2266 | align="right" | 31 212 | align="right" | 22 780 | align="right" | 8432 |- | 1966 | align="right" | 2283 | align="right" | 31 974 | align="right" | 23 350 | align="right" | 8624 |- | 1967 | align="right" | 2301 | align="right" | 32 232 | align="right" | 24 362 | align="right" | 7870 |- | 1968 | align="right" | 2324 | align="right" | 32 693 | align="right" | 25 104 | align="right" | 7589 |- | 1969 | align="right" | 2343 | align="right" | 32 915 | align="right" | 26 229 | align="right" | 6686 |- | 1970 | align="right" | 2359 | align="right" | 34 333 | align="right" | 26 546 | align="right" | 7787 |- | 1971 | align="right" | 2376 | align="right" | 35 239 | align="right" | 26 275 | align="right" | 8964 |- | 1972 | align="right" | 2396 | align="right" | 35 007 | align="right" | 27 296 | align="right" | 7711 |- | 1973 | align="right" | 2416 | align="right" | 34 008 | align="right" | 28 139 | align="right" | 5869 |- | 1974 | align="right" | 2437 | align="right" | 34 920 | align="right" | 28 143 | align="right" | 6777 |- | 1975 | align="right" | 2456 | align="right" | 34 810 | align="right" | 30 042 | align="right" | 4768 |- | 1976 | align="right" | 2470 | align="right" | 34 644 | align="right" | 30 373 | align="right" | 4271 |- | 1977 | align="right" | 2485 | align="right" | 34 240 | align="right" | 30 869 | align="right" | 3371 |- | 1978 | align="right" | 2498 | align="right" | 34 258 | align="right" | 31 261 | align="right" | 2997 |- | 1979 | align="right" | 2506 | align="right" | 34 683 | align="right" | 32 162 | align="right" | 2521 |- | 1980 | align="right" | 2512 | align="right" | 35 534 | align="right" | 32 100 | align="right" | 3434 |- | 1981 | align="right" | 2519 | align="right" | 35 732 | align="right" | 32 090 | align="right" | 3642 |- | 1982 | align="right" | 2531 | align="right" | 37 477 | align="right" | 31 234 | align="right" | 6243 |- | 1983 | align="right" | 2546 | align="right" | 40 572 | align="right" | 32 330 | align="right" | 8242 |- | 1984 | align="right" | 2562 | align="right" | 40 847 | align="right" | 33 406 | align="right" | 7441 |- | 1985 | align="right" | 2579 | align="right" | 39 571 | align="right" | 34 166 | align="right" | 5405 |- | 1986 | align="right" | 2600 | align="right" | 41 960 | align="right" | 31 328 | align="right" | 10 632 |- | 1987 | align="right" | 2627 | align="right" | 42 135 | align="right" | 32 150 | align="right" | 9985 |- | 1988 | align="right" | 2653 | align="right" | 41 275 | align="right" | 32 421 | align="right" | 8854 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos) ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 1989 | align="right" | 2667 | align="right" | 38 922 | align="right" | 32 584 | align="right" | 6338 |- | 1990 | align="right" | 2663 | align="right" | 37 918 | align="right" | 34 812 | align="right" | 3106 |- | 1991 | align="right" | 2651 | align="right" | 34 633 | align="right" | 34 749 | align="right" style="color: red" | -116 |- | 1992 | align="right" | 2614 | align="right" | 31 569 | align="right" | 35 420 | align="right" style="color: red" | -3851 |- | 1993 | align="right" | 2563 | align="right" | 26 759 | align="right" | 39 197 | align="right" style="color: red" | -12 438 |- | 1994 | align="right" | 2521 | align="right" | 24 256 | align="right" | 41 757 | align="right" style="color: red" | -17 501 |- | 1995 | align="right" | 2485 | align="right" | 21 595 | align="right" | 38 931 | align="right" style="color: red" | -17 336 |- | 1996 | align="right" | 2457 | align="right" | 19 782 | align="right" | 34 320 | align="right" style="color: red" | -14 538 |- | 1997 | align="right" | 2433 | align="right" | 18 830 | align="right" | 33 533 | align="right" style="color: red" | -14 703 |- | 1998 | align="right" | 2410 | align="right" | 18 410 | align="right" | 34 200 | align="right" style="color: red" | -15 790 |- | 1999 | align="right" | 2390 | align="right" | 19 396 | align="right" | 32 844 | align="right" style="color: red" | -13 448 |- | 2000 | align="right" | 2373 | align="right" | 20 248 | align="right" | 32 205 | align="right" style="color: red" | -11 957 |- | 2001 | align="right" | 2355 | align="right" | 19 664 | align="right" | 32 991 | align="right" style="color: red" | -13 327 |- | 2002 | align="right" | 2339 | align="right" | 20 044 | align="right" | 32 498 | align="right" style="color: red" | -12 454 |- | 2003 | align="right" | 2325 | align="right" | 21 006 | align="right" | 32 437 | align="right" style="color: red" | -11 431 |- | 2004 | align="right" | 2313 | align="right" | 20 334 | align="right" | 32 024 | align="right" style="color: red" | -11 690 |- | 2005 | align="right" | 2301 | align="right" | 21 497 | align="right" | 32 777 | align="right" style="color: red" | -11 280 |- | 2006 | align="right" | 2288 | align="right" | 22 264 | align="right" | 33 098 | align="right" style="color: red" | -10 834 |- | 2007 | align="right" | 2276 | align="right" | 23 273 | align="right" | 33 042 | align="right" style="color: red" | -9769 |- | 2008 | align="right" | 2192 | align="right" | 23 948 | align="right" | 31 006 | align="right" style="color: red" | -7 058 |- | 2009 | align="right" | 2163 | align="right" | 21 677 | align="right" | 29 897 | align="right" style="color: red" | -8 220 |- | 2010 | align="right" | 2121 | align="right" | 19 219 | align="right" | 30 040 | align="right" style="color: red" | -10 821 |- | 2011 | align="right" | 2075 | align="right" | 18 620 | align="right" | 28 520 | align="right" style="color: red" | -9 900 |- | 2012 | align="right" | 2045 | align="right" | 19 520 | align="right" | 28 820 | align="right" style="color: red" | -9 300 |- | 2013 | align="right" | 2024 | align="right" | 20 596 | align="right" | 28 691 | align="right" style="color: red" | -8 095 |- | 2014 | align="right" | 2001 | align="right" | 21 746 | align="right" | 28 466 | align="right" style="color: red" | -6 720 |- | 2015 | align="right" | 1986 | align="right" | 21 979 | align="right" | 28 478 | align="right" style="color: red" | -6 499 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:65%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Iedzīvotāju dabiskais pieaugums caurmērā pa gadu''' |- ! style="width:70px; background:#efefef;"|Gads ! style="width:20px; background:#efefef;"|Iedz. skaits (tūkstošos)<ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0021.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 ISG021. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimuma gada sākumā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170124181523/http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__iedzskaits/IS0021.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 |date={{dat|2017|01|24||bez}} }} csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dzimušo skaits<ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__dzimst/ID0010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 IDG01. Dzemdību un dzimušo skaits]{{Novecojusi saite}} csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Mirušo skaits<ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__mirst/IMG010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=7ee5bb2b-7c93-4ccb-8a34-1aa4ade09cc3 IMG010. Mirušie pēc dzimuma un vecuma]{{Novecojusi saite}} csb.gov.lv, apmeklēts 2018. gada 29. jūnijā</ref> ! style="width:40px; background:#efefef;"| Dabiskais pieaugums |- | 2016 | align="right" | 1969 | align="right" | 21 968 | align="right" | 28 580 | align="right" style="color: red" | -6 612 |- | 2017 | align="right" | 1950 | align="right" | 20 828 | align="right" | 28 757 | align="right" style="color: red" | -7 929 |- | 2018 | align="right" | 1934 | align="right" | 19 314 | align="right" | 28 820 | align="right" style="color: red" | -9 506 |- | 2019 | align="right" | 1920 | align="right" | 18 786 | align="right" | 27 719 | align="right" style="color: red" | -8 933 |- | 2020 | align="right" | 1908 | align="right" | 17 483 | align="right" | 28 656 | align="right" style="color: red" |-11 173† |- | 2021 | align="right" | 1893 | align="right" | 17 420 | align="right" | 34 600 | align="right" style="color: red" |-17 180† |- | 2022 | align="right" | 1876 | align="right" | 15 954 | align="right" | 30 731 | align="right" style="color: red" |-14 777† |- |2023 | align="right" | 1883 | align="right" | 14 490 | align="right" | 28 031 | align="right" style="color: red" |-13 541† |- |2024 | align="right" | 1875 | align="right" | 12 887 | align="right" | 26 661 | align="right" style="color: red" |-13 774 |- |2025 | align="right" | 1857 | | | |} |} <small>† piezīme:</small> [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas]] dēļ == Etniskais sastāvs == Pēc postošajiem 16.—18. gadsimta kariem un [[Lielais mēris Latvijā|Lielās mēra epidēmijas]] Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs bija visai viendabīgs. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] beigās Latvijas teritorijā bija apmēram 90% latviešu, 6,5% vāciešu, 1,1% ebreju, 0,8% poļu un 0,6% krievu. [[19. gadsimts|19. gadsimta]] beigās [[Krievijas Impērija]]s [[Baltijas pārkrievošana|pārkrievošanas]] politikas un industrializācijas rezultātā notikušās krievu un ebreju imigrācijas dēļ 1897. gada tautas skaitīšana uzrādīja 68,3% latviešu, 8% krievu, 7,1% vāciešu un 6,3% ebreju. Pēc valstiskās neatkarības iegūšanas [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 20.—30. gados latviešu īpatsvars atkal pieauga. Etniskais sastāvs dramatiski mainījās [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, jo kara laikā notika [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācbaltiešu izceļošana]], [[holokausts Latvijā|ebreju iznīcināšana]] un daudzu latviešu došanās bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju, tālāk pamatā uz ASV, Kanādu un Austrāliju. Pēckara gadu masveida imigrācija no [[PSRS Republikas|PSRS republikām]] samazināja latviešu īpatsvaru Latvijā līdz 52% 1989. gadā. Pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, neraugoties uz dabiskā pieauguma kritumu un emigrāciju, latviešu īpatsvars atkal palielinās sakarā ar lielāko mazākumtautību iedzīvotāju relatīvi straujāku izceļošanu no Latvijas. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Latvijā 2025. gadā.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE020/table/tableViewLayout1/ Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas un dabiskās kustības galvenie rādītāji — Tautība, Rādītāji un Laika periods. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2025. gada 24. jūlijā.]</ref>''' | rowspan="12" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 1182008 : Latvieši : green | slice 2 = 434243 : Krievi : red | slice 3 = 53207 : Baltkrievi : yellow | slice 4 = 52266 : Ukraiņi : orange | slice 5 = 35140 : Poļi : aqua | slice 6 = 19809 : Lietuvieši : blue | slice 7 = 4812 : Romi (čigāni) : pink | slice 8 = 4168 : Ebreji : white | slice 9 = 1366 : Igauņi : brown | slice 10 = 69913 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 1 856 932 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Poļi}} {{legend|blue|Lietuvieši}} {{legend|pink|Romi (čigāni)}} {{legend|white|Ebreji}} {{legend|brown|Igauņi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 63,7% | style="text-align:center;" | 1 182 008 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 23,4% | style="text-align:center;" | 434 243 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 2,9% | style="text-align:center;" | 53 207 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 2,8% | style="text-align:center;" | 52 266 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,9% | style="text-align:center;" | 35 140 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 1,1% | style="text-align:center;" | 19 809 |- | [[Latvijas romi|Romi (čigāni)]] | style="text-align:center;"| 0,2% | style="text-align:center;" | 4812 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | style="text-align:center;"| 0,2% | style="text-align:center;" | 4168 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | style="text-align:center;"| 0,1% | style="text-align:center;" | 1366 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 3,8% | style="text-align:center;" | 69 913 |} === Iedzīvotāju etniskās piederības pārmaiņas (1897—2011) === {| class="wikitable" |+ Latvijas iedzīvotāju etniskā piederība |-bgcolor="#e0e0e0" ! rowspan="2" | Tautība ! colspan="2" | 1897. ! colspan="2" | 1914.* ! colspan="2" | 1920. ! colspan="2" | 1925. ! colspan="2" | 1935. ! colspan="2" | 1959.<ref>[https://sites.google.com/view/prieditis2012/m%C4%81jas Latvijas raj 1959.]</ref> ! colspan="2" | 1970. ! colspan="2" | 1979. ! colspan="2" | 1989. ! colspan="2" | 2000. ! colspan="2" | 2011.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=2011. gada tautas skaitīšana — Galvenie rādītāji |access-date={{dat|2012|01|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate={{dat|2012|01|29||bez}} }}</ref> |-bgcolor="#e0e0e0" ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % ! skaits ! % |- | [[Latvieši]] | align="right" | <small>1 318 617</small> | align="right" | 68,3 | align="right" | <small>1 620 000</small> | align="right" | 63,5 | align="right" | <small>1 161 404</small> | align="right" | 72,8 | align="right" | <small>1 354 126</small> | align="right" | 73,4 | align="right" | <small>1 472 612</small> | align="right" | 75,5 | align="right" | <small>1 297 881</small> | align="right" | 62,0 | align="right" | <small>1 341 805</small> | align="right" | 56,8 | align="right" | <small>1 344 105</small> | align="right" | 53,7 | align="right" | <small>1 387 757</small> | align="right" | 52,0 | align="right" | <small>1 370 703</small> | align="right" | 57,7 | align="right" | <small>1 285 136</small> | align="right" | 62,1 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | align="right" | <small>154 561</small> | align="right" | 8,0 | align="right" | <small>260 000</small> | align="right" | 10,2 | align="right" | <small>91 477</small> | align="right" | 5,7 | align="right" | <small>193 648</small> | align="right" | 10,5 | align="right" | <small>206 499</small> | align="right" | 10,6 | align="right" | <small>556 448</small> | align="right" | 26,6 | align="right" | <small>704 599</small> | align="right" | 29,8 | align="right" | <small>821 464</small> | align="right" | 32,8 | align="right" | <small>905 515</small> | align="right" | 34,0 | align="right" | <small>703 243</small> | align="right" | 29,6 | align="right" | <small>557 119</small> | align="right" | 26,9 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | align="right" | <small>79 541</small> | align="right" | 4,1 | align="right" | <small>110 000</small> | align="right" | 4,3 | align="right" |<small> 66 194</small> | align="right" | 4,2 | align="right" | <small>38 010</small> | align="right" | 2,1 | align="right" | <small>26 867</small> | align="right" | 1,4 | align="right" | <small>61 587</small> | align="right" | 2,9 | align="right" | <small>94 898</small> | align="right" | 4,0 | align="right" | <small>111 505</small> | align="right" | 4,5 | align="right" | <small>119 702</small> | align="right" | 4,5 | align="right" | <small>97 150</small> | align="right" | 4,1 | align="right" | <small>68 202</small> | align="right" | 3,3 |- | [[Latvijas ukraiņi|Ukraiņi]] | align="right" | <small>987</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | - | align="right" | - | align="right" | <small>1040</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>512</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>1844</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>29 440</small> | align="right" | 1,4 | align="right" | <small>53 461</small> | align="right" | 2,3 | align="right" | <small>66 703</small> | align="right" | 2,7 | align="right" | <small>92 101</small> | align="right" | 3,5 | align="right" | <small>63 644</small> | align="right" | 2,7 | align="right" | <small>45 798</small> | align="right" | 2,2 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | align="right" | <small>65 088</small> | align="right" | 3,4 | align="right" | <small>112 500</small> | align="right" | 4,4 | align="right" | <small>52 244</small> | align="right" | 3,3 | align="right" | <small>51 143</small> | align="right" | 2,8 | align="right" | <small>48 949</small> | align="right" | 2,5 | align="right" | <small>59 774</small> | align="right" | 2,9 | align="right" | <small>63 045</small> | align="right" | 2,7 | align="right" | <small>62 690</small> | align="right" | 2,5 | align="right" | <small>60 416</small> | align="right" | 2,3 | align="right" | <small>59 505</small> | align="right" | 2,5 | align="right" | <small>44 772</small> | align="right" | 2,2 |- | [[Latvijas lietuvieši|Lietuvieši]] | align="right" | <small>26 026</small> | align="right" | 1,3 | align="right" | <small>57 500</small> | align="right" | 2,3 | align="right" | <small>25 538</small> | align="right" | 1,6 | align="right" | <small>23 192</small> | align="right" | 1,3 | align="right" | <small>22 913</small> | align="right" | 1,2 | align="right" | <small>32 383</small> | align="right" | 1,6 | align="right" | <small>40 589</small> | align="right" | 1,7 | align="right" | <small>37 818</small> | align="right" | 1,5 | align="right" | <small>34 630</small> | align="right" | 1,3 | align="right" | <small>33 430</small> | align="right" | 1,4 | align="right" | <small>24 479</small> | align="right" | 1,2 |- | [[Latvijas ebreji|Ebreji]] | align="right" | <small>122 700</small> | align="right" | 6,3 | align="right" | <small>175 000</small> | align="right" | 6,9 | align="right" | <small>79 368</small> | align="right" | 5,0 | align="right" | <small>95 675</small> | align="right" | 5,2 | align="right" | <small>93 479</small> | align="right" | 4,8 | align="right" | <small>36 592</small> | align="right" | 1,8 | align="right" | <small>36 680</small> | align="right" | 1,6 | align="right" | <small>28 331</small> | align="right" | 1,1 | align="right" | <small>22 897</small> | align="right" | 0,9 | align="right" | <small>10 385</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>6437</small> | align="right" | 0,3 |- | [[Latvijas čigāni|Čigāni]] | align="right" | <small>1942</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2500</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>1023</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2870</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3839</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>4301</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>5427</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>6134</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>7044</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>8205</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>6489</small> | align="right" | 0,3 |- | [[Latvijas vācieši|Vācieši]] | align="right" | <small>137 312</small> | align="right" | 7,1 | align="right" | <small>155 000</small> | align="right" | 6,1 | align="right" | <small>58 097</small> | align="right" | 3,6 | align="right" | <small>70 964</small> | align="right" | 3,8 | align="right" | <small>62 144</small> | align="right" | 3,2 | align="right" | <small>1609</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>5413</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3299</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>3783</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>3465</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>3042</small> | align="right" | 0,1 |- | [[Latvijas igauņi|Igauņi]] | align="right" | <small>17 991</small> | align="right" | 0,9 | align="right" | <small>25 000</small> | align="right" | 1,0 | align="right" | <small>8701</small> | align="right" | 0,6 | align="right" | <small>7893</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>7014</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>4610</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>4334</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3681</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>3312</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2652</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>2007</small> | align="right" | 0,1 |- | [[Lībieši]] | align="right" | <small>1341</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>1500</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>831</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>1268</small> | align="right" | 0,1 | align="right" | <small>944</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>185</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>48</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>107</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>135</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>180</small> | align="right" | 0,0 | align="right" | <small>250</small> | align="right" | 0,0 |- | Citi | align="right" | <small>4622</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>21 000</small> | align="right" | 0,8 | align="right" | <small>50 214</small> | align="right" | 2,9 | align="right" | <small>5504</small> | align="right" | 0,3 | align="right" | <small>3398</small> | align="right" | 0,2 | align="right" | <small>8648</small> | align="right" | 0,4 | align="right" | <small>13 828</small> | align="right" | 0,6 | align="right" | <small>16 979</small> | align="right" | 0,7 | align="right" | <small>29 275</small> | align="right" | 1,1 | align="right" | <small>24 824</small> | align="right" | 1,1 | align="right" | <small>26 640</small> | align="right" | 1,3 |-bgcolor="#e0e0e0" ! align="left" | Kopā ! colspan="2" | 1 929 387 ! colspan="2" | 2 550 000 ! colspan="2" | 1 596 131 ! colspan="2" | 1 844 805 ! colspan="2" | 1 950 502 ! colspan="2" | 2 093 458 ! colspan="2" | 2 364 127 ! colspan="2" | 2 502 816 ! colspan="2" | 2 666 567 ! colspan="2" | 2 377 383 ! colspan="2" | 2 070 371 |- |} * Dati par 1914. gadu izveidoti, ņemot vērā Rīgas 1913. gada tautas skaitīšanu un Krievijas Impērijas IM statistikas datus par 1914. gadu. Tautas skaitīšanā neiekļāva datus par iedzīvotāju migrāciju (Volgas vācieši uz Kurzemes guberņu, Kurzemes ebreji uz Jaunkrievijas guberņu, Baltkrievijas un Ukrainas ebreji uz Latgali). <gallery> Attēls:Ethnic groups in Latvia latviski.png|Latviešu un lielākās Latvijā dzīvojošās mazākumtautības — krievu skaita izmaiņas no 1925. līdz 2009. gadam Attēls:Population change by ethnicity in Latvia (2011-2023).png|Atsevišķu tautību iedzīvotāju skaita izmaiņas Latvijā (2011—2023) </gallery> === Pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība (1897—2011) === {| class="wikitable collapsible collapsed" |+ ''' Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju deklarētā tautība pēc tautas skaitīšanu datiem''' |- ! '''Tautība !! 1897!! 1920 !! 1925 !! 1930 !! 1935 !! 1959 !! 1970 !! 1979 !! 1989 !! 2000 !! 2011''' |- | kopējais iedzīvotāju skaits|| 1 929 387|| 1 596 131|| 1 844 805|| 1 900 045|| 1 950 502|| 2 093 458|| 2 364 127|| 2 502 816|| 2 666 567|| 2 377 383|| 2 070 371 |- | [[latvieši]]|| 1 318 617|| 1 161 404|| 1 354 126|| 1 394 957|| 1 472 612|| 1 297 881|| 1 341 805|| 1 344 105|| 1 387 757|| 1 370 703|| 1 285 136 |- | [[Latvijas krievi|krievi]]|| 154 561|| 91 477|| 193 648|| 201 778|| 206 499|| 556 448|| 704 599|| 821 464|| 905 515|| 703 243|| 557 119 |- | [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]]|| 79 541|| 66 194|| 38 010|| 36 029|| 26 867|| 61 587|| 94 898|| 111 505|| 119 702|| 97 150|| 68 202 |- | [[ukraiņi]]|| 987|| 1 040|| 512|| 1 629|| 1 844|| 29 440|| 53 461|| 66 703|| 92 101|| 63 644|| 45 798 |- | [[Latvijas poļi|poļi]]|| 65 088|| 52 244|| 51 143|| 59 374|| 48 949|| 59 774|| 63 045|| 62 690|| 60 416|| 59 505|| 44 772 |- | [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]]|| 26 026|| 25 538|| 23 192|| 25 885|| 22 913|| 32 383|| 40 589|| 37 818|| 34 630|| 33 430|| 24 479 |- | [[Latvijas ebreji|ebreji]]|| 122 700|| 79 368|| 95 675|| 94 388|| 93 479|| 36 584|| 36 671|| 28 318|| 22 897|| 10 385|| 6437 |- | [[Latvijas čigāni|čigāni]]|| 1942|| 1023|| 2870|| 3217|| 3839|| 4301|| 5427|| 6134|| 7044|| 8205|| 6489 |- | [[Latvijas vācieši|vācieši]]|| 137 312|| 58 097|| 70 964|| 69 855|| 62 144|| 1609|| 5413|| 3299|| 3783|| 3465|| 3042 |- | [[tatāri]]|| 1541|| 115|| 72|| 43|| 39|| 1811|| 2671|| 3764|| 4828|| 3168|| 2164 |- | [[Latvijas igauņi|igauņi]]|| 17 991|| 8701|| 7893|| 7708|| 7014|| 4610|| 4334|| 3681|| 3312|| 2652|| 2007 |- | [[armēņi]]|| 61|| 21|| 58|| 79|| 83|| 1060|| 1511|| 1913|| 3069|| 2644|| 2632 |- | [[moldāvi]]|| 0|| nez.|| 0|| 3|| nez.|| 228|| 1591|| 1392|| 3223|| 1900|| 2284 |- | [[azerbaidžāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 324|| 558|| 954|| 2765|| 1700|| 1657 |- | [[gruzīni]]|| 8|| 29|| 34|| 28|| 38|| 458|| 680|| 911|| 1378|| 1023|| 1129 |- | [[čuvaši]]|| 159|| nez.|| 1|| 0|| 1|| 432|| 736|| 988|| 1509|| 934|| 536 |- | [[mordvieši]]|| 193|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 426|| 673|| 823|| 1 053|| 787|| 391 |- | [[rumāņi]]|| 3|| nez.|| 10|| 11|| 17|| 22|| 84|| 121|| 938|| 593|| 446 |- | [[somi]]|| 305|| 131|| 161|| 166|| 118|| 441|| 484|| 446|| 463|| 510|| 415 |- | [[bulgāri]]|| 17|| nez.|| 7|| 6|| 9|| 85|| 191|| 231|| 420|| 386|| 367 |- | [[osetīni]]|| 0|| nez.|| 5|| 4|| 4|| 191|| 360|| 414|| 490|| 369|| 258 |- | [[udmurti]]|| 80|| nez.|| nez.|| nez.|| 0|| 95|| 202|| 318|| 471|| 335|| 191 |- | [[karēļi]]|| 15|| nez.|| 0|| 1|| nez.|| 336|| 296|| 384|| 416|| 332|| 196 |- | [[grieķi]]|| 15|| ~100|| 72|| 100|| 118|| 175|| 245|| 252|| 325|| 322|| 289 |- | [[marieši]]|| 123|| nez.|| 1|| 0|| 2|| 138|| 159|| 286|| 470|| 311|| 212 |- | [[komieši]]|| 1|| nez.|| 1|| 0|| 1|| 114|| 240|| 269|| 394|| 306|| 152 |- | [[uzbeki]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 776|| 402|| 482|| 925|| 306|| 339 |- | [[baškīri]]|| 30|| nez.|| nez.|| nez.|| 2|| 115|| 270|| 476|| 629|| 304|| 215 |- | [[ungāri]]|| 64|| nez.|| 50|| 74|| 49|| 68|| 164|| 219|| 347|| 290|| 225 |- | [[lezgīni]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 36|| 55|| 113|| 348|| 266|| 193 |- | [[kazahi]]|| 6|| 0|| 0|| 0|| 0|| 143|| 523|| 447|| 1 044|| 258|| 241 |- | [[korejieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 49|| 166|| 183|| 248|| 201|| 191 |- | [[lībieši]]|| +lietuv.|| 831|| 1238|| 962|| 944|| 185|| 48|| 107|| 135|| 177|| 250 |- | [[amerikāņi]]|| +angļi|| nez.|| 69|| 47|| 39|| nez.|| 0|| 1|| 1|| 165|| 251 |- | [[čečeni]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 53|| 56|| 39|| 158|| 135|| 139 |- | [[zviedri]]|| 201|| 313|| 451|| 324|| 292|| nez.|| 12|| 7|| 23|| 127|| 217 |- | [[angļi]]|| 371|| 151|| 497|| 462|| 319|| 8|| 10|| 8|| 5|| 116|| 242 |- | [[gagauzi]]|| +turki|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 70|| 44|| 140|| 112|| 73 |- | [[čehi]]|| 168|| ~100|| 215|| 210|| 200|| 93|| 96|| 93|| 102|| 94|| 76 |- | [[tadžiki]]|| 0|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| 88|| 83|| 116|| 343|| 93|| 119 |- | [[libānieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 88|| 38 |- | [[avāri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 20|| 61|| 52|| 121|| 73|| 51 |- | [[dāņi]]|| 420|| 236|| 409|| 364|| 236|| nez.|| 2|| 6|| 6|| 71|| 170 |- | [[singāļi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 61|| nez. |- | [[jakuti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 19|| 96|| 101|| 119|| 55|| 28 |- | [[franči]]|| 413|| 160|| 214|| 211|| 182|| 28|| 25|| 24|| 13|| 51|| 113 |- | [[ķīnieši]]|| 0|| nez.|| 2|| 1|| 6|| 13|| 16|| 9|| 7|| 48|| 45 |- | [[komi-permieši]]|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 33|| 77|| 70|| 47|| 37 |- | [[turkmēņi]]|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 67|| 126|| 90|| 228|| 45|| 49 |- | [[norvēģi]]|| +dāņi|| nez.|| 100|| 101|| 72|| 0|| 1|| 1|| 0|| 44|| 73 |- | [[laki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0||14|| 11|| 25|| 45|| 42|| 37 |- | [[slovāki]]|| +slovāki|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| 24|| 37|| 28|| 38|| 42|| 43 |- | [[kubieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 9|| 9|| 41|| 32 |- | [[abhāzi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 11|| 46|| 26|| 90|| 39|| 25 |- | [[afgāņi]]|| 0|| nez.|| 2|| nez.|| 0|| 0|| 1|| 2|| 9|| 39|| 26 |- | [[kumiki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 16|| 23|| 65|| 39|| 30 |- | [[kabardieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 22|| 41|| 44|| 77|| 37|| 37 |- | [[burjati]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 33|| 45|| 74|| 128|| 36|| 36 |- | [[dargini]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| 22|| 27|| 65|| 36|| 21 |- | [[spāņi]]|| 8|| nez.|| 5|| 9|| 14|| 28|| 43|| 36|| 43|| 36|| 79 |- | [[inguši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 10|| 24|| 10|| 39|| 35|| nez. |- | [[serbi]]|| 20|| nez.|| 7|| 17|| 5|| +19|| 25|| 16|| 18|| 34|| 24 |- | [[holandieši]]|| 28|| nez.|| 81|| 98|| 63|| nez.|| 13|| 17|| 11|| 31|| 64 |- | [[itāļi]]|| 86|| nez.|| 54|| 56|| 62|| 33|| 13|| 9|| 9|| 30|| 156 |- | [[aguli]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 0|| 14|| 50|| 26|| 22 |- | [[udini]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 8|| 6|| 15|| 26|| 20 |- | [[horvāti]]|| 0|| nez.|| 1|| 1|| nez.|| (+serbi)|| 5|| 6|| 8|| 24|| 16 |- | [[tati]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 12|| 6|| 7|| 20|| 24|| 17 |- | [[kirgīzi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 44|| 31|| 109|| 189|| 23|| 52 |- | [[arābi]]|| 0|| nez.|| 7|| nez.|| nez.|| 1|| 3|| 24|| 22|| 21|| 36 |- | [[čerkesi]]|| 15|| 0|| 0|| 4|| nez.|| 17|| 26|| 31|| 34|| 21|| 15 |- | [[kalmiki]]|| 0|| nez.|| 1|| 1|| nez.|| 11|| 24|| 22|| 43|| 21|| 34 |- | [[turki]]|| 49|| nez.|| 24|| 39|| 28|| 18|| 12|| 3|| 9|| 18|| 81 |- | [[austrālieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 17|| 31 |- | [[kanādieši]]|| 0|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 17|| 47 |- | [[uiguri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 12|| 11|| 12|| 19|| 16|| 12 |- | [[bengāļi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 15|| nez. |- | [[karačaji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 20|| 21|| 23|| 15|| nez. |- | [[mongoļi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 6|| 6|| 12|| 1|| 15|| 14 |- | [[adigejieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 12|| 22|| 19|| 36|| 14|| 15 |- | [[austrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| nez.|| 9|| 3|| 5|| 14|| 37 |- | [[sīrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 14|| 16 |- | [[balkāri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 15|| 23|| 13|| 24|| 12|| 35 |- | [[japāņi]]|| 0|| nez.|| 6|| 15|| 21|| 15|| 6|| 4|| 3|| 12|| 35 |- | [[asīrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| 2|| 22|| 24|| 15|| 20|| 11|| 15 |- | [[īri]]|| 0|| nez.|| 2|| 14|| 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 10|| 33 |- | [[vepsi]]|| 4|| 0|| 0|| 0|| 0|| 17|| 16|| 9|| 5|| 10|| nez. |- | [[vjetnamieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 15|| 1|| 7|| 10|| 21 |- | [[peruāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 8|| nez. |- | [[abazi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 22|| 13|| 7|| nez. |- | [[altajieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 10|| 10|| 5|| 14|| 7|| nez. |- | [[argentīnieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| nez. |- | [[flāmi]]|| +holand.|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| nez. |- | [[hakasi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 10|| 13|| 24|| 7|| nez. |- | [[hanti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 6|| 11|| 10|| 7|| nez. |- | [[indieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 7|| 100 |- | [[malajieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| 12 |- | [[šori]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 3|| 2|| 4|| 7|| nez. |- | [[šveicieši]]|| +vācieši|| nez.|| 190|| 120|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 7|| 19 |- | [[cahuri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 6|| nez. |- | [[irāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 6|| nez. |- | [[kurdi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 9|| 10|| 11|| 6|| nez. |- | [[skoti]]|| 0|| nez.|| 0|| 3|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 6|| 11 |- | [[tabasarani]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 7|| 24|| 6|| 10 |- | [[brazīlieši]]|| 0|| nez.|| 6|| 2|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 5|| 14 |- | [[čīlieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 0|| 0|| 0|| 0|| 5|| nez |- | [[evenki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 7|| 10|| 5|| nez. |- | [[Krimas tatāri]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 25|| 17|| 8|| 60|| 5|| 59 |- | [[persieši]]|| 7|| nez.|| 7|| 11|| 17|| 10|| 7|| 6|| 10|| 5|| nez. |- | [[alžīrieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[beninieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[karaīmi]]|| (60)|| nez.|| 16|| 5|| 22|| 30|| 27|| 15|| 14|| 4|| nez. |- | [[melnkalnieši]]|| 0|| 0|| 0|| 3|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[slovēņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| nez. |- | [[ēģiptieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 29 |- | [[hindustāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[irākieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[islandieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 20 |- | [[ižori]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 3|| 4|| 3|| nez. |- | [[jaunzēlandieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[krimčaki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 4|| 10|| 5|| 3|| nez. |- | [[nogaji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 5|| 4|| 5|| 9|| 3|| nez. |- | [[rutuli]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 2|| 6|| 3|| nez. |- | [[urugvajieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| nez. |- | [[albāņi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 4|| 4|| 1|| 5|| nez.|| 30 |- | [[karakalpaki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 12|| 6|| 7|| nez.|| nez. |- | [[eveni]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 3|| 3|| nez.|| nez. |- | [[nanaji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 5|| 2|| nez.|| nez. |- | [[aleuti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 1|| 0|| 0|| 0 |- | [[udigeji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 1|| 1|| 1|| nez.|| nez. |- | [[tališi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 4|| nez.|| nez. |- | [[beludži]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 10 |- | [[dungani]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 13|| 3|| nez.|| nez. |- | [[sāmi]]|| 2|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 3|| 4|| 1|| nez.|| nez. |- | [[ņenci]]|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 5|| 4|| 9|| nez.|| nez. |- | [[čukči]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 2|| 0|| 3|| nez.|| 12 |- | [[mansi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 0|| 3|| nez.|| nez. |- | [[dolgani]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 6|| 6|| nez.|| nez. |- | [[korjaki]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 1|| 2|| 2|| nez.|| nez. |- | [[kalnu ebreji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 3|| 3|| 2|| 2|| nez.|| nez. |- | [[Vidusāzijas ebreji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 1|| 1|| 0|| nez.|| nez. |- | [[tuvieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 14|| 5|| 11|| nez.|| nez. |- | [[Gruzijas ebreji]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 1|| nez.|| nez. |- | [[nivhi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 2|| 0|| 0|| nez.|| nez. |- | [[tofi]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0 |- | [[portugāļi]]|| +spāņi|| nez.|| 1|| nez.|| nez.|| nez|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 112 |- | [[meksikāņi]]|| 0|| 0|| nez.|| 2|| nez.|| 0|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 31 |- | [[negidali]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| nez.|| nez. |- | [[keti]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0|| 0 |- | [[ulči]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1|| 0|| 0|| 0 |- | [[ekvadorieši]]|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| nez.|| 13 |- | [[bolīvieši]]|| 0|| 0|| 1|| 3|| nez.|| 0|| 0|| 0|| nez.|| nez.|| nez. |- | [[etiopieši]]|| 0|| 0|| 0|| 1|| nez.|| 0|| 0|| 0|| nez.|| nez.|| nez. |- | [[beļģi]]|| +franči|| nez.|| 55|| 62|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| nez. |- | cita tautība|| 1 teptjars|| 3829|| 0|| 0|| nez.|| 130|| 117|| 79|| 36|| 36|| 276 |- | nenoteikta|| 205|| 51 296|| 2542|| 1505|| 1079|| 83|| +cita|| 1|| 689|| 5012|| 6914 |- | nezināma|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 0|| 1 284 |} === Īpatsvars === Salīdzinot Latvijas administratīvās teritorijas 2023. gadā, vislielākais latviešu īpatsvars bija [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novadā]] un [[Talsu novads|Talsu novadā]] (92,8 %), krievu — [[Daugavpils|Daugavpilī]] (46,9 %), baltkrievu — [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]] (14,2 %), poļu — [[Daugavpils|Daugavpilī]] (12,8 %), lietuviešu — [[Saldus novads|Saldus novadā]] (5,3 %), ukraiņu — [[Rīga|Rīgā]] (4,9 %), romu (čigānu) — [[Ventspils|Ventspilī]] (1,4 %), ebreju — [[Jūrmala|Jūrmalā]] (0,8 %), savukārt, igauņu — [[Alūksnes novads|Alūksnes novadā]] (0,8 %).<ref name=":1" /> {| class="wikitable sortable" |+Atsevišķu tautību īpatsvars procentos Latvijā 2023. gadā pilsētās<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|title=IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRE/IRE031|access-date=2023-11-12|website=Statistikas datubāzes}}</ref> ! !Latvieši !Baltkrievi !Romi (čigāni) !Ebreji !Igauņi !Krievi !Lietuvieši !Poļi !Ukraiņi !Citas (neizvēlētas, nenorādītas) |- |LATVIJA |62,4 |3,0 |0,2 |0,2 |0,1 |23,7 |1,1 |1,9 |3,0 |4,4 |- |[[Rīga]] |46,6 |3,5 |0,1 |0,5 |0,1 |34,3 |0,8 |1,7 |4,9 |7,3 |- |[[Daugavpils]] |21,0 |7,1 |0,4 |0,2 |0,0 |46,9 |0,8 |12,8 |2,5 |8,3 |- |[[Jelgava]] |61,6 |4,7 |0,7 |0,1 |0,1 |24,2 |1,3 |1,6 |3,4 |2,3 |- |[[Jēkabpils]] |63,3 |2,9 |0,8 |0,1 |0,0 |23,9 |0,9 |2,4 |2,3 |3,3 |- |[[Jūrmala]] |51,8 |3,5 |0,5 |0,8 |0,1 |32,1 |0,8 |1,5 |3,0 |6,0 |- |[[Liepāja]] |59,6 |2,9 |0.,2 |0,1 |0,0 |26,6 |2,7 |0,9 |4,7 |2,3 |- |[[Ogre]] |73,4 |2,7 |0,1 |0,1 |0,1 |17,2 |0,7 |1,3 |1,9 |2,7 |- |[[Rēzekne]] |47,4 |1,5 |0,1 |0,1 |0,0 |40,8 |0,2 |2,0 |1,8 |6,1 |- |[[Valmiera]] |84,8 |1,5 |0,3 |0,0 |0,1 |9,5 |0,4 |0,7 |1,2 |1,5 |- |[[Ventspils]] |59,8 |3,9 |1,4 |0,1 |0,0 |24,6 |0,8 |0,9 |4,5 |3,9 |} == Valstiskā piederība == [[Depopulācija]]s dēļ kopš 2000. ɡada pakāpeniski samazinās Latvijas pilsoņu skaits, kaut arī viņu īpatsvars pieauɡ uz [[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņu]] skaita vēl straujākas samazināšanās rēķina. Pēc [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] sākuma kopš 2015. ɡada strauji pieauɡa [[Krievija]]s, [[Baltkrievija]]s un [[Ukraina]]s pilsoņu skaits, kas atkal samazinājās pēc [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|2022. ɡada Krievijas uzbrukuma Ukrainai]]. Pēc 2019. ɡada pakāpeniski pieauɡ [[Indija]]s pilsoņu skaits. 2026. ɡada sākumā Latvijā bija oficiāli reģistrēti vairāk nekā 4200 cilvēku ar Latvijas un Krievijas dubultpilsonību un ap 560 – ar Latvijas un Baltkrievijas pilsonību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.04.2026-latvijas-dubultpilsoniem-no-agresorvalstu-pilsonibam-atteikties-klust-arvien-grutak-procesu-vilcina.a645097/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Latvijas dubultpilsoņiem no agresorvalstu pilsonībām atteikties kļūst arvien grūtāk – procesu vilcina] lsm.lv 29.04.2026</ref> {{bar box |title=Latvijas iedzīvotāju sadalījums pēc valstiskās piederības (2025)<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=IRV010. Iedzīvotāji pēc valstiskās piederības gada sākumā 2000 - 2025|url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/tabulas/irv010-iedzivotaji-pec-valstiskas|access-date=2026-3-10|website=Statistikas datubāzes|archive-date=2020-06-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20200625000000/https://https//udn.com/news/story/121424/4659358}}</ref> |titlebar=#ddd |left1=Valstiskā piederība |right1=Procenti |float= |width=600px |bars= {{bar percent|[[Latvija]]s pilsoņi (1 630 884) {{samazinājās}} |Red|87.66}} {{bar percent|[[Nepilsoņi (Latvija)|Latvijas nepilsoņi]] (165 875) {{samazinājās}} |purple|8.92}} {{bar percent|Ārvalstnieki kopā (63 691) {{samazinājās}} |violet|3.42}} {{bar percent|* [[Krievija]]s pilsoņi (31 059) {{samazinājās}} |blue|1.67}} {{bar percent|* Ukrainas kara bēgļi (17 457) {{samazinājās}} |pink|0.94}} {{bar percent|* [[Ukraina]]s pilsoņi (neietverot kara bēgļus) (3599) {{samazinājās}} |pink|0.19}} {{bar percent|* [[Lietuva]]s pilsoņi (2294) {{samazinājās}} |Green|0.12}} {{bar percent|* [[Baltkrievija]]s pilsoņi (1803) {{samazinājās}} |pink|0.10}} {{bar percent|* [[Indija]]s pilsoņi (1472) {{increase}} |violet|0.08}} {{bar percent|* [[Uzbekistāna]]s pilsoņi (717) {{samazinājās}} |blue|0.04}} {{bar percent|* [[Igaunija]]s pilsoņi (465) {{samazinājās}} |blue|0.02}} {{bar percent|* [[Šrilanka]]s pilsoņi (371) {{increase}} |black|0.02}} {{bar percent|* [[Azerbaidžāna]]s pilsoņi (302) {{samazinājās}} |black|0.02}} {{bar percent|* [[Vjetnama]]s pilsoņi (274) {{increase}} |black|0.01}} {{bar percent|* [[Izraēla]]s pilsoņi (251) {{samazinājās}} |black|0.01}} {{bar percent|* [[Kazahstāna]]s pilsoņi (229) {{samazinājās}} |black|0.01}} {{bar percent|* [[Vācija]]s pilsoņi (223) {{samazinājās}} |black|0.01}} }} == Pastāvīgo iedzīvotāju izcelsmes valsts == Pēc Centrālā statistikas biroja datiem Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēc dzimšanas valsts 2024. gada sākumā bija:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRV/IRV050/table/tableViewLayout1/|title=IRV050. Iedzīvotāji pēc dzimšanas valsts gada sākumā 2000 - 2024|website=Statistikas datubāzes|access-date=2025-2-16}}</ref> {{div col|6}} {| class="wikitable" cellpadding="2" |----- |<center> <small>1 633 262</small>|| <small>{{LAT}}</small> |----- |<center> <small>97 627</small> || <small>{{RUS}}</small> |----- |<center> <small>52 676</small> || <small>{{UKR}}</small> |----- |<center> <small>35 854</small> || <small>{{BLR}}</small> |----- | <center> <small>11 796</small> || <small>{{LTU}}</small> |----- | <center> <small>5 362</small> || <small><small>{{KAZ}}</small> |----- | <center> <small>4 838</small> || <small><small>{{UK}}</small> |----- | <center> <small>3 382</small> || <small>{{UZB}}</small> |----- |<center> <small>2 701</small> || <small>{{EST}}</small></small> |----- | <center> <small>2 629</small> || <small>{{IND}}</small> |----- | <center> <small>2 329</small> || <small>{{DEU}}</small> |----- | <center> <small>1 947</small> || <small>{{AZE}}</small> |----- | <center> <small>1 861</small> || <small>{{karogs|Moldova}}</small> |----- | <center> <small>1 342</small> || <small>{{karogs|Gruzija}}</small> |----- | <center> <small>1 105</small> || <small>{{IRL}}</small> |----- | <center> 839 || <small>{{karogs|Tadžikistāna}}</small> |----- | <center> 770 || <small>{{karogs|Kirgizstāna}}</small> |----- | <center> 734 || <small>{{karogs|Armēnija}}</small> |- |<center> 714 || <small>{{USA}}</small> |----- | <center> 701 || <small>{{karogs|Polija}}</small></small> |- |<center> 581 || <small>{{NOR}}</small> |----- | <center> 533 || <small><small>{{karogs|Turkmenistāna}}</small> |- |<center> 522 || <small>{{karogs|Šrilanka}}</small> |- |<center> 475 || <small>{{karogs|Turcija}}</small> |- |<center> 442 || <small>{{ITA}}</small> |- |<center> 416 || <small>{{karogs|Ķīna}}</small> |- |<center> 391 || <small>{{VNM}}</small> |- |<center> 342 || <small>{{FRA}}</small> |- |<center> 363 || <small>{{SWE}}</small> |- |<center> 277 || <small>{{karogs|Dānija}}</small> |- |<center> 279 || <small>{{karogs|Spānija}}</small> |- |<center> 252 || <small>{{karogs|Nīderlande}}</small> |- |<center> 241 || <small>{{AFG}}</small> |- |<center> 202 || <small>{{karogs|Kanāda}}</small> |- |<center> 198 || <small>{{PAK}}</small> |- |<center> 194 || <small>{{karogs|Somija}}</small> |- |<center> 190 || <small>{{karogs|Ungārija}}</small> |- |<center> 171 || <small>{{karogs|Beļģija}}</small> |- |<center> 149 || <small>{{karogs|Čehija}}</small> |- |<center> 138 || <small>{{EGY}}</small> |- |<center> 136 || <small>{{karogs|Austrālija}}</small> |- |<center> 136 || <small>{{karogs|Izraēla}}</small> |- |<center> 130 || <small>{{CHE}}</small> |- |<center> 121 || <small>{{karogs|Austrija}}</small> |- |<center> 120 || <small>{{karogs|Bulgārija}}</small> |- |<center> 119 || <small>{{karogs|Filipīnas}}</small> |- |<center> 111 || <small>{{CMR}}</small> |- |<center> 102 || <small>{{karogs|Mongolija}}</small> |- |<center> 98 || <small>{{IRN}}</small> |- |<center> 86 || <small>{{SYR}}</small> |- |<center> 84 || <small>{{BRA}}</small> |- |<center> 78 || <small>{{karogs|Rumānija}}</small> |- |<center> 69 || <small>{{IRQ}}</small> |- |<center> 67 || <small>{{karogs|Portugāle}}</small> |- |<center> 66 || <small>{{karogs|Grieķija}}</small> |- |<center> 65 || <small>{{ISL}}</small> |- |<center> 63 || <small>{{karogs|Kipra}}</small> |- |<center> 59 || <small>{{NPL}}</small> |- |<center> 59 || <small>{{THA}}</small> |- |<center> 57 || <small>{{karogs|Libāna}}</small> |- |<center> 55 || <small>{{CUB}}</small> |- |<center> 55 || <small>{{ARE}}</small> |- |<center> 52 || <small>{{VEN}}</small> |- |<center> 51 || <small>{{KOR}}</small> |- |<center> 47 || <small>{{BGD}}</small> |- |<center> 44 || <small>{{NGA}}</small> |- |<center> 44 || <small>{{MEX}}</small> |- |<center> 43 || <small>{{karogs|Slovākija}}</small> |- |<center> 43 || <small>{{MAR}}</small> |- |<center> 42 || <small>{{TUN}}</small> |- |<center> 37 || <small>{{karogs|Malta}}</small> |- |<center> 35 || <small>{{COL}}</small> |- |<center> 34 || <small>{{ZAF}}</small> |- |<center> 33 || <small>{{JPN}}</small> |- |<center> 30 || <small>{{ARG}}</small> |- |<center> 27 || <small>{{SRB}}</small> |- |<center> 26 || <small>{{DZA}}</small> |- |<center> 24 || <small>{{SAU}}</small> |- |<center> 24 || <small>{{SEN}}</small> |- |<center> 22 || <small>{{ALB}}</small> |- |<center> 20 || <small>{{PER}}</small> |- |<center> 20 || <small>{{BIH}}</small> |- |<center> 19 || <small>{{MKD}}</small> |- |<center> 17 || <small>{{karogs|Horvātija}}</small> |- |<center> 17 || <small>{{CHL}}</small> |- |<center> 17 || <small>{{COD}}</small> |- |<center> 16 || <small>{{TWN}}</small> |- |<center> 14 || <small>{{karogs|Slovēnija}}</small> |- |<center> 14 || <small>{{NZL}}</small> |- |<center> 14 || <small>{{Singapūra}}</small> |- |<center> 13 || <small>{{GHA}}</small> |- |<center> 13 || <small>{{karogs|Indonēzija}}</small> |- |<center> 13 || <small>{{JOR}}</small> |- |<center>11 || <small>{{karogs|Luksemburga}}</small> |- |<center> 6 </small></small> || Nav zināms |- |<center> <small>216</small> || Pārējās valstīs |- |<center> <small>'''<small>1 871 882</small>'''</small>||'''KOPĀ''' |} {{div col end}} == Pagaidu (īstermiņa) imigrācija == === Ārvalstu studenti === Latvijas attīstības plāna ietvaros 2013. gadā [[Rīgas Tehniskā universitāte]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-rektors-atklaj-latvijas-augstakas-izglitibas-centru-indija-10407|title=RTU rektors atklāj Latvijas Augstākās izglītības centru Indijā {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=RTU|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/srilanka-un-indija-atklati-rtu-informacijas-un-studiju-centri|title=Šrilankā un Indijā atklāti RTU informācijas un studiju centri {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/indijas-vestnieciba-rtu-organize-studentu-dienu|title=Indijas vēstniecība RTU organizē Studentu dienu {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=RTU|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> [[Biznesa augstskola "Turība"|Turība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.turiba.lv/lv/jaunumi/turiba-ar-liaa-atbalstu-piedalas-izglitibas-izstades-indija|title=Turība ar LIAA atbalstu piedalās izglītības izstādēs Indijā|website=Biznesa augstskola Turība|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> un citas augstskolas sāka piedalīties izstādēs un atvēra informācijas centrus [[Indija|Indijā]], kā rezultātā Latvijā strauji pieauga indiešu studentu skaits.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/kucinskis-gandarits-par-indiesu-studentu-skaita-pieaugumu-latvija/|title=Kučinskis gandarīts par indiešu studentu skaita pieaugumu Latvijā|website=LA.LV|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/4519928/kucinskis-atzinigi-verte-indiesu-studentu-ipatsvara-pieaugumu-latvija|title=Kučinskis atzinīgi vērtē indiešu studentu īpatsvara pieaugumu Latvijā|website=TVNET|access-date=2021-03-31|date=2018-06-14|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/254650-augstskolu-parstavji-arlietu-ministrija-diskute-par-studentu-piesaisti-no-indijas-2013|title=Augstskolu pārstāvji Ārlietu ministrijā diskutē par studentu piesaisti no Indijas - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/nakotne-tiks-veicinata-studentu-piesaiste-no-indijas-8849|title=Nākotnē tiks veicināta studentu piesaiste no Indijas {{!}} Rīgas Tehniskā universitāte|website=https://www.rtu.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-augstskolas-piesaista-arvien-vairak-studentu-no-indijas-un-srilankas.a139844/|title=Latvijas augstskolas piesaista arvien vairāk studentu no Indijas un Šrilankas|website=www.lsm.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> 2014. gadā [[Čennai]] atvēra Latvijas Augstākās izglītības centru, kuru dibināja RTU, [[Latvijas Universitāte]], [[Biznesa augstskola "Turība"|biznesa augstskola ''Turība'']], [[Liepājas Universitāte]], [[Banku augstskola]], [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte]] un [[Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5858309/atklaj-latvijas-augstakas-izglitibas-centru-indija|title=Atklāj Latvijas Augstākās izglītības centru Indijā|website=Apollo.lv|access-date=2021-03-31|date=2014-01-31|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/latvijas-izglitibas-centrs-indija%E2%80%A9|title=Latvijas izglītības centrs Indijā|date=5. februāris 2014}}</ref> {| class="wikitable sortable" |+Ārvalstu studentu skaits Latvijas augstskolās (mācību gada sākumā)<ref name=":2" /> !Valsts !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !2023 !2024 !2025 |- |{{Indija}} |164 |429 |714 |1233 |2070 |2719 |2152 |1702 |1754 |2643 |3089 |3414 |- |{{Uzbekistāna}} |625 |874 |1025 |1116 |1243 |1717 |1710 |1397 |1327 |1211 |1066 |1319 |- |{{Zviedrija}} |260 |326 |363 |396 |400 |456 |527 |654 |822 |908 |989 |1026 |- |{{Vācija}} |841 |976 |902 |1047 |995 |1011 |1031 |1001 |880 |761 |753 |666 |- |{{Ukraina}} |196 |233 |242 |252 |372 |557 |791 |915 |1230 |750 |773 |767 |- |{{Šrilanka}} |30 |62 |80 |123 |196 |295 |349 |319 |422 |629 |627 |473 |- |{{Somija}} |113 |135 |169 |229 |264 |317 |402 |450 |483 |487 |537 |582 |- |{{Krievija}} |509 |571 |516 |515 |538 |548 |531 |477 |364 |334 |278 |225 |- |{{Turcija}} |145 |145 |42 |76 |56 |78 |105 |177 |240 |319 |357 |525 |- |{{Norvēģija}} |155 |166 |175 |176 |180 |174 |176 |187 |220 |227 |318 |378 |- |{{Kamerūna}} |6 |4 |8 |8 |10 |15 |58 |213 |154 |121 |64 |52 |- |{{Pakistāna}} |19 |34 |77 |137 |187 |234 |188 |230 |194 |113 |185 |208 |- |{{Lietuva}} |189 |202 |146 |155 |148 |166 |137 |116 |111 |103 |104 |83 |- |{{Kazahstāna}} |257 |327 |276 |306 |214 |186 |169 |151 |118 |97 |123 |112 |- |{{Baltkrievija}} |200 |190 |136 |129 |125 |110 |100 |108 |92 |74 |70 |49 |- |{{Azerbaidžāna}} |137 |148 |144 |129 |144 |149 |157 |168 |173 |211 |276 |424 |- |{{Apvienotā Karaliste}} |106 |147 |135 |154 |144 |144 |151 |143 |142 |166 |154 |149 |} Kopš 2014. gada, samazinoties vietējo studentu skaitam, palielinājās ārvalstu studentu skaits — to īpatsvars pieauga no 6% 2014. gadā līdz 16% 2025. gadā.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv:443/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGA050/|title=Mobilie studenti Latvijā pēc dzimuma, valsts, kurā iegūta iepriekšējā izglītība un izglītības tematiskās grupas (mācību gada sākumā) 2014 - 2022|website=Oficiālās statistikas portāls|access-date=2023-06-22|language=lv}}</ref> {| class="wikitable" ! !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !2023 !2024 !2025 |- |Ārvalstu studenti |5255 |{{Increase}}6465 |{{Decrease}}6130 |{{Increase}}7564 |{{Increase}}8380 |{{Increase}}10 148 |{{Decrease}}10 025 |{{Decrease}}9810 |{{Increase}}10 080 |{{Increase}}10 425 |{{Increase}}11 064 |{{Increase}}11 895 |- |Vietējie studenti |80 626 |{{Decrease}}77 817 |{{Decrease}}76 784 |{{Decrease}}74 038 |{{Decrease}}71 975 |{{Decrease}}69 260 |{{Decrease}}68 523 |{{Decrease}}67 566 |{{Decrease}}65 288 |{{Decrease}}63 592 |{{Increase}}63 726 |{{Increase}}64 489 |- |Studentu kopskaits |85 881 |{{Decrease}}84 282 |{{Decrease}}82 914 |{{Decrease}}81 602 |{{Decrease}}80 355 |{{Decrease}}79 408 |{{Decrease}}78 548 |{{Decrease}}77 376 |{{Decrease}}75 368 |{{Decrease}}74 017 |{{Increase}}74 790 |{{Increase}}76 384<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGP020/sortedtable/tableViewSorted/ IGP020. Studējošo, grādu ieguvušo un akadēmiskā personāla (pamatdarbā) skaits augstskolās un koledžās 1997 - 2025]</ref> |} === Ārvalstu darbaspēks === Līdz [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas 2022. gada iebrukumam Ukrainā]] Latvijas [[Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde]] visvairāk darba atļauju izsniedza ārvalstu darbaspēkam no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. 2014. gadā darba atļaujas saņēma 1069 Ukrainas (33% no kopējā atļauju skaita) un 958 Baltkrievijas pilsoņi, bet 2018. gadā piešķirto darba atļauju skaits darba meklētājiem no Ukrainas sasniedza 5771, bet no Baltkrievijas — 1825.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/bridina-par-darbaspeka-ievesanas-nosacijumu-apiesanu-politiki-nesteigs-tos-mainit.a306909/|title=Brīdina par darbaspēka ievešanas nosacījumu apiešanu; politiķi nesteigs tos mainīt|website=www.lsm.lv|access-date=2021-03-31|language=lv}}</ref> == Reliģija == [[Latvijas Tieslietu ministrija]]s ziņojumā par reliģisko organizāciju iesniegtajiem pārskatiem par darbību 2015. gadā minēts, ka 35 dažādām reliģiskām organizācijām Latvijā bija reģistrētas 957 draudzes, 153 autonomās draudzes un 880 dievnami vai kulta celtnes. Kā kopējais ticīgo skaits minēts 1,517 miljoni. Pēc šī ziņojuma [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai]] bija 700 465 locekļi, [[Romas Katoļu baznīca]]i Latvijā — 415 440 locekļu,<ref>Romas Katoļu baznīca Latvijā pārskatu par savu darbību nesniedza, pamatojoties uz Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu, tomēr Tieslietu ministrija tās draudžu locekļu skaitu vērtēja ap 500 000, pamatojoties uz interneta vidē ([http://www.katedrale.lv/index.php?id=11755] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150213123815/http://www.katedrale.lv/index.php?id=11755 |date={{dat|2015|02|13||bez}} }}) sniegto informāciju</ref> [[Latvijas pareizticīgā baznīca|Latvijas pareizticīgajai baznīcai]] — 370 000 locekļi, [[vecticībnieki|Latvijas vecticībnieku Pomoras baznīcai]] — 35 872 locekļi, bet dievkalpojumus apmeklējot 41 042 cilvēki, [[Baptisti|Latvijas Baptistu draudžu savienībai]] — 6888 locekļi, [[Septītās dienas adventisti|Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienībā]] — 3935 locekļi, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībām — 3187 locekļi, Evaņģēliskās ticības kristiešu draudzēm — 3175 locekļi, Jaunās Paaudzes draudzēm — 3000 locekļi, Evaņģēlisko kristiešu draudzēm — 1717 locekļi. Minēts, ka Latvijā ir 1295 jaunapustuliskie kristieši, 972 [[mormoņi]], 526 metodisti, 697 [[dievturi]], 310 vācu luterāņi, 337 [[musulmaņi]],<ref>Tieslietu ministrijas ziņojumā rakstīts, ka Latvijā islāma piekritēju un personu, kuras apmeklē draudžu dievkalpojumus, varētu būt līdz pat 10 tūkstošiem (ziņojumā atsauce uz [http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/364940-latvijas_musulmani_sapno_par_klasisku_moseju_riga] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120815004221/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/364940-latvijas_musulmani_sapno_par_klasisku_moseju_riga |date={{dat|2012|08|15||bez}} }})</ref> 387 [[jūdaisti]], 721 [[Jehovas liecinieki|Jehovas liecinieks]], 162 [[budisti]], 145 [[Starptautiskā Krišnas apziņas biedrība|krišnaīti]], 100 [[Reformātu baznīca|reformāti]], 61 [[anglikānis]] u.c. ticību pārstāvji.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tm.gov.lv/files/l1_MjAxNi9STy9STyBwxIFyc2thdHMgMjAxNSBwcmVzZWkuZG9jeA/2016/RO/RO%20p%C4%81rskats%202015%20presei.docx |title=Ziņojums par Tieslietu ministrijā iesniegtajiem reliģisko organizāciju pārskatiem par darbību 2015. gadā |access-date={{dat|2017|07|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|06|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190607023308/https://www.tm.gov.lv/files/l1_MjAxNi9STy9STyBwxIFyc2thdHMgMjAxNSBwcmVzZWkuZG9jeA/2016/RO/RO%20p%C4%81rskats%202015%20presei.docx }}</ref> Reliģisko organizāciju sniegto datu precizitāte ir tikusi apšaubīta, jo tie kopumā liecina par ārkārtīgi strauju reliģijām piederīgo skaita palielināšanos, kamēr dažādas sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka ticīgo skaits varētu būt vismaz uz pusi mazāks.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/124739/baznicas-fantaze-20-gadu-laika-ticigo-skaits-latvija-pieaudzis-par-miljonu |title=Baznīcas fantazē: 20 gadu laikā ticīgo skaits Latvijā pieaudzis par miljonu |access-date={{dat|2015|02|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150213123624/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/124739/baznicas-fantaze-20-gadu-laika-ticigo-skaits-latvija-pieaudzis-par-miljonu |archivedate={{dat|2015|02|13||bez}} }}</ref> {| class="wikitable" |- ! Ticības!! 1860!! %!! 1897!! %!! 1920!! %!! 1925!! %!! 1930!! %!! 1935!! %!! 2011!! % |- | iedzīvotāju skaits|| 1 285 293|| 100.00|| 1 929 387|| 100.00|| 1 596 131|| 100.00|| 1 844 805|| 100.00|| 1 900 045|| 100.00|| 1 950 502|| 100.00||2 070 371||100.00 |- | [[luterāņi]]|| 852 749|| 66.35|| 1 140 173|| 59.10|| 914 409|| 57.29|| 1 055 167|| 57.20|| 1 057 877|| 55.68|| 1 075 641|| 55.15||708 773|| 34.23 |- | u.c.[[protestanti]]|| +luterāņi|| 0.00|| 8949|| 0.46|| 9697|| 0.61|| 15 652|| 0.85|| 17 069|| 0.90|| 19 146|| 0.98 || 17 936|| 0.87 |- | [[katoļi]]|| 236 384|| 18.39|| 390 106|| 20.22|| 375 227|| 23.51|| 416 769|| 22.59|| 450 210|| 23.69|| 476 963|| 24.45 || ~500 000|| ~24.15 |- | [[Pareizticība|pareizticīgie]]|| 114 358|| 8.90|| 166 240|| 8.62|| 138 803|| 8.70|| 167 538|| 9.08|| 169 625|| 8.93|| 174 389|| 8.94|| 370 000 ||17.87 |- | [[vecticībnieki]]|| 40 503|| 3.15|| 79 709|| 4.13|| 73 310|| 4.59|| 89 239|| 4.84|| 96 802|| 5.09|| 107 195|| 5.50 || 34 517 ||1.67 |- | u.c.[[kristieši]]|| 1|| 0.00|| 333|| 0.02|| 1153|| 0.07|| 166|| 0.01|| 297|| 0.02|| 136|| 0.01 || 11 614 ||0.56 |- | [[jūdaisti]]|| 41 281|| 3.21|| 142 087|| 7.36|| 79 626|| 4.99|| 95 733|| 5.19|| 93 741|| 4.93|| 93 406|| 4.79 || 416 ||0.02 |- | u.c.ticības|| 17|| 0.00|| 1790|| 0.09|| 199|| 0.01|| 175|| 0.01|| 255|| 0.01|| 136|| 0.01 || 1460 ||0.07 |- | nezināmi|| 0|| 0.00|| 0|| 0.00|| 3707|| 0.23|| 4366|| 0.23|| 14 169|| 0.75|| 3490|| 0.17 || || |} == Vecumstruktūra == ''Eurostat'' dati par 2011. gadu liecina, ka pensijas vecuma sieviešu skaits Latvijā vairāk nekā divas reizes pārsniedza vīriešu skaitu, kas ir lielākais īpatsvars starp Eiropas Savienības valstīm. Latvijā starp iedzīvotājiem, kas pārsnieguši 65 gadu vecumu, uz 100 vīriešiem bija 207,6 sievietes, turpretī Igaunijā 204,3 un Lietuvā 197 sievietes un ES valstīs vidēji uz 100 vīriešiem pensijas vecumā bija 138,2 sievietes.<ref>[https://www.apollo.lv/5710880/pensijas-vecuma-sieviesu-skaits-latvija-divas-reizes-parsniedz-viriesu-skaitu Pensijas vecuma sieviešu skaits Latvijā divas reizes pārsniedz vīriešu skaitu. Apollo, LETA, 2012. gada 7. martā]</ref> [[Attēls:Approximate demographic evolution in Latvia.png|thumb|400px|Vecumstruktūras aptuvenās izmaiņas Latvijā no 1920. līdz 2011. gadam]] {| class="wikitable sortable" |+ '''Iedzīvotāju galvenās vecuma grupas procentos'''<ref name="ird010-iedzivotaju-skaits-un-ipatsvars-pec-dzimuma-pa-galvenajam-vecuma-grupam-regionos-republikas-pilsetas-novados-un-21-attistibas-centra-gada-sakum" /><ref>1897—1959. uzrādītas vecuma grupas līdz 20 gadiem, 20—65 g. un virs 65 g. (1959. — virs 70 g.), skat.: Jānis Rutkis. Latvijas ģeogrāfija. Apgāds Zemgale. Stokholma. 1960. 421. lpp.</ref><ref>1970—2006. uzrādītas vecuma grupas atbilstoši attiecīgo gadu likumdošanā noteiktajam darbspējas un pensijas vecumam, skat.: Demogrāfija 2006. LR CSP. Rīga. 2006. {{ISBN|998406287221}} — 22. lpp.</ref> ! width="80pt"|Gads ! width="80pt"|Līdz darbspējas vecumam ! width="80pt"|Darbspējas vecumā ! width="80pt"|Virs darbspējas vecuma |- | 1897 | align="right" | 41,0 | align="right" | 52,8 | align="right" | 6,2 |- | 1920 | align="right" | 38,3 | align="right" | 52,9 | align="right" | 8,6 |- | 1935 | align="right" | 30,4 | align="right" | 60,3 | align="right" | 9,2 |- | 1943 | align="right" | 29,1 | align="right" | 60,6 | align="right" | 10,3 |- | 1959 | align="right" | 30.0 | align="right" | 63,2 | align="right" | 6,8 |- | 1970 | align="right" | 23,1 | align="right" | 56,2 | align="right" | 20,7 |- | 1979 | align="right" | 21,8 | align="right" | 58,3 | align="right" | 19,9 |- | 1990 | align="right" | 22,8 | align="right" | 56,5 | align="right" | 20,7 |- | 1995 | align="right" | 20,9 | align="right" | 56,4 | align="right" | 22,7 |- | 2000 | align="right" | 18,0 | align="right" | 58,9 | align="right" | 23,1 |- | 2005 | align="right" | 15,0 | align="right" | 63,5 | align="right" | 21,5 |- | 2010 | align="right" | 14,2 | align="right" | 64,7 | align="right" | 21,1 |- | 2015 | align="right" | 15,0 | align="right" | 62,0 | align="right" | 23,0 |- | 2020 | align="right" | 16,0 | align="right" | 60,9 | align="right" | 23,1 |- | 2022 | align="right" | 16,0 | align="right" | 61,8 | align="right" | 22,2 |- |} == Urbanizācijas līmenis == Pēc aplēsēm un iedzīvotāju uzskaites datiem pilsētnieku īpatsvars Latvijā ir vairākkārt mainījies, strauji pieaugot līdz Pirmajam pasaules karam, stabilizējoties pēc [[1920. gada zemes reforma]]s 20%—35% robežās,<ref>1800.-1941. gada dati no: [[Jānis Rutkis]]. Latvijas ģeogrāfija. Stokholma: Apgāds Zemgale, 1960. — 427. lpp.</ref> tad atkal strauji pieaugot pēc Otrā pasaules kara [[Latvijas PSR]] zemes kolektivizācijas un industrializācijas laikā, beidzot stabilizējoties 69%—67% robežās pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s: {| class="wikitable" |- ! !! 1800!!1863!!1897!!1914!!1920!!1925!!1930!!1935!!1941!!1959!!1970!!1979!!1989!!1995!!2000!!2005!!2011!!2016!!2021 |- | '''Pilsētnieki, %'''||7,3||14,8||29,4||40,3||23,6||32,8||34,9||34,6||29,5||51,7||61,0||66,5||69,4||68,8||68,1||68,0||67,7||67,4||68,2 |} == Demogrāfiskā stāvokļa izmaiņas pēc 2000. gada == Pēc 2000. gada Latvijā turpināja pasliktināties demogrāfiskā situācija un visas dekādes ilgumā bija mirstības pārsvars pār dzimstību un negatīvs migrācijas saldo. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes aprēķiniem Latvijas iedzīvotāju skaits no 2001. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 1. janvārim samazinājās par 340 tūkstošiem — par 211,4 tūkstošiem migrācijas un 128,6 tūkstošiem negatīvā dabiskā pieauguma dēļ. Līdzīga iedzīvotāju skaita samazināšanās šajā periodā notika arī tādās jaunajās ES valstīs kā [[Rumānija]], [[Lietuva]], [[Bulgārija]], [[Igaunija]] un [[Ungārija]], kas korelē ar relatīvo [[IKP]] uz vienu iedzīvotāju.<ref>[http://www.irir.lv/2013/4/30/kas-aptures-iedzivotaju-samazinasanos-jaunajas-es-valstis Kas apturēs iedzīvotāju skaita samazināšanos?] Andris Strazds, Tomass Greness. "[[Diena (laikraksts)|Diena]]" 2013. gada 30. aprīlī (tulkojums no publikacijas ''Roubini Global Economics EconoMonitor'')</ref> Bērnu un pusaudžu (līdz 14 gadu vecumam) skaits samazinājās par 121 600 jeb vidēji par 12 200 gadā, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā samazinājās no 18% līdz 13,7%. Pateicoties dzimstības pieaugumam šis kritums kļuva lēnāks, proti, ja 2000. gadā bērnu un pusaudžu skaits samazinājās par 18 300, tad 2010. gadā — par 2600. Tomēr 2010. gadā Latvijā bija zemākais jaundzimušo bērnu skaits (19 200) kopš 1997. un 1998. gada, kad pasaulē nāca attiecīgi 18 830 un 18 400 bērni.<ref>[http://www.nozare.lv/business/top/0F3E7289-7A46-49A6-A0DB-762AADF22F05/ Nozare.lv pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem]{{Novecojusi saite}}</ref> 2011. gada sākumā pensijas vecuma iedzīvotāju skaits uz 1000 darbspējīgajiem iedzīvotājiem bija 1,5 reizes lielāks nekā bērnu un pusaudžu skaits. Kopš 2000. gada iedzīvotāju īpatsvars 15—64 gadu vecumā palielinājās par 1,7% punktiem. Iedzīvotāju skaits vecumā virs 65 gadiem šajā periodā savukārt pieauga par 33 800, un to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā pieauga no 14,8% līdz 17,4% vai par 2,6 procentpunktiem. 2010. gadā vecumā līdz 14 gadiem vīriešu skaits pārsniedza sieviešu skaitu par 2,2 %, bet vecuma grupā 15—64 gadi jau vērojams sieviešu skaita pārsvars — par 2,7%, bet vecuma grupā virs 65 gadiem sieviešu skaits pārsniedz vīriešu skaitu par 35%. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem Latvijas iedzīvotāju dzīvildze pastāvīgi palielinās, tomēr saglabājas ievērojama starpība starp sieviešu un vīriešu dzīves ilgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMV060/|title=IMV060. Mirušo vidējais vecums 1962 - 2022|website=Statistikas datubāzes|access-date=2023-11-12}}</ref> Sakarā ar dzīvildzes starpību sieviešu mirstība pārsniedz vīriešu mirstību:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IM__IMSV/IMV010/|title=IMV010. Mirušo skaits pēc dzimuma un vecuma 1920 - 2022|website=Statistikas datubāzes|access-date=2023-11-12}}</ref> {| class="wikitable" |- ! Vidējā dzīvildze, gadi !!2000!!2001!!2002!!2003!!2004!!2005!!2006!!2007!!2008!!2009!!2010!!2011!!2012!!2013!!2014!!2015!!2016!!2017!!2018!!2019 !2020 !2021 !2022 |- | '''Vīrieši''' ||63,0||63,2||63,5||64,3||64,6||64,4||64,3||64,7||65,4||66,1||66,8||67,1||67,5||67,7||67,8||68,1||68,7||68,9||69,2||69,7 |70,1 |69,9 |69,6 |- | '''Sievietes'''||74,5||74,7||74,8||75,0||75,1||75,4||75,2||75,7||76,0||76,3||76,8||77,0||77,8||77,8||78,2||78,6||78,8||79,1||79,3||79,6 |79,9 |79,8 |80,1 |- | '''Kopējā''' ||68,8||69,0||69,1||69,8||69,9||69,8||69,8||70,2||70,7||71,3||72,0||72,2||72,9||73,0||73,2||73,7||74,0||74,3||74,6||75,0 |75,3 |75,1 |75,2 |} {| class="wikitable" |- ! Mirstība, tūkstošos !!2000!!2001!!2002!!2003!!2004!!2005!!2006!!2007!!2008!!2009!!2010!!2011!!2012!!2013!!2014!!2015!!2016!!2017!!2018!!2019 !2020 !2021 !2022 |- | '''Vīrieši''' ||16,2||16,5||16,4||15,9||15,9||16,6||16,6||16,3||15,4||14,5||14,6||13,9||13,8||13,5||13,7||13,3||13,5||13,6||13,5||13,0 |13,5 |16,2 |14,5 |- | '''Sievietes'''||16,0||16,5||16,1||16,5||16,1||16,2||16,5||16,7||15,6||15,4||15,5||14,7||15,2||15,2||14,7||15,1||15,1||15,2||15,3||14,7 |15,4 |18,4 |16,2 |- | '''Kopējā''' ||32,2||33,0||32,5||32,4||32,0||32,8||33,1||33,0||31,0||29,9||30,0||28,6||29,0||28,7||28,4||28,4||28,6||28,8||28,8||27,7 |28,9 |34,6 |30,7 |} === Migrācija === Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2011. gada 1. janvārī ārvalstīs bija reģistrēti 57 605 Latvijas valsts piederīgie (pilsoņi un [[nepilsoņi (Latvija)|nepilsoņi]]).<ref>[http://www.nozare.lv/business/top/CDCD5E11-CBCE-45EE-85E2-13D9D658D1CC LETA ziņa 2001. gada 6. septembrī].{{Novecojusi saite}}</ref> No Iedzīvotāju reģistra zināms, ka 2011. gadā uz pastāvīgu dzīvi ārzemēs oficiāli pārcēlās vēl 14 450 Latvijas valstspiederīgie, pie kam vairāk kā puse no viņiem piereģistrējās Lielbritānijā un Īrijā. Oficiāli Iedzīvotāju reģistrā 2012. gada sākumā bija iekļautas ziņas par 72 292 Latvijas valstspiederīgajiem, kuri kā savu pastāvīgo dzīvesvietu norādījuši adresi ārzemēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gada-laika-uz-dzivi-arvalstis-oficiali-parcelusies-14450-iedzivotaji.a14842/ Gada laikā uz dzīvi ārvalstīs oficiāli pārcēlušies 14 450 iedzīvotāji.] Lsm.lv, LETA, 2012. gada 8. marts. {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240921072900/https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gada-laika-uz-dzivi-arvalstis-oficiali-parcelusies-14450-iedzivotaji.a14842/ |date=2024. gada 21. Septembris }}</ref> No tiem 54 685 kā pilngadīgi Latvijas pilsoņi bija tiesīgi piedalīties [[2012. gada referendums par grozījumiem Satversmē|2012. gada referendumā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tn2012.cvk.lv/report-results-0200.html |title=2012. gada 18. februāra tautas nobalsošanas rezultāti ārzemēs |publisher=Tn2012.cvk.lv |date=2012-02-18 |accessdate=2012-02-23 |archive-date=2012-02-20 |archive-url=https://web.archive.org/web/20120220212934/http://www.tn2012.cvk.lv/report-results-0200.html}}</ref> Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem līdz [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008)|2008. gada krīzes]] sākumam no Latvijas oficiāli reģistrēto izceļotāju skaits bija 15—25 tūkstoši gadā, tad strauji pieauga līdz gandrīz 40 tūkstošiem 2010. gadā, bet pēc krīzes pārvarēšanas atkal samazinājās līdz 15 tūkstošiem gadā:<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBE/IBE010/|title= IBE010. Iedzīvotāju starptautiskā ilgtermiņa migrācija pa valstu grupām 1990 - 2024|last=Statistikas datubāzes|access-date=2026-3-11}}</ref> {| class="wikitable sortable" |- ! <small>Migrantu skaits, tūkstošos</small> !!2000!!2001!!2002!!2003!!2004!!2005!!2006!!2007!!2008!!2009!!2010!!2011!!2012!!2013!!2014!!2015!!2016!!2017!!2018!!2019!!2020 !2021 !2022 !2023 !2024 |- | '''Emigranti'''||22,9||24,5||15,8||15,6||20,2||17,6||17,0||15,5||27,0||38,2||39,6||30,3||25,2||22,6||19,0||20,1||20,6 ||17,7||15,8||14,6||12,0 |13,0 |16,7 |18,7 |18,9 |- | '''Imigranti'''||6,5||5,4||6,6||4,1||4,8||6,7||8,2||7,5||4,7||3,7||4,0||10,2||13,3||8,3||10,4||9,5||8,3||9,9||10,9||11,2||8,8 |12,7 |38,7 |15,6 |14,7 |- | '''Migrācijas saldo'''||-16,2||-19,2||-9,2||-11,6||-15,3||-10,9||-8,8||-7,9||-22,4||-34,5||-35,6||-20,1||-11,9||-14,3||-8,6||-10,6||-12,2||-7,8||-4,9||-3,4||-3,2 | -0,3 |22,0 | -3,1 | -4,2 |} Daļa no imigrantiem ir remigranti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IB__IBR/IBR010/|title=IBR010. Remigrantus raksturojošie rādītāji 2013 - 2022|last=Statistikas datubāzes|access-date=2023-11-12}}</ref>: {| class="wikitable sortable" |+ !Remigrantu skaits !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 !2023 !2024 |- |'''Remigranti''' |5648 |6762 |5617 |5409 |5455 |4852 |5114 |4728 |6954 |9309 |10 919 |9973 |- |'''Latvijas pilsoņi''' |4774 |5864 |4974 |4897 |4780 |4346 |4578 |4250 |6210 |8030 |9718 |8922 |- |'''Latvijas nepilsoņi''' |617 |719 |482 |379 |525 |367 |327 |367 |577 |887 |1003 |820 |- |'''Dzimuši Latvijā''' (citu valstu pilsoņi) |257 |179 |161 |133 |150 |139 |209 |111 |167 |392 |198 |231 |- |'''Remigrantu īpatsvars (%) no visiem imigrantiem''' |68,1 |65,2 |59,3 |64,8 |55,0 |44,5 |45,6 |53,5 |54,8 |24,0 |69,9 |67,8 |} Savukārt pēc ekonomista [[Mihails Hazans|Mihaila Hazana]] aplēsēm laikā no 2000. līdz 2010. gadam no Latvijas aizbraukuši vismaz 200 tūkstoši cilvēku, kaut arī citu valstu reģistros (ietverot apdrošināšanas numuru piešķiršanas statistiku) atrodamas ziņas par 170 tūkstošiem Latvijas cilvēku. Viņš uzskata, ka uz [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]] ir aizbraukuši 76—87 tūkstoši, uz [[Īrija|Īriju]] 28—34 tūkstoši, uz [[Ziemeļeiropa|Ziemeļvalstīm]] (galvenokārt uz [[Norvēģija|Norvēģiju]]) 11—13 tūkstoši cilvēku. Uz pārējām Eiropas valstīm ir aizplūduši 21—24 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet ārpus Eiropas (uz ASV, Kanādu, Austrāliju, Jaunzēlandi un Turciju) 14—18 tūkstoši, uz citām valstīm vēl 19—24 tūkstoši cilvēku.<ref>[http://www.diena.lv/latvija/zinas/emigrejusi-vismaz-200-000-cilveku-latvijas-zaudejumi-ap-100-miljardiem-latu-13914258 Emigrējuši vismaz 200 000 cilvēku, Latvijas zaudējumi — ap 100 miljardiem latu. Kristaps Kalns. Diena.lv, 2011. gada 10. novembrī]</ref> Lielākā daļa iedzīvotāju, pārceļoties uz dzīvi un uzsākot darbu citā valstī, neinformēja par to atbildīgās Latvijas valsts institūcijas, kam bija jāizdara izmaiņas datos par šo Latvijas valsts piederīgo dzīvesvietu ārpus Latvijas. M. Hazans prognozēja, ka emigrācija lielos apjomos saglabāsies vēl līdz 2014.—2015. gadam, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 cilvēku. Ja pirms [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008)|2008. gada krīzes]] tikai apmēram 20% no emigrantiem bija augstākā izglītība, tad krīzes laikā to īpatsvars pārsniedza 30%.<ref>[https://www.delfi.lv/193/politics/41849791/hazans-tuvakajos-tris-cetros-gados-no-latvijas-emigres-vel-100-000-cilveku Hazans: Tuvākajos trīs četros gados no Latvijas emigrēs vēl 100 000 cilvēku.] [[Delfi (portāls)|Delfi]] 21.11.2011.</ref> Pēc Mihaila Hazana datiem kopš 2015. gada aizbraukušo vidū cittautieši veido aptuveni 40–45 %, bet pēdējos gados šis rādītājs bija ap 44 %. Pieejamie dati par 2011. un 2012. gadu liecina, ka tolaik 56 % un 52 % aizbraucēju bija cittautieši, savukārt 2013. gadā šis īpatsvars samazinājās līdz 48 %. No 2017. līdz 2022. gadam cittautiešu īpatsvars reemigrantu vidū bija no 36 % līdz 40 %, bet 2023. un 2024. gadā pieauɡa līdz 44 % un 45 %.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/sarunas/29.03.2026-vai-latvijas-cittautiesi-arzemes-atrod-celu-uz-latviesu-kopienu-spriez-petnieki.a640723/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Vai Latvijas cittautieši ārzemēs atrod ceļu uz latviešu kopienu? Spriež pētnieki] lsm.lv 29.03.2026</ref> Pēc Latvijas Izglītības kvalitātes valsts dienesta ziņām kopējais skolas vecuma bērnu skaits, kas 2010. gadā nebija reģistrēts nevienas izglītības iestādes sarakstā bija 11 327, 2011. gadā — 12 463, bet 2012./2013. mācību gadā 12 618. 2010. gadā dienestam bija informācija par 5646 skolas vecuma bērniem, 2011. gadā par 7915, bet 2012./2013. gadā par 9,6 tūkstoši bērnu, kas mācījās ārvalstīs.<ref>[http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/2741_arvalstis-macas-teju-desmit-tukstosi-latvijas-iedzivotaju-bernu ĀRVALSTĪS MĀCĀS TEJU DESMIT TŪKSTOŠI LATVIJAS IEDZĪVOTĀJU BĒRNU] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150213125110/http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/2741_arvalstis-macas-teju-desmit-tukstosi-latvijas-iedzivotaju-bernu |date={{dat|2015|02|13||bez}} }} lat.mixnews.lv no ''[[Baltic News Service|BNS]]''</ref> [[Saeima]]s Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētāja Elīna Siliņa pauda uzskatu, ka ir nepieļaujama situācija, ka valstī nav informācijas par 2648 bērniem vecumā no pieciem līdz 18 gadiem, kuriem būtu jāapmeklē izglītības iestādes.<ref>[http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/6947_deputatiem-skiet-nepielaujami-ka-trukst-informacijas-par-2648-berniem-vecuma-no-pieciem-lidz-18-gadiem DEPUTĀTIEM ŠĶIET NEPIEĻAUJAMI, KA TRŪKST INFORMĀCIJAS PAR 2648 BĒRNIEM VECUMĀ NO PIECIEM LĪDZ 18 GADIEM] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130510143319/http://lat.mixnews.lv/lv/sabiedriba/6947_deputatiem-skiet-nepielaujami-ka-trukst-informacijas-par-2648-berniem-vecuma-no-pieciem-lidz-18-gadiem |date={{dat|2013|05|10||bez}} }} lat.mixnews.lv</ref> Atbilstoši ''Eurostat'' informācijai par migrācijas radītajām iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības valstīs 2013. gadā lielākais negatīvais migrācijas saldo uz 1000 iedzīvotājiem bija Kiprā (-13,9), Latvijā (-7,1), Lietuvā (-5,7), Īrijā (-5,6), Spānijā (-4,7) un Grieķijā (-4,7).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/11032_12018.htm |title=Eurostat. EU28 population 507.4 million at 1 January 2014. |access-date={{dat|2014|07|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130529221647/http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/11032_12018.htm |archivedate={{dat|2013|05|29||bez}} }}</ref> === Latvijas valstspiederīgo skaits ārpus Latvijas === Pēc Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2017. gadā lielākais reģistrēto Latvijas valstspiederīgo skaits bija šādās pasaules valstīs:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/PSAV_Aarvalstiis_Latvijas_VPD.pdf |title=Latvijas valstspiederīgo personu skaits ārvalstīs (datums=01.01.2017) |access-date=13.08.2017 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170608001148/http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/07022017/PSAV_Aarvalstiis_Latvijas_VPD.pdf |archivedate=08.06.2017 }}</ref> {{div col|2}} {| class="wikitable" cellpadding="2" |----- |1. {{GBR}} || <center> 62 607 (62 181 pilsoņi, 426 nepilsoņi) |----- |2. {{karogs|Īrija}} || <center> 19 054 (18 834 pilsoņi, 220 nepilsoņi) |----- |3. {{DEU}} || <center> 15 299 (14 411 pilsoņi, 887 nepilsoņi) |----- |4. {{USA}} || <center> 15 238 (14 515 pilsoņi, 723 nepilsoņi) |----- |5. {{AUS}} || <center> 5425 (5407 pilsoņi, 18 nepilsoņi) |----- |6. {{CAN}} || <center> 5011 (4920 pilsoņi, 91 nepilsoņi) |----- |7. {{RUS}} || <center> 4572 (4034 pilsoņi, 538 nepilsoņi) |- |8. {{karogs|Izraēla}} |<center> 3974 (3878 pilsoņi, 96 nepilsoņi) |- |9. {{SWE}} |<center> 3684 (3616 pilsoņi, 68 nepilsoņi) |- |10. {{NOR}} |<center> 2673 (2644 pilsoņi, 29 nepilsoņi) |- |11. {{FRA}} |<center> 2578 (2315 pilsoņi, 263 nepilsoņi) |- |12. {{EST}} |<center> 2108 (2039 pilsoņi, 69 nepilsoņi) |- |13. {{karogs|Spānija}} |<center> 1860 (1647 pilsoņi, 213 nepilsoņi) |- |14.{{karogs|Nīderlande}} |<center> 1742 (1688 pilsoņi, 54 nepilsoņi) |- |15. {{ITA}} |<center>1732 (1592 pilsoņi, 140 nepilsoņi) |- |16. {{karogs|Dānija}} |<center>1581 (1520 pilsoņi, 61 nepilsoņi) |- |17. {{karogs|Šveice}} |<center>1253 (1193 pilsoņi, 60 nepilsoņi) |- |18. {{BLR}} |<center> 1105 (876 pilsoņi, 229 nepilsoņi) |- |19. {{karogs|Beļģija}} |<center>1058 (1017 pilsoņi, 36 nepilsoņi) |- |20. {{karogs|Somija}} |<center>1057 (1007 pilsoņi, 50 nepilsoņi) |- |21. {{karogs|Ukraina}} |<center>786 (601 pilsoņi, 185 nepilsoņi) |----- |----- |'''KOPĀ''' || <center> '''160 807''' (155 965 pilsoņi, 4836 nepilsoņi) |} {{div col end}} == 2011. gada tautas skaitīšanas dati == {{Pamatraksts|2011. gada tautas skaitīšana Latvijā}} 2011. gadā Latvijā tika veikta kārtējā tautas skaitīšana. No 1. marta līdz 10. jūnijam ar tiešām vizītēm pie iedzīvotājiem un interneta reģistrācijas palīdzību tika iegūti dati par 1,9 miljoniem iedzīvotāju. Analizējot valsts informācijas sistēmās un administratīvajos reģistros iekļautos datus, tika gūti papildus dati par tautas skaitīšanā nesastaptajiem iedzīvotājiem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskajiem datiem Latvijas iedzīvotāju skaits 2011. gada 1. martā bija 2 067 887. Tas liecina, ka negatīvā iedzīvotāju dabiskā pieauguma un starptautiskās migrācijas ietekmē Latvijas iedzīvotāju skaits kopš 2000. gada tautas skaitīšanas samazinājies par aptuveni 309 000 cilvēku (13%), jo iepriekšējā tautas skaitīšanā Latvijā tika reģistrēti 2 377 385 iedzīvotāji. Kopējais valsts iedzīvotāju skaits samazinājies par 309 000 (-13%), tai skaitā bērnu (0—14 gadu) vecumā par 138 000 (-32,2%), darbspējas vecuma grupā (15—61 gads) par 185 000 (-12,3%). Par 14 000 (+3,3%) pieaudzis pensijas vecuma iedzīvotāju skaits. Bērnu skaits [[Vidzeme]]s reģionā samazinājies par 44,1%, [[Latgale]]s reģionā par 41,7%, [[Kurzeme]]s reģionā par 36,2% un [[Zemgale]]s reģionā par 35,9%. Iedzīvotāju skaits visvairāk samazinājies Latgales reģionā (par 21,1%) un Vidzemes reģionā (par 17,5%). Īpaši strauja samazināšanās par 25—33% bijusi [[Aglonas novads|Aglonas]], [[Alojas novads|Alojas]], [[Alsungas novads|Alsungas]], [[Baltinavas novads|Baltinavas]], [[Ciblas novads|Ciblas]], [[Dagdas novads|Dagdas]], [[Ērgļu novads|Ērgļu]], [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Kārsavas novads|Kārsavas]], [[Neretas novads|Neretas]], [[Rugāju novads|Rugāju]], [[Rundāles novads|Rundāles]], [[Tērvetes novads|Tērvetes]] un [[Viļakas novads|Viļakas]] novados. Vienīgi Pierīgas reģiona novados iedzīvotāju skaits kopumā pieaudzis par 3,2%. No kopējā iedzīvotāju skaita latvieši veidoja 62,1%, bet krievi 26,9%. Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija pieaudzis no 57,7% līdz 62,1%, savukārt krievu īpatsvars samazinājies no 29,6% līdz 26,9%, baltkrievu no 4,1% līdz 3,3%, ukraiņu no 2,7% līdz 2,2%, poļu no 2,5% līdz 2,2%, lietuviešu no 1,4% līdz 1,2%. Latvijas pilsoņu proporcija palielinājusies no 74,5% līdz 83,8%. 946 800 (45,8%) no Latvijas iedzīvotājiem bija vīrieši un 1 121 100 (54,2%) sievietes, pie kam vīriešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija samazinājies. 42,5% iedzīvotāju bija ekonomiski neaktīvi, tostarp 26,6% ir nestrādājošie pensionāri, 7,8% nestrādājoši studenti un skolēni, 8,1% personas ar citu statusu. Personu ar augstāko izglītību īpatsvars bija palielinājies no 13,9% līdz 23%, ar profesionālo vidējo izglītību no 20,2% līdz 29,4%, samazinājies personu īpatsvars ar vispārējo vidējo izglītību no 31% uz 22,9%, ar pamatizglītību no 26,5% uz 18%, ar sākumskolas vai zemāku izglītību no 8,4% uz 6,7%.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki |title=Tautas skaitīšanas dati: Latvijā dzīvo 2 067 887 cilvēki. Nozare.lv, 18. janvāris, 2012. |access-date={{dat|2012|01|18||bez}} |archive-date={{dat|2015|02|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150213124829/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/407485-tautas_skaitisanas_dati_latvija_dzivo_2_067_887_cilveki }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |title=2011. gada tautas skaitīšana — Galvenie rādītāji. www.csb.gov.lv 18.01.2012. |access-date=19.01.2012 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120129110714/http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/2011gada-tautas-skaitisana-galvenie-raditaji-33608.html |archivedate=29.01.2012 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas demogrāfija| ]] ddio9yal1mxky43orbsxou968df2m1x 0 152210 4548468 4452163 2026-11-12T04:29:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548468 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = ''LMFAO'' | Attēls = Redfoo_&_Sky_Blu.jpg | Att_izm = 250 px | Apraksts = Uzstāšanās kādā [[Indiāna]]s klubā 2009. gadā. | Dz_vārds = | Pseidonīms = | Dzimis = | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | Miris = | Vieta = | Instrumenti = | Žanrs = [[elektrohops]]<br />[[hiphops]]<br />[[fankhauss]]<br />[[elektroniskā deju mūzika]] | Nodarbošanās = | Gadi = 2006—2012 |Izdevējkompānija = ''will.i.am Music Group''<br />''Cherrytree''<br />''[[Interscope Records]]'' | Mlapa = [http://partyrockpeople.com/ partyrockpeople.com] | Dalībnieki = ''[[Redfoo]]''<br />''SkyBlu'' }} '''''LMFAO''''' bija ASV elektrohopa, hiphopa un elektroniskās deju mūzika apvienība. Grupu 2006. gadā [[Kalifornija]]s pilsētā [[Losandželosa|Losandželosā]] izveidoja dīdžeji un reperi ''[[Redfoo]]'' (īstajā vārdā Stefans Kendals Gordijs, dzimis {{dat|1975|9|3||bez}})<ref>[http://www.imdb.com/name/nm0330713/ Stefan Gordy], imdb.com {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.lasvegassun.com/news/2010/sep/06/photos-kourtney-kardashian-lo-bosworth-promote-new/ Photos: Kourtney Kardashian, Lo Bosworth promote new endeavors], lasvegassun.com {{en ikona}}</ref> un ''SkyBlu'' (Skailers Gordijs, dzimis {{dat|1986|8|23||bez}}).<ref>[http://amp.radio.com/2010/08/23/yo-happy-birthday-skyblu/ Yo Happy Birthday SkyBlu!], amp.radio.com {{en ikona}}</ref> Viņi abi ir tuvi radinieki (attiecīgi dēls un mazdēls) leģendārās ierakstu kompānijas ''Motown'' dibinātājam Berijam Gordijam.<ref>[http://www.nytimes.com/2009/08/08/arts/music/08lmfao.html Early-Morning Party With Club Rap and Female Audience Participation], nytimes.com {{en ikona}}</ref><ref>[http://www.kansan.com/news/2009/nov/19/q-redfoo-lmfao/ http://www.kansan.com/news/2009/nov/19/q-redfoo-lmfao/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120616141306/http://www.kansan.com/news/2009/nov/19/q-redfoo-lmfao/ |date={{dat|2012|06|16||bez}} }}, kansan.com {{en ikona}}</ref> Grupas nosaukums ''LMFAO'' ir interneta [[akronīms]] no angļu valodas frāzes ''Laughing My Fucking Ass Off''. == Biogrāfija == ''LMFAO'' ievērību guva 2009. gadā ar singlu ''Let the Bass Kick in Miami'', kas bija apvienojums ''LMFAO'' kompozīcijai ''I'm in Miami Trick'' un ''[[Chuckie]]'' singlam ''Let the Bass Kick''. Tāpat ''LMFAO'' dalībnieki kā viesmākslinieki piedalījās ''[[Dāvids Geta|David Guetta]]'' 2010. gada dziesmā ''Gettin' Over You''. 2011. gadā ''LMFAO'' atgriezās ar singlu ''Party Rock Anthem'', kas bija no tā paša gadā izdotā otrā studijas albuma ''[[Sorry for Party Rocking]]''.<ref>[http://www.europeanhitradio.com/makslinieki/12778 Grupu LMFAO] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110627135453/http://www.europeanhitradio.com/makslinieki/12778 |date={{dat|2011|06|27||bez}} }}, europeanhitradio.com</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * ''[[Party Rock]]'' (2009) * ''[[Sorry for Party Rocking]]'' (2011) === EP ieraksti === * ''Party Rock'' (2008) == Singli == === 2000. gadi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="31" rowspan="2"| Gads ! width="220" rowspan="2"| Singls ! colspan="24"| Augstākā vieta topā ! rowspan="2" width="120"| Albums |- !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Pasaule}}<br />[[Apvienotais pasaules tops|UWC]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot 100|Hot100]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot Dance/Club Play|Dance]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Eiropas Savienība}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Kanāda}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrālija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Jaunzēlande}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Vācija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Francija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Itālija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Spānija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Šveice}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Īrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Zviedrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Norvēģija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Dānija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Somija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />F !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />W !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Nīderlande}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}}<br />[[EHR]] |- |rowspan="1"|2008 |''I'm in Miami Bitch''<ref group="P">Atsevišķās valstīs izdots izpildītāja ''[[Chuckie]]'' singla versijā ar nosaukumu ''Let the Bass Kick in Miami Bitch'', jeb cenzētajā versijā ''Let the Bass Kick in Miami Girl''.</ref> |align="center"| - |align="center"| 51 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| 37 |align="center"| 27 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| 16 |rowspan="4"|''Party Rock'' |- |rowspan="3"|2009 |''La La La'' |align="center"| - |align="center"| 55 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| 143 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |- |''Shots'' <small>(kopā ar ''[[Lil Jon]]'')</small> |align="center"| - |align="center"| 68 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| 53 |align="center"| 74 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |- |''Yes'' |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| 68 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |- !align="center" colspan="27" style="font-size: 8pt"| " — " norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdota attiecīgajā valstī. |- |} === 2010. gadi === {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" ! width="31" rowspan="2"| Gads ! width="220" rowspan="2"| Singls ! colspan="24"| Augstākā vieta topā ! rowspan="2" width="120"| Albums |- !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Pasaule}}<br />[[Apvienotais pasaules tops|UWC]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot 100|Hot100]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|ASV}}<br />[[Billboard Hot Dance/Club Play|Dance]] !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Eiropas Savienība}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Apvienotā Karaliste}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Kanāda}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrālija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Jaunzēlande}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Vācija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Francija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Itālija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Spānija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Šveice}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Īrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Zviedrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Norvēģija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Dānija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Somija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Austrija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />F !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Beļģija}}<br />W !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Nīderlande}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}} !style="width:3em;font-size:75%"| {{flaga|Latvija}}<br />[[EHR]] |- |rowspan="3"|2011 |''Party Rock Anthem''<ref group="P">Dziesmu izpilda ''LMFAO'', kopā ar Lorēnu Benetu un ''GoonRock''.</ref> |align="center"| '''1''' |align="center"| '''1''' |align="center"| 2 |align="center"| 3 |align="center"| '''1''' |align="center"| '''1''' |align="center"| '''1''' |align="center"| '''1''' |align="center"| '''1''' |align="center"| '''1''' |align="center"| 5 |align="center"| 7 |align="center"| '''1''' |align="center"| '''1''' |align="center"| 3 |align="center"| 3 |align="center"| '''1''' |align="center"| 5 |align="center"| '''1''' |align="center"| '''1''' |align="center"| 2 |align="center"| 6 |align="center"| 4 |align="center"| '''1''' |rowspan="4"|''Sorry for Party Rocking'' |- |''Champagne Showers''<ref group="P">Dziesmu izpilda ''LMFAO'', kopā ar Natāliju Kilsu.</ref> |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| 4 |align="center"| 72 |align="center"| 32 |align="center"| 53 |align="center"| 9 |align="center"| 8 |align="center"| 41 |align="center"| 12 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| 57 |align="center"| 15 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| 49 |align="center"| 23 |align="center"| 32 |align="center"| 81 |align="center"| - |align="center"| 18 |- |''Sexy And I Know It'' |align="center"| 2 |align="center"| '''1''' |align="center"| '''1''' |align="center"| 10 |align="center"| 5 |align="center"| '''1''' |align="center"| '''1''' |align="center"| '''1''' |align="center"| 8 |align="center"| 3 |align="center"| - |align="center"| 4 |align="center"| 7 |align="center"| 4 |align="center"| 2 |align="center"| 3 |align="center"| 7 |align="center"| 3 |align="center"| 7 |align="center"| 6 |align="center"| 5 |align="center"| 9 |align="center"| 3 |align="center"| '''1''' |- |rowspan="1"|2012 |''Sorry for Party Rocking'' |align="center"| - |align="center"| 49 |align="center"| 32 |align="center"| - |align="center"| 23 |align="center"| 31 |align="center"| 32 |align="center"| 27 |align="center"| - |align="center"| 16 |align="center"| - |align="center"| 48 |align="center"| 43 |align="center"| 18 |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| - |align="center"| 18 |align="center"| 22 |align="center"| 15 |align="center"| 8 |align="center"| 35 |align="center"| - |align="center"| - |- !align="center" colspan="27" style="font-size: 8pt"| " — " norāda, ka singls neiekļuva topā vai netika izdota attiecīgajā valstī. |- |} === Kā viesmākslinieki === * ''Shooting Star'' (2008) <small>(''[[David Rush]]'' kopā ar ''[[Kevin Rudolf]]'', ''LMFAO'' un ''[[Pitbull]]'')</small> * ''Gettin' Over You'' (2010) <small>(''[[Dāvids Geta|David Guetta]]'' un ''[[Chris Willis]]'' kopā ar ''[[Fergie]]'' un ''LMFAO'')</small> == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20090608122259/http://partyrockpeople.com/ Oficiālā mājaslapa] * [http://www.lmfaonews.com/ LMFAO blogs] {{en ikona}} * [http://www.youtube.com/user/redfoo LMFAO] oficiālais [[YouTube]] kanāls <!-- Profili sociālajos portālos --> {{Facebook|LMFAO}} {{Twitter|LMFAO}} {{Myspace|LMFAO}} {{last.fm}} {{mūzikas grupa-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:2010. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV elektroniskās mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV elektroniskās deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:ASV popgrupas]] [[Kategorija:ASV hiphopa grupas]] l769vj57m1mpirmbaj8o7us620izjuf 0 155773 4548281 4536596 2026-11-11T16:18:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548281 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kaspars Vecvagars | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1993|8|3}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 193 [[centimetrs|cm]] | svars = 83 [[Kilograms|kg]] | poz = [[saspēles vadītājs]] | kar_sāk = 2010 | kar_beig = 2023 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris-2"]] | numurs = | amats = treneris | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2012 | klubs 1 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "LSU-Atletas"]] | kl_sez 2 = 2012—2013 | klubs 2 = {{flaga|Lietuva}} [[Panevēžas "Lietkabelis"]] | kl_sez 3 = 2013—2016 | klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] | kl_sez 4 = 2016—2018 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]] | kl_sez 5 = 2018—2019 | klubs 5 = {{flaga|Polija}} [[Ščecinas "Wilki Morskie"]] | kl_sez 6 = 2019 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jūrmala]] | kl_sez 7 = 2019—2020 | klubs 7 = {{flaga|Spānija}} ''[[Chocolates Trapa Palencia|Palencia]]'' | kl_sez 8 = 2020—2021 | klubs 8 = {{flaga|Spānija}} ''[[Força Lleida CE]]'' | kl_sez 9 = 2021—2022 | klubs 9 = {{flaga|Spānija}} ''[[Bàsquet Girona]]'' | kl_sez 10 = 2023 | klubs 10 = {{flaga|Nīderlande}} ''[[Heroes Den Bosch]]'' <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2012—2019 | taut 1 = {{Bk|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = 2023—2025 | tr_klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] (asistents) | tr_klubs_sez 2 = 2025—2026 | tr_klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | tr_klubs_sez 3 = 2026—pašlaik | tr_klubs 3 = {{flaga|Lietuva}} [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris-2"]] | tr_klubs_sez 4 = | tr_klubs 4 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 3× [[LKL|Lietuvas]] čempions <small>(2014, 2015, 2016)</small> * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>([[2016.—2017. gada LBL sezona|2017]])</small> * [[Valdemāra Baumaņa kauss|Baumaņa kauss]] <small>(2012)</small> * [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempions <small>(kā treneris; 2026)</small> * [[LBL|Latvijas]] čempions <small>(kā treneris; [[2025.—2025. gada LBL sezona|2026]])</small> * [[Latvijas basketbola kauss|Latvijas kausa]] ieguvējs <small>(kā treneris; 2026)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-20 izlasēm|Eiropas čempionāts U-20]]}} {{MedalSilver2|[[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|Igaunija 2013]]}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas čempionāts U-18]]}} {{MedalBronze2|[[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Lietuva 2010]]}} }} '''Kaspars Vecvagars''' (dzimis {{dat|1993|8|3}} [[Rīga|Rīgā]])<ref>[http://sporto.lv/raksts/ar_zalgiris_kvalitates_zimi Ar Žalgiris kvalitātes zīmi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110730090534/http://www.sporto.lv/raksts/ar_zalgiris_kvalitates_zimi |date={{dat|2011|07|30||bez}} }}, sporto.lv</ref> ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlēja [[saspēles vadītājs|saspēles vadītāja]] pozīcijā. Noslēdzis karjeru 2023. gadā, pievērošoties trenera darbam. 2026. gadā ir treneris [[Lietuvas Basketbola līga]]s kluba [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] sistēmā, bet iepriekš bija [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] kluba "[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]" galvenais treneris. Vairākas sezonas aizvadījis labākajā [[Lietuva]]s klubā [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]], trīsteiz kļūstot par [[Lietuvas Basketbola līga]]s čempionu. Spēlējis arī Latvijas komandā [[Rīgas VEF]]. Bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. 2023. gadā kļuvis par treneri, bet 2025. gada vasarā apstiprināts par "Valmiera Glass VIA" galveno treneri. Jau 2026. gada februārī uzvarēja pirmo turnīru, iegūstot [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]], bet sezonas turpinājumā kļuva arī par Latvijas—Igaunijas līgas un LBL čempionu. Viņa tēvs [[Arnis Vecvagars]] ir bijušais basketbolists, spēlējis Latvijas izlases sastāvā, tagad — treneris, bijis [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris. == Spēlētāja karjera == 2009.—2010. gada sezonu K. Vecvagars aizvadīja [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]] jaunatnes komandas sastāvā,<ref>[http://basket.lv/jaunatnes_izlases/viriesu_u19_izlase/speletaji_viru19/16122010-kaspars_vecvagars Kaspars Vecvagars] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20111117030600/http://basket.lv/jaunatnes_izlases/viriesu_u19_izlase/speletaji_viru19/16122010-kaspars_vecvagars |date={{dat|2011|11|17||bez}} }}, basket.lv</ref> spēlēja jaunatnes Eirolīgas finālā.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/29062011-pasaules_labakie_juniori_liepaja_valmiera Pasaules labākie juniori Liepājā, Valmierā un Rīgā], sportacentrs.com</ref> "Žalgiris" pieaugušo komandas sastāvā spēlēja no 2013. gada, trīs reizes kļuvis par [[Lietuvas Basketbola līga]]s čempionu (2014, 2015, 2016). 2012. gadā saņēmis [[Valdemāra Baumaņa kauss|Valdemāra Baumaņa kausu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/sljbl/05062012-valdemara_baumana_kauss_guna_lagzdinai_un|title=Valdemāra Baumaņa kauss – Gunai Lagzdiņai un Kasparam Vecvagaram|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2012|6|7||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121208134711/http://basket.lv/sljbl/05062012-valdemara_baumana_kauss_guna_lagzdinai_un|archivedate={{dat|2012|12|08||bez}}}}</ref> 2016. gada vasarā K. Vecvagars pievienojās [[LBL]] klubam [[Rīgas VEF]], kura sastāvā 2017. gada pavasarī kļuva par LBL čempionu, lielāko sezonas daļu gan izlaižot dēļ traumas. 2019. gada rudenī, pēc dažām spēlēm [[BK Jūrmala]] sastāvā, noslēdza līgumu ar [[Spānija]]s [[LEB līga]]s (otrā pēc spēka) klubu ''[[Chocolates Trapa Palencia|Palencia]]''. Kopš 2020. gada pārstāvēja citu Spānijas klubu ''[[Força Lleida CE]]'', bet kopš 2021. gada vasaras ''[[Bàsquet Girona]]'', kas spēlē pēc spēka otrajā līgā ''[[LEB Oro]]''. Šajā komandā viņa komandas biedrs bija Spānijas basketbola leģenda [[Marks Gazols]]. 2023. gadā K. Vecvagars spēlēja [[Nīderlande]]s klubā ''[[Heroes Den Bosch]]'', bet martā beidza spēlētāja gaitas un kļuva par treneri. === Latvijas izlase === Spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs. 2010. gada [[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas U-18 čempionātā]] K. Vecvagars kopā ar Latvijas izlasi izcīnīja trešo vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.fibaeurope.com/cid_KNce8jInH7Qj1EsyH5rjn2.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.season_2010.coid_eav0DxqLGXIOI78-bqwAD2.articleMode_on.html|title= Bronze For Latvia After Great Second Half Against Serbia|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= |date= |publisher= ''[[FIBA Europe]]''}} {{en ikona}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/izlases/01082010-u_18_juniori_izcina_bronzu_eiropas_cempio|title= Juniori grauj serbus un izcīna Eiropas bronzu|accessdate= {{dat|2011|6|15||bez}}|author= Jānis Innuss|date= {{dat|2010|8|1||bez}}|publisher= [[sportacentrs.com]]}}</ref> Savukārt Latvijas U-19 izlases sastāvā izcīnīja 10. vietu [[2011. gada Pasaules čempionāts basketbolā U-19|2011. gada Pasaules U-19 čempionātā]], kas norisinājās Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|title= Latvijas U-19 izlase paliek desmitā PČ|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= |date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= delfi.lv|archiveurl= https://web.archive.org/web/20110711153233/http://sports.delfi.lv/news/basketbols_2011/u19_juniori/latvijas-u-19-izlase-paliek-desmita-pc.d?id=39484461|archivedate= {{dat|2011|07|11||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://sportacentrs.com/basketbols/pc_u_19_viriesiem/jaunumi/09072011-latvijas_juniori_desmitie_pasaule|title= Latvijas juniori desmitie pasaulē|accessdate= {{dat|2011|7|9||bez}}|author= Jānis Pārums|date= {{dat|2011|7|9||bez}}|publisher= sportacentrs.com}}</ref> Izcīnījis sudraba medaļu Eiropas U-20 čempionātā [[2013. gada Eiropas U-20 čempionāts basketbolā|2013. gadā]]. Pieaugošo [[Latvijas basketbola izlase]]s sastāvā spēlēja [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionātā]], kur komanda ieņēma 8. vietu. == Trenera karjera == 2023. gada martā tika izplatīta informācija, ka [[Nīderlande]]s klubā ''[[Heroes Den Bosch]] spēlējošais'' K. Vecvagars beidz spēlētāja karjeru un pievienojas Latvijas kluba "[[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]]" treneru korpusam kā [[Oskars Virsis|Oskara Virša]] asistents.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vgvia.lv/zinas/kluba-treneru-korpusam-pievienojas-pieredzejusais-speletajs-kaspars-vecvagars|title=Kluba treneru korpusam pievienojas pieredzējušais spēlētājs Kaspars Vecvagars|website=vgvia.lv|access-date=2023-03-12|language=lv-lv}}</ref> 2025. gada vasarā K. Vecvagars stājās [[Nikolajs Mazurs|Nikolaja Mazura]] vietā, tiekot apstiprināts par kluba galveno treneri vien 31 gada vecumā. 2026. gada februārī uzvarēja pirmo turnīru kā "Valmiera Glass VIA" galvenais treneris, finālspēlē pārspējot [[BK Ventspils]] un iegūstot [[Latvijas kauss basketbolā|Latvijas kausu]]. Aprīlī K. Vecvagara vadībā Valmieras klubs pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē kļuva par [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] čempioniem, bet sezonas noslēgumā 15. maijā uzvarēja arī LBL turnīrā, finālsērijā pārspējot [[BK Ventspils]]. 2026. gada vasarā tika izplatīta informācija, ka K. Vecvagars pārcelsies uz [[Lietuvas Basketbola līga]]s klubu [[Kauņas "Žalgiris" (basketbols)|Kauņas "Žalgiris"]], lai strādātu ar tā dublieru komandu. Drīz pēc tam par "Valmiera Glass VIA" galveno treneri tik apstiprināts [[Dāvis Čoders]]. 2027. gadā K. Vecvagars būs arī Latvijas U-18 izlases galvenais treneris. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20091015060006/http://basket.lv/zeni/1_divizija/speletaji/052145_vecvagars_kaspars LBS profils] * [https://web.archive.org/web/20110815203216/http://u18men.fibaeurope.com/en/cid_2bqXUaQOJwYn9c2ymJyFx0.compID_8aYeHlfuGF-mF5IqO8aFH1.roundID_7860.season_2011.teamID_2134.playerID_71638.html FIBA Europe profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110613182546/http://www.fiba.com/pages/eng/fe/11/fu19m/player/p/eid/5194/lid/pid/71638/rid/sid/5194/tid/2134/profile.html FIBA profils] {{en ikona}} {{navboxes|title=[[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlase]]|list= {{LV sastāvs Eurobasket 2015}} {{Latvija vir basket 2013 U-20}} {{Latvija vir basket 2011 U-19}} {{Latvija vir basket 2010 U-18}} }} {{Valmiera Glass VIA 2026}} {{VEF 2017}} {{DEFAULTSORT:Vecvagars, Kaspars}} [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] [[Kategorija:Latvijas basketbola treneri]] o70bdjhc675cbbypoqjxyy6u83u5x0w 0 156759 4548381 2897226 2026-11-11T21:39:27Z Votre Provocateur 111653 4548381 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Wiki-analoral.png|thumb|250px|right|Anilinga ilustratīvs attēls]] '''Anilings''' jeb '''rimings''' ir [[sekss|seksa]] paņēmiens, kurā [[anālā atvere]] tiek kairināta ar mēli vai lūpām. Var būt dažādi veidi, kādā var tikt veikts anilings. Anālā atvere var tikt stimulēta ar [[skūpsts|skūpstīšanu]], laizīšanu, kustībām ar mēli starp sēžamvietas ciskām vai iekšā un laukā no anālās atveres. Anilingu veic vienlīdz bieži dažādu [[seksuālā orientācija|seksuālo orientāciju]] pāri un grupas, noslieces šajā aspektā nav konstatētas. Anilings ir viens no riskantākajiem seksa paņēmieniem, jo, tāpat kā [[Anālais sekss|anālajā seksā]], [[taisnā zarna|taisnajā zarnā]] var būt dažādi veselībai bīstami [[vīruss|vīrusi]], [[baktērija]]s un [[parazīts|parazīti]]. Tā var inficēties ar [[hepatīts A|hepatītu A]], [[hepatīts B|hepatītu B]], [[hepatīts C|hepatītu C]], [[poliomielīts|poliomielītu]], [[parazītiskie tārpi|parazītiskos tārpus]] un dažādām [[seksuāli transmisīvās slimības|seksuāli transmisīvās slimībām]], t.sk. [[HIV]]/[[AIDS]], gadījumos, ja cilvēks, kam tiek izdarīts anilings, ir bijis ar to inficēts. Ja pēc anilinga tiek veikti [[dzimumorgāns|dzimumorgānu]] orālie kontakti, pastāv arī neliels risks, ka baktērija ''[[Escherichia coli]]'' var iekļūt [[urīnizvadkanāls|urīnvadkanālā]] un izraisīt [[urīnvadu infekcija|urīnvadu infekciju]].<ref>{{Laikraksta atsauce |url = http://www.goaskalice.columbia.edu/1414.html |title = What's Rimming? |publisher = Columbia University's internet health service |accessdate = 2007-10-12 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20071013044125/http://www.goaskalice.columbia.edu/1414.html |archivedate = 2007-10-13 }} {{en ikona}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{sekss-aizmetnis}} {{seksualitāte}} [[Kategorija:Cilvēka seksualitāte]] ps1k55v9si2cisk5lqqf6ifz8ootpf1 0 157264 4548239 3704837 2026-11-11T13:44:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548239 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kalna Kaibēnu dzīvojamā māja.jpg|thumb|Rakstnieku R. un M.Kaudzīšu dzīves un darba vieta, Vecpiebalgas pagasts]] '''Kalna Kaibēni''' ir latviešu rakstnieku [[Reinis Kaudzīte|Reiņa]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīsa Kaudzītes]] memoriālais muzejs, kas atrodas [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas pagastā]]. Muzejs atrodas 8 kilometrus no [[Vecpiebalga]]s centra. Rakstnieki savu bērnību un jaunību pavadīja netālajos Mādaros, bet tālāka dzīve un darbs ir cieši saistīts ar Kalna Kaibēniem, kur no 1868. gada līdz 1882. gadam atradās viņu vadītā pagastskola — Matīss Kaudzīte bija tās skolotājs, Reinis — skolotāja palīgs. Brāļu Kaudzīšu vadībā Kalna Kaibēnu skola iemantoja labu slavu. Audzēkņu skaits strauji auga un radās nepieciešamība uzcelt jaunu, tieši izglītības mērķiem paredzētu skolas ēku. 1882. gadā skola no Kalna Kaibēniem tika pārcelta uz netālo jaunās Ogrēnskolas ēku. Brāļi Kaudzītes nopirka Kalna Kaibēnus un skolotāja darbu turpināja Ogrēnskolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.muzeji.lv/museum/show/47 |title=Latvijas muzeju biedrība |access-date={{dat|2011|07|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100620062643/http://www.muzeji.lv/museum/show/47 |archivedate={{dat|2010|06|20||bez}} }}</ref> Šajās mājās abi rakstnieki ir uzrakstījuši savu ievērojamāko darbu "[[Mērnieku laiki]]". Pēc rakstnieku nāves, 1929. gadā, Kalna Kaibēnus savā īpašumā ieguva [[Latvijas Izglītības ministrija|Izglītības ministrija]], kas nolēma ēku saglabāt kā brāļu Kaudzīšu memoriālo muzeju, kas vienlaikus ir vecākais memoriālais muzejs [[Latvija|Latvijā]] un 19. gadsimta 60.—70. gadu skolu vēstures piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.piebalgasmuzeji.lv/lv/memoriaalie-muzeji/kalna-kaibeeni-36431 |title=Piebalgas muzeju apvienība "Orisāre" |access-date={{dat|2011|07|22||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304142327/http://www.piebalgasmuzeji.lv/lv/memoriaalie-muzeji/kalna-kaibeeni-36431}}</ref> Muzejā ir apskatāms rakstnieku dzīves laika mājas iekārtojums, ceļojumu piemiņas lietas, sadzīves priekšmeti. Kalna Kaibēnu dārzā ir izvietoti romāna "Mērnieku laiki" tēli, leģendārais "atmiņu stūrītis" un skatu tornis. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.vietas.lv/objekts/kalna_kaibeni_bralu_kaudzisu_memorialais_muzejs/ Kalna Kaibēni (vietas.lv)] * [http://www.piebalga.cesis.lv/index.php?a=viss&id=109&kods=1329 Apskates objekti Piebalgā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304131916/http://www.piebalga.cesis.lv/index.php?a=viss&id=109&kods=1329 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} [[Kategorija:Vecpiebalgas pagasts]] [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Memoriālie muzeji]] {{Latvijas muzeji}} 31ejf9wd97hzin4utpmuzmk4ypaai1y 0 158121 4548506 4436914 2026-11-12T06:31:09Z Lasks 38532 4548506 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vecbebri | settlement_type = Lielciems | image_skyline = Vecbebri manor.jpg | image_caption = Vecbebru muižas pils | pushpin_map = Latvija#Aizkraukles novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Aizkraukles novads]] | subdivision_name2 = [[Bebru pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēta --> | established_date = | area_total_km2 = 0.8 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2015 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1146 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 563 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 43| lats = 24| latNS = N | longd = 25| longm = 29| longs = 14| longEW = E | elevation_m = 120 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-5135 Bebri | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vecbebri''' ir ciems [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Bebru pagasts|Bebru pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies pagasta centrā pie autoceļa [[P79]] {{nobr|26,4 km}} no novada centra [[Aizkraukle|Aizkraukles]], {{nobr|9,2 km}} no tuvākās pilsētas [[Koknese]]s un {{nobr|110 km}} no Rīgas. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās [[Vecbebru muiža]]s (''Alt-Bewershof'') centra. 1922. gadā Vecbebros nodibināja biškopības un dārzkopības skolu, ko 1944. gadā pārdēvēja par Vecbebru biškopības tehnikumu, 1972. gadā — par Vecbebru sovhoztehnikumu, kas apsaimniekoja visas pagasta lauksaimniecības zemes. Vecbebros izveidoja sovhoztehnikuma saimniecisko centru; izauga arī ciems.<ref>{{EncLP}}</ref> Vecbebros atrodas pagasta pārvalde, Bebru pamatskola, bērnudārzs, bibliotēka, viesu nams, ģimenes ārsta prakse, aptieka, frizētava, tēlnieka [[Voldemārs Jākobsons|Voldemāra Jākobsona]] memoriālā māja-muzejs «Galdiņi». Vecbebru muižas kungu māja ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. 1,5 km uz dienvidrietumiem no ciema atrodas [[Vecbebru lidlauks]]. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|424 |1979|630 |1989|764 |2000|659 |2011|535 |2021|467 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Bebru pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Latvijas lielciemi]] bz9qrf7hfml6dmd260zd874hxtzf89p 0 160481 4548688 4514143 2026-11-12T10:43:07Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Peter_Nicolai_Arbo-Haakon_den_gode.jpg" aizvietots ar "Peter_Nicolai_Arbo-Håkon_den_gode_og_bøndene_ved_blotet_på_Mære.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: Crit. 3."). 4548688 wikitext text/x-wiki Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Norvēģija]]s valdnieki jeb karaļi''', sākot ar [[872]]. gadu, kad [[Haralds I Skaistmatis]] apvienoja vairākas mazas karaļvalstis un izveidoja Norvēģijas karalisti. Atsevišķos laika posmos Norvēģija ir bijusi gan [[Dānija]]s, gan [[Zviedrija]]s pakļautībā. == Uzskaitījums == {{colbegin|4}} {{legend| skyblue | '''(N)''' — Neatkarības periods ([[Norvēģijas Karaliste]]) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| red | '''(D)''' — Ūnija ar [[Dānija|Dāniju]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| yellow | '''(Z)''' — Ūnija ar [[Zviedrija|Zviedriju]] |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| orange| '''(DZ)''' — Ūnija ar Dāniju un Zviedriju (t.s. [[Kalmāras ūnija]]) |border=1px solid #AAAAAA}} {{legend| #DDDDDD | '''(S)''' — ''Starplaiks'' |border=1px solid #AAAAAA}} {{colend}} === Norvēģijas karaliste (872—1387) <small> (ar atsevišķiem izņēmumiem)</small>=== {| class="wikitable" style="text-align:center" ! P. !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! Dinastija !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Skaistmata dinastija (872 — 970)''' |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Flateyjarbok Haraldr Halfdan.jpg|80px]] || '''[[Haralds I Skaistmatis]]''' <br /> ''Harald Hårfagre'' <br /><small>(ap 850—932)</small> || [[872]]. — [[930]]. gads || [[Skaistmata dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Coin of Eric Bloodaxe Norse king of York 952 954.jpg|80px]] || '''[[Ēriks I Asiņainā āva]]''' <br /> ''Eirik Haraldsson'' <br /><small>(ap 885—954)</small> || [[931]]. — [[933]]. gads || [[Skaistmata dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Peter Nicolai Arbo-Håkon den gode og bøndene ved blotet på Mære.jpg|80px]] || '''[[Hokons I Labais]]''' <br /> ''Håkon den gode'' <br /><small>(ap 920—961)</small> || [[934]]. — [[961]]. gads || [[Skaistmata dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Haralds II Pelēkādis]]''' <br /> ''Harald Greycloak'' <br /><small>(ap 935—970)</small> || [[961]]. — [[970]]. gads || [[Skaistmata dinastija]] || |- | align="center" colspan="8" | '''Knutlingu dinastija (970 — 995)''' |- | style="background: red| '''D''' || [[Attēls:1200 Harald Blåtand anagoria.jpg|80px]] || '''[[Haralds Zilzobis]]''' <br /> ''Harald Blåtand Gormsen'' <br /><small>(ap 935–985/6)</small> || ap [[970]]. — [[985]]/[[986]]. gads || [[Knutlingu dinastija]] || reāli valdīja ''[[Hokons Sigurdsons]]'' |- | style="background: red| '''D''' || [[Attēls:Swen.gif|80px]] || '''[[Svens I Dakšbārda]]''' <br /> ''Svend Tveskæg'' <br /><small>(ap 960—1014)</small> || [[986]]. — [[995]]. gads || [[Knutlingu dinastija]] || reāli valdīja ''[[Hokons Sigurdsons]]'' |- | style="background: #DDDDDD| '''S''' || [[Attēls:Håkon jarl.jpg|80px]] || '''[[Hokons Sigurdsons]]''' <br /> ''Håkon Sigurdsson'' <br /><small>(ap 937—995)</small> || [[965]]/[[970]]. — [[995]]. gads || — || ''de facto'' valdnieks |- | align="center" colspan="8" | '''Skaistmata dinastija (995–1000) (atjaunota)''' |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Olav Tryggvason coin (front).png|80px]] || '''[[Olavs I Trigvasons]]''' <br /> ''Olaf Tryggvason'' <br /><small>(ap 960—1000)</small> || [[995]]. — [[1000]]. gads || [[Skaistmata dinastija]] || |- | align="center" colspan="8" | '''Knutlingu dinastija (1000 — 1015), atjaunota''' |- | style="background: red| '''D''' || [[Attēls:Swen.gif|80px]] || '''[[Svens I Dakšbārda]]''' <br /> ''Svend Tveskæg'' <br /><small>(ap 960—1014)</small> || [[1000]]. — [[1014]]. gads || [[Knutlingu dinastija]] || reāli valdīja ''[[Svens Hokonsons]] un [[Ēriks Hokonsons]]'' |- | style="background: #DDDDDD| '''S''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ēriks Hokonsons]]''' <br /> ''Eric Haakonsson'' <br /><small>(ap 964—1024)</small> || [[1000]]. — [[1015]]. gads || — || ''de facto'' valdnieks |- | style="background: #DDDDDD| '''S''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Svens Hokonsons]]''' <br /> ''Sweyn Haakonsson'' <br /><small>(ap 970—1016)</small> || [[1000]]. — [[1015]]. gads || — || ''de facto'' valdnieks |- | align="center" colspan="8" | '''Svētā Olafa dinastija (1015 — 1028)''' |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Olav der Heilige07.jpg|80px]] || '''[[Olavs II Haraldsons (Svētais)]]''' <br /> ''Olav II (Haraldsson) den hellige'' <br /><small>(995—1030)</small> || [[1015]]. — [[1028]]. gads || — || |- | align="center" colspan="8" | '''Knutlingu dinastija (1028 — 1035), atjaunota''' |- | style="background: red| '''D''' || [[Attēls:Cnut.jpg|80px]] || '''[[Knuds I Lielais]]''' <br /> ''Knut den mektige'' <br /><small>(985/995—1035)</small> || [[1028]]. — [[1035]]. gads || [[Knutlingu dinastija]] || |- | style="background: #DDDDDD| '''S''' || [[Attēls:Sm 76, Komstad.JPG|80px]] || '''[[Hokons Eriksons]]''' <br /> ''Håkon Eiriksson'' <br /><small>(ap 998—1029/1030)</small> || [[1028]]. — [[1029]]. gads || — || ''de facto'' valdnieks |- | style="background: red| '''D''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Svens Knutsons]]''' <br /> ''Sveinn Knútsson'' <br /><small>(1016–1035)</small> || [[1030]]. — [[1035]]. gads || [[Knutlingu dinastija]] || |- | align="center" colspan="8" | '''Svētā Olafa dinastija (1035 — 1047)''' |- | style="background: skyblue| '''N''' || rowspan="2"| [[Attēls:Magnus den gode mynt p (obverse).jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Magnuss I Labais]]''' <br /> ''Magnus den gode'' <br /><small>(ap 1024—1047)</small> || rowspan="2"| [[1035]]. — [[1047]]. gads || rowspan="2"| [[Svētā Olafa dinastija]] || rowspan="2"| |- | style="background: red| '''D''' |- | align="center" colspan="8" | '''Hardrada dinastija (1046 — 1135)''' |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Harold-III-Coin.png|80px]] || '''[[Haralds III Bargais]]''' <br /> ''Haraldr Sigurðarson'' <br /><small>(ap 1015—1066)</small> || [[1046]]. gads — [[1066]]. gada [[25. septembris]] || [[Hardrada dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Magnuss II Haraldsons]]''' <br /> ''Magnús Haraldsson'' <br /><small>(ap 1048—1069)</small> || [[1066]]. gada [[25. septembris]] — [[1069]]. gada [[25. septembris]] || [[Hardrada dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Olav Kyrre mynt 1 (obverse).jpg|80px]] || '''[[Olavs III Miermīlīgais]]''' <br /> ''Olaf Kyrre'' <br /><small>(ap 1050—1093)</small> || [[1067]]. gads — [[1093]]. gaa [[22. septembris]] || [[Hardrada dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Hokons II Magnusons]]''' <br /> ''Håkon Magnusson'' <br /><small>(1068—1095)</small> || [[1093]]. gada [[22. septembris]] — [[1095]]. gada [[februāris]] || [[Hardrada dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Magnus III Barefoot of Norway coin 1865.png|80px]] || '''[[Magnus III Baskājis]]''' <br /> ''Magnus Berrføtt'' <br /><small>(1073—1103)</small> || [[1093]]. gada [[septembris]] — [[1103]]. gada [[24. augusts]] || [[Hardrada dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Ol-Øys-Sig 8.png|80px]] || '''[[Olavs Magnusons]]''' <br /> ''Olaf Magnusson'' <br /><small>(1099—1115)</small> || [[1103]]. gads — [[1115]]. gada [[22. decembris]] || [[Hardrada dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Oeystein.jpg|80px]] || '''[[Eisteins I]]''' <br /> ''Øystein Magnusson'' <br /><small>(ap 1088—1123)</small> || [[1103]]. gads — [[1123]]. gada [[29. augusts]] || [[Hardrada dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Magnussonnenes saga 4 - G. Munthe.jpg|80px]] || '''[[Sigurds I Krustnesis]]''' <br /> ''Sigurd Jorsalfar'' <br /><small>(ap 1090—1130)</small> || [[1103]]. gads — [[1130]]. gada [[26. marts]] || [[Hardrada dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Haraldsonnenes saga-Reidar Grjotgardsson lofter Magnus Blinde-W. Wetlesen.jpg|80px]] || '''[[Magnuss IV Aklais]]''' <br /> ''Magnus IV Sigurdsson'' <br /><small>(ap 1115—1139)</small> || [[1130]]. — [[1135]]. gads || [[Hardrada dinastija]] || |- | align="center" colspan="8" | '''Gilles dinastija (1130 — 1162)''' |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Magnussonnenes saga 9 - G. Munthe.jpg|80px]] || '''[[Haralds IV Kalps]]''' <br /> ''Harald Gille'' <br /><small>(ap 1102—1136)</small> || [[1130]]. gads — [[1136]]. gada [[14. decembris]] || [[Gilles dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Sigurds II Mute]]''' <br /> ''Sigurd Munn'' <br /><small>(1133–1155)</small> || [[1136]]. gads — [[1155]]. gada [[6. februāris]] || [[Gilles dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Inge I Kuprītis]]''' <br /> ''Ingi krókhryggr'' <br /><small>(1135—1161)</small> || [[1136]]. gads — [[1161]]. gada [[3. februāris]] || [[Gilles dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Eisteins II]]''' <br /> ''Øystein Haraldsson'' <br /><small>(ap 1125–1157)</small> || [[1142]]. — [[1157]]. gads || [[Gilles dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Magnuss Haraldsons]]''' <br /> ''Magnús Haraldsson'' <br /><small>(ap 1135 — ap 1145)</small> || [[1142]]. — [[1145]]. gads || [[Gilles dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Hokons II Plecīgais]]''' <br /> ''Haakon Herdebrei'' <br /><small>(1147—1162)</small> || [[1157]]. — [[1162]]. gads [[7. jūlijs]] || [[Gilles dinastija]] || |- | align="center" colspan="8" | '''Hardrada dinastija (1161 — 1184), atjaunota''' |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Magnuss V]]''' <br /> ''Magnús Erlingsson'' <br /><small>(1156–1184)</small> || [[1157]]. — [[1184]]. gada [[15. jūnijs]] || [[Gilles dinastija]] || |- | align="center" colspan="8" | '''Sverres dinastija (1184 — 1204)''' |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Sverre Sigurdsson (Nidaros Cathedral).jpg|80px]] || '''[[Sverre Sigurdsons]]''' <br /> ''Sverrir Sigurðarson'' <br /><small>(1145/1151—1202)</small> || [[1184]]. gads — [[1202]]. gada [[9. marts]] || [[Sverres dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Hokons III Sverresons]]''' <br /> ''Håkon Sverresson'' <br /><small>(1182—1204)</small> || [[1202]]. gada [[9. marts]] — [[1204]]. gada [[1. janvāris]] || [[Sverres dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Gutorms Sigurdsons]]''' <br /> ''Guttorm Sigurdsson'' <br /><small>(1199—1204)</small> || [[1204]]. gada [[1. janvāris]] — [[11. augusts]] || [[Sverres dinastija]] || |- | align="center" colspan="8" | '''Gilles dinastija (1204 — 1217), atjaunota''' |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Inge II Bārdsons]]''' <br /> ''Inge Bårdsson'' <br /><small>(1185—1217)</small> || [[1204]]. gads — [[1217]]. gada [[23. aprīlis]] || [[Sverres dinastija]] || |- | align="center" colspan="8" | '''Sverres dinastija (1217 — 1319), atjaunota''' |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Kong Haakon Haakonsson PI III 1.jpg|80px]] || '''[[Hokons Vecākais]]''' <br /> ''Håkon Håkonsson'' <br /><small>(1204—1263)</small> || [[1217]]. gada [[jūnijs]] — [[1263]]. gada [[17. decembris]] || [[Sverres dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Kong Haakon den Unge PI IV 1.jpg|80px]] || '''[[Hokons Jaunākais]]''' <br /> ''Håkon Håkonsson Unge'' <br /><small>(1232—1257)</small> || [[1240]]. gada [[1. aprīlis]] — [[1257]]. gada [[5. maijs]] || [[Sverres dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Magnus Haakonsson (Stavanger cathedral).jpg|80px]] || '''[[Magnuss VI Hokonsons]]''' <br /> ''Magnus Håkonsson'' <br /><small>(1238—1280)</small> || [[1263]]. gada [[17. decembris]] — [[1280]]. gada [[9. maijs]] || [[Sverres dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Eirik Magnusson (Stavanger cathedral).jpg|80px]] || '''[[Ēriks II Magnusons]]''' <br /> ''Eirik Magnusson'' <br /><small>(1268—1299)</small> || [[1280]]. gada [[9. maijs]] — [[1299]]. gada [[15. jūlijs]] || [[Sverres dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Haakon Magnusson (Stavanger cathedral).jpg|80px]] || '''[[Hokons V Magnusons]]''' <br /> ''Håkon Magnusson'' <br /><small>(1270—1319)</small> || [[1299]]. gada [[15. jūlijs]] — [[1319]]. gada [[8. maijs]] || [[Sverres dinastija]] || |- | align="center" colspan="8"| '''Bjelbu dinastija (1319 — 1387)''' |- | style="background: yellow| '''Z''' || [[Attēls:Magnus IV of Sweden bust 1330s (photo c 1910).jpg|80px]] || '''[[Magnuss IV]]''' <br /> ''Magnus Eriksson'' <br /><small>(1316—1374)</small> || [[1319]]. gada [[augusts]] — [[1343]]. gada [[15. augusts]] || [[Bjelbu dinastija]] || |- | style="background: yellow| '''Z''' || rowspan="2"| [[Attēls:Kong Haakon VI Magnusson PI XVII 1.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Hokons VI Magnusons]]''' <br /> ''Håkon'' <br /><small>(1340–1380)</small> || rowspan="2"| [[1343]]. gada [[15. augusts]] — [[1380]]. gads || rowspan="2"| [[Bjelbu dinastija]] || rowspan="2"| |- | style="background: skyblue| '''N''' |- | style="background: red| '''D''' || [[Attēls:Oluf 2 of Denmark (Kronborg tapestries) cropped.jpg|80px]] || '''[[Olafs IV]]''' <br /> ''Oluf IV'' <br /><small>(1370—1387)</small> || [[1380]]. gada [[29. jūlijs]] — [[1387]]. gada [[23. augusts]] || [[Bjelbu dinastija]] || [[1380]]. gadā apvienoja [[Dānija|Dāniju]] un Norvēģiju personālūnijā. |} === [[Attēls:Flag of the Kalmar Union.svg|30px]] Kalmāras ūnija (1387 — 1523) [[Attēls:Armoiries medievales d Eric de Poméranie 1382-1459.svg|30px]] === ''Skatīt arī: [[Kalmāras ūnija]]'' {| class="wikitable" style="text-align:center" ! P. !! Pertrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! Dinastija !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Estridsenu dinastija (1387 — 1412)''' |- | style="background: orange| '''DZ''' || [[Attēls:Margaret of Denmark, Norway & Sweden (1389) effigy 2010 (2).jpg|80px]] || '''[[Margrēte I]]''' <br /> ''Margrete I'' <br /><small>(1353—1412)</small> || [[1387]]. gada [[3. augusts]] — [[1412]]. gada [[28. oktobris]] || [[Estridsenu dinastija]] || |- | align="center" colspan="8" | '''Grifu (Pomerānijas) dinastija (1389 — 1442)''' |- | style="background: skyblue| '''N''' || rowspan="2"| [[Attēls:Eric VII the Pomeranian of Denmark (photo 2010) crop.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Pomerānijas Ēriks]]'''<br /> ''Erik av Pommern'' <br /><small>(1381/82—1459)</small> || rowspan="2"| [[1389]]. gada [[8. septembris]] — [[1442]]. gads <small>(gāzts no troņa)</small>|| rowspan="2"| [[Grifu dinastija]] || rowspan="2"| |- | style="background: orange| '''DZ''' |- | align="center" colspan="8" | '''Palatīnu-Neimarku dinastija (1442 — 1448)''' |- | style="background: orange| '''DZ''' || [[Attēls:Christopher of Bavaria crop.jpg|80px]] || '''[[Bavārijas Kristofers]]''' <br /> ''Kristoffer av Bayern'' <br /><small>(1416—1448)</small> || [[1442]]. gada [[4. jūnijs]] — [[1448]]. gada [[5. janvāris|5.]]/[[6. janvāris]] || [[Palatīnu-Neimarku dinastija]] || |- | style="background: #DDDDDD| '''S''' || align="center" colspan="8" | Starplaiks (1448 — 1449)<br />''[[Sigurds Jonsons]] kā reģents'' |- | align="center" colspan="8" | '''Bondu dinastija (1449 — 1450)''' |- | style="background: yellow| '''Z''' || [[Attēls:Carl II of Sweden 15th century by Bernt Notke 1982 .jpg|80px]] || '''[[Kārlis Knutsons]]'''<br /> ''Karl Knutsson'' <br /><small>(1409—1470)</small> || [[1449]]. gada [[20. novembris]] — [[1450]]. gada [[jūnijs]] || [[Bondu dinastija]] || |- | align="center" colspan="8" | '''Oldenburgas dinastija (1450 — 1814)''' |- | style="background: orange| '''DZ''' || [[Attēls:Christian I of Denmark, Norway & Sweden 1440s.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns I]]''' <br /> ''Kristian I'' <br /><small>(1426—1481)</small> || [[1450]]. gada [[2. augusts]] — [[1481]]. gada [[21. maijs]] || [[Oldenburgas dinastija]] || |- | style="background: #DDDDDD| '''S''' || align="center" colspan="8" | Starplaiks (1481 — 1483)<br />''[[Jons Svalesons Smērs]] kā reģents'' |- | style="background: orange| '''DZ''' || [[Attēls:1455 Johann.JPG|80px]] || '''[[Hanss]]''' <br /> ''Hans'' <br /><small>(1455—1513)</small> || [[1483]]. gada [[20. jūlijs]] — [[1513]]. gada [[20. februāris]] || [[Oldenburgas dinastija]] || |- | style="background: orange| '''DZ''' || rowspan="2"| [[Attēls:ChristianII of denmark.jpg|80px]] || rowspan="2"| '''[[Kristiāns II]]''' <br /> ''Kristian II'' <br /><small>(1481—1559)</small> || rowspan="2"| [[1513]]. gada [[22. jūlijs]] — [[1523]]. gada [[20. janvāris]] <small>(gāzts no troņa)</small> || rowspan="2"| [[Oldenburgas dinastija]] || rowspan="2"| |- | style="background: red| '''D''' |} === [[Attēls:Flag of Denmark.svg|30px]] Dānija-Norvēģija (1524 — 1814) [[Attēls:Royal Arms of Denmark & Norway (1699–1819).svg|30px]] === ''Skatīt arī: [[Dānija—Norvēģija]]'' {| class="wikitable" style="text-align:center" ! P. !! Pertrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! Dinastija !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Oldenburgas dinastija (1450 — 1814)''' |- | style="background: red| '''D''' || [[Attēls:Frederik1dk.jpg|80px]] ||'''[[Frederiks I]]''' <br /> ''Frederik I'' <br /><small>(1471—1533)</small> || [[1523]]. gada [[20. janvāris]] — [[1533]]. gada [[10. aprīlis]] || [[Oldenburgas dinastija]] || |- | style="background: #DDDDDD| '''S''' || align="center" colspan="8" | Starplaiks (1533 — 1537)<br />''[[Olafs Engelbrektsons]] kā reģents'' |- | style="background: red| '''D''' || [[Attēls:Christian III of Denmark.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns III]]''' <br /> ''Kristian III'' <br /><small>(1503—1559)</small> || [[1537]]. gads — [[1559]]. gada [[1. janvāris]] || [[Oldenburgas dinastija]] || |- | style="background: red| '''D''' || [[Attēls:1581 Lorck Frederik 2.(crop).jpg|80px]] || '''[[Frederiks II]]''' <br /> ''Frederik II'' <br /><small>(1534—1588)</small> || [[1559]]. gada [[1. janvāris]] — [[1588]]. gada [[4. aprīlis]] || [[Oldenburgas dinastija]] || |- | style="background: red| '''D''' || [[Attēls:Kristian IV av Danmark, malning av Pieter Isaacsz 1611-1616.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns IV]]''' <br /> ''Kristian IV'' <br /><small>(1577—1648)</small> || [[1588]]. gada [[4. aprīlis]] — [[1648]]. gada [[28. februāris]] || [[Oldenburgas dinastija]] || |- | style="background: red| '''D''' || [[Attēls:Frederik 3 by window.jpg|80px]] || '''[[Frederiks III]]''' <br /> ''Frederik III'' <br /><small>(1609—1670)</small> || [[1648]]. gada [[28. februāris]] — [[1670]]. gada [[9. februāris]] || [[Oldenburgas dinastija]] || |- | style="background: red| '''D''' || [[Attēls:Christian V of Denmark.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns V]]''' <br /> ''Kristian V'' <br /><small>(1646—1699)</small> || [[1670]]. gada [[9. februāris]] — [[1699]]. gada [[25. augusts]] || [[Oldenburgas dinastija]] || |- | style="background: red| '''D''' || [[Attēls:Frederik den 4.jpg|80px]] || '''[[Frederiks IV]]''' <br /> ''Frederik IV'' <br /><small>(1671—1730)</small> || [[1699]]. gada [[25. augusts]] — [[1730]]. gada [[12. oktobris]] || [[Oldenburgas dinastija]] || |- | style="background: red| '''D''' || [[Attēls:Christian 6.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns VI]]''' <br /> ''Kristian VI'' <br /><small>(1699—1746)</small> || [[1730]]. gada [[12. oktobris]] — [[1746]]. gada [[6. augusts]] || [[Oldenburgas dinastija]] || |- | style="background: red| '''D''' || [[Attēls:Pilo - Frederik V of Denmark.jpg|80px]] || '''[[Frederiks V]]''' <br /> ''Frederik V'' <br /><small>(1723—1766)</small> || [[1746]]. gada [[6. augusts]] — [[1766]]. gada [[14. janvāris]] || [[Oldenburgas dinastija]] || |- | style="background: red| '''D''' || [[Attēls:Christian VII 1772 by Roslin.jpg|80px]] || '''[[Kristiāns VII]]''' <br /> ''Kristian VII'' <br /><small>(1749—1808)</small> || [[1766]]. gada [[14. janvāris]] — [[1808]]. gada [[13. marts]] || [[Oldenburgas dinastija]] || |- | style="background: red| '''D''' || [[Attēls:Fiedrichvidenmark.jpg|80px]] || '''[[Frederiks VI]]''' <br /> ''Frederik V'' <br /><small>(1768—1839)</small> || [[1808]]. gada [[13. marts]] — [[1814]]. gada [[7. februāris]] <small>(gāzts no troņa)</small> || [[Oldenburgas dinastija]] || |- | style="background: #DDDDDD| '''S''' || align="center" colspan="8" | Starplaiks (1814. gada 7. februāris — 17. maijs)<br />''[[Kristians VIII Oldenburgs]] kā reģents'' |} === [[Attēls:Flag of Norway.svg|30px]] Norvēģijas karaliste (1814) [[Attēls:Coat of arms of Norway.svg|30px]] === {| class="wikitable" style="text-align:center" ! P. !! Pertrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! Dinastija !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Oldenburgas dinastija (1450 — 1814)''' |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Christian Frederik J. L. Lund.jpg|80px]] || '''[[Kristians VIII Oldenburgs]]''' <br /> ''Kristian Fredrik'' <br /><small>(1786—1848)</small> || [[1814]]. gada [[17. maijs]] —[[14. augusts]] <small>(gāzts no troņa)</small> || [[Oldenburgas dinastija]] || |- | style="background: #DDDDDD| '''S''' || align="center" colspan="8" | Starplaiks (1814. gada 14. augusts — 4. novembris)<br />''[[Markuss Gjē Rosenkrancs]] kā premjerministrs'' |} === [[Attēls:Union Jack of Sweden and Norway (1844-1905).svg|30px]] Zviedrijas un Norvēģijas ūnija (1814 — 1905) [[Attēls:Coat of Arms of the Union between Sweden and Norway.svg|30px]] === ''Skatīt arī: [[Zviedrijas un Norvēģijas ūnija]]'' {| class="wikitable" style="text-align:center" ! P. !! Pertrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! Dinastija !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Holšteinas-Gotorpas dinastija (1814 — 1818)''' |- | style="background: yellow| '''Z''' || [[Attēls:Charles XIII of Sweden.jpg|80px]] || '''[[Kārlis XIII]]'''<br /> ''Karl XIII'' <br /><small>(1748—1818)</small> || [[1814]]. gada [[4. novembris]] — [[1818]]. gada [[5. februāris]] || [[Holšteinas-Gotorpas dinastija]] || |- | align="center" colspan="8" | '''Bernadotu dinastija (1818 — 1905)''' |- | style="background: yellow| '''Z''' || [[Attēls:CarlXIVJohnSweden.jpg|80px]] || '''[[Kārlis XIV Juhans]]'''<br /> ''Karl XIV Johan'' <br /><small>(1763—1844)</small> || [[1818]]. gada [[5. februāris]] — [[1844]]. gada [[8. marts]] || [[Bernadotu dinastija]] || |- | style="background: yellow| '''Z''' || [[Attēls:Oscar I of Sweden & Norway c 1855 by Augusta Åkerlöf.jpg|80px]] || '''[[Oskars I]]'''<br /> ''Oskar I'' <br /><small>(1799—1859)</small> || [[1844]]. gada [[8. marts]] — [[1859]]. gada [[8. jūlijs]] || [[Bernadotu dinastija]] || |- | style="background: yellow| '''Z''' || [[Attēls:Karl XV i mitten av 1860-talet.jpg|80px]] || '''[[Kārlis XV]]'''<br /> ''Karl XV'' <br /><small>(1826—1872)</small> || [[1859]]. gada [[8. jūlijs]] — [[1872]]. gada [[18. septembris]] || [[Bernadotu dinastija]] || |- | style="background: yellow| '''Z''' || [[Attēls:King Oscar II of Sweden in uniform.png|80px]] || '''[[Oskars II]]'''<br /> ''Oskar II'' <br /><small>(1829—1907)</small> || [[1872]]. gada [[18. septembris]] — [[1905]]. gada [[7. jūnijs]]/[[26. oktobris]] || [[Bernadotu dinastija]] || |- | style="background: #DDDDDD| '''S''' || align="center" colspan="8" | Starplaiks (1905. gada 7. jūnijs/26. oktobris — 18. novembris)<br />''[[Kristians Mikelsens]] kā premjerministrs'' |} === [[Attēls:Flag of Norway.svg|30px]] Norvēģijas karaliste (1905 — mūsdienas) [[Attēls:Coat of arms of Norway.svg|30px]] === {| class="wikitable" style="text-align:center" ! P. !! Pertrets !! Vārds, uzvārds<br /> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Valdīšanas periods !! Dinastija !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8" | '''Gliksburgas dinastija (1905 — mūsdienas)''' |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Haakon VII FSA.jpg|80px]] || '''[[Hokons VII]]'''<br /> ''Haakon VII'' <br /><small>(1872—1957)</small> || [[1905]]. gada [[18. novembris]] — [[1957]]. gada [[21. septembris]] || [[Gliksburgas dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Olav V of Norway.jpg|80px]] || '''[[Ūlavs V]]'''<br /> ''Olav V'' <br /><small>(1903—1991)</small> || [[1957]]. gada [[21. septembris]] — [[1991]]. gada [[17. februāris]] || [[Gliksburgas dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Crown Prince Harald of Norway.jpg|80px]] || '''[[Haralds V Gliksburgs|Haralds V]]'''<br /> ''Harald V'' <br /><small>(1937-2026)</small> || [[1991]]. gada [[17. janvāris]] — [[2026. gads|2026]]. gada [[28. augusts|28. augustā]]|| [[Gliksburgas dinastija]] || |- | style="background: skyblue| '''N''' || [[Attēls:Príncipe Heredero Haakon Magnus 2025.jpg|112x112px]] |'''[[Hokons VIII]]'''<br /> ''Haakon VIII'' <br /><small>(1973)</small> |[[2026. gads|2026]]. gada [[28. augusts|28. augustā]] – ''pašlaik'' |[[Gliksburgas dinastija]] | |} ==Skatīt arī == * [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums]] == Ārējās saites == * [https://www.nrk.no/kultur/norges-kongerekke-1.896463 Norvēģijas valdnieki] {{Norvēģijas valdnieki}} {{Eiropas valstu vadītāji}} [[Kategorija:Norvēģijas karaliskā vara|*]] [[Kategorija:Norvēģijas vēsture]] [[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]] 3skgfqig1h4cus4a3rmfby5b3tkmxgp 0 162250 4548519 4155381 2026-11-12T06:48:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548519 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Latvijas Fotogrāfijas muzejs | native_name = | image = Latvijas Fotogrāfijas muzejs 2.JPG | imagesize = 180px | caption = Līdz 2023. gada beigām muzejs atradās Mārstaļu ielā 8 | map_type = Rīga | latd = 56 | latm = 56 | lats = 47 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 37 | longEW = E | established = {{dat|1993}} | dissolved = | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Kronvalda bulvāris 4|3s=Kronvalda bulvāris}} | type = muzejs | collection = | visitors = | director = | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = {{URL|http://www.fotomuzejs.lv/}} }} '''Latvijas Fotogrāfijas muzejs''' ir vienīgā [[fotogrāfija]]s [[plašsaziņas līdzekļi|medijam]] veltītā atmiņu institūcija Latvijā. Muzejā iespējams veikt pilnvērtīgu pētniecisko darbu, iepazīstoties ar muzeja krājumu, specializēto bibliotēku, kā arī [[arhīvs|arhīvu]]. == Vēsture == Muzeju 1993. gadā atvēra kā [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja]] filiāli senā Rīgas tirgoņa namā [[Mārstaļu iela (Rīga)|Mārstaļu ielā]] 8. 1993. gada 18. maijā publikai tika atvērta pastāvīgā ekspozīcija “Latvijas fotogrāfijas vēsture. 1839-1941”, kura iepazīstināja ar Latvijas fotogrāfijas vēstures attīstības posmiem hronoloģiskā secībā. Ekspozīcijas autors bija [[Pēteris Korsaks]], bet pirmais muzeja vadītājs — Vilnis Auziņš. 2023. gada beigās muzejs pārcēlās uz pagaidu telpām [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]] 4, lai strādātu pie jaunās ekspozīcijas veidošanas Tabakas fabrikas kvartālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/14.11.2023-latvijas-fotografijas-muzejam-gaidami-jurgi-stasta-muzeja-vaditaja-baiba-tetere.a531612/|title=Latvijas Fotogrāfijas muzejam gaidāmi jurģi. Stāsta muzeja vadītāja Baiba Tetere|website=www.lsm.lv|access-date=2023-12-29|language=lv}}</ref> Kronvalda bulvārī 4 radīta publiskā telpa, kas tiek veidota par vidi izglītībai, pētniecībai un diskusijai par fotogrāfiju Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigamuz.lv/lfm/aktualitates/latvijas-fotografijas-muzeju-turpmak-vadis-antija-erdmane-hermane/|title=Latvijas Fotogrāfijas muzeju turpmāk vadīs Antija Erdmane-Hermane – Latvijas Fotogrāfijas muzejs|access-date=2024-10-09|language=lv|archive-date=2024-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20241009084422/https://www.rigamuz.lv/lfm/aktualitates/latvijas-fotografijas-muzeju-turpmak-vadis-antija-erdmane-hermane/}}</ref> Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā ir nepilni {{sk|70000}} vienību — [[stikla plate]]s, [[filmu negatīvs|filmu negatīvi]], [[diapozitīvs|diapozitīvi]] un fotogrāfijas, kā arī [[pastkarte]]s, albumi un [[foto]] tehnika. Muzeja priekšmeti sistematizēti kolekcijās. Viena no lielākajām kolekcijām Latvijas Fotogrāfijas muzejā ir [[Strenči|Strenču]] fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija ({{sk|13000}} vienību). 2021. gadā šī kolekcija iekļauta [[UNESCO]] programmas "[[Pasaules atmiņa]]" Latvijas nacionālajā reģistrā. Kolekcijas platēs dokumentēta dzīve Strenčos no 1920. līdz 1950. gadam. Pati fotodarbnīca darbojās līdz aptuveni 1970. gadam, tajā strādāja tādi fotogrāfi kā [[Dāvis Spunde]], [[Jānis Ziemeļnieks]], viņa māsa [[Paulīne Kraukle]] un brālis [[Konrāds Krauklis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigamuz.lv/lfm/aktualitates/unesco/|title=Strenču fotodarbnīcas stikla plašu kolekcija iekļauta UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā – Latvijas Fotogrāfijas muzejs|access-date=2024-10-09|language=lv|archive-date=2024-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20241009110759/https://www.rigamuz.lv/lfm/aktualitates/unesco/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Latvija-aizmetnis}} {{Latvijas muzeji}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Mākslas muzeji un galerijas Latvijā]] [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] pq162x63m7nqybk2itxhpdq6bjviors 0 162420 4548481 4466009 2026-11-12T05:21:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548481 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Landskoronas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Šķaunes baznīca 2001-08-12.jpg | image_size = 250px | caption = Landskoronas katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 300 | map_label = Landskoronas baznīca | position=left | latd = 56 | latm = 07 | lats = 54 | latNS = N | longd = 28 | longm = 00 | longs = 04 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Krāslavas novads]], [[Šķaunes pagasts]], [[Šķaune]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[1828]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] Andris Sprukts | website = [http://www.catholic.lv/landskorona/ www.catholic.lv/landskorona] | architecture_style = [[baroks]] | facade_direction = R | groundbreaking = | year_completed = [[1828]] | length = 34m | width = 17m | width_nave = | height_max = | materials = mūra | embedded = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Landskoronas katoļu baznīca ar žogu un diviem zvanu torņiem | numurs = 6313 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}} }} }} '''Landskoronas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2011|09|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }}</ref> Tā atrodas [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Šķaunes pagasts|Šķaunes pagasta]] centrā [[Šķaune|Šķaunē]]. == Vēsture == Sākotnēji jau 1696. gadā Šķaunē, toreiz Landskoronā, atradusies [[kapela]], ko bija uzbūvējuši [[Pasiene]]s [[dominikāņi]], sākot [[misija|misiju]] darbu. Vēlāk šajā vietā bijusi [[koks|koka]] [[Baznīca (celtne)|baznīca]], kuras celšanas laiks nav zināms, bet tā ir pastāvējusi jau 1769. gadā. Pašreizējā [[mūris|mūra]] baznīca uzcelta 1828. gadā par muižkunga [[Karņicki|Mārtiņa Karņicka]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/8189|title=Marcins Karņickis|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 21. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210121195708/https://latgalesdati.du.lv/persona/8189}}</ref> līdzekļiem. To atjaunoja un paplašināja 1859. gadā.<ref>Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 23.lpp.</ref> == Draudze == Draudze iekļaujas [[Romas katoļi|Romas Katoļu]] Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudze pastāv no 1773. gada. Draudzi apkalpo prāvests Andris Sprukts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://katolis.lv/draudze/landskoronas-skaunes-vissvetas-trisvienibas-draudze/|title=Landskoronas Vissvētās Trīsvienības draudze|last=|first=|website=katolis.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=}}</ref> (iepriekš - Aivars Kursītis).<ref name="nosaukums-1" /> Draudzei ir astoņpadsmit [[kapsēta]]s. === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir [[Vasarsvētki]], Svētās Marijas Magdalēnas svētki, Svētā Laurencija svētki. Katra mēneša 11. datumā notiek īpaši dievkalpojumi [[Lurda]]s Dievmātes godam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/dagda/landskrona.html |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2011|09|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140808164624/http://www.catholic.lv/dagda/landskrona.html |archivedate={{dat|2014|08|08||bez}} }}</ref> == Tehniska informācija == Landskoronas baznīca ir nobalsināta mūra celtne ar cinkota skārda jumtu. Tā ir vairāknavu [[ēka]] ar flīžu grīdu, 34 metrus gara un 17 metrus plata. Dievnams celts, izmantojot vecās baznīcas fundamentu. Ap baznīcu ir [[metāls|metāla]] [[žogs]]. Baznīcas dārzā atrodas nobalsināts mūra [[zvans|zvanu]] tornis ar zvaniem. 1989. gadā baznīcā noritējuši remontdarbi. Landskoronas katoļu baznīca ar žogu un zvanu torņiem ir valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/6313|title=Landskoronas katoļu baznīca|last=|first=|authorlink=|website=is.mantojums|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 21. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210121234841/https://is.mantojums.lv/6313}}</ref> == Interjers == Lielajā altārī ir no [[vitrāža|vitrāžām]] veidota Vissvētākās Trīsvienības [[glezna]] ar [[Jēzus Kristus|Jēzus]] Sirds statuju. Baznīcā ir redzama Lurdas Dievmātes [[skulptūra]], kas šeit uzstādīta pirmo reizi [[Latgale|Latgalē]]. Landskoronas katoļu baznīcas altāris un vitrāža ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=4&value_group=&dating=&address=%C5%A0%C4%B7aunes+pagasts&region=2|title=Mākslas pieminekļi Landskoronas katoļu baznīcā|last=|first=|website=is.mantojums|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=|archive-date=2021. gada 21. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210121062909/https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=4&value_group=&dating=&address=%C5%A0%C4%B7aunes+pagasts&region=2}}</ref> Landskoronas katoļu baznīcas ērģeles ir iekļautas Latvijas ērģeļu katalogā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.music.lv/lek/landskorona_apraksts.htm|title=Latvijas ērģeļu katalogs. Landskoronas baznīcas ērģeles|last=|first=|website=music.lv|access-date=2021. gada 15. janvārī|date=|archive-date={{dat|2020|02|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200220003410/http://www.music.lv/lek/landskorona_apraksts.htm}}</ref> == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20140808164624/http://www.catholic.lv/dagda/landskrona.html Baznīcas vēsture] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Šķaunes pagasts]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] apj216krvdnj30zxpyw8nj6mr4305yl 0 164629 4548603 4438583 2026-11-12T07:31:29Z Lasks 38532 4548603 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Valgunde | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Jelgavas novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jelgavas novads]] | subdivision_name2 = [[Valgundes pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 2,19 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2019 | population_footnotes = <ref name=lgia>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2550&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 345 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 44 | lats = 53 | latNS = N | longd = 23 | longm = 40 | longs = 53 | longEW = E | elevation_m = 5 | website = | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3017 Valgunde | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Valgunde''' ir ciems [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Valgundes pagasts|Valgundes pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies pagasta dienviddaļā pie autoceļa [[P99]] {{nobr|14 km}} no novada domes [[Jelgava|Jelgavā]] un {{nobr|53 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izveidojusies netālu no bijušās [[Volgundes muiža]]s (''Wolgund'') centra. Izaugusi [[Latvijas PSR]] laikā kā [[kolhozs|kolhoza]] «Vienība» ciemats un [[ciema padome]]s centrs.<ref>{{EncLP}}</ref> Valgundē atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka, Informācijas, kultūras un sporta centrs «Avoti», veikals, vairāki uzņēmumi un briežu dārzs. [[Lielupe]]s krastā bijušās muižas ēkā iekārtots antīkās radiotehnikas muzejs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=9256&prop_id=252 |title=Pilis.lv Valgundes muiža |access-date={{dat|2011|10|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305185323/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=9256&prop_id=252 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Iedzīvotāju skaita dinamika == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|125 |1979|212 |1989|352 |2000|399 |2011|347 |2021|323 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Valgundes pagasta ciemi}} {{Latvijas novadu centri}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] [[Kategorija:Latvijas vidējciemi]] i2s2emugbxeqy24wphze6xw9zsqhznf 4548604 4548603 2026-11-12T07:31:48Z Lasks 38532 4548604 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Valgunde | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Jelgavas novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jelgavas novads]] | subdivision_name2 = [[Valgundes pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 2,19 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2019 | population_footnotes = <ref name=lgia>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2550&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 345 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 44 | lats = 53 | latNS = N | longd = 23 | longm = 40 | longs = 53 | longEW = E | elevation_m = 5 | website = | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3017 Valgunde | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Valgunde''' ir ciems [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Valgundes pagasts|Valgundes pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies pagasta dienviddaļā pie autoceļa [[P99]] {{nobr|14 km}} no novada domes [[Jelgava|Jelgavā]] un {{nobr|53 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izveidojusies netālu no bijušās [[Volgundes muiža]]s (''Wolgund'') centra. Izaugusi [[Latvijas PSR]] laikā kā [[kolhozs|kolhoza]] «Vienība» ciemats un [[ciema padome]]s centrs.<ref>{{EncLP}}</ref> Valgundē atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka, Informācijas, kultūras un sporta centrs «Avoti», veikals, vairāki uzņēmumi un briežu dārzs. [[Lielupe]]s krastā bijušās muižas ēkā iekārtots antīkās radiotehnikas muzejs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=9256&prop_id=252 |title=Pilis.lv Valgundes muiža |access-date={{dat|2011|10|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305185323/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=9256&prop_id=252 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Iedzīvotāju skaita dinamika == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|125 |1979|212 |1989|352 |2000|399 |2011|347 |2021|323 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Valgundes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] [[Kategorija:Latvijas vidējciemi]] 8tpboxgumza31s8a5dr98mxl6zl9hkt 4548605 4548604 2026-11-12T07:32:42Z Lasks 38532 4548605 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Valgunde | settlement_type = Vidējciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Jelgavas novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Jelgavas novads]] | subdivision_name2 = [[Valgundes pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 2,19 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2019 | population_footnotes = <ref name=lgia>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=2550&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 345 | population_density_km2 = auto | latd = 56 | latm = 44 | lats = 53 | latNS = N | longd = 23 | longm = 40 | longs = 53 | longEW = E | elevation_m = 5 | website = | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-3017 Valgunde | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Valgunde''' ir ciems [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Valgundes pagasts|Valgundes pagastā]], pagasta centrs. Izvietojies pagasta dienviddaļā pie autoceļa [[P99]] {{nobr|14 km}} no novada domes [[Jelgava|Jelgavā]] un {{nobr|53 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izveidojusies netālu no bijušās [[Volgundes muiža]]s (''Wolgund'') centra. Izaugusi [[Latvijas PSR]] laikā kā [[kolhozs|kolhoza]] «Vienība» ciemats un [[ciema padome]]s centrs.<ref>{{EncLP}}</ref> No 2006. līdz 2009. gadam Valgunde bija [[Valgundes novads|Valgundes novada]] centrs. Valgundē atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka, Informācijas, kultūras un sporta centrs «Avoti», veikals, vairāki uzņēmumi un briežu dārzs. [[Lielupe]]s krastā bijušās muižas ēkā iekārtots antīkās radiotehnikas muzejs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=9256&prop_id=252 |title=Pilis.lv Valgundes muiža |access-date={{dat|2011|10|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305185323/http://www.pilis.lv/a_pnm/view.php?id=9256&prop_id=252 |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> == Iedzīvotāju skaita dinamika == Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010/ OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|125 |1979|212 |1989|352 |2000|399 |2011|347 |2021|323 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Valgundes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas pagastu centri]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] [[Kategorija:Latvijas vidējciemi]] 9ue9q0lh447t6fxsnwagtpj8xuvlm3e 0 166539 4548646 4543883 2026-11-12T08:46:04Z Pirags 3757 4548646 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste |name = ASV Pārstāvju palāta |legislature = 119. ASV Kongress |coa_pic =Seal_of_the_United_States_House_of_Representatives.svg |session_room = United_States_House_of_Representatives_chamber.jpg |house_type = ASV Kongresa apakšpalāta |term_limits =Nav |structure1 = (119th)_US_House_of_Representatives.svg |structure1_res = 250px |leader1_type = Priekšsēdētājs |leader1 = [[Maiks Džonsons]] |party1 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) |election1 = {{dat|2023|1|7|ģ|bez}} |leader2_type = Koalīcijas līderis |leader2 = [[Stīvs Skalīss]] |party2 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) |election2 = {{dat|2023|1|7|ģ|bez}} |leader4_type = Opozīcijas līderis |leader4 = [[Hakīms Džefrijs]] |party4 = ([[ASV Demokrātiskā partija|D]]) |election4 = {{dat|2023|1|7|ģ|bez}} |leader5_type = Koalīcijas disciplīnas pārrauɡs (“pātaga”) |leader5 = [[Toms Emmers]] |party5 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) |election5 = {{dat|2023|1|7|ģ|bez}} |leader6_type = Opozīcijas disciplīnas pārrauɡs (“pātaga”) |leader6 = [[Ketrīna Klārka]] |party6 = ([[ASV Demokrātiskā partija|D]]) |election6 = {{dat|2023|1|7|ģ|bez}} |members = 435 ar balsstiesībām<br />6 bez balsstiesībām<br />Vairākumam nepieciešamas 218 balsis |political_groups1 = {{colorbox|#900000}} [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņi]] (218)<br />{{colorbox|#000090}} [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrāti]] (215)<br />{{colorbox|#DCDCDC}} ''Vakants'' (2) |last_election1 = {{dat|2026|11|3|N|bez}} |meeting_place = {{vieta|ASV|Vašingtona|ASV Kapitolijs}} |website = {{URL|http://www.house.gov}} |next_election1={{dat|2026|11|3|N|bez}}|new_session={{Start date|2025|01|03}}|logo_pic=Flag of the United States House of Representatives.svg}} '''Amerikas Savienoto Valstu Pārstāvju palāta''' ({{val|en|United States House of Representatives}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] divpalātu parlamenta — [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] — apakšpalāta. Kopā Pārstāvju palātā ir 435 locekļi. ASV Pārstāvju palātas vēlēšanas notiek reizi divos gados novembrī [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] vēlēšanu un [[ASV vidustermiņa vēlēšanas|Vidustermiņa vēlēšanu]] laikā. == Struktūra == ASV pastāvošās divpartiju sistēmas dēļ Pārstāvju palātas locekļi pārstāv vai nu [[ASV Demokrātiskā partija|ASV Demokrātisko partiju]] vai arī [[ASV Republikāniskā partija|ASV Republikānisko partiju]]. Pārstāvju palātas amati ir proporcionāli iedalīti starp [[ASV štati|štatiem]], vadoties pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] katros desmit gados, taču katru štatu pārstāv vismaz viens loceklis. [[Kalifornija]]i, vislielākajam štatam pēc iedzīvotāju skaita, pašlaik ir 53 pārstāvji. Pārstāvju palātas uzbūve un tā pilnvaras ir aprakstītas [[ASV Konstitūcija]]s pirmajā pantā. Tā vadītājs ir Pārstāvju palātas priekšsēdētājs, kurš savukārt parasti ir vairākuma partijas līderis. Pārstāvju palāta un [[ASV Senāts|Senāts]], kas kopā veido [[ASV Kongress|ASV Kongresu]], atrodas Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]], kur darbojas [[ASV Kapitolijs|Kapitolija]] ēkā. Pārstāvju palāta atrodas ēkas dienvidu spārnā, bet Senāts — ziemeļu spārnā. Pirms ASV Konstitūcijas pieņemšanas pastāvēja divi pretēji uzskati par to, kā būtu jāorganizē likumdošanas vara (parlaments). Viena daļa aizstāvēja viedokli, ka visiem štatiem ir jābūt vienādām tiesībām un tāpēc no katra štata jābūt vienādam pārstāvju daudzumam. Pretējais uzskats bija, ka štatiem ar lielāku populācija, teritoriju, ekonomisko potenciālu ir jābūt lielākam pārstāvju skaitam. Rezultātā ASV Kongresa abas palātas reprezentēja kompromisu starp šiem uzskatiem. ASV Senātā no katra štata tika ievēlēti divi deputāti, bet Pārstāvju palātā kongresmeņu skaits ir proporcionāls iedzīvotāju skaitam noteiktos štatos. == Funkcijas == ASV Pārstāvju palāta kopā ar ASV Senātu realizē [[likumdošanas vara|likumdošanu]]. Lai arī abas ASV kongresa palātas ir līdztiesīgas likumdošanā, tomēr abu kompetence un funkcijas atšķiras. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.house.gov/ ASV Pārstāvju palātas mājaslapa] {{en ikona}} {{politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV politika]] rrrs7st835nf7jqeymqr21lqz8q065a 4548647 4548646 2026-11-12T08:47:09Z Pirags 3757 4548647 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste |name = ASV Pārstāvju palāta |legislature = 119. ASV Kongress |coa_pic =Seal_of_the_United_States_House_of_Representatives.svg |session_room = United_States_House_of_Representatives_chamber.jpg |house_type = apakšpalāta |term_limits =Nav |structure1 = (119th)_US_House_of_Representatives.svg |structure1_res = 250px |leader1_type = Priekšsēdētājs |leader1 = [[Maiks Džonsons]] |party1 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) |election1 = {{dat|2023|1|7|ģ|bez}} |leader2_type = Koalīcijas līderis |leader2 = [[Stīvs Skalīss]] |party2 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) |election2 = {{dat|2023|1|7|ģ|bez}} |leader4_type = Opozīcijas līderis |leader4 = [[Hakīms Džefrijs]] |party4 = ([[ASV Demokrātiskā partija|D]]) |election4 = {{dat|2023|1|7|ģ|bez}} |leader5_type = Koalīcijas disciplīnas pārrauɡs (“pātaga”) |leader5 = [[Toms Emmers]] |party5 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) |election5 = {{dat|2023|1|7|ģ|bez}} |leader6_type = Opozīcijas disciplīnas pārrauɡs (“pātaga”) |leader6 = [[Ketrīna Klārka]] |party6 = ([[ASV Demokrātiskā partija|D]]) |election6 = {{dat|2023|1|7|ģ|bez}} |members = 435 ar balsstiesībām<br />6 bez balsstiesībām<br />Vairākumam nepieciešamas 218 balsis |political_groups1 = {{colorbox|#900000}} [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņi]] (218)<br />{{colorbox|#000090}} [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrāti]] (215)<br />{{colorbox|#DCDCDC}} ''Vakants'' (2) |last_election1 = {{dat|2026|11|3|N|bez}} |meeting_place = {{vieta|ASV|Vašingtona|ASV Kapitolijs}} |website = {{URL|http://www.house.gov}} |next_election1={{dat|2026|11|3|N|bez}}|new_session={{Start date|2025|01|03}}|logo_pic=Flag of the United States House of Representatives.svg}} '''Amerikas Savienoto Valstu Pārstāvju palāta''' ({{val|en|United States House of Representatives}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] divpalātu parlamenta — [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] — apakšpalāta. Kopā Pārstāvju palātā ir 435 locekļi. ASV Pārstāvju palātas vēlēšanas notiek reizi divos gados novembrī [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] vēlēšanu un [[ASV vidustermiņa vēlēšanas|Vidustermiņa vēlēšanu]] laikā. == Struktūra == ASV pastāvošās divpartiju sistēmas dēļ Pārstāvju palātas locekļi pārstāv vai nu [[ASV Demokrātiskā partija|ASV Demokrātisko partiju]] vai arī [[ASV Republikāniskā partija|ASV Republikānisko partiju]]. Pārstāvju palātas amati ir proporcionāli iedalīti starp [[ASV štati|štatiem]], vadoties pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] katros desmit gados, taču katru štatu pārstāv vismaz viens loceklis. [[Kalifornija]]i, vislielākajam štatam pēc iedzīvotāju skaita, pašlaik ir 53 pārstāvji. Pārstāvju palātas uzbūve un tā pilnvaras ir aprakstītas [[ASV Konstitūcija]]s pirmajā pantā. Tā vadītājs ir Pārstāvju palātas priekšsēdētājs, kurš savukārt parasti ir vairākuma partijas līderis. Pārstāvju palāta un [[ASV Senāts|Senāts]], kas kopā veido [[ASV Kongress|ASV Kongresu]], atrodas Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]], kur darbojas [[ASV Kapitolijs|Kapitolija]] ēkā. Pārstāvju palāta atrodas ēkas dienvidu spārnā, bet Senāts — ziemeļu spārnā. Pirms ASV Konstitūcijas pieņemšanas pastāvēja divi pretēji uzskati par to, kā būtu jāorganizē likumdošanas vara (parlaments). Viena daļa aizstāvēja viedokli, ka visiem štatiem ir jābūt vienādām tiesībām un tāpēc no katra štata jābūt vienādam pārstāvju daudzumam. Pretējais uzskats bija, ka štatiem ar lielāku populācija, teritoriju, ekonomisko potenciālu ir jābūt lielākam pārstāvju skaitam. Rezultātā ASV Kongresa abas palātas reprezentēja kompromisu starp šiem uzskatiem. ASV Senātā no katra štata tika ievēlēti divi deputāti, bet Pārstāvju palātā kongresmeņu skaits ir proporcionāls iedzīvotāju skaitam noteiktos štatos. == Funkcijas == ASV Pārstāvju palāta kopā ar ASV Senātu realizē [[likumdošanas vara|likumdošanu]]. Lai arī abas ASV kongresa palātas ir līdztiesīgas likumdošanā, tomēr abu kompetence un funkcijas atšķiras. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.house.gov/ ASV Pārstāvju palātas mājaslapa] {{en ikona}} {{politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV politika]] elaecmz3jb5b6lil3401gs4jdruxo20 4548648 4548647 2026-11-12T08:50:29Z Pirags 3757 atjaunināju 4548648 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste |name = ASV Pārstāvju palāta |legislature = 119. ASV Kongress |coa_pic =Seal_of_the_United_States_House_of_Representatives.svg |session_room = United_States_House_of_Representatives_chamber.jpg |house_type = apakšpalāta |term_limits =Nav |structure1 = (119th)_US_House_of_Representatives.svg |structure1_res = 250px |leader1_type = Priekšsēdētājs |leader1 = [[Maiks Džonsons]] |party1 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) |election1 = {{dat|2023|1|7|ģ|bez}} |leader2_type = Koalīcijas līderis |leader2 = [[Stīvs Skalīss]] |party2 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) |election2 = {{dat|2023|1|7|ģ|bez}} |leader4_type = Opozīcijas līderis |leader4 = [[Hakīms Džefrijs]] |party4 = ([[ASV Demokrātiskā partija|D]]) |election4 = {{dat|2023|1|7|ģ|bez}} |leader5_type = Koalīcijas disciplīnas pārrauɡs (“pātaga”) |leader5 = [[Toms Emmers]] |party5 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) |election5 = {{dat|2023|1|7|ģ|bez}} |leader6_type = Opozīcijas disciplīnas pārrauɡs (“pātaga”) |leader6 = [[Ketrīna Klārka]] |party6 = ([[ASV Demokrātiskā partija|D]]) |election6 = {{dat|2023|1|7|ģ|bez}} |members = 435 ar balsstiesībām<br />6 bez balsstiesībām<br />Vairākumam nepieciešamas 218 balsis |political_groups1 = {{colorbox|#900000}} [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņi]] (218)<br />{{colorbox|#000090}} [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrāti]] (215)<br />{{colorbox|#DCDCDC}} ''Vakants'' (2) |last_election1 = {{dat|2026|11|3|N|bez}} |meeting_place = {{vieta|ASV|Vašingtona|ASV Kapitolijs}} |website = {{URL|http://www.house.gov}} |next_election1={{dat|2028|11|7|N|bez}}}|new_session={{Start date|2025|01|03}}|logo_pic=Flag of the United States House of Representatives.svg}} '''Amerikas Savienoto Valstu Pārstāvju palāta''' ({{val|en|United States House of Representatives}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] divpalātu parlamenta — [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] — apakšpalāta. Kopā Pārstāvju palātā ir 435 locekļi. ASV Pārstāvju palātas vēlēšanas notiek reizi divos gados novembrī [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] vēlēšanu un [[ASV vidustermiņa vēlēšanas|Vidustermiņa vēlēšanu]] laikā. == Struktūra == ASV pastāvošās divpartiju sistēmas dēļ Pārstāvju palātas locekļi pārstāv vai nu [[ASV Demokrātiskā partija|ASV Demokrātisko partiju]] vai arī [[ASV Republikāniskā partija|ASV Republikānisko partiju]]. Pārstāvju palātas amati ir proporcionāli iedalīti starp [[ASV štati|štatiem]], vadoties pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] katros desmit gados, taču katru štatu pārstāv vismaz viens loceklis. [[Kalifornija]]i, vislielākajam štatam pēc iedzīvotāju skaita, pašlaik ir 53 pārstāvji. Pārstāvju palātas uzbūve un tā pilnvaras ir aprakstītas [[ASV Konstitūcija]]s pirmajā pantā. Tā vadītājs ir Pārstāvju palātas priekšsēdētājs, kurš savukārt parasti ir vairākuma partijas līderis. Pārstāvju palāta un [[ASV Senāts|Senāts]], kas kopā veido [[ASV Kongress|ASV Kongresu]], atrodas Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]], kur darbojas [[ASV Kapitolijs|Kapitolija]] ēkā. Pārstāvju palāta atrodas ēkas dienvidu spārnā, bet Senāts — ziemeļu spārnā. Pirms ASV Konstitūcijas pieņemšanas pastāvēja divi pretēji uzskati par to, kā būtu jāorganizē likumdošanas vara (parlaments). Viena daļa aizstāvēja viedokli, ka visiem štatiem ir jābūt vienādām tiesībām un tāpēc no katra štata jābūt vienādam pārstāvju daudzumam. Pretējais uzskats bija, ka štatiem ar lielāku populācija, teritoriju, ekonomisko potenciālu ir jābūt lielākam pārstāvju skaitam. Rezultātā ASV Kongresa abas palātas reprezentēja kompromisu starp šiem uzskatiem. ASV Senātā no katra štata tika ievēlēti divi deputāti, bet Pārstāvju palātā kongresmeņu skaits ir proporcionāls iedzīvotāju skaitam noteiktos štatos. == Funkcijas == ASV Pārstāvju palāta kopā ar ASV Senātu realizē [[likumdošanas vara|likumdošanu]]. Lai arī abas ASV kongresa palātas ir līdztiesīgas likumdošanā, tomēr abu kompetence un funkcijas atšķiras. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.house.gov/ ASV Pārstāvju palātas mājaslapa] {{en ikona}} {{politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV politika]] 4byijx5m1mn3yhplvziwebm6xpv2we9 4548649 4548648 2026-11-12T08:51:27Z Pirags 3757 4548649 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste |name = ASV Pārstāvju palāta |legislature = 119. ASV Kongress |coa_pic =Seal_of_the_United_States_House_of_Representatives.svg |session_room = United_States_House_of_Representatives_chamber.jpg |house_type = apakšpalāta |term_limits =Nav |structure1 = (119th)_US_House_of_Representatives.svg |structure1_res = 250px |leader1_type = Priekšsēdētājs |leader1 = [[Maiks Džonsons]] |party1 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) |election1 = {{dat|2023|1|7|ģ|bez}} |leader2_type = Koalīcijas līderis |leader2 = [[Stīvs Skalīss]] |party2 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) |election2 = {{dat|2023|1|7|ģ|bez}} |leader4_type = Opozīcijas līderis |leader4 = [[Hakīms Džefrijs]] |party4 = ([[ASV Demokrātiskā partija|D]]) |election4 = {{dat|2023|1|7|ģ|bez}} |leader5_type = Koalīcijas disciplīnas pārrauɡs (“pātaga”) |leader5 = [[Toms Emmers]] |party5 = ([[ASV Republikāniskā partija|R]]) |election5 = {{dat|2023|1|7|ģ|bez}} |leader6_type = Opozīcijas disciplīnas pārrauɡs (“pātaga”) |leader6 = [[Ketrīna Klārka]] |party6 = ([[ASV Demokrātiskā partija|D]]) |election6 = {{dat|2023|1|7|ģ|bez}} |members = 435 ar balsstiesībām<br />6 bez balsstiesībām<br />Vairākumam nepieciešamas 218 balsis |political_groups1 = {{colorbox|#900000}} [[ASV Republikāniskā partija|Republikāņi]] (218)<br />{{colorbox|#000090}} [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrāti]] (215)<br />{{colorbox|#DCDCDC}} ''Vakants'' (2) |last_election1 = {{dat|2026|11|3|N|bez}} |meeting_place = {{vieta|ASV|Vašingtona|ASV Kapitolijs}} |website = {{URL|http://www.house.gov}} |next_election1={{dat|2028|11|7|N|bez}}|new_session={{Start date|2025|01|03}}|logo_pic=Flag of the United States House of Representatives.svg}} '''Amerikas Savienoto Valstu Pārstāvju palāta''' ({{val|en|United States House of Representatives}}) ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] divpalātu parlamenta — [[ASV Kongress|ASV Kongresa]] — apakšpalāta. Kopā Pārstāvju palātā ir 435 locekļi. ASV Pārstāvju palātas vēlēšanas notiek reizi divos gados novembrī [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] vēlēšanu un [[ASV vidustermiņa vēlēšanas|Vidustermiņa vēlēšanu]] laikā. == Struktūra == ASV pastāvošās divpartiju sistēmas dēļ Pārstāvju palātas locekļi pārstāv vai nu [[ASV Demokrātiskā partija|ASV Demokrātisko partiju]] vai arī [[ASV Republikāniskā partija|ASV Republikānisko partiju]]. Pārstāvju palātas amati ir proporcionāli iedalīti starp [[ASV štati|štatiem]], vadoties pēc [[iedzīvotāju skaits|iedzīvotāju skaita]] katros desmit gados, taču katru štatu pārstāv vismaz viens loceklis. [[Kalifornija]]i, vislielākajam štatam pēc iedzīvotāju skaita, pašlaik ir 53 pārstāvji. Pārstāvju palātas uzbūve un tā pilnvaras ir aprakstītas [[ASV Konstitūcija]]s pirmajā pantā. Tā vadītājs ir Pārstāvju palātas priekšsēdētājs, kurš savukārt parasti ir vairākuma partijas līderis. Pārstāvju palāta un [[ASV Senāts|Senāts]], kas kopā veido [[ASV Kongress|ASV Kongresu]], atrodas Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsētā [[Vašingtona|Vašingtonā]], kur darbojas [[ASV Kapitolijs|Kapitolija]] ēkā. Pārstāvju palāta atrodas ēkas dienvidu spārnā, bet Senāts — ziemeļu spārnā. Pirms ASV Konstitūcijas pieņemšanas pastāvēja divi pretēji uzskati par to, kā būtu jāorganizē likumdošanas vara (parlaments). Viena daļa aizstāvēja viedokli, ka visiem štatiem ir jābūt vienādām tiesībām un tāpēc no katra štata jābūt vienādam pārstāvju daudzumam. Pretējais uzskats bija, ka štatiem ar lielāku populācija, teritoriju, ekonomisko potenciālu ir jābūt lielākam pārstāvju skaitam. Rezultātā ASV Kongresa abas palātas reprezentēja kompromisu starp šiem uzskatiem. ASV Senātā no katra štata tika ievēlēti divi deputāti, bet Pārstāvju palātā kongresmeņu skaits ir proporcionāls iedzīvotāju skaitam noteiktos štatos. == Funkcijas == ASV Pārstāvju palāta kopā ar ASV Senātu realizē [[likumdošanas vara|likumdošanu]]. Lai arī abas ASV kongresa palātas ir līdztiesīgas likumdošanā, tomēr abu kompetence un funkcijas atšķiras. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.house.gov/ ASV Pārstāvju palātas mājaslapa] {{en ikona}} {{politika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:ASV politika]] cc9pjft8kuzq8j8onfofo94n4m49bzz 0 168342 4548304 4531495 2026-11-11T17:49:54Z Dukts 38889 /* Citās valodās */ 4548304 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | attēls = Anna Auziņa 2025. gadā "Kāpostu zupas" atvēršanā.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Anna Auziņa 2025. gadā krājuma "Kāpostu zupa" atvēršanā | platums = | vārds = Anna Auziņa | dz_gads = 1975 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | nodarbošanās = dzejniece, gleznotāja |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = kopš 1990 | žanri = dzeja }} '''Anna Auziņa''' (dzimusi 1975. gada 18. aprīlī Rīgā) ir latviešu dzejniece un gleznotāja. == Biogrāfija == A. Auziņa dzimusi dzejnieka [[Imants Auziņš|Imanta Auziņa]] un prozaiķes, tulkotājas [[Irina Cigaļska|Irinas Cigaļskas]] ģimenē. Viņas māsa ir tulkotāja [[Irēna Auziņa]]. Viņa mācījusies J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1987—1994). Beigusi [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s glezniecības nodaļu (1998) un [[Juris Jurjāns (gleznotājs)|Jura Jurjāna]], [[Normunds Brasliņš|Normunda Brasliņa]] un [[Kristaps Zariņš (gleznotājs)|Kristapa Zariņa]] zīmēšanas un gleznošanas meistardarbnīcu (2001). No 1994. gada piedalījusies tēlotājas mākslas izstādēs. Nozīmīgākās personālizstādes: izstāde salonā "Telpa" Daugavpilī (1996), "Par godu vasarai" Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā (2001), "Bābu vasara" Reiterna namā (2001), "Vižņi un mākoņi" Mākslas salonā 11. novembra krastmalā 35 (2002), "Dzīve Purvciemā" salonā "Māksla" (2006) un "Viņš" galerijā "AG7" (2006). Strādājusi reklāmas aģentūrās par tekstu autori. [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] ieguvusi maģistra grādu, absolvējot Kultūras un starpkultūru studiju programmu (2013). Kopš 2014. gada LKA vieslektore. 2013. gadā uzsākusi studijas [[Latvijas Universitāte]]s Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas doktorantūrā, 2019. gadā ieguvusi doktores grādu. Pētījumi par sievišķo valodu latviešu dzejā.<ref>Anna Auziņa: vieslektore. http://www.lka.edu.lv/lv/par-akademiju/docetaji/anna-auzina/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201201200820/https://lka.edu.lv/lv/par-akademiju/docetaji/anna-auzina/ |date={{dat|2020|12|01||bez}} }}</ref> Publicē recenzijas par dzejas grāmatām. Dzīvo [[Carnikava|Carnikavā]]. === Dzeja === Pirmais dzejolis publicēts 1991. gadā. Saņēmusi Klāva Elsberga prēmiju par krājuma "Atšķirtie dārzi" manuskriptu (1994), tas izdots grāmatā 1995. gadā un tiek uzskatīts par novatorisku sievišķās rakstības pieteikumu 90. gadu dzejā. Auziņas aizsākto tradīciju [[Jānis Elsbergs]] raksturojis: "Emocionāla atraisītība un tiešums blīvā gleznainu, konkrētu tēlu plūdumā, asi reālistisku, raupju ikdienas detaļu sadzīvošana ar jaudīgu jutekliskumu un vissmalkākajiem, trauslākajiem tēliem un noskaņām."<ref>Jānis Elsbergs. Sievietes, sievietes, sievietes. Satori, 2008, 23. sept. http://www.satori.lv/article/sievietes-sievietes-sievietes {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170918171255/http://www.satori.lv/article/sievietes-sievietes-sievietes |date={{dat|2017|09|18||bez}} }}</ref> [[Anda Kubuliņa]] rakstījusi, ka Auziņa jaunas meitenes pieredzi izsaka ar iniciācijas rituālu simboliem, nosaucot viņas stilu par "mītisko simbolismu".<ref>Anda Kubuliņa. Jaunienestais un eksperimenti 1995. gada dzejas grāmatās. ''Latviešu literatūra: 1995. gads.'' Rīga: Zinātne, 1996, 22.-26. lpp.</ref> 2001. gadā Auziņa pabeidza darbu pie otrā dzejoļu krājuma, tā manuskripts ieguva a/s "Preses nams" latviešu oriģinālliteratūras konkursa balvu dzejā un gada nogalē tika izdots ar nosaukumu "Slēpotāji bučojas sniegā". Kritiķe [[Inta Čaklā]] par krājumu rakstīja: "Annas Auziņas otrais dzejoļu krājums piesaista vispirms ar pamatnoskaņu, kāda mūsu dzejā ir reta. Tā ir kāpināta dzīvesprieka prasība, dzīves kā baudas un Dieva dāvanas izjūta. Turklāt dzīves garšas avots nav kādi īpaši, ikdienai pāri pacelti stāvokļi, bet pati pasaulīgā dzīve savā raibajā un vitālajā plūdumā."<ref>Inta Čaklā. Paradīzes vārtos. Literatūra un Māksla Latvijā, 2002, 10. maijs.</ref> Kārlis Vērdiņš raksturojis krājumu kā "samierināšanos ar pasaules sāpju un skaistuma ilglaicību."<ref>Kārlis Vērdiņš. Bučas Annai. ''Luna'', Nr. 8 [2002], 87.-88. lpp.</ref> Trešais krājums "Es izskatījos laimīga" tapa astoņus gadus. Šī krājuma ievaddzejolis "Man iekšā ir grāmata" 2008. gadā uzvarēja viena dzejoļa konkursā un saņēma Olivereto balvu. Krājums iznāca 2010. gada nogalē un tika nominēts [[Literatūras gada balva]]i kā viena no labākajām gada oriģinālliteratūras grāmatām. 2011. gadā krājums saņēma žurnāla "[[Latvju Teksti]]" balvu, kā arī [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] prēmiju. [[Edvīns Raups]] par krājumu rakstījis: "Katrā ziņā Annas Auziņas grāmatas efīrais ķermenis, kurā ir jāienirst, un skaistā dvēsele, kas ir aptaustāma kā sievietes miesa, atgādina laimes pamestu idilli, un latviešu literatūrā tiešām būs maz tik poētiski trāpīgi un pat skarbi attēlotu jaunu, "sevi īstenojušu" sieviešu pasauļu.<ref>Edvīns Raups. Čik čik čik. ''Diena''. 2011, 21. janv.</ref> [[Eduards Aivars|Aivars Eipurs]] uzsver autores emocionalitāti: "Konfliktu tā kā nemana, taču ir kaut kas cits — mīļums. Kas tā par dzejas kategoriju? Mīļums kā putna spalva vai vīģes lapa literatūrzinātnes grāmatā, kas piepeši jānodefinē kā šīs zinātnes sastāvdaļa, runājot par dzeju."<ref>Aivars Eipurs. Lūk, mums dzejniece impresioniste! ''Satori'', 2010, 29. dec.</ref> 2017. gadā iznāca ceturtais krājums "Annas pūra govs"<ref>Annas pūra govs. http://neputns.lv/book/annas-pura-govs/#.WNVRg_krLIU {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170519141158/http://neputns.lv/book/annas-pura-govs/#.WNVRg_krLIU |date={{dat|2017|05|19||bez}} }}</ref>, kurā iekļauta arī poēma "Identitāte", kas 2014. gadā kļuva par vienu no žurnāla "Latvju Teksti" poēmu konkursa laureātēm. Krājumā iekļauta arī konceptuālā poēma "Apziņa", kas veidota kā citātu un personisku piezīmju sakārtojums 12 daļās.<ref>[https://www.punctummagazine.lv/2026/09/09/2016-gada-kalendars-un-poema-apzina/ — 2016. gada kalendārs un poēma “Apziņa”. Punctum, 2026, 9. sept.] {{Novecojusi saite}}</ref> Autore par poēmas tapšanu stāstīja: "Un tur ir apziņas lauskas — gan privātas, individuālas, gan kolektīvas. Tur ir interneta meklētājā atrodami citāti un tādi, ko esmu ņēmusi no savu draugu ierakstiem sociālajos tīklos. Ne tikai vēstules vai mani personiskie izdomājumi. Man tagad grūti pateikt proporciju, cik tur ir mana teksta, cik citātu. Arī no latviešu literatūras vēstures, tostarp. Bet tā struktūra ir rāmis. Tas episkais stāsts ir nevis par notikumiem, bet par to, kas notiek valodā vai apziņā."<ref>Juta Ance Romberga un Raimonds Ķirķis. Noklausītā apziņa [intervija ar A. Auziņu]. Punctum, 2017, 3. aprīlis. http://www.punctummagazine.lv/2017/04/03/noklausita-apzina/{{Novecojusi saite}}</ref> Kritiķe Zita Kārkla rakstīja: "Vārdi, teikumi, citāti no literatūras vēstures, sociālajiem tīkliem, sarunas, piezīmes, kaut kur pamanīti uzraksti kopā ar Auziņas pašas tekstiem rakstīti gan datorā, gan ar roku, aizpilda gada plānotāja 12 mēnešus. Šāds pieraksts rada ne tikai melnraksta un domu plūsmas efektu, bet arī klātbūtnes sajūtu. Uzsverot personisko, autobiogrāfisko, tas kaut kādā ziņā atgādina darbu no izstādes "Es pieskaros sev" — Andas Magones darba "Vidus" daļu — apskatei izlikto Piezīmju burtnīcu (2008—2010), kurā privātais kļūst publisks, it kā nenozīmīgais un ikdienišķais — nozīmīgs."<ref>Zita Kārkla. Mīlestības paralēlās straumes. Ubi Sunt, 2017, 13. maijs. http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/46528/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170707084641/http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/46528/ |date={{dat|2017|07|07||bez}} }}</ref> Arī Raimonds Ķirķis atzinīgi vērtēja abas poēmas: "Auziņas apņēmība paplašināt poēmas žanra robežas ar diviem tipoloģiski līdzīgiem darbiem, turklāt darīt to ar eksperimentālu vērienu, vieš cerības par dzejas vitalitātes atjaunošanos laikā, kad par dvēseli runāt ir banāli, vēsture ir kino un prozas aizgādībā, bet lietderībai ir diktatoriski vaibsti."<ref>Raimonds Ķirķis. Auziņas konstelācijas. ''Punctum'', 2017, 2. maijs. http://www.punctummagazine.lv/2017/05/02/auzinas-konstelacijas/{{Novecojusi saite}}</ref> [[Artis Ostups]] raksta: ""Annas pūra govs" ir personisks krājums. Auziņas kā meitas, mātes un dzīvi mīlošas sievietes klātbūtne šeit ir tik uzkrītoša, ka būtu neērti uz apkopotajos dzejoļos saklausāmo balsi attiecināt kritiķu iecienīto terminu "liriskais "es"".<ref>Artis Ostups. Susļikziedi un trūdaina zeme. Delfi, 2017, 30. marts. http://www.delfi.lv/kultura/news/books/suslikziedi-un-trudaina-zeme-ostups-par-auzinas-krajumu-annas-pura-govs.d{{Novecojusi saite}}? id=48678255</ref> 2017. gada oktobrī krājums saņēma Ojāra Vācieša prēmiju.<ref>[http://www.delfi.lv/kultura/news/books/ojara-vaciesa-literara-premija-dzeja-pieskirta-annai-auzinai.d?id=49343519 Ojāra Vācieša literārā prēmija dzejā piešķirta Annai Auziņai]</ref> 2018. gada janvāra sākumā tas tika nominēts laikraksta "Diena" gada balvai kultūrā,<ref>[https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/pazinoti-_dienas_-gada-balvas-kultura-2017-nominanti-14188163 Paziņoti Dienas gada balvas kultūrā 2017 nominanti]. Diena, 2018, 4. janv.</ref> un 8. februārī kļuva par vienu no balvas laureātiem.<ref>[https://diena.lv/raksts/latvija/zinas/pazinoti-_dienas_-gada-balvas-kultura-2017-laureati-14190661 Paziņoti Dienas gada balvas kultūrā 2017 laureāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180208181418/https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/pazinoti-_dienas_-gada-balvas-kultura-2017-laureati-14190661 |date={{dat|2018|02|08||bez}} }} Diena, 2018, 8. janv.</ref> 2018. gada aprīlī tika izplatīta ziņa, ka krājums saņēmis arī AKKA/LAA Autora balvu.<ref>[http://www.satori.lv/article/autora-balvu-2018-pieskir-auzinai-heinrihsonei-klavai-un-ulbergai Autora balvu 2018 piešķir Auziņai, Heinrihsonei, Kļavai un Ulbergai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201127164220/https://satori.lv/article/autora-balvu-2018-pieskir-auzinai-heinrihsonei-klavai-un-ulbergai |date={{dat|2020|11|27||bez}} }}. Satori, 2018, 20. aprīlis.</ref> Krājums nominēts Literatūras gada balvai. 2025. gadā izdots dzejoļu krājums "Kāpostu zupa", kurā līdzās personiskiem dzejoļiem par autores ģimeni iekļauti arī konceptuāli teksti, tai skaitā apjomīga "Poēma par personības traucējumiem". Krājums 2025. gadā nominēts Dzejas dienu balvai. Kritiķe Zita Kārkla par krājumu rakstījusi: "Auziņas dzejā intimitāte veido smalku, nepārtrauktu tuvības un atmiņu tīklojumu, kurā liriskais “es” nepastāv atsevišķi no pasaules, bet gan ciešā vienotībā ar to. Šajā telpā sievietes dzīve atklājas ķermeniskā un emocionālā intensitātē, mātes rūpes savijas ar radošumu, ēst gatavošana pārtop rituālā, bet paaudžu attiecības iegūst gan sāpīgu, gan dziedinošu nozīmi."<ref>[https://www.punctummagazine.lv/2025/10/16/kapostu-zupa-ar-mates-energiju-par-intimitati-annas-auzinas-dzeja/ Zita Kārkla. Kāpostu zupa ar mātes enerģiju. Punctum, 2025, 16, okt.]{{Novecojusi saite}}</ref> Savukārt Ieva Melgalve laikrakstā "Diena" atzina: "Anna Auziņa, saplūdinot dzejoļu krājumā gan sirsnīgumu un atklātību, gan konceptuālisma intelektuālās spēles, ir spējusi radīt pārsteidzoši ietilpīgu darbu. [...] Manā lasījumā šis krājums ir pirmām kārtām neparasta, empātiska un atklāta saruna par to, ko nozīmē būt "pusmūža sievietei", kuras prāts un sirds darbojas atšķirīgi — un vienlaikus ir savā vienīgajā, īstajā vietā. Citam lasītājam tas būs vērtīgs ieskats citādībā. Bet man — un, iespējams, daudzām citām sievietēm — tas ir arī krājums, kuru lasot es pati jūtos saredzēta."<ref>[https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/sirds-un-prats-sava-vieta.-annas-auzinas-dzejolu-krajuma-_kapostu-zupa_-recenzija-14339587 Ieva Melgalve. Sirds un prāts savā vietā. Diena, 2025, 5. aug.]</ref> A. Auziņas teksti vairākkārt komponēti. [[Intars Busulis|Intara Busuļa]] albumā "[[Nākamā pietura]]" (2017) iekļauta viņa komponēta dziesma "Reiz tu nāksi klusumā", Inetas Rudzītes albumā "Manā varā" (2018) iekļauta [[Jānis Lūsēns|Jāņa Lūsēna]] dziesma "Es vēroju", savukārt grupas "[[Sigma (grupa)|Sigma]]" albumā "[[Mitoloģijas (albums)|Mitoloģijas]]" (2018) iekļauta grupas dalībnieku dziesma "Mikēniete". A. Auziņa rakstījusi dziesmu tekstus I. Busuļa albumam "[[CitāC]]" (2013). === Proza === 2021. gadā izdota pirmā A. Auziņas prozas grāmata "Mājoklis: Terēzes dienasgrāmata", kas stāsta par sievietes izaugšanu no bērnības līdz briedumam un savas seksualitātes apzināšanos. 2022. gada februārī Latvijas PEN publiskoja savu aizvadītā gada nozīmīgāko latviešu grāmatu sarakstu, iekļaujot tajā arī "Mājokli".<ref>[https://satori.lv/article/latvijas-pen-gada-nozimigako-gramatu-saraksta-ieklauti-divi-ascendum-izdevumi Latvijas PEN gada nozīmīgāko grāmatu sarakstā iekļauti divi Ascendum izdevumi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220214170048/https://satori.lv/article/latvijas-pen-gada-nozimigako-gramatu-saraksta-ieklauti-divi-ascendum-izdevumi |date={{dat|2022|02|14||bez}} }}. Satori, 2022, 14. februārī.</ref> Grāmata nominēta [[Literatūras gada balva]]i kā viens no gada labākajiem prozas darbiem. 2025. gadā izdots grāmatas tulkojums lietuviešu valodā. == Bibliogrāfija == === Dzejoļu krājumi === * ''Atšķirtie dārzi''. Rīga: Uguns, 1995. * ''Slēpotāji bučojas sniegā''. Rīga: Preses nams, 2001. * ''Es izskatījos laimīga''. Rīga: Mansards, 2010. * ''Annas pūra govs''. Rīga: Neputns, 2017. * ''Kāpostu zupa.'' Rīga: Neputns, 2025. === Proza === * ''Mājoklis: Terēzes dienasgrāmata.'' Rīga: Ascendum, 2021. == Citās valodās == === Dzeja === * ''Älä juo vesijohtovettä''. Somu val. atdz. Helena Johansone, Jirki Kīskinens, Harijs Forsbloms. [Somija], Pohjoinen, 1997. * ''Nära röster över vatten''. Zviedru val. atdz. [[Juris Kronbergs]]. Stockholm: En bok för alla, 1997. * ''Sonnengeflecht: Literatur aus Lettland''. Vācu val. atdz. Heide Lydia Schmidt. Rīga: Nordik, 1997. * ''1000 и 1 отражение: стихи молодых латышских поэтов''. Krievu val. atdz. Milena Makarova. Rīga: Elpa, 2001. * ''Poetinis Druskininkų ruduo 2006''. Lietuviešu val. atdz. Ērika Druņģīte. Vilnius: Vaga, 2006. * ''Six Latvian Poets''. Angļu val. atdz. [[Ieva Lešinska]]. Lielbritānija: Arc Publications, 2011. * ''Pavasaris bus kaip visuomet''. Lietuviešu val. atdz. Ērika Druņģīte. Vilnius: Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla, 2012. * ''Contemporary Latvian Poetry (A Baltic Anthology Book 1)''. Dažādi atdzejotāji. University of New Orleans Press, 2013. * Ирина Цыгальская. ''Ритмы: стихотворения & переводы''. Krievu val. atdz. Irina Cigaļska. Rīga: ЛОРК, 2014. * ''Dzeja: antologija sodobne latvijske poezije''. Slovēņu val. atdz. Klemens Pisks. Ljubljana: Društvo slovenskih pisateljev, 2016. * ''Terra Mariana''. Gruzīnu valodā atdz. Rauls Čilačava. Autorizdevums, 2016. * ''La revue Boustro (numéro 4)''. Franču valodā atdz. Nicolas Auzanneau, 2018. * ''Jos unohdat oman nimesi / Ja aizmirsti savu vārdu''. Somu valodā atdz. Annika Suna. Nokia: Palladium Kirjat, 2020. * ''Introvertide ball: Läti uue luule antoloogia'' (Introvertu balle: latviešu mūsdienu dzejas antoloģija). Igauņu valodā atdz. Contra. Tallinn: Hea lugu, 2022. * ''Alfabeedi sünnimaa'' (Alfabēta dzimtene: latviešu konceptuālistu dzejas izlase). Igauņu valodā atdz. Contra. Paranoia, 2024. === Proza === * ''Buveinė. Terezės dienoraštis'' [Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata]. Lietuviešu valodā tulk. Audrius Musteikis. Vilnius: Slinktys, 2025. * ''Kopūstienė'' [Kāpostu zupa, dzejas izlase]. Lietuviešu valodā atdz. Audrius Musteikis. Vilnius: Slinktys, 2026. == Apbalvojumi == {| class="wikitable" |- ! style="background:#B0C4DE;" | Gads ! style="background:#B0C4DE;" | Nominētais darbs ! style="background:#B0C4DE;" | Balva ! style="background:#B0C4DE;" | Rezultāts |- |rowspan="1"|1995 |rowspan="1"|''Atšķirtie dārzi'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Klāvs Elsbergs|Klāva Elsberga prēmija]] |{{won}} |- |rowspan="1"|2001 |rowspan="1"|''Slēpotāji bučojas sniegā'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|A/s "Preses nams" oriģinālliteratūras konkursa balva |{{won}} |- |rowspan="1"|2008 |rowspan="1"|'Dzejolis "Man iekšā ir grāmata..." | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Olivereto balva |{{won}} |- |rowspan="1"|2010 |rowspan="3"|''Es izskatījos laimīga'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Literatūras gada balva]] — labākais oriģinālliteratūras darbs | {{nom}} |- |rowspan="2"|2011 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"[[Latvju Teksti|Latvju Tekstu]]" dzejas balva | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] prēmija | {{won}} |- |rowspan="1"|2014 |rowspan="1"|Poēma "Identitāte" | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"[[Latvju Teksti|Latvju Tekstu]]" poēmu konkurss | Laureāte |- |rowspan="3"|2017 |rowspan="4"|''Annas pūra govs'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] prēmija | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Laikraksta "Diena" gada balva kultūrā | {{won}} |- |[[Literatūras gada balva]] — labākā dzejas grāmata | {{nom}} |- |rowspan="1"|2018 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|AKKA/LAA Autora balva | {{won}} |- |rowspan="1"|2022 |rowspan="1"|''Mājoklis'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva | {{nom}} |- |rowspan="1"|2025 |rowspan="1"|''Kāpostu zupa'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Dzejas dienu balva | {{nom}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Auziņa, Anna}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieces]] [[Kategorija:Carnikavas pagasta cilvēki]] iwodauztz8u9x2qxw5qme4grzhcj51j 4548307 4548304 2026-11-11T17:51:13Z Dukts 38889 /* Citās valodās */ 4548307 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | attēls = Anna Auziņa 2025. gadā "Kāpostu zupas" atvēršanā.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Anna Auziņa 2025. gadā krājuma "Kāpostu zupa" atvēršanā | platums = | vārds = Anna Auziņa | dz_gads = 1975 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 18 | dz_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | dzimums = S | nodarbošanās = dzejniece, gleznotāja |rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = kopš 1990 | žanri = dzeja }} '''Anna Auziņa''' (dzimusi 1975. gada 18. aprīlī Rīgā) ir latviešu dzejniece un gleznotāja. == Biogrāfija == A. Auziņa dzimusi dzejnieka [[Imants Auziņš|Imanta Auziņa]] un prozaiķes, tulkotājas [[Irina Cigaļska|Irinas Cigaļskas]] ģimenē. Viņas māsa ir tulkotāja [[Irēna Auziņa]]. Viņa mācījusies J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (1987—1994). Beigusi [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s glezniecības nodaļu (1998) un [[Juris Jurjāns (gleznotājs)|Jura Jurjāna]], [[Normunds Brasliņš|Normunda Brasliņa]] un [[Kristaps Zariņš (gleznotājs)|Kristapa Zariņa]] zīmēšanas un gleznošanas meistardarbnīcu (2001). No 1994. gada piedalījusies tēlotājas mākslas izstādēs. Nozīmīgākās personālizstādes: izstāde salonā "Telpa" Daugavpilī (1996), "Par godu vasarai" Pedvāles brīvdabas mākslas muzejā (2001), "Bābu vasara" Reiterna namā (2001), "Vižņi un mākoņi" Mākslas salonā 11. novembra krastmalā 35 (2002), "Dzīve Purvciemā" salonā "Māksla" (2006) un "Viņš" galerijā "AG7" (2006). Strādājusi reklāmas aģentūrās par tekstu autori. [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] ieguvusi maģistra grādu, absolvējot Kultūras un starpkultūru studiju programmu (2013). Kopš 2014. gada LKA vieslektore. 2013. gadā uzsākusi studijas [[Latvijas Universitāte]]s Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas doktorantūrā, 2019. gadā ieguvusi doktores grādu. Pētījumi par sievišķo valodu latviešu dzejā.<ref>Anna Auziņa: vieslektore. http://www.lka.edu.lv/lv/par-akademiju/docetaji/anna-auzina/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201201200820/https://lka.edu.lv/lv/par-akademiju/docetaji/anna-auzina/ |date={{dat|2020|12|01||bez}} }}</ref> Publicē recenzijas par dzejas grāmatām. Dzīvo [[Carnikava|Carnikavā]]. === Dzeja === Pirmais dzejolis publicēts 1991. gadā. Saņēmusi Klāva Elsberga prēmiju par krājuma "Atšķirtie dārzi" manuskriptu (1994), tas izdots grāmatā 1995. gadā un tiek uzskatīts par novatorisku sievišķās rakstības pieteikumu 90. gadu dzejā. Auziņas aizsākto tradīciju [[Jānis Elsbergs]] raksturojis: "Emocionāla atraisītība un tiešums blīvā gleznainu, konkrētu tēlu plūdumā, asi reālistisku, raupju ikdienas detaļu sadzīvošana ar jaudīgu jutekliskumu un vissmalkākajiem, trauslākajiem tēliem un noskaņām."<ref>Jānis Elsbergs. Sievietes, sievietes, sievietes. Satori, 2008, 23. sept. http://www.satori.lv/article/sievietes-sievietes-sievietes {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170918171255/http://www.satori.lv/article/sievietes-sievietes-sievietes |date={{dat|2017|09|18||bez}} }}</ref> [[Anda Kubuliņa]] rakstījusi, ka Auziņa jaunas meitenes pieredzi izsaka ar iniciācijas rituālu simboliem, nosaucot viņas stilu par "mītisko simbolismu".<ref>Anda Kubuliņa. Jaunienestais un eksperimenti 1995. gada dzejas grāmatās. ''Latviešu literatūra: 1995. gads.'' Rīga: Zinātne, 1996, 22.-26. lpp.</ref> 2001. gadā Auziņa pabeidza darbu pie otrā dzejoļu krājuma, tā manuskripts ieguva a/s "Preses nams" latviešu oriģinālliteratūras konkursa balvu dzejā un gada nogalē tika izdots ar nosaukumu "Slēpotāji bučojas sniegā". Kritiķe [[Inta Čaklā]] par krājumu rakstīja: "Annas Auziņas otrais dzejoļu krājums piesaista vispirms ar pamatnoskaņu, kāda mūsu dzejā ir reta. Tā ir kāpināta dzīvesprieka prasība, dzīves kā baudas un Dieva dāvanas izjūta. Turklāt dzīves garšas avots nav kādi īpaši, ikdienai pāri pacelti stāvokļi, bet pati pasaulīgā dzīve savā raibajā un vitālajā plūdumā."<ref>Inta Čaklā. Paradīzes vārtos. Literatūra un Māksla Latvijā, 2002, 10. maijs.</ref> Kārlis Vērdiņš raksturojis krājumu kā "samierināšanos ar pasaules sāpju un skaistuma ilglaicību."<ref>Kārlis Vērdiņš. Bučas Annai. ''Luna'', Nr. 8 [2002], 87.-88. lpp.</ref> Trešais krājums "Es izskatījos laimīga" tapa astoņus gadus. Šī krājuma ievaddzejolis "Man iekšā ir grāmata" 2008. gadā uzvarēja viena dzejoļa konkursā un saņēma Olivereto balvu. Krājums iznāca 2010. gada nogalē un tika nominēts [[Literatūras gada balva]]i kā viena no labākajām gada oriģinālliteratūras grāmatām. 2011. gadā krājums saņēma žurnāla "[[Latvju Teksti]]" balvu, kā arī [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] prēmiju. [[Edvīns Raups]] par krājumu rakstījis: "Katrā ziņā Annas Auziņas grāmatas efīrais ķermenis, kurā ir jāienirst, un skaistā dvēsele, kas ir aptaustāma kā sievietes miesa, atgādina laimes pamestu idilli, un latviešu literatūrā tiešām būs maz tik poētiski trāpīgi un pat skarbi attēlotu jaunu, "sevi īstenojušu" sieviešu pasauļu.<ref>Edvīns Raups. Čik čik čik. ''Diena''. 2011, 21. janv.</ref> [[Eduards Aivars|Aivars Eipurs]] uzsver autores emocionalitāti: "Konfliktu tā kā nemana, taču ir kaut kas cits — mīļums. Kas tā par dzejas kategoriju? Mīļums kā putna spalva vai vīģes lapa literatūrzinātnes grāmatā, kas piepeši jānodefinē kā šīs zinātnes sastāvdaļa, runājot par dzeju."<ref>Aivars Eipurs. Lūk, mums dzejniece impresioniste! ''Satori'', 2010, 29. dec.</ref> 2017. gadā iznāca ceturtais krājums "Annas pūra govs"<ref>Annas pūra govs. http://neputns.lv/book/annas-pura-govs/#.WNVRg_krLIU {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170519141158/http://neputns.lv/book/annas-pura-govs/#.WNVRg_krLIU |date={{dat|2017|05|19||bez}} }}</ref>, kurā iekļauta arī poēma "Identitāte", kas 2014. gadā kļuva par vienu no žurnāla "Latvju Teksti" poēmu konkursa laureātēm. Krājumā iekļauta arī konceptuālā poēma "Apziņa", kas veidota kā citātu un personisku piezīmju sakārtojums 12 daļās.<ref>[https://www.punctummagazine.lv/2026/09/09/2016-gada-kalendars-un-poema-apzina/ — 2016. gada kalendārs un poēma “Apziņa”. Punctum, 2026, 9. sept.] {{Novecojusi saite}}</ref> Autore par poēmas tapšanu stāstīja: "Un tur ir apziņas lauskas — gan privātas, individuālas, gan kolektīvas. Tur ir interneta meklētājā atrodami citāti un tādi, ko esmu ņēmusi no savu draugu ierakstiem sociālajos tīklos. Ne tikai vēstules vai mani personiskie izdomājumi. Man tagad grūti pateikt proporciju, cik tur ir mana teksta, cik citātu. Arī no latviešu literatūras vēstures, tostarp. Bet tā struktūra ir rāmis. Tas episkais stāsts ir nevis par notikumiem, bet par to, kas notiek valodā vai apziņā."<ref>Juta Ance Romberga un Raimonds Ķirķis. Noklausītā apziņa [intervija ar A. Auziņu]. Punctum, 2017, 3. aprīlis. http://www.punctummagazine.lv/2017/04/03/noklausita-apzina/{{Novecojusi saite}}</ref> Kritiķe Zita Kārkla rakstīja: "Vārdi, teikumi, citāti no literatūras vēstures, sociālajiem tīkliem, sarunas, piezīmes, kaut kur pamanīti uzraksti kopā ar Auziņas pašas tekstiem rakstīti gan datorā, gan ar roku, aizpilda gada plānotāja 12 mēnešus. Šāds pieraksts rada ne tikai melnraksta un domu plūsmas efektu, bet arī klātbūtnes sajūtu. Uzsverot personisko, autobiogrāfisko, tas kaut kādā ziņā atgādina darbu no izstādes "Es pieskaros sev" — Andas Magones darba "Vidus" daļu — apskatei izlikto Piezīmju burtnīcu (2008—2010), kurā privātais kļūst publisks, it kā nenozīmīgais un ikdienišķais — nozīmīgs."<ref>Zita Kārkla. Mīlestības paralēlās straumes. Ubi Sunt, 2017, 13. maijs. http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/46528/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170707084641/http://www.ubisunt.lu.lv/zinas/t/46528/ |date={{dat|2017|07|07||bez}} }}</ref> Arī Raimonds Ķirķis atzinīgi vērtēja abas poēmas: "Auziņas apņēmība paplašināt poēmas žanra robežas ar diviem tipoloģiski līdzīgiem darbiem, turklāt darīt to ar eksperimentālu vērienu, vieš cerības par dzejas vitalitātes atjaunošanos laikā, kad par dvēseli runāt ir banāli, vēsture ir kino un prozas aizgādībā, bet lietderībai ir diktatoriski vaibsti."<ref>Raimonds Ķirķis. Auziņas konstelācijas. ''Punctum'', 2017, 2. maijs. http://www.punctummagazine.lv/2017/05/02/auzinas-konstelacijas/{{Novecojusi saite}}</ref> [[Artis Ostups]] raksta: ""Annas pūra govs" ir personisks krājums. Auziņas kā meitas, mātes un dzīvi mīlošas sievietes klātbūtne šeit ir tik uzkrītoša, ka būtu neērti uz apkopotajos dzejoļos saklausāmo balsi attiecināt kritiķu iecienīto terminu "liriskais "es"".<ref>Artis Ostups. Susļikziedi un trūdaina zeme. Delfi, 2017, 30. marts. http://www.delfi.lv/kultura/news/books/suslikziedi-un-trudaina-zeme-ostups-par-auzinas-krajumu-annas-pura-govs.d{{Novecojusi saite}}? id=48678255</ref> 2017. gada oktobrī krājums saņēma Ojāra Vācieša prēmiju.<ref>[http://www.delfi.lv/kultura/news/books/ojara-vaciesa-literara-premija-dzeja-pieskirta-annai-auzinai.d?id=49343519 Ojāra Vācieša literārā prēmija dzejā piešķirta Annai Auziņai]</ref> 2018. gada janvāra sākumā tas tika nominēts laikraksta "Diena" gada balvai kultūrā,<ref>[https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/pazinoti-_dienas_-gada-balvas-kultura-2017-nominanti-14188163 Paziņoti Dienas gada balvas kultūrā 2017 nominanti]. Diena, 2018, 4. janv.</ref> un 8. februārī kļuva par vienu no balvas laureātiem.<ref>[https://diena.lv/raksts/latvija/zinas/pazinoti-_dienas_-gada-balvas-kultura-2017-laureati-14190661 Paziņoti Dienas gada balvas kultūrā 2017 laureāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180208181418/https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/pazinoti-_dienas_-gada-balvas-kultura-2017-laureati-14190661 |date={{dat|2018|02|08||bez}} }} Diena, 2018, 8. janv.</ref> 2018. gada aprīlī tika izplatīta ziņa, ka krājums saņēmis arī AKKA/LAA Autora balvu.<ref>[http://www.satori.lv/article/autora-balvu-2018-pieskir-auzinai-heinrihsonei-klavai-un-ulbergai Autora balvu 2018 piešķir Auziņai, Heinrihsonei, Kļavai un Ulbergai] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201127164220/https://satori.lv/article/autora-balvu-2018-pieskir-auzinai-heinrihsonei-klavai-un-ulbergai |date={{dat|2020|11|27||bez}} }}. Satori, 2018, 20. aprīlis.</ref> Krājums nominēts Literatūras gada balvai. 2025. gadā izdots dzejoļu krājums "Kāpostu zupa", kurā līdzās personiskiem dzejoļiem par autores ģimeni iekļauti arī konceptuāli teksti, tai skaitā apjomīga "Poēma par personības traucējumiem". Krājums 2025. gadā nominēts Dzejas dienu balvai. Kritiķe Zita Kārkla par krājumu rakstījusi: "Auziņas dzejā intimitāte veido smalku, nepārtrauktu tuvības un atmiņu tīklojumu, kurā liriskais “es” nepastāv atsevišķi no pasaules, bet gan ciešā vienotībā ar to. Šajā telpā sievietes dzīve atklājas ķermeniskā un emocionālā intensitātē, mātes rūpes savijas ar radošumu, ēst gatavošana pārtop rituālā, bet paaudžu attiecības iegūst gan sāpīgu, gan dziedinošu nozīmi."<ref>[https://www.punctummagazine.lv/2025/10/16/kapostu-zupa-ar-mates-energiju-par-intimitati-annas-auzinas-dzeja/ Zita Kārkla. Kāpostu zupa ar mātes enerģiju. Punctum, 2025, 16, okt.]{{Novecojusi saite}}</ref> Savukārt Ieva Melgalve laikrakstā "Diena" atzina: "Anna Auziņa, saplūdinot dzejoļu krājumā gan sirsnīgumu un atklātību, gan konceptuālisma intelektuālās spēles, ir spējusi radīt pārsteidzoši ietilpīgu darbu. [...] Manā lasījumā šis krājums ir pirmām kārtām neparasta, empātiska un atklāta saruna par to, ko nozīmē būt "pusmūža sievietei", kuras prāts un sirds darbojas atšķirīgi — un vienlaikus ir savā vienīgajā, īstajā vietā. Citam lasītājam tas būs vērtīgs ieskats citādībā. Bet man — un, iespējams, daudzām citām sievietēm — tas ir arī krājums, kuru lasot es pati jūtos saredzēta."<ref>[https://www.diena.lv/raksts/kd/recenzijas/sirds-un-prats-sava-vieta.-annas-auzinas-dzejolu-krajuma-_kapostu-zupa_-recenzija-14339587 Ieva Melgalve. Sirds un prāts savā vietā. Diena, 2025, 5. aug.]</ref> A. Auziņas teksti vairākkārt komponēti. [[Intars Busulis|Intara Busuļa]] albumā "[[Nākamā pietura]]" (2017) iekļauta viņa komponēta dziesma "Reiz tu nāksi klusumā", Inetas Rudzītes albumā "Manā varā" (2018) iekļauta [[Jānis Lūsēns|Jāņa Lūsēna]] dziesma "Es vēroju", savukārt grupas "[[Sigma (grupa)|Sigma]]" albumā "[[Mitoloģijas (albums)|Mitoloģijas]]" (2018) iekļauta grupas dalībnieku dziesma "Mikēniete". A. Auziņa rakstījusi dziesmu tekstus I. Busuļa albumam "[[CitāC]]" (2013). === Proza === 2021. gadā izdota pirmā A. Auziņas prozas grāmata "Mājoklis: Terēzes dienasgrāmata", kas stāsta par sievietes izaugšanu no bērnības līdz briedumam un savas seksualitātes apzināšanos. 2022. gada februārī Latvijas PEN publiskoja savu aizvadītā gada nozīmīgāko latviešu grāmatu sarakstu, iekļaujot tajā arī "Mājokli".<ref>[https://satori.lv/article/latvijas-pen-gada-nozimigako-gramatu-saraksta-ieklauti-divi-ascendum-izdevumi Latvijas PEN gada nozīmīgāko grāmatu sarakstā iekļauti divi Ascendum izdevumi.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220214170048/https://satori.lv/article/latvijas-pen-gada-nozimigako-gramatu-saraksta-ieklauti-divi-ascendum-izdevumi |date={{dat|2022|02|14||bez}} }}. Satori, 2022, 14. februārī.</ref> Grāmata nominēta [[Literatūras gada balva]]i kā viens no gada labākajiem prozas darbiem. 2025. gadā izdots grāmatas tulkojums lietuviešu valodā. == Bibliogrāfija == === Dzejoļu krājumi === * ''Atšķirtie dārzi''. Rīga: Uguns, 1995. * ''Slēpotāji bučojas sniegā''. Rīga: Preses nams, 2001. * ''Es izskatījos laimīga''. Rīga: Mansards, 2010. * ''Annas pūra govs''. Rīga: Neputns, 2017. * ''Kāpostu zupa.'' Rīga: Neputns, 2025. === Proza === * ''Mājoklis: Terēzes dienasgrāmata.'' Rīga: Ascendum, 2021. == Citās valodās == === Grāmatas === * ''Buveinė. Terezės dienoraštis'' [Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata]. Lietuviešu valodā tulk. Audrius Musteikis. Vilnius: Slinktys, 2025. * ''Kopūstienė'' [Kāpostu zupa, dzejas izlase]. Lietuviešu valodā atdz. Audrius Musteikis. Vilnius: Slinktys, 2026. === Dzejoļi antoloģijās === * ''Älä juo vesijohtovettä''. Somu val. atdz. Helena Johansone, Jirki Kīskinens, Harijs Forsbloms. [Somija], Pohjoinen, 1997. * ''Nära röster över vatten''. Zviedru val. atdz. [[Juris Kronbergs]]. Stockholm: En bok för alla, 1997. * ''Sonnengeflecht: Literatur aus Lettland''. Vācu val. atdz. Heide Lydia Schmidt. Rīga: Nordik, 1997. * ''1000 и 1 отражение: стихи молодых латышских поэтов''. Krievu val. atdz. Milena Makarova. Rīga: Elpa, 2001. * ''Poetinis Druskininkų ruduo 2006''. Lietuviešu val. atdz. Ērika Druņģīte. Vilnius: Vaga, 2006. * ''Six Latvian Poets''. Angļu val. atdz. [[Ieva Lešinska]]. Lielbritānija: Arc Publications, 2011. * ''Pavasaris bus kaip visuomet''. Lietuviešu val. atdz. Ērika Druņģīte. Vilnius: Lietuvos rašytojų sąjungos leidykla, 2012. * ''Contemporary Latvian Poetry (A Baltic Anthology Book 1)''. Dažādi atdzejotāji. University of New Orleans Press, 2013. * Ирина Цыгальская. ''Ритмы: стихотворения & переводы''. Krievu val. atdz. Irina Cigaļska. Rīga: ЛОРК, 2014. * ''Dzeja: antologija sodobne latvijske poezije''. Slovēņu val. atdz. Klemens Pisks. Ljubljana: Društvo slovenskih pisateljev, 2016. * ''Terra Mariana''. Gruzīnu valodā atdz. Rauls Čilačava. Autorizdevums, 2016. * ''La revue Boustro (numéro 4)''. Franču valodā atdz. Nicolas Auzanneau, 2018. * ''Jos unohdat oman nimesi / Ja aizmirsti savu vārdu''. Somu valodā atdz. Annika Suna. Nokia: Palladium Kirjat, 2020. * ''Introvertide ball: Läti uue luule antoloogia'' (Introvertu balle: latviešu mūsdienu dzejas antoloģija). Igauņu valodā atdz. Contra. Tallinn: Hea lugu, 2022. * ''Alfabeedi sünnimaa'' (Alfabēta dzimtene: latviešu konceptuālistu dzejas izlase). Igauņu valodā atdz. Contra. Paranoia, 2024. == Apbalvojumi == {| class="wikitable" |- ! style="background:#B0C4DE;" | Gads ! style="background:#B0C4DE;" | Nominētais darbs ! style="background:#B0C4DE;" | Balva ! style="background:#B0C4DE;" | Rezultāts |- |rowspan="1"|1995 |rowspan="1"|''Atšķirtie dārzi'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Klāvs Elsbergs|Klāva Elsberga prēmija]] |{{won}} |- |rowspan="1"|2001 |rowspan="1"|''Slēpotāji bučojas sniegā'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|A/s "Preses nams" oriģinālliteratūras konkursa balva |{{won}} |- |rowspan="1"|2008 |rowspan="1"|'Dzejolis "Man iekšā ir grāmata..." | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Olivereto balva |{{won}} |- |rowspan="1"|2010 |rowspan="3"|''Es izskatījos laimīga'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Literatūras gada balva]] — labākais oriģinālliteratūras darbs | {{nom}} |- |rowspan="2"|2011 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"[[Latvju Teksti|Latvju Tekstu]]" dzejas balva | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] prēmija | {{won}} |- |rowspan="1"|2014 |rowspan="1"|Poēma "Identitāte" | style="text-align:left; vertical-align:top;"|"[[Latvju Teksti|Latvju Tekstu]]" poēmu konkurss | Laureāte |- |rowspan="3"|2017 |rowspan="4"|''Annas pūra govs'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|[[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] prēmija | {{won}} |- | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Laikraksta "Diena" gada balva kultūrā | {{won}} |- |[[Literatūras gada balva]] — labākā dzejas grāmata | {{nom}} |- |rowspan="1"|2018 | style="text-align:left; vertical-align:top;"|AKKA/LAA Autora balva | {{won}} |- |rowspan="1"|2022 |rowspan="1"|''Mājoklis'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Literatūras gada balva | {{nom}} |- |rowspan="1"|2025 |rowspan="1"|''Kāpostu zupa'' | style="text-align:left; vertical-align:top;"|Dzejas dienu balva | {{nom}} |- |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Auziņa, Anna}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieces]] [[Kategorija:Carnikavas pagasta cilvēki]] 67om1a9yyjuseanve907zepyotee3dh 0 168881 4548479 4525881 2026-11-12T05:16:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548479 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Mājas lama | attēls = Llama, peru, machu picchu.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Artiodactyla | kārta_lv = Pārnadži | dzimta = Camelidae | dzimta_lv = Kamieļu dzimta | cilts = Lamini | cilts_lv = Lamu cilts | ģints = Lama | ģints_lv = Lamas | suga = Lama glama | suga_lv = Mājas lama | suga_r = Lama | binomial = Lama glama <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība = [[Attēls:Distrubutions of llamas in 1520 and 1999.svg|200px|center]]<br /><center>Lamu izplatība 1520. un 1999. gadā (zaļš)</center> | kategorijas = nē }} [[File:Llama in ueno zoo - 2009 Aug.webm|thumb|Mājas lama]] '''Mājas lama''' jeb vienkārši '''lama''' (''Lama glama'') ir [[kamieļu dzimta]]s (''Camelidae'') [[mājdzīvnieks]], kurš cēlies, domesticējot savvaļas [[gvanako]] (''Lama guanicoe'')<ref>[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC1088918/ Genetic analysis reveals the wild ancestors of the llama and the alpaca]</ref> — otru [[lamas|lamu ģints]] sugu. Lamu lielākā [[populācija]] dzīvo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], un tās jau tūkstošiem gadu tiek audzētas [[gaļa]]s ieguvei un nastu pārnešanai. Neskatoties uz to, ka lamas kā mājdzīvniekus audzē gandrīz visā pasaulē, to galvenie izplatības reģioni ir [[Bolīvija]], [[Peru]] un [[Ekvadora]], bet tās sastopamas arī [[Patagonija|Patagonijā]] un [[Ugunszeme|Ugunszemē]] ([[Argentīna|Argentīnā]] un [[Čīle|Čīlē]]).<ref name=adw>{{Tīmekļa atsauce |url=http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Lama_glama/ |title=ADW: Lama glama |access-date={{dat|2013|05|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130517040122/http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Lama_glama/ |archivedate={{dat|2013|05|17||bez}} }}</ref><ref name=kam/> Dienvidamerikā dzīvo apmēram 3 miljoni lamu.<ref name=fac/> Ārpus Dienvidamerikas viena no lielākajām populācijām dzīvo [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Kanāda|Kanādā]]) — vairāk kā 158 000 lamu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.scla.us/llamafacts.html |title=Llama facts |access-date={{dat|2013|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2011|11|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20111107182037/http://www.scla.us/llamafacts.html }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Lombards Museum 005 bis.jpg|thumb|220px|left|[[Močes kultūra]]s jātnieka uz lamas figūra]] [[Attēls:Miniature gold llama figurine.jpg|thumb|left|220px|Inku lamas figūra no zelta]] Pirms 40 miljoniem gadu Ziemeļamerikā dzīvoja lamu un visas [[kamieļu dzimta]]s priekšteči, no kuriem daļa migrēja Dienvidamerikas virzienā apmēram 3 miljonus gadu. [[ledus laikmets|Ledus laikmeta]] beigās, pirms 10 000—12 000 gadiem kamieļu dzimtas pārstāvji Ziemeļamerikā izmira.<ref name=bree/> === Pieradināšana === [[Andi|Andu]] kalnos [[Altiplano|Punas]] reģionā 4000—4900 metrus [[virs jūras līmeņa]] Peru [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņi]], kā liecina [[arheoloģija|arheoloģiskie]] izrakumi, uzsāka [[gvanako]] pieradināšanu pirms 6000—7000 gadiem. Kontrolēti pieradināto lamu ganāmpulki tika izveidoti apmēram pirms 6000—5500 gadiem.<ref name=arh>{{Tīmekļa atsauce |url=http://archaeology.about.com/od/domestications/qt/Llama-And-Alpaca.htm |title=Llama and Alpaca |access-date={{dat|2013|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2013|05|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130512102108/http://archaeology.about.com/od/domestications/qt/Llama-And-Alpaca.htm }}</ref> Apmēram pirms 3800 gadiem lamas sāka izplatīties arī zemākos Andu reģionos. === Pirmsinku kultūra === Arheoloģiskajos izrakumos ik pa laikam var novērot, ka [[Močes kultūra|Močes kultūrā]] svarīgu cilvēku apbedījumos var atrast lamu skeleta daļas. Iespējams, ka tās kapā tika guldītas kā pārtika aizgājējam viņsaulē.<ref>Berrin, Katherine & Larco Museum. The Spirit of Ancient Peru:Treasures from the Museo Arqueológico Rafael Larco Herrera. New York: Thames & Hudson, 1997 {{ISBN|0-500-01802-2}}.</ref> Močes kultūrai ir raksturīgas arī reālistiskas lamu [[keramika]]s figūras. === Inku impērija === [[Inku impērija|Inku impērijā]] lamas bija vienīgie dzīvnieki, ar kuriem transportēja kravas. Inkiem bija labi attīstīta ceļu sistēma, bet nebija riteņu un ratu.<ref name=geo/> Lamas uz savām mugurām pārnesa visu, gan [[ūdens|ūdeni]], gan būvniecības materiālus. Nozīmīgs ieguvums bija arī izkaltušie lamu mēsli, kurus izmantoja kā kurināmo un tīruma mēslojumu. Ir zinātnieki, kas uzskata, ka inku pāreja no medniecības un augu vākšanas uz [[lauksaimniecība|lauksaimniecību]] bija iespējama tikai pateicoties lamām, jo tika iegūts tik svarīgais mēslojums kultūraugu audzēšanai.<ref>[http://www.bbc.co.uk/news/world-latin-america-13439093 Inca success in Peruvian Andes 'thanks to llama dung']</ref> No lamām ieguva arī [[vilna|vilnu]], [[āda|ādu]] un [[gaļa|gaļu]].<ref name=geo/> Lai saglabātu gaļu, inki izmantoja kalnu apstākļus — aukstumu un zemo [[gaiss|gaisa]] [[spiediens|spiedienu]], izkaltējot un sasaldējot lamu gaļu ilgstošai uzglabāšanai. Šādi kaltētu gaļu sauc par čarki.<ref name=kam/> Lamu audzēšana tika kontrolēta, ganāmpulki stingri uzskaitīti un visas lamas piederēja valstij.<ref name=fac>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bar-q-diamond.com/information/llamafacts.htm |title=Camelid Facts |access-date={{dat|2013|05|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130725162338/http://www.bar-q-diamond.com/information/llamafacts.htm |archivedate={{dat|2013|07|25||bez}} }}</ref> Lama tika uzskatīta par svētu dzīvnieku un inku cilvēku apbedījumos bieži var atrast lamu figūras, iespējams, kā lūgšanu [[dievs|dieviem]], lai nodrošinātu lamu ganāmpulku vairošanos.<ref name=geo>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nationalgeographic.com/inca/inca_culture_4.html |title=National Geographic: Little Llamas |access-date={{dat|2006|10|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060907054938/http://www.nationalgeographic.com/inca/inca_culture_4.html |archivedate={{dat|2006|09|07||bez}} }}</ref> Saskaņā ar spāņu [[konkistadors|konkistadoru]] pierakstiem inki bija specializējušies audzēt lamu ganāmpulkus atkarībā no to kažoka [[krāsa]]s.<ref name=arh/> Inki lamas izmantoja [[reliģija|reliģiskos]] rituālos. Piemēram, Peru dienvidos zem mājas mēdza aprakt upurētu lamu vai [[alpaka|alpaku]]. Katru lunāro mēnesi [[Kusko]] galvenajā laukumā tika upurētas simt īpaši izaudzētas, [[Baltā krāsa|baltas]] lamas, mazāks skaits tika ziedots arī [[saule]]s dievam saules svētkos jeb [[Inti Raimi]].<ref name=kam/> === Spāņu impērija === Kad spāņi iekaroja Dienvidameriku, viņi novērtēja lamas kā kravu nesēju dzīvniekus augstkalnu ceļos. Lamas no raktuvēm kalnos transportēja lejup [[zelts|zeltu]].<ref>[http://www.pbs.org/gunsgermssteel/show/episode2.html Two Empires]</ref> Tomēr ar laiku lamas aizvietoja lielāki dzīvnieki — [[zirgi]], [[mūlis|mūļi]] un [[mājas ēzelis|ēzeļi]].<ref>[http://www.pbs.org/gunsgermssteel/variables/llamas.html The Story Of... Llamas]</ref> == Izskats un īpašības == [[Attēls:Darica Lama 01016.jpg|thumb|200px|Lamai ir garas, ragiem līdzīgas ausis]] [[Attēls:Emmett and evie.JPG|thumb|200px|Māte ar mazuli]] Atšķirībā no [[kamieļu cilts|kamieļiem]], pie kuru dzimtas lamas pieder, tām nav [[kupris|kupra]]. Lamām ir slaids ķermenis, garas [[kāja]]s un [[kakls]], īsa [[aste]], maza [[galva]] un lielas [[ausis]]. No visām [[lamu cilts]] sugām lama ir vislielākā. Ārēji un uzvedībā tā ļoti līdzinās savai savvaļas priekštecei [[gvanako]]. Lamas augstums skaustā ir 109—119 cm, svars 130—180 kg.<ref name=arh/> Kažoka matojums ir garš, ar biezu pavilnu. Krāsa var būt ļoti dažāda, gan vienkrāsaina, gan ar raibumiem. [[Aste]] īsa, apaugusi ar biezu un mīkstu vilnu. Lamu [[asinis|asinīs]] ir ļoti augsta [[eritrocīts|eritrocītu]] koncentrācija un to forma ir ovāla, kas nodrošina normālu elpošanu kalnu retinātajā gaisā.<ref name=adw/> [[Pēda]]s nelielas, ar diviem [[pirksti]]em. Lamas ir ļoti veiklas un graciozas, tās ātri un viegli kāpelē pa klinšu nogāzēm. Īpaši spilventiņi pēdu apakšpusē soli padara mīkstu un vieglu. Andos augsnes kārtiņa ir plāna un zāle reta, bet lamas zemi izmīņā daudz mazāk nekā [[zirgi]] un [[mūlis|mūļi]]. Turklāt šo dzīvnieku aukslējas un zobi ir veidoti tā, ka, plūkdamas augus, lamas nebojā augu [[sakne]]s.<ref name=kam/> == Uzvedība un barošanās == Lamu dabīgais izplatības areāls ir Andu augstkalni. Kalnu pļavās aug zema zāle, dažādi krūmi un nelieli kociņi. Klimats ir sauss, [[tuksnesis|tuksnesim]] līdzīgs.<ref name=adw/> Tās barojas ar visa veida [[zālaugi]]em un citiem [[augi]]em. Līdzīgi kā [[govis]], tās zāli vispirms saplūc un, nedaudz pakošļājot, norij, bet pēc tam atgremo un vēlreiz sakošļā. Ūdeni tās patērē ļoti minimāli. Pieticība barībā un ūdens patēriņā ir nepieciešamas īpašības, dzīvojot augstkalnos.<ref name=nat/> Kad lamas ir satrauktas, tās spļaudās tāpat kā kamieļi. Tās nespļaudās ar [[siekalas|siekalām]], bet atrij pirmā [[kuņģis|kuņģa]] saturu un to izspļauj. Lamas ir ļoti sabiedriski dzīvnieki un savstarpējās attiecības nosaka vieta hierarhijā. Augstāk stāvoša lama mēdz spļaut uz zemāku hierarhijā esošu bara locekli. Atrašanās vieta hierarhijā ir ļoti mainīga, tā tiek no jauna izcīnīta un pierādīta, savstarpēji grūstoties, speroties un spļaudoties. Biežāk savas attiecības noskaidro tēviņi. Lamas ļoti reti spļauj uz [[cilvēki]]em. Visbiežāk tas notiek gadījumos, ja to no mazotnes audzina ciešā kontaktā ar cilvēkiem. Šādos gadījumos lama cilvēku uztver kā bara locekli. Lai arī lamas nepārtraukti ir aizņemtas ar hierahijas attiecību kārtošanu, tās barā viena par otru rūpējas un aizsargā pret ienaidniekiem. Lamas savā starpā komunicē ar ķermeņa valodu un balsi. === Sargāšanas instinkts === Lamas ganāmpulku apsargāšanai sāka izmantot 1980. gados [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.nationalgeographic.com/news/2003/06/0610_030610_llamashepherds.html |title=Guard Llamas Keep Sheep Safe From Coyotes |access-date={{dat|2013|05|15||bez}} |archive-date={{dat|2003|06|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20030611171727/http://news.nationalgeographic.com/news/2003/06/0610_030610_llamashepherds.html}}</ref> Pamatā tās izmanto [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rietumos, reģionos, kuros mājo [[koijots|koijoti]]. Visbiežāk tiek izmantots viens kastrēts [[tēviņš]]. Gadu gaitā ir pierādījies, ka vairāku lamu izmantošana ir mazāk efektīva kā vienas lamas izmantošana. Ja izmanto vairākas lamas, tās norobežojas no ganāmpulka un veido atsevišķu baru. == Reprodukcija == Lamas mātīte dzimumbriedumu sasniedz 12 mēnešu vecumā, bet tēviņš tikai 3 gadu vecumā.<ref>[http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/2647232?dopt=Citation Llama reproduction]</ref> Lamām ir dažas īpatnības, kādas nav citiem dzīvniekiem — lamu mātītes nemeklējas, [[olšūna]]s izdalīšanās tiek pamudināta ar pārošanās aktu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.llamapaedia.com/reproduction/ovulate.html |title=Induced Ovulation |access-date={{dat|2007|04|12||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070412025723/http://www.llamapaedia.com/reproduction/ovulate.html |archivedate={{dat|2007|04|12||bez}} }}</ref> Pārojoties mātīte noguļas zemē. Dabīgos ganīšanās apstākļos tēviņš izveido nelielu harēmu, kurā ir apmēram 6 [[mātīte]]s. Katram harēmam ir sava teritorija, kuru tēviņš apsargā, padzenot jebkuru citu tēviņu. Kad jaunie tēviņi nobriest, tie harēmu atņem vecākam tēviņam.<ref name=adw/> Mazuļi dzimst katru gadu. Grūsnības periods ilgst 11,5 mēnešus (360 dienas<ref name=adw/>). Parasti piedzimst viens mazulis. Mātes mazuli pēc piedzimšanas nenolaiza, kā to dara citi dzīvnieki, jo lamu mēle ir ļoti īsa. Lama [[mēle|mēli]] ārā no [[mute]]s var izbāzt tikai 1,3 cm.<ref>[http://www.bearriverranch.com/llama.htm Animal Information: Llama]{{Novecojusi saite}}</ref> Mazulis parasti dzimst pārējo bara mātīšu ielenkumā, un bars ir gatavs aizsargāt nevarīgo māti un tās mazuli. Dzemdības parasti ir ātras un bez sarežģījumiem, tās ilgst mazāk kā 30 [[minūte]]s. Visbiežāk lamas dzemdē dienas pirmajā pusē. Piedzimstot mazā lama sver apmēram 10 kg.<ref name=adw/> Pēc apmēram stundas mazulis ir jau piecēlies, staigā un zīž mātes [[piens|pienu]].<ref>The Department of Veterninary Clinical Sciences at Ohio State University (2002). Camelid Medicine, Surgery, and Reproduction for Veterinarians. Part II</ref> Vienā zīšanas reizē māte nedod vairāk kā 60 ml piena, līdz ar to mazulim, lai paēstu, piens ir jāžīž bieži.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vetmed.illinois.edu/petcolumns/petcols_article_page.php?OLDPETCOLID=222 |title=Llamas: A Different Kind of Pet |access-date={{dat|2013|05|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130609131753/http://vetmed.illinois.edu/petcolumns/petcols_article_page.php?OLDPETCOLID=222 |archivedate={{dat|2013|06|09||bez}} }}</ref> Mājas lama var krustoties ar otru lamu ģints sugu [[gvanako]], un to pēcnācēji ir auglīgi.<ref name=adw/> Lama dzīvo 15—25 gadus.<ref name=bree/> == Izmantošana == [[Attēls:Lloyd the Llama.jpg|thumb|220px|left|Lama sagatvota nastu nešanai]] Lamas mūsdienās izmanto tāpat kā tās izmantoja Andu indiāņi pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Lai arī kravu pārvadājumos mūsdienās izmanto mašīnas un zemnieki gaļas ieguvei audzē aitas un kazas, lama joprojām ir neaizstājams mājdzīvnieks vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvē. === Nastu nešana === Viena no galvenajām lamas vērtībām ir nastu transportēšana kalnu apstākļos, kur mašīnas nespēj braukt un citi nastu nesēji dzīvnieki nespētu izturēt [[skābeklis|skābekļa]] trūkuma dēļ. Tā vienas dienas laikā spēj noiet līdz 32 [[Kilometrs|km]],<ref name=nat>[http://animals.nationalgeographic.com/animals/mammals/llama/ National Geographic: Llama, Lama glama]</ref> nesot uz muguras 25 - 30% no sava ķermeņa svara smagas kravas<ref name=bree>[http://www.ansi.okstate.edu/breeds/other/llama/ Breeds of Livestock: Llama]</ref> (vidēji 23 – 34 kg,<ref name=nat/> bet līdz 60 kg<ref name=kam/>). Ja nesamais ir pārāk smags, tā nometas zemē, tā var pat spļaut, šņākt un spert, kamēr liekais smagums nav noņemts.<ref name=nat/> Mūsdienās lamas izmanto par nastu nesējām ne tikai Andos, bet arī [[Itālija]]s [[Alpi|Alpos]].<ref name=kam>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wol.jw.org/lv/wol/d/r49/lp-lt/102004326 |title=Kamieļi Andos? |access-date={{dat|2013|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202120404/https://wol.jw.org/lv/wol/d/r49/lp-lt/102004326}}</ref> === Gaļas un vilnas ieguve === Otrs veids, kā izmanto lamu, ir [[gaļa]]s ieguve. Šo dzīvnieku gaļa garšo līdzīgi [[aita|jēra]] gaļai, un ir iecienīts uzturprodukts Andu iedzīvotājiem.<ref name=kam/> Lai arī lamu [[vilna]] nav tik smalka kā [[alpaka]]s vilna, tai ir plašs pielietojums. Pavilna ir samērā smalka, un to izmanto audumu un adījumu izgatavošanā. Rupjāko akotvilnu izmanto paklāju aušanā un virvju vīšanā. Vilnai ir daudzas dažādas dabīgās [[krāsa]]s, tā var būt dažādu toņu pelēka un brūna, balta un melna. No vilnas veļ arī filcu, kas var būt vienkrāsains vai raibs.<ref name=fac/> Vietās, kur grūti iegūt malku, vietējie iedzīvotāji par kurināmo izmanto sakaltušus lamu mēslus. Sausajā Andu gaisā mēsli izžūst ļoti ātri.<ref name=kam/> === Ganāmpulku apsargāšana === Ir pierādījies, ka lamas var būt efektīvi sargdzīvnieki, lai aizsargātu aitu vai citu [[mājlopi|mājlopu]] ganāmpulkus pret [[koijoti]]em un [[suns|suņiem]]. Ja vēlas izmantot lamas aizsardzībai, dzīvniekiem jābūt pieaugušiem, vismaz 18 mēnešus veciem un veselīgiem. Ja izmanto tēviņus, tos sterilizē apmēram 2 gadu vecumā. Aizsardzībai ļoti labi noder arī mātītes gan ar mazuļiem, gan bez. Svarīgi, lai izvēlētie dzīvnieki nebūtu pasīvi un kautrīgi, bet neder arī tādi, kas ir agresīvi arī pret [[cilvēki]]em.<ref name=fac/> Lamu tēviņš mēdz ātri pieķerties [[aita|aitu]] vai [[kaza|kazu]] ganāmpulkam, ja to pievieno baram īsi pirms jēru un kazlēnu dzimšanas. Tēviņam ir raksturīgi īpaši rūpēties par nevarīgajiem, tikko dzimušajiem mazuļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.whyllama.com/GuardLlamas.htm#Guarding%20behavior/ |title=Guard Llamas: An Alternative for Effective Predator Management |access-date={{dat|2013|05|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140517005201/http://whyllama.com/GuardLlamas.htm#Guarding%20behavior/ |archivedate={{dat|2014|05|17||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://web.archive.org/web/20130210130122/http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/amsenc/citati.htm Acteku kultūras un vēstures lappuses] *[http://www.delfi.lv/izklaide/zveru-dzive/mazie-brali/britu-lopus-sunu-vieta-sargas-agresivas-lamas.d?id=42571588 Britu lopus suņu vietā sargās agresīvas lamas] *[http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/lamas-un-alpakas-ganampulku-sargu-loma.a69028/ Lamas un alpakas - ganāmpulku sargu lomā] {{mājdzīvnieki}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lamas]] [[Kategorija:Mājdzīvnieki]] [[Kategorija:Andi]] [[Kategorija:Dienvidamerikas fauna]] b2onzzxoc59p8kh4dn8es2ciiwh959w 0 172182 4548270 4503638 2026-11-11T15:16:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548270 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = RoyalPenguins2.JPG | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Sphenisciformes | kārta_lv = Pingvīnveidīgie | kārta_r = Pingvīnu dzimta | dzimta = Spheniscidae | dzimta_lv = Pingvīnu dzimta | ģints = Eudyptes | ģints_lv = Cekulainie pingvīni | suga = Eudyptes schlegeli | suga_lv = Karaliskais cekulpingvīns | binomial = Eudyptes schlegeli <small>([[Finsch]], 1876)</small> | kategorijas = nē }} '''Karaliskais cekulpingvīns''' (''Eudyptes schlegeli'') ir liela auguma [[pingvīnu dzimta]]s (''Spheniscidae'') [[jūrasputns]]. Ģeogrāfisko variāciju nav.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.worldbirdnames.org/bow/loons/ |title=World Bird List: Kagu, sunbittern, tropicbirds, loons, penguins, petrels, 2020 |access-date={{dat|2020|02|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200427191432/https://www.worldbirdnames.org/bow/loons/ |archivedate={{dat|2020|04|27||bez}} }}</ref> Dažās sistemātikās karaliskais cekulpingvīns tiek sistematizēts kā [[zeltcekula pingvīns|zeltcekula pingvīna]] (''Eudyptes chrysolophus'') pasuga.<ref name=mac>[http://subhumanfreak.blogspot.com/2008/11/macaroni-royal-penguins.html Macaroni & Royal Penguins]</ref> Retos gadījumos abas pingvīnu sugas hibridizējas, lai gan arī citas pingvīnu sugas mēdz savā starpā hibridizēties. Līdzīgā nosaukuma dēļ to reizēm sajauc ar [[karaliskais pingvīns|karalisko pingvīnu]] vai [[imperatorpingvīns|imperatorpingvīnu]]. Karaliskais cekulpingvīns ziemas mēnešos mājo aukstajā [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānā]] ap [[Antarktīda|Antarktīdu]], bet īsajā vasarā tas izkāpj uz cietzemes, lai perētu. Tas perē tikai [[Makvorija sala|Makvorija salā]], kas atrodas uz dienvidiem no [[Jaunzēlande]]s.<ref name=mac/> == Izskats un īpašības == [[Attēls:RoyalPenguins3.JPG|thumb|left|180px|Karaliskā cekulpingvīna knābis ir proporcionāli liels un masīvs]] Karaliskais cekulpingvīns ārēji ir ļoti līdzīgs [[zeltcekula pingvīns|zeltcekula pingvīnam]], bet atšķirībā no pēdējā tam ir [[Baltā krāsa|balta]] seja un pakakle. Tas ir lielākais [[cekulainie pingvīni|cekulaino pingvīnu ģints]] (''Eudyptes'') pingvīns.<ref name=mac/> Karaliskā cekulpingvīna ķermenis ir 65—75 [[Centimetrs|cm]] garš, un tas sver 3—8 [[Kilograms|kg]].<ref name=cm>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.penguinspirit.com/penguin/index.php?option=com_content&view=article&id=241&Itemid=140 |title=Penguin Spirit: Royal Penguin |access-date={{dat|2011|12|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120425064553/http://www.penguinspirit.com/penguin/index.php?option=com_content&view=article&id=241&Itemid=140 |archivedate={{dat|2012|04|25||bez}} }}</ref> [[tēviņš|Tēviņi]] ir nedaudz lielāki nekā [[mātīte]]s, bet abu dzimumu apspalvojums ir vienāds - melnbalts. Tam ir melna mugura un spārnu virspuses, balts vēders, spārnu apakšpuses un seja. Bet virs [[acis|acīm]] līdzīgi kā uzacis koši [[dzeltens|dzelteni]] cekuli. Karaliskais cekulpingvīns ir vienīgais cekulaino pingvīnu ģintī, kuram abi cekuli uz pieres savienojas.<ref name=cm/> Knābis ir proporcionāli liels, un tas ir sārts vai [[oranžs]]. Pie knābja pamatnes karaliskajam cekulpingvīnam ir neapspalvoti, rozā ādas laukumiņi. Arī pleznotās pēdas ir maigi [[rozā]] krāsā.<ref name=cm/> Pingvīnēnus sedz tumšas, brūnpelēkas [[dūnas]]. == Uzvedība un barība == Pēc ligzdošanas karaliskais cekulpingvīns dodas jūrā baroties. Tas apmēram 5 nedēļu laikā atjauno savu masu, kas zaudēta perēšanas un mazuļu barošanas laikā. Atkopies tas [[marts|martā]] atgriežas uz Makvorija salas, lai nomainītu apspalvojumu. Paiet jaunas 24—29 badošanās dienas, kamēr izaug jaunais apspalvojums.<ref name=cm/> Karaliskais cekulpingvīns barojas ar [[krili]]em, [[zivis|zivīm]] un nelielos daudzumos ar [[kalmāri]]em.<ref name=roy/> == Ligzdošana == [[Attēls:RoyalPenguins4.JPG|thumb|220px|Karalisko cekulpingvīnu kolonija [[Makvorija sala|Makvorija salā]]]] [[Attēls:RoyalPenguins1.JPG|thumb|220px|Atkopušies pēc ligzdošanas, karaliskie cekulpingvīni atgriežas Makvorija salā, lai nomainītu apspalvojumu]] Karaliskie cekulpingvīni ligzdo jūras malā - pludmalēs vai uz klintīm, kas apaugušas ar zāli. Tie neiet dziļāk iekšzemē par 1,6 [[Kilometrs|km]] no krasta līnijas. Līdzīgi kā citi pingvīni tie veido ligzdošanas kolonijas. Tēviņi ierodas nedaudz agrāk un izveido [[ligzda|ligzdu]], kas ir vienkārša, sekla iedobīte smiltīs vai [[zālaugi|zālē]].<ref name=cm/> Ligzdā tiek salikti akmentiņi un zāles stiebri.<ref name=roy/> [[Riests]] sākas [[septembris|septembrī]], kad ierodas mātītes. Tēviņi stāv, izplētuši spārnus un pacēluši [[knābis|knābi]] pret debesīm, ik pa brīdim izkliedzot riesta saucienu.<ref name=cm/> [[oktobris|Oktobrī]] sākas olu dēšanas laiks, katra mātīte izdēj 2 [[ola]]s. Pirmā ir mazāka, bet otrā lielāka. Intervāls starp olu dēšanu ir apmēram 4—5 dienas. Līdzko otrā ola ir izdēta, pirmā ola tiek izgrūsta no ligzdas.<ref name=cm/> Kopējais inkubācijas periods ilgst 35 dienas. Olas perē abi vecāki, mainoties ik pa 12 dienām.<ref name=roy>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.siec.k12.in.us/west/proj/penguins/royal.html |title=Royal Penguins |access-date={{dat|2011|12|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130109062843/http://www.siec.k12.in.us/west/proj/penguins/royal.html |archivedate={{dat|2013|01|09||bez}} }}</ref> Pēc izšķilšanās tēvs uzņemas mazā pingvīnēna auklēšanu un pieskatīšanu, kas ilgst 10—20 dienas. Mātīte tikmēr barojas [[jūra|jūrā]] un nes barību gan mazulim, gan savam partnerim. Pēc tam abi vecāki dodas uz jūru, atgriežoties ik pēc 2—3 dienām, lai pabarotu mazuli.<ref name=cm/> Šis periods arī ilgst apmēram 20 dienas.<ref name=roy/> Pingvīnēni, lai būtu siltāk un drošāk, šajā laikā pulcējas lielos baros. Kad vecāki ierodas barot mazuli, tie dodas uz ligzdu un sauc pingvīnēnu. Mazulis sadzird vecākus un nāk pie tiem. Divus mēnešus jeb 65 dienas pēc izšķilšanās jaunajiem pingvīniem izaug pieauguša putna apspalvojums. No šī brīža tas sāk medīt pats.<ref name=roy/> Ligzdot tie sāk apmēram 6 gadu vecumā. == Ienaidnieki == Karaliskā cekulpingvīna mazuļu galvenais ienaidnieks ir [[dienvidu polārā klijkaija]], kas barojas gan ar olām, gan mazuļiem. Ligzdas izposta arī [[dienvidu jūraszilonis]], savā ceļā sabradājot olas, mazuļus un dažreiz pat pieaugušos pingvīnus. Reizēm kolonijai uzbrūk [[dienvidu kotiki|kotiki]]. Postu nodara arī cilvēku introducētā [[Jaunzēlandes dumbrvistiņa]] (''Gallirallus australis''), kas klejo pa salu un pie izdevības nozog olas.<ref name=cm/> == Karaliskais cekulpingvīns un cilvēks == Mūsdienās karalisko cekulpingvīnu populācija, kas sastāv no 850 000 pingvīnu,<ref name=roy/> vairs nav apdraudēta. Pagātnē tos medīja, lai iegūtu [[Tauki|taukus]]. [[Tasmanija|Tasmanijā]] laikā no 1870. gada līdz 1919. gadam ik gadu tika izdotas medību atļaujas 150 000 pingvīnu medībām. Šajā skaitā ietilpa arī [[karaliskais pingvīns|karaliskā pingvīna]] medību atļaujas. Tauku ieguves rūpniecības maksimums tika sasniegts 1905. gadā. Šajā laikā Makvorijas salas tauku ražošanas rūpnīcā ik dienu pārstrādāja 2000 pingvīnu, no viena pingvīna iegūstot 1/2 [[litrs|litru]] tauku.<ref name=rez>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.environment.gov.au/coasts/mpa/southeast/macquarie/index.html |title=Macquarie Island Commonwealth Marine Reserve |access-date={{dat|2013|01|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121028101050/http://environment.gov.au/coasts/mpa/southeast/macquarie/index.html |archivedate={{dat|2012|10|28||bez}} }}</ref> Pingvīnu medības aizliedza 1920. gadā, kad to populācija sasniedza kritisko izmiršanas robežu. Pirms tauku lielražošanas uzsākšanas, [[Makvorija sala|Makvorija salā]] perēja 2 miljoni pingvīnu, ieskaitot abas sugas — karaliskos cekulpingvīnus un karaliskos pingvīnus. Lai veicinātu abu pingvīnu sugu populāciju atjaunošanos, sala 1933. gadā tika pasludināta par rezervātu.<ref name=rez/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Eudyptes schlegeli|Karaliskais cekulpingvīns}} * [https://web.archive.org/web/20111206224907/http://www.arkive.org/royal-penguin/eudyptes-schlegeli/ ARKive: Royal penguin (Eudyptes schlegeli)] * [http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=3858 Bird Life: Royal Penguin Eudyptes schlegeli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110805121948/http://www.birdlife.org/datazone/speciesfactsheet.php?id=3858 |date={{dat|2011|08|05||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20120204190822/http://www.pinguins.info/Engels/index_eng.html Pinguins] [[Kategorija:Pingvīnveidīgie]] [[Kategorija:Nelidojošie putni]] [[Kategorija:Dienvidu okeāna fauna]] g51u4uwo3xvsv5r1dvufs4evvo8ppw4 0 174506 4548709 3853238 2026-11-12T11:51:29Z Kikos 3705 4548709 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Sonne Meer und Möwe.jpg|thumbnail|235px|Saule noriet aiz horizonta (datorgrafika)]] '''Horizonts''' ({{val-el|ορίζον}}, ''orizon'' — ‘norobežojošs’) jeb '''apvārsnis''' ir vizuāli šķietama līnija, kur it kā [[debesis]] satiek [[Zeme|Zemi]]. Horizonts norobežo novērotājam redzamo Zemes daļu. Atrodoties vienā līmenī ar horizonta līmeni, cilvēks var saskatīt priekšmetus un dabu aptuveni 5 [[kilometrs|km]] attālumā. Tiklīdz pakāpjas augstāk, piemēram, [[pakalns|pakalnā]], [[tornis|tornī]], uz [[ēka]]s jumta un tā tālāk, tad ir iespējams saskatīt priekšmetus daudz tālāk. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{ģeogrāfija-aizmetnis}} {{fizika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ģeodēzija]] [[Kategorija:Astrometrija]] calthdeobui1n3scgqdq45rj1w229ho 0 175180 4548627 4266674 2026-11-12T08:02:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548627 wikitext text/x-wiki {{Infobox Government agency |agency_name = Latvijas Republikas Ārlietu ministrija |logo = |logo_width = |logo_caption = |seal = |seal_width = |seal_caption = |picture = Ministry of Foreign Affairs Latvia.jpg |picture_width = 200px |picture_caption = Latvijas Ārlietu ministrijas ēka |agency_type = Ministrijas |formed = 1918. gadā |date1 = |date1_name = |date2 = |date2_name = |preceding1 = |preceding2 = |dissolved = |superseding = |jurisdiction = |headquarters = [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra iela 3]], [[Rīga]] |coordinates = {{coord|56.9545|24.1074|type:landmark_region:LV-RIX|display=inline,title}} |employees = 625<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visasalgas.com/valsts-iestades/arlietu-ministrija/atalgojums|title=2019. gada janvārī izmaksātais atalgojums {{!}} Ārlietu ministrija|website=VisasAlgas.com|access-date=2021-04-09|archive-date=2022-05-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20220524214736/https://visasalgas.com/valsts-iestades/arlietu-ministrija/atalgojums}}</ref> |budget = |minister1_name = [[Baiba Braže]] |minister1_pfo = [[Latvijas Ārlietu ministrs|ārlietu ministre]] |chief2_name = |chief2_position = |chief3_name = |chief3_position = |parent_agency = [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabinetam]] |child1_agency = [[Latvijas Institūts]] ([[Valsts pārvaldes iestādes Latvijā#Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|saraksts]]) |child2_agency = |website = {{URL|www.mfa.gov.lv}} |footnotes = }} '''[[Latvija|Latvijas Republikas]] Ārlietu ministrija''' ir vadošā [[valsts]] pārvaldes iestāde ārlietu nozarē. Ārlietu ministrijas galvenais uzdevums ir izstrādāt un īstenot valsts ārlietu [[Politika|politiku]]. Ārlietu ministriju politiskā līmenī vada [[Latvijas Republikas ārlietu ministrs|ārlietu ministrs]], bet [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] galvenie uzdevumi ir nozares politikas un stratēģijas izstrāde, nozares politikas īstenošana, iestādes administratīvā darba vadīšana un ministriju funkciju izpildes organizēšana. Ārlietu ministrijas tiešā pārvaldībā atrodas [[Latvijas Institūts]]. == Vēsture == [[Attēls:Hipotēku bankas ēka Rīgā pirms 1918.jpg|thumb|left|Hipotēku bankas ēka.]] Ārlietu ministriju izveidoja 1918. gadā pēc pirmo diplomātisko pārstāvniecību izveidošanās un tai piešķīra neoklacisisma stilā celto Rīgas Hipotēku biedrības ēku Krišjāņa Valdemāra ielā (arhitekts [[Augusts Vite]]), kurā izvietojās arī Latvijas Republikas Ministru kabinets, Valsts kanceleja un Iekšlietu ministrija.<ref>[https://zudusilatvija.lv/objects/object/19208/ zudusilatvija.lv] {{Novecojusi saite}}</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Latvijas Republikas Ārlietu ministriju likvidēja un 1944. gadā izveidoja [[Latvijas PSR Ārlietu ministrija|Latvijas PSR Ārlietu ministriju]]. [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s laikā {{dat|1990|5|22||bez}} par ārlietu ministru iecēla [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jāni Jurkānu]], taču ministrijas darbību pilnā apjomā atsāka vienīgi pēc {{dat|1991|8|21|ģ|bez}}.<ref name="lat">{{LAT e|1|310}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.mfa.gov.lv/ Ārlietu ministrijas mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20100411063414/http://www.mfa.gov.lv/lv/Ministrija/vesture/4434/ Ieskats Latvijas ārlietu dienesta vēsturē] {{Politika-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas Republikas ministrijas|Arlietu ministrija]] 4u9ub29bji7mpnbvb6hw6lrng86qh7j 0 175271 4548366 4511569 2026-11-11T20:42:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548366 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Konstantinovas Svētā Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Konstantinovas baznica.JPG | image_size = 290px | caption = Konstantinovas katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 290 | map_label = Konstantinovas baznīca | position = left | latd = 56 | latm = 03 | lats = 29 | latNS = N | longd = 27 | longm = 26 | longs = 10 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Krāslavas novads]], [[Konstantinovas pagasts]], [[Konstantinova]] | religious_affiliation = [[Romas katoļu baznīca]] | consecration_year = [[2001. gads|2001]] | status = [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] Pāvils Odiņš | website = | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = [[2001. gads|2001]] | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = mūris }} '''Konstantinovas Svētā Krusta paaugstināšanas Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Rēzeknes-Aglonas diecēze]]s draudzes baznīca.<ref name="nosaukums-1">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1 |title=www.catholic.lv |access-date={{dat|2012|01|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310042930/http://www.catholic.lv/main.php?parent=235&show=1#sub491 |archivedate={{dat|2012|03|10||bez}} }}</ref> Atrodas [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Konstantinovas pagasts|Konstantinovas pagasta]] centrā [[Konstantinova|Konstantinovā]]. == Vēsture == Tā kā [[pagasts|pagastā]] nebija savas [[baznīca (celtne)|baznīcas]], ticīgie pagasta iedzīvotāju bija spiesti apmeklēt [[Dagdas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca|Dagdas Romas katoļu baznīcu]], kā arī [[Ludvikovas Svētās Agates Romas katoļu baznīca|Ludvikovas katoļu baznīcu]], bet vēlējās dievnamu savā pagastā. Pateicoties bijušā [[Konstantinovas pagasts|Konstantinovas pagasta]] prieksšēdētāja Arvīda Ozoliņa piešķirtajai [[ēka]]i [[20. gadsimts|20. gadsimta]] beigās, dievnams ir ierīkots bijušā Konstantinovas muižas īpašnieka [[zirgs|zirgu]] stallī.{{fact}} == Draudze == Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra [[Rēzeknes-Aglonas diecēze|Rēzeknes-Aglonas diecēzē]]. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Pāvils Odiņš.<ref name="nosaukums-1" /> Konstantinovas draudze izveidojās 2001. gadā. Tā ir Ludvikovas draudzes filiāle. [[Svētā Mise|Svētās Mises]] tiek svinētas [[svētdiena|svētdienās.]] Draudzē ir trīs [[kapsēta]]s — Eisaku kapsēta,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Konstantinovas-pagasts-Eisaku-kapi|title=Eisaku kapi|last=|first=|website=timenote.info.lv|access-date=2020. gada 17. decembrī|date=|archive-date=2025. gada 3. Oktobris|archive-url=https://web.archive.org/web/20251003010751/https://timenote.info/lv/Konstantinovas-pagasts-Eisaku-kapi}}</ref> Saboļu kapsēta,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Konstantinovas-pagasts-Pervelisku-kapseta|title=Saboļu kapi|last=|first=|authorlink=timenote.info.lv|access-date=2020. gada 17. decembrī|date=|archive-date=2025. gada 3. Oktobris|archive-url=https://web.archive.org/web/20251003004429/https://timenote.info/lv/Konstantinovas-pagasts-Pervelisku-kapseta}}</ref> Sivergola kapsēta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Konstantinovas-pagasts-Sivergala-kapi|title=Sivergala kapi|last=|first=|website=timenote.info.lv|access-date=2020. gada 17. decembrī|date=|archive-date=2025. gada 3. Oktobris|archive-url=https://web.archive.org/web/20251003005351/https://timenote.info/lv/Konstantinovas-pagasts-Sivergala-kapi}}</ref> === Draudzes lielākie svētki === Draudzes lielākie svētki ir Svētā [[krusts|Krusta]] paaugstināšanas svētki. == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="70px" perrow="5"> Attēls:Konstantinovas baznicas altaris.JPG|<center><small>Baznīcas altāris</small></center> Attēls:Konstantinovas baznicas altaris2.JPG|<center><small>Baznīcas altāra daļa</small></center> </gallery></center> == Ārējās saites == * [http://foto.eks.lv/baznicas/konstantinova/ Fotogrāfijas] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Rēzeknes-Aglonas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Konstantinovas pagasts]] 5t8nbpn6wnfp67kaaveef5jlfdakx7f 0 178521 4548267 4533400 2026-11-11T15:07:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548267 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Kara ceļa mantinieki | attēls = Attēls:Karacela mantinieki.PNG | att_izm = 250px | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = Drāma | režisors = [[Varis Krūmiņš (režisors)|Varis Krūmiņš]] | producents = | scenārija autors = Varis Krūmiņš | galvenajās lomās = [[Gunārs Cilinskis]]<br />[[Dzidra Ritenberga]] | mūzika = [[Romualds Kalsons]] | operators = [[Zigurds Vītols]]<br />[[Rihards Pīks]] | montāža = Marija Čardiņina<br />Maija Indersone | studija = [[Rīgas Kinostudija]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = 1971 | ilgums = 69 minūtes | valsts = {{flag|Latvijas PSR}} | valoda = | budžets = | ienākumi = | imdb = 2395279 }} '''"Kara ceļa mantinieki"''' ir [[1971]]. gada [[Latvijas PSR]] spēlfilma, kas uzņemta [[Rīgas Kinostudija|Rīgas Kinostudijā]]. Filmas režisors ir [[Varis Krūmiņš (režisors)|Varis Krūmiņš]]. == Sižets == Jaunajam rajona partijas komitejas sekretāram Dunavam jāpārbauda divu kolhozu priekšsēdētāju darbs un jāizlemj kurš no viņiem būtu cienīgs pārņemt jaunā apvienotā kolhoza vadību. Pirmais - vecs kara [[veterāns]] Cērnieks, bet otra - Vīnupe — jauna un enerģiska sieviete, viņas kolhozs ir plaukstošs. Bet Vinupe, izrādās, "nav sapratusi", kas ir sociālistiska sabiedrība. Viņa atbalsta privāto iniciatīvu...<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mantojums.kuldiga.lv/kinofilmas/kara-cela-mantinieki|title=Kara ceļa mantinieki » Kuldīga: vēsture, notikumi, cilvēki|website=www.mantojums.kuldiga.lv|access-date=2026-10-09|archive-date=2026-10-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20261009013402/http://www.mantojums.kuldiga.lv/kinofilmas/kara-cela-mantinieki}}</ref> == Lomās == * [[Gunārs Cilinskis]] — ''Dunavs'' * [[Dzidra Ritenberga]] — ''Vīnupe'' * [[Kārlis Sebris]] — ''Cērnieks'' * [[Aivars Siliņš]] — ''Janka'' * [[Žanis Priekulis]] — ''Žīgurs'' * [[Vilma Melbārde]] — ''Žīgura sieva'' * [[Akvelīna Līvmane]] — ''Ilze'' * [[Ausma Kantāne]] — ''Laila'' == Interesanti fakti == * Filma uzņemta [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas rajona]] kolhozos [[Kurmāles pagasts|Vilgālē]], [[Snēpeles pagasts|Snēpelē]], [[Alsungas pagasts|Alsungā]] un [[Ēdoles pagasts|Ēdolē]]. * Pirmā kinoloma [[Akvelīna Līvmane|Akvelīnai Līvmanei]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} * [https://www.youtube.com/watch?v=j7QlMdTA46c Filma Youtube] [[Kategorija:1971. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Rīgas Kinostudijas filmas]] 92mh2j6o12xsciaj9f5x826upu0nsn9 0 180617 4548300 4130182 2026-11-11T17:38:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548300 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Fur redfox.jpg|thumb|[[Lapsa|Lapsu]] kažoki]] '''Kažokāda''' ir nonāvēta kažokzvēra vai cita [[dzīvnieks|dzīvnieka]] (parasti [[zīdītāji|zīdītāja]]) [[āda]], kurai ir biezs [[mati|apmatojums]] un kuru pēc īpašas apstrādes izmanto [[apģērbs|apģērba]], piemēram, kažoku, apkakļu un cepuru izgatavošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tezaurs.lv/sv/?w=ka%C5%BEok%C4%81da |title=Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca |access-date={{dat|2012|03|01||bez}} |archive-date={{dat|2021|09|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210923051257/https://tezaurs.lv/sv/?w=ka%C5%BEok%C4%81da}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tezaurs.lv/lvv/?vards=ka%C5%BEok%C4%81da |title=Latviešu valodas vārdnīca |access-date={{dat|2012|03|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305094621/http://www.tezaurs.lv/lvv/?vards=ka%C5%BEok%C4%81da |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> Dzīvniekus ar komerciāli vērtīgu apmatojumu ([[lapsa]]s, [[sabulis|sabuļus]], [[šinšilla]]s, [[trusis|trušus]], [[ūdele]]s u. c.), industrijā dēvē par kažokzvēriem. Daļa cilvēku [[Kažokzvēru audzēšana|kažokādu ieguvi]] un izmantošanu uzskata par [[ētika|ētiski]] problemātisku — [[dzīvnieku tiesības|dzīvnieku tiesību]] aizstāvji iebilst pret [[Savvaļas dzīvnieki|savvaļas dzīvnieku]] nogalināšanu ādu ieguvei un audzēšanu kažokzvēru fermās. Vairākās valstīs galvenokārt ētisku apsvērumu dēļ aizliegta kažokzvēru audzēšana — Lielbritānijā, Austrijā, Horvātijā,<ref name="web.archive.org">[https://web.archive.org/web/20090116015047/http://www.infurmation.com/furfarmlegislation.php Fur Farming Legislation Around The World], Fur Free Alliance.</ref> Bosnijā un Hercegovinā,<ref name="vfs.unsa.ba">[http://vfs.unsa.ba/web/images/dokumenti/Zako_o_zastiti_i_dobrobiti_zivotinja.pdf Zakon o zaštiti i dobrobiti životnija] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150914205924/http://vfs.unsa.ba/web/images/dokumenti/Zako_o_zastiti_i_dobrobiti_zivotinja.pdf |date={{dat|2015|09|14||bez}} }}, 2009.</ref> Nīderlandē<ref name="Senators back fur farming ban">[http://www.dutchnews.nl/news/archives/2012/12/senators_back_fur_farming_ban.php Senators back fur farming ban], DutchNew.nl, 2012.</ref> un Slovēnijā.<ref name="vier-pfoten.de">[http://www.vier-pfoten.de/news-press/news/slowenien-verbietet-wildtiere-im-zirkus Slowenien verbietet Wildtiere im Zirkus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130313094407/http://www.vier-pfoten.de/news-press/news/slowenien-verbietet-wildtiere-im-zirkus |date={{dat|2013|03|13||bez}} }}, Vier Pfoten, 2013.</ref> == Vēsture == Kažokādas apģērbā sāka izmantot [[neandertālieši]] aptuveni 100 000 gadus p.m.ē., lai pasargātu sevi no aukstuma. Sākotnēji viņi nomedīto dzīvnieku nodīrātajās kažokādās izgriezuši caurumu galvai un, iespējams, rokām. Ar laiku apģērba izgatavošanas metodes attīstījušās, un apģērbs tika papildināts ar šauru ādas strēmeļu jostām. Vēlāk cilvēki iemācījās izmantot adatu, lai sašūtu kopā kažokādu strēmeles un izgatavotu tādus apģērba gabalus kā cepures, bikses, apavus, tunikas, cimdus un citus.<ref>[http://www.fashionencyclopedia.com/fashion_costume_culture/The-Ancient-World-Prehistoric/Prehistoric-Clothing.html Prehistoric Clothing], Fashion Encyclopedia.</ref> Jauns kažoku iegūšanas veids — ar slazdiem — parādījās [[neolīts|neolīta]] laikmetā, tomēr slazdi ar spīlēm tika ieviesti mūsu ēras 16. gadsimta beigās. Slazdu izmantošana bija populāra [[Amerika]]s kolonizācijas laikā. Kažokādu tirdzniecība, kas iegūtas, noķerot dzīvniekus ar slazdiem, noteiktu laika posmu bija ienesīga uzņēmējdarbība — Eiropā, piemēram, bija populāras cepures no [[bebrs|bebra]] ādas. Tomēr ap 19. gadsimta sākumu dzīvnieku populācija kļuva apdraudēta, turklāt kažokādu cepures izgāja no modes, tādējādi samazinot šīs nozares darbību. 20. gadsimta sākumā bebru populācija bija kļuvusi tik apdraudēta, ka no 1909. līdz 1963. gadam [[Vašingtona]]s štatā bija spēkā aizliegums ķert šos dzīvniekus ar slazdiem.<ref>[http://wdfw.wa.gov/publications/00513/wdfw00513.pdf History of Trapping] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120619175248/http://wdfw.wa.gov/publications/00513/wdfw00513.pdf |date={{dat|2012|06|19||bez}} }}, Washington Department of Fish and Wildlife, 2004.</ref> Pirmie mēģinājumi audzēt dzīvniekus kažokzvēru ieguvei bija 1860. gados [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], tomēr par tās vēsturisko sākumu uzskatāms 1895. gads, kad [[Prinča Edvarda Sala (Kanāda)|Prinča Edvarda Salā]] [[Kanāda|Kanādā]] tika uzsākta pirmās [[sudrablapsa|sudrablapsu]] audzētavas darbība. Kažokzvēru audzēšanas aizsākumi Eiropā meklējami 1914. gadā, kad [[Norvēģija|Norvēģijā]] sāka audzēt sudrablapsas. Pirmās ūdeļu audzētavas tika atvērtas Skandināvijas valstīs 1920. gados. Drīz pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Eiropa bija kļuvusi par lielāko ūdeļu audzētāju.<ref>[http://www.fur.ca/files/IFTF_Socio_Economic_Impact.pdf The Socio-Economic Impact of International Fur Farming] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130617051437/http://www.fur.ca/files/IFTF_Socio_Economic_Impact.pdf |date={{dat|2013|06|17||bez}} }}, International Fur Trade Union.</ref> Jau 1930. gados kažokzvēru audzēšana bija kļuvusi par ienesīgu uzņēmējdarbību.<ref>[http://usfoxshipperscouncil.org/201204history-of-fox-farming-2 History of Fox Farming] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130224070056/http://usfoxshipperscouncil.org/201204history-of-fox-farming-2 |date={{dat|2013|02|24||bez}} }}, US Fox Shippers Council, 2004.</ref> Tomēr, sākot ar 20. gadsimta otro pusi, kažokzvēru audzēšanas apjomi samazinās. ASV, piemēram, kažokzvēru audzētavu daudzums samazinājies no 2794 audzētavām 1969. gadā līdz 268 audzētavām 2011. gadā. Kažokādu ieguves apjoms šajā laika posmā savukārt samazinājies no aptuveni 5,7 miljoniem līdz 3,1 miljonam.<ref>[http://www.furcommission.com/farming/production Mink Production in the United States]{{Novecojusi saite}}, 1969 — 2011, Fur commission USA.</ref> Viens no iemesliem ir sabiedrības atbalsta samazināšanās šai nozarei un sociālās kampaņas pret kažokzvēru audzēšanu un kažokādu nēsāšanu.<ref>[https://mediamanager.osu.edu/hGRUUdiRK Leathers, Feathers, and Fur: A Fashion History: Anti Fur Campaigns]{{Novecojusi saite}}, The Ohio State University.</ref> Latvijā kažokzvēru audzēšana attīstījās pēc Otrā pasaules kara, un kažokādu ražošanas apjomi bija visaugstākie 1989. gadā — 24 audzētavas un 1,1 miljons ūdeļu ādu.<ref>[http://www.laukutikls.lv/biblioteka/doc_download/153-kazokzveru_audzesanas_nozare_2011_gads Kažokzvēru audzēšanas nozares analīze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130416034949/http://www.laukutikls.lv/biblioteka/doc_download/153-kazokzveru_audzesanas_nozare_2011_gads |date={{dat|2013|04|16||bez}} }}, Eksperta ziņojums, 2011.</ref> Vairāku iemeslu, galvenokārt, ekonomisku, dēļ nozares darbība ir samazinājusies, un 2011. gadā 6 no 8 Latvijas kažokzvēru audzētavām tika iegūtas 261 382 ūdeļu ādas un 8617 lapsu ādas.<ref>[http://www.laukutikls.lv/pielikumi/3464_Ka%C5%BEokzv%C4%93ru_audz%C4%93t%C4%81ju_nozares_zi%C5%86ojums_2012_LZA.pdf Kažokzvēru audzētāju nozares ziņojums]{{Novecojusi saite}}, Latvijas Zvērkopju asociācija, 2012.</ref> == Ieguves veidi == === Audzēšana === Aptuveni 85% kažokādu tiek iegūtas no [[Kažokzvēru audzēšana|audzētavu]] dzīvniekiem.<ref name="Farmed Fur">[http://www.wearefur.com/about-fur/farmed-fur Farmed Fur] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130303045901/http://www.wearefur.com/about-fur/farmed-fur |date={{dat|2013|03|03||bez}} }}, We Are Fur.</ref> Visbiežāk kažokādu ieguvei tiek audzētas ūdeles un lapsas, taču pastāv arī šinšillu, [[jenotsuņi|jenotsuņu]], [[truši|trušu]], [[suņi|suņu]], [[kaķi|kaķu]] un citu dzīvnieku audzētavas. Pēdējo gadu laikā audzētavās tiek iegūti apmēram 57 miljoni ūdeļu un lapsu ādu gadā. Visvairāk ūdeļu tiek audzēts Dānijā, bet visvairāk lapsu — Somijā.<ref name="Annual Report 2011">[http://www.efba.eu/download/annual_report/2011/index.html Annual Report 2011] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160330021212/http://www.efba.eu/download/annual_report/2011/index.html |date={{dat|2016|03|30||bez}} }}, European Fur Breeder's Association.</ref> Latvijā atļautā sprosta platība pieaugušām ūdelēm ir 0,255 m², lapsām — 0,75 m², bet šinšillām — 0,2 m².<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=214610 Ministru kabineta noteikumi Nr.715], Labturības prasības kažokzvēru turēšanai.</ref> Eiropas Savienībā darbojas aptuveni 7200 kažokzvēru audzētavu.<ref name="Annual Report 2011"/> Vairākās valstīs galvenokārt ētisku apsvērumu dēļ aizliegta kažokzvēru audzēšana: Lielbritānijā, Austrijā, Horvātijā,<ref name="web.archive.org"/> Bosnijā un Hercegovinā,<ref name="vfs.unsa.ba"/> Nīderlandē<ref name="Senators back fur farming ban"/> un Slovēnijā.<ref name="vier-pfoten.de"/> Dānijā ir aizliegts kažokādu ieguvei audzēt lapsas.<ref>[http://www.wspa-international.org/helping/animalfriendlyliving/investigation-global-fur-trade.aspx#.UR-ebaXvgSk WSPA's investigation into the global fur trade: Things we need to know] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130208172458/http://www.wspa-international.org/helping/animalfriendlyliving/investigation-global-fur-trade.aspx#.UR-ebaXvgSk |date={{dat|2013|02|08||bez}} }}, WSPA International.</ref> Dažās citās valstīs pastāv stingri labturības noteikumi kažokzvēru audzēšanas nozarē (Šveicē, Vācijā, Zviedrijā, Itālijā). === Medības === Aptuveni 15% kažokādu tiek iegūtas no nomedītiem savvaļas dzīvniekiem,<ref name="Farmed Fur"/> un visizplatītākā šo dzīvnieku nomedīšanas metode ir ar slazdiem. ASV katru gadu kažokādu ieguvei ar slazdiem tiek notverti trīs līdz pieci miljoni savvaļas dzīvnieku.<ref name="Ten Fast Facts about Trapping">[http://www.bornfreeusa.org/facts.php?p=463&more=1 Ten Fast Facts about Trapping], Born Free USA.</ref> Daudzās valstīs, tostarp Eiropas Savienības valstīs, aizliegta kāju slazdu izmantošana, jo atzīta par nežēlīgu.<ref>[http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:31991R3254:EN:HTML Council Regulation (EEC) No 3254/91], 1991.</ref><ref>[http://ec.europa.eu/environment/biodiversity/animal_welfare/hts/index_en.htm Implementation of Humane Trapping Standard in the EU, Environment], European Commission, 2012.</ref> Tā kā ložu caurumi dzīvnieku kažokos un asins traipi samazina kažokādu vērtību, slazdos notvertie dzīvnieki bieži tiek vai nu nosmacēti vai nosisti.<ref name="Ten Fast Facts about Trapping"/> == Apstrāde == [[Attēls:Ringed seal 1 2000-08-13.jpg|thumb|left|Pogainā roņa dīrāšana.]] Parasti kažokādu apstrādē ietverti vairāki posmi: * ādas nodīrāšana no nesen nogalināta dzīvnieka ķermeņa (parasti līdz 48 stundu laikā); * ādas iekonservēšana — sālīšana, saldēšana vai kaltēšana; * īslaicīga mērcēšana un mazgāšana, lai atdalītu sāli, atjaunotu ādas mitruma saturu un aizvāktu liekos materiālus, kā netīrumus un mēslus; * sārmošana, lai atbrīvotu kolagēna struktūru, atdalot saistaudu materiālu; * miesas atdalīšana, lai atbrīvotos no liekajiem audiem ādas apakšpusē; * tauku atdalīšana — atlikušo taukvielu atdalīšana no ādas, kas var apgrūtināt miecēšanas procesu; * mīcīšana un kodināšana, lai ādas atkaļķotu un sagatavotu miecvielu uzņemšanai; * miecēšana, lai stabilizētu ādas materiālu un piešķirtu ādai tās pamatīpašības; * atkārtota miecēšana, krāsošana un ietaukošana, lai piešķirtu izstrādātajai ādai noteiktas īpašības, palielinātu miecēšanas šķīduma iesūkšanos, no jauna bagātinātu ādas ar eļļām un piešķirtu izstrādātajām ādai krāsu; * apdare atbilstīgi gala produkta specifikai.<ref>[http://old.vpvb.gov.lv/ippc/bat/bat_PB/Ladas_apd.htm Miecēšana un ādas apdare] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305004636/http://old.vpvb.gov.lv/ippc/bat/bat_PB/Ladas_apd.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, Vides pārraudzības valsts birojs, 2010.</ref><ref>[http://paleosite.free.fr/mesact/tannage/fur.htm Mode opératoire].</ref> Ādu apstrādes procesā tipiski tiek izmantotas dažādas ķīmiskas vielas, tostarp skābju un sārmu šķīdumi, kas satur [[hroms|hromu]] (no 100 līdz 400 mg/l), [[sulfīdi|sulfīdus]] (no 200 līdz 800 mg/l), [[slāpeklis|slāpekli]] (no 200 līdz 1000 mg/l), BSP5 (no 900 līdz 6000 mg/l, parasti diapazonā no 160 līdz 24 000 mg/l), ĶSP (no 800 līdz 43 000 mg/l plūsmās, kur ir atdalīti dažādu veidu notekūdeņi, un no 2400 līdz 14 000 mg/l jauktu notekūdeņu plūsmās), [[hlorīdi|hlorīdus]] (no 200 līdz 70 000 mg/l atdalītās plūsmās un no 5600 līdz 27000 mg/l jauktās plūsmās) un daudz [[tauki|tauku]].<ref>[http://old.vpvb.gov.lv/ippc/bat/bat_PB/Ladas_apd.htm Miecēšana un ādas apdare] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305004636/http://old.vpvb.gov.lv/ippc/bat/bat_PB/Ladas_apd.htm |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, Vides pārraudzības valsts birojs, 2010.</ref> == Izmantošanas veidi == Kažokādas tiek izmantotas kažoku un citu apģērbu (cepuru, cimdu), un apģērbu detaļu ražošanā, kā arī citu priekšmetu, piemēram, spilvenu un rotaļlietu ražošanā. Tās izmanto arī [[taksidermija|taksidermijā]] un [[makšķerēšana]]s ēsmu izgatavošanā. == Tirdzniecība == Kažokādu tirdzniecība pasaulē pamatā notiek izsolēs. Lielākās kažokādu izsoles atrodas [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] un [[Helsinki|Helsinkos]], un pēc 2011. gada datiem šajās izsolēs 90% savas saražotās produkcijas realizē arī Latvijas kažokzvēru audzētavas. Atlikušie 10% kažokādu tiek izģērētas un piedāvātas vietējā tirgū kā kažokādu, tā arī gatavu izstrādājumu veidā. Pasaules kažokādu tirgū galvenais noteicējs šobrīd ir [[Honkonga]], kur tiek pārstrādāti apmēram 60% no visām pasaulē saražotajām kažokādām un kur gatavo izstrādājumu veidā tās tiek realizētas tālāk. Pasaules kažokādu tirgus netiek ierobežots un tam nav kvotu.<ref>[hwww.laukutikls.lv/biblioteka/doc_download/153-kazokzveru_audzesanas_nozare_2011_gads Kažokzvēru audzēšanas nozares analīze], Eksperta ziņojums, 2011.</ref> Iepriekš lielākais kažokādu un to izstrādājumu tirgus bijis [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Krievija|Krievijā]] un Eiropā, taču pēdējos gados ievērojami palielinājies kažokādu tirgus Tālajos Austrumos, it īpaši Honkongā un [[Ķīna|Ķīnā]].<ref>[http://www.kopenhagenfur.com/fur-a-to-z Fur A to Z] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130813111958/http://www.kopenhagenfur.com/fur-a-to-z |date={{dat|2013|08|13||bez}} }}, Kopenhagen Fur.</ref> == Kritika == [[Attēls:Pelz.jpg|thumb|protesta akcija pret kažokādu industriju Vācijā]] [[Dzīvnieku tiesības|Dzīvnieku tiesību]] aizstāvji vēršas pret kažokzvēru audzēšanu un savvaļā dzīvojošu dzīvnieku notveršanu kažokādu ieguvei, norādot uz to, ka kažokādu ieguve nav iespējama humānā veidā — dzīvnieki audzētavās tiek turēti šauros sprostos, cieš no hroniska [[stress|stresa]], kas izpaužas stereotipiskās kustībās, un hroniska stresa ietekmē dzīvnieki mēdz savainot paši sevi vai citus. Tiek uzsvērti arī kažokzvēru nogalināšanas veidi: ūdeles nosmacē ar [[oglekļa dioksīds|oglekļa dioksīdu]], lapsas ar anālo [[elektrošoks|elektrošoku]] un šinšillas ar [[hloroforms|hloroformu]] vai oglekļa dioksīdu.<ref>[http://dzivniekubriviba.lv/lv/kazoki/industrijas-fakti Industrijas fakti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140825030339/http://www.dzivniekubriviba.lv/lv/kazoki/industrijas-fakti |date={{dat|2014|08|25||bez}} }}, [[Dzīvnieku brīvība]], 2013.</ref><ref>[http://www.dzivniekubriviba.lv/lv/kazoki/dzives-apstakli-zveraudzetavas Dzīves apstākļi zvēraudzētavās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160306091622/http://www.dzivniekubriviba.lv/lv/kazoki/dzives-apstakli-zveraudzetavas |date={{dat|2016|03|06||bez}} }}, Dzīvnieku brīvība, 2013.</ref> Sociālās kustības pret kažokādām sākumi meklējami 20. gadsimta 70. gados, kad sāka izplatīties dzīvnieku tiesību idejas.<ref>[http://allisonsmf.wordpress.com/2012/03/03/the-rise-of-the-anti-fur-movement The Rise of the Anti-fur Movement], The Anti-Fur Movement blog, 2012.</ref> Sākot ar 1980. gadiem, kampaņas pret kažokādām vērsās plašumā, un to ietekmē laika posmā no 1985. līdz 1990. gadam kažokādu pārdošanas apjomi Lielbritānijā samazinājās par 75%.<ref>[http://www.google.lv/books?hl=lv&lr=&id=Cg4G_sOJlzsC&oi=fnd&pg=PR9&dq=The+Cultural+Politics+of+Fur&ots=ePQW788mw6&sig=lpq8l-QGADZ-Ks3y8moBlUrtGRk&redir_esc=y#v=onepage&q=The%20Cultural%20Politics%20of%20Fur&f=false The Cultural Politics of Fur], Julia Emberley, 2. lpp.</ref> Vairākās Eiropas valstīs ētisku iemeslu dēļ aizliegta kažokzvēru audzēšana: Lielbritānijā, Austrijā, Nīderlandē, Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā un Slovēnijā. Latvijā pret kažokzvēru audzēšanu iestājas organizācijas "[[Dzīvnieku brīvība]]", "Dzīvnieku draugs", "Dzīvnieku SOS" un citas. 2013. gadā biedrība "Dzīvnieku brīvība" uzsāka kampaņu "Kažokādas otra puse", aicinot sabiedrību iepazīties ar to, kā tiek audzēti un nogalināti kažokzvēri Latvijā. Kampaņā tika vākti paraksti iniciatīvai par kažokzvēru audzēšanas aizliegumu, ko iesniegt Saeimā.<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-dzivnieku-aizstavji-atklaj-parkapumus-kazokzveru-fermas-foto.d?id=43089466 Raidījums: dzīvnieku aizstāvji atklāj pārkāpumus kažokzvēru fermās], Delfi.lv, 2013.</ref> == Skatīt arī == * [[Kažokzvēru audzēšana]] == Atsauces == {{atsauces|2}} {{apģērbs-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apģērbs]] [[Kategorija:Dzīvnieku produkti]] [[Kategorija:Zīdītāji]] f3rmugvvys0fv2xqbhwc1qh53n87nvr 0 184654 4548679 4532404 2026-11-12T10:11:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548679 wikitext text/x-wiki {{Saimniecības infokaste |name = Latvijas saimniecība |image = Latvias Banka.JPG |width = 250px |caption = [[Latvijas Banka]]s centrālā ēka |currency = 1 [[Eiro]] (EUR) = 100 centi |fixed exchange = |year = Kalendārais gads |organs = |gdp = 40,3 miljardi eiro (2023. gads)<ref name="CSP_IKP_2023"/> |growth = −0,3 % (2023. gads)<ref name="CSP_IKP_2023"/> |per capita = 27 100 eiro (IKP uz iedzīvotāju, 2023. gads)<ref name="EU_GDP_PC_2023"/> |sectors = Lauksaimniecība: 5%; rūpniecība: 25,7%; pakalpojumi: 69,3% (2012. gada aprēķins) |components = |inflation = 1,3 % (vidējā gada inflācija, 2024. gads)<ref name="CSP_INFL_2024"/> |poverty = |gini = 35,2 (2010) |labor = 905,5 tūkstoši (2018. gads) |occupations = Lauksaimniecība: 8,8%; rūpniecība: 24,0%; pakalpojumi: 67,2% (2010. gada aprēķins) |unemployment = 6,6 % (2024. gada septembris)<ref name="CSP_BEZD_2024"/> |average gross salary = 1 685 eiro mēnesī (2024. gads)<ref name="CSP_ALGA_2024"/> |average net salary = 1 221 eiro mēnesī (2024. gads)<ref name="CSP_ALGA_2024"/> |industries = |exports = 18,68 miljardi eiro (preču eksports, 2024. gads)<ref name="CSP_AT_2024"/> |export-goods = Koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; [[Nafta|minerālais kurināmais, nafta]] un tās pārstrādes produkti<ref name="CSP_AT_2024"/> |export-partners = [[Lietuva]], [[Igaunija]], [[Vācija]], [[Zviedrija]], [[Krievija]] (kopā 47,5 %, 2024. gads)<ref name="CSP_AT_2024"/> |imports = 21,68 miljardi eiro (preču imports, 2024. gads)<ref name="CSP_AT_2024"/> |import-goods = Minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti; elektroierīces un elektroiekārtas; sauszemes transporta līdzekļi, to daļas<ref name="CSP_AT_2024"/> |import-partners = [[Lietuva]], [[Vācija]], [[Polija]], [[Igaunija]], [[Somija]] (kopā 57,5 %, 2024. gads)<ref name="CSP_AT_2024"/> |debt = 18,8 miljardi eiro (46,6 % no IKP, 2024. gads)<ref name="CSP_BUDZ_2024"/> |gross external debt = 43 858 milj. eiro (bruto ārējais parāds, 2025. gada III cet.)<ref name="LB_EXTDEBT_2025Q3"/> |revenue = 17,7 mljrd. eiro (vispārējās valdības sektora ieņēmumi, 2024. gads)<ref name="CSP_BUDZ_2024"/> |credit = |reserves = 5 178 milj. eiro (rezerves aktīvi, 2025. gada decembris)<ref name="LB_RES_2025_12"/> }} '''Latvijas tautsaimniecība''' ir [[Eiropas Savienība]]s ekonomiskajā telpā integrēta atvērta [[saimniecība]], tai ir nozīmīgi sakari arī ar [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] reģiona valstīm. Lai gan [[Latvijas finanšu un pārvaldes krīze (2008—2010)|2008.—2010. gada finanšu krīze]] radīja būtisku negatīvu ietekmi uz Latviju, atklājot tās ārējo neaizsargātību, valstij ir izdevies īstenot vienu no pēdējā laika veiksmīgākajām [[makroekonomika]]s korekcijas programmām, parādot ātru un saskaņotu saimniecības atveseļošanos ar apbrīnojamu apņēmību attiecībā uz [[fiskālā politika|fiskālo politiku]]. Pēc būtiskā samazinājuma [[IKP]] vidējais pieaugums 2011.—2018. gadā bija vairāk nekā 4 procenti gadā, ievērojami pārsniedzot ES vidējo rādītāju. Latvijas iestāšanās eirozonā 2014. gadā un tās atgūtā pieeja valsts finansējuma tirgiem ir apliecinājums, ka makroekonomikas korekciju uzdevums tiek risināts veiksmīgi.<ref>[http://www.ebrd.com/documents/strategy-and-policy-coordination/strategy-in-latvia-in-latvian.pdf Eiropas un Rekonstrukcijas un attīstības Bankas Dokuments — Stratēģija Latvijai]</ref> 2023. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 40,3 miljardi eiro, savukārt salīdzināmajās cenās IKP apjoms, salīdzinot ar 2022. gadu, samazinājās par 0,3 %.<ref name="CSP_IKP_2023"/> 2024. gadā vidējā gada inflācija Latvijā bija 1,3 %.<ref name="CSP_INFL_2024"/> [[Pasaules Banka]]s ''Doing Business'' 2016. gada pētījumā 189 valstu konkurencē Latvija ierindojās 22. vietā jeb 10. vietā ES dalībvalstu vidū. Pasaules Banka atzina Latviju par vienu no 30 vadošajām valstīm, kas veikušas nozīmīgas reformas [[uzņēmējdarbība]]s uzlabošanā.<ref>http://www.doingbusiness.org/~/media/GIAWB/Doing%20Business/Documents/Annual-Reports/English/DB16-Full-Report.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151116055300/http://www.doingbusiness.org/~/media/GIAWB/Doing%20Business/Documents/Annual-Reports/English/DB16-Full-Report.pdf |date={{dat|2015|11|16||bez}} }} Doing Business 2016 Measuring Regulatory Quality and Efficiency</ref> Latvija kopš 1999. gada ir [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]s, kopš 2004. gada [[Eiropas Savienība]]s (ES), kopš 2014. gada [[Eirozona]]s dalībvalsts un kopš 2016. gada [[Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija|ESAO]] dalībvalsts. == Latvijas ekonomika == === Aktuālie rādītāji === * 2023. gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās bija 40,3 miljardi eiro, bet salīdzināmajās cenās, salīdzinot ar 2022. gadu, IKP samazinājās par 0,3%.<ref name="CSP_IKP_2023"/> * 2024. gadā vidējā gada inflācija bija 1,3%.<ref name="CSP_INFL_2024"/> * 2024. gada septembrī bezdarba līmenis bija 6,6%.<ref name="CSP_BEZD_2024"/> * 2024. gadā vidējā bruto darba samaksa bija 1 685 eiro mēnesī, vidējā neto darba samaksa bija 1 221 eiro mēnesī.<ref name="CSP_ALGA_2024"/> * 2024. gadā vispārējās valdības sektora parāds bija 18,8 miljardi eiro (46,6% no IKP), bet budžeta deficīts bija 1,8% no IKP.<ref name="CSP_BUDZ_2024"/> * 2025. gada III ceturksnī bruto ārējais parāds bija 43 858 milj. eiro.<ref name="LB_EXTDEBT_2025Q3"/> * 2025. gada decembrī rezerves aktīvi bija 5 178 milj. eiro.<ref name="LB_RES_2025_12"/> === Institūcijas === Latvijas ekonomikas monetāro politiku eirozonas ietvarā īsteno [[Latvijas Banka]].<ref name="LB_institucijas"/> Oficiālo statistiku Latvijā apkopo un publicē [[Centrālā statistikas pārvalde]].<ref name="CSP_institucijas"/> Valsts fiskālās politikas un valsts budžeta izstrādi koordinē [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija]].<ref name="FM_institucijas"/> === Iekšzemes kopprodukts === [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze]] izraisīja nesabalansētās Latvijas tautsaimniecības krīzi un IKP kritumu 2009. gadā par apmēram 18%, kas bija viens no lielākajiem IKP kritumiem pasaulē gada laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.reitingi.lv/lv/news/ekonomika/39531.html|title=Komentārs par IKP izmaiņām 2009. gada 4. ceturksnī|publisher=Reitingi.lv|date=|accessdate=2011-09-22|archive-date=2010-08-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20100829054025/http://www.reitingi.lv/lv/news/ekonomika/39531.html}}</ref> Toties no 2010. gada vidus Latvijas IKP atkal sāka augt, 2011. gadā pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem tas pieauga par 5,5%. Lielākais pieaugums bija būvniecības nozarē (+12,4%), apstrādes rūpniecībā (+11,7%), tirdzniecībā (+8,7%), transporta un uzglabāšanas nozarē (+8,0%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/news/articles/267487?ref=news-btn-b4|title=Latvijas IKP 2011. gadā audzis par 5,5%. LETA ziņa 2012. gada 9. martā|publisher=apollo.lv|date=|accessdate=2012-03-23|archive-date=2012-03-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20120310071702/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/267487?ref=news-btn-b4}}</ref> Galvenajā eksporta nozarē — apstrādes rūpniecībā 2013. gadā ražošanas apjomi par 22% pārsniedza 2009. gada līmeni. Tirgojamo nozaru izaugsme un ienākumu pieaugums no eksporta veicināja uz iekšējo tirgu orientēto nozaru — komercpakalpojumu, tirdzniecības un būvniecības izaugsmi. Šo nozaru devums izaugsmē kļuva arvien lielāks, bet vājais pieprasījums eksporta tirgos 2013. un 2014. gadā bremzēja apstrādes rūpniecības izaugsmi. 2015. gadā tautsaimniecības pamatnozaru attīstības tendences ir atšķirīgas. Nozīmīgs devums izaugsmē ir apstrādes rūpniecībai, kur ražošanas apjomi 2015. gadā pieauga par 4,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Saskaņā ES statistikas pārvaldes "[[Eurostat]]" datiem Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts [[pirktspējas paritāte]]s standartos (PPS), 2010. gadā veidoja 55%, 2011. gadā 60%, bet 2015. gadā 64% no ES vidējā līmeņa. Salīdzinājumam, viszemākais IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes reģistrēts Bulgārijā (46%), Rumānijā (57%) un Horvātijā (58% no vidējā ES līmeņa). Lietuvas un Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju 2015. gadā veidoja 74% no ES vidējā līmeņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= «Eurostat»: Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pērn bijis ceturtais zemākais ES literatūras balvu |date= 2016. gada 15. jūnijs |website= [[tvnet.lv]] |agency= [[LETA]] |url= http://financenet.tvnet.lv/zinas/613034-eurostat_latvijas_ikp_uz_vienu_iedzivotaju_pern_bijis_ceturtais_zemakais_es |accessdate= 2016. gada 15. jūnijā |archive-date= 2016. gada 16. Jūnijs |archive-url= https://web.archive.org/web/20160616214925/http://financenet.tvnet.lv/zinas/613034-eurostat_latvijas_ikp_uz_vienu_iedzivotaju_pern_bijis_ceturtais_zemakais_es }}</ref> Savukārt salīdzinot ar kaimiņvalstīm saskaņā ar [http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2016/01/weodata/weorept.aspx?pr.x=32&pr.y=8&sy=2015&ey=2015&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=512%2C668%2C914%2C672%2C612%2C946%2C614%2C137%2C311%2C962%2C213%2C674%2C911%2C676%2C193%2C548%2C122%2C556%2C912%2C678%2C313%2C181%2C419%2C867%2C513%2C682%2C316%2C684%2C913%2C273%2C124%2C868%2C339%2C921%2C638%2C948%2C514%2C943%2C218%2C686%2C963%2C688%2C616%2C518%2C223%2C728%2C516%2C558%2C918%2C138%2C748%2C196%2C618%2C278%2C624%2C692%2C522%2C694%2C622%2C142%2C156%2C449%2C626%2C564%2C628%2C565%2C228%2C283%2C924%2C853%2C233%2C288%2C632%2C293%2C636%2C566%2C634%2C964%2C238%2C182%2C662%2C453%2C960%2C968%2C423%2C922%2C935%2C714%2C128%2C862%2C611%2C135%2C321%2C716%2C243%2C456%2C248%2C722%2C469%2C942%2C253%2C718%2C642%2C724%2C643%2C576%2C939%2C936%2C644%2C961%2C819%2C813%2C172%2C199%2C132%2C733%2C646%2C184%2C648%2C524%2C915%2C361%2C134%2C362%2C652%2C364%2C174%2C732%2C328%2C366%2C258%2C734%2C656%2C144%2C654%2C146%2C336%2C463%2C263%2C528%2C268%2C923%2C532%2C738%2C944%2C578%2C176%2C537%2C534%2C742%2C536%2C866%2C429%2C369%2C433%2C744%2C178%2C186%2C436%2C925%2C136%2C869%2C343%2C746%2C158%2C926%2C439%2C466%2C916%2C112%2C664%2C111%2C826%2C298%2C542%2C927%2C967%2C846%2C443%2C299%2C917%2C582%2C544%2C474%2C941%2C754%2C446%2C698%2C666&s=NGDPDPC&grp=0&a= SVF datiem 2015 gadā] Latvijā IKP faktiskajās cenās uz vienu iedzīvotāju bija 13 619 ASV dolāru (USD), Lietuvā — 14 210 [[USD]], Igaunijā — 17 288 USD, Zviedrijā 49 866 USD, turpretī Krievijā — 9 055 USD, Baltkrievijā 5 749 USD. {| class="wikitable" |+ !Gads !2005 !2010 !2015 !2017 !2019 |- |Iekšzemes kopprodukts mlj. eiro<ref name=":9">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika/ikp/meklet-tema/285-latvijas-statistikas-gadagramata-2018|title=Latvijas statistikas gadagrāmata, 2018|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> |13 597,2 |17 937,9 |24 320,3 |27 033,1 |30 476 |} {| class="wikitable" |- !Gads ! 2000{{smallsup|1}} ! 2001{{smallsup|1}} ! 2002{{smallsup|1}} ! 2003{{smallsup|1}} ! 2004{{smallsup|2}} ! 2005{{smallsup|2}} ! 2006{{smallsup|2}} ! 2007{{smallsup|2}} ! 2008{{smallsup|2}} ! 2009{{smallsup|2}} ! 2010{{smallsup|2}} ! 2011{{smallsup|2}} ! 2012{{smallsup|2}} ! 2013{{smallsup|2}} ! 2014{{smallsup|2}} ! 2015{{smallsup|2}} ! 2016{{smallsup|2}} ! 2017{{smallsup|2}} ! 2018{{smallsup|2}} ! 2019{{smallsup|2}} |- |Latvijas <br>IKP izmaiņas | 6,9% | 8,0% | 6,5% | 7,2% | 8,9% | 10,2% | 11,6% | 9,8% | −3,2% | −14,2% | −2,9% | 5,0% | 4,8% | 4,2% | 2,4% | 2,7% | 2,0% |4,5% |4,8̥% |2,2% |- |ES IKP izmaiņas | | | | | | 2,1% | 3,3% | 3,1% | 0,4% | −4,4% | 2,1% | 1,7% | −0,5% | 0,2% | 1,6% | 2,2% | 1,9% |2,2 % | | |- | colspan="18" style="text-align:center;" | {{smallsup|1}}[http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2009/01/weodata/weorept.aspx?sy=2000&ey=2010&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=941%2C946%2C939&s=NGDP_RPCH&grp=0&a=&pr1.x=64&pr1.y=15 Starptautiskā Valūtas Fonda dati]<br /> {{smallsup|2}} [http://epp.eurostat.ec.europa.eu/tgm/table.do?tab=table&init=1&plugin=1&language=en&pcode=tec00115 EUROSTAT dati]<br /> | | | |} 2019. gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās sastādīja 30 476 milj eiro. IKP struktūra 2015. gadā<ref name="ReferenceA">http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_02_menesabiletens_monthlybulletin_16_04m_lv_en.pdf{{Novecojusi saite}} Latvijas statistikas ikmēneša biļetens 2016/4</ref> {| class="wikitable" !IKP faktiskajās cenās kopā, 2015. gads, tūkstoši eiro |24 377 712 |% |- |Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zvejniecība |705 611 |2,89 |- |Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu |919 916 |3,77 |- |Apstrādes rūpniecība |2 625 146 |10,77 |- |Būvniecība |1 409 167 |5,78 |- |Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts |2 989 117 |12,26 |- |Transports un uzglabāšana |2 043 815 |8,38 |- |Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |402 844 |1,65 |- |Informācijas un komunikācijas pakalpojumi |1 031 693 |4,23 |- |Finanšu un apdrošināšanas darbības |1 001 682 |4,11 |- |Operācijas ar nekustamo īpašumu |2 702 594 |11,09 |- |Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība; |1 886 234 |7,74 |- |Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana |1 607 533 |6,59 |- |Izglītība |1 065 148 |4,37 |- |Veselība un sociālā aprūpe |702 631 |2,88 |- |Māksla, izklaide un atpūta |472 246 |1,94 |- |Produktu nodokļi (mīnus subsīdijas) |2 812 335 |11,54 |} === Valsts budžets === Latvijas valsts budžeta ieņēmumi veidojas no nodokļiem, nodevām, citiem maksājumiem (piemēram, maksājumi par valsts kapitāla daļu izmantošanu) un ārvalstu finanšu palīdzības maksājumiem (pamatā ES fondu līdzekļi). 2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts bija 732 miljoni eiro jeb 1,8 % no IKP. Vispārējās valdības sektora ieņēmumi bija 17,7 miljardi eiro, bet izdevumi – 18,4 miljardi eiro. Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds bija 18,8 miljardi eiro jeb 46,6 % no IKP.<ref name="CSP_BUDZ_2024"/> Latvijas konsolidētais budžets eiro<ref>[http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/valsts_budzets/ Valsts budžets, LFM mājaslapa]</ref> {| class="wikitable" !Gads !2010 !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 |- |Ieņēmumi |5 389 870 241 |5 997 502 797 |6 835 941 796 |6 940 932 646 |7 049 465 047 |7 292 362 812 |- |Izdevumi |6 630 665 950 |6 578 915 728 |6 720 775 896 |6 949 197 813 |7 361 723 417 |7 639 162 021 |- |Finansiālā bilance % no IKP |<nowiki>-6,8</nowiki> | -2,9 |0,5 | -0,04 | -1,3 | -1,4 |} ==== Nodokļu sistēma ==== {{pamatraksts|Latvijas Republikas nodokļu sistēma}} Latvijā ir noteikti 16 nodokļi, kurus uzliek saskaņā ar konkrētā nodokļa likumu: # Iedzīvotāju ienākuma nodoklis — tiek aplikti ienākumi no darba, kapitāla pieauguma, meža atsavināšanas, metāllūžņu pārdošanas, utml. Likme no 2 — 23 % # Uzņēmuma ienākuma nodoklis — tiek aplikta uzņēmumu peļņa, 15 % likme # Nekustamā īpašuma nodoklis — izmantot divu veidu nodokļu bāzes — nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (vispārīgā gadījumā) un speciālo vērtību. Likme 0,2—3% # Pievienotās vērtības nodoklis — tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā, un to samaksā preces vai pakalpojuma gala patērētājs. PVN standartlikme Latvijā ir 21 %. # Akcīzes nodoklis — '''specifisks patēriņa nodoklis''', ko piemēro noteiktām patēriņa preču grupām, kuras ir saražotas vai tiek ievestas valstī. nodokļa objekti — alkoholiskie dzērieni; tabakas izstrādājumi; naftas produkti; dabasgāze; bezalkoholiskie dzērieni un kafija; elektroniskajās cigaretēs izmantojamais šķidrums. # Muitas nodoklis; # Dabas resursu nodoklis — '''mērķis''' ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. # Izložu un azartspēļu nodoklis — apliekamais objekts ir azartspēļu organizētājs — kapitālsabiedrība, azartspēļu norises vieta un spēļu iekārtas. Nodokļa likme 10.%. # Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — likme ir '''34,09%''', no kuriem darba devējs maksā '''23,59%,''' bet darba ņēmējs -'''10,50%'''. # Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis — piemēro Latvijas Republikā iepriekš nereģistrētiem vieglajiem automobiļiem un vieglajiem automobiļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti ārvalstīs pēc 2009. gada 1. janvāra, nodokli aprēķina, piemērojot likmi atkarībā no automobiļa radīto oglekļa dioksīda CO₂ izmešu daudzuma uz vienu kilometru. # Elektroenerģijas nodoklis — maksātāji ir juridiskās personas, kuras var nodarboties ar elektroenerģijas tirdzniecību. Likme 1,01 EUR / 1 megavatstundu. # Mikrouzņēmumu nodoklis — nodoklis nelieliem uzņēmumiem, piemērojot 9% nodokļa likmi visam mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 100 000,00 eiro. # Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis — maksā atbilstoši motora tilpumam kubikcentimetros (cm³). # Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis — nodokļa maksātāji ir komersanti, kuru īpašumā ir vieglais vai kravas transportlīdzeklis, kas ir uzņēmumu vieglā transportlīdzekļa objekts. Nodoklis ir noteikts kā fiksēts ikmēneša maksājums, atkarībā no transportlīdzekļa reģistrācijas datuma un motora tilpuma. # Subsidētās elektronerģijas nodoklis # Solidaritātes nodoklis.<ref>[http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/nodoklu_politika/nodoklu_un_nodevu_sistema_latvija/ Nodokļu un nodevu sistēma Latvijā] FM mājaslapa </ref> Starptautiskajā nodokļu konkurētspējas indeksa izvērtējumā, kas veikts starp visām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstīm, Latvija kopā ar Igauniju un Jaunzēlandi 2016. gadā ierindojas pirmajā trijniekā. Izvērtējumā ņemti vērā vairāk kā 40 dažādi rādītāji, kas mēra ne tikai nodokļu slogu, bet arī nodokļu struktūru, tajā skaitā valsts uzņēmumu nodokļus, iedzīvotāju ienākuma nodokļus, īpašuma nodokļus, patēriņa nodokļus, kā arī peļņas, kas gūta ārzemēs, aplikšanu ar nodokļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://taxfoundation.org/article/2016-international-tax-competitiveness-index |title=2016 International Tax Competitiveness Index |access-date={{dat|2016|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2016|11|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20161119171247/http://taxfoundation.org/article/2016-international-tax-competitiveness-index }}</ref> ==== Valsts budžeta izlietojums ==== [[Attēls:Valsts budžeta izdevumi 2017.png|thumb|408x408px|Apstiprinātie valsts budžeta izdevumi 2017. gadam, procentuāls sadalījums]] {| class="wikitable" !Apstiprinātie budžeta izdevumi 2017. gadam<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fm.gov.lv/images/images/Portfelis-1.jpg |title=Lavijas Finanšu Ministrija 2017. gada Valsts Budžeta izlietojums |access-date={{dat|2016|11|26||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191219072618/https://www.fm.gov.lv/images/images/Portfelis-1.jpg }}</ref> !% !EUR |- |Sociālā aizsardzība |34 |2 845 205 756 |- |Tautsaimniecība |9,5 |792 264 535 |- |Lauksaimniecība |7,5 |625 099 515 |- |Transports |4,4 |369 458 016 |- |Atpūta, kultūra un reliģija |1,8 |154 188 521 |- |Aizsardzība |5,4 |449 721 768 |- |Veselība |9,7 |813 694 925 |- |Vides aizsardzība |0,5 |41 059 072 |- |Teritoriju un mājokļu apsaimniekošana |0,1 |8 249 012 |- |Sabiedriskā kārtība un drošība |6,9 |575 106 635 |- |Izglītība |8,1 |678 239 480 |- |Valsts pārvalde |0,4 |32 295 246 |- |Citi valsts izdevumi |5 |421 672 467 |- |Valsts parāda vadība un iemaksas EK budžetā |6,7 |561 189 893 |} === Ārvalstu ieguldījumi un valsts parāds === Kopējais ārvalstu kredītu apjoms, kas tika iesaistīts valsts ekonomikā no 2000. gada sākuma līdz 2007. gada novembrim, veidoja 8 145,4 miljonus latu. Lielākā daļa [[Kapitālieguldījums|kapitālieguldījumu]] bija saimniecības nozarēs, kur varēja ar mazāko risku gūt ātrāko [[peļņa|peļņu]] — nekustamajā īpašumā un patēriņā (nekustamais īpašums ir lielisks nodrošinājums [[banka]]i. Savukārt no patēriņa kredītiem var ātri iegūt lielus procentus).<ref name="autogenerated2">{{Tīmekļa atsauce|author=2010. gada 3. jūnijs 15:17|url=http://db.lv/r/354-blogi-viedokli/356-ekspertu-viedokli/224054-divas-labi-nosleptas-sensacijas|title=Sergejs Ancupovs. Divas labi noslēptas sensācijas. // Dienas bizness. 2010. gada 3. jūnijs|publisher=Db.lv|date=|accessdate=2011-09-22|archive-date=2010. gada 25. Jūlijs|archive-url=https://web.archive.org/web/20100725165630/http://db.lv/r/354-blogi-viedokli/356-ekspertu-viedokli/224054-divas-labi-nosleptas-sensacijas}}</ref> Ja 2001. gada bilances deficīts bija 394,1 miljons latu, tad 2006. gadā tas bija jau 2 376 miljoni latu (21,1%).<ref name="autogenerated1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/areja-tirdznieciba-galvenie-raditaji-30323.html|title=Ārējā tirdzniecība&nbsp;— Galvenie rādītāji &#124; Latvijas statistika|publisher=Csb.gov.lv|date=2010-06-21|accessdate=2011-09-22}}</ref> [[Valsts parāds]] 2010. gada pavasarī bija 40% no IKP (Centrālā statistikas biroja dati), un no tā 75% bija ārējais parāds.<ref name="autogenerated2" /> Vairāk nekā 90 dienas kavētu privāto kredītu apjoms 2010. gada pavasarī bija 18% no kredītu kopapjoma — 2 740 000 000 latu (20% no IKP). Martā ārējās tirdzniecības saldo bija mīnus 85 miljoni latu.<ref name="autogenerated2" /> Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem bruto ārējais parāds 2025. gada III ceturksnī bija 43 858 milj. eiro.<ref name="LB_EXTDEBT_2025Q3"/> Latvijas Bankas rezerves aktīvi 2025. gada decembrī bija 5 178 milj. eiro.<ref name="LB_RES_2025_12"/> 2013. gadā Latvijā vairākkārt audzis piesaistīto ārvalstu ieguldījumu projektu skaits, liecina EY Eiropas investīciju vides pētījums [http://www.ey.com/Publication/vwLUAssets/EY-2014-european-attractiveness-survey/$FILE/EY-2014-european-attractiveness-survey.pdf "European Attractivness Survey 2014] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160607180348/http://www.ey.com/Publication/vwLUAssets/EY-2014-european-attractiveness-survey/$FILE/EY-2014-european-attractiveness-survey.pdf |date={{dat|2016|06|07||bez}} }}". 2013. gadā Latvijā īstenoti 29 ārvalstu ieguldījumu projekti. Salīdzinājumam — 2012. gadā tika īstenoti septiņi, 2011. gadā — 14, 2010. gadā — astoņi, 2009. gadā — desmit investīciju projekti. Iepriekšējo reizi salīdzinoši daudz — 24 — investīciju projekti Latvijā tika veikti 2008. gadā. No Latvijā pagājušajā gadā īstenotajiem ieguldījumu projektiem visvairāk — 15 — bija ražošanā, septiņi — tirdzniecības un mārketinga jomā, četri — pētniecības un attīstības jomā. No nozarēm visvairāk investīciju projektu — seši — tika īstenoti pārtikas nozarē, un šie projekti radījuši 270 darba vietas. Pieci investīciju projekti ir programmatūras jomā. Kopumā investīciju projekti 2014. Latvijā radījuši 1614 darba vietas. Lielākais no 2013. gada investīciju projektiem radīja 600 darba vietas, vēl seši projekti radīja vairāk nekā 100 darba vietas. Salīdzinājumam — 2012. gadā visi investīciju projekti kopumā Latvijā radīja 290 darba vietas. Vērtējot investīciju izcelsmi, visvairāk projektu — sešus — 2013. gadā īstenoja Zviedrijas investori. Trīs projektus īstenoja Norvēģijas investori, trīs — Krievijas, trīs — Vācijas investori. Gan Austrijas, gan Lielbritānijas investori īstenoja divus investīciju projektus, bet pa vienam — Nīderlandes, Igaunijas, Dānijas un Somijas investori, vēl sešus projektus īstenoja investori no citām valstīm. Daļa no Krievijas investīcijām Latvijā varētu būt saistīta ar kapitāla "bēgšanu" no Krievijas, daļai šīs naudas "nosēžoties" Latvijā un Baltijā.<ref>[http://www.nozare.lv/nozares/allsearch/item/20140527080033020C20CCA390CCDDF5/ Pērn Latvijā vairākkārt audzis piesaistīto ārvalstu investīciju projektu skaits] LETA biznesa portāls 27.05.2014.</ref> 2015. gadā pieauga ĀTI (ārvalstu tiešo ieguldījumu) plūsmu intensitāte. Piesaistītās ĀTI plūsmas 2014. gadā bija 1,4% no IKP. Savukārt 2015. gadā tās bija par gandrīz 30% lielākā apjomā nekā pirms gada un veidoja 2,4% no IKP. Saskaņā ar starptautisko investīciju bilanci 2015. gada beigās uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā sasniedza 13,4 miljardus eiro (54,8% līmenī no IKP).<ref name=":6" /> Ekonomikai pārvarot recesiju un konsolidējot budžeta tēriņus, valdības parāds kopš 2010. gada samazinājās četrus gadus pēc kārtas.<ref>https://www.bank.lv/par-mums/struktura/prezidents/runas/9139-introductory-remarks-by-governor-of-latvijas-banka-ilmrs-rimvis {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191219072530/https://www.bank.lv/par-mums/struktura/prezidents/runas/9139-introductory-remarks-by-governor-of-latvijas-banka-ilmrs-rimvis |date={{dat|2019|12|19||bez}} }} Ilmārs Rimvis Latvijas Bankas konferencē "Vai esam ko mācījušies no krīzes?" 2014. gada 17. oktobrī</ref> {| class="wikitable" !Gads !2007 !2008 !2009 !2010 !2011 !2012 !2014 !2015 |- |Valsts parāds % no IKP |9,0 |19,8 |36,9 |44,5 |42,0 |40,8 |38,5 |33,5 |} Latvijai 2015. gadā ir ceturtais mazākais valdības parāds pret IKP no Eiropas Savienības 28 valstīm. Mazāks ir tikai Bulgārijai (26,7,%) Luksemburgai (21,4 %) un Igaunijai (9,7)% Salīdzinājumam atsevišķas ES valstis — Grieķijai 176%, Itālijai 132,%, Francijai 95%, Vācijai 71,2%. Starptautisko aģentūru ilgtermiņa investīciju reitingi Latvijai, 2016. gada marts<ref>[http://www.liaa.gov.lv/en/trade/latvia-facts-0 Latvijas Investīciju un Attīstības Aģentūras mājaslapa]</ref> {| class="wikitable" |Fitch Ratings Moody’s Standard & Poor’s R&I |A- (Perspektīva: Stabils) A3 (Perspektīva: Stabils) A- (Perspektīva: Stabils) BBB+ (Perspektīva: Stabils) |} === Eksports un imports === 2010.—2012. gados Latvijas preču un pakalpojumu eksports pieauga ļoti strauji un bija galvenais tautsaimniecības attīstības dzinulis. Eksporta apjomi 2012. gadā par gandrīz 22% pārsniedza pirmskrīzes līmeni. No 2009.—2012. gadam, vidēji ik gadu eksports pieauga par 25%, bet imports — par 23%. Šajā periodā lielāko ieguldījumu preču eksporta pieaugumā deva lauksaimniecības un pārtikas preces, kā arī metālapstrādes produkti. Ievērojami pieauga arī kokapstrādes, mehānismu, ierīču un elektroiekārtu, kā arī minerālo produktu eksports.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/makro/makro_66_lv.pdf |title=Latvijas tautsaimniecības makroekonomikas apskats #66 2016 -1 |access-date={{dat|2016|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191219072527/https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/makro/makro_66_lv.pdf }}</ref> Lielāko eksportētāju sarakstā ir spēcīgi savas nozares uzņēmumi — "Latvijas finieris", "Mikrotīkls", "Valmieras stikla šķiedra", "Grindeks", "Olainfarm" u.c<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/ekonomika_skaitlos/infografika-latvijas-lielakie-precu-eksportetaji-latvijas-finieris-mikrotikls-un-citi.d?id=50037083|title=Infografika: Latvijas lielākie preču eksportētāji – 'Latvijas finieris', 'Mikrotīkls' un citi". Delfi|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>[[Attēls:Precu-eksports-dinamika.jpg|thumb|467x467px|Preču eksports, dinamika pa valstīm]] [[Attēls:Pakalpojumu-eksports.png|thumb|467x467px|Pakalpojumu eksporta dinamika, CSP]] 2024. gadā Latvija eksportēja preces 18,68 miljardu eiro vērtībā un importēja preces 21,68 miljardu eiro vērtībā; tirdzniecības bilance bija negatīva, imports par aptuveni 3,0 miljardiem eiro pārsniedza eksportu.<ref name="CSP_AT_2024"/> 2017. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,42 miljardus eiro — par 2,81 miljardu eiro jeb 12,4 % vairāk nekā 2016. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati. Eksporta vērtība veidoja 11,39 miljardus eiro (palielinājums par 1,03 miljardiem eiro jeb 10,0 %), bet importa — 14,03 miljardus eiro (pieaugums par 1,78 miljardiem eiro jeb 14,5 %). 2017. gada decembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,14 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 6,8 % vairāk nekā 2016. gada decembrī, tai skaitā preču eksporta vērtība — par 7,3 % un importa vērtība — par 6,4 % lielāka. Decembrī Latvija eksportēja preces 951,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,19 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2016. gada decembri ārējās [[tirdzniecības bilance]] nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 44,2 % līdz 44,4 %. 2017. gada decembrī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,6 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,5 %), Vācija (7,2 %) un Zviedrija (5,6 %), bet nozīmīgākie importa partneri — Lietuva (17,4 % no importa kopapjoma), Vācija (11,4 %), Polija (8,7 %) un Igaunija (8,3 %). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā decembrī veidoja 10,7 %, bet importā — 8,3 %.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-precu-arejas-tirdzniecibas-apgrozijums-pieaudzis-par-124-46963.html|title=2017. gadā preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 12,4 %|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2018|03|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180324092051/http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-precu-arejas-tirdzniecibas-apgrozijums-pieaudzis-par-124-46963.html}}</ref> Krīzes laikā pakalpojumu eksports samazinājās mazākā apmērā nekā preču eksports, bet pēc krīzes pārvarēšanas 2011.-2012. gadā pakalpojumu eksports stabili pieauga. Pozitīvais pakalpojumu saldo 2012. gadā nosedza 64% negatīvās preču tirdzniecības bilances, bet 2013. gadā, ievērojami uzlabojoties preču tirdzniecības bilancei, — jau 70%. Arī 2014. gadā šī tendence turpinājās, kad pozitīvais pakalpojumu saldo nosedza 77% no negatīvās preču tirdzniecības bilances, bet 2015. gada trīs ceturkšņos — 76%.<ref name=":5">https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200321155114/https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf |date={{dat|2020|03|21||bez}} }} LATVIJAS REPUBLIKAS EKONOMIKAS MINISTRIJA ZIŅOJUMS PAR LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBU 2015 Decembris</ref> {| class="wikitable" !Nosaukums !miljoni eiro !% |- |Koks, koksnes izstrādājumi |140 695 |14,8 |- |Elektroierīces un elektroiekārtas |104 074 |10,9 |- |Minerālprodukti |50 272 |5,3 |- |Mehānismi un mehāniskās ierīces |71 154 |7,5 |- |Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas |54 273 |5,7 |- |Graudaugu produkti |45 589 |4,8 |- |Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis |58 351 |6,1 |- |Dzelzs un tērauds |23 598 |2,5 |- |Dzelzs vai tērauda izstrādājumi |26 329 |2,8 |- |Farmācijas produkti |42 947 |4,5 |} Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri: * augu valsts produktu eksports lielāks par 40,2 milj. eiro jeb 2,0 reizes, * pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 13,6 milj. eiro jeb 15,1 %, * ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 10,8 milj. eiro jeb 15,0 %, * minerālproduktu eksports lielāks par 9,1 milj. eiro jeb 19,9 %, Svarīgākās preces Latvijas importā 2017. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-precu-arejas-tirdzniecibas-apgrozijums-pieaudzis-par-124-46963.html|title=2017. gadā preču ārējās tirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 12,4 % CSP mājaslapa|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2018|03|24||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180324092051/http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-precu-arejas-tirdzniecibas-apgrozijums-pieaudzis-par-124-46963.html}}</ref> {| class="wikitable" !Nosaukums !miljoni eiro !% |- |Elektroierīces un elektroiekārtas |140 827 |11,8 |- |Minerālprodukti |87 307 |7,3 |- |Mehānismi un mehāniskās ierīces |153 197 |12,9 |- |Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas |113 932 |9,6 |- |Farmācijas produkti |51 349 |4,3 |- |Plastmasas un to izstrādājumi |45 633 |3,8 |- |Dzelzs un tērauds |29 357 |2,5 |- |Koks un koka izstrādājumi; kokogle |38 119 |3,2 |- |Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis |44 005 |3,7 |- |Dzelzs vai tērauda izstrādājumi |29 357 |2,5 |} === Nodarbinātība un bezdarbs === 2024. gada septembrī bezdarba līmenis Latvijā bija 6,6 %.<ref name="CSP_BEZD_2024"/> [[Attēls:Latvija nodarbinātie-bezdarbnieki 15-74.svg|thumb|433x433px|Nodarbināto un bezdarbnieku skaita un IKP izmaiņas (1996—2017) 2010. gada salīdzināmajās cenās (miljardos EUR) [http://data.csb.gov.lv/pxweb/en/Sociala/Sociala__ikgad__nodarb/NB0010.px/table/tableViewLayout2/?rxid=a79839fe-11ba-4ecd-8cc3-4035692c5fc8 Latvijas Statistika]]] [[Attēls:Bezdarbnieku-skaits-lv-regionos.png|thumb|433x433px|Bezdarba dinamika Latvijas reģionos, CSP]] Pēc straujā nodarbināto iedzīvotāju skaita samazinājuma ekonomiskās lejupslīdes laikā, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, pozitīva tendence vērojama arī nodarbināto iedzīvotāju skaita dinamikā. Ja 2010. gadā nodarbināti bija tikai 850,7 tūkstoši jeb 52 % iedzīvotāju 15—74 gadu vecumā, tad 2015. gadā nodarbināti bija 896,1 tūkstotis jeb 60,8 %, bet 2017. gada 4. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 902,2 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir 62,9 % iedzīvotāju. Kopš 2012. gada 4. ceturkšņa nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidējo līmeni (2017. gada 3. ceturksnī ES — 60,2 %). 2017. gada 4. ceturksnī tas par 0,2 procentpunktiem pārsniedza nodarbinātības līmeni Lietuvā (63,5 %), bet bija zemāks nekā Igaunijā (68,4 %).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-latvija-bija-nodarbinati-629-iedzivotaju-47617.html|title=2017. gadā Latvijā bija nodarbināti 62,9 % iedzīvotāju|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2018|03|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180328232907/http://www.csb.gov.lv/notikumi/2017-gada-latvija-bija-nodarbinati-629-iedzivotaju-47617.html}}</ref> Latvijā, tāpat kā vidēji ES, visvairāk nodarbināto strādā pakalpojumu sektorā. 2015. gadā Latvijā šajā sektorā strādāja nedaudz vairāk kā divas trešdaļas jeb 68,4 % nodarbināto. No visiem pakalpojumu sektorā nodarbinātajiem trīs piektdaļas jeb 60,8 % strādāja tirdzniecības pakalpojumu sektorā (tirdzniecība, transports, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, finanšu darbības un operācijas ar nekustamo īpašumu), bet gandrīz divas piektdaļas jeb 39,2 % — tādās pakalpojumu jomās kā valsts pārvalde, izglītība, veselība un sociālā aprūpe, māksla, izklaide, atpūta u.c. Ražošanas sektorā nodarbināti bija gandrīz ceturtā daļa jeb 23,6 % nodarbināto, bet lauksaimniecības sektorā — 7,9 %, kas pārsniedz vidējo ES rādītāju (2015. gadā — 4,4 %). 2015. gadā nedaudz vairāk kā divas piektdaļas (41,3 %) nodarbināto strādāja vadītāju un speciālistu profesiju grupā, nedaudz vairāk kā ceturtā daļa (26 %) bija kvalificēti darbinieki, piektdaļa (20,4 %) — kalpotāji un pakalpojumu darbinieki, bet vismazāk — 12,3 % — strādāja vienkāršajās profesijās.<ref>[http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_17_darbaspeka_apsekojuma_galvenie_raditaji_2015_gada_16_00_lv_en.pdf Darbaspēka apsekojuma galvenie rādītāji 2015. gadā].</ref> {| class="wikitable" !Gads !2011 !2012 !2013 !2014 !2015 !2016 !2017 !2018 !2019 |- |Bezdarba līmenis % |16,2 |15,0 |11,9 |10,8 |9,9 |9,5 |8,5 |7,7 |6,9 |} ==== Nodarbinātība sabiedriskajā sektorā ==== 2016. gada III ceturksnī no visiem 894 288 nodarbinātiem privātā sektorā nodarbināti 608 151 darbinieki, sabiedriskajā 286 137 darbinieki, no tiem valsts budžeta iestādēs 59 968 darbinieki, bet 63 tūkstoši — dažādos nodibinājumos, biedrībās un fondos, kā arī komercsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu vismaz 50%. To vidū, piemēram, "Latvijas Dzelzceļš", "Latvijas Pasts", "Latvenergo", "Latvijas Valsts meži", "[[Rīgas satiksme]]", "[[Rīgas namu pārvaldnieks]]" u.c. 48 tūkstoši darbinieku strādā valsts un pašvaldību kontrolētajās un finansētajās kapitālsabiedrībās. Tām pieskaitāmas, piemēram, [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca]], "[[Latvijas autoceļu uzturētājs]]", [[Ceļu satiksmes drošības direkcija]], Latvijas Nacionālā opera un balets, "Valsts nekustamie īpašumi", Latvijas Televīzija u.c. uzņēmumi. 175 tūkstoši darbinieku nodarbināti valsts un pašvaldību budžeta iestādēs. No tiem 115 tūkstoši strādā pašvaldību iestāžu labā, piemēram, pašvaldību administrācijās, izglītības iestādēs, pansionātos, pašvaldības policijā, kultūras un sporta iestādēs. Rēķinot pret kopējo nodarbināto skaitu Latvijā, valsts budžeta iestādēs strādā 6,60%.Vidēji ES dalībvalstīs 6,90%.<ref>[http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/286164-infografika-cik-liela-ir-valsts-parvalde/ Cik liela ir valsts pārvalde]</ref> === Iedzīvotāju ienākumi === Krīzes laikā atalgojuma korekcija bija salīdzinoši mērena. Ekonomisko aktivitāšu samazinājums tika kompensēts ar strādājošo skaita samazinājumu. Stabilizējoties ekonomiskajai situācijai kopš 2010. gada beigām atsākās atalgojuma pieaugums, lai arī bezdarba līmenis saglabājās samērā augstā līmenī. Augot pieprasījumam pēc darbaspēka, vidējā bruto darba samaksa pakāpeniski palielinās. 2012. un 2013. gadā tā pieauga attiecīgi par 3,7% un 4,6%, bet 2014. gadā — par 6,8% un sasniedza 765 eiro. Straujš atalgojuma pieaugums bija vērojams arī 2015. gadā — vidējā bruto mēnešalga palielinājās par 6,9% un sasniedza 818 eiro, 2016. gadā par 5 % 859 eiro un 2017. gadā palielinājās līdz 925 eiro un 2018. gadā sasniedza 1004 EUR. Saskaņā ar CSP datiem 2024. gadā vidējā bruto darba samaksa bija 1 685 eiro mēnesī, bet vidējā neto darba samaksa bija 1 221 eiro mēnesī.<ref name="CSP_ALGA_2024"/> Salīdzinājumam vidējās bruto algas atsevišķām kaimiņvalstīm Igaunijā — 1321 eiro, Lietuvā 927 eiro<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/darba-samaksa/meklet-tema/2385-darba-samaksas-parmainas-2018-gada-2|title=Darba samaksas pārmaiņas 2018. gada 2. ceturksnī|website=Centrālā statistikas pārvalde|access-date=2019-01-23|language=lv}}</ref> Krievijā — 565 eiro,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://regnum.ru/news/2459352.html|title=Росстат: средняя зарплата в России за I полугодие 2018 года выросла на 11%|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2018|09|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20180927025914/https://regnum.ru/news/2459352.html}}</ref> Baltkrievijā — 357 eiro<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.belstat.gov.by/ofitsialnaya-statistika/solialnaya-sfera/trud/operativnaya-informatsiya_8/o-nachislennoi-srednei-zarabotnoi-plate-rabotnikov/o-nachislennoy-sredney-zarabotnoy-plate-rabotnikov-respubliki-belarus-za-iyul-2016-g/ |title=О начисленной средней заработной плате работников Республики Беларусь за июль 2016 г. |access-date={{dat|2016|11|18||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161030064231/http://www.belstat.gov.by/ofitsialnaya-statistika/solialnaya-sfera/trud/operativnaya-informatsiya_8/o-nachislennoi-srednei-zarabotnoi-plate-rabotnikov/o-nachislennoy-sredney-zarabotnoy-plate-rabotnikov-respubliki-belarus-za-iyul-2016-g/ |archivedate={{dat|2016|10|30||bez}} }}</ref> Augstākais atalgojums saglabājās Rīgā (1128 eiro), bet zemākais atalgojuma līmenis bija Latgales reģionā (702 eiro).<ref name=":8" /> Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa republikas pilsētās un novados, 2009—2017 (eiro) bez privātā sektora komersantiem ar nodarbināto skaitu <50 <ref>[http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__dsamaksa/DS0070_euro.px/table/tableViewLayout2/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-aacc-aa650d3e2ce0 Latvijas Statistika]{{Novecojusi saite}}</ref> <br /> {| class="wikitable" !Gads !2000 !2005 !2010 !2015 !2016 !2017 !2018 |- |Vidējā bruto mēnešalga valstī EUR<ref name=":9" /> |213 |350 |633 |818 |859 |925 |1004 |- |Vidējā pensija |82 |115 |250 |273 |280 |289 |320 |} Vidējā bruto darba samaksa pa atsevišķām nozarēm 2018. gadā<ref name=":8">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/socialie-procesi/darba-samaksa/meklet-tema/2385-darba-samaksas-parmainas-2018-gada-2|title=CSP preses relīzeː Vidējā darba samaksa pārsniegusi 1000 eiro robežu|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> {| class="wikitable" |1. | |Finanšu un apdrošināšanas darbības |2020 |- |2. | |Informācijas un komunikāciju pakalpojumi |1549 |- |3. | |Elektroeneŗgija un gāzes apgāde |1373 |- |4. | |Valsts pārvalde un aizsardzība |1226 |- |5. | |Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde |1163 |- |6. | |Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi |1114 |- |7. | |Ūdens apgāde |1108 |- |8. | |Transports un uzglabāšana |1008 |- |9. | |'''''Vidēji valstī''''' |'''''1004''''' |- |10. | |Veselība un sociālā aprūpe |978 |- |11. | |Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība |968 |- |12. | |Apstrādes rūpniecība |960 |- |13. | |Būvniecība |941 |- |14. | |Tirdzniecība, automobiļu remonts |912 |- |15. | |Administratīvo dienestu darbība |869 |- |16. | |Māksla, izklaide, atpūta |857 |- |17. | |Operācijas ar nekustamo īpašumu |856 |- |18. | |Izglītība |829 |- |19. | |Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi |708 |} 2018. gada 1. janvārī normāla darba laika ietvaros minimālā alga bija 430 EUR. === Finanšu sektors === [[Attēls:Algu-struktura.png|thumb|376x376px]] Latvijā ir attīstīts finanšu sektors ar visaptverošu finanšu starpnieku klāstu, kas apkalpo lielāko daļu tirgus segmentu. Latvijas finanšu sektorā dominē komercbankas un ir vērojama spēcīga ārvalstu kredītiestāžu klātbūtne. Saskaņā ar FKTK publicēto statistiku, uz 2013. gada 30. novembri banku aktīvi sasniedza 19,936 miljardus [[lats|latu]], Latvijā darbojās 19 bankas un 9 ārvalstu banku filiāles. Kopējais apmaksātais banku [[pamatkapitāls]] 2013. gada novembrī bija 1 698,7 milj. latu, t.sk. ārvalstu kapitāla īpatsvars sasniedza 71,5%, kurā dominēja Skandināvijas investoru veiktie ieguldījumi, kas sastādīja 52,9% no kopējā apmaksātā banku pamatkapitāla.<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=265361 Par Finanšu sektora attīstības plānu 2014.—2016. gadam]</ref> Latvijas banku sektors 2017. gada desmit mēnešos strādāja ar peļņu 255 miljonu eiro apmērā. Oktobra beigās kopējais banku sektorā piesaistīto noguldījumu apmērs sasniedza 20,1 miljardu eiro. Savukārt kopējais kredītportfeļa atlikums oktobra beigās veidoja 14,7 miljardus eiro.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/bankas-desmit-menesos-nopelna-255-miljonus-eiro.d?id=49499579|title=Bankas desmit mēnešos nopelna 255 miljonus eiro|work=DELFI|access-date=2017-11-30|date=2017-11-30|last=DELFI|language=lv}}</ref> Pēc aktīvu vērtības lielākās Latvijas bankas 2018. gadā ir: # [[Swedbank|Swedbank Latvija]], kas izveidojusies no 1995. gadā dibinātās [[Hansabanka]]s. Tās akciju kontrolpaketi 1998. gadā iegādājās Zviedrijas ''FöreningsSparbanken'', kas 2005. gadā pārpirka visas Hansabankas akcijas, padarot to par savu meitas uzņēmumu. 2006. gadā banku pārdēvēja par ''Swedbank Latvija''. # [[Rietumu Banka]], ko 1992. gadā nodibināja [[Leonīds Esterkins]]. Bankas specializācija ir lielie uzņēmumi un turīgas privātpersonas, kuras šajā bankā var gan noguldīt savus līdzekļus, gan aizņemties kredītu vai, piemēram, izmantot Rietumu Bankas brokeru pakalpojumus. # [[Skandinaviska Enskilda Banken|SEB banka]], kas izveidojusies no 1993. gada septembrī dibinātās [[Unibanka|Latvijas Universālās bankas]] (Latvijas Unibankas), kad 21 neprivatizētā Latvijas Bankas nodaļa apvienojās vienā kopējā uzņēmumā. Kad to pārņēma Zviedrijā dibinātā ''Skandinaviska Enskilda Banken'' (SEB) banka, 2005. gadā banku pārdēvēja par SEB Unibanku, 2008. gadā par SEB banku. # [[Nordea|Nordea Bank AB Latvijas filiāle]], kas kā Dānijas ''Nordea Bank'' filiāle Latvijā darbu uzsāka 1992. gada aprīlī.<ref>Latvijas Lielākās Bankas</ref> === Inflācija === Pēc krīzes izraisītās deflācijas, kad 12-mēnešu patēriņa cenu inflācija 2010. gada februārī pazeminājās līdz -4,2%, cenas atkal sāka pieaugt. 2011. gadā 12-mēnešu patēriņa cenu inflācija bija 4%, savukārt 2012. gadā — 1,6%. 2013. gadā patēriņa cenas samazinājās par 0,4%, bet 2014. gadā bija vērojams ļoti mērens cenu pieaugums — par 0,2%. Lielākā ietekme uz patēriņa cenām pēdējos gados bija naftas un pārtikas cenu kritumam pasaulē. 2015. gadā turpinājās ļoti mērens cenu pieaugums — gada vidējā inflācija bija 0,2%. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam elektroenerģijai un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kritumam degvielai un pārtikai.<ref name=":6" /> Savukārt 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, kopumā cenas palielinājās par 2,2 %.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.em.gov.lv/lv/jaunumi/17580-2017gada-videja-inflacija-straujaka-pedejos-gados|title=2017. gada vidējā inflācija straujākā pēdējos gados|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> == Mežsaimniecība == [[Attēls:Mežs.jpg|thumb|250px|Mežs Baldones apkārtnē.]] No Latvijas kopējās teritorijas 52% aizņem [[mežs|meži]]. Salīdzinot ar 1923. gadu, kad mežainums Latvijā bija 27%, laika gaitā līdz mūsdienām tas ir dubultojies un sasniedzis 52% (ieskaitot purvus un lauces). Meža platību pieaugums prognozējams arī turpmāk, jo turpinās lauksaimniecībā neizmantoto zemju dabiska aizaugšana, kā arī to mākslīga apmežošana. Mežus pārsvarā veido skuju koki, tomēr ievērojamu daļu aizņem arī pārējās sugas. Lielākajai daļai mežaudžu valdošā koku sugas ir skuju koki — priede un egle. Skuju koku audzes aizņem 55% no visu audžu platībām, bērzu — 30%, baltalkšņu — 7% un apšu — 4%. Mežu vecuma struktūra ir neviendabīga. Līdz [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijai]] daudz tika stādīti priežu meži, un [[Latvijas PSR]] laikos daudz stādīja egļu mežus — egles tika stādītas arī priedēm piemērotās platībās. Tādēļ pašlaik ir ļoti daudz 50—90 gadu vecu priežu audžu un 30—50 gadu vecu egļu audžu. Priedei un ozolam pašlaik jaunaudžu platība ir mazāka par 10% no to kopējās platības. Kokiem augot, katru gadu veidojas koksnes pieaugums, kas pēc pašreizējiem aprēķiniem ir 16,5 milj. m³ gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf |title=Mežu resursi un to nozīme Latvijas tautsaimniecībā // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 121. lpp. (.pdf) |format=PDF |date= |accessdate=2011-09-22 |archive-date=2020-09-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929124324/https://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf }}</ref> {| class="wikitable" !Gads !1923 !1935 !1949 !1961 !1973 !1983 !1990 !2000 !2005 !2010 |- |Latvijas mežainums % no kopējās platības |27 |27 |30 |38 |40 |43 |49 |50 |51 |52 |} Latvijā vidēji tiek izcirsti tikai 69% no ikgadējā pieauguma, tādēļ saimnieciski pieejamā meža resursi Latvijā pieaug. Meža izplešanās notiek gan dabiskā ceļā, gan apmežojot neauglīgās un lauksaimniecībā neizmantojamās zemes. Taču svarīgāks ir cits rādītājs — trīs reizes straujāk nekā mežu platības katru gadu pieaug mežā uzkrātās koksnes apjoms jeb koksnes krāja. Tas ir uzskatāms apliecinājums tam, ka Latvijas mežainums nepalielinās uz krūmu rēķina, kuri nemaz netiek ieskaitīti meža platībās, bet gluži otrādi — valstī tiek veikta mērķtiecīga mežsaimnieciskā darbība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/skaitlifakti_LV_2018web.pdf|title=Meža nozare, skaitļos un faktos. 2018.|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|09|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200919183054/https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/skaitlifakti_LV_2018web.pdf}}</ref> Tā, piemēram, 2018. gadā AS “Latvijas valsts meži” (LVM) atjaunojusi valsts mežus 8800 hektāru platībā, iestādot 24,5 miljonus jaunu koku jeb vairāk nekā 12 kokus uz katru Latvijas iedzīvotāju. Kopumā gadā valsts meži atjaunoti 15 200 hektāru platībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lvm.lv/jaunumi/4262-pern-lvm-mezos-iestaditi-24-5-miljoni-jaunu-koku|title=PĒRN LVM MEŽOS IESTĀDĪTI 24,5 MILJONI JAUNU KOKU|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Papildus īpaši aizsargājamām teritorijām Latvijā arī jebkurā citā mežā normatīvi jāievēro virkne aprobežojumu, piemēram, galvenajā un kopšanas cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, jāsaglabā vismaz piecus dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms izvēloties resnākos, saglabājamo koku skaitā neieskaita sēklu kokus. Tas nozīmē, ka kopš 2000. gada valsts un privātie meža īpašnieki ir cirsmās atstājuši vairāk kā 2 miljonus kubikmetrus koksnes, aptuveni 64 miljonu eiro vērtībā, šo summu ieguldot dabas aizsardzībā no saviem līdzekļiem.<ref>http://www.vmd.gov.lv/public/ck/files/ZM/Mezhi%20konf%20materiali/MIB.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180912204746/http://www.vmd.gov.lv/public/ck/files/ZM/Mezhi%20konf%20materiali/MIB.pdf |date={{dat|2018|09|12||bez}} }} Latvijas meža nozare šodien un rīt. Mežsaimniecība. Arnis Muižnieks Latvijas Meža īpašnieku biedrības Valdes priekšsēdētājs</ref> Lielākais Latvijas mežu apsaimniekotājs ir valsts uzņēmums [[AS Latvijas Valsts Meži]] (LVM), kas pārvalda un apsaimnieko 1,63 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,41 miljoni hektāru ir mežs. LVM realizē valsts intereses meža apsaimniekošanā.<ref>http://www.lvm.lv/par-mums Latvijas Valsts Meži mājaslapa</ref> == Lauksaimniecība == 2015. gada beigās Latvijā bija 83,6 tūkst. lauku saimniecību, kuru vidējais lielums bija 34,8 hektāri, kas ir par 5,3 hektāriem jeb 18 % vairāk nekā 2010. gadā. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme vidēji vienā lauku saimniecībā ir pieaugusi no 19,6 hektāriem 2010. gadā līdz 23,6 hektāriem 2015. gadā. Šajā periodā kopējā izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība valstī ir palielinājusies par 79,3 tūkt. hektāru jeb 4,4 %, 2015. gadā sasniedzot 1 884,8 tūkt. hektārus. 2015. gadā kopējais lauksaimniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās pieauga par 17,2 %. To ietekmēja augkopības produkcijas pieaugums par 27,9 %, īpaši graudaugu kopražas palielinājums par 35,7 %, pērn sasniedzot rekordlīmeni. Lopkopības nozarēs pēdējos piecos gados novērots neliels, bet stabils pieaugums — 2015. gadā lopkopības produkcijas apjoms palielinājās par 4,9 %.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_16_00_lv_en.pdf |title=LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBA Statistisko datu krājums 2016. gads Rīga |access-date={{dat|2016|11|16||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170110214138/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_16_00_lv_en.pdf }}</ref> === Augkopības produkcija === Augkopības produkcija dod 64 % no Latvijas lauksaimniecībā saražotās produkcijas vērtības. ==== Graudkopība ==== [[Graudaugi|Graudaugu]] galveno kultūru — [[kvieši|kviešu]] — sējumi koncentrējas lielajos komerciālos lauksaimniecības uzņēmumos, un tajos dominē ziemāju forma. [[Mieži|Miežu]] sējumi izvietojas samērā vienādi mazajās, vidējās un lielajās saimniecībās, kas izskaidrojams ar šo graudu iekšsaimniecisko izlietojumu. Saimnieciski vērā ņemamie graudaugu sējumi konsekventi koncentrējas lielajos lauksaimniecības uzņēmumos, bet sīksaimniecībās un mazās saimniecībās ir ļoti zemas ražas un to devums tautsaimniecībā minimāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf|title=Lauksaimniecības strukturālā mainība, tās transformācijas un diversifikācijas procesi, faktori, sekas un vīzijas // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 128.—129. lpp. (.pdf)|format=PDF|date=|accessdate=2011-09-22|archive-date=2020-09-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929124324/https://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf}}</ref> [[Attēls:Graudu-kopraza.png|thumb|334x334px|Graudu kopraža Latvijā pa atsevišķiem gadiem miljonos tonnu]] Graudkopībā ir attīstīta nozares kooperācija. Kooperatīvi veiksmīgi piesaistījuši kapitālieguldījumus, kas nodrošina būtiskus pakalpojumus visiem kooperatīva biedriem. Tas ir viens no iemesliem graudkopības straujai attīstībai. 2004. gadā graudu sējplatība bija 436 tūkst. ha, bet 2015. gadā — 672 tūkst. 2019. gadā 724,3 tūkstoši hektāru.<ref>[http://graudi.lv/graudi/news?page=2016-03-31-03&lang=LV Graudi.lv portāls]{{Novecojusi saite}}</ref><ref name=":10">{{Tīmekļa atsauce|url=https://forbes.lv/lv/zinas/raksts/2019.-gads-ieiet-latvijas-vesture-ar-lielako-graudu-koprazu?fbclid=IwAR0plui3SeHALQNDMcrY5V__WUI9QZBj_p-bo3yEuZzUka3LR5BxBFeamV0|title=2019. gads ieiet Latvijas vēsturē ar lielāko graudu kopražu, Forbes|last=|first=|access-date=|date=|archive-date={{dat|2020|09|29||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929134228/https://forbes.lv/lv/zinas/raksts/2019.-gads-ieiet-latvijas-vesture-ar-lielako-graudu-koprazu?fbclid=IwAR0plui3SeHALQNDMcrY5V__WUI9QZBj_p-bo3yEuZzUka3LR5BxBFeamV0}}</ref> Salīdzinot ar padomju laikiem ražība no viena hektāra graudaugiem ir kāpusi līdz divām — trijām reizēm no viena hektāra. Tā 1985. gadā ražība no 1 ha bija 16,90 cnt/ ha, 2015. gadā 44,9 cnt / ha..<ref name=":7" />[[Attēls:Graudu kulšana netālu no Dobeles .jpg|alt=|thumb|324x324px|Graudu kulšana Zemgalē]]2019. gadā ar graudaugiem apsēti 724,3 tūkstoši hektāru un iegūta lielākā graudu kopraža Latvijas vēsturē 3,2 miljonu tonnu. Sasniegts arī rekordliels graudaugu produktu eksports uz ārvalstīm — 2,8 miljoni tonnu 518 milj. eiro vērtībā. Lielākais graudaugu produktu eksports ir uz Saūda Arābiju, Nigēriju un Turciju. No visiem graudaugu produktiem 82% tika eksportēti kvieši un kviešu un rudzu maisījums — 2,3 miljoni tonnu 417 miljonu eiro vērtībā.<ref name=":10" /> Lielākā kooperatīvā saimniecība Latvijā [[Latraps]] — apgrozījums 2018. gadā 222,65 miljoni EUR. ==== Rapša audzēšana ==== [[Attēls:Flowering raps field near Abolini - Igors Jefimovs - Panoramio.jpg|324x324px|thumb|right|Ziedošu [[rapsis|rapšu]] lauks netālu no [[Jēkabnieki]]em]] 2019. gadā rapša sējumu platība bija 140,1 tūkst. hektāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par 16,5 tūkst. hektāru jeb 13,4% vairāk un ir Latvijas lauksaimniecībā lielākā rapša sējumu platība. Vidējai ražībai no viena hektāra palielinoties no 18,6 centneriem 2018. gadā līdz 29,0 centneriem 2019. gadā, kopējā rapša sēklu raža palielinājās par 176,0 tūkst. tonnu jeb 76,7%. Rapša sēklu kopievākuma ievērojamu pieaugumu noteica ziemas rapša sējumu platību īpatsvara pieaugums līdz 83,1%, to vidējai ražībai no viena hektāra sasniedzot 31,1 centneru.<ref name=":10" /> ==== Kartupeļu, dārzeņu, augļu-ogu audzēšana ==== 2015. gadā kartupeļu stādījumu platības un kopraža samazinājās attiecīgi par 7,3 % un 1,6 %, bet to vidējā ražība no viena hektāra pieauga par 6,1 %. 2015. gadā izaudzēja 194,9 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 3,5 tūkst. tonnu jeb 1,9 % vairāk nekā 2014. gadā. Atklātā lauka dārzeņu platības samazinājās par 1,8 %, bet, pieaugot to vidējai ražībai no 217 centneriem 2014. gadā līdz 225 centneriem 2015. gadā, dārzeņus novāca par 3,2 tūkst. tonnu jeb 1,8 % vairāk. Lielākās saimniecības — uzņēmumi (apgrozījums milj, eiro 2015. gadā). [http://www.darzeni.lv/lat/aktuali/ BALTIJAS DĀRZEŅI] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161208191201/http://www.darzeni.lv/lat/aktuali |date={{dat|2016|12|08||bez}} }}, Kooperatīvā sabiedrība 21 mlj eiro [http://www.marupessiltumnicas.lv/en/ Mārupes siltumnīcas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180912221637/http://www.marupessiltumnicas.lv/en/ |date={{dat|2018|09|12||bez}} }} 8,5 milj eiro ==== Lopkopības produkcija ==== Lopkopības produkcija dod 36 % no Latvijas lauksaimniecībā saražotās produkcijas vērtības. ==== Piena lopkopība ==== [[Attēls:Agrofirma-tervete.jpg|thumb|325x325px|Agrofirma Tērvete liellopu komplekss]] [[Piena lopkopība Latvijā]] ir viena no nozīmīgākajām [[lauksaimniecība]]s apakšnozarēm. Piena īpatsvars lauksaimniecības preču produkcijas vērtībā Latvijā veido ap 25%. Taču, ieskaitot pavadošās nozares, piena lopkopības loma ir vēl lielāka. Piena lopkopībā Latvijā tiek izmantoti ap 840 tūkst. hektāru jeb ap 50% no faktiski izmantotās lauksaimniecības zemes, un tā (kopā ar piena govīm paredzētās lopbarības audzēšanu un govju izaudzēšanu), saskaņā ar aprēķiniem veido ap 50% no lauksaimniecībā radītās pievienotās vērtības Latvijā. Savukārt piensaimniecības (ieskaitot piena produktu ražošanu) īpatsvars Latvijas iekšzemes kopproduktā ir stabilizējies aptuveni 2% līmenī. Liela nozīme piensaimniecībai ir nodarbinātībā — pēdējos gados nozarē ieguldītā darba apjoms stabilizējies, un sasniedz 40 tūkst. pilna laika nodarbināto lauksaimniecībā un 4 tūkst. nodarbināto pārstrādē. Tas kopā veido vairāk kā 5% no kopējā nodarbinātības līmeņa valstī.<ref>Vēveris A. Piena ražošanas saimniecību rentabilitāte un to noteicošie faktori Latvijā. ''Economic Science for Rural development. Proceedings of the International Scientific Conference'' No. 21. Jelgava: 2010. 123.—129 pp.</ref> 2015. gadā iegūts 971,8 tūkst. tonnu piena (ieskaitot kazu pienu), kas ir par 56,7 tūkst. tonnu jeb 6,2% vairāk nekā 2013. gadā. Gada vidējais izslaukums no vienas slaucamās govs sasniedza 5 812 kg gadā — par 304 kg jeb 5,5% vairāk nekā pirms gada. 2014. gadā piena piegādes kvotas ietvaros iepirktas 804,4 tūkst. t piena — par 9,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Iepirktā piena īpatsvars kopējā saražotā piena apjomā pieauga par 2,3% (no 80,7% 2013. gadā līdz 83,0% 2014. gadā).<ref>http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_2015_15_00_lv_en.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160328031118/http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_26_latvijas_lauksaimnieciba_2015_15_00_lv_en.pdf |date={{dat|2016|03|28||bez}} }} Latvjas Lauksaimniecība Latvijas Republikas Centrālā Statistikas Pārvalde, Statistisko datu krājums</ref> 2008. gadā 21% piena tika eksportēts. Salīdzinot ar 2005. gadu, piena eksports 2006. un 2007. gadā pieauga apmēram 3,2 reizes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf |title=Lauksaimniecības strukturālā mainība, tās transformācijas un diversifikācijas procesi, faktori, sekas un vīzijas // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 130. lpp. (.pdf) |format=PDF |date= |accessdate=2011-09-22 |archive-date=2020-09-29 |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929124324/https://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf }}</ref> ==== Olu ražošana ==== 2015. gadā saražoti 698,2 milj. olu — par 7,7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Olu ražošanas apjomu kāpumu ietekmēja vidējā dējējvistu skaita pieaugums par 0,2 milj. jeb 6,7 %, lai gan vidēji no vienas dējējvistas ieguva tikpat daudz olu kā pirms gada — 272 olas. Lielākie uzņēmumi (apgrozījums milj. eiro 2015. gadā)ː * [http://www.balticovo.lv/lv/ Balticovo, AS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160609012159/http://www.balticovo.lv/lv/ |date={{dat|2016|06|09||bez}} }} — 45,9 milj * [http://www.vistas.lv/ Putnu fabrika Ķekava], AS — 40,8 milj * [http://lielzeltini.lv/en/ LIELZELTIŅI] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160412023730/http://lielzeltini.lv/en/ |date={{dat|2016|04|12||bez}} }}, SIA — 34,6 milj. ==== Gaļas ražošana ==== 2015. gadā Latvijā saražoti 85,4 tūkst. tonnu gaļas jeb par 1,3 % vairāk nekā 2014. gadā. Nelielo kāpumu ietekmēja liellopu un putnu gaļas ražošanas apjoma pieaugums attiecīgi par 6,3 % un 3,4 %. Saražotais aitu gaļas apjoms 2015. gadā pieaudzis par 19,1 %, savukārt cūkgaļas apjoms sarucis par 3,0 %.<ref name=":7" /> === Lauku saimniecību modernizācijai domātais valsts un ES atbalsts === No ES lauksaimnieki Latvijā saņem divu veidu subsīdijas: ''ar ražošanu saistītie maksājumi'' ir atbalsts, kas ir saistīts ar lauksaimnieka aktivitātēm pašreizējā brīdī (piemēram, atbalsts par apsētajām platībām vai par saražotajām vienībām), bet ''no ražošanas atdalītie maksājumi'' ir atbalsts, kas netiek saistīts ar lauksaimnieka aktivitātēm — noteiktu produktu vai liellopu ražošanu vai arī noteiktu ražošanas faktoru izmantošanu pašreizējā brīdī. Sākot ar 1997. gadu, saskaņā ar valsts subsīdiju nolikumu Latvijas lauku saimniecībām tika piešķirts atbalsts ražošanas modernizācijai, kas iekļāva līdzfinansējumu tehnikas iegādei un ražošanas ēku celtniecībai. Lauku saimniecības 2002.—2008. gadā ar ES līdzfinansēto atbalsta programmu palīdzību ir saņēmušas atbalstu ieguldījumiem darbības efektivitātes un konkurētspējas palielināšanai gandrīz 95 miljonus latu. 2007. un 2008. gadā subsīdijas lauksaimniecībai palielinājās vidēji gandrīz septiņas reizes (no 3,26 uz 22,24 milj. LVL), salīdzinot ar laikposmu pirms Latvijas iestāšanās ES. Tomēr ES finansējuma apguve notika lēni un neefektīvi. Latvijā tiešos maksājumus īstenoja pēc [[vienotas platības maksājuma shēma]]s (VPM): lauksaimniekiem pieejams VPM un [[papildu valsts tiešie maksājumi]] (PVTM), no kuriem daļa ir maksājumi par platībām. Tieši platību maksājumi Latvijā ir būtisks finanšu avots lauku saimniecībām: Latvijā lauksaimnieki laikposmā no 2004. līdz 2007. gadam dažādos platību maksājumos saņēma 430 miljonus latu, kas veidoja 58,5% no kopējā atbalsta apjoma (platību maksājumus Latvijā ik gadus saņēma 76 566 lauksaimnieki). ES tiesību normas paredzēja pakāpenisku tiešo maksājumu apjoma pieaugumu jaunajās dalībvalstīs, nosakot, ka ES veco dalībvalstu līmeni jaunās dalībvalstis sasniegs 2013. gadā. Izvērtējot ES finansējumu vidēji gadā, tas 2007.—2013. gadā 2,1 reizi pārsniedza 2004.—2006. gadā un 8,3 reizes pirmsiestāšanās laikā pieejamo ES finansējumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf|title=Lauku saimniecību darbības ekonomiskās analīzes metodikas iespējamie pilnveidošanas virzieni // Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā // LZP ekonomikas, juridiskās un vēstures zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2009. gadā., 107. lpp. (.pdf)|format=PDF|date=|accessdate=2011-09-22|archive-date=2020-09-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20200929124324/https://www.lzp.gov.lv/parskati/LZP2009_5EK.pdf}}</ref> == Zivsaimniecības nozare == 2014. gadā zivsaimniecības nozares īpatsvars bija 0,7 % no IKP un tās īpatsvars ekonomikā konsekventi samazinās. Augstākais rādītājs — 1,8% no IKP — bijis 2001. gadā. Zivju produktu īpatsvars Latvijas kopējā eksporta apjomā pērn bija 1,8%. 2013. gadā tika eksportētas 129 600 tonnas dažādas zivju produkcijas ar kopējo vērtību 75 miljoni eiro, bet 2014. gadā apjoms palielinājās par 5,4% un bija 136 600 tonnas 79 miljonu eiro vērtībā. Tikmēr importa apjomi divu gadu laikā nav ievērojami mainījušies. 2013. gadā Latvijā tika ievestas 67 200 tonnas zivju un to konservu 49 miljonu eiro vērtībā, bet pērn — 71 300 tonnas 51 miljona eiro vērtībā. Galvenie eksporta tirgi Latvijas zivju produkcijai pērn bija Eiropas Savienības valstis, kur nosūtīti 42,5% kopējā apjoma, galvenokārt uz Lietuvu, Igauniju un Dāniju, kam seko NVS valstis ar 19,6%, kur savukārt lielākais izvedums bijis uz Baltkrieviju un Ukrainu. Uz trešajām valstīm eksportēti 37,9% produkcijas, lielākoties uz Mauritāniju un Maroku. Tāpat dati liecina, ka augstākā produktivitāte nozarē patlaban ir zvejniecībai, kam seko zivju apstrāde ar attiecīgi 30 800 eiro un 27 000 eiro uz vienu nozarē strādājošo. Savukārt saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes aplēsēm šā gada pirmajā ceturksnī Latvija eksportējusi zivju produkciju uz 44 pasaules valstīm. Lielākie eksporta partneri bija Krievija — 18,6% no kopējā eksporta apjoma, kam seko Zviedrija — 13,1%, Dānija — 10,8%, Vācija — 8,1%, Lietuva — 7,2% un Igaunija — 5,2%. 2015. gada pirmajā ceturksnī visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes — par astoņiem miljoniem eiro, no tām uz Krieviju — 37,2%, Vāciju — 6,0%, Ukrainu — 5,6%, makreles eksportētas par 5,4 miljoniem eiro, no tiem uz Zviedriju — 43,0%, Dāniju — 26,9%, Vāciju — 9,4%, savukārt siļķes par 1,3 miljoniem eiro, no tām uz Dāniju — 25,7%, Igauniju — 15,8%, Vāciju — 10,4%. Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas attiecas importa aizliegums, ko Krievija pērn augustā noteica Eiropas Savienības pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://balticexport.com/?article=zm-samazinajies-zivsaimniecibas-nozares-ieguldijums-gan-ikp-gan-eksporta&lang=lv |title=ZM: Samazinājies zivsaimniecības nozares ieguldījums gan IKP, gan eksportā |access-date={{dat|2016|06|18||bez}} |archive-date={{dat|2018|04|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180411025825/http://balticexport.com/?article=zm-samazinajies-zivsaimniecibas-nozares-ieguldijums-gan-ikp-gan-eksporta&lang=lv }}</ref> Zivrūpniecības nozare 2016. gadā kopumā ir sākusi veiksmīgu jaunu eksporta tirgu apguvi ASV, Japānā, Ķīnā, kas pagaidām gan nevar vēl kompensēt zaudētos apjomus Krievijas tirgū, tomēr šiem tirgiem ir potenciāls līdzsvarot zaudēto tuvākajos divos, trīs gados.<ref>[https://www.firmas.lv/lbgpp/2016/article/post/57d27c6a851d1 Jānis Endeleː Nākamgad plāno izaugsmi] </ref> Zivju nozveja un citu jūras produktu ieguve 2016. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, Latvijā pieaugusi par 69,5%. Kopumā 2016. gada deviņos mēnešos nozvejoti 83,9 tūkstoši tonnu zivju, tostarp Baltijas jūrā un Rīgas līcī nozvejoti 44,3 tūkstoši tonnu zivju, kas ir 52,8% no kopējā nozvejas apmēra un par 6,2% jeb 2,6 tūkstošiem tonnu vairāk nekā 2015. gada deviņos mēnešos.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/zivju-nozveja-devinos-menesos-pieaugusi-par-69-5.d?id=48316571 Zivju nozveja deviņos mēnešos pieaugusi par 69,5%] LETA Delfi</ref> Ievērojamākie nozares uzņēmumi — [http://www.baltreids.lv/en/about-company/ Baltreids] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161207072451/http://www.baltreids.lv/en/about-company |date={{dat|2016|12|07||bez}} }} [http://www.irbefish.lv/lv/par_mums.php Zvejnieku saimniecība IRBE] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161109125219/http://www.irbefish.lv/lv/par_mums.php |date={{dat|2016|11|09||bez}} }} [http://www.bradava.lv/en/ Bradava] [http://kaija.lv/en/ Karavela] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161015002121/http://kaija.lv/en/ |date={{dat|2016|10|15||bez}} }} [http://vergi.lv/ Verģi] [http://www.brivaisvilnis.lv/ Brīvais vilnis] == Apstrādes rūpniecība == Latvijas rūpniecība 2015. gadā saražoja produkciju 2 625,146 miljonu eiro vērtībā.<ref name="ReferenceA" /> 64% (2015) no Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides ražo eksportam. [[Attēls:Apstrades rupniecibas struktura.jpg|thumb|353x353px|Apstrādes rūpniecības struktūra 2017. gads]] 2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide, pieauga par 11,5%. Rūpniecības produkcijas apjoms 2017. gadā palielinājās par 8,5%. Apstrādes rūpniecības apjoms pērn audzis par 8,2%, tikpat straujš pieaugums fiksēts elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē, bet ieguves rūpniecības apjoms ir palielinājies par 18,5%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/tautsaimniecibas_analize/tautsaimniecibas_analize/rupnieciba/57498-fm-decembri-saglabajas-strauja-apstrades-rupniecibas-izaugsme-un-2017-gads-kopuma-loti-veiksmigs-visam-rupniecibas-nozarem|title=Decembrī saglabājas strauja apstrādes rūpniecības izaugsme un 2017. gads kopumā ļoti veiksmīgs visām rūpniecības nozarēm. Finanšu Ministrijas mājaslapa.|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Apstrādes rūpniecības straujo izaugsmi ir veicinājusi labvēlīgā attīstība ārējos tirgos, kur eirozonas ekonomika pērn auga straujākajā tempā kopš 2007. gada. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu sniegtā informācija liecina, ka ražošanas apmēra pieaugumu būtiski ietekmēja produkcijas eksporta kāpums — par 10,8%, no tā uz eiro zonu — par 26,1%. Ārējos tirgos pārdots divas trešdaļas no kopējās saražotās apstrādes rūpniecības produkcijas.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/ekonomika_skaitlos/rupniecibas-produkcijas-izlaide-pern-latvija-pieaug-par-4-9.d?id=48478051 Rūpniecības produkcijas izlaide pērn Latvijā pieaug par 4,9%] Delfi 2017. gada 3. februāris</ref> Apstrādes rūpniecības struktūra 2015. gadā nodarbinātības un eksporta īpastvars nozares realizācijā<ref name=":0">https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200321155114/https://www.em.gov.lv/files/tautsaimniecibas_attistiba/zin/2015_dec_lv.pdf |date={{dat|2020|03|21||bez}} }} LR Ekonomikas Ministrija ZIŅOJUMS PAR LATVIJAS TAUTSAIMNIECĪBAS 2015 ATTĪSTĪBU</ref> === Kokapstrāde === [[Attēls:Granulu rūpnīca pie Gulbenes.jpg|thumb|250px|Koksnes granulu rūpnīca netālu no [[Gulbene]]s]] '''Kokapstrāde''' ir lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības nozare, 2015. gadā tā veidoja 27,1% no kopējās nozares izlaides. 64% no nozares produkcijas tiek eksportēta, nodrošinot lielāko pienesumu Latvijas eksportā. Latvijas kokrūpniecības nozare tiešā veidā nodarbina ap 52 000 cilvēku, taču netieši tiek nodrošināts darbs vēl apmēram 30 000 darbinieku tādās nozarēs kā transporta pakalpojumi, metālapstrāde, izglītība, zinātne, būvniecība, enerģētika.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/kokrupnieciba-mezsaimnieciba-kokapstrade/nozares-apraksts |title=Nozaru ekspertu padomes mājsalapa |access-date={{dat|2016|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2015|11|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20151128190953/http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/kokrupnieciba-mezsaimnieciba-kokapstrade/nozares-apraksts }}</ref> Latvijā praktiski pilnībā nodrošināts bezatlikumu kokapstrādes process, koksnes atlikumi — skaidas un šķelda tiek pārstrādāti kurināmās kokskaidas granulās un briketēs. Latvija ir trešais lielākais koksnes granulu ražotājs Eiropā (aiz Vācijas un Zviedrijas) un lielākais kokskaidu granulu eksportētājs Eiropā. Nozīmīgākais koksnes granulu ražotājs Latvijā ir [http://www.latgran.com/ ''Latgran''], kam pieder 4 rūpnīcas Latvijā. 2015. gadā tas apvienojās ar Igaunijas ''Grannul'' un grupa ir lielākais koksnes granulu ražotājs Eiropā<ref>[http://www.pellet.org/images/2015/ArnoldDaleEkman.pdf Production and Consumption of Wood Pellets in the European Union] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180413125115/https://www.pellet.org/images/2015/ArnoldDaleEkman.pdf |date={{dat|2018|04|13||bez}} }} Arnold Dale Ekman & Co AB</ref> 2016. gada pirmajā pusgadā Latvijas meža nozares eksporta kopējā vērtība bija 1,053 miljardi eiro, kas ir 3,2 % kāpums salīdzinājumā ar 1,020 miljardiem attiecīgajā laikā pērn. Koksne un tās izstrādājumi kopš gada sākuma eksportēti 904,44 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4 % vairāk nekā 869,33 miljoni 2015. gada pirmajos sešos mēnešos. Lielākie uzņēmumi * [[Latvijas Finieris]] (Viens no lielākajiem saplākšņa ražotājiem pasaulē. Latvijā ražotnes Rīgā, Rēzeknē, 2016. gadā top jauna rūpnīca Kuldīgā, pieder rūpīcas Somijā, Igaunijā un Lietuvā, apgrozījums 2015. gadā 196 miljoni eiro) * ''[[Kronospan|Kronospan Riga]]'' (Kokskaidu plātņu, orientēto skaidu plātņu un laminēto koksnes skaidu plātņu ražotājs, apgrozījums 178 mlj gadā) * [http://www.kurekss.lv/en Kurekss] * [http://www.storaenso.com/products-and-services/wood-supply/wood-supply-latvia Stora Enso Latvija] * [[Verems]] * [http://gk.lv/home/ Gaujas Koks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201127030717/https://gk.lv/home/ |date={{dat|2020|11|27||bez}} }} * [http://pata.lv/ Pata AB] * [http://www.bsw.co.uk/locations/latvia BSW] * [http://www.akz.lv AKZ] * [http://www.kronus.lv/lv/company/par-mums Kronus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170807012004/http://www.kronus.lv/lv/company/par-mums |date={{dat|2017|08|07||bez}} }} (lielākais koka palešu ražotājs Latvijā) * [https://newfuels.eu/?page_id=174&lang=lv NewFuels] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201024213827/https://newfuels.eu/?page_id=174&lang=lv |date={{dat|2020|10|24||bez}} }} — (lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, atrodas Rēzeknē, saražo 240 000 tonnu granulu gadā) * [http://www.kokapstradesgrupa.lv/brusas.php Kokasptrādes grupa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160823094822/http://www.kokapstradesgrupa.lv/brusas.php |date={{dat|2016|08|23||bez}} }} — (viens no lielākajiem koka logu brusu un logu ražotājiem Latvijā, Madonas nov., Bērzaunes pag.) * [http://www.latgran.com/ ''Latgran''], (koksnes granulu ražošana, 4 rūpnīcas Latvijā, apvienojies ar Igaunijas Granuul un grupa ir lielākais kokskaidas granulu ražotājs Eiropā). * [https://www.jeld-wen.lv/jeld-wen_lv_lv/ Jeld-Wen Latvija] (dāņu JELD-WEN Europe ietilpstošs uzņēmums, kas ir vadošais piegādātājs Eiropas durvju tirgū) * [https://www.stali.lv Staļi] (viens no lielākajiem Latvijas koka logu un durvju ražotājiem, kā arī kokapstrādes blakus produktu izmantotājs granulu ražošanai) === Pārtikas un dzērienu ražošana === [[Attēls:Cēsu alus.JPG|thumb|200px|Cēsu alus produkcija]] '''Pārtikas un dzērienu ražošana''' ir otrās lielākā apstrādes rūpniecības nozare — tā veido 23,5% daļu no kopējās apstrādes rūpniecības nozares izlaides, nodarbināti vairāk nekā 20% no ražošanas jomā strādājošajiem, turklāt veido 5.5% no kopējā Latvijas ekporta apjoma, un īpatsvars ar katru gadu turpina palielināties. Nozari būtiski ietekmē pasaules tendences — pēdējos gados notikusī ikdienas pārtikas patēriņa paradumu maiņa, akcents uz veselīgu dzīvesveidu un pārtikas kvalitāti. Līdz 2008. gadam nozare piedzīvoja strauju investīciju pieaugumu, tad, krīzes ietekmē, 2009. gadā tās samazinājās par 55.2% un 2010. gadā — vēl par 8.8%. Nākamajos divos gados nozare jau bija attapusies no lejupslīdes un nefinanšu investīciju apjoms atkal auga (2011. gadā par 40%, 2012. gadā — jau par 55%).<ref>[https://businessnetwork.lv/uznemejdarbibas-kompetences-centrs/jaunumi/lauksaimnieciba-partikas-un-dzerienu-razosana-2015-draudi-un-iespejas-24192 Lauksaimniecība — pārtikas un dzērienu ražošana 2015 — draudi un iespējas. Swedbank, 26.01.2015]{{Novecojusi saite}}</ref> Lielāki uzņēmumi: * [[Latvijas Balzams]], [http://www.jaunalko.lv/?ckattempt=1 Jaunalko,] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160706105732/http://www.jaunalko.lv/?ckattempt=1 |date={{dat|2016|07|06||bez}} }} [[Cēsu alus]], [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] (alkohola ražotāji, alus ražotāji) * [http://www.vistas.lv/en/ Putnu fabrika Ķekava], [http://lielzeltini.lv/en/ Lielzeltiņi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160412023730/http://lielzeltini.lv/en/ |date={{dat|2016|04|12||bez}} }} [http://www.balticovo.lv/lv/ Balticovo] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160609012159/http://www.balticovo.lv/lv/ |date={{dat|2016|06|09||bez}} }} (vistu produkcija un olu ražotāji) * [[Laima (zīmols)|Laima]], [[Staburadze (zīmols)|Staburadze]] (saldumu ražotāji) * ''[[Food Union]]'' (grupa kurā ietilpst [[Rīgas piena kombināts]] un [http://www.foodunion.lv/lv/lv/valmieras-piens Valmieras Piens], grupa nodarbina aptuveni 800 darbiniekus, apgrozījums 2015. gadā 125 miljoni eiro. — piena produktu ražotāji) * [[Rīgas Miesnieks]], [[Rēzeknes Gaļas kombināts]], [[Kurzemes gaļsaimnieks]] (gaļas pārstrādes uzņēmumi) * [http://kaija.lv/lv/ Karavela], [http://www.gamma-a.lv/lv Gamma-A] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160520193149/http://www.gamma-a.lv/lv/ |date={{dat|2016|05|20||bez}} }}, Brīvais vilnis (zivju pārstrādes uzņēmumi) * [[Dobeles dzirnavnieks]], Antaris, [http://www.rigas-dzirnavnieks.lv/en Rīgas Dzirnavnieks] (miltu izstrādājumu ražotāji) * [http://alojas.eu/en/ Aloja-Starkelsen] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160529011618/http://alojas.eu/en |date={{dat|2016|05|29||bez}} }} (cietes ražotājs) * [http://www.cido.lv/baudijums/?ok Cido grupa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161203005318/http://www.cido.lv/baudijums/?ok |date={{dat|2016|12|03||bez}} }} (bezalhokolisko dzērienu ražotājs) * ''[[Puratos]]'', * [http://www.spilva.lv/plaukts/abba-plaukts/konservi-zivis/ Spilva] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181031070547/http://www.spilva.lv/plaukts/abba-plaukts/konservi-zivis/ |date={{dat|2018|10|31||bez}} }} (augļu-dārzeņu konservu ražošana) * [http://www.preilusiers.lv/ Preiļu Siers] (piena produktu ražošana) === Metālu un to izstrādājumu ražošana === '''Metālapstrāde''' ir trešā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare Latvijā. 2015. gadā tā veidoja 9,1% no apstrādes rūpniecības izlaides. Mašīnbūves un metālapstrādes nozare ir izteikti eksporta orientēta, vidēji ap 75 — 80% no saražotās produkcijas tiek eksportēts. Atbilstoši Latvijas ārējās tirdzniecības statistikai, nozares produkcija tiek eksportēta uz vairāk nekā 100 Pasaules valstīm, līdz ar to eksporta tirgu ģeogrāfija ir ļoti plaša. Kopumā ap 73% no produkcijas tiek realizēta Eiropas Savienības valstīs.<ref>[http://www.masoc.lv/nozare/par-nozari Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija — Par nozari]</ref> Lielāki uzņēmumi: * [http://www.jensenmetal.lv/ Jensen Metal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161017133738/http://www.jensenmetal.lv/ |date={{dat|2016|10|17||bez}} }} (iekārtas un komponenti dažāda veida industrijām, Liepājā nodarbina 300 darbinieku) * [[KVV Liepājas Metalurgs|AS KVV Liepājas Metalurgs]] * [http://www.dinex.dk/lv-lv Dinex Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160618131313/http://www.dinex.dk/lv-lv |date={{dat|2016|06|18||bez}} }} (izpūtēju ražošana kravas automobiļiem) * [https://career-lv.akg-group.com/working-at-akg/ AKG Thermotechnik Lettland] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200929210224/https://career-lv.akg-group.com/working-at-akg/ |date={{dat|2020|09|29||bez}} }} (ražo radiatorus un dzesētājus automobiļiem) * [http://www.leax.com/en/locations/leax-baltix-leax-rezekne.html Leax Baltix] (detaļu ražošana autobūvei un elektromehāniskajai rūpniecībai) * [http://www.portofventspils.lv/en/malmar-sheet-metal Malmar sheet metal] (detaļas Volvo un Renault) * [[Attēls:Peruza.png|thumb|262x262px|Peruza - ražo automatizētās līnijas zivju pārstrādei]][http://distribution.severstal.com/lat/ Severstaļlat] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161126185149/http://distribution.severstal.com/lat/ |date={{dat|2016|11|26||bez}} }} * [http://www.vikom.lv/ Vikom] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160426023109/http://www.vikom.lv/ |date={{dat|2016|04|26||bez}} }} (dažādas metāla konstrukcijas) * [https://www.ipt.lv/ IPT] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171028173311/https://www.ipt.lv/ |date={{dat|2017|10|28||bez}} }} (plazmas griešanas iekārtas) * [http://www.sbc.lv/en/ S.B.C] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160409014804/http://www.sbc.lv/en/ |date={{dat|2016|04|09||bez}} }} (dažādas metāla konstrukcijas) * [http://www.eastmetal.dk/en_GB/about/sia-east-metal--latvia.aspx East Metal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160531101748/http://www.eastmetal.dk/en_GB/about/sia-east-metal--latvia.aspx |date={{dat|2016|05|31||bez}} }} (komplektējošas detaļas dažādām iekārtām — vēja ģeneratoriem, autoceltņiem, kokapstrādes iekārtām, bērnu rotaļu laukumiem, virvju vērpjamajām mašīnām u.c.) * [http://www.izoterms.lv/ Izoterms] (cauruļvadi, metālkonstrukcijas) * [[Grandeg]] (granulu apkures katli) * [http://www.bzt.lv/lv Baltic Zinc Technics] (tērauda konstrukciju apstrāde ar karstās cinkošanas metodi) * [http://www.baltrotors.lv/ Baltrotors] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170522170703/http://www.baltrotors.lv/ |date={{dat|2017|05|22||bez}} }} (ražo hidrauliskos rotatorus, 98% produkcijas eksportē uz vairāk nekā 45 valstīm) * [https://web.archive.org/web/20160621021957/http://www.valpro.lv/en/ Valpro] (metāla kannas, tvertnes, ugunsdzēšamie aparāti u.c. produkcija) * [http://www.belmast.lv/lv Belmast] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160627040335/http://www.belmast.lv/lv |date={{dat|2016|06|27||bez}} }} (dažāda veida metāla konstrukcijas, metāla torņi) * Lyngson (Norvēģijas uzņēmuma [http://lyngson.no/ Lyngson] ražotne Latvijā — ūdens apkures radiatori) * Ardagh metal packaging (metāla iepakojuma ražošana) * [http://www.kmmmetals.com/lat KMM metāls] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160415181032/http://www.kmmmetals.com/lat |date={{dat|2016|04|15||bez}} }} * [http://caljan.com/ Caljan Rite-Hite Latvia] — Dānijas konveijeru uzņēmuma ražotne Liepājā * [http://www.kl.lv/ Krāsainie lējumi] (dažāda veida sakausējumi un metāla formas) * Fonekss metāls (krāsaino metālizstrādājumu pārstrāde) * [http://www.tolmets.lv/ Tolmets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160611170205/http://www.tolmets.lv/ |date={{dat|2016|06|11||bez}} }} (metāllūžņu pārstrāde) * Dīlers (metāla sakausējumi) * [http://www.arta-f.lv/page/show/home Arta-F] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160620041300/http://www.arta-f.lv/page/show/home |date={{dat|2016|06|20||bez}} }} (rāvējslēdzēji, sprādzes) * [http://peruza.com/ Peruza] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190602074524/http://peruza.com/ |date={{dat|2019|06|02||bez}} }} (iekārtas zivju pārstrādei) * [https://www.lesjofors.lv/ Lesjofors Springs LV] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200918200744/https://www.lesjofors.lv/ |date={{dat|2020|09|18||bez}} }} (atsperu ražošana) * Brabantia Latvia (veļas žāvētāju un gludināmo dēļu ražošana) === Ķīmiskā rūpniecība === '''Ķīmiskā rūpniecība''' veido 7,5% no nozares kopējās izlaides. Latvijā tiek ražota kā sadzīves ķīmija, tā dažāda veida rūpniecisko ķīmiju un gāzes. Liela nozīme ķīmiskās rūpniecības darbībā ir biodegvielas ražotāju sniegumam. Lielāki uzņēmumi: * [[Attēls:Img 6026 debesis-1-.jpg|thumb|250px|Valmieras stikla šķiedras rūpnīca]][[Valmieras stikla šķiedra]] (stikla šķiedra, diegi, tehniskie audumi, filci, [[Siets|sieti]]). 2016. gada 124 miljoni eiro apgrozījums. Produkcija eksportēta uz 41 pasaules valsti, eksporta īpatsvaram veidojot 97%, pieder uzņēmumi Lielbritānijā un ražotne ASV) * [http://tenaglass.lv/ Tenachem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161208174349/http://tenaglass.lv/ |date={{dat|2016|12|08||bez}} }} (ietilpst ''Soudal'' koncernā, kas ierindojas piecu pasaules vadošo uzņēmumu sarakstā stikla pakešu hermētiķu ražošanā, kā arī ir lielākais celtniecības hermētiķu ražotājs Baltijā) * [http://www.z-light.lv/en/ Light Guide Optics International] (viens no Eiropā vadošajiiem uzņēmumiem medicīnā pielietojamas stikla šķiedras izstrādājumu ražošanā) * [http://www.biolar.lv/ Biolar] (organiskās sintēzes ķīmiskie produkti, krāsas, lakas, sadzīves ķīmija) *[https://www.groglass.com/about/ Groglss] (apstrādāts stikls, ko izmanto mākslas darbu ierāmēšanai, elektronisko displeju ekrāniem un arhitektūras risinājumiem) * [http://spodriba.lv/en/ Spodrība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160410010700/http://spodriba.lv/en/ |date={{dat|2016|04|10||bez}} }} (mazgāšanas līdzekļi, kopšanas un tīrīšanas līdzekļi) * [http://www.balticcandles.com/ Baltic Candles] (gadā saražo aptuveni 5000 tonnas sveču) * [http://www.crosschem.lv/lv/ Cross Chem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170709213823/http://crosschem.lv/lv/ |date={{dat|2017|07|09||bez}} }} (autoķīmija) * [http://www.rilak.lv/lv/ Rīgas krāsu un laku fabrika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160502133744/http://www.rilak.lv/lv/ |date={{dat|2016|05|02||bez}} }} (krāsas un lakas) * [http://www.jpplus.lv/en/ Jaunpagasts Plus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160817160409/http://jpplus.lv/en/ |date={{dat|2016|08|17||bez}} }} (bioetanols, pārtikas etanols, alkohols) * [http://www.aga.lv/lv/index.html Aga] (plašs dažādu plaša patēriņa un rūpniecisko gāzu klāsts) * [http://www.vktranzits.lv/lv/bioventa/ Bio-Venta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160711155048/http://www.vktranzits.lv/lv/bioventa |date={{dat|2016|07|11||bez}} }} (biodīzeļdegvielas ražošana) * [http://www.stenders-cosmetics.com/ Stenders] (kosmētika, ziepes) * [http://www.elmemesser.lv/ Elme Messer] (rūpnieciskās gāzes) * [[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]] (parfimērijas un kosmētika) * [http://www.ppeserviss.lv/ PPE Serviss] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160110191556/http://ppeserviss.lv/ |date={{dat|2016|01|10||bez}} }} (dažādu veidu līmju ražošana) * [https://www.madaracosmetics.com/ Madara Cosmetics] (kosmētika — galvenie noieta tirgi Somija, Holande un Šveice, turīgāko Āzijas valstu tirgi) * [http://www.petbaltija.lv/lv/par-uznemumu/pet-baltija/ PET Baltija] — Lielākā PET pārstrādes rūpnīca Baltijas valstīs. === Elektrotehnikas un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare === Latvijā tiek ražota augsti tehnoloģiska produkcija — elektrotehnika, datoru komponentes, [[bezvadu tehnoloģiju ierīces]], būvniecības iekārtas, elektrodzinēji, bezpilota lidmašīnas — droni, 3D printeri utt. Nozares produkcija 90,9% apjomā tiek eksportēta.(2015) Šo apakšnozaru īpatsvars apstrādes rūpniecībā ir 7,1% (2015). Nozere ir strauji augoša. 2010. gadā pieauga par vairāk kā 34 % salīdzinājumā ar 2009. gadu. 2011. gadā [[Informācijas tehnoloģijas|Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju]] (IKT) eksports pieauga par 16 % salīdzinājumā ar 2010. gadu. Datorpakalpojumu jomā pieaugums ir bijis vēl straujāks un sasniedz 28 %. IKT veido 6 % no visiem Latvijas eksportētajiem pakalpojumiem, kuru kopējā vērtība 2011. gadā bija 2246 miljoni latu. Elektrisko un optisko iekārtu ražošanas sektorā 2011. gadā eksporta īpatsvars sastādīja 85,3 % no kopējās sektora realizācijas. 2012. gadā IKT eksports sasniedzis 166,2 miljonus latu, kas ir par 27% vairāk nekā 2011. gadā. Tādējādi IKT nozares īpatsvars kopējā eksporta apjomā sasniedza 7%.<ref>http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/elektronisko-un-optisko-iekartu-razosanas-informacijas-un-komunikacijas-tehnologijas {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160610075147/http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/elektronisko-un-optisko-iekartu-razosanas-informacijas-un-komunikacijas-tehnologijas |date={{dat|2016|06|10||bez}} }} Nozaru ekspertu padome</ref> Lielāki uzņēmumi: * [[SAF Tehnika]] (mikroviļņu datu pārraides aparatūras izstrādāšana un ražošana) * [[Mikrotīkls]] (dažāda veida bezvadu tehnoloģiju iekārtas — rūteri utt., apgrozījums 2015. gadā 202 miljoni eiro, peļņa 61 miljons) * [http://bsi.lv/en/products/ Baltic Scientific Instruments] (laboratorijas instrumenti, ko izmanto atomenerģētikā, kosmiskajā izpētē, ģeoloģijā, vides monitoringā) * [http://www.rebir.lv/lv Rebir] (elektroinstrumentu ražošana) * [http://www.jauda.com/lv Jauda] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160531203849/http://www.jauda.com/lv |date={{dat|2016|05|31||bez}} }} (transformatoru apakšstacijas, zemsprieguma un vidējā sprieguma iekārtas, metāla konstrukcijas) * [[Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca]] (elektrodzinēji, ģeneratori, u.c.) * [[HansaMatrix|Hansa Matrix]] (Elektronisko komponenšu izgatavošana) * [http://www.rikon.lv/ Rikon] (izgatavo dažādu ostu tehniku) * [http://www.dpr.lv/ Ditton pievadķēžu rūpnīca] (pievadķēdes automobiļiem, specializētajiem transporta līdzekļiem, rūpnieciskajā tehnikai utt.) * [http://www.sidrabe.com/ Sidrabe] (dažāda veida augsti tehnoloģiskās iekārtas) * [http://www.volburg.lv/index.php?lang=en Volburg] (elektroniskās ierīces un moduļi) * [https://web.archive.org/web/20200511150146/https://www.uavfactory.com/ UAV Factory] (bezpilota lidmašīnas — droni. Mārupē ražotais Penguin ir uzstādījis pasaules rekordu vieglo (līdz 25&nbsp;kg svars) bezpilotu lidojumam. Viens no 3 pasaules ražotājiem, kas ražo mazos bezpilota lidaparātus ar vairāk kā 20 stundu lidojuma laiku, kas ir ASV militārā kompleksa līmenis. Klienti 47 valstīs un pasaules līderis vieglo bezpilota lidmašīnu komponenšu tirgū) * [http://massportal.com/ Mass Portal] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161124162144/http://massportal.com/ |date={{dat|2016|11|24||bez}} }} (3D printeri) * [https://web.archive.org/web/20171025000013/http://www.vizulo.com/en/vizulo/about-vizulo Vizulo] — (LED apgaismojuma ražotājs) * [https://catchbox.com/ Catchbox] — mikrofonu ražotājs, eksportē produkciju uz 45 valstīm *[[JZ Microphones]] - mikrofonu ražošana === Būvmateriālu ražošana === Pateicoties gumijas un plastmasas izstrādājumu nozarei, metālapstrādes nozarei un mēbeļu ražošanas nozarei var uzskatīt, ka būvniecības ciklu ir iespējams nodrošināt no LV produktiem no A līdz Z. Šī ir salīdzinoši liela nozare arī kopējās apstrādes rūpniecības nozares kontekstā — 5,9% no kopējās nozares izlaides. Lielāki uzņēmumi: * [https://www.upb.lv/lv UPB Group] (būvkonstrukciju ražošana) * [http://www.aeroc.lv/ Aeroc] — (lielākais jaunās paaudzes autoklavētā gāzbetona ražotājs Latvijā, kas ietilpst Aeroc International AS sastāvā) * [http://bgfrubber.lv/en/ Baltijas Gumijas fabrika] (gumijas masas, gumijas izstrādājumi) * [http://tenapors.lv/ Tenapors] (siltumizolācijas materiāli, metāla izstrādājumi, paneļi) * [https://web.archive.org/web/20160521213722/http://www.axon-cable.com/en/07_contacts/01_worldwide/sia/index.aspx Axon Cable] (kabeļi, to savienotājelementi) * [http://www.glaskek.lv/en Glaskek] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160707201346/http://www.glaskek.lv/en |date={{dat|2016|07|07||bez}} }} (logu sistēmas) * [http://www.cemex.lv/ Cemex] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160618115127/http://www.cemex.lv/ |date={{dat|2016|06|18||bez}} }} (betons, cements, otrā lielākā pasaules betona ražotāja Cemex grupas uzņēmums Brocēnos, ražotnē investēti 300 miljoni eiro) * [http://www.knauf.lv/www/lv/index.php Knauf] (gruntis, špakteles, apmetumi) * [http://www.sakret.lv/ Sakret] (būvniecības maisījumi, līmes, krāsas — Latvijas kapitālam piederošs lielākais būvniecības maisījumu ražotājs Baltijā ar rūpnīcām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā) * [http://www.lode.lv/lv/ Lode] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160601205731/http://www.lode.lv/lv |date={{dat|2016|06|01||bez}} }} (ķieģeļi, celtniecības bloki) * [http://moba.lv/ Mobil asfalts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161007042753/http://moba.lv/ |date={{dat|2016|10|07||bez}} }} (asfaltbetons, ceļu emulsija) * [http://www.mbbetons.lv/ Dzelzbetons MB] (dzelzsbetons) * [http://www.nexisfibers.com/ Nexis Fibers] (stikla šķiedra) * [http://www.val-and.lv/ Valmiera-Andren] (rezervuāri, cauruļvadi) === Papīra un papīra izstrādājumu ražošana un poligrāfija === '''Papīra un papīra izstrādājumu ražošana un poligrāfija''' veido 4,3 % no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides. Pēc Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas datiem kopumā iespiedindustrijā par regulāri ražojošiem var uzskatīt 350 uzņēmumus, kas nodarbina aptuveni 4300 darbiniekus. Nozare ir ļoti investīciju ietilpīga. Pateicoties lieliem finansiāliem ieguldījumiem un ievērojamai strādājošo kvalifikācijas paaugstināšanai 20 gadu laikā tā ir sasniegusi Eiropas vidējo līmeni, kas ļauj industrijai sekmīgi konkurēt gan Rietumu, gan Austrumu tirgos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/poligrafija-un-izdevejdarbiba-papira-un-papira-izstradajumu-razosana-un-datordizains/nozares-apraksts |title=Nozaru Ekspertu Padome mājaslapa |access-date={{dat|2016|11|27||bez}} |archive-date={{dat|2016|07|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160703043151/http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/poligrafija-un-izdevejdarbiba-papira-un-papira-izstradajumu-razosana-un-datordizains/nozares-apraksts }}</ref> Lielākie uzņēmumi * [http://www.tetrapak.com/lv Tetra Pak] — (Nīderlandes ''Tetra Laval Holdings BV'' piederošais SIA ''Tetra Pak'' eksportē kartona iepakojumu uz Dāniju, Zviedriju, Norvēģiju, Brazīliju un Itāliju.<ref>http://www.db.lv/razosana/tetra-pak-pelna-augusi-par-5-proc-392121 Dienas Bizness — Tetra Pak peļņa augusi par 5% Žanete Hāka, 2013. gada 18. aprīlis 11:36</ref>) * [http://www.storaensopack.lv/ Stora Enso Packaging] * [http://www.smurfitkappa.com/vHome/lv/Jelgava Smurfit Kappa Baltic] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170423175623/http://www.smurfitkappa.com/vHome/lv/Jelgava |date={{dat|2017|04|23||bez}} }} (Īrijas uzņēmuma Smurfitt Kappa ražotne Jelgavā ražo gofrētā kartona izstrādājumus) * [https://www.livoniaprint.lv/ Livonia Print] * [http://www.pgm.lv/en/ Poligrāfijas grupa Mūkusala] * [http://www.jt.lv/?lang=en Jelgavas tipogrāfija] * [http://www.unitedpress.lv/ Unitedpress tipogrāfija] * [http://www.dardedze.lv/en/ Dardedze hologrāfija] * Izdevēji ([[Zvaigzne ABC|Zvaigzne]], [[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]) * [[Printful]] (apdrukāšanas ārpakalpojumu uzņēmums, ar ražotnēm Latvijā, ASV, Kanādā, Meksikā, grupa kopā nodarbina 1800 cilvēku tai skaitā trešā daļa Latvijā) * [http://www.pnbaltic.eu/ SIA PNB Print] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161022024159/http://www.pnbaltic.eu/ |date={{dat|2016|10|22||bez}} }} * [http://dpn.eu/ SIA Dizaina un poligrāfijas nams] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161127224023/http://dpn.eu/ |date={{dat|2016|11|27||bez}} }} * [http://www.liepajaspapirs.lv/ AS Liepājas papīrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161010110034/http://liepajaspapirs.lv/ |date={{dat|2016|10|10||bez}} }} * [http://www.vangenechten.com/lv AS VG Kvadra Pak] * [http://www.immer-digital.com/en/ AS Immer Digital] * [http://zemgus.lv/ Zemgus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170529071150/http://zemgus.lv/ |date={{dat|2017|05|29||bez}} }} === Apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošana === Nozare kopumā veido 3,9% no apstrādes rūpniecības kopējās izlaides. Lielāki uzņēmumi: * [[Ogres trikotāža]] * [[Attēls:Lauma Fabric 2013 - panoramio.jpg|thumb|322x322px|Lauma Fabric rūpnīca]][http://www.kwintet-latvia.com/lv/page/3 Kwintet Production] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151113020329/http://www.kwintet-latvia.com/lv/page/3 |date={{dat|2015|11|13||bez}} }} (profesionālie apģērbi) * [http://www.baltic-leads.com/en/company/dinaburga-teks-sia-20018397.html Dinaburga Teks] * [https://www.66north.com/?gclid=COz_5tSHpc0CFWQNcwod-5YPRw 66 North Baltic] * Rita * [http://www.laumafabrics.com/ Lauma Fabrics] (ražo sieviešu veļu, apgrozījums 2016. gadā 32 miljoni eiro.) * [http://www.mezroze.lv/ Mežroze] ([[gultas veļa]]) * [http://www.rosme.lv/en/ New Rosme] * [http://lauma.lv/en/home/ Lauma Lingerie] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160612070849/http://lauma.lv/en/home/ |date={{dat|2016|06|12||bez}} }} (sieviešu veļa) * [http://www.orhideja.net/ Orhideja] (sieviešu veļa) * [http://www.vova.lv/index.php?lang=en V.O.V.A] * [https://web.archive.org/web/20160606020745/http://www.tonus.lv/en Tonus Elast] (medicīnas trikotāža) * [https://lindstromgroup.com/lv/ Lindstrom] (industriālie tekstila izstrādājumi: [https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/darba-apgerbu-serviss-un-noma/darba-apgerbi-kolekcijas/ darba apģērbs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191219072532/https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/darba-apgerbu-serviss-un-noma/darba-apgerbi-kolekcijas/ |date={{dat|2019|12|19||bez}} }}, [https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/mainamo-paklaju-serviss/paklaji-kolekcija/ paklāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191219072529/https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/mainamo-paklaju-serviss/paklaji-kolekcija/ |date={{dat|2019|12|19||bez}} }}, [https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/industrialie-dvieli/industrialie-dvieli-kolekcija/ industriālie dvieļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191219072542/https://lindstromgroup.com/lv/pakalpojumi-tekstila-nomas-serviss/industrialie-dvieli/industrialie-dvieli-kolekcija/ |date={{dat|2019|12|19||bez}} }}) * Kuldīgas Tekstils (dažādi apģērbi Skandināvijas tirgum) === Transportlīdzekļu ražošana === Latvijā ražo kuģus, vilcienus, ielu tīrāmās mašīnas, pasaulē ātrākās ultravieglās klases lidmašīnas, kā arī ekskluzīvas SUV bruņumašīnas. Nozare aizņem 3,6%. Lielāki uzņēmumi: * [http://www.riga-shipyard.com/ Rīgas Kuģu būvētava] (kuģu remonti un būvniecība, peldošo platformu izgatavošana) * [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]] (tiek remontētas un faktiski arī būvētas lokomotīves) * [http://www.bucherindustries.com/ Bucher Schoerling Baltic] (ielu tīrāmās mašīnas) * Zieglera mašīnbūve (Lauksaimniecības tehnika, kabeļu savienojumi drošības spilveniem, parkošanās sensori). * [http://www.tarragonaircraft.com/en/overview/ Pelegrin] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200912041917/http://www.tarragonaircraft.com/en/overview/ |date={{dat|2020|09|12||bez}} }} (pasaulē ātrākās ultravieglās klases lidmašīnas) * [http://dartz.us/ Dartz Motors] — (ekskluzīvas SUV bruņumašīnas) * [https://www.anytec.eu/ Anytec Productions] (atpūtas un sporta laivu razošana) === Farmaceitisko vielu ražošana === Farmācijas nozares izlaide veidoja 2,5% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides. [[Attēls:Grindex - panoramio.jpg|thumb|283x283px|Grindex farmaceitiskā rūpnīca Rīgā]] Lielāki uzņēmumi: * [[Grindeks|Grindex]] ([http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/kimiskas-rupniecibas-nozare-un-tas-saskarnozares-kimija-farmacija-biotehnika-vide Vadošais farmācijas uzņēmums Baltijas valstīs.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160612015117/http://www.nozaruekspertupadomes.lv/nozaru-kvalifikaciju-sistema/kimiskas-rupniecibas-nozare-un-tas-saskarnozares-kimija-farmacija-biotehnika-vide |date={{dat|2016|06|12||bez}} }} Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, [[Patentbrīvais medikaments|patentbrīvo]] un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. «Grindeks» specializējas sirds un asinsvadu, centrālo nervu sistēmu ietekmējošo un pretvēža medikamentu terapeitiskajās grupās.) * [[Olainfarm]] (medikamenti un ķīmiski farmaceitiskie produkti) * [http://www.silvanols.com/europe/lv/lv/ Silvanols]{{Novecojusi saite}} (bezrecepšu medikamenti, [[uztura bagātinātāji]]) * [https://web.archive.org/web/20150402053541/http://www.rff.lv/ Rīgas farmaceitiskā fabrika] (recepšu, bezrecepšu medikamenti, uztura bagātinātāji) * [http://www.pharmidea.lv/lv/ Pharmidea] (nodarbojas ar sterilo zāļu formu izstrādi, ražošanu un pārdošanu vairāk kā 50 starptautiskajos eksporta tirgos.) === Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana === '''Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana''' veido 2,3% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides. Lielāki uzņēmumi: * [http://www.evopipes.com/ Evopipes] (caurules kabeļiem, ūdensapgādei) * [http://www.rotons.lv/ Rotons] (poliuretāna izstrādājumi, plastmasas caurules, akas, tvertnes, grodi, paletes utt.) * [http://www.poliurs.lv/en/ Poliurs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160417191753/http://www.poliurs.lv/en/ |date={{dat|2016|04|17||bez}} }} (plastmasas caurules u.c.) * [http://www.sdaletech.com/en/global_presence.php Sunningdale Tech] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160621002313/http://www.sdaletech.com/en/global_presence.php |date={{dat|2016|06|21||bez}} }} (plastmasas detaļas) * [http://www.fedak-films.com/ Fedak-Films] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160829190357/http://www.fedak-films.com/ |date={{dat|2016|08|29||bez}} }} (polimēra filmas) * [http://www.scc.lv/en/membership/membership-directory/hgf-riga-sia HGF Rīga] (gumijas auto paklājiņi, lielākie klienti — Volvo, Opel, Land Rover, Porsche, Mercedes Benz, Daimler Chrysler, Scania, SAAB, Vauxhall.) * [http://www.paa.lv/lv/PAA-par-mums PAA] (PAA ir viens no pirmajiem un vadošajiem santehnikas ražotājiem Baltijā ar eksporta tīklu Rietumeiropas, Austrumeiropas valstīs, Skandināvijā un Krievijā) * [http://www.rubrig.com/ Rubrig] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170628074654/http://rubrig.com/ |date={{dat|2017|06|28||bez}} }} (gumijas segumu ražotne, pārstrādā lietotas autoriepas) * [http://www.vispool.com/en/about-us/ Vispool] (vannas) * [http://bgfrubber.lv/en/ Baltijas gumijas fabrika] (gumijas izstrādājumi) === Mēbeļu ražošana === Nozare ar salīdzinoši labām tradīcijām. Latvijas mēbeļu ražotāji eksportē gan gatavās mēbeles, gan detaļas mēbeļu ražošanai. Nozares īpatsvars apstrādes rūpniecības struktūrā — 2,1%. Lielākie uzņēmumi * [http://www.avoti.lv/lv/ Avoti SWF] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160607011754/http://www.avoti.lv/lv/ |date={{dat|2016|06|07||bez}} }} (darbojas Gulbenes novada Lizumā, 340 strādājošie, globālā mēbeļu mazumtirdzniecības tīkla IKEA piegādātājs) * [http://www.dailrade.lv/en Daiļrade Koks] (mēbeles) * [http://www.eliza-k.lv/ Elīza-K] (lielākais mīksto mēbeļu ražotājs Latvijā) * [http://www.pinus.lv/ Pinus GB] (mēbeles) * [http://www.wenden.lv/en/ Wenden Furniture] * [http://dizozols.lv/lv/kontakti/ Dižozols plus] (ražo dizaina mēbeles vadošajiem skandināvu uzņēmumiem) <ref>https://www.makroekonomika.lv/latvija-rupnieciba-ir Latvijā rūpniecība IR! — Igors Kasjanovs, [[Latvijas Banka]]s ekonomists 15.01.2013.</ref> == Kūdras ieguves un pārstrādes nozare == Kūdra ir viena no Latvijas nacionālajām dabas bagātībām; pašlaik atradnēs ir uzkrājies pusotrs miljards tonnu kūdras. Latvijā atrodas 0,4% no visas pasaules kūdras krājumiem. Latvija 8. vietā pasaulē pēc kūdras krājuma daudzuma uz vienu iedzīvotāju — aptuveni 750 t uz vienu iedzīvotāju. Latvijā dabīgajos purvos uzkrājas aptuveni 800 000 tonnu kūdras gadā, un tas ir tikpat, cik pēdējos 10 gados caurmērā ticis iegūts. Latvijā galvenokārt iegūst kūdru dārzkopības vajadzībām, pavisam nedaudz — aktivētās ogles ražošanai un vēl mazāk — kurināšanai. Lielākoties kūdra tiek izmantota kā substrāts. Baltijas valstu kūdra ir pieprasīta visā pasaulē: tajā audzē dārzeņus, garšaugus, puķes, to izmanto apzaļumošanai. 95% no Latvijā iegūtās kūdras eksportē. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2014. gadā tika eksportēti 1,3 milj. t kūdras uz 98 valstīm. Latvijā kūdras iegūšanas procesā vidēji ir nodarbināti 2200 darbinieki, sezonas laikā darbinieku skaits pieaug aptuveni līdz 4000. Tas skaidrojams ar lielo roku darba apjomu gabalkūdras ieguvē — kūdras kluči sezonā tiek pārkrauti ar rokām. Kūdras ieguves uzņēmumi darbojas galvenokārt Latvijas reģionos, līdz ar to sniedzot nozīmīgu ieguldījumu reģionālajā nodarbinātībā un sociāli ekonomiskajā jomā. Patlaban Latvijā nozarē strādā ap 50 uzņēmumi 75 kūdras purvos.<ref>[http://www.latvijaskudra.lv/lv/aktualitates/1184-ieskats_kudras_ieguves_nozare_latvija.html Latvijas kūdras asociācija, mājaslapa]</ref> Lielākie uzņēmumi - [http://www.laflora.lv/lv/ Laflora] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170622140131/http://www.laflora.lv/lv/ |date={{dat|2017|06|22||bez}} }} - [http://www.silukudra.lv/ Silukūdra] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170714085732/http://www.silukudra.lv/ |date={{dat|2017|07|14||bez}} }} - [http://klasmann-deilmann.com/en/company/further-companies/production/ Klasmann-Deilmann Latvia] - [http://www.pindstrup.com/professional Pindstrup Latvia] == Tranzīta nozare == [[Attēls:Ventspils osta.jpg|thumb|250px|Ventspils osta]] Ar tranzīta kravu apkalpošanu saistīto pakalpojumu eksporta ieņēmumi 2013. gadā bija 895 miljoni eiro — nedaudz mazāk par pusi no visas transporta un sakaru nozares. Kopējie ieņēmumi no tranzīta kravām ir 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).<ref>[http://bnn.lv/valdiba-kartejo-reizi-atliek-iepazisanos-ar-situaciju-latvijas-tranzita-nozare-156357 Valdība turpina atlikt Latvijas tranzīta nozares izvērtējumu; Eksperti nesaredz krīzi ar Krieviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160409060144/http://bnn.lv/valdiba-kartejo-reizi-atliek-iepazisanos-ar-situaciju-latvijas-tranzita-nozare-156357 |date={{dat|2016|04|09||bez}} }} ''Baltic News Network'', 2015. gada 12. maijs</ref> Latvija ir piemērota vieta tranzīta un loģistikas organizēšanai starp — Eiropas Savienības, [[Neatkarīgo Valstu Sadraudzība|NVS]] un Āzijas tirgiem. Ostu, dzelzceļu, autopārvadātāju, muitas noliktavu un brokeru, loģistikas centru, kā arī kuģu aģentu, ekspeditoru un naftas un naftas produktu cauruļvadu operatori sniedz efektīvus un konkurētspējīgus pakalpojumus. Tranzīta un loģistikas sektors Latvijas tautsaimniecībā nodrošina aptuveni ceturto daļu pakalpojumu eksporta. Tādēļ tam tiek pievērsta īpaša uzmanība gan valsts, gan uzņēmumu līmenī un lielākās investīcijas transporta infrastruktūrā — ostās, dzelzceļā un autoceļos — vispirms tiek ieguldītas tieši tranzītam izmantojamos virzienos. Latvijas ostās 2015. gadā apstrādāja gandrīz 70 milj. tonnu kravu. Regulāra [[prāmis|prāmju satiksme]] savieno Latviju ar Zviedrijas un Vācijas ostām. Konteinerlīnijas sniedz iespējas veikt [[konteinerpārvadājumi|konteinerpārvadājumus]] uz daudzām citām [[Baltijas jūra]]s ostām un tālākām ostām Eiropas Savienībā. Dzelzceļa sistēma ar sliežu platumu 1520 mm dzelzceļu kravu pārvadājumu organizēšanas sistēma nodrošina NVS un Āzijas valstīm tiešu izeju uz Latvijas ostām Eiropas Savienībā. 2015. gadā pa Latvijas dzelzceļu tika pārvadātas gandrīz 56 miljoni tonnas kravu. 87% no dzelzceļa pārvadājumiem tiek vests tranzītā caur ostām, 3% pa sauszemi. Tikai 10% ir Latvijas importa, eksporta kravu pārvadājumi. Nozīmīgākie autoceļu, dzelzceļu maršruti, ostas un lidostas ir iekļautas [[Eiropas Savienības TEN-T tīkls|Eiropas Savienības TEN-T tīklā]]. Latvijas tranzīta koridori ir iekļauti arī citos starptautiskos transporta tīklos: [[ANO]] autoceļu tīklā AGR, dzelzceļu tīklā AGC, kombinēto pārvadājumu tīklā AGTC, [[Eirāzijas transporta koridori|Eirāzijas transporta koridoros]] EATL un [[Dzelzceļu sadraudzības organizācija]]s tīklos OSZD. Latvijas tranzīta koridoru veido trīs ostas, kuras savienotas ar TEN-T tīkla autoceļiem un dzelzceļu, kā arī divi [[nafta]]s un viens naftas produktu [[maģistrālais cauruļvads]] uz Ventspili. Valsts politiku ostu attīstībā un visu ostu darbību koordinē [[Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome]]. Lielās ostas nodrošina galvenokārt tranzīta kravu apstrādi. Rīgas un Ventspils ostas darbojas [[brīvosta]]s statusā, Liepājas osta ir [[Liepājas speciālā ekonomiskā zona|Liepājas speciālās ekonomiskās zonas]] (SEZ) sastāvdaļa. Uzņēmumi, kas darbojas brīvostās un SEZ var saņemt ne tikai muitas, akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu 0% likmi, bet arī līdz pat 80% atlaidi no uzņēmuma ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļiem. Ostas aktīvi realizē dažādus investīciju projektus, kas saistīti ar industriālo un distribūcijas parku celtniecību un attīstību, piesaistot investīcijas, radot augstāku pievienoto vērtību, attīstot ražošanu, palielinot sniegto pakalpojumu spektru un radot jaunas darba vietas. Mazās ostas — [[Skultes osta|Skulte]], [[Mērsraga osta|Mērsrags]], [[Salacgrīvas osta|Salacgrīva]], [[Pāvilostas osta|Pāvilosta]], [[Rojas osta|Roja]], [[Jūrmalas osta|Jūrmala]] un [[Engures osta|Engure]] galvenokārt nodarbojas ar kokmateriālu nosūtīšanu un zvejas produktu pieņemšanu, vasaras sezonā tās darbojas arī kā [[jahta|jahtu]] ostas. Mazās ostas šobrīd ieņem stabilu vietu Latvijas ekonomikā un ir izveidojušās par reģionālās ekonomiskās aktivitātes centriem.<ref>http://www.sam.gov.lv/satmin/preview/?cat=112&action=print& {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170322175852/http://www.sam.gov.lv/satmin/preview/?cat=112&action=print& |date={{dat|2017|03|22||bez}} }} Latvijas Republikas Satiksmes Ministrija</ref> === Kuģniecība === [[Latvijas kuģniecība|Lielākais]] kravu pārvadājumu kuģu īpašnieks Latvijā ir [[Latvijas kuģniecība|A/S Latvijas kuģniecība]]. Kopš 2002. gada 26. jūnija a/s „Latvijas kuģniecība” lielākais akciju turētājs ir AS „[[Ventspils nafta]]” ar 49,94% akciju kapitāla. A/s „Latvijas kuģniecība” pieder viena no pasaulē lielākajām flotēm vidēja izmēra un ''handy'' tankkuģu segmentā — tajā ietilpst 16 tankkuģi ar kravnesību no 37 211 līdz 52 684 tonnām. LK flotes vidējais vecums ir 8 gadi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lk.lv/lv/par-latvijas-kugnieciba/par-uznemumu/ |title=A/S Latvijas kuģniecība mājsalapa |access-date={{dat|2016|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304114735/http://www.lk.lv/lv/par-latvijas-kugnieciba/par-uznemumu/ }}</ref> == Aviācijas nozare == [[Attēls:Lidostas Rīga pasažieru skaits.jpg|thumb|466x466px|Lidosta Rīga apkalpoto pasažieru skaits pa mēnešiem un gadiem]] Saskaņā ar pētījumu, kas veikts pēc [[Starptautiskā gaisa transporta asociācija|Starptautiskās gaisa transporta asociācijas]] (IATA) pasūtījuma, aviācijas nozarei ir būtiska loma Latvijas ekonomikā. ''Oxford Economics'' veiktais pētījums liecina, ka aviācijas nozare tiešā veidā veido 0,8% no Latvijas IKP, bet pateicoties "katalītiskajam efektam" — iesaistītajām blakusnozarēm līdz 2,0% no Latvijas IKP un nodrošina ar darbu 2,0% valsts darbaspēka (2011).<ref>https://dl.dropboxusercontent.com/u/29605804/Benefits-of-Aviation-Latvia-2011.pdf{{Novecojusi saite}} EOxford Economics — Economic Benefits from Air Transport in Latvia, 2011</ref> Nozares struktūras galvenie elementi, kas nodrošina gaisa pārvadājumu veikšanu, ir VAS „[[Starptautiskā lidosta "Rīga"]]” (turpmāk — lidosta „Rīga”), VAS “[[Latvijas gaisa satiksme]]” (turpmāk — LGS) un gaisa pārvadātāji, no kuriem vislielākā ietekme ir nacionālajam pārvadātājam AS „[[Air Baltic Corporation]]” (turpmāk — ''airBaltic''). Kopš 2005. gada lidostas „Rīga” apkalpoto pasažieru skaits ir pieaudzis gandrīz četras reizes un tā ir kļuvusi par pārliecinošu līderi starp Baltijas valstu lidostām, kā arī par vienu no straujāk augošām lidostām Eiropas Savienībā. [[Attēls:AirBaltic Boeing 757-200 at RIX.jpg|thumb|250px|Air Baltic lidmašīna Boeing 757-200 paceļas Rīgas lidostā]] airBaltic veic lidojumus no Rīgas, Viļņas un Tallinas lidostām. 2015. gadā valsts bija galvenais airBaltic akcionārs ar 99,8% akciju. 2016. gadā noslēgts akcionāru līgums ar Vācijas uzņēmēju [[Ralfs Dītrihs Montāgs-Girmess|Ralfu Dītrihu Montāgu-Girmesu]], kas 2016. gadā aviokompānijā ieguldīja 52 miljonus eiro un kļuva par 20% aviokompānijas akciju īpašnieku.<ref>http://www.sam.gov.lv/sm/content/?cat=425 {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160701204943/http://www.sam.gov.lv/sm/content/?cat=425 |date={{dat|2016|07|01||bez}} }} Latvijas Satiksmes Ministrija ''20.04.2016''</ref> Air Baltic apgrozījums 2016. gadā sasniedza 286 miljonus eiro.<ref>[http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/airbaltic-apsver-lidmasinu-iegadi-no-brazilijas-embraer-vesta-reuters.d?id=48925175 'airBaltic' apsver lidmašīnu iegādi Delfi 2017-06-06]</ref> Starptautiskā lidosta „Rīga” ir Latvijas Republikas [[valsts akciju sabiedrība]] (VAS). Visu akciju īpašnieks ir Latvijas Republika. Kapitāla daļas turētājs valsts akciju sabiedrībai ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrija. Starptautiskā lidosta „Rīga” ir lielākais starptautiskās aviācijas uzņēmums Baltijā un ir šī reģiona galvenais gaisa satiksmes centrs, kas nodrošina regulāru pasažieru satiksmi, kravas un pasta pārvadāšanu ar civilās aviācijas gaisa kuģiem uz Eiropas un citām pasaules valstu pilsētām. Starptautiskā lidosta „Rīga” sniedz gan aviācijas (lidmašīnu, pasažieru un kravu apkalpošana), gan neaviācijas pakalpojumus (telpu un teritorijas noma, autostāvvietas, VIP centra pakalpojumi u.c.). Tā apkalpo gan vietējās, gan starptautiskās aviolīnijas un ir kļuvusi par vienu no nedaudzajām Eiropas lidostām, kas apkalpo gan pilna servisa, gan zemo izmaksu lidsabiedrības. No starptautiskās lidostas „Rīga” ir iespējams doties uz 79 galamērķiem.<ref name=":1">http://www.riga-airport.com/lv/main/par-lidostu {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160618215055/http://www.riga-airport.com/lv/main/par-lidostu |date={{dat|2016|06|18||bez}} }} Starptautiskā Lidosta Rīga</ref> == IT un komunikāciju tehnoloģiju nozare == Informācijas Tehnoloģiju un komunikācijas nozare Latvijā 2013. gadā radīja 3,7 % no IKP un valsts budžetam nodokļos ienesa 5,9 % (2015). Tā ir augoša Latvijas ekonomikas nozare. Laika periodā no 2010. līdz 2013. gadam nozarē notika uzņēmumu skaita pieaugums 60% apmērā, kas trijos gados devis nodarbinātības pieaugumu nozarē par 36%. [[Attēls:Ikt-nozare-apgrozijums.png|thumb|249x249px|Latvijas IKT nozares apgrozījums pa gadiem.]] IKT nozarē strādājošie uzņēmumi 2019. gadā apgrozīja 2,02 miljardus eiro, nopelnīja 271,81 miljonu eiro un ar darba vietām nodrošināja gandrīz 31 tūkstoti cilvēku. Nozarē 2019. gadā bija reģistrēti 7129 uzņēmumi, no kuriem vairākums jeb 64,13% bija saistīti ar datorprogrammēšanu, 28,05% – ar informācijas pakalpojumiem, bet atlikušie 7,82% strādāja telekomunikāciju sektorā. IKT produktu eksports veidoja 1,1 miljardu eiro, savukārt vēl 779 miljonus eiro nodrošināja IKT pakalpojumu eksports. IKT ierindojas trešajā vietā starp eksportētājnozarēm.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/petijums-ikt-nozares-uznemumu-apgrozijums-pern-parsniedzis-divus-miljardus-eiro.d?id=52455939 Delfi - Pētījums: IKT nozares uzņēmumu apgrozījums pērn pārsniedzis divus miljardus eiro]</ref> === IT nozare === IT nozarei ir svarīgs pienesums Latvijas pakalpojumu eksportā. Tā 2015. gada 1. ceturksnī eksportēts pakalpojumu vērtība sasniedza 70 miljonus eiro 3. pirmajos gada mēnešos, kas ir par 10̥% vairāk pret iepriekšējo ceturksni. Latvijā 2015. gadā darbojas 3 960 IT risinājumu un lietotņu uzņēmumi. Lielākie IT uzņēmumi Latvijā: * [https://www.tieto.lv/ Tieto Latvia] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160501065519/https://www.tieto.lv/ |date={{dat|2016|05|01||bez}} }} (Somijas kapitāla uzņēmums, kas sasniedzis 44,4 milj eiro apgrozījumu un Latvijā nodarbina 770 darbiniekus izstrādājot risinājumus BI, DMS lietotnes maksājumu karšu datu apstrādei, citus IT risinājumus) * [https://www.accenture.com/lv-en/ Accenture Latvia branch] * [http://squalio.com/en DPA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160629130329/http://squalio.com/en |date={{dat|2016|06|29||bez}} }} * [http://www.exigenservices.lv/ Exigen Services] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160528210730/http://www.exigenservices.lv/ |date={{dat|2016|05|28||bez}} }} * [https://www.tilde.lv/ Tilde] * [http://www.ideaportriga.com/ Idea Port Riga] * [http://ctco.lv/ CTCO] * [https://www.evolutiongaming.com/who-we-are Evolution Latvia, SIA] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150316175458/https://www.evolutiongaming.com/who-we-are |date={{dat|2015|03|16||bez}} }} (89,94 milj. eiro 2019. gads) * [http://www.x-infotech.com/en/ X Infotech] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161121083426/http://www.x-infotech.com/en/ |date={{dat|2016|11|21||bez}} }} === Telesakari un sakari === [[Telesakaru|Telesakari]] nozarē Latvijā 2016. gadā apgrozījums bija 1 084 milj. EUR, bet ieņēmumi no balss telesakaru un interneta sastādīja 848 milj. EUR.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/lbgpp/2017/raksti/1000000440613|title=Latvijas biznesa gada pārskats. www.firmas.lv|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Fiksēto telesakaru līderis ir ''[https://www.lattelecom.lv/ Lattelecom]'', kas aizņem 80% kopējā tirgus. ''Lattelecom'' ir arī optiskās šķiedras kabeļa galvenais nodrošinātājs, piedāvājot ātrgaitas internetu līdz pat 500 Mb/s. 2010. gadā pilnībā tika pabeigta pāreja no analogās uz ciparu televīziju, tādējādi atbrīvojot 800 MHz frekvenču joslas spektru mobilajiem pakalpojumiem. Mobilo telesakaru jomā darbojas trīs mobilie operatori — ''[[Latvijas Mobilais Telefons|LMT]]'', ''[[Tele2]]'' un ''[[Bite (sakaru operators)|Bite Latvija]]'', kur ''LMT'' un ''Tele2'' katrs aizņem aptuveni 37% no kopējā tirgus abonentu skaita ziņā. 2013. gada beigās valstī ar nepilniem 2 miljoniem iedzīvotāju bija 2,558 milj. mobilo abonentu.<ref>http://certusdomnica.lv/agenda/informacijas-un-komunikaciju-tehnologijas/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180916050326/http://certusdomnica.lv/agenda/informacijas-un-komunikaciju-tehnologijas/ |date={{dat|2018|09|16||bez}} }} 21 Oktobris, 2015 Kārlis Krēsliņš & Sanita Meijere CERTUS</ref> 2015. gadā fiksētā vai mobilā platjoslas interneta pieslēgums Latvijā kopumā bijis 74 % mājsaimniecību. Rīgas un Pierīgas reģionā gandrīz 80 % mājsaimniecību ir platjoslas interneta pieslēgums, bet pārējos Latvijas reģionos — vidēji 70 % mājsaimniecību. Latvijā ir augsti attīstīta interneta pārraides struktūra, kas tai nodrošina auɡstu vietu pasaulē interneta vidējā pārraides ātruma ziņā, 2015. gadā tas sasniedza 16,7 Mb / sekundē (vidēji pasaulē tolaik 5,6 Mb sekundē).<ref>https://www.stateoftheinternet.com/downloads/pdfs/Q4-2015-SOTI-Connectivity-Executive-Summary.pdf {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406181924/https://www.stateoftheinternet.com/downloads/pdfs/Q4-2015-SOTI-Connectivity-Executive-Summary.pdf |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} akamai’s [state of the internet] Q4 2015 executive review</ref> == Enerģētikas nozare == 2014. gadā enerģētikas nozare veidoja 3,1% no Latvijas IKP, nodarbinot 1,1 %no tautsaimniecības nodarbināto kopskaita. Enerģētikas nozare lielu lomu spēlē arī ārējā tirdzniecībā — dabasgāzes, naftas produktu, kurināmās koksnes un elektroenerģijas eksporta un importa plūsmas veido ievērojamu daļu no Latvijas ārējās tirdzniecības kopapjoma. No visām 2014. gadā tautsaimniecībā veiktajām nefinanšu investīcijām enerģētikas nozarē tās veidoja 10.6% (pēdējo piecu gadu vidējais rādītājs — 12,5%), kas ir būtiski vairāk nekā nozares īpatsvars ekonomikā. Nozarē pēdējos gados pastāvīgi tiek veiktas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras uzlabošanā — Rīgas 2.termoelektrocentrāles būvniecība, "Kurzemes loka" izbūve, mazāku koģenerācijas staciju būvniecība utt. Latvija pieder pie tām valstīm, kuras lielā mērā ir atkarīgas no importētiem energoresursiem, taču aptuveni pusi no patērētās enerģijas apjoma, Latvija no primārajiem energoresursiem saražo pati. Tie galvenokārt (81—84% no kopējās ražošanas) ir dažādi kurināmās koksnes paveidi (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, briketes, granulas). Šī energoresursa veida ražošana pieaug gadu no gada, un kopš 2008. gada apjomi ir gandrīz dubultojušies. Enerģijas imports pēdējos gados ir veidojis 74—91% no kopējā patēriņa. Aptuveni puse no energoresursu importa veido naftas produkti. No tiem aptuveni 50—65% veido dīzeļdegvielas imports, — pārējais ir auto un aviācijas benzīns, sašķidrinātā naftas gāze (propāns, butāns), reaktīvā degviela (aviācijas vajadzībām) u.c. mazāk nozīmīgi energonesēji. Aptuveni 30—35% veido dabasgāzes imports, kas tiek intensīvi izmantots pārveidošanas sektora koģenerācijas stacijās. Savukārt aptuveni 10% ir elektroenerģijas imports. Enerģijas eksports ir 15-38% no pašas Latvijas enerģijas patēriņa.Lielākā Latvijas energoresursu eksporta daļa saistīta ar kurināmo koksni — tā veido ap 40-50% no kopējo energoresursu eksporta. Pārējo veido elektroenerģijas eksports. Gandrīz trešdaļu, 26-31% no enerģijas, galapatēriņā veido transporta nozare, no kuras aptuveni 4/5 patēriņa veido tieši autotransporta enerģijas patēriņš, mazāk dzelzceļā un gaisa transportā. Aptuveni 15—19% no Latvijas enerģijas galapatēriņa veido rūpniecības galapatēriņš, no kā lielākā daļa sadalās starp metālu, būvmateriālu, pārtikas un, protams, kokmateriālu ražošanu, kas izmanto gandrīz pusi no apstrādes rūpniecības kopējā energopatēriņa. Tikmēr komerciālais (veikali, pakalpojumi) un sabiedriskais sektors (valsts iestādes, medicīna, izglītība utt.) patērē aptuveni 14—15% no enerģijas galapatēriņa, bet mājsaimniecības — 32—37%. Pakāpeniski pieaug enerģijas izmantošanas efektivitāte. Enerģijas patēriņš vidēji pēdējos četros gados katru gadu ir mazinājies par 0,8%, tajā paša laikā reālais IKP ir audzis par vidēji 4,1%. Arī 2014. gadā, pēc operatīvās statistikas, enerģijas patēriņš ir audzis lēnāk par IKP — par 0,5% (IKP audzis par 2,5%). Ja 2002. gadā Latvijas energointensitātes rādītājs bija 410,6 (kg naftas ekvivalenta uz 1000 EUR pievienotās vērtības), tad 2013. gadā šis rādītājs ir būtiski zemāks — 310,6. Pēdējos gados lielāka uzmanība ir pievērsta elektroenerģijas tirgus liberalizācijai un no tā izrietošajam cenu efektam. Proti, no 2015. gada 1. janvāra arī mājsaimniecības pērk elektroenerģiju brīvā tirgū. === Elektroenerģijas tirgus === Elektroenerģijas patēriņš veido 8—10% no kopējā tautsaimniecības energoresursu patēriņa, ir nozīmīgs komerciālā un sabiedriskā sektora energopatēriņā (35-39% no enerģijas galapatēriņa veido elektrība), kā arī atsevišķās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs — metālu ražošanā (10—50%; īpaši kopš "KVV Liepājas metalurgs" darbojas ar elektrisko krāšņu palīdzību), automobiļu un piekabju ražošanā (48—52%), gatavo metālizstrādājumu ražošanā (47—52%), tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošanā (20—40%), kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (28—36%). Latvijā no vietējiem dabas resursiem (galvenokārt [[hidroelektrostacija|hidroelektrostacijām]] (HES)) tiek saražota elektroenerģija, kas līdzvērtīga 56—80% no kopējā elektroenerģijas patēriņa (2012. un 2013. gados — ap 69%). Lielais svārstīgums saistīts galvenokārt ar hidroloģisko apstākļu variāciju jeb, vienkāršāk sakot, faktoriem, kas nosaka ūdens pieteci upēs un tādējādi nodrošina elektroenerģijas ražošanas potenciālu. Neto imports veido 20—40% no elektroenerģijas kopējā patēriņa (pēdējos gados 31%).<ref name=":2" /> === Elektroenerģijas ražošana === 92% no elektroenerģijas ģenerācijas jaudām jeb 2022 MW Latvijā pieder [[Latvenergo|A/S Latvenergo]]. No šīm jaudām 60,12% daļā veido Daugavas HES kaskādes, 39,33% Rīgas termoelektrostacijas (TEC-1 un TEC-2), 0,47% Liepājas TEC un 0,08% kopā Ainažu vēja elektrostacija un [[Aiviekstes HES]]. A/S Latvenergo saražo aptuveni 54% no kopējā patērētā elektroenerģijas apjoma Latvijā. [[Attēls:Rīgas HES (11).jpg|thumb|250px|Rīgas HES]] Daugavas kaskādes HES izstrādā vidēji 2,7TWh elektroenerģijas gadā, kas ir aptuveni 45% no gada kopējā patēriņa. Kopējā uzstādītā Daugavas HES kaskādes jauda ir 1463 MW. Pļaviņu HES jauda ir 870 MW, Ķeguma HES — 263 MW un Rīgas HES — 402 MW. Šāda uzstādītā jauda ļauj saražot 2668GWh elektroenerģijas, kas veido ap 65% no A/S Latvenergo saražotā elektroenerģijas apjoma. Termoelektrostaciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir 474 MW. Kopējā uzstādītā jauda: 4829 MW. Latvijas enerģētikā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas aktīvi savas intereses aizstāvēja elektroenerģijas ražotāji no atjaunojamajiem energoresursiem un it īpaši mazo HES kā elektroenerģijas ražošanas avota aizstāvji. Elektrības ražošanai mazajos HES tika izveidota labvēlīga normatīvā vide, kas paredzēja īpašu atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma par dubultu tarifu veidā. Jāatzīmē, ka visu mazo HES pastāvēšanas un darbības laiku šis elektroenerģijas ražošanas veids guvis pretrunīgu vērtējumu, kas galvenokārt saistīts ar ieguvumu samērojamību ar iespējamo kaitējumu videi un papildu slogu elektroenerģijas gala lietotājiem augstākas elektroenerģijas cenas veidā, kas iestrādāta elektroenerģijas gala tarifā un ko AS "Latvenergo" jāiepērk obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros. Visu Latvijā iespējamo AER operētāji (vējš, mazas jaudas hidroenerģija, saule, biomasa, biogāze, mazas jaudas koģenerācija) ir guvuši atbalstu saražotās elektroenerģijas iepirkšanai par paaugstinātu iepirkuma tarifu (jeb t.s. ''feed-in'' tarifu). Mazas jaudas (līdz 4 MW) elektrostaciju kopējā izstrāde 2009. gadā bija 479GWh jeb 9,9% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma. Mazie HES Latvijā 2009. gadā saražo aptuveni 57GWh elektroenerģijas jeb 1,1% no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma.<ref name=":3">[http://energetika-lv.wikidot.com/industrija Enerģētika Latvijā]</ref> === Starpsavienojumu izveide === Lietuva un Latvija šobrīd atrodas zināmā elektropārvades izolācijā. Tādējādi nākas paļauties uz vietējām elektroenerģijas ražošanas jaudām un importu. Tomēr šobrīd notiek aktīvs darbs pie vairāku starpsavienojumu izveides, kam teorētiski jau vidējā termiņā vajadzētu nozīmēt, pirmkārt, augstāku elektroenerģijas apgādes drošību (lasi — mazāku atkarību no vienas valsts); otrkārt, iespējams, arī nedaudz zemāku elektroenerģijas tarifu Tuvākajā laikā tiks pabeigti divi reģionam svarīgi starpsavienojumi. * Lietuvas — Polijas starpsavienojums, ko plānots pabeigt līdz 2015. gada nogalei. * Lietuvas — Zviedrijas starpsavienojums. 2016. gada sākumā tiks pabeigts arī Lietuvas — Zviedrijas starpsavienojums (800 MW). Šī starpsavienojuma ieviešana būtiski uzlabos Baltijas valstu elektroapgādes potenciālu un iespējamu cenu kritumu. Kā likums, cena Skandināvijas valstu elektrosistēmā ir krietni zemāka, ko nosaka būtiska ūdens pietece Skandināvijas upēs. * Nedaudz tālākā nākotnē ir plāns uzsākt darbu pie trešā Latvijas — Igaunijas starpsavienojuma, kas pēc būtības darīs to pašu, ko iepriekšēji divi — vēl vairāk integrēs Baltijas valstis vienotā reģiona elektropārvades tīklā. Šā brīža pārvada jauda nav pietiekama, lai pilnībā izslēgtu cenu atšķirības starp Latvijas — Lietuvas un Igaunijas apgabalu. Tomēr jāmin, ka šis projekts, atšķirībā no iepriekšējiem diviem, lielā mēra tiks īstenots Latvijas teritorijā, nesot arī būtiskas investīcijas — ap 100 milj. EUR (lielākoties — ES finansējums). Starpsavienojumu plānots pabeigt līdz 2020. gadam.<ref name=":2" /> === Dabas gāzes tirgus === No energobilances viedokļa dabasgāze veido aptuveni trešo daļu no kopējā enerģijas importa un 27—31% apmērā no kopējā energoresursu patēriņa. Aptuveni 62-68% no dabasgāzes importa tiek izmantots pārveidošanas sektorā (galvenokārt kā kurināmais koģenerācijas stacijās, bet ne tikai — arī lietošanai katlumājās). Savukārt atlikusī aptuveni trešdaļa tiek patērēta galapatēriņā. Lielāko daļu (42—48%) no galapatēriņa veido rūpniecība, kur savukārt dominē divas apakšnozares — pārtikas rūpniecība un nemetālisko minerālu (būvmateriālu) ražošana. Atlikušo galapatēriņu veido komerciālais un sabiedriskais sektors (23—26%), kā arī mājsaimniecības (25—30%). Ja raugās uz dabasgāzes importa — patēriņa datiem, tad redzams, ka importa plūsma ir izteikta galvenokārt vasaras mēnešos, mazāk rudenī un pavasarī. Tas saistīts galvenokārt ar Inčukalna pazemes gāzes krātuves piepildīšanas ciklu — vasaras mēnešos tā tiek piepildīta, lai ziemas mēnešos no tās varētu izsūknēt gāzi un ar to apgādāt Latvijas un Krievijas patērētājus.<ref name=":2" /> Būtiska loma Latvijas apgādē ar primārajiem energoresursiem ir uzņēmuma [[Latvijas Gāze|AS "Latvijas gāze"]], kurš līdz ar uzņēmumu "Itera Latvija" veido ''de facto'' dabas gāzes piegādes Baltijas valstīs monopolu dabasgāzes importā, pārvadē, uzglabāšanā un tirdzniecībā. Uzņēmums "Latvijas gāze" pieder Krievijas uzņēmumam "[[Gazprom]]" (25%), Vācijas "E.On Ruhrgas International AG" (47.15%), SIA "Itera-Latvija" (25%).<ref name=":3" /> === Atjaunojamo resursu īpatsvars enerģētikā === Eiropas Savienībā Latvija ieņem 2. vietu uzreiz aiz Zviedrijas atjaunojamo resursu īpatsvara ziņā enerģētikā. Šā saraksta galvgalī esošās valstis — Zviedrija, Latvija un Somija — dominē galvenokārt divu iemeslu dēļ — bagāto ūdens un meža resursu dēļ, kas energobilancē veido lielu īpatsvaru. Ja raugās uz Latvijas rādītāju dinamikā, tad atjaunojamo energoresursu īpatsvars ir arī pakāpeniski audzis — no 32.8% 2004. līdz 37.1% 2013. gadā. Dekādes laikā ir būtiski augusi biomasas izmantošana (veiktas investīcijas biomasas koģenerāciju staciju izbūvē), ir veikta hidroagregātu nomaiņa HES. Atjaunojamie resursi Latvijā galvenokārt tiek izmantoti elektrības, mazāk siltumenerģijas ražošanai. Pēdējo gadu laikā aptuveni 60% no elektroenerģijas Latvijā tiek saražots no atjaunojamajiem energoresursiem, tomēr izteikti lielākā daļa no tā tiek saražota HES-os. Vien pēdējos gados strauji pieaug pārējo atjaunojamo energoresursu nozīme (vējš, biomasa, biogāze).<ref name=":2">https://www.makroekonomika.lv/energetika-izaicinajumu-pilna-nozare Igors Kasjanovs Latvijas Bankas ekonomists 30.07.2015.</ref> == Tūrisma nozare == [[Attēls:Riga_(47720870611).jpg|thumb|250px|Rīga ir populārākais tūrisma mērķis Latvijā]] Tūrisma nozarē 2014. gadā kopumā nodarbināti vairāk nekā 74,8 tūkst. iedzīvotāju, kas sastāda 8,4% no kopējās nodarbinātības dažādos pakalpojumu sektoros Latvijā — transporta sektorā (20 tūkst.), restorānu nozarē (23,6 tūkst.), viesnīcu sektorā (10,3 tūkst.), kultūras, sporta un rekreācijas sektorā (22,3 tūkst.), kā arī tūrisma aģentūrās (2,8 tūkst.)<ref name=":5" /> Saskaņā ar CSP datiem 2014. gadā Latvijā darbojās 544 viesnīcas un viesnīcām pielīdzinātās mītnes kas apkalpoja 2 098 381 viesi.<ref>[http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_30_turisms_latvija_2015_15_00__lv_en.pdf TŪRISMS LATVIJĀ 2015 Statistisko datu krājums]</ref> Tūrisma eksports 2015. gadā pieauga par 9,3%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sasniedza 1 023,4 milj. eiro, kas sastāda 4,1% no IKP Par 12,2% palielinājās ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā gan atpūtas un citiem personiskajiem braucieniem, gan darījumu braucieniem. 2015. gadā ārvalstu un Latvijas ceļotāju bilance saglabājās pozitīva, kas nozīmē, ka tūrisma eksports ir lielāks par importu, bilances saldo bija 253,1 milj. eiro. Ceļotāju bilance Latvijā ir pozitīva kopš 2011. gada. Robežšķērsotāju apsekojuma dati liecina, ka 2015. gadā vairākdienu ārvalstu ceļotāju braucienu skaits (2 milj.), salīdzinot ar 2014. gadu, palielinājās par 9,8%. Kā liecina pārskata dati par viesnīcu un citu tūristu mītņu darbību, naktsmītņu pakalpojumus Latvijā 2015. gadā izmantoja 1,5 milj. ārvalstu ceļotāju, kas ir par 3,1% vairāk nekā iepriekšējā gadā.. 2015. gadā par aptuveni 30% samazinājās gan pavadīto nakšu skaits, gan apkalpoto ceļotāju skaits no Krievijas, ko noteica ceļotāju mītnes zemes ekonomiskā situācija. Strauju pieaugumu, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, uzrāda apkalpoto ceļotāju skaits no Japānas un Indijas. Lai piesaistītu ceļotājus no Japānas un popularizētu Latviju un Baltiju kā galamērķi, TAVA pēdējos gados ir organizējusi vairākas Japānas tūrisma profesionāļu un žurnālistu vizītes Latvijā. 2016. gada 3. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 862,3 tūkst. viesu, kas ir par 10,3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,9%. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis. 3. ceturksnī apkalpoti 584,9 tūkst. ārvalstu viesu. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 7,6%, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3 %. Visvairāk ārvalstu viesu 3. ceturksnī uzņemts no Vācijas (82,8 tūkst.) un kaimiņvalstīm — Krievijas (68,6 tūkst.), Lietuvas (61,8 tūkst.) un Igaunijas (47,6 tūkst.) Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Apvienotās Karalistes (par 28,6%), ASV (par 24%), Somijas (par 22,2%), Dānijas (par 21,6%), kā arī no Polijas (par 19,6%),Spānijas (par 18,1%) un Itālijas (par 16,4%).<ref>[http://www.csb.gov.lv/notikumi/3-ceturksni-turistu-mitnes-uznemto-viesu-skaits-audzis-par-103-42988.html 3. ceturksnī tūristu mītnēs uzņemto viesu skaits audzis par 10,3 % — CSP] </ref> Lidostā apkalpoto pasažieru skaitu veido gan ārvalstu, gan Latvijas ceļotāji, kas 2015. gadā bija 5 160,8 tūkst, kas ir par 7,2 % vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 37,9 % no visiem apkalpotajiem pasažieriem tiek apkalpoti, lidojot uz Vāciju vai no tās, Apvienotās Karalistes un Krievijas. Apkalpoto pasažieru skaita pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija Zviedrijai (par 19,9 %), Apvienotajai Karalistei (par 18,6 %), Vācijai (par 15,8 %) un Norvēģijai (par 11,2 %). Apkalpoto pasažieru skaits no Krievijas vai uz to samazinājās par 13,2 %. Ievērojams apkalpoto pasažieru skaita pieaugums bija uz galamērķiem Horvātijā (par 115,1 %), Šveicē (par 74 %), Grieķijā (par 44,2 %) un Ukrainā (par 43,2 %), ko noteica lidojumu uzsākšana uz jauniem galamērķiem vai arī jaunas lidsabiedrības ienākšana tirgū.<ref name=":4">[http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/nr_31_turisma_statistikas_aktualitates_16_00_lv.pdf Tūrisma Statistikas aktualitātes 2016, CSP]</ref> No kopējā ārvalstu viesu skaita Rīgā tika uzņemti 83,5% viesu, Jūrmalā — 7,0% un Liepājā — 1,2%, Siguldas novadā, Daugavpilī un Bauskas novadā — katrā 0,8% viesu. Arī Latvijas iedzīvotāji visvairāk bija apmetušies Rīgā (30,9% viesu), Jūrmalā (11,8%) un Liepājā (7,4%), kā arī Ventspilī (5,9%), Daugavpilī (4,0%) un Siguldas novadā (3,9%) Visaugstākais noslogojums bija Rīgas četrzvaigžņu viesnīcās — 51,0%, pieczvaigžņu viesnīcās — 49,4%, bet trīszvaigžņu viesnīcās — 32,8%. Vidējais ārvalstu viesu uzturēšanās ilgums 2015. gada 1. ceturksnī bija 2 naktis.<ref>[http://www.csb.gov.lv/notikumi/pieaudzis-turistu-mitnes-apkalpoto-viesu-skaits-41858.html Pieaudzis tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits] CSP 25.05.2015 </ref> No visiem ārvalstu viesiem Rīgā uzņemti 71,9%, Jūrmalā — 9,4%, Ventspilī — 2,8%, Liepājā — 2,4%, Siguldas novadā — 1,9%, un Daugavpilī — 1,1% viesu. == Būvniecības nozare == Būvniecības nozare Latvijas ekonomikas struktūrā 2015. gadā sastādīja 5,78%. Pēdējo gadu laikā būvniecības nozare Latvijā piedzīvojusi gan spēcīgu kritumu finanšu krīzes ietekmē, gan nelielu kāpumu, kam 2015. — 2016. gadā atkal seko lejupslīde. Vislielākā aktivitāte vērojama gada siltajos mēnešos, savukārt ziemā būvniecības apjomi samazinās vairāk nekā uz pusi. Cikliskums norāda uz to, ka produkcijas apjomi būtiski mainās līdz ar valsts ekonomikas cikliem. Ekonomiskas krīzes laikā — 2009. un 2010. gadā būvniecības apjomi nozarē samazinājās attiecīgi par 35% un 37%. 16% no kopējā būvdarbu apjoma Latvijā veic 9 lielākās būvkompānijas. Pārējo tirgus daļu sadala daudz mazāki uzņēmumi. Būvniecībā dominē uzņēmumi ar vietējo kapitālu. Igauņu Merko Ehitus meitas uzņēmums Merks ir vienīgais no lielajiem būvuzņēmumiem ar ārzemju kapitālu. Saskaņā ar vairākiem pētījumiem, ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā ir viens no augstākajiem valstī un var sasniegt līdz pat 50%. Būvniecības apjomi 2015. gadā samazinājās par 1.2%. Tas bija pirmais samazinājums gada griezumā kopš 2010. gada. Par galveno iemeslu šim samazinājumam tiek uzskatīts pārrāvums Eiropas finansējumā. Iepriekšējais plānošanas periods beidzās 2013. gadā, un jaunā 2014.—2020. gada plānošanas perioda budžeta apstiprināšana ieilga līdz 2013. gada novembrim.<ref>[http://www.seb.lv/info/bizness/buvniecibas-nozare-sadrumstalota-un-sezonala SEB Būvniecības nozare — sadrumstalota un sezonāla,] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161114122426/http://www.seb.lv/info/bizness/buvniecibas-nozare-sadrumstalota-un-sezonala |date={{dat|2016|11|14||bez}} }} [http://www.seb.lv/info/bizness/buvniecibas-nozare-sadrumstalota-un-sezonala Deniss Podļeskis, Rīga 22.06.2016] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161114122426/http://www.seb.lv/info/bizness/buvniecibas-nozare-sadrumstalota-un-sezonala |date=14.11.2016 }}</ref> Lielākās būvniecības firmas Latvijā (pēc apgrozījuma miljonos eiro 2014. gadā) * [http://www.bmgs.lv/en BMGS, AS] — 100,5 milj * [http://www.skontobuve.lv/en/ SKONTO BŪVE], SIA — 91,0 milj * [http://www.upb.lv/pages/index.php?l=lv UPB] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161202150517/http://www.upb.lv/pages/index.php?l=lv |date={{dat|2016|12|02||bez}} }}, AS — 86,9 milj * [http://binders.lv/en/ BINDERS], Ceļu būves firma SIA — 70,13 milj * [http://merks.lv/en/ MERKS] — 67,9 milj * [http://www.lau.lv/pub/ LATVIJAS AUTOCEĻU UZTURĒTĀJS, VALSTS AS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161107042158/http://www.lau.lv/pub/ |date={{dat|2016|11|07||bez}} }} — 63,8 milj == Tirdzniecības nozare == 2010.‑2015. gadā aptuveni 15% no visiem nodarbinātajiem strādājuši tirdzniecības nozarē, tā vidēji veidojusi vairāk nekā 14% no kopējās pievienotās vērtības. Ienākumu līmenim pakāpeniski augot, bet patēriņa cenu līmenim saglabājoties praktiski nemainīgam, mazumtirdzniecības kāpums 2015. gadā bija viens no Latvijas tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēkiem. Nozares apgrozījums reālā izteiksmē auga par 5.5%, kamēr tirdzniecības nozares pievienotā vērtība kopumā, ieskaitot vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un automobiļu un motociklu remontu, auga lēnāk — par 3.7% (2016. gada 1. ceturksnī par 3.9%, taču vairs ne tik ļoti uz mazumtirdzniecības rēķina, jo tās izaugsmes temps ievērojami palēninājies). Lielākie tirdzniecības uzņēmumi Latvijā (pēc apgrozījuma miljonos eiro 2015. gadā<ref>[https://www.firmas.lv/lbgpp/2016/raksti/1000000440616#/ Firmas.lv datu bāze — lielākie tirdzniecības uzņēmumi Latvijā]</ref>) [https://www.rimi.lv/ RIMI LATVIA], SIA — pārtikas tirdzniecība — 785,2 mlj [https://www.e-maxima.lv/Pages/ MAXIMA Latvija], SIA — pārtikas tirdzniecība — 688,8 milj Samsung Electronics Baltics — sadzīves tehnikas vairumtirdzniecība — 291,5 milj [http://sanitex.lv/ Sanitex], SIA — saimniecības preču vairumtirdzniecība — 253,4 milj [http://elagrotrade.lv/ Elagro Trade], SIA — Lauksaimniecības produktu uzpirkšana, sagāde un tirdzniecība, pārtika — 148,9 milj == Biznesa pakalpojumu centru nozare == Salīdzinoši jauna nozare Latvijā, kas sākās “SEB Global Services” atverot SEB biznesa pakalpojumu centru 2006. gadā, Rīgā, kura funkcijas — maksājumu apstrāde un daļa no SEB globālo finanšu instrumentu darījumu apkalpošanas. Latvijas biznesa pakalpojumu centru nozares asociācija nodibināta 2019 gada 18. aprīlī — ABSL Latvia (Association of Business Services Leaders). Šobrīd asociācijā ir 11 biedri. Pašlaik kopumā Latvijā ir reģistrēti ap 50 starptautisko biznesu pakalpojumu centru. Nodarbināto skaits > 9000 darbinieki (Finanšu nozares asociācijas dati). Nozares apgrozījums > 400 milj. EUR gadā (aplēse). Nozares īpatsvars kopējā Latvijas eksportā — 7,75% (ABSL Latvia dati). Pienesums IKP — 1,9 %, apmērām vienāds ar tūrisma nozares pienesumu (ABSL Latvija dati). Vidējā bruto alga 2019. gadā sektorā — 1657 EUR. == Latvijas saimniecības vēsture == === 20. gadsimta sākums === 20. gadsimta sākumā Latvijas rūpniecības galvenās nozares bija metālapstrāde, mašīnbūve, elektrotehnika, ķīmiskā rūpniecība, tekstilrūpniecība un kokapstrāde. ~30% uzņēmumu (ar >100 strādniekiem katrā) strādāja ~80% strādnieku un tur ražoja ~79% rūpniecības produkcijas. Rūpniecības uzņēmumi atradās gk. Rīgā (>70%) un Liepājā (~12%). 1900.-1903. gada pasaules ekonomiskā krīze ietekmēja arī Latvijas rūpniecību. Ražošana strauji sašaurinājās, pasliktinājās strādnieku dzīves apstākļi. Rīgā vien krīzes laikā bija >10 tūkst. bezdarbnieku (katrs sestais strādnieks). Taču no 1909 rūpnieciskā ražošana Latvijā uzplauka. 1913 (salīdzinājumā ar 1900) rūpniecības uzņēmumu skaits palielinājās 1,6 reizes. 20. gadsimta sākumā Latvijā bija > 60 tūkst. strādnieku, bet 1913 ~110 tūkst. strādnieku. Rūpniecības attīstību veicināja arī bankas. No 1909. gada Latvijas pilsētās, īpaši Rīgā, atsākās rūpniecības ēku celtniecība un plaša dzīvojamo namu celtniecība. [[Krievu-Baltijas vagonu fabrika]], kuras ražošanas apjoms 1908.-1914. gadā palielinājās 2,9 reizes, kļuva par universālu mašīnbūves uzņēmumu. Tur sāka ražot arī automobiļus (1908. gadā izgatavoja 170 vieglos un smagos automobiļus), lauksaimniecības mašīnas un lidmašīnas (1915. gadā šajā fabrikā pirmoreiz pasaulē tika uzbūvēta un izmēģināta kāpurķēžu kaujas mašīna). Tika modernizēts arī vagonbūves uzņēmums "[[Rīgas vagonbūves rūpnīca|Fēnikss]]". Kuģubūves un mašīnbūves rūpnīca "Lange un dēls" ražoja upju kuģus un liellaivas. Vispārējās elektrības kompānijas rūpnīcas (lielākā no tām elektrotehniskā fabrika "[[Unions]]") būtiski palielināja dažādu elektroiekārtu ražošanu. Tā laika lielākajā Latvijas uzņēmumā — gumijas, gutaperčas un linoleja izstrādājumu rūpnīcā "[[Provodņiks]]" — strādāja 14 tūkst. cilvēku. Tā bija viena no četrām lielākām gumijas rūpnīcām pasaulē un ieņēma 2.vietu pasaulē lidmašīnu, automobiļu un velosipēdu riepu ražošanā. 20. gadsimta sākumā Rīgas rūpnīcas un fabrikas ražoja ~5% no Krievijas Impērijas rūpniecības kopprodukcijas, kaut gan Latvijas iedzīvotāju skaits nepārsniedza 1,5% no impērijas iedzīvotāju kopskaita. Latvijas rūpniecībā izmantoja no Rietumeiropas ievestās izejvielas un pusfabrikātus (~65%), bet saražoto produkciju realizēja Krievijas tirgū (tikai 7% gatavās produkcijas pārdeva ārzemēs). Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1915.-1916. gadā rūpniecības uzņēmumi un iekārtas, kā arī liela daļa kvalificēto strādnieku no Latvijas tika evakuēti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.letonika.lv/groups/?title=R%C5%ABpniec%C4%ABba/32569|title=Letonika, Rūpniecība|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> === Latvijas Republikas laiks (1918—1940) === [[Attēls:Rīgas rūpnīcā “Fēnikss” 1925. gadā ražotais pasažieru vagons.jpg|thumb|250px|Rīgas rūpnīcā “Fēnikss” ražotais pasažieru vagons. No 1925. līdz 1931. gadam divās Latvijas rūpnīcās kopā saražoja 175 šāda tipa II un III klases vagonus, kas paredzēti gan vietējai, gan starptautiskajai satiksmei.]] [[Attēls:Liepājā 1933. gadā būvētā lokomotīve Tk-243.jpg|thumb|250px|Liepājā būvētā lokomotīve Tk-243 (1933). Pēc Latvijas Valsts dzelzceļu pasūtījuma tika izgatavotas 20 šādas lokomotīves.]] [[Attēls:1930. gada Rīgas III autoizstāde Centrāltirgus paviljonā.jpg|thumb|250px|1930. gada Rīgas III autoizstāde Centrāltirgus paviljonā.]] Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] un [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] noslēguma saimnieciskais stāvoklis bija ārkārtīgi smags. Latvijas teritorijā bija norisinājusies intensīva karadarbība, kā rezultātā Latvija bija zaudējusi 1 miljonu jeb 40% savus iedzīvotājus, galvenokārt jaunus vīriešus. Tika sagrauta ceturtā daļa no visām ēkām, izpostīti dzelzceļi. Rūpniecība un tirdzniecības flote pilnībā evakuētas uz Krieviju un nekad netika atgriezta atpakaļ. Pirmā pasaules kara rezultātā Latvija bija visvairāk cietusī Eiropas teritorija. Turpretī brīvvalsts divdesmit gadu laikposmā Latvija paspēja nostādīt lauksaimniecisko ražošanu tā, ka īsā laikā no labību importējošas valsts pārvērtās par labības eksportētāju, un jau 1934.—1937. gados eksportēja 1/3 milj. tonnas graudu. Latvijas eksporta lauvas tiesu sastādīja arī piena un gaļas produkti. Ar 23,5 miljoniem kilogramu sviesta eksporta gadā Latvija 1938. gadā ieņēma 4. vietu Eiropā un 6. vietu pasaulē. Latvija atradās 1. vietā pasaulē pēc gaļas patēriņa uz vienu iedzīvotāju, apsteidzot ASV un Lielbritāniju. Rūpnieciskās ražošanas ziņā tā praktiski pilnībā atjaunoja savu pirmskara potenciālu. Svarīgākās bija metāla un mašīnu, tekstila, koka, pārtikas rūpniecības nozares. Īpaši svarīga loma bija jaunajiem uzņēmumiem, piemēram, [[VEF|Valsts elektrotehniskai fabrikai (VEF)]], kas ražoja radio aparātus, lidmašīnas un pasaules vismazāko fotoaparātu „[[Minox]]”. 1925. gadā R. Hiršs dibināja «Rīgas audumu». Tam sekoja AS «Ķuze» un «[[Laima (zīmols)|Laima]]», Jelgavas, Krustpils un Liepājas cukurfabrikas, [[VEF]], Ērenpreiss, Imanta, Stars, Fēnikss un [[Vairogs (fabrika)|Vairogs]]. Trīsdesmitajos gados Vairogs sāka ražot Ford 10 modeli. Padomju okupācijas priekšvakarā savu darbu bija uzsākusi [[Ķeguma HES|Ķeguma spēkstacija]] — modernākā hidroelektrostacija Baltijā Milzīgs progress bija izglītības sfērā. Brīvvalsts 20 gados Latvijā tika uzceltas 373 jaunas un pārbūvētas 587 skolu ēkas. Rezultātā lasītpratēju procents Latvijā bija augstāks nekā, piemēram, Itālijā, Spānijā, Polijā, Grieķijā, Portugālē. Iespiesto grāmatu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju Latvija atradās 2. vietā Eiropā (aiz Dānijas), atstājot aiz sevis tādas valstis kā Zviedrija, Vācija, Francija, Šveice u.c. Studentu īpatsvara ziņā attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Latvija ieņēma 1. vietu Eiropā. ^{[[Latvijas ekonomika#cite note-:7-53|[53]]]}<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/635218-nakotne_bus_pats_interesantakais_laiks_mums_visiem_kopa_ar_latviju Nākotne būs pats interesantākais laiks mums visiem — kopā ar Latviju] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161120140533/http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/635218-nakotne_bus_pats_interesantakais_laiks_mums_visiem_kopa_ar_latviju |date={{dat|2016|11|20||bez}} }} Sandra Veinberga, Komunikācijas zinātņu eksperte, asociētā profesore, Speciāli TVNET</ref> Latvijas IKP izmaiņas uz vienu iedzīvotāju no 1922. līdz 1938. gadam, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.<ref>[http://imgur.com/Z8l5nWY The Cambridge Economic History of Modern Europe: Volume 2, 1870 to the Present.]</ref> {| class="wikitable" !Valsts !IKP uz iedz. 1922. gads !Valsts !IKP uz iedz. 1929. gads !Valsts !IKP uz iedz. 1938. gads |- |Lielbritānija |4637 |Šveice |6332 |Šveice |6390 |- |Šveice |4618 |Nīderlande |5689 |Lielbritānija |6266 |- |Nīderlande |4599 |Lielbritānija |5503 |Dānija |5762 |- |Beļģija |4413 |Dānija |5075 |Nīderlande |5250 |- |Dānija |4166 |Beļģija |5054 |Vācija |4994 |- |Francija |3610 |Francija |4710 |Beļģija |4832 |- |Vācija |3331 |Vācija |4051 |Zviedrija |4725 |- |Zviedrija |2906 |Zviedrija |3869 |Francija |4466 |- |Austrija |2877 |Austrija |3699 |Norvēģija |4337 |- |Norvēģija |2784 |Norvēģija |3472 |'''Latvija''' |'''4048''' |- |Itālija |2631 |Itālija |3093 |Igaunija |3771 |- |Īrija |2598 |Čehija |3042 |Somija |3589 |- |Igaunija |2311 |Īrija |2824 |Austrija |3559 |- |Spānija |2284 |Igaunija |2802 |Itālija |3316 |- |Somija |2058 |'''Latvija''' |'''2798''' |Īrija |3052 |- |Čehija |2006 |Spānija |2739 |Grieķija |2677 |- |Grieķija |1963 |Somija |2717 |Ungārija |2655 |- |'''Latvija''' |'''1929''' |Ungārija |2476 |Polija |2396 |- |Portugāle |1430 |Grieķija |2342 |Spānija |1790 |- |Polija |1382 |Polija |1994 |Portugāle |1747 |- |Dienvidslāvija |1057 |Portugāle |1610 |Dienvidslāvija |1356 |} [[Attēls:2016 Minox C 8.jpg|thumb|226x226px|VEF Minox kamera - mazākā pasaulē fotokamera 30-os gados.]] Tā kā PSRS, kas Otrā pasaules kara laikā okupēja un anektēja Latviju, tautsaimniecību IKP aprēķināšanas metodoloģijas atšķīrās no Eiropas, tad ar PSRS līmeni var salīdzināt konkrētus Latvijas un PSRS ražošanas produkcijas veidus 1940. gadā uz 1 iedzīvotāju, kur PSRS = 1 (reizes)<ref>Latvijas un PSRS ekonomiskās attiecības un to rezultāti 2010. — 1990. gadam. LSI (M. Šmulders), Rīga 1991</ref> {| class="wikitable" !Produkcijas veids !Latvija / PSRS reižu vairāk uz 1 iedz. |- |Sviests |10 reizes |- |Šīferis |6 reizes |- |Kokvilnas audumi |5 reizes |- |Zīda audumi |5 reizes |- |Rūpn. pārstrādāta gaļa |4 reizes |- |Papīrs |3 reizes |- |Minerālmēsli |3 reizes |- |Cements |2,2 reizes |- |Veļas trikotāža |2 reizes |- |Smalkais cukurs |2 reizes |- |Elektroenerģija |2 reizes |- |Koksne |1,8 reizes |- |Vilnas audumi |1,8 reizes |- |Logu stikls |1,8 reizes |- |Linu audumi |1,7 reizes |} === Latvijas ekonomika PSRS sastāvā (1940—1990) === {{Pamatraksts|Latvijas PSR}} [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] gados tautsaimniecība bija ievērojami cietusi: bija sagrautas 3/4 rūpniecības uzņēmumu, visa enerģētika, uzspridzināti tilti, aptuveni 300 km [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] līniju, [[lauksaimniecība]]s sējumu platības samazinājušās par 35%, mājlopu skaits — par 50%. 1945. gadā rūpniecība deva tikai 50% no produkcijas apjoma, kāds bija 1941. gadā. Privātīpašums uz ražošanas līdzekļiem tika likvidēts, lauksaimniecībā īstenota plaša piespiedu lauku saimniecību kooperācija, veidojot t.s. [[Kolhozs|kolhozus]] un [[Padomju saimniecība|sovhozus]]. Neskatoties uz ekstensīvo ražošanas kāpināšanu, Latvija pēc padomju [[Latvijas okupācija (1940)|okupācijas]], salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, kuras turpināja attīstīties brīvā tirgus apstākļos, relatīvā ziņā strauji atpalika. 1985. gadā Latvijas IKP rādītāji uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar Eiropas valstīm, jau bija vairākas reizes zemāki. IKP uz vienu iedzīvotāju faktiskajās cenās ASV dolāros<ref>J. Kalniņš "Latvijas pagātnes iespējamie attīstības scenāriji kuri pamatoti ar tādu attīstīto kaimiņvalstu, kuras bija Latvijai līdzīgā situācijā pirms Latvijas okupācijas, bet nebija pakļautas totalitāram komunistiskam režīmam, izaugsmes raksturojumu"; Rīga, 2006</ref> {| class="wikitable" !Valsts !1938 !1990 |- |Somija |3589 |25500 |- |Dānija |5762 |25100 |- |Austrija |3559 |21000 |- |Latvija |4048 |7500 |} Arī salīdzinoši ar pārējām PSRS republikām, Latvijas attīstības tempi bija lēnāki, jo PSRS investīcijas Latvijā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija mazākas nekā vidēji PSRS. Sevišķi mazi investīciju tempi Latvijā bija pirmajos pēckara gados — vismaz divas reizes mazākas investīcijas nekā vidēji uz vienu iedzīvotāju PSRS. Laika posmā no 1946. līdz 1950. gadam kapitālieguldījumu īpatsvars Latvijas rūpniecībā sastādīja 0,49% no visiem kapitālieguldījumiem PSRS rūpniecībā, kaut arī 1950. gadā Latvijā dzīvoja vairāk nekā 1% no visiem PSRS iedzīvotājiem. Salīdzinot ar Krievijas federāciju, kapitālieguldījumi pēckara periodā bija 2,4 reizes mazāki, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.<ref>Starptautiska zinātniska konference „Postkomunistiskā transformācija un demokratizācijas process Latvijā. 1987.—2003. gads”. R., LU u.c., 2004, 55. lpp</ref> Padomju industriālās attīstības politiku Latvijā sāka īstenot no 60. gadu sākuma, kad trieciena tempā projektēja un cēla lielas rūpnīcas Ogrē, Daugavpilī, Valmierā, Liepājā, Jelgavā un Rīgā. Industrializācijas būtisks aspekts bija aukstā kara saasināšanās un no tās izrietošā ekonomikas militarizācija. Latvijā militārās produkcijas ražošanai uzcēla vairākas jaunas rūpnīcas un to ražošanas cehus: [[Ražošanas apvienība “Komutators”|ražošanas apvienību “Komutators”]] (p/k-211), Olaines rūpnīcu apvienību “Biolar” (p/k G-4740), Valmieras stikla šķiedras rūpnīcu (p/k- 8298), Aparātbūves rūpnīcu “Alfa” (p/k-233), Daugavpils rūpnīcu “Elektroinstruments” un stikla šķiedras ražošanas rūpnīcu “Himvolokno.” Militāros pasūtījumus izvietoja arī citās tautsaimniecības rūpnīcās. Tā kopumā 176 Latvijas PSR rūpnīcās tika veikta militārās vai divējādas nozīmes produkcijas ražošana. Lielākās no tām — VEF, Komutators, Kompresors, Reaģents, Garkalnes asfaltbetona rūpnīca u.c.<ref>LNA LVA 270. f., 1a apr. 206. lietas 4. lp. atrodamas ziņas par 30 militāro rūpnīcu atjaunošanu vai celtniecību LPSR 45./46. gadā.</ref> 80 — 90% gadījumu Latvijā izvietotās rūpnīcas bija padomju militārā kompleksa daļa. Ārpus tie nespēja ne attīstīties, ne pastāvēt. Latvijas brīvvalsts lepnums VEF līdz 80% apjomam pildīja militāros pasūtījumus. Pat uzņēmumi, kas nodarbojās ar šķietami absolūti civilām lietām, kā, piemēram, maizes ceptuves vai veļas mazgātavas, pildīja savu daļu okupācijas karaspēka apkalpošanā un uzturēšanā.<ref>[http://www.la.lv/padomju-latvijas-ekonomika-bija-nolemta%E2%80%A9/ Konference ”Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atjaunošanas”. Kongresu nams 2013. gada 13. decembris.]</ref> Saskaņā ar Baltijas kara apgabala sniegtajām ziņām Latvijas teritorijā tika dislocētas 3009 karaspēka daļas kas visas bija jāuztur Latvijas iedzīvotājiem.<ref>[http://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/okupacijas_biedribas_gramata.pdf Padomju Savienības nodarītie zaudējumi Baltijā. Starptautiskās konferences materiāli Rīgā 2011. gada 17-18. jūnijs]</ref> Forsējot smagās un militārās rūpniecības nozares, novārtā palika patēriņa preču ražošana radās patēriņa preču deficīts. Vārdi "deficīts" un "blats" (iespēja iegūt kāroto preci vai pakalpojumu caur pazīšanos) tika aizgūti no kaimiņzemes iedzīvotājiem un kļuva par ikdienas vārdiem arī Latvijā. Plauka ēnu ekonomika. Kritās darba produktivitāte. Astoņdesmito gadu beigās līdzīgi kara laikam tika ieviesta talonu sistēma uz pirmās nepieciešamības precēm — cukuru, ziepēm, cigaretēm utt.. Ekstensīvās, militarizētās rūpniecības attīstībai nepieciešamo darbaspēku un celtniekus Latvijā ieveda no PSRS. Viņu vajadzībām cēla jaunus dzīvojamos rajonus. Veselu nozaru (rūpniecības, celtniecības, dzelzceļa, flotes) un lielo uzņēmumu vadību nodeva iebraucējiem no “brālīgajām padomju republikām”. Latviešu īpatsvars republikā samazinājās līdz pat 52% (1989. gada tautas skaitīšanas dati), bet tautsaimniecībā un pārvaldē arvien vairāk dominēja krievu valoda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://omip.lv/lv/latvijas-vestures-parskats/otra-padomju-okupacija-latvijas-kolonizacija-1953-1985/ |title=Otrā padomju okupācija: Latvijas kolonizācija 1953—1985 |access-date={{dat|2016|09|06||bez}} |archive-date={{dat|2016|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160918135859/http://omip.lv/lv/latvijas-vestures-parskats/otra-padomju-okupacija-latvijas-kolonizacija-1953-1985/ }}</ref> Iebraucēju proporcijas bija apmēram 1:2. Praksē tas nozīmēja ka vienam strādājošam Latvijas iedzīvotājam bija jānodrošina visa nepieciešamā infrastruktūra vienam iebraucējam: dzīvojamā platība, skolas, slimnīcas, bērnudārzi, ceļi, siltumtīkli utt. Uz vienu iebraucēju (migrantu) vidēji no Latvijas PSR budžeta tika iztērēti ~ 11,7 tūkst. rbļ., rēķinot 1988. gada cenās. Lai gan kopējie ražošanas apjomi visās nozarēs turpināja augt, iedzīvotāju dzīves kvalitāte nepieauga. Turpinājās jau 40. gados nostiprinātā sistēma, kad visa no Latvijas tautsaimniecības gūtā peļņa neatgriezeniski tika novirzīta PSRS budžetā. Dr. hist. G. Krūmiņš, veicot MK Komisijas uzdevumā pētījumu par Latvijas PSR un PSRS budžetu attiecībām, raksta: „Visi ieņēmumi no Latvijas teritorijas stingri noteiktā kārtībā tika sadalīti starp Latvijas PSR un PSRS budžetiem. Kopējie ieņēmumi no Latvijas teritorijas 1946.—1990. gados bija 84,9 miljardi rubļu, no kuriem 44,3 miljardi tika novirzīti uz Latvijas PSR budžetu, bet 40,6 miljardi uz PSRS budžetu (1961. gada rubļa ekvivalentā). Kopējie izdevumi Latvijas teritorijā 1946.—1990. gados bija 70,4 miljardi rubļu. Tātad kopumā ieņēmumi no Latvijas teritorijas pārsniedza izdevumus par 14,5 miljardiem rubļu, kas sastāda 18,4%. Taču arī no 44,3 miljardiem rubļu novirzītajiem Latvijas teritorijā vēl 13,3, miljardi, jeb 15,7% tika izlietoti PSRS militārām vajadzībām. Kopumā 1/3 daļa no Latvijas budžeta tika izlietota PSRS vajadzībām. Tā PSRS ekspluatēja savu koloniju, Latvija bija PSRS donors."<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/Rupnieciba.pdf |title=Latvijas rūpniecība pirms un pēc neatkarības atgūšanas |access-date={{dat|2016|11|21||bez}} |archive-date={{dat|2017|01|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170113012157/http://okupacijaszaudejumi.lv/content/files/Rupnieciba.pdf }}</ref> Ilgstošā līdzekļu neieguldīšana sociālajā infrastruktūrā deva savus rezultātus. To, ka Latvijā ir labāki dzīves apstākļi kā cituviet PSRS, daudzās jomās realitāte vairs neapliecināja. Dzīvojamā fonda nolietojums 1987. gadā Latvijā bija 34%, bet PSRS vidēji 17%. Avārijas stāvoklī bija 11% ēku (PSRS vidēji 4%). Īpaši sarežģīta situācija bija laukos, kur avārijas stāvoklī bija 23—40% dzīvojamo ēku.<ref>[http://www.delfi.lv/autori/?id=45567134][http://www.delfi.lv/bizness/viedokli/latvijas-tautsaimniecibas-vesture-ka-velesanam-rezerveja-virsplana-desas.d?id=48730139 Jānis Bagātais]</ref> === Pārejas ekonomika pēc neatkarības atgūšanas (1991—2004) === Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvijas ekonomika piedzīvoja ļoti grūtus laikus, jo PSRS ekonomika (kuras sastāvdaļa ilgu laiku bija arī Latvija) bija faktiski sabrukusi — IKP strauji krita, valsts budžeta deficīts sasniedza ievērojamus apmērus, visa bijusī PSRS piedzīvoja hiperinflāciju. Sarežģītā stāvoklī nonāca rūpniecība, kas līdz Latvijas Republikas neatkarības atgūšanai bija iekļauta vienotā PSRS tautsaimniecības kompleksā un bija lielā mērā pakārtota PSRS militārajam kompleksam. Pēc [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukuma]] militārā produkcija vairs nebija vajadzīga, savukārt atlikusī cita produkcija nebija realizējama ne Austrumos (ņemot vērā ārkārtīgi lielo rubļa inflāciju un reālās pirkspējas kritumu), ne Rietumos, kur tirgus jau bija piesātināts ar kvalitātes ziņā labāku produkciju. Šādos apstākļos pirmajos atgūtās neatkarības gados apstājās un bankrotēja vairums no lielajiem Vissavienības nozīmes uzņēmumiem. Straujās ekonomikas lejupslīdes dēļ pieauga bezdarbs. Visi šie apstākļi nelabvēlīgi ietekmēja demogrāfisko stāvokli Latvijā. Saimnieciskās grūtības ietekmēja arī izglītību (skolas, augstskolas). Sevišķi sāpīgi tās skāra zinātni. Naudas trūkuma dēļ tika slēgtas vairākas zinātniskās iestādes, > 1/2 samazinājās zinātnieku skaits valstī. Stāvokli lauksaimniecībā sarežģīja ļoti sasteigtā kolhozu likvidācija, šaurais iekšējais tirgus, ko pārpludināja lētā ārvalstu produkcija, finansu krīze, ko izraisīja lielo banku bankrots, kā arī nesamērīgi augstās banku kredītu likmes. Pāreja no plānveida uz tirgus ekonomiku nozīmēja to, ka bija nepieciešams veikt ļoti daudz sistēmisku pārmaiņu: cenu un tirdzniecības liberalizāciju, makroekonomisko stabilizāciju un privatizāciju. Bija jāizveido daudzas jaunas institūcijas un jāpieņem likumi. 1990. gada novembrī Latvijā sāka īstenot agrāro reformu. Reformas gaitā zemi varēja atgūt tās bijušie īpašnieki un viņu mantinieki. 1992. gadā lauku apvidos sākās arī zemes privatizācija, ar 1991. novembrī sākās zemes reforma pilsētās. 1993. gadā atjaunoja 1937. gada Zemesgrāmatu likumu (pirmais atgūtais zemes īpašums Latvijā reģistrēts 1993. gada 1. jūnijā).<ref>[http://www.letonika.lv/groups/?title=Latvijas%20Republika%20II/32629 www.letonika.lv — Latvijas Republika II]</ref> Lai iegūtu monetāro stabilitāti un neatkarību, kā arī lai pārrautu ciešās finanšu saites ar Maskavu, Latvija 1992. gadā ieviesa savu nacionālo valūtu — sākumā tas bija [[Latvijas rublis]], bet no 1993. gada — [[Latvijas lats]] (LVL). No 1993. gada pakāpeniski samazinājās inflācija. Konsekventas ekonomiskās politikas rezultātā, valdībai un Latvijas Bankai realizējot stingru fiskālo un monetāro politiku, inflācija samazinājās līdz 109% 1993. gadā un 36% 1994. gadā un 1999. gadā tā jau bija tikai 1,9%. Pārejot no plānveida saimniecības uz tirgus ekonomiku, kļuva nepieciešams sakārtot valstī īpašuma tiesības. 1991. gada 30. oktobrī tika pieņemts likums "Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā" un "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem". Tika uzsākta arī visa veida īpašumu privatizācija, kas bija viens no vispretrunīgākajiem procesiem Latvijas vēsturē pēc neatkarības atgūšanas. No vienas puses, tas bija vērtējams pozitīvi, jo daudziem Latvijas pilsoņiem tā bija iespēja atgūt savus vai savu senču privātīpašumus. No otras puses, liela daļa sabiedrības īpašumu privatizāciju vērtēja kā netaisnīgu un piesātinātu ar korupciju, jo daudzus valsts īpašumus, tai skaitā arī dažāda veida uzņēmumus, varēja iegūt savā īpašumā par smieklīgi zemu cenu. 1994. gadā Latvijas ekonomika un tās IKP atkal sāka augt, taču ne uz ilgu laiku, jo Latvijas ekonomiku skāra [[1995. gada Latvijas banku krīze]]. Par galveno iemeslu šai krīzei kļuva lielākā tā laika komercbanka „Banka Baltija”, kuras krāpnieciskie darījumi un maksātnespēja izraisīja arī vairāku citu komercbanku bankrotu, kopumā skarot ap 40% no visiem komercbanku aktīviem un 50% no visu privātpersonu noguldījumiem. Krīzes rezultātā Latvijas IKP samazinājās par 2,1%. [[1998. gada Latvijas banku krīze|1998. gada Latvijas banku krīzi]] izraisīja Krievijas finanšu krīze, kas tikai nobremzēja tā brīža pozitīvo izaugsmi. Taču neskatoties uz Krievijas finanšu problēmām, lielākā daļa uzņēmumu spēja ātri pārstrukturēties, pārorientēt savu darbību uz citiem tirgiem, un Latvijas IKP izaugsme turpinājās. Sākot ar 1998. gadu Latvija vairākus gadus pēc kārtas piedzīvoju strauju un stabilu IKP izaugsmi, izvirzot to Eiropas Savienības kandidātvalstu IKP pieauguma līderos. === Izmaiņas pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (sākot ar 2004. gadu) === Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija, tāpat kā abas pārējās Baltijas valstis (Igaunija un Lietuva), piedzīvoja strauju iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu, nopelnot sev tiesības saukties par vienu no [["Baltijas tīģeri"|"Baltijas tīģeriem"]]. Latvijas IKP no 2004. līdz 2007. gadam pieauga par 33%, 2006. gadā sasniedzot pat 12% IKP kāpumu. Latvija piedzīvoja kreditēšanas bumu — komercbanku izsniegto kredītu apjoms 2005.-2006. gadā vairāk kā divas reizes pārsniedza pirms tam izsniegto kredītu apjomu. Viegli pieejamie kredīti veicināja arī nekustamo īpašumu vērtības strauju celšanos — no 2003. līdz 2007. gadam nekustamā īpašuma cenas pieauga vidēji par 240%. Kreditēšanas bums un strauji augošais nekustamā īpašuma tirgus veicināja līdz šim nebijušu pieprasījumu pēc dažāda veida importa precēm. Tā rezultātā imports ievērojami apsteidza eksportu un lielais tekošā konta deficīts kļuva par vienu no galvenajiem gaidāmās krīzes priekšvēstnešiem. Valdības un Latvijas Bankas veiktie pasākumi samazināja kreditēšanas apjomus, taču tie nespēja novērst gaidāmo krīzi. Lielās komercbankas arī pamazām kļuva piesardzīgākas un ieviesa stingrākus kreditēšanas nosacījumus. Kreditēšana samazinājās vēl straujāk, nekustamo īpašumu cenas sāka kristies, izraisot ķēdes reakciju visā valsts ekonomikā — strauji samazinājās patēriņš, tirdzniecība un valsts ekonomiskā attīstība. Lielākā Latvijas komercbanka ar vietējo kapitālu Parex banka piedzīvoja smagu finansiālu stāvokli un Latvijas valdība izlēma to glābt, investējot 1,2 miljardus latu. No 2008. gada 2.ceturkšņa līdz 2010. gada 2.ceturksnim Latvijas IKP bija kopumā samazinājies par 25%, vislielāko kritumu piedzīvojot 2009. gadā par 18%. Bezdarbs bija viena no lielākajām krīzes radītajām problēmām Latvijā — salīdzinot ar pirmskrīzes līmeni, tas pieauga apmēram trīs reizes, savu rekordlīmeni sasniedzot 2010. gada 1.ceturksnī (20,5%). No tautsaimniecības nozarēm visvairāk cieta būvniecība, tirdzniecība, transports un sabiedrisko pakalpojumu sektors. Visstraujāk no krīzes atkopās eksportējošie uzņēmumi, kas nebija atkarīgi no iekšzemes pieprasījuma, un kuri saņēma pastiprinātu valdības atbalstu. No 2010. gada sākuma sāka uzlaboties visi galvenie Latvijas tautsaimniecības rādītāji. IKP kritums gada sākumā ievērojami samazinājās un 3.ceturksnī jau tika reģistrēts pirmais IKP pieaugums (+2,9%) pēc deviņu ceturkšņu krituma. Nodokļu ieņēmumi sāka pārsniegt plānotos apjomus. Izaugsmes dzinējspēks bija eksports, kas 2010. gadā pieauga par 30% un ražošana, kas, pateicoties tam pašam eksportam un nelielam iekšzemes pieprasījuma kāpumam, pieauga par 14%. Galvenās eksporta preces bija koksne, koka un metāla izstrādājumi, tekstils. 2012. gada 1.ceturksnī Latvija turpināja uzrādīt teicamu IKP izaugsmi (+6,9%), kas bija vislabākais rādītājs ES valstu vidū, un kurš balstījās uz eksportu un pamazām augošu iekšējo patēriņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eesc.europa.eu/resources/docs/qe-30-12-151-lv-c.pdf |title=PĒTĪJUMS PAR EKONOMISKO UN SOCIĀLO SITUĀCIJU BALTIJAS VALSTĪS: LATVIJA |access-date={{dat|2016|06|17||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170604040503/http://www.eesc.europa.eu/resources/docs/qe-30-12-151-lv-c.pdf }}</ref> Neskatoties uz [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007.—2010. gada globālās finanšu krīzes]] radītajām sekām Latvijas ekonomikā, pievienošanās ES ļāva Latvijas uzņēmējiem daudz aktīvāk un plašāk apgūt ne tikai Eiropas, bet arī pasaules tirgus, vienlaicīgi arī integrējot Latviju globālajos tirdzniecības ceļos. Pieauga gan importa, gan eksporta apjomi. Eksports uz Eiropas valstīm kopš iestāšanās ES pieauga vairāk nekā 3 reizes, kamēr importa apjoms dubultojās. Vairāk nekā desmitkārtīgi auga Latvijas eksports uz [[Āfrika]]s un [[Āzija]]s valstīm. Tā 2004. gadā Latvijas kopējais eksports bija 3 059 213 tūkstoši eiro, 2014. gadā 9 871 057 tūkstoši eiro. Latvijas dalība ES būtiski palielināja Latvijas lauksaimniekiem pieejamo atbalstu. Ja 2003. gadā tie bija aptuveni 11 miljoni [[lats|latu]], tad piecus gadus vēlāk — jau 173 miljoni. Desmit gadu laikā lauksaimniecībā ir ieguldīti 3,6 miljardi eiro no ES finansējuma (gan platību maksājumi, gan projektu finansējums). Lielākajā Latvijas lauksaimniecības nozarē — graudkopībā notikusi straujākā izaugsme, par ko liecina divas reizes lielāka ražība. 2012. gadā platības palielinājās par 9% un kopraža palielinājās par 50%, savukārt ražība palielinājās par 38%.<ref>http://www.europarl.lv/resource/static/files/publikacijas/latvija-es-10-gadi_petijums.pdf LATVIJA PĒC 10 GADIEM EIROPAS SAVIENĪBĀ — CITA LATVIJA? Rīgā, 2014. gada maijā</ref> 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā Latvijas attīstībā plānoja investēt 4,4 miljardus eiro. 2016. gadā turpinājās vai sākās tādas ES fondu aktivitātes kā ''Jaunu produktu ieviešana ražošanā'' (atbalsts iekārtu iegādei), ''Starptautiskās konkurētspējas veicināšana'' (nacionālie stendi, t. sk., ārējo tirgu apgūšana (dalība izstādēs)), ''Nodarbināto apmācības'', ''Kompetences centri'', ''Biznesa inkubatori'' un ''Daudzdzīvokļu māju siltināšana''.<ref name=":0" /> Salīdzinot ar pirmsiestāšanās periodu, būtiski saruka starpība starp Latviju un Eiropas Savienību, rēķinot IKP uz vienu iedzīvotāju. Ja 2004. gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 46,5% no ES vidējā līmeņa, tad 2015. gadā 64%. Nozīmīgi pieauga algas, ja 2004. gadā vidējā neto alga bija 214 eiro, tad 2015. gadā 606 eiro. Toties 2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā par pilnas slodzes darbu sasniedza 1373 eiro, samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga no 8,54 eiro 2021. gadā līdz 9,10 eiro 2022. gadā. Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1006 eiro jeb 73,3% no bruto algas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/videja-menesalga-uz-papira-latvija-pern-pieauga-par-75-lidz-1373-eiro.a498767/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Vidējā mēnešalga «uz papīra» Latvijā pērn pieauga par 7,5% – līdz 1373 eiro] lsm.lv 2023. gada 1. martā</ref> {| class="wikitable" !Gads !2004 !2015 !2018 !2019 !2020 !2021 !2022 |- |vidējā neto alga, eiro |214 |606 |742 |793 |841 |939 |1006 |- |vidējā bruto alga, eiro | | |1004 |1076 |1143 |1277 |1373 |} == Skatīt arī == * [[Latvijas ekonomika]] * [[Latvijas Banka]] * [[Centrālā statistikas pārvalde]] * [[Latvijas Republikas nodokļu sistēma]] * [[Valsts budžets]] == Atsauces == {{Atsauces|30em|refs= <ref name="CSP_IKP_2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/ikp-istermina/preses-relizes/20753-iekszemes-kopprodukts-2023 |title=Iekšzemes kopprodukts 2023. gadā |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date=2024-02-29 |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="EU_GDP_PC_2023">{{Tīmekļa atsauce |url=https://european-union.europa.eu/principles-countries-history/eu-countries/latvia_lv |title=Latvija — ekonomika (IKP uz vienu iedzīvotāju) |publisher=Eiropas Savienība |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_INFL_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/paterina-cenas/preses-relizes/22396-paterina-cenu-parmainas-2024-gada |title=Patēriņa cenu pārmaiņas 2024. gadā |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date=2025-01-10 |access-date=2026-01-10 |archive-date=2026-02-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260203125733/https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/paterina-cenas/preses-relizes/22396-paterina-cenu-parmainas-2024-gada }}</ref> <ref name="CSP_BEZD_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/bezdarbs/preses-relizes/20963-bezdarbs-2024-gada-septembri |title=Bezdarbs 2024. gada septembrī |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date=2024-10-21 |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_ALGA_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/alga/preses-relizes/22343-darba-samaksas-parmainas-2024-gada-4-ceturksni-un |title=2024. gadā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas – 1 685 eiro mēnesī |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date=2025-02-27 |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_AT_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/tirdznieciba-pakalpojumi/areja-tirdznieciba/preses-relizes/22401-latvijas-areja |title=2024. gadā Latvija eksportēja preces 18,68 miljardu eiro vērtībā |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date={{dat|2025|2|19||bez}} |accessdate={{dat|2026|1|10||bez}} }}</ref> <ref name="CSP_BUDZ_2024">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/valdibas-finanses/preses-relizes/24759-valsts-budzeta-deficita |title=2024. gadā vispārējās valdības budžetā deficīts bija 1,8 % no IKP |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |date={{dat|2025|10|21||bez}} |accessdate={{dat|2026|1|10||bez}} }}</ref> <ref name="LB_EXTDEBT_2025Q3">{{Tīmekļa atsauce |url=https://statdb.bank.lv/LB/Data/126 |title=Ārējais parāds, bruto ārējais parāds (kopā), atlikums perioda beigās |publisher=Latvijas Banka |accessdate={{dat|2026|1|10||bez}} }}</ref> <ref name="LB_RES_2025_12">{{Tīmekļa atsauce |url=https://statdb.bank.lv/LB/Data/121 |title=Starptautisko rezervju matrica, rezerves aktīvi (I.A), Latvijas Banka |publisher=Latvijas Banka |accessdate={{dat|2026|1|10||bez}} }}</ref> <ref name="LB_institucijas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bank.lv/par-mums |title=Par Latvijas Banku |publisher=Latvijas Banka |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="CSP_institucijas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv |title=Centrālā statistikas pārvalde |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-01-10 }}</ref> <ref name="FM_institucijas">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fm.gov.lv/lv |title=Finanšu ministrija |publisher=Latvijas Republikas Finanšu ministrija |access-date=2026-01-10 }}</ref> }} [[Kategorija:Latvijas saimniecība| ]] q4s4ibp7lsvey48ch8aojfi2fqbpf51 0 184853 4548561 4391064 2026-11-12T07:06:31Z Lasks 38532 4548561 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Amatas novads COA.svg|thumb|176x176px|Amatas novada ģerbonis]] '''Amatas novada dome''' (arī '''Amatas novada pašvaldība''') bija [[Amatas novads|Amatas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kas atradās [[Drabešu pagasts|Drabešu pagasta]] [[viensēta|viensētā]] „Ausmas” gar [[Autoceļš A2 (Latvija)|autoceļu A2]], netālu no [[Mūrnieki (Drabešu pagasts)|Mūrnieku]] un [[Drabeši|Drabešu]] ciemiem. Mūsdienās, Amatas novada domes ēkā darbojas Cēsu novada Amatas apvienības pārvalde. Dome sastāvēja no 15 [[deputāts|deputātiem]], ko ievēlēja reizi četros gados [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] Amatas novadā deklarētie [[Latvija]]s [[pilsoņi]]. == Sastāvs un vadība == Pēdējā Amatas novada domes priekšsēdētāja bija [[Elita Eglīte]] ([[Zaļo un Zemnieku savienība]]). === Sastāvs === {| class="wikitable" |+2017. gada Amatas novada domes vēlēšanu rezultāti !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]], [[Vienotība]] |1367 |64,15 |10 |- |Vidzemes partija |351 |16,47 |3 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |204 |9.57 |1 |- |[[No sirds Latvijai]] |162 |7.60 |1 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.amatasnovads.lv/ Amatas novada pašvaldības mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170802203125/http://www.amatasnovads.lv/ |date={{dat|2017|08|02||bez}} }} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Amatas novada dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 4kkgmr7tlxgnskh8rad12anbpl10xoq 4548562 4548561 2026-11-12T07:07:29Z Lasks 38532 4548562 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Amatas novads COA.svg|thumb|176x176px|Amatas novada ģerbonis]] '''Amatas novada dome''' (arī '''Amatas novada pašvaldība''') bija [[Amatas novads|Amatas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde, kas atradās [[Drabešu pagasts|Drabešu pagasta]] [[viensēta|viensētā]] „Ausmas” gar [[Autoceļš A2 (Latvija)|autoceļu A2]], netālu no [[Mūrnieki (Drabešu pagasts)|Mūrnieku]] un [[Drabeši|Drabešu]] ciemiem. Mūsdienās, Amatas novada domes ēkā darbojas Cēsu novada Amatas apvienības pārvalde. Dome sastāvēja no 15 [[deputāts|deputātiem]], ko ievēlēja reizi četros gados [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] Amatas novadā deklarētie [[Latvija]]s [[pilsoņi]]. Šobrīd bijušajā Amatas novada domes ēkā darbojas [[Cēsu novads|Cēsu novada]] Amatas apvienības pārvalde. == Sastāvs un vadība == Pēdējā Amatas novada domes priekšsēdētāja bija [[Elita Eglīte]] ([[Zaļo un Zemnieku savienība]]). === Sastāvs === {| class="wikitable" |+2017. gada Amatas novada domes vēlēšanu rezultāti !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]], [[Vienotība]] |1367 |64,15 |10 |- |Vidzemes partija |351 |16,47 |3 |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] |204 |9.57 |1 |- |[[No sirds Latvijai]] |162 |7.60 |1 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.amatasnovads.lv/ Amatas novada pašvaldības mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170802203125/http://www.amatasnovads.lv/ |date={{dat|2017|08|02||bez}} }} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Amatas novada dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] [[Kategorija:Bijušie Latvijas novadu centri]] 59t0brrama3z7rmyk5jitxgoj3hcnp8 0 187173 4548708 3235444 2026-11-12T11:46:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548708 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Hypomesus transpacificus.jpg | att_nosaukums = [[Kalifornijas salaka]] (''Hypomesus transpacificus'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | megaklase = Osteichthyes | megaklase_lv = Kaulzivis | virsklase = Actinopterygii | virsklase_lv = Starspurzivis | klase = Actinopteri | klase_lv = Starspures | apakšklase = Neopterygii | apakšklase_lv = Modernās kaulzivis | infraklase = Teleostei | infraklase_lv = Īstās kaulzivis | kohorta = Euteleosteomorpha | kohorta_lv = Progresīvo kaulzivju kohorta | apakškohorta = Protacanthopterygii |apakškohorta_lv = Lašu apakškohorta | binomial = Protacanthopterygii <small>([[P.H.Greenwood]], 1966)</small> | kategorijas = nē }} '''Lašu apakškohorta''' (''Protacanthopterygii'') ir viena no [[starspurzivis|starspuru klases]] (''Actinopteri'') apakškohortām, kas pieder [[progresīvo kaulzivju kohorta]]i (''Euteleosteomorpha''). Lašu apakškohortā ir 4 kārtas.<ref name=phy>{{Tīmekļa atsauce |url=https://bmcevolbiol.biomedcentral.com/articles/10.1186/s12862-017-0958-3 |title=Phylogenetic classification of bony fishes, 2016 |access-date={{dat|2019|02|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190322032046/https://bmcevolbiol.biomedcentral.com/articles/10.1186/s12862-017-0958-3 |archivedate={{dat|2019|03|22||bez}} }}</ref> Šīs grupas sugas dzīvo gan [[saldūdens]] tilpēs, gan [[jūra|jūrās]]. Senākās sugas radās apmēram pirms 150 miljoniem gadu [[Krīts (periods)|krīta periodā]] vai pat [[Jura (periods)|juras perioda]] beigās.<ref name=ebo>Encyclopædia Britannica Online (EBO) (2009): Annotated classification – Superorder Protacanthopterygii. In: Fish. Version of 2009-APR-22. Retrieved 2009-SEP-28</ref> Lašu apakškohortas sugas pamatā dzīvo [[mērenā josla|mērenā klimata]] ūdeņos un lielākā sugu dažādība sastopama [[ziemeļu puslode|ziemeļu puslodē]]. [[dienvidu puslode|Dienvidu puslodi]] sasniedz tikai [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] sugas.<ref name=ebo/> == Īpašības == Lašu apakškohortas sugu zivīm ir vairākas kopīgas anatomiskas iezīmes. Tām ir vairāk kā 24 muguras [[skriemeļi]], epicentrāli [[skrimšļi]], viens [[supraorbitāls]] kauls, [[spuras|tauku spura]] un asi [[zobi]]. Lielākā daļa šis grupas zivju ir plēsīgas un medī vidēji lielas zivis.<ref name=ebo/> Lielākā daļa ir anadromās zivis – ceļotājzivis, kuras izplatītas jūrā un veic regulāras nārsta migrācijas uz saldūdeņiem. Tās spēj dzīvot dažādās vidēs un viegli tās nomainīt, dzīvojot gan saldūdenī, gan viegli sāļā ūdenī, gan [[okeāns|okeānā]]. Valda uzskats, ka vēsturiski grupa attīstījusies ziemeļu puslodes piekrastes ūdeņos. == Sistemātika == * '''Lašu apakškohorta''' (''Protacanthopterygii'') ** kārta: [[Argentīnveidīgās]] (''Argentiniformes'') ** kārta: [[Lašveidīgās]] (''Salmoniformes'') ** kārta: [[Līdakveidīgās]] (''Esociformes'') ** kārta: [[Salakveidīgās]] (''Osmeriformes'') == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20160305024856/http://www.nhc.ed.ac.uk/index.php?page=493.470.483.482.488 Superorder Protacanthopterygii] * [http://www.itis.gov/servlet/SingleRpt/SingleRpt?search_topic=TSN&search_value=161928 ITIS: Protacanthopterygii] [[Kategorija:Starspures]] jukosxl2jbg02me0hqpleogcg1alv8g 0 187261 4548486 4457705 2026-11-12T05:34:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548486 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Salmo trutta Trout Aquarium Atlanterhavsparken Norway.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Actinopteri | klase_lv = Starspures | kārta = Salmoniformes | kārta_lv = Lašveidīgās | kārta_r = Lašu dzimta | dzimta = Salmonidae | dzimta_lv = Lašu dzimta | apakšdzimta = Salmoninae |apakšdzimta_lv = Lašu apakšdzimta | ģints = Salmo | ģints_lv = Atlantijas laši | suga = Salmo salar | suga_lv = Lasis | binomial = Salmo salar <small>([[Kārlis Linnejs|Linnaeus]], 1758)</small> | izplatība = [[Attēls:Поширення сьомги.gif|center|240px]] | kategorijas = nē }} '''Lasis''' jeb '''Atlantijas lasis''' (''Salmo salar'') ir [[lašu dzimta]]s (''Salmonidae'') liela auguma zivju suga, kas pieder [[Atlantijas laši|Atlantijas lašu ģintij]] (''Salmo''). Tas mājo [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļu daļā un ar to saistītās [[jūra|jūrās]] un [[upe|upēs]] [[Eiropa|Eiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]]. [[Cilvēki]] Atlantijas lasi ir introducējuši arī [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļrietumu piekrastēs.<ref name=am>The Audubon Society Field Guide to North American Fishes, Whales & Dolphins. Chanticleer Press. 1983. p. 395.</ref> == Latvijā == [[Attēls:PetitSaumon.jpg|thumb|220px|left|Upes perioda lasis]] [[Attēls:Atlantischer Lachs.jpg|thumb|left|220px|Pieaudzis lasis ir sudrabains, ar melniem plankumiņiem]] Laša dabīgais izplatības areāls ietver arī [[Baltijas jūra|Baltijas jūru]]. '''Baltijas lasis''' tiek uzskatīts par ģeogrāfiski izolētu populāciju, jo tā migrācija ārpus Baltijas jūras nav novērota. Nārstot upēs tas ienāk laikā no [[oktobris|oktobra]] līdz [[novembris|novembrim]], kad ūdens [[temperatūra]] ir 0°—8 °C. Nārsta dziļums ir no 25 [[Centimetrs|cm]] līdz 3 [[Metrs|m]]. Latvijā lašupju saraksts ietver aptuveni 100 upes un upītes, taču laši nārsto tikai lielākajās upēs, kā [[Daugava]], [[Gauja]], [[Venta]], [[Salaca]] un šo upju pietekās.<ref name=fish/> Kopumā [[Latvija|Latvijā]] dabiskais nārsts konstatēts 10 upēs.<ref name=lat/> Lasis Latvijā tiek arī mākslīgi pavairots jau kopš 1885. gada.<ref name=lat/> Mākslīgi pavairotie laši bieži sastopami Daugavas grīvā, jo tiem ir vājināts migrēšanas instinkts.<ref name="Piejūra">Aivars Jakovičs, “''Rīgas piejūra. 1. daļa.''”. “''Jumava''”, 2016., Rīga. 19.-20. lpp. ISBN 978-9934-11-935-4</ref> No septembra līdz janvārim ir aizliegts ķert savvaļas lašus. 2010. gados lašu nozveja Latvijā bija 350-600 tonnu gadā.<ref name="Piejūra" /> == Izskats un īpašības == Lasis ir slaids, ar nedaudz no sāniem saplacinātu ķermeni. [[Mute]] ar asiem un lieliem [[zobi]]em, kas vērsti uz priekšu. Kā visām [[lašveidīgās|lašveidīgajām]] zivīm tam ir [[spuras|taukspura]]. Raksturīga pazīme - augšžokļa gali sniedzas līdz [[acs]] aizmugurējai malai. Laša mugura ir zaļgani vai zilgani pelēka, sāni un vēders sudrabains. Uz sāniem, galvenokārt virs sānu līnijas, nelieli x—veida, [[melns|melni]] plankumiņi. Uz muguras spuras nekad nav plankumiņu, toties visas spuras ir ierāmētas ar melnu līniju. Pieaudzis lasis ir liela zivs. Lielākie tēviņi var sasniegt 150 [[Centimetrs|cm]] garumu, mātītes 120 cm, tā maksimālais svars 39 [[Kilograms|kg]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/atlantic-salmon/salmo-salar/#text=All |title=Atlantic salmon (Salmo salar) |access-date={{dat|2012|05|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120428025139/http://www.arkive.org/atlantic-salmon/salmo-salar/#text=All#text=All |archivedate={{dat|2012|04|28||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120428025139/http://www.arkive.org/atlantic-salmon/salmo-salar/#text=All |date={{dat|2012|04|28||bez}} }}</ref> Pirms nārsta tēviņiem ķermenis kļūst tumši zaļģans, ar sarkaniem plankumiem, un tā [[apakšžoklis]] kāšveidīgi izliecas.<ref name=lat>[http://www.latvijasdaba.lv/zivis/salmo-salar-l/ Salmo salar (L.)]</ref> Upes perioda lašu mazuļi izskatās atšķirīgi no saviem vecākiem, tie vairāk atgādina foreli. Tiem ir samērā lieli tumši zili un sarkani plankumi. Paaugoties tie iegūst sudrabainu [[zvīņas|zvīņojumu]] līdzīgu kā pieaugušajiem lašiem. Pēc sudrabošanās laša mazuļos pamostas migrācijas instinkts.<ref name=fish/> Valda uzskats, ka upes prioda mazie laši ir teritoriāli. Ir reizēm novērots, ka tie apsargā savu teritoriju. Jaunie laši bieži veido grupas, reizēm tie viens pret otru izturas agresīvi, bet to sociālā hierahija līdz šim nav izprasta. Atlantijas lasis ir agresīvāks nekā citas [[lašu apakšdzimta|lašu]] sugas, turklāt pret dažām zivju sugām tie izturas agresīvāk, nekā pret citām. Ir novērots, ka tas īpaši mēdz uzbrukt [[karaliskais lasis|karaliskajam lasim]] un [[kižučs|kižučam]].<ref name=shea/> == Dzīves cikls == [[Attēls:Salmonlarvakils.jpg|thumb|180px|Laša kāpurs]] Lasis ir anadroma zivs, kas nozīmē, ka lielāko daļu sava mūža tas pavada [[sālsūdens|sālsūdenī]], bet vairoties dodas iekšzemes [[saldūdens]] upēs. Tā nārsts notiek zīmīgās , straujās un krāčainās upēs, tā saucamās lašupēs, kas saistītas ar jūru vai ar lielu ziemeļu ezeru sistēmu, kuru ūdens temperatūra ir 2—8°C .<ref name=fish>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fishing.lv/teorija/lasis.htm |title=Fishing: Lasis |access-date={{dat|2012|05|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101021080914/http://www.fishing.lv/teorija/lasis.htm |archivedate={{dat|2010|10|21||bez}} }}</ref> Lai dotos nārstot, lasis migrē līdz 3000 [[Kilometrs|km]] tālas distances, tā pārvietošanās ātrums migrācijas laikā ir 100 km diennaktī.<ref name=lat/> Ikri un lašu kāpuri attīstās saldūdenī, un, sasniedzot zināmu attīstības pakāpi, tie atgriežas jūrā. Lai izdzīvotu, lasim sālsūdens nav obligāti nepieciešams. Ir zināmas vairākas ziemeļu iekšzemes populācijas, kuras mājo lielos ezeros un ir izolētas no jūras.<ref name=am/> Saldūdens formu sauc par '''ezera lasi'''. Toties tam ir nepieciešams tīrs, auksts [[ūdens]]. Lasis ir jutīgs pret ūdens piesārņojumu.<ref name=sala>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.salas-zivis.com/lv/products/175/174 |title=Lasis |access-date={{dat|2012|05|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160205154444/http://www.salas-zivis.com/lv/products/175/174 |archivedate={{dat|2016|02|05||bez}} }}</ref> === Saldūdens periods === [[Attēls:Atlantic salmon parr.jpg|thumb|left|220px|Upes perioda laša mazuļi]] [[Attēls:Salmo salar smolts.jpg|thumb|left|220px|Migrējošie laša mazuļi]] Lasis saldūdenī dzīvo 1—8 gadus, atkarībā no upes ģeogrāfiskā stāvokļa.<ref>Klemetsen A, Amundsen P-A, Dempson JB, Jonsson B, Jonsson N, O’Connell MF, Mortensen E (2003). "Atlantic salmon Salmo salar L., brown trout Salmo trutta L. and Arctic charr Salvelinus alpinus (L.): a review of aspects of their life histories". Ecology of Freshwater Fish. doi:10.1034/j.1600-0633.2003.00010.x</ref> Ikru inkubācijas periods vidēji ilgst 120—180 dienas. Izšķiļas kāpuri un sākas pirmā attīstības fāze. Latvijas upēs kāpuri izšķiļas pavasarī. Šajā laikā kāpuri uzturas mātes izveidotajā bedrē un attīstībai izmanto ikru (olas) [[Olas dzeltenums|dzeltenumu]]. Tiem kāpura fāzē attīstās žaunas, tad tie kļūst spējīgi uzsākt paši meklēt un medīt barību. Mazuļi uzturas nārsta vietu tuvumā, kur pamatā pārtiek no nelieliem organismiem, piemēram, [[knišļi|knišļu]], [[trīsuļodi|trīsuļodu]], [[viendienītes|viendienīšu]] un [[strautenes|strauteņu]] kūniņām un [[kāpuri]]em. Uzbrukumi citām zivīm vērojams reti. Barošanās un augšana visintensīvāk noris vasarā, ziemā — pavisam niecīgi.<ref name=fish/> Jau pirmajā vasarā laša mazuļi iegūst raksturīgu ārieni un košu nokrāsu. Laša mazuļus upes perioda laikā gandrīz nevar atšķirt no foreļu mazuļiem.<ref name=fish/> Liela daļa lašu mazuļu (līdz 40%) kļūst par citu zivju un putnu medījumu. Saldūdens tilpē lasis atgriežas atkal jau pieaudzis, lai nārstotu. Nav zināms, kā lasis atrod tieši to upi un upīti, kurā pats kādreiz izšķīlies no ikriņa. Pieaugušās zivis šajā laikā nebarojas.<ref name=lat/> Ikrus tas nērš salīdzinoši ar citām zivīm nelielā skaitā: parasti 5000—20 000 ikrus, retāk līdz 40 000.<ref name=fish/> Lasim raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kas ilgst 15—48 [[diena]]s.<ref name=lat/> Mātīte nārsto vietās ar akmeņaini oļainu grunti. Ar astes kustībām tā izrok 2—3 m garu bedri jeb ligzdu, kur iznērš ikrus. Pēc tam, kad tēviņš ikrus apaugļojis, laša mātīte ligzdu aizrok.<ref name=sala/> === Jūras periods === [[Attēls:Salmon leaping at Falls of Shin Scotland.jpg|thumb|180px|Lasis, kas dodas uz nārstu upē]] Kad lasis sasniedzis 9—25 cm garumu, tas dodas uz jūru. Latvijas laši uz jūru dodas apmēram 2 gadu vecumā, sasniedzot 11—18 cm garumu.<ref name=lat/> Migrācija notiek periodā no [[marts|marta]] līdz [[jūnijs|jūnijam]]. Migrācija ir lēna, pierodot pie arvien sāļāka ūdens. Nokļūstot jūrā vai okeānā, lasis sāk strauji augt un attīstīties par lielu zivi. Sasniedzot apmēram 250 g svaru, tam vairs citas zivis un putni pamatā nav bīstami, lai gan lasi joprojām var nomedīt [[roņi]].<ref name=shea>Shearer, W. (1992). The Atlantic Salmon. Halstead Press</ref> Jūrā tas uzturas 1—6 gadus.<ref name=lat/> Tas parasti barojas pa vienam, galvenokārt ar [[zivis|zivīm]] ([[brētliņa|brētliņām]], [[reņģe|reņģēm]], [[trīsadatu stagars|trīsadatu stagariem]], [[nigliņi|nigliņus]] u.c.),<ref name=fish/> bet tas medī arī [[Arktikas kalmārs|Arktikas kalmārus]] (''Gonatus fabricii''), [[sānpeldvēži|sānpeldvēžus]] un [[ziemeļu garnele]]s. Sasniedzot zināmu lielumu, tiem iestājas dzimumgatavība. Parasti tas notiek 2—7 gadu vecumā, sasniedzot 40—65 cm garumu.<ref name=lat/> Tad lasis atgriežas saldūdens upēs, lai nārstotu. Lasis savas dzīves laikā nārsto 1—3 reizes. Lašu dzīves ilgums ir aptuveni 8—9 gadi,<ref name=sala/> bet var sasniegt 15 gadu vecumu.<ref name=lat/> == Lasis kā pārtikas produkts == Lasis ir iecienīts pārtikas produkts. Tā [[gaļa]] ir gaiši sārta, mīksta un slāņaina. Garša variē no vieglas līdz pat bagātīgai. Laša gaļa ir bagātīgs [[vitamīns A|A]] un [[vitamīns D|D vitamīnu]] avots. Tā ir bagāta ar [[Omega 3]] [[taukskābe|taukskābēm]], kas palīdz samazināt [[holesterīns|holesterīna]] līmeni [[asinis|asinīs]]. Lasi var pagatavot dažādos veidos. Tā gaļa ir trekna un eļļaina. Vārot laša zupu, tā jāvāra bez žaunām, jo tās dos zupai rūgtumu.<ref name=sala/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Salmo salar|Lasis}} * [https://web.archive.org/web/20130115085332/http://www.pdf.lv/lv_LV/ko-mes-daram/ude-i/zivis/lasis Pasaules Dabas Fonds: Baltijas lasis] * [https://web.archive.org/web/20111002104704/http://www.copeslapa.lv/zivs/lasis.htm Copes lietas: Lasis] * [https://web.archive.org/web/20111126181115/http://irlaiks.lv/receptes/gurman/secret/article.php?id=8231709 Laši] * [http://www.fishbase.org/summary/Salmo-salar.html Fish Base: Salmo salar Linnaeus, 1758] * [http://www.fao.org/fishery/culturedspecies/Salmo_salar/en Salmo salar (Linnaeus, 1758)] * [http://www.nmfs.noaa.gov/pr/species/fish/atlanticsalmon.htm Atlantic salmon (Salmo salar)] * [https://web.archive.org/web/20120512171705/http://www.asf.ca/ Atlantic Salmon Federation] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Atlantijas laši]] [[Kategorija:Latvijas zivis]] [[Kategorija:Eiropas zivis]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas zivis]] [[Kategorija:Baltijas jūras fauna]] [[Kategorija:Atlantijas okeāna fauna]] [[Kategorija:Islandes fauna]] [[Kategorija:Grenlandes fauna]] [[Kategorija:Saimnieciski nozīmīgas zivis]] twa5b69d61mndqzzbyxkxz7ij2yhdft 0 191619 4548625 4413800 2026-11-12T07:58:39Z Meistars Joda 781 4548625 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}} '''Pujāts''' var būt: * [[Edgars Pujāts]] — aktieris; * [[Guntis Pujāts (ģenerālis)|Guntis Pujāts]], [[Valsts robežsardze]]s priekšnieks, ģenerālis; * [[Guntis Pujāts (hokejists)|Guntis Pujāts]] — hokejists; * [[Ints Pujāts]] — arhitekts un uzņēmējs; * [[Marts Pujāts]] — dzejnieks; * [[Pauls Pujāts]] — vieglatlēts. == Skatīt arī == * [[Pujats]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] s7zrocdrnrmncqb4hnu7xdt8gdguqbe 0 194858 4548224 4461544 2026-11-11T12:44:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548224 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jūlijs Kārlis Daniševskis | vārds_orig = | attēls = Jūlijs K. Daniševskis.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1884 | dz_mēnesis = 05 | dz_diena = 15 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Dobeles apriņķis|Salgales pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1938 | m_mēnesis = 01 | m_diena = 08 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|td=Krievija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Amatpersonas infodaļa | amatp_virsr = | amats = Krievijas PFSR Revolucionārā kara tribunāla priekšsēdētājs | term_sākums = {{dat|1918|10|14}} | term_beigas = {{dat|1919|04|27}} }} {{Amatpersonas infodaļa | amatp_virsr = | amats = PSRS Mežrūpniecības Tautas komisāra vietnieks | term_sākums = 1932 | term_beigas = 1936 }} }} '''Jūlijs Kārlis Daniševskis''' (segvārds '''Hermanis''', 1884—1938) bija [[Latvieši|latviešu]] [[marksisms|marksists]], publicists un profesionāls revolucionārs. Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Krievijas biroja loceklis un [[Krievijas SFPR]] [[Revolucionārā kara padome|Revolucionārās kara padomes]] loceklis (1918), [[LSPR]] Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs (1919). [[Attēls:LSPR valdība 1919.jpg|thumb|300px|Padomju Latvijas valdības locekļi pie valdības nama 1919. gada janvārī. No kreisās '''Jūlijs Daniševskis''', [[Oto Kārkliņš]], [[Dāvids Beika]], [[Pēteris Stučka]], [[Jānis Šilfs]], [[Kārlis Pētersons (revolucionārs)|Kārlis Pētersons]]]] == Dzīvesgājums == Dzimis 1884. gada 15. maijā [[Salgales pagasts|Salgales pagasta]] [[Garozas muiža|Garozas muižas]] kalpu mājā zemnieku ģimenē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijaspieminekli.lv/julijs-karlis-danisevskis-1884-1938/|title=Jūlijs Kārlis Daniševskis (1884-1938)|last=Ķipurs|first=Roberts|website=Latvijas pieminekļi|access-date=2025-10-12|date=2025-08-04|language=lv-LV|archive-date=2026-02-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20260219082910/https://latvijaspieminekli.lv/julijs-karlis-danisevskis-1884-1938/}}</ref> 1900. gada iestājās [[LSDSP vēsture|Latvijas Socialdemokrātiskajā Strādnieku partijā]] (LSDSP), bija partijas [[Jelgava|Jelgavas]] organizācijas komitejas loceklis (1903), [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā LSDSP Rīgas Federatīvās komitejas loceklis, pēc tam pagrīdnieks [[Sanktpēterburga|Pēterburgā]], [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzā]], [[Maskava|Maskavā]], [[Varšava|Varšavā]], [[Liepāja|Liepājā]]. Līdztekus mācījās Maskavas komercinstitūtā (1910—1912). Daniševskis aktīvi darbojās LSD legālajā presē, bija sociāldemokrātu dienas avīzes «Laika Balss» un tās turpinājumu faktiskais redaktors, līdz 1914. gadam daudz rakstīja par Latvijas arod- un apdrošināšanas kustību problēmām. 1914. gadā viņu apcietināja un izsūtīja uz Narimu [[Tomskas apgabals|Tomskas apgabalā]] [[Sibīrija|Sibīrijā]]. Pēc [[Februāra revolūcija]]s ievēlēts par [[Maskava]]s Strādnieku deputātu padomes locekli,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/93-129-VESTURE-SaldaLatvies.pdf |title=Šalda V. Latvieši Maskavā (19. gs. beigas–1917. gads) // Latvijas Arhīvi. – 2000. – Nr. 4. 93.–. 128. lpp. |access-date={{dat|2012|08|01||bez}} |archive-date={{dat|2018|09|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180909134634/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/93-129-VESTURE-SaldaLatvies.pdf }}</ref> pēc tam par LSD Rīgas padomes locekli, laikraksta " [[Cīņa (avīze)|Cīņa]]" redaktors (1917). Pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Iskolats|Iskolata]] loceklis. Kad [[Vācijas Impērija|vācieši]] [[Rīgas operācija|1917. gada septembrī ieņēma Rīgu]], Daniševskis centās panākt legālu Rīgas padomes un LSD darbības turpināšanu, kad tas neizdevās, pārgāja nelegālā stāvoklī. 1918. gada jūnijā viņš devās uz Maskavu, kur piedalījās [[Kreiso sociālistu revolucionāru sacelšanās|kreiso eseru dumpja]] apspiešanā, kļuva par [[Krievijas SFPR]] Revolucionārās Austrumu frontes kara padomes locekli. 1919. gadā atgriezās Latvijā, kur bija [[Latvijas SPR]] Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs (1919). Pēc tam [[Sarkanā armija|Sarkanās Armijas]] Galvenā štāba komisārs, Krievijas SFPR Revolucionārā kara tribunāla priekšsēdētājs (1920). [[Poļu—padomju karš|Poļu—padomju kara]] (1919—1921) laikā no 1920. gada 17. augusta līdz 2. septembrim [[Minska|Minskā]] vadīja Padomju Krievijas delegāciju nesekmīgajās pamiera sarunās ar [[Polijas Otrā republika|Poliju]], pieprasot tai izformēt savu armiju un atteikties no tās austrumu teritorijām. Pēc 1921. gada strādāja saimnieciskā darbā, rakstīja apcerējumus par [[latviešu strēlnieki]]em Krievijas Pilsoņu karā. 1937. gada 16. jūlijā, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā, kad notika [[NKVD "Latviešu operācija"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/nac_oper.htm |title=Ruta Ozoliņa. Nacionālās operācijas. (no dokumentu krājuma "Latviešu Saraksti") |access-date={{dat|2012|08|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130705225436/http://vip.latnet.lv/lpra/nac_oper.htm |archivedate={{dat|2013|07|05||bez}} }}</ref> Daniševski apcietināja, apsūdzēja par dalību «latviešu fašistiski teroristiskā spiegu organizācijā» un pēc ilgstošām pratināšanām nošāva 1938. gada 8. janvārī [[Valsts drošības komiteja|NKVD]] [[Komunarka (poligons)|palīgsaimniecībā "Komunarka"]] pie Maskavas.<ref>[http://www.memo.ru/memory/communarka/index.htm Расстрельные списки Коммунарки. \\ Общество «Мемориал».] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130928013704/http://www.memo.ru/memory/communarka/index.htm |date={{dat|2013|09|28||bez}} }}: Данишевский Карл Христианович. Род.1884, Любленский уезд (Латвия); латыш, член ВКП(б), обр. незаконченное высшее, нач."Главюгзаплес" Наркомлеса СССР, прож. в Москве: ул.Кузнецкий Мост, д.6, кв.14. Арест. 16.07.1937. Приговорен ВКВС СССР 8.01.1938 по обв. в участии в к.-р. террористической организации. Расстрелян 8.01.1938. Реабилитирован 18.07.1956.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vip.latnet.lv/lpra/m_kaplauki.htm |title=Ruta Ozoliņa. Maskavas kapu lauki (no dokumentu krājuma "Latviešu Saraksti") |access-date={{dat|2012|07|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110604140520/http://vip.latnet.lv/lpra/m_kaplauki.htm |archivedate={{dat|2011|06|04||bez}} }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Daniszevskis, Julijs}} [[Kategorija:Jelgavas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]] [[Kategorija:Latvijas sociāldemokrāti]] [[Kategorija:Marksisti]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:Latviešu revolucionāri]] [[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]] 7ga05a9mip9fcr9maf3zhtdx2we2vri 0 195353 4548355 4525773 2026-11-11T20:19:07Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548355 wikitext text/x-wiki {{Kapsētas infokaste | name = Nošaušanas poligons "Komunarka" | native_name = Расстре́льный полиго́н «Коммуна́рка» | image = PolKommunarka2.jpg | imagesize = 280px | caption = Iebraucamie vārti 2012. gadā | established = 1930. gads | country = [[Krievija]] | coordinates = {{coord|55|34|45|N|37|27|21|E}} | location = [[Maskavas apgabals]] | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | type = | style = | owner = | size = | graves = | interments = | cremations = | leases = | website = | findagrave = [https://www.findagrave.com/cemetery/2388559 Kommunarka Mass Execution Site] | political = }} '''Nošaušanas poligons "Komunarka"''' ({{val|ru|Расстре́льный полиго́н «Коммуна́рка»}}) bija masu slepkavību vieta mežā netālu no [[Komunarka (Maskava)|Komunarkas]] ciemata [[Kaluga]]s šosejas 24. kilometrā [[Maskava|Maskavā]], kas ierīkota [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā un izmantota [[PSRS]] politisko ieslodzīto nogalināšanai līdz 1950. gadiem.<ref name="nosaukums-1">[http://www.kaluzhskoe.ru/viewpaper/objectid/3697 Мария Лукина. Вотчина НКВД — спецобъект «Коммунарка» 09.07.2008]{{Novecojusi saite}} (krieviski)</ref> Līdz pat 1990. gadu beigām ar [[dzeloņstieple|dzeloņstiepļu]] [[Žogs|žogu]] apjoztais nāves lauks kā [[VDK]] "specobjekts" tika apsargāts.<ref name="nosaukums-3">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.kommunarka.narod.ru/ |title=Приход Преображенской церкви в п. Коммунарка Московской области |access-date={{dat|2012|08|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120125082958/http://www.kommunarka.narod.ru/ |archivedate={{dat|2012|01|25||bez}} }}</ref> == Priekšvēsture == Kamēr slepkavību vilnis nebija sasniedzis masveidīgu mērogu, upurus apraka dažādās [[Maskava]]s kapsētās. Maskavas NKVD galvenās ēkas, [[Lubjanka]]s laukumā, pagrabā nošautos [[kremācija|kremēja]] un sabēra kopējā kapā Dmitrija Donskoja klostera kapsētas teritorijā. Daudzkārt palielinoties politiskā terora upuru skaitam, kopš 1936. gada NKVD sāka izmantot divus jaunus objektus — Piemaskavas NKVD poligonu Butovā un bijušā NKVD priekšnieka Jagodas vasarnīcas teritoriju NKVD palīgsaimniecībā "Komunarka".<ref name="Auns-Urālietis">{{Grāmatas atsauce |title=Latviešu saraksti (1929.-1938.) |chapter=Maskavas kapu lauki |year=1998 |author=Arvīds Auns-Urālietis |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/417810.html |editor=Dzintra Vīksna |publisher=Austrumu latviešu biedrība |pages=41.—52 |isbn=9984-9316-0-9}}</ref> == Vēsture == Netālajā Sv. Jekaterinas klosterī 30.—40. gados ievācās īpašs slepens politiskais cietums «Suhanovka».<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.tvnet.lv/4939299/latviesu-generali-krita-piemaskava |title=Latviešu ģenerāļi krita Piemaskavā |author=Juris Ekšteins |date={{dat|2007|06|29|N|bez}} |website=[[tvnet.lv]] |access-date={{dat|2012|08|03||bez}}}}</ref> Pirmie apbedījumi NKVD apsargātajā Komunarkas "specobjektā" veikti 1937. gada 2. septembrī. Sākumā kapus ar lāpstu racis kāds vietējais iedzīvotājs, bet drīz vien, strauji pieaugot nošauto skaitam, tranšeju rakšanai sāka izmantot kāpurķēžu ekskavatoru «Комсомолец».<ref>[http://www.techstory.ru/exco_one/exco_komsomolec.htm Экскаваторы «Комсомолец» и МI-ДВ-0,35] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120711025822/http://www.techstory.ru/exco_one/exco_komsomolec.htm |date={{dat|2012|07|11||bez}} }} (krieviski)</ref> Pēc naktī izpildītajiem nāvessodiem tranšejas ar nogalinātajiem aizbēra ar buldozeru.<ref>[http://wap.zhelezki.b.qip.ru/?1-20-20-00000163-000-10001-0 Бутово-Коммунарка часть 2]{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc oficiālā [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] ekspertu komisijas 1993. gada vērtējuma Komunarkas poligonā aprakti no 10 līdz 14 tūkstošiem cilvēku, no kuriem zināmi apmēram 5000 no 1937. gada 2. septembra līdz 1941. gada 16. oktobrim nogalināto vārdi, ieskaitot latviešu izcelsmes padomju virsniekus [[Jēkabs Alksnis (virsnieks)|Jēkabu Alksni]], [[Roberts Apinis|Robertu Apini]], [[Juris Aploks|Juri Aploku]], [[Ernests Apoga|Ernestu Apogu]],<ref>[http://old.memo.ru/memory/communarka/index.htm 1937. gada novembrī nošauto saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200429001810/http://old.memo.ru/memory/communarka/index.htm |date={{dat|2020|04|29||bez}} }} no old.memo.ru</ref> [[Augusts Bergholcs|Augustu Bergholcu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mos.memo.ru/shot-26.htm |title=Расстрелы в Москве. К. Красноармейская ул. |access-date={{dat|2012|08|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120228133417/http://mos.memo.ru/shot-26.htm |archivedate={{dat|2012|02|28||bez}} }}</ref> [[Pēteris Ķuzis|Jāni Bērziņu (Pēteri Ķuzi)]], [[Reinholds Bērziņš|Reinholdu Bērziņu]], [[Felikss Ingaunis|Feliksu Ingauni]], [[Frīdrihs Kalniņš|Frīdrihu Kalniņu]], [[Jēkabs Peterss|Jēkabu Petersu]], [[Jukums Vācietis|Jukumu Vācieti]].<ref>[http://www.memo.ru/memory/communarka/index.htm Мемориал: расстрельные списки Коммунарки] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130928013704/http://www.memo.ru/memory/communarka/index.htm |date={{dat|2013|09|28||bez}} }} (krieviski)</ref> Te aprakts arī [[Fricis Bernovskis]], J. Beika, [[Eduards Bērziņš]], [[Jānis Bērziņš (revolucionārs)|Jānis Bērziņš (Ziemelis)]], [[Jūlijs Daniševskis]], [[Maksis Dumpis]], [[Aleksandrs Eiduks]], [[Rūdolfs Endrups]], [[Kārlis Kurševics]], [[Rūdolfs Kirhenšteins]], [[Vilhelms Knoriņš]], [[Jānis Laroze]], J. Lasis, [[Konstantīns Mežulis]], [[Kārlis Podnieks]], A. Ratnieks, [[Jānis Rudzutaks]], R. Salna, K. Saulitis, E. Stūrits, E. Šillers, V. Štrauss un citi, pavisam vairāk nekā 300 latviešu.<ref name="Auns-Urālietis" /> Pēc citiem datiem šeit apraktas līdz 30 tūkstošu cilvēku mirstīgās atliekas.<ref name="nosaukums-1" /> Daudzās neskaidrības un nepilnības sarakstos un dokumentācijā FDD darbinieki skaidroja ar to, ka "specobjekti" bija NKVD pakļautībā un nošauto aprakšana daudzos gadījumos varēja notikt bez īpašu pavadzīmju noformēšanas. == Ārzemnieku nogalināšana == Nemarķētajās tranšejās aprakti vismaz 11 dažādu valstu pilsoņi — [[Kominterne]]s darbinieki, politiskie emigranti no [[Vācija]]s, Latvijas, [[Lietuva]]s, [[Igaunija]]s, [[Rumānija]]s, [[Francija]]s, [[Turcija]]s, [[Bulgārija]]s, [[Somija]]s, [[Ungārija]]s. 1941. gada 10. jūlijā šeit tika nogalināti visi [[Mongolija]]s valdības locekļi, kas bija apcietināti un aizvesti uz [[PSRS]] 1939. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://kamsha.ru/journal/analitycs/mongolia.html |title=Такая спокойная Монголия (Неизвестные кошмары 20 века) |access-date={{dat|2012|08|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20121130185456/http://kamsha.ru/journal/analitycs/mongolia.html |archivedate={{dat|2012|11|30||bez}} }}</ref> === Latvijas politiķu un virsnieku nogalināšana === Komunarkas poligonā nošauti daudzi ievērojami [[Latvijas okupācija (1940)|okupētās Latvijas]] pilsoņi: <ref>[http://www.irir.lv/2012/6/28/maskavas-ierednu-pilseta-uz-latvijas-generalu-kauliem Juris Ekšteins. Maskavas “ierēdņu pilsēta” uz Latvijas ģenerāļu kauliem] www.ir.lv, 2012. gada 28. jūnijā</ref> * bijušais Latvijas Ministru prezidents, Rīgas mērs un diplomāts [[Hugo Celmiņš]], * Latvijas vēstnieks PSRS [[Fricis Kociņš]], * Latvijas militārais atašejs Maskavā [[Jānis Zālītis (1897—1941)|Jānis Zālītis]], * karikatūrists [[Sergejs Civinskis]] (Civis), * pulkvedis un rakstnieks [[Oto Zeltiņš]], * ģenerālis [[Andrejs Krustiņš]], [[3. Latgales kājnieku divīzija]]s komandieris, vēlāk 24. teritoriālā korpusa 183. divīzijas komandieris, * ģenerālis [[Žanis Bahs]], [[4. Zemgales kājnieku divīzija]]s komandieris, * ģenerālis [[Rūdolfs Klinsons]], [[3. Latgales kājnieku divīzija]]s komandiera palīgs, * ģenerālis [[Jānis Indāns]], [[Latvijas Aviācijas pulks|Latvijas Aviācijas pulka]] komandieris, * ģenerālis [[Artūrs Dannebergs]], [[24. latviešu strēlnieku korpuss|24. teritoriālā korpusa]] artilērijas priekšnieks, * ģenerālis [[Artūrs Dālbergs]], 24. teritoriālā korpusa aizmugures priekšnieks, * ģenerālis [[Roberts Kļaviņš (virsnieks)|Roberts Kļaviņš]], 24. teritoriālā korpusa komandieris, * ģenerālis [[Vilis Spandegs]], [[1. Kurzemes kājnieku divīzija|Kurzemes divīzijas]] komandieris, * pulkvedis [[Jūlijs Rozentāls]], 24. teritoriālā korpusa 181. divīzijas štāba priekšnieks, * pulkvedis [[Kārlis Lejiņš]], 24. teritoriālā korpusa 183. divīzijas štāba priekšnieks, * pulkvedis [[Rūdolfs Ceplītis]], Rēzeknes kājnieku pulka komandieris, * pulkvedis [[Jānis Puksis]], 24. teritoriālā korpusa 20. kavalērijas pulka komandieris, * pulkvedis leitnants [[Aleksandrs Kristovskis]], [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] Galvenā štāba administratīvās pārvaldes nodaļas priekšnieks. == Piemiņas vieta == [[Attēls:Храм Святых Новомучеников и Исповедников Российских в Коммунарке - panoramio (1).jpg|thumb|250px|[[Krievijas Svēto Jaunmocekļu baznīca]]]] [[Attēls:Памятник монголам расстрелянным в Коммунарке.jpg|thumb|250px|Piemineklis NKVD Komunarkā nogalinātajiem Mongolijas valdības locekļiem]] Lielā terora upuru apbedījumu vietu meklējumus [[Perestroika]]s laikā veica politisko represēto nevalstiskās organizācijas, tai skaitā biedrība "[[Memoriāls (organizācija)|Memoriāls]]", Maskavas žurnālisti un citi entuziasti. Tikai pēc VDK arhīvu atvēršanas kļuva iespējams šo apbedījumu vietu dokumentēt. Mūsdienās pie poligona uzcelta pareizticīgo [[Krievijas Svēto Jaunmocekļu baznīca]] (''храм Святых новомучеников и исповедников российских в Коммунарке'').<ref name="nosaukums-3" /><ref>[http://www.sakharov-center.ru/projects/bases/news-programm/kommunarka.php Николай Фигуровский. Спецобъект Монастырь. Грехи чекистов замолят монахи? Известия, 11.10.2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110913085115/http://www.sakharov-center.ru/projects/bases/news-programm/kommunarka.php |date=13.09.2011 }} (krieviski)</ref> 2002. gadā tika atklāts piemineklis nogalinātajiem Mongolijas valdības locekļiem, bet vēl arvien nav uzstādītas piemiņas zīmes 1941. gadā noslepkavotajiem Latvijas valstsvīriem, karavīriem un kultūras darbiniekiem, ko savā vēstulē lūdza Latvijas politiski represēto apvienība un atbalstīja [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]].<ref>[https://video.diena.lv/raksts/latvija/politika/aizsardzibas-ministrija-atbalsta-ideju-par-pieminas-zimes-izveidosanu-maskava-737197 Aizsardzības ministrija atbalsta ideju par piemiņas zīmes izveidošanu Maskavā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240203084515/https://video.diena.lv/raksts/latvija/politika/aizsardzibas-ministrija-atbalsta-ideju-par-pieminas-zimes-izveidosanu-maskava-737197 |date={{dat|2024|02|03||bez}} }} [[Diena (laikraksts)|Diena]], 2010. gada 8. jūnijā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://memory-kommunarka.ru/ Neoficiālā tīmekļa vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250211131904/https://memory-kommunarka.ru/ |date={{dat|2025|02|11||bez}} }} {{coord|55|34|45|N|37|27|21|E|display=title|type:landmark}} [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] [[Kategorija:Masu slepkavības]] [[Kategorija:Masu kapi]] epy2f6n9mnk23geq6cegg4nwyg4xh7i 0 195486 4548539 2403618 2026-11-12T06:56:41Z Kikos 3705 4548539 wikitext text/x-wiki {{Līča infokaste | līcis = Dalmaņa līcis | attēls = Melchior-islands 20241231 001107241-brabant-island.jpg | paraksts = Līcis pie Melhiora salām | karte = | vietaskarte = Antarktīda | map_relief = jā | alt_karte = | label = <!-- "līcis" atšķirīga vērtība --> | paraksta_izvietojums = | mark = <!-- cits marķieris --> | kartes_paraksts = | vieta = {{ATA}} | ietilpst = [[Belinshauzena jūra]] | latd = 64 | latm = 20 | lats = | latNS = S | longd = 62 | longm = 55 | longs = | longEW = W | platība = | platība_ha = <!-- tikai skatli; ha --> | garums = 45 | platums = 30 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = | tilpums_m3 = <!-- tikai skatli; kubikmetros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = | salas = [[Melhiora salas]] | pilsētas = [[Melhiora]] }} '''Dalmaņa līcis''' ({{val|de|Dallmann-Bucht}}, {{Val-en|Dallmann Bay}}, {{val|es|Bahía Dallmann}}) ir ap {{nobr|45 km}} garš un līdz {{nobr|30 km}} plats [[līcis]] [[Pālmera arhipelāgs|Pālmera arhipelāgā]] [[Antarktīda|Antarktīdā]]. Līcis izvietojies starp [[Brabanta]]s un [[Anvera]]s salām un ar [[Žerlaša šaurums|Žerlaša šaurumu]] to savieno 6 km platais [[Šollerta šaurums]]. Reizēm kopā ar Šollerta šaurumu tiek saukts par '''Melhiora šaurumu'''. Līča vidusdaļā izvietojies [[Melhiora salas|Melhiora salu]] arhipelāgs un [[Ganda sala]] dienvidos no tā. Līci 1874. gada janvārī atklāja [[Vācija|vācu]] [[vaļu medības|vaļu mednieku]] ekspedīcija [[Eduards Dalmanis|Eduarda Dalmaņa]] vadībā.<ref>[http://data.aad.gov.au/aadc/gaz/scar/display_name.cfm?gaz_id=108409 SCAR Composite Gazetteer]</ref> Ekspedīciju sponsorējusī [[Hamburga]]s Polārās navigācijas biedrība vēlāk līci nodēvēja ekspedīcijas vadītāja vārdā.<ref>{{gnis|type=antarid|3470}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Antarktīdas līči]] [[Kategorija:Pālmera arhipelāgs]] ose1ggkdz395etzhphg983acf8az79r 0 196055 4548400 4453534 2026-11-11T23:08:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548400 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | attēls = salnyn.jpg | dz_diena = 26 | dz_mēnesis = 08 | dz_gads = 1885 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1939 | m_mēnesis = 05 | m_diena = 08 | m_vieta = [[KPFSR]], {{USSR}} (tagad {{RUS}}) | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Brigādes komisārs]] | dienesta_laiks = 1920—1938 | valsts = [[Attēls:Flag of the Russian Soviet Federative Socialist Republic (1918–1937).svg|22px]] [[Krievijas SFPR]]<br />{{USSR}} | vienība = | komandēja = | struktūra = | kaujas = [[Ķīnas Austrumu dzelzceļa konflikts]]<br />[[Spānijas pilsoņu karš]] | apbalvojumi = [[Ļeņina ordenis]]<br />[[Sarkanā Karoga ordenis]] }} | att_nosaukums = Ķīnā pēc Pirmā pasaules kara }} '''Kristaps Salniņš''' (dzimis 1885. gada 26. augustā, miris 1939. gada 9. maijā), segvārdi ''Griška, Fogels, Laubergs, Osips, Viktors Hugoss'', bija [[Latvieši|latviešu]] [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrāts]] un profesionāls [[Revolūcija|revolucionārs]]. [[PSRS]] spiegošanas tīklu vadītājs [[Ķīna|Ķīnā]] un [[Centrāleiropa]]s valstīs. Militārais padomnieks [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu kara]] laikā. == Dzīvesgājums == Dzimis 1885. gada 26. augustā [[Rīga|Rīgā]] [[Strādnieku šķira|strādnieka]] Inta Salniņa ģimenē. [[1900]]. gadā pabeidza pamatskolu un strādāja par galdnieka mācekli. [[1902]]. gadā iesaistījās [[LSDSP]] pulciņā. [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā vadīja Rīgas kaujinieku pulciņu, 1905. gada vasarā Salniņš devās uz [[Ženēva|Ženēvu]] iepirkt ieročus, kurus bija paredzēts ar kuģi "[[Džons Graftons (tvaikonis)|Džons Graftons]]" nogādāt bruņotās sacelšanās plānotājiem Krievijā. Rudenī viņš atgriezās Latvijā, kur piedalījās kaujinieku uzbrukumos [[Uzbrukums Rīgas Centrālcietumam|Rīgas centrālcietumam]], [[Provodņiks|fabrikas "Provodņik"]] dragūnu sardzes komandai un kaujās ar Krievijas soda ekspedīcijas karavīriem [[Mazsalaca|Mazsalacā]], [[Vecpiebalga|Vecpiebalgā]] un [[Grobiņa|Grobiņā]]. 1906. gada janvārī Salniņš piedalījās [[Uzbrukums Rīgas Policijas pārvaldei|uzbrukumā Rīgas Policijas pārvaldei]]. Pēc tam aizbrauca uz [[Sanktpēterburga|Pēterburgu]], kur piedalījās izejvielu sagādē [[Sprāgstvielas|sprāgstvielu]] izgatavošanai. 1906. gada pavasarī atgriezās Rīgā, piedalījās vairākās nelielās "ekspropriācijas (laupīšanas) operācijās", bija Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas Tehniskās komisijas loceklis un kaujinieku pārstāvis [[Padomju Savienības komunistiskā partija|Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā]]. 1907. gada vasarā no jauna devās uz [[Anglija|Angliju]] un [[Beļģija|Beļģiju]] iepirkt ieročus. Domājams, ka šajā laikā viņš pievienojās latviešu [[Anarhisms|anarhistu]] grupai un iegādājās konspiratīvo dzīvokli [[Londona|Londonā]]. 1908. gada beigās Salniņu nosūtīja uz [[Ņujorka|Ņujorku]], no kurienes viņš 1909. gada martā atgriezās [[Eiropa|Eiropā]]. No 1909. gada rudens dzīvoja [[Brisele|Briselē]] un Londonā, kur ar segvārdu ''Fogels'' pirms 1910. gada [[Ziemassvētki]]em piedalījās uzbrukumā juvelierveikalam Londonas Sitijā, kas beidzās ar britu policijas un armijas [[Sidnejstrītas aplenkums|Sidnejstrītas aplenkuma operāciju]]. 1912. gadā ieradās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], kur piestrādāja [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] darbnīcās un 1913. gadā tika ievēlēts [[Amerikas Sociālistiskā partija|Amerikas Sociālistiskās partijas]] [[Latviešu sociāldemokrātu koporganizācija|Latviešu sociāldemokrātu koporganizācijas]] Centrālkomitejā. Pēc [[Februāra revolūcija]]s caur [[Japāna|Japānu]] ieradās [[Vladivostoka|Vladivostokā]] un darbojās vietējā [[Boļševiki|boļševiku]] organizācijā, 1917. gada beigās atkal ar īpašu uzdevumu atgriezās ASV, kur piestrādāja [[Sanfrancisko]] kuģubūvētavā. 1920. gadā ieradās [[Šanhaja|Šanhajā]], tikās ar [[Kominterne]]s aģentu un no novembra nodarbojās ar spiegošanu [[Krievijas SFPR|Padomju Krievija]]s labā. No turienes viņu nosūtīja uz [[Veimāras Republika|Vāciju]] veidot komunistu kaujas grupas [[Tīringene|Tīringenē]] un ieroču slēptuvju tīklu (1923). Ar segvārdu ''Osips'' viņš piedalījās ieroču transportēšanā uz [[Bulgārijas Karaliste|Bulgāriju]] un četrus mēnešus piedalījās [[Komunisms|komunistisko]] nemiernieku cīņās ar [[valdība]]s karaspēku (1924). No 1926. gada Salniņš vadīja padomju spiegošanas tīklu [[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnā]], kur skaitījās militārais padomnieks (1926—1927), plānoja diversijas aktus un piedalījās bruņotajā konfliktā uz Ķīnas Austrumu dzelzceļa (''КВЖД''). Pēc tam bija PSRS spiegs Centrāleiropas valstīs (1930-1932). 1932. gada oktobrī viņu atsauca uz PSRS, kur viņš darbojās [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] ģenerālštābā, bija nodaļas vadītāja vietnieks [[Brigādes komisārs|brigādes komisāra]] pakāpē<ref>{{LPE|8|557}} (1986).</ref> līdz 1937. gada jūnijam, kad viņu nosūtīja piedalīties [[Spānijas pilsoņu karš|Spānijas pilsoņu karā]]. [[Spānija|Spānijā]] viņš darbojās kā republikāņu armijas 14. ([[Partizānu karš|partizānu]]) korpusa padomnieks līdz 1938. gada martam, kad viņu atsauca uz PSRS. [[Latviešu iznīcināšana PSRS (1937—1938)|NKVD "latviešu operācijas"]] sākuma posmā 1938. gada 20. aprīlī Kristapu Salniņu apcietināja sakarā ar apsūdzību "dalībā (latviešu) kontrrevolucionārā diversiju, [[Terors|terora]] un [[spiegošana]]s organizācijā". Nošauts un apglabāts 1939. gada 9. maijā [[Maskava]]s Donas kapsētā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sakharov-center.ru/asfcd/martirolog/?t=page&id=13783 |title=sakharov-center.ru |access-date={{dat|2018|09|26||bez}} |archive-date={{dat|2022|12|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221210010204/https://www.sakharov-center.ru/asfcd/martirolog/?t=page&id=13783}}</ref> Reabilitēts 1956. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Salniņš, Kristaps}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1939. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:PSRS Lielā terora upuri]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:PSRS spiegi]] [[Kategorija:Latviešu spiegi]] [[Kategorija:Latviešu revolucionāri]] [[Kategorija:1905. gada revolūcija Latvijā]] 48l5kwyq4qi4rc1gxznw3ziqp4uulv4 0 198293 4548318 4496862 2026-11-11T18:10:21Z Nederlandse Leeuw 23036 4548318 wikitext text/x-wiki {{Līguma infokaste | name = Olivas miera līgums | long_name = | image = Treaty of Oliwa.jpg|left|thumb|200px | image_width = 240 | caption = Vienas Olivas miera līguma lappuses attēls | type = [[miera līgums]] | date_drafted = 1659–1660 | date_signed = {{dat|1660|5|3}} | location_signed = [[Oliva]], [[Polijas kroņa zemes]], tagad {{POL}} | date_sealed = | date_effective = | condition_effective = | date_expiration = | signatories = [[File:Naval ensign of Sweden.svg|22px]] [[Kārlis XI]]<br>[[File:Banner of the Holy Roman Emperor with haloes (1430-1806).svg|22px]] [[Leopolds I Hābsburgs]]<br>[[File:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|22px]] [[Jans II Kazimirs Vāsa]] | parties = [[File:Chorągiew królewska króla Zygmunta III Wazy.svg|22px]] [[Polijas—Lietuvas ūnija]]<hr />[[File:Naval ensign of Sweden.svg|22px]] [[Zviedrijas Karaliste]]<hr />[[File:Pabellon de Brandeburgo (c. 1684).svg|22px]] [[Brandenburga-Prūsija]]<hr />[[File:Banner of the Holy Roman Emperor with haloes (1430-1806).svg|22px]] [[Svētā Romas Impērija]] | ratifiers = | depositor = | language = | languages = | wikisource = }} {{wikisource|pl:Volumina legum. Tom IV/Pacta Olivensia|Pacta Olivensia}} [[Attēls:Territorial changes of the Polish–Lithuanian Commonwealth (union state of the Crown of the Kingdom of Poland and Grand Duchy of Lithuania), 1660.jpg|thumb|250px|Teritoriālās izmaiņas pēc Olivas miera līguma. Tumši zilā krāsā Zviedrijas ieguvumi, gaiši zilā Brandenburgas-Prūsijas ieguvumi. Krievijas okupētās teritorijas (zaļganā krāsā) Polija-Lietuva atguva pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] 1667. gadā]] '''Olivas miera līgums''' ({{val|sv|Freden i Oliwa}}, {{val|pl|Pokój oliwski}}) bija [[1660]]. gada [[3. maijs|3. maijā]] noslēgts miera līgums starp [[Zviedrija]]s karalisti no vienas puses un [[Polija-Lietuva|Poliju-Lietuvu]], [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impēriju]] un [[Brandenburga-Prūsija|Brandenburgu-Prūsiju]] no otras puses, kas izbeidza [[Otrais Ziemeļu karš|Otro Ziemeļu karu]] (1655—1660). Tas tika noslēgts Olivas klosterī netālu no [[Danciga]]s [[Austrumprūsija|Prūsijā]] (tagad [[Gdaņska|Gdaņskā]] [[Polija|Polijā]]). == Līguma saturs == [[Attēls:Abbey of Oliva - Treaty of Oliva (3621).jpg|thumb|250px|Miera līguma parakstīšanas istaba Olivas klosterī]] Līgumā Polijas karalis [[Jans II Kazimirs Vāsa]] atteicās no savām pretenzijām uz Zviedrijas karaļa troni. Tika starptautiski apstiprinātas Zviedrijas tiesības uz [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemi]] un [[Rīga]]s pilsētu. Tika apstiprinātas [[Brandenburga]]s kūrfirsta mantojuma tiesības uz [[Prūsijas hercogiste|Prūsijas hercogisti]]. Līgumu parakstīja un apzīmogoja Polijas karalis Jans II Kazimirs, Zviedrijas karaļa [[Kārlis XI|Kārļa XI]] vārdā [[Magnuss Delagardijs]], Brandenburgas kūrfirsts [[Frīdrihs Vilhelms I Hohencollerns (kūrfirsts)|Frīdrihs Vilhelms I Hohencollerns]] un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizars [[Leopolds I Hābsburgs]]. == Miera līgumi starp citām valstīm == 1660. gada 27. maija Kopenhāgenas miera līgums pārtrauca karu starp Zviedriju un Dāniju, bet 1661. gada 21. jūnija [[Kardisas miera līgums]] pārtrauca karu starp Zviedriju un Krieviju. [[Andrusovas pamiers]] 1667. gadā pārtrauca karu starp Krieviju un Poliju-Lietuvu. ==Ārējās saites== *[https://web.archive.org/web/20110719045142/http://www.ieg-mainz.de/likecms/index.php?site=comment.htm&dir=&treaty=111&comment=387&notrans=1 Olivas miera līguma teksts] {{latīniski}} {{commonscat|Treaty of Oliwa|Olivas miera līguma pilns teksts}} {{Starptautiskie līgumi Latvijas vēsturē}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Līgumi ar Zviedriju]] [[Kategorija:Līgumi ar Poliju]] [[Kategorija:Miera līgumi]] [[Kategorija:Latvijas politiskā vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Livonija]] [[Kategorija:1660. gads]] [[Kategorija:Pomožes vojevodiste]] [[Kategorija:Zviedru Vidzeme]] m94tbwl3ilq002lpeogs4wr8qi29p24 0 207430 4548520 4392341 2026-11-12T06:48:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548520 wikitext text/x-wiki [[Attēls:2013 Volkswagen Golf SE BlueMotion Technology 1.4 Front.jpg|thumb|250px|[[Volkswagen Golf 7]], Latvijas Gada auto 2013.]] '''Latvijas Gada auto''' ir jauno automobiļu vērtēšanas konkurss, kurš Latvijā notiek kopš 1997. gada. Kopš 2012. gada konkursa organizators ir Māris Ozoliņš. Žūriju veido autožurnālisti, auto tehnikas eksperti, autosportisti un uzaicinātie goda biedri. Konkursa mērķis ir vērtēt jaunos automobiļus, kas ir pieejami Latvijas tirgū, un informēt par tiem sabiedrību. Konkursā "Latvijas Gada auto 2013" no septiņiem iepriekš izraudzītiem finālistiem par uzvarētāju tika atzīts [[Volkswagen Golf 7]]. == Vērtēšana == Žūrija veic testa braucienus un vērtē pretendentus pēc vairākiem kritērijiem, piemēram, virsbūves (250 punktu), braukšanas (350 punktu), izmaksām (300 punktu) un atbilstības Latvijas tirgum (100 punktu). Uzskaitīto kritēriju kopums ietekmē to, kurš kļūs par Gada auto.<ref>[http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/445282-par_latvijas_gada_auto_2013_atzits_volkswagen_golf Par «Latvijas Gada auto 2013» atzīts «Volkswagen Golf»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121204075536/http://www.tvnet.lv/auto/satiksme/445282-par_latvijas_gada_auto_2013_atzits_volkswagen_golf |date={{dat|2012|12|04||bez}} }}, tvnet.lv, {{dat|2012|12|2|SK}}</ref> == Rezultāti == === 2013. gads === * Latvijas Gada auto 2013 — [[Volkswagen Golf|Volkswagen Golf 7]] * Latvijas Apvidus auto 2013 — [[Mazda CX-5]] * Latvijas Mazais auto 2013 — [[Volkswagen Up]] * Latvijas Skaistākais auto 2013 — [[Audi A6]] Allroad Quattro * Latvijas Eko auto 2013 — [[Nissan Leaf]] * Latvijas Gada auto interneta balsojuma simpātija — [[Audi A6]] Allroad Quattro '''2019. gads''' * Latvijas Gada auto 2019 Modernizācija – Škoda Fabia * Latvijas Gada auto 2019 Inovācijas balva – Hyundai Kona Electric par īpaši ietilpīgo (64 kWh) akumulatora bateriju * Latvijas Sportiskākais auto 2019 – Lamborghini Urus * Latvijas Gada auto 2019 Dizaina balva – Peugeot 508 * Latvijas Eko auto 2019 – Hyundai Kona Electric * Latvijas Ģimenes auto 2019 – Citroën Berlingo" / "Peugeot Rifter * Latvijas Premium auto 2019 – Audi Q8 * 4x4 Apvidus auto 2019 – Dacia Duster * Pilsētas Apvidus auto 2019 – Volkswagen T-Roc * Latvijas Gada auto 2019 Tautas simpātija – Lamborghini Urus '''2020. gads'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/zinas/latvija/33426-latvijas-gada-auto-2020-titulu-iegust-skoda-kamiq-video|title=“Latvijas Gada auto 2020” titulu iegūst "Škoda Kamiq" (+ VIDEO)|website=iauto.lv|access-date=2021-03-02|language=lv}}</ref> * “Latvijas Gada auto 2020 Inovācijas balva” – “Audi E-tron” par īpašo rekuperācijas sistēmu; * “Latvijas Gada auto 2020 Modernizācija” – “Kia Xceed”; * “Latvijas Gada auto 2020 Dizaina balva” – “Toyota Supra”; * “Latvijas Ģimenes Auto 2020” – “Citroën C5 Aircross”; * “Latvijas Gada sedans 2020” – “Toyota Camry”; * “Latvijas Mazais auto 2020” – “Peugeot 208”; * “Latvijas Eko auto 2020” – “Hyundai Kona Hybrid”; * “Pilsētas apvidus auto 2020” – “Škoda Kamiq” * “4x4 Apvidus Auto 2020” – “Suzuki Jimny”; * “Latvijas Sportiskākais auto 2020” – “Toyota Supra”; * “Latvijas Premium Auto 2020” – “Audi E-tron”; * “Latvijas Gada auto 2020 Tautas simpātija” – “BMW X5”. '''2021. gads'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://iauto.lv/zinas/latvija/36322-latvijas-gada-auto-2021-titulu-izcina-skoda-octavia-bet-latvijas-elektro-auto-2021-ir-renault-zoe|title=“Latvijas Gada auto 2021” titulu izcīna “Škoda Octavia”, bet “Latvijas Elektro auto 2021” ir “Renault Zoe”|website=iauto.lv|access-date=2021-03-02|language=lv}}</ref> * "Latvijas Gada auto 2021 Inovācijas balva" – "Renault Captur E-Tech Plug-in Hybrid”; * "Latvijas Gada auto 2021 Modernizācija" – "SEAT Ateca"; * "Latvijas Gada auto 2021 Dizaina balva" – "Honda e"; * "Latvijas Ģimenes Auto 2021" – "Škoda Octavia"; * "Latvijas Mazais auto 2021" – "Toyota Yaris"; * "Latvijas Eko auto 2021" – "Toyota Yaris"; * "Pilsētas apvidus auto 2021" – "Renault Captur" * "4x4 Apvidus Auto 2021" – "Land Rover Defender"; * "Latvijas Sportiskākais auto 2021" – "Alfa Romeo Stelvio"; * "Latvijas Premium Auto 2021" – "Audi e-tron Sportback"; * “Latvijas Elektroauto 2021” – “Renault Zoe”; * "Latvijas Gada auto 2021 Tautas simpātija" – BMW 5. sērija. == Iepriekšējo gadu rezultāti == Iepriekšējo gadu konkursa Latvijas Gada Auto uzvarētāji:<ref>[http://www.gadaauto.lv/lv/zinas/jautajumi/ieprieksejo-gadu-konkursa-latvijas-gada-auto-uzvaretaji Iepriekšējo gadu konkursa Latvijas Gada Auto uzvarētāji] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305072334/http://www.gadaauto.lv/lv/zinas/jautajumi/ieprieksejo-gadu-konkursa-latvijas-gada-auto-uzvaretaji |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}, gadaauto.lv</ref> * 1997 — [[Audi A6]] * 1998 — [[Subaru Impreza]] * 1999 — [[Ford Focus]] * 2000/2001 — [[Mercedes-Benz]] [[Mercedes-Benz C-klase|C-klase]] (divu gadu konkursi apvienoti) * 2003 — [[Honda Accord]] * 2004 — [[Peugeot 407]] * 2005 — [[Volkswagen Passat]] * 2006 — [[Ford C-Max]] * 2007 — [[Nissan Qashqai]] * 2008 — [[Škoda Superb]] * 2009 — [[Volkswagen Golf 6]] <ref>[http://www.jauniauto.lv/news/show/id/635 Papildināts: Latvijas Gada Auto 2009 ir zināms: Volkswagen Golf VI] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091111022241/http://jauniauto.lv/news/show/id/635 |date={{dat|2009|11|11||bez}} }}, jauniauto.lv, {{dat|2009|11|7|SK}}</ref> * 2010 — [[Opel Astra]] <ref>[http://www.diena.lv/sabiedriba/politika/par-latvijas-gada-auto-2010-atzist-opel-astra-759029 Par "Latvijas gada auto 2010" atzīst "Opel Astra"], diena.lv, {{dat|2010|12|5|SK}}</ref> * 2011 — [[Volkswagen Jetta]] <ref>[http://nra.lv/ekonomika/latvija/60878-latvijas-gada-auto-2011-volkswagen-jetta.htm Latvijas Gada auto 2011 – Volkswagen Jetta] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190822014606/https://nra.lv/ekonomika/latvija/60878-latvijas-gada-auto-2011-volkswagen-jetta.htm |date={{dat|2019|08|22||bez}} }}, nra.lv, {{dat|2011|11|29|SK}}</ref> * 2013 — [[Volkswagen Golf 7]] <ref>[http://www.delfi.lv/auto-tehnika/auto_latvija/nosaukti-latvijas-gada-auto-2013-titulu-ieguveji.d?id=42872426 Nosaukti 'Latvijas Gada auto 2013' titulu ieguvēji], delfi.lv, {{dat|2012|12|1|SK}}</ref> * 2014 — [[Škoda Octavia]] * 2015 — [[Ford Mondeo]] * 2016 — [[Hyundai i20]] * 2017 — [[Škoda Kodiaq]] * 2018 — [[Hyundai i30]] * 2019 — [[Kia Ceed]] *2020 - Škoda Kamiq *2021 - Škoda Octavia *2022 - Opel Mokka *2023 - Škoda Fabia *2024 - Nissan X-Trail *2025 - Škoda Kodiaq *2026 - Cupra Terramar == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20121209014239/http://www.gadaauto.lv/ "Gada Auto" oficiālā mājaslapa] {{auto-aizmetnis}} [[Kategorija:Automobiļi]] eyse3vxlkxkecb8r6u6jicxzei10ave 0 209233 4548233 4548137 2026-11-11T13:17:12Z Pirags 3757 4548233 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jānis Štelmahers | attēls = Jānis Štelmahers.tif | att_izmērs = 150px | dz_dat_alt = | dz_gads = 1893 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{karogs|Krievijas Impērija}} (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = {{mdv2|1941|||1893||}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Komunarka (poligons)|Komunarka]], {{vieta|PSRS|td=Krievija}} | tautība = latvietis | nodarbošanās = jurists, politiķis | alma_mater = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Jānis Štelmahers''' (1893 — 1941) bija latviešu [[jurists]] un [[Galēji labēja politika|galēji labējais]] politiķis, [[Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija|Apvienotās Latvijas nacionālsociālistiskās partijas]] dibinātājs. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1893. ɡadā strādnieka Aleksandra Štelmahera ģimenē. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|bēgļu gaitās]] uz Krieviju. Pēc kara beigām atgriezās dzimtenē, Latvijas universitātē studēja tieslietas, bija studentu korporācijas [[Talavija]] biedrs un viens no [[Latviešu Nacionālā jaunatnes savienība|Latviešu Nacionālās jaunatnes savienības]] dibinātājiem. Strādāja [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijā]], darbojās [[Kristīgā nacionālā savienība|Kristīgajā nacionālajā savienībā]], kur bija tās laikraksta "Dzintarzeme" izdevējs un atbildīgais redaktors, kā arī Centra valdes loceklis, tomēr pēc neveiksmīgā starta [[Rīgas dome|Rīgas domes]] vēlēšanās Štelmahers atstāja šo partiju.<ref name="na">Krēsliņš, U. Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922—1934) Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. gads {{ISBN|9984-601-21-8}}</ref> [[1932]]. gada vasarā Štelmahers izveidoja [[Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija|Apvienoto Latvijas nacionālsociālistisko partiju]] (ALNSP),<ref name="na" /> kurā iestājās ap 93 cilvēku. Lielākoties tās ideoloģija bija balstīta uz [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija| Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas]] ideoloģijas atdarināšanu.<ref>Stranga, A. Ebreji un diktatūras Baltijā (1926—1940) Rīga: LU Jūdaikas Studiju Centrs, 2002. gads {{ISBN|9984-643-44-1}}</ref> 1933. gadā ALNSP tika slēgta. Tās vietā tajā pašā gadā tika izveidota biedrība — Aktīvās Latvijas atjaunošanas kustība "Zilais Ērglis". Štelmahers bija tās Centrālās valdes priekšsēdētājs. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]] organizāciju slēdza,<ref name="na" /> Štelmahers strādāja par advokātu. 1939. gadā uzturējās [[Trešais reihs|Vācijā]] un [[Fašistiskā Itālija|Itālijā]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 24. jūlijā Štelmahers centās izbēgt uz ārzemēm, padomju okupācijas prese vēlāk apgalvoja, ka Štelmahers centies aizbēgt, slēpjoties [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācu repatriantu]] mēbeļu kastē, kas nosūtīta uz Vāciju tās "izlūkdienestu uzdevumā".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=54776870&isArticle=true&query=Stelmahers%20nacion%C4%81lsoci%C4%81listisko%20partiju%20partijas%20|title=«Diktators» kastē|work=[[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]]|date=1976-09-21|last=Riekstiņš|first=J.|page=4}}</ref> Tādā pašā esot slēpies arī [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] brāļadēls [[Eduards Ulmanis]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=37028355&isArticle=true&query=nacion%C4%81lsoci%C4%81listisk%C4%81s%20%C5%A0telmahera%20|title=Patiesības meklējumos|work=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|date=1995-07-15|last=Kangeris|first=Kārlis|page=13}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=68985066&isArticle=true&query=nacion%C4%81lsoci%C4%81listisk%C4%81s%20partijas%20|title=Konteineru noslēpums|work=Cīņa|date=1991-07-31|last=Pūķis|first=K.|page=5}}</ref> 1940. ɡada 18. septembrī viņu apcietināja un aizveda uz Krieviju, pēc ilɡstošām pratināšanām 1941. ɡada 23. jūnijā viņam piesprieda nāvessodu un nošāva [[Komunarka (poligons)|Komunarkas]] poligonā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.openlist.wiki/%D0%A8%D1%82%D0%B5%D0%BB%D1%8C%D0%BC%D0%B0%D1%85%D0%B5%D1%80_%D0%AF%D0%BD%D0%B8%D1%81_%D0%90%D0%BB%D0%B5%D0%BA%D1%81%D0%B0%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1893)|title=Штельмахер Янис Александрович (1893)|website=ru.openlist.wiki|access-date=2019-11-25|language=ru}}</ref><ref>Apvērsums. 1934. gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos. Rīga, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2012. gads {{ISBN|978-9984-9866-5-4}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Štelmahers, Jānis}} [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] [[Kategorija:Kristīgās nacionālās savienības politiķi]] [[Kategorija:Aktīvais nacionālisms]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] bxstev1np6jwfm5iteqs6mcpsjv430p 4548296 4548233 2026-11-11T17:24:07Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4548296 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jānis Štelmahers | attēls = Jānis Štelmahers.tif | att_izmērs = 150px | dz_dat_alt = | dz_gads = 1893 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{karogs|Krievijas Impērija}} (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = {{mdv2|1941|||1893||}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Komunarka (poligons)|Komunarka]], {{vieta|PSRS|td=Krievija}} | tautība = latvietis | nodarbošanās = jurists, politiķis | alma_mater = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Jānis Štelmahers''' (1893 — 1941) bija latviešu [[jurists]] un [[Galēji labēja politika|galēji labējais]] politiķis, [[Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija|Apvienotās Latvijas nacionālsociālistiskās partijas]] dibinātājs. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1893. ɡadā strādnieka Aleksandra Štelmahera ģimenē. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|bēgļu gaitās]] uz Krieviju. Pēc kara beigām atgriezās dzimtenē, Latvijas universitātē studēja tieslietas, bija studentu korporācijas [[Talavija]] biedrs un viens no [[Latviešu Nacionālā jaunatnes savienība|Latviešu Nacionālās jaunatnes savienības]] dibinātājiem. Strādāja [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijā]], darbojās [[Kristīgā nacionālā savienība|Kristīgajā nacionālajā savienībā]], kur bija tās laikraksta "Dzintarzeme" izdevējs un atbildīgais redaktors, kā arī Centra valdes loceklis, tomēr pēc neveiksmīgā starta [[Rīgas dome|Rīgas domes]] vēlēšanās Štelmahers atstāja šo partiju.<ref name="na">Krēsliņš, U. Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922—1934) Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. gads {{ISBN|9984-601-21-8}}</ref> [[1932]]. gada vasarā Štelmahers izveidoja [[Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija|Apvienoto Latvijas nacionālsociālistisko partiju]] (ALNSP),<ref name="na" /> kurā iestājās ap 93 cilvēku. Lielākoties tās ideoloģija bija balstīta uz [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija| Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas]] ideoloģijas atdarināšanu.<ref>Stranga, A. Ebreji un diktatūras Baltijā (1926—1940) Rīga: LU Jūdaikas Studiju Centrs, 2002. gads {{ISBN|9984-643-44-1}}</ref> 1933. gadā ALNSP tika slēgta. Tās vietā tajā pašā gadā tika izveidota biedrība — Aktīvās Latvijas atjaunošanas kustība "Zilais Ērglis". Štelmahers bija tās Centrālās valdes priekšsēdētājs. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]] organizāciju slēdza,<ref name="na" /> Štelmahers strādāja par advokātu. 1939. gadā uzturējās [[Trešais reihs|Vācijā]] un [[Fašistiskā Itālija|Itālijā]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 24. jūlijā Štelmahers centās izbēgt uz ārzemēm, padomju okupācijas prese vēlāk apgalvoja, ka Štelmahers centies aizbēgt, slēpjoties [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācu repatriantu]] mēbeļu kastē, kas nosūtīta uz Vāciju tās "izlūkdienestu uzdevumā".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=54776870&isArticle=true&query=Stelmahers%20nacion%C4%81lsoci%C4%81listisko%20partiju%20partijas%20|title=«Diktators» kastē|work=[[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]]|date=1976-09-21|last=Riekstiņš|first=J.|page=4}}</ref> Tādā pašā esot slēpies arī [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] brāļadēls [[Eduards Ulmanis]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=37028355&isArticle=true&query=nacion%C4%81lsoci%C4%81listisk%C4%81s%20%C5%A0telmahera%20|title=Patiesības meklējumos|work=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|date=1995-07-15|last=Kangeris|first=Kārlis|page=13}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=68985066&isArticle=true&query=nacion%C4%81lsoci%C4%81listisk%C4%81s%20partijas%20|title=Konteineru noslēpums|work=Cīņa|date=1991-07-31|last=Pūķis|first=K.|page=5}}</ref> 1940. ɡada 18. septembrī viņu apcietināja un aizveda uz Krieviju, pēc ilɡstošām pratināšanām 1941. ɡada 23. jūnijā viņam piesprieda nāvessodu un nošāva [[Komunarka (poligons)|Komunarkas]] poligonā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.openlist.wiki/%D0%A8%D1%82%D0%B5%D0%BB%D1%8C%D0%BC%D0%B0%D1%85%D0%B5%D1%80_%D0%AF%D0%BD%D0%B8%D1%81_%D0%90%D0%BB%D0%B5%D0%BA%D1%81%D0%B0%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1893)|title=Штельмахер Янис Александрович (1893)|website=ru.openlist.wiki|access-date=2019-11-25|language=ru}}</ref><ref>Apvērsums. 1934. gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos. Rīga, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2012. gads {{ISBN|978-9984-9866-5-4}}</ref> <gallery> Jānis Štelmahers 1941.JPG|Pēc apcietināšanas (1941) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Štelmahers, Jānis}} [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] [[Kategorija:Kristīgās nacionālās savienības politiķi]] [[Kategorija:Aktīvais nacionālisms]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] btmq111wifi394tyz9z6p5ib40sz0by 4548321 4548296 2026-11-11T18:26:59Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4548321 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jānis Štelmahers | attēls = Jānis Štelmahers.tif | att_izmērs = 150px | dz_dat_alt = | dz_gads = 1893 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = {{karogs|Krievijas Impērija}} (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = {{mdv2|1941|||1893||}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = [[Komunarka (poligons)|Komunarka]], {{vieta|PSRS|td=Krievija}} | tautība = latvietis | nodarbošanās = jurists, politiķis | alma_mater = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Jānis Štelmahers''' (1893 — 1941) bija latviešu [[jurists]] un [[Galēji labēja politika|galēji labējais]] politiķis, [[Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija|Apvienotās Latvijas nacionālsociālistiskās partijas]] dibinātājs. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1893. ɡadā strādnieka Aleksandra Štelmahera ģimenē. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|bēgļu gaitās]] uz Krieviju. Pēc kara beigām atgriezās dzimtenē, Latvijas universitātē studēja tieslietas, bija studentu korporācijas [[Talavija]] biedrs un viens no [[Latviešu Nacionālā jaunatnes savienība|Latviešu Nacionālās jaunatnes savienības]] dibinātājiem. Strādāja [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijā]], darbojās [[Kristīgā nacionālā savienība|Kristīgajā nacionālajā savienībā]], kur bija tās laikraksta "Dzintarzeme" izdevējs un atbildīgais redaktors, kā arī Centra valdes loceklis, tomēr pēc neveiksmīgā starta [[Rīgas dome|Rīgas domes]] vēlēšanās Štelmahers atstāja šo partiju.<ref name="na">Krēsliņš, U. Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922—1934) Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. gads {{ISBN|9984-601-21-8}}</ref> [[1932]]. gada vasarā Štelmahers izveidoja [[Apvienotā Latvijas nacionālsociālistiskā partija|Apvienoto Latvijas nacionālsociālistisko partiju]] (ALNSP),<ref name="na" /> kurā iestājās ap 93 cilvēku. Lielākoties tās ideoloģija bija balstīta uz [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija| Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas]] ideoloģijas atdarināšanu.<ref>Stranga, A. Ebreji un diktatūras Baltijā (1926—1940) Rīga: LU Jūdaikas Studiju Centrs, 2002. gads {{ISBN|9984-643-44-1}}</ref> 1933. gadā ALNSP tika slēgta. Tās vietā tajā pašā gadā tika izveidota biedrība — Aktīvās Latvijas atjaunošanas kustība "Zilais Ērglis". Štelmahers bija tās Centrālās valdes priekšsēdētājs. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]] organizāciju slēdza,<ref name="na" /> Štelmahers strādāja par advokātu. 1939. gadā uzturējās [[Trešais reihs|Vācijā]] un [[Fašistiskā Itālija|Itālijā]]. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 24. jūlijā Štelmahers centās izbēgt uz ārzemēm, padomju okupācijas prese vēlāk apgalvoja, ka Štelmahers centies aizbēgt, slēpjoties [[Vācbaltiešu izceļošana no Baltijas valstīm|vācu repatriantu]] mēbeļu kastē, kas nosūtīta uz Vāciju tās "izlūkdienestu uzdevumā".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=54776870&isArticle=true&query=Stelmahers%20nacion%C4%81lsoci%C4%81listisko%20partiju%20partijas%20|title=«Diktators» kastē|work=[[Cīņa (laikraksts)|Cīņa]]|date=1976-09-21|last=Riekstiņš|first=J.|page=4}}</ref> Tādā pašā esot slēpies arī [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] brāļadēls [[Eduards Ulmanis]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=37028355&isArticle=true&query=nacion%C4%81lsoci%C4%81listisk%C4%81s%20%C5%A0telmahera%20|title=Patiesības meklējumos|work=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|date=1995-07-15|last=Kangeris|first=Kārlis|page=13}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://periodika.lv/viewerOpener?id=68985066&isArticle=true&query=nacion%C4%81lsoci%C4%81listisk%C4%81s%20partijas%20|title=Konteineru noslēpums|work=Cīņa|date=1991-07-31|last=Pūķis|first=K.|page=5}}</ref> 1940. ɡada 18. septembrī viņu apcietināja un aizveda uz Krieviju, pēc ilɡstošām pratināšanām 1941. ɡada 23. jūnijā piesprieda nāvessodu un nošāva [[Komunarka (poligons)|Komunarkas]] poligonā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.openlist.wiki/%D0%A8%D1%82%D0%B5%D0%BB%D1%8C%D0%BC%D0%B0%D1%85%D0%B5%D1%80_%D0%AF%D0%BD%D0%B8%D1%81_%D0%90%D0%BB%D0%B5%D0%BA%D1%81%D0%B0%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1893)|title=Штельмахер Янис Александрович (1893)|website=ru.openlist.wiki|access-date=2019-11-25|language=ru}}</ref><ref>Apvērsums. 1934. gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos. Rīga, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2012. gads {{ISBN|978-9984-9866-5-4}}</ref> <gallery> Jānis Štelmahers 1941.JPG|Pēc apcietināšanas (1941) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Štelmahers, Jānis}} [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1941. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] [[Kategorija:Kristīgās nacionālās savienības politiķi]] [[Kategorija:Aktīvais nacionālisms]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] 0nn3d8lzvz4kfiyiqz9i2f38h0xl8lt 0 214758 4548249 4455085 2026-11-11T14:28:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548249 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Kandavas Gvadelupes Dievmātes Romas katoļu baznīca | infobox_width = 300px | image = Kandavas katoļu baznīca.jpg | image_size = 290px | caption = Kandavas katoļu baznīca | map_type = Latvia | map_size = 290 |map_label = Kandavas katoļu baznīca | position = right | latd = 57 | latm = 02 | lats = 23 | latNS = N | longd = 22 | longm = 46 | longs = 42 | longEW = E | location = {{Flag|Latvija}}, [[Tukuma novads]], [[Kandava]] | religious_affiliation = [[Romas Katoļu baznīca]] | consecration_year = [[2003. gads]] | status = [[Liepājas diecēze (Romas katoļu)|Liepājas diecēze]] | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = [[prāvests]] <br />Toms Priedoliņš | website = [http://www.katedrale.lv/index.php?id=422 www.katedrale.lv] | architecture_style = [[klasicisms]] | facade_direction = | groundbreaking = {{dat|1998}} | year_completed = {{dat|2003}} | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = mūra }} '''Kandavas Gvadelupes Dievmātes Romas katoļu baznīca''' ir Romas katoļu [[Rīgas metropolija]]s [[Liepājas diecēze (Romas katoļu)|Liepājas diecēzes]] draudzes [[baznīca (celtne)|baznīca]].<ref name="zv">[http://www.catholic.lv/main.php?parent=233&show=1#sub419 Liepājas diecēze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081228071335/http://www.catholic.lv/main.php?parent=233&show=1#sub419 |date={{dat|2008|12|28||bez}} }} www.catholic.lv</ref> Tā atrodas [[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Kandava]]s pilsētā. Vienīgā baznīca [[Latvija|Latvijā]], kuru uzcēluši draudzes locekļi bez atlīdzības. Adrese: Liepu ielā 2. == Vēsture == Sākoties [[Dziesmotā revolūcija|Atmodai]], arvien vairāk [[Kandava]]s [[cilvēks|cilvēki]] sāka pievērsties [[ticība]]i, bet nebija telpu [[dievkalpojums|dievkalpojumu]] noturēšanai. Draudzes locekļi, lielākoties pensionāri domāja par baznīcas būvniecību un, pateicoties [[Vācija]]s katoliskās [[organizācija]]s ''Bonifatiuswerk'' atbalstam, 1998. gadā iegādājās vecu dzīvojamo [[māja|namu]] Kandavas vecpilsētā, kas ir 18. gadsimta [[arhitektūras piemineklis]]. Sakarā ar ēkas statusu, tās pārbūvē par dievnamu bija jāievēro dažādi ierobežojumi, tai skaitā bija jāatstāj nemainīgs ārējais izskats. Sākās pārbūves darbi, kurus veica draudzes locekļi, galvenokārt pensionāri bez jebkādas atlīdzības. Tika nojauktas iekšsienas un demontēti [[griesti]], padziļināts pagraba stāvs, tādā veidā palielinot iekštelpu kvadratūru. Lūgšanu [[telpa|telpā]] ar [[koksne|koka]] siju palīdzību tika izveidots papildus otrais stāvs, kurā virs ieejas tika izveidotas [[koris|kora]] telpas, no kurām turpinājās [[balkons]] lūgšanu telpā abās pusēs.<ref>[http://old.kandava.lv/Default.asp?id=222&sid=365 Kandavas katoļu baznīca] {{Novecojusi saite}} www.old.kandava.lv</ref> 2003. gada 14. septembrī [[Liepājas diecēze (Romas katoļu)|Liepājas diecēzes]] [[bīskaps]] [[Vilhelms Lapelis]] baznīcu konsekrēja, veltot to [[Gvadelupes Dievmāte]]s godam un aizbildniecībai.<ref>Katoļu kalendārs 2004. Rīga: Rīgas metropolijas Romas katoļu kūrijas izdevums, 2003. 67.lpp.</ref> 2006. gada 3. decembrī, Gvadelupes Dievmātes titulsvētkos, [[Liepājas diecēze (Romas katoļu)|Kurzemes bīskapijas]] bīskaps Vilhelms Lapelis iesvētīja jauno zvanu torni, bet tā sponsoriem uzdāvināja [[Romas pāvests|pāvesta]] [[Benedikts XVI|Benedikta XVI]] pasvētītās [[ikona (svētbilde)|ikonas]], bet ikviens varēja saņemt pāvesta svētīto medaljonu.<ref>[http://www.katedrale.lv/index.php?id=7276 Jauns zvanu tornis Kandavā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305021022/http://www.katedrale.lv/index.php?id=7276 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }} www.katedrale.lv</ref> == Eksterjers == Dievnams ir [[klasicisms|klasicisma]] stilā celta mūra [[ēka]], kas celta 18. gadsimtā. Tā kā [[dievnams]] cieši pieguļ gājēju [[ietve]]i un [[iela]]i, baznīcas [[dārzs|dārza]] un žoga tam apkārt nav. Pa kreisi no baznīcas galvenās [[fasāde]]s atrodas [[akmeņdārzs]] ar reliģiskām [[skulptūra|skulptūrām]]. Pie baznīcas kreisās ārsienas priekšējā pusē ir piebūvēts moderns [[zvans|zvanu]] [[tornis]]. == Interjers == Baznīca ir vienas [[nava]]s [[celtne]] ar flīžu grīdu un mūra griestiem. Uz koka [[pīlārs|pīlāriem]] balstās balkoni abās lūgšanas telpas pusēs un [[koris|kora]] telpas otrajā stāvā. Kā turpinājums pīlāriem ir balkona sienas, kas salaistas kopā pie griestiem ar koka sijām, tādā veidā noturot [[joms|joma]] smagumu. [[Logs|Logos]] ievietotas mūsdienās izgatavotas [[vitrāža]]s. Pagrabtelpās ir izveidota tējnīca un ekspozīciju zāle, kurā var aplūkot [[glezna|gleznu]] un [[fotogrāfija|fotogrāfiju]] [[izstāde]]s, kas tiek mainītas katru gada ceturksni. Dievnamā ir viens vairāk kā 100 gadus vecais 19. gadsimta [[altāris]], kurš agrāk bija kā sānu altāris [[Ventspils Svētā Krusta Romas katoļu baznīca|Ventspils baznīcā]]. Tam ir divas rotējošas gleznas ar [[Jēzus Kristus|Kristus]] augšāmcelšanās un Gvadelupes Dievmātes gleznu, kas ir oriģināla kopija no [[Meksika]]s. Tā ir gleznota uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|indiāņu]] apmetņa jeb rupjas tilmas no [[agaves]] šķiedrām. Šī glezna ir vairāk kā 470 gadus veca un saglabājusi savu mirdzumu. Kora telpās ir [[ērģeles]]. Aplūkojami stilizēti Krusta tēla [[attēls|attēli]], kurus ir dāvinājis [[mākslinieks]] [[Jānis Bārzda]]. Dievnamā ir labiekārtotas telpas Svētdienas skolai.<ref>[http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/baznicas/4138489 Tukuma novada baznīcas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130414101447/http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/baznicas/4138489 |date={{dat|2013|04|14||bez}} }} www.turisms.tukums.lv</ref> == Draudze == Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Liepājas diecēzē. Draudzi apkalpo [[prāvests]] Toms Priedoliņš.<ref>[http://www.katedrale.lv/index.php?id=422 Kandavas Gvadelupes Dievmātes draudze] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110815115846/http://www.katedrale.lv/index.php?id=422 |date={{dat|2011|08|15||bez}} }} www.katedrale.lv</ref> Draudzei pieder katoļticīgie, kas dzīvo Kandavas [[pilsēta|pilsētā]]. Dievkalpojumi notiek svētdienās un svētku dienās. Darbojas Svētdienas [[skola]]. Draudzes vecākais ir Eduards Losis.<ref>[http://www.kandava.lv/nvo/ Kandavas novada nevalstiskās organizācijas] www.kandava.lv</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://old.kandava.lv/Default.asp?id=222&sid=365 Kandavas katoļu baznīca] {{Novecojusi saite}} old.kandava.lv * [http://foto.eks.lv/baznicas/kandava/index.html Baznīcas attēli] www.foto.eks.lv * [https://web.archive.org/web/20130414101447/http://www.turisms.tukums.lv/index/vietas/apskates/baznicas/4138489 Tukuma novada baznīcas] www.turisms.tukums.lv * [http://travelnet.lv/lv/romas-katolu-gvadelupes/dievmates-kandavas-draudzes/baznica.php?O=sacinzab Kandavas Gvadelupes Dievmātes Romas katoļu baznīca]{{Novecojusi saite}} www.travelnet.lv * [http://www.vieglicelot.lv/lv/object/kandavas-romas-katolu-baznica.htm Kandavas Romas katoļu baznīca] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307175155/http://www.vieglicelot.lv/lv/object/kandavas-romas-katolu-baznica.htm |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} www.vieglicelot.lv {{Liepājas diecēzes baznīcas}} {{Latvijas baznīcas}} {{DEFAULTSORT:Kandavas Gvadelupes Dievmates Romas katolzu baznica}} [[Kategorija:Romas katoļu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Liepājas diecēzes baznīcas]] [[Kategorija:Kandava]] 7lyye6to4zofulin5v8slv6rmmueygz 0 218270 4548411 4544018 2026-11-12T00:01:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548411 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Speedminton game on rooftop.jpg|thumb|right|Krosmintona spēle uz jumta]] '''Krosmintons''' (agrāk '''spīdmintons''') ir sporta spēle ar [[Rakete (sports)|raketi]] un [[Volāns|volānu]]. Spēli izgudroja sportists no [[Berlīne]]s Bils Brandess, balstoties uz [[Badmintons|badmintona]], [[Teniss|tenisa]] un [[Skvošs|skvoša]] pamatelementiem. Sākotnēji izgudrotāja ideja bija izveidot badmintona lauka variantu, tāpēc viņš volānu nomainīja uz mazāku un smagāku. Pateicoties tam un tīkla trūkumam spēles temps ir ātrāks nekā parastajā badmintonā. 2011. gadā notika pirmais krosmintona pasaules čempionāts [[Berlīne|Berlīnē]]. 2015. gadā Latvijas Sporta federāciju padome atzina Latvijas Krosmintona federāciju kā sporta veida pārstāvi Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsfp.lv/sporta_registrs/atzitas_federacijas/2672|title=LSFP|website=lsfp.lv|access-date=2023-07-19}}</ref> 2023. gadā Starptautiskajā Krosmintona federācijā ietilpa 34 valstis, starp kurām bija arī Latvija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://crossminton.org/members/|title=Members|website=International Crossminton Organisation|access-date=2023-07-19|language=en-US}}</ref> Taču šā paša gada jūlijā starptautiskās federācijas vietnē kā "pašreizējais turnīrs" ierakstīts aicinājums pieteikties uz 2020. gada Nāciju kausa rīkošanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://crossminton.org/nations-cup/current-competition/|title=Current Competition|website=International Crossminton Organisation|access-date=2023-07-19|language=en-US}}</ref> lai gan vietnē atrodams aktīvs tuvāko turnīru kalendārs. Līdzīgas problēmas sastopamas arī Latvijas federācijas vietnē, kur galvenajā lapā uzrādīts 2020. gada turnīru kalendārs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://krosmintona-fed.lv/|title=LATVIJAS KROSMINTONA FEDERĀCIJA|access-date=2023-07-19|language=lv|archive-date=2023-07-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20230719154058/https://krosmintona-fed.lv/}}</ref> 2022. gadā [[Zagreba|Zagrebā]] notika kārtējais pasaules čempionāts, kurā lielākos panākumus guva [[Japāna|japāņi]]. Latvijas pārstāves sieviešu dubultspēlēs Santa Paegle un Agnese Logoša izcīnīja bronzas medaļas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/citi/05072022-latvijai_pirmo_reizi_zelta_medalas_pasaul|title=Latvijai pirmo reizi zelta medaļas pasaules čempionātā krosmintonā|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-07-19|date=2022-07-05|language=lv}}</ref> Divas zelta medaļas ieguva Latvijas pārstāvji junioru kategorijās - Artūrs Dzirkalis puišu U18 un Agate Kristiāna Spāre meiteņu U16.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://krosmintona-fed.lv/2022/07/04/latvijai-pirmo-reizi-zelta-medalas-pasaules-cempionata-krosmintona/|title=Latvijai pirmo reizi zelta medaļas Pasaules čempionātā krosmintonā {{!}} Latvijas Krosmintona federācija|access-date=2023-07-19|date=2022-07-04|language=lv|archive-date=2023-07-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20230719154056/https://krosmintona-fed.lv/2022/07/04/latvijai-pirmo-reizi-zelta-medalas-pasaules-cempionata-krosmintona/}}</ref> 2023. gada pasaules čempionātā [[Brno]] Spāre uzvarēja meiteņu U18 grupā un ieguva bronzu kopā ar Dzirkali jauktajās dubultspēlēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ico.tournamentsoftware.com/cookiewall/?returnurl=%2Ftournament%2F355AB9CA-4CD3-462E-AA57-15FA8DC96B33%2Fplayer%2F58|title=International Crossminton Organisation|website=ico.tournamentsoftware.com|access-date=2023-07-19}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://ico.tournamentsoftware.com/cookiewall/?returnurl=%2Franking%2Ftournament.aspx%3Fid%3D35535%26tournament%3D207525|title=International Crossminton Organisation|website=ico.tournamentsoftware.com|access-date=2023-07-19}}</ref> Paegle ar Logošu sieviešu dubultspēlēs ieguva sudraba medaļu. Vēl Latvijas sportisti ieguva 8 dažādas medaļas dažādās disciplīnās un vecumu kategorijās.<ref name=":0" /> Par uzvarētājiem vienspēlēs atkal kļuva japāņi - Akihiro Ņisimura vīriešiem un Jurina Abe sievietēm.<ref name=":0" /> == Apraksts == Krosmintona spēles laukumu veido divi [[Kvadrāts|kvadrāti]] (5,50 x 5,50 m), kas viens no otra novietoti 12,80 metru attālumā. Bērnu un pusaudžu grupās lieto mazākus laukumus un nedaudz lēnākus volānus. Spēles laukumam jābūt līdzenam, tas neprasa daudziem sporta veidiem raksturīgus īpašus papildelementus, kā tīklu vai grozus. Spēles mērķis ir piezemēt volānu pretinieka laukumā Spēlētāji lieto īpašas raketes, jo badmintona raketes nav pietiekami izturīgas, bet skvošam domātās nav piemērotas spēles ātrumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://crossminton.org/equipment/|title=Equipment|website=International Crossminton Organisation|access-date=2023-07-19|language=en-US}}</ref> Volāna lidojuma ātrums sasniedz 290 km/h, to paredzēts lietot līdz 4 balles stiprā vējā. Pastāv tumsā spēlējama versija - blekmintons ar spīdošu vai mirgojošu volānu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat-inline|Speed badminton|Krosmintons}} * [https://web.archive.org/web/20140306212846/http://www.speedminton.com/ Oficiālā mājaslapa] {{angliski}} {{Sports-aizmetnis}} [[Kategorija:Sporta veidi]] 90sqakzexmq39s132sz993pmo9uw9ix 0 223240 4548480 4179092 2026-11-12T05:17:35Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548480 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls =Lama (1).png | att_nosaukums = [[Lama]] (''Lama glama'') | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Artiodactyla | kārta_lv = Pārnadži | apakškārta =Tylopoda | apakškārta_lv=Biezpēdaiņi | dzimta = Camelidae | dzimta_lv = Kamieļu dzimta | apakšdzimta = Camelinae | apakšdzimta_lv=Kamieļu apakšdzimta | cilts=Lamini | cilts_lv=Lamu cilts | binomial = Lamini <small>([[David Webb|Webb]], 1965)</small> | kategorijas = nē }} '''Lamu cilts''' (''Lamini'') ir viena no divām [[kamieļu apakšdzimta]]s (''Camelinae'') ciltīm. Otra ir [[kamieļu cilts]] (''Camelini'').<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://paleodb.org/cgi-bin/bridge.pl?action=checkTaxonInfo&taxon_no=145831&is_real_user=1 |title=Camelini |access-date={{dat|2013|05|08||bez}} |archive-date={{dat|2012|10|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121013224309/http://paleodb.org/cgi-bin/bridge.pl?action=checkTaxonInfo&taxon_no=145831&is_real_user=1 }}</ref> Lamu ciltī ir 4 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalās 2 [[Ģints (bioloģija)|ģintīs]].<ref>[http://taxonomicon.taxonomy.nl/TaxonTree.aspx?id=109579 Taxon: Tribe Lamini]</ref> Turklāt visas sugas savā starpā var pāroties un radīt vairoties spējīgus pēcnācējus. Šīs cilts tuvākie radinieki ir [[kamieļu cilts|kamieļi]]. Visas lamu cilts sugas mājo [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] un ir tipiskas [[kalns|kalnu]] pļavu iemītnieces. Divas no četrām sugām ([[lama]]s un [[alpaka]]s) ir domesticētas, tās pamatā izmanto [[vilna]]s un [[gaļa]]s ieguvei, kā arī kā transporta dzīvniekus. Pirms [[spāņi]] kolonizēja [[Amerika|Ameriku]] alpakas un lamas bija vienīgie domesticētie [[pārnadži]] Dienvidamerikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://factsanddetails.com/world.php?itemid=1506&catid=56 |title=Domesticated Animals in Pre-Historic Meso-America |access-date={{dat|2013|05|08||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131021222544/http://factsanddetails.com/world.php?itemid=1506 |archivedate={{dat|2013|10|21||bez}} }}</ref> Pārējās divas sugas ([[gvanako]] un [[vikunja]]s) ir sastopamas tikai savvaļā. ==Izskats un īpašības== Visām šīs cilts sugām abi dzimumi izskatās vienādi, kā arī visas sugas savā starpā izskatās diezgan līdzīgas. Atšķirībā no pārējām [[kamieļu dzimta]]s sugām lamu cilts sugām nav kupra, tām ir slaidi augumi, garas [[kājas]] un [[kakls|kakli]], maza [[galva]] un lielas [[ausis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wol.jw.org/lv/wol/d/r49/lp-lt/102004326 |title=Kamieļi Andos? |access-date={{dat|2013|05|09||bez}} |archive-date={{dat|2024|12|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202120404/https://wol.jw.org/lv/wol/d/r49/lp-lt/102004326}}</ref> Lielākā no visām ir [[lama]] (''Lama glama''), kuras augstums skaustā ir 109 – 119&nbsp;cm, svars 130 – 150&nbsp;kg.<ref>Stahl, Peter W. (4 April 2008). "Animal Domestication in South America". In Silverman, Helaine; Isbell, William. Handbook of South American Archaeology. Springer. pp. 121–130. {{ISBN|9780387752280}}.</ref> Mazākā ir [[vikunja]] (''Vicugna vicugna''). Tās augstums skaustā ir 75 – 85&nbsp;cm, svars 35 – 65&nbsp;kg.<ref>[http://globalistus.wordpress.com/2011/01/02/the-difference-between-vicua-alpaca-and-llama-and-then-there-are-guanacos-too/ The difference between Vicuña, Alpaca and Llama]</ref> Visām šīs cilts sugām ir kopīga īpašība - gremošanas sistēmā nav [[žultspūslis|žultspūšļa]].<ref>[http://globaltwitcher.auderis.se/gt2/artspec_information.asp?thingid=42654 Guanaco]{{Novecojusi saite}}</ref> ==Sistemātika== * Lamu cilts (''Lamini'') ** ģints [[Lamas]] (''Lama'') *** [[Gvanako]] (''Lama guanicoe'') *** [[Lama]] (''Lama glama'') ** ģints [[Vikunjas]] (''Vicugna'') *** [[Alpaka]] (''Vicugna pacos'') *** [[Vikunja]] (''Vicugna vicugna'') ==Galerija== <gallery> Attēls:Alpacas Sillustani (pixinn.net).jpg|[[Alpaka]] (''Vicugna pacos'') Attēls:Guanaco 09.24.jpg|[[Gvanako]] (''Lama guanicoe'') Attēls:Lama3.jpg|[[Lama]]s (''Lama glama'') Attēls:Vicunacrop.jpg|[[Vikunja]] (''Vicugna vicugna'') </gallery> ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[https://web.archive.org/web/20160304221253/http://www.isocard.org/e_Library/Journal_of_Camelid_Science/JCS_2012_Volume_05/01_South_American_camelids.pdf South American camelids - past, present and future] *[https://web.archive.org/web/20170706071035/http://www.conopa.org/publicaciones/chapter23.pdf Genetic Analysis of the Origins of Domestic South American Camelids] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kamieļu dzimta]] rnoi53uybz9uzio6nq6djibild386iw 0 226520 4548428 4338735 2026-11-12T01:33:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548428 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Kuldīgas novada muzejs | native_name = | native_name_lang = | image = 7716m (1).jpg | imagesize = 200px | caption = | alt = | map_type = | map_caption = | map_alt = | map_size = | lat_deg = | lat_min = | lat_sec = | lat_dir = | lon_deg = | lon_min = | lon_sec = | lon_dir = | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = [[1935]]<ref name="muzeji.lv">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.muzeji.lv/lv/museums/kuldiga-regional-museum/|title= KULDĪGAS NOVADA MUZEJS PA|publisher= muzeji.lv|access-date= {{dat|2013|06|17||bez}}|archiveurl= https://web.archive.org/web/20120415090640/http://www.muzeji.lv/lv/museums/kuldiga-regional-museum/|archivedate= {{dat|2012|04|15||bez}}}}</ref> | dissolved = | location = [[Pils iela (Kuldīga)|Pils iela]] 5, [[Kuldīga]]<ref name="muzeji.lv" />; [[Dzirnavu iela (Kuldīga)|Dzirnavu iela]] 5, [[Kuldīga]] | type = Reģionālais muzejs, [[Vēsture]]s un [[arheoloģija]]s muzejs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.kulturaskarte.lv/lv/muzejs/kuldigas-novada-muzejs|title= Kuldīgas novada muzejs|publisher= kulturaskarte.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> | collection = 107 000 (01.01.2016.)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.muzeji.lv/lv/museums/kuldiga-regional-museum/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|06|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120415090640/http://www.muzeji.lv/lv/museums/kuldiga-regional-museum/ |archivedate={{dat|2012|04|15||bez}} }}</ref> | visitors = | director = Eduards Dambergs | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = {{URL|http://www.kuldigasmuzejs.lv/}} }} '''Kuldīgas novada muzejs''' ir reģionāls [[vēsture]]s un [[arheoloģija]]s [[muzejs]], kas atrodas [[Pils iela (Kuldīga)|Pils ielā]] 5 [[Kuldīga|Kuldīgā]], bet muzeja krājuma un pētniecības nodaļa, kā arī atvērtā krājuma ekspozīcija atrodas Dzirnavu ielā 5 Kuldīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kuldigasmuzejs.lv/atvertais-krajums|title=ATVĒRTAIS KRĀJUMS|website=KNM|access-date=2025-04-06|language=lv}}</ref> == Muzeja pirmsākumi == [[Attēls:Muzeja pirmsākumi.jpeg|thumbnail|Kuldīgas pilsētas muzeja atklāšana 1937. gada 11. aprīlī.]] Pirmo izstādi ar muzejisku nozīmi [[Kuldīga|Kuldīgā]] organizēja 1899. gada pavasarī rātsnama zālē Baznīcas ielā.<ref name="muzeji.lv" /> Izstādes sarīkošanai izveidoja īpašu komiteju, kura vērsās pie Kuldīgas pilsētas un apkārtnes iedzīvotājiem ar lūgumu deponēt izstādīšanai viņu īpašumā esošos priekšmetus. Izstādē bija skatāmi vēsturiski eksponāti (dažādi ieroči, mājturības priekšmeti, drukas darbi un manuskripti), mākslas darbi, piemiņas lietas no skolām un universitātēm, heraldika, zīmogi un zīmoggredzeni, monētas, medaļas, ordeņi un citi retumi. == Starpkaru periods == [[Attēls:Starpposms.jpg|thumbnail|Ēka Kalpaka ielā 1 (tagad Liepājas ielā 37)]] Pirmās brīvvalsts laikā [[Latvija|Latvijā]] lielu uzmanību pievērsa valsts kultūrvēsturiskajam mantojumam, tika veidoti jauni valsts un pašvaldības muzeji, īstenojot valsts noteikto politiku arheoloģisko, etnogrāfisko un vēsturisko materiālu vākšanā. 1935. gada 10. oktobrī Kuldīgas pilsētas valde pieņēma lēmumu par muzeja dibināšanu Kuldīgā. Muzeja pārziņa pienākumus uzņēmās pilsētas galva J. Dreimanis, bet par muzeja administratoru iecēla H. Celmiņu. Muzeja vajadzībām tika ierādītas četras telpas Kalpaka ielā 1 (tagad [[Liepājas iela (Kuldīga)|Liepājas ielā]] 37). 1937. gada 11. aprīlī muzejs tika iesvētīts un oficiāli atklāts. Ilgus gadus muzejs funkcionēja kā vērtīgu priekšmetu glabātuve, kur priekšmeti tika sadalīti pa kolekcijām un pieejami apskatei, tomēr nekādi izpētes darbi netika veikti. == Otrā pasaules kara periods == [[Attēls:II PK 6567.jpg|thumbnail|Muzejs Pils ielā 5]] Pēc vācbaltiešu izceļošanas 1940. gada pavasarī muzejam piešķīra telpas Pils ielā 5. Šajā pašā gadā pieņēma darbā pirmo algoto darbinieku — muzeja pārzini Frici Spingu. 1942. gadā par direktori sāka strādāt Elvīra Upīte. 1945. gadā muzejā bija 5038 eksponāti. [[Latvijas PSR]] laikā 1940. gadu beigās izveidoja vēstures, sociālistiskās celtniecības, „[[Vācijas—PSRS karš|Lielā Tēvijas kara]]” un mākslas nodaļas, iekārtoja izstāžu stendus par aktuāliem notikumiem. 1949. gadā muzejs mainīja profilu un kļuva par novadpētniecības muzeju. == Latvijas PSR == [[Attēls:Ekspedicija 6586.jpg|thumbnail|Muzeja darbinieki ekspedīcijas laikā pie rakstnieces [[Vilma Delle|Vilmas Delles]] 1975. gadā.]] [[1950. gadi]] iezīmējās ar jaunām darba un sadzīves tradīcijām, kuru veidošanā aktīvi piedalījās arī muzejs, regulāri tika rīkotas svinīgās [[Pionieru kustība|pionieros]] uzņemšanas, kara veterānu tikšanās un citas tradīcijas. Sāka strādāt dabas nodaļa, tika veidota ekspozīcija un izstādes par novada dabas objektiem un to aizsardzību, [[flora|floru]] un [[fauna|faunu]]. Muzejs atvēra filiāli [[Saldus|Saldū]], kas darbojās līdz 1960. gadu otrajai pusei. [[1960. gadi]]em bija raksturīgs darbinieku skaita pieaugums, arī dažāda veida ekspozīciju veidošana. Muzeja apsaimniekošanā nonāca [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca|Sv. Katrīnas baznīca]]. Baznīcā iekārtoja ekspozīciju „Kuldīgas novada arhitektūra 17.—19. gadsimtā”. Notika baznīcas kapitāla pārbūve. Tās gaitā baznīcas iekštelpu pielāgoja muzeja filiāles un koncertzāles vajadzībām. Fondu glabātavām izbūvēja Pilssarga namiņu Pils ielā 4 un muzeja saimniecības ēku Pils ielā 5. 1964. gadā to pārdēvēja par „Kuldīgas novadpētniecības un mākslas muzeju”. 1973. gadā muzeja īpašumā nonāca rakstnieka [[Voldemārs Sauleskalns|Voldemāra Sauleskalna]] māja „Sauleskalni” un dārzs. Mājā izveidoja novada kultūras darbiniekiem veltītu ekspozīciju. Kopš 1977. gada par tradīciju kļuva kultūras darbinieku salidojums. Lai papildinātu esošos muzeja krājumus, muzeju darbinieki veica kompleksās ekspedīcijas Latvijas laukos un pilsētās. Arī Kuldīgas muzejs veica rajona izpēti, aptverot visu [[Kuldīgas rajons|Kuldīgas rajona]] teritoriju un bagātīgi papildinot muzeja krājumu. Paplašināja etnogrāfisko priekšmetu kolekciju, kā arī sadzīves priekšmetu un darbarīku kolekcijas. [[Atmodas kustība]]s laikā muzeja filiālē Katrīnas baznīcā 1989. gada 25. martā atklāja izstādi "Deportācijas un terors PSRS", ar kuru aizsākās noklusētās vēstures izzināšana. == Pēc neatkarības atjaunošanas == [[Attēls:Muzeja nakts.jpg|thumbnail|Muzeju nakts 2012]] Padomju laikā veidotās ekspozīcijas demontēja kā saturiski un vizuāli novecojušas. Novada vēsturi ilustrēja tematiskās izstādēs. 1990. gadu sākumā likvidēja muzeja filiāles „Sauleskalnos” un 1990. gadā [[Kuldīgas Svētās Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca|Sv. Katrīnas baznīcu]] atdeva draudzei. 1999. gadā muzejs izveidoja filiāli „Kāršu muzejs”, kurā eksponēja J. Mētras spēļu kāršu privātkolekciju. Vēlāk filiāle tika pārveidota par izstāžu zāli „Kāršu istaba”. 2002. gadā muzejs dāvinājumā saņēma tēlnieces [[Līvija Rezevska|Līvijas Rezevskas]] skulptūru kolekciju, ko eksponēja L. Rezevskas izstāžu zālē [[Mucinieku iela (Kuldīga)|Mucinieku ielā]] 19. 2003. gadā Kuldīgas novada muzejs pārņēma likvidētā a/s „[[Vulkāns (fabrika)|Vulkāns]]” vēstures muzeja krājumu. 2002. gadā Kuldīgas novada muzejs bija to septiņu Latvijas muzeju vidū, kuri piedalījās starptautiskā akcijā „Muzeju pavasaris”. Trīs gadus vēlāk aizsākās starptautiska Eiropas akcija „[[Muzeju nakts]]”, kurā muzejs piedalās katru gadu. Divtūkstošo gadu sākumā notika dažādi muzeja pārkārtošanās darbi. Īpašniekam atdeva Pilssarga namiņu Pils ielā 4, muzeja krājumus pārvietoja uz pagaidu telpām Dzirnavu ielā 18. Muzejā norisinājās izstāžu iekārtošana un eksponēšana. No 2008. gada jūlija līdz 2009. gada decembrim īstenoja projektu „[[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] muzeja restaurācija un koka arhitektūras amatnieku darbnīcas izveide”, kurā atjaunoja muzeja galvenās ēkas fasādi un administrācijas ēku. Restaurācijas darbu laikā muzejs piedāvāja ceļojošās izstādes, kas bija skatāmas kultūras un izglītības iestādēs. Kopš 2010. gada muzejs organizē konferences — vēsturiskos lasījumus par [[Kurzeme]]s vēstures un muzeju nozares aktualitātēm. Lai popularizētu un apzinātu krājumos esošo materiālu par Kuldīgas novada pagastiem, 2011. gadā sagatavoja lekciju ciklu „Pagasta atmiņu albums”, kas ieguva muzeju nozares gada balvu „Zelta puteklis” nominācijā „Inovatīva krājuma izmantošana 2011”. Pagastu vēstures pētīšanas rezultātā tika atjaunota tradīcija doties kultūrvēstures ekspedīcijās uz pagastiem. 2012. gadā notika pirmā atjaunotā ekspedīcija [[Īvandes pagasts|Īvandes pagastā]]. 2012. gadā uzsāka projektu „Vēsturiskās [[Bangerta villa]]s restaurācija, jaunu un inovatīvu muzeja pakalpojumu izveide”. Pēc restaurācijas muzeja trešajā stāvā iekārtoja pilsētas vēsturei veltīta ekspozīciju "Kuldīga pirms mums", otrajā stāvā iekārtoja ekspozīciju „Turīga pilsoņa dzīvoklis Kuldīgā 20. gs. sākumā”, savukārt pirmajā stāvā izveidoja informācijas un klientu apkalpošanas centru. 2019. gadā Kuldīgas novada muzeja lietošanā nodeva vēsturisko [[Latvijas Banka|Latvijas Valsts bankas]] ēku Dzirnavu ielā 5, kurā iekārtoja slēgtās krātuves, būtiski uzlabojot priekšmetu glabāšanas apstākļus, un darba telpas Krājuma un pētniecības nodaļas darbiniekiem. Uz jauno ēku pārvietoja visas muzeja kolekcijas. Pagrabstāvā un ēkas pirmajā stāvā atrodas slēgtās krātuves un darbinieku kabineti, savukārt otrajā stāvā šobrīd ir iekārtota atvērtā krājuma ekspozīcija. Atvērtā krājuma ekspozīcija atklāta 2023. gada 28. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kuldigasnovads.lv/kuldigas-novads-par-nozimigu-kulturvietu-bagataks-atklats-muzeja-atvertais-krajums/|title=Kuldīgas novads par nozīmīgu kultūrvietu bagātāks – atklāts muzeja atvērtais krājums|last=Meirupska|first=Ilze|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2025-04-06|date=2023-10-28|language=lv|archive-date=2025-03-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20250316202457/https://kuldigasnovads.lv/kuldigas-novads-par-nozimigu-kulturvietu-bagataks-atklats-muzeja-atvertais-krajums/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Kuldīga]] [[Kategorija:Novadpētniecības muzeji]] j07o6wgm7viwtfjd3hsfbw81mlv0koi 0 244189 4548248 4544491 2026-11-11T14:27:45Z ListeriaBot 56598 Wikidata list updated [V2] 4548248 wikitext text/x-wiki Šajā lapā apkopoti [[Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts|valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi]] [[Jelgavas novads|Jelgavas novadā]]. {{monument-title-wikidata|Q97231093}} {{Wikidata list |sparql=SELECT ?item ?name ?lat ?long ?typelabel ?vaid ?year ?image ?commonscat ?municipality ?district ?locality ?complex ?region ?address ?wikipediauri ?extlink ?munwiki WHERE { VALUES ?currList { wd:Q20565841 } . VALUES ?currNovads { wd:Q97231093 } . ?currNovads wdt:P300 ?region . ?item wdt:P2817 ?currList . ?item wdt:P2494 ?vaid . ?item wdt:P1435 ?type . ?item wdt:P131 ?munid. ?munid wdt:P131 ?upmunid . ?munid wdt:P131* ?currNovads . ?upmunid wdt:P31 ?upmuntype . BIND ( IF ( ( ?upmuntype = wd:Q2577184) , ?upmunid , ?munid ) AS ?novads ) . ?munsitelink schema:about ?munid . ?munsitelink schema:inLanguage "lv" . BIND(STRAFTER(str(?munsitelink), "lv.wikipedia.org/wiki/") AS ?munwiki) . OPTIONAL { ?item wdt:P373 ?commonscat } . OPTIONAL { ?item wdt:P2795 ?locality} . OPTIONAL { ?item wdt:P361 ?complex } . OPTIONAL { ?item p:P571 ?inception . ?inception pq:P1932 ?year } . OPTIONAL { ?item wdt:P18 ?pic . BIND(STRAFTER(str(?pic), "Special:FilePath/") AS ?image) . } OPTIONAL { ?item wdt:P856 ?extlink } . OPTIONAL { ?item wdt:P6375 ?address } . OPTIONAL { ?item wdt:P625 ?coord . ?item p:P625 ?coordinate . ?coordinate psv:P625 ?coordinate_node . ?coordinate_node wikibase:geoLatitude ?lat . ?coordinate_node wikibase:geoLongitude ?long . } OPTIONAL { ?sitelink schema:about ?item . ?sitelink schema:inLanguage "lv" BIND(strafter(str(?sitelink),"/wiki/") as ?wikipediauri) } ?item rdfs:label ?name . FILTER(lang(?name)="lv") ?type rdfs:label ?typelabel . FILTER(lang(?typelabel)="lv") ?munid rdfs:label ?municipality . FILTER(lang(?municipality)="lv") ?novads rdfs:label ?district . FILTER(lang(?district)="lv") } |wdq= |section=?district |sort=P131 |columns=qid,label,?name,?municipality,?district,p1435:value,?region,?extlink,?address,?locality,?lat,?long,p625,?image,?commonscat,?vaid,?wikipediauri,?year,?typelabel,?complex,?munwiki |thumb=128 |min_section=1 |row_template=monument |skip_table=1 }} {{monument | qid = Q50405190 | label = ''[[:d:Q50405190|Vecsvirlaukas muižas klēts]]'' | name = Vecsvirlaukas muižas klēts | municipality = Bajāri | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.641648808238 | long = 23.788512229291 | p625 = {{Coord|56.641649|23.788512|display=inline}} | image = Vecsvirlaukas%20klets.jpg | vaid = 5214 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Baj%C4%81ri_(Jaunsvirlaukas_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405575 | label = ''[[:d:Q50405575|Kungu māja]]'' | name = Kungu māja | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34422810923 | long = 23.547274125763 | p625 = {{Coord|56.344228|23.547274|display=inline}} | image = Blankenfeldes%20mui%C5%BEas%20kungu%20m%C4%81ja%2002.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor House | vaid = 5264 | year = 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405581 | label = ''[[:d:Q50405581|Dārza rīku mājiņa]]'' | name = Dārza rīku mājiņa | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344656750478 | long = 23.54870132083 | p625 = {{Coord|56.344657|23.548701|display=inline}} | image = Gardener%20House%20ruins%20in%20Blankenfelde%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Gardener House ruins in Blankenfelde Manor | vaid = 5265 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405587 | label = ''[[:d:Q50405587|Kalpu māja ar caurbrauktuvi]]'' | name = Kalpu māja ar caurbrauktuvi | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344838586092 | long = 23.548179513701 | p625 = {{Coord|56.344839|23.54818|display=inline}} | image = Kalpu%20m%C4%81ja%20ar%20caurbrauktuvi%20Blenkenfeldes%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Servant house in Blankenfelde Manor | vaid = 5266 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405595 | label = ''[[:d:Q50405595|Klēts (spīķeris)]]'' | name = Klēts (spīķeris) | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.344440624517 | long = 23.545142558282 | p625 = {{Coord|56.344441|23.545143|display=inline}} | image = Barn%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Barn in Blankenfelde Manor | vaid = 5267 | year = 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405603 | label = ''[[:d:Q50405603|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.343452315905 | long = 23.549549161392 | p625 = {{Coord|56.343452|23.549549|display=inline}} | image = Br%C5%ABzis%20%28Blankenfeldes%20mui%C5%BEa%29.JPG | commonscat = Blankenfelde Manor Brewery ruins | vaid = 5268 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405609 | label = ''[[:d:Q50405609|Stallis]]'' | name = Stallis | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.34435732712 | long = 23.548310823092 | p625 = {{Coord|56.344357|23.548311|display=inline}} | image = Stable%20in%20Blankenfelde%20Manor%202015-09-26%20%284%29.jpg | commonscat = Stable in Blankenfelde Manor | vaid = 5269 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405616 | label = ''[[:d:Q50405616|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.345261926929 | long = 23.549645278255 | p625 = {{Coord|56.345262|23.549645|display=inline}} | image = Blankenfelde%20Manor%20Park%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Blankenfelde Manor Park | vaid = 5270 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q50405624 | label = ''[[:d:Q50405624|(Vēja) krogs]]'' | name = (Vēja) krogs | municipality = Blankenfelde | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Blankenfeldes muižā | lat = 56.341147223816 | long = 23.542938618759 | p625 = {{Coord|56.341147|23.542939|display=inline}} | vaid = 5271 | year = 1874. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138504008|Blankenfeldes muižas apbūve]]'' | munwiki = Blankenfelde }} {{monument | qid = Q4956103 | label = ''[[:d:Q4956103|Bramberģes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Bramberģes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579444444444 | long = 23.584444444444 | p625 = {{Coord|56.579444|23.584444|display=inline}} | image = Bramberge%20manor%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Bramberģe Manor | vaid = 5207 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405099 | label = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Bramberģes muižas apbūve ar parku | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579507663427 | long = 23.584481601715 | p625 = {{Coord|56.579508|23.584482|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3e%20Manor%202015-09-26.jpg | vaid = 5205 | year = 16. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042401|Bramberģes muiža]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405107 | label = ''[[:d:Q50405107|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579900406362 | long = 23.585158000973 | p625 = {{Coord|56.5799|23.585158|display=inline}} | image = Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%283%29.jpg | vaid = 5206 | year = 17. gs. s. 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405127 | label = ''[[:d:Q50405127|Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas]]'' | name = Vārti un aizsardzības sistēmas paliekas | municipality = Bramberģe | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bramberģes muižā | lat = 56.579794279459 | long = 23.584379914365 | p625 = {{Coord|56.579794|23.58438|display=inline}} | image = V%C4%81rti%20un%20aizsardz%C4%ABbas%20sist%C4%93mas%20paliekas%20Bramber%C4%A3es%20mui%C5%BE%C4%81%2002.JPG | commonscat = Gate of Bramberģe Manor | vaid = 5208 | year = 16. gs. b. 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405099|Bramberģes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Bramber%C4%A3e }} {{monument | qid = Q50405433 | label = ''[[:d:Q50405433|Bērvircavas muižas kungu māja un parks]]'' | name = Bērvircavas muižas kungu māja un parks | municipality = Bērvircava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = "Nameļi" | lat = 56.4025970596 | long = 23.748740206579 | p625 = {{Coord|56.402597|23.74874|display=inline}} | image = B%C4%93rvircavas%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%281%29.jpg | vaid = 5242 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q18623032|Bērvircavas muiža]]'' | munwiki = B%C4%93rvircava }} {{monument | qid = Q51879263 | label = ''[[:d:Q51879263|Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi)]]'' | name = Mazsilgraužu senkapi (Zviedru kapi) | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.704633662844 | long = 23.788775664055 | p625 = {{Coord|56.704634|23.788776|display=inline}} | vaid = 983 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879264 | label = [[Silgraužu skansts]] | name = Silgraužu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Mazsilgraužiem | lat = 56.702763653074 | long = 23.785471183112 | p625 = {{Coord|56.702764|23.785471|display=inline}} | vaid = 984 | wikipediauri = Silgrau%C5%BEu_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879265 | label = [[Bluķu skansts]] | name = Bluķu skansts | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Upmaļiem | lat = 56.703519394409 | long = 23.769459411377 | p625 = {{Coord|56.703519|23.769459|display=inline}} | vaid = 985 | wikipediauri = Blu%C4%B7u_skansts | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q113483778 | label = [[Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem|Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas]] | name = Latvijas atbrīvošanas karā kritušo karavīru piemiņas vieta pie bijušās Skuju skolas | municipality = Cenu pagasts | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bijušās Skuju skolas | lat = 56.725611111111 | long = 23.852833330556 | p625 = {{Coord|56.725611|23.852833|display=inline}} | image = Dalbes%20apk%C4%81rtne%2C%20br%C4%ABv%C4%ABbas%20c%C4%AB%C5%86u%20piemineklis%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Monument to the fallen soldiers of 6th Riga Infantry Regiment | vaid = 9268 | wikipediauri = Piemineklis_6._R%C4%ABgas_k%C4%81jnieku_pulka_karav%C4%ABriem | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Cenu_pagasts }} {{monument | qid = Q51879266 | label = [[Dalbes luterāņu baznīca]] | name = Dalbes luterāņu baznīca | municipality = Dalbe | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.741021871224 | long = 23.868344112291 | p625 = {{Coord|56.741022|23.868344|display=inline}} | image = Dalbes%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2C.jpg | commonscat = Lutheran church in Dalbe | vaid = 5187 | wikipediauri = Dalbes_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1869. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Dalbe }} {{monument | qid = Q50404973 | label = ''[[:d:Q50404973|Pils galvenā korpusa drupas]]'' | name = Pils galvenā korpusa drupas | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423640307623 | long = 23.700818390699 | p625 = {{Coord|56.42364|23.700818|display=inline}} | image = %D0%A0%D0%B0%D0%B7%D0%B2%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D1%8B.JPG | commonscat = Eleja Manor house ruins | vaid = 5193 | year = 1806. -1810. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404979 | label = ''[[:d:Q50404979|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423082033243 | long = 23.701189405888 | p625 = {{Coord|56.423082|23.701189|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2005.JPG | vaid = 5194 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404987 | label = ''[[:d:Q50404987|Akas (4)]]'' | name = Akas (4) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423947063506 | long = 23.70019468003 | p625 = {{Coord|56.423947|23.700195|display=inline}} | vaid = 5195 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404992 | label = ''[[:d:Q50404992|Apaļais paviljons (rotonda)]]'' | name = Apaļais paviljons (rotonda) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.428053606453 | long = 23.702778449596 | p625 = {{Coord|56.428054|23.702778|display=inline}} | vaid = 5196 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404997 | label = ''[[:d:Q50404997|Brūzis]]'' | name = Brūzis | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.421653384316 | long = 23.704542353575 | p625 = {{Coord|56.421653|23.704542|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%20%28%C4%92ka%20aiz%20%C5%BEoga%29%202015-09-26.jpg | vaid = 5197 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405004 | label = ''[[:d:Q50405004|Dārzniecības ēkas (2)]]'' | name = Dārzniecības ēkas (2) | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423218546075 | long = 23.702511320434 | p625 = {{Coord|56.423219|23.702511|display=inline}} | vaid = 5198 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405010 | label = ''[[:d:Q50405010|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.423261294307 | long = 23.69999521425 | p625 = {{Coord|56.423261|23.699995|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEa%2002.JPG | vaid = 5199 | year = 19. gs. s. 1958. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405017 | label = ''[[:d:Q50405017|Mūra žogs]]'' | name = Mūra žogs | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.422920807864 | long = 23.6981366441 | p625 = {{Coord|56.422921|23.698137|display=inline}} | image = Wall%20near%20Eleja%20manor%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5201 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405022 | label = ''[[:d:Q50405022|Tējas namiņš]]'' | name = Tējas namiņš | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.426280067385 | long = 23.702082271888 | p625 = {{Coord|56.42628|23.702082|display=inline}} | image = Elejas%20teejas%20nams.jpg | vaid = 5202 | year = 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405030 | label = ''[[:d:Q50405030|Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām]]'' | name = Vārti un ieejas tiltiņš ar dekoratīvām skulptūrām | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.42739296767 | long = 23.702629030686 | p625 = {{Coord|56.427393|23.702629|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20ieejas%20tilti%C5%86%C5%A1%202015-09-26.jpg | vaid = 5203 | year = 1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50405050 | label = ''[[:d:Q50405050|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Eleja | district = Elejas pagasts<br/>Eleja | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Elejas muižā | lat = 56.424370975434 | long = 23.699873137461 | p625 = {{Coord|56.424371|23.699873|display=inline}} | image = Elejas%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26.jpg | commonscat = Eleja Manor park | vaid = 5204 | year = 19. gs. s. -1912. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138495662|Elejas muižas apbūve]]'' | munwiki = Eleja }} {{monument | qid = Q50404931 | label = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | name = Sesavas luterāņu baznīca | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.422005355702 | long = 23.729794657646 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Sesava | vaid = 5190 | wikipediauri = Sesavas_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1633. 17. -19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404937 | label = ''[[:d:Q50404937|Ērģeļu prospekts]]'' | name = Ērģeļu prospekts | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3423 | year = 1789.-1793. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404945 | label = ''[[:d:Q50404945|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | image = Sesavas%20ergjeles.jpg | vaid = 3424 | year = 1789.-1793. 1860. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404953 | label = ''[[:d:Q50404953|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavas luterāņu baznīcā | lat = 56.422005355 | long = 23.729794657 | p625 = {{Coord|56.422005|23.729795|display=inline}} | vaid = 3426 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Sesavas luterāņu baznīca]] | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q50404961 | label = ''[[:d:Q50404961|Sesavas mācītājmāja un dārzs]]'' | name = Sesavas mācītājmāja un dārzs | municipality = Elejas pagasts | district = Elejas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sesavā | lat = 56.416423600172 | long = 23.73219961064 | p625 = {{Coord|56.416424|23.7322|display=inline}} | image = Sesavas%20m%C4%81c%C4%ABt%C4%81jm%C4%81ja%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Parish house in Sesava | vaid = 5191 | year = pēc 1768., 19.gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Elejas_pagasts }} {{monument | qid = Q51879282 | label = ''[[:d:Q51879282|Emburgas vējdzirnavu senkapi]]'' | name = Emburgas vējdzirnavu senkapi | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Krīpēniem | lat = 56.546947927098 | long = 23.987526774108 | p625 = {{Coord|56.546948|23.987527|display=inline}} | vaid = 1012 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879283 | label = ''[[:d:Q51879283|Emburgas vējdzirnavas]]'' | name = Emburgas vējdzirnavas | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.548055257275 | long = 23.98714936192 | p625 = {{Coord|56.548055|23.987149|display=inline}} | image = Emburgas%20vejdzirnavas%20Sidraben%2012.jpg | commonscat = Emburga windmill | vaid = 5250 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879284 | label = ''[[:d:Q51879284|Dzīvojamā māja "Upenieki"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Upenieki" | municipality = Emburga | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Upeniekos | lat = 56.65450913908 | long = 23.939706519752 | p625 = {{Coord|56.654509|23.939707|display=inline}} | image = Upenieku%20maja.jpg | vaid = 5251 | year = 1827.? | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Emburga_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q51879286 | label = ''[[:d:Q51879286|Garozas dzelzceļa stacija]]'' | name = Garozas dzelzceļa stacija | municipality = Garoza | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.650107424196 | long = 23.949506214879 | p625 = {{Coord|56.650107|23.949506|display=inline}} | commonscat = Garoza station building | vaid = 5252 | year = 1906. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Garoza (stacija)|Garoza]] | munwiki = Garoza_(Salgales_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405135 | label = ''[[:d:Q50405135|Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2)]]'' | name = Glūdas dzelzceļa stacijas ēkas (2) | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.598611163109 | long = 23.488628770771 | p625 = {{Coord|56.598611|23.488629|display=inline}} | image = %C4%92ka%20Gl%C5%ABdas%20stacij%C4%81.JPG | vaid = 5209 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405140 | label = ''[[:d:Q50405140|Dzīvojamā ēka "Pūri"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Pūri" | municipality = Glūda | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Pūros | lat = 56.614552864847 | long = 23.526285436492 | p625 = {{Coord|56.614553|23.526285|display=inline}} | image = P%C5%ABri%20House%20in%20Gl%C5%ABda%202015-09-26%20%281%29.jpg | commonscat = Pūri House in Glūda | vaid = 5210 | year = ap 1920. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABda }} {{monument | qid = Q50405065 | label = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | name = Auces pusmuižas apbūve | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642603851333 | long = 23.492022355893 | p625 = {{Coord|56.642604|23.492022|display=inline}} | vaid = 5211 | year = 1849. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405071 | label = ''[[:d:Q50405071|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.642185028527 | long = 23.492364492721 | p625 = {{Coord|56.642185|23.492364|display=inline}} | vaid = 5212 | year = 1849. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405078 | label = ''[[:d:Q50405078|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Aučos, Auces pusmuižā | lat = 56.643221167205 | long = 23.490970037322 | p625 = {{Coord|56.643221|23.49097|display=inline}} | vaid = 5213 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405065|Auces pusmuižas apbūve]]'' | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405086 | label = ''[[:d:Q50405086|Ķīšu senkapi]]'' | name = Ķīšu senkapi | municipality = Glūdas pagasts | district = Glūdas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Ķīšiem un Spārēm | lat = 56.61912727875 | long = 23.556170422747 | p625 = {{Coord|56.619127|23.55617|display=inline}} | vaid = 987 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Gl%C5%ABdas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405352 | label = ''[[:d:Q50405352|Jaunplatones senkapi]]'' | name = Jaunplatones senkapi | municipality = Jaunplatone | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ausekļiem un Ošiem | lat = 56.492403109919 | long = 23.67141014566 | p625 = {{Coord|56.492403|23.67141|display=inline}} | vaid = 997 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunplatone }} {{monument | qid = Q50405197 | label = ''[[:d:Q50405197|Jaunsvirlaukas muižas kungu māja]]'' | name = Jaunsvirlaukas muižas kungu māja | municipality = Jaunsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.503859899363 | long = 23.933317320815 | p625 = {{Coord|56.50386|23.933317|display=inline}} | image = Jaunsvirlaukas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5219 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405147 | label = ''[[:d:Q50405147|Bērzukrogs]]'' | name = Bērzukrogs | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērzukrogā | lat = 56.592461130808 | long = 23.806386862469 | p625 = {{Coord|56.592461|23.806387|display=inline}} | image = Berzkrogs%20jaunsvirlauka.jpg | vaid = 5215 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405152 | label = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | name = Franksesavas muižas apbūve | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.575947119036 | long = 23.860990077783 | p625 = {{Coord|56.575947|23.86099|display=inline}} | image = Franksesava.jpg | vaid = 5216 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405157 | label = ''[[:d:Q50405157|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Franksesavas muižā | lat = 56.576167853084 | long = 23.862096825633 | p625 = {{Coord|56.576168|23.862097|display=inline}} | image = Franksesava%20kalte.jpg | vaid = 5217 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405152|Franksesavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405162 | label = ''[[:d:Q50405162|Ciemaldes senkapi]]'' | name = Ciemaldes senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ciemaldes kapsētas | lat = 56.511989344778 | long = 24.006965582888 | p625 = {{Coord|56.511989|24.006966|display=inline}} | vaid = 988 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405166 | label = ''[[:d:Q50405166|Dainu senkapi]]'' | name = Dainu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dainām | lat = 56.610611973559 | long = 23.894878542269 | p625 = {{Coord|56.610612|23.894879|display=inline}} | vaid = 989 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405171 | label = ''[[:d:Q50405171|Šauvu senkapi]]'' | name = Šauvu senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Šauvām | lat = 56.543096980829 | long = 23.928051169441 | p625 = {{Coord|56.543097|23.928051|display=inline}} | vaid = 990 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405176 | label = ''[[:d:Q50405176|Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš)]]'' | name = Kakužēnu senkapi (Miķeļkalniņš, Mīklaskalniņš) | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kakužēniem, uz D no Īslīces upes ietekas Lielupē | lat = 56.522281968367 | long = 23.987404672476 | p625 = {{Coord|56.522282|23.987405|display=inline}} | vaid = 991 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405181 | label = ''[[:d:Q50405181|Pūcēnu apmetne]]'' | name = Pūcēnu apmetne | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūcēm un Vimbām | lat = 56.62203689926 | long = 23.86106752094 | p625 = {{Coord|56.622037|23.861068|display=inline}} | vaid = 992 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405186 | label = ''[[:d:Q50405186|Gaideļu - Viduču senkapi]]'' | name = Gaideļu - Viduču senkapi | municipality = Jaunsvirlaukas pagasts | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Svitenes upes labajā krastā pie Šauvām | lat = 56.544360334691 | long = 23.925699862217 | p625 = {{Coord|56.54436|23.9257|display=inline}} | vaid = 993 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Jaunsvirlaukas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405238 | label = ''[[:d:Q50405238|Dzīvojamā ēka "Lielčurilas"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Lielčurilas" | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielčurilās | lat = 56.469107055607 | long = 23.673524080094 | p625 = {{Coord|56.469107|23.673524|display=inline}} | vaid = 5224 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405244 | label = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | name = Lielplatones muižas apbūve | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452323869793 | long = 23.658972664858 | p625 = {{Coord|56.452324|23.658973|display=inline}} | vaid = 5225 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042402|Lielplatones muiža]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405251 | label = ''[[:d:Q50405251|Lielplatones muižas pils]]'' | name = Lielplatones muižas pils | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452199724952 | long = 23.659387358534 | p625 = {{Coord|56.4522|23.659387|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizha.jpg | vaid = 5226 | year = 1845. -1860. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405257 | label = ''[[:d:Q50405257|Kalpu māja]]'' | name = Kalpu māja | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450781716766 | long = 23.658336126337 | p625 = {{Coord|56.450782|23.658336|display=inline}} | vaid = 5227 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405263 | label = ''[[:d:Q50405263|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451718797113 | long = 23.658979635987 | p625 = {{Coord|56.451719|23.65898|display=inline}} | image = Lielplatones%20klets.jpg | vaid = 5228 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405268 | label = ''[[:d:Q50405268|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.451606182517 | long = 23.660424268523 | p625 = {{Coord|56.451606|23.660424|display=inline}} | image = Lielplatones%20kuuts.jpg | vaid = 5229 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405273 | label = ''[[:d:Q50405273|Rija]]'' | name = Rija | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.450110894657 | long = 23.657747698814 | p625 = {{Coord|56.450111|23.657748|display=inline}} | vaid = 5230 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405279 | label = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižā | lat = 56.452368919964 | long = 23.660647412785 | p625 = {{Coord|56.452369|23.660647|display=inline}} | image = Lielplatone%20Manor%20park%2002.jpg | commonscat = Lielplatone Manor park | vaid = 5232 | year = 19. gs. s. - 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405244|Lielplatones muižas apbūve]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405284 | label = ''[[:d:Q50405284|Vešūzis]]'' | name = Vešūzis | municipality = Lielplatone | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielplatones muižas parkā | lat = 56.453251842491 | long = 23.660075375883 | p625 = {{Coord|56.453252|23.660075|display=inline}} | image = Lielplatones%20muizhas%20veshuuzis.jpg | commonscat = Lielplatone Manor laundry house | vaid = 5233 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405279|Parks]]'' | munwiki = Lielplatone }} {{monument | qid = Q50405223 | label = ''[[:d:Q50405223|Čurilu - Jaunzemu apmetne]]'' | name = Čurilu - Jaunzemu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Čurilām un Jaunzemiem | lat = 56.467213424794 | long = 23.672890568843 | p625 = {{Coord|56.467213|23.672891|display=inline}} | vaid = 994 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405227 | label = ''[[:d:Q50405227|Skulmēnu apmetne]]'' | name = Skulmēnu apmetne | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Skulmēniem | lat = 56.476389938833 | long = 23.685072675488 | p625 = {{Coord|56.47639|23.685073|display=inline}} | vaid = 995 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405233 | label = ''[[:d:Q50405233|Staņuvēnu senkapi]]'' | name = Staņuvēnu senkapi | municipality = Lielplatones pagasts | district = Lielplatones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Staņuvēniem | lat = 56.455961588366 | long = 23.661416928318 | p625 = {{Coord|56.455962|23.661417|display=inline}} | vaid = 996 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Lielplatones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405438 | label = ''[[:d:Q50405438|Lielsesavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielsesavas muižas kungu māja | municipality = Lielsesava | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.356753305684 | long = 23.813840262194 | p625 = {{Coord|56.356753|23.81384|display=inline}} | image = Lielsesavas%20mui%C5%BEa.jpg | vaid = 5243 | year = 1802. 1833. -1835. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138315279|Lielsesavas muiža]]'' | munwiki = Lielsesava }} {{monument | qid = Q50405358 | label = ''[[:d:Q50405358|Lielvircavas luterāņu baznīca]]'' | name = Lielvircavas luterāņu baznīca | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.510033150856 | long = 23.75571654611 | p625 = {{Coord|56.510033|23.755717|display=inline}} | image = Lielvircavas%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABca%2011.jpg | commonscat = Lutheran church in Lielvircava | vaid = 5239 | year = 16./17. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q50405363 | label = ''[[:d:Q50405363|Lielvircavas muižas kungu māja]]'' | name = Lielvircavas muižas kungu māja | municipality = Lielvircava | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.521882842309 | long = 23.756999289239 | p625 = {{Coord|56.521883|23.756999|display=inline}} | image = Lielvircavas%20mui%C5%BEa%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5240 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Lielvircavas muiža]] | munwiki = Lielvircava }} {{monument | qid = Q15219313 | label = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | name = Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = L%C4%ABvb%C4%93rzes%20kato%C4%BCu%20bazn%C4%ABca%2002.JPG | commonscat = Church of Saint Joseph in Līvbērze | vaid = 5234 | wikipediauri = L%C4%ABvb%C4%93rzes_bazn%C4%ABca | year = 1684. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405326 | label = ''[[:d:Q50405326|Līvbērzes krogs]]'' | name = Līvbērzes krogs | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.702073217347 | long = 23.45373412318 | p625 = {{Coord|56.702073|23.453734|display=inline}} | vaid = 5235 | year = 18. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405332 | label = ''[[:d:Q50405332|Upesmuižas labības klēts]]'' | name = Upesmuižas labības klēts | municipality = Līvbērze | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.686875157399 | long = 23.503447116928 | p625 = {{Coord|56.686875|23.503447|display=inline}} | image = Barn%20-%20panoramio%20%2820%29.jpg | vaid = 5236 | year = 1837. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rze }} {{monument | qid = Q50405290 | label = ''[[:d:Q50405290|Līvbērzes muižas kungu māja]]'' | name = Līvbērzes muižas kungu māja | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvēs | lat = 56.716926314253 | long = 23.495401875114 | p625 = {{Coord|56.716926|23.495402|display=inline}} | image = L%C4%ABvesmui%C5%BEa%20-%20abandoned%20manor.jpg | vaid = 5237 | year = 18. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Līvbērzes muiža]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405296 | label = ''[[:d:Q50405296|Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Kuzmas Brakši" | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Mežniecībā | lat = 56.662055913238 | long = 23.541554159432 | p625 = {{Coord|56.662056|23.541554|display=inline}} | vaid = 5238 | year = 1938. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405304 | label = ''[[:d:Q50405304|Altāris]]'' | name = Altāris | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | image = Livberze%20altaris.jpg | vaid = 3429 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405309 | label = ''[[:d:Q50405309|Gleznojums uz dzegas]]'' | name = Gleznojums uz dzegas | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3432 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405315 | label = ''[[:d:Q50405315|Kancele]]'' | name = Kancele | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3433 | year = 18.gs.IIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405320 | label = ''[[:d:Q50405320|Torņa smailes noslēgums]]'' | name = Torņa smailes noslēgums | municipality = Līvbērzes pagasts | district = Līvbērzes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Līvbērzes katoļu baznīcā | lat = 56.70305556 | long = 23.45416667 | p625 = {{Coord|56.703056|23.454167|display=inline}} | vaid = 3435 | year = 17./18.gs. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Līvbērzes baznīca|Līvbērzes Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca]] | munwiki = L%C4%ABvb%C4%93rzes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405629 | label = ''[[:d:Q50405629|Mūrmuižas dzirnavas]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavas | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.432438839406 | long = 23.524366608423 | p625 = {{Coord|56.432439|23.524367|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Mūrmuiža Mills | vaid = 5274 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405636 | label = ''[[:d:Q50405636|Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka]]'' | name = Mūrmuižas dzirnavu dzīvojamā ēka | municipality = Mūrmuiža | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.433030213258 | long = 23.524494193621 | p625 = {{Coord|56.43303|23.524494|display=inline}} | image = M%C5%ABrmui%C5%BEas%20dzirnavas%202015-09-26%20%284%29.jpg | vaid = 5275 | year = 1907. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = M%C5%ABrmui%C5%BEa_(Vilces_pagasts) }} {{monument | qid = Q50405721 | label = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | name = Oglaines muižas apbūve | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493565255028 | long = 23.828994803647 | p625 = {{Coord|56.493565|23.828995|display=inline}} | vaid = 5295 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405727 | label = ''[[:d:Q50405727|Labības šķūnis]]'' | name = Labības šķūnis | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493756513778 | long = 23.827162352763 | p625 = {{Coord|56.493757|23.827162|display=inline}} | vaid = 5296 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405733 | label = ''[[:d:Q50405733|Labības noliktava]]'' | name = Labības noliktava | municipality = Oglaine | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Oglaines muižā | lat = 56.493953920163 | long = 23.828331962079 | p625 = {{Coord|56.493954|23.828332|display=inline}} | vaid = 5297 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405721|Oglaines muižas apbūve]]'' | munwiki = Oglaine }} {{monument | qid = Q50405336 | label = ''[[:d:Q50405336|Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas]]'' | name = Mākslas zinātnieka K.Eliasa un gleznotāja Ģ.Eliasa dzimtas mājas | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zīlēnos | lat = 56.503079277364 | long = 23.672195045272 | p625 = {{Coord|56.503079|23.672195|display=inline}} | image = Eliass%20zileni.jpg | vaid = 30 | year = 1887. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405341 | label = ''[[:d:Q50405341|Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns)]]'' | name = Lielvircavas senkapi (Viesuļkalns) | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tomēniem, Vircavas upes kreisajā krastā | lat = 56.518510242161 | long = 23.759901685515 | p625 = {{Coord|56.51851|23.759902|display=inline}} | vaid = 998 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405347 | label = ''[[:d:Q50405347|Zoltneru apmetne]]'' | name = Zoltneru apmetne | municipality = Platones pagasts | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Zoltneriem un Tomēniem | lat = 56.520714586529 | long = 23.764524569665 | p625 = {{Coord|56.520715|23.764525|display=inline}} | vaid = 999 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Platones_pagasts }} {{monument | qid = Q50405367 | label = ''[[:d:Q50405367|Pēterlauku vējdzirnavas]]'' | name = Pēterlauku vējdzirnavas | municipality = Pēterlauki | district = Platones pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.539360461806 | long = 23.714796039793 | p625 = {{Coord|56.53936|23.714796|display=inline}} | image = P%C4%93terlauku%20v%C4%93jdzirnavas%202000-10-06%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Pēterlauki windmill | vaid = 5241 | year = 1860. -1870. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = P%C4%93terlauki }} {{monument | qid = Q51879269 | label = ''[[:d:Q51879269|Diduļu senkapi]]'' | name = Diduļu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Diduļiem | lat = 56.523834283611 | long = 24.00924362642 | p625 = {{Coord|56.523834|24.009244|display=inline}} | vaid = 1010 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879271 | label = ''[[:d:Q51879271|Emburgas pilskalns]]'' | name = Emburgas pilskalns | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Emburgas pasta | lat = 56.555781187745 | long = 23.987600846336 | p625 = {{Coord|56.555781|23.987601|display=inline}} | image = Emburgas%20pilskalns.jpg | vaid = 1011 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879272 | label = ''[[:d:Q51879272|Namiķu skansts]]'' | name = Namiķu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Namiķiem | lat = 56.638941736218 | long = 23.936220250247 | p625 = {{Coord|56.638942|23.93622|display=inline}} | vaid = 1013 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879273 | label = ''[[:d:Q51879273|Pūķu senkapi]]'' | name = Pūķu senkapi | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Pūķiem | lat = 56.549919193987 | long = 24.08608201744 | p625 = {{Coord|56.549919|24.086082|display=inline}} | vaid = 1014 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879274 | label = ''[[:d:Q51879274|Speltu apmetne]]'' | name = Speltu apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Speltēm | lat = 56.62133677312 | long = 23.954051756445 | p625 = {{Coord|56.621337|23.954052|display=inline}} | vaid = 1015 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879275 | label = ''[[:d:Q51879275|Sveņķīšu skansts]]'' | name = Sveņķīšu skansts | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sveņķīšiem | lat = 56.647713964042 | long = 23.907763624632 | p625 = {{Coord|56.647714|23.907764|display=inline}} | vaid = 1016 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879276 | label = ''[[:d:Q51879276|Tuču apmetne]]'' | name = Tuču apmetne | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Tučiem | lat = 56.515715250304 | long = 24.025514036228 | p625 = {{Coord|56.515715|24.025514|display=inline}} | vaid = 1017 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879277 | label = ''[[:d:Q51879277|Dzīvojamā māja "Billītes"]]'' | name = Dzīvojamā māja "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Billītēs | lat = 56.575215569417 | long = 24.109174632978 | p625 = {{Coord|56.575216|24.109175|display=inline}} | image = Billites.jpg | vaid = 5249 | year = 19. gs. b. 1936. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879278 | label = ''[[:d:Q51879278|Salgales luterāņu baznīcas drupas]]'' | name = Salgales luterāņu baznīcas drupas | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.526490488386 | long = 23.990324926478 | p625 = {{Coord|56.52649|23.990325|display=inline}} | image = Salgales%20luter%C4%81%C5%86u%20bazn%C4%ABcas%20drupas%2014.jpg | commonscat = Lutheran church in Salgale | vaid = 5253 | year = 17. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879279 | label = ''[[:d:Q51879279|Salgales mācītājmāja]]'' | name = Salgales mācītājmāja | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Salgalē | lat = 56.518441644881 | long = 24.00783589704 | p625 = {{Coord|56.518442|24.007836|display=inline}} | vaid = 5254 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q51879280 | label = ''[[:d:Q51879280|Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām]]'' | name = Latvijas Atbrīvošanas kara kaujas piemiņas vieta pie bij. Vareļu mājām | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Vareļu mājām | lat = 56.623613583468 | long = 23.908864380811 | p625 = {{Coord|56.623614|23.908864|display=inline}} | image = Vareli%20memorial%20Ozolnieki%20municipality.jpg | vaid = 8731 | year = 1919. | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q113483763 | label = ''[[:d:Q113483763|Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes"]]'' | name = Dzejnieku E. Virzas un E. Stērstes mājas "Billītes" | municipality = Salgales pagasts | district = Salgales pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931125|valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta]]'' | region = LV-041 | locality = "Billītes" | vaid = 9223 | typelabel = valsts nozīmes vēsturiska notikuma vieta | munwiki = Salgales_pagasts }} {{monument | qid = Q12664040 | label = ''[[:d:Q12664040|Līču pilskalns]]'' | name = Līču pilskalns | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.466107659712 | long = 23.771908071281 | p625 = {{Coord|56.466108|23.771908|display=inline}} | image = Liichu%20pilskalns.jpg | vaid = 1006 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | complex = [[Zemgales pilskalni]] | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405372 | label = ''[[:d:Q50405372|Blūmfeldu apmetne]]'' | name = Blūmfeldu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Blūmfeldiem | lat = 56.410404809596 | long = 23.836278118401 | p625 = {{Coord|56.410405|23.836278|display=inline}} | vaid = 1000 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405377 | label = ''[[:d:Q50405377|Ežu senkapi]]'' | name = Ežu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ežu kapsētas un Miltiņiem | lat = 56.393435226106 | long = 23.826287497737 | p625 = {{Coord|56.393435|23.826287|display=inline}} | image = E%C5%BEu%20senkapi.jpg | vaid = 1001 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405384 | label = ''[[:d:Q50405384|Krauju senkapi]]'' | name = Krauju senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kraujām | lat = 56.409779298497 | long = 23.749589103968 | p625 = {{Coord|56.409779|23.749589|display=inline}} | vaid = 1002 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405388 | label = ''[[:d:Q50405388|Libartu apmetne]]'' | name = Libartu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Libartiem | lat = 56.421999537439 | long = 23.752863040079 | p625 = {{Coord|56.422|23.752863|display=inline}} | vaid = 1003 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405392 | label = ''[[:d:Q50405392|Osīšu senkapi]]'' | name = Osīšu senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Osīšiem | lat = 56.495914091417 | long = 23.772003641959 | p625 = {{Coord|56.495914|23.772004|display=inline}} | vaid = 1004 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405396 | label = ''[[:d:Q50405396|Līču apmetne]]'' | name = Līču apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Saulīšiem | lat = 56.467817666424 | long = 23.771884056484 | p625 = {{Coord|56.467818|23.771884|display=inline}} | vaid = 1005 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405406 | label = ''[[:d:Q50405406|Bābukalna senkapi]]'' | name = Bābukalna senkapi | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Silmačiem | lat = 56.498744057165 | long = 23.777461153664 | p625 = {{Coord|56.498744|23.777461|display=inline}} | vaid = 1007 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405410 | label = ''[[:d:Q50405410|Latu apmetne]]'' | name = Latu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Latiem un Rogām | lat = 56.404514810402 | long = 23.832202687753 | p625 = {{Coord|56.404515|23.832203|display=inline}} | vaid = 1008 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405415 | label = ''[[:d:Q50405415|Stundu apmetne]]'' | name = Stundu apmetne | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vircavas upes labajā krastā pie Stundu kapsētas | lat = 56.418198665348 | long = 23.757166974562 | p625 = {{Coord|56.418199|23.757167|display=inline}} | vaid = 1009 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405420 | label = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | name = Skursteņmuižas apbūve | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | image = Skurste%C5%86mui%C5%BEas%20saimniec%C4%ABbas%20%C4%93kas%2C%2011.08.2013.jpg | vaid = 5244 | year = 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042419|Skursteņmuiža]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405426 | label = ''[[:d:Q50405426|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Sesavas pagasts | district = Sesavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Skursteņmuižā | lat = 56.435094327247 | long = 23.785629337379 | p625 = {{Coord|56.435094|23.785629|display=inline}} | vaid = 5247 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405420|Skursteņmuižas apbūve]]'' | munwiki = Sesavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405201 | label = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | name = Staļģenes muižas apbūve ar parku | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571925618726 | long = 23.9611188463 | p625 = {{Coord|56.571926|23.961119|display=inline}} | vaid = 5221 | year = 18. gs. b. 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Staļģenes muiža]] | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405206 | label = ''[[:d:Q50405206|Staļģenes muižas kungu māja]]'' | name = Staļģenes muižas kungu māja | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571869127991 | long = 23.96136173138 | p625 = {{Coord|56.571869|23.961362|display=inline}} | image = Stalgene%20manor%20house%20-%20panoramio%20%281%29.jpg | vaid = 5222 | year = 18. gs. b. 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q50405213 | label = ''[[:d:Q50405213|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Staļģene | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Staļģenes muižā | lat = 56.571630513454 | long = 23.960317733129 | p625 = {{Coord|56.571631|23.960318|display=inline}} | vaid = 5223 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405201|Staļģenes muižas apbūve ar parku]]'' | munwiki = Sta%C4%BC%C4%A3ene }} {{monument | qid = Q7652835 | label = ''[[:d:Q7652835|Svētes muižas pils]]'' | name = Svētes muižas pils | municipality = Svēte | district = Svētes pagasts<br/>Svēte | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5917 | long = 23.6628 | p625 = {{Coord|56.5917|23.6628|display=inline}} | image = Svete%20manor%20%281730%29.jpg | vaid = 5255 | year = 18. gs. 1.p. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Svētes muiža]] | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405457 | label = ''[[:d:Q50405457|Svētes pagasta skola]]'' | name = Svētes pagasta skola | municipality = Svēte | district = Svēte<br/>Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.592206449256 | long = 23.677933189608 | p625 = {{Coord|56.592206|23.677933|display=inline}} | vaid = 5256 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Sv%C4%93te_(ciems) }} {{monument | qid = Q50405444 | label = ''[[:d:Q50405444|Purva Rapu senkapi]]'' | name = Purva Rapu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dzelmēm | lat = 56.600667868913 | long = 23.629421202298 | p625 = {{Coord|56.600668|23.629421|display=inline}} | vaid = 1018 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405449 | label = ''[[:d:Q50405449|Galiņu senkapi]]'' | name = Galiņu senkapi | municipality = Svētes pagasts | district = Svētes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Galiņu kapsētas, Svētes upes labajā krastā | lat = 56.580029576417 | long = 23.651060139405 | p625 = {{Coord|56.58003|23.65106|display=inline}} | vaid = 1019 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Sv%C4%93tes_pagasts }} {{monument | qid = Q51879268 | label = ''[[:d:Q51879268|Teteles muižas tornis]]'' | name = Teteles muižas tornis | municipality = Tetele | district = Cenu pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Teteles skolā | lat = 56.63707063454 | long = 23.839267029128 | p625 = {{Coord|56.637071|23.839267|display=inline}} | image = Teteles%20tornis.jpg | commonscat = Tetele tower | vaid = 5188 | year = 1840.? 1992. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Tetelmindes muiža]] | munwiki = Tetele }} {{monument | qid = Q20405849 | label = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | name = Valgundes pareizticīgo klosteris | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.73368469052 | long = 23.694398865304 | p625 = {{Coord|56.733685|23.694399|display=inline}} | image = R%C4%ABgas%20pareiztic%C4%ABgo%20sievie%C5%A1u%20klostera%20apb%C5%ABve%2C%20Valgunde%201.jpg | commonscat = Valgunde Monastery | vaid = 5259 | wikipediauri = Valgundes_pareiztic%C4%ABgo_klosteris | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405483 | label = ''[[:d:Q50405483|Cara vārti]]'' | name = Cara vārti | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīcā | lat = 56.733835217065 | long = 23.693287768576 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | vaid = 3440 | year = 19.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405492 | label = ''[[:d:Q50405492|Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca]]'' | name = Jāņa Trepinieka pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.73383521728 | long = 23.693287768327 | p625 = {{Coord|56.733835|23.693288|display=inline}} | image = J%C4%81%C5%86a%20Trepinieka%20pareiztic%C4%ABgo%20bazn%C4%ABca%2001.JPG | commonscat = Church of St. John Climacus in Valgunde Monastery | vaid = 5260 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405499 | label = ''[[:d:Q50405499|Kapella]]'' | name = Kapella | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.734062517249 | long = 23.693240906247 | p625 = {{Coord|56.734063|23.693241|display=inline}} | image = Kapella%20Valgundes%20kloster%C4%AB.JPG | commonscat = Chapel in Valgunde Monastery | vaid = 5261 | year = 1897. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q50405504 | label = ''[[:d:Q50405504|Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca]]'' | name = Kristus apskaidrošanās pareizticīgo baznīca | municipality = Valgunde | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Rīgas pareizticīgo sieviešu klosterī | lat = 56.733418188271 | long = 23.692962527807 | p625 = {{Coord|56.733418|23.692963|display=inline}} | image = Spaso-Preobrazhenskiy%20female%20monastery%20-%20panoramio.jpg | commonscat = Church of the Transfiguration of Christ in Valgunde Monastery | vaid = 5262 | year = 1897. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Valgundes pareizticīgo klosteris]] | munwiki = Valgunde }} {{monument | qid = Q20893032 | label = [[Ložmetējkalns]] | name = Ložmetējkalns | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Klīves mežniec. 7. kv. | lat = 56.86573 | long = 23.65913 | p625 = {{Coord|56.86573|23.65913|display=inline}} | image = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns%2C%20skats%20no%20skatu%20tor%C5%86a%202000-05-06.jpg | commonscat = Ložmetējkalns | vaid = 31 | wikipediauri = Lo%C5%BEmet%C4%93jkalns | year = 1916.-1917. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405462 | label = ''[[:d:Q50405462|Kapsargu senkapi]]'' | name = Kapsargu senkapi | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Kapsargiem | lat = 56.838159401865 | long = 23.576765055613 | p625 = {{Coord|56.838159|23.576765|display=inline}} | vaid = 1020 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405470 | label = [[Kalnciema-Klīves luterāņu baznīca|Kalnciema-Klīves baznīca]] | name = Kalnciema-Klīves baznīca | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808997762469 | long = 23.624348438161 | p625 = {{Coord|56.808998|23.624348|display=inline}} | image = Lutheran%20church%20in%20Kalnciems%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Lutheran church in Kalnciems | vaid = 5257 | wikipediauri = Kalnciema-Kl%C4%ABves_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1854. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405477 | label = ''[[:d:Q50405477|Kalnciema skola]]'' | name = Kalnciema skola | municipality = Valgundes pagasts | district = Valgundes pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnciemā | lat = 56.808775780772 | long = 23.625272267574 | p625 = {{Coord|56.808776|23.625272|display=inline}} | image = Kalnciema%20vidusskola%202015-09-26.jpg | commonscat = School in Kalnciems | vaid = 5258 | year = 1924. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Valgundes_pagasts }} {{monument | qid = Q50405219 | label = ''[[:d:Q50405219|Vecsvirlaukas skola]]'' | name = Vecsvirlaukas skola | municipality = Vecsvirlauka | district = Jaunsvirlaukas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.614251027822 | long = 23.873019918084 | p625 = {{Coord|56.614251|23.87302|display=inline}} | vaid = 5220 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vecsvirlauka }} {{monument | qid = Q50405643 | label = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | name = Vilces muižas apbūve | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | image = 2010%2009%2004%201Vilce005.JPG | vaid = 5280 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. 2.c. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Vilces muiža]] | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405649 | label = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | name = Pils | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420666906585 | long = 23.542322596936 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%202000-11-04.jpg | commonscat = Vilce Manor House | vaid = 5281 | year = 18. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405657 | label = ''[[:d:Q50405657|Portāls ar cilni "Ģerbonis"]]'' | name = Portāls ar cilni "Ģerbonis" | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižas pilī | lat = 56.42066690623 | long = 23.54232259766 | p625 = {{Coord|56.420667|23.542323|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20pils%2C%20%C4%A2erbonis%202015-09-26.jpg | commonscat = Portal of Vilce Manor House | vaid = 3448 | year = 18.gs.v. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405649|Pils]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405668 | label = ''[[:d:Q50405668|Kalte]]'' | name = Kalte | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.422868018369 | long = 23.541885315908 | p625 = {{Coord|56.422868|23.541885|display=inline}} | vaid = 5282 | year = 1884. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405676 | label = ''[[:d:Q50405676|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā | lat = 56.420511957277 | long = 23.542131545796 | p625 = {{Coord|56.420512|23.542132|display=inline}} | image = Vilces%20mui%C5%BEas%20parks%202015-09-26%20%282%29.jpg | commonscat = Park of Vilce Manor | vaid = 5283 | year = 19. gs. v. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405683 | label = ''[[:d:Q50405683|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Bračos | lat = 56.423029876547 | long = 23.543078602033 | p625 = {{Coord|56.42303|23.543079|display=inline}} | vaid = 5284 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q50405689 | label = ''[[:d:Q50405689|Smēde]]'' | name = Smēde | municipality = Vilce | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces muižā, Zālītēs | lat = 56.421871448199 | long = 23.545711015289 | p625 = {{Coord|56.421871|23.545711|display=inline}} | image = Vilces%20smede.jpg | vaid = 5285 | year = 1826. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405643|Vilces muižas apbūve]]'' | munwiki = Vilce }} {{monument | qid = Q12672861 | label = [[Silakalns|Silenes pilskalns]] | name = Silenes pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sila kapsētas | lat = 56.379868966868 | long = 23.416874715214 | p625 = {{Coord|56.379869|23.416875|display=inline}} | image = Silakalns%20%28Augstais%20kalns%29%20-%20pilskalns.JPG | vaid = 1022 | wikipediauri = Silakalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q12677288 | label = [[Vilces pilskalns]] | name = Vilces pilskalns | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Vilces mežniecības 51. kv., Vilces un Rukūzes upju satekā | lat = 56.42354 | long = 23.52718 | p625 = {{Coord|56.42354|23.52718|display=inline}} | image = 2010%2009%2004%201Vilce008pilskalns.JPG | vaid = 1025 | wikipediauri = Vilces_pilskalns | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405510 | label = ''[[:d:Q50405510|Skanstveidīgs nocietinājums]]'' | name = Skanstveidīgs nocietinājums | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Sidrabes upes, Vilces mežn. 158. kv. pie Celmiem un Robežniekiem | lat = 56.369549564192 | long = 23.628759746111 | p625 = {{Coord|56.36955|23.62876|display=inline}} | vaid = 1021 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405517 | label = ''[[:d:Q50405517|Dambīšu senkapi]]'' | name = Dambīšu senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Švīpiņiem (Dambīšiem) | vaid = 9165 | year = Vidējais dzelzs laikmets, viduslaiki | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405522 | label = ''[[:d:Q50405522|Mūrmuižas senkapi]]'' | name = Mūrmuižas senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vairogiem | lat = 56.438144482435 | long = 23.531593500241 | p625 = {{Coord|56.438144|23.531594|display=inline}} | vaid = 1023 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405526 | label = ''[[:d:Q50405526|Vilces parka senkapi]]'' | name = Vilces parka senkapi | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Vilces skolas | lat = 56.417421484692 | long = 23.542820486731 | p625 = {{Coord|56.417421|23.54282|display=inline}} | vaid = 1024 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405533 | label = ''[[:d:Q50405533|Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas]]'' | name = Berķenes (Bērķenes) ūdensdzirnavas | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē | lat = 56.430419058314 | long = 23.480136152835 | p625 = {{Coord|56.430419|23.480136|display=inline}} | image = Lielber%C4%B7ene%20old%20watermill%20%28abandoned%29.jpg | commonscat = Berķene Mill | vaid = 5272 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405540 | label = ''[[:d:Q50405540|Berķenes muižas kungu māja]]'' | name = Berķenes muižas kungu māja | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lielberķenē, Plāteros | lat = 56.428944500842 | long = 23.480120265902 | p625 = {{Coord|56.428945|23.48012|display=inline}} | image = Ber%C4%B7enes%20mui%C5%BEa%202015-09-26%20%287%29.jpg | commonscat = Berķene manor house | vaid = 5273 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Berķenes muiža]] | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405549 | label = ''[[:d:Q50405549|Viensētas "Sniedzes" apbūve]]'' | name = Viensētas "Sniedzes" apbūve | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416082554465 | long = 23.484145155906 | p625 = {{Coord|56.416083|23.484145|display=inline}} | image = Sniedzes%2C%20Vilce%20parish%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Sniedzes, Vilce parish | vaid = 5276 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405554 | label = ''[[:d:Q50405554|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.415927816788 | long = 23.48394410066 | p625 = {{Coord|56.415928|23.483944|display=inline}} | image = Sniedzes%20pie%20Ber%C4%B7enes%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5277 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405561 | label = ''[[:d:Q50405561|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Vilces pagasts | district = Vilces pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Sniedzēs | lat = 56.416449786409 | long = 23.483534203013 | p625 = {{Coord|56.41645|23.483534|display=inline}} | image = K%C5%ABts%20Sniedz%C4%93s%2002.JPG | vaid = 5278 | year = 1900. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vilces_pagasts }} {{monument | qid = Q50405745 | label = ''[[:d:Q50405745|Vircavas pils]]'' | name = Vircavas pils | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557497867633 | long = 23.773773467425 | p625 = {{Coord|56.557498|23.773773|display=inline}} | image = Vircava%20manor%20complex%20-%20panoramio.jpg | vaid = 5287 | year = 17. gs. b. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405751 | label = ''[[:d:Q50405751|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558649507541 | long = 23.775077604368 | p625 = {{Coord|56.55865|23.775078|display=inline}} | image = Kronvircavas%20parvaldnieka%20maja.jpg | vaid = 5288 | year = 18. gs. 2.p. 19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405757 | label = ''[[:d:Q50405757|Saimniecības ēka - muižas virtuve]]'' | name = Saimniecības ēka - muižas virtuve | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557557721994 | long = 23.773058944703 | p625 = {{Coord|56.557558|23.773059|display=inline}} | vaid = 5289 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405764 | label = ''[[:d:Q50405764|Klēts - magazīna]]'' | name = Klēts - magazīna | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558797070179 | long = 23.774555545727 | p625 = {{Coord|56.558797|23.774556|display=inline}} | image = Vircava%20klets.jpg | vaid = 5290 | year = 19. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405771 | label = ''[[:d:Q50405771|Klēts - stallis]]'' | name = Klēts - stallis | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.557970168999 | long = 23.7734908387 | p625 = {{Coord|56.55797|23.773491|display=inline}} | vaid = 5291 | year = 18. gs. b. -19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405778 | label = ''[[:d:Q50405778|"Kavalieru māja"]]'' | name = "Kavalieru māja" | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.558194409841 | long = 23.774396930092 | p625 = {{Coord|56.558194|23.774397|display=inline}} | image = Vircava%20%28Kronvircava%29%20manor%20chevaliers%27%20house.jpg | vaid = 5292 | year = 17. gs. 18. gs. 2.p. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138503780|Kroņvircavas muižas apbūve]]'' | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405786 | label = ''[[:d:Q50405786|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Vircava | district = Vircava<br/>Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kroņvircavas muižā | lat = 56.556098903505 | long = 23.778132740311 | p625 = {{Coord|56.556099|23.778133|display=inline}} | image = Vircava%20River%20in%20Vircava%2001.jpg | vaid = 5293 | year = 1693. -19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Kroņvircavas muiža]] | munwiki = Vircava }} {{monument | qid = Q50405696 | label = ''[[:d:Q50405696|Vecdunduru apmetne]]'' | name = Vecdunduru apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.533523335823 | long = 23.855475550551 | p625 = {{Coord|56.533523|23.855476|display=inline}} | vaid = 1026 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405702 | label = ''[[:d:Q50405702|Vecdunduru senkapi]]'' | name = Vecdunduru senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Dunduru fermas | lat = 56.529481332387 | long = 23.857963657654 | p625 = {{Coord|56.529481|23.857964|display=inline}} | vaid = 1027 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405707 | label = ''[[:d:Q50405707|Grīvnieku apmetne]]'' | name = Grīvnieku apmetne | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Grīvniekiem | lat = 56.489052850655 | long = 23.857080954703 | p625 = {{Coord|56.489053|23.857081|display=inline}} | vaid = 1028 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405712 | label = ''[[:d:Q50405712|Mazroķu senkapi]]'' | name = Mazroķu senkapi | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Roķiem, Sesavas upes kreisajā krastā | lat = 56.491767738719 | long = 23.85207928496 | p625 = {{Coord|56.491768|23.852079|display=inline}} | vaid = 1029 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405716 | label = ''[[:d:Q50405716|Kulpju muižas klēts]]'' | name = Kulpju muižas klēts | municipality = Vircavas pagasts | district = Vircavas pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Tūbās | lat = 56.52649345648 | long = 23.915048742583 | p625 = {{Coord|56.526493|23.915049|display=inline}} | vaid = 5294 | year = 18. gs. 1.p. 19. gs. 1.p. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Vircavas_pagasts }} {{monument | qid = Q50405994 | label = ''[[:d:Q50405994|Zaļās muižas senkapi]]'' | name = Zaļās muižas senkapi | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Zaļenieku pagastnama, Tērvetes upes labajā krastā | lat = 56.529538648692 | long = 23.504211308146 | p625 = {{Coord|56.529539|23.504211|display=inline}} | vaid = 1034 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406001 | label = ''[[:d:Q50406001|Zaļenieku biedrības nams]]'' | name = Zaļenieku biedrības nams | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.526718625577 | long = 23.508648763176 | p625 = {{Coord|56.526719|23.508649|display=inline}} | image = Zalenieku%20tautas%20nams.jpg | vaid = 5327 | year = 1893. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406006 | label = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | name = Zaļenieku luterāņu baznīca | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Lutheran%20church%20in%20June%202013.jpg | commonscat = Zaļenieki Lutheran church | vaid = 5328 | wikipediauri = Za%C4%BCenieku_luter%C4%81%C5%86u_bazn%C4%ABca | year = 1824. -1872. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406013 | label = ''[[:d:Q50406013|Ērģeles]]'' | name = Ērģeles | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3450 | year = 1862. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406019 | label = ''[[:d:Q50406019|Vitrāžas (2)]]'' | name = Vitrāžas (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku luterāņu baznīcā | lat = 56.5299 | long = 23.4964 | p625 = {{Coord|56.5299|23.4964|display=inline}} | vaid = 3457 | year = 1873. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = [[Zaļenieku luterāņu baznīca]] | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406027 | label = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | name = Zaļenieki mācītājmuižas apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534711323893 | long = 23.499212349967 | p625 = {{Coord|56.534711|23.499212|display=inline}} | vaid = 5312 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q56042420|Zaļenieku mācītājmuiža]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406033 | label = ''[[:d:Q50406033|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku mācītājmuižā | lat = 56.534823383209 | long = 23.499273398217 | p625 = {{Coord|56.534823|23.499273|display=inline}} | image = Zalenieku%20pastorats.jpg | vaid = 5313 | year = 19. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406027|Zaļenieki mācītājmuižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406049 | label = ''[[:d:Q50406049|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Palace%20interior%202015-09-26%20%286%29.jpg | vaid = 3458 | year = 19.gs.IIp. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406057 | label = ''[[:d:Q50406057|Griestu gleznojums]]'' | name = Griestu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3459 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406064 | label = ''[[:d:Q50406064|Kamīns]]'' | name = Kamīns | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | image = Kam%C4%ABns%20Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20pil%C4%AB.JPG | vaid = 3460 | year = 19.gs.60.g. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406070 | label = ''[[:d:Q50406070|Sienu gleznojums]]'' | name = Sienu gleznojums | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931121|valsts nozīmes mākslas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižas pilī | lat = 56.530854333997 | long = 23.508186465433 | p625 = {{Coord|56.530854|23.508186|display=inline}} | vaid = 3461 | year = 18.gs.IIIc. | typelabel = valsts nozīmes mākslas piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406077 | label = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | name = Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5285 | long = 23.5122 | p625 = {{Coord|56.5285|23.5122|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20kalpu%20ciemata%20apb%C5%ABve%202015-09-26.jpg | vaid = 5317 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406085 | label = ''[[:d:Q50406085|Dzīvojamā ēka "Līkā māja"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Līkā māja" | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieku pagasts<br/>Zaļenieki | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.529384013447 | long = 23.508574023255 | p625 = {{Coord|56.529384|23.508574|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%202015-09-26%20%285%29.jpg | vaid = 5318 | year = 19. gs. s | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406095 | label = ''[[:d:Q50406095|Kalēja māja]]'' | name = Kalēja māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528704733314 | long = 23.509929533827 | p625 = {{Coord|56.528705|23.50993|display=inline}} | vaid = 5319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406101 | label = ''[[:d:Q50406101|Pārvaldnieka māja]]'' | name = Pārvaldnieka māja | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528183976315 | long = 23.513118693858 | p625 = {{Coord|56.528184|23.513119|display=inline}} | image = Parvaldnieka%20maja%20zalenieki.jpg | vaid = 5320 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406107 | label = ''[[:d:Q50406107|Saimniecības ēka]]'' | name = Saimniecības ēka | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528218386976 | long = 23.512385928364 | p625 = {{Coord|56.528218|23.512386|display=inline}} | vaid = 5321 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406115 | label = ''[[:d:Q50406115|"Līkās mājas" kūts]]'' | name = "Līkās mājas" kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528934446862 | long = 23.50868625788 | p625 = {{Coord|56.528934|23.508686|display=inline}} | vaid = 5322 | year = 1902. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406121 | label = ''[[:d:Q50406121|Zirgu staļļi (2)]]'' | name = Zirgu staļļi (2) | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.531374777037 | long = 23.508867322559 | p625 = {{Coord|56.531375|23.508867|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieku%20mui%C5%BEas%20zirgu%20sta%C4%BC%C4%BCu%20%C4%93ka.jpg | vaid = 5323 | year = 1768. -1775. 19. gs. s. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406127 | label = ''[[:d:Q50406127|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.528150087763 | long = 23.511437025966 | p625 = {{Coord|56.52815|23.511437|display=inline}} | image = Zaljenieki%20klets.jpg | vaid = 5324 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406133 | label = ''[[:d:Q50406133|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.527717018092 | long = 23.511873299188 | p625 = {{Coord|56.527717|23.511873|display=inline}} | vaid = 5325 | year = 1860. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406140 | label = ''[[:d:Q50406140|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.534570508399 | long = 23.51720511698 | p625 = {{Coord|56.534571|23.517205|display=inline}} | image = Za%C4%BCenieki%20Manor%20park%202015-09-26%20%283%29.jpg | commonscat = Park of Zaļenieki Manor | vaid = 5326 | year = 18./19. gs. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50406077|Zaļenieku muižas kalpu ciemata apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50406147 | label = ''[[:d:Q50406147|Zaļenieku veco kapu kapliča]]'' | name = Zaļenieku veco kapu kapliča | municipality = Zaļenieki | district = Zaļenieki<br/>Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.530707757898 | long = 23.496855642735 | p625 = {{Coord|56.530708|23.496856|display=inline}} | image = Zaljenieku%20kaplica.jpg | vaid = 5329 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieki }} {{monument | qid = Q50405793 | label = ''[[:d:Q50405793|Būdnieku senkapi un apmetne]]'' | name = Būdnieku senkapi un apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Būdniekiem | lat = 56.459397672391 | long = 23.506317674661 | p625 = {{Coord|56.459398|23.506318|display=inline}} | vaid = 1030 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405798 | label = ''[[:d:Q50405798|Gauriņu apmetne]]'' | name = Gauriņu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie bij. Gauriņiem | lat = 56.48028259099 | long = 23.463209457252 | p625 = {{Coord|56.480283|23.463209|display=inline}} | vaid = 1031 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405803 | label = ''[[:d:Q50405803|Bušu apmetne]]'' | name = Bušu apmetne | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Bušām | lat = 56.467308584868 | long = 23.516643215106 | p625 = {{Coord|56.467309|23.516643|display=inline}} | vaid = 1032 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405809 | label = ''[[:d:Q50405809|Ķēķu senkapi]]'' | name = Ķēķu senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = pie Ķēķiem | lat = 56.517517044188 | long = 23.474366791441 | p625 = {{Coord|56.517517|23.474367|display=inline}} | vaid = 1033 | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405815 | label = ''[[:d:Q50405815|Kaiju senkapi]]'' | name = Kaiju senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931130|vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = starp Kaijām un Viltapām pie Kaiju autobusu pieturas | lat = 56.558878408101 | long = 23.582735367071 | p625 = {{Coord|56.558878|23.582735|display=inline}} | vaid = 1035 | typelabel = vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405822 | label = ''[[:d:Q50405822|Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas]]'' | name = Dzejnieces Aspazijas dzimtās mājas | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931124|valsts nozīmes vēstures piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Daukšās | lat = 56.543570744843 | long = 23.58329937597 | p625 = {{Coord|56.543571|23.583299|display=inline}} | image = Dauk%C5%A1as%20-%20Aspazijas%20muzejs%20pie%20Za%C4%BCeniekiem%202001-06-30.jpg | vaid = 32 | year = 1865. | typelabel = valsts nozīmes vēstures piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405831 | label = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | name = Abgunstes muižas apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478459857 | long = 23.488917804995 | p625 = {{Coord|56.47846|23.488918|display=inline}} | vaid = 5298 | year = 18. gs. b. - 19. gs. b. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = [[Abgunstes muiža]] | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405837 | label = ''[[:d:Q50405837|Abgunstes muižas dzīvojamā ēka]]'' | name = Abgunstes muižas dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.478246505457 | long = 23.48849740896 | p625 = {{Coord|56.478247|23.488497|display=inline}} | image = Abgunste%20%282%29.jpg | vaid = 5299 | year = 1780. pēc 1905. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405845 | label = ''[[:d:Q50405845|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477610271488 | long = 23.488076068975 | p625 = {{Coord|56.47761|23.488076|display=inline}} | image = Abgunste%20klets.jpg | vaid = 5300 | year = 18. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405852 | label = ''[[:d:Q50405852|Parks]]'' | name = Parks | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Abgunstes muižā | lat = 56.477909240198 | long = 23.488184475719 | p625 = {{Coord|56.477909|23.488184|display=inline}} | vaid = 5301 | year = 19. gs. s. 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q50405831|Abgunstes muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405858 | label = ''[[:d:Q50405858|Ūziņu dzirnavnieka māja]]'' | name = Ūziņu dzirnavnieka māja | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Bērziņos | lat = 56.48599172503 | long = 23.536956486804 | p625 = {{Coord|56.485992|23.536956|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavnieka%20maja.jpg | vaid = 5302 | year = 1928. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405865 | label = ''[[:d:Q50405865|Gauriņu kapu kapliča]]'' | name = Gauriņu kapu kapliča | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Gauriņu kapos | lat = 56.480896989929 | long = 23.457597140099 | p625 = {{Coord|56.480897|23.457597|display=inline}} | image = Gaurinju%20kaplica.jpg | vaid = 5303 | year = 1870. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405871 | label = ''[[:d:Q50405871|Zemnieku sēta "Kalnmačas"]]'' | name = Zemnieku sēta "Kalnmačas" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.47574349493 | long = 23.555360266275 | p625 = {{Coord|56.475743|23.55536|display=inline}} | vaid = 5304 | year = 19. gs. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405880 | label = ''[[:d:Q50405880|Zemnieku sēta "Lieldimzēni"]]'' | name = Zemnieku sēta "Lieldimzēni" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492274268153 | long = 23.572549017499 | p625 = {{Coord|56.492274|23.572549|display=inline}} | image = Dimzeni%20kopskats.jpg | vaid = 5305 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405889 | label = ''[[:d:Q50405889|Dzīvojamā ēka "Meņģeļi"]]'' | name = Dzīvojamā ēka "Meņģeļi" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Meņģeļos | lat = 56.454472124226 | long = 23.467360221813 | p625 = {{Coord|56.454472|23.46736|display=inline}} | image = Mengjelju%20maja.jpg | vaid = 5306 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405898 | label = ''[[:d:Q50405898|Viensētas "Milleri" apbūve]]'' | name = Viensētas "Milleri" apbūve | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519557125541 | long = 23.524493291107 | p625 = {{Coord|56.519557|23.524493|display=inline}} | vaid = 5307 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405903 | label = ''[[:d:Q50405903|Klēts]]'' | name = Klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519636465154 | long = 23.524391616297 | p625 = {{Coord|56.519636|23.524392|display=inline}} | vaid = 5308 | year = 1908. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405909 | label = ''[[:d:Q50405909|Pagrabs]]'' | name = Pagrabs | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Milleros | lat = 56.519495255772 | long = 23.52419448284 | p625 = {{Coord|56.519495|23.524194|display=inline}} | image = Milleri%20pagrabs.jpg | vaid = 5309 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405916 | label = ''[[:d:Q50405916|Mežsarga sēta "Saulgrieži"]]'' | name = Mežsarga sēta "Saulgrieži" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501123277476 | long = 23.489689434413 | p625 = {{Coord|56.501123|23.489689|display=inline}} | vaid = 5310 | year = 19. gs. b. - 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405922 | label = ''[[:d:Q50405922|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475765119539 | long = 23.555169282067 | p625 = {{Coord|56.475765|23.555169|display=inline}} | image = Kalnmachu%20maja.jpg | vaid = 8310 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405929 | label = ''[[:d:Q50405929|Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis"]]'' | name = Kalpu māja "Kalnmaču ērbērģis" | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475731864514 | long = 23.556137335798 | p625 = {{Coord|56.475732|23.556137|display=inline}} | vaid = 8311 | year = 19. gs.v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405935 | label = ''[[:d:Q50405935|"Kalnmaču" klēts]]'' | name = "Kalnmaču" klēts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnmačās | lat = 56.475631119854 | long = 23.554668405618 | p625 = {{Coord|56.475631|23.554668|display=inline}} | vaid = 8312 | year = 19. gs. v. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405942 | label = ''[[:d:Q50405942|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.49207973307 | long = 23.573442761171 | p625 = {{Coord|56.49208|23.573443|display=inline}} | image = Dimzeni%20maja.jpg | vaid = 8313 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405949 | label = ''[[:d:Q50405949|Klēts - ratnīca]]'' | name = Klēts - ratnīca | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492359859858 | long = 23.57297284766 | p625 = {{Coord|56.49236|23.572973|display=inline}} | image = Dimzeni%20klets.jpg | vaid = 8314 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405957 | label = ''[[:d:Q50405957|Kūts]]'' | name = Kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492184670145 | long = 23.572407423554 | p625 = {{Coord|56.492185|23.572407|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuts%20liela.jpg | vaid = 8315 | year = 1926. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405963 | label = ''[[:d:Q50405963|"Lieldimzēnu" kūts]]'' | name = "Lieldimzēnu" kūts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.492361149027 | long = 23.572666641675 | p625 = {{Coord|56.492361|23.572667|display=inline}} | image = Dimzeni%20kuuts%20maza.jpg | vaid = 8316 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405969 | label = ''[[:d:Q50405969|Pirts]]'' | name = Pirts | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Lieldimzēnos | lat = 56.491855906025 | long = 23.572862106918 | p625 = {{Coord|56.491856|23.572862|display=inline}} | vaid = 8317 | year = 20. gs. s. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405976 | label = ''[[:d:Q50405976|Dzīvojamā ēka]]'' | name = Dzīvojamā ēka | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501011779049 | long = 23.489974159431 | p625 = {{Coord|56.501012|23.489974|display=inline}} | vaid = 8318 | year = 1927. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405982 | label = ''[[:d:Q50405982|Klētiņa]]'' | name = Klētiņa | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Saulgriežos | lat = 56.501194525433 | long = 23.489654795839 | p625 = {{Coord|56.501195|23.489655|display=inline}} | vaid = 8319 | year = 19. gs. b. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50406043 | label = ''[[:d:Q50406043|Zaļenieku pils]]'' | name = Zaļenieku pils | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931119|valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Zaļenieku muižā | lat = 56.5309 | long = 23.5082 | p625 = {{Coord|56.5309|23.5082|display=inline}} | image = Zalenieki%20manor%20%281%29.jpg | commonscat = Zaļenieki Palace | vaid = 5316 | year = 1768. -1775. | typelabel = valsts nozīmes arhitektūras piemineklis | complex = ''[[:d:Q138500655|Zaļenieku muižas apbūve]]'' | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q113484106 | label = [[Tērvetes sila senkapi]] | name = Tērvetes sila senkapi | municipality = Zaļenieku pagasts | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931115|valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis]]'' | region = LV-041 | locality = Kalnamuižas (Tērvetes) sils, autoceļa Jelgava – Tērvete – Žagare labajā pusē | lat = 56.48717 | long = 23.42221 | p625 = {{Coord|56.48717|23.42221|display=inline}} | vaid = 9287 | wikipediauri = T%C4%93rvetes_sila_senkapi | typelabel = valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis | munwiki = Za%C4%BCenieku_pagasts }} {{monument | qid = Q50405988 | label = ''[[:d:Q50405988|Ūziņu vējdzirnavas]]'' | name = Ūziņu vējdzirnavas | municipality = Ūziņi | district = Zaļenieku pagasts | p1435 = ''[[:d:Q23931131|vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis]]'' | region = LV-041 | lat = 56.48692811924 | long = 23.536897002122 | p625 = {{Coord|56.486928|23.536897|display=inline}} | image = Uzinju%20dzirnavas.jpg | commonscat = Ūziņi windmill | vaid = 5311 | year = 1880. | typelabel = vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis | munwiki = %C5%AAzi%C5%86i }} {{Wikidata list end}} {{commonscat|Cultural heritage monuments in Jelgava Municipality|Latvijas kultūras mantojums/Jelgavas novads}} {{Latvijas kultūras mantojums}} [[Kategorija:Latvijas kultūras mantojums]] [[Kategorija:Jelgavas novads]] q1zrh30qkqgzj3ngmmjxkd4bna95lgu 0 250147 4548375 3798746 2026-11-11T21:23:58Z Ūdeņradis 118694 Pārrakstīts MI teksts 4548375 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Pfanne (Antihaftbeschichtung).jpg|thumbnail|235px|Dažāda izmēra pannas]] '''Panna''' ir [[virtuves piederums]], kas tiek izmantots [[cepšana]]i un [[sautēšana]]i, arī apbrūnināšanai un [[grauzdēšana]]i. Parasti panna ir sekla un apaļa, ar plakanu vai daudz retāk īpašas formas dibenu, tās diametrs variē no 160 līdz 300 mm, parasti 240-280 mm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.draugiem.lv/blogs/post/Kapec-gala-pielip-pie-pannas-un-ka-to-noverst_17963275|title=Kāpēc gaļa pielīp pie pannas un kā to novērst|website=www.draugiem.lv|access-date=2026-11-11|language=lv}}</ref> Izgatavota no [[metāli|metāla]] (biežāk [[čuguns|čuguna]] vai [[nerūsošais tērauds|nerūsošā tērauda]]), kas pārklāts ar [[emalja|emalju]], [[alumīnijs|alumīniju]] vai [[keramika|keramiku]]. Pannai parasti ir viens garš [[rokturis]], bet atsevišķos gadījumos var būt divi rokturi, kā arī ir pannas bez rokturiem. Rokturis var būt daļēji izgatavots no karstumizolējoša materiāla. == Materiāls == Čuguna pannas izceļas ar izturību, ilgmūžību un smagumu, to biezās sienas lēni uzkarst un labi saglabā temperatūru. Tām vajadzīgs vairāk [[eļļa]]s. Ilgstošā mitrumā var sākt rūsēt. Atšķirībā no viņām, nerūsējošā tērauda pannas, kuru iekšienē bieži atrodas siltumu labāk vadoša [[Alumīnijs|alumīnija]] vai [[Varš|vara]] serde, ir viegli kopjamas, taču prasa lielāku rūpību gatavošanas procesā. Tās ir plānākas un vieglākas par čuguna pannām, bet spēj izturēt augstu temperatūru. Profesionālajā kulinārijā lieto arī oglekļa tērauda pannas, kas apvieno daļu čuguna un nerūsējošā tērauda pannu īpašību. Labāk siltumu vada alumīnija un vara pannas. Alumīnija pannas ir ļoti vieglas, taču var deformēties un [[PH|skābā vidē]] reaģē ar dažiem produktiem. Daļai no tām ir apstŗādāta virsma, lai palielinātu cietību un izturību pret koroziju. Vara pannas bieži tiek izklātas ar nerūsējošo tēraudu vai citu materiālu, jo tīrs varš var reaģēt ar dažādu pārtiku. Vara pannas precīzāk nekā citas pakļaujas temperatūras kontrolei, tāpēc tās izmanto delikātu produktu cepšanai. Tās ir dārgas un ne visos gadījumos derīgas. == Pārklājums == Mūsdienās parasti uz pannām parasti ir pretpiedeguma pārklājums — [[Politetrafluoretilēns|teflons]] vai keramika. Teflons jeb PTFE (politetrafluoretilēns) ir sintētisks polimērs ar ļoti zemām berzes īpašībām. Tādēļ tam ir ļoti labas pretpiedeguma īpašības, tam nepieciešams mazāk taukvielu un vienkāršāka tīrīšana. Taču šis pārklājums ir jutīgs pret skrāpējumiem un pārkaršanu (īpaši ja pannu karsē tukšu), un tā kalpošanas laiks arī pie noteikumu ievērošanas ir īsāks. Keramikas pārklājuma panna parasti ir alumīnija korpuss ar keramikas pārklājumu. Tai salīdzinājumā ar vienkāršām pannām ir raksturīgs viss tas pats, kas teflona pārklājuma pannai, bet visas šīs īpašības ir mazāk izteiktas. == Forma == Klasiskā cepampanna ir ar plakanu dibenu, nedaudz slīpām zemām malām un vienu rokturi. Vāks tai var būt vai nebūt. Tai ļoti līdzīgas ir [[Pankūkas|pankūku]] panna ar īpaši zemām malām un [[paelja]]s panna ar diviem rokturiem. Sautējamā panna vairāk atgādina kastroli, tai ir augstas, gandrīz vertikālas malas, parasti divi rokturi un vāks. No Āzijas nākušajai voka pannai ir apaļš dibens un augstas slīpas malas, tai ir karsta centrālā daļa un relatīvi vēsas malas, kas piemēroti dažādu produktu vienlaicīgai cepšanai. Grillpanna ir līdzīga klasiskajai pannai, bet var būt kvadrātveida un tās dibens ir nelīdzens, atgādinot [[Grils|grila]] restes. Padziļinājumos uzkrājas [[tauki]]. Tomēr tās rezultāts ievērojami atšķiras no īsta grilējuma. Pastāv arī īpašas pannas konkrētiem [[kulinārija]]s uzdevumiem: [[Zivis|zivju]] panna ar iegarenu formu, kas piemērota veselu zivju cepšanai, [[Ola|olu]] panna — maza (16-18 cm) panna vienai-divām olām un divpusējā panna, kas ļauj gatavošanas laikā ēdienu apgriezt, neizmantojot lāpstiņu. Nacionālajās virtuvēs atrodamas vēl dažas īpašas pannas. kā [[Japāna|japāņu]] taisnstūrveida tamagojaki panna slāņainas omletes gatavošanai un [[Dānija|dāņu]] ebleskivera panna — ar puslodes formas iedobēm dāņu bumbiņu gatavošanai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Virtuves piederumi]] 7no3k8e7vkabsui6w19pl3j4piqwqc5 4548376 4548375 2026-11-11T21:24:16Z Ūdeņradis 118694 /* Forma */ 4548376 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Pfanne (Antihaftbeschichtung).jpg|thumbnail|235px|Dažāda izmēra pannas]] '''Panna''' ir [[virtuves piederums]], kas tiek izmantots [[cepšana]]i un [[sautēšana]]i, arī apbrūnināšanai un [[grauzdēšana]]i. Parasti panna ir sekla un apaļa, ar plakanu vai daudz retāk īpašas formas dibenu, tās diametrs variē no 160 līdz 300 mm, parasti 240-280 mm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.draugiem.lv/blogs/post/Kapec-gala-pielip-pie-pannas-un-ka-to-noverst_17963275|title=Kāpēc gaļa pielīp pie pannas un kā to novērst|website=www.draugiem.lv|access-date=2026-11-11|language=lv}}</ref> Izgatavota no [[metāli|metāla]] (biežāk [[čuguns|čuguna]] vai [[nerūsošais tērauds|nerūsošā tērauda]]), kas pārklāts ar [[emalja|emalju]], [[alumīnijs|alumīniju]] vai [[keramika|keramiku]]. Pannai parasti ir viens garš [[rokturis]], bet atsevišķos gadījumos var būt divi rokturi, kā arī ir pannas bez rokturiem. Rokturis var būt daļēji izgatavots no karstumizolējoša materiāla. == Materiāls == Čuguna pannas izceļas ar izturību, ilgmūžību un smagumu, to biezās sienas lēni uzkarst un labi saglabā temperatūru. Tām vajadzīgs vairāk [[eļļa]]s. Ilgstošā mitrumā var sākt rūsēt. Atšķirībā no viņām, nerūsējošā tērauda pannas, kuru iekšienē bieži atrodas siltumu labāk vadoša [[Alumīnijs|alumīnija]] vai [[Varš|vara]] serde, ir viegli kopjamas, taču prasa lielāku rūpību gatavošanas procesā. Tās ir plānākas un vieglākas par čuguna pannām, bet spēj izturēt augstu temperatūru. Profesionālajā kulinārijā lieto arī oglekļa tērauda pannas, kas apvieno daļu čuguna un nerūsējošā tērauda pannu īpašību. Labāk siltumu vada alumīnija un vara pannas. Alumīnija pannas ir ļoti vieglas, taču var deformēties un [[PH|skābā vidē]] reaģē ar dažiem produktiem. Daļai no tām ir apstŗādāta virsma, lai palielinātu cietību un izturību pret koroziju. Vara pannas bieži tiek izklātas ar nerūsējošo tēraudu vai citu materiālu, jo tīrs varš var reaģēt ar dažādu pārtiku. Vara pannas precīzāk nekā citas pakļaujas temperatūras kontrolei, tāpēc tās izmanto delikātu produktu cepšanai. Tās ir dārgas un ne visos gadījumos derīgas. == Pārklājums == Mūsdienās parasti uz pannām parasti ir pretpiedeguma pārklājums — [[Politetrafluoretilēns|teflons]] vai keramika. Teflons jeb PTFE (politetrafluoretilēns) ir sintētisks polimērs ar ļoti zemām berzes īpašībām. Tādēļ tam ir ļoti labas pretpiedeguma īpašības, tam nepieciešams mazāk taukvielu un vienkāršāka tīrīšana. Taču šis pārklājums ir jutīgs pret skrāpējumiem un pārkaršanu (īpaši ja pannu karsē tukšu), un tā kalpošanas laiks arī pie noteikumu ievērošanas ir īsāks. Keramikas pārklājuma panna parasti ir alumīnija korpuss ar keramikas pārklājumu. Tai salīdzinājumā ar vienkāršām pannām ir raksturīgs viss tas pats, kas teflona pārklājuma pannai, bet visas šīs īpašības ir mazāk izteiktas. == Forma == Klasiskā cepampanna ir ar plakanu dibenu, nedaudz slīpām zemām malām un vienu rokturi. Vāks tai var būt vai nebūt. Tai ļoti līdzīgas ir [[Pankūkas|pankūku]] panna ar īpaši zemām malām un [[paelja]]s panna ar diviem rokturiem. Sautējamā panna vairāk atgādina kastroli, tai ir augstas, gandrīz vertikālas malas, parasti divi rokturi un vāks. No Āzijas nākušajai voka pannai ir apaļš dibens un augstas slīpas malas, tai ir karsta centrālā daļa un relatīvi vēsas malas, kas piemēroti dažādu produktu vienlaicīgai cepšanai. Grillpanna ir līdzīga klasiskajai pannai, bet var būt kvadrātveida un tās dibens ir nelīdzens, atgādinot [[Grils|grila]] restes. Padziļinājumos uzkrājas [[tauki]]. Tomēr tās rezultāts ievērojami atšķiras no īsta grilējuma. Pastāv arī īpašas pannas konkrētiem [[kulinārija]]s uzdevumiem: [[Zivis|zivju]] panna ar iegarenu formu, kas piemērota veselu zivju cepšanai, [[Ola|olu]] panna — maza (16-18 cm) panna vienai-divām olām un divpusējā panna, kas ļauj gatavošanas laikā ēdienu apgriezt, neizmantojot lāpstiņu. Nacionālajās virtuvēs atrodamas vēl dažas īpašas pannas, kā [[Japāna|japāņu]] taisnstūrveida tamagojaki panna slāņainas omletes gatavošanai un [[Dānija|dāņu]] ebleskivera panna — ar puslodes formas iedobēm dāņu bumbiņu gatavošanai. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Virtuves piederumi]] ilo6z68hoppjsy2n2bw1ro63af3jhde 0 252978 4548496 4517706 2026-11-12T05:59:20Z Treisijs 347 4548496 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kommods | vārds_orģ = ''Commodus'' | attēls = Commodus Musei Capitolini MC1120.jpg | att_izm = | apraksts = Kommods kā dievs Herkuless <!------ Pirmais amats ------> | amats = 17. [[Romas imperators]] | term_sākums = 177 | term_beigas = 192 | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Marks Aurēlijs]] | pēctecis = [[Pertinaks]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|161|8|31}} | dzim_vieta = Lanuvija, [[Romas impērija]] | dzīves_vieta = | mir_dati = {{dat|192|12|31|161|8|31}} | mir_vieta = [[Roma]] | apglabāts = | tautība = | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = [[Marks Aurēlijs]] | māte = [[Faustīna]] | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = | reliģija = pagānisms | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Marks Aurēlijs Kommods Antonijs Augusts''' ({{val|la|Marcus Aurelius Commodus Antoninus Augustus}}; dzimis {{dat|161|8|31}}, miris {{dat|192|12|31}}) bija [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]] laikā no 177. līdz 192. gadam. Kopā ar savu tēvu [[Marks Aurēlijs|Marku Aurēliju]] valdīja laikā no 177. gada līdz tēva nāvei {{dat|180|3|17||bez}}, pēc tam līdz savai nāvei valdīja viens pats. Bija pirmais gandrīz simt gadu ilgā laikposmā, kas par imperatoru kļuva pēc sava tēva. Tāpat bija pirmais imperators, kura tēvs un vectēvs bijuši divi iepriekšējie imperatori. Kommods bija pirmais un līdz 337. gadam vienīgais, kas dzimis sava tēva valdīšanas laikā. Viņš bija pēdējais [[Nervas–Antonīnu dinastija]]s imperators. Kommoda valdīšanas laikā notika bezprincipiāla amatu pārdošana.<ref name="atlants">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules vēstures atlants 1|year=2002|publisher=Zvaigzne ABC|isbn=9984-17-828-5|page=99}}</ref> Jau agrā vecumā 172. gadā pavadījis savu tēvu karagājienā pret [[Markomani|markomāņiem]] un bijis liecinieks veiksmīgajam kara noslēgumam un sava tēva triumfam. Atšķirībā no viņa tēva Marka Aurēlija valdīšanas laika, Kommoda valdīšana bija relatīvi militāri mierīga, toties šai laikā bija nepārtraukta politiska spriedze ko tikai pastiprināja paša imperatora reizēm neadekvātā uzvedība. Kommods kultivēja stipru [[Personības kults|personības kultu]] un lika sevi atveidot daudzās statujās kā dievu [[Hērakls|Herkulesu]]. Valdīšanas beigu posmu raksturo aizvien pieaugoša Kommoda lielummānija visās jomās. Nogalināts 192. gadā galma sazvērestībā.<ref name="atlants" /> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://old.aliens.lv/page.php?lapa=202&id=3 Komods]{{Novecojusi saite}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Marks Aurēlijs]] | virsraksts =[[Nervas–Antonīnu dinastija]]s<br> [[Romas imperatoru uzskaitījums|Romas imperators]] (sākumā līdzvaldnieks) | periods = [[177]]—[[192]] | pēc = [[Pertinaks]] <br>}} {{kastes beigas}} {{Romiešu imperatori}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:161. gadā dzimušie]] [[Kategorija:192. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lacio dzimušie]] [[Kategorija:Romas imperatori]] [[Kategorija:Nervas–Antonīnu dinastija]] cq25ytk93z03kiqvs5ro2d1hj8zhklt 0 255105 4548620 4327801 2026-11-12T07:48:49Z ~2026-59818-51 153199 precizējums par SIA Visma Enterprise darbību 4548620 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = SIA ''Visma Latvia Holding'' | logo = Visma logo.png | caption = | type = | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = ''[[MicroLink]]'' | successor = | foundation = 2014. gads (2005. gads) | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[informācijas tehnoloģijas]] | products = biznesa [[programmatūra]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = ''[[Visma]]'', {{NOR}} | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.visma.lv visma.lv] | footnotes = | intl = }} '''''Visma Latvia''''' (agrākais nosaukums '''''FMS''''') ir [[Latvija|Latvijā]]s uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar biznesa [[programmatūra]]s izstrādi. Grupas pārvaldītājsabiedrība '''SIA ''Visma Latvia Holding''''' pieder [[Norvēģija]]s uzņēmumam ''[[Visma|Visma AS]]''. Uzņēmuma birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]]. Pārvaldītājsabiedrība dibināta 2014. gadā, bet grupas saknes rodamas 1991. gadā dibinātajā uzņēmumā ''Fortek''. SIA ''Visma Latvia Holding'' meitas uzņēmumi: * SIA ''Visma Enterprise'' — '''''Horizon ERP (zināms arī kā Visma Horizon) grāmatvedības un resursu plānošanas programma,''''' darbinieku pašapkalpošanās portāls ''HoP'', darba laika plānošanas un uzskaites risinājums Numo, biznesa inteliģences risinājumu izstrāde; * SIA ''Visma Labs'' — ''Visma'' globālās grupas uzņēmumu produktu izstrāde, testēšana un atbalsts; * SIA "Jumis Pro" — grāmatvedības un uzņēmuma pārvaldības sistēma "[[Jumis (grāmatvedības sistēma)|Jumis]]". == Vēsture == 1991. gada 9. augustā tika dibināts uzņēmums SIA ''Fortek'',<ref name="Lursoft Lattelecom Technology" /> kas sākotnēji nodarbojās ar personālo datoru tirdzniecību, programmu izstrādi un programmatūras adaptāciju latviešu un krievu valodā. Tika sākts darbs pie grāmatvedības programmas izveides, kas izlaista 1993. gadā ar nosaukumu '''''Apvārsnis''''' un darbojās ''[[MS-DOS]]'' sistēmā. 1996. gadā ''Fortek'' kļuva par Vācijas uzņēmuma ''[[SAP (uzņēmums)|SAP]]'' biznesa pārvaldības sistēmas ''SAP R/3'' ieviešanas partneri. 1998. gadā tika izlaista ''Apvārsnis'' versija ''[[Microsoft Windows]]'' videi. 2000. gadā ''Fortek'' apvienojās ar [[Igaunija]]s izņēmumu ''[[MicroLink]]'' un tika pārdēvēts par SIA ''Fortech''. 2000. gadā tika izstrādāta vidējiem un nelieliem uzņēmumiem paredzēta grāmatvedības programmatūra '''''UVIS'''''. 2002. gadā ''Fortech'' tika pārdēvēts par SIA ''MicroLink System''. 2003. gada jūlijā visi ''MicroLink'' grupas uzņēmumi Latvijā tika apvienoti vienā ar nosaukumu SIA ''MicroLink Latvia''.<ref name="Sakaru pasaule 2006-2" /> [[Attēls:logo_fms.gif|thumb|right|97px|''FMS'' logotips]] 2005. gadā ''MicroLink'' tika sadalīts. 2005. gada 18. martā tika dibināts ''MicroLink Latvia'' meitas uzņēmums SIA '''''FMS''''', atdalot tajā finanšu un grāmatvedības risinājumu izstrādi.<ref name="Diena 2007.07" /> Nosaukums veidots pēc [[angļu valoda|angļu]] nosaukuma ''Financial management solutions'' ("finanšu pārvaldības risinājumi"). 2006. gada 31. maijā ''FMS'' tika pārdots tā vadībai (viens no jaunajiem īpašniekiem bija [[Jānis Bergs]], kurš atstāja ''Lattelecom Technology'' valdes priekšsēdētāja amatu).<ref name="LETA 2006.05.19" /> 2006. gada nogalē kopā ar Lietuvas uzņēmumu ''[[Blue Bridge]]'' Lietuvā tika izveidots kopuzņēmums '''''FMS Lietuva'''''.<ref name="FMS Par mums" /> 2007. gada jūlijā no SIA ''FMS'' tika atdalīts uzņēmums SIA ''FMS Software'', kas paredzēts produktu izstrādei. SIA ''FMS'' tika atstāta projektu vadība, finanšu un grāmatvedības konsultācijas un pašu izstrādāto, kā arī partneru ''[[MicroStrategy]]'' un ''[[Tekla]]'' risinājumu ieviešana.<ref name="FMS vēsture" /> Abiem uzņēmumiem kā mātes uzņēmums tika dibināts SIA ''FMS Group''. 2008. gada 26. maijā programmai ''Apvārsnis'' tika mainīts zīmols, pārdēvējot to par resursu vadības sistēmu '''''Horizon''''', jo tas bija orientēts uz starptautisko tirgu un tā funkcionalitāte atbilda uzņēmuma resursu plānošanas sistēmai.<ref name="FMS vēsture" /> 2009. gada programma ''UVIS'' tika pārdēvēta par '''''Horizon Start'''''. 2014. gada 18. jūnijā SIA ''FMS Software'' un SIA ''FMS'' tika pārdoti Norvēģijas uzņēmumam ''[[Visma|Visma AS]]''. Līdz tam ''FMS'' un ''FMS Software'' lielākie īpašnieki bija Jānis Bergs (31,31 %) un [[Normunds Bergs]] (25,57 %); pārējie īpašnieki: Viesturs Birkants, Olafs Loits, Aleksis Orlovs, Uldis Putniņš, Jānis Rancāns, Aldis Silovs.<ref name="Delfi 2014.06.18" /> Abu uzņēmumu pārvaldīšanai 2. jūnijā tika izveidots ''Visma AS'' meitas uzņēmums '''SIA ''Visma Latvia Holding'''''.<ref name="delfi.lv 2014.06.28" /> 2014. gada 29. decembrī SIA ''FMS'' mainīja nosaukumu uz '''SIA ''Visma Enterprise'''''.<ref name="Lursoft Visma Enterprise" /><ref name="delfi 2015.01" /> 2015. gada 13. februārī tika veikta uzņēmumu apvienošana, ''Visma Enterprise'' pievienojot uzņēmumu ''FMS Software''.<ref name="klientuportfelis 2015.02" /> 2015. gada 29. jūlijā SIA ''Visma Latvia Holding'' dibināja meitas uzņēmumu SIA ''Visma Consulting'', kam tika uzticēti sistēmu integrācijas risinājumi un IT sistēmas pēc individuāla pasūtījuma privātā un valsts sektora klientiem Latvijā. 2025. gada 10. jūlijā Latvijas Konkurences padome (KP) saņēma SIA ''Codex'' ziņojumu par nodomu iegādāties SIA ''Visma Consulting''. 7. augustā KP nolēma atļaut šo darījumu. 15. augustā SIA ''Visma Consulting'' tika pārdēvēts par SIA ''Digitex'', un 25. augustā pārdošanas darījums tika pabeigts.<ref name="db 2025.08.25" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Lursoft Lattelecom Technology">[https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=UR_NAMES&code=000301672 SIA Lattelecom Technology] Lursoft</ref> <ref name="Sakaru pasaule 2006-2">[http://www.sakaru-pasaule.lv/main.php3?sub=view&RID=1273 Lattelecom Technology – zīmols mainās, kompetence paliek] Gunta KĻAVIŅA, Sakaru pasaule, 2(42) - 2006 </ref> <ref name="Diena 2007.07">[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/fms-prioritate--investicijas-produktu-attistiba-19633 FMS prioritāte – investīcijas produktu attīstībā] Diena, 2007. gada 3. jūlijs</ref> <ref name="LETA 2006.05.19">[http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/lattelecom-pardod-microlink-meitasuznemumu-fms.d?id=14493319 'Lattelecom' pārdod 'MicroLink' meitasuzņēmumu 'FMS'] LETA, 19. maijs 2006</ref> <ref name="FMS vēsture">[http://www.fmsgroup.lv/lat/1/vesture/ FMS vēsture]</ref> <ref name="FMS Par mums">[http://www.fmsgroup.lv/lat/1/par_mums/ FMS. Par mums]</ref> <ref name="Delfi 2014.06.18">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/latvijas-it-uznemums-fms-pardots-norvegu-kompanijai-visma-group.d?id=44628624 Latvijas IT uzņēmums FMS pārdots norvēģu kompānijai 'Visma Group'] Delfi Bizness, 18. jūnijs 2014</ref> <ref name="delfi.lv 2014.06.28">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/pec-fms-un-fms-software-pardosanas-plasas-parmainas-vadiba.d?id=44664646 Pēc 'FMS' un 'FMS Software' pārdošanas plašas pārmaiņas vadībā] LETA, 28. jūnijs 2014</ref> <ref name="Lursoft Visma Enterprise">[http://company.lursoft.lv/fms/40003734170 Visma Enterprise] Lursoft</ref> <ref name="delfi 2015.01">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/it-uznemums-fms-maina-nosaukumu-uz-visma-enterprise.d?id=45411742 IT uzņēmums 'FMS' maina nosaukumu uz 'Visma Enterprise'] LETA | 05. janvāris 2015</ref> <ref name="klientuportfelis 2015.02">[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/3445/visma-enterprise-pienemusi-lemumu-par-fms-software-pievienosanu Visma Enterprise pieņēmusi lēmumu par FMS Software pievienošanu] Klientu portfelis, 13.02.2015</ref> <ref name="db 2025.08.25">[https://www.db.lv/zinas/codex-un-visma-consulting-nostiprina-pozicijas-522808 Codex un Visma Consulting nostiprina pozīcijas] Db.lv, 25.08.2025</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.visma.lv ''Visma Latvia''] [[Kategorija:Uzņēmuma resursu plānošanas sistēmu izstrādātāji]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:MicroLink]] qwa7l2cxpgshhwickdzq6wlythd3ah2 4548624 4548620 2026-11-12T07:53:57Z ~2026-59818-51 153199 /* Ārējās saites */ uzņēmums pārvietojies uz jaunu web lapu 4548624 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = SIA ''Visma Latvia Holding'' | logo = Visma logo.png | caption = | type = | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = ''[[MicroLink]]'' | successor = | foundation = 2014. gads (2005. gads) | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[informācijas tehnoloģijas]] | products = biznesa [[programmatūra]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = ''[[Visma]]'', {{NOR}} | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.visma.lv visma.lv] | footnotes = | intl = }} '''''Visma Latvia''''' (agrākais nosaukums '''''FMS''''') ir [[Latvija|Latvijā]]s uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar biznesa [[programmatūra]]s izstrādi. Grupas pārvaldītājsabiedrība '''SIA ''Visma Latvia Holding''''' pieder [[Norvēģija]]s uzņēmumam ''[[Visma|Visma AS]]''. Uzņēmuma birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]]. Pārvaldītājsabiedrība dibināta 2014. gadā, bet grupas saknes rodamas 1991. gadā dibinātajā uzņēmumā ''Fortek''. SIA ''Visma Latvia Holding'' meitas uzņēmumi: * SIA ''Visma Enterprise'' — '''''Horizon ERP (zināms arī kā Visma Horizon) grāmatvedības un resursu plānošanas programma,''''' darbinieku pašapkalpošanās portāls ''HoP'', darba laika plānošanas un uzskaites risinājums Numo, biznesa inteliģences risinājumu izstrāde; * SIA ''Visma Labs'' — ''Visma'' globālās grupas uzņēmumu produktu izstrāde, testēšana un atbalsts; * SIA "Jumis Pro" — grāmatvedības un uzņēmuma pārvaldības sistēma "[[Jumis (grāmatvedības sistēma)|Jumis]]". == Vēsture == 1991. gada 9. augustā tika dibināts uzņēmums SIA ''Fortek'',<ref name="Lursoft Lattelecom Technology" /> kas sākotnēji nodarbojās ar personālo datoru tirdzniecību, programmu izstrādi un programmatūras adaptāciju latviešu un krievu valodā. Tika sākts darbs pie grāmatvedības programmas izveides, kas izlaista 1993. gadā ar nosaukumu '''''Apvārsnis''''' un darbojās ''[[MS-DOS]]'' sistēmā. 1996. gadā ''Fortek'' kļuva par Vācijas uzņēmuma ''[[SAP (uzņēmums)|SAP]]'' biznesa pārvaldības sistēmas ''SAP R/3'' ieviešanas partneri. 1998. gadā tika izlaista ''Apvārsnis'' versija ''[[Microsoft Windows]]'' videi. 2000. gadā ''Fortek'' apvienojās ar [[Igaunija]]s izņēmumu ''[[MicroLink]]'' un tika pārdēvēts par SIA ''Fortech''. 2000. gadā tika izstrādāta vidējiem un nelieliem uzņēmumiem paredzēta grāmatvedības programmatūra '''''UVIS'''''. 2002. gadā ''Fortech'' tika pārdēvēts par SIA ''MicroLink System''. 2003. gada jūlijā visi ''MicroLink'' grupas uzņēmumi Latvijā tika apvienoti vienā ar nosaukumu SIA ''MicroLink Latvia''.<ref name="Sakaru pasaule 2006-2" /> [[Attēls:logo_fms.gif|thumb|right|97px|''FMS'' logotips]] 2005. gadā ''MicroLink'' tika sadalīts. 2005. gada 18. martā tika dibināts ''MicroLink Latvia'' meitas uzņēmums SIA '''''FMS''''', atdalot tajā finanšu un grāmatvedības risinājumu izstrādi.<ref name="Diena 2007.07" /> Nosaukums veidots pēc [[angļu valoda|angļu]] nosaukuma ''Financial management solutions'' ("finanšu pārvaldības risinājumi"). 2006. gada 31. maijā ''FMS'' tika pārdots tā vadībai (viens no jaunajiem īpašniekiem bija [[Jānis Bergs]], kurš atstāja ''Lattelecom Technology'' valdes priekšsēdētāja amatu).<ref name="LETA 2006.05.19" /> 2006. gada nogalē kopā ar Lietuvas uzņēmumu ''[[Blue Bridge]]'' Lietuvā tika izveidots kopuzņēmums '''''FMS Lietuva'''''.<ref name="FMS Par mums" /> 2007. gada jūlijā no SIA ''FMS'' tika atdalīts uzņēmums SIA ''FMS Software'', kas paredzēts produktu izstrādei. SIA ''FMS'' tika atstāta projektu vadība, finanšu un grāmatvedības konsultācijas un pašu izstrādāto, kā arī partneru ''[[MicroStrategy]]'' un ''[[Tekla]]'' risinājumu ieviešana.<ref name="FMS vēsture" /> Abiem uzņēmumiem kā mātes uzņēmums tika dibināts SIA ''FMS Group''. 2008. gada 26. maijā programmai ''Apvārsnis'' tika mainīts zīmols, pārdēvējot to par resursu vadības sistēmu '''''Horizon''''', jo tas bija orientēts uz starptautisko tirgu un tā funkcionalitāte atbilda uzņēmuma resursu plānošanas sistēmai.<ref name="FMS vēsture" /> 2009. gada programma ''UVIS'' tika pārdēvēta par '''''Horizon Start'''''. 2014. gada 18. jūnijā SIA ''FMS Software'' un SIA ''FMS'' tika pārdoti Norvēģijas uzņēmumam ''[[Visma|Visma AS]]''. Līdz tam ''FMS'' un ''FMS Software'' lielākie īpašnieki bija Jānis Bergs (31,31 %) un [[Normunds Bergs]] (25,57 %); pārējie īpašnieki: Viesturs Birkants, Olafs Loits, Aleksis Orlovs, Uldis Putniņš, Jānis Rancāns, Aldis Silovs.<ref name="Delfi 2014.06.18" /> Abu uzņēmumu pārvaldīšanai 2. jūnijā tika izveidots ''Visma AS'' meitas uzņēmums '''SIA ''Visma Latvia Holding'''''.<ref name="delfi.lv 2014.06.28" /> 2014. gada 29. decembrī SIA ''FMS'' mainīja nosaukumu uz '''SIA ''Visma Enterprise'''''.<ref name="Lursoft Visma Enterprise" /><ref name="delfi 2015.01" /> 2015. gada 13. februārī tika veikta uzņēmumu apvienošana, ''Visma Enterprise'' pievienojot uzņēmumu ''FMS Software''.<ref name="klientuportfelis 2015.02" /> 2015. gada 29. jūlijā SIA ''Visma Latvia Holding'' dibināja meitas uzņēmumu SIA ''Visma Consulting'', kam tika uzticēti sistēmu integrācijas risinājumi un IT sistēmas pēc individuāla pasūtījuma privātā un valsts sektora klientiem Latvijā. 2025. gada 10. jūlijā Latvijas Konkurences padome (KP) saņēma SIA ''Codex'' ziņojumu par nodomu iegādāties SIA ''Visma Consulting''. 7. augustā KP nolēma atļaut šo darījumu. 15. augustā SIA ''Visma Consulting'' tika pārdēvēts par SIA ''Digitex'', un 25. augustā pārdošanas darījums tika pabeigts.<ref name="db 2025.08.25" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Lursoft Lattelecom Technology">[https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=UR_NAMES&code=000301672 SIA Lattelecom Technology] Lursoft</ref> <ref name="Sakaru pasaule 2006-2">[http://www.sakaru-pasaule.lv/main.php3?sub=view&RID=1273 Lattelecom Technology – zīmols mainās, kompetence paliek] Gunta KĻAVIŅA, Sakaru pasaule, 2(42) - 2006 </ref> <ref name="Diena 2007.07">[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/fms-prioritate--investicijas-produktu-attistiba-19633 FMS prioritāte – investīcijas produktu attīstībā] Diena, 2007. gada 3. jūlijs</ref> <ref name="LETA 2006.05.19">[http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/lattelecom-pardod-microlink-meitasuznemumu-fms.d?id=14493319 'Lattelecom' pārdod 'MicroLink' meitasuzņēmumu 'FMS'] LETA, 19. maijs 2006</ref> <ref name="FMS vēsture">[http://www.fmsgroup.lv/lat/1/vesture/ FMS vēsture]</ref> <ref name="FMS Par mums">[http://www.fmsgroup.lv/lat/1/par_mums/ FMS. Par mums]</ref> <ref name="Delfi 2014.06.18">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/latvijas-it-uznemums-fms-pardots-norvegu-kompanijai-visma-group.d?id=44628624 Latvijas IT uzņēmums FMS pārdots norvēģu kompānijai 'Visma Group'] Delfi Bizness, 18. jūnijs 2014</ref> <ref name="delfi.lv 2014.06.28">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/pec-fms-un-fms-software-pardosanas-plasas-parmainas-vadiba.d?id=44664646 Pēc 'FMS' un 'FMS Software' pārdošanas plašas pārmaiņas vadībā] LETA, 28. jūnijs 2014</ref> <ref name="Lursoft Visma Enterprise">[http://company.lursoft.lv/fms/40003734170 Visma Enterprise] Lursoft</ref> <ref name="delfi 2015.01">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/it-uznemums-fms-maina-nosaukumu-uz-visma-enterprise.d?id=45411742 IT uzņēmums 'FMS' maina nosaukumu uz 'Visma Enterprise'] LETA | 05. janvāris 2015</ref> <ref name="klientuportfelis 2015.02">[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/3445/visma-enterprise-pienemusi-lemumu-par-fms-software-pievienosanu Visma Enterprise pieņēmusi lēmumu par FMS Software pievienošanu] Klientu portfelis, 13.02.2015</ref> <ref name="db 2025.08.25">[https://www.db.lv/zinas/codex-un-visma-consulting-nostiprina-pozicijas-522808 Codex un Visma Consulting nostiprina pozīcijas] Db.lv, 25.08.2025</ref> }} == Ārējās saites == * ''[https://www.horizon.lv Visma Enterprise (Horizon)]'' [[Kategorija:Uzņēmuma resursu plānošanas sistēmu izstrādātāji]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:MicroLink]] qa3fuh2sisqj4aidtfzw0pq6z7nnu5u 4548635 4548624 2026-11-12T08:24:15Z Edgars2007 9590 pieņemu, ka [[user:Edis]] bija kaut ko citādāk domājis, bet nu pagaidām nomainīsim uz šādu 4548635 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = SIA ''Visma Latvia Holding'' | logo = Visma logo.png | caption = | type = | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = ''[[MicroLink]]'' | successor = | foundation = 2014. gads (2005. gads) | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[informācijas tehnoloģijas]] | products = biznesa [[programmatūra]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = ''[[Visma]]'', {{NOR}} | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.visma.lv visma.lv] | footnotes = | intl = }} '''''Visma Latvia''''' (agrākais nosaukums '''''FMS''''') ir [[Latvija|Latvija]]s uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar biznesa [[programmatūra]]s izstrādi. Grupas pārvaldītājsabiedrība '''SIA ''Visma Latvia Holding''''' pieder [[Norvēģija]]s uzņēmumam ''[[Visma|Visma AS]]''. Uzņēmuma birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]]. Pārvaldītājsabiedrība dibināta 2014. gadā, bet grupas saknes rodamas 1991. gadā dibinātajā uzņēmumā ''Fortek''. SIA ''Visma Latvia Holding'' meitas uzņēmumi: * SIA ''Visma Enterprise'' — '''''Horizon ERP (zināms arī kā Visma Horizon) grāmatvedības un resursu plānošanas programma,''''' darbinieku pašapkalpošanās portāls ''HoP'', darba laika plānošanas un uzskaites risinājums Numo, biznesa inteliģences risinājumu izstrāde; * SIA ''Visma Labs'' — ''Visma'' globālās grupas uzņēmumu produktu izstrāde, testēšana un atbalsts; * SIA "Jumis Pro" — grāmatvedības un uzņēmuma pārvaldības sistēma "[[Jumis (grāmatvedības sistēma)|Jumis]]". == Vēsture == 1991. gada 9. augustā tika dibināts uzņēmums SIA ''Fortek'',<ref name="Lursoft Lattelecom Technology" /> kas sākotnēji nodarbojās ar personālo datoru tirdzniecību, programmu izstrādi un programmatūras adaptāciju latviešu un krievu valodā. Tika sākts darbs pie grāmatvedības programmas izveides, kas izlaista 1993. gadā ar nosaukumu '''''Apvārsnis''''' un darbojās ''[[MS-DOS]]'' sistēmā. 1996. gadā ''Fortek'' kļuva par Vācijas uzņēmuma ''[[SAP (uzņēmums)|SAP]]'' biznesa pārvaldības sistēmas ''SAP R/3'' ieviešanas partneri. 1998. gadā tika izlaista ''Apvārsnis'' versija ''[[Microsoft Windows]]'' videi. 2000. gadā ''Fortek'' apvienojās ar [[Igaunija]]s izņēmumu ''[[MicroLink]]'' un tika pārdēvēts par SIA ''Fortech''. 2000. gadā tika izstrādāta vidējiem un nelieliem uzņēmumiem paredzēta grāmatvedības programmatūra '''''UVIS'''''. 2002. gadā ''Fortech'' tika pārdēvēts par SIA ''MicroLink System''. 2003. gada jūlijā visi ''MicroLink'' grupas uzņēmumi Latvijā tika apvienoti vienā ar nosaukumu SIA ''MicroLink Latvia''.<ref name="Sakaru pasaule 2006-2" /> [[Attēls:logo_fms.gif|thumb|right|97px|''FMS'' logotips]] 2005. gadā ''MicroLink'' tika sadalīts. 2005. gada 18. martā tika dibināts ''MicroLink Latvia'' meitas uzņēmums SIA '''''FMS''''', atdalot tajā finanšu un grāmatvedības risinājumu izstrādi.<ref name="Diena 2007.07" /> Nosaukums veidots pēc [[angļu valoda|angļu]] nosaukuma ''Financial management solutions'' ("finanšu pārvaldības risinājumi"). 2006. gada 31. maijā ''FMS'' tika pārdots tā vadībai (viens no jaunajiem īpašniekiem bija [[Jānis Bergs]], kurš atstāja ''Lattelecom Technology'' valdes priekšsēdētāja amatu).<ref name="LETA 2006.05.19" /> 2006. gada nogalē kopā ar Lietuvas uzņēmumu ''[[Blue Bridge]]'' Lietuvā tika izveidots kopuzņēmums '''''FMS Lietuva'''''.<ref name="FMS Par mums" /> 2007. gada jūlijā no SIA ''FMS'' tika atdalīts uzņēmums SIA ''FMS Software'', kas paredzēts produktu izstrādei. SIA ''FMS'' tika atstāta projektu vadība, finanšu un grāmatvedības konsultācijas un pašu izstrādāto, kā arī partneru ''[[MicroStrategy]]'' un ''[[Tekla]]'' risinājumu ieviešana.<ref name="FMS vēsture" /> Abiem uzņēmumiem kā mātes uzņēmums tika dibināts SIA ''FMS Group''. 2008. gada 26. maijā programmai ''Apvārsnis'' tika mainīts zīmols, pārdēvējot to par resursu vadības sistēmu '''''Horizon''''', jo tas bija orientēts uz starptautisko tirgu un tā funkcionalitāte atbilda uzņēmuma resursu plānošanas sistēmai.<ref name="FMS vēsture" /> 2009. gada programma ''UVIS'' tika pārdēvēta par '''''Horizon Start'''''. 2014. gada 18. jūnijā SIA ''FMS Software'' un SIA ''FMS'' tika pārdoti Norvēģijas uzņēmumam ''[[Visma|Visma AS]]''. Līdz tam ''FMS'' un ''FMS Software'' lielākie īpašnieki bija Jānis Bergs (31,31 %) un [[Normunds Bergs]] (25,57 %); pārējie īpašnieki: Viesturs Birkants, Olafs Loits, Aleksis Orlovs, Uldis Putniņš, Jānis Rancāns, Aldis Silovs.<ref name="Delfi 2014.06.18" /> Abu uzņēmumu pārvaldīšanai 2. jūnijā tika izveidots ''Visma AS'' meitas uzņēmums '''SIA ''Visma Latvia Holding'''''.<ref name="delfi.lv 2014.06.28" /> 2014. gada 29. decembrī SIA ''FMS'' mainīja nosaukumu uz '''SIA ''Visma Enterprise'''''.<ref name="Lursoft Visma Enterprise" /><ref name="delfi 2015.01" /> 2015. gada 13. februārī tika veikta uzņēmumu apvienošana, ''Visma Enterprise'' pievienojot uzņēmumu ''FMS Software''.<ref name="klientuportfelis 2015.02" /> 2015. gada 29. jūlijā SIA ''Visma Latvia Holding'' dibināja meitas uzņēmumu SIA ''Visma Consulting'', kam tika uzticēti sistēmu integrācijas risinājumi un IT sistēmas pēc individuāla pasūtījuma privātā un valsts sektora klientiem Latvijā. 2025. gada 10. jūlijā Latvijas Konkurences padome (KP) saņēma SIA ''Codex'' ziņojumu par nodomu iegādāties SIA ''Visma Consulting''. 7. augustā KP nolēma atļaut šo darījumu. 15. augustā SIA ''Visma Consulting'' tika pārdēvēts par SIA ''Digitex'', un 25. augustā pārdošanas darījums tika pabeigts.<ref name="db 2025.08.25" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Lursoft Lattelecom Technology">[https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=UR_NAMES&code=000301672 SIA Lattelecom Technology] Lursoft</ref> <ref name="Sakaru pasaule 2006-2">[http://www.sakaru-pasaule.lv/main.php3?sub=view&RID=1273 Lattelecom Technology – zīmols mainās, kompetence paliek] Gunta KĻAVIŅA, Sakaru pasaule, 2(42) - 2006 </ref> <ref name="Diena 2007.07">[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/fms-prioritate--investicijas-produktu-attistiba-19633 FMS prioritāte – investīcijas produktu attīstībā] Diena, 2007. gada 3. jūlijs</ref> <ref name="LETA 2006.05.19">[http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/lattelecom-pardod-microlink-meitasuznemumu-fms.d?id=14493319 'Lattelecom' pārdod 'MicroLink' meitasuzņēmumu 'FMS'] LETA, 19. maijs 2006</ref> <ref name="FMS vēsture">[http://www.fmsgroup.lv/lat/1/vesture/ FMS vēsture]</ref> <ref name="FMS Par mums">[http://www.fmsgroup.lv/lat/1/par_mums/ FMS. Par mums]</ref> <ref name="Delfi 2014.06.18">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/latvijas-it-uznemums-fms-pardots-norvegu-kompanijai-visma-group.d?id=44628624 Latvijas IT uzņēmums FMS pārdots norvēģu kompānijai 'Visma Group'] Delfi Bizness, 18. jūnijs 2014</ref> <ref name="delfi.lv 2014.06.28">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/pec-fms-un-fms-software-pardosanas-plasas-parmainas-vadiba.d?id=44664646 Pēc 'FMS' un 'FMS Software' pārdošanas plašas pārmaiņas vadībā] LETA, 28. jūnijs 2014</ref> <ref name="Lursoft Visma Enterprise">[http://company.lursoft.lv/fms/40003734170 Visma Enterprise] Lursoft</ref> <ref name="delfi 2015.01">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/it-uznemums-fms-maina-nosaukumu-uz-visma-enterprise.d?id=45411742 IT uzņēmums 'FMS' maina nosaukumu uz 'Visma Enterprise'] LETA | 05. janvāris 2015</ref> <ref name="klientuportfelis 2015.02">[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/3445/visma-enterprise-pienemusi-lemumu-par-fms-software-pievienosanu Visma Enterprise pieņēmusi lēmumu par FMS Software pievienošanu] Klientu portfelis, 13.02.2015</ref> <ref name="db 2025.08.25">[https://www.db.lv/zinas/codex-un-visma-consulting-nostiprina-pozicijas-522808 Codex un Visma Consulting nostiprina pozīcijas] Db.lv, 25.08.2025</ref> }} == Ārējās saites == * ''[https://www.horizon.lv Visma Enterprise (Horizon)]'' [[Kategorija:Uzņēmuma resursu plānošanas sistēmu izstrādātāji]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:MicroLink]] 4tj7zbm95bvc1daei9k9sg4x7v3612d 4548673 4548635 2026-11-12T09:57:14Z LoEdit 153201 4548673 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = SIA ''Visma Latvia Holding'' | logo = Visma logo.png | caption = | type = | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = ''[[MicroLink]]'' | successor = | foundation = 2014. gads (2005. gads) | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[informācijas tehnoloģijas]] | products = biznesa [[programmatūra]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = ''[[Visma]]'', {{NOR}} | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.visma.lv visma.lv] | footnotes = | intl = }} '''''Visma Latvia''''' (agrākais nosaukums '''''FMS''''') ir [[Latvija|Latvija]]s uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar biznesa [[programmatūra]]s izstrādi. Grupas pārvaldītājsabiedrība '''SIA ''Visma Latvia Holding''''' pieder [[Norvēģija]]s uzņēmumam ''[[Visma|Visma AS]]''. Uzņēmuma birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]]. Pārvaldītājsabiedrība dibināta 2014. gadā, bet grupas saknes rodamas 1991. gadā dibinātajā uzņēmumā ''Fortek''. SIA ''Visma Latvia Holding'' meitas uzņēmumi: * SIA ''Visma Enterprise'' — '''''[[Horizon grāmatvedības programma|Horizon]] ERP (zināms arī kā Visma Horizon) grāmatvedības un resursu plānošanas programma,''''' darbinieku pašapkalpošanās portāls ''HoP'', darba laika plānošanas un uzskaites risinājums Numo, biznesa inteliģences risinājumu izstrāde; * SIA ''Visma Labs'' — ''Visma'' globālās grupas uzņēmumu produktu izstrāde, testēšana un atbalsts; * SIA "Jumis Pro" — grāmatvedības un uzņēmuma pārvaldības sistēma "[[Jumis (grāmatvedības sistēma)|Jumis]]". == Vēsture == 1991. gada 9. augustā tika dibināts uzņēmums SIA ''Fortek'',<ref name="Lursoft Lattelecom Technology" /> kas sākotnēji nodarbojās ar personālo datoru tirdzniecību, programmu izstrādi un programmatūras adaptāciju latviešu un krievu valodā. Tika sākts darbs pie grāmatvedības programmas izveides, kas izlaista 1993. gadā ar nosaukumu '''''Apvārsnis''''' un darbojās ''[[MS-DOS]]'' sistēmā. 1996. gadā ''Fortek'' kļuva par Vācijas uzņēmuma ''[[SAP (uzņēmums)|SAP]]'' biznesa pārvaldības sistēmas ''SAP R/3'' ieviešanas partneri. 1998. gadā tika izlaista ''Apvārsnis'' versija ''[[Microsoft Windows]]'' videi. 2000. gadā ''Fortek'' apvienojās ar [[Igaunija]]s izņēmumu ''[[MicroLink]]'' un tika pārdēvēts par SIA ''Fortech''. 2000. gadā tika izstrādāta vidējiem un nelieliem uzņēmumiem paredzēta grāmatvedības programmatūra '''''UVIS'''''. 2002. gadā ''Fortech'' tika pārdēvēts par SIA ''MicroLink System''. 2003. gada jūlijā visi ''MicroLink'' grupas uzņēmumi Latvijā tika apvienoti vienā ar nosaukumu SIA ''MicroLink Latvia''.<ref name="Sakaru pasaule 2006-2" /> [[Attēls:logo_fms.gif|thumb|right|97px|''FMS'' logotips]] 2005. gadā ''MicroLink'' tika sadalīts. 2005. gada 18. martā tika dibināts ''MicroLink Latvia'' meitas uzņēmums SIA '''''FMS''''', atdalot tajā finanšu un grāmatvedības risinājumu izstrādi.<ref name="Diena 2007.07" /> Nosaukums veidots pēc [[angļu valoda|angļu]] nosaukuma ''Financial management solutions'' ("finanšu pārvaldības risinājumi"). 2006. gada 31. maijā ''FMS'' tika pārdots tā vadībai (viens no jaunajiem īpašniekiem bija [[Jānis Bergs]], kurš atstāja ''Lattelecom Technology'' valdes priekšsēdētāja amatu).<ref name="LETA 2006.05.19" /> 2006. gada nogalē kopā ar Lietuvas uzņēmumu ''[[Blue Bridge]]'' Lietuvā tika izveidots kopuzņēmums '''''FMS Lietuva'''''.<ref name="FMS Par mums" /> 2007. gada jūlijā no SIA ''FMS'' tika atdalīts uzņēmums SIA ''FMS Software'', kas paredzēts produktu izstrādei. SIA ''FMS'' tika atstāta projektu vadība, finanšu un grāmatvedības konsultācijas un pašu izstrādāto, kā arī partneru ''[[MicroStrategy]]'' un ''[[Tekla]]'' risinājumu ieviešana.<ref name="FMS vēsture" /> Abiem uzņēmumiem kā mātes uzņēmums tika dibināts SIA ''FMS Group''. 2008. gada 26. maijā programmai ''Apvārsnis'' tika mainīts zīmols, pārdēvējot to par resursu vadības sistēmu '''''Horizon''''', jo tas bija orientēts uz starptautisko tirgu un tā funkcionalitāte atbilda uzņēmuma resursu plānošanas sistēmai.<ref name="FMS vēsture" /> 2009. gada programma ''UVIS'' tika pārdēvēta par '''''Horizon Start'''''. 2014. gada 18. jūnijā SIA ''FMS Software'' un SIA ''FMS'' tika pārdoti Norvēģijas uzņēmumam ''[[Visma|Visma AS]]''. Līdz tam ''FMS'' un ''FMS Software'' lielākie īpašnieki bija Jānis Bergs (31,31 %) un [[Normunds Bergs]] (25,57 %); pārējie īpašnieki: Viesturs Birkants, Olafs Loits, Aleksis Orlovs, Uldis Putniņš, Jānis Rancāns, Aldis Silovs.<ref name="Delfi 2014.06.18" /> Abu uzņēmumu pārvaldīšanai 2. jūnijā tika izveidots ''Visma AS'' meitas uzņēmums '''SIA ''Visma Latvia Holding'''''.<ref name="delfi.lv 2014.06.28" /> 2014. gada 29. decembrī SIA ''FMS'' mainīja nosaukumu uz '''SIA ''Visma Enterprise'''''.<ref name="Lursoft Visma Enterprise" /><ref name="delfi 2015.01" /> 2015. gada 13. februārī tika veikta uzņēmumu apvienošana, ''Visma Enterprise'' pievienojot uzņēmumu ''FMS Software''.<ref name="klientuportfelis 2015.02" /> 2015. gada 29. jūlijā SIA ''Visma Latvia Holding'' dibināja meitas uzņēmumu SIA ''Visma Consulting'', kam tika uzticēti sistēmu integrācijas risinājumi un IT sistēmas pēc individuāla pasūtījuma privātā un valsts sektora klientiem Latvijā. 2025. gada 10. jūlijā Latvijas Konkurences padome (KP) saņēma SIA ''Codex'' ziņojumu par nodomu iegādāties SIA ''Visma Consulting''. 7. augustā KP nolēma atļaut šo darījumu. 15. augustā SIA ''Visma Consulting'' tika pārdēvēts par SIA ''Digitex'', un 25. augustā pārdošanas darījums tika pabeigts.<ref name="db 2025.08.25" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Lursoft Lattelecom Technology">[https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=UR_NAMES&code=000301672 SIA Lattelecom Technology] Lursoft</ref> <ref name="Sakaru pasaule 2006-2">[http://www.sakaru-pasaule.lv/main.php3?sub=view&RID=1273 Lattelecom Technology – zīmols mainās, kompetence paliek] Gunta KĻAVIŅA, Sakaru pasaule, 2(42) - 2006 </ref> <ref name="Diena 2007.07">[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/fms-prioritate--investicijas-produktu-attistiba-19633 FMS prioritāte – investīcijas produktu attīstībā] Diena, 2007. gada 3. jūlijs</ref> <ref name="LETA 2006.05.19">[http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/lattelecom-pardod-microlink-meitasuznemumu-fms.d?id=14493319 'Lattelecom' pārdod 'MicroLink' meitasuzņēmumu 'FMS'] LETA, 19. maijs 2006</ref> <ref name="FMS vēsture">[http://www.fmsgroup.lv/lat/1/vesture/ FMS vēsture]</ref> <ref name="FMS Par mums">[http://www.fmsgroup.lv/lat/1/par_mums/ FMS. Par mums]</ref> <ref name="Delfi 2014.06.18">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/latvijas-it-uznemums-fms-pardots-norvegu-kompanijai-visma-group.d?id=44628624 Latvijas IT uzņēmums FMS pārdots norvēģu kompānijai 'Visma Group'] Delfi Bizness, 18. jūnijs 2014</ref> <ref name="delfi.lv 2014.06.28">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/pec-fms-un-fms-software-pardosanas-plasas-parmainas-vadiba.d?id=44664646 Pēc 'FMS' un 'FMS Software' pārdošanas plašas pārmaiņas vadībā] LETA, 28. jūnijs 2014</ref> <ref name="Lursoft Visma Enterprise">[http://company.lursoft.lv/fms/40003734170 Visma Enterprise] Lursoft</ref> <ref name="delfi 2015.01">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/it-uznemums-fms-maina-nosaukumu-uz-visma-enterprise.d?id=45411742 IT uzņēmums 'FMS' maina nosaukumu uz 'Visma Enterprise'] LETA | 05. janvāris 2015</ref> <ref name="klientuportfelis 2015.02">[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/3445/visma-enterprise-pienemusi-lemumu-par-fms-software-pievienosanu Visma Enterprise pieņēmusi lēmumu par FMS Software pievienošanu] Klientu portfelis, 13.02.2015</ref> <ref name="db 2025.08.25">[https://www.db.lv/zinas/codex-un-visma-consulting-nostiprina-pozicijas-522808 Codex un Visma Consulting nostiprina pozīcijas] Db.lv, 25.08.2025</ref> }} == Ārējās saites == * ''[https://www.horizon.lv Visma Enterprise (Horizon)]'' [[Kategorija:Uzņēmuma resursu plānošanas sistēmu izstrādātāji]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:MicroLink]] fmwqn151qsmng01orid6o6n0bfilbq1 4548712 4548673 2026-11-12T11:55:03Z Edis 27633 4548712 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = SIA ''Visma Latvia Holding'' | logo = Visma logo.png | caption = | type = | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = ''[[MicroLink]]'' | successor = | foundation = 2014. gads (2005. gads) | founder = | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = {{LAT}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[informācijas tehnoloģijas]] | products = biznesa [[programmatūra]]{{br}}''[[Horizon grāmatvedības programma|Horizon ERP]]''{{br}}[[Jumis (grāmatvedības sistēma)|Jumis]] | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = ''[[Visma]]'', {{NOR}} | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.visma.com visma.com] | footnotes = | intl = }} '''''Visma Latvia''''' (agrākais nosaukums '''''FMS''''') ir [[Latvija]]s uzņēmumu grupa, kas nodarbojas ar biznesa [[programmatūra]]s izstrādi. Grupas pārvaldītājsabiedrība '''SIA ''Visma Latvia Holding''''' pieder [[Norvēģija]]s uzņēmumam ''[[Visma|Visma AS]]''. Uzņēmuma birojs atrodas [[Rīga|Rīgā]]. Pārvaldītājsabiedrība dibināta 2014. gadā, bet grupas saknes rodamas 1991. gadā dibinātajā uzņēmumā ''Fortek''. SIA ''Visma Latvia Holding'' meitas uzņēmumi: * SIA ''Visma Enterprise'' — '''''[[Horizon grāmatvedības programma|Horizon ERP]]''''' (zināms arī kā ''Visma Horizon'') grāmatvedības un resursu plānošanas programma, darbinieku pašapkalpošanās portāls ''HoP'', darba laika plānošanas un uzskaites risinājums ''Numo'', biznesa inteliģences risinājumu izstrāde; * SIA ''Visma Labs'' — ''Visma'' globālās grupas uzņēmumu produktu izstrāde, testēšana un atbalsts; * SIA "Jumis Pro" — grāmatvedības un uzņēmuma pārvaldības sistēma "[[Jumis (grāmatvedības sistēma)|Jumis]]". == Vēsture == 1991. gada 9. augustā tika dibināts uzņēmums SIA ''Fortek'',<ref name="Lursoft Lattelecom Technology" /> kas sākotnēji nodarbojās ar personālo datoru tirdzniecību, programmu izstrādi un programmatūras adaptāciju latviešu un krievu valodā. Tika sākts darbs pie grāmatvedības programmas izveides, kas izlaista 1993. gadā ar nosaukumu '''''Apvārsnis''''' un darbojās ''[[MS-DOS]]'' sistēmā. 1996. gadā ''Fortek'' kļuva par Vācijas uzņēmuma ''[[SAP (uzņēmums)|SAP]]'' biznesa pārvaldības sistēmas ''SAP R/3'' ieviešanas partneri. 1998. gadā tika izlaista ''Apvārsnis'' versija ''[[Microsoft Windows]]'' videi. 2000. gadā ''Fortek'' apvienojās ar [[Igaunija]]s izņēmumu ''[[MicroLink]]'' un tika pārdēvēts par SIA ''Fortech''. 2000. gadā tika izstrādāta vidējiem un nelieliem uzņēmumiem paredzēta grāmatvedības programmatūra '''''UVIS'''''. 2002. gadā ''Fortech'' tika pārdēvēts par SIA ''MicroLink System''. 2003. gada jūlijā visi ''MicroLink'' grupas uzņēmumi Latvijā tika apvienoti vienā ar nosaukumu SIA ''MicroLink Latvia''.<ref name="Sakaru pasaule 2006-2" /> [[Attēls:logo_fms.gif|thumb|right|97px|''FMS'' logotips]] 2005. gadā ''MicroLink'' tika sadalīts. 2005. gada 18. martā tika dibināts ''MicroLink Latvia'' meitas uzņēmums SIA '''''FMS''''', atdalot tajā finanšu un grāmatvedības risinājumu izstrādi.<ref name="Diena 2007.07" /> Nosaukums veidots pēc [[angļu valoda|angļu]] nosaukuma ''Financial management solutions'' ("finanšu pārvaldības risinājumi"). 2006. gada 31. maijā ''FMS'' tika pārdots tā vadībai (viens no jaunajiem īpašniekiem bija [[Jānis Bergs]], kurš atstāja ''Lattelecom Technology'' valdes priekšsēdētāja amatu).<ref name="LETA 2006.05.19" /> 2006. gada nogalē kopā ar Lietuvas uzņēmumu ''[[Blue Bridge]]'' Lietuvā tika izveidots kopuzņēmums '''''FMS Lietuva'''''.<ref name="FMS Par mums" /> 2007. gada jūlijā no SIA ''FMS'' tika atdalīts uzņēmums SIA ''FMS Software'', kas paredzēts produktu izstrādei. SIA ''FMS'' tika atstāta projektu vadība, finanšu un grāmatvedības konsultācijas un pašu izstrādāto, kā arī partneru ''[[MicroStrategy]]'' un ''[[Tekla]]'' risinājumu ieviešana.<ref name="FMS vēsture" /> Abiem uzņēmumiem kā mātes uzņēmums tika dibināts SIA ''FMS Group''. 2008. gada 26. maijā programmai ''Apvārsnis'' tika mainīts zīmols, pārdēvējot to par resursu vadības sistēmu '''''Horizon''''', jo tas bija orientēts uz starptautisko tirgu un tā funkcionalitāte atbilda uzņēmuma resursu plānošanas sistēmai.<ref name="FMS vēsture" /> 2009. gada programma ''UVIS'' tika pārdēvēta par '''''Horizon Start'''''. 2014. gada 18. jūnijā SIA ''FMS Software'' un SIA ''FMS'' tika pārdoti Norvēģijas uzņēmumam ''[[Visma|Visma AS]]''. Līdz tam ''FMS'' un ''FMS Software'' lielākie īpašnieki bija Jānis Bergs (31,31 %) un [[Normunds Bergs]] (25,57 %); pārējie īpašnieki: Viesturs Birkants, Olafs Loits, Aleksis Orlovs, Uldis Putniņš, Jānis Rancāns, Aldis Silovs.<ref name="Delfi 2014.06.18" /> Abu uzņēmumu pārvaldīšanai 2. jūnijā tika izveidots ''Visma AS'' meitas uzņēmums '''SIA ''Visma Latvia Holding'''''.<ref name="delfi.lv 2014.06.28" /> 2014. gada 29. decembrī SIA ''FMS'' mainīja nosaukumu uz '''SIA ''Visma Enterprise'''''.<ref name="Lursoft Visma Enterprise" /><ref name="delfi 2015.01" /> 2015. gada 13. februārī tika veikta uzņēmumu apvienošana, ''Visma Enterprise'' pievienojot uzņēmumu ''FMS Software''.<ref name="klientuportfelis 2015.02" /> 2015. gada 29. jūlijā SIA ''Visma Latvia Holding'' dibināja meitas uzņēmumu SIA ''Visma Consulting'', kam tika uzticēti sistēmu integrācijas risinājumi un IT sistēmas pēc individuāla pasūtījuma privātā un valsts sektora klientiem Latvijā. 2025. gada 10. jūlijā Latvijas Konkurences padome (KP) saņēma SIA ''Codex'' ziņojumu par nodomu iegādāties SIA ''Visma Consulting''. 7. augustā KP nolēma atļaut šo darījumu. 15. augustā SIA ''Visma Consulting'' tika pārdēvēts par SIA ''Digitex'', un 25. augustā pārdošanas darījums tika pabeigts.<ref name="db 2025.08.25" /> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Lursoft Lattelecom Technology">[https://www.lursoft.lv/lapsaext?act=UR_NAMES&code=000301672 SIA Lattelecom Technology] Lursoft</ref> <ref name="Sakaru pasaule 2006-2">[http://www.sakaru-pasaule.lv/main.php3?sub=view&RID=1273 Lattelecom Technology – zīmols mainās, kompetence paliek] Gunta KĻAVIŅA, Sakaru pasaule, 2(42) - 2006 </ref> <ref name="Diena 2007.07">[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/fms-prioritate--investicijas-produktu-attistiba-19633 FMS prioritāte – investīcijas produktu attīstībā] Diena, 2007. gada 3. jūlijs</ref> <ref name="LETA 2006.05.19">[http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/lattelecom-pardod-microlink-meitasuznemumu-fms.d?id=14493319 'Lattelecom' pārdod 'MicroLink' meitasuzņēmumu 'FMS'] LETA, 19. maijs 2006</ref> <ref name="FMS vēsture">[http://www.fmsgroup.lv/lat/1/vesture/ FMS vēsture]</ref> <ref name="FMS Par mums">[http://www.fmsgroup.lv/lat/1/par_mums/ FMS. Par mums]</ref> <ref name="Delfi 2014.06.18">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/latvijas-it-uznemums-fms-pardots-norvegu-kompanijai-visma-group.d?id=44628624 Latvijas IT uzņēmums FMS pārdots norvēģu kompānijai 'Visma Group'] Delfi Bizness, 18. jūnijs 2014</ref> <ref name="delfi.lv 2014.06.28">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/pec-fms-un-fms-software-pardosanas-plasas-parmainas-vadiba.d?id=44664646 Pēc 'FMS' un 'FMS Software' pārdošanas plašas pārmaiņas vadībā] LETA, 28. jūnijs 2014</ref> <ref name="Lursoft Visma Enterprise">[http://company.lursoft.lv/fms/40003734170 Visma Enterprise] Lursoft</ref> <ref name="delfi 2015.01">[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/it-uznemums-fms-maina-nosaukumu-uz-visma-enterprise.d?id=45411742 IT uzņēmums 'FMS' maina nosaukumu uz 'Visma Enterprise'] LETA | 05. janvāris 2015</ref> <ref name="klientuportfelis 2015.02">[https://www.klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/3445/visma-enterprise-pienemusi-lemumu-par-fms-software-pievienosanu Visma Enterprise pieņēmusi lēmumu par FMS Software pievienošanu] Klientu portfelis, 13.02.2015</ref> <ref name="db 2025.08.25">[https://www.db.lv/zinas/codex-un-visma-consulting-nostiprina-pozicijas-522808 Codex un Visma Consulting nostiprina pozīcijas] Db.lv, 25.08.2025</ref> }} == Ārējās saites == * [https://www.visma.com ''Visma''] globālā vietne * [https://www.horizon.lv ''Horizon ERP''] (''Visma Enterprise'') [[Kategorija:Uzņēmuma resursu plānošanas sistēmu izstrādātāji]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] [[Kategorija:MicroLink]] b3ybiuyo6i4yajklarm83c44ijhyyn3 0 255242 4548431 4388878 2026-11-12T01:53:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548431 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | binomial = Petrogale penicillata | autors = [[John Edward Gray|Gray]], 1827 | attēls = Brush-tailed Rock-wallaby.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | apakšklase = Marsupialia | apakšklase_lv = Somaiņi | kārta = Diprotodontia | kārta_lv = Diprotodonti | dzimta = Macropodidae | dzimta_lv = Ķenguru dzimta | ģints = Petrogale | ģints_lv = Klinšu valabiji | suga = P. penicillata | suga_lv = Kuplastes klinšu valabijs | izplatība = [[Attēls:Brush-tailed Rock Wallaby area.png|center|250px]] | sinonīmi = | kategorijas = nē }} '''Kuplastes klinšu valabijs''' jeb '''kuplastes klinšķengurs''' (''Petrogale penicillata'') ir [[ķenguru dzimta]]s (''Macropodidae'') [[somaiņi|somainis]], kas piemērojies dzīvei [[Austrālija]]s [[Lielā Ūdensšķirtnes grēda|Lielās Ūdensšķirtnes grēdas]] klintīs un akmeņu krāvumos. == Izplatība == [[Attēls:Petrogale penicillata 6.jpg|thumb|left|220px|Kuplastes klinšu valabijs mājo tikai Austrālijas austrumos, [[Lielā Ūdensšķirtnes grēda|Lielās Ūdensšķirtnes grēdas]] klintīs]] [[Attēls:Petrogale penicillata with radio tracking collar - journal.pone.0063017.g001A.png|thumb|left|220px|Kuplastes klinšu valabijiem ir salīdzinoši garspalvains kažoks]] [[Attēls:Petrogale_penicillata_-_Gould.jpg|thumb|left|220px|Lielākajai daļai uz sāniem redzamas tumši pelēka un gaiši pelēka garenvirziena joslas]] Kuplastes klinšu valabijs dzīvo [[Austrālija]]s dienvidaustrumos, [[Lielā Ūdensšķirtnes grēda|Lielās Ūdensšķirtnes grēdas]] klinšu nogāzēs, areālam sākoties apmēram 100&nbsp;km no [[Brisbena]]s ziemeļrietumu virzienā un turpinoties līdz [[Viktorija (Austrālija)|Viktorijas]] ziemeļu daļai. Apdzīvotie [[biotops|biotopi]] ir ļoti dažādi. Tie ir gan [[lietus mežs|lietus meži]], gan sausās [[stepe]]s, kurās galvenokārt aug [[grīšļi]] un citi aslapu [[augi]]. Izplatības areāla rietumos un dienvidos valabiju skaits ir ievērojami samazinājies, līdz ar to šajos reģionos suga ir apdraudēta.<ref name=adw/> Salīdzinoši apmierinošs populācijas stāvoklis ir [[Jaundienvidvelsa|Jaundienvidvelsā]] un [[Kvīnslenda]]s dienvidos.<ref>A Field Guide to the Mammals of Australia, Menkhorst, P and Knight, F, Oxford University Press, Melbourne, 2001 {{ISBN|0-19-550870-X}}</ref> === Introdukcijas === 1800. gadu beigās ģenerālgubernators [[Džordžs Grejs]] [[Jaunzēlande]]s [[Ziemeļsala]]s [[Hauraki līcis|Hauraki]] līča saliņās ieveda četras dažādas valabiju sugas, kuplastes klinšu valabiju ieskaitot. Visas četras sugas ir labi iedzīvojušās un izveidojušas stabilas populācijas. Mūsdienās valabiji tiek vērtēti kā eksotiski kaitēkļi, kas blīvās populācijas dēļ nelabvēlīgi ietekmē saliņu floru un faunu. Tā kā Austrālijā valabiju izdzīvošana jau 20. gadsimta vidū dažviet kļuva kritiski apdraudēta, tad laikā no 1967. līdz 1975. gadam [[Kavau]] salā tika noķerti vairāki tūkstoši valabiju, to skaitā 210 klinšu valabiji, un izvesti uz Austrāliju.<ref>[http://www.doc.govt.nz/documents/science-and-technical/DSIS54.pdf Management of North Island weka and wallabies on Kawau Island]</ref> 1990. gados klinšu valabiji pilnībā tika izvesti no [[Ranitoto]] un [[Motutapu]] salām. Arī 2000. gados Kavau salā turpinās valabiju izķeršana un izvešana.<ref>[http://www.abc.net.au/catalyst/stories/s1058764.htm Rock wallabies], Catalyst (ABC). 4 March 2004. Retrieved 2 March 2012.</ref> Daļa kuplastes klinšu valabiju 2003. gadā no Kavau salas tika aizvesti uz nacionālo parku [[Sidneja]]s tuvumā, lai pavairotu šo sugu nebrīves apstākļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.waterfallsprings.com.au/pages/foundation-story.php |title=Saving the Brush-tailed Rock Wallaby |access-date={{dat|2012|03|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080719100614/https://www.waterfallsprings.com.au/pages/foundation-story.php |archivedate={{dat|2008|07|19||bez}} }}</ref> [[Oahu]] salā ([[Havaju salas]]) 1916. gadā no zoodārza izbēga daži kuplastes klinšu valabiji, kas uz salas izveidojuši nelielu savvaļas populāciju. ==Izskats== Kuplastes klinšu valabijs ir neliela auguma ķengurs. [[tēviņš|Tēviņi]] ir nedaudz lielāki nekā [[mātīte]]s. Ķermeņa garums ir 48—59 [[centimetrs|cm]], astes garums 50–70&nbsp;cm, tēviņa svars 5—11 [[kilograms|kg]], mātītes 4–9&nbsp;kg.<ref name=adw>[http://animaldiversity.ummz.umich.edu/accounts/Petrogale_penicillata/ Animal Diversity Web: Petrogale penicillata]</ref><ref name=ark/> [[Aste]] gara, nedaudz garāka nekā ķermenis ar galvu kopā, cilindrveidīga, pūkaina, ļoti lokana un lēcienos kalpo kā stūre. Pakaļkājām, kas piemērotas lēkāšanai pa klintīm, ir stipri nagi, kustīgi pirksti un pēdas ar platiem, bieziem un elastīgiem spilventiņiem. Areāla ziemeļos dzīvojošie kuplastes klinšu valabiji ir nedaudz mazāki, kā arī to astes ir mazāk pūkainas.<ref name=adw/> Kažoks biezs, mīksts un salīdzinoši garspalvains, īpaši uz ķermeņa un astes apakšā. Mugurpuse parasti ir pelēkbrūna, bet pavēdere sarkanbrūna. Uz sāniem tipiskas tumši pelēka un gaiši pelēka garenvirziena joslas, kas nodala pelēcīgo muguru no rudākās pavēderes, tomēr ne visiem īpatņiem ir šīs joslas. Aste parasti ir tumši brūna vai melna.<ref name=ark>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arkive.org/brush-tailed-rock-wallaby/petrogale-penicillata/image-G143533.html |title=ARKive: Brush-tailed rock wallaby (Petrogale penicillata) |access-date={{dat|2015|12|01||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150912163335/http://www.arkive.org/brush-tailed-rock-wallaby/petrogale-penicillata/image-G143533.html |archivedate={{dat|2015|09|12||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150912163335/http://www.arkive.org/brush-tailed-rock-wallaby/petrogale-penicillata/image-G143533.html |date={{dat|2015|09|12||bez}} }}</ref> Populācijām, kas dzīvo [[Jaundienvidvelsa]]s austrumu daļā, ir biezāka aste un tumši brūns apmatojums, kas dzīvniekus lieliski maskē apkārtējā vidē. [[Mātīte]]i ir vēdera soma, kas atvērta uz priekšpusi, somā ir četri zīdekļi.<ref name=ark/> == Uzvedība == [[Attēls:Petrogale penicillata 8.jpg|thumb|220px|Kuplastes klinšu valabiji neticami veikli pārvietojas pa klintīm ne tikai dienā, bet arī naktīs]] Kuplastes klinšu valabiji ir sabiedriski dzīvnieki, tie veido nelielas kolonijas (5—7 pieaugušie īpatņi), kurā valda stingra hierarhija. Katram valabijam (gan tēviņam, gan mātītei) ir sava teritorija. Tēviņa teritorija var pārklāties ar vienas vai divu mātīšu teritorijām.<ref name=ark/> Tēviņi viens ar otru cenšas ievērot distanci, vismaz 5 metru attālumu. Ja tie atrodas viens otram tuvāk, diezgan drīz izceļas agresīvs kautiņš. Jaunie tēviņi drīz pēc tam, kad tie ir pārtraukuši zīst [[piens|pienu]], tiek no kolonijas padzīti. Nebrīvē tas var arī nozīmēt jaunā tēviņa nogalināšanu, ja tam nav kur aizbēgt. Mātītes ir daudz draudzīgākas un parasti pacieš citas mātītes tuvumu. Radniecīgas mātītes ļoti bieži kopīgi atpūšas vienā slēptuvē, viena otrai palīdzot sakopt un iztīrīt kažoku.<ref name=adw/> Tēviņu teritorija ir lielāka nekā mātītei. Jo dominantāks tēviņš, jo lielāka teritorija.<ref name=adw/> Kuplastes klinšu valabijs ir aktīvs galvenokārt krēslā un naktī. Tumsas aizsegā tas neticami veikli pārvietojas pa klintīm un akmens krāvumiem, kāpelējot pa stāvām nogāzēm un droši lecot pāri pat vairākus metrus platām aizām. Tie spēj uzkāpt arī kokos, ja tie aug slīpi.<ref name=dziv>Dzīvnieku pasaulē, Izdevējs UAB IMP BALTIC, 76 karte, {{ISBN|9986-9333-7-4}}</ref> Iestājoties krēslai, valabijs pamet klinšu aizsegu, lai atrastu piemērotu barošanās vietu ar [[krūmi]]em un zāli. Dienas laikā tas atpūšas ēnainās vietās, slēpjoties alās, zem akmeņiem un klinšu pārkarēm. Slēptuves ne tikai pasargā valabiju no saules, bet arī no [[plēsēji]]em, piemēram, [[dingo]], [[rudā lapsa|lapsām]], [[kaķis|kaķiem]] un lielajiem [[plēsīgais putns|plēsīgajiem putniem]].<ref name=ark/> Par ieeju šo dzīvnieku slēpņos parasti liecina gludas virsmas klinšu virsmas, kuras nogludinājušas neskaitāmas valabiju paaudzes. Ja valabiji pamana briesmas, viņi uz mirkli sastingst, bet pēc tam kā truši vairākkārt sit pakaļkājas pret zemi, tādējādi brīdinot savus bara locekļus. Briesmu brīžos kuplastes klinšu valabijii bēg, veicot garus lēcienus.<ref name=dziv/> == Barība == Karstākajās vasaras dienās kuplastes klinšu valabijs barojas ne tikai ar zāli un krūmu zariem, bet arī ar sulīgāku koku mizu un [[sakne|saknēm]], kas tos nodrošina ar nepeiciešamo mitrumu, tādējādi valabiji var ilgstoši iztikt bez [[ūdens]] resursa.<ref name=ark/> == Vairošanās == Kuplastes klinšu valabiji var sapāroties visa gada periodā, parasti sapārojoties uzreiz pēc mazuļa dzimšanas. Embrija attīstība tiek aizturēta, līdz mātītei atbrīvojas soma. Līdzko jaunais valabijs atšķiras no mātes, [[embrijs]] sāk attīstīties,<ref name=adw/> un grūsnības periods ilgst 30 dienas.<ref name=ark/> Pārojas tikai vienas kolonijas īpatņi.<ref name=adw/> Tēviņš sapārojas ar vairākām mātītēm, bet mātīte pārojas tikai ar vienu tēviņu, līdz tas no kolonijas pazūd. Piedzimst viens mazulis, kuram vēl nav attīstījušās acis, pakaļkājas un aste. Sīciņais mazulitis uzreiz pēc piedzimšanas, pieķeroties pie mātes kažoka, ierāpo somā, kur tas paliek 6 mēnešus. Pēc tam turpinās 7—20 dienu periods, kurā mazulis gan ielien, gan izlien no somas. Jaunajam valabijam sasniedzot 9 mēnešu vecumu, māte pārtrauc to zīdīt.<ref name=ark/> Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 18 mēnešu vecumā, tēviņi 20 mēnešu vecumā.<ref name=adw/> Savvaļā kuplastes klinšu valabijs dzīvo 5—10 gadus.<ref name=ark/> ==Aizsardzība== Kuplastes klinšu valabija galvenais ienaidnieks ir [[rudā lapsa]], kuru eiropieši Austrālijā ieveda 19. gadsimtā. Tās, salīdzinot ar [[dingo]], nogalina ļoti daudz valabiju un citu mazo [[somaiņi|somaiņu]]. Populāciju lielumu 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā ietekmēja arī intensīvās kuplastes klinšu valabiju medības, lai iegūtu to mīkstās kažokādas. Medību rezultātā daudzās izplatības areāla daļās dzīvnieks ir kļuvis ļoti rets, bet dažviet pilnīgi iznīcināts.<ref name=dziv/> Mūsdienās ir ieviesti dažādi kuplastes klinšu valabiju aizsardzības pasākumi, izveidoti nacionālie parki, kuros suga tiek pavairota nebrīves apstākļos. Valabiji tiek ievesti arī no Jaunzēlandes salām un palaisti brīvībā retāk apdzīvotos reģionos. ==Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.iucnredlist.org/details/16746/0 Red List] * [https://web.archive.org/web/20131209073347/http://www.zoopicture.ru/kistexvostyj-skalnyj-vallabi/ Кистехвостый скальный валлаби] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Klinšu valabiji]] [[Kategorija:Austrālijas fauna]] [[Kategorija:Jaunzēlandes fauna]] 78dqqqzh80f3a92p5anbdbf8mv7dn47 0 255817 4548470 4457698 2026-11-12T04:40:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548470 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|alus darbnīcu|lībiešu un latgaļu dižciltīgajiem|Labieši}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = Pagan Brews „Labietis” | logo = Labietis.jpg | caption = | imagestyle = | type = Sabiedrība ar ierobežotu atbildību | traded_as = | genre = | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2013 | founder = * Reinis Pļaviņš * Edgars Melnis | defunct = | location_city = [[Rīga]] | location_country = [[Latvija]] | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[dzērienu rūpniecība]] | products = [[alus]], [[miestiņš]], [[medus (dzēriens)|medus]] | services = | revenue = {{samazinājās}} 22 580 EUR <small>(2017)</small> | operating_income = | net_income = | aum = | assets = | equity = | owner = Edgars Melnis (33%), Reinis Pļaviņš (33%), Līga Pļaviņa (33%) | num_employees = 11 <small>(2017)</small> | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [http://www.labietis.lv/ labietis.lv] | footnotes = | intl = }} '''Alus darbnīca „Labietis”''' ir [[alus]] darītava Rīgā, [[Latvija|Latvijā]], kas savu darbību uzsāka 2013. gadā, iepriekšējiem alus mājražotājiem Reinim Pļaviņam un Edgaram Melnim pārejot uz [[Alus darīšana|alus darīšanu]] komerciālos apjomos. Uzskatāms par eksperimentālu alus ražotāju, jo alus šķirnes regulāri mainās un tiek aizstātas ar jaunām. Darīšanā bez [[apiņi]]em tiek izmantoti arī daudzi citi augi, piemēram, [[kumelīte]]s, [[ķimenes]], [[mārsils]], [[pelašķis|pelašķi]], [[virši]] un [[vīgrieze]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.db.lv/mazais-bizness/sakam-biznesu/sakam-biznesu-alus-labietis-bruvetaji-nakotne-cer-buvet-rupnicu-413913#sakam-biznesu-alus-labietis-bruvetaji-nakotne-cer-buvet-rupnicu-413913 |title=Sākam biznesu: Alus Labietis brūvētāji nākotnē cer būvēt rūpnīcu |author=Anda Asare |date=2014. gada 24. aprīlis |publisher=[[Dienas Bizness]] |accessdate={{dat|2014|06|26|N|bez}}}}</ref> == Vēsture == 2014. gada nogalē „Labietis” sāka paplašināties, [[Rīgas Centrāltirgus]] sakņu paviljonā atverot savu veikalu,<ref name="Centrāltirgus">{{Tīmekļa atsauce |title=Daudzveidīgs un ar raksturu – LABIETIS |date=2015. gada 29. decembris |publisher=[[Rīgas Centrāltirgus]] |url=https://www.rct.lv/lv/zinas/daudzveidigs-un-ar-raksturu-labietis/ |accessdate=2016. gada 17. augustā}}</ref> bet 2015. gada nogalē atverot vēl vienu veikalu [[Āgenskalns|Āgenskalna]] tirdzniecības centrā „Arcada”.<ref>{{Laikraksta atsauce |title=Tirdzniecības centra Arcada izveidē Āgenskalnā ieguldīti 3 miljoni eiro |author=Zane Atlāce-Bistere |date=2015. gada 8. decembris |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.db.lv/ipasums/buve/tirdzniecibas-centra-arcada-izveide-agenskalna-iegulditi-3-miljoni-eiro-442378 |accessdate=2016. gada 17. augustā}}</ref> 2017. gada novembrī „Labietis” [[Liepāja|Liepājā]], Juliannas pagrabā, atvēra alus bāru „Miezis un kompānija”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=„Labietis”: Neiet uz spīdīgām izkārtnēm, bet uz labu vietu |author=Ieva Kaija Ozola |date=2017. gada 11. septembris |publisher=irLiepāja |url=https://www.irliepaja.lv/lv/raksti/bizness/labietis-neiet-uz-spidigam-izkartnem-bet-uz-labu-vietu/ |accessdate=2017. gada 7. novembrī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Liepājā attīsta alus dzeršanas kultūru, jo alus ir jaunais vīns |author=Elīna Pankovska |date=2017. gada 15. novembris |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.db.lv/zinas/liepaja-attista-alus-dzersanas-kulturu-jo-alus-ir-jaunais-vins-468744 |accessdate=2017. gada 17. novembrī}}</ref> bet 2018. gada beigās tāds pats bārs tika atvērts arī [[Vecrīga|Vecrīgā]].<ref>{{Laikraksta atsauce |title=Miezis un kompānija līdzīpašnieks: Latvietis ir alus cilvēks |author=Elīna Pankovska |date=2019. gada 4. janvāris |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=https://www.db.lv/zinas/miezis-un-kompanija-lidzipasnieks-latvietis-ir-alus-cilveks-482431 |accessdate=2019. gada 16. jūlijā}}</ref> 2017. gadā alusdarītava atvēra otru ražotni [[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Eimuri (Ādažu pagasts)|Eimuros]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/sekojot-idejai-isteno-sapni-par-razotni-468382|title=Sekojot idejai: Īsteno sapni par ražotni|author=Žanete Hāka|website=[[Dienas Bizness]]|access-date=2022. gada 31. aprīlī|date=2017. gada 2. novembris}}</ref> 2018. gada februāra sākumā „Labietis” ar astoņiem apkārtnes krogiem un alus darītavām apvienojās īpašā „Rīgas alus kvartālā”, kurā pieejamas vairāk nekā 100 Latvijā un Baltijā darītas arodalus šķirnes.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā atklāj īpašu alus kvartālu, kurā popularizēs vietējo darītavu radīto miestiņu |author=Jānis Zvērs |date=2018. gada 8. februāris |work=TV3 Ziņas |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]]. [[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/riga-atklaj-ipasu-alus-kvartalu-kura-popularizes-vietejo-daritavu-radito-miestinu/ |accessdate=2018. gada 7. novembrī }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=„Rīgas alus kvartāls” iecerēts kā tūrisma galamērķis |date=2018. gada 8. februāris |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/4536832/rigas-alus-kvartals-iecerets-ka-turisma-galamerkis |accessdate=2018. gada 7. novembrī |archive-date=2022. gada 12. Augustsss |archive-url=https://web.archive.org/web/20220812182013/https://www.tvnet.lv/4536832/rigas-alus-kvartals-iecerets-ka-turisma-galamerkis }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā izveidots Alus kvartāls, kur ik nedēļu tiks rīkotas tematiskas ekskursijas |date=2018. gada 9. februāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=http://www.delfi.lv/turismagids/jaunumi/riga-izveidots-alus-kvartals-kur-ik-nedelu-tiks-rikotas-tematiskas-ekskursijas.d?id=49728125 |accessdate=2018. gada 7. novembrī}}</ref> 2020. gada marta beigās, reaģējot uz ārkārtas stāvokli, kas ieviests [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmijas Latvijā]] dēļ, „Labietis” atvēra interneta veikalu un uzsāka alus piegādi.<ref>{{Laikraksta atsauce |title=''Labietis'' klusumu bāros kompensē ar piegādēm |author=Ilze Žaime |date= 2020. gada 27. marts |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=https://www.db.lv/zinas/labietis-klusumu-baros-kompense-ar-piegadem-495683 |accessdate=2020. gada 30. martā}}</ref> == Nosaukums == Alus darbnīcas nosaukuma izvēli tās līdzīpašnieks Reinis Pļaviņš intervijā skaidroja šādi: {{citāts|Tā kā es taisīju alus ar dažādām zālēm, kas ir pirmskristietības laikmeta tradīcija, turklāt, kā savu unikālo piedāvājumu izvirzījām vēsturiskās vietējās receptes, to gribējām atspoguļot arī nosaukumā. Vārdu, kas apzīmē šo laikmetu un turklāt labi izklausās nav tik daudz. Pērkons, Laima, Māra, Ūsiņš, Kurbads, Lāčplēsis? Dievību vārdus negribējām likt, Lāčplēsis un Kurbads jau bija aizņemti – atlika Labietis. Pietiekami labskanīgs, bez garumzīmēm, turklāt jautri klausīties, kā to izrunā ārzemnieki.|Reinis Pļaviņš<ref name="Centrāltirgus"/>}} == Alus šķirnes == === Pelēkā saime === Pelēkajā saimē iekļauti vienkāršāki ali ar [[etanols|etanola]] saturu līdz 5%: * Vīgriežu mediņš — [[medalus]] (2,7%); * SOHO Švītiņš — Anglijas [[biteris]] (4,4%); * Ganuzēns — Beļģijas [[saisons]] (4,5%); * Radziņš — [[kviešu alus]] ar ķimenēm (5,6%); * Rasele — zāļu medalus (3,7%); * Plūškoka mediņš — medalus (2,7%); * Piparmētras mediņš — medalus (2,7%). === Dzeltenā saime === * Mežs — sarkanais [[eils]] ar [[kadiķogas|kadiķogām]] (5,5%); * Ķēniņmeita — Amerikas bālais eils (4,6%); * Trīs indiāņi — Amerikas bālais eils (5,0%); * Baltais aborigēns — kviešu [[Indijas bālais eils]] (5,0%); * Baltais zvirbulis — beļģu vits (4,8%); * Akmeņrags — dzintara eils ar viršiem un mārsilu (4,6%); * Pipars — sarkanais eils ar [[kajēnas pipari]]em (5,5%); * Asara — goze (4,5%); * Migla — [[kaņepes|kaņepju]] eils (5,8%); * Ausma — eils ar ingveru un piparmētru (5,8%); * Pūdele — kūpinātais zāļu Indijas bālais eils (5,9%); * Kurbads — auzu brūnais eils (4,6%); * Melnis — daudzgraudu porteris (5,0%). === Sarkanā saime === * Pļava — kviešu alus ar [[vīgriezes|vīgriezēm]] un pelašķiem (6,3%); * Kamīns — sarkanais eils ar [[kumelīte|kumelītēm]] (6,0%); * Lielais Kristaps — [[auzu pārslu]] [[stauts]] (7,2%); * Spīgana — zāļu tumšais eils (6,6%); * Dūmenis — kūpinātais alus (6,4%); * Upeņu ragana — ogu eils (5,5%); * Aroniju ragana — ogu eils (5,5%); * Mauglis — augļu Indijas bālais eils (5,0%); * Ķiršu ragana — ogu eils (5,5%); * Vagars — Beļģijas saisons (7,9%); * Virsaitis — Indijas bālais eils (6,0%); * Tīrelis — zāļu [[bragots]] (7,5%); * Iezemiete — bālais eils ar garšvielām (6,0%); * Rūsiņš — rudzu eils ar ķimenēm (7,9%); * Brūkleņu ragana — ogu eils (5,5%); * Ledene — augļu ''Berliner Weiße'' (4,4%). === Melnā saime === * Aveņu ragana — ogu eils (5,9%); * Lenteņu Kāvējs — melnais Indijas bālais eils (7,2%); * Pēteris Apinis — imperiālais [[Indijas bālais eils]] (8,2%); * Kapracis — kūpināts tumšais eils (10,1%); * Gaismas ragana — [[bragots]] (8,0%); * Pelašķu Velns — zāļu tumšais eils (9,9%); * Purva medus — [[miestiņš]] (6,5%). === Lillā saime === * Zintnieks — pilnstropa medalus (7,5%); * Dravnieka atraitne — bragots (13,0%); * Pokaiņu mežs — zāļu miežvīns (11,4%); * Noburtais Kristaps — ogu stauts (6,8%); * Tumsas Ragana — bragots (15,6%). === VIVA === Viens no darītāja aliem pazīstams kā VIVA (viens iesals, vieni apiņi), taču mainās tajā izmantotās izejvielas, tādēļ katrs paveids uzskatāms pat atsevišķu šķirni, iekavās iekļaujot darīšanā izmantoto apiņu nosaukumu: * VIVA (''Saaz'') — gaišais eils (4,6%); * VIVA (''Aramis'') — gaišais eils (4,6%); * VIVA (''Wakatu'') — gaišais eils (4,5%); * VIVA (''Pacific Gem'') — gaišais eils (4,0%); * VIVA (''Galaxy'') — gaišais eils (4,0%). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20230927183343/https://labietis.lv/en/ Alus darbnīcas tīmekļa vietne] {{latviski}} {{angliski}} * [https://www.facebook.com/labietiskulturkrogs/ Alus darbnīcas lapa vietnē ''Facebook''] * [https://www.ratebeer.com/brewers/alus-darbnica-labietis/17684/ Labieša ali vērtēšanas vietnē ''RateBeer''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20230928133928/https://www.ratebeer.com/brewers/alus-darbnica-labietis/17684/ |date={{dat|2023|09|28||bez}} }} {{angliski}} === Raksti un sižeti === * Anete Stuce (2018. gada 30. janvāris). [https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/etno-vestis/viedvakari-un-festivals-metenis-alus-darbnica-labietis-un-filma-.a98959/ Viedvakari un festivāls „Metenis” alus darbnīcā „Labietis” un filma „Baltu ciltis”]. ''Etnovēstis''. [[Latvijas Radio 3]]. [[Lsm.lv]] Skatīts: 2018. gada 30. janvārī. * Žanete Hāka (2017. gada 3. novembris). [http://www.db.lv/ekonomika/razosana/ka-top-alus-labietis-468439 Kā top?: Alus ''Labietis'']. [[Dienas Bizness]]. Skatīts: 2017. gada 6. novembrī. * RīgaTV 24 (2015. gada 26. jūnijs). [https://www.youtube.com/watch?v=ZPuzxIG1kx0 Tirgus Pērle: Alus darbnīca „Labietis”]. ''[[YouTube]]''. Skatīts: 2016. gada 17. augustā. * Raidījums „Kas var būt labāks par šo” (2014. gada 11. janvāris). [https://www.youtube.com/watch?v=-Jmy2et-s9Q Mārtiņš dodas uz Labieti. Kas var būt labāks par šo?]. [[YouTube]]. Skatīts: 2016. gada 17. augustā. {{Latvijas alus darītavas}} [[Kategorija:Latvijas alus darītavas]] [[Kategorija:Alkoholisko dzērienu zīmoli]] 07s1ynrm5ysp0bn9iy87zi67bgzf3qs 3 257022 4548435 2194567 2026-11-12T02:00:03Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Paulofthebakers]] uz [[Dalībnieka diskusija:Pablito1990thfc]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Paulofthebakers|Paulofthebakers]]" to "[[Special:CentralAuth/Pablito1990thfc|Pablito1990thfc]]" 2194567 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Paulofthebakers}} -- [[Lietotājs:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Lietotāja diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 15:25, 10 jūlijā, 2014 (EEST) e2woxo8apty4gmmhds30p2u2yw1cbf5 0 258941 4548437 4427481 2026-11-12T02:03:09Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548437 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kurna | settlement_type = vidējciems | pushpin_map = Latvija#Balvu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Balvu novads]] | subdivision_name2 = [[Kubulu pagasts]] | established_title = | established_date = | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = | seat = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2020 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1316&p_back=100010427*4*1 LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 38 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 08 | lats = 54 | latNS = N | longd = 27 | longm = 12 | longs = 18 | longEW = E | elevation_m = 115 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4566 Kubuli | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kurna''' ir ciems, oficiāli — [[Kubuli|Kubulu ciema]] daļa [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Kubulu pagasts|Kubulu pagastā]]. Izvietojies pagasta vidusdaļā [[Kurna (upe)|Kurnas]] upes krastā dienvidos no autoceļa [[P35]] {{nobr|5 km}} no novada centra [[Balvi]]em un {{nobr|218 km}} no [[Rīga]]s. Kurna kopā ar [[Balvu stacija|Balvu staciju]], [[Fabrika (Kubulu pagasts)|Fabriku]] un [[Druvenieki (Kubulu pagasts)|Druvenieki]]em oficiāli apvienota Kubulu ciemā ar 727 iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.balvi.lv/files/Balvu_Novada_Teritorijas_planojums/planota_izmantosana/ciemi/Kubulu_ciems_planota_izmantosana.pdf |title=Balvu novada teritorijas plānojums 2012. – 2023.gadam. Kubulu ciema plānotā izmantošana |access-date={{dat|2015|06|28||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211229002352/http://www.balvi.lv/files/Balvu_Novada_Teritorijas_planojums/planota_izmantosana/ciemi/Kubulu_ciems_planota_izmantosana.pdf }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/map/di?xy=694812.6472330512,339353.26913551724&z=15000|title=VZD datu publicēšanas portāls|website=www.kadastrs.lv|access-date=2020-02-19|archive-date=2026-03-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20260312033214/https://www.kadastrs.lv/map/di?xy=694812.6472330512,339353.26913551724&z=15000}}</ref> == Vēsture == Kurna ir viens no vecākajiem Kubulu pagasta ciemiem. Sākotnēji tas sācies veidoties ap [[Kurna (upe)|Kurnas]] upi šobrīdējā ciema dienviddaļā. Pēc vietējo iedzīvotāju atmiņām jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados Kurnā atradās krucifikss. Vēl sešdesmitajos, septiņdesmitajos tas stāvējis nekopts, bet vēlāk iznīcināts.<ref>[http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=330 Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze] </ref> Padomju laikos uzceltas trīs dzīvokļu mājas. 1971. gadā Kurnā uzcelts Kubulu kultūras nams. Atklāts 1972. gada nogalē kā padomju saimniecības "Balvi" kultūras nams. Tajā laikā tas bija arodbiedrību kultūras nams. Vēlāk tajā sāka darboties arī doktorāts, pasta nodaļa, bibliotēka un aptieka.<ref>[http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=329 Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze] </ref> 1989. gadā tika atklāta bērnu pirmskolas izglītības iestāde "Ieviņa", kas savu nosaukumu ieguvusi no pie Kurnas upes augošajām ievām.<ref>Kubulu pagasta teritorijas plānojums I daļa</ref> 1992. gadā atjaunots krucifikss, bet 2006. gadā pretī kultūras namam tika uzcelts jauns krucifikss.<ref>[http://www.kulturaskarte.lv/lv/kulturas-centrs/kubulu-pagasta-kulturas-nams kulturaskarte.lv]{{Novecojusi saite}}</ref> 2009. gadā par godu bērnudārza "Ieviņa" 20 gadu jubilejai pie bērnudārza uzcelta estrāde.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.d-fakti.lv/lv/news/article/5568/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2014|08|15||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305192920/http://www.d-fakti.lv/lv/news/article/5568/ |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 2009. gadā kultūras namam veikta daļēja renovācija, bet 2010. gadā ēkai veikts ārējais remonts.<ref>[http://balvi.lv/index.php?option=com_content&view=category&layout=blog&id=224&Itemid=215&lang=lv Balvu novada mājaslapa]</ref> == Ģeogrāfija == Kurna atrodas [[Latgale]]s ziemeļaustrumos [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Adzeles pacēlums|Adzeles pacēlumā]] apmēram 114 — 120 metrus virs jūras līmeņa.<ref>[http://neogeo.lv/ekartes/reljefs.html neogeo.lv reljefa karte]</ref> Reljefs līdzens. Caur ciematu tek [[Kurna upe|Kurnas]] upe, no kuras arī visticamāk ir cēlies ciema nosaukums. Ciemam cauri iet ceļš Stacija — Celmene. == Iedzīvotāji == 1897. gadā ciemā bija 24 sētas. === Iedzīvotāju skaita izmaiņas === Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1897|274 |1970|125 |1979|162 |1989|225 |2000|191 |2007|180 |2021|150 }} == Kultūra un izglītība == Ciema teritorijā atrodas pirmsskolas izglītības iestāde "Ieviņa". Bērnudārzu apmeklē gan pagasta, gan arī [[Balvi|Balvu]] pilsētas bērni. 2013. gadā to apmeklēja 64 bērni.<ref>[http://balvi.lv/files/izglitiba/Titulsar2013_2sept.pdf Izglītojamo skaits 2013.gada 2.septembrī Balvu novada izglītības iestādēs]{{Novecojusi saite}}</ref> Kurnas ciema teritorijā atrodas arī kultūras nams. Tajā darbojas vairāki pašdarbības kolektīvi. Kultūras namā regulāri notiek dažādi kultūras pasākumi — pilngadības svētki, bērnības svētki, koncerti un balles. == Atsauces == {{atsauces}} {{Kubulu pagasta ciemi}} 335zit1acnleszuuy9xh1b4m6fibvv6 0 264618 4548364 4526779 2026-11-11T20:38:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548364 wikitext text/x-wiki {{Studentu korporācijas infokaste | nosaukums = Konkordija Valdemārija | vapenis = Konkordija Valdemarija vapenis.jpg | vapenis_izm = 200px | dibināšanas datums = {{dat|1927|02|11||bez}} | dibināšanas vieta = {{vieta|Latvija|Rīga|Artilērijas iela 34/2|3s=Artilērijas iela (Rīga)}} | komānu garantē = | krāsas = Zils, oranžs, zaļš, zelts<br />{{Color box|#0B0B61}} {{Color box|#FFA500}} {{Color box|#008000}} {{Color box|#CFB53B}} | devīze = | Latīniskā devīze = | cq = {{vieta|Latvija|Rīga|Artilērijas iela 34/2|3s=Artilērijas iela (Rīga)}}<br />{{coord|56|57|24.85|N|24|8|31.08|E|display=inline,title}} | mājas lapa = {{url|www.valdemaria.lv}} }} Akadēmiskā biedrība '''konkordija "Valdemārija"''' ([[latīņu valoda|latīņu valodā]]: ''Concordia Valdemaria'') ir brīvprātīga akadēmiska organizācija, kura darbojas kā akadēmiski izglītotu cilvēku un studentu slēgta tipa apvienība uz mūžu ar latvisku interno dzīvi un tradīcijām. Valdemārijas kā organizācijas mērķis ir apvienot latviešu studentus, audzināt viņus, un sagatavot sabiedriskajam darbam. Audzināšanas nolūkos padziļināt biedros tēvzemes mīlestību un atdzimušās Latvijas ideju izpratni, nostiprināt ticību latviešu tautas sūtībai un varenībai, attīstīt biedros garīgo un fizisko stāju un atbalstīt viņus studiju darbā. Valdemārijas konventa dzīvoklis atrodas pie [[Ziedoņdārzs|Ziedoņdārza]], [[Artilērijas iela (Rīga)|Artilērijas ielā]] 34/2 [[Rīga|Rīgā]]. == Nosaukums == Valdemārija ir viena no sešām [[20. gadsimts|20. gadsimta]] 20. gados [[Latvija|Latvijā]] darbību uzsākušajām studentu akadēmiskajām mūža organizācijām — konkordijām (tulkojumā no latīņu valodas ''‘concordia’'' — vienotība, vienprātība, harmonija, saskaņa). Organizācija par savu paraugu un garīgo patronu ņēma [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] personību un viņa darbu latviešu tautas labā. == Simboli == Valdemārijas simboli jeb [[regālija]]s ir [[karogs]], [[vapenis]], karoga uzgalis, krāsnešu un filistru vairogi, [[cirķelis|cirķeļi]], biedru [[deķelis|deķeļi]] un lentes. === Krāsas === Valdemārijas krāsas ir [[zils]], [[oranžs]], [[zaļš]] un [[zelts]]. Ārējām nozīmēm izvēlētais četru krāsu princips atspoguļo 4 Latvijas [[novads|novadus]] — [[Vidzeme|Vidzemi]], [[Latgale|Latgali]], [[Zemgale|Zemgali]] un [[Kurzeme|Kurzemi]],<ref>Konkordija Valdemārija: 35 gados, 1927-1962. Konkordija Valdemārija interns izdevums</ref> taču krāsu simboliskā piederība kādam konkrētam novadam nav noteikta. Šāds krāsu un novadu lietojuma idejiskais uzstādījums ir kopīgs visām konkordijām. === Devīzes === Valdemārijā ir vairākas devīzes: * '''"Esi vīrs un turi vārdu!"''' un '''"Tēvzemei un Brīvībai!"''' — Valdemārijas devīzes, * '''"Zelta sirds, ceri, dedzi Krišjāņa Valdemāra idejās!"''' — Valdemārijas krāsu devīze, * '''"Viens par visiem, visi par vienu!"''' — organizācijas jaunāko biedru — junioru devīze. === Vapenis === Vapenis sevī ietver pārējās Valdemārijas regālijas un devīzes. Tas izveidots trimdā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], 20. gadsimta 70. gados. Vapeņa autors ir mākslinieks [[Jēkabs Gailītis]]. == Vēsture == Valdemārijas kā akadēmiskās organizācijas pirmsākumi meklējami jau 20. gadsimta 20. gadu sākumā, kad [[1924]]. gada rudenī studenti Alfrēds Kalnājs, Kārlis Kalniņš, Vilis Bērziņš, Teodors Ābeltiņš, Kārlis Elksnis u. c. nodibināja studentu organizāciju ''"[[Cursica]]"''. Savukārt pēc šīs [[Latvijas Universitāte]]s studentu organizācijas likvidācijas protokola formālās parakstīšanas [[1926]]. gada pavasarī, tā paša gada rudens semestrī tika uzsākts idejisks darbs pie korporācijas "[[Turaida (korporācija)|Turaida]]" veidošanas, kuras pamatā bija iecerēta jauna, nacionāla gara piesātināta konstitūcija. Paralēli Bruno Rozenbergs savu domubiedru vidū pārrunāja līdzīgas idejas. Tieši Rozenbergs ar biedriem [[1926]]. gada [[21. novembris|21. novembrī]]<ref>Studenta Dzīve, Nr.7 http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_stdz1930n07|article:DIVL74|page:1|issueType:P {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_stdz1930n07{{!}}article:DIVL74{{!}}page:1{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|04|28||bez}} }}</ref> nodibināja pirmo četrkrāsu slēgtu latviešu studentu [[konvents|konventu]] — ''"[[Konkordija Latviensis|Concordia Latviensis]]"'', iekšēji stingri disciplinētu un nacionālu savā nostājā. Šādu ideoloģisko nostāju un konkordiju kustību atzina arī Alfrēds Kalnājs ar domubiedriem, tomēr konkordijā Latviensis neiesaistījās. Alfrēda Kalnāja domubiedru grupa turpināja skaitliski augt, līdz [[1927]]. gada [[11. februāris|11. februārī]], [[Jura Alunāna iela (Rīga)|Jura Alunāna ielā]] 7, Jauno vīriešu kristīgās apvienības (YMCA) telpās tika dibināta konkordija "Valdemārija" (tobrīd oficiālais nosaukums ''"Concordia Valdemaria"''). Tās dibināšanas sapulci vadīja Kārlis Elksnis. Sapulcē 17 studenti parakstīja Valdemārijas dibināšanas protokolu. Tika ievēlēts arī Valdemārijas pirmais prezidijs. '''Valdemārijas dibinātāji:''' * Aleksandrs Cimdiņš, * Alfrēds Krembergs-Kalnājs, * Arnolds Asars, * Kārlis Kalniņš, * Artūrs Zvaigznītis, * Indriķis Peniķis, * Georgs Miķelsons, * Jēkabs Jansons, * Teodors Ābeltiņš, * Arvīds Amatus, * Jēkabs Apse, * Kārlis Elksnis, * Kārlis Andžāns, * Henrichs Kaņeps, * Reinholds Rags-Radziņš, * Vilis Bērziņš, * Kārlis Sīlis. Par Valdemārijas pagaidu mītnes vietu tika izvēlēts Reinholda Raga - Radziņa privātdzīvoklis [[Lienes iela (Rīga)|Lienes ielā]] 11, [[Rīga|Rīgā]], kurā jau [[20. februāris|20. februārī]] uz pirmo darba konventu pulcējās biedri. Valdemārijas statūti [[Rīgas apgabaltiesa|Rīgas apgabaltiesā]] tika apstiprināti 1927. gada [[16. februāris|16. februārī]]. Pēc tam organizācijas statūti iesniegti [[Latvijas Universitāte]]s Padomē, kur tie ar tā laika prorektora prof. [[Voldemārs Maldonis|Voldemāra Maldoņa]] labvēlību tika apstiprināti tā paša gada aprīlī. 1927. gada [[18. novembris|18. novembrī]] par Valdemārijas pirmo goda filistru tika uzņemts, ārsts un literāts, Dr. med. [[Augusts Zandbergs]], tuvs [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] draugs un līdzgaitnieks. [[1929]]. gada pavasarī par goda filistru tika uzņemts mākslinieks [[Jūlijs Madernieks]], kurš deva lielu pienesumu latviskuma ideju veicināšanai ne tikai Valdemārijā, bet arī visā konkordiju saimē kopumā. Sākot ar savas darbības pirmsākumiem un līdz pat 20. gadsimta 30. gadu vidum, konkordija "Valdemārija" līdzās konkordijai "[[Konkordija Latviensis|Latviensis]]" darbojās pie [[Kondordiju Seniorāts|Konkordiju Seniorāta]] izveides, kā arī konkordiju "[[Konkordija Imantija|Imantija]]", "[[Konkordija Zelmenis|Zelmenis]]", "[[Konkordija Veronija|Veronija]]" un "[[Konkordija Zinteniece|Zinteniece]]" statūtu atzīšanas [[Latvijas Universitāte]]s Padomē, kur tā sastapās ar vērā ņemamu pretspēku, kam par pamatu bija [[korporācija|korporāciju]] nevēlēšanās pieļaut jaunu, latviskos uzskatos un tradīcijās balstītu akadēmisko organizāciju iesaistīšanos studentu dzīves un sadzīves veidošanā. Valdemārijas biedri aktīvi darbojās Konkordiju Seniorāta izdotajā laikrakstā "Studenta Dzīve", kura galvenais uzdevums bija veicināt latviskumu tolaik izteikti vāciskajā akadēmiskajā vidē universitātes iekšienē. 20. gadsimta 30. gados vidū šīs nesaskaņas norima, un Valdemārija piedzīvoja uzplaukumu un attīstību. [[1929]]. gadā Valdemārija pārcēlās uz konventa dzīvokli [[Cēsu iela (Rīga)|Cēsu ielā]] 43 Rīgā. Tur tika nodibināta Valdemārijas filistru biedrība, par kuras pirmo valdes vadītājs kļuva arhitekts prof. [[Kārlis Bikše]]. Aktīvu darbību uzsāka arī Valdemārijas Dāmu komiteja. Dāmu komitejas pirmā vadītāja bija Elza Siliņa, bet valdes locekles Amanda Liberte-Riebāne, Ida Lazdiņa, Marija Cīrule un Marija Elksne. Vēlākos gados Dāmu komiteju ir vadījušas Anna Zāle (tēlnieka [[Kārlis Zāle|Kārļa Zāles]] dzīvesbiedre) un Benita Bikše. Par Valdemārijas akadēmiskās bibliotēkas aizsākumu uzskatāms goda filistra [[Ansis Gulbis|Anša Gulbja]] dāsnais grāmatu dāvinājums, kura pamatā bija Latvijas grāmatniecības lepnums — [[Latviešu konversācijas vārdnīca]]s. [[1934]]. gadā Valdemārijas konventa dzīvoklis pārcēlās uz [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielu]] 33, kur tā darbojās līdz savas darbības pārtraukšanai Latvijā [[1940]]. gadā. === Darbības Latvijā pārtraukšana un okupācijas laiki === Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Padomju okupācijas]] [[1940]]. gadā ar [[Latvijas PSR]] Iekšlietu Tautas komisariāta lēmumu Nr. 3261<ref>Konkordija Valdemārija mājaslapa. http://www.valdemaria.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141223184528/http://www.valdemaria.lv/ |date={{dat|2014|12|23||bez}} }}</ref> organizāciju likvidēja. Valdemārijai iecēla likvidācijas komisiju, kura gan savu darbību neuzsāka visai strauji. Šādi apstākļi Valdemārijas biedriem deva iespēju veikt "pašlikvidāciju". Tā laika prezidija locekļi Ēriks Vesers un Aleksandrs Cimdiņš ar dažu citu valdemāriešu atbalstu, uzņemoties augstu personīgo risku, izveidoja sarakstu ar organizācijai nozīmīgākajām vērtslietām, kas glābjamas no nacionalizācijas. Sarakstā iekļauts un vēlāk noslēpts prof. [[Ludolfs Liberts|Ludolfa Liberta]] gleznotais Krišjāņa Valdemāra portrets, kuru aizvietoja ar vienkāršotu [[Krišjānis Valdemārs|Krišjāņa Valdemāra]] attēlu. Bibliotēkai izveidoja jaunu grāmatu sarakstu, neiekļaujot tajā vērtīgākās grāmatas, izņēma protokolus un kases grāmatas, kas atklātu iztrūkumu. Nozīmīgāka "pašlikvidācijas" operācijas daļa sevī ietvēra Valdemārijas karoga un karoga kāta uzgaļa glābšanu. Karoga kāta uzgali aizstāja ar krāmu tirgū iegādātu uzgali, savukārt karoga kātam piestiprināts pie ēkas fasādes izkaramais Valdemārijas karoga atveids. Šīs regālijas nodotas muzejā, pretī saņemot kvīti, ko vēlāk iesniedza likvidācijas komisijai, tādējādi paglābjot Valdemārijas parādes karogu. === Otrais pasaules karš === [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laika posmā, kad [[Latvijas okupācija (1940)|Padomju okupāciju Latvijā]] nomainīja vācu karaspēka okupācija, Valdemārijas biedriem pavērās iespēja atkal satikties. Vairāki valdemārieši pret pirmo Padomju okupāciju bija cīnījušies, iesaistoties [[partizāns|partizānu]] kustībā, citi bija iesaukti [[Vācija|vācu]] [[karaspēks|armijā]], bet vēl citi iesaistīti [[policija]]s vienībās. Vairāki no tiem tikuši ievainoti, krituši vai pazuduši bez vēsts. '''Okupācijas un Otrā pasaules kara laikā par Tēvzemes brīvību kritušie valdemārieši:''' * Oskars Baltiņš, ''par pilsoniskā saraksta organizēšanu un iesniegšanu komunistu izsludinātajās vēlēšanās apcietināts un nomocīts [[1940]]. gadā''. * Imants Cimurs, ''Latviešu leģiona leitnants, [[1944]]. gadā kritis [[Kurzemes katls|Kurzemes cietoksnī]]''. * Verners Kanups, ''Latviešu leģiona leitnants, [[1945]]. gadā kritis Kurzemes cietoksnī''. * Ēriks Vesers, ''Valdemārijas t/l seniors, latviešu leģiona leitnants, 1945. gadā kritis Kurzemes cietoksnī''. Kaut arī oficiālu organizācijas darbības atsākšanu vācu okupācijas vara nepieļāva, šajā laikā Valdemārija savām rindām piepulcēja piecus jaunus biedrus. Kaut arī Valdemārijas 15 gadu pastāvēšana netika oficiāli atzīmēta, [[1943]]. gada [[11. februāris|11. februārī]] ar svinīgu sarīkojumu atzīmēja Valdemārijas 16. gadadienu. === Trimda === Noslēdzoties Otrajam pasaules karam, vairums Valdemārijas biedru devās bēgļu gaitās. Izejot bēgļu nometnes [[Rietumvācija|Rietumvācijā]], vairums no biedriem pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], citi uz [[Lielbritānija|Lielbritāniju]], bet daži devās arī uz [[Austrālija|Austrāliju]]. ASV laika gaitā nodibinājās un attīstījās 3 Valdemārijas trimdas kopas — [[Mičigana|Mičiganā]], [[Garezers (ASV)|Garezerā]] un [[Kalifornija|Kalifornijā]]. === Atjaunošana === Laikā, kad vispārējais nacionālpatriotiskais noskaņojums un tautas atmodas kustība sasniegusi savu mērķi, un Latvija pēc Neatkarības deklarācijas pieņemšanas atguvusi savu neatkarību, līdzīgi kā citas akadēmiskās organizācijas, arī Valdemārija atjaunoja savu darbību. Tas, klātesot trim [[Latvija|Latvijā]] dzīvojošajiem filistriem — Augustam Lācim, Jānim Laganovskim un Jānim Izakam un diviem jaunuzņemtajiem krāsnešiem — Mārcim Krūmiņam un Robertam Šilingam, notika [[1990]]. gada [[23. jūlijs|23. jūlijā]]. == Konkordijas Valdemārija darbība mūsdienās == Kopš savas darbības atjaunošanas Latvijā Valdemārija plaši iesaistās akadēmiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Aktīvi tiek rīkoti literārie un tematiskie viesu vakari, ņemta dalība nozīmīgos valsts svētku un atceres pasākumos, tiek strādāts pie biedru personīgās izaugsmes veicināšanas. [[Attēls:Rīgas Brāļu kapi — ieejas vārti.jpg|thumb|Ieejas vārti Rīgas Brāļu kapos]] Kā viens no nozīmīgākajiem Valdemārijas veikumiem šajā vēstures periodā ir jāmin [[Jēkabs Gailītis|Jēkaba Gailīša]] un citu [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kopas valdemāriešu iniciatīva, ieguldītais darbs un līdzekļi [[Latvija]]s valsts [[ģerbonis|ģerboņa]] [[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapu]] ieejas vārtos atjaunošanā, ko, klāt esot augstākajām valsts amatpersonām, svinīgā ceremonijā atklāja [[1996]]. gada [[11. novembris|11. novembrī]].<ref>'Ar Latvijas svēto simbolu', Latvijas Vēstnesis Nr.20 (505), 02.02.1996. https://www.vestnesis.lv/ta/id/38767</ref> Kopš darbības atjaunošanas [[1990]]. gadā Valdemārija savu darbību veikusi dažādās telpās [[Rīga|Rīgā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] un [[Jelgava|Jelgavā]], līdz 2005. gadā tā pārcēlās uz savu šībrīža konventa dzīvokli [[Artilērijas iela (Rīga)|Artilērijas ielā]] 34/2, Rīgā, ko tā ieguva kā dāvinājumu no trimdā dzīvojošā rakstnieka, Valdemārijas biedra [[Gunars Janovskis|Gunāra Janovska]]. Šobrīd Valdemārijas biedru vidū ir visdažādāko studiju virzienu un profesiju pārstāvji — juristi, ekonomisti, mediķi, inženieri, ģeogrāfi, aktieri un režisori, tulki, teologi, valodnieki un žurnālisti un citi. Laikā kopš darbības Latvijā atjaunošanas šobrīd aktīvo Valdemārijas biedru skaits ir pārsniedzis biedru skaitu 30. gados. == Ievērojami valdemārieši == [[Attēls:Liberts.jpg|150px|thumbnail|[[Ludolfs Liberts]]]] * [[Ervīns Antons]] (Ēris) — mākslinieks, gleznotājs, * [[Ernsts Ābele]] — tālbraucējs kapteinis, Fišbahas [[Kārļa Skalbes ģimnāzija]]s direktors, Ohaio Ziemeļu universitātes profesors, * [[Rūdolfs Bangerskis]] — ģenerālis, * [[Kārlis Bikše]] — profesors, arhitekts, * [[Volfgangs Dārziņš]] — komponists, * [[Ansis Gulbis]] — rakstnieks un grāmatu izdevējs, * [[Gunārs Janovskis]] — rakstnieks, * [[Jānis Kalmīte]] — gleznotājs, * [[Dzintris Kolāts]] — žurnālists, bijušais [[Latvijas Radio]] ģenerāldirektors un [[LTV Ziņu dienests|LTV Ziņu dienesta]] vadītājs, * [[Atis Ķeniņš]] — dzejnieks un politiskais darbinieks, * [[Tālivaldis Ķiķauka]] — rakstnieks, gleznotājs, * [[Arturs Langmanis]] — mākslinieks, grafiķis, * [[Aleksandrs Lazdiņš]] — arhitekts, * Augusts Lācis — Dr.hab.agr. lauksaimnieks, žurnālists, Latvijas Agronomu biedrības Goda biedrs, KV atjaunotājs Latvijā *[[Ludolfs Liberts]] — profesors, gleznotājs, skatuves dekorators, * [[Leons Liepiņš]] — mūziķis, komponists, * [[Jūlijs Madernieks]] — gleznotājs, * [[Jānis Reinis]] — aktieris, * [[Pēteris Rožlapa]] — mākslinieks, dekorators, scenogrāfs, * [[Leo Svemps]] — gleznotājs un jurists, [[Latvijas Mākslas akadēmija]]s pedagogs un rektors, * [[Uldis Osītis]] — Dr. agr. [[Latvijas Lauksaimniecības universitāte|LLU]] Asoc. prof. emeritus, * [[Alberts Vasilis]] — mākslinieks, * [[Jānis Veselis]] — rakstnieks, * [[Augusts Zandbergs]] — ārsts un literāts, * [[Kārlis Zāle]] — profesors, tēlnieks, [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] autors. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.valdemaria.lv}} {{Studentu organizācijas Latvijā}} [[Kategorija:Studentu organizācijas]] h2bz108j3cr1y1sbinc1meu2enavx25 0 265802 4548652 4395573 2026-11-12T09:16:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548652 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Toms Skujiņš 2015.jpg|thumb|Septiņkārtējais balvas saņēmējs [[Toms Skujiņš]]]] '''Latvijas gada labākais riteņbraucējs''' ir gadskārtēja nominācija, ko piešķir [[Latvijas Riteņbraukšanas federācija]] pēc līdzjutēju, mediju pārstāvju, Latvijas Riteņbraukšanas federācijas padomes, LRF šosejas/MTB treneru padomes un BMX klubu padomes balsošanas rezultātiem. Pirmoreiz šo balvu pasniedza 2013. gadā.<ref name="otrreiz">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lrf.lv/jaunumi/1489-gada_velo.html|title=Otro gadu pēc kārtas tiks noteikts Latvijas gada labākais riteņbraucējs|publisher=lrf.lv|accessdate={{dat|2014|11|27||bez}}|archive-date={{dat|2014|11|01||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20141101042826/http://www.lrf.lv/jaunumi/1489-gada_velo.html}}</ref> Balva nosaukta panākumiem bagātā Latvijas [[treka riteņbraukšana|treka riteņbraucēja]] [[Dzintars Lācis|Dzintara Lāča]] vārdā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Nosaki 2016. gada Latvijas labāko riteņbraucēju|url=http://lrf.lv/4665-nosaki-2016-gada-latvijas-lab%C4%81ko-rite%C5%86brauc%C4%93ju|publisher=[[Latvijas Riteņbraukšanas federācija]]|accessdate={{dat|2016|10|18||bez}}|date={{dat|2016|10|18||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Balvu ieguvēji == {| class="wikitable" |- ! width=50px| Gads || Riteņbraucējs !Citi apbalvojumi |- |2025<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/soseja/14012026-skujins_un_sturiska_atziti_par_latvijas_g|title=Skujiņš un Stūriška atzīti par Latvijas gada labākajiem riteņbraucējiem|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-01-14|date=2026-01-14|language=lv}}</ref> |[[Toms Skujiņš]] |[[Veronika Monika Stūriška]] (gada riteņbraucēja)<br>Kristers Apels (jaunais riteņbraucējs)<br>Kate Ketrīna Skujiņa (jaunā riteņbraucēja)<br>Olafs Lakučs (treneris)<br>[[Ainārs Ķiksis]] (amatieris)<br>Aivars Balbeks (mūža ieguldījums) |- |2024<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/15012025-skujins_un_sturiska_nosaukti_par_2024_gad|title=Skujiņš un Stūriška nosaukti par 2024. gada labākajiem riteņbraucējiem|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-01-15|date=2025-01-15|language=lv}}</ref> |[[Toms Skujiņš]] |[[Veronika Monika Stūriška]] (gada riteņbraucēja)<br>Edgars Langmanis (jaunais riteņbraucējs)<br>Jānis Mūsiņš (treneris)<br>Vīriešu šosejas riteņbraukšanas izlase (komanda)<br>Ģirts Jonkus (amatieris)<br>[[Vienības brauciens]] (pasākums)<br>Vitālijs Smirnovs (mūža ieguldījums)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/ritenbrauksana/10.01.2025-latvijas-ritenbrauksanas-muzigais-dzinejs-vitalijs-smirnovs-sanems-balvu-par-muza-ieguldijumu.a583245/|title=Latvijas riteņbraukšanas mūžīgais dzinējs Vitālijs Smirnovs saņems balvu par mūža ieguldījumu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-01-11|language=lv}}</ref> |- |2023<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/02122023-par_latvijas_gada_labakajiem_ritenbraucej|title=Par Latvijas gada labākajiem riteņbraucējiem atzīti Skujiņš un Stūriška|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-12-04|date=2023-12-02|language=lv}}</ref> |[[Toms Skujiņš]] |[[Veronika Monika Stūriška]] (gada riteņbraucēja)<br>Edgars Langmanis (jaunais riteņbraucējs)<br>[[Edžus Treimanis]] (treneris)<br>Ģirts Vēvers (amatieris)<br>BMX Eiropas kausa posmi Valmierā (pasākums)<br>[[Ernests Pūce]] (mūža ieguldījums) |- |2022<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/bmx/21122022-pk_ieguveja_u23_grupa_sturiska_atzita_par|title=PK ieguvēja U23 grupā Stūriška atzīta par Latvijas gada labāko riteņbraucēju|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-12-21|date=2022-12-21|language=lv}}</ref> |[[Veronika Monika Stūriška]] | |- |2021<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ritenbrauksana/27122021-par_gada_labako_latvijas_ritenbrauceju_at|title=Par gada labāko Latvijas riteņbraucēju atzīts EČ ceturto vietu izcīnījušais Blūms|website=Sportacentrs.com|access-date=2021-12-28|date=2021-12-27|language=lv}}</ref> |[[Mārtiņš Blūms]] | |- |2020<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/03122020-skujins_atzits_par_latvijas_gada_labako_r|title=Skujiņš atzīts par Latvijas gada labāko riteņbraucēju|website=Sportacentrs.com|access-date=2020-12-03|date=2020-12-03|language=lv}}</ref> |[[Toms Skujiņš]] | |- |2019<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/07012020-neilands_un_buldinska_atziti_par_latvijas|title=Neilands un Buldinska atzīti par Latvijas gada labākajiem riteņbraucējiem|website=Sportacentrs.com|access-date=2020-01-07|date=2020-01-07|language=lv}}</ref> |[[Krists Neilands]]||Vanesa Buldinska (gada riteņbraucēja)<br>Edvards Emīls Liberts (jaunais riteņbraucējs) |- |2018<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/23112018-tour_de_france_izcilu_sniegumu_radijusais|title="Tour de France" izcili braukušais Skujiņš atzīts par gada labāko Latvijas riteņbraucēju|work=Sportacentrs.com|access-date=2018-11-25|language=lv-LV}}</ref> |[[Toms Skujiņš]]||Niks Rožukalns (jaunais riteņbraucējs) |- | 2017<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/01122017-par_2017_gada_latvijas_labako_ritenbrauce|title=Par 2017. gada Latvijas labāko riteņbraucēju atzīts Mārtiņš Blūms|publisher=|work=[[Sportacentrs.com]]|access-date=2017-12-01|date=2017-12-01|last=|first=|language=lv}}</ref>||[[Mārtiņš Blūms]]|| Mikus Stradziņš (jaunais riteņbraucējs)<br>[[Jānis Sniedze]] (mūža ieguldījums)<br>Vilmārs Tomsons (treneris) |- | 2016<ref>{{ziņu atsauce|title=Smukuli pirmoreiz nosauc par Latvijas gada labāko riteņbraucēju|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/ritenjbraukshana/sports/smukuli-pirmoreiz-nosauc-par-latvijas-gada-labako-ritenbrauceju.a207349/|accessdate={{dat|2016|10|27||bez}}|work=[[lsm.lv]]|agency=[[LETA]]|date={{dat|2016|10|27||bez}}}}</ref>||[[Gatis Smukulis]]|| Vineta Pētersone (gada riteņbraucēja) |- | 2015<ref name="l2015">{{ziņu atsauce|title=LRF sezonas noslēguma pasākumā par Latvijas labāko riteņbraucēju godina Skujiņu|url=http://sportacentrs.com/ritenbrauksana/21122015-lrf_sezonas_nosleguma_pasakuma_par_latvij|accessdate={{dat|2016|10|14||bez}}|work=[[sportacentrs.com]]|date={{dat|2015|12|21||bez}}}}</ref>||[[Toms Skujiņš]]||[[Ēriks Toms Gavars]] (jaunais riteņbraucējs)<br>Andris Rudzītis (mūža ieguldījums) |- | 2014<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://lrf.lv/bmx/aktualitates/1542-msa_labakais.html |title=Par 2014. gada Latvijas labāko riteņbraucēju atzīts Māris Štrombergs |access-date={{dat|2014|12|04||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307175738/http://lrf.lv/bmx/aktualitates/1542-msa_labakais.html }}</ref>||[[Māris Štrombergs]] | |- | 2013<ref name="otrreiz" />||[[Toms Skujiņš]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20141122105626/http://www.lrf.lv/ Latvijas Riteņbraukšanas federācijas mājaslapa] {{Riteņbraukšana-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} [[Kategorija:Riteņbraukšana Latvijā]] [[Kategorija:Apbalvojumi riteņbraukšanā]] 53qmokqafohaqvx553detlisx574cps 0 277751 4548368 4465915 2026-11-11T20:43:53Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548368 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Konstantīns Mežulis | attēls = | amats = [[4. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1931]]. gads | term_beigas = [[1932]]. gads | dzim_dati ={{dat|1904|10|23}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vitebskas guberņa|Rēzeknes apriņķis|Dricānu pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1938|2|8|1904|10|23}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Maskavas apgabals|Komunarkas poligons|td=Krievija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Latvijas Komunistiskā partija]] | dzīvesb =Albīne Mežule | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }}'''Konstantīns Mežulis''' ({{dat|1904|10|23|N|bez}} — {{dat|1938|02|08|N|bez}}) bija [[Latvija]]s politiķis. Bijis [[4. Saeima]]s deputāts, [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] biedrs. == Biogrāfija == Konstantīns Mežulis piedzima {{dat|1904|12|23||bez}} [[Dricānu pagasts|Dricānu pagastā]].<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Konstantīns Mežulis | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 18. martā | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/536 | archive-date = 2016. gada 4. Marts | archive-url = https://web.archive.org/web/20160304230222/http://latgalesdati.du.lv/persona/536 }}</ref><ref>{{Ziņu atsauce | title = Laimīga ir tā skola... | first = Velta | last = Knospe | publisher = Liesma | date = 1976. gada oktobrī }}</ref> Jaunības gados iesaistījies [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] darbībā, 1919. gadā dibinājis [[Komjaunatne]]s šūniņu. Par politisko darbību 1920. gada martā arestēts.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Viņš neklusēja, kad vajadzēja runāt | first = A. | last = Buls | publisher = [[Padomju Jaunatne]] | date = 1965. gada 7. septembrī }}</ref> 1931. gadā ievēlēts [[4. Saeima|4. Saeimā]] no Nabadzīgo strādnieku un zemnieku saraksta. Jau pirmajā sēdē pievienojies Strādnieku un zemnieku frakcijai.<ref>{{Ziņu atsauce | title = Ievēlēts Saeimas jaunais prezidijs | publisher = [[Latvijas Kareivis]] | date = 1931. gada 4. novembrī | accessdate = 2015. gada 20. martā | url = http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1931n248{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P | archive-date = 2020. gada 28. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20200428154535/http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_lkar1931n248{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P }}</ref> 1932. gada aprīlī nolicis deputāta mandātu. Nelegāli emigrējis uz [[Padomju Savienība|PSRS]].<ref name="ld" /> {{dat|1938|02|08||bez}} [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā tā sauktās [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā nošauts un aprakts [[Komunarka (poligons)|Komunarkas poligonā]].<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{4. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Mežulis, Konstantīns}} [[Kategorija:1904. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:4. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Ar nāvi sodītie politiķi]] [[Kategorija:Komunarkas poligonā nošautie un apraktie]] itdo84hdhxe8gtsibu0ab96rytmiojx 0 279764 4548610 4547896 2026-11-12T07:35:15Z Pirags 3757 4548610 wikitext text/x-wiki {{Bezpeļņas organizācijas infokaste | name = Strādnieku sports un sargs | image = | caption = SSS emblēma | founder = | type = Sporta organizācija | tax_id = | registration_id = | founded_date = {{dat|1921|6|8}} | location = | coordinates = | origins = | key_people = [[Bruno Kalniņš]] | area_served = | products = | services = | focus = | mission = | method = | revenue = | endowment = | num_volunteers = | num_employees = | num_members = 6524 <small>(1933.)<ref name="Stranga">{{publikācijas atsauce| author=Aivars Stranga|editor=|date=1991-12-21|title=Strādnieku Sporta Savienība (SSS)|trans_title=|journal=''Latvijas Jaunatne''|volume=|issue=nr. 195|series=|pages=2. lpp|publisher=|accessdate=2021-3-20}}</ref></small> | subsid = | owner = | motto = | former name = | homepage = | dissolved = {{dat|1934|5|15}} | footnotes = }} '''Strādnieku sports un sargs''' ('''SSS''', sarunvalodā — “siseņi”), sākotnēji '''Strādnieku sporta savienība''', bija [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] (LSDSP) sporta organizācija, kas pastāvēja no 1921. līdz 1934. gadam. No 1922. gada tajā ietilpa arī paramilitārā Kaujas organizācija (vēlāk — Sargu sekcija), kura apsargāja sociāldemokrātu organizācijas un to pasākumus, īpaši pret [[fašisms|fašistu]] un [[komunisms|komunistu]] iespējamiem uzbrukumiem.<ref name="Stranga" /> == Nosaukums == Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] beiɡām 1921. gada jūnijā [[Lucavsala|Lucavsalā]] nodibināja strādnieku sporta organizāciju, to nosaucot par Strādnieku sporta savienību. 1923. gada 1. maijā Esplanādes laukumā notika masu kautiņš starp [[Strādnieku sporta savienība]]s biedriem ("siseņiem") un [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] biedriem ("naciķiem").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.11.2026-vai-zini-ka-rigas-ielas-pirms-vairak-neka-simts-gadiem-kavas-siseni-ar-nacikiem.a669099/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, ka Rīgas ielās pirms vairāk nekā simts gadiem kāvās «siseņi» ar «naciķiem»?] lsm.lv 09.11.2026</ref> 1925. gada 15. februārī [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] organizācijas [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] biedrs E. Leimanis nogalināja SSS biedru A. Masaku un gan LNK, gan SSS tika slēgtas. Pēc tam strādnieku sporta organizēšanas funkcijas pārņēma LSDSP Strādnieku sporta sekcija, bet tā paša gada 15. jūnijā to aizstāja ''Strādnieku sports un sargs'', pasludinot sevi par abu iepriekšējo SSS pēcteci.<ref name="Stranga" /><ref name="SSSdibin">{{publikācijas atsauce|author=|editor=|date=1925-6-1|title=Zem jauna nosaukuma|trans_title=|journal=''Latvijas Strādnieku Sports''|volume=|issue=nr. 4|series=|pages=|publisher=|accessdate=2021-3-20}}</ref> == Darbība == [[Attēls:Strādnieku sports un sargs.png|thumbnail|left|[[Bruno Kalniņš]], sakot runu Strādnieku sports un sargs demonstrācijā 1933. gadā]] Organizācijas izveidotājs un vadītājs bija sociāldemokrāts [[Bruno Kalniņš]]. 1924. gadā organizācijas paspārnē izveidota pionieru sekcija. SSS sadarbojās ar ārvalstu sociāldemokrātiskajām sporta organizācijām, jo cieši ar austriešiem un somiem. Paralēli pastāvēja dažādas sporta sekcijas. Sākotnēji SSS bija sadalīta [[bataljons|bataljonos]], rotās un vados, 1925. gadā organizācijā ietilpa ap 1000 biedru, kas bija sadalīti 5 bataljonos un 24 rotās. 1926. gadā mainīta organizatoriskā struktūra, biedri sadalīti apgabalos, rajonos un iecirkņos. Militāro apmācību veica atvaļinātais virsleitnants [[Sergejs Staprāns]], viņa palīgs atvaļinātais kapteinis [[Eduards Plan-Dubrovskis]]. SSS rīcībā bija mazkalibra šautenes un pistoles. Organizācijas biedri nēsāja zilas uniformas, sveiciens — "Brīvi sveiks!", ko izpildīja, paceļot dūrē savilktu labo roku. 1933. gadā organizācijā bija 6524 biedru, t.sk. 1373 sievietes. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]] SSS tika aizliegta.<ref name="Stranga" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{vēst-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] 26uizapzao3zi62j97jzeunv0fthnw1 4548612 4548610 2026-11-12T07:36:35Z Pirags 3757 /* Nosaukums */ 4548612 wikitext text/x-wiki {{Bezpeļņas organizācijas infokaste | name = Strādnieku sports un sargs | image = | caption = SSS emblēma | founder = | type = Sporta organizācija | tax_id = | registration_id = | founded_date = {{dat|1921|6|8}} | location = | coordinates = | origins = | key_people = [[Bruno Kalniņš]] | area_served = | products = | services = | focus = | mission = | method = | revenue = | endowment = | num_volunteers = | num_employees = | num_members = 6524 <small>(1933.)<ref name="Stranga">{{publikācijas atsauce| author=Aivars Stranga|editor=|date=1991-12-21|title=Strādnieku Sporta Savienība (SSS)|trans_title=|journal=''Latvijas Jaunatne''|volume=|issue=nr. 195|series=|pages=2. lpp|publisher=|accessdate=2021-3-20}}</ref></small> | subsid = | owner = | motto = | former name = | homepage = | dissolved = {{dat|1934|5|15}} | footnotes = }} '''Strādnieku sports un sargs''' ('''SSS''', sarunvalodā — “siseņi”), sākotnēji '''Strādnieku sporta savienība''', bija [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas]] (LSDSP) sporta organizācija, kas pastāvēja no 1921. līdz 1934. gadam. No 1922. gada tajā ietilpa arī paramilitārā Kaujas organizācija (vēlāk — Sargu sekcija), kura apsargāja sociāldemokrātu organizācijas un to pasākumus, īpaši pret [[fašisms|fašistu]] un [[komunisms|komunistu]] iespējamiem uzbrukumiem.<ref name="Stranga" /> == Nosaukums == Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] beiɡām 1921. gada jūnijā [[Lucavsala|Lucavsalā]] nodibināja strādnieku sporta organizāciju, to nosaucot par Strādnieku sporta savienību. 1923. gada 1. maijā Esplanādes laukumā notika masu kautiņš starp [[Strādnieku sporta savienība]]s biedriem ("siseņiem") un [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] biedriem ("naciķiem").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.11.2026-vai-zini-ka-rigas-ielas-pirms-vairak-neka-simts-gadiem-kavas-siseni-ar-nacikiem.a669099/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, ka Rīgas ielās pirms vairāk nekā simts gadiem kāvās «siseņi» ar «naciķiem»?] lsm.lv 09.11.2026</ref> 1925. gada 15. februārī [[Galēji labēja politika|galēji labējās]] organizācijas [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] tautietis E. Leimanis nogalināja SSS biedru A. Masaku un gan LNK, gan SSS tika slēgtas. Pēc tam strādnieku sporta organizēšanas funkcijas pārņēma LSDSP Strādnieku sporta sekcija, bet tā paša gada 15. jūnijā to aizstāja ''Strādnieku sports un sargs'', pasludinot sevi par abu iepriekšējo SSS pēcteci.<ref name="Stranga" /><ref name="SSSdibin">{{publikācijas atsauce|author=|editor=|date=1925-6-1|title=Zem jauna nosaukuma|trans_title=|journal=''Latvijas Strādnieku Sports''|volume=|issue=nr. 4|series=|pages=|publisher=|accessdate=2021-3-20}}</ref> == Darbība == [[Attēls:Strādnieku sports un sargs.png|thumbnail|left|[[Bruno Kalniņš]], sakot runu Strādnieku sports un sargs demonstrācijā 1933. gadā]] Organizācijas izveidotājs un vadītājs bija sociāldemokrāts [[Bruno Kalniņš]]. 1924. gadā organizācijas paspārnē izveidota pionieru sekcija. SSS sadarbojās ar ārvalstu sociāldemokrātiskajām sporta organizācijām, jo cieši ar austriešiem un somiem. Paralēli pastāvēja dažādas sporta sekcijas. Sākotnēji SSS bija sadalīta [[bataljons|bataljonos]], rotās un vados, 1925. gadā organizācijā ietilpa ap 1000 biedru, kas bija sadalīti 5 bataljonos un 24 rotās. 1926. gadā mainīta organizatoriskā struktūra, biedri sadalīti apgabalos, rajonos un iecirkņos. Militāro apmācību veica atvaļinātais virsleitnants [[Sergejs Staprāns]], viņa palīgs atvaļinātais kapteinis [[Eduards Plan-Dubrovskis]]. SSS rīcībā bija mazkalibra šautenes un pistoles. Organizācijas biedri nēsāja zilas uniformas, sveiciens — "Brīvi sveiks!", ko izpildīja, paceļot dūrē savilktu labo roku. 1933. gadā organizācijā bija 6524 biedru, t.sk. 1373 sievietes. Pēc [[Ulmaņa apvērsums|1934. gada 15. maija apvērsuma]] SSS tika aizliegta.<ref name="Stranga" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{vēst-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] 6yx6jsu92w4jitmyjomys4ew7m6oyac 0 281516 4548454 4465974 2026-11-12T03:25:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548454 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Kārlis Kvelbergs | attēls = | amats =[[2. Saeima]]s deputāts | dzim_dati ={{dat|1876|09|10||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Kandavas pagasts|td=Latvija}} | mir_dati =1945. gadā (68—69 gadu vecumā) | mir_vieta =[[Kandava]] (tagad {{LVA}}) | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Kristīgā nacionālā savienība]], [[Nacionālā zemnieku savienība]] | dzīvesb = | profesija =[[jurisprudence|jurists]] | alma_mater =[[Maskavas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Kārlis Kvelbergs''' (dzimis {{dat|1876|09|10||bez}}, miris 1945. gadā) bija [[Latvija]]s jurists un politiķis. Bijis [[Tautas padome]]s loceklis un [[2. Saeima]]s deputāts. Vadīja [[Nacionālā zemnieku savienība|Nacionālo zemnieku savienību]]. == Dzīvesgājums == Kārlis Kvelbergs piedzima {{dat|1876|09|10||bez}} [[Kandavas pagasts|Kandavas pagastā]].<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Kārlis Kvelbergs | publisher = Latgales dati | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/6177 | archive-date = 2016. gada 4. Marts | archive-url = https://web.archive.org/web/20160304230207/http://latgalesdati.du.lv/persona/6177 }}</ref> 1902. gadā pabeidza [[Maskavas Universitāte]]s Juridisko fakultāti.<ref name="ldg">{{LDG 1918|60}}</ref> Sāka strādāt [[Liepājas apgabaltiesa|Liepājas apgabaltiesā]], kur pildīja izmeklēšanas tiesneša un prokurora biedra pienākumus. 1906. gadā strādāja par notāru [[Ventspils|Ventspilī]].<ref name="ldg" /> No 1907. līdz 1910. gadam bija Vitebskas apgabaltiesas izmeklēšanas tiesnesis [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķī]], tad līdz 1917. gadam — [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils apriņķī]].<ref name="ld" /><ref name="ldg" /> Vācu okupācijas laikā (no 1918. gada februāra līdz decembrim) bija Daugavpils apriņķa pārstāvis Vācu divīzijas štābā.<ref name="ld" /> No 1918. līdz 1922. gadam bija Tiesu palātas prokurors.<ref name="ldg" /> [[Latvijas Republika]]s pirmsākumos bija [[Tautas padome]]s loceklis Latgales frakcijā.<ref name="ld" /> 1920. gadā kandidēja [[Latvijas Satversmes sapulce]]s vēlēšanās no [[Kristīgā nacionālā savienība|Kristīgās nacionālās savienības]] saraksta, nav ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 6. daļa | first = Edmunds | last = Griģis | publisher = [[Jaunā konservatīvā partija]] | date = 2015. gada 29. janvārī | accessdate = 2015. gada 17. aprīlī | url = http://konservativie.lv/dazas-konservativisma-ideologijas-skices-6-dala/ | archiveurl = https://web.archive.org/web/20150302231648/http://konservativie.lv/dazas-konservativisma-ideologijas-skices-6-dala/ | archivedate = 2015. gada 2. Marts }}</ref> 1925. gadā ievēlēts [[2. Saeima|2. Saeimā]] no [[Nacionālā zemnieku savienība|Nacionālās zemnieku savienības]] saraksta. Parlamentā strādāja līdz 1928. gadam.<ref name="ld" /> 1930. gadā kļuva par [[Latgales apgabaltiesa]]s miertiesnesi, no 1930. līdz 1937. gadam bija apgabaltiesas loceklis.<ref name="ld" /> {{dat|1937|08|26||bez}} devās pensijā.<ref name="ld" /> Miris 1945. gadā [[Kandava|Kandavā]].<ref name="ld" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{2. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Kvelbergs, Kārlis}} [[Kategorija:1876. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1945. gadā mirušie]] [[Kategorija:2. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas prokurori]] [[Kategorija:Latvijas tiesneši]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] [[Kategorija:Tukuma novadā dzimušie]] 84jw5gqs51oohpz2rfo78udcp86327l 0 281554 4548205 4530153 2026-11-11T11:59:36Z ~2026-59673-31 153157 /* */ 4548205 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Staļingradas bomāru kambaris | logo = Rīgas Jāņa Šteinhauera russia.png | logo_size = 150px | seal_image = | image = gay.jpg | image size = 250px | caption = Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas galvenā ēka 2024. gadā | location = [[Iran]] 49a, [[Rīga]], LV-1007, {{LAT}} | schooltype = Israels fav | fundingtype = no money | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 13 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 42 | longEW = E | established = [[1959]]. gadā | headmaster = Egīls Romanovskis | staff = | teaching_staff = 61 | employees = 65 | grades = 1.—12. klase | years = | students = 0(all died of bordom) (2023)<ref name ="Dome"/> | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | homepage = {{URL|https://rjsvskola.lv/lv}} }} '''Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola''', iepriekš '''Rīgas 41. vidusskola''' (1953—2024), ir [[Rīga]]s vidusskola [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielā]] 49a, [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] apkaimē. 2023. mācību gadā skolā mācības uzsāka 842 skolēni.<ref name ="Dome">[https://katalogs-iksd.riga.lv/lv/Iestade/RJSV Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola]. [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta departaments</ref> == Vēsture == Skola savus pirmsākumus saista ar 1865. gadā dibināto '''Iļģuciema meiteņu skolu''' [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielā]] 8, kurā sākotnēji mācījās 53 skolnieces. 1911. gadā [[Rīgas pilsētas dome]] uzcēla jaunu ēku [[Baltā iela (Rīga)|Baltāsmuižas ielā]] 10 un skolu pārcēla uz turieni, pārveidojot to par '''Rīgas pilsētas Iļģuciema pamatskolu''' ar četrām klasēm, kurās mācījās gan zēni, gan meitenes.<ref name="Jēkabsone">{{Laikraksta atsauce |date=1965. gada 13. oktobris |author=D. Jēkabsone |title=Skola-gavilniece |journal=Skolotāju Avīze |issue=Nr. 41 |page=1. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:685500%7carticle:DIVL61 |access-date=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 1922. gadā skolu pārveidoja par pilnu sešu klasu pamatskolu un pārsauca par '''Rīgas pilsētas 7. pamatskolu'''. 1940. gadā skola bija izaugusi, un tajā mācījās jau 550 skolēnu, bet sekmju un disciplīnas ziņā Rīgas pilsētas 7. pamatskola ieņēma pirmo vietu [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]] un trešo vietu Rīgā.<ref name="Jēkabsone"/> 1937. gadā [[Baltāsmuižas iela|Baltāsmuižas ielā]] 8-b esošo 7. Rīgas pilsētas pamatskolu pārdēvēja par '''Rīgas pilsētas Spilves pamatskolu'''.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pa%7cissue:68766%7carticle:DIVL218 Pārdēvētas pilsētas pamatskolas] [[Latvijas Kareivis]] 1937. gada 17. jūlijā</ref> 1953. gadā to pārdēvēja par '''Rīgas 41. vidusskolu''', bet 1959. gadā pārcēla uz jaunuzceltu ēku Slokas ielā 49a. 1965. gadā skolā mācījās ap 1400 skolēnu, un mācības notika gan latviešu, gan krievu valodā, bet tās sportisti guva panākumus valsts mērogā.<ref name="Jēkabsone"/> 1997. gada 25. oktobra naktī skolā izcēlās [[ugunsgrēks]], pēc kura Rīgas 41.vidusskolai piešķīra 20 000 latus jumta un apkures sistēmas remontam, bet ceturtā stāva telpu remontam atvēra īpašu ziedojumu kontu.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Gunita Nagle |title=Kā skolām tikt pie vecāku un sponsoru naudiņas |date=1997. gada 1. novembris |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ka-skolam-tikt-pie-vecaku-un-sponsoru-naudinas-10020012 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> [[Attēls:Rīgas 41. vidusskola.jpg|250px|thumb|left|Rīgas 41. vidusskolas galvenā ēka 2016. gadā]] 2003. gada 23. oktobrī [[Rīgas dome]]s Izglītības, jaunatnes un sporta komiteja lēma par reģionālo sporta centru projektēšanu pie Rīgas 41. vidusskolas un trim citām Rīgas skolām, tomēr Rīgas 41. vidusskolas gadījumā šī iecere netika īstenota.<ref name="Demidovs">{{Tīmekļa atsauce |title=Rīga nekopto skolu stadionu un piegulošo teritoriju remontam šogad tērēs teju 11 miljonus eiro |author=Viktors Demidovs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2023. gada 7. aprīlis |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.04.2023-riga-nekopto-skolu-stadionu-un-pieguloso-teritoriju-remontam-sogad-teres-teju-11-miljonus-eiro.a503946/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2009. gadā skolu beigušais uzņēmējs [[Jūlijs Krūmiņš]] tai uzdāvināja 5000 latu vērtas [[klavieres]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pauls pierunā Krūmiņu šķirties no klavierēm |date=2009. gada 2. oktobris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/227330-pauls-pieruna-kruminu-skirties-no-klavierem |accessdate=2019. gada 2. septembrī}}</ref> 2010. gadā Rīgas 41. vidusskola bija viena no 25 Rīgas skolām, kas saņēma [[Latvijas Futbola federācija]]s dāvināto mazo futbola laukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas pašvaldība pieņem dāvinājumā 35 jaunus futbola laukumus |date=2010. gada 23. februāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rigas-pasvaldiba-pienem-davinajuma-35-jaunus-futbola-laukumus.d?id=30142117|accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2013. gadā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments nepietiekama skolēnu skaita dēļ Rīgas 41. vidusskolu iekļāva to skolu sarakstā, kurām līdz gada beigām bija jāizstrādā priekšlikumi turpmākajai darbībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Nepietiekama skolēnu skaita dēļ 25 Rīgas skolām jāizstrādā attīstības plāni |date=2013. gada 17. janvāris |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |agency=[[LETA]] |url= https://www.apollo.lv/5815473/nepietiekama-skolenu-skaita-del-25-rigas-skolam-jaizstrada-attistibas-plani |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2018. gadā Rīgas 41. vidusskola parakstīja sadarbības līgumu ar [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitāti]], ar kuru mācībspēku iesaisti īstenoja divas jaunas padziļinātas vidusskolas izglītības programmas un sekmēja skolēnu pētniecisko darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Stradiņa universitātes lektori dosies apmācīt vidusskolēnus |author=Uldis Birziņš |publisher=[[Latvijas Televīzija]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2018. gada 10. maijs |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-universitates-lektori-dosies-apmacit-vidusskolenus.a277866/ |accessdate=2018. gada 31. maijā}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= RSU uzsāk sadarbību ar vidusskolām |author=Ilze Kuzmina |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |date=2018. gada 27. maijs |url=http://www.la.lv/rsu-uzsak-sadarbibu-ar-vidusskolam/ |accessdate=2018. gada 31. maijā}}</ref> [[Attēls:Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas sporta laukums.jpg|250px|thumb|left|Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas sporta laukums]] 2023. gada aprīlī komitejas vadītāja [[Laima Geikina]] paziņoja, ka Rīgas 41. vidusskolas teritorijas labiekārtošana tika pabeigta līdz gada beigām,<ref name="Demidovs"/> bet tā paša gada augustā&nbsp;— ka darbi aizkavējušes un tiks pabeigti līdz nākamā gada vasarai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā iekavējusies piecu skolu teritorijas atjaunošana – tuvākajā laikā uzlabos tikai trīs |author=Viktors Demidovs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2023. gada 28. augusts |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.08.2023-riga-iekavejusies-piecu-skolu-teritorijas-atjaunosana-tuvakaja-laika-uzlabos-tikai-tris.a521846/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2023. gada novembrī [[Rīgas dome]] apstiprināja Rīgas 41. vidusskolas pedagoģiskās padomes un skolas padomes ierosinājumu skolu no nākamā gada 1. septembra pārsaukt latviešu uzņēmēja [[Jānis Šteinhauers|Jāņa Šteinhauera]] vārdā, kura bijušajā īpašumā skola atrodas un kurš apbedīts netālu esošajos [[Mārtiņa kapi|Mārtiņa kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas 41. vidusskolu pārdēvēs par Jāņa Šteinhauera vidusskolu, Puškina liceju – par Rīgas Broces liceju |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |date=2023. gada 29. novembris |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.11.2023-rigas-41-vidusskolu-pardeves-par-jana-steinhauera-vidusskolu-puskina-liceju-par-rigas-broces-liceju.a533469/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā turpmāk Puškina licejam un Rīgas 41.vidusskolai būs jauni nosaukumi |date=2023. gada 29. novembris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/585592-riga-turpmak-puskina-licejam-un-rigas-41vidusskolai-bus-jauni-nosaukumi |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Rīgā turpmāk Puškina licejam un Rīgas 41.vidusskolai būs jauni nosaukumi |date=2023. gada 29. novembris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/latvija/riga/438237-riga-turpmak-puskina-licejam-un-rigas-41-vidusskolai-bus-jauni-nosaukumi.htm |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2024. gada 28. oktobrī vidusskolas teritorijā atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums ar 66x34 metru lielu futbola laukumu, trīs joslu skrejceliņu, spēka trenažieriem, tāllēkšanas sektoru, ielu vingrošanas rīkiem, galda spēlēm ([[teniss|tenisu]] un [[tekbols|tekbolu]]), bērnu rotaļu laukumu, ģērbtuvēm, [[tualete|tualeti]] un dežuranta moduli, kā arī labiekārtota teritorija, uzstādot soliņus, atkritumu urnas, velonovietnes, [[skeitbords|skeitbordu]] un skrejriteņu turētājus un velo remontstaciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums |author=Ineta Miglāne |date=2024. gada 28. oktobris |publisher=[[Rīgas dome]] |url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-jana-steinhauera-vidusskola-atklats-daudzfunkcionals-sporta-laukums |accessdate=2025. gada 2. janvārī}}</ref> == Izglītības programmas == Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā tiek īstenotas šādas izglītības programmas: # Pamatizglītības programma; # Vispārējās vidējās izglītības programma.<ref name ="Dome"/> == Direktori == * Minna Bobrovska-Ozola * Jānis Zatlers * Anita Vāne * Vitālijs Poļakovs (1991—2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Amatos apstiprina vairāku Rīgas izglītības iestāžu direktorus |date=2019. gada 6. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/398659-amatos-apstiprina-vairaku-rigas-izglitibas-iestazu-direktorus |quote=Vitālijs Poļakovs ir iecelts Rīgas Riteņbraukšanas skolas direktora amatā. No 1991. gada līdz šim ieņēmis Rīgas 41.vidusskolas direktora amatu. |accessdate=2024. gada 1. septembrī}}</ref><br> * Egīls Romanovskis (2019—pašlaik)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Būs jauns direktors Rīgas 41. vidusskolai un vadītāja Rīgas 172. bērnudārzam |date=2019. gada 22. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/345708-bus-jauns-direktors-rigas-41-vidusskolai-un-vaditaja-rigas-172-bernudarzam |accessdate=2024. gada 1. septembrī}}</ref> == Apbalvojumi == Par skolēnu sekmēm mācību priekšmetu valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu zinātnisko darbu konferencēs, kā arī tehniskajās un radošajās skatēs Rīgas 41. vidusskola vairākkārt saņēmusi [[Ata Kronvalda fonds|Ata Kronvalda fonda]] pasniegtās balvas „Lielā Pūce” un „Mazā Pūce”.<ref name="2011. gads">[http://www.skolureitings.lv/?page_id=281 Pasniegtas ceļojošās balvas “Lielā Pūce”]. [[Ata Kronvalda fonds]]. Skatīts: 2015. gada 18. aprīlī.</ref> Par 2010./2011. mācību gadā ieņemto 1. vietu [[Latvijas skolu reitings#Mazo skolu grupa|Latvijas mazo skolu grupā]] Rīgas 41. vidusskola 2011. gadā saņēma balvu „Lielā Pūce”.<ref name="2011. gads"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Reitings: talantīgākie skolēni mācās Rīgas 1.ģimnāzijā un 41.vidusskolā |date=2011. gada 15. jūnijs |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/reitings-talantigakie-skoleni-macas-rigas-1gimnazija-un-41vidusskola.d?id=39099127 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2011./2012. mācību gadā tā mazo skolu grupā palika 2. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=«Lielā pūce» tiek Rīgas Valsts 1.ģimnāzijai un Daugavpils Saskaņas pamatskolai |date=2012. gada 20. jūnijā |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/426408-liela_puce_tiek_rigas_valsts_1gimnazijai_un_daugavpils_saskanas_pamatskolai |accessdate=2015. gada 18. aprīlī |archive-date=2012. gada 23. Jūnijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20120623060212/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/426408-liela_puce_tiek_rigas_valsts_1gimnazijai_un_daugavpils_saskanas_pamatskolai }}</ref> bet 2013./2014. mācību gadā 147 mazo skolu konkurencē&nbsp;— 4. vietā, paturot vienu no jau pērn iegūtajām „Mazās Pūces” ceļojošajām balvām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pūces aizlido |date=2011. gada 15. jūnijs |publisher=[[Ata Kronvalda fonds]] |url=http://www.skolureitings.lv/?page_id=281 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Zināmi “Lielās Pūces” un “Mazās Pūces” balvas saņēmēji |date=2014. gada 2. jūlijs |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/zinami-lielas-puces-un-mazas-puces-balvas-sanemeji/ |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2019. gadā [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] Rīgas 41. vidusskolu atzina par vienu no 100 labākajām Latvijas skolām.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Zane Kārkla |title=NRA SKOLU TOPS: 100 labākās Latvijas skolas |date=2019. gada 2. septembris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/290719-nra-skolu-tops-100-labakas-latvijas-skolas.htm |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> Arī tās mācībspēki saņēmuši dažādus apbalvojumus, piemēram, 2007. gadā skolotāja Tija Tripāne nominācijā „Gada sporta skolotājs” ieguva „[[Latvijas Gada balva sportā 2007|Latvijas Gada balvu sportā 2007]]”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 'Latvijas Gada balva sportā' vēsture: 2007. gads — Viktors Ščerbatihs un Jeļena Prokopčuka |date= 2009. gada 18. decembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/sports/news/gada-balva-sporta/jaunumi/latvijas-gada-balva-sporta-vesture-2007gads-viktors-scerbatihs-un-jelena-prokopcuka.d?id=28790327 |accessdate= 2015. gada 18. aprīlī}}</ref> bet 2009. gadā [[Latvijas Gada balva sportā 2009|šai pašai balvai]] bija nominēta vēl viena skolas sporta skolotāja&nbsp;— Antra Šverna, kas 2014. gadā bija viena no divām [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s pasniegtās balvas „Gada sporta skolotājs 2014” ieguvējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc IZM kļūdas Gada sporta skolotāja 2014 balvu saņēmuši divi pedagogi |date=2015. gada 22. janvāris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]/[[LETA]] |url=http://www.diena.lv/sports/citi/papildinats-15-30-pec-izm-kludas-gada-sporta-skolotaja-2014-balvu-sanemusi-divi-pedagogi-14084874 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> Savukārt 2016. gada konkursā „Jaunais skolotājs” uzvarēja Rīgas 41. vidusskolas sporta skolotāja Kristīne Dovgiallo.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Labākie jaunie skolotāji noskaidroti! |author=Ilze Kuzmina |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |date=2016. gada 11. maijs |url= http://www.la.lv/labakie-jaunie-skolotaji-noskaidroti/ |accessdate= 2018. gada 31. maijā}}</ref> Papildus tam, skolas mācībspēki vairākus gadus arī iekļuvuši akcijas „Rīgas Sakarīgākais skolotājs” finālā, 2008. gadā&nbsp;— Antra Šverna (8. vieta) un ģeogrāfijas skolotāja Vita Nagliņa (49. vieta),<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Akcijas «Rīgas sakarīgākais skolotājs» finālisti |date=2008. gada 9. decembris |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= https://www.apollo.lv/5387233/akcijas-rigas-sakarigakais-skolotajs-finalisti |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> bet 2010. gadā&nbsp;— matemātikas skolotājas Inese Jermacāne (26. vieta) un Rita Dīce (45. vieta).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Noslēgusies akcija "Rīgas Sakarīgākais skolotājs - 2010" |date=2010. gada 25. novembris |website=reitingi.lv |url=http://www.reitingi.lv/lv/news/riga/48208.html |accessdate=2015. gada 18. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Absolventi == * [[Ansis Bogustovs]]&nbsp;— žurnālists * [[Mārtiņš Daugulis]]&nbsp;— žurnālists * [[Artūrs Irbe (farmaceits)|Artūrs Irbe]]&nbsp;— farmaceits * [[Aigars Kalvītis]]&nbsp;— uzņēmējs, politiķis un bijušais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] * [[Arnis Krauze]]&nbsp;— žurnālists * [[Jūlijs Krūmiņš]]&nbsp;— uzņēmējs * [[Ilze Kuzmina]]&nbsp;— žurnāliste * [[Matīss Ķite]]&nbsp;— farmaceits * [[Jānis Mellups]]&nbsp;— jurists * [[Dīvs Reiznieks]]&nbsp;— žurnālists * [[Raimonds Pauls]]&nbsp;— komponists, pianists un politiķis * [[Edīte Pauls Vīgnere]]&nbsp;— tekstilmāksliniece * [[Juris Savickis]]&nbsp;— uzņēmējs * [[Aldis Siliņš]]&nbsp;— aktieris * [[Armands Tripāns]]&nbsp;— žurnālists un režisors * [[Kaspars Upacieris]] jeb Ufo&nbsp;— radio dīdžejs * [[Kārlis Vērdiņš (mikroķirurgs)|Kārlis Vērdiņš]]&nbsp;— mikroķirurgs * [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]]&nbsp;— politiķis * [[Agnese Zeltiņa]]&nbsp;— aktrise un modele<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Skolas vēsture |publisher= Rīgas 41. vidusskola |url= http://www.41vsk.riga.lv/skolas-vesture-2/ |accessdate= 2016. gada 29. jūlijā |archive-date= {{dat|2019|05|02||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20190502200956/http://www.41vsk.riga.lv/skolas-vesture-2/ }}</ref> * [[Gatis Saknītis]]&nbsp;— uzņēmējs<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Inga Spriņģe |authorlink=Inga Spriņģe |title=Kurš kuru uzmeta? |date=2006. gada 22. aprīlis |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kurs-kuru-uzmeta-12768351 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī |quote=Saknīša bijusī klases audzinātāja, Rīgas 41.vidusskolas skolotāja Dzidra Berga.}}</ref> * [[Laima Geikina]]&nbsp;— profesore un politiķe == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Vikikrātuves kategorija|Riga Johann Steinhauer Secondary School|Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola}} * {{Facebook|rigasjsvsk}} * {{Instagram|rjs_vsk}} * [https://www.youtube.com/@rjs_vsk ''YouTube'' kanāls] * [https://web.archive.org/web/20240908101652/https://dziesmas.lv/d/12790 Skolas himnas „Rīti tik klusi” vārdi] * Kristaps Feldmanis, Dace Stirāne (2018. gada 3. septembris). [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirma-skolas-diena-rigas-41vidusskola-patikama-satraukuma-pilna.a290942/ Pirmā skolas diena Rīgas 41.vidusskolā patīkama satraukuma pilna]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]]. Skatīts: 2020. gada 1. aprīlī. * Sindija Grāvere (2024. gada 26. jūnijs). [https://www.riga.lv/lv/jaunums/skolotaji-vairakas-paaudzes-rigas-41vidusskolas-pieredze Skolotāji vairākās paaudzēs&nbsp;— Rīgas 41.vidusskolas pieredze]. [[Rīgas Dome]]. Skatīts: 2024. gada 2. janvārī. {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] [[Kategorija:Dzirciems]] 1x6ar4pbfr3zk4017o9qmytte0tcege 4548207 4548205 2026-11-11T12:00:47Z ~2026-52509-47 151133 4548207 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Staļingradas bomāru kambaris | logo = Rīgas Jāņa Šteinhauera Russia.png | logo_size = 150px | seal_image = | image = gay.jpg | image size = 250px | caption = Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas galvenā ēka 2024. gadā | location = [[Iran]] 49a, [[Rīga]], LV-1007, {{LAT}} | schooltype = Israels fav | fundingtype = no money | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 13 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 42 | longEW = E | established = [[1959]]. gadā | headmaster = Egīls Romanovskis | staff = | teaching_staff = 61 | employees = 65 | grades = 1.—12. klase | years = | students = 0(all died of bordom) (2023)<ref name ="Dome"/> | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | homepage = {{URL|https://rjsvskola.lv/lv}} }} '''Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola''', iepriekš '''Rīgas 41. vidusskola''' (1953—2024), ir [[Rīga]]s vidusskola [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielā]] 49a, [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] apkaimē. 2023. mācību gadā skolā mācības uzsāka 842 skolēni.<ref name ="Dome">[https://katalogs-iksd.riga.lv/lv/Iestade/RJSV Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola]. [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta departaments</ref> == Vēsture == Skola savus pirmsākumus saista ar 1865. gadā dibināto '''Iļģuciema meiteņu skolu''' [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielā]] 8, kurā sākotnēji mācījās 53 skolnieces. 1911. gadā [[Rīgas pilsētas dome]] uzcēla jaunu ēku [[Baltā iela (Rīga)|Baltāsmuižas ielā]] 10 un skolu pārcēla uz turieni, pārveidojot to par '''Rīgas pilsētas Iļģuciema pamatskolu''' ar četrām klasēm, kurās mācījās gan zēni, gan meitenes.<ref name="Jēkabsone">{{Laikraksta atsauce |date=1965. gada 13. oktobris |author=D. Jēkabsone |title=Skola-gavilniece |journal=Skolotāju Avīze |issue=Nr. 41 |page=1. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:685500%7carticle:DIVL61 |access-date=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 1922. gadā skolu pārveidoja par pilnu sešu klasu pamatskolu un pārsauca par '''Rīgas pilsētas 7. pamatskolu'''. 1940. gadā skola bija izaugusi, un tajā mācījās jau 550 skolēnu, bet sekmju un disciplīnas ziņā Rīgas pilsētas 7. pamatskola ieņēma pirmo vietu [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]] un trešo vietu Rīgā.<ref name="Jēkabsone"/> 1937. gadā [[Baltāsmuižas iela|Baltāsmuižas ielā]] 8-b esošo 7. Rīgas pilsētas pamatskolu pārdēvēja par '''Rīgas pilsētas Spilves pamatskolu'''.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pa%7cissue:68766%7carticle:DIVL218 Pārdēvētas pilsētas pamatskolas] [[Latvijas Kareivis]] 1937. gada 17. jūlijā</ref> 1953. gadā to pārdēvēja par '''Rīgas 41. vidusskolu''', bet 1959. gadā pārcēla uz jaunuzceltu ēku Slokas ielā 49a. 1965. gadā skolā mācījās ap 1400 skolēnu, un mācības notika gan latviešu, gan krievu valodā, bet tās sportisti guva panākumus valsts mērogā.<ref name="Jēkabsone"/> 1997. gada 25. oktobra naktī skolā izcēlās [[ugunsgrēks]], pēc kura Rīgas 41.vidusskolai piešķīra 20 000 latus jumta un apkures sistēmas remontam, bet ceturtā stāva telpu remontam atvēra īpašu ziedojumu kontu.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Gunita Nagle |title=Kā skolām tikt pie vecāku un sponsoru naudiņas |date=1997. gada 1. novembris |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ka-skolam-tikt-pie-vecaku-un-sponsoru-naudinas-10020012 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> [[Attēls:Rīgas 41. vidusskola.jpg|250px|thumb|left|Rīgas 41. vidusskolas galvenā ēka 2016. gadā]] 2003. gada 23. oktobrī [[Rīgas dome]]s Izglītības, jaunatnes un sporta komiteja lēma par reģionālo sporta centru projektēšanu pie Rīgas 41. vidusskolas un trim citām Rīgas skolām, tomēr Rīgas 41. vidusskolas gadījumā šī iecere netika īstenota.<ref name="Demidovs">{{Tīmekļa atsauce |title=Rīga nekopto skolu stadionu un piegulošo teritoriju remontam šogad tērēs teju 11 miljonus eiro |author=Viktors Demidovs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2023. gada 7. aprīlis |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.04.2023-riga-nekopto-skolu-stadionu-un-pieguloso-teritoriju-remontam-sogad-teres-teju-11-miljonus-eiro.a503946/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2009. gadā skolu beigušais uzņēmējs [[Jūlijs Krūmiņš]] tai uzdāvināja 5000 latu vērtas [[klavieres]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pauls pierunā Krūmiņu šķirties no klavierēm |date=2009. gada 2. oktobris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/227330-pauls-pieruna-kruminu-skirties-no-klavierem |accessdate=2019. gada 2. septembrī}}</ref> 2010. gadā Rīgas 41. vidusskola bija viena no 25 Rīgas skolām, kas saņēma [[Latvijas Futbola federācija]]s dāvināto mazo futbola laukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas pašvaldība pieņem dāvinājumā 35 jaunus futbola laukumus |date=2010. gada 23. februāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rigas-pasvaldiba-pienem-davinajuma-35-jaunus-futbola-laukumus.d?id=30142117|accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2013. gadā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments nepietiekama skolēnu skaita dēļ Rīgas 41. vidusskolu iekļāva to skolu sarakstā, kurām līdz gada beigām bija jāizstrādā priekšlikumi turpmākajai darbībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Nepietiekama skolēnu skaita dēļ 25 Rīgas skolām jāizstrādā attīstības plāni |date=2013. gada 17. janvāris |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |agency=[[LETA]] |url= https://www.apollo.lv/5815473/nepietiekama-skolenu-skaita-del-25-rigas-skolam-jaizstrada-attistibas-plani |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2018. gadā Rīgas 41. vidusskola parakstīja sadarbības līgumu ar [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitāti]], ar kuru mācībspēku iesaisti īstenoja divas jaunas padziļinātas vidusskolas izglītības programmas un sekmēja skolēnu pētniecisko darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Stradiņa universitātes lektori dosies apmācīt vidusskolēnus |author=Uldis Birziņš |publisher=[[Latvijas Televīzija]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2018. gada 10. maijs |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-universitates-lektori-dosies-apmacit-vidusskolenus.a277866/ |accessdate=2018. gada 31. maijā}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= RSU uzsāk sadarbību ar vidusskolām |author=Ilze Kuzmina |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |date=2018. gada 27. maijs |url=http://www.la.lv/rsu-uzsak-sadarbibu-ar-vidusskolam/ |accessdate=2018. gada 31. maijā}}</ref> [[Attēls:Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas sporta laukums.jpg|250px|thumb|left|Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas sporta laukums]] 2023. gada aprīlī komitejas vadītāja [[Laima Geikina]] paziņoja, ka Rīgas 41. vidusskolas teritorijas labiekārtošana tika pabeigta līdz gada beigām,<ref name="Demidovs"/> bet tā paša gada augustā&nbsp;— ka darbi aizkavējušes un tiks pabeigti līdz nākamā gada vasarai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā iekavējusies piecu skolu teritorijas atjaunošana – tuvākajā laikā uzlabos tikai trīs |author=Viktors Demidovs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2023. gada 28. augusts |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.08.2023-riga-iekavejusies-piecu-skolu-teritorijas-atjaunosana-tuvakaja-laika-uzlabos-tikai-tris.a521846/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2023. gada novembrī [[Rīgas dome]] apstiprināja Rīgas 41. vidusskolas pedagoģiskās padomes un skolas padomes ierosinājumu skolu no nākamā gada 1. septembra pārsaukt latviešu uzņēmēja [[Jānis Šteinhauers|Jāņa Šteinhauera]] vārdā, kura bijušajā īpašumā skola atrodas un kurš apbedīts netālu esošajos [[Mārtiņa kapi|Mārtiņa kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas 41. vidusskolu pārdēvēs par Jāņa Šteinhauera vidusskolu, Puškina liceju – par Rīgas Broces liceju |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |date=2023. gada 29. novembris |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.11.2023-rigas-41-vidusskolu-pardeves-par-jana-steinhauera-vidusskolu-puskina-liceju-par-rigas-broces-liceju.a533469/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā turpmāk Puškina licejam un Rīgas 41.vidusskolai būs jauni nosaukumi |date=2023. gada 29. novembris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/585592-riga-turpmak-puskina-licejam-un-rigas-41vidusskolai-bus-jauni-nosaukumi |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Rīgā turpmāk Puškina licejam un Rīgas 41.vidusskolai būs jauni nosaukumi |date=2023. gada 29. novembris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/latvija/riga/438237-riga-turpmak-puskina-licejam-un-rigas-41-vidusskolai-bus-jauni-nosaukumi.htm |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2024. gada 28. oktobrī vidusskolas teritorijā atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums ar 66x34 metru lielu futbola laukumu, trīs joslu skrejceliņu, spēka trenažieriem, tāllēkšanas sektoru, ielu vingrošanas rīkiem, galda spēlēm ([[teniss|tenisu]] un [[tekbols|tekbolu]]), bērnu rotaļu laukumu, ģērbtuvēm, [[tualete|tualeti]] un dežuranta moduli, kā arī labiekārtota teritorija, uzstādot soliņus, atkritumu urnas, velonovietnes, [[skeitbords|skeitbordu]] un skrejriteņu turētājus un velo remontstaciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums |author=Ineta Miglāne |date=2024. gada 28. oktobris |publisher=[[Rīgas dome]] |url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-jana-steinhauera-vidusskola-atklats-daudzfunkcionals-sporta-laukums |accessdate=2025. gada 2. janvārī}}</ref> == Izglītības programmas == Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā tiek īstenotas šādas izglītības programmas: # Pamatizglītības programma; # Vispārējās vidējās izglītības programma.<ref name ="Dome"/> == Direktori == * Minna Bobrovska-Ozola * Jānis Zatlers * Anita Vāne * Vitālijs Poļakovs (1991—2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Amatos apstiprina vairāku Rīgas izglītības iestāžu direktorus |date=2019. gada 6. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/398659-amatos-apstiprina-vairaku-rigas-izglitibas-iestazu-direktorus |quote=Vitālijs Poļakovs ir iecelts Rīgas Riteņbraukšanas skolas direktora amatā. No 1991. gada līdz šim ieņēmis Rīgas 41.vidusskolas direktora amatu. |accessdate=2024. gada 1. septembrī}}</ref><br> * Egīls Romanovskis (2019—pašlaik)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Būs jauns direktors Rīgas 41. vidusskolai un vadītāja Rīgas 172. bērnudārzam |date=2019. gada 22. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/345708-bus-jauns-direktors-rigas-41-vidusskolai-un-vaditaja-rigas-172-bernudarzam |accessdate=2024. gada 1. septembrī}}</ref> == Apbalvojumi == Par skolēnu sekmēm mācību priekšmetu valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu zinātnisko darbu konferencēs, kā arī tehniskajās un radošajās skatēs Rīgas 41. vidusskola vairākkārt saņēmusi [[Ata Kronvalda fonds|Ata Kronvalda fonda]] pasniegtās balvas „Lielā Pūce” un „Mazā Pūce”.<ref name="2011. gads">[http://www.skolureitings.lv/?page_id=281 Pasniegtas ceļojošās balvas “Lielā Pūce”]. [[Ata Kronvalda fonds]]. Skatīts: 2015. gada 18. aprīlī.</ref> Par 2010./2011. mācību gadā ieņemto 1. vietu [[Latvijas skolu reitings#Mazo skolu grupa|Latvijas mazo skolu grupā]] Rīgas 41. vidusskola 2011. gadā saņēma balvu „Lielā Pūce”.<ref name="2011. gads"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Reitings: talantīgākie skolēni mācās Rīgas 1.ģimnāzijā un 41.vidusskolā |date=2011. gada 15. jūnijs |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/reitings-talantigakie-skoleni-macas-rigas-1gimnazija-un-41vidusskola.d?id=39099127 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2011./2012. mācību gadā tā mazo skolu grupā palika 2. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=«Lielā pūce» tiek Rīgas Valsts 1.ģimnāzijai un Daugavpils Saskaņas pamatskolai |date=2012. gada 20. jūnijā |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/426408-liela_puce_tiek_rigas_valsts_1gimnazijai_un_daugavpils_saskanas_pamatskolai |accessdate=2015. gada 18. aprīlī |archive-date=2012. gada 23. Jūnijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20120623060212/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/426408-liela_puce_tiek_rigas_valsts_1gimnazijai_un_daugavpils_saskanas_pamatskolai }}</ref> bet 2013./2014. mācību gadā 147 mazo skolu konkurencē&nbsp;— 4. vietā, paturot vienu no jau pērn iegūtajām „Mazās Pūces” ceļojošajām balvām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pūces aizlido |date=2011. gada 15. jūnijs |publisher=[[Ata Kronvalda fonds]] |url=http://www.skolureitings.lv/?page_id=281 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Zināmi “Lielās Pūces” un “Mazās Pūces” balvas saņēmēji |date=2014. gada 2. jūlijs |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/zinami-lielas-puces-un-mazas-puces-balvas-sanemeji/ |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2019. gadā [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] Rīgas 41. vidusskolu atzina par vienu no 100 labākajām Latvijas skolām.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Zane Kārkla |title=NRA SKOLU TOPS: 100 labākās Latvijas skolas |date=2019. gada 2. septembris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/290719-nra-skolu-tops-100-labakas-latvijas-skolas.htm |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> Arī tās mācībspēki saņēmuši dažādus apbalvojumus, piemēram, 2007. gadā skolotāja Tija Tripāne nominācijā „Gada sporta skolotājs” ieguva „[[Latvijas Gada balva sportā 2007|Latvijas Gada balvu sportā 2007]]”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 'Latvijas Gada balva sportā' vēsture: 2007. gads — Viktors Ščerbatihs un Jeļena Prokopčuka |date= 2009. gada 18. decembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/sports/news/gada-balva-sporta/jaunumi/latvijas-gada-balva-sporta-vesture-2007gads-viktors-scerbatihs-un-jelena-prokopcuka.d?id=28790327 |accessdate= 2015. gada 18. aprīlī}}</ref> bet 2009. gadā [[Latvijas Gada balva sportā 2009|šai pašai balvai]] bija nominēta vēl viena skolas sporta skolotāja&nbsp;— Antra Šverna, kas 2014. gadā bija viena no divām [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s pasniegtās balvas „Gada sporta skolotājs 2014” ieguvējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc IZM kļūdas Gada sporta skolotāja 2014 balvu saņēmuši divi pedagogi |date=2015. gada 22. janvāris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]/[[LETA]] |url=http://www.diena.lv/sports/citi/papildinats-15-30-pec-izm-kludas-gada-sporta-skolotaja-2014-balvu-sanemusi-divi-pedagogi-14084874 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> Savukārt 2016. gada konkursā „Jaunais skolotājs” uzvarēja Rīgas 41. vidusskolas sporta skolotāja Kristīne Dovgiallo.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Labākie jaunie skolotāji noskaidroti! |author=Ilze Kuzmina |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |date=2016. gada 11. maijs |url= http://www.la.lv/labakie-jaunie-skolotaji-noskaidroti/ |accessdate= 2018. gada 31. maijā}}</ref> Papildus tam, skolas mācībspēki vairākus gadus arī iekļuvuši akcijas „Rīgas Sakarīgākais skolotājs” finālā, 2008. gadā&nbsp;— Antra Šverna (8. vieta) un ģeogrāfijas skolotāja Vita Nagliņa (49. vieta),<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Akcijas «Rīgas sakarīgākais skolotājs» finālisti |date=2008. gada 9. decembris |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= https://www.apollo.lv/5387233/akcijas-rigas-sakarigakais-skolotajs-finalisti |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> bet 2010. gadā&nbsp;— matemātikas skolotājas Inese Jermacāne (26. vieta) un Rita Dīce (45. vieta).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Noslēgusies akcija "Rīgas Sakarīgākais skolotājs - 2010" |date=2010. gada 25. novembris |website=reitingi.lv |url=http://www.reitingi.lv/lv/news/riga/48208.html |accessdate=2015. gada 18. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Absolventi == * [[Ansis Bogustovs]]&nbsp;— žurnālists * [[Mārtiņš Daugulis]]&nbsp;— žurnālists * [[Artūrs Irbe (farmaceits)|Artūrs Irbe]]&nbsp;— farmaceits * [[Aigars Kalvītis]]&nbsp;— uzņēmējs, politiķis un bijušais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] * [[Arnis Krauze]]&nbsp;— žurnālists * [[Jūlijs Krūmiņš]]&nbsp;— uzņēmējs * [[Ilze Kuzmina]]&nbsp;— žurnāliste * [[Matīss Ķite]]&nbsp;— farmaceits * [[Jānis Mellups]]&nbsp;— jurists * [[Dīvs Reiznieks]]&nbsp;— žurnālists * [[Raimonds Pauls]]&nbsp;— komponists, pianists un politiķis * [[Edīte Pauls Vīgnere]]&nbsp;— tekstilmāksliniece * [[Juris Savickis]]&nbsp;— uzņēmējs * [[Aldis Siliņš]]&nbsp;— aktieris * [[Armands Tripāns]]&nbsp;— žurnālists un režisors * [[Kaspars Upacieris]] jeb Ufo&nbsp;— radio dīdžejs * [[Kārlis Vērdiņš (mikroķirurgs)|Kārlis Vērdiņš]]&nbsp;— mikroķirurgs * [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]]&nbsp;— politiķis * [[Agnese Zeltiņa]]&nbsp;— aktrise un modele<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Skolas vēsture |publisher= Rīgas 41. vidusskola |url= http://www.41vsk.riga.lv/skolas-vesture-2/ |accessdate= 2016. gada 29. jūlijā |archive-date= {{dat|2019|05|02||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20190502200956/http://www.41vsk.riga.lv/skolas-vesture-2/ }}</ref> * [[Gatis Saknītis]]&nbsp;— uzņēmējs<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Inga Spriņģe |authorlink=Inga Spriņģe |title=Kurš kuru uzmeta? |date=2006. gada 22. aprīlis |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kurs-kuru-uzmeta-12768351 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī |quote=Saknīša bijusī klases audzinātāja, Rīgas 41.vidusskolas skolotāja Dzidra Berga.}}</ref> * [[Laima Geikina]]&nbsp;— profesore un politiķe == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Vikikrātuves kategorija|Riga Johann Steinhauer Secondary School|Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola}} * {{Facebook|rigasjsvsk}} * {{Instagram|rjs_vsk}} * [https://www.youtube.com/@rjs_vsk ''YouTube'' kanāls] * [https://web.archive.org/web/20240908101652/https://dziesmas.lv/d/12790 Skolas himnas „Rīti tik klusi” vārdi] * Kristaps Feldmanis, Dace Stirāne (2018. gada 3. septembris). [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirma-skolas-diena-rigas-41vidusskola-patikama-satraukuma-pilna.a290942/ Pirmā skolas diena Rīgas 41.vidusskolā patīkama satraukuma pilna]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]]. Skatīts: 2020. gada 1. aprīlī. * Sindija Grāvere (2024. gada 26. jūnijs). [https://www.riga.lv/lv/jaunums/skolotaji-vairakas-paaudzes-rigas-41vidusskolas-pieredze Skolotāji vairākās paaudzēs&nbsp;— Rīgas 41.vidusskolas pieredze]. [[Rīgas Dome]]. Skatīts: 2024. gada 2. janvārī. {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] [[Kategorija:Dzirciems]] pvfh5jesm8z2f2uj3fugrxsuy8s160x 4548208 4548207 2026-11-11T12:01:18Z ~2026-52509-47 151133 /* */ 4548208 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Staļingradas bomāru kambaris | logo = Rīgas Jāņa Šteinhauera comunist.png | logo_size = 150px | seal_image = | image = gay.jpg | image size = 250px | caption = Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas galvenā ēka 2024. gadā | location = [[Iran]] 49a, [[Rīga]], LV-1007, {{LAT}} | schooltype = Israels fav | fundingtype = no money | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 13 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 42 | longEW = E | established = [[1959]]. gadā | headmaster = Egīls Romanovskis | staff = | teaching_staff = 61 | employees = 65 | grades = 1.—12. klase | years = | students = 0(all died of bordom) (2023)<ref name ="Dome"/> | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | homepage = {{URL|https://rjsvskola.lv/lv}} }} '''Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola''', iepriekš '''Rīgas 41. vidusskola''' (1953—2024), ir [[Rīga]]s vidusskola [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielā]] 49a, [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] apkaimē. 2023. mācību gadā skolā mācības uzsāka 842 skolēni.<ref name ="Dome">[https://katalogs-iksd.riga.lv/lv/Iestade/RJSV Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola]. [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta departaments</ref> == Vēsture == Skola savus pirmsākumus saista ar 1865. gadā dibināto '''Iļģuciema meiteņu skolu''' [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielā]] 8, kurā sākotnēji mācījās 53 skolnieces. 1911. gadā [[Rīgas pilsētas dome]] uzcēla jaunu ēku [[Baltā iela (Rīga)|Baltāsmuižas ielā]] 10 un skolu pārcēla uz turieni, pārveidojot to par '''Rīgas pilsētas Iļģuciema pamatskolu''' ar četrām klasēm, kurās mācījās gan zēni, gan meitenes.<ref name="Jēkabsone">{{Laikraksta atsauce |date=1965. gada 13. oktobris |author=D. Jēkabsone |title=Skola-gavilniece |journal=Skolotāju Avīze |issue=Nr. 41 |page=1. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:685500%7carticle:DIVL61 |access-date=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 1922. gadā skolu pārveidoja par pilnu sešu klasu pamatskolu un pārsauca par '''Rīgas pilsētas 7. pamatskolu'''. 1940. gadā skola bija izaugusi, un tajā mācījās jau 550 skolēnu, bet sekmju un disciplīnas ziņā Rīgas pilsētas 7. pamatskola ieņēma pirmo vietu [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]] un trešo vietu Rīgā.<ref name="Jēkabsone"/> 1937. gadā [[Baltāsmuižas iela|Baltāsmuižas ielā]] 8-b esošo 7. Rīgas pilsētas pamatskolu pārdēvēja par '''Rīgas pilsētas Spilves pamatskolu'''.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pa%7cissue:68766%7carticle:DIVL218 Pārdēvētas pilsētas pamatskolas] [[Latvijas Kareivis]] 1937. gada 17. jūlijā</ref> 1953. gadā to pārdēvēja par '''Rīgas 41. vidusskolu''', bet 1959. gadā pārcēla uz jaunuzceltu ēku Slokas ielā 49a. 1965. gadā skolā mācījās ap 1400 skolēnu, un mācības notika gan latviešu, gan krievu valodā, bet tās sportisti guva panākumus valsts mērogā.<ref name="Jēkabsone"/> 1997. gada 25. oktobra naktī skolā izcēlās [[ugunsgrēks]], pēc kura Rīgas 41.vidusskolai piešķīra 20 000 latus jumta un apkures sistēmas remontam, bet ceturtā stāva telpu remontam atvēra īpašu ziedojumu kontu.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Gunita Nagle |title=Kā skolām tikt pie vecāku un sponsoru naudiņas |date=1997. gada 1. novembris |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ka-skolam-tikt-pie-vecaku-un-sponsoru-naudinas-10020012 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> [[Attēls:Rīgas 41. vidusskola.jpg|250px|thumb|left|Rīgas 41. vidusskolas galvenā ēka 2016. gadā]] 2003. gada 23. oktobrī [[Rīgas dome]]s Izglītības, jaunatnes un sporta komiteja lēma par reģionālo sporta centru projektēšanu pie Rīgas 41. vidusskolas un trim citām Rīgas skolām, tomēr Rīgas 41. vidusskolas gadījumā šī iecere netika īstenota.<ref name="Demidovs">{{Tīmekļa atsauce |title=Rīga nekopto skolu stadionu un piegulošo teritoriju remontam šogad tērēs teju 11 miljonus eiro |author=Viktors Demidovs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2023. gada 7. aprīlis |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.04.2023-riga-nekopto-skolu-stadionu-un-pieguloso-teritoriju-remontam-sogad-teres-teju-11-miljonus-eiro.a503946/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2009. gadā skolu beigušais uzņēmējs [[Jūlijs Krūmiņš]] tai uzdāvināja 5000 latu vērtas [[klavieres]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pauls pierunā Krūmiņu šķirties no klavierēm |date=2009. gada 2. oktobris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/227330-pauls-pieruna-kruminu-skirties-no-klavierem |accessdate=2019. gada 2. septembrī}}</ref> 2010. gadā Rīgas 41. vidusskola bija viena no 25 Rīgas skolām, kas saņēma [[Latvijas Futbola federācija]]s dāvināto mazo futbola laukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas pašvaldība pieņem dāvinājumā 35 jaunus futbola laukumus |date=2010. gada 23. februāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rigas-pasvaldiba-pienem-davinajuma-35-jaunus-futbola-laukumus.d?id=30142117|accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2013. gadā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments nepietiekama skolēnu skaita dēļ Rīgas 41. vidusskolu iekļāva to skolu sarakstā, kurām līdz gada beigām bija jāizstrādā priekšlikumi turpmākajai darbībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Nepietiekama skolēnu skaita dēļ 25 Rīgas skolām jāizstrādā attīstības plāni |date=2013. gada 17. janvāris |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |agency=[[LETA]] |url= https://www.apollo.lv/5815473/nepietiekama-skolenu-skaita-del-25-rigas-skolam-jaizstrada-attistibas-plani |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2018. gadā Rīgas 41. vidusskola parakstīja sadarbības līgumu ar [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitāti]], ar kuru mācībspēku iesaisti īstenoja divas jaunas padziļinātas vidusskolas izglītības programmas un sekmēja skolēnu pētniecisko darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Stradiņa universitātes lektori dosies apmācīt vidusskolēnus |author=Uldis Birziņš |publisher=[[Latvijas Televīzija]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2018. gada 10. maijs |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-universitates-lektori-dosies-apmacit-vidusskolenus.a277866/ |accessdate=2018. gada 31. maijā}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= RSU uzsāk sadarbību ar vidusskolām |author=Ilze Kuzmina |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |date=2018. gada 27. maijs |url=http://www.la.lv/rsu-uzsak-sadarbibu-ar-vidusskolam/ |accessdate=2018. gada 31. maijā}}</ref> [[Attēls:Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas sporta laukums.jpg|250px|thumb|left|Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas sporta laukums]] 2023. gada aprīlī komitejas vadītāja [[Laima Geikina]] paziņoja, ka Rīgas 41. vidusskolas teritorijas labiekārtošana tika pabeigta līdz gada beigām,<ref name="Demidovs"/> bet tā paša gada augustā&nbsp;— ka darbi aizkavējušes un tiks pabeigti līdz nākamā gada vasarai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā iekavējusies piecu skolu teritorijas atjaunošana – tuvākajā laikā uzlabos tikai trīs |author=Viktors Demidovs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2023. gada 28. augusts |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.08.2023-riga-iekavejusies-piecu-skolu-teritorijas-atjaunosana-tuvakaja-laika-uzlabos-tikai-tris.a521846/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2023. gada novembrī [[Rīgas dome]] apstiprināja Rīgas 41. vidusskolas pedagoģiskās padomes un skolas padomes ierosinājumu skolu no nākamā gada 1. septembra pārsaukt latviešu uzņēmēja [[Jānis Šteinhauers|Jāņa Šteinhauera]] vārdā, kura bijušajā īpašumā skola atrodas un kurš apbedīts netālu esošajos [[Mārtiņa kapi|Mārtiņa kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas 41. vidusskolu pārdēvēs par Jāņa Šteinhauera vidusskolu, Puškina liceju – par Rīgas Broces liceju |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |date=2023. gada 29. novembris |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.11.2023-rigas-41-vidusskolu-pardeves-par-jana-steinhauera-vidusskolu-puskina-liceju-par-rigas-broces-liceju.a533469/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā turpmāk Puškina licejam un Rīgas 41.vidusskolai būs jauni nosaukumi |date=2023. gada 29. novembris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/585592-riga-turpmak-puskina-licejam-un-rigas-41vidusskolai-bus-jauni-nosaukumi |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Rīgā turpmāk Puškina licejam un Rīgas 41.vidusskolai būs jauni nosaukumi |date=2023. gada 29. novembris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/latvija/riga/438237-riga-turpmak-puskina-licejam-un-rigas-41-vidusskolai-bus-jauni-nosaukumi.htm |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2024. gada 28. oktobrī vidusskolas teritorijā atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums ar 66x34 metru lielu futbola laukumu, trīs joslu skrejceliņu, spēka trenažieriem, tāllēkšanas sektoru, ielu vingrošanas rīkiem, galda spēlēm ([[teniss|tenisu]] un [[tekbols|tekbolu]]), bērnu rotaļu laukumu, ģērbtuvēm, [[tualete|tualeti]] un dežuranta moduli, kā arī labiekārtota teritorija, uzstādot soliņus, atkritumu urnas, velonovietnes, [[skeitbords|skeitbordu]] un skrejriteņu turētājus un velo remontstaciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums |author=Ineta Miglāne |date=2024. gada 28. oktobris |publisher=[[Rīgas dome]] |url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-jana-steinhauera-vidusskola-atklats-daudzfunkcionals-sporta-laukums |accessdate=2025. gada 2. janvārī}}</ref> == Izglītības programmas == Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā tiek īstenotas šādas izglītības programmas: # Pamatizglītības programma; # Vispārējās vidējās izglītības programma.<ref name ="Dome"/> == Direktori == * Minna Bobrovska-Ozola * Jānis Zatlers * Anita Vāne * Vitālijs Poļakovs (1991—2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Amatos apstiprina vairāku Rīgas izglītības iestāžu direktorus |date=2019. gada 6. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/398659-amatos-apstiprina-vairaku-rigas-izglitibas-iestazu-direktorus |quote=Vitālijs Poļakovs ir iecelts Rīgas Riteņbraukšanas skolas direktora amatā. No 1991. gada līdz šim ieņēmis Rīgas 41.vidusskolas direktora amatu. |accessdate=2024. gada 1. septembrī}}</ref><br> * Egīls Romanovskis (2019—pašlaik)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Būs jauns direktors Rīgas 41. vidusskolai un vadītāja Rīgas 172. bērnudārzam |date=2019. gada 22. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/345708-bus-jauns-direktors-rigas-41-vidusskolai-un-vaditaja-rigas-172-bernudarzam |accessdate=2024. gada 1. septembrī}}</ref> == Apbalvojumi == Par skolēnu sekmēm mācību priekšmetu valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu zinātnisko darbu konferencēs, kā arī tehniskajās un radošajās skatēs Rīgas 41. vidusskola vairākkārt saņēmusi [[Ata Kronvalda fonds|Ata Kronvalda fonda]] pasniegtās balvas „Lielā Pūce” un „Mazā Pūce”.<ref name="2011. gads">[http://www.skolureitings.lv/?page_id=281 Pasniegtas ceļojošās balvas “Lielā Pūce”]. [[Ata Kronvalda fonds]]. Skatīts: 2015. gada 18. aprīlī.</ref> Par 2010./2011. mācību gadā ieņemto 1. vietu [[Latvijas skolu reitings#Mazo skolu grupa|Latvijas mazo skolu grupā]] Rīgas 41. vidusskola 2011. gadā saņēma balvu „Lielā Pūce”.<ref name="2011. gads"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Reitings: talantīgākie skolēni mācās Rīgas 1.ģimnāzijā un 41.vidusskolā |date=2011. gada 15. jūnijs |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/reitings-talantigakie-skoleni-macas-rigas-1gimnazija-un-41vidusskola.d?id=39099127 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2011./2012. mācību gadā tā mazo skolu grupā palika 2. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=«Lielā pūce» tiek Rīgas Valsts 1.ģimnāzijai un Daugavpils Saskaņas pamatskolai |date=2012. gada 20. jūnijā |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/426408-liela_puce_tiek_rigas_valsts_1gimnazijai_un_daugavpils_saskanas_pamatskolai |accessdate=2015. gada 18. aprīlī |archive-date=2012. gada 23. Jūnijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20120623060212/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/426408-liela_puce_tiek_rigas_valsts_1gimnazijai_un_daugavpils_saskanas_pamatskolai }}</ref> bet 2013./2014. mācību gadā 147 mazo skolu konkurencē&nbsp;— 4. vietā, paturot vienu no jau pērn iegūtajām „Mazās Pūces” ceļojošajām balvām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pūces aizlido |date=2011. gada 15. jūnijs |publisher=[[Ata Kronvalda fonds]] |url=http://www.skolureitings.lv/?page_id=281 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Zināmi “Lielās Pūces” un “Mazās Pūces” balvas saņēmēji |date=2014. gada 2. jūlijs |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/zinami-lielas-puces-un-mazas-puces-balvas-sanemeji/ |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2019. gadā [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] Rīgas 41. vidusskolu atzina par vienu no 100 labākajām Latvijas skolām.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Zane Kārkla |title=NRA SKOLU TOPS: 100 labākās Latvijas skolas |date=2019. gada 2. septembris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/290719-nra-skolu-tops-100-labakas-latvijas-skolas.htm |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> Arī tās mācībspēki saņēmuši dažādus apbalvojumus, piemēram, 2007. gadā skolotāja Tija Tripāne nominācijā „Gada sporta skolotājs” ieguva „[[Latvijas Gada balva sportā 2007|Latvijas Gada balvu sportā 2007]]”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 'Latvijas Gada balva sportā' vēsture: 2007. gads — Viktors Ščerbatihs un Jeļena Prokopčuka |date= 2009. gada 18. decembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/sports/news/gada-balva-sporta/jaunumi/latvijas-gada-balva-sporta-vesture-2007gads-viktors-scerbatihs-un-jelena-prokopcuka.d?id=28790327 |accessdate= 2015. gada 18. aprīlī}}</ref> bet 2009. gadā [[Latvijas Gada balva sportā 2009|šai pašai balvai]] bija nominēta vēl viena skolas sporta skolotāja&nbsp;— Antra Šverna, kas 2014. gadā bija viena no divām [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s pasniegtās balvas „Gada sporta skolotājs 2014” ieguvējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc IZM kļūdas Gada sporta skolotāja 2014 balvu saņēmuši divi pedagogi |date=2015. gada 22. janvāris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]/[[LETA]] |url=http://www.diena.lv/sports/citi/papildinats-15-30-pec-izm-kludas-gada-sporta-skolotaja-2014-balvu-sanemusi-divi-pedagogi-14084874 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> Savukārt 2016. gada konkursā „Jaunais skolotājs” uzvarēja Rīgas 41. vidusskolas sporta skolotāja Kristīne Dovgiallo.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Labākie jaunie skolotāji noskaidroti! |author=Ilze Kuzmina |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |date=2016. gada 11. maijs |url= http://www.la.lv/labakie-jaunie-skolotaji-noskaidroti/ |accessdate= 2018. gada 31. maijā}}</ref> Papildus tam, skolas mācībspēki vairākus gadus arī iekļuvuši akcijas „Rīgas Sakarīgākais skolotājs” finālā, 2008. gadā&nbsp;— Antra Šverna (8. vieta) un ģeogrāfijas skolotāja Vita Nagliņa (49. vieta),<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Akcijas «Rīgas sakarīgākais skolotājs» finālisti |date=2008. gada 9. decembris |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= https://www.apollo.lv/5387233/akcijas-rigas-sakarigakais-skolotajs-finalisti |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> bet 2010. gadā&nbsp;— matemātikas skolotājas Inese Jermacāne (26. vieta) un Rita Dīce (45. vieta).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Noslēgusies akcija "Rīgas Sakarīgākais skolotājs - 2010" |date=2010. gada 25. novembris |website=reitingi.lv |url=http://www.reitingi.lv/lv/news/riga/48208.html |accessdate=2015. gada 18. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Absolventi == * [[Ansis Bogustovs]]&nbsp;— žurnālists * [[Mārtiņš Daugulis]]&nbsp;— žurnālists * [[Artūrs Irbe (farmaceits)|Artūrs Irbe]]&nbsp;— farmaceits * [[Aigars Kalvītis]]&nbsp;— uzņēmējs, politiķis un bijušais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] * [[Arnis Krauze]]&nbsp;— žurnālists * [[Jūlijs Krūmiņš]]&nbsp;— uzņēmējs * [[Ilze Kuzmina]]&nbsp;— žurnāliste * [[Matīss Ķite]]&nbsp;— farmaceits * [[Jānis Mellups]]&nbsp;— jurists * [[Dīvs Reiznieks]]&nbsp;— žurnālists * [[Raimonds Pauls]]&nbsp;— komponists, pianists un politiķis * [[Edīte Pauls Vīgnere]]&nbsp;— tekstilmāksliniece * [[Juris Savickis]]&nbsp;— uzņēmējs * [[Aldis Siliņš]]&nbsp;— aktieris * [[Armands Tripāns]]&nbsp;— žurnālists un režisors * [[Kaspars Upacieris]] jeb Ufo&nbsp;— radio dīdžejs * [[Kārlis Vērdiņš (mikroķirurgs)|Kārlis Vērdiņš]]&nbsp;— mikroķirurgs * [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]]&nbsp;— politiķis * [[Agnese Zeltiņa]]&nbsp;— aktrise un modele<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Skolas vēsture |publisher= Rīgas 41. vidusskola |url= http://www.41vsk.riga.lv/skolas-vesture-2/ |accessdate= 2016. gada 29. jūlijā |archive-date= {{dat|2019|05|02||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20190502200956/http://www.41vsk.riga.lv/skolas-vesture-2/ }}</ref> * [[Gatis Saknītis]]&nbsp;— uzņēmējs<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Inga Spriņģe |authorlink=Inga Spriņģe |title=Kurš kuru uzmeta? |date=2006. gada 22. aprīlis |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kurs-kuru-uzmeta-12768351 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī |quote=Saknīša bijusī klases audzinātāja, Rīgas 41.vidusskolas skolotāja Dzidra Berga.}}</ref> * [[Laima Geikina]]&nbsp;— profesore un politiķe == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Vikikrātuves kategorija|Riga Johann Steinhauer Secondary School|Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola}} * {{Facebook|rigasjsvsk}} * {{Instagram|rjs_vsk}} * [https://www.youtube.com/@rjs_vsk ''YouTube'' kanāls] * [https://web.archive.org/web/20240908101652/https://dziesmas.lv/d/12790 Skolas himnas „Rīti tik klusi” vārdi] * Kristaps Feldmanis, Dace Stirāne (2018. gada 3. septembris). [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirma-skolas-diena-rigas-41vidusskola-patikama-satraukuma-pilna.a290942/ Pirmā skolas diena Rīgas 41.vidusskolā patīkama satraukuma pilna]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]]. Skatīts: 2020. gada 1. aprīlī. * Sindija Grāvere (2024. gada 26. jūnijs). [https://www.riga.lv/lv/jaunums/skolotaji-vairakas-paaudzes-rigas-41vidusskolas-pieredze Skolotāji vairākās paaudzēs&nbsp;— Rīgas 41.vidusskolas pieredze]. [[Rīgas Dome]]. Skatīts: 2024. gada 2. janvārī. {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] [[Kategorija:Dzirciems]] psqp8me2fq5s946caze6oml5d2pgu2f 4548209 4548208 2026-11-11T12:01:45Z ~2026-52509-47 151133 /* */ 4548209 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Staļingradas bomāru kambaris | logo =comunist.png | logo_size = 150px | seal_image = | image = gay.jpg | image size = 250px | caption = Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas galvenā ēka 2024. gadā | location = [[Iran]] 49a, [[Rīga]], LV-1007, {{LAT}} | schooltype = Israels fav | fundingtype = no money | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 13 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 42 | longEW = E | established = [[1959]]. gadā | headmaster = Egīls Romanovskis | staff = | teaching_staff = 61 | employees = 65 | grades = 1.—12. klase | years = | students = 0(all died of bordom) (2023)<ref name ="Dome"/> | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | homepage = {{URL|https://rjsvskola.lv/lv}} }} '''Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola''', iepriekš '''Rīgas 41. vidusskola''' (1953—2024), ir [[Rīga]]s vidusskola [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielā]] 49a, [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] apkaimē. 2023. mācību gadā skolā mācības uzsāka 842 skolēni.<ref name ="Dome">[https://katalogs-iksd.riga.lv/lv/Iestade/RJSV Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola]. [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta departaments</ref> == Vēsture == Skola savus pirmsākumus saista ar 1865. gadā dibināto '''Iļģuciema meiteņu skolu''' [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielā]] 8, kurā sākotnēji mācījās 53 skolnieces. 1911. gadā [[Rīgas pilsētas dome]] uzcēla jaunu ēku [[Baltā iela (Rīga)|Baltāsmuižas ielā]] 10 un skolu pārcēla uz turieni, pārveidojot to par '''Rīgas pilsētas Iļģuciema pamatskolu''' ar četrām klasēm, kurās mācījās gan zēni, gan meitenes.<ref name="Jēkabsone">{{Laikraksta atsauce |date=1965. gada 13. oktobris |author=D. Jēkabsone |title=Skola-gavilniece |journal=Skolotāju Avīze |issue=Nr. 41 |page=1. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:685500%7carticle:DIVL61 |access-date=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 1922. gadā skolu pārveidoja par pilnu sešu klasu pamatskolu un pārsauca par '''Rīgas pilsētas 7. pamatskolu'''. 1940. gadā skola bija izaugusi, un tajā mācījās jau 550 skolēnu, bet sekmju un disciplīnas ziņā Rīgas pilsētas 7. pamatskola ieņēma pirmo vietu [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]] un trešo vietu Rīgā.<ref name="Jēkabsone"/> 1937. gadā [[Baltāsmuižas iela|Baltāsmuižas ielā]] 8-b esošo 7. Rīgas pilsētas pamatskolu pārdēvēja par '''Rīgas pilsētas Spilves pamatskolu'''.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pa%7cissue:68766%7carticle:DIVL218 Pārdēvētas pilsētas pamatskolas] [[Latvijas Kareivis]] 1937. gada 17. jūlijā</ref> 1953. gadā to pārdēvēja par '''Rīgas 41. vidusskolu''', bet 1959. gadā pārcēla uz jaunuzceltu ēku Slokas ielā 49a. 1965. gadā skolā mācījās ap 1400 skolēnu, un mācības notika gan latviešu, gan krievu valodā, bet tās sportisti guva panākumus valsts mērogā.<ref name="Jēkabsone"/> 1997. gada 25. oktobra naktī skolā izcēlās [[ugunsgrēks]], pēc kura Rīgas 41.vidusskolai piešķīra 20 000 latus jumta un apkures sistēmas remontam, bet ceturtā stāva telpu remontam atvēra īpašu ziedojumu kontu.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Gunita Nagle |title=Kā skolām tikt pie vecāku un sponsoru naudiņas |date=1997. gada 1. novembris |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ka-skolam-tikt-pie-vecaku-un-sponsoru-naudinas-10020012 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> [[Attēls:Rīgas 41. vidusskola.jpg|250px|thumb|left|Rīgas 41. vidusskolas galvenā ēka 2016. gadā]] 2003. gada 23. oktobrī [[Rīgas dome]]s Izglītības, jaunatnes un sporta komiteja lēma par reģionālo sporta centru projektēšanu pie Rīgas 41. vidusskolas un trim citām Rīgas skolām, tomēr Rīgas 41. vidusskolas gadījumā šī iecere netika īstenota.<ref name="Demidovs">{{Tīmekļa atsauce |title=Rīga nekopto skolu stadionu un piegulošo teritoriju remontam šogad tērēs teju 11 miljonus eiro |author=Viktors Demidovs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2023. gada 7. aprīlis |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.04.2023-riga-nekopto-skolu-stadionu-un-pieguloso-teritoriju-remontam-sogad-teres-teju-11-miljonus-eiro.a503946/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2009. gadā skolu beigušais uzņēmējs [[Jūlijs Krūmiņš]] tai uzdāvināja 5000 latu vērtas [[klavieres]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pauls pierunā Krūmiņu šķirties no klavierēm |date=2009. gada 2. oktobris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/227330-pauls-pieruna-kruminu-skirties-no-klavierem |accessdate=2019. gada 2. septembrī}}</ref> 2010. gadā Rīgas 41. vidusskola bija viena no 25 Rīgas skolām, kas saņēma [[Latvijas Futbola federācija]]s dāvināto mazo futbola laukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas pašvaldība pieņem dāvinājumā 35 jaunus futbola laukumus |date=2010. gada 23. februāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rigas-pasvaldiba-pienem-davinajuma-35-jaunus-futbola-laukumus.d?id=30142117|accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2013. gadā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments nepietiekama skolēnu skaita dēļ Rīgas 41. vidusskolu iekļāva to skolu sarakstā, kurām līdz gada beigām bija jāizstrādā priekšlikumi turpmākajai darbībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Nepietiekama skolēnu skaita dēļ 25 Rīgas skolām jāizstrādā attīstības plāni |date=2013. gada 17. janvāris |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |agency=[[LETA]] |url= https://www.apollo.lv/5815473/nepietiekama-skolenu-skaita-del-25-rigas-skolam-jaizstrada-attistibas-plani |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2018. gadā Rīgas 41. vidusskola parakstīja sadarbības līgumu ar [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitāti]], ar kuru mācībspēku iesaisti īstenoja divas jaunas padziļinātas vidusskolas izglītības programmas un sekmēja skolēnu pētniecisko darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Stradiņa universitātes lektori dosies apmācīt vidusskolēnus |author=Uldis Birziņš |publisher=[[Latvijas Televīzija]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2018. gada 10. maijs |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-universitates-lektori-dosies-apmacit-vidusskolenus.a277866/ |accessdate=2018. gada 31. maijā}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= RSU uzsāk sadarbību ar vidusskolām |author=Ilze Kuzmina |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |date=2018. gada 27. maijs |url=http://www.la.lv/rsu-uzsak-sadarbibu-ar-vidusskolam/ |accessdate=2018. gada 31. maijā}}</ref> [[Attēls:Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas sporta laukums.jpg|250px|thumb|left|Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas sporta laukums]] 2023. gada aprīlī komitejas vadītāja [[Laima Geikina]] paziņoja, ka Rīgas 41. vidusskolas teritorijas labiekārtošana tika pabeigta līdz gada beigām,<ref name="Demidovs"/> bet tā paša gada augustā&nbsp;— ka darbi aizkavējušes un tiks pabeigti līdz nākamā gada vasarai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā iekavējusies piecu skolu teritorijas atjaunošana – tuvākajā laikā uzlabos tikai trīs |author=Viktors Demidovs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2023. gada 28. augusts |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.08.2023-riga-iekavejusies-piecu-skolu-teritorijas-atjaunosana-tuvakaja-laika-uzlabos-tikai-tris.a521846/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2023. gada novembrī [[Rīgas dome]] apstiprināja Rīgas 41. vidusskolas pedagoģiskās padomes un skolas padomes ierosinājumu skolu no nākamā gada 1. septembra pārsaukt latviešu uzņēmēja [[Jānis Šteinhauers|Jāņa Šteinhauera]] vārdā, kura bijušajā īpašumā skola atrodas un kurš apbedīts netālu esošajos [[Mārtiņa kapi|Mārtiņa kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas 41. vidusskolu pārdēvēs par Jāņa Šteinhauera vidusskolu, Puškina liceju – par Rīgas Broces liceju |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |date=2023. gada 29. novembris |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.11.2023-rigas-41-vidusskolu-pardeves-par-jana-steinhauera-vidusskolu-puskina-liceju-par-rigas-broces-liceju.a533469/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā turpmāk Puškina licejam un Rīgas 41.vidusskolai būs jauni nosaukumi |date=2023. gada 29. novembris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/585592-riga-turpmak-puskina-licejam-un-rigas-41vidusskolai-bus-jauni-nosaukumi |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Rīgā turpmāk Puškina licejam un Rīgas 41.vidusskolai būs jauni nosaukumi |date=2023. gada 29. novembris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/latvija/riga/438237-riga-turpmak-puskina-licejam-un-rigas-41-vidusskolai-bus-jauni-nosaukumi.htm |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2024. gada 28. oktobrī vidusskolas teritorijā atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums ar 66x34 metru lielu futbola laukumu, trīs joslu skrejceliņu, spēka trenažieriem, tāllēkšanas sektoru, ielu vingrošanas rīkiem, galda spēlēm ([[teniss|tenisu]] un [[tekbols|tekbolu]]), bērnu rotaļu laukumu, ģērbtuvēm, [[tualete|tualeti]] un dežuranta moduli, kā arī labiekārtota teritorija, uzstādot soliņus, atkritumu urnas, velonovietnes, [[skeitbords|skeitbordu]] un skrejriteņu turētājus un velo remontstaciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums |author=Ineta Miglāne |date=2024. gada 28. oktobris |publisher=[[Rīgas dome]] |url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-jana-steinhauera-vidusskola-atklats-daudzfunkcionals-sporta-laukums |accessdate=2025. gada 2. janvārī}}</ref> == Izglītības programmas == Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā tiek īstenotas šādas izglītības programmas: # Pamatizglītības programma; # Vispārējās vidējās izglītības programma.<ref name ="Dome"/> == Direktori == * Minna Bobrovska-Ozola * Jānis Zatlers * Anita Vāne * Vitālijs Poļakovs (1991—2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Amatos apstiprina vairāku Rīgas izglītības iestāžu direktorus |date=2019. gada 6. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/398659-amatos-apstiprina-vairaku-rigas-izglitibas-iestazu-direktorus |quote=Vitālijs Poļakovs ir iecelts Rīgas Riteņbraukšanas skolas direktora amatā. No 1991. gada līdz šim ieņēmis Rīgas 41.vidusskolas direktora amatu. |accessdate=2024. gada 1. septembrī}}</ref><br> * Egīls Romanovskis (2019—pašlaik)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Būs jauns direktors Rīgas 41. vidusskolai un vadītāja Rīgas 172. bērnudārzam |date=2019. gada 22. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/345708-bus-jauns-direktors-rigas-41-vidusskolai-un-vaditaja-rigas-172-bernudarzam |accessdate=2024. gada 1. septembrī}}</ref> == Apbalvojumi == Par skolēnu sekmēm mācību priekšmetu valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu zinātnisko darbu konferencēs, kā arī tehniskajās un radošajās skatēs Rīgas 41. vidusskola vairākkārt saņēmusi [[Ata Kronvalda fonds|Ata Kronvalda fonda]] pasniegtās balvas „Lielā Pūce” un „Mazā Pūce”.<ref name="2011. gads">[http://www.skolureitings.lv/?page_id=281 Pasniegtas ceļojošās balvas “Lielā Pūce”]. [[Ata Kronvalda fonds]]. Skatīts: 2015. gada 18. aprīlī.</ref> Par 2010./2011. mācību gadā ieņemto 1. vietu [[Latvijas skolu reitings#Mazo skolu grupa|Latvijas mazo skolu grupā]] Rīgas 41. vidusskola 2011. gadā saņēma balvu „Lielā Pūce”.<ref name="2011. gads"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Reitings: talantīgākie skolēni mācās Rīgas 1.ģimnāzijā un 41.vidusskolā |date=2011. gada 15. jūnijs |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/reitings-talantigakie-skoleni-macas-rigas-1gimnazija-un-41vidusskola.d?id=39099127 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2011./2012. mācību gadā tā mazo skolu grupā palika 2. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=«Lielā pūce» tiek Rīgas Valsts 1.ģimnāzijai un Daugavpils Saskaņas pamatskolai |date=2012. gada 20. jūnijā |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/426408-liela_puce_tiek_rigas_valsts_1gimnazijai_un_daugavpils_saskanas_pamatskolai |accessdate=2015. gada 18. aprīlī |archive-date=2012. gada 23. Jūnijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20120623060212/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/426408-liela_puce_tiek_rigas_valsts_1gimnazijai_un_daugavpils_saskanas_pamatskolai }}</ref> bet 2013./2014. mācību gadā 147 mazo skolu konkurencē&nbsp;— 4. vietā, paturot vienu no jau pērn iegūtajām „Mazās Pūces” ceļojošajām balvām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pūces aizlido |date=2011. gada 15. jūnijs |publisher=[[Ata Kronvalda fonds]] |url=http://www.skolureitings.lv/?page_id=281 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Zināmi “Lielās Pūces” un “Mazās Pūces” balvas saņēmēji |date=2014. gada 2. jūlijs |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/zinami-lielas-puces-un-mazas-puces-balvas-sanemeji/ |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2019. gadā [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] Rīgas 41. vidusskolu atzina par vienu no 100 labākajām Latvijas skolām.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Zane Kārkla |title=NRA SKOLU TOPS: 100 labākās Latvijas skolas |date=2019. gada 2. septembris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/290719-nra-skolu-tops-100-labakas-latvijas-skolas.htm |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> Arī tās mācībspēki saņēmuši dažādus apbalvojumus, piemēram, 2007. gadā skolotāja Tija Tripāne nominācijā „Gada sporta skolotājs” ieguva „[[Latvijas Gada balva sportā 2007|Latvijas Gada balvu sportā 2007]]”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 'Latvijas Gada balva sportā' vēsture: 2007. gads — Viktors Ščerbatihs un Jeļena Prokopčuka |date= 2009. gada 18. decembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/sports/news/gada-balva-sporta/jaunumi/latvijas-gada-balva-sporta-vesture-2007gads-viktors-scerbatihs-un-jelena-prokopcuka.d?id=28790327 |accessdate= 2015. gada 18. aprīlī}}</ref> bet 2009. gadā [[Latvijas Gada balva sportā 2009|šai pašai balvai]] bija nominēta vēl viena skolas sporta skolotāja&nbsp;— Antra Šverna, kas 2014. gadā bija viena no divām [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s pasniegtās balvas „Gada sporta skolotājs 2014” ieguvējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc IZM kļūdas Gada sporta skolotāja 2014 balvu saņēmuši divi pedagogi |date=2015. gada 22. janvāris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]/[[LETA]] |url=http://www.diena.lv/sports/citi/papildinats-15-30-pec-izm-kludas-gada-sporta-skolotaja-2014-balvu-sanemusi-divi-pedagogi-14084874 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> Savukārt 2016. gada konkursā „Jaunais skolotājs” uzvarēja Rīgas 41. vidusskolas sporta skolotāja Kristīne Dovgiallo.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Labākie jaunie skolotāji noskaidroti! |author=Ilze Kuzmina |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |date=2016. gada 11. maijs |url= http://www.la.lv/labakie-jaunie-skolotaji-noskaidroti/ |accessdate= 2018. gada 31. maijā}}</ref> Papildus tam, skolas mācībspēki vairākus gadus arī iekļuvuši akcijas „Rīgas Sakarīgākais skolotājs” finālā, 2008. gadā&nbsp;— Antra Šverna (8. vieta) un ģeogrāfijas skolotāja Vita Nagliņa (49. vieta),<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Akcijas «Rīgas sakarīgākais skolotājs» finālisti |date=2008. gada 9. decembris |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= https://www.apollo.lv/5387233/akcijas-rigas-sakarigakais-skolotajs-finalisti |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> bet 2010. gadā&nbsp;— matemātikas skolotājas Inese Jermacāne (26. vieta) un Rita Dīce (45. vieta).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Noslēgusies akcija "Rīgas Sakarīgākais skolotājs - 2010" |date=2010. gada 25. novembris |website=reitingi.lv |url=http://www.reitingi.lv/lv/news/riga/48208.html |accessdate=2015. gada 18. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Absolventi == * [[Ansis Bogustovs]]&nbsp;— žurnālists * [[Mārtiņš Daugulis]]&nbsp;— žurnālists * [[Artūrs Irbe (farmaceits)|Artūrs Irbe]]&nbsp;— farmaceits * [[Aigars Kalvītis]]&nbsp;— uzņēmējs, politiķis un bijušais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] * [[Arnis Krauze]]&nbsp;— žurnālists * [[Jūlijs Krūmiņš]]&nbsp;— uzņēmējs * [[Ilze Kuzmina]]&nbsp;— žurnāliste * [[Matīss Ķite]]&nbsp;— farmaceits * [[Jānis Mellups]]&nbsp;— jurists * [[Dīvs Reiznieks]]&nbsp;— žurnālists * [[Raimonds Pauls]]&nbsp;— komponists, pianists un politiķis * [[Edīte Pauls Vīgnere]]&nbsp;— tekstilmāksliniece * [[Juris Savickis]]&nbsp;— uzņēmējs * [[Aldis Siliņš]]&nbsp;— aktieris * [[Armands Tripāns]]&nbsp;— žurnālists un režisors * [[Kaspars Upacieris]] jeb Ufo&nbsp;— radio dīdžejs * [[Kārlis Vērdiņš (mikroķirurgs)|Kārlis Vērdiņš]]&nbsp;— mikroķirurgs * [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]]&nbsp;— politiķis * [[Agnese Zeltiņa]]&nbsp;— aktrise un modele<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Skolas vēsture |publisher= Rīgas 41. vidusskola |url= http://www.41vsk.riga.lv/skolas-vesture-2/ |accessdate= 2016. gada 29. jūlijā |archive-date= {{dat|2019|05|02||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20190502200956/http://www.41vsk.riga.lv/skolas-vesture-2/ }}</ref> * [[Gatis Saknītis]]&nbsp;— uzņēmējs<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Inga Spriņģe |authorlink=Inga Spriņģe |title=Kurš kuru uzmeta? |date=2006. gada 22. aprīlis |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kurs-kuru-uzmeta-12768351 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī |quote=Saknīša bijusī klases audzinātāja, Rīgas 41.vidusskolas skolotāja Dzidra Berga.}}</ref> * [[Laima Geikina]]&nbsp;— profesore un politiķe == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Vikikrātuves kategorija|Riga Johann Steinhauer Secondary School|Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola}} * {{Facebook|rigasjsvsk}} * {{Instagram|rjs_vsk}} * [https://www.youtube.com/@rjs_vsk ''YouTube'' kanāls] * [https://web.archive.org/web/20240908101652/https://dziesmas.lv/d/12790 Skolas himnas „Rīti tik klusi” vārdi] * Kristaps Feldmanis, Dace Stirāne (2018. gada 3. septembris). [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirma-skolas-diena-rigas-41vidusskola-patikama-satraukuma-pilna.a290942/ Pirmā skolas diena Rīgas 41.vidusskolā patīkama satraukuma pilna]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]]. Skatīts: 2020. gada 1. aprīlī. * Sindija Grāvere (2024. gada 26. jūnijs). [https://www.riga.lv/lv/jaunums/skolotaji-vairakas-paaudzes-rigas-41vidusskolas-pieredze Skolotāji vairākās paaudzēs&nbsp;— Rīgas 41.vidusskolas pieredze]. [[Rīgas Dome]]. Skatīts: 2024. gada 2. janvārī. {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] [[Kategorija:Dzirciems]] 974h6s2tgd35flrh7hfegwjtaar6jmv 4548210 4548209 2026-11-11T12:02:08Z ~2026-52509-47 151133 /* */ 4548210 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Staļingradas bomāru kambaris | logo =Israel.png | logo_size = 150px | seal_image = | image = gay.jpg | image size = 250px | caption = Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas galvenā ēka 2024. gadā | location = [[Iran]] 49a, [[Rīga]], LV-1007, {{LAT}} | schooltype = Israels fav | fundingtype = no money | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 13 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 42 | longEW = E | established = [[1959]]. gadā | headmaster = Egīls Romanovskis | staff = | teaching_staff = 61 | employees = 65 | grades = 1.—12. klase | years = | students = 0(all died of bordom) (2023)<ref name ="Dome"/> | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | homepage = {{URL|https://rjsvskola.lv/lv}} }} '''Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola''', iepriekš '''Rīgas 41. vidusskola''' (1953—2024), ir [[Rīga]]s vidusskola [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielā]] 49a, [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] apkaimē. 2023. mācību gadā skolā mācības uzsāka 842 skolēni.<ref name ="Dome">[https://katalogs-iksd.riga.lv/lv/Iestade/RJSV Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola]. [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta departaments</ref> == Vēsture == Skola savus pirmsākumus saista ar 1865. gadā dibināto '''Iļģuciema meiteņu skolu''' [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielā]] 8, kurā sākotnēji mācījās 53 skolnieces. 1911. gadā [[Rīgas pilsētas dome]] uzcēla jaunu ēku [[Baltā iela (Rīga)|Baltāsmuižas ielā]] 10 un skolu pārcēla uz turieni, pārveidojot to par '''Rīgas pilsētas Iļģuciema pamatskolu''' ar četrām klasēm, kurās mācījās gan zēni, gan meitenes.<ref name="Jēkabsone">{{Laikraksta atsauce |date=1965. gada 13. oktobris |author=D. Jēkabsone |title=Skola-gavilniece |journal=Skolotāju Avīze |issue=Nr. 41 |page=1. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:685500%7carticle:DIVL61 |access-date=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 1922. gadā skolu pārveidoja par pilnu sešu klasu pamatskolu un pārsauca par '''Rīgas pilsētas 7. pamatskolu'''. 1940. gadā skola bija izaugusi, un tajā mācījās jau 550 skolēnu, bet sekmju un disciplīnas ziņā Rīgas pilsētas 7. pamatskola ieņēma pirmo vietu [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]] un trešo vietu Rīgā.<ref name="Jēkabsone"/> 1937. gadā [[Baltāsmuižas iela|Baltāsmuižas ielā]] 8-b esošo 7. Rīgas pilsētas pamatskolu pārdēvēja par '''Rīgas pilsētas Spilves pamatskolu'''.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pa%7cissue:68766%7carticle:DIVL218 Pārdēvētas pilsētas pamatskolas] [[Latvijas Kareivis]] 1937. gada 17. jūlijā</ref> 1953. gadā to pārdēvēja par '''Rīgas 41. vidusskolu''', bet 1959. gadā pārcēla uz jaunuzceltu ēku Slokas ielā 49a. 1965. gadā skolā mācījās ap 1400 skolēnu, un mācības notika gan latviešu, gan krievu valodā, bet tās sportisti guva panākumus valsts mērogā.<ref name="Jēkabsone"/> 1997. gada 25. oktobra naktī skolā izcēlās [[ugunsgrēks]], pēc kura Rīgas 41.vidusskolai piešķīra 20 000 latus jumta un apkures sistēmas remontam, bet ceturtā stāva telpu remontam atvēra īpašu ziedojumu kontu.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Gunita Nagle |title=Kā skolām tikt pie vecāku un sponsoru naudiņas |date=1997. gada 1. novembris |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ka-skolam-tikt-pie-vecaku-un-sponsoru-naudinas-10020012 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> [[Attēls:Rīgas 41. vidusskola.jpg|250px|thumb|left|Rīgas 41. vidusskolas galvenā ēka 2016. gadā]] 2003. gada 23. oktobrī [[Rīgas dome]]s Izglītības, jaunatnes un sporta komiteja lēma par reģionālo sporta centru projektēšanu pie Rīgas 41. vidusskolas un trim citām Rīgas skolām, tomēr Rīgas 41. vidusskolas gadījumā šī iecere netika īstenota.<ref name="Demidovs">{{Tīmekļa atsauce |title=Rīga nekopto skolu stadionu un piegulošo teritoriju remontam šogad tērēs teju 11 miljonus eiro |author=Viktors Demidovs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2023. gada 7. aprīlis |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.04.2023-riga-nekopto-skolu-stadionu-un-pieguloso-teritoriju-remontam-sogad-teres-teju-11-miljonus-eiro.a503946/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2009. gadā skolu beigušais uzņēmējs [[Jūlijs Krūmiņš]] tai uzdāvināja 5000 latu vērtas [[klavieres]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pauls pierunā Krūmiņu šķirties no klavierēm |date=2009. gada 2. oktobris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/227330-pauls-pieruna-kruminu-skirties-no-klavierem |accessdate=2019. gada 2. septembrī}}</ref> 2010. gadā Rīgas 41. vidusskola bija viena no 25 Rīgas skolām, kas saņēma [[Latvijas Futbola federācija]]s dāvināto mazo futbola laukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas pašvaldība pieņem dāvinājumā 35 jaunus futbola laukumus |date=2010. gada 23. februāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rigas-pasvaldiba-pienem-davinajuma-35-jaunus-futbola-laukumus.d?id=30142117|accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2013. gadā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments nepietiekama skolēnu skaita dēļ Rīgas 41. vidusskolu iekļāva to skolu sarakstā, kurām līdz gada beigām bija jāizstrādā priekšlikumi turpmākajai darbībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Nepietiekama skolēnu skaita dēļ 25 Rīgas skolām jāizstrādā attīstības plāni |date=2013. gada 17. janvāris |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |agency=[[LETA]] |url= https://www.apollo.lv/5815473/nepietiekama-skolenu-skaita-del-25-rigas-skolam-jaizstrada-attistibas-plani |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2018. gadā Rīgas 41. vidusskola parakstīja sadarbības līgumu ar [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitāti]], ar kuru mācībspēku iesaisti īstenoja divas jaunas padziļinātas vidusskolas izglītības programmas un sekmēja skolēnu pētniecisko darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Stradiņa universitātes lektori dosies apmācīt vidusskolēnus |author=Uldis Birziņš |publisher=[[Latvijas Televīzija]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2018. gada 10. maijs |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-universitates-lektori-dosies-apmacit-vidusskolenus.a277866/ |accessdate=2018. gada 31. maijā}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= RSU uzsāk sadarbību ar vidusskolām |author=Ilze Kuzmina |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |date=2018. gada 27. maijs |url=http://www.la.lv/rsu-uzsak-sadarbibu-ar-vidusskolam/ |accessdate=2018. gada 31. maijā}}</ref> [[Attēls:Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas sporta laukums.jpg|250px|thumb|left|Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas sporta laukums]] 2023. gada aprīlī komitejas vadītāja [[Laima Geikina]] paziņoja, ka Rīgas 41. vidusskolas teritorijas labiekārtošana tika pabeigta līdz gada beigām,<ref name="Demidovs"/> bet tā paša gada augustā&nbsp;— ka darbi aizkavējušes un tiks pabeigti līdz nākamā gada vasarai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā iekavējusies piecu skolu teritorijas atjaunošana – tuvākajā laikā uzlabos tikai trīs |author=Viktors Demidovs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2023. gada 28. augusts |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.08.2023-riga-iekavejusies-piecu-skolu-teritorijas-atjaunosana-tuvakaja-laika-uzlabos-tikai-tris.a521846/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2023. gada novembrī [[Rīgas dome]] apstiprināja Rīgas 41. vidusskolas pedagoģiskās padomes un skolas padomes ierosinājumu skolu no nākamā gada 1. septembra pārsaukt latviešu uzņēmēja [[Jānis Šteinhauers|Jāņa Šteinhauera]] vārdā, kura bijušajā īpašumā skola atrodas un kurš apbedīts netālu esošajos [[Mārtiņa kapi|Mārtiņa kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas 41. vidusskolu pārdēvēs par Jāņa Šteinhauera vidusskolu, Puškina liceju – par Rīgas Broces liceju |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |date=2023. gada 29. novembris |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.11.2023-rigas-41-vidusskolu-pardeves-par-jana-steinhauera-vidusskolu-puskina-liceju-par-rigas-broces-liceju.a533469/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā turpmāk Puškina licejam un Rīgas 41.vidusskolai būs jauni nosaukumi |date=2023. gada 29. novembris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/585592-riga-turpmak-puskina-licejam-un-rigas-41vidusskolai-bus-jauni-nosaukumi |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Rīgā turpmāk Puškina licejam un Rīgas 41.vidusskolai būs jauni nosaukumi |date=2023. gada 29. novembris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/latvija/riga/438237-riga-turpmak-puskina-licejam-un-rigas-41-vidusskolai-bus-jauni-nosaukumi.htm |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2024. gada 28. oktobrī vidusskolas teritorijā atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums ar 66x34 metru lielu futbola laukumu, trīs joslu skrejceliņu, spēka trenažieriem, tāllēkšanas sektoru, ielu vingrošanas rīkiem, galda spēlēm ([[teniss|tenisu]] un [[tekbols|tekbolu]]), bērnu rotaļu laukumu, ģērbtuvēm, [[tualete|tualeti]] un dežuranta moduli, kā arī labiekārtota teritorija, uzstādot soliņus, atkritumu urnas, velonovietnes, [[skeitbords|skeitbordu]] un skrejriteņu turētājus un velo remontstaciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums |author=Ineta Miglāne |date=2024. gada 28. oktobris |publisher=[[Rīgas dome]] |url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-jana-steinhauera-vidusskola-atklats-daudzfunkcionals-sporta-laukums |accessdate=2025. gada 2. janvārī}}</ref> == Izglītības programmas == Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā tiek īstenotas šādas izglītības programmas: # Pamatizglītības programma; # Vispārējās vidējās izglītības programma.<ref name ="Dome"/> == Direktori == * Minna Bobrovska-Ozola * Jānis Zatlers * Anita Vāne * Vitālijs Poļakovs (1991—2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Amatos apstiprina vairāku Rīgas izglītības iestāžu direktorus |date=2019. gada 6. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/398659-amatos-apstiprina-vairaku-rigas-izglitibas-iestazu-direktorus |quote=Vitālijs Poļakovs ir iecelts Rīgas Riteņbraukšanas skolas direktora amatā. No 1991. gada līdz šim ieņēmis Rīgas 41.vidusskolas direktora amatu. |accessdate=2024. gada 1. septembrī}}</ref><br> * Egīls Romanovskis (2019—pašlaik)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Būs jauns direktors Rīgas 41. vidusskolai un vadītāja Rīgas 172. bērnudārzam |date=2019. gada 22. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/345708-bus-jauns-direktors-rigas-41-vidusskolai-un-vaditaja-rigas-172-bernudarzam |accessdate=2024. gada 1. septembrī}}</ref> == Apbalvojumi == Par skolēnu sekmēm mācību priekšmetu valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu zinātnisko darbu konferencēs, kā arī tehniskajās un radošajās skatēs Rīgas 41. vidusskola vairākkārt saņēmusi [[Ata Kronvalda fonds|Ata Kronvalda fonda]] pasniegtās balvas „Lielā Pūce” un „Mazā Pūce”.<ref name="2011. gads">[http://www.skolureitings.lv/?page_id=281 Pasniegtas ceļojošās balvas “Lielā Pūce”]. [[Ata Kronvalda fonds]]. Skatīts: 2015. gada 18. aprīlī.</ref> Par 2010./2011. mācību gadā ieņemto 1. vietu [[Latvijas skolu reitings#Mazo skolu grupa|Latvijas mazo skolu grupā]] Rīgas 41. vidusskola 2011. gadā saņēma balvu „Lielā Pūce”.<ref name="2011. gads"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Reitings: talantīgākie skolēni mācās Rīgas 1.ģimnāzijā un 41.vidusskolā |date=2011. gada 15. jūnijs |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/reitings-talantigakie-skoleni-macas-rigas-1gimnazija-un-41vidusskola.d?id=39099127 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2011./2012. mācību gadā tā mazo skolu grupā palika 2. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=«Lielā pūce» tiek Rīgas Valsts 1.ģimnāzijai un Daugavpils Saskaņas pamatskolai |date=2012. gada 20. jūnijā |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/426408-liela_puce_tiek_rigas_valsts_1gimnazijai_un_daugavpils_saskanas_pamatskolai |accessdate=2015. gada 18. aprīlī |archive-date=2012. gada 23. Jūnijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20120623060212/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/426408-liela_puce_tiek_rigas_valsts_1gimnazijai_un_daugavpils_saskanas_pamatskolai }}</ref> bet 2013./2014. mācību gadā 147 mazo skolu konkurencē&nbsp;— 4. vietā, paturot vienu no jau pērn iegūtajām „Mazās Pūces” ceļojošajām balvām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pūces aizlido |date=2011. gada 15. jūnijs |publisher=[[Ata Kronvalda fonds]] |url=http://www.skolureitings.lv/?page_id=281 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Zināmi “Lielās Pūces” un “Mazās Pūces” balvas saņēmēji |date=2014. gada 2. jūlijs |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/zinami-lielas-puces-un-mazas-puces-balvas-sanemeji/ |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2019. gadā [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] Rīgas 41. vidusskolu atzina par vienu no 100 labākajām Latvijas skolām.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Zane Kārkla |title=NRA SKOLU TOPS: 100 labākās Latvijas skolas |date=2019. gada 2. septembris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/290719-nra-skolu-tops-100-labakas-latvijas-skolas.htm |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> Arī tās mācībspēki saņēmuši dažādus apbalvojumus, piemēram, 2007. gadā skolotāja Tija Tripāne nominācijā „Gada sporta skolotājs” ieguva „[[Latvijas Gada balva sportā 2007|Latvijas Gada balvu sportā 2007]]”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 'Latvijas Gada balva sportā' vēsture: 2007. gads — Viktors Ščerbatihs un Jeļena Prokopčuka |date= 2009. gada 18. decembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/sports/news/gada-balva-sporta/jaunumi/latvijas-gada-balva-sporta-vesture-2007gads-viktors-scerbatihs-un-jelena-prokopcuka.d?id=28790327 |accessdate= 2015. gada 18. aprīlī}}</ref> bet 2009. gadā [[Latvijas Gada balva sportā 2009|šai pašai balvai]] bija nominēta vēl viena skolas sporta skolotāja&nbsp;— Antra Šverna, kas 2014. gadā bija viena no divām [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s pasniegtās balvas „Gada sporta skolotājs 2014” ieguvējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc IZM kļūdas Gada sporta skolotāja 2014 balvu saņēmuši divi pedagogi |date=2015. gada 22. janvāris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]/[[LETA]] |url=http://www.diena.lv/sports/citi/papildinats-15-30-pec-izm-kludas-gada-sporta-skolotaja-2014-balvu-sanemusi-divi-pedagogi-14084874 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> Savukārt 2016. gada konkursā „Jaunais skolotājs” uzvarēja Rīgas 41. vidusskolas sporta skolotāja Kristīne Dovgiallo.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Labākie jaunie skolotāji noskaidroti! |author=Ilze Kuzmina |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |date=2016. gada 11. maijs |url= http://www.la.lv/labakie-jaunie-skolotaji-noskaidroti/ |accessdate= 2018. gada 31. maijā}}</ref> Papildus tam, skolas mācībspēki vairākus gadus arī iekļuvuši akcijas „Rīgas Sakarīgākais skolotājs” finālā, 2008. gadā&nbsp;— Antra Šverna (8. vieta) un ģeogrāfijas skolotāja Vita Nagliņa (49. vieta),<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Akcijas «Rīgas sakarīgākais skolotājs» finālisti |date=2008. gada 9. decembris |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= https://www.apollo.lv/5387233/akcijas-rigas-sakarigakais-skolotajs-finalisti |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> bet 2010. gadā&nbsp;— matemātikas skolotājas Inese Jermacāne (26. vieta) un Rita Dīce (45. vieta).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Noslēgusies akcija "Rīgas Sakarīgākais skolotājs - 2010" |date=2010. gada 25. novembris |website=reitingi.lv |url=http://www.reitingi.lv/lv/news/riga/48208.html |accessdate=2015. gada 18. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Absolventi == * [[Ansis Bogustovs]]&nbsp;— žurnālists * [[Mārtiņš Daugulis]]&nbsp;— žurnālists * [[Artūrs Irbe (farmaceits)|Artūrs Irbe]]&nbsp;— farmaceits * [[Aigars Kalvītis]]&nbsp;— uzņēmējs, politiķis un bijušais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] * [[Arnis Krauze]]&nbsp;— žurnālists * [[Jūlijs Krūmiņš]]&nbsp;— uzņēmējs * [[Ilze Kuzmina]]&nbsp;— žurnāliste * [[Matīss Ķite]]&nbsp;— farmaceits * [[Jānis Mellups]]&nbsp;— jurists * [[Dīvs Reiznieks]]&nbsp;— žurnālists * [[Raimonds Pauls]]&nbsp;— komponists, pianists un politiķis * [[Edīte Pauls Vīgnere]]&nbsp;— tekstilmāksliniece * [[Juris Savickis]]&nbsp;— uzņēmējs * [[Aldis Siliņš]]&nbsp;— aktieris * [[Armands Tripāns]]&nbsp;— žurnālists un režisors * [[Kaspars Upacieris]] jeb Ufo&nbsp;— radio dīdžejs * [[Kārlis Vērdiņš (mikroķirurgs)|Kārlis Vērdiņš]]&nbsp;— mikroķirurgs * [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]]&nbsp;— politiķis * [[Agnese Zeltiņa]]&nbsp;— aktrise un modele<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Skolas vēsture |publisher= Rīgas 41. vidusskola |url= http://www.41vsk.riga.lv/skolas-vesture-2/ |accessdate= 2016. gada 29. jūlijā |archive-date= {{dat|2019|05|02||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20190502200956/http://www.41vsk.riga.lv/skolas-vesture-2/ }}</ref> * [[Gatis Saknītis]]&nbsp;— uzņēmējs<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Inga Spriņģe |authorlink=Inga Spriņģe |title=Kurš kuru uzmeta? |date=2006. gada 22. aprīlis |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kurs-kuru-uzmeta-12768351 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī |quote=Saknīša bijusī klases audzinātāja, Rīgas 41.vidusskolas skolotāja Dzidra Berga.}}</ref> * [[Laima Geikina]]&nbsp;— profesore un politiķe == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Vikikrātuves kategorija|Riga Johann Steinhauer Secondary School|Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola}} * {{Facebook|rigasjsvsk}} * {{Instagram|rjs_vsk}} * [https://www.youtube.com/@rjs_vsk ''YouTube'' kanāls] * [https://web.archive.org/web/20240908101652/https://dziesmas.lv/d/12790 Skolas himnas „Rīti tik klusi” vārdi] * Kristaps Feldmanis, Dace Stirāne (2018. gada 3. septembris). [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirma-skolas-diena-rigas-41vidusskola-patikama-satraukuma-pilna.a290942/ Pirmā skolas diena Rīgas 41.vidusskolā patīkama satraukuma pilna]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]]. Skatīts: 2020. gada 1. aprīlī. * Sindija Grāvere (2024. gada 26. jūnijs). [https://www.riga.lv/lv/jaunums/skolotaji-vairakas-paaudzes-rigas-41vidusskolas-pieredze Skolotāji vairākās paaudzēs&nbsp;— Rīgas 41.vidusskolas pieredze]. [[Rīgas Dome]]. Skatīts: 2024. gada 2. janvārī. {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] [[Kategorija:Dzirciems]] nslkgynnci31u82wlmyghufjmghuard 4548220 4548210 2026-11-11T12:20:44Z Lasks 38532 4548220 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola | logo = Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas logo.png | logo_size = 150px | seal_image = | image = Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola (2024).jpg | image size = 250px | caption = Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas galvenā ēka 2024. gadā | location = [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] 49a, [[Rīga]], LV-1007, {{LAT}} | schooltype = vidusskola | fundingtype = pašvaldības | type = | map_type = Rīga | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 13 | latNS = N | longd = 24 | longm = 3 | longs = 42 | longEW = E | established = [[1959]]. gadā | headmaster = Egīls Romanovskis | staff = | teaching_staff = 61 | employees = 65 | grades = 1.—12. klase | years = | students = 842 (2023)<ref name ="Dome"/> | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | homepage = {{URL|https://rjsvskola.lv/lv}} }} '''Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola''', iepriekš '''Rīgas 41. vidusskola''' (1953—2024), ir [[Rīga]]s vidusskola [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielā]] 49a, [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciema]] apkaimē. 2023. mācību gadā skolā mācības uzsāka 842 skolēni.<ref name ="Dome">[https://katalogs-iksd.riga.lv/lv/Iestade/RJSV Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola]. [[Rīgas dome]]s Izglītības, kultūras un sporta departaments</ref> == Vēsture == Skola savus pirmsākumus saista ar 1865. gadā dibināto '''Iļģuciema meiteņu skolu''' [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu ielā]] 8, kurā sākotnēji mācījās 53 skolnieces. 1911. gadā [[Rīgas pilsētas dome]] uzcēla jaunu ēku [[Baltā iela (Rīga)|Baltāsmuižas ielā]] 10 un skolu pārcēla uz turieni, pārveidojot to par '''Rīgas pilsētas Iļģuciema pamatskolu''' ar četrām klasēm, kurās mācījās gan zēni, gan meitenes.<ref name="Jēkabsone">{{Laikraksta atsauce |date=1965. gada 13. oktobris |author=D. Jēkabsone |title=Skola-gavilniece |journal=Skolotāju Avīze |issue=Nr. 41 |page=1. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7cissue:685500%7carticle:DIVL61 |access-date=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 1922. gadā skolu pārveidoja par pilnu sešu klasu pamatskolu un pārsauca par '''Rīgas pilsētas 7. pamatskolu'''. 1940. gadā skola bija izaugusi, un tajā mācījās jau 550 skolēnu, bet sekmju un disciplīnas ziņā Rīgas pilsētas 7. pamatskola ieņēma pirmo vietu [[Zemgales priekšpilsēta|Zemgales priekšpilsētā]] un trešo vietu Rīgā.<ref name="Jēkabsone"/> 1937. gadā [[Baltāsmuižas iela|Baltāsmuižas ielā]] 8-b esošo 7. Rīgas pilsētas pamatskolu pārdēvēja par '''Rīgas pilsētas Spilves pamatskolu'''.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/#panel:pa%7cissue:68766%7carticle:DIVL218 Pārdēvētas pilsētas pamatskolas] [[Latvijas Kareivis]] 1937. gada 17. jūlijā</ref> 1953. gadā to pārdēvēja par '''Rīgas 41. vidusskolu''', bet 1959. gadā pārcēla uz jaunuzceltu ēku Slokas ielā 49a. 1965. gadā skolā mācījās ap 1400 skolēnu, un mācības notika gan latviešu, gan krievu valodā, bet tās sportisti guva panākumus valsts mērogā.<ref name="Jēkabsone"/> 1997. gada 25. oktobra naktī skolā izcēlās [[ugunsgrēks]], pēc kura Rīgas 41.vidusskolai piešķīra 20 000 latus jumta un apkures sistēmas remontam, bet ceturtā stāva telpu remontam atvēra īpašu ziedojumu kontu.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Gunita Nagle |title=Kā skolām tikt pie vecāku un sponsoru naudiņas |date=1997. gada 1. novembris |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/ka-skolam-tikt-pie-vecaku-un-sponsoru-naudinas-10020012 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> [[Attēls:Rīgas 41. vidusskola.jpg|250px|thumb|left|Rīgas 41. vidusskolas galvenā ēka 2016. gadā]] 2003. gada 23. oktobrī [[Rīgas dome]]s Izglītības, jaunatnes un sporta komiteja lēma par reģionālo sporta centru projektēšanu pie Rīgas 41. vidusskolas un trim citām Rīgas skolām, tomēr Rīgas 41. vidusskolas gadījumā šī iecere netika īstenota.<ref name="Demidovs">{{Tīmekļa atsauce |title=Rīga nekopto skolu stadionu un piegulošo teritoriju remontam šogad tērēs teju 11 miljonus eiro |author=Viktors Demidovs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2023. gada 7. aprīlis |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.04.2023-riga-nekopto-skolu-stadionu-un-pieguloso-teritoriju-remontam-sogad-teres-teju-11-miljonus-eiro.a503946/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2009. gadā skolu beigušais uzņēmējs [[Jūlijs Krūmiņš]] tai uzdāvināja 5000 latu vērtas [[klavieres]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pauls pierunā Krūmiņu šķirties no klavierēm |date=2009. gada 2. oktobris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/227330-pauls-pieruna-kruminu-skirties-no-klavierem |accessdate=2019. gada 2. septembrī}}</ref> 2010. gadā Rīgas 41. vidusskola bija viena no 25 Rīgas skolām, kas saņēma [[Latvijas Futbola federācija]]s dāvināto mazo futbola laukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas pašvaldība pieņem dāvinājumā 35 jaunus futbola laukumus |date=2010. gada 23. februāris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rigas-pasvaldiba-pienem-davinajuma-35-jaunus-futbola-laukumus.d?id=30142117|accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2013. gadā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments nepietiekama skolēnu skaita dēļ Rīgas 41. vidusskolu iekļāva to skolu sarakstā, kurām līdz gada beigām bija jāizstrādā priekšlikumi turpmākajai darbībai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Nepietiekama skolēnu skaita dēļ 25 Rīgas skolām jāizstrādā attīstības plāni |date=2013. gada 17. janvāris |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |agency=[[LETA]] |url= https://www.apollo.lv/5815473/nepietiekama-skolenu-skaita-del-25-rigas-skolam-jaizstrada-attistibas-plani |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2018. gadā Rīgas 41. vidusskola parakstīja sadarbības līgumu ar [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitāti]], ar kuru mācībspēku iesaisti īstenoja divas jaunas padziļinātas vidusskolas izglītības programmas un sekmēja skolēnu pētniecisko darbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Stradiņa universitātes lektori dosies apmācīt vidusskolēnus |author=Uldis Birziņš |publisher=[[Latvijas Televīzija]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2018. gada 10. maijs |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/stradina-universitates-lektori-dosies-apmacit-vidusskolenus.a277866/ |accessdate=2018. gada 31. maijā}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title= RSU uzsāk sadarbību ar vidusskolām |author=Ilze Kuzmina |newspaper=[[Latvijas Avīze]] |date=2018. gada 27. maijs |url=http://www.la.lv/rsu-uzsak-sadarbibu-ar-vidusskolam/ |accessdate=2018. gada 31. maijā}}</ref> [[Attēls:Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas sporta laukums.jpg|250px|thumb|left|Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolas sporta laukums]] 2023. gada aprīlī komitejas vadītāja [[Laima Geikina]] paziņoja, ka Rīgas 41. vidusskolas teritorijas labiekārtošana tika pabeigta līdz gada beigām,<ref name="Demidovs"/> bet tā paša gada augustā&nbsp;— ka darbi aizkavējušes un tiks pabeigti līdz nākamā gada vasarai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā iekavējusies piecu skolu teritorijas atjaunošana – tuvākajā laikā uzlabos tikai trīs |author=Viktors Demidovs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |work=Rīta Panorāma |date=2023. gada 28. augusts |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.08.2023-riga-iekavejusies-piecu-skolu-teritorijas-atjaunosana-tuvakaja-laika-uzlabos-tikai-tris.a521846/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2023. gada novembrī [[Rīgas dome]] apstiprināja Rīgas 41. vidusskolas pedagoģiskās padomes un skolas padomes ierosinājumu skolu no nākamā gada 1. septembra pārsaukt latviešu uzņēmēja [[Jānis Šteinhauers|Jāņa Šteinhauera]] vārdā, kura bijušajā īpašumā skola atrodas un kurš apbedīts netālu esošajos [[Mārtiņa kapi|Mārtiņa kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas 41. vidusskolu pārdēvēs par Jāņa Šteinhauera vidusskolu, Puškina liceju – par Rīgas Broces liceju |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |date=2023. gada 29. novembris |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.11.2023-rigas-41-vidusskolu-pardeves-par-jana-steinhauera-vidusskolu-puskina-liceju-par-rigas-broces-liceju.a533469/ |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgā turpmāk Puškina licejam un Rīgas 41.vidusskolai būs jauni nosaukumi |date=2023. gada 29. novembris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/585592-riga-turpmak-puskina-licejam-un-rigas-41vidusskolai-bus-jauni-nosaukumi |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Rīgā turpmāk Puškina licejam un Rīgas 41.vidusskolai būs jauni nosaukumi |date=2023. gada 29. novembris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/latvija/riga/438237-riga-turpmak-puskina-licejam-un-rigas-41-vidusskolai-bus-jauni-nosaukumi.htm |accessdate=2023. gada 21. decembrī}}</ref> 2024. gada 28. oktobrī vidusskolas teritorijā atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums ar 66x34 metru lielu futbola laukumu, trīs joslu skrejceliņu, spēka trenažieriem, tāllēkšanas sektoru, ielu vingrošanas rīkiem, galda spēlēm ([[teniss|tenisu]] un [[tekbols|tekbolu]]), bērnu rotaļu laukumu, ģērbtuvēm, [[tualete|tualeti]] un dežuranta moduli, kā arī labiekārtota teritorija, uzstādot soliņus, atkritumu urnas, velonovietnes, [[skeitbords|skeitbordu]] un skrejriteņu turētājus un velo remontstaciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā atklāts daudzfunkcionāls sporta laukums |author=Ineta Miglāne |date=2024. gada 28. oktobris |publisher=[[Rīgas dome]] |url=https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-jana-steinhauera-vidusskola-atklats-daudzfunkcionals-sporta-laukums |accessdate=2025. gada 2. janvārī}}</ref> == Izglītības programmas == Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolā tiek īstenotas šādas izglītības programmas: # Pamatizglītības programma; # Vispārējās vidējās izglītības programma.<ref name ="Dome"/> == Direktori == * Minna Bobrovska-Ozola * Jānis Zatlers * Anita Vāne * Vitālijs Poļakovs (1991—2019)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Amatos apstiprina vairāku Rīgas izglītības iestāžu direktorus |date=2019. gada 6. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/398659-amatos-apstiprina-vairaku-rigas-izglitibas-iestazu-direktorus |quote=Vitālijs Poļakovs ir iecelts Rīgas Riteņbraukšanas skolas direktora amatā. No 1991. gada līdz šim ieņēmis Rīgas 41.vidusskolas direktora amatu. |accessdate=2024. gada 1. septembrī}}</ref><br> * Egīls Romanovskis (2019—pašlaik)<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Būs jauns direktors Rīgas 41. vidusskolai un vadītāja Rīgas 172. bērnudārzam |date=2019. gada 22. augusts |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/zinas/345708-bus-jauns-direktors-rigas-41-vidusskolai-un-vaditaja-rigas-172-bernudarzam |accessdate=2024. gada 1. septembrī}}</ref> == Apbalvojumi == Par skolēnu sekmēm mācību priekšmetu valsts un atklātajās olimpiādēs, skolēnu zinātnisko darbu konferencēs, kā arī tehniskajās un radošajās skatēs Rīgas 41. vidusskola vairākkārt saņēmusi [[Ata Kronvalda fonds|Ata Kronvalda fonda]] pasniegtās balvas „Lielā Pūce” un „Mazā Pūce”.<ref name="2011. gads">[http://www.skolureitings.lv/?page_id=281 Pasniegtas ceļojošās balvas “Lielā Pūce”]. [[Ata Kronvalda fonds]]. Skatīts: 2015. gada 18. aprīlī.</ref> Par 2010./2011. mācību gadā ieņemto 1. vietu [[Latvijas skolu reitings#Mazo skolu grupa|Latvijas mazo skolu grupā]] Rīgas 41. vidusskola 2011. gadā saņēma balvu „Lielā Pūce”.<ref name="2011. gads"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Reitings: talantīgākie skolēni mācās Rīgas 1.ģimnāzijā un 41.vidusskolā |date=2011. gada 15. jūnijs |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/reitings-talantigakie-skoleni-macas-rigas-1gimnazija-un-41vidusskola.d?id=39099127 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2011./2012. mācību gadā tā mazo skolu grupā palika 2. vietā,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=«Lielā pūce» tiek Rīgas Valsts 1.ģimnāzijai un Daugavpils Saskaņas pamatskolai |date=2012. gada 20. jūnijā |website=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/426408-liela_puce_tiek_rigas_valsts_1gimnazijai_un_daugavpils_saskanas_pamatskolai |accessdate=2015. gada 18. aprīlī |archive-date=2012. gada 23. Jūnijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20120623060212/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/426408-liela_puce_tiek_rigas_valsts_1gimnazijai_un_daugavpils_saskanas_pamatskolai }}</ref> bet 2013./2014. mācību gadā 147 mazo skolu konkurencē&nbsp;— 4. vietā, paturot vienu no jau pērn iegūtajām „Mazās Pūces” ceļojošajām balvām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pūces aizlido |date=2011. gada 15. jūnijs |publisher=[[Ata Kronvalda fonds]] |url=http://www.skolureitings.lv/?page_id=281 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Zināmi “Lielās Pūces” un “Mazās Pūces” balvas saņēmēji |date=2014. gada 2. jūlijs |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/zinami-lielas-puces-un-mazas-puces-balvas-sanemeji/ |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> 2019. gadā [[Neatkarīgā Rīta Avīze]] Rīgas 41. vidusskolu atzina par vienu no 100 labākajām Latvijas skolām.<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Zane Kārkla |title=NRA SKOLU TOPS: 100 labākās Latvijas skolas |date=2019. gada 2. septembris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/290719-nra-skolu-tops-100-labakas-latvijas-skolas.htm |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> Arī tās mācībspēki saņēmuši dažādus apbalvojumus, piemēram, 2007. gadā skolotāja Tija Tripāne nominācijā „Gada sporta skolotājs” ieguva „[[Latvijas Gada balva sportā 2007|Latvijas Gada balvu sportā 2007]]”,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= 'Latvijas Gada balva sportā' vēsture: 2007. gads — Viktors Ščerbatihs un Jeļena Prokopčuka |date= 2009. gada 18. decembris |publisher= [[Delfi (portāls)|Delfi]] |url= http://www.delfi.lv/sports/news/gada-balva-sporta/jaunumi/latvijas-gada-balva-sporta-vesture-2007gads-viktors-scerbatihs-un-jelena-prokopcuka.d?id=28790327 |accessdate= 2015. gada 18. aprīlī}}</ref> bet 2009. gadā [[Latvijas Gada balva sportā 2009|šai pašai balvai]] bija nominēta vēl viena skolas sporta skolotāja&nbsp;— Antra Šverna, kas 2014. gadā bija viena no divām [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrija]]s pasniegtās balvas „Gada sporta skolotājs 2014” ieguvējām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Pēc IZM kļūdas Gada sporta skolotāja 2014 balvu saņēmuši divi pedagogi |date=2015. gada 22. janvāris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]]/[[LETA]] |url=http://www.diena.lv/sports/citi/papildinats-15-30-pec-izm-kludas-gada-sporta-skolotaja-2014-balvu-sanemusi-divi-pedagogi-14084874 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> Savukārt 2016. gada konkursā „Jaunais skolotājs” uzvarēja Rīgas 41. vidusskolas sporta skolotāja Kristīne Dovgiallo.<ref>{{Laikraksta atsauce |title= Labākie jaunie skolotāji noskaidroti! |author=Ilze Kuzmina |newspaper= [[Latvijas Avīze]] |date=2016. gada 11. maijs |url= http://www.la.lv/labakie-jaunie-skolotaji-noskaidroti/ |accessdate= 2018. gada 31. maijā}}</ref> Papildus tam, skolas mācībspēki vairākus gadus arī iekļuvuši akcijas „Rīgas Sakarīgākais skolotājs” finālā, 2008. gadā&nbsp;— Antra Šverna (8. vieta) un ģeogrāfijas skolotāja Vita Nagliņa (49. vieta),<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Akcijas «Rīgas sakarīgākais skolotājs» finālisti |date=2008. gada 9. decembris |publisher=[[Apollo (portāls)|Apollo]] |url= https://www.apollo.lv/5387233/akcijas-rigas-sakarigakais-skolotajs-finalisti |accessdate=2015. gada 18. aprīlī}}</ref> bet 2010. gadā&nbsp;— matemātikas skolotājas Inese Jermacāne (26. vieta) un Rita Dīce (45. vieta).<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Noslēgusies akcija "Rīgas Sakarīgākais skolotājs - 2010" |date=2010. gada 25. novembris |website=reitingi.lv |url=http://www.reitingi.lv/lv/news/riga/48208.html |accessdate=2015. gada 18. aprīlī }}{{Novecojusi saite}}</ref> == Absolventi == * [[Ansis Bogustovs]]&nbsp;— žurnālists * [[Mārtiņš Daugulis]]&nbsp;— žurnālists * [[Artūrs Irbe (farmaceits)|Artūrs Irbe]]&nbsp;— farmaceits * [[Aigars Kalvītis]]&nbsp;— uzņēmējs, politiķis un bijušais [[Latvijas Republikas Ministru prezidents]] * [[Arnis Krauze]]&nbsp;— žurnālists * [[Jūlijs Krūmiņš]]&nbsp;— uzņēmējs * [[Ilze Kuzmina]]&nbsp;— žurnāliste * [[Matīss Ķite]]&nbsp;— farmaceits * [[Jānis Mellups]]&nbsp;— jurists * [[Dīvs Reiznieks]]&nbsp;— žurnālists * [[Raimonds Pauls]]&nbsp;— komponists, pianists un politiķis * [[Edīte Pauls Vīgnere]]&nbsp;— tekstilmāksliniece * [[Juris Savickis]]&nbsp;— uzņēmējs * [[Aldis Siliņš]]&nbsp;— aktieris * [[Armands Tripāns]]&nbsp;— žurnālists un režisors * [[Kaspars Upacieris]] jeb Ufo&nbsp;— radio dīdžejs * [[Kārlis Vērdiņš (mikroķirurgs)|Kārlis Vērdiņš]]&nbsp;— mikroķirurgs * [[Jānis Jurkāns (politiķis)|Jānis Jurkāns]]&nbsp;— politiķis * [[Agnese Zeltiņa]]&nbsp;— aktrise un modele<ref>{{Tīmekļa atsauce |title= Skolas vēsture |publisher= Rīgas 41. vidusskola |url= http://www.41vsk.riga.lv/skolas-vesture-2/ |accessdate= 2016. gada 29. jūlijā |archive-date= {{dat|2019|05|02||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20190502200956/http://www.41vsk.riga.lv/skolas-vesture-2/ }}</ref> * [[Gatis Saknītis]]&nbsp;— uzņēmējs<ref>{{Laikraksta atsauce |author=Inga Spriņģe |authorlink=Inga Spriņģe |title=Kurš kuru uzmeta? |date=2006. gada 22. aprīlis |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kurs-kuru-uzmeta-12768351 |accessdate=2015. gada 18. aprīlī |quote=Saknīša bijusī klases audzinātāja, Rīgas 41.vidusskolas skolotāja Dzidra Berga.}}</ref> * [[Laima Geikina]]&nbsp;— profesore un politiķe == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Vikikrātuves kategorija|Riga Johann Steinhauer Secondary School|Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskola}} * {{Facebook|rigasjsvsk}} * {{Instagram|rjs_vsk}} * [https://www.youtube.com/@rjs_vsk ''YouTube'' kanāls] * [https://web.archive.org/web/20240908101652/https://dziesmas.lv/d/12790 Skolas himnas „Rīti tik klusi” vārdi] * Kristaps Feldmanis, Dace Stirāne (2018. gada 3. septembris). [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirma-skolas-diena-rigas-41vidusskola-patikama-satraukuma-pilna.a290942/ Pirmā skolas diena Rīgas 41.vidusskolā patīkama satraukuma pilna]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]]. Skatīts: 2020. gada 1. aprīlī. * Sindija Grāvere (2024. gada 26. jūnijs). [https://www.riga.lv/lv/jaunums/skolotaji-vairakas-paaudzes-rigas-41vidusskolas-pieredze Skolotāji vairākās paaudzēs&nbsp;— Rīgas 41.vidusskolas pieredze]. [[Rīgas Dome]]. Skatīts: 2024. gada 2. janvārī. {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Rīgā]] [[Kategorija:Dzirciems]] q6xpoxs67qfeaiulsjri037uy94goec 0 281720 4548215 4541222 2026-11-11T12:04:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548215 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jekabpils_un_Krustpils.jpg|thumb|300px|Krustpils (pa kreisi) un Jēkabpils (pa labi aiz salas) 18. gadsimta beigās (no Broces kolekcijas).]] '''Jēkabpils vēsture''' aptver laika periodu kopš [[Krustpils]] dibināšanas bīskapam [[Alberts fon Bukshēvdens|Albertam fon Bukshēvdenam]] piešķirtajā [[Jersika (valsts)|Jersikas ķēniņvalsts]] daļā līdz mūsdienām. == Livonijas Konfederācijas laiks == 13. gadsimta sākumā tagadējās Jēkabpils teritorija Daugavas labajā krastā atradās [[Jersika (valsts)|Jersika]]s valsts [[Asotes pilskalns|Asotes pilsnovadā]]. 1211. gadā bīskaps [[Alberts fon Bukshēvdens]] Asotes pilsnovadu pievienoja [[Livonijas bīskapija]]i, bet mežainās Daugavas pretējā krasta zemes 1218. gadā ieguva [[Sēlijas bīskapi|Sēlijas bīskaps]] [[Bernhards no Lipes]]. Jau pirms 1237. gada Rīgas bīskaps Daugavas labajā krastā nodibināja Krustpili (''Kreutzburg''), kas kā nocietinājums aizstāja nopostīto un pamesto Jersikas pilsētu un kalpoja par [[Rīgas arhibīskapija]]s dienvidaustrumu zemju pārvaldes centru. == Kurzemes un Zemgales hercogistes laiks == === Jēkabpils dibināšana === Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] Krustpils cietoksnis ietilpa [[Pārdaugavas hercogiste]]s daļā, bet Daugavas kreisais krasts — [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s daļā. Kad [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā 1655. gadā [[Krievijas cariste]]s karaspēks ieņēma tagadējo [[Baltkrievija]]s teritoriju, hercogiste pasludināja neitralitāti un mežainajā apvidū iepretī zviedru pakļautībā esošajai Krustpilij izveidojās kara bēgļu apmetne, ko tās iemītnieki dēvēja par [[sloboda|brīvciemu]]. Kad Krievijas cars [[Aleksejs I Romanovs]] 1656. gada jūlijā gar Daugavu uzsāka karagājienu uz Rīgu, zviedri Daugavas seklākajās vietās pie Krustpils, [[Vecsēlpils|Sēlpils]] un [[Koknese]]s nogremdēja ar akmeņiem pildītas liellaivas. Tā kā milzīgā krievu karaspēka apgāde mēnešiem ilgā [[Rīgas aplenkums (1656)|Rīgas aplenkuma]] laikā notika pa Daugavu ar strūgām, laivām un plostiem, krievi pirms krācēm bija spiesti savus kara materiālus un pārtiku pārkraut vezumos un tālāk vest pa zemes ceļu līdz Koknesei, kur tagadējā [[Likteņdārzs|Krievkalna salā]] bija ierīkota osta ar kuģubūvētavu. Sloboda Daugavas kreisajā krastā izveidojās par lielu pārkraušanas punktu. Pēc karadarbības beigām [[hercogs Jēkabs]] brīvciemā lika nometināt visus kara bēgļus, kas ticības dēļ tika vajāti un bija izbēguši no [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]], Krievijas caristes un [[Zviedru Vidzeme]]s. Tā pie Salas kroga pēc 1660. gada izveidojās [[Latvijas krievi|krievu]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] apmatne. Pamazām godīgo iedzīvotāju vairākums piespieda nemierīgos elementus no slobadas pazust, un tur nodibinājās kārtība un miers. Iedzīvotāji drīzā laikā kļuva pazīstami gar visu [[Daugava|Daugavu]] kā droši plostnieki un laivinieki. Salasmuižas plostnieki pazina visas krāces un klintis, viņus sāka cienīt, un viņu labklājība pieauga. 1670. gadā hercogs Jēkabs brīvciemam piešķīra [[Magdeburgas tiesības]] un deva vārdu ''Jakobstadt'' (Jēkabmiests), kā arī tika noteikts ģerbonis. Jaunajai pilsētai hercogs dāvināja apkārtnes zemes un tajā drīkstēja apmesties krievi, [[Latvijas poļi|poļi]] un [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], arī amatpersonas bija poļi un krievi. Jēkabmiestā hercogs Jēkabs lika iekārtot laivu ostu dzelzs ražojumu izvešanai, ko kausēja Biržu dzelznamā (tagad Salas pagasta "Kapeni"). Tur darbojās naglu un enkuru kaltuve, lielgabalu lietuve, kālija un ziepju vārītava, stikla, kaļķu un darvas ceplis. Tās iedzīvotāji paši ievēlēja birģermeistaru un rāti, te drīkstēja celt baznīcas un skolas. Jēkabmiestā nodibinājās krievu un poļu amati, un tirgoņi apvienojās ģildē. 6 gadus jaunatnācējiem tika atlaisti nodokļi. Pilsētas pārvalde sastāvēja no diviem birģermeistariem, četriem rātskungiem, tiesas pārziņa un rakstveža. Šeit bija bāriņtiesa, bet apelācijas tiesu sprieda Sēlpils virspilskungs. Hercoga kase ievāca nodokli — spundes naudu, izsludināja 3 gadatirgus un nedēļas tirgu — katrā ceturtdienā. Uzskata, ka Jēkabpilī 1684. gada 15. aprīlī vietējā amatnieka Samuela Skavronska un viņa sievas Elizabetes Moricas ģimenē dzimusi Marta Skavronska, kas vēlāk kļuva par Krievijas ķeizarieni [[Katrīna I|Katrīnu I]]. Pēc citas versijas viņas priekšteči cēlušies no [[Minska]]s apkārtnes dzimtcilvēkiem. Abas versijas ir apvienojamas, ja pieņem, ka Skavronski bijuši Otrā Ziemeļu kara bēgļi, kas apmetušies Jēkabmiesta slobodā. === Lielais Ziemeļu karš === [[Attēls:Battle of Jakobstadt.jpg|thumb|right|300px|[[Jēkabpils kauja]]s norises attēlojums gravīrā (pa labi saskatāma Daugava ar Jēkabmiestu).]] [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1700. gadā hercogisti ieņēma zviedru karaspēks, bet Jēkabmiesta krievu draudze 1703. gadā uzcēla jaunu pareizticīgo baznīcu. 1704. gadā krievu karaspēks ieņēma Jēkabpili, bet [[26. jūlijs|26. jūlijā]] tās nomalē pie Sēlpils ceļa notika liela kauja starp zviedriem un krieviem ("[[Kauja pie Jēkabpils]]"), kurā zviedru karaspēks [[Ādams Lēvenhaupts|Ādama Lēvenhaupta]] vadībā sakāva daudzkārt lielāko krievu karaspēku un novērsa tā iebrukumu hercogistē. === Starpdinastiju laiks === Sākotnēji pilsētas iedzīvotāji bija pārsvarā krievvalodīgie. Pēc Lielā mēra radītajiem ļaužu upuriem Jēkabmiesta vietējās pārvaldes iestādes nepievērsa uzmanību jaunienācēju [[tautība]]i un, pretēji pilsētas tiesību piešķiršanas akta noteikumiem, faktiski ļāva apmesties un par [[namnieks|namniekiem]] kļūt arī nelielam skaitam [[vācbaltieši|vāciešu]]. To apliecina 1726. gada lūgums hercogam atļaut celt [[luterisms|luterāņu]] baznīcu Jēkabpilī, ko visu luterāņu namnieku vārdā parakstījuši vācieši Benis, Heizels un Iglihs. Tomēr šāda atļauja nav sekojusi.<ref name="Štokmanis_1711-1764">{{Atsauce|last=Štokmanis|first=Arnolds Bruno|title=Jēkabpils novada vēsture. JkNM ZIN. ARH. Nr. 969|page=41-45}}</ref> 18. gadsimta gaitā nostiprinājās [[Svētā Basilija Lielā ordenis|baziliāņu mūku ordeņa]] un [[uniāti|uniātu]] klātbūtne Jēkabmiestā. Pēc tam, kad 1708. gadā baziliāņu priesteri Izaju Kozellu norīkoja kalpot Jēkabmiesta latīņu un grieķu rita katoļu draudzēs, baziliāņu aprūpē pārgāja arī nelielā Svētā Nikolaja baznīcas ēka. Nolūkā uzlabot abu draudžu stāvokli 1715. gadā [[Kurzemes bruņniecība|Kurzemes muižnieks]] un [[Ludzas trakts|Ludzas stārasts]] Jans Dominiks Borhs ziedoja Jēkabmiesta Svētā Nikolaja draudzei māju ar vairākiem gruntsgabaliem, kur 1727. gadā par ordeņa līdzekļiem un ziedojumiem no koka uzbūvēja baziliāņu [[klosteris|klosteri]] ar [[Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca|Dievmātes Patvēruma jeb Pokrova Uniātu baznīcu]], [[draudzes skolas|draudzes skolu]] un [[slimnīca|hospitāli]].<ref name="Uniāti">{{Tīmekļa atsauce |url=https://fsspx-fsipd.lv/baznicas-vesture/baznica-latvija/322-uniati-latvija-17-19|title=Uniāti (grieķu katoļi) Latvijas teritorijā 17.–19. gs.|access-date=2023-2-1|language=lv}}</ref> Pakāpeniski baziliāņu misijas darbs ar pareizticīgajiem jeb disunītiem vainagojās uniātu skaita pieaugumā un to skaitliskā pārsvarā. Bijušie pareizticīgie pilsētnieki, kas bija kļuvuši par uniātiem, vēlējās pārrakstīt iepriekšējos dāvinājumus pareizticīgo klosterim par labu baziliāņu klosterim. Tas izsauca pareizticīgo mūku neapmierinātību. Uniātu rīcību tie traktēja kā centienus piesavināties pareizticīgo baznīcas īpašumus un pārņemt varu pilsētā. Tādēļ pareizticīgo draudzes mūki vērsās gan pie hercoga, gan pie Pēterburgas varas orgāniem, ar mērķi panākt baziliāņu tiesību ierobežošanu, apvainojot uniātus pareizticīgo klosteru zemes īpašumu piesavināšanā.<ref name="Uniāti"/> Hercoga [[Kārlis Kristians Jozefs|Saksijas Kārļa]] valdīšanas laikā pareizticīgo mūku pretestība noveda pie komisijas izveides, kas lietu skatīja no 1758. līdz 1760. gadam. Tobrīd visus pilsētas valdes amatus, izņemot vienu, jau ieņēma uniāti.<ref name="Štokmanis_1711-1764"/> Atbilstoši prāvas materiāliem, pareizticīgo draudzes pārstāvji uniātus apvainoja baznīcai piederošo īpašumu atņemšanā, iebrukumā Svētā Gara klosterī, bruņotās sadursmēs pret miermīlīgiem iedzīvotājiem kā uz ielas, tā uz lauka. Turklāt uniāti pat esot lieguši pareizticīgajam Bulgakam pabeigt savas dzīvojamās mājas būvdarbus, pamatojoties uz apstākli, ka tai nebija izbūvēts [[dūmvads]], kaut arī uniāti paši būvējot dūmistabas un dzīvojot tajās. Kā liecina pareizticīgo sūdzība par šaušanu ar [[lielgabals|lielgabaliem]] Svētā Gara klostera tuvumā [[Jāņi|Jāņu]] dienas priekšvakarā, kas, kā apgalvoja uniāti, esot bijusi iecerēta kā svētku izpausme, pareizticīgie centušies uniātus nomelnot vairāk nekā tie patiesībā bija pie vainas. Neraugoties uz to, pareizticīgie norādīja, ka lielgabalu šāvieni ir sodāmi ar naudas sodu līdz 10 [[dālderis|dālderiem]] par katru šāvienu.<ref name="Štokmanis_1711-1764"/> Lai nomelnotu baziliāņus arī politiski, pareizticīgie mūki nevairījās arī no kompromitējošu ziņojumu rakstīšanas apvainojot baziliāņus Krievijas valdnieces [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] vārda zaimošanā.<ref name="Uniāti"/> Savukārt uniāti centušies noraidīt gandrīz visus pareizticīgo lieciniekus, aizbildinoties ar žūpošanu.<ref name="Štokmanis_1711-1764"/> Laikā, kad Kurzemes un Zemgales hercogiste atradās pieaugošā Krievijas Impērijas ietekmē, šādām sūdzībām bija lielas izredzes tapt uzklausītām. Lietā iesaistījās arī Krievijas Impērijas sūtnis Jelgavā Sinolins. Kaut arī komisija panāca spriedumu pirms sākotnēji nospraustā termiņa, tās sasniegtais rezultāts pareizticīgos tomēr neapmierināja.<ref name="Uniāti"/> Tāpat 18. gadsimta sākumā Jēkabmiestā izveidojās arī [[Latvijas ebreji|ebreju]] kopiena, ko 1739. gadā no pilsētas izraidīja,<ref name="Amats"/> tādējādi nostiprinot liegumu ebrejiem pilsētā pat pārnakšņot.<ref name="Štokmanis_1711-1764"/> Pēc izraidīšanas tie apmetās Krustpilī, kur izveidojās viena no vecākajām ebreju kopienām Latgalē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ebrejumuzejs.lv/vesture/pilsetas-un-vietas/|title=Pilsētas un vietas - Muzejs "Ebreji Latvijā"|access-date={{dat|2024|4|20||bez}}}}</ref> Pēc kara un [[Lielais mēris Latvijā|Lielā mēra laikiem]] atkal uzplauka tirdzniecība. Strūgas no Baltkrievijas un Lietuvas ieveda labību, linsēklas, augu eļļas, medu, taukus, tabaku, degvīnu, audumus, amatnieku darbarīkus u. c. preces par 10—12 miljoniem rubļu gadā. Savukārt sauszemes transports no [[Jaunjelgava]]s 1760.—1770. gados bija 8000—9000 vezumu gadā<ref>Latviešu Konversācijas vārdnīca, VII sējums, 14 293.—14 298. sleja. Rīgā, 1931.—1932. gadā.</ref> Kamēr Daugava bija vaļā, gar krastu, pret straumi iedami, strūgas vilka burlaki (laivu vilcēji). Garām vijās hercoga pasta ceļš — no [[Jelgava]]s caur [[Frīdrihštate|Frīdrihštati]] uz Dignāju, Ilūksti un Grīvu. Salas krogā kurjeri mainīja zirgus un varēja atpūsties. === Hercoga Pētera valdīšanas laiks === [[Attēls:Nikolaja baznīca.jpg|thumb|right|300px|1774. gadā celtā Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcas ēka.]] Saistībā ar aktīvajiem preču pārvadājumiem pa Daugavu 1764. gadā ierīkoja pārceltuvi uz Krustpili. Tāpat 1764. gadā hercogs [[Pēteris Bīrons]] piešķīra F. Rīteram privilēģiju kļūt par vienīgo aptiekāru Jēkabpilī, no kā var secināt, ka šajā gadā atvēra arī pirmo [[aptieka|aptieku]] pilsētā.<ref name="Štokmanis_1764-1795">{{Atsauce|last=Štokmanis|first=Arnolds Bruno|title=Jēkabpils novada vēsture. JkNM ZIN. ARH. Nr. 969|page=45-50}}</ref> 1766. gadā hercogs Pēteris pēc tirgotāja Zēmaņa un visu šejienes vācu un protestantu lūguma izdeva rezolūciju, ar kuru protestantiem piešķīra tādas pašas tiesības apmesties uz dzīvi Jēkabmiestā un kļūt par namniekiem kā krieviem un poļiem. Hercogs Pēteris skaidroja, ka ar namnieku tiesību piešķiršanu "tiklab Romas katoļticīgiem kā grieķu - krievu ticīgiem" hercogs Jēkabs neesot domājis noliegt iekļūt namnieku kārtā vāciešiem un citu tautu piederīgajiem. Viņš uzsvēra, ka jau no pašiem pilsētas dibināšanas laikiem atsevišķi vāci un protestanti ir iemantojuši namnieku tiesības un palīdzējuši maģistrātam ievākt nodokļus. Šādā kārtā hercogs Pēteris esot vien legalizējis Jēkabmiesta vāciešu faktisko stāvokli. Kā protestantus 1766. gada rezolūcija ļāva namnieku kārtā uzņemt arī latviešus, tomēr nav ziņu par to, vai kāds latvietis Jēkabmiestā patiešām būtu nonācis namnieku kārtā.<ref name="Štokmanis_1764-1795"/> Līdz ar 1766. gada rezolūciju hercogs Pēteris, paredzēdams iedzīvotāju pieplūdumu, noteica palielināt rātes locekļu skaitu par trim, tā ka turpmāk to bija pavisam deviņi: 3 Romas katoļticīgie, 3 grieķu katoļi vai pareizticīgie un 3 protestanti – vācu vai citas tautības. Vēlēšanās jāpiedalās visiem pilsoņiem kopīgi, nešķirojot pēc tautības.<ref name="Štokmanis_1764-1795"/> {{dat|1769|8|5|L|bez}} būvdarbu vadītāja Kaspara Lindes vadībā ielika pamatakmeni [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca|Jēkabmiesta luteriskajai baznīcai]].{{Nepieciešama atsauce}} Tomēr drīz vien būvdarbus pārtrauca divi viens pēc otra sekojoši ugunsgrēki 1769. un 1773. gadā.<ref name="Štokmanis_1764-1795"/> Postījumi bija tik ievērojami, ka aptuveni 40 gadus vēlāk [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskungs]] Bistrams un novadpētnieks [[Oto fon Hūns]] abus ugunsgrēkus pieminēja kā pilsētas attīstību bremzējošu apstākli.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Čerpinska|first1=Anita|last2=Kvaskova|first2=Valda|last3=Antēna|first3=Ilze|title=Kurzemes pilsētas 19. gadsimta sākumā:Oto Hūna mantojums|publisher=[[Latvijas Nacionālais arhīvs]]|year=2024|isbn=978-9984-836-13-3|page=319}}</ref> Zināms, ka ugunsgrēkā nodega no koka celtais baziliāņu Dievmātes Patvēruma jeb Pokrova Uniātu [[klosteris]] ar baznīcu.<ref name="Štokmanis_1764-1795"/> Jaunu uniātu baznīcu tās vietā uzcēla 1787. gadā.<ref name="Uniāti"/> 1774. gadā uzcēla [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris|Svētā Nikolaja Brīnumdarītāja baznīcas]] mūra ēku, kas ir vecākā līdz mūsdienām saglabājusies ēka Jēkabpilī.<ref name="Štokmanis_1764-1795"/> Pēc [[Polijas—Lietuvas kopvalsts dalīšanas|Pirmās Polijas dalīšanas]] 1772. gadā [[Inflantijas vaivadija|Latgali]] ar Krustpili pievienoja [[Krievijas Impērija]]i. Jēkabmiesta iedzīvotāji sūdzējās hercogam, ka no Krustpils ierodoties krievu muitnieki, kas pārmeklē Jēkabpilī piestājušās laivas, ņem muitu un izmanto savus mērus un svarus. Šīs darbības tā iebiedējušas atbraukušos tirgotājus, ka tie, neko nepārdevuši, devušies prom.<ref name="Brīvā Daugava Nr.38" /> Tirgotājs Zēmanis lūdzis hercogam viņu atbrīvot no rātes locekļa amata, jo viņš pats cietis ugunsgrēkā, bet līdz ar Krievijas muitnieku darbībām iespējas nopelnīt iztiku kļuvušas ierobežotas, tādēļ viņš izlēmis pilsētu pamest. Hercogs Pēteris nespēja līdzēt jēkabpiliešiem to saimnieciskajās likstās.<ref name="Štokmanis_1764-1795"/> Minēto apstākļu rezultātā pamazām tirdzniecība Jēkabmiestā apsīka un uzplauka Krustpils. == Krievijas Impērijas laiks == [[Attēls:Jēkabpils plāns 1797.jpg|thumb|right|300px|1797. gada pilsētas plāns]] [[Attēls:Jēkabštates luterāņu baznīca.jpg|thumb|300px|1807. gadā celtā [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca|luterāņu baznīca]] 1910. gadā.]] Pēc [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksijas]] 1795. gadā Jēkabpili iekļāva Krievijas Impērijā, par pirmo pilsētas galvu apstiprināja līdzšinējo birģermeistaru Helvigu. Savukārt {{nobr|4 km}} uz dienvidiem, [[Brodi|Brodu]] ciemā, kas arī tobrīd atradās pilsētas teritorijā, sāka nometināt vecticībniekus,<ref>{{EncLP}}</ref> bet pēc citiem avotiem — notiesātos.<ref name="Amats">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.radio1.lv/lv/Lasamgabals/1/47207/Janis-Amats:-Jekabpils---Krustpils-HRONIKA|title=Jānis Amats: Jēkabpils - Krustpils HRONIKA|access-date={{dat|2025|3|13||bez}}}}</ref> {{Citāts | ''Pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai [1795. gadā] pēdējā sāk sūtīt savus notiesātos noziedzniekus nometināšanai uz Jēkabpils apkārtni. Ārpus Jēkabpils ir viņu pirmā nometne, tā saucamie Brodi.'' | Jānis Meders | "Jēkabpils" (1933)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/295636|title=Jēkabpils novada pašvaldības informatīvais izdevums "Ļaudis un Darbi" Ābeļu centram Brodi - 220|publisher=Jēkabpils novada pašvaldība|accessdate={{dat|2023|9|10||bez}}}}</ref> }} 1796. gadā pilsētā atcēla tautību cenzu, ļaujot tajā apmesties visu tautību iedzīvotājiem.<ref name="vestnesis.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/9356|title=Nacionālās minoritātes - visi vienā pilsētā|access-date=2023-1-27|language=lv}}</ref> Jau 1800. gadā ebreju skaits bija pieaudzis tiktāl, ka tie sev bija uzbūvējuši pirmo [[sinagoga|sinagogu]], bet 1808. gadā tirgotājs Markuševičs uzcēla vēl vienu sinagogu, kas atradās pašreizējā [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Vecpilsētas laukuma]] teritorijā.<ref name="Amats"/> Tā kā netālā Salas muižas luterāņu baznīca 1800. gadā nodega un vietējai luterāņu draudzei savas baznīcas vairs nebija, tad ar 4300 dālderu lielu kroņa atbalstu pabeidza un 1807. gadā iesvētīja vēl 1769. gadā aizsākto [[Jēkabpils Svētā Miķeļa Evaņģēliski luteriskā baznīca|Jēkabmiesta luterāņu baznīcu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/jsmlb/Default.aspx |title=Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta!<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2010|09|13||bez}} |archive-date={{dat|2011|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110428132542/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/jsmlb/Default.aspx }}</ref> Visiem, kas neatradās dzimtļaužu sarakstā, vajadzēja būt pierakstītiem kādā pilsētā. Tā 1803. gadā Jēkabpilī dzīvoja vairāk nekā 100 brīvlaisto latviešu zemnieku, un tikai 3 — namnieki. Daļa no namniekiem vēlāk [[pārvācošana|pārvācojās]].<ref name="Brīvā Daugava Nr.38">{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:1025830{{!}}article:DIVL55 |title=Brīvā Daugava (Jēkabpils), Nr.38 (29.03.1958) |access-date=14.03.2025 |archive-date=11.11.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:1025830{{!}}article:DIVL55 }}</ref><ref name="Osīte">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/9356|title=Nacionālās minoritātes - visi vienā pilsētā|publisher=Latvijas Vēstnesis|language=lv|date={{dat|2000|7|28|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|6|30|L|bez}}}}</ref> 1811. gadā Jēkabpilī bija pierakstīts 31 vācu ierēdnis, no kuriem 7 muižnieki, un 12 poļu muižnieki, kā arī 13 krievu un 6 vācu tirgotāji.<ref name="Amats"/> Kopējais iedzīvotāju skaits bija 1457.<ref name="Jēkabpils 2002">{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:694055{{!}}article:DIVL209 |title=Jēkabpils (2002) |access-date={{dat|2025|03|13||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:694055{{!}}article:DIVL209 }}</ref> Kopš 1796. gada Jēkabpilī strādāja Jaunjelgavas apriņķa ārsts. Kopš 1804. gada Jēkabpilī atradās viens no trim Kurzemes skolu pārvaldes iecirkņiem,<ref name="Amats"/> un drīz pēc tam, 1805. gadā, atvēra elementārskolu un apriņķa skolu ar trim klasēm un pieciem skolotājiem. Šie apstākļi norāda uz pilsētas iedzīvotāju labklājības pieaugumu, tomēr elementārskola drīz vien pārtrauca darboties.<ref>{{Atsauce|last=Štokmanis|first=Arnolds Bruno|title=Jēkabpils novada vēsture. JkNM ZIN. ARH. Nr. 969|page=54}}</ref> === 1812. gada karš === [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] [[1812. gada karš|Krievijas kampaņas]] laikā, {{dat|1812|7|21|L|bez}}, ģenerāļa Granžāna 7. franču divīzija bez kaujas ieņēma neaizsargāto Jēkabpili. Sākotnēji pie Jēkabmiesta izvietojās līdz 8000 vīru liela karaspēka nometne, kas pilnībā pārpludināja pilsētu. Līdz 1. augustam [[Brīvības iela (Jēkabpils)|Brīvības ielā 203]], Jēkabpilī atradās 10. franču-prūšu korpusa maršala [[Žaks Makdonalds|Žaka Makdonalda]] štābs, pēc tam štābu līdz ar vairumu Jēkabpilī izvietoto kareivju pārcēla uz [[Kalkūni]]em.<ref name="Jēkabpils 2002"/><ref name="Padomju Daugava Nr.24">{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:1069624{{!}}article:DIVL190 |title=Padomju Daugava (Jēkabpils), Nr.24 (10.07.1962) |access-date=14.03.2025 |archive-date=11.11.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:1069624{{!}}article:DIVL190 }}</ref> {{dat|1812|8|19|L|bez}} Rīgas kara gubernators Esens ziņoja, ka franči Jēkabpilī esot veikuši priekšdarbus tilta pār Daugavu būvniecībai, taču ar darbu sākšanu vilcinoties. Tāpat ziņots, ka franči atņem tirgotāju laivas un veic rekvizīcijas abos Daugavas krastos.<ref name="Padomju Daugava Nr.24"/> {{dat|1812|11|12|L|bez}}, kamēr barons Nikolajs Korfs atradās prombūtnē, meklēdams glābiņu Rīgā pie [[Baltijas ģenerālgubernatori|ģenerālgubernatora]] [[Filips Pauluči|Pauluči]], Krustpilī ar 3 lielgabaliem pār Daugavu pārcēlās 150 vīru liela bavāriešu vienība, kas pieprasīja miestam 48 000 rubļu lielu kontribūciju.<ref name="Padomju Daugava Nr.8">{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:507175{{!}}article:DIVL188 |title=Padomju Daugava (Jēkabpils), Nr.8 (20.01.1968) |access-date=14.03.2025 |archive-date=11.11.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:507175{{!}}article:DIVL188 }}</ref> Nākamajā naktī barons Korfs no [[Ļaudona]]s paslepus Krustpilī esot ievedis Filatova krievu armijas nodaļu ar 450 kājniekiem, kas trīs stundu laikā padzina iebrucējus, paņemot gūstā 37 vīrus un visus trīs lielgabalus.<ref name="Jēkabpils 2002"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:840526{{!}}article:DIVL89 |title=Jēkabpils Vēstnesis, Nr.22 (02.06.1938) |access-date=14.03.2025 |archive-date=11.11.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:840526{{!}}article:DIVL89 }}</ref> Bavāriešiem atkāpjoties no Krustpils, daļa no lielgaballodēm nogrima Daugavā.<ref name="Padomju Daugava Nr.25">{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:1069620{{!}}article:DIVL164 |title=Padomju Daugava (Jēkabpils), Nr.25 (12.07.1962) |access-date=14.03.2025 |archive-date=11.11.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:1069620{{!}}article:DIVL164 }}</ref> {{dat|1812|12|15|L|bez}} decembrī atlikušās franču armijas daļas atstāja arī Jēkabpili. Pēc franču atkāpšanās esot rīkotas svinības, kuru laikā uz pilsētas rēķina mieloti 200 trūcīgākie pilsētnieki, bet tirgotājs Markuševičs esot cienājis 80 vietējos ebrejus.<ref name="Padomju Daugava Nr.25"/> Drīz pēc 1812. gada kara beigām [[Sēlpils virspilskunga iecirknis|Sēlpils virspilskungs]] Bistrams pārskatā par Jēkabmiesta saimniecisko stāvokli ziņoja, ka novērojams saimnieciskās rosmes un tirdzniecības apsīkums, kā rezultātā pilsēta esot noslīdējusi līdz brīvciema līmenim. Karadarbības rezultātā pilsētnieki zaudēja ievērojamu daļu ražas. Ceturtdaļa iedzīvotāju nezinot, kā nodrošināt iztiku līdz ziemai, bet daudziem amatniekiem trūkst darba. Viņš nevarot uzskaitīt ne četrus jēkabpiliešus, kuru īpašums pārsniegtu dažu tūkstošu dālderu vērtību. Saglabājušos namu vairums ir nomales būdiņas. Saimnieciskā pagrimuma iemeslus virspilskungs skaidro ar 1773. gada Jēkabmiesta ugunsgrēku un apstākli, ka pēc Latgales pievienošanas Krievijas Impērijai 1772. gadā tirdzniecības uzplaukumu piedzīvoja Krustpils, kamēr daudzi turīgākie tirgotāji Jēkabpili pameta.<ref name="Padomju Daugava Nr.8"/> Pēc Napoleona Krievijas kampaņas [[Zvanītāji|Zvanītājos]] pie Jēkabmiesta izvietojās karaspēka daļa ar pulverpagrabiem, [[artilērija]]s poligonu, [[sapieris (profesija)|sapieru]] un pontona bataljona apmācības laukumu. {{dat|1839|5|22|L|bez}} kādā no artilērijas noliktavām pie Kapču [[krogs|kroga]] uzsprāga aptuveni 4 līdz 6 podi [[šaujampulveris|šaujampulvera]]. No [[sprādziens|sprādziena]] otrpus Daugavai esošajā [[Krustpils pils|Krustpils pilī]] izbira logi.<ref name="Amats"/> === Pēc zemnieku brīvlaišanas Kurzemē === [[Attēls:Jēkabpils panorāma 1820.jpg|thumb|900px|center|Jēkabštates panorāma ap 1820. gadiem.]] 1818. gadā Jēkabmiestā 198 mājās dzīvoja 1652 iedzīvotāji. No 1823. līdz 1840. gadam pilsētas maģistrāta sekretāra amatu ieņēma [[Johans Gotlobs Klauss]], kurš strauji attīstīja pilsētas sabiedrisko infrastruktūru.<ref>''Aus Jakobstadt. Vermischte Nachrichten.'' Zuschauer, Nr.4999 (09.05.1840) [https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1151694|article:DIVL22]</ref> Viņa vadībā 1825. gadā uzsāka ielu bruģēšanu un apgaismošanu. 1826. gadā bijušā pilsētas sekretāra muižiņā pie [[Brodi]]em izveidoja nespējnieku patversmi ''Aleksanderruhe'', ko nosauca par godu tikko mirušajam caram [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandram I]]. 1830. gadā darbību atjaunoja elementārskola ar vācu un krievu apmācību valodu. No tās 1834. gadā izdalīja atsevišķu skolu meitenēm. Pastāvēja arī vairākas privātskolas. Jēkabmiesta arrtilērijas poligonā dienošo kareivju ārstēšanai 1834. gadā atvēra lazareti, kur 1847. gadā veica [[Amputācija|amputāciju]] ar [[narkoze|narkozi]]. Pēc postošajiem 1837. gada plūdiem Klauss panāca Daugavas krasta nostiprināšanu ar laukakmeņu bruģi, ko īstenoja no 1840. līdz 1841. gadam. Šajā laikā pilsētā sāka darboties teātris un bibliotēka.<ref name="ReferenceA">{{Atsauce|last=Štokmanis|first=Arnolds Bruno|title=Jēkabpils novada vēsture. JkNM ZIN. ARH. Nr. 969|page=68-71}}</ref> Pirmoreiz sāka apspriest pontonu tilta būvi pār Daugavu.{{Nepieciešama atsauce}} 1826. gada jūnijā astronoms [[Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve|Vilhelms Strūve]] Jēkabmiestā veica [[Strūves ģeodēziskais loks|astronomiskos un ģeodēziskos mērījumus]] ar mērķi pierādīt, ka zeme nav ideāli apaļa lode, bet gan saplacināta starp [[ģeogrāfiskais pols|poliem]]. Uz ziemeļiem no Jēkabmiesta uzmērījumus veica Vilhelms Strūve pats, bet uz dienvidiem no tās – Karls Frīdrihs Tenners. 1835. gadā Jēkabmiestā bija 2615 iedzīvotāji, tai skaitā 71 cunftīgs birģeris, 966 namnieki, 12 zemnieku un 1566 strādnieki. Viņi dzīvoja 6 mūra un 266 koka mājās.<ref name="ReferenceA"/> Pilsētas iedzīvotāju skaitā neiekļāva 715 Jēkabmiestā nometinātus kareivjus.<ref name="Osīte"/> Pilsētas administratīvajā teritorijā ietilpa plaši pilsētas lauki uz dienvidiem no tās, aptverot teritoriju trīs [[versts|verstu]] platumā un piecu verstu garumā. Pilsētas laukos ietilpa pilsētas ganības 250 [[pūrvieta|pūrvietu]] platībā un 17 lopu muižas ar pavisam 268 pūrvietām aramzemes, no kurām lielākās bija [[Janopoles muiža|Janopoles]] pusmuiža 40 pūrvietu platībā, kā arī Antoniškas, Dūķernieku un Kristiņas pusmuiža, katra 25 pūrvietu platībā.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Čerpinska|first1=Anita|last2=Kvaskova|first2=Valda|last3=Antēna|first3=Ilze|title=Kurzemes pilsētas 19. gadsimta sākumā:Oto Hūna mantojums|publisher=[[Latvijas Nacionālais arhīvs]]|year=2024|isbn=978-9984-836-13-3|page=337-338}}</ref> === 1860. gadi === [[Attēls:Dzelzceļa stacija Krustpils 1899. gadā.jpg|thumb|300px|Krustpils dzelzceļa stacija 1899. gadā]] 1861. gadā līdz ar [[Dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līniju Rīga-Daugavpils]] atklāja arī [[Krustpils (stacija)|Krustpils staciju]]. Darbā par ierēdni tajā pieņēma agrāko tirgotāju Ludvigu Heinrihu Eberhardu Neimani, kurš kopā ar ģimeni Krustpilī bija ieradies no [[Grēvesmīlene]]s. Viņa dēls, vēlākais arhitekts [[Vilhelms Neimanis]], Krustpilī dzīvoja līdz 1864. gadam, kad stājās darbā Rīgas-Daugavpils dzelzceļa birojā [[Rīga|Rīgā]] pie arhitekta [[Pauls Makss Berči|Paula Maksa Berči]].<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:368887|article:DIVL770 Latvijas Vēstnesis (LR ofic. laikr.), Nr.337-340 (14.10.1999)]</ref> Pēc dzelzceļa atklāšanas preču pārvadājumi pa Daugavu strauji samazinājās. Ienesīga nodarbošanās gan vēl arvien bija plostu pludināšana. 19. gadsimta vidū pa [[Daugava|Daugavu]] gar Jēkabpili nopludināja pat 12 tūkstošus plostu gadā. 1857. gadā Jēkabpilī bija 82 loči. Jēkabmiesta tirgotāji un krodzinieki priecājās par to, ka Daugavas gultne joprojām nav padziļināta, kā bija iecerēts. Tādā veidā krāces viņiem gādā ienākumus, jo pilsētā apmetušies un dzīvo daudz garāmbraucēju. Caurbraucošie strūdzinieki un plostnieki gadā izdzēruši 8000 spaiņu degvīna. Turklāt jēkabpilieši pelnījās ar lāču dresēšanu — apkārtnes mežos netrūka mazo lācēnu, kurus varēja pieradināt. 1866. gadā Krustpilī, [[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta ielā]] darbnīcu atvēra ērģeļmeistars [[Frīdrihs Veisenborns]] no [[Tīringene]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/12888|title=Frīdrihs Veisenborns|publisher=Latgales dati|accessdate={{dat|2025|3|13|L|bez}}|archive-date={{dat|2025|05|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250528145746/https://latgalesdati.du.lv/persona/12888}}</ref> kurš arodu bija apguvis pie [[Augusts Martins|Augusta Martina]] Rīgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/119471-Augusts-Martins|title=Augusts Martins|publisher=Nacionālā enciklopēdija|accessdate={{dat|2025|3|13|L|bez}}}}</ref> Par zeļļiem viņš pieņēma vietējos jauniešus, tostarp, jēkabpilieti [[Mārtiņš Krēsliņš|Mārtiņu Krēsliņu]], kurš kļuva par pirmo patstāvīgo [[latvieši|latviešu]] ērģeļmeistaru un savā mūžā izgatavoja 140 ērģeles. Tā 19. gadsimtā Jēkabpils ar Krustpili līdztekus Rīgai un [[Liepāja]]i kļuva par vienu no trim [[Latvija]]s [[ērģeles|ērģeļbūvniecības]] centriem. Ērģeļbūvniecības tradīciju pārtrauca [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] nestās politiskās pārmaiņas un [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] valdošais reliģijas noliegums. 1869. gadā Jēkabpilī atvēra 1. (zemākās) kategorijas jūrskolu, kur apmācīja tuvbraucējus stūrmaņus.<ref name="Jēkabpils 2002"/> Tā bija vienīgā iekšzemes jūrskola Latvijā. Pēc vienas versijas jūrskolu Jēkabmiestā atvēra kļūdas pēc, sajaucot Jēkabštati Kurzemē ar [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] piekrastes pilsētu [[Jākobstāde|Jākobstādi]].<ref name="Stradiņš">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/8984|title=Jēkabpils devums Latvijai un pasaulei|publisher=Latvijas Vēstnesis|language=lv|date={{dat|2000|7|14|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|6|30|L|bez}}}}</ref> Jūrskola savu darbību nespēja attaisnot, jo jēkabpiliešiem nebija jūrā iešanas tradīciju, un 1880. gadā to slēdza audzēkņu trūkuma dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://issuu.com/veesturesgr/docs/gr__mata._v__l_tap__anas_proces__.s|title=Ķugniecības vēsture|access-date=2023-1-29|language=lv|archive-date=2023-01-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20230129231701/https://issuu.com/veesturesgr/docs/gr__mata._v__l_tap__anas_proces__.s}}</ref> === 1878. un 1880. gada ugunsgrēki === {{pamatraksts|1878. gada Jēkabpils ugunsgrēks}} {{dat|1878|6|18|L|bez}} sāka degt viens no [[Pasta iela (Jēkabpils)|Pasta ielas]] namiem. Liesmas izplatījās strauji, tādēļ uguns dzēšanas darbiem izsauca palīdzību no Rīgas. Kamēr dzēsēji atbrauca ar speciālvilcienu un pārcēlās pār Daugavu, pilsētas centrālā daļa no [[Jēkaba iela (Jēkabpils)|Jēkaba ielas]] līdz [[Jēkabmiesta apriņķa skola]]i, ieskaitot rātes namu, slimnīcu, bibliotēku, labības noliktavas, alus darītavu, aptieku un veikalus, jau bija nodegusi. Uguns nelaimē cieta arī [[Jēkabpils Vissvētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīca|uniātu baznīca]] un tai iepretī esošais cietums.<ref name="Jēkabpils 2002"/><ref>"Rigasche Börsen- und Handels-Zeitung", 1878. 20 VI, Morgenblatt der Rigaschen Zeitung</ref> Nodega ap 300 no pavisam 460 pilsētas namiem.<ref name="Amats"/> Postījumu apmēru lēsa ap 500 000 rubļu,<ref>"Zeitung für Stadt und Land", 1878. 20 VI</ref> bet bez pajumtes palika 3-4 tūkstoši jeb divas trešdaļas iedzīvotāju. {{dat|1878|7|26|L|bez}} Jēkabmiesta palīdzības komitejas priekšsēdētājs H. Heincs izdevumā ''[[Baltijas Vēstnesis]]'' ziņoja, ka līdz 15. jūlijam bija saziedoti vairāk kā 17 000 rubļu ugunsgrēkā cietušajiem jēkabpiliešiem.<ref name="Amats"/> Pateicoties apstāklim, ka vairums ēku bija apdrošinātas, pilsēta no ugunsgrēka postījumiem atkopās samērā strauji, tomēr darbību neatjaunoja slimnīca un Jēkabpils maģistrāta sekretāra Klausa dibinātā bibliotēka.<ref name="Vīksna">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/9357|title=Medicīna novadā - attīstība gadu gaitā|publisher=Latvijas Vēstnesis|language=lv|date={{dat|2000|7|28|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|6|30|L|bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpb.lv/lv/par-mums/bibliotekas-vesture/|title=Jēkabpils pilsētas bibliotēkas vēsture|access-date={{dat|2025|6|30|L|bez}}|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Pēc 1878. gada ugunsgrēka izdegušajā kvartālā pie uniātu baznīcas izveidojās [[Vecpilsētas laukums (Jēkabpils)|Piektdienas tirgus laukums]]. 1880. gada jūnija pašvaldību vēlēšanās agrākās Jēkabmiesta palīdzības komitejas priekšsēdētāju H. Heincu ievēlēja par pilsētas galvu. Pavisam domes mandātus ieguva 12 [[Latvijas vācieši|vācieši]], 10 ebreji, 6 krievi vai poļi un 2 latvieši. Balsstiesības ieguva turīgie vīriešu kārtas pilsoņi-namsaimnieki, tirgotāji un brīvo profesiju darbinieki, ja tie maksāja tiešu nodokli valstij. Ebreji, kas atbilda iepriekšminētajam cenzam, varēja piedalīties vēlēšanās tikai, ja Jēkabpilī dzīvoja pirms 1835. gada. Pavisam balsstiesīgi bija 373 iedzīvotāji. Salīdzinoši, 1881. gada [[Kurzemes guberņa]]s tautas skaitīšana Jēkabpilī uzrādīja 5362 iedzīvotājus, tostarp 2254 ebrejus, 1510 krievus, 1133 latviešus, 371 vācieti, 281 poli, 48 lietuviešus un 14 [[Latvijas čigāni|čigānus]].<ref name="Jēkabpils 2002"/> {{dat|1880|5|22|L|bez}} izcēlās ugunsgrēks, kā rezultātā nodega 30 nami pilsētas rietumdaļā, ko nebija skāruši 1878. gada uguns postījumi,<ref name="Amats"/> bet 1881. gadā izcēlās ugunsgrēks [[Jēkabpils Svētā Gara klosteris|klosterī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/yekabpils-monastery.html|title=Jēkabpils Svētā Gara vīriešu klosteris|publisher=Latvijas krievi|accessdate={{dat|2025|3|13|L|bez}}}}</ref> Pēc 1880. gada ugunsgrēka Jēkabpilī ieradās [[baptisti|baptistu]] namdari no [[Jaunjelgava]]s, kas ap sevi sapulcināja aizvien lielāku skaitu ticības piekritēju un kļuva par vienu no visstraujāk augošajām konfesijām pilsētā.<ref name="baptisti">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/jbdb/Default.aspx|title=Jēkabpils — labo pārmaiņu pilsēta|access-date={{dat|2010|09|15||bez}}|archive-date={{dat|2011|07|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110710031101/http://www.jekabpils.lv/JKP/lv/home/turisms/objekti/kulturvesturiska/baznicas/jbdb/default.aspx }}</ref> === Priekšpilsētu un ražošanas uzņēmumu attīstība === [[Attēls:Kugrēna_mūzikas_instrumentu_fabrika.jpg|thumb|300px|Kugrēna mūzikas instrumentu fabrika pirms Pirmā pasaules kara.]] [[Attēls:Daugavas krastmala Jēkabpilī.jpg|thumb|right|300px|No labās: Viesnīca ''[[Bellevue]]'' (2 ēkas), [[Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola]] un [[Hikšteina alus darītava]] pirms Pirmā pasaules kara.]] [[Attēls:Kena muiža Jēkabpilī.jpg|thumb|300px|Kena muiža pirms Pirmā pasaules kara.]] Militāro poligonu, ko Jēkabpils rietumu pievārtē izvietoja pēc Napoleona Krievijas kampaņas, pārvietoja 1869. gadā, bet tā teritoriju uz agrārās reformas likuma pamata sadalīja četru zemnieku saimniecību un divu pareizticīgo draudžu starpā. Garīdzniecība savu zemi sadalīja mazākās parcelēs un iznomāja, slēdzot nomas līgumus uz 12 gadiem. Tur uz dzīvi apmetās 1861. gadā brīvlaistie zemnieki no [[Krustpils pagasts|Krustpils pagasta]] un [[Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā|pareizticībā pārgājušie Vidzemes zemnieki]], kuriem [[Vidzeme|Vidzemē]] savas draudzes bija tikai [[Rīga|Rīgā]] un [[Cēsis|Cēsīs]]. Pretstatā Jēkabpilij, [[Zvanītāji|šajā strādnieku ciematā]], ko dēvēja par '''Krasnaja Gorka''' (no {{val|ru|Красная Горка}} — ''Skaistais kalns'') bija augsts latviešu īpatsvars. Iedzīvotāji nodarbojās ar plostu pludināšanu un vietējos ražošanas uzņēmumos.<ref name="Dzintarzeme">{{Tīmekļa atsauce|url=https://radio1.lv/lv/Interesanti/1/46056/Dzintarzemes-ieklausana-pilsetas-teritorija-(1_raksts) |title=Dzintarzemes iekļaušana pilsētas teritorijā (1.raksts)]|publisher=Radio 1|language=lv|accessdate={{dat|2025|6|29|L|bez}}}}</ref> Kugrēna mūzikas instrumentu fabrika bija lielākais [[mandolīna|mandolīnu]], [[balalaika|balalaiku]] un [[ģitāra|ģitāru]] ražošanas uzņēmums [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]], kas, saražodama ap 3 000 mūzikas instrumentu mēnesī, apgādāja Krievijas Impēriju ar stīgu instrumentiem.<ref name="Rūpniecība">[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1048685|article:DIVL169 ''Padomju Daugava'' (Jēkabpils), Nr.67 (06.06.1968.)]</ref> Ražošanai paplašinoties, vēlāk Kugrēna fabrikā sāka ražot arī [[vijole]]s un [[kontrabass|kontrabasus]]. Tai blakus izveidojās brāļu Kārļa un Jāņa Lesu mūzikas instrumentu fabrika un tvaika dzirnavas, kur mala miltus un apstrādāja vilnu. Abos šajos uzņēmumos vien bija nodarbināti ap 500 darbinieku.<ref name="Dzintarzeme"/> Vēlāk Jēkabpilī izveidojās arī J. Plataja [[harmonikas|harmoniku]] ražotne, kā arī Ubaga un Socka [[klavieres|klavieru]] būvētava.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1067014|article:DIVL36 ''Balss'', Nr. 222 (17.10.1906.)]</ref><ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:760541|article:DIVL35 ''Jēkabpils Vēstnesis'', Nr.45 (27.11.1925)]</ref> Otra priekšpilsēta veidojās agrāko pilsētas dārzu vietā Jēkabpils austrumos, otrpus senajai Daugavas sāntekai Vecdaugavai jeb Cūkdaugavai. Jau 1870. gados Alfreds Kens no [[Stukmaņi]]em uz Jēkabpili pārcēla savu [[liķieris|liķieru]] fabriku, kur ik gadu saražoja līdz {{sk|50000}} pudeļu dažādu alkoholisko dzērienu. 1901. gadā pie fabrikas [[neogotika]]s stilā uzcēla [[Kena muiža]]s (no {{val|de|Villa Kenn}}) kungu māju,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://visit.jekabpils.lv/lv/objekti/iepazisti/daba/vieta/kena-parks-un-muiza|title=Kena parks un muiža|publisher=Visit Jēkabpils|language=lv|accessdate={{dat|2025|6|28|L|bez}}|archive-date={{dat|2025|06|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250627214619/https://visit.jekabpils.lv/lv/objekti/iepazisti/daba/vieta/kena-parks-un-muiza}}</ref> bet apkārtējos zemes gabalus pārdeva iedzīvotājiem savrupmāju būvniecībai.<ref name="Jēkabpils 2002"/> 1883. gadā sāka darboties [[Hugo Jēkabs Hikšteins|Hugo Hikšteina]] [[Hikšteina alus darītava|alus darītava]].<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:929482|article:DIVL97 Düna Zeitung, Nr.52 (01.03.1908)]</ref> 1890. gadā, saražojot {{sk|47207}} spaiņus alus, tā bija kļuvusi par otro lielāko alus darītavu Kurzemes guberņā aiz [[Teodora Lodinga alus darītava|Teodora Lodinga]] alus darītavas [[Bauska|Bauskā]].<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1186122|article:DIVL30 ''Zeitung für Stadt und Land''. Nr. 61, (15.03.1892.)]</ref> Pie Hikšteina alus darītavas izveidojās Jūlijas Hikšteines kundzes viesnīca un krogs ''[[Bellevue]]'', kas kļuva par pilsētas galveno kultūras un sabiedrisko sarīkojumu norises vietu. Tā, piemēram, 1910. gadā ''Bellevue'' zālē uzstājās [[Emīls Dārziņš]], [[Ernests Elks-Elksnītis]] un citi.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:710036|article:DIVL19 ''Latvija'' (dienas avīze), Nr. 47 (26.02.1910.)]</ref> Abi alkohola ražotņu īpašnieki savstarpēji sacentās par skaistākā dārza iekopšanu pilsētā. Tā tapa [[Kena parks]] ar vietējo koku un krūmu stādījumiem un [[Hikšteina parks]] ar svešzemju koku stādījumiem.<ref name="Rūpniecība"/> {{dat|1886|6|25|L|bez}} Jēkabpils pareizticīgo draudzes skolu apmeklēja lielkņazs [[Vladimirs Aleksandrovičs]] (cara [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] brālis) ar sievu, lielkņazieni [[Marija Mēklenburga (1854-1920)|Mariju Pavlovnu]]. Pēc tam skolu pārdēvēja par [[Jēkabmiesta Marijas skola|Jēkabmiesta Vladimira — Marijas skolu]].<ref name="Amats"/> Kopsakarībā ar cara [[Aleksandrs III|Aleksandra III]] veicināto [[pārkrievošana]]s politiku, 1890. gadā Jēkabpils pilsētas valdē apsprieda prasību sēdes noturēt [[krievu valoda|krieviski]], uz ko domnieks Jēkabs Skulme ieteica lietot [[latviešu valoda|latviešu valodu]], kas visiem pārējiem domniekiem esot bijusi saprotama. Vairums tam nepiekrita, taču arī neiebilda, ka Skulme, apliecinot savu latvisko izcelsmi, visās sēdēs runās tikai latviski.<ref name="Jēkabpils 2002"/> Salīdzinoši, 1897. gadā Jēkabpilī dzīvoja 32,3% latviešu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:695815{{!}}article:DIVL2873{{!}}page:184 |title=Caune, M., Graudonis, J., Jaunsleinis A. u.c. ''Latvijas pilsētas''. Rīga: Apgāds "Preses nams", 1999. 184. lpp. |access-date={{dat|2025|06|30||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:695815{{!}}article:DIVL2873{{!}}page:184 }}</ref> === Dzelzceļa paplašināšanās === 1901. gadā, līdz ar būvdarbu sākumu [[Dzelzceļa līnija Ventspils—Maskava|dzelzceļa līnijā Ventspils—Maskava]], atklāja [[Zīlāni (stacija)|Zīlānu]] staciju. Tajā atradās depo 16 lokomotīvēm, rampa lokomotīvju apgriešanai, remontdarbnīcas, noliktavas, ūdenstornis, trīs kilometrus garš ūdensvads ar sūkņu staciju Daugavas krastā, vairāk nekā desmit lielas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem, pirts, dzelzceļa skola un [[telegrāfs|telegrāfa]] līnija.<ref name="Jēkabpils 2002"/> Pavisam Zīlānu stacijas teritorijā bija 6 sliežu ceļi. Plašā dzelzceļa infrastruktūra to padarīja par lielāko un nozīmīgāko staciju posmā no [[Rīga]]s līdz [[Zilupe]]i. Pašu dzelzceļa līniju atklāja {{dat|1904|11|24|L|bez}}, un jau 1905. gadā [[Zīlāni (Jēkabpils)|Zīlāni]] no nelielas sādžas bija kļuvuši par miestu ar 906 iedzīvotājiem.{{Nepieciešama atsauce}} Tā kā līdz šim ar dzelzceļu savienota bija tikai Krustpils, arī jēkabpilieši vēlējās dzelzceļa savienojumu, paredzot tiltu pār Daugavu pretī Jēkabmiestam. Šī iecere neīstenojās, jo projektētāji esot lūguši "kukuli", kura summa toreiz izrādījusies nesamaksājama. Tāpēc inženieri, spītējot pilsētas galvu skopumam, [[Zeļķu tilts|dzelzceļa tiltu]] ieplānoja no Jēkabpils attālākā vietā, pie Zeļķiem.<ref name="Jēkabpils 2002"/> Pēc citiem avotiem "kukuli" samaksājuši Jēkabpils un Krustpils pārceltuvju turētāji, lai tilts neatņemtu [[peļņa|peļņu]] pārceltuvju īpašniekiem.<ref name="Rīga 264. lpp">Avotiņa Ruta. Krustpils pagasts. Rīga, 2012. 264.lpp</ref> 1912. gadā Augstākā dzelzceļu lietu komisija ziņoja, ka laikā līdz 1917. gadam plānota dzelzceļa līnijas [[Kauņa]]—Krustpils būvniecība,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:710709{{!}}article:DIVL12{{!}}query:Kauna%20Krisburga%20 |title=Latvija (dienas avīze), Nr.115 (22.05.1912) |access-date=16.03.2025 |archive-date=11.11.2021 |archive-url=https://web.archive.org/web/20211111135823/http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:710709{{!}}article:DIVL12{{!}}query:Kauna%20Krisburga%20 }}</ref> kas, iespējams, ar dzelzceļu būtu savienojusi arī Jēkabpili, taču [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] dēļ šī iecere neīstenojās. === Revolucionārā kustība Jēkabpilī === {{skatīt arī|1905. gada revolūcija Latvijā}} 1903. gadā Jēkabpilī izveidojās pirmās strādnieku un vecāko klašu skolēnu sociāldemokrātiskās organizācijas — "Gaisma" un "Pūce". Pirmā no tām uzturēja kontaktus ar [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko Strādnieku partiju]] (LSDSP), un līdz 1905. gadam ap to izveidojās vairāk nekā 20 partijas biedru šūnas Jēkabpilī un apkārtējos pagastos. 1904. gadā Jēkabpilī vairākkārt ielūdza koncertēt Rīgas Politehniskā institūta studentu kori "Pērkoņkoris", kuru vidū bija vairāki LSDSP biedri, kas pirmoreiz Jēkabpilī izpildīja [[Marseljēza|Marseljēzu]], atveda pagrīdes literatūru, revolucionārus uzsaukumus un apmācīja vietējos uzsaukumus pārdrukāt ar hektogrāfu.<ref name="Štokmanis, Nr. 145">[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1070162|article:DIVL174 ''Padomju Daugava'' (Jēkabpils), Nr.145 (07.12.1965.)]</ref> Skrejlapas ar parakstu "LSPSR vietējā komiteja" sāka iespiest Jēkabpilī, izklāstot tajās vietējos apstākļus, izlīmējot uz namu sienām un izplatot.<ref name="Jēkabpils stāsti">{{Tīmekļa atsauce|url=https://jekabpilsstasti.wordpress.com/2015/01/22/revolucinara-kustiba-jekabpili/|title=Revolucionārā kustība Jēkabpilī. |publisher=Jēkabpils stāsti|language=lv|date={{dat|2015|1|22|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|6|30|L|bez}}}}</ref> 1905. gada pavasarī un vasarā [[Jaunjelgavas apriņķis|Jaunjelgavas apriņķa]] lauku novados izcēlās vairākas plašas pret caru un muižniecību vērstas demonstrācijas un streiki, kā rezultātā vietām tika pārtraukta pat labības novākšana.<ref name="Štokmanis, Nr. 145"/> Pēc [[Oktobra manifests|Oktobra manifesta]] izsludināšanas novembrī revolucionāri aicināja atcelt pagastu valdes un amatpersonas un to vietā ievēlēt jaunus, nemaksāt nodokļus, slēgt degvīna tirgotavas un ievēlēt tautass tiesu. No 26 Jaunjelgavas apriņķa pagastiem 22 nodibināja rīcības komitejas. Decembra sākumā Jēkabpils, Krustpils, [[Gostiņi|Gostiņu]] un [[Līvāni|Līvānu]] apkārtne bija nonākusi revolucionāru pašaizsardzības vienību varā, kas atbruņoja vietējās karaspēka daļas un izvietoja patruļas uz ceļiem, pārbaudot gājējus un uzraugot, lai amatpersonas un muižniecība neizved vērtslietas vai nebēg.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1070164|article:DIVL145 ''Padomju Daugava'' (Jēkabpils), Nr.146 (09.12.1965.)]</ref> Jēkabpilī no iestādēm iznesa cara portretus, izšāva tiem acis un sadedzināja tagadējā [[Oskara Kalpaka laukums|Oskara Kalpaka laukumā]]. Jēkabpils revolucionāru varā atradās vairāk nekā nedēļu. {{dat|1905|12|26|L|bez}} Salas pagastnamā pulcējās organizācijas "Gaisma" delegāti no plašas apkārtnes. Gūto panākumu dēļ nebija ievērota pietiekama modrība un izlikta sardze, kā rezultātā 19 no 23 sapulces dalībniekiem sagūstīja un ieslodzīja soda vienība.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1070181|article:DIVL149 ''Padomju Daugava'' (Jēkabpils), Nr.147 (11.12.1965.)]</ref> Kad Jēkabpilī un Krustpilī ieradās plašākas soda ekspedīciju vienības, vairums revolucionāru pilsētu jau bija pametuši. 1906. gadā soda vienības piesprieda nāvessodus ap 60 revolucionāru Jaunjelgavas apriņķī, tostarp literātam [[Jūlijs Dievkociņš|Jūlijam Dievkociņam]]. Daudzi citi tika ieslodzīti, izsūtīti trimdā vai sodīti ar miesassodiem. Izbēgušo revolucionāru mājas nodedzināja.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1070161|article:DIVL153 ''Padomju Daugava'' (Jēkabpils), Nr.148 (14.12.1965.)]</ref> Turpināja pastāvēt partizānu vienības apkārtējās lauku teritorijās, kas centās uzturēt pretestību represijām un veica izrēķināšanos ar revolūcijas nodevējiem, nošaujot vai nodedzinot tiem mājas. 1906. gada martā organizācijas "Gaisma" locekļi no [[Biržu pagasts|Biržu pagastnama]] ekspropriēja ģenerālgubernatora uzlikto un Biržu pagasta locekļu savākto {{sk|1500}} rubļu kontribūciju, lai iegūtu līdzekļus emigrēšanai uz Ameriku.<ref name="Štokmanis, Nr. 149">[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1070163|article:DIVL152 ''Padomju Daugava'' (Jēkabpils), Nr.149 (16.12.1965.)]</ref> Strādnieku un jauniešu vidū kreisi orientēts noskaņojums saglabājās arī pēc revolūcijas. Pastāvēja Jēkabpils strādnieku organizācija "Darbs". 1908. gadā Kugrēna mūzikas instrumentu fabrikas darbinieki panāca darba dienas saīsināšanu no 12 uz 10 stundām.<ref name="Štokmanis, Nr. 149"/> {{dat|1912|12|16|L|bez}} Kugrēna fabrikā izcēlās streiks, kura mērķis bija ieviest strādnieku pašpārvaldi. Streikojošie strādnieki devās gājienā pa pilsētas centru ar sarkanu karogu, dziedāja revolucionāras dziesmas un izdalīja proklamācijas "Lai dzīvo streiks!"<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1169171|article:DIVL64 ''Baltische Post'', Nr.270 (11.12.1912.)]</ref> Policija veica kratīšanas, septiņus strādniekus arestēja un notiesāja uz trim mēnešiem ieslodzījumā. Citiem draudēja ar vairāku gadu izsūtījumu administratīvā kārtā uz ziemeļu guberņām. Piecdesmit strādniekus atbrīvoja no darba.<ref name="Jēkabpils stāsti"/> === 20. gadsimta sākums === [[Attēls:Jēkabpils pēc 1900.png|thumb|right|300px|[[Pļaviņu iela (Jēkabpils)|Krasta iela]] Jēkabpilī (pirms 1914).]] [[Attēls:Lielā iela Jēkabmiests.jpg|thumb|right|300px|Jēkabmiesta [[Brīvības iela (Jēkabpils)|Lielā iela]] 1920. gados.]] Papildus iepriekšminētajiem 20. gadsimta sākumā Jēkabpilī darbojās arī banka, apdrošināšanas biedrība, sērkociņu fabrika, tvaika dzirnavas un vilnas vērptuve, ķieģeļu ceplis, divas kaļķu dedzinātavas, tipogrāfija u. c. ražošanas uzņēmumi.<ref name="Rūpniecība"/> Tikmēr Krustpilī ražošanas uzņēmumu attīstību ierobežoja lielākie zemes īpašnieki baroni [[Korfi]], kas nevēlējās zaudēt lauksaimniecības strādniekus savos zemes īpašumos un tamdēļ nepārdeva zemi potenciāliem rūpniekiem. 1904. gadā Jēkabpilī ieradās [[Ludis Bērziņš]], kura vadībā dibināja [[Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola|Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skolu]]. Savā 11 gadus īsajā pastāvēšanas laikā tajā skolojās vairāki ievērojami cilvēki, t.sk. mediķis [[Pauls Stradiņš]], rakstnieks [[Aleksandrs Grīns]], gleznotājs [[Uga Skulme]] u.c.<ref name="Stradiņš"/> Tā kā mācības zēniem un meitenēm noritēja atsevišķi, tad 1906. gadā atvēra [[Luda Bērziņa sieviešu tirdzniecības skola|tirdzniecības skolu sievietēm]], kuras darbību 1912. gadā pārņēma Less kundzes [[Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija]].<ref name="Par senajām skolām Jēkabpilī">"Brīvā Daugava", 1990. 5 VI, Lonija Zobene. "Par senajām skolām Jēkabpilī"</ref><ref name="Tirdzniecības skola Jēkabpilī">"Brīvā Daugava", 2004. 19 X, Sēnala E. "Tirdzniecības skola Jēkabpilī".</ref> 20. gadsimta sākumā Jēkabpilī un Krustpilī veidojās vietējo zemnieku lauksaimniecības biedrības, kuru mērķis bija veicināt lauksaimniecības attīstību un modernizāciju. No 1908. gada 19. līdz 21. septembrim (pēc vecā stila: 6.-8. septembrī) tās Jēkabpilī rīkoja lauksaimniecības izstādi, ko apmeklēja vismaz 10 000 viesu ik dienu, neieskaitot tos, kam ieeja bija par brīvu. Preces dalīja astoņās nodaļās. Izstādes laikā sieviešu tirdzniecības skolā notika priekšlasījumi un debates. Noslēdzošajā dienā pasākumu pavadīja Māras tirgus, teātra izrāde, koncerts un deju vakars.<ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:771119|article:DIVL110 ''Dzimtenes Vēstnesis'', Nr.210 (10.09.1908.)]</ref><ref>[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:1240432|article:DIVL12 ''"Latviešu Avīžu" Zemkopības pielikums'', Nr.20 (27.09.1907.)]</ref> Līdz ar jaunas ēkas uzcelšanu 1912. gadā darbību atjaunoja [[Jēkabpils reģionālā slimnīca|Jēkabpils slimnīca]].<ref name="Vīksna"/> === Pirmais pasaules karš === {{dat|1915|9|12|L|bez}} vācu vienības ģenerāļa Oto fon Belova vadībā ieņēma Jaunjelgavu un [[Viesīte|Viesīti]] un virzījās Jēkabpils virzienā, kā rezultātā Daugavas kreisajā krastā no [[Robežkrogs|Robežkroga]] līdz [[Dignāja]]i izveidojās Jēkabpils placdarms. No 1915. gada 7. līdz 9. novembrim un atkārtoti {{dat|1916|3|21|L|bez}} krievu karaspēks veica neveiksmīgus uzbrukumus nolūkā atspiest vācu pozīcijas no Jēkabpils, lai pārrautu fronti un sasniegtu [[Panevēža|Panevēžu]]. Savukārt {{dat|1916|5|16|L|bez}} vācu karaspēks uzbruka placdarma labajam flangam Robežkroga apvidū un ieņēma Iepukņus. Krievu armijas sapieri inženiera M. Vegnera vadībā pēc Jēkabpils būvtehniķa Drukerta ierosinājuma aizdambēja [[Ziemeļsusēja]]s upi, appludinot [[Birži (Salas pagasts)|Biržu]] pļavas, kas mudināja vācu vienības pārcelt savus ierakumus tālāk no Jēkabpils uz Kugu kalniem Biržu pusē.<ref name="Amats"/> [[Pozīciju karš|Pozīciju kara]] apstākļos krievu karaspēka morāles kritums Jēkabpils placdarmā bija novērojams jau {{dat|1916|5|18|L|bez}}, kad ar nāvessodu notiesāja 3 karavīrus par musināšanu neiet uzbrukumā. Pēc [[Februāra revolūcija]]s morāles sabrukums progresēja, un {{dat|1917|7|18|L|bez}} Jēkabpilī notika 28. armijas korpusa karavīru mītiņš, kurā piedalījās ap 3000 kareivju un pieņēma rezolūciju pret uzbrukumiem frontē un Pagaidu valdības kontrrevolucionāro politiku. Drīz pēc tam, 20. jūlijā, 733. strēlnieku un 3. Kaukāza pulks atteicās izpildīt pavēli par uzbrukumu, tādēļ vairāk kā 800 kareivju arestēja un nodeva karatiesai [[Daugavpils|Daugavpilī]].<ref name="Amats"/> {{dat|1917|9|21|L|bez}} vācu 58. armijas korpuss ģenerāļa grāfa Šmetova vadībā atklāja stipru artilērijas uguni Dakteru māju un [[Jaunsēlpils]] iecirknī, plašos apmēros pielietojot [[ķīmiskie ieroči|ķīmiskos lādiņus]]. Krievu armija atkāpjoties nodedzināja Zeļķu dzelzceļa tiltu. 22. septembrī ap plkst. 4 no rīta vācu karaspēks iegāja Jēkabpilī, paņemot 4700 gūstekņu un 55 lielgabalus, kā arī lielu daudzumu bruņojuma un karamateriālu. Līdz ar to bija ieņemts Jēkabpils placdarms, kas divus gadus sedza [[Pļaviņas|Pļaviņu]] un Krustpils dzelzceļa mezglus un dzelzceļa līniju Rīga-Daugavpils. Turpmākos 5 mēnešus frontes līnija atradās gar Daugavu, starp Jēkabpili un Krustpili. Pār to apšaudīja namus pretējos Daugavas krastos. {{dat|1918|2|18|L|bez}} vācu karaspēks uzsāka ofensīvu [[Operācija "Dūres sitiens"|"Dūres sitiens"]]. 4. Kaukāza pulks, atkāpjoties no Krustpils, uzspridzināja vairumu pāri palikušās apbūves Krustpilī. Vācu armija ieņēma Krustpili.<ref name="Amats"/><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1917-gada-22-septembri|title=1917. gada 22. septembrī. Ķeizariskās Vācijas armija ieņem Jēkabpili|publisher=LA.LV|date={{dat|2017|9|22|L|bez}}|accessdate={{dat|2025|3|17|L|bez}}}}</ref> {{Citāts | ''Krustpilī nolēmām uzspridzināt visu, ko vien var, lai neatstātu vāciešiem. Pilsēta vairākās vietās dega, rēgojās tikai dūmeņi. [...] Manai komandai iekrita pielāgot aizsardzībai barona Korfa pili, ierīkojot ložmetēju ligzdas, patvertnes.'' | Aleksandrs Beļakovs | <ref name="Jēkabpils 2002"/> }} Pavisam Pirmā pasaules kara gaitā Jēkabpilī nopostīja ap 280 namus, tostarp viesnīcu ''Bellevue'', tirdzniecības skolu un ražošanas uzņēmumus. Pēc Krustpils pagasta valdes datiem pilnīgi nopostīta bija 261, bet cietušas 683 dzīvojamās mājas. Savukārt 1449 saimniecības ēkas pilnīgi nopostītas un tikai 116 atlikušas necietušas.<ref name="Jēkabpils 2002"/> == Neatkarīgajā Latvijā == [[Attēls:Jēkabpils pilsētas valde 1939.jpg|thumb|270px|Jēkabpils pilsētas valde un sabiedriskās ēkas (1939). Augšējā rindā vidū Jēkabpils pilsētas galva [[Teodors Ermansons]].]] [[Attēls:Jēkabpils pilsētas plāns 1936.jpg|thumb|200px|Jēkabpils pilsētas plāns (1936).]] === Latvijas Neatkarības karš === {{dat|1918|12|10|L|bez}} Krustpilī un 11. decembrī Jēkabpilī ienāca lielinieku armijas 8. Novgorodas pulks. Jau 12. decembrī Jēkabpilī nodibināja Kara revolucionāro komiteju, kas vadīja sarkano [[terors (politika)|teroru]] un tribunālu. Daļu iedzīvotāju apcietināja vai ievietoja Pļaviņu koncentrācijas nometnē "Zvēru dārzs", no pārpalikušajiem rekvizēja visus atrodamos pārtikas krājumus. 17. un 18. decembrī Jēkabpilī sasauca Demokrātisko kongresu, kas [[Jaunjelgavas apriņķis|apriņķa]] centru pārcēla no Jaunjelgavas uz Jēkabpili, bet Jēkabštati ({{val|de|Jakobstadt}}) pārdēvēja par Jēkabmiestu. Apriņķa komitejā ievēlēja 15 cilvēkus, par priekšsēdētāju izvirzot Kārli Minkēviču. {{dat|1919|6|4|L|bez}} padomju darbinieki un [[Latvijas Komunistiskā partija|LKP]] organizācijas biedri ar speciālu vilcienu evakuējās no Krustpils uz Maskavu.<ref name="Amats"/><ref name="Jēkabpils 2002"/> Pēc [[Uzbrukums Rīgai (1919)|Rīgas zaudēšanas]] {{dat|1919|5|22|L|bez}} [[LSPR|Stučkas valdība]] un tai pakļāvīgā [[Padomju Latvijas armija]] atkāpās uz Latgali, paverot ceļu Vidzemes atbrīvošanai. 29. maijā Igaunijas armija, kuras sastāvā darbojās [[Ziemeļlatvijas brigāde]] un [[Dāņu Baltijas palīdzības korpuss]] šķērsoja Latvijas robežu pie [[Alūksne]]s. 5. jūnijā plkst. 3 no rīta igauņu pulka 1. eskadrons kapteiņa Borisa Jakoba Lēmaņa vadībā pārtrauca vilcienu satiksmi Krustpils—Rēzeknes dzelzceļa līnijā, bet plkst. 8 ieņēma Krustpili un ar laivām pārcēlās pār Daugavu uz Jēkabpili. Plkst. 11 virs pilsētas valdes nama pacēla Igaunijas karogu.<ref name="Jēkabpils 2002"/> Kā nākamie plkst. 13 Krustpili sasniedza dāņu brīvprātīgo rota Gustava Borgelīna vadībā, kas ap plkst. 18 pārcēlās uz Jēkabpili. Tā kā citu varas iestāžu Jēkabpilī nebija, dāņiem nācās pildīt komandanta dienestu un uzņemties pārvaldes funkcijas, ko pilsētnieki uztvēra bez iebildēm un pat sāka nākt uz rātsnamu ar saviem lūgumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1919-gada-5-junija|title=1919. gada 5. jūnijā. Dāņu laiki Jēkabpilī|publisher=LA.LV|date={{dat|2019|6|5|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|3|16|L|bez}}}}</ref> [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s [[4. Valmieras kājnieku pulks]] pulkvežleitnanta Jūlija Jansona vadībā Krustpili sasniedza plkst. 21, kur jau atradās igauņu un dāņu jātnieku daļas. Naktī uz 6. jūniju 4. Valmieras kājnieku pulka 6. rota pārcelās uz Jēkabpili, uzdodot tai veikt pilsētas aizsardzību, kā arī izveidot uz ceļiem sargposteņus. Tikai 7. jūnijā varu pilsētā pārņēma 4. Valmieras kājnieku pulks un atbrīvoja dāņus no negribētajiem pienākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sargs.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars/2019-05-02/jekabpils-pilseta-ar-kuras-atbrivosanu-neatkaribas-kara-briva?fbclid=IwAR05bldLOtxz4_ynf1WEWN8A3GzV8rPALVpc416q9JoLVLRMfen4ZORiLo4|title=Jēkabpils - pilsēta, ar kuras atbrīvošanu Neatkarības karā brīva kļuva lielākā daļa Latvijas|publisher=Sargs.lv|date={{dat|2019|5|2|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|3|16|L|bez}}}}</ref> 6. jūnijā agrākās [[Jēkabmiesta sieviešu ģimnāzija]]s telpās notika iedzīvotāju sapulce, kur par pirmo pilsētas valdes priekšsēdētāju ievēlēja provizoru Aleksandru Lindi.<ref name="Jēkabpils 2002"/> 8. jūnijā 4. Valmieras kājnieku pulka 8. rotas komandiera kapteiņa Pauļa Roņa vadībā Krustpilī uzbūvēja otrā bruņuvilciena sastāvu "Komunistu iznīcinātājs" ar lokomotīvi un četriem vagoniem, kas bija bruņoti ar diviem lielgabaliem un deviņiem ložmetējiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/429275980747317/photos/a.430231813985067/897722093902701/|title=08.06.1919., svētdiena|publisher=[[Latvijas Kara muzejs|Latvijas Kara muzeja]] projekts "1417 vēstures mirkļi valstiskuma veidošanās ceļā"|date={{dat|2019|6|8|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|3|16|L|bez}}}}</ref> Bruņuvilciens [[Bermontiāde]]s laikā, 9. oktobrī, sedza [[Latvijas Pagaidu valdība]]s spēku atkāpšanos pār Daugavas tiltiem Rīgā, pēc tam to izmantoja [[Latgales atbrīvošana]]s operāciju laikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.eu/Bru%C5%86otais_vilciens_Nr2|title=Bruņotais vilciens Nr2|publisher=vesture.eu|accessdate={{dat|2025|3|16|L|bez}}}}</ref> Latvijas armijā iestājās daudzi jēkabpilieši un krustpilieši. Līdz 1. jūlijam 4. Valmieras kājnieku pulks Krustpilī papildinājās ar 25 virsniekiem, 1560 instruktoriem un karavīriem. 14. jūlijā Krustpilī ieradās pulkvedis [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jānis Balodis]], lai pārņemtu Austrumu frontes vadību. Nedaudz vēlāk ieradās arī ārlietu ministrs [[Zigfrīds Anna Meierovics]] un armijas virspavēlnieks [[Dāvids Sīmansons]].<ref name="Jēkabpils 2002"/> === Starpkaru periods === Pilsētā bija pārtikas un būvmateriālu rūpniecības uzņēmumi. 1932. gadā tika uzcelta [[Jēkabpils cukurfabrika]]. 1936. gadā Jēkabpilī uzbūvēja [[Jēkabpils Aizsargu nams|Aizsargu namu]] un [[Krustpils - Jēkabpils tilts|tiltu]] pāri Daugavai, Krustpili ar Jēkabpili savienoja platsliežu dzelzceļa līnija, kas tālāk kā šaursliežu dzelzceļa līnija veda līdz [[Daudzeva]]i, [[Viesīte]]i un [[Nereta]]i. 1935. gadā no 5826 Jēkabpils iedzīvotājiem [[latvieši]] bija 3834 (65,8%), [[Latvijas ebreji|žīdi]] 793 (13,6%), [[Latvijas krievi|krievi]] 765 (13,1%), [[Latvijas poļi|poļi]] 152 (2,6%), [[Latvijas vācieši|vācieši]] 58 (1,0%).<ref name="apraksti">[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf Pilsētu apraksti.] V. Salnais, A. Maldups. Rīga: Apgāds Gauja 1936. - 185. lpp.</ref> Tajā laikā darbojās [[Jēkabpils Valsts ģimnāzija]] un komercskola Pasta ielā 1, pilsētas 6 gadīgā pamatskola Lielajā ielā 204, pilsētas krievu pamatskola Smilšu ielā 18, pilsētas žīdu pamatskola Lielajā ielā 229.<ref name="apraksti"/> == Otrais pasaules karš == [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Krustpils-Jēkabpils tilts|tiltu pār Daugavu]] uzspridzināja, līdz jauna tilta uzbūvēšanai 1962. gadā darbojās pārceltuve. 1949. gada 25. martā no Krustpils stacijas notika [[Iedzīvotāji|iedzīvotāju]] [[Deportācija Jēkabpilī un tās apkārtnē|deportācija]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]]. == Padomju okupācijas periods == 1962. gadā administratīvi apvienoja Jēkabpils un Krustpils pilsētu. Pilsētā darbojās šūšanas uzņēmums "Asote", Rīgas autoelektropiederumu rūpnīca, dolomīta šķembu ražotne "Dolomīts", dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca, piena kombināts, gaļas kombināts, konservu ražotne, "Lauktehnika" u. c. Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s 1990. gadā ražošana sašaurinājās. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pilsētu vēsture}} [[Kategorija:Latvijas pilsētu vēsture]] [[Kategorija:Jēkabpils vēsture|J]] oqptxnxp3b3vmmfverl6pgcpcey7u9p 10 286204 4548419 4548054 2026-11-12T00:54:03Z Biafra 13794 4548419 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? |2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small>}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? |2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? |2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? |2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? |2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? |2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? |2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? |2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>}}? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? |2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>}}? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? |2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? |2026-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vieni no aukstam klimatam vislabāk pielāgotajiem starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? |2026-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>}}? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? |2026-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[goblapu spireja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? |2026-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? |2026-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small>}} galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? |2026-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? |2026-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā piekraste)</small>}} veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? |2026-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>}}? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? |2026-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? |2026-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? |2026-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small>}} nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? |2026-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[limončello]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? |2026-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? |2026-10-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]}} * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small>}} sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? |2026-10-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? |2026-10-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]}} * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? |2026-10-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? |2026-10-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]}} * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small>}} īsu brīdi (līdz 1992., 1993. vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? |2026-10-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? |2026-10-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās, un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā [[ASV]] īpaši populāri kļuva '''[[kokteiļi]]''', jo [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? |2026-10-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? |2026-10-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''''[[Cambozola]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? |2026-11-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>}}? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? |2026-11-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]}} * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? |2026-11-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]}} * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? |2026-11-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[žurs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? |2026-11-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? |2026-11-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]}} * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? |2026-11-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]}} * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? |2026-11-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[lazanja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? |2026-11-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? |2026-11-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? |2026-11-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]}} * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? |2026-11-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]], un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 8630rpg90p8cse3srohco9qrp8qzol6 4548422 4548419 2026-11-12T00:58:06Z Biafra 13794 4548422 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? |2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small>}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? |2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? |2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? |2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? |2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? |2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? |2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? |2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>}}? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? |2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>}}? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? |2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? |2026-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vieni no aukstam klimatam vislabāk pielāgotajiem starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? |2026-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>}}? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? |2026-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[goblapu spireja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? |2026-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? |2026-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small>}} galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? |2026-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? |2026-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā piekraste)</small>}} veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? |2026-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>}}? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? |2026-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? |2026-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? |2026-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small>}} nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? |2026-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[limončello]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? |2026-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? |2026-10-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]}} * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small>}} sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? |2026-10-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? |2026-10-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]}} * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? |2026-10-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? |2026-10-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]}} * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small>}} īsu brīdi (līdz 1992., 1993. vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? |2026-10-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? |2026-10-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās, un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā [[ASV]] īpaši populāri kļuva '''[[kokteiļi]]''', jo [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? |2026-10-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? |2026-10-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''''[[Cambozola]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? |2026-11-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>}}? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? |2026-11-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]}} * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? |2026-11-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]}} * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? |2026-11-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[žurs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? |2026-11-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? |2026-11-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]}} * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? |2026-11-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]}} * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? |2026-11-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[lazanja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? |2026-11-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? |2026-11-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? |2026-11-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]}} * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? |2026-11-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]], un tai nav pievienots vai ir nedaudz pievienots [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> 99b3r3hkcnf17khgirpzpmid2z6gk8t 4548440 4548422 2026-11-12T02:10:23Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai 4548440 wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} |2026-09-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Roy Orbison 1965.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1980. gados [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātājs un dziesmu autors '''[[Rojs Orbisons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pievienojās grupai ''The Traveling Wilburys'', kurā darbojās kopā ar tādiem māksliniekiem kā [[Bobs Dilans]], [[Džordžs Harisons]], [[Toms Petijs]] un Džefs Linns? * ... bijušais amerikāņu [[basketbolists]] '''[[Braiens Skalabrini]]''', kurš savas karjeras laikā pārstāvējis trīs [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubus, kopā ar [[Bostonas "Celtics"]] kļūstot par 2008. gada [[NBA čempioni|NBA čempionu]], tagad darbojas kā "Celtics" spēļu komentētājs televīzijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga ceturtajā lielākajā salā '''[[Kauai]]''' [[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] trešās ekspedīcijas laikā [[1778. gads|1778. gada]] janvārī notika pirmais eiropiešu kontakts ar havajiešiem? |2026-09-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lymnaea stagnalis Arboretum de Paris.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[dīķgliemeži]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[lielais dīķgliemezis]])</small>}} ir plaši izplatīti pasaules [[saldūdens]] baseinos, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 6 vai 7 dīķgliemežu [[suga]]s? * ... '''[[1528. gads Latvijā|1528. gada]]''' 6. februārī [[Rīgas domkapituls]] pēc [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Valtera fon Pletenberga]] ieteikuma par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] ievēlēja [[Tomass Šēnings|Tomasu Šēningu]]? * ... [[2024. gads kino|2024. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[šausmu filma]] '''"[[Nosferatu (2024. gada filma)|Nosferatu]]"''' ir [[jauns ekranizējums]] [[F. V. Murnavs|F. V. Murnava]] 1922. gada mēmajai filmai "[[Nosferatu, šausmu simfonija]]", kuras pamatā ir [[Brems Stokers|Brema Stokera]] 1897. gada romāns "[[Drakula (romāns)|Drakula]]"? |2026-10-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Han Kang, 2024 Nobel Prize Laureate in Literature (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2024. gads|2024. gadā]] [[Dienvidkoreja]]s romānu rakstniece un dzejniece '''[[Hana Ganga]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]] "par savu intensīvi poētisko prozu, kas konfrontē vēsturiskās traumas un atgādina par cilvēka dzīvības trauslumu"? * ... '''[[Krievijas juku laiki|Krievijas juku laiku]]''' troņa pretendents '''[[Viltusdmitrijs II]]''' 1607. gadā [[Lietuvas lielkņaziste]]s pierobežā [[Staroduba]]s pilsētā sevi pasludināja par caru Dmitriju ([[Viltusdmitrijs I]]), kurš izglābies no nogalināšanas 1606. gada maijā? * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga astotā lielākā sala '''[[Kahoolave]]''' ir vienīgā neapdzīvotā no galvenajām arhipelāga salām? |2026-10-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Vandzenes muiža -manor.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Vandzenes muiža]]s''' kungu mājā {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} no 1937. līdz 2020. gadam darbojās Vandzenes pamatskola? * ... '''[[1527. gads Latvijā|1527. gadā]]''' [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskaps]] [[Johans VII Blankenfelds]] devās uz [[Spānija|Spāniju]] pie [[Svētās Romas impērijas ķeizari|Svētās Romas impērijas ķeizara]] [[Kārlis V Hābsburgs|Kārļa V]], kur mira? * ... '''[[Carnikavas nēģi]]''' tikuši pasniegti galdā arī [[Krievijas ķeizariene]]i [[Katrīna II Lielā|Katrīnai II]], kad, pēc vienas versijas, atbraucot uz [[Rīga|Rīgu]], viņa viesojusies arī [[Carnikava|Carnikavā]] un tur pirmo reizi izmēģinājusi ceptus [[Upes nēģis|nēģus]]? |2026-10-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Ķemeru viesnīca pēc 1936.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]] [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] [[Kārlis Ulmanis]] '''[[Ķemeru kūrorts|Ķemeru kūrortā]]''' atklāja [[Ķemeru viesnīca|viesnīcu "Ķemeri"]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ar 100 komfortablām istabām un greznu halli, kuras arhitekts bija [[Eižens Laube]]? * ... [[Kamerūna]]s [[Futbols|futbolists]] '''[[Tomass N'Kono]]''' ir viens no izcilākajiem [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargiem]] [[Āfrika]]s kontinentā, bet atpazīstamību iemantojis [[Spānija]]s klubā ''[[RCD Espanyol|Espanyol]]'', ko pārstāvēja gandrīz desmit gadus, aizvadot vairāk nekā 300 oficiālās spēles? * ... [[Alžīrija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Melhīrs]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? |2026-10-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2025 Ahmed al-Sharaa (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ahmeds aš Šarā]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš pēc '''[[Asada režīma krišana]]s''' un [[Sīrijas pārejas valdība]]s izveidošanas kļuva par par ''[[de facto]]'' [[Sīrija]]s valsts vadītāju, no 2017. līdz 2025. gadam bija [[džihāds|džihādistu]] [[terorisms|teroristiskās]] organizācijas ''[[Hay'at Tahrir al-Sham]]'' vadītājs? * ... '''[[1525. gads Latvijā|1525. gadā]]''' [[Livonijas landtāgs|Livonijas landtāga]] laikā baznīcas reformators [[Silvestrs Tegetmeijers]] [[Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca|Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcā]] noturēja sprediķi pret [[katoliskā ticība|katolisko ticību]]? * ... '''[[Mirušā interneta teorija]]''' ir [[sazvērestības teorija]], kas apgalvo, ka koordinētu un tīšu centienu dēļ [[internets]] kopš 2016. vai 2017. gada galvenokārt sastāv no [[robotprogrammatūra]]s darbībām un automātiski ģenerēta satura, ko pārvalda algoritmiskā kurācija, ar mērķi kontrolēt cilvēku darbību? |2026-10-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Narges Mohammadi (cropped).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[2023. gads|2023. gadā]] [[Irāna]]s [[žurnāliste]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Nargisa Mohammadi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] "par viņas cīņu pret sieviešu apspiešanu Irānā un cīņu par cilvēktiesībām un brīvību visiem"? * ... [[Tunisija]]s lielākais [[ezers]] '''[[Džerīds]]''' sausajā sezonā izžūst un pārvēršas [[solončaks|solončakā]]? * ... '''[[kravas līnijkuģis|kravas līnijkuģu]]''' noriets sākās 20. gadsimta 70. gados, ieviešot [[konteinerkuģis|konteinerkuģus]]; viens no pēdējiem kravas līnijkuģiem ir ''Silver Supporter'', kurš dodas uz [[Pitkērna|Pitkērnu]] četras reizes gadā? |2026-10-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lieliecavas muiža.JPG|border|right|200px]]}} * ... [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] [[Kurzemes ofensīva]]s laikā [[1915. gads Latvijā|1915. gada]] vasarā '''[[Lieliecavas muiža]]s''' kungu māju {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nodedzināja [[Krievijas Impērija|Krievijas]] karaspēka atkāpšanās laikā, bet pēc [[1920. gada zemes reforma]]s muižas zemi tās īpašniekiem [[Pāleni]]em atsavināja? * ... '''[[1524. gads Latvijā|1524. gadā]]''' [[Romas pāvests]] [[Klements VII]] par [[Kurzemes bīskapu saraksts|Kurzemes bīskapu]] pasludināja agrāko [[Livonijas ordeņa mestrs|mestra]] [[Valters fon Pletenbergs|Pletenberga]] kancleru [[Hermanis Ronebergs|Hermani Ronebergu]], bet par [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapu]] — koadjutoru [[Johans VII Blankenfelds|Johanu VII Blankenfeldu]]? * ... amerikāņu aktiera [[Džonijs Deps|Džonija Depa]] un franču dziedātājas un aktrises [[Vanesa Paradī|Vanesas Paradī]] meita '''[[Lilija Rouza Depa]]''' arī ir [[aktrise]]? |2026-10-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Escargot - Helix pomatia (11930989385).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[kātacu plaušgliemeži|kātacu plaušgliemežus]]''' raksturo ievilkties spējīgu taustekļu pāris, kuru galā atrodas [[acis]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā parka vīngliemezis)</small>}}? * ... [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļrietumos esošā '''[[Meinas līcis|Meinas līča]]''' krasta līnija ir stipri izrobota, un no tā atzarojas vairāki līči, no kuriem lielākais ir [[Fandi līcis]] ziemeļos, kurā novērojamas pasaulē augstākās [[plūdmaiņas]] — līdz 21 m? * ... '''[[Jūtas karš]]''' no [[1857. gads|1857. gada]] maija līdz [[1858. gads|1858. gada]] jūlijam norisinājās starp [[Mormoņi|mormoņu]] kolonistiem [[Jūta]]s teritorijā un [[ASV federālā valdība|ASV federālās valdības]] nosūtītajiem [[ASV Armija|ASV Bruņotajiem spēkiem]] un tika atrisināts sarunu ceļā? |2026-10-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Aeg peter-behrens03.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tējkanna]]s''' parādījās 17. gadsimtā, kad tās pa tirdzniecības ceļiem atceļoja no [[Āzija]]s{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā tējkanna no 1909. gada)</small>}}? * ... '''[[1501. gads Latvijā|1501. gada]]''' 27. augustā [[Sericas kauja|Sericas kaujā]], pēc [[Rusova Livonijas hronika]]s ziņām, vairāk nekā 4000 vīru lielais [[Livonija]]s karaspēks uzvarēja 40 000 vīru lielo [[Maskavija]]s un [[Pleskavas kņazi]]stes karaspēku? * ... [[Liepāja]]s koncertzāles "[[Lielais dzintars (koncertzāle)|Lielais dzintars]]" autors ir [[austrieši|austriešu]] [[arhitekts]] '''[[Folkers Gīnke]]'''? |2026-10-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Korina 2017-06-04 Physocarpus opulifolius 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ziemeļamerika]]s austrumos sastopamais '''[[irbeņlapu fizokarps]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ieviests [[Eiropa|Eiropā]], tostarp [[Latvija|Latvijā]], kā dekoratīvs [[krūms]], un vietām pārgājis savvaļā? * ... [[Senā Divupe|Divupē]] ir atrastas senas māla plāksnītes, kurās aprakstītas [[ēdiens|ēdienu]] gatavošanas '''[[Recepte (kulinārija)|receptes]]'''; tās pašlaik ir pirmās zināmās '''[[pavārgrāmata]]s''' vēsturē? * ... '''[[karamelizācija]]''' ir [[ogļhidrāti|ogļhidrātu]] ķīmiskas pārveidošanās process, kas notiek karsējot un tiek plaši izmantots kulinārijā, bet turpinot karsēšanu, notiek pārogļošanās, produkta krāsa kļūst tumšbrūna līdz melna, garša rūgta — šāds produkts nav ēdams, jo satur kaitīgas un pat kancerogēnas vielas? |2026-10-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Japanese Snow Monkey (Macaque) Mother Grooms Her Young.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Japānas makaks|Japānas makaki]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir vieni no aukstam klimatam vislabāk pielāgotajiem starp visiem [[pērtiķi]]em — tie ir sastopami gan mērenā klimatā, gan sniegotos kalnu apgabalos, kur [[gaisa temperatūra]] var pazemināties līdz -15 °C? * ... pirmo [[holera]]s [[epidēmija|epidēmiju]] [[Latvija]] piedzīvoja '''[[1831. gads Latvijā|1831. gadā]]''', otrās globālās [[pandēmija]]s laikā? * ... '''[[sālīšana]]''' ir viena no senākajām [[pārtika]]s saglabāšanas metodēm, kuras efekts ir pārtikas daļēja [[Atūdeņošanās|dehidratācija]], garšas uzlabošana un vairuma [[Baktērijas|baktēriju]] attīstības kavēšana? |2026-10-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Dārza vīngliemezis.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vīngliemežu dzimta]]s''' pārstāvji ir plaši izplatīti visā pasaulē, ieskaitot [[Latvija|Latviju]], kur ir zināmas 12 vīngliemežu sugas{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā dārza vīngliemezis)</small>}}? * ... 2024. gadā '''''[[Star Alliance]]''''' bija pasaulē lielākā [[aviosabiedrība|aviosabiedrību]] alianse ar 17,4% lielu tirgus daļu, salīdzinot ar konkurējošajām '''''[[SkyTeam]]''''' (13,7%) un ''[[Oneworld]]'' (11,9%)? * ... [[Baltā jūra|Baltās jūras]] '''[[Mezeņas līcis|Mezeņas līcī]]''' ir novērojamas [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] augstākās pusdiennakts [[plūdmaiņas]] līdz 10,3 m? |2026-10-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Spiraea chamaedryfolia kz02.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[goblapu spireja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} diezgan bieži tiek kultivēta [[Latvija|Latvijā]] un apstādījumu apkaimē vietām ir pārgājusi savvaļā? * ... '''[[1875. gads Latvijā|1875. gada]]''' 9. jūlijā [[Rīga|Rīgā]] ieradās [[Zviedrija]]s un [[Norvēģija]]s karalis [[Oskars II]], pieņēma karaspēka parādi un turpināja tālāko ceļu uz [[Maskava|Maskavu]] un [[Pēterburga|Pēterburgu]]? * ... '''[[Meža (Daugavas pieteka)|Meža]]''' ir garākā [[Daugava]]s pieteka un pieteka ar lielāko caurplūdumu, kā arī otra lielākā aiz [[Aiviekste]]s pēc [[Sateces baseins|baseina]] platības? |2026-10-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rio Ucayali.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ukajali|Ukajali upes]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} garums ir 1600 km, bet kopā ar tās garākajām satekupēm '''[[Tambo]]''' un '''[[Apurimaka|Apurimaku]]''' — 2670 km, un tā tiek uzskatīta par [[Amazone]]s garāko izteku? * ... vairākas desmitgades ir tikusi apspriesta [[tilts|tilta]] būvniecības iespēja pāri {{nobr|3 km}} platajam '''[[Mesīnas šaurums|Mesīnas šaurumam]]''', kas atdala [[Sicīlija|Sicīliju]] no [[Kalabrija]]s [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], taču projekts vairākkārt ir ticis atcelts un atsākts politisku lēmumu rezultātā? * ... '''[[marinēšana]]''' ir līdzīga [[sālīšana]]i, izņemot to, ka sālīšana ir atkarīga no [[sāls]], nevis skābju vai fermentu darbības, un arī [[skābēšana]]i, izņemot to, ka skābēšanu parasti veic daudz ilgāku laiku? |2026-10-14={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:MtCleveland ISS013-E-24184.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[vulkāniskie pelni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā izvirdumā [[Aļaska|Aļaskā]])</small>}} galvenokārt sastāv no stikla, [[minerāli|minerālu]] un [[ieži|iežu]] fragmentiem, kuru izmērs parasti nepārsniedz 2 mm un ir ļoti viegli, tāpēc tie var izplatīties simtiem vai pat tūkstošiem kilometru no [[vulkāns|vulkāna]]? * ... 2037 m vjl augstais '''[[Mičels (kalns)|Mičels]]''' ir [[Apalači|Apalaču]] augstākā virsotne un augstākais klans [[ASV]] uz austrumiem no [[Misisipi (upe)|Misisipi]]? * ... '''[[liellopu gaļa]]s''' ražošanā 2023. gadā vadošās valstis bija [[Brazīlija]], [[Indija]], [[ASV]], [[Austrālija]] un [[Argentīna]]? |2026-10-15={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bibi Andersson (1961).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Zviedri|zviedru]] [[aktrise]] '''[[Bibi Andešone]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir pazīstama ar lomām [[Ingmars Bergmans|Ingmara Bergmana]] filmās — piedalījusies 10 filmās un 3 televīzijas filmās, kurām [[režisors]] bija Bergmans? * ... [[pārtika]]s '''[[blanšēšana]]''' palīdz samazināt kvalitātes zudumu laika gaitā, to bieži izmanto kā sagatavošanu pirms [[sēnes|sēņu]], [[dārzeņi|dārzeņu]] vai [[augļi|augļu]] sasaldēšanas, dehidrēšanas vai [[konservēšana]]s? * ... '''[[Trīs Zvaigžņu balva 2024|Trīs Zvaigžņu balvā 2024]]''' par gada sportistu tika atzīti [[basketbolists]] [[Kristaps Porziņģis]], kurš šo balvu saņēma jau trešo reizi, un [[riteņbraucējs]] [[Toms Skujiņš]], bet gada sportistes balvu saņēma basketboliste [[Kitija Laksa]]? |2026-10-16={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Занзибар. Залив Чвака 4.jpg|border|right|200px]]}} * ... kopā ar ziemeļos esošo '''[[Pemba|Pembu]]''' un citām mazākām saliņām '''[[Ungudža]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā piekraste)</small>}} veido [[Zanzibāra]]s arhipelāgu, kas ir pusautonoma [[Tanzānija]]s daļa? * ... tiek uzskatīts, ka '''[[cepšana]]''' pirmo reizi parādījās [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] virtuvē Vecās valsts laikā, aptuveni 2500. gadā pirms mūsu ēras, bet apmēram [[Viduslaiki|viduslaikos]] uz [[panna]]s cepta [[pārtika]] kļuva par turīgu cilvēku ierastu ēdienu, īpaši cepa [[gaļa|gaļu]] un [[dārzeņi|dārzeņus]]? * ... [[Padomju Savienības Varonis]] '''[[Ivans Sereda]]''' goda nosaukumu saņēmis par varonību cīņas laikā [[Latvija]]s teritorijā pie [[Daugavpils]] 1941. gada 28. jūnijā, kad bruņojies tikai ar šauteni un [[cirvis|cirvi]], viņš atbruņoja vācu [[tanks|tanku]], kas bija iebraucis padomju lauka virtuvē, un saņēma gūstā tanka apkalpi? |2026-10-17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rubens Painting Adam Eve.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Ādams un Ieva|Ādama un Ievas]]''' dzīve Ēdenes dārzā, viņu vēlme ēst aizliegto augli un izraidīšana no [[paradīze]]s kā sods par nepaklausību bieži tiek interpretēts kā simbolisks sākums [[grēks|grēka]] un ciešanu ienākšanai pasaulē{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Pīters Pauls Rubenss|Rubensa]] glezna "Ādams un Ieva")</small>}}? * ... [[Pārtikas rūpniecība|pārtikas rūpniecībā]] '''[[agars]]''' kļuva populārs 20. gadsimtā, kad pieauga pieprasījums pēc [[želatīns|želatīna]] alternatīvām un sabiezinātājiem, un tā kā agars nav iegūts no [[dzīvnieki]]em, tas ātri ieguva popularitāti kā [[vegānisms|vegānisks]] un [[veģetārisms|veģetārs]] aizstājējs? * ... [[1962. gads|1962. gadā]] [[PSRS]] [[Ballistiskā raķete|ballistisko raķešu]] ar kodolgalviņām '''''[[R-12 Dvina]]''''' izvietošana [[Kuba|Kubā]] bija [[Kubas raķešu krīze]]s iemesls? |2026-10-18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Old Fort of Zanzibar.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1824. gads|1824. gadā]] [[Omānas sultāns]] no [[Maskata]]s uz [[Ungudža|Ungudžu]] pārcēla savu rezidenci, un '''[[Zanzibāra (pilsēta)|Zanzibāra]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izauga kā Omānas un Zanzibāras sultanāta galvaspilsēta? * ... '''[[sinepes]]''' kā [[ēdiens|ēdiena]] piedeva tiek gatavotas no sinepju sēklām, kuras ir galvenā sastāvdaļa; atkarībā no sinepju veida tiek izmantotas dažādas sinepju šķirnes — baltās (mēreni asas), brūnās (vidēji asas) vai melnās (ļoti asas)? * ... grupas ''[[The Sound Poets]]'' pirmsākumi meklējami 2006. gadā, kad tika izveidota grupa "Smaragda Pilsētas Burvji", kas pēc pāris gadiem beidza savu pastāvēšanu, taču 2011. gadā divi šīs grupas dalībnieki — '''[[Jānis Aišpurs]]''' un Normunds Lukša — nodibināja jaunu grupu — ''The Sound Poets''? |2026-10-19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cimitirul Vesel de la Sapanta6.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Jautrā kapsēta]]''' [[Rumānija|Rumānijā]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir slavena ar saviem spilgtas krāsas naivisma stilā veidotiem kapu pieminekļu gleznojumiem, kas oriģinālā un poētiskā manierē apraksta cilvēkus, kas tur apglabāti, kā arī ainas no viņu dzīves? * ... [[tabaka]]s izstrādājuma '''[[snuss|snusa]]''' lietošanas atmešana ir tikpat sarežģīta kā [[smēķēšana]]s atmešana? * ... '''[[jūras veltes]]''' ir nozīmīgs dzīvnieku izcelsmes [[olbaltumvielas|olbaltumvielu]] avots daudzās diētās visā pasaulē, īpaši piekrastes reģionos? |2026-10-20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hotel de Federaciones 02.jpg|border|right|250px]]}} * ... [[1778. gads|1778. gadā]] '''[[Bioko|Bioko sala]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā [[Malabo]] pilsētas panorāma ar Basiles smaili fonā)</small>}} nonāca [[Spānija]]s valdījumā, kas to apvienoja ar Riomuni teritoriju vienotā kolonijā Spāņu Gvinejā, bet [[1968. gads|1968. gadā]] [[kolonija]] ieguva neatkarību kā [[Ekvatoriālā Gvineja]]? * ... '''''[[dim sum]]''''' ir viegli [[ēdieni]], ko saskaņā ar [[ķīnieši|ķīniešu]] tējas tradīcijām parasti pasniedz kopā ar [[puera tēja]]s tasi pirms vakariņām? * ... 2024. gadā '''[[Kūdras rūpniecība Latvijā|Latvijas kūdras rūpniecība]]''' ieguva 31% no [[Eiropa]]s profesionālajā [[dārzkopība|dārzkopībā]] izmantotās [[kūdra]]s? |2026-10-21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:SIMAL limoncello jp.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[limončello]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir otrs populārākais [[liķieris]] [[Itālija|Itālijā]] un tradicionāli tiek pasniegts atdzesēts kā [[gremošana|gremošanu]] stimulējošs līdzeklis pēc vakariņām? * ... '''[[Nabesnas šļūdonis]]''' '''[[Vrangeļa kalni|Vrangeļa kalnos]]''' ir garākais ieleju [[ledājs]] [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] un garākais iekšzemes ieleju ledājs pasaulē? * ... '''[[tautas medicīna]]''' balstās uz paaudzēm nodotu pieredzi, dabas resursu izmantošanu un intuitīvu pieeju [[veselība]]s problēmu risināšanā, taču tās efektivitāte ne vienmēr ir zinātniski pierādīta, tāpēc dažkārt ir nepieciešama piesardzība tās pielietošanā? |2026-10-22={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Bourvil2.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Franči|franču]] [[aktieris]] un [[dziedātājs]] '''[[Burvils]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk ir zināms ar lomām [[Kinokomēdija|kinokomēdijās]] un sevišķi sadarbību ar [[Luijs de Finess|Luiju de Finesu]]? * ... '''[[karstvīns|karstvīna]]''' gatavošanas tradīcija parādījās [[viduslaiki|viduslaikos]] [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]]? * ... ar [[biatlons|biatlonu]] nodarbojas arī [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] dalībnieces [[Sanita Buliņa|Sanitas Buliņas]] dvīņu māsa '''[[Sandra Buliņa]]''', kura arī ir [[Latvija]]s izlases dalībniece? |2026-10-23={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Melnsilupe and Baltic sea.jpg|border|right|200px]]}} * ... reizēm par '''[[Melnsilupe|Melnsilupi]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā Melnsilupes ieteka [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]])</small>}} sauc arī tās sateces upi [[Lorumupe|Lorumupi]], jo sākotnēji Milzgrāvja (otras sateces) nebija, un to izraka tikai [[1842. gads Latvijā|1842. gadā]] pēc [[Dundaga]]s barona pavēles, lai nolaistu Dieviņa ezeru? * ... [[grieķi|grieķu]] virtuvei piedrīgais '''[[giross]]''' ir līdzīgs citiem līdzīgiem [[Tuvie Austrumi|Tuvo Austrumu]] un [[Vidusjūra]]s reģiona ēdieniem, piemēram, [[Kebabs|kebabam]] un [[šaverma]]i, taču tas izceļas ar savām unikālajām [[Garšviela|garšvielām]] un sastāvdaļu kombinācijām? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2025. gada Pasaules čempionātā biatlonā]]''' četras zelta medaļas izcīnīja [[Francija]]s biatloniste [[Žilija Simona]], bet [[Norvēģija]]s biatlonists [[Juhanness Tīngnēss Bē]], kuram šis bija pēdējais [[Pasaules čempionāts biatlonā|pasaules čempionāts]] karjerā, ieguva trīs zelta, vienu sudraba un vienu bronzas medaļu? |2026-10-24={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Maui, Hawaii beach.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Havaju salas|Havaju salu]] arhipelāga otro lielāko salu '''[[Maui]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veido divi [[vulkāns|vulkānu]] masīvi Haleakalā un Kahālāvai, ko savieno {{nobr|10 km}} plats [[zemesšaurums]], kas faktiski ir vienīgā apdzīvotā un [[lauksaimniecība]]i izmantojamā teritorija? * ... '''[[sālīts speķis|sālītā speķa]]''' vēsture ir cieši saistīta ar [[zemkopība]]s un [[lopkopība]]s tradīcijām: vēsturiski tas tika gatavots, lai saglabātu [[cūkgaļa|cūkgaļu]] ziemas mēnešiem, kad svaigu pārtikas produktu pieejamība bija ierobežota, jo [[sālīšana]] bija vienkārša un efektīva metode, kas ļāva paildzināt [[speķis|speķa]] derīguma termiņu, vienlaikus uzlabojot tā garšu? * ... [[Rietumāfrika]]s piekrastes reģionu, kas mūsdienās aptver daļu no [[Gana]]s, [[Togo]], [[Benina]]s un [[Nigērija]]s, vēsturiski dēvē par '''[[Vergu Krasts|Vergu Krastu]]''', kas radies [[koloniālisms|koloniālajā periodā]], kad reģions bija viens no galvenajiem transatlantiskās [[vergu tirdzniecība]]s centriem? |2026-10-25={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Lorumupes atsegums.JPG|border|right|200px]]}} * ... pie [[Vīdale]]s '''[[Lorumupe]]''', tekot cauri [[Kaļķupes ieleja|Kaļķupes ielejas dabas liegumam]], šķērso [[Šlīteres Zilie kalni|Šlīteres Zilo kalnu]] turpinājumu, un, izgraužoties caur [[vidusdevona]] [[arukilas svīta]]s [[smilšakmeņi]]em, veido samērā augstus [[atsegums|atsegumus]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[karstā šokolāde]]''' kļuva populāra pēc [[kakao pupiņas|kakao pupiņu]] ieviešanas [[16. gadsimts|16. gadsimtā]], un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās? * ... [[Somija]]s [[piena produkti|piena produktu]] ražotājs '''''[[Valio]]''''' pieder 13 Somijas [[piens|piena]] pārstrādes kooperatīviem, kuros apvienojušies aptuveni 3200 piena ražotāji, un tas iepērk 86 % Somijā saražotā piena? |2026-10-26={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:HYGROCYBE PSITTACINA (6667933911).jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] pirmo reizi '''[[zaļā stiklene]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tika novērota 1951. gadā [[Lielplatone]]s apkārtnē, bet 2025. gadā [[Latvijas Mikologu biedrība]] to nosauca par [[Gada sēne Latvijā|Gada sēni]]? * ... [[Rumānija|Rumānijā]] '''[[brinza|brinzu]]''' bieži sauc par nacionālo [[ēdiens|ēdienu]] un izmanto gan kā piedevu, gan kā pamata sastāvdaļu dažādos [[ēdieni|ēdienos]], piemēram, [[pīrāgs|pīrāgos]]? * ... '''[[Amerikas Savienoto Valstu Gaisa spēku Nacionālais muzejs]]''' ir vecākais un lielākais militārās [[aviācija]]s [[muzejs]] pasaulē, kurā apskatāmi vairāk nekā 360 [[lidaparāti]] un [[raķete]]s? |2026-10-27={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Rouble-1961-Paper-1-Obverse.jpg|border|right|250px]]}} * ... pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]] '''[[Padomju rublis|padomju rubli]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā 1 rubļa banknotes averss)</small>}} īsu brīdi (līdz 1992., 1993. vai 1994. gadam) turpināja lietot [[Pēcpadomju valstis|pēcpadomju valstīs]] līdz savu nacionālo valūtu izveidei? * ... '''[[Japānas viskijs|Japānas viskija]]''' vēsture sākas 20. gadsimta sākumā, kad [[japāņi|japāņu]] dzērienu kompānijas sāka eksperimentēt ar [[viskijs|viskija]] ražošanu, iedvesmojoties no [[Skotija]]s tradīcijām? * ... 2025. gadā [[ASV]] [[futboliste]]s '''[[Naomi Girma]]s''' pāreja no ''Sandjego Wave FC'' uz [[Anglija]]s klubu ''Chelsea'' par pārejas maksu 1,1 miljona [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā kļuva par sieviešu futbola transfēra rekordu? |2026-10-28={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Teasel Ottawa.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[meža dipsaks]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nereti ir [[krāšņumaugs]], bet ļoti reti sastopams savvaļā kā dārzbēglis vai ievazāts (adventīvs) augs? * ... pasaules mērogā '''[[vistas gaļa]]''' ir vispopulārākā [[mājputni|mājputnu]] gaļa, kas veido aptuveni 35—40% no kopējā [[gaļa]]s patēriņa? * ... par '''[[2025. gada Latvijas čempionāts šahā|Latvijas 2025. gada čempioniem šahā]]''' kļuva [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Arturs Neikšāns]], čempionāta finālturnīrā izcīnot 8 punktus no 9 iespējamiem, un FIDE meistare [[Marija Kuzņecova]], sacensībās iegūstot 7,5 punktus no 9 iespējamiem? |2026-10-29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:RB 20200116 Murchison 2-283.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Ugandas prezidents|Ugandas prezidenta]] [[Idi Amins|Idi Amina]] laikā uz [[Viktorijas Nīla]]s esošo '''[[Mērčisona ūdenskritums|Mērčisona ūdenskritumu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} pārdēvēja par Kabaregas ūdenskritumu par godu vienam no pēdējiem Buņoro karaļiem, bet nosaukums neiedzīvojās, un pēc Amina valdīšanas beigām ūdenskritumam atgrieza iepriekšējo nosaukumu? * ... 20. gadsimtā [[ASV]] īpaši populāri kļuva '''[[kokteiļi]]''', jo [[Sausais likums ASV|Sausā likuma]] laikā bārmeņi eksperimentēja ar dažādām receptēm, lai maskētu zemas kvalitātes [[alkoholiskie dzērieni|alkohola]] garšu? * ... senatnē dienvidu [[Itālija|Itālijā]] esošā '''[[Taranto līcis|Taranto līča]]''' piekraste bija daļa no [[Lielā Grieķija|Lielās Grieķijas]] — šeit atradās grieķu kolonijas, un vēl mūsdienās daļa iedzīvotāju sevi uzskata par etniskiem [[grieķi]]em? |2026-10-30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2023-02-12 BMW IBU World Championships Biathlon Oberhof 2023 – Women 10 km Pursuit by Sandro Halank–043.jpg|border|right|150px]]}} * ... 2025. gada janvārī [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā [[Oberhofa|Oberhofā]] [[Bulgārija]]s [[biatloniste]] '''[[Milena Todorova]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcīnīja 3. vietu sprintā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā un iegūstot Bulgārijai pirmo godalgu sieviešu sacensībās pēc 2004. gada, kad to izdevās [[Jekaterina Dafovska|Jekaterinai Dafovskai]]? * ... '''[[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]''' iegūst, apstrādājot nobriedušu [[kokosrieksts|kokosriekstu]] balto mīkstumu, no sarīvētā mīkstuma un [[ūdens]]? * ... 2025. gada 8. un 9. februārī [[Baltijas valstis|Baltijas valstu]] elektroapgādes tīkli atslēdzās no [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s energosistēmas, vienu dienu darbojās izolētā režīmā, tad '''[[Baltijas valstu elektroapgādes tīklu sinhronizēšana ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu|sinhronizējās ar Eiropas vienoto tīklu]]''' caur [[Polija|Poliju]]? |2026-10-31={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cambozola cheese.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''''[[Cambozola]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Liellops|govs]] [[Piens|piena]] [[siers]], kas ir [[franči|franču]] treknā krējuma mīkstā siera un pikantā zilā [[itālieši|itāļu]] siera ''Gorgonzola'' kombinācija? * ... lai gan '''[[bezalkoholiskie dzērieni]]''' ir ārkārtīgi populāri un veido ievērojamu daļu no globālā [[pārtika]]s un dzērienu tirgus, tie bieži tiek kritizēti par ietekmi uz [[veselība|veselību]]; pētījumi rāda, ka pārmērīgs saldināto dzērienu patēriņš ir viens no galvenajiem [[aptaukošanās]] cēloņiem pasaulē, piemēram, viena 330 ml gāzētā dzēriena pudele var saturēt līdz pat 35—40 g [[cukurs|cukura]]? * ... '''[[šeihs]]''' var būt [[cilts]] vai kopienas vadītājs, reliģiskais skolotājs, garīgais līderis [[sūfisms|sūfismā]] vai pat valsts valdnieks, īpaši [[Persijas līča valstis|Persijas līča valstīs]]; mūsdienās tituls tiek izmantots gan formālā, gan neformālā nozīmē, un tā pielietojums atšķiras atkarībā no reģiona un kultūras konteksta? |2026-11-01={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cup and Saucer LACMA 47.35.6a-b (1 of 3).jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Eiropa|Eiropā]] '''[[tase]]s''' popularitāte strauji pieauga 17. gadsimtā, kad caur [[tirdzniecība]]s ceļiem sāka ievest [[tēja|tēju]] un [[kafija|kafiju]]{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā 18. gadsimta vidus tase)</small>}}? * ... '''[[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025. gada Pasaules čempionātā kamaniņu sportā]]''' [[Latvija]]s sportisti izcīnīja vienu medaļu: otrajā vietā finišēja divnieks [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]]? * ... [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un [[Senā Roma|Romā]] '''[[pusdienas]]''' (''prandium'') bija neliela ēdienreize, kurā parasti tika baudīta [[maize]], [[siers]], [[augļi]] vai citas vienkāršas '''[[uzkodas]]''', un šajā periodā galvenā maltīte tika ieturēta vakarā, bet pusdienas tika uzskatītas par funkcionālu, nevis izsmalcinātu ēdienreizi? |2026-11-02={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:2018 01 Croissant IMG 0685.JPG|border|right|200px]]}} * ... lai gan '''[[kruasāns]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]]? * ... nosaukuma '''‘[[Bārs (iestāde)|bārs]]’''' izcelsme meklējama [[Angļu valoda|angļu valodā]], kur vārds ''bar'' sākotnēji apzīmēja leti vai barjeru, kas atdalīja [[Alkoholiskie dzērieni|dzērienu]] sagatavošanas vietu no apmeklētājiem? * ... lai gan [[Ķīna]]s [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] modeļu un tehnoloģiju uzņēmuma '''''[[DeepSeek]]''''' modeļi ir tehnoloģiski attīstīti, tie joprojām atpaliek no ''[[OpenAI]]'' un ''[[DeepMind]]'' jaunākajām versijām, kas var būt saistīts ar pieejamo resursu ierobežojumiem un Ķīnas valdības regulējumiem, kas var ierobežot inovāciju brīvību? |2026-11-03={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Изборская крепость. Архитектурный ансамбль.jpg|border|right|200px]]}} * ... mūsdienu [[Krievija]]s rietumos pie [[Igaunija]]s robežas esošo '''[[Izborskas cietoksnis|Izborskas cietoksni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} uzcēla 14. gadsimtā, bet ieprekšējo, kas atradās 1,5 km attālumā, [[Livonijas krusta kari|Livonijas krusta karu]] laikā [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|1240. gadā ieņēma Livonijas karaspēks]] un atstāja pēc [[Ledus kauja]]s [[1242. gads|1242. gadā]]? * ... '''[[perijs]]''', kas tiek gatavots no [[Bumbieres|bumbieriem]], līdzīgi kā [[sidrs]] tiek gatavots no [[Ābols|āboliem]], ir tradicionāls dzēriens vairākās valstīs, īpaši [[Anglija|Anglijā]], [[Francija|Francijā]] un citviet [[Eiropa|Eiropā]]? * ... sadarbībā ar režisoru [[Aleksandrs Leimanis|Aleksandru Leimani]] rakstnieks '''[[Jānis Anerauds]]''' veidoja scenārijus filmām "[[Vella kalpi]]" (1970), "[[Vella kalpi Vella dzirnavās]]" (1972) un "[[Melnā vēža spīlēs]] (1975)? |2026-11-04={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Żurek soup served in PKP restaurant car.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[žurs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} tiek uzskatīts par [[Polija]]s nacionālās virtuves sastāvdaļu un visbiežāk tiek gatavots no [[rudzu milti|rudzu miltu]] [[ieraugs|ierauga]], dažkārt arī ar skābētām auzu pārslām, [[maize|maizi]] vai kviešiem, un tam ir raksturīga nedaudz skābena, bieza un pikanta garša? * ... valsts militārais vadītājs feodālajā [[Japāna|Japānā]] '''[[sjoguns]]''' faktiski bija arī valsts vadītājs; oficiāli valsts vadītājs bija [[Japānas imperatoru uzskaitījums|Japānas imperators]], kas patiesībā bija vienīgi valsts garīgais līderis? * ... vadošā [[politiskā partija]] [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] '''[[Turkmenistānas Demokrātiskā partija]]''' tika dibināta [[1991. gads|1991. gada]] 16. decembrī, pēc [[Padomju Savienības sabrukums|Padomju Savienības sabrukuma]], kļūstot par tiešu pēcteci [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|Padomju Savienības Komunistiskās partijas]] Turkmenistānas nodaļai? |2026-11-05={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cajanus cajan Leaf, flowers and fruits.png|border|right|200px]]}} * ... '''[[cūku zirņi|cūku zirņu]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} izcelsme rodama [[Dienvidāzija|Dienvidāzijā]], bet mūsdienās tos plaši audzē [[tropi|tropu]] un [[subtropi|subtropu]] apgabalos; tie ir izturīgi pret [[sausums|sausumu]], tāpēc ir nozīmīgs [[pārtika]]s avots sausajos reģionos? * ... pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] [[Japāna]] [[Sanfrancisko līgums|Sanfrancisko līgumā]] atteicās no [[Sahalīna]]s un [[Kuriļu salas|Kuriļu salu]] ziemeļu daļas, bet ne no '''[[Šikotana|Šikotanas salas]]''' un '''[[Habomai|Habomai salām]]''', taču [[PSRS]] izlēma neparakstīt Sanfrancisko līgumu un paturēt visas Kuriļu salas, iekļaujot tās [[Sahalīnas apgabals|Sahalīnas apgabalā]]? * ... [[Itāļi|itāļu]] [[kinorežisors|kinorežisora]], viena no vadošajiem [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] virziena pārstāvjiem '''[[Roberto Rosellīni]]''' otrā sieva no 1950. līdz 1957. gadam bija zviedru aktrise [[Ingrīda Bergmane]], meita — [[aktrise]], [[rakstniece]], [[Filantropija|filantrope]] un [[modele]] [[Izabella Rosellīni]]? |2026-11-06={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Tart telur Portugis (Pastéis de nata) 20230409 194702.jpg|border|right|200px]]}} * ... kopš ''Fábrica de Pastéis de Belém'' atvēršanas oriģinālā [[Recepte (kulinārija)|recepte]], kas iedvesmoja dažādus [[portugāļi|portugāļu]] smalkmaizīšu '''''[[pastel de nata]]''''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} veidus, tiek turēta slepenā telpā, un ceptuve ir vienīgā, kas kūciņas ražo pēc oriģinālās receptes? * ... [[Francija]]s [[Seriāls|televīzijas detektīvseriālu]] '''"[[Šerifs (seriāls)|Šerifs]]"''' 6 sezonu garumā no 2013. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 22. februārim pārraidīja [[Francija]]s sabiedriskās televīzijas kanālā ''[[France 2]]''? * ... tehnoloģiju [[uzņēmums|uzņēmumu]], kas specializējas [[Mākslīgais intelekts|mākslīgā intelekta]] un [[mašīnmācīšanās]] izpētē un attīstībā '''''[[DeepMind]]''''' 2010. gadā dibināja Demiss Hassabiss, Šeins Leggs un Mustafa Sulejmans, bet 2014. gadā to iegādājās ''[[Google]]'', uzņēmumam kļūstot par ''[[Alphabet Inc.]]'' grupas daļu? |2026-11-07={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Medlar pomes and leaves.jpg|border|right|200px]]}} * ... jau kopš antīkajiem laikiem [[Eiropa|Eiropā]] un [[Āzija|Āzijā]] kultivētā '''[[mespils|mespila]]''' [[augļi]] {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} sākotnēji ir cieti un rūgti, bet pēc nogatavošanās un īslaicīgas uzglabāšanas kļūst mīksti un saldi? * ... '''[[bezalkoholiskais alus]]''' tiek gatavots līdzīgi kā parastais [[alus]], izmantojot [[Iesals|iesalu]], [[apiņi|apiņus]], [[Raugs|raugu]] un [[ūdens|ūdeni]], bet ražošanas procesā [[etilspirts|alkohols]] tiek samazināts vai izņemts? * ... [[valodnieks]], bijušais [[Valsts valodas centrs|Valsts valodas centra]] direktors '''[[Māris Baltiņš]]''' augstāko izglītību ieguvis kā mediķis [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūtā]], kur 1989. gadā aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta grādu? |2026-11-08={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Meaty Lasagna 8of8 (8736299782).jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[lazanja]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir ne tikai [[itāļi|itāļu]] virtuves simbols, bet arī plaši pazīstams un iecienīts [[ēdiens]] daudzās citās valstīs, īpaši [[ASV]], kur tas bieži tiek pasniegts ģimenes vakariņās un svētku maltītēs? * ... [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] teātra un kino [[aktrise]] '''[[Olga Šepicka]]''' atveidoja galveno [[Marija Leiko|Marijas Leiko]] lomu [[Dāvis Sīmanis jaunākais|Dāvja Sīmaņa]] kinofilmā "[[Marijas klusums]]", par ko saņēmusi "[[Lielais Kristaps|Lielā Kristapa balvu]]" kā [[Labākā aktrise (Lielais Kristaps)|gada labākā aktrise]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Masačūsetsa]]s štata pilsēta '''[[Seilema (Masačūsetsa)|Seilema]]''' ir plaši pazīstama ar [[Salemas raganu prāva|Seilemas raganu prāvām]] [[1692. gads|1692. gadā]], kas tiek atspoguļotas pilsētas kultūrā arī mūsdienās? |2026-11-09={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Cornus mas Herbstlaub 20221023 02.jpg|border|right|200px]]}} * ... [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]] un [[Dienvidrietumāzija|Dienvidrietumāzijā]] sastopamā '''[[kizils|kizila]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} [[augļi]] tiek izmantoti svaigā veidā, kā arī [[ievārījums|ievārījumu]], [[sula|sulu]] un [[destilācija|destilātu]] pagatavošanā, savukārt koka cietība un izturība padara to piemērotu dažādiem [[amatniecība]]s darbiem? * ... '''[[keratīns]]''', kas ir atrodams [[Cilvēks|cilvēka]] un [[Dzīvnieks|dzīvnieku]] [[āda|ādā]], [[mati|matos]], [[nagi|nagos]] un [[spalvas|spalvās]], nodrošina šiem audiem izturību, elastību un aizsardzību pret ārējiem faktoriem, piemēram, mehāniskiem bojājumiem un mitruma zudumu? * ... [[mūzikas grupa|grupas]] "[[Tautumeitas]]" dziesma, ar kuru viņas pārstāvēja [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]] [[2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2025. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]], '''"[[Bur man laimi]]"''' ir pirmā dziesma, kas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] finālā izskanējusi [[Latviešu valoda|latviešu valodā]]? |2026-11-10={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Blue-eyed Grass (18044938850).jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[šaurlapu sizirinhija]]s''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], taču tā ir naturalizējusies arī vietām [[Eiropa|Eiropā]], tostarp reti [[Latvija|Latvijā]], kultivācijas rezultātā? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[kartupeļu biezenis]]''' kļuva iecienīts 19. gadsimtā, kad [[kartupeļi]] sāka plaši aizvietot [[graudaugi|graudaugus]]? * ... 1994. gadā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Vašingtona (štats)|Vašingtonas štata]] pilsētā '''[[Belvjū (Vašingtona)|Belvjū]]''' [[Džefs Beizoss]] dibināja uzņēmumu ''[[Amazon]]''? |2026-11-11={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Napa cabbages.png|border|right|150px]]}} * ... kopš 20. gadsimta [[Ķīna|Ķīnā]] populārie '''[[Pekinas kāposti]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir kļuvuši par plaši izplatītu [[dārzenis|dārzeni]] arī [[Eiropa|Eiropā]], [[Amerika|Amerikā]] un [[Austrālija|Austrālijā]]? * ... lai arī '''[[retzemju elementi|retzemju elementu]]''' dabā ir gana daudz, taču tie ir ļoti izkliedēti un grūti iegūstami? * ... '''[[Tvikenemas stadions]]''' [[Londona]]s apkaimē [[Ričmonda pie Temzas|Ričmondā pie Temzas]] ir pasaulē lielākais [[Regbijs|regbija-15]] stadions, kura skatītāju vietu skaits nesen palielināts līdz {{nobr|82 000}} sēdvietām, padarot to par otro lielāko stadionu [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] pēc [[Vemblija stadions|Vemblija stadiona]]? |2026-11-12={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of England.svg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Anglijas karogs|Anglijas karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} esošais sarkanais [[Svētā Jura krusts]] simbolizē [[Anglija]]s aizbildni [[Svētais Juris|Svēto Juri]]? * ... atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, '''[[tumšā šokolāde]]''' satur mazāk [[Cukurs|cukura]], un tai nav pievienots vai ir nedaudz pievienots [[piena pulveris]]? * ... [[Latvijas klimats]] nav tik saulains kā [[Dienvideiropa]]s valstīs, tomēr '''[[saules panelis|saules paneļi]]''' var būt efektīvi, jo vidējais saules starojums [[Latvija|Latvijā]] ir apmēram 900—1100 kWh/m² gadā, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu labu [[elektroenerģija]]s ražošanu? |2026-11-13={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chicken biriyani- My cafe restaurant - Meghalaya DSC 009.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[birjāni]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, ko gatavo no [[rīsi]]em, [[gaļa]]s vai [[dārzenis|dārzeņiem]] un pievienojot plašu [[garšviela|garšvielu]] klāstu, ir tradicionāls [[indieši|indiešu]] virtuves ēdiens, kas apvieno mogulu virtuvi ar vietējo tradīcijām? * ... [[Mongolija]]s ziemeļu pilsēta '''[[Suhbātara]]''' ir nodēvēta mongoļu revolucionāra, karavadoņa un viena no sociālisma laikā valstī valdījušās [[Mongolijas Tautas revolucionārā partija|Mongolijas Tautas revolucionārās partijas]] dibinātājiem [[Suhebators|Suhebatora Damdina]] vārdā? * ... '''[[Kanādas sieviešu hokeja izlase]]''' ir bijusi dominējošā komanda lielākajās starptautiskajās sacensībās un uzvarējusi lielākajā daļā lielāko hokeja turnīru, bet viņu lielākie konkurenti ir [[ASV sieviešu hokeja izlase|ASV izlase]], kas ir vienīgā izlase, kas arī ir uzvarējusi kādā galvenajā sieviešu hokeja turnīrā? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> adlopo0m77hre7pyosp4t3nlvfj4ycz 0 286573 4548692 4540799 2026-11-12T11:01:28Z Ivario 51458 4548692 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | name = Frederiks X | title = Dānijas karalis | image = King Frederik X in 2025.jpg | caption = Frederiks 2025. gadā | succession = [[Dānijas karaļu uzskaitījums|Dānijas karalis]] | term_sākums = {{dat|2024|1|14|N}} | term_beigas = ''pašlaik'' | predecessor = [[Margrēte II]] | suc-type = Troņmantnieks | successor = [[Dānijas kroņprincis Kristians]] | spouse = * [[Dānijas kroņprincese Mērija|Mērija Donaldsone]] (2004-pašlaik) | issue = * [[Dānijas kroņprincis Kristians]] * Princese Isabella * Princis Vincents * Princese Žozefīne | full name = Frederiks Andre Henriks Kristians | father = Henriks | mother = [[Margrēte II]] | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|df=yes|1968|5|26}} | birth_place = {{vieta|Dānija|Kopenhāgena}} | death_date = | death_place = | burial_date = | burial_place = | religion = Dānijas baznīca | signature = Signaturr of Frederik X.svg }} '''Frederiks X''' ({{val|da|Frederik X}}; dzimis {{dat|1968|5|26}}), pilnajā vārdā '''Frederiks Andre Henriks Kristians''' (''Frederik André Henrik Christian''), ir pašreizējais [[Dānija]]s karalis. Viņš ir Dānijas karalienes [[Margrēte II|Margrētes II]] un viņas vīra Henrika pirmais dēls. Studējis politoloģiju [[Orhūsas Universitāte|Orhūsā]] un [[Hārvarda Universitāte|Hārvardā]]. Izgājis militāro apmācību. 2004. gadā apprecējies ar austrāliešu mārketinga konsultanti – karalieni [[Dānijas kroņprincese Mērija|Mēriju]], ar kuru iepazinies {{oss|V=2000|L=Ģ}} laikā. Frederiks kopš 2009. gada ir [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskās Olimpiskās komitejas]] loceklis. 2023. gada 31. decembrī, jaungada uzrunā, viņa māte karaliene [[Margrēte II]] paziņoja, ka 2024. gada 14. janvārī atkāpsies no troņa, Frederikam kļūstot par Dānijas monarhu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2023-danijas-karaliene-margrete-ii-atstas-troni.a537267/|title=Dānijas karaliene Margrēte II atstās troni|website=www.lsm.lv|access-date=2024-01-14|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://www.kongehuset.dk/en/the-royal-family/hm-the-king/ Biogrāfija Dānijas karaliskās ģimenes oficiālajā tīmekļa vietnē] {{kastes sākums}} {{Gliksburgas dzimtas valdnieki}} {{Amatu secība | pirms = [[Margrēte II]]| virsraksts = [[Dānijas karalis]] | periods = {{dat|2024|1|14}} — ''pašlaik'' | pēc = — }} {{kastes beigas}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{ES valstu vadītāji}} {{Dānijas valdnieki}} {{pašreizējie monarhi}} {{DEFAULTSORT:Frederiks, Dānijas kroņprincis}} [[Kategorija:1968. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Dānijas cilvēki]] [[Kategorija:Dānijas karaliskā vara]] [[Kategorija:Pašreizējie valstu vadītāji]] [[Kategorija:Valdošie monarhi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri]] [[Kategorija:Ar Krizantēmas ordeni apbalvotie]] 39dw4gjnufxoz6yweapa4gyqzmf3xxd 0 287716 4548446 4088257 2026-11-12T02:44:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548446 wikitext text/x-wiki {{Ģeogrāfiska objekta infokaste | nosaukums = Kvēpenes dižozols | krāsu_shēma = koks | attēls = Kvēpenes dižozols.jpg | att_izm = | att_paraksts = | vietaskarte = Latvija |vietaskartes_izmērs = |reljefa_vietaskarte = jā | plat_d = 57 | plat_m = 16 | plat_s = 37 | plat_NS = N | gar_d = 25 | gar_m = 10 | gar_s = 52 | gar_EW = E | atrašanās = {{vieta|Latvija|Cēsu novads|Raiskuma pagasts|Kvēpene}} | tuvākā_pilsēta = [[Cēsis]] | tips = | suga = [[Parastais ozols]] | vecums = | svars = | augstums = 20 m | garums = | platums = | dziļums = | tilpums = | apkārtmērs = 6,18 m | aizsardz_valsts = | apmeklētāji = | autostāvvieta = | transports = | piekļuve = | sarežģītība = | mājaslapa = | citas_daļas = }} '''Kvēpenes dižozols''' (arī '''Upuru ozols''', '''Satekles ozols''') atrodas 6&nbsp;km no [[Cēsis|Cēsīm]], [[Raiskuma pagasts|Raiskuma pagastā]], [[Cēsu novads|Cēsu novadā]], blakus Kvēpenes pilskalnam. Tā apkārtmērs ir 6,18 m,<ref name="tvnet">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/167121-ozolins_zemzaritis |title=Raksts par ozoliem tvnet.lv |access-date={{dat|2015|07|08||bez}} |archive-date={{dat|2011|06|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110604014058/http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/167121-ozolins_zemzaritis }}</ref> augstums 20 m, bet [[vainaga projekcija]] ir 28 x 30 m un aptuvenais augšanas ātrums platumā ir 1,73&nbsp;cm gadā.<ref name="tvnet"/> Pēc [[Kalnalkšņu ozols|Kalnalkšņu ozola]] bojāejas šis ir lielākais koks [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas nacionālajā parkā]], kā arī viens no [[Latvijas lielākie dižozoli|Latvijas lielākajiem ozoliem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.campo.laivas.lv/lv/marsruti/Vidzeme/?pg=Kvepene |title=Kvēpenes apkārtnes raksturojums |access-date={{dat|2015|07|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304135509/http://www.campo.laivas.lv/lv/marsruti/Vidzeme/?pg=Kvepene }}</ref> To uzskata par vienu no iespējamiem ozoliem, kas ticis attēlots uz [[lats|piecu latu]] [[banknote]]s,<ref>[http://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/kvepenes-pilskalns Latvia Travel apskates objekts: Kvēpenes pilskalns]{{Novecojusi saite}}</ref> lai gan šis fakts tiek apšaubīts.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/322123-kur_aug_uz_piecu_latu_naudaszimes_attelotais_ozols |title=''Kur aug uz piecu latu naudaszīmes attēlotais ozols?'' tvnet.lv |access-date={{dat|2015|07|08||bez}} |archive-date={{dat|2016|03|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160307054958/http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/322123-kur_aug_uz_piecu_latu_naudaszimes_attelotais_ozols }}</ref> Ozola apkārtnē atrodas vairāki citi [[dabas pieminekļi]], piemēram, [[Rūsiņa kalns]], [[Kvēpenes pilskalns]], Kvēpenes iezis un citi.<ref>[http://www.daba.gov.lv/public/lat/turistiem/apraksti/taka/kvepenes_taka/ Dabas aizsardzības pārvalde — Kvēpenes taka]</ref> Eksistē ziņas, ka Kvēpenes ozolam tikuši nesti [[upuri]] un ziedota [[nauda]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://karte.pargaujasnovads.lv/lv/daba/ |title=Dabas objekti Pārgaujas novadā |access-date={{dat|2015|07|08||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170703022446/http://karte.pargaujasnovads.lv/lv/daba/}}</ref> kā arī teikās aprakstīts, ka zem ozola sākusies eja, pa kuru 13. gadsimta sākumā aplenkuma laikā Kvēpenes pilij esot piegādāta pārtika.<ref>[http://www.valoda.lv/downloadDoc_163/mid_543 2007. gada 2. augusta laikraksts "Atslēgas"]{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas dižkoki]] [[Kategorija:Raiskuma pagasts]] jboa62flyq2sxjdyeyvwgmzzgvufo0v 0 291931 4548268 4292586 2026-11-11T15:07:41Z Bendžamins 76862 4548268 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Lukīno Viskonti | vārds_orig = ''Luchino Visconti'' | attēls = Luchino Visconti 1972b.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Lukīno Viskonti 1972. gadā | dz. vārds = Lukīno Viskonti di Modrone | dz. datums = {{dat|1906|11|2}} | dz. vieta = {{vieta|Itālija|Milāna}} | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1976|3|17|1906|11|2}} | miršanas vieta = {{vieta|Itālija|Roma}} | citi vārdi = | nodarbošanās = [[režisors]], [[scenārists]] | darbības gadi = 1943—1976 | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = "[[Gepards (filma)|Gepards]]" (''Il gattopardo'', 1963) | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivāla]] balva "[[Zelta lauva]]" par ''[[Vaghe stelle dell'orsa...]]'' (1965) | dzimums = V }} '''Lukīno Viskonti di Modrone''' ({{val|it|Luchino Visconti di Modrone}}; dzimis {{dat|1906|11|2}}, miris {{dat|1976|3|17}}) bija [[itāļi|itāļu]] [[teātris|teātra]], [[opera]]s un [[kinorežisors]], [[scenārists]]. Viņš tiek uzskatīts par [[itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] aizsācēju kinomākslā. Viskonti bija [[Aristokrātija|aristokrātiskās]] [[Viskonti dzimta]]s pārstāvis, viņam piederēja [[Lonate-Pocolo]] [[grāfs|grāfa]] tituls. == Biogrāfija == Lukīno Viskonti piedzima dižciltīgā itāļu ģimenē [[Milāna|Milānā]] kā viens no septiņiem bērniem. Viņa tēvs bija Džuzepe Viskonti di Modrone, Gracāno Viskonti hercogs un Lonate-Pocolo grāfs no [[Viskonti dzimta]]s. Lukīno jau no agras jaunības sāka interesēties par mākslu, spēlēja [[čells|čellu]], darbojās kā teātra scenogrāfs. Viņš bija saticis itāļu slavenības — komponistu [[Džakomo Pučīni]], diriģentu [[Arturo Toskanīni]], rakstnieku [[Gabriēle d'Anuncio|Gabriēli d’Annuncio]]. 1935. gadā Viskonti sāka strādāt par asistentu pie franču kinorežisora [[Žans Renuārs|Žana Renuāra]], kas veicināja Viskonti interesi par sociāliem un politiskiem jautājumiem. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Viskonti iestājās [[Itāļu komunistiskajā partija|Itāļu komunistiskajā partijā]]. == Režisora karjera == === Filmas === 1943. gadā Viskonti uzņēma savu pirmo filmu "[[Apsēstība]]" (''Ossessione''). Tā tiek uzskatīta par [[itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] sākumu. Nākamā Viskonti filma ''[[La terra trema]]'' (1948) ieguva Starptautisko balvu (''International Award)'' [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivālā]]. Arī turpmākās Viskonti veidotās filmas guvušas plašu atzinību. Vairākas balvas ieguva viņa veidotā filma "[[Roko un viņa brāļi]]" (1960). 1963. gadā Viskonti uzņēma filmu "[[Gepards (filma)|Gepards]]" (''Il gattopardo'') pēc [[Džuzepe Tomazi di Lampedūza|Džuzepes Tomazi di Lampedūzas]] [[Gepards (romāns)|tāda paša nosaukuma]] romāna.<ref name="arist">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nytimes.com/2006/09/17/style/tmagazine/t17visconti.html?_r=2&pagewanted=print&oref=slogin&|title=The Aristocrat |publisher=The New York Times, 17 September 2006. (Overview of Visconti's life and career)}}</ref> Par šo filmu Viskonti saņēma [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivāla]] galveno balvu — [[Zelta palmas zars|Zelta palmas zaru]]. Par nākamo filmu ''[[Vaghe stelle dell'orsa...]]'' (1965) Viskonti saņēma galveno [[Venēcijas kinofestivāls|Venēcijas kinofestivāla]] balvu — [[Zelta lauva|Zelta lauvu]]. Par filmu ''[[La caduta degli dei]]'' (1969) nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kā labākais scenārists. 1971. gadā Viskonti uzņēma filmu "[[Nāve Venēcijā (filma)|Nāve Venēcijā]]", kuras scenārijs bija veidots pēc vācu rakstnieka [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] 1912. gadā izdotā [[Nāve Venēcijā (romāns)|tāda paša nosaukuma]] romāna.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.culturecourt.com/Scales/film/DVenice.htm|title=Luchino Visconti’s ''Death in Venice''|publisher=Literature/Film Quarterly, v. 2, 1974|access-date={{dat|2015|08|30||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150923211857/http://www.culturecourt.com/Scales/film/DVenice.htm|archivedate={{dat|2015|09|23||bez}}}}</ref> Par šo filmu Viskonti nominēts [[BAFTA kino balva]]i kā labākais režisors. [[Attēls:L visconti+a magnani 1952.jpg|thumb|180px|Lukīno Viskonti un [[Anna Manjāni]] filmēšanas laikā 1952. gadā]] === Operu iestudējumi === No 1946. gada Viskonti darbojās kā teātra režisors, iestudējot daudzas franču un amerikāņu dramaturgu lugas. Viņš bija nodibinājis teātra kompāniju, kurā viens no vadošajiem aktieriem bija [[Vitorio Gasmans]]. Šīs kompānijas aktieri tēlojuši arī Viskonti filmās. Viskonti kļuva plaši pazīstams ar operu iestudējumiem. Savas karjeras laikā iestudējis 20 operas dažādos operteātros, tai skaitā operteātrī ''[[La Scala]]'' Viskonti iestudējis piecas operas ar [[Marija Kalla|Mariju Kallu]] galvenajās lomās. Iestudējis operas arī [[Londonas Koventgārdena opera|Londonas Koventgārdena operā]], [[Romas Operas teātris|Romas Operas teātrī]], [[Maskavas Lielais teātris|Maskavas Lielajā teātrī]], [[Vīnes Valsts opera|Vīnes Valsts operā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.luchinovisconti.net/visconti_pg/teatro_lirica.htm|title=''Lirica'': Operas directed by Visconti|publisher=luchinovisconti.net|access-date={{dat|2015|08|30||bez}}|archive-date={{dat|2015|08|03||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20150803001807/http://www.luchinovisconti.net/visconti_pg/teatro_lirica.htm}}</ref> == Personīgā dzīve == Viskonti bija [[Homoseksualitāte|homoseksuāls]]. Viņa partneris 1940. gadu beigās bija itāļu režisors [[Franko Dzefirelli]].<ref name="arist" /> Pēdējais Viskonti dzīves partneris bija austriešu aktieris [[Helmuts Bergers]], kas tēlojis vairākās Viskonti filmās. 1972. gadā Viskonti pārcieta [[smadzeņu insults|insultu]], bet 1976. gadā [[Roma|Romā]] no nākamā insulta viņš 69 gadu vecumā nomira. Apglabāts [[Iskja]]s salā, netālu no savas ģimenes mājas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.findagrave.com/cgi-bin/fg.cgi?page=gr&GRid=6810834|title=Luchino Visconti|publisher=Find a Grave}}</ref> Iskjā atrodas viņa režisora darbam veltīts muzejs. == Filmogrāfija == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" ! width="33" |Gads !Nosaukums |- |1943 | style="text-align:left" |"[[Apsēstība]]" (''Ossessione'') |- |1945 | style="text-align:left" |"[[Zeme dreb]]" (''La terra trema'') |- |1951 | style="text-align:left" |"[[Visskaistākā]]" (''Bellissima'') |- |1954 | style="text-align:left" |''[[Senso]]'' |- |1957 | style="text-align:left" |"[[Baltās naktis (filma)|Baltās naktis]]" (''Le notti bianche'') |- |1960 | style="text-align:left" |"[[Roko un viņa brāļi]]" (''Rocco e i suoi fratelli'') |- |1963 | style="text-align:left" |"[[Gepards (filma)|Gepards]]" (''Il gattopardo'') |- |1965 | style="text-align:left" |"[[Lielā Lāča neskaidrās zvaigznes]]" (''Vaghe stelle dell'Orsa'') |- |1967 | style="text-align:left" |"[[Svešinieks (1967. gada filma)|Svešinieks]]" (''Lo straniero'') |- |1969 | style="text-align:left" |"[[Dievu bojāeja]]" (''La caduta degli dei'') |- |1971 | style="text-align:left" |"[[Nāve Venēcijā (filma)|Nāve Venēcijā]]" (''Morte a Venezia'') |- |1973 | style="text-align:left" |"[[Ludvigs (filma)|Ludvigs]]" (''Ludwig'') |- |1974 | style="text-align:left" |"[[Ģimenes portrets interjerā]]" (''Gruppo di famiglia in un interno'') |- |1976 | style="text-align:left" |"[[Nevainīgais]]" (''L'innocente'') |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Viskonti, Lukīno}} [[Kategorija:1906. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1976. gadā mirušie]] [[Kategorija:Lombardijā dzimušie]] [[Kategorija:Itālijas dižciltīgie]] [[Kategorija:Itāļu kinorežisori]] [[Kategorija:Itāliešu operas režisori]] [[Kategorija:Zelta palmas zara ieguvēji]] [[Kategorija:Zelta lauvas ieguvēji]] 98qr17y4qtf3n5kyar7r8so2bcvse1r 0 292480 4548579 4536081 2026-11-12T07:16:54Z Lasks 38532 4548579 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Piksāri | settlement_type = mazciems | image_skyline = Piksāru baznīca 2006-05-20.jpg | image_caption = Piksāru baznīca | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = 0.1 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2008 | population_footnotes = <ref name=lgia>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41376&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 43 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 53| lats = 25| latNS = N | longd = 25 | longm = 35| longs = 13| longEW = E | elevation_m = 70 | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4244 Naukšēni | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Piksāri''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Izvietojušies pagasta ziemeļaustrumos [[Acupīte]]s krastā pie autoceļa [[V180]] {{nobr|8 km}} no pagasta centra [[Naukšēni]]em un {{nobr|158 km}} no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta veidojusies ap bijušās Piksāru (''Pikßar'' vai ''Piksar'') [[pusmuiža]]s centru, no 1949. līdz 1961. gadam bijusi [[Piksāru ciems|Piksāru ciema padomes]] centrs.<ref>{{EncLP|2|96}}</ref> Piksāros atrodas 1905. gadā celta luterāņu baznīca. [[Attēls:Pikksaare jaam.jpg|thumb|left|250px|Piksāru šaursliežu stacija 20. gs. sākumā]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Naukšēnu pagasta ciemi}} 3lgeh3gco7hu92enpr3yhqrx7gerd7p 0 294010 4548693 4436310 2026-11-12T11:03:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548693 wikitext text/x-wiki {{Organizācijas infokaste |name = Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera |image = British Ladvian Chamber of Commerce dark LOGO1-01.png |tittle = |founded_date = 2010 |location = [[Bristole]], [[Apvienotā Karaliste]] |type = Tirdzniecības kamera |website = }} '''Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera''' ({{val|en|Latvian-British Chamber of Commerce}}) bija [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijas]] neatkarīga organizācija (institūcija), kas dibināta 2010. gada 13. oktobrī [[Londona|Londonā]], [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]], galvenā mītne atradās [[Bristole|Bristolē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=admin |url=http://www.ieguldilatvija.lv/lv/latvijas-lielbritanijas-tirdzniecibas-kamera-jaunas-sadarbibas-iespejas-uznemumiem-lielbritanija/ |title=Latvijas - Lielbritānijas tirdzniecības kamera – jaunas sadarbības iespējas uzņēmumiem Lielbritānijā - World Latvian Economics & Innovations Forum |publisher=Ieguldilatvija.lv |date= |accessdate=2015-09-22 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150921162439/http://www.ieguldilatvija.lv/lv/latvijas-lielbritanijas-tirdzniecibas-kamera-jaunas-sadarbibas-iespejas-uznemumiem-lielbritanija/ |archivedate=2015-09-21 }}</ref> Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamerā darbojās starptautiska [[uzņēmējdarbība|Biznesa]] nodaļa un Juridiskā palīdzības nodaļa (''Legal Support Division'') ar [[Biznesa parks|Biznesa parku]] Apvienotajā Karalistē. Tirdzniecības kamera tika oficiāli likvidēta 2021. gada janvārī saskaņā ar Lielbritānijas valsts Uzņēmuma reģistra lēmumu, likvidācijas pieteikumā kā likvidācijas pamats ir minēts [[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības]] negatīvā ietekme un šķēršļi, kā arī [[COVID-19]] radītās ekonomiskās sekas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Companies House |date=2021. gada 21. janvāris |url=https://find-and-update.company-information.service.gov.uk/company/07406562 |title=THE LATVIAN BRITISH CHAMBER OF COMMERCE LIMITED |newspaper=Uzņēmumu Reģistrs |accessdate=2022-10-23}}</ref> == Vēsture == 2009. gada rudenī tika uzsākta Tirdzniecības kameras izveide Lielbritānijā. 2010. gada 13. oktobrī tā tika reģistrēta Apvienotās Karalistes uzņēmumu reģistrā un kameru reģistrā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://m.lvportals.lv/visi/preses-relizes?id=222160?show=coment |title=lvportals.lv - Izveidota pirmā Latvijas Lielbritānijas Tirdzniecības palāta Apvienotajā Karalistē |publisher=M.lvportals.lv |date= |accessdate=2015-10-28}}</ref> 2010. gadā 28. oktobrī oficiāli tika atklāta pirmā un vienīgā Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera Apvienotajā Karalistē, kas notika 20 gadu laikā pēc [[Latvijas Republika]]s atjaunošanas. Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera bija nozīmīgs biznesu un juridiskās palīdzības centrs uzņēmējiem, [[Pašnodarbinātais|pašnodarbinātajām personām]] un Latvijas pilsoņiem Lielbritānijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|author=baltic-ireland.ie - 27.10.2010 |url=http://baltic-ireland.ie/2010/10/16468/ |title=baltic-ireland.ie |publisher=baltic-ireland.ie |date=2010-10-27 |accessdate=2015-10-28}}</ref> Latvijas — Lielbritānijas Tirdzniecības kameru bija akreditējusi Apvienotās Karalistes Nacionālā Lielbritānijas Tirdzniecības kamera, 2010. gada 14. oktobrī starp abām kamerām tika parakstīts sadarbības un saprašanās memorands. Memorands apstiprina faktu, ka Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera ir pirmā divu valstu (Apvienotā Karaliste un Latvija) pārstāvošā Tirdzniecības kamera.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=2010. gada 2. decembris 15:02 |url=http://www.db.lv/tirdznieciba/atklas-latvijas-lielbritanijas-tirdzniecibas-palatu-apvienotaja-karaliste-232303 |title=Atklās Latvijas Lielbritānijas Tirdzniecības palātu Apvienotajā Karalistē |publisher=[[Dienas Bizness]] |date= |accessdate=2015-09-22}}</ref> [[Attēls:British Ladvian Chamber of Commerce dark LOGO1-01.png|thumbnail|right|Latvijas-Lielbritānijas Tirdzniecības kameras ģerbonis, tika pieņemts 2015. gada jūlijā Apvienotā Karalistē.]] No 2015. gada Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera bija oficiāla partnere tādām Apvienotās Karalistes valsts iestādēm kā [[Apvienotās Karalistes Uzņēmumu reģistrs]] (''Companies House''),<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.vidzeme.lv/lv/informacija_uznemejiem/38/129595/|title=Vidzemes plānošanas reģions|website=www.vidzeme.lv|access-date={{dat|2016|01|26||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20171203070356/http://www.vidzeme.lv/lv/informacija_uznemejiem/38/129595|archivedate={{dat|2017|12|03||bez}}}}</ref> un Viņas Majestātes Ieņēmumu un muitas pārvalde (''HM Revenue & Customs "HMRC"''). 2015. gada janvārī Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera parakstīja sadarbības līgumu ar [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera|Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru]], lai veicinātu aktīvāku tirdzniecību starp Latvijas un Lielbritānijas uzņēmējiem, nodrošinātu plašākas biznesa iespējas Latvijas uzņēmumiem Apvienotajā Karalistē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.chamber.lv/lv/jaunumi/ltrk_paplasinas_biznesa_iespejas_latvijas_uznemumiem_lielbritanija-311 |title=LTRK paplašinās biznesa iespējas Latvijas uzņēmumiem Lielbritānijā |publisher=Chamber.lv |date= |accessdate=2015-09-22 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304222457/http://www.chamber.lv/lv/jaunumi/ltrk_paplasinas_biznesa_iespejas_latvijas_uznemumiem_lielbritanija-311 |archivedate=2016-03-04 }}</ref> 2015. gada augustā Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera kļuva par oficiālu partneri Rietumu Londonas Tirdzniecības kamerai,<ref>{{tīmekļa atsauce |author=About the author admin: |url=http://latvianchamber.co.uk/west-london-business/ |title=Latvian British Chamber of Commerce and West London Business |publisher=Latvianchamber.co.uk |date=2015-08-19 |accessdate=2015-10-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151206025013/http://latvianchamber.co.uk/west-london-business/ |archivedate=2015-12-06 }}</ref> tādā veidā kopīgi veicinot rietumu Londonas rajona uzņēmēju interesi par Latvijas uzņēmējdarbības vidi un jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem rietumu [[Londona]]s rajonā. Rietumlondona (''West London'') atrodas [[Lielā Londona|Lielajā Londonas]] apgabalā, kas ir stratēģiski nozīmīgs uzņēmējdarbības attīstības rajons, rietumu Londonā atrodas [[Hītrovas lidosta]], kas ir Eiropas lielākā lidosta (trešā lielākā pasaulē), kā arī [[Vembli stadions]], kas ir Eiropas futbola asociācijas ([[UEFA]]) elites stadions. == Organizācijas struktūra == Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamerā ietilpa Juridiskās palīdzības nodaļa, Biznesa nodaļa [[Londona|Londonā]] un Biznesa parka [[Bristole|Bristolē]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://jurmala.pilseta24.lv/zina?slug=britu-uznemejus-plasak-informes-par-biznesa-iespejam-latvija-e9d5585522/1530147|title=Britu uzņēmējus plašāk informēs par biznesa iespējām Latvijā|date=Nov 19, 2015|website=Pilseta24.lv}}</ref> Juridiskās palīdzības nodaļa sniedza juridisko palīdzību Latvijas juridiskām personām un saskaņā ar nodaļas programmu "Par Latvijas valsts piederīgo personu interešu pārstāvēšanu Lielbritānijā" fiziskām personām Lielbritānijas privāttiesību lietās.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/parads-latvija-maksatnespeja-lielbritanija-padomi/|title=Parāds Latvijā, maksātnespēja Lielbritānijā. Vai izeja no situācijas?|website=LA.lv}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.la.lv/darba-uz-lielbritaniju-jurists/|title=Darbā uz Angliju – kas jāzina latvietim? Konsultē Lielbritānijā strādājošs jurists|website=LA.lv}}</ref> Biznesu nodaļa apvienoja dažādu nozaru uzņēmumus no Latvijas un Lielbritānijas, daļa no uzņēmumiem bija kameras biedri.<ref>http://esfinanses.lv/lv/a/lapa/jaunumi/16749?utm_source=emailcampaign31&utm_medium=phpList&utm_content=HTMLemail&utm_campaign=Vēstis+no+Latgales+RSIC{{Novecojusi saite}}</ref> Biznesa parks atradās [[Bristole|Bristolē]], [[Dienvidrietumanglija|Dienvidrietumanglijā]], Longeštonas (''Long Ashton'') apgabalā, biznesa parks sastāvēja no septiņām ēkām, kurās atradās vairāki uzņēmumu biroji. Ņemot vērā, ka Bristoles pilsēta oficiāli ir galvenā IT, augsto tehnoloģiju, inženierzinātnes, digitālo un radošo nozaru pilsēta Lielbritānijā, Biznesa parks tika attīstīts konkrētajā apgabalā, lai nodrošinātu praktiskas iespējas uzņēmumiem. == Vadība un padome == [[Attēls:Mark Prisk.jpeg|thumbnail|right|Tirdzniecības kameras Padomes loceklis Marks Prisks (''Mark Prisk'') [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamentā]]]] Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kameras vadību un komandu veidoja dažādas valodas pārvaldoši nozaru speciālisti, kuri savas zināšanas bija papildinājuši Lielbritānijas nozaru uzņēmumos, organizācijās un valsts iestādēs. '''Valde un vadība''' Saskaņā ar Lielbritānijas Uzņēmumu reģistrā noteikto, Tirdzniecības kameras valde locekļi un dibinātāji bija<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Companies House |date=2021. gada 21. janvāris |url=https://find-and-update.company-information.service.gov.uk/company/07406562/officers |title=THE LATVIAN BRITISH CHAMBER OF COMMERCE LIMITED |newspaper=Uzņēmumu Reģistrs |accessdate=2022-10-23}}</ref>: * Agnese Liepiņa (likvidatore un valdes locekle no 2018. gadam līdz 2021. gadam); * Māris Krūmiņš (valdes loceklis no 2018. gada līdz 2021. gadam); * Baiba Brauna (valdes locekle no 2014. gada līdz 2019. gadam); * [[Mārcis Skadmanis]] (līdzdibinātājs un valdes loceklis no 2010. gada līdz 2019. gadam); * Santa Graikste (valdes locekle no 2014. gada līdz 2018. gadam); * Anita Vīgnere (līdzdibinātāja, valdes locekle no 2010. gada līdz 2015. gadam); * Dace Gaile (līdzdibinātāja, valdes locekle no 2010. gada līdz 2011. gadam). * [[Rihards Kols]] (Starptautisko attiecību padomnieks no 2010. gada līdz 2011. gadam). '''Padome''' Tirdzniecības kameras padomi veidoja nacionāli un starptautiski atzīti nozaru speciālisti, kuri vada vai ir vadījuši augsta līmeņa organizācijas, uzņēmumus vai valsts institūcijas. Padomei bija konsultatīvs statuss, lai palīdzētu attīstīt Tirdzniecības kameras misiju. Padomes locekļi bija [[Marks Prisks]],<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.leta.lv/home/press_release/2B5682A8-DE42-479C-9C81-150A5B08DD2F/ |title=Preses relīzes &#124; LETA |publisher=Leta.lv |date= |accessdate=2015-10-28 }}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas parlamenta]] deputāts, premjerministra pārstāvis investīciju jautājumos [[Ziemeļeiropa|Ziemeļu]] un [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], bijušais Lielbritānijas Komercdarbības un uzņēmējdarbības valsts ministrs, Mājokļu valsts ministrs,<ref>{{tīmekļa atsauce|author=2015. gada 5. augusts 13:55 |url=http://www.db.lv/tirdznieciba/lltk-biznesa-padome-ievelets-lielbritanijas-premjerministra-pa-rsta-vis-investi-ciju-jauta-jumos-436161 |title=LLTK Biznesa padomē ievēlēts Lielbritānijas premjerministra pārstāvis investīciju jautājumos |publisher=db.lv |date= |accessdate=2015-09-22}}</ref> bijušais [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas prezidents]] [[Guntis Ulmanis]], Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs [[Andris Jaunsleinis]], Latvijas Darba Devēju Konfederācijas viceprezidente [[Aiva Vīksna]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.lddk.lv/cilveks/aiva-viksna/ |title=LDDK::Aiva Vīksna |publisher=Lddk.lv |date= |accessdate=2015-10-28}}</ref> [[Baltijas Modes federācija|Baltijas Modes Federācijas]] prezidente Elena Strahova, [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]]s prezidents [[Aigars Rostovskis]], [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolas “Turība”]] rektors un valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.turiba.lv/lv/notikumi/latvijaslielbritanijas-tirdzniecibas-kameras-parstavniecibas-atklasana/433/|title=Biznesa augstskola Turība|website=www.turiba.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Darbība == [[Attēls:Latvijas-Lielbritanijas Tirdzniecibas kamera 1.jpg|thumbnail|right|Tirdzniecības kameras darījuma brokastis Karaliskās [[Skotija]]s bankā "The Royal Bank of Scotland"]] Latvijas — Lielbritānijas Tirdzniecības kameras birojs atradās [[Londona|Londonā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www.latviesi.com/raksti/108774-paplasinas-biznesa-iespejas-latvijas-uznemumiem-lielbritanija |title=Paplašinās biznesa iespējas Latvijas uzņēmumiem Lielbritānijā |publisher=Latviesi.com |date= |accessdate=2015-09-22 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150330120908/http://www.latviesi.com/raksti/108774-paplasinas-biznesa-iespejas-latvijas-uznemumiem-lielbritanija |archivedate=2015-03-30 }}</ref> Tirdzniecības palāta attīstīja ciešas attiecības ar trim no lielākajām un vecākajām Lielbritānijas bankām, tas ir, [[Karaliskā Skotijas banka|Karalisko Skotijas banku]] (''The Royal Bank of Scotland'') "RBS", Nacionālo Vestminsteras banku (''NatWest Bank'') un Loida banku (''Lloyds Bank''), 2014. gadā Tirdzniecības kamera organizēja "The Royal Bank of Scotland" direktores pirmo vizīti [[Latvija|Latvijā]], Baltijas valstīs.<ref>{{tīmekļa atsauce|author=2015. gada 10. februāris 11:17 |url=http://www.db.lv/citas-zinas/paplasinas-biznesa-iespejas-latvijas-uznemumiem-lielbritanija-427305 |title=Paplašinās biznesa iespējas Latvijas uzņēmumiem Lielbritānijā |publisher=db.lv |date= |accessdate=2015-09-22}}</ref> Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera bija oficiālā partnere Viņas Majestātes Ieņēmumu un muitas pārvaldei (''HM Revenue & Customs (HMRC)'') Apvienotā Karalistē.<ref>{{tīmekļa atsauce |author=About the author admin: |url=http://latvianchamber.co.uk/lv/tirdzniecibas-kamera-klust-par-partneri-hm-revenue-customs-hmrc/ |title=Tirdzniecības kamera kļūst par partneri HM Revenue & Customs (HMRC) - Latvijas Lielbritānijas Tirdzniecības kamera |publisher=Latvianchamber.co.uk |date=2015-04-19 |accessdate=2015-09-22 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150910210342/http://latvianchamber.co.uk/lv/tirdzniecibas-kamera-klust-par-partneri-hm-revenue-customs-hmrc/ |archivedate=2015-09-10 }}</ref> No 2011. gada Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera, sadarbojoties ar [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolu "Turība"]], nodrošināja "Turības" studentiem ārvalstu praksi un darba pieredzi.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/199467/turibas-arvalstu-prakses---starptautiska-darba-pieredze-eiropas-parlamenta-un-latvijas--lielbritanijas-tirdzniecibas-palata |title=Turības ārvalstu prakses - starptautiska darba pieredze Eiropas Parlamentā un Latvijas- Lielbritānijas Tirdzniecības palātā |publisher=Kasjauns.lv |date= |accessdate=2015-10-28}}</ref> Prakses laikā praktikants tiek iesaistīts Tirdzniecības kameras projektos, kura laikā bieži ir iespēja papildināt zināšanas par ārvalsu etiķetēm, piedalīties tikšanās ar ietekmīgiem biznesa pārstāvjiem no dažādām valstīm Lielbritānijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |author=Maksas saturs |url=http://apollo.tvnet.lv/zinas/arzemju-uznemumi-labprat-prakse-pienem-studentus-no-latvijas/489684 |title=Ārzemju uzņēmumi labprāt praksē pieņem studentus no Latvijas* &#124; Apollo |publisher=Apollo.tvnet.lv |date=2015-10-13 |accessdate=2015-10-28 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera nodrošināja biznesa pakalpojumus, juridisko palīdzību, konsultācijas, izpētes darbības, [[tirgdarbība]]s un reklāmas pakalpojumus, kā arī seminārus un konferences par aktuālām tēmām.<ref>{{tīmekļa atsauce |author=TVNET |url=http://financenet.tvnet.lv/nozares/379783-latvijas_uznemejiem_jabut_radosiem_realistiem |title=Latvijas uzņēmējiem jābūt radošiem reālistiem &#124; Financenet &#124; TVNET |publisher=Financenet.tvnet.lv |date=2015-10-15 |accessdate=2015-10-28 }}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.innovativelatvia.lv/files/inov/attachments/atbalsta_instrumenti_2013_septembris_1.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|09|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20150419092050/http://www.innovativelatvia.lv/files/inov/attachments/atbalsta_instrumenti_2013_septembris_1.pdf |archivedate={{dat|2015|04|19||bez}} }}</ref> Tirdzniecības kamera bija izstrādājusi programmas, lai palīdzētu operatīvi reģistrēt pašnodarbināto personu statusu, dibināt uzņēmumus Lielbritānijā, iegūt nepieciešamās atļaujas un licences.<ref>{{tīmekļa atsauce |author=Nekrize.lv redaktors |url=http://nekrize.lv/uznemejiem-palidz-no-lielbritanijas/ |title=Uzņēmējiem palīdz no Lielbritānijas |publisher=nekrize.lv |date=2011-05-27 |accessdate=2015-10-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304192924/http://nekrize.lv/uznemejiem-palidz-no-lielbritanijas/ |archivedate=2016-03-04 }}</ref> 2015. gada novembrī [[Latvijas Ārlietu ministrs]] [[Edgars Rinkēvičs]] tikās ar Tirdzniecības kameras valdes priekšsēdētāju, tikšanās laikā Ārlietu ministrs pauda oficiālu atbalstu turpmākajām Tirdzniecības kameras aktivitātēm un aicināja iesaistīties eksporta veicināšanas, investīciju piesaistes un ekonomisko saišu attīstībā starp Latviju un Apvienoto Karalisti.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/48775-arlietu-ministrs-ar-latvijas-lielbritanijas-tirdzniecibas-kameras-priekssedetaju-parruna-turpmakas-darbibas-prioritates|title=Ārlietu ministrs ar Latvijas – Lielbritānijas Tirdzniecības kameras priekšsēdētāju pārrunā turpmākās darbības prioritātes|first=Uldis|last=Elksnītis|website=www.mfa.gov.lv|access-date={{dat|2021|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2017|08|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170819144151/http://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/48775-arlietu-ministrs-ar-latvijas-lielbritanijas-tirdzniecibas-kameras-priekssedetaju-parruna-turpmakas-darbibas-prioritates}}</ref> == Aktivitātes == [[Attēls:Latvijas-Lielbritanijas Tirdzniecibas kamera.jpg|thumbnail|right|Tirdzniecības kameras misija [[Lielbritānija (sala)|Lielbritānijā]], [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamentā]], 2015.gada 7. jūlijs]] 2011. gadā 25. maijā Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera rīkoja savu pirmo Lielbritānijas [[Uzņēmējs|uzņēmēju]] un investoru delegāciju uz Latviju, kurā tika organizēta biznesa konference [[Rīga|Rīgā]] un privātas tikšanās.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.lps.lv/Pasvaldibam/?task=view&article_id=1954 |title=Noderīga informācija pašvaldībām |publisher=Lps.lv |date=2011-05-25 |accessdate=2015-10-28 }}{{Novecojusi saite}}</ref> Delegāciju pārstāvēja tādi uzņēmumi un investīciju pārstāvji kā Hamble Grupa, "Imprimatur Captal", "Core Resolutions", "Tender Management Consultancy LTD", Coventrijas Tirdzniecības kamera, "Mottra Ltd", "Venture Capital" u.c.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://stay.liveriga.com/lv/4071-biznesa-konference-diskutes-par-uznemejdarbibas-veicinasanu-starp-latviju-un-lielbritaniju |title=Biznesa konferencē diskutēs par uzņēmējdarbības veicināšanu starp Latviju un Lielbritāniju :: LIVE RīGA |publisher=Stay.liveriga.com |date=2011-05-11 |accessdate=2015-10-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160304215754/http://stay.liveriga.com/lv/4071-biznesa-konference-diskutes-par-uznemejdarbibas-veicinasanu-starp-latviju-un-lielbritaniju |archivedate=2016-03-04 }}</ref> 2012. gadā Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera kopā ar Latvijas Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT1 inicēja pirmo Ziemeļvalstu un Baltijas modes un tekstila forumu Latvijā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bt1.lv/?link=00800004&subid=1889 |title=BT1 |publisher=Bt1.lv |date= |accessdate=2015-10-28}}</ref> Foruma līdzrīkotāji bija [[Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera]], Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā un Dānijas Kultūras inistitūts.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.norden.lv/lv/news/archive/600 |title=Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā |publisher=Norden.lv |date= |accessdate=2015-10-28 |archive-date=2023-05-07 |archive-url=https://web.archive.org/web/20230507091549/https://norden.lv/lv/news/archive/600 }}</ref> Pasākuma ietvaros Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera parakstīja Saprašanās Memorandu ar Latvijas Tirdzniecības kameru ASV.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bt1.lv/?link=10800004&subid=2269 |title=BT1 |publisher=Bt1.lv |date= |accessdate=2015-10-28}}</ref> 2013. gada aprīlī Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera kopā ar Latvijas Būvinženieru savienību un žurnālu "Būvinženieris" rīkoja "Būvindustrijas Gada Balva 2013" vizīti Lielbritānijā.<ref>{{tīmekļa atsauce |author=08. aprīlis, 2013 |url=http://www.jekabpils.lv/lv/jaunumi/2013-04-08/buvindustrijas-gada-balvas-laureati-dodas-apmeklet-londonas-buves |title=Būvindustrijas GADA BALVAS laureāti dodas apmeklēt Londonas būves &#124; Jēkabpils.lv |publisher=Jekabpils.lv |date=2013-04-08 |accessdate=2015-10-28 }}{{Novecojusi saite}}</ref> 2013. gadā 7. novembrī Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera kopā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju un Tūrisma Attīstības Valsts Aģentūru rīkoja 2. Latvijas tūrisma nozares semināru Apvienotajā Karalistē.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.tava.gov.lv/lv/izstades-wtm-ietvaros-latvijas-vestnieciba-lielbritanija-notika-seminars-par-turisma-iespejam-latvij |title=Izstādes "WTM" ietvaros Latvijas vēstniecībā Lielbritānijā notika seminārs par tūrisma iespējām Latvijā &#124; Tūrisma attīstības valsts aģentūra |publisher=Tava.gov.lv |date= |accessdate=2015-10-28 |archive-date=2016-03-05 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160305062601/http://www.tava.gov.lv/lv/izstades-wtm-ietvaros-latvijas-vestnieciba-lielbritanija-notika-seminars-par-turisma-iespejam-latvij }}</ref> 2014. gada martā Baltijas modes federācija, kas ir "Rīgas modes nedēļas" organizatore, parakstīja nozīmīgu sadarbības līgumu ar telekanālu "Euronews", šo nozīmīgo sadarbību un attīstību veicināja Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera.<ref>{{tīmekļa atsauce|author=Portāls nra.lv, 26. marts 2014, 20:02 |url=http://nra.lv/izklaide/114118-rigas-modes-nedelu-radis-telekanals-euronews.htm |title="Rīgas modes nedēļu" rādīs telekanāls "Euronews" - Izklaide |publisher=nra.lv |date= |accessdate=2015-10-28}}</ref> Baltijas modes federācija par sadarbību ar "Euronews" apstiprināja, ka šis ir nebijis notikums, kas veicinās Latvijas modes, modes uzņēmējdarbības un [[Rīga]]s pozitīvā tēla popularizēšanu starptautiskā mērogā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://lat.mixnews.lv/lv/izklaide/27830_rigas-modes-nedelu-atspogulos-euronews |title=Rīgas modes nedēļu atspoguļos Euronews, Mixnews.lv |publisher=Lat.mixnews.lv |date= |accessdate=2015-10-28 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160313212158/http://lat.mixnews.lv/lv/izklaide/27830_rigas-modes-nedelu-atspogulos-euronews |archivedate=2016-03-13 }}</ref> Baltijas modes federācijas "Riga Fashion Week" tādējādi kļuvusi par pirmo projektu Latvijas vēsturē, kuru informatīvi atbalsta šāda līmeņa starptautisks medijs.<ref>{{tīmekļa atsauce|author=DELFI |url=http://www.delfi.lv/vina/mode-un-stils/aktualitates/uzzini-visu-par-jaunakajam-kolekcijam-un-krasnakajam-skatem-sakusies-20-rigas-modes-nedela.d?id=44359885 |title=Uzzini visu par jaunākajām kolekcijām un krāšņākajām skatēm - sākusies 20. Rīgas modes nedēļa |publisher=Delfi.lv |date=2014-04-02 |accessdate=2015-10-28}}</ref> Mediju grupa "Euronews" ir līderis informācijas tirgū un visvairāk skatāmākais TV kanāls [[Eiropa|Eiropā]], kas pārraida ziņas un raidījumus diennakts formātā 13 dažādās valodās un to reitingi pārsniedz 415 miljonu mājsaimniecību 156 valstīs visā pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vipi.lv/kaleidoskops/latvija/idn56534/euronews-kluvis-par-rigas-modes-nedelas-mediju-partneri/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2015|09|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305012626/http://www.vipi.lv/kaleidoskops/latvija/idn56534/euronews-kluvis-par-rigas-modes-nedelas-mediju-partneri/# |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> 2014. gada aprīlī Tirdzniecības kamera kopā ar uzņēmumu "BT1" rikoja biznesu konferenci "Mode un dizains: tendences un finanses eksportspējas veicināšana". Konferencē Tirdzniecības kamera uz Latviju atveda Lielbritānijas uzņēmēju delegāciju.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/komerczinas/baltijas-nozimigakais-modes-un-tekstilrupniecibas-pasakums-jau-sonedel.d?id=44347371|title=Baltijas nozīmīgākais modes un tekstilrūpniecības pasākums jau šonedēļ|first=|last=DELFI|date=Mar 31, 2014|website=delfi.lv}}</ref> 2015. gada jūlijā Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamera kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru rīkoja pirmo kopīgo uzņēmēju tirdzniecības misiju uz Lielbritāniju. Uzņēmēju tirdzniecības misiju atbalstīja [[Apvienotās Karalistes parlaments|Apvienotās Karalistes parlamenta]] locekļi, Viņas Majestātes Ieņēmumu un muitas pārvalde, lielākās Lielbritānijas bankas "Royal Bank of Scotland", "NatWest Bank" un starptautiskais ziņu kanāls "Euronews".<ref>http://www.chamber.lv/lv/jaunumi/noslegusies_latvijas_un_lielbritanijas_kopiga_uznemeju_tirdzniecibas_misija_londona-365{{Novecojusi saite}}</ref> Tirdzniecības misija apvienoja 40 Lielbritānijas un Latvijas uzņēmējus, misijas sastāvā tika pārstāvēti tādi uzņēmumi kā AS [[Air Baltic]] Corporation, Xanda, Eco House International, Manco Energy Latgale, Splat Trading, AviaCircle / AVIAREPS Group, NatWest Banka, RBS Banka u.c., šī bija pirmā tāda mēroga privātā tirdzniecības misija starp divu valstu kamerām. == Atsauces == {{Atsauces|2}} [[Kategorija:Starptautiskas nevalstiskās organizācijas]] [[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]] b51eitxhuk8ydo6n45wpu6dapfbwr00 0 299449 4548463 4439224 2026-11-12T04:03:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548463 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kārļzemnieki | settlement_type = mazciems | image_skyline = Inčukalna medību pils - panoramio.jpg | image_caption = Inčukalna medību pils | pushpin_map = Latvija#Siguldas novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2 = [[Inčukalna pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēta --> | established_date = <!-- {{dat|xxxx}} --> | established_title2 = | established_date2 = | area_total_km2 = 0,13 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = 2002 | population_footnotes = <ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=83608&p_back=0** LĢIA vietvārdu datubāze]</ref> | population_total = 100 | population_density_km2 = auto | latd = 57| latm = 07| lats = 44| latNS = N | longd = 24| longm = 37| longs = 50| longEW = E | elevation_m = | website = | postal_code_type = | postal_code = | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kārļzemnieki''' ir ciems [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukalna pagastā]] [[Gauja]]s kreisajā krastā. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap Inčukalna medību pili. To 1914. gadā uzcēla Baltijas naftas bāzes direktors barons [[fon Zonberhards]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/21/ |title=Inčukalns. Sanatorijas ēka. |access-date={{dat|2017|07|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170620174416/http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/21/ |archivedate={{dat|2017|06|20||bez}} }}</ref>. Barons krita [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, bet barona meita pili pārdeva tirgotājam Šumjānim, kurš to pārdeva agronomam Bērziņam. 1927. gadā to iegādājās skolotāju slimokase un ierīkoja šeit sanatoriju. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā pilī ierīkoja vācu, vēlāk padomju armijas lazareti. 20. gadsimta piecdesmitajos gados šeit bija bērnu [[tuberkuloze]]s sanatorija, bet kopš septiņdesmitajiem gadiem - sanatorija [[astma]]s slimniekiem. No 1993. līdz 2009. gadam šeit bija bērnu bāreņu aprūpes centrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://jauns.lv/raksts/zinas/227545-no-incukalna-bernunama-ar-varu-izvesti-berni-atlaists-viss-personals |title=No Inčukalna bērnunama ar varu izvesti bērni, atlaists viss personāls. |access-date={{dat|2017|07|13||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220528185808/https://jauns.lv/raksts/zinas/227545-no-incukalna-bernunama-ar-varu-izvesti-berni-atlaists-viss-personals}}</ref><ref>[http://www.delfi.lv/novados/incukalna-novads/incukalna-pagasts/zinas/nule-iegadato-incukalna-pili-mezinieki-sola-atjaunot.d?id=44280007 Nule iegādāto Inčukalna pili mežinieki sola atjaunot]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Inčukalna pagasta ciemi}} 130xn7f0yh2bx0wca4rgsov94s7etxe 0 300345 4548335 4404168 2026-11-11T19:21:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548335 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kobronskansts atliekas 1905. gadā.jpg|thumb|270px|Kobronskansts (''Kobrons Schanz'') atliekas 1905. gada kartē]] '''Kobrona skansts''' jeb '''Kobronskansts''' ({{val|sv|Cobrons skans}}, {{val|de|Kobron-schanz, Kober-schanz}}) bija [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] laikā būvēta [[skansts]] [[Daugava]]s kreisajā krastā pie [[Mārupīte]]s ietekas [[Kīleveina grāvis|Kīleveina grāvī]] tagadējā [[Torņakalns|Torņakalna]] apkaimē. Mūsdienās bijušo nocietinājumu vietā uzbūvēta [[Latvijas Universitātes Dabas māja]] un [[Latvijas Universitātes Zinātņu māja|Zinātņu māja]]. == Vēsture == Nocietinājumu uzbūvēja [[Rīgas aplenkums (1621)|Rīgas aplenkuma laikā 1621. gadā]] zviedru armijas pulkveža [[Samuels Kobrons|Samuela Kobrona]] (īstajā vārdā Kokbērna, ''Cockburn'') vadībā netālu no senākā [[Sarkanais tornis (Pārdaugava)|Sarkanā torņa]]. 1641. gadā Kobronskanstī ierīkoja bastionus, ravelīnus, aizsarggrāvi, un nocietinājums ieguva zvaigžņveida formu, 1642. gadā nojauca Sarkano torni. [[Rīgas aplenkums (1656)|1656. gada Rīgas aplenkuma]] laikā zviedri aizbēra Mārupītes ieteku, tā applūdināja līdzenumu ap skansti un pārvērta to par grūti pieejamu saliņu. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] sākumā 1700. gada februārī sakšu karaspēks ģenerāļa [[Jākobs Heinrihs Flemings|Jākoba Heinriha Fleminga]] vadībā ieņēma Kobrona skansti un pārdēvēja to par Oranienbaumu. Nākamā [[Rīgas aplenkums (1709—1710)|Rīgas aplenkuma]] laikā 1709. gadā skansti ieņēma krievu karaspēks un pārdēvēja to par Pētera I skansti ({{val|ru|шанец Петра Первого}}). Pēc kara beigām skansts teritorijā uzbūvēja ķieģeļnīcu. [[Napoleona kari|Napoleona karu]] laikā 1810. gadā izbūvēja jaunu tilta skansti, ko nodēvēja par Elizabetes skansti. Torņkalna pļavas pie skansts pārvērta par esplanādi. Kobronskansti atjaunoja un paplašināja arī [[Krimas karš|Krimas kara]] laikā 1854. gadā. 1868. gadā caur Kobronskansts teritoriju izbūvēja [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīgas—Jelgavas dzelzceļa līniju]]. 1873. gadā stājās spēkā [[Eduards Totlēbens|Totlēbena]] noteikumi, kas dzelzceļa tilta aizsardzības nolūkā aizliedza veikt jebkādus būvniecības darbus 300 asu (jeb 639 m) attālumā no Kobronskanstes nocietinājumiem. 1908. gadā atļāva apbūvēt Torņakalna esplanādi (tagadējo [[Uzvaras parks|Uzvaras parku]]).<ref>[http://www.lu.lv/materiali/uznemejiem/iepirkumi/LU2010-23/I_sejums_Esosa/Pask_raksts_I_esosa/Tornk._paskr%20-%20esosa%201.1.-1.3.5._2010.pdf Torņakalna administratīvais centrs]</ref> == Pētījumi == 2011. gadā pirmo reizi tika veikti Kobronskansts [[arheoloģiskie izrakumi]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.la.lv/arheologiem-razigs-gads/2/ |title=Arheoloģiskie izrakumi Kobronskanstī. |access-date={{dat|2017|03|19||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250122100230/https://www.la.lv/arheologiem-razigs-gads/2}}</ref>. 2014. gadā tika veikti jau plašāki un ilgāki arheoloģiskie pētījumi, ko veica firma "AIG" Mārtiņa Lūsēna vadībā. Pētījumu rezultātā tika atklātas 10 celtņu paliekas. Tika atklātas arī dažādas [[pālis|pāļu]] konstrukcijas, ar kurām tika stiprināti [[grāvis|grāvji]], [[Kanāls|kanāli]] un [[Tilts|tiltu]] vietas. Bez 17. gadsimta būvēm tika atrasta arī senāka apbūve, kas varētu būt attiecināma uz Sarkanā torņa laikiem. Tur tika atrasta 13. gadsimta [[monēta]]. Bez tam tika atrasti daudzi 17. gadsimta sadzīves un militārie priekšmeti. Tika atklātas sprādzienu bedres, kas liecina, ka skansts tika apšaudīta (domājams [[Lielais Ziemeļu karš|Ziemeļu kara]] laikā). Interesanta ir arī slēgtā, priežu brusēm bruģētā galerija, kas domājams no skansts iekšpuses veda uz [[Ravelīns|ravelīniem]] (izvirzītiem trīsstūrveida nocietinājumiem). Pa šīm ejām [[Karavīrs|karavīri]] droši varēja pārvietoties uz pozīcijām un atpakaļ. Bastionu vietas bija redzamas vēl 20. gadsimta sākumā, pirms viss tika nolīdzināts. == Attēlu galerija == <gallery> Kobronskansts karte.jpg|Kobronskansts plāns (1709) Jokūbas Henrikas Flemingas.jpg|Ģenerālis Jākobs Heinrihs Flemings Bermontieši Jelgavas ielā Rīgā 1919.jpg|[[Bermontieši]] pie agrākās skansts [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]] (1919) Kobronskansts aerofoto.jpg|Kobronskansts rajona aerofoto uzņēmums (1930. gadi) Plakats.JPG|Arheoloģisko izpētes darbu plakāts Kobronskanstī. 2 IMG 0613.JPG|Kobronskansts atklātās teritorijas kopskats. 3 IMG 0631.JPG|Kobronskansts koka konstrukciju kopskats. 4 IMG 0668.JPG|Kobronskansts dažādās koka pāļu konstrukcijas. 5 IMG 0666.JPG|Kobronskansts vaļņa stiprinājums tuvplānā. 6 IMG 0636.JPG|Koka konstrukcijas stūra savienojums. 7 IMG 0659.JPG|Koka konstrukcijas pagarinājuma savienojums. </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://sok.riksarkivet.se/krigsarkivets-kartsamlingar?Fritext=Cobron&Referenskod_arkiv= Kobronskansts plāni, Zviedrijas nacionālais arhīvs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200808065113/https://sok.riksarkivet.se/krigsarkivets-kartsamlingar?Fritext=Cobron&Referenskod_arkiv= |date={{dat|2020|08|08||bez}} }} [[Kategorija:Rīgas vēsture]] [[Kategorija:Torņakalns]] [[Kategorija:Celtnes un būves Latvijā]] ev70tbnisza4chrmlxmsrxudyaatlp8 0 302014 4548317 4543933 2026-11-11T18:09:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548317 wikitext text/x-wiki '''Kiberdrošība''', arī '''datordrošība''' vai '''IT drošība''', ir informācijas sistēmu aizsardzība pret zādzību vai bojājumu aparatūrai, programmatūrai un datiem, kā arī aizsardzība pret to nodrošināto pakalpojumu traucējumiem vai izmaiņām.<ref>{{cite book |last1=Gasser |first1=Morrie |title=Building a Secure Computer System |date=1988 |publisher=Van Nostrand Reinhold |isbn=0-442-23022-2 |page=3 |url=https://ece.uwaterloo.ca/~vganesh/TEACHING/S2014/ECE458/building-secure-systems.pdf |accessdate=6 September 2015 |archive-date={{dat|2015|09|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150925091640/https://ece.uwaterloo.ca/~vganesh/TEACHING/S2014/ECE458/building-secure-systems.pdf }}</ref> Datordrošība ietver pieejas kontroli aparatūrai, kā arī aizsardzību pret tādiem kaitējumiem kā nesankcionēta tīkla piekļuve, datu un koda injekcijas,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Definition of computer security |url=http://www.pcmag.com/encyclopedia/term/40169/computer-security |website=Encyclopedia |publisher=Ziff Davis, PCMag |accessdate=6 September 2015}}</ref> nepareiza operatoru rīcība: nejauši, mērķtiecīgi vai novirzoties no drošības procedūrām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Rouse |first1=Margaret |title=Social engineering definition |url=http://searchsecurity.techtarget.com/definition/social-engineering |publisher=TechTarget |accessdate=6 September 2015 |archive-date={{dat|2015|09|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150906004052/http://searchsecurity.techtarget.com/definition/social-engineering }}</ref> Pateicoties pieaugošai datorsistēmu lomai lielākajā daļā sabiedrības, datordrošības joma kļūst arvien nozīmīgāka.<ref>[http://www.theaustralian.com.au/technology/opinion/reliance-spells-end-of-road-for-ict-amateurs/story-e6frgb0o-1226636267865?nk=34fe4ab684629535daaf6a8fe6e6ef3d "Reliance spells end of road for ICT amateurs"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141219014830/http://www.theaustralian.com.au/technology/opinion/reliance-spells-end-of-road-for-ict-amateurs/story-e6frgb0o-1226636267865?nk=34fe4ab684629535daaf6a8fe6e6ef3d |date={{dat|2014|12|19||bez}} }}, May 07, 2013, The Australian</ref> Datorsistēmas iekļauj daudz dažādu "viedu" ierīču, tādas kā viedtelefoni, televizori un daudz mazu ierīču, kas pievienojušās [[Lietu tīmeklis|Lietu tīmeklim]] (''Internet of things, IoT''). Tīkli aptver ne tikai tīmekli un privātos datu tīklus, bet arī [[Bluetooth]] tehnoloģiju, [[Wi-Fi]] un citus bezvadu tīklus. == Ievainojamības un uzbrukumi == ''Ievainojamība'' ir sistēmas nepilnība vai defekts un daudzas ievainojamības ir aprakstītas "Common Vulnerabilities and Exposures" datubāzē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://cve.mitre.org/|title=CVE - CVE|website=cve.mitre.org|access-date=2025-04-08}}</ref> Ievainojamību pārvaldība ir ciklisks process, kurš ietver tās atpazīšanu, klasificēšanu, mazināšanu un izvairīšanos pie katras ievainojamības atklāšanas. Izmantojama ievainojamība ir tāda, kurai ir zināms vismaz viens strādājošs uzbrukums jeb [[mūķis]]. Lai padarītu datorsistēmu drošu, nepieciešams saprast, kāda veida uzbrukumi to var apdraudēt. Datorsistēmu draudi visbiežāk ietilpst kādā no šīm kategorijām: === Sētas durvis === ''Sētas durvis'' datorsistēmā, kriptogrāfiskā sistēmā vai algoritmā ir jebkura slepena metode normālās lietotāja autentifickācijas vai drošības pārbaudes apiešanai. Tās ir sastopamas dažādu iemeslu dēļ, piemēram, sākotnējs projekts vai slikta konfigurācija. Reizēm pilnvarota persona var tās pievienot vēlāk, lai atļautu noteiktu likumīgu piekļuvi, vai arī uzbrucējs var tās pievienot ļaunprātīgu iemeslu dēļ. Neraugoties uz ''sētas durvju'' iemesliem, tās rada datu apstrādes sistēmas ievainojamību. === Pakalpojumatteices (DoS) uzbrukums === [[Pakalpojumatteices_uzbrukums|''Pakalpojumatteices'' uzbrukumi]] izstrādāti, lai padarītu iekārtu vai tīkla resursu nepieejamu tā paredzētajiem lietotājiem. Uzbrucēji var atteikt pakalpojumu atsevišķiem upuriem, piemēram, speciāli ievadot nepareizu paroli pietiekami daudz reižu, vai arī pārslogot iekārtas vai tīkla veiktspēju un nobloķēt visus lietotājus vienlaicīgi. Kamēr tīkla uzbrukums no vienas IP adreses var tikt bloķēts pievienojot jaunu likumu ugunsmūrī, iespējami daudzveidīgi izkliedēti pakalpojuma atteices uzbrukumi (Distributed denial of service, DDos), kur uzbrukumi notiek no vairākiem avotiem, no kuriem aizsargāties ir daudz grūtāk. === Tiešās piekļuves uzbrukumi === <!--[[Attēls:PersonalStorageDevices.agr.jpg|thumb|Common consumer devices that can be used to transfer data surreptitiously.]] --> Neautorizēts lietotājs ar fizisku piekļuvi datoram visticamāk spēs lejupielādēt datus no datora. Tāpat ir iespējams apdraudēt datora drošību, veicot operētājsistēmas izmaiņas, instalējot programmatūras tārpus, taustiņsitienu reģistrētājus vai mainot klausīšanās ierīces. Pat tad, kad sistēma ir aizsargāta ar tipiskiem drošības risinājumiem, tie var tikt apieti, sāknējot citu [[Operētājsistēma|operētājsistēmu]] vai rīku no kāda palaišanas datu nesēja. Diska šifrēšana un [[uzticams platformas modulis]] (Trusted Platform Module) ir izstrādāti, lai novērstu šādus uzbrukumus. === Pārtveršana === ''Pārtveršana'' ir nesankcionēta informācijas pārķeršana, klausoties privātu saziņu starp diviem datoriem tīklā. Piemēram, tādas programmas kā Carnivore un NarusInsight tiek izmantotas [[Federālais izmeklēšanas birojs|FBI]] un [[Nacionālās drošības aģentūra|NSA]] lai pārtvertu [[interneta pakalpojumu sniedzējs|interneta pakalpojumu sniedzēja]] informāciju. Pat tādu iekārtu darbība, kas darbojas slēgtā sistēmā (bez piekļuves no ārpasaules) var tikt pārtverta monitorējot iekārtu radītās elektromagnētiskās datu pārraides. === Viltošana === Lietotāja identitātes ''[[viltošana]]'' (''spoofing'') ir situācija, kad viena persona vai programma veiksmīgi izliekas par citu personu, viltojot datus. === Sabojāšana === ''Sabojāšana'' (''tampering'') ir ļaunprātīga produkta izmainīšana. Piemēram, drošības dienesti ievieto noklausīšanās ierīces maršrutētājos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Gallagher |first=Sean |url=http://arstechnica.com/tech-policy/2014/05/photos-of-an-nsa-upgrade-factory-show-cisco-router-getting-implant/ |title=Photos of an NSA "upgrade" factory show Cisco router getting implant |publisher=Ars Technica |date=May 14, 2014 |accessdate=August 3, 2014}}</ref> === Piekļuves tiesību palielināšana === ''Piekļuves tiesību palielināšana'' ir gadījums, kad uzbrucējs ar ierobežotām piekļuves tiesībām spēj palielināt privilēģijas un piekļuves līmeni bez autorizācijas. Piemēram, tipisks datora lietotājs var apmuļķot sistēmu un piekļūt ierobežotas piekļuves datiem, vai arī kļūt par augstākā līmeņa lietotāju ar galveno pilnvaru (root access) un iegūt pilnu kontroli pār sistēmu. === Pikšķerēšana === ''[[Pikšķerēšana]]'' (''phishing'') ir metode sensitīvu datu iegūšanai tieši no lietotāja, tādu kā [[Lietotājvārds|lietotājvārdi]], paroles, kredītkaršu informācija. Visbiežāk personas datu izmānīšana tiek veikta lietojot epastu viltošanu vai tērzēšanu, kad lietotājs tiek novirzīts uz neīstu tīmekļa vietni, kas izskatās gandrīz identiska oriģinālajai lapai. Izmantojot lietotāja uzticēšanos, pikšķerēšana var tik klasificēta kā [[sociālā inženierija]]<nowiki/>s metode. === Klikšķu laupīšana === ''Klikšķu laupīšana'' (''clickjacking'') jeb "Lietotāja saskarnes labošanas uzbrukums" ir ļaunprātīga metode, ar kuru uzbrucējs apmāna lietotāju klikšķināt uz pogas vai saites uz citu tīmekļa lapu, kad lietotājs plāno klikšķnāt uz to pašu lapu. === Sociālā inženierija === ''[[Sociālā inženierija]]'' ir lietotāja psiholoģiska manipulācija ar mērķi pārliecināt lietotāju atklāt tādu sensitīvu informāciju, kā paroles, kredītkaršu numurus u.c., uzdodoties par banku, darba ņēmēju vai klientu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Arcos Sergio |title=Social Engineering |url=http://upcommons.upc.edu/pfc/bitstream/2099.1/12289/1/73827.pdf}}</ref> === Trojāni === [[Trojas zirgs (datorika)|''Trojāns'']] ir kaitīga programma, kas visbiežāk izplatās, maskējoties par [[Lietojumprogrammatūra|lietojumprogrammu]] vai [[Datne|datni]], kas šķiet nekaitīga. == Apdraudētās sistēmas == Datordrošība ir kritiska jebkurā industrijā, kur tiek izmantoti datori.<ref name="FAA Computer Security">J. C. Willemssen, "FAA Computer Security". GAO/T-AIMD-00-330. Presented at Committee on Science, House of Representatives, 2000.</ref> Tālāk minēti tikai daži apdraudējumu piemēri. === Finanšu sistēmas === Tīmekļa vietnes, kas pieņem vai glabā kredītkaršu numurus un [[Bankas konts|bankas kontu]] informāciju ir ievērojami datoruzbrukumu mērķi, pateicoties iespējamam tūlītējam finansiālam ieguvumam, pārsūtot naudu, izdarot pirkumus, vai pārdodot informāciju [[Melnais tirgus|melnajā tirgū]]. Veikalu maksāšanas sistēmas un b[[Bankas automāts|ankas automāt]]<nowiki/>i arī var tikt sabojāti ar mērķi iegūt klientu kontu informāciju un PIN kodus. === Komunālie pakalpojumi un rūpnieciskās iekārtas === Daudzās valstīs datori pārvalda dažādu komunālo pakalpojumu funkcijas, piemēram, telekomunikāciju koordinēšana, elektrotīkli, atomelektrostacijas, vārstu atvēršanu un aizvēršanu ūdens un gāzes tīkliem. Internets ir iespējams uzbrukumu avots, ja šādas ierīces ir pievienotas internetam, taču ''[[Stuxnet]]'' tārps pierādīja, ka arī internetam nepievienotas rūpnieciskās ierīces var tikt fiziski sabojātas saņemot ļaunprātīgas komandas caur iekšējo tīklu. === Lietotāju ierīces === Datori visbiežāk tiek inficēti ar ļaunprogrammatūru ar mērķi ievākt paroles vai bankas kontu informāciju, vai arī lai veidotu botu tīklu un uzbruktu citam mērķim. Viedtelefoni, planšentes, viedpulksteņi un citas mobilās ierīces arī var kļūt par uzbrukumu mērķiem. Tādi sensori kā kameras, mikrofoni, GPS uztvērēji, kompasi un akselerometri var tikt ļaunprātīgi izmantoti, lai ievāktu personīgu informāciju. == Datoru aizsardzība (pretpasākumi) == Datordrošības ''pretpasākumi'' ietver darbības, ierīces, procedūras vai metodes, kas samazina datorsistēmas draudu, ievainojamību vai uzbrukumu iespējamību likvidējot, novēršot vai samazinot to radīto apdraudējumu. Populārākie pretpasākumi ietver drošības pasākumus, ievainojamību mazināšanu, drošu datorsistēmu izstrādi, aparatūras aizsardzības mehānismus un reaģēšanu. === Drošības pasākumi === Drošības jēdziens datorsistēmā ir ideāls stāvoklis, kas tiek nodrošināts izmantojot trīs metodes: draudu novēršanu, draudu noteikšanu un reaģēšanu. === Ievainojamību mazināšana === Datorsistēmu ievainojamības ir iespējams mazināt izmantojot kriptogrāfiju, vairāku soļu lietotāju autentifikāciju, nodrošinoties pret tiešu neautorizētu piekļuvi datorsistēmām, kā arī regulāri veidojot datu rezerves kopijas un atjauninot programmatūru. === Drošu datorsistēmu izstrāde === Drošu datorsistēmu izstrāde nozīmē, ka izstrādes procesā drošība tiek uzskatīta par sistēmas galveno funkciju un tā tiek iestrādāta visos sistēmas līmeņos. === Aparatūras aizsardzības mehānismi === Aparatūras drošību papildina tādas ierīces kā sargspraudnis, [[uzticams platformas modulis]], diska slēdzenes, USB portu un mobilās pieejas atslēgšana. === Reaģēšana uz drošības pārkāpumiem === Reaģēšana uz [[Drošība|drošības pārkāpumiem]] mēdz būt sarežģīta, jo bieži vien atpazīt un sodīt uzbrucējus ir grūti. === Piegādes ķēdes kiberdrošība === Piegādes ķēdes kiberisku risku pārvaldība ietver ar IKT produktiem un pakalpojumiem saistīto risku identificēšanu, novērtēšanu un mazināšanu, kā arī paredz atbilstošu prakses iekļaušanu organizatoriskajos lēmumos, budžetēšanā un operatīvajos procesos.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Reducing ICT Supply Chain Risk in Small and Medium-Sized Businesses Fact Sheet|url=https://www.cisa.gov/resources-tools/resources/reducing-ict-supply-chain-risk-small-and-medium-sized-businesses-fact-sheet|accessdate=2026-08-29|website=cisa.gov}}</ref> Lai praktiski kontrolētu atkarību no trešajām pusēm, tiek izmantota piegādes ķēdes kartēšana: informācija par piegādātājiem un to savstarpējām saitēm tiek sistemātiski fiksēta un uzturēta aktuāla, kas atvieglo risku novērtēšanu un pienācīgu rūpību.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Mapping your supply chain|url=https://www.ncsc.gov.uk/guidance/mapping-your-supply-chain|accessdate=2026-08-29|website=ncsc.gov.uk}}</ref> Atsevišķās nozarēs šādas prasības tiek noteiktas kā obligātas: Kanādas programma CPCSC nosaka obligātu kiberdrošības standartu aizsardzības piegādes ķēdes piegādātājiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=CPCSC|url=https://carbidesecure.com/frameworks/cpcsc-compliance/|accessdate=2026-08-29|website=carbidesecure.com}}</ref> Programmatūrā par vienu no caurredzamības instrumentiem kalpo SBOM — formalizēts ieraksts par programmatūras produkta komponentēm un to savstarpējām attiecībām piegādes ķēdē.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=SBOM Resources Library|url=https://www.cisa.gov/topics/cyber-threats-and-advisories/sbom/sbomresourceslibrary|accessdate=2026-08-29|website=cisa.gov}}</ref> Piegādātājiem uzliktās prasības var tikt nostiprinātas līgumos: NCSC iesaka iekļaut līgumos nosacījumus par līdzvērtīgu aizsardzības līmeni apakšuzņēmējiem un par kiberincidentu paziņošanas termiņiem.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=How to assess and gain confidence in your supply chain cyber security &#124; Stage 2: Develop an approach to assess supply chain cyber security &#124; Stage 2b: Create key components for your approach|url=https://www.ncsc.gov.uk/collection/assess-supply-chain-cyber-security/stage-2-develop-an-approach/stage-2b-create-key-components-for-your-approach|accessdate=2026-08-29|website=ncsc.gov.uk}}</ref> Austrālijas iepirkumu vadlīnijas pieprasa novērtēt operētājsistēmu, lietojumprogrammu, IT un OT iekārtu un pakalpojumu piegādātāju riskus, turklāt riski tiek vērtēti visā dzīves ciklā — no projektēšanas un piegādes līdz ekspluatācijai un noņemšanai no lietošanas.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Guidelines for procurement and outsourcing|url=https://www.cyber.gov.au/business-government/asds-cyber-security-frameworks/ism/cyber-security-guidelines/guidelines-for-procurement-and-outsourcing|accessdate=2026-08-29|website=cyber.gov.au}}{{Novecojusi saite}}</ref> Tas saistīts ar to, ka uzticama piegādātāja kompromitācija var paplašināt uzbrukuma virsmu un izveidot ceļu uz daudziem atkarīgajiem organizācijām; Kanādas kiberdrošības centrs norāda, ka viena augstākā līmeņa piegādātāja uzlaušana var ietekmēt daudzus patērētājus ķēdes tālākajos posmos.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=The cyber threat from supply chains|url=https://www.cyber.gc.ca/en/guidance/cyber-threat-supply-chains|accessdate=2026-08-29|website=cyber.gc.ca}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Datoru drošība| ]] 02h8d7axuhyglllt1w0ldzb6v8wdivp 0 305119 4548417 4439375 2026-11-12T00:50:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548417 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kubuli | settlement_type = vidējciems | image_skyline = Здание закрытой ст. Балви (2).jpg | image_caption = Bijušās Balvu dzelzceļa stacijas ēka | pushpin_map = Latvija#Balvu novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Balvu novads]] | subdivision_name2 = [[Kubulu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,785 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=1315 |title=Informācija par objektu: Balvu stacija |accessdate={{dat|2016|01|23||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 479 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 09 | lats = 47 | latNS = N | longd = 27 | longm = 12 | longs = 24 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4566 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kubuli''' (vēsturiski '''Balvu stacija''') ir ciems [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Kubulu pagasts|Kubulu pagastā]], tā centrs. Tā oficiālajās robežās iekļauta arī [[Kurna]], [[Fabrika (Kubulu pagasts)|Fabrika]] un [[Druvenieki (Kubulu pagasts)|Druvenieki]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kadastrs.lv/map/di?xy=694812.6472330512,339353.26913551724&z=15000|title=VZD datu publicēšanas portāls|website=www.kadastrs.lv|access-date=2020-02-19|archive-date=2026-03-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20260312033214/https://www.kadastrs.lv/map/di?xy=694812.6472330512,339353.26913551724&z=15000}}</ref> Atrodas pagasta centrālajā daļā 5,5 km no novada centra [[Balvi]]em un 215,5 km no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izvietojusies pie autoceļu [[P35]] ([[Gulbene]]—[[Balvi]]—[[Viļaka]]—Krievijas robeža ([[Vientuļi]])) un [[V456]] ([[Vīksna]]—[[Gobusala]]) krustojuma, [[Kurna (upe)|Kurnas upes]] krastos. Ciems veidojies ap pašlaik slēgtās dzelzceļa līnijas [[Dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]] [[Balvi (stacija)|Balvu staciju]]. Pirms 2009. gadā noslēgtās [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] atradās [[Balvu rajons|Balvu rajonā]]. == Iedzīvotāju skaita izmaiņas == Esošajās robežās, pēc CSP datiem.<ref>[https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRD/RIG010 OSP]</ref> {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | width = 60% | align = none |percentages = pagr | cols = 2 | graph-pos = bottom |1970|442 |1979|387 |2000|568 |2011|495 |2021|420 }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Kubulu pagasta ciemi}} rcku76qossawp0j83i4lfyh0ixlu8oc 0 307199 4548404 4461727 2026-11-11T23:20:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548404 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Kristers Aparjods | piktogramma_1 = Luge pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 25 | piktogramma_1 saite = Kamaniņu braukšana | vārds_orig = | attēls = Kristers Aparjods.jpg | att_izm = | paraksts = Kristers Aparjods 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1998|2|24}} | dz_viet = {{Vieta|Latvija|Sigulda}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = latvietis | garums = {{mērv|cm=195}} | svars = 105 kg | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = [[LSPA]] | universitāte = | izgl iest1 = Ģimnāzija | izgl iest1_nos = [[Murjāņu sporta ģimnāzija]] | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Kamaniņu braukšana]] | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = [[Mārtiņš Rubenis]]<br>[[Aiva Aparjode]] | bij_treneri = <!------ Pasaules kausa informācija ------> | PK1_saite = | pk_debija = | pk_beigas = | pk_sez = | pk_uzvaras = | pk_pjedestāli = | pk_tituli = | dist_tituli = | pk_lab sasn = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ({{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = 1 bronza (stafetē) | os_lab sasn = 4. vieta (individuāli) <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Reģ.čemp. informācija ------> | reģ1_saite = | reģ2_saite = | reģ1 = | reģ_dalība = | reģ_medaļas = | reģ_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|Latvija}} [[Latvija]]}} {{MedalSport | [[Attēls:Luge pictogram.svg|20px]] [[Kamaniņu braukšana]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Ziemas olimpiskās spēles]]}} {{MedalBronze | [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekina 2022]] | [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu stafete|Komandu stafete]]}} {{Medal|Competition|[[Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|Pasaules čempionāts]]}} {{Medal|Silver|Soči 2020|komandu stafete}} {{Medal|Bronze|Oberhofa 2023|komandu stafete}} {{Medal|Bronze|[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|Altenberga 2024]]|sprints}} {{Medal|Bronze|[[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|Altenberga 2024]]|komandu stafete}} {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts kamaniņu sportā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Gold|Sanktmorica 2022|komandu stafete}} {{Medal|Gold|Sigulda 2023|komandu stafete}} {{Medal|Silver|Sanktmorica 2022|vieninieki}} {{Medal|Bronze|Oberhofa 2019|vieninieki}} {{Medal|Bronze|Lillehammere 2020|komandu stafete}} {{Medal|Bronze|Sigulda 2023|vieninieki}} {{Medal|Bronze|Oberhofa 2026|komandu stafete}} }} '''Kristers Aparjods''' (dzimis {{dat|1998|2|24}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir latviešu [[kamaniņu braucējs]]. Pasaules un Eiropas čempionātu medaļu ieguvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs stafetē {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]]. Viņa māte [[Aiva Aparjode]] ir bijusī kamaniņu braucēja, pēc karjeras beigām — trenere. Arī māsa [[Kendija Aparjode|Kendija]] nodarbojas ar kamaniņu braukšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sporto.lv/raksts/aparjodu_dzimta |title=Aparjodu dzimta |accessdate={{dat|2018|2|9||bez}} |publisher=sporto.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160605225225/http://www.sporto.lv/raksts/aparjodu_dzimta |archivedate={{dat|2016|06|05||bez}} }}</ref> No kamaniņu sporta brīvajā laikā nodarbojas arī ar [[orientēšanās sports|orientēšanās sportu]], kas bija pirmais sporta veids, kurā Kristers trenējies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3490&t=Kristers-Aparjods.-Pirmais-orientierists-ar-olimpisko-medalu|title=Kristers Aparjods. Pirmais orientierists ar olimpisko medaļu!|last=LOF|access-date={{dat|2022|02|23||bez}}|archive-date={{dat|2022|02|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220223063608/https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3490&t=Kristers-Aparjods.-Pirmais-orientierists-ar-olimpisko-medalu}}</ref><ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/196404/latvijas-cempionats-orientesanas-sporta Latvijas čempionāts orientēšanās sportā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211212065835/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/196404/latvijas-cempionats-orientesanas-sporta |date={{dat|2021|12|12||bez}} }} LSM</ref> == Karjera == Ar kamaniņu sportu nodarbojas kopš 2006. gada. 2013.—2014. gada Pasaules kausā jauniešiem izcīnīja uzvaru kopvērtējumā, nākamajā sezonā ieņēma 16. vietu junioru ieskaitē. 2015. gada Pasaules čempionātā Siguldā pieaugušo konkurencē ieņēma 25. vietu. 2015. gada Pasaules čempionātā junioriem stafetē Latvijas komandas sastāvā kļuva par Pasaules čempionu, savukārt Eiropas čempionātā junioriem stafetē izcīnīja sudraba medaļu. 2016. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja sudraba medaļu un Eiropas čempionātā junioriem bronzas medaļu individuālajās sacensībās.<ref name="lov">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lov.lv/winter_sportists/kristers-aparjods/|title=Kristers Aparjods|publisher=LOV|accessdate={{dat|2016|2|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160224001606/http://www.lov.lv/winter_sportists/kristers-aparjods/|archivedate={{dat|2016|02|24||bez}}}}</ref> 2016. gada Jaunatnes olimpiskajās spēlēs kļuva par čempionu individuālajās sacensībās. 2017. gada Pasaules čempionātā junioriem Siguldā kļuva par Pasaules čempionu, kā arī izcīnīja sudraba godalgu Eiropas čempionātā junioriem individuālajās sacensībās. [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]] vieninieku sacensībās ieņēma 11. vietu, startēja arī stafetē, kopā ar Latvijas komandu izcīnot 6. vietu. 2019. gada februārī [[Oberhofa|Oberhofā]] pirmo reizi karjerā kāpa uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmos individuālajās sacensībās, izcīnot trešo vietu. Tas bija vienlaikus arī Eiropas čempionāts, kurā tika izcīnīta bronzas medaļa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/09022019-aparjods_pirmaja_brauciena_eiropas_cempio |title=Aparjods negaidīti izcīna Eiropas čempionāta bronzas medaļu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2019|2|9|N|bez}} |access-date={{dat|2022|1|27||bez}}}}</ref> 2020. gada Pasaules čempionātā [[Soču bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Soču trasē]] izcīnīja sudraba medaļu Latvijas komandas sastāvā stafetē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/16022020-latvijai_sudrabs_pasaules_cempionata_kama |title=Latvijai sudrabs pasaules čempionātā kamaniņu sportā, Krievijai - fiasko |website=sportacentrs.com |date={{dat|2020|2|16|N|bez}} |access-date={{dat|2022|1|27||bez}}}}</ref> 2020. gada decembrī kritienā Oberhofas trasē guva kājas kaula lūzumu un bija spiests izlaist atlikušo sezonas daļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/15122020-aparjodam_kajas_kaula_luzums_un_apdraudet |title=Aparjodam kājas kaula lūzums un apdraudēts sezonas turpinājums |website=sportacentrs.com |date={{dat|2020|12|15|N|bez}} |access-date={{dat|2022|1|27||bez}}}}</ref> 2021. gada Pasaules kausa 3. posmā Sočos K. Aparjods guva uzvaru,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/sports/kamanas/kamaninu-braucejs-aparjods-izcina-uzvaru-pasaules-kausa-tresaja-posma.a433094/ Kamaniņu braucējs Aparjods izcīna uzvaru Pasaules kausa trešajā posmā] LSM</ref> kas bija viņa karjeras pirmā uzvara Pasaules kausa posmā. 2022. gada janvārī viņam šo panākumu izdevās atkārtot, gūstot uzvaru Pasaules kausa posmā [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldas trasē]]. 2022. gada Eiropas čempionātā Sanktmoricas trasē izcīnīja sudraba medaļu, bet komandu stafetē kopā ar [[Elīna Ieva Vītola|Elīnu Ievu Vītolu]] un divnieku, kurā startēja [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]], izcīnīja zeltu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/23012022-latvija_sev_veiksmigo_eiropas_cempionatu_ |title=Latvija sev veiksmīgo Eiropas čempionātu pabeidz ar triumfu stafetē |website=sportacentrs.com |date={{dat|2022|1|23|N|bez}} |access-date={{dat|2022|1|27||bez}}}}</ref> [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada Pekinas olimpisko spēļu]] [[Kamaniņu braukšana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — komandu stafete|stafetes braucienā]] kopā ar [[Elīza Tīruma|Elīzu Tīrumu]] un divnieku M. Bots un R. Plūme izcīnīja bronzas medaļu, savukārt individuālajās sacensībās K. Aparjods ieņēma 5. vietu, kas bija augstākā starp Latvijas kamaniņu braucējiem. {{dat|2023|1|8||bez}} izcīnīja uzvaru Pasaules kausa posmā Siguldā, labojot trases rekordu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/08012023-aparjods_divas_reizes_labo_trases_rekordu |title=Aparjods divas reizes labo trases rekordu un sagādā Latvijai vēl vienu zeltu Siguldā |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|1|8|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|15||bez}}}}</ref> Arī komandu stafetē tajā pašā posmā tika gūta uzvara. Nākamajā posmā, kas arī norisinājās Siguldas trasē un vienlaikus bija Eiropas čempionāts, Aparjods izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/14012023-siltais_ledus_pievil_majiniekus_aparjodam |title=Siltais ledus pieviļ mājiniekus - Aparjodam EČ bronza, Bērziņam sestā vieta |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|1|14|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|15||bez}}}}</ref> Komandu stafetē, startējot tādā pašā sastāvā kā pirms gada, atkārtoti kļuva par Eiropas čempionu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/15012023-latvijas_stafetes_komanda_apspele_individ |title=Latvijas stafetes komanda apspēlē individuālos zeltus nolasījušos vāciešus |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|1|15|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|15||bez}}}}</ref> 2023. gada Pasaules čempionātā Oberhofā ieņēma piekto vietu gan sprintā, gan vieninieku pamatsacensībās, bet komandu stafetē kopā ar māsu Kendiju un divnieku Bots/Plūme izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/29012023-latvijas_stafetes_komanda_no_pc_oberhofa_ |title=Latvijas stafetes komanda no PČ Oberhofā atvadās ar bronzu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|1|29|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|29||bez}}}}</ref> 2023.—2024. gada sezonā Pasaules kausa posmos vieniniekos izcīnīja divas uzvaras — sestajā posmā Oberhofā un sezonas pēdējā posmā Siguldā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/kamanas/11.02.2024-kamaninu-braucejs-aparjods-triumfe-oberhofa-stafete-latvijas-komandai-otra-vieta.a542487/ |title=Kamaniņu braucējs Aparjods triumfē Oberhofā, stafetē Latvijas komandai otrā vieta |website=lsm.lv |date={{dat|2024|2|11|N|bez}} |access-date={{dat|2024|9|25||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/kamanas/03.03.2024-kamaninbrauceji-vitola-un-aparjods-uzvar-pasaules-kausa-izskana-sigulda-stafete-latvijai-sudrabs.a545198/ |title=Kamaniņbraucēji Vītola un Aparjods uzvar Pasaules kausa izskaņā Siguldā, stafetē Latvijai sudrabs |website=lsm.lv |date={{dat|2024|3|3|N|bez}} |access-date={{dat|2024|9|25||bez}}}}</ref> Pasaules kausa kopvērtējumā ieņēma trešo vietu sprintā un otro vietu vieniniku ieskaitē, tāpat otro vietu izcīnīja arī absolūtajā kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/kamanas/06.03.2024-tris-kristala-globusu-ieguvejs-kamaninu-sporta-aparjods-atslega-ir-stabilitate.a545658/|title=Trīs Kristāla globusu ieguvējs kamaniņu sportā Aparjods: Atslēga ir stabilitāte |website=lsm.lv |date={{dat|2024|3|6|N|bez}} |access-date={{dat|2024|9|25||bez}}}}</ref> [[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024. gada Pasaules čempionātā]] [[Altenberga|Altenbergā]] izcīnīja bronzas medaļas sprintā un komandu stafetē, bet vieninieku pamatsacensībās krita un otrajam braucienam nekvalificējās. [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada ziemas olimpisko spēļu]] individuālajās sacensībās K. Aparjods ieņēma 4. vietu. == Rezultāti == === Olimpiskās spēles === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Vieninieki ! width="100"| Stafete |- | {{osv|Kamaniņu braukšana|2018|Ziemas|title=2018}} | align="left"| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[Phjončhana]] | 11. | 6. |- | {{osv|Kamaniņu braukšana|2022|Ziemas|title=2022}} | align="left"| {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]] | 5. | {{medal-bg|bronze}}|'''3.''' |- | {{osv|Kamaniņu braukšana|2026|Ziemas|title=2026}} | align="left"| {{flaga|Itālija}} [[Milāna]]/[[Kortīna d'Ampeco|Kortīna]] | 4. | |} === Pasaules čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Vieninieki ! width="100"| Sprints ! width="100"| Jauktie vieninieki ! width="100"| Stafete |- | [[2019. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2019]] | align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 12. | 5. | rowspan=4 {{n/a}} | {{DSQ}} |- | [[2020. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2020]] | align="left"| {{flaga|Krievija}} [[Soči]] | 5. | 7. | {{medal-bg|silver}}| '''2.''' |- | [[2023. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2023]] | align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]] | 5. | 5. | {{medal-bg|bronze}}| '''3.''' |- | [[2024. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2024]] | align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Altenberga]] | 34. | {{medal-bg|bronze}}|'''3.''' | {{medal-bg|bronze}}|'''3.''' |- | [[2025. gada Pasaules čempionāts kamaniņu sportā|2025]] | align="left"| {{flaga|Kanāda}} [[Vistlera]] | 6. | {{n/a}} | 4. | {{DNF}} |} === Eiropas čempionāts === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! Gads ! width="150"| Vieta ! width="100"| Vieninieki ! width="100"| Stafete ! width="100"| Jauktie vieninieki |- | 2018 | align="left"| {{flaga|Latvija}} [[Sigulda]] | 8. | — | rowspan=7 {{n/a}} |- | 2019 | align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]] | {{medal-bg|bronze}}| '''3.''' | — |- | 2020 | align="left"| {{flaga|Norvēģija}} [[Lillehammere]] | 9. | {{medal-bg|bronze}}| '''3.''' |- | 2022 | align="left"| {{flaga|Šveice}} [[Sanktmorica]] | {{medal-bg|silver}}| '''2.''' | {{medal-bg|gold}}| '''1.''' |- | 2023 | align="left"| {{flaga|Latvija}} [[Sigulda]] | {{medal-bg|bronze}}| '''3.''' | {{medal-bg|gold}}| '''1.''' |- | 2024 | align="left"| {{flaga|Austrija}} [[Insbruka]] | 4. | 4. |- | 2025 | align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Vinterberga]] | 9. | 4. |- | 2026 | align="left"| {{flaga|Vācija}} [[Oberhofa]] | 4. | {{medal-bg|bronze}}| '''3.''' | 4. |} === Pasaules kausa kopvērtējums === {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! width="100"| Sezona ! width="70"| Kopējā ieskaite ! width="70"| Vieninieki ! width="70"| Sprints |- | 2017.—2018. || colspan=2| '''15.''' || — |- | 2018.—2019. || colspan=2| '''15.''' || — |- | 2019.—2020. || colspan=2| '''10.''' || — |- | 2020.—2021. || '''22.''' || 26. || 15. |- | 2021.—2022. || {{medal-bg|bronze}}|'''3.''' || 4. || 4. |- | 2022.—2023. || '''6.''' || 4. || 14. |- | 2023.—2024. || {{medal-bg|silver}}|'''2.''' || {{medal-bg|silver}}|2. || {{medal-bg|bronze}}|3. |- | 2024.—2025. || colspan=2| '''7.''' || {{n/a}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160224001606/http://www.lov.lv/winter_sportists/kristers-aparjods/ LOV profils] {{Latvija 2026 ZOS}} {{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{Latvija 2018 ZOS}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Aparjods, Kristers}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Siguldā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kamaniņu braucēji]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:2022. gada ziemas olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Latvijas olimpiskie bronzas medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie bronzas medaļnieki kamaniņu braukšanā]] se8ifbyollw4d30eoxzdaw7kuedvis0 0 311829 4548433 4422413 2026-11-12T01:56:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548433 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = {{ara|هه‌رێمی کوردستان}} (''Herêmî Kurdistan'')<br />{{ara|إقليم كردستان}} (''Iqlīm Kurdistān'') | pilnais_valsts_nosaukums = Kurdistānas reģions | valsts_nosaukums = <!-- Valsts nosaukums oriģinālvalodā --> | karoga_attēls = Flag of Kurdistan.svg | karoga_nosaukums = | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Kurdistan Regional Government.svg | ģerboņa_nosaukums = | ģerboņa_platums = | valsts_moto = | valsts_himna = | kartes_attēls = Iraqi Civil War map (2014–present).svg | kartes_paraksts = Irākas Kurdistānas teritorija (dzeltenā krāsā) | galvaspilsēta = [[Erbīla]] | latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[kurdu valoda]]<br />[[arābu valoda]] | etniskās_grupas = kurdi, asīrieši, arābi, turkmēņi, čaldīni | etniskās_grupas_gads = 2004 | valsts_iekārta = Parlamentārs autonoms reģions | valsts_galvas_tituls = Prezidents | valsts_galva = Nečirvans Barzani | valsts_galvas_tituls2 = Premjerministrs | valsts_galva2 = Masrurs Barzani | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = ''[[De facto]]'' autonomija | neatkarības_datums = 1991. gada oktobrī | neatkarības_notikums2 = Reģiona valdība izveidota | neatkarības_datums2 = {{dat|1992|7|4||bez}} | platība_km2 = 78736 | platība_rangs = | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2020<ref>https://krso.gov.krd/en/statistics/population</ref> | iedzīvotāju_skaits = 6171083 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = | IKP_PPP_gads = | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = <!-- {{palielinājās}} --> | HDI_gads = | HDI_kategorija = <!-- <font color=#FFCC00>vidējs</font> VAI <font color=#009900>augsts</font> --> | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Irākas dinārs]] | valūtas_kods = IQD | laika_zona = [[Griničas laiks|GMT]] | utc_offset = +3 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.krd]] | tālsarunu_kods = | piezīmes = | piezīme1 = | piezīme2 = | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = }} '''Kurdistānas reģions''' ({{val|ku|هه‌رێمی کوردستان}}, ''Herêmî Kurdistan''; {{val|ar|إقليم كردستان}}, ''Iqlīm Kurdistān'') ir reģions [[Irāka]]s ziemeļos un vienīgais valsts autonomais reģions. Lai atšķirtu no citām [[Kurdistāna]]s teritorijām, šo reģionu paši [[kurdi]] mēdz dēvēt par '''Dienvidkurdistānu'''. Tajā ietilpst četras Irākas muhafāzas — [[Dahūkas muhāfaza|Dahūkas muhafāza]], [[Erbīlas muhāfaza|Erbīlas muhafāza]], [[Suleimānījas muhāfaza|Suleimānījas muhafāza]] un [[Halebdžas muhāfaza|Halebdžas muhafāza]]. [[Irākas pilsoņu karš|Irākas pilsoņu kara]] laikā kurdu bruņoto spēku kontrolē nonāca arī [[Tamimas muhafaza|Tamimas]], [[Nainavas muhafaza|Nainavas]], [[Salahedinas muhafaza|Salāhedīnas]] un [[Dijalas muhafaza|Dijālas]] muhafāzu daļas. Kurdistānas reģiona galvaspilsēta ir [[Erbīla]]. == Neatkarības referendums == [[Attēls:Iraqi Kurdistan in Iraq (de-facto and disputed hatched).svg|thumb|left|2017. ɡadā Irākas karaspēka ieņemtā teritorija (svītrota), Kurdistānas valdības kontrolētās teritorijas (sarkanā krāsā)]] Pēc militārajiem panākumiem [[Irākas karš (2014—pašlaik)|karā]] pret [[Islāma valsts|Islāma valsti]] 2017. gada 7. jūnijā Irākas Kurdistānas valdība pasludināja, ka 25. septembrī plāno rīkot plebiscītu par reģiona neatkarību. Balsošana notika trīs Irākas Kurdistānas reģiona provincēs – Dahūkā, Erbīlā un Suleimānijā, kā arī strīda teritorijās, ieskaitot Kirkūkas provinci. Balsotājiem bija jāatbild uz jautājumu: "Vai vēlaties, ka Kurdistānas reģions un Kurdistānas apgabali ārpus reģiona pārvaldes kļūtu par neatkarīgu valsti?"<ref>Aptaujas jautājums angliski skanēja šādi: ''Do you want the Kurdistan region and the Kurdistani areas outside the region's administration to become an independent state?''</ref> Irākas centrālā valdība Bagdādē kategoriski iebilda pret referendumu, kas esot nelikumīgs un pretkonstitucionāls.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/tuvie-austrumi/irakas-tiesa-pieprasa-atlikt-kurdistanas-neatkaribas-referendumu-14180797 Irākas tiesa pieprasa atlikt Kurdistānas neatkarības referendumu] diena.lv 2017. gada 18. septembrī</ref> Referendumu nosodīja arī Irākai kaimiņos esošā [[Turcija]] un [[Irāna]], kurās mīt lielas kurdu minoritātes. Referendumā bija tiesības piedalīties vairāk nekā 5,3 miljoniem reģistrēto vēlētāju, darbojās 12 072 vēlēšanu iecirkņi. Referenduma vēlēšanu komisija pavēstīja, ka referendumā piedalījušies 72% balsstiesīgo vēlētāju, no kuriem 92,7% nobalsojuši par Irākas autonomā Kurdistānas reģiona neatkarību.<ref>[http://www.protesti.lv/vairakums-kurdistana-nobalsojis-par-regiona-neatkaribu-26-9-2017-irana-tukstosiem-kurdu-demonstracijas-atbalsta-kurdistanas-neatkaribas-referendumu/ Vairākums Kurdistānā nobalsojis par reģiona neatkarību. 26.9.2017. Irānā tūkstošiem kurdu demonstrācijās atbalsta Kurdistānas neatkarības referendumu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210920173207/https://protesti.lv/vairakums-kurdistana-nobalsojis-par-regiona-neatkaribu-26-9-2017-irana-tukstosiem-kurdu-demonstracijas-atbalsta-kurdistanas-neatkaribas-referendumu/ |date=20.09.2021 }} Igors Lukjanovs protesti.lv 2017. gada 27. septembrī</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/arzemes/irakas-kurdistanas-neatkaribu-atbalstijusi-92-referenduma-dalibnieku.d?id=49282403|title=Irākas Kurdistānas neatkarību atbalstījuši 92% referenduma dalībnieku |accessdate=27 September 2017}}</ref> Irāka, Turcija un Irāna referenduma iznākumu uzņēma naidīgi. Turcijas prezidents [[Redžeps Tajips Erdogans]] paziņoja, ka Kurdistānas prezidents esot nodevis Turciju, jo viņš neesot konsultējies par referendumu ar Turciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/arzemes/erdogans-ar-kurdistanas-neatkaribas-referendumu-ir-nodota-turcija.d?id=49278413|title=Erdogans: ar Kurdistānas neatkarības referendumu ir nodota Turcija |accessdate=27 September 2017}}</ref> Turcija arī draudēja uzlikt sankcijas jaunajai valstij. Irāka pieprasīja, lai Kurdistāna nodot kontroli pār savām lidostām [[Bagdāde]]s valdībai, taču tā šo prasību noraidīja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.delfi.lv/news/arzemes/kurdistanas-valdiba-noraida-prasibas-par-lidostu-kontroles-nodosanu-bagdadei.d?id=49280301|title=Kurdistānas valdība noraida prasības par lidostu kontroles nodošanu Bagdādei |accessdate=27 September 2017}}</ref> 16. oktobrī īsā laikā Irākas armija un šiītu "Tautas mobilizācijas spēki" ieņēma [[Kirkūka]]s provinces lielāko daļu, kurdu armija jeb pešmergas atkāpās gandrīz bez kaujām.<ref>[http://www.delfi.lv/news/arzemes/kirkuka-krit-kurdi-masveida-pamet-pilsetu.d?id=49345725 Kirkūka krīt; kurdi masveidā pamet pilsētu] delfi.lv 2017. gada 16. oktobrī</ref> 24. oktobrī Irākas Kurdistānas reģiona valdība piedāvāja iesaldēt referenduma rezultātus, noslēgt pamieru un uzsākt atklātu dialogu ar Irākas centrālo valdību.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/pasaule/tuvie-austrumi/irakas-kurdistanas-valdiba-piedava-_iesaldet_-neatkaribas-referenduma-rezultatus-14183437 Irākas Kurdistānas valdība piedāvā iesaldēt neatkarības referenduma rezultātus] diena.lv [[LETA]] 2017. gada 25. oktobrī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Irāka-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Irākas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Autonomi reģioni]] [[Kategorija:Kurdi]] 0gu6nauy8fwjzauc02mfkfl5z4oghw3 0 313076 4548243 4147327 2026-11-11T13:54:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548243 wikitext text/x-wiki {{Ezera infokaste | ezers = Kalpezers | attēls = | paraksts = <!-- attēla paraksts --> | vieta = {{LAT}} | vieta2 = [[Ventspils novads]] | vieta3 = [[Ances pagasts]] | map = Latvija | plat_d=57 | plat_m=33 | plat_s=51 | plat_NS=N | gar_d=21 | gar_m=58 | gar_s=31 | gar_EW=E | platība_ha = 1,0-1,8 | garums = | platums <!-- tikai skatli; km --> | Vid_dziļums = | Max_dziļums = | tilpums = <!-- tikai skatli --> | augstums_vjl = | izteka = | lielbaseins = | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = | pilsētas = }} '''Kalpezers''' (arī '''Kalpiņezers''', '''Kalpu ezers''')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ezeri.lv/database/375/ |title=ezeri.lv |access-date={{dat|2016|04|16||bez}} |archive-date={{dat|2021|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210416115802/https://www.ezeri.lv/database/375/}}</ref><ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=75497 |title=Informācija par objektu: Kalpezers |accessdate={{dat|2016|04|16||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> ir beznoteces ezers [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ances pagasts|Ances pagasta]] ziemeļos. Ezers iekļauts [[dabas liegums|dabas liegumā]] "[[Ances purvi un meži]]". == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Ventspils novada ezeri]] [[Kategorija:Ances pagasts]] 27nraod945r7ml57iaq56eyhujlhelf 0 313741 4548452 4465969 2026-11-12T03:16:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548452 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|Satversmes sapulces un 1. Saeimas deputātu|citu personu ar šādu vārdu|Kārlis Irbe}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Kārlis Irbe | attēls = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[1. Saeima]]s deputāts | term_sākums = [[1922]]. gads | term_beigas = [[1925]]. gads <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces deputāts]] | term_sākums2 = {{dat|1920|5|1|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|1922|11|7|N|bez}} <!------ Personas dati ------> | dzim_dati ={{dat|1885|01|16||bez}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Šķēde|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1966|11|2|1885|10|16|bez}} | mir_vieta ={{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija =[[Kristīgā nacionālā savienība]] | dzīvesb =Erna Irbe | profesija =mācītājs | alma_mater =[[Tartu Universitāte]] | reliģija =[[luterisms]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Kārlis Irbe''' ({{dat|1885|01|16|N|bez}} — {{dat|1966|11|2|N|bez}}) bija [[Latvija]]s luterāņu garīdznieks un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] un [[1. Saeima]]s deputāts. == Biogrāfija == Kārlis Irbe piedzima {{dat|1885|01|16||bez}} [[Šķēde]]s muižā rentnieku Ernesta un Annas ģimenē. Mācījies [[Naudītes pagasts|Naudītes pagasta]] skolā un [[Jelgava]]s ģimnāzijā, kuru absolvēja ar Uzslavas rakstu. Pēc tam studēja teoloģiju [[Tartu Universitāte|Tartu Universitātē]], zināšanas papildināja [[Berlīne]]s un [[Leipciga]]s universitātēs.<ref name="brkdb">{{Tīmekļa atsauce | title = Irbe Kārlis | publisher = Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze | accessdate = 2016. gada 23. aprīlī | url = http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=423 }}</ref> Kārlis Irbe mācītāja kandidāta gadu kalpoja Jelgavā pie mācītāja Jāņa Reinharda, ordinēts Jelgavā {{dat|1910|02|28||bez}}. Viņa ordinācija notika latviešu valodā, kaut arī tolaik luterāņu mācītāju ordinācijas parasti notika vācu valodā.<ref name="brkdb" /> 1911. gadā Kurzemes konsistorija nosūtīja Irbi uz Strūžānu draudzi [[Latgale|Latgalē]]. 1913. gadā Irbes vadībā tika uzsākta [[Balvu luterāņu baznīca]]s celtniecība. Tā tika iesvētīta 1915. gada maijā. Balvu luterāņu baznīcā ir uzstādīta piemiņas plāksne Kārlim Irbem.<ref name="brkdb" /> 1918. gadā Irbe īslaicīgi nonāca [[Rīga|Rīgā]], kur kalpoja Sv. Trīsvienības draudzē. No 1922. gada līdz 1936. gada decembrim Irbe bija par Latgales iecirkņa prāvests ar uzdevumu rūpēties par latviešu luterāņu draudžu izveidošanu Latgalē.<ref name="brkdb" /> 1920. gadā ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes sapulcē]], kurā strādāja līdz 1922. gadam. No 1922. līdz 1925. gadam bija [[Saeima]]s deputāts.<ref name="ldg">{{LDG 1918|51}}</ref> Pārstāvējis [[Kristīgā nacionālā savienība|Kristīgo nacionālo savienību]]. Kandidējis arī [[2. Saeimas vēlēšanas|2. Saeimas vēlēšanās]] 1925. gadā un [[4. Saeimas vēlēšanas|4. Saeimas vēlēšanās]] 1931. gadā.<ref name="ld">{{Tīmekļa atsauce | title = Kārlis Irbe | publisher = Latgales dati | accessdate = 2016. gada 23. aprīlī | url = http://latgalesdati.du.lv/persona/1797 | archive-date = 2016. gada 2. Aprīlis | archive-url = https://web.archive.org/web/20160402062253/http://latgalesdati.du.lv/persona/1797 }}</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] pret Irbi kā pret garīdznieku tika veiktas represijas. {{dat|1946|02|26||bez}} viņš tika arestēts un pusotru gadu pavadīja t.s. «[[Stūra māja|Stūra mājā]]». Viņš tika notiesāts uz 10 gadiem un izsūtīts uz [[Karaghandi|Karagandu]].<ref name="brkdb" /> [[1949. gada marta deportācijas|1949. gada martā]] uz Krieviju tika izsūtīta Irbes ģimene — sieva Erna un dēli Jānis un Paulis. 1955. gadā, izbeidzoties ieslodzījuma termiņam, Kārlis Irbe nonāca pie ģimenes [[Amūras apgabals|Amūras apgabala]] [[Blagoveščenska (Amūras apgabals)|Blagoveščenskā]]. 1956. gadā Irbe un viņa jaunākais dēls Paulis atgriezās Latvijā. Vēlāk atgriezās arī sieva Erna un dēls Jānis.<ref name="brkdb" /> Mūža pēdējos gadus Irbe pavadīja, kalpojot Rīgas Sv. Trīsvienības draudzē. Kārlis Irbe nomira {{dat|1966|11|2||bez}} un tika apbedīts Sv. Trīsvienības draudzes kapsētā blakus baznīcai.<ref name="brkdb" /> Ģimene vēlējās viņu apbedīt [[Rīgas Meža kapi|Meža kapos]] līdzās radiniekam, mācītājam [[Kārlis Irbe (bīskaps)|Kārlim Irbem]], taču nesaņēma atļauju.<ref name="brkdb" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{1. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Irbe, Kārlis}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1966. gadā mirušie]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas luterāņu garīdznieki]] [[Kategorija:Kristīgās nacionālās savienības politiķi]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] [[Kategorija:1. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Tartu Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] pq87kc4at8t8vvoqp8ndi3wos10vmie 0 330754 4548337 4494023 2026-11-11T19:25:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548337 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|rakstu darba formu|juridisku terminu|likumu kodekss}} {{citas nozīmes|rakstu darba formu|kodekss (nozīmju atdalīšana)|kodekss}} [[Attēls:Rupertsberger Riesencodex.JPG|thumb|Vīsbādenes kodekss 13.gs, Bingenes Hildegardes kopotie raksti, ievērojams ar savu izmēru. Glabājas Vīsbādenes Valsts bibliotēkā]] '''Kodekss''' (no {{val|la|caudex}} — 'koka stumbrs, koka gabals, [[grāmata]]'; daudzskaitlī ''codices'') ir rakstu darbu forma, kas veidota no vairākām ar roku aprakstītām [[papīrs|papīra]], [[pergaments|pergamenta]], [[papiruss|papirusa]] vai līdzīga materiāla lapām,<ref>Oxford English Dictionary, 2nd ed: Codex: "a manuscript volume"</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tezaurs.lv/#/sv/kodekss |title=Tezaurs.lv Kodekss |access-date={{dat|2016|09|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190201081557/http://www.tezaurs.lv/#/sv/kodekss }}</ref> kas bieži ir sastiprinātas vienā malā un vākos, kas ir biezāki par lapām. Mūsdienu [[grāmata]]s priekštece. Daži kodeksi satur nepārtrauktu, regulāri salocītu lapu. [[Senā Roma|Senajā Romā]] attīstījās rakstība uz vaska dēlišiem ar irbuli. Kodeksa tipa grāmatas nomainīja [[tīstoklis|tīstokļus]], kam bija dominējošā loma antīkās pasaules kultūrā un tās bija nozīmīgs grāmatniecības attīstības pakāpiens pirms drukājamās preses izgudrošanas.<ref>{{harvnb|Roberts|Skeat|1983|p=1}}</ref> Kodekss izmainīja rakstu formu, grāmata ieguva mums jau ilgi pazīstamo izskatu.<ref>Lyons, M., (2011). ''Books: A Living History'', London: Thames & Hudson, p. 8</ref> Kodeksu izplatība bieži tiek saistīta ar [[kristietība]]s izcelšanos, kas jau agrīni pieņēma šo formātu [[Bībele]]s rakstiem.<ref>{{harvnb|Roberts|Skeat|1983|pp=38−67}}</ref> Mūsu ēras 1. gadsimtā kodeksa rakstu formu pirmais ir aprakstījis romiešu dzejnieks [[Martiāls]], kurš ir slavējis tā ērto lietošanu. Ap 300. gadu kodeksa tipa rakstu skaits izlīdzinājās ar rakstu tīstokļu daudzumu<ref name=Oxf>"Codex" in ''Oxford Dictionary of Byzantium'', Oxford University Press, New York & Oxford, 1991, p. 473. {{ISBN|0195046528}}</ref> un kristianizētajā grieķu — romiešu pasaulē pilnībā aizstāja tos jau līdz 6.gs. beigām.<ref>{{harvnb|Roberts|Skeat|1983|p=75}}</ref> == Izcelsme == [[Attēls:The War Scroll - Dead Sea Scroll.jpg|thumb|Kodeksi pamazām aizstāja šim līdzīgus rakstu tīstokļus. Attēlā Nāves jūras tīstokļa fragments]] Salīdzinot ar citiem rakstu veidiem, kodekss piedāvā būtiskas priekšrocības: * kompaktums; * izturība; * ekonomiskāka materiāla izmantošana, rakstot uz abām lapas pusēm; * vieglāka navigācija — iespēja atvērt jebkuru lapu, nepārtinot visu rakstu rulli.<ref>{{harvnb|Roberts|Skeat|1983|pp=45−53}}</ref> Pārmaiņa no tīstokļiem uz kodeksiem sakrita ar laiku, kad kā populārāko rakstīšanas materiālu papirusu nomainīja pergaments, bet to attīstība nebija savstarpēji saistīta.<ref>{{harvnb|Roberts|Skeat|1983|p=5}}</ref> Kodeksa forma sāka aizstāt tīstokļus, ļoti drīz pēc to izgudrošanas. Balstoties uz atradumiem, Ēģiptē 5. gadsimtā kodeksu un tīstokļu attiecība bija 10:1, 6. gadsimtā rakstu tīstokļi kā rakstu nesējs jau bija pilnībā izzuduši.<ref>Roberts, Colin H., and Skeat, T.C. (1987), ''The Birth of the Codex''. London: Oxford University Press for the British Academy, p. 75.</ref> Mūsdienu iesietās grāmatas arī ir uzskatāmas par kodeksiem, bet izdevēji un pētnieki šo terminu ir atvēlējuši seniem [[rokraksts|rokrakstiem]] viduslaiku perioda ar roku rakstītām grāmatām. Kodikoloģija ir palīgzinātne, kas pēta rokrakstus no grāmatsiešanas amata viedokļa. Senu rakstu dokumentu pētniecība ir [[paleogrāfija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.tezaurs.lv/#/sv/paleogrāfija |title=Tezaurs.lv |access-date={{dat|2016|09|13||bez}} |archive-date={{dat|2019|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190201081557/http://www.tezaurs.lv/#/sv/paleogrāfija }}</ref> == Vēsture == [[Attēls:Wachstafel rem.jpg|thumb|Rekonstruēta Romiešu stila vaska plāksne, no kā veidojies kodekss]] Senajā Romā pierakstiem un neformāliem rakstiem tika izmantotas daudzkārt lietojamas vaska plāksnes un rakstāmie irbulīši. Divos antīkos [[poliptihs|poliptihos]], kas tika atrasti [[Herkulāna]]s pilsētā, ir novērotas rakstu pamatņu savienojumu saites, kas varētu būt priekšteces vēlākam kodeksa tipa grāmatu iesiešanas veidam.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Carratelli|first=Giovanni Pugliese|title= "L'instrvmentvm Scriptorivm Nei Monumenti Pompeiani Ed Ercolanesi." in Pompeiana. Raccolta di studi per il secondo centenario degli di Pompei.|year=1950|pages=166–78.}}</ref> [[Jūlijs Cēzars]], iespējams, bijis pirmais no romiešiem, kas deva priekšroku iesietām lapām, ne tīstokļiem, vēl laikā, kad papiruss bija populārākais materiāls uz kā rakstīt.<ref>During the Gallic Wars; Suet. ''Jul.'' [http://penelope.uchicago.edu/Thayer/E/Roman/Texts/Suetonius/12Caesars/Julius*.html#56.6 56.6] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200520031040/http://penelope.uchicago.edu/Thayer/E/Roman/Texts/Suetonius/12Caesars/Julius*.html#56.6 |date={{dat|2020|05|20||bez}} }}; cf. {{Citation|last=Roberts|first= Colin H.|last2=Skeat|first2=Theodore Cressy|author2-link=Theodore Cressy Skeat|title=The Birth of the Codex|place=Oxford|publisher = Oxford University Press|year=1983|page=18 sq.|isbn=0-19-726061-6}}</ref> Mūsu ēras 1.gs. Romas impērijā sāka plaši izmantot salocīta pergamenta piezīmju grāmatu, latīņu valodā dēvētu par ''pugillares membranei''.<ref>{{grāmatas atsauce|last1=Roberts|first1=Colin H|last2=Skeat|first2=TC|title=The Birth of the Codex|year=1983|publisher=British Academy|location= London|isbn=0-19-726061-6|pages=15–22}}</ref> Šo terminu lietoja dzejnieks Martiāls, aprakstot literatūras dāvanas, ar kurām romieši apdāvinājuši viens otru festivālu laikā. Pētnieks T.C. Skīts norāda, kas visticamāk tās bijušas kodeksa formātā, izgudrotas Romā un ātri izplatījušās Tuvajos Austrumos.<ref>{{grāmatas atsauce|last=Skeat|first= T.C.|title=The Collected Biblical Writings of T.C. Skeat.|url=https://archive.org/details/collectedbiblica0000skea|year=2004|publisher=E.J. Brill |location= Leiden|isbn=90-04-13920-6|page=[https://archive.org/details/collectedbiblica0000skea/page/n82 45]}}</ref> Agrīnās papirusa vai pergamenta kodeksa tipa grāmatiņas plaši tika izmantotas personīgām piezīmēm, piemēram saglabājot nosūtīto vēstuļu kopijas. Pergamenta piezīmju grāmatu lapas bieži nomazgāja vai notīrija atkārtotai lietošanai, līdz ar ko šādā veidā pierakstīti teksti tika uzskatīti par neformāliem un nepaliekošiem. Ir liecības, ka 2. gadsimta sākumā papirusa lapu kodeksi bija iecienītākais rakstu formāts agrīnajiem kristiešiem. [[Herkulāna]]s bibliotekā [[Papirusu villa|Papirusu villā]], kas tika aprakta 79. gadā [[Vezuvs|Vezuva]] izvirduma laikā, visi antīkās Grieķu literatūras teksti saglabājušies ruļļos (skatīt [[Herkulānas papirusi]]), bet [[Nag Hammādi]] bibliotēkā, kas tika apslēpta ap 390. gadu, visi teksti ir kodeksa formātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://ilustretavesture.lv/content/kas-ir-nag-hammadi-biblioteka |title=Ilustrētā Vēsture, Kas ir Nag Hammādi? |access-date={{dat|2016|09|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120112074459/http://ilustretavesture.lv/content/kas-ir-nag-hammadi-biblioteka |archivedate={{dat|2012|01|12||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120112074459/http://ilustretavesture.lv/content/kas-ir-nag-hammadi-biblioteka |date={{dat|2012|01|12||bez}} }}</ref> Senākie saglabājušies kodeksa formas rokraksti atrasti [[Ēģipte|Ēģiptē]] un visbiežāk datēti ar 1. gs. beigām vai 2. gs. sākumu. Tā ir rokrakstu grupa, kas ietver Rilandas bibliotēkas papirusu P52 ar [[Jāņa evaņģēlijs|Jāņa evaņģēlija]] teksta fragmentu<ref>Turner ''The Typology of the Early Codex'', U Penn 1977, and Roberts & Skeat ''The Birth of the Codex'' (Oxford University 1983).</ref> [[Attēls:Ezra Codex Amiantinus.jpg|thumb|Grāmatu plaukts agrajos viduslaikos ar apmēram 10 kodeksiem. Attēls no Codex Amiatinus 8. gs. sākums]] Rietumeiropas kultūrā kodeksa formas grāmatas pakāpeniski nomainīja rakstu tīstokļus. Starp 4. gs., kad kodekss kļuva plaši izplatīts un 8.gs. [[Karolingu renesanse|Karolingu renesansi]], daudzi darbi, kas netika pārrakstīti no tīstokļiem tika pazaudēti. Kodeksiem bija ievērojamas priekšrocības — tie deva iespēju viegli atvērt nepieciešamo rakstu vietu, lapas varēja aprakstīt no abām pusēm, cietie grāmatu vāki pasargāja lapas un atviegloja pārvietošanu. [[Mezoamerika]]s laika kodeksiem bija līdzīga forma kā Eiropā, bet no [[vīģeskoks|vīģeskoka]] mizas vai augu šķiedrām veidotās lapas bija salocītas garā strēmelē. Austrumāzijā tīstokļu tradīcija saglabājās daudz ilgāk kā Vidusjūras reģionā. Starpposmā pastāvēja locītie un vienā sānā savienotie raksti, kā arī grāmatas ar lapām, kas aprakstītas tikai no vienas puses.<ref>[http://idp.bl.uk/education/bookbinding/bookbinding.a4d International Dunhuang Project—Several intermediate Chinese bookbinding forms from the 10th century] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160110163433/http://idp.bl.uk/education/bookbinding/bookbinding.a4d |date={{dat|2016|01|10||bez}} }}.</ref> [[Judaisms|Judaismā]] joprojām saglabā [[Tora]]s ruļļus ceremoniālai lietošanai. == Skatīt arī == * [[Manuskripts]] * [[Grāmata]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20081231104440/http://www.codexsinaiticus.org/en/ Sinajas kodekss — viens no vecākiem saglabātiem Bībeles tekstiem] * [https://web.archive.org/web/20080624072331/http://www.hss.ed.ac.uk/chb/ Centre for the History of the Book] * [http://ccat.sas.upenn.edu/gopher/other/journals/kraftpub/Christianity/Canon The Codex and Canon Consciousness — Draft paper by Robert Kraft on the change from scroll to codex] * [http://penelope.uchicago.edu/~grout/encyclopaedia_romana/scroll/scrollcodex.html Encyclopaedia Romana: "Scroll and codex"] * [http://www.kchanson.com/papyri.html K.C. Hanson ''Catalogue of New Testament Papyri & Codices 2nd—10th Centuries''] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kultūra]] [[Kategorija:Grāmatas| ]] [[Kategorija:Vēsture]] 9kqn3qv92xisw4odx40jgm1q0rtpq5g 0 333575 4548500 4494178 2026-11-12T06:08:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548500 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Dziesmu un deju svētku gājiens 2013 08.JPG|thumb|251x251px|[[Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki|Dziesmu un deju svētku]] gājiens 2013. gadā]] [[Attēls:Tautas deja RLB.jpeg|thumb|250x250px|Zelta danču vakars Rīgas Latviešu biedrībā 15.11.2022.]] '''Tautas deja''' ir horeogrāfiskās folkloras žanrs līdzās rotaļām, rotaļdejām un rotaļspēlēm. Citi nosaukumi – etnogrāfiskā deja, dejas folklora, folkloras deja, tradicionālā deja, etnodeja, danči. Tautas deja kalpo kā iedvesmas avots skatuvisko horeogrāfisko priekšnesumu veidošanai, kuras sauc par jaunrades dejām, skatuviskajām dejām jeb stilizētajām tautas dejām. Tautas deju dejošana cilvēkā izkopj staltu stāju un ritma izjūtu, koordināciju, stiprina sociālās saites, veicina saskaņu ar dejas partneri, stiprina patriotismu. Tautas deju apdaru un stilizāciju dejošana izkopj skatuves izjūtu un uzstāšanās kultūru. Cilvēkam dejas iespaidā rodas prasme koncentrēt uzmanību un būt disciplinētam. Latvieši savas tautas dejas tāpat kā citas tautas dejo gan novadu tautastērpos, kas ir XVIII–XIX gadsimta goda tērpu atdarinājumi, gan stilizētos tērpos, gan mūsdienu ikdienas apģērbā. Tautas dejas dejo gadskārtu svētkos, godos, deju festivālos, folkloras festivālos, danču klubos, pašvaldību sarīkojumos un valsts svētkos. Skatuviskās dejas dejo Deju svētkos un deju koncertos, kā arī pašvaldību sarīkojumos un valsts svētkos. == Vēsture == Pirmie pieminējumi par latviešu dejas tradīciju atrodami sveštautiešu ceļojumu aprakstos, baznīcu vizitācijas protokolos un citos dokumentos. Tautas deju un tās vēsturi pētījuši [[Jurjānu Andrejs]], Elza Siliņa, Jēkabs Stumbris, Harijs Sūna, Rita Spalva, [[Ernests Spīčs]] un citi. Latviešu baleta vēsture sākas ar 1870. gadu, kad Rīgas Latviešu teātrī dziesmas un dejas izpildīja aktieri. Latviešu teātra tēvs, aktieris un režisors [[Ādolfs Alunāns]] bija arī mūsu pirmais profesionālais dejotājs. Bieži vien izrādēm tika “aizņemti” dejotāji no [[Varšava]]s un [[Maskava]]s. Katrs sevi cienošs [[teātris]] veidoja savu dejotāju trupu un apmācību sistēmu. Tautas dejas atdzimšana valsts mērogā sākās 20. gadsimta 20. gados, bet tautas deju dejošana notika jau 19. gadsimtā. Rīgas latviešu biedrības danču vakaros jeb ''kotiljonos'' un Pirmā pasaules kara laikā, kad latviešu strēlnieki rīkoja pirmos tautas deju vakarus. == Leksika == Tautas dejas leksika raksturo mūsu saskarsmes nepieciešamību un iespējas horeogrāfisko norišu laikā. Tāpat kā valodā, dejā mēs noteiktā veidā paužam savas emocijas, jūtas un sazināmies. Tā ir kustību valodas neikdienišķā daļa, ko sauc arī par dejas valodu. Dejas valoda nav nemainīga. Gadsimtu gaitā tā mainās ārējās un iekšējās vides faktoru ietekmē.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Biznesa kompetences. 10. sēj.|last=Spīčs|first=Ernests|publisher=Zinātniskā institūcija Biznesa kompetences centrs|year=2018|isbn=978-9934-586-02-6|location=Rīga|pages=176}}</ref> Mūsu tautas dejā viens no diviem galvenajiem leksikas slāņiem ir dzīvnieku kustību atdarinošās kustības. Tās visspilgtāk redzamas masku dejās, bērnu dejās un rotaļās. Katram dzīvniekam ir dainās dots kustību un pozu raksturojums. Vilks skrien stīvu muguru, lapsa iet līklocī, zaķis lec, kumeļš ir vislabākais dejotājs, jo tam visbagātākais soļu veids –  soļo, tek, rikšo un auļo, lācis dejo gan lēni un smagnēji, gan arī ļoti veikli, āzis lec un spriņģo, gailim ir ļoti izteiksmīga poza. Kopā ar tādiem dejas rakstiem, kā rinda, gatve, aplis un struktūrām, kad tiek dejots pa vienam, pa pāriem, pa trim, pa četriem, kustību valoda veido pirmatnējo horeogrāfisko slāni.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu sadzīves horeogrāfija|last=Sūna|first=Harijs|publisher=Zinātne|year=1991|isbn=5-7966-0290-x|location=Rīga}}</ref> == Kā mūsdienās dejo latviešu tautas dejas == Latviešu tautas dejas mūsdienās tiek dejotas lielākoties pāros — ''puisis'' ar ''meiteni'', kas līdz ar to ir svarīga latviešu tautas deju iezīme. Deja pāros satuvina cilvēkus, palīdz vairāk izprast vienam otru un rada kopēju atbildību par rezultātu. Pāru dejās ļoti svarīgas ir pārinieku savstarpējās attiecības. Lai arī mūsdienās visvairāk izplatītas kļuvušas tieši divdaļīgās pāru dejas jeb rotaļdejas (danči), tomēr sava vieta ir arī krustdejām jeb kadriļām, solo dejām un virkņu dejām. Pavisam maz ir masku deju, kā arī deju, kuras atsevišķi dejo puiši un atsevišķi meitas. Pēdējās lielākoties ir sacensību dejas. Deju svētku lieluzvedumos dejas laikā bieži vien tiek izveidots kāds latviešu [[etnogrāfija|etnogrāfisks]] raksts. Rakstu veidošanai lieluzvedumiem biežāk izmanto astoņpāru grupējumus, bet sava vieta ir arī citām dejotāju pāru kombinācijām. == Notikumi == {| class="wikitable" |- ! Gads !! Notikums |- |1921. |Rīgas latviešu biedrība izdeva Jurjānu Andreja Tautas mūzikas materiālu V burtnīcu "Dejas". Pirmā publikācija ar precīziem kustību aprakstiem kopā ar notīm. |- | 1937. || Rīgā notika Aizsargu tautas deju un vingrošanas svētki, kuros vienlaikus uz estrādes piedalījās vairāk nekā 20 tautas deju kopas ar 720 dejotājiem. Latvijā bija aptuveni pusotra miljona iedzīvotāju, un svētku dalībnieku skaits proporcionāli iedzīvotāju daudzumam bija ievērojams. |- |1939. |Iznāca Elzas Siliņas monogrāfija "Latviešu deja". |- |1956. |Igaunijas studentu pilsētā Tartu notika pirmie Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki "Gaudeamus". Līdzās latviešiem dejoja lietuvieši un igauņi. Kā obligāta deju lielkoncerta daļa bija katras republikas viena tautas deja visiem dejotājiem. |- | 1960. || Notika I Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kur kopumā piedalījās 9739 dalībnieki un repertuārā bija 15 dejas. |- | 1965. || Padomju Latvijas 25. gadadienai veltītie (V) dziesmu un deju svētki jeb XIV Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika Rīgā. Deju koncertos piedalījās 2176 dejotāji. |- |1980. |Latvijas Universitātē darbību sāka Latvijā pirmā deju folkloras kopa "Dandari". |- |1990. |[[XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki]] Pirmies svētki atjaunotajā Latvijā. Kopā svētkos piedalījās 35 438 dalībnieki, tai skaitā 841 dalībnieks no trimdas kopām. |- |1992. |Notika pirmais Starptautiskais tautas deju festivāls "Sudmaliņas". |- | 2015. || [[XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki]], kur piedalījās 37 890 dalībnieku. |- |2018. |Darbību sāka projekts Dančukrātuve, kas apkopoja Latviešu folkloras krātuvē savāktās tautas dejas. |} == Literatūra == * "Deja, kustība, ķermenis" (Sastādītāji: Sandra Mihailova, Ivans Jānis Mihailovs. Rīga: Drukātava, 2013.) *Milda Lasmane, Elga Drulle.(1962) ''Latviešu tautas deja.'' Rīga. *Valdis Muktupāvels (1989). ''Dindaru, dandaru. Latviešu rotaļas un spēles''. Rīga: Avots. *[[Ingrīda Edīte Saulīte]] (1993). ''Latviešu tautas dejas.'' Rīga: E.Melngaiļa Tautas mākslas centrs. *Elza Siliņa (1939). ''Latviešu deja''. Rīga. *Rita Spalva (2018). ''Dejas kompozīcija''. Rīga: Zinātne. *[[Ernests Spīčs]] (2000, 2003). ''Mārtiņa dejas grāmata. 1.–3. burtnīca.'' Rīga, LU. *Harijs Sūna (1965). ''Latviešu rotaļas un rotaļdejas''. Rīga: Zinātne. *Harijs Sūna (1992). ''Latviešu sadzīves horeogrāfija.'' Rīga: Zinātne. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://skaties.lv/tema/latviesu-tautas-dejas/ Skaties.lv tēma - Latviešu tautas dejas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210618084606/https://skaties.lv/tema/latviesu-tautas-dejas/ |date={{dat|2021|06|18||bez}} }} * [http://www.suitunovads.lv/lv/kulturas_mantojums/dejas/ Suitu novads: Dejas un danči] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20161001160727/http://www.suitunovads.lv/lv/kulturas_mantojums/dejas |date={{dat|2016|10|01||bez}} }} *[http://dancukratuve.lv Dančukrātuve.lv] *[https://web.archive.org/web/20210416081455/http://dandari.lv/ Dandari] [[Kategorija:Deja]] 73ier16s24a7c2ei2m9mc0asgccsfar 0 334409 4548330 4461704 2026-11-11T19:13:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548330 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Klāra Šūmane | vārds_orig = ''Clara Schumann'' | attēls = Franz von Lenbach - Clara Schumann (Pastell 1878).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Klāra Šūmane 1878. gadā | dz_gads = 1819 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{flagicon image|Flagge Königreich Sachsen (1815-1918).svg}} [[Leipciga]], [[Saksijas Karaliste]] (tagad {{GER}}) | m_gads = 1896 | m_mēnesis = 5 | m_diena = 20 | m_vieta = {{flagicon image|Flag of Germany (1867–1918).svg}} [[Frankfurte pie Mainas]], [[Vācijas Impērija]] (tagad {{GER}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = pianiste, komponiste un pedagoģe | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Roberts Šūmanis]] | bērni = | paraksts = Clara-schumann-signatur.png | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Klāra Žozefīne Šūmane''' ({{val|de|Clara Josephine Schumann}}; dzimusi '''Klāra Žozefīne Vīka''' (''Clara Josephine Wieck'') {{dat|1819|9|13}}, mirusi {{dat|1896|5|20}}) bija vācu pianiste, komponiste un pedagoģe, viena no ievērojamākajām 19. gadsimta Eiropas mūzikas personībām. Viņa bija izcila [[romantisms|romantisma]] laikmeta koncertpianiste un jau līdz 1835. gadam viņa bija ieguvusi reputāciju visā Eiropā un koncertēja nozīmīgās Eiropas mūzikas dzīves centros.<ref name="britannica"/> Šūmanes koncertdarbība ilga vairāk nekā sešdesmit gadus, un tās laikā viņa būtiski ietekmēja [[klaviermūzika]]s interpretācijas tradīciju un koncertrepertuāra attīstību Eiropā.<ref>{{tīmekļa atsauce |url= https://www.encyclopedia.com/women/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/schumann-clara-1819-1896 |title= Schumann, Clara (1819–1896) |publisher= |website= encyclopedia.com |accessdate= {{dat|2026|03|13||bez}} |language= en}}</ref> Kā komponiste viņa radīja klaviermūziku, [[kamermūzika|kamermūziku]] un dziesmas, bet pedagoģiskajā darbībā veicināja augstus profesionālā pianisma standartus, īpaši savas darbības laikā [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtē pie Mainas]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url= https://www.schumann-portal.de/frankfurtmain-1878-1896.html |title= 1878-1896 Frankfurt |publisher= |website= schumann-portal.de |accessdate= {{dat|2026|03|13||bez}} |language= en |archive-date= {{dat|2025|10|15||bez}} |archive-url= https://web.archive.org/web/20251015150122/https://www.schumann-portal.de/frankfurtmain-1878-1896.html }}</ref> Viņai bija nozīmīga loma romantisma laikmeta mūzikas kultūrā. Šūmane aktīvi popularizēja sava vīra, komponista [[Roberts Šūmanis|Roberta Šūmaņa]], darbus un bieži atskaņoja arī [[Johanness Brāmss|Johannesa Brāmsa]] un citu romantisma komponistu mūziku.<ref name="britannica">{{tīmekļa atsauce |url= https://www.britannica.com/biography/Clara-Schumann |title= Clara Schumann |publisher= Encyclopedia Britannica |website= britannica.com |accessdate= {{dat|2026|03|13||bez}} |language= en}}</ref> Ar savu koncertdarbību, interpretācijas tradīciju un pedagoģisko darbu viņa būtiski ietekmēja Eiropas pianisma attīstību 19. gadsimtā. 1844. gadā Šūmane koncertēja arī [[Rīga|Rīgā]], uzstājoties toreizējā [[Rīgas 1. pilsētas teātris|1. pilsētas teātrī]].<ref>{{tīmekļa atsauce |url= https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/vagnera-nams-un-pazudusas-seifa-durvis--nacionalas-bibliotekas-vesturisko-eku-stasti.a371907/ |title= Vāgnera nams un pazudušās seifa durvis – Nacionālās bibliotēkas vēsturisko ēku stāsti |publisher= Latvijas Sabiedriskais Medijs |website= lsm.lv |accessdate= {{dat|2026|03|13||bez}}}}</ref> == Agrīnā dzīve un ģimene == Klāra Žozefīne Vīka (''Clara Josephine Wieck''; vēlāk Šūmane) piedzima {{dat|1819|9|13||bez}} [[Leipciga|Leipcigā]] Saksijā, pilsētā, kas 19. gadsimta sākumā bija nozīmīgs [[Vācija]]s mūzikas un kultūras centrs. Viņa nāca no muzikālas ģimenes — tēvs Frīdrihs Vīks bija ievērojams klavierpedagogs, pianists un mūzikas dzīves organizētājs, savukārt māte Mariane Tromlica bija pianiste un dziedātāja no muzikantu dzimtas. Vecāku laulība izjuka, kad Klāra vēl bija bērns, un pēc šķiršanās viņa galvenokārt dzīvoja kopā ar tēvu. Frīdrihs Vīks jau agrā bērnībā pamanīja meitas izcilās muzikālās spējas un sāka viņu sistemātiski apmācīt [[klaviermūzika|klavierspēlē]], [[mūzikas teorija|mūzikas teorijā]] un interpretācijā. Klāra sāka apgūt klavierspēli piecu gadu vecumā, un tēvs rūpīgi veidoja viņas izglītību kā topošai profesionālai mūziķei. Vīka mājās valdīja aktīva muzikālā vide. Tur bieži pulcējās mūziķi, komponisti un studenti, kas pie Frīdriha Vīka apguva klavierspēli. Šī vide nodrošināja Klārai agrīnu saskari ar laikmeta koncertdzīvi un repertuāru, kas būtiski ietekmēja viņas muzikālo attīstību un kļuva par pamatu vēlākajai izcilajai pianistes un komponistes karjerai. == Pianistes karjeras sākums == [[Attēls:Julius Giere - Clara Wieck im Alter von 15 Jahren (Lithographie 1835).jpg|thumbnail|left|upright=0.8|Klāra Vīka 15 gadu vecumā]] Klāras Vīkas (vēlāk Šūmanes) pianistes karjera sākās ļoti agrā vecumā. Pateicoties tēva Frīdriha Vīka rūpīgi organizētajai muzikālajai izglītībai, viņa jau bērnībā izcēlās ar augstu tehnisko meistarību un muzikālo izteiksmi. 1828. gadā [[Leipciga|Leipcigā]] notika viņas pirmā publiskā uzstāšanās, pēc kuras sākās regulāri koncerti un turnejas Eiropā. 1830. gados viņa koncertēja dažādās Eiropas pilsētās. Pirmais nozīmīgais ārvalstu brauciens bija turneja uz [[Parīze|Parīzi]] 1831.–1832. gadā, bet īpaši nozīmīgs pavērsiens viņas karjerā bija koncerti [[Prāga|Prāgā]] un [[Vīne|Vīnē]] 1837.–1838. gadā, kas nostiprināja viņas starptautisko reputāciju. Kritiķi un publika augstu novērtēja viņas tehnisko virtuozitāti, interpretācijas precizitāti un muzikālo briedumu. Agrīnajā repertuārā dominēja virtuozajam stilam raksturīgi skaņdarbi, tostarp [[Frīdrihs Kalkbreners|Frīdriha Kalkbrenera]], [[Anrī Hercs|Anrī Herca]], [[Kārlis Černi|Kārļa Černi]] un [[Sigismonds Talbergs|Sigismonda Talberga]] darbi, kā arī pašas komponētas variācijas. Šos darbus raksturoja tehniski sarežģītas [[pasāža (mūzika)|pasāžas]] un izteiksmīgs, bravūrīgs izpildījums. Vēlāk viņas koncertprogrammās arvien biežāk parādījās arī nopietnāks repertuārs, īpaši [[Ludvigs van Bēthovens|Ludviga van Bēthovena]], [[Fēlikss Mendelszons|Fēliksa Mendelszona]] un [[Frideriks Šopēns|Friderika Šopēna]] mūzika, kas ļāva viņai nostiprināties ne tikai kā virtuozai pianistei, bet arī kā dziļdomīgai izpildītājai. Jau jaunībā viņa guva plašu atzinību Eiropas mūzikas aprindās. Kritiķu recenzijās tika uzsvērta viņas muzikālā inteliģence, izteiksmīgā interpretācija un spēcīgā skatuves personība, kas palīdzēja Klārai Šūmanei kļūt par vienu no ievērojamākajām [[romantisms|romantisma]] laikmeta pianistēm. == Laulība ar Robertu Šūmani == [[Attēls:Famous Composers and their Works v2 117.jpg|thumbnail|upright=0.8|Klāras un Roberta Šūmaņu 1906. gada attēlojums]] Klāra Vīka ar komponistu [[Roberts Šūmanis|Robertu Šūmani]] iepazinās 1830. gadu sākumā [[Leipciga|Leipcigā]], kad viņš bija viņas tēva Frīdriha Vīka klavierspēles students. Starp abiem jaunajiem mūziķiem pakāpeniski izveidojās ciešas attiecības, kuru pamatā bija gan personiska pieķeršanās, gan kopīgas muzikālās intereses. Līdz 1835. gadam viņu savstarpējā pieķeršanās kļuva atklāta, un attiecības pārauga iecerē par [[laulība|laulību]]. Šīm attiecībām kategoriski iebilda Klāras tēvs, uzskatot, ka Roberts Šūmanis nespēs nodrošināt stabilu ģimenes dzīvi un ka laulība varētu kaitēt Klāras pianistes karjerai. Konflikts pārauga juridiskā strīdā, un Roberts Šūmanis vērsās tiesā, lai iegūtu atļauju laulāties bez Frīdriha Vīka piekrišanas. Pēc ilgstošas tiesvedības pāris saņēma juridisku atļauju un {{dat|1840|9|12||bez}} apprecējās [[Šēnfelde|Šēnfeldē]] pie Leipcigas, dienu pirms Klāras 21. dzimšanas dienas. Laulībā piedzima astoņi bērni, un ģimenes dzīve bija cieši saistīta ar abu mākslinieku profesionālo darbību. Klāras un Roberta Šūmaņu attiecības bija arī nozīmīga radošā partnerība. Roberts bieži rakstīja klavierdarbus, domājot par Klāru kā izpildītāju, savukārt Klāra savos koncertos aktīvi atskaņoja un popularizēja viņa kompozīcijas. Šī savstarpējā ietekme veicināja Roberta Šūmaņa mūzikas izplatību un atstāja nozīmīgu ietekmi uz romantisma laikmeta klaviermūzikas attīstību. == Turpmākā dzīve == {{nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.allmusic.com/artist/mn0001499984 Klāras Šūmanes profils ''AllMusic''] {{en ikona}} * [http://imslp.org/wiki/Category:Schumann,_Clara Klāras Šūmanes notis ''IMSLP''] {{en ikona}} {{mūziķis-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šūmane, Klāra}} [[Kategorija:Pianisti]] [[Kategorija:Romantisma komponisti]] [[Kategorija:Saksijā dzimušie]] f3aeop6xjcmj3y3edod0y1urkuw3ufr 0 347031 4548695 4302981 2026-11-12T11:12:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548695 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste | name = Laucienes pamatskola | town = Lauciene | county = Talsu novads | coordinates = | schooltype = Pamatskola | director = Signeta Šveiduka | latd = 57.227209 | longd = 22.750384 | homepage = {{URL|https://laucienespamatskola.lv/}} | founded = 1880. gads }} '''Laucienes pamatskola''' un '''Laucienes pamatskolas filiāle Dursupes pamatskola''' ir pamatskola Talsu novadā, kas atrodas [[Lauciene|Laucienē]]. Skola piedāvā četras izglītības programmas: vispārējās pamatizglītības programmu, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem, speciālās pamatizglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem un vispārējo pirmsskolas izglītības programmu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Par skolu |url=https://www.laucienespamatskola.lv/par-skolu/izglitibas-programmas/ |publisher=laucienespamatskola.lv |access-date={{dat|2024|02|04||bez}} |archive-date={{dat|2024|02|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240204192135/https://www.laucienespamatskola.lv/par-skolu/izglitibas-programmas/}}</ref> == Laucienes pamatskolas vēsture == 19. gadsimta sākumā Kurzemē tika dibinātas skolas, pamatojoties uz [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijā]] izdoto skolu likumu 1804. gadā, kas paredzēja katrā [[draudze|draudzē]] izveidot skolu. 1821. gadā [[Nurmuiža|Nurmuižā]] skolu vadīja G. F. Laube. 1840.—1841. gadā skolu apmeklēja 45 skolēni, skolas pirmsākumos strādājuši skolotāji J. Veisbergs, O. Kiršs, J. Brahmanis, P. Zeimanis, J. Dzeguze. Nurmuižas sešklasīgā pamatskola dibināta 1847. gadā, tad arī uzcelts pirmais skolas nams. Skolēnu skaitam palielinoties, [[barons]] Otto fon Firkss lika uzcelt jaunu skolas ēku un 1880. gadā tika nodibināta Laucienes pamatskola.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Skolas vēsture |url=https://laucienespamatskola.wordpress.com/skolas-vesture/ |publisher=laucienespamatskola.wordpress.com}}</ref> Skola vairākkārtīgi pārbūvēta, labiekārtota apkārtne un novecojušo palīgēku vietā uzceltas jaunas ēkas. Ievērojamākie Laucienes pamatskolas direktori bijuši arī pagasta kultūras dzīves un koru vadītāji — Kārlis Veiss, skolas pārzinis no 1910.—1939. gadam, Nikolajs Kalvis — skolas pārzinis no 1939.—1949. gadam, Gunārs Zēbergs — skolas direktors no 1964.—1998. gadam. Dažādos posmos direktora amatu Laucienes pamatskolā veikuši H. Jurkevics, A. Jakobsone. K. Reinbergs, A. Saviča, A. Reinberga, Z. Mote, A. Lindbergs, O. Solovjovs. No 2015. gada septembra direktora amata pienākumus pilda Signeta Šveiduka. == Laucienes pamatskolas nosaukumi == * no 1880. gada — sešgadīgā pamatskola, * no 1940. gada — nepilnā vidusskola, * no 1941. gada — tautskola, * no 1946. gada — septiņgadīgā skola, * no 1960. gada — astoņgadīgā skola, * no 1989. gada — deviņgadīgā skola, * no 1992. gada — pamatskola. == Dursupes pamatskolas vēsture == Dursupes skolas sākums attiecas uz 19. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem. Līdz 1901. gadam skola atradās "Silkalnu" mājā. [[Dursupe]]s un [[Zentenes pagasts|Zentenes pagastiem]] apvienojoties, pagasta valde par skolotāju ievēlēja Kārli Reinfeldu, kurš strādāja skolā no 1896. gada līdz 1934. gadam. Viņa laikā darbs skolā uzlabojās. Skolai vajadzēja celt jaunu ēku. Skolotājs Reinfelds par savu naudu (50 zelta rubļiem) nopirka vienu pūrvietu zemes. 1901. gadā uzbūvēja divstāvu skolas ēku. Skolēnu bija daudz, skolā telpas šauras. Tādēļ atsevišķām klasēm mācības notika dažādās ēkās [[Balgales pagasts|Balgales pagastā]]. 1963. gadā skolas ēkai uzcēla piebūvi. Kopš tā gada visas skolas klases ir izvietotas vienā ēkā. Vēlāk uzbūvēja arī atsevišķu sporta zāli. Skolēnu skaits pēdējo 25 gadu gaitā ir samazinājies no 160 līdz 45 skolēniem. Tādēļ no 2009. gada Dursupes pamatskola ir Laucienes pamatskolas filiāle. Pavisam skolā strādājuši 17 direktori: K. Reinfelds, A. Voldrahs, A. Dreimanis, I. Kleina, A. Čolders, A. Tīruma (Bilāne), Dz. Mutjanko, P. Tikāns, V. Heidemane, N. Adaskeviča, F. Norkuss, O. Tervids, E. Ganiņa, L. Grundmanis, V. Krustiņa, G. Robalds, O. Solovjovs. Pašreiz par skolas direktori strādā Signeta Šveiduka. == Interešu izglītības nodarbības == * 1. — 4. klases koris * 5. — 9. klases koris * 1. — 4. klases ansamblis * 5. — 9. klases ansamblis * Tautiskās dejas 1.,2. klasei, 3. — 6. klasei * Vides izglītība 7. — 9. klasei * Sports (florbols) 1. — 7. klasei, 8. un 9. klasei * Instrumentālais ansamblis 3. — 8. klasei * Badmintons 2. — 4.klasei * Lego mehānika 2. — 4. klasei * Lego robotika 5. — 9. klasei * Dabaszinību pulciņš 4. — 6. klasei * Kokapstrāde 3. — 5. klasei. * Vizuālā māksla 1. — 4. klasei * Sporta spēļu pulciņš * [[Jaunsardze]] == Skolas tradīcijas == * [[Zinību diena]] * [[Miķeļdiena]]s tirgus * Skolotāju diena * Labo darbu nedēļa * Piemiņas brīdis [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša Kara ordeņa]] kavalieriem * Svētku koncerts Latvijas Valsts dzimšanas dienā * Skolas dekorēšana [[Ziemassvētki]]em kopā ar vecākiem * [[Advente]]s sveču iedegšana, piedalīšanās labdarības akcijā “Rūķi pār novadiem“ * Labdarības koncerts [[Laucienes pansionāts|Laucienes pansionāta]] iemītniekiem * Cerību prēmija, zelta un sudraba liecības * Lielā Ziemassvētku balle * [[Lieldienas]] * Apkārtējās vides sakopšanas talka * [[Mātes diena]]s koncerts * Pēdējā zvana diena 9. klasei * Mācību gada noslēguma pasākums, olimpiešu godināšana * Izlaidums 9. klasei * Sadarbība ar [[Muhu]] pamatskolu Igaunijā * Skolas salidojums ik pēc pieciem gadiem == Atsauces == {{atsauces}} {{Talsu novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Latvijā]] [[Kategorija:Pamatskolas Latvijā]] e1d22g33a8jnsaypdzj3ez2adc871gs 0 359971 4548656 3269026 2026-11-12T09:19:57Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548656 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste |nosaukums =Latvijas kausa izcīņa hokejā |aktuāla_sezona = |logo = |apraksts = |sports =[[Hokejs]] |dibin =1995 |moto = |komandas = |čempions =[[HK MOGO]] |čempions_visv =[[HK Liepājas Metalurgs]] (3)<br /> [[HK MOGO]] (3) |valsts ={{flagicon|Latvia}} [[Latvija]] |mlapa = }} '''Latvijas kauss hokejā''' bija klubu hokeja turnīrs, kas notika Latvijā. Tajā piedalījās [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas virslīgas]] un [[Latvijas hokeja čempionāta 1. līga|1. līgas]] komandas. Pirmo reizi kausa izspēle notika 1995. gadā, pēc tam — 1999., 2007. 2008. gadā. Pēdējo reizi kausa izcīņa tika atjaunota 2015.—16. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/latvijas-kauss-hokeja-finala-atkal-bus-kurbads-un-mogo-duelis/|title=Latvijas kauss hokejā – finālā atkal būs "Kurbads" un "Mogo" duelis {{!}} Sportazinas.com|last=|first=|website=SportaZinas.com|access-date=2020-05-09|date=|language=lv|archive-date=2022-01-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20220120102617/https://www.sportazinas.com/latvijas-kauss-hokeja-finala-atkal-bus-kurbads-un-mogo-duelis/}}</ref> Izspēles formāts katru gadu ir bijis atšķirīgs. Pēdējie kausa ieguvēji ir [[HK MOGO]], kuri trofeju ieguva 2017.—18. gada sezonā. == Kausa ieguvēji == {| class="wikitable" ! Gads ! Uzvarētājs ! Finālists ! Rezultāts ! Izšķirošo vārtu autors |- | 1994.—95. | [[Rīgas "Pārdaugava"]] | [[Ogres "Essamika"]] |align=center|7:2<ref>{{Ziņu atsauce|title=Līdz sensācijām vēl ilgi jāgaida|date= {{dat|1995|2|13||bez}}|publisher=[[Diena]]}}</ref> | [[Aleksandrs Kerčs]] (25:11) |- |colspan=5 align=center|''No 1995. līdz 1999. gadam kausa izcīņa nenotika'' |- | 1998.—99. | [[HK Liepājas Metalurgs]] | [[Rīgas "Nik's Brih"]] |align=center|8:2, 3:1 | |- |colspan=5 align=center|''No 1999. līdz 2007. gadam kausa izcīņa nenotika'' |- | 2007.—08. | [[HK Liepājas Metalurgs]] | [[HK Rīga 2000]] |align=center|3:0, 4:1 | |- | 2008.—09. | [[HK Liepājas Metalurgs]] | [[HK Rīga 2000]] |colspan=2 align=center|''kopvērtējumā'' |- |colspan=5 align=center|''No 2008. līdz 2015. gadam kausa izcīņa nenotika'' |- | 2015.—16. | [[HK MOGO]] | [[HK Kurbads]] |align=center|4:3 | [[Vladimirs Mamonovs]] (54:22) |- | 2016.—17. | [[HK MOGO]] | [[HK Kurbads]] |align=center|3:2 P | [[Ronalds Cinks]] (62:57) |- | 2017.—18. | [[HK MOGO]] | [[HK Kurbads]] |align=center|3:2 P | [[Vladimirs Mamonovs]] (69:15) |} ==Atsauces== {{reflist}} {{hokejs-aizmetnis}} [[Kategorija:Hokejs Latvijā]] 2prymgfc7ihagze8udwr7w04r9ipc3i 0 360271 4548449 4465960 2026-11-12T03:01:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548449 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Kārlis Balodis''', arī '''Kārlis Balods''' (1893—1938) bija latviešu padomju darbinieks. [[Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Daugavpils pilsētas un apriņķa izpildkomitejas priekšēdētājs]] [[Stučkas valdība]]s laikā (1919). == Dzīves gājums == Dzimis 1893. gada 2. janvārī [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķī]].<ref>[http://seminariumhumanitatis.positiv.lv/18%20almanax/zilvinska%20.htm Новые материалы о самоуправлении Динабурга – Даугавпилса в конце XIX – начале XX века] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170404073520/http://seminariumhumanitatis.positiv.lv/18%20almanax/zilvinska%20.htm |date={{dat|2017|04|04||bez}} }} Людмила Жилвинская (krieviski)</ref> Nepabeidzis mācības skolā, pievienojās [[Latvijas sociāldemokrātija]]i. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā viņu 1919. gada janvārī iecēla par Padomju Latvijas armijas ieņemtās Daugavpils pilsētas un apriņķa izpildkomitejas priekšēdētāju. Pēc Rīgas zaudēšanas 1919. gada maijā Stučkas valdība pārcēlās uz [[Rēzekne|Rēzekni]], varu Daugavpilī pārņēma revolucionārā padome (''ревком''), kuru līdz 1919. gada augustam vadīja Kārlis Balodis, pēc tam [[Pēteris Allens]]. Pēc [[Latgales atbrīvošana]]s kauju beigām pārcēlās uz dzīvi Krievijā, 1930. gados kā ''Карл Карлович Баллод'' vadīja [[Kominterne]]s izpildkomitejas sekretariāta sakaru dienesta apakšnodaļu. [[NKVD "Latviešu operācija"|NKVD "Latviešu operācijas"]] laikā viņu 1937. gada 20. janvārī apcietināja, apvainoja spiegošanā un 1938. gada 20. janvārī piesprieda nāvessodu nošaujot.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/persona/6257 |title=Latgales dati |access-date={{dat|2017|09|03||bez}} |archive-date={{dat|2017|06|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170629173530/http://latgalesdati.du.lv/persona/6257}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Stefans Češeiko-Sohackis]] | virsraksts = [[Daugavpils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Daugavpils pašvaldības vadītājs]] | periods = 1919. gada janvāris — 1919. gada augusts | pēc = [[Pēteris Allens]]}} {{kastes beigas}} {{DEFAULTSORT:Balodis, Kārlis}} {{Daugavpils pašvaldības vadītāji}} [[Kategorija:1893. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1938. gadā mirušie]] [[Kategorija:Daugavpils pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:PSRS Lielā terora upuri]] t3h8pmz1qhiozjdbhza5bnm4mo8fkb7 0 364507 4548515 4195875 2026-11-12T06:42:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548515 wikitext text/x-wiki {{Infobox organization | name = Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrība | image = | image_size = | caption = | abbreviation = LFFB | motto = | predecessor = | merged = | successor = | formation = {{dat|2000|4|15|L|bez}} | headquarters = | location = Gāles iela 17-217, [[Rīga]], [[Latvija]] | membership = | membership_year = | language = | leader_title = Valdes priekšsēdētājs | leader_name = Kaspars Bērziņš | leader_title2 = Sekretāre | leader_name2 = [[Andra Gustavsone]] | leader_title3 = | leader_name3 = | leader_title4 = | leader_name4 = | endowment = | staff = | staff_year = | website = {{URL|http://lffb.lv/}} }} '''Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrība''' (LFFB) ir organizācija, kuras galvenais mērķis ir apvienot [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] un [[fantāzijas literatūra|fantāzijas]] žanra interesentus.Tā dibināta 2000. gada 15. aprīlī. Biedrība periodiski rīko dažādus pasākumus — [[lekcija]]s un sarunas par fantastikai un fantāzijai tuvām tēmām<ref>[http://rmm.lv/2013/04/saruna-par-fantazijas-un-zinatniskas-fantastikas-zanru-latvijas-un-pasaules-literatura/ Saruna par fantāzijas un zinātniskās fantastikas žanru Latvijas un pasaules literatūrā]{{Novecojusi saite}}</ref>, [[Konkurss|konkursus]]<ref>[http://apollo.tvnet.lv/zinas/latvijas-fantazijas-un-fantastikas-biedriba-izsludinajusi-isstastu-konkursu/277148 Latvijas Fantāzijas un fantastikas biedrība izsludinājusi īsstāstu konkursu]{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://mana-ligzda.blogspot.com/2012/12/ffgada-balvas-nolikums.html#more |title=F@Fgada balvas nolikums |access-date={{dat|2017|11|02||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190821155945/http://mana-ligzda.blogspot.com/2012/12/ffgada-balvas-nolikums.html#more}}</ref>, izbraucienus<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/kulturas_un_izklaides_notikumi/622051-apcelo_latviju_latgale_ar_fantazijas_garsu Apceļo Latviju: Latgale ar fantāzijas garšu]{{Novecojusi saite}}</ref>, kā arī dažādas spēles. Pasākumu rīkošanā LFFB sadarbojas ar dažādām iestādēm un organizācijām, piemēram, [[Rakstniecības un mūzikas muzejs|Rakstniecības un mūzikas muzeju]], [[Latvijas Universitātes bibliotēka|Latvijas Universitātes bibliotēku]] u.c. [[Attēls:LFFB lekciju un spelu pasakuma 1.jpg|thumb|left|LFFB pasākums [[Rīgas Centrālā bibliotēka|Rīgas Centrālajā bibliotēkā]]]] 2001. gada janvārī LFFB kopīgi ar Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku veidoja fantastikas un fantāzijas grāmatu izstādi "Viņpus realitātes".<ref>[http://www.acadlib.lu.lv/site/arc/fantazija_un_fantastika/fantazija.htm Fantāzijas un fantastikas izstāde "Viņpus realitātes"]{{Novecojusi saite}}</ref> Viens no biedrības katru gadu rīkotajiem pasākumiem ir ''LatCon'', kas parasti ilgst divas dienas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rmm.lv/2013/05/latvijas-fantazijas-un-fantastikas-biedribas-gada-pasakums |title=Latvijas Fantāzijas un fantastikas biedrības gada pasākums |access-date={{dat|2017|11|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170318054147/http://rmm.lv/2013/05/latvijas-fantazijas-un-fantastikas-biedribas-gada-pasakums/ |archivedate={{dat|2017|03|18||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rcb.lv/pub/?p=4497 |title=Latcon 2017 pirmā diena |access-date={{dat|2017|11|02||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170426084222/http://www.rcb.lv/pub/?p=4497 |archivedate={{dat|2017|04|26||bez}} }}</ref> Pēdējais ''LatCon'' pasākums notika [[Rīgas Centrālā bibliotēka|Rīgas Centrālajā bibliotēkā]] 2018. gada 19. maijā. Rīgas Centrālajā bibliotēkā LFFB regulāri rīko pasākumus, kuros LFFB biedrus un citus interesantus iepazīstina ar jaunumiem žanra literatūrā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites== * [https://web.archive.org/web/20171002192805/http://www.lffb.lv/ LFFB mājaslapa] * [https://www.facebook.com/LatFantBiedriba/ LFFB Facebook lapa] * [https://twitter.com/_LFFB_ LFFB Tvitter] {{organizācija-aizmetnis}} [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas un fantāzijas literatūras konkurss]] [[Kategorija:Latvijas nevalstiskās organizācijas|F]] odzvfakdh1aij02tv5p2xg4w4tbfues 0 366829 4548223 4465726 2026-11-11T12:42:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548223 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Jūlija Ļaha | vārds_orig = | attēls = | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1979|9|14}} | dz. vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils|td=Latvija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktieris|aktrise]], [[kostīmu māksliniece]] | darbības gadi = 1997—''pašlaik'' | dzīvesbiedrs = [[Ivars Lūsis]] | mājaslapa = | paraksts = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Jūlija Ļaha''' (dzimusi {{dat|1979|9|14}} [[Daugavpils|Daugavpilī]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/5556|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2020-03-11|archive-date=2019-10-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20191019015024/http://latgalesdati.du.lv/persona/5556}}</ref>) ir [[Latvija|latviešu]] [[aktieris|aktrise]] un kostīmu māksliniece. Izglītību ieguvusi [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātē]] un [[Daugavpils Mākslas koledža|Daugavpils Mākslas koledžā]]. Strādājusi [[Daugavpils teātris|Daugavpils teātrī]] (1997—2006) un [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] (2006—2009). Veidojusi arī kostīmus Liepājas teātra un Daugavpils teātra izrādēm. Filmējusies Santas lomā seriālā "[[UgunsGrēks]]" un Ingrīdas lomā daudzsēriju filmā “[[Likteņa līdumnieki]]”.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/zinas/kulturvide/kulturas-pulss/aktrise-ar-cigana-dabu-69124|title=Aktrise ar čigāna dabu|publisher=liepājniekiem.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ļaha, Jūlija}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Daugavpils teātra aktieri]] [[Kategorija:Liepājas teātra aktieri]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu kostīmu mākslinieki]] 0jl3t921t53dsx9lhm9vdo8u3lwnawr 0 375188 4548305 4543930 2026-11-11T17:50:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548305 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Kendija Aparjode | piktogramma_1 = Luge pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26 | piktogramma_1 saite = Kamaniņu braukšana | vārds_orig = | attēls = 2024-12-14 Eberspächer Luge World Cup 2024-25 in Oberhof – Women's by Sandro Halank–117.jpg | att_izm = | paraksts = Kendija Aparjode 2024. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|12|24}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Sigulda}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 179 [[centimetrs|cm]] | svars = 75 [[kilograms|kg]] | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = Ģimnāzija | izgl iest1_nos = [[Murjāņu sporta ģimnāzija]] | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[Kamaniņu braukšana]] | disciplīna = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = [[Kaspars Dumpis]]<br />[[Aiva Aparjode]] | bij_treneri = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 3 ({{oss|Z=2018}}, {{oss|Z=2022}}, {{oss|Z=2026}}) | os_medaļas = | os_lab sasn = 11. vieta <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{Medal|Competition|Pasaules čempionāts}} {{Medal|Silver|Soči 2020|komandu stafete}} {{Medal|Bronze|Kēnigszē 2021|komandu stafete}} {{Medal|Bronze|Oberhofa 2023|komandu stafete}} {{Medal|Competition|Eiropas čempionāts}} {{Medal|Bronze|Sigulda 2018|komandu stafete}} }} '''Kendija Aparjode''' (dzimusi {{dat|1996|12|24}} [[Sigulda|Siguldā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[kamaniņu braukšana|kamaniņu braucēja]]. == Karjera == Ar kamaniņu sportu nodarbojas kopš 2010. gada. Viņas māte ir bijusī kamaniņu braucēja [[Aiva Aparjode]], kas ir arī sportistes pirmā trenere. Arī brālis [[Kristers Aparjods|Kristers]] nodarbojas ar kamaniņu braukšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.sporto.lv/raksts/aparjodu_dzimta |title=Aparjodu dzimta |accessdate={{dat|2018|2|9||bez}} |publisher=sporto.lv |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160605225225/http://www.sporto.lv/raksts/aparjodu_dzimta |archivedate={{dat|2016|06|05||bez}} }}</ref> Pasaules kausa sacensībās piedalās kopš 2012.—2013. gada sezonas. Pirmie lielākie panākumi gūti 2018. gada janvārī Pasaules kausa posmā [[Siguldas bobsleja un kamaniņu trase|Siguldā]]. Sprinta kausā izcīnīta bronzas godalga, bet individuālajās sacensībās, kas bija vienlaikus arī Eiropas čempionāts, iegūta 5. vieta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/27012018-aparjode_izmanto_savas_trases_prieksrocib |title=Aparjode izmanto savas trases priekšrocības un iegūst piekto vietu Eiropā |date={{dat|2018|1|27|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2018|2|9||bez}}}}</ref> Komandu stafetē kopā ar [[Inārs Kivlenieks|Ināru Kivlenieku]] un [[Andris Šics|Andri]] un [[Juris Šics|Juri Šiciem]] izcīnīta 3. vieta gan Eiropas čempionāta, gan pasaules kausa posma ieskaitē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/28012018-brali_sici_un_gudramovics_kalnins_tiek_pi |title=Šici uzvar Sprinta sezonas kopvērtējumā, stafetē mūsējiem bronza |date={{dat|2018|1|28|N|bez}} |publisher=[[sportacentrs.com]]|accessdate={{dat|2018|2|9||bez}}}}</ref> Pārstāvēja Latvijas komandu [[Latvija 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Phjončhana|Phjončhanā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latviju-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-parstaves-35-sportisti-1368 |title=Latviju Phjončhanas ziemas Olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 35 sportisti |date={{dat|2018|1|22|N|bez}} |publisher=olimpiade.lv |accessdate={{dat|2018|2|9||bez}} |archive-date={{dat|2018|02|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180201003038/http://olimpiade.lv/lv/jaunumi/zinas/latviju-phjonchanas-ziemas-olimpiskajas-speles-parstaves-35-sportisti-1368 }}</ref> [[2020. gada pasaules čempionāts kamaniņu braukšanā|2020. gada pasaules čempionātā]] Sočos K. Aparjode ieguva augsto 4. vietu individuālajā distancē sievietēm,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/sports/kamanas/kamaninbrauceja-aparjode-pasaules-cempionata-socos-paliek-soli-no-pjedestala.a348484/ Kamaniņbraucēja Aparjode pasaules čempionātā Sočos paliek soli no pjedestāla] LSM</ref> kā arī kopā ar Latvijas komandu sudraba medaļas komandu stafetē. 2020. gada 13. decembrī Pasaules kausa 3. posma sacensībās [[Oberhofa|Oberhofā]] K. Aparjode pirmoreiz izcīnīja godalgoto vietu šāda līmeņa individuālajās sacensības, iegūstot bronzas medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7132157/aparjode-izcina-bronzas-medalu-pasaules-kausa-posma|title=Aparjode izcīna bronzas medaļu Pasaules kausa posmā|last=|first=|authorlink=|website=Apollo.lv|access-date=2020-12-13|date=2020-12-13|language=lv}}</ref> 2021. gada Pasaules kausa 2. posmā [[Soču bobsleja, kamaniņu un skeletona trase|Soču trasē]] viņa finišēja ar otro labāko rezultātu, sasniedzot augstāko vietu līdzšinējā karjerā. 2021. gada Pasaules čempionātā kopā ar [[Artūrs Dārznieks|Artūru Dārznieku]] un Andri un Juri Šiciem izcīnīja bronzas medaļu stafetē. {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]] sieviešu vieninieku sacensībās ieņēma 11. vietu. 2023. gada Pasaules čempionātā Oberhofā ieņēma septīto vietu sprintā un astoto vietu vieninieku pamatsacensībās, kas bija labākais rezultāts starp Latvijas sportistēm, bet komandu stafetē kopā ar brāli Kristeru un divnieku ekipāžu, kurā brauca [[Mārtiņš Bots]] un [[Roberts Plūme (kamaniņu braucējs)|Roberts Plūme]], izcīnīja bronzas medaļu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/ziemas_sports/kamaninas/29012023-latvijas_stafetes_komanda_no_pc_oberhofa_ |title=Latvijas stafetes komanda no PČ Oberhofā atvadās ar bronzu |website=sportacentrs.com |date={{dat|2023|1|29|N|bez}} |access-date={{dat|2023|1|29||bez}}}}</ref> No kamaniņu sporta brīvajā laikā nodarbojas arī ar [[orientēšanās sports|orientēšanās sportu]], kas bija pirmais sporta veids, kurā Kendija trenējusies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3490&t=Kristers-Aparjods.-Pirmais-orientierists-ar-olimpisko-medalu|title=Kristers Aparjods. Pirmais orientierists ar olimpisko medaļu!|last=LOF|access-date={{dat|2022|02|23||bez}}|archive-date={{dat|2022|02|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220223063608/https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3490&t=Kristers-Aparjods.-Pirmais-orientierists-ar-olimpisko-medalu}}</ref><ref>[https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/196404/latvijas-cempionats-orientesanas-sporta Latvijas čempionāts orientēšanās sportā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20211212065835/https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/196404/latvijas-cempionats-orientesanas-sporta |date={{dat|2021|12|12||bez}} }} LSM</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20180213040712/http://www.lov.lv/winter_sportists/kendija-aparjode/ LOV profils] * [https://web.archive.org/web/20180115052258/http://kamanas.lv/lv/team_members/12-aparjode-kendija ''kamanas.lv'' profils] {{Latvija 2026 ZOS}} {{Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs}} {{Latvija 2018 ZOS}} {{DEFAULTSORT:Aparjode, Kendija}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Siguldā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas kamaniņu braucēji]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Latvijas sportisti 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Kamaniņu braucēji 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] 9qpc07bjioe9c6njkj3zv49hd9w8zxl 0 380564 4548226 4164610 2026-11-11T12:50:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548226 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jūlijs Kupčs | vārds_orig = | attēls = Jūlijs Kupčs.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = Jūlijs Kupčs kā Tērbatas Universitātes students (1913) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1882 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 24 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Kolberģa pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1962 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 8 | m_vieta = {{vieta|VFR|Līneburga|td=Vācija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = mācītājs, politiķis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Jūlijs Kupčs''' (1882—1962) bija latviešu luterāņu mācītājs un politiķis. Pēc 1919. gada [[Aprīļa pučs|Aprīļa puča]] izveidotās [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums|Tautas apgaismošanas ministrs]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1882. gada 24. februārī [[Kolberģa pagasts|Kolberģa pagasta]] Sofikalnā zemnieka Jāņa Kupča un viņa sievas Marijas, dzimušas Krastiņas, ģimenē. Mācījās [[Grodņa]]s ģimnāzijā. Studēja [[Maskavas Universitāte]]s Medicīnas fakultātē, 1905. gada decembrī ieguva farmaceita kvalifikāciju. 1913. gadā iestājās [[Tērbatas Universitāte]]s Vēstures un filoloģijas fakultātē, tajā pašā gadā pārgāja uz Teoloģijas fakultāti, ko absolvēja 1915. gadā. 1917. gadā bija [[Valka]]s luterāņu mācītājs, pēc Latvijas okupācijas 1918. gada februārī sadarbojās ar [[Oberosts|vācu militāro pārvaldi]]. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā viņu 1918. gada nogalē apcietināja [[lielinieki]]. Pēc atbrīvošanās no gūsta 1919. gada sākumā devās uz Liepāju, kur 27. aprīlī kļuva par [[Oskars Borkovskis|Oskara Borkovska]] valdības, vēlāk [[Niedras valdība]]s Tautas apgaismošanas ministru. 1920. gadu sākumā viņu apcietināja, notiesāja un izraidīja no Latvijas. No 1922. līdz 1928. gadam J. Kupčs bija luterāņu mācītājs [[Austrumprūsija|Austrumprūsijā]]. Vairākkārt nelegāli šķērsoja Latvijas robežu, 1936. gadā viņu Jelgavā aizturēja un nosūtīja atpakaļ uz Prūsiju. Otrā pasaules kara beigās bēga uz Vācijas rietumu daļu, dzīvoja [[Līneburga|Līneburgā]], nebija sabiedriski aktīvs. Miris Līneburgā 1962. gada 8. aprīlī, apbedīts Līneburgas kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://nekropole.info/lv/Julijs-Kupcs-12.02.1883 |title=nekropole.info |access-date=19.03.2018 |archive-date=23.08.2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20190823220025/https://nekropole.info/lv/Julijs-Kupcs-12.02.1883}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kupčs, Jūlijs}} [[Kategorija:1882. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1962. gadā mirušie]] [[Kategorija:Alūksnes novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] [[Kategorija:Latvijas brīvības cīņas]] [[Kategorija:Vācijas latvieši]] rfe875fk515oq561kuocs00e62anvb3 0 381868 4548453 4544029 2026-11-12T03:19:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548453 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Kārlis Jēkabsons | vārds_orig = | attēls = Kārlis Jēkabsons.jpg | att_izmērs = 175px | att_nosaukums = 1937. gada foto | dz_dat_alt = | dz_gads = 1879 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 5 | dz_vieta = [[Ogres pagasts]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1946 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 1 | m_vieta = [[Ventspils]], [[Latvijas PSR]], [[PSRS]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Malvīne Beča | bērni = | paraksts = | pseidonīms = Roberts Skarga | nodarbošanās = Rakstnieks, tulkotājs | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} [[Attēls:Dzelmes grupas mākslinieki 1906.jpg|thumb|270px|Dzelmes (dekadentu) grupas mākslinieki 1906. gadā. No kreisās sēž: [[Kārlis Jēkabsons]], [[Zemgaliešu Biruta]], [[Augusts Baltpurviņš]], [[Eduards Cālītis]]. Stāv: [[Kārlis Štrāls]], [[Jānis Akuraters]], [[Kārlis Krūza]], [[Kārlis Skalbe]], [[Jānis Jaunsudrabiņš]] (foto: [[Jānis Rieksts]]).]] '''Kārlis Jēkabsons''' (1879–1946) bija latviešu dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1879. gada 5. aprīlī [[Ogres pagasts|Ogres pagasta]] Skuķu māju saimnieka ģimenē. Mācījās Ogres pagastskolā (1889-1895), [[Millera reālskola|Millera reālskolā]] [[Cēsis|Cēsīs]] (1896) un [[N. Mironova komercskola|N. Mironova komercskolā]] Rīgā (1897-1902). 1904. gadā publicēja savu pirmo dzejoļu krājumu. 1906. gadā žurnālā "Dzelmē" kopā ar saviem domubiedriem publicēja tā saukto dekadentu manifestu "Mūsu mākslas motīvi". Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1919)|Rīgas Politehniskajā institūtā]] (1910-1912, 1914-1915). Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Krieviju, dzīvoja Petrogradā un Pleskavā, kur strādāja laikrakstā "[[Dzimtenes Vēstnesis]]" (1915—1917). Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] parakstīšanas 1918. gadā atgriezās Rīgā, kur turpināja rakstīt dzeju, dzīvoja arī [[Akenstaka]]s muižas centrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/35866/ |title=zudusilatvija.lv |access-date={{dat|2026|02|27||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190918065812/https://zudusilatvija.lv/objects/object/35866/}}</ref> Otrā pasaules kara laikā savus labākos dzejoļus jaunā redakcijā izdeva krājumā "Lirika" (1-2, 1939-1942). Miris 1946. gada 1. aprīlī Ventspilī, apbedīts Ventspils Meža kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ocb.lv/staff-member/1173/ |title=Ogres Centrālā bibliotēka |access-date={{dat|2018|04|01||bez}} |archive-date={{dat|2019|07|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190704141309/http://www.ocb.lv/staff-member/1173/}}</ref> == Darbi == Jēkabsona lirikai raksturīgas dabas impresijas, izjusta mīlas dzeja. Vairāk nekā 100 Jēkabsona dzejoļu izmantoti par dziesmu tekstiem. Kārlis Jēkabsons rakstījis arī romānus un lugas. Tulkojis tādus literārus darbus, kā V. Vitmena „Zāļu stiebri”, Moljēra „Tartifs” (1908), P. Bomaršē „Figaro kāzas” (1922), I. Krilova fabulas, E. A. Po stāstus u.c.<ref>[http://garamantas.lv/lv/person/26421 LU LFMI Latviešu folkloras krātuve]{{Novecojusi saite}}</ref> * Uz mūsu zemes (1904) * Gaitniecības ceļš (1905) * Uz aizlauzta zara (1906) * Pie meža ezera” (1906) * Dziesmas un balādes (1907) * Sniegbaltīte (balāde, 1906) * Staburags (balāde, 1907) * Poēmas (1909) * Dziļš miers (1913, 1922) * Šūpoles (1923) * Dzidri tāļumi (1927) * Rudens zelts (1935) * Debesgaisma (1937) * Dzimtā sēta (romāns, 1942) == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jēkabsons, Kārlis}} [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:20. gadsimta rakstnieki]] [[Kategorija:Ogres novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] 72ulyt78yxyg84xejsemy20ivtbp5vz 0 384288 4548339 4041402 2026-11-11T19:34:05Z Pirags 3757 4548339 wikitext text/x-wiki '''Sniķeris''' var būt: * [[Ādolfs Sniķeris]]; * [[Ernests Sniķeris]]. == Skatīt arī == * [[Sniķers]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Latviešu uzvārdi]] q9evb5h4awbql6lvz9gfyvb0erik9iz 0 384861 4548464 4387720 2026-11-12T04:08:19Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548464 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Kāzas | attēls = | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = [[spēlfilma]] | režisors = [[Viesturs Kairišs]] | producents = [[Guntis Trekteris]] | scenārija autors = [[Kaspars Odiņš]]<br/>Viesturs Kairišs | galvenajās lomās = [[Guna Zariņa]]<br/>[[Ģirts Krūmiņš]]<br/>[[Andris Keišs]] | mūzika = [[Arturs Maskats]] | operators = [[Jānis Eglītis]] | montāža = [[Juta Brante]] | studija = ''[[Kaupo Filma]]'' | izplatītājs = | izdošanas laiks = {{filmas datums|2000|12|26}} | ilgums = 30 minūtes | valsts = {{LAT}} | valoda = | budžets = | ienākumi = }} '''"Kāzas"''' ir 2000. gadā izdota [[Latvija]]s filma. Filmas režisors ir [[Viesturs Kairišs]]. == Sižets == Filmas galvenā varoņa vectēvs, kurš ir cienījams ciemata iedzīvotājs, Leldes un Modra kāzu laikā nozog līgavu, jo pārdzīvo par sava mazdēla Jura nelaimīgo mīlestību. Par šo līgavas nozagšanu līgavainis vectēvam iesit pa seju ar dūri. Tajā pašā laikā Juris, kurš kāzu viesiem spēlē populāras estrādes dziesmas, ļaujas dažādiem sapņiem, kuros redzamas gan vectēva bēres, gan līgavas nolaupīšana.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/movie/977/|title=Kāzas|publisher=filmas.lv|access-date={{dat|2018|05|03||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181004165327/https://www.filmas.lv/movie/977/|archivedate={{dat|2018|10|04||bez}}}}</ref> == Lomās == {{div col}} * [[Guna Zariņa]] – Lelde * [[Ģirts Krūmiņš]] – Modris * [[Andris Keišs]] – Juris * [[Jānis Zariņš (aktieris)|Jānis Zariņš]] – vectēvs * [[Vigo Roga]] – * [[Māra Liniņa]] – * [[Regīna Razuma]] – * [[Anita Kvāla]] * [[Tālivaldis Lasmanis]] * [[Aigars Vilims]] * [[Uģis Vītiņš]] * [[Voldemārs Trumsiņš]] * [[Jēkabs Klotiņš]] * [[Kristīne Jurjāne-Klotiņa]] * Laura un Linda Rigertes {{div col end}} == Interesanti fakti == * Filmā redzamas latviešu etnogrāfiskās kāzu tradīcijas, savītas ar kāzu tradīcijām, kas kļuva populāras 20. gadsimta nogalē. Filmā piedalās [[Alsunga]]s etnogrāfiskais ansamblis "Gudenieku suiti" * Filma uzņemta lauku mājās "Gāčās" pie Alsungas un Jūrkalnē<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.mantojums.kuldiga.lv/kinofilmas/kazas |title=Datu bāze „Kuldīga: Vēsture. Notikumi. Cilvēki„ |access-date={{dat|2025|12|29||bez}} |archive-date={{dat|2026|01|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260106052331/http://www.mantojums.kuldiga.lv/kinofilmas/kazas}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{filma-aizmetnis}} {{Viesturs Kairišs}} {{Labākā filma (Lielais Kristaps)}} [[Kategorija:2000. gada Latvijas filmas]] [[Kategorija:Latvijas filmas]] rw382eiwucnkcvn05lposzja5zop65j 0 398216 4548659 4496401 2026-11-12T09:22:03Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548659 wikitext text/x-wiki '''Latvijas komandu šaha čempionāts''' — komandu šaha turnīrs Latvijā, kas regulāri notiek kopš 1960. gada. == Latvijas komandu šaha turnīri līdz Otrajam pasaules karam == 1920. gadu beigās un 1930. gadu sākumā Latvijā radās interese par komandu šaha turnīriem. 1926. gadā tika aizvadīts pirmais neoficiālais [[Rīga]]s pilsētas komandu šaha turnīrs, bet 1931. gadā notika pirmais Latvijas komandu meistarības turnīrs, kurā piedalījās sešas komandas. Katras komandas sastāvā bija seši dalībnieki, un par pirmā turnīra uzvarētāju kļuva sporta biedrības "Universitātes sports" šahisti. Tomēr tālāku attīstību šis turnīrs neguva. 1930. gadu vidū Latvijā populāri kļuva divi atsevišķi komandu šaha turnīri, kuros visi šahisti tika sadalīti atkarībā no darba vietas. Tie, kas atradās valsts dienestā (tajā skaitā arī valsts uzņēmumos strādājošie), varēja piedalīties Valsts un pašvaldību darbinieku šaha komandu turnīros, bet tiem, kas strādāja privātajā sektorā, tika organizēti Latvijas Darba kameras komandu šaha turnīri. === Valsts un pašvaldību darbinieku šaha komandu turnīri (1934—1939) === Valsts sektorā strādājošiem no 1934. līdz 1939. gadam notika seši komandu šaha turnīri ar nosaukumu "Valsts un pašvaldību darbinieku šaha komandu turnīrs". Pirmo četru komandu turnīru organizators, kā arī visu pārējo turnīru dalībnieks bija viens no spēcīgākajiem tā laika Latvijas šahistiem [[Vladimirs Petrovs (šahists)|Vladimirs Petrovs]]. Turnīros piedalījās no septiņām (1939. gads) līdz trīspadsmit (1934. gads) komandām, kuras sacentās pie desmit galdiņiem. Pie komandu pirmajiem galdiņiem spēlēja daudzi no tā laika Latvijas individuālā šaha čempionāta finālu dalībniekiem — [[Lūcijs Endzelīns]], [[Zigfrīds Solmanis]], [[Augusts Strautmanis]], [[Voldemārs Mežgailis]] un citi. {| class="wikitable" |+ Valsts un pašvaldību darbinieku šaha komandu turnīrs |- ! Gads !! Uzvarētājs |- | 1934 || Rīgas garnizons |- | 1935 || [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa biedrība]] |- | 1936 || [[VEF|Valsts elektrotehniskā fabrika (VEF)]] |- | 1937 || Rīgas pilsētas darbinieku biedrība |- | 1938 || [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa biedrība]] |- | 1939 || [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Armijas sporta klubs]] |} === Latvijas Darba kameras komandu šaha turnīri (1936—1939) === Privātajā sektorā strādājošiem no 1936. līdz 1939. gadam notika četri komandu turnīri, kuru organizāciju atbalstīja Latvijas Darba kamera. Pirmajā turnīrā piedalījās 19 komandas, kuras sacentās pie pieciem galdiņiem. Otrajā turnīrā piedalījās 16 komandas, taču šoreiz spēles notika pie desmit galdiņiem. Trešajā turnīrā piedalījās 25 komandas pie desmit galdiņiem, bet pēdējā ceturtā turnīrā piedalījās 22 komandas, kas spēlēja pie astoņiem galdiņiem. Latvijas Darba kameras komandu šaha turnīru dalībnieku sastāvs bija vajāks nekā Valsts un pašvaldību darbinieku šaha komandu turnīrā. No pazīstamiem šahistiem tajā piedalījās [[Aleksandrs Koblencs]], kas bija uzvarētāju komandas sastāvā otrajā un trešajā turnīrā, bet par pirmo sievieti, kas uzvarēja pie sava galdiņa vīriešu konkurencē ceturtajā turnīrā, kļuva [[Elīza Fogele]]. {| class="wikitable" |+ Latvijas Darba kameras komandu šaha turnīrs |- ! Gads !! Uzvarētājs |- | 1936 || Tirdzniecības darbinieku biedrība |- | 1937 || Tirdzniecības darbinieku biedrība |- | 1937/1938 || Tirdzniecības darbinieku biedrība |- | 1939 || Vācu darbinieku savienība |} == Latvijas PSR komandu šaha čempionāti (1960—1989) == Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Latvijā atjaunojās šaha turnīri, tajā skaitā arī dažādas komandu sacensības, taču pirmais [[Latvijas PSR]] komandu šaha čempionāts notika tikai 1960. gadā. Pirmajā komandu čempionātā pieteicās 25 komandas, kas tika sadalītas trijos pusfinālos, no kuriem divas labākas komandas iekļuva finālā. Katrs mačs notika pie pieciem galdiņiem, turklāt pie pēdējā galdiņa bija obligāti jāspēlē sievietēm. Šis spēlētāju sadalījums kļuva par čempionātu tradīciju, un vēlāk netika mainīts. Komandu čempionātā piedalījās lielo rūpniecības uzņēmumu komandas, galvenokārt no Rīgas, kā arī Latvijas tā laika rajonu centru komandas. Par pirmajiem uzvarētājiem kļuva Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) komanda, kuras sastāvā bija nākamais [[lielmeistars (šahs)|lielmeistars]] [[Aivars Gipslis]] un nākamā daudzkārtējā Latvijas čempione šahā [[Vija Rožlapa]]. Tālākajā komandu šaha čempionātu izcīņas gaitā izspēles kārtība bieži mainījās, līdz 1971. gadā čempionāts pārgāju uz divu līgu sistēmu. Tajā 12 pirmās līgas komandas vienā aplī izspēlēja turnīru, kura četras uzvarētājas ar savstarpējās spēlēs gūtajiem punktiem iekļuva augstākajā līgā, kur tos gaidīja 8 labākās iepriekšējā čempionāta dalībnieces. Šo 12 augstākās līgas komandu turnīrā vienā aplī arī tika noskaidrots čempionāta uzvarētājs. Sistēma ļāva vienlaicīgi uzsākt abu līgu turnīrus, kā arī neliedza komandai no pirmās līgas tajā pašā gadā ieņemt godalgotu vietu čempionātā. Komandu čempionātos piedalījās visi labākie Latvijas šahisti, izņemot [[Mihails Tāls|Mihailu Tālu]]. Visvairāk uzvaru šajos čempionātos izcīnīja VEF šahisti, kas astoņas reizes ieņēma pirmo vietu. {| class="wikitable" |+ Latvijas PSR komandu šaha čempionāts |- ! Gads !! Uzvarētājs |- | 1960 || [[Rīgas vagonbūves rūpnīca|RVR]] |- | 1961 || [[VEF]] |- | 1962 || [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Zinātņu akadēmija]] |- | 1963 || [[Radiotehnika (zīmols)|RRR]] |- | 1964 || Apgabala virsnieku nams ([[Rīga]]) |- | 1965 || [[Rīgas Tehniskā universitāte|RPI]] |- | 1966 || [[Rīgas Tehniskā universitāte|RPI]] |- | 1967 || [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|RER]] |- | 1968 || Apgabala virsnieku nams ([[Rīga]]) |- | 1969 || ASK ([[Rīga]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1969/ch_lat69.html |title=Team championship of Latvia- 1969 |access-date={{dat|2019|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200929115054/http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1969/ch_lat69.html }}</ref> |- | 1971 || [[VEF]] |- | 1972 || ASK ([[Rīga]]) |- | 1973 || ASK ([[Rīga]]) |- | 1974 || ASK ([[Rīga]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1974/ch_lat74.html |title=Team championship of Latvia- 1974 |access-date={{dat|2019|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200804032228/http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1974/ch_lat74.html }}</ref> |- | 1975 || "Baltika" ([[Rīga]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1975/ch_lat75.html |title=Team championship of Latvia- 1975 |access-date={{dat|2019|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200804023119/http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1975/ch_lat75.html }}</ref> |- | 1976 || Jaunatnes izlase<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1976/ch_lat76.html |title=Team championship of Latvia- 1976 |access-date={{dat|2019|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200804031025/http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1976/ch_lat76.html }}</ref> |- | 1977 || [[VEF]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1977/ch_lat77.html |title=Team championship of Latvia- 1977 |access-date={{dat|2019|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200922184832/http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1977/ch_lat77.html }}</ref> |- | 1978 || [[Rīgas Tehniskā universitāte|RPI]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1978/ch_lat78.html |title=Team championship of Latvia- 1978 |access-date={{dat|2019|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2022|10|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20221022145947/http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1978/ch_lat78.html}}</ref> |- | 1979 || [[Radiotehnika (zīmols)|"Radiotehniķis"]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1979/ch_lat79.html |title=Team championship of Latvia- 1979 |access-date={{dat|2019|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200922182630/http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1979/ch_lat79.html }}</ref> |- | 1980 || [[Rīgas Tehniskā universitāte|RPI]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1980/ch_lat80.html |title=Team championship of Latvia- 1980 |access-date={{dat|2019|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201001203053/http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1980/ch_lat80.html }}</ref> |- | 1981 || [[VEF]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1981/ch_lat81.html |title=Team championship of Latvia- 1981 |access-date={{dat|2019|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200804032222/http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1981/ch_lat81.html }}</ref> |- | 1982 || [[Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca|Daugavpils LRR]] |- | 1983 || [[Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca|Daugavpils LRR]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1983/ch_lat83.html |title=Team championship of Latvia- 1983 |access-date={{dat|2019|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201001203342/http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1983/ch_lat83.html }}</ref> |- | 1984 || [[VEF]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1984/ch_lat84.html |title=Team championship of Latvia- 1984 |access-date={{dat|2019|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200810222434/http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1984/ch_lat84.html }}</ref> |- | 1985 || "[[Vārpa (sporta biedrība)|Vārpa]]" ([[Limbaži]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1985/ch_lat85.html |title=Team championship of Latvia- 1985 |access-date={{dat|2019|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201001191707/http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1985/ch_lat85.html }}</ref> |- | 1986 || [[VEF]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1986/ch_lat86.html |title=Team championship of Latvia- 1986 |access-date={{dat|2019|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201001203427/http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1986/ch_lat86.html }}</ref> |- | 1987 || [[VEF]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1987/ch_lat87.html |title=Team championship of Latvia- 1987 |access-date={{dat|2019|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200926125148/http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1987/ch_lat87.html }}</ref> |- | 1988 || [[VEF]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1988/ch_lat88.html |title=Team championship of Latvia- 1988 |access-date={{dat|2019|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200926113157/http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1988/ch_lat88.html }}</ref> |- | 1989 || Agrofirma "[[Ādaži]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1989/ch_lat89.html |title=Team championship of Latvia- 1989 |access-date={{dat|2019|06|13||bez}} |archive-date={{dat|2020|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200926122739/http://al20102007.narod.ru/nat_tour/1989/ch_lat89.html }}</ref> |} == Latvijas komandu šaha čempionāti (1990—) == Pēc tam, kad 1990. gada 4. maijā tika pieņemta deklarācija "[[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]]", un Latvija kļuva par neatkarīgu valsti, izmaiņas skāra arī Latvijas komandu šaha čempionātu. Tikai 1990. gadā palika vēl iepriekšējais divu līgu formāts, bet vēlāk sākās meklējumi, lai atrastu optimālo komandu čempionāta struktūru jaunajiem sociāli politiskajiem apstākļiem. No 1991. līdz 1993. gadam sākumā notika atlases turnīrs pēc [[Šveices sistēma]]s, bet pēc tam labākās komandas pēc izslēgšanas sistēmas noskaidroja godalgoto vietu ieguvējus. No 1994. līdz 1999. gadam visas komandas sākumā piedalījās pusfinālā pēc Šveices sistēmas, no kura sešas labākās komandas iekļuva finālā, kurā vienā aplī noskaidroja uzvarētāju. No 2000. līdz 2007. gadam pusfināls tika atcelts, un komandas noskaidroja labākos vienā turnīrā pēc Šveices sistēmas. Pēc tam, kad 2008. gadā organizatorisku grūtību dēļ komandu šaha čempionāts nenotika, tika pieņemta nākamā turnīra reforma. 2009. gadā komandas vēl sacentās viena apļa turnīrā, bet no 2010. līdz 2016. gadam komandas atgriezās pie divu līgu sistēmas. Augstākajā līgā katru gadu piedalījās ne vairāk par 10 komandām, bet nākamajā gadā sliktākajām augstākās līgas komandām vajadzēja mainīties vietām ar labākajām pirmās līgas komandām. Augstākajā līgā saglabājās ierastais piecu galdiņu formāts, no kuriem viens bija sieviešu, bet pirmajā līgā tika ieviests četru galdiņu formāts, no kuriem arī viens bija sieviešu. Joprojām komandu turnīros piedalījās labākie Latvijas šahisti, kā arī komandu rindas papildināja leģionāri, pārsvarā no [[Lietuva]]s, [[Igaunija]]s, [[Krievija]]s un [[Baltkrievija]]s. 2017. gadā komandu čempionāta sistēma atkal mainījās, un visas komandas noskaidroja labāko Šveices sistēmas turnīrā septiņās kārtās. Pirmo reizi čempionātu vēsturē uzvarēja Zviedrijas kluba "RTU/WASA" komanda, kuras sastāvā nebija neviena Latvijas šahista. 2018. gadā komandu čempionātā piedalījās 12 komandas, kas sacentās augstākajā līgā vienā riņķī, kurš bija sadalīts trijos posmos. Par uzvarētāju ceturto reizi kļuva "Termo-Eko"/RŠF komanda. 2019. gadā komandu čempionātā piedalījās 10 komandas, kas sacentās augstākajā līgā vienā riņķī, kurš bija sadalīts trijos posmos. Par uzvarētāju piekto reizi kļuva "Termo-Eko"/RŠF komanda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1042/termo-ekorsf-piekto-reizi-klust-par-latvijas-komandu-cempionu/ |title="Termo-Eko/RŠF" piekto reizi kļūst par Latvijas komandu čempionu |access-date={{dat|2019|10|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191014052258/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1042/termo-ekorsf-piekto-reizi-klust-par-latvijas-komandu-cempionu/ |archivedate={{dat|2019|10|14||bez}} }}</ref> Pēc tam sakarā ar [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 pandēmiju Latvijā]] sacensību norisē radās trīs gadu pārtraukums, kurā gan aizsākās Latvijas komandu ātrā šaha un šaha ātrspēles čempionāti. Tikai 2023. gadā tika nolemts atjaunot klasiskā šaha komandu čempionātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1858/lieldienu-brivdienas-gaidams-latvijas-komandu-cempionats/ |title=Lieldienu brīvdienās gaidāms Latvijas komandu čempionāts |access-date={{dat|2023|04|06||bez}} |archive-date={{dat|2023|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230406114035/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1858/lieldienu-brivdienas-gaidams-latvijas-komandu-cempionats/ }}</ref> Šis čempionāts noritēja divos posmos - Rīgā un [[Jelgava|Jelgavā]], un par tā uzvarētājiem pirmo reizi kļuva divas komandas: Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un ''The Royal Biograph''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1985/latvijas-komandu-cempionata-divi-uzvaretaji/ |title=Latvijas komandu čempionātā divi uzvarētāji |access-date={{dat|2023|09|12||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230926191427/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1985/latvijas-komandu-cempionata-divi-uzvaretaji/ }}</ref> 2024. gadā komandu čempionātu uzsāka 10, bet pabeidza 8 komandas, un labākā atkal bija Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) komanda. 2025. gadā komandu čempionāts netika sarīkots. {| class="wikitable" |+ Latvijas komandu šaha čempionāts |- ! Gads !! Uzvarētājs |- | 1990 || [[VEF]] |- | 1991 || "Joint Force" ([[Rīga]]) |- | 1992 || ''trūkst datu'' |- | 1993 || [[Daugavpils]] šaha klubs |- | 1994 || [[VEF]] |- | 1995 || Rīgas šaha skolas komanda "Atvase" |- | 1996 || [[Latvijas Universitāte]] |- | 1997 || SK "Baltika" ([[Liepāja]]) |- | 1998 || [[Latvijas Universitāte]] |- | 1999 || "Melnais kaķis — Baltika" ([[Liepāja]]) |- | 2000 || "Melnais kaķis — Baltika" ([[Liepāja]]) |- | 2001 || AFEX - [[Transporta un sakaru institūts]] ([[Rīga]]) |- | 2002 || [[Transporta un sakaru institūts|TSI]] sporta klubs ([[Rīga]]) |- | 2003 || "Latgaliešu biedrība" ([[Daugavpils]]) |- | 2004 || "Latgaliešu biedrība" ([[Daugavpils]]) |- | 2005 || "Latchess.lv" |- | 2006 || "Latgaliešu biedrība" ([[Daugavpils]]) |- | 2007 || "Latgaliešu biedrība" ([[Daugavpils]])<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr6451.aspx?lan=1 |title=Latvian team chess championship 2007 |access-date={{dat|2018|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110501081318/http://chess-results.com/tnr6451.aspx?lan=1 |archivedate={{dat|2011|05|01||bez}} }}</ref> |- | 2009 || "EST Chess team" |- | 2010 || [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]]<ref>[http://ratings.fide.com/view_source.phtml?code=50520 Latvian team chess championship 2010]</ref> |- | 2011 || [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr51393.aspx?lan=1 |title=Latvian Team Chess Championship 2011, Higher League |access-date={{dat|2018|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111013060347/http://chess-results.com/tnr51393.aspx?lan=1 |archivedate={{dat|2011|10|13||bez}} }}</ref> |- | 2012 || [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr75092.aspx?lan=1 |title=Latvian Team Chess Championship 2012, Higher League |access-date={{dat|2018|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230927012704/https://chess-results.com/tnr75092.aspx?lan=1 }}</ref> |- | 2013 || "Termo-Eko"/RŠF<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr103238.aspx?lan=1 |title=Latvian Teams Chess Championship 2013, Higher League |access-date={{dat|2018|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130809110502/http://chess-results.com/tnr103238.aspx?lan=1 |archivedate={{dat|2013|08|09||bez}} }}</ref> |- | 2014 || "Termo-Eko"/RŠF<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr131544.aspx?lan=1 |title=Latvian Teams Chess Championship 2014, Higher League |access-date={{dat|2018|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140629074733/http://chess-results.com/tnr131544.aspx?lan=1 |archivedate={{dat|2014|06|29||bez}} }}</ref> |- | 2015 || [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr167881.aspx?lan=1 |title=Latvian Teams Chess Championship Higher League, 2015 |access-date={{dat|2018|06|14||bez}} |archive-date={{dat|2021|07|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210727155456/https://chess-results.com/tnr167881.aspx?lan=1}}</ref> |- | 2016 || "Termo-Eko"/RŠF<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr217664.aspx?lan=1 |title=Latvian Teams Chess Championship Higher League, 2016 |access-date={{dat|2018|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160508155447/http://www.chess-results.com/tnr217664.aspx?lan=1 |archivedate={{dat|2016|05|08||bez}} }}</ref> |- | 2017 || "[[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]]/WASA"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr300938.aspx?lan=1&art=63&wi=821 |title=Latvian Teams Chess Championship 2017 |access-date={{dat|2018|06|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171201034002/http://chess-results.com/tnr300938.aspx?lan=1&art=63&wi=821 |archivedate={{dat|2017|12|01||bez}} }}</ref> |- | 2018 || "Termo-Eko"/RŠF<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr374391.aspx?lan=1&art=0&turdet=YES |title=Latvian Teams Chess Championship Higher League 2018 |access-date={{dat|2018|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181217202300/http://chess-results.com/tnr374391.aspx?lan=1&art=0&turdet=YES |archivedate={{dat|2018|12|17||bez}} }}</ref> |- | 2019 || "Termo-Eko"/RŠF<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://chess-results.com/tnr409658.aspx?lan=1&art=46&turdet=YES |title=Latvian Team Chess Championship Higher League 2019 |access-date={{dat|2019|10|14||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191014052318/http://chess-results.com/tnr409658.aspx?lan=1&art=46&turdet=YES |archivedate={{dat|2019|10|14||bez}} }}</ref> |- | 2023 || [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]] un "The Royal Biograph"<ref>[https://chess-results.com/tnr742161.aspx?lan=1&art=0&rd=7 Latvian Team Chess Championship 2023]</ref> |- | 2024 || [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]]<ref>[https://chess-results.com/tnr995002.aspx?lan=1 Latvian Team Chess Championship 2024]</ref> |} == Latvijas komandu ātrā šaha un šaha ātrspēles čempionāti (2021—) == Kopš 2021. gada katra gada nogalē notiek arī Latvijas komandu ātrā šaha (rapida) un šaha ātrspēles (blica) čempionāti. Katrs no turnīriem tika izspēlēts vienā dienā atkarībā no komandu skaita pēc riņķa vai Šveices sistēmas. 2022. gadā notika arī atsevišķs komandu turnīrs dāmām, kurā par uzvarētājām ātrajā šahā kļuva Olaines šaha kluba pārstāves, bet šaha ātrspēlē labākās bija Kuldīgas pārstāves. {| class="wikitable" |+ Latvijas komandu ātrā šaha un šaha ātrspēles čempionāti |- ! Gads !! Uzvarētājs ātrajā šahā !! Uzvarētājs šaha ātrspēlē |- | 2021<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1536/komandu-cempionata-rapida-uzvar-rtu-blica-ventspils/ |title=Komandu čempionātā rapidā uzvar RTU, blicā – Ventspils |access-date={{dat|2023|12|05||bez}} |archive-date={{dat|2023|12|08||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231208154449/https://www.sahafederacija.lv/raksti/1536/komandu-cempionata-rapida-uzvar-rtu-blica-ventspils/ }}</ref> || [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]] || Ventspils |- | 2022<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/1792/latvijas-cempionatos-rapida-un-blica-specigs-sastavs-un-cetras-uzvaretajkomandas/ |title=Latvijas čempionātos rapidā un blicā spēcīgs sastāvs un četras uzvarētājkomandas |access-date={{dat|2023|12|05||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231001163310/https://sahafederacija.lv/raksti/1792/latvijas-cempionatos-rapida-un-blica-specigs-sastavs-un-cetras-uzvaretajkomandas/ }}</ref> || [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]] || [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]] |- | 2023<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sahafederacija.lv/raksti/2048/rapida-un-blica-komandu-cempionatos-smagas-cinas-un-grutas-uzvaras/ |title=Rapida un blica komandu čempionātos smagas cīņas un grūtas uzvaras |access-date={{dat|2023|12|05||bez}} |archive-date={{dat|2023|12|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231205155140/https://www.sahafederacija.lv/raksti/2048/rapida-un-blica-komandu-cempionatos-smagas-cinas-un-grutas-uzvaras/ }}</ref> || [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]] || "The Royal Biograph" |- | 2024 || [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]]<ref>[https://chess-results.com/tnr1054365.aspx?lan=1&art=0&flag=30 Latvian 2024 Team Rapid Chess Championship]</ref> || [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]]<ref>[https://chess-results.com/tnr1054373.aspx?lan=1 Latvian 2024 Team Blitz Chess Championship]</ref> |- | 2025<ref>[https://www.sahafederacija.lv/zinas/raksts?slug=rapida-un-blica-komandu-cempionatos-triumfe-rigas-tehniskas-universitates-komanda-5661aaca-9585-455e-bd4e-f6519541b178 Rapida un blica komandu čempionātos triumfē Rīgas Tehniskās universitātes komanda]</ref> || [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]]<ref>[https://s3.chess-results.com/tnr1288405.aspx?lan=1&art=0&turdet=YES&flag=30&SNode=S0 Latvijas 2025. gada komandu čempionāts rapidā (06.12.2025)]</ref> || [[Rīgas Tehniskā universitāte|RTU]]<ref>[https://s1.chess-results.com/tnr1288409.aspx?lan=1&SNode=S0 Latvijas 2025. gada komandu čempionāts blicā (07.12.2025)]</ref> |} == Skatīt arī == * [[Latvijas šaha čempionāts]] == Atsauces == {{Atsauces|2}} == Literatūra == * [[Kārlis Bētiņš|K. Bētiņš]], [[Arvīds Kalniņš (ķīmiķis)|A. Kalniņš]], [[Vladimirs Petrovs (šahists)|V. Petrovs]] "Šachs Latvijā līdz 1940. gadam", Rīga, [[Valters un Rapa]], 1940. * žurnāls "[[Šahs (žurnāls)|Šahs]]", Rīga, 1960.—1990. * žurnāls "[[Šahs Baltijā]]", Rīga, 1991.—1994. == Ārējās saites == * [http://www.olimpbase.org/league_other/latvia.html Latvian Team Chess Championship] (angliski) * [http://www.olimpbase.org/index.html?http%3A%2F%2Fwww.olimpbase.org%2Fcccp%2Frepublics_results.html Soviet Republics Team Chess Championship summary] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210423141645/http://www.olimpbase.org/index.html?http%3A%2F%2Fwww.olimpbase.org%2Fcccp%2Frepublics_results.html |date={{dat|2021|04|23||bez}} }} (angliski) [[Kategorija:Šahs Latvijā]] [[Kategorija:Šaha turnīri]] 3hkv685j6z9m6cx28a8mm3eew5bdxx6 0 398703 4548459 4537993 2026-11-12T03:46:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548459 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Kārlis Vītols | image = KarlisVitols_2025.jpg | imagesize = 240px | caption = ''Cartoon Movie'' forumā 2025. gadā | birthname = | birthdate = {{dzimšanas datums un vecums|1979|03|21}} | location = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | deathdate = | deathplace = | nationality = [[latvieši|latvietis]] | field = [[animācija]], [[glezniecība]], [[grafika]] | training = [[Latvijas Mākslas akadēmija]] | movement = [[postmodernisms]] | teachers = [[Ivars Heinrihsons]] | famous works = animācijas filmas "[[Mīnotaurs (filma)|Mīnotaurs]]", "[[Beigas (filma)|Beigas]]", "[[Gulbju jaunava (filma)|Gulbju jaunava]]" | patrons = | family = [[Sniedze Sofija Kāle]] (sieva) | awards = [[Arsenāls (kinofestivāls)|Arsenāls]] (2004), [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]] (2016, 2020) }} '''Kārlis Vītols''' (dzimis {{dat|1979|3|21}}) ir [[Latvija]]s animācijas [[režisors]], [[scenārists]] un vizuālās mākslas [[mākslinieks]], kurš medijos tika dēvēts arī par vienu no lielākajiem provokatoriem mūsdienu [[latvieši|latviešu]] [[māksla|mākslā]].<ref name="lma">[https://www.lma.lv/aktuali/club-kino-piedava-makslinieka-karla-vitola-animacijas-filmu-programmu- LMA: "Club Kino" piedāvā mākslinieka Kārļa Vītola animācijas filmu programmu]</ref> Izkopis savdabīgu, viņam raksturīgu radošo rokrakstu, kas apvieno glezniecību, eksperimentālo animāciju un roku darba tehnikas. Savas animācijas filmas mākslinieks veidojis gan kā atsevišķus darbus, gan kā papildinājumus glezniecības izstādēm.<ref name="ars"/> Strādājis pie tādām animācijas filmām kā "[[Mīnotaurs (filma)|Mīnotaurs]]", "[[Gulbju jaunava (filma)|Gulbju jaunava]]", "[[Beigas (filma)|Beigas]]", "[[Aptumsums (animācijas filma)|Aptumsums]]", "[[Fetišu dārzs (filma)|Fetišu dārzs]]", "Velna Fudži" un "[[Trofeja]]".<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/person/139/|title=Kārlis Vītols|publisher=filmas.lv}}</ref> Kārļa Vītola animācijas filmas demonstrētas nozīmīgos starptautiskos festivālos un saņēmušas vairākas Latvijas Nacionālā kino balvas. == Izglītība == [[Attēls:3 FetishuDarzs.jpg|left|230px|thumb|Kadrs no filmas "[[Fetišu dārzs (filma)|Fetišu dārzs]]", 2007]] [[Attēls:1 Aptumsums 2.jpg|left|230px|thumb|Kadrs no filmas "[[Aptumsums (animācijas filma)|Aptumsums]]", 2010]] Mācījies [[Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola|Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā]]. Absolvējis [[Latvijas Mākslas akadēmija|Latvijas Mākslas akadēmijas]] grafikas un glezniecības nodaļu, 2003. gadā iegūstot maģistra grādu. 1998. gadā sācis veidot [[animācija]]s īsfilmas. Kopš [[2006. gads|2006. gada]] īsteno neatkarīgu, autorkino raksturīgu radošo praksi, kuras pamatā ir glezniecība, eksperimentālā animācija un roku darba tehnikas, kas visspilgtāk izpaužas viņa nenaratīvajā animācijas triloģijā "[[Fetišu dārzs (filma)|Fetišu dārzs]]", "[[Aptumsums (animācijas filma)|Aptumsums]]" un "[[Beigas (filma)|Beigas]]". == Radošais darbs == Kārlis Vītols ir aktīvs dažādos virzienos strādājošs mākslinieks ar vairāk nekā divdesmit gadu profesionālo pieredzi. Piedalās glezniecības, instalāciju un multimediju mākslas izstādēs kopš 2003. gada (gan mākslinieku grupu izstādēs, gan solo izstādēs). Kārlis Vītols savos darbos vislabprātāk runā par trim tēmām: [[reliģija|reliģiju]], [[sekss|seksu]] un [[nāve|nāvi]], visbiežāk – par visu kopā.<ref name="lma"/> === Izstādes === [[Attēls:1 Beigas.png|right|240px|thumb|Kadrs no filmas "[[Beigas (filma)|Beigas]]", 2019]] [[Attēls:2 Minotaurs.jpg|right|240px|thumb|Kadrs no filmas "[[Mīnotaurs (filma)|Mīnotaurs]]", 2016]] [[Attēls:1 GulbjuJaunava.png|right|240px|thumb|Kadrs no filmas "[[Gulbju jaunava (filma)|Gulbju jaunava]]", 2020]] Kārļa Vītola izstādes bijušas ne tikai [[Rīga|Rīgā]], bet arī [[Liepāja|Liepājā]], [[Aizpute|Aizputē]] un [[Ogre|Ogrē]], piemēram, multimediju personālizstāde ''"Fetišu dārzs"'' Liepājā tika izstādīta 2006. gadā, Aizputē 2007. gadā; personālizstāde ''"Sāga. Botokss"'' izstāžu zālē [[Arsenāls (izstāžu zāle)|Arsenāls]] 2011. gadā; instalācija ''"Kults"'' Mūkusalas mākslas salonā Rīgā 2012. gadā; gleznas personālizstādē ''"Divi ķermeņi"'' Ogres Vēstures un mākslas muzejā 2018. gadā;<ref>[https://www.birkenfelds.lv/lv/jaunumi/karlis-vitols Kārlis Vītols. Divi Ķermeņi]</ref> animācijas īsfilma "[[Beigas (filma)|Beigas]]" izstāžu zāles Arsenāls radošajā darbnīcā ([[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]]) Rīgā 2018—2019. gadā.<ref name="ars">[https://lnmm.gov.lv/makslas-muzejs-arsenals/izstades/beigas-karla-vitola-personalizstade-443 Mākslas muzejs ARSENĀLS. Kārļa Vītola izstāde "Beigas"]</ref> Darbs "Beigas" 2019. gadā iekļauts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā. 2020. gadā tapa trīspadsmitā Kārļa Vītola personālizstāde ''"Ceļojums uz Ameriku"'', kuras galvenais medijs ir kameras acs, apvienojot vectēva Alekša Kalniņa fotogrāfijas un video no ceļojuma uz Ameriku, un paša Kārļa melnbaltos akvareļus.<ref>[https://diena.lv/raksts/kd/maksla/sapnu-zeme-akvareli-makslinieks-un-rezisors-karlis-vitols-piedava-doties-celojuma-pa-ameriku-14249595 Sapņu zeme akvarelī. Mākslinieks un režisors Kārlis Vītols piedāvā doties ceļojumā pa Ameriku]</ref> === Filmogrāfija === Visām savām animācijas filmām Kārlis Vītols ir mākslinieks, režisors un scenārists. Viņa agrāko darbu vidū ir animācijas īsfilmas "[[Trofeja]]" (2004), kas 2004. gadā saņēm kinofestivāla [[Arsenāls (kinofestivāls)|Arsenāls]] balvu kategorijā "Labākā Baltijas animācijas filma";<ref name="fest">[https://www.hc.lv/afisa/notikusie/kulturas-pasakumi/3602/ Režosora Kārļa Vītola filmu izlase]</ref> "[[Fetišu dārzs (filma)|Fetišu dārzs]]" (2007), kas tika izrādīta Oberhauzenes filmu festivālā;<ref name="fest"/> "[[Aptumsums (animācijas filma)|Aptumsums]]" (2010), kas tika rādīta Anesī Starptautiskajā animācijas filmu festivālā;<ref>[https://sejas.tvnet.lv/5609496/karla-vitola-aptumsums-anesi-filmu-festivala Kārļa Vītola „Aptumsums” Anesī filmu festivālā]</ref> un aktierspēles īsfilma "[[Nelaimīgais]]" (2015) – daļa no projekta "Rīga 2041", kas saņēma īpašo balvu par kinematogrāfisku izcilību 7. [[Dienvidkoreja]]s starptautiskajā 3D filmu festivālā un tika demonstrēta Klermonferānas starptautiskajā filmu festivālā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/latviesu-filmai-riga-2041-balva-korejas-3d-filmu-festivala.a146779/ Latviešu filmai «Rīga - 2041» balva Korejas 3D filmu festivālā]</ref> Animācijas īsfilma "[[Mīnotaurs (filma)|Mīnotaurs]]" (2016) saņēma Nacionālās kino balvas kategorijās "Labākā animācijas filma" un "Labākais animācijas filmas mākslinieks", tika atzīta par labāko animācijas filmu Baltijas filmu festivālā "2ANNAS", kā arī ieguva skatītāju balvu [[Korfu]] animācijas filmu festivālā.<ref name="ars"/><ref>[https://www.lielaiskristaps.lv/arhivs/2016/filmas/minotaurs-7 Lielais Kristaps. Mīnotaurs]</ref> 2020. gadā animācijas īsfilma "[[Gulbju jaunava (filma)|Gulbju jaunava]]" ieguva [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielā Kristapa]] Nacionālo kino balvu kategorijā "Labākais animācijas filmas mākslinieks".<ref>[https://www.lielaiskristaps.lv/arhivs/2020/filmas/gulbju-jaunava-240 Lielais Kristaps. Gulbju jaunava]</ref> Pašreizējais projekts ir pilnmetrāžas animācijas filma "Ziemeļu zvaigzne"; plānotais pirmizrādes gads – 2027. (pašlaik ražošanas stadijā). Projekts tiek attīstīts kopš 2020. gada. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://arterritory.com/lv/vizuala_maksla/aktuali/6088-12_jautajumi_karlim_vitolam/ Arterritory: 12 jautājumi Kārlim Vītolam] * [https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/izstade-par-maksligo-skaistumu.a12609/ Izstāde par mākslīgo skaistumu] * [https://diena.lv/raksts/kd/maksla/sapnu-zeme-akvareli-makslinieks-un-rezisors-karlis-vitols-piedava-doties-celojuma-pa-ameriku-14249595 Sapņu zeme akvarelī. Mākslinieks un režisors Kārlis Vītols piedāvā doties ceļojumā pa Ameriku] * [https://web.archive.org/web/20211028113735/https://satori.lv/article/tetis-2 Satori: Kārļa Vītola komikss "Tētis"] * [https://diena.lv/raksts/kd/maksla/sodien-uzplaiksni-bet-rit-jau-vairs-nav-14208925 Diena. Māksla: Šodien uzplaiksnī, bet rīt jau vairs nav] {{DEFAULTSORT:Vītols, Kārlis}} [[Kategorija:1979. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latviešu animatori]] 2socs92s9q4d04z5rgrlg5j4goy7bg5 0 399273 4548315 4419593 2026-11-11T18:04:02Z Olgerts V 41522 preciz. 4548315 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Kauņas iela|Kauņas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kauņas iela |attēls = Sloka - panoramio (13).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = {{Jūrmala}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] |ielas garums = 760 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kauņas iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguru]] apkaimē. Kauņas iela sākas krustojumā ar [[Lāčplēša iela (Jūrmala)|Lāčplēša ielu]] un beidzas mežmalā pēc krustojuma ar [[Skolas iela (Jūrmala)|Skolas ielu]]. Kopējais ielas garums ir 760 metri, tā ir klāta ar [[grants]] segumu. Kauņas ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. == Ielu savienojumi == Kauņas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Lāčplēša iela (Jūrmala)|Lāčplēša iela]] (T veida krustojums) * [[Lauku iela (Jūrmala)|Lauku iela]] * [[Tallinas iela (Jūrmala)|Tallinas iela]] * [[Raiņa iela (Jūrmala)|Raiņa iela]] * [[Skolas iela (Jūrmala)|Skolas iela]] {{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Kauguros]] 3q9no18i9qcn8e0c6sdtyj1unincnhp 0 399386 4548347 4332892 2026-11-11T19:50:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548347 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Kolkas iela|Kolkas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kolkas iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]] |karte = |pilsēta = {{Jūrmala}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunķemeri]] |ielas garums = 165 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kolkas iela''' ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela [[Jūrmala|Jūrmalā]],<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielu klasifikācija |url=https://dokumenti.jurmala.lv/docs/l22/x/5_Ielu_klasifikacija_dzelzcela_skersojumi.pdf |website=Jurmala.lv |accessdate={{dat|2025|9|7||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230609114000/https://dokumenti.jurmala.lv/docs/l22/x/5_Ielu_klasifikacija_dzelzcela_skersojumi.pdf}}</ref> [[Jaunķemeri|Jaunķemeru]] apkaimē. Kolkas iela sākas krustojumā ar [[Talsu šoseja|Talsu šoseju]] un beidzas pie Jūrmalas pilsētas robežas. Kopējais ielas garums ir 2700 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Visā garumā Kolkas iela ir daļa no valsts reģionālā autoceļa [[Autoceļš P128|P128]], satiksmes kustība tajā norit divās joslās. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. == Ielu savienojumi == Kolkas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Talsu šoseja|Talsu šoseja]] (ielas turpinājums) * [[Raga iela]] (T veida krustojums) * [[Zvīņu iela (Jūrmala)|Zvīņu iela]] * [[Klīves iela]] (T veida krustojums) * [[Jaunķemeru ceļš]] (T veida krustojums) * [[Autoceļš P128]] (ielas turpinājums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]] [[Kategorija:Ielas Jaunķemeros]] 5vkwqocdjpccn30qiifk5ms8nc2qz30 0 399423 4548316 4545680 2026-11-11T18:06:07Z Olgerts V 41522 /* Ielu savienojumi */ preciz. 4548316 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Skolas iela|Skolas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Skolas iela |attēls = Skolas iela (Jūrmala).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]] |karte = |mapframe-zoom = 13 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 250 |pilsēta = {{Jūrmala}} |priekšpilsēta = |apkaime = * [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] * [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] * [[Kaugurciems]] |ielas garums = 2400 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3.]], [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4.]], [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6.]] |mikroautobuss = [[1. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|1.]] |cits = }} '''Skolas iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]], [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguru]] un [[Kaugurciems|Kaugurciema]] apkaimēs. Skolas iela sākas krustojumā ar [[Satiksmes iela (Jūrmala)|Satiksmes ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Reņģu iela (Jūrmala)|Reņģu ielu]]. Izņemot ielas posmu Kaugurciemā, tā ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielu klasifikācija |url=https://dokumenti.jurmala.lv/docs/l22/x/5_Ielu_klasifikacija_dzelzcela_skersojumi.pdf |website=Jurmala.lv |accessdate={{dat|2025|9|7||bez}} |archive-date={{dat|2023|06|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230609114000/https://dokumenti.jurmala.lv/docs/l22/x/5_Ielu_klasifikacija_dzelzcela_skersojumi.pdf}}</ref> Kopējais ielas garums ir 2400 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Skolas ielā satiksmes kustība norit divās joslās. Ielā ir savrupmāju un vasarnīcu apbūve. Skolas ielā atrodas [[Slokas pamatskola]], Kauguru pasta nodaļa un rotaļlaukums "Zīmuļi". == Ielu savienojumi == Skolas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Satiksmes iela (Jūrmala)|Satiksmes iela]] / [[Skrundas iela (Jūrmala)|Skrundas iela]] * [[Līču iela (Jūrmala)|Līču iela]] (T veida krustojums) * [[Tirzas iela (Jūrmala)|Tirzas iela]] * [[Jurģu iela (Jūrmala)|Jurģu iela]] * [[Kauņas iela (Jūrmala)|Kauņas iela]] * [[Mazā Vidzemes iela]] (T veida krustojums) * [[Kurzemes iela (Jūrmala)|Kurzemes iela]] (T veida krustojums) * [[Lēdurgas iela (Jūrmala)|Lēdurgas iela]] (T veida krustojums) * [[Stūres iela (Jūrmala)|Stūres iela]] (T veida krustojums) * [[Nometņu iela (Jūrmala)|Nometņu iela]] * [[Slīteres iela]] (T veida krustojums) * [[Talsu šoseja]] (rotācijas aplis) * [[Sputņika iela]] (T veida krustojums) * [[Reņģu iela (Jūrmala)|Reņģu iela]] (T veida krustojums) == Satiksme == Pa Skolas ielu kursē [[2. mikroautobusu maršruts (Jūrmala)|2.]] mikroautobuss, kā arī [[3. autobusu maršruts (Jūrmala)|3.]], [[4. autobusu maršruts (Jūrmala)|4.]] un [[6. autobusu maršruts (Jūrmala)|6.]] autobuss.Pirms tam pa ielu kursēja [[8. autobusu maršruts (Jūrmala)|8.]] autobuss. == Atsauces == {{atsauces}} {{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Slokā]] [[Kategorija:Ielas Kauguros]] [[Kategorija:Ielas Kaugurciemā]] eharnm6p2dhza7u3f5bsli9rou2dq14 0 399584 4548668 4539235 2026-11-12T09:46:33Z Teatrālis 82063 /* 2026. gadā */ 4548668 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Dailes teātris|Dailes teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. {{TOClimit|2}} == Teātris Lāčplēša ielā 25 (1920—1977) == === 1920. gadā === * 1920.11.19. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. * 1920.12.03. [[Pedro Kalderons de la Barka]] "Salameas tiesnesis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1920.12.22. Jaroslavs Kvapila "Pasaka par princesīti Pienenīti". Rež. Jānis Plūme. * 1920.12.27. [[Oskars Vailds]] "Salome". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. === 1921. gadā === * 1921.01.21. [[Aspazija]] "Atriebēja". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Gustavs Žibalts]]. * 1921.02.04. Pāvils Gruzna "Kad jūra krāc". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.02.23. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Jānis Plūme. * 1921.03.11. Edvards Šeldons "Romāns". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.03.27. Pāvils Gruzna "Sila balodītis". Rež. [[Gustavs Žibalts]]. * 1921.04.23. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.09.15. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.10.21. Ernsts Harts "Nerrs Tantris". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.11.04. [[Aptons Sinklērs]] "Mežonis". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1921.11.26. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1921.12.23. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1922. gadā === * 1922.01.19. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.02.09. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.03.08. [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.03.30. Nikolajs Jevreinovs "Dzīve — arlekināde". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.05.11. Pāvils Gruzna "Ziedu grava". Insc. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.05.18. [[Karels Čapeks]] "Cilvēces bojā iešana" ("R.U.R."). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.09.21. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.10.12. T. Barjers "Bohēma" (pēc Anrī Miržē romāna). Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.11.02. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kapelmeistara Kreislera brīnišķīgie piedzīvojumi" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.11.16. [[Viktors Igo]] "[[Nožēlojamie]]". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1922.12.07. [[Jānis Akuraters]] "Aptumšošanās". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1922.12.25. [[Ludvigs Tīks]] "Runcis zābakos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1923. gadā === * 1923.01.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.02.14. Renē Benžamēns "Priecīgas nejaušības". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.03.01. Džordžs Kokrens Hazeltons, Džozefs Henrijs Benrimo "Dzeltenais ģērbs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.03.22. Frīdrihs Dīcenšmits "Svētā Jēkaba ceļojums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.04.06. [[Viktors Eglītis]] "Lauku miljonārs". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.04.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna" ("Daudz trokšņa par neko"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.05.12. [[Hasinto Benavente]] "Interešu spēle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.08.31. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.09.27. [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.10.18. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.11.01. Franks Vēdekinds "Zemes gars". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1923.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.12.06. Karls Meinhards, Rūdolfs Bernauers "Kreislera stūra logs" (pēc [[E. T. A. Hofmanis|E. T. A. Hofmaņa]] darbiem). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1923.12.25. Gustavs Rēders "Turku spuldze jeb Aladīna burvju lampa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1924. gadā === * 1924.01.24. [[Francis Grillparcers]] "Sapnis — dzīve". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.02.14. [[Fēlikss Cielēns]] "Sarkanais nerrs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.02.28. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.03.27. [[Aristofans]] "Līsistrate". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.04.24. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.05.15. Tristans Bernārs "Divas pīles". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.05.25. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Sapnis saulītē". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1924.09.03. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.10.02. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.10.23. [[Karlo Goldoni]] "Pļāpīgās sievas" ("Sievu valodas"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.11.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Cēzars un Kleopatra". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.12.11. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs, Emanuels Arens "Karalis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1924.12.25. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1925. gadā === * 1925.01.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.02.19. [[Georgs Bīhners]] "Dantons". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.03.12. Tristans Bernārs "Mazā kafejnīca". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.04.02. Moriss Magrs "Sins". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.04.23. Hennings Bergers "Plūdi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.05.08. Karls Šternheims "Friča mīlas dēkas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "Juku jukām" ("Kā jums tīk"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.09.03. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.09.17. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.10.08. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.10.22. [[Luidži Pirandello]] "Vīrs, zvērs un tikums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.11.20. [[Kārlis Ābele]] "Ligatūra". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.12.03. [[Karlo Goldoni]] "Ziņkārīgās sinjoras". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1925.12.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Par velti mīlēts" ("Veltas pūles mīlā"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1926. gadā === * 1926.01.21. [[Viktors Igo]] "Ernani" ("Kastīliešu gods"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.02.04. Emīls Fabrs "Zelta karaļi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.02.17. Eižens Labišs "Itālijas salmu cepure". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.03.11. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.03.25. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.04.10. Alfonss Dodē, Ādolfs Belo "Safo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.04.22. Žoržs Kurtelins "Greizais spogulis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.05.06. [[Edvards Vulfs]] "Greizsirdība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.05.21. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.06.04. Gustavs Rēders "Roberts un Bertrams". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.09.09. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.09.30. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Siržu divkauja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.10.14. Džeimss Elrojs Flekers "Hasans". Insc. [[Eduards Smiļģis]], [[Jānis Muncis]]. * 1926.10.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.11.13. [[Moljērs]] "Pilsonis muižniekos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.02. [[Kārlis Ābele]] "Stāsts par Gleihenes grāfu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.16. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu dejotāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.31. Jukums Palevičs "Preilenīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1926.12.31. Artūrs Neirips "Sapnis Jaungada naktī". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1927. gadā === * 1927.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Gals labs — viss labs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.02.10. Satons Vēns "Uz nezināmo ostu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.02.24. Pols Gavo, Giljemo "Salmu sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.03.12. [[Aspazija]] "Madlienas baznīcas torņa cēlājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.03.24. [[Andrejs Upīts]] "Cēloņi un sekas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.04.13. Tristans Bernārs "Ideāla ķēkša". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.04.30. S. Nikolss (N. Mišejevs) "Karaliene Kofetua un nabagais". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.05.19. Rūdolfs Bernauers, Rūdolfs Osterreihers "Ēdenes dārzs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.06.09. Gustavs Kadelburgs, R. Skovroneks "Jātnieku drudzis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.09.03. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.09.22. Francis un Pauls Šentani "Skaistās sabīnietes". Rež. Jānis Simsons. * 1927.10.08. [[Ferencs Molnārs]] "Sarkanās dzirnavas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.10.27. G. Vernons, G. Ouens "Misters Vu". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.11.26. Žaks Devāls "Ak, šīs mīlas mokas" ("Septembra roze"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.03. [[Augusts Strindbergs]] "Sapņu spēle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.15. Franks Vēdekinds "Mūzika". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1927.12.25. Nikolajs Škļars "Bums un Atspolīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1928. gadā === * 1928.01.12. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.01.25. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.02.11. Simons Žantijons "Maja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.02.28. [[Kārlis Jēkabsons]] "Sultāna harēms". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.03.17. Armāns de Kaijavē, Robērs de Flērs "Buridāna ēzelis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.04.01. Kārlis Ieviņš "Mežābeles koka kastīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.04.19. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Lielais Venēcijas blēdis" ("Volpone"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.03. H. un J. Venceļi "360 sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.10. Pjērs Frondē "Divas pasaules". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.05.24. Slings (Pauls Šlezingers) "Trīskārt mirušais Pēteris". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.06.13. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks dzīvo sveiks]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.09.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Dons Karloss". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.09.18. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]], D. Koltons "Sedija Tomsone". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.10.04. [[Viljams Šekspīrs]] "Falstafs un princis Inga" ("Henrijs IV"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.10.18. Vilhelms Meijers-Fosters "Vecheidelberga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.04. Karls Gorners "Pelnrušķīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.08. Žoržs Bers, Luijs Verneijs "Advokāte Bolbeka un viņas vīrs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.11.30. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks frontē]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.13. Žaks Devāls "Septembra roze". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.25. [[Žils Verns]], R. d’Ennerī "Kapteiņa Granta bērni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1928.12.30. A. Juhņevičs "Lelles". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.12. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.01.24. Kurts Gecs "Hokus-pokus". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.01.31. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.02.14. Ādolfs d’Enerī, Mass "Māsas Žerāras". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.02.24. Fricis Jansons "Drošais Dainis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.03.07. Luijs Verneijs "Raksts vai ērglis?". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.03.16. G. Levins-Bahvics "Ženija startē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.01. [[Jūlijs Lācis]] "Mazā Daga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.06. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.13. Nikolajs Jevreinovs "Dzīves maskarāde". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.04.24. Kārena Bramsone "Profesors Klenauss". Rež. Jānis Simsons. * 1929.04.27. [[Žaks Ofenbahs]] "Skaistā Helēna". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.05.15. [[Viktors Igo]] "Parīzes Dievmātes katedrāle". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.06.01. Pāvils Gruzna "Rautenfelda mīlas traģēdija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.09.10. [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni vēverīši". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.09.20. [[Karlo Goldoni]] "Vēdeklis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.10.04. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.10.18. [[Rainis]] "[[Pūt, vējiņi! (luga)|Pūt, vējiņi!]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.03. Kārlis Ieviņš "Zilās salas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.08. Iļja Ērenburgs "Lazika vētrainā dzīve". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.11.27. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.14. [[Francis Šūberts]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts "Trejmeitiņas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.26. [[Herberts Dorbe]] "Leiputrija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1929.12.31. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Vecais Ādams" ("Grēku āzis"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1930. gadā === * 1930.01.25. Sergejs Stepņaks-Kravčinskis "Vētras putni" ("Andrejs Kožuhovs"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.02.05. Leo Hercogs "Zaļā jaunība". Rež. Emīls Mačs. * 1930.02.20. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Nekaro ar sievieti". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.03.21. [[Miķelis Valters]] "Dievs un cilvēks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.04.21. [[Leons Paegle]] "Galdiņ, klājies! Zirdziņ, stiepies! Runga, iz maisa!". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.05.08. [[Ilfs un Petrovs|Iļja Ilfs, Jevgeņijs Petrovs]] "[[Divpadsmit krēsli]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.05.20. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Amanulla Eiropā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.06.05. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.09.05. [[Ansis Lerhis-Puškaitis]] "Ojārs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.10.02. [[Viljams Šekspīrs]] "Amors uz drednauta" ("Liela brēka, maza vilna"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.10.30. [[Ansis Gulbis]] "Pēc simts gadiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.12.17. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1930.12.25. [[Valdis Grēviņš]] "Pļevnas zaldāts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1931. gadā === * 1931.01.15. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.02.12. [[Jānis Grots]] "Steņka Razins". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.03.05. [[Arveds Mihelsons]] "Dumpīgā Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.03.26. [[Fēlikss Cielēns]] "Mitānija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.04.18. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.05.20. Oskars Štrauss "Valša sapnis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.06.12. Andrē Birabo, Ž. Dollejs "Oranžu ziedi". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.09.17. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.10.16. Minna Dišlere "Studentes vasara". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.11.08. Ralfs Benackis "Mana māsa un es". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.11.24. [[Kārlis Ābele]] "Tautas darbinieki un mīla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.10. Hanss Klumbergs "Verdenas brīnums". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.25. Žoržs Divāls, Robērs Šarvejs "Pikvikklubs" (pēc [[Čārlzs Dikenss|Čārlza Dikensa]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1931.12.26. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1932. gadā === * 1932.01.21. Augusts Hinrihss "Pats saviem spēkiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.02.11. Jēkabs Lošvics, Dollija Mince "Nāve mašīnai". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.02.25. Menherts Lengjels "Dejotāja". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.03. Maksis Mellers "Mežsarga meitiņa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.17. Bruno Franks "Nīna Gallas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.03.27. Šarls de Kostērs, [[Aspazija]] "Pūcesspieģelis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.04.23. Ralfs Benackis, Rūdolfs Šancers, Ernests Velišs "Trīs musketieri" (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]]). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.05.10. Jānis Vainovskis "Kalnu saule". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.05.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi", [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.06.11. Dario Nikodems "Sieviete, par kuru runā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.08.26. [[Oskars Lutss]] "Kāpostgalva". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.02. [[Augusts Saulietis]] "Pašam sava saimniecība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.10. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.09.29. [[Jānis Muncis]] "Diktators”. Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1932.10.20. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.11.05. [[Elīna Zālīte]] "Pirktā laime". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.11.20. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.12.01. Jānis Lejiņš "Bij man vienas rozes dēļ". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1932.12.17. [[Francs Lehārs]] "Dzejnieka mīla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1933. gadā === * 1933.01.18. Hermanis Ortners "Antons Hits". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.02.24. [[Marsels Paņols]] "Pie zelta enkura" ("Fannija"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.03.23. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.04.08. [[Gerharts Hauptmanis]] "Audēji". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.05.05. [[Francs Lehārs]] "Paganīni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.05.23. Ludvigs Nercs "Māte vai meita?". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.06.09. Kārlis Kraujiņš "Mīlas talka". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.09.09. [[Rihards Valdess]] "Jūras vilki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.09.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.10.26. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.11.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1933.12.20. [[Marks Tvens]] "Princis un ubaga zēns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1934. gadā === * 1934.01.18. [[Ivande Kaija]] "Iedzimtais grēks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem vīksnām" ("Mīla zem gobām"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.03.01. Vasilijs Škvarkins "Cita bērns". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.03.22. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.04.18. Minna Dišlere "Bagāta līgava". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.05.16. [[Imre Kalmans]] "Monmartras vijolīte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.09.12. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.10.03. Pauls Vulfiuss "Ceļu jaunībai". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.11.18. [[Viljams Šekspīrs]] "Jūlijs Cēzars". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.11.24. [[Knuts Hamsuns]] "Augusts, pasaules braucējs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.12.15. [[Aīda Niedra]] "Pie Azandas upes". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1934.12.26. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1935. gadā === * 1935.01.30. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.02.27. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1935.03.17. [[Ernests Birznieks-Upītis]] "Poģīša nelaime". Rež. Emīls Mačs. * 1935.03.21. A. Mellers, H. Lorencs "Tu būsi mana". Insc. Kārlis Veics. * 1935.04.05. [[Ādolfs Alunāns]], [[Jānis Kalniņš (komponists)|Jānis Kalniņš]] "Seši mazi bundzinieki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.04.22. [[Jūlijs Lācis]] "Baltā dūja". Rež. Emīls Mačs. * 1935.05.11. [[Aleksandrs Grīns]] "Tobāgo". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.06.15. [[Francs Lehārs]] "Fraskita". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.09.07. [[Karlo Goldoni]] "Pļāpīgās sievas". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.09.11. [[Augusts Deglavs]], [[Burhards Sosārs]] "Vecais pilskungs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.10.30. Jānis Sārts "Viss pa gaisu". Insc. Kārlis Veics. * 1935.11.13. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1935.12.14. Jūlijs Felekijs "Nauda valda pasauli". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.12.17. Emīlija Prūsa "Baltais jātnieks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1935.12.26. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1936. gadā === * 1936.02.09. Nikolajs Lejaskalns "Vasara Rožlejās", "Pēteris un Miķelis". Insc. [[Herberts Līkums]], Emīls Mačs. * 1936.02.15. [[Augusts Deglavs]] "Rīga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.03.08. Grabe, Forcāns "Napoleons". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1936.04.16. [[Fricis Kreislers]] "Zisija". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.05.08. Ištvans Zagons "Romantika". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1936.05.28. Edmunds Niks, Pauls Ferhēfens "Galma koncerts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.09.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.10.03. [[Jēkabs Janševskis]] "Mežvidus ļaudis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1936.10.30. [[Aleksandrs Grīns]] "Karoga meklētāji". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1936.11.14. [[Alfreds de Misē]] "Svečturis". Rež. Kārlis Veics. * 1936.12.09. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1937. gadā === * 1937.01.09. Jara Benešs "Zaļā pļavā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.02.05. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Kārlis Veics. * 1937.02.19. Juzefs Bļiziņskis "Pans Damāzijs". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1937.03.19. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] "Puškins". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1937.04.24. [[Viktors Igo]] "Kastīliešu gods" ("Ernani"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.05.21. Aldo de Benedeti "Es tevi vairs nepazīstu". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1937.06.05. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Ak, šie studenti!" ("Čarla krustmāte"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.09.24. [[Rainis]] "Krauklītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.10.22. Valdemārs Zonbergs "Jelgavas pils cēlējs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.11.23. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1937.12.15. [[Vilis Lācis]] "Bāka uz salas". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1937.12.26. Pauls Abrahams "Roksijas futbolkomanda". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1938. gadā === * 1938.01.28. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Insc. Kārlis Veics. * 1938.03.02. [[Antons Hansens Tammsāre]] "Zeme un mīlestība". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.04.07. [[Jānis Grots]], [[Burhards Sosārs]] "Dzīves viļņos". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1938.05.17. Jānis Sārts, [[Burhards Sosārs]] "Putna piens". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.06.03. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Insc. Kārlis Veics. * 1938.09.24. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.10.28. Rolfs Laukners "Vadonis Munte". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvuzeme". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1938.12.10. Valdemārs Zonbergs, Otto Karls "Meldermeitiņa". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1939. gadā === * 1939.03.04. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.03.31. Lajošs Zilahi "Pēdējā loma". Rež. [[Jānis Muncis]]. * 1939.04.29. [[Johans Štrauss I|Johans Štrauss (tēvs)]], [[Johans Štrauss II|Johans Štrauss (dēls)]], Alfrēds Vilners, Heincs Reiherts, Ernests Mariška "Vīnes valsis". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.05.14. Valdemārs Zonbergs "Lielkunga zābaki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.06.08. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Insc. Kārlis Veics. * 1939.09.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Trakais Juris". Insc. Kārlis Veics. * 1939.10.20. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces precības" ("Spītnieces savaldīšana"). Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.11.22. [[Frīdrihs Šillers]] "Orleānas jaunava". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1939.12.22. Valdemārs Zonbergs, [[Burhards Sosārs]] "Ventas dziesma". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1939.12.31. Augusts Mitrēvics "Jaungads Ventas krastos". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1940. gadā === * 1940.01.24. Kazis Biņķis "Jaunaudze". Insc. Kārlis Veics. * 1940.02.08. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.03.21. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.04.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Mīlestības zelta grāmata". Insc. [[Jānis Muncis]]. * 1940.06.01. [[Eduards Kinneke]] "Burvju liesma". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.09.08. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]]. * 1940.10.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Kārlis Veics. * 1940.11.05. Ļevs Slavins "Intervencija". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1940.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. === 1941. gadā === * 1941.02.21. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. Kārlis Veics. * 1941.04.19. Vsevolods Ivanovs "Bruņu vilciens 14-69". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1941.05.24. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Belugina precības". Rež. [[Nikolajs Mūrnieks]]. * 1941.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Kārlis Veics. * 1941.09.18. [[Rihards Valdess]] "Jūras vilki". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1941.10.30. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Insc. Kārlis Veics. * 1941.12.17. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. === 1942. gadā === * 1942.01.30. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Insc. Kārlis Veics. * 1942.03.20. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte]]s "[[Mērnieku laiki]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.05.20. [[Valdis Grēviņš]], [[Marģeris Zariņš]] "Dzejnieks un roze". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.06.17. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Insc. [[Pēteris Lūcis]]. * 1942.09.24. [[Gerharts Hauptmanis]] "Elga". Insc. Kārlis Veics. * 1942.11.06. [[Arveds Švābe]] "Piebaldzēni — vēverīši". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1942.12.11. Augusts Melks "Dienvidvējš". Insc. Kārlis Veics. === 1943. gadā === * 1943.02.19. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.04.02. Karlo Goldoni "Mirandolīna". Insc. Kārlis Veics. * 1943.05.21. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.10.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Romeo un Džuljeta". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1943.12.16. [[Anšlavs Eglītis]] "Kosma simfonija". Insc. Kārlis Veics. === 1944. gadā === * 1944.03.09. [[Rūdolfs Blaumanis]], [[Marga Tetere]] "Brīnumzālīte". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1944.04.27. [[Frīdrihs Šillers]] "Fiesko sazvērestība Dženovā". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1944.06.21. [[Mārtiņš Zīverts]] "Vara". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1944.07.23. Elza Grava "Atvase". Rež. Kārlis Veics. === 1945. gadā === * 1945.01.03. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]" (II cēliens), [[Emīlija Bērziņa]] "Metenis" (Jaungada sarīkojums). Rež. Marga Tetere. * 1945.02.18. [[Andrejs Upīts]] "Spartaks". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.03.31. Nikolajs Pogodins "Laiviniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.05.06. Leonīds Solovjovs, Viktors Vitkovičs "Hodža Nasredins". Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1945.06.14. Vsevolods Višņevskis, Aleksandrs Krons, Vsevolods Azarovs "Un viļņojas jūra". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1945.07.29. [[Vilis Lācis]] "Uzvara". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1945.09.30. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, rež. Emīls Mačs. * 1945.11.07. [[Jūlijs Vanags]], [[Fricis Rokpelnis]] "Ceļa cirtēji". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. === 1946. gadā === * 1946.01.31. [[Maksims Gorkijs]] "Jegors Buličovs un citi". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Emīls Mačs. * 1946.03.24. [[Vilis Lācis|Viļa Lāča]] darbu "Zvejnieka dēls", "Vanadziņš", "Notikums jūrā", "Uzvara" fragmentu kompozīcija. Rež. [[Pēteris Lūcis]], Marga Tetere, [[Felicita Ertnere]]. * 1946.04.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1946.07.20. Aleksandrs Gladkovs "Sendienās". Insc. rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1946.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1947. gadā === * 1947.01.24. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1947.03.21. Margarita Aligere "Pasaka par patiesību". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1947.06.01. [[Lope de Vega]] "Untumniece". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1947.09.27. Boriss Čirskovs "Lielais lūzums". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1947.11.07. [[Jūlijs Vanags]] "Satikšanās krastā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1948. gadā === * 1948.01.24. Džeimss Gous, Arno d’Jusso "Dziļās saknes". Insc. rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.03.05. [[Anna Brodele]] "Upesciema pavasaris". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1948.04.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Sniegbaltīte". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.05.21. [[Elīna Zālīte]] "Atgūtā dzimtene". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. * 1948.06.12. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1948.06.27. Džons Flečers "Savaldītāja savaldīšana" ("Sievu dumpis"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.09.23. [[Fricis Rokpelnis]] "Raiņa jaunība". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.11.07. Aleksandrs Šteins "Goda likums". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1948.12.04. [[Arturs Millers]] "Džo Kellers un viņa dēli". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. === 1949. gadā === * 1949.01.18. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Anna Kareņina]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.02.19. Anatolijs Sofronovs "Maskaviešu raksturs". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Emīls Mačs. * 1949.03.26. Nora Vētra "Velna mācītājs". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1949.04.14. Anna Brodele "Zelta druva". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.06.04. [[Aleksandrs Puškins]] "Dubrovskis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.07.02. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1949.09.13. Georgijs Mdivani "Kas vainīgs". Insc. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.10.13. Brāļi Tūri "Aiz sūtniecības logiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. * 1949.12.21. Vsevolods Višņevskis "Neaizmirstamais 1919.". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1949.12.31. [[Janka Kupala]] "Pauļinka". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Marga Tetere. === 1950. gadā === * 1950.02.25. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.03.10. Vladimirs Mihailovs, Ļevs Samoilovs "Slepenais karš". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1950.04.30. Aleksandrs Suhovo-Kobiļins "Krečinska kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks. * 1950.05.20. Leonīds Zorins "Jaunība". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1950.07.05. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.07.21. [[Anna Brodele]] "Marta". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Kārlis Pabriks. * 1950.10.06. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1950.11.19. [[Elīna Zālīte]] "Spēka avots". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Marga Tetere]]. * 1950.12.16. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pēdējais upuris". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1951. gadā === * 1951.01.12. Ahasmets Tokajevs "Līgavaiņi". Rež. Marga Tetere. * 1951.03.03. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. Marga Tetere. * 1951.03.24. Anatolijs Surovs "Ausma pār Maskavu". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.05.12. Arkādijs Pervencevs "Jaunākais partneris". Rež. Marga Tetere. * 1951.06.09. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.06.29. [[Ivans Krilovs]] "Modes veikals". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1951.09.19. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere, Osvalds Krēsliņš. * 1951.11.03. Kondrats Krapiva "Cīruļi dzied". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1951.12.02. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Pašu ļaudis — gan izlīgsim". Rež. Emīls Mačs. * 1951.12.30. Hauards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1952. gadā === * 1952.03.12. Abdula Kahars "Zīda sjuzanē" ("Jaunā zeme"). Rež. Emīls Mačs. * 1952.03.28. [[Nikolajs Gogolis]] "Mirušās dvēseles". Rež. [[Eduards Smiļģis]], [[Felicita Ertnere]]. * 1952.04.12. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Marga Tetere. * 1952.05.31. Nikolajs Virta "Pēc trim gadiem". Insc. [[Eduards Smiļģis]]. * 1952.07.14. [[Mihails Ļermontovs]] "Maskarāde". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1952.09.14. [[Onorē de Balzaks]] "Pamāte". Rež. Kārlis Pabriks, Osvalds Krēsliņš. * 1952.10.02. Karlo Goldoni "Stulbeņi". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1952.11.08. Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1952.12.17. [[Lope de Vega]] "Valensijas atraitne". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1953. gadā === * 1953.02.17. Jānis Grants, Voldemārs Sauleskalns "Jūras vējos". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.03.10. Rožē Vaijans "Pulkvedis Fosters atzīstas vainīgs". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1953.04.11. [[Maksims Gorkijs]] "Vasarnieki". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1953.05.06. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.06.24. [[Arvīds Grigulis]] "Profesors iekārtojas". Rež. Vera Baļuna. * 1953.09.17. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1953.10.24. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1953.11.28. Marika Baratašvili "Spārīte". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Pēteris Pētersons]]. * 1953.12.31. Afanasijs Salinskis "Bīstamais līdzgaitnieks". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1954. gadā === * 1954.02.14. Mihails Saltikovs-Ščedrins "Ēnas". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1954.03.18. Mārtiņš Zuntners, Artūrs Vilks "Skabargas". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1954.05.12. Cezars Solodars "Ceriņu dārzā". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1954.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. * 1954.09.18. Nikolajs Pogodins "Pēc balles". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1954.12.14. [[Andrejs Upīts]] "Ziedošais tuksnesis". Rež. [[Eduards Smiļģis]]. === 1955. gadā === * 1955.02.03. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1955.06.14. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1955.10.28. Konstantīns Finns "Annas kļūda". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1955.11.07. [[Jūlijs Vanags]] "Kuģis iziet jūrā". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1956. gadā === * 1956.01.20. Gabriela Zapoļska "Panes Duļskas morāle". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1956.03.11. Heinars Kiphards "Steidzīgi jāatrod Šekspīrs". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1956.04.06. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1956.05.08. [[Gunārs Priede]] "Lai arī rudens". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1956.05.31. Viktors Rozovs "Mūžam dzīvie". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1956.08.09. [[Andrejs Upīts]] "Atraitnes vīrs". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1956.10.21. [[Nazims Hikmets]] "Bija vai nebija Ivans Ivanovičs?". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1956.12.25. [[Rainis]] "Spēlēju, dancoju". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1957. gadā === * 1957.01.30. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1957.04.13. Valentīns Katajevs "Riņķa kvadratūra". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1957.05.18. [[Roberts Apinis]], Konrāds Jokums "Avantūra". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1957.09.11. Džons Bointons Prīstlijs "Vai esam precēti?". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1957.10.30. Dmitrijs Ščeglovs "Pasaules pilsonis" ("Kārlis Markss"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]. === 1958. gadā === * 1958.01.23. [[Bertolts Brehts]] "Krietnais cilvēks no Sečuanas". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1958.02.22. Eduardo de Filipo "Stiljano ģimene" ("Mana ģimene"). Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1958.03.25. [[Gunārs Priede]] "Normunda meitene". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Venta Vecumniece]]. * 1958.08.21. [[Aspazija]] "Vaidelote". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1958.09.18. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1958.10.18. Jānis Lūsis "Tā iesākās diena". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1958.11.20. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece. === 1959. gadā === * 1959.02.13. [[Gunārs Priede]] "Pozitīvais tēls". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1959.03.07. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1959.04.07. Aurels Baranga "Laimes recepte". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1959.04.29. Valija Grundmane "Osvalda Dukāta portrets". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1959.09.12. Venta Vīgante "Palmas zaļo vienmēr". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1959.10.20. [[Hella Vuolijoki]] "Justīne". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1959.11.06. Jānis Lūsis "Atrastā varavīksne". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1960. gadā === * 1960.02.05. Nikolajs Pogodins "Mazā studente". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1960.03.30. [[Gunārs Priede]] "Vikas pirmā balle". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1960.07.20. [[Vilis Lācis]] "Vētra". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1960.11.30. [[Ļevs Tolstojs]] "[[Karš un miers]]". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]], Nora Vētra-Muižniece. === 1961. gadā === * 1961.01.02. Liliāna Helmane "Meža noslēpums". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1961.02.18. Jons Druce "Kasa mare". Rež. Nora Vētra-Muižniece. * 1961.03.23. Jānis Lūsis "Sniega cilvēka bojā eja". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1961.06.04. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. Nora Vētra-Muižniece, [[Luijs Šmits]]. * 1961.09.26. Aleksis Parniss "Afrodītes sala". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Venta Vecumniece]]. * 1961.11.24. Arkādijs Stavickis "Gājputni". Rež. [[Venta Vecumniece]]. === 1962. gadā === * 1962.01.20. [[Rainis]] "Ilja Muromietis". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.03.20. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Velta Krūze. * 1962.03.24. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.04.24. Ardi Līvess "Šaipus horizonta". Rež. Kārlis Pabriks. * 1962.05.09. III studijas diplomdarba izrāde: [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.05.22. III studijas diplomdarba izrāde: Īvs Žamiaks "Pajumti Matuflu ģimenei". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.06.12. III studijas diplomdarba izrāde: [[Gunārs Priede]] "Nāk dēli mājās". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1962.06.21. III studijas diplomdarba izrāde: Aleksandrs Fadejevs "Jaunā gvarde". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1962.06.29. III studijas diplomdarba izrāde: Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas" (2 cēlieni). Rež. [[Ērika Ferda]]. * 1962.10.18. Manfreds Rihters "Dieva sala". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1962.10.31. Venta Vīgante "Diena sākās kā parasti". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1962.12.02. [[Andrejs Upīts]] "Mirabo". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]], Nora Vētra-Muižniece, Velta Krūze. === 1963. gadā === * 1963.01.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze. * 1963.01.30. Elmārs Ansons "Trīs jaunas māsas". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1963.04.10. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1963.05.10. [[Lesja Ukrainka]] "Dons Žuans" ("Akmens namatēvs"). Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Ērika Ferda]]. * 1963.11.04. Izidors Štoks "Ļeņingradas prospekts". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1963.12.13. [[Žils Verns]], [[Pavels Kohouts]] "[[Astoņdesmit dienās ap zemeslodi|80 dienās ap zemeslodi]]". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. === 1964. gadā === * 1964.01.17. [[Čingizs Aitmatovs]] "Cipresīte mana sarkanā lakatiņā". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1964.03.07. [[Henriks Ibsens]] "Pērs Gints". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1964.03.31. Samuils Aļošins "Galvenā loma". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1964.04.17. Hermanis Rodigasts "Noslēpumainais viesis" ("Tev nebūs nokaut"). Rež. Ilmārs Sakss. * 1964.05.14. [[Bruno Saulītis]] "Līdz pēdējai taisnei". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1964.10.23. Eduardo de Filipo "Kad meliem garas kājas". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1964.12.15. Vsevolods Višņevskis "Optimistiskā traģēdija". Insc. [[Eduards Smiļģis]], rež. [[Pēteris Pētersons]], [[Pauls Putniņš]]. === 1965. gadā === * 1965.01.21. Venta Vīgante "Pēter, kur tavi dēli?". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1965.03.04. [[Gunārs Priede]] "Pa valzivju ceļu". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1965.04.21. [[Miervaldis Birze]] "Pie "Melnā Medņa"". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1965.09.11. [[Rainis]] "[[Uguns un nakts]]". Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1965.11.18. [[Makss Frišs]] "Godavīrs un dedzinātāji". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1965.12.10. [[Juhans Smūls]] "Pulkveža atraitne jeb Ārsti nezina nekā". Rež. [[Venta Vecumniece]]. === 1966. gadā === * 1966.01.27. [[Miervaldis Birze]] "Sākās ar melno kaķi". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1966.03.11. Edvards Radzinskis "Filma top...". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1966.05.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Felicita Ertnere]], Velta Krūze. * 1966.10.04. [[Žans Anuijs]] "Mežone". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1966.11.06. Aleksandrs Fadejevs "Viņi dzīvo" ("Jaunā gvarde"). Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1966.12.12. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Māja, kur sirdis lūst". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1967. gadā === * 1967.01.21. Arkādijs Arkanovs, Grigorijs Gorins "Kāzas Eiropas mērogā". Rež. [[Pauls Putniņš]]. * 1967.03.30. [[Karels Čapeks]] "Māte". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1967.04.28. Mati Unts "Kāda būsi, mana pasaule?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1967.09.29. [[Imants Ziedonis]], [[Pēteris Pētersons]] "Motocikls". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1967.11.29. Jānis Lūsis "Medus garša". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. === 1968. gadā === * 1968.01.17. [[Pauls Putniņš]] "Kā dalīt Zelta dievieti?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1968.02.27. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1968.04.02. [[Pīters Ustinovs]] "Fotofinišs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.09.28. Veltījums latviešu teātra simtgadei "Lai top!": [[Kārlis Gothards Elferfelds]] "Tā dzimšanas diena", [[Johans Heinrihs Baumanis]] "Lustīgais nerris uz tirgus plača", [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Insc. [[Pēteris Pētersons]], rež. [[Venta Vecumniece]], [[Zigrīda Stungure]], [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1968.10.08. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Kārlis Pabriks. * 1968.12.20. Mars Baidžijevs "Divkauja". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1969. gadā === * 1969.03.04. Jurijs Oļeša "Mans — nē, mans — jā". Rež. [[Venta Vecumniece]]. * 1969.05.08. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1969.10.14. Aleksandrs Fredro "Vienmēr joki, tikai joki". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1969.11.20. Pāvels Pavlovskis "Elēģija". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1969.12.29. [[Žans Anuijs]] "Cīrulītis". Rež. [[Aina Matīsa]]. === 1970. gadā === * 1970.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1970.03.30. [[Justīns Marcinkevičs]] "Siena". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1970.09.28. [[Augusts Gailits]] "Tomass Nipernādijs". Insc. [[Venta Vecumniece]], rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1970.11.23. [[Pauls Putniņš]] "Lauzīsim galvas dotajā virzienā". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1970.12.22. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. [[Felicita Ertnere]]. === 1971. gadā === * 1971.02.01. februāris. Jevgeņijs Gabrilovičs, Solomons Rozens "Logi". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1971.02.16. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1971.03.05. Leonids Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Irmgarde Mitrēvice. * 1971.03.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Eižens Vēveris "Iedēstiet rozes zemē nolādētā". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.04.12. [[Arvīds Grigulis]] "Uz kuru ostu?". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.04.29. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. insc. [[Edgars Zīle]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1971.05.07. IV studijas diplomdarba izrāde: [[Moljērs]] "Iedomu slimnieks". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1971.05.30. IV studijas diplomdarba izrāde: Mati Unts "Kāda būsi, mana pasaule?". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1971.10.05. [[Žans Anuijs]] "Ielūgums pilī". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1971.10.26. Edvards Radzinskis "Mazliet par sievieti". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1971.12.10. Rainers Kerndls "Es satiku meiteni". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1972. gadā === * 1972.01.24. [[Pauls Putniņš]] "Muļķis un pletētāji". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1972.03.31. [[Gunārs Priede]] "Otīlija un viņas bērnubērni". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1972.04.25. [[Viljams Šekspīrs]] "Ričards III". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1972.05.21. Mikola Kulišs "Patētiskā sonāte". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1972.10.05. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Apsolītā zeme". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1972.11.04. Venta Vīgante "Parastais 1x1". Rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1972.11.27. Jons Druce "Mūsu jaunības putni". Rež. Aleksandrs Viļkins. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Leguānas nakts". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.03.09. Ekaterina Oproiju "Es neesmu Eifeļa tornis". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1973.03.15. V studijas mācību izrāde: Viktors Eftimiu "Sveiks, tēvocīt!" ("Cilvēks, kurš redzēja nāvi"). Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.04.28. V studijas mācību izrāde: [[Žans Anuijs]] "Antigone". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.05.16. Viktors Rozovs "Situācija". Rež. [[Felicita Ertnere]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.06.04. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā". Insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1973.09.21. Nellija Ozoliņa "Jāatrod cilvēks". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1973.10.22. [[Bens Džonsons (literāts)|Bens Džonsons]] "Volpone jeb Viltīgais lapsa". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1973.12.28. [[Čingizs Aitmatovs]], Kaltajs Muhamedžanovs "Uzkāpšana Fudzi kalnā". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1974. gadā === * 1974.01.18. Ivans Bukovčans "Pirms gailis dziedās". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1974.03.05. V studijas diplomdarba izrāde: Leonīds Žuhovickis "Orfejs" ("Leģenda par Ričardu Tiškovu"). Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1974.03.15. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Provinces anekdotes". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1974.04.29. [[Maksims Gorkijs]] "Barbari". Rež. [[Arkādijs Kacs]]. * 1974.05.26. V studijas diplomdarba izrāde: Ričards Nešs "Lietus pārdevējs". Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.06.28. [[Andrejs Dripe]] "Pēdējā barjera". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1974.10.28. Rustams Ibrahimbekovs "Pa savu ceļu". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Felicita Ertnere]]. * 1974.11.28. [[Ričards Brinslijs Šeridans]] "Atjautīgā aukle". Rež. Aleksandrs Viļkins. * 1974.12.28. [[Edvards Olbijs]] "Viss dārzā". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Juris Strenga]]. === 1975. gadā === * 1975.03.17. [[Miervaldis Birze]] "Tā nebija pēdējā diena". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Felicita Ertnere]]. * 1975.05.16. Enns Vetemā "Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola". Rež. [[Artūrs Dimiters]]. * 1975.09.25. [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1975.11.14. Ervīns Štritmaters "Bišu Ole". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1975.12.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Garas dienas ceļš uz nakti". Rež. [[Aina Matīsa]]. === 1976. gadā === * 1976.01.13. [[Pauls Putniņš]] "Šausmas, Janka sācis jau domāt". Rež. [[Tīna Hercberga]]. * 1976.03.06. Aleksandrs Gelmans "Kādas sēdes protokols". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1976.04.08. Nikolass E. Baiers "Incidents". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1976.05.27. Zofija Nalkovska "Sievu nams". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1976.12.07. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1977. gadā === * 1977.01.09. [[Gunārs Priede]] "Nāc uz manām trepēm spēlēties!" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Kārlis Auškāps]]. * 1977.04.18. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Invalīds un Ralla". Rež. Arturs Bērziņš. * 1977.06.21. VI studijas diplomdarba izrāde: [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. == Teātris Brīvības ielā 75 (no 1977. gada) == === 1977. gadā === * 1977.10.30. Jaunā Dailes teātra atklāšanas uzvedums "Visu savu mūžu...". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1977.11.07. [[Egons Līvs]] "Velnakaula dvīņi". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1978. gadā === * 1978.03.30. [[Ārijs Geikins]] "Putenī". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1978.06.04. [[Gunārs Priede]] "Tava labā slava". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1978.06.13. Aleksandrs Čhaidze "Brīvais temats". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1978.11.27. [[Fjodors Dostojevskis]] "Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1978.12.30. Enns Vetemā "Rožu dārzs". Rež. [[Juris Strenga]]. === 1979. gadā === * 1979.03.31. Ākošs Kērtess "Atraitnes". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1979.05.19. Justīns Marcinkevičs "Mindaugs". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1979.06.18. Aleksandrs Gelmans "Mēs, apakšā parakstījušies...". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1979.11.13. [[Arturs Konans Doils]], Viljams Džilets "[[Šerloks Holmss]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1980. gadā === * 1980.01.05. [[Lelde Stumbre]] "Andersons un Millers". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1980.01.20. [[Aspazija]]s, [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]], [[Ojārs Vācietis|Ojāra Vācieša]] dzejas kompozīcija "Punktiņš, punktiņš, komatiņš". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1980.03.14. [[Gunārs Priede]] "Vai mēs viņu pazīsim?" (lugas lasījums). Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1980.04.14. Mihails Šatrovs "Zili zirgi sarkanā pļavā". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1980.05.08. [[Bruno Saulītis]] "Ošu gatve". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1980.06.20. Ferdinands Brukners "Elizabete, Anglijas karaliene". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1980.10.08. [[Gunārs Priede]] "Mācību trauksme". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1981. gadā === * 1981.01.23. [[Pauls Putniņš]] "Uzticības saldā nasta". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1981.02.01. VII studijas izrāde: Aleksandrs Volodins "Iecelšana amatā". Rež. Arnis Ozols. * 1981.02.03. Svens Ogords "Freken Avseniusa". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1981.04.06. [[Miervaldis Birze]] "Baznīcas kalnā". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1981.04.13. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Juris Strenga]], [[Kārlis Auškāps]]. * 1981.11.26. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. === 1982. gadā === * 1982.01.02. [[Hermanis Hese]] "Stepes vilks". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.02.27. [[Ādolfs Alunāns]] "Džons Neilands". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.03.21. VII studijas diplomdarba izrāde: A. Kurgatņikovs "Aspekti". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1982.04.20. [[Ivans Gončarovs]] "Krauja". Rež. insc. [[Arkādijs Kacs]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1982.06.05. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 1982.06.20. VII studijas diplomdarba izrāde: [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Arnis Ozols. * 1982.06.21. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1982.10.21. [[Moriss Meterlinks|Moriss Māterlinks]] "Zilais putns". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1982.12.28. [[Alberts Kronenbergs]] "Jērādiņa". === 1983. gadā === * 1983.01.20. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mēness likteņa pabērniem". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1983.02.12. Aleksandrs Gelmans "Vieni un kopā ar visiem". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1983.04.18. [[Bruno Saulītis]] "Marta īdas". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1983.04.21. Aurels Baranga "Svētais Mitīke". Rež. Arnis Ozols. * 1983.05.28. [[Austra Skujiņa]], Valdis Grēviņš "Tik vien". Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 1983.09.12. [[Ojārs Vācietis]] "Si minors". * 1983.11.25. [[Zigmunds Skujiņš]] "Jauna cilvēka memuāri". Rež. [[Jānis Vītoliņš (aktieris)|Jānis Vītoliņš]]. * 1983.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Varis Vētra]]. === 1984. gadā === * 1984.03.07. [[Čingizs Aitmatovs]] "Un garāka par mūžu diena ilgst". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1984.04.03. Aleksejs Dudarevs "Vakars". Rež. insc. [[Aina Matīsa]], rež. [[Artūrs Dimiters]]. * 1984.05.11. [[Vilis Lācis]] "Nomoda sapņi". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1984.10.29. [[Migels de Servantess]] "[[Dons Kihots]]". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1984.12.19. Aleksejs Dudarevs "Ierindnieki". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. === 1985. gadā === * 1985.02.25. [[Džons Sings|Džons Millingtons Sings]] "Rietumu piekrastes varonis". Rež. Aivars Līnis. * 1985.03.21. Edvards Bonds "Vasara". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]]. * 1985.04.27. Ronalds Hārvuds "Karalis un viņa ģērbējs". Rež. insc. [[Artūrs Dimiters]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1985.06.04. Mihails Abeļevs "Desants". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1985.09.14. [[Māra Zālīte]] "Tiesa". Rež. [[Juris Strenga]], [[Varis Vētra]]. * 1985.10.31. Tautasdziesmu kompozīcija "Avotā guni kūru". Rež. [[Ērika Ferda]]. === 1986. gadā === * 1986.01.02. Klēra Būza "Sievietes, sievietes...". Rež. insc. [[Aina Matīsa]]. * 1986.01.09. [[Sudrabu Edžus]] "Dullais Dauka". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1986.01.23. [[Pauls Putniņš]] "Mūsu dēli". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1986.03.05. [[Māra Zālīte]] "Sauciet to par teātri". Rež. Arnis Ozols. * 1986.04.10. Aleksandrs Kozlovskis "Kam vajadzīgs efekts?". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1986.05.17. [[Rabindranats Tagore]] "Tumšā mitekļa valdnieks". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1986.09.03. [[Viljams Šekspīrs]] "Kā jums tīk". Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 1986.12.18. Alonso Sastre "Nolemtie". Rež. Arnis Ozols. === 1987. gadā === * 1987.02.12. [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais". Rež. [[Pēteris Pētersons]]. * 1987.04.30. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. insc. [[Arnolds Liniņš]], rež. [[Aina Matīsa]]. * 1987.06.13. [[Augusts Strindbergs]] "Nāves deja". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1987.09.09. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Ienesīga vieta". Rež. Arnis Ozols. * 1987.12.21. [[Aleksandrs Čaks]] "Mūžības skartie". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Mārtiņš Zīverts]] "Minhauzena precības". [[Artūrs Dimiters|Artūra Dimitera]] rež. ieceri īstenojuši [[Ērika Ferda]], [[Miervaldis Ozoliņš]], [[Arnolds Liniņš]]. * 1988.02.10. Dzejas izrāde "In memoriam". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.02.12. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Jāzepiņš". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.04.15. [[Slavomirs Mrožeks]] "Tango". Rež. Arnis Ozols. * 1988.04.17. Nellija Ozoliņa "Nepazīstamā". Rež. [[Miervaldis Ozoliņš]]. * 1988.05.04. [[Ērihs Kestners]] "Lidojošā klase". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.05.12. Stefans Canevs "Sokrata pēdējā nakts". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1988.06.21. Alehandro Kasona "Rītausmas dāma". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1988.09.21. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kāds, kura nav". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1988.09.23. [[Andrejs Pumpurs]] "[[Lāčplēsis (eposs)|Lāčplēsis]]". Rež. insc. [[Harijs Gerhards]], rež. Andris Jansons. * 1988.10.29. Hermanis Paukšs "Melnās krēpes". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.11.12. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1988.12.18. [[Kobo Abe]] "Draugi". Rež. Arnis Ozols. === 1989. gadā === * 1989.01.23. Peters Nādašs "Satikšanās". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1989.02.26. [[Slavomirs Mrožeks]] "Policisti". Rež. insc. [[Juris Strenga]], rež. [[Uldis Pūcītis]]. * 1989.04.13. [[Anšlavs Eglītis]] "Kazanovas mētelis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1989.05.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Čūska". Rež. Arnis Ozols. * 1989.06.14. [[Raimonds Staprāns]] "Četras dienas jūnijā". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Varis Vētra]]. * 1989.10.01. [[Viljams Šekspīrs]] "Venēcijas tirgotājs". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1989.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1990. gadā === * 1990.01.20. [[Fricis Bārda|Friča Bārdas]] dzejas kompozīcija "Dzīvība". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1990.02.03. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Hērakls un Augeja lopu laidars". Rež. Aivars Līnis. * 1990.03.23. Atols Fugards "Ceļš uz Meku". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1990.05.25. [[Arturs Šniclers]] "Anatols". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1990.05.28. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Arnis Ozols. * 1990.09.11. [[Rainis|Raiņa]] dzejas vakars "Saule mūsu māte, sāpes mūsu aukle". Rež. Andris Jansons. * 1990.09.26. [[Mārtiņš Zīverts]] "Kaļostro Vilcē". Rež. Arnis Ozols. * 1990.10.28. Sems Šepards "Prāta meli". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1990.11.14. [[Lelde Stumbre]] "Tā, lai var redzēt ceļu". Rež. Andris Jansons. === 1991. gadā === * 1991.01.02. [[Selma Lāgerlēva]] "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1991.03.12. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. Andris Jansons. * 1991.04.18. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Kandida". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1991.05.15. [[Anšlavs Eglītis]] "Galma gleznotājs". Rež. [[Varis Vētra]]. * 1991.06.06. [[Augusts Strindbergs]] "Jūlijas jaunkundze". Rež. Arnis Ozols. * 1991.06.18. Uģis Segliņš "Gabalu gabals". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1991.11.17. [[Rutku Tēvs]] "Vella kalpi". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1991.11.27. Alonso Alegrija "Pāri Niagārai". Rež. Arnis Ozols. === 1992. gadā === * 1992.02.16. Žans Marsāns "Publikai skatīties aizliegts". Rež. Arnis Ozols. * 1992.03.02. [[Henriks Ibsens]] "Rosmersholma". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.03.31. Vilss Evanzs, Artūrs Velentaina "Kaudzēm naudas". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1992.04.18. [[Tenesijs Viljamss]] "Stikla zvērnīca". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1992.06.21. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1992.10.15. [[Oskars Vailds]] "Lēdijas Vindermīres vēdeklis". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 1992.11.27. Fernāns Krommelinks "Burvīgais ragnesis". Rež. Arnis Ozols. * 1992.12.26. Jevgēņijs Švarcs "Sniega karaliene". Rež. Agris Krūmiņš. === 1993. gadā === * 1993.01.26. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Mīla zem gobām". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1993.02.27. Braiens Frīls "Dejas Lūnasas svētkos". Insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Juris Strenga]]. * 1993.03.03. [[Jānis Dreslers]] "Jefiņš saka: "Akurāt, īstā laikā esmu klāt!"". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1993.03.06. [[Semjuels Bekets]] "Gaidot Godo". Rež. Arnis Ozols. * 1993.03.22. Liliāna Helmane "Lapsiņas". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1993.04.30. [[Jaroslavs Hašeks]] "Cīņa par dvēselēm". Rež. Pēteris Šiliņš. * 1993.05.17. Džozefs Keselrings "Arsēns un vecas mežģīnes". Rež. Andris Blekte. * 1993.06.20. [[Karlo Goldoni]] "Divu kungu kalps". Rež. Arnis Ozols. * 1993.10.12. Robērs Tomā "Astoņas mīlošas sievietes". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1993.11.17. [[Ārijs Geikins]] "Saimnieks". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1993.11.18. [[Selma Lāgerlēva]] "Gesta Berlings". Rež. [[Harijs Liepiņš]]. * 1993.12.06. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs, mirušie, mostamies". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 1994. gadā === * 1994.01.20. [[Ferencs Molnārs]] "Pāvilielas zēni". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.02.16. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tvans". Rež. Laimonis Siliņš. * 1994.02.27. [[Ežēns Jonesko|Eižens Jonesko]] "Degunradzis". Rež. Arnis Ozols. * 1994.05.07. [[Augusts Strindbergs]] "Kreditori". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. * 1994.05.08. [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] dzejas komp. "Visi koki Dieva doti". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1994.06.08. [[Tenesijs Viljamss]] "Zemes valstība". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.06.12. Žoržs Feido "Pie galantās vāverītes". Rež. Andris Blekte. * 1994.06.19. [[Guntars Godiņš]], [[Uģis Prauliņš]] "Pilsēta". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 1994.09.08. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1994.10.11. [[Deivids Memits|Deivids Meimets]] "Pīļu variācijas". Rež. Arnis Ozols. * 1994.10.23. Roberts Hārlings "Dzelzs magnolijas". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1994.11.23. Ričards Nešs "Lietus pārdevējs". Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.12.11. Georgs Tabori "Veismans un Sarkanģīmis". Rež. Juris Grave. * 1994.12.20. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. [[Juris Kalniņš (aktieris)|Juris Kalniņš]]. === 1995. gadā === * 1995.01.26. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. Aivars Līnis. * 1995.03.02. [[Pjērs Korneijs]] "Sids". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1995.03.20. [[Moljērs]] "Žoržs Dandēns vai Piemuļķotais vīrs". Rež. Arnis Ozols. * 1995.05.03. [[Gabriels Garsija Markess]] "Isabelas monologs, nolūkojoties lietavās Makondo pilsētiņā". Rež. Viktors Jansons. * 1995.05.28. [[Sofokls]] "Oidips un Antigone" ("Valdnieks Oidips", "Oidips Kolonā", "Antigone"). Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1995.06.19. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Juris Grave. * 1995.09.30. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Mīlestības vēstules". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1995.10.10. [[Lelde Stumbre]] "Spalvas". Rež. Ints Sedlenieks. * 1995.10.24. Viktors Jansons "Vientuļās vakariņas" (pēc [[Aspazija|Aspazijas]] un [[Rainis|Raiņa]] darbiem). Rež. Viktors Jansons. * 1995.11.15. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji". Rež. insc. Arnis Ozols. === 1996. gadā === * 1996.01.20. [[Viljams Šekspīrs]] "Liela brēka, maza vilna". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1996.02.24. [[Emils Zolā]] "Terēza Rakēna". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.04.06. Kenets Greiems "Vējš vītolos". Rež. Ģirts Nagainis. * 1996.05.03. [[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžins O'Nīls]] "Dzejnieka dvēsele". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1996.05.11. [[Andra Neiburga]] "Tille un Suņu vīrs". Rež. [[Arnolds Liniņš]], [[Aina Matīsa]]. * 1996.05.18. [[Aleksandrs Čaks]], [[Eriks Ādamsons]] "Nagla, Tomāts un Plūmīte". Rež. [[Aivars Siliņš]]. * 1996.06.19. Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1996.06.30. Žoržs Feido "Dāmu šuvējs". Rež. insc. Andris Blekte. * 1996.09.29. Gotfrīds Gravstrēms "Zāra Leandere". Rež. insc. [[Jānis Streičs]]. * 1996.10.21. Alans Eikborns "Kā mīl tā otra puse". Rež. Arnis Ozols. * 1996.11.03. Kens Ludvigs "Aizdodiet man tenoru". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1996.12.14. Jevgēņijs Švarcs "Pelnrušķīte". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. === 1997. gadā === * 1997.01.05. [[Kurts Vonnegūts]] "Daudz laimes, Vanda Džūna!". Rež. Ints Sedlenieks, [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.01.21. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Trīs māsas. Ne Čehovs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.02.13. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Lauzto siržu nams". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.03.13. [[Nikolo Makjavelli]] "Mandragora". Rež. [[Pēteris Gaudiņš]]. * 1997.03.14. Mišels de Helderode "Baraba". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.04.16. [[Gunārs Priede]] "Mēļš frotē dvielis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1997.04.18. [[Anna Brigadere|Annas Brigaderes]] piemiņai "Baltā ceļa gājēja": "Dievs, daba, darbs", "Čaukstenes". Rež. [[Venta Vecumniece]], [[Oļģerts Šalkonis]]. * 1997.04.19. [[Pēteris Handke|Pēters Handke]] "Vīrs, kurš pārjāja pāri Konstancas ezeram". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.05.01. [[Zenta Mauriņa]] "Sirdij ir spārni". Rež. Ģirts Nagainis. * 1997.06.06. [[Bertolts Brehts]], [[Kurts Veils]] "Trīsgrašu opera". Rež. Arnis Ozols. * 1997.09.20. Robērs Tomā "Fredijs". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. * 1997.10.05. Aldo Nikolai "Taurenīt, taurenīt...". Rež. Romans Kozaks. * 1997.10.08. [[Leopolds fon Zahers-Mazohs]] "Venēra kažokādās". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1997.10.15. [[Oskars Vailds]] "Ideāls vīrs". Rež. [[Zigrīda Stungure]]. * 1997.11.04. [[Moljērs]] "Skopulis". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1997.11.05. Fransuāza Sagāna "Pils Zviedrijā". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1997.12.03. [[Gundega Repše]] "Stigma". Rež. [[Ausma Kantāne]]. * 1997.12.06. Fransiss Vebērs "Viesības idiotiem". Rež. Arnis Ozols. * 1997.12.19. [[Antons Čehovs]] "Gulbja dziesma". * 1997.12.20. Gustavs Rēders "Aladīna burvju lampa". Rež. [[Aivars Siliņš]]. * 1997.12.21. [[Vilis Plūdons]], Pēteris Šiliņš "Mazo rūķu lielā egle". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. === 1998. gadā === * 1998.01.19. Alberts Ramsdels Gērnijs (jun.) "Silvija". Rež. [[Juris Strenga]]. * 1998.02.28. Raimonds Auškāps "Prieka sapnis īss". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.03.07. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.03.25. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.04.14. Hugo Klauss "Mājas". Rež. Arnis Ozols. * 1998.05.17. [[Mārtins Makdona]] "Klibais no Inišmānas". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Dainis Gaidelis]]. * 1998.05.19. [[Augusts Strindbergs]] "Spēle ar uguni". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.06.05. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.06.11. Rejs Kūnijs "Glābjas, kas var!". Rež. Ģirts Nagainis. * 1998.09.25. [[Francs Lehārs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Mana jautrā atraitne". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1998.10.11. Terenss Maknelijs "Meistarklase". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1998.10.28. Džims Nikolss "Akmens eņģelis". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 1998.10.31. [[Frīdrihs Dirrenmats]] "Avārija". Rež. Jānis Joma Bomis. * 1998.11.05. Deivids Frīmens "Pilna gulta ārzemnieku". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1998.12.05. [[Regnārs Vaivars]], [[Gatis Šmits]] "Lidojums pāri savannai Mr.Spoguļa helikopterā" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]]). Rež. [[Gatis Šmits]], [[Regnārs Vaivars]]. * 1998.12.09. [[Anna Brigadere]] "Lolitas brīnumputns". Rež. Ģirts Nagainis. * 1998.12.23. [[Alberts Kronenbergs]] "Sprunguļmuižā gadatirgus". Rež. [[Aivars Siliņš]]. === 1999. gadā === * 1999.01.27. Fransiss Vebērs "Līgums jeb Pasūtījuma slepkavība". Rež. Arnis Ozols. * 1999.02.20. [[Johans Volfgangs Gēte]], Andris Vilcāns "Fausts. Deus ex machina". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1999.03.18. [[Gijs de Mopasāns]] "Mīlulis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.04.01. [[Kārlis Orfs|Karls Orfs]] "Mistērijas". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.04.11. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Otello]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1999.05.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 1999.06.02. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Imants Jaunzems. * 1999.06.17. Ričards Hariss "Meitenes, mūsu uznāciens!". Rež. Andris Blekte, [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.09.25. Fransuāza Sagāna "Reizēm vijoles...". Rež. Arnis Ozols. * 1999.10.14. Tankrēds Dorsts "Fernando Krapa vēstule Jūlijai". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 1999.11.03. Torntons Vailders "Kā tikt pie vīra". Rež. Gunārs Vērenieks. * 1999.11.10. Pērs Ulovs Enkvists "Tēlu meistari". Rež. [[Dainis Gaidelis]]. * 1999.12.12. [[Andrejs Upīts]] "Sūnu ciema zēni". Rež. Ģirts Nagainis. === 2000. gadā === * 2000.01.08. [[Jaroslavs Hašeks]] "[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveika jaunās dēkas]]". Rež. insc. [[Kārlis Auškāps]], rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.02.13. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Ilgu tramvajs]]". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2000.03.04. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.04.08. Nikolajs Nosovs "Nezinītis uz Mēness". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2000.05.17. Jurijs Skops "Klāra šurp vairs neatlidos?". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.06.10. [[Raimonds Pauls]], [[Guntars Račs]] "Leģenda par Zaļo Jumpravu". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2000.09.24. [[Aleksandrs Dimā (tēvs)]] "[[Grāfs Monte-Kristo|Grāfs Monte Kristo]]". Rež. Arnis Ozols. * 2000.10.10. Rūta Mežavilka "Dzeltenais eņģelis ar sakļautiem spārniem". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2000.11.19. [[Mārtiņš Zīverts]] "Āksts". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2000.12.10. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Dons Žuāns X". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2000.12.18. [[Valdis Rūmnieks]], [[Andrejs Migla]] "Runcis zābakos". Rež. [[Aivars Siliņš]]. === 2001. gadā === * 2001.02.14. Alans Eikborns "Mazs ģimenes bizness". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2001.03.07. Patriks Mārbers "Nāc tuvāk!". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2001.03.14. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2001.05.09. [[Lauris Gundars]] "Siers un marmelāde". Rež. Imants Jaunzems. * 2001.05.10. [[Dace Rukšāne]] "Rīt atbrauks Florinda". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2001.05.16. Džons Čepmens, Rejs Kūnijs "Ne šobrīd, sirsniņ!". Rež. Gunārs Vērenieks. * 2001.09.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Īsa pamācība mīlēšanā". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.09.09. [[Alberts Kronenbergs]] "Ķēniņa Mikabikas raibie svārki". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.10.23. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Tobāgo!". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2001.10.28. Diplomdarba izrāde: [[Aleksandrs Čaks]] "Ar savu sirdi delnā...". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2001.10.29. [[Ernests Hemingvejs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Ēdenes dārzs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2001.11.10. Deivids Hērs "Eimijas domas". Rež. [[Kārlis Auškāps]], [[Juris Strenga]]. * 2001.12.12. [[Pjērs de Bomaršē]] "Trakā diena jeb Figaro kāzas". Rež. Arnis Ozols. * 2001.12.20. Dainis Grīnvalds "Tonakt Betlēmē". Rež. Ģirts Nagainis. === 2002. gadā === * 2002.02.20. [[Astrida Lindgrēna]] "Ronja — laupītāja meita". Rež. Ģirts Nagainis. * 2002.02.26. [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Concerto grosso No 2". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2002.03.12. [[Mārtiņš Zīverts]] "Cenzūra". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2002.03.14. [[Ivans Turgeņevs]] "Liekēdis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2002.05.15. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". Rež. Arnis Ozols. * 2002.05.23. [[Pauls Putniņš]] "Labā tīrības sajūta". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2002.09.13. [[Oskars Vailds]] "Cik svarīgi būt nopietnam". Rež. Mihails Mamedovs. * 2002.09.17. Aleksandrs Obrazcovs, [[Juris Kaukulis]] "Man arī būtu bail". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2002.11.07. [[Aleksandrs Čaks]], [[Zigmars Liepiņš]], [[Jānis Rokpelnis]] "Meistars Aleksandrs". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.12.11. Žoržs Feido "Kungs iet medīt...". Rež. Arnis Ozols. * 2002.12.22. [[Māra Cielēna]], [[Georgs Pelēcis]] "Debesu trepītes". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. === 2003. gadā === * 2003.01.14. Ričards Brotigans "Aborts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.02.07. [[Jānis Lūsēns]], [[Normunds Beļskis]], Dace Micāne-Zālīte "Īkstīte". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]], Dace Micāne-Zālīte. * 2003.02.26. Nikolajs Jakimčuks "Trīs draugi — Hemingvejs, Selindžers, Bekets". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.03.11. Viljams Lūss "Skaistā no Amherstas". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2003.03.14. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.04.24. [[Leonīds Andrejevs]] "Mīli mani!" ("Mūsu mūža dienas"). Rež. [[Mihails Gruzdovs]], rež. pedag. [[Indra Roga]]. * 2003.05.18. "Šekspīrs. Soneti. Aktieri". Rež. [[Aina Matīsa]]. * 2003.05.28. [[Eriks Ādamsons]] "Sapņu pīpe". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2003.06.06. Džo Ortons "Ķersim ķertos!". Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]], [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.10.01. Karlo Goci "Zaļais putniņš". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.01. Bernārs Ljegms "Pārītis uz divriteņa". Rež. Arnis Ozols. * 2003.10.01. Īva Enslere "Vagīnas monologi". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.10.29. [[Māra Zālīte]] "Zemes nodoklis". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2003.11.04. [[Rainers Verners Fasbinders]] "Petras fon Kantas rūgtās asaras". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2003.11.13. [[Ojārs Vācietis]], [[Arturs Maskats]] "Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.12.12. [[Viljams Šekspīrs]] "Hamlets". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2003.12.19. [[Juris Rubenis]], Māris Subačs "Dīvainā karaļvalsts". Rež. Arnis Ozols. * 2003.12.25. Betija Knepa "Laimīgu ceļu, Kristofer Robin!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2004. gadā === * 2004.01.27. [[Arturs Maskats]], [[Horhe Luiss Borhess]] "Tango". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.03.05. [[Margarita Perveņecka]] "Ludviga prodžekts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.03.20. [[Evita Sniedze]] "Kreisais pagrieziens". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.04.01. [[Slavomirs Mrožeks]] "Emigranti". Rež. [[Oļegs Šapošņikovs]]. * 2004.04.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.05.22. Deivids Hērs "Dzīves elpa". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2004.09.17. [[Luidži Pirandello]] "Tāpat kā agrāk, tikai labāk". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.10.05. [[Tenesijs Viljamss]], [[Uldis Marhilēvičs]], [[Kaspars Dimiters]] "Klondaika" (pēc lugas "Ne jau par lakstīgalām" motīviem). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2004.10.13. Nikolajs Jakimčuks "Piedzēries kuģis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.11.04. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Penelope un Diks". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2004.11.17. Jānis Jurkāns "Dzīvīte, dzīvīte...". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2004.12.09. Nikolass Raits "Vinsents Brikstonā". Rež. Arnis Ozols. * 2004.12.18. [[Valts Pūce]], [[Pēters Brūveris]] "Burvis no Oza zemes". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2005. gadā === * 2005.02.18. [[Emīls Dārziņš]], [[Raimonds Pauls]], Jānis Jurkāns "Melanholiskais valsis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.03.17. Džons Bointons Prīstlijs "Viesnīcas noslēpums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.04.15. Žans Klods Grambērs "Netīrā veļa". Rež. Arnis Ozols. * 2005.04.29. Dea Loere "Klāras sakari". Rež. Gintars Varns. * 2005.05.28. [[Dž. Dž. Džilindžers|Dž. Dž. Džilindžera]] parafrāze "Striptīzs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.09.16. [[Raimonds Pauls]], [[Māra Zālīte]] "Meža gulbji". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]], [[Rēzija Kalniņa]]. * 2005.09.30. Ronalds Hārvuds "Kvartets". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2005.10.14. [[Albērs Kamī]] "Kaligula". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2005.11.04. [[Josifs Brodskis]] "Marmors". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2005.11.15. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2005.12.08. [[Staņislavs Ignācijs Vitkēvičs|Staņislavs I. Vitkēvičs]] "Spoka sonāte" ("Mazajā muižiņā"). Rež. Sauļus Varns. === 2006. gadā === * 2006.01.28. Braiens Frīls "Filadelfija, te es nāku!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2006.02.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Izvirtulis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2006.03.04. Mārtins Krimps "Noskūpsti mani vēlreiz". Rež. Didzis Jonovs. * 2006.03.10. Deivids Harovers "Naži vistās". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2006.04.06. Moss Hārts, Džordžs S. Kaufmens "Mēs gaidījām jūs rītvakar!". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2006.12.04. [[Raimonds Pauls]], [[Jānis Peters]] "[[Šerloks Holmss|Cits Šerloks Holmss]]" (pēc [[Arturs Konans Doils|Artura Konana Doila]] darbu motīviem). Rež. [[Andris Bērziņš (aktieris)|Andris Bērziņš]]. * 2006.12.08. "Ziņkārīgais zilonēns un citas pasakas". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2007. gadā === * 2007.01.11. Denī Robērs "Intim". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.02.17. [[Māra Zālīte]] "Pērs Gints nav mājās". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.03.03. Robins Moems "Kalpotājs". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2007.03.15. [[Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)|Vladimirs Nabokovs]] "[[Lolita (romāns)|Lolita]]”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.04.20. [[Mārtins Makdona]] "Līnenas skaistumkaraliene". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.04.27. [[Lelde Stumbre]] "Laimīgā Blūmentāle". Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2007.05.18. Normunds Beļskis, grupas "[[Jumprava (grupa)|Jumprava]]" "Izredzētais". Rež. [[Valdis Liepiņš (aktieris)|Valdis Liepiņš]]. * 2007.09.25. [[Henrijs Millers]] "Tas trakais, trakais Harijs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2007.10.04. [[Vitolds Gombrovičs]] "Ivonna, Burgundijas princese". Rež. Romans Kozaks. * 2007.10.07. Jons Fose "Sapnis par rudeni". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2007.10.28. Saimons Stīvenss "Plašās pasaules krastā". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2007.12.07. Andris Vilcāns, [[Ilmārs Šlāpins]] "Drakula. Svešās asinis". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. === 2008. gadā === * 2008.01.31. [[Tomass Bernhards]] "Varoņu laukums". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2008.02.12. IX studijas mācību izrāde: [[Staņislavs Vispjaņskis]] "Kāzas". Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]]. * 2008.02.23. [[Antons Čehovs]] "Kaija". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2008.04.12. [[Endrū Loids Vebers|Endrū Loids Vēbers]], Tims Raiss "Jāzeps un raibais brīnumsapņu mētelis". Rež. [[Baņuta Rubess]]. * 2008.04.26. Jānis Jurkāns "Dzīvīte, dzīvīte... Otrā sērija". Rež. [[Juris Strenga]]. * 2008.05.09. Pjotrs Rozenfelds "Lodes pār Brodveju". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.09.18. Rafijs Šarts "Manu sievu sauc Moriss". Rež. Rolands Atkočūns. * 2008.09.25. Gabriela Vitkopa "Nekrofils". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.10.04. [[Mihails Bulgakovs]] "[[Suņa sirds]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2008.10.08. Biļana Srbļanoviča "Siseņi". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2008.10.31. Aleksejs Slapovskis "Ne tāds kā visi citi". Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2008.11.04. Ivans Viripajevs "Jūlijs. Kāda maniaka stāsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2008.11.14. [[Tenesijs Viljamss]] "Tas īsais pielāgošanās laiks". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2008.11.28. Henrijs Satons "Psihs". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. === 2009. gadā === * 2009.01.23. Marks Reivenhils "Shopping & Fucking". Rež. [[Laura Groza]]. * 2009.01.30. [[Fjodors Dostojevskis]] "[[Spēlmanis (romāns)|Spēlmanis]]. Kūrorta piedzīvojumi". Rež. Romans Kozaks. * 2009.04.11. [[Māra Zālīte]], [[Uldis Marhilēvičs]] "Priekules Ikars". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.05.29. [[Ērihs Kestners]] "Punktiņa un Antons". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.05.31. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots. Pēdējā nakts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]], [[Indra Roga]]. * 2009.09.16. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Mazie laulību noziegumi". Rež. Rolands Atkočūns. * 2009.09.24. Rejs Kūnijs "Ja mana sieva uzzinās...". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.09.25. Aleksejs Ščerbaks "Pulkvedis Pilāts". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.10.09. Norms Fosters "Kad citi jau guļ". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2009.11.05. Miks Milliaho "Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas". Rež. Gundars Cauka. * 2009.11.19. Dorota Maslovska "Divi nabadzīgi rumāņi". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.11.20. Grigorijs Gorins "Tils Pūcesspieģelis". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2009.12.05. Ištvans Erkēņs "Kis kis — ņau ņau". Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2009.12.19. "Princešu stāsts". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2009.12.22. [[Alberts Kronenbergs]] "Jērādiņa". Rež. [[Pēteris Liepiņš]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. [[Valdis Grēviņš]] "Gaisa grābekļi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2010.02.19. Milena Bogavaca "Ka tavu tēti!". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.02.27. Marks Reivenhils "Teroriste". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.04.09. [[Mihails Bulgakovs]] "Versaļas kods". Rež. Rolands Atkočūns. * 2010.04.22. [[Nora Ikstena]] "Regīna". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.05.07. [[Džons Apdaiks]] "Īstvikas raganas". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.05.20. Mario Frati "Rīt manas kāzas". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2010.08.25. "Brīvības 36". Rež. [[Laura Groza]]. * 2010.09.17. [[Frīdrihs Šillers]] "Marija Stjuarte". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.09.24. Oto Eskins "Duets". Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2010.10.01. "Aija pēc Jaunsudrabiņa". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2010.11.05. [[Jānis Lūsēns]], Egīls Zirnis "Ceplis". Rež. Rolands Atkočūns. * 2010.11.26. [[Nora Ikstena]] "Amour fou". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2010.12.03. [[Aleksandrs Vampilovs]] "Atvadas jūnijā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2011. gadā === * 2011.01.21. Rejs Kūnijs, Džons Čepmens "Ar vīru nav viegli". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2011.01.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Zagļi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2011.03.04. [[Knuts Hamsuns]] "Ābels un Olga" ("Loks noslēdzies"). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.03.18. [[Lauris Gundars]] "Vārnu ielas republika" (pēc [[Jānis Grīziņš|Jāņa Grīziņa]] romāna motīviem). Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.04.29. Glorija Montero "Es — Frīda Kalo". Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.05.05. Mihails Sebastians "Noslēpumainā zvaigzne". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2011.05.11. [[Pīters Šefers]] "Amadejs". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2011.09.16. Kens Ludvigs "Primadonnas". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2011.09.20. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Lauris Gundars]]. * 2011.09.30. Entonijs Šefers "Trilleris". Rež. [[Laura Groza]]. * 2011.10.09. Gundars Cauka "Vīrietis Smiļģis". Rež. Gundars Cauka. * 2011.11.15. [[Raimonds Staprāns]] "Gūsteknis pilī". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2011.11.16. "Dullais" (pēc [[Sudrabu Edžus]] darba motīviem). Rež. [[Mārtiņš Eihe]], [[Krista Burāne]]. * 2011.11.26. [[Raimonds Pauls]], Evita Mamaja, [[Leons Briedis]] "Marlēna". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2011.12.21. [[Evita Sniedze]] "Pasaka par vērdiņu — 2012" (pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] pasakas motīviem). Rež. [[Pauls Timrots]]. === 2012. gadā === * 2012.01.25. Ēriks Hānbergs "Pirmā grēka līcis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2012.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.03.14. [[Lauris Gundars]], Jānis Balodis, Ansels Kaugers, Ivo Briedis "12. diena". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.03.16. "Trīnes grēki" (pēc [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] komēdijas motīviem). Rež. Rolands Atkočūns. * 2012.03.21. Pāvels Sanajevs "Apglabājiet mani zem grīdas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2012.05.10. Džeimss Metjū Berijs "Mana lēdija Nikotīna". Rež. [[Laura Groza]]. * 2012.05.11. Džims Tompsons "Mežonīgā pilsēta". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2012.05.16. [[Toms Stopards]] "Tas īstais, tā īstā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.05.24. [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Dārta Daneviča]], [[Dainis Grūbe]] "Neprātīgā Zelda". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.06.10. [[Ādolfs Alunāns]], [[Raimonds Pauls]] "Džons Neilands". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2012.09.14. Nikolajs Erdmans "Finita la comedia!" ("Pašnāvnieks"). Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2012.09.19. Kurcio Malaparte "Arī sievietes zaudēja karā". Rež. Rolands Atkočūns. * 2012.10.05. [[Tenesijs Viljamss]] "Tetovētā roze". Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2012.11.03. Fransiss Vēbers "Ļaujiet izšaut!". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2012.11.16. [[Rasa Bugavičute-Pēce]], [[Elmārs Seņkovs]], [[Rēzija Kalniņa]] "Es par Rēziju". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2012.11.19. Vladimirs Kļimenko "Mēdeja. Teātris". Rež. [[Laura Groza]]. * 2012.12.05. Tonijs Kušners "Eņģeļi Amerikā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2012.12.07. Petrs Zelenka "Vau!!!". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2012.12.21. [[Andrejs Upīts]] "Sūnu ciema zēni". Izrādes radošā grupa Indra Merca, Iveta Šurma, [[Dž. Dž. Džilindžers]], [[Liene Grava]], Mārtiņš Kudiņš. === 2013. gadā === * 2013.02.05. [[Mārtins Makdona]] "Vienrocis no Spokānas". Rež. [[Jurijs Djakonovs]]. * 2013.02.22. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja "[[Jevgeņijs Oņegins|Oņegins]]". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.02.23. Džeroms Kiltijs "Mīļais melis". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2013.02.24. [[Oskars Vailds]] "Salome". Rež. [[Laura Groza]]. * 2013.04.19. [[Mārgarita Mičela]] "[[Vējiem līdzi (grāmata)|Vējiem līdzi]]". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2013.05.16. [[Sofokls]] "Antigone". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2013.06.04. Jukums Palevičs "Preilenīte". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2013.06.12. "Sabojātie" (pēc Sāras Keinas lugas motīviem). Rež. Viesturs Roziņš. * 2013.09.17. Konors Makfērsons "Slazdā". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2013.09.19. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Biedre Zariņa". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2013.09.20. Nils Labuts "Šeipings". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.09.22. Pīters Stroens "Kauli". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2013.11.06. [[Pauls Timrots]] "Prezentācija". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2013.11.08. Deivids Henrijs Hvangs "M.Butterfly". Rež. [[Laura Groza]]. === 2014. gadā === * 2014.01.08. Mia Kouto "Dieva indes un velna zāles". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2014.01.09. "Nakts vēl nav galā" (pēc Meisijas Tadjedinas filmas "Pagājusī nakts" motīviem). Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2014.01.10. Marjus Ivaškevičs "Izraidītie". Rež. Oskars Koršunovs. * 2014.01.29. Ēriks Hānbergs "Plikie un pusplikie". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2014.03.07. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Milēdija". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2014.03.09. Hanohs Levins "Vecpuiši un vecmeitas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2014.05.14. Braiens Makavera "Pikaso sievietes". Rež. [[Laura Groza]]. * 2014.05.16. [[Viljams Šekspīrs]] "Ričards III". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.06.07. [[Kaspars Roga]] "Skudru sprints". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.08.31. Džeimss Metjū Berijs "[[Pīters Pens]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2014.09.19. Lī Hols "Vakariņas ar Elvisu". Rež. Jans Villems van den Boss. * 2014.09.21. Genādijs Ostrovskis "Divi kapteiņi". Rež. Genādijs Ostrovskis. * 2014.11.05. "Lēnprātīgā" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] stāsta). Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2014.11.14. [[Gistavs Flobērs]] "[[Bovarī kundze]]". Rež. Rolands Atkočūns. * 2014.11.16. Kristofers Durengs "Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2014.11.19. Justīne Kļava "Visas viņas grāmatas". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. === 2015. gadā === * 2015.01.07. Aleksandrs Molčanovs "Pusslepkava". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2015.01.08. Važdi Muavads "Ugunsgrēki". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2015.01.09. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.03.18. Aleksandrs Jugovs "Čuhņas jociņi". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2015.03.20. [[Kens Kīzijs]] "[[Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu]]". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2015.03.22. [[Lelde Stumbre]] "Droši kā tankā". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.05.13. [[Mārtiņš Zīverts]] "Rīga dimd". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2015.05.15. Rejs Kūnijs, Maikls Kūnijs "Reāli sliktie puiši". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.05.17. [[Pīters Šefers]] "Equus". Rež. [[Laura Groza]]. * 2015.09.11. [[Ēriks Emanuēls Šmits|Ēriks Emanuels Šmits]] "Oskars un Rozā dāma". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2015.09.18. Niks Dīrs "[[Frankenšteins]]". Rež. [[Laura Groza]]. * 2015.09.30. Florians Zellers "Ja tevis vairs nebūtu". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2015.10.16. Nikolā Bijons "Ziloņa dziesma". Rež. [[Andrejs Žagars]]. * 2015.10.21. Florids Buļakovs "Svēta lieta". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2015.11.29. "Amerika jeb Bez vēsts pazudušais" (pēc [[Francs Kafka|Franca Kafkas]] darbu motīviem). Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2015.12.10. [[Ēriks Hānbergs]] "Ērtas dzīvošanas mirklīši". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. * 2015.12.16. "Koncerts, kura nebija" (Aleksandra Vertinska dzīve romancēs). Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. === 2016. gadā === * 2016.01.29. [[Kārlis Lācis]], [[Jānis Elsbergs]], Evita Mamaja, [[Dž. Dž. Džilindžers]] "Žanna d’Arka". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2016.02.16. Pauls Barcs "Iespējamā tikšanās". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.03.23. Agota Kristofa "Lielā melu burtnīca". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2016.03.24. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]". Rež. [[Andrejs Žagars]]. * 2016.05.01. Ādams Peks "Bonija un Klaids". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2016.05.18. [[Aleksandrs Kuprins]] "Granātu krāsas aproce". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2016.05.20. [[Ingmars Bergmans]] "Laulības dzīves ainas". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2016.08.31. [[Marks Tvens]] "Toma Sojera piedzīvojumi". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.09.18. Genādijs Ostrovskis "Mīļākais". Rež. Genādijs Ostrovskis. * 2016.09.21. Robērs Tomā "8 mīlošas sievietes". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2016.11.17. Jons Sapdaru "Klusā daba ar resno puisēnu". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2016.11.30. Gerijs Ouvens "Brutāls un dēls". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2016.12.02. [[Mihails Kuzmins]] "Peldošie — ceļojošie. II daļa". Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. === 2017. gadā === * 2017.02.03. [[Oskars Vailds]] "Doriana Greja portrets". Rež. [[Laura Groza]]. * 2017.02.05. [[Jānis Balodis (dramaturgs)|Jānis Balodis]] "Mana māsa". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2017.03.30. Šons Grenans "Liec Dievam pasmieties". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2017.03.31. [[Niks Keivs]] "Bannija Manro nāve". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2017.04.02. Ēriks Asuss "Mūsējās". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2017.05.14. Vents Vīnbergs "Pielūdzēja Nr.1". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2017.05.25. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Laura Groza]]. * 2017.05.26. "Karmena" (pēc [[Prospērs Merimē|Prospēra Merimē]] un Dmitrija Minčonoka darbu motīviem). Rež. Rolands Atkočūns. * 2017.05.28. Ivo Briedis "Uzvarēt var tikai viens". Rež. Franks Hoiels. * 2017.09.20. [[Tomass Vinterbergs]], Mogenss Rukovs "Svinības". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. * 2017.09.22. Ella Hiksona "Zēni". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2017.10.10. [[Edvards Olbijs]] "Kam no Vilka kundzes bail?". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2017.11.16. Kolins Higinss "Harolds un Moda". Rež. [[Pauls Timrots]]. * 2017.11.17. Jasmīna Rezā "ART". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2017.12.12. Ēriks Kūlis "Niķa un Riķa stiķi". Rež. [[Kārlis Auškāps]]. === 2018. gadā === * 2018.01.26. Džezs Batervērts "Jeruzaleme". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.01.28. Beta Henlija "Sirds noziegumi". Rež. Rolands Atkočūns. * 2018.03.22. Justīne Kļava "Atzīšanās". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2018.03.23. [[Aina Renda]] "Būt Kejai Gondai". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2018.03.25. Patriks Mārbers "Pēc Jūlijas jaunkundzes". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.05.18. [[Antons Čehovs]] "Ivanovs!". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2018.05.20. Aleksejs Ščerbaks "Balta vārna melnā krāsā". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2018.05.31. Lote Fēkemansa "Inde". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2018.09.01. Justīne Kļava "Planēta Nr. 85". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2018.09.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaisles vilciens" ("[[Ilgu tramvajs]]"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2018.09.21. Franks Vēdekinds "Lulū". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2018.10.11. Donalds Lī Koburns "Kāršu spēle". Rež. Laura Upeniece. * 2018.11.15. Mārša Normena "Ar labu nakti, māt". Rež. Rolands Atkočūns. * 2018.11.29. Gilberts Adērs "Sapņotāji". Rež. [[Laura Groza]]. * 2018.11.30. Džeimss Goldmens "Lauva ziemā". Rež. [[Aleksandrs Morfovs]]. === 2019. gadā === * 2019.01.30. Jana Dobreva "Smilšu cilvēciņi". Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.02.01. [[Arturs Millers]] "Salemas raganas". Rež. [[Laura Groza]]. * 2019.02.02. Šons Grenans "Alvas sieviete". Rež. [[Rēzija Kalniņa]]. * 2019.03.27. [[Žans Ženē]] "Kalpones". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2019.03.29. Vasīlijs Sigarevs "Kareņins". Rež. Dž.Dž.Džilindžers. * 2019.03.31. Mariuss fon Maienburgs "Neglītenis". Rež. [[Gundars Silakaktiņš]]. * 2019.05.22. [[Artūrs Dīcis]] "Purva bērni". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2019.05.24. Kristofers Hemptons "Bīstamie sakari" (pēc Pjēra Šoderlo de Laklo romāna motīviem). Rež. Jans Villems van den Boss. * 2019.05.25. Florians Zellers "Dēls". Rež. [[Intars Rešetins-Pētersons|Intars Rešetins]]. * 2019.09.18. Ivans Viripajevs "Nepanesami ilgi apskāvieni". Rež. Rolands Atkočūns. * 2019.09.20. Rejs Kūnijs "Neiespējamā misija". Rež. Dž.Dž.Džilindžers. * 2019.09.22. Luidži Lunari "Trīs šūpolēs". Rež. Nikolajs Korobovs. * 2019.11.27. Pjērs Gripari "Inspektors Tutū". Rež. Intars Rešetins. * 2019.11.30. Lī Hols "Iemīlējies Šekspīrs" (pēc Marka Normena un [[Toms Stopards|Toma Stoparda]] kinoscenārija). Rež. Rolands Atkočūns. === 2020. gadā === * 2020.01.29. Florians Zellers "Māte". Rež. Intars Rešetins. * 2020.01.31. Filisa Nādža "Talantīgais misters Riplijs" (pēc Patrīcijas Haismitas romāna motīviem). Rež. Laura Groza. * 2020.02.02. Andžejs Saramonovičs "Testosterons". Rež. Oļegs Šapošņikovs. * 2020.07.01. Artūrs Dīcis "Blokmājas DONS KIHOTS". Rež. Gundars Silakaktiņš. * 2020.07.15. Dankans Makmillans "Elpa". Rež. Dmitrijs Petrenko. * 2020.07.23. Justīne Kļava "Sidraba šķidrums". Rež. Paula Pļavniece. (Sadarbībā ar teātra trupu KVADRIFRONS). * 2020.09.18. Roberts Aiks "Ārsts". Rež. Gatis Šmits. * 2020.10.09. Dankans Makmillans "Monstrs". Rež. Dmitrijs Petrenko. === 2021. gadā === * 2021.08.05. Regīna Ezera "Zemdegas". Rež. Dmitrijs Petrenko. * 2021.08.12. Nīna Reina "Piekrišana". Rež. Laura Groza. * 2021.08.27. [[Māra Zālīte]] "Smiļģis". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2021.09.09. [[Ežēns Jonesko]] "Degunradži". Rež. Ildiko Gāšpāra. * 2021.10.01. Patriks Zīskinds "Kontrabass". Rež. Henrijs Arājs. * 2021.10.01. Džoanna Mureja Smita "Dziesmas tukšai vietai". Rež. Laura Upeniece. * 2021.10.02. [[Ērihs Marija Remarks]], Regnārs Vaivars "Trīs draugi". Rež. Regnārs Vaivars. * 2021.11.16. Fransuāza Sagāna/Klāvs Mellis "Esiet sveicinātas, skumjas". Rež. Klāvs Mellis. === 2022. gadā === * 2022.01.12. [[Oskars Lutss]] "Pavasaris". Rež. Prīts Pedajass. * 2022.01.26. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Izrāde, kas saiet sviestā". Rež. Eimija Mārčanta. * 2022.02.01. Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņš, Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo "Ļoti labas minūtes" (kustību izrāde). * 2022.03.12. Anka Herbuta "Rotkho". Rež. Lukašs Tvarkovskis. * 2022.03.17. Romāns Dolžanskis "Spēles ar Jūliju" (pēc Augusta Strindberga). Rež. Viesturs Meikšāns. * 2022.05.24. [[Džeks Keruaks]] "Keruaka ceļš" (pēc romāna "Ceļā"). Rež. Laura Groza. * 2022.05.28. Bernārs Marī Koltess "Kokvilnas lauku vientulībā". Rež. Timofejs Kuļabins. * 2022.09.18. Klēra van Kampena "Farinelli un karalis". Rež. Viesturs Kairišs. * 2022.10.09. Stīvens Adlijs Girgis "Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.10.19. [[Mārtins Makdona]] "Īru miroņgalva". Rež. Eimija Mārčanta. * 2022.11.16. [[Anna Auziņa]] "Mājoklis. komentāri" (diptihs). Rež. [[Laura Groza]]. * 2022.12.17. Maikls Vinns "Retrīts". Rež. [[Gatis Šmits]]. === 2023. gadā === * 2023.01.06. [[Matīss Gricmanis]] pēc [[Raimonds Staprāns|Raimonda Staprāna]] "Kur pazuda valsts". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.01.27. [[Henriks Ibsens]] "[[Brands]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2023.02.10. Deniss Kellijs "Zēni nav meitenes". Rež. Diāna Kaijaka. * 2023.03.24. [[Bertolts Brehts]] "Kaukāziešu krīta aplis". Rež. Data Tavadze. * 2023.05.24. [[Ferencs Molnārs]] "Lilioms". Rež. Ildiko Gāšpāra. * 2023.09.15. [[Toms Stopards]] "Leopoldštate". Rež. [[Džons Malkovičs]]. * 2023.09.27. Deniss Kellijs "Krietnā puiša rituāla nokaušana". Rež. Eimija Milbērna. * 2023.11.15. Sāra Rūla "Eiridīke". Rež. Anna Abalikhina. * 2023.11.16. Pēc [[Rainis|Raiņa]] / [[Matīss Gricmanis]] "Spīdolas nakts". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2023.12.01. [[Rainis]] "Čūsku vārdi". Rež. [[Juris Jonelis]]. === 2024. gadā === * 2024.01.17. Alistērs Makdauels "Visas viņas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.01.19. Henrijs Luiss, Džonatans Seiers, Henrijs Šīlds "Pīters Pens saiet sviestā". Rež. Ādams Megido, deleģētais rež. Freds Grejs. * 2024.03.22. Pēc [[Mihails Bulgakovs|Mihaila Bulgakova]] "[[Meistars un Margarita]]". Rež. Tīts Ojaso, Ene-Līsa Sempere. * 2024.05.23. Pēc [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] "Wintera stāsts" (pēc "Ziemas pasaka" motīviem). Rež. Džefs Džeimss. * 2024.08.28. [[Čārlzs Bukovskis]] "Kodiens". Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2024.09.13. Jons Tertelis "Zilā lapsa". Rež. Jons Tertelis. * 2024.09.14. Lūsija Prebla "Efekts". Rež. Diāna Kaijaka. * 2024.11.29. [[Māra Zālīte]], [[Raimonds Pauls]] "Meža gulbji". Rež. [[Klāvs Mellis]]. === 2025. gadā === * 2025.01.31. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Sapnis vasaras naktī]]". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2025.03.21. Džezs Batervērts "Kalifornijas pakalni". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.04.04. [[Olga Tokarčuka]] "Dzen savu arklu pār mirušo kauliem". Rež. Ola Mafālani. * 2025.09.05. Mariuss fon Maienburgs "Nachtland". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.09.19. Anka Herbuta "Orākuls". Rež. Lukašs Tvarkovskis. * 2025.09.20. [[Dario Fo]], Franka Rame "Anarhista nejaušā nāve". Rež. [[Matīss Kaža]]. * 2025.10.03. Ferdinands fon Šīrahs "Viņš teica, viņa teica". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2025.10.24. [[Tomass Vinterbergs]], Klauss Fligārs "Vēl pa vienam". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2025.11.28. Ariels Dorfmans "Nāve un meitene". Rež. [[Niklāvs Kurpnieks]]. === 2026. gadā === * 2026.01.29. Marks Rozenblats "Milzis". Rež. [[Gatis Šmits]]. * 2026.01.30. Saimons Stīvenss, Daniels Ragets, pēc [[Arturs Šniclers|Artura Šniclera]] "Sapņu novele". Rež. Daniels Ragets. * 2026.03.20. [[Jānis Lūsēns]] "Runcis zābakos" (pēc Dž. F. Straparolas un [[Šarls Pero|Šarla Pero]] motīviem). Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. * 2026.04.16. [[Aina Renda]] "Pirmavots". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2026.06.12. [[Matīss Gricmanis]] "Rīkojums Nr. 2". Rež. [[Valters Sīlis]]. * 2026.09.11. [[Maikls Freins]] "Mazliet par skaļu". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2026.09.12. Konors Makfērsons "Mirdzošā pilsēta". Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2026.10.04. [[Sems Šepards]] "Īsti rietumi". Rež. Mateušs Staņaks. * 2026.10.21. [[Hermanis Hese]] "Sidharta". Rež. Lisaboa Haubrehtsa. * 2026.11.12. 10. studijas diplomizrāde: [[Henriks Ibsens]] "Meža pīle". Rež. [[Viesturs Kairišs]], pedag. [[Ieva Segliņa]]. [[Kategorija:Dailes teātris]] qyjylwp0dlg9m6869rebbosnl8isnvf 0 400978 4548471 4540488 2026-11-12T04:51:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548471 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa | Vārds = ''Ladytron'' | Attēls = Ladytron live in London 2011.jpg | Att_izm = 250px | Ainava = jā | Apraksts = Ladytron uzstājas Londonā 2011. gadā | Vieta = [[Glāzgova]], [[Skotija]] | Žanrs = {{flatlist| *[[Sintpops]] *[[elektropops]] *[[jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jaunais vilnis]] *[[vičhauss]] *[[šūgeizings]] }} | Gadi = 1999—pašlaik | Izdevējkompānija = {{flatlist| *[[Nettwerk]] *[[Island Records|Island]] *''[[Rykodisc]]'' *[[Telstar Records|Telstar]] *[[Emperor Norton Records|Emperor Norton]] *Invicta Hi-Fi }} | Mlapa = {{URL|ladytron.com}} | Dalībnieki = *[[Helēna Mārnija]] *[[Mira Arojo]] *[[Daniels Hants]] *[[Rūbens Vū]] }} '''''Ladytron''''' ir britu [[Elektroniskā mūzika|elektroniskās mūzikas]] grupa, kas tika izveidota [[Liverpūle|Liverpūlē]] 1999. gadā. Grupa sastāv no [[Helēna Mārnija|Helēnas Mārnijas]] (vadošais vokāls, [[sintezators]]), [[Mira Arojo|Miras Arojo]] ([[Balss|vokāls]], sintezators), [[Daniels Hants|Daniela Hanta]] (sintezators, [[ģitāra]], vokāls) un [[Rūbens Vū|Rūbena Vū]] (sintezators). Viņu radītā skaņa apvieno elektronisko popu ar jauno vilni un šūgeizinga elementiem. Ladytron apraksta savu skaņu kā "elektroniskās mūzikas popu". Dažās Arojo izpildītajās grupas dziesmās vārdi rakstīti viņas dzimtajā [[Bulgāru valoda|bulgāru valodā]]. Grupas nosaukums tika ņemts no dziesmas "Ladytron", ko izpildīja ''Roxy Music''. Ladytron izlaida piecus studiju albumus līdz šim: ''604'' (2001), ''Light&Magic'' (2002), ''Witching Hour'' (2005), ''Velocifero'' (2008) un ''Gravity the Seducer'' (2011). Viņi arī izdeva ētera albumu ''Live at London Astoria 16.07.08'' 2009. gadā un kompilācijas albumu ''Best of 00-11'' 2011. gadā. Viņi producēja remiksus vairākiem mūziķiem, ieskaitot [[Deivs Gāns|Deivu Gānu]], ''Erasure'', ''Goldfrapp'', ''Apoptygma Berzerk'', ''Placebo'', ''Blondie'', ''Gang of Four'', [[Kristīna Agilera|Kristīnu Agileru]], ''[[Nine Inch Nails]]'', ''Bloc Party'', ''Kings of Convenience'', ''Indochine''. == Vēsture == === Agrie gadi === Producenti un dīdžeji no Liverpūles, Daniels Hants un Rūbens Vū iepazinās 1990. gados. Hants arī dibināja ierakstu kompāniju Invicta Hi-Fi un naktsklubu. Vū studēja rūpnieciskā dizaina fakultātē [[Šefīlda]]s Halemas Universitātē, kuru absolvēja 1997. gadā. Viņš kļuva par rūpniecisko dizaineru kompānijā ''Team Consulting Limited'', līdz kļuva par pilna laika grupas biedru 2002. gadā. Izmantojot iesauku Ladytron, Hants un Vū ierakstīja debija singlu ''He'' ''Took Her to a Movie'' par £50 ar viesvokālisti Līzu Eriksoni (kura pēc tam izveidoja grupu ''Techno Squirrels''), grupas nosaukums tika iespaidots no dziesmas "Ladytron" Roxy Music izpildījumā. "He took Her to a Movie" tika izlaists 1999. gada jūlijā un ieguva pozitīvas atsauksmes, 1999. gada vasarā Ladytron izdeva elektroplati Miss ''Black and Her Friends'' tikai Japānā. Tālāk sekoja elektroplate ''Commodore Rock'' 2000. gada jūnijā un ''Mu-Tron EP'' oktobrī.Visas dziesmas no šīm elektroplatēm, izņemot "Miss Black" un "Olivetti Jack", tika iekļauti studijas debija albumā. "He Took Her to a Movie", ''Mu-Tron EP'', " The Way That I Found You" — visi tika izvēlēti kā [[New Musical Single|NME]] "Nedēļas singls." === ''604'' (2001—02) === 2001. gada 6. februārī Ladytron izlaida debija albumu ''604'' ierakstu kompānijā Emperor Norton (ASV). Albums tika izlaists arī 2001. gada 26. martā ierakstu kompānijā Labels (Vācija) un 2001. gada 2. aprīlī Invicta Hi-Fi (Anglija). Albumu atkārtoti izlaida 2004. gada 20. jūlijā Emperor Norton (ASV) un 2011. gada 14. janvārī (Vācija)/ 18. janvārī (ASV)/ 24. janvārī (Anglija) ierakstu kompānijā [[Nettwerk]]. Albumu ''604'' pārsvarā sarakstīja Daniels Hants un līdzproducēja kopā ar Lensu Tomasu, kurš arī producēja un miksēja albumu. Izlaistie singli no šī albuma bija "He Took Her to a Movie", "Playgirl", un "The Way That I Found You". Singls "Playgirl" piesaistīja nacionālu un internacionālu interesi grupai. Līdz 2004. gadam grupa nēsāja uniformas uz skatuves. Daniels Hants norādīja 2001. gadā, ka viņu uniformas tika iespaidota no zinātniskās fantastikas filmas "[[Andromedas celms (filma)|Andromedas celms]]". Intervijā ar Chaos Magazine no 2002. gada, Hants piebilda, ka albuma nosaukuma ''[[604 (albums)|604]]'' nozīme ir [[Britu Kolumbija]]s reģionālais kods.<blockquote>Tas ir Britu Kolumbijas reģionālais kods... esam priecīgi, ka pievienojām šo dīvaino svarīgumu šim numuram, tas parādās visur tagad. Mēs pamanījām, kad palikām Hamburgā (viesnīcā ar nosaukumu "Komodors" — tīrā sakritība), ka numurs uz tālruņu pieņemšanu no istabas bija "604". Pēc brīža celtne aizdegās un mums paveicās izbēgt dzīviem. Es nejokoju.</blockquote><blockquote>— Daniels Hants</blockquote>Ladytron uzstājās 2001. gada 4. augustā [[Festival Internacional de Benicàssim]] Spānijā, 2001. gada 10. augustā [[La Route du Rock]] Francijā un 26. augustā [[Reading Festival]] Anglijā. 2001. gada 5. decembrī viņi izpildīja četras dziesmas radiostacijā [[John Peel Show]]: "Zmeyka, "Holiday 601", "Another Breakfast With You", "Discotaxx". 2001. gada 1. oktobrī kompilācijas albums ''Reproductions: Songs of The Human League'' tika izlaists ierakstu kompānijā Carrot Top Records. Šī kompilācija iekļāva "The Human League" dziesmu "Open Your Heart", ko Ladytron izpildīja kā kaveru. === ''Light & Magic'' (2002—03) === [[Attēls:Ladytron London 2003.jpg|thumb|Ladytron uzstājas Londonā (2003)]] Viņu otrais albums ''[[Light & Magic]]'' tika izlaists 2002. gada 17. septembrī ierakstu kompānijā [[Emperor Records]] (ASV) un [[Telsar]] (Anglija). Albums tika izlaists arī 2003. gada 7. aprīlī Warner Music (Vācija) un 21. jūnijā [[Victor Entertainment]] (Japāna). Tas tika atkārtoti izlaists 2004. gada 20. jūlijā Emperor Norton (ASV) un 2011. gada 14. janvārī (Vācija)/18. janvārī (ASV)/24. janvārī (Anglija) [[Nettwerk]]. Albuma ''Light & Magic'' izpildījums bija ar drūmāku skaņu nekā iepriekšējam albumam. Tas tika grupas sarakstīts un producēts [[Losandželosa|Losandželosā]] līdzproducēts ar Mikiju Petraliju. Albums iekļāva pagrīdes hītus "[[Seventeen]]", "[[Blue Jeans]]" un "[[Evil]]". Viņi izdeva arī 2003. gadā ierobežotu 7 collu singlu "Cracked LCD / USA vs. White Noise". Grupa ceļoja vairāk par gadu. lai atbalstītu albumu. 2002. gada 4. decembrī Ladytron atgriezās uz [[John Peel show]] un izpildīja ēterā dažas dziesmas, kā "True Mathematics", "[[Evil]]", "USA vs. White Noise" un "[[Blue Jeans]]". 2003. gada 7. oktobrī viņi izdeva kompilācijas albumu ''[[Softcore Jukebox]]'' ierakstu kompānijā Emperor Norton. Bez citu mūziķu dziesmām, kompilācija iekļauj divas viņu dziesmas — singla remikss "[[Blue Jeans]]" pārdēvēts par "Blue Jeans 2.0", un [[Tweet]] dziesmas "[[Oops (Oh My)]]" kavers. === ''Witching Hour'' (2004—07) === Ladytron sāka strādāt pie dziesmu demo versijām savam nākamajam albumam uzreiz pēc noslēdzot ''Light & Magic'' tūri ar mājup nākšanas koncertu [[Liverpūle|Liverpūlē]] 2003. gada septembrī. kur viņus atbalstīja [[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]]. Dažu mēnešu laikā viņi izplānoja visu ierakstu. Kad grupa jau bija gatava ierakstīt albumu 2004. gada aprīlī, viņu angļu ierakstu kompānija [[Telsar Records]] bija devies pārvaldē. Viņu amerikāņu ierakstu kompānijai Emperor Norton arī bija problēmas, to nopirka [[Rykodisc]] 2004. gadā un tika slēgta vēlāk tai pat gadā, Rykodisc mantojot tās dziesmu ierakstus. Grupa paziņoja, ka 2004. gada 7. decembrī, ka viņi noslēdza līgumu ar [[Island Records]]. [[Attēls:Ladytron live in Seattle 2006.jpg|thumb|Ladytron uzstājas Sietlā (2006)]] 2004. gadā Ladytron tika pieteikts pasūtījums uzstāties virknē koncertos Ķīnā, ko rīkoja [[Britu konsuls]] kā izstādes tūri. Viņi uzstājās 24. un 25. septembrī [[Šeņdžeņa|Šeņdžeņā]], 28. septembrī [[Čuncjina|Čuncjinā]], 6. un 7. oktobrī (dīdžeja sets) [[Šanhaja|Šanhajā]]. Ladytron izlaida savu kritiski uzgavilēto trešo studijas albumu ''[[Witching Hour]]'' 2005. gada 3. oktobrī ierakstu kompānijā [[Island Records]] (Anglija). Albums arī tika izlaists 4. oktobrī Universal Music (Vācija) un [[Rykodisc]] (ASV). Albumu atkārtoti izlaida 2007. gada 5. aprīlī [[Major Records]] (Vācija), 5. oktobrī [[So Sweet Records]] (Anglija), 2011. gada 18. janvārī (ASV)/24. janvārī (Anglija) ierakstu kompānijā [[Nettwerk]]. [[Witching Hour]] tika izlaists kā ierobežota versija ierakstu kompānijās Universal/Island 2 disku komplektu veidā, viens CD un viens uz DVD no Ķīnas tūres videoklipa un 3 muzikālie videoklipi — Once Upon a Time in the East, Ladytron in China, Destroy Everything You Touch, Sugar, Seventeen, [ CID X 8163/8974254] ''[[Witching Hour]]'' tika ierakstīts 2004. gadā ierakstu kompānijā Elevator Studios (Liverpūle, Mersisaida) un to producēja Ladytron un [[Džims Abiss]]. Albuma atskaņošanā piedalījās [[Pops Levijs]] (bass), [[Keits Jorks]] (bungas) un tika izmantotas [[Elektriskā ģitāra|elektriskās ģitāras]] ar grupas īpatnēja atskaņojumu. [[Pitchfork Media]] aprakstīja to kā "kvantu lēciena ierakstu". Dziesmas "[[Sugar]]", "[[Destroy Everything You Touch]]", "International Dateline", "Weekend" un "Soft Power" tika izdoti kā singli. "[[Destroy Everything You Touch]]" kļuva par grupas visatpazīstamāko dziesmu. Bez nevienas ierakstu kompānijas atbalsta, Ladytron izsmeļoši uzstājās tūrē nākamos divus gadus, balsoties uz fanu atbalstu. Viņi uzstājās Ziemeļamerikā, Eiropā un Dienvidamerikā. 2007. gada sākumā pēc [[Trents Reznors|Trenta Reznora]] uzaicinājuma viņi arī atklāja Eiropas šovu [[Nine Inch Nails]]. 2006. gadā iznāca ''[[Extended day]]'' — divu disku elektroniskās plates CD/DVD kompilācija, kurā tika iekļauti ekskluzīvi neizlaisti remiksi un angļu B puses, kā arī 35 minūšu DVD bonusā, kas iekļāva 27 minūšu dokumentāciju ar virsrakstu ''Once Upon a Time in the East: Ladytron in China'' pamatā uz 2004. gada tūri Ķīnā. Tajā pašā gadā Ladytron ierakstīja ''[[The Harmonium Sessions]],'' kas iekļāva četras dziesmas no viņu trešā studijas albuma, izpildīts bez pieslēguma. Ladytron tika vēlāk ierakstu kompānijas Island Records pamesti. Viņi parakstīja līgumu ar [[Nettwerk]] 2007. gada beigās. === ''Velocifero'' (2008—09) === [[Attēls:Ladytron live in 2009.jpg|thumb|Ladytron uzstājas (2009)]] 2008. gada 2. jūnijā Ladytron izlaida savu ceturto albumu ''[[Velocifero]]'' ierakstu kompānijā Netttwerk. Albuma izpildījuma skaņa kļuva smagāka un tas tika ierakstīts [[Parīze|Parīzē]], kur grupa tika galā ar produkcijas nodevām ar [[Alesandro Kortini]] ([[Modwheelmood]], [[Nine Inch Nails]], [[SONOIO]]) un [[Vicarious Bliss]] (Justice, [[DJ Mehdi]]). Grupa norādīja, ka "velocifero" burtiski nozīmē "ātruma nesējs" un arī ir klasika retro stila [[Skuters|skutera]] nosaukums. Albums izveidoja trīs singlus — "Ghosts", "Runaway" un "Tomorrow". 2008. gada vidū grupa komponēja trīs ekskluzīvus ierakstus spēlei The Sims 3 ar nosaukumiem: "Rockfalls & Estuaries", "She stepped Out of the Car" un "Young Etruscians". Šīs dziesmas tika izpildītas [[simlišs]] valodā. 2009. gada 6. aprīlī Nettwerk izdeva remiksu kompilāciju ''[[Velocifero (Remixed & Rare)]]''. 2009. gadā Ladytron devās tūrē uz Ziemeļameriku ar [[The Faint]] un uzstājās divos īpašos koncertos ar [[Braiens Īno|Braienu Īno]] un ar [[Sidnejas operteātris|Sidnejas operteātri]]. Tajā pašā gadā viņi paziņoja, ka izpildīs atklāšanas aktu priekš [[Depeche Mode]] dažos koncertos Austrumeiropā, bet šie koncerti tika atcelti [[Deivs Gāns|Deiva Gāna]] slimības dēļ. Tajā pašā gadā Ladytron pašizlaida savu pirmo ētera albumu Live at ''[[London Astoria 16.07.08.]]'' Viņi arī paziņoja, ka producēs dažas dziesmas [[Kristīna Agilera|Kristīnai Agilerai]]. === ''Best of 00—10'' (2010—11) === [[Attēls:Ladytron conference in Mexico (2011).jpg|thumb|Ladytron Meksikā (2011)]] 2010. gada 8. jūnijā [[Kristīna Agilera|Kristīnas Agileras]] albums ''[[Bionic]]'' tika izlaists. Deluxe versija iekļāva divas dziesmas, kuras līdzautors un producents ir Ladytron: "Birds of Prey" un "Little Dreamer" (pēdējais tikai iTunes Store). Spēles ''[[FIFA 11]]'' videoklipa skaņdarbs iekļāva Ladytron dziesmu "[[Ace of Hz]]", kas tika izlaists kā digitāls singls 2010. gada 30. novembrī. 2011. gada 11. janvārī grupa izdeva ''[[Ace of Hz]]'' elektroniskās plates [[Mūzikas lejupielāde|mūzikas lejupielādi]], kas sastāvēja no albuma miksa plus 5 remiksiem. 2011. gada 28. martā tika izlaista kompilācija ''[[Best of 00-10]]'', iekļaujot 17 dziesmas uz standarta versijas un 33 dziesmas uz deluxe versijas, plus 80 lapu bukletu. Abas versijas iekļāva divas jaunas dziesmas, "Ace of Hz" un kavera versiju no [[Death in June]] dziesmas "Little Black Angel". Arī 2011. gadā Nettwerk atkārtoti izdeva visus savus iepriekšējos albumus un atkārtoti izlaida remiksa kompilāciju ''[[Best of Remixes]]''. Viņi izlaida iTunes videoklipu kompilāciju ''Best of 00-10'' ''Videos'', kas iekļāva deviņus muzikālos videoklipus singliem "[[Playgirl]]", "[[Blue Jeans]]", "[[Seventeen]]", "[[Sugar]]", "[[Destroy Everything You Touch]]", "[[Ghosts]]", "[[Runaway]]", "[[Tomorrow]]" un "[[Ace of Hz]]". Laikā no 2011. gada aprīļa līdz jūlijam, Ladytron uzstājās Austrijā, Ķīnā, Krievijā, [[Somija|Somijā]], Zviedrijā, [[Polija|Polijā]], [[Apvienotā Karaliste|Anglijā]], Īrijā, Ungārijā un Spānijā. 2011. gada 20. decembrī Nettwerk izdeva remiksu kompilācijas ''[[604 (Remixed & Rare)]]'', ''[[Light & Magic (Remixed & Rare)]]'' un ''[[Witching Hour (Remixed & Rare)]]''. === ''Gravity the Seducer'' un pārtraukums (2011—2017) === Viņu piektais studijas albums ''[[Gravity the Seducer]]'' tika izlaists Anglijā 2011. gada 12. septembrī un Amerikā 13. septembrī.Albums tika ierakstīts laukos [[Kenta|Kentā]] un to producēja grupa un Barnijs Barnikots ([[Arctic Monkeys]], [[Kasabian]], [[Editors]]). [[Attēls:Ladytron live at Terminal 5, NYC (2011).jpg|thumb|Ladytron uzstājas Terminal 5, Ņujorkā (2011)]] "Ace of Hz", kas parādās albumā, bija iepriekš izlaists kā singls no grupas labāko dziesmu kompilācijas ''[[Best of 00-10]]''. Pirmais singls no ''[[Gravity the Seducer]]'' "[[White Elephant]]" tika izdots 2011. gada 17. maijā un tā pavadošais videoklips tika ievietots vietnē [[YouTube]] 2011. gada 26. jūlijā. Grupa izlaida vēl divus singlus "Ambulances" 16. jūnijā un "Mirage" 8. augustā. Muzikālais videoklips dziesmai "Mirage" tika ievietots vietnē YouTube 11. novembrī. Laikāno 2011. gada septembra līdz decembrim, grupa devās tūrē uz Ameriku, Meksiku, Kanādu, Brazīliju, Taizemi, Indonēziju un Singapūri. Koncertu tūrē Amerikā, grupu Ladytron atbalstīja [[SONOIO]], [[VHS or Beta]] un [[Geographer]]. Skaņdarbs no video spēles ''[[The Sims 3: Supernatural]]'' iekļāva jaunu Ladytron dziesmu "Tesla". Izmantojot savu uzvārdu kā skatuves vārdu, Helēna Marnija sāka 2012. gada solo karjeru. Viņa pašizlaida caur PledgeMusic savu debijas solo albumu ''[[Crystal World]]'' 2013. gada 11. jūnijā. Albums producētja 2012. gadā [[Reikjavika|Reikjavikā]] viņas grupas biedrs [[Daniels Hants]] sadarbībā ar islandiešu mūziķi [[Bardi Johansons|Bardi Johansonu]]. 2013. gada 22. februārī grupa izlaida dziesmas "International Dateline" muzikālo videoklipu. Tas tika filmēts 2006. gadā albuma ''[[Witching Hour]]'' ērā, palicis nepabeigts, atkārtoti atklāts un Daniela Hanta pabeigts 2012.galdā. 2013. gada 29. novembrī Ladytron atkārtoti izlaida remiksa albumu ''[[Gravity the Seducer Remixed]]'' — remiksu kolekcija no albuma ''[[Gravity the Seducer]]'' dziesmām. Ladytron tika iekļauta sadaļā "Atjaunošanās" 2014. gada muzikālajā dokumentālajā filmā ''[[Skaistā Skaņa]].'' Šī dokumentālā filma iekļauj vairākas īsas intervijas ar Danielu Hantu. 2016. gada 18. jūlijā grupa publiskoja savā oficiālajā mājaslapā:"Pēc piecu gadu pārtraukuma, sekojot viņu piektā albuma "''[[Gravity the Seducer]]''" izlaišanas, jauna nodaļa grupas Ladytron stāstā drīz sāksies. === Nākamais studijas albums (2018—pašlaik) === 2018. gada 28. februārī Ladytron paziņoja gaidāmo sesto albumu, viņu jaunā mūzika pēc 7 gadiem, sadarbībā ar PledgeMusic, paredzams izlaist 2018. gada otrajā pusē. Pirms albuma iznāca singli "The Animals", "The Island" un "Tropic of Capricorn". == Blakusprojekti == Visi grupas biedri ir iesaistīti vairākos blakusprojektos. Starp citu, tūrēs katrs biedrs spēlē uz dīdžeju seta (solo un ar citiem grupas biedriem) klubos u.c. pasākumos apkārt pasaulei. Ladytron ir producējuši remiksus daudziem mūziķiem, ieskaitot [[Deivs Gāns|Deivu Gānu]], ''[[Goldfrapp]]'', ''[[Apoptygma Berzerk]]'', ''[[Placebo (mūzikas grupa)|Placebo]]'', ''[[Blondie]]'', ''[[Gang of Four]]'', [[Kristīna Agilera|Kristīni Agileru]], ''[[Bloc Party]]'', ''[[Kings of Conveniece]]'', ''[[Indochine]]'', ''[[She Wants Revenge]]'', ''Simian'', ''[[Nine Inch Nails|Nince Inch Nails]]'', ''[[SONOIO]]'' un ''[[Soulwax]]''. Izmantojot savu uzvārdu uz skatuves, [[Helēna Mārnija]] pašizlaida savu debija solo albumu ''[[Crystal World]]'' 2013. gada 11. jūnijā. Augustā albums tika izlaists arī [[Les Disques Du Crepuscule]]. Viņas otrais solo albums ''[[Strange Words and Weird Wars]]'' tika izlaists digitāli 2017. gada 2. jūnijā. Kompaktdisks un divas ierobežotas vinila versijas (viena melna un otra caurspīdīga) tika izlaisti 2017. gada augustā. [[Attēls:Ladytron in Mexico (2011).jpg|thumb|Ladytron Meksikā 2011. gadā]] [[Daniels Hants]] strādāja pie vairākām filmām, iekļaujot ''[[Would You Rather]]'', [[Saša Greja]] galvenajā lomā, sadarbībā ar islandiešu mūziķi [[Bardi Johansons|Bardi Johansonu]]. Hants arī producēja Mārnijas albumu ''[[Crystal World]]''. Viņš dibināja grupu Tamoios ar dziedātāju Luisu Majitu un Fernando Rišbīteri 2014. gadā Sanpaulu, Brazīlijā. Rūbens Vū ir profesionāls [[fotogrāfs]]. Viņš publiskoja attēlu atlasi savā mājaslapā un 2011. gadā izlaida grāmatu ar attēlu kolekciju no ekspedīcijas ar draugu [[Svalbāra|Svalbārā]] tajā pašā gadā. Hants, Vū un dīdžejs Revo atvēra naktsklubu "Evol" [[Liverpūle|Liverpūlē]] 2003. gada septembrī. 2005. gada septembrī līdzstrādnieki palīdzēja Hantam un Vū un viņi atvēra bāru/restorānu/muzikālu vietu "[[Korova]]" Liverpūlē. Mira Arojo sadarbojās ar ''John Foxx and the Maths'' dziesmai "Watching a Building on Fire". Ladytron tiek ieskaitīti kā producenti un līdzautori papildu dziesmām "Birds of Prey" un "Little Dreamer" no 2011. gada [[Kristīna Agilera|Kristīnas Agileras]] albuma ''[[Bionic]]''. == Mūzikas stils == Viņu radītā skaņa parasti tiek aprakstīta kā [[elektropops]] ar [[Jaunais vilnis (mūzikas žanrs)|jauno vilni]] un [[Šūgeizings|šūgeiza]] ietekmi. Grupa aprakstīja sevis radīto skaņu kā "elektropops". Ladytron koncentrējās uz balansu starp popmūzikas struktūrām un eksperimentālām skaņām. Grupas pirmajos gados, Ladytron tika aprakstīti kā [[elektroklešs]] pēc dažu mūzikas žurnālistu viedokļiem, bet viņi noraidīja šo apzīmējumu.<blockquote>Mēs jutāmies salīdzināti ar žilbinošo elektrokleša estētiku, kas bija pilnīga bezsakarība. Mēs bijām pietiekami gudri, ka esot pozicionēti šo viedokļu priekšgalā no preses viedokļa, neraugoties uz mūsu iebildumiem, nozīmētu to, ka mēs ciestu reakciju smagumu, kad tā neizbēgami ieradās. Tomēr, tas vienalga notika, un mēs izdzīvojām.</blockquote><blockquote>— Daniels Hants</blockquote><blockquote>Mēs vienmēr tikām likti vienā maisā ar grupām, kurām mēs pat tuvu nebijām līdzīgi un bieži starp mums nebija nekā kopīga. Tas bija, kas mums lika justies neērti. Šī iemesla pēc mēs vienkārši mēģinājām izvairīties no jebkāda sakara ar viņiem. Mūsu skaņa nekad nereaģē uz ārējiem elementiem, tā vienmēr ir dabiska un sakņojas pieredzē. </blockquote><blockquote>— Helēna Mārnija</blockquote>Rūbena Vū sakot par jaunā Ladytron viedošanu un procesu:"Mēs sākām rakstīt individuāli. Mēs nekad īsti neesam dzīvojuši tajā pašā pilsētā agrāk. Mēs vienmēr esam bijuši ģeogrāfiski atšķirti [...] Viss vienmēr ir bijis, galvenokārt, par individuālismu un tad mēs pārskatījām visu kopīgi. Mēs vienmēr esam tā strādājuši. Un tas labi kopā saiet ar to, kā mēs rodam mūziku. Mēs nonākam pie kopīga noslēguma un studijā sākam papildināt dziesmas. == Tūre == [[Attēls:Ladytron - Live at The Circus, Helsinki (14 May 2011).jpg|thumb|Ladytron uzstājas festivālā The Circus, Helsinkos 2011. gada 4. maijs]] Ir bijušas sešas galvenās Ladytron tūres: ''604'' tūre (2001), ''Light & Magic tūre'' (2002—2004), ''Witching Hour tūre'' (2005—2007), ''Velocifero tūre'' (2008—2009), ''Best of 00—10 tūre'' (2011) un ''Gravity the Seducer tūre'' (2011). Pa visiem gadiem viņi devās tūrē [[Eiropa|Eiropā]], [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], [[Āzija|Āzijā]] un Austrālijā. Grupa uzstājās vairākos mūzikas festivālos, kā La Route du Rock (2001), Reading Festival (2001), Festival Internacional de Benicàssim (2001) un (2005), Coachella Festival (2003) un (2006), Hultsfred Festival (2003), Arvikafestivalen (2003) un (2006), Lowlands Festival (2003), Dot-to-Dot Festival (2005), Pukkelpop (2005), Exit Festival (2005), Creamfields (2007), Electric Picnic (2007), Bonnaroo Festival (2008), Ruisrock Festival (2009), Traffic Festival (2009), Standon Calling Festival (2011), Electrosonic Festival (2009), Ping Gu Valley Festival (2011), Donaufestival (2011), Selector Festival (2011), Hegyalja Festival (2011), Decibel Festival (2011), DeLuna Fest (2011), Zouk Festival (2011). Kopš ''Light & Magic'' tūres, Ladytron sāka plaši doties tūrē un pievienot tūre biedrus, kas spēlētu basu un bungas. Iepriekšējie tūres biedri iekļauj [[Pops Levijs|Popu Leviju]] (bass ''Light & Magic'' tūrē), Andrea Golcvortija (bass ''Witching Hour'' tūrē) un [[Keita Jorka|Keitu Jorku]] (bungas ''Light & Magic'' un ''Witching Hour'' tūrē). Grupas, kas sadarbojās tūrēs ar Ladytron iekļauj [[Simian]], [[The Presets]], [[Client]], Phaser, CSS, [[Asobi Seksu]], [[Mount Sims]], [[Crocodiles]], [[Franz Ferdinand (grupa)|Franz Ferdinand]], [[SONOIO]], [[VHS or Beta]] un Geographer. ''Ladytron'' ir uzstājušies ar tādiem mūziķiem, kā ''Soulwax'' Anglijas tūrē 2001. gadā, ''Björk'' 2003. gadā un ''Goldfrapp'' 2006. gadā. 2007. gada sākumā viņi uzstājās ar ''[[Nine Inch Nails]]'' Eiropas tūrē ar [[Trents Reznors|Trenta Reznora]] uzaicinājumu. 2009. gadā ''Ladytron'' un ''[[The Faint]]'' uzstājās kopā Ziemeļamerikas tūrē. Grupas ''Ladytron'' pašreizējais aprīkojums sastāv no Korg Delta, ko spēlē Helēna Mārnija, Korg MS-20 spēlē Mira Arojo, Minimoog Voyger spēlē Rūbens Vū, Crumar Srtatus spēlē Daniels Hants un bungu komplektu Billijs Brauns, kurš uzstājās arī Velocifero tūrē. Albuma ''Witching Hour'' tūres sākumā grupa mēdza nosaukt savus vienādos sintezatorus Korg MS-2000B, lai viegli atšķirtu tos: Kleopatra (Mārnijas sint.), Babilona (Arojo sint.), Ulises (Hanta sint.) un Glorija (Vū sint.). == Diskogrāfija == * ''604'' (2001) * ''Light & Magic'' (2002) * ''Witching Hour'' (2005) * ''Velocifero'' (2008) * ''Gravity the Seducer'' (2011) == Balvas un nominācijas == === MVPA balva === {| class="wikitable" !Gads !Nominētais darbs !Apbalvojums !Rezultāts |- |2006 |"Destroy Everything You Touch" |Labākā realizācijas debija |{{nominēts}} |} === Popjustice Twenty Quid Mūzikas balva === {| class="wikitable" !Gads !Nominētais darbs !Apbalvojums !Rezultāts |- |2003 |"Seventeen" | rowspan="2" |Labākais britu popmūzikas singls |{{nominēts}} |- |2006 |"Destroy Everything You Touch" |{{nominēts}} |} == Multivides lietojums == {| class="wikitable" |- !colspan=4 | Saraksts ar Ladytron dziesmām, kuras tika izmantotas vairākās produkcijās<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm2902287/|title=Ladytron|publisher=IMDb.com|accessdate=14 December 2012}}</ref> |- ! style="width:220px;"|Dziesma ! style="width:200px;"|Produkcija !width="80"|Tips !Gads |- |"[[Ace of Hz (song)|Ace of Hz]]" |''[[FIFA 11]]'' |spēle |2010 |- |rowspan="2"|"Burning Up" |''[[Fringe (TV series)|Fringe]]'' |seriāls |2009 |- |''[[The Big Short (film)|The Big Short]]'' |filma |2015 |- |rowspan="5"|"[[Destroy Everything You Touch]]" |''[[2006 FIFA World Cup (video game)|2006 FIFA World Cup]]'' |spēle |2006 |- |''[[Smiley Face (film)|Smiley Face]]'' |filma |2007 |- |''[[One Missed Call (2008 film)|One Missed Call]]'' |filma |2008 |- |''[[Mammoth (2009 film)|Mammoth]]'' |filma |2009 |- |''[[The September Issue]]'' |filma |2009 |- |rowspan="2"|"Discotraxx" |''[[Balls of Steel (TV series)|Balls of Steel]]'' |seriāls |2005 |- |''[[Plague Town]]'' |filma |2008 |- |"Fighting in Built Up Areas" |''[[Need For Speed: Carbon]]'' |spēle |2006 |- |rowspan="5"|"[[Ghosts (Ladytron song)|Ghosts]]" |''[[Need For Speed: Undercover]]'' |spēle |2008 |- |''[[The Sims 2: Apartment Life]]'' |spēle |2008 |- |''[[The Sims 3]]'' |spēle |2009 |- |''[[Kings (U.S. TV series)|Kings]]'' episode 4 |seriāls |2009 |- |''[[LittleBigPlanet 2]]'' |spēle |2011 |- |"International Dateline" |''[[Mammoth (2009 film)|Mammoth]]'' |filma |2009 |- |"Mu-Tron" |''[[August (2008 film)|August]]'' |filma |2008 |- |"[[Playgirl (Ladytron song)|Playgirl]]" |''[[Picture Claire]]'' |filma |2001 |- |"Rockfalls & Estuaries" |''[[The Sims 3]]'' |spēle |2009 |- |"[[Runaway (Ladytron song)|Runaway]]" |''[[FIFA 09]]'' |spēle |2009 |- |rowspan="2"|"[[Seventeen (Ladytron song)|Seventeen]]" |''[[Party Monster (2003 film)|Party Monster]]'' |filma |2003 |- |''[[Inspire (fragrance)|Inspire]]'' fragrance advertising |reklāma |2008 |- |"She Stepped Out of the Car" |''[[The Sims 3]]'' |spēle |2009 |- |"[[Sugar (Ladytron song)|Sugar]]" (Jagz Kooner Remix) |''[[Need For Speed: Carbon]]'' |spēle |2006 |- |"Tesla" |''[[The Sims 3: Supernatural]]'' |spēle |2012 |- |"This Is Our Sound" |''[[Queer as Folk (2000 TV series)|Queer as Folk]]'' |seriāls |2002 |- |"Versus" |''[[Mammoth (2009 film)|Mammoth]]'' |filma |2009 |- |"Young Etruscians" |''[[The Sims 3]]'' |spēle |2009 |} == Atsauces == # Levy, Doug (March 7, 2001). [http://www.mtv.com/news/1441377/ladytron-ride-the-new-new-wave/ "Ladytron ride the new New Wave"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171016014756/http://www.mtv.com/news/1441377/ladytron-ride-the-new-new-wave/ |date={{dat|2017|10|16||bez}} }}. [[:en:MTV|MTV]]. # Breihan, Tom (2011. gada 31. marts). [http://pitchfork.com/news/42071-ladytrons-new-album-gravity-the-seducer/ "Ladytron's New Album: Gravity the Seducer"]. [[:en:Pitchfork (website)|Pitchfork]]. # [https://www.residentadvisor.net/news.aspx?id=14115 "Nettwerk will release the synthpop group's next album in September"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171016014443/https://www.residentadvisor.net/news.aspx?id=14115 |date={{dat|2017|10|16||bez}} }}. [[:en:Resident Advisor|Resident Advisor]]. # Phares, Heather. [http://www.allmusic.com/album/best-of-00-10-mw0002109337 "Ladytron — Best of 00-10"]. [[:en:AllMusic|AllMusic]]. # [https://books.google.no/books?id=0X81DgAAQBAJ&pg=PT188&lpg=PT188&dq=witch+house+ladytron&source=bl&ots=kjhXzVwL7o&sig=OZ8twGLo06xLmMo8biLdSrk4UXU&hl=sv&sa=X&ved=0ahUKEwjL-5uS3P_ZAhUHfywKHQbmDtgQ6AEIOTAF#v=onepage&q=witch%20house%20ladytron&f=false "Midnight Cafe"]. Xiphias Press. 2017. gada 24. februāris. # Krisher, Dan; Schirz, Tiffany (2007. gada novembris). [http://www.rolandus.com/community/insider/article.php?ArticleId=88 "Ladytron On Roland"]. [[:en:Roland Corporation|Roland]]. # Newman, Scott (2010. gada 16. jūnijs). [http://www.voxy.co.nz/entertainment/ladytron-interview-reuben-wu/319/52141 "LADYTRON — An Interview With Reuben Wu"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151124092345/http://www.voxy.co.nz/entertainment/ladytron-interview-reuben-wu/319/52141 |date={{dat|2015|11|24||bez}} }}. Voxy.co.nz. Digital Advance. # Gourlay, Dorn (2011. gada 8. marts). [http://drownedinsound.com/in_depth/4141859 "DiS meets Ladytron"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151003063705/http://drownedinsound.com/in_depth/4141859 |date={{dat|2015|10|03||bez}} }}. [[:en:Drowned in Sound|Drowned in Sound]]. # Pytlik, Mark (2005. gada 22. novembris). [http://www.xlr8r.com/features/2005/11/ladytron-spell-bound "Ladytron: Spell Bound"]. ''XLR8R Magazine''. # [https://www.youtube.com/watch?v=RS0NGfXSz68 "Brian Eno talks about Ladytron (Luminous Festival 2009 — Sydney Opera House)"]. [[:en:YouTube|YouTube]]. 2009. gada 9. jūlijs. # Hagen, Carmel (2008. gada 14. decembris). [https://web.archive.org/web/20160531212350/http://formatmag.com/features/ladytron/ "Ladytron"]. ''Format''. # [https://web.archive.org/web/20121110110351/http://www.blurb.com/bookstore/detail/2274359 "SVALBARD 12-inch version By Reuben Wu — Blurb"]. # [https://archive.today/20120715010614/http://uk.linkedin.com/in/reubenwu "Reuben Wu"]. [[:en:LinkedIn|LinkedIn]]. Arhīvēts no oriģināla 2012. gada 15. jūlijā. # [https://web.archive.org/web/20110623124111/http://www.technosquirrels.com/bio.php "Techno Squirrels: Bio"]. Techno Squirrels. # [http://www.linkedin.com/pub/lisa-eriksson/30/702/16b "Lisa Eriksson"]. LinkedIn. # [https://web.archive.org/web/20010306194647/http://www.invictahifi.co.uk/ladyinfo.html "Home of Ladytronix"]. Archived from [http://www.invictahifi.co.uk/ladyinfo.html the original] on 6 March 2001. # [https://web.archive.org/web/20131224110841/http://nettskinny.com/release/20110214/329-ladytron-best-00-10 "3/29 — Ladytron — 'Best Of: 00 — 10'"]. ''Nettwerk Press Blog''. 2011. gada 14. februārī. # [http://www.videovision.org/vv_interviews-ladytron.html "Videovision: Ladytron interview"]. 2002. gads # [https://web.archive.org/web/20140909235918/http://www.liv.ac.uk/media/livacuk/insight/Insightautumn06.pdf "The University of Liverpool: Insight Magazine: Autumn 2006"]. Liv.ac.uk. Arhivēts no oriģināla 2014. gada 9.septebrī # [https://web.archive.org/web/20110303011146/http://www.dailyrecord.co.uk/showbiz/music-news/2008/06/01/60-second-interview-ladytron-s-mira-aroyo-78057-20591556/ "60 second interview: Ladytron's Mira Aroyo"]. [[:en:Daily Record (Scotland)|Daily Record]]. [[:en:Trinity Mirror|Trinity Mirror]]. 2008. gada 1. jūnijs. Arhivēts no oriģināla 2011. gada 3. martā. # [http://www.rocklistmusic.co.uk/1999.html "Rocklist.net...NME End of Year Lists 1999"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200118055002/http://www.rocklistmusic.co.uk/1999.html |date={{dat|2020|01|18||bez}} }}. Rocklistmusic.co.uk. # [http://www.rocklistmusic.co.uk/2000.html "Rocklist.net...NME End of Year Lists 2000"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303205439/http://www.rocklistmusic.co.uk/2000.html |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}. Rocklistmusic.co.uk. # [http://www.rocklistmusic.co.uk/2001.html "Rocklist.net...NME End of Year Lists 2001"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160807011924/http://www.rocklistmusic.co.uk/2001.html |date={{dat|2016|08|07||bez}} }}. Rocklistmusic.co.uk. # [http://www.answers.com/topic/ladytron-1 "Ladytron"]. ''Gale Musician Profiles''. Answers.com. # [https://web.archive.org/web/20010726134411/http://www.jound.com/will/interviews/ladytron.html "Ladytron"]. Archived from the original on 26 July 2001. # [https://web.archive.org/web/20180316151803/https://www.chaoscontrol.com/ladytron-2/ "Ladytron — Chaos Control Digizine"]. Chaoscontrol.com # [http://www.bbc.co.uk/radio1/johnpeel/sessions/2000s/2001/Dec05ladytron/ "Peel Sessions: 05/12/2001 — Ladytron"]. ''bbc.co.uk''. BBC. # [http://www.bbc.co.uk/radio1/johnpeel/sessions/2000s/2002/Dec04ladytron/ "Peel Sessions: 04/12/2002 — Ladytron"]. [[:en:BBC Radio 1|BBC Radio 1]]. [[:en:BBC Online|BBC Online]]. # [https://web.archive.org/web/20051217114526/http://www.ladytron.com/textsite/news.php "Ladytron"]. Archived from [http://www.ladytron.com/textsite/news.php the original] on 17 December 2005. # [https://web.archive.org/web/20041206082217/http://www.ladytron.com/news.html ": News :"]. Archived from [http://www.ladytron.com/news.html the original] on 6 December 2004. # [https://web.archive.org/web/20181230101035/https://www.metacritic.com/music/witching-hour "Witching Hour — Ladytron"]. [[:en:Metacritic|Metacritic]]. [[:en:CBS Interactive|CBS Interactive]]. # [http://www.abc.net.au/rage/archive/s2045308.htm "r a g e | Pop Levi"]. Abc.net.au. 29 September 2007. # Pytlik, Mark (4 October 2005). [http://pitchfork.com/reviews/albums/4635-the-witching-hour/ "Ladytron: The Witching Hour"]. [[:en:Pitchfork Media|Pitchfork Media]]. # Rogers, Jude (30 May 2008). [https://www.theguardian.com/music/2008/may/30/popandrock.electronicmusic "Ain't that a kick in the teeth?"]. London: [[:en:Guardian.co.uk|guardian.co.uk]] # [http://www.side-line.com/news_comments.php?id=21088_0_2_2610_C "Ladytron joins Major Records and Nine Inch Nails on tour"]. ''Side-Line''. 28 February 2007. # [http://www.ign.com/articles/2007/11/12/ladytron-land-new-label "Ladytron Land New Label — IGN"] # Weiss, David (1 June 2008). [https://web.archive.org/web/20160304040659/http://www.emusician.com/remixmag/artists_interviews/musicians/remix_layer_cake/index.html "Ladytron | Layer Cake"]. [[:en:Electronic Musician|Electronic Musician]]. [[:en:NewBay Media|NewBay Media]]. # [http://blastmagazine.com/the-magazine/entertainment/new-ladytron-record-brings-fans-up-to-speed/ "New Ladytron record brings fans up to speed"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121110110354/http://blastmagazine.com/the-magazine/entertainment/new-ladytron-record-brings-fans-up-to-speed/ |date={{dat|2012|11|10||bez}} }}. 2 June 2008. # Raggett, Ned (27 February 2009). [https://web.archive.org/web/20181021024644/https://www.thegamereviews.com/article-1126-Interview-Ladytron.html "Interview: Ladytron —"]. The Game Reviews. # [https://web.archive.org/web/20180715041030/http://wiki.thesimsresource.com/index.php?title=Song_List "Song List"]. ''The Sims 3 Wiki''. # Neyland, Nick (6 February 2009). [http://www.prefixmag.com/news/ladytron-and-the-faint-co-headlining-north-america/25831 "Ladytron and the Faint Co-Headlining North American Tour"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090209195130/http://www.prefixmag.com/news/ladytron-and-the-faint-co-headlining-north-america/25831 |date={{dat|2009|02|09||bez}} }}. Prefix. # [http://www.synthtopia.com/content/2009/03/26/brian-eno-curating-sydney-music-fest/ "Brian Eno Curating Sydney Music Fest"]. ''Synthtopia''. 26 March 2009. # Raggett, Ned (23 April 2009). [https://web.archive.org/web/20100222094042/http://www.ocweekly.com/2009-04-23/music/ladytron "Ladytron May Be Dark and Moody, But Don't Call Them Goth"]. [[:en:OC Weekly|OC Weekly]]. [[:en:Village Voice Media|Village Voice Media]] # [https://web.archive.org/web/20141215081000/http://nettskinny.com/story/20110329/best-ladytron-00-10-available-now "'Best of Ladytron: 00-10' Available Now"]. ''Nettwerk Press Blog''. 29 March 2011. # [http://www.myspace.com/ladytron/blog/542898410 "Best of Videos 00-10 Out Today on iTunes van Ladytron op Myspace"]. Myspace.com. # [http://www.last.fm/music/Ladytron/+events/2011 "Ladytron's Concert Listing"] # [https://web.archive.org/web/20120419022538/http://nettskinny.com/story/20110404/ladytron-announces-studio-album-gravity-seducer-set-release-sept-13th "Ladytron Announces Studio Album, 'Gravity The Seducer'; Set For Release Sept. 13th | Nettwerk Press Blog"]. Nettskinny.com. # [https://itunes.apple.com/gb/album/ambulances-single/id438714481 "Ambulances — Single by Ladytron"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305110021/https://itunes.apple.com/gb/album/ambulances-single/id438714481 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}. iTunes Store UK. [[Apple Inc.]] # [https://itunes.apple.com/gb/album/mirage-single/id438977565 "Mirage — Single by Ladytron"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305022726/https://itunes.apple.com/gb/album/mirage-single/id438977565 |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}. [[iTunes Store]] UK. [[Apple Inc.]] # [http://simsvip.com/?p=14097 "The Sims 3 Supernatural Soundtrack"]. 7 August 2012. # [https://www.facebook.com/ladytron/posts/464939400238399 "Ladytron's Facebook page"] # [http://www.recordstoreday.com/SpecialRelease/6425 "RECORD STORE DAY — SpecialRelease"] # [https://web.archive.org/web/20170826151917/http://www.ladytron.com/?p=181 "2016 NEWS"] # [https://web.archive.org/web/20180406092324/https://www.pledgemusic.com/projects/ladytron "Ladytron: New Album on PledgeMusic"] # [https://web.archive.org/web/20121002150229/http://www.outlar.com/artist.php?id=517 "Revo DJ — Electro, Punk, Techno"] # [https://www.theguardian.com/urbanundiscovered/liverpool-korova "Profile: Liverpool Korova — Urban Undiscovered"] ''The Guardian''. London. 2 March 2009. # Laurence, Alexander (19 June 2008).[http://portable-infinite.blogspot.com/2008/06/ladytron-interview-2008.html "Ladytron Interview 2008"]. ''The Portable Infinite blog''. # [https://web.archive.org/web/20161014010348/http://jonnyabrams.blogspot.com/2011/08/interview-ladytron.html "ROCKSUCKER: Interview: Ladytron"] Jonnyabrams.blogspot.com. 19 August 2011. # [https://web.archive.org/web/20131030190416/http://www.cityweekend.com.cn/shanghai/articles/blogs-shanghai/shanghais-nightlife/interview-ladytrons-reuben-wu/ "Interview: Ladytron's Reuben Wu — Shanghai — Shanghai Blogs Blog — City Weekend Guide"] # [http://www2.citypaper.com/music/story.asp?id=8221 "Fashion Don'ts: Liverpool's Ladytron Clashes with Electroclash — Baltimore City Paper"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130528014612/http://www2.citypaper.com/music/story.asp?id=8221 |date={{dat|2013|05|28||bez}} }} # [https://web.archive.org/web/20100102035202/http://korg.com/Artist.aspx?artist=259 "Artist Details"] Korg. Archived from [http://www.korg.com/Artist.aspx?artist=259 the original] on 2 January 2010. # [https://www.imdb.com/name/nm2902287/ "Ladytron"] IMDb.com. == Ārējās vietnes == * [http://www.ladytron.com/ Oficiālā mājaslapa] * [https://www.youtube.com/channel/UCY6iwVgOWuB58sj8zwDbpGQ/featured Ladytron YouTube kanāls] {{atsauces}} [[Kategorija:Apvienotās Karalistes mūziķi]] [[Kategorija:Anglijas sintpopa grupas]] [[Kategorija:Skotijas cilvēki]] az1csapie3cpmwjoqvtm4s08ti2y041 0 402749 4548246 4501469 2026-11-11T14:12:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548246 wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Kameņecas muiža | native_name = | former_names = ''Kamieniec/Каменец'' | alternate_names = | map = Latvija | status = | image = Kameniec manor (Kameņecas muiža) - panoramio.jpg | image_alt = | image_size = 250px | caption = | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = [[Romas Katoļu baznīca]] | location = [[Jaunaglona]], [[Aglonas pagasts]], [[Preiļu novads]], {{LAT}} | pushpin_map = | latd = 56.1616836 | latNS = N | longd = 27.0109873 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 18. gadsimts, 20. gadsimts | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Kameņecas muiža''' ({{val|pl|Kamieniec}}, {{val|ru|Каменец}}) bija [[Daugavpils apriņķa muižu nosaukumi|Latgales muiža]], kas atradās mūsdienu [[Preiļu novads|Preiļu novada]] [[Jaunaglona]]s ciemā. == Vēsture == [[Attēls:Orda Napoleon - Kamieniec Inflancki, Pałac Reuttów.png|thumb|left|Kameņecas muiža ([[Napoleons Orda]], 1876).]] Muižas komplekss kopā ar zirgu staļļiem, kapellu un muižu ietverošo mūra sētu ir celts 18. gadsimtā<!-- [[neogotika]]s stilā (?) -->. 20. gadsimtā pārbūvēts. To apdzīvojušas [[Felkerzāmi|Felkerzāmu]], tad [[Pavloviči|Pavloviču]] un, visbeidzot, [[Rauti|Reutu]] muižnieku dzimtas. Pēc [[Agrārā reforma Latvijā|agrārās reformas]] 1927. gadā tajā tika iekārtots katoļu sieviešu klosteris un ģimnāzija, kas darbojās no 1929. gada 18. novembrim līdz 1940. gada 17. jūnijam. Tās direktors bija [[monsinjors]] [[Aloizs Broks]]. Klosterī un ģimnāzijā darbojās [[Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācija|Jēzus kongregācijas māsas]], kas Jaunaglonā no [[Vīne]]s ieradās pēc arhibīskapa [[Antonijs Springovičs|Antonija Springoviča]] aicinājuma. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā muižā izveidoja Aglonas mehanizācijas skolu, tad lauksaimniecības skolu, vēlāk Jaunaglonas vidusskolu. Skola kā [[Viduslatgales Profesionālā vidusskola|Viduslatgales Profesionālās vidusskolas]] struktūrvienība tika likvidēta 2015. gadā. Mūsdienās muižu apsaimnieko Aglonas katoļu draudze. Bijušais muižas parks atrodas valsts aizsardzībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.daba.gov.lv/lv/jaunaglonas-parks|title=Jaunaglonas parks {{!}} Dabas aizsardzības pārvalde|website=www.daba.gov.lv|access-date=2026-08-02|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20190818003537/http://latgalesdati.du.lv/foto/1221 Napoleona Ordas Kameņecas muižas akvarelis] {{Latvijas muižu pilis vai kungu mājas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Aglonas pagasts]] [[Kategorija:Muižas Latvijā]] 7wdi0worc9ns70hgc6eal5npcirl4k7 0 403848 4548393 4530554 2026-11-11T22:12:16Z Teatrālis 82063 /* 2026. gadā */ 4548393 wikitext text/x-wiki Sarakstā hronoloģiski apkopotas [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātrī]] iestudētās izrādes kopš tā pastāvēšanas pirmsākumiem. == Valmieras Dramatiskais teātris (1923—1930) == === 1923. gadā === * 1923.11.25. [[Ādolfs Alunāns]] "Kas tie tādi, kas dziedāja". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1923.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. === 1924. gadā === * 1924. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924. [[Jānis Akuraters]] "Tautas darbinieki". * 1924. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". * 1924.01.08. Artūrs Jerviluoms "Ziemeļnieki". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.01.20. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Zvēru dīdītājs". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.09. [[Moljērs]] "Skapēna nedarbi". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.02.24. Aleksandrs Bisons "Nezināmā". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.02. [[Jānis Akuraters]] "Lāča bērni". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.08. D-D "Vecmāmiņa". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.03.09. [[Karlo Goldoni]] "Viesnīcniece". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.04.06. [[Anna Brigadere]] "Hetēras mantojums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1924.05.03. Maksis Halbe "Straume". Rež. Gustavs Amols. * 1924.05.18. [[Edvards Vulfs]] "Sensācija". Rež. Jānis Einbergs. * 1924.08.31. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.09.21. Emīls Rozenovs "Pakrēšļa ļaudis". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.05. [[Edvards Vulfs]] "Svētki Skangalē". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.09. O. Švarcs "Sportisti". Rež. Ludvigs Laus. * 1924.10.12. Emīls Verharns "Filips II". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.10.26. [[Frīdrihs Šillers]] "Laupītāji". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.11.23. [[Jūlijs Pētersons]] "Prāta cilvēki". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.14. [[Aspazija]] "Sidraba šķidrauts". Rež. Augusts Kokalis. * 1924.12.31. [[Rainis]] "[[Zelta zirgs]]". Rež. Augusts Kokalis. === 1925. gadā === * 1925.02. [[Augusts Saulietis]] "Sirdskaite". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.01. [[Rainis]] "Indulis un Ārija". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1925.03.01. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.15. [[Aspazija]] "Ragana". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.03.22. Viencēlieni: [[Andrejs Upīts]] "Privātīpašums", [[Edvards Vulfs]] "Sasistais spogulis". * 1925.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Mūsu senči". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.04.14. [[Pjērs de Bomaršē]] "Figaro kāzas jeb Trakā diena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Seklā, pelēkā ikdiena". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.05.03. Ludvigs Fulda "Vulkāns". Rež. Augusts Kokalis. * 1925.08.09. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.06. Voldemārs Zonbergs "Krusts un pērkons". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.09.20. [[Henriks Ibsens]] "Ziemeļu varoņi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.04. Tristans Bernārs "Divas pīles". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.10.18. Ludvigs Holbergs "[[Žūpu Bērtulis]]". * 1925.10.29. Margareta Maijo "Luteklīši". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.11.01. [[Frīdrihs Šillers]] "Vilhelms Tells". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12. Viktors Riškovs "Čūskulēns". * 1925.11.06. Anrī Bernšteins "Zaglis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.13. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.17. [[Romēns Rolāns]] "Mīlas un nāves spēle". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.25. Jaroslavs Kvapila "Karalis, ubags un princese". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.26. Moriss Ordons, Brandons Tomass "Čarļa krustmāte". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1925.12.31. Viencēlieni: "Hipnozes briesmās", V. Biļibins "Dārgais skūpsts". === 1926. gadā === * 1926.01.07. [[Augusts Strindbergs]] "Tēvs". * 1926.01.31. Sidnejs Gariks "Atzīšanās". * 1926.02.07. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". * 1926.02.20. [[Jūlijs Pētersons]] "Diplomāti". * 1926.03.14. [[Johans Volfgangs Gēte]] "Fausts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1926.04.04. [[Edvards Vulfs]] "Meli". * 1926.04.05. E. Rejs "Skaistas sievietes". * 1926.04.18. Roberts Valters "Tornī". * 1926.04.24. [[Ferencs Molnārs]] "Velns". * 1926.05.09. [[Aleksandrs Dimā (dēls)]] "Kamēliju dāma". * 1926.05.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". * 1926.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. [[Alfreds Amtmanis-Briedītis]]. * 1926.09.19. [[Aspazija]] "Boass un Rute". * 1926.10.24. [[Aleksejs Tolstojs (1883 – 1945)|Aleksejs Tolstojs]], Pāvels Ščogoļevs "Carienes sazvērestība". * 1926.10.31. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". * 1926.12. Viencēlieni: Jānis Jēps-Baldzēns "Brāļu sieva", Jurijs Jurjins "Varonis aiz pārpratums". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1926.12.12. Lindulis "Gaigalu dzimta". === 1927. gadā === * 1927.01. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Spāniešu muša". * 1927.01.02. Gabriels Dregeli "Labi pašūta fraka". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.01.16. [[Andrejs Upīts]] "Kaijas lidojums". * 1927.02. Oskars Lutss "Sasteigtās precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.03.20. Kārlis Ieviņš "Putras Dauķa precības". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.22. M. Reimanis "Mīlas diplomāti". Rež. Fridrihs Dombrovskis-Dumbrājs. * 1927.04.24. Armāns Kaijavē, Robērs de Flērs "Iekarotā laime". * 1927.11. [[Rainis]] "[[Mīla stiprāka par nāvi]]". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. === 1928. gadā === * 1928.04. [[Leons Paegle]] "Par un pret". * 1928.04.09. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Atjautīgā sieviete". Rež. [[Ernests Feldmanis]]. === 1929. gadā === * 1929.01.06. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Deja ap mīlu". * 1929.01.20. [[Augusts Deglavs]] "Vecais pilskungs". * 1929.02.26. Luidži Kamoleti "Aiz klostera mūriem". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1929.03.17. [[Jānis Akuraters]] "Priecīgais saimnieks". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.04.14. Vilhelms Meijers-Fersters "Vecheidelberga". Rež. Voldemārs Ronis. * 1929.05.12. [[Andrejs Upīts]] "Apburtais loks". Rež. Gustavs Žibalts. * 1929.08.18. Jānis Lejiņš "Nebrauc tik dikti". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.09.22. M. Reimanis "Vecpuišu ģimene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.06. [[Leonīds Andrejevs]] "Mūsu mūža dienas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.10.27. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.11.03. [[Arturs Šniclers]] "Kāzu rīts". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1929.12. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Priekšzīmīga saimniecība". * 1929.12.12. Engelberts Humperdinks "Ansītis un Grietiņa". * 1929.12.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Traks numurs". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1930. gadā === * 1930.02.02. Bajards Veijers "Mērijas Duganes prāva". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.03.09. [[Anna Brigadere]] "Kad sievas spēkojas". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04. Jukums Palevičs "Lauztā sirds". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.21. Ladislavs Fodors "Plika kā baznīcas žurka". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.04.22. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". == Ziemeļlatvijas teātris (1930—1944) == === 1930. gadā === * 1930.10.05. [[Aspazija]] "Torņa cēlājs". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.10.26. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Pie Sloku ezera" ("Atpūta "Paradīzē""). Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.11.23. L. Ganhofers, Marko Brosiners "Čigāniete Zanda". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.26. Gustavs Mozers "Mūža rente". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1930.12.31. [[Hugo Teodors Krūmiņš]] "Sāncenši". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1931. gadā === * 1931.01.06. [[Vilhelms Bušs]] "Makss un Morics". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.02.22. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Anna Kristi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.03.20. [[Viktorjēns Sardū]], Emils Moro "Madame Sans-Gene". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.04.06. Pauls Aldre "Līdumnieki". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.08.30. [[Elīna Zālīte]] "Maldu Mildas sapņojums". * 1931.09.12. Jānis Lejiņš "Traki sirsnīgi". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.26. Milda Priedulāja "Veco dzirnavu noslēpums". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1931.12.31. Pēteris Brikmanis "Laimes vērpēja". Rež. Voldemārs Ābrams. === 1932. gadā === * 1932.01.24. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.14. Arnolds Ridlejs "Spoku vilciens". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1932.02.28. Moriss Rostāns "Cilvēks, kuru es nonāvēju". Rež. [[Jānis Zariņš (režisors)|Jānis Zariņš]]. * 1932.03.28. Francis Arnolds, Ernests Bahs "Taupības kurators". * 1932.08.15. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.01. [[Jūlijs Pētersons]] "Pieklīdušais kaķēns". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.10.23. Ludvigs Fulda "Vīrietis, kuru jāprec". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.11.05. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Gustavs Amols. * 1932.11.27. [[Henriks Ibsens]] "Tautas naidnieks". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.16. Jānis Lejiņš "Bij’ man vienas rozes dēļ". Rež. Alfrēds Zommers. * 1932.12.26. E. Lesters "Mīla un gods". Rež. Pēteris Treicis. * 1932.12.27. N. Sobolščikovs-Samarins "Runcis zābakos". * 1932.12.31. E. Adeniss "Tauera". Rež. Alfrēds Zommers. === 1933. gadā === * 1933.01.08. Robērs de Flērs, Armāns Kaijavē "Zelta rudens". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.02.09. [[Rainis]] "Jāzeps un viņa brāļi". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.02. [[Kārlis Rabācs]] "Ādama ābols". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.04.17. [[Aleksandrs Ostrovskis]], Nikolajs Solovjovs "Neuzticīgo sievu skola" ("Belugina precības"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.06.02. Frederiks Dalgrēns "Vermlandieši". Rež. Gustavs Amols. * 1933.06.11. [[Jānis Akuraters]] "Viesturs". Rež. Pēteris Treicis. * 1933.09.23. [[Anna Brigadere]] "Karaliene Jāna". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.08. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.10.20. Augusts Laiviņš "Kauguru dumpis". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.11.26. [[Džeroms K. Džeroms]] "Šīs dienas leģenda" ("Aizmirstais draugs"). Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.26. Esmonds "Sieviete drēbēs". Rež. Alfrēds Zommers. * 1933.12.27. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1933.12.27. [[Mārtiņš Zīverts]] "Zelta zeme". Rež. Alfrēds Zommers. === 1934. gadā === * 1934.02.08. Zeiboltu Jēkabs "Dullais barons Bunduls". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.03. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.03.10. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Roberts Brīvmanis. * 1934.03.17. [[Roberts Kroders]] "Pēdējais tilts". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.04. Klabunds "X.Y.Z.". Rež. Alfrēds Zommers. * 1934.09.02. [[Jēkabs Janševskis]] "Laimes bērns". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.10.12. [[Kārlis Zariņš (rakstnieks)|Kārlis Zariņš]] "Negudrā Ģertrūde". Rež. Eižens Kalniņš. * 1934.12.26. Edvards Knoblauhs "Fauns". * 1934.12.27. [[Jānis Akuraters]] "Sidraba birzs". Rež. Jānis Einbergs. * 1934.12.27. [[Vilis Jānis Lapenieks]] "Karogs aicina". === 1935. gadā === * 1935.04.12. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. Eižens Kalniņš. * 1935.09.22. [[Doku Atis]] "Krišus Laksts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10. [[Imre Kalmans]] "Silva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.10.18. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Gustavs Rēders "Aladins". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.26. Aleksandrs Lestjāns, Jene Vašari "Cepelīna zaķis". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1935.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1936. gadā === * 1936.01. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.04.21. Pauls Ābrahams "Pavasara mīla". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.05.15. [[Vilis Lācis]] "Tālais ceļš". * 1936.05.15. [[Ernests Brastiņš]] "Latvijas zvaigznes". * 1936.09.15. Minna Dišlere "Ozolnieka meita". Rež. Voldemārs Ābrams. * 1936.09.19. [[Līgotņu Jēkabs]] "Bierantos". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.11.18. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1936.12.26. Menherts Lengjels "Nakts serenāde". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1937. gadā === * 1937.02.26. [[Jānis Grots]] "Zelta atslēga". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.04.10. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.05. E. Mārs "Slinkais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Mārtiņš Zīverts]] "Tīreļpurvs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937. [[Aleksandrs Grīns]] "Nameja gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.09.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.10.23. Aime un Ferencs Stjuarti "Meitene Irēne". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.11.18. [[Jānis Purapuķe]] "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.26. [[Vilis Lācis]] "Jaunā maiņa". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1937.12.31. Edvards Vulfs "Līnis murdā". Rež. Antons Titāns. * 1937.12.31. [[Ādolfs Alunāns]] "Bagātā brūte". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1938. gadā === * 1938.02.11. Jānis Sārts "Gredzens". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.04.18. Ralfs Benackis "Princese uz trepēm". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.05.29. [[Jūlijs Lācis]] "Tēvoča joks". Rež. Arnolds Stubavs. * 1938.09.24. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.10.28. [[Džeroms K. Džeroms]] "Hobsa jaunkundze". Rež. [[Herberts Zommers]]. * 1938.11.18. [[Aleksandrs Grīns]] "Tēvu zeme". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1938.12.26. [[Elīna Zālīte]] "Mūžīgi vīrišķais". Rež. Alfrēds Zommers. === 1939. gadā === * 1939.03.25. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.03.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Sestdienas vakars". * 1939.03.30. [[Anna Brigadere]] "Raudupiete". Rež. Emīls Mačs. * 1939.04.10. Pjērs de Bomaršē "Figaro kāzas". Rež. Žanis Kopštāls. * 1939.04.27. [[Čārlzs Dikenss]] "Circenītis aizkrāsnē". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.05. [[Mārtiņš Zīverts]] "Partizāni". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.09.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1939.10.21. Valdemārs Zonbergs "Kurzemes hercogs Jēkabs". Rež. Alfrēds Alksnis. * 1939.11.30. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1939.12.31. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] "Jo pliks, jo traks". === 1940. gadā === * 1940.03.23. Olga Zvirgzdiņa "Uzvara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.04.27. Jānis Lejiņš "Skabarga sirdī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1940.09.29. [[Rainis]] "Ģirts Vilks". * 1940.11.07. [[Andrejs Upīts]] "1905". Rež. Ģirts Bumbieris. * 1940.12. Ģirts Salnājs "Gubernatora sekretārs". Rež. Jānis Einbergs. * 1940.12.08. A. Rentovičs "Traktoristi". Rež. Ženija Skalbe-Ozoliņa. === 1941. gadā === * 1941.02.09. Vasilijs Škvarkins "Vienkāršā meitene". Rež. Jānis Einbergs. * 1941.12.26. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1942. gadā === * 1942. Kuri-Berijs "Viena vasara". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.01.24. Augusts Hinrihss "Kad gailis dzied". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.02.28. Alfrēds Karaša "Karogs aicina". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.04.18. Francs Lehārs "Grāfs Luksemburgs". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.05.24. Konstance Miķelsone "Slinkā sieva". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1942.10.29. [[Rūdolfs Blaumanis]] "No saldenās pudeles". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1943. gadā === * 1943.01.02. Augusts Melks "Dienvidvējš". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.02.07. [[Gerharts Hauptmanis]] "Nogrimušais zvans". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.03.13. Minna Dišlere "Studentes vasara". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.04.20. Austra Mētere-Ozola "Čiko". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.05.09. Kārlis Brikners "Ērkšķrozīte". Rež. Jānis Einbergs. * 1943.06.18. [[Elīna Zālīte]] "Bīstamais vecums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.09.25. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1943.10.23. [[Ādolfs Alunāns]] "Mucenieks un muceniece". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1943.12.17. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1944. gadā === * 1944.02.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Visi mani radi raud". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.03.17. [[Elīna Zālīte]] "Rudens rozes". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1944.05.06. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1944.06.02. Barijs Konnors "Ērikas gudrības grāmata". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. == LPSR Valmieras drāmas teātris (1944—1953) == === 1944. gadā === * 1944.11.07. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1945. gadā === * 1945.04.04. [[Andrejs Upīts]] "Peldētāja Zuzanna". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1945.06.21. Aleksandrs Korneičuks "Mistera Pērkinsa misija boļševiku zemē". Rež. Antons Titāns. * 1945.07.27. Vladimirs Mass, Mihails Červinskis "Kaut kur Maskavā". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1946. gadā === * 1946. V. Iļjenkovs "Ziedu laukums". Rež. Antons Titāns. * 1946.05.01. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ugunī". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1946.06.28. Aleksandrs Ostrovskis "Belugina precības". Rež. Antons Titāns. * 1946.11.23. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. Žanis Vīnkalns. === 1947. gadā === * 1947.02.11. Leonīds Rahmanovs "Nemierīgais vecums". Rež. Antons Titāns. * 1947.05.04. [[Arvīds Grigulis]] "Kā Garpēteros vēsturi taisīja". Rež. Antons Titāns. * 1947.06.29. [[Konstantīns Simonovs]] "Divas Amerika" ("Viņu jautājums"). Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.11.04. [[Konstantīns Simonovs]] "Zem Prāgas kastaņām". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1947.12.28. Aleksandrs Korneičuks "Platons Krečets". Rež. Antons Titāns. === 1948. gadā === * 1948.02.28. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.05.27. [[Arvīds Grigulis]] "Māls un porcelāns". Rež. Antons Titāns. * 1948.07.06. Aleksejs Arbuzovs "Satikšanās ar jaunību". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.09.04. [[Rainis]] "Pūt, vējiņi!". Rež. Antons Titāns. * 1948.11.07. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1948.12.19. Anna Brodele "Skolotājs Straume". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1949. gadā === * 1949.03.10. Aleksandrs Afinogenovs "Mašeņka". Rež. Antons Titāns. * 1949.05.02. Elmārs Grīns "Vējš no dienvidiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.06.09. Aleksandrs Ostrovskis "Ienesīga vieta". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1949.10.25. Pjotrs Pavļenko "Laime". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1949.12.08. Karlo Goldoni "Divu kungu kalps". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1950. gadā === * 1950.02.18. Boriss Lavreņovs "Amerikas balss". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.04.20. [[Moljērs]] "Ārsts pašam negribot". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1950.04.28. Aleksejs Arbuzovs "Seši mīļi cilvēki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.06.09. [[Arvīds Grigulis]] "Kramā ir uguns". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.11.22. Thai Djan Čuns "Dienvidos no 38. paralēles". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1950.12.13. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] "Glāze ūdens". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1951. gadā === * 1951.02.17. Sergejs Mihalkovs "Zaudētā māja". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.03.17. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.04.14. [[Viljams Šekspīrs]] "Divpadsmitā nakts". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1951.06.16. Augusts Jakobsons "Trīs kapteiņi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.07.13. [[Andrejs Upīts]] "Stāsti par mācītājiem". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.10.21. Anna Brodele "Dedzīgās sirdis". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1951.12.16. [[Tirso de Molina]] "Tikumīgā Marta". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1952. gadā === * 1952.03.09. [[Nikolajs Gogolis]] "[[Revidents (luga)|Revidents]]". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.03. Hovards Fāsts "Trīsdesmit sudraba graši". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1952.09.16. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1952.11.25. Karlo Goldoni "Jocīgs gadījums". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1952.12.25. Gaļina Nikolajeva "Augstais vilnis". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1953. gadā === * 1953.03.26. Andrejs Uspenskis, Ļevs Ošaņins “Tava personīgā lieta”. Rež. Taisija Baboliņa. * 1953.04.08. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.06.30. A. Ļiperovskis "Sārtais ziediņš". Rež. Žanis Vīnkalns. == Leona Paegles Valsts Valmieras drāmas teātris (1953—1991) == === 1953. gadā === * 1953.08.11. Augusts Jakobsons "Šakāļi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1953.12.30. Kondrats Krapiva "Kas smejas pēdējais". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1954. gadā === * 1954.01.10. [[Andrejs Upīts]] "Ziņģu Ješkas uzvara". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.02.28. Eduards Vilde "Laimes pūķis". Rež. Vilis Bergs. * 1954.05.15. [[Antons Čehovs]] "Tēvocis Vaņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1954.06.05. [[Rainis]] "Mīla stiprāka par nāvi". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.10.28. Andrejs Makajonoks "Atvainojiet, lūdzami!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1954.11.13. V. Dihovičnijs, Moriss Slobodskojs "Kur ir tā iela, kur ir tas nams". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1955. gadā === * 1955.03.22. [[Henriks Ibsens]] "Spoki". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.04.22. [[Vilis Lācis]] "Uz jauno krastu". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.08.21. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1955.09.30. Aleksandrs Afinogenovs "Savu bērnu māte". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1955.11.30. Anna Brodele "Dace meklē laimi". Rež. [[Anna Lāce]]. === 1956. gadā === * 1956.03.10. Gaļina Nikolajeva, Sergejs Radzinskis "Pirmais pavasaris". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.05.19. Ježijs Jurandots "Tādi laiki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1956.08.23. [[Leons Paegle]] "Runga, iz maisa!". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1956.12.22. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. Bernhards Reihs. === 1957. gadā === * 1957.01.26. [[Vilis Lācis]] "Ciems pie jūras". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.03.30. [[Mārtiņš Zīverts]] "Ķīnas vāze". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.04.12. Mihails Sebastians "Zvaigzne bez vārda" ("Nezināmā zvaigzne"). Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1957.04.24. [[Gotholds Efraims Lesings]] "Emīlija Galoti". Rež. [[Anna Lāce]]. * 1957.10.25. [[Pāvils Rozītis]] "Valmieras puikas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1957.11.30. Giljermo Figeiredo "Lapsa un vīnogas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. === 1958. gadā === * 1958.03.08. Alehandro Kasona "Septiņi kliedzieni okeāna vidū". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.04.12. Anatolijs Sofronovs "Atvaļināts cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.06.26. Kārlis Kalnarājs ([[Kārlis Pamše]]) "Kuģi taujā ostas". Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1958.08.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1958.11.23. Nikolajs Zarudnijs "Laimes vārti" ("Varavīksne"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1959. gadā === * 1959.03.11. Andrejs Uspenskis "Dzīvoja trīs draugi". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.04.11. Olga Andžāne-Zvirgzdiņa "Dārgais prieks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.04.19. Egons Rannets "Pazudušais dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.05.22. Tudors Mušatesku "Titanika valsis". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.10.08. Valentīna Ļevidova "Trīs minūšu saruna". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1959.11.18. Genadijs Mazins "Šodien un vienmēr". Rež. Ēvalds Mercs. * 1959.12.26. Hanss Pfeifers "Laternu svētki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1960. gadā === * 1960.01.30. [[Antons Čehovs]] viencēlieni "Lācis", "Jubileja". Rež. Žanis Vīnkalns. * 1960.02.11. [[Anna Brigadere]] "Maija un Paija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.05.01. Vsevolods Kočetovs "Brāļi Jeršovi". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Ēvalds Mercs. * 1960.05.21. Harijs Gulbis "Mans cilvēks". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1960.11.07. Marija Smirnova, Marija Kraindele "Četri zem viena jumta". Rež. Ēvalds Mercs. * 1960.11.27. [[Vilis Lācis]] "Putni bez spārniem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1961. gadā === * 1961.03.10. Vratislavs Blažeks "Svētku vakars". Rež. [[Ēriks Lācis]], [[Jānis Streičs]]. * 1961.03.25. [[Maksims Gorkijs]] "Saules bērni". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.14. Venta Vīgante "Kad rūsa plaiksnās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.06.17. Haralds Hauzers "Baltās asinis". Rež. [[Aina Matīsa]], [[Mihails Kublinskis]]. * 1961.09.16. Viktors Lavrentjevs "Sava tuvākā dēļ" ("Ivana Budanceva mantinieki"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1961.12.08. Viktors Miļūns "Kaijas pavada". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1961.12.29. Augusts Kicbergs "Vilkate". Rež. Alekss Satss. === 1962. gadā === * 1962.01.19. Ivans Soboļevs "Saimnieks". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.04.18. Vadims Korostiļovs "Ticu tev". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.05.01. Nikolajs Pogodins "Zilā rapsodija". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1962.05.12. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes "[[Mērnieku laiki]]". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.07. Nikolajs Pogodins "Uzticība" ("Melnie putni"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1962.11.23. Anna Lupāne "Sausās ielejas joki" ("Viss kārtībā"). Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1962.12.26. [[Pēteris Pētersons]] "Man trīsdesmit gadu". Rež. [[Arnolds Liniņš]]. === 1963. gadā === * 1963.04.11. [[Tenesijs Viljamss]] "Orfejs nokāpj ellē". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1963.04.20. Aleksejs Arbuzovs "Mūs kaut kur gaida". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.05.08. Marsels Emē "Trešā galva". Rež. Ņina Leimane. * 1963.12.13. [[Vilis Lācis]] "Zvejnieka dēls". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1963.12.20. [[Ilze Indrāne]] "Lazdu laipa". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. === 1964. gadā === * 1964.04.12. Lidija Obuhova "Cēlsirdība". Rež. [[Ēriks Lācis]]. * 1964.05.02. Viktors Rozovs "Kāzu dienā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.09.02. Etele Liliāna Voiniča "Dundurs". Rež. Rūdolfs Baltaisvilks. * 1964.10.02. Aleksejs Arbuzovs "Taņa". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1964.12.04. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1964.12.29. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori maize". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1965. gadā === * 1965.01.10. Aleksandrs Fredro "Vīrs un sieva". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.05.16. [[Ilze Indrāne]] "Sudraba avots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1965.05.02. Aleksejs Arbuzovs "Mans nabaga Marats". Rež. [[Varis Brasla]]. * 1965.06.02. [[Andrejs Upīts]] "Zaļā zeme". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1965.11.07. Horia Lovinesku "Tēlnieks un nāve" ("Visgarākā nakts"). Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1965.11.20. Voldemārs Sauleskalns "Māras Silenieces dienasgrāmata". Rež. Osvalds Krēsliņš. * 1965.12.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Trīnes grēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1966. gadā === * 1966.05.01. [[Vilis Lācis]] "Vainīgie". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1966.05.15. Viktors Rozovs "Bez mīlestības nedzīvojiet". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.05.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1966.11.19. [[Arvīds Grigulis]] "Cilvēki dārzā". Rež. Austra Skudra. * 1966.12.16. Roalds Nazarovs "Tikai divpadsmit stundas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1966.12.27. [[Pavels Kohouts]] "Māja, kurā esam dzimušas". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1967. gadā === * 1967.04.22. Viktors Rozovs "Kāda jauna cilvēka dzīves stāsts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1967.05.20. Samuils Aļošins "Viss paliek cilvēkiem". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.06.15. [[Frīdrihs Šillers]] "Mīla un viltus". Rež. [[Ņina Leimane]]. * 1967.07.13. Leonīds Zorins "Varšavas melodijas". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.05. Boriss Lavreņovs "Par tiem, kas jūrā". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1967.11.18. Aleksandrs Volodins "Komēdija". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1968. gadā === * 1968.02.03. [[Hella Vuolijoki]] "Ardievu, Niskavuori!". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.13. [[Jēkabs Janševskis]] "Dzimtene". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1968.05.24. Romualds Narečonis "Sentimentālais stāsts". Rež. Viktors Zvaigzne. * 1968.06.10. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1968.12.14. Šeila Dileinija "Iemīlējies lauva". Rež. Uldis Koškins. * 1968.12.18. [[Enida Blaitona]] "Pauks un Šmauks". Rež. Andris Vidiņš. * 1968.12.26. Dragomirs Asjonovs "Trīs rozes katru rītu". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1969. gadā === * 1969.01.25. [[Leons Paegle]] "Dievi un cilvēki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.05.18. [[Vilis Lācis]] "Cilvēki maskās". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1969.06.30. Samuils Aļošins "Seviļas siržu lauzējs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1969.08.21. Frenks Džilrojs "Es tevi mīlu, tēt!". Rež. [[Pēteris Lūcis]], Gunārs Treimanis. * 1969.11.22. Viktors Rozovs "No vakara līdz pusdienai". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1969.12.19. Genadijs Mamļins "Ei, tu, panāc šurp!". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1970. gadā === * 1970.01.24. [[Dagnija Zigmonte]] "Raganas māju remontē". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.02.15. [[Aleksejs Tolstojs (1883—1945)|Aleksejs Tolstojs]] "Sāpju ceļi". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.06.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1970.09.02. Zofija Posmiša "Pasažiere". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.09.05. Arčibalds Džozefs Kronins "Broudija pils". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1970.12.12. [[Nikolajs Gogolis]] "Precības". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1970.12.26. Vija Venta ([[Venta Vecumniece]]) "Teikuma vidū punktu neliek". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1971. gadā === * 1971.01.26. Valentīns Ježovs "Lakstīgalu nakts". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.05.09. Miklošs Ģārfašs "Mosties un dziedi". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1971.05.22. [[Agata Kristi]] "Peļu slazds". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1971.06.06. Aleksandrs Volodins "Pieci vakari". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1971.10.02. Viktors Zeba (Balfurs Ferbers) "Sevi meklējot". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1971.10.23. Otars Joseliani "Kamēr rati vēl ripo". Rež. Uldis Koškins. === 1972. gadā === * 1972.01.16. Nikolajs Matukovskis "Amnestija". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.02.02. [[Rainis]] "Mušu ķēniņš". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1972.03.05. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets|Traģisks stāsts par Hamletu, Dānijas princi]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.05.27. [[Anna Brigadere]] "Sievu kari ar Belcebulu". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1972.06.03. [[Zigmunds Skujiņš]] "Brunču medības". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1972.07.26. Džordže Mihails Zamfiresku "Sapņu elks". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1973. gadā === * 1973.01.19. [[Ilze Indrāne]] "Cepure ar kastaņiem". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1973.02.02. Akims Tarazi "Aug buciņš – lauž radziņus". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.02.12. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Arī sievietes pārskatās" ("Verdzenes"). Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.09.28. [[Pīters Šefers]] "Smiekli tumsā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1973.10.07. [[Hella Vuolijoki]] "Niskavuori saimnieces jaunība". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1973.10.19. Ardi Līvess "Par visiem dārgākā". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1973.11.21. [[Ārijs Geikins]] "Leģenda par Kaupo". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 1974. gadā === * 1974.05.18. [[Aleksandrs Vampilovs]] “Vasaras rītā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1974.05.31. [[Ādolfs Alunāns]] “Kas tie tādi, kas dziedāja”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.06.12. Aleksejs Arbuzovs “Esi sveicināta, mīlestība!”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1974.06.27. [[Gunārs Priede]] “Udmurtijas vijolīte”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1974.09.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.10.27. Ilze Binde, Andris Bergmanis “Kamēr saule vēl nenoriet...” (dzejas kompoz.). Rež. [[Dzintra Klētniece]]. * 1974.11.05. Aurēlijs Busujoks “Vienatnē ar mīlestību”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1974.11.08. Aleksejs Kolomijecs “Zilie brieži”. Rež. [[Dzidra Ritenberga]]. * 1974.11.21. [[Hella Vuolijoki]] “Niskavuori Heta”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1974.12.27. [[Antons Čehovs]] “[[Trīs māsas]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]], [[Māra Ķimele]]. === 1975. gadā === * 1975.03.27. Margarita Meijo, Moriss Ennekens "Mana sieva – mele!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 1975.04.09. [[Žans Anuijs]] "Mēdeja". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1975.05.21. Nikolajs Matukovskis "Ja dzīvi varētu kā dziesmu no jauna sākt". Rež. [[Aleksandrs Leimanis]]. * 1975.05.29. Harijs Gulbis "Cīrulīši". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1975.07.08. Sauļus Šaltenis, Leonīds Jacinevičs "Uguns medības ar dzinējiem". Rež. Modris Tenisons. * 1975.11.13. [[Somersets Moems|Viljams Somersets Moems]] "Lietus". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1976. gadā === * 1976.05.10. Ella Foņakova "...un laimi personiskajā dzīvē". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.05.26. Anatolijs Grebņevs "Skolas direktora dienasgrāmata". Rež. Modris Tenisons. * 1976.06.04. [[Ādolfs Alunāns]] "Seši mazi bundzenieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1976.06.10. Viljams Sarojans "Ei, jūs tur!". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.06. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1976.09.07. Alla Sokolova "Fantāzijas". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.10.12. Jons Druce "Vissvētākā". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1976.11.13. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1977. gadā === * 1977.04.28. [[Viljams Šekspīrs]] “Spītnieces savaldīšana”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1977.05.26. Jozs Grušs “Pijs nebija prātīgs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]] * 1977.06.11. [[Gerharts Hauptmanis]] “Pirms saules rieta”. Rež. [[Oļģerts Dunkers]]. * 1977.10.22. Boriss Lavreņovs “Četrdesmit pirmais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1977.11.25. [[Andrejs Upīts]] “Pieci nerātni smaidi”. Rež. Ņina Leimane. * 1977.12.01. Kšištofs Hoiņskis “Notikums naktī”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1977.12.30. Valentīns Katajevs “Riņķa kvadratūra”. Rež. [[Edmunds Freibergs]]. === 1978. gadā === * 1978.01.18. Arčibalds Džozefs Kronins “Trīs mīlestības”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.02.25. [[Pīters Šefers]] “Jūs esat zaudējis, ser!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.05.20. [[Pauls Putniņš]] “Pasaulīt, tu ļaužu ēka...”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.05.27. Ēvalds Hermakila “Žūpu Bērtulis” (komp.). Rež. Ēvalds Hermakila. * 1978.06.08. [[Vilis Lācis]] “Zeme un jūra”. Rež. Ņina Leimane. * 1978.06.19. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Imants Adermanis]]. * 1978.06.20. [[Žans Anuijs]] “Eiridike”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1978.06.25. [[Maksims Gorkijs]] “Dibenā”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1978.06.26. “Trīs musketieri” (pēc [[Aleksandrs Dimā (tēvs)|Aleksandra Dimā (tēva)]] romāna motīviem). Rež. [[Valdis Lūriņš]]. * 1978.09.09. Kolins Higinss “Harolds un Moda”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.10.23. Jevgeņijs Švarcs “Pasaka par apburtajiem kokiem”. Rež. Andris Vidiņš. * 1978.11.11. [[Gunārs Priede]] “Žagatas dziesma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1978.12.01. [[Vladimirs Majakovskis]] “Pirts”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1978.12.13. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Indrāni”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1979. gadā === * 1979.02.20. [[Rejs Bredberijs]] “[[451 grāds pēc Fārenheita]]”. Rež. Haralds Šēnknehts. * 1979.02.26. “Edith Piaf”. Rež. [[Agris Māsēns]] * 1979.05.25. [[Jēkabs Janševskis]] “Bandavā”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1979.06.01. Kazis Saja “O, Klemens!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.06.27. Jene Heltaji “Mēmais bruņinieks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.05. Viktors Rozovs “Medņa ligzda”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1979.11.09. Kazis Saja “Liesmojošā bumbiere”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1979.11.30. [[Roberts Luiss Stīvensons]] “[[Bagātību sala]]”. Rež. [[Alvis Birkovs]]. === 1980. gadā === * 1980.04.19. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.05.16. [[Pauls Putniņš]] “Pusdūša”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.06.20. Murejs Šizgals “Mīlēšanās”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1980.09.06. Vasīlijs Šukšins “Līdz trešajiem gaiļiem”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.09.10. [[Gunārs Priede]] “Vai mēs viņu pazīsim?”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1980.11.08. Azats Abduļins “Trīspadsmitais priekšsēdētājs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1980.11.26. [[Bertolts Brehts]] “Vīrs paliek vīrs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1980.12.25. Samuils Aļošins “Tēma ar variācijām”. Rež. [[Agris Māsēns]]. === 1981. gadā === * 1981.01.20. Edvards Radzinskis “Sieviete ārpus mīlestības un nāves”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1981.02.01. Jukums Palevičs “Preilenīte”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1981.05.29. [[Rainis]] “Spēlēju, dancoju”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1981.08.29. Olevs Antons “Kūts lirika”. Rež. Ēvalds Hermakila. * 1981.09.07. [[Moljērs]] “Skopulis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. === 1982. gadā === * 1982.03.27. Austra Skudra “Lielais gadatirgus”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.05.04. [[Henriks Ibsens]] “Mazais Eijolfs”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1982.05.12. [[Anna Brigadere]] “Sprīdītis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1982.11.05. Arčibalds Džozefs Kronins “Kamēr tu pie manis”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1982.11.14. Viktors Astafjevs “Piedod man!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1982.11.19. Samuils Maršaks “Kaķu nams”. Rež. Andris Vidiņš. === 1983. gadā === * 1983.01.21. [[Pedro Kalderons de la Barka]] “Dāma – spoks”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.03.05. Aleksandrs Gelmans “Vieni un kopā ar visiem”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.05.30. Broņislavs Nušičs “BESB – Belgradas emancipēto sieviešu biedrība”. Rež. Ņina Leimane. * 1983.06.03. Augusts Kicbergs “Ciema skroderis un viņa laimīgā loze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1983.06.18. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.11.08. Vladimirs Arro “Piecas romances vecā mājā”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1983.12.04. [[Rainis]] “[[Mīla stiprāka par nāvi]]”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1984. gadā === * 1984.01.25. Alehandro Kasona “Koki mirst stāvus”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.05.20. Aleksejs Dudarevs “Vakars”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.05.27. [[Vilis Lācis]] “Zvejnieka dēls”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1984.09.14. Kens Kīzijs, Deils Vosermans “Kur dzeguze ligzdu vij”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1984.09.22. [[Radjards Kiplings]] “Kaķis, kas staigāja, kur pašam patīk”. Rež. Andris Vidiņš. * 1984.12.05. Jiri Tūliks “Tā precas abrukieši”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1984.12.15. [[Lelde Stumbre]] “Jānis”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 1985. gadā === * 1985.01.09. Jāns Krūsvalls “Mākoņu krāsas”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.01.26. Lali Roseba “Provinces aktieri”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1985.05.10. [[Rainis]] “Pūt, vējiņi!”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1985.05.24. Hugo Raudseps “Mārtiņciems”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1985.08.27. Edmons Rostāns “Sirano de Beržeraks”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1985.12.30. Pēteris Millers “Atvadu izrāde”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1986. gadā === * 1986.01.17. [[Ilze Indrāne]] “Zemesvēzi dzirdēt”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.02.28. [[Rabindranats Tagore]] “Čitra”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.05.10. [[Anna Brigadere]] “Sievu kari ar Belcebulu”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1986.05.23. [[Antons Čehovs]] “Ķiršu dārzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1986.09.13. Viktors Rozovs “Pie jūras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1986.11.22. [[Gunārs Priede]] “Mācību trauksme”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1987. gadā === * 1987.04.04. “Jautro paradoksu vakars”. Rež. Andris Vidiņš. * 1987.05.09. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1987.05.23. Mihails Šatrovs “Sirdsapziņas diktatūra”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1987.06.20. Alans Eikborns “Normena uzvaras”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ugunī”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1987.12.29. Džons Kenders, Freds Ebs, Džo Masterofs “Kabarē”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1988. gadā === * 1988.01.29. [[Jānis Jaunsudrabiņš]] “Jo pliks, jo traks”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.05.21. [[Mārtiņš Zīverts]] “Ķīnas vāze”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.06.12. [[Lelde Stumbre]] “Nākošpavasar”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1988.06.19. [[Rainis]] “Daugava”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1988.12.16. [[Mārtiņš Zīverts]] “Tīreļpurvs”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1988.12.28. Mihails Šatrovs “Tālāk, tālāk, tālāk...”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. === 1989. gadā === * 1989.02.11. [[Anna Brigadere]] "Princese Gundega un karalis Brusubārda". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1989.06.21. Minna Dišlere "Kraujēnu mantinieki". Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1989.10.28. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1989.12.16. "Viesnīca sievietēm" ([[Jūdžīns O'Nīls|Jūdžīna O'Nīla]], [[Žans Kokto|Žana Kokto]], Fransuāzas Sagānas darbu montāža). Rež. Uģis Brikmanis. === 1990. gadā === * 1990.02.18. Gāzbors Pressers “Bēniņi”. Rež. Romāns Grabovskis. * 1990.03.11. Edvards Vulfs “Svētki Skangalē”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.06.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.06.21. Torntons Vailders “Mūsu pilsētiņa”. Rež. Uģis Brikmanis. * 1990.10.26. [[Anšlavs Eglītis]] “Pēc kaut kā cēla, nezināma”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1990.11.17. [[Pauls Putniņš]] “Žēlojiet mūs!”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1990.12.11. Nils Saimons “Pēdējais kvēlais mīlnieks”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1990.12.15. Alfrēds Žerī “Sestais stāvs”. Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. == Valmieras Drāmas teātris (1991) == === 1991. gadā === * 1991.03.08. Voldemārs Sauleskalna “Meldermeitiņa”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.04.10. [[Mārtiņš Zīverts]] “Pēdējā laiva”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1991.05.24. [[Kārlis Skalbe]] “Kaķīša dzirnaviņas”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.06.02. Kustā Artūrs Jerviluoma “Ziemeļnieki”. Rež. [[Pēteris Lūcis]]. * 1991.08.28. Klods Manjē “Blēzs”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1991.11.03. Mati Unts “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]] * 1991.11.24. Zofija Nalkovska “Celīnas Beļskas māja”. Rež. Aivars Helde. === 1992. gadā === * 1992.01.16. [[Leonīds Andrejevs]] “Anatēma”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.03.01. [[Žans Pols Sartrs]] “Veltījums Tai Dāmai”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.05.26. [[Arturs Šniclers]] “Riņķa dancis”. Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 1992.06.02. [[Greiems Grīns]] “Desmitais”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 1992.11.02. Džons Patriks “Dārgā Pamela”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1992.11.03. [[Gunārs Priede]] “Jāņu nakti negulēju” (“Jāņi slimnīcā”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1992.11.22. Fransuāza Sagāna “Mēs mīlam un mēs dzīvojam”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1992.12.13. [[Lelde Stumbre]] “Rozes”. Rež. [[Aigars Vilims]]. === 1993. gadā === * 1993.03.20. [[Fjodors Dostojevskis]] “Burvīgais sapnis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1993.03.27. [[Māra Zālīte]] “Eža kažociņš”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.04.16. [[Arturs Millers]] “Pēc grēkā krišanas”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.06.17. [[Jānis Kārkliņš (dzejnieks)|Jānis Kārkliņš]] “Šanas virsaitis”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1993.06.28. Mārša Normena “Ar labu nakti, māt!”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1993.08.24. [[Knuts Hamsuns]] “Juhana Nāgela mistērijas”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1993.11.14. [[Gunars Janovskis]] “Sola”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1993.12.19. [[Gerharts Hauptmanis]] “Nogrimušais zvans”. Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1993.12.29. Mišels Fermo “Krīt klaudzot durvis”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1994. gadā === * 1994.03.01. Nils Saimons “Apartaments “Plaza” viesnīcā”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.03.12. [[Augusts Strindbergs]] “Spoku sonāte”. Rež. Ints Sedlenieks. * 1994.03.26. [[Henriks Ibsens]] “Leļļu nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.07. Viljams Gibsons “Baltas rozes, rozā ziloņi...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.05.15. Maijo Saimons “Izdzīvošanas ābece vecākām kundzēm”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.05.22. [[Albērs Kamī]] “[[Svešinieks (romāns)|Svešinieks]]”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1994.06.04. Mirjama Ēberga “Kalpone Gustava, Juhana meita”. Rež. Vibeke Voigta. * 1994.06.15. “Par ko tāds posts mums uzkritis?” (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] stāstiem). Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1994.08.02. [[Ingmars Bergmans]] “Rudens sonāte”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1994.09.15. Ručello Anibale “Ferdinando”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1994.12.04. Džons Bointons Prīstlijs “Zelta aunāda”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1994.12.17. [[Gunars Janovskis]] “Izdedži”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1994.12.22. Georgijs Landau “Sniegbaltītes skola”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1994.12.23. Haralds Millers “Klusa nakts”. Rež. Pēteris Sūcis. === 1995. gadā === * 1995.01.21. Alans Eikborns "Izklaidīgie draugi". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 1995.02.25. [[Gerharts Hauptmanis]] "Vientuļie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.04.30. [[Ārijs Geikins]] "Ogles sirds". Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 1995.05.20. Eduardo de Filipo "Filumena Marturano". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.06.04. Nils Saimons "Kāpēc tas tā, Mel?". Rež. [[Alfrēds Jaunušans]]. * 1995.06.27. Ņina Kasiana "Ninigra un Aligru". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1995.08.19. [[Luidži Pirandello]] "[[Seši tēli meklē autoru|Sešas personas meklē autoru]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1995.11.21. "Edīte Piafa" (Agra Māsēna komp. pēc [[Edīte Piafa|Edītes Piafas]] "Mana dzīve", Simonas Berto "Edīte Piafa"). Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1995.12.16. [[Pavels Kohouts]] "Tāda mīla". Rež. [[Varis Brasla]]. === 1996. gadā === * 1996.02.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Ļaunais gars”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.03.16. Terenss Retigans “Dāma bez kamēlijām”. Rež. Pēteris Sūcis. * 1996.04.06. Jānis Širmanis “Zaķu lieldienas”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 1996.04.20. [[Ļevs Tolstojs]] “[[Anna Kareņina]]”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.04.27. [[Jalmārs Sēderberjs|Jalmārs Sēderbergs]] “Doktors Glāss”. Rež. Vibeke Voigta. * 1996.05.24. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]] “Glāze ūdens”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1996.06.18. Zeiboltu Jēkabs “Mājas naids”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1996.10.19. Viljams Gibsons “Spēlmaņa kliedziens”. Rež. Ģirts Sils. * 1996.11.22. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1996.12.10. Nezināma 16. gadsimta autora luga “Venēciete”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1996.12.29. [[Augusts Deglavs]] “Rīga”. [[Pēteris Lūcis|Pētera Lūča]] iestud. atjaunojis rež. [[Felikss Deičs]]. === 1997. gadā === * 1997.02.22. [[Jēkabs Janševskis]] “Varkaļu pagasta skolotājs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.03.19. Olvena Bouena “Klāra Klukste”. Rež. Andris Vidiņš. * 1997.04.18. Harijs Gulbis “Kamīnā klusi dzied vējš”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1997.05.18. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Trīnes grēki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.06.10. [[Rejs Bredberijs]] “Pieneņu vīns”. Rež. [[Māris Liniņš]]. * 1997.09.24. [[Antons Čehovs]] “Ivanovs”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1997.12.12. [[Federiko Garsija Lorka]] “Dona Perlimplina mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1997.12.16. “Snip, Snap, Snurre” (pēc [[Hanss Kristians Andersens|Hansa Kristiana Andersena]] pasakas “Sniega karaliene”). Rež. Andris Vidiņš. === 1998. gadā === * 1998.01.16. Voldemārs Sauleskalns “Meldermeitiņa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.03.13. [[Mārtiņš Zīverts]] “Minhauzena precības”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.04.05. Gerhards Holcs-Baumerts “Alfons Trīcvaidziņš”. Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 1998.04.23. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”. Rež. [[Māris Andersons]]. * 1998.05.15. [[Reinis Kaudzīte|Reinis]] un [[Matīss Kaudzīte|Matīss]] Kaudzītes “[[Mērnieku laiki]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1998.05.29. [[Vizma Belševica]] “Tās dullās Paulīnes dēļ”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1998.08.20. Francs Ksavers Kreics “Brauciens pēc laimes”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1998.10.03. [[Henriks Ibsens]] “Jūns Gabriels Borkmanis”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 1998.10.30. [[Augusts Kicbergs]] “Vilkate”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 1998.12.19. Antonio Gala “Ak, laimīgās, zeltītās dieniņas...”. Rež. [[Felikss Deičs]]. === 1999. gadā === * 1999.01.22. Ākošs Kērtess “Atraitnes”. Rež. Jānis Joma. * 1999.03.05. Atols Fugards “Stundu pēc pusnakts”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 1999.03.19. [[Ļevs Tolstojs]] “Dzīvais mironis”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 1999.08.13. “Pelnrušķīte”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.09.24. [[Žaks Prevērs]], Igors Pavlovs “Paradīzes bērni”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 1999.10.15. [[Henriks Ibsens]] “Spoki”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 1999.12.17. Egīls Šņore “Savējie sapratīs”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2000. gadā === * 2000.01.21. [[Maksims Gorkijs]] “Vasaras ļaudis” (“Vasarnieki”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2000.02.25. [[Ādolfs Alunāns]] “Draudzes bazārs”. Rež. Pēteris Sūcis. * 2000.05.06. Žans Puarē “Tikumības komēdija”. Rež. [[Ivars Lūsis]]. * 2000.05.12. Pamela Lindona Treversa “Mērija Popinsa”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2000.09.29. Jans Tette “Krustojums ar galveno ceļu”. Rež. Andres Noormets * 2000.10.13. [[Edvards Olbijs]] “Amerikāņu sapnis”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.10.17. Mihails Barteņevs “Zaķa mīlestība”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2000.12.15. Nadežda Ptuškina “Ziemassvētku sapņi”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2001. gadā === * 2001.02.09. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Baltais”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.04.11. “Lieldienu lustes Lielmežā”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.05.18. [[Ārijs Geikins]] “Dona Žuana savaldīšana”. Rež. [[Ārijs Geikins]]. * 2001.08.31. [[Antons Čehovs]] “Kaija”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2001.10.12. [[Anšlavs Eglītis]] “Kazanovas mētelis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2001.12.13. “Buratīno”. Rež. [[Agris Māsēns]]. * 2001.12.20. [[Inga Ābele]] “Tumšie brieži”. Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2002. gadā === * 2002.03.09. Broņislavs Nušičs “Ministrienes kundze”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.03.28. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Potivāra nams”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.04.06. [[Rūdolfs Blaumanis]] “Pazudušais dēls”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.06.10. [[Fjodors Dostojevskis]] “Spēlmanis”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2002.06.29. [[Tenesijs Viljamss]] “Vasara un dūmi”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2002.09.27. Rūta Mežavilka “Stiprs ziemeļrietumu vējš”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2002.11.08. Robērs Tomā “Lamatas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2002.12.06. Hermanis Paukšs “Godīgā meitene”. Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2002.12.17. Kārlis Brikners "Sarkangalvīte". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. === 2003. gadā === * 2003.01.22. [[Antons Čehovs]] “Tēvocis Vaņa”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.02.21. [[Evita Sniedze]] “Smilšu kaste”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2003.03.27. Nils Saimons “Basām kājām pa parku”. Rež. Imants Jaunzems. * 2003.04.11. [[Lelde Stumbre]] “Letiņi”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2003.10.19. Aleksandrs Vampilovs “Pīļu medības”. Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2003.11.01. [[Jāns Kross]] “Ķeizara trakais”. Rež. [[Gatis Gāga]]. * 2003.11.13. [[Evita Sniedze]] "Tie paši oši". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2003.12.11. [[Anna Brigadere]] "[[Maija un Paija]]". Rež. [[Ivars Lūsis]]. === 2004. gadā === * 2004.01.23. [[Henriks Ibsens]] "Jūras meita". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2004.02.29. [[Ādolfs Alunāns]] "Sādžu dakteris". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2004.03.26. [[Pīters Šefers]] "Letisa un mīlašķis". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2004.04.27. [[Rainis]] "Krauklītis". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2004.06.21. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2004.10.15. [[Bertolts Brehts]] "Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati". Rež. Agris Krūmiņš. * 2004.11.05. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Aizbirušais avots". Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2005. gadā === * 2005.01.11. [[Īnida Blaitone|Enida Blaitone]] "Pauks un Šmauks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.01.28. Rodnijs Eklends "Dzīve trijatā". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.02.11. Herberts Bergers "Vēl viens Džeksons". Rež. [[Valentīns Maculēvičs]]. * 2005.03.18. [[Henriks Ibsens]] "Heda Gablere". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.04.17. [[Jānis Jurkāns (dramaturgs)|Jānis Jurkāns]] "Ku-kū". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2005.09.09. Nils Saimons "Dīvainais pāris". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2005.09.23. [[Viljams Šekspīrs]] "Vindzorieši" ("Jautrās vindzorieties"). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.11.03. [[Marks Tvens]] "Toms Sojers". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2005.12.01. [[Mārtins Makdona]] "Spilvencilvēks". Rež. [[Jānis Vingris]]. === 2006. gadā === * 2006.02.10. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Bez vainas vainīgie". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2006.03.10. [[Fjodors Dostojevskis]] "Idiots". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.04.12. [[Ērihs Marija Remarks]] "[[Trīs draugi]]". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.05.19. Šeila Dileinija "Medus garša". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2006.05.28. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. Franks Hoiels. * 2006.09.29. Karlo Goldoni "Mirandolīna" ("Viesnīcniece"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2006.10.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Karalis Līrs]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2006.12.14. [[Andruss Kivirehks]] "Igauņu bēres". Rež. Andress Lepiks. === 2007. gadā === * 2007.01.19. [[Antons Čehovs]] "[[Trīs māsas]]. Versija". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.02.16. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Nāves ēnā". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.03.16. Nikolajs Nosovs "Nezinīša piedzīvojumi". Rež. Zane Kreicberga. * 2007.04.07. Ivans Viripajevs "Valentīndiena". Rež. Ilze Rudzīte. * 2007.04.20. [[Hella Vuolijoki]] "Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2007.05.15. Juris Helds "Nomales bildītes". Rež. [[Aigars Vilims]]. * 2007.09.07. [[Vilis Plūdons]] "Eža kažociņš". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2007.09.21. [[Bjērnstjerne Bjērnsons|Bjernstjerne Bjernsons]] "Bankrots". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2007.09.27. [[Boriss Viāns|Boriss Vians]] "[[Dienu putas]]". Rež. Florians fon Hoermans. * 2007.11.01. [[Inese Zandere]] "Ineses tantes mīklainie panti". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2008. gadā === * 2008.01.27. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.03.07. Benjamins Leberts "Crazy". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2008.04.04. Aleksandrs Ostrovskis "Mežs". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.05.17. [[Alvis Lapiņš]] "Atvari". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2008.09.11. Vasilijs Sigarevs "Fantomsāpes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2008.08.14. [[Evita Sniedze]] "Līdz pavasarim". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2008.09.27. [[Ežēns Skribs|Eižens Skribs]], Ernests Leguvē "Kas patīk dāmām". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2008.10.15. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Indrāni". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2008.12.07. [[Ingmars Bergmans]] "Marionetes". Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. === 2009. gadā === * 2009.01.16. [[Gunars Janovskis]] "Gredzens uz tilta". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2009.02.13. [[Antons Čehovs]] "Ķiršu dārzs". Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.04.30. [[Viljams Šekspīrs]] “Divpadsmitā nakts”. Rež. Andress Lepiks. * 2009.05.14. [[Mārtiņš Zīverts]] “Klauns Fiasko”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2009.06.09. [[Harolds Pinters]] “Mājās pārnākušie”. Rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]]. * 2009.06.20. [[Lauris Gundars]] “Latviešu laiks”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.09.11. Otari Bagaturija “Karalis Līrs nabagmājā”. Rež. Otari Bagaturija. * 2009.10.16. [[Rainis]] “[[Zelta zirgs]]”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2009.11.20. [[Agata Kristi]] “Peļu slazds”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2009.12.10. [[Ērihs Kestners]] “Emīls un Berlīnes zēni”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2010. gadā === * 2010.02.05. “Vīns un nezāles” (pēc kinofilmas “[[Amerikāņu skaistums]]” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.03.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] “No saldenās pudeles”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2010.04.30. [[Alvis Lapiņš]] “Eldorado”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.05.20. [[Frīdrihs Šillers]] “Marija Stjuarte”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2010.06.06. [[Edvarts Virza]] “Plūdi un saulgrieži Straumēnu skaņās”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2010.09.10. [[Jānis Lūsēns]] “Agrā rūsa” (sadarbībā ar apvienību Ars Nova). Rež. [[Juris Jonelis]]. * 2010.10.29. Brendons Tomass “Krustmāte no Brazīlijas”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2010.11.24. [[Henriks Ibsens]] “Dr. Stokmanis” (“Tautas ienaidnieks”). Rež. [[Felikss Deičs]]. === 2011. gadā === * 2011.01.22. “Krāsainās pasakas” (pēc [[Imants Ziedonis|Imanta Ziedoņa]] pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.03.08. [[Evita Sniedze]] “Mākoņains, iespējams skaidrosies”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.03.31. “KIN DZA DZA” (pēc Rezo Gabriadzes un [[Georgijs Danelija|Georgija Danelijas]] scenārija motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.04.30. Vadims Ļevanovs “Gribu, bet baidos” (“Gorkija vārdā nosauktais Kultūras parks”). Rež. [[Anita Sproģe]]. * 2011.05.14. “Baltā kamielēna sapnītis” (pēc mongoļu tautas pasaku motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2011.05.29. Īvs Žamiaks “Acālija”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2011.10.14. [[Tenesijs Viljamss]] “Orfejs pazemē”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2011.10.21. [[Lauris Gundars]] “Trio”. Rež. [[Lauris Gundars]]. === 2012. gadā === * 2012.01.07. [[Anšlavs Eglītis]] “Bezkaunīgie veči”. Rež. [[Reinis Suhanovs]], [[Jānis Znotiņš]]. * 2012.01.13. [[Lauris Gundars]] “Advents Silmačos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.04.03. [[Jaroslavs Hašeks]] “[[Krietnais kareivis Šveiks|Šveiks]]”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2012.05.02. “Egoisti” (pēc [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] lugas “Sīkpilsoņi” motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2012.05.26. [[Augusts Strindbergs]] “Jūlijas jaunkundze”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2012.06.20. [[Aleksandrs Ostrovskis]] “[[Līgava bez pūra]]”. Rež. [[Oļģerts Kroders]]. * 2012.09.18. [[Mihails Bulgakovs]] “Zojkina kvartira/Zojas dzīvoklis”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2012.10.25. [[Antons Čehovs]] “Mežainis”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2012.11.15. Aleksandrs Mardaņs “Mātes un meitas”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2012.12.01. [[Alvis Lapiņš]] “Klaidoņa lūgšana”. Rež. [[Varis Brasla]]. === 2013. gadā === * 2013.01.10. Kenets Greiems “Vējš vītolos”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.02.07. [[Rūdolfs Blaumanis]] “[[Raudupiete]]”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2013.02.28. Patriks Hamiltons “Virve”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2013.03.21. [[Rainis]], [[Mārtiņš Brauns]] “Daugava”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2013.04.27. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Makbets]]”. Rež. [[Vladislavs Nastavševs]]. * 2013.06.13. Roberto Kavozi “Aprēķina laulības”. Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2013.08.14. Leonards Geršs “Taureņi ir brīvi”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2013.09.22. [[Boriss Pasternaks]] “Doktors Živago”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2013.10.18. [[Maksims Gorkijs]] “Dzimta” (“Vasa Žeļeznova”). Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2013.10.25. [[Regnārs Vaivars]], [[Rihards Jakovels]] “Bask@bols.lv”. Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2013.12.08. [[Ērihs Marija Remarks]] “Triumfa arka”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2013.12.15. Pērs Ulovs Enkvists “Lūša stundā”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2014. gadā === * 2014.01.16. [[Tenesijs Viljamss]] “Stikla zvērnīca”. Rež. [[Dmitrijs Petrenko]]. * 2014.02.07. Rolāns Topors “Ziema zem galda”. Rež. [[Ģirts Ēcis]]. * 2014.03.06. Ģula Urbans “Visām pelēm garšo siers”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.04.13. [[Maikls Freins]] “Klusumu! Notiek izrāde!”. Rež. [[Inese Mičule]]. * 2014.05.18. [[Aleksandrs Vampilovs]] “Provinces anekdotes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.06.05. Džons Logans “Sarkans”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2014.06.17. [[Harolds Pinters]] “Siltumnīca”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2014.09.20. [[Lauris Gundars]] “Vienādas asinis”. Rež. [[Mārtiņš Vilkārsis]]. * 2014.10.08. Džons Marells “Saules pelni”. Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2014.10.26. [[Viljams Šekspīrs]] “[[Romeo un Džuljeta]]”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2014.11.21. Mariuss fon Maienburgs “Apjukums”. Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2014.12.19. [[Lauris Gundars]] “Balle būs”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2015. gadā === * 2015.01.23. [[Augusts Strindbergs]] “Nāves deja”. Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2015.03.01. [[Lauris Gundars]] “Lattia”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.03.19. [[Ēriks Vilsons]] “Debesis ir mums”. Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2015.04.26. [[Anna Brigadere]] “Maija un Paija”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.05.30. Rezo Gabriadze “Sudraba gaisma”. Rež. [[Mihails Gruzdovs]]. * 2015.08.01. “Eņģeļa kreisais spārns” (pēc Ž. Lorensas romāna “Garie gadi” un V. Delmāras kinoscenārija “Dodiet ceļu rītdienai” motīviem). Rež. [[Inese Mičule]]. * 2015.09.11. “Bērns vārdā Rainis”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.02. [[Mihails Bulgakovs]] “[[Meistars un Margarita]]”. Rež. [[Indra Roga]]. * 2015.10.15. [[Aspazija]] “Sarkanās puķes”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.10.30. Aivons Menčels “Rudenīgais blūzs”. Rež. [[Varis Brasla]]. * 2015.12.01. [[Rainis]] “Vētras sēja”. Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2015.12.17. [[Gunārs Priede]] “Smaržo sēnes”. Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2016. gadā === * 2016.01.22. [[Maksims Gorkijs]] "Zikovi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2016.02.19. [[Harijs Gulbis]] "Medību pils". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2016.03.24. [[Aspazija]] "Vaidelote". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2016.04.15. [[Henriks Ibsens]] "Celtnieks Sūlness". Rež. Dāvis Auškāps. * 2016.05.21. "Razpļujeva sapņi" (pēc [[Aleksandrs Suhovo-Kobiļins|Aleksandra Suhovo-Kobiļina]] lugu "Tarelkina nāve" un "Krečinska kāzas" motīviem). Rež. [[Viesturs Meikšāns]]. * 2016.05.21. "Kāpēc es nogalināju sievu" (pēc [[Ļevs Tolstojs|Ļeva Tolstoja]] stāsta "Kreicera sonāte" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2016.09.30. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Muiža kaņepēs" (pēc lugas "Mežs" motīviem). Rež. [[Indra Roga]]. * 2016.12.02. "Emmijas laime" (pēc [[Rainers Verners Fasbinders|Rainera Vernera Fasbindera]] "Bailes saēd dvēseli" scenārija motīviem). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2016.12.15. [[Šarlote Brontē]] "[[Džeina Eira]]". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2017. gadā === * 2017.01.12. [[Žils Verns]] "80 dienās apkārt zemeslodei". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2017.02.10. [[Augusts Strindbergs]] "Pelikāns". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2017.02.24. [[Voldemārs Zālītis|Valdis]] "Staburaga bērni". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2017.03.03. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2017.04.13. [[Alvis Lapiņš]] "Nepabeigtās kāzas". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2017.05.12. Ivans Viripajevs "Klusa nakts, dzēra nakts" ("Apskurbušie"). Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2017.05.26. [[Albērs Kamī]] "Pārpratums". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2017.08.18. Elīna Cērpa "Lūcis". Rež. Elīna Cērpa. * 2017.09.22. [[Aleksandrs Puškins]] "Mazās traģēdijas". Rež. Sergejs Ščipicins. * 2017.10.20. [[Žans Anuijs]] "Eiridīke". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2017.11.17. [[Tenesijs Viljamss]] "Kaķis uz nokaitēta skārda jumta". Rež. [[Inese Mičule]]. === 2018. gadā === * 2018.01.12. [[Sanita Reinsone]] "Meža meitas". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2018.01.26. Edvards Radzinskis "104 lappuses par mīlestību". Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2018.02.23. [[Rūdolfs Blaumanis]], Justīne Kļava "Vidzemnieki". Rež. [[Indra Roga]]. * 2018.03.09. [[Semjuels Bekets]] "Laimīgās dienas". Rež. [[Inese Pudža]]. * 2018.04.07. [[Pavels Kohouts|Pāvels Kohouts]] "Mīlestības testaments" ("Eross"). Rež. [[Varis Brasla]]. * 2018.05.12. [[Juliušs Slovackis]] "Baladīna". Rež. [[Viesturs Kairišs]]. * 2018.05.25. [[Anna Brigadere]] "Dievs. Daba. Darbs". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.06.15. Deivids Berijs "Augusta vaļi". Rež. [[Felikss Deičs]]. * 2018.09.27. [[Rejs Bredberijs]] "Fantočini noslēpums". Rež. Jekaterina Polovceva. * 2018.10.12. Deivids Aivss "Venēra kažokādā". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2018.11.09. Jurijs Trifonovs "Apmaiņa". Rež. Jegors Peregudovs. * 2018.11.30. "Nekas" (pēc Jannes Telleres gāmatas "Nekas" motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2018.12.20. [[Džordžs Bernards Šovs]] "Pigmalions". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2019. gadā === * 2019.02.15. [[Ēriks Emanuēls Šmits]] "Voloņas nakts". Rež. [[Rolands Atkočūns]]. * 2019.04.12. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Hamlets]]". Rež. [[Indra Roga]]. * 2019.05.11. Anna Zvaigzne "Stubenhocker: Velta Kalniņa istabā". Rež. [[Pēteris Krilovs]]. * 2019.05.24. "Mārtins Īdens" (pēc [[Džeks Londons|Džeka Londona]] romāna motīviem). Rež. [[Klāvs Mellis]]. * 2019.09.07. "Viktorija" (pēc [[Knuts Hamsuns|Knuta Hamsuna]] stāsta motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.20. "731. solis" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "[[Noziegums un sods]]" motīviem). Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2019.09.26. [[Inese Zandere]] "Smieklu sasaukšanās". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2019.10.18. Īvs Žamiaks "Uz Akapulko, kundze!". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2019.11.29. [[Ernests Hemingvejs]] "Ardievas ieročiem". Rež. [[Varis Brasla]]. === 2020. gadā === * 2020.01.11. [[Henriks Ibsens]] "Alvinga kundze" ("Spoki"). Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2020.02.06. "Cilvēkam vajag suni" (pēc [[Regīna Ezera|Regīnas Ezeras]] stāstu motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2020.03.05. "Slinkums". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2020.05.29. Dankans Makmillans "Visas labās lietas". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.07.31. "Paliec sveiks, draugs…" (pēc franču filmas "La Femme de mon pote" motīviem). Rež. [[Krišjānis Salmiņš]]. * 2020.08.05. "Tilti" (pēc Roberta Džeimsa Vollera romāna "Medisonas apgabala tilti"). Rež. [[Georgijs Surkovs]]. * 2020.09.18. Stīvens Karams "Ģimene". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2020.10.02. [[Gunārs Priede]] "Jaunākā brāļa vasara". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2020.10.09. [[Mārtins Makdona]] "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. === 2021. gadā === * 2021.06.15. Treisijs Letss "Osedžas zeme". Rež. [[Dž. Dž. Džilindžers]]. * 2021.06.19. [[Tenesijs Viljamss]] "Ilgu tramvajs". Rež. [[Edmunds Freibergs]]. * 2021.06.20. "Latvijas lepnums. Un aizspriedumi". Rež. [[Reinis Boters]]. * 2021.06.27. [[Māra Zālīte]] "Dzīvais ūdens". Rež. [[Ilze Bloka]]. * 2021.07.02. [[Lelde Stumbre]] "Nākošpavasar". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2021.07.03. Deivids Lindsijs-Ebērs "Labie cilvēki". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2021.09.20. [[Bertolts Brehts]] "Lepnās kāzas". Rež. [[Indra Roga]], [[Mihails Gruzdovs]]. * 2021.12.05. [[Artūrs Dīcis]] "Meklētāji". Rež. [[Indra Roga]]. === 2022. gadā === * 2022.01.07. Kērena Klimovska "Mans tēvs - Pīters Pens". Rež. [[Henrijs Arājs]]. * 2022.01.24. [[Alvis Lapiņš]] "Es neesmu klaviernieks". Rež. [[Varis Brasla]]. * 2022.02.12. Antonio Buero Valjeho "Liesmojošā tumsa". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.02.19. [[Edvards Olbijs]] "Kam bail no Virdžīnijas Vulfas?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.03.15. [[Ance Muižniece]] "Mēs, roks, sekss un PSRS". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2022.04.12. [[Andris Kalnozols]] "Kalendārs mani sauc". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2022.04.28. [[Aleksandrs Ostrovskis]] "Vēlā mīla". Rež. [[Māra Ķimele]]. * 2022.05.07. [[Deivids Memits|Deivids Mamets]] "Amerikāņu bizons". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2022.09.16. Justīne Kļava "Nelabie. Pēc Dostojevska" (pēc [[Fjodors Dostojevskis|Fjodora Dostojevska]] romāna "[[Velni]]"). Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2022.10.06. [[Rasa Bugavičute-Pēce]] "Rinda". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.11.04. [[Linda Rudene]] "SIA Ģimenes romāns" (pēc [[Verners Hercogs|Vernera Hercoga]] filmas motīviem). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2022.12.04. Petri Tamminens "Kā sagaidīt citplanētieti". Radošā komanda Ilze Bloka, Linda Rudene, Katrīna Ieva, Niks Cipruss, Arvis Kantiševs, Linda Mīļā. * 2022.12.21. "Koens. Atāls. Kurtuve". Rež. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]]. === 2023. gadā === * 2023.01.20. [[Juns Fose]] "Vārds". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2023.02.25. [[Jūdžīns O'Nīls]] "Sēras piestāv Elektrai". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.04.06. Dons Nigro "Paolo un Frančeska". Rež. [[Indra Roga]]. * 2023.04.28. Regnārs Vaivars "Burbulis". Rež. [[Regnārs Vaivars]]. * 2023.06.14. [[Henriks Ibsens]] "Kad mēs mostamies" ("Kad mēs, mirušie, mostamies"). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2023.08.03. "Es arī te, kas man ir jādara". Rež. [[Endīne Bērziņa]]. * 2023.08.04. Kersti Heinlo "Manas domas grib ar mani parunāt". Rež. Kersti Heinloo. * 2023.10.05. [[Rainis]] "[[Jāzeps un viņa brāļi]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2023.10.27. Pēc [[Vilis Plūdons|Viļa Plūdoņa]] "Atraitnes dēls". Rež. [[Viesturs Roziņš]]. * 2023.11.30. "One hundred". Rad. kom. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]], [[Ilze Vītoliņa]], Oskars Pauliņš, Emīls Zilberts, Dāvis Burmeisters. === 2024. gadā === * 2024.01.05. [[Mārtiņš Meiers (aktieris)|Mārtiņš Meiers]] "Daliņš" (par soļotāju [[Jānis Daliņš|Jāni Daliņu]]). Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.02.02. Justīne Kļava "Konsuela Sent-Ekziperī". Rež. Henrijs Arājs. * 2024.03.14. "Valmieras puikas" (pēc [[Pāvils Rozītis|Pāvila Rozīša]] romāna motīviem). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2024.04.25. Pēc [[Vizma Belševica|Vizmas Belševicas]] stāstu motīviem "Tu saki?". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.05.22. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Pazudušais dēls". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2024.09.10. [[Krista Burāne]] "Izdzīvošanas piezīmes". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2024.10.04. Otts Kilusks "Cosmopolitan". Rež. Andress Noormets. * 2024.10.25. Patriks Mārbers "Tuvāk". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2024.11.15. [[Viljams Šekspīrs]] "[[Romeo un Džuljeta]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2024.12.15. [[Gunārs Priede]] "Zilā". Rež. [[Māra Ķimele]]. === 2025. gadā === * 2025.01.24. [[Anna Brigadere]] "Sprīdītis". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2025.03.14. [[Gunārs Priede]] "Četri balti krekli" ("Trīspadsmitā"). Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2025.04.11. Pēc [[Tomass Manns|Tomasa Manna]] "Burvju kalns". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2025.04.30. [[Harolds Pinters]] "Nodevība". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.05.30. Pēc Miko Rimminena "Diena projām palēja". Rež. [[Aigars Apinis (aktieris)|Aigars Apinis]]. * 2025.06.06. [[Federiko Garsija Lorka]] "Dona Perlimplina mīlestība". Rež. [[Linda Kalniņa]]. * 2025.08.29. [[Mārtins Makdona]] "Inišmoras leitnants". Rež. [[Mārtiņš Eihe]]. * 2025.10.02. [[Rūdolfs Blaumanis]] "Ļaunais gars". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2025.10.31. "Telma un Luīze" (pēc filmas "[[Telma un Luīze]]" motīviem). Rež. [[Juris Rijnieks]]. * 2025.12.05. "Vai tu atceries, kā piedzima tava vecmāmiņa?". [[Ieva Puķe|Ievas Puķes]] autordarbs. * 2025.12.12. [[Eiripīds]] "Mēdeja". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. === 2026. gadā === * 2026.01.18. Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem "Mazais cilvēks". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.01.30. Pēc Justa Terteļa lugas motīviem "Sākums". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2026.02.20. [[Artūrs Dīcis]] "Egomaniaki". Rež. [[Reinis Suhanovs]]. * 2026.03.20. [[Ance Muižniece]] "Tu būsi mana!". Rež. [[Jānis Znotiņš]]. * 2026.04.17. Džons Patriks Šenlijs "Šaubas". Rež. [[Toms Treinis]]. * 2026.05.08. Ronalds Kītons "Čērčils". Rež. Reinis Suhanovs. * 2026.05.23. [[Tenesijs Viljamss]] "[[Stikla zvērnīca]]". Rež. [[Inese Mičule]]. * 2026.06.12. [[Rūdolfs Blaumanis]] "[[Skroderdienas Silmačos]]". Rež. [[Elmārs Seņkovs]]. * 2026.08.21. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] "Laipotāji". Rež. Kārlis Krūmiņš. * 2026.08.29. Keita Atvela "Tīkli". Rež. Džefs Džeimss. * 2026.10.08. [[Bertolts Brehts]] "Trešās impērijas bailes un posts". Rež. [[Indra Roga]]. * 2026.11.06. [[Mārtins Makdona]] "Vientulīgie rietumi". Rež. [[Toms Treinis]]. [[Kategorija:Valmieras Drāmas teātris|Izrādes]] l0h7glc1aeemyia7i4i1lb2ws2xkuqc 0 404312 4548638 4347805 2026-11-12T08:32:37Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548638 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs.jpg|250px|thumb|LU Zinātņu māja Jelgavas ielā 3 (pa labi).]] {{coord|56|56|10.00|N|24|5|50.3|E|display=title}} '''Latvijas Universitātes Zinātņu māja''' ir [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte|Eksakto zinātņu un tehnoloģiju]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte|Medicīnas un dzīvības zinātņu]] fakultāšu kopīga ēka [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas ielā]] 3, [[Torņakalns|Torņakalnā]] [[Rīga|Rīgā]]. Ēka atrodas bijušās [[Kobronskansts]] dienvidu daļā.<ref>[https://www.tornakalns.lu.lv/ tornakalns.lu.lv]</ref> Tā ir otrā ēka 4,5 hektārus plašajā teritorijā, kurā veidojas LU studentu pilsētiņa, ietverot jau esošo [[Latvijas Universitātes Dabas māja|Dabas māju]] un būvējamo [[Latvijas Universitātes Rakstu māja|Rakstu māju]], [[Latvijas Universitātes Tehnoloģiju māja|Tehnoloģiju māju]], [[Latvijas Universitātes Veselības māja|Veselības māju]], [[Latvijas Universitātes Sporta māja|Sporta māju]], kā arī [[Latvijas Universitātes Studentu un viesu māja|Studentu un viesu māju]]. == Celtniecība == [[Attēls:LU Zinātņu centrs.JPG|thumb|250px|Vēl nepabeigtā LU Zinātņu māja 2018. gada decembrī.]] 2016. gada 5. augustā LU vienojās ar pilnsabiedrību “[[LNK Group|LNK Industries Group]]” par Zinātņu mājas būvniecību vairāk nekā 21 miljona eiro vērtībā. Zinātņu mājas projekta autors ir arhitektu birojs SIA “Sestais stils”. Ēkas būvniecību sāka 2017. gada vasarā. Zinātņu mājas celtniecību finansēja [[Eiropas Reģionālās attīstības fonds]] (ERAF) divu Latvijas Universitātes īstenotu projektu ietvaros "Latvijas Universitātes pētniecības infrastruktūras modernizācija un resursu koncentrācija viedās specializācijas jomās" un “Latvijas Universitātes STEM studiju virzienu infrastruktūras modernizācija un resursu koncentrācija”. Zinātņu mājas svinīgā atklāšana notika 2019. gada 28. janvārī.<ref>[https://nra.lv/latvija/izglitiba-karjera/268912-lu-sak-jubilejas-gadu-ar-zinatnu-majas-atklasanu.htm LU sāk jubilejas gadu ar Zinātņu mājas atklāšanu] NRA</ref> == Ēka == Ēka projektēta kā '''LU Zinātņu centrs''' [[Latvijas Universitāte]]s divu fakultāšu — [[Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte|Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes]] un [[Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte|Medicīnas fakultātes]], kā arī sešu zinātnisko institūtu ([[Fizikas institūts]], [[Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts]], [[Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts]], [[Atomfizikas un spektroskopijas institūts]], [[Materiālu mehānikas institūts]] un [[Astronomijas institūts]]) vajadzībām. Ēkai ir septiņi virszemes stāvi, pagrabstāvs un jumta stāvs, iekštelpu kopējā platība ir vairāk nekā 20 000 m². Tajā ir iespēja mācīties līdz pat 2000 studentu, kā arī izveidotas darba vietas 450 zinātniskajiem un akadēmiskajiem darbiniekiem. Tajā ir 8 semināru telpas (katrā 10-20 vietu), 15 auditorijas: lielā auditorija ar 320 vietām; 6 vidējas auditorijas ar vietu skaitu virs 50; 8 mazās auditorijas ar vietu skaitu zem 50, 78 zinātniskās un mācību laboratorijas, 2 datorklases ar 48 darba vietām.<ref>[https://www.tornakalns.lu.lv/zinatnu-maja/ Par Zinātņu māju]{{Novecojusi saite}}</ref> Zinātņu mājas ēka veidota pēc [[viedmāja]]s darbības principiem ar augstu energoefektivitāti. Ēkas [[apkure]]s, ventilācijas, dzesēšanas un apgaismojuma sistēmas ir automatizētas, un to darbību iespējams atsevišķi ieprogrammēt, tādējādi ietaupot resursus. Daļa no ēkas pamata pāļiem ir termopāļi, un tiem ir iespējams pievienot apsildes un dzesēšanas iekārtas zemes siltuma izmantošanai. Ēkas kopējās izbūves un aprīkošanas izmaksas, ieskaitot iekārtu un aprīkojuma iegādi ir 36 miljoni EUR. Apmēram 33% no būvniecības kopējām izmaksām veidoja inženiertīklu izbūve (ventilācija, apkure, ūdens, kanalizācija, dzesēšana, elektroapgāde, vājstrāvas u.c.).<ref>[https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/48257/ 28. JANVĀRĪ ATKLĀS JAUNUZCELTO AKADĒMISKĀ CENTRA ZINĀTŅU MĀJU] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240224152551/https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/48257/ |date={{dat|2024|02|24||bez}} }} Sindija Iesalniece 2019. gada 25. janvārī</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.tornakalns.lu.lv/zinatnu-maja/ tornakalns.lu.lv]{{Novecojusi saite}} {{LU akadēmiskais centrs}} [[Kategorija:Latvijas Universitāte]] [[Kategorija:Zinātne un tehnoloģijas Latvijā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] [[Kategorija:Torņakalns]] ixik5jyy6ek73p606jz2qvzs1qm15vf 0 408835 4548671 4478185 2026-11-12T09:55:57Z ~2026-59980-94 153203 Maiņa no PIKC uz MIKC, jo tā valstī ir apstiprināts NMV nosaukums. 4548671 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = PIKC NMV Rīgas Baleta skola |logo = | logo_size = 100px |seal_image = |image = |image size = |caption = |location = [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] 12, [[Rīga]], LV-1048, {{LAT}} |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 43 | latNS = N | longd = 24 | longm = 4 | longs = 37 | longEW = E |established = |headmaster = |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = |years = |students = |language = latviešu |revenue = |homepage = {{url|http://www.rigasbaletaskola.lv}} }} '''Rīgas Baleta skola''' ir specializēta [[horeogrāfija]]s [[skola]], MIKC [[Nacionālā Mākslu vidusskola|Nacionālās Mākslu vidusskolas]] (NVM) struktūrvienība. Tā atrodas [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā 12]] Rīgā. == Vēsture == 1932. gadā nodibināja [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālās operas]] baletskolu, kuru pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā pārdēvēja par Latvijas PSR Valsts Operas un baleta teātra baletskolu, 1941. gadā par Rīgas operas baletskolu, bet 1945. gadā par Latvijas PSR Operas un baleta teātra baleta studiju. 1948. gadā nodibināja '''Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu''', kurā vispārizglītojošos priekšmetus apguva kopā ar Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas bērniem [[Latvijas Valsts Konservatorija]]s telpās. Baleta stundas norisinājās Operas trešā balkona zālē, [[Smilšu iela (Rīga)|Smilšu ielā]] 8 un [[Mārstaļu iela (Rīga)|Mārstaļu ielā]]. 1973. gadā skola pārcēlās uz jaunu ēku Kalnciema ielā 10/12. 2004. gadā to pārdēvēja par Rīgas Horeogrāfijas skolu.<ref>[http://www.rigasbaletaskola.lv/par-rhv-skolu/vesture rigasbaletaskola.lv]</ref> 2017. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma lēmumu likvidēt Rīgas Horeogrāfijas skolu un [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu]] un pievienojot tās profesionālās izglītības kompetences centram "[[Nacionālā Mākslu vidusskola]]" kā struktūrvienību ar nosaukumu Rīgas Horeogrāfijas skola.<ref>[https://likumi.lv/doc.php?id=289293 Par Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas pievienošanu profesionālās izglītības kompetences centram "Nacionālā Mākslu vidusskola"] Ministru kabineta rīkojums Nr. 110 2017. gada 7. martā</ref> 2020. gadā skolu pārdēvēja par PIKC NMV "Rīgas Baleta skola". == Izglītības programma == Profesionālās vidējās izglītības programma „Deja” (kods 33 212 101). == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Mākslas vidusskolas Rīgā]] [[Kategorija:Mākslas skolas Latvijā]] 8hs45g4horfbaxuh60hew842vo2jef6 4548674 4548671 2026-11-12T09:58:16Z ~2026-59980-94 153203 Mākslu izglītības kompetences centrs nomainīts no PIKC atbilstošās vietās 4548674 wikitext text/x-wiki {{Skolas infokaste |name = PIKC NMV Rīgas Baleta skola |logo = | logo_size = 100px |seal_image = |image = |image size = |caption = |location = [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]] 12, [[Rīga]], LV-1048, {{LAT}} |schooltype = |fundingtype = |type = |map_type = Rīga |map_caption = |map_alt = |map_size = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 43 | latNS = N | longd = 24 | longm = 4 | longs = 37 | longEW = E |established = |headmaster = |staff = |teaching_staff = |employees = |grades = |years = |students = |language = latviešu |revenue = |homepage = {{url|http://www.rigasbaletaskola.lv}} }} '''Rīgas Baleta skola''' ir specializēta [[horeogrāfija]]s [[skola]], MIKC [[Nacionālā Mākslu vidusskola|Nacionālās Mākslu vidusskolas]] (NVM) struktūrvienība. Tā atrodas [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā 12]] Rīgā. == Vēsture == 1932. gadā nodibināja [[Latvijas Nacionālā opera|Latvijas Nacionālās operas]] baletskolu, kuru pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā pārdēvēja par Latvijas PSR Valsts Operas un baleta teātra baletskolu, 1941. gadā par Rīgas operas baletskolu, bet 1945. gadā par Latvijas PSR Operas un baleta teātra baleta studiju. 1948. gadā nodibināja '''Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu''', kurā vispārizglītojošos priekšmetus apguva kopā ar Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas bērniem [[Latvijas Valsts Konservatorija]]s telpās. Baleta stundas norisinājās Operas trešā balkona zālē, [[Smilšu iela (Rīga)|Smilšu ielā]] 8 un [[Mārstaļu iela (Rīga)|Mārstaļu ielā]]. 1973. gadā skola pārcēlās uz jaunu ēku Kalnciema ielā 10/12. 2004. gadā to pārdēvēja par Rīgas Horeogrāfijas skolu.<ref>[http://www.rigasbaletaskola.lv/par-rhv-skolu/vesture rigasbaletaskola.lv]</ref> 2017. gadā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] pieņēma lēmumu likvidēt Rīgas Horeogrāfijas skolu un [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolu]] un pievienojot tās Mākslu izglītības kompetences centrs "[[Nacionālā Mākslu vidusskola]]" kā struktūrvienību ar nosaukumu Rīgas Horeogrāfijas skola.<ref>[https://likumi.lv/doc.php?id=289293 Par Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas pievienošanu profesionālās izglītības kompetences centram "Nacionālā Mākslu vidusskola"] Ministru kabineta rīkojums Nr. 110 2017. gada 7. martā</ref> 2020. gadā skolu pārdēvēja par MIKC NMV "Rīgas Baleta skola". == Izglītības programma == Profesionālās vidējās izglītības programma „Deja” (kods 33 212 101). == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas skolas}} [[Kategorija:Mākslas vidusskolas Rīgā]] [[Kategorija:Mākslas skolas Latvijā]] 2kf82mie81ntqobwnauno0r6hkkfqi7 0 411683 4548663 4504895 2026-11-12T09:30:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548663 wikitext text/x-wiki '''Latvijas muzeji''' ir vietas vai ēkas Latvijā, kur glabā un izstāda [[kultūra]]i nozīmīgus objektus. Liela daļa Latvijas [[muzejs|muzeju]] atrodas Latvijas [[galvaspilsēta|galvaspilsētā]] [[Rīga|Rīgā]]. == Rīgā == [[Attēls: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM).jpg |250px|thumb|right|[[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]]]] * [[Andreja Upīša memoriālais muzejs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://upisamuzejs.lv|title=Andreja Upīša memoriālais muzejs|website=upisamuzejs.lv|access-date=2018-11-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181212150137/http://upisamuzejs.lv/|archivedate=2018-12-12}}</ref> *[[Aldaru alus darbnīca]] * [[Aleksandra Čaka muzejs]] * [[Arsenāls (izstāžu zāle)]] * [[Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lnmm.lv/lv/dmdm|title=Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs|website=www.lnmm.lv|access-date=2018-11-04|archive-date=2018-10-31|archive-url=https://web.archive.org/web/20181031180239/http://www.lnmm.lv/lv/dmdm/}}</ref> * [[Farmācijas muzejs]] *[[Ebreji Latvijā, Rīgas Ebreju Kopienas muzejs]] *[[Eduarda Smiļģa Teātra muzejs]] *[[Etnomuzejs "Cepures pasaule"]] *[[Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs]] * [[Jāņa Akuratera muzejs]] * [[Krišjāņa Barona muzejs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baronamuzejs.lv/|title=Kr. Barona muzejs – Kr. Barona iela 3-5, Rīga<br />Nams, kur dzima Latvijas valsts|website=www.baronamuzejs.lv|access-date=2018-11-04|language=lv|archive-date=2011-07-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20110722162916/http://www.baronamuzejs.lv/}}</ref> * [["Laimas" šokolādes muzejs]] * [[Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs]] * [[Latvijas Arhitektūras muzejs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.archmuseum.lv/|title=Arhitekturas Muzejs|website=www.archmuseum.lv|access-date=2018-11-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181008064646/http://www.archmuseum.lv/|archivedate=2018-10-08}}</ref> * [[Latvijas Dabas muzejs|Latvijas Nacionālais dabas muzejs]] * [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs]] * [[Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs]] * [[Latvijas Fotogrāfijas muzejs]] * [[Latvijas Kara muzejs]] * [[Latvijas Kino muzejs]] * [[Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs]] * [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs]] * [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs]] * [[Latvijas Okupācijas muzejs]] * [[Latvijas Sporta muzejs]] * [[Latvijas Televīzijas muzejs]] (slēgts 2016. gadā) * [[Latvijas Ugunsdzēsības muzejs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://muzejs.vugd.gov.lv/eng/ |title=Latvian Fire Fighting Museum |access-date={{dat|2018|11|04||bez}} |archive-date={{dat|2018|10|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20181025011112/http://muzejs.vugd.gov.lv/eng/ }}</ref> * [[Mencendorfa nams]] * [[Melngalvju nams]] * [[Modes muzejs]] * [[Ebreji Latvijā (muzejs)|Muzejs "Ebreji Latvijā"]] * [[Ojāra Vācieša muzejs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vaciesamuzejs.lv/|title=Ojāra Vācieša muzejs|website=www.vaciesamuzejs.lv|access-date=2018-11-04|language=lv|archive-date=2018-11-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20181113165703/http://www.vaciesamuzejs.lv/}}</ref> * [[Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs]] * <!-- [["Lattelekom" telekomunikāciju muzejs]] ([http://muzejs.lattelekom.lv/ muzejs.lattelekom.lv]) ???? --> * [[Raiņa un Aspazijas māja]] * [[Rakstniecības un mūzikas muzejs]] * [[Rīgas Aviācijas muzejs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://airmuseum.lv/home/|title=Rīgas aviācijas muzejs|publisher=Rīgas aviācijas muzejs|access-date=2018-11-04}}</ref> * [[Rīgas birža (mākslas muzejs)]] * [[Rīgas geto muzejs]] * [[Rīgas Jūgendstila centrs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.jugendstils.riga.lv/|title=Rīgas Jūgendstila Centrs - Sākums -|last=www.dium.lv|first=Dium Interactive|website=www.jugendstils.riga.lv|access-date=2018-11-12}}</ref> * [[Rīgas Motormuzejs]] * [[Rīgas Porcelāna muzejs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://porcelanamuzejs.riga.lv/|title=Porcelāna muzejs :: SĀKUMS|website=porcelanamuzejs.riga.lv|access-date=2018-11-04|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181204153246/http://porcelanamuzejs.riga.lv/|archivedate=2018-12-04}}</ref> * [[RSU Anatomijas muzejs|Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs]] * [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs]] * [[Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs]] * [[Tautas frontes muzejs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lnvm.lv/|title=Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|website=lnvm.lv|access-date=2018-11-04|language=lv}}</ref> * [[Žaņa Lipkes memoriāls]] * [[1991. gada barikāžu muzejs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://barikades.lv/lv/muzejs/|title=1991. gada barikāžu muzeja informacija|website=barikades.lv|access-date=2018-11-04|archive-date=2018-10-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20181021024056/http://barikades.lv/lv/Muzejs}}</ref> ==Kurzemē== [[Attēls:Saulainā diena.jpg|250px|thumb|right|[[Liepājas muzejs]]]] * [[Airītes (muzejs)|Airītes]] * [[Aizputes novadpētniecības muzejs]] * [[Alsungas Tūrisma informācijas un vēsturiskā mantojuma centrs]] * [[Bārtas muzejs]] * [[Herberta Dorbes muzejs "Senču putekļi"]] * [[Hoijeres kundzes viesu nams]] * [[Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs]] * [[Jaunmoku pils muzejs]] * [[Kandavas novadpētniecības muzejs]] * [[Kazdangas muzejs]] * [[Kubalu skola – muzejs]] * [[Kurzemes cietokšņa muzejs]] * [[Kurzemes Democentrs]] * [[Kuldīgas novada muzejs]] * [[Latvijas ceļu muzejs]] * [[Latvijas lauksaimniecības muzejs]] * [[Liepājas Karostas cietums]] * [[Liepājas muzejs]] * [[Muzejs "Saieta nams"]] * [[Pāvilostas novadpētniecības muzejs]] * [[Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs]] * [[Piejūras brīvdabas muzejs]] * [[Piena muzejs]] * [[Rojas Jūras zvejniecības muzejs]] * [[Talsu novada muzejs]] * [[Tukuma muzejs]] * [[Ventspils muzejs]] * [[Ventspils viduslaiku pils]] * [[Vērgales pagasta muzejs]] * [[Zentas Mauriņas piemiņas istabas]] * [[Zvejnieka – zemnieka sēta "Vītolnieki"]] ==Latgalē== [[Attēls:Artillery arsenal, Daugavpils fortress, 2014.jpg|250px|thumb|right|[[Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs]]]] * [[Aglonas maizes muzejs]] * [[Andrupenes lauku sēta]] * [[Antona Rupaiņa muzejs]] * [[Baltinavas muzejs]] * [[Balvu Novada muzejs]] * [[Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs]] * [[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs]] * [[Daugavpils skrošu rūpnīca]] * [[Daugavpils Universitātes muzejs]] * [[Franča Trasuna muzejs "Kolnasāta"]] * [[Jēkabpils Vēstures muzejs]] * [[Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs]] * [[Laimes muzejs Indrā]] * [[Latgales Kultūrvēstures muzejs]] * [[Līvānu Stikla un amatniecības centrs]] * [[Ludzas Novadpētniecības muzejs]] * [[Maltas vēstures muzejs]] * [[Naujenes Novadpētniecības muzejs]] * [[Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzejs]] * [[Polikarpa Čerņavska keramikas māja]] * [[Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs]] * [[Raiņa un Aspazijas muzejs]] ([[Raiņa un Aspazijas vasarnīca]], [[Raiņa muzejs "Jasmuiža"]], [[Raiņa muzejs "Tadenava"]]) * [[Roberta Mūka muzejs Galēnos]] * [[Rugāju muzejs]] * [[Slutišķu vecticībnieku lauku sēta]] * [[Skrindu dzimtas muzejs]] * [[Šmakovkas muzejs]] * [[Varakļānu novada muzejs]] * [[Vārkavas novadpētniecības muzejs]] * [[Viļakas muzejs]] * [[Viļānu novadpētniecības muzejs]] ==Sēlijā== [[Attēls:Viesites vagonu depo.jpg|250px|thumb|right|[[Muzejs "Sēlija"|Viesītes muzejs "Sēlija"]]]] * [[Aknīstes novadpētniecības muzejs]] * [[Brīvdabas muzejs "Sēļu sēta"]] * [[Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs "Riekstiņi"]] * [[Militārās tehnikas muzejs]] * [[Muzejs "Sēlija"]] * [[Paula Stradiņa skola]] * [[Pirmā pasaules kara muzejs]] ==Vidzemē== [[Attēls:Kalna Kaibēnu dzīvojamā māja.jpg|250px|thumb|right|[[Kalna Kaibēni]]]] * [[Ainažu jūrskolas muzejs]] * [[Ainažu Ugundzēsības muzejs]] * [[Aizkraukles vēstures un mākslas muzejs]] * [[Alojas Novadpētniecības centrs]] * [[Alūksnes Bānīša stacija]] * [[Alūksnes Jaunā pils]] * [[Andreja Pumpura Lielvārdes muzejs]] * [[Andreja Upīša memoriālmāja]] * [[Antona Austriņa memoriālais muzejs "Kaikaši"]] * [[Āraišu ezerpils Arheoloģiskais parks]] * [[Bejas novadpētniecības centrs]] * [[Braki (muzejs)]] * [[Brāļu Jurjānu memoriālais muzejs "Meņģeļi"]] * [[Carnikavas Novadpētniecības muzejs]] * [[Cēsu Vēstures un mākslas muzejs]] * [[Daugavas muzejs]] * [[Drustu novadpētniecības muzejs]] * [[Druvienas Vecā skola — muzejs]] * [[Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna memoriālais muzejs "Jāņaskola"]] * [[Emiļa Melngaiļa memoriālais muzejs]] * [[Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs]] * [[Imanta Ziedoņa muzejs]] * [[Jāņa Zābera muzejs "Vecais Ceplis"]] * [[Jaunlaicenes muižas muzejs]] * [[Jāzepa Vītola memoriālais muzejs "Anniņas"]] * [[Jūrmalas brīvdabas muzejs]] * [[Jūrmalas muzejs]] * [[Kalāči]] * [[Kalna Kaibēni]] * [[Kalncempju pagasta Viktora Ķirpa Ates muzejs]] * [[Kārļa Skalbes memoriālais muzejs "Saulrieti"]] * [[Kinostacija Ķeipenē]] * [[Krāmu un senlietu muzejs]] * [[Ķeguma novada muzejs]] * [[Ķekavas novadpētniecības muzejs]] * [[Lapmežciema pagasta muzejs]] * [[Latvenergo koncerna Enerģētikas muzejs]] * [[Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija "Vēveri"]] * [[Latvijas laukaugu selekcijas muzejs]] * [[Limbažu muzejs]] * [[Madlienas novadpētniecības muzejs "Bet tā bija!"]] * [[Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs]] * [[Mazsalacas muzejs]] * [[Minhauzena muzejs]] * [[Mores muzejs]] * [[Muzejs "Tehnika no pagātnes"]] * [[Naukšēnu Cilvēkmuzejs]] * [[Olaines Vēstures un mākslas muzejs]] * [[Ogres Vēstures un mākslas muzejs]] * [[Pāles novadpētniecības muzejs]] * [[Profesora Aleksandra Bieziņa memoriālais muzejs]] * [[Pirts muzejs]] * [[Publiskā observatorija Suntažos]] * [[Rīgas ūdensapgādes muzejs]] * [[Rīgas Vidusslaiku Vēstures muzejs]] * [[Salacgrīvas muzejs]] * [[Saulkrastu velosipēdu muzejs]] * [[Smiltenes novada muzejs]] * [[Staiceles lībiešu muzejs "Pivālind"]] * [[Stopiņu pagasta vēstures muzejs]] * [[Sudrabu Edžus dzimtās mājas]] * [[Suntažu muižas pils un muzejs]] * [[Taurupes novadpētniecības muzejs]] * [[Tēlnieka Voldemāŗa Jākobsona memoriālā māja]] * [[Tīnūžu muiža]] * [[Turaidas muzejrezervāts]] * [[Valkas novadpētniecības muzejs]] * [[Valmieras muzejs]] * [[Vilhelma Purvīša māja — muzejs]] * [[Zeltiņu vēstures muzejs]] * [[Ziemeļu dabas medicīnas muzejs]] ==Zemgalē== [[Attēls:Auču pilsmuiža.JPG|250px|thumb|right|[[Jāņa Čakstes memoriālais muzejs "Auči"]]]] * [[Aktieru Amtmaņu māja]] * [[Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs]] * [[Baldones muzejs]] * [[Bauskas muzejs]] ([[Viļa Plūdoņa muzejs|V. Plūdoņa muzejs]]) * [[Bauskas pils muzejs]] * [[Birzgales pagasta muzejs "Rūķi"]] * [[Džūkstes pasaku muzejs]] * [[Dobeles novada muzejs]] * [[Dobeles novada grāmatnieku muzejs "Ķipi"]] * [[Elejas kara vēstures muzejs]] * [[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs]] * [[Jāņa Čakstes memoriālais muzejs "Auči"]] * [[Jaunpils muzejs]] * [[Kārļa Ulmaņas piemiņas muzejs "Pikšas"]] * [[Pētera Upīša dārzkopības muzejs]] * [[Rundāles pils muzejs]] * [[Sprīdīši]] * [[Ziemassvētku kauju muzejs]] == Skatīt arī == * [[Latvijas Muzeju biedrība]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.muzeji.lv/lv/|title=Muzeju biedrība|website=www.muzeji.lv|access-date=2018-11-04|language=lv|archive-date=2018-11-12|archive-url=https://web.archive.org/web/20181112131633/http://www.muzeji.lv/lv/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.vietas.lv/eng/index.php?p=15&field=16&location=0&img=0&map=0&product=0&fClass=35 List of museums] <!-- Varbūt vajadzētu sarakstā iekļaut arī tos, kas minēti šajā saitē, praktiski tās būs sarkanās saites? --> {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] sa6t9d35hbbpyr01hbll6mt7gpme99k 0 411923 4548505 4522081 2026-11-12T06:26:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548505 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Latvijas Arhitektūras muzejs | native_name = | image = Латвийский музей архитектуры-4.JPG | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = | map_size = | lat_dir = N|lat_deg = 56 |lat_min = 57 |lat_sec = 1.2 | lon_dir = E |lon_deg = 24 |lon_min = 6 |lon_sec = 15.6 | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = 1994. gada 28. jūlijā | dissolved = | location = [[Mazā Pils iela (Rīga)|Mazā Pils iela]] 19 <br />[[Rīga]], [[Latvija]] | type = arhitektūras muzejs | collection = aptuveni 15 000 vienību | visitors = | director = [[Ilze Martinsone]] | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = https://www.archmuseum.lv/ }} '''Latvijas Arhitektūras muzejs''' ir [[Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes]] struktūrvienība Rīgā un vienīgais muzejs Latvijā, kas apzina ar Latviju saistītu profesionālo arhitektu veikumu un veido Latvijas arhitektūras vēstures krājumu.<ref name="NKMPMuzejs">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/arhitekturas-muzejs|title=Arhitektūras muzejs|website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|date=2023-06-29|access-date=2026-08-28|language=lv}}</ref><ref name="LMB">{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzeji.lv/index.php/lv/muzeji-latvija/museum/latvijas-arhitekturas-muzejs|title=Latvijas Arhitektūras muzejs|website=Latvijas Muzeju biedrība|access-date=2026-08-28|language=lv}}</ref> Muzejs dibināts 1994. gadā un atrodas [[Trīs brāļi|Trīs brāļu]] ēku kompleksā, Mazajā Pils ielā 19.<ref name="LAMVesture">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archmuseum.lv/lat/building.htm|title=Ēka un muzeja vēsture|website=Latvijas Arhitektūras muzejs|access-date=2026-08-28|language=lv|archive-date=2026-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20260828083306/http://www.archmuseum.lv/lat/building.htm}}</ref> Tā krājumā ir aptuveni 15 000 vienību; muzejam nav pastāvīgās ekspozīcijas, un tā izstāžu zālē notiek izstādes par arhitektūras vēsturi un mūsdienu procesiem.<ref name="LMB"/> == Vēsture == [[Attēls:3 Brueder.jpg|300px|thumb|left|"Trīs brāļi"]] Muzeja izveides priekšdarbi sākās 1992. gadā, kad Pieminekļu dokumentācijas centrā izveidoja Arhitektūras zīmējumu un rokrakstu sektoru. Tajā sistematizēja arhitekta Leona Plauciņa dāvināto arhitektu zīmējumu un biogrāfiju kolekciju un turpināja muzeja krājuma veidošanu.<ref name="LAMVesture"/> Muzeju dibināja ar Latvijas Republikas kultūras ministra 1994. gada 28. jūlija pavēli Nr. 100 kā toreizējās Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas struktūrvienību. Par pirmo direktoru iecēla arhitektu [[Jānis Lejnieks|Jāni Lejnieku]].<ref name="LAMVesture"/> Muzeju oficiāli atklāja 1995. gada 19. aprīlī ar jaunizveidotā krājuma izstādi; atklāšanā piedalījās kultūras ministrs un Ministru prezidents.<ref name="LAMVesture"/> Muzejam nav pastāvīgas ekspozīcijas. Tā izstāžu zālē regulāri notiek izstādes par Latvijas arhitektūras vēsturi, pilsētplānošanu un mūsdienu arhitektūras procesiem; tajās izmanto gan muzeja krājuma materiālus, gan citu institūciju un autoru darbus.<ref name="LMB"/><ref name="LAMIzstades">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archmuseum.lv/lat/exhibitions.htm|title=Izstādes|website=Latvijas Arhitektūras muzejs|access-date=2026-08-28|language=lv|archive-date=2026-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20260828155225/http://www.archmuseum.lv/lat/exhibitions.htm}}</ref> Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā ir aptuveni 15 000 vienību<ref name="LMB"/> — ar Latviju saistītu arhitektu oriģināldarbi, tostarp zīmējumi, skices, rasējumi, akvareļi un maketi. Zinātniskajā arhīvā glabājas dokumenti, publikācijas, fotogrāfijas un rokraksti.<ref name="LMB"/> Vecākajā krājuma daļā pārstāvēti [[Kristofs Hāberlands]], [[Johans Daniels Felsko]], [[Jānis Baumanis (arhitekts)|Jānis Frīdrihs Baumanis]] un [[Vilhelms Bokslafs]]; muzejs glabā arī [[Eižens Laube|Eižena Laubes]] manuskriptus un citus arhitektu personīgo arhīvu materiālus.<ref name="LAMKolekcijas">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.archmuseum.lv/lat/collections.htm|title=Kolekcijas|website=Latvijas Arhitektūras muzejs|access-date=2026-08-28|language=lv|archive-date=2026-08-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20260828064641/http://www.archmuseum.lv/lat/collections.htm}}</ref> Krājums ir digitalizēts un pieejams sabiedrībai, savukārt speciālisti ar materiāliem var iepazīties pēc iepriekšējas pieteikšanās.<ref name="LMB"/><ref name="LAMKolekcijas"/> Trīs brāļu pagalmi tika apvienoti kompleksa restaurācijas laikā no 1955. līdz 1957. gadam. Pagalma sienās iemūrēti vēsturiski akmens portāli un Rīgas ģerbonis, bet apmeklētājiem tur apskatāmas arī būvdetaļas no zudušās Rīgas apbūves.<ref name="TrisBraliLNB">{{Tīmekļa atsauce|url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/11831/|title=Vecrīga. "Trīs brāļi"|website=Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālā bibliotēka "Zudusī Latvija"|access-date=2026-08-28|language=lv}} {{Novecojusi saite}}</ref><ref name="LMB"/> == Izstādes == Nepilns muzeja rīkoto izstāžu saraksts: * 1995. gads - Pāvils Dreimanis; Administrators un arhitekts; * 1996. gads - Astoņi latviešu funkcionālisma arhitekti; 1872.-1992; * 1997. gads - Rīgas jūras pasažieru osta un citi projekti; * 1998. gads - Norvēģijas koks; * 1999. gads - Laimonis Ēriks Tikmanis. Arhitektūra; * 2000. gads - Eižens Laube. 1901.-1912. gada nacionālais romantisms; * 2001. gads - Arhitektūra. Bērni. Identifikācija; * 2002. gads - Sentimentālas atmiņas; * 2003. gads - Perspektīvas; * 2004. gads - Liepājas koncertzāle. Starptautiskais projektu konkurss; * 2005. gads - UNESCO. Ungārijas Pasaules kultūras mantojums; * 2006. gads - Studentu darbu izstāde; * 2007. gads - Raimonds Slaidiņš. Arhitektūras ilustrators; * 2008. gads - Igaunijas vēstniecība. Konkurētspējīgi projekti 1938. un 2008. gadā; * 2009. gads - Jubilejas izstāde Rīga-700. Makss Šervinskis; * 2009. gads - „Sapņu rūpnīcas?”<ref name="LAMIzstades"/> * 2010. gads - Skaistums un funkcionalitāte. Arhitekts Fjodors Šehtels; * 2013. gads - Latvijas Mākslas akadēmijas nams.<ref name="LMA2013">{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/arhitekturas-muzeja-atklaj-lma-namam-veltitu-izstadi.a65427/|title=Arhitektūras muzejā atklāj LMA namam veltītu izstādi|work=LSM.lv|date=2013-09-16|access-date=2026-08-28|language=lv}}</ref> * 2015. gads - Rīga. Pamatplāns;<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.fold.lv/2018/06/izstade-riga-galvena-iela-latvijas-arhitekturas-muzeja/|title=Izstāde «Rīga. Galvenā iela» Latvijas Arhitektūras muzejā ← FOLD|website=FOLD|access-date=2018-11-06|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181122165216/http://www.fold.lv/2018/06/izstade-riga-galvena-iela-latvijas-arhitekturas-muzeja/|archivedate=2018-11-22}}</ref> * 2016. gads - Zilās Rīgas zaļie ķīļi;<ref name=":0" /> * 2017. gads - Pasažieri un krava. Satiksme un transports;<ref name=":0" /><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/zinas/ko-darit-ja-beidzas-degviela-14173867|title=Ko darīt, ja beidzas degviela|access-date=2018-11-06}}</ref> * 2018. gads - Rīga. Galvenā iela.<ref name=":0" /> * 2022. gads - izstāžu cikla „Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” noslēguma izstāde „No Lielrīgas līdz Pierīgai”.<ref name="RigaKurasNav">{{Tīmekļa atsauce|url=https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/kapec-dizains/riga-kuras-nav.-kartes-un-plani.-ieskats-izstazu-cikla-par-pilse.a166320/|title=„Rīga, kuras nav. Kartes un plāni.” Ieskats izstāžu ciklā par pilsētplānošanu|website=Latvijas Radio 3|date=2022-09-26|access-date=2026-08-28|language=lv}}</ref> * 2024. gads - „Divi ģēniji”, izstāde par Rīgas galvenajiem arhitektiem Edgaru Pučiņu un Gunāru Asari.<ref name="DiviGeniji">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/14.08.2024-izstade-iepazit-un-izprast-divus-20-gadsimta-rigas-galvenos-arhitektus-pucinu-un-asari.a564904/|title=Izstādē iepazīt un izprast divus 20. gadsimta Rīgas galvenos arhitektus - Pučiņu un Asari|website=LSM.lv|date=2024-08-14|access-date=2026-08-28|language=lv}}</ref> * 2025. gads - „O.O. - 100! Arhitekts. Fantasts”, izstāde Oļģerta Ostenberga simtgadei.<ref name="Ostenbergs100">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/notikums/izstade-oo-100-arhitekts-fantasts|title=Izstāde „O.O. - 100! Arhitekts. Fantasts”|website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|date=2025-06-16|access-date=2026-08-28|language=lv}}</ref> * 2026. gads - „Birkerts - 20. gadsimta akcenti” un „Dirveiks. Rekonstrukcijas un hipotēzes”.<ref name="Birkerts2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/notikums/izstade-birkerts-20-gadsimta-akcenti-latvijas-arhitekturas-muzeja|title=Izstāde „Birkerts - 20. gadsimta akcenti” Latvijas Arhitektūras muzejā|website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|date=2026-02-12|access-date=2026-08-28|language=lv}}</ref><ref name="Dirveiks2026">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nkmp.gov.lv/lv/notikums/izstade-dirveiks-rekonstrukcijas-un-hipotezes|title=Izstāde „Dirveiks. Rekonstrukcijas un hipotēzes”|website=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde|date=2026-05-18|access-date=2026-08-28|language=lv}}</ref> == Muzeja vadība == * Muzeja direktore — Ilze Martinsone * Galvenā krājuma glabātāja — Ināra Appena == Adrese == * [[Rīga]], [[Mazā Pils iela (Rīga)|Mazā Pils iela]] 19 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.archmuseum.lv/ Muzeja oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20260828135303/http://www.archmuseum.lv/ |date={{dat|2026|08|28||bez}} }} {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Mākslas muzeji un galerijas Latvijā]] [[Kategorija:Muzeji Rīgā]] ht1zkj7lqsfhd6kvg86ab4kk5edp9t3 0 412080 4548407 4477022 2026-11-11T23:53:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548407 wikitext text/x-wiki {{Muzeja infokaste | name = Krišjāņa Barona memoriālais muzejs | native_name = | image = | imagesize = | caption = | map_type = Rīga | map_caption = | map_size = | latd = 56 | latm = 57 | lats = 5.071 | latNS = N | longd = 24 | longm = 7 | longs = 16.266 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | coordinates = | established = {{dat|1985|10|31}} | dissolved = | location = [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]] 3, [[Rīga]] | type = | collection = | visitors = | director = Rūta Kārkliņa | president = | curator = | owner = | publictransit = | car_park = | website = http://www.baronamuzejs.lv/ }} '''Krišjāņa Barona muzejs''' ir memoriālais [[muzejs]] [[Rīga|Rīgā]], kura ekspozīcija veltīta izcilajam [[latvieši|latviešu]] [[folklora|folkloristam]], [[rakstnieks|rakstniekam]] un publicistam [[Krišjānis Barons|Krišjānim Baronam]]. Muzejs atrodas [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 3-5. Tas atklāts {{dat|1985|10|31}}, Krišjāņa Barona simt piecdesmitajā dzimšanas dienā. Muzejs ir iekārtots Kr. Barona dēla [[Kārlis Barons (ārsts)|Kārļa Barona]] dzīvoklī, kas atrodas ēkas 4. stāvā. Šeit Dainu tēvs pavadīja savas dzīves pēdējos 4 gadus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.baronamuzejs.lv/|title=Kr. Barona muzejs – Kr. Barona iela 3-5, Rīga<br />Nams, kur dzima Latvijas valsts|website=www.baronamuzejs.lv|access-date=2018-11-08|language=lv|archive-date=2011-07-22|archive-url=https://web.archive.org/web/20110722162916/http://www.baronamuzejs.lv/}}</ref> Uz šo dzīvokli Krišjānis Barons pārcēlās 1919. gadā no [[Burtnieku nams|Burtnieku nama]] [[Vecmīlgrāvis|Vecmīlgrāvī]].<ref name="title-krisjana">{{Tīmekļa atsauce|url=http://memorialiemuzeji.lv/muzeji/krisjana-barona-muzejs/|title=Krišjāņa Barona muzejs » Memoriālo Muzeju Apvienība -|website=memorialiemuzeji.lv|access-date=2018-11-09|language=lv}}</ref> Muzeja ekspozīcija iepazīstina ar Krišjāņa Barona dzīvi un darbu. Šeit skatāma arī viena no divām [[Dainu skapis|Dainu skapja]] kopijām (otra atrodas [[Krievija|Krievijā]], bijušajā Stankeviču muižā, kur Barons uzsāka savu darbu pie latviešu tautas dziesmu vākšanas un kārtošanas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://lfk.lv/krajums/dainu-skapis|title=Dainu skapis|website=lfk.lv|access-date=2018-11-08|language=lv}}</ref> Muzejā atrodas arī folkloristam piederējušais šūpuļkrēsls. Muzejā pieejama arī plaša skaņu un videoierakstu krātuve par tautas mūziku un baltu senvēsturi. Iespējams noklausīties lekcijas par latviešu folkloru un literatūras vēsturi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liveriga.com/lv/1679-krisjana-barona-muzejs|title=Krišjāņa Barona muzejs|website=www.liveriga.com|access-date=2018-11-08|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.muzeji.lv/lv/museums/krishjanis-barons-museum/2016/krishjana-barona-muzeja-lasijumi/|title=Krišjāna Barona muzeja lasījumi – 2016 – Krišjāņa Barona muzejs – Latvijas muzeju katalogs – Muzeju biedrība|website=www.muzeji.lv|access-date=2018-11-09|language=lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170404064206/http://www.muzeji.lv/lv/museums/krishjanis-barons-museum/2016/krishjana-barona-muzeja-lasijumi/|archivedate=2017-04-04}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tvnet.lv/5321619/riga-barona-ielas-svetki|title=Rīgā Barona ielas svētki|work=TVNET|access-date=2018-11-09|language=lv}}</ref> Regulāri tiek rīkotas dažādas izstādes, muzejpedagoģiskās programmas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://preili.lv/167153/jasmuiza-un-krisjana-barona-muzejs-piedava-jaunu-muzejpedagogisko-programmu-zanins-un-krisins/|title=Jasmuiža un Krišjāņa Barona muzejs piedāvā jaunu muzejpedagoģisko programmu „Žaniņš un Krišiņš” {{!}} Preiļu novads|website=preili.lv|access-date=2018-11-09|language=lv|archive-date=2020-11-29|archive-url=https://web.archive.org/web/20201129162859/https://preili.lv/167153/jasmuiza-un-krisjana-barona-muzejs-piedava-jaunu-muzejpedagogisko-programmu-zanins-un-krisins/}}</ref> tematiski folkloras (rotaļu un dziedāšanas) vakari,<ref name="title-krisjana" /> kā arī pasākumi bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mammamuntetiem.lv/articles/42409/skolenu-brivlaika-uz-k-barona-muzeju/?accept_cookies=1|title=Skolēnu brīvlaikā uz K. Barona muzeju!|website=Mammām un tētiem|access-date=2018-11-08|language=lv|archive-date=2019-11-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20191119005428/https://www.mammamuntetiem.lv/articles/42409/skolenu-brivlaika-uz-k-barona-muzeju/?accept_cookies=1}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://epadomi.lv/kulturasvestis/bernu_pasakumi/29092018-brivlaika_uz_k_barona_muzeju|title=Brīvlaikā uz K. Barona muzeju!|work=epadomi.lv|access-date=2018-11-09|language=lv}}</ref> Muzejs piedāvā arī ekskursijas pa Kr. Barona darba un dzīves vietām Rīgā, kā arī pa viņa piemiņas vietām Kurzemē. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.baronamuzejs.lv/ Muzeja mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110722162916/http://www.baronamuzejs.lv/ |date={{dat|2011|07|22||bez}} }} * [https://www.draugiem.lv/baronamuzejs/ Profils vietnē draugiem.lv] * [https://twitter.com/Baronamuzejs Twitter profils] * [http://memorialiemuzeji.lv/muzeji/krisjana-barona-muzejs/ Muzejs] Memoriālo muzeju apvienības mājaslapā * [https://www.facebook.com/Kr-Barona-muzejs-677858218907507/ Facebook profils] {{Latvijas muzeji}} [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] [[Kategorija:Krišjānis Barons]] 3timr7e72siw7m7absr24cjko8incez 0 412289 4548456 4538278 2026-11-12T03:33:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548456 wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Kārlis Plūksne | image = Architect_Karlis_Pluksne._Riga._1950.png | birthdate = {{dat|1906|2|23}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1973|06|29|1906|02|23}} | nationality = | field = [[arhitektūra]] | training = [[Latvijas Universitāte]] | famous works = [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] (1958) | patrons = | awards = | birth_place = {{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Tukums|td=Latvija}} }} '''Kārlis Plūksne''' (1906—1973) bija latviešu arhitekts. [[Latvijas arhitektu biedrība]]s priekšnieks (1951—1959). == Dzīvesgājums == Dzimis 1906. gada 23. februārī [[Tukums|Tukumā]] Jāņa Plūksnes ģimenē, viņa brālis bija vēlākais operdziedātājs [[Edgars Plūksna]]. Studēja arhitektūru [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] (1926—1942), līdztekus strādāja par tehniķi Latvijas Dzelzeļa valdē, vēlāk Izglītības ministrijā (1926—1931), piedalījās [[Rīgas Jūrmala]]s (Mellužu sākumskola, Dubultu vidusskola) un [[Madona]]s ēku projektēšanā. Piedalījās [[Armijas Ekonomiskais veikals|Armijas Ekonomiskā veikala]] projektēšanā un celtniecībā kā arhitekta [[Artūrs Galindoms|Artūra Galindoma]] vietnieks (1936—1940). Pēc Otrā pasaules kara strādāja [[Latvijas PSR]] Ministru padomes Arhitektūras pārvaldes pilsētprojektēšanas institūtā (''Латгипрогорстрой'', 1945—1968), no 1953. gada bija šī institūta galvenais projektu arhitekts. Starp viņa projektētajām ēkām var minēt dzīvojamo ēku Kr. Valdemāra un Mālpils ielas stūrī, [[Latvijas Mākslinieku savienība|Mākslinieku savienības]] namu Daugavmalā, [[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas 3. ģimnāzija]]s ēku [[Vecrīga|Vecrīgā]], [[Zinātņu akadēmijas augstceltne|Zinātņu Akadēmijas]] ēku, [[Piemineklis 1905. gada cīnītājiem|1905. gada revolūcijas pieminekli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/augstakas-celtnes-riga-2|title=Augstākās celtnes Rīgā|website=LA.LV|access-date=2026-10-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/5248185/fotoreportaza-skats-no-pieciem-augstakajiem-punktiem-riga|title=Fotoreportāža: Skats no pieciem augstākajiem punktiem Rīgā|website=Kultūras un izklaides notikumi|access-date=2026-10-21|date=2014-01-17|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://celoju.draugiem.lv/celojums/9567349/celojums-5-tramvaja|title=Ceļojums 5. tramvajā - Jūlijs Aldersons|website=celojumi.lv|access-date=2026-10-21|date=2013-04-04|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://aptieka.lv/raksti/esplanade-no-francu-varda-esplanade-glacis/|title=ESPLANĀDE (no franču vārda esplanāde) Glacis|last=aptieka-admin-xpt|website=Dzirciema aptieka|access-date=2026-10-21|date=2008-11-05|language=lv|archive-date=2026-10-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20261021062427/https://aptieka.lv/raksti/esplanade-no-francu-varda-esplanade-glacis/}}</ref> == Galerija == <gallery> Madonas kultūras nams - panoramio.jpg|[[Madonas kultūras nams]] AEV Riga 1939.jpg|Armijas Ekonomiskais veikals Rīgā (1939), tagad — [[Galerija Centrs]] Ryga.2007-08-09.jpg|[[Esplanāde (Rīga)|Esplanādes]] strūklakas Павильон №5 ВВЦ.JPG|Latvijas PSR paviljons [[Maskava|Maskavā]] 1905 monument Riga.JPG|[[Piemineklis 1905. gada cīnītājiem|1905. gada revolūcijas piemineklis]] Rigas 3. gimnazija.jpg|[[Rīgas Valsts 3. ģimnāzija|Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas]] ēka Latvijas Mākslinieku savienība.JPG|Mākslinieku savienības nams 11. Novembra krastmalā (1955-1960) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Plūksne, Kārlis}} [[Kategorija:1906. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1973. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas arhitekti]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] m3rts88ee92d2uji4gcuyo0xid2yat5 10 413574 4548314 4547874 2026-11-11T18:01:23Z EdgarsBot 50781 upd 4548314 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2026-11-11 18:01:23{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Cīņas Jemenā (2026)|t|h|d}} || 2026-10-30 19:39:53 || 11 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Manuprāt, tas ir jādzēš, jo uz mudinājumu sakārtot rakstu neviens nav atsaucies. Dodu vēl 30 dienas.</nowiki> || Uzrakstīt normāli vai izdzēst || 30 (29.11.2026) |- | {{page-multi|page=Windows Phone 8.1|t|h|d}} || 2026-10-31 15:00:40 || 11 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst|Nelabots mašīntulkojums</nowiki> || Nelabots mašīntulkojums || 15 (15.11.2026) |- | {{page-multi|page=Skots Ians|t|h|d}} || 2026-11-04 18:52:55 || 6 || {{U|DJ EV}} || <nowiki></nowiki> || Nelabots mašīntulkojums || 15 (19.11.2026) |- | {{page-multi|page=Windows Mobile|t|h|d}} || 2026-11-04 18:53:11 || 6 || {{U|DJ EV}} || <nowiki></nowiki> || Nelabots mašīntulkojums || 15 (19.11.2026) |- | {{page-multi|page=Spreading the Disease|t|h|d}} || 2026-11-04 18:53:31 || 6 || {{U|DJ EV}} || <nowiki></nowiki> || Nelabots mašīntulkojums || 15 (19.11.2026) |- | {{page-multi|page=Metāla sauja|t|h|d}} || 2026-11-04 18:54:25 || 6 || {{U|DJ EV}} || <nowiki>"Alises Kūpersas"....</nowiki> || Nelabots mašīntulkojums || 15 (19.11.2026) |- | {{page-multi|page=Windows Phone 7|t|h|d}} || 2026-11-04 18:56:23 || 6 || {{U|DJ EV}} || <nowiki></nowiki> || Nelabots mašīntulkojums || 15 (19.11.2026) |- | {{page-multi|page=Ieva Janiševa|t|h|d}} || 2026-11-05 16:50:45 || 6 || {{U|Egilus}} || <nowiki>Dzēst: MI stils, nav parādīta nozīmība (vai šajā stilā tā pārāk labi noslēpta)</nowiki> || Nav parādīta nozīmība || 5 (10.11.2026) |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 2t6vd66bkgo871ucinq5xbtmq9tazjv 0 414345 4548475 3243263 2026-11-12T05:04:25Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548475 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Laimes lācis | attēls = | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = animācijas filma | režisors = [[Roze Stiebra]] | producents = | scenārija autors = [[Roze Stiebra]] | galvenajās lomās = | mūzika = [[Imants Kalniņš]] | operators = [[Austra Gulbe]] | mākslinieks = [[Maija Brence]] | studija = [[Telefilma-Rīga]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = | ilgums = 10 minūtes | valsts = {{LAT}} | valoda = [[latviešu valoda|latviešu]] | budžets = | ienākumi = }} '''"Laimes lācis"''' ir [[Latvija|Latvijas]] [[animācijas filma]], kas izdota 1985. gadā. Filmas režisore un scenārija autore ir [[Roze Stiebra]]. == Sižets == Animācijas filmas pamatā ir [[Andrejs Upīts|Andreja Upīša]] stāsts "Sūnu ciema zēni", kā arī satīriskas fabulas.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.filmas.lv/movie/3037/|title=Laimes lācis|publisher=filmas.lv|access-date={{dat|2018|12|05||bez}}|archive-date={{dat|2019|07|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190715210414/https://www.filmas.lv/movie/3037/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1985. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Latvijas animācijas filmas]] [[Kategorija:Rozes Stiebras filmas]] lfrrr9322qhipx7oaigkxomnfyy58mn 4 415707 4548311 4547872 2026-11-11T18:01:08Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināta tabula 4548311 wikitext text/x-wiki Šajā sarakstā iekļauti dalībnieki, kas [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]] veikuši vairāk nekā 5000 labojumus ([[Vikipēdija:Boti|boti]] nav iekļauti). Papildu norādīti arī katra dalībnieka pēdējo 365 dienu laikā veikto labojumu skaits, izveidoto rakstu skaits, kā arī pirmā un pēdējā labojuma datums. Jāņem vērā, ka labojumu skaits nav pilnībā objektīva dalībnieku devuma mēraukla, jo netiek ierēķināts labojumu izmērs un citi rādītāji. == Statistika == <!-- TABLE_START --> Saraksts pēdējo reizi atjaunināts {{dat|2026|11|11||bez}}. {| class='wikitable sortable' ! Nr. ! Dalībnieks ! Labojumu skaits ! Labojumi pēdējās<br />365 dienās ! Rakstu skaits ! Pirmais labojums ! Pēdējais labojums |- | 1. | {{u|Edgars2007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edgars2007 {{formatnum:200422}}] | {{formatnum:1690}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edgars2007 {{formatnum:13751}}] | 2009-02-13 | 2026-11-11 |- | 2. | {{u|Pirags}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Pirags {{formatnum:176664}}] | {{formatnum:9697}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Pirags {{formatnum:8177}}] | 2007-12-03 | 2026-11-11 |- | 3. | {{u|Feens}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Feens {{formatnum:122917}}] | {{formatnum:769}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Feens {{formatnum:14823}}] | 2004-11-07 | 2026-08-19 |- | 4. | {{u|Biafra}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Biafra {{formatnum:117255}}] | {{formatnum:10409}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Biafra {{formatnum:1965}}] | 2009-10-02 | 2026-11-11 |- | 5. | {{u|Kikos}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kikos {{formatnum:115887}}] | {{formatnum:7809}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kikos {{formatnum:10036}}] | 2007-11-24 | 2026-11-11 |- | 6. | {{u|Treisijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Treisijs {{formatnum:90285}}] | {{formatnum:7974}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Treisijs {{formatnum:6853}}] | 2005-10-30 | 2026-11-11 |- | 7. | {{u|Baisulis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Baisulis {{formatnum:74461}}] | {{formatnum:9946}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Baisulis {{formatnum:2208}}] | 2009-05-24 | 2026-11-11 |- | 8. | {{u|Papuass}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Papuass {{formatnum:69042}}] | {{formatnum:1503}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Papuass {{formatnum:3278}}] | 2005-07-26 | 2026-11-09 |- | 9. | {{u|ScAvenger}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ScAvenger {{formatnum:58855}}] | {{formatnum:375}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ScAvenger {{formatnum:815}}] | 2006-11-23 | 2026-10-01 |- | 10. | {{u|Bendžamins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Bendžamins {{formatnum:54922}}] | {{formatnum:7696}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Bendžamins {{formatnum:6613}}] | 2018-06-22 | 2026-11-11 |- | 11. | {{u|Meistars Joda}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Meistars_Joda {{formatnum:50948}}] | {{formatnum:5555}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Meistars_Joda {{formatnum:405}}] | 2007-01-07 | 2026-11-11 |- | 12. | {{u|Kleivas}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kleivas {{formatnum:50916}}] | {{formatnum:6826}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kleivas {{formatnum:3317}}] | 2007-04-26 | 2026-11-09 |- | 13. | {{u|Dainis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dainis {{formatnum:49460}}] | {{formatnum:1373}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dainis {{formatnum:3556}}] | 2006-05-03 | 2026-11-09 |- | 14. | {{u|Vylks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Vylks {{formatnum:45747}}] | {{formatnum:5610}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Vylks {{formatnum:1661}}] | 2015-03-11 | 2026-11-10 |- | 15. | {{u|Ingii}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingii {{formatnum:45676}}] | {{formatnum:785}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingii {{formatnum:1827}}] | 2008-11-29 | 2026-11-09 |- | 16. | {{u|Turaids}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Turaids {{formatnum:42471}}] | {{formatnum:1406}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Turaids {{formatnum:580}}] | 2009-01-14 | 2026-10-11 |- | 17. | {{u|Lasks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lasks {{formatnum:39925}}] | {{formatnum:3981}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lasks {{formatnum:790}}] | 2013-03-30 | 2026-11-11 |- | 18. | {{u|Votre Provocateur}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Votre_Provocateur {{formatnum:33268}}] | {{formatnum:9915}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Votre_Provocateur {{formatnum:5251}}] | 2023-01-18 | 2026-11-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 19. | {{u|Ludis21345}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ludis21345 {{formatnum:33151}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ludis21345 {{formatnum:1514}}] | 2015-03-03 | 2025-08-23 |- | 20. | {{u|ZANDMANIS}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/ZANDMANIS {{formatnum:32999}}] | {{formatnum:4005}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/ZANDMANIS {{formatnum:717}}] | 2020-05-10 | 2026-11-10 |- | 21. | {{u|GreenZeb}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/GreenZeb {{formatnum:29754}}] | {{formatnum:11}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/GreenZeb {{formatnum:1262}}] | 2006-12-21 | 2026-03-26 |- | 22. | {{u|SpeedKing}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/SpeedKing {{formatnum:28835}}] | {{formatnum:5}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/SpeedKing {{formatnum:1209}}] | 2005-11-25 | 2026-01-10 |- | 23. | {{u|Egilus}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Egilus {{formatnum:27906}}] | {{formatnum:4981}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Egilus {{formatnum:949}}] | 2015-08-30 | 2026-11-11 |- | 24. | {{u|Laurijs}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Laurijs {{formatnum:26840}}] | {{formatnum:25}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Laurijs {{formatnum:596}}] | 2006-02-02 | 2026-06-29 |- | 25. | {{u|Dark Eagle}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dark_Eagle {{formatnum:23796}}] | {{formatnum:20}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dark_Eagle {{formatnum:881}}] | 2007-11-05 | 2026-10-04 |- | 26. | {{u|Gragox}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gragox {{formatnum:23732}}] | {{formatnum:40}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gragox {{formatnum:1940}}] | 2006-07-03 | 2026-08-26 |- | 27. | {{u|Spnq}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Spnq {{formatnum:19356}}] | {{formatnum:1275}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Spnq {{formatnum:1361}}] | 2022-01-17 | 2026-08-15 |- | 28. | {{u|Xil}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Xil {{formatnum:18704}}] | {{formatnum:2}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Xil {{formatnum:313}}] | 2005-09-19 | 2026-10-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 29. | {{u|Prieditis2012}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Prieditis2012 {{formatnum:16717}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Prieditis2012 {{formatnum:1}}] | 2013-07-26 | 2025-01-11 |- | 30. | {{u|Makenzis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Makenzis {{formatnum:16192}}] | {{formatnum:1353}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Makenzis {{formatnum:240}}] | 2016-04-12 | 2026-11-03 |- | 31. | {{u|Olgerts V}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Olgerts_V {{formatnum:15841}}] | {{formatnum:3198}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Olgerts_V {{formatnum:1438}}] | 2014-07-27 | 2026-11-10 |- | 32. | {{u|Jānis U.}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Jānis_U. {{formatnum:15390}}] | {{formatnum:2124}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Jānis_U. {{formatnum:2038}}] | 2005-07-30 | 2026-10-29 |- | 33. | {{u|Uldis s}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Uldis_s {{formatnum:14645}}] | {{formatnum:461}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Uldis_s {{formatnum:2355}}] | 2011-08-03 | 2026-11-03 |- | 34. | {{u|MC2013}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/MC2013 {{formatnum:14274}}] | {{formatnum:502}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/MC2013 {{formatnum:234}}] | 2013-06-21 | 2026-11-08 |- style="background-color: #EEEEEE" | 35. | {{u|Zemgalietis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Zemgalietis {{formatnum:13585}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Zemgalietis {{formatnum:801}}] | 2007-07-05 | 2024-10-06 |- | 36. | {{u|CommonsDelinker}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/CommonsDelinker {{formatnum:13556}}] | {{formatnum:818}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/CommonsDelinker {{formatnum:0}}] | 2006-09-25 | 2026-11-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 37. | {{u|Varg~lvwiki}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Varg~lvwiki {{formatnum:11167}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Varg~lvwiki {{formatnum:4}}] | 2009-04-10 | 2010-06-02 |- | 38. | {{u|Tankists}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tankists {{formatnum:11103}}] | {{formatnum:1798}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tankists {{formatnum:431}}] | 2021-07-27 | 2026-11-07 |- | 39. | {{u|Gaujmalnieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Gaujmalnieks {{formatnum:11091}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Gaujmalnieks {{formatnum:248}}] | 2008-10-28 | 2026-09-13 |- | 40. | {{u|Edis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Edis {{formatnum:10664}}] | {{formatnum:250}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Edis {{formatnum:672}}] | 2011-10-13 | 2026-10-16 |- style="background-color: #EEEEEE" | 41. | {{u|Montenois}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Montenois {{formatnum:10382}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Montenois {{formatnum:0}}] | 2022-01-26 | 2025-01-07 |- | 42. | {{u|DJ EV}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/DJ_EV {{formatnum:10303}}] | {{formatnum:327}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/DJ_EV {{formatnum:383}}] | 2012-05-17 | 2026-11-09 |- | 43. | {{u|OskarsC}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/OskarsC {{formatnum:9624}}] | {{formatnum:195}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/OskarsC {{formatnum:182}}] | 2013-03-14 | 2026-10-25 |- style="background-color: #EEEEEE" | 44. | {{u|Romanskolduns}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Romanskolduns {{formatnum:8982}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Romanskolduns {{formatnum:1122}}] | 2008-05-28 | 2022-03-15 |- style="background-color: #EEEEEE" | 45. | {{u|Daarznieks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Daarznieks {{formatnum:8576}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Daarznieks {{formatnum:909}}] | 2006-08-22 | 2018-08-24 |- style="background-color: #EEEEEE" | 46. | {{u|Lidingo11}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lidingo11 {{formatnum:8470}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lidingo11 {{formatnum:704}}] | 2010-05-22 | 2017-04-22 |- | 47. | {{u|Yyy}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Yyy {{formatnum:8407}}] | {{formatnum:1}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Yyy {{formatnum:503}}] | 2005-05-12 | 2026-02-11 |- | 48. | {{u|Juzeris}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juzeris {{formatnum:8366}}] | {{formatnum:13}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juzeris {{formatnum:198}}] | 2004-09-16 | 2026-08-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 49. | {{u|Lieeeneee}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Lieeeneee {{formatnum:7880}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Lieeeneee {{formatnum:2993}}] | 2017-10-06 | 2020-10-22 |- style="background-color: #EEEEEE" | 50. | {{u|IndulisMX}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/IndulisMX {{formatnum:7649}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/IndulisMX {{formatnum:74}}] | 2012-03-07 | 2023-08-13 |- | 51. | {{u|Maranello Prime}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Maranello_Prime {{formatnum:7319}}] | {{formatnum:39}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Maranello_Prime {{formatnum:84}}] | 2015-01-30 | 2026-09-14 |- style="background-color: #EEEEEE" | 52. | {{u|Mrom}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Mrom {{formatnum:7139}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Mrom {{formatnum:840}}] | 2006-01-14 | 2011-10-25 |- | 53. | {{u|Silraks}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Silraks {{formatnum:6822}}] | {{formatnum:260}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Silraks {{formatnum:134}}] | 2013-01-07 | 2026-11-06 |- | 54. | {{u|Algonkins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Algonkins {{formatnum:6635}}] | {{formatnum:42}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Algonkins {{formatnum:282}}] | 2012-04-01 | 2026-02-22 |- | 55. | {{u|Tttoooxxx}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Tttoooxxx {{formatnum:6532}}] | {{formatnum:399}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Tttoooxxx {{formatnum:120}}] | 2017-05-11 | 2026-09-06 |- style="background-color: #EEEEEE" | 56. | {{u|Anonīms}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Anonīms {{formatnum:6422}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Anonīms {{formatnum:450}}] | 2007-12-18 | 2023-07-20 |- style="background-color: #EEEEEE" | 57. | {{u|Driver24}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Driver24 {{formatnum:6229}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Driver24 {{formatnum:261}}] | 2010-02-01 | 2025-06-29 |- | 58. | {{u|Ingarix}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ingarix {{formatnum:6207}}] | {{formatnum:34}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ingarix {{formatnum:579}}] | 2006-05-12 | 2026-08-03 |- style="background-color: #EEEEEE" | 59. | {{u|Krishjaanis}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Krishjaanis {{formatnum:5947}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Krishjaanis {{formatnum:399}}] | 2006-02-13 | 2014-09-15 |- | 60. | {{u|Kaamis007}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kaamis007 {{formatnum:5612}}] | {{formatnum:79}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kaamis007 {{formatnum:123}}] | 2017-08-15 | 2026-11-10 |- | 61. | {{u|Kasp2008}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Kasp2008 {{formatnum:5499}}] | {{formatnum:10}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Kasp2008 {{formatnum:247}}] | 2010-04-25 | 2026-10-21 |- style="background-color: #EEEEEE" | 62. | {{u|Voll}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Voll {{formatnum:5302}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Voll {{formatnum:359}}] | 2013-03-17 | 2020-11-30 |- | 63. | {{u|Otovi}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Otovi {{formatnum:5251}}] | {{formatnum:81}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Otovi {{formatnum:391}}] | 2020-12-20 | 2026-09-05 |- style="background-color: #EEEEEE" | 64. | {{u|Juristiltins}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Juristiltins {{formatnum:5248}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Juristiltins {{formatnum:325}}] | 2006-12-07 | 2010-01-08 |- | 65. | {{u|Ivario}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Ivario {{formatnum:5111}}] | {{formatnum:1224}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Ivario {{formatnum:16}}] | 2015-09-12 | 2026-11-10 |- | 66. | {{u|Dukts}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Dukts {{formatnum:5073}}] | {{formatnum:184}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Dukts {{formatnum:287}}] | 2013-04-16 | 2026-11-11 |- style="background-color: #EEEEEE" | 67. | {{u|Standfest}} | [https://xtools.wmcloud.org/ec/lv.wikipedia/Standfest {{formatnum:5030}}] | {{formatnum:0}} | [https://xtools.wmcloud.org/pages/lv.wikipedia.org/Standfest {{formatnum:288}}] | 2008-05-21 | 2017-02-01 |} <!-- TABLE_END --> {{legend|#EEEEEE|Neaktīvs dalībnieks}} == Ārējās saites == *[https://xtools.wmflabs.org/ec/?uselang=lv Statistika par veiktajiem labojumiem] *[https://xtools.wmflabs.org/pages/?uselang=lv Statistika par izveidotajiem rakstiem] *[http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā līdz 2019. gadam] *[http://lv.wikiscan.org/users Kopējā statistika par Vikipēdiju latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 2ltg35c6bcl6j4rqwuy75piy4ted7bp 0 417163 4548266 4430571 2026-11-11T15:04:23Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548266 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kapūņi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Madonas novads | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | subdivision_name2 = [[Jumurdas pagasts]] | established_title = | established_date = | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 56 | latm = 56 | lats = 05 | latNS = N | longd = 25 | longm = 41 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = 180 | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = LV-4844 Jumurda | website = <!-- mājaslapa --> | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Kapūņi''' ir daļēji izzudusi apdzīvota vieta<ref>[https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=48813 LĢIA Vietvārdu datubāze]</ref> [[Madonas novads|Madonas novada]] [[Jumurdas pagasts|Jumurdas pagastā]]. Izvietojusies pagasta rietumdaļā [[Valola]]s krastā pie autoceļa [[P33]] {{nobr|4 km}} no pagasta centra [[Jumurda]]s, {{nobr|34 km}} no novada centra [[Madona|Madonas]] un {{nobr|111 km}} no [[Rīga]]s. 1930. gados Kapūņos atradies tūristu punkts un pansija vasarniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/43443/|title=Zudusī Latvija - Jumurdas Kapūņi|website=zudusilatvija.lv|access-date=2020-08-19}} {{Novecojusi saite}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Jumurdas pagasta ciemi}} 8b0xddqauotyp5jab7wi65d8m6qlffq 0 418339 4548465 4404324 2026-11-12T04:13:08Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548465 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Kīleveina grāvis.jpg|thumb|250px|Kīleveina grāvis pie Jelgavas ielas 2015. gadā, pirms attīrīšanas]] '''Kīleveina grāvis''' ({{val|de|Kühleweins Graben}}) ir mūsdienās daļēji aizbērta [[Daugava]]s atteka [[ Torņakalns|Torņakalna apkaimē]], kas savienojas ar [[Mazā Daugava (Rīga)|Mazo Daugavu]]. Līdz 19. gadsimtam Kīleveina grāvis (jeb '''Torņa grāvis''', arī '''Masta grāvis''') atdalīja [[Mūkusala|Mūkusalu]] un [[Bieķensala|Bieķensalu]] no Daugavas kreisā krasta.<ref> Enciklopēdija "Rīga". Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.</ref>. Tagad seno Daugavas pamatkrastu gar Kīleveina grāvi iezīmē [[Jelgavas iela (Rīga)|Jelgavas]], [[Vēja iela (Rīga)|Vēja]] un [[Bauskas iela (Rīga)|Bauskas ielas]]. Pie tā uzcelta [[Latvijas Universitātes Dabas māja]] un [[Latvijas Universitātes Zinātņu māja|Zinātņu māja]]. 2023. gada oktobrī pāri grāvim atklāts Kīleveina tiltiņš, kas savieno Latvijas Universitātes jauno kompleksu ar uzņēmējdarbības centriem [[Dēļu iela|Dēļu]] un [[Mūkusalas iela|Mūkusalas]] ielās. 30 metru garais tilts paredzēts gājēju un riteņbraucēju satiksmei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.10.2023-akademisko-un-biznesa-vidi-tornakalna-savieno-kileveina-tiltins.a529168/|title=Akadēmisko un biznesa vidi Torņakalnā savieno Kīleveina tiltiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-01-28|date=2023-10-25|language=lv}}</ref> == Raksturojums == Kīleveina grāvja garums 2,7 km, bet baseina platība ap 27 km², kurā tas savāc no apkārtējām teritorijām plūstošos virszemes ūdeņus un lietus notekūdeņus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://apkaimes.lv/tornakalns/geografija/ |title=apkaimes.lv |access-date={{dat|2019|01|29||bez}} |archive-date={{dat|2019|09|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190922192819/https://apkaimes.lv/tornakalns/geografija/}}</ref> Tas ietek Mazajā Daugavā pie dzelzceļa tilta uzbēruma, to šķērso [[Mūkusalas iela]] un [[Buru iela (Rīga)|Buru iela]]. == Vēsture == [[Attēls:Kobronskansts atliekas 1905. gadā.jpg|thumb|250px|[[Kobronskansts]] atliekas un Kīleveina grāvis pēc dzelzceļa uzbēruma izveides (1905)]] Kīleveina grāvja nosaukums saistāms ar kokzāģētavu, kura no vismaz 1764. gada piederēja [[Mazā ģilde (Rīga)|Rīgas Mazās ģildes]] biedram, dzirnavniekam Kīleveinam (atradās aptuveni mūsdienu "Mūkusalas biznesa centra vietā" Mūkusalas ielā).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muku-sala.lv/2022/03/muckenholm-mukusala-muku-sala-vieta-ar-bagatu-vesturi-un-tikpat-bagatu-nakotni/|title=Muckenholm, Mūkusala, MŪKU SALA – vieta ar bagātu vēsturi un tikpat bagātu nākotni|last=mbcentrs|website=MŪKU SALA|access-date=2026-01-28|date=2022-03-31|language=lv-LV}}</ref> Agrāk caur Kīleveina grāvi pludināja baļķus uz tā krastos esošajām kokzāģētavām. Pēc [[Gustavs Emanuēls fon Veismanis|Gustava Emanuēla fon Veismaņa]] Daugavas krasta dambja būvdarbiem 1764.—1782. gadā Kīleveina grāvja dienvidu daļa sāka aizsērēt, bet tā ziemeļu daļā saglabājās laba caurtece, jo pie [[Kobronskansts]] tajā ieplūda [[Mārupīte]]. Kad 20. gadsimta vidū Kīleveina grāvja augšgalu aiz [[Bieķensalas iela]]s aizbēra, atteka kļuva par pieteku. 1988. gadā bija nolemts grāvi, par kura smirdoņu un antisanitārajiem apstākļiem gadiem sūdzējās apkārtējie iedzīvotāji, likvidēt. Galvenie vaininieki esot bijuši kokapstrādes rūpnieki, jo attekas augštecē tika mērcēti baļķi, grāvja gultnē radies trīs metru biezs organisko atkritumu slānis. Tas kavēja dabisko ūdens tecējumu un ūdens pašattīrīšanos, padarīdams to stāvošam dīķim līdzīgu. Galvenās arhitektūras plānošanas pārvalde grāvja aizbēršanu noraidīja, taču attīrīšanas projekts netika īstenots.<ref>[http://www.barikadopedija.lv/raksti/740647 Ar ko sākas jūra, mīlestība, atbildība?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190123122702/http://www.barikadopedija.lv/raksti/740647 |date={{dat|2019|01|23||bez}} }} Sandra Urtāne, Ēvalds Urtāns. [[Rīgas Balss]] 1990. gada 18. janvārī</ref> 2017. gadā [[Rīgas dome]]s Mājokļu un vides komiteja izvērtēja rīcības plānu un investīciju programmu 2017.—2019. gadam un paredzēja finansējumu Daugavas kreisā krasta sakārtošanai, rekonstruējot Mūkusalas ielas krasta promenādi un veicot Kīleveina grāvja sanāciju.<ref>[https://pasvaldiba.riga.lv/NR/exeres/6B4FE1BB-B1A1-4902-92AE-F666E31FCF38.htm?WBCMODE=PresentationUnpublished Komiteja izvērtēs Mājokļu un vides departamenta rīcības plānu un investīciju programmu 2017.-2019. gadam]{{Novecojusi saite}} 10.05.2017</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{coord|56|56|16|N|24|5|53|E|display=title|type:landmark}} {{Daugavas pietekas}} [[Kategorija:Daugavas baseina upes]] [[Kategorija:Rīgas upes]] ocgzkrbhbvqnfqrc698hbnpzkw9n7x5 0 421078 4548365 4465913 2026-11-11T20:42:16Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548365 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Konstance Benislavska | vārds_orig = | attēls =Konstance Benislavska no Rikiem.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1747 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 6 | dz_vieta = [[Inflantijas vaivadija]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1806 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 8 | m_vieta = [[Vitebskas guberņa]] (tagad {{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Latvijas poļi|Latvijas poliete]] | dzimums = S | vecāki = Ādams Riks | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Pēteris Benislavskis | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = muižniece |rakstīšanas valoda = [[poļu valoda]] | periods = | žanri = dzeja | temati = | lit virzieni = |slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Konstance Benislavska''' (1747—1806) bija [[Latvijas poļi|Latvijas poļu]] cilmes [[Latgale]]s dzejniece. Zosulu muižas īpašniece. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1747. gada 6 janvārī Rogaižu (''Rogajsz'') muižas īpašnieka Ādama [[Rekes|Rika]] (''Adam Ryck'') ģimenē. Apprecējusies ar Bēržu un Zosulu muižu īpašnieku Pēteri Benislavski (''Piotr Benisławski''). Zosulu muiža ({{val|pl|Zosoły}}) atradusies [[Bērzpils pagasts|Bērzpils pagastā]], tolaik [[Marienhauzena]]s stārastijā. Zināms, ka laulības dzīvē viņa dzemdējusi 22 reizes, taču izauguši tikai astoņi bērni — divas meitas un seši dēli. Zosulā viņa likusi celt slimnīcu, kur bez maksas varētu uzturēties un saņemt nepieciešamo aprūpi seši nabadzīgi ļaudis. Vēlāk šādas aprūpes saņēmēju vietu skaitu vīrs palielināja līdz astoņiem, dēlam Antonam uzliekot par pienākumu pabeigt iesākto slimnīcas celtniecību. Mirusi 1806. gada 8. novembrī, apbedīta [[Pasienes baznīca|Pasienes baznīcā]].<ref>[http://literatura.lv/lg/person/view/28668?slug=Konstance-Benislavska literatura.lv]{{Novecojusi saite}} [[LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts]]</ref> == Darbi == [[Attēls:Piešni sobiespiewane 1776.jpg|thumb|270px|"Sev dziedātās dziesmas" 1776. gada izdevums.]] Konstances Benislavskas sarakstītās dzejas jeb dziesmas izdotas grāmatā ar nosaukumu "Sev dziedātās dziesmas" ({{val|pl|Piešni sobiespiewane}}). Tā iespiesta Viļņā 1776. gadā, 1958. gadā to atkārtoti izdeva Ļubļinas Katoļu Universitātes zinātniskās literatūras apgāds. Viņas dzejas paraugi ievietoti vairākos Polijas nacionālās dzejas izdevumos. Par viņas dzeju iznākuši arī pētnieciskie raksti. Fragmentus no Konstances Benislavskas dzejoļu krājuma „Sev dzīdōtōs dzīsmes” latgaliski tulkojis Lazdukalna pagastā dzīvojošais novadpētnieks Leonards Rakickis un tie ievietoti „Tāvu zemes kalendārā 2008” (2007) == Piemiņas plāksne == Pasienes baznīcā atrodama piemiņas plāksne ar uzrakstu poļu un latviešu valodā: "Tev, Jēzu, mana dvēsele sīkā Ar mīlas bultu pretīm tvīka." In memoriam Konstance Benislavska no Riku dzimtas 1747-1806 Latgales muižniece Reliģiska dzejniece Nabago aprūpētēja R.I.P.<ref>[http://latgalesdati.du.lv/persona/2029 Latgales dati] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191118063429/http://latgalesdati.du.lv/persona/2029 |date={{dat|2019|11|18||bez}} }}, [[Henrihs Soms]], [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitātes]] Latgales Pētniecības institūts</ref> == Ārējās saites == * [http://rcin.org.pl/dlibra/docmetadata?id=3758&from=publication Digital Repository of Scientific Institutes] digitalizēta dzejas grāmata {{poliski}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Rakstnieks-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Benislavska, Konstance}} [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas poļi]] [[Kategorija:Latgalē dzimušie]] [[Kategorija:Poļu valodā rakstošie]] t2i6vbao7iykxqg7qajd0qzb2ok0gu2 0 422955 4548259 4372778 2026-11-11T14:49:01Z Bendžamins 76862 4548259 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kristina Milioti | vārds_orig = ''Cristin Milioti'' | attēls = Cristin Milioti at Vulture Festival 2024.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Miliotī 2024. gadā | dz. vārds = Kristina Miliotī | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1985|8|16}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņūdžersija}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise, dziedātāja | darbības gadi = 2006—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | paraksts = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = 1 | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Kristina Milioti''' ({{val|en|Cristin Milioti}}, dzimusi {{dat|1985|8|16}}) ir amerikāņu aktrise un dziedātāja. Savu atpazīstamību ieguva ar Teda sievas Treisijas Makkonelas (''Tracy McConnell'') lomu seriālā "[[Kā es satiku jūsu māti]]", kā arī ar dažām lomām Brodvejā, kā, piemēram, Brodvejas mūziklā ''[[Once]]'', kur viņa atveidoja galveno lomu, par ko saņēma ''Grammy'' balvu. Atpazīstamākās lomas, ko viņa atveidojusi, ir tādos seriālos kā ''[[30 Rock]]'', "[[Kā es satiku jūsu māti]]", ''[[Black Mirror]]'' (2017), ''[[The Mindy's Project]]'', ''[[Modern Love]]'' (2019), ''[[A to Z]]'' (2014—2015), kā arī filmās "[[Volstrītas vilks]]" (2013), "[[Pālmspringsa (filma)|Pālmspringsa]]" (2020) un ''[[Buddy (filma)|Buddy]]'' (2026). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Milioti, Kristina}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktrises]] [[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]] [[Kategorija:Grammy balvas ieguvēji]] gynsciju6fsv85b2yw1ybxpw5c2hul7 0 430933 4548514 3855195 2026-11-12T06:40:05Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548514 wikitext text/x-wiki '''Latvijas Esperanto asociācija''' ({{val|eo|Latvia Esperanto Asocio}}) ir {{Dat|1988|12|11}} dibināta [[esperanto]] pratēju biedrība, kopš 1989. gada tā ir [[Starptautiskā Esperanto asociācija|Starptautiskās Esperanto asociācijas]] biedre. Asociācija apvieno aptuveni 100 valodas pratēju no visas [[Latvija|Latvijas]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.esperanto.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=12&Itemid=5&lang=eo|title=Latvia Esperanto-Asocio (LatEA)|last=|first=|publisher=esperanto.lv|website=Latvia Esperanto Asocio|access-date={{Dat|2019|5|30}}|date={{Dat|2010|10|25}}|language=eo|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170623183356/http://esperanto.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=12&Itemid=5&lang=eo|archivedate={{dat|2017|06|23||bez}}}}</ref> Kopš 2007. gada asociācijas prezidente ir [[Margarita Želve]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20191025040047/http://www.esperanto.lv/ Oficiālā mājaslapa] {{esperanto-aizmetnis}} [[Kategorija:Esperanto]] 4qwoa74boxct4c1i4ynvyhaiaeskzji 0 431232 4548469 3945736 2026-11-12T04:35:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548469 wikitext text/x-wiki '''LSTM''' — rekurentā mākslīgā neironu tīkla (RNN) paveids “Long Short-Term Memory”,<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=[[Sepp Hochreiter]]|last2=[[Jürgen Schmidhuber]]|date=1997|title=Long Short-term Memory|url=https://www.researchgate.net/publication/13853244|journal=[[Neural Computation (journal)|Neural Computation]]|volume=9|issue=8|pages=1735–1780|doi=10.1162/neco.1997.9.8.1735|pmid=9377276|via=}}</ref> kas tiek izmantots dziļās mācīšanās jomā. Atšķirībā no standarta [[Mākslīgais neironu tīkls|neironu tīkliem]], LSTM ir atgriezeniskās saites savienojumi. Ar LSTM var aprēķināt visu, ko var izmantot [[Tjūringa mašīna]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=On the Computational Power of Neural Nets|last=Siegelmann|first=Hava T.|year=1992|isbn=978-0-89791-497-0|pages=440–449|volume=COLT '92|first2=Eduardo D.|last2=Sontag|DOI=10.1145/130385.130432|location=ACM}}</ref> Tam nevar būt viens datu punkts (piem., attēls vai video). LSTM ir piemērots tādiem uzdevumiem kā saistītā rokraksta atpazīšana<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Graves|first=A.|last2=Liwicki|first2=M.|last3=Fernandez|first3=S.|last4=Bertolami|first4=R.|last5=Bunke|first5=H.|last6=Schmidhuber|first6=J.|author-link6=Jürgen Schmidhuber|year=2009|title=A Novel Connectionist System for Improved Unconstrained Handwriting Recognition|url=http://www.idsia.ch/~juergen/tpami_2008.pdf|journal=IEEE Transactions on Pattern Analysis and Machine Intelligence|volume=31|issue=5|pages=855–868|citeseerx=10.1.1.139.4502|doi=10.1109/tpami.2008.137|pmid=19299860}}</ref> un runas atpazīšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://static.googleusercontent.com/media/research.google.com/en//pubs/archive/43905.pdf|title=Long Short-Term Memory recurrent neural network architectures for large scale acoustic modeling|last=Sak|first=Hasim|last2=Senior|first2=Andrew|date=2014|last3=Beaufays|first3=Francoise|access-date={{dat|2019|06|02||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180424203806/https://static.googleusercontent.com/media/research.google.com/en//pubs/archive/43905.pdf|archivedate={{dat|2018|04|24||bez}}}}</ref> ''Bloomberg Business Week'' rakstīja: "Šīs īpašības neapšaubāmi padara LSTM par vislielāko komerciālo AI sasniegumu, ko izmanto visur, sākot no [[Slimība|slimību]] prognozēšanas līdz [[Mūzikas instruments|mūzikas]] veidošanai."<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/features/2018-05-15/google-amazon-and-facebook-owe-j-rgen-schmidhuber-a-fortune|title=Quote: These powers make LSTM arguably the most commercial AI achievement, used for everything from predicting diseases to composing music.|work=Bloomberg Business Week|date=2018|last=Vance|first=Ashlee}}</ref> Bieži sastopama LSTM vienība sastāv no šūnas, ievada vārtiem, izvada vārtiem un aizmiršanas vārtiem. Šūna atceras vērtības patvaļīgos laika intervālos, un trīs vārti regulē informācijas plūsmu uz un no šūnas. LSTM tika izstrādāts, lai risinātu pārslodzes un izzūdošo [[Gradients|gradientu]] problēmas, kas var rasties, apmācot tradicionālos RNN. Relatīvā nejutība pret tukšiem datiem ir LSTM priekšrocība pār RNN, slēptajiem Markova modeļiem un citām secību mācīšanās metodēm daudzās [[Lietojumprogrammatūra|lietojumprogrammatūrās]]. == Vēsture == [[Attēls:The LSTM cell.png|thumb|LSTM šūna var apstrādāt datus secīgi un saglabāt tās slēpto stāvokli laika gaitā.]] 1997. gadā Zeps Hohreiters un Jirgens Šmīdhūbers<ref name=":0" /> ierosināja LSTM. Ieviešot ''Constant Error Carousel'' (CEC) vienības, LSTM nodarbojas ar pārslodzes un izzūdošām gradienta problēmām. LSTM bloka sākotnējā versija ietvēra šūnas, ievada un izvada vārtus.<ref name=":1">{{Publikācijas atsauce|last=Klaus Greff|last2=Rupesh Kumar Srivastava|last3=Jan Koutník|last4=Bas R. Steunebrink|last5=Jürgen Schmidhuber|date=2015|title=LSTM: A Search Space Odyssey|url=|journal=IEEE Transactions on Neural Networks and Learning Systems|volume=28|issue=10|pages=2222–2232|arxiv=1503.04069|doi=10.1109/TNNLS.2016.2582924|pmid=27411231}}</ref> 1999. gadā Felikss Gers, viņa padomnieks Jirgens Šmīdhūbers un Freds Cummins LSTM arhitektūrā ieviesa aizmiršanas vārtus (sauktus arī par “turēšanas vārtiem”),<ref>{{Publikācijas atsauce|last=[[Felix Gers]]|last2=[[Jürgen Schmidhuber]]|last3=Fred Cummins|year=1999|title=Learning to Forget: Continual Prediction with LSTM|url=https://ieeexplore.ieee.org/document/818041|journal=Proc. ICANN'99, IEE, London|pages=850–855|via=}}</ref> ļaujot LSTM atjaunot savu stāvokli.<ref name=":1" /> 2000. gadā Gers, Šmīdhūbers un Cummins pievienoja arhitektūrā savienojumus no šūnas uz vārtiem.<ref name=":2">{{Publikācijas atsauce|last=Felix A. Gers|last2=Jürgen Schmidhuber|last3=Fred Cummins|year=2000|title=Learning to Forget: Continual Prediction with LSTM|journal=[[Neural Computation (journal)|Neural Computation]]|volume=12|issue=10|pages=2451–2471|citeseerx=10.1.1.55.5709|doi=10.1162/089976600300015015|via=}}</ref> Turklāt izejas aktivizēšanas funkcija tika izlaista.<ref name=":1" /> Citu panākumu vidū LSTM sasniedza rekorda rezultātus dabiskās valodas teksta saspiešanā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mattmahoney.net/dc/text.html#1218|title=The Large Text Compression Benchmark|last=Mahoney|first=Matt|date=2019}}</ref> saistītā rokraksta atpazīšanā<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Graves|first=A.|last2=Liwicki|first2=M.|last3=Fernández|first3=S.|last4=Bertolami|first4=R.|last5=Bunke|first5=H.|last6=Schmidhuber|first6=J.|date=2009. gada maijs|title=A Novel Connectionist System for Unconstrained Handwriting Recognition|url=|journal=IEEE Transactions on Pattern Analysis and Machine Intelligence|volume=31|issue=5|pages=855–868|citeseerx=10.1.1.139.4502|doi=10.1109/tpami.2008.137|issn=0162-8828|pmid=19299860|via=}}</ref> un uzvarēja ICDAR rokraksta sacensībās (2009). Kopš 2016. gada vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, tostarp [[Google]], [[Apple]] un [[Microsoft]], izmantoja LSTM kā pamatelementu jaunos produktos.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Metz|first=Cade|date=2016. gada jūnijs|title=Apple is bringing the AI revolution to your iphone.|url=https://www.wired.com/2016/06/apple-bringing-ai-revolution-iphone/|journal=WIRED|volume=|pages=|via=}}</ref> Google izmantoja LSTM runas atpazīšanai [[Viedtālrunis|viedtālrunī]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://googleresearch.blogspot.co.at/2015/08/the-neural-networks-behind-google-voice.html|title=The neural networks behind Google Voice transcription|publisher=|work=Research Blog|access-date=|date=11.08.2015|last=Beaufays|first=Françoise}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://googleresearch.blogspot.co.uk/2015/09/google-voice-search-faster-and-more.html|title=Google voice search: faster and more accurate|publisher=|work=Research Blog|access-date=|date=24.09.2015|last=Haşim Sak, Andrew Senior, Kanishka Rao, Françoise Beaufays, Johan Schalkwyk|first=Haşim}}</ref> viedajam palīgam Allo<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://googleresearch.blogspot.co.at/2016/05/chat-smarter-with-allo.html|title=Chat Smarter with Allo|publisher=|work=Research Blog|access-date=|date=18.05.2016|last=Khaitan|first=Pranav}}</ref> un Google tulkotājam.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Metz|first=Cade|date=27.09.2016|title=An Infusion of AI Makes Google Translate More Powerful Than Ever {{!}} WIRED|url=https://www.wired.com/2016/09/google-claims-ai-breakthrough-machine-translation/|journal=Wired|volume=|pages=|via=}}</ref> Apple izmanto LSTM "Quicktype" funkcijai iPhone<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theinformation.com/apples-machines-can-learn-too|title=Apple's Machines Can Learn Too|last=Efrati|first=Amir|website=The Information|access-date=|date=}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.zdnet.com/article/ai-big-data-and-the-iphone-heres-how-apple-plans-to-protect-your-privacy|title=iPhone, AI and big data: Here's how Apple plans to protect your privacy {{!}} ZDNet|publisher=|work=|access-date=|date=14.06.2016|last=Ranger|first=Steve}}</ref> un Siri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://bgr.com/2016/06/13/ios-10-siri-third-party-apps/|title=iOS 10: Siri now works in third-party apps, comes with extra AI features|last=Smith|first=Chris|website=BGR|access-date=|date=}}</ref> Amazon izmanto LSTM iekš Amazon Alexa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allthingsdistributed.com/2016/11/amazon-ai-and-alexa-for-all-aws-apps.html|title=Bringing the Magic of Amazon AI and Alexa to Apps on AWS. - All Things Distributed|last=Vogels|first=Werner|website=www.allthingsdistributed.com|access-date=|date=}}</ref> 2017. gadā Facebook katru dienu veica aptuveni 4,5 miljardus automātisko tulkojumu, izmantojot LSTM tīklus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theverge.com/2017/8/4/16093872/facebook-ai-translations-artificial-intelligence|title=Facebook's translations are now powered completely by AI|last=Ong|first=Thuy|website=www.allthingsdistributed.com|access-date=|date=}}</ref> 2017. gadā [[Mičiganas Universitāte]], [[IBM]] pētniecība un [[Kornela Universitāte]] pētnieki publicēja pētījumu “Knowledge Discovery and Data Mining” (KDD) konferencē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://biometrics.cse.msu.edu/Publications/MachineLearning/Baytasetal_PatientSubtypingViaTimeAwareLSTMNetworks.pdf|title=Patient Subtyping via Time-Aware LSTM Networks|last=Inci Baytas ;Cao Xiao ;Xi Zhang ;Fei Wang ;Anil Jain;Jiayu Zhou|first=|access-date=|date=2017. gada augusts|archive-date={{dat|2019|01|28||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190128184209/http://biometrics.cse.msu.edu/Publications/MachineLearning/Baytasetal_PatientSubtypingViaTimeAwareLSTMNetworks.pdf}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.kdd.org/kdd2017/papers/view/patient-subtyping-via-time-aware-lstm-networks|title=Patient Subtyping via Time-Aware LSTM Networks|last=Inci Baytas ;Cao Xiao ;Xi Zhang ;Fei Wang ;Anil Jain;Jiayu Zhou|first=|website=Kdd.org|access-date=|date=}}</ref> Viņu pētījums apraksta jaunu neironu tīklu, kas noteiktus datu kopumus apstrādā labāk nekā plaši izmantotais LSTM tīkls. == Ideja == Teorētiski, klasiskais RNN var izsekot patvaļīgām ilgtermiņa atkarībām. RNN problēma ir skaitļošanā — RNN apmācības laikā, izmantojot ''back-propagation'', gradienti var "izzust" (tie var būt nulle) vai “pārslogoties” (tie ir tendēti uz bezgalību), jo procesā iesaistītie aprēķini izmanto galīgās precizitātes skaitļus. Izmantojot LSTM vienības, RNN daļēji atrisina gradienta izzušanas problēmu, jo LSTM vienības ļauj gradientiem palikt nemainītiem. Tomēr LSTM tīkli joprojām var ciest no gradienta pārslodzes problēmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stats.stackexchange.com/q/320919/82135|title=Why can RNNs with LSTM units also suffer from "exploding gradients"?|last=|first=|website=Cross Validated|access-date=|date=}}</ref> == Arhitektūra == Ir vairākas LSTM vienību arhitektūras. Kopēja arhitektūra sastāv no šūnas (LSTM vienības atmiņas daļas) un trīs informācijas plūsmas "regulatoriem" (vārtiem) — ievada vārtiem, izvada vārtiem un aizmiršanas vārtiem. Dažām LSTM vienības variācijām nav vieni vai vairāki no šiem vārtiem vai varbūt ir citi vārti. Piemēram, GRU nav izvada vārtu. ''Šūna'' ir atbildīga par atkarības saglabāšanu starp ievades secībā esošajiem elementiem. ''Ievada'' vārti kontrolē, cik daudz jauno vērtību ieplūst šūnā, ''aizmiršanas'' vārti kontrolē, cik lielā mērā vērtība paliek šūnā, un ''izvada'' vārti kontrolē, kāda daļa šūnas vērtības tiek izmantota izvada aprēķināšanai LSTM vienībai. LSTM vārtu aktivizēšanas funkcija bieži ir loģistikas funkcija. Ir savienojumi uz un no LSTM vārtiem, no kuriem daži atkārtojas. Šo savienojumu svars, kas jāapgūst treniņa laikā, nosaka, kā darbojas vārti. == Versijas == Turpmākajos vienādojumos mazie burti ir vektori. Matricas <math>W_q</math>un <math>U_q</math>satur ievada un atkārtojumu svarojuma saistību, kur indekss <math>_q</math> var būt gan ievada vārti <math>i</math>, izvada vārti <math>o</math>, aizmiršanas vārti <math>f</math> vai atmiņas šūna <math>c</math>, atkarībā no tā, kas tiek aprēķināts. Šajā sadaļā tiek izmants "[[Vektors|vektora]] apzīmējums". Piemēram, <math>c_t \in \mathbb{R}^{h}</math> ir nevis viena LSTM vienības šūna, bet <math>h</math> LSTM vienību šūnas. === LSTM ar aizmiršanas vārtiem === Kompaktas vienādojumu formas padotajām LSTM vienībām ar aizmiršanas vārtiem:<ref name=":0" /><ref name=":2" /> <math> \begin{align} f_t &= \sigma_g(W_{f} x_t + U_{f} h_{t-1} + b_f) \\ i_t &= \sigma_g(W_{i} x_t + U_{i} h_{t-1} + b_i) \\ o_t &= \sigma_g(W_{o} x_t + U_{o} h_{t-1} + b_o) \\ c_t &= f_t \circ c_{t-1} + i_t \circ \sigma_c(W_{c} x_t + U_{c} h_{t-1} + b_c) \\ h_t &= o_t \circ \sigma_h(c_t) \end{align} </math> kur sākotnējās vērtības ir <math>c_0 = 0</math> un <math>h_0 = 0</math> un operators <math>\circ</math>apzīmē Hadamard produktu (element-gudrs produkts). Apakšindekss <math>t</math> apzīmē laika soli. ==== Mainīgie ==== * <math>x_t \in \mathbb{R}^{d}</math>: LSTM vienības ievades vektors * <math>f_t \in \mathbb{R}^{h}</math>: aizmiršanas vārtu aktivizācijas vektors * <math>i_t \in \mathbb{R}^{h}</math>: ievades vārtu aktivizācijas vektors * <math>o_t \in \mathbb{R}^{h}</math>: izvades vārtu aktivizācijas vektors * <math>h_t \in \mathbb{R}^{h}</math>: slēptā stāvokļa vektors, zināms arī kā LSTM vienības izejas vektors * <math>c_t \in \mathbb{R}^{h}</math>: šūnas stāvokļa vektors * <math>W \in \mathbb{R}^{h \times d}</math>, <math>U \in \mathbb{R}^{h \times h} </math> un <math>b \in \mathbb{R}^{h}</math>: svara matricas un novirzes vektora parametri, kas jāapgūst apmācības laikā mainīgie <math>d</math> un <math>h</math> attiecas uz ievades funkciju skaitu un slēpo vienības skaitu. ==== Aktivizācijas funkcijas ==== * <math>\sigma_g</math>: sigmoid funkcija. * <math>\sigma_c</math>: hyperbolic tangent funkcija. * <math>\sigma_h</math>: hyperbolic tangent funkcija vai kā LSTM raksts<ref name="peepholeLSTM">{{publikācijas atsauce|last1=Gers|first1=F. A.|last2=Schmidhuber|first2=J.|year=2001|title=LSTM Recurrent Networks Learn Simple Context Free and Context Sensitive Languages|url=ftp://ftp.idsia.ch/pub/juergen/L-IEEE.pdf|journal=IEEE Transactions on Neural Networks|volume=12|issue=6|pages=1333–1340|doi=10.1109/72.963769|pmid=18249962|access-date={{dat|2019|06|02||bez}}|archive-date={{dat|2020|07|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200710122825/ftp://ftp.idsia.ch/pub/juergen/L-IEEE.pdf}}</ref><ref name="peephole2002">{{publikācijas atsauce|last1=Gers|first1=F.|last2=Schraudolph|first2=N.|last3=Schmidhuber|first3=J.|year=2002|title=Learning precise timing with LSTM recurrent networks|url=http://www.jmlr.org/papers/volume3/gers02a/gers02a.pdf|journal=Journal of Machine Learning Research|volume=3|issue=|pages=115–143}}</ref> raksta, <math>\sigma_h(x) = x</math>. ==== Peephole LSTM ==== [[Attēls:Long Short Term Memory.png|thumb|Peephole LSTM vienība ar ievada <math>i</math>, izvada <math>o</math>, un aizmiršanas <math>f</math>vārtiem. Katrus no šiem vārtiem var uzskatīt par "standarta" neironu vairāku slāņu neirona tīklā. Tie, izmantojot aktivizēšanas funkciju, aprēķina svērto summu aktivizāciju. <math>i_t, o_t</math> un <math>f_t</math>laika <math>t</math>gaitā attēlo attiecīgi ievada, izvada un aizmiršanas vārtu aktivizēšanu. 3 izejas bultas no atmiņas šūnas <math>c</math> uz 3 vārtiem <math>i, o</math> un <math>f</math> attēlo ''peephole'' savienojumus. Šie peephole savienojumi faktiski apzīmē atmiņas šūnas <math>c</math>aktivizēšanas ieguldījumu laikā ar soli <math>t-1</math>, t.i. ieguldījumu <math>c_{t-1}</math> nevis <math>c_{t}</math>, kā bildē attēlots. Citiem vārdiem sakot, vārti <math>i, o</math> un <math>f</math> aprēķina aktivizēšanos ar laika soli <math>t</math> (<math>i_t, o_t</math> un <math>f_t</math>), ņemot vērā arī atmiņas šūnas aktivizēšanu <math>c</math> ar laika soli <math>t - 1</math>,t.i, <math>c_{t-1}</math>. Vienīgā bulta, kas iziet no atmiņas šūnas no kreisās uz labo pusi, nav peephole savienojums un apzīmē <math>c_{t}</math>. Mazie aplīši ar <math>\times</math> simbolu ir element-gudrs reizinājums. Lielie apļi ar S veida līkni atspoguļo diferencējamas funkcijas pielietojumu (piemēram, sigmoido funkciju) ar svērto summu. Ir arī daudzi citi LSTM veidi.<ref name=":1" />]] Peephole savienojumi ļauj vārtiem piekļūt ''constant error carousel'' (CEC), kura aktivizācija ir šūnas stāvoklis.<ref>{{publikācijas atsauce|last=Gers|first=F. A.|last2=Schmidhuber|first2=E.|date=November 2001|title=LSTM recurrent networks learn simple context-free and context-sensitive languages|url=ftp://ftp.idsia.ch/pub/juergen/L-IEEE.pdf|journal=IEEE Transactions on Neural Networks|volume=12|issue=6|pages=1333–1340|doi=10.1109/72.963769|pmid=18249962|issn=1045-9227|via=|access-date={{dat|2019|06|02||bez}}|archive-date={{dat|2020|07|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200710122825/ftp://ftp.idsia.ch/pub/juergen/L-IEEE.pdf}}</ref> <math>h_{t-1}</math> netiek izmantots, tā vietā vairums vietās izmanto <math>c_{t-1}</math>. : <math> \begin{align} f_t &= \sigma_g(W_{f} x_t + U_{f} c_{t-1} + b_f) \\ i_t &= \sigma_g(W_{i} x_t + U_{i} c_{t-1} + b_i) \\ o_t &= \sigma_g(W_{o} x_t + U_{o} c_{t-1} + b_o) \\ c_t &= f_t \circ c_{t-1} + i_t \circ \sigma_c(W_{c} x_t + U_{c} c_{t-1} + b_c) \\ h_t &= o_t \circ \sigma_h(c_t) \end{align} </math> === Peephole konvolūcijas LSTM === Peephole konvolūcijas LSTM.<ref>{{publikācijas atsauce|author=Xingjian Shi|author2=Zhourong Chen|author3=Hao Wang|author4=Dit-Yan Yeung|author5=Wai-kin Wong|author6=Wang-chun Woo|title=Convolutional LSTM Network: A Machine Learning Approach for Precipitation Nowcasting|url=https://archive.org/details/arxiv-1506.04214|journal=Proceedings of the 28th International Conference on Neural Information Processing Systems|pages=802–810|year=2015|arxiv=1506.04214|bibcode=2015arXiv150604214S}}</ref> Simbols <math>*</math> apzīmē konvulūcijas operatoru. : <math id="Page 4, formula 4 in [33] reference (Ot is calculated for C(t) intead of C(t-1)): https://arxiv.org/abs/1506.04214v2"> \begin{align} f_t &= \sigma_g(W_{f} * x_t + U_{f} * h_{t-1} + V_{f} \circ c_{t-1} + b_f) \\ i_t &= \sigma_g(W_{i} * x_t + U_{i} * h_{t-1} + V_{i} \circ c_{t-1} + b_i) \\ c_t &= f_t \circ c_{t-1} + i_t \circ \sigma_c(W_{c} * x_t + U_{c} * h_{t-1} + b_c) \\ o_t &= \sigma_g(W_{o} * x_t + U_{o} * h_{t-1} + V_{o} \circ c_{t} + b_o) \\ h_t &= o_t \circ \sigma_h(c_t) \end{align} </math> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Mākslīgais intelekts]] [[Kategorija:Mašīnmācīšanās]] nzbaf9mtww3gq82sjuswevt1xak1wbd 0 432582 4548372 4465917 2026-11-11T21:16:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548372 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kovaļovka | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Silmalas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4721 |title=Informācija par objektu: Kovaļovka |accessdate={{dat|2021|01|22||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 9 | population_density_km2 = | latd = 56.3631 | latNS = N | longd = 27.0432 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Kovaļovka''' ir ciems [[Silmalas pagasts|Silmalas pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 231 km attālumā no [[Rīga]]s. Kovaļovkā dzimis [[Juris Gaigals]] (1931^_2018), gleznotājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/5614|title=Juris Gaigals|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 6.martā|archive-date={{dat|2021|03|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210306015804/https://latgalesdati.du.lv/persona/5614}}</ref> Vecticībnieku ciemats, 1897. gadā bija 13 sētas ar 113 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Silmalas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Rēzeknes novada ciemi]] [[Kategorija:Silmalas pagasts]] a8ppeeck86ayu7xzxbv3l8pg72awtkw 0 432604 4548373 4506832 2026-11-11T21:18:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548373 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kožanki | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Krāslavas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Krāslavas novads]] | subdivision_name2 = [[Šķaunes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4084 |title=Informācija par objektu: Kožanki |accessdate={{dat|2020|11|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 3 | population_density_km2 = | latd = 56.1517 | latNS = N | longd = 27.9523 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Kožanki''' ir ciems [[Šķaunes pagasts|Šķaunes pagastā]], [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]]. Atrodas 312 km attālumā no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta atrodas pie vietējā autoceļa [[V607|V607 (Zamšoviki^_Tīmaņi^_Zirgi)]]. Kožanku ciemā dzimis<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/1173|title=Jānis Meikšāns|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 10.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210112100305/https://latgalesdati.du.lv/persona/1173}}</ref> [[Jānis Meikšāns]] (1909-1942), sabiedriskais darbinieks, bijis Šķaunes pagasta vecākais, padomju represiju upuris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Janis-Meiksans-09.02.1909|title=Jānis Meikšāns|last=|first=|website=timenote.info|access-date=2021.gada 10.janvārī|date=|archive-date=12.01.2021|archive-url=https://web.archive.org/web/20210112190723/https://timenote.info/lv/Janis-Meiksans-09.02.1909}}</ref> 1897. gadā katoļu ciemā bija 10 sētas ar 99 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Šķaunes pagasta ciemi}} kjec672pt176uisvcj1hexp7sjeh9nf 0 432618 4548377 4432221 2026-11-11T21:26:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548377 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Krauļi | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Krāslavas novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Krāslavas novads]] | subdivision_name2 = [[Andrupenes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=3517 |title=Informācija par objektu: Krauļi |accessdate={{dat|2020|11|03||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 5 | population_density_km2 = | latd = 56.1959 | latNS = N | longd = 27.3938 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Krauļi''' ir ciems [[Andrupenes pagasts|Andrupenes pagastā]], [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]]. Atrodas 255 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas [[Andrupenes lauku sēta]]s muzejs,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://visitlatgale.com/lv/objects/view?id=421|title=Andrupenes lauku sēta-muzejs|last=|first=|website=visitlatgale.com|access-date=2020.gada 24.novembrī|date=|archive-date={{dat|2020|10|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201023051658/http://visitlatgale.com/lv/objects/view?id=421}}</ref> [[Solojs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ezeri.lv/database/2210/|title=Solojs|last=|first=|website=ezeri.lv|access-date=2020.gada 24.novembrī|date=}}</ref>, bērnudārzs, pamatskola. 1897. gadā katoļu ciemā bija 8 sētas ar 52 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Andrupenes pagasta ciemi}} qqw2b1cweow3p9qgs8tlwnvtyykw29p 0 432714 4548438 4465954 2026-11-12T02:03:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548438 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kurteņi | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Silmalas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4722 |title=Informācija par objektu: Kurteņi |accessdate={{dat|2021|01|22||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 13 | population_density_km2 = | latd = 56.4683 | latNS = N | longd = 27.1482 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Kurteņi''' ir ciems [[Silmalas pagasts|Silmalas pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 236 km attālumā no [[Rīga]]s. Kurteņos dzīvojis dzejnieks [[Vincents Čepuļs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/7666|title=Vincents Čepuļs|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021.gada 22.janvārī|date=|archive-date={{dat|2021|01|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210130180817/https://latgalesdati.du.lv/persona/7666}}</ref> (1939^_2015), publicējies dzejas almanahā "Rēzekne", literatūras almanahā "Olūts", periodikā (Mōras Zeme, Rēzeknes Vēstis), iznācis viens dzejoļu krājums<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mīlesteiba lelōka par gryutumu|last=Čepuļs|first=Vincents|publisher=|year=2015|isbn=|location=|pages=}}</ref>. 1897. gadā katoļu ciemā bija 11 sētas ar 74 cilvēku. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Silmalas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Rēzeknes novada ciemi]] [[Kategorija:Silmalas pagasts]] cwmi7cp8zcp4fqrkiztm64ugzl2y736 0 432731 4548466 4432344 2026-11-12T04:23:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548466 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kūrpinīki | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Rēzeknes novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Rēzeknes novads]] | subdivision_name2 = [[Rikavas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2020|01|16||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=4644 |title=Informācija par objektu: Kūrpinīki |accessdate={{dat|2021|01|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 10 | population_density_km2 = | latd = 56.6574 | latNS = N | longd = 26.956 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Kūrpinīki''' ir ciems [[Rikavas pagasts|Rikavas pagastā]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]]. Atrodas 226 km attālumā no [[Rīga]]s. Kurpinīku ciemā, ceļmalā, ir [[krucifikss]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celotajs.lv/lv/e/kurpinikukrucifikss?0|title=Kurpinīku krucifikss|last=|first=|website=celotajs.lv|access-date=2021.gada 17.janvārī|date=}}</ref>, pie kura filmēti vieni no emocionālākajiem kadriem [[Jānis Streičs|Jāņa Streiča]] filmā ''[[Cilvēka bērns (filma)|Cylvāka bārns]]'' — skats pie Krusta. Krucifiksa nojumīte ir ar masīvām mūra kolonnām, starp kurām neliela koka sētiņa. Pie masīva ozola krusta piestiprināta Pestītāja figūra, kokā griezta ap 1854. gadu. Krusts gadu gaitā mainījies, figūra saglabājusies iepriekšējā. Šis krucifikss kādreiz atradies rakstnieka [[Jānis Klīdzējs|Jāņa Klīdzēja]] vectēva Donāta Klīdzēja māju pagalmā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://rezeknesnovads.lv/pagastu-parvaldes/rikavas-pagasts/|title=Rikavas pagasts|last=|first=|website=rezeknesnovads.lv|access-date=2021.gada 17.janvārī|date=|archive-date={{dat|2020|10|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201025220333/http://rezeknesnovads.lv/pagastu-parvaldes/rikavas-pagasts/}}</ref> 1897. gadā katoļu ciemā bija 13 sētas ar 197 cilvēkiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Rikavas pagasta ciemi}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Rēzeknes novada ciemi]] [[Kategorija:Rikavas pagasts]] gi95oq9fysbsedq643xop3brl2cipdd 0 439358 4548380 4548162 2026-11-11T21:37:55Z Votre Provocateur 111653 4548380 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Wiki-sixtynine.png|thumb|250px|69. poza no felācijas perspektīvas]] [[Attēls:Wiki-sixtynine-male.jpg|thumb|250px|69. poza starp diviem vīriešiem]] [[Attēls:Lesbian sexual position 3.jpg|thumb|250px|69. poza starp divām sievietēm]] '''69. poza''', arī '''sešdesmit deviņi''', ir viena no pazīstamākajām [[orālais sekss|orālā seksa]] [[Seksa pozas|pozām]], kurā partneri novietojas tā, lai katra mute atrastos otra [[Dzimumorgāni|dzimumorgānu]] tuvumā. Tā ļauj veikt abpusēju orālu stimulāciju vienlaikus. Nosaukums ir saistīts ar to, ka partneru ķermeņi atrodas tieši tādā pozīcijā kā sešinieks pret devītnieku skaitlī [[69 (skaitlis)|69]].<ref>[https://www.tvnet.lv/6272521/erotikas-augstaka-virsotne-poza-69 Erotikas augstākā virsotne — poza "69"]</ref> Pozu var praktizēt gan starp vīrieti un sievieti, gan starp diviem viena dzimuma partneriem. Kaut arī abi partneri vienlaicīgi sniedz un saņem stimulāciju, [[orgasms|orgasmu]] šādi sasniegt nav viegli, jo uzmanība dalās starp savu baudu un partnera apmierināšanu. Tāpēc 69. poza bieži ir daļa no dzimumakta priekšspēles. Poza var būt neērta arī partneriem ar būtisku auguma atšķirību. == Vēsture == Termins "sešdesmit deviņi" jeb {{val|fr|soixante-neuf}} ir [[eifēmisms|eifēmistiska]] franču izcelsmes apzīmējuma tulkojums. Agrākais zināmais šī jēdziena lietojums datējams ar 1790. gadiem, kad to izmantoja darbā "Prostitūtas katehisms", kura autorība tiek piedēvēta agrīnajai [[Franču revolūcija]]s līderei Annai Žozefai Teruānai de Merikūrai. Pētnieks Geršons Legmens norādīja, ka šī poza pazīstama vismaz kopš [[Senā Roma|senās Romas]] laikiem. Agrākais nepārprotamais 69. pozas attēlojums saglabājies uz [[eļļas lampa]]s Minhenes muzejā, kas datēta ar Romas ķeizaru periodu. Otrs līdzīgs attēlojums atrodams uz tā paša laikmeta lampas [[Iraklija]]s arheoloģijas muzejā [[Grieķija|Grieķijā]]. [[Hinduisms|Hinduistu]] tempļa skulptūra no Elefantas salas svētajām alām pie [[Mumbaja]]s [[Indija|Indijā]], kas attēlo šo pozu ar stāvošu vīrieti, kurš tur sievieti uz pleciem, 18. gadsimta beigās tika atvesta uz Angliju. Skulptūra apspriesta un ilustrēta Ričarda Peina Naita darbā "A Discourse on the Worship of Priapus", kuru 1786. gadā privāti izdeva Londonas Diletantu biedrība. Šī poza pieminēta arī [[Kāmasūtra|Kāmasūtrā]] — kā viens no orālā seksa paveidiem. == Apraksts == Heteroseksuālā variantā vienlaikus notiek [[kunilings]] un [[felācija]]. Optimālie pozas varianti ir "''sieviete augšā''" vai "''abi partneri uz sāniem''". Variants "''sieviete apakšā''" sievietei mēdz būt neērts, jo līdz ar partnera svaru viņai ir ierobežotas iespējas regulēt [[Dzimumloceklis|dzimumlocekļa]] iekļūšanas dziļumu mutē. 69. pozu mēdz papildināt ar manuālu dzimumorgānu vai [[anālā atvere|anālu]] stimulāciju, kā arī [[anilings|anilingu]]. == Atveidojums kultūrā == 69. poza vēstures gaitā atveidota daudzos mākslas darbos. Tā redzama [[Hinduisms|hinduistu]] tempļu [[skulptūra|skulptūrās]] Khadžuraho un dažādās [[Kāmasūtra]]s ilustrācijās, kā arī japāņu mākslinieka [[Hokusai]] zīmējumos. Eiropas mākslā šo pozu attēlojuši, piemēram, beļģu gravieris Felisjēns Ropss (1865) un dāņu māksliniece Gerda Vegenere (1925). === Interneta mīms === Saistībā ar seksa pozu skaitlis "69" ir kļuvis par [[mīms|interneta mīmu]]: ja kādā sarunā parādās šis skaitlis, lietotāji uz to atbild ar vārdu "''nice''" (jauki), tādējādi ironiski netieši norādot, ka skaitļa lietojums it kā bijis tīšs. Pateicoties saistībai ar pozu, šajās tiešsaistes kopienās "69" tiek dēvēts par "seksa skaitli", līdzīgi kā skaitlis 420 [[marihuāna]]s kultūrā tiek dēvēts par "zāles skaitli". == Galerija == <gallery> Lakshmana Temple 03.jpg|Reljefa fragments [[Kāmasūtra]]s motīviem [[Hinduisms|hinduistu]] templī Khadžuraho [[Indija|Indijā]] 69ing.png|69. poza no kunilinga perspektīvas Felicien Rops 69.jpg|Felisjēna Ropsa [[gravīra]] ''Le Diable au Corps'' (1865) 1925 Wegener Les Delassements dEros 06 anagoria.JPG|Gerdas Vegeneres [[akvarelis]] ''Les Délassements d'Éros'' (1925) Man en vrouw de liefde bedrijvend op vloerkleed-Rijksmuseum RP-P-2008-14.jpeg|[[Hokusai]] zīmējums </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Sekss]] cc2k0j16lfdu3phh3gawfbpj88cg6ha 0 444873 4548460 4465985 2026-11-12T03:54:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548460 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Kārlis Oskars Ādamsons | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1884 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Mazsalacas pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1958 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 30 | m_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | nodarbošanās = ārsts, sabiedriskais darbinieks | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Kārlis Oskars Ādamsons''' (1884—1958) bija [[Latvieši|latviešu]] [[ārsts]] un sabiedriskais darbinieks. == Dzīvesgājums == Dzimis 1884. gada 16. februārī [[Mazsalacas pagasts|Mazsalacas pagastā]]. 1904. gadā beidza [[Baltijas Skolotāju seminārs|Baltijas Skolotāju semināru]] un strādāja par skolotāju [[Biķernieku draudze]]s skolā (1904—1905), bet no 1905. līdz 1909. gadam [[Dona]]s apgabala latviešu kolonijā. No 1909. līdz 1911. gadam studēja [[Maskavas Universitāte]]s Medicīnas fakultātē, no 1912. līdz 1914. gadam viņš turpināja studijas [[Berne]]s Universitātē, kur 1914. gada 13. jūlijā aizstāvēja dr. med. disertāciju par operācijas lauka apstrādi-[[Dezinfekcija|dezinfekciju]] ar benzīnu un alkoholu. Pirmā pasaules kara laikā no 1914. gada strādāja [[Maskavas guberņa]]s Broņņicas apriņķī par zemstes ārstu un sanatorijas vadītāju. Pēc [[Februāra revolūcija]]s atgriezās dzimtenē un no 1917. gada 13. marta vadīja [[Vidzemes Zemes padome]]s Sanitāro nodaļu, pēc 1917. gada septembra darbojās Rīgas [[Demokrātiskais bloks|Demokrātiskais blokā]], 18. decembrī parakstīja tā pārstāvju lūgumu Oberosta virspavēlniekam atļaut sasaukt sapulci Latvijas nākotnes apspriešanai. 1919. gadā vadīja [[Latvijas SPR]] Veselības daļu.<ref>Vīksna A. Veselības aizsardzības jautājumi Latvijā (1918—1919). Rīga, 1974. </ref> Pēc Latvijas brīvības cīņu beigām bija [[Rēzeknes Pedagoģiskā skola|Rēzeknes Pedagoģiskās skolas]] direktors (1920—1924) un Rēzeknes skolu ārsts (1924—1926). Vēlāk strādāja par Latvijas skolotāju slimo kases ārstu (1926—1934) un [[Rīgas pilsētas 1. slimnīca]]s direktoru (1928—1934). Pēc Ulmaņa apvērsuma strādāja privātpraksē (1934—1940).<ref>[http://biographien.lv/A_dizc.html biographien.lv] no "Latvijas medicīniska personāla saraksts", Rīga: 1929.; 1939.</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā Ādamsonu ievēlēja par [[Latvijas Universitāte]]s docentu, viņš lasīja lekcijas darba higiēnā un sociālajā medicīnā. Vācu okupācijas laikā strādāja par ārstu Rīgā. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur bija [[Baltijas Universitāte]]s Fizioloģijas un Fizioloģiskās ķīmijas katedras vadītājs (1947—1949). 1949. gadā Dr. K. Ādamsons kopā ar ģimeni emigrēja uz ASV. Miris 1958. gada 30. aprīlī [[Ņujorka|Ņujorkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/persona/1735 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191103152716/http://latgalesdati.du.lv/persona/1735}}</ref> == Darbi == * Ādamsons K. Medicīniskās palīdzības noorganizēšana. "Nākotnes spēks", 1929, nr. 1, 3.—8. lpp. * Ādamsons K. Balneoloģiskā ārstēšanās. Nākotnes spēks, 1934, nr. 3, 145.—149. lpp. * Ādamsons K. Dr. Chaims Gridzinskis. Nākotnes spēks, 1934, nr. 3, 182.—183. lpp. * Ādamsons K. Kas katram jāzina par sirdi un sirds slimībām, bet ko parasti nezin. Dienas lapa, 02.15.1934.; 02.22.1934.; 03.01.1934.; Cukurslimība. Dienas lapa, 04.12.1934.; Difterijas apkarošana. Dienas lapa, 04.26.1934.; Darba nozīme veselības kopšanā. Dienas lapa, 05.03.1934.; Kādam jābūt mūsu svaram. Sievietes pasaule, 05.15.1936.; Par mazasinību. Sievietes pasaule, 12.01.1936.; Ādamsons K. Maiorkas vijolīte. Sievietes pasaule, 07.01.1937.; C vitamīns mūsu uztura vielās. Sievietes pasaule, 08.15.1937.; Laika maiņas slimības. Sievietes pasaule, 10.15.1937.; Par žultsakmeņiem. Sievietes pasaule, 12.01.1937.; Kā cīnīties pret nogurumu. Sievietes pasaule, 01.15.1938. * Ādamsoni A. un K. Aizrādījumi slimo kopšanai mājās. Rīga: Kultūras Draugs, 1936. * Ādamsons K. Tautas veselība atkarībā no dzīvokļa. Tautas veselība, 1927, 5. burtnīca, 104. lpp. * Ādamsons K. Gripa-infuence. Nākotnes spēks, 1927, nr. 1, 19.—24. lpp.; Vitamīnu trūkums ziemas barībā. Nākotnes spēks, 1927, nr. 2, 72.—76. lpp.; Muša kā slimību izplatītāja. Nākotnes spēks, 1927, nr. 3, 151.—152. lpp.; Vēlreiz par masalām. Nākotnes spēks, 1927, nr. 4, 194.—196. lpp.; Kā izsargāt bērnus no saaukstēšanās pavasarī. Nākotnes spēks, 1927, nr. 4, 202.—203. lpp.; Bērnu veselības uzraudzība skolās. Nākotnes spēks, 1927, nr. 5, 236.—238. lpp.; Vasaras mēnešos vairāk gaisa un saules. Nākotnes spēks, 1927, nr. 5, 244.—245. lpp.; Kādā vecumā visvairāk slimo skolotāji? Nākotnes spēks, 1927, nr. 5, 260.—261. lpp.; Asinssērga un izsargāšanās no tās. Nākotnes spēks, 1927, nr. 6; Barība. Nākotnes spēks, 1927, nr. 7, 8, 9, 10; Vēlreiz par bērnu veselības uzraudzīšanu skolās. Nākotnes spēks, 1927, nr. 9; Lipīgās slimības. Nākotnes spēks, 1927, nr. 11, 540.—548. lpp., nr. 12, 598.—606. lpp. Tuberkuloze. Nākotnes spēks, 1928, nr. 1, 19.—26. lpp.; Vēlreiz par masalām. Nākotnes spēks, 1928, nr. 4, 194.—196. lpp.; Kas katram jāzina par sirdsslimībām. Nākotnes spēks, 1928, nr. 6, 294.—298. lpp.; Skolēnu brokastis. Nākotnes spēks, 1928, nr. 8, 407.—410. lpp.; Vēlreiz par skolēnu brokastīm. Nākotnes spēks, 1928, nr. 10, 509.—513. lpp. * Ādamsons K. Latvijas skolotāju kopējās slimo kases bērnu apskates. Nākotnes spēks, 1927, nr. 2, 72.—76. lpp.; 1927, nr. 3, 134.—137. lpp.; 1928, nr. 7, 370. lpp. * Ādamsons K. Skolas bērnu vidējais garums un svars Rīgā. Nākotnes spēks, 1927, nr. 3, 131.—133. lpp. * Ādamsons K. Cilvēka miesas temperatūra. Nākotnes spēks, 1931, nr. 4, 188.—193. lpp.; Kā pavadīt brīvo laiku. Nākotnes spēks, 1931, nr. 7, 329—334. lpp.; Par badošanos. Nākotnes spēks, 1931, nr. 8, 386.—388. lpp.; Ārstnieciskās palīdzības organizēšana slimo kasēs. Nākotnes spēks, 1931, nr. 9, 438.—448. lpp.; Skolotāji un tuberkuloze. Nākotnes spēks, 1931, nr. 12, 560.—564. lpp.<ref>[http://medhistrigensia.mvm.lv/wp-content/uploads/2015/02/Gravere_K_Adamsons_bernu_veslibas_aizsardziba.pdf Rita Grāvere. Kārļa Ādamsona (1884—1958) devums bērnu veselības aizsardzībā 20. gs. 20. gados] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191103152244/http://medhistrigensia.mvm.lv/wp-content/uploads/2015/02/Gravere_K_Adamsons_bernu_veslibas_aizsardziba.pdf |date={{dat|2019|11|03||bez}} }} LU Zinātniskie raksti 800. sējums (2014)</ref> == Literatūra == * Kārlis Oskars Ādamsons. no: Vīksna A. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011, 342. lpp.; * Dr. Kārlis Ādamsons sen. LĀZA apkārtraksts 1958, Nr. 59. * Pirmā Rēzeknes paidagoģisko kursu vadītāja Dr. K. Ādamsona 60 gadi. Daugavas Vēstnesis. 1944. 22. februārī == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Ādamsons, Kārlis}} [[Kategorija:1884. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1958. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas ārsti]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] jvodcuw1etm1fbql28b3g3nqv8okk4q 0 448625 4548451 4544747 2026-11-12T03:12:39Z Stephan1000000 83884 301 4548451 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Čikāga liesmās | image = Chicago Fire Title Card.jpg | image_alt = | genre = drāma<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.thefutoncritic.com/showatch/chicago-fire|title=Shows A-Z – chicago fire on nbc|publisher=[[The Futon Critic]]|accessdate=April 24, 2018}}</ref> | creator = * Dereks Hāss * Maikls Brendts | starring = * [[Jesse Spencer|Džese Spensers]] * [[Taylor Kinney|Teilors Kinijs]] * [[Monica Raymund|Monika Reimunda]] * [[Lauren German|Lorēna Džermana]] * [[Charlie Barnett|Čārlija Bernets]] * [[David Eigenberg|Deivids Eigenbergs]] * [[Teri Reeves|Teri Rīvss]] * [[Eamonn Walker|Īmons Volkers]] * [[Yuri Sardarov|Juris Sardarovs]] * [[Christian Stolte|Kristians Stolte]] * [[Joe Minoso|Džo Minoso]] * [[Kara Killmer|Kara Kilmere]] * [[Dora Madison Burge|Dora Medisone Burdža]] * [[Steven R. McQueen|Stīvens Makvīns]] * [[Miranda Rae Mayo|Miranda Reja Majo]] * [[Annie Ilonzeh|Enija Ailonzeha]] * [[Alverto Rozende]] | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = angļu | num_seasons = 15<!--Only increment as a new season premieres, per the documentation of the template!--> | num_episodes = 301 | list_episodes = | executive_producer = | producer = | camera = <!-- [[Single-camera setup|Single-camera]] --> | runtime = 42 minūtes | company = * ''[[Dick Wolf|Wolf Films]]'' * ''[[Universal Television]]'' | distributor = ''[[NBCUniversal Television Distribution]]'' | network = [[NBC]] | picture_format = [[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]] [[1080i]] | audio_format = | first_aired = {{dat|2012|10|10|N|bez}} | last_aired = | related = * ''[[Chicago P.D.]]'' * ''[[Chicago Med]]'' | production_website = }} '''"Čikāga liesmās"''' ({{val|en|Chicago Fire}}) ir ASV asa sižeta un drāmas [[seriāls|televīzijas seriāls]], kura autori ir Maikls Brendts un Dereks Hāss. Seriāla izpildproducents ir [[Diks Volfs]]. Seriāls ir par [[Čikāga]]s ugunsdzēsēju departamenta 51. depo ugunsdzēsēju un paramediķu brigādi. Šis ir pirmais darbs Dika Volfa "Čikāgas" seriālu sērijā (pašlaik vēl tiek pārraidīti seriāli par Čikāgas mediķiem un policistiem). Seriāls kopš {{dat|2012|10|10|ģ|bez}} tiek pārraidīts [[NBC]] televīzijas kanālā. Pašlaik seriālam izdotas piecpadsmit sezonas un 300 sērijas. "Čikāga liesmās" pārraidīta arī [[Latvija|Latvijā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Čikāga liesmās |url=https://skaties.lv/izklaide/sovi/citi-sovi/tv-jaunumi/cikaga-liesmas/ |website=skaties.lv |accessdate={{dat|2020|1|1||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200101201419/https://skaties.lv/izklaide/sovi/citi-sovi/tv-jaunumi/cikaga-liesmas/ }}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Filmu ārējās saites}} {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] squf3cle1qwdwcl1r8f18jltuxavzxo 0 450418 4548293 4465837 2026-11-11T17:15:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548293 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kazimirs Šļakota | vārds_orģ = | attēls = | att_izm = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] deputāts | term_sākums = 1990 | term_beigas = 1993 | prezidents = | amats2 = [[Latvijas Republikas mežu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas mežu valsts ministrs]] | term_sākums2 = 1991 | term_beigas2 = 1995 | prezidents2 = [[Guntis Ulmanis]] | premjers2 = [[Ivars Godmanis]]<br>[[Valdis Birkavs]]<br>[[Māris Gailis]] <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1947|11|30|}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rēzeknes apriņķis|Kaunatas pagasts|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = * [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] * [[Latvijas Tautas fronte]] * [[Latvijas Zemnieku savienība]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Aija | bērni = trīs meitas | profesija = mežsaimnieks | alma_mater = [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Kazimirs Šļakota''' (dzimis {{dat|1947|11|30||bez}}<ref name="balvu-regiona-kulturvestures-datu-baze">[http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=444 Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze]</ref> [[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagastā]]) ir latviešu [[Mežsaimniecība|mežsaimnieks]], sabiedriskais darbinieks un politiķis, bijušais [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputāts (1990—1993) un [[Latvijas Republikas mežu ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas mežu valsts ministrs]] (1991—1995). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1947|10|30||bez}} [[Kaunatas pagasts|Kaunatas pagastā]], kā vecākais dēls četru bērnu ģimenē, viens no brāļiem [[Voldemārs Šļakota]], uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks. Mācījās [[Kaunatas vidusskola|Kaunatas vidusskolā]], tad [[Viļakas vidusskola|Viļakas vidusskolā]]. Studēja [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāte|Mežsaimniecības fakultātē]]. Strādāja [[Viļaka]]s mežrūpniecībā par meistaru. Pēc karadienesta [[Padomju armija|Padomju armijā]] 1973. gadā sāka strādāt par mežzini Viļakas mežrūpniecības [[Liepna]]s mežniecībā. Pēc gada K. Šļakota kļuva par Viļakas mežrūpniecības direktora vietnieku, vēl pēc gada — par direktoru, bet 1985. gadā viņu iecēla par [[Balvi|Balvu]] starpsaimniecību meža kombināta direktoru.<ref name="balvu-regiona-kulturvestures-datu-baze" /> Bijis [[Padomju Savienības Komunistiskā partija|PSKP]] biedrs, izstājies 1988. gadā. [[Dziesmotā revolūcija|Atmodas kustības]] laikā K. Šļakotu ievēlēja par [[Latvijas Tautas fronte]]s (LTF) Balvu rajona nodaļas līdzpriekšsēdētāju, viņš izveidoja LTF Balvu nodaļas laikrakstu "Balvu Atmoda". 1990. gadā viņu atkārtotā balsošanā ievēlēja par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Augstākās Padomes]] deputātu no 108. Viļakas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā K. Šļakota balsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu]].<ref>[https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191223192146/https://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/likumdeveju-vesture/latvijas-republikas-augstaka-padome/ |date={{dat|2019|12|23||bez}} }} saeima.lv</ref> Līdztekus deputāta darbam K. Šļakota bija [[Latvijas Republikas mežu ministrs]] (1991—1995) [[Godmaņa Ministru padome|Ivara Godmaņa vadītajā valdībā]]. [[Latvijas mežu valsts ministrs|Mežu valsts ministra]] amatu saglabāja arī sekojošajās [[Birkava Ministru kabinets|Valda Birkava]] un [[Gaiļa Ministru kabinets|Māra Gaiļa]] vadītajās valdībās. 1995. gadā atkāpās no ministra amata. 1995. gadā K. Šļakota kļuva par "[[Latvijas Universālā banka|Latvijas Universālās bankas]]" "Rīdzenes" filiāles pārvaldnieku (1995—1997), bet 1997. gadā par AS "SEB Latvijas Unibanka" viceprezidentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/persona/1638 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2020|01|27||bez}} |archive-date={{dat|2020|01|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200127074220/http://latgalesdati.du.lv/persona/1638}}</ref> Kopš 2009. gada bija Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants, dzīvoja [[Žīguri|Žīguros]].<ref>[https://lvportals.lv/viedokli/209162-taisnigums-ir-pamats-valsts-attistibai-2010 Taisnīgums ir pamats valsts attīstībai] lvportals.lv 2010. gada 4. maijā</ref> == Apbalvojumi == 2000. gadā K. Šļakotu apbalvoja ar trešās šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]] un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra [[Barikāžu laiks|barikāžu laika]] notikumos. == Literatūra == * [[Tālavs Jundzis]]. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000. == Atsauces == {{Atsauces}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{LR Augstākā Padome}} {{DEFAULTSORT:Šļakota, Kazimirs}} [[Kategorija:1955. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rēzeknes novadā dzimušie]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:Latvijas Zemnieku savienības politiķi]] [[Kategorija:Ministru kabineta locekļi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes absolventi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] gx6x1os9pk01sadyadnz18mw43spa5g 0 461667 4548294 4465846 2026-11-11T17:20:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548294 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|pieturas punktu|apdzīvoto vietu|Kazradži}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste |nosaukums = Kazradži |tips = Pieturas punkts |attēls = <!-- tikai attēla nosaukums --> |attēla_apraksts = <!-- attēla paraksts --> |karte = Latvijas dzelzceļi |pushpin_label_position = top |līnijā = [[Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]] |atvērta = <!-- tikai gadaskaitlis --> |slēgta = 1948 |citi_nosaukumi = Žirkovka, Subinaita |stacijas_tips = pasažieru |platformas = <!-- tikai skaitlis --> |platformu_tips = |sliežu_ceļi = 1 |adrese = Dzelzceļa māja 717. km, [[Subinaite]], [[Sakstagala pagasts]] |latd = 56 |latm = 33 |lats = 20 |latNS = N |longd = 27 |longm = 4 |longs = 43 |longEW = E |tuvākās_stacijas = [[Sakstagals (stacija)|Sakstagals]] (5 km)<br />[[Viļāni (stacija)|Viļāni]] (9 km) |tuvākie_pp_un_cp = [[Skrinda (stacija)|Skrinda]] (10 km) |attālums_līdz_Rīgai = 207 }} '''Kazradži''' ir slēgts [[pieturas punkts]] dzelzceļa līnijā [[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]]. Sāka darboties [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā kā '''Sirkovkas''' ('''Žirkovkas''') stacija. 1931. gada 1. septembrī te atklāja dzelzceļa pieturas vietu '''"Subinaita"''',<ref>{{Cite web|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4490|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> kopš 1934. gada 15. maija tās nosaukums tika mainīts uz "Kazradžiem".<ref>{{Cite web|url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1217|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date={{dat|2020|06|06||bez}}|archive-date={{dat|2020|06|06||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200606232938/https://latgalesdati.du.lv/notikums/1217}}</ref> Pietura "Kazradži" pastāvēja līdz 1948. gadam.<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 104. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II}} [[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Sakstagala pagasts]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Krustpils—Rēzekne II stacijas un pieturas punkti]] 88yftbzn32akh19d7rznj5zdz9yprjg 0 464403 4548253 4465776 2026-11-11T14:43:38Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548253 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Kanstancins Jezavitavs | attēls = Konstantīns Jezovitovs.jpg | att_izmērs = 135px | att_nosaukums = | dz_gads = 1893 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 05 | dz_vieta = [[Dvinska]], [[Vitebskas guberņa]], [[Krievijas Impērija]] (tagad {{LAT}}) | m_gads = 1946 | m_mēnesis = 05 | m_diena = 23 | m_vieta = [[Minska]], [[Baltkrievijas PSR]], [[PSRS]]<br>(tagad {{BLR}}) | tautība = [[Latvijas baltkrievs]] | nodarbošanās = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Kanstancins Jezavitavs''' ({{val|be|Канстанці́н Бары́савіч Езаві́таў}}) jeb '''Konstantīns Jezovitovs''' ({{val|ru|Константи́н Бори́сович Езови́тов}}, 1893—1946), arī '''Kastuss Jezavitavs''' ({{val|be|Касту́сь Езаві́таў}})<ref>Павлов, М. Поэт и генерал Кастусь Езавитов. Динабург N 11-12 (23 янв. 1993), с.6.</ref> bija [[Latvijas baltkrievi|Latvijas baltkrievu]] pedagogs un sabiedriskais darbinieks, publicists un izdevējs. [[Baltkrievijas Tautas Republika]]s kara ministrs (1918), Latvijas baltkrievu skolu inspektors un Baltkrievu skolotāju biedrības priekšsēdētājs (1920—1925).<ref>Apine Ilga. Izcilākais Latvijas baltkrievs. [[Diena]], 1994. gada 8. janvārī</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1893. gada 5. novembrī [[Daugavpils|Daugavpilī]]. Ieguva pedagoga izglītību [[Vitebska]]s skolotāju institūtā. Pirmā pasaules kara laikā beidza [[Pavlovska (Sanktpēterburga)|Pavlovskas]] kara skolu, 1916. gadā kā podpraporščiks dienēja 151. Pjatigorskas kājnieku pulkā. Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada jūlijā iesaistījās baltkrievu nacionālajā kustībā un darbojās Baltkrievu sociālistu federālistu partijā, bija Baltkrievu Centrālās militārās padomes izpildkomitejas priekšsēža vietnieks. 1917. gada decembrī piedalījās Pirmajā Visbaltkrievijas kongresā Minskā.<ref name="Atmiņas">[http://pawet.net/library/history/bel_history/_bnr/10206_1/%D0%92%D0%BE%D1%81%D0%BF%D0%BE%D0%BC%D0%B8%D0%BD%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D1%8F.html Езовитов К. Б. Воспоминания. Предисловие А. Хацкевича. Нёман. 1993. № 3. С. 132—162.]</ref> Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas 1918. gada martā pukvedis Jezavitavs bija Baltkrievijas Tautas Republikas (BTR) Radas loceklis, kara ministrs. Pēc Minskas zaudēšanas kopā ar BTR valdību atkāpās uz Grodņu un tad uz Kauņu, kur koordinēja baltkrievu cīņas pret boļševikiem un poļiem. 1919. gadā Jezavitavs bija BTR emigrācijas valdības diplomātiskais pārstāvis Latvijā un Igaunijā, 1920. gada oktobrī sekmēja ģenerāļa [[Bulaks-Balahovičs|Bulaka-Balahoviča]] BTR armijas atsevišķās vienības izveidi.<ref name="Atmiņas"/> Pēc [[Padomju-poļu karš|Padomju-poļu kara]] beigām 1921. gadā K. Jezavitavs bija viens no Latvijas baltkrievu biedrības ''Батьковщина'' (Tēvzeme) dibinātājiem. [[Ludza]]s baltkrievu ģimnāzijas direktors, baltkrievu skolu inspektors, Baltkrievu pārvaldes loceklis Izglītības ministrijā, Baltkrievu skolotāju biedrības priekšsēdētājs. Žurnāla "Belaruskaja škola v Latvii" (Baltkrievu skola Latvijā) redaktors un izdevējs. 1924. gada jūlijā K. Jezavitavu kopā ar 7 citiem biedrības ''Батьковщина'' vadītājiem apcietināja un apsūdzēja nelegālā darbībā ar mērķi atdalīt Latgali no Latvijas. 1925. gada 4. aprīlī Latgales apgabaltiesā nolasīja gala spriedumu, kurā visus apsūdzētos attaisnoja un atbrīvoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/2981 |title="Baltkrievu prāva" Daugavpilī |access-date={{dat|2020|07|30||bez}} |archive-date={{dat|2019|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190421041808/http://latgalesdati.du.lv/notikums/2981}}</ref> No 1925. gada Jezavitavs sadarbojās ar PSRS sūtniecību Rīgā, sakarā ar apsūdzību sadarbībā ar komunistiem viņu 1930. gadā draudēja izraidīt no Latvijas.<ref>“Komunistu K. Jezovitovu izraidīs.” Latvijas Sargs. 31.07.1930.</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Jezavitavs sadarbojies ar [[NKVD]], bet vācu okupācijas laikā ar baltkrievu emigrantiem Berlīnē un Minskā. 1944. gada 27. jūnijā viņš piedalījās Otrajā Visbaltkrievijas kongresā, ievēlēts par Baltkrievijas Centrālās Radas (BCR) locekli. 1944. gada augustā viņu evakuēja uz Berlīni, kur viņu iecēla par BCR militārās nodaļas vadītāju un Baltkrievijas Novada aizsardzības spēku ģenerālmajoru.<ref name="Atmiņas"/> 1945. gada aprīlī PSRS militārās pretizlūkošanas vienība ''[[Смерш]]'' viņu Vācijā apcietināja<ref>Jēkabsons, Ē. Baltkrievu sabiedriski politiskā darbība Latvijā nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 1941.—1945. gadā. Grām.: Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 13. sējums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. 306.-332.lpp.</ref> un pārveda uz Maskavu, bet novembrī uz Minsku, kur tiesāja par piedalīšanos baltkrievu kontrevolucionārā nacionālistiskā organizācijā.<ref name="Atmiņas"/> Miris pēc pratināšanām 1946. gada 23. maijā cietuma slimnīcā Minskā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://latgalesdati.du.lv/persona/4361 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2020|07|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|10|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201031064802/http://latgalesdati.du.lv/persona/4361}}</ref> == Literatūra == * Беларуская энцыклапедыя: У 18 т. Т. 6: Дадаізм — Застава / Рэдкал.: Г. П. Пашкоў і інш. — Мн.: БелЭн, 1998. — С. 382—383. — 576 с. ISBN 985-11-0106-0. (baltkrieviski) * Езавитов Константин Борисович, о нём. Полоцк (Кливленд, США). — 1992. — № 5 (15). — С. 16—23. Белорусский журнал в Америке, на бел. яз. * Володько С. Белорусский министр из Даугавпилса. СМ-сегодня. — 1994. — 23 мар. — С. 6. == Darbi == * [http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/g_001_0307073904|article:DIVL444|page:65|issueType:undefined Konstantins Jezovitovs. Baltkrievi Latvijā.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0307073904{{!}}article:DIVL444{{!}}page:65{{!}}issueType:undefined |date={{dat|2016|04|06||bez}} }} Latvijas Republika desmit pastāvēšanas gados. Red. [[Alfrēds Bīlmanis]], Julijs Izaks, Lizete Skalbe, Rīga: Golts un Jurjans, 1928. — 53 lpp. * Латышские сказки. Πер. К. Езовитова и Р. Раюмнец, под ред., с прим. и вступ. Я. Страуяна, пред. А. Курция, переплет и суперобл. по рис. худ. Н. Струнке. М.; Л.: Издательство «Academia», 1933. 1 л. фронт., 500, [4] с. (Latviešu pasakas Jezovitova tulkojumā) == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Jezovitovs, Konstantīns}} [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas baltkrievi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] huqjqamvj7m5cgz4pmci6ch8q0gbofy 0 465664 4548241 4514926 2026-11-11T13:50:08Z ~2026-59932-15 153164 ielikta aktuālā informācija par jauno Latvijas vēstnieci Vācijā. 4548241 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Schmargendorf Reinerzstraße Lettische Botschaft.jpg|thumb|300px|Latvijas vēstniecības Vācijā ēka ''Reinerzstrasse 40/41'' Berlīnē (2011)]] [[Attēls:Bonn-Gronau Adenauerallee 110.JPG|thumb|180px|Agrākā Latvijas vēstniecības Vācijā ēka ''Adenauerallee 110'' Bonnā (2015)]] '''Latvijas vēstnieks Vācijā''' ir [[Latvijas Republika]]s ārkārtējais un pilnvarotais [[vēstnieks]], kurš pilda oficiālā pārstāvja amatu [[Vācija|Vācijas Federatīvajā Republikā]]. Vēstnieka rezidence atrodas [[Reinerca]]s ielā 40/41 (''Reinerzstrasse 40/41'') [[Berlīne|Berlīnē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mfa.gov.lv/berlin/vestnieciba |title=Latvijas Republikas vēstniecība Vācijas Federatīvajā Republikā |access-date={{dat|2020|08|23||bez}} |archive-date={{dat|2020|08|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200805215635/https://www.mfa.gov.lv/berlin/vestnieciba }}</ref> Jau nedēļu pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s 1918. gada 25. novembrī Vācijas valdība provizoriski atzina [[Latvijas Tautas padome|Latvijas Tautas padomi]] par patstāvīgu varu un [[Latvijas Pagaidu valdība|Pagaidu valdību]] par tās izpildinstitūciju. Latvijas pagaidu valdības pirmais pārstāvis Vācijā bija [[Vilhelms Šreiners]], kurš iekārtoja Latvijas pārstāvniecību un 1919. gada 18. novembrī sarīkoja pirmās Latvijas valsts dibināšanas svinības Berlīnē. Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Vāciju nodibināja 1921. gada 1. februārī, kad Vācija ''de iure'' atzina Latvijas valsts pastāvēšanu. == Sūtņu un vēstnieku uzskaitījums == * [[Oskars Voits]], 1921. – 1932., no 1920. gada Latvijas diplomātiskais priekšstāvis Vācijā, no 1921. gada ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Vācijā un Šveicē (1921–1932), Nīderlandē un Ungārijā (1925–1932) ar rezidenci Burggrāfu ielā 13 (''Burggrafenstraße 13'') Berlīnē * [[Edgars Krieviņš]], 1932. – 1935. ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Vācijā, Austrijā (1933—1935) un Nīderlandē (1933—1935) ar rezidenci ''Burggrafenstraße 13'' Berlīnē * [[Hugo Celmiņš]], 1935. – 1938. ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Vācijā, Austrijā un Nīderlandē ar rezidenci ''Burggrafenstraße 13'' Berlīnē * [[Edgars Krieviņš]], 1938. – 1940. ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Vācijā un Nīderlandē ar rezidenci ''Burggrafenstraße 13'' Berlīnē * [[Egils Levits]], 1992. – 1993. ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks VFR un Šveicē ar rezidenci Adenauera alejā 110 Bonnā * [[Andris Ķesteris]], 1994. – 1998. ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks VFR ar rezidenci ar rezidenci Adenauera alejā 110 Bonnā * [[Andris Teikmanis]], 1998. – 2002. ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks VFR ar rezidenci ar rezidenci Bonnā, no 2000. gada Berlīnē * [[Mārtiņš Virsis]], 2002. – 2008. ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks VFR ar rezidenci Berlīnē * [[Ilgvars Kļava]], 2008. - 2013. ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks VFR ar rezidenci Berlīnē * [[Elita Kuzma]], 2013. - 2017. ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece VFR ar rezidenci Berlīnē * [[Inga Skujiņa]], 2017. - 2022. ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece VFR ar rezidenci Berlīnē * [[Alda Vanaga]], 2022. - 2026. ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece VFR ar rezidenci Berlīnē * [[Ilze Rūse]], kopš 2026. gada ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece VFR ar rezidenci Berlīnē == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas vēstnieki Vācijā|*]] 1nl8tb18tw1sc0z76ati3r6bnhprmz9 10 469178 4548322 4521086 2026-11-11T18:28:24Z RobertVikman 125137 4548322 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Rīgas dome 2020 |title = [[Rīgas dome (2020—2025)|Rīgas dome <small>(2020—2025)</small>]] |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = [[Rīgas domes frakcijas (2020—2025)|Frakcijas]] |list1 = * «[[Progresīvie]]» (P; 11) * «[[Jaunā Vienotība]]» (JV; 11) * «[[Saskaņa]]» sociāldemokrātiskā partija (Saskaņa; 11) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] un [[Latvijas Reģionu apvienība]] (NA/LRA; 9) * «[[Gods kalpot Rīgai]]» (GKR; 3) * Kods Rīgai (4) * [[Latvijas Krievu savienība]] (LKS; 3) * «[[Latvijas attīstībai]]» (LA; 4) * bez frakcijas (4) |group2 = Vadība |list2 = * Priekšsēdētājs [[Vilnis Ķirsis]] * priekšsēdētāja vietnieki [[Linda Ozola]], [[Edvards Ratnieks]] |group3 = [[Rīgas domes deputāti (2020—2025)|Deputāti]] |list3 = {{Navbox subgroup |group1 = [[Progresīvie|P]] |list1 = * [[Edgars Jēkabsons|Jēkabsons]] * [[Viesturs Kleinbergs|Kleinbergs]] * [[Igors Kļaviņš|Kļaviņš]] * [[Mārtiņš Kossovičs|Kossovičs]] * [[Agnese Logina|Logina]] * [[Rūta Mežavilka|Mežavilka]] * [[Justīne Panteļējeva|Panteļējeva]] * [[Zane Pūpola|Pūpola]] * [[Alija Āboliņa|Turlaja]] * [[Selīna Ābelniece|Vancāne]] * [[Mārtiņš Mieriņš|Zvejnieks]] |group2 = [[Jaunā Vienotība|JV]] |list2 = * [[Inese Andersone|Andersone]] * [[Dzintra Geka-Vaska|Geka-Vaska]] * [[Edgars Ikstens|Ikstens]] * [[Guntars Jirgensons|Jirgensons]] * [[Nils Josts|Josts]] * [[Vilnis Ķirsis|Ķirsis]] * [[Miroslavs Kodis|Kodis]] * [[Rita Našeniece|Našeniece]] * [[Linda Ozoliņa|Ozoliņa]] * [[Olafs Pulks|Pulks]] * [[Andris Reizenbergs|Reizenbergs]] |group3 = [[Saskaņa]] |list3 = * [[Eiženija Aldermane|Aldermane]] * [[Natālija Ābola|Ābola]] * [[Sandris Bergmanis|Bergmanis]] * [[Konstantīns Čekušins|Čekušins]] * [[Vadims Faļkovs|Faļkovs]] * [[Andrejs Kameņeckis|A. Kameņeckis]] * [[Mihails Kameņeckis|M. Kameņeckis]] * [[Andrejs Kozlovs|Kozlovs]] * [[Raimonds Rubiks|Rubiks]] * [[Igors Solomatins|Solomatins]] * [[Anna Vladova|Vladova]] |group4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]/[[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |list4 = * [[Valters Bergs|Bergs]] * [[Einārs Cilinskis|Cilinskis]] * [[Lauris Ērenpreiss|Ērenpreiss]] * [[Valdis Gavars (politiķis)|Gavars]] * [[Ieva Holma|Holma]] * [[Dainis Locis|Locis]] * [[Edvards Ratnieks|Ratnieks]] * [[Ieva Siliņa|Siliņa]] * [[Kaspars Spunde|Spunde]] |group5 = [[Gods kalpot Rīgai|GKR]] |list5 = * [[Ainars Baštiks|Baštiks]] * [[Juris Radzevičs|Radzevičs]] * [[Dainis Turlais|Turlais]] |group6 = Kods Rīgai |list6 = * [[Māris Mičerevskis|Mičerevskis]] * [[Linda Ozola|Ozola]] * [[Jānis Ozols (politiķis)|Ozols]] * [[Dāvis Stalts|Stalts]] |group7 = [[Latvijas attīstībai|LA]] |list7 = * [[Ieva Brante|Brante]] * [[Anete Jēkabsone-Žogota|Jēkabsone-Žogota]] * [[Iveta Ratinīka|Ratinīka]] * [[Viesturs Zeps|Zeps]] |group8 = [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] |list8 = * [[Vladimirs Buzajevs|Buzajevs]] * [[Inna Djeri|Djeri]] * [[Miroslavs Mitrofanovs|Mitrofanovs]] |group9 = bez frakcijas |list9 = * [[Ivars Drulle|Drulle]] * [[Laima Geikina|Geikina]] * [[Andris Morozovs|Morozovs]] * [[Jakovs Pliners|Pliners]] }} |group4 = Beigušās pilnvaras |list4 = * [[Oļegs Burovs|Burovs]] * [[Edmunds Cepurītis|Cepurītis]] * [[Ints Dālderis|Dālderis]] * [[Edmunds Jurēvics|Jurēvics]] * [[Jurģis Klotiņš|Klotiņš]] * †[[Aleksandrs Kuzmins|Kuzmins]] * †[[Ints Ķuzis|Ķuzis]] * [[Mairita Lūse|Lūse]] * [[Romāns Mežeckis|Mežeckis]] * [[Antoņina Ņenaševa|Ņenaševa]] * [[Jakovs Rafaļsons|Rafaļsons]] * [[Uģis Rotbergs|Rotbergs]] * [[Edvards Smiltēns|Smiltēns]] * [[Kārlis Šadurskis|Šadurskis]] * [[Mārtiņš Staķis|Staķis]] |group5 = Saistītie raksti |list5 = * [[Rīgas domes frakcijas (2020—2025)]] * [[Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] * [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas]] * [[Rīgas dome]] |group6 = Kategorijas |list6 = * [[:Kategorija:Rīgas dome|Rīgas dome]] * [[:Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)|Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Rīgas domes veidnes|Rīgas dome 2020]] </noinclude> dj7ujkesxet1r5xrxwngrn7jqgr4ltq 0 471707 4548299 4296231 2026-11-11T17:34:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548299 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Kaņinnoss |attēls = Канин Нос.jpg |attēla paraksts = Krauja Kaņinnosa piekrastē |attēla izmērs = |vietaskarte = Ņencu autonomais apvidus#Arhangeļskas apgabals viss#Krievija#Arktika |reljefa_karte = jā |mark = Orange_pog.svg |position = |vietējais nosaukums =''Канин Нос'' |izvietojums = [[Kaņina]] |apskalo = [[Baltā jūra]]<br/>[[Barenca jūra]] |atdala = |atdala1 = |latd=68|latm=39|lats=31|latNS=N |longd=43|longm=16|longs=16|longEW=E |valsts = |valsts adm vienības tips = Valsts |valsts adm vienība = {{RUS}} |valsts adm vienības tips1 = Apgabals |valsts adm vienība1 = [[Arhangeļskas apgabals]] |valsts adm vienības tips2 = Autonomija |valsts adm vienība2 = [[Ņencu autonomais apvidus]] |piezīme = }} '''Kaņinnoss''' ({{val|ru|Канин Нос}}) ir [[zemesrags]] [[Krievija|Krievijā]], [[Kaņina]]s pussalas ziemeļrietumu galā. Administratīvi ietilpst [[Arhangeļskas apgabals|Arhangeļskas apgabala]] [[Ņencu autonomais apvidus|Ņencu autonomajā apvidū]]. == Ģeogrāfija == Zemesragu ziemeļos apskalo [[Barenca jūra]], bet dienvidos — [[Baltā jūra]]; no tā tiek vilkta Baltās un Barenca jūru robeža. Zemesrags ir Kaņinkameņa skrausta ziemeļrietumu gals, kas piekrastē beidzas ar 15-20 m augstu krauju. Subarktiskais klimats, gada vidējā temperatūra −0,5 °C, vidējais vēja ātrums 7,4 m/s. Zemesragā kopš 1915. gada darbojas polārā hidrometeoroloģiskā stacija [[Kaņinnosa]]<ref>[http://www.polarpost.ru/forum/viewtopic.php?f=3&t=5739&p=51251#p51251 Полярная Почта. Канин Нос, МГ-2]</ref> un bāka.<ref>[http://www.mayachnik.ru/node/1242 КАНИНСКИЙ МАЯК]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://sevprostor.ru/expeditions/spb-n-m/544-kanin-nos.html КАНИН НОС] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191003011740/http://sevprostor.ru/expeditions/spb-n-m/544-kanin-nos.html |date={{dat|2019|10|03||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20201201061257/https://www.trn-news.ru/digest/87564 Тишина тундры. Столетний маяк «Канин Нос» перешел в женские руки] {{Zemesragi}} [[Kategorija:Krievijas zemesragi]] [[Kategorija:Eiropas zemesragi]] [[Kategorija:Ņencu autonomais apvidus]] [[Kategorija:Baltā jūra]] [[Kategorija:Barenca jūra]] 3pberxolcutvdvyikaobf0tuwv8x42g 0 471713 4548298 3527837 2026-11-11T17:34:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548298 wikitext text/x-wiki {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Kaņinnosa | oriģinālnosaukums = ''Канин Нос'' | attēls = Маяк, метеостанция на Канином Носу.jpg | paraksts = | karte = Ņencu autonomais apvidus#Arhangeļskas apgabals viss#Krievija#Arktika | relief = jā | paraksta_izvietojums = | caption = | valsts = {{URS}}/{{RUS}} | latd=68| latm=39| lats=19| latNS=N | longd=43| longm=17| longs=15| longEW=E | novietojums = [[Kaņina]]s pussala | tips = vissezonas | atvērta = 1915 | atvērta_piezīme = <!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --> | slēgta = | slēgta_piezīme = | pieder = | pers_vasara = 2 | pers_ziema = 2 | augstums = 48 | vid_t = | vas_t = | ziem_t = | laika_zona = <!-- [[Maskavas laiks|UTC+3]] --> | mājaslapa = }} '''Jūras hidrometeoroloģiskā krasta stacija «Kaņinnosa»''' ({{val|ru|Морская гидрометеорологическая береговая станция «Канин Нос»}}) ir [[Krievija]]s vissezonas [[meteostacija|hidrometeoroloģiskā]] [[polārstacija]] [[Arktika|Arktikā]].<ref>[http://www.polarpost.ru/forum/viewtopic.php?f=3&t=5739&p=51251#p51251 Полярная Почта. Канин Нос, МГ-2]</ref> Izvietojusies [[Kaņina]]s pussalas ziemeļrietumu galā [[Kaņinnoss|Kaņinnosa]] zemesragā. Administratīvi ietilpst [[Ņencu autonomais apvidus|Ņencu autonomajā apvidū]]. == Vēsture == Stacija atvērta 1915. gada 15. novembrī kopā ar līdzās esošo bāku un tā bija viena no pirmajām pastāvīgajām meteostacijām Krievijas ziemeļos, ko organizēja Galvenās Fiziskās observatorijas Ziemeļu Ledus okeāna un Baltās jūras hidrometeoroloģiskais dienests. Tās pirmais novērotājs bija bākas uzraugs matrozis Pjotrs Jefimovs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aari.ru/misc/publicat/sources/34/RPR-34p_11-18.pdf |title=ЭКСПЕДИЦИИ НЭС «МИХАИЛ СОМОВ» 2018 ГОДА: ОБЕСПЕЧЕНИЕ ПОЛЯРНЫХ СТАНЦИЙ, ПОДДЕРЖКА ПОЛЕВЫХ ИССЛЕДОВАНИЙ |access-date={{dat|2020|11|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|07|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200711030036/http://www.aari.ru/misc/publicat/sources/34/RPR-34p_11-18.pdf }}</ref> Stacija pārtraukusi darbu tikai [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu kara]] laikā 1918.—1919. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.trn-news.ru/digest/87564 |title=Тишина тундры. Столетний маяк «Канин Нос» перешел в женские руки |access-date={{dat|2020|11|30||bez}} |archive-date={{dat|2020|12|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20201201061257/https://www.trn-news.ru/digest/87564}}</ref> Padomju laikā līdzās meteostacijai atradās robežsardzes postenis; no tā palikušas kazarmas. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:PSRS polārstacijas]] [[Kategorija:Krievijas polārstacijas]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]] [[Kategorija:Ņencu autonomais apvidus]] 6ij6ajdstsgylblhh4c62zbzs4pdek5 0 473347 4548397 4357429 2026-11-11T22:53:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548397 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums=Krimuldas vidusskola |vieta=[[Ragana]], [[Krimuldas pagasts]], [[Siguldas novads]], {{LVA}} |tips=vidusskola |direktors=[[Danute Staka]] |dibin=1985. gada 1. septembrī |skolotāji=52 |skoleni=427 |mlapa=https://www.krimuldasskola.lv/ |logo= |attēla_nos=Krimuldasvsk1.jpeg |att_apraksts=Skolas ēka 2020. gada decembrī }} '''Krimuldas vidusskola''' ir vispārizglītojoša [[Siguldas novads|Siguldas novada]] mācību iestāde, kas atrodas Skolas ielā 11, [[Ragana (ciems)|Raganā]], [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]]. == Vēsture == Krimuldas skola pastāvējusi jau [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 17. gadsimtā. 1706. gadā Krimuldas skolā mācījās 10 skolēni, 1726. gadā skolas ēka nodega. 1822. gadā vāca ziedojumus [[Krimuldas draudzes novads|Krimuldas draudzes]] skolas izveidei, un pēc pāris gadiem mācības uzsāka 24 zemnieku zēni. 1849. gadā pieminēta arī [[Ķizbele]]s meiteņu skola, kuru ap 1830. gadu dibināja Marija [[Līveni|Līvena]], dzimusi [[Anrepi|Anrepa]]. Laikraksts “[[Latviešu Avīzes]]” 1853. gadā rakstīja, ka ''[[Kiršpēle]]s [[skrīvskola|skrīvskolā]] liek puišus vien, bet valsts skolā puišus un meitenes, un skolmeistera sieva meitas māca adīt un šūt glītāki''. Krimuldas pagastā bija šādas [[pagastskola]]s: [[Englārte]]s Gavēņu skola (celta 1870. gadā), Krimuldas Silakreču skola (1872. gadā), [[Jērkule]]s skola (1872. gadā), Lēdurgas-Lodes skola (1871. gadā), Inciema skola (1871. gadā), Turaidas skola (1875. gadā), Aijažu skola (1876. gadā), kā arī jauna Lēdurgas draudzes skola līdzās nodegušajai draudzes skolai 1872. gadā. Laikrakstā “[[Mājas Viesis]]” 1882. gadā kāds dzimtenes apceļotājs rakstīja: ''Apmeklēju draudzes skolas Lēdurgā un Straupē un pagasta skolas Lēdurgā, Inciemā, Turaidā, Krimuldā un Lielstraupē…. Krimuldas un Turaidas pagastskolas ir nesen kā uzbūvētas, pirmā ir koka, otrā mūra ēka.'' <ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/416447.pdf Boksterēt mājās vai skolas solā?] {{Novecojusi saite}} Vija Stikāne KRIMULDAS NOVADA VĒSTIS Nr. 15 (474), SEPTEMBRIS (2015)</ref> Tagadējo skolas ēku (arhitekts G. Nikolajevs, interjeriste A. Zoldnere) no 1982. gada 24. decembra līdz 1985. gada 1. septembrim uzbūvēja saimniecības "Krimulda" 40 būvbrigādes vīri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/416315.pdf|title=Krimuldas novada vēstis, Nr. 19 (374)|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> [[Atmodas kustība]]s laikā 1988. gadā skolas ēku iesvētīja. 2005. gadā Krimuldas vidusskolas ēku siltināja.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.krimuldasskola.lv/par-skolu/naktones-attistiba/|title=Skolas vēsture (krimuldasskola.lv)|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> <gallery> Krimuldas Silakreču pagastskola pēc 1920.JPG|Krimuldas Silakreču pagastskolas (1872-1927) ēka Krimuldas pamatskolas talka 1933.JPG|Krimuldas pamatskolas talka (1933) </gallery> == Izglītības programmas == Mācības notiek no 1. līdz 12. klasei. * Pamatizglītības programma (21011111) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošo virziena programma (31016011): ** vide un uzņēmējdarbība ** radošā pašizpausme * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar [[Mācīšanās traucējumi|mācīšanās traucējumiem]] (21015611) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (21015811) <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.krimuldasskola.lv/macibas/macibu-programmas/|title=Mācību programmas (krimuldasskola.lv)|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> == Direktori == {| class="wikitable" !Direktors !Laiks |- |Vija Biseniece |1985—2005 |- |Rita Erdmane |2005—2023 |- |Danute Staka |2023—''pašlaik'' |} == Skolas simbolika == Krimuldas vidusskolai ir sava simbolika — karogs, himna, logo. Skolas darba pamatā ir [[Rūdolfs Blaumanis|Rūdolfa Blaumaņa]] vārdi: “Mans zelts ir mana tauta, mans gods ir viņas gods”, kuri ir ieausti skolai dāvinātajā gobelēnā.<ref name=":0" /> Komponists [[Imants Kalniņš]] skolas atklāšanai sacerēja mūziku, kas kļuva par skolas himnu. 1995. gadā [[Kaspars Dimiters]] uzrakstīja tekstu skolas himnai. === Himna === Lai dzīva saule mirdz Pār ceļu, kur iet mana sirds. Iet jauno tāli jaust, Kas man ar manu Skolu aust. Lai manas acis zied No Skolas, kas caur mani iet. Velk baltu staru krīts, Es topu gaismas piepildīts. Lai Dieva svētīts skolotājs, Kas mani skolo Latvijai. Es solos skoloties no sirds, Lai vieda mana tauta ir. == Peldbaseins == 1986. gada 5. martā atklāja skolas peldbaseinu, kuru rekonstruēja 2004. gadā. Peldbaseins ir pašvaldības dibinātās Krimuldas vidusskolas struktūrvienība. Skolas peldbaseinā ir četru celiņu 25 m baseins, mazais relaksācijas baseins un divas pirtis. Baseinu galvenokārt apmeklē Krimuldas vidusskolas audzēkņi, kā arī novada iedzīvotāji, baseinu iecienījuši apmeklētāji no kaimiņu novadiem. Peldbaseinu izmanto arī [[Sējas pamatskola]]s un [[Murjāņu Sporta ģimnāzija]]s skolēni. == Skolā mācījušies == * [[Mārtiņš Šics]] (1950), ārsts un politiķis * [[Jānis Vimba]] (1979), aktieris un režisors == Atsauces == {{atsauces}} {{Siguldas novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] mwj707joxzvpj88byk0ea6v794h0295 0 477331 4548578 4440977 2026-11-12T07:16:36Z Lasks 38532 4548578 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Doles | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,09 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2000|09|15||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41379 |title=Informācija par objektu: Doles |accessdate={{dat|2021|02|07||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 32 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 55 | lats = 59 | latNS = N | longd = 25 | longm = 28 | longs = 21 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4244 | var_id = 100192894 | lgia_id = 41379 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Doles''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V202]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Naukšēnu pagasta ciemi}} m5esyo949kzgbq08a1fcq2xky6ymmlx 0 477335 4548582 4440978 2026-11-12T07:18:19Z Lasks 38532 4548582 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Nurmi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,142 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|01|17||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41375 |title=Informācija par objektu: Nurmi |accessdate={{dat|2021|02|07||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 24 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 49 | lats = 40 | latNS = N | longd = 25 | longm = 30 | longs = 11 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4244 | var_id = 100192917 | lgia_id = 41375 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Nurmi''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V205]]. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Nurmu muižas (''Nurmis'') centru. Nurmu viduslaiku kapsēta ir vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://is.mantojums.lv/2467 |title=Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts |access-date={{dat|2021|02|07||bez}} |archive-date={{dat|2022|07|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220704063855/https://is.mantojums.lv/2467 }}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Naukšēnu pagasta ciemi}} 3iokid8t5f3jsv52i9m06tgg5wxzpo0 0 477471 4548581 4440979 2026-11-12T07:17:59Z Lasks 38532 4548581 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Mirķi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,232 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2000|09|15||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41373 |title=Informācija par objektu: Mirķi |accessdate={{dat|2021|02|09||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 57 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 54 | lats = 03 | latNS = N | longd = 25 | longm = 29 | longs = 53 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4244 | var_id = 100192886 | lgia_id = 41373 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Mirķi''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Naukšēnu pagasta ciemi}} lzs33zyxza6g4vgidci33jrdm9y0msg 0 477475 4548329 4511549 2026-11-11T19:12:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 3 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548329 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Klāra Kondrova''', dzimusi Vaļuma (dzimusi 1932. gada 17. augustā; mirusi 2019. gada 19. februārī) bija latviešu ārste, sabiedriska darbiniece, Latvijas Poļu savienības Maltas nodaļas vadītāja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/11295|title=Klāra Kondrova|last=|first=|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2021. gada 9. februārī|date=|archive-date=2021. gada 23. Janvāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210123052539/http://latgalesdati.du.lv/persona/11295}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimusi 1932. gada 17. augustā [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķa]] [[Maltas pagasts|Maltas pagasta]] Dupānu ciemā (tagad [[Dupini (Maltas pagasts)|Dupini]]) zemnieku Ignata Masaļska un Jekaterinas Vaļumas ģimenē. Tēvs bija ar poļu^_latgaļu saknēm, nodarbojies ar biškopību, māte ^_ ukrainiete, apkārtnē pazīstama kā dziedniece, ārstniecības augu zinātāja.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Tāvu zemes kalendars 2020|last=|first=|publisher=Latgolas Kuturas centra izdevnīceiba|year=2019|isbn=9789984293288|location=|pages=286}}</ref> Skolas gaitas sākusi 1940. gadā Ziedukalna septiņgadīgajā skolā ([[Vertukšne|Vertukšnē]]), kuru pabeidza 1947. gadā ar uzslavas rakstu. Mācības tika turpinātas [[Maltas vidusskola|Maltas vidusskolā]] un pēc tās absolvēšanas 1951. gadā ^_ [[Rīgas Medicīnas institūts|Rīgas Medicīnas institūta]] Ārstniecības fakultātē. Mācījusies pie profesoriem: [[Aleksandrs Bieziņš|Aleksandra Bieziņa]] (1897^_1975), [[Kristaps Rudzītis|Kristapa Rudzīša]] (1899^_1978), [[Pauls Stradiņš|Paula Stradiņa]] (1896^_1958). 1957. gadā pabeidza studijas un ar Veselības aizsardzības ministrijas sadales komisijas lēmumu tika norīkota darbā [[Maltas rajons|Maltas rajona]] slimnīcā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mēs savai tautai. 1.daļa|last=Grišāne|first=Veronika|publisher=Latgales Kultūras centra izdevniecība|year=2017|isbn=9789984292854|location=Rēzekne|pages=87}}</ref> Darba gaitas uzsāka 1957. gada augustā kā akušiere^_ginekoloģe slimnīcas Ginekoloģijas^_dzemdību nodaļā. Maltas slimnīcai bija lemts kļūt par jaunās ārstes pirmo un vienīgo darba vietu 55 gadu garumā. 1967. gadā K.Kondrova kļuva par Maltas zonālās slimnīcas (Maltas rajons likvidēts 1960. gadā) galveno ārsti un nostrādāja šajā amatā turpmākos 45 gadus, piedzīvojot virkni reformu un pārveides procesu valsts veselības aizsardzības sistēmā. Līdz pat 2002. gadam Maltas slimnīca pastāvēja kā ārstniecības iestāde, saglabājot Terapijas nodaļu un līdztekus nodrošinot sociālās aprūpes pakalpojumus. 2002. gadā Maltas slimnīcas vietā tomēr tika izveidots [[veselības un sociālās aprūpes centrs "Malta"]], kur K.Kondrova turpināja strādāt par vadītāju un ārsti līdz aiziešanai pelnītā atpūtā 2012. gadā.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Maltas pagasts pētījumos un atmiņās|last=|first=|publisher=b.i.|year=2018|isbn=9789934196942|location=Malta|pages=213,-223}}</ref> Klāra Kondrova visu mūžu ir bijusi sabiedriski aktīva, vairākkārt tikusi ievēlēta gan par [[Malta (Maltas pagasts)|Maltas ciema]] (vēlāk pagasta), gan [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajona]] padomes deputāti. Darbojoties komisijās, ir izdevies panākt vairāku ciemata labiekārtošanas projektu īstenošanu, piemēram, [[Rozentova]]s kapličas izbūvi. Organizējot sociālās aprūpes darbu, veiksmīgi sadarbojusies ar ārvalstu sabiedriskajām organizācijām: [[Maltas ordenis|Neatkarīgā Maltas Ordeņa Palīdzības dienestu]], Norvēģijas, Somijas kristiešu labdarības organizācijām, Zviedrijas labdarības misijas pārstāvi Margaritu Rappu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mēs savai tautai. 1.daļa|last=Grišāne|first=Veronika|publisher=Latgales Kultūras centra izdevniecība|year=2017|isbn=9789984292854|location=Rēzekne|pages=88,-89}}</ref> Atmodas laikā 1989. gadā K.Kondrova aktīvi iesaistījās un darbojās [[Latvijas Tautas Fronte]]s Maltas atbalsta grupā,<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Kadiķe|first=A.|date=|title=Maltēnieši klausās un spriež|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/daka1989n013{{!}}article:DIVL106{{!}}issueType:P|journal=Darba Karogs 1989. gada 28. janvāris|volume=|pages=|via=|access-date={{dat|2021|02|09||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/daka1989n013{{!}}article:DIVL106{{!}}issueType:P|accessdate={{dat|2024|11|07||bez}}|archivedate={{dat|2019|05|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/daka1989n013{{!}}article:DIVL106{{!}}issueType:P}}</ref> 2002. gadā piedalījās [[Latvijas Poļu savienība]]s Maltas nodaļas izveidē, dažus gadus vēlāk kļuva par nodaļas vadītāju un pildīja šo pienākumu vairāk nekā 10 gadus, līdz pat dzīves izskaņai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.malta.lv/index.php/aktualitates/kultura/item/128-mes-esam-mazini-bet-esam-maltas-polu-biedribai-15-gadu|title=Mēs esam maziņi, bet esam: Maltas Poļu biedrībai - 15 gadu|last=|first=|website=malta.lv|access-date=2021. gada 9. februārī|date=2017. gada 10. novembris}}</ref> Klāra Kondrova mirusi 2019. gada 19. februārī, apbedīta Maltas pagasta Rozentovas kapos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Klara-Kondrova|title=Klāra Kondrova|last=|first=|website=timenote.info|access-date=2021. gada 9. februārī|date=|archive-date=2022. gada 8. Aprīlis|archive-url=https://web.archive.org/web/20220408192354/https://timenote.info/lv/Klara-Kondrova}}</ref> == Ģimene == Ģimene nodibināta 1958. gadā. Dzīvesbiedrs ^_ Donāts Kondrovs (miris 2023. gada 16. martā), skolotājs, Maltas dambretes kluba ilggadējs vadītājs, Maltas pagasta Goda pilsonis (2002. gadā). Laulībā dzimušas trīs meitas: Aija Kondrova (psiholoģe), Ilze Antoneviča (ārste-radioloģe), Daina (mirusi 1990. gadā, būdama Latvijas Medicīnas akadēmijas 4. kursa studente). Ir trīs mazbērni.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Mēs savai tautai. 1.daļa|last=Grišāne|first=Veronika|publisher=Latgales Kultūras centra izdevniecība|year=2017|isbn=9789984292854|location=Rēzekne|pages=89}}</ref> == Apbalvojumi, pagodinājumi == * 1986. gadā ^_ medaļa "Par darba varonību"<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Gailums|first=I|date=|title=Maltas slimnīcas galvenajai ārstei|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/zntr1986n153{{!}}article:DIVL86{{!}}issueType:P|journal=Znamja Truda 1986. gada 25. decembris|volume=|pages=|via=|access-date={{dat|2021|02|09||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/zntr1986n153{{!}}article:DIVL86{{!}}issueType:P|accessdate={{dat|2024|11|07||bez}}|archivedate={{dat|2019|05|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/zntr1986n153{{!}}article:DIVL86{{!}}issueType:P}}</ref> * 1998. gadā ^_ LR Ministru kabineta Atzinības raksts<ref>{{Publikācijas atsauce|last=|first=|date=|title=Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/latv1998n336{{!}}article:DIVL319{{!}}query:Kondrovai{{!}}issueType:P|journal=Latvijas Vēstnesis 1998. gada 10. novembris|volume=|pages=|via=|access-date={{dat|2021|02|09||bez}}|archive-date={{dat|2019|05|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/latv1998n336{{!}}article:DIVL319{{!}}query:Kondrovai{{!}}issueType:P|accessdate={{dat|2024|11|07||bez}}|archivedate={{dat|2019|05|15||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/latv1998n336{{!}}article:DIVL319{{!}}query:Kondrovai{{!}}issueType:P}}</ref> * 2003. gadā ^_ Maltas pagasta Goda pilsone<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rezeknesnovads.lv/iedzivotajiem/pagastu-apvienibas/maltas-pagastu-apvieniba/maltas-pagasts/|title=Maltas pagasts. Maltas pagasta Goda pilsoņi|last=|first=|website=rezeknesnovads.lv|access-date=2021. gada 9. februārī|date=|archive-date=2021. gada 26. Februāris|archive-url=https://web.archive.org/web/20210226040016/https://rezeknesnovads.lv/iedzivotajiem/pagastu-apvienibas/maltas-pagastu-apvieniba/maltas-pagasts/}}</ref> * 2010. gadā ^_ Latvijas Ārstu biedrības Goda biedre<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/30/1/amhr.2016.X.357-392.pdf|title=Nominācijas, avansējumi un godinājumi Latvijas medicīnā: 2001.-2011. gads|last=Vīksna|first=Arnis|website=dspace.rsu.lv|access-date=|date=2021. gada 9. februārī|archive-date=2020. gada 29. Novembris|archive-url=https://web.archive.org/web/20201129035254/https://dspace.rsu.lv/jspui/bitstream/123456789/30/1/amhr.2016.X.357-392.pdf}}</ref> * 2019. gadā ^_ Maltas ciema ielas vienam posmam piešķirts "Klāras Kondrovas ielas" nosaukums<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Elksne-Pavlovska|first=Aleksandra|date=|title=Nosaukta Klāras Kondrovas vārdā|url=|journal=Rēzeknes Vēstis 2019. gada 17. oktobris|volume=|pages=|via=}}</ref> == Atmiņu stāsti == * Kondrova K. Par 55 gadiem, kas veltīti medicīnai// Maltas pagasts pētījumos un atmiņās/ sastād. S.Pīgožne, Sk.Svikša.- Malta:b.i., 2018.-216.-224.lpp. ISBN 9789934196942 * Klāras Kondrovas atmiņu stāsts: 1. daļa (2016. gada 19. novembrī)// Videoklips/ V.Orlovs -https://www.youtube.com/watch?v=AzEE2Ij7llk * Klāras Kondrovas atmiņu stāsts: 2. daļa: Par medicīnas attīstības vēsturi Maltas pagastā (2017. gada 19. septembrī)// Videoklips/ V. Orlovs — https://www.youtube.com/watch?v=Ua0moKhn3iY == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Kondrova, Klāra}} [[Kategorija:Latvijas ārsti]] eq2uqg1sqhk4390hh2h9dejvvf0553b 0 480462 4548703 4148308 2026-11-12T11:43:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548703 wikitext text/x-wiki {{Upes infokaste | nosaukums = Lazdukalnu upīte | attēls = | attēla_izmērs = | paraksts = | karte = | kartes_paraksts = | kartes_izmērs = | izteka = | augštece = | satekupes = | ieteka = [[Daugava]] | sāk_plat_d= | sāk_plat_m= | sāk_plat_s= | sāk_plat_NS=N | sāk_gar_d= | sāk_gar_m= | sāk_gar_s= | sāk_gar_EW=E | iet_plat_d=55 | iet_plat_m=53 | iet_plat_s=09 | iet_plat_NS=N | iet_gar_d=26 | iet_gar_m=50 | iet_gar_s=39 | iet_gar_EW=E | baseina_valstis = | tek_caur = {{LAT}} | garums = 3,1 | iztekas_augstums = | ietekas_augstums = | kritums = 63 | caurtece = | gada_notece = | baseins = 6,88 | baseins_latvijā = | pietekas = | vietaskarte = Latvija | reljefs = jā }} '''Lazdukalnu upīte''', arī '''Lazdukalna upīte'''<ref>[http://www.upes.lv/informacija/daugavas-baseins/ Upes.lv: Daugavas baseins]</ref> un kļūdaini '''Rītiņu upe''', ir [[Daugava]]s kreisā krasta pieteka [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Vecsalienas pagasts|Vecsalienas pagastā]].<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=95915 |title=Informācija par objektu: Lazdukalnu upīte |accessdate={{dat|2021|03|17||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> Tek pa [[Augšdaugava|aizsargājamo ainavu apvidu “Augšdaugava”]] un dabas parka “[[Daugavas loki]]” teritoriju [[Augšzemes augstiene]]s [[Skrudalienas pauguraine]]s ziemeļu nogāzē, pēdējos 40—60 metrus pa [[Daugavas ieleja|Augšdaugavas pazeminājumu]] (Daugavas ieleju).<ref>[https://cb-nature.daba.gov.lv/upload/File/AAA_Augsdaugava_14.pdf Dabas aizsardzības pārvalde. ''Aizsargājamo ainavu apvidus “Augšdaugava] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210122115428/https://cb-nature.daba.gov.lv/upload/File/AAA_Augsdaugava_14.pdf |date={{dat|2021|01|22||bez}} }} 95. lpp.</ref><ref name="DAP">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvafa.vraa.gov.lv/faili/materiali/dazadi/2010/DP_Daugavas_loki.pdf |title=Dabas aizsardzības pārvalde. ''Dabas parks “Daugavas loki”. Dabas aizsardzības plāns'', 61., 64. lpp. |access-date={{dat|2021|03|19||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211027170813/https://lvafa.vraa.gov.lv/faili/materiali/dazadi/2010/DP_Daugavas_loki.pdf}}</ref> Tek ziemeļrietumu virzienā, vidustecē pagriežas uz ziemeļaustrumiem. Vidustecē upes pagrieziena vietā pie [[Orehovka (Vecsalienas pagasts)|Orehovkas]] to šķērso autoceļš [[V673]] ([[Daugavpils]]—[[Elerne]]—[[Lielborne]]). Lejtecē upītes kritums sasniedz 4,3 m uz 100 m, kas akmeņainajos straujteces posmos, ūdenim aktīvi bagātinoties ar [[skābeklis|skābekli]], dod tai lielu pašattīrīšanās kapacitāti. Šie posmi ir arī ES nozīmes īpaši aizsargājami biotopi (ES klasifikators: 3260).<ref name="DAP" /> Ielejai ass V-veida profils, nogāžu krituma leņķis līdz 48%, dziļums lejtecē līdz 20—25 metriem.<ref name="DAP" /><ref name="Vecsaliena">[http://www.vecsaliena.lv/Media/Default/attistiba/01_vecsaliena_lot.pdf Vecsalienas pagasta teritorijas plānojums 2003. – 2015.gadam] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160821054524/http://vecsaliena.lv/Media/Default/attistiba/01_vecsaliena_lot.pdf |date={{dat|2016|08|21||bez}} }} 48., 65. lpp.</ref> Garums saskaņā ar [[LĢIA]] 3,1 km, iztekot no purva ezeriņa,<ref name="lgia" /> saskaņā ar [[DAP]] 3,8 km,<ref name="DAP" /> pieskaitot ar to savienoto novadgrāvi. Vecsalienas pagasta padome tās garumu novērtē uz 6 km, sākot atskaiti no Raudu mājām.<ref name="Vecsaliena" /> Lazdukalnu upītes gravā aug aizsargājamā suga [[Benekena zaķauza]] — ''Bromopsis benekenii''. Grava kopā ar [[Juzefova (upe)|Juzefovas]] gravu iekļauta dabas parka visstingrākās aizsardzības — regulējamā režīma zonā, kas aizņem 0,27% parka teritorijas. Tiek apsvērta dabas parka paplašināšana, lai iekļautu tajā arī gravu ārpus pašreizējās parka robežas, kur aug aizsargājamās sugas [[Šultesa madara]] ''Galium schultesii'' un [[matainais grīslis|spilvainais jeb matainais grīslis]] ''Carex pilosa''.<ref name="DAP2">{{Tīmekļa atsauce |url=https://lvafa.vraa.gov.lv/faili/materiali/dazadi/2010/DP_Daugavas_loki.pdf |title=Dabas aizsardzības pārvalde. ''Dabas parks “Daugavas loki”. Dabas aizsardzības plāns'', 181., 188. lpp. |access-date={{dat|2021|03|19||bez}} |archive-date={{dat|2021|10|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211027170813/https://lvafa.vraa.gov.lv/faili/materiali/dazadi/2010/DP_Daugavas_loki.pdf}}</ref><ref>[https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/69konference/prezentacijas/geomatika/Ilisko_Soms_Grislis.pdf Latvijas Universitātes 69. zinātniskā konference, ''Aizsargājamās augu sugas matainā grīšļa atradņu izvietojumu noteicošo faktoru ģeostatistiskā analīze ar ArcGIS''], 17., 18. lpp.</ref> Zema ūdens periodos upītes krastos redzami pamatiežu atsegumi, nogāzes apdraud erozija.<ref>[https://www.daugavpilsnovads.lv/Media/Default/planojums/DND_TP_Vides_Parskats_2_red.pdf Daugavpils novada teritorijas plānojums 2012.-2023. gadam; vides pārskats], 13., 25. lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavas pietekas}} [[Kategorija:Augšdaugavas novada upes]] [[Kategorija:Vecsalienas pagasts]] [[Kategorija:Daugavas baseina upes]] 9c3jdl9s38cvnkgzangh1ovskub3ie9 0 486702 4548360 4451710 2026-11-11T20:25:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548360 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|tehnisku iekārtu|1963. gadā dibināto rūpnīcu|Ražošanas apvienība “Komutators”}} {{eksperts}} '''Komutators''' jeb '''tīkla slēdzis''' ir elektrotehnisks aparāts, ar ko ieslēdz, atslēdz, pārslēdz [[Elektriskā ķēde|elektrisko ķēdi]]. Ierīci izmanto [[Telefonija|telefonijā]] līniju savienošanai.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/komutators|title=Tēzaurs.lv - Komutators|access-date=28.05.2021}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://termini.gov.lv/kolekcijas/32/skirklis/195639|title=Termini.gov.lv - komutators|access-date=28.05.2021|archive-date=05.10.2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20221005124420/https://termini.gov.lv/kolekcijas/32/skirklis/195639}}</ref> Komutators spēj analizēt tīkla pakešu saturu un nosūtīt paketi tieši adresātam, nevis visām tīklā saslēgtajām stacijām, kā to dara [[centrmezgls]]. Izmantojot komutatoru, ievērojami palielinās tīkla ražība.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.linux.edu.lv/mspamati/|title=Komutators|access-date=28.05.2021|archive-date=17.02.2020|archive-url=https://web.archive.org/web/20200217200024/http://www1.linux.edu.lv/mspamati/}}</ref> Slēdži atvieglo resursu koplietošanu, mazo uzņēmumu tīklā savienojot visas ierīces, ieskaitot [[dators|datorus]], [[printeris|printerus]] un [[serveris|serverus]]. Pateicoties slēdzim, šīs pievienotās ierīces var kopīgot informāciju un sarunāties savā starpā neatkarīgi no tā, kur tās atrodas. Maza biznesa tīkla izveide nav iespējama bez slēdžiem ierīču sasaistīšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cisco.com/c/en/us/solutions/small-business/resource-center/networking/network-switch-vs-router.html|title=What is switch-Cisco|date=28.05.2021}}</ref> Nepārvaldīts tīkla slēdzis ir izveidots tā, lai tos varētu vienkārši pievienot un tie darbotos, konfigurācija nav nepieciešama. Nepārvaldīti slēdži parasti ir paredzēti pamata savienojamībai. Bieži tie tiek izmantoti [[mājas tīkls|mājas tīklos]] vai visur, kur nepieciešamas vēl dažas [[pieslēgvieta]]s, piemēram, pie [[galds|galda]], [[laboratorija|laboratorijā]] vai konferenču telpā. Pārvaldītie slēdži nodrošina lielāku drošību, vairāk funkciju un elastību, jo tos var konfigurēt tā, lai tie būtu piemēroti konkrētām tīkla vajadzībām. Izmantojot lielāku kontroli, ir iespēja labāk aizsargāt savu tīklu un uzlabot pakalpojumu kvalitāti tiem, kas piekļūst tīklam. Tīkla centrmezgls ir centrālais savienojuma punkts ierīcēm [[lokālais tīkls|lokālajā tīklā]] vai LAN. Bet [[joslas platums (datu pārraide)|joslas platumam]], ko lietotāji var koplietot centrālā tīklā, ir ierobežojums. Jo vairāk ierīču tiek pievienotas tīkla centrmezglam, jo ilgāk ir nepieciešams, lai dati sasniegtu galamērķi. Slēdzis novērš šos un citus tīkla centrmezglu ierobežojumus. Liels tīkls var ietvert vairākus slēdžus, kas savieno dažādas datorsistēmu grupas kopā. Šie slēdži parasti ir savienoti ar [[Maršrutētājs|maršrutētāju]], kas savienotajām ierīcēm ļauj piekļūt [[internets|internetam]].<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cisco.com/c/en/us/solutions/small-business/resource-center/networking/network-switch-vs-router.html|title=what is switch-Cisco|access-date=28.05.2021}}</ref> Komutatoru mēdz saukt par vairāku pieslēgvietu tiltu. Gan tilts, gan komutators analizē informāciju, kas nāk iekšā no datoriem tīklā. Komutators izmanto šo informāciju, lai būvētu [[MAC adrese|MAC adrešu]] tabulu, kurā atzīmēts, kurā pieslēgvietā ir sasniedzami kādi datori. Balstoties uz MAC adrešu tabulas informāciju, tiek pieņemti filtrēšanas, kopēšanas vai pludināšanas lēmumi. * Ja adresāts ir tajā pašā segmentā, no kura nāca kadrs, to nesūta tālāk nevienā citā segmentā (filtrēšana). * Ja adresāts ir citā segmentā, to sūta tālāk sūta adresāta segmentā (kopēšana). * Ja adresāta adrese nav zināma, kadru sūta visos pārējos (ne ienākošajā) segmentos (pludināšana). Komutatorus biežāk lieto centrālmezglu vietā, lai savienotu datorus lielas veiktspējas tīklā. Tā kā informācijas plūsma starp diviem komutatoram pieslēgtiem datoriem plūst tikai pa šo datoru pieslēgumiem, pārējo datoru pieslēgumi ir brīvi un pieejami citām plūsmām. Tādējādi komutators ļauj vairākiem datoru pāriem vienlaicīgi sazināties savā starpā, nodrošinot kopējo tīkla caurlaides spēju krietni lielāku par viena pieslēguma caurlaides spēju. To sauc par [[mikrosegmentēšana|mikrosegmentēšanu]] (''microsegmentation'').<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://computer.howstuffworks.com/ethernet.htm|title=Komutators|access-date=28.05.2021}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Elektrotehnika]] 28ctkoue4w7v74pg39aud5rtnxu8fb3 0 487899 4548275 3863391 2026-11-11T15:39:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548275 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Karloss del Serro Grande | vārds_orig = ''Carlos del Cerro Grande'' | attēls = 2020-03-10 Fußball, Männer, UEFA Champions League Achtelfinale, RB Leipzig - Tottenham Hotspur 1DX 3658 by Stepro.jpg | att_izmērs = 220px | att_nosaukums = Karloss del Serro 2020. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1976 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 13 | dz_vieta = {{vieta|Spānija|Alkala de Enaresa}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = {{ESP}} | tautība = | nodarbošanās = futbola tiesnesis | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Karloss del Serro Grande''' ({{val|es|Carlos del Cerro Grande}}; dzimis {{dat|1976|3|13}} [[Alkala de Enaresa|Alkalā de Enaresā]]) ir [[Spānija]]s [[futbols| futbola]] tiesnesis. Pirmo reizi ''[[La Liga]]'' spēli tiesāja 2011. gada 11. septembrī starp ''[[Real Betis]]'' un ''[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]]''. Par FIFA kategorijas tiesnesi kļuva 2013. gadā. Tā paša gada maijā tiesāja Eiropas U-19 čempionāta kvalifikācijas spēles elites kārtā. [[UEFA]] klubu sacensībās debitēja 2013. gada 17. jūlijā, tiesājot [[UEFA Čempionu līga]]s kvalifikācijas spēli starp [[Zviedrija]]s klubu ''[[IF Elfsborg]]'' un [[FC Daugava|Daugavpils "Daugavu"]]. Par pirmo pieaugušo izlašu spēli viņa tiesneša karjerā kļuva mačs 2013. gada 8. septembrī starp [[Kanādas futbola izlase|Kanādu]] un [[Mauritānijas futbola izlase|Mauritāniju]]. Čempionu līgas grupu turnīra spēles sāka tiesāt 2018. gadā. 2021. gada aprīlī tika apstiprināts par vienu no tiesnešiem [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/insideuefa/mediaservices/mediareleases/news/0268-12182cf1475f-825d23faf300-1000/ |title=Referee teams for UEFA EURO 2020 appointed |date={{dat|2021|4|21||bez}} |website=uefa.com |language=en |accessdate={{dat|2021|6|15||bez}}}}</ref> Tajā bija galvenais tiesnesis divās grupu turnīra spēlēs. Viņš tiesāja [[2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas sezona|2022.—2023. gada UEFA Eiropas konferences līgas]] finālu starp ''[[West Ham United FC|West Ham United]]'' un ''[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uefa.com/uefaeuropaconferenceleague/news/0281-1812d2fa58a1-af00bff1bc50-1000--carlos-del-cerro-grande-to-referee-2023-uefa-europa-conferen/ |title=Carlos del Cerro Grande to referee 2023 UEFA Europa Conference League final |date={{dat|2023|5|22||bez}} |website=uefa.com |language=en |accessdate={{dat|2023|6|8||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20210514143845/https://worldreferee.com/referee/carlos_del_cerro_grande/ ''Worldreferee.com'' profils] {{en ikona}} {{cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Serro Grande, Karloss}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Madrides apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas futbola tiesneši]] [[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā tiesneši]] d6kndhpqjevp2i5iipij5z5i9tu6ba6 0 491379 4548445 4465957 2026-11-12T02:43:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548445 wikitext text/x-wiki {{Protestantisms}} [[Attēls:George Fox.jpg|thumb|Kustības dibinātājs Džordžs Fokss S. Čina gleznā.]] [[Attēls:Quaker mitgliederentwicklung weltweit.jpg|thumb|Kvēkeru skaits dažādos reģionos]] '''Kvēkerisms''' (no {{val|en|quake}} — 'drebēt'), arī '''kveikerisms''',<ref>[https://fwccemes.org/quakers/introduction-to-quakers-latvian FWC lapa latviski]</ref> oficiāli — '''Reliģiskā draugu biedrība''',<ref name="faq">[https://www.fgcquaker.org/discover/faqs-about-quakers "FAQs". Friends General Conference.]</ref> ir reliģiska kustība, kuru 17. gadsimtā [[Anglija|Anglijā]], apvienojot jau esošas grupas,<ref name="Brit">[https://www.britannica.com/topic/Society-of-Friends Britannica: Society of Friends]</ref> dibināja [[Džordžs Fokss]]. Izveidojies par atsevišķu konfesiju, kuru parasti ieskaita [[kristietība]]s [[protestantisms|protestantisma]] novirzienos. Arī vairums pašu kvēkeru, tomēr ne visi, uzskata sevi par kristiešiem.<ref name="faq" /> Kopā ar modernistiskiem novirzieniem pasaulē, pēc viņu pašu datiem, 21. gadsimta sākumā bija ap 380 000 kvēkeru, no kuriem ap 150 tūkstošiem dzīvoja [[Kenija|Kenijā]]. Latvijā 2012. gadā bija 10 kvēkeru.<ref name="stat2012">[http://files.ctctcdn.com/be27a135001/f9b92ea7-3eec-4f70-9d71-2fa3dc5f41e2.pdf "Finding Quakers Around the World" (PDF). Friends World Committee for Consultation.] 2012</ref> == Sākotnējais kvēkerisms == Kvēkerisms sakņojas kristietībā un visumā pieder tai, bet ir izgājis no dažu tradicionālo dogmu robežām. Tā sekotāji uzskata, ka dievišķā atklāsme var notikt jebkurā laikā un vietā. Lielākās atšķirības starp kvēkeriem un tradicionālajiem kristiešiem ir šādas: * lielāks uzsvars uz individuālo atbildību; * pārliecība, ka ikkatrs cilvēks var būt tieši saistīts ar dievišķo avotu; * mērķis atgriezties pie sākotnējās baznīcas jeb tīras kristietības bez vēlākiem papildinājumiem. Pēdējā atšķirība satuvināja viņus ar kristiešu [[fundamentālisms|fundamentālistiem]], tomēr kvēkeri, atšķirībā no fundamentālistiem, kā konfesija nenostājās pret apkārtējo pasauli, cenšoties to piesaistīt saviem uzskatiem ar propagandu. Taču pirmajās darbības desmitgadēs kopiena arī nenosodīja savus locekļus, kuri propagandas nolūkos vai neaudzinātības dēļ apzināti provocēja tālaika sabiedrību ar huligāniskiem izlēcieniem. No otras puses, varas iestādes un sabiedrība izturējās pret kvēkeriem noliedzoši, gan nesakrītošo reliģisko dogmu dēļ, gan sabiedrisku iemeslu dēļ, tai skaitā sievietes augstākā statusa dēļ,<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sieviesuordinacija.lv/reformacijai-500-1517-2017/margaretas-eskju-fellas-foksas-16141702-biografija?gads=2011&pp= |title=sieviesuordinacija.lv. Mārgaretas Eskjū Fellas Foksas (1614—1702) biogrāfija |access-date={{dat|2021|08|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210809211601/https://sieviesuordinacija.lv/reformacijai-500-1517-2017/margaretas-eskju-fellas-foksas-16141702-biografija?gads=2011&pp= }}</ref> un viņi bieži bija pakļauti represijām [[Anglija|Anglijā]] un tās [[Ziemeļamerika]]s kolonijās [[Jaunanglija|Jaunanglijā]].<ref name="Brit"/> Toties jaunveidotajos [[Rodailenda]]s un [[Pensilvānija]]s štatos skaitā nedaudzie kvēkeri no paša sākuma spēlēja lielu, ja ne vadošo lomu. == Klusais periods (18. gadsimts) == Ap 18. gadsimta sākumu kvēkeru un jauno [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] varas iestāžu attiecības nostabilizējās — kvēkeri sāka noslēgties sevī, samazinot publisko aktīvumu, ar to pašu arī varas iestāžu satraukums par viņiem mazinājās. Mazinājās arī kvēkeru skaits, īpaši Britu salās, jo daudziem jauniešiem šķita nepieņemamas kopienas prasības par precēšanos tikai ar vecāku atļauju un tikai kopienas iekšienē.<ref name="Brit" /> Agrīnie kvēkeri atsacījās piedalīties jebkurā karadarbībā, un pateicoties tam, viņiem izdevās uzturēt labākas attiecības ar ASV [[indiāņi]]em nekā citiem kristiešiem.<ref name="Brit" /> Kvēkeri iestājās pret [[verdzība|verdzību]] un spēlēja būtisku lomu tās atcelšanā Anglijā.<ref name="Brit" /> Viņi nezvērēja, jo tas nozīmētu, ka viņi bez zvēresta ne vienmēr saka patiesību. Viņi nepraktizēja speciālus kristiešu rituālos sakramentus, jo bija pārliecināti, ka visa dzīve ir sakramentāla, un pieturējās pie vienkāršības ārējā izskatā. Viņu reliģiskajās sapulcēs, kuras principā varēja notikt jebkurā vietā un laikā, nebija neviena priestera, lūgšanu grāmatas vai ceremonijas: katra klātesošā persona, neatkarīgi no dzimuma, vienlīdzīgi skaitījās esoša Svētā Gara vadībā. Sapulcēs pārsvarā klusēja, taču ja kāds jutās iedvesmots, viņš/viņa varēja teikt īsu uzrunu. == Daudzvirzienu kvēkerisms (no 19. gadsimta) == [[Attēls:BrummanaMissionHouse.jpg|thumb|Kvēkeru misija [[Ramalla|Ramallā]], Palestīnā]] [[Attēls:Friends Ambulance Unit ambulance driver, with his vehicle in Wolfsburg, Germany.jpg|thumb|Angļu kvēkeru sanitāru dienests, Vācija, 1945. gads]] 19. gadsimtā evaņģēlisko simpātiju dēļ kustībā notika vairākas šķelšanās,<ref name="Brit" /> kuru rezultātā pasaulē izplatījušies kvēkeri ar tradicionālā tipa kristiešu dievkalpojumu ar mācītāja vadību, sagatavotu sprediķi un dziedāšanu, īpaši [[Latīņamerika|Latīņamerikā]] un [[Austrumāfrika|Austrumāfrikā]]. 2012. gadā tikai 11% kvēkeru turējās pie vecās bezpriesteru tradīcijas, bet 89% izvēlējās kristiešu tradicionālo dievkalpojumu.<ref>[https://web.archive.org/web/20160115151223/http://old.quaker.org.uk/sites/default/files/epistles-and-testimonies-2012.pdf Yearly Meeting of the Religious Society of Friends (Quakers) in Britain (2012). Epistles and Testimonies (PDF).]</ref> Mūsdienās tiek atzīts arī iekļaujošs kvēkerisms, kas satur citu reliģiju saknes, ja tas vadās no kvēkerisma pamatprincipiem.<ref name="faq" /> Pieļauj arī dažādus uzskatus gan dogmās, kā par [[paradīze]]s un [[elle]]s pastāvēšanu un [[Bībele]]s autoritāti, gan zinātnē, kā par [[evolūcija]]s un [[kreacionisms|kreacionisma]] teorijām, gan sadzīvē, kā par militāro dienestu. Šādi jautājumi tiek izšķirti individuāli ar dievišķas apgaismības palīdzību.<ref name="faq" /> === Virzieni === Pašlaik izdala 4 galvenos novirzienus: * Vispārējā Draugu konference, FGC — pārsvarā Ziemeļamerikā, tradicionālisti bez mācītāja dievkalpojumā. Pastāv kopš 1900. gada, ap 32 000 locekļu 2007. gadā.<ref name="2008yearbook">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.thearda.com/Denoms/D_1046.asp |title=2008 Yearbook of American & Canadian Churches. The National Council of Churches. |access-date={{dat|2021|08|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|06|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210618155109/https://thearda.com/denoms/D_1046.asp }}</ref> * Evaņģēliskā Draugu starptautiskā baznīca, EFCI — pieturas pie protestantiskā evaņģēlisma. Atšķirībā no citiem kvēkeriem, tic, ka glābšana var nākt tikai caur [[Kristus]] pieņemšanu, mazāk paļaujas uz iekšējo apgaismību un vairāk uz Bībeli. Vienlaikus pieturas pie citām kvēkeru vērtībām un, tāpat kā citi novirzieni, uzskata, ka tieši viņi ir vistuvākie sākotnējai kvēkeru 17. gadsimta pozīcijai. Pastāv kopš 1947. gada, ar esošo nosaukumu no 2007. gada. Ir lielākais no novirzieniem ar ap 180 000 biedriem. * Draugu Apvienotā sapulce, FUM — galvenokārt Ziemeļamerikā, arī [[Karību reģions|Karību reģionā]] un [[Āfrika|Āfrikā]]. ASV 2007. gadā bija ap 43 000 biedru.<ref name="2008yearbook" /> Ar esošo nosaukumu kopš 1963. gada. Ideoloģiski pieturas pie centrisma starp tradicionālistiem un evaņģēlistiem. Neuzskata sevi par īpašu ticību, kas ļauj iekļaut citu konfesiju uzskatus, tomēr atzīst Kristu par kungu un mācītāju.<ref>[https://web.archive.org/web/20140908225654/http://fum.org/frequently-asked-questions-about-friends/ FUM.org. Frequently Asked Questions About Friends]</ref> * Konservatīvie Draugi — galvenokārt ASV un Anglijā. Atšķirībā no pārējiem novirzieniem, šīm grupām nav vienotas jumta organizācijas. Pieturas pie tradicionālā stila ar Kristus atzīšanu par kungu, taču neatzīst kristietības rituālus. Iedala pārējos novirzienus liberālajos (FGC) un pastorālajos (evaņģēlisti).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.conservativefriend.org/faq.htm |title=Conservative Friend. Frequently Asked Questions |access-date={{dat|2021|08|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210809211604/https://www.conservativefriend.org/faq.htm }}</ref> Skaitliski nelieli. === Dalība kopienā === Iestāšanās daļā kvēkeru draudžu var notikt ne tikai pēc neofīta iniciatīvas, bet arī pēc draudzes locekļu aicinājuma, kuri var aizsākt šo procesu viņa vārdā. Tiek atzīta iestāšanās ģeogrāfiski attālās draudzēs, ja to ideoloģiskais novirziens šķiet kandidātam piemērotāks, tomēr tiek ieteikts izvēlēties tuvāko. Iestāšanās tiek uzskatīta par jau esošā stāvokļa formālu apstiprināšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://qfp.quaker.org.uk/chapter/11/ |title="Membership {{!}} Quaker faith & practice". qfp.quaker.org.uk |access-date={{dat|2021|08|09||bez}} |archive-date={{dat|2021|08|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20210809211603/https://qfp.quaker.org.uk/chapter/11/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Protestantisms]] h8x7v5e35y7mlnmstgmfd2kw8nass2x 0 498885 4548682 4459805 2026-11-12T10:33:19Z ~2026-59714-70 153205 /* */ 4548682 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Ādažu vidusskola |attēla_nos = Adazu_vidusskolas_observatorija_(3420913410).jpg |att_izm = 260px |att_apraksts = |dibin = 1986 |vieta = Gaujas iela 30, [[Ādaži]], [[Ādažu novads]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Solvita Vasiļevska |skoleni = 2092 (2023) |mlapa = https://www.adazuvidusskola.lv/ }} '''Ādažu vidusskola''' ir [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes dibināta izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības un vidējās izglītības programmas. Tā atrodas [[Gaujas iela (Ādaži)|Gaujas ielā]] 30, [[Ādaži|Ādažos]], [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. 2023. gada maijā skolā mācījās 67 skolēni, tā ir pēc skolēnu skaita lielākā skola Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-lielakaja-skola-vecakas-klases-macisies-attalinati.a422799/|title=Latvijas lielākajā skolā vecākās klases mācīsies attālināti|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazuvidusskola.lv/images/Adazu_vidusskolas_pasnovertejuma_zinojums.pdf|title=Ādažu vidusskolas pašnovērtējuma ziņojums|access-date=2024-04-21|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Pirmās ziņas par skolu Ādažos ir kopš 1710. gada. 1755. gadā uzcelta skolas ēka blakus [[Baltezera baznīca]]i, bet 1870. vai 1872. gadā uzcēla ķieģeļu Ādažu pagastskolas ēku [[Ādažu muiža|Ādažu muižas]] apkārtnē, kuras vietā 1927. gadā pēc arhitekta [[Pauls Kundziņš|Paula Kundziņa]] projekta uzcēla jaunu Ādažu pamatskolas ēku (mūsdienās šajā vietā atrodas [[Ādažu Brīvā Valdorfa skola]]). Ēkas fasādē bija izmantoti 4 sagrautās [[Carnikavas muiža|Carnikavas muižas pils]]<nowiki/>kolonnu [[Kapitelis|kapiteļi]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazuvidusskola.lv/images/Faili/2024_2025/skolas_viz_tela_parmainas.pdf|title=ĀDAŽU VIDUSSKOLAI - 40|last=Savicka|first=S.|website=Ādažu vidusskola|date=2024|pages=4.-7}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1956. gadā skolā ieviesa krievu valodas plūsmu. 1986. gada septembrī pabeidza jaunās, [[Vitālijs Fjodorovs|Vitālija Fjodorova]] projektētās skolas ēkas būvi, kura atradās bijušās Remberģu muižas apkārtnē, tuvumā "Gaujnieku" mājām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.adazuvidusskola.lv/par-skolu/vesture |title=adazuvidusskola.lv. Vēsture |access-date={{dat|2021|12|12||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211212211511/https://www.adazuvidusskola.lv/par-skolu/vesture }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.dodies.lv/#m=16/57.07913/24.34095&l=E/gen1|title=Vēstures karšu portāls|website=vesture.dodies.lv|access-date=2026-02-20}}</ref> P. Kundziņa projektēto ēku 1989. gadā nojauca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Skola Ādažos ( sākums ) *|url=https://adazubildes.blogspot.com/2019/10/pamatskola.html|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|date=trešdiena, 2019. gada 23. oktobris|access-date=2026-02-20}}</ref> 1988. gadā atklāja observatoriju skolas tornī, 2006. gadā atklāj Sporta centra piebūvi ar peldbaseinu.<ref name=":0" /> == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma (kods 21011111) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (kods 31011011) == Skatīt arī == * [[Ādažu sākumskola]] * [[Ādažu Brīvā Valdorfa skola]] * [[Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Ādažu novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] trd7mvnxrddd4q6jixbc4c7fh4wwh8f 4548685 4548682 2026-11-12T10:40:54Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-59714-70|~2026-59714-70]] ([[User talk:~2026-59714-70|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4548682 4548685 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Ādažu vidusskola |attēla_nos = Adazu_vidusskolas_observatorija_(3420913410).jpg |att_izm = 260px |att_apraksts = |dibin = 1986 |vieta = Gaujas iela 30, [[Ādaži]], [[Ādažu novads]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Solvita Vasiļevska |skoleni = 2092 (2023) |mlapa = https://www.adazuvidusskola.lv/ }} '''Ādažu vidusskola''' ir [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes dibināta izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības un vidējās izglītības programmas. Tā atrodas [[Gaujas iela (Ādaži)|Gaujas ielā]] 30, [[Ādaži|Ādažos]], [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. 2023. gada maijā skolā mācījās 2092 skolēni, tā ir pēc skolēnu skaita lielākā skola Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-lielakaja-skola-vecakas-klases-macisies-attalinati.a422799/|title=Latvijas lielākajā skolā vecākās klases mācīsies attālināti|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazuvidusskola.lv/images/Adazu_vidusskolas_pasnovertejuma_zinojums.pdf|title=Ādažu vidusskolas pašnovērtējuma ziņojums|access-date=2024-04-21|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Pirmās ziņas par skolu Ādažos ir kopš 1710. gada. 1755. gadā uzcelta skolas ēka blakus [[Baltezera baznīca]]i, bet 1870. vai 1872. gadā uzcēla ķieģeļu Ādažu pagastskolas ēku [[Ādažu muiža|Ādažu muižas]] apkārtnē, kuras vietā 1927. gadā pēc arhitekta [[Pauls Kundziņš|Paula Kundziņa]] projekta uzcēla jaunu Ādažu pamatskolas ēku (mūsdienās šajā vietā atrodas [[Ādažu Brīvā Valdorfa skola]]). Ēkas fasādē bija izmantoti 4 sagrautās [[Carnikavas muiža|Carnikavas muižas pils]]<nowiki/>kolonnu [[Kapitelis|kapiteļi]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazuvidusskola.lv/images/Faili/2024_2025/skolas_viz_tela_parmainas.pdf|title=ĀDAŽU VIDUSSKOLAI - 40|last=Savicka|first=S.|website=Ādažu vidusskola|date=2024|pages=4.-7}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1956. gadā skolā ieviesa krievu valodas plūsmu. 1986. gada septembrī pabeidza jaunās, [[Vitālijs Fjodorovs|Vitālija Fjodorova]] projektētās skolas ēkas būvi, kura atradās bijušās Remberģu muižas apkārtnē, tuvumā "Gaujnieku" mājām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.adazuvidusskola.lv/par-skolu/vesture |title=adazuvidusskola.lv. Vēsture |access-date={{dat|2021|12|12||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211212211511/https://www.adazuvidusskola.lv/par-skolu/vesture }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.dodies.lv/#m=16/57.07913/24.34095&l=E/gen1|title=Vēstures karšu portāls|website=vesture.dodies.lv|access-date=2026-02-20}}</ref> P. Kundziņa projektēto ēku 1989. gadā nojauca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Skola Ādažos ( sākums ) *|url=https://adazubildes.blogspot.com/2019/10/pamatskola.html|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|date=trešdiena, 2019. gada 23. oktobris|access-date=2026-02-20}}</ref> 1988. gadā atklāja observatoriju skolas tornī, 2006. gadā atklāj Sporta centra piebūvi ar peldbaseinu.<ref name=":0" /> == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma (kods 21011111) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (kods 31011011) == Skatīt arī == * [[Ādažu sākumskola]] * [[Ādažu Brīvā Valdorfa skola]] * [[Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Ādažu novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] onosc1xsg284bnxgdr0f01rk74v19md 4548686 4548685 2026-11-12T10:41:38Z ~2026-59714-70 153205 /* */ 4548686 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Ādažu vidusskola |attēla_nos = Adazu_vidusskolas_observatorija_(3420913410).jpg |att_izm = 260px |att_apraksts = |dibin = 1986 |vieta = Gaujas iela 30, [[Ādaži]], [[Ādažu novads]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Solvita Vasiļevska |skoleni = 2092 (2023) |mlapa = https://www.adazuvidusskola.lv/ }} '''Ādažu vidusskola''' ir [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes dibināta izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības un vidējās izglītības programmas. Tā atrodas Tongdaewon ielā 30, [[Ādaži|Ādažos]], [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. 2023. gada maijā skolā mācījās 2092 skolēni, tā ir pēc skolēnu skaita lielākā skola Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-lielakaja-skola-vecakas-klases-macisies-attalinati.a422799/|title=Latvijas lielākajā skolā vecākās klases mācīsies attālināti|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazuvidusskola.lv/images/Adazu_vidusskolas_pasnovertejuma_zinojums.pdf|title=Ādažu vidusskolas pašnovērtējuma ziņojums|access-date=2024-04-21|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Pirmās ziņas par skolu Ādažos ir kopš 1710. gada. 1755. gadā uzcelta skolas ēka blakus [[Baltezera baznīca]]i, bet 1870. vai 1872. gadā uzcēla ķieģeļu Ādažu pagastskolas ēku [[Ādažu muiža|Ādažu muižas]] apkārtnē, kuras vietā 1927. gadā pēc arhitekta [[Pauls Kundziņš|Paula Kundziņa]] projekta uzcēla jaunu Ādažu pamatskolas ēku (mūsdienās šajā vietā atrodas [[Ādažu Brīvā Valdorfa skola]]). Ēkas fasādē bija izmantoti 4 sagrautās [[Carnikavas muiža|Carnikavas muižas pils]]<nowiki/>kolonnu [[Kapitelis|kapiteļi]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazuvidusskola.lv/images/Faili/2024_2025/skolas_viz_tela_parmainas.pdf|title=ĀDAŽU VIDUSSKOLAI - 40|last=Savicka|first=S.|website=Ādažu vidusskola|date=2024|pages=4.-7}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1956. gadā skolā ieviesa krievu valodas plūsmu. 1986. gada septembrī pabeidza jaunās, [[Vitālijs Fjodorovs|Vitālija Fjodorova]] projektētās skolas ēkas būvi, kura atradās bijušās Remberģu muižas apkārtnē, tuvumā "Gaujnieku" mājām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.adazuvidusskola.lv/par-skolu/vesture |title=adazuvidusskola.lv. Vēsture |access-date={{dat|2021|12|12||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211212211511/https://www.adazuvidusskola.lv/par-skolu/vesture }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.dodies.lv/#m=16/57.07913/24.34095&l=E/gen1|title=Vēstures karšu portāls|website=vesture.dodies.lv|access-date=2026-02-20}}</ref> P. Kundziņa projektēto ēku 1989. gadā nojauca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Skola Ādažos ( sākums ) *|url=https://adazubildes.blogspot.com/2019/10/pamatskola.html|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|date=trešdiena, 2019. gada 23. oktobris|access-date=2026-02-20}}</ref> 1988. gadā atklāja observatoriju skolas tornī, 2006. gadā atklāj Sporta centra piebūvi ar peldbaseinu.<ref name=":0" /> == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma (kods 21011111) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (kods 31011011) == Skatīt arī == * [[Ādažu sākumskola]] * [[Ādažu Brīvā Valdorfa skola]] * [[Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Ādažu novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] kmfivsbo0rtxfynzb0jnkshfsncm68r 4548687 4548686 2026-11-12T10:42:14Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/~2026-59714-70|~2026-59714-70]] ([[User talk:~2026-59714-70|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 4548686 4548687 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Ādažu vidusskola |attēla_nos = Adazu_vidusskolas_observatorija_(3420913410).jpg |att_izm = 260px |att_apraksts = |dibin = 1986 |vieta = Gaujas iela 30, [[Ādaži]], [[Ādažu novads]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Solvita Vasiļevska |skoleni = 2092 (2023) |mlapa = https://www.adazuvidusskola.lv/ }} '''Ādažu vidusskola''' ir [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes dibināta izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības un vidējās izglītības programmas. Tā atrodas [[Gaujas iela (Ādaži)|Gaujas ielā]] 30, [[Ādaži|Ādažos]], [[Ādažu novads|Ādažu novadā]]. 2023. gada maijā skolā mācījās 2092 skolēni, tā ir pēc skolēnu skaita lielākā skola Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-lielakaja-skola-vecakas-klases-macisies-attalinati.a422799/|title=Latvijas lielākajā skolā vecākās klases mācīsies attālināti|website=www.lsm.lv|access-date=2023-04-21|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazuvidusskola.lv/images/Adazu_vidusskolas_pasnovertejuma_zinojums.pdf|title=Ādažu vidusskolas pašnovērtējuma ziņojums|access-date=2024-04-21|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Vēsture == Pirmās ziņas par skolu Ādažos ir kopš 1710. gada. 1755. gadā uzcelta skolas ēka blakus [[Baltezera baznīca]]i, bet 1870. vai 1872. gadā uzcēla ķieģeļu Ādažu pagastskolas ēku [[Ādažu muiža|Ādažu muižas]] apkārtnē, kuras vietā 1927. gadā pēc arhitekta [[Pauls Kundziņš|Paula Kundziņa]] projekta uzcēla jaunu Ādažu pamatskolas ēku (mūsdienās šajā vietā atrodas [[Ādažu Brīvā Valdorfa skola]]). Ēkas fasādē bija izmantoti 4 sagrautās [[Carnikavas muiža|Carnikavas muižas pils]]<nowiki/>kolonnu [[Kapitelis|kapiteļi]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.adazuvidusskola.lv/images/Faili/2024_2025/skolas_viz_tela_parmainas.pdf|title=ĀDAŽU VIDUSSKOLAI - 40|last=Savicka|first=S.|website=Ādažu vidusskola|date=2024|pages=4.-7}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1956. gadā skolā ieviesa krievu valodas plūsmu. 1986. gada septembrī pabeidza jaunās, [[Vitālijs Fjodorovs|Vitālija Fjodorova]] projektētās skolas ēkas būvi, kura atradās bijušās Remberģu muižas apkārtnē, tuvumā "Gaujnieku" mājām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.adazuvidusskola.lv/par-skolu/vesture |title=adazuvidusskola.lv. Vēsture |access-date={{dat|2021|12|12||bez}} |archive-date={{dat|2021|12|12||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211212211511/https://www.adazuvidusskola.lv/par-skolu/vesture }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vesture.dodies.lv/#m=16/57.07913/24.34095&l=E/gen1|title=Vēstures karšu portāls|website=vesture.dodies.lv|access-date=2026-02-20}}</ref> P. Kundziņa projektēto ēku 1989. gadā nojauca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs: Skola Ādažos ( sākums ) *|url=https://adazubildes.blogspot.com/2019/10/pamatskola.html|website=Ādažu novads cauri gadu simtiem bildēs|date=trešdiena, 2019. gada 23. oktobris|access-date=2026-02-20}}</ref> 1988. gadā atklāja observatoriju skolas tornī, 2006. gadā atklāj Sporta centra piebūvi ar peldbaseinu.<ref name=":0" /> == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma (kods 21011111) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (kods 31011011) == Skatīt arī == * [[Ādažu sākumskola]] * [[Ādažu Brīvā Valdorfa skola]] * [[Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Ādažu novada skolas}} [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] onosc1xsg284bnxgdr0f01rk74v19md 0 499278 4548689 4541705 2026-11-12T10:46:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548689 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Komsomolske virzienā, par jaunatnes nodarbinātību Latviešu SSR.jpg|thumb|250px|[[Latvijas PSR]] komjaunatnes ceļa zīme par nosūtīšanu darbā uz [[Tomskas apgabals|Tomskas apgabalu]] [[KPFSR]] (1972).]] '''Latvijas Ļeņina Komunistiskā jaunatnes savienība (LĻKJS)''', sākotnēji '''Latvijas Komunistiskā Darba Jaunatnes Savienība (LKDJS)''', bija 1919. gadā dibināta [[Latvijas Komunistiskā partija|Latvijas Komunistiskās partijas]] [[jaunatne]]s organizācija. == Vēsture == Pēc [[Februāra revolūcija]]s 1917. gada aprīlī Latvijas neokupētajā daļā izveidojās Darba Jaunatnes Savienība (DJS)<ref>[https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/2405 Izdevums "No Latvijas ĻKJS vēstures" (1972), 25. lpp. — dspace.lu.lv]</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/teroristi-vai-mocekli-pretruniga-valmieras-komjauniesu-prava-1919-gada.a341386/|title=Teroristi vai mocekļi? Pretrunīgā Valmieras komjauniešu prāva 1919. gadā|last=Šiliņš|first=Jānis|website=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|access-date=2021-04-09|date=2019-12-11|language=lv}}</ref> ar daudziem jauniešu pulciņiem. Pēc [[Latvijas SPR]] izveides 1919. gada 28. februārī Darba Jaunatnes Savienības kongresā [[Rīga|Rīgā]] nodibināja Latvijas Komunistisko Darba Jaunatnes Savienību (LKDJS), tās centrālajā komitejā ievēlēja O. Dzeni, A. Kadiķi (Grozniju), J. Krūzi, A. Rāceni (Bērci), J. Vintēnu u.c. 1919. gada 22.—23. novembrī [[Rēzekne|Rēzeknē]] notika LKDJS konference, kurā organizāciju pārdēvēja par '''Latvijas Komunistisko Jaunatnes Savienību'''.<ref name="LPE">{{LPE|5<small>2</small>|297}}</ref> [[Starpkaru periods|Starpkaru]] Latvijā komjaunatne, tāpat kā [[Latvijas Komunistiskā partija]], bija aizliegta. Tā bija sadalīta pagrīdes pulciņos, kas apvienojās septiņās apgabalu organizācijās: Daugavas, [[Latgale]]s, [[Lejaskurzeme]]s, [[Maliena]]s, [[Talsu apriņķis|Talsu]]-[[Tukuma apriņķis|Tukuma]], [[Vidiena]]s, [[Zemgale]]s, kuras vadīja Komjaunatnes Vislatvijas centrs. LKJS 2. kongress notika 1922. gadā janvārī Rīgā, 3. kongresā 1923. gada jūlijā no organizācijas izslēdza "avangardistus" un par sekretāru ievēlēja [[Fricis Deglavs|Frici Deglavu]].<ref name="LPE" /> 1934. gada 15. oktobrī LKJS izveidoja vienotu [[Antifašisms|antifašistisku]] fronti ar [[Latvijas Sociālistiskā strādnieku un zemnieku partija|LSSZP]] dibināto Latvijas sociālistisko jaunatnes savienību (LSJS).<ref>{{LPE|51|751}} (1984).</ref> 1936. gada 9. jūlijā LKJS apvienojās ar LSJS, nodibinot Latvijas Darba Jaunatnes Savienību (LDJS) un sasaucot LDJS 1. kongresu 1938. gada novembrī.<ref name="LPE"/> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gada 27. jūlijā [[LKP CK]] izveidoja Latvijas Komunistiskās Darba Jaunatnes Savienības (LKDJS) Centrālo organizācijas komiteju ar E. Libertu priekšgalā. Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS sastāvā LDJS 14. augustā pārtrauca savu darbību.<ref name="LPE"/> 18. oktobrī LKDJS iekļāva VĻKJS sastāvā un pārdēvēja par '''Latvijas Ļeņina komunistisko jaunatnes savienību'''. Tās struktūra pēc tam aizvien vairāk atbilda Komunistiskās partijas struktūrai.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.archiv.org.lv/index3.php?id=8106|title=Latvijas Komunistiskās partijas un Latvijas Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes Savienības organizāciju fondi - Latvijas Valsts arhīvs|website=www.archiv.org.lv|access-date=2021-04-09|archive-date=2021-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210409232150/http://www.archiv.org.lv/index3.php?id=8106}}</ref> == Struktūra == LĻKJS centrālais orgāns bija tās Centrālā komiteja, kura atradās [[Elizabetes iela (Rīga)|Kirova ielā]] 45/47 un kuru vadīja CK pirmais sekretārs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/edvins-snore-lpsr-prezidents/|title=Edvīns Šnore: Gluži kā LPSR prezidents|website=LA.LV|access-date=2021-04-09|date=2013-12-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.barikadopedija.lv/raksti/680839|title=Kongress beidzās pusnaktī - Barikadopēdija|website=www.barikadopedija.lv|access-date=2021-04-09}}</ref> Organizācijas oficiālais laikraksts bija "[[Padomju Jaunatne]]" (no 1990. gada līdz slēgšanai 1993. gadā — "Latvijas Jaunatne"). 1990. gada janvārī LĻKJS bija 202 321 biedrs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.barikadopedija.lv/raksti/923574|title=LĻKJS CK birojā - Barikadopēdija|website=www.barikadopedija.lv|access-date=2021-04-09}}</ref> Organizācijas apbalvojums bija Latvijas [[Ļeņina komjaunatnes prēmija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/events/Latvija-ieviesta-Lenina-komjaunatnes-premija|title=28.03.1966: — Latvijā ieviesta Ļeņina komjaunatnes prēmija|website=timenote.info|access-date=2021-04-09|language=lv|archive-date=2021-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210409232150/https://timenote.info/lv/events/Latvija-ieviesta-Lenina-komjaunatnes-premija}}</ref> Komjaunatnes pārziņā atradās arī skolēnu darba vienības [[LOTOS]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/daka1990n132&#124;article:DIVL146&#124;query:Latvijas%20Jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABba&#124;issueType:P|title=Rekviēms svētkiem|work=Darba Karogs|access-date=2021-04-10|date=1990-11-06|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/daka1990n132{{!}}article:DIVL146{{!}}query:Latvijas%20Jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABba{{!}}issueType:P}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/LOTOS|title=LOTOS {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2021-04-09}}</ref> No 1982. gada aprīļa līdz [[PSRS sabrukums|PSRS sabrukumam]] skolu izvirzītas labāko komjauniešu un oktobrēnu vienības, tērptas sarkano strēlnieku formās, pildīja goda sardzes pienākumus pie [[Piemineklis Latviešu strēlniekiem|pieminekļa Latviešu strēlniekiem]] [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1982-gada-23-aprili/|title=1982. gada 23. aprīlī|last=Sprūde|first=Viesturs|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2021-04-09|date=2012-04-23|language=lv}}</ref> == Pēc pārveides == [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s periodā 1990. gada 8. jūnijā Latvijas komjaunatnes konferencē organizāciju pārdēvēja par [[Latvijas Jaunatnes progresa savienība|Latvijas Jaunatnes progresa savienību]] un pieņēma jaunu programmu, kurā galvenokārt uzsvēra jaunatnes sociālo jautājumu risināšanu. Par LJPS vadītāju ievēlēja bijušo LĻKJS pirmo sekretāru [[Jānis Urbanovičs|Jāni Urbanoviču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/1990-gada-8-junija/|title=1990. gada 8. jūnijā. Komjaunatnes izkārtnes maiņa|last=Sprūde|first=Viesturs|website=[[Latvijas Avīze|LA.LV]]|access-date=2021-04-09|date=2020-06-08|language=lv}}</ref> Tikmēr daļa komunistiski noskaņotu bijušo biedru 11. jūnijā paziņoja par LĻKJS atjaunošanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_diea1991n109&#124;article:DIVL83&#124;query:Latvijas%20Latvijas%20jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABbu&#124;issueType:P|title=Latvijā atkal atdzimst komjaunatne|work=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|access-date=2021-04-10|date=1991-06-11|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_diea1991n109{{!}}article:DIVL83{{!}}query:Latvijas%20Latvijas%20jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABbu{{!}}issueType:P}}</ref> 1991. gada novembrī J. Urbanovičs apgalvoja, ka LJPS ir 19 500 biedru un latvieši tajā ir aptuveni puse. Savienība arī turpināja komjaunatnes padomju gados iesākto darbu privātuzņēmumu veidošanā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_lajn1991n161&#124;article:DIVL570&#124;query:Latvijas%20Jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABbas%20Latvijas%20Jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABbas&#124;issueType:P|title=Uz «LJ» jautājumiem atbild Latvijas Jaunatnes progresa savienības pirmais sekretārs Jānis Urbanovičs|work=Latvijas Jaunatne|access-date=2021-04-10|date=1991-11-02|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_lajn1991n161{{!}}article:DIVL570{{!}}query:Latvijas%20Jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABbas%20Latvijas%20Jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABbas{{!}}issueType:P}}</ref> Pēc [[Augusta pučs|Augusta puča]] izgāšanās 1991. gada 24. augustā [[Latvijas Republikas Augstākā Padome]] nolēma apturēt LKP un LĻKJS darbību, bet tā paša gada 10. septembrī tās likvidēja.<ref name=":1" /> LJPS 1993. gadā tika pārreģistrēta kā politiski-sabiedriska organizācija un tās priekšsēdētājs bija [[Andris Ameriks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=35718|title=Par Latvijas Republikā reģistrētajām politiskajām organizācijām (partijām)|website=LIKUMI.LV|access-date=2021-04-09|date=1995-07-03|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/viewerOpener?issue=/neci1993n092&article=DIVL420&query=Latvij%C4%81|title=Ja gribam būt veselīga un kulturāla tauta|work=[[Neatkarīgā Cīņa]]|access-date=2021-04-10|date=1993-05-15|last=Ameriks|first=Andris}}{{Novecojusi saite}}</ref> 1995. gadā LJPS bija ap 300—500 biedru.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/latv1996n069&#124;article:DIVL606&#124;query:Latvijas%20jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABba&#124;issueType:P|title=Paskaidrojums pie 1995. gada finansu atskaites|work=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2021-04-10|date=1996-04-23|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/latv1996n069{{!}}article:DIVL606{{!}}query:Latvijas%20jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABba{{!}}issueType:P}}</ref> Biedrība aktīvi darbojusies sporta jomā (piemēram, [[Florbols|florbola]] attīstīšanā) un ir [[Latvijas Sporta federāciju padome]]s un [[Latvijas Florbola savienība]]s locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sporta-avize/tuvplana/ar-andra-amerika-svetibu-14231913|title=Ar Andra Amerika svētību|last=Megnis|first=Ints|website=Diena.lv|access-date=2021-04-09|date=2019-12-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lsfp.lv/sporta_registrs/sporta_iesaistitas_institucijas/1883|title=LSFP biedru saraksts|website=lsfp.lv|access-date=2021-04-09|archive-date=2021-04-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20210409232150/https://lsfp.lv/sporta_registrs/sporta_iesaistitas_institucijas/1883}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.floorball.lv/lv/2020/lfs/par-lfs/sadala/biedri|title=Latvijas Florbola savienība » LV » 2020/2021 » LFS » Kolektīvie biedri|last=|first=|website=www.floorball.lv|access-date=2021-04-09|language=lv}}</ref> [[5. Saeimas vēlēšanas|5. Saeimas vēlēšanās]] LJPS piedalījās apvienības "[[Saskaņa Latvijai, — atdzimšana tautsaimniecībai]]" sastāvā, bet 2002. gadā tā parakstīja paziņojumu par [[Latvijas Krievu savienība|PCTVL]] jauniešu organizācijas "Klubs 13" dibināšanu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_diea1993n072&#124;article:DIVL361&#124;query:savien%C4%ABba%20Latvijas%20Jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABba%20Jaunatnes&#124;issueType:P|title=Jaunā audze izšķīrusies par vēlēšanu taktiku|work=[[Diena (laikraksts)|Diena]]|date=1993-04-16|last=Ķibilds|first=Mārtiņš|access-date=2021-04-09|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_diea1993n072{{!}}article:DIVL361{{!}}query:savien%C4%ABba%20Latvijas%20Jaunatnes%20progresa%20savien%C4%ABba%20Jaunatnes{{!}}issueType:P}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa&#124;issue:/p_001_xlam2002n04&#124;article:DIVL548&#124;query:Latvij%C4%81%20jaunatnes%20jaunatnes%20Latvijas%20Jaunatnes&#124;issueType:P|title=PCTVL būs jauniešu klubs|work=Latvija Amerikā|date=2002-01-26|access-date=2021-04-09|archive-date=2020-02-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_xlam2002n04{{!}}article:DIVL548{{!}}query:Latvij%C4%81%20jaunatnes%20jaunatnes%20Latvijas%20Jaunatnes{{!}}issueType:P}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas Komunistiskā partija]] of6fh50xuj3oc9jd0viiob7nteo00ug 0 504099 4548229 4388058 2026-11-11T13:09:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548229 wikitext text/x-wiki {{Parka infokaste | name = Jūrmalas parks | latd = 56 | photo_width = | photo_caption = | photo_alt = | map = | map_width = | map_caption = | type = Publisks [[parks]] | photo = | latm = 30 | lats = 12 | latNS = N | longd = 20 | longm = 59 | longs = 45 | longEW = E | map_alt = | location = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | visitation_ref = | status = | created = | designer = [[Georgs Kūfalts]] | etymology = | operator = | visitation_num = | visitation_year = | area = 50 ha | elevation = | awards = | open = [[1899. gads]] | camp_sites = | hiking_trails = | other_info = | website = | child = | embedded = }} '''Jūrmalas parks''' ir ainavu [[parks]] [[Liepāja|Liepājā]], kas 3 kilometru garumā stiepjas pilsētas rietumu daļā. Tā platība ir aptuveni 50 ha, un tas ir viens no lielākajiem dendroloģiskajiem parkiem [[Latvija|Latvijā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepaja.lv/parki-skveri-un-laukumi/|title=Parki, skvēri un laukumi|website=Parki, skvēri un laukumi|access-date=2022-02-17|language=lv}}</ref><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvia.travel/lv/apskates-vieta/liepajas-jurmalas-parks-un-zila-karoga-pludmale|title=Liepājas Jūrmalas parks un Zilā karoga pludmale {{!}} Latvia Travel|website=www.latvia.travel|access-date=2022-02-17}}</ref> == Vēsture == Pēc gadsimtiem ilgām bailēm no jūrmalas smiltīm, radās ideja par brīvās piejūras zonas izmantošanu, kuras iniciators bija ilggadējais pilsētas galva [[Karls Gotlībs Ūlihs]].<ref name=":1" /><ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Ceļvedis Liepājas arhitektūrā|last=Sāne-Alksne|first=Līga|publisher=Liepājas pilsētas arhitektūras un pilsētbūvniecības pārvalde|year=1991|location=Liepāja|pages=}}</ref> Parka pirmsākumi ir meklējami 1870. gadā, kad uz vaļņa, kurš sargāja pilsētu no ceļojošām smiltīm, tika iestādītas [[Liepas|Holandes liepas]]. Pirmās četras liepas puslokā tika iestādītas [[Republikas iela|Republikas ielas]] (tad Nikolaja) galā par godu ģenerālgubernatoram, gubernatoram un pilsētas augstākajām amatpersonām.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Praktisks ilustrēts vadonis pa Liepāju un Dienvidu Kurzemi|last=Krūmiņš|first=Gotards|year=1930|location=Rīga|url=https://dom.lndb.lv/data/obj/415667}} {{Novecojusi saite}}</ref> Daļu no smilšu aizsardzības vaļņiem saglabāja, bet pārējo platību izmantoja parka izveidei. Tika plānots, ka parks būs vēl lielāks — no Dienvidu mola līdz pat Pērkones kanālam.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/7860/|title=Zudusī Latvija - Liepāja. Jūrmalas parks|website=www.zudusilatvija.lv|access-date=2022-02-17}}</ref> Vecākā apstādījumu daļa ir ziemeļrietumu pusē, kuriem blakus [[trapece]]s formā veidojās vasarnīcu rajons, 1875. gadā tika pabeigta [[Liepājas kūrmāja|kūrmāja]], taču lēmumu par parka izveidi šajā vietā pilsētas valde pieņēma 1895. gadā.<ref name=":2" /> 1899. gadā tika apstiprināts [[Rīga]]s pilsētas galvenā dārznieka [[Georgs Kūfalts|Georga Kūfalta]] projekts. Ierīkojot apstādījumus, liela uzmanība bija pievērsta parka kopskata veidošanai un dendroloģiskā sastāva izvēlei.<ref name=":1" /> Sagatavošanās darbs bija sarežģīts, jo vajadzēja pievest auglīgu zemi, kā arī iegādāties stādāmos kokus un krūmus. Līdz 1906. gadam tika veikti plaši stādīšanas darbi, bet grūtības sagādāja stādījumu laistīšana un kopšana, kā arī augsnes uzlabošana.<ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/5209/|title=Zudusī Latvija - Liepāja. Tenisa laukums Jūrmalas parkā|website=www.zudusilatvija.lv|access-date=2022-02-17}}</ref> Apstādījumos izveidoja vairākus tenisa laukumus, dienvidu daļā — sporta laukumu.<ref name=":2" /> 19. un 20. gadsimta mijā [[Dzintaru iela (Liepāja)|Dzintaru]] un [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu]] ielā veidojās greznu villu apbūve.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.vietas.lv/objekts/jurmalas_parks/|title=Jūrmalas parks :: Liepāja , Kurzemes reģ. :: Vietas.lv|website=Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi|access-date=2022-02-17}}</ref> 1902. gadā tika uzbūvēta [[Liepājas Peldu iestāde|peldu iestāde]]. 1909. gadā pilsētas valde nolēma izlikt parkā plāksnītes ar koku nosaukumiem.<ref name=":3" /> Plašākus rekonstrukcijas darbus parks piedzīvoja 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad pēc pilsētas dārznieka A. Leimaņa projekta tika izveidotas koku rindas un alejas parka ziemeļu un vidusdaļā, kā arī Krimas liepu aleja, kas atrodas [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu ielā]].<ref name=":0" /> == Parks == Parks veidots pēc ainavu dārzu principa, izmantojot atsevišķus regulāro dārzu elementus — alejas, cirptus dzīvžogus, ģeometriskas formas puķu dobes, arhitektūras mazās formas un strūklakas, tādējādi tika panākta dabas teritoriju saplūšana ar apbūvi.<ref name=":1" /> 1994. gada inventarizācijā Jūrmalas parkā konstatētas 33 vietējo koku un krūmu sugas un 140 ievesto sugu pārstāvji, no kuriem pieci — reti aizsargājami augi. Dižkoku inventarizācijas laikā 2004. gadā uzrādīti 29 valsts nozīmes dižkoki.<ref name=":0" /> Visvairāk sastopamie koki ir [[liepas]], ap 20 šķirņu, 23 šķirņu kļavas, [[vītoli]], [[bērzi]] un [[Skujkoku klase|skuju koki]]. No retajām sugām ir sastopami tādi koki kā [[dižskābarži]], [[Riekstkoki|valriekstu koki]], [[Korķa ozols|korķozoli]], [[lapegles]], [[īves]] un citi.<ref name=":2" /><ref name=":3" /> Parka pirmsākumos tika iestādītas arī 58 melnās priedes, kas joprojām veido lielāko melno priežu stādījumu grupu Baltijā. Pēdējos gados gar [[Daugavas stadions (Liepāja)|Daugavas stadionu]] ir iedēstīti dekoratīvie krūmi — [[vilkābeles]], [[Suņu roze|mežrozītes]], [[tūjas]] un citi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/7861/|title=Zudusī Latvija - Liepāja. Jūrmalas parks|website=www.zudusilatvija.lv|access-date=2022-02-17}}</ref> Mūsdienās parks ir ieguvis vietējas nozīmes dendroloģiska stādījuma statusu.<ref name=":4" /> == Ievērojamākie objekti == * Liepājas pludmale * [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|Koncertdārzs "Pūt Vējiņi"]] * [[Gulbīšu dīķis]] * [[Liepājas Peldu iestāde|Peldu iestāde]] * [[Piemineklis bojā gājušajiem jūrniekiem un zvejniekiem]] * Vasarnīcu un villu apbūve [[Dzintaru iela (Liepāja)|Dzintaru]], [[Liepu iela (Liepāja)|Liepu]], [[Vites iela (Liepāja)|Vites]] un [[Hika iela|Hika]] ielā. * [[Daugavas stadions (Liepāja)|Stadions "Daugava"]] * Vasaras kafejnīcas * Vides objekts "Spoku koks" == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Parki un dārzi Liepājā]] 1rpmmhp91g35jcjmlu7tcbonuwk7w1z 0 504831 4548390 4541361 2026-11-11T22:06:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548390 wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā | partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] | image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] | date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> | place = [[Ukraina]] un [[Krievija]] | casus = | territory = | result = | combatant1 = {{RUS}}<br />{{PRK}}<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.12.2024-eksperti-ziemelkorejas-iesaiste-krievijas-kara-pret-ukrainu-ir-liela-phenjanas-avantura.a578485/ Eksperti: Ziemeļkorejas iesaiste Krievijas karā pret Ukrainu ir liela Phenjanas avantūra] lsm.lv 2024. gada 2. decembrī</ref><ref>[https://www.la.lv/asv-nodod-ano-pieradijumus-ka-ziemelkoreja-palidz-krievijai-ar-ierociem ASV nodod ANO pierādījumus, ka Ziemeļkoreja palīdz Krievijai ar ieročiem] la.lv 2023. gada 21. janvārī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-degviela-un-partika-apmaina-pret-ierociem-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-7000-konteineru-ar-brunojumu.a547128/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Degviela un pārtika apmaiņā pret ieročiem – Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai 7000 konteineru ar bruņojumu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> {{ubl|'''Atbalsta:'''|{{BLR}}|[[BRICS]]ː <br> {{IRN}} (militārā palīdzība)<ref name="Izdevums 2022">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/izdevums-irana-varetu-nodot-krievijai-ballistiskas-raketes-un-bezpilota-lidaparatus.a478213/ |title= Izdevums: Irāna varētu nodot Krievijai ballistiskās raķetes un bezpilota lidaparātus | publisher= lsm.lv | date= 2022. gada 16. oktobrī}}</ref>|{{CHN}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2023-politico-kinas-uznemumi-piegada-krievijai-ierocus.a501229/ «Politico»: Ķīnas uzņēmumi piegādā Krievijai ieročus] lsm.lv 2023. gada 17. martā</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.11.2024-mediji-es-varetu-sodit-kinu-par-tas-razoto-dronu-piegadi-krievijai.a576729/ Mediji: ES varētu sodīt Ķīnu par tās ražoto dronu piegādi Krievijai] lsm.lv 2024. gada 16. novembrī</ref>|{{ZAF}} (netiešā militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-dienvidafrikas-republika-sola-izmeklet-apsudzibas-par-ierocu-piegadi-krievijai.a508399/ Dienvidāfrikas Republika sola izmeklēt apsūdzības par ieroču piegādi Krievijai] lsm.lv 2023. gada 13. maijā</ref>}} | combatant2 = {{UKR}} {{ubl|'''Atbalsta: <br>'''[[Labas gribas koalīcija]]''' <br>'''|{{flaga|NATO}} [[NATO]] (militārā palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref>|{{AUS}} (militārā palīdzība)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2024-australija-sniegs-lidz-sim-lielako-atbalstu-ukrainai-250-miljonus-dolaru.a561174/ Austrālija sniegs līdz šim lielāko atbalstu Ukrainai – 250 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 13. jūlijā</ref>}} | commander1 = {{flaga|Krievija}} '''<small>[[Vladimirs Putins]]</small>'''<br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Mihails Mišustins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Andrejs Belousovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Šoigu]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Lavrovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Valērijs Gerasimovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Vladimirs Kolokoļcevs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Nikolajs Patruševs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Nariškins]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Ramzans Kadirovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Dvorņikovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Aleksandrs Žuravļovs]]</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Genādijs Židko]] †</small><br /> {{flaga|Krievija}} <small>[[Sergejs Surovikins]]</small> {{flaga|Krievija}} <small>[[Jevgeņijs Prigožins]] †</small> | commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''<small>[[Volodimirs Zelenskis]]</small>'''<br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Šmihaļs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Rustems Umerovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksandrs Sirskis]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Dmitro Kuleba]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Andrijs Sibiha]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Valerijs Zalužnijs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Rezņikovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Nejižpapa]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Deniss Monastirskis]] †</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ihors Klimenko]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Oleksijs Daņilovs]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Serhijs Šaptala]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Ruslans Homčaks]]</small><br /> {{flaga|Ukraina}} <small>[[Vitālijs Kličko]]</small> | casualties1 = | casualties2 = }} '''Krievijas uzbrukums Ukrainai kopš 2022. gada''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 2022. gada 24. februāra rītā pēc [[Krievijas Federācijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupētajā]] [[Krima|Krimā]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas Tautas Republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dņipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[Doneckas Tautas Republika|DTR]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. 20. maijā Krievijas karaspēks Ukrainas austrumos pēc gandrīz [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|trīs mēnešus ilgām kaujām ieņēma Mariupoli]], 25. jūnijā [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]] un 3. jūlijā [[Lisičanska|Lisičansku]]. Taču citviet okupācijas spēkiem neizdevās būtiski pavirzīties uz priekšu. 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu vairākās frontes zonās valsts dienvidos, bet 6. septembrī sāka galveno pretuzbrukumu uz austrumiem no [[Harkiva]]s, 11. septembrī atbrīvojot [[Izjuma|Izjumu]], bet 2. oktobrī [[Limana (Ukraina)|Limanu]]. Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka "mūsu dzimtenes un nedalāmības aizsardzībai uzskatu par nepieciešamu atbalstīt daļēju mobilizāciju”, kas stājās spēkā tūlīt pēc šī paziņojuma 21. septembrī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> 19. oktobrī Putins paziņoja par kara stāvokļa izsludināšanu četros okupētajos Ukrainas apgabalos, kas 30. septembrī pēc viltus referendumiem bija pasludināti par Krievijas Federācijas sastāvdaļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/reagejot-uz-ukrainas-panakumiem-fronte-putins-izsludinajis-kara-stavokli-okupetajas-teritorijas.a478712/ Reaģējot uz Ukrainas panākumiem frontē, Putins izsludinājis kara stāvokli okupētajās teritorijās] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> 11. novembrī Krievijas karaspēks bija spiests atkāpties no [[Hersona]]s.<ref name="ReferenceD">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupanti-pirms-atkapsanas-no-hersonas-iznicinajusi-dalu-pilsetas-infrastrukturas.a482169/ Okupanti pirms atkāpšanās no Hersonas iznīcinājuši daļu pilsētas infrastruktūras] lsm.lv 2022. gada 11. novembrī</ref> 2023. un 2024. gadā [[Ukrainas Bruņotie spēki]] izcīnīja smagas aizstāvēšanās kaujas pie [[Bahmuta]]s un [[Avdijivka]]s, tādēļ iebrucēji nespēja izpildīt Putina uzdevumu okupēt visu Doneckas apgabala teritoriju.<ref name="LSM2APR">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2023-asv-analitiki-krievijas-ziemas-ofensiva-donbasa-nav-sasniegusi-merki.a503346/ ASV analītiķi: Krievijas ziemas ofensīva Donbasā nav sasniegusi mērķi] lsm.lv 2023. gada 2. aprīlī</ref> 2024. gada augustā Ukrainas karavīri no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] negaidīti iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabala]] [[Sudža]]s rajonā un izveidoja pierobežas militāro buferzonu. Krievijas pusē kaujās piedalījās [[Ziemeļkoreja]]s militārās vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-nato-apstiprina-ziemelkorejas-speku-klatbutni-kurskas-apgabala.a574294/ NATO apstiprina Ziemeļkorejas spēku klātbūtni Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 29. oktobrī</ref> Lai arī 2025. gadā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa iniciatīvas atsākās pamiera sarunas, Krievija tās boikotēja un sāka regulārus masveida gaisa uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 2026. gada maijā Ukraina uzsāka loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doneckas Tautas Republika|Doneckas]] un [[Luhanskas Tautas Republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 2022. gada 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī [[Vladimirs Putins]] tikās ar [[DTR]] vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un [[Luhanskas Tautas Republika|LTR]] vadītāju [[Leonīds Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par Ukrainas separātistu nodibinājumu neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajos kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainas valdībai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3 Latvija|TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī |archive-date=2022. gada 24. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224125231/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ }}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=[[sargs.lv]] |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijivas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins draudēja: {{quote|"Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" />}} == Norise == {{pamatraksts|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā sākuma fāzes|Krievijas—Ukrainas kara ziemeļu fronte|Krievijas—Ukrainas kara austrumu fronte|Krievijas—Ukrainas kara dienvidu fronte}} [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise 2022. ɡadā]] Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] par kara pirmo fāzi nosauca Krievijas iebrucēju apturēšanu, bet par otro posmu — frontes stabilizāciju, bet trešo par uzbrukuma operācijas uzsākšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-amatpersonas-kara-pret-krievijas-iebrucejiem-sakusies-ceturta-faze.a478640/ Ukrainas amatpersonas: Karā pret Krievijas iebrucējiem sākusies ceturtā fāze] lsm.lv 2022. gada 19. oktobrī</ref> === Pirmā fāze: Krievijas pirmā uzbrukuma apturēšana (24. februāris — 1. aprīlis) === [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī)]] [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 2022. ɡada 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica raķešu un aviācijas triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par raķešu triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /><ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta [[komandantstunda]]. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika pie Harkivas, kur līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār piepilsētām.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupoles aizstāvēšana (2022)|Mariupoles]], Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukumu atsita pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] iznīcinot vai sabojājot vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairākus desmitus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s ieņemšanu. 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Turpinājās aplenktās [[Mariupole]]s bombardēšana. 3. martā liela Krievijas karaspēka kolonna apstājās aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Siverskodonecka|Siverskodonecku]]. 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas Bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumus nodarīja vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Mēneša laikā Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tanku, savukārt Ukrainas Bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra ''[[Reuters]]'' ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Ņižina]]s un Čerņihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Čerņihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. === Otrā fāze: frontes stabilizācija (1. aprīlis — 29. augusts) === [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijivas apgabala daļā 4. aprīlī]] 1. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm ''[[BM-21 Grad|Grad]]'' un ''[[BM-30 Smerč|Smerč]]'' un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Čerņihivas un Sumu apgabaliem. 2022. gada 2. aprīlī Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks pēc sakāves [[Kauja par Kijivu (2022)|kaujā par Kijivu]] mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dņipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī</ref> Pēc kara pirmās fāzes ar visaptverošu iebrukumu izgāšanās Krievija kara otrajā fāzē koncentrējās karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.<ref>[https://bauskasdzive.lv/latvija-un-pasaule/sarts-krievijas-saktais-kars-ukraina-iegajis-nakamaja-faze/ Sārts: Krievijas sāktais karš Ukrainā iegājis nākamajā fāzē] [[LETA]] 06.04.2022</ref> 2022. gada aprīlī par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerāli [[Aleksandrs Dvorņikovs|Dvorņikovu]].<ref name="ĻETA7AUG">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanijas-aizsardzibas-ministrija-kops-iebrukuma-ukraina-sakuma-krievija-atlaisti-vairaki-armijas-komandieri.a468347/ Lielbritānijas Aizsardzības ministrija: Kopš iebrukuma Ukrainā sākuma Krievijā atlaisti vairāki armijas komandieri] lsm.lv, [[LETA]] 2022. gada 7. augustā</ref> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs Rustams Minekajevs paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu.[[Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs|Ukrainas ģenerālštābs]] informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8. maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Siverskodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Siverskodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Siverskodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Rezņikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> Gatavojoties kara nākamajai fāzei, par Krievijas bruņoto spēku operācijas vadītāju Ukrainā iecēla armijas ģenerālpulkvedi [[Genādijs Židko|Židko]].<ref name="ĻETA7AUG"/> 18. augustā [[Belbeka (lidosta)|Belbekas]] lidlaukā pie [[Sevastopole]]s nogranda vismaz četri sprādzieni. Krievijas puse informēja, ka tā pretgaisa aizsardzība virs Belbekas lidlauka notriekusi bezpilota lidaparātu. Spēcīgi sprādzieni bija dzirdami arī [[Kerča]]s pilsētā pie [[Krimas tilts|Krimas tilta]], kas pussalu savieno ar Krievijas Federāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-militaraja-lidlauka-sevastopole-un-kerca-grand-spradzieni.a470002/ Ukrainā militārajā lidlaukā Sevastopolē un Kerčā grand sprādzieni] lsm.lv 2022. gada 19. augustā</ref> === Trešā fāze: Ukrainas pretuzbrukumi === 2022. gada 29. augustā Ukrainas Bruņotie spēki sāka plašu pretuzbrukumu dienvidu frontē, pārraujot Krievijas bruņoto spēku pirmo aizsardzības līniju un piespiežot [[DTR]] 109. strēlnieku pulku pamest savas pozīcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-speki-sakusi-ofensivu-valsts-dienvidos.a471363/ Ukrainas spēki sākuši ofensīvu valsts dienvidos] lsm.lv 2022. gada 29. augustā</ref> 31. augustā Ukrainas puse ziņoja, ka iznīcināta ienaidnieka izveidotā pontonu pārceltuve pāri [[Dņepra]]i Darjivkas rajonā un apšaudīti Kahovkas un Darjivkas tilti, neļaujot ienaidniekam tos izmantot tehnikas un munīcijas pievešanai pāri Dņeprai. Pēc ekspertu ziņām Ukrainas karaspēks atradās aptuveni 20 kilometru attālumā no Hersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-iznicina-sesas-ienaidnieka-municijas-noliktavas-apsauda-kahovkas-un-darjivkas-tiltus.a471757/ Ukrainas armija iznīcina sešas ienaidnieka munīcijas noliktavas; apšauda Kahovkas un Darjivkas tiltus] lsm.lv 2022. gada 31. augustā</ref> 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki sāka pretuzbrukumu arī austrumu frontē un līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-atbrivojusi-no-okupantiem-plasakas-teritorijas-neka-krievija-sagraba-kops-aprila.a473186/ Ukraina atbrīvojusi no okupantiem plašākas teritorijas, nekā Krievija sagrāba kopš aprīļa] lsm.lv 2022. gada 11. septembrī</ref> 12. septembrī Ukrainas Robežsardzes preses dienests ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos Ukrainas armija sasniedza valsts robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-harkivas-apgabala-ziemelos-sasniedz-valsts-robezu.a473262/ Ukrainas armija Harkivas apgabala ziemeļos sasniedz valsts robežu] lsm.lv 2022. gada 12. septembrī</ref> Reaģējot uz Ukrainas pretuzbrukumu, 21. septembrī Vladimirs Putins uzrunā tautai paziņoja, ka Krievijas bruņotajos spēkos izsludina daļēju mobilizāciju, apsūdzot [[Rietumu valstis]] Krievijas apdraudēšanā un uzsvēra, ka darīs visu, lai aizsargātu Krieviju ar jebkādiem līdzekļiem, netieši piesaucot arī kodolieročus: {{quote|..."vēlos atgādināt, ka arī mūsu valsts rīcībā ir dažādi ieroči un daudz mūsdienīgāki nekā NATO dalībvalstīm. Ja tiks draudēts mūsu valsts teritoriālajai nedalāmībai, Krievijai un tautai, mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos mērus. Tas nav blefs."}} Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu pavēstīja, ka mobilizācija skars 300 000 rezervistu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-pazinojis-par-daleju-mobilizaciju-krievija.a474584/ Putins paziņojis par daļēju mobilizāciju Krievijā] lsm.lv 2022. gada 21. septembrī</ref> Krievijas jauniešu kustība "Vesna" ("Pavasaris") izsludināja protesta akciju pret mobilizāciju. Protesta akcijas sākās Maskavā, Sanktpēterburgā, Sibīrijas, Urālu un Tālo Austrumu pilsētās, protestu pirmajā dienā 38 pilsētās tika aizturēti vairāk nekā 1400 cilvēku, tostarp Jekaterinburgā, Ufā, Novosibirskā, Permā un Irkutskā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-protestos-pret-putina-izsludinato-mobilizaciju-vairak-neka-1400-aiztureto.a474662/ Krievijā protestos pret Putina izsludināto mobilizāciju vairāk nekā 1400 aizturēto] lsm.lv 2022. gada 22. septembrī</ref> Kopš pretuzbrukuma sākuma 6. septembrī Ukrainas Bruņotie spēki līdz 11. septembrim atbrīvoja aptuveni trīs tūkstošus kvadrātkilometru teritorijas. Atsevišķās vietās tie pavirzījās uz priekšu par 70 kilometriem, un atbrīvoja [[Balakļija]]s un [[Kupjanska]]s pilsētas, tad [[Izjuma]]s pilsētu, ko Ukrainas puse nodēvēja par lielāko militāro sasniegumu kopš uzvaras kaujā par Kijivu.<ref name="lsm.lv"/> 25. septembrī ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans atzina, ka ASV brīdinājušas Krieviju par kodolieroču izmantošanas ļoti nopietnām "katastrofālām sekām".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-bridina-krieviju-par-katastrofalam-sekam-kodolierocu-pielietosanas-gadijuma.a475187/ ASV brīdina Krieviju par katastrofālām sekām kodolieroču pielietošanas gadījumā] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> 26. septembrī plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kopš mobilizācijas izsludināšanas no Krievijas aizbraukuši jau vairāk nekā 260 000 vīriešu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-mobilizacijas-izsludinasanas-krieviju-pametusi-vairak-neka-260-000-viriesu.a475264/ Pēc mobilizācijas izsludināšanas Krieviju pametuši vairāk nekā 260 000 vīriešu] lsm.lv 2022. gada 26. septembrī</ref> Līdz 7. oktobrim Ukrainas Bruņotie spēki Hersonas apgabalā no Krievijas okupantiem atbrīvoja vairāk nekā 2400 kvadrātkilometrus teritorijas ar 67 apdzīvotām vietām, galvenokārt [[Berislava]]s rajona ziemeļu daļā.<ref name="LSM7.oktobrī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/hersonas-apgabala-ukrainas-speki-atbrivo-67-apdzivotas-vietas-limana-atrasts-masu-kaps.a477132/ Hersonas apgabalā Ukrainas spēki atbrīvo 67 apdzīvotās vietas; Limanā atrasts masu kaps] lsm.lv 2022. gada 7. oktobrī</ref> ===== Hersonas atbrīvošana ===== 2022. gada 9. novembrī Krievijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma Ukrainā pavēlnieks [[Sergejs Surovikins]] formāli lūdza Aizsardzības ministram [[Sergejs Šoigu|Sergejam Šoigu]] pieņemt lēmumu par Krievijas karaspēka izvešanu no Hersonas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-uzdevis-izvest-karaspeku-no-okupetas-ukrainas-pilsetas-hersonas.a481857/ Kremlis uzdevis izvest karaspēku no okupētās Ukrainas pilsētas Hersonas] lsm.lv 2022. gada 9. novembrī</ref> 11. novembrī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas karaspēka vienības ir pabeigušas atkāpšanos no Hersonas pilsētas, uzspridzinot [[Antonivkas dzelzceļa tilts|Antonivkas tiltu]] pār [[Dņepra]]s upi. Pirms atkāpšanās okupanti uzspridzināja termoelektrostaciju, katlumājas, televīzijas centru un mobilo sakaru torņus.<ref name="ReferenceD"/> 12. novembrī Ukrainas Bruņoto spēku vadība informēja, ka deokupētajā Hersonas apgabala daļā atrastas gan Krievijas artilērijas iekārtas, gan tanki, gan bruņumašīnas, un ienaidnieka spēki var mēģināt īstenot diversijas. Krievija par Hersonas apgabala okupētās daļas centru pasludināja [[Heņičeska]]s pilsētu uz austrumiem no Hersonas pie [[Azovas jūra]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-un-tas-kolaboranti-nosauc-jaunu-hersonas-apgabala-galvaspilsetu.a482282/ Krievija un tās kolaboranti nosauc jaunu Hersonas apgabala galvaspilsētu] lsm.lv 2022. gada 12. novembrī</ref> 12. decembrī Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienu tiltam, kas savieno [[Melitopole|Melitopoli]] un Konstantinovku, pāri kuram Krievijas armija transportēja aprīkojumu, munīciju, personālu, betona blokus, prettanku barjeras un būvmateriālus gan uz Krimu, gan Zaporižjas un Hersonas apgabaliem.<ref name="LSM13DEC"/> ==== 2023. gada karadarbība ==== [[Attēls:Situation in Southern Ukraine.png|thumb|Situācija Dienvidukrainas frontē (2023. gada novembrī).]] 2023. gada janvārī Krievijas karaspēks pēc smagām kaujām ieņēma [[Soledara]]s pilsētu un 4. februārī sāka uzbrukumu [[Limana (Ukraina)|Limanas]], [[Bahmuta]]s, [[Avdijivka]]s un [[Novopavļivske]]s virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/rietumi-sola-ukrainai-talakas-darbibas-raketes-un-rakesu-sistemas.a494865/ Rietumi sola Ukrainai tālākas darbības raķetes un raķešu sistēmas] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> Savukārt Ukrainas Bruņotie spēki 2023. gada 4. jūnijā uzsāka uzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-kijiva-noraida-krievijas-C apgalvojumus-par-ukrainas-ofensivu-doneckas-apgabala.a511476/ Kijiva noraida Krievijas apgalvojumus par Ukrainas ofensīvu Doneckas apgabalā] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Lai kavētu iespējamu Ukrainas karaspēka [[Dņepra]]s forsēšanas operāciju, naktī uz 6. jūniju Krievija uzspridzināja iepriekš mīnēto [[Kahovkas HES]] aizsprostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2023-krievijas-karaspeks-uzspridzinajis-kahovkas-hes-aizsprostu-applust-majas.a511581/ Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES aizsprostu, applūst mājas] lsm.lv 2023. gada 6. jūnijā</ref> 10. jūnijā Ukrainas Bruņotie spēki sāka uzbrukumu Luhanskas apgabala Belohorivkā, Doneckas apgabala Bahmutā, pie Zaporižjas apgabala [[Orihiva]]s. kā arī pie Doneckas un Zaporižjas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2023-medijs-veiksmiga-ukrainas-pretuzbrukuma-gadijuma-putins-varetu-izsludinat-jaunu-mobilizacijas-vilni.a512297/ Medijs: Veiksmīga Ukrainas pretuzbrukuma gadījumā Putins varētu izsludināt jaunu mobilizācijas vilni] lsm.lv 2023. gada 11. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas puse informēja, ka uzbrukumā vēl nav iesaistījušās galvenās rezerves.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2023-nbs-virsnieks-slaidins-krievijas-propaganda-netiek-lidzi-saviem-meliem-par-iznicinato-tehniku-ukraina.a512483/ NBS virsnieks Slaidiņš: Krievijas propaganda netiek līdzi saviem meliem par iznīcināto tehniku Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēki lēni virzījās uz priekšu trīs frontēs, [[Berdjanska]]s virzienā vietām līdz pat kilometram, atbrīvojot septiņas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.06.2023-stoltenbergs-ukraina-ir-sakusi-verienigu-pretuzbrukumu.a512847/ Stoltenbergs: Ukraina ir sākusi vērienīgu pretuzbrukumu] lsm.lv 2023. gada 14. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.06.2023-ukrainai-pretuzbrukums-nevedas-tik-raiti-ka-cerets-krievija-pastiprinajusi-gaisa-triecienus.a513787/ Ukrainai pretuzbrukums nevedas tik raiti kā cerēts; Krievija pastiprinājusi gaisa triecienus] lsm.lv 2023. gada 21. jūnijā</ref> 21. jūnijā prezidents Zelenskis paziņoja, ka valsts dienvidos notiekot karaspēka virzība uz priekšu, bet [[Kupjanska]]s virzienā ukraiņu spēki aizstāvot savas pozīcijas no pretinieku uzbrukumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-analitiki-ukrainas-pretuzbrukuma-operaciju-lenais-temps-varetu-but-apzinata-taktika.a513859/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukuma operāciju lēnais temps varētu būt apzināta taktika] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> Luhanskas valsts administrācijas priekšsēdētājs informēja, ka Ukrainas karaspēks Luhanskas apgabalā atbrīvojis 14 Krievijas okupētās apdzīvotās vietas jeb 5-7% apgabala teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-amatpersona-luhanskas-apgabala-atbrivoti-5-7-teritorijas.a514026/ Amatpersona: Luhanskas apgabalā atbrīvoti 5-7% teritorijas] lsm.lv 2023. gada 23. jūnijā</ref> 29. jūnijā Ukrainas aizsardzības spēku uzbrukuma operācijas turpinājās Melitopoles, Berdjanskas un Bahmutas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2023-ukrainas-speki-ieguvusi-strategisko-iniciativu-bahmutas-virziena.a514840/ Ukrainas spēki ieguvuši stratēģisko iniciatīvu Bahmutas virzienā] lsm.lv 2023. gada 29. jūnijā</ref> 22. jūnijā prezidents Zelenskis informēja, ka Krievija apsver terorakta scenāriju [[Zaporižjas AES]], mīnējot tās dzesēšanas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2023-zelenskis-krievija-apsver-terorakta-scenariju-zaporizjas-atomelektrostacija.a513981/ Zelenskis: Krievija apsver terorakta scenāriju Zaporižjas atomelektrostacijā] lsm.lv 2023. gada 22. jūnijā</ref> 30. jūnijā kļuva zināms, ka AES darbiniekiem bija dots rīkojums doties prom līdz 5. jūlijam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2023-ukraina-iebruceji-pamazam-pamet-zaporizjas-aes.a514994/ Ukraina: Iebrucēji pamazām pamet Zaporižjas AES] lsm.lv 2023. gada 30. jūnijā</ref> 3. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrija pavēstīja, ka Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos, tikmēr krievi mēģina uzbrukt Avdijivkas, Marjinkas, Svatoves un Limanas virzienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2023-ukrainas-armija-virzas-uz-prieksu-berdjanskas-un-melitopoles-virzienos.a515157/ Ukrainas armija virzās uz priekšu Berdjanskas un Melitopoles virzienos] lsm.lv 2023. gada 3. jūlijā</ref> Laikraksts "The New York Times" vēstīja, ka kopš pretuzbrukuma sākuma Ukrainas Bruņotie spēki ir zaudējuši aptuveni 20% no kaujās iesaistītās rietumvalstu piegādātās smagās bruņutehnikas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.07.2023-dienvidkorejas-prezidents-sola-palielinat-palidzibu-ukrainai.a516616/ Dienvidkorejas prezidents sola palielināt palīdzību Ukrainai] lsm.lv 2023. gada 15. jūlijā</ref> 15. un 16. jūlijā iebrucēji veica intensīvus uzbrukumus pie Kupjanskas, Avdijivkas un Marjinkas. Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas Zaporižjas apgabalā apgrūtināja aptuveni 5 līdz 16 kilometru plašā zonā pirms Krievijas armijas nocietinājumiem izveidotie [[mīna|mīnu]] lauki, kurus nespēja šķērsot NATO valstu piegādātās kājnieku kaujas mašīnas ''[[Bradley (kājnieku kaujas mašīna)|Bradley]]'' un tanki ''[[Leopard 1|Leopard]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.07.2023-ukrainas-aizsardzibas-ministra-vietniece-kaujas-ukrainas-austrumos-pastiprinajusas.a516687/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas aizsardzības ministra vietniece: Kaujas Ukrainas austrumos pastiprinājušās] lsm.lv 2023. gada 16. jūlijā</ref> 17. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēku Austrumu grupējuma vadība paziņoja, ka Krievija [[Limana (Ukraina)|Limanas]]-[[Kupjanska]]s virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 tūkstošus karavīru, vairāk nekā 900 tanku, vairāk nekā 550 artilērijas sistēmu un 370 reaktīvo raķešu palaišanas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-ukraina-krievija-limanas-kupjanskas-virziena-koncentrejusi-vairak-neka-100-000-karaviru.a516814/ Ukraina: Krievija Limanas-Kupjanskas virzienā koncentrējusi vairāk nekā 100 000 karavīru] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 27. jūlijā Ukrainas pavēlniecība informēja par jaunas ofensīvas fāzes sākšanu uz dienvidiem no Orihivas, mēģinot iziet cauri mīnu laukiem līdz [[Tokmaka]]i, tālāk līdz [[Melitopole]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2023-laikraksts-ukrainas-pretuzbrukuma-jauna-posma-galvenais-virziens-dienvidi.a517959/ Laikraksts: Ukrainas pretuzbrukuma jaunā posma galvenais virziens — dienvidi] lsm.lv 2023. gada 27. jūlijā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Hersonas apgabalā Ukrainas armija Dņepras upes kreisajā krastā ir pārrāvusi Krievijas karaspēka aizsardzības līnijas un pavirzījusies uz priekšu aptuveni 800 metru dziļumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2023-maskavas-apgabala-notriekti-divi-kaujas-droni.a519465/ Maskavas apgabalā notriekti divi kaujas droni] lsm.lv 2023. gada 9. augustā</ref> 11. augustā Ukrainas karaspēks sasniedza Robotines ziemeļu nomali un Urožaini pie Doneckas un Zaporižjas apgabala robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.08.2023-asv-kara-studiju-instituts-ukrainas-karaspekam-taktiski-panakumi-zaporizjas-apgabala-rietumos.a519894/ ASV Kara studiju institūts: Ukrainas karaspēkam taktiski panākumi Zaporižjas apgabala rietumos] lsm.lv 2023. gada 12. augustā</ref> 2. septembrī Ukrainas puse paziņoja, ka tās bruņotie spēki ir pārrāvuši pirmo no trim visvairāk nocietinātajām Krievijas karaspēka aizsardzības līnijām dienvidu frontē, sauktām par "[[Sergejs Surovikins|Surovikina]] līniju". Krievijas karaspēka vadība uz dienvidu fronti pārdislocēja savas karaspēka vienības no austrumu frontes un ieveda karaspēku no Krievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2023-krievija-ar-droniem-uzbrukusi-odesai-ukraina-zino-par-panakumiem-dienvidu-fronte.a522498/ Krievija ar droniem uzbrukusi Odesai, Ukraina ziņo par panākumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 3. septembrī</ref> 5. septembrī kļuva zināms, ka Ukrainas karavīri uzbruka otrajai Krievijas nocietinājumu līnijai Verboves un Novoprokopivkas ciemu virzienā, šķērsojot prettanku grāvjus un nocietinājumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.09.2023-ukraina-lauzas-caur-krievijas-nocietinajumiem-dienvidu-fronte.a522862/ Ukraina laužas caur Krievijas nocietinājumiem dienvidu frontē] lsm.lv 2023. gada 5. septembrī</ref> 21. septembrī izplatījās ziņa, ka Ukrainas spēki Robotines apkaimē ir pārvarējuši arī trešo Krievijas aizsardzības līniju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.09.2023-kara-studiju-instituts-ukraina-parvarejusi-krievijas-aizsardzibas-pedejo-slani-pie-robotines-ciema.a524989/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Kara studiju institūts: Ukraina pārvarējusi Krievijas aizsardzības pēdējo slāni pie Robotines ciema] lsm.lv 2023. gada 22. septembrī</ref> 20. oktobrī kļuva zināms, ka Ukrainas jūras kājnieki izsēdušies Dņepras kreisajā krastā Hersonas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.10.2023-ukraina-ar-verienigu-operaciju-dnepras-kreisaja-krasta-plano-atgut-krievijas-okupetas-teritorijas.a528645/ Ukraina ar vērienīgu operāciju Dņepras kreisajā krastā plāno atgūt Krievijas okupētās teritorijas] lsm.lv 2023. gada 20. oktobrī</ref> Pēc piecu mēnešu ilga pretuzbrukuma Ukrainas armijai līdz novembra sākumam bija izdevies tikt uz priekšu par aptuveni 17 kilometriem. === Ceturtā fāze: Krievijas otrais uzbrukums === [[Attēls:Russian Occupation of Donetsk Oblast.svg|thumb|Krievijas 2014. gadā okupētā teritorija (tumši sarkanā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Doneckas apgabalā.]] 2023. gada 10. oktobrī Krievijas armija atsāka uzbrukumu Avdijivkas, Kupjanskas, Bahmutas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka esot sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.11.2023-brunoto-speku-virspavelnieks-ukraina-sacies-poziciju-kars-ar-statiskam-un-nogurdinosam-cinam.a530110/ Bruņoto spēku virspavēlnieks: Ukrainā sācies pozīciju karš ar statiskām un nogurdinošām cīņām] lsm.lv 2023. gada 2. novembrī</ref> 14. novembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ieņēmuši placdarmu Dņepras kreisajā krastā pie Krinkiem. Smagas kaujas notika pie Avdijivkas, Bahmutas un Marjinkas, kur abas puses veica gan uzbrukuma, gan aizsardzības operācijas. Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumus Kupjanskas un Limanas virzienā, taču Ukrainas karaspēks veiksmīgi aizstāvējās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.11.2023-ukrainas-armija-paplasina-kontroli-dnepras-upes-austrumu-krasta.a531657/ Ukrainas armija paplašina kontroli Dņepras upes austrumu krastā] lsm.lv 2023. gada 14. novembrī</ref> 6. decembrī turpinājās smagas kaujas pie [[Avdijivka]]s pilsētas, Krievijas iebrucēji pārņēma savā kontrolē lielāko daļu [[Marjinka]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.12.2023-ukrainai-pie-smagu-kauju-parnemtas-avdijivkas-risks-zaudet-apgades-celus.a534305/ Ukrainai pie smagu kauju pārņemtās Avdijivkas risks zaudēt apgādes ceļus] lsm.lv 2023. gada 6. decembrī</ref> 2024. gada 17. februārī Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka ir nolēmis izvest Ukrainas armijas apakšvienības no Avdijivkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.02.2024-ukrainas-karaspeks-atstaj-smagu-kauju-centra-nonakuso-avdijivku.a543323/ Ukrainas karaspēks atstāj smagu kauju centrā nonākušo Avdijivku] lsm.lv 2024. gada 17. februārī</ref> 26. februārī Taurijas spēku operatīvās grupas pārstāvis sacīja, ka Ukrainas Bruņoto spēku vienības atkāpušās no Lastočkines ciema, lai organizētu aizsardzību pa Orlivkas, Tonenkes un Berdiču līniju, lai neļautu ienaidniekam virzīties tālāk uz rietumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.02.2024-francijas-prezidents-eiropas-lideru-sanaksme-parize-censas-panakt-atbalstu-ukrainai.a544437/ Francijas prezidents Eiropas līderu sanāksmē Parīzē cenšas panākt atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 26. februārī</ref> 29. februārī Krievijas karaspēks turpināja ofensīvu pie Avdijivkas un Zaporižjas apgabalā. Krievijas iebrucēji centās ieņemt Tonenkes, [[Orlivka]]s, [[Semeņivka]]s, [[Berdiča]]s un [[Krasnohorivka]]s apdzīvotās vietas. Tāpat smagas kaujas turpinājās [[Verbove]]s un [[Robotine]]s apkaimē. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis pavēstīja, ka 24 stundu laikā Austrumu frontē notriekti trīs Krievijas bumbvedēji [[Su-34]]. Ukrainas mediji ziņoja, ka februārī kopumā iznīcinātas 13 Krievijas kara lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.02.2024-ukraina-aizvaditas-diennakts-laika-notriekusi-jau-tris-krievijas-bumbvedejus.a544925/ Ukraina aizvadītās diennakts laikā notriekusi jau trīs Krievijas bumbvedējus] lsm.lv 2024. gada 29. februārī</ref> 12. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par Krievijas armijas uzbrukuma apturēšanu Ukrainas austrumu frontē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-zelenskis-ukraina-aptureta-krievijas-armijas-virziba.a546356/ Zelenskis: Ukrainā apturēta Krievijas armijas virzība] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> 17. martā [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s varas iestādes paziņoja par drona uzbrukumu [[Tiraspole]]s militārajai bāzei, kurā izcēlās ugunsgrēks. [[Moldova]]s Reintegrācijas politikas birojs paziņoja, ka Ukraina nav iesaistīta šajā uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.03.2024-domnica-drona-uzbrukums-piednestra-varetu-but-saistits-ar-krievijas-centieniem-destabilizet-moldovu.a547075/ Domnīca: Drona uzbrukums Piedņestrā varētu būt saistīts ar Krievijas centieniem destabilizēt Moldovu] lsm.lv 2024. gada 18. martā</ref> 2024. gada 22. martā Krievijas prezidenta preses sekretārs [[Dmitrijs Peskovs]] norādīja, ka Krievijas galvenais kara mērķis ir ieņemt visu Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-kremla-preses-sekretars-krievija-sobrid-ir-kara-stavokli.a547725/ Kremļa preses sekretārs: Krievija šobrīd ir «kara stāvoklī»] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> [[Attēls:Vovchansk (2024-06-02).webm|thumb|Nopostītā [[Vovčanska]] (2024)]] No 2024. gada sākuma līdz marta beigām Krievijas armija Ukrainā pavirzījās uz priekšu gandrīz par 100 kvadrātkilometriem. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu paziņoja par nodomu izveidot un aprīkot divas jaunas armijas no 14 divīzijām un 16 brigādēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.04.2024-analitiki-krievijas-armija-pavasara-beigas-vai-vasara-varetu-uzsakt-lielu-ofensivu.a548762/ Analītiķi: Krievijas armija pavasara beigās vai vasarā varētu uzsākt lielu ofensīvu] lsm.lv 2024. gada 1. aprīlī</ref> 10. aprīlī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks pilnībā ieņēmis Pervomaiskes ciemu pie Avdijivkas un uzbrūk [[Krasnohorivka]]s un [[Časivjara]]s pilsētām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.04.2024-ukrainas-armija-atstajusi-pervomaiski-pie-doneckas.a549819/ Ukrainas armija atstājusi Pervomaiski pie Doneckas] lsm.lv 2024. gada 10. aprīlī</ref> 26. aprīlī tika ziņots, ka Krievijas sauszemes spēki ir izveidojuši šauru izspiedumu dziļāk Ukrainas teritorijā, lai iekļūtu ciematā [[Očeretine]], kas atrodas aptuveni 15 km uz ziemeļiem no Avdijivkas centra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.04.2024-britu-izluki-krievija-cies-lielus-zaudejumus-ukraina-tacu-paatrina-virzibu-avdijivkas-tuvuma.a551999/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievija cieš lielus zaudējumus Ukrainā, taču paātrina virzību Avdijivkas tuvumā] lsm.lv 2024. gada 26. aprīlī</ref> [[Attēls:Russian Occupation of Kharkiv Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmā (zilā krāsā) un otrā (sārtā krāsā) ofensīva Harkivas apgabalā.]] 10. maijā ap pieciem rītā Krievijas armija pārrāva Krievijas-Ukrainas robežas aizsardzības līniju [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2024-krievija-megina-parraut-ukrainas-aizsardzibas-liniju-harkivas-apgabala.a553570/ Krievija mēģina pārraut Ukrainas aizsardzības līniju Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 10. maijā</ref> Līdz 17. maijam Krievijas karaspēkam Harkivas apgabalā bija izdevies sagrābt aptuveni 278 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas, [[Vovčanska]]s pilsētā norisinājās ielu kaujas<ref name="lsm17Mai2024">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.05.2024-dronu-uzbrukumi-izraisa-desmitiem-spradzienu-krima-un-novorosijska.a554361/ Dronu uzbrukumi izraisa desmitiem sprādzienu Krimā un Novorosijskā] lsm.lv 2024. gada 17. maijā</ref> Kopumā Krievijas otrā uzbrukuma laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 29. aprīlim tās armija okupēja aptuveni 516 kvadrātkilometrus, bet līdz maija beigām aptuveni 752 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref name="LSM1JUN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-100-raketes-un-dronus-cietusi-energoinfrastruktura.a556286/ Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 100 raķetes un dronus; cietusi energoinfrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 1. jūnijā</ref> Aplēses liecināja, ka vidējais diennakts laikā notikušo sadursmju skaits maijā bija 122,1, jūnijā 124,5, bet jūlija vidū sasniedza 160,4.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.07.2024-krievija-uzbruka-ukrainai-ar-droniem-un-raketem-turpina-pieaugt-militaro-sadursmju-skaits-fronte.a560582/ Krievija uzbruka Ukrainai ar droniem un raķetēm; turpina pieaugt militāro sadursmju skaits frontē] lsm.lv 2024. gada 7. jūlijā</ref> 23. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas aizstāvji atkāpās no pozīcijām dienvidaustrumos no [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovska]]s, lai nepieļautu savu spēku aplenkšanu šajā rajonā. Krievijas spēki atradās aptuveni 10 kilometrus no pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.08.2024-asv-lauj-ukrainiem-izmantot-amerikanu-ierocus-operacijai-kurskas-apgabala.a566076/ ASV ļauj ukraiņiem izmantot amerikāņu ieročus operācijai Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 23. augustā</ref> 25. septembrī Krievijas okupācijas spēki centās aplenkt Vuhledaru, veicot triecienus ar artilēriju un vadāmajām aviobumbām, apdraudot pilsētu no trim pusēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.09.2024-zelenskis-krieviju-var-tikai-piespiest-izbeigt-karu.a570054/ Zelenskis: Krieviju var tikai piespiest izbeigt karu] lsm.lv 2024. gada 25. septembrī</ref> 1. oktobrī Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēma [[Vuhledara]]s pilsētu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2024-krievijas-iebruceji-pec-gandriz-divus-gadus-ilgam-kaujam-ienemusi-vuhledaras-pilsetu.a571025/ Krievijas iebrucēji pēc gandrīz divus gadus ilgām kaujām ieņēmuši Vuhledaras pilsētu] lsm.lv 2024. gada 2. oktobrī</ref> 27. oktobrī Krievijas spēki ieņēma [[Selidove]]s pilsētas padomes ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.10.2024-okupetaja-krima-nakti-dardejusi-specigi-spradzieni.a574182/ Okupētajā Krimā naktī dārdējuši spēcīgi sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 28. oktobrī</ref> Kopumā Krievijas armija oktobra mēneša laikā okupēja 478 kvadrātkilometrus Doneckas apgabala teritorijas, Vuhledaras un Selidoves pilsētas un aptuveni 20 mazākas apdzīvotas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.11.2024-krievija-menesa-laika-sagrabusi-gandriz-500-kvadratkilometrus-ukrainas-teritorijas-doneckas-apgabala.a575129/ Krievija mēneša laikā sagrābusi gandrīz 500 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas Doneckas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 4. novembrī</ref> Pēc ziņu aģentūras "Reuters" aplēsēm Krievija no 1. līdz 28. novembrim okupēja vairāk nekā 600 kvadrātkilometru lielu Ukrainas teritoriju, bet saskaņā ar "UA War Infographics" grafiku kopš 2024. gada sākuma krievi kopumā bija ieņēmuši 2800 kvadrātkilometrus jeb 0,46% no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2024-ukraini-vesta-par-krievijas-karaspeka-virzibas-paatrinasanos-novembri.a579650/ Ukraiņi vēsta par Krievijas karaspēka virzības paātrināšanos novembrī] lsm.lv 2024. gada 10. decembrī</ref> 2025. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka Krievijas karaspēks okupējis [[Kurahove]]s pilsētu un lēni virzījās uz priekšu Avdijivkas, Soļonojes un Novosilku tuvumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.01.2025-no-frontes-ukraina-pienak-zinas-par-kurahoves-pilsetas-pariesanu-krievijas-kontrole.a583269/ No frontes Ukrainā pienāk ziņas par Kurahoves pilsētas pāriešanu Krievijas kontrolē] lsm.lv 2025. gada 11. janvārī</ref> Krievijas karaspēks 2024. gada decembrī Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju, bet 2025. gada janvārī aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka decembrī frontē krita 48 670, bet janvārī 48 240 Krievijas karavīri.<ref name= "LSM040225">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.02.2025-agresoram-kara-ukraina-aizvaditi-divi-asinainakie-menesi-lidz-sim-zaudejumi-ari-ziemelkorejiesiem.a586357/ Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem] lsm.lv 2025. gada 4. februārī</ref> 2025. gada 8. februārī Ukrainas Sauszemes spēki Donbasā notrieca Krievijas triecienlidmašīnu [[Su-25]] un nodarīja bojājumus helikopteram [[Mi-8]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2025-ukraini-notriekusi-krievijas-triecienlidmasinu-su-25.a587016/ Ukraiņi notriekuši Krievijas triecienlidmašīnu Su-25] lsm.lv 2025. gada 8. februārī</ref> 2025. gada martā Krievija okupēja vien 133 kvadrātkilometrus Ukrainas zemes, kas vedināja domāt, ka Ukraina bija nostiprinājusi kontroli pār frontes līniju. 31. jūlijā Krievija paziņoja, ka tās spēki esot ieņēmuši [[Časivjara|Časivjaru]], bet Ukrainas puse apgalvoja, ka krievi ieņēmuši vienīgi Časivjaras austrumu un ziemeļu daļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievija-pazino-par-casivjaras-ienemsanu-ukraina-to-noliedz.a608788/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija paziņo par Časivjaras ieņemšanu, Ukraina to noliedz] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 2025. gada septembra beigās Ukrainas armija pretuzbrukuma operācijas laikā Pokrovskas rajonā atbrīvoja gandrīz 178 kvadrātkilometrus valsts teritorijas un pāršķēla Krievijas armijas tā dēvēto [[Dobropiļļa]]s izvirzījumu. Kaujās Krievija zaudēja apmēram 3320 karavīrus un 971 ieroču un militārā aprīkojuma vienību. Pastiprinājās Krievijas uzbrukumi pie [[Kupjanska]]s pilsētas un pie Doneckas un Dņipropetrovskas apgabalu robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.10.2025-laikraksts-asv-sniegs-ukrainai-izlukdatus-triecieniem-pret-krievijas-energetikas-infrastrukturu.a616662/ Laikraksts: ASV sniegs Ukrainai izlūkdatus triecieniem pret Krievijas enerģētikas infrastruktūru] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> Oktobra beigās Krievijas vienības veica intensīvus uzbrukumus pie Pokrovskas un sasniedza Mirnohradu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2025-ukraina-pirmoreiz-kauja-izmanto-pasmaju-talas-darbibas-raketes-flamingo-un-ruta.a620223/ Ukraina pirmoreiz kaujā izmanto pašmāju tālās darbības raķetes «Flamingo» un «Ruta»] lsm.lv 2025. gada 29. oktobrī</ref> 2026. gada janvāra beigās sākās Ukraina armijas pretuzbrukums Oleksandrijivskas un [[Huļajpole]]s virzienā, Kupjanskā krievu vienības nonāca aplenkumā. Pie Pokrovskas un Mirnohradas ukraiņi sīvās kaujās turpināja aizstāvēties, bet Slovjanskas un Kramatorskas virzienā krievi virzījās uz priekšu. Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis vēstīja, ka trīs ziemas mēnešu laikā Krievija frontē zaudējusi 92 tūkstošus karavīru. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicās, ka 2026. gadā Krievijas armijai uzdots pilnībā ieņemt Doneckas un Luhanskas apgabalus, kā arī virzīties Zaporižjas un Dnipro virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.03.2026-ukraina-februari-izdevies-atjaunot-kontroli-par-lielaku-teritoriju-neka-iebrucejs-spejis-sagrabt.a637214/ Ukrainā februārī izdevies atjaunot kontroli pār lielāku teritoriju nekā iebrucējs spējis sagrābt] lsm.lv 03.03.2026</ref> 11. martā kļuva zināms, ka pēc vairāku nedēļu ilga pretuzbrukuma Ukrainai bija izdevies atbrīvot vairāk nekā 400 kvadrātkilometru no okupētās Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalu teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2026-ukraina-sniega-un-miglas-aizsega-veiksmigi-atgust-teritorijas-bet-sagaida-jaunu-krievijas-ofensivu.a638443/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina sniega un miglas aizsegā veiksmīgi atgūst teritorijas, bet sagaida jaunu Krievijas ofensīvu] lsm.lv 11.03.2026</ref> ==== Ukrainas pretuzbrukums Kurskas apgabalā ==== {{Pamatraksts|Ukrainas iebrukums Kurskas apgabalā (2024)|Kurskas apgabala okupācija (2024—2025)}} [[Attēls:August 2024 Kursk Oblast incursion.svg|thumb|Ukrainas iebrukums un Krievijas pretuzbrukums Kurskas apgabalā (situācija 2025. gada marta sākumā).]] [[Attēls:Russian Occupation of Sumy Oblast.svg|thumb|Krievijas pirmais (zilā krāsā) un otrais (sārtā krāsā) iebrukums Sumu apgabalā.]] [[Attēls:President Vladimir Putin talks with the governor of Kursk in August 2024.jpg|thumb|Putina saruna ar Kurskas gubernatoru 8. augustā]] 2024. gada 6. augusta naktī Ukrainas karavīri šķērsoja valsts robežu un no [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] iebruka [[Kurskas apgabals|Kurskas apgabalā]], Sudžas rajonā ieņemot Nikolajevas-Darjinas, Sverdļikovas un Darjinas ciemus vairāk nekā 4 km attālumā no robežas. Ukrainā izsludināja iedzīvotāju evakuāciju no 23 apdzīvotām vietām Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2024-ukraina-un-krievija-uzsakusi-cinas-kurskas-apgabala.a564270/ Ukraina un Krievija uzsākusi cīņas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 7. augustā</ref> 8. augustā dažādi avoti vēstīja, ka Ukrainas spēku kontrolē bija nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā aptuveni 10 līdz 15 kilometrus dziļā zonā, kuras teritorija pārsniedzot 350 kvadrātkilometrus. Kaujas norisinājās ap [[Sudža]]s pilsētu, aptuveni 10 kilometru attālumā no Ukrainas robežas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.08.2024-asv-domnica-ukrainas-speku-kontrole-nonakusas-vismaz-11-apdzivotas-vietas-kurskas-apgabala.a564346/ ASV domnīca: Ukrainas spēku kontrolē nonākušas vismaz 11 apdzīvotās vietas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 8. augustā</ref> 9. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas spēki bija ieņēmuši Sudžu un atradās aptuveni 35 kilometru attālumā no robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka kaujas turpinās divos Kurskas apgabala rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-analitiki-ukraina-ar-militaro-operaciju-kurskas-apgabala-krievija-censas-sasniegt-vairakus-merkus.a564493/ Analītiķi: Ukraina ar militāro operāciju Kurskas apgabalā Krievijā cenšas sasniegt vairākus mērķus] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Pēc netiešām ziņām uzbrukumā bija iesaistīta Ukrainas 80. desanta brigāde, kā arī 22. un 88. mehanizētās brigādes. Prognozēja, ka Krievija centīsies no Belgorodas apgabala pārdislocēt pie Vovčanskas Ukrainā iebrukušās Ziemeļu grupas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-medijs-kurskas-apgabala-karo-viena-no-specigakajam-ukrainas-brigadem.a564514/ Medijs: Kurskas apgabalā karo viena no spēcīgākajām Ukrainas brigādēm] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> 9. augustā Krievija izsludināja pretterorisma operācijas Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalos, kas ļāva apturēt vai ierobežot komunikācijas pakalpojumus, monitorēt sakaru kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.08.2024-asv-domnica-kremlis-megina-mazinat-iespaidu-par-notiekoso-kurska.a564624/ ASV domnīca: Kremlis mēģina mazināt iespaidu par notiekošo Kurskā] lsm.lv 2024. gada 11. augustā</ref> 14. augustā ziņoja, ka Ukrainas karaspēks turpina virzību apgabalā un dažādos virzienos ir izdevies pavirzīties uz priekšu par dažiem kilometriem, kā arī pārņemt kontroli pār vismaz 40 kvadrātkilometru lielu teritoriju. Bija evakuēti aptuveni 200 000 Krievijas pierobežas apgabalu iedzīvotāju, Kurskas un Belgorodas apgabalos izsludināts reģionālā līmeņa ārkārtējās situācijas režīms.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-zelenskis-ukraina-kontrole-74-apdzivotas-vietas-krievijas-kurskas-apgabala.a564959/ Zelenskis: Ukraina kontrolē 74 apdzīvotas vietas Krievijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 14. augustā</ref> 16. un 18. augustā Ukraina gaisa triecienos pie Gluškovas un Zvannojes ciemiem sagrāva divus tiltus pār [[Seima|Seimas upi]]. Krievijas armijas vienību apgādei palika vienīgi tilts pie Karižas,<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.08.2024-ukrainas-aviacija-kurskas-apgabala-sagravusi-vel-vienu-tiltu.a565452/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas aviācija Kurskas apgabalā sagrāvusi vēl vienu tiltu] lsm.lv 2024. gada 18. augustā</ref> kuru sagrāva nākamajā dienā. 22. augustā Ukrainas spēki gatavojās aplenkt apmēram 3000 Krievijas karavīru lielu grupējumu, kas bija iespiests starp Seimas upi un Ukrainas robežu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2024-medijs-ukraina-zaude-kontroli-par-valsts-austrumiem-vaji-apmacitu-karaviru-del.a566027/ Medijs: Ukraina zaudē kontroli pār valsts austrumiem vāji apmācītu karavīru dēļ] lsm.lv 2024. gada 22. augustā</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, Ukrainas militārā operācija Kurskas apgabalā bija preventīva, lai apturētu Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu. Analītiķi ziņoja, ka Krievija uz Kurskas apgabalu pārvietojusi karaspēka vienības no Harkivas un Zaporižjas apgabala okupētajām daļām, kā arī no Doneckas apgabala Siverskas un Časivjaras apkārtnes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-zelenskis-militara-operacija-kurska-izjauca-krievijas-planus-okupet-sumus-un-harkivu.a566302/ Zelenskis: Militārā operācija Kurskā izjauca Krievijas plānus okupēt Sumus un Harkivu] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Pēc Krievijas pretuzbrukuma līdz 25. novembrim tā atguva vairāk nekā 40% no iepriekš zaudētās teritorijas Kurskas apgabalā. Ukraina saglabāja kontroli pār apmēram 800 kvadrātkilometriem Krievijas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2024-ukraina-zaudejusi-vairak-neka-40-no-ieprieks-iekarotas-teritorijas-kurskas-apgabala.a577619/ Ukraina zaudējusi vairāk nekā 40% no iepriekš iekarotās teritorijas Kurskas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 25. novembrī</ref> 2025. gada 5. janvārī Ukrainas armija Kurskas apgabalā sāka jaunu uzbrukumu vairākos virzienos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka tās armijai ir izdevies atvairīt Ukrainas spēkus un iznīcināt divus tankus, kā arī septiņus bruņutransportierus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2025-ukrainas-armija-sakusi-jaunu-ofensivu-kurskas-apgabala-krievija.a582413/ Ukrainas armija sākusi jaunu ofensīvu Kurskas apgabalā Krievijā] lsm.lv 2025. gada 5. janvārī</ref> 12. martā Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apstiprināja, ka Kurskas apgabalā notiek Ukrainas vienību atvilkšana uz izdevīgākām pozīcijām. Sirskis arī informēja, ka kopš Kurskas operācijas sākuma 2024. gada 6. augustā ienaidnieks zaudējis apmēram 55 tūkstošus militārpersonu, un 22 tūkstoši no tiem gājuši bojā, vairāk nekā 900 sagūstīti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.03.2025-ukrainas-brunoto-speku-virspavelnieks-apstiprina-vienibu-atvilksanu-no-kurskas.a591356/ Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks apstiprina vienību atvilkšanu no Kurskas] lsm.lv 2025. gada 13. martā</ref> 16. martā Ukrainas ģenerālštābs apstiprināja Sudžas atstāšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.03.2025-ukrainas-generalstabs-apstiprina-sudzas-atstasanu.a591769/ Ukrainas ģenerālštābs apstiprina Sudžas atstāšanu] lsm.lv 2025. gada 17. martā</ref> Līdz aprīļa sākumam Krievijai izdevās gandrīz pavisam izspiest Ukrainas armiju no Kurskas apgabala un tā mēģina nostiprināties Ukrainas Sumu apgabalā. Volodimirs Zelenskis brīdināja, ka Krievija gatavo plaša apmēra uzbrukuma operāciju Sumu, Harkivas un Zaporižjas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.04.2025-ukraina-bridina-par-krievijas-gatavosanos-jaunai-plasa-apmera-ofensivai.a593993/ Ukraina brīdina par Krievijas gatavošanos jaunai plaša apmēra ofensīvai] lsm.lv 2025. gada 3. aprīlī</ref> 27. maijā kļuva zināms, ka Krievijas armija bija okupējusi četrus ciemus Sumu apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2025-krievija-ienemusi-cetrus-ciematus-ukrainas-sumu-apgabala.a600656/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija ieņēmusi četrus ciematus Ukrainas Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 27. maijā</ref> 26. jūnijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis apgalvoja, ka Krievija ofensīva Sumu apgabalā ir apturēta. Ukrainas operācijas Kurskas apgabala Gluškovas rajonā piespieda pārvietot elites vienības, tostarp gaisa desanta spēkus un jūras kājnieku brigādes, uz aizsardzības pozīcijām, graujot Krievijas ofensīvas spējas Sumu apgabalā. Krievijas karaspēks aptuveni 50 000 karavīru sastāvā Sumu apgabalā maijā bija okupējis aptuveni 449 kvadrātkilometrus Ukrainas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2025-ukrainas-armijas-virspavelnieks-esam-apturejusi-krievijas-virzibu-sumu-apgabala.a604614/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Esam apturējuši Krievijas virzību Sumu apgabalā] lsm.lv 2025. gada 26. jūnijā</ref> ===== Ziemeļkorejas iesaistīšana karā ===== 2024. gada novembrī Kurskas apgabalā ieradās aptuveni 11 000 Ziemeļkorejas karavīru. Daļu no viņiem iekļāva Krievijas armijas gaisa desanta brigādē un jūras kājnieku korpusā, daļa piedalījās taktiskajās un reaģēšanas apmācībās, bet daļa bija iesaistījušies kaujās. Pēc Dienvidkorejas Nacionālā izlūkošanas dienesta ziņām Ziemeļkoreja papildus agrākām piegādēm nosūtīja 170 milimetru pašgājēju artilēriju un 240 milimetru tālas darbības rādiusa raķešu palaišanas iekārtas, kā arī personālu militārā aprīkojuma apkopei un remontam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.11.2024-izluki-ziemelkoreja-piegadajusi-krievijai-jaunu-brunojuma-partiju.a577095/ Izlūki: Ziemeļkoreja piegādājusi Krievijai jaunu bruņojuma partiju] lsm.lv 2024. gada 20. novembrī</ref> 22. novembrī parādījās ziņa, ka Ziemeļkorejas karavīri atrodas arī okupētajās Ukrainas teritorijās. Lai gan ziemeļkorejieši valkāja Krievijas armijas uniformas, viņi palika nošķirti no Krievijas karaspēka vienībām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.11.2024-avots-ziemelkorejas-karaviri-jau-ir-mariupole-un-harkivas-apgabala.a577528/ Avots: Ziemeļkorejas karavīri jau ir Mariupolē un Harkivas apgabalā] lsm.lv 2024. gada 22. novembrī</ref> 24. novembrī Ukrainas puse paziņoja, ka Krievija 2024. gadā uzbrukumos Ukrainai ir izmantojusi aptuveni 60 Ziemeļkorejas ballistisko raķešu [[KN-23]], kurā atrodamas Rietumvalstu uzņēmumos ražotas mikroshēmas un citi komponenti, kurus visticamāk Ziemeļkorejai piegādājuši Ķīnas uzņēmumi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.11.2024-ukrainas-specialisti-krievijas-izmantotajas-ziemelkorejas-raketes-atrodamas-rietumvalstu-tehnologijas.a577583/ Ukrainas speciālisti: Krievijas izmantotajās Ziemeļkorejas raķetēs atrodamas rietumvalstu tehnoloģijas] lsm.lv 2024. gada 24. novembrī</ref> 2025. gada 13. janvārī izplatījās ziņa, ka karā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem krituši aptuveni 300 Ziemeļkorejas karavīru un ievainoti apmēram 2700. Pēc Dienvidkorejas izlūkošanas datiem Ziemeļkoreja bija nosūtījusi palīgā Krievijai vairāk nekā 100 000 karavīru apmaiņā pret Krievijas palīdzību Ziemeļkorejas ieroču un satelītu programmai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2025-dienvidkoreja-kara-ar-ukrainu-lidz-sim-kritusi-300-ziemelkorejas-karaviri.a583410/ Dienvidkoreja: Karā ar Ukrainu līdz šim krituši 300 Ziemeļkorejas karavīri] lsm.lv 2025. gada 13. janvārī</ref> 31. janvārī ziņoja, ka Ziemeļkorejas karavīri pēc smagiem zaudējumiem ir uz laiku atvilkti no frontes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.01.2025-laikraksts-ziemelkorejas-karaviri-atvilkti-no-kurskas-frontes.a586053/ Laikraksts: Ziemeļkorejas karavīri atvilkti no Kurskas frontes] lsm.lv 2025. gada 31. janvārī</ref> 28. aprīlī Ziemeļkorejā valdošās Strādnieku partijas Centrālā militārā komisija paziņoja, ka "mūsu bruņoto spēku apakšvienības piedalījās Kurskas apgabala atbrīvošanas operācijās saskaņā ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas valsts vadītāja rīkojumu". [[Kims Čonins]] lēmumu par karaspēka nosūtīšanu pieņēma saskaņā ar savstarpējās aizsardzības līgumu ar Putinu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2025-ziemelkoreja-pirmoreiz-atzist-sava-karaspeka-dalibu-krievijas-kara-pret-ukrainu.a596945/ Ziemeļkoreja pirmoreiz atzīst sava karaspēka dalību Krievijas karā pret Ukrainu] lsm.lv 2025. gada 28. aprīlī</ref> ===== Ieslodzīto mobilizācija ===== 2025. gada janvārī Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienests norādīja, ka Krievija karā pret Ukrainu savervējusi no 140 000 līdz 180 000 ieslodzīto. 1. janvārī stājās spēkā Krievijas valdības dekrēts, kas atcēla vienreizējo skaidras naudas maksājumu ieslodzītajiem par līguma parakstīšanu par dalību karā pret Ukrainu. Sākotnēji ieslodzītie par līgumu saņēma vienreizēju maksājumu 1718 ASV dolāru apmērā, bet 2024. gada jūlijā maksājuma summu palielināja līdz 3524 dolāriem. Tajā pašā laikā ieslodzītajiem netika piešķirti vairāki maksājumi un pabalsti, ko saņēma brīvprātīgo formējumos dienošie karavīri. Turklāt ieslodzītajiem alga bija divas līdz četras reizes mazāka nekā citiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-ukraina-cer-izmantot-trampa-neprognozejamibu-sava-laba.a582230/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina cer izmantot Trampa neprognozējamību savā labā] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> === Piektā fāze: Ukrainas dronu ofensīva === 2026. gada martā Ukrainas Bruņoto spēku komandieris [[Oleksandrs Sirskis]] paziņoja, ka iepriekšējā mēnesī ukraiņiem ir izdevies atkarot vairāk teritorijas, nekā Krievijas karaspēkam izdevās okupēt tajā pašā laika posmā. Maijā Ukrainas Aizsardzības ministrs [[Mihailo Fedorovs]] paziņoja, ka Ukraina uzsākusi loģistikas bloķēšanas programmu pret Krieviju, pastiprinot vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu ar mērķi palielināt spiedienu uz Krievijas armiju tās aizmugurē un neļaut tās karaspēkam veikt aktīvas uzbrukuma operācijas. Ukrainas spēki paplašināja savas vidēja darbības rādiusa triecienu spējas, regulāri uzbrūkot Krievijas militārajiem mērķiem no 20 līdz 300 kilometru attālumā aiz frontes līnijas gan Krievijā, gan okupētajās Ukrainas teritorijās. Ukraina pakāpeniski atguva iniciatīvu frontes līnijās, savukārt Krievijas virzības izmaksas pieauga, proti, ja 2025. gada oktobrī krievi uzbrukumu laikā zaudēja 67 karavīrus uz katru kvadrātkilometru, tad aprīlī šis skaitlis pieauga līdz 179.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2026-ukraina-atgust-iniciativu-fronte-plano-pastiprinat-videja-radiusa-triecienus-pret-krieviju.a649084/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin Ukraina atgūst iniciatīvu frontē; plāno pastiprināt vidēja rādiusa triecienus pret Krieviju] lsm.lv 28.05.2026</ref> Krievijas bruņotie spēki novirzīja vairākus ukraiņu dronus pāri robežai uz Somiju, Igauniju un Latviju ar mērķi radīt pamatu dezinformācijas kampaņai pret Baltijas valstīm ar apgalvojumiem par to, ka tās atļaujot Ukrainas dronu operatoriem izmantot savu teritoriju uzbrukumiem Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/22.05.2026-lsm-skaidro-kas-ir-elektroniska-karadarbiba-jeb-ka-krievija-maina-ukrainas-dronu-celu.a647969/?utm_source=lsm&utm_medium=article-body&utm_campaign=admin LSM skaidro: Kas ir elektroniskā karadarbība jeb kā Krievija maina Ukrainas dronu ceļu?] lsm.lv 22.05.2026</ref> Ukrainas dronu ofensīvas laikā Krievija ik mēnesi frontē zaudēja aptuveni 35 tūkstošus karavīru, tai arvien grūtāk bija kompensēt dzīvā spēka zaudējumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2026-zelenskis-krievijas-karaspeks-ir-zaudejis-iniciativu-fronte.a649515/ Zelenskis: Krievijas karaspēks ir zaudējis iniciatīvu frontē] lsm.lv 01.06.2026 </ref> 25. jūnijā Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka stratēģiskajā [[Kinburna strēle|Kinburna strēlē]] Dņipras upes grīvā ir pacelts valsts karogs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2026-krievija-pret-kijivu-raida-ballistiskas-raketes-kinburnas-kapa-pacelts-ukrainas-karogs.a652733/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievija pret Kijivu raida ballistiskās raķetes; Kinburnas kāpā pacelts Ukrainas karogs] lsm.lv 25.06.2026</ref> 10. jūlijā Ukrainas armijas virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis paziņoja, ka sešu mēnešu laikā, izmantojot ''Deep Strike'' līdzekļus, Krievijas teritorijā trāpīts 697 mērķiem. Tiešais un netiešais ekonomiskais zaudējums, kas nodarīts pretiniekam, novērtēts vismaz 6,1 miljarda dolāru apmērā. Efektīvi darbojās arī ''Middle Strike'' kampaņa, pusgadā iznīcinot 7028 pretinieka objektus. Turklāt artilērija izpildīja vairāk nekā {{sk|456000}} uguns uzdevumu, raķešu spēki veica vairāk nekā 1140 triecienu, gaisa spēku aviācija — vairāk nekā 1100, atbalsta vienības — apmēram 1400 triecienu. Krievijas iebrucēju virzīšanās temps 2026. gada pirmajā pusgadā samazinājās vairāk nekā divas reizes, puses faktiski pietuvinājās līdzsvaram. Krievijas armijas aktīvo uzbrukuma operāciju skaits samazinājās no 13 līdz sešiem vai septiņiem operatīvajiem virzieniem, bet ienaidnieka vidējie mēneša zaudējumi nogalināto un ievainoto skaita ziņā bija aptuveni 32 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2026-ukrainas-armijas-virspavelnieks-krievijas-karaspeka-virzisanas-temps-samazinajies-uz-pusi.a654619/ Ukrainas armijas virspavēlnieks: Krievijas karaspēka virzīšanās temps samazinājies uz pusi] lsm.lv 10.07.2026</ref> 2026. gada septembrī Ukrainas Bruņotie spēki ziņoja par sekmīgu uzbrukuma operāciju ar nosaukumu "Vivaldi", likvidējot Krievijas karaspēka infiltrāciju uz ziemeļiem no [[Limana (Ukraina)|Limanas]]. Operācijas pirmā etapa ietvaros okupanti zaudēja pusotru tūkstoti karavīru, 12 tūkstošus bezpilota lidaparātu un vairākus simtus bruņutehnikas un artilērijas sistēmu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.09.2026-viena-no-svarigakajam-uzvaram-sogad-ukraina-isteno-sekmigu-pretuzbrukumu-doneckas-apgabala.a663300/ Viena no svarīgākajām uzvarām šogad: Ukraina īsteno sekmīgu pretuzbrukumu Doneckas apgabalā] lsm.lv 15.09.2026</ref> == Pamiera sarunas == {{pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (kopš 2021)#Sarunas par karadarbības pārtraukšanu#2025. gada sarunas}} [[Attēls:Prime Minister Keir Starmer visits Ukraine (54509358656).jpg|thumb|270px|Ukrainas, Apvienotās Karalistes, Francijas, Polijas un Vācijas līderi Kijivā 10. maijā.]] 2025. gada 10. maijā Ukrainas un Eiropas līderi Kijivā vienojās par beznosacījumu 30 dienu pamieru no 12. maija, ko atbalstīja ASV prezidents Donalds Tramps, piedraudot Vladimiram Putinam ar jaunām sankcijām, ja viņš to neievēros.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.05.2025-ukrainas-un-eiropas-lideri-vienojas-par-bezierunu-30-dienu-pamieru-no-12-maija.a598462/ Ukrainas un Eiropas līderi vienojas par bezierunu 30 dienu pamieru no 12. maija] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Tās pašas dienas vakarā Putins piedāvāja Ukrainai piedalīties tiešās sarunās 15. maijā Stambulā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-putins-aicina-ukrainu-uz-tiesam-sarunam.a598514/ Putins aicina Ukrainu uz «tiešām sarunām»] lsm.lv 2025. gada 11. maijā</ref> Savukārt Zelenskis tūlīt paziņoja, ka viņš sagaida, ka Maskava apņemsies no 12. maija noslēgt 30 dienu pamieru, un ka Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.05.2025-zelenskis-kijiva-gatava-putina-piedavatajam-tiesajam-sarunam-bet-sagaida-pamieru.a598528/ Zelenskis: Kijiva gatava Putina piedāvātajām tiešajām sarunām, bet sagaida pamieru] lsm.lv 2025. gada 10. maijā</ref> Kaut arī Ukrainas prezidents piekrita tikties ar Putinu, taču Krievijas līderis Turcijā neieradās, bet uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja zema līmeņa delegāciju. Pēc tam Putins uzstāja, ka tiešas sarunas starp Krieviju un Ukrainu iespējamas vien tad, ja Kijiva piekritīs Maskavas ultimātiem. 8. jūlijā ASV prezidents Tramps paziņoja, ka viņam ir apnikusi Putina muļķību runāšana un ka viņš ļoti nopietni apsver iespēju atbalstīt sankciju likumprojektu, lai noliktu Krieviju pie vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-trampam-zud-pacietiba-vienoties-ar-putinu-apsver-atbalstit-krievijas-sankciju-likumu.a606103/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Trampam zūd pacietība vienoties ar Putinu, apsver atbalstīt Krievijas sankciju likumu] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> 23. jūlijā Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas ilga tikai aptuveni 40 minūtes, kuru laikā karojošās puses nespēja vienoties par pamieru. Vienīgais, par ko tika panākta vienošanās, bija sagūstīto civiliedzīvotāji un militārpersonu apmaiņa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2025-stambula-notikusas-krievijas-un-ukrainas-sarunas-verte-ka-procesa-imitaciju.a608007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Stambulā notikušās Krievijas un Ukrainas sarunas vērtē kā procesa imitāciju] lsm.lv 2025. gada 24. jūlijā</ref> == Ukrainas infrastruktūras graušana == {{pamatraksts|Ukrainas civilās infrastruktūras graušana ar raķetēm un droniem Krievijas—Ukrainas kara laikā}} ===== 2022. gada gaisa uzbrukumi ===== 2022. gada 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā nogalināja vismaz 18 civiliedzīvotājus, ap 60 cilvēkus ievainoja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> 24. augustā notika Krievijas raķešu trieciens Čaplines dzelzceļa stacijai Dņipropetrovskas apgabalā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija vismaz 25, upuru vidū bija divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-uzbrukuma-dnipropetrovskas-apgabala-ukraina-25-nogalinatie.a470816/ Krievijas uzbrukumā Dnipropetrovskas apgabalā Ukrainā 25 nogalinātie] lsm.lv 2022. gada 24. augustā</ref> Pēc neveiksmēm austrumu un dienvidu frontēs 8. oktobrī Putins par Krievijas Federācijas bruņoto spēku Apvienotā grupējuma pavēlnieku iecēla Aerokosmisko spēku virspavēlnieku [[Sergejs Surovikins|Sergeju Surovikinu]], kas iezīmēja Krievijas kara stratēģijas maiņu. 10. oktobrī Krievijas karaspēks ar 84 raķetēm un 24 bezpilota lidaparātiem apšaudīja Ukrainas galvaspilsētu Kijivu un vairākas citas pilsētas, kas izraisīja postījumus civilās infrastruktūras objektos. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzbrukumu raksturoja kā atriebību par 8. oktobrī notikušo Krimas tilta spridzināšanu.<ref name="ReferenceC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijiva-un-citas-ukrainas-pilsetas-grand-spradzieni-zino-par-upuriem.a477283/ Kijivā un citās Ukrainas pilsētās grand sprādzieni; ziņo par upuriem] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> Irānā ražotie droni ''[[Shahed]]-136'' tika palaisti no Baltkrievijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-megina-piespiest-lukasenko-rezimu-tiesi-iesaistities-kara-pret-ukrainu.a477906/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Putins mēģina piespiest Lukašenko režīmu tieši iesaistīties karā pret Ukrainu] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> 10. oktobrī Krievijas stratēģiskie [[bumbvedēji]] Tu-160 un Tu-95 ar raķetēm [[H-101]] un [[H-555]] no [[Kaspijas jūra]]s piekrastes veica masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām. 84 raķetes un 24 bezpilota lidaparāti tika izšauti uz civilās infrastruktūras objektiem un pilsētu dzīvojamajiem kvartāliem, atriebjoties par 8. oktobrī notikušo sprādzienu uz Krimas tilta. Ukrainas Ārkārtas valsts dienests ziņoja, ka gājuši bojā 14 cilvēki un 97 guvuši ievainojumus. Uzbrukumos tika bojātas elektroenerģijas padeves un ūdensapgādes sistēmas daudzās Ukrainas pilsētās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apsauda-ukrainas-pilsetas-megina-atriebties-ukrainiem-par-krimas-tilta-spridzinasanu-teksta-tiesraides-arhivs.a477329/ Krievija apšauda Ukrainas pilsētas, mēģina atriebties ukraiņiem par Krimas tilta spridzināšanu (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 10. oktobrī</ref> 13. oktobrī Ukrainas armijas Ģenerālštābs vēstīja, ka no Krievijas izšautās raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Mikolajivas, Vinnicas, Čerkasu un Čerņihivas apgabalos. Krievija turpināja izmantot arī Irānā ražotos [[bezpilota lidaparāts|dronus pašnāvniekus]]. Galvaspilsētā Kijivā un 12 Ukrainas apgabalos bija izpostīta enerģētikas infrastruktūra.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/diennakts-laika-krievijas-raketes-trapijusas-vairak-neka-40-apdzivotas-vietas-ukraina.a477836/ Diennakts laikā Krievijas raķetes trāpījušas vairāk nekā 40 apdzīvotās vietās Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 13. oktobrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainas gaisa spēki turpina cīņu par valsts debesīm. Katru stundu tiekot saņemtas ziņas par Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu notriekšanu, un armijai izdevies iznīcināt sešas raķetes Mikolajivas, Ļvivas un Dņipropetrovskas apgabalos, diennakts laikā Krievijas bruņotie spēki bija raidījusi 11 raķešu triecienus pa Ukrainas apdzīvotām vietām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-nakti-apsaudita-zaporizja-zelenskis-bridina-sodien-saglabat-modribu.a477938/ Ukrainā naktī apšaudīta Zaporižja; Zelenskis brīdina šodien saglabāt modrību] lsm.lv 2022. gada 14. oktobrī</ref> 10. decembrī kļuva zināms, ka Irāna gatavojas piegādāt Krievijai jaunu dronu partiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/mossad-irana-grasas-palielinat-brunojuma-piegades-krievijai.a488622/ «Mossad»: Irāna grasās palielināt bruņojuma piegādes Krievijai] lsm.lv 2022. gada 23. decembrī</ref> Līdz 13. decembrim Krievija bija veikusi astoņus raķešu uzbrukumu viļņus Ukrainas civilajai infrastruktūrai.<ref name="LSM13DEC">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-devusi-triecienu-strategiski-svarigam-tiltam-okupetaja-melitopole.a486808/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina devusi triecienu stratēģiski svarīgam tiltam okupētajā Melitopolē] lsm.lv 2022. gada 13. decembrī</ref> No Krievijas lidmašīnas Baltkrievijas gaisa telpā izšauta spārnotā raķete [[H-55]] nolidoja vairākus simtus kilometru virs Polijas un nogāzās valsts rietumu daļā mežā. Tikai 2023. gada aprīļa beigās to nejauši atrada vietējais iedzīvotājs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.05.2023-polija-turpinas-krievijas-raketes-skandals.a508323/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Polijā turpinās «Krievijas raķetes» skandāls] lsm.lv 2023. gada 12. maijā</ref> <gallery> 10 October 2022 missile strikes on Ukraine.svg|Ukrainas pilsētu raķešu apšaudes 10. oktobrī Remains of a downed Geran-2 drone in Kyiv, 2022-12-14.jpg|14. decembrī notriektā Irānas drona-kamikadzes ''ГЕPAНЬ-2'' (''Shahed'') fragments Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (073).webp|Kijivas iela pēc Krievijas raķešu uzbrukuma 10. oktobrī Rocket strike on a shopping center in Kremenchuk.webm|Raķetes ''H-22'' trāpījums [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centram ''Amstor'' </gallery> ===== 2023. gada gaisa uzbrukumi ===== 2023. gada 1. janvārī Ukrainas gaisa spēku pavēlniecība paziņoja, ka Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 45 Irānā ražotos trieciendronus ''[[Shahed]]-136''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vecgada-vakara-un-jaungada-nakti-ukraina-notriekusi-45-krievijas-dronus.a489674/ Vecgada vakarā un Jaungada naktī Ukraina notriekusi 45 Krievijas dronus] lsm.lv 2023. gada 1. janvārī</ref> Naktī uz 2. janvāri Krievija izšāva uz Ukrainu divas bezpilota lidaparātu ''[[Shahed]]'' grupas, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki virs Kijivas notrieca 20 objektus, vairākus dronus izdevās notriekt arī citos apgabalos. Ukrainas prezidenta administrācija pauda uzskatu, ka Krievija mēģina piespiest Ukrainu mainīt nostāju par okupācijas karaspēka izvešanu no anektētajām teritorijām pirms sarunām par karadarbības pārtraukšanu.<ref name="LSM2JAN">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-gaisa-triecienus-pa-ukrainas-pilsetam.a489712/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija turpina gaisa triecienus pa Ukrainas pilsētām] lsm.lv 2023. gada 2. janvārī</ref> 5. janvārī Vladimirs Putins uzdeva aizsardzības ministram Sergejam Šoigu nodrošināt, lai pareizticīgo Ziemassvētku laikā Ukrainas frontē ievērotu pamieru no 6. janvāra pulksten 12 līdz 7. janvāra pulksten 24.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-uzdevis-pareizticigo-ziemassvetku-laika-ieverot-pamieru-ukrainas-fronte.a490254/ Putins uzdevis pareizticīgo Ziemassvētku laikā ievērot pamieru Ukrainas frontē] lsm.lv 2023. gada 5. janvārī</ref> Neraugoties uz vienpusēji izsludināto uguns pārtraukšanu, Krievijas karaspēks 6. janvārī apšaudīja frontes līnijai tuvu esošo Bahmutu, Kramatorsku, Hersonu un arī citas Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ari-izsludinata-pamiera-laika-turpina-apsaudit-ukrainas-pilsetas.a490501/ Krievija arī izsludinātā pamiera laikā turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas] lsm.lv 2023. gada 6. janvārī</ref> 2023. gada 11. janvārī kļuva zināms, ka par Ukrainas iebrukušo Krievijas spēku apvienotā grupējuma komandieri iecelts [[Valērijs Gerasimovs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremlis-kartejo-reizi-nomainijis-ukraina-iebrukuso-speku-komandieri.a491173/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Kremlis kārtējo reizi nomainījis Ukrainā iebrukušo spēku komandieri] lsm.lv 2023. gada 11. janvārī</ref> 4. maija naktī ar pretgaisa aizsardzības sistēmu ''[[MIM-104 Patriot|Patriot]]'' debesīs virs Kijivas notrieca [[Virsskaņas ātrums|virsskaņas]] raķeti ''[[Kinžal]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2023-ukraina-pazino-par-pirmo-notriekto-krievijas-hiperskanas-raketi.a507572/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina paziņo par pirmo notriekto Krievijas hiperskaņas raķeti] lsm.lv 2023. gada 6. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievija no militārā lidlauka Brjanskas apgabalā palaida 35 kaujas dronus ''Shahed'', vairums no tiem bija notēmēti pa Kijivu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās iznīcināt visus lidrobotus, vismaz pieci cilvēki guva ievainojumus, krītot notriekto dronu atlūzām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2023-zelenskis-ukraina-turpmak-9-maija-atzimes-eiropas-dienu.a507756/ Zelenskis: Ukrainā turpmāk 9. maijā atzīmēs Eiropas dienu] lsm.lv 2023. gada 8. maijā</ref> Naktī uz 16. maiju notika liels Krievijas raķešu uzbrukums Kijivai, no trim pusēm tās virzienā raidot 18 dažāda veida raķetes un dronus īsā laika periodā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt visas raķetes, tai skaitā sešas ''Kinžal'' virsskaņas raķetes, kuras ilgu laiku uzskatīja par nenotriecamām. Raķešu atlūzas nokrita vismaz trīs pilsētas rajonos, aizdedzinot ēkas un automašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2023-ukraina-atvairijusi-masivu-krievijas-rakesu-uzbrukumu-kijivai.a508777/ Ukraina atvairījusi masīvu Krievijas raķešu uzbrukumu Kijivai] lsm.lv 2023. gada 16. maijā</ref> Apvienotās Karalistes militārais izlūkdienests ziņoja, ka 2023. gada maijā Krievija uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 300 Irānā ražoto trieciendronu ''Shahed'', Ukraina notriekusi vismaz 90% bezpilota lidaparātu. Kijiva apšaudīta gandrīz katru nakti gan ar ''Shahed'', gan ar spārnotajām un ballistiskajām raķetēm ''Iskander'' un ''Kinžal''. Pateicoties pretgaisa aizsardzības spēku darbībai, Kijivā nav bijis neviena tieša trāpījuma, bet visus postījumus nodarījušas notriekto dronu un raķešu atlūdzas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2023-britu-izluki-krievija-maija-visintensivak-apsaudija-ukrainu-ar-vairak-neka-300-iranu-dronu.a511487/ Britu izlūki: Krievija maijā visintensīvāk apšaudīja Ukrainu ar vairāk nekā 300 irāņu dronu] lsm.lv 2023. gada 5. jūnijā</ref> Naktī uz 3. augustu bija jau 820. gaisa trauksmes brīdinājums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Ukrainas karavīri notrieca 15 dronus, arī 2. augustā virs Kijivas notrieca vairāk nekā 10 dronu ''Shahed''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2023-ukraina-notriekusi-15-ienaidnieka-dronus-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-ostam.a518786/ Ukraina notriekusi 15 ienaidnieka dronus, turpinās uzbrukumi Ukrainas ostām] lsm.lv 2023. gada 3. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu Krievija uz Kijivu raidīja vairākas bezpilota lidaparātu grupas no dažādiem virzieniem, bet drīz pēc tam no stratēģiskajiem bumbvedējiem "[[Tu-95MS]]" izšāva spārnotās raķetes. Kopumā pret Ukrainu raidīja 44 raķetes un dronus, no kuriem 43 (28 spārnotās raķetes un 15 dronus) notrieca Ukrainas pretgaisa aizsardzība.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-pret-kijivu-sarikojusi-lielako-dronu-un-rakesu-uzbrukumu-kops-pavasara.a522009/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija pret Kijivu sarīkojusi lielāko dronu un raķešu uzbrukumu kopš pavasara] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija ar ''Shahed'' trieciendroniem uzbruka Kijivai, gaisa trauksme ilga apmēram sešas stundas. Ukrainas pretgaisa spēki virs Kijivas notrieca apmēram 60 lidojošu objektu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2023-krievija-palaidusi-uz-ukrainu-rekordlielu-skaitu-trieciendronu-visvairak-uzbrukts-kijivai.a532986/ Krievija palaidusi uz Ukrainu rekordlielu skaitu trieciendronu, visvairāk uzbrukts Kijivai] lsm.lv 2023. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. decembri notika masīvs gaisa uzbrukums ar raķetēm un droniem vairākām Ukrainas pilsētām, arī Harkivai, Ļvivai, Odesai un Kijivai. Krievija uz Ukrainu raidīja 110 raķetes, izmantojot teju visus ieroču veidus — "Kinžal", S-300, spārnotās raķetes un arī dronus, kā arī stratēģiskos bumbvedējus, no kuriem palaida X-101/X-505 raķetes. Vēlāk kļuva zināms, ka Krievija uz Ukrainas pilsētām 29. decembrī raidīja 158 raķetes un dronus, šajā terora aktā vismaz 30 cilvēku gāja bojā un vairāk nekā 160 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.12.2023-ukraina-piedzivo-pedeja-laika-specigako-krievijas-uzbrukumu-ar-raketem-un-droniem.a537037/ Ukraina piedzīvo pēdējā laikā spēcīgāko Krievijas uzbrukumu ar raķetēm un droniem] lsm.lv 2023. gada 29. decembrī</ref> <gallery> Shahed drone in Dnipropetrovsk Oblast (2024-02-09) 02.jpg|Dņipropetrovskas apgabalā neitralizētais ''[[Shahed]]'' drons 2024. gada 9. februārī Kyiv after Russian attack, 2023-05-16 (01).webp|Ugunsgrēks pēc 2023. gada 16. maija Krievijas raķešu uzbrukuma Kijivai Kyiv after Russian drone attack, 2023-05-30 (01).jpg|2023. gada 30. maija raķešu uzbrukums Kijivai </gallery> ===== 2024. gada gaisa uzbrukumi ===== 2. janvāra naktī Krievija uzbruka ar 35 lidrobotiem ''Shahed''-136/131, kas visi tika notriekti. Rīta pusē sākās bumbvedēju Tu-95MS uzbrukums ar ne mazāk kā 70 spārnotajām raķetēm H-101/H-555/H-55. Ienaidnieks izšāva arī desmit hiperskaņas raķetes H-47M2 ''Kinžal'' no iznīcinātājiem ''MiG-31K'', trīs spārnotās raķetes ''Kaļibr'', 12 raķetes ''Iskander-M/S-300/S-400'', četras pretradiolokācijas raķetes H-31P. Ukrainas aizstāvji notrieca visas ''Kinžal'' un ''Kaļibr'' raķetes, bet tikai 59 no 70 raķetēm H-101/H-555/H-55.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2024-forbes-otrdienas-rakesu-trieciens-krievijai-izmaksajis-620-miljonus-dolaru.a537448/ «Forbes»: Otrdienas raķešu trieciens Krievijai izmaksājis 620 miljonus dolāru] lsm.lv 2024. gada 3. janvārī</ref> Uzbrukumā krievi uz Ukrainu raidīja arī [[Ziemeļkoreja]]s ballistiskās raķetes [[KN-23]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2024-medijs-krievija-plano-iegadaties-irana-razotos-ierocus-piegade-iespejama-pavasari.a537735/ medijs:%20Krievija%20pl%C4%81no%20ieg%C4%81d%C4%81ties%20Ir%C4%81n%C4%81%20ra%C5%BEotos%20iero%C4%8Dus%20%E2%80%93%20pieg%C4%81de%20iesp%C4%93jama%20pavasar%C4%AB] lsm.lv 2024. gada 4. janvārī</ref> 7. februārī Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt lielāko daļu raķešu "H-101/555/55/55" un kaujas bezpilota lidaparātu "''Shahed''", taču neizdevās notriekt nevienu spārnoto raķeti "''[[H-22]]''", ballistiskās raķetes "[[Iskander-M]]" vai raķešu sistēmu "[[S-300]]" raidītos šāviņus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.02.2024-domnica-krievija-ar-masveida-triecieniem-ukrainai-centusies-noverst-tas-pretgaisa-aizsardzibas-uzmanibu.a542105/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Domnīca: Krievija ar masveida triecieniem Ukrainai centusies novērst tās pretgaisa aizsardzības uzmanību] lsm.lv 2024. gada 8. februārī</ref> 19. februārī Ukrainas Bruņotie spēki notrieca Krievijas iznīcinātāju-bumbvedēju [[Su-34]] un iznīcinātāju [[Su-35]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.02.2024-ukrainiem-izdevies-notriekt-divas-iebruceju-kaujas-lidmasinas.a543563/ Ukraiņiem izdevies notriekt divas iebrucēju kaujas lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 19. februārī</ref> Naktī uz 2. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 17 trieciendronus ''Shahed'', pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās notriekt 14 no tiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 3. martā paziņoja, ka nedēļas laikā Krievija uzbrukusi Ukrainai ar gandrīz 400 vadāmajām aviācijas bumbām, vairāk nekā 50 droniem un vairāk nekā 40 raķetēm. Krievijas drona sagrautajā ēkā Odesā bojā gāja 12 cilvēki, viņu vidū arī pieci bērni. Jaunākais no viņiem bija tikai četrus mēnešus vecs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.03.2024-krievijas-drona-trieciena-odesa-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-12.a545254/ Krievijas drona triecienā Odesā nogalināto skaits pieaudzis līdz 12] lsm.lv 2024. gada 4. martā</ref> 15. martā Krievija uz Odesas dzīvojamo rajonu ar 15 minūšu intervālu izšāva divas "[[Iskander]]" raķetes, lai postījumu un bojāgājušo būtu pēc iespējas vairāk. Bojā gāja 21 cilvēks, bet 70 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.03.2024-ukraina-ienaidniekam-taisnigi-atbildes-odesa-sero-par-krievijas-uzbrukuma-upuriem.a546985/ Odesā uzbrukuma upuru skaits pieaudzis līdz 21] lsm.lv 2024. gada 16. martā</ref> 21. marta naktī Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm "Iskander", "Kinžal" un 29 spārnotajām raķetēm ''H-101'', kuras izšāva 11 kara lidmašīnas [[Tu-95]], kas pacēlās no aviobāzes [[Murmanska]]s tuvumā. Pretgaisa aizsardzības notriekto raķešu atlūzas ievainoja 17 cilvēkus galvaspilsētas Svjatošinskas un Ševčenko rajonos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2024-kijiva-piedzivo-smagas-apsaudes-cietusi-vismaz-17-cilveki.a547508/ Kijiva piedzīvo smagas apšaudes; cietuši vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 21. martā</ref> 22. marta rītā ap 5:00 Krievija uzbruka Ukrainai ar 88 ballistiskajām un spārnotajām raķetēm un 63 Irānas trieciendroniem "''Shahed''". Spēcīgi sprādzieni nogranda Harkivā, Dnipro, Krivijrihā un Zaporižjā, vēlāk raķetes un droni sasniedza arī Sumus, Poltavu, Odesu, Hmeļnicku, Vinnicu un Ivanofrankivsku. Ziņoja par vismaz trīs nogalinātiem un 14 ievainotiem cilvēkiem. Pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt 55 dronus un 37 raķetes. Divas raķetes trāpīja [[Dņipro HES|Dņepras hidroelektrostacijas]] aizsprostam pie [[Zaporižja]]s, taču tas netika pārrauts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.03.2024-ukraina-jau-otro-nakti-masveidigi-krievijas-rakesu-uzbrukumi.a547655/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainā jau otro nakti masveidīgi Krievijas raķešu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 22. martā</ref> 25. martā Krievija uzbruka Kijivai ar divām ballistiskajām raķetēm, kas bija izšautas no anektētās Krimas pussalas. Abas raķetes notrieca, bet krītošās atlūzas sabojāja divas ēkas, ievainojot deviņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2024-krievija-apsauda-kijivu-ievainoti-devini-cilveki-tostarp-viena-pusaudze.a547986/ Krievija apšauda Kijivu — ievainoti deviņi cilvēki, tostarp viena pusaudze] lsm.lv 2024. gada 25. martā</ref> Naktī uz 29. martu Krievija uzbruka Ukrainas degvielas un enerģētikas nozares objektiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 26 no 39 Krievijas raķetēm un 58 no 60 trieciendroniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2024-zelenskis-krievijas-gaisa-terors-pastiprinas.a548586/ Zelenskis: Krievijas gaisa terors pastiprinās] lsm.lv 2024. gada 29. martā</ref> 11. aprīlī Krievija veica atkārtotu raķešu uzbrukumu Ukrainas energotīkliem, ar spārnotajām raķetēm ''[[H-69]]'' netālu no Kijivas iznīcinot Tripilskas termoelektrostaciju, kas nodrošināja elektrību ne tikai galvaspilsētai, bet vēl diviem apgabaliem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2024-ukrainas-gaisa-speku-parstavis-valstij-vajadzigas-vismaz-25-patriot-sistemas.a550143/ Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis: Valstij vajadzīgas vismaz 25 «Patriot» sistēmas] lsm.lv 2024. gada 12. aprīlī</ref> 17. aprīļa rītā Krievija uz [[Čerņihiva]]s pilsētu raidīja trīs raķetes "[[Iskander]]", izpostot vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, slimnīcu un civilās infrastuktūras objektus. Bojā gāja vismaz 17, bet ievainojumus guva vismaz 60 cilvēki, arī bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.04.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-cernihivai-nogalinati-vismaz-17-cilveki.a550736/ Krievijas raķešu uzbrukumā Černihivai nogalināti vismaz 17 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 17. aprīlī</ref> 29. aprīlī Krievija izmantoja [[kasešu bumba|kasešu munīciju]], lai uzbruktu mierīgajiem iedzīvotājiem, kas pastaigājās pa Odesas piejūras promenādi, nogalinot piecus un ievainojot vairāk nekā 30 cilvēkus. Līdzīgs uzbrukums notika naktī uz 1. maiju, kad ballistisko raķešu triecienā gāja bojā trīs cilvēki, bet ievainojumus guva vēl 3 mierīgie iedzīvotāji, bet 1. maija Krievijas raķešu uzbrukumā cieta 14 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-krievijas-armija-jau-treso-dienu-apsauda-odesu.a552551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas armija jau trešo dienu apšauda Odesu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> Naktī uz 8. maiju Krievijas karaspēks uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 55 raķetēm un 21 dronu. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēkiem izdevās iznīcināt 59 raķetes un dronus Poltavas, Krivijrihas, Zaporižjas, Ļvivas, Ivanofrankivskas un Vinnicas apgabalos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.05.2024-krievija-nakti-uz-ukrainu-raidijusi-76-raketes-un-dronus-bojati-energoobjekti-un-dzelzcela-infrastruktura.a553188/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija naktī uz Ukrainu raidījusi 76 raķetes un dronus — bojāti energoobjekti un dzelzceļa infrastruktūra] lsm.lv 2024. gada 8. maijā</ref> 19. maijā Krievijas "Iskander" raķešu uzbrukumā atpūtas vietai Harkivas apgabalā gāja bojā seši, bet ievainoti 16 cilvēki, bet Kupjanskas rajonā nogalināja piecus, bet ievainoja desmit cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.05.2024-krievijas-triecienos-atputas-vietai-harkivas-apgabala-sesi-bojagajusie.a554593/ Krievijas triecienos atpūtas vietai Harkivas apgabalā seši bojāgājušie] lsm.lv 2024. gada 19. maijā</ref> 23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrāva Harkivas tipogrāfiju, kurā bojā gāja septiņi cilvēki un 20 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2024-ukrainas-prezidents-zelenskis-mudina-asv-un-kinas-liderus-junija-apmeklet-miera-samitu.a555440/ Ukrainas prezidents Zelenskis mudina ASV un Ķīnas līderus jūnijā apmeklēt miera samitu] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> 25. maijā Krievija ar divām vadāmajām [[Aviācijas bumba|aviācijas bumbām]] sagrāva celtniecības lielveikalu Harkivā, nogalinot vismaz 12 cilvēkus un 43 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2024-krievijas-uzbrukuma-buvmaterialu-lielveikalam-harkiva-nogalinati-vismaz-12-cilveki-ievainoti-43.a555403/ Krievijas uzbrukumā būvmateriālu lielveikalam Harkivā nogalināti vismaz 12 cilvēki, ievainoti — 43] lsm.lv 2024. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 1. jūniju Krievijas armija uz Ukrainas energoobjektiem Zaporižjas, Dņipropetrovskas, Doneckas, Kirovohradas, Ivanofrankivskas apgabalos raidīja 47 dronus un 53 dažādu veidu raķetes. Ukraiņiem izdevās notriekt 46 dronus un 35 raķetes. Tas bija sestais masveida raķešu un bezpilota lidaparātu trieciens energoobjektiem kopš 22. marta.<ref name="LSM1JUN" /> Naktī uz 12. maiju Krievija veica gaisa uzbrukumu Ukrainai ar četrām spārnotajām raķetēm, raķetēm "''Iskander''", "''Kinžal''" un 24 droniem ''Shahed''. Pretgaisa aizsardzībai izdevās notriekt 29 no 30 mērķiem. Krītot notriekto raķešu atlūzām, Kijivas apgabalā izcēlās milzīgs ugungrēks kādā rūpniecības objektā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievija-jau-teju-pusi-dienas-apsauda-ukrainu-kijivas-apgabala-izcelies-milzigs-ugunsgreks.a557756/ Krievija jau teju pusi dienas apšauda Ukrainu; Kijivas apgabalā izcēlies milzīgs ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 12. jūnijā</ref> 12. jūnijā Krievijas uzbrukumā ar "[[Iskander-M]]" raķetēm no Krimas teritorijas [[Krivijriha]]s pilsētā bojā gāja deviņi cilvēki un 29 ievainoti, arī pieci bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-krivijriha-nogalinati-devini-cilveki.a557823/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Krivijrihā nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 13. jūnijā</ref> 22. jūnijā Krievija ar aviobumbām uzbruka Harkivai, nogalinot trīs cilvēkus un vismaz 56 ievainojot, arī trīs bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.06.2024-krievijas-aviobumbu-uzbrukumos-harkivai-nogalinati-tris-cilveki-56-ievainoti.a559076/ Krievijas aviobumbu uzbrukumos Harkivai nogalināti trīs cilvēki; 56 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 22. jūnijā</ref> 29. jūnijā Krievijas raķešu uzbrukumos Ukrainā nogalināja vismaz 11 civiliedzīvotājus, bet ievainoja vēl 37. Vismaz septiņus cilvēkus nogalināja, bet vēl 31 ievainoja raķešu uzbrukumā [[Viļņanska]]s pilsētai Ukrainas dienvidaustrumos. Nogalināto vidū bija arī divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.06.2024-pec-navejosajiem-krievijas-uzbrukumiem-ukraina-aicina-sabiedrotos-pasteigties-ar-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-piegadi.a559807/ Pēc nāvējošajiem Krievijas uzbrukumiem Ukraina aicina sabiedrotos pasteigties ar pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi] lsm.lv 2024. gada 30. jūnijā</ref> 2024. gada 3. jūlija rītā Krievija uzbruka Dņepropetrovskas apgabalam ar trīs raķetēm "Iskander-K", četrām raķetēm "H-59" un pieciem uzbrukuma droniem ''Shahed''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca vienu "Iskander-K" spārnoto raķeti, visas "H-59" raķetes un ''Shahed'' dronus, kā arī vienu "Orlan-10" izlūkošanas bezpilota lidaparātu. Dnipro pilsētā tika nogalināti pieci un ievainoti vairāk nekā 50 cilvēki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievijas-trieciena-dnipro-nogalinati-vismaz-5-cilveki-tostarp-14-gadus-veca-meitene.a560173/ Krievijas triecienā Dņipro nogalināti vismaz 5 cilvēki, tostarp 14 gadus veca meitene] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 8. jūlijā Krievijas raķešu uzbrukumā nogalināja vismaz 20 cilvēkus un vairāk nekā 50 ievainoja. Kijivā uzbrukumā gāja bojā 15 cilvēki, bet vēl vismaz 25 cietuši. Raķetes trāpīja arī Ukrainas lielākajai bērnu slimnīcai ''Ohmatdit''. Krivijrihā raķešu triecienā gāja bojā 10 cilvēki un 31 hospitalizēts, no kuriem desmit atrodas smagā stāvoklī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.07.2024-krievija-apsauda-ukrainu-ar-desmitiem-rakesu-trapits-ari-bernu-slimnicai-kijiva.a560671/ Krievija apšauda Ukrainu ar desmitiem raķešu; trāpīts arī bērnu slimnīcai Kijivā] lsm.lv 2024. gada 8. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievija uzbruka ar vienu vadāmo aviācijas raķeti ''H-59'' Mikolajivas apgabalā, ar vairāk nekā 40 droniem Kijivai un Kijivas apgabalam, ar 49 droniem citos apgabalos.<ref name = "lsm31JUL">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2024-kijiva-piedzivojusi-lielako-krievijas-dronu-uzbrukumu-sogad.a563317/ Kijiva piedzīvojusi lielāko Krievijas dronu uzbrukumu šogad] lsm.lv 2024. gada 31. jūlijā</ref> 9. augustā Krievijas artilērija pāri frontes līnijai apšaudīja pircēju pilno lielveikalu [[Kostjantiņivka|Kostjantiņivkā]], nogalinot vismaz 11 un ievainojot 44 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2024-krievijas-armijas-trapijuma-lielveikalam-doneckas-apgabala-vismaz-11-nogalinato.a564503/ Krievijas armijas trāpījumā lielveikalam Doneckas apgabalā vismaz 11 nogalināto] lsm.lv 2024. gada 9. augustā</ref> Naktī uz 25. augustu Krievija veica raķešu uzbrukumu viesnīcai "Sapfir" Kramatorskā, kurā uzturējās "Reuters" žurnālistu komanda sešu cilvēku sastāvā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2024-krievijas-trieciena-viesnicai-kramatorska-ievainoti-cetri-zurnalisti-tostarp-latvijas-pilsonis.a566268/ Krievijas triecienā viesnīcai Kramatorskā ievainoti četri žurnālisti, tostarp Latvijas pilsonis] lsm.lv 2024. gada 25. augustā</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2024/12/20/7490022/|title=Ukraine's Security Service identifies Russian general who ordered attack on Kramatorsk that killed Reuters journalist – photo|website=Ukrainska Pravda|access-date=2026-08-02|language=en}}</ref> 26. augustā Krievija teju astoņas stundas uzbruka Kijivai, Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un citām pilsētām ar 127 raķetēm un 109 kaujas droniem. Raķešu triecienu izturēja [[Kijivas ūdenskrātuve|Kijivas HES ūdenskrātuves]] dambis, kas atrodas augšpus Kijivas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-ukraina-nedela-sakas-ar-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumiem-ari-kijiva-atskan-spradzieni.a566338/ Ukrainā nedēļa sākas ar Krievijas masveida gaisa uzbrukumiem; arī Kijivā atskan sprādzieni] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 102 raķetes (80%) un 99 dronus (90%). Krievijas uzbrukumā gāja bojā septiņi cilvēki, bet ievainoja 47 cilvēkus, arī četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-krievija-ar-raketem-apsauda-krivijrihu.a566461/ Krievija ar raķetēm apšauda Krivijrihu] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 27. augusta naktī Krievija pret Ukrainas pilsētām raidīja desmit dažāda tipa raķetes un 81 ''Shahed'' kaujas dronu, no kuriem 65 (80%) Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās iznīcināt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.08.2024-ukraina-bazas-par-karaviru-algam-un-jau-vairakas-dienas-ilgstosiem-krievijas-masveida-uzbrukumiem.a566544/ Ukrainā bažas par karavīru algām un jau vairākas dienas ilgstošiem Krievijas masveida uzbrukumiem] lsm.lv 2024. gada 27. augustā</ref> 3. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā Poltavas Militāro telekomunikāciju un informatizācijas institūtam nogalināja vismaz 47 un ievainoja 206 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-ukrainas-pilseta-poltava-nogalinati-vairak-neka-40-cilveki.a567337/ Krievijas raķešu triecienā Ukrainas pilsētā Poltavā nogalināti vairāk nekā 40 cilvēki] lsm.lv 2024. gada 3. septembrī</ref> 4. septembrī Krievijas raķešu triecienā Ļvivas dzīvojamajam kvartālam nogalināja septiņus, bet ievainoja 47 cilvēkus. Bojā gāja arī trīs bērni, vismaz piecus bērnus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2024-krievijas-rakesu-trieciena-lvivai-nogalinati-septini-cilveki-47-ievainoti.a567415/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu triecienā Ļvivai nogalināti septiņi cilvēki, 47 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 4. septembrī</ref> 6. septembrī Krievijas raķešu uzbrukumā [[Pavlohrada]]i nogalināja vienu un ievainoja vairāk nekā 50 cilvēkus, tai skaitā piecus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-krievijas-rakesu-uzbrukuma-pavlohradai-nogalinats-viens-cilveks-un-vairak-neka-50-ievainoti.a567834/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķešu uzbrukumā Pavlohradai nogalināts viens cilvēks un vairāk nekā 50 ievainoti] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 28. septembrī Krievijas dronu dubultā triecienā Sumu pilsētas slimnīcai nogalināja astoņus, bet ievainoja 11 cilvēkus. Pacientu un personāla evakuācijas laikā pēc pirmā uzbrukuma ienaidnieks uzbruka vēlreiz, nogalinot glābējus. Sprādzienu laikā Sumu medicīnas iestādē atradās 86 pacienti, tostarp 15 cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un 38 darbinieki.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.09.2024-sumos-krievu-trieciena-slimnicai-nogalinati-vismaz-astoni-cilveki.a570528/ Sumos krievu triecienā slimnīcai nogalināti vismaz astoņi cilvēki] lsm.lv 2024. gada 28. septembrī</ref> Naktī uz 26. oktobri Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro gāja bojā vismaz pieci cilvēki, vairāk nekā 20 ievainoja. Uzbrukumā Dnipro cieta Mečnikova slimnīca un vairāk nekā 20 dzīvojamo namu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.10.2024-krievijas-uzbrukumos-kijivai-un-dnipro-vismaz-5-nogalinatie.a574083/ Krievijas uzbrukumos Kijivai un Dnipro vismaz 5 nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 26. oktobrī</ref> 17. novembra agrā rītā Krievija veica uzbrukumu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai ar 120 spārnotajām, ballistiskajām un aeroballistiskajām raķetēm un 90 droniem. Ukrainas pretgaisa aizsardzībai izdevās iznīcināt 144 mērķus, pie kam ar [[F-16]] iznīcinātājiem likvidēja aptuveni desmit objektus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.11.2024-krievija-veikusi-masveida-dronu-un-rakesu-triecienu-ukrainai.a576763/ Krievija veikusi masveida dronu un raķešu triecienu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 17. novembrī</ref> 17. novembra vakarā Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināja 11 cilvēkus (arī 9 gadus vecu zēnu un 14 gadus vecu meiteni) un ievainoja 68 cilvēkus (arī desmit bērnus).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-raketes-trieciena-daudzdzivoklu-majai-sumos-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-11.a576823/ Krievijas raķetes triecienā daudzdzīvokļu mājai Sumos nogalināto skaits pieaudzis līdz 11] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 18. novembra Krievijas raķešu triecienā dzīvojamo māju rajonā Odesā nogalināja vismaz astoņus un ievainoja 18 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.11.2024-krievijas-rakesu-trieciena-odesa-astoni-nogalinatie.a576843/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu triecienā Odesā astoņi nogalinātie] lsm.lv 2024. gada 18. novembrī</ref> 21. novembrī Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka Krievija ar dažāda tipa raķetēm uzbruka Dnipro un Krivijrihas pilsētām, mērķējot galvenokārt pa rūpniecības uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras objektiem. Pēc Ukrainas puses ziņām uzbrukumā Dnipro Krievija izmantoja starpkontinentālo ballistisko raķeti "[[Rubež]]". Krievija uzbrukumos izmantoja arī virsskaņas raķeti "[[Kinžal]]", kā arī septiņas spārnotās raķetes "[[H-101]]". Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmām izdevās notriekt sešas raķetes "H-101".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-krievija-pirmo-reizi-izsavusi-uz-ukrainu-starpkontinentalo-ballistisko-raketi.a577278/ Krievija pirmo reizi izšāvusi uz Ukrainu starpkontinentālo ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> Savukārt Putins paziņoja, ka Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa hiperskaņas ballistisko raķeti "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.11.2024-putins-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-videja-darbibas-radiusa-ballistisko-raketi.a577351/ Putins: Krievija uzbrukusi Ukrainai ar vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti] lsm.lv 2024. gada 21. novembrī</ref> 27. novembra vakarā Krievija palaida 97 bezpilota lidaparātus, bet tuvāk rītam debesīs pacēlās septiņi stratēģiskie bumbvedēji [[Tu-95MS]], no kuriem palaida 57 spārnotās raķetes "H-101", bet piecos no rīta krievi no kuģiem Melnajā jūrā izšāva 28 raķetes "[[Kaļibr]]". Kopumā Krievija uzbruka Ukrainai ar 188 raķetēm un droniem. Pretgaisa aizsardzība iznīcināja 76 spārnotās raķetes, trīs vadāmās raķetes "H-59/69" un 35 bezpilota lidaparātus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.11.2024-krievija-masveida-uzbrukusi-ukrainas-energetikas-nozares-objektiem.a578111/ Krievija masveidā uzbrukusi Ukrainas enerģētikas nozares objektiem] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> 10. decembrī Krievijas raķete sagrāva privātu klīniku Zaporižjā, nogalinot vismaz sešus, bet ievainojot 22 cilvēkus. Ukrainas puse ziņoja, ka kopš 2024. gada 1. decembra Ukrainai nācies atvairīt vairāk nekā 480 dronu uzbrukumu, kopā 2024. gada rudenī Krievija Ukrainai uzbruka ar aptuveni 6000 dronu, kas bija četras reizes vairāk nekā 2023. gada rudenī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.12.2024-krievijas-trieciena-privatklinikai-zaporizja-6-upuri-un-22-ievainotie.a579784/ Krievijas triecienā privātklīnikai Zaporižjā 6 upuri un 22 ievainotie] lsm.lv 2024. gada 11. decembrī</ref> 13. decembrī Krievija ar 93 raķetēm uzbruka Ukrainas energosistēmas objektiem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 81 raķeti (11 spārnotās raķetes neitralizēja ar "[[F-16]]" iznīcinātājiem). Krievija arīdzan uzbrukumā izmantoja gandrīz 200 dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.12.2024-krievija-veikusi-rakesu-triecienu-pa-ukrainas-energetikas-objektiem.a580150/ Krievija veikusi raķešu triecienu pa Ukrainas enerģētikas objektiem] lsm.lv 2024. gada 13. decembrī</ref> Naktī uz 31. decembri Krievija uz Ukrainu raidīja 40 lidrobotus un 21 raķeti — sešas ballistiskās raķetes "Iskander", vienu hiperskaņas raķeti "Kinžal" un 14 spārnotās raķetes (sešas "H-69" un astoņas "H-22"). Ukraiņu zenītartilēristi notrieca piecas spārnotās raķetes, raķeti "Kinžal", kā arī 16 lidrobotus, 24 lidroboti-imitatori, kuru mērķis ir novērst uzmanību no īstajiem gaisa mērķiem, nokrita paši.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.12.2024-krievija-veic-kombinetu-rakesu-un-lidrobotu-uzbrukumu-ukrainai.a581966/ Krievija veic kombinētu raķešu un lidrobotu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 31. decembrī</ref> Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka 2024. gada laikā Krievija pret Ukrainu palaidusi 10 608 kaujas dronus, 275 vadāmās aviācijas raķetes, 216 raķetes – "S300", "S400", arī 230 ballistiskās raķetes "Iskander", 71 hiperskaņas raķeti "Kinžal" un vēl simtiem citu dažādu raķešu, to skaitā arī ballistisko raķeti "Orešņik".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-ukraina-smagaka-situacija-doneckas-apgabala-uzbrukumiem-gatavojas-ari-harkiva.a582135/ Ukrainā smagākā situācija Doneckas apgabalā; uzbrukumiem gatavojas arī Harkivā] lsm.lv 2025. gada 2. decembrī</ref> <gallery> Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-03-15 (21).jpg|2024. gada 15. marta raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātais glābējs Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-04-29 (07).jpg|2024. gada 29. aprīļa kasešu bumbu uzbrukumā Odesas promenādē nogalinātais cilvēks President Visited the Printing Facility Destroyed by Russian Strike in Kharkiv - 53743409973.jpg|23. maijā Krievija raķešu uzbrukumā sagrautā Harkivas tipogrāfijas ēka, kurā bojā gāja septiņi cilvēki Okhmatdyt 01.jpg|8. jūlijā Krievijas raķešu triecienā sagrautā Kijivas mātes un bērnu slimnīca ''Ohmatdit'' Destructions in Lviv after Russian attack, 2024-09-04 (03).webp|Cietušo glābšana pēc 4. septembra gaisa uzbrukuma Ļvivai Destructions in Sumy after Russian attack, 2024-09-28 (23).webp|Cietušie pēc 28. septembra gaisa uzbrukuma Sumu slimnīcai Destructions in Odesa after Russian attack, 2024-11-18 (13).jpg|18. novembra raķešu uzbrukumā Odesā nogalinātā sieviete Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2024-12-10 (12).jpg|10. decembra uzbrukumā Zaporižjā sagrautā medicīnas centra ēka Destructions in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (80).jpg|20. decembra uzbrukuma postījumi Kijivā Saint Nicholas cathedral in Kyiv after Russian attack, 2024-12-20 (11).jpg|Kijivas Svētā Nikolaja katedrāle pēc 20. decembra uzbrukuma </gallery> ===== 2025. gada gaisa uzbrukumi ===== Jaungada naktī uz 1. janvāri Krievijas armija uzbruka Ukrainai ar 111 ''Shahed'' bezpilota lidaparātiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 63 bezpilota lidaparātus, vēl 46 droni nesasniedza savus mērķus. Uzbrukumā Kijivai nogalināja divus cilvēkus, bet sešus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2025-kamer-citviet-krasni-sagaida-jauno-gadu-ukraina-kartejais-krievijas-dronu-uzbrukums.a582020/ Kamēr citviet krāšņi sagaida Jauno gadu, Ukrainā kārtējais Krievijas dronu uzbrukums] lsm.lv 2025. gada 1. janvārī</ref> Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks 2. janvārī paziņoja, ka Jaungada nakts uzbrukumā bojātas arī Ukrainas parlamenta administratīvās ēkas, kurās atrodas tā komitejas un nodaļas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.01.2025-krievijas-triecienos-pa-kijivu-jaungada-nakti-bojats-ari-parlamenta-komplekss.a582193/ Krievijas triecienos pa Kijivu Jaungada naktī bojāts arī parlamenta komplekss] lsm.lv 2025. gada 3. janvārī</ref> 8. janvārī ap pusčetriem pēcpusdienā Krievija ar vismaz divām vadāmajām aviobumbām uzbruka Zaporižjas rūpniecības rajonam laikā, kad ražotnē darbs bija beidzies un daudzi cilvēki devās uz mājām. Sprādzienos nogalināja 13 cilvēkus, bet vismaz 116 ievainoja, tostarp 13 gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2025-ukrainas-pilseta-zaporizja-sero-par-krievijas-trieciena-upuriem.a583032/ Ukrainas pilsētā Zaporižjā sēro par Krievijas trieciena upuriem] lsm.lv 2025. gada 9. janvārī</ref> 2025. gada 14. februārī tika veikts [[drona uzbrukums Čornobiļas AES aizsargkonstrukcijai]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980|title=Krievijas drons trāpījis Čornobiļas atomelektrostacijas aizsargkonstrukcijai, saka Zelenskis|publisher=bnn.lv|access-date={{dat|2025|05|05||bez}}|archive-date={{dat|2025|05|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250505193947/https://bnn.lv/video-krievijas-drons-trapijis-cornobilas-atomelektrostacijas-aizsargkonstrukcijai-saka-zelenskis-53980}}</ref> Saskaņā ar [[Ukrainas Gaisa spēki|Ukrainas Gaisa spēku]] datiem, Ukrainai tajā naktī uzbruka Krievija ar 133 ''Shahed'' droniem, no kuriem 73 tika notriekti.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.rferl.org/a/russian-drone-strike-chernobyl-radiation-zelenskyy/33314624.html|title=Russian Drone Strike Damages Chernobyl Nuclear Plant Shield, Zelenskyy Says|publisher=[[Radio Brīvā Eiropa]]|date=14 February 2025}}</ref> Naktī uz 7. martu Krievija izšāva vismaz 67 raķetes un 194 bezpilota lidaparātus, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 34 raķetes un 100 dronus, izmantojot arī Francijas iznīcinātājus ''[[Dassault Mirage 2000|Mirage]]''. Ievainoja vismaz 18 cilvēkus, tostarp četrus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2025-krievija-masveida-apsauda-ukrainu-tramps-draud-maskavai-ar-sankcijam-un-tarifiem.a590657/ Krievija masveidā apšauda Ukrainu; Tramps draud Maskavai ar sankcijām un tarifiem] lsm.lv 2025. gada 7. martā</ref> Naktī uz 8. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar 145 trieciendroniem, divām ballistiskajām un vienu spārnoto raķeti. [[Dobropiļļa]]s pilsētā nogalināja vismaz 11 cilvēkus, ievainoja vairāk nekā 30, arī bērnus. Kopumā Doneckas apgabalā uzbrukumos nogalināja vismaz 20 cilvēkus un ievainoja 43.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/08.03.2025-krievijas-uzbrukumos-donecka-nogalinati-vismaz-20-cilveki.a590783/ Krievijas uzbrukumos Doneckā nogalināti vismaz 20 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 8. martā</ref> Par spīti solījumam pārtraukt uzlidojumus enerģētikas objektiem un civilajai infrastruktūrai, naktī uz 19. martu Krievija uzbruka Ukrainai ar sešām raķetēm un 145 droniem, pretgaisa aizsardzība notrieca 72 dronus. Sumu apgabalā viens cilvēks gāja bojā, trīs ievainoja, Kijivas apgabalā vismaz divus cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.03.2025-krievija-uzbruk-ukrainas-civilajai-infrastrukturai-vien-dazas-stundas-pec-trampa-un-putina-sarunas.a592090/ Krievija uzbrūk Ukrainas civilajai infrastruktūrai vien dažas stundas pēc Trampa un Putina sarunas] lsm.lv 2025. gada 19. martā</ref> 4. aprīļa vakarā Krievijas ballistiskās raķetes triecienā [[Krivijriha]]s dzīvojamā mikrorajona centram nogalināja vismaz 16 cilvēkus, bet ievainoja vairāk nekā 40 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.04.2025-krievijas-ballistiskas-raketes-trieciena-krivijriha-nogalinati-16-cilveki.a594334/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas ballistiskās raķetes triecienā Krivijrihā nogalināti 16 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 4. aprīlī</ref> Pēc precizētiem datiem ballistiskās raķetes triecienā bērnu spēļu laukumā nogalināja 20 cilvēkus, tostarp 9 bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.04.2025-krivijriha-seras-pec-baisa-krievijas-uzbrukuma-izvada-rotalu-laukuma-nogalinatos-bernus.a594536/ Krivijrihā sēras pēc baisā Krievijas uzbrukuma; izvada rotaļu laukumā nogalinātos bērnus] lsm.lv 2025. gada 7. aprīlī</ref> 13. aprīlī Krievijas raķešu uzbrukumā Sumiem dzīvību zaudēja vismaz 32 civiliedzīvotāji, tostarp divi bērni. Vēl vismaz 99 cilvēkus ievainoja. Raķetes bija aprīkotas ar kasešu munīciju, kas paredzēta iespējami lielāka cilvēku skaita savainošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2025-krievijas-rakesu-trieciena-sumos-nogalinati-vairak-neka-30-civiliedzivotaju-teju-simt-ievainoto.a595300/ Krievijas raķešu triecienā Sumos nogalināti vairāk nekā 30 civiliedzīvotāju, teju simt ievainoto] lsm.lv 2025. gada 13. aprīlī</ref> Naktī uz 24. aprīli Krievija pamatā uz Kijivas un Harkivas pilsētām raidīja 215 dažāda tipa raķetes un dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt 112 no tiem. No Kijivas ziņoja vismaz 9 bojāgājušajiem un vismaz 70 ievainotajiem. Kijivas pilsētas dome pavēstīja, ka pazemes metro stacijās naktī patvērušies vairāk nekā {{sk|16000}} cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-latvijas-radio-ukraina-kijiva-un-citas-pilsetas-piedzivo-smagus-krievijas-uzbrukumus.a596522/ Latvijas Radio Ukrainā: Kijiva un citas pilsētas piedzīvo smagus Krievijas uzbrukumus] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Vēlāk ziņoja, ka Kijivā gājuši bojā 12 cilvēki un, iespējams, nāvējošais trieciens veikts ar [[Ziemeļkoreja]]s raķeti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.04.2025-sabiedrotajiem-pieaug-bazas-par-asv-miera-planu.a596694/ Sabiedrotajiem pieaug bažas par ASV «miera plānu»] lsm.lv 2025. gada 25. aprīlī</ref> Naktī uz 24. maiju Krievija uzbruka Kijivai un Dņipropetrovskas, Odesas, Zaporižjas apgabaliem ar 14 ballistiskajām raķetēm ''Iskander-M/KN-23'' un 250 ''Shahed'' tipa trieciendroniem un droniem imitatoriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2025-krievija-nakti-uz-sestdienu-uzbrukusi-ukrainai-ar-14-ballistiskajam-raketem-un-250-droniem.a600374/ Krievija naktī uz sestdienu uzbrukusi Ukrainai ar 14 ballistiskajām raķetēm un 250 droniem] lsm.lv 2025. gada 24. maijā</ref> Naktī uz 25. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 9 raķetēm ''Iskander-M/KN-23'', 55 raķetēm H-101, H-22, H-59/H-69, ''Kalibr'' un 298 droniem. Droni un raķetes trāpīja 22 vietās, un 15 vietās nogāzās atlūzas no notriektajiem ienaidnieku droniem un raķetēm. Kijivā un Kijivas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja 16 cilvēkus, tai skaitā trīs bērnus, Hmeļnickas apgabalā nogalināja četrus un ievainoja piecus cilvēkus, Žitomiras apgabalā nogalināja trīs un ievainoja 12 cilvēkus, Mikolajivā nogalināja vienu un ievainoja piecus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2025-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-ukrainai-nogalinati-vairak-neka-desmit-cilveki.a600431/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Ukrainai nogalināti vairāk nekā desmit cilvēki] lsm.lv 2025. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 26. maiju Krievija izšāva 364 kaujas bezpilota lidaparātus, to imitācijas un dažāda tipa raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.05.2025-gandriz-400-droni-un-raketes-ukraina-plasakie-krievijas-uzbrukumi-kops-pilna-apmera-kara-sakuma.a600548/ Gandrīz 400 droni un raķetes — Ukrainā plašākie Krievijas uzbrukumi kopš pilna apmēra kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 26. maijā</ref> Naktī uz 31. maiju Krievija uz Ukrainas Harkivas, Sumu un Doneckas apgabaliem raidīja 109 uzbrukuma lidrobotus un piecas dažādu tipu raķetes. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca trīs vadāmās aviācijas raķetes H-59/69, bet ar zenītartilērijas uguni iznīcināja 39, ar radioelektroniskās cīņas līdzekļiem 30 lidrobotus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-krievi-uz-ukrainu-raidijusi-109-lidrobotus-un-piecas-raketes.a601346/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievi uz Ukrainu raidījuši 109 lidrobotus un piecas raķetes] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> Naktī uz 17. jūniju Krievija uz Ukrainu raidīja vairāk nekā 440 dronu un 32 raķetes, no tiem uz Kijivu 175 dronus un vismaz 14 spārnotās raķetes. Kijivā nogalināja vismaz 14 cilvēkus un ap 100 ievainoja, Odesā nogalināja vismaz vienu cilvēku un 17 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.06.2025-krievijas-rakete-trapijusi-daudzdzivoklu-nama-kijiva-nogalinati-vismaz-14-cilveki.a603536/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas raķete trāpījusi daudzdzīvokļu namā Kijivā, nogalināti vismaz 14 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 17. jūnijā</ref> Pēc Ukrainas puses ziņām līdz 2025. gada vidum Krievija tai bija uzbrukusi ar gandrīz 29 000 Irānas izstrādātajiem droniem ''[[Shahed]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2025-zelenskis-krievija-kops-kara-sakuma-pret-ukrainu-izsavusi-gandriz-29-000-sahed-dronu.a604376/ Zelenskis: Krievija kopš kara sākuma pret Ukrainu izšāvusi gandrīz 29 000 «Šahed» dronu] lsam.lv 2025. gada 25. jūnijā</ref> Naktī uz 29. jūniju Krievijas karaspēks pret Ukrainu raidīja 477 dronus un 60 raķetes, Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 211 dronus un 225 dronus neitralizēja. Notrieca arī 39 raķetes, bet atvairot uzbrukumu, pēc septiņu gaisa mērķu notriekšanas avarēja Ukrainas iznīcinātājs [[F-16]], kura pilots [[Maksims Ustimenko]] gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.06.2025-krievija-pret-ukrainu-nakti-raidijusi-specigako-gaisa-uzbrukumu-kops-kara-sakuma.a604885/ Krievija pret Ukrainu naktī raidījusi spēcīgāko gaisa uzbrukumu kopš kara sākuma] lsm.lv 2025. gada 29. jūnijā</ref> 4. jūlijā Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka naktī Krievija uz Ukrainu raidīja 539 ''Shahed'' tipa trieciendronus un to imitatorus, kā arī 6 ballistiskās raķetes ''Iskander — M'', 4 spārnotās raķetes ''Iskander — K'' un vienu virsskaņas ballistisko raķeti ''Kinžal''. Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmā izdevās notriekt 478 dronus un raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.07.2025-piektdien-notikusi-trampa-un-zelenska-telefonsaruna-kijiva-atgustas-pec-krievijas-triecieniem.a605543/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Piektdien notikusi Trampa un Zelenska telefonsaruna; Kijiva atgūstas pēc Krievijas triecieniem] lsm.lv 2025. gada 4. jūlijā</ref> 9. jūlijā Krievija vairākos viļņos ar 728 droniem un 13 ballistiskajām raķetēm uzbruka vairākiem Ukrainas apgabaliem, bet galvenais uzbrukuma mērķis bija [[Lucka]]s pilsēta Volīnijas apgabalā Ukrainas ziemeļrietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2025-ukrainas-pilseta-lucka-piedzivo-postosako-krievijas-uzbrukumu-visa-kara-laika.a606249/ Ukrainas pilsēta Lucka piedzīvo postošāko Krievijas uzbrukumu visa kara laikā] lsm.lv 2025. gada 9. jūlijā</ref> Lielāko daļu no droniem izdevās novirzīt no kursa vai iznīcināt, tomēr gāja bojā viens cilvēks. 10. jūlijā Krievija pret Ukrainu raidīja kopumā 400 ''Shahed'' dronus un 18 raķetes, Kijivā nogalinot divus cilvēkus un 13 ievainojot.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.07.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumos-kijivai-nogalinati-divi-cilveki-13-ievainoti.a606274/ Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Kijivai nogalināti divi cilvēki, 13 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 10. jūlijā</ref> Naktī uz 12. jūliju Krievija uzbruka Ukrainai ar 597 trieciendroniem un 26 spārnotajām raķetēm [[H-101]]. 319 dronus un 25 raķetes izdevās notriekt, bet 258 bezpilota lidaparātu lokāciju pazaudēja vai arī pret tiem sekmīgi pielietoja elektroniskos ieročus. Tomēr viena raķete un 20 trieciendroni trāpīja piecās vietās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-ukraina-kartejie-krievijas-masveida-gaisa-uzbrukumi-kopuma-izsautas-26-raketes-un-597-droni.a606587/ Ukrainā kārtējie Krievijas masveida gaisa uzbrukumi — kopumā izšautas 26 raķetes un 597 droni] lsm.lv 2025. gada 12. jūlijā</ref> Naktī uz 19. jūliju Krievija uz Ukrainu izšāva 344 gaisa dronus no [[Brjanskas apgabals|Brjanskas]], [[Kurskas apgabals|Kurskas]], [[Orlas apgabals|Orlas]] apgabalu teritorijas, no [[Miļļerova]]s (Rostovas apgabalā), Šatalovas (Smoļenskas apgabalā) un [[Primorskoahtarska]]s lidlauka, 12 ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'' no Voroņežas, Kurskas un Rostovas apgabaliem, kā arī no okupētās Krimas, astoņas spārnotās raķetes ''Iskander-K'' no Miļļerovas rajona, un 15 spārnotās raķetes H-101 no Saratovas apgabala. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 185 ''Shahed'' dronus, septiņas ballistiskās raķetes ''Iskander-M/KN-23'', septiņas ''Iskander-K'' spārnotās raķetes un deviņas raķetes H-101.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.07.2025-zelenskis-krievija-nakti-raidijusi-pret-ukrainas-pilsetam-vismaz-300-trieciendronus-un-30-raketes.a607375/ Zelenskis: Krievija naktī raidījusi pret Ukrainas pilsētām vismaz 300 trieciendronus un 30 raķetes] lsm.lv 2025. gada 19. jūlijā</ref> Naktī uz 26. jūliju Krievija uz Ukrainu raidīja 208 lidrobotus un 27 raķetes, no kuriem ukraiņi notrieca 183 lidrobotus un 17 raķetes. Uzbrukumā pret Harkivu krievi izmantoja arī vadāmās aviācijas bumbas. Uzbrukumā Dnipro pilsētai un Dņipropetrovskas apgabalam bija gan nogalinātie, gan ievainotie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-istenojusi-kartejo-masivo-rakesu-un-dronu-uzbrukumu-vairakas-vietas-ukraina.a608183/ Krievija īstenojusi kārtējo masīvo raķešu un dronu uzbrukumu vairākās vietās Ukrainā] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> Naktī uz 29. jūliju Krievijas planējošo bumbu triecienos Dņipropetrovskas, Harkivas un Zaporižjas apgabalos nogalināja vismaz 25 cilvēkus, arī 23 gadus vecu grūtnieci.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.07.2025-krievijas-triecienos-ukrainai-cies-vairakas-pilsetas-nogalinati-vismaz-25-cilveki.a608438/ Krievijas triecienos Ukrainai cieš vairākas pilsētas; nogalināti vismaz 25 cilvēki] lsm.lv 2025. gada 29. jūlijā</ref> Naktī uz 31. jūliju Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināja vismaz 15 cilvēkus, arī divus bērnus, vismaz 145 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā deviņi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.07.2025-krievijas-gaisa-triecienos-kijiva-nogalinati-15-cilveki-un-vismaz-145-ievainoti.a608680/ Krievijas gaisa triecienos Kijivā nogalināti 15 cilvēki un vismaz 145 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 31. jūlijā</ref> 1. augustā kļuva zināms, ka upuru skaits Kijivā bija pieaudzis līdz 31 cilvēkam, starp nogalinātajiem bija pieci bērni. Vēl 159 cilvēki guva ievainojumus, tajā skaitā 16 bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-krievijas-gaisa-triecienos-nogalinato-skaits-sasniedzis-31-vel-159-cilveki-ievainoti.a608883/ Krievijas gaisa triecienos nogalināto skaits sasniedzis 31, vēl 159 cilvēki ievainoti] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> Krievija uzbrukumā Kijivai izmantoja ar raķetēm darbināmus ''Geran-2'' tipa dronus, kas attīsta daudz lielāku lidojuma ātrumu. Līdz šī gada beigām Krievija plānojot saražot aptuveni 4000 šādu modernizēto tipa dronu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2025-tramps-krievijas-uzbrukumus-ukrainai-sauc-par-pretigu-ricibu-un-draud-ar-sankcijam.a608823/ Tramps Krievijas uzbrukumus Ukrainai sauc par pretīgu rīcību un draud ar sankcijām] lsm.lv 2025. gada 1. augustā</ref> 21. augustā Krievija raidīja 574 dronus, sešas ballistiskās raķetes un 33 spārnotās raķetes pret Kijivas, Zaporižjas, Dnipro un Sumu pilsētām, kā arī pret Rivnes, Ļvivas, Luckas un Aizkarpatu apgabaliem Ukrainas rietumos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.08.2025-ukraina-plasi-krievijas-dronu-un-rakesu-uzbrukumi-apsaudita-ari-kijiva.a611169/ Ukrainā plaši Krievijas dronu un raķešu uzbrukumi, apšaudīta arī Kijiva] lsm.lv 2025. gada 21. augustā</ref> Naktī uz 29. augustu Krievija pret Ukrainu raidīja 629 lidrobotus, divas hiperskaņas raķetes ''Kinžal'', deviņas ballistiskās raķetes ''Iskander M'' un 20 spārnotās raķetes H-101. Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notrieca 563 dronus, vienu raķeti ''Kinžal'', septiņas raķetes ''Iskander'' un 18 raķetes H-101. Uzbrukumā Kijivai nogalināja vismaz 18 cilvēkus (arī četrus bērnus) un ievainoja 38, raķešu triecienā bojāta arī Eiropas Savienības pārstāvniecības ēka un Britu padomes birojs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.08.2025-plasos-krievijas-triecienos-kijivai-nogalinati-vismaz-18-cilveki-gandriz-40-ievainoti.a612031/ Plašos Krievijas triecienos Kijivai nogalināti vismaz 18 cilvēki, gandrīz 40 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 28. augustā</ref> Naktī uz 7. septembri Krievija uz Ukrainu raidīja kopumā 805 trieciendronus vai to imitatorus, kas bija lielākais dronu uzbrukums kopš kara sākuma. Kopā ar droniem Krievija uz Ukrainu raidīja arī 13 raķetes. Dronu un raķešu triecienos Kijivai nogalināja četrus cilvēkus, arī 32 gadus vecu sievieti un viņas divus mēnešus veco dēlu, vēl 20 ievainoja. Uzbrukumos cieta Ukrainas valdības ēka Kijivas centrā. Krievijas uzbrukumā vismaz 17 cilvēkus ievainoja Zaporižjas pilsētā, gaisa uzbrukumus piedzīvoja arī Krivijriha, kā arī Sumu un Čerņihivas apgabali.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.09.2025-cetri-cilveki-nogalinati-krievijas-plasakaja-dronu-uzbrukuma-ukrainai-aizdegusies-valdibas-eka.a613353/ Četri cilvēki nogalināti Krievijas plašākajā dronu uzbrukumā Ukrainai; aizdegusies valdības ēka] lsm.lv 2025. gada 7. septembrī</ref> Naktī uz 20. septembri Krievija raidīja pret Ukrainu 579 uzbrukuma lidrobotus ''Shahed'' un dronus imitatorus, no kuriem 552 ukraiņiem izdevās neitralizēt. Krievi izšāva pret Ukrainu arī 32 spārnotās raķetes [[H-101]], no kurām 29 notrieca. Pret Ukrainu palaida arī astoņas ballistiskās raķetes ''[[Iskander-M]]/[[KN-23]]'', no kurām divas ukraiņiem izdevās notriekt.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2025-krievi-uzbrukusi-ukrainai-ar-40-raketem-un-580-droniem.a615163/ Krievi uzbrukuši Ukrainai ar 40 raķetēm un 580 droniem] lsm.lv 2025. gada 20. septembrī</ref> Naktī uz 30. oktobri Krievija uzbruka Ukrainai ar 653 (ap 400 ''Shahed'') droniem un 52 raķetēm (deviņām ballistiskajām). 623 no tiem ukraiņiem izdevās notriekt, tomēr 16 raķetes un 63 trieciendroni trāpīja 20 lokācijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.10.2025-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-705-droniem-un-raketem-lielako-dalu-no-tiem-izdevies-notriekt.a620451/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar 705 droniem un raķetēm; lielāko daļu no tiem izdevies notriekt] lsm.lv 2025. gada 30. oktobrī</ref> Naktī uz 19. novembri un no rīta Krievija palaida uz Ukrainu gandrīz 500 kaujas dronu un 48 raķetes. Lielāko daļu no droniem un raķetēm Ukrainas Gaisa spēkiem izdevās notriekt, tomēr septiņas raķetes trāpīja savos mērķos. Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētām un apdzīvotajām vietām nogalināja 25 un ievainoja vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2025-krievijas-dronu-un-rakesu-trieciena-ukrainas-pilsetai-ternopilai-vismaz-25-cilveki-nogalinati-73-ievainoti.a622946/ Krievijas dronu un raķešu triecienā Ukrainas pilsētai Ternopiļai vismaz 25 cilvēki nogalināti, 73 ievainoti] lsm.lv 2025. gada 19. novembrī</ref> Naktī uz 25. novembri Krievija uzbruka ar vairāk nekā 460 kaujas droniem un 22 raķetēm. Kijivā nogalināja septiņus, bet ievainoja 21 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.11.2025-krievijas-uzbrukuma-kijivai-nogalinato-skaits-pieaudzis-lidz-7-ievainots-21-cilveks.a623707/ Krievijas uzbrukumā Kijivai nogalināto skaits pieaudzis līdz 7, ievainots 21 cilvēks] lsm.lv 2025. gada 25. novembrī</ref> Naktī uz 29. novembri Krievija uz Ukrainas pilsētām palaida 596 dažāda tipa kaujas dronus un 36 raķetes. Uzbrukums Kijivai ilga visu nakti un turpinājās no rīta. 577 dronus un raķetes gaisa spēkiem izdevās notriekt, bet 22 vietās bija trāpījumi. Ukrainas Enerģētikas ministrija ziņoja, ka uzbrukumā postījumi nodarīti kritiskās infrastruktūras objektiem Kijivā un tās apgabalā, Čerņihivas, Sumu, Poltavas un Harkivas apgabalos. Bez elektrības Kijivā palika aptuveni {{sk|500000}} lietotāju, vairāk nekā {{sk|100000}} — Kijivas apgabalā un gandrīz {{sk|800000}} lietotāju Harkivas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.11.2025-ilgstosa-krievijas-kombineta-gaisa-trieciena-kijivai-tris-bojagajusie-un-37-ievainotie.a624328/ Ilgstošā Krievijas kombinētā gaisa triecienā Kijivai trīs bojāgājušie un 37 ievainotie] lsm.lv 2025. gada 29. novembrī</ref> 2025. gada ziemā Krievija uzsāka mērķtiecīgus triecienus pret Ukrainas energoinfrastruktūru, izmantojot to, ka no novembra beigām līdz decembra vidum pārtrūka Rietumu sabiedroto raķešu un aizsardzības sistēmu piegādes. Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026" >[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2026-avoti-ukrainai-teju-menesi-nebija-rakesu-f-16-lai-atvairitu-krievijas-gaisa-uzbrukumus.a637501/ Avoti: Ukrainai teju mēnesi nebija raķešu F-16, lai atvairītu Krievijas gaisa uzbrukumus] lsm.lv 05.03.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-01-01 (08).jpg|1. janvāra uzbrukums Kijivai Russian drone Gerbera, downed in Ukraine (2025-01-07).jpg|7. janvārī Sumu apgabalā notriektais Krievijas drons Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-01-08 (03).jpg|8. janvāra bombardēšanas upuri Zaporižjā Destructions in Kherson after Russian attack, 2025-02-20 (33).webp|20. februāra bombardēšanas upuris Hersonā Sumy strike 130425-3.webp|13. aprīļa raķešu uzbrukuma upuri Sumos Kherson Oblast State Administration after Russian strike, 2025-06-05 (02).jpg|5. jūnijā sagrautā Hersonas apgabala administrācijas ēka Київ. Аварійно-відновлювальні роботи у Солом'янському районі (07).jpg|6. jūnija raķešu uzbrukuma upuri Kijivā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2025-06-07 (01).jpg|7. jūnija uzbrukums Harkivai Destructions in Dnipropetrovsk Oblast after Russian attack, 2025-06-24 (51).jpg|24. jūnija gaisa uzbrukums Dņepropetrovskas apgabalam Destructions in Odesa after Russian attack, 2025-06-27 (01).jpg|27. jūnija gaisa uzbrukums Odesai Attack on Kyiv, 4 July 2025 05.webp|4. jūlija gaisa uzbrukums Kijivai Destructions in Ternopil after Russian attack, 2025-11-19.webp|19. novembra gaisa uzbrukums [[Ternopiļa]]i Destructions in Zaporizhzhia after Russian attack, 2025-12-17 (01).jpg|17. decembra uzbrukums Zaporižjai Destructions in Kyiv after Russian attack, 2025-12-27 (21).jpg|Postījumi Kijivā 27. decembrī </gallery> ===== 2026. gada gaisa uzbrukumi ===== [[attēls:Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra following attack 02.webp|thumb|300px|[[Kijivas Pečeru klosteris|Kijivas Pečeru klostera]] postījumi pēc drona uzbrukuma 2026. gada 15. jūnijā]] [[attēls:Presidium of National Academy of Sciences of Ukraine after Russian attack, 2026-09-28 (51).jpg|thumb|300px|Pēc reaktīvā drona uzbrukuma Ukrainas Nacionālās zinātņu akadēmijas prezidija ēkai 2026. gada 28. septembrī]] Naktī uz 5. janvāri Krievija uzbruka Ukrainai ar deviņām ballistiskajām raķetēm un 165 ''Shahed'', ''Gerber'' un cita veida kaujas droniem. Ukrainai izdevās notriekt 137 kaujas dronus, kopumā konstatēti 26 kaujas dronu un raķešu trāpījumi desmit vietām. Uzbrukumos cieta privātais medicīnas centrs Kijivas Oboloņas rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.01.2026-krievijas-uzbrukumos-kijivai-divi-cilveki-nogalinati-vairakos-apgabalos-cietusi-energetikas-objekti.a628534/ Krievijas uzbrukumos Kijivai divi cilvēki nogalināti; vairākos apgabalos cietuši enerģētikas objekti] lsm.lv 2026. gada 5. janvārī</ref> Naktī uz 9. janvāri Krievija uz Ukrainu palaida 242 kaujas dronus un 36 raķetes, arī ballistisko raķeti "[[Orešņik]]", nogalinot vismaz četrus un ievainojot 26 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-uzbrukuma-kijivai-nogalinati-vismaz-4-un-ievainoti-26-cilveki.a629213/ Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā Kijivai nogalināti vismaz 4 un ievainoti 26 cilvēki] lsm.lv 2026. gada 9. janvārī</ref> Kijivā pēc 9. janvārī notikušajiem postošajiem uzbrukumiem pa energoinfrastruktūru izsludināja ārkārtas stāvokli enerģētikas jomā. Aptuveni puse no 3 miljonu iedzīvotāju lielās pilsētas palika bez apkures, bet lielai daļai iedzīvotāju nebija pieejama elektrība un ūdens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.01.2026-krievijas-triecienos-ukraina-jauni-postijumi.a630664/ Krievijas triecienos Ukrainā jauni postījumi] lsm.lv 2026. gada 20. janvārī</ref> 13. janvārī Latvija sasauca [[ANO Drošības padome]]s ārkārtas sanāksmi, kurā nosodīja Krievijas Federācijas apzinātu vēršanos pret civiliedzīvotājiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.01.2026-ano-drosibas-padome-nosoda-krievijas-uzbrukumus-tuvu-nato-valstij.a629844/ ANO Drošības padome nosoda Krievijas uzbrukumus tuvu NATO valstij] lsm.lv 2026. gada 13. janvārī</ref> Tomēr 20. janvārī Krievija veica vēl vienu masveidīgu triecienu Ukrainas enerģijas infrastruktūras objektiem. Ukrainas militārie izlūki norādīja, ka 20. janvāra uzbrukumā Krievija iztērējusi vairāk nekā 131 miljonu ASV dolāru. Arī naktī uz 24. janvāri Krievija ar 21 raķeti un 375 droniem apšaudīja Kijivu, kā arī citas valsts teritorijas, postot dzīvojamās, kā arī kritiskās infrastruktūras ēkas. Ienaidnieki uz Kijivu palaida 12 [[H-22]] raķetes, kuras var pārtvert vienīgi ''Patriot'' pretgaisa aizsardzības sistēmas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.01.2026-krievijas-triecieni-ukraina-posta-energoinfrastrukturu-abu-dabi-noslegusas-miera-sarunas.a631448/ Krievijas triecieni Ukrainā posta energoinfrastruktūru; Abū Dabī noslēgušās miera sarunas] lsm.lv 2026. gada 24. janvārī</ref> 2026. gada februārī, Krievijas pilna mēroga iebrukuma ceturtajā gadadienā Krievija paziņoja, ka Francija un Lielbritānija cenšoties nodrošināt Ukrainu ar kodolieročiem. [[Dmitrijs Medvedevs]] draudēja, ka Maskava varētu veikt kodolieroču triecienus pret Ukrainu.<ref name="05.03.2026"/> Naktī uz 7. martu Krievija uzbruka Ukrainas enerģētikas objektiem ar 29 raķetēm un 480 droniem, Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki iznīcināja 19 raķetes un 453 dronus. Triecienā Harkivai cieta arī daudzstāvu dzīvojamā ēka, nogalināti septiņi cilvēki, starp viņiem divi bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.03.2026-krievija-nakti-uzbrukusi-ukrainai-ar-480-droniem-un-29-raketem-harkiva-septini-bojagajusie.a637861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija naktī uzbrukusi Ukrainai ar 480 droniem un 29 raķetēm; Harkivā septiņi bojāgājušie] lsm.lv 07.03.2026</ref> Naktī uz 24. martu Krievija uz Ukrainu raidīja 392 dronus, bet dienas laikā raidīto dronu skaits pārsniedza 400. [[Ļviva]]s centrā cieta Bernardīniešu klostera ansamblis, gaisa uzbrukumi bija arī pret [[Ternopiļa]]s, [[Ivanofrankivska]]s, [[Žitomira]]s un [[Vinnica]]s pilsētām. Ivanofrankivskas centrā dronu triecienā nogalināja divus, bet ievainoja četrus cilvēkus, ieskaitot sešus gadus vecu bērnu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2026-krievija-dienas-laika-veikusi-masveida-dronu-uzbrukumu-ukrainai.a640280/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievija dienas laikā veikusi masveida dronu uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 24.03.2026</ref> 16. aprīļa Krievijas raķešu un dronu gaisa uzbrukumos Kijivai, Odesai un Dņipropetrovskas apgabalam nogalināja 18 cilvēkus un vismaz 111 ievainoja. Uzbrukumā Krievija palaida 19 ballistiskās raķetes, 25 spārnotās raķetes un vairāk nekā sešsimt dronu, lielāko daļu Krievijas kaujas dronu un raķešu izdevās notriekt, bet 12 raķetes un 20 kaujas droni tomēr trāpīja mērķiem. Uzbrukumos galvaspilsētai nogalināja četrus cilvēkus, upuru vidū bija arī 12 gadus vecs zēns, Odesā dzīvību zaudēja vismaz deviņi cilvēki, bet vismaz 23 ievainoja. Dnipro pilsētā nogalināja trīs cilvēkus, vēl viens gāja bojā Nikopoles rajonā.<ref name="ReferenceA">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.04.2026-krievijas-uzbrukumos-ukraina-nogalinati-18-cilveki-zelenskis-cel-trauksmi-par-pretgaisa-rakesu-trukumu.a643147/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas uzbrukumos Ukrainā nogalināti 18 cilvēki, Zelenskis ceļ trauksmi par pretgaisa raķešu trūkumu] lsm.lv 16.04.2026</ref> 5. maijā Krievijas gaisa uzbrukumos Ukrainai ar vadāmajām aviobumbām un trieciendroniem nogalināja vismaz 27 un ievainoja 120 cilvēkus, no viņiem Zaporižjā nogalināja vismaz 12, Kramatorskā 5, bet Dņipro 4 civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.05.2026-krievijas-triecienos-ukraina-otrdien-vismaz-27-upuri-maskava-parkapusi-kijivas-pasludinato-ugunspartrauksanu.a645792/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas triecienos Ukrainā otrdien vismaz 27 upuri; Maskava pārkāpusi Kijivas pasludināto ugunspārtraukšanu] lsm.lv 06.05.2026</ref> Drīz pēc trīs dienu pamiera beiɡām naktī uz 15. maiju Krievija uzbrukumā raidīja vairāk nekā 700 dronu un raķešu, galvenokārt uz Kijivu. Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienības notrieca 652 dronus un 41 raķeti. Lielākie postījumi bija Darnicas rajonā, kur raķete [[H-101]] sagrāva daudzstāvu dzīvojamo māju, iznīcinot 18 dzīvokļus un nogalinot 24 cilvēkus, viņu vidū 12, 15 un 17 gadus vecas meitenes. Vēl 48 cilvēki guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.05.2026-kijiva-sero-pec-viena-no-lielakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kara-laika.a647226/ Kijivā sēro pēc viena no lielākajiem Krievijas uzbrukumiem kara laikā] lsm.lv 15.05.2026</ref> Naktī uz 16. maiju Krievija uzbruka Ukrainai ar 294 dažāda tipa droniem. Ukrainas Gaisa spēku pretgaisa aizsardzības vienībām izdevās notriekt un neitralizēt ar elektroniskās kaujas līdzekļiem 269 Krievijas lidrobotus. Ukrainas spēki reģistrēja 20 dronu trāpījumus un to atlūzu nokrišanu vairākos valsts reģionos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/16.05.2026-krievijas-dronu-triecienos-ukraina-vairaki-ievainotie-un-viens-nogalinatais.a647402/ Krievijas dronu triecienos Ukrainā vairāki ievainotie un viens nogalinātais] lsm.lv 16.05.2026</ref> Naktī uz 24. maiju Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivai nogalināja vismaz divus cilvēkus, bet vēl vairāk nekā 80 ievainoja. Krievija uzbruka ar 600 droniem un 90 raķetēm, arī hiperskaņas raķetes "[[Kinžal]]", spārnotās raķetes un ballistiskās raķetes, tostarp "[[Orešņik]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.05.2026-kijiva-piedzivojusi-vienu-no-plasakajiem-krievijas-uzbrukumiem-kops-kara-sakuma.a648479/ Kijiva piedzīvojusi vienu no plašākajiem Krievijas uzbrukumiem kopš kara sākuma] lsm.lv 24.05.2026</ref> Naktī uz 2. jūniju notika Krievijas masveida raķešu un dronu uzbrukums Ukrainas lielākajām pilsētām Kijivai, Harkivai un Dnipro, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.06.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-vismaz-devini-nogalinatie-vairak-neka-100-ievainoto.a649676/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Krievijas triecienos Ukrainai vismaz deviņi nogalinātie, vairāk nekā 100 ievainoto] lsm.lv 02.06.2026</ref> Naktī uz 15. jūniju Krievija uz Ukrainu palaida 70 raķetes un vairāk nekā 600 kaujas dronu, ap pulksten 1.30 tiešā krievu drona "[[Shahed|Geraņ—2]]" uzbrukumā cieta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautais [[Kijivas Pečeru klosteris]], izpostot Uspiņjes katedrāles augšējā daļā esošos objektus. Kijivā nogalināja vismaz piecus, bet 35 cilvēkus ievainoja, Harkivā atkārtotā triecienā nogalināja piecus glābšanas dienesta darbiniekus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.06.2026-krievijas-trieciena-ukrainai-desmit-nogalinatie-drons-trapijis-kijivas-peceru-klosterim.a651434/ Krievijas triecienā Ukrainai desmit nogalinātie; drons trāpījis Kijivas Pečeru klosterim] lsm.lv 15.06.2026</ref> Naktī uz 2. jūliju Krievija pret Ukrainu raidīja 74 raķetes un 496 uzbrukuma trieciendronus. Krievija uzbruka apmēram 20 dzīvojamiem namiem Kijivā, bet kopumā postījumus nodarīja apmēram 100 namiem, visvairāk [[Darnica]]s rajonā. Uzbrukumos gāja bojā vismaz 30 cilvēki, bet ievainojumus guva 99 cilvēki. Vismaz septiņus cilvēkus ievainoja pēc Krievijas raķešu trieciena Krivijrihai, triecienā dzīvojamajam namam Sumu apgabalā dzīvību zaudēja divas sievietes. Naktī uz 3. jūliju Krievijas drona triecienā daudzdzīvokļu mājai nogalināja četrus cilvēkus, raķešu triecienā Krivijrihai ievainoja septiņus cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2026-kijiva-turpinas-glabsanas-darbi-zelenskis-cer-iegut-licenci-pretgaisa-aizsardzibas-sistemu-patriot-razosanai.a653678/ Kijivā turpinās glābšanas darbi; Zelenskis cer iegūt licenci pretgaisa aizsardzības sistēmu «Patriot» ražošanai] lsm.lv 03.07.2026</ref> Saskaņā ar ANO datiem, ko izklāstīja organizācijas Drošības padomes sēdē, 2026. gada jūnijā Krievijas uzbrukumu dēļ reģistrēja vismaz 265 civiliedzīvotāju nāves gadījumus, vēl 1816 cilvēkus ievainoja. Kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā vismaz 16 402 civiliedzīvotāji, tostarp 802 nepilngadīgie.<ref>[ https://www.lsm.lv/raksts/skatpunkts/18.07.2026-oleksijs-zaricanskis-tiesibas-dot-atbildes-triecienu-ka-taisniguma-bilance.a654997/ Oleksijs Zaričanskis: Tiesības dot atbildes triecienu kā taisnīguma bilance] lsm.lv 18.07.2026</ref> 25. jūlijā Ukrainā izsludināja sēras, lai pieminētu vismaz desmit cilvēkus, kuri iepriekšējā dienā gāja bojā Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumā bruņojuma izstādei Kijivas Bučas rajonā. Vēl vairāk nekā 100 cilvēku ievainoja. Pasākumu rīkoja asociācija "Armada", kurā apvienojušies vairāki no lielākajiem privātajiem dronu tehnoloģiju izstrādātājiem Ukrainā. Uz izstādes norises vietu Krievija raidīja trīs ballistiskās raķetes ''Iskander'', no kurām divas sasniedza mērķi, bet vienu ukraiņi notrieca.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.07.2026-ukraina-mekle-atbildigos-pec-krievijas-navejosa-uzbrukuma-brunojuma-izstadei-aiztur-tas-organizatoru.a656301/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainā meklē atbildīgos pēc Krievijas nāvējošā uzbrukuma bruņojuma izstādei; aiztur tās organizatoru] lsm.lv 25.07.2026</ref> 1. augusta naktī Krievija atkārtoti divu dienu laikā uzbruka Kijivai ar apmēram trīs desmitiem ballistisko raķešu, gāja bojā vismaz deviņi cilvēki, bet 23 ievainoja. Ukrainas ārlietu ministrs Sibiha paziņoja, ka nespējot sasniegt savus mērķus kaujas laukā, Krievija pastiprina gaisa uzbrukumus un teroru pret civiliedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2026-kijiva-aizvadita-elles-nakts-krievijas-triecienos-nogalinati-devini-cilveki.a657128/ Kijivā aizvadīta «elles nakts» — Krievijas triecienos nogalināti deviņi cilvēki] lsm.lv 01.08.2026</ref> 5. augusta naktī Krievija veica gaisa triecienus Kijivai un Kijivas apgabalam ar 24 ballistiskajām raķetēm, četrām ''[[Cirkon]]'' un ''[[Oniks]]'' hiperskaņas raķetēm, kā arī 115 droniem, nogalinot 17 un ievainojot vairāk nekā 40 cilvēku. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 98 dronus, bet nespēja notriekt nevienu no raķetēm. Lielākā daļa triecienu bija vērsti pret civilo infrastruktūru: noliktavām, dzelzceļa staciju u. c.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2026-krievijas-rakesu-un-dronu-triecienos-kijivas-apgabala-nogalinati-17-cilveki.a657528/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=jaunakie Krievijas raķešu un dronu triecienos Kijivas apgabalā nogalināti 17 cilvēki] lsm.lv 05.08.2026</ref> 28. augusta vakarā Krievijas dronu uzbrukumā Ukrainas bruņoto spēku munīcijas noliktavai Milas ciematā Kijivas apgabalā nogalināja vismaz 37 un vēl 42 cilvēkus ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.08.2026-desmitiem-nogalinato-pec-krievijas-uzbrukuma-municijas-noliktavai-kijivas-apgabala.a660894/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Desmitiem nogalināto pēc Krievijas uzbrukuma munīcijas noliktavai Kijivas apgabalā] lsm.lv 29.08.2026 </ref> 4. septembrī Krievijas bezpilota lidaparāts trāpīja [[Ukrainas Drošības dienests|Ukrainas Drošības dienesta]] (SBU) galvenajā ēkā Kijivas centrā. SBU pagaidu vadītājs Oleksandrs Poklads trieciena brīdī neatradās savā kabinetā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.09.2026-krievijas-drons-trapijis-ukrainas-drosibas-dienesta-pagaidu-vaditaja-kabineta.a661866/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas drons trāpīja Ukrainas Drošības dienesta pagaidu vadītāja kabinetā] lsm.lv 04.09.2026</ref> 23. septembrī Krievija uz Ukrainu palaida 282 kaujas dronus un ballistiskās raķetes ''Iskander'', kā arī pretkuģu raķetes "Cirkon". Kijivā cieta vairāk nekā 50 civilie objekti, tostarp dzīvojamās ēkas, pasta nodaļas, dzemdību nams, farmācijas rūpnīca ''Darnica'' un tekstilrūpnīca, bojā gāja divi cilvēki, bet astoņus ievainoja. Triecienos Odesai cieta poliklīnika un ģimnāzijas ēka. Harkivas apgabala Stara Hniļicas ciemā Krievijas spārnotā raķete trāpīja dārzeņu noliktavai, kurā tobrīd strādnieki šķiroja dārzeņus, nogalinot septiņus un ievainojot 12 cilvēkus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.09.2026-krievija-uzbruk-ukrainas-medikamentu-razotajiem-partikas-un-degvielas-bazem.a664608/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Krievija uzbrūk Ukrainas medikamentu ražotājiem, pārtikas un degvielas bāzēm] lsm.lv 24.09.2026</ref> 10. oktobrī Krievijas vadāmo aviācijas bumbu triecienos [[Zaporižja]]s daudzstāvu dzīvojamām ēkām nogalināja 15 cilvēkus, ieskaitot trīs bērnus, vēl 16 cilvēkus ievainoja, ieskaitot divus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.10.2026-krievijas-uzbrukuma-zaporizja-nogalinati-15-cilveki.a667002/ Krievijas uzbrukumā Zaporižjā nogalināti 15 cilvēki] lsm.lv 10.10.2026</ref> Naktī uz 14. oktobri Krievija pret Ukrainu raidīja 39 raķetes un 128 kaujas dronus, Ukrainas gaisa spēkiem izdevās notriekt vai neitralizēt tikai četras raķetes un pusi no kaujas droniem. Krievijas raķetes un droni trāpīja 26 elektroapgādes sistēmas objektiem un četriem naftas un gāzes kompleksa objektiem. Ukrainas gaisa spēki laicīgi nesaņēma informāciju par šo raķešu palaišanu, tāpēc gaisa trauksmi ieslēdza ar novēlošanos. Ukrainas prezidents Zelenskis atzina, ka ASV prezidenta administrācija ir brīdinājusi, ka varētu apturēt izlūkinformācijas sniegšanu, ja Ukraina turpinās uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem, parādījās ziņas, ka ''[[Starlink]]'' ierobežojusi darbības ātrumu tās militārajai versijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.10.2026-ukraina-asv-uznemums-spacex-peksni-ierobezojis-satelitinterneta-starlink-atrumu-fronte.a667520/ Ukraina: ASV uzņēmums «SpaceX» pēkšņi ierobežojis satelītinterneta «Starlink» ātrumu frontē] lsm.lv 14.10.2026</ref> 19. oktobrī 16.30 Krievijas drons uzbruka Harkivas apgabala Nova Vodolahas pilsētciemata centrālajam parkam un nogalināja trīs bērnus, no kuriem viens bija zīdainis, kā arī divas sievietes, kā arī ievainoja 15 cilvēkus, tostarp septiņus bērnus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.10.2026-krievijas-uzbrukuma-parkam-harkivas-apgabala-sesi-nogalinatie-tostarp-tris-berni.a668242/ Krievijas uzbrukumā parkam Harkivas apgabalā seši nogalinātie, tostarp trīs bērni] lsm.lv 19.10.2026</ref> 29. oktobrī Krievija ar četriem reaktīviem droniem uzbruka Ukrainas pilsētai Dnipro, trīs no tiem izdevās notriekt, taču viena drona uzbrukumā dzelzceļa stacijai ɡāja bojā vismaz 14 cilvēki, vēl apmēram 20 ievainoja. Drona uzbrukumā Černihivas pilsētai gāja bojā vismaz divi un tika ievainoti vismaz 23 cilvēki, tostarp vairāki bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.10.2026-krievijas-drona-trieciena-dnipro-dzelzcela-stacija-nogalinati-14-cilveki.a669748/ Krievijas drona triecienā Dnipro dzelzceļa stacijā nogalināti 14 cilvēki] lsm.lv 29.10.2026</ref> <gallery> Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-01-09 (01).jpg|Postījumi Kijivā 9. janvārī Train in Kharkiv Oblast after Russian attack, 2026-01-27 (11).jpg|Degošs Ukrainas tālsatiksmes vilciena vagons pēc krievu dronu uzbrukuma 27. janvārī Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-02-09 (01).jpg|Uzbrukums vilcienam 9. februārī Train in Mykolaiv after Russian attack, 2026-03-04 (01).webp|Uzbrukums tālsatiksmes vilcienam 4. martā Destructions in Kharkiv after Russian attack, 2026-03-07 (03).jpg|Postījumi Harkivā 7. martā Train in Sumy Oblast after Russian attack, 2026-03-14 (02).webp|Dīzeļvilciena lokomotīve pēc krievu dronu uzbrukuma 14. martā Disposal of a Russian drone in Sumy Oblast, 2026-04-07 (01).jpg|Krievijas drons Sumu apgabalā 7. aprīlī Destructions in Sloviansk after Russian attack, 2026-04-15 (01).jpg|Postījumi Slovjanskā 15. aprīļa rītā National Chernobyl Museum in Kyiv after Russian attack, 2026-05-24 (15).jpg|Postījumi Čornobiļas muzejā Kijivā 24. maijā Kharkiv Art Museum after Russian shelling on 14 June 2026.jpg|Harkivas mākslas muzeja degšana 14. jūnijā Dormition Cathedral, Kyiv Pechersk Lavra on fire 4.jpg|Kijivas Pečeru klostera degšana naktī uz 15. jūniju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-02 (01).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 2. jūliju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-07-06 (33).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 6. jūliju Destructions in Kyiv after Russian attack, 2026-08-20 (02).jpg|Krievijas uzbrukums dzīvojamiem namiem Kijivā naktī uz 20. augustu </gallery> == Postījumi Krievijas un tās okupēto apgabalu teritorijā == {{pamatraksts|Kreisera "Moskva" nogremdēšana}} [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā]] [[Attēls:Крымский мост 21 декабря 2019 года.jpg|thumb|[[Krimas tilts|Krimas tilta]] daļa, kurā notika sprādziens 2022. gada 8. oktobrī]] === 2022. gada uzbrukumi === 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un [[Piedņestras Moldāvu Republika]]s militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr [[Ukrainas valdība]] un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 14. aprīlī Ukrainas Bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijeva]]s ķīmiskā rūpnīca. 22. aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25. aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestras Moldāvu Republikā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldāvu Republikas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220505052433/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ |date={{dat|2022|05|05||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 9. augustā notika sprādzieni [[Saki]] kara lidlaukā pie Novofedorivkas. Krievijas puse norādīja, ka sprādzienus izraisīja nevis Ukrainas uzbrukums, bet gan "neuzmanīga apiešanās ar uguni". Taču satelītu attēli apstiprināja Ukrainas gaisa spēku ziņojumus, ka uzbrukumā tika iznīcinātas vismaz astoņas Krievijas lidmašīnas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-analitiki-krievija-joprojam-neizpratne-par-spradzieniem-krimas-kara-lidlauka.a468920/ ASV analītiķi: Krievija joprojām neizpratnē par sprādzieniem Krimas kara lidlaukā] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> 16. augustā notika eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā [[Džankoja]]s rajonā, Ukrainas puse informēja, ka to izraisīja Ukrainas Bruņoto spēku trieciens.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/okupetaja-krima-atkal-spradzieni--eksplozija-municijas-noliktava.a469567/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Okupētajā Krimā atkal sprādzieni — eksplozija munīcijas noliktavā] lsm.lv 2022. gada 16. augustā</ref> 8. oktobra rītā uz [[Krimas tilts|Krimas tilta]] Kerčas pusē notika sprādziens, aizdegoties pār tiltu braucoša kravas vilciena degvielas cisternām. Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja paziņoja, ka septiņas degvielas cisternas aizdegušās pēc tam, kad uz autotilta bija uzspridzināta kravas automašīna. Ukrainas Bruņoto spēku Gaisa spēki paziņoja, ka ir iznīcināta arī daļa autoceļa, bet Krimas vietvaldis Sergejs Aksjonovs apstiprināja, ka iebrukuši divi automašīnām paredzētā tilta laidumi. Jebkuru satiksmi pār tiltu apturēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-spradziena-nopietni-cietis-krimas-pussalu-un-krieviju-savienojosais-tilts.a477137/ Pēc sprādziena nopietni cietis Krimas pussalu un Krieviju savienojošais tilts] lsm.lv 2022. gada 8. oktobrī</ref> Atriebjoties Krievijas Federācijas BS 10. oktobra rītā uz Kijivas, Ļvivas, Žitomiras, Ternopiļas, Harkivas un citu Ukrainas lielāko pilsētu civilās infrastruktūras objektiem izšāva 83 raķetes, no kurām 43 raķetes Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca.<ref name="ReferenceC"/> 29. oktobrī notika dronu uzbrukums Krievijas Federācijas karakuģiem [[Sevastopole]]s līcī, arī Krievijas Melnās jūras flotes flagmanim fregatei "Admirālis Makarovs". Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka uzbrukums tika veikts ar septiņiem autonomiem jūras droniem un deviņiem cita tipa droniem un atzina, ka nodarīti bojājumi jūras tralerim "Ivans Golubecs". 3. novembrī Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Lielbritānijas vēstnieci Maskavā, izsakot oficiālu protestu par to, ka Lielbritānija esot līdzdalībniece uzbrukumam Krievijas kuģiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-oficiali-apsudz-lielbritaniju-par-lidzdalibu-uzbrukuma-kugiem-sevastopole.a481019/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievija oficiāli apsūdz Lielbritāniju par līdzdalību uzbrukumā kuģiem Sevastopolē] lsm.lv 2022. gada 4. novembrī</ref> 5. decembrī Krievijas mediji paziņoja, ka [[Engelsa]]s gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā pēc Ukrainas lidrobota uzbrukuma noticis sprādziens, kurā bojāti divi stratēģiskie bumbvedēji "[[Tu-95]]". Līdzīgs sprādziens noticis arī kara lidlaukā pie [[Rjazaņa]]s, kur bojāta viena lidmašīna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-ar-droniem-sarikojusi-uzbrukumus-krievijas-kara-lidlaukiem.a485520/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ar droniem sarīkojusi uzbrukumus Krievijas kara lidlaukiem] lsm.lv 2022. gada 5. decembrī</ref> 26. decembra naktī Ukraina veica vēl vienu drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzē Saratovas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzībai it kā esot izdevies dronu notriekt, bet lidrobota atlūzas esot nogalinājušas trīs karavīrus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-jaunu-ukrainas-drona-triecienu-engelsas-gaisa-speku-bazei-saratova.a488800/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievija ziņo par jaunu Ukrainas drona triecienu Engelsas gaisa spēku bāzei Saratovā] lsm.lv 2022. gada 26. decembrī</ref> === 2023. gada uzbrukumi === Naktī uz 2023. gada 2. janvāri notika sprādzieni [[Voroņeža]]s kara lidlaukā.<ref name="LSM2JAN"/> 4. februārī Belgorodas apgabala gubernators paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki apšaudījuši Borisovkas rajonu, aizdedzinot naftas bāzi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-belgorodas-apgabala-deg-naftas-baze-vietvara-vaino-ukrainu.a494861/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā Belgorodas apgabalā deg naftas bāze, vietvara vaino Ukrainu] lsm.lv 2023. gada 4. februārī</ref> 28. februārī pēc Ukrainas donu uzlidojuma [[Tuapse]]s ''[[Rosneft]]'' naftas pārstrādes rūpnīcā [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]] izcēlās ugunsgrēks, trīs droni nokrita Belgorodā un viens Brjanskas apgabalā, bet pēc bezpilota lidaparāta uzlidojuma uz laiku virs Pēterburgas slēdza gaisa telpu. Vēl vienu lidaparātu notrieca netālu no ''[[Gazprom]]'' kompresoru stacijas Maskavas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-noticis-plass-dronu-uzbrukums-pret-infrastrukturas-objektiem.a498621/ Krievijā noticis plašs dronu uzbrukums pret infrastruktūras objektiem] lsm.lv 2023. gada 28. februārī</ref> 29. aprīlī pēc dronu uzbrukuma notika liels ugunsgrēks Krievijas Melnās jūras flotes Sevastopoles naftas bāzē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2023-krima-pec-dronu-uzbrukuma-izcelies-ugunsgreks-naftas-baze.a506904/ Krimā pēc dronu uzbrukuma izcēlies ugunsgrēks naftas bāzē] lsm.lv 2023. gada 29. aprīlī</ref> 3. maijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Krievijas prezidenta rezidencei [[Maskavas kremlis|Maskavas kremlī]]. Krievija brīdināja, ka paturot sev tiesības spert atbildes soļus, kur un kad to uzskatīs par vajadzīgu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-kremlis-pazinojis-par-ukrainas-meginajumu-ar-droniem-sarikot-atentatu-pret-putinu.a507334/ Kremlis paziņojis par Ukrainas mēģinājumu ar droniem sarīkot «atentātu» pret Putinu] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> 22. maijā Ukrainas izlūkdienests paziņoja, ka Ukrainā karojošo krievu leģions "Krievijas brīvība" un "Krievu brīvprātīgais korpuss" veicis operāciju [[Belgorodas apgabals|Belgorodas apgabalā]]. Krievijas varasiestādes paziņoja, ka 23. maijā esot pabeigta pretterorisma operācija Belgorodas apgabalā, plašsaziņas līdzekļos izplatījās informācija, ka Ukrainas pusē karojošie paramilitārie grupējumi esot izmantojuši ASV militāro tehniku. ASV Aizsardzības departaments informēja, ka Ukrainai nav dota atļauja izmantot ASV militāro tehniku militārajām operācijām Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.05.2023-vasingtona-skaidros-vai-belgoroda-tikusi-izmantota-ukrainai-nodota-asv-militara-tehnika.a510068/ Vašingtona skaidros, vai Belgorodā tikusi izmantota Ukrainai nodotā ASV militārā tehnika] lsm.lv 2023. gada 25. maijā</ref> Naktī uz 17. jūliju ap 3:00 otro reizi saspridzināja Krimas tiltu, sabruka viens no tilta laidumiem, divi cilvēki gāja bojā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2023-pec-spradzieniem-iegruvis-krimas-tilta-laidums.a516707/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Pēc sprādzieniem iegruvis Krimas tilta laidums] lsm.lv 2023. gada 17. jūlijā</ref> 24. jūlijā Krievijas valdība paziņoja, ka naktī esot novērsts otrais Ukrainas mēģinājums ar diviem bezpilota lidaparātiem sarīkot uzbrukumu Maskavai. Viens no droniem trāpījis biznesa centra ēkai Lihačeva prospektā, bet otrs nokritis pie Komsomoļskas prospekta netālu no Krievijas Aizsardzības ministrijas ēkas Maskavas centrā. Tajā pašā dienā okupētās Krimas administrācijas līderis paziņoja, ka Ukrainas drona trieciens izraisījis detonāciju munīcijas noliktavā [[Džankoja]]s rajonā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.07.2023-ukraina-ar-droniem-veikusi-uzbrukumu-krievijas-galvaspilsetai-maskavai.a517511/ Ukraina ar droniem veikusi uzbrukumu Krievijas galvaspilsētai Maskavai] lsm.lv 2023. gada 24. jūlijā</ref> 1. augustā Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka naktī drona triecienā nodarīti postījumi augstceltnei, kurā atrodas Ekonomikas attīstības ministrija, savukārt naktī uz 30. jūliju drona triecienā cietuši augstceltnes stāvi, kuros atrodas Digitālās attīstības ministrija.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.08.2023-krievijas-galvaspilseta-maskava-drona-trieciena-atkal-cietusi-augstceltne.a518457/ Krievijas galvaspilsētā Maskavā drona triecienā atkal cietusi augstceltne] lsm.lv 2023. gada 1. augustā</ref> [[Attēls:Повреждения исторического здания штаба Черноморского флота в Севастополе 22.09.2023 v.2.jpg|thumb|Ukrainas raķešu triecienā Sevastopolē sagrautā Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēka 22. septembrī]] 4. augustā [[Novorosijska]]s līcī Ukrainas drošības dienests ar jūras dronu uzbruka Krievijas desanta kuģim "Oļeņegorskij gorņak".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2023-krievijas-osta-novorosijska-spradzieni-ukraina-pazino-par-krievijas-desantkuga-sabojasanu.a518912/ Krievijas ostā Novorosijskā — sprādzieni; Ukraina paziņo par Krievijas desantkuģa sabojāšanu] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> Tās pašas dienas vakarā Kerčas šaurumā Ukrainas jūras droni uzbruka Krievijas tankkuģim "Sig", kas veda degvielu okupācijas karaspēkam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.08.2023-dronu-uzbrukuma-nodariti-bojajumi-krievijas-tankkugim-kercas-sauruma.a519027/ Dronu uzbrukumā nodarīti bojājumi Krievijas tankkuģim Kerčas šaurumā] lsm.lv 2023. gada 4. augustā</ref> 25. augustā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka pretgaisa aizsardzības sistēmām ir izdevies notriekt 42 dronus, kas raidīti Krimas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.08.2023-krievijas-okupeta-krima-piedzivo-masveida-ukrainas-dronu-uzbrukumus.a521479/ Krievijas okupētā Krima piedzīvo masveida Ukrainas dronu uzbrukumus] lsm.lv 2023. gada 25. augustā</ref> Naktī uz 30. augustu notika apmēram 20 dronu uzbrukums Brjanskas, Kalugas, Maskavas, Orlas, Pleskavas un Rjazaņas apgabaliem un okupētajai Krimai. [[Pleskava]]s lidostai, kurā bāzēts Krievijas 334. militārā transporta aviācijas pulks, uzbruka apmēram desmit bezpilota lidaparāti, sabojājot četras lidmašīnas "[[Il-76]]".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.08.2023-krievija-daudzviet-notikusi-dronu-uzbrukumi-skarts-ari-lidlauks-pie-pleskavas.a522007/ Krievijā daudzviet notikuši dronu uzbrukumi; skarts arī lidlauks pie Pleskavas] lsm.lv 2023. gada 30. augustā</ref> 22. septembrī pusdienas laikā no Ukrainas palaistā raķete ''[[Storm Shadow]]'' Sevastopolē sagrāva Krievijas Melnās jūras kara flotes štāba ēku, nogalinot vismaz deviņus, bet ievainojot 16 virsniekus, ieskaitot Krievijas karaspēka grupējuma pavēlnieku ģenerālpulkvedi Aleksandru Romančuku un Krievijas Ziemeļu kara flotes Krasta spēku 200. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes komandieri ģenerālleitnantu Oļegu Cekovu. Netika izpausts, vai uzbrukumā bija cietis Krievijas Melnās jūras kara flotes pavēlnieks admirālis Viktors Sokolovs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.09.2023-ukraina-rakesu-trieciena-krievijas-melnas-juras-kara-flotes-stabam-sevastopole-nogalinati-9-cilveki.a525063/ Ukraina: Raķešu triecienā Krievijas Melnās jūras kara flotes štābam Sevastopolē nogalināti 9 cilvēki] lsm.lv 2023. gada 23. septembrī</ref> 4. novembrī Ukraina veica raķešu uzbrukumu [[Kerča]]s kuģu remontrūpnīcai "Zaļiv" Krievijas okupētās Krimas pussalas austrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka uzbrukums noticis ar 15 spārnotajām raķetēm, no kurām 13 esot notriekušas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Triecienā cieta kreiseris "Askold", kas varēja nest astoņas spārnotās raķetes "[[Kaļibr]]", ar kurām Krievija regulāri apšauda Ukrainas pilsētas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.11.2023-ukraini-nodarijusi-butisku-kaitejumu-vel-vienam-krievijas-karakugim.a530458/ Ukraiņi nodarījuši būtisku kaitējumu vēl vienam Krievijas karakuģim] lsm.lv 2023. gada 5. novembrī</ref> 30. novembrī notika sprādziens [[Baikāla–Amūras maģistrāle]]s [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas tunelī]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.11.2023-ukrainas-drosibas-dienests-noorganizejis-spradzienu-severomuiskas-dzelzcela-tuneli-krievija.a533709/ Ukrainas Drošības dienests noorganizējis sprādzienu [[Severomuiskas tunelis|Severomuiskas dzelzceļa tunelī]] Krievijā] lsm.lv 2023. gada 30. novembri</ref> Naktī uz 26. decembri Ukraina gaisa triecienā Feodosijas ostai iznīcināja lielo Krievijas desantkuģi "Novočerkaska", kā arī T-43 klases mācību kuģi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.12.2023-ukraina-esam-iznicinajusi-20-krievijas-melnas-juras-flotes.a536782/ Ukraina: Esam iznīcinājuši 20% Krievijas Melnās jūras flotes] lsm.lv 2023. gada 27. decembrī</ref> === 2024. gada uzbrukumi === 2024. gada 14. janvāra vakarā parādījās ziņa, ka Ukrainas gaisa spēkiem izdevies virs Azovas jūras notriekt Krievijas agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu [[A-50]] un izlūklidmašīnu [[Il-22]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.01.2024-ukraina-atraida-vel-86-krievijas-uzbrukumus-iespejams-izdevies-notriekt-ienaidnieka-lidmasinas.a538899/ Ukraina atraida vēl 86 Krievijas uzbrukumus; iespējams, izdevies notriekt ienaidnieka lidmašīnas] lsm.lv 2024. gada 15. janvārī</ref> Naktī uz 18. janvāri Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka naftas noliktavai Sanktpēterburgā, bet 19. janvārī naftas bāzei [[Brjanskas apgabals|Brjanskas apgabalā]] pie [[Kļinci]]em.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.01.2024-krievijas-brjanskas-apgabala-ukrainas-drona-uzbrukuma-del-aizdegusies-naftas-baze.a539580/ Krievijas Brjanskas apgabalā Ukrainas drona uzbrukuma dēļ aizdegusies naftas bāze] lsm.lv 2024. gada 19. janvārī</ref> 1. februārī Ukrainas jūras droni nogremdēja Donuzlava ezerā stacionēto Krievijas kara flotes "Tarantul" klases raķešu kuģi "Ivanovietis".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.02.2024-ukraina-ipasa-operacija-pie-krimas-iznicina-krievijas-rakesu-kugi.a541259/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina īpašā operācijā pie Krimas iznīcina Krievijas raķešu kuģi] lsm.lv 2024. gada 1. februārī</ref> 14. februāra rītā Ukrainas jūras droni okupētās Krimas dienvidu krastā pie [[Alupka]]s nogremdēja Krievijas Melnās jūras kara flotes lielo desantkuģi "Cēzars Kuņikovs" (''Цезарь Куников'').<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.02.2024-ukraini-melnaja-jura-nogremdejusi-krievu-desantkugi.a542891/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraiņi Melnajā jūrā nogremdējuši krievu desantkuģi] lsm.lv 2024. gada 14. februārī</ref> 5. martā Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvaldes paziņoja, ka Ukrainas jūras droni "Magura V5" netālu no Feodosijas uzbruka patruļkuģim "Sergejs Kotovs".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.03.2024-krima-nogremdets-krievu-patrulkugis.a545449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krimā nogremdēts krievu patruļkuģis] lsm.lv 2024. gada 5. martā</ref> Naktī uz 12. martu notika lidrobotu uzbrukumi septiņos Krievijas apgabalos, Orlas un Ņižņijnovgorodas apgabalos izcēlās ugunsgrēki naftas bāzēs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.03.2024-krievija-septinos-apgabalos-notikusi-lidrobotu-uzbrukumi.a546360/ Krievijā septiņos apgabalos notikuši lidrobotu uzbrukumi] lsm.lv 2024. gada 12. martā</ref> Krievijai nācās slēgt trīs lielas [[naftas pārstrāde]]s rūpnīcas, samazinot kopējo naftas pārstrādes jaudu par aptuveni 12%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2024-medijs-ukrainas-bezpilota-lidaparatu-uzbrukumi-krievija-spiez-slegt-tris-naftas-parstrades-rupnicas.a546637/ Medijs: Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijā spiež slēgt trīs naftas pārstrādes rūpnīcas] lsm.lv 2024. gada 14. martā</ref> 23. martā Ukrainas raķetes trāpīja diviem Krievijas lielajiem desantkuģiem "Jamal" un "Azov", kā arī sakaru centram un vairākiem Krievijas Melnās jūras flotes infrastruktūras objektiem Sevastopolē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.03.2024-ukrainas-aizstavji-krima-devusi-triecienus-diviem-krievijas-desantkugiem.a547860/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukrainas aizstāvji Krimā devuši triecienus diviem Krievijas desantkuģiem] lsm.lv 2024. gada 24. martā</ref> 26. martā kļuva zināms, ka Ukrainas raķešu triecienā Krimā trāpīts bijušajam Ukrainas karaflotes kuģim "Konstantin Oļšanskij", kuru Krievijas Melnās jūras flote sagrāba savā kontrolē 2014. gada martā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2024-ukrainas-rakesu-trieciena-bojats-kartejais-krievijas-melnas-juras-karaflotes-kugis.a548139/ Ukrainas raķešu triecienā bojāts kārtējais Krievijas Melnās jūras karaflotes kuģis] lsm.lv 2024. gada 26. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka [[Ņižņekamska]]i un [[Jelabuga]]i, kurā ražo Krievijas kaujas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.04.2024-droni-uzbrukusi-sahed-razotnei-krievija.a548838/ Droni uzbrukuši «Šahed» ražotnei Krievijā] lsm.lv 2024. gada 2. aprīlī</ref> 5. aprīlī Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas militārajiem lidlaukiem Krasnodaras novadā, Rostovas, Saratovas, Belgorodas un Kurskas apgabalos. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Krievijas pretgaisa aizsardzības spēkiem ir izdevies notriekt 53 Ukrainas dronus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.04.2024-ukrainai-izdevies-sekmigs-dronu-uzbrukums-kara-lidlaukiem-krievija.a549311/ Ukrainai izdevies sekmīgs dronu uzbrukums kara lidlaukiem Krievijā] lsm.lv 2024. gada 5. aprīlī</ref> 7. aprīlī [[Baltijska]]s ostā ugunsgrēks izpostīja Krievijas raķeškuģi "Serpuhova", 8. aprīlī [[Vladivostoka]]s kuģu remonta rūpnīcā aizdegās daudzfunkcionālais kuģis "Jekaterina Veļikaja". Ukrainas Jūras spēki ziņoja, ka tas ir Krievijas spēku nolaidības rezultāts.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.04.2024-ukrainai-pirmoreiz-izdevies-sekmigs-uzbrukums-krievijas-karakugim-baltijas-jura.a549769/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainai pirmoreiz izdevies sekmīgs uzbrukums Krievijas karakuģim Baltijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 9. aprīlī</ref> Naktī uz 17. maiju Ukraina veica vairākus dronu uzbrukumus no gaisa un jūrā Krimai un [[Novorosijska]]i. Netālu no Sevastopoles iznīcināja Krievijas degvielas krātuvi un iznīcinātājs Belbekas gaisa bāzē. Viens no droniem trāpīja degvielas uzpildes stacijā netālu no Besonovkas ciema Belgorodas apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija informēja, ka virs Krimas un Krievijas teritorijas esot notriekti 102 droni, kā arī esot izdevies iznīcināt sešus jūras dronus. Ministrija neziņoja par trāpījumiem vai bojājumiem.<ref name="lsm17Mai2024"/> 26. maijā Ukrainas lidrobots uzbruka Krievijas militārās radiolokācijas stacijai "Voroņeža M" Gorkovskas ciematā pie [[Orska]]s netālu no [[Kazahstāna]]s robežas, kas atrodas vairāk nekā 1800 kilometru attālumā no Ukrainas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.05.2024-avots-ukrainu-lidrobots-sasniedz-jaunu-taluma-rekordu-un-uzbruk-merkim-pie-kazahstanas.a555561/ Avots: Ukraiņu lidrobots sasniedz jaunu tāluma rekordu un uzbrūk mērķim pie Kazahstānas] lsm.lv 2024. gada 27. maijā</ref> 6. jūnija naktī Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde veica bezpilota lidaparātu uzbrukumus [[Novošahtinska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Rostovas apgabalā un [[Starijoskola]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Belgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.06.2024-lidroboti-uzbrukusi-naftas-parstrades-rupnicam-rostovas-un-belgorodas-apgabalos-krievija.a556954/ Lidroboti uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rostovas un Belgorodas apgabalos Krievijā] lsm.lv 2024. gada 6. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukraina iznīcināja Krievijas iznīcinātāju "[[Su-57]]" dronu uzbrukumā [[Ahtubinska]]s lidlaukam, kas atrodas 589 kilometrus no sadursmes līnijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.06.2024-ukrainas-uzbrukuma-bojats-krievijas-modernakais-iznicinatajs-su-57.a557327/ Ukrainas uzbrukumā bojāts Krievijas modernākais iznīcinātājs «Su-57»] lsm.lv 2024. gada 9. jūnijā</ref> 19. jūnijā Ukraina ziņoja par dronu uzbrukumiem vairāk nekā 20 naftas rezervuāriem Krievijas pierobežā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.06.2024-ukraina-uzbruk-infrastrukturai-krievijas-pierobeza-un-deve-to-par-dronu-sankcijam.a558715/ Ukraina uzbrūk infrastruktūrai Krievijas pierobežā un dēvē to par «dronu sankcijām»] lsm.lv 2024. gada 19. jūnijā</ref> Ukraina sagrāva 167. mācību centra poligonu Krasnodaras novada Jeiskā, no kurienes Krievija pret mērķiem Ukrainā palaida dronus "''Shahed''".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/23.06.2024-ukrainas-trieciena-iznicinata-dronu-sahed-noliktava-krasnodaras-novada.a559098/ Ukrainas triecienā iznīcināta dronu «Šahed» noliktava Krasnodaras novadā] lsm.lv 2024. gada 23. jūnijā</ref> 23. jūnijā Krievija Krimā notrieca Ukrainas palaisto ATACMS raķeti, kas bija vērsta pret Krievijas raķešu palaišanas iekārtu, kā rezultātā raķete eksplodēja un Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.06.2024-isw-civiliedzivotaju-upurus-krima-izraisa-krievijas-pretgaisa-aizsardzibas-sistemas.a559196/ ISW: Civiliedzīvotāju upurus Krimā izraisa Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas] lsm.lv 2024. gada 25. jūnijā</ref> [[Attēls:«Ростов-на-Дону».jpg|thumb|2. augustā Sevastopolē nogremdētā Krievijas zemūdene B-237 "Rostova pie Donas"]] Naktī uz 26. jūliju Ukrainas Bruņotie spēki ar četrām [[ATACMS]] raķetēm veica triecienu Krievijas militārajiem objektiem Krimā. Raķešu trieciens nodarīja postījumus Krievijas armijas lidlaukam "Saki" Novofedorivkā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2024-okupetaja-krima-rakesu-trieciena-nodariti-postijumi-armijas-lidlaukam.a562818/ Okupētajā Krimā raķešu triecienā nodarīti postījumi armijas lidlaukam] lsm.lv 2024. gada 26. jūlijā</ref> 31. jūlijā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka ir notriekti kopumā 19 Ukrainas bezpilota lidaparāti virs Belgorodas, Brjanskas, Kurskas, Kalugas un Rostovas apgabaliem, kā arī virs Krimas.<ref name = "lsm31JUL"/> 2. augustā Ukraina raķešu triecienā Sevastopolē nogremdēja Krievijas zemūdeni B-237 "Rostova pie Donas" un sabojāja četras Krimā stāvošas zeme-gaiss raķešu sistēmas "[[S-400 Triumf]]" palaišanas iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-ukrainas-armija-pazino-par-krievijas-zemudenes-nogremdesanu.a563793/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukrainas armija paziņo par Krievijas zemūdenes nogremdēšanu] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 14. augustā Ukrainas valdība oficiāli paziņoja par militarizētas pierobežas buferzonas izveidi Kurskas apgabalā Sumu apgabala aizsardzībai. Paziņojuma dienā Ukraina veica lielu gaisa uzbrukumu ar vairāk nekā 100 droniem un raķetēm Krievijas militārajiem lidlaukiem Kurskas, Voroņežas, Belgorodas un Ņižņijnovgorodas apgabalos un ziņoja par krievu SU-34 iznīcinātāja notriekšanu Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.08.2024-amatpersonas-ukrainas-speki-kurskas-apgabala-ir-izveidojusi-buferzonu.a565082/ Amatpersonas: Ukrainas spēki Kurskas apgabalā ir izveidojuši buferzonu]</ref> 26. augustā [[Omska]]s naftas pārstrādes rūpnīcā "Gazpromņeftj-ONPZ", kas atrodas vairāk nekā 2000 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, nogranda sprādziens un izcēlās ugunsgrēks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2024-krievijas-lielakaja-naftas-parstrades-rupnica-nograndis-spradziens-un-izcelies-ugunsgreks.a566389/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas lielākajā naftas pārstrādes rūpnīcā nograndis sprādziens un izcēlies ugunsgrēks] lsm.lv 2024. gada 26. augustā</ref> Naktī uz 10. septembri Ukrainas spēki veica dronu uzbrukumu objektiem Maskavas apkaimē, dronu atlūzas sagrāva dzīvojamās ēkas [[Ramenska]]s pilsētā, viens cilvēks gāja bojā, bet vairākus ievainoja. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka notriekti 144 ukraiņu droni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.09.2024-ukrainas-dronu-trieciena-nodariti-postijumi-vairakiem-namiem-piemaskava.a568230/ Ukrainas dronu triecienā nodarīti postījumi vairākiem namiem Piemaskavā] lsm.lv 2024. gada 10. septembrī</ref> Naktī uz 18. septembri Ukrainas bezpilota lidaparāti pie [[Toropeca]]s [[Tveras apgabals|Tveras apgabalā]] iznīcināja Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes noliktavu ar raķetēm, planējošām aviobumbām un artilērijas šāviņiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.09.2024-krievija-dronu-trieciena-aizdegusies-municijas-noliktava-toropeca.a569223/ Krievijā dronu triecienā aizdegusies munīcijas noliktava Toropecā] lsm.lv 2024. gada 18. septembrī</ref> 21. septembrī pēc Ukrainas dronu uzbrukuma aizdegās munīcijas noliktavas pie [[Tihorecka]]s Krasnodaras novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.09.2024-krievija-pec-dronu-triecieniem-deg-municijas-noliktavas.a569689/ Krievijā pēc dronu triecieniem deg munīcijas noliktavas] lsm.lv 2024. gada 21. septembrī</ref> 6. novembrī dronu triecienā [[Kaspijska]]s kara flotes ostai Dagestānā cieta Krievijas karakuģi "Tatarstāna" un "Dagestāna".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.11.2024-ukrainas-trieciendroni-pirmo-reizi-sasniedz-dagestanu-trapa-krievijas-kugiem-kaspijas-jura.a575419/ Ukrainas trieciendroni pirmo reizi sasniedz Dagestānu – trāpa Krievijas kuģiem Kaspijas jūrā] lsm.lv 2024. gada 6. novembrī</ref> 19. novembrī Ukraina pirmoreiz izmantoja [[ATACMS]] raķetes tālam triecieniem pa Krievijas stratēģisko militāro objektu apmēram 100 km no Ukrainas robežas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina esot izšāvusi sešas ATACMS raķetes, no kurām piecas esot notriektas, bet Ukrainas mediji vēstīja, ka trieciens bijis vērsts pret Krievijas munīcijas noliktavām pie [[Karačeva]]s Brjanskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.11.2024-ukraina-sakusi-izmantot-amerikanu-raketes-krievijas-apsaudisanai.a576991/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina sākusi izmantot amerikāņu raķetes Krievijas apšaudīšanai] lsm.lv 2024. gada 19. novembrī</ref> === 2025. gada uzbrukumi === [[Attēls:Operation Spider's Web.webp|thumb|Ukrainas Drošības dienesta operācijas "Zirnekļtīkls" vadītājs Vasiļs Maļuks aplūko piecu Krievijas kara lidlauku shēmas.]] [[Attēls:Василь Малюк про спецоперацію «Павутина», 1х29с.png|thumb|1. jūnija dronu uzbrukuma mērķi.]] Naktī uz 2025. gada 18. janvāri notika Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Tulas apgabalā, ziņoja arī par uzbrukumu naftas bāzei Kalugas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.01.2025-vairaki-bojagajusie-krievijas-uzbrukuma-kijivai-fronte-saspringta-situacija-saglabajas-pokrovskas-virziena-precizeta.a584165/ Vairāki bojāgājušie Krievijas uzbrukumā Kijivai; frontē saspringta situācija saglabājas Pokrovskas virzienā (precizēta)] lsm.lv 2025. gada 18. janvārī</ref> 11. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka naktī esot notriekti 337 ukraiņu lidroboti. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēstīja, ka pretgaisa aizsardzība esot notriekusi 74 no aptuveni 100 droniem, kas uzbrukuši Maskavai. Maskavas apgabalā vismaz trīs cilvēki gāja bojā, bet 18 guva ievainojumus, lidrobota atlūzām nokrītot uz [[Ramenska]]s daudzdzīvokļu nama, cieta vismaz septiņi dzīvokļi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.03.2025-ukraina-veikusi-verienigu-dronu-uzbrukumu-maskavas-regionam.a591054/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Ukraina veikusi vērienīgu dronu uzbrukumu Maskavas reģionam] lsm.lv 2025. gada 11. martā</ref> Naktī uz 20. martu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu [[Saratova]]i un [[Engelsa]]i, aizdegās naftas bāze un militārais lidlauks. Ziņoja, ka Engelsā iznīcināta noliktava ar spārnotajām raķetēm [[H-555]] un [[H-101]], kas paredzētas bumbvedējiem [[Tu-95]] un [[Tu-160]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-portals-engelsas-lidlauka-iznicinata-noliktava-ar-raketem-krievijas-bumbvedejiem.a592320/ Portāls: Engelsas lidlaukā iznīcināta noliktava ar raķetēm Krievijas bumbvedējiem] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> 30. maija rītā Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) [[Vladivostoka|Vladivostokā]] uzspridzināja Krievijas 155. atsevišķās gvardes jūras kājnieku brigādes 47. atsevišķā gaisa desanta bataljona novietni. Zināms, ka 155. jūras kājnieku brigāde piedalījās kaujās pret Ukrainu Mariupolē, Vuhledarā un Kurskas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.05.2025-avoti-ukraina-veikusi-specoperaciju-vladivostoka-tur-izsludinats-pretterorisma-operacijas-rezims.a601299/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Avoti: Ukraina veikusi specoperāciju Vladivostokā, tur izsludināts «pretterorisma operācijas režīms»] lsm.lv 2025. gada 30. maijā</ref> 1. jūnijā Ukrainas Drošības dienests (SBU) veica operāciju "Zirnekļtīkls", kuras gaitā ar 117 droniem iznīcināja 41 lidmašīnu (34% no Krievijas stratēģiskajiem bumbvedējiem, arī [[A-50]], [[Tu-95]] un [[Tu-22 M3]]) Krievijas kara lidlaukos "Oļeņja" [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]], "Belaja" [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]], "Ivanova" [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] un "Djagiļeva" [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]], neizdevās uzbrukums "Ukrainkas" lidlaukam [[Amūras apgabals|Amūras apgabalā]]. Uzbrukuma dronus raidīja no kravas automašīnām nelielā attālumā no lidlaukiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.06.2025-ukraina-isteno-plasu-krievijas-bumbvedeju-iznicinasanas-operaciju.a601401/ Ukraina īsteno plašu Krievijas bumbvedēju iznīcināšanas operāciju] lsm.lv 2025. gada 1. jūnijā</ref> 3. jūnija rītā plkst. 4.44 zem ūdens līmeņa SBU aģenti aktivēja 1100 kilogramus sprāgstvielu trotila ekvivalentā, kas saspridzināja [[Krimas tilts|Krimas tilta]] balstus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2025-ukraina-saspridzinati-krimas-tilta-balsti-tas-sobrid-ir-avarijas-stavokli.a601646/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina: Saspridzināti Krimas tilta balsti, tas šobrīd ir avārijas stāvoklī] lsm.lv 2025. gada 3. jūnijā</ref> 20. jūlijā Ukraina ar vairāk nekā 100 droniem uzbruka vismaz deviņos Krievijas apgabalos, okupētajā Krimā un Melnajā jūrā. Aviosatiksme bija traucēta [[Šeremetjevas starptautiskā lidosta|Šeremetjevas]], [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas]], [[Domodedovas lidosta|Domodedovas]] un [[Žukovskas lidosta|Žukovskas]] lidostās. Naktī uz 26. jūliju Ukraina [[Armavira]]s lidlaukā Krasnojarska novadā iznīcināja Krievijas iznīcinātāju [[Su-27]]UB.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.07.2025-krievija-iznicinata-kara-lidmasina-su-27ub.a608221/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijā iznīcināta kara lidmašīna Su-27UB] lsm.lv 2025. gada 26. jūlijā</ref> 13. un 22. augustā Ukrainas bezpilota lidaparāti atkārtoti uzbruka Krievijas [[Družba (naftas vads)|naftas cauruļvada "Družba"]] naftas pārsūknēšanas stacijai "[[Uņeča]]", caur kuru sūknē naftu gan uz [[Ustjluga]]s naftas termināli, gan arī uz Ungāriju un Slovākiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/22.08.2025-ukraina-atkartoti-uzbruk-krievijas-naftas-caurulvadam-druzba.a611321/ Ukraina atkārtoti uzbrūk Krievijas naftas cauruļvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 22. augustā</ref> 18. augustā Ukrainas droni aizdedzināja tā paša cauruļvada sūkņu staciju "Ņikoļskoje" [[Tambova]]s apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19.08.2025-ukraina-uzbrukusi-krievijas-naftasvadam-druzba.a610874/ Ukraina uzbrukusi Krievijas naftasvadam «Družba»] lsm.lv 2025. gada 19. augustā</ref> 24. augustā Ukrainas droni uzbruka sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīcai Ustjlugas ostā un [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.08.2025-ukrainas-droni-uzbrukusi-ustjlugas-ostai-un-sizranas-naftas-parstrades-rupnicai-krievija.a611540/ Ukrainas droni uzbrukuši Ustjlugas ostai un Sizraņas naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā] lsm.lv 2025. gada 24. augustā</ref> Naktī uz 12. septembri Ukraina ar droniem uzbruka Krievijas Brjanskas, Smoļenskas, Ļeņingradas, kā arī Orlas, Tulas, Maskavas, Krasnodaras apgabaliem. Krievija paziņoja, ka esot notriekusi vismaz 221 dronu, no tiem 85 bezpilota lidaparātus notrieca virs Brjanskas, 42 virs Smoļenskas, 28 virs Ļeņingradas, 18 virs Kalugas, 14 virs Novgorodas apgabala, septiņus virs Maskavas un divus virs Orlas apgabaliem. Droni uzbruka [[Tosno]] dzelzceļa mezglam un naftas ostai [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]i pie Pēterburgas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2025-ukraina-nakti-veikusi-dronu-uzlidojumus-vairakiem-krievijas-apgabaliem.a614107/ Ukraina naktī veikusi dronu uzlidojumus vairākiem Krievijas apgabaliem] lsm.lv 2025. gada 12. septembrī</ref> Īsi pirms Trampa un Zelenska sarunu sākuma 2025. gada 29. decembrī Putins Trampu telefoniski informēja, ka Ukraina esot uzbrukusi viņa rezidencei pie Valdaja ezera Novgorodas apgabalā. Vēlāk Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs oficiāli paziņoja, ka uzbrukums noticis ar 91 dronu. Tomēr Ukraina noliedza uzbrukumu Putina rezidencei kā mēģinājumu sabotēt miera sarunas. Arī ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde]] (CIP) secināja, ka Ukraina nav veikusi bezpilota lidaparātu uzbrukumu Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.01.2026-asv-mediji-cip-neuzskata-ka-ukraina-ar-droniem-uzbrukusi-putina-rezidencei.a628355/ ASV mediji: CIP neuzskata, ka Ukraina ar droniem uzbrukusi Putina rezidencei] lsm.lv 2025. gada 1. decembrī</ref> ==== 1. jūnija operācijā "Zirnekļtīkls" iznīcinātās kara lidmašīnas ==== <gallery> Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Belaya air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Belaja" lidlaukā [[Irkutskas apgabals|Irkutskas apgabalā]] Operation Spider's Web, Tu-22 type bomber at Dyagilevo air base.png|[[Tu-22]] bumbvedējs "Djagiļeva" lidlaukā [[Rjazaņas apgabals|Rjazaņas apgabalā]] 2025-06-01 DroneAttack SBU.jpg|[[Tu-95]] bumbvedēji "Oļeņja" lidlaukā [[Murmanskas apgabals|Murmanskas apgabalā]] Operation Spider's Web, two A-50 at Ivanovo Severny air base.png|[[A-50]] izlūklidmašīnas "Ivanova Severnaja" lidlaukā [[Ivanovas apgabals|Ivanovas apgabalā]] </gallery> === 2026. gada uzbrukumi === 2026. gada 23. marta naktī Ukraina ar droniem uzbruka [[Primorska (Ļeņingradas apgabals)|Primorska]]s ostai, bet 25. marta naktī [[Ustjluga]]s ostai. Pret Ustjlugas ostu notika trīs dronu grupu uzbrukumi: pirmais ap plkst. 3ː00, otrais plkst. 6ː00 un trešais plkst. 8ː00. Triecienos aizdegās degvielas tvertnes, un ostas teritorijā fiksēts plašs ugunsgrēks. Pie [[Viborga]]s aizdegās kuģu būvētava. Igaunijas Auveres elektrostacijas skurstenī netālu no [[Narva]]s pilsētas [[Kaujas dronu ielidošana NATO valstu gaisa telpā Krievijas—Ukrainas kara laikā|ietriecās no Krievijas gaisa telpas novirzīts Ukrainas drons]], arī Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidoja un nokrita drons.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/25.03.2026-igaunija-no-krievijas-ielidojis-ukrainu-drons-ietriecies-elektrostacijas-skursteni.a640315/ Igaunijā no Krievijas ielidojis ukraiņu drons ietriecies elektrostacijas skurstenī] lsm.lv 25.03.2026</ref> Līdzīgi gadījumi nedēļas sākumā notika arī Lietuvā. 26. marta naktī Ukraina ar droniem atkārtoti apšaudīja Ustjlugas dabasgāzes ostu un naftas pārstrādes rūpnīcu [[Kiriši|Kirišos]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.03.2026-ukraina-turpina-uzbrukumus-strategiskiem-objektiem-krievija.a640475/ Ukraina turpina uzbrukumus stratēģiskiem objektiem Krievijā] lsm.lv 26.03.2026</ref> 27. martā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] paziņoja, ka Krievija sākusi īstenot apjomīgu informācijas operāciju, apsūdzot Baltijas valstis palīdzībā Ukrainas veiktajiem uzbrukumiem Krievijas teritorijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/27.03.2026-aizsardzibas-ministrija-krievija-izvers-informacijas-operaciju-pret-baltijas-valstim.a640721/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Aizsardzības ministrija: Krievija izvērš informācijas operāciju pret Baltijas valstīm] lsm.lv 27.03.2026</ref> 29. marta naktī ukraiņu lidroboti atkārtoti uzbruka Ustjlugas ostai, divi Ukrainas droni nogāzās pie [[Kouvola]]s pilsētas [[Somija]]s dienvidaustrumos. Visticamāk, tie bija tēmēti uz mērķiem Krievijā, bet novirzījās vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm tos novirzīja no kursa.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.03.2026-somija-ielidojusi-un-nokritusi-divi-droni.a640929/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Somijā ielidojuši un nokrituši divi droni] lsm.lv 29.03.2026</ref> 16. aprīļa naktī Ukrainas droni trāpīja [[Tuapse]]s naftas rūpnīcai Krievijā un aizdedzināja trīs rezervuārus.<ref name="ReferenceA"/> 2026. gada 29. aprīlī Ukrainas droni nodarīja pamatīgus postījumus [[Orska]]s un [[Perma]]s naftas uzņēmumiem, kas atrodas vairāk nekā 1500 kilometru no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/29.04.2026-ukraina-sasniedz-arvien-talakus-merkus-krievija-uzbrukts-naftas-uznemumiem-1500-km-attaluma.a645090/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina sasniedz arvien tālākus mērķus Krievijā: uzbrukts naftas uzņēmumiem 1500 km attālumā] lsm.lv 29.04.2026</ref> [[attēls:Fire at the Moscow Oil Refinery on June 18, 2026 (20260618 132807).jpg|thumb|Ukrainas dronu uzbrukums naftas pārstrādes rūpnīcai Maskavā]] 3. jūnijā krievi virs Ļeņingradas apgabala notrieca 59 dronus. Ukrainas dronu uzbrukumi bija vērsti pret Pēterburgas naftas termināli. Uzbrukums notika dažas stundas pirms Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma atklāšanas. Ukrainas droni uzbruka arī [[Tambovas apgabals|Tambovas apgabala]] militārajai rūpnīcai "Progress" [[Mičurinska]]s pilsētā, kā arī [[korvete]]i [[Kronštate]]s ostā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.06.2026-ukraina-ar-desmitiem-dronu-uzbrukusi-dzili-krievija-sanktpeterburga-aizdedzies-naftas-terminalis.a649855/ Ukraina ar desmitiem dronu uzbrukusi dziļi Krievijā; Sanktpēterburgā aizdedzies naftas terminālis] lsm.lv 03.06.2026</ref> Naktī uz 10. jūniju Ukrainas [[spārnotā raķete]] "[[FP-5 Flamingo]]" uzbruka militārā uzņēmuma "VNIIR — Progress" ražotnei [[Čeboksari|Čeboksaros]], kas ražo vadības blokus Krievijas smagajai militārajai tehnikai, sākot no pašgājējām haubicēm līdz pat raķešu sistēmām ''[[Iskander]]''.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.06.2026-ukraina-plano-attistit-rakesu-razosanu-cer-raidit-arvien-talakus-triecienus-krievija.a651120/ Ukraina plāno attīstīt raķešu ražošanu; cer raidīt arvien tālākus triecienus Krievijā] lsm.lv 11.06.2026</ref> 12. jūnijā Ukraina apstiprināja, ka veikusi uzbrukumu [[Armjanska]]s tiltam, kas savieno Krimu ar kontinentālo Ukrainu, iznīcinot 50 militārās automašīnas ar munīciju un degvielu frontes apgādei Zaporižjas apgabalā. Krievijas militāro kravu satiksme pa [[Mariupole]]s-[[Berdjanska]]s-[[Melitopole]]s-Krimas šoseju divu nedēļu laikā bija samazinājusies par 71 %. Ukrainas ziņu aģentūra ''Unian'' informēja, ka uzbrukts arī [[Afipska]]s naftas pārstrādes rūpnīcai [[Krasnodaras novads|Krasnodaras novadā]], okupētajā Krimā bija trāpīts bezpilota jūras dronu ražošanas un aprīkošanas uzņēmumam, kā arī bezpilota lidaparātu noliktavai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2026-merkis-okupeto-krimu-izolet-no-krievijas-kijiva-apstiprina-uzbrukumu-armjanskas-tiltam.a651187/ Mērķis okupēto Krimu izolēt no Krievijas: Kijiva apstiprina uzbrukumu Armjanskas tiltam] lsm.lv 12.06.2026</ref> 26. jūnijā Krimas okupācijas administrācijas vadītājs Sergejs Aksjonovs izsludināja [[Degvielas krīze Krievijā|ārkārtas stāvokli Krimā un Sevastopoles pilsētā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.06.2026-krievijas-pagaidu-okupetaja-krima-izsludinats-arkartas-stavoklis.a652827/ Krievijas pagaidu okupētajā Krimā izsludināts ārkārtas stāvoklis] lsm.lv 26.06.2026</ref> Ukraina naktī uz 15. auɡustu ar pašas ražotajām spārnotajām raķetēm "Flamingo" uzbruka Krievijas raķešu ražošanas rūpnīcai [[Samara]]s apgabalā. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka virs 17 Krievijas reģioniem un okupētās Krimas notriekti 598 ukraiņu lidroboti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2026-ukraina-ar-raketem-flamingo-uzbrukusi-krievijas-rakesu-rupnicai.a659000/?utm_source=lsm&utm_medium=front-widget&utm_campaign=basket Ukraina ar raķetēm «Flamingo» uzbrukusi Krievijas raķešu rūpnīcai] lsm.lv 15.08.2026</ref> Naktī uz 18. oktobri notika dronu trieciens Ļeņingradas apgabalam, kura gubernators paziņoja, ka virs apgabala notriekti 126 bezpilota lidaparāti, pēc triecieniem izcēlās ugunsgrēks Sanktpēterburgas naftas termināļa teritorijā. Uzņēmums "VKontakte" apstiprināja dronu triecienu savam datu centram. Savukārt tīmekļa tirdzniecības uzņēmums "Ozon" paziņoja par uzbrukumu savai noliktavai Sanktpēterburgā, drona uzbrukumā cieta vanšu tilts pār [[Ņeva|Lielo Ņevu]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/18.10.2026-krievijas-triecienos-ukrainai-nogalinati-divi-cilveki-zino-par-dronu-uzbrukumiem-sanktpeterburgas-regiona.a668048/ Krievijas triecienos Ukrainai nogalināti divi cilvēki; ziņo par dronu uzbrukumiem Sanktpēterburgas reģionā] lsm.lv 18.10.2026</ref> ==== 40 dienu ietekmes operācija ==== Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jūnija beigās paziņoja par 40 dienu ietekmes operācijas sākumu ar mērķi mudināt Krieviju izbeigt karu. 12. jūlijā Ukrainas Bruņotie spēki deva triecienus [[Sizraņa]]s naftas pārstrādes rūpnīcai Samaras apgabalā, desmit Krievijas tankkuģiem un četriem prāmjiem Azovas jūrā, kā arī Krievijas vilcienam ar degvielas kravu pie [[Tokmaka]]s Zaporižjas apgabala okupētajā daļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2026-ukraina-devusi-triecienus-naftas-parstrades-rupnicai-krievija-ari-tankkugiem-un-pramjiem-azovas-jura.a654770/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Ukraina devusi triecienus naftas pārstrādes rūpnīcai Krievijā, arī tankkuģiem un prāmjiem Azovas jūrā] lsm.lv 12.07.2026</ref> 3. augustā Krievijas pretgaisa aizsardzība notrieca Ukrainas dronu virs Arhipo-Osipovkas pludmales pie [[Gelendžika]]s. Krievijas puse ziņoja, ka gāja bojā seši cilvēki, tostarp trīs bērni, un aptuveni 40 cilvēki ievainoja, no kuriem 17 hospitalizēja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2026-krievijas-notriekts-ukrainas-drons-nonavejis-sesus-cilvekus-pludmale.a657342/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas notriekts Ukrainas drons nonāvējis sešus cilvēkus pludmalē] lsm.lv 03.08.2026</ref> [[attēls:2026-07-18 14.22.37 smoke in Moscow from a fire in the Moscow region after an attack from Ukraine.jpg|thumb|Ukrainas trieciens ''Wildberries'' noliktavai Maskavas apgabalā 2026. gada 18. jūlijā]] 9. auɡusta naktī Ukrainas droni atkārtoti uzbruka Gelendžikai un netālu no Vladimira Putina pils trāpīja pretgaisa aizsardzības kompleksam [[S-400]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.08.2026-ukrainas-droni-netalu-no-putina-pils-trapijusi-pretgaisa-aizsardzibas-kompleksa-pozicijai.a658059/ Ukrainas droni netālu no Putina pils trāpījuši pretgaisa aizsardzības kompleksa pozīcijai] lsm.lv 09.08.2026</ref> 7. augustā Ukrainas Drošības dienests nāca klajā ar paziņojumu, kurā uzskaitīja 40 dienu operācijas laikā paveikto. Operācijas laikā Ukraina veica triecienus vairāk nekā 100 stratēģiskiem objektiem Krievijas teritorijā un okupētajās Ukrainas teritorijās, kā arī vairāk nekā {{sk|21000}} triecienu mērķiem frontē. Par triecienu mērķiem kļuva militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumi, aviācijas bāzes, pretgaisa aizsardzības līdzekļi, komandpunkti, Krievijas karaflotes kuģi un "ēnu flotes" tankkuģi, naftas pārstrādes rūpnīcas, kā arī Krievijas transporta un militārās loģistikas objekti. Plaši gaisa triecieni bija vērsti pret tiešsaistes tirgotāja ''Wildberries'' noliktavām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.08.2026-ukrainas-40-dienu-dronu-triecieni-iedragajusi-krievijas-ekonomiku-un-sabiedribas-noskanojumu.a657885/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas 40 dienu dronu triecieni iedragājuši Krievijas ekonomiku un sabiedrības noskaņojumu] lsm.lv 07.08.2026</ref> ===== Dronu triecieni pa ''Wildberries'' un ''Ozon'' noliktavām ===== {{pamatraksts|Uzbrukumi Wildberries noliktavām}} 18. jūlijā Ukraina sāka veikt dronu triecienus pa ''[[Wildberries]]'' noliktavām, kuras izmanto arī Krievijas armijas apgādei. Uzbrukumos cieta vismaz 20 internetveikala noliktavas jeb aptuveni 17%—22% no ''Wildberries'' noliktavu kopējās platības, bet preču krājumiem un infrastruktūrai nodarīja zaudējumus vairāk nekā miljarda ASV dolāru apmērā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.08.2026-medijs-kops-ukraina-sakusi-dronu-triecienus-pret-wildberries-cietusas-20-internetveikala-noliktavas.a657392/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Kopš Ukraina sākusi dronu triecienus pret «Wildberries», cietušas 20 internetveikala noliktavas] lsm.lv 04.08.2026</ref> 2026. ɡada 22. un 23. auɡustā Ukrainas droni uzbruka Krievijas interneta tirdzniecības uzņēmuma "Ozon" loģistikas centriem Samaras apgabalā un Orenburgas pilsētā, bet 24. auɡustā Krasnodaras novadā, Dagestānā, Adigejas Republikā un Stavropoles novadā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/24.08.2026-ukrainas-talas-darbibas-sankcijas-skarusas-ari-interneta-veikala-wildberries-konkurentu-ozon.a660033/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas «tālas darbības sankcijas» skārušas arī interneta veikala «Wildberries» konkurentu «Ozon»] lsm.lv 24.08.2026</ref> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas Melnās un Kaspijas jūras kara flotes kuģi === <gallery> БДК Саратов.png|Lielais desantkuģis "Saratova" Крейсер "Москва" в базе. 2017 год.jpg|Raķešu kreiseris "Maskava" Аскольд и Циклон.jpg|Mazais raķešu kuģis "Askolds" Olenegorskiy Gornyak in St Petersburg (03).jpg|Lielais desantkuģis "Oļeņegorskas kalnracis" Сирийский экспресс 142. БДК-46 «Новочеркасск». Севастополь. Крым. Россия. Май 2015 - panoramio.jpg|Lielais desantkuģis "Novočerkaska" RFS Minsk 127.jpg|Lielais desantkuģis "Minska" Ivanovets missile boat in February 2014.jpg|Raķešu kuģis "Ivanovietis" Tsezar Kunikov in the Red Sea (2003).jpg|Lielais desantkuģis "Cēzars Kuņikovs" Large landing ship Yamal 2011.jpg|Lielais desantkuģis "Jamala" Project 775M AZOV 2008 G1.jpg|Lielais desantkuģis "Azova" U401Kirovohrad&U402KostiantinOlshanskyi-2007-Sevastopol.jpg|Lielais desantkuģis "Konstantīns Olšanskis" (Krievijas sagrābts 2014. gadā) Caspian Frigate Tatarstan.jpg|Kaspijas kara flotes [[fregate]] "Tatarstāna" Caspian Frigate Dagestan.jpg|Kaspijas kara flotes fregate "Dagestāna" </gallery> === Iznīcinātie un bojātie Krievijas ēnu flotes kuģi === 2025. gada 14. maijā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās par 17. sankciju kārtu Krievijai, kurā noteica sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, ko izmanto, lai apietu ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.05.2025-enu-flotes-kugi-sabotieri-un-militaro-precu-piegadataji-pret-ko-verstas-jaunakas-es-sankcijas.a598969/ Ēnu flotes kuģi, sabotieri un militāro preču piegādātāji — pret ko vērstas jaunākās ES sankcijas?] lsm.lv 2025. gada 14. maijā</ref> 28. novembrī Ukrainas jūras droni Turcijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Melnajā jūrā uzbruka diviem Krievijas ēnu flotes tankkuģiem ''Kairos'' un ''Virat'', kas kuģoja ar [[Gambija]]s karogu. 2. decembrī notika jūras dronu uzbrukums kuģim ''MIDVOLGA-2'', kas bija ceļā uz Turcijas ostu Sinopu. 10. decembrī kļuva zināms, ka Ukrainas Drošības dienesta (SBU) jūras droni ''Sea Baby'' Melnajā jūrā uzbruka Krievijas ēnu flotes kuģim ''Dashan'', kas ar [[Komoru salas|Komoru salu]] karogu cauri Ukrainas ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai kuģoja uz [[Novorosijska]]s ostu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/10.12.2025-ukraina-melnaja-jura-veiksmigi-apsaudijusi-krievijas-enu-flotes-kugi.a625906/ Ukraina Melnajā jūrā veiksmīgi apšaudījusi Krievijas ēnu flotes kuģi] lsm.lv 2025. gada 10. decembrī</ref> 2026. gada 5. jūnijā Ukrainas bezpilota sistēmu spēki informēja par uzbrukumu pieciem kravas kuģiem, kurus izmantoja okupācijas karaspēka apgādei: kravas kuģim [[Berdjanska]]s rajonā, diviem kravas kuģiem [[Jalta]]s rajonā un diviem kravas kuģiem [[Mariupole]]s rajonā. Krievija paziņoja, ka uzbrukuma dēļ gājuši bojā pieci Azerbaidžānas pilsoņi un vēl trīs ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.06.2026-dronu-trieciena-kugiem-azovas-jura-nogalinati-pieci-azerbaidzanas-pilsoni.a650319/ Dronu triecienā kuģiem Azovas jūrā nogalināti pieci Azerbaidžānas pilsoņi] lsm.lv 05.06.2026</ref> == Kara noziegumi == 2023. gada aprīļa beigās Ukrainas ģenerālprokuratūra informēja, ka kopš Krievijas—Ukrainas kara sākuma atklāti aptuveni 70 000 kara noziegumi, no tiem 5000 pret civiliedzīvotājiem, 2014. gadā okupētajā Ukrainas teritorijā identificētas aptuveni 100 [[spīdzināšana]]s vietas, bet 2022. gadā okupētajā teritorijā 55 spīdzināšanas un nelikumīgas aizturēšanas vietas. Uz laiku okupētajā Kijivas apgabala daļā atklātas astoņas spīdzināšanas vietas, caur kurām izgājuši desmitiem cilvēki un ap 30 no viņiem tur nogalināti, [[Harkivas apgabala okupācija|Harkivas apgabalā]] 21 spīdzināšanas vieta, bet [[Hersonas apgabala okupācija|Hersonas apgabalā]] 11 spīdzināšanas vietas un astoņas nelikumīgas aizturēšanas vietas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.05.2023-ukraina-fikseti-vairak-neka-70-000-krievijas-speku-kara-noziegumi.a507339/ Ukrainā fiksēti vairāk nekā 70 000 Krievijas spēku kara noziegumi] lsm.lv 2023. gada 3. maijā</ref> === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:On St. Nicholas Day, Volodymyr Zelenskyy Visited the Okhmatdyt Hospital and Congratulated Children on the Holiday on 6 December 2024 - 2.jpg|thumb|Krievijas gaisa uzbrukumos sakropļotās meitenes Kijivas bērnu slimnīcā (2024).]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> 9. martā ANO informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''Human Rights Watch'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. [[Ukrainas ģenerālprokurora birojs|Ukrainas Ģenerālprokurora birojs]] paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā. 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name="LSM30.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināti vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Čerņihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15). 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 cilvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā</ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> ASV telekanāls [[CNN]] publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 19. septembrī Ukrainas ģenerālprokurora paziņoja, ka Ukrainā fiksēti ap 34 000 kara noziegumu, visas Krievijas īstenotās apšaudes un civilo objektu iznīcināšana tiek fiksēta un izmeklēta. Oficiāli identificēta vairāk nekā 5500 bērnu nolaupīšana un nosūtīšana uz Krieviju. Kara noziegumu izmeklēšanas rezultātā pret Krieviju var tikt izvirzītas apsūdzības genocīdā, un Ukrainas ģenerālprokuratūrai ir nepārtrauktā saziņā ar Starptautisko krimināltiesu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/analitiki-ukrainas-pretuzbrukums-hersonas-apgabala-progrese.a474240/ Analītiķi: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē] lsm.lv 2022. gada 19. septembrī</ref> 21. oktobrī ANO Drošības padomes sēdē ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo paziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma ir gājuši bojā 6322 civiliedzīvotāji, bet ievainoti vairāk nekā 9600, tomēr faktiskais upuru skaits var būt ievērojami lielāks. Pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras datiem kopš kara sākuma Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā bija nogalināti vismaz 430 bērni, bet vairāk nekā 800 bija ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-generalstabs-krievija-gatavo-hersonu-ielu-kaujam.a479160/ Ukrainas armijas ģenerālštābs: Krievija gatavo Hersonu ielu kaujām] lsm.lv 2022. gada 22. oktobrī</ref> 28. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 6884 civiliedzīvotāji, no viņiem 429 bija bērni. Gandrīz 11 tūkstoši cilvēku, tostarp 800 nepilngadīgo, guvuši dažāda smaguma ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-ukraina-nogalinati-gandriz-7000-civiliedzivotaji.a489045/ ANO: Ukrainā nogalināti gandrīz 7000 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2022. gada 28. decembrī</ref> 2022. gada 30. decembrī [[Ukrainas Nacionālā policija]] paziņoja, ka no okupantiem atbrīvotajos Hersonas, Doneckas, Mikolajivas un Harkivas apgabalos likumsargi līdz šim ir atraduši vismaz 1116 bojāgājušo, to vidū arī 31 bērna mirstīgās atliekas.<!---- <ref name="LSM30DEC"/> šī atsauce nav definēta ----> Pēc ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja ziņojuma datiem līdz 2023. gada 18. jūnijam bija gājuši bojā vismaz 9083 civiliedzīvotāji, bet vēl 15 779 bija guvuši dažāda smaguma pakāpes ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.06.2023-ano-krievijas-saktaja-kara-pret-ukrainu-dzivibu-zaudejusi-vairak-neka-9000-iedzivotaju.a513636/ ANO: Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu dzīvību zaudējuši vairāk nekā 9000 iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 20. jūnijā</ref> 2023. gada 12. septembrī ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs ziņoja, ka kopējais Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits ir pieaudzis līdz vismaz 9614, bet ievainoto skaits ir sasniedzis 17 535, taču nav zināms, cik daudz civiliedzīvotāju nogalināts gandrīz pilnībā nopostītajās [[Mariupole]]s, [[Lisičanska]]s, [[Popasna]]s un [[Siverskodonecka]]s pilsētās, kuras joprojām ir okupējis Krievijas karaspēks. ANO īpašā ziņotāja par spīdzināšanu Alise Džila Edvardsa paziņoja, ka Krievijas karaspēka sagūstīto Ukrainas civiliedzīvotāju un karavīru spīdzināšana ir sistemātiska un tā ir daļa no agresorvalsts politikas, lai iebiedētu vai sodītu, kā arī lai iegūtu informāciju un atzīšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.09.2023-ano-kops-krievijas-atkartota-iebrukuma-ukraina-nogalinati-9614-ievainoti-175-tukstosi-iedzivotaju.a523594/ ANO: Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā nogalināti 9614, ievainoti 17,5 tūkstoši iedzīvotāju] lsm.lv 2023. gada 12. septembrī</ref> 2023. gada 5. oktobrī Krievijas raķešu triecienā Hrozas ciema kafejnīcai [[Kupjanska]]s rajonā nogalināja vismaz 52 cilvēkus, kuri bija pulcējušies uz karā krituša Ukrainas karavīra bēru mielastu, upuru vidū bija arī sešus gadus vecs zēns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/05.10.2023-krievijas-raketes-trieciena-ukraina-nogalinati-vairak-neka-50-cilveki-kas-bija-pulcejusies-uz-beru-mielastu.a526634/ Krievijas raķetes triecienā Ukrainā nogalināti vairāk nekā 50 cilvēki, kas bija pulcējušies uz bēru mielastu] lsm.lv 2023. gada 5. oktobrī</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2023-ltv-no-hrozas-ciema-uzbrukums-beru-mielasta-laika-murgs-ko-nevar-aptvert.a526894/ LTV no Hrozas ciema: Uzbrukums bēru mielasta laikā — murgs, ko nevar aptvert] lsm.lv 2023. gada 7. oktobrī</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā Sloviansk Chemical and Mechanical Technical College after Russian shelling, 2022-08-26 (02).jpg|[[Slovjanska]]s Ķīmiskās un mehāniskās tehniskās koledžas ēka pēc Krievijas artilērijas apšaudes 26. augustā Kyiv after Russian shelling, 2022-10-10 (011).jpg|Kijiva pēc raķešu un dronu uzbrukuma 10. oktobrī Dnipro after Russian missile attack, 2023-01-14 (04-01).jpg|Raķešu triecienā 14. janvārī sagrautā dzīvojamā māja Dņipro, kurā gāja bojā vairāk nekā 30 cilvēki Hroza after missile strike, 2023-10-05 (61).jpg|Raķešu triecienā 5. oktobrī gāja bojā 52 cilvēki, kas bija pulcējušies uz Ukrainas karavīra bērēm </gallery> 2024. gada augustā Krievijas otrās ofensīvas laikā Ukrainā bojā gāja 184 civiliedzīvotāji, lielākoties Krievijas gaisa triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.09.2024-augusts-bijis-otrs-asinainakais-menesis-ukrainas-kara-nogalinati-184-civiliedzivotaji.a568008/ Augusts bijis otrs asiņainākais mēnesis Ukrainas karā; nogalināti 184 civiliedzīvotāji] lsm.lv 2024. gada 9. septembrī</ref> 2024. gada decembrī ANO ģenerālsekretāra vietniece Atbruņošanās jautājumos Izumi Nakamitsu [[ANO Drošības padome]]i norādīja, ka no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. novembrim aviācijas bumbu pielietojuma dēļ Ukrainā gāja bojā 341 civiliedzīvotājs, bet vēl 1803 cilvēki tika ievainoti, salīdzinot ar to pašu periodu 2023. gadā, Krievijas aviācijas bumbu izraisīto nāves gadījumu skaits bija trīskāršojies, bet ievainoto cilvēku skaits seškāršojies. Viņa arīdzan atzīmēja, ka 42% no visiem novembrī nogalinātajiem civiliedzīvotājiem gājuši bojā, Krievijai savos uzbrukumos pielietojot tālas darbības rādiusa ieročus. Kopumā no 2022. gada 24. februāra līdz 2024. gada 30. novembrim ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs Ukrainā bija reģistrējis vairāk nekā 12 340 nogalinātos un 27 836 ievainotos civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.12.2024-krievija-uzbrukusi-ukrainai-ar-droniem-kazana-droni-ietriekusies-dzivojama-eka.a581278/ Krievija uzbrukusi Ukrainai ar droniem; Kazaņā droni ietriekušies dzīvojamā ēkā] lsm.lv 2024. gada 21. decembrī</ref> 31. decembrī ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) publicēja ziņojumu par laikposmu no septembra līdz novembrim. Tajā aprakstīti ar konfliktu saistītie cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp Krievijas uzbrukumi apdzīvotām vietām, mērķtiecīgi triecieni enerģētikas infrastruktūrai un pamatbrīvību ierobežojumi. ANO eksperti konstatēja, ka trīs kara mēnešos ir nogalināti 574 civiliedzīvotāji un 3032 ievainoti. Ziņojumā arī teikts, ka nogalināti 63 ukraiņu karagūstekņi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.01.2025-ukraina-kritize-ano-zinojumu-par-krievu-gusteknu-spidzinasanu.a582359/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina kritizē ANO ziņojumu par krievu gūstekņu spīdzināšanu] lsm.lv 2025. gada 4. decembrī</ref> 2025. gada 21. martā ANO Augstākā cilvēktiesību komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas bruņotās agresijas dēļ līdz 2024. gada 31. decembrim Ukrainā nogalināti vismaz 669 bērni, bet 1883 guvuši ievainojumus. Ziņojuma autori norāda, ka patiesais cietušo skaits varētu būt vēl daudz lielāks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/21.03.2025-krievijas-agresijas-rezultata-ukraina-nogalinati-vai-ievainoti-vairak-neka-2500-bernu.a592534/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas agresijas rezultātā Ukrainā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 2500 bērnu] lsm.lv 2025. gada 21. martā</ref> 2025. gada aprīlī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā secināja, ka Krievijas uzbrukumi civiliedzīvotājiem kļūst arvien mērķtiecīgāki un nežēlīgāki. 2025. gada pirmos trijos mēnešos Ukrainā bojā gāja divreiz vairāk civiliedzīvotāju nekā šajā pašā laikā pirms gada. Tas sakrīt ar periodu, kad ASV iesaistījās sarunās ar Krieviju par pamieru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.04.2025-ano-krievijas-uzbrukumi-ukraina-klust-nezeligaki-pieaug-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a596117/ ANO: Krievijas uzbrukumi Ukrainā kļūst nežēlīgāki, pieaug civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 24. aprīlī</ref> Maijā ANO Neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Ukrainas jautājumos atzina, ka Krievijas bruņotie spēki sistemātiski pastrādā noziegumus pret cilvēci, medījot civiliedzīvotājus ar tālvadības droniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/31.05.2025-tas-ir-realas-medibas-cilveku-safari-latvijas-televizija-no-hersonas.a601365/ «Tās ir reālas medības – cilvēku safari.» Latvijas Televīzija no Hersonas] lsm.lv 2025. gada 31. maijā</ref> 2025. gada augustā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs (OHCHR) ziņoja, ka Krievijas uzbrukumos Ukrainā jūlijā nogalināti 286 un ievainoti 1388 civiliedzīvotāji, kas bija lielākais vienā mēnesī nogalināto un ievainoto skaits kopš 2022. gada maija. Ziņojumā teikts, ka gandrīz 40% upuru nogalināti Krievijas dronu un raķešu uzbrukumos Ukrainā tālu no frontes, tai skaitā uzbrukumos lielajām pilsētām Kijivai, Dņipro un Harkivai. Kopš 2022. gada februāra Krievija bija nogalinājusi vairāk nekā 13 800 Ukrainas civiliedzīvotāju un vairāk nekā 35 500 ievainojusi.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2025-ano-ukraina-julija-registrets-rekordliels-civiliedzivotaju-upuru-skaits.a610310/ ANO: Ukrainā jūlijā reģistrēts rekordliels civiliedzīvotāju upuru skaits] lsm.lv 2025. gada 13. augustā</ref> 2025. gada novembrī ANO paziņoja, ka no 1. janvāra līdz 31. oktobrim Krievija dronu un raķešu uzbrukumos nogalinājusi 548 cilvēkus, bet vēl 3592 ievainojusi. 2024. gadā tajā pašā laika posmā nogalināja 434, bet ievainoja 2045 civiliedzīvotājus. Tādējādi nogalināto ukraiņu skaits bija pieaudzis par 26%, bet ievainoto skaits – par 75%.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2025-ano-sogad-ukraina-par-26-pieaudzis-krievijas-uzbrukumos-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits.a623944/ ANO: Šogad Ukrainā par 26% pieaudzis Krievijas uzbrukumos nogalināto civiliedzīvotāju skaits] lsm.lv 2025. gada 27. novembrī</ref> 2026. gada augustā ANO ziņoja, ka Ukrainā kopš Krievijas iebrukuma apstiprināta 16 874 civiliedzīvotāju bojāeja, tomēr nav iespējams apstiprināt upuru skaitu Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, pie kam jūlijā nogalināja vismaz 437 civiliedzīvotājus un 2610 ievainoja, kas bija par 30% vairāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 70% vairāk nekā 2025. gada jūlijā.<ref>[ https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.08.2026-ano-julija-ukraina-nogalinato-civiliedzivotaju-skaits-lielakais-kops-2022-gada-maija.a658691/ ANO: Jūlijā Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits – lielākais kopš 2022. gada maija] lsm.lv 13.08.2026</ref> === Slaktiņi okupētajās teritorijās === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] [[Attēls:Cemetery in Izium made during Russian occupation (20).jpg|thumb|Izjumā nogalināto ekshumācija]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref name="LSM3.aprīlī"/> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī</ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Der Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> Pēc [[Izjuma]]s atbrīvošanas 15. septembrī mežā pie pilsētas atrada masu kapu ar vairāk nekā 440 cilvēku mirstīgajām atliekām, kas bija nošauti, gājuši bojā no mīnu sprādzieniem, artilērijas apšaudēs un aviācijas triecienos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/no-krievijas-okupantiem-atbrivotaja-izjuma-atrod-masu-kapu.a473902/ No Krievijas okupantiem atbrīvotajā Izjumā atrod masu kapu] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Harkivas apgabala uz laiku okupētajā daļā atklāja vismaz desmit civiliedzīvotāju spīdzināšanas vietas, Ukrainas varas iestādes nedēļas laikā pēc atbrīvošanas uzsāka 204 krimināllietas par iespējamiem Krievijas karaspēka noziegumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-atbrivotajas-teritorijas-uziet-masu-kapus-un-spidzinasanas-vietas.a474047/ Ukrainas atbrīvotajās teritorijās uziet masu kapus un spīdzināšanas vietas] lsm.lv 2022. gada 16. septembrī</ref> Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka varasiestādes izmeklēs vairāk nekā 450 Izjumā nogalināto nāves apstākļus, bet jau sākotnējā apskate liecinot par cilvēku spīdzināšanu. Turklāt esot pierādījumi, ka krievu karavīri, kuru pozīcijas atradās netālu no masu apbedījumiem, izklaides pēc šāva uz cilvēkiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiska-sabiedriba-nosoda-krievijas-armijas-zveribas-izjuma.a474102/ Starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas armijas zvērības Izjumā] lsm.lv 2022. gada 17. septembrī</ref> 7. oktobrī kļuva zināms, ka arī atbrīvotajā [[Limana (Ukraina)|Limanas]] pilsētā ir atrastas divas apbedījumu vietas, no kurām vienā ir individuāli civiliedzīvotāju kapi, bet otrā — masu kaps.<ref name="LSM7.oktobrī"/> 15. decembrī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisārs paziņoja, ka atbrīvotajā Hersonas apgabala daļā atrastas 10 spīdzināšanas kameras, četras no tām Hersonas pilsētā. Vienā no tām bija spīdzināti apcietinātie bērni.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-iebruceji-spidzinajusi-ukrainu-bernus.a487241/ Ukraina: Iebrucēji spīdzinājuši ukraiņu bērnus] lsm.lv 2022. gada 15. decembrī</ref> === Marodierisms === [[Galvenā izlūkošanas pārvalde (Ukraina)|Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde]] paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[sociālais tīkls|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> === Ukrainas karagūstekņu nogalināšana === 29. jūlijā Krievijai pakļautās Doneckas tautas republikas varasiestādes paziņoja, ka Ukraina ar [[M142 HIMARS|HIMARS]] raķešu sistēmu esot apšaudījusi barakas Oleņivkas ciemā Doneckas apgabalā, kur turēti sagūstītie Ukrainas karavīri. Uzbrukumā nogalināti 53 cilvēki, 75 ir ievainoti. DTR līderis Deniss Pušiļins pavēstīja, ka apšaude bijusi mērķtiecīga, lai "azovieši vairs nevarētu dot liecības par pastrādātajiem noziegumiem". Savukārt Ukrainas puse ziņoja, ka apšaude veikta ar "Grad" raķešu sistēmām no Krievijas spēku kontrolētās puses, lai slēpu karagūstekņu spīdzināšanas pēdas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-zino-par-vairak-neka-50-ukrainu-karagusteknu-navi-apsaude.a467296/ Krievija ziņo par vairāk nekā 50 ukraiņu karagūstekņu nāvi apšaudē] lsm.lv 2022. gada 29. jūlijā</ref> Telekanāls CNN veica izmeklēšanu, kas balstīta uz video un fotogrāfiju analīzi no notikuma vietas, satelīta attēliem, kā arī tiesu medicīnas un ieroču ekspertu liecībām. Izmeklēšana liecināja, ka cietuma iekšienē plosījušās liesmas, kas nav saistītas ar raķetes triecienu — satelīta attēlos redzams, ka blakus esošajām mājām nav nodarīti bojājumi, kas nebūtu iespējams raķetes uzbrukumā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-izmeklesana-krievijas-versija-par-ukrainu-karagusteknu-navi-ir-izdomata.a469028/ CNN izmeklēšana: Krievijas versija par ukraiņu karagūstekņu nāvi ir izdomāta] lsm.lv 2022. gada 11. augustā</ref> Līdz 2024. gada decembra vidum Ukrainas varas iestādes bija dokumentējušas vismaz 177 karagūstekņu nogalināšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.04.2025-krievija-izpilda-navessodu-cetriem-ukrainas-karagustekniem.a595081/ Krievija izpilda nāvessodu četriem Ukrainas karagūstekņiem] lsm.lv 2025. gada 11. aprīlī</ref> 2025. gada februārī ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņoja, ka kopš 2024. gada gada augusta beigām bija reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki. Novērošanas misijas pārstāvji apgalvoja, ka uz vietas tika nošauti daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, liecinieki aprakstīja neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu.<ref name= "LSM040225"/> === Uzbrukumi Zaporižjas AES === Uzbrukuma pirmajā vilnī pēc [[Enerhodaras aplenkums|četru dienu kaujām]] 2022. gada 4. martā Krievijas karaspēks sagrāba [[Zaporižjas atomelektrostacija|Zaporižjas atomelektrostaciju (AES)]] [[Enerhodara]]s pilsētā, tomēr to turpināja pārraudzīt Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom''. Tālākajā karadarbībā Zaporižjas AES vairākkārt apšaudīja, un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums 27. augustā brīdināja, ka pēc kārtējiem uzbrukumiem pastāv radiācijas un ugunsgrēku risks. ANO aicināja pārtraukt visas militārās aktivitātes Zaporižjas AES apkārtnē. 1. septembrī Zaporižjas AES ieradās pirmā [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] (SAEA) novērošanas misija ar tās vadītāju Rafaelu Grosi priekšgalā, lai novērtētu stacijas fiziskos bojājumus, drošības sistēmu funkcionalitāti, darbinieku stāvokli un risinātu jautājumu par pastāvīgu misijas klātbūtni Eiropas lielākajā atomelektrostacijā. Misijas ierašanās dienā pilsētu nepārtraukti apšaudīja ar mīnmetējiem un Ukrainas atomenerģijas uzņēmums ''Enerhoatom'' vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēku kārtējā uzbrukuma dēļ Zaporižjas AES nostrādāja avārijas aizsardzība un tika atslēgts 5. energobloks.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/starptautiskas-atomenergijas-agenturas-misija-ieradusies-zaporizjas-aes.a471877/ Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras misija ieradusies Zaporižjas AES] lsm.lv 2022. gada 1. septembrī</ref> Kopš 2023. gada janvāra nodrošināta SAEA inspektoru pastāvīga klātbūtne arī citās Ukrainas atomelektrostacijās — Hmeļņickas AES, Rivnes AES, Dienvidukrainas AES un [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]] objektos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Update 173 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine |url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-173-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine |publisher=IAEA |accessdate=15.07.2023}}</ref> === Bēgļi === 2022. gada 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits pārsniedza 874 000. No viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220302134043/https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ |date={{dat|2022|03|02||bez}} }} zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecināja, ka Ukrainu jau bija pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devušies uz Poliju.<ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijivas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni. 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni {{sk|40000}} ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref name="ReferenceB">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku atgriezušies Ukrainā. 2023. gada aprīļa sākumā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka kopš kara sākuma Polijas un Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā 10,6 miljoni cilvēku. Tikmēr Ukrainas vicepremjere un okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka informēja, ka valstī ir gandrīz septiņi miljoni iekšzemē pārvietoto personu, 4,8 miljoni cilvēku oficiāli reģistrēti, bet 1,1 miljons no viņiem palīdzību meklējuši atkārtoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.04.2023-kops-kara-sakuma-caur-poliju-beglu-gaitas-devusies-11-miljoni-ukrainu.a504507/ Kopš kara sākuma caur Poliju bēgļu gaitās devušies 11 miljoni ukraiņu] lsm.lv 2023. gada 12. aprīlī</ref> 2026. ɡada martā Kijivā esošais Ekonomiskās stratēģijas centrs publiskoja datus, ka kopš kara sākuma Ukrainu bija pametuši aptuveni 5,6 miljoni cilvēku. No tiem 4,3 miljoni bija devušies uz rietumvalstīm, bet 1,3 miljoni atradās Krievijā un Baltkrievijā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.03.2026-krievijas-saktais-kars-izraisijis-demografisko-katastrofu-ukraina.a638849/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Krievijas sāktais karš izraisījis demogrāfisko katastrofu Ukrainā] lsm.lv 14.03.2026</ref> === Ķīmisko ieroču uzbrukumi === 2024. gada maijā ASV Valsts departaments paziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmantojis ķīmisko vielu [[hlorpikrīns|hlorpikrīnu]]. [[Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija]] (OPCW) ir aizliegusi hlorpikrīnu, kura tvaiki iedarbojas uz ādu un gļotādām un augstā koncentrācijā izraisa nekontrolējamus diafragmas muskuļu krampjus. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku sniegto informāciju kopš kara sākuma vismaz 500 Ukrainas karavīru ir ārstējušies no ķīmisko vielu iedarbības, bet viens karavīrs ir miris.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.05.2024-asv-krievijas-armija-ukraina-izmantojusi-aizliegtu-kimisku-vielu-hlorpikrinu.a552563/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article ASV: Krievijas armija Ukrainā izmantojusi aizliegtu ķīmisku vielu hlorpikrīnu] lsm.lv 2024. gada 2. maijā</ref> === Kijivas bērnu slimnīcas sagraušana === [[Attēls:Okhmatdyt after Russian attack, 2024-07-08 (12).jpg|thumb|Kijivas bērnu slimnīca pēc Krievijas raķešu trieciena 2024. gada 8. jūlijā]] 2024. gada 8. jūlijā Krievija ar spārnotās raķetes "[[H-101]]" triecienu sagrāva Kijivas apgabala bērnu slimnīcu. Pilnībā vai daļēji iznīcināja četras slimnīcas ēkas un ievainoja 50 cilvēkus. Bojā gāja divi mediķi un viens slimais bērns.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/11.07.2024-apzina-zaudejumus-krievijas-izpostitaja-kijivas-bernu-slimnica.a561027/ Apzina zaudējumus Krievijas izpostītajā Kijivas bērnu slimnīcā] lsm.lv 2024. gada 11. jūlijā</ref> Ņujorkā sasauca ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi sakarā ar Krievijas masveida uzbrukumu Ukrainai. Sēdes dalībniekus uzrunāja sagrautās bērnu slimnīcas vadītājs, paziņojot, ka slimnīcā uzbrukuma brīdī atradās vairāk nekā 600 pacientu un aptuveni tikpat daudz darbinieku. ANO ģenerālsekretāra vietniece humānās palīdzības jautājumos Džoisa Msuja atgādināja, ka apzināti uzbrukumi pret slimnīcām ir uzskatāmi par kara noziegumu. Tikmēr Krievijas vēstnieks ANO Vasilijs Nebenzja noraidīja Maskavas atbildību par notikušo uzbrukumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.07.2024-ukraina-saliedejas-pec-krievijas-uzbrukuma-bernu-slimnicai.a560869/ Ukraina saliedējas pēc Krievijas uzbrukuma bērnu slimnīcai] lsm.lv 2024. gada 9. jūlijā</ref> === Ukrainas bērnu deportācija === Kara sākumā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievija no Ukrainas nelikumīgi izvedusi 20 000 bērnu. [[Jeila Universitāte]]s pētniekiem bija ziņas vairāk nekā 30 000 izvešanu, bet tās datubāzē bija informācija par 6000 bērniem, kas izvesti uz Krieviju un vairāk nekā 2400, kas aizvesti uz Baltkrieviju, pie kam bija detalizēta informācija par 314 nolaupītiem bērniem Krievijas piespiedu adopcijas, bērnunamu un audžuģimeņu sistēmā. Par katru bērnu bija 20–30 lappušu dosjē ar vārdiem un fotogrāfijām.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.03.2025-asv-valsts-departaments-noliedz-datu-iznicinasanu-par-krievijas-nolaupitajiem-berniem-no-ukrainas.a592271/ ASV Valsts departaments noliedz datu iznīcināšanu par Krievijas nolaupītajiem bērniem no Ukrainas] lsm.lv 2025. gada 20. martā</ref> === Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšana === {{Pamatraksts|Ukrainas kultūra Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā (kopš 2022. gada)}} Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainas kultūra piedzīvojusi ievērojamus zaudējumus. Vairāk nekā 500 Ukrainas kultūras mantojuma vietu iznīcināšana un izlaupīšana Krievijas veikto postījumu rezultātā tiek uzskatīta par [[Kara noziegumi|kara noziegumu]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Kirchmair |first=Lando |date=2022-03-21 |title=The War of Aggression Against Ukraine, Cultural Property and Genocide: Why it is Imperative to Take a Close Look at Cultural Property |url=https://www.ejiltalk.org/the-war-of-aggression-against-ukraine-cultural-property-and-genocide-why-it-is-imperative-to-take-a-close-look-at-cultural-property/ |access-date=2022-11-11 |website=EJIL: Talk! |language=En}}</ref> Saskaņā ar Ukrainas Kultūras ministrijas ziņojumu kopš kara sākuma līdz 2026. gada februārim ir iznīcināti vai bojāti 1685 kultūras mantojuma objekti un 2483 kultūras infrastruktūras objekti. Ziņojumā arī norādīts, ka karā ir gājuši bojā 346 mākslinieki un 132 Ukrainas un ārvalstu mediju profesiju pārstāvji. Tiešie valsts kultūras mantojuma zaudējumi tiek lēsti aptuveni 4,2 miljardu ASV dolāru apmērā, un kopējie zaudējumi kultūras nozarei, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz 31 miljardu ASV dolāru.<ref name=":7">{{Tīmekļa atsauce |last=Mykhailenko |first=Darila |date=2026-02-24 |title=Russia Destroyed 1,685 Ukrainian Cultural Sites Since 2022, Inflicting $31 Billion in Losses |url=https://united24media.com/latest-news/russia-destroyed-1685-ukrainian-cultural-sites-since-2022-inflicting-31-billion-in-losses-16220 |access-date=2026-03-09 |website=UNITED24 Media |language=en}}</ref> == Kiberuzbrukumi un dezinformācijas kampaņas == 2022. gada 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietu ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> Savukārt 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas Federācijas valdība|Krievijas valdības]], [[Krievijas Valsts Dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeru grupējums ''[[Anonymous]]'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras TASS, laikrakstu ''Izvestija'' un ''Kommersant'', RBK, ''Forbes'' krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> {{quote|"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"}} 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam ''Ukrtelecom'', kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref name="ReferenceB"/> 16. augustā Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānija ''Enerhoatom'' ziņoja par Krievijas hakeru grupas "Tautas kiberarmija" uzbrukumu tās tīmekļa vietnei, izmantojot 7,25 miljonus [[Robotprogrammatūra|botu]], kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-un-militarais-eksperts-krievijas-armija-zud-motivacija-karot.a469678/ Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot] lsm.lv 2022. gada 17. augustā</ref> 2023. gada oktobrī publicētajā ziņojumā ''Microsoft Digital Defense Report 2023'' bija norādīts, ka ar Krieviju saistītie grupējumi, kas iesaistās kiberietekmes kampaņās, turpina sēt neuzticību starp Ukrainas valdību un tās Eiropas partnervalstīm un to iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.10.2023-microsoft-zinojums-atklaj-krievijas-kiberietekmes-meginajumus-latvija-lietuva-un-polija.a527829/ «Microsoft» ziņojums atklāj Krievijas kiberietekmes mēģinājumus Latvijā, Lietuvā un Polijā] lsm.lv 2022. gada 15. oktobrī</ref> 2024. gada jūlijā Krievijā bāzētu interneta vietņu tīkls, kas uzdevās par ASV laikrakstiem, izplatīja viltus ziņu, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sieva Olena par ASV nodokļu maksātāju naudu iegādājusies 4,5 miljonus eiro vērtu "Bugatti" automašīnu. Uzņēmums "Bugatti" šo informāciju noliedzis kā nepatiesu, draudot ar tiesvedību pret tiem, kas to izplatīja. Lai gan viltus ziņu ātri atmaskoja, tā paspēja sasniegt vismaz 12 miljonus lietotāju vietnē "X". Ar līdzīgiem stāstiem, piemēram, par viltotu izmeklēšanu, kurā it kā atklājās, ka Ukrainas amatpersonas iegādājušās jahtas par ASV naudu, sociālajos tīklos bija dalījušās arī dažas ASV amatpersonas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.07.2024-krievija-izplata-dezinformaciju-par-zelenska-sievas-iegadatu-miljoniem-vertu-bugatti-automasinu.a560206/ Krievija izplata dezinformāciju par Zelenska sievas iegādātu miljoniem vērtu «Bugatti» automašīnu] lsm.lv 2024. gada 3. jūlijā</ref> 2024. gada augustā uzņēmuma ''[[Meta Platforms]]'' ziņojumā teikts, ka tas apturējis četras Krievijā bāzētas slēptās ietekmes kampaņas, kuru mērķauditorijas bija Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī franču valodas pratēji Āfrikā un angļu valodas pratēji visā pasaulē, brīdinot, ka līdz ASV prezidenta priekšvēlēšanu kampaņās varētu tikt veicināti vēstījumi par Ukrainas valdību kā neuzticamu sabiedroto vai pastiprināti izplatīti viedokļi, kas pauž Krievijai labvēlīgu nostāju kara un tā turpmākās attīstības gaitā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/15.08.2024-meta-pirms-asv-prezidenta-velesanam-gaidamas-ar-krieviju-saistitas-ietekmes-kampanas-pret-atbalstu-ukrainai.a565231/ «Meta»: Pirms ASV prezidenta vēlēšanām gaidāmas ar Krieviju saistītas ietekmes kampaņas pret atbalstu Ukrainai] lsm.lv 2024. gada 16. augustā</ref> == Krievijas un Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi == Pēc Ukrainas Bruņoto spēku stratēģiskās komunikācijas pārvaldes datiem līdz 2022. gada novembra sākumam Krievijas bruņotie spēki zaudēja vairāk nekā 1400 augstu militārpersonu, ieskaitot divus [[ģenerālleitnants|ģenerālleitnantus]], astoņus [[ģenerālmajors|ģenerālmajorus]] un 44 [[pulkvedis|pulkvežus]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-1400-augstu-militarpersonu-zaudesanu-krievijas-puse-asv-domnica-norada-uz-socialo-spriedzi-krievija.a480845/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Ukraina ziņo par 1400 augstu militārpersonu zaudēšanu Krievijas pusē; ASV domnīca norāda uz sociālo spriedzi Krievijā] lsm.lv 2022. gada 3. novembrī</ref> 2023. gada aprīlī internetā nopludinātajā, iespējams, ASV Aizsardzības departamenta slepenajā izlūkošanas ziņojumā bija minēts, ka kopš 2022. gada 24. februāra Krievija bija zaudējusi no 35 500 līdz 43 000 karavīru, bet ievainojumus guvuši vairāk nekā 154 tūkstoši iebrucēju, savukārt Ukraina varētu būt zaudējusi aptuveni 17 500 valsts aizstāvju, bet vēl vairāk nekā 110 tūkstoši esot ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/13.04.2023-medijs-nopludinatie-dokumenti-liecina-par-354-000-ievainotajiem-un-kritusajiem-abu-pusu-karaviriem-kara-ukraina.a504659/ Medijs: Nopludinātie dokumenti liecina par 354 000 ievainotajiem un kritušajiem abu pušu karavīriem karā Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 13. aprīlī</ref> Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba aplēsēm 2023. gada 20. septembrī Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasniedza 273 980 karavīrus. Kļuva zināms, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija pasūtījusi 230 tūkstošus apliecību, kas paredzētas karadarbībā bojāgājušo ģimenes locekļiem, kā arī 757 tūkstošus kara veterānu apliecību, kas var netieši norādīt uz aptuveno skaitu karavīru, kas piedalījušies kaujās Ukrainā. Savukārt pēc iebrukuma sākuma 2022. gada vasarā ministrija pasūtīja tikai 6000 apliecību bojāgājušo ģimenes locekļiem un 82 840 apliecību kaujas operāciju veterāniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/20.09.2023-medijs-ministrija-netiesi-atklaj-krievijas-armijas-iespejamo-zaudejumu-apmeru-ukraina.a524672/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Medijs: Ministrija netieši atklāj Krievijas armijas iespējamo zaudējumu apmēru Ukrainā] lsm.lv 2023. gada 20. septembrī</ref> Saskaņā ar Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas izlūkdienesta aprēķiniem Krievijas armijas vienības no 2022. gada 24. februāra līdz 2023. gada novembrim bija zaudējušas ap 50 000 kritušo un 180 000 līdz 240 000 ievainoto, bet [[Vāgnera grupa]] ap 20 000 kritušo un 40 000 ievainoto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/04.12.2023-britu-izlukdienests-krievijas-karaspekam-kops-iebrukuma-ukraina-ap-70-000-krituso-lidz-280-000-ievainoto.a534101/ Britu izlūkdienests: Krievijas karaspēkam kopš iebrukuma Ukrainā ap 70 000 kritušo, līdz 280 000 ievainoto] lsm.lv 2023. gada 5. decembrī</ref> Krievijas karaspēka pilna mēroga iebrukuma otrajā gadadienā AK Aizsardzības ministrija publicēja datus, ka ofensīvas sākumā Ukrainā iebruka aptuveni 130 bataljonu taktiskās grupas (apmēram 1300 tanki, vairāk nekā 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, kā arī vismaz 100 tūkstoši karavīru). Divu gadu karadarbības laikā Krievija zaudēja vairāk nekā 2700 tanku, 5000 kājnieku kaujas mašīnu un bruņutransportieru, bet nogalināto un ievainoto karavīru skaits bija aptuveni 350 tūkstoši cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/24.02.2024-britu-izluki-krievijas-zaudejumi-divos-gados-ukraina-lidzigi-vai-lielaki-neka-tas-sakotnejie-speki.a544251/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Britu izlūki: Krievijas zaudējumi divos gados Ukrainā — līdzīgi vai lielāki nekā tās sākotnējie spēki] lsm.lv 2024. gada 24. februārī</ref> Krievijas otrās ofensīvas laikā 2024. gada aprīlī Lielbritānijas izlūkdienesti aplēsa, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma Ukrainā Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits sasniedza aptuveni 450 000. Zaudētās bruņutehnikas vienību skaits pārsniedza 10 000, tajā skaitā apmēram 3000 smago tanku. Notriektas vismaz 109 lidmašīnas, 136 helikopteri un 346 bezpilota lidaparāti. Nogremdēti 23 dažādu tipu kuģi un iznīcināts vairāk nekā 1500 artilērijas iekārtu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.04.2024-lielbritanijas-izlukdienesti-krievu-zaudejumi-ukraina-sasniedz-450-000-cilveku.a552133/ Lielbritānijas izlūkdienesti: Krievu zaudējumi Ukrainā sasniedz 450 000 cilvēku] lsm.lv 2024. gada 29. aprīlī</ref> Jūnijā ASV izlūkdienesti minēja, ka nogalināti vai ievainoti vismaz 350 000 Krievijas karavīru, bet Lielbritānijas armija pieļāva, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedza 500 000 karavīru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.06.2024-krievijai-neizdodas-gut-panakumus-cina-par-ukrainas-gaisa-telpas-kontroli.a559713/ Krievijai neizdodas gūt panākumus cīņā par Ukrainas gaisa telpas kontroli] lsm.lv 2024. gada 28. jūnijā</ref> 27. jūlijā kļuva zināmi Krievijas bojāgājušo saraksta analīzes dati, ko kopā ar brīvprātīgajiem veica raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona". Pēc šiem aprēķiniem Ukrainā kopš kara sākuma bija krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu, tostarp vairāk nekā 12 tūkstoši ieslodzījuma vietās savervēto. Vairums kritušo bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-zelenskis-situacija-austrumu-fronte-ir-sarezgita.a562887/ Zelenskis: Situācija austrumu frontē ir sarežģīta] lsm.lv 2024. gada 27. jūlijā</ref> 3. augustā Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija ziņoja, ka no 2024. gada maija līdz jūlijam Krievijai bijuši vislielākie zaudējumi kopš kara sākuma. Katru dienu maijā nogalināja vai ievainoja vidēji 1262 Krievijas karavīrus, jūnijā šis skaitlis samazinājās līdz 1140, bet vēlāk līdz apmēram 1000 karavīriem dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/03.08.2024-britu-izluki-krievija-kara-pret-ukrainu-turpina-ciest-lielus-zaudejumus.a563782/ Britu izlūki: Krievija karā pret Ukrainu turpina ciest lielus zaudējumus] lsm.lv 2024. gada 3. augustā</ref> 6. septembrī BBC un "Mediazona" žurnālisti publicēja datus par 68 011 karā Ukrainā kritušajiem Krievijas karavīriem, no kuriem 20% bija brīvprātīgie, 19% ieslodzītie un 13% mobilizētie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/06.09.2024-medijs-apstiprinati-68-011-ukraina-krituso-krievu-vardi.a567861/ Medijs: Apstiprināti 68 011 Ukrainā kritušo krievu vārdi] lsm.lv 2024. gada 6. septembrī</ref> 1. oktobrī Vladimirs Putins parakstīja mobilizācijas pavēli 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanai armijā līdz 2024. gada decembrim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/01.10.2024-putins-paraksta-dekretu-par-133-000-krievijas-pilsonu-iesauksanu-armija.a570786/ Putins paraksta dekrētu par 133 000 Krievijas pilsoņu iesaukšanu armijā] lsm.lv 2024. gada 1. oktobrī</ref> Savukārt britu izlūkdienests secināja, ka Krievijas zaudējumi nogalināto un ievainoto skaitā pārsniedz 700 000, no kuriem aptuveni 500 000 ir ievainotie un 200 000 kritušie.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-izluki-krievijas-medicinas-sistema-ir-parslogota-ar-ievainotiem-karaviriem.a578023/ Izlūki: Krievijas medicīnas sistēma ir pārslogota ar ievainotiem karavīriem] lsm.lv 2024. gada 27. novembrī</ref> 2024. gada novembrī žurnāls ''The Economist'' ziņoja, ka Krievijas militārās invāzijas dēļ varētu būt krituši 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet 400 000 Ukrainas karavīru varētu būt ievainoti un nevar atgriezties ierindā. Bojāgājušo vai ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits lēšams desmitos tūkstošu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.11.2024-the-economist-kara-kritusi-60-lidz-100-tukstosi-ukrainas-karaviru.a578062/ «The Economist»: Karā krituši 60 līdz 100 tūkstoši Ukrainas karavīru] lsm.lv 2024. gada 28. novembrī</ref> Dmitrijs Medvedevs decembra beigās sacīja, ka 2024. gadā militārā dienesta līgumus ar Krievijas Aizsardzības ministriju parakstījuši 440 000 jauniesaukto. Saskaņā ar ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" datiem 2024. gadā Krievija okupēja 4168 kvadrātkilometrus lielu Ukrainas teritoriju, zaudējot vidēji 102 karavīrus uz katru ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru. Lielākā Krievijas virzība frontē notika laikā no septembra līdz novembrim, šajā periodā tika nogalināti aptuveni 125 800 Krievijas karavīru. Decembrī Krievijas ofensīva palēninājās, un gada pēdējā mēnesī Krievija okupēja aptuveni 18 kvadrātkilometrus dienā, zaudējot vidēji 1585 kritušos dienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/02.01.2025-domnica-krievija-pern-zaudejusi-102-karavirus-uz-katru-ienemto-ukrainas-teritorijas-kvadratkilometru.a582049/ Domnīca: Krievija pērn zaudējusi 102 karavīrus uz katru ieņemto Ukrainas teritorijas kvadrātkilometru] 2025. gada 2. janvārī</ref> 2025. gada maijā izplatījās ziņa, ka Krievijas Darba un sociālās aizsardzības ministrija kopš pilna mēroga iebrukuma karavīru ģimenēm ir pasūtījusi vairāk nekā 307 000 miršanas apliecību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/28.05.2025-tramps-putins-spelejas-ar-uguni-asv-sankcijas-pret-maskavu-vel-neseko.a600833/ Tramps: Putins «spēlējas ar uguni»; ASV sankcijas pret Maskavu vēl neseko] lsm.lv 2025. gada 28. maijā</ref> Līdz 12. jūnijam saskaņā ar Ukrainas Ģenerālštāba publicēto informāciju kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks bija zaudējis 1 000 340 karavīru. ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra ekspertu aprēķini rādīja, ka Krievija bija zaudējusi ap 250 000 kritušo karavīru, pārējie bija ievainotie. Saskaņā ar šī pētījuma datiem Ukrainas aizstāvji bija zaudējuši ap 400 000 karavīru, no tiem 60 000 līdz 100 000 kritušo.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.06.2025-okupantu-armijas-zaudejumi-ukraina-sasniegusi-miljonu-karaviru-krievijas-rezerves-vel-nav-izsikusas.a602938/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi Okupantu armijas zaudējumi Ukrainā sasnieguši miljonu karavīru, Krievijas rezerves vēl nav izsīkušas] lsm.lv 2025. gada 12. jūnijā</ref> 2025. gada decembrī BBC un "Mediazona" analīze liecināja, ka pēdējo 10 mēnešu laikā Krievijas zaudējumi karā ar Ukrainu bija pieauguši straujāk nekā jebkad kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. BBC apstiprināja ap 160 000 Krievijas kritušo karavīru vārdus, bet analīze par kapsētām, kara memoriāliem un nekrologiem ļāva aplēst, ka Ukrainā nogalināti līdz 352 000 okupantu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/30.12.2025-putins-pazino-par-nodomu-iekarot-zaporizjas-pilsetu.a628163/ Putins paziņo par nodomu iekarot Zaporižjas pilsētu] lsm.lv 2025. gada 30. decembrī</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā| ]] [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:2023. gads]] [[Kategorija:2024. gads]] [[Kategorija:Ukrainas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Baltkrievijas vēsture]] [[Kategorija:NATO]] [[Kategorija:Krievijas—Ukrainas karš]] t4hafgky19k5wzzu4etydz3s0htwv26 14 505316 4548523 3573252 2026-11-12T06:49:58Z Lasks 38532 4548523 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Latvijas novadu centri| Centri]] 3cnaqzc1vakkwnqwb1paoj3furnhc3j 0 507919 4548416 4544023 2026-11-12T00:34:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548416 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Petunie.jpg|thumb|[[Petūnija]] — gan istabas, gan dārza augs]] [[Attēls:Arbol en Oxford.jpg|thumb|[[Sēru vītols]]]] [[Attēls:Acer griseum 2017-04-17 7945.jpg|thumb|''[[Acer griseum]] ''dekoratīvā miza]] [[Attēls:2020-07-04 16 28 31 Leaves in mid-summer on a Variegated English Holly along Tranquility Court in the Franklin Farm section of Oak Hill, Fairfax County, Virginia.jpg|thumb|Raiblapu holija]] '''Krāšņumaugi''', '''košumaugi''' jeb '''dekoratīvie augi''' ir [[augs|augu]] sugas un šķirnes, ko audzē labiekārtošanas un dekoratīviem nolūkiem [[dārzs|dārzos]], [[Parks|parkos]] un [[Ainavu arhitekts|ainavu dizaina]] projektos, nevis to uzturvērtības, ārstnieciskās vai rūpnieciskās vērtības dēļ. Tos var izmantot publisko vai privāto [[Parks|parku]] un [[Dārzs|dārzu]], pat [[iela|ielu]] un [[Ceļš|ceļu]] malu dekorēšanai, kā arī iekštelpu un [[Balkons|balkonu]] izgreznošanai, pušķu un vainagu veidošanai. Tos var izmantot arī citiem mērķiem, piemēram, smaržām, savvaļas dzīvnieku piesaistīšanai vai gaisa attīrīšanai. Lielākā daļa no tiem ir [[Zieds|ziedošie]] augi. Dārza [[šķirne]]s mēdz būt īpaši selekcionētas, lai uzlabotu sākotnējās [[suga]]s īpašības, piemēram, krāsu, formu, smaržu un ziedēšanas ilgumu. Parasti krāšņumaugus dārzos audzē, lai parādītu estētiskās īpašības, visbiežāk ziedus, bet reizēm arī lapas, smaržu, kopējo lapotnes tekstūru, augļus, stublāju un mizu, kā arī formu. Krāšņumaugu audzēšana atklātā vidē tiek saukta par [[Daiļdārzniecība|daiļdārzniecību]]. Bez regulāras uzturēšanas krāšņumdārzs ātri zaudē savas estētiskās īpašības. == Skaits un veidi == Visiem galvenajiem augu veidiem — [[Koks|kokiem]], [[Krūms|krūmiem]], [[ūdensaugi]]em, [[Daudzgadīgie augi|daudzgadīgajiem]] un [[Viengadīgie augi|viengadīgajiem]] lakstaugiem — ir daudz dekoratīvo šķirņu. Īpaši tiek nodalīti [[telpaugs|telpaugi]] un [[akvārija augi]]. Pasaules tirgos ir reģistrētas aptuveni 1600 komerciālo dekoratīvo augu sugas un šķirnes, taču dārzkopības augu katalogi piedāvā daudz lielāku skaitu. "Karaliskās dārzkopības biedrības AZ dārza augu enciklopēdija" (2008) uzskaitījusi 15 500, savukārt ''Hortus Third: A Concise Dictionary of Plants Cultitive in the United States and Canada'' (1976) apraksta gandrīz 24 000 taksonus (dzimtas, ģintis un sugas) jeb aptuveni 0,8% no pasaules augiem.<ref name="Long">{{Publikācijas atsauce|last=Long|first=Chun-Lin|last2=Ni|first2=Yanan|last3=Zhang|first3=Xinbo|last4=Xin|first4=Tong|date=2015/06|title=''Biodiversity of Chinese ornamentals''|journal=Acta Horticulturae|language=en|volume=1087|issue=1087|page=209-220|doi=10.17660/ActaHortic.2015.1087.25}}</ref> Plašā nozīmē dekoratīvie augi ietver daudzas kategorijas, starp kurām ir grieztie ziedi, dekoratīvā zāle, [[Zāliens|zāliena]] augi, podu augi un citi telpaugi, dekoratīvie koki un krūmi, gatvju un aleju koki utt.<ref name="isaaa">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.isaaa.org/resources/publications/pocketk/document/Doc-Pocket%20K47.pdf|title=''Biotechnology in Ornamental Plants''|publisher=Global Knowledge Center on Crop Biotechnology|website=isaaa.org/|access-date=2021/07/02|date=2014/07|language=en}}</ref> Krāšņumaugus parasti nošķir no utilitārajiem augiem, piemēram, tiem, ko izmanto [[Lauksaimniecība|lauksaimniecībā]] un [[Mežsaimniecība|mežsaimniecībā]]. Terminu “krāšņumaugi” lieto, lai apzīmētu augus, kuriem nav citas nozīmīgas vērtības, izņemot ārējo pievilcību. Krāšņumaugi ir dekoratīvās dārzkopības stūrakmens, un tiem ir dažādas formas, izmēri un krāsas, kas ir piemērotas plašam klimata, ainavu un dārzkopības vajadzībām. Reizēm tomēr vienā augā tiek apvienotas estētiskās un praktiskās īpašības. Tādēļ [[Lavandas|lavandu]] bieži audzē kā krāšņumaugu dārzos, taču to var audzēt arī kā kultūraugu lavandas eļļas ražošanai. Daļa krāšņumaugu tiek izmantoti kā [[Dzīvžogs|dzīvžoga]] vai [[Aleja|aleju]] veidotāji vai, īpaši kāpelējošie, neestētisku objektu vai to daļu maskēšanai. Daži krāšņumaugi tiek galvenokārt vai pilnībā audzēti to košās [[lapotne]]s dēļ; īpaši tas attiecas uz telpaugiem. To lapotne var būt sezonāla, kas pirms nokrišanas rudenī kļūst spilgti oranža, sarkana un dzeltena, vai mūžzaļa, tādā gadījumā tā paliek zaļa visu gadu. Dažiem dekoratīvajiem augiem ir neparasta lapu forma, savukārt citi tiek audzēti, lai iegūtu īpašas krāsas lapas. Citi krāšņumaugi tiek audzēti to ziedēšanai. Ziedoši krāšņumaugi ir galvenais pievilcības avots vairumam dārzu, un daudzi dārznieki dod priekšroku dažādu augu stādīšanai, lai dārzs nepārtraukti ziedētu visu pavasari un vasaru. Daži krāšņumaugi pie tam rada raksturīgu aromātu. Īpašs gadījums ir krūmu dizains, kurā tiek mākslinieciski figūrveidā apgriezti krūmi ar biezu lapotni (topiārā māksla). Paši krūmi parasti nav krāšņumaugi, bet pēc pārveides izpilda šo funkciju. === Dekoratīvie zālaugi === [[Attēls:New Farm Park Jacaranda-009+ (282553707).jpg|thumb|Ziedoši [[žakaranda|žakarandu]] koki]] [[Attēls:Mandras1.4.JPG|thumb|[[Rozes|Rožu]] krūms]] [[Attēls:Marantaleuconeuraerythro1.jpg|thumb|Tropu auga ''Maranta leuconeura'' īpatnējās lapas]] Dekoratīvie zālaugi ir zāle, ko audzē kā krāšņumaugus. Daudzas dekoratīvās zāles ir [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] (''Poaceae''), tomēr kā zālaugus pārdod arī citu, formāli zālei nepiederošu sugu pārstāves. Starp tām ir [[Grīšļu dzimta|grīšļi]] (''Cyperaceae''), [[Doņu dzimta|doņi]] (''Juncaceae'') un [[Vilkvālīšu dzimta|vilkvālītes]] (''Typhaceae''). Visas tās ir [[viendīgļlapji]], parasti ar šaurām lapām. Lielākā daļa no tām ir ziemcietes, tādēļ dekoratīvās zāles ir populāras vēsākā klimatā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bluestem.ca/ornamental-grass.htm|title=Ornamental Grasses - Bluestem Nursery|website=www.bluestem.ca|access-date=2022-03-29|archive-date=2022-05-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20220525092152/http://www.bluestem.ca/ornamental-grass.htm}}</ref> Jēdziena plašākā nozīmē pie dekoratīvajiem zālaugiem pieskaita arī vienkāršos [[Zāliens|zāliena]] augus. === Akvārijs === [[Akvārijs|Akvārija]] krāšņumaugiem, papildus estētiskajām prasībām, pēc iespējas efektīvāk jāmodelē dabiskā vide, lai nodrošinātu akvafaunas eksistenci. == Vēsture == Krāšņumaugu audzēšana dārzkopībā aizsākās senajās civilizācijās aptuveni 2000 gadus pirms mūsu ēras. [[Senās Ēģiptes kultūra|Senās Ēģiptes]] kapu gleznojumos ir liecības par tālaika dekoratīvo dārzkopību un ainavu dizainu. Senā [[Mīnojiešu civilizācija|Mīnojas]] civilizācija, šķiet, arī audzējusi ziedus šādiem nolūkiem (no tās saglabājušies balto [[Lilijas|liliju]] zīmējumi). Pirms 2600 gadiem [[Senā Ķīna|senās Ķīnas]] tekstos parādās ziņas par krizantēmu audzēšanu skaistumam,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://en.chinaculture.org/focus/focus/2010doubleninth/2010-10/13/content_396473.htm|title=Enjoying Chrysanthemum Flowers|website=en.chinaculture.org|access-date=2022-03-29|archive-date=2022-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20220127134241/http://en.chinaculture.org/focus/focus/2010doubleninth/2010-10/13/content_396473.htm}}</ref> vēlāk Ķīnā šī nodarbošanās attīstījās un vairāki tūkstoši krāšņumaugu nākuši no Ķīnas, tai skaitā daudzi [[rododendri]], [[rozes]], [[lilijas]] un [[kamēlijas]].<ref name="Long"/> Sākotnēji krāšņumdārzus varēja atļauties tikai bagātie zemes īpašnieki un reizēm [[Reliģija|reliģisko]] celtņu vadība; vēlāk, attīstoties priekšstatiem par [[Estētika|estētiku]] un [[Pilsētvide|pilsētvidi]], krāšņumaugi parādījās arī [[pilsēta|pilsētās]] un nelielos zemes īpašumos. Zemes trūkuma apstākļos tos audzē arī telpās un ēku ārpusē pie [[logs|logiem]], 21.&nbsp;gadsimtā pilsētās nereti tiek uzstādītas speciālas konstrukcijas ar daudziem [[Puķupods|puķupodiem]]. == Riski == Vairāki krāšņumaugi ir indīgi, kā [[hortenzijas]], [[efejas]] un [[Parastā zalktene|zalktenes]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/majadarzs/aktuali/skaisti-un-bistami-indigi-augi-kas-sastopami-teju-katra-darza.d?id=50222371&page=2|title=Krāšņumaugi, kokaugi un skujukoki, kuri ir indīgi|last=Daukste|first=Vita|website=delfi.lv|access-date=2022-03-29|date=2018-08-20|language=lv}}</ref> Daļa no svešzemju krāšņumaugiem var kļūt [[invazīva suga|invazīvi]], nomācot vietējās sugas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saimnieks.lv/raksts/bistamie-skaistuli-invazivie-augi-krasnumdarzos|title=Bīstamie skaistuļi – invazīvie augi krāšņumdārzos|website=saimnieks.lv|access-date=2022-03-29|language=lv|archive-date=2025-07-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20250709175407/https://saimnieks.lv/raksts/bistamie-skaistuli-invazivie-augi-krasnumdarzos}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Dārzkopība]] [[Kategorija:Krāšņumaugi]] [[Kategorija:Lapas ar nepārskatītiem tulkojumiem]] mg6iz3414dyiygrvmqtltlfy2kgmmjh 0 509919 4548285 4493891 2026-11-11T16:33:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548285 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Katrīna Gupalo | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1990|07|17}} | Vieta_dz = [[Rīga]], [[Latvija]] | Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore, pianiste | Dzimums = S | Instrumenti = balss, [[klavieres]] | Mlapa = | Darbojies_arī = ''The Black Birds''<br />[[Andrejs Osokins|Andreju Osokinu]]<br />[[Edgars Vilcāns|Edgaru Vilcānu]] }} '''Katrīna Gupalo''' (dzimusi {{dat|1990|07|17}}) ir latviešu [[Dziedātājs|dziedātāja]], dziesmu autore un [[Pianists|pianiste]], [[aktrise]], radio ētera personība un sabiedriskā aktīviste. Viņa darbojas populārās mūzikas jomā, koncertējot Latvijā un ārvalstīs gan solo, gan dažādos sastāvos. Plašāku atpazīstamību Latvijā guvusi ar [[Oriģinālmūzika|oriģinālmūziku]] un dalību [[Latvijas Televīzija]]s dziesmu konkursā "Radīti mūzikai", kur 2014. gadā ieguvusi 2. vietu, kā arī ar aktīvu sabiedrisko un [[labdarība]]s iniciatīvu īstenošanu. == Biogrāfija == Katrīnas tēvs bija [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[arheologs]] Konstantīns Gupalo, māte latviešu māksliniece Vera Paukša. Vecāki iepazinušies kursos [[Maskava|Maskavā]], dzīvojuši [[Ukraina|Ukrainā]] un pēc [[Čornobiļas AES katastrofa|Čornobiļas katastrofas]] pārcēlušies uz [[Rīga|Rīgu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2022/03/16/katrina-gupalo-veltijusi-dziesmu-ukrainai/|title=Katrīna Gupalo, veltījusi dziesmu Ukrainai • IR.lv|website=[[IR.lv]]|access-date=2023-01-07|date=2022-03-16|language=lv-LV}}</ref> Studējusi [[Rietumu Mūzikas akadēmija|Rietumu Mūzikas akadēmijā]] [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Londonas Karaliskā mūzikas akadēmija|Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā]] un [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Latvijas Mūzikas akadēmijā]], guvusi atzinību dažādos starptautiskos konkursos, t.&nbsp;sk. [[Parīze|Parīzē]], [[Londona|Londonā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://katrinagupalo.com/about/|title=ABOUT|publisher=katrinagupalo.com|accessdate=23 April 2022|archive-date={{dat|2022|04|23||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20220423162417/https://katrinagupalo.com/about/}}</ref> == Mūzikas karjera == Katrīna Gupalo savas profesionālās gaitas mūzikā uzsākusi kā akadēmiski izglītota [[Pianists|pianiste]], viņa absolvējusi [[Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija|Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju]] profesora Sergeja Osokina klavieru klasē un Rietumu Mūzikas akadēmiju ASV, kā arī studējusi Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas maģistrantūrā pie profesora Kristofera Eltona. Pianistes karjeras laikā viņa guvusi godalgas starptautiskos konkursos un papildinājusi meistarību pie ievērojamiem Eiropas un ASV pedagogiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/jaunajai-pianistei-katrinai-gupalo-panakumi-musdienu-muzikas-konkursa-londona.a120783/|title=Jaunajai pianistei Katrīnai Gupalo panākumi mūsdienu mūzikas konkursā Londonā|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-14|language=lv}}</ref> Vokālo mākslu apguvusi papildus privātstundās pie vairākiem pedagogiem. Absolvējusi Dramaturgu teātra aktiermeistarības, [[Režisors|režijas]] un [[dramaturģija]]s kursus. Plašākai auditorijai pazīstama kā populārās mūzikas izpildītāja un dziesmu autore. 2014. gadā Latvijas Televīzijas šovā "Radīti mūzikai" ieguvusi 2. vietu. 2024. gadā Latvijas Televīzijas dziesmu konkursā "[[Supernova (konkurss)|Supernova]]" ieguvusi 3. vietu ar dziesmu "The Cat’s Song".'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/ar-ukrainu-tautasdziesmam-sakot%E2%80%A9|title=Pianiste un dziedātāja Katrīna Gupalo: “Protams, ka es zinu, kas ir mīlestība!”|last=Čirkste|first=Daiga|publisher=[[la.lv]]}}</ref>''' Dziedātājas karjeru Katrīna Gupalo uzsākusi 2016. gadā. Sadarbībā ar pianistu [[Andrejs Osokins|Andreju Osokinu]] Gupalo radītas divas koncertizrādes — "100 gadi ar Piafu" (2015) un "Pēc pusnakts / After Midnight" (2016). "Pēc pusnakts / After Midnight" izrādīta Londonas ''Camden Fringe'' festivālā. Kopā ar Andreju Osokinu radītas vairākas koncertprogrammas, tostarp "Mēness starus stīgo" ar [[Emīls Dārziņš|Emīla Dārziņa]] un [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēda Kalniņa]] mūziku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/katrina-gupalo-un-andrejs-osokins-valsts-svetkos-sveiks-ar-jaunu-koncertprogrammu.a423038/|title=Katrīna Gupalo un Andrejs Osokins valsts svētkos sveiks ar jaunu koncertprogrammu|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-14|language=lv}}</ref>, latviešu un amerikāņu mūzikas programma "No Baltijas uz Atlantiju".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.laiks.us/mitnu-zemes/dziedatajas-katrinas-gupalo-un-pianista-andreja-osokina-latvijas-simtgades-koncertu-ture-asv-quotno-?gads=2018&pp=|title=Dziedātajas Katrīnas Gupalo un pianista Andreja Osokina Latvijas Simtgades koncertu tūre ASV "no Baltijas uz Atlantiju"|website=www.laiks.us|access-date=2025-12-14}}</ref> Katrīna Gupalo duetā ar Andreju Osokinu uzstājusies Latvijā, [[Somija|Somijā]] un ASV. 2018. gadā Katrīna pievērsusies oriģinālmūzikas radīšanai un kopā ar grupu ''The Black Birds'' izdevusi debijas albumu [[Džezroks|džezroka]] stilā "Gentle and Done" (2018), kā arī iesildījusi britu [[soulmūzika]]s dīvu [[Emeli Sandē]] koncertzālē ''[[Palladium Rīga|Palladium]]'', devusies pirmajā ASV koncerttūrē, uzstājusies festivālā "Laima Vaikule Rendez - Vous Jūrmala 2018" [[Dzintaru koncertzāle|Dzintaru koncertzālē]] un piedalījusies "[[Supernova 2018]]" pusfinālā ar pašas sacerēto dziesmu "Intoxicating Caramel".<ref name="ceļš">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/17.01.2025-supernovas-pusfinaliste-katrina-gupalo-man-svarigs-ir-cels.a583630/|title=«Supernovas» pusfināliste Katrīna Gupalo: Man svarīgs ir ceļš|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-15|language=lv}}</ref> 2020. gadā Katrīna Gupalo izdevusi albumu "7 skumjas zvaigznes. Katrīna Gupalo Imanta Kalniņa mūzikā", kurā iekļautas 15 dziesmas, tai skaitā trīs no tām ir angļu valodā ar [[Ojārs Ēriks Kalniņš|Ojāra Ērika Kalniņa]] vārdiem.<ref name="zvaigznes">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/iznacis-katrinas-gupalo-albums-7-skumjas-zvaigznes-ar-imanta-kalnina-muziku.a384579/|title=Iznācis Katrīnas Gupalo albums «7 skumjas zvaigznes» ar Imanta Kalniņa mūziku}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikas-jaunumi/katrina-gupalo-izdod-imanta-kalnina-muzikas-albumu-7-skumjas-zva.a137663/|title=Katrīna Gupalo izdod Imanta Kalniņa mūzikas albumu “7 skumjas zvaigznes”|website=lr2.lsm.lv|access-date=2026-01-25|language=lv}}</ref> Albums guvis plašu uzmanību medijos, lielu klausītāju mīlestību koncertos un augstu autora novērtējumu. 2022. gadā K. Gupalo radījusi dziesmu "Resistance" ("Pretošanās"), organizējusi tās ierakstu un [[Video|videoklipa]] tapšanu, piesaistot 40 mūziķus no Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/dziedataja-katrina-gupalo-kopa-ar-40-muzikiem-rada-klipu-ukrainas-atbalstam.a447567/|title=Dziedātāja Katrīna Gupalo kopā ar 40 mūziķiem rada klipu Ukrainas atbalstam|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-15|language=lv}}</ref> Dziesma "Resistance" bijusi nominēta Latvijas Televīzijas un Radio gada balvai "Kilograms Kultūras".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kilograms-kulturas/balsojuma-noskaidroti-balvas-kilograms-kulturas-2022-pirmie-finalisti.a458939/|title=Balsojumā noskaidroti balvas «Kilograms kultūras 2022» pirmie finālisti|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-15|language=lv}}</ref> “Resistance” guvusi starptautisku atzinību - pārstāvējusi Latviju starptautiskajā TV maratonā "SAVE UKRAINE #StopWar", kurā piedalījušies [[Imagine Dragons]], Kreigs Deivids, [[Salvadors Sobrals]] un citi pasaulē atzīti mūziķi<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/muzika/vispasaules-koncertmaratona-save-ukraine-stopwar-video-tiesraide/|title=Vispasaules koncertmaratons "Save Ukraine – #StopWar"|website=tv3.lv|access-date=2025-12-14|date=2022-03-27|language=lv|archive-date=2025-12-25|archive-url=https://web.archive.org/web/20251225110312/https://tv3.lv/izklaide/muzika/vispasaules-koncertmaratona-save-ukraine-stopwar-video-tiesraide/}}</ref>, kā arī ierindojās pazīstamā rokmūzikas kritiķa [[Artēmijs Troickis|Artēmija Troicka]] izlasē "Пiснi перемоги" blakus ''[[Måneskin|Maneskin]]'', ''[[Billija Ailiša|Billie Eilish]]'', ''[[Sting]]'' un ''[[Pink Floyd|Pink Floyd]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mectilda.livejournal.com/82454.html|title=Пiснi перемоги. Артемий Троицкий c призывом к миру|website=mectilda.livejournal.com|access-date=2025-12-14|language=lv|archive-date=2026-01-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20260120110825/https://mectilda.livejournal.com/82454.html}}</ref> 2023. gadā Katrīna uzsākusi sadarbību ar mūzikas producentu un džeza pianistu [[Edgars Vilcāns|Edgaru Vilcānu]]. Abu radītā dziesma "Dur Prom" kļuvusi par radiohitu un 13 nedēļas bijusi Latvijas spēlētāko dziesmu TOP 10, skanot deviņās [[Radiostacijas Latvijā|Latvijas radiostacijās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/kulturasnamswiktorija/p/CtzuZkcsh14/?hl=bn|title=Instagram|website=www.instagram.com|access-date=2025-12-15}}</ref> Sadarbībā ar Vilcānu radīti arī [[Singls|singli]] "Kamēr pret sauli kāpu" ar [[Māris Čaklais|Māra Čaklā]] dzeju, "Pupiņu Zupiņa"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/muzika/katrinai-gupalo-jauna-dziesma-deju-muzikas-ritmos-pupinu-zupina/|title=Katrīnai Gupalo jauna dziesma deju mūzikas ritmos – "Pupiņu zupiņa"|website=tv3.lv|access-date=2025-12-15|date=2023-07-18|language=lv|archive-date=2026-01-21|archive-url=https://web.archive.org/web/20260121170805/https://tv3.lv/izklaide/muzika/katrinai-gupalo-jauna-dziesma-deju-muzikas-ritmos-pupinu-zupina/}}</ref>, "Man ar Tevi", "Tornado", "Noktirne", "Orhideja" un "Scarlett Challenger", kā arī mūzika [[Latvijas Banka]]s sudraba kolekcijas monētai "Ukrainas brīvībai" ("Воля"). 2024. gadā Gupalo kopā ar līdzautoriem Edgaru Vilcānu, Armandu Varslavānu un Eviju Smagari radījusi dziesmu "The Cat’s Song", kas ieguvusi 3. vietu Latvijas Televīzijas konkursā “Supernova” un piesaistījusi ievērojamu uzmanību Latvijas medijos un starptautiskajos Eirovīzijas fanu portālos, kur tā izraisījusi plašas diskusijas un daļa komentētāju "The Cat’s Song" uzskatījusi par vienu no fināla favorītiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/muzika/katrinai-gupalo-jauna-dziesma-the-cats-song/|title=Katrīnai Gupalo jauna dziesma – "The Cat’s Song"|website=tv3.lv|access-date=2025-12-14|date=2024-01-24|language=lv|archive-date=2026-01-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20260120104254/https://tv3.lv/izklaide/muzika/katrinai-gupalo-jauna-dziesma-the-cats-song/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/444955-katrina-gupalo-grutsirdigiem-klausitajiem-piedava-kakisu-terapiju.htm|title=Katrīna Gupalo grūtsirdīgiem klausītājiem piedāvā kaķīšu terapiju|website=nra.lv|access-date=2025-12-14|language=lv}}</ref> Vēlāk dziesmai radīta versija latviešu valodā “Minka nāk”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/599705-noklausies-katrina-gupalo-savu-supernovas-kakisa-dziesmu-izdod-latviesu-valoda?utm_source=chatgpt.com|title=Noklausies - Katrīna Gupalo savu "Supernovas" kaķīša dziesmu izdod latviešu valodā|website=https://jauns.lv|access-date=2025-12-14|date=2024-03-26|language=lv}}</ref> 2023. gadā Katrīna Gupalo kopā ar Edgaru Vilcānu radījusi koncertprogrammu "Dzimtā valoda", kurā ietverta [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]], [[Haralds Sīmanis|Haralda Sīmaņa]], [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]], [[Raimonds Tiguls|Raimonda Tigula]] un [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] mūzika, Edgara un Katrīnas oriģinālmūzika, kā arī ukraiņu un [[Dainas|latviešu tautas dziesmas]]. Programma atskaņota Latvijas koncertzālēs, kā arī "Klementinum Mirror Chapel" [[Prāga|Prāgā]], "Budai Vigadó" [[Budapešta|Budapeštā]], "Weltmuseum Wien" [[Vīne|Vīnē]], "Nieuwe Kerk" [[Hāga|Hāgā]], "Conservatorio Santa Cecilia" [[Roma|Romā]], "Ilkhom Theater" [[Taškenta|Taškentā]], [[Viļņas Universitāte|Viļņas Universitātē]] un [[Astanas opera|Astanas operā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www2.mfa.gov.lv/kazakhstan/aktualitates/71777-astana-notika-svinigs-pasakums-latvijas-kandidaturas-ano-drosibas-padome-kampanas-atbalstam|title=Aktualitātes {{!}} Latvijas vēstniecība Kazahstānā|last=Kalniņa|first=Ilze|website=www2.mfa.gov.lv|access-date=2025-12-14}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7845311/katrina-gupalo-un-edgars-vilcans-aicina-uz-koncertseriju-dzimta-valoda|title=Katrīna Gupalo un Edgars Vilcāns aicina uz koncertsēriju “Dzimtā valoda”|website=Mūzikas jaunumi|access-date=2025-12-14|date=2023-08-31|language=lv}}</ref> == Aktrises un modeles darbība == Katrīna Gupalo piedalījusies vairākos kino projektos un darbojusies arī kā [[modele]]. 2021. gadā viņa atveidojusi cirka mākslinieces lomu [[Kinofilma|filmā]] "Silence Sets You Free". 2022. gadā viņa atveidoja Mēnesnīcas lomu filmā "Mazā Mula lielajā mākslas pasaulē".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.imdb.com/name/nm14403722/|title=Katrina Gupalo {{!}} Actress|website=IMDb|access-date=2025-12-14|language=en-US}}</ref> Viņa atveidojusi galveno lomu [[Īsfilma|īsfilmā]] "Le rêve d'une sirène", kurā bijusi arī [[tituldziesma]]s "La Vie En Rose" izpildītāja; filma saņēmusi apbalvojumus "Paris International Short Festival" un "New York International Women Festival", kā arī iekļuvusi vairāku starptautisku festivālu pusfinālā un oficiālajās atlasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/kino/latvija-filmeta-isfilma-narinas-sapnis-sanemusi-starptautiskas-kinopremijas/|title=Latvijā filmētā īsfilma "Nāriņas sapnis" saņēmusi starptautiskas kinoprēmijas|website=tv3.lv|access-date=2025-12-14|date=2022-08-29|language=lv|archive-date=2026-01-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20260120103947/https://tv3.lv/izklaide/kino/latvija-filmeta-isfilma-narinas-sapnis-sanemusi-starptautiskas-kinopremijas/}}</ref> 2024. gadā Gupalo atveidojusi dziedātājas lomu filmā "Dumpis". Papildus aktiermākslai Katrīna Gupalo darbojusies arī kā modele, piedaloties ''Le Vendome Riga'' kolekcijas fotosesijās 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rus.delfi.lv/biznes/37448553/biznes/55026532/v-rige-otkrylsya-pervyy-magazin-yuvelirnogo-brenda-le-vendome|title=В Риге открылся первый магазин ювелирного бренда Le Vendome|website=Delfi|access-date=2025-12-14|date=2022-12-11|language=ru}}</ref>, fotogrāfa Sergeja Kondrašina projektā "D/Sievietes laikmets" 2024. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56010800/notikumi/120053611/foto-erotisko-fotografiju-meistars-kondrasins-pec-10-gadu-pauzes-atgriezas-ar-jaunu-kalendaru|title=Foto: Erotisko fotogrāfiju meistars Kondrašins pēc 10 gadu pauzes atgriežas ar jaunu kalendāru|website=Delfi|access-date=2025-12-14|date=2024-12-10|language=lv}}</ref>, "Līgavām" kāzu modes šovā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ligavam.lv/idejas-padomi/splendid-palace-norisinajies-gada-verienigakais-kazu-modes-sovs|title=Splendid Palace norisinājies gada vērienīgākais kāzu modes šovs - Līgavām – Top Kāzu & Kopdzīves Medijs|website=ligavam.lv|access-date=2025-12-14|language=lv-LV}}</ref> un citos projektos. == Profesionālā darbība kultūras menedžmentā un producēšanā == Katrīna Gupalo ir [[koncertaģentūra]]s "[[Aira Laiviņa Artists]]" dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/monopols/katrina-gupalo-ticu-uzvarai-bet-kaut-kam-ir-jamainas-kardinali-l.a188016/|title=Katrīna Gupalo: Ticu uzvarai, bet kaut kam ir jāmainās kardināli, lai tā Ukrainā atnāktu|website=lr1.lsm.lv|access-date=2025-12-15|language=lv}}</ref>, kā arī "Osokina Brīvības festivāla" līdzdibinātāja un organizatore.<ref name="festiv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/7779882/foto-ar-vairak-neka-11-000-eiro-ziedojumu-atklats-ceturtais-osokina-brivibas-festivals-ukrainai|title=FOTO &#10217; Ar vairāk nekā 11 000 eiro ziedojumu atklāts ceturtais Osokina Brīvības festivāls Ukrainai|website=Kultūras un izklaides notikumi|access-date=2025-12-14|date=2023-05-22|language=lv}}</ref> Bijusi pasākumu producente [[Rūmenes muiža]]s koncertzālē "KŪTS"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/koris-maska-rumenes-muizas-jaunaja-koncertzale-prezentes-albumu-dedication.a339729/|title=Koris «Maska» Rūmenes muižas jaunajā koncertzālē prezentēs albumu «Dedication»|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-14|language=lv}}</ref>, kā arī festivāla "Enkurfests" dibinātāja un organizatore.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/foto-krasni-izskanejis-pirmais-enkurfests/|title=Foto: Rīgā krāšņi izskanējis pirmais "Enkurfests"|website=tv3.lv|access-date=2025-12-14|date=2020-07-13|language=lv|archive-date=2026-01-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20260120112143/https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/foto-krasni-izskanejis-pirmais-enkurfests/}}</ref> == Darbība radio, TV un pasākumu vadīšanā == Katrīna Gupalo darbojusies radio un pasākumu vadīšanas jomā. 2023. gadā viņa bijusi raidījuma EHR LIFE vadītāja [[Eiropas Hitu Radio]]. 2025. gadā viņa pievienojās [[Radio SWH]] un SWH TV kā [[Diskžokejs|DJ]] un ētera personība, kā arī izveidojusi autora rubriku "Ofisa Fitness".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/dzivesstils/cilveki-kas-iedvesmo/496792-dziedataja-katrina-gupalo-svin-35-dzimsanas-dienu.htm|title=JUBILĀRE. Dziedātāja Katrīna Gupalo. Ceļojumā ārpus komforta zonas|website=nra.lv|access-date=2025-12-14|language=lv}}</ref> Kopš 2022. gada Katrīna Gupalo strādājusi arī kā pasākumu vadītāja, vadot dažādus kultūras un izklaides pasākumus, tostarp Baltijā lielāko kāzu modes šovu "Līgavām"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56010800/notikumi/120049227/foto-sabiedriba-zinamas-damas-poze-kazu-modes-sova|title=Foto: Sabiedrībā zināmas dāmas pozē kāzu modes šovā|website=Delfi|access-date=2025-12-14|date=2024-11-06|language=lv}}</ref> un Latvijas Radio organizētos pasākumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/latvijas-radio-2-etera-skanes-atbalsta-koncerts-ukrainu-berniem.a459860/|title=Latvijas Radio 2 ēterā skanēs atbalsta koncerts ukraiņu bērniem|website=www.lsm.lv|access-date=2025-12-14|language=lv}}</ref> == Sabiedriskā darbība == Katrīna Gupalo iniciējusi un realizējusi vairākus Ukrainas atbalsta projektus, tai skaitā "Latvia For Ukraine: Resistance"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/katrina-gupalo-pulce-muzikus-kopiga-dziesma-ukrainas-atbalstam-14277330|title=Katrīna Gupalo pulcē mūziķus kopīgā dziesmā Ukrainas atbalstam|website=www.diena.lv|access-date=2025-12-14}}</ref> un Osokina Brīvības festivālu Ukrainai<ref name="festiv" />, labdarības akciju "Džips ukraiņu aktierim - snaiperim"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/katrina-gupalo-un-ukrainu-grupa-varakuta-izdod-dziesmu-un-inicie-ziedojumu-akciju-ukrainu-aktiera-snaipera-atbalstam|title=Katrīna Gupalo un ukraiņu grupa “Varakuta” izdod dziesmu un iniciē ziedojumu akciju ukraiņu aktiera - snaipera atbalstam {{!}} Kultūras ministrija|website=www.km.gov.lv|access-date=2025-12-14|language=lv}}</ref>, Brīvības klavieru "Україна" dāvinājumu [[Tautas frontes muzejs|Latvijas Tautas frontes muzejam]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/32026447/culturenvironment/54939438/tautas-frontes-muzejs-davinajuma-sanemis-osokina-un-gupalo-klavieres-ukrayina|title=Tautas frontes muzejs dāvinājumā saņēmis Osokina un Gupalo klavieres 'Україна'|website=Delfi|access-date=2025-12-14|date=2022-11-14|language=lv}}</ref>, Ukrainas dziedātāju - kara bēgļu projektu "Varakuta".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/izklaide/muzika/katrina-gupalo-kopa-ar-ukrainu-grupu-varakuta-ieraksta-dziesmu-ar-mara-cakla-vardiem/|title=Katrīna Gupalo kopā ar ukraiņu grupu "Varakuta" ieraksta dziesmu ar Māra Čaklā vārdiem|website=tv3.lv|access-date=2025-12-14|date=2023-02-24|language=lv|archive-date=2026-01-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20260120113124/https://tv3.lv/izklaide/muzika/katrina-gupalo-kopa-ar-ukrainu-grupu-varakuta-ieraksta-dziesmu-ar-mara-cakla-vardiem/}}</ref> == Apbalvojumi un nominācijas == * 2000 - 1. vieta konkursā "Talants Latvijai" * 2000 - Teodora Reitera prēmija * 2011 - 1. vieta 17. konkursā  "Yamahas stipendija" Rīgā * 2011 - 1. vieta un īpašā žūrijas atzinība 11. Starptautiskajā A.Skrjabina Pianistu konkursā Parīzē * 2012 - 1. vieta starptautiskajā pianistu konkursā "Izcilie skolotāji" Kjustendilā, Bulgārijā * 2012 - Diploms un Speciālā prēmija par S. Feinberga 6. sonātes izcilu interpretāciju un izpildījumu  P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas 5. Starptautiskā Aleksandra Skrjabina pianistu konkursā Maskavā * 2013 - Oļģerta Zīversa balva * 2014 - 2. vieta LTV "Radīti mūzikai" 2014 * 2015 - 2. vieta Elsa Cross mūsdienu mūzikas konkurss Londonā * 2022 - nominācija "Pastaiga 2022" - Izcilākās Latvijas sievietes * 2023 - nominante Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio gada balvā “Kilograms kultūras 2023” * 2023 - nominācija “Pastaiga 2023” - Izcilākās Latvijas sievietes * 2023 - [[Triju Zvaigžņu ordenis]]<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12.04.2023-triju-zvaigznu-ordenis-pieskirts-kirurgam-stradinam-bijusajai-fid-vaditajai-znotinai-pianistam-osokinam.a504650/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts ķirurgam Stradiņam, bijušajai FID vadītājai Znotiņai, pianistam Osokinam]</ref> * 2024 - 3. vieta  Latvijas Televīzijas konkursā "[[Supernova 2024]]" == Privātā dzīve == Dzimusi [[Rīga|Rīgā]], kristīta 4. maijā – par godu [[Latvijas Republikas proklamēšanas diena|Latvijas Neatkarības dienai]]. Deviņus gadus, līdz 2023. gadam<ref name=":2">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-pec-deviniem-kopa-busanas-gadiem-negaiditi-izskirusies-muziki-andrejs-osokins-un-katrina-gupalo|title=VIDEO. Pēc deviņiem kopā būšanas gadiem negaidīti izšķīrušies mūziķi Andrejs Osokins un Katrīna Gupalo|publisher=la.lv}}</ref> Katrīnas Gupalo partneris bija pianists [[Andrejs Osokins]].<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/plus/raksts/ieva/katrina-gupalo-man-liekas-ka-sievietei-jarupejas-par-virieti-48972/|title=Katrīna Gupalo: Man liekas, ka sievietei jārūpējas par vīrieti|publisher=santa.lv|accessdate=24 April 2022}}</ref> 2025. gadā apprecējusies ar mūziķi [[Edgars Vilcāns|Edgaru Vilcānu]]. <!-- Šis aizkomentētais vēlāk tiks precizēts un pievienots == Albumi == {| class="wikitable" |- ! Gads !! Nosaukums |- | 2018<ref name="zvaigznes" /> |- | 2020<ref name="zvaigznes" /> |} == Singli == <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://open.spotify.com/artist/5I1FLdaKJYGf8OBqRQ8WEU/discography/single|title=Katrīna Gupalo|publisher=open.spotify.com|accessdate=24 April 2022}}</ref> {| class="wikitable" |- ! Gads !! Nosaukums |- | 2017 || ''Tumša nakte'' |- | 2017 || ''Too Much Sunshine'' |- | 2017 || ''Intoxicating Caramel'' |- | 2018 || ''Red Buses'' |- | 2018 || ''Toksiskās sēnes'' |- | 2019 || ''SVĀRKI?'' |- | 2019 || ''Fredijs vairs nedziedās'' |- | 2020 || ''Levitate'' |- | 2020 || ''Fredijs vairs nedziedās'' (jaunā versija) |- | 2020 || ''Apvij rokas'' |- | 2020 || ''Viņi dejoja vienu vasaru'' |- | 2020 || ''Par pēdējo lapu'' |- | 2020 || ''Листя желтые'' |- | 2021 || ''I Can I Can I Can'' |- | 2021 || ''Agonija'' |- | 2021 || ''Try Me'' (Remix) |- | 2021 || ''La Vie En Rose'' |- | 2022 || ''Resistance'' |- |2022 |Dur Prom |- |2022 |Masas |- |2023 |Man ar Tevi |- |2023 |Kamēr Pret Sauli Kāpu |- |2023 |Pupiņu Zupiņa |} --> == Atsauces == {{atsauces|2}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gupalo, Katrīna}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latviešu dziedātāji]] [[Kategorija:Supernovas dalībnieki]] [[Kategorija:Latvijas ukraiņi]] [[Kategorija:Latvijas pianisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] rh2mo4k0dblvr93hg1tf9ds9bijkedu 0 510879 4548516 4379985 2026-11-12T06:46:14Z ~2026-59846-94 153196 /* */ Pievienoju vēl vienu nule iznākušu grāmatu 4548516 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Harijs Vagrants''', īstajā vārdā '''Harijs Kadiķis''', (dzimis 1988. gada 7. novembrī [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu publicists, mūziķis, teologs, ceļotājs. == Biogrāfija == Beidzis [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Āgenskalna ģimnāziju]] (tagadējo Rīgas Valsts vācu ģimnāziju), 2011. gadā absolvējis [[Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Teoloğijas fakultāti]] (tagad – Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Teoloģijas un reliģijpētniecības nodaļa). Kopš 2012. gada darbojas žurnālistikā. Vairāku grāmatu, daudzu rakstu un publikāciju autors. No 2016. — 2019. gadam aktīvi darbojies grupā "[[Zāle (grupa)|Zāle]]", spēlējot dažādu tautu mūzikas instrumentus: persiešu santuru, indiešu harmoniju. Grupas "[[Zāle (grupa)|Zāle]]" otrais albums "Viņš"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/grupa-zale-laidusi-klaja-otro-albumu-vins.a212473/|title=Grupa «Zāle» laidusi klajā otro albumu «Viņš»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-18|language=lv}}</ref> (ar Harija Vagranta piedalīšanos) 2017. gadā nominēts balvai „[[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta mikrofons]]” kategorijā „Labākais tautas vai pasaules mūzikas albums”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/nosaukti-_zelta-mikrofons-2017_-nominanti-14163927|title=Nosaukti Zelta Mikrofons 2017 nominanti|website=www.diena.lv|access-date=2022-09-18}}</ref> == Publicētās grāmatas == * 2017. gadā apgādā "Mansards" izdota Harija grāmata "Ielu muzikanta dienasgrāmata".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goodreads.com/work/best_book/56892516-ielu-muzikanta-dienasgr-mata|title=Ielu muzikanta dienasgrāmata|website=www.goodreads.com|access-date=2022-09-18}}</ref> * 2023. gada decembrī izdevniecībā "Zvaigzne ABC" publicēta Harija Vagranta otrā ceļojumu grāmata "Trakā mugursomnieka negantie piedzīvojumi".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Zvaigzne ABC - Trakā mugursomnieka negantie piedzīvojumi|url=http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/203561-traka_mugursomnieka_negantie_piedzivojumi.html}}</ref> Grāmatā vēstīts par pusgadu, ko autors pavadījis, ceļojot un dzīvojot Balkānu valstīs, Turcijā un Kiprā. * 2024. gada martā izdevniecībā "Zvaigzne ABC" izdota Harija Vagranta trešā grāmata "Viņpus nāves. Nāvei tuvās pieredzes mūsdienu Latvijā". Darbā autors pievēršas noslēpumainajam nāvei tuvo pieredžu fenomenam, apkopojot latviešu pieredžu stāstus.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Zvaigzne ABC - Viņpus nāves. Nāvei tuvās pieredzes mūsdienu Latvijā|url=http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/204069-vinpus_naves_navei_tuvas_pieredzes_musdienu_latvija.html}}</ref> * 2025. gada decembrī izdevniecībā "Zvaigzne ABC" iznākusi autora ceturtā grāmata "Viņpus nāves. Plašāks ieskats Otrā pusē". Grāmatā dokumentēti latviešu pirmsnāves redzējumi, biedējošās nāvei tuvās pieredzes, kopīgas nāves pieredzes un nāvei tuvās pieredzes, kas atšķiras no ierastajām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Viņpus nāves. Plašāks ieskats Otrā pusē|url=https://www.zvaigzne.lv/vinpus-naves-plasaks-ieskats-otra-puse.html|website=Zvaigzne ABC|access-date=2025-12-01|language=lv}}</ref> * 2026. gada novembrī izdevniecībā <nowiki>''Zvaigzne ABC'' iznākusi Harija Vagranta grāmata ''Marokas nedienas. Ceļvedis mazdūšīgajiem''</nowiki>.[https://www.zvaigzne.lv/marokas-ne-dienas-jeb-celvedis-mazdusigajiem.html] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] {{DEFAULTSORT:Vagrants, Harijs}} 9gb1yxtrozgdwnb1o0bj6g9x6ew7fvq 4548557 4548516 2026-11-12T07:04:50Z ~2026-59846-94 153196 /* */ Pievienoju atsauci 4548557 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Harijs Vagrants''', īstajā vārdā '''Harijs Kadiķis''', (dzimis 1988. gada 7. novembrī [[Rīga|Rīgā]]) ir latviešu publicists, mūziķis, teologs, ceļotājs. == Biogrāfija == Beidzis [[Rīgas Valsts vācu ģimnāzija|Āgenskalna ģimnāziju]] (tagadējo Rīgas Valsts vācu ģimnāziju), 2011. gadā absolvējis [[Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Teoloğijas fakultāti]] (tagad – Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Teoloģijas un reliģijpētniecības nodaļa). Kopš 2012. gada darbojas žurnālistikā. Vairāku grāmatu, daudzu rakstu un publikāciju autors. No 2016. — 2019. gadam aktīvi darbojies grupā "[[Zāle (grupa)|Zāle]]", spēlējot dažādu tautu mūzikas instrumentus: persiešu santuru, indiešu harmoniju. Grupas "[[Zāle (grupa)|Zāle]]" otrais albums "Viņš"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/grupa-zale-laidusi-klaja-otro-albumu-vins.a212473/|title=Grupa «Zāle» laidusi klajā otro albumu «Viņš»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-09-18|language=lv}}</ref> (ar Harija Vagranta piedalīšanos) 2017. gadā nominēts balvai „[[Mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons"|Zelta mikrofons]]” kategorijā „Labākais tautas vai pasaules mūzikas albums”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/nosaukti-_zelta-mikrofons-2017_-nominanti-14163927|title=Nosaukti Zelta Mikrofons 2017 nominanti|website=www.diena.lv|access-date=2022-09-18}}</ref> == Publicētās grāmatas == * 2017. gadā apgādā "Mansards" izdota Harija grāmata "Ielu muzikanta dienasgrāmata".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goodreads.com/work/best_book/56892516-ielu-muzikanta-dienasgr-mata|title=Ielu muzikanta dienasgrāmata|website=www.goodreads.com|access-date=2022-09-18}}</ref> * 2023. gada decembrī izdevniecībā "Zvaigzne ABC" publicēta Harija Vagranta otrā ceļojumu grāmata "Trakā mugursomnieka negantie piedzīvojumi".<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Zvaigzne ABC - Trakā mugursomnieka negantie piedzīvojumi|url=http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/203561-traka_mugursomnieka_negantie_piedzivojumi.html}}</ref> Grāmatā vēstīts par pusgadu, ko autors pavadījis, ceļojot un dzīvojot Balkānu valstīs, Turcijā un Kiprā. * 2024. gada martā izdevniecībā "Zvaigzne ABC" izdota Harija Vagranta trešā grāmata "Viņpus nāves. Nāvei tuvās pieredzes mūsdienu Latvijā". Darbā autors pievēršas noslēpumainajam nāvei tuvo pieredžu fenomenam, apkopojot latviešu pieredžu stāstus.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Zvaigzne ABC - Viņpus nāves. Nāvei tuvās pieredzes mūsdienu Latvijā|url=http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/204069-vinpus_naves_navei_tuvas_pieredzes_musdienu_latvija.html}}</ref> * 2025. gada decembrī izdevniecībā "Zvaigzne ABC" iznākusi autora ceturtā grāmata "Viņpus nāves. Plašāks ieskats Otrā pusē". Grāmatā dokumentēti latviešu pirmsnāves redzējumi, biedējošās nāvei tuvās pieredzes, kopīgas nāves pieredzes un nāvei tuvās pieredzes, kas atšķiras no ierastajām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Viņpus nāves. Plašāks ieskats Otrā pusē|url=https://www.zvaigzne.lv/vinpus-naves-plasaks-ieskats-otra-puse.html|website=Zvaigzne ABC|access-date=2025-12-01|language=lv}}</ref> * 2026. gada novembrī izdevniecībā <nowiki>''Zvaigzne ABC'' iznākusi Harija Vagranta grāmata ''Marokas nedienas. Ceļvedis mazdūšīgajiem''</nowiki>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.zvaigzne.lv/marokas-ne-dienas-jeb-celvedis-mazdusigajiem.html|title=Marokas (ne)dienas jeb Ceļvedis mazdūšīgajiem|website=Zvaigzne ABC|access-date=2026-11-12|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latviešu mūziķi]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas publicisti]] {{DEFAULTSORT:Vagrants, Harijs}} 9cyekm18oueh7j1udhudxi7uefamud0 0 514680 4548340 3662790 2026-11-11T19:34:56Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548340 wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Kokneses pareizticīgo baznīca | image = | image_size = | alt = | caption = | map_type = Latvija | map_label = Kokneses pareizticīgo baznīca | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56.637274 | latNS = N | longd = 25.431333 | longEW = E | religious_affiliation = [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca]] | rite = | region = | location = {{vieta|Latvija|Aizkraukles novads|Kokneses pagasts}} | sector = | district = | cercle = | municipality = | consecration_year = | status = [[baznīca (celtne)|baznīca]] | functional_status = | heritage_designation = | leadership = | website = | architecture = | architect = | architecture_type = | architecture_style = | general_contractor = | facade_direction = | groundbreaking = | year_completed = [[1895]]. gads | construction_cost = | specifications = | capacity = | length = | width = | width_nave = | height_max = | dome_quantity = | dome_height_outer = | dome_height_inner = | dome_dia_outer = | dome_dia_inner = | minaret_quantity = | minaret_height = | spire_quantity = | spire_height = | materials = | embedded = }} '''Kokneses Sv. apustuļu Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca''' (saukta arī '''Krievkalna baznīca''') bija [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas pareizticīgās baznīcas]] dievnams, kas atradās mūsdienu [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Kokneses pagasts|Kokneses pagasta]] teritorijā. Pareizticīgo darbība Koknesē konstatējama no 1845. gada, bet baznīca tika uzcelta 1877. gadā. [[1905. gada revolūcija]]s laikā baznīcas draudzes mācītājs bija [[Jēkabs Karps]], kuram par nemiernieku slēpšanu tika piespriests nāvessods, tomēr ar cara rīkojumu Karps tika apžēlots.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/20702/ |title=Jēkabs Karps portālā "Zudusī Latvija" |access-date={{dat|2022|06|19||bez}} |archive-date={{dat|2022|06|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220619162910/https://zudusilatvija.lv/objects/object/20702/}}</ref> Sakarā ar [[Pļaviņu HES]] izbūves darbiem 1965. gadā baznīca tika uzspridzināta. Mūsdienās Daugavas ūdeņos manāma zemes strēlīte, kur kādreiz atradušies baznīcas pamati. Uz austrumiem no baznīcas atradās kapi, kas arī tika appludināti. Krastā palikuši tikai vecie kapi un neliela kapu strēle, kura mūsdienās veido [[Likteņdārzs|Likteņdārza]] rietumu krastu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20220619162908/https://zudusilatvija.lv/objects/object/20364/ Kokneses pareizticīgo baznīcas foto portālā "Zudusī Latvija"] {{Reliģija-aizmetnis}} {{arhitektūra-aizmetnis}} {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Kokneses pagasts]] [[Kategorija:Pareizticīgo baznīcas Latvijā]] jba8uzseiyqtthb3fsu6z2ycazmwdo5 0 519741 4548303 3874216 2026-11-11T17:46:36Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548303 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kembridžbeja | official_name = ''Cambridge Bay''<br/>''Iqaluktuuttiaq'' | settlement_type = ciems | motto = | image_skyline = Cambridge bay (232434914).jpg | image_seal = | pushpin_map = Kanāda#Nunavuta | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Teritorija | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name = {{CAN}} | subdivision_name1 = {{CA-NU}} | subdivision_name2 = [[Kitirmiuta]] | established_title = Dibināta | established_date = 1921 | established_title1 = Ciems | established_date1 = 1984 | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 202.35 | population_as_of = 2021 | population_total = 1776 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Mountain Time Zone|MST]] | utc_offset = -7 | timezone_DST = MDT | utc_offset_DST = -6 | latd = 69| latm = 06| lats = 50| latNS = N | longd = 105| longm = 03| longs = 10| longEW = W | elevation_m = 31 | website = {{url|https://www.cambridgebay.ca/}} }} '''Kembridžbeja''' ({{Val|en|Cambridge Bay}}) vai '''Ikaluktūtiaka''' ({{val|ikt|Iqaluktuuttiaq}}, {{val|iu|ᐃᖃᓗᒃᑑᑦᑎᐊᖅ}} — ‘laba zvejas vieta’) ir [[inuiti|inuitu]] [[ciems]] [[Kanāda|Kanādā]], [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kitirmiuta]]s reģiona centrs. Izvietojusies [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas salas]] dienvidaustrumos Kembridžas līča krastā. Nozīmīgs reģiona transporta un pētniecības centrs; šeit atrodas [[Kanādas Augstās Arktikas pētniecības centrs]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eu-interact.org/field-sites/canadian-high-arctic-research-station-chars/ |title=CANADIAN HIGH ARCTIC RESEARCH STATION |access-date={{dat|2022|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2022|09|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220903163018/https://eu-interact.org/field-sites/canadian-high-arctic-research-station-chars/}}</ref> lidosta, komunikāciju centrs. == Vēsture == Reģions bijis apdzīvots vismaz 4000 gadu tālā senatnē. 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā salas dienvidu krastā medīja un zvejoja tā dēvēto «vara inuitu» saimes, bet pastāvīgas apmetnes neveidoja. Mūsdienu apdzīvotā vieta sāka veidoties 1921. gadā pie līča, kas nosaukts britu karaļa [[Džordžs III|Džordža III]] dēla prinča Adolfusa, [[Kembridža]]s hercoga vārdā. Vecajā ciema vietā līča austrumu krastā sākotnēji tika izveidots [[Kanādas Karaliskā jātnieku policija|Kanādas Karaliskās jātnieku policijas]] postenis un ''Hudson's Bay Company'' faktorija. 1947. gadā uzbūvēja [[LORAN]] staciju ar {{nobr|189 m}} augstu torni (nojaukts 2014. gadā).<ref>[https://www.cbc.ca/news/canada/north/last-call-for-tallest-tower-in-western-nunavut-1.2422667 CBC News. Last call for tallest tower in western Nunavut]</ref> 1954. gadā uzbūvēta mūra katoļu baznīca. 1955. gadā Kembridžbejā izveidoja Tālās agrīnās brīdināšanas līnijas (''Distant Early Warning Line''', DEW) staciju. Militārās struktūras kalpoja par grūdienu ciema izaugsmei. 1960. gados ciemu pārcēla uz tagadējo vietu līča pretējā krastā. 1984. gadā piešķirts oficiāls ciema statuss, bet kopš 2011. gada Kembridžbeja ir reģiona centrs. == Infrastruktūra == Kembridžbejā ir sākumskola, vidusskola, Arktikas koledžas filiāle, slimnīca, sporta centrs, veikali, pasts, policijas iecirknis, viesnīcas, katoļu, anglikāņu un pentekostu baznīcas, muzejs. Elektrību nodrošina dīzeļelektrostacija. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas apdzīvotās vietas]] [[Kategorija:Nunavutas apdzīvotās vietas]] ik5zqo9bvljkqxx4wa4mmz569bb94j3 0 519970 4548258 4457453 2026-11-11T14:48:34Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548258 wikitext text/x-wiki {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija | oriģinālnosaukums = ''Canadian High Arctic Research Station''<br/>CHARS | attēls = Canadian High Arctic Research Station (CHARS).jpg | paraksts = Stacija 2023. gadā | karte = Kanāda#Nunavuta#Arktika |relief = jā | map_label = CHARS | paraksta_izvietojums = | caption = | valsts = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | latd=69| latm=07| lats= 15| latNS=N | longd=105| longm=02| longs= 32| longEW=W | novietojums = [[Kembridžbeja]] | tips = vissezonas | atvērta = 2016 | atvērta_piezīme = <!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --> | slēgta = | slēgta_piezīme = <!-- komentārs (nodošana, aizstāšana) --> | pieder = ''Polar Knowledge Canada'' | pers_vasara = | pers_ziema = | augstums = | vid_t = -13,9 | vas_t = 28,9 | ziem_t = -52,8 | laika_zona = [[Mountain Time Zone|MST]] (UTC-7) | mājaslapa = }} '''Kanādas Augstās Arktikas pētniecības stacija''' ({{val|en|Canadian High Arctic Research Station}}, CHARS) ir [[Kanāda]]s vissezonas [[polārstacija|pētniecības stacija]] [[Arktika|Arktikā]].<ref>[https://www.canada.ca/en/polar-knowledge/CHARScampus.html Welcome to the Canadian High Arctic Research Station Campus]</ref> Izvietojusies [[Viktorijas sala (Kanāda)|Viktorijas sala]]s dienvidaustrumos [[Kembridžbeja]]s ciema ziemeļaustrumu nomalē. Pieder Kanādas valdībai, bet to pārvalda federāla organizācija ''Polar Knowledge Canada''.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.canada.ca/en/polar-knowledge/behindthescenes.html |title=About Polar Knowledge Canada |access-date={{dat|2022|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220814070508/https://www.canada.ca/en/polar-knowledge/behindthescenes.html}}</ref> == Vēsture == Lēmums par stacijas būvniecību tika pieņemts 2007. gadā.<ref name = interact>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eu-interact.org/field-sites/canadian-high-arctic-research-station-chars/ |title=Interact International Network for Terrestrial Research and Monitoring in the Arctic. CANADIAN HIGH ARCTIC RESEARCH STATION |access-date={{dat|2022|08|21||bez}} |archive-date={{dat|2022|09|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220903163018/https://eu-interact.org/field-sites/canadian-high-arctic-research-station-chars/}}</ref> Būvniecība tika uzsākta 2014. gadā, bet pirmā kārta nodota ekspluatācijā 2016. gadā. == Stacijas struktūra == Stacija sastāv no trijām galvenajām daļām. Galvenajā ēkā divos stāvos {{nobr|4800 m²}} atrodas konferenču un sapulču telpas, virtuve, ziemas dārzs, kā arī vairākas laboratorijas (dzīvnieku autopsijas, bioloģijas, datorikas, analītiskā, genomiskā u.c.).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://evoqarchitecture.com/en/canadian-high-arctic-research-station-chars-cambridge-bay-3/ |title=EVOQ ARCHITECTURE. Canadian High Arctic Research Station (CHARS) |access-date={{dat|2022|08|25||bez}} |archive-date={{dat|2022|08|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220825190402/http://evoqarchitecture.com/en/canadian-high-arctic-research-station-chars-cambridge-bay-3/ }}</ref> Ēkas iekštelpu stilistika ieturēta [[inuiti|inuitu]] motīvos. Lauka pētījumu un tehniskās apkopes ēkā atrodas garāžas, noliktava, minerālu laboratorija, galdniecība. Divās atsevišķās ēkās ierīkota dienesta viesnīca, kurā var izmitināt līdz 44 viespētniekiem. == Pētniecība == Stacija galvenokārt tiek izmantota kā bāze dažādiem pētniecības projektiem Kanādas Arktikā. Prioritārie pētījumu virzieni ir alternatīvā un atjaunojamā enerģija ziemeļiem, ziemeļu ilgtspējība, mainīgā ledus, mūžīgā sasaluma un sniega ietekme uz kuģošanu, infrastruktūru un kopienām, kā arī ziemeļu infrastruktūras projektēšana, būvniecība un uzturēšana.<ref name = interact/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://nunatsiaq.com/stories/article/canadian-high-arctic-research-station-remains-a-big-unknown-to-many/ Canadian High Arctic Research Station remains a big unknown to many] [[Kategorija:Nunavuta]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]] [[Kategorija:Kanādas polārstacijas]] 3isfc0gykapxyik50pk7gr91eaqmw65 0 525750 4548633 4544508 2026-11-12T08:23:11Z Pirags 3757 /* Vēsture (kopš 1914) */ 4548633 wikitext text/x-wiki '''ASV vidustermiņa vēlēšanas''' ({{val|en|United States midterm election}}) ir [[vēlēšanas]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], kuras notiek katra [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] pilnvaru termiņa vidū. Vidustermiņa vēlēšanās pārvēl visas 435 vietas [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]] un 33 vai 34 no 100 vietām [[ASV Senāts|Senātā]]. Turklāt 34 štatos notiek gubernatoru vēlēšanas uz četriem gadiem, bet [[Vērmonta]]s un [[Ņūhempšīra]]s štatos uz diviem gadiem. Lielākajā daļā štatu notiek arī likumdevēju un valsts amatpersonu vēlēšanas. Vidustermiņa vēlēšanas uzskata par referendumu par prezidenta darbību amatā, tādēļ prezidenta partija bieži zaudē vidustermiņa vēlēšanās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-notiek-vidustermina-velesanas-kas-likts-uz-speles-un-par-ko-ir-satraukums.a481535/ ASV notiek vidustermiņa vēlēšanas. Kas likts uz spēles, un par ko ir satraukums?] lsm.lv 2022. gada 8. novembrī</ref> === Vēsture (kopš 1914) === ASV vidustermiņa vēlēšanās parasti krasi mainās vietu sadalījums abās ASV Kongresa palātāsː<ref>Molly E. Reynolds, Abby Ward: ''Vital Statistics on Congress. Chapter 2: Congressional Elections'', Brookings Institution, 2026, Tabelle 2–4: ''Losses by the President's Party in Midterm Elections, 1862–2022''</ref><ref>History, Art & Archives, U.S. House of Representatives: ''Party Government Since 1857''</ref> {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2"| Gads ! rowspan="2"| Prezidents ! rowspan="2"| Prezidenta partija ! colspan="2"| Vietu izmaiņas prezidenta partijai ! colspan="2"| Kontrole sekojošā kongresā |- ! Pārstāvju palātā ! Senātā ! Pārstāvju palātā ! Senātā |- | 1914 | [[Vudro Vilsons]] | Demokrāti | −61 | +5 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1918 | Vudro Vilsons | Demokrāti | −22 | −6 | Republikāņi | Republikāņi |- | 1922 | [[Vorens Hārdings]] | Republikāņi | −77 | −6 | Republikāņi | Republikāņi |- | 1926 | [[Kelvins Kūlidžs]] | Republikāņi | −9 | −6 | Republikāņi | Republikāņi |- | 1930 | [[Herberts Hūvers]] | Republikāņi | −52 | −8 | Demokrāti | Republikāņi |- | 1934 | [[Franklins Rūzvelts]] | Demokrāti | +9 | +10 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1938 | Franklins Rūzvelts | Demokrāti | −72 | −7 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1942 | Franklins Rūzvelts | Demokrāti | −44 | −9 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1946 | [[Harijs Trumens]] | Demokrāti | −55 | −12 | Republikāņi | Republikāņi |- | 1950 | Harijs Trumens | Demokrāti | −28 | −5 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1954 | [[Dvaits Eizenhauers]] | Republikāņi | −18 | −1 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1958 | Dvaits Eizenhauers | Republikāņi | −48 | −12 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1962 | [[Džons F. Kenedijs]] | Demokrāti | −4 | +2 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1966 | [[Lindons B. Džonsons]] | Demokrāti | −48 | −4 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1970 | [[Ričards Niksons]] | Republikāņi | −12 | +1 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1974 | [[Džeralds Fords]] | Republikāņi | −48 | −4 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1978 | [[Džimijs Kārters]] | Demokrāti | −15 | −3 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1982 | [[Ronalds Reigans]] | Republikāņi | −26 | +1 | Demokrāti | Republikāņi |- | 1986 | Ronalds Reigans | Republikāņi | −5 | −8 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1990 | [[Džordžs H. V. Bušs]] | Republikāņi | −8 | −1 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1994 | [[Bills Klintons]] | Demokrāti | −54 | −8 | Republikāņi | Republikāņi |- | 1998 | Bills Klintons | Demokrāti | +4 | ±0 | Republikāņi | Republikāņi |- | 2002 | [[Džordžs V. Bušs]] | Republikāņi | +8 | +1 | Republikāņi | Republikāņi |- | 2006 | Džordžs V. Bušs | Republikāņi | −30 | −6 | Demokrāti | Demokrāti |- | 2010 | [[Baraks Obama]] | Demokrāti | −64 | −6 | Republikāņi | Demokrāti |- | 2014 | Baraks Obama | Demokrāti | −13 | −9 | Republikāņi | Republikāņi |- | 2018 | [[Donalds Tramps]] | Republikāņi | −42 | +1 | Demokrāti | Republikāņi |- | 2022 | [[Džo Baidens]] | Demokrāti | −9 | +1 | Republikāņi | Demokrāti |- | 2026 | Donalds Tramps | Republikāņi |colspan="2" style="text-align:center;"| sekos | Demokrāti | Demokrāti |} == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV politika]] 510gkwdbonn4tw3ev6qgec1h1l7vfyi 4548651 4548633 2026-11-12T09:00:21Z Pirags 3757 /* Vēsture (kopš 1914) */ pap 4548651 wikitext text/x-wiki '''ASV vidustermiņa vēlēšanas''' ({{val|en|United States midterm election}}) ir [[vēlēšanas]] [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], kuras notiek katra [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] pilnvaru termiņa vidū. Vidustermiņa vēlēšanās pārvēl visas 435 vietas [[ASV Pārstāvju palāta|Pārstāvju palātā]] un 33 vai 34 no 100 vietām [[ASV Senāts|Senātā]]. Turklāt 34 štatos notiek gubernatoru vēlēšanas uz četriem gadiem, bet [[Vērmonta]]s un [[Ņūhempšīra]]s štatos uz diviem gadiem. Lielākajā daļā štatu notiek arī likumdevēju un valsts amatpersonu vēlēšanas. Vidustermiņa vēlēšanas uzskata par referendumu par prezidenta darbību amatā, tādēļ prezidenta partija bieži zaudē vidustermiņa vēlēšanās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-notiek-vidustermina-velesanas-kas-likts-uz-speles-un-par-ko-ir-satraukums.a481535/ ASV notiek vidustermiņa vēlēšanas. Kas likts uz spēles, un par ko ir satraukums?] lsm.lv 2022. gada 8. novembrī</ref> === Vēsture (kopš 1914) === ASV vidustermiņa vēlēšanās parasti krasi mainās vietu sadalījums abās ASV Kongresa palātāsː<ref>Molly E. Reynolds, Abby Ward: ''Vital Statistics on Congress. Chapter 2: Congressional Elections'', Brookings Institution, 2026, Tabelle 2–4: ''Losses by the President's Party in Midterm Elections, 1862–2022''</ref><ref>History, Art & Archives, U.S. House of Representatives: ''Party Government Since 1857''</ref> {| class="wikitable sortable" ! rowspan="2"| Gads ! rowspan="2"| Prezidents ! rowspan="2"| Prezidenta partija ! colspan="2"| Vietu izmaiņas prezidenta partijai ! colspan="2"| Kontrole sekojošā kongresā |- ! Pārstāvju palātā ! Senātā ! Pārstāvju palātā ! Senātā |- | 1914 | [[Vudro Vilsons]] | Demokrāti | −61 | +5 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1918 | Vudro Vilsons | Demokrāti | −22 | −6 | Republikāņi | Republikāņi |- | 1922 | [[Vorens Hārdings]] | Republikāņi | −77 | −6 | Republikāņi | Republikāņi |- | 1926 | [[Kelvins Kūlidžs]] | Republikāņi | −9 | −6 | Republikāņi | Republikāņi |- | 1930 | [[Herberts Hūvers]] | Republikāņi | −52 | −8 | Demokrāti | Republikāņi |- | 1934 | [[Franklins Rūzvelts]] | Demokrāti | +9 | +10 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1938 | Franklins Rūzvelts | Demokrāti | −72 | −7 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1942 | Franklins Rūzvelts | Demokrāti | −44 | −9 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1946 | [[Harijs Trumens]] | Demokrāti | −55 | −12 | Republikāņi | Republikāņi |- | 1950 | Harijs Trumens | Demokrāti | −28 | −5 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1954 | [[Dvaits Eizenhauers]] | Republikāņi | −18 | −1 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1958 | Dvaits Eizenhauers | Republikāņi | −48 | −12 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1962 | [[Džons F. Kenedijs]] | Demokrāti | −4 | +2 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1966 | [[Lindons B. Džonsons]] | Demokrāti | −48 | −4 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1970 | [[Ričards Niksons]] | Republikāņi | −12 | +1 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1974 | [[Džeralds Fords]] | Republikāņi | −48 | −4 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1978 | [[Džimijs Kārters]] | Demokrāti | −15 | −3 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1982 | [[Ronalds Reigans]] | Republikāņi | −26 | +1 | Demokrāti | Republikāņi |- | 1986 | Ronalds Reigans | Republikāņi | −5 | −8 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1990 | [[Džordžs H. V. Bušs]] | Republikāņi | −8 | −1 | Demokrāti | Demokrāti |- | 1994 | [[Bills Klintons]] | Demokrāti | −54 | −8 | Republikāņi | Republikāņi |- | 1998 | Bills Klintons | Demokrāti | +4 | ±0 | Republikāņi | Republikāņi |- | 2002 | [[Džordžs V. Bušs]] | Republikāņi | +8 | +1 | Republikāņi | Republikāņi |- | 2006 | Džordžs V. Bušs | Republikāņi | −30 | −6 | Demokrāti | Demokrāti |- | 2010 | [[Baraks Obama]] | Demokrāti | −64 | −6 | Republikāņi | Demokrāti |- | 2014 | Baraks Obama | Demokrāti | −13 | −9 | Republikāņi | Republikāņi |- | 2018 | [[Donalds Tramps]] | Republikāņi | −42 | +1 | Demokrāti | Republikāņi |- | 2022 | [[Džo Baidens]] | Demokrāti | −9 | +1 | Republikāņi | Demokrāti |- | 2026 | Donalds Tramps | Republikāņi | −40–52 | −8–9 | Demokrāti | Demokrāti |} == Atsauces == {{atsauces}} {{ASV-aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV politika]] kiwxmi349kbioox7wl4tz51wp5ei5hm 0 529636 4548374 4461718 2026-11-11T21:19:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548374 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste| | Nosaukums = Tilts | Izpildītājs = [[Kreisais Krasts]] studijas albums | Vāks = Kreisais_krasts_krasta_fm.png | Background = lightsteelblue | Izdots = {{flaga|Pasaule}} {{dat|2020|09|21}} | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 60:01 | Skaits = 19 | Valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]], [[Angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = [[115 (ierakstu kompānija)|115]] | Izpildītājsģen = Kreisā Krasta | Iepriekšējais albums = "[[Tilts (albums)]]" <br />(2019) | Šis albums = "[[Krasta FM]]" <br />(2020) | Nākamais albums = }} '''"Krasta FM"''' ir latviešu [[hiphops|hiphopa]] mūzikas apvienības "[[Kreisais Krasts]]" 2020. gadā izdotais albums. Albums sastāv no 19 dziesmām. Lielākie albuma singli ir "[[Krasta FM (dziesma)|Krasta FM]]", "[[Vārdu piegāde]]", "[[Stundiņu, divas]]", "[[Space Jam (dziesma)|Space Jam]]", "[[Pacel rokas]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/20-personibas-viena-albuma-klausamies-kreisa-krasta-albumu-krasta-fm.a377439/|title=20 personības vienā albumā. Klausāmies «Kreisā Krasta» albumu «Krasta FM»|website=www.lsm.lv|access-date=2023-01-10|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzikaspasaule.lv/home/rap-hiphop/7012-kreisais-krasts-izdod-neplanotu-albumu-un-prezente-maikla-dzordana-filmas-cienigu-videoklipu|title=Kreisais Krasts izdod neplānotu albumu un prezentē Maikla Džordana filmas cienīgu videoklipu|last=Evita|website=muzikaspasaule.lv|access-date=2023-01-10|language=lv-lv|archive-date=2023-01-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20230110173639/https://muzikaspasaule.lv/home/rap-hiphop/7012-kreisais-krasts-izdod-neplanotu-albumu-un-prezente-maikla-dzordana-filmas-cienigu-videoklipu}}</ref> Ja iepriekšējam albumam “[[Tilts (albums)|Tilts]]” repa mūziķiem vajadzēja trīs gadus, tad šim tie bija trīs "mājsēdes" mēneši. Albuma mūziku producējuši tādi mūziķi kā: ''[[SilinsBeats]]'', [[Pēteris Upelnieks]], [[trakamelodija]], [[Kaizers (reperis)|Kaizers]], ''[[Beatowski]]'', [[ansis]], [[Kārlis Indrišonoks]]. Dziesmās piedalās: [[Pionieris (mūziķis)|Pionieris]], [[Elfs]], [[marcways|''marcways'']], [[Deniss Stepanovs|Deniss]], [[Reiks]], [[ansis]], [[Punkts Uz I]], [[Kaizers (reperis)|Kaizers]], [[Ivans Baigais]], [[Adriāna Miglāne]], [[Eiksho]], [[Ritvars (reperis)|Ritvars]], ''[[JeeKaa]]'', [[Cepums]], [[Edžons]], [[R.2.R.S]], [[MAD (reperis)|MAD]], [[Dairis]], [[E.V.]], [[Pēteris Upelnieks]], Lauris, [[Misters Krūmiņš]], [[Magnuss Eriņš]]. == Dziesmu saraksts == # "Krasta FM" — 3:52 # "Skits" — 0:12 # "Joprojām" — 3:49 # "Vārdu piegāde" — 3:06 # "Priekā" — 3:39 # "Stundiņu, divas" — 2:50 # "Skits" — 0:08 # "Trofeja" — 3:36 # "Distance" — 3:48 # "Ēnas" — 2:53 # "Moonlight" — 3:43 # "Nerunā" — 3:41 # "Space Jam" — 3:48 # "Kā gan savādāk" — 3:59 # "Pacel rokas" — 4:27 # "Likumsakarīgi" — 3:18 # "Cell Phone" — 2:31 # "Man nav laika" — 2:56 # "Šobrīd (Outro)" — 4:45 == Ārējās saites == * [https://open.spotify.com/album/19NDwwk1ORNrC5VGFWQC5j Albums straumēšanas platformā ''Spotify''] * [https://genius.com/albums/Kreisais-krasts/Krasta-fm Albuma Lirikas] {{mūzikas albums-aizmetnis}} [[Kategorija:Kreisais Krasts albumi]] [[Kategorija:2020. gada albumi]] <references /> __INDEX__ 9ox4nqhcylokqhymwzt3czmedvq5srk 0 532325 4548326 4496448 2026-11-11T18:33:28Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548326 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Kirils Ēcis | vārds_orig = Kirils Vilhelms Ēcis | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 2000 | dz_mēnesis = 02 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[dzejnieks]]<br />[[mūziķis]]<br />[[aktieris]] | ienākumi = | darbības_gadi = 2016—pašlaik | dzimums = V | vecāki = [[Guna Zariņa]]<br />[[Ģirts Ēcis]] | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | piezīmes = }} '''Kirils Vilhelms Ēcis''' ir latviešu [[dzejnieks]], aktieris un mūziķis. Publicējis dzejoļus žurnālā "[[Domuzīme]]" un interneta žurnālos "[[Satori (interneta žurnāls)|Satori]]" un "[[Punctum]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://literatura.lv/lv/person/Kirils-Vilhelms-Ecis/1168963|title= Persona:Kirils Ēcis / LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts|website=literatura.lv|access-date=2023-01-27}}</ref> Viens no literatūras žurnāla "[[Žoklis (žurnāls) | Žoklis]]" veidotājiem. Mūzikas grupas "Alejas" dalībnieks, dziesmu vārdu autors, izpildītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvianliterature.lv/en/writers/267#:~:text=Kirils%20Ēcis%20(2000)%20is%20a,online%20magazines%20Satori%20and%20Punctum.|title=Kirils Ēcis|website=latvianliterature.lv|access-date=2023-01-27|archive-date=2023-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20230127153516/https://www.latvianliterature.lv/en/writers/267#:~:text=Kirils%20Ēcis%20(2000)%20is%20a,online%20magazines%20Satori%20and%20Punctum.}}</ref> Darbojies kā aktieris izrādēs "Pastaiga Evrosas ūdenī" (2016), "Iztiku bez tevis pirms mūsu tikšanās, iztikšu bez tevis arī turpmāk" (2021), ''Homo Novus'' teātra festivālā un "Tuvie tālie" [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] vasaras festivālā (2022).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.izrades.lv/aktieris/kirils-ecis|title=Aktieris:Kirils Ēcis|website=izrades.lv|access-date=2023-01-27|archive-date=2023-01-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20230127150325/https://www.izrades.lv/aktieris/kirils-ecis}}</ref> 2025. gadā apgādā Neputns izdots K. Ēča debijas krājums "te nu ir tā vasariņa".<ref>[https://ir.lv/kultura/kirils-ecis-rigas-dzejnieks-bet-varbut-tomer-kerpis.219840 Laura Dumbere. Kirils Ēcis — Rīgas dzejnieks, bet varbūt tomēr ķērpis.]</ref> Krājums 2025. gadā nominēts Dzejas dienu balvai un žurnāla "Domuzīme" dzejas balvai, un 2026. gadā saņēmis [[Latvijas Literatūras gada balva|Latvijas Literatūras gada balvu]] kategorijā "Spilgtākā debija literatūrā latviešu valodā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://laligaba.lv/index.php/lv/laureati-2026-te-nu-ir-ta-vasarina|title=“te nu ir tā vasariņa”|last=Laligaba|website=laligaba.lv|access-date=2026-06-01|language=lv-lv|archive-date=2026-06-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20260601213508/https://laligaba.lv/index.php/lv/laureati-2026-te-nu-ir-ta-vasarina}}</ref> == Dzeja == * "Kā pārvarēt niezi galvaskausā?" Jauno dzejnieku antoloģija. Rīga: [[Valters Dakša (izdevniecība)|Valters Dakša]], 2018. * "Mīlestības grāmata": literārs krājums. Rīga: ''Ascendum'', 2020. * "Netikumīgie": dzejoļi režisores [[Krista Burāne|Kristas Burānes]] dokumentālajai dzejas izrādei / <small>[[Marija Luīze Meļķe]], Kirils Ēcis, [[Raimonds Ķirķis]], [[Agnese Krivade]], [[Kārlis Vērdiņš]].</small> Rīga: [[Liels un mazs]], 2021. * "Te nu ir tā vasariņa". Rīga: [[Neputns]], 2025. == Apbalvojumi == * [[Spēlmaņu nakts]] balva par gada sasniegumu oriģināldramaturģijā izrādei "Netikumīgie" (kopā ar autoru kolektīvu), 2020.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/nosaukti-spelmanu-nakts-balvu-ieguveji|title= Nosaukti Spēlmaņu nakts laureāti|website=la.lv|access-date=2023-01-27}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Ēcis, Kirils}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas dzejnieki]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas mūziķi]] ctgxnsmsomkdxica4apt89hrutg3n2c 0 534170 4548324 4474593 2026-11-11T18:30:40Z Olgerts V 41522 precizējumi 4548324 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Kandavas iela|Kandavas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kandavas iela |attēls = Kandavas iela (3).jpg |attēla paraksts = Kandavas ielas posms starp Dzirciema un Tapešu ielām pie [[Āgenskalna sākumskola]]s |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = {{maplink|frame=yes|plain=yes|frame-width=250|frame-height=300|frame-align=center|type=line|type2=point|stroke-width=2|id=Q116844680|zoom=14}} |pilsēta = [[Attēls:Flag of Riga.gif|24px|border]] [[Rīga]] |priekšpilsēta = [[Kurzemes rajons]] |apkaime = [[Zasulauks]] |ielas garums = 1400 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Aleksandra iela, Lielā Kandavas iela |joslu skaits = 1—2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = nav }} '''Kandavas iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Zasulauks|Zasulauka]] apkaimē. Kopējais ielas garums ir aptuveni 1400 metri, taču mūsdienās tā sastāv no vairākiem posmiem, kas autotransportam nav savstarpēji savienoti; esošā situācija izveidojusies līdz ar [[Jūrmalas gatve]]s izbūvi. Kandavas iela sākas krustojumā ar [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielu]] un beidzas kā strupceļš bijušās Rīgas apgaismes tehnikas rūpnīcas teritorijā pie [[Zasulauka depo|Zasulauka dzelzceļa depo]] un siltumcentrāles "Zasulauks". Kandavas ielas sākumposmā vēsturiskās ielas atlikusī daļa iet gar [[Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs|Latvijas Universitātes Botāniskā dārza]] teritoriju. Posmā starp [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema ielu]] un [[Tapešu iela|Tapešu ielu]] ir vairākas izglītības un kultūras iestādes: [[Rīgas 34. vidusskola]], [[Āgenskalna sākumskola]], Kultūras centrs "Rītausma". Vietām saglabājusies vēsturiskā apbūve, taču ir arī padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami. Kandavas iela šķērso [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|dzelzceļa līniju Zasulauks—Bolderāja]] (savienojums nav pieejams autotransportam) un otrpus dzelzceļam gar ielas malām pārsvarā ir rūpnieciska rakstura apbūve, iela noslēdzas ar posmu slēgtā teritorijā (bijusī Rīgas apgaismes tehnikas rūpnīca) pie [[Zasulauka depo|Zasulauka dzelzceļa depo]]. Iela nosaukta [[Kandava]]s — pilsētas [[Kurzeme|Kurzemē]] — vārdā. == Vēsture == Rīgas kartēs Kandavas iela pirmo reizi atrodama 1867. gadā ar nosaukumu '''Aleksandra iela'''. 1885. gadā pārdēvēta par Kandavas ielu, kādu laiku bijusi arī '''Lielā Kandavas iela'''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citariga.lv/lat/agenskalns/ielas/3/|title=Āgenskalna ielu katalogs (K – Ķ)|last=http://www.citariga.lv|first=Cita Rīga|website=Cita Rīga|access-date=2023-02-18|language=lv}}</ref> Vēsturiski Kandavas iela ir turpinājusies arī otrpus [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|Rīgas—Tukuma dzelzceļa līnijai]], [[Šampēteris|Šampēterī]], [[Zolitūde|Zolitūdē]] un [[Pleskodāle|Pleskodālē]], taču pēc 1961. gada, kad pārbrauktuve satiksmei bija slēgta, šo Kandavas ielas daļu pārdēvēja par [[Jūrkalnes iela (Rīga)|Jūrkalnes ielu]]. 2025. gada 21. maijā ar [[Rīgas dome]]s lēmumu Kandavas ielas posms pie Botāniskā dārza pārdēvēts par [[Jāņa Šteinhauera iela|Jāņa Šteinhauera ielu]].<ref>[https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-centra-bus-bertas-pipinas-iela?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F Rīgas centrā būs Bertas Pīpiņas iela] riga.lv 22.05.2025.</ref> == Ielu savienojumi == Kandavas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]] * [[Jūrmalas gatve]] * [[Dzirciema iela (Rīga)|Dzirciema iela]] * [[Tapešu iela]] * [[Mazā Kandavas iela (Rīga)|Mazā Kandavas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu K}} {{coord|56.9499|24.0496|type:landmark|display=title}} [[Kategorija:Ielas Zasulaukā]] [[Kategorija:Kurzemes rajons]] d427sjap65v9kh8st42i66c8msarwef 0 537961 4548448 4193253 2026-11-12T03:00:50Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548448 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kārlis Apsītis | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1992|7|2}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Saldus}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 201 [[centimetrs|cm]] | svars = 84 [[Kilograms|kg]] | poz = [[spēka uzbrucējs]] | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija]] | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | numurs = | amats = | līga = [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2012-2013 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Turība]] | kl_sez 2 = 2013-2014 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Barons]] | kl_sez 3 = 2014-2015 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] | kl_sez 4 = 2015-2017 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | kl_sez 5 = 2017 | klubs 5 = {{flaga|Lietuva}} [[Prieņu "Vytautas"]] | kl_sez 6 = 2018 | klubs 6 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | kl_sez 7 = 2018 | klubs 7 = {{flaga|Lietuva}} [[Ķēdaiņu "Nevežis" (basketbols)|Ķēdaiņu "Nevežis"]] | kl_sez 8 = 2018-2020 | klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | kl_sez 9 = 2020-2022 | klubs 9 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA]] | kl_sez 10 = 2022-pašlaik | klubs 10 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = Raivis Ušackis | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalCompetition|[[Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Eiropas čempionāts U-18]]}} {{MedalBronze2|[[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|Lietuva 2010]]}} {{MedalSport|[[3x3 basketbols]]}} {{Medal|Competition|[[Eiropas spēles]]}} {{MedalGold2|[[2023. gada Eiropas spēles|Krakova 2023]]}} }} '''Kārlis Apsītis''' (dzimis {{dat|1992|7|2}} [[Saldus|Saldū]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.eurobasket.com/index.aspx|title=Karlis Apsitis Player Profile, BK Ogre, News, Stats - Eurobasket|last=Eurobasket|website=Eurobasket LLC|access-date=2023-04-06}}</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. 2024. gadā pārstāv [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[BK Ogre]]. Iepriekš spēlējis vairākos Latvijas klubos, kā arī [[Lietuva|Lietuvā]]. Nodarbojas arī ar [[3x3 basketbols|3x3 basketbolu]], Latvijas izlases sastāvā uzvarēja [[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]. Basketbolā sācis trenēties dzimtajā [[Saldus|Saldū]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/atbalsta-jaunos-talantus|title=Basketbols. Atbalsta jaunos talantus|website=LA.LV|access-date=2023-04-06|language=lv}}</ref> bet vēlāk nonācis [[BK Ventspils]] sistēmā. Ieguvis izglītību [[Ventspils Valsts 1. ģimnāzija|Ventspils Valsts 1. ģimnāzijā]], pārstāvējis [[Ventspils]] jaunatnes komandas [[LJBL]], kā arī [[Ventspils Augstskola (basketbols)|Ventspils Augstskolas]] komandu [[LBL2]] līmenī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.basket.lv/lbl/speletaji/050974_karlis_apsitis|title=Kārlis Apsītis – LBL – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2023-04-06|archive-date=2023-04-06|archive-url=https://web.archive.org/web/20230406194000/http://www1.basket.lv/lbl/speletaji/050974_karlis_apsitis}}</ref> LBL augstākajā līmenī debitējis kā [[BK Turība|BA Turība]] spēlētājs 2012. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/valmiera-glass-vidzemes-augstskola-sastavu-papildina-apsitis/|title=“Valmiera Glass/Vidzemes Augstskola” sastāvu papildina Apsītis {{!}} Sportazinas.com|website=www.sportazinas.com|access-date=2023-04-06|date=2021-02-05|language=en-US}}</ref> pēc tam spēlējis virknē Latvijas komandu, kā arī Lietuvā. Karjeras augstākais sasniegums — Latvijas Basketbola līgas sudraba medaļa [[BK Ogre]] sastāvā 2020. gadā. K. Apsītis ir spēlējis Latvijas U-18 un U-19 izlasē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/48112/karlis-apsitis|title=Karlis Apsitis, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-04-06|language=en}}</ref> [[2010. gada Eiropas čempionāts basketbolā vīriešu U-18 izlasēm|2010. gada Eiropas U-18 čempionāta]] bronzas medaļas ieguvējs. Ar U-19 izlasi piedalījās [[2011. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā|2011. gada Pasaules čempionātā]], kas notika Latvijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Latvijas basketbolists-aizmetnis}} {{Latvija vir basket 2011 U-19}} {{Latvija vir basket 2010 U-18}} {{DEFAULTSORT:Apsītis, Kārlis}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Saldū dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] 1ixj3qcx2vm036pxst603iqpl8awtxj 0 538264 4548235 4533469 2026-11-11T13:22:01Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548235 wikitext text/x-wiki {{Transporta vienības infokaste |nosaukums = KTM-5 |fona krāsa = #C80404 |attēls = [[Attēls:Daugavpils tramvajs.jpg|250px]] |attēls paraksts = KTM-5 [[Daugavpils|Daugavpilī]]. |salons = [[Attēls:Ktm5 interior 1.jpg|250px]] |salons paraksts = [[Ņižņijnovgoroda]]s tramvaja salons. |ražotājs = Ustjkatavas vagonbūves rūpnīca |rūpnīca = {{flaga|PSRS}}{{flaga|Krievija}} [[Ustjkatava]] |aizvietoja = [[71-608]], [[71-619]], [[71-623]] |konstruēts kad = 1963 |ražots no līdz = 1969—1992 |vienības izmaksas = |modifikācijas = KTM-5M, KTM-5M3, KTM-5A |garums = 15 094 mm |platums = 2500 mm |augstums = 3128 mm |pašmasa = 18,65 t |grīdas tips = augstā |durvju skaits = 3 |dzinējs = vilces elektrodzinējs |dzinēja jauda = 4×45 kW |maksimālais ātrums = 75 km/st |sēdvietu skaits = 32—35 |stāvvietu skaits = |pasažieri kopā = 180 |izmanto = <br />{{flaga|Baltkrievija}}: [[Mazira]], [[Novopolocka]] {{flaga|Kazahstāna}}: [[Eskemena]], [[Pavlodara]], [[Temirtau]] <br />{{flaga|Krievija}}: 21 pilsēta <br />{{flaga|Ukraina}}: 8 pilsētas }} '''KTM-5''' (no {{val|ru|'''К'''ировский '''Т'''рамвай '''М'''оторный 5-й модели}}; PSRS Vienotajā numerācijā — '''71-605''') ir augstās grīdas četrasu [[tramvajs|tramvaju]] modelis, kuru ražoja [[Padomju Savienība|PSRS]], vēlāk [[Krievija]]. Pirmie modeļa prototipi uzbūvēti 1963. gadā, bet sērijveida ražošana ilga no 1969. līdz 1992. gadam. Tramvajus ražoja [[Sergejs Kirovs|Sergeja Kirova]] vārdā nosauktajā [[Ustjkatavas vagonbūves rūpnīca|Ustjkatavas vagonbūves rūpnīcā]]. Ražošanas laikā uzbūvēja ap 15 000 vagonu. Šis ir vismasveidīgāk ražotais tramvaju modelis pasaulē.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=История вагона КТМ-5 |url=http://gortransport.kharkov.ua/ps_models/48/ |website=Харьков транспортный |access-date={{dat|2023|04|10||bez}} |archive-date={{dat|2012|10|05||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20121005205627/http://gortransport.kharkov.ua/ps_models/48/}}</ref> KTM-5 tramvajus izmanto [[Baltkrievija]]s, [[Kazahstāna]]s, [[Krievija]]s un [[Ukraina]]s pilsētās, kā arī tos izmanto [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|Daugavpils tramvaju satiksmē]] Latvijā. == Vēsture un dizains == === Priekšvēsture === Līdz 1950. gadu vidum tramvaju parks padomju pilsētās bija tehniski novecojis, jo lielākā daļa ekspluatācijā esošo transportlīdzekļu tika ražota pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. Lielākoties PSRS ražoja mazus divasu tramvajus un vismasveidīgāk ražotie Х un KTM/KTP-1 modeļi nespēja tikt galā ar pasažieru plūsmu, kura pieauga gandrīz visās valsts pilsētās. Tas veicināja jauna tipa ritošā sastāva izstrādi — posmainus četrasu vagonus, kas varēja strādāt pēc vairāku vienību sistēmas. [[Maskava|Maskavā]] izmantoja importētus čehoslovāku [[Tatra T2]] un [[Rīgas vagonbūves rūpnīca]]s ražotus [[MTV-82]]. Sākotnēji tika plānots, ka RVR spēs masveidā ražot MTV-82, taču ražošanu neizdevās paplašināt tā, lai apgādātu Padomju Savienību, turklāt MTV-82 tramvaju konstrukcija bija novecojusi. 1959. gada sākumā Krievijas PFSR Ministru padome lika Ustjkatavas vagonbūves rūpnīcai (UVR) izstrādāt jaunā četrasu tramvaju vagona modeli ar domu vēlāk uzsākt tā masveida ražošanu.<ref name=ktm>{{tīmekļa atsauce |title=КТМ-5 |url=http://vagons.tramvaj.ru/info.php?m=ktm5 |website=Трамвайные вагоны |access-date={{dat|2023|04|10||bez}} |archive-date={{dat|2013|10|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131010061832/http://vagons.tramvaj.ru/info.php?m=ktm5 }}</ref> 1960. gadu sākumu uzskata par pretrunīgu laiku PSRS tramvaju saimniecībām. Daudzās pilsētās notika kampaņas par tramvaju sliežu demontāžu vēsturiskajos centros, tomēr līniju garumi palielinājās, pateicoties jaunu maršrutu uzbūvēšanai uz pilsētas nomalēm. Daudzās PSRS pilsētās tika atklātas jaunas tramvaju sistēmas, kuru apkalpošanai pietrūka ritošā sastāva. 1963. gadā [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] ražoja divus četrasu tramvaju modeļus: [[Sanktpēterburga|Ļeņingradas]] vagonremonta rūpnīcas [[LM-57]], kuriem nebija pietiekamās jaudas piegādēm uz citām valsts pilsētām un [[RVR-6]], tomēr [[Rīgas vagonbūves rūpnīca]]s pamatprodukcija bija [[elektrovilciens|elektrovilcieni]], nevis tramvaji. Divu vagonu sakabēs varēja kursēt tikai ''[[Tatra]]'' ražotie vagoni, kurus piegādāja no [[Čehoslovākija]]s lielāko PSRS pilsētu vajadzībām. === Prototipi === Pirmo KTM-5 uzbūvēja 1963. gadā, modeļa galvenais konstruktors bija V. Leonīdovs. Tā elektriskā un mehāniskā konstrukcija, kā arī ārējais dizains tika aizgūti no RVR-6, kura prototips bija čehoslovāku Tatra T2, kas, savukārt, bija Ziemeļamerikas [[PCC]] tramvaja licencēta versija. Uzbūvē izmantoja [[reostats|reostatu]] vadības sistēmu. 1964. gadā divus KTM-5 tramvajus nosūtīja uz [[Čeļabinska|Čeļabinsku]], 1965. gadā vagonus aizsūtīja atpakaļ uz UVR, lai tos varētu pārstrādāt.<ref name=ktm/> === Sākotnējie ražošanas modeļi === 1965. gadā ierobežotā daudzumā sāka ražot modificētus KTM-5M tramvajus. Jaunā tramvaja dizainu veidoja [[Jekaterinburga|Sverdlovskas]] Tehniskās estetikas zinātniski pētnieciskais institūts. Salīdzinājumā ar priekštēci, ārējais izskats tika pilnībā pārveidots — izveidotas asas malas un lieli logi. Metāla virsbūve tika aizstāta ar stikla šķiedras paneļiem. Tas ļāva samazināt tramvaja svaru par 2 tonnām, kas kopā ar vieglākiem un jaudīgākiem vilces motoriem palielināja tramvaja ietilpību un braukšanas ātrumu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title="УРАЛ" В Москве |url=https://transphoto.org/photo/12/86/55/1286552.jpg |website=Agency of Political News}}</ref> 1966. gada martā divus jaunus tramvajus nosūtīja uz Maskavu, kur notika izmēģinājuma braucieni ar pasažieriem. 1967. gada decembrī 3 tramvajus nogādāja uz [[Omska|Omsku]], lai izmēģinātu tos [[Sibīrija]]s klimatiskajos apstākļos. Izmēģinājumi izrādījās veiksmīgi un 1968. gadā sākās sērijveida ražošana. Pirmo saražotu partiju piegādāja Omskai un [[Tomska]]i 1969. gadā.<ref name="r1969">Справочник «Вагоны СССР», 1969 год</ref> 1970. gadā Maskavas Enerģētikas institūtā eksperimentālā kārtā izstrādāja [[tiristors|tiristoru]] vadības sistēmu tramvaju ritošajam sastāvam, kas tika izmēģināta uz KTM-5M vagona Maskavā. Šis vagons nestrādāja ar pasažieriem un pēc izmēģinājumiem to nosūtīja atpakaļ uz rūpnīcu, lai varētu novērst konstatētos konstrukcijas trūkumus.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Самый массовый трамвайный вагон |url=http://lugansktrams.org.ua/article/read/samiy_massoviy_tramvainiy_vagon.html |access-date={{dat|2023|04|10||bez}} |archive-date={{dat|2018|05|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180523013952/http://lugansktrams.org.ua/article/read/samiy_massoviy_tramvainiy_vagon.html }}</ref> === KTM-5M3 "Ural" === [[Attēls:Ktm5 controls.jpg|thumb|right|250px|Vadītāja kabīne]] 1970. gadu sākumā vairākās PSRS pilsētās izraisījās ugunsgrēki, kuros iesaistīti KTM-5 tramvaji. Viens no smagākiem negadījumiem notika 1971. gadā [[Tomska|Tomskā]], kad izceļoties ugunsgrēkam tramvajā gāja bojā nenoskaidrots upuru skaits, lielākā daļa no tiem saindējās ar ķīmiskām vielām, ieelpojot toksiskos dūmus, kurus [[degšana]]s laikā izdalīja plastmasas apšuvums.<ref name=ktm/> Rezultātā rūpnīcai lika nomainīt plastmasas pārsegus pret metāla pārsegiem, atgriežot rūpnīcā visus saražotos KTM-5M. Aptuveni 60 % vagonu tika atgriezti rūpnīcā un pārveidoti par KTM-5M3, pārējos modernizēja uz vietas tramvaju ekspluatējušos uzņēmumos. Modernizētajā konstrukcijā stikla šķiedras virsbūve tika aizstāta ar rievotu metāla virsbūvi, troses, kas virza durvis, nomainīja pret ķēdēm, bet [[luminiscences spuldze]]s pret [[kvēlspuldze|kvēlspuldzēm]]. Neskatoties uz modernizāciju, tramvajus ekspluatējošie uzņēmumi sūdzējās par KTM-5M3 slikto kvalitāti. Modernizācija risināja tikai transportlīdzekļa ārējās virsbūves problēmas, bet bremžu, durvju piedziņas un elektrības bojājumi joprojām saglabājās. Desmitgades otrajā pusē UVR uzlaboja uzbūves kvalitāti, pārvadātāji un mehāniķi apguva tramvaja sarežģītās īpatnības. 1981. gadā no konstrukcijas tika izņemta speciālā stāvbremze, tās vietā šo funkciju sāka pildīt tramvaja trumuļu bremzes. 1986. gadā mainīja pagrieziena signālu un bremžu signāllukturu izvietojumu. === Pēdējie ražošanas gadi === 1980. gadu beigās kļuva skaidrs, ka modelis ir novecojis. Lai pagarinātu ražošanu, rūpnīca ierosināja jaunā KTM-5A (jeb 71-605A) modeļa vagonu ražošanu. Tika veikti vairāki uzlabojumi, nomainot veco motorģeneratoru uz jaunu pilnībā elektronisku statisko pārveidotāju. Pirmos uzlabotos vagonus piegādāja [[Prokopjevska]]i 1989. gadā. 1990. un 1991. gadā tika saražoti 12 71-605A vagoni, kurus piegādāja [[Daugavpils|Daugavpilij]]. 1992. gadā UKV sāka ražot jaunus [[71-608|KTM-8]] vagonus un KTM-5 modeļa ražošana tika pabeigta. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20121005205627/http://gortransport.kharkov.ua/ps_models/48/ Подвижной состав. КТМ-5] [[Kategorija:Tramvajs]] [[Kategorija:Tramvaju satiksme Daugavpilī]] 9zcfyde7k3ndrn8nsr2bh2uz5999hnc 0 538543 4548398 4458908 2026-11-11T23:03:20Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548398 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kristaps Dārgais | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1990|8|9}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = 198 [[centimetrs|cm]] | svars = 101 [[Kilograms|kg]] | poz = [[vieglais uzbrucējs]], [[spēka uzbrucējs]] | kar_sāk = 2011 | kar_beig = 2026 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = [[Jumpravas vidusskola]] | koledža = | augstskola = [[RTU]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2010—2011 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | kl_sez 2 = 2011—2013 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]] | kl_sez 3 = 2013—2015 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Valmiera]] | kl_sez 4 = 2015—2017 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[BK Barons]] | kl_sez 5 = 2017—2026 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līgas]] regulārās sezonas MVP <small>(2022)</small> | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kristaps Dārgais''' (dzimis {{dat|1990|8|9}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijušais [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlēja [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] un [[spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā. Pēdējais klubs, ko pārstāvējis daudzas sezonas bija [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) komanda [[BK Ogre]], kurā aizvadījis lielāko daļu karjeras un bija komandas kapteinis. K. Dārgais ir bijis viens no labākajiem ''slam-dunk'' pratējiem ne vien Latvijā, bet augstu novērtēts arī starptautiski,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/jumpravas-dankmeistars-dargais/|title=Jumpravas dankmeistars Dārgais|website=Sporto|access-date=2023-04-13|language=lv|archive-date=2023-04-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230413133645/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/komandu-sporta-speles/jumpravas-dankmeistars-dargais/}}</ref> pazīstams arī kā profesionāls "dankeris". K. Dārgais nāk no [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumpravas]], beidzis [[Jumpravas vidusskola|Jumpravas vidusskolu]]. Pēc tam absolvējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] Būvniecības fakultāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lv/lepojamies/stipendiati/senaki/2011-2016/20112012-akad-gads/basketbola-stipendija/kristaps-dargais/|title=Kristaps Dārgais|website=www.fonds.lv|access-date=2023-04-13|archive-date=2023-04-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230413133645/https://www.fonds.lv/lv/lepojamies/stipendiati/senaki/2011-2016/20112012-akad-gads/basketbola-stipendija/kristaps-dargais/}}</ref> Jau līdztekus basketbolam strādājis ceļu būves jomā, ko turpina arī pēc spēlētāja karjeras beigām. Sieva Rūta Dārgā ir ieguvusi izglītību uzņēmējdarbībā un vadībā, darbojas politikā, ievēlēta [[Ogres novada dome|Ogres novada domē]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/velesanu-rezultati/vidzeme/ogres-novads/kandidatu-saraksti/nacionala-apvieniba-visu-latvijai-tevzemei-un-brivibailnnk-zalo-un-zemnieku-savieniba-latvijas-zala-partija/|title=PV2025 - 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-07-17}}</ref> == Karjera == Jaunatnes basketbolā trenējies Ogres sporta skolā, pārstāvējis tās komandu [[LJBL]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.basket.lv/lbl/speletaji/051502_kristaps_dargais|title=Kristaps Dārgais – LBL – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2023-04-13|archive-date=2023-04-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20230413142739/http://www1.basket.lv/lbl/speletaji/051502_kristaps_dargais}}</ref> Pirmie treneri Kaspars Sparāns un Pēteris Ozoliņš. Sākotnēji pieaugušo basketbolā spēlējis [[BK Ogre]] komandā [[LBL 2. divīzija|Latvijas Basketbola līgas 2. divīzijā]]. Pirmā profesionālā komanda, ko pārstāvēja bija [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]], kuras sastāvā debitēja LBL 2011. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/14596/kristaps-dargais|title=Kristaps Dargais, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-04-13|language=en}}</ref> Kopš 2017. gada pārstāv savu pirmo klubu BK Ogre. Karjeras augstākais sasniegums — Latvijas Basketbola līgas sudraba medaļa BK Ogre sastāvā 2020. gadā un [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s bronzas medaļa 2021. gadā. 2022. gadā atzīts par Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas regulārās sezonas vērtīgāko spēlētāju. Karjeras laikā K. Dārgais ir bijis izcils bumbas triekšanā grozā. Vairākkārt piedalījies [[Latvijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēle|Latvijas Basketbola līgas Zvaigžņu spēlē]] un kļuvis par tās ''slam-dunk'' konkursu uzvarētāju. Bijis profesionāls "dankeris", pārstāvot programmu ''Dunk Elite''. Uzvarējis ''FIBA 3x3 Slam Dunk'' konkursā 2013. gadā un daudzos mazākos konkursos dažādās valstīs. 2025. gada novembrī K. Dārgais kļuva par pirmo spēlētāju, kas Latvijas—Igaunijas Basketbola līgā ir izcīnījis 2000 atlēkušās bumbas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketbolazinas.com/lat-est-liga/dargais-par-rekordu-20-gadu-vecuma-butu-priecigaks/|title=Dārgais par rekordu: 20 gadu vecumā būtu priecīgāks - Basketbola ziņas|access-date=2025-11-10|date=2025-11-09|language=lv-LV}}</ref> un drīz pēc tam arī uzstādīja līgas rekordu vienā spēlē izcīnītajās atlēkušajās bumbās, savācot 24 bumbas zem groziem uzvarētā spēlē pret Igaunijas komandu ''[[Viimsi KK|Viimsi]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Dārgais labo līgas rekordu, "Ogre" izsēj pārsvaru un izcīna smagu uzvaru|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/19112025-dargais_labo_ligas_rekordu_ogre_izsej_par|website=Sportacentrs.com|date=2025-11-19|access-date=2025-11-28|language=lv}}</ref> 2026. gada aprīlī, pēc zaudējuma LBL ceturtaļfināla sērijā [[BK Ventspils]], tika paziņots, ka K. Dārgais noslēdz savu karjeru profesionālajā basketbolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/24042026-ogres_ilggadejais_lideris_dargais_liek_pu|title="Ogres" ilggadējais līderis Dārgais liek punktu profesionāla basketbolista karjerai|website=Sportacentrs.com|access-date=2026-04-25|date=2026-04-24|language=lv}}</ref> K. Dārgais nav bijis Latvijas jaunatnes izlašu dalībnieks, taču ir ticis iekļauts pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase]]s kandidātos un piedalījies tās treniņos, tomēr nav devies tās sastāvā laukumā oficiālās spēlēs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Dārgais, Kristaps}} [[Kategorija:1990. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Spēka uzbrucēji]] fw48e87wazpi5ie7w9mtuwh731jtoks 0 539006 4548461 4482712 2026-11-12T03:59:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548461 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kārlis Žunda | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1997|08|27}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Saldus}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = 198 [[centimetrs|cm]] | svars = | poz = [[vieglais uzbrucējs]], [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = [[Latvijas Universitāte]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | numurs = | amats = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[LBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2015–2017 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Saldus]] | kl_sez 2 = 2017–2021 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]] | kl_sez 3 = 2021–2023 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | kl_sez 4 = 2023–2024 | klubs 4 = {{flaga|Igaunija}} ''[[Keila Basket|Keila Coolbet]]'' | kl_sez 5 = 2024–2025 | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | kl_sez 6 = 2025–2026 | klubs 6 = {{flaga|Itālija}} ''[[Fabriano]]'' | kl_sez 7 = 2026–pašlaik | klubs 7 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ogre]] | kl_sez 8 = | klubs 8 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = Raivis Ušackis | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kārlis Šilke-Žunda''' (dzimis '''Kārlis Žunda''' {{dat|1997|08|27}}, [[Saldus|Saldū]]) ir latviešu [[basketbolists]], spēlē [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] un [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga]]s un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubu [[BK Ogre]]. == Karjera == K. Žunda ir Saldus basketbola skolas audzēknis, kur aizvadījis visus jauniešu basketbola gadus, spēlējis [[LJBL]] čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www1.basket.lv/lbl/speletaji/karlis_zunda|title=Kārlis Žunda – LBL – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2023-04-20|archive-date=2023-04-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20230420050231/http://www1.basket.lv/lbl/speletaji/karlis_zunda}}</ref> No 2015. gada spēlējis [[BK Saldus]] komandā [[LBL2]] līmenī. No 2017. līdz 2021. gadam K. Žunda studēja [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/173618/karlis-zunda|title=Karlis Zunda, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-04-20|language=en}}</ref> iegūstot bakalaura grādu, vienlaikus augstā līmenī spēlējot basketbolu. Šajā laikā viņš bija viens no [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|BK Latvijas Universitāte]] līderiem, bija arī komandas kapteinis. 2021. gada vasarā pievienojās citam Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas un LBL klubam [[BK Liepāja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/30062021-lu_kapteinis_zunda_seko_birkana_piemeram_?is_mobile=0|title=LU kapteinis Žunda seko Birkāna piemēram un pievienojas "Liepājai"|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-04-20|date=2021-06-30|language=lv}}</ref> Pēc divām sezonām [[Liepāja|Liepājā]], kuru laikā bija arī komandas kapteinis, 2023. gada vasarā K. Žunda pārcēlās uz [[Igaunija]]s klubu ''[[Keila KK]]'', kur tāpat tika izvēlēts par komandas kapteini.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/27092023-kapteinis_zunda_samet_17_punktus_pernava_|title=Kapteinis Žunda samet 17 punktus Pērnavā, bet zaudē trenera atgriešanās spēlē|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-09-27|date=2023-09-27|language=lv}}</ref> 2024. gada jūnijā viņš noslēdza līgumu ar LBL klubu [[BK Ogre]]. 2025. gada jūlijā tika paziņots, ka K. Žunda tupmāk spēlēs [[Itālija]]s B sērijā (pēc spēka trešajā līgā), pārstāvot ''[[Fabriano]]'' komandu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/08072025-ogre_sezonu_aizvadijusais_silke_zunda_dod|title=Ogrē sezonu aizvadījušais Šilke-Žunda dodas pa latviešu iemīto taciņu uz Itāliju|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-07-08|date=2025-07-08|language=lv}}</ref> 2026. gada vasarā viņš atgriezās Latvijā, atkal parakstot līgumu ar BK Ogre, par kura treneri kļuva [[Artūrs Visockis-Rubenis]], kura vadībā K. Žunda bija spēlējis jau iepriekš [[Liepāja|Liepājā]]. K. Žunda nav spēlējis Latvijas jaunatnes izlasēs, toties ir piedalījies pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas izlases]] treniņos, tomēr spēlēs izlases sastāvā nav piedalījies. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Žunda, Kārlis}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Saldū dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Vieglie uzbrucēji]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] bla9witbx8y0fqg6q3szk3jqdjh9bra 0 546563 4548667 4506230 2026-11-12T09:43:53Z ~2026-59709-60 153202 /* Galvenais aktieru sastāvs */ Lorāns Klutjē seriālā tiek nogalināts. Nansija Riopela izdara pašnāvību. 4548667 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = Policijas iecirknis 31 | image = District31_logo.png | genre = [[krimināldrāma]]<ref name="moviedb">{{tīmekļa atsauce |title=District 31 |url=https://www.themoviedb.org/tv/67593-district-31 |website=The Movie Database (TMDB) |accessdate={{dat|2024|12|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241201224828/https://www.themoviedb.org/tv/67593-district-31 |archivedate={{dat|2024|12|01||bez}} |language=en}}</ref><ref name="tvdb">{{tīmekļa atsauce |title=District 31 |url=https://thetvdb.com/series/district-31 |website=TheTVDB.com |accessdate={{dat|2024|12|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20220516030636/https://thetvdb.com/series/district-31 |archivedate={{dat|2022|05|16||bez}} |language=en}}</ref><br />[[detektīvs]]<ref name="replaylv" /> | format = ikdienas drāmas seriāls | picture_format = [[1080i]] [[16:9]] ([[Augstas izšķirtspējas televīzija|HDTV]]) | audio_format = | runtime = 22 minūtes | creator = [[Luc Dionne|Liks Dions]]<ref name="luc">{{tīmekļa atsauce |title=Biographie de Luc Dionne |url=https://ici.radio-canada.ca/district31/biographie-luc-dionne/ |website=ICI Radio-Canada |accessdate={{dat|2024|12|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240517012855/https://ici.radio-canada.ca/district31/biographie-luc-dionne/ |archivedate={{dat|2024|05|17||bez}} |language=fr}}</ref> | writer = Liks Dions | director = Daniela Meto<br />Katrīna Terjēna<br />[[Žans Klods Lors]]<br />Simons Barets<br />Lorāns Bošmēns<br />[[Žans Karls Bušē]] | starring = * [[Vincent-Guillaume Otis|Vensāns Gijoms Otiss]] * [[Michel Charette|Mišels Šarets]] * [[Gildors Ruā]] * [[Sébastien Delorme|Sebastjēns Delorms]] * [[Ženevjeva Bruijeta]] * [[Katrīna Senlorāna]] * [[Katrīna Prū-Lemē]] | composer = Mikloss Simpsons | country = {{CAN}} | language = [[Franču valoda|franču]] <br />{{small|([[Kanādas franču valoda|kanādiešu paveids]])}} | location = | network = ''[[Ici Radio-Canada Télé]]'' | company = ''AETIOS Productions''<ref name="aetios">{{tīmekļa atsauce |title=District 31 {{!}} Aetios Productions inc. |url=https://aetiosproductions.com/en/productions/16-district-31 |website=Aetios production |accessdate={{dat|2024|12|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20240725024249/https://www.aetiosproductions.com/en/productions/16-district-31 |archivedate={{dat|2024|07|25||bez}} |language=en}}</ref> | first_aired = {{dat|2016|9|12|n|bez}} | last_aired = {{dat|2022|4|21|n|bez}} | num_seasons = 6 | num_episodes = 716 | cinematography = Fransuā Laplants Delagrāvs | producer = [[Fabjēna Laruša]]<br />Mišels Trido | channel_LV = [[LTV7]] | list_episodes = | related = | website = https://ici.radio-canada.ca/district31/ | production_website = }} '''"Policijas iecirknis 31"'''<ref name="replaylv">{{tīmekļa atsauce |title=Policijas iecirknis 31 |url=https://replay.lsm.lv/lv/skaties/raidijums/1157/policijas-iecirknis-31 |website=replay.lsm.lv |accessdate={{dat|2024|12|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241201220603/https://replay.lsm.lv/lv/skaties/raidijums/1157/policijas-iecirknis-31 |archivedate={{dat|2024|12|1||bez}} |language=lv |date={{dat|2024|11|29||bez}}}}</ref> ({{val|fr|District 31}}) ir [[Franču valoda|frančvalodīgs]] [[Kanāda]]s televīzijas seriāls. To no 2016. gada 12. septembra līdz 2022. gada 21. aprīlim pārraidīja Kanādas sabiedriskās televīzijas ''[[Ici Radio-Canada Télé]]'' kanālā.<ref name="icicanada">{{tīmekļa atsauce |title=District 31 {{!}} ICI Radio-Canada |url=https://ici.radio-canada.ca/district31/ |website=ICI Radio-Canada |accessdate={{dat|2024|12|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241128204631/https://ici.radio-canada.ca/district31/ |archivedate={{dat|2024|11|28||bez}} |language=fr}}</ref> Seriālam ir iznākušas 716 sērijas (6 sezonas). Seriālu Latvijā pārraida [[LTV7]].<ref name="replaylv" /> Seriāla darbība notiek mūsdienu Kanādā, [[Frankofonija|frankofonajā]] [[Kvebeka|Kvebekas provincē]], izdomāta [[Monreālas policija|Lielās Monreālas policijas dienesta]] (SPGM)<ref name="fictional">{{tīmekļa atsauce |title=Service de police du Grand Montréal |url=https://fictionalpoliceforcescanada.fandom.com/wiki/Service_de_police_du_Grand_Montr%C3%A9al |website=Fictional Police Forces in Canadian Media Wiki |accessdate={{dat|2024|12|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241128180357/https://fictionalpoliceforcescanada.fandom.com/wiki/Service_de_police_du_Grand_Montr%C3%A9al |archivedate={{dat|2024|11|28||bez}} |language=en}}</ref> 31. iecirknī. Lai tuvinātu savus izmeklētājus sabiedrībai, SPGM ir pārvietojis savus izmeklētājus no galvenās mītnes uz iecirkņiem, kas sadalīti uz 36 rajoniem. Jaunajā 31. iecirknī sāk strādāt detektīvseržante Nadīna Legrāna un viņas kolēģis Patriks Bisonets, kuri ir norīkoti [[slepkavība|slepkavību]] izmeklēšanā. Sastopoties ar [[Monreāla]]s ikdienas noziegumiem: slepkavībām, [[Laupīšana|laupīšanām]], [[Narkotikas|narkotiku]] [[Tirdzniecība|tirdzniecību]] un [[Seksuāla uzmākšanās|dzimumnoziegumiem]],<ref name="d31">{{tīmekļa atsauce |title=District 31 |url=https://tvtropes.org/pmwiki/pmwiki.php/Series/District31 |website=TV Tropes |accessdate={{dat|2024|12|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241128203225/https://tvtropes.org/pmwiki/pmwiki.php/Series/District31 |archivedate={{dat|2024|11|28||bez}} |language=en}}</ref> Nadīnas un Patrika starpā veidojas sarežģītu privātu un koleģiālu attiecību līkloči.<ref name="replaylv" /> == Lomās == === Galvenais aktieru sastāvs === * [[Vensāns Gijoms Otiss]] — Patriks Bisonets, [[seržants|detektīvseržants]], slepkavību izmeklētājs<ref name="tvtropes">{{tīmekļa atsauce |title=District 31 / Characters |url=https://tvtropes.org/pmwiki/pmwiki.php/Characters/District31 |website=TV Tropes |accessdate={{dat|2024|12|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241128180848/https://tvtropes.org/pmwiki/pmwiki.php/Characters/District31 |archivedate={{dat|2024|11|28||bez}} |language=en}}</ref> * [[Magalija Lepina-Blondo]]<ref name="detektīvleitnante">{{ziņu atsauce |title=Šarmantā detektīvleitnante ar koķeto smaidu - kāda ir seriāla "Policijas iecirknis 31" zvaigzne Magalija Lepina-Blondo |url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/584740-sarmanta-detektivleitnante-ar-koketo-smaidu-kada-ir-seriala-policijas-iecirknis-31-zvaigzne-magalija-lepina-blondo |accessdate={{dat|2024|12|1||bez}} |work=[[jauns.lv]] |date={{dat|2023|12|2||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20241201215942/https://jauns.lv/raksts/izklaide/584740-sarmanta-detektivleitnante-ar-koketo-smaidu-kada-ir-seriala-policijas-iecirknis-31-zvaigzne-magalija-lepina-blondo |archivedate={{dat|2024|12|1||bez}} |language=lv}}</ref>  — Nadīna Legrāna,† detektīvseržante/[[Leitnants|detektīvleitnante]] (1.—2. sezona, 133 sērijas) * [[Liks Pikārs]] — Žofruā "Džefs" Morēns,† izmeklētājs, pagaidu detektīvleitnants (2. sezona) * [[Mišels Šarets]] — Bruno Gaņē, detektīvseržants, slepkavību izmeklētājs * [[Gildors Ruā]] — Daniels Šiasons, [[majors]], 31. iecirkņa komandieris, bijušais [[Kanādas drošības izlūkošanas dienests|Kanādas izlūkdienesta]] darbinieks * [[Helēna Buržuā-Leklēra]] — Izabella Ruā, detektīvseržante, dzimumnoziegumu izmeklētāja (1.—3. sezonā galvenajā lomā, 6. sezonā — otrajā plānā) * [[Katrīna Senlorāna]] — Noelija Sentilēra, izmeklētāja-[[Konstebls|konstebla]] (3.—4. sezona), pēc tam dzimumnoziegumu un ģimenes noziegumu lietu detektīvseržante (4.—6. sezona) * [[Sebastjēns Delorms]] — Stefāns "Pupū" Puljots,† detektīvseržants, organizētās noziedzības lietu izmeklētājs (1.—6. sezona) * [[Sintija Vu-Maē]] — Dasja "Taxi" Bernāra, vecākā kriminālizlūkošanas analītiķe * [[Paskāla Monpetī]] — Sonja Blanšāra, [[Kriminālprocesa un kriminālvajāšanas direktors|Kvebekas prokuratūras]] prokurore * [[Patriks Labē]] — Lorāns Klutjē †, bijušais 31. iecirkņa [[leitnants]], Šiasona labākais draugs un izlūkdienesta darbinieks (1.—5. sezona) * [[Katrīna Prū-Lemē]] — Floransa Gindona, detektīvseržante, dzimumnoziegumu un noziegumu ģimenē izmeklētāja (4.—6. sezona) * [[Marks Furnjē]] — Īvs Žakobs, policijas iekšlietu pārvaldes detektīvseržants, pēc tam slepkavību izmeklēšanas nodaļas vadītājs (1.—5. sezonā otrā plāna lomā, 6. sezonā — galvenajā lomā) * [[Ženevjeva Bruijeta]] — Gabriela Simāra, detektīvleitnante (3.—6. sezona) * [[Eva Landrī]] — Melānija Šarona, [[Leitnants|leitnante]] (6. sezona) * [[Patriss Godāns]] — Janiks Dibo, detektīvseržants, slepkavību izmeklētājs/sērijveida slepkava (3. sezona; viesloma 4. sezonā) * [[Sebastjēns Iberdo]] — Manuels Dipuī, detektīvseržants, organizētās noziedzības lietu izmeklētājs (6. sezona) * [[Džefs Budro]] — Žans Briērs, žurnālists === Regulārais aktieru sastāvs/otrā plāna lomas === * Frederiks Klutjē — Žeroms Lanževēns, 31. iecirkņa dežūras/apgādes seržants un policistu arodbiedrības pārstāvis iecirknī * Ralfs Prospers — Fransuā, policists 31. iecirkņa reģistratūrā * [[Viržīnija Ranžē-Boregāra]] — Stefānija Malo, [[ārsts|ģimenes ārste]], tiesu medicīnas eksperte (2.—6. sezona) * Igo Žirū — Normāns Oklērs, [[Kvebekas provinces policija]]s detektīvseržants, organizētās noziedzības izmeklētājs * [[Šarlote Lego]] — Amēlija Beribē/Nadja/Mis Bārbekjū, prostitūta un policijas informatore (1.—3. sezona; viesloma 5. un 6. sezonā) * [[Rišārs Robitajs]] — Pjērs Siguēns, advokāts * [[Stefāns Kotē]] — Sebastjēns Dirāns, advokāts * [[Katrīna de Leā]] — Veronika Lenuāra, advokāte (4.—6. sezona) * Ženevjeva Buavēna-Rusī — Kima Lalanda, prokurore * Igo Dibē — Karls Sendenī, [[Monreālas policija]]s direktors (3.—6. sezona) * Rožē Ležē — Aleksī Soriols, Monreālas policijas direktora vietnieks, krimināllietu operāciju direktors (2., 3. un 6. sezona) * [[Paskāla Bisjēra]] — Viktorija Bofora, [[Sabiedriskās drošības ministrija (Kvebeka)|Kvebekas Sabiedriskās drošības ministre]] (2.—5. sezona) * [[Sofija Demarē]] — Šarlēna Baribo,† prostitūta un Janika Dibo ieslodzītā (3. sezona) * [[Ženevjeva Šmita]] — Nansija Riopela †, nogalinātās Žiljetas māte (4. sezona) * [[Brižita Paketa]] — Melisa Korbeja, detektīvseržante no Neatkarīgo izmeklēšanu biroja (4.—6. sezona) '''Piezīme:''' † — personāžs ir miris == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sezona ! rowspan="2" style="padding: 0px 8px; width:70px;" |Sērijas ! colspan="2" style="padding: 0px 80px; width:200px;" |Oriģinālā pārraide |- !Sezonas sākums !Sezonas beigas |- |'''1''' |120 |2016. gada 12. septembris |2017. gada 17. aprīlis |- |'''2''' |120 |2017. gada 11. septembris |2018. gada 16. aprīlis |- |'''3''' |120 |2018. gada 16. aprīlis |2019. gada 15. aprīlis |- |'''4''' |116 |2019. gada 9. septembris |2020. gada 7. septembris |- |'''5''' |120 |2020. gada 14. septembris |2021. gada 19. aprīlis |- |'''6''' |120 |2021. gada 13. septembris |2022. gada 18. aprīlis |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://ici.radio-canada.ca/district31/}} {{Filmu ārējās saites}} [[Kategorija:Kanādas televīzijas seriāli]] [[Kategorija:Monreāla]] [[Kategorija:Kvebeka]] 6m11l9ykeuw0lrxsojpi6jozrk26rmo 0 550688 4548382 4459583 2026-11-11T21:39:53Z Vylks 50297 4548382 wikitext text/x-wiki {{Futbola izlases infokaste | Name = Tonga | Badge = Attēls:Flag_of_Tonga.svg | Badge_size = 235px | Nickname = | Association = Tongas futbola asociācija | Confederation = [[OFC]] (Okeānija) | Coach = {{flaga|TGA}} Timote Moleni | Captain = Sions Uhatahi | Most caps = Kilifi Uele (26) | Top scorer = Unaloto Feo (7) | Home Stadium = ''Loto-Tonga Soka'' centrs | FIFA Trigramme = |pattern_la1=_TGA_h22 |pattern_b1=_TGA_h22 |pattern_ra1=_TGA_h22 |pattern_sh1= |leftarm1=FF0000 |body1=FF0000 |rightarm1=FF0000 |shorts1=FF0000 |socks1=FF0000 |pattern_la2=_TGA_a22 |pattern_b2=_TGA_a22 |pattern_ra2=_TGA_a22 |pattern_sh2= |leftarm2= FFFFFF |body2= FFFFFF |rightarm2= FFFPFF |shorts2=FFFFFF |socks2= FFFFFF | First game = {{fb|TAH}} 8–0 {{fb-rt|TGA}} <br /> ([[Suva]], [[Fidži]]; {{dat|1979|8|29|N|bez}}) | Largest win = {{fb|TGA}} 7–0 {{fb-rt|FSM}} <br /> ([[Nasuri]], [[Fidži]]; {{dat|2003|7|5|N|bez}}) | Largest loss = {{fb|TGA}} 0–22 {{fb-rt|AUS}} <br /> ([[Kofsharbora]], [[Austrālija]]; {{dat|2001|4|9|N|bez}}) | World cup apps = | World cup first = | World cup best = | Regional name = [[Okeānijas Nāciju kauss]] | Regional cup apps = | Regional cup first = | Regional cup best = }} '''Tongas futbola izlase''' ir nacionālā [[Futbols|futbola]] komanda, kas pārstāv [[Tonga|Tongu]] starptautiskās futbola sacensībās. Komandu pārvalda Tongas futbola asociācija (''Tonga Football Association''), kas ir dibināta 1965. gadā un kopš 1994. gada ir [[FIFA]] un [[Okeānijas Futbola konfederācija|Okeānijas Futbola konfederācijas]] (OFC) dalībniece. == Pasaules kausā == * [[1930. gada FIFA Pasaules kauss|1930]]—[[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990]] — ''Nebija [[FIFA]] dalībvalsts'' * [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994]] — ''Nepiedalījās'' * [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998]]—[[2018. gada FIFA Pasaules kauss|2018]] — ''Nekvalificējās'' * [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022]] — ''Izstājās'' * [[2026. gada FIFA Pasaules kauss|2026]] — [[2026. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija — OFC zona|Nekvalificējās]] == Okeānijas Nāciju kausā == * 1973—1980 — ''Nepiedalījās'' * 1996—2016 — ''Nekvalificējās'' * 2020 — ''[[COVID-19 pandēmija]]s dēļ atcelts'' == Atsauces == {{atsauces}} {{OFC izlases}} [[Kategorija:Okeānijas futbola izlases]] 9ikbjrzh0mk0xxn8396699jm1l6cwpq 0 550767 4548429 4535263 2026-11-12T01:46:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548429 wikitext text/x-wiki {{Pasaules mantojuma objekta infokaste | WHS = Kuldīgas vecpilsēta | image = Kuldīga, Kurzeme, Latvija.jpg | imagesize = | caption = Ķieģeļu tilts un vecpilsētas kopskats | Country = {{LAT}} | Location = [[Kuldīga]] | Type = Kultūra | Criteria = (v) | ID = 1658 | Link = | Region = Eiropa un Ziemeļamerika | Coordinates = | Year = 2023 | Session = 45 | Extension = | Danger = | map_type = Latvija | map_caption = | map_alt = | map_size = | latd = 56 | latm = 58 | lats = 3.9 | latNS = N | longd = 21 | longm = 58 | longs = 17.5 | longEW = E | coordinates_type = | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | child = | embedded = }} '''Kuldīgas vecpilsēta''' ir [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]] iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|objekts]]. UNESCO sarakstā to ierakstīja {{dat|2023|09|17||bez}} ar nr. 1658.<ref name="whc" /> Kuldīgas vecpilsēta ir 84,33 [[hektārs|ha]] liela, aizsardzības zona 88,85 ha.<ref name="whc"/> Šis ir viens no trim objektiem Latvijā, kas iekļauti Pasaules mantojuma sarakstā (arī [[Rīgas vēsturiskais centrs]] un [[Strūves ģeodēziskais loks]]). Kuldīgas vecpilsētu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļāva pēc kritērija (v): {{Quotation| v. "ir izcils tradicionālās apdzīvotās vietas, zemes vai jūras izmantošanas paraugs, kas reprezentē kultūru (vai kultūras), vai cilvēka mijiedarbību ar vidi, īpaši, ja tā ir kļuvusi neaizsargāta neatgriezenisku pārmaiņu ietekmē"}} UNESCO komiteja atzina, ka "Kuldīga, kas atrodas Latvijas rietumu daļā, ir izcili labi saglabājies tradicionālas pilsētvides paraugs, kas no neliela viduslaiku ciematiņa attīstījās par nozīmīgu [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s administratīvo centru laikā no 16. līdz 18. gadsimtam. Kuldīgas pilsētas struktūra lielā mērā ir saglabājusi tā laika ielu plānojumu, ietverot tradicionālo baļķu arhitektūru, kā arī ārzemju ietekmētus stilus, kas ilustrē bagātīgo apmaiņu starp vietējiem un ceļojošajiem amatniekiem no [[Baltijas jūra]]s valstīm. Hercogistes laikā ieviestās arhitektūras ietekmes un amatniecības tradīcijas saglabājās vēl 19. gadsimtā".<ref name="whc">[https://whc.unesco.org/en/list/1658 Old town of Kuldīga] World Heritage List: UNESCO World Heritage Centre 1992-2023</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://whc.unesco.org/en/list/1658 UNESCO Pasaules mantojuma objekts] *[https://web.archive.org/web/20260513093153/http://unesco.kuldiga.lv/lv/ Kuldīgas vecpilsēta UNESCO Pasaules mantojuma vieta] {{Latvija UNESCO}} [[Kategorija:Kuldīga]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Latvijā]] 5352bh9dzbc7m708k5xwh9jpbt6e12h 0 551611 4548206 4461528 2026-11-11T11:59:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548206 wikitext text/x-wiki '''Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums''', pirms 2024. gada '''Jēkabpils Agrobiznesa koledža,''' ir vidējās profesionālās izglītības iestāde Jēkabpilī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.retv.lv/raksts/jekabpils-agrobiznesa-koledza-klus-par-jekabpils-tehnologiju-tehnikumu|title=Jēkabpils Agrobiznesa koledža kļūs par Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikumu|website=www.retv.lv|access-date=2024-01-03|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bdaugava.lv/zinas/jekabpils-agrobiznesa-koledzai-mainits-nosaukums/|title=Jēkabpils Agrobiznesa koledžai mainīts nosaukums|last=KG-CMS™ - 2.1.2|website=Brīvā Daugava|access-date=2024-01-03|language=en}}</ref> Pēc [[Barkava]]s profesionālās vidusskolas pievienošanas 2016. gada 1. novembrī izveidoja [[Jēkabpils]] Agrobiznesa koledžu ar struktūrvienību Barkavā, kas tagad pievienota JTT. == Profesionālās vidējās izglītības programmas == * [[Loģistika]] * Grāmatvedība, * Komerczinības, * Datorsistēmas, datubāzes un datortīkli, * Programmēšana, * Komunikāciju dizains, * Telemehānika un loģistika. == Vēsture == [[Attēls:Jēkabpils komercskolas ēka pēc 1927.jpg|thumb|Jēkabpils komercskolas ēka (pēc 1927).]] Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikuma galvenā ēka Pasta ielā 1 celta 1820. gadā klasicisma stilā (arhitekts O. Hūns). Līdz Pirmajam pasaules karam ēkā atradās Jēkabmiesta apriņķa skola, kas bija dibināta 1805. gadā. 1927. gadā nodibināja Jēkabpils komercskolu, kuru padomju okupācijas laikā pārdēvēja par Jēkabpils ekonomisko tehnikumu, vēlāk par lauksaimniecības tehnikumu. Koledžas nosaukums kopš 1998. gada janvāra, studiju programmas sāktas 2002. gadā. === Nosaukumi === * 10.1927. – 08.1940.; 1942.- 08.1944. — Jēkabpils komercskola * 09.1940. – 09.1953. — Jēkabpils ekonomiskais tehnikums * 10.1953. – 08.1966. — Jēkabpils lauksaimniecības tehnikums * 09.1966. – 31.12.1977. — Jēkabpils ekonomiskais tehnikums * 01.01.1978. – 12.09.1990. — Jēkabpils sovhoztehnikums * 13.09.1990. – 15.03.1992. — Jēkabpils lauksaimniecības tehnikums * 16.03.1992. – 31.12.1997. — Valsts Jēkabpils lauksaimniecības tehnikums * 01.01.1998. – 31.10.2016. — Jēkabpils Agrobiznesa koledža * 01.11.2016. – 31.12.2023. — Jēkabpils Agrobiznesa koledža ar Barkavas struktūrvienību<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jekabpils.jak.lv/lv/skola/vesture/ |title=jekabpils.jak.lv |access-date={{dat|2023|09|28||bez}} |archive-date={{dat|2023|09|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230928085853/https://jekabpils.jak.lv/lv/skola/vesture/}}</ref> * 01.01.2024. – pašlaik — Jēkabpils Tehnoloģiju tehnikums<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20240103205122/https://jekabpils.jttehnikums.lv/ Mājaslapa] {{izglītība-aizmetnis}} {{LV augstskolas}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Koledžas Latvijā]] 9i4faqe5ewwoqij2imtcfxz0idh3bz3 0 552475 4548331 4522285 2026-11-11T19:15:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548331 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Klāvs Dubults | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1996|10|16}} | dz_viet = {{vieta|Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=204}} | svars = | poz = {{Basketbola pozīcija|5}} | kar_sāk = 2018 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = [[Vidzemes Augstskola]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Igaunija}} ''[[BC Pärnu]]'' | numurs = | līga = [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|LatEst līga]], [[Igaunijas Basketbola līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2018—2022 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[Valmiera Glass VIA (basketbols)|Valmiera Glass VIA]] | kl_sez 2 = 2022—2023 | klubs 2 = {{flaga|Polija}} ''[[Miasto Szkła Krosno]]'' | kl_sez 3 = 2023—2025 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | kl_sez 4 = 2025—2026 | klubs 4 = {{flaga|Nīderlande}} [[Zvolles "Landstede Hammers"]] | kl_sez 5 = 2026—pašlaik | klubs 5 = {{flaga|Igaunija}} ''[[ BC Pärnu]]'' | kl_sez 6 = | klubs 6 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = | aģenti = Raivis Ušackis | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Klāvs Dubults''' (dzimis {{dat|1996|10|16||bez}}) ir [[Latvija]]s [[basketbolists]], spēlē [[centrs (basketbols)|centra]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Igaunijas Basketbola līga]]s klubu ''[[BC Pärnu]]''. == Karjera == K. Dubults basketbola gaitas uzsācis [[Druva|Druvā]], pēc tam turpinot to [[Saldus]] jaunatnes basketbola sistēmā pie trenera Viktora Kulačkovska.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liepajniekiem.lv/sports/basketbols/klavs-dubults-ja-tev-ir-iespeja-progreset-liepaja-tas-notiks/|title=Klāvs Dubults: “Ja tev ir iespēja progresēt, “Liepājā” tas notiks”|website=liepajniekiem.lv|access-date=2023-11-28|language=lv}}</ref> Pārstāvējis Saldus komandu [[LJBL]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www1.basket.lv/lbl/speletaji/klavs_dubults|title=Klāvs Dubults – LBL – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2023-11-28|archive-date=2025-01-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20250124040914/https://www1.basket.lv/lbl/speletaji/klavs_dubults}}</ref> 2015. gadā devās studēt uz [[Vidzemes Augstskola|Vidzemes Augstskolu]] un pievienojās tās basketbola komandai Latvijas Basketbola līgas 2. divīzijā (tagad [[Nacionālā basketbola līga]]). Pēc otrās vietas LBL2 komanda 2018. gadā pārcēlās uz [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgu]], kurā K. Dubults Valmieras komandā nospēlēja četras sezonas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/177872/klavs-dubults|title=Klavs Dubults, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-10-08|language=en}}</ref> 2022. gada martā viņš uzstādīja līgas rekordu vienā spēlē izcīnīto atlēkušo bumbu rādītājā, savācot 21 bumbu zem groziem Valmieras komandas uzvarā pār [[Rakveres "Tarvas" (basketbols)|Rakveres "Tarvas"]] (2023. gadā to atkārtoja [[Rīgas VEF|VEF Rīga]] spēlētājs [[Arnaldo Toro]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/AndrejsSilins/status/1724502647338643938?t=8_ew_OfM4Aw0P9L1KYzc8w&s=03|title=https://twitter.com/AndrejsSilins/status/1724502647338643938?t=8_ew_OfM4Aw0P9L1KYzc8w&s=03|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-11-15|language=en}}</ref> bet 2025. gadā pārspēja [[Kristaps Dārgais]] no [[BK Ogre]]). 2022. gadā K. Dubults pārcēlās uz [[Polija]]s pēc spēka otro līgu, vienu sezonu spēlējot ''[[Miasto Szkła Krosno]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/12072022-septinus_gadus_valmiera_pavadijusais_dubu|title=Septiņus gadus Valmierā pavadījušais Dubults pārceļas uz Poliju|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-10-08|date=2022-07-12|language=lv}}</ref> kur viņa galvenais treneris bija latviešu speciālists [[Edmunds Valeiko]]. 2023. gada vasarā viņš pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubam [[BK Liepāja]]. Pēc divām sezonām [[Liepāja|Liepājā]] 2025. gada vasarā K. Dubults noslēdza līgumu ar [[Nīderlande]]s klubu [[Zvolles "Landstede Hammers"]], kas spēlē apvienotajā [[Beļģijas—Nīderlandes Basketbola līga|Beļģijas—Nīderlandes līgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/10062025-liepajas_pamatcentrs_dubults_otro_reizi_i|title="Liepājas" pamatcentrs Dubults otro reizi iepūš leģionāra burās|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-06-11|date=2025-06-10|language=lv}}</ref> Beļģijas—Nīderlandes līgā viņš nospēlēja līdz februārim, kad atgriezās Latvijā un, lai gan izskanēja informācija par interesi no vairākiem vadošiem Latvijas—Igaunijas līgas klubiem, šajā sezonā nevienam klubam nepievienojās. 2026. gada jūnijā K. Dubults parakstīja līgumu ar Latvijas—Igaunijas līgas un [[Igaunijas Basketbola līga]]s klubu ''[[BC Pärnu]]''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Dubults, Klāvs}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Basketbola centri]] 50oezrm5vq96za8p8jgpfxhdnfbun7t 0 552852 4548403 4537653 2026-11-11T23:18:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548403 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kristaps Ķilps | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|03|20}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Tukums}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=196}} | svars = | poz = {{Basketbola pozīcija|2}} | kar_sāk = 2017 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Polija}} [[Toruņas "Twarde Pierniki"]] | numurs = | amats = | līga = [[Polijas Basketbola līga]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2017—2022 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 2 = 2022—2023 | klubs 2 = {{flaga|Vācija}} ''[[BSW Sixers]]'' | kl_sez 3 = 2023—2025 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[BK Liepāja]] | kl_sez 4 = 2025—2026 | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[VEF Rīga]] | kl_sez 5 = 2026—pašlaik | klubs 5 = {{flaga|Polija}} [[Toruņas "Twarde Pierniki"]] | kl_sez 6 = | klubs 6 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2024—pašlaik | taut 1 = {{bk|Latvija}} <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = | aģenti = Mārtiņš Bērziņš | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kristaps Ķilps''' (dzimis {{dat|2001|03|20||bez}} [[Tukums|Tukumā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://basketball.realgm.com/player/Kristaps-Kilps/Summary/108867|title=Kristaps Kilps Player Profile, Betsafe/Liepaja - RealGM|website=basketball.realgm.com|access-date=2023-10-12}}</ref>) ir [[Latvija]]s [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. 2026. gadā pārstāv [[Polijas Basketbola līga]]s klubu [[Toruņas "Twarde Pierniki"]], bet iepriekš spēlējis [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s (LBL) klubos [[BK Ventspils]], [[BK Liepāja]] un [[VEF Rīga]], kā arī [[Vācija|Vācijā]]. K. Ķilps ir [[Latvijas basketbola izlase]]s spēlētājs. == Karjera == Basketbolists bijis arī viņa tēvs Elgars Ķilps.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www1.basket.lv/lbl/speletaji/elgars_kilps|title=Elgars Ķilps – LBL – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2026-03-26|archive-date=2009-05-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20090501042247/http://basket.lv/lbl/speletaji/elgars_kilps}}</ref> K. Ķilps basketbolu spēlēt sācis [[Kandava|Kandavā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www1.basket.lv/zeni_rietumi/speletaji/kristaps_kilps|title=Kristaps Ķilps – Zēni Rietumi – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2023-10-12|archive-date=2023-10-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20231030183450/https://www1.basket.lv/zeni_rietumi/speletaji/kristaps_kilps}}</ref> kur aizvadījis bērnību, bet pēc tam turpinājis trenēties [[Ventspils|Ventspilī]], spēlējot "Spars" komandās [[LJBL]]. Pirmie treneri Kandavā — Juris Fomins un Ivars Bambis, bet Ventspils jaunatnes sistēmā trenējies pie Matīsa Graudiņa.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ntz.lv/sports/latvijas-u-18-izlases-speletajs-kristaps-kilps-pamati-likti-kandava|title=Latvijas U-18 izlases spēlētājs Kristaps Ķilps: pamati likti Kandavā|website=neatkarīgās tukuma ziņas|access-date=2026-03-26|language=lv}}</ref> Pieaugušo [[BK Ventspils]] komandā nospēlēja piecas sezonas, pēdējā būdams viens no komandas līderiem (11,8 punkti vidēji spēlē 24 [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] spēlēs).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/74987/kristaps-kilps|title=Kristaps Kilps, Basketball Player|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2023-10-12|language=en}}</ref> 2022. gadā pārcēlās uz Vācijas pēc spēka trešo līgu, vienu sezonu spēlējot ''[[BSW Sixers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/15092022-kilps_nakamas_divas_sezonas_pavadis_bunde|title=Ķilps nākamās divas sezonas pavadīs Bundeslīgas kluba MBC sistēmā|website=Sportacentrs.com|access-date=2023-10-12|date=2022-09-15|language=lv}}</ref>'' (komanda ietilpst [[Veisenfelsas "Mitteldeutscher"]] sistēmā, tomēr spēlēt [[Vācijas basketbola Bundeslīga|Bundelīgā]] Latvijas spēlētājam iespēja netika dota). 2023. gada vasarā K. Ķilps pievienojās [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] klubam [[BK Liepāja]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/sports/kilps-pec-sezonas-vacijas-tresaja-liga-pievienojas/|title=Ķilps pēc sezonas Vācijas trešajā līgā pievienojas &quot;Liepājai&quot;|website=irliepaja.lv|access-date=2023-10-12|language=lv}}</ref> 28. oktobra spēlē pret ''[[KK Keila]]'' guva 27 punktus, kas bija viņa rezultatīvākā spēle Latvijas—Igaunijas līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/ParBasketbolu/status/1718892351005790262?t=KG79iYoooTek38TETfi50g&s=03|title=https://twitter.com/ParBasketbolu/status/1718892351005790262?t=KG79iYoooTek38TETfi50g&s=03|website=X (formerly Twitter)|access-date=2023-10-30|language=en}}</ref> 2024. gada aprīlī izšķirošajā LBL ceturtdaļfināla spēlē pret [[BK Ogre]] K. Ķilps guva 38 punktus, palīdzot gūt uzvaru spēles pagarinājumā (85:81) un iekļūt turnīra pusfinālā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/22042024-45_vadibas_mainas_un_kilpa_38_punkti_ogre|title=45 vadības maiņas un Ķilpa 38 punkti: "Ogre" pirmoreiz kopš 2017. gada bez pusfināla|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-04-24|date=2024-04-22|language=lv}}</ref> [[2024.—2025. gada LBL sezona|2024.—2025. gada sezonā]] K. Ķilps turpināja spēlēt BK Liepāja, lai arī pirms sezonas saņēma piedāvājumus no citiem klubiem, tostarp [[Rīgas VEF]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/visockis-rubenis-kilpam-bija-vairaki-piedavajumi-no-eiropas-ari-no-vef-riga-bet-vins-izlema-palikt/?utm_source=chatgpt.com|title=Visockis-Rubenis: Ķilpam bija vairāki piedāvājumi no Eiropas, arī no "VEF Rīga", bet viņš izlēma palikt|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-05-02|date=2024-09-13|language=en-US}}</ref> Pēc sezonas noslēguma Latvijā, kur [[Liepāja]]s komanda agri izstājas izslēgšanas spēlēs, spēlētājs uz dažām spēlēm pievienojās [[Itālija]]s klubam [[Kremonas "JuVi"]], lai palīdzētu saglabāt vietu Itālijas otrajā līgā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/lbl/30042025-atkal_lukas_b_vadiba_liepajas_lideris_kil|title="Liepājas" līderis Ķilps sezonu pabeigs Itālijas otrās līgas klubā|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-05-02|date=2025-04-30|language=lv}}</ref> tomēr laukumā šīs komandas sastāvā viņš tā arī neizgāja. Vasarā tika paziņots, ka K. Ķilps kļūs par vadošā Latvijas—Igaunijas Basketbola līgas un Latvijas Basketbola līgas kluba [[Rīgas VEF]] spēlētāju. Pēc vienas sezonas VEF sastāvā, kurā klubs pirmo reizi pēdējos gados palika bez tituliem visos turnīros, kuros spēlēja, K. Ķilps 2026. gada jūnijā parakstīja līgumu ar [[Polijas Basketbola līga]]s klubu [[Toruņas "Twarde Pierniki"]]. 16. oktobra uzvarā 110:96 [[Bidgoščas "Astoria"]] viņš guva 31 punktu, kas kļuva par spēlētāja rezultativitātes rekordu Polijas līgā. === Latvijas izlase === Pārstāvējis Latvijas U-16 un U-18 izlasi. 2018. gada vasarā pārstāvējis gadu vecāku puišu valstsvienību Rīgā notiekošajā [[Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|Eiropas U-18 čempionātā]], kur Latvija izcīnīja sudraba medaļas. 2024. gada novembrī, [[2025. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas spēlē pret [[Beļģijas basketbola izlase|Beļģiju]], K. Ķilps piedzīvoja debiju pieaugušo [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas basketbola izlasē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/izlases/23112024-papildu_energiju_ienesosais_kilps_par_deb|title=Papildu enerģiju ienesošais Ķilps par debiju izlasē: ''Sapņa piepildījums''|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-11-24|date=2024-11-23|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Latvija vir basket 2019 U-18}} {{Latvija vir basket 2018 U-18}} {{DEFAULTSORT:Ķilps, Kristaps}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tukumā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] bpcyrqyvc2nbjcer07hkl2z8bira1vg 0 553850 4548227 4465736 2026-11-11T12:52:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548227 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Jūlijs Zvaigzne''' (1884—?) bija latviešu sabiedriskais darbinieks, [[Tautas padome]]s loceklis. == Dzīvesgājums == Dzimis 1884. gada 31. decembrī<ref name="valdibas-vestnesis-1940-g-10-aprilis">[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:9753|article:DIVL260|query:J%C5%ABlijs%20Zvaigzne%20 Valdības Vēstnesis. — 1940.g. 10.aprīlis]</ref><ref name="1941-g-krauklu-pag-iedzivotaju-saraksts">[https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C3MB-J5F?i=235 1941.g. Kraukļu pag. iedzīvotāju saraksts]</ref> (citur 1885. gada 1. janvārī<ref name="latvijas-tautas-padome-stenogrammas-riga-1920">[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/674368 Latvijas Tautas padome (stenogrammas). Rīga, 1920.]</ref>) [[Mētrienas pagasts|Ļaudonas-Odzienas pagastā]], mācījās vidusskolā. Pēc [[Latvijas valsts pasludināšana]]s bija Latgales apgabaltiesas sekretārs (1919—1920), kļuva par [[Tautas padome]]s locekļa aizvietotāju (substitūtu) no [[Latgaliešu frakcija]]s.<ref name="latvijas-tautas-padome-stenogrammas-riga-1920" /> Darbojās kā vecākais zemju revidents.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/6178 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2023|10|31||bez}} |archive-date={{dat|2023|10|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20231031194708/https://latgalesdati.du.lv/persona/6178}}</ref> 1940. gadā vadījis firmu "J. Zvaigzne" — ūdens dzirnavas un vilnas kārstuvi ar vērptuvi — [[Kraukļu pagasts|Kraukļu pagasta]] Kraukļu dzirnavās.<ref name="valdibas-vestnesis-1940-g-10-aprilis" /> 1941. gada augustā ar ģimeni dzīvojis [[Kraukļu pagasts|Kraukļu pagasta]] Kraukļu dzirnavās.<ref name="1941-g-krauklu-pag-iedzivotaju-saraksts" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Zvaigzne, Jūlijs}} [[Kategorija:1885. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas padomes locekļi]] aofyyf0wacnmro5hrrd4lw1vgx4l0nb 0 554035 4548260 4364372 2026-11-11T14:49:48Z Bendžamins 76862 4548260 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kīgans Maikls Kejs | vārds_orig = ''Keegan-Michael Key'' | attēls = Keegan-Michael Key by Gage Skidmore 2.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Kīgans Maikls Kejs 2024. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1971|3|22}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Sautfīlda}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, komiķis, scenārists, producents | darbības gadi = 1999—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }}'''Kīgans Maikls Kejs''' ({{Val|en|Keegan-Michael Key}}; dzimis {{Dat|1971|3|22}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]], [[komiķis]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]]. Par lomu skeču šova ''[[Key & Peele]]'' (2012–2015), kur piedalījies kopā ar [[Džordans Pīls|Džordanu Pīlu]], saņēmis [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]]. Atveidojis lomas tādos seriālos kā ''[[Mad TV]]'' (2004–2009), "[[Fārgo (seriāls)|Fārgo]]" (2014), ''[[Playing House]]'' (2014–2017), ''[[Friends from College]]'' (2017–2019) un ''[[Reboot]]'' (2022). Tēlojis filmās "[[Neciešamie bosi 2]]" (2014), "[[Pirmklasīgās 2]]" (2015), "[[Nedomā divreiz]]" (2016), ''[[Dolemite Is My Name]]'' (2019), ''[[The Prom]]'' (2020) un ''[[Play Dirty (2025. gada filma)|Play Dirty]]'' (2025). Ierunājis lomas animācijas filmās "[[LEGO filma]]" (2014), "[[Viesnīca "Transilvānija" (filmu cikls)|Viesnīca "Transilvānija"]]" filmu ciklā (2015–2022), "[[Stārķi (filma)|Stārķi]]" (2016), "[[Dusmīgie putni. Filma]]" (2016), "[[Zvaigzne (filma)|Zvaigzne]]" (2017), "[[Rotaļlietu stāsts 4]]" (2019), "[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]" (2019), ''[[Wendell & Wild]]'' (2022), "[[Pinokio (2022. gada filma)|Pinokio]]" (''Pinocchio'', 2022), "[[Super Mario Brāļi: Filma]]" (2023), "[[Transformeri: Sākums]]" (2024) un ''[[Buddy (filma)|Buddy]]'' (2026). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kejs, Kīgans Maikls}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Mičiganā dzimušie]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] lxkak78fb8ojxqzfl0fld8nbnv5m2fc 4548287 4548260 2026-11-11T16:40:04Z Meistars Joda 781 4548287 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kīgans Maikls Kejs | vārds_orig = ''Keegan-Michael Key'' | attēls = Keegan-Michael Key by Gage Skidmore 2.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Kīgans Maikls Kejs 2024. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1971|3|22}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Mičigana|Sautfīlda}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, komiķis, scenārists, producents | darbības gadi = 1999—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Kīgans Maikls Kejs''' ({{Val|en|Keegan-Michael Key}}; dzimis {{Dat|1971|3|22}}) ir [[amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]], [[komiķis]], [[scenārists]] un [[kinoproducents|producents]]. Par lomu skeču šovā ''[[Key & Peele]]'' (2012–2015), kur piedalījies kopā ar [[Džordans Pīls|Džordanu Pīlu]], saņēmis [[Emmy balva|''Emmy'' balvu]]. Atveidojis lomas tādos seriālos kā ''[[Mad TV]]'' (2004–2009), "[[Fārgo (seriāls)|Fārgo]]" (2014), ''[[Playing House]]'' (2014–2017), ''[[Friends from College]]'' (2017–2019) un ''[[Reboot]]'' (2022). Tēlojis filmās "[[Neciešamie bosi 2]]" (2014), "[[Pirmklasīgās 2]]" (2015), "[[Nedomā divreiz]]" (2016), ''[[Dolemite Is My Name]]'' (2019), ''[[The Prom]]'' (2020) un ''[[Play Dirty (2025. gada filma)|Play Dirty]]'' (2025). Ierunājis lomas animācijas filmās "[[LEGO filma]]" (2014), "[[Viesnīca "Transilvānija" (filmu cikls)|Viesnīca "Transilvānija"]]" filmu ciklā (2015–2022), "[[Stārķi (filma)|Stārķi]]" (2016), "[[Dusmīgie putni. Filma]]" (2016), "[[Zvaigzne (filma)|Zvaigzne]]" (2017), "[[Rotaļlietu stāsts 4]]" (2019), "[[Karalis Lauva (2019. gada filma)|Karalis Lauva]]" (2019), ''[[Wendell & Wild]]'' (2022), "[[Pinokio (2022. gada filma)|Pinokio]]" (''Pinocchio'', 2022), "[[Super Mario Brāļi: Filma]]" (2023), "[[Transformeri: Sākums]]" (2024) un ''[[Buddy (filma)|Buddy]]'' (2026). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kejs, Kīgans Maikls}} [[Kategorija:1971. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV scenāristi]] [[Kategorija:ASV komiķi]] [[Kategorija:ASV kinoproducenti]] [[Kategorija:Mičiganā dzimušie]] [[Kategorija:Emmy balvas ieguvēji]] lnfndwkfud9pqb624fd3hpqc3d7505z 0 555624 4548634 4547743 2026-11-12T08:23:45Z Ivario 51458 4548634 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Karīna Miķelsone | attēls = Karīna Miķelsone.jpg | apraksts = | amats = [[15. Saeima]]s deputāte | term_sākums = {{dat|2026|11|3|N|bez}} | term_beigas = pašlaik | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers = * [[Andris Kulbergs]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[Ādažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Ādažu novada domes priekšsēdētāja]] | term_sākums2 = {{dat|2022|11|01|N}} | term_beigas2 = {{dat|2026|01|08|N}} | prezidents2 = * [[Egils Levits]] * [[Edgars Rinkēvičs]] | premjers2 = * [[Arturs Krišjānis Kariņš]] * [[Evika Siliņa]] | vietnieks2 = | priekštecis2 = [[Māris Sprindžuks]] | pēctecis2 = [[Gatis Miglāns]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|10|16}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ādažu novads}} | tautība = [[latvieši|latviete]] | partija = [[Latvijas Reģionu apvienība]] | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Karīna Miķelsone''' (dzimusi {{dat|1983|10|16}}) ir latviešu politiķe. Šobrīd [[15. Saeima]]s deputāte no "[[Apvienotais saraksts]]". Bijusī [[Ādažu novada domes priekšsēdētāji|Ādažu novada domes priekšsēdētāja]] no {{dat|2022|11|01|Ģ}} līdz {{dat|2026|01|08|D}}. == Dzīvesɡājums == Dzimusi 1983. ɡadā. 2010. gadā viņa [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]] ieguva bakalaura grādu ekonomikā, no 2011. līdz 2020. gadam vadīja [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novada]] pašvaldības Attīstības un investīciju daļu, tai skaitā pirmos trīs gadus līdz 2014. gadam bija vecākā projektu vadītāja un nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja. 2016. gadā ieɡuva profesionālās pilnveides sertifikātu pašvaldības darba vadībā un administrēšanā no [[Latvijas Pašvaldību mācību centrs|Latvijas Pašvaldību mācību centra]]. 2021. gadā K. Miķelsone bija [[Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca|Rīgas Austrumu Klīniskās Universitātes slimnīcas]] būvprojektu vadītāja, kā arī Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības "[[Rīgas Metropole]]" padomniece.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2021/novads/adazu-novads/partiju-saraksts/politiska-partija-latvijas-regionu-apvieniba/19114-karina-mikelsone|title=Karina Miķelsone - Politiskā partija "Latvijas Reģionu Apvienība" / Pašvaldību vēlēšanas 2021|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-28|language=lv}}</ref> 2024. gadā Karīna Miķelsone [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskajā universitātē]] ieguva maģistra grādu vadībā, administrācijas vadībā un procesu vadībā. === Politiķes karjera === [[2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2021. gada pašvaldību vēlēšanās]] Miķelsoni ievēlēja par [[Ādažu novada dome]]s deputāti no [[Latvijas Reģionu apvienība|Latvijas Reģionu apvienības]] saraksta, kļuva par domes priekšsēdētāja vietnieci. Priekšsēdētājas amatā viņa stājās pēc tam, kad 2022. gada rudenī iepriekšējo [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāju [[Māris Sprindžuks|Māri Sprindžuku]] ievēlēja par [[14. Saeima]]s deputātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-adazu-novada-domes-priekssedetaju-ieveleta-lidzsineja-mera-vietniece-karina-mikelsone.a480572/ |title=Par Ādažu novada domes priekšsēdētāju ievēlēta līdzšinējā mēra vietniece Karīna Miķelsone |date={{dat|2022|11|01||bez}} |access-date={{dat|2023|11|18||bez}} }}</ref> Par domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēta arī pēc [[2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2025. gada pašvaldības domes vēlēšanām]]. Karīna Miķelsone pārstāvēja Latviju [[Eiropas Reģionu komiteja|Eiropas Reģionu komitejā]]. Viņa darbojās Ekonomikas politikas (ECON) komitejā, Dabas resursu (NAT) un Aizsardzības darba grupās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cor.europa.eu/en/members/karina-mikelsone|title=Karīna MIĶELSONE {{!}} European Committee of the Regions|website=www.cor.europa.eu|access-date=2026-11-02|date=2026-06-17|language=en}}</ref> 2025. gada 19. februārī Briselē Karīnu Miķelsoni ievēlēja par Reģionu komitejas politiskās grupas ''Renew Europe'' pirmo viceprezidenti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://reneweurope-cor.eu/groupposts2025/|title=Renew Europe CoR Elects New Group Presidency and Commission Coordinators|last=Konowrocka|first=Julia|website=Renew Europe CoR|access-date=2026-11-02|date=2025-02-28|language=en-GB}}</ref> 2026. gada 8. janvārī Miķelsone atkāpās no domes priekšsēdētājas amata pēc tam, kad domes Finanšu komitejas sēdē domes vairākums noraidīja sagatavoto 2026. gada novada budžeta projektu, un turpināja darbu domē kā deputāte.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|date={{dat|2026|01|08||bez}}|access-date={{dat|2026|01|08||bez}}|website=[[lsm.lv]]}}</ref> Viņas pienākumus līdz ievēlēšanai priekšsēdētāja amatā 28. maijā vairāk nekā 4 mēnešus pildīja [[Gatis Miglāns]] ([[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]/[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]), Miķelsones vietnieks pašvaldības attīstības jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/28.05.2026-par-adazu-meru-vienbalsigi-ievele-zzs-parstavi-gati-miglanu.a649100/|title=Par Ādažu mēru vienbalsīgi ievēlē ZZS pārstāvi Gati Miglānu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-28|date=2026-05-28|language=lv}}</ref> Karīna Miķelsone ir Latvijas finanšu ministra [[Māris Kučinskis|Māra Kučinska]] (no 2026. gada maija) padomniece pārvaldības un [[Informācijas tehnoloģijas|informācijas un komunikācijas tehnoloģiju]] (IKT) iepirkumu jautājumos. Šajā amatā viņa vada [[Latvijas Republikas Finanšu ministrija|Finanšu ministrijas]] darba grupu, kas vērtē valsts IKT projektus un iepirkumus, lai uzlabotu to izmaksu caurskatāmību, efektivitāti un pilnveidotu valsts digitālo investīciju pārvaldību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/pirmo-reizi-publiskots-pilns-ikt-moratorija-pieteikumu-parskats-redzams-gan-pieprasijumu-apjoms-gan-nepieciesamas-parmainas|title=Pirmo reizi publiskots pilns IKT moratorija pieteikumu pārskats: redzams gan pieprasījumu apjoms, gan nepieciešamās pārmaiņas {{!}} Finanšu ministrija|website=www.fm.gov.lv|access-date=2026-11-02|language=lv|date=2026-08-11}}</ref> Ievēlēta par [[15. Saeima]]s deputāti no "[[Apvienotais saraksts]]". == Apbalvojumi == 2025. gada oktobrī Karīna Miķelsone [[Dānijas karaļu uzskaitījums|Dānijas karaļa]] [[Frederiks X|Frederika X]] un karalienes Mērijas oficiālās vizītes laikā Latvijā saņēma [[Danebroga ordenis|Danebroga (Dānijas karoga) ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.facebook.com/karina.mikelsone/posts/pfbid0CodQX7ThPFhjMb5CwPmYgNicdznWH1PpRHo2ow1GidLZkAy3F7rdSytFwoQt85Uql|title=Facebook|website=www.facebook.com|access-date=2026-11-02}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} {{kastes sākums}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Māris Sprindžuks]] | virsraksts = [[Ādažu novads|Ādažu novada dome]]s priekšsēdētāja | periods = {{dat|2022|11|01|N}} — {{dat|2026|01|08}} | pēc = [[Gatis Miglāns]] }} {{kastes beigas}} {{15. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Miķelsone, Karīna}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ādažu novada pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Rīgas Tehniskās universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] m8f6hxj85796pu1j7cuzyme02huyz56 0 558808 4548271 4296264 2026-11-11T15:19:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548271 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Strelitzia reginae | attēls = Strelitzia reginae 1.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Zingiberales | rinda_lv = Ingveraugu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | dzimta_lv = Strelīciju dzimta | dzimta = Strelitziaceae | ģints = Strelitzia | ģints_lv = Strelīcijas | autors = Banks | suga = Strelitzia reginae | suga_lv = Karaliskā strelīcija }} '''Karaliskā strelīcija''' (''Strelitzia reginae'') ir [[Strelīcijas|strelīciju]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Dienvidāfrika]]s provincēs. Augu izmanto medicīnā un pārtikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:798194-1|title=Strelitzia reginae Banks {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2023-12-25|language=en|archive-date=2020-11-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20201109172602/http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:798194-1}}</ref> Karaliskā strelīcija ir [[Daudzgadīgi augi|daudzgadīgs]], mūžzaļš [[lakstaugs]]. Augam nav [[Stumbrs|stumbra]], bet daudzās [[lapas]] stingros, cietos, garos kātos veido varenu, 1—1,5 m augstu puduri. Karaliskā strelīcija zied ziemas mēnešos līdz pat pavasarim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/paradizes-putns-istaba|title=Paradīzes putns istabā|website=LA.LV|access-date=2023-12-25|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}}{{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Strelīcijas]] aedzr4rn0jbezq57qxyacetppu477i0 0 558863 4548434 4296267 2026-11-12T02:00:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548434 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Curcuma | attēls = Siam Tulip.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ''Curcuma alismatifolia'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Zingiberales | rinda_lv = Ingveraugu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | dzimta = Zingiberaceae | dzimta_lv = Ingveraugu dzimta | ģints = Curcuma | ģints_lv = Kurkumas }} '''Kurkumas''' (''Curcuma'') ir [[ingveraugu dzimta]]s ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir no [[tropi]]skās un subtropu [[Āzija]]s līdz [[Austrālija]]s ziemeļiem.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:331178-2|title=Curcuma L. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2023-12-26|language=en|archive-date=2023-11-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20231117143021/https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:331178-2}}</ref> Ģintī ir klasificētas 160 sugas, tostarp [[kurkuma]] (''Curcuma longa''). == Klasifikācija == Kurkumu ģintī ir klasificētas šādas sugas (nepilns saraksts):<ref name=":0" /> * ''Curcuma alismatifolia'' <small>Gagnep.</small> * ''Curcuma amada'' <small>Roxb.</small> : mango-ginger * ''Curcuma angustifolia'' <small>Roxb.</small> * ''Curcuma aromatica'' <small>Salisb.</small> * ''Curcuma australasica'' <small>Hook.f.</small> * ''Curcuma bicolor'' <small>Mood & K.Larsen</small> * ''Curcuma caesia'' <small>Roxb.</small> * ''Curcuma comosa'' <small>Roxb.</small> * ''[[Curcuma longa]]'' <small>L.</small> * ''Curcuma mangga'' <small>Valeton & Zijp</small> * ''Curcuma petiolata'' <small>Roxb.</small> * ''Curcuma phaeocaulis'' <small>Valeton</small> * ''Curcuma prakasha'' <small>S.Tripathi</small> * ''Curcuma rhomba'' <small>Mood & K.Larsen</small> * ''Curcuma roscoeana'' <small>Wall.</small> * ''Curcuma zanthorrhiza'' <small>Roxb.</small> * ''Curcuma zedoaria'' <small>(Christm.) Roscoe</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="150"> Attēls:Curcuma angustifolia-Kadavoor-2017-05-06-001.jpg|''Curcuma angustifolia'' Attēls:Curcuma aromatica.jpg|''Curcuma aromatica'' Attēls:Curcuma longa.jpg|[[Kurkuma]] (''Curcuma longa'') Attēls:Curcuma roscoeana3.JPG|''Curcuma roscoeana'' Attēls:Curcuma zedoaria 8zz.jpg|''Curcuma zedoaria'' </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Kurkumas]] cdwmnfd09kp8qjdghqkzifav7p924i5 0 562132 4548276 4502915 2026-11-11T15:48:10Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548276 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Carnot-circle-in-p-V-diagram.svg|thumb|300x300px|Karno cikls- AB, CD ir izotermiski procesi, BC, DA ir adiabātiski procesi. Dzelteni un pelēki iekrāsoto laukumu summa ir padarītais darbs, savukārt pelēki iekrāsotais laukums pievadītias darbs(lai no C atgrieztos uz sākumstāvokli A).]] '''Karno cikls''' ir idealizēts [[termodinamiskais cikls]], kas sastāv no diviem pāriem [[Izotermisks process|izotermisku]] un [[Adiabātisks process|adiabātisku]] procesu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/Karno%20cikls|title=Karno cikls {{!}} Tēzaurs|website=tezaurs.lv|access-date=2024-01-30}}</ref> Šī cikla autors ir [[Sadī Karno]], kurš to noformulēja 1824. gadā. Reāla [[Siltumdzinējs|siltuma dzinēja]] darbību bieži vien var tuvināt Karno ciklam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.uzdevumi.lv/p/fizika/11-klase/siltums-un-darbs-7318/siltuma-masinas-27396/re-6480e4a8-6a18-47a6-abaf-37caac7fb9dd|title=Siltuma dzinēji — teorija. Fizika, 11. klase.|website=www.uzdevumi.lv|access-date=2024-01-30|language=lv}}</ref> == Lietderības koeficients == Karno ciklā sistēma vai dzinējs pārnes [[Enerģija|enerģiju]] [[Siltuma daudzums|siltuma]] formā starp diviem rezervuāriem ar [[Temperatūra|temperatūrām]] <math> T_{karsts} </math> un <math> T_{auksts} </math>, kur daļa no pārnestās enerģijas tiek pārvērsta darbā. Karno cikla [[Lietderības koeficients|lietderības koeficientu]] aprēķina pēc formulas <math> \eta = \frac{A}{\Delta Q} </math>, kur <math> A </math> ir darbs, <math> \Delta Q </math> ir pievadītais siltums. Var pierādīt, ka Karno ciklam maksimālais lietderības koeficients ir <math> \eta_{max} = \frac{T_{karsts}-T_{auksts}}{T_{karsts }} </math>.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:643566{{!}}article:DIVL725{{!}}page:113|title=Fizikas rokasgrāmata|pages=109|access-date={{dat|2025|09|06||bez}}|archive-date={{dat|2025|03|15||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:643566{{!}}article:DIVL725{{!}}page:113}}</ref> == Iekšdedzes dzinējs == [[Attēls:4StrokeEngine Ortho 3D Small.gif|thumb|Iekšdedzes dzinēja darbība]] Ar Karno ciklu var aprakstīt, piemēram, [[Iekšdedzes dzinējs|iekšdedzes dzinēju]]. # Atveras ieplūdes vārsts un [[Cilindrs|cilindrā]] tiek iesūkts degmaisījums (posmi AB un BC); # Ieplūdes un izplūdes vārsti ir ciet un degmaisījums tiek saspiests (posmi CD un DA); # Svece rada dzirksteli un, degmaisījumam aizdegoties, gāze izplešas un padara darbu, bīdot virzuli uz leju (posmi AB un BC); # Izplūdes vārsts atveras, izplūdes gāzes (sadegšanas produktus) izvada atmosfērā. Izplūdes vārsts aizveras un dzinējs ir gatavs nākamajam ciklam. (posmi CD un DA)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fizmix.lv/fiztemas/siltums-un-darbs-9/siltuma-masina|title=Fizikas tēma - Siltuma mašīna|last=Fizmix|website=Fizmix|access-date=2024-01-30|language=lv|archive-date=2024-01-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20240130211530/https://www.fizmix.lv/fiztemas/siltums-un-darbs-9/siltuma-masina}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://animatedengines.com/otto.html|title=Animated Engines - Four stroke|website=animatedengines.com|access-date=2024-01-30}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Termodinamika]] navughr2p6uju4byewm1wyk7it4z9k8 0 563732 4548289 4373171 2026-11-11T16:44:26Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548289 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | attēls = Trifolium ambiguum Y01.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Angiospermae | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Fabales | rinda_lv = Pākšaugu rinda | dzimta = Fabaceae | dzimta_lv = Tauriņzieži | dzimta_r = Tauriņziežu dzimta | ģints = Trifolium | ģints_lv = Āboliņi | suga = Trifolium ambiguum | suga_lv = Kaukāza āboliņš | binomial = Trifolium ambiguum | autors = M.Bieb. | kategorijas = nē }} '''Kaukāza āboliņš''' (''Trifolium ambiguum'') ir daudzgadīgs [[tauriņziežu dzimta]]s lakstaugs. Tā dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Krima]], [[Ziemeļkaukāzs]], [[Krievija]]s dienvideiropas daļa, [[Turcija]], [[Irāna]] un [[Irāka]]. Suga ir [[introdukcija|introducēta]] [[Jaundienvidvelsa|Jaundienvidvelsā]] ([[Austrālija]]) un [[ASV]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:522843-1 Trifolium ambiguum] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210802222654/http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:522843-1 |date={{dat|2021|08|02||bez}} }} Plants of the World Online. Royal Botanic Gardens, Kew. Skatīts: 2024.02.14.</ref><ref name=Oreg/> == Apraksts == Augam ir stāvs vai pacils, vāji apmatots [[stublājs]], kas zarojas pie pamatnes. Tas var sasniegt 60 cm garumu. Augi veido [[saknenis|sakneņus]]. Trīsstaraini salikto [[lapas|lapu]] plātnes (ga 1—3,5 cm, pl 0,5—2 cm) apgriezti olveida vai plati eliptiskas ar zobainu malu. Pielapes plati olveida. [[Ziedkopas]] ir atsevišķi vai pa pāriem uz 4—10 cm gariem kātiem. Tās ir gandrīz apaļas galviņas, kas augļu nogatavošanās laikā kļūst garenas. Ziedi sākumā balti, vēlāk — sārti violeti. [[Apputeksnēšana|Svešapputes]] augs, ko apputeksnē [[bites]] un [[kamenes]]. [[Auglis]] — ovāla pāksts ar vienu vai divām [[sēkla|sēklām]]. Sēklas ir dzeltenas vai sarkanbrūnas, apmēram tikpat lielas kā [[pļavas āboliņš|pļavas āboliņam]] (T. pratense).<ref name=Oreg>[https://forages.oregonstate.edu/forages/kura-caucasian-clover Kura (Caucasian) Clover Trifolium ambiguum M. Bieb.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201027203125/https://forages.oregonstate.edu/forages/kura-caucasian-clover |date={{dat|2020|10|27||bez}} }} Oregon State University. Atjaunots: 2022.06.22. Skatīts: 2024.02.14.</ref> == Ekoloģija un izmantošana == Sugas dabiskas augšanas vietas ir akmeņaini lauki, mežmalas un smilšainas vietas pie upēm. Kaukāza āboliņš ir aukstumizturīgs, ziemā pacieš -40 °C stipru salu. Labi saglabājas gan mitrās, gan labi drenētās augsnēs. Augs ir arī sausumizturīgs un spēj ataugt pēc ilgstoša sausuma. Pacieš ilgus pavasara palu periodus (7—30 dienas, atkarībā no temperatūras). Var augt skābās vai neitrālās augsnēs ([[pH]] 5,1—7,3), ir vidēji jutīgs pret sāļumu.<ref name=Oreg/> Kaukāza āboliņš tiek audzēts kā lopbarības augs. Pateicoties augsnē esošajiem sakneņiem, tas labi iztur intensīvu noganīšanu un augsnes sablīvēšanu. Dažreiz audzē [[ložņu āboliņš|ložņu āboliņa]] un Kaukāza āboliņa [[hibrīds (bioloģija)|krustojumu]] ''Trifolium repens × ambiguum''.<ref>M. T. Abberton: Interspecific hybridization in the genus Trifolium. In: Plant Breeding. Band 126, Nr. 4, 2007, S. 337—342.</ref> Kaukāza āboliņš ir arī labs [[nektāraugi|nektāraugs]]. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Āboliņi]] [[Kategorija:Tauriņziežu dzimta]] kn9alzz6lpu06qryxl78d96py3jmej5 0 568549 4548221 4299605 2026-11-11T12:28:24Z Meistars Joda 781 4548221 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Zelta kompass | attēls = The Golden Compass.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''The Golden Compass'' | žanrs = | režisors = [[Kriss Veics]] | producents = * Debora Forte * Bills Carraro | scenārija autors = Kriss Veics | galvenajās lomās = * [[Nikola Kidmena]] * [[Sems Eliots]] * [[Ians Makellens]] * [[Ians Makšeins]] * [[Fredijs Haimors]] * [[Ketija Beitsa]] * [[Kristīna Skota Tomasa]] * [[Denjels Kreigs]] * [[Eva Grīna]] * [[Dakota Blū Ričardsa]] | mūzika = * [[Aleksandrs Desplā]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[New Line Cinema]]'' * ''[[Ingenious Film Partners]]'' * ''[[Scholastic Productions]]'' | izplatītājs = * ''New Line Cinema'' | izdošanas laiks = {{filmas datums|2007|11|27|pasaules pirmizrāde|2007|12|14|Latvija}} | ilgums = | valsts = * {{UK}} * {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|180 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|372,2 miljoni}} | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Zelta kompass"''' ({{val|en|The Golden Compass}}) ir 2007. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] fantastikas filma, kuras režisors un scenārija autors ir [[Kriss Veics]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl2572453377/|title=The Golden Compass|website=Box Office Mojo|access-date=2024-04-08}}</ref> Filmas sižets veidots pēc [[Filips Pulmans|Filipa Pulmana]] romāna "[[Ziemeļblāzma (romāns)|Ziemeļblāzma]]". Filmā galvenās lomas atveido [[Nikola Kidmena]], [[Dakota Blū Ričardsa]], [[Denjels Kreigs]], kā arī [[Sems Eliots]], [[Ians Makellens]], [[Eva Grīna]] un citi. Filmas darbība norisinās [[Paralēlais visums|paralēlā]] [[Retrofutūrisms|retrofutūristiskā]] pasaulē, kurā cilvēkiem ir dēmoni — viņu dvēseles runājošu dzīvnieku veidolā. Galvenā varone Lira Belakua (Ričardsa) dzīvo un mācās Džordanas koledžā [[Oksforda|Oksfordā]]. Kad pazūd viņas draugs Rodžers, Lira kopā ar savu dēmonu Panteleimonu (Haimors) dodas viņu meklēt. Meklējumi aizved viņus uz ziemeļiem, kur ledus plašumos valda bruņoti lāči, debesīs lido raganu karalienes, bet zinātnieku grupa veic noslēpumainus eksperimentus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.forumcinemas.lv/event/300580/title/zelta_kompass/|title=Zelta kompass|website=[[Forum Cinemas]]|access-date=04.08.2024}}</ref> Filma ieguva [[80. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākie vizuālie efekti (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākie vizuālie efekti]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oscars.org/oscars/ceremonies/2008|title=2008 {{!}} Oscars.org {{!}} Academy of Motion Picture Arts and Sciences|website=www.oscars.org|access-date=2024-04-08|language=en}}</ref> kā arī [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] kategorijā "Labākie vizuālie efekti". ''[[Sega (uzņēmums)|Sega]]'' izdevusi spēli ''[[The Golden Compass (spēle)|The Golden Compass]]'', kas daļēji veidota pēc filmas motīviem, daļēji pēc romāna "Ziemeļblāzma" notikumiem. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2007. gada filmas]] [[Kategorija:New Line Cinema filmas]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (filmas)]] [[Kategorija:Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvēji]] [[Kategorija:Nepabeigti raksti par filmām]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Fantastikas filmas]] s6wyx6p8hxcvj9evosftugt5alm8dyo 0 570505 4548455 4535062 2026-11-12T03:25:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548455 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | dz_dat_alt = {{dat|1888|03|14}} | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Kuldīgas apriņķis|Kursīšu pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = {{dat|1932|08|29}} | m_vieta = {{vieta|PSRS|Krievijas PFSR|Tālo Austrumu novads|Čukču nacionālais apvidus|td=Krievija}} | attēls = Attēls:Kārlis Luks.jpg | att_izmērs = 200px | vārds = Kārlis Luks }} '''Kārlis Luks'''<!-- Varētu būt arī Lukss vai Lūks, bet uz jaunības foto parakstīts ka Luks, --> (dzimis {{dat|1888|03|14}}, miris {{dat|1932|08|29}}) bija [[latvieši|latviešu]] revolucionārs, padomju valsts darbinieks. == Dzīvesgājums == Piedzima 1888. gadā [[Kursīšu pagasts|Kursīšu pagasta]]<!-- Citos internetā atrodamos avotos — Saldus, Brocēni. --> zemnieku ģimenē. Pabeidza divu klašu skolu. Kopš 1904. gada darbojās [[LSDSP vēsture|LSDSP]] [[Liepāja]]s un [[Saldus]] organizācijās. Liepājā strādājis par [[matrozis|matrozi]] uz divmastu burinieka. Vairākkārt arestēts. 1911. gadā notiesāts uz 8 gadiem cietuma ieslodzījuma, sodu izcieta Liepājas un [[Jelgava]]s cietumos, pēc tam [[Šliselburga]]s cietoksnī, no kurienes pēc ieslodzīto dumpja pārvests uz [[Orla]]s cietumu. No 1916. gada izsūtījumā [[Sibīrija|Sibīrijā]]. Strādāja par kantoristu cementa rūpnīcā, uzskaitvedi patērētāju biedrībā. [[1917. gada Krievijas revolūcija|1917. gada revolūcijas]]<!-- Avotos šis laiks nav norādīts, bet pirms rev. viņš nebūtu kļuvis par ierēdni. --> laikā bija [[Ņižņeudinska]]s apriņķa komisārs. [[Krievijas pilsoņu karš|Pilsoņu kara]] laikā bija [[Čita]]s [[Kara revolucionārās komitejas|revolucionārās komitejas]] loceklis, no 1919. gada piedalījās [[Partizānu karš|partizānu karā]], bija partizānu vienības štāba priekšnieks, Austrumaizbaikāla un Amūras partizānu frontu pavēlnieks, Čitas apriņķa karaspēka pavēlnieks. 1921.—1922. gadā atradās [[Tālo Austrumu Republika]]s tautību lietu ministra amatā. [[PSKP|VK(b)P]] biedrs kopš 1925. gada. [[KPFSR|KSFPR]] Izglītības Tautas komisariāta Zinātnes iestāžu galvenās pārvaldes pilnvarotais un novadpētniecības muzeja direktors [[Habarovska|Habarovskā]] no 1926. līdz 1928. gadam. [[Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja|VCIK]] Ziemeļu komitejas loceklis no 1926. gada. 1929.—1930. gadā bija [[Ļeņingrada]]s [[Krievijas Federācijas mazskaitlīgās Ziemeļu tautas|Ziemeļu tautu]] institūta rektors. Izveidoja zinātniskās pētniecības asociāciju, kura izstrādāja rakstību 16 Ziemeļu tautu valodām un izdeva pirmās grāmatas šajās valodās. Pēc darba institūtā atgriezās Habarovskā, nodarbojās ar [[Nacionālā norobežošana Padomju Savienībā|nacionālo rajonēšanu]] Tālajos Austrumos. Veicis trīs zinātniskas ekspedīcijas: 1927., 1928., 1930.—1932. gadā uz [[Pieamūra|Pieamūru]], [[Čukotka|Čukotku]], [[Kolima (reģions)|Kolimu]], [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] piekrasti. 1932. gada 29. augustā, pēdējās ekspedīcijas laikā,<!-- Kur? Vienā avotā norādīta Jakutija, citā — Čukotka. --> gājis bojā nelaimes gadījumā<!-- Šāviens no viņa paša vinčestera? -->.<!-- Avotā, kurā kā miršanas vieta norādīts Čaunas apvidus, tāpat norādīta apbedīšanas vieta — Ambarčik līcis. Bet starp tiem ir vairāku simtu km attālums. --><ref>{{Grāmatas atsauce|title=История «латышских стрелков». От первых марксистов до генералов КГБ|first=М.|publisher=Издательство Родина|year=2021|last=Полэ}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kamchatka-museum.ru/karl-yanovich-luks-neizvestnye-fakty-iz-zhizni-zabytogo-issledovatelya-severa/|title=Карл Янович Лукс. Неизвестные факты из жизни забытого исследователя севера|last=Гаврилова|first=Н.С.|website=Камчатский краевой объединенный музей|date=2016|access-date={{dat|2024|05|05||bez}}|archive-date={{dat|2024|05|05||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240505211751/https://kamchatka-museum.ru/karl-yanovich-luks-neizvestnye-fakty-iz-zhizni-zabytogo-issledovatelya-severa/}}</ref> == Piemiņa == Luka vārdā nosauktas ielas Krievijas Tālo Austrumu pilsētās un ciemos<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mounb.ru/karl-yanovich-luks/|title=Карл Янович Лукс|website=Магаданская областная универсальная научная библиотека}}</ref>, tostarp [[Magadana|Magadanā]] (''улица Лукса'', kopš 1970. gada).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://magadanmedia.ru/news/483642/|title=Улица Лукса в Магадане появилась 12 января 1970 года|website=magadanmedia.ru}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Luks, Kārlis}} [[Kategorija:1888. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1932. gadā mirušie]] [[Kategorija:Saldus novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] [[Kategorija:PSKP biedri]] [[Kategorija:Latviešu revolucionāri]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] ecgph12etwh0z7nfyv2kyd32ktnk8my 0 574917 4548272 4461596 2026-11-11T15:20:06Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548272 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Karavīru kapi (Ogre).jpg|thumb|350px|Kapsētas ieejas vārti]] '''Karavīru kapi''' jeb '''vācu karavīru kapsēta''' ir [[kapsēta]] [[Ogre|Ogrē]] [[Jāņa Čakstes prospekts|Jāņa Čakstes prospektā]]. Kapsētā apbedīti [[vācieši|vācu]] un [[krievi|krievu]] karavīri, kā arī represētie Latvijas iedzīvotāji. Vācu karavīru kapsēta izveidota 1917. gadā un tajā apbedīja 355 [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] kaujās par [[Rīga|Rīgu]] kritušos [[Vācijas Impērijas armija]]s un [[Krievijas Impērijas armija]]s karavīrus. [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā šeit apbedīja vēl 244 kaujās kritušos un kara slimnīcās mirušos [[Vērmahts|Vērmahta]] karavīrus, bet pēc kara beigām — Ogres nometnē mirušos vācu karagūstekņus un represētos Latvijas iedzīvotājus. Kapsēta atklāta 1935. gadā, un tās izbūves projektu izstrādājusi arhitekte I. Priedīte.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Karavīru kapi J. Čakstes prospektā |url=https://www.visitogre.lv/lv/pieminekli-un-pieminas-vietas/488/karaviru-kapi-j-cakstes-prospekta |website=visitogre.lv |accessdate={{dat|2024|7|4||bez}}}}</ref> Kapu krustos ierakstīti to kara laikā kritušo un mirušo karavīru vārdi, kuru kapavieta ir zināma, bet pārējo apbedīto karavīru vārdi ierakstīti piemiņas plāksnēs kapsētas centrālajā laukumā. Ar Vācijas valdības gādību kapos uzstādīja [[granīts|granīta]] pieminekli un betona krustiņus. [[Latvijas PSR]] laikā kapus vairākkārt izdemolēja. Nokalnē aiz Pirmā pasaules kara brāļu kapiem četrās terasēs atrodas Otrā pasaules karā kritušo un karagūstekņu nometnes bojā gājušo karavīru kapi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ogre. Brāļu kapi J.Čakstes prospektā |url=https://latvijaspieminekli.lv/ogre-bralu-kapi-j-cakstes-prospekta/ |website=latvijaspiminekli.lv |accessdate={{dat|2024|7|4||bez}} |archive-date={{dat|2024|05|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240523025029/https://latvijaspieminekli.lv/ogre-bralu-kapi-j-cakstes-prospekta/ }}</ref> 2001. gadā ar [[Vācija|Vācijas Federatīvās Republikas]] pilnvarotās organizācijas "Tautas apvienība karā kritušo vāciešu kapu aprūpei" atbalstu veikta kapsētas teritorijas zondāža. No 2003. gada kapsētas atjaunošanas darbos piedalījās arī [[Bundesvērs|Bundesvēra]] karavīri un rezervisti. {{dat|2007|9|21||bez}}. gadā kapsēta svinīgi iesvētīta un atklāta. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Brāļu kapi Latvijā]] [[Kategorija:Ogre]] 8xtjxet0p7xongwm5zmvi90cb0f37yp 0 575058 4548240 4461578 2026-11-11T13:46:30Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548240 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Zeltiņi_kihelkonna_mõisad_(1904).jpg|thumb|250px| Kalnamuižas teritorija 1904. gada kartē (vācu: ''Kalnemoise'', apgabals nr. 64)]] '''Kalnamuiža''' ({{val|de|Alt-Kalnemoise}}) bija vēsturiska [[muiža]], kuras teritorija mūsdienās zināma kā [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Stāmerienas pagasts|Stāmerienas pagasta]] [[Kalniena]]s ciems, iepriekš arī — [[Kalncempju pagasts]]. Muižas galvenā kungu māja, dēvēta arī par '''Kalnienas''' jeb '''Kalnamuižas pili''', saglabājusies līdz mūsdienām. == Vēsture == [[Attēls:Kalnienas_muižas_pils_2000-04-21.jpg|thumb|250px| Kalnamuižas galvenā kungu māja 2000. gadā]] Kalnamuižas galvenā kungu māja, kā arī pie tās piegulošais parks (ap 13 ha platībā) ir [[valsts nozīmes arhitektūras piemineklis]]. Kalnamuižas ēku kompleksā bez galvenās kungu mājas atrodas arī oranžērija, zirgu stallis ar ratnīcu, kučiera rezidence, veļas mazgātava un dārznieka māja.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mantojums.lv/cultural-objects|title=Mantojums, Kultūras pieminekļu saraksts|last=Nacionālā mantojuma kultūras pārvalde|access-date=07.07.2024}}</ref> 1816. gadā muižas platība bija 23 un 5/6 [[Arkls (mērvienība)|arkli]], un, balstoties uz tā laika dvēseļu revīziju, tās pakļautībā bija 1040 vīrieši un 1138 sievietes. Muižas pāŗvaldībā ietilpa arī 6 citi īpašumi — Jaunā Kalnamuiža (vācu: ''Neu-Kalnemoise''), Ates muiža (''Ottenhof)'', un citas (''Aschukaln,'' ''Wehrschumuische, Uppesmuische, Katharinenhof'').<ref> Bienestamm, H. von. Geographischer Abriss der drei deutschen Ostsee-Provinzen Russlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga: Deubner, 1826, lk 277.</ref> 1838. gadā muiža piederēja fon Voldu dzimtai un Augustam [[Tranzē|fon Tranzē]], bet 1853.gadā Kalnamuiža bija [[Volfi|fon Volfu]] dzimtas īpašums.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kalniena.lv/index.php/lv/|title=Kalniena|access-date=08.07.0224|archive-date=08.07.2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240708184242/https://www.kalniena.lv/index.php/lv/}}</ref> 1904. gadā muižas galveno kungu māju izpostīja ugunsgrēks. Ēku atjaunoja, balstoties uz vācbaltiešu arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] izstrādātā projekta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbenesmuzejs.lv/virtualas-izstades/kalnienas-muiza/|title=Kalnienas muižas kungu nams, ievērojama arhitekta meistardarbs|last=Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs, Ineta Bauere|date=06.09.2021|access-date=08.07.2024|archive-date=08.07.2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240708184053/https://www.gulbenesmuzejs.lv/virtualas-izstades/kalnienas-muiza/}}</ref> 1938. gadā pili no īpašniekiem atpirka Kalncempju pagasta pašvaldība, lai to iekārtotu Cempju pamatskolas vajadzībām.<ref name=":0" /> Ēka pārbūvēta, demontējot marmora palodzes, ozolkoka paneļus u.c. interjera apdares elementus. Skola ēkā atradās līdz 2004. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tezaurs.lv/Kalnamui%C5%BEa:1|title=Kalnamuiža|publisher=Tēzaurs|access-date=08.07.2024}}</ref> == Mūsdienas == Mūsdienās Kalnamuižas galvenā kungu māja ir tukša un pamesta. Ēka vairākkārt izlikta pārdošanā 2023.-2024.gadā, nosakot cenu 100 000 eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ss.com/msg/lv/real-estate/homes-summer-residences/gulbene-and-reg/stamerienas-pag/cbmljx.html|title=Mājas, vasarnīcas / Gulbene un raj. / Stāmerienas pag. / Pārdod|publisher=SS.lv|access-date=08.07.2024|archive-date=08.07.2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240708001906/https://www.ss.com/msg/lv/real-estate/homes-summer-residences/gulbene-and-reg/stamerienas-pag/cbmljx.html}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Muižas Latvijā]] [[Kategorija:Stāmerienas pagasts]] [[Kategorija:Gulbenes novads]] 27c4kmlrr5net95r0r3db9y7xm2ezaa 0 576653 4548626 4366130 2026-11-12T07:58:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548626 wikitext text/x-wiki {{Infobox Government agency |agency_name = Latvijas Republikas prokuratūra |logo = LR Prokuratuura.jpg |logo_width = |logo_caption = |seal = |seal_width = |seal_caption = |picture = RigaKalpaka6.jpg |picture_width = |picture_caption = |type2 = |formed = {{Dat|1990|9|26}} |date1 = |date1_name = |date2 = |date2_name = |preceding1 = |preceding2 = |preceding3 = |dissolved = |superseding = |jurisdiction = |headquarters = [[Kalpaka bulvāris]] 6, [[Rīga]] |employees = |budget = |minister1_name = |minister1_pfo = |chief2_name = Armīns Meisters |chief2_position = |chief3_name = |chief3_position = |parent_agency = |child1_agency = |child2_agency = |website = {{URL|https://www.prokuratura.lv}} |footnotes = }} '''Latvijas Republikas prokuratūra''' ir valsts iestāde, kuras galvenais uzdevums ir uzraudzīt likumību un īstenot krimināltiesisko politiku. Tā nodrošina kriminālprocesu efektīvu norisi, aizsargā sabiedrības intereses un personu tiesības, kā arī sniedz nepieciešamos tiesiskos instrumentus [[Noziegums|noziedzības]] novēršanai un apkarošanai. Prokuratūra piedalās kriminālprocesos kā valsts apsūdzības uzturētāja, veic pirmstiesas izmeklēšanas darbības un uzrauga izmeklēšanas iestādes. Tā arī iesniedz tiesas procesus un uzrauga to norisi, nodrošinot, ka tiesību aktu prasības tiek ievērotas. Prokuratūrai ir svarīga loma gan preventīvajā darbā, gan tiešajā cīņā pret noziedzību, kā arī likuma izpildes uzraudzībā. == Ģenerālprokuri == {| class="wikitable" |- ! Vārds ! Periods |- | [[Jānis Skrastiņš (prokurors)|Jānis Skrastiņš]] | 1990—2000 |- | [[Jānis Maizītis]] | 2000—2010 |- | [[Ēriks Kalnmeiers]] | 2010—2020 |- | [[Juris Stukāns]] | 2020—2025 |- | [[Armīns Meisters]] | 2025—pašlaik |} == Struktūra == === Galvenās vadības līmenis === * Ģenerālprokurors: Latvijas prokuratūras augstākā amatpersona, kas vada un uzrauga visas prokuratūras iestādes un darbības. === Galvenie departamenti un struktūrvienības === # Krimināltiesiskais departaments: #* Pārrauga kriminālprocesu un tiesvedību. #* Koordinē korupcijas apkarošanu. #* Cīnās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. #* Īpaši pilnvaroto prokuroru nodaļa nodarbojas ar specifiskiem uzdevumiem. # Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departaments: #* Koordinē personu un valsts tiesību aizsardzību. #* Pārrauga prokuratūras funkciju īstenošanu. #* Atbild par starptautisko sadarbību. # Latvijas Republikas pārstāvis Eurojustā: Prokurors, kas pārstāv Latviju ''Eurojust'' organizācijā, veicinot starptautisko tiesisko sadarbību. === Administratīvā direktora dienests === Nodrošina prokuratūras administratīvo atbalstu, ietverot: * Dokumentu un arhīvu pārvaldības nodaļa: Dokumentu plūsmas un arhivēšanas uzraudzība. * Eiropas deleģēto prokuroru atbalsta nodaļa: Nodrošina atbalstu prokuroriem, kas darbojas Eiropas Savienības līmenī. * Finanšu nodaļa: Pārvalda prokuratūras finanšu resursus. * Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodaļa: Nodrošina IT atbalstu un sistēmu uzturēšanu. * Iekšējās drošības nodaļa: Pārrauga iekšējās drošības procedūras. * Juridiskā nodaļa: Sniedz juridisko atbalstu. * Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa: Atbild par komunikāciju ar sabiedrību un medijiem. * Nodrošinājuma nodaļa: Rūpējas par materiāli tehnisko nodrošinājumu. * Personāla nodaļa: Pārvalda personāla jautājumus. * Projektu un apmācību koordinācijas nodaļa: Koordinē projektus un darbinieku apmācību. === Padomes un komisijas === * Ģenerālprokurora padome: Konsultatīvs orgāns ģenerālprokuroram. * Atestācijas komisija: Nodrošina prokuroru kompetences novērtēšanu. * Kvalifikācijas komisija: Atbild par prokuroru kvalifikācijas prasību noteikšanu un uzturēšanu. * Iekšējā audita nodaļa: Veic iekšējo kontroli un auditu, lai nodrošinātu efektīvu resursu izmantošanu. * Slepenības režīma nodaļa: Pārrauga informācijas slepenību un drošību. === Reģionālās prokuratūras === Prokuratūras ir sadalītas pēc tiesas apgabaliem: # Rīgas tiesas apgabala prokuratūra: #* Ietver vairākas specializētās prokuratūras, piemēram, korupcijas, nodokļu un muitas lietu izmeklēšanai. # Vidzemes tiesas apgabala prokuratūra: #* Pārrauga prokuratūras darbību [[Vidzeme|Vidzemes reģionā]]. # Zemgales tiesas apgabala prokuratūra: #* Pārstāv prokuratūru [[Zemgale|Zemgalē]], ar iedalījumu austrumu un rietumu daļās. # Kurzemes tiesas apgabala prokuratūra: #* Koordinē darbības [[Kurzeme|Kurzemē]]. # Latgales tiesas apgabala prokuratūra: #* Ietver Austrumlatgales un Dienvidlatgales prokuratūras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://prokuratura.lv/media/gallery/strukturshema_28.02.2023.pdf|title=LATVIJAS REPUBLIKAS PROKURATŪRA|access-date=29.07.2024|archive-date=14.06.2024|archive-url=https://web.archive.org/web/20240614025255/https://prokuratura.lv/media/gallery/strukturshema_28.02.2023.pdf}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvija]] [[Kategorija:Latvijas valsts iestādes]] 4f7xx7tvikvrhmbo816zzy7nxnxdqbh 0 576861 4548631 4324162 2026-11-12T08:16:54Z Olgerts V 41522 + Smārde 4548631 wikitext text/x-wiki '''Senču iela''' var būt: * [[Senču iela (Rīga)|Senču iela]] — iela Rīgā; * [[Senču iela (Daugavpils)|Senču iela]] — iela [[Daugavpils|Daugavpilī]]; * [[Senču iela (Jelgava)|Senču iela]] — iela [[Jelgava|Jelgavā]]; * [[Senču iela (Valmiera)|Senču iela]] — iela [[Valmiera|Valmierā]]; * [[Senču iela (Ainaži)|Senču iela]] — iela [[Ainaži|Ainažos]]; * [[Senču iela (Baldone)|Senču iela]] — iela [[Baldone|Baldonē]]; * [[Senču iela (Saulkrasti)|Senču iela]] — iela [[Saulkrasti|Saulkrastos]]; * [[Senču iela (Sigulda)|Senču iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; * [[Senču iela (Tukums)|Senču iela]] — iela [[Tukums|Tukumā]]; * [[Senču iela (Vangaži)|Senču iela]] — iela [[Vangaži|Vangažos]]; * [[Senču iela (Ērgļi)|Senču iela]] — iela Ērgļu pagasta [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļos]]; * [[Senču iela (Gauja)|Senču iela]] — iela Carnikavas pagasta [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gaujā]]; * [[Senču iela (Matīši)|Senču iela]] — iela Matīšu pagasta [[Matīši|Matīšos]]; * [[Senču iela (Smārde)|Senču iela]] — iela Smārdes pagasta [[Smārde|Smārdē]]; * [[Senču iela (Straupe)|Senču iela]] — iela Straupes pagasta [[Straupe|Straupē]]. * [[Senču iela (Stūri)|Senču iela]] — iela Blīdenes pagasta [[Stūri (Blīdenes pagasts)|Stūros]]; * [[Senču iela (Ulbroka)|Senču iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Ulbroka|Ulbrokā]]. == Skatīt arī == * [[Mazā Senču iela]] * [[Senču sila iela]] {{Ielu nosaukums}} iszwqlo4esctwchiqrpdm6mrlvcv1rw 0 577743 4548654 4506172 2026-11-12T09:19:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548654 wikitext text/x-wiki '''Latvijas jauniešu galvaspilsēta''' ir [[Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijas]] rīkots ikgadējs konkurss, kura mērķis ir popularizēt darbu ar jaunatni pašvaldību vidū un tā nozīmi sabiedrībā. Jauniešu galvaspilsētas tituls tiek pasniegts kopš 2016. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://jaunatneslietas.gov.lv/content/latvijas-jauniesu-galvaspilseta |title=Latvijas Jauniešu galvaspilsēta |access-date={{dat|2024|08|13||bez}} |archive-date={{dat|2024|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240813082625/https://jaunatneslietas.gov.lv/content/latvijas-jauniesu-galvaspilseta}}</ref> Konkursā var pieteikties ikviena pašvaldība, kurā tiek veikts darbs ar jaunatni. Uzvarētāji tiek nosaukti katra gada 12. augustā, jauniešu iespēju festivāla "Kopums" ietvaros. == Uzskaitījums == * [[2016. gads Latvijā|2016. gads]] — [[Jelgava]] * [[2017. gads Latvijā|2017. gads]] — [[Liepāja]] * [[2018. gads Latvijā|2018. gads]] — [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novads]] * [[2019. gads Latvijā|2019. gads]] — [[Ikšķiles novads|Ikšķiles]] un [[Olaines novads|Olaines novadu]] apvienība * [[2020. gads Latvijā|2020. gads]] — [[Ventspils]] * [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Rēzekne]] * [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Jūrmala]] * [[2023. gads Latvijā|2023. gads]] — [[Bauskas novads]] * [[2024. gads Latvijā|2024. gads]] — [[Līvānu novads]] * [[2025. gads Latvijā|2025. gads]] — [[Liepāja]] * [[2026. gads Latvijā|2026. gads]] — [[Rēzekne]] * [[2027. gads Latvijā|2027. gads]] — [[Jelgavas novads]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Konkursi]] [[Kategorija:Jaunatne]] 51db3wm2aob4gvj6uxtk18w7jig0alp 0 577773 4548383 4545652 2026-11-11T21:40:39Z Teatrālis 82063 /* Novembris */ 4548383 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2026|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads|2026. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == [[Attēls:Saeimas 29.janvāra sēde.jpg|thumb|250px|[[Latvijas Republikas ārlietu ministru uzskaitījums|Ārlietu minstre]] [[Baiba Braže]], [[Daiga Mieriņa]], [[Edgars Rinkevičs]], [[Evika Siliņa]] un Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētāja [[Ināra Mūrniece]] svinīgā fotografēšanās pie Zigfrīda Annas Meierovica portreta pirms ikgadējām Saeimas ārpolitikas debatēm 2026. gada 29. janvārī]] {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Edgars Rinkēvičs]] | |- | rowspan="2" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Evika Siliņa]] | [[Siliņas Ministru kabinets]] (līdz 28. maijam) |- | [[Andris Kulbergs]] | [[Kulberga Ministru kabinets]] (no 28. maija) |- | rowspan="2" | [[Saeimas priekšsēdētājs]] | [[Daiga Mieriņa]] (līdz 3. novembrim) | [[14. Saeima]] |- | [[Edvards Smiltēns]] (no 3. novembra) | [[15. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Glaucidium passerinum 20110413.jpg|thumb|150px|Gada putns&nbsp;— [[apodziņš]]]] [[Attēls:Salaspils kritene (1).jpg|thumb|200px|Gada ģeovieta — [[Salaspils karsta kritene]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[parastais krupis]] (''Bufo bufo'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/07.01.2026-par-2026-gada-dzivnieku-izraudzits-parastais-krupis.a628930/ |title=Par 2026. gada dzīvnieku izraudzīts parastais krupis |access-date=Skatīts: 2026. gada 7. janvārī}}</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[apodziņš]] (''Glaucidium passerinum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lob.lv/2026/01/latvijas-ornitologijas-biedriba-par-2026-gada-putnu-izzino-apodzinu/|title=Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2026. gada putnu izziņo apodziņu|last=LOB|website=Latvijas Ornitoloģijas biedrība|access-date=2026-01-01|date=2025-12-31|language=lv}}</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skudru circenītis]] (''Myrmecophilus acervorum'')<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/692097-skudru-circenitis-izvelets-par-gada-kukaini-latvija-ir-ta-izplatibas-areala-galeja-ziemelu-robeza|title=Skudru circenītis izvēlēts par gada kukaini: Latvijā ir tā izplatības areāla galējā ziemeļu robeža|date={{dat|2026|1|19||bez}}|publisher=Jauns.lv|accessdate={{dat|2026|1|19||bez}}}}</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[kolembolas]] (''Collembola'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2026-ndash-kolembolas-jeb-lecastes/ Gada bezmugurkaulnieks 2026&nbsp;— kolembolas jeb lēcastes] Dabasdati</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemis]] — [[Atlantijas maktrgliemene]] (''Rangia cuneata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemis-2026-ndash-atlantijas-maktrgliemene/ Gada gliemis 2026&nbsp;— atlantijas maktrgliemis] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[lācene]] (''Rubus chamaemorus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2026-ndash-lacene/ Gada augs 2026&nbsp;— lācene] Dabasdati</ref> * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā ieva]] (''Prunus padus'')<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/14.01.2026-gada-koks-parasta-ieva.a629860/ Gada koks – parastā ieva] LSM</ref> |col2= * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[ametista bērzlapene]] (''Laccaria amethystina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-kosi-violeta-ametista-berzlapene-izraudzita-par-2026-gada-seni.a628544/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article |title=Koši violetā ametista bērzlapene izraudzīta par 2026. gada sēni |access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada gļotsēne Latvijā|Gada gļotsēne]] — [[vīnogķekaru dzelksnīte]] (''Badhamia utricularis'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2026. gada 5. janvāris |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-par-2026-gada-glotseni-kluvusi-vinogkekaru-dzelksnite.a628579/ |title=Par 2026. gada gļotsēni kļuvusi vīnogķekaru dzelksnīte |access-date={{dat|2026|01|05||bez}} }}</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[īssetas nekera]] (''Neckera pennata'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-ndash-issetas-nekera/ Gada sūna 2026&nbsp;— īssetas nekera] Dabasdati 2026. gada 6. janvārī.</ref> * [[Gada ķērpis Latvijā|Gada ķērpis]] — [[dzeltenais sienasķērpis]] (''Xantoria parietina'')<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/05.01.2026-pec-15-gadu-pauzes-izzino-gada-kerpi-pilsetnieku-dzelteno-sienaskerpi.a628566/ |title=Pēc 15 gadu pauzes izziņo gada ķērpi – «pilsētnieku» dzelteno sienasķērpi|access-date=Skatīts: 2026. gada 5. janvārī}}</ref> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — koka dobums<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/09.01.2026-par-2026-gada-dzivotni-izvelets-koka-dobums.a629217/ |title=Par 2026. gada dzīvotni izvēlēts koka dobums|access-date=Skatīts: 2026. gada 9. janvārī}}</ref> * [[Gada ģeovieta Latvijā|Gada ģeovieta]] — [[Salaspils karsta kritene]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://eztf.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/107504/|title=Latvijas 2026. gada ģeovieta – Salaspils karsta kritene|website=www.eztf.lu.lv|access-date=2026-01-23|date=2026-01-22|language=lv}}</ref> * [[Gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|Gada arheoloģiskais piemineklis]] — [[Grebu pilskalns]] un [[Grebu Bļodas kalns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/campus/56036784/vesture/120102973/izvelets-gada-arheologiskais-piemineklis-latvija |title=Izvēlēts gada arheoloģiskais piemineklis Latvijā|access-date=Skatīts: 2026. gada 19. janvārī}}</ref> }} == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[minimālā alga|minimālo algu]] palielināja no līdzšinējiem 740 eiro līdz 780 eiro mēnesī.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/19.11.2024-apstiprina-kriterijus-minimalas-algas-noteiksanai.a576996/|title=Apstiprina kritērijus minimālās algas noteikšanai|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2025-09-01|language=lv}}</ref> ** Latvija sāka darbu [[ANO Drošības padome|ANO Drošības padomē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/latvija-ieveleta-ano-drosibas-padome-14336870|title=Latvija ievēlēta ANO Drošības padomē|website=www.diena.lv|access-date=2025-06-12}}</ref> * [[2. janvāris]]&nbsp;— pēc gāzes noplūdes izraisīta sprādziena [[Torņakalns|Torņakalnā]], [[Rīga|Rīgā]] sagruva ēkas augšējie stāvi un jumts un bojā gāja divi cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/8389758/foto-un-video-gazes-spradziena-bauskas-iela-gajusi-boja-divi-cilveki|title=FOTO un VIDEO: Gāzes sprādzienā Torņakalnā miruši divi cilvēki|website=apollo.lv|access-date=2026-07-20|date=2026-01-03|language=lv}}</ref> * [[5. janvāris]]&nbsp;— atklāts vilciena maršruts Rīga—Tartu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120101356/foto-atklats-vilciena-marsruts-tartu-riga-cik-maksas-brauciens|title=Foto: Atklāts vilciena maršruts Tartu – Rīga. Cik maksās brauciens?|website=www.delfi.lv|access-date=2026-01-07}}</ref> * [[8. janvāris]]&nbsp;— no amata atkāpās [[Ādažu novads|Ādažu novada]] domes priekšsēdētāja [[Karīna Miķelsone]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.01.2026-no-amata-atkapusies-adazu-novada-mere-karina-mikelsone.a629077/|title=No amata atkāpusies Ādažu novada mēre Karīna Miķelsone|last=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|website=lsm.lv|access-date=2026-01-08|language=lv}}</ref> * [[18. janvāris]]&nbsp;— [[8. februāris]]&nbsp;— Latvijā, Lietuvā un Slovēnijā notika [[2026. gada UEFA Eiropas čempionāts telpu futbolā]]. === Februāris === * [[3. februāris]]&nbsp;— veselības problēmu dēļ no amata atkāpās [[Ogres novads|Ogres novada]] domes priekšsēdētājs [[Egils Helmanis]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/120105131|title=Helmanis no slimnīcas gultas paziņo par atkāpšanos no amata|website=www.delfi.lv|access-date=2026-02-03|language=lv}}</ref> un viņa vietā tika ievēlēts līdzšinējais vietnieks [[Andris Krauja]]. * [[10. februāris]]&nbsp;— [[Latvijas Republikas Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija|VARAM]] ministrs [[Raimonds Čudars]] no amata atstādināja [[Rēzekne]]s [[Rēzeknes pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāju]] [[Aleksandrs Bartaševičs|Aleksandru Bartaševiču]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.https/|title=Ministrs atstādina pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušo Rēzeknes mēru Bartaševiču|website=Lsm|access-date=2026-02-10|date=2026-02-10|language=lv|archive-date=2013-08-19|archive-url=https://web.archive.org/web/20130819141428/http://https/}}</ref> === Marts === * [[25. marts]]&nbsp;— [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Svariņu pagasts|Svariņu pagastā]] nogāzās Ukrainas armijas drons.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/193/politics/120112044/informe-par-kraslavas-novada-eksplodejuso-dronu-video-tiesraide|title=Video: Krāslavas novadā detonējušais drons bijis aprīkots ar sprāgstvielu (plkst. 11.05)|website=delfi.lv|access-date=2026-03-25|date=2026-03-25|language=lv}}</ref> === Maijs === * [[7. maijs]]&nbsp;— Latvijā no Krievijas ielidoja vairāki Ukrainas droni, divi droni nokrita SIA "East-West Transit" [[Rēzekne]]s filiāles naftas uzglabāšanas bāzē, bojājot četrus tukšus naftas rezervuārus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/07.05.2026-kas-lidz-pulksten-1815-ir-un-nav-zinams-par-latvija-ielidojusajiem-un-nokritusajiem-droniem.a646007/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Kas līdz pulksten 18.15 ir un nav zināms par Latvijā ielidojušajiem un nokritušajiem droniem] lsm.lv 07.05.2026</ref> * [[10. maijs]]&nbsp;— pēc dronu incidenta [[Rēzekne|Rēzeknē]] no amata atkāpās [[Latvijas Republikas aizsardzības ministrs]] [[Andris Sprūds]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/10.05.2026-aizsardzibas-ministrs-spruds-atkapjas-no-amata.a646266/ Aizsardzības ministrs Sprūds atkāpjas no amata] lsm.lv 10.05.2026</ref> * [[14. maijs]]&nbsp;— [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidente]] [[Evika Siliņa]] paziņoja par savu demisiju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.05.2026-tiesraide-premjere-evika-silina-demisione-krit-jau-ieprieks-faktiski-izjukusi-valdiba-zinu-specializlaidums.a647072/ TIEŠRAIDE: Premjere Evika Siliņa demisionē&nbsp;— krīt jau iepriekš faktiski izjukusī valdība. Ziņu speciālizlaidums] lsm.lv 14.05.2026</ref> * [[20. maijs]]&nbsp;— no amata gāzta [[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|domes priekšsēdētāja]] [[Signe Grūbe]], un par domes priekšsēdētāju ievēlēts iepriekšējais domes priekšsēdētājas vietnieks [[Aivars Draudiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.05.2026-ropazu-novada-dome-gaz-vadibu-jaunais-mers-apvienota-saraksta-parstavis-draudins.a647997/|title=Ropažu novada domē gāž vadību; jaunais mērs – «Apvienotā saraksta» pārstāvis Draudiņš|website=www.lsm.lv|access-date=2026-05-20|language=lv}}</ref> * [[28. maijs]]&nbsp;— [[Saeima]] apstiprināja jauno [[Kulberga Ministru kabinets|Andra Kulberga Ministru kabinetu]]. === Jūnijs === * [[8. jūnijs]]&nbsp;— [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], netālu no [[Rogovka]]s, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Francija]]s notrieca no [[Krievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/08.06.2026-latvija-pirmo-reizi-notriec-no-arzemem-ielidojusu-dronu.a650545/|title=Latvijā pirmo reizi notriec no ārzemēm ielidojušu dronu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-06-09|language=lv}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts|1.]]—[[2. augusts]]&nbsp;— [[Gaujas nacionālais parks|Gaujas Nacionālajā parkā]] pirmo reizi notika ''[[UTMB World Series]]'' taku skriešanas posms ''[[Gauja Trail by UTMB]]''. Šajās sacensībās startēja vairāk nekā 3000 taku skrējēji no aptuveni 50 valstīm. * [[12. augusts]]&nbsp;— bija redzams daļējs [[Saules aptumsums]].<ref name="aptumsums">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/2026-gads-debesis-solas-but-iespaidigs-ari-latvija-bus-redzami-labi-pamanami-dabas-brinumi|title=2026. gads debesīs solās būt iespaidīgs! Arī Latvijā būs redzami labi pamanāmi dabas brīnumi |website=www.la.lv|access-date=2025-12-27}}</ref> * [[14. augusts]]&nbsp;— [[Balvu novads|Balvu novada]] [[Rugāju pagasts|Rugāju pagastā]], [[Boževas ezers|Boževas ezera]] apkārtnē, [[NATO]] iznīcinātāji no [[Itālija]]s notrieca no [[Baltkrievija]]s ielidojušu militāro dronu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/14.08.2026-iznicinataji-rugaju-pagasta-notriekusi-latvijas-gaisa-telpa-ielidojuso-dronu-apdraudejums-beidzies.a658764/|title=Iznīcinātāji Rugāju pagastā notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojušo dronu; apdraudējums beidzies|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-18|language=lv}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[Carnikava]] ieguva pilsētas statusu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.07.2026-carnikavai-rosina-ar-likumu-noteikt-pilsetas-statusu.a655138/ Carnikavai rosina ar likumu noteikt pilsētas statusu] lsm.lv 15.07.2026</ref> ** Latvijā [[2026. gada 22. augusta vētra|plosījās vētra "Priska"]], kas bija postošākā vētra vismaz pēdējo 20 gadu laikā. Vēja brāzmas sasniedza vairāk kā 31 m/s. Bez elektrības un sakariem palika vairāk nekā {{sk|277000}} mājsaimniecību. * [[25. augusts]]&nbsp;— [[ASV]] militārā transporta lidmašīna ''[[Boeing C-17]]'' izlidoja no [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] un devās uz [[Vnukovas starptautiskā lidosta|Vnukovas starptautisko lidostu]] [[Maskava|Maskavā]]. ASV un Krievija apstiprināja, ka Maskavu tajā dienā apmeklēja ASV [[Centrālā izlūkošanas pārvalde|Centrālās izlūkošanas pārvalde]]s direktors [[Džons Retklifs]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/26.08.2026-eksperti-par-cip-direktora-lidojumu-uz-maskavu-caur-rigu-iespejams-asv-bridinaja-kremli.a660425/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=popular Eksperti par CIP direktora lidojumu uz Maskavu caur Rīgu: Iespējams, ASV brīdināja Kremli] lsm.lv 26.08.2026 </ref> * [[28. augusts]]&nbsp;— bija novērojams daļējs [[Mēness aptumsums]].<ref name="aptumsums" /> === Septembris === * [[13. septembris]] — pēc tam, kad tika pieķerts vadot autmašīnu alkohola reibumā, no amata tika atstādināts [[Latvijas Republikas labklājības ministrs|labklājības ministrs]] [[Reinis Uzulnieks]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.09.2026-zzs-atsauc-uzulnieku-no-labklajibas-ministra-amata.a662968/|title=ZZS atsauc Uzulnieku no labklājības ministra amata|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-13|language=lv}}</ref> === Oktobris === * [[1. oktobris]]&nbsp;— Latvijā aizliedza nereģistrētas [[SIM karte]]s.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/03.03.2026-latvija-no-1-oktobra-plano-aizliegt-neregistretas-sim-kartes.a637159/|title=Latvijā no 1. oktobra plāno aizliegt nereģistrētas SIM kartes|website=www.lsm.lv|access-date=2026-03-03|language=lv}}</ref> * [[3. oktobris]]&nbsp;— notika [[15. Saeimas vēlēšanas]]. == Plānotie notikumi == == Miruši == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Imants Freibergs]], datorzinātnieks (dzimis 1934. gadā) * [[4. janvāris]] — [[Nora Ikstena]], rakstniece (dzimusi 1969. gadā) * [[7. janvāris]] — [[Mamerts Vaivads]], lauksaimnieks, uzņēmējs un sporta funkcionārs (dzimis 1944. gadā) * [[8. janvāris]] — [[Uļjana Semjonova]], basketboliste (dzimusi 1952. gadā) * [[11. janvāris]] — [[Jānis Danoss]], zinātnieks, atmodas laika aktīvists (dzimis 1924. gadā) * [[13. janvāris]] — [[Valdis Gavars]], fiziķis un inženieris (dzimis 1934. gadā) * [[15. janvāris]] — [[Ilze Konstante]], mākslas zinātniece (dzimusi 1940. gadā) * [[16. janvāris]] — [[Jānis Lejnieks]], arhitekts, pētnieks (dzimis 1951. gadā) * [[18. janvāris]]: ** [[Olafs Ūdris]], ārsts, profesors (dzimis 1935. gadā) ** [[Edgars Zelčāns]], mūziķis, bundzinieks (dzimis 1987. gadā) * [[21. janvāris]] — [[Normunds Rozenšteins]], vieglatlēts un sporta organizators (dzimis 1959. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Anda Zaice]], aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Zigurds Konstants]], ķīmiķis, mākslas zinātnieks (dzimis 1932. gadā) * [[29. janvāris]] — [[Jānis Seiksts]], keramiķis (dzimis 1947. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Raimonds Staprāns]], gleznotājs, dramaturgs (dzimis 1926. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Jānis Galzons]], mākslinieks, pedagogs (dzimis 1954. gadā) ** [[Armīns Voitkāns]], tulkotājs (dzimis 1940. gadā) <gallery> Akcijas "Celies un ej!" atbalstītāji preses konferencē 09.02.2012. (cropped) (cropped).jpg|[[Imants Freibergs]] Nora Ikstena.JPG|[[Nora Ikstena]] Stefania Passaro boxing out Uljana Semjonova.jpg|[[Uļjana Semjonova]] Gavars Valdis.jpg|[[Valdis Gavars]] Staprans.jpeg|[[Raimonds Staprāns]] </gallery> === Februāris === * [[1. februāris]] — [[Aija Odiņa]], diplomāte, Latvijas Republikas Valsts protokola dibinātāja (dzimusi 1948. gadā) * [[3. februāris]] — [[Lauma Cipele]], ārste, bērnu medicīnas speciāliste (dzimusi 1935. gadā) * [[7. februāris]]: ** [[Austris Grasis]], folklorists, valodnieks (dzimis 1942. gadā) ** [[Dina Dubiņa]], metālmāksliniece (dzimusi 1955. gadā) * [[9. februāris]] — [[Silvija Skulme]], basketboliste, pedagoģe (dzimusi 1950. gadā) * [[13. februāris]] — [[Lilija Greidāne]], operdziedātāja, pedagoģe (dzimusi 1944. gadā) * [[15. februāris]] — [[Mārtiņš Zitmanis]], mākslinieks, gleznotājs (dzimis 1952. gadā) * [[20. februāris]]: ** [[Romāns Korovins]], mākslinieks (dzimis 1973. gadā) ** [[Uldis Bluķis]], zinātnieks, diplomāts (dzimis 1933. gadā) * [[21. februāris]] — [[Miervaldis Polis]], mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[23. februāris]] — [[Ēriks Otto]], gaismu mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * [[24. februāris]] — [[Viktorija Pelše]], tēlniece (dzimusi 1936. gadā) * [[26. februāris]] — [[Imants Resnis]], diriģents (dzimis 1949. gadā) * [[28. februāris]] — [[Kārlis Biķernieks]], mūziķis, mākslinieks (dzimis 1987. gadā) ==== Nezināms datums ==== * [[Paula Dukure]], dziedātāja (dzimusi 1993. gadā) <gallery> Austris-Grasis-MK-balva-portrets.jpg|[[Austris Grasis]] Silvija Skulme basketball 1969.jpg|[[Silvija Skulme]] </gallery> === Marts === * [[2. marts]] — [[Voldemārs Ivdris]], kultūras darbinieks (dzimis 1949. gadā) * [[5. marts]] — [[Jānis Streičs]], kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs (dzimis 1936. gadā) * [[9. marts]] — [[Lilija Berzinska]], rakstniece un tulkotāja (dzimusi 1978. gadā) * [[15. marts]] — [[Andrejs Rauhvargers]], izglītības pētnieks, ķīmiķis (dzimis 1952. gadā) * [[17. marts]] — [[Aigars Vilims]], aktieris (dzimis 1955. gadā) * [[19. marts]] — [[Ilga Martinsone]], aktrise (dzimusi 1938. gadā) * [[21. marts]] — [[Vladimirs Lukins]], futbolists (dzimis 1951. gadā) * [[25. marts]] — [[Astrīda Gaujēna]], bērnu ārste, neonatoloģiskās izglītības pamatlicēja Latvijā (dzimusi 1934. gadā) * [[26. marts]] — [[Kārlis Bimbers]], mūziķis, [[Latvijas Radio koris|Latvijas Radio kora]] dziedātājs (dzimis 1952. gadā) * [[31. marts]] — [[Alberts Pauliņš]], gleznotājs (dzimis 1948. gadā) <gallery> J%C4%81nisStreics_MM.jpg|[[Jānis Streičs]] </gallery> === Aprīlis === * [[11. aprīlis]]: ** [[Oļģerts Pavlovskis]], politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1934. gadā) ** [[Vija Vētra]], dejotāja un horeogrāfe (dzimusi 1923. gadā) * [[14. aprīlis]]: ** [[Boriss Koļesņikovs]], fotožurnālists (dzimis 1946. gadā) ** [[Igors Pavļeņins]], baletdejotājs (dzimis 1966. gadā) * [[20. aprīlis]] — [[Uldis Rožkalns]], luterāņu mācītājs (dzimis 1949. gadā) * [[24. aprīlis]]: ** [[Valentīna Gurtaja]], filoloģijas doktore, fonētiķe, pedagoģe (dzimusi 1935. gadā) ** [[Valdis Ķuzis]], kamaniņu sportists, izgatavotājs, tiesnesis (dzimis 1945. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Inga Brūvere]], gleznotāja, izstāžu kuratore (dzimusi 1963. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Huberts Ignats]], saksofonists, komponists (dzimis 1949. gadā) <gallery> Vija Vetra SLNSW FL18956704.jpg|[[Vija Vētra]] </gallery> === Maijs === * [[2. maijs]] — [[Andrejs Apsītis (kinooperators)|Andrejs Apsītis]], kinooperators, režisors, scenārists (dzimis 1946. gadā) * [[4. maijs]] — [[Hermanis Branovers]], fiziķis, sabiedrisks darbinieks un filozofs (dzimis 1931. gadā) * [[5. maijs]] — [[Līga Aberberga‑Augškalne]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1944. gadā) * [[10. maijs]]: ** [[Ilona Purmale]], klinšu kāpēja (dzimusi 1947. gadā) ** [[Andrejs Rītiņš]], mākslinieks, restaurators (dzimis 1946. gadā) ** [[Roberts Skujiņš]], [[Jauktā cīņas māksla|MMA]] sportists (dzimis 1988. gadā) * [[15. maijs]] — [[Raivis Bergs]], politiķis, mediju darbinieks (dzimis 1980. gadā) * [[17. maijs]] — [[Juris Upatnieks]], ASV latviešu fiziķis, pasniedzējs (dzimis 1936. gadā) * [[19. maijs]] — [[Andris Grebis]], rotkalis (dzimis 1953. gadā) * [[22. maijs]] — [[Maija Eglīte (zinātniece)|Maija Eglīte]], ārste, zinātniece, profesore (dzimusi 1939. gadā) * [[29. maijs]] — [[Inese Pučeka]], mediju darbiniece un alpīniste (dzimusi 1990. gadā) * [[30. maijs]] — [[Vladimirs Siņicins]], sporta komentētājs, pirmais Latvijas [[snūkers|snūkera]] čempions (dzimis 1952. gadā) <gallery> Professor Juris Upatnieks 1963.jpg|[[Juris Upatnieks]] WSoS 2008 Moscow-223.jpg|[[Vladimirs Siņicins]] </gallery> === Jūnijs === * [[7. jūnijs]]: ** [[Larisa Tuisova]], baletdejotāja, pedagoģe-horeogrāfe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Pēteris Ševčenko]], izglītības darbinieks (dzimis 1959. gadā) * [[8. jūnijs]]: ** [[Guntis Eniņš]], vides aizsardzības un sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1933. gadā) ** [[Māra Izvestnija]], bibliogrāfe (dzimusi 1944. gadā) ** [[Brigita Šmēdiņa]], keramiķe (dzimusi 1941. gadā) ** [[Uldis Volmārs]], latviešu brīvprātīgais karavīrs, Ukrainas aizstāvis, sportists (dzimis 1968. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Jānis Gūža]] (Džonijs Salamanders), rokmūziķis (dzimis 1966. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Pauls Butkēvičs]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Enriko Avots]], aktieris (dzimis 1952. gadā) * [[19. jūnijs]]ː ** [[Ernsts Johans Bīrons (Kurzemes princis)|Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons]], fiziķis un mecenāts (dzimis 1940. gadā) ** [[Ludmila Ikere]], dokumentālo filmu režisore, scenāriste, literāte (dzimusi 1929. gadā) ** [[Mārtiņš Vērdiņš (juniors)|Mārtiņš Vērdiņš]], aktieris, mākslinieks, rakstnieks (dzimis 1941. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Ieva Loze]], baletdejotāja, horeogrāfe, pedagoģe (dzimusi 1938. gadā) * [[23. jūnijs]] — [[Raita Saleniece]], redaktore, tulkotāja, pasaku literatūras speciāliste * [[24. jūnijs]] — [[Dzidra Ādama]], [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] administratore, trupas vadītāja (dzimusi 1933. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Valda Kvaskova]], vēstures pētniece, arhīva eksperte (dzimusi 1948. gadā) * [[26. jūnijs]] — [[Andris Krēsliņš]], būvinženieris, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1938. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Vedina Viktorija Valeine]], ārste, pneimonoloģe, doktore (dzimusi 1926. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Alīna Ļitviņenko]], vēstures doktore, māksliniece, dzejniece (dzimusi 1938. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Guntis Jānis Eniņš.jpg|[[Guntis Eniņš]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Aija Poča]], ekonomiste un politiķe (dzimusi 1948. gadā) ** [[Renē Salaks]], pianists, pedagogs (dzimis 1952. gadā) * [[5. jūlijs]] — [[Renāte Pupele]], ārste un valsts dienesta ierēdne (dzimusi 1953. gadā) * [[9. jūlijs]] — [[Liena Britāne]], žurnāliste, redaktore (dzimusi 1961. gadā) * [[11. jūlijs]] — [[Egils Vītols]], neirologs, pedagogs, zinātnieks, profesors (dzimis 1941. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Antra Bormane]], epidemioloģe, zinātniece (dzimusi 1965. gadā) * [[15. jūlijs]] — [[Maija Cālīte]], dziesminiece, koklētāja, Nacionālās pretošanās kustības dalībniece (dzimusi 1932. gadā) * [[19. jūlijs]]: ** [[Zigrīda Apala]], arheoloģe, doktore (dzimusi 1936. gadā) ** [[Valdis Lokenbahs]], uzņēmējs, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1951. gadā) * [[20. jūlijs]] — [[Jānis Krieviņš]], muzeju darbinieks, E. Veidenbauma muzeja "[[Kalāči]]" vadītājs (dzimis 1940. gadā) * [[21. jūlijs]]: ** [[Ivars Falks]], televīzijas režisors (dzimis 1942. gadā) ** [[Juris Karlsons (inženieris)|Juris Karlsons]], inženieris, sabiedriskais darbinieks, politiķis (dzimis 1946. gadā) * [[26. jūlijs]] — [[Normunds Vamzis]], modes mākslinieks, pedagogs (dzimis 1967. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Skaidrīte Riņķe]], mākslas zinātniece (dzimusi 1927. gadā) * [[30. jūlijs]] — [[Marģers Vestermanis]], vēsturnieks, [[Ebreji Latvijā (muzejs)|muzeja "Ebreji Latvijā"]] dibinātājs un bijušais direktors (dzimis 1925. gadā) * [[31. jūlijs]] — [[Klāss Vāvere]], mūzikas žurnālists, pētnieks (dzimis 1964. gadā) <gallery> Margers Vestermanis.jpg|[[Marģers Vestermanis]] </gallery> === Augusts === * [[2. augusts]]&nbsp;— [[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]], psihiatrs, narkologs, politiķis (dzimis 1941. gadā) * [[10. augusts]]&nbsp;— [[Ilze Loze]], arheoloģe, vēstures zinātņu doktore (dzimusi 1936. gadā) * [[11. augusts]]&nbsp;— [[Raitis Apalups]], novadpētnieks, politiķis, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1942. gadā) * [[16. augusts]] — [[Jānis Viduskalns]], mūzikas pasākumu organizators, producents (dzimis 1970. gadā) * [[19. augusts]] — [[Laima Andersone-Silāre]], operdziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * [[20. augusts]] — [[Guntars Bilsēns]], izglītības darbinieks, politiķis (dzimis 1952. gadā) * [[29. augusts]]: ** [[Voldemārs Gulēns]], psihoterapeits, mecenāts, viens no Latviešu Fonda dibinātājiem (dzimis 1938. gadā) ** [[Normunds Ērkulis]], motosportists (dzimis 1960. gadā) * [[31. augusts]] — [[Ilmārs Herberts Dambergs]], pulkvežleitnants, Latvijas aizsardzības darba grupas vadītājs, Amerikas latviešu sabiedriskais darbinieks (dzimis 1932. gadā) <gallery> Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš.jpg|[[Jānis Strazdiņš (ārsts)|Jānis Strazdiņš]] Loze ilze.jpg|[[Ilze Loze]] Guntars Bilsēns.jpg|[[Guntars Bilsēns]] </gallery> === Septembris === * [[2. septembris]] — [[Jānis Dimants]], žurnālists (dzimis 1937. gadā) * [[7. septembris]] — [[Rihards Pīks]], politiķis, kinorežisors, kino darbinieks (dzimis 1941. gadā) * [[10. septembris]] — [[Jānis Dobelis (ķirurgs)|Jānis Dobelis]], bērnu ķirurgs, pedagogs, profesors (dzimis 1943. gadā) * [[11. septembris]] — [[Ingrīda Brigita Stroda]], radio žurnāliste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1942. gadā) * [[19. septembris]] — [[Juris Zihmanis]], tēlnieks (dzimis 1943. gadā) * [[25. septembris]] — [[Jānis Dreiblats]], aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[27. septembris]] — [[Dagmāra Prīberga]], tautas daiļamata meistare, kultūras darbiniece (dzimusi 1946. gadā) <gallery> Rihards Piks.jpg|[[Rihards Pīks]] </gallery> === Oktobris === * [[3. oktobris]] — [[Teiksma Jansone]], koklētāja, pedagoģe (dzimusi 1957. gadā) * [[5. oktobris]] — [[Vija Ābele]], tekstilmāksliniece, tautas lietišķās mākslas meistare (dzimusi 1946. gadā) * [[8. oktobris]]: ** [[Mirdza Birzniece]], novadpētniece, folkloriste, publiciste, rakstniece (dzimusi 1926. gadā) ** [[Juris Mačs]], ķirurgs, doktors (dzimis 1934. gadā) ** [[Jānis Jākobsons]], mākslinieks, kurators (dzimis 1959. gadā) * [[9. oktobris]] — [[Indra Briķe]], aktrise (dzimusi 1957. gadā) * [[11. oktobris]] — [[Ēvalds Grabovskis]], hokeja treneris, funkcionārs (dzimis 1941. gadā) * [[19. oktobris]] — [[Vladlens Dozorcevs]], dzejnieks, rakstnieks, scenārists, dramaturgs, politiķis (dzimis 1939. gadā) * [[20. oktobris]]: ** [[Grigorijs Lučanskis]], uzņēmējs, darbojies arī Latvijā (dzimis 1945. gadā) ** [[Ruta Kreica]], grafiķe (dzimusi 1946. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Georgijs Miezainis]], baleta mākslinieks (dzimis 1944. gadā) * [[28. oktobris]] — [[Rimants Ziedonis]], rakstnieks, žurnālists (dzimis 1962. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Silvija Latkovska]], pediatre, neonatoloģe (dzimusi 1936. gadā) * Nezināms datums — [[Rasmus Marks Ivanovs]], mākslinieks (dzimis 2005. gadā) <gallery> Владлен_Дозорцев.jpg|[[Vladlens Dozorcevs]] </gallery> === Novembris === * [[2. novembris]] — [[Māris Strazds]], ornitologs (dzimis 1960. gadā) * [[3. novembris]] — [[Izabella Krolle]], keramiķe (dzimusi 1938. gadā) * [[7. novembris]]: ** [[Boriss Grapps]], sporta organizētājs, tenisists, Tenisa muzeja veidotājs (dzimis 1935. gadā) ** [[Ruta Kļaviņa]], sporta pedagoģe, trenere, parasporta attīstības veicinātāja (dzimusi 1935. gadā) * [[9. novembris]] — [[Pēteris Rivža]], pētnieks, profesors, [[Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte|LBTU]] Informācijas tehnoloģiju fakultātes dibinātājs (dzimis 1947. gadā) == Skatīt arī == * [[2026. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2026. gads|Latvija]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] 02s99kzzjo7yy7n2e2qga60gtb5qgrh 0 578285 4548230 4543786 2026-11-11T13:14:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548230 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Magic and Gracie off Castle Garden.jpg|thumb|300px|''Magic'' un ''Gracie'' dārza pils (''Castle Garden'') priekšā. 1871. gada [[Džeimss E. Batersvorts|Džeimsa E. Batersvorta]] (''James E. Buttersworth'') glezna]] '''Jūrniecības vēsture''' ir zinātne, kas pēta cilvēku mijiedarbību ar jūru un to darbības jūrā. Tā aptver plašu [[vēsture]]s tematu loku, kuru pētīšanai bieži izmanto globālu pieeju, lai arī nacionālās un reģionālās vēstures paliek noteicošās. Kā akadēmisks priekšmets tā bieži šķērso robežas starp standarta [[Akadēmiskā disciplīna|akadēmiskajām disciplīnām]] koncentrējoties uz cilvēces dažādo attiecību ar pasaules okeāniem, [[Pasaules okeāni un jūras|jūrām]] un lielākajiem [[Ūdensceļš|ūdensceļiem]] izpratni. [[Jūrniecības prasmes|Jūrniecības prasmju]] vēsture (''Nautical history'') fiksē un interpretē pagātnes notikumus, kuros bijuši iesaistīti kuģi, kuģniecība, navigācija un jūrnieki. Jūrniecības vēsture ir plašs, visaptverošs priekšmets, kas iekļauj [[Zvejošana|zvejošanu]], [[vaļu medības]], starptautiskās [[kuģošanas tiesības]], [[Jūras karadarbība|kara flotes vēsturi]], [[Kuģis|kuģu]], kuģu uzbūves un [[kuģubūve]]s vēsturi, [[navigācija]]s vēsturi, dažādu ar jūru saistītu zinātņu ([[okeanogrāfija]], [[kartogrāfija]], [[hidrogrāfija]] u.c.) vēsturi, jūras izpēti (''sea exploration''), jūrniecības saimniecību un tirdzniecību, [[Kravu pārvadājumi|kravu pārvadājumus]], [[Burāšana|burāšanu]], [[Piekrastes kūrorts|piekrastes kūrortus]], [[Bāka|bāku]] un navigācijas līdzekļu vēsturi, jūrniecības tēmas literatūrā un mākslā, [[Jūrnieks|jūrnieku]] un pasažieru sociālo vēsturi, kā arī ar jūrniecību saistītas kopienas. Nozares pētīšanai ir vairākas pieejas, kuras dažreiz var iedalīt divās plašās kategorijās: tradicionālajā, kura cenšas iesaistītu nelielu citu jomu zinātnieku skaitu, un utilitārajā, kura cenšas ietekmēt politikas veidotājus un meklē plašāku klausītāju loku. == Historiogrāfija == Daudzu zemju vēsturnieki ir publicējuši monogrāfijas, populārzinātniskus un zinātniskus rakstus, kā arī arhīvu resursu apkopojumus. Vadošais zinātniskais žurnāls, uz kuru var pilnībā atsaukties, ir "Starptautiskais jūrniecības vēstures žurnāls" (''International Journal of Maritime History''), kuru reizi ceturksnī izdod starptautiskā jūrniecības vēstures asociācija (''International Maritime History Association''). Žurnāls tiek sagatavots Kanādā, tam ir starptautiska redakcija un tas pēta ekonomiskās, sociālās, kultūras un vides vēstures jūras komponenti.<ref>[https://imha.info/ijmh/ International Journal of Maritime History] International Maritime History Association. Skatīts: 2024. gada 21. maijā</ref> Plašam pārskatam var lietot 2007. gadā izdoto un [[Džons B. Hatendorfs|Džona B. Hatendorfa]] (''John B. Hattendorf'') rediģēto "[[Oksfordas jūrniecības vēstures enciklopēdija|Oksfordas jūrniecības vēstures enciklopēdiju]]" četros sējumos. Tā satur vairāk nekā 900 rakstus, kurus sagatavojuši 400 zinātnieki, un pašai enciklopēdijai ir 2 900 lappuses.<ref>[https://www.oxfordreference.com/display/10.1093/acref/9780195130751.001.0001/acref-9780195130751 The Oxford Encyclopedia of Maritime History] Oxford University Press. Skatīts: 2024. gada 21. maijā</ref> Citi, apjomīgi uzziņu avoti ir izdevniecības ''ABC-Clio'' 2002. gadā izdotā un Spensera Takera (''Spencer Tucker'') rediģētā "Jūras karadarbība: starptautiska enciklopēdija" (''Naval Warfare: An International Encyclopedia'') trijos sējumos ar 1 500 rakstiem uz 1 231 lappuses un 2005. gadā izdotais "Oksfordas pavadoņa kuģiem un jūrai" (''Oxford Companion to Ships and the Sea'') otrais izdevums ar 2 600 rakstiem 688 lappusēs, kuru rediģējuši I. C. B. Dears (''I. C. B. Dear'') un Pīters Kemps (''Peter Kemp'').<ref>[https://www.oxfordreference.com/display/10.1093/acref/9780199205684.001.0001/acref-9780199205684 The Oxford Companion to Ships and the Sea] Oxford University Press. Skatīts: 2024. gada 21. maijā</ref> Parasti tirdzniecības flotes un aizsardzības spēku kara flotes izpēte tiek uzskatīta par savstarpēji nošķirtām nozarēm. [[Ūdensceļš|Iekšzemes ūdensceļi]] tiek iekļauti jūrniecības vēsturē, īpaši tādas iekšzemes jūras kā [[Lielie ezeri|Ziemeļamerikas Lielie ezeri]], kā arī pasaules lielākās kuģojamās upes un kanāli. Viena no jūrniecības vēstures rakstīšanas pieejām tiek dēvēta par "kniežu skaitīšanu", jo tā fokusējas uz atsevišķu kuģu tehniskajām īpatnībām. Tomēr zinātnieki — revizionisti rada jaunus pagriezienus jūrniecības vēstures izpētē. Pie tiem var pieskaitīt 1990. gadu sākuma pagriezienu kuģus izmantojošo cilvēku izpētes virzienā (kas ietver pētījumus socioloģijā, kultūras ģeogrāfijā, dzimumu līdztiesībā un stāstījumos) un 2010. gadu sākuma pagriezienu jūras ceļojuma uzskatīšanā par daļu no plašākas transporta un mobilitātes vēstures. Šī kustība dažreiz tiek saistīta ar [[Markuss Redikers|Markusu Redikeru]] (''Marcus Rediker'') un "[[Melnā Atlantija|Melnās Atlantijas]]" (''Black Atlantic'') pētījumu, bet vēlāk ar transporta, satiksmes un mobilitātes vēstures starptautisko asociāciju (''International Association for the History of Transport, Traffic and Mobilities (T2M)''). == Aizvēsture == Tādi [[Peldlīdzeklis|peldlīdzekļi]] kā [[Plosts|plosti]] un [[laiva]]s ir tikuši izmantoti jau agrīnā aizvēsturē un, iespējams, tos izmantoja [[stāvus pacēlies cilvēks]] (''Homo Erectus'') vairāk nekā pirms miljona gadu, lai šķērsotu [[Jūras šaurums|jūras šaurumus]] starp zemes masām.<ref>[https://teara.govt.nz/en/pacific-migrations/page-2 Geoff I. Pacific migrations — Ancient voyaging in Near Oceania] Te Ara — the Encyclopedia of New Zealand, 2017. gada 8. februāris. Skatīts: 2024. gada 23. maijā</ref><ref>[http://www.iro.umontreal.ca/~vaucher/History/Ships/Prehistoric_Craft/#index Vaucher J. Pacific Prehistoric Craft] Université de Montréal, 2023. gada janvāris. Skatīts: 2024. gada 23. maijā</ref> Pastāv maz pierādījumu, kas ļautu precīzi noteikt, kad pirmais jūrnieks ir veicis savu ceļojumu. Piemēram, ir zināms, ka bija nepieciešams jūras ceļojums, lai sasniegtu lielo Austrāliju ([[Sahula|Sahulu]] (''Sahul'')) vairāk nekā 50 000 gadu atpakaļ. Pirms šāda šķērsojuma bija jāpastāv darboties spējīgām jūras tehnoloģijām, kuras bija nepieciešamas, lai ceļotu starp daudzajām [[Vollesa]]s salām. Nav zināms, kāda veida jūras ceļojumi notika pirms pagrieziena punkta, kuru iezīmē cilvēku apmešanās Austrālijā. Viena no vecākajām atrastajām laivām ir [[Pesses kanoe]] (''Pesse canoe''), kura tika uzbūvēta periodā no 8040. līdz 7510. gadam pirms mūsu ēras. Vecums tika noteikts ar [[radioaktīvā oglekļa datēšana]]s metodi. Pesses kanoe ir vecākais fiziskais objekts, kas liecina par peldlīdzekļu izmantošanu, bet vecākais peldlīdzekļa attēls ir Norvēģijā. Zīmējums uz klints [[Valle (Norvēģija)|Vallē, Norvēģijā]] ir vairāk nekā četrus metrus garas laivas grebums un tas ir 10 000 līdz 11 000 gadu sens.<ref>[https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/ojoa.12214 Magne Gjerde J. The Earliest Boat Depiction in Northern Europe: Newly Discovered Early Mesolithic Rock Art At Valle, Northern Norway] Oxford Journal of Archaeology. Volume 40. Issue 2. 2021. gada maijs. 136. — 152. lpp. Skatīts: 2024. gada 23. maijā</ref> == Senie laiki == [[Attēls:Treasures of THALASSA Museum Ayia Napa 52.JPG|thumb|[[Kirēnijas kuģis|Kirēnijas kuģa]] replika, grieķu tirdzniecības kuģis no ceturtā gadsimta pirms mūsu ēras]] Visas vēstures laikā burāšana ir bijusi svarīga civilizācijas attīstības sastāvdaļa. Tā ļāva civilizācijai sasniegt augstāku mobilitāti, nekā pārvietojoties pa sauszemi, neatkarīgi no tā vai ceļošana bija vajadzīga tirdzniecībai, transportam, karadarbībai vai nozvejas palielinājumam. Pirmo burinieku attēlojumi ir no [[Persijas līcis|Persijas līcī]] izvietotās [[Senā Divupe|Senās Divupes]] [[Ubeidas periods|Ubeidas perioda]] (''Ubaid period''), kuri datējami ar 5500. līdz 5000. gadu pirms mūsu ēras. Šie kuģi ir attēloti māla modeļos un uz apgleznotiem diskiem. Kuģus būvēja no niedru vīstokļiem, kurus sedza virvju tīkls. Ir tikuši atrasti [[Sprogkāji|sprogkāju]] ieslēgumi [[Bitumens|bitumena]] gabalos. Tiek uzskatīts, ka bitumens ir ticis izmantots augstāk minēto kuģu ūdensnecaurlaidīgajam apvalkam. Kuģu attēlojumi nav detalizēti, bet kuģa zīmējums uz keramikas lauskas ir pierādījums tam, ka tika izmantoti divkāju masti ar burām un tas ir agrākais, zināmais pierādījums šādas tehnoloģijas izmantošanai. Attēlojumu atrašanās vietas liecina, ka Ubeidas kultūra bija iesaistīta vērtīgu preču jūras tirdzniecībā ar neolīta Persijas līča piekrastes arābu kultūrām.<ref>[https://www.academia.edu/173149/Boat_remains_and_maritime_trade_in_the_Persian_Gulf_during_the_sixth_and_fifth_millennia_BC Carter R. Boat remains and maritime trade in the Persian Gulf during the sixth and fifth millennia BC] Antiquity. Volume 80. Number 307. 2006. gada marts. 53. — 57. lpp. Skatīts: 2024. gada 25. maijā</ref> Buru attēli ir zināmi arī no [[Senā Ēģipte|Senās Ēģiptes]] un tie ir radīti ap 3100. gadu pirms mūsu ēras. Vecākais jūras tirdzniecības ceļš, tomēr, ir zināms no septītās tūkstošgades pirms mūsu ēras [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]. Pa to notika [[Obsidiāns|obsidiāna]] pārvadājumi un tos veica nezināmi [[Eiropas neolīts|Eiropas neolīta]] jūrnieki. Obsidiānu ieguva vulkāniskajā [[Mila]]s salā un transportēja uz dažādām [[Balkānu pussala|Balkānu]] daļām, [[Anatolija|Anatoliju]] un [[Kipra|Kipru]], kur to pārstrādāja obsidiāna asmeņos. Tomēr ziņas par izmantoto jūrniecības tehnoloģiju veidu nav saglabājušās.<ref>[https://link.springer.com/article/10.1007/s10963-015-9090-8 Horejs B., Milić B., Ostmann F., Thanheiser U., Weninger B., Galik A. The Aegean in the Early 7th Millennium BC: Maritime Networks and Colonization] Journal of World Prehistory. Volume 28. Number 4. 2015. gada decembris. 289. — 330. lpp. Skatīts: 2024. gada 25. maijā</ref><ref>[https://www.jstor.org/stable/24406991 Perlès C., Takaoğlu T., Gratuze B. Melian obsidian in NW Turkey: Evidence for early Neolithic trade] Journal of Field Archaeology. Volume 36. Number 1. 2011. gada marts. 42. — 49. lpp. Skatīts: 2024. gada 25. maijā</ref> [[Attēls:Canoe racing, Fiji (NYPL Hades-2359171-4043527).jpg|thumb|Tradicionāli austronēziešu kuģošanas līdzekļi burāšanas sacensību laikā, Fidži]] [[Austronēzieši]] sāka izceļot no Taivānas pa [[Dienvidaustrumu Āzijas jūras daļa|Dienvidaustrumu Āzijas jūras daļu]] ap 3000. gadu pirms mūsu ēras. Izceļošana izpletās pa Klusā okeāna salām ap 1300. gadu pirms mūsu ēras, stabili virzījās uz priekšu pāri okeānam un kulminēja ar apmešanos Havaju salās ap 1250. gadu mūsu ērā un Jaunzēlandē ap 1300. gadu mūsu ērā. To darot tika izmantota raksturīga jūras tehnoloģija, kura iekļāva [[Piesieto izciļņu laiva|piesieto izciļņu]] laivu būvniecības tehniku, [[Katamarāns|katamarānu]] un [[Krabja spīles bura|krabja spīles buru]] kombinācijā ar attīstītiem navigācijas paņēmieniem. Šīs tehnoloģijas viņiem, [[Austronēzieši|austronēziešu izplešanās]] laikā, ļāva kolonizēt lielu daļu no [[Indijas un Klusā okeāna reģions|Indijas un Klusā okeāna reģiona]]. Pirms 16. gadsimta [[Jaunie laiki|koloniālisma laikmeta]] austronēzieši bija visplašākā etnolingvistiskā grupa, kura aizņēma pusi no planētas sākot no [[Lieldienu sala]]s Klusā okeāna austrumos līdz [[Madagaskara]]i [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] rietumos.<ref>Bellwood P., Fox J. J., Tryon D. [https://press-files.anu.edu.au/downloads/press/p69411/pdf/book.pdf ''The Austronesians: Historical and Comparative Perspectives''] Australian National University Press, 2006. 1. lpp. {{ISBN|0731521323}}</ref> [[Senā Ēģipte|Senajiem ēģiptiešiem]] bija pazīstama [[Bura|buru]] uzbūve.<ref>Hatšepsuta pārraudzīja piecu kuģu ekspedīcijas sagatavošanu un finansēšanu. Katrs no tiem bija septiņdesmit pēdu garš un ar vairākām burām. Bija arī vairāki citi</ref> [[Grieķija|Grieķu]] vēsturnieks [[Hērodots]] apgalvoja, ka [[Nēho II]] bija nosūtījis [[Feniķija|feniķiešu]] ekspedīciju, kura divu ar pusi gadu laikā apkuģoja apkārt Āfrikai no [[Sarkanā jūra|Sarkanās jūras]] līdz [[Nīla]]s ietekai. Ekspedīcijai pārvietojoties uz dienvidiem un pēc tam uz rietumiem, ceļotāji novēroja, ka pusdienas laikā Saule atrodas uz ziemeļiem no viņiem. Ceļotāju laikabiedri tam neticēja, bet modernie vēsturnieki uzskata to par pierādījumu, ka ekspedīcija bija šķērsojusi ekvatoru un atradās dienvidu puslodē, jo šķērsojot ekvatoru Saule kulminē horizonta ziemeļu pusē. Saules deklinācijas izmaiņas, kuras notiek, jo Zemes ekvators veido leņķi ar ekliptiku, ir arī pamats sezonu maiņai uz Zemes.<ref>[http://stars.astro.illinois.edu/celsph.html Kaler J. Measuring the Sky: A Quick Guide to the Celestial Sphere] Cambridge University Press, 2002. gads. Skatīts: 2024. gada 26. maijā</ref><ref>[https://spaceplace.nasa.gov/seasons/en/ What Causes the Seasons?] NASA Space Place, 2021. gada 22. jūlijs. Skatīts: 2024. gada 26. maijā</ref> == Navigācijas laikmets == [[Attēls:Balatik, a paraw from the Tao Expedition, Philippines.jpg|thumb|Liels burinieks ''Balatik'' ar balansieriem, kas būvēts kā [[Visaji|visaju]] [[parava]]s (''paraw'') replika. Tas ir tipisks austronēziešu dubulto [[Laiva ar balansieri|balansieru kuģis]] no [[Dienvidaustrumu Āzijas jūras daļa|dienvidaustrumu Āzijas salām]], ko lietoja vairumā seno laiku jūras tirdzniecības maršrutu]] 1000. gadā pirms mūsu ēras austronēzieši no Dienvidaustrumāzijas salām jau regulāri tirgojās ar Ķīnu, [[Dienvidāzija|Dienvidāziju]] un Tuvajiem Austrumiem, izmantojot jūras ceļus un ieviešot burāšanas tehnoloģijas šajos reģionos. Viņi arī veicināja lauksaimniecībā izmantojamo augu apmaiņu, ieviešot Klusā okeāna kokosriekstus, banānus un cukurniedres [[Indijas subkontinents|Indijas subkontinentā]], dažas no šīm kultūrām sasniedza Eiropu pa sauszemi ar persiešu un arābu tirgotāju palīdzību. Ķīniešu avots mūsu ēras 200. gadā apraksta vienu no austronēziešu kuģiem, kuru dēvēja par [[K'un-lun po|''kunlun bo'']] vai [[K'un-lun po|''k'unlun po'']] (''崑崙舶'', kas tieši tulkojot nozīmē "[[Kuņluņs (mitoloģija)|Kuņluņa]] cilvēku kuģis"). Iespējams grieķi šo kuģi pazina ar nosaukumu "kolandiaphonta". Tam bija četri līdz septiņi masti un kuģis spēja burāt pret vēju ar [[Tanja bura|tanja burām]] (''tanja sails''). Šie kuģi pat bija spējīgi mūsu ēras pirmā gadsimta laikā sasniegt Madagaskaru un astotā gadsimta laikā [[Gana|Ganu]].<ref>[https://deepblue.lib.umich.edu/bitstream/handle/2027.42/45256/10963_2004_Article_BF00997802.pdf?sequence=1&isAllowed=y Dewar R. E., Wright H. T. The culture history of Madagascar] Journal of World Prehistory. Volume 7. Number 4. 1993. gada decembris. 417. lpp. Skatīts: 2024. gada 27. maijā</ref> [[Attēls:Austronesian maritime trade network in the Indian Ocean.png|left|thumb|[[Austronēzieši|Austronēziešu]] [[Garšvielu ceļš|protovēsturiskais]] un [[Jūras Zīda ceļš|vēsturiskais]] jūras tirdzniecības tīkls Indijas okeānā<ref>Manguin Pierre-Yves [https://books.google.lv/books?id=XsvDDQAAQBAJ&pg=PA50&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false ''Austronesian Shipping in the Indian Ocean: From Outrigger Boats to Trading Ships''] Early Exchange between Africa and the Wider Indian Ocean World, 2016. 66. lpp. {{ISBN|9783319338224}}</ref>]] Ziemeļeiropas [[vikingi]] arī attīstīja okeāna kuģus un uz tiem lielā mērā paļāvās ceļojot un pārvietojot iedzīvotājus līdz pat mūsu ēras 1000. gadam ar vecākajiem zināmajiem kuģiem, tā saucamajiem [[Garais kuģis|garajiem kuģiem]] (''longship''), no, apmēram, mūsu ēras 190. gada. Viena no raksturīgākajām šī tipa laivām tika atrasta [[Nidamas purvs|Nidamas purva]] (''Nydam Mose'') arheoloģisko izrakumu veikšanas vietā. Agrīnajā, modernajā Indijā un [[Arābijas pussala|Arābijā]] bija pazīstami ar [[Latīņu bura|latīņu burām]] aprīkoti kuģi, kurus sauc par [[dou]] (''dhow''). Šos kuģus izmantoja Sarkanās jūras, Indijas okeāna un Persijas līča ūdeņos. [[Attēls:Nydamboat.2.jpg|thumb|[[Nidamas purvs|Nidamas laiva]] (310. līdz 320. gads mūsu ērā), viena no [[Vikingi|vikingu]] garo kuģu priekšgājējām]] Ķīna sāka būvēt jūrasspējīgus kuģus [[Sunu dinastija]]s laikā 10. gadsimtā. Ķīniešu jūras kuģi savā uzbūvē balstījās [[Austronēzieši|austronēziešu]] kuģos, kuri tirgojās ar [[Haņu dinastija|Austrumu Haņu dinastiju]] kopš mūsu ēras otrā gadsimta. Tiek uzskatīts, ka tie [[Juaņu dinastija]]s laikā, 14. gadsimtā sasniedza grandiozus izmērus, bet [[Minu dinastija]]s laikā [[Džens He]] ar tiem devās [[Minu bagātību reisi|ekspedīcijās uz Indijas okeānu]]. Ūdens bija lētākais un parasti arī vienīgais veids kā pārvadāt beramkravas lielos attālumos. Papildus tam, tas bija arī drošākais ģenerālo kravu pārvadāšanas veids. Garie tirdzniecības maršruti veicināja pazīstamu tirdzniecības [[Pārkraušanas osta|pārkraušanas ostu]] rašanos. Pastāvēja trīs populāras pārkraušanas ostas: [[Melaka (pilsēta)|Melaka]] dienvidrietumu Malakā, [[Hojana]] Vjetnamā un [[Ajutaja]] [[Taizeme|Taizemē]].<ref>[https://www.jstor.org/stable/20752948 Lockard C. A. "The Sea Common to All": Maritime Frontiers, Port Cities, and Chinese Traders in the Southeast Asian Age of Commerce, ca. 1400-1750] Journal of World History. Volume 21. Number 2. 2010. gada jūnijs. 219. — 247. lpp. Skatīts: 2024. gada 27. maijā</ref> Šie tirdzniecības supercentri bija etniski daudzveidīgi, jo ostas drīzāk kalpoja kā reisu un tirdzniecības starpposms nevis galamērķis. Pārkraušanas ostas palīdzēja savienot piekrastes pilsētas ar "puslodes tirdzniecības saitēm". Jūras tirdzniecības pieaugums veicināja kultūru apmaiņu starp tirgotājiem. No 1400. līdz 1600. gadam ķīniešu populācija dubultojās no 75 miljoniem līdz 150 miljoniem, kas izraisīja importēto preču apjoma pieaugumu un tādēļ šo laiku pazīst kā "komercijas laikmetu" (''age of commerce''). [[Jūras astrolabija]] bija agrīnās, modernās jūrniecības vēstures pamata [[jūrniecības astronomija]]s instruments. Šī astronomu lietotā [[Astrolabs|instrumenta]] samazinātā versija kalpoja kā navigācijas līdzeklis, lai jūrā izmērītu ģeogrāfisko platumu un to ieviesa [[Portugāles Impērija|portugāļu]] jūrnieki ne vēlāk kā 1481. gadā. Magnētiskās adatas kompasa atklāšanas precīzs laiks nav zināms, bet agrākās liecības par ierīces izmantošanu [[Navigācija|navigācijā]] ir no [[Šeņs Kuo|Šeņa Kuo]] 1088. gadā izdotajām "Sapņu straumes esejām" (''Dream Pool Essays''). Kuo bija arī pirmais, kurš dokumentēja jēdzienu par virzienu uz [[Īstie ziemeļi|īstajiem ziemeļiem]], kurš atradās [[Magnētiskā variācija|magnētiskās variācijas]] leņķa attālumā no virziena uz fizisko [[Ziemeļu magnētiskais pols|ziemeļu magnētisko polu]]. Pirmie kompasi sastāvēja no peldošām magnetizēta [[Magnetīts|magnetīta]] adatām, kuras brīvi griezās apkārt ūdens bļodā, kamēr nostājās vienā virzienā ar Zemes magnētiskajiem poliem. Ķīniešu jūrnieki sāka lietot "slapjos" kompasus, lai noteiktu virzienu uz dienvidiem ne vēlāk kā 1117. gadā. Magnetizētas adatas izmantošanu jūras navigācijā Eiropā pirmo reizi aprakstīja [[Aleksandrs Nekams]] (''Alexander Neckham'') ap mūsu ēras 1190. gadu. Ap mūsu ēras 1300. gadu Eiropā izgudroja atbalstītas adatas sauso kastes kompasu, kurš rādīja ziemeļus tāpat kā mūsdienu jūras kompasi. Eiropā šī iekārta tika apgādāta arī ar kompasa rozi, kuru vēlāk pārņēma ķīnieši kontaktējoties ar [[Voku|japāņu pirātiem]] 16. gadsimtā. Vecākā zināmā karte ir no 12000. gada pirms mūsu ēras un to Spānijas alā atklāja Pīlārs Utrilla (''Pilar Utrilla''). Pirmās kartes bija orientētas ar austrumiem uz augšu. Tiek uzskatīts, ka šāda prakse aizsākās [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]]. Karšu izgatavošanā reliģija spēlēja nozīmīgu lomu. Valstis, kuras viduslaikos bija pārsvarā kristīgas, savu karšu augšpusē novietoja austrumus galvenokārt Radīšanas grāmatā teiktā dēļ: "Un Dievs Tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, austrumos..." Tas noveda pie kartēm ar Jēzus Kristus un Ēdenes dārza attēlojumu to augšpusē. Platuma un garuma koordinātu tabulas tika radītas ar vienīgo mērķi, lai lūgtos [[Meka]]s virzienā. Nākamais karšu attīstības posms bija [[Portolāns|portolāni]]. Tas bija pirmais karšu tips, kura augšpusē bija novietoti ziemeļi un kartes zīmēja proporcionālas pamatnes izmēram. Krasta iezīmes tika attēlotas visai detalizēti. === Kuģi === [[Attēls:Situs civitatis Bantam et Navium Insulae Iauae delineatio.jpg|thumb|Bantenas Džonga 1600. gadu sākumā]] [[Viduslaiki|Viduslaikos]] tika izmantoti dažādi kuģi. [[Džonga]] (''jong'') ir liels burinieks no [[Nusantara (reģions)|Nusantaras]], kuru būvēja no plankām, kuras, savukārt, kopā stiprināja ar koka tapām neizmantojot dzelzs naglas. Kuģi būvēja, lai tas spētu izturēt spēcīgu viļņošanos. Ķīniešu [[džonka]]s (''junk'') uzbūve bija inovatīva un pielāgojama. Džonkas izmantoja [[Džonkas bura|paklāja un latas stila buras]], kuras varēja pacelt un nolaist segmentos, kā arī pagriezt dažādos leņķos atkarībā no vēja virziena. Garais kuģis bija vairāku gadsimtu laikā attīstīts kuģu tips, kuru 9. gadsimtā pilnveidoja tā pazīstamākie lietotāji — [[vikingi]]. Kuģu būvē izmantoja [[Klinkera paņēmiens|klinkera paņēmienu]] ar iepriekšējo apšuvuma kārtu pārklājošiem dēļiem. Garajam kuģim radniecīgais [[knarrs]] (''knarr'') bija kravas kuģa tips. Atšķirībā no garā kuģa tas bija lielāks un kustībā paļāvās tikai uz tā [[Taisnā bura|taisno buru]]. Tiek uzskatīts, ka [[koge]] attīstījās no (vai vismaz tās konstrukciju iespaidoja) garā kuģa un to plaši izmantoja 12. gadsimta laikā. Arī tās būvē izmantoja klinkera paņēmienu. [[Karavela|Karavelu]] ieviesa [[Andalusa|musulmaņu Ibērijā]] un sākot no 13. gadsimta izmantoja Vidusjūrā. Atšķirībā no garā kuģa un [[koge]]s, tās būvē izmantoja [[Karavela (laivu būve)|karavelas]] metodi. Šie kuģi varēja tikt apgādāti gan ar [[Taisnā bura|taisnajām burām]] (''Caravela Redonda''), gan [[Latīņu bura|latīņu burām]] (''Caravela Latina''). [[Karaka]] (''carrack'') bija cits Vidusjūrā, 15. gadsimtā ieviests kuģu tips. Tas bija lielāks par karavelu. Slavens karakas piemērs ir Kolumba kuģis ''[[Santa María]]''. === Arābu atklājumu laikmets === [[Kalifāts|Arābu Impērija]] izpleta un uzturēja plašu tirdzniecības tīklu pāri atsevišķām Āzijas, Āfrikas un Eiropas daļām. Pēc politikas pētnieka [[Džons M. Hobsons|Džona M. Hobsona]] domām, tas palīdzēja no 8. līdz 13. gadsimtam izvirzīt Arābu Impēriju (tajā skaitā [[Taisnīgais kalifāts|Taisnīgo]] (''Rashidun''), [[Umajādu kalifāts|Umajādu]], [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu]] un [[Fātimiju kalifāts|Fātimiju kalifātu]]) pasaules lielo [[saimniecība|saimniecību]] vadībā. Belitunas kuģis ir vecākais Āzijas ūdeņos atklātais arābu kuģis, kurš ir vairāk nekā 1 000 gadu sens.<ref>[https://archive.today/20131213045541/http://www.weather.com/travel/12-amazing-sunken-treasure-discoveries-20130816?pageno=7 Burlingame L. Sunken Treasures: The World's Most Valuable Shipwreck Discoveries] The Weather Channel, 2013. gada 23. augusts. Skatīts: 2024. gada 31. maijā</ref> Bez [[Nīla]]s, [[Tigra]]s un [[Eifrata]]s kuģojamas upes musulmaņu apdzīvotajos reģionos bija retums, tādēļ jūras transports bija ļoti svarīgs. [[Ģeogrāfija un kartogrāfija viduslaiku musulmaņu pasaulē|Musulmaņu ģeogrāfija]] un navigācijas zinātnes bija augsti attīstītas ļaujot izmantot magnētisko [[Kompass|kompasu]] un primitīvu [[jūrniecības astronomija]]s instrumentu — [[Kamals|kamalu]] (''kamal'') — ar kuru mērīja [[Zvaigzne|zvaigžņu]] [[Absolūtais augstums|augstumus]] un noteica [[Ģeogrāfiskais platums|ģeogrāfisko platumu]]. Kombinācijā ar tā laika detalizētajām kartēm jūrnieki bija spējīgi burāt pāri okeāniem tā vietā, lai sekotu krasta līnijai. Politikas pētnieks Džons M. Hobsons uzskata, ka karavelas, kuru spāņi un portugāļi izmantoja liela attāluma ceļojumiem 15. gadsimtā, pirmsākumi saistāmi ar [[Andalusa]]s pētnieku 13. gadsimta kuģi karibu (''qarib''). Jūras ceļu kontrole noteica musulmaņu valsts politisko un militāro varu. Musulmaņu robežas stiepās no Spānijas līdz Ķīnai. Jūras tirdzniecību izmantoja, lai savienotu plašās teritorijas no [[Vidusjūra]]s līdz Indijas okeānam. Arābi bija vieni no pirmajiem, kuri burāja Indijas okeānā. Lielas distances ceļojumi ļāva pārvadāt kareivjus, amatniekus, zinātniekus un svētceļniekus. Jūras tirdzniecība bija svarīgs faktors ne tikai tādu piekrastes ostu un pilsētu attīstībai kā [[Stambula]], bet arī [[Bagdāde]]i un [[Irāka]]i, kuras atradās tālāk iekšzemē. Jūras tirdzniecība ļāva sadalīt pārtiku un apgādi, lai pabarotu visus Tuvo Austrumu iedzīvotājus. Liela attāluma jūras tirdzniecība ļāva importēt celtniecības izejmateriālus, luksusa preces bagātajiem un jaunus izgudrojumus. === Hanzas savienība === {{Pamatraksts|Hanzas savienība}} [[Attēls:Maasilinna ship Lennusadam.JPG|thumb|Māsi vraks no apmēram 1550. gada, kuru atklāja 1985. gadā. Šobrīd izstādīts [[Igaunijas Jūras muzejs|Igaunijas Jūras muzejā]]. Kuģi lietoja Baltijas jūrā 16. gadsimta laikā.]] [[Hanzas savienība]] bija tirgotāju ģilžu alianse, kura izveidoja un uzturēja tirdzniecības monopolu Baltijas jūrā, zināmā mērā Ziemeļjūrā un lielākajā daļā Ziemeļeiropas no vēlīnajiem viduslaikiem līdz jaunajiem laikiem jeb no 13. līdz 17. gadsimtam. Vēsturnieki parasti savienības pirmssākumus saista ar Ziemeļvācijas pilsētas [[Lībeka]]s dibināšanu 1159. gadā, pēc tam kad [[Saksijas hercogiste|Saksijas hercogs]] [[Heinrihs Lauva]] 1158. gadā bija ieguvis šo teritoriju no Šauenburgas un Holšteinas grāfistes. Jau sen Baltijas jūrā [[vikingi]] veica tirdzniecības izpētes ceļojumus, [[Reids (militārisms)|reidus]], kā arī nodarbojās ar [[Pirātisms|pirātismu]] — [[Gotlande]]s [[Jūrnieks|jūrnieki]] kuģoja augšup pa upēm līdz pat, piemēram, [[Veļikijnovgoroda|Novgorodai]] — bet starptautiskās saimniecības apjoms Baltijas jūras reģionā saglabājās neliels līdz pat Hanzas savienības izveidei. Nākamā gadsimta laikā vācu pilsētas pārsteidzošā ātrumā kļuva par dominējošajām Baltijas jūras tirdzniecībā un Lībeka kļuva par visu pie [[Ziemeļjūra]]s un Baltijas jūras pieguļošo apvidu savienojošās jūras tirdzniecības centrālo mezglu. Lībekas hegemonija sasniedza savu augstāko punktu 15. gadsimtā. 1358. gadā [[Visbija]], kas bija viena no Hanzas savienības vecākajām dalībniecēm, no tās izstājās. Visbija dominēja Baltijas jūras tirdzniecībā pirms Hanzas savienības, kura ar savu monopolstāvokli apspieda brīvo tirdzniecību [[Gotlande|Gotlandē]]. 16. gadsimta beigās līgu mocīja iekšējas nesaskaņas un tā vairs nespēja tikt galā ar šīm nesaskaņām, kā arī sociālajām un politiskajām pārmaiņām, kuras nesa [[reformācija]], holandiešu un angļu tirgotāju aktivitātes pieaugums un [[Osmaņu turki|osmaņu turku]] iebrukumi tās tirdzniecības ceļos un pašā svētajā Romas impērijā. Pēdējo formālo sapulci 1669. gadā apmeklēja tikai deviņi biedri un tikai trīs (Lībeka, Hamburga un Brēmene) palika savienības biedri līdz tās formālai likvidācijai 1862. gadā. === Itāļu jūras republikas === [[Attēls:View of the entrance to the Arsenal by Canaletto, 1732.jpg|thumb|Itāļu jūras republikas sev nepieciešamos kuģus būvēja savos arsenālos. Attēlā [[Venēcijas arsenāls]]]] [[Jūras republikas]], kuras dēvēja arī par tirdzniecības republikām, bija itāļu [[Talasokrātija|talasokrātiskas]] [[Osta|ostas pilsētas]], kuras, sākot no [[viduslaiki]]em, baudīja politisku autonomiju un piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu to īstenoto jūras aktivitāšu rezultātā. Termins, kurš nostabilizējās 19. gadsimta laikā, pamatā attiecas uz četrām Itālijas pilsētām, kuru ģerboņus kopš 1947. gada izmanto [[Itālijas Kara flote]]s un Itālijas tirdzniecības flotes karogos:<ref>[https://www.marina.difesa.it/EN/history/INflag/Pagine/default.aspx The Italian Navy Flag] Marina Militare. Skatīts: 2024. gada 4. jūnijā</ref> [[Amalfi hercogiste|Amalfi]], [[Dženovas Republika|Dženovu]], [[Pizas Republika|Pizu]] un [[Venēcijas Republika|Venēciju]]. Papildus četrām zināmākajām pilsētām, arī [[Ankonas Republika|Ankona]], [[Gētas hercogiste|Gēta]] (''Gaeta''), [[Noli Republika|Noli]] un [[Dalmācija]]s [[Ragusas Republika|Ragusa]] tiek uzskatītas par jūras republikām atsevišķos vēsturiskos periodos, bet tām nebija tādas sekundārās ietekmes, kāda bija dažām no zināmākajām pilsētām. Vienmērīgi izkaisītas pa Apenīnu pussalu, jūras republikas bija nozīmīgas ne tikai navigācijas un komercijas vēsturei, bet arī vērtīgu, citādā veidā Eiropā nepieejamu preču, jaunu māksliniecisku ideju un ziņu, no tālām zemēm, izplatīšanai. Sākot no 10. gadsimta tās būvēja kuģu flotes gan pašu aizsardzībai, gan Vidusjūrā izplesto tirdzniecības tīklu apkalpošanai, piešķirot republikām būtisku lomu kontaktu atjaunošanā starp [[Eiropa|Eiropu]], [[Āzija|Āziju]] un [[Āfrika|Āfriku]], kuri bija pārtrūkuši viduslaiku sākumā. Tāpat republikām bija būtiska loma [[Krusta kari|Krusta karos]] un no tām ir nākuši tādi slaveni atklājēji un kuģu vadītāji kā [[Marko Polo]] un [[Kristofors Kolumbs]].<ref>[https://www.worldhistory.org/article/1301/trade-in-medieval-europe/ Cartwright M. Trade in Medieval Europe] World History Encyclopedia, 2019. gada 8. janvāris. Skatīts: 2024. gada 4. jūnijā</ref> Gadsimtiem ilgi jūras republikas, gan pazīstamākās, gan mazāk pazīstamās, bet ne vienmēr mazāk svarīgās, pieredzēja mainīgu uzplaukumu. 9. un 10. gadsimtā šis fenomens sākās ar Amalfi un Gētu, kuras drīz sasniedza sava uzplaukuma virsotni. Tikmēr Venēcija pakāpeniski uzsāka savu attīstību, bet citas pilsētas vēl tikai nobrieda autonomijai un jūras ceļojumu sākšanai. Pēc 11. gadsimta Amalfi un Gētas nozīmība strauji kritās, bet Dženova un Venēcija kļuva par pašām spēcīgākajām republikām. Drīz sekoja Piza, kura vislielākā uzplaukuma periodu piedzīvoja 13. gadsimtā, bet Ankona un Ragusa kļuva par sabiedrotajām, lai stāvētu pretī venēciešu ietekmei. 14. gadsimta laikā Piza pakāpeniski zaudēja savu ietekmi līdz pat autonomijas zudumam, Venēcija un Dženova turpināja dominēt kuģniecībā. Šīm republikām sekoja Ragusa un Ankona, kuras savu zelta laikmetu piedzīvoja 15. gadsimtā. 16. gadsimtā, Ankonai zaudējot savu autonomiju, palika tikai Venēcijas, Dženovas un Ragusas republikas, kuras vēl joprojām pieredzēja lielas spozmes brīžus līdz pat 17. gadsimta vidum, pēc kura sekoja vairāk nekā gadsimtu ilgs noriets, kurš noslēdzās ar [[Napoleons Bonaparts|Napoleona]] iebrukumu. === Somāliešu jūras ceļojumi === [[Attēls:Somali Enterprise.JPG|upright=1.35|thumb|Vēsturiskā [[Somālijas jūrniecības vēsture|somāliešu ekonomiskā aktivitāte]] [[Sarkanā jūra|Sarkanajā jūrā]], [[Persijas līcis|Persijas līcī]], Indijas okeānā un [[Malakas šaurums|Malakas šaurumā]]]] [[Adžurāņu sultanāts|Adžurāņu sultanāta]] laikā uzplauka somāliešu [[Marka (pilsēta)|Markas]], [[Mogadīšo]], [[Barava]]s (''Barawa''), kā arī [[Hobijo]] [[republika]]s un [[Sultāns|sultanāti]] ar to attiecīgajām ostām. Tām bija ienesīgi starptautiski darījumi, bet kuģi gāja uz un nāca no Arābijas, Indijas, [[Venēcijas Republika|Venēcijas]], [[Irāna|Persijas]], Ēģiptes, Portugāles un pat no tālās Ķīnas. 16. gadsimtā [[Duarte Barbosa]] rakstīja, ka daudzi kuģi no [[Kambata|Kambejas Karalistes]] mūsdienu Indijā devās uz Mogadīšo ar [[Audums|audumiem]] un [[Garšviela|garšvielām]], bet atgriezās ar zeltu, [[Vaski|vasku]] un [[Ziloņkauls|ziloņkaulu]]. Tāpat Barbosa atzīmēja gaļas, [[Kvieši|kviešu]], [[mieži]], zirgu un augļu pārpilnību piekrastes tirgos, kas tirgotājiem nesa lielu bagātību. [[Jaunie laiki|Jaunajos laikos]] [[Adālas sultanāts|Adālas]] (''Adal'') un [[Adžurāņu sultanāts|Adžurāņu]] [[Impērija|impēriju]] pēcteces Somālijā piedzīvoja uzplaukumu un turpināja iepriekšējo somāliešu impēriju aizsākto jūras tirdzniecību. Īpaši [[Geledi sultanāts|Gobronu dinastijas]] (''Gobroon Dynasty'') uzplaukuma laikā, 19. gadsimtā, somāliešu jūras aktivitātes piedzīvoja īstu atdzimšanu. Šajā periodā lauksaimniecības produktu eksports uz [[Arābijas pussala|arābu]] tirgiem bija tik ievērojams, ka Somālijas piekraste [[Jemena|Jemenā]] un [[Omāna|Omānā]] kļuva pazīstama kā "graudu krasts". == Atklājumu laikmets == {{Pamatraksts|Lielie ģeogrāfiskie atklājumi}} [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|Atklājumu laikmets]] bija vēstures periods no 15. gadsimta sākuma līdz 17. gadsimta sākumam, kurā, pēc [[Konstantinopoles krišana]]s, Eiropiešu kuģi ceļoja pa visu pasauli meklējot jaunus tirdzniecības ceļus. Vēsturnieki bieži atklājumu laikmetu attiecina uz pirmajiem portugāļu un vēlāk spāņu liela attāluma jūras ceļojumiem meklējot alternatīvus [[Tirdzniecības ceļš|tirdzniecības ceļus]] uz [[Ostindija|Ostindiju]], lai tirgotos ar zeltu, [[Sudrabs|sudrabu]] un [[Garšviela|garšvielām]]. Šajā procesā eiropieši sastapa iepriekš tiem nezināmus cilvēkus un kartēja iepriekš nezināmas zemes. [[Portugāļu atklātais jūras ceļš uz Indiju]] izmainīja eiropiešu priekšstatus par pasauli. [[Kristofors Kolumbs]] bija viens no [[Stūrmanis|kuģu vadītājiem]] un [[Jūras ceļu atklājēju saraksts|jūras ceļu atklājējiem]], kurš, kopā ar vairākām citām vēsturiskām personām, tiek uzskatīts par [[Amerikas vēsture|Amerikas atklājēju]]. Parasti tiek uzskatīts, ka viņš ir piedzimis [[Dženova|Dženovā]], lai arī pastāv citas teorijas un iespējamības. Kolumba reisi pāri Atlantijas okeānam uzsāka eiropiešu mēģinājumus [[pētniecība|izpētīt]] un [[Eiropiešu Amerikas kolonizācija|kolonizēt]] [[Rietumu puslode|Rietumu puslodi]]. Lai arī vēsturē viņa pirmajam reisam 1492. gadā piešķir lielu nozīmi, viņš īstenībā nesasniedza [[Dienvidamerika|kontinentu]] līdz savam trešajam reisam 1498. gadā. Tāpat viņš nebija pirmais eiropiešu atklājējs, kurš sasniedza Ameriku, jo ir ziņas par [[Kontakti ar Ameriku pirms Kolumba|eiropiešu transatlantiskajiem kontaktiem]] pirms 1492. gada. Neskatoties uz to, Kolumba ceļojums notika īstajā laikā, kad auga [[Imperiālisms|nacionālais imperiālisms]] un [[Konkurence|ekonomiskā sāncensība]] starp [[Eiropas vēsture|attīstības procesā esošajām nacionālajām valstīm]], kuras centās kļūt bagātas izveidojot [[Tirdzniecības ceļš|tirdzniecības ceļus]] un [[Koloniālisms|kolonijas]]. Tādējādi periods pirms 1492. gada ir pazīstams kā [[Pirmskolumba laikmets]]. [[Džons Kabots]] bija [[Dženova]]s kuģu vadītājs un atklājējs, kuru bieži uzskata par vienu nu pirmajiem [[Jauno laiku Eiropa|jauno laiku eiropiešiem]], kurš sasniedza Ziemeļamerikas kontinentu. Viņš to izdarīja 1497. gadā ar kuģi ''[[Matthew]]''. [[Sebastiāns Kabots]] bija itāļu [[Atklājēju saraksts|atklājējs]] un iespējams burāja kopā ar savu tēvu Džonu Kabotu 1497. gada maijā. Džons Kabots, un iespējams Sebastiāns, atstāja [[Bristole|Bristoli]] un aizveda savu nelielo floti uz "[[Ņūfaundlenda|jaunatrasto zemi]]" (''New Found Land'' — angļu val.). Pastāv domstarpības, kur tieši Kabots sasniedza zemi, bet bieži kā divas iespējamās vietas tiek minētas [[Jaunskotija]] un Ņūfaundlenda. Kabots un viņa komanda (iespējams arī Sebastiāns) kļūdaini uzskatīja, ka sasnieguši Ķīnu. Īstenībā viņi tā arī neatroda ceļu uz austrumiem, kuru meklēja. Daži zinātnieki uzskata, ka vārds Amerika nāk no [[Ričards Amerike|Ričarda Amerikes]], Bristoles tirgotāja un muitnieka, kurš, kā tiek uzskatīts, tiesa ar maz pierādījumiem, palīdzēja finansēt Kabota ceļojumus. [[Žaks Kartjē]] bija [[Franči|franču]] [[Stūrmanis|kuģu vadītājs]], kurš pirmais atklāja un aprakstīja Sentlorensa līci un [[Sentlorensa|Sentlorensas upes]] krastus, kurus viņš nosauca par Kanādu. Šis nosaukums visticamāk nāk no viandotu — irokēzu vārda ''kanata'' ar nozīmi ciemats vai apmetne.<ref>[https://natural-resources.canada.ca/earth-sciences/geography/origins-canadas-geographical-names/origin-names-canada-and-its-provinces-and-territories/9224 Origin of the names of Canada and its provinces and territories] Government of Canada, 2020. gada 27. marts. Skatīts: 2024. gada 9. jūnijā</ref> [[Huans Fernandess]] bija spāņu atklājējs un kuģu vadītājs. Iespējams starp 1563. un 1574. gadu viņš atklāja [[Huana Fernandesa salas]] uz rietumiem no [[Valparaiso]] [[Čīle|Čīlē]]. Tāpat viņš 1574. gadā atklāja Klusā okeāna salas [[Sanfeliksa|Sanfeliksu]] un [[Sanambrosio]]. Starp citiem slaveniem laikmeta atklājējiem bija [[Vasko da Gama]], [[Pedru Alvarišs Kabrals]], [[Jermaks]], [[Huans Ponse de Leons]], [[Francisko Koronādo]], [[Huans Sebastjans Elkano]], [[Bartolomeu Diašs]], [[Fernāns Magelāns]], [[Vilems Barencs]], [[Ābels Tasmans]], [[Žans Alfons]] (''Jean Alfonse''), [[Semjuels de Šamplēns]], [[Vilems Janszons]], kapteinis [[Džeimss Kuks]], [[Henrijs Hadsons]] un [[Džovanni da Veracano]]. [[Attēls:Trading ship in Dubrovnik.JPG|thumb|[[Dubrovnikas karaka]]s replika (15. un 16. gadsimts)]] [[Pīters Martirs d'Angiera]] (''Peter Martyr d'Anghiera'') bija Itālijā dzimis [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|atklājumu laikmeta]] Spānijas un tās pārstāvju atklājumu vēsturnieks. Pirmos pārskatus par atklājumiem [[Centrālamerika|Centrālajā]] un Dienvidamerikā viņš uzrakstīja vēstuļu un ziņojumu formā. Sagrupētā veidā un [[Latīņu valoda|latīņu valodā]] šos darbus izdeva no 1511. līdz 1530. gadam pavisam desmit nodaļās, kuras nosauca par dekādēm. Tādējādi viņa "Dekādes" ir vērtīgs avots ģeogrāfijas un atklājumu vēsturē. 1530. gadā tika izdots darbs "Par jauno pasauli" (''De Orbe Novo''), kurā tiek aprakstīti pirmie eiropiešu un [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] kontakti un tas satur, piemēram, pirmās eiropiešu atsauksmes par [[Dabiskais kaučuks|gumiju]]. [[Ričards Hakluids]] (''Richard Hakluyt'') bija angļu rakstnieks, kuru pamatā atceras dēļ viņa pūliņiem popularizēt un atbalstīt angļu apmešanos Ziemeļamerikā. Viņš to darīja ar saviem darbiem, īpaši ar 1582. gada "Nirēja ceļojumi pieskaroties Amerikas atklāšanai" (''Divers Voyages Touching the Discoverie of America'') un no 1598. līdz 1600. gadam vairākos sējumos izdoto "Angļu nācijas pamata kuģniecības reisi, satiksme un atklājumi" (''The Principal Navigations, Voiages, Traffiques and Discoueries of the English Nation''). === Eiropiešu izplešanās === Lai arī Eiropa pēc platības ir pasaules otrais mazākais [[kontinents]], tai ir ļoti gara krasta līnija un, iespējams, tās jūrniecības vēsture kontinentu ir iespaidojusi vairāk nekā citus. Eiropas izvietojums ir unikāls starp vairākām kuģojamām jūrām un to šķērso kuģojamas [[upe]]s, kuras plūst veidā, kas ievērojami atviegloja un ietekmēja jūras satiksmi un tirdzniecību. Kad portugāļi bija attīstījuši [[Karaka|karaku]] un vēlāk [[Karavela|karavelu]], eiropiešu domas atgriezās pie teiksmainajiem austrumiem. Atklājumiem bija vairāki iemesli. [[Monetārisms|Monetāristi]] uzskata, ka galvenais atklājumu laikmeta iemesls bija nopietnais [[Dārgmetāla stienis|dārgmetāla stieņu]] trūkums Eiropā. Eiropas ekonomika bija atkarīga no zelta un sudraba naudas, bet nepietiekamās pašmāju piegādes lielu daļu Eiropas bija iegrūdušas recesijā. Cits faktors bija gadsimtiem ilgais konflikts starp ibēriešiem un musulmaņiem dienvidos. Pēc tam kad [[turki]] 1453. gadā ieņēma [[Konstantinopole|Konstantinopoli]], [[Osmaņu impērija]] savā kontrolē pārņēma [[Zīda ceļš|austrumu tirdzniecības ceļus]] un liedza eiropiešiem šo ceļu izmantošanu.<ref>Cleveland R., Rankin R. B. [https://archive.org/details/in.ernet.dli.2015.226262/page/n19/mode/2up ''New York: the World's Capital City, Its Development and Contributions to Progress''] Harper & Brothers, 1948. 5. lpp.</ref> Iespēja apiet musulmaņu valstis Ziemeļāfrikā gar sānu tika uzskatīta par būtisku eiropiešu izdzīvošanai. Tajā pašā laikā ibērieši daudz mācījās no saviem arābu kaimiņiem. Gan karaka, gan karavela, abas, izmantoja Vidusjūras [[latīņu bura]]s, kas kuģus padarīja daudz manevrētspējīgākus. Tāpat caur arābiem no jauna tika atklāta [[Ģeogrāfijas vēsture|seno grieķu ģeogrāfija]] pirmo reizi eiropiešu jūrniekiem dodot priekšstatu par Āfrikas un Āzijas formu. === Eiropiešu kolonizācija === 1492. gadā [[Kristofors Kolumbs]] sasniedza [[Amerika|Ameriku]]. Pēc tam eiropiešu sasniegumi jaunu zemju atklājumos un kolonizācijā strauji pieauga. Laikmets pēc 1492. gada ir pazīstams kā [[Kolumba apmaiņa]]s periods. Pirmos iekarojumus veica spāņi, kuri ātri pakļāva lielāko daļu [[Dienvidamerika|Dienvidu]] un [[Centrālamerika]]s, kā arī lielus Ziemeļamerikas rajonus. Portugāļi ieņēma Brazīliju. Briti, francūži un holandieši iekaroja [[Karību jūra]]s salas. Daudzas no tām jau iepriekš bija iekarojuši spāņi vai arī tās bija izmirušas slimību dēļ. Pirmās eiropiešu kolonijas Ziemeļamerikā ietvēra [[Spāņu Florida|spāņu Floridu]], britu apmetnes [[Virdžīnijas kolonija|Virdžīnijā]] un [[Jaunanglija|Jaunanglijā]], franču apmetnes [[Jaunfrancija|Kvebekā]] un [[Luiziāna (Jaunfrancija)|Luiziānā]], kā arī holandiešu apmetnes [[Jaunā Nīderlande|Jaunajā Nīderlandē]]. [[Dānija—Norvēģija]] no 18. līdz 20. gadsimtam atjaunoja tās kolonijas Grenlandē un kolonizēja dažas Virdžīnu salas. [[Attēls:colonisation2.gif|thumb|center|600px|Pasaules kolonizācija 1492—2007]] Jau no paša pirmsākuma rietumu koloniālisms tika realizēts institucionālās publiskās privātās partnerības jeb kopuzņēmuma formā. Kolumba ceļojumus uz Ameriku daļēji finansēja Itālijas investori, bet tā kā Spānijas valsts stingri ierobežoja tirdzniecību ar savām kolonijām (pēc likuma kolonijas varēja tirgoties tikai ar vienu noteiktu ostu metropolē un bagātības veda atpakaļ īpašos konvojos), angļi, francūži un holandieši garantēja [[Monopols|monopoltiesības]] tirdzniecībā tādām [[Akciju sabiedrība|akciju sabiedrībām]] kā [[Britu Austrumindijas kompānija]], [[Nīderlandes Austrumindijas kompānija]] un [[Hudzona līča kompānija]]. Iepriekš nezināmu apgabalu [[Eiropiešu Āfrikas izpēte|atklājumi Āfrikā]] raisīja konfliktējošas eiropiešu pretenzijas uz Āfrikas teritorijām. Līdz 15. gadsimtam eiropieši izpētīja Āfrikas piekrasti meklējot ūdens ceļu uz Indiju. Šīs ekspedīcijas pārsvarā veica [[Portugāle|portugāļi]], kuriem bija Romas pāvesta pilnvara izmantot visas [[Kristieši|nekristiešu]] zemes [[Austrumu puslode|austrumu puslodē]]. Eiropieši izveidoja piekrastes kolonijas, lai iegādātos vai nolaupītu vergus [[Atlantijas vergu tirgus|Atlantijas vergu tirgum]], bet kontinenta iekšiene palika neizpētīta līdz 19. gadsimtam. Visu laiku šajā periodā notika pakāpeniska kontinenta kolonizācija, kura beidzās ar pilnīgu eiropiešu koloniālo varu Āfrikā. Tas mainīja Āfrikas kontinenta nākotni. Saknes [[Rietumu imperiālisms Āzijā|imperiālismam Āzijā]] sniedzas līdz pat 15. gadsimta beigām, kad notika virkne jūras ceļojumu ar mērķi atrast jūras ceļu uz Indiju un cerībā nodibināt tiešus garšvielu tirdzniecības sakarus starp Eiropu un Āziju. Pirms 1500. gada Eiropas saimniecības bija lielā mērā pašpietiekamas ar tikai nelielu pienesumu no tirdzniecības ar Āziju un Āfriku. Tomēr nākamajā gadsimtā Eiropas un Āzijas saimniecības, attīstoties jauniem globāliem tirdzniecības ceļiem, pamazām savstarpēji integrējās. Agrīnais eiropiešu politiskais, komerciālais un kultūras spiediens veicināja pieaugošu vērtīgu preču tirdzniecību — pamata faktoru, kas ļāva izaugt mūsdienu modernās pasaules kapitālistiskajai iekārtai. Sākot ar 16. gadsimtu vairākas Eiropas nācijas nodibināja [[Koloniālā Indija|kolonijas Indijā]]. Tādas valdošās Eiropas varas kā holandieši, briti, francūži un citi uzsāka savstarpēju sāncensību. === Minu jūras pasaule === ==== Džena He ceļojumi ==== 15. gadsimtā, pirms eiropiešu atklājumu laikmeta sākuma, ķīniešu Minu dinastija veica jūras operāciju, kura tāpat kā vēlākās eiropiešu ekspedīcijas, primāri tika domāta, lai izplestu savu varu, palielinātu tirdzniecības apjomus un dažos gadījumos ar varu pakļautu vietējos iedzīvotājus. 1405. gadā Minu dinastija pavēlēja musulmaņu einuham Dženam He vadīt no vairāk nekā 27 000 jūrnieku un 62 līdz 300 kuģiem sastāvošu floti, aizsākot ekspedīciju periodu, kurš ilgs 33 gadus. Septiņu reisu laikā Džens He viesojās vairāk nekā 30 zemēs Indijas okeāna piekrastē. Imperatora Junles vadībā šī jūras iniciatīva primāri kalpoja vēstuļu nogādāšanai ar kurām tika pieprasītas dāvanas un padevība centrālajai karalistei (''middle kingdom'' — angļu val.); lai iegūtu attiecīgās zemes labvēlību, vispirms tika dotas dāvanas, bet, ja apstākļi prasīja, Džena He flote ķērās pie vardarbības. Rezultātā tika sekmīgi nodibināti sakari ar 48 jaunām atkarīgajām teritorijām un iegūtas vairāk nekā 180 jaunas tirdzniecības preces, daudzas no tām bija dāvanas. Šīs ekspedīcijas paplašināja Ķīnas diplomātisko pārākumu reģionā, kā arī stiprināja tās ekonomiskās saites. Kad ekspedīcijas beidzās, Ķīnas varenība uz jūras izplēnēja un gadsimtiem ilgi tai trūka spēcīgas kara flotes. ==== Citas Minu jūras aktivitātes ==== Impērijas sponsorēto reisu izbeigšanās tomēr nekādā veidā nenozīmēja, ka Minu ļaudis vairāk neietu jūrā. Tirgotāji, pirāti, zvejnieki un citi savā dzīvesveidā bija atkarīgi no laivām un kuģiem, kā arī gan pastāvīgā, gan īslaicīgā imigrācija uz Dienvidaustrumāziju turpinājās visu Minu valdīšanas laiku. Tā kā ķīnieši un ķīniešu imigranti Dienvidaustrumuāzijā bija galvenie spēlētāji Dienvidķīnas jūras tirdzniecībā, spāņu tirdzniecībai Manilā bija nepieciešami gan paši ķīniešu tirgotāji, gan viņu izmantotie kuģi. Ķīniešu tirgotāji ne tikai piegādāja spāņiem par Amerikas sudrabu pirktās preces, bet ķīniešu kuģu būvētāji izgatavoja arī slavenās galeonas, kuras divas reizes gadā pāri Klusajam okeānam veda šīs preces un sudrabu turp un atpakaļ. === Kliperu maršruts === [[Attēls:ClipperRoute.png|thumb|[[Kliperu maršruts]], kuru izmantoja kuģi ejot no Anglijas uz Austrāliju/Jaunzēlandi un atpakaļ]] Šī perioda laikā [[Kliperis|kliperi]] starp Eiropu un [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]], Austrāliju un Jaunzēlandi izmantoja tā saucamo [[Kliperu maršruts|kliperu maršrutu]]. Tas veda no rietumiem uz austrumiem cauri [[Dienvidu okeāns|Dienvidu okeānam]] un izmantoja [[Rēcošie četrdesmitie|rēcošo četrdesmito]] spēcīgos rietumu vējus. Smagajos apstākļos tika pazaudēti daudzi kuģi un gāja bojā daudzi jūrnieki, īpaši tas attiecās uz [[Hornas rags|Hornas ragu]], kuram kliperiem vajadzēja apiet apkārt atgriežoties Eiropā. Hornas ragu savā ceļojumā apkārt pasaulei 1578. gadā atklāja Sers [[Frānsiss Dreiks]]. Šis atklājums kādu laiku palika neizmantots, jo kuģi turpināja lietot zināmo ceļu cauri Magelāna šaurumam.<ref>[https://www.goldenhind.co.uk/the-circumnavigation.html The Circumnavigation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240910005603/https://www.goldenhind.co.uk/the-circumnavigation.html |date={{dat|2024|09|10||bez}} }} Golden Hind. Skatīts: 2024. gada 18. jūnijā</ref> 17. gadsimta sākumā holandiešu tirgotājs [[Jakobs Lemērs]] kopā ar kuģu vadītāju [[Villems Shautens|Villemu Shautenu]] ķērās pie Dreika ierosinājuma, par jūras ceļu uz dienvidiem no [[Ugunszeme]]s, izpētes. Laikā, kad atklāja Horna ragu, tika uzskatīts, ka tas ir Ugunszemes galējais dienvidu punkts. Neparedzamie un skarbie laikapstākļi, kā arī viļņi Dreika šaurumā, apgrūtināja izpēti un tikai 1624. gadā tika noskaidrots, ka Hornas rags īstenībā ir sala. Interesanta liecība par smagajiem apstākļiem ir fakts, ka 650 kilometru attālumā esošo Antarktīdu atklāja tikai 1820. gadā, lai arī Dreika šaurums vairāk nekā 200 gadus bija dzīvs jūras ceļš. Kliperu maršruts savu nozīmi zaudēja ieviešot [[Tvaikonis|tvaikoņus]], kā arī atverot [[Suecas kanāls|Suecas]] un [[Panamas kanāls|Panamas kanālus]]. === Laikmeta noriets === Tiek uzskatīts, ka [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|atklājumu laikmets]] beidzās 17. gadsimta sākumā. Šajā laikā eiropiešu kuģi jau bija pietiekoši pamatīgi būvēti un jūrnieki pietiekoši kompetenti, lai ceļotu uz praktiski jebkuru planētas vietu. Atklājumi, protams, turpinājās. Arktikas un Antarktikas jūras netika atklātas līdz pat 19. gadsimtam. == Buru laikmets == Buru laikmets, termina plašākajā nozīmē, aizsākās ar jūras piekrastes izpēti uzplaukstot seno laiku civilizācijām. [[Senā Divupe|Senajai Divupei]], [[Tālie Austrumi|Tālajiem Austrumiem]] un [[Civilizācijas šūpulis|civilizācijas šūpulim]] [[Arābijas jūra]] bija svarīgs [[Okeāns|jūras]] [[tirdzniecības ceļš]] kopš piekrastes burinieku ēras no, iespējams, trešās tūkstošgades pirms mūsu ēras, bet, pavisam noteikti, no otrās tūkstošgades beigām pirms mūsu ēras, līdz pat, un iekļaujot, pēdējām [[Buru laikmets|buru laikmeta]] dienām. [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] laikā pastāvēja vairāki kombinētie zemes un jūras tirdzniecības ceļi, kuri paļāvās uz [[Jūras transports|jūras transportu]] ejot apkārt grūti pārvarāmām iekšzemes [[Reljefa forma|reljefa formām]] ziemeļos. Šie ceļi parasti sākās [[Tālie Austrumi|Tālajos Austrumos]] ar pārkraušanu vēsturiskajā [[Bharuča|Bharučā]] (''Bharuch''), tad tie veda gar neviesmīlīgo mūsdienu [[Irāna]]s krastu un visbeidzot pie [[Hadramauta]]s sadalījās divās plūsmās: uz ziemeļiem [[Adenas līcis|Adenas līcī]] un tālāk uz [[Levante|Levanti]]; vai arī uz dienvidiem, uz [[Aleksandrija|Aleksandriju]], caur tādām Sarkanās jūras ostām kā [[Aksuma]]. Katrā no lielajiem ceļiem bija nepieciešama preču pārkraušana uz dzīvnieku karavānām, kuras ceļoja cauri tuksnešainām zemēm un tur bija pakļautas uzbrukumiem, kā arī vietējo patvalžu realizētai nodevu izspiešanai. Dienvidu piekrastes ceļš apejot grūti pārvaramās zemes [[Arābijas pussala]]s dienvidos (mūsdienu [[Jemena|Jemenu]] un [[Omāna|Omānu]]) bija nozīmīgs un [[Ēģipte|ēģiptiešu]] [[Faraons|faraoni]] uzbūvēja vairākus seklus kanālus, lai apkalpotu tirdzniecību: viens no tiem veda vairāk vai mazāk gar mūsdienu [[Suecas kanāls|Suecas kanāla]] gultni, bet cits no Sarkanās jūras uz [[Nīla|Nīlu]]. Abas būves jau senatnē iznīcināja lielas [[smilšu vētra]]s. Mūsdienu rietumvalstīs par eiropiešu buru laikmetu uzskata periodu, kura [[Starptautiskā tirdzniecība|starptautiskajā tirdzniecībā]] un [[Jūras karadarbība|jūras karadarbībā]] dominēja [[Burinieks|burinieki]]. [[Bura|Buru]] laikmets lielā mērā sakrīt ar [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi|atklājumu laikmetu]] no 15. līdz 18. gadsimtam. Pēc 17. gadsimta uz angļu jūras kartēm terminu [[Lamanšs|Britu jūra]] nomainīja [[Lamanšs]]. Periodā no 15. līdz 18. gadsimtam [[Taisnā bura|taisno buru]] kuģi pārvadāja [[Eiropas tautas|eiropiešu]] kolonistus uz daudzām pasaules vietām vienā no pašām svarīgākajām [[Iedzīvotāju migrācija|cilvēku migrācijām]] rakstītajā vēsturē. Šo periodu raksturoja nozīmīgi eiropiešu karalistu atklājumi un kolonizācijas centieni. 18. gadsimtā izstrādātais [[sekstants]] ļāva daudz precīzāk uznest uz jūras kartes atrašanās vietas. === Ievērojamas personas === [[Attēls:Battle of Lepanto 1571.jpg|thumb|[[Lepanto kauja]] 1571. gadā]] [[Johans no Austrijas]] bija militārais līderis, kura slavenākā uzvara bija [[Lepanto kauja]] 1571. gadā. Karalis Filips nozīmēja Johanu par [[Svētā līga]]s [[kara flote]]s komandieri, kura gatavojās stāties pretī Osmaņu impērijai. Johans ar sev piemītošajām līdera prasmēm un harizmu bija spējīgs apvienot šo pavisam atšķirīgo koalīciju un sakaut osmaņus un to sabiedrotos, [[Kaperis|kaperus]], vēsturiskajā [[Lepanto kauja|Lepanto kaujā]]. [[Gilberts Kīts Čestertons]] atzīmēja viņa lomu kaujā savā dzejolī "[https://en.wikisource.org/wiki/Poems_(Chesterton,_1915)/Lepanto Lepanto]". [[Mārtens Tromps]] bija [[Nīderlande|holandiešu]] kara flotes virsnieks un vēlāk [[admirālis]]. 1639. gadā, [[Nīderlandes Neatkarības karš|holandiešiem cīnoties par savu neatkarību no Spānijas]], Tromps sakāva uz [[Flandrija|Flandriju]] ejošu lielu spāņu floti [[Daunsas kauja|Daunsas kaujā]] (''Battle of the Downs''), tādējādi izbeidzot Spānijas kara flotes kundzību. Ievadošajā kaujā, kura norisinājās [[Šauruma kauja|1639. gada 18. septembrī]], Tromps bija pirmais zināmais flotes komandieris, kurš ar nolūku izmantoja [[kaujas līnija]]s taktiku. Viņa flagkuģis šajā laikā bija ''Aemilia''. [[Pirmais angļu-holandiešu karš|Pirmā angļu-holandiešu kara]] laikā, no 1652. līdz 1653. gadam, Tromps komandēja holandiešu floti [[Dungenesas kauja|Dungenesas]] (''Dungeness''), [[Portlendas kauja|Portlendas]], [[Gabbardas kauja|Gabbardas]] un [[Ševeningenas kauja|Ševeningenas]] kaujās. Pēdējā no tām viņu nošāva snaiperis no [[Viljams Penns (Karaliskās kara flotes virsnieks)|Viljama Penna]] kuģa masta. Trompa flagkuģa ''[[Brederode]]'' komandieris [[Egberts Bartolomejs Kortenaers]] (''Egbert Bartholomeusz Kortenaer'') uzturēja flotes morāli nenolaižot Trompa karogu un izliekoties, ka Tromps vēl joprojām ir dzīvs. [[Kornelis Tromps]] bija [[Nīderlandes Republika|holandiešu]] un dāņu kara flotu virspavēlnieks. 1656. gadā viņš piedalījās [[Gdaņska]]s ([[Gdaņska|Dancigas]]) atbrīvošanā. 1658. gadā tika atklāts, ka viņš izmantoja savus kuģus luksusa preču pārvadāšanā, kā rezultātā tika sodīts un atstādināts no amata līdz 1662. gadam. 1665. gada 29. janvārī, neilgi pirms [[Otrais angļu-holandiešu karš|otrā angļu-holandiešu kara]], viņu paaugstināja par [[Viceadmirālis|viceadmirāli]]. [[Loustoftas kauja]]s (''Battle of Lowestoft'') laikā viņš novērsa pilnīgu katastrofu pārņemot flotes komandēšanu un ļaujot tās lielākajai daļai izbēgt. 1676. gadā viņš kļuva par Dānijas kara flotes ģenerāladmirāli un [[Ziloņa Ordenis|Ziloņa Ordeņa]] bruņinieku. Viņš sakāva Zviedrijas kara floti [[Ēlandes kauja|Ēlandes kaujā]], viņa vienīgajā uzvarā kā flotes komandierim. [[Attēls:John Cleveley the Younger, Views of the South Seas (No. 3 of 4).jpg|thumb|[[Džeimss Kuks|Džeimsa Kuka]] komandētie HMS<ref>Viņas Majestātes kuģis (''Her majesty ship (HMS'') — angļu val.)</ref> [[HMS Resolution (1771)|''Resolution'']] un HMS [[HMS Discovery (1774)|''Discovery'']] Taiti]] [[Čārlzs Hārdijs]] bija [[Lielbritānijas Karaliste|britu]] [[kara flote]]s [[virsnieks]] un [[Koloniālisms|kolonijas]] [[gubernators]]. Viņš 1744. gadā tika nozīmēts par [[Ņūfaundlendas Kolonija|Ņūfaundlendas]] [[Britu impērija|britu kolonijas]] gubernatoru un virspavēlnieku. 1758. gadā viņš un [[Džeimss Volfs]] uzbruka franču posteņiem [[Sentlorensa]]s grīvā un iznīcināja visas franču zvejnieku apmetnes gar mūsdienu [[Ņūbransvika]]s ziemeļu piekrasti un gar [[Gaspē pussala|Gaspē pussalu]]. [[Augusts Keppels]] bija [[Lielbritānija (sala)|britu]] admirālis, kurš nodrošināja pārsvaru jūrā [[Septiņgadu karš|septiņgadu kara]] un [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības kara]] laikā. Pēdējā konflikta noslēdzošajos gados viņš kalpoja par [[Pirmais Admiralitātes Lords|Pirmo Admiralitātes Lordu]]. Septiņgadu kara laikā Keppels atradās dienestā visu laiku. 1755. gadā viņš bija Ziemeļamerikā, 1756. gadā pie Francijas krastiem, 1758. gadā viņu komandēja kreisēt gar Āfrikas rietumu piekrasti nolūkā samazināt franču apmetņu skaitu un Keppela kuģis ''Torbay'' 1759. gadā bija pirmais, kas iesaistījās [[Kiberonas līča kauja|Kiberonas līča kaujā]]. 1757. gadā viņš tika iekļauts tribunālā, kurā tiesāja admirāli [[Džons Bings|Bingu]]. Keppels centās panākt admirāļa apžēlošanu, tomēr, ne viņš, ne arī viņa sabiedrotie, nespēja sniegt nevienu nopietnu iemeslu, kāpēc spriedums būtu atceļams. Kad 1762. gadā Spānija pievienojās Francijai, viņu, kopā ar seru [[Džordžs Pokoks|Džordžu Pokoku]], kā komandiera vietnieku nosūtīja ekspedīcijā, kura ieņēma [[Havana|Havanu]]. Keppelu piemeklēja drudzis, kurš atņēma dzīvību lielai daļai kareivju un jūrnieku. Par veiksmīgo operāciju viņš saņēma 25 000 sterliņu mārciņu lielu balvu, kas atbrīvoja Augustu Keppelu no nepatīkamās situācijas, kādā atradās izšķērdīga tēva pazudinātas ģimenes jaunākais dēls. [[Edvards Hoks]] bija jūras virsnieks [[Apvienotās Karalistes jūras kara flote|Karaliskajā kara flotē]]. Risinoties [[Karš par Austrijas mantojumu|karam par Austrijas mantojumu]] viņu paaugstināja par [[Kontradmirālis|kontradmirāli]]. Septiņgadu kara laikā, 1756. gadā, Hoks nomainīja admirāli [[Džons Bings|Džonu Bingu]] kā komandieris [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. [[Ričards Hovs]] bija britu admirālis. Ziemeļamerikas sacelšanās laikā tika uzskatīts, ka Hovs simpatizē kolonistiem — iepriekšējos gados viņš bija mēģinājis iepazīties ar [[Bendžamins Franklins|Bendžaminu Franklinu]], kurš bija Hova māsas, populāras Londonas sabiedrības dāmas, draugs. Savas karjeras laikā Hovs izcēlās ar netipisku taktisku oriģinalitāti. Viņa sniegumu nepārspēja pat [[Horācijs Nelsons|Nelsons]], kurš, tāpat kā citi Hova pēcteči, dienēja daudz labāk apmācītās eskadrās un guva labumu no Hova darba. [[Horācijs Nelsons]] bija britu admirālis, slavens ar savu piedalīšanos [[Napoleona kari|Napoleona karos]] un īpaši [[Trafalgaras kauja|Trafalgaras kaujā]], izšķirošā britu uzvarā šajā karā, kuras laikā Nelsons krita.<ref>[https://nelson-society.com/life-of-nelson/chronology/ Chronology of Nelson]{{Novecojusi saite}} The Nelson Society. Skatīts: 2024. gada 25. jūnijā</ref> Tika atzīmēta Nelsona ievērojamā spēja iedvesmot un paņemt labāko no saviem vīriem līdz pat tādam līmenim, ka šai īpašībai radās savs apzīmējums: "Nelsona pieskāriens". Viņa darbības Napoleona karos panāca to, ka Nelsonam pirms un pēc viņa nāves izrādīja tādu cieņu, kādu saņēma tikai nedaudzi militārie līderi visas britu vēstures laikā. [[Aleksandrs Deivisons]] bija Horācija Nelsona laikabiedrs un tuvs draugs. Deivisons ir atbildīgs par vairākām darbībām, kuras cildināja Nelsona publisko tēlu. Starp šīm darbībām bija medaļas ieviešana par godu uzvarai [[Kauja pie Nīlas|kaujā pie Nīlas]] un [[Nelsona Memoriāls|Nelsona Memoriāla]] izveidošana viņa īpašumā [[Svārlenda|Svārlendā]] (''Swarland'') Nortamberlendas grāfistē. Būdams tuvs admirāļa draugs, viņš darbojās kā starpnieks, kad juka Nelsona laulība ar viņa sievu [[Frānsisa Nelsone|Frānsisu Nelsoni]], kuru Nelsons krāpa ar [[Emma Hamiltone|Emmu Hamiltoni]]. [[Attēls:Trafalgar Crepin mg 0578.jpg|thumb|[[Trafalgaras kauja]] 1805. gadā]] [[Haids Pārkers]] 1778. gadā piedalījās [[Savanas ieņemšana|Savanas ekspedīcijā]], bet nākamajā gadā viņa kuģis cieta avārijā pie naidīgās [[Kuba]]s krastiem. Viņa vīriem tomēr izdevās ierakties un beigu beigās viņus no salas nocēla. Pārkers ar savu tēvu vienu reizi piedalījās karadarbībā Dogera sēklī un ar [[Ričards Hovs|Ričardu Hovu]] divās operācijās [[Gibraltāra šaurums|Gibraltāra šaurumā]]. 1793. gadā, tikko kā kļūstot par kontradmirāli, viņš dienēja [[Semjuels Huds|Semjuela Huda]] vadībā [[Tulona|Tulonā]] un [[Korsika|Korsikā]], bet divus gadus vēlāk, tagad jau kā [[viceadmirālis]] Pārkers, [[Viljams Hotems|lorda Hotema]] (''Hotham'') vadībā piedalījās neizšķirošās flotes operācijās 1795. gada 13. martā un 1795. gada 13. jūlijā. No 1796. līdz 1800. gadam Pārkers bija komandieris [[Jamaika|Jamaikā]] un veica prasmīgas operācijas [[Vestindija|Vestindijā]]. [[Edvards Pelljū]] (''Edward Pellew'') bija britu kara flotes virsnieks, kurš cīnījās [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karā]], [[Francijas revolucionārie kari|Francijas revolucionārajos karos]] un Napoleona karos. Pelljū atceras kā virsnieku un džentlmeni, kurš bija nopelnījis savus īpašumus un titulus ar lielu drosmi, līdera dotībām un prasmi, kalpojot par paraugu kara flotes virsnieku daudzpusībai un apņēmībai Napoleona karu laikā. [[Antuāns de Sartīns]] (''Antoine de Sartine'') bija franču valstsvīrs, karaļa [[Luijs XVI|Luija XVI]] [[Francijas kara flotes ministru saraksts|Kara flotes valsts sekretārs]]. Sartīns mantoja spēcīgu [[Francijas jūras kara flote|Francijas jūras kara floti]], kuru bija atjaunojis [[Etjēns Fransuā de Šuazels|Šuazels]] pēc katastrofas [[Septiņgadu karš|septiņgadu karā]], kad Francija zaudēja [[Kanāda (Jaunā Francija)|Kanādu]], [[Luiziāna (Jaunfrancija)|Luiziānu]] un [[Franču Indija|Indiju]]. Atjaunotā flote vēlāk sakaus britu jūras kara floti [[Francija Amerikas Savienoto Valstu neatkarības karā|Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karā]]. [[Džeimss Sumaress]] (''James Saumarez'') bija britu Karaliskās kara flotes admirālis, ievērojams ar savu uzvaru [[Alhesirasas kampaņa|Alhesirasas kaujā]]. 1801. gadā viņu paaugstināja par [[Zilās eskadras kontradmirālis|zilās eskadras kontradmirāli]], piešķīra baroneta titulu un uzdeva komandēt nelielu eskadru, kuras uzdevums bija uzraudzīt spāņu flotes kustību [[Kadisa|Kadisā]]. Starp 6. un 12. jūliju viņš demonstrēja izcilu savu dienesta pienākumu izpildi, kuru laikā vispirms tika atspiests no Alhesirasas, bet vēlāk iesaistījās cīņā ar daudz spēcīgākiem kombinētiem franču un spāņu spēkiem Alhesirasas kaujā. Par savu dienestu Sumaress saņēma [[Pirts ordenis|Pirts ordeni]] un viņam piešķīra [[Londonas pilsētas goda pilsonis|Londonas pilsētas goda pilsoņa]] (''freedom of the City of London'') statusu. [[Deivids Porters]] [[Pirmais Berberu karš|Pirmā Berberu kara]] laikā (no 1801. līdz 1807. gadam) bija vecākais komandiera palīgs uz USS<ref>Savienoto Valstu kuģis (''United States Ship (USS)'' — angļu val.)</ref> [[USS Enterprise (1799)|''Enterprise'']], USS [[USS New York (1800)|''New York'']] un USS [[USS Philadelphia (1799)|''Philadelphia'']]. Kad ''Philadelphia'' [[Tripole]]s ostā 1803. gada 31. oktobrī uzsēdās uz sēkļa, viņš krita gūstā. Pēc Portera atbrīvošanas no gūsta 1805. gada 3. jūnijā, viņš palika [[Vidusjūra|Vidusjūrā]] kā USS [[USS Constitution|''Constitution'']] un vēlāk ''Enterprise'' komandieris. No 1808. līdz 1810. gadam viņš bija jūras spēku komandieris [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]]. Kā USS [[USS Essex (1799)|''Essex'']] komandieris [[Britu—amerikāņu karš|britu—amerikāņu karā]], Porters kļuva slavens 1812. gada 13. augustā sagrābjot konfliktā pirmo britu karakuģi HMS [[HMS Alert (1804)|''Alert'']] kopā ar vairākiem tirdzniecības kuģiem. 1813. gadā viņš ar ''Essex'' burāja apkārt [[Hornas rags|Hornas ragam]] un kreisēja Klusajā okeānā apdraudot britu vaļu medniekus. 1814. gada 28. martā Porters [[Valparaiso]] tuvumā bija spiests padoties pēc nevienlīdzīgas cīņas ar fregatēm HMS [[HMS Phoebe (1795)|''Phoebe'']] un HMS [[HMS Cherub (1806)|''Cherub'']] un tikai tad, kad viņa kuģis bija tik ļoti bojāts, ka nevarēja turpināt izrādīt pretestību. === Spāņu un angļu armādas === {{Pamatraksts|Neuzvaramā armāda}} [[Attēls:C.C. van Wieringen The Spanish Armada off the English coast.jpg|thumb|Spānijas "Neuzvaramā armāda" pie Anglijas krastiem]] "[[Neuzvaramā armāda]]" bija Spānijas flote, kura 1588. gadā [[Medinas Sidonijas hercogs|Medinas Sidonijas hercoga]] vadībā devās cīņā pret Angliju. "Neuzvaramo armādu" sūtīja Spānijas karalis [[Felipe II]], kurš līdz savas sievas [[Marija Tjudora|Marijas Tjudoras]] nāvei, pirms trīsdesmit gadiem, bija Anglijas karalis konsorts. Ekspedīcijas mērķis bija pavadīt [[Aleksandrs Farnese|Parmas hercoga]] armijas [[tercio]] (XVI gs. Spānijas armijas kājnieku vienības apzīmējums) no [[Spāņu Nīderlande]]s pāri [[Ziemeļjūra]]i uz izsēšanās vietu dienvidaustrumu Anglijā. Kad armija būtu apspiedusi angļu atbalstu [[Nīderlandes Republika|Apvienotajām Provincēm]], kuras veidoja daļu no [[Spāņu Nīderlande]]s, tika plānots atgriezt uzbrukumus [[Spānijas Impērija|spāņu valdījumiem]] [[Jaunā pasaule|jaunajā pasaulē]] un Atlantijas [[Spāņu bagātību flote|bagātību flotei]]. Tāpat tika cerēts mainīt virzienu protestantu revolūcijai Anglijā un šajā punktā ekspedīciju atbalstīja pāvests [[Siksts V]] ar solījumu par dotāciju, ja spāņiem izdotos izsēsties Anglijā.<ref>[https://en.wikisource.org/wiki/Catholic_Encyclopedia_(1913)/Spanish_Armada Pollen J. H. Catholic Encyclopedia, Volume 1] Robert Appleton Company, 1913. gads, Spanish Armada IV. Catholic co-operation. Skatīts: 2024. gada 1. jūlijā</ref> Sākotnēji flotes komandēšanu uzticēja Alvaro de Bazanam (''Alvaro de Bazan''), ļoti pieredzējušam kara flotes komandierim, kurš nomira dažus mēnešus pirms flote atstāja Lisabonu 1588. gada maijā. "Neuzvaramā armāda" sastāvēja no apmēram 130 karakuģiem un pārbūvētiem tirdzniecības kuģiem. Pēc ielaušanās Ziemeļjūrā cauri [[Lamanšs|Lamanšam]], [[Gravlina]]s (''Gravelines''), kura atradās uz Francijas un [[Spāņu Nīderlande]]s robežas, piekrastē armādai uzbruka 200 angļu kuģu flote, kurai aktīvi palīdzēja arī holandiešu jūras kara flote. [[Uguns kuģis|Uguns kuģu]] uzbrukums lika armādas kuģiem pamest drošu enkurvietu un pēc sekojošās kaujas spāņi atteicās no plāna savienoties ar Parmas armiju. Vējš Spānijas "Neuzvaramo armādu" aiznesa uz ziemeļiem gar Anglijas austrumu krastu, kur tika pieņemts nepārdomāts stratēģisks lēmums burāt apkārt Skotijai Atlantijas okeānā un pēc tam gar Īriju atgriezties Spānijā. Tomēr īpaši nelabvēlīgie laikapstākļi iznīcināja daļu flotes, vairāk nekā 24 kuģi gāja bojā Īrijas ziemeļu un rietumu piekrastē, bet izdzīvojušie bija spiesti meklēt patvērumu Skotijā. No Spānijas "Neuzvaramās armādas" sākotnējā kuģu skaita, apmēram 50 neatgriezās Spānijā. Tomēr tieši Felipes Karaliskās kara flotes zaudējumi bija salīdzinoši nelieli: neatgriezās tikai septiņi kuģi un no tiem tikai trīs tika pazaudēti kaujā ar ienaidnieku. [[Angļu armāda]] bija karakuģu flote, kuru [[Angļu–spāņu karš (1585–1604)|angļu—spāņu kara]] (1585—1604) laikā, 1589. gadā, uz Pireneju piekrasti nosūtīja Anglijas karaliene [[Elizabete I]]. To vadīja admirālis Sers [[Frānsiss Dreiks]] un ģenerālis Sers [[Džons Noriss]] un tai neizdevās izmantot priekšrocības, kādas Anglijai radās pēc [[Neuzvaramā armāda|Spānijas "Neuzvaramās armādas"]] sakāves un izklīdināšanas iepriekšējā gadā. Neizmantojot iespēju izšķirošam triecienam pa novājināto Spāniju, ekspedīcija izgāzās un iztukšoja kroņa kasi, kura ilgās [[Elizabete I|Elizabetes I]] valdīšanas laikā bija tik rūpīgi uzkrāta. [[Angļu–spāņu karš (1585–1604)|Angļu—spāņu karš]] izmaksāja ļoti dārgi abām pusēm un Spānija pati, karojot arī ar Franciju un Apvienotajām Provincēm, 1596. gadā piedzīvoja bankrotu nespējot atdot parādus pēc vēl viena reida uz Kadisu. Tomēr angļu armādas neveiksme bija pagrieziena punkts un šī sarežģītā konflikta dalībnieki piedzīvoja mainīgu veiksmi līdz 1604. gada [[Londonas līgums (1604)|Londonas līgumam]], kad tika noslēgts miers. Spānija uzbūvēja jaunu jūras kara floti un ātri atguvās no zaudējuma. Jaunā flote nodrošināja tādu dominanci jūrā, kāda nebija pat pirms armādas, tomēr piecdesmit gadus vēlāk to sakāva [[Nīderlandes Neatkarības karš|holandieši]] iezīmējot Spānijas jūras kara flotes norieta sākumu. Iestājoties mieram, angļi varēja nostiprināt savu ietekmi Īrijā un koncentrēties uz koloniju veidošanu Ziemeļamerikā. === Ziemeļamerikas jūrniecība === [[Savienoto Valstu tirdzniecības flotes vēsture|Savienoto Valstu jūrniecības vēsture]] mūsdienu izpratnē sākās ar pirmo veiksmīgo angļu koloniju, kuru nodibināja 1607. gadā pie [[Džeimsa upe]]s [[Džeimstauna (Virdžīnija)|Džeimstaunā]]. Gadu desmitiem tā nīkuļoja līdz 17. gadsimta beigās ieradās jauns kolonistu vilnis, kurš izveidoja uz tabakas bāzētu komerciālu lauksaimniecību. Sakari starp Amerikas kolonijām un Eiropu, ar kuģniecību kā stūrakmeni, turpinās netraucēti augt gandrīz divsimt gadus. [[Kontinentālā jūras kara flote]] tika izveidota [[ASV revolūcija|Amerikas revolūcijas]] laikā no 1774. līdz 1775. gadam. Pateicoties kontinentālās jūras kara flotes šķietamajam patronam [[Džons Adamss (prezidents)|Džonam Adamsam]] un enerģiskajam atbalstam Kongresā, tiesa, saskaroties ar sīvu opozīciju, flote kopumā izveidojās par salīdzinoši ievērojamu spēku ņemot vērā ierobežotos patriotu apgādes resursus. [[Sešas sākotnējās Savienoto Valstu Jūras kara flotes fregates|Sešas sākotnējās Savienoto Valstu fregates]] bija pirmās [[ASV Jūras kara flote|Savienoto Valstu Jūras kara flotes]] [[fregate]]s, kuru būvi 1794. gada 27. martā akceptēja [[ASV Kongress|Kongress]] ar [[1794. gada jūras kara flotes akts|1794. gada jūras kara flotes aktu]] par 688 882,82 ASV dolāriem. [[Džons Pols Džonss (ASV Jūras kara flotes virsnieks)|Džons Pols Džonss]] bija Amerikas pirmais plaši zināmais [[Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš|Neatkarības kara]] [[ASV Jūras kara flote|jūras kara flotes]] varonis. Džons Pols pieņēma vārdu Džons Džonss pēc tam kad 1773. gadā aizbēga uz sava brāļa mājām [[Frederiksburga|Frederiksburgā]], lai izvairītos no karātavu cilpas [[Tobāgo]] pēc incidenta, kurā viņš tika apvainots sev pakļauta jūrnieka nogalināšanā. Sākoties [[ASV revolūcija|Amerikas revolūcijai]], pēc sava brāļa ierosinājuma, viņš sāka lietot vārdu Džons Pols Džonss. Lai arī savas karjeras laikā kara flotē viņš nekad neieņēma augstāku amatu par [[Kontinentālā jūras kara flote|kontinentālās jūras kara flotes]] kuģa komandieri, pēc uzvaras pār HMS [[HMS Serapis|''Serapis'']] ar fregati USS [[USS Bonhomme Richard|''Bonhomme Richard'']], Džons Pols Džonss kļuva par pirmo īsto amerikāņu jūras kara flotes varoni un augsti novērtētu kaujas komandieri. [[Džonatans Hārdens]] [[ASV revolūcija]]s laikā bija [[korsārs]], [[virsleitnants]] uz [[slūpe]]s [[Masačūsetsas kuģis Tyrannicide (1776)|''Tyrannicide'']] ar četrpadsmit lielgabaliem. Esot uz borta divus gadus, viņš piedalījās daudzu laupījumu sagrābšanā un 1777. gadā kļuva par kuģa komandieri. [[Attēls:Bombardment of Tripoli, 3 August 1804.tif|thumb|USS [[USS Constitution|''Constitution'']] piedaloties Tripoles bombardēšanā 1804. gada 3. augustā]] [[Džordžs Henrijs Prebls|Džordžs H. Prebls]] bija amerikāņu [[Virsnieks|kara flotes virsnieks]] un [[rakstnieks]], kurš ir pazīstams ar savu [[Amerikas Savienoto Valstu karogs|Amerikas Savienoto Valstu karoga]] vēsturi un pirmo [[Makhenrija forts|Makhenrija forta]] karoga fotogrāfiju, kura iedvesmoja "[[ASV himna|Zvaigžņoto karogu]]". Džordžs pievienojās jūras kara flote kā [[mičmanis]] (''midshipman'') 1835. gada 10. decembrī un dienēja uz USS [[USS United States (1797)|''United States'']] līdz 1838. gadam. [[Edvards Prebls]] bija [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kara flotes virsnieks. Pēc dienesta neatkarības kara laikā, viņu norīkoja par [[Virsleitnants|virsleitnantu]] ASV Jūras kara flotē. 1799. gada janvārī viņš pārņēma 14 lielgabalu brigas USS [[USS Pickering|''Pickering'']] komandēšanu un aizveda to uz [[Vestindija|Vestindiju]], lai aizsargātu amerikāņu tirdzniecības intereses [[Kvazikarš|kvazikara]] laikā ar Franciju. 1799. gada 7. jūnijā viņu paaugstināja par [[Jūras kapteinis|jūras kapteini]] un decembrī iecēla par USS [[USS Essex (1799)|''Essex'']] komandieri, bet 1800. gada janvārī nosūtīja uz Kluso okeānu nodrošināt līdzīgu aizsardzību amerikāņiem, kuri nodarbojās ar tirdzniecību [[Ostindija|Ostindijā]]. Pēc iecelšanas par 3. eskadras komandieri ar USS [[USS Constitution|''Constitution'']] kā [[Flagkuģis|flagkuģi]], 1803. gadā viņš devās uz [[Berberu krasts|berberu krastu]], oktobrī veicināja līguma noslēgšanu ar [[Maroka|Maroku]] un Pirmā Berberu kara laikā nodrošināja [[Tripole]]s blokādi. === Trīsstūra tirdzniecība === 17., 18. un 19. gadsimtā Atlantijas okeānā izveidojās jūras tirdzniecības tīkls, kurš savienoja Eiropu, Āfriku un Ameriku afrikāņu vergu, cukura/melases un ruma trīsstūra veida tirdzniecībā. Šis jūras tirdzniecības ceļš padarīja Eiropu un Ameriku bagātu, tajā pašā laikā ievelkot abas aizvien dziļāk vergu tirdzniecībā. Eiropas tirgotāji iepirka vergus no Āfrikas vergu tirgoņiem, pārveda vergus uz tirgotājiem piederošajām cukura plantācijām Karību reģionā, no kurienes vergu ražoto cukuru/melasi transportēja uz [[Britu Ziemeļamerika|Britu Ziemeļameriku]]. Tur tika destilēts rums, kuru patērēja kolonijās un sūtīja atpakaļ uz Eiropu. Dažos trīsstūra tirdzniecības modeļos kolonijas ieņēma Eiropas vietu un tirdzniecības modelis pārbīdījās. Vergus veda no Āfrikas uz Karību reģionu, cukuru un melasi uz Jaunangliju, bet rumu un citas gatavās preces pārdeva Āfrikā, lai iegūtu vairāk vergus. Abi modeļi nebija ierobežoti tikai ar cukura un tā derivātu tirdzniecību, kuru vietu varēja ieņemt tabaka, kokvilna, kā arī citi plantācijās audzēti izejmateriāli. === Pirātisms Atlantijas okeānā === Atklājumu laikmetā pamata tirdzniecības ceļi uz jauno pasauli veidojās Karību reģionā un Atlantijas okeānā. Šajā koncentrētajā tirdzniecības rajonā pirātisms bija nozīmīgs apdraudējums jūrā 16., 17. un 18. gadsimtā. Dažas valstis izmantoja pirātus savu sāncenšu sabotāžā ejot pat tik tālu, ka tās šādus pirātus atbalstīja un atzina par leģitīmiem. Galu galā tādas jūras lielvalstis kā Anglija un Holande ieviesa stingru pret pirātismu vērstu taktiku, lai stiprinātu to 18. gadsimta tirdzniecības impērijas. 16. un 17. gadsimtā Karību reģionā tirgojās ar vergiem, dārgmetāliem un izejvielām, kuras veidoja arī pirātu laupījumu. Pirāti rīkoja reidus fortiem un uzbruka kuģiem jūrā, lai iegūtu tirgotāju materiālās vērtības. Dažos gadījumos pirāti saistīja sevi ar kādu no jūras lielvalstīm, piemēram, Britāniju, un palīdzēja tai uzbrūkot sāncenšiem, piemēram, Spānijai, tajā pašā laikā atstājot britu tirdzniecību neskartu. Tādos rajonos kā Jamaika, daži pirāti bija draudzīgi noskaņoti pret britiem un uzturējās kolonijas nomalēs. Dažus no šiem pirātiem atzina britu koloniālie gubernatori. 17. un 18. gadsimta laikā angļi un holandieši bija izveidojuši plašas tirdzniecības impērijas un uztvēra pirātismu kā šķērsli turpmākai attīstībai. Angļi uzsāka normatīvo aktu kodifikāciju cīņai pret pirātismu un aktīvu karu pret to, kurš ilga no 1670. gadu beigām līdz 1720. gadiem. Šajā laikā Angļi izveidoja īpašu kuģi, Jamaikas slūpi, kurš bija piemērotāks pirātu atvairīšanai. 1600. gadu beigās briti palielināja savu jūras kara floti un bija spējīgi ar spēku apspiest pirātismu līdz 1720. gadiem, pēc tam turpināja pastāvēt tikai atsevišķi, izolēti gadījumi. === Dzīve jūrā === Kuģniecība, neatkarīgi no tā vai tiek pārvadāta krava vai pasažieri, ir uzņēmējdarbības veids un kuģa kapteiņa pienākumi to atspoguļo. Kapteiņa pirmais pienākums bija pret īpašnieku un bieži kapteini mudināja nopirkt daļu no biznesa vismaz kuģa vienas astotās daļas vērtībā. Kapteiņa otrais pienākums bija pret kravu, kuram sekoja trešais, pret komandu. Komanda tika sadalīta divās maiņās un katra no tām pildīja pienākumus četras stundas ilgās sardzēs, pirms tika nomainīta ar otru. Bieži sardzi no pusnakts līdz 04:00 pildīja visa komanda kopā. Uz amerikāņu kuģiem sardzes tika mainītas starp abām komandas maiņām, ieviešot divu stundu ilgu "suņa" sardzi, tādējādi vienai maiņai nevajadzēja visu laiku pildīt pienākumus tajās pašās diennakts stundās. Jūrnieku darbs to maiņā parasti sastāvēja no vispārējas kuģa apkopes, mazgāšanas, slīpēšanas, krāsošanas un remonta, lai novērstu normālas kuģa ekspluatācijas laikā radušos vai vētras izraisītus bojājumus. Kad radās vajadzība, tika veikti tādi ikdienišķi kuģa darbi kā enkura pacelšana un nolaišana vai buru uzvilkšana un nolaišana. Atpūtas laikā jūrnieki varēja veikt personiskos mājas darbus, mazgāt un labot drēbes, gulēt un ēst. Brīvo laiku bieži pavadīja lasot, rakstot dienasgrāmatu, spēlējot mūzikas instrumentus, veidojot kokgriezumus vai dekoratīvus virvju vijumus. Amerikāņu jūrnieku draugu biedrība Ņujorkā kuģiem aizdeva grāmatu kastes, lai jūrniekiem būtu, ko lasīt.<ref>[https://penobscotbayhistory.org/pbho-1/life-at-sea/life-sea-introduction Life at Sea: Introduction] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240711200017/https://penobscotbayhistory.org/pbho-1/life-at-sea/life-sea-introduction |date={{dat|2024|07|11||bez}} }} Penobscot Marine Museum. Skatīts: 2024. gada 11. jūlijā</ref> Dzīve uz kuģa ceļojošajiem imigrantiem bija daudz skarbāka un dažkārt nāvējoša. Kuģu īpašnieki uz kuģa centās pārvadāt pēc iespējas vairāk cilvēku, lai maksimāli palielinātu peļņu. Pastāvēja minimāla valdības uzraudzība, lai nodrošinātu, ka pasažieri reisa laikā saņem pienācīgu aprūpi. Uz britu imigrantu kuģiem rūpes par pasažieriem bieži bija mazākas nekā pret ieslodzītajiem kriminālnoziedzniekiem, kurus veda uz Austrāliju. 1803. gadā britu pasažieru kuģu akts ierobežoja pārvadājamo cilvēku skaitu līdz vienai personai uz katrām divām kuģa reģistra tonnām. Amerika 1819. gadā izdeva stingrākus likumus, kuri ierobežoja cilvēku skaitu līdz attiecībai viens pret pieci, kā arī paredzēja naudas soda uzlikšanu, ja ostā pienāk pārpildīts kuģis. 1847. gada februāra akts turpināja palielināt pasažieriem atvēlētās telpas lielumu un paredzēja kuģa konfiskāciju kā sodu par pārpildītu kuģi.<ref>[https://www.cmich.edu/research/Clarke-historical-library/explore-collection/explore-online/michigan-material/beaver-island-history-helen-collar-papers/beaver-island-history/emigration-immigrant-life/subject-cards---emigration-and-immigrant-life-o-z#a22 Transatlantic Crossing] Central Michigan University. Skatīts: 2024. gada 11. jūlijā</ref> === Britu—amerikāņu karš === {{Pamatraksts|Britu—amerikāņu karš}} [[Attēls:USS Constitution v HMS Guerriere.jpg|thumb|USS [[USS Constitution|''Constitution'']] sakauj HMS [[HMS Guerriere (1806)|''Guerriere'']]]] [[Stīvens Dikeiters]] (''Stephen Decatur'') bija amerikāņu kara flotes virsnieks, kurš izcēlās ar varonību Pirmajā un [[Otrais Berberu karš|Otrajā Berberu karā]], kā arī [[Britu—amerikāņu karš|Britu—amerikāņu karā]]. [[ASV Jūras kara flote]]s vēsturē viņš bija jaunākais virsnieks, kurš saņēmis jūras kapteiņa pakāpi un pirmais par nacionālo militāro varoni uzskatītais amerikānis, kurš nebija piedalījies [[ASV revolūcija|ASV revolūcijā]]. [[Džeimss Lorenss]] bija amerikāņu jūras kara flotes varonis. Britu—amerikāņu kara laikā viņš komandēja USS [[USS Chesapeake (1799)|''Chesapeake'']] [[Viena kuģa kauju saraksts|viena kuģa kaujā]] pret HMS [[HMS Shannon (1806)|''Shannon'']] (komandieris Filips Broukss (''Philip Broke'')). Iespējams viņš mūsdienās ir vislabāk pazīstams ar savu pēdējo komandu: "Neatdodiet kuģi!" Vēl joprojām tas ir populārs kara flotes [[Bruņoto spēku sveiciens|sveiciens]]. [[Džons H. Auliks]] (''John H. Aulick'') bija Savienoto Valstu Jūras kara flotes virsnieks, kura dienests turpinājās no [[Britu—amerikāņu karš|Britu—amerikāņu kara]] līdz [[Dienvidu pirmskara periods|pilsoņu kara sākumam]]. Britu—amerikāņu kara laikā viņš dienēja uz USS [[USS Enterprise (1799)|''Enterprise'']] un piedalījās kaujā ar HMS [[HMS Boxer (1812)|''Boxer'']] 1813. gada 4. septembrī. Pēc kaujas, kura beidzās ar amerikāņu uzvaru, Auliks kļuva par sagrābtās [[Trofejas kapteinis|trofejas kapteini]]. [[Tomass Makdono]] (''Thomas Macdonough'') bija 19. gadsimta sākuma amerikāņu kara flotes virsnieks, ievērojams ar to, ka Britu—amerikāņu kara laikā bija amerikāņu jūras spēku komandieris [[Šampleinas ezers|Šampleinas ezerā]]. Viens no vadošajiem "Prebla zēnu" — mazas kara flotes virsnieku grupas, kura dienēja [[Pirmais Berberu karš|Pirmā Berberu kara]] laikā — locekļiem. Makdono darbību [[Platsbērgas kauja]]s laikā bieži piemin kā paraugu taktiski pareizai kaujas sagatavošanai un izpildei. === ''Challenger'' ekspedīcija === 1858. gadā būvētais HMS [[HMS Challenger (1858)|''Challenger'']] 1872. gadā devās pirmajā globālajā jūras pētniecības ekspedīcijā, kuru sauca par [[Challenger ekspedīcija|''Challenger'' ekspedīciju]]. Lai ļautu kuģim zondēt dziļumus un iegūtu vairāk vietas, uz ''Challenger'' atstāja tikai divus lielgabalus un samazināja takelāžas apaļkoku daudzumu. Tika iebūvētas laboratorijas, papildus kajītes un īpaša bagarēšanas platforma. Kuģī tika iekrautas burkas paraugiem, alkohols paraugu saglabāšanai, mikroskopi un ķīmiskās ierīces, traļi un dragas, termometri un pudeles ūdens paraugiem, lotes un ierīces grunts paraugu ņemšanai, kā arī ļoti gara virve, kurā okeāna dibenā iekārt aprīkojumu. Kopumā kuģis tika apgādāts ar 291 km itāļu kaņepes virves dziļumu mērīšanai, tralēšanai un bagarēšanai. Kā pirmais tīri okeanogrāfiskais reiss, ''Challenger'' ekspedīcija lika pamatus pilnīgi jaunai akadēmiskai un pētnieciskai nozarei. === Laikmeta noriets === Tāpat kā ar vairumu [[Pasaules vēsture|vēsturisko laikmetu]], buru laikmeta definējums ir aptuvens un var kalpot tikai virspusējam perioda aprakstam. Tiek uzskatīts, ka buru laikmets sākās ar 1571. gada [[Lepanto kauja|Lepanto kauju]], pēdējo nozīmīgo sadursmi, kurā [[Airis|airu]] [[galera|galerām]] bija nozīmīga loma, un beidzās ar 1862. gada [[Hemptonas reida kauja|Hemptonas reida kauju]], kurā tvaikonis CSS<ref>Konfederācijas Valstu kuģis (''Confederate States Ship (CSS)'' — angļu val.)</ref> [[CSS Virginia|''Virginia'']] iznīcināja buriniekus USS [[USS Cumberland (1842)|''Cumberland'']] un USS [[USS Congress (1841)|''Congress'']], parādot [[Tvaika dzinējs|tvaika dzinēja]] pārākumu pār burām. == Zemūdenes == [[Zemūdeņu vēsture]] aptver ar [[Zemūdene|zemūdenēm]], kuģiem un laivām, kuras darbojas zem ūdens, saistīto [[Vēsture|vēsturisko]] [[Hronoloģija|hronoloģiju]] un faktus. Modernu zemūdens laivu pirmo reizi piedāvāja anglis [[Viljams Borns]], kurš 1578. gadā izstrādāja zemūdenes prototipa projektu. Par nelaimi viņam, šī ideja tā arī netika tālāk par plānošanas stadiju. Pirmo moderno zemūdeni fiziski 1620. gadā uzbūvēja [[Džeimss I Stjuarts|Džeimsa I]] dienestā esošais holandietis [[Kornelis Drebbels|Kornelis Jēkabsons Drebbels]] un tā balstījās Borna projektā. Kuģošanas līdzekli piedzina ar airiem. Precīzs zemūdenes tips nav zināms un par to vēl notiek diskusijas, daži apgalvo, ka tas bija tikai aiz laivas vilkts zvans. Starp 1620. un 1624. gadu [[Temza|Temzā]] tika pārbaudīti divi uzlaboti kuģošanas līdzekļa varianti. 1900. gadā ASV Jūras kara flote no īra Džona Hollanda iegādājās savu pirmo zemūdeni. No 1945. līdz 1955. gadam zemūdenes piedzīvoja ievērojamākās izmaiņas to uzbūvē kopš brīža, kad pirmā zemūdene izgāja jūrā. Savienotās Valstis lielā mērā paļāvās tieši uz zemūdenēm kā ieroci karā pret Japānu.<ref>[https://www.jstor.org/stable/25148112 Weir E. G. "Fast Attacks and Boomers: Submarines in the Cold War": The National Museum of American History] Technology and Culture. Volume 44. Number 2. 2003. gada aprīlis. 359. — 363. lpp. Skatīts: 2024. gada 16. jūlijā</ref> == Tvaika laikmets == Tvaika enerģiju laivās pirmo reizi izmantoja 1770. gados. Ieviešot ekonomiskus [[Tvaika dzinējs|tvaika dzinējus]], efektīvus [[Ārdedzes dzinējs|ārdedzes]] [[Siltumdzinējs|siltumdzinējus]], kuri izmanto [[Tvaiks|tvaikā]] esošo siltuma [[Enerģija|enerģiju]], lai pārvērstu to [[Darbs (fizika)|mehāniskajā darbā]], par kuģu pamata dzinējspēku kļuva tvaiks. Tehnoloģija kļuva interesanta jūras ceļojumiem pēc 1815. gada, kad Pjērs Andriēls (''Pierre Andriel'') šķērsoja [[Lamanšs|Lamanšu]] ar tvaikoni ''Élise''. === Tvaikoņu attīstība === Tirdzniecības flotē, 19. gadsimtā, [[Tvaikonis|tvaikoņi]] pamazām nomainīja buriniekus — pārsvarā tas notika gadsimta otrajā pusē. Paradoksāli, ka tvaiks sākotnēji atbalstīja buriniekus nodrošinot velkoņus, kuri paātrināja kuģu ierašanos, jo citādi tiem būtu jāgaida enkurvietās, atiešanas vai galamērķa ostas tuvumā, kamēr parādītos labvēlīgs vējš. Kļuva iespējams būvēt lielākus buriniekus beramkravām, jo velkoņu pieejamība nozīmēja, ka tos varēja efektīvi pietauvot. Tvaika palīgmašīnas ļāva šiem lielākajiem kuģiem darboties ar mazākām komandām, jo lielo buru uzvilkšanu un vispār smagāko kuģa darbu veikšanu varēja izpildīt ar palīgmašīnām. Tvaika tehnoloģijai bija nepieciešami vairāki attīstības posmi, lai tā spētu konkurēt ar burām. Bija nepieciešami labāki katlu materiāli un konstrukcija, kas ļautu tiem strādāt lielākā spiedienā, tādā veidā nodrošinot augstāku ražīgumu un kurināmā izmantošanas efektivitāti. Sāka izmantot izplešanās dzinējus (pirmo reizi veiksmīgi izmantots uz SS<ref>Tvaikonis (''Steamship (SS)'' — angļu val.)</ref> ''[[Agamemnon]]'') un pēc tam trīskāršās izplešanās dzinējus (sākot ar SS [[Aberdeen (kuģis)|''Aberdeen'']]). Sākotnējā prakse, katlos izmantot jūras ūdeni, izraisīja sāls uzkrāšanos, tādēļ reisa laikā bija nepieciešama regulāra katlu tīrīšana. Pagaidu risinājums bija regulāra ūdens nomaiņa, lai uzturētu sāls koncentāciju zemu — tas radīja vajadzību pēc siltummaiņiem, kas atgūtu siltumu no izlietotā ūdens. Visbeidzot tika ieviesti kondensatori, kuri atguva vēlākajos katlos izmantoto saldūdeni. Dzenratam piemītošos trūkumus atrisināja ieviešot dzenskrūvi, bet tai bija nepieciešams funkcionāls [[blīvslēgs]] un [[atturgultnis]]. Dzelzs korpusi atrisināja koka korpusa tvaikoņu stiprības problēmas, bet tiem, savukārt, vajadzēja [[Pretapaugšanas krāsa|pretapaugšanas sistēmu]] vai [[Sausais doks|sausos dokus]], kuros korpusus regulāri attīrīja. Lai tvaikoņi varētu strādāt visā pasaulē, kuģošanas ceļos bija jānodrošina ogļu uzpildes stacijas, uz kurām bija jātransportē nepieciešamās kvalitātes ogles. Kamēr tehnoloģija pastāvīgi uzlabojās, buras palika pati ekonomiskākā izvēle kuģu īpašniekiem, kuri vēlējās labi nopelnīt ar sevis investēto kapitālu. Līdz 1860. gadiem tvaiks bija izdevīgs tikai ierobežotam skaitam pārvadājumu, kuri koncentrējās tādos maršrutos, kuros bija nepieciešami regulāri pārvadājumi un/vai uzticams vidējais reisa ātrums — un tikai tad, ja klients bija gatavs par to maksāt augstāku cenu. Vairumā gadījumu tie bija pasažieru pārvadājumi un līgumi par pasta piegādi. Tikai tad, kad daudz taupīgākais trīskāršās izplešanās dzinējs kļuva populārs (1890. gados), visi kuģošanas ceļi kļuva komerciāli pieejami tvaikoņiem. [[Bruņu kuģis|Bruņu kuģi]] ir [[Tvaika dzinējs|tvaika darbināti]] 19. gadsimta beigu [[karakuģis|karakuģi]], kurus aizsargā [[dzelzs]] vai [[Tērauds|tērauda]] bruņu plāksnes. Bruņu kuģus sāka būvēt, jo koka karakuģi bija viegli ievainojami ar sprāgstošajiem vai aizdedzinošajiem [[Šāviņš|šāviņiem]]. Pirmo bruņu kaujas kuģi ''[[Gloire]]'' 1859. gadā ūdenī nolaida [[Francijas Jūras kara flote]] un šis kuģis pamudināja arī britu Karalisko kara floti būvēt savus bruņu kuģus. Pēc [[Hemptonas reida kauja|pirmās bruņu kuģu sadursmes]] [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu karā]] kļuva skaidrs, ka bruņu kuģi ir nomainījuši [[Līnijkuģis|nebruņotos kaujas līnijkuģus]] kā paši spēcīgākie peldošie karakuģi. [[Attēls:SS Columbia Undated Photograph.png|thumb|left|Amerikāņu tvaikonis SS [[Columbia (kuģis)|''Columbia'']] bija pirmais kuģis ar [[Dinamo (elektrotehnika)|dinamomašīnu]] un pirmā konstrukcija, kurā izmantoja [[kvēlspuldze]]s]] 1880. gadā amerikāņu pasažieru tvaikonis [[Columbia (kuģis)|''Columbia'']] kļuva par pirmo ar [[Dinamo (elektrotehnika)|dinamomašīnu]] apgādāto kuģi, kurš izmantoja [[kvēlspuldze]]s. Vēl jo vairāk, ''Columbia'' kļuva par pirmo konstrukciju bez [[Tomass Edisons|Tomasa Edisona]] laboratorijas [[Menlo Parks, Ņūdžersijā|Menlo Parkā, Ņūdžersijā]], kurā lietoja kvēlspuldzes.<ref>Dalton A. [https://books.google.lv/books?id=LOQ67VeU3WwC&pg=PA61&dq=SS+Columbia+(1880)&redir_esc=y#v=onepage&q=SS%20Columbia%20(1880)&f=false ''A long, dangerous coastline: Shipwreck Tales from Alaska to California''] Heritage House Publishing Company, 2010. 61. lpp. {{ISBN|9781926613734}}</ref> === Grieķu neatkarības karš === {{Pamatraksts|Grieķu neatkarības karš}} [[Attēls:Navarino.jpg|thumb|[[Navarīno kauja]] 1827. gada oktobrī iezīmēja beigas [[Grieķija (Osmaņu impērija)|Osmaņu varai Grieķijā]]]] Grieķu neatkarības karš bija veiksmīgs grieķu uzsākts karš, lai iegūtu Grieķijas neatkarību no Osmaņu impērijas. Grieķiem ļoti svarīga bija veiksme jūrā. Ja viņi nespētu stāties pretī Osmaņu Jūras kara flotei, tā būtu spējīga apgādāt izolētos Osmaņu garnizonus un izsēdināt papildspēkus no [[Osmaņu impērija]]s Āzijas provincēm, tādā veidā apspiežot sacelšanos. Grieķi izlēma lietot [[Uguns kuģis|uguns kuģus]], kas izrādījās efektīvs ierocis cīņā pret Osmaņu kuģiem. Tika izcīnītas arī tradicionālas jūras kaujas, kurās izcēlās tādi jūras kara flotes komandieri kā [[Andreass Miaulis]] (''Andreas Miaoulis''), [[Nikoliss Apostolis]] (''Nikolis Apostolis''), [[Jakovoss Tombazis]] (''Iakovos Tombazis'') un [[Antonioss Kriezis]] (''Antonios Kriezis''). Sākotnējie grieķu flotes panākumi sadursmēs ar Osmaņiem pie [[Patras jūras kauja|Patras]] un [[Spetses jūras kauja|Spetses]] deva komandām pārliecību un lielā mērā veicināja Peleponēsas sacelšanos, kā arī tās izdzīvošanu un veiksmi. Neskatoties uz uzvarām [[Samas kauja|Samā]] un [[Gerontas kauja|Gerontā]] (''Geronta''), revolūcijas izdzīvošana bija apdraudēta līdz lielvalstis 1827. gadā iesaistījās [[Navarīno kauja|Navarīno kaujā]]. Osmaņu flote piedzīvoja izšķirošu sakāvi pret apvienoto [[Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotās Karalistes]], [[Jūlija monarhija|Francijas]] un [[Krievijas Impērija]]s floti, tādējādi nodrošinot Grieķijas neatkarību. === No 1850. gada līdz gadsimta beigām === Līdz gāzes turbīnu ieviešanai, vairumu karakuģu darbināja tvaiks. 20. gadsimta otrajā pusē tvaikoņus nomainīja ar dīzeļdzinējiem aprīkoti kuģi. [[Konfederācijas Valstu Jūras kara flote]] (''Confederate States Navy (CSN)'') bija [[Konfederācijas Valstu Bruņotie spēki|Konfederācijas Valstu Bruņoto spēku]] [[kara flote]], kuras dibināšanas aktu 1861. gada 21. februārī pieņēma [[Valstu Konfederācijas Kongress|Konfederācijas Kongress]]. Tā bija atbildīga par Konfederācijas jūras operācijām [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā. Divi galvenie Konfederācijas Jūras kara flotes uzdevumi visā tās pastāvēšanas laikā bija [[ASV dienvidi|dienvidu]] ostu un piekrastes aizsardzība pret invāziju un kara izmaksu celšana [[Savienība (Amerikas pilsoņu karš)|ziemeļiem]], uzbrūkot tirdzniecības kuģiem un pārraujot [[Savienības blokāde|Savienības blokādi]]. [[Deivids Farraguts]] (''David Farragut'') bija ASV Jūras kara flotes pirmais augstākais virsnieks [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā. Viņš bija jūras kara flotes pirmais [[flotiles admirālis]], [[viceadmirālis]] un pilnais [[Admirālis (ASV)|admirālis]]. Popkultūrā Deividu Farragutu atceras pateicoties viņa izteiktajai, iespējams nepatiesajai un bieži pārfrāzētajai, pavēlei [[Mobilas līča kauja]]s laikā: "Pie velna torpēdas, pilnā gaitā uz priekšu!"<ref>[https://web.archive.org/web/20121028080301/http://yalepress.yale.edu/yupbooks/qyd/media.asp Spiegelman A. New book takes humbug out of quotations] Reuters 2006. gada 25. oktobris. Skatīts: 2024. gada 25. jūlijā</ref> [[Frenklins Bjūkenens]] bija ASV Jūras kara flotes virsnieks, kurš Amerikas pilsoņu kara laikā kļuva par konfederātu jūras kara flotes admirāli. [[Hemptonas reida kauja]]s laikā Virdžīnijā viņš bija bruņu kuģa CSS [[CSS Virginia|''Virginia'']] (bijušais USS [[USS Merrimack (1855)|''Merrimack'']]) komandieris. Kamēr tika apšaudīts USS [[USS Congress (1841)|''Congress'']], viņš uzkāpa uz ''Virginia'' augšējā klāja un sāka ar [[Karabīne|karabīni]] nikni šaut uz krasta pusi. Drīz [[snaiperis]] viņu sašāva augšstilbā ar [[Minjē lode|Minjē lodi]]. Frenklins Bjūkenens atguvās no kājas ievainojuma, bet viņš netika pie ''Virginia'' komandēšanas cīņā ar USS [[USS Monitor|''Monitor'']]. Šis gods pienācās [[Keitsbijs ap Rodžerss Džonss|Keitsbijam ap Rodžersam Džonsam]] (''Catesby ap Roger Jones''). Tomēr Bjūkenens bija nesis ASV Jūras kara flotei tās lielāko sakāvi pirms [[Pērlhārboras bombardēšana|Pērlhārboras]]. [[Attēls:Bataille de la baie de Mobile par Louis Prang (1824-1909).jpg|thumb|[[Mobilas līča kauja]] 1864. gadā]] [[Rafaels Simzs]] (''Raphael Semmes'') bija virsnieks ASV Jūras kara flotē no 1826. līdz 1860. gadam un Konfederācijas Valstu Jūras kara flotē no 1860. līdz 1865. gadam. Amerikas pilsoņu kara laikā viņš kā CSS [[CSS Alabama|''Alabama'']] komandieris veica reidus pret ienaidnieka tirdzniecības kuģiem iegūstot [[Balva|laupījumu]] piecdesmit piecas reizes, kas ir rekords. Kara beigās viņu paaugstināja par admirāli un īsu brīdi viņš kalpoja arī [[Amerikas Valstu Konfederācijas armija|Konfederācijas Valstu Armijā]] kā [[brigādes ģenerālis]]. Itālijā [[Karlo Pellions di Persano]] (''Carlo Pellion di Persano'') bija itāļu admirālis un [[Itālijas Karaliskā jūras kara flote|Itālijas Karaliskās jūras kara flotes]] komandieris [[Lisas kauja (1866)|Lisas kaujā]]. Viņš komandēja floti no 1860. līdz 1861. gadam un cīnījās par [[Risordžimento|Itālijas apvienošanu]]. Pēc valsts apvienošanas Karlo Pellionu di Persano ievēlēja likumdošanas varā un 1862. gadā viņs kļuva par Jūrlietu ministru, bet 1865. gadā saņēma senatora nomināciju. Tomēr viņa karjeru sabojāja [[Austrijas—Prūsijas karš|karš ar Austriju]], kad viņš komandēja itāļu floti Lisā. Pēc sakāves viņu vainoja nekompetencē un atvaļināja. Atkal Amerikā [[Čārlzs Edgars Klārks]] bija ASV Jūras kara flotes virsnieks Amerikas pilsoņu kara un [[Spānijas—ASV karš|Spānijas—ASV kara]] laikā. Čārlzs Edgars Klārks komandēja [[Līnijkuģis|līnijkuģi]] USS [[USS Oregon (BB-3)|''Oregon'']] [[Mares salas jūras kara flotes kuģu būvētava|Mares salas jūras kara flotes kuģu būvētavā]] (''Mare Island Naval Shipyard'') [[Sanfrancisko]] un, kad tika uzskatīts, ka karš ar Spāniju ir neizbēgams, viņš saņēma pavēli steidzīgi doties uz [[Kīvesta|Kīvestu]]. Pēc iespaidīga, vairāk nekā 23 000 km gara reisa apkārt Hornas ragam, 26. maijā Čārlzs Edgars Klārks pievienojās Amerikāņu flotei Kubas ūdeņos un 3. jūlijā vadīja savu kuģi [[Paskvāls Servera i Topete|Serveras]] (''Pascual Cervera y Topete'') eskadras sagrāvē. [[Džordžs Djuī]] (''George Dewey'') bija ASV Jūras kara flotes admirālis, kurš vislabāk zināms dēļ savas uzvaras (bez nevienas dzīvības zaudējuma ienaidnieka darbības rezultātā; viens vīrs nomira dēļ sirdstriekas) Spānijas—ASV kara [[Manilas līča kauja|Manilas līča kaujā]]. Viņš bija arī vienīgā persona ASV vēsturē, kurai tikusi piešķirta [[Jūras kara flotes admirālis|jūras kara flotes admirāļa]] (''Admiral of the Navy'') pakāpe, pati augstākā ASV Jūras kara flotes pakāpe. [[Garets J.Pendergrasts]] (''Garrett J. Pendergrast'') bija ASV Jūras kara flotes virsnieks Amerikas pilsoņu kara laikā. [[ASV—Meksikas karš|ASV—Meksikas kara]] laikā 1846. gadā viņš komandēja USS [[USS Boston (1825)|''Boston'']]. 1856. gadā Garets J.Pendergrasts pieņēma ekspluatācijā USS [[USS Merrimack (1855)|''Merrimack'']], kuģi, kurš vēlāk kļūs par CSS ''Virginia''. [[Luiss Niksons]] bija kuģu būves organizators, [[Jūras arhitektūra|jūras arhitekts]] un politiskais aktīvists. Niksons 1882. gadā, kā labākais savā grupā, pabeidza jūras kara flotes akadēmiju un tika nosūtīts mācīties kuģu būvi uz Karaliskās jūras kara flotes koledžu. Arī to 1885. gadā viņš pabeidza kā labākais savā grupā. 1890. gadā Luiss Niksons kopā ar jūras konstruktora palīgu [[Deivids V. Teilors|Deividu V. Teiloru]] (''David W. Taylor'') uzprojektēja ''Indiana'' klases līnijkuģus starp kuriem bija USS [[USS Indiana (BB-1)|''Indiana'']], USS [[USS Massachusetts (BB-2)|''Massachusetts'']] un USS ''Oregon''. [[Patrisio Montojo i Pasarons|Patrisio Montojo]] (''Patricio Montojo y Pasarón'') bija spāņu jūras kara flotes komandieris Manilas līča kaujas laikā. Tā bija izšķirošā Spānijas—ASV kara kauja. Sākoties karam, Montojo komandēja spāņu eskadru, kuru, 1898. gada 1. maijā, Manilas līča kaujā sakāva ASV Āzijas eskadra. Kaujas laikā Montojo ievainoja, tāpat kā vienu no viņa diviem dēliem, kuri arī cīnījās šajā kaujā. ASV Jūras kara flotes spēki [[Komodors (pakāpe)|komodora]] Džordža Djuī vadībā pārliecinoši sakāva Spānijas Klusā okeāna floti, kamēr tā bija noenkurota Manilas līcī, Filipīnās. Lielākā daļa no septiņiem spāņu kuģiem nogrima vai padevās. == 20. gadsimts == 20. gadsimtā [[iekšdedzes dzinējs]] un [[gāzes turbīna]] aizvietoja tvaika dzinēju vairumā kuģu. Tādi okeānu ceļojumi kā [[transatlantiskais šķērsojums]] vai [[Klusā okeāna šķērsojums]] bija īpaši nozīmīgi ar tvaika dzinējiem darbināmu [[Okeāna laineris|okeāna laineru]] izmantošanā.<ref>[https://www.chriscunard.com/cunard-history/ocean-liners/ About Ocean Liners] Chris' Cunard Page. Skatīts: 2024. gada 27. jūlijā</ref> Okeāna laineri aizvietoja buriniekus un savas attīstības virsotnē kļuva par lielizmēra [[Okeāna laineris|superlaineriem]] starp kuriem bija arī RMS<ref>Karaliskais Pasta kuģis (''Royal Mail Ship (RMS)'' — angļu val.)</ref> [[Titāniks|''Titanic'']]. Šī kuģa katastrofa noveda pie [[Globālā jūras negadījumu un drošības sakaru sistēma|globālās jūras negadījumu un drošības sakaru sistēmas]] izveides. === Notikumi uz jūras Pirmajā pasaules karā === {{Pamatraksts|Pirmais pasaules karš}} [[Attēls:HMS Irresistible abandoned 18 March 1915.jpg|thumb|HMS [[HMS Irresistible (1898)|''Irresistible'']], pamests un grimstošs ([[Galipoli kauja]])]] [[Attēls:Submarine U-14 (LOC) (6358166395).jpg|thumb|[[SM U-14 (Vācija)|Vācu U — kuģis ''U — 14'']].]] Pēc kara sākuma Vācijas Impērijas [[Kreiseris|kreiseri]] bija izkaisīti pa visu pasauli. Dažus no tiem vēlāk izmantoja uzbrukumiem sabiedroto tirdzniecības flotei. Britu Karaliskā jūras kara flote sistemātiski kreiserus iznīcināja neiztiekot arī bez zināma apkaunojuma atsevišķos gadījumos nespējot aizsargāt sabiedroto kuģniecību. Tā, piemēram, atsevišķi karojošais vieglais kreiseris SMS<ref>Viņa Majestātes kuģis (''Seiner Majestät Schiff (SMS)'' — vācu val.)</ref> [[SMS Emden|''Emden'']], kurš bija Cjindao izvietots Austrumāzijas eskadras kuģis, sagrāba vai iznīcināja 15 tirdzniecības kuģus, kā arī nogremdēja krievu kreiseri un franču eskadras mīnu kuģi. Tomēr vairums vācu Austrumāzijas eskadras, kurš sastāvēja no bruņu kreiseriem SMS [[SMS Scharnhorst|''Scharnhorst'']] un SMS [[SMS Gneisenau|''Gneisenau'']], vieglajiem kreiseriem SMS [[SMS Nürnberg (1906)|''Nürnberg'']] un SMS [[SMS Leipzig (1905)|''Leipzig'']] un diviem transporta kuģiem, nesaņēma pavēles veikt reidus pret tirdzniecības kuģiem, tā vietā šie kuģi bija ceļā uz Vāciju līdz 1914. gada decembrī tie tika pazaudēti [[Folklenda Salu kaujā]]. Drīz pēc karadarbības sākuma, Apvienotā Karaliste uzsāka Vācijas jūras [[Blokāde|blokādi]] novēršot piegādes Vācijas ostām. Stratēģija pierādījās efektīva, pārtraucot nepieciešamās militārās un civilās piegādes, neskatoties uz to, ka šī blokāde pārkāpa vispārpieņemtās starptautisko tiesību normas, kuras bija noteiktas ar starptautisku vienošanos palīdzību. Par leģitīmu tika uzskatīta blokāde ar kuģiem, kuri izvietoti trīs jūras jūdžu attālumā, tomēr Lielbritānija mīnēja starptautiskos ūdeņus, lai novērstu jebkādu kuģu ienākšanu veselos okeāna sektoros, radot apdraudējumu arī neitrālajiem kuģiem. Daži<ref>Piemēram, Alfreds fon Tirpics</ref> uzskatīja, ka labākā atbilde vācu mērķu sasniegšanai ir tās realizēta neierobežota zemūdens karadarbība, tomēr pastāvēja arī ierobežota šādas taktikas kritika. Vācu [[U — kuģis|U — kuģi]] (''U-boat'' — angļu val.) mēģināja pārraut apgādes līnijas starp Ziemeļameriku un Lielbritāniju. Zemūdens karadarbības raksturs nozīmēja, ka uzbrukumi bieži notika bez brīdinājuma, dodot tirdzniecības kuģu komandām tikai nelielu cerību izdzīvot.<ref>[https://www.bbc.co.uk/history/worldwars/wwone/battle_atlantic_ww1_01.shtml Sheffield G. The First Battle of the Atlantic] BBC, 2011. gada 3. oktobris. Skatīts: 2024. gada 29. jūlijā</ref> Pēc bēdīgi slavenās pasažieru kuģa RMS [[RMS Lusitania|''Lusitania'']] nogremdēšanas 1915. gadā, Vācija apsolīja neuzbrukt pasažieru laineriem. 1916. gadā ASV iesniedza protestu saistībā ar pāri Lamanšam kursējoša pasažieru prāmja nogremdēšanu, kā rezultātā [[Sussex galvojums|Vācija vēlreiz modificēja savus kara vešanas noteikumus]]. Visbeidzot, saprotot, ka amerikāņu iesaistīšanās karā ir neizbēgama, Vācija 1917. gada sākumā pieņēma [[Neierobežota zemūdens karadarbība|neierobežotas zemūdens karadarbības]] politiku. Vācija centās nožņaugt sabiedroto jūras apgādes ceļus, pirms ASV varētu pāri okeānam pārsviest liela izmēra armiju. U — kuģu draudi samazinājās 1917. gadā, kad tirdzniecības kuģi<ref>Briti savus tirdzniecības kuģus apbruņoja</ref> apvienojās [[Konvojs|konvojos]], kurus, savukārt, eskortēja eskadras mīnu kuģi. Šī taktika apgrūtināja U — kuģiem mērķu atrašanu. Pavadošie eskadras mīnu kuģi varēja nogremdēt zemūdeni ar [[Dziļumbumba|dziļumbumbām]]. Zudumi zemūdeņu uzbrukumu rezultātā ievērojami samazinājās. Bet konvoju sistēma palēnināja apgādi. Risinājums kavējumiem bija apjomīga jaunu kravas kuģu būves programma. Dažādi karaspēka pārvadātāji bija pārāk ātri zemūdenēm, tāpēc tiem nevajadzēja iesaistīties Ziemeļatlantijas konvojos. Pirmais pasaules karš pieredzēja pirmo [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģu]] pielietojumu kaujā, kad 1918. gada jūlijā HMS [[HMS Furious (47)|''Furious'']] palaida ''[[Sopwith Camel]]'' iznīcinātājus sekmīgā reidā pret [[Cepelīns (gaisa kuģis)|cepelīnu]] angāriem [[Tondera|Tonderā]]. === Notikumi uz jūras Otrajā pasaules karā === ==== Kauja par Atlantiju ==== [[Attēls:Pennsylvania Sun.jpg|thumb|Tankkuģis SS [[SS Pennsylvania Sun|''Pennsylvania Sun'']], kuru 1942. gada 15. jūlijā torpedēja [[Vācu zemūdene U — 571|''U — 571'']] (kuģis tika izglābts un atgriezts ekspluatācijā 1943. gadā)]] [[Attēls:Submarine attack (AWM 304949).jpg|thumb|U — kuģis sabiedroto aviācijas uzbrukuma laikā 1943. gada novembrī]] Ziemeļatlantijā vācu [[U — kuģis|U — kuģi]] mēģināja pārraut Apvienotās Karalistes apgādes ceļus gremdējot tirdzniecības kuģus. Kara pirmajos četros mēnešos zemūdenes nogremdēja vairāk nekā 110 kuģus. Bez apgādes kuģiem, U — kuģi reizēm uzbruka britu un kanādiešu karakuģiem. Viens U — kuģis nogremdēja britu [[Aviācijas bāzeskuģis|bāzeskuģi]] HMS [[HMS Courageous (50)|''Courageous'']], bet cits [[Līnijkuģis|līnijkuģi]] HMS [[HMS Royal Oak (08)|''Royal Oak'']] tā pastāvīgajā enkurvietā [[Skapaflova|Skapaflovā]] (''Scapa Flow''). 1941. gada vasarā karā, sabiedroto pusē, iesaistījās Padomju Savienība. Lai arī Padomju Savienībai bija milzīgi cilvēkresursi, tā bija zaudējusi daudz tehnikas un rūpnieciskā potenciāla Vācijas iebrukuma pirmajās nedēļās. Rietumu sabiedrotie mēģināja to labot, sūtot [[Otrā pasaules kara arktiskie konvoji|arktiskos konvojus]] no Apvienotās Karalistes un Savienotajām Valstīm uz Padomju Savienības ziemeļu ostām: [[Arhangeļska|Arhangeļsku]] un [[Murmanska|Murmansku]]. Bīstamais ceļš apkārt Norvēģijas [[Nordkaps|Nordkapam]] bija daudzu kauju vieta, jo vācieši pastāvīgi mēģināja iznīcināt konvojus ar U — kuģiem, bumbvedējiem un virsūdens kuģiem. Pēc Savienoto Valstu iesaistīšanās karā 1941. gada decembrī, U — kuģi gremdēja tirdzniecības kuģus Savienoto Valstu un Kanādas [[Savienoto Valstu Austrumkrasts|Austrumkrastā]], ūdeņos ap [[Ņūfaundlendas Domīnija|Ņūfaundlendu]], [[Karību kauja|Karību jūrā]] un [[Meksikas līcis|Meksikas līcī]]. Sākumā uzbrukumi bija tik veiksmīgi, ka tie U — kuģu komandu vidū tika saukti par [[Otrais laimīgais laiks|otro laimīgo laiku]]. Galu galā tika ieviesta krasta [[Aptumšošana (kara laiks)|aptumšošana]] un noslēgtu konvoju sistēma, kas samazināja uzbrukumu skaitu un U — kuģi savas operācijas atkal pārbīdīja uz Atlantijas okeāna centrālo daļu. Pagrieziena punkts [[Kauja par Atlantiju|kaujā par Atlantiju]] bija 1943. gada sākumā, kad sabiedrotie pilnveidoja savu [[Jūras kara flotes taktika|jūras kara flotes taktiku]] efektīvi izmantojot jaunās tehnoloģijas cīņā ar U — kuģiem. Sabiedrotie būvēja kuģus ātrāk nekā tie tika nogremdēti, kā arī zaudēja mazāk kuģu ieviešot [[Konvojs|konvoju]] sistēmu. Uzlabotā [[pretzemūdeņu aizsardzība]] nozīmēja, ka parasta U — kuģa komandas [[dzīves ilgums]] bija mērāms mēnešos. Ievērojami uzlabotais [[XXI tipa zemūdene|21. tipa]] U — kuģis parādījās kara beigās, kad bija jau par vēlu ietekmēt tā iznākumu. 1943. gada decembrī notika pēdējā lielā jūras kauja starp Karalisko jūras kara floti un nacistiskās Vācijas ''[[Kriegsmarine]]''. [[Nordkapa kauja|Nordkapa kaujā]] HMS [[HMS Duke of York (17)|''Duke of York'']], HMS [[HMS Belfast|''Belfast'']] un vairāki eskadras mīnu kuģi nogremdēja līnijkuģi [[Vācu līnijkuģis Scharnhorst|''Scharnhorst'']]. ==== Karadarbība Klusajā okeānā ==== {{Pamatraksts|Klusā okeāna karš}} [[Attēls:The USS Arizona (BB-39) burning after the Japanese attack on Pearl Harbor - NARA 195617 - Edit.jpg|thumb|USS [[USS Arizona|''Arizona'']] degot pēc japāņu uzbrukuma Pērlhārborai]] [[Klusā okeāna karš]] bija daļa no [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], īpaši pēc veiksmīgā japāņu [[Pērlhārboras bombardēšana|uzbrukuma ASV spēkiem Pērlhārborā]] 1945. gadā. Pamata Amerikāņu jūras kara flotes darbības rajoni bija [[Klusā okeāna rajoni]] un [[Dienvidrietumu Klusā okeāna rajons]]. Briti pārsvarā karoja Indijas okeānā. Tas bija loģistikas karš ar amerikāņu apgādes bāzēm Kalifornijā un Havajās no kurām tika apgādāta Austrālija. ASV izmantoja savas zemūdenes, lai gremdētu japāņu transporta kuģus un naftas produktu tankkuģus, tādā veidā atgriežot Japānas priekšposteņus no apgādes un izraisot nopietnu benzīna trūkumu. [[Attēls:Japanese battleships Yamashiro, Fuso and Haruna.jpg|thumb|Japāņu līnijkuģi [[Yamashiro (līnijkuģis)|''Yamashiro'']], [[Fusō (līnijkuģis)|''Fusō'']] un [[Haruna (līnijkuģis)|''Haruna'']] (tālāk)]] [[Lēkāšana (stratēģija)|Lēkāšana pa salām]] bija pamata stratēģija, lai izvairītos no smagi nocietinātām [[Japānas Impērijas armija|japāņu]] pozīcijām, tā vietā koncentrējot ierobežotos sabiedroto resursus stratēģiski svarīgās salās, kuras nebija labi aizsargātas, bet bija spējīgas nodrošināt virzību uz Japānas pamata salām. Šī stratēģija daļēji bija iespējama, jo sabiedrotie lietoja zemūdenes un gaisa uzbrukumus, lai bloķētu un izolētu japāņu bāzes, vājinātu to garnizonus un samazinātu japāņu spēju bāzes apgādāt un papildināt. Lielākā daļa japāņu kareivju Klusajā okeānā mira no bada un Japāna izmantoja savu zemūdeņu floti, lai mēģinātu nogādāt apgādes materiālus. Smagās kaujas [[Japānas salu arhipelāgs|japāņu salās]] [[Ivodzimas kauja|Ivodzimā]], [[Okinavas kauja|Okinavā]] un citās beidzās ar milzīgiem zaudējumiem abās pusēs, tomēr japāņi beigās tika piespiesti atkāpties. Saskaroties ar vairuma pieredzējušo pilotu zaudējumu, japāņi palielināja [[Kamikadze|kamikadžu]] taktikas izmantošanu mēģinājumā radīt nepieņemami augstus zaudējumus [[Sabiedrotie (otrais pasaules karš)|sabiedrotajiem]]. Pēc ''Klusā okeāna kara pagrieziena punkta'', kad [[Midveja kauja]]s laikā tika satriekta trešā daļa [[Imperiālā Japānas flote|Imperiālās Japānas flotes]], [[ASV Jūras kara flotes departaments]] rekomendēja vairākas pozīcijas par un pret [[Operācija Sabrukums|iebrukumu Japānā]] (''Operation Downfall'') 1945. gadā. Daži no personāla sastāva<ref>Flotes admirālis Ernests Jozefs Kings un flotes admirālis Ernests Viljams D. Legī (''William D. Leahy'')</ref> ierosināja piespiest Japānu padoties ar totālu jūras blokādi un gaisa uzlidojumiem. === 20. gadsimta otrā puse === 20. gadsimta otrajā pusē dažādos kuģos, it īpaši [[Aviācijas bāzeskuģis|aviācijas bāzeskuģos]], [[Atomzemūdene|atomzemūdenēs]] un [[Atomledlauzis|atomledlaužos]], sāka izmantot [[Jūras kodoldzinējs|jūras kodoldzinējus]]. [[Hidrolokators]] un [[radio]] papildināja esošās navigācijas tehnoloģijas. Starptautiskajās attiecībās tika pielietotas dažādas [[blokāde]]s. Ēģipte no 1948. līdz 1956. gadam un 1967. gadā [[Izraēlas ceļš cauri Suecas kanālam un Tīrānas šaurumam|bloķēja Tīrānas šaurumu]]. ASV izveidoja blokādi ap Kubu [[Kubas raķešu krīze]]s laikā 1962. gadā. Izraēla kopš [[Otrā intifada|otrās intifadas]] sākuma (2000. gadā) līdz mūsdienām ir izveidojusi [[Gazas josla]]s jūras blokādi. [[Libānas pilsoņu karš|Libānas pilsoņu kara]] (no 1975. līdz 1990. gadam), [[Libānas karš (1982)|1982. gada Libānas kara]] un [[Dienvidlibānas konflikts (1985–2000)|Dienvidlibānas konflikta (no 1985. līdz 2000. gadam)]] laikā Izraēla bloķēja visu [[Libāna]]s piekrasti vai daļu no tās. Blokāde atjaunojās [[2006. gada Libānas karš|2006. gada Libānas kara]] laikā. ==== Kubas raķešu krīze ==== {{Pamatraksts|Kubas raķešu krīze}} [[Attēls:Location of Navy and Soviet ships during the Cuban Missile Crisis.jpg|thumb|Attēlā nesen atslepenota ASV Jūras kara flotes Atlantijas flotes karte ar amerikāņu un padomju kuģu atrašanās vietām krīzes kulminācijā]] Kubas raķešu krīze tiek uzskatīta par notikumu, kurš noveda ASV vistuvāk kodolkaram un gandrīz izbeidza cilvēces pastāvēšanu. Krīze risinājās Džona F. Kenedija prezidentūras laikā un sākās 1962. gada 16. oktobrī, kad ASV uzzināja par kodolraķešu atrašanos Kubā. Notikums risinājās pavisam trīspadsmit dienas ilgi.<ref>Scott L. [https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/9780470670590.wbeog615 ''Cuban missile crisis''] The Wiley‐Blackwell Encyclopedia of Globalization, 2014. gada 29. aprīlis. 1. — 4. lpp. {{ISBN|9780470670590}}</ref> Krīze izcēlās ASV kodolieroču dēļ. No šīs situācijas valsts iemācījās, ka politikā kodolieročiem nav lielas ietekmes.<ref>[http://www.sscnet.ucla.edu/polisci/faculty/trachtenberg/cv/cmc(is).pdf Trachtenberg M. The Influence of Nuclear Weapons in the Cuban Missile Crisis] International Security. Volume 10. Issue 1. 1985. gada vasara. 137. — 163. lpp. Skatīts: 2024. gada 8. augustā</ref> Padomju Savienības vadītājs Hruščovs pirmais atvilka savas raķetes. Tajā brīdī nešķita, ka ASV darīs to pašu. ASV nevēlējās piekāpties, jo krīzes laikā virs Kubas tika notriekta amerikāņu lidmašīna.<ref>Russell B. [https://www.spokesmanbooks.com/Spokesman/PDF/117Russell.pdf ''The Cuban Missile Crisis. Fifty years on''] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240701122840/https://www.spokesmanbooks.com/Spokesman/PDF/117Russell.pdf |date={{dat|2024|07|01||bez}} }} Spokesman, 2012. 23. — 30. lpp. {{ISBN|9780851248028}}</ref> Blokāde beidzās, kad abas valstis atrisināja domstarpības mierīgā ceļā. ==== Tonkinas incidents ==== {{Pamatraksts|Tonkinas incidents}} [[Tonkinas incidents]] bija pāris šķietami [[Ziemeļvjetnama|Vjetnamas Demokrātiskās Republikas]] uzbrukumi diviem amerikāņu karakuģiem 1964. gadā. Kādā naktī ASV kuģim, esot gaitā Ziemeļvjetnamā, šķita, ka tam uzbrūk. Prezidents tajā brīdī izlēma dot paziņojumu, kurā lūdza Kongresam atļauju rīkoties šī incidenta sakarā.<ref>[https://www.jstor.org/stable/25162875 Martel E. Gulf of Tonkin] OAH Magazine of History. Volume 7. Number 2. 1992. gada rudens. 36. lpp. Skatīts: 2024. gada 10. augustā</ref> Kongress šādu atļauju viņam arī deva 1964. gada 7. augustā apstiprinot Tonkinas līča rezolūciju. Ar šo rezolūciju prezidents Džonsons varēja palaist raķetes pa Ziemeļvjetnamas torpēdkuteriem un degvielas uzglabāšanas tankiem.<ref>[https://history.state.gov/milestones/1961-1968/gulf-of-tonkin Milestones: 1961-1968 U.S. Involvement in the Vietnam War: the Gulf of Tonkin and Escalation, 1964] Office of the Historian. Skatīts: 2024. gada 10. augustā</ref> Rezolūciju atcēla 1971. gada janvārī. ==== Folklendu karš ==== {{Pamatraksts|Folklendu karš}} 1982. gada Folklendu karš bija karš ar Argentīnu par Folklenda salu piederību. Tiek uzskatīts, ka šis karš starp Apvienoto Karalisti un Argentīnu bija ļoti izmisīgs.<ref>Anderson D. [https://books.google.lv/books?id=zZiHCwAAQBAJ&q=Falklands+war&pg=PT4&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false ''The Falklands War 1982''] Osprey Publishing, 2002. 4. lpp. {{ISBN|9781472809964}}</ref> Argentīna ieņēma salas un uzsāka brīvu pārvietošanos starp tām un kontinentu. Uzbrukums Dienvidatlantijas salām pārsteidza Apvienoto Karalisti nesagatavotu, tomēr tā bija spējīga nosūtīt [[Operatīvā grupa (karaspēks)|operatīvo grupu]], lai iesaistītos cīņā ar [[Argentīnas jūras kara flote|Argentīnas jūras kara floti]] un tās [[Argentīnas gaisa spēki|gaisa spēkiem]], kā arī atgūtu salas izsēdinot [[Jūras desants|jūras desantu]]. Argentīna karā zaudēja. ==== Panamas kanāla nodošana ==== {{Pamatraksts|Panamas kanāls}} ASV neviennozīmīgi vērtētais [[Panamas kanāls|Panamas kanāla]] nodošanas process beidzās ar [[Panamas kanāla zona]]s nonākšanu [[Panama]]s kontrolētās [[Panamas kanāla pārvalde]]s (''Autoridad del Canal de Panamá (ACP)'') rīcībā. Tas notika 1999. gada 31. decembra pusdienlaikā. Pirms kanāla nodošanas Panamas valdība rīkoja starptautisku konkursu par tiesībām slēgt kanāla [[Konteineru terminālis|konteineru ostu]] (principā divas teritorijas kanāla sākuma un beigu punktos pie Atlantijas un Klusā okeāna) 25 gadu nomas līgumu. Konkursā uzvarēja ķīniešu [[Honkonga|Honkongā]] bāzētais kuģniecības koncerns ''[[Hutchison Whampoa]]'', kura īpašnieks [[Lī Ka - Šings]] bija bagātākais cilvēks Āzijā. Viens no ASV nosacījumiem kanāla nodošanai Panamas kanāla pārvaldei bija, ka kanālam pastāvīgi jābūt neitrālam. Tika iekļauts arī īpašs punkts, kas ļauj ASV atkal pārņemt kanālu savā valdījumā, kad vien tās to vēlas. == 21. gadsimts == Kopš jaunās tūkstošgades sākuma ir uzsākta [[Stealth kuģis|''Stealth'' kuģu]] būve. Tie ir kuģi, kuru būvē ir izmantota [[Stealth tehnoloģija|''Stealth'' tehnoloģija]], lai nodrošinātu to grūtāku atklāšanu ar [[Radars|radaru]], vizuāli, ar [[Hidrolokators|hidrolokatoru]] vai infrasarkanajā diapazonā. Šī tehnoloģija ir aizgūtas no [[Stealth lidmašīna|''Stealth'' lidmašīnu]] tehnoloģijas, tomēr atsevišķi aspekti, piemēram, ķīļūdens samazināšana, ir raksturīgi tikai ''Stealth'' kuģiem. Dažas no nozīmīgākajām šī perioda sociālajām izmaiņām ir saistītas ar sieviešu kļūšanu par aizsardzības spēku jūras kara flotu admirālēm, atļauju sievietēm dienēt zemūdenēs un to paaugstināšanu par kruīza kuģu kapteinēm. === Sacensība par arktiskajiem resursiem === [[Attēls:Map of the Arctic region showing the Northeast Passage, the Northern Sea Route and Northwest Passage, and bathymetry.png|thumb|240px|Arktikas reģiona karte uz kuras redzams [[Ziemeļaustrumu jūrasceļš]], ar [[Ziemeļu jūrasceļš|Ziemeļu jūrasceļu]] tā sastāvā, un [[Ziemeļrietumu jūrasceļš]]]] 2020. gada martā pasaules lielvalstis turpināja sacensties pretenziju izvirzīšanā teritorijām ap abiem [[Ziemeļu polārais loks|polārajiem lokiem]], kā arī jūrasceļiem, kuri no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]] pa tiešo ved Klusajā un Atlantijas okeānā. Plaša Ziemeļpola jūrasceļu pieejamība ļautu, piemēram, ietaupīt tūkstošiem kilometru ceļā no Eiropas uz Ķīnu. Būtiskākās ir teritoriālās pretenzijas polārajā lokā, kuras varētu nodrošināt tādu resursu pārpilnību kā nafta, gāze, minerāli un zivis.<ref>[https://tile.loc.gov/storage-services/master/gdc/gdcebookspublic/20/23/69/42/07/2023694207/2023694207.pdf Strategic Importance of the Arctic in US Policy] US Congressional Hearing, 2009. gada 20. augusts. 15. — 16. lpp. Skatīts: 2024. gada 18. augustā</ref> === Pirātisms === {{Pamatraksts|Pirātisms}} [[Attēls:Somalian Piracy Threat Map 2010.png|thumb|left|Karte ar Somālijas pirātu uzbrukumiem kuģiem no 2005. līdz 2010. gadam]] Pret transporta kuģiem vērstais pirātisms turpina būt nopietna problēma (visā pasaulē nodarīto zaudējumu apjoms katru gadu sasniedz līdz pat 16 miljardus ASV dolāru),<ref>[https://www.heritage.org/homeland-security/report/piracy-asia-growing-barrier-maritime-trade Dillon D. Piracy in Asia: A Growing Barrier to Maritime Trade] The Heritage Foundation, 2000. gada 22. jūnijs. Skatīts: 2024. gada 20. augustā</ref> īpaši ūdeņos starp Sarkano jūru un Indijas okeānu, Somālijas piekrastē, kā arī [[Malakas šaurums|Malakas]] un Singapūras šaurumos, kurus katru gadu izmanto vairāk nekā 50 000 tirdzniecības kuģu. Mūsdienu pirāti dod priekšroku mazām laivām un izmanto to, ka moderno kravas kuģu komandas ir mazskaitlīgas. Dažkārt viņi lieto arī lielākus kuģus, lai apgādātu mazākos uzbrukuma/izsēšanās kuģus. Moderno pirātu veiksme slēpjas faktā, ka liels daudzums starptautiskās tirdzniecības tiek realizēts ar kuģniecības palīdzību. Nozīmīgākie jūras ceļi ved kravas kuģus cauri šaurām ūdenstilpēm (piemēram, [[Adenas līcis|Adenas līci]] un [[Malakas šaurums|Malakas šaurumu]]), padarot tos mazām [[Motorlaiva|motorlaivām]] viegli apdzenamus un ieņemamus.<ref>[https://www.bbc.co.uk/worldservice/documentaries/2008/03/080303_pirates_prog2.shtml Rankin N. Pirates — Part Two] BBC World Service. Skatīts: 2024. gada 20. augustā</ref><ref>[http://www.chebucto.ns.ca/~ar120/somalia.html Coffen-Smout S. Pirates, Warlords and Rogue Fishing Vessels in Somalia's Unruly Seas] Chebucto Community Net. Skatīts: 2024. gada 20. augustā</ref> Citi aktīvi rajoni aptver [[Dienvidķīnas jūra|Dienvidķīnas jūru]] un [[Nigēras delta|Nigēras deltu]]. Pieaugot ūdeņu izmantošanas intensitātei, daudziem kuģiem jāsamazina savs ātrums, lai tie varētu droši manevrēt un izvairīties no sadursmes, bet tas kuģus padara par viegliem mērķiem pirātiem. [[Starptautiskais jūras birojs]] (''International Maritime Bureau (IBM)'') kopš 1995. gada apkopo pirātu uzbrukumu statistiku. Pēc viņu datiem ķīlnieku sagrābšana ir pats izplatītākais pret jūrniekiem vērstās vardarbības veids. Piemēram, 2006. gadā tika reģistrēti 239 uzbrukumi, 77 komandas locekļi tika nolaupīti un 188 saņemti par ķīlniekiem, bet tikai 15 no pirātu uzbrukumiem beidzās ar slepkavību.<ref>[https://web.archive.org/web/20080103062657/http://www.securitymanagement.com/article/eastern-inscrutability-piracy-high-seas Elliott R. Eastern Inscrutability: Piracy on the High Seas] Security Management, 2007. gada jūnijs. Skatīts: 2024. gada 20. augustā</ref> 2007. gadā uzbrukumu skaits pieauga par 10% un sasniedza 263 gadījumus. Starp ziņojumiem par veiktajiem uzbrukumiem, par 35% pieauga tādu incidentu skaits, kuros tika lietoti šaujamieroči. Ievainoto komandas locekļu skaits sasniedza 64 salīdzinot ar tikai 17 personām 2006. gadā.<ref>[https://icc-ccs.org/news/392-reported-piracy-incidents-risesharply-in-2007 Reported piracy incidents rise sharply in 2007] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240820170157/https://icc-ccs.org/news/392-reported-piracy-incidents-risesharply-in-2007 |date={{dat|2024|08|20||bez}} }} ICC Commercial Crime Services. Skatīts: 2024. gada 20. augustā</ref> Šajā skaitā nav iekļauti ķīlnieki vai nolaupītie, ja tie netika ievainoti. 2023. gadā tika reģistrēti 120 incidenti.<ref>[https://www.icc-ccs.org/index.php/1342-new-imb-report-reveals-concerning-rise-in-maritime-piracy-incidents-in-2023 New IMB report reveals concerning rise in maritime piracy incidents in 2023] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20240812041909/https://icc-ccs.org/index.php/1342-new-imb-report-reveals-concerning-rise-in-maritime-piracy-incidents-in-2023 |date={{dat|2024|08|12||bez}} }} ICC Commercial Crime Services. Skatīts: 2024. gada 20. augustā</ref> [[Attēls:STS61C-42-72.jpg|thumb|Modernais pirātisms. [[Pirātisms Gvinejas līcī|Nigēras deltas]], pirātisma centra, aerofotogrāfija]] Modernā pirātisma definīcija iekļauj sekojošas darbības: * [[Izsēšanās uz kuģa|izsēšanos uz kuģa]]; * [[Izspiešana|izspiešanu]]; * [[Ķīlnieks|ķīlnieku sagrābšanu]]; * cilvēku [[Nolaupīšana|nolaupīšanu]] [[izpirkuma maksa]]s saņemšanai; * [[Slepkavība|slepkavošanu]]; * [[Laupīšana|laupīšanu]]; * [[Sabotāža|sabotāžu]], kuras rezultātā kuģis nogrimst; * kuģa īpašuma [[Izņemšana (tiesību zinātne)|sagrābšanu]]; * ar nolūku izraisītu [[Vraks|kuģa avarēšanu]]. == Atsauces == {{atsauces|colwidth=40em|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://greekshippingmiracle.org/en/ Grieķijas jūrniecības vēsture] {{en ikona}} * [https://maritimehistorypodcast.com/ Jūrniecības vēstures raidieraksti] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20240822074734/https://www.rigamuz.lv/rvkm/ekspoz_lv/latvijas-kugniecibas-vesture/ Latvijas kuģniecības vēsture Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā] [[Kategorija:Kuģu tipi]] [[Kategorija:Jūrniecība]] pdd9mpqm7bi1dhuof1netn7r2gw7zm6 0 578875 4548351 4444860 2026-11-11T20:02:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548351 wikitext text/x-wiki {{Vieglatlēta infokaste | vārds = Kols Hokers | vārds_orig = ''Cole Hocker'' | attēls = Hocker Cole-FH-USAind24.webp | att_izm = | paraksts = Kols Hokers 2024. gadā | dzimtais_vārds = | pilns_vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|6|6}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Indiāna|Indianapolisa}} | mir_dat = | mir_viet = | taut = {{USA}} | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=178}} | svars = | iesauka = | izglītība = [[Oregonas Universitāte]] | disc = [[800 m]], [[1500 m]], [[jūdzes skrējiens|jūdze]], [[3000 m]], [[5000 m]] | kar_sāk = | kar_beig = | klubs = | treneris = | trenē = | olimp = 2 ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}) | pc-a = | pc-t = | rc-a = | rc-t = | reg1 = | reg2 = | PR1 = 1:45,13 ([[Portlenda (Oregona)|Portlenda]], 2025) | PR1_d = 800 m | PR2 = 3:27,65 ([[Parīze]], 2024) | PR2_d = 1500 m | PR3 = 12:57,82 ([[Bostona]], 2025) | PR3_d = 5000 m | PR4 = 3:36,69 ([[Glāzgova]], 2024) | PR4_d = 1500 m (telpās) | PR5 = 7:23,14 ([[Ņujorka]], 2025) | PR5_d = 3000 m (telpās) | dzimums = | atjaunots = | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCompetition|VOS}} {{MedalGold|{{oss|V=2024|teksts=Parīze 2024}}|{{osv|Vieglatlētika|2024|Vasaras|title=1500 m}}}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]]}} {{MedalGold|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Tokija 2025]]|5000 m}} {{MedalCompetition|[[Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]]}} {{MedalSilver|[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Glāzgova 2024]]|1500 m}} {{MedalSilver|[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Toruņa 2026]]|3000 m}} }} '''Kols Hokers''' ({{val|en|Cole Hocker}}; dzimis {{dat|2001|6|6}} [[Indianapolisa|Indianapolisā]], [[Indiāna|Indiānā]]) ir amerikāņu [[vieglatlētika|vieglatlēts]], vidējo un garo distanču skrējējs. Viņš ir {{oss|V=2024|L=G}} čempions [[1500 metri|1500 metru distancē]] un [[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2025. gada pasaules čempions]] [[5000 metri|5000 metros]]. Divas reizes startējis [[olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]] ({{oss|V=2020}}, {{oss|V=2024}}). 2020. gada spēlēs [[Tokija|Tokijā]] (notika 2021. gadā) ieguva sesto vietu 1500 metru distancē. 2024. gadā [[Parīze|Parīzē]] izcīnīja zelta medaļu, 1500 metrus noskrienot 3 minūtēs un 27,65 sekundēs un labojot [[Olimpiskie rekordi vieglatlētikā|olimpisko rekordu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://worldathletics.org/competitions/olympic-games/paris24/news/article/paris-2024-olympics-evening-day-6-hocker-thomas-yavi-rogers-tentoglou|title=Hocker rips up 1500m script and Yavi breaks Olympic record while Thomas, Rogers and Tentoglou deliver|website=worldathletics.org|access-date={{dat|2024|8|31||bez}}|date={{dat|2024|8|6|N|bez}}|language=en}}</ref> [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023. gadā]] [[Budapešta|Budapeštā]] un ieņēma 7. vietu. [[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2024. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Glāzgova|Glāzgovā]] izcīnīja sudraba medaļu 1500 m.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://in.milesplit.com/articles/345267/hocker-earns-1500m-silver-in-first-indoor-worlds-appearance|title=Hocker Earns 1500m Silver in First Indoor Worlds Appearance|website=milesplit.com|access-date={{dat|2024|8|31||bez}}|date={{dat|2024|3|3|N|bez}}|language=en|archive-date={{dat|2024|08|31||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20240831152214/https://in.milesplit.com/articles/345267/hocker-earns-1500m-silver-in-first-indoor-worlds-appearance}}</ref> [[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|2026. gada Pasaules čempionātā telpās]] [[Toruņa|Toruņā]] izcīnīja sudraba medaļu 3000 metru distancē. == Sasniegumi == {| {{Sasniegumu tabula|Event=yes|Results=yes}} |- |2021 |[[Vieglatlētika 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Japāna|Tokija}} |6. |1500 m |3:31,40 |- |2023 |[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |{{vieta|Ungārija|Budapešta}} |7. |1500 m |3:30,70 |- |rowspan=2|2024 |[[2024. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Glāzgova}} |bgcolor=silver|2. |1500 m |3:36,69 |- |[[Vieglatlētika 2024. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Olimpiskās spēles]] |{{vieta|Francija|Parīze}} |bgcolor=gold|1. |1500 m |3:27,65 {{piezīme|OR|olimpiskais rekords}} |- |rowspan=2|2025 |rowspan=2|[[2025. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|Pasaules čempionāts]] |rowspan=2|{{vieta|Japāna|Tokija}} |— |1500 m |{{DSQ}} |- |bgcolor=gold|1. |5000 m |12:58,30 |- |2026 |[[2026. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā telpās|Pasaules čempionāts telpās]] |{{vieta|Polija|Toruņa}} |bgcolor=silver|2. |3000 m |7:35,70 |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{Vieglatlēts-aizmetnis}} {{ASV sportists-aizmetnis}} {{Olimpiskie čempioni vieglatlētikā — 1500 metri vīriešiem}} {{DEFAULTSORT:Hokers, Kols}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Indiānā dzimušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:Vidējo distanču skrējēji]] [[Kategorija:Garo distanču skrējēji]] [[Kategorija:2020. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2024. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:ASV olimpiskie zelta medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki vieglatlētikā]] rb5vekj6j82hydx1pokme0cyg19ve26 0 579892 4548690 4504032 2026-11-12T10:56:49Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548690 wikitext text/x-wiki {{Televīzijas infokaste |nosaukums = Latvijas šlāgerkanāls |logo = Latvijas šlāgerkanāls.png |logo izmērs = 150px |formāts = komerciāla televīzija |valsts = {{karogs|Latvija}} |valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] |adrese = |dibināta = 2009 |raida-kopš = {{dat|2009|06|17}} |sauklis = |īpašnieks = SIA "Mūzikas Video Kanāls"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://slageris.lv|title=Šlāgerkanāls|website=slageris.lv|access-date=2026-07-30|archive-date=2025-11-09|archive-url=https://web.archive.org/web/20251109125139/https://slageris.lv/}}</ref> |ģenerāldirektors = [[Igors Linga]] |redzam-cilvēki = |popular-raidījumi = |apraide = [[Latvija]], virszemes TV apraidē, internetā, interaktīvajā televīzijā, kabeļoperatori. |kanāli = |tirgus-daļa = |mājas-lapa = [https://slageris.lv/ slageris.lv] }} '''Latvijas šlāgerkanāls''' ir pirmais [[Televīzija Latvijā|Latvijas televīzijas]] [[šlāgermūzika]]s kanāls, kas tika atklāts 2009. gada 17. jūnijā [[Tet TV+|Lattelecom Interaktīvajā TV]] platformā. Šis kanāls 24 stundas diennaktī pārraida šlāgermūzikas video. Kanāla atklāšanā piedalījās režisors un producents [[Igors Linga]], mūziķis [[Normunds Rutulis]] un grupas [[Klaidonis (grupa)|Klaidonis]] dalībnieki. Šlāgermūzika Latvijā līdz tam tika rādīta tikai atsevišķos televīzijas raidījumos. Kanāls tiek veidots sadarbībā ar Latvijas šlāgermūzikas izdevējiem un izpildītājiem, piedāvājot plašu video ierakstu klāstu, kas iepriekš bija grūti pieejams vizuāli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/5480593/atklats-pirmais-latvijas-slagermuzikas-kanals|title=Atklāts pirmais Latvijas šlāgermūzikas kanāls}}</ref> 2018. gada 30. maijā kanāls piedzīvoja incidentu, kad ēterā publicēti rupji sludinājumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tv3.lv/beztabu/nejedzibas/esmu-maka-gribu-tavu-pieli-sava-pakala-slagerkanala-publice-lerumu-ar-rupjiem-sludinajumiem/|title=Šlāgerkanālā publicē lērumu ar rupjiem sludinājumiem - Bez Tabu|website=tv3.lv|access-date=2026-07-13}}{{Novecojusi saite}}</ref> Šie sludinājumi, kas ietvēra aizskarošus un vulgārus izteikumus, radīja skatītāju sašutumu. Kanāla īpašnieks un direktors Igors Linga izteica sašutumu par notikušo, tomēr norādīja, ka viņam bija ierobežotas iespējas kontrolēt saturu. [[NEPLP]] uzsāka izmeklēšanu, lai noteiktu iespējamo sodu kanālam par šāda veida satura rādīšanu, kas varētu svārstīties no 500 līdz {{sk|10000}} eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://beztabu.tv3.lv/nejedzibas/esmu-maka-gribu-tavu-pieli-sava-pakala-slagerkanala-publice-lerumu-ar-rupjiem-sludinajumiem/|title="Esmu ma*ka, gribu tavu pi*eli savā pakaļā!" Šlāgerkanālā publicē lērumu ar rupjiem sludinājumiem|website=tv3.lv|access-date=2024-09-11|date=2018-05-30|language=lv|archive-date=2024-12-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20241224192901/https://beztabu.tv3.lv/nejedzibas/esmu-maka-gribu-tavu-pieli-sava-pakala-slagerkanala-publice-lerumu-ar-rupjiem-sludinajumiem/}}</ref> == Koncerti == Kanāls arī aktīvi organizē koncertus, tādējādi paplašinot savu ietekmi un piedāvājumu Latvijas mūzikas dzīvē. Sākot no 2020. gada, Latvijas šlāgerkanāls svinēja savu 10 gadu jubileju ar īpašu koncertu sēriju, kas iekļāva grandiozu apbalvošanas ceremoniju [[VEF Kultūras pils|VEF Kultūras pilī]]. Šajā jubilejas pasākumā kanāls iepazīstināja ar visvairāk atskaņotajām mūzikas grupām, piešķirot 10 nominācijas. Uz skatuves kāpa Latvijā populārākās šlāgergrupas, un ceremoniju vadīja aktieris [[Guntis Skrastiņš]]. Tāpat šajos svētkos kanāls uzsāka tradīciju regulāri rīkot koncertus, lai atzīmētu Latvijas šlāgermūzikas mantojumu un sniegtu iespēju skatītājiem izbaudīt viņu iecienītākās dziesmas dzīvās izpildījumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://muzikaspasaule.lv/home/slageris/6023-latvijas-slagerkanals-aicina-uz-10-gadu-jubileju|title=„Latvijas Šlāgerkanāls” aicina uz 10 gadu jubileju!|last=Evita|website=muzikaspasaule.lv|access-date=2024-09-11|language=lv-lv|archive-date=2024-09-11|archive-url=https://web.archive.org/web/20240911190918/https://muzikaspasaule.lv/home/slageris/6023-latvijas-slagerkanals-aicina-uz-10-gadu-jubileju}}</ref> 2023. gada martā kanāls rīkoja vērienīgu koncertu "Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu" VEF Kultūras pilī un [[Koncertdārzs "Pūt, vējiņi!"|koncertdārzā "Pūt, vējiņi!"]], kurā piedalījās populāri latviešu estrādes mākslinieki, izpildot dziesmas no kanāla zelta fonda.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/muzika/404738-latvijas-slagerkanals-uzaicina-uz-zelta-dziesmu-izlases-koncertu.htm|title=„Latvijas šlāgerkanāls” uzaicina uz zelta dziesmu izlases koncertu!|website=nra.lv|access-date=2024-09-11|language=lv}}</ref> 2024. gada 8. septembrī koncerts atgriezās [[Brīvdabas koncertzāle "Mītava"|brīvdabas koncertzālē Mītava]], [[Jelgava|Jelgavā]], kur uz skatuves kāpa vairāki ievērojami mākslinieki. Koncertu vadīja [[Latvijas Radio]] ētera personība Elvis Jansons, un pavadošā grupa ''Crazy Daisy''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jelgava.lv/pasakumi/koncerts-kapec-man-dziedat-svesu-dziesmu/|title=Koncerts “Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?”.|website=Jelgava|access-date=2024-09-11|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Televīzijas kanāli Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas televīzijas kanāli]] hq0gfk2312vfo8fagyb01tdlf8ol0q6 0 583711 4548399 4521992 2026-11-11T23:05:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548399 wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Kristaps Gludītis | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1995|11|6}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = | garums = {{mērv|cm=191}} | svars = {{mērv|kg=80}} | iesauka = | poz = [[uzbrūkošais aizsargs]] | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | alga = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Bijušie klubi ------> | kl_sez 1 = 2012—2013 | klubs 1 = {{flaga|Latvija}} [[LMT Basketbola akadēmija]] | kl_sez 2 = 2015—2016 | klubs 2 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jelgava]] | kl_sez 3 = 2016 | klubs 3 = {{flaga|Latvija}} [[Barons Kvartāls]] | kl_sez 4 = 2016—2017 | klubs 4 = {{flaga|Spānija}} ''Gran Canaria II'' | kl_sez 5 = 2017—2018 | klubs 5 = {{flaga|Spānija}} ''Baskonia II'' | kl_sez 6 = 2018—2019 | klubs 6 = {{flaga|Spānija}} ''[[C.B. Prat]]'' | kl_sez 7 = 2019 | klubs 7 = {{flaga|Spānija}} ''[[Iberojet Palma]]'' | kl_sez 8 = 2019—2020 | klubs 8 = {{flaga|Latvija}} [[BK Ventspils]] | kl_sez 9 = 2020—2021 | klubs 9 = {{flaga|Igaunija}} [[Rakveres "Tarvas"]] | kl_sez 10 = 2021—2022 | klubs 10 = {{flaga|Lietuva}} [[Pasvales "Pieno žvaigzdes"]] | kl_sez 11 = 2022—2023 | klubs 11 = {{flaga|Igaunija}} [[Tallinas "TalTech"]] | kl_sez 12 = 2023—2025 | klubs 12 = {{flaga|Itālija}} ''[[Rucker Sanve San Vendemiano]]'' | kl_sez 13 = | klubs 13 = | kl_sez 14 = | klubs 14 = | kl_sez 15 = | klubs 15 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut sezonas = 2018—2022 | taut = {{Bk|Latvija}} | ni izmaiņas = <!------ Trenera karjera ------> | trenera sezonas = | trenera klubi = <!------ Papildinformācija ------> | balv = | sasniegumi = | aģenti = Raivis Ušackis | slavz = | dzimums = V <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalSport|Vīriešu [[basketbols]]}} {{MedalCountry|{{karogs|Latvija}}}} {{MedalSport|[[3x3 basketbols]]}} {{Medal|Competition|[[Eiropas spēles]]}} {{MedalGold2|[[2023. gada Eiropas spēles|Krakova 2023]]}} }} '''Kristaps Gludītis''' (dzimis {{dat|1995|11|6}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] pozīcijā. Spēlējis vairākos [[Latvija]]s klubos, kā arī [[Spānija|Spānijā]], [[Igaunija|Igaunijā]], [[Itālija|Itālijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. Spēlē arī ar [[3x3 basketbols|3x3 basketbolu]], Latvijas izlases sastāvā uzvarēja [[2023. gada Eiropas spēles|2023. gada Eiropas spēlēs]]. Kopš 2025. gada vasaras pievērsies tikai 3x3 basketbolam. K. Gludīša tēvs [[Juris Gludītis]] arī ir bijis basketbolists. == Karjera == Jaunatnes vecumā trenējies un spēlējis [[LJBL]] Basketbola skolas "Rīga" A. Kraukļa VEF filiālē pie trenera [[Guntars Jonaņs|Guntara Jonāna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www1.basket.lv/sljbl/mini/zeni_centrs/komandas/bjbs_riga_vef?season=8|title=BJBS Rīga/VEF U-17 – Zēni Centrs – Mini – SJBL – Basket.lv|website=www1.basket.lv|access-date=2026-09-14}} {{Novecojusi saite}}</ref> [[2012.—2013. gada LBL sezona|2012.—2013. gada LBL sezonā]] pārstāvēja no jauniešiem veidoto komandu "[[LMT Basketbola akadēmija]]". 2015. gadā vēlējās iekļūt [[Rietumu Kentuki Universitāte]]s komandā [[NCAA]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/legionari/29042015-kristaps_gluditis_pievienosies_rostova_pa|title=Kristaps Gludītis pievienosies Rostova pārstāvētajai "Western Kentucky" komandai|website=Sportacentrs.com|access-date=2024-11-03|date=2015-04-29|language=lv}}</ref> bet nenokārtoja formalitātes. Pēc tam spēlējis citos [[Latvijas Basketbola līga]]s klubos, līdz 2016. gadā pārcēlies uz Spāniju. Vairākas sezonas aizvadījis Spānijas zemāko līgu klubos, bet pēc tam spēlējis [[BK Ventspils]], kā arī Igaunijā un Lietuvā. No 2023. līdz 2025. gadam spēlēja Itālijas B sērijas klubā ''[[Rucker Sanve San Vendemiano]]'', būdams pārliecinošs komandas līderis un rezulttīvākais spēlētājs. 2025. gada vasarā K. Gludītis pilnībā pievērsās 3x3 basketbolam un tikai decembrī pievienojās klasiskā basketbola komandai, izvēloties spēlēšanu [[Latvijas—Igaunijas Basketbola līga|Latvijas—Igaunijas līgas]] un [[Latvijas Basketbola līga]]s klubā [[Latvijas Universitāte (vīriešu basketbola klubs)|Latvijas Universitāte]], tomēr laukumā LU komandas sastāvā nedevās. K. Gludītis ir spēlējis visu vecumu Latvijas jaunatnes izlasēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.proballers.com/basketball/player/16204/kristaps-gluditis|title=Kristaps Gluditis, Basketball Player, Stats, Height, Age|last=Proballers|website=Proballers|access-date=2024-11-03|language=en}}</ref> 2013. gadā [[Nikolajs Mazurs|Nikolaja Mazura]] vadītās U-18 izlases sastāvā izcīnīja 4. vietu [[2013. gada Eiropas U-18 čempionāts basketbolā|U-18 čempionātā]], kas notika Latvijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{sporta ārējās saites}} {{Latvija vir basket 2013 U-18}} {{DEFAULTSORT:Gludītis, Kristaps}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] 2b0hbbrcmbsr4zbart85ymmiogizbvs 0 584654 4548490 4229671 2026-11-12T05:48:13Z Meistars Joda 781 4548490 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = "Šausminošais 2" | oriģinālnos = ''Terrifier 2'' | attēls = Terrifier 2 Poster.jpg | žanrs = [[šausmu filma]], mistika | režisors = [[Demiens Leone]] | producents = Fils Falkone | līdzproducents = | scenārijs = Demiens Leone | aktieri = * [[Lorēna Lavera]] * Eliots Fallems * Sāra Voita * Keilija Haimena * Keisija Hārtnete * [[Deivids Hauards Torntons]] | mūzika = * Rostislavs Vainštoks * Pols Vailijs | operators = Džordžs Stjūbers | mākslinieks = | montāža = Demiens Leone | studija = * ''Screambox'' * ''Bloody Disgusting'' * ''Dark Age Cinema'' * ''Fuzz on the Lens Productions'' | izplatītājs = ''Cinedigm'' | izdošana = {{filmas datums|2022|8|29|''FrightFest''|2022|10|6|ASV|}} | ilgums = 138 minūtes<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Terrifier 2 |url=https://www.bbfc.co.uk/release/terrifier-2-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmda3nda1 |website=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|250 tūkstoši}}<ref>{{ziņu atsauce |last1=Mendelsohn |first1=Jon |title=Fan Demand Brings Brutal Slasher 'Terrifier 2' Back to Theaters This Weekend |url=https://collider.com/terrifier-2-extended-theatrical-run/ |publisher=''Collider'' |date={{dat|2022|10|13||bez}}}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |last1=Sharf |first1=Zack |title=‘Terrifier 2’ Is Making Moviegoers Vomit and Pass Out, but Its Director Says: ‘I Don’t Want People Getting Hurt. It‘s Surreal’ |url=https://variety.com/2022/film/news/terrifier-2-viewers-vomit-pass-out-director-says-surreal-1235407675/ |publisher=[[Variety]] |date={{dat|2022|10|18||bez}}}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|15,7 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Terrifier 2 (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt10403420/ |website=[[Box Office Mojo]]}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Terrifier 2 |url=https://www.the-numbers.com/movie/Terrifier-2-(2022)#tab=summary |website=[[The Numbers]]}}</ref> | iepriekšējā = "[[Šausminošais]]" (2016) | nākamā = "[[Šausminošais 3]]" (2024) | imdb = }} '''"Šausminošais 2"''' ({{val|en|Terrifier 2}}) ir 2022. gada ASV [[slešers|slešera]] [[šausmu filma]], kuras režisors, scenārija autors un montāžists ir [[Demiens Leone]]. Turpinājums 2016. gada filmai "[[Šausminošais]]". [[Deivids Hauards Torntons]] un [[Samanta Skaffidi]] atkal attēlo klauna Arta un Viktorijas Heiesas lomu. Aktieru sastāvam pievienojušies [[Lorēna Lavera]], Eliots Fallems, Sāra Voita, Keilija Haimena un Keisija Hārtnete. Filma ir par [[klauns Arts|klauna Arta]] augšāmcelšanos [[Halovīns|Halovīna]] vakarā. Klauns Arts sāk vajāt pusaudzi Sjennu Šovu, jo atklāj, ka tai ir lemts viņu uzveikt. Filmas koncepciju Leone sāka attīstīt neilgi pēc savas debijas īsfilmas ''The 9th Circle'' (2008) uzņemšanas. Sākotnēji tās centrā bija [[Eņģelis|eņģelim]] līdzīga varone, taču iecere netika īstenota. Pēc filmas [[Šausminošais|iepriekšējās daļas]] panākumiem Leone atgriezās pie šīs koncepcijas, izveidojot Sjennas Šovas tēlu, kuru viņš raksturoja kā filmas "Šausminošais 2" sirdi un dvēseli. Scenārija rakstīšanai Leone veltīja trīs mēnešus, šajā laikā pilnveidojot tēlus un ņemot vērā kritiku par pirmās filmas stāstījuma trūkumiem. Radās sarežģījumi ar filmas finansējumu, jo scenārijs bija vērienīgāks nekā pirmajai daļai un prasīja lielāku budžetu. Pirms filmēšanas Leone organizēja [[pūļa finansējums|pūļa finansējuma]] kampaņu tīmekļa vietnē ''[[Indiegogo]]'', kuras mērķis bija savākt 50 tūkstošus ASV dolāru, lai izveidotu praktisko efektu ainu. Kampaņa guva lielus panākumus, sasniedzot vairāk nekā 430 % no sākotnējā mērķa un kopumā filmai saziedoja 250 tūkstošus ASV dolāru. Šī bija viena no daudzām filmām, kuras tapšanu ietekmēja [[COVID-19 pandēmija]]s izraisītie ierobežojumi, pārtraucot filmēšanu 2020. gada vidū. Filmas pirmizrāde notika 2022. gada 29. augustā [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]]s kinofestivālā ''FrightFest'', ASV kinoteātros to sāka demonstrēt no 6. oktobra, kur to izplatīja ''Cinedigm''. Tā saņēma pozitīvas atsauksmes no kritiķiem, kas norādīja uz uzlabojumiem salīdzinājumā ar iepriekšējo daļu un uzslavēja aktrises [[Lorēna Lavera|Lorēnas Laveras]] darbu, kas attēloja Sjennas Šovas lomu. [[Šausminošais 3|Filmas turpinājums]] izdots 2024. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] 5r46pst4hx8ceimoyw2cxl4p10cljnr 0 589369 4548700 4424174 2026-11-12T11:38:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548700 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Lazdu iela|Lazdu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Lazdu iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = {{Jūrmala}} |priekšpilsēta = |apkaime = [[Valteri]] |ielas garums = 200 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[bruģis]], bez seguma |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Lazdu iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Valteri|Valteru]] apkaimē. Lazdu iela sākas krustojumā ar [[Valtera prospekts|Valtera prospektu]] un beidzas ar strupceļu. Lazdu iela ir viena no jaunākām ielām Jūrmalā, tā izveidota 2021. gada 25. martā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr. 160.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Jūrmalas pilsētas dome |title=Lēmums Nr. 160 |url=https://dokumenti.jurmala.lv/docs/k21/l/k210160.htm |accessdate={{dat|2025|1|11||bez}} |date={{dat|2021|3|25||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250111095132/https://dokumenti.jurmala.lv/docs/k21/l/k210160.htm}}</ref> Satiksmes kustība Lazdu ielā norit vienā joslā. Kopējais ielas garums ir 200 metri. No sākuma aptuveni 90 metru garumā tā ir klāta ar betona [[bruģis|bruģi]], bet tālāk ielai seguma nav. Iela atrodas savrupmāju rajonā, 2021. gadā šeit arī uzbūvēta moderna rindu māja (Lazdu iela 6). == Atsauces == {{atsauces}} {{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Valteros]] ht9vz8ikpea838jsxsa4ka05ldydi1q 0 589660 4548412 4542985 2026-11-12T00:06:14Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548412 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada janvāris}} {{Ēdiena infokaste | name = Kruasāns | image = 2018_01_Croissant_IMG_0685.JPG | image_size = | image_alt = | attela_paraksts = Kruasāns | citi_nosaukumi = | tips = brokastis | course = | izcelsmes_vieta = {{Austrija}} | regions = | nac_virtuve = | raditajs = <!-- vai | raditaji = --> | gads = 17. gadsimts | pasniedz = | galv_sastavd =[[mīkla (pārtika)|mīkla]], [[sviests]] | pap_sastavd = | variacijas = }} '''Kruasāns''' (no {{val|fr|croissant}} — 'pusmēness') ir neliela pusmēness formas [[smalkmaizīte]]. Tiek pasniegts [[Brokastis|brokastīs]] kopā ar [[Kafija|kafiju]] vai kakao.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ritakafija.lv/2016/08/31/kruasani/#google_vignette|title=Kruasāni|website=ritakafija.lv|access-date=2025-01-15|language=en-US|archive-date=2025-01-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20250123083237/https://ritakafija.lv/2016/08/31/kruasani/#google_vignette}}</ref> Lai gan kruasāns ir populārs [[Francija]]s produkts, tas radies [[Austrija|Austrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/tasty/43751232/jaunumi/54057334/septini-garsigi-fakti-par-kruasaniem|title=Septiņi garšīgi fakti par kruasāniem|website=www.delfi.lv|access-date=2025-01-15|language=lv}}</ref> == Izcelsme un vēsture == Pusmēness formas konditorejas izstrādājumi Austrijā tiek cepti vismaz kopš 13. gadsimta. Par pašreizējās kruasānu popularitātes sākumu var uzskatīt 1839. gadu, kad austriešu artilērijas virsnieks Augusts Cangs (''August Zang'') [[Vīne|Vīnē]] atvēra [[Ceptuve|maiznīcu]], kur cepa šīs maizītes.<ref name=":6">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ice.edu/blog/brief-history-croissant|title=A Brief History of the Croissant {{!}} Institute of Culinary Education|website=www.ice.edu|access-date=2024-01-09|date=2023-01-30|language=en}}</ref><ref>The 1839 date, and most of what follows, is documented in Jim Chevallier, ''August Zang and the French Croissant: How Viennoiserie Came to France'', p. 3—30; for the 1838 date, see [http://www.slowfood.fr/bulletin/Diner_BS_PNY_2409_discours.pdf Giles MacDonogh "Reflections on the Third Meditation of La Physiologie du goût and Slow Food"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303175218/http://www.slowfood.fr/bulletin/Diner_BS_PNY_2409_discours.pdf|date=3 March 2016}} (p. 8); an Austrian PowerPoint — [http://www.oberoesterreich-tourismus.at/sixcms/media.php/1271/sandgruber_mahlzeiten.pdf Ess-Stile] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120529221535/http://www.oberoesterreich-tourismus.at/sixcms/media.php/1271/sandgruber_mahlzeiten.pdf|date=29 May 2012}} — gives the date of 1840 (slide 46). A 1909 image of the bakery shows the same date for its founding, but the bakery was already documented in the press before that.</ref> Leģenda vēsta, ka 1683. gadā Vīnes maiznieks Pīters Vendlers (''Peter Wendler'') pirmo reizi pagatavojis smalkmaizīti par godu turku veiktajam neveiksmīgajam Vīnes aplenkumam un [[Osmaņu impērija|Osmaņu]] armijas sakāvei [[Kauja par Vīni|kaujā par Vīni]]. Maiznieki, kas strādāja naktīs un līdz rītam gatavoja pilsētniekiem svaigas smalkmaizītes, esot dzirdējuši kapļu un cirtņu troksni un sapratuši, ka turki zem pilsētas mūriem rok tuneli. Savlaicīgi par to brīdinot karavīrus, viņi izjaukuši ienaidnieka plānu.<ref name="schimmer">Karl August Schimmer, The Sieges of Vienna by the Turks: Translated from the German of Karl August Schimmer and Others, trans. Earl of Francis Egerton Ellesmere (London: John Murray, 1879), p. 30-31</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/lifeandstyle/2016/feb/23/a-short-history-of-the-croissant-shows-its-viennese-not-french|title=Īsa kruasāna vēsture liecina, ka tas ir Vīnes, nevis franču|work=The Guardian|access-date=2024-11 -11|date=2016-02-23|last=Vēstules|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://multinews.lv/7-fakti-ko-tu-nezinaji-par-kruasaniem/|title=7 fakti, ko tu nezināji par kruasāniem|last=Spēlmanis|first=Ģirts|website=Multinews.lv|access-date=2025-01-15|date=2022-02-19|language=lv-LV|archive-date=2025-01-23|archive-url=https://web.archive.org/web/20250123085733/https://multinews.lv/7-fakti-ko-tu-nezinaji-par-kruasaniem/}}</ref> Tiek uzskatīts, ka kopš tā laika šīs neparastās maizītes ir kļuvušas ļoti populāras pircēju vidū. Francijā kruasāns pirmo reizi parādījās 1770. gadā. Tas notika tad, kad Francijā no Vīnes ieradās [[Marija Antuanete]] un kopā ar viņu [[Parīze|Parīzē]] parādījās Vīnes konditorejas izstrādājumi ({{val|fr|viennoiserie}}).<ref>Frencs Rainers, "Audzēšanas izcelsme un citas Vīnes sērijas", Revue de linguistique romane, Nr. 71, 2007. — 467.—481. lpp.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/maja/virtuve/79265-brokastu-maizite-kruasans.htm|title=Brokastu maizīte kruasāns|website=nra.lv|access-date=2025-01-15|language=lv}}</ref> Taču Vīnes un franču kruasāni joprojām ir divi dažādi produkti. Galu galā no Vīnes nāk tikai produkta forma, un tieši franču šefpavāri bija tie, kas to pirmo reizi pagatavoja no kārtainās mīklas ar [[sviests|sviestu]], tas notika 20. gadsimta sākumā. Drīz vien parādījās vesela "ģimene" līdzīgu rauga un kārtaino konditorejas izstrādājumu. 2013. gadā [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu kara]] laikā nemiernieki aizliedza kruasānus savā kontrolētajā teritorijā [[Alepo]], atsaucoties uz iepriekš minēto Austrijas leģendu kā aizlieguma iemeslu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://newsfeed.time.com/2013/08/02/syrian-rebels-ban-croissants-in-aleppo/|title=Syrian Rebels Ban Croissants in Aleppo|newspaper=Time|access-date=9 August 2013|date=2 August 2013|last=Groden|first=Claire|archive-url=https://web.archive.org/web/20130807001231/http://newsfeed.time.com/2013/08/02/syrian-rebels-ban-croissants-in-aleppo/|archive-date=7 August 2013}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://newsfeed.time.com/2013/08/02/syrian-rebels-ban-croissants-in-aleppo/|title=Syrian Rebels Ban Croissants in Aleppo|work=Time|access-date=2025-01-15|date=2013-08-02|last=Groden|first=Claire|issn=0040-781X|language=en-US|archive-date=2013-08-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20130807001231/http://newsfeed.time.com/2013/08/02/syrian-rebels-ban-croissants-in-aleppo/}}</ref> == Gatavošanas process == Pirmais kruasānu ražošanas solis ir [[Mīkla (pārtika)|mīklas]] veidošana, sajaucot [[Milti|miltus]], [[Ūdens|ūdeni]], [[Margarīns|margarīnu]] vai [[Sviests|sviestu]], [[Raugs|raugu]], [[Sālis|sāli]] un [[Cukurs|cukuru]].<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Ooms|first=Nand|last2=Pareyt|first2=Bram|last3=Brijs|first3=Kristof|last4=Delcour|first4=Jan A.|date=2016-10-02|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/10408398.2014.928259|doi=10.1080/10408398.2014.928259|issn=1040-8398}}</ref> Parasti kruasānu mīklu sajauc salīdzinoši vēsā vidē, ilgāk nekā citiem konditorejas izstrādājumiem. Ideālajai mīklas temperatūrai jābūt aptuveni 19 °C, lai sastāvdaļas vislabāk tiktu mitrinātas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bakeinfo.co.nz/Ask-Us/Library/Information-Sheets|title=Information Sheets- BakeInfo (Baking Industry Research Trust)|website=www.bakeinfo.co.nz|accessdate=2020-07-29|archive-date=2020-09-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20200928052747/https://www.bakeinfo.co.nz/Ask-Us/Library/Information-Sheets|dead-url=no}}</ref><ref name=":4">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bakeinfo.co.nz/Ask-Us/Library/Information-Sheets|title=Information Sheets|publisher=Baking Industry Research Trust|website=www.bakeinfo.co.nz|access-date=2016-12-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20161220164457/http://www.bakeinfo.co.nz/Ask-Us/Library/Information-Sheets|archive-date=20 December 2016}}</ref><ref>{{Publikācijas atsauce|last=Ooms|first=Nand|last2=Pareyt|first2=Bram|last3=Brijs|first3=Kristof|last4=Delcour|first4=Jan A.|date=2016-10-02|url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/10408398.2014.928259|doi=10.1080/10408398.2014.928259|issn=1040-8398}}</ref> Pēc tam mīkla tiek izrulēta un salocīta kārtās. Tieši šī procesa rezultātā iegūst kruasānam raksturīgo kraukškīgo, daudzslāņaino tekstūru. Parasti ir divas metodes, kā sajaukt margarīnu mīklā: angļu un franču.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://search.worldcat.org/search?q=n2:1040-8398,|title=n2:1040-8398, - Search Results|website=search.worldcat.org|access-date=2025-01-15}}</ref> Pēc salocīšanas mīkla iegūst labi zināmo pusmēness formu. Vispirms mīklu sagriež vajadzīgās formas [[Trijstūris|trīsstūros]]. Pēc tam trīsstūrus izrullē, un visbeidzot mīklas galus ieloka uz iekšu, veidojot pusmēnesi.<ref name=":1" /><ref name=":4" /> Nākamais posms ir [[raudzēšana]]s process. Kruasāni no citiem kārtainās [[Mīklas izstrādājums|mīklas izstrādājumiem]] atšķiras ar to, ka tajos ir raugs, kas rūgšanas laikā palielina mīklas apjomu. Ideālā gadījumā optimāla kruasāna kvalitāte tiek sasniegta ar 7,5% rauga līmeni, nogatavināšanas laiks 60 minūtes 31 °C.<ref name=":4" /> Raudzēšanu beidz, kad mīkla ir palielinājusies līdz divarpus reizēm salīdzinājumā ar sākotnējo tilpumu.<ref name=":1" /><ref name=":4" /> Ceturtais posms ir cepšanas process. Atkarībā no izmantotās [[cepeškrāsns]] veida un konkrētajiem kruasāna izmēriem cepšanas laiks var svārstīties no 10 līdz 20 minūtēm, un cepeškrāsns [[temperatūra]]i jābūt no 165 °C līdz 205 °C.<ref name=":1" /><ref name=":5">{{grāmatas atsauce|title=Technology of Breadmaking|url=https://archive.org/details/isbn_9780387385631|last=Bent|first=Alan J.|date=2007-01-01|publisher=Springer US|isbn=9780387385631|pages=[https://archive.org/details/isbn_9780387385631/page/n270 245]–274|doi=10.1007/0-387-38565-7_9|chapter=Speciality Fermented Goods}}</ref> Pēdējie soļi ir kruasāna atdzesēšana un uzglabāšana. Kruasāniem parasti ir īss glabāšanas laiks, un tos parasti patērē drīz pēc cepšanas. Kruasāni vai tiem līdzīgi konditorejas izstrādājumi ir populāri daudzās valstīs, piemēram, [[Turcija|Turcijā]], [[Spānija|Spānijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Vācija|Vācijā]], [[Šveice|Šveicē]], [[Itālija|Itālijā]], [[Polija|Polijā]], [[Portugāle|Portugālē]], [[Argentīna|Argentīnā]], [[Urugvaja|Urugvajā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mundustravels.com/info-parize-kruasana-epopeja.htm|title=Franču brokastis - kruasāni, Parīzes dzīves stils ceļojumā, Francijas ceļojums, Francijas tūrisma informācija, Parīzes Disnejlenda, Francijas brauciens ģimenei ar bērniem, Parīze mazā grupā, latviešu gids Parīzē, krievu un angļu gids Parīzē, Versaļa un Disnejlenda|website=MundusTravels|access-date=2025-01-15|language=LV}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://f-journal.ru/istoriya-kruassanov/ История возникновения круассанов]{{Novecojusi saite}} * [http://rosfood.info/upload/iblock/4f4/54-55.PDF Технология производства круассанов] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220331222432/http://rosfood.info/upload/iblock/4f4/54-55.PDF |date={{dat|2022|03|31||bez}} }} {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:Austrijas virtuve]] [[Kategorija:Mīklas izstrādājumi]] hhtix080prspqnilwhpo0d8tnbafnx9 0 589753 4548409 4296835 2026-11-11T23:58:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548409 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Crocus | attēls = Crocus aleppicus 1.JPG | att_izmērs = | att_nosaukums = ''Crocus aleppicus'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | dzimta = Iridaceae | dzimta_lv = Skalbju dzimta | autors = [[Linnejs]] | ģints_lv = Krokusi | ģints = Crocus }} '''Krokusi''' (''Crocus'') ir [[Skalbju dzimta|skalbju dzimtas]] ģints, kura ir sastopama [[Mežs|mežos]], krūmājos un [[Pļava|pļavās]] Vidusjūras reģionā, Ziemeļāfrikā, Centrāleiropā, [[Dienvideiropa|Dienvideiropā]], [[Egejas jūra|Egejas jūras]] salās, [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un visā [[Vidusāzija|Vidusāzijā]] līdz [[Siņdzjana|Sjiņdzjanai]] Ķīnas rietumos.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:20293-1|title=Crocus L. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-01-16|language=en|archive-date=2025-02-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20250205110542/https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:20293-1}}</ref> == Sugas == Ģintā ir klasificētas aptuveni 250 sugas, tostarp:<ref name=":0" /> * [[Ankaras krokuss]] (''Crocus ancyrensis'') <small>(Herb.) Maw</small> * [[Heufeļa krokuss]] (''Crocus heuffelianus'') <small>Herb.</small> * [[Ieplaku krokuss]] (''Crocus vallicola'') <small>Herb.</small> * [[Jaukais krokuss]] (''Crocus pulchellus'') <small>Herb.</small> * [[Krāšņais krokuss]] (''Crocus speciosus'') <small>M.Bieb.</small> * [[Malija krokuss]] (''Crocus malyi'') <small>Vis.</small> * [[Palsais krokuss]] (''Crocus flavus'') <small>Weston</small> * [[Pavasara krokuss]] (''Crocus vernus'') <small>(L.) Hill</small> * [[Sarkanais krokuss]] jeb safrāna krokuss (''Crocus sativus'') <small>L.</small><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/life/56017216/majas/54795300/krokusi-zied-ari-rudeni|title=Krokusi zied arī rudenī|website=www.delfi.lv|access-date=2025-01-16|language=lv}}</ref> * [[Šaurlapu krokuss]] (''Crocus angustifolius'') <small>Weston</small> * [[Tomazīni krokuss]] (''Crocus tommasinianus'') <small>Herb.</small> * [[Zeltziedu krokuss]] (''Crocus chrysanthus'') <small>(Herb.) Herb.</small> * ''Crocus abantensis'' <small>T.Baytop & B.Mathew</small> * ''Crocus adanensis'' <small>T.Baytop & B.Mathew</small> * ''Crocus aerius'' <small>Herb.</small> * ''Crocus akdagensis'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus aleppicus'' <small>Baker</small> * ''Crocus alexandri'' <small>Nicic ex Velen.</small> * ''Crocus antherotes'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus archibaldiorum'' <small>(Rukšāns) Rukšāns</small> * ''Crocus arizelus'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus armeniensis'' <small>Rukšāns</small> * ''Crocus asumaniae'' <small>B.Mathew & T.Baytop</small> * ''Crocus azerbaijanicus'' <small>Dolatyari & Rukšāns</small> * ''Crocus baalbekensis'' <small>Addam & Bou-Hamdan</small> * ''Crocus bertiscensis'' <small>Raca, Harpke, Shuka & V.Randjel.</small> * ''Crocus berytius'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus beydaglarensis'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus boissieri'' <small>Maw</small> * ''Crocus boryi'' <small>J.Gay</small> * ''Crocus brickellii'' <small>Rukšāns</small> * ''Crocus bydzowskyanus'' <small>Rukšāns & Zubov</small> * ''Crocus caelestis'' <small>(Kernd. & Pasche) Kernd., Pasche & Harpke</small> * ''Crocus caspius'' <small>Fisch. & C.A.Mey. ex Hohen.</small> * ''Crocus chiaicus'' <small>Dolatyari & Rukšāns</small> * ''Crocus cobbii'' <small>Kernd., Pasche & Harpke</small> * ''Crocus coloreus'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus corsicus'' <small>Vanucchi</small> * ''Crocus dalmaticus'' <small>Vis.</small> * ''Crocus damascenus'' <small>Herb.</small> * ''Crocus danfordiae'' <small>Maw</small> * ''Crocus dolatyarii'' <small>Rukšāns</small> * ''Crocus fibroannulatus'' <small>(Kernd. & Pasche) Kernd., Pasche & Harpke</small> * ''Crocus fleischeri'' <small>J.Gay</small> * ''Crocus georgei'' <small>Rukšāns</small> * ''Crocus gilanicus'' <small>B.Mathew</small> * ''Crocus goulimyi'' <small>Turrill</small> * ''Crocus hakkariensis'' <small>(B.Mathew) Rukšāns</small> * ''Crocus hartmannianus'' <small>Holmboe</small> * ''Crocus hellenicus'' <small>(Rukšāns) Rukšāns</small> * ''Crocus hittiticus'' <small>T.Baytop & B.Mathew</small> * ''Crocus homeri'' <small>Ruksans</small> * ''Crocus ilgazensis'' <small>(B.Mathew) Rukšāns</small> * ''Crocus ilvensis'' <small>Peruzzi & Carta</small> * ''Crocus imperati'' <small>Ten.</small> * ''Crocus incognitus'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus isauricus'' <small>Siehe ex Bowles</small> * ''Crocus karamanensis'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus karduchorum'' <small>Kotschy ex Maw</small> * ''Crocus keltepensis'' <small>Yüzb.</small> * ''Crocus kerndorffiorum'' <small>Pasche</small> * ''Crocus kotschyanus'' <small>K.Koch</small> * ''Crocus kurdistanicus'' <small>(Maroofi & Assadi) Rukšāns</small> * ''Crocus leucostylosus'' <small>(Kernd. & Pasche) Kernd., Pasche & Harpke</small> * ''Crocus ligusticus'' <small>Mariotti</small> * ''Crocus lydius'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus macedonicus'' <small>Rukšāns</small> * ''Crocus mathewii'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus mazziaricus'' <small>Herb.</small> * ''Crocus micranthus'' <small>Boiss.</small> * ''Crocus minimus'' <small>Redouté</small> * ''Crocus mysius'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus naqabensis'' <small>Al-Eisawi & Kiswani</small> * ''Crocus nevadensis'' <small>Amo & Campo</small> * ''Crocus nivalis'' <small>Bory & Chaub.</small> * ''Crocus niveus'' <small>Bowles</small> * ''Crocus ochroleucus'' <small>Boiss. & Gaill.</small> * ''Crocus olivieri'' <small>J.Gay</small> * ''Crocus pallasii'' <small>Goldb.</small> * ''Crocus pallidus'' <small>Kitan. & Drenk.</small> * ''Crocus pamphylicus'' <small>(B.Mathew) Rukšāns</small> * ''Crocus pilousii'' <small>Rukšāns & Zubov</small> * ''Crocus ponticus'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus pseudoiranicus'' <small>Dolatyari & Rukšāns</small> * ''Crocus punctatus'' <small>(B.Mathew) Kernd., Pasche & Harpke</small> * ''Crocus puringii'' <small>Rukšāns</small> * ''Crocus randjeloviciorum'' <small>Kernd., Pasche, Harpke & Raca</small> * ''Crocus rhodensis'' <small>Rukšāns</small> * ''Crocus robertianus'' <small>C.D.Brickell</small> * ''Crocus romuleoides'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus roopiae'' <small>Woronow</small> * ''Crocus roseoviolaceus'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus salzmannii'' <small>J.Gay</small> * ''Crocus samarasii'' <small>Ruksans</small> * ''Crocus sanandajensis'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus sarichinarensis'' <small>(Rukšāns) Rukšāns</small> * ''Crocus schneideri'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus seisumsiana'' <small>Rukšāns</small> * ''Crocus simavensis'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus suaveolens'' <small>Bertol.</small> * ''Crocus suworowianus'' <small>K.Koch</small> * ''Crocus tahtaliensis'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus taseliensis'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus thirkeanus'' <small>K.Koch</small> * ''Crocus thomasii'' <small>Ten.</small> * ''Crocus variegatus'' <small>Hoppe & Hornsch.</small> * ''Crocus veluchensis'' <small>Herb.</small> * ''Crocus veneris'' <small>Tapp. ex Poech</small> * ''Crocus versicolor'' <small>Ker Gawl.</small> * ''Crocus vitellinus'' <small>Wahlenb.</small> * ''Crocus xantholaimos'' <small>(B.Mathew) Rukšāns</small> * ''Crocus xanthosus'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus yakarianus'' <small>Yıldırım & Erol</small> * ''Crocus yaseminiae'' <small>Erol</small> * ''Crocus ziyaretensis'' <small>Kernd. & Pasche</small> * ''Crocus zubovii'' <small>Rukšāns</small> == Galerija == <gallery mode="nolines" widths="150"> Attēls:Crocus sativus1.jpg|[[Safrāna krokuss]] (''Crocus sativus'') Attēls:Crocus banaticus.jpg|''Crocus banaticus'' Attēls:Тебердинский заповедник 07.jpg|''Crocus scharojanii'' Attēls:Crocus vallicola 05.jpg|''Crocus vallicola'' Attēls:Crocus versicolor Picturatus3.jpg|''Crocus versicolor'' </gallery> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krokusi]] [[Kategorija:Skalbju dzimta]] ld0kgz6nomrkotvqnq0zlpv5lt19auw 0 590426 4548278 4414608 2026-11-11T15:51:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548278 wikitext text/x-wiki [[Attēls:After The St. Patrick's Parade Late Lunch @ Lemon, Dawson Street, Dublin, Rep. Of Ireland A Fine Tradition! (6992614913).jpg|thumbnail|upright=1.2|Karstā šokolāde ar [[zefīrs|zefīra]] gabaliņiem]] '''Karstā šokolāde''', '''šokolādes dzēriens''' vai '''kakao dzēriens''' ir silts [[dzēriens]], kas tiek gatavots no [[šokolāde]]s vai [[kakao pulveris|kakao pulvera]], [[piens|piena]] vai [[dzeramais ūdens|ūdens]] un bieži papildināts ar [[cukurs|cukuru]], [[putukrējums|putukrējumu]] vai citiem garšas uzlabotājiem. Šis dzēriens ir iecienīts visā pasaulē, pateicoties tā bagātīgajai, saldajai garšai un spējai sasildīt vēsos laikapstākļos. Karstajai šokolādei ir dziļas kultūras un vēsturiskās saknes.<ref name="thespruceeats"/> Tā aizsākumi meklējami [[Centrālamerika]]s civilizācijās, piemēram, [[maiji|maiju]] un [[acteki|acteku]] kultūrā, kur [[kakaokoks|kakao]] dzērieni tika uzskatīti par dievišķu baudījumu.<ref name="cupacabana"/> [[Eiropa|Eiropā]] karstā šokolāde kļuva populāra pēc kakao pupiņu ieviešanas 16. gadsimtā, un gadsimtu gaitā tā kļuva par greznu un izsmalcinātu dzērienu, īpaši [[aristokrātija]]s aprindās. Mūsdienās karstā šokolāde ir neatņemama daļa no daudzu valstu gastronomiskajām tradīcijām. Tā ir īpaši iecienīta aukstā klimata reģionos, kur tā tiek pasniegta kā mierinošs un sildošs dzēriens. Turklāt tā tiek izmantota arī svētku tradīcijās, piemēram, [[Ziemassvētki|Ziemassvētkos]], un ir ieguvusi īpašu vietu mūsdienu [[masu kultūra|masu kultūrā]]. == Vēsture == Karstās šokolādes izcelsme ir cieši saistīta ar [[kakaokoks|kakaokoku]], kas jau tūkstošiem gadu tika audzēts [[Centrālamerika|Centrālamerikā]]. Karstās šokolādes vēsture aizsākās apmēram pirms 4000 gadiem, kad [[olmeki]] kultivēja kakao augu un gatavoja dzērienu no tā augļiem.<ref name="altenaeum">{{tīmekļa atsauce |title=Hot Chocolate: A History |url=https://theath.ca/arts-culture/hot-chocolate-a-history/ |publisher=The Altenaeum |accessdate={{dat|2025|1|25||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2025|01|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250126054432/https://theath.ca/arts-culture/hot-chocolate-a-history/ }}</ref> Taču karsto šokolādi, kādu pazīstam mūsdienās, sāka gatavot [[maiji|maiju]] un vēlāk arī [[acteki|acteku]] kultūrā. Maiji gatavoja dzērienu, ko sauca par ''chocolhaa'', kas tika pagatavots no sasmalcinātām kakao pupiņām, [[dzeramais ūdens|ūdens]] un dažādām piedevām, piemēram, [[čili pipari]]em.<ref name="thespruceeats">{{tīmekļa atsauce |title=The History of Hot Chocolate |url=https://www.thespruceeats.com/the-history-of-hot-chocolate-764463 |website=thespruceeats.com |accessdate={{dat|2025|1|25||bez}} |language=en }}{{Novecojusi saite}}</ref> Šis dzēriens bija rūgts, un to parasti pasniedza aukstu. Maijiem kakao bija svēts un cieši saistīts ar dieviem un rituāliem.<ref name="cupacabana">{{tīmekļa atsauce |title=A Steamy Journey: The Rich History of Hot Chocolate |url=https://cupacabana.com/a-steamy-journey-the-rich-history-of-hot-chocolate/ |website=cupacabana.com |accessdate={{dat|2025|1|25||bez}} |language=en}}</ref> Acteki pārņēma šo tradīciju un padarīja kakao par [[elite]]s simbolu. Viņi uzskatīja, ka kakao pupiņas ir vērtīgākas par [[zelts|zeltu]] un izmantoja tās kā maksāšanas līdzekli.<ref name="altenaeum"/> Acteki gatavoja ''xocolatl'' — rūgtu, putainu kakao dzērienu, kas tika uzskatīts par spēka un gudrības avotu. Dzērienu bieži lietoja reliģiskos rituālos. 16. gadsimtā karstā šokolāde nonāca Eiropā, kad spāņu konkistadori, piemēram, [[Ernans Kortess]], no Centrālāzijas uz Eiropu atveda kakao pupiņas.<ref name="thespruceeats"/> Sākotnēji dzēriens tika pasniegts līdzīgi kā Centrālamerikā — rūgts un neapstrādāts. Taču laika gaitā eiropieši sāka pievienot [[cukurs|cukuru]], [[kanēlis|kanēli]] un [[piens|pienu]], lai pielāgotu to savām garšas izjūtām. 17. un 18. gadsimtā karstā šokolāde kļuva par [[luksusa prece|luksusa preci]] Eiropas aristokrātu vidū, un bija dārgāka par [[kafija|kafiju]].<ref name="altenaeum"/> Tā tika pasniegta greznās porcelāna [[tase|tasītēs]] un baudīta īpašos šokolādes salonos.<ref name="altenaeum"/> Šajā laikā dzēriens tika uzskatīts par veselīgu un enerģiju sniedzošu līdzekli, kas piemērots augstākās sabiedrības pārstāvjiem. 19. gadsimtā tehnoloģiju attīstība, īpaši kakao pulvera izgudrošana, padarīja karsto šokolādi pieejamāku plašākām sabiedrības masām.<ref name="thespruceeats"/> Tā kļuva par populāru dzērienu Eiropā un [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]]. Mūsdienās karstā šokolāde ir globāli iecienīts dzēriens, kuru pasniedz gan mājās, gan kafejnīcās. Tas pieejams dažādās variācijās, sākot no biezā un krēmīgā itāļu stila dzēriena līdz saldajiem un vieglajiem ātrās pagatavošanas maisījumiem. Karstā šokolāde ir kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu dažādu kultūru tradīcijās, īpaši ziemas laikā.<ref name="thespruceeats"/> == Sastāvs un veidi == [[Attēls:Chocolate with churros.jpg|thumbnail|upright=1.0|Šokolāde ar [[čurro]]]] Karstā šokolāde ir [[dzēriens]], kura sastāvs un pagatavošanas metodes var ievērojami atšķirties, tomēr tās pamatā ir daži klasiski elementi, kas nodrošina bagātīgu un saldu garšu. Laika gaitā dažādos pasaules reģionos un [[kultūra|kultūrās]] ir izveidojušās unikāli karstās šokolādes veidi, kā arī mūsdienu pieprasījums pēc īpašām [[diēta|diētām]] ir radījis jaunus veidus. Tradicionālā karstā šokolāde parasti sastāv no [[šokolāde]]s vai [[kakao pulveris|kakao pulvera]], kas tiek sajaukts ar [[piens|pienu]] vai [[dzeramais ūdens|ūdeni]]. Lai uzlabotu dzēriena garšu un tekstūru, bieži tiek pievienots [[cukurs]] un neliels daudzums [[vanilīns|vaniļas]] vai [[kanēlis|kanēļa]]. Dažreiz dzērienu papildina ar [[putukrējums|putukrējumu]], rīvētu šokolādi vai šokolādes skaidiņām, kas piešķir tam papildu greznumu. Karstā šokolāde ir iecienīts dzēriens visā pasaulē, un katrs reģions piedāvā savu unikālo versiju, kur atspoguļojas vietējās [[tradīcija]]s un [[garša]]s nianses. [[Spānija|Spānijā]] karstā šokolāde, zināma kā ''chocolate a la taza'', izceļas ar īpaši biezo un krēmīgo konsistenci, kas nereti ir tik bieza, ka to var ēst ar [[karote|karoti]].<ref name="thespruceeats"/> To parasti pasniedz kopā ar [[čurro]] — saldajiem mīklas stienīšiem, kurus mērcē šajā dzērienā. Savukārt [[Itālija|Itālijā]] karstā šokolāde, kas pazīstama kā ''[[cioccolata calda]]'', ir vēl biezāka un pēc konsistences atgādina šokolādes [[pudiņš|pudiņu]], pievēršot īpašu uzmanību šokolādes kvalitātei. [[Šveice|Šveicē]] karstā šokolāde tiek pagatavota no augstas kvalitātes [[piena šokolāde]]s, radot vieglāku un saldāku versiju, kas atšķiras no spāņu un itāļu variācijām. Mūsdienās, pielāgojoties dažādām [[diēta|diētām]] un dzīvesveidiem, karstā šokolāde ir arī vairākas variācijas, kas apmierina šīs vajadzības. Viena no populārākajām versijām ir [[vegānisms|vegāniskā]] karstā šokolāde, kurā tradicionālais piens tiek aizstāts ar augu izcelsmes alternatīvām, piemēram, mandeļu, auzu, [[sojas piens|sojas]] vai [[kokosriekstu piens|kokosriekstu pienu]]. Šajā variācijā tiek izmantota tumšā šokolāde vai kakao pulveris, kas nesatur piena piedevas, tādējādi nodrošinot piemērotību vegāniem un tiem, kuriem ir piena produktu nepanesamība. Tiem, kuri vēlas izvairīties no pievienotā cukura, ir pieejama bezcukura karstās šokolādes versija. Šis dzēriens bieži tiek saldināts ar dabīgiem [[saldinātāji]]em, piemēram, [[stēvija|stēviju]], vai arī tiek baudīts ar minimālu saldo garšu, ļaujot izcelt kakao dabisko rūgtumu. Savukārt, lai iegūtu jaunas garšas un aromāta nianses, karstajai šokolādei mūsdienu kulinārijā nereti tiek pievienotas dažādas neparastas sastāvdaļas. [[Čili pipari]], [[kardamons]] vai [[piparmētra]] piešķir dzērienam unikālas garšas. Šīs variācijas padara karsto šokolādi ne tikai par klasisku dzērienu, bet arī par kulinārijas eksperimentu, kas ļauj ikvienam atrast savu ideālo versiju. == Pagatavošana == [[Attēls:Hot Chocolate with Cinnamon (40792838441).jpg|thumbnail|upright=1.0|Karstā šokolāde ar kanēļa standziņu]] Karstā šokolāde ir [[dzēriens]], kura pagatavošana var būt gan vienkārša, gan izsmalcināta, atkarībā no izmantotajām metodēm un sastāvdaļām. Tā ir piemērota gan ikdienas baudījumam, gan [[svētki|svinīgām reizēm]], un tās garšu var pielāgot, pievienojot dažādus papildu elementus. Tradicionālā karstā šokolāde tiek gatavota, izkausējot kvalitatīvu [[šokolāde|šokolādi]] vai izmantojot [[kakao pulveris|kakao pulveri]], kas tiek sajaukts ar [[piens|pienu]] vai [[ūdens|ūdeni]]. Klasiski smalki sagrieztu [[tumšā šokolāde|tumšo šokolādi]] izkausē uz lēnas uguns, pievienojot mazliet piena vai ūdens. Kad šokolāde izkususi, tiek pievienots pārējais nepieciešamais piens vai ūdens, pakāpeniski maisot, līdz šķidrums kļūst viendabīgs. Visbeidot dzērienam pievieno [[cukurs|cukuru]] vai citus [[saldinātāji|saldinātājus]], kā arī [[vanilīns|vaniļu]], [[kanēlis|kanēli]] vai [[muskatrieksti|muskatriekstu]], lai pastiprinātu garšu. Šī tradicionālā recepte bieži sastopama valstīs ar senām karstās šokolādes pagatavošanas tradīcijām, piemēram, [[Spānija|Spānijā]] un [[Itālija|Itālijā]], kur dzēriens ir biezs un intensīvs. Mūsdienās karstās šokolādes pagatavošana ir kļuvusi daudz ātrāka un ērtāka, pateicoties gataviem maisījumiem un mūsdienu tehnoloģijām. [[Veikals|Veikalos]] pieejamie karstās šokolādes pulveri ļauj pagatavot dzērienu vienkārši, sajaucot tos ar karstu pienu vai ūdeni. Šie maisījumi parasti satur kakao pulveri, cukuru un dažkārt arī žāvētu pienu, nodrošinot ātru un vienkāršu risinājumu. Lai iegūtu īpaši krēmīgu tekstūru, tiek izmantoti [[piena putotājs|piena putotāji]] vai [[blenderis|blenderi]], kas palīdz sastāvdaļas vienmērīgi sajaukt un piešķir dzērienam vieglu un putainu konsistenci. Turklāt karstās šokolādes garšu iespējams bagātināt, izmantojot dažādas [[piedeva]]s, kas padara to vēl baudāmāku. [[Garšviela]]s, piemēram, [[kanēlis]], [[vaniļas ekstrakts]], [[muskatrieksti]] vai [[kardamons]], piešķir dzērienam aromātu. Iecienīts papildinājums ir [[putukrējums]], kas ne vien uzlabo garšu, bet arī rada greznu un pievilcīgu izskatu. Dzērienu var papildināt arī ar smalki sarīvētu šokolādi, šokolādes skaidiņām, kakao pulveri vai mini [[zefīrs|zefīriem]], kas paspilgtina gan garšu, gan estētisko baudījumu. Savukārt pārsteidzoši akcenti, piemēram, [[čili pipari]], [[piparmētra|piparmētru]] sīrups vai [[apelsīns|apelsīna]] miziņa, piedāvā unikālu un neparastu garšu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Karstie dzērieni]] [[Kategorija:Šokolāde]] 154mpt5lme55rbg55wkj49d7iyijuua 0 590439 4548415 4296814 2026-11-12T00:34:40Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548415 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = | nosaukums = | binomial = Crocus speciosus | attēls = Crocus speciosus; Bolu, Türkiye - 1 - Kırpılmış.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Liliopsida | klase_lv = Viendīgļlapji | rinda = Asparagales | rinda_lv = Sparģeļu rinda | izplatība = | izcelsmes_vieta = | iedalījums = | kategorijas = nē | dzimta = Iridaceae | dzimta_lv = Skalbju dzimta | autors = M.Bieb. | ģints_lv = Krokusi | ģints = Crocus | suga = Crocus speciosus | suga_lv = Krāšņais krokuss }} '''Krāšņais krokuss''' (''Crocus speciosus'') ir [[Krokusi|krokusu]] suga, kuras dabiskais izplatības areāls ir no Dienvidaustrumu [[Bulgārija|Bulgārijas]] līdz [[Kaukāzs|Kaukāzam]], [[Krima|Krimai]] un [[Irāna|Irānas]] ziemeļaustrumu daļai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:60461537-2|title=Crocus speciosus M.Bieb. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-01-25|language=en|archive-date=2025-01-20|archive-url=https://web.archive.org/web/20250120044730/https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:60461537-2}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krokusi]] sk63xyiz7jiwpveyocujf72nixacfxc 0 590564 4548341 4461706 2026-11-11T19:35:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548341 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Cononut milk.JPG|thumbnail|upright=1.2|Bļodā ieliets kokosriekstu piens]] '''Kokosriekstu piens''' ir balts, krēmīgs [[šķidrums]] no [[kokosrieksts|kokosriekstu]] sarīvētā mīkstuma un [[dzeramais ūdens|ūdens]]. Tas ir plaši izmantots pārtikas produkts [[tropi|tropiskajos reģionos]], īpaši [[Āzija]]s, [[Karību reģions|Karību]] un [[Okeānija|Klusā okeāna salu]] virtuvēs. Kokosriekstu pienu raksturo bagātīgs, maigs aromāts un augsts [[tauki|tauku]] saturs, kas padara to par populāru sastāvdaļu dažādu ēdienu gatavošanā — no pikanta [[karijs (ēdiens)|karija]] un [[zupa|zupām]] līdz [[saldais ēdiens|saldajiem ēdieniem]] un [[dzēriens|dzērieniem]]. Papildus tam, pateicoties tā mitrinošajām un barojošajām īpašībām, kokosriekstu pienu izmanto arī [[kosmētika|kosmētikā]] un [[tautas medicīna|tradicionālajā medicīnā]].<ref name="UltraPure"/><ref name="navikmills"/> == Ražošana == [[Attēls:The making of coconut milk 137 MKT - Instagram Images - 1080px x 1080px6.jpg|thumbnail|upright=0.9|Mājas apstākļos kokosriekstu piens tiek izspiests caur marli]] Kokosriekstu pienu iegūst, apstrādājot nobriedušu kokosriekstu balto mīkstumu. Ražošanas procesā tiek izmantotas gan tradicionālās, gan industriālās metodes, kas nodrošina atšķirīgu produkta konsistenci un pielietojumu. Mājas apstākļos vai nelielos apjomos kokosriekstu pienu parasti ražo ar tradicionālajām metodēm. Sākotnēji kokosrieksti tiek nolobīti un sadalīti, lai iegūtu to mīkstumu. Kokosrieksta mīkstums tiek sarīvēts ar [[rīve|rīvi]]. Pēc tam sarīvētais materiāls tiek mērcēts siltā ūdenī, lai no tā iegūtu taukus. Maisījumu spiež caur [[audums|audumu]] vai [[siets|sietu]], iegūstot kokosriekstu pienu. Šādā veidā iegūtais piens ir svaigs, taču tam ir īss [[derīguma termiņš|glabāšanas laiks]]. Lielos apjomos un ar ilgāku [[derīguma termiņš|derīguma termiņu]] kokosriekstu piens tiek ražots ar industriālajām metodēm. Izmantojot specializētas iekārtas, kokosrieksti tiek mehāniski nolobīti, sadalīti un sarīvēti. Sarīvētais mīkstums tiek apstrādāts ar karstu ūdeni vai [[ūdens tvaiks|tvaiku]], lai maksimāli atbrīvotu kokosriekstu taukus un ekstraktus. Lai atdalītu šķidrumu no cietajām daļām, maisījums pēc tam tiek spiests caur augstspiediena filtriem. Industriālajā procesā iegūto kokosriekstu pienu bieži [[homogenizācija|homogenizē]], lai nodrošinātu vienmērīgu konsistenci, un [[pasterizēšana|pasterizē]] vai [[sterilizēšana|sterilizē]], lai pagarinātu tā glabāšanas laiku.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Effect of Heating and Homogenization on the Stability of Coconut Milk Emulsions |url=https://ift.onlinelibrary.wiley.com/doi/abs/10.1111/j.1365-2621.2005.tb11516.x |website=ift.onlinelibrary.wiley.com |accessdate={{dat|2025|1|26||bez}} |language=en |doi=10.1111/j.1365-2621.2005.tb11516.x}}</ref> Dažreiz produktam pievieno [[stabilizatori|stabilizatorus]] vai [[konservanti|konservantus]]. Kokosriekstu piens tiek iepakots [[kārba|kārbās]], [[pudele|pudelēs]] vai [[tetrapaka|tetrapakās]], padarot to ērti lietojamu un pieejamu. Pēc kokosriekstu piena izspiešanas atlikušo materiālu bieži izmanto citos produktos, piemēram, [[lopbarība|lopbarībā]] vai [[kokosriekstu milti|kokosriekstu miltu]] ražošanā,<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Alexis deBoschnek |title=How to Choose Between Coconut Flakes, Chips, Shreds, and More |url=https://www.epicurious.com/expert-advice/guide-to-desiccated-coconut-shredded-sweetened-unsweetened-flakes-chips-article |website=epicurious.com |accessdate={{dat|2025|1|26||bez}} |language=en}}</ref> tādējādi samazinot [[pārtikas atkritumi|pārtikas atkritumus]] un veicinot [[ilgtspējība|ilgtspējību]]. == Uzturvērtība un sastāvs == Kokosriekstu piens ir bagātīgs uzturvielu avots, kas satur dažādus [[tauki|taukus]], [[vitamīni|vitamīnus]] un [[minerālvielas]]. Tas ir nozīmīgs pārtikas produkts gan [[uzturvērtība]]s, gan [[kulinārija]]s ziņā. Kokosriekstu piena sastāvā galvenokārt ir [[tauki|taukvielas]], no kurām lielākā daļa ir piesātinātās [[taukskābes]]. Īpaši nozīmīga ir [[laurīnskābe]] — taukskābe, kas organismā tiek viegli pārveidota enerģijā un kurai tiek piedēvētas pretmikrobu un pretiekaisuma īpašības. Papildus taukiem kokosriekstu piens satur vitamīnus — [[B vitamīni|B grupas vitamīnus]] (īpaši [[B1 vitamīns|B1]], [[nikotīnskābe|B3]], [[pantotēnskābe|B5]] un [[B6 vitamīns|B6]]) un nelielu daudzumu [[C vitamīns|C]] un [[E vitamīns|E vitamīna]], kas ir dabiski [[antioksidants|antioksidanti]]. Tajā ir tādas [[minerālvielas]] kā [[magnijs]], [[kālijs]], [[fosfors]], [[dzelzs]] un neliels daudzums [[cinks|cinka]] un [[kalcijs|kalcija]].<ref name="vegan.lv">{{tīmekļa atsauce |title=Kuru augu pienu izvēlēties? |url=https://vegan.lv/jaunumi/kuru-augu-pienu-izveleties/ |website=vegan.lv |publisher=Vegan.LV |accessdate={{dat|2025|1|26||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|09||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250509143214/https://vegan.lv/jaunumi/kuru-augu-pienu-izveleties/ }}</ref> Šīs minerālvielas veicina [[nervu sistēma]]s darbību, [[kaulu stiprība|kaulu stiprību]] un [[muskuļi|muskuļu]] funkcijas. Kokosriekstu pienā ir salīdzinoši daudz [[kalorija|kaloriju]]. Atkarībā no tauku koncentrācijas, 100 ml kokosriekstu piena satur no 150 līdz 230 kalorijas. Kokosriekstu piena augstais tauku saturs padara to par enerģētiski bagātu produktu. Tomēr tauku un kaloriju daudzums nozīmē, ka to vajadzētu lietot ar mēru, īpaši cilvēkiem ar [[aptaukošanās|svara problēmām]] vai paaugstinātu [[holesterīns|holesterīna]] līmeni. == Pielietojums == [[Attēls:Pina Colada 430 (5076908250).jpg|thumbnail|upright=0.7|Kokteilis ''[[Piña Colada]]'', kur kokosriekstu piens ir galvenā sastāvdaļa]] Kokosriekstu pienam ir plašs pielietojums, sākot no [[kulinārija]]s līdz [[kosmētikai]] un [[tautas medicīna|tradicionālajai dziedniecībai]]. Tā bagātīgā garša, krēmīgā tekstūra un barojošās īpašības padara to par universālu produktu, ko izmanto gan ikdienā, gan īpašos rituālos. Kokosriekstu piens ir neatņemama sastāvdaļa daudzās [[nacionālā virtuve|nacionālajās virtuvēs]], īpaši tropu un Āzijas valstīs. [[Dienvidaustrumāzija|Dienvidaustrumāzijā]] kokosriekstu pienu izmanto, lai [[karijs (ēdiens)|karijam]] piešķirtu tekstūru un maigumu, piemēram, [[Taizeme]]s zaļais un sarkanais karijs, kā arī [[Indonēzija]]s ''rendang''. Kokosriekstu piens ir arī galvenā sastāvdaļa tādās zupās kā ''[[Tom Kha Gai]]'' un ''[[Ginataang Gulay]]''. Tas tiek pievienots arī mērcītēm, ko pasniedz kopā ar [[jūras veltes|jūras veltēm]] vai [[dārzenis|dārzeņiem]]. Bieži vien kokosriekstu pienu izmanto, lai gatavotu [[saldais ēdiens|saldos ēdienus]], piemēram, rīsu [[pudiņš|pudiņus]], [[saldējums|saldējumu]] un [[želeja]]s. Tas ir populāra sastāvdaļa arī [[kokteilis|kokteiļos]] un tradicionālajos dzērienos, piemēram, ''[[Piña Colada]]'' vai ''[[Cendol]]''. Mitrinošo un barojošo īpašību dēļ kokosriekstu pienu plaši izmanto [[kosmētika]]s produktos.<ref name="UltraPure">{{tīmekļa atsauce |title=Coconut Milk: The Miracle Ingredient for Ageless Skin |url=https://www.ultrapurecosmetics.com/blog/coconut-milk-the-miracle-ingredient-for-ageless-skin/?srsltid=AfmBOorwwJTDpyGDk9VqFv0hgLwK9u4oK0nfe4S2TaP79gbk149qp3YF |website=ultrapurecosmetics.com |publisher=UltraPure Cosmetics |accessdate={{dat|2025|1|26||bez}} |language=en}}</ref> Kokosriekstu piena sastāvā esošās [[taukskābes]] palīdz atjaunot bojātus [[mati|matus]], uzlabot to spīdumu un mitrināt galvas ādu. Tas bieži tiek izmantots [[matu maska|matu maskās]] un [[šampūns|šampūnos]]. [[Krēms|Krēmos]] un [[losjons|losjonos]] tiek pievienots kokosriekstu piens, jo tas palīdz mitrināt [[sausa āda|sausu ādu]] un mazināt kairinājumu. Tā dabiskās antibakteriālās īpašības padara to piemērotu arī jutīgai ādai. Gadsimtiem ilgi kokosriekstu pienu dažādas kultūras ir izmantojušas [[tautas medicīna|tradicionālajā medicīnā]].<ref name="navikmills">{{tīmekļa atsauce |title=Coconut Cream and Coconut Milk in Traditional Medicine: Exploring Their Role in Ancient Healing Practices |url=https://www.navikmills.com/coconut-cream-and-coconut-milk-in-traditional-medicine-exploring-their-role-in-ancient-healing-practices/ |website=navikmills.com |accessdate={{dat|2025|1|26||bez}} |language=en}}</ref> Āzijā un Klusā okeāna salās kokosriekstu pienu bieži uzskata par ārstniecisku līdzekli, kas palīdz stiprināt imūnsistēmu, uzlabot gremošanu un paaugstināt enerģijas līmeni. To lieto kā dabisku līdzekli, lai mazinātu saules apdegumu sekas, ādas izsitumus un sausumu. Dažās kultūrās kokosriekstu pienu uzskata par līdzekli, lai attīrītu organismu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kokosrieksti]] [[Kategorija:Pārtikas sastāvdaļas]] [[Kategorija:Bezalkoholiskie dzērieni]] ogmzchge0chypimnv8wbb3kvb1ngsgy 0 590740 4548420 4422314 2026-11-12T00:54:30Z Biafra 13794 4548420 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Green and Black's dark chocolate bar 2.jpg|thumb|Tumšā šokolāde]] '''Tumšā šokolāde''' ir [[šokolāde]], kas iegūta no [[Kakao pupiņas|kakao pupiņām]] un satur augstu kakao masas procentu. Atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, tumšā šokolāde satur mazāk [[Cukurs|cukura]], un tai nav pievienots vai ir nedaudz [[piena pulveris]]. Tā tiek uzskatīta par vienu no veselīgākajiem šokolādes veidiem, pateicoties tās uzturvielām un [[Antioksidants|antioksidantu]] īpašībām. Tumšās šokolādes izcelsme meklējama [[Centrālamerika|Centrālamerikā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], kur [[maiji]] un [[acteki]] kakao izmantoja ne tikai kā pārtikas produktu, bet arī kā valūtu un medicīnisku līdzekli. Kakao pupiņu dzērieni ar rūgtu un pikantu garšu bija ļoti cienīti senajos rituālos un svētkos. [[Eiropa|Eiropā]] kakao nonāca 16. gadsimtā, kad to atveda spāņu [[Konkistadors|konkistadori]]. Ilgstoši šokolāde bija greznuma prece, līdz modernās tehnoloģijas ļāva to ražot lētāk un plašāk. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{pārtika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šokolāde]] 414ucsn8p4o8iio1k0vjqe2l2macrzo 4548423 4548420 2026-11-12T00:58:24Z Biafra 13794 4548423 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Green and Black's dark chocolate bar 2.jpg|thumb|Tumšā šokolāde]] '''Tumšā šokolāde''' ir [[šokolāde]], kas iegūta no [[Kakao pupiņas|kakao pupiņām]] un satur augstu kakao masas procentu. Atšķirībā no [[piena šokolāde]]s, tumšā šokolāde satur mazāk [[Cukurs|cukura]], un tai nav pievienots vai ir nedaudz pievienots [[piena pulveris]]. Tā tiek uzskatīta par vienu no veselīgākajiem šokolādes veidiem, pateicoties tās uzturvielām un [[Antioksidants|antioksidantu]] īpašībām. Tumšās šokolādes izcelsme meklējama [[Centrālamerika|Centrālamerikā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], kur [[maiji]] un [[acteki]] kakao izmantoja ne tikai kā pārtikas produktu, bet arī kā valūtu un medicīnisku līdzekli. Kakao pupiņu dzērieni ar rūgtu un pikantu garšu bija ļoti cienīti senajos rituālos un svētkos. [[Eiropa|Eiropā]] kakao nonāca 16. gadsimtā, kad to atveda spāņu [[Konkistadors|konkistadori]]. Ilgstoši šokolāde bija greznuma prece, līdz modernās tehnoloģijas ļāva to ražot lētāk un plašāk. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{pārtika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Šokolāde]] cobjxdgqor8wi2lvevluwlel63s4ldg 0 591190 4548483 4544067 2026-11-12T05:28:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548483 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Lapegļu iela|Lapegļu iela}} {{Ielas infokaste | nosaukums = Lapegļu iela | attēls = | attēla paraksts = | pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]] | karte = | mapframe-zoom = 16 | mapframe-width = 270 | mapframe-height = 190 | pilsēta = {{Jūrmala}} | priekšpilsēta = | apkaime = [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]] | ielas garums = 280 m | atklāta = | vēst nosaukumi = | joslu skaits = 1 | ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] | ievēr celtnes = | autobuss = | mikroautobuss = | cits = }} '''Lapegļu iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] apkaimē. Lapegļu iela sākas krustojumā ar [[Slokas iela (Jūrmala)|Slokas ielu]], iet pa lauzto līniju dienvidaustrumu un ziemeļaustrumu virzienā un beidzas strupceļā<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Grafiskais pielikums Nr.12 |url=https://dokumenti.jurmala.lv/docs/k19/x/L0427_12_Lapeglu.dgn.pdf |accessdate={{dat|2025|2|2||bez}} |date={{dat|2019|8|29||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250123132732/https://dokumenti.jurmala.lv/docs/k19/x/L0427_12_Lapeglu.dgn.pdf}}</ref>. Lapegļu ielas garums ir aptuveni 280 metri. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit vienā joslā. Nosaukums Lapegļu ielai piešķirts 2019. gada 29. augustā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumu Nr. 427.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Jūrmalas pilsētas dome |title=Lēmums Nr. 427 |url=https://dokumenti.jurmala.lv/docs/k19/l/k190427.htm |accessdate={{dat|2025|2|2||bez}} |date={{dat|2019|8|29||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250123131533/https://dokumenti.jurmala.lv/docs/k19/l/k190427.htm}}</ref> == Ielu savienojumi == Lapegļu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Slokas iela (Jūrmala)|Slokas iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Dubultos]] 0qc81omgr3z511b6gzse7hw2wxo5s1y 0 591256 4548357 4406155 2026-11-11T20:22:17Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548357 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī un [[Kalkūni|Kalkūnos]]|Komunālā iela|Komunālā iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Komunālā iela |attēls = Raiņa Daugavpils 6. vidusskola.jpg |attēla paraksts = Bijusī [[J. Raiņa Daugavpils 6. pamatskola|Raiņa 6. vidusskola]] |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 400 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]]<br>[[Kalkūni]] ([[Kalkūnes pagasts]]) |priekšpilsēta = |apkaime = [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]], [[Nīderkūni]] |ielas garums = 2140 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Kalkūnes iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[6. autobusu maršruts (Daugavpils)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Daugavpils)|7.]], [[7B. autobusu maršruts (Daugavpils)|7B.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]], [[25. autobusu maršruts (Daugavpils)|25.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = [[Grīva (stacija)|Grīvas dzelzceļa stacija]] }} '''Komunālā iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] un [[Nīderkūni|Nīderkūnu]] apkaimēs un [[Kalkūnes pagasts|Kalkūnes pagasta]] [[Kalkūni|Kalkūnos]]. Komunālā iela sākas apļveida krustojumā ar [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielo]] un [[Dostojevska iela|Dostojevska ielu]], ved dienvidu un dienvidrietumu virzienā, šķērso [[Dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|dzelzceļa līniju]] pie [[Grīva (stacija)|Grīvas stacijas]] un beidzas [[Kalkūni|Kalkūnu ciema]] teritorijā, savienojumā ar [[Kalkūnes iela|Kalkūnes ielu]]. Komunālā iela ir Daugavpils pilsētas nozīmes maģistrālā iela,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas ielu infrasturktura |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Images/Pilsetas%20ielu%20infrasturktura.jpg |publisher=Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |accessdate={{dat|2025|2|3||bez}}}}</ref> bet tās posms [[Kalkūni|Kalkūnos]] ir valsts autoceļa [[Autoceļš V695|V695]] daļa. Komunālās ielas kopējais garums ir 2140 metri. Ielā visā garumā ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos, pa vienu joslu katrā virzienā. Pa Komunālo ielu kursē [[6. autobusu maršruts (Daugavpils)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Daugavpils)|7.]], [[7B. autobusu maršruts (Daugavpils)|7B.]], [[22. minibusu maršruts (Daugavpils)|22.]] un [[25. autobusu maršruts (Daugavpils)|25.]] maršrutu autobusi. Ielā ir pārsvarā privātmāju apbūve. Nosaukums "Komunālā iela" piešķirts [[Latvijas PSR]] gados. Agrāk ielas nosaukums bija '''Kalkūnes iela'''.<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 2. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=74–75 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf |accessdate={{dat|2025|2|3||bez}}}}</ref> == Ievērojami objekti == * Nr. 2 — bijusī [[J. Raiņa Daugavpils 6. pamatskola|Raiņa Daugavpils 6. vidusskola]] (2024. gadā pievienota [[Daugavpils Centra vidusskola]]i). * Nr. 100D ([[Kalkūni|Kalkūnos]]) — agrāk Kalkūnu Eksperimentālā spirta un vitamīnu fabrika, no 1970. gadu sākuma — ražošanas apvienības "[[Latvijas Balzams]]" Kalkūnu filiāle<ref>{{tīmekļa atsauce |title="Latvijas Balzāms" Kalkūnos |url=https://zudusilatvija.lv/objects/object/51925/ |publisher=Zudusī Latvija |accessdate={{dat|2025|2|6||bez}} |archive-date={{dat|2025|02|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250220192058/https://zudusilatvija.lv/objects/object/51925/}}</ref>, tagad SIA "TREVORS D".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=TREVORS D, SIA |url=https://company.lursoft.lv/lv/trevors-d/51503087121 |website=Lursoft.lv |accessdate={{dat|2025|2|6||bez}}}}</ref> * Nr. 104 (Kalkūnos) — Valsts sociālās aprūpes centra "Latgale" filiāle “Kalkūni”,<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kalkūni |url=https://www.vsaclatgale.gov.lv/lv/filiale/kalkuni |publisher=Valsts sociālās aprūpes centrs “Latgale” |accessdate={{dat|2025|2|3||bez}}}}</ref> tostarp [[Kalkūnes muiža]]s kungu māja. == Ielu savienojumi == Komunālā iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Lielā iela (Daugavpils)|Lielā iela]] / [[Dostojevska iela]] (apļveida krustojums) * [[Skolas iela (Daugavpils)|Skolas iela]] * [[Lāču iela (Daugavpils)|Lāču iela]] * [[Pieneņu iela (Daugavpils)|Pieneņu iela]] * [[Stellas iela]] * [[Lauces iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Mazā Dambja iela (Daugavpils)|Mazā Dambja iela]] / [[Niderkunes iela]] * [[Transporta iela (Daugavpils)|Transporta iela]] * [[Tirgoņu iela (Daugavpils)|Tirgoņu iela]] * [[Sliežu iela (Daugavpils)|Sliežu iela]] * [[Dambja iela (Daugavpils)|Dambja iela]] * [[Birķeneļu iela]] * [[Ķieģeļu iela (Daugavpils)|Ķieģeļu iela]] * [[Kalkūnes iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Daugavpilī pēc alfabēta]] [[Kategorija:Ielas Grīvā (Daugavpils)]] [[Kategorija:Ielas Nīderkūnos]] s6q5ossqun3ddkjnmgl9rpprvpzh1bv 0 591314 4548450 4465964 2026-11-12T03:06:41Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548450 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Kārlis Daukšts''' (dzimis 1944. gada 1. janvārī) ir latviešu [[vēsturnieks]], izglītības darbinieks un politologs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1944. gadā [[Aglonas pagasts|Aglonas pagasta]] [[Sekļi|Sekļa]] ciema Daukštos zemnieka Donāta Daukšta ģimenē. Māte mirusi, kad viņam bija tikai 5 gadi. 1971. gadā absolvēja vēstures studijas [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātē]], pēc aspirantūras 1975. gadā aizstāvēja vēstures zinātņu kandidāta disertāciju "Latvijas Komunistiskās partijas prese par starptautisko komunistisko kustību (1920—1940)". Bija Latvijas Valsts universitātes kompartijas sekretārs.<ref>[https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/viltigs-ka-zutis-20517 Viltīgs kā zutis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20250112230414/https://www.rigaslaiks.lv/zurnals/sarunas/viltigs-ka-zutis-20517 |date={{dat|2025|01|12||bez}} }} rigaslaiks.lv 2021. gada februārī</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s bija [[Latvijas Policijas akadēmija]]s prorektors, Tiesību teorijas un vēstures katedras profesors.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/6684 |title=latgalesdati.du.lv |access-date={{dat|2025|02|04||bez}} |archive-date={{dat|2022|05|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20220528045553/https://latgalesdati.du.lv/persona/6684}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Daukšts, Kārlis}} [[Kategorija:Preiļu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] 9y9jyvekyxsy5qlxtx6vwuy4frmxd47 0 592255 4548487 4466012 2026-11-12T05:37:58Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548487 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Latgales iela|Latgales iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Latgales iela |attēls = Виадук - panoramio (cropped).jpg |attēla paraksts = Skats [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] virzienā |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 190 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = * [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] * [[Dzelzceļnieks]] * [[Vecā Forštate]] |ielas garums = 900 m |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 4 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]], [[26. autobusu maršruts (Daugavpils)|26.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Latgales iela''' ir maģistrālā<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas ielu infrasturktura |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Images/Pilsetas%20ielu%20infrasturktura.jpg |publisher=Daugavpils valstspilsētas pašvaldība |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}}}}</ref> iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], kas savieno [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimi ar [[Vecā Forštate|Veco Forštati]]. Latgales iela sākas apļveida krustojumā ar [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu]] un [[Kauņas iela (Daugavpils)|Kauņas ielu]], šķērso sliežu ceļus un [[Piekrastes iela (Daugavpils)|Piekrastes ielu]] zem viaduktiem un beidzas apļveida krustojumā ar [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes]] un [[Cēsu iela (Daugavpils)|Cēsu ielu]]. Gandrīz visā garumā Latgales iela iet pa ieplaku salīdzinot ar apkārtējo teritoriju, un nevienai ēkai nav adreses Latgales ielā. Latgales iela ir viena no jaunākām pilsētas ielām. Tā izbūvēta no 2009. līdz 2011. gadam par 17,7 miljoniem latu, no kuriem 15% bija Daugavpils budžeta nauda, bet 85% finansēja [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] un [[Eiropas Savienība|ES]] fondi. Satiksme ielā tika svinīgi atklāta 2011. gada 30. septembrī,<ref name = "Latgales Laiks">{{tīmekļa atsauce |author=Aleksandrs Rube |title=Daugavpils transporta mezgli – no papīra līdz asfaltam |url=https://latgaleslaiks.lv/raksti/2017-08-12-daugavpils-transporta-mezgli-no-papira-lidz-asfaltam |publisher=Latgales Laiks |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |date={{dat|2017|8|12||bez}}}}</ref> nosaukums jaunizveidotajai ielai piešķirts 2011. gada 13. oktobrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī būs Latgales iela |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4352 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|2|17||bez}} |date={{dat|2011|10|13||bez}} |archive-date={{dat|2025|01|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250126162820/https://latgalesdati.du.lv/notikums/4352 }}</ref> Latgales ielas kopējais garums ir ap 900 metriem, sarkano līniju platums ir 33 metri.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|2|18||bez}} |page=88 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, satiksmes kustība norit abos virzienos, pa divām joslām katrā virzienā. Pa Latgales ielu kursē [[11. autobusu maršruts (Daugavpils)|11.]], [[19. autobusu maršruts (Daugavpils)|19.]], [[20. autobusu maršruts (Daugavpils)|20.]], [[24. autobusu maršruts (Daugavpils)|24.]] un [[26. autobusu maršruts (Daugavpils)|26.]] maršruta autobusi, bet pieturu tai ielā nav. Ielas ziemeļu pusē rezervēta papildu josla, ko pašlaik aizņem zāliens, bet nākotnē plānots izmantot tramvaja līnijai.<ref name = "Latgales Laiks" /> == Ielu savienojumi == Latgales iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu iela]] / [[Kauņas iela (Daugavpils)|Kauņas iela]] (apļveida krustojums) * [[Mazā Viļņas iela]] / [[Jāņa iela (Daugavpils)|Jāņa iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Vidzemes iela (Daugavpils)|Vidzemes iela]] / [[Cēsu iela (Daugavpils)|Cēsu iela]] (apļveida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu L}} [[Kategorija:Ielas Vecajā Forštatē]] [[Kategorija:Ielas Dzelzceļniekā]] [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] 7j4k2mxxj5yzcyc4mfwthgac9t0peyq 0 592375 4548353 4533691 2026-11-11T20:05:13Z Vecakina 58330 precizējumi, atsauces 4548353 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Natālija Ābola | amats = [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputāte | term_sākums = {{dat|2022|11|3}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/36440-natalija-abola/|title=Natālija Ābola — 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2025|04|11||bez}}}}</ref> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1953|02|15}} | partija = * [[Gods kalpot Rīgai!]]<small> (2019—2025)</small><br> * [[Saskaņa]]<small> (2025—2026)</small> * [[Suverēnā vara]]<small> (kopš 2026)</small> | profesija = [[žurnāliste]], TV raidījumu vadītāja, politiķe | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | term_beigas = {{dat|2025|06|27}} }} '''Natālija Ābola''' (dzimusi {{dat|1953|2|15}}) ir Latvijas televīzijas raidījumu vadītāja, producente, televīzijas [[žurnāliste]], uzņēmēja un politiķe. Viņa ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, ievēlēta no partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]", pēc tam Ierindojās partijas "[[Saskaņa]]"sarakstā un vēlāk kļuvusi par "[[Suverēnā vara]]" biedri. Ir ievēlēta par 15. Saeimas deputāti no apvienības [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši|Suverēnā vara/Jaunlatvieši]]. == Biogrāfija == N. Ābola dzimusi strādnieku ģimenē. Tēvs Roberts Ābols (1916—1986) bija [[latvietis]], kurš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] rindās un saņēma vairākus apbalvojumus. Māte Zinaīda Ābola (dzimusi Kišiņova; 1926—2010) bija no baltkrievu ģimenes. Abi vecāki strādāja [[Rīgas tabakas fabrika|Rīgas tabakas fabrikā]], kur arī iepazinās. Natālijai ir vecākā māsa Nellija, dzimusi 1949. gadā<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/n-abola.html?|title=Natālija Ābola —|website=www.russkije.lv|access-date=2025-02-18}}</ref>. Mācījusies [[Rīgas 37. vidusskola|Rīgas 37. vidusskolā]] [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]], bet 6. klasē pārgāja uz [[Rīgas 30. vidusskola|Rīgas 36. vidusskolu]], kuru absolvēja 1970. gadā. Pēc tam viņa iestājās [[Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā]], kuru pabeidza 1981. gadā, iegūstot vēsturnieces un sociālo zinību pasniedzējas diplomu. No 1981. līdz 1984. gadam viņa studēja aspirantūrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/n-abola.html?|title=Natālija Ābola —|website=www.russkije.lv|access-date=2025-02-18}}</ref>` == Karjera == Viņas ceļš televīzijā sākās [[Latvijas Televīzija]]s (LTV) Aģitācijas un propagandas redakcijā. No 1990. līdz 1994. gadam viņa bija krievu ziņu vadītāja LTV. 1995. gadā kopā ar partneri Igoru Maškancevu viņa izveidoja SIA "ALTER A" (vēlāk "TV ALTER A"), producējot vairākas televīzijas programmas. Viens no ievērojamākajiem projektiem bija "[[Šoka šovs]]" (1994—2003), kuru viņa no 2001. gada vadīja kopā ar meitu Annu. Šis raidījums izraisīja plašas diskusijas un kļuva par vienu no atmiņā paliekošākajiem Latvijas televīzijas raidījumiem krievu valodā<ref name="Tīmekļa vietne-1" />. 1998. gadā Natālija absolvēja [[Vladimira Poznera Televīzijas Meistarības skolu]] un tajā pašā gadā vadīja pirmo teletiltu starp Rīgu un [[Maskava|Maskavu]] kopā ar [[Vladimirs Pozners|Vladimiru Pozneru]]. 1999. gadā viņa izveidoja savu Televīzijas Žurnālistikas skolu, kuru 16 gadu laikā absolvēja aptuveni 300 studenti. No 2003. līdz 2007. gadam Natālija Ābola bija jaunumu producente [[Pirmais Baltijas kanāls|Pirmajā Baltijas kanālā]] (PBK). Pateicoties viņas žurnālistikas skolai kļuva slavenas Olga Piļipoveca, Tatjana Kovaļenko, Elina Suvorova-Pilina, Valērija Smirnova un citi<ref name="Tīmekļa vietne-1" />. Jauns projekts "Rīts ar Natāliju Ābolu" tika pārraidīts LTV7 krievu un latviešu valodā līdz 2013. gadam. No 2013. līdz 2017. gadam viņa producēja raidījumu "Biznesa pieeja" TV3<ref name="Tīmekļa vietne-1" />. == Politiskā darbība == 2018. gadā N. Ābola kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partijas]], [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskās savienības]] (KDS) un "[[Gods kalpot mūsu Latvijai]]" (GKL) apvienotā saraksta ([[Apvienība SKG]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/lsdspkdsgkl/5|title="LSDSP/KDS/GKL"|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-18|language=lv}}</ref> 2019. gadā N. Ābola pievienojās partijai "[[Gods kalpot Rīgai!|Gods kalpot Rīgai]]" (GKR). Kandidēja [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes vēlēšanās]], taču sākotnēji netika ievēlēta. Pēc partijas biedra [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] ievēlēšanas Saeimā 2022. gada oktobrī viņa kļuva par Rīgas domes deputāti. Ieņēma Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietnieces amatu un bija Pilsētas attīstības komitejas locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/natalija-abola|title=Natālija Ābola {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-02-18|language=lv}}</ref> 2024. gada 12. decembrī N. Ābola izraisīja plašu rezonansi ar aicinājumu Feisbukā uz pēdējo raidījumu ar savu dalību LTV7 krievu valodā. Pārraides krievu valodā pārtraukšana sabiedriskajā televīzijā izraisīja viņai rugtumu, jo, pēc viņas viedokļa, šis lēmums atbilst agresīvas nacionālās minoritātes rusofobisko darbību pastiprināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/634152-vai-uz-audzinosu-sarunu-aicinas-ari-sos-jaukos-cilvekus-pec-izteikumiem-par-latviesiem-rigas-domes-deputate-natalija-abola-uzaicinata-uz-vdd|title="Vai uz audzinošu sarunu aicinās arī šos jaukos cilvēkus?" pēc izteikumiem par latviešiem Rīgas domes deputāte Natālija Ābola uzaicināta uz VDD|website=https://jauns.lv|access-date=2025-02-18|date=2024-12-20|language=lv}}</ref> Šis viedoklis izraisīja dažādu komentētāju sašutumu un pēc pretrunīgi vērtētajiem izteikumiem, N. Ābola tika izsaukta uz "brīdinājuma sarunu" [[Valsts drošības dienests|Valsts drošības dienestā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.12.2024-drosibas-dienests-veicis-parrunas-ar-rigas-domnieci-abolu-par-izteikumiem-socialas-sazinas-vietne.a581202/|title=Drošības dienests veicis pārrunas ar Rīgas domnieci Ābolu par izteikumiem sociālās saziņas vietnē|last=LETA|website=www.lsm.lv|access-date=2026-11-11|date=2024-12-20|language=lv}}</ref> Vēlāk Ābola paziņoja, ka viņas izteikumi esot sagrozīti un attiecās uz agresīvi nacionālistisku minoritāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/636124-tas-ir-tiess-aicinajums-uz-slepkavibu-natalija-abola-pazino-ka-nosutijusi-valsts-prezidentam-vestuli-vinas-izteikumi-par-latviesiem-esot-sagroziti|title="Tas ir tiešs aicinājums uz slepkavību!" Natālija Ābola paziņo, ka nosūtījusi Valsts prezidentam vēstuli; viņas izteikumi par latviešiem esot sagrozīti|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-26|date=2025-01-07|language=lv}}</ref> To arī apliecināja politologs [[Filips Rajevskis]]: “Es saprotu, ko Natālija Ābola mēģināja pateikt. Manuprāt, viņa vēlējās pateikt, ka mazākums ir agresīvs."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/komentari/elita-veidemane/477484-vai-natalija-abola-atvainosies-latviesiem.htm|title=Ābolas izteikumi par latviešiem uzjunda sabiedrībā sašutumu. Eksperti komentē notikušo|last=Elita|first=Veidemane|website=nra.lv|access-date=2026-11-11|date=2024-12-16|language=lv}}</ref> 2025. gada martā Ābola izstājās no GKR un pievienojās partijas "[[Saskaņa]]" frakcijai, pamatojot to šādi: "mana pārliecība paliek nemainīga — esmu pret kultūras barbarismu un vēstures pieminekļu iznīcināšanu, kā arī par mūsu galvaspilsētas daudznacionālā rakstura respektēšanu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/647047-ieva-brante-pametusi-frakciju-nacionala-apvienibalatvijas-regionu-apvieniba|title=Ieva Brante pametusi frakciju "Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-26|date=2025-03-26|language=lv}}</ref> 2026. gadā kandidēja [[15. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] no apvienības "[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]" saraksta un tika ievēlēta [[15. Saeima|15. Saeimā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas dome 2020}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas žurnālistes]] p8xrr3ks22rqnlx6uhqha7bvq58n57x 4548356 4548353 2026-11-11T20:21:22Z Vecakina 58330 kategorizācija 4548356 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Natālija Ābola | amats = [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputāte | term_sākums = {{dat|2022|11|3}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/36440-natalija-abola/|title=Natālija Ābola — 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2025|04|11||bez}}}}</ref> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1953|02|15}} | partija = * [[Gods kalpot Rīgai!]]<small> (2019—2025)</small><br> * [[Saskaņa]]<small> (2025—2026)</small> * [[Suverēnā vara]]<small> (kopš 2026)</small> | profesija = [[žurnāliste]], TV raidījumu vadītāja, politiķe | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | term_beigas = {{dat|2025|06|27}} }} '''Natālija Ābola''' (dzimusi {{dat|1953|2|15}}) ir Latvijas televīzijas raidījumu vadītāja, producente, televīzijas [[žurnāliste]], uzņēmēja un politiķe. Viņa ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, ievēlēta no partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]", pēc tam Ierindojās partijas "[[Saskaņa]]"sarakstā un vēlāk kļuvusi par "[[Suverēnā vara]]" biedri. Ir ievēlēta par 15. Saeimas deputāti no apvienības [[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši|Suverēnā vara/Jaunlatvieši]]. == Biogrāfija == N. Ābola dzimusi strādnieku ģimenē. Tēvs Roberts Ābols (1916—1986) bija [[latvietis]], kurš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] rindās un saņēma vairākus apbalvojumus. Māte Zinaīda Ābola (dzimusi Kišiņova; 1926—2010) bija no baltkrievu ģimenes. Abi vecāki strādāja [[Rīgas tabakas fabrika|Rīgas tabakas fabrikā]], kur arī iepazinās. Natālijai ir vecākā māsa Nellija, dzimusi 1949. gadā<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/n-abola.html?|title=Natālija Ābola —|website=www.russkije.lv|access-date=2025-02-18}}</ref>. Mācījusies [[Rīgas 37. vidusskola|Rīgas 37. vidusskolā]] [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]], bet 6. klasē pārgāja uz [[Rīgas 30. vidusskola|Rīgas 36. vidusskolu]], kuru absolvēja 1970. gadā. Pēc tam viņa iestājās [[Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā]], kuru pabeidza 1981. gadā, iegūstot vēsturnieces un sociālo zinību pasniedzējas diplomu. No 1981. līdz 1984. gadam viņa studēja aspirantūrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/n-abola.html?|title=Natālija Ābola —|website=www.russkije.lv|access-date=2025-02-18}}</ref>` == Karjera == Viņas ceļš televīzijā sākās [[Latvijas Televīzija]]s (LTV) Aģitācijas un propagandas redakcijā. No 1990. līdz 1994. gadam viņa bija krievu ziņu vadītāja LTV. 1995. gadā kopā ar partneri Igoru Maškancevu viņa izveidoja SIA "ALTER A" (vēlāk "TV ALTER A"), producējot vairākas televīzijas programmas. Viens no ievērojamākajiem projektiem bija "[[Šoka šovs]]" (1994—2003), kuru viņa no 2001. gada vadīja kopā ar meitu Annu. Šis raidījums izraisīja plašas diskusijas un kļuva par vienu no atmiņā paliekošākajiem Latvijas televīzijas raidījumiem krievu valodā<ref name="Tīmekļa vietne-1" />. 1998. gadā Natālija absolvēja [[Vladimira Poznera Televīzijas Meistarības skolu]] un tajā pašā gadā vadīja pirmo teletiltu starp Rīgu un [[Maskava|Maskavu]] kopā ar [[Vladimirs Pozners|Vladimiru Pozneru]]. 1999. gadā viņa izveidoja savu Televīzijas Žurnālistikas skolu, kuru 16 gadu laikā absolvēja aptuveni 300 studenti. No 2003. līdz 2007. gadam Natālija Ābola bija jaunumu producente [[Pirmais Baltijas kanāls|Pirmajā Baltijas kanālā]] (PBK). Pateicoties viņas žurnālistikas skolai kļuva slavenas Olga Piļipoveca, Tatjana Kovaļenko, Elina Suvorova-Pilina, Valērija Smirnova un citi<ref name="Tīmekļa vietne-1" />. Jauns projekts "Rīts ar Natāliju Ābolu" tika pārraidīts LTV7 krievu un latviešu valodā līdz 2013. gadam. No 2013. līdz 2017. gadam viņa producēja raidījumu "Biznesa pieeja" TV3<ref name="Tīmekļa vietne-1" />. == Politiskā darbība == 2018. gadā N. Ābola kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partijas]], [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskās savienības]] (KDS) un "[[Gods kalpot mūsu Latvijai]]" (GKL) apvienotā saraksta ([[Apvienība SKG]]).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/lsdspkdsgkl/5|title="LSDSP/KDS/GKL"|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-18|language=lv}}</ref> 2019. gadā N. Ābola pievienojās partijai "[[Gods kalpot Rīgai!|Gods kalpot Rīgai]]" (GKR). Kandidēja [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes vēlēšanās]], taču sākotnēji netika ievēlēta. Pēc partijas biedra [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] ievēlēšanas Saeimā 2022. gada oktobrī viņa kļuva par Rīgas domes deputāti. Ieņēma Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietnieces amatu un bija Pilsētas attīstības komitejas locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/natalija-abola|title=Natālija Ābola {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-02-18|language=lv}}</ref> 2024. gada 12. decembrī N. Ābola izraisīja plašu rezonansi ar aicinājumu Feisbukā uz pēdējo raidījumu ar savu dalību LTV7 krievu valodā. Pārraides krievu valodā pārtraukšana sabiedriskajā televīzijā izraisīja viņai rugtumu, jo, pēc viņas viedokļa, šis lēmums atbilst agresīvas nacionālās minoritātes rusofobisko darbību pastiprināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/634152-vai-uz-audzinosu-sarunu-aicinas-ari-sos-jaukos-cilvekus-pec-izteikumiem-par-latviesiem-rigas-domes-deputate-natalija-abola-uzaicinata-uz-vdd|title="Vai uz audzinošu sarunu aicinās arī šos jaukos cilvēkus?" pēc izteikumiem par latviešiem Rīgas domes deputāte Natālija Ābola uzaicināta uz VDD|website=https://jauns.lv|access-date=2025-02-18|date=2024-12-20|language=lv}}</ref> Šis viedoklis izraisīja dažādu komentētāju sašutumu un pēc pretrunīgi vērtētajiem izteikumiem, N. Ābola tika izsaukta uz "brīdinājuma sarunu" [[Valsts drošības dienests|Valsts drošības dienestā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.12.2024-drosibas-dienests-veicis-parrunas-ar-rigas-domnieci-abolu-par-izteikumiem-socialas-sazinas-vietne.a581202/|title=Drošības dienests veicis pārrunas ar Rīgas domnieci Ābolu par izteikumiem sociālās saziņas vietnē|last=LETA|website=www.lsm.lv|access-date=2026-11-11|date=2024-12-20|language=lv}}</ref> Vēlāk Ābola paziņoja, ka viņas izteikumi esot sagrozīti un attiecās uz agresīvi nacionālistisku minoritāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/636124-tas-ir-tiess-aicinajums-uz-slepkavibu-natalija-abola-pazino-ka-nosutijusi-valsts-prezidentam-vestuli-vinas-izteikumi-par-latviesiem-esot-sagroziti|title="Tas ir tiešs aicinājums uz slepkavību!" Natālija Ābola paziņo, ka nosūtījusi Valsts prezidentam vēstuli; viņas izteikumi par latviešiem esot sagrozīti|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-26|date=2025-01-07|language=lv}}</ref> To arī apliecināja politologs [[Filips Rajevskis]]: “Es saprotu, ko Natālija Ābola mēģināja pateikt. Manuprāt, viņa vēlējās pateikt, ka mazākums ir agresīvs."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/komentari/elita-veidemane/477484-vai-natalija-abola-atvainosies-latviesiem.htm|title=Ābolas izteikumi par latviešiem uzjunda sabiedrībā sašutumu. Eksperti komentē notikušo|last=Elita|first=Veidemane|website=nra.lv|access-date=2026-11-11|date=2024-12-16|language=lv}}</ref> 2025. gada martā Ābola izstājās no GKR un pievienojās partijas "[[Saskaņa]]" frakcijai, pamatojot to šādi: "mana pārliecība paliek nemainīga — esmu pret kultūras barbarismu un vēstures pieminekļu iznīcināšanu, kā arī par mūsu galvaspilsētas daudznacionālā rakstura respektēšanu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/647047-ieva-brante-pametusi-frakciju-nacionala-apvienibalatvijas-regionu-apvieniba|title=Ieva Brante pametusi frakciju "Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-26|date=2025-03-26|language=lv}}</ref> 2026. gadā kandidēja [[15. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] no apvienības "[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]" saraksta un tika ievēlēta [[15. Saeima|15. Saeimā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas dome 2020}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas žurnālistes]] [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] 25gbg1eia69zvb1qtvqqo1k061v4cp4 4548473 4548356 2026-11-12T05:01:37Z Biafra 13794 4548473 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Natālija Ābola | amats = [[Rīgas dome|Rīgas domes]] deputāte | term_sākums = {{dat|2022|11|3}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Jūrmala}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/kandidati/36440-natalija-abola/|title=Natālija Ābola — 2025. gada pašvaldības domes vēlēšanas|work=CVK.lv|publisher=Centrālā vēlēšanu komisija|accessdate={{dat|2025|04|11||bez}}}}</ref> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1953|02|15}} | partija = * [[Gods kalpot Rīgai!]]<small> (2019—2025)</small><br> * [[Saskaņa]]<small> (2025—2026)</small> * [[Suverēnā vara]]<small> (kopš 2026)</small> | profesija = [[žurnāliste]], TV raidījumu vadītāja, politiķe | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | term_beigas = {{dat|2025|06|27}} }} '''Natālija Ābola''' (dzimusi {{dat|1953|2|15}}) ir [[Latvija]]s televīzijas raidījumu vadītāja, producente, televīzijas [[žurnāliste]], uzņēmēja un politiķe. Viņa ir bijusi [[Rīgas dome]]s deputāte, ievēlēta no partijas "[[Gods kalpot Rīgai!]]", pēc tam iestājās partijā "[[Saskaņa]]" un vēlāk kļuvusi par partijas "[[Suverēnā vara]]" biedri. Ir ievēlēta par [[15. Saeima]]s deputāti no apvienības "[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši|Suverēnā vara/Jaunlatvieši]]". == Dzīvesgājums == N. Ābola dzimusi strādnieku ģimenē. Tēvs Roberts Ābols (1916—1986) bija [[latvietis]], kurš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā cīnījās [[Sarkanā armija|Sarkanās armijas]] rindās un saņēma vairākus apbalvojumus. Māte Zinaīda Ābola (dzimusi Kišiņova; 1926—2010) bija no [[Baltkrievi|baltkrievu]] ģimenes. Abi vecāki strādāja [[Rīgas tabakas fabrika|Rīgas tabakas fabrikā]], kur arī iepazinās. Natālijai ir vecākā māsa Nellija, dzimusi 1949. gadā.<ref name="Tīmekļa vietne-1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/n-abola.html?|title=Natālija Ābola —|website=www.russkije.lv|access-date=2025-02-18}}</ref> Mācījusies [[Rīgas 37. vidusskola|Rīgas 37. vidusskolā]] [[Čiekurkalns|Čiekurkalnā]], bet 6. klasē pārgāja uz [[Rīgas 30. vidusskola|Rīgas 36. vidusskolu]], kuru absolvēja 1970. gadā. Pēc tam viņa iestājās [[Latvijas Valsts universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte|Vēstures un filozofijas fakultātes]] Vēstures nodaļā, kuru pabeidza 1981. gadā, iegūstot vēsturnieces un sociālo zinību pasniedzējas diplomu. No 1981. līdz 1984. gadam viņa studēja aspirantūrā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.russkije.lv/lv/lib/read/n-abola.html?|title=Natālija Ābola —|website=www.russkije.lv|access-date=2025-02-18}}</ref>` === Karjera === Viņas ceļš televīzijā sākās [[Latvijas Televīzija]]s (LTV) Aģitācijas un propagandas redakcijā. No 1990. līdz 1994. gadam viņa bija krievu ziņu vadītāja LTV. 1995. gadā kopā ar partneri Igoru Maškancevu viņa izveidoja SIA "ALTER A" (vēlāk "TV ALTER A"), producējot vairākas televīzijas programmas. Viens no ievērojamākajiem projektiem bija "Šoka šovs" (1994—2003), kuru viņa no 2001. gada vadīja kopā ar meitu Annu. Šis raidījums izraisīja plašas diskusijas un kļuva par vienu no atmiņā paliekošākajiem Latvijas televīzijas raidījumiem [[Krievu valoda|krievu valodā]].<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> 1998. gadā Natālija absolvēja Vladimira Poznera Televīzijas Meistarības skolu un tajā pašā gadā vadīja pirmo teletiltu starp Rīgu un [[Maskava|Maskavu]] kopā ar [[Vladimirs Pozners|Vladimiru Pozneru]]. 1999. gadā viņa izveidoja savu Televīzijas Žurnālistikas skolu, kuru 16 gadu laikā absolvēja aptuveni 300 studenti. No 2003. līdz 2007. gadam Natālija Ābola bija jaunumu producente [[Pirmais Baltijas kanāls|Pirmajā Baltijas kanālā]] (PBK). Pateicoties viņas žurnālistikas skolai kļuva slavenas Olga Piļipoveca, Tatjana Kovaļenko, Elina Suvorova-Pilina, Valērija Smirnova un citi.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> Jauns projekts "Rīts ar Natāliju Ābolu" tika pārraidīts [[LTV7]] krievu un latviešu valodā līdz 2013. gadam. No 2013. līdz 2017. gadam viņa producēja raidījumu "Biznesa pieeja" TV3.<ref name="Tīmekļa vietne-1" /> === Politiskā darbība === 2018. gadā N. Ābola kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partijas]], [[Kristīgi demokrātiskā savienība|Kristīgi demokrātiskās savienības]] (KDS) un "[[Gods kalpot mūsu Latvijai]]" (GKL) apvienotā saraksta ([[Apvienība SKG]]),<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/velesanas2018/partiju-saraksts/lsdspkdsgkl/5|title="LSDSP/KDS/GKL"|website=www.lsm.lv|access-date=2025-02-18|language=lv}}</ref> bet netika ievēlēta. 2019. gadā N. Ābola pievienojās partijai "[[Gods kalpot Rīgai!|Gods kalpot Rīgai]]" (GKR). Kandidēja [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|2020. gada Rīgas domes vēlēšanās]], taču sākotnēji netika ievēlēta. Pēc partijas biedra [[Oļegs Burovs|Oļega Burova]] ievēlēšanas Saeimā 2022. gada oktobrī viņa kļuva par [[Rīgas dome]]s deputāti. Ieņēma Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietnieces amatu un bija Pilsētas attīstības komitejas locekle.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/natalija-abola|title=Natālija Ābola {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2025-02-18|language=lv}}</ref> 2024. gada 12. decembrī N. Ābola izraisīja plašu rezonansi ar aicinājumu ''[[Facebook]]'' uz pēdējo raidījumu ar savu dalību LTV7 krievu valodā. Pārraides krievu valodā pārtraukšana sabiedriskajā televīzijā viņasprāt atbilst agresīvas nacionālās minoritātes rusofobisko darbību pastiprināšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/634152-vai-uz-audzinosu-sarunu-aicinas-ari-sos-jaukos-cilvekus-pec-izteikumiem-par-latviesiem-rigas-domes-deputate-natalija-abola-uzaicinata-uz-vdd|title="Vai uz audzinošu sarunu aicinās arī šos jaukos cilvēkus?" pēc izteikumiem par latviešiem Rīgas domes deputāte Natālija Ābola uzaicināta uz VDD|website=https://jauns.lv|access-date=2025-02-18|date=2024-12-20|language=lv}}</ref> Šis viedoklis izraisīja dažādu komentētāju sašutumu, un pēc pretrunīgi vērtētajiem izteikumiem, N. Ābola tika izsaukta uz "brīdinājuma sarunu" [[Valsts drošības dienests|Valsts drošības dienestā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/20.12.2024-drosibas-dienests-veicis-parrunas-ar-rigas-domnieci-abolu-par-izteikumiem-socialas-sazinas-vietne.a581202/|title=Drošības dienests veicis pārrunas ar Rīgas domnieci Ābolu par izteikumiem sociālās saziņas vietnē|last=LETA|website=www.lsm.lv|access-date=2026-11-11|date=2024-12-20|language=lv}}</ref> Vēlāk Ābola paziņoja, ka viņas izteikumi esot sagrozīti un attiecās uz agresīvi nacionālistisku minoritāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/636124-tas-ir-tiess-aicinajums-uz-slepkavibu-natalija-abola-pazino-ka-nosutijusi-valsts-prezidentam-vestuli-vinas-izteikumi-par-latviesiem-esot-sagroziti|title="Tas ir tiešs aicinājums uz slepkavību!" Natālija Ābola paziņo, ka nosūtījusi Valsts prezidentam vēstuli; viņas izteikumi par latviešiem esot sagrozīti|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-26|date=2025-01-07|language=lv}}</ref> To arī apliecināja politologs [[Filips Rajevskis]]: “Es saprotu, ko Natālija Ābola mēģināja pateikt. Manuprāt, viņa vēlējās pateikt, ka mazākums ir agresīvs."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/neatkariga/komentari/elita-veidemane/477484-vai-natalija-abola-atvainosies-latviesiem.htm|title=Ābolas izteikumi par latviešiem uzjunda sabiedrībā sašutumu. Eksperti komentē notikušo|last=Elita|first=Veidemane|website=nra.lv|access-date=2026-11-11|date=2024-12-16|language=lv}}</ref> 2025. gada martā Ābola izstājās no GKR un pievienojās partijas "[[Saskaņa]]" frakcijai, pamatojot to šādi: "mana pārliecība paliek nemainīga — esmu pret kultūras barbarismu un vēstures pieminekļu iznīcināšanu, kā arī par mūsu galvaspilsētas daudznacionālā rakstura respektēšanu".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/647047-ieva-brante-pametusi-frakciju-nacionala-apvienibalatvijas-regionu-apvieniba|title=Ieva Brante pametusi frakciju "Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība"|website=https://jauns.lv|access-date=2025-03-26|date=2025-03-26|language=lv}}</ref> 2026. gadā kandidēja [[15. Saeimas vēlēšanas|Saeimas vēlēšanās]] no apvienības "[[Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši]]" saraksta un tika ievēlēta [[15. Saeima|15. Saeimā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas dome 2020}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas žurnālistes]] [[Kategorija:15. Saeimas deputāti]] q34slz2wux5nj966e6vepag9oyktpqq 0 593570 4548250 4238630 2026-11-11T14:28:57Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Deep_dive_uae.jpg", jo [[c:User:Taivo|Taivo]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: Missing [[:c:COM:EI|essential information]] such as [[:c:COM:L|license]], [[:c:COM:PERMISSION|permission]] or source ([[:c:COM:CSD#F5|F5]])). 4548250 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2025. gada marts}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Sporta būves infokaste | name = ''Deep Dive Dubai'' | native_name = {{ara|ديب دايف دبي}} | nickname = | logo_image = | logo_caption = | image = | image_size = 250px | caption = ''Deep dive'' peldbaseins (2021) | UEFA_rating = | fullname = | former names = | location = {{vieta|Apvienotie Arābu Emirāti|Dubaija}} | map_type = Apvienotie Arābu Emirāti | reljefa_karte = jā | map_alt = | map_size = | coordinates = | latd = 25 | latm =12 | lats =7 | latNS =N | longd = 55| longm = 29 | longs = 5 | longEW =E | coordinates_type = landmark | coordinates_region = | coordinates_display = | coordinates_format = | broke_ground = | built = | opened = {{dat|2021|7|28}} | renovated = | expanded = | closed = | demolished = | owner = ''Saudi Binladin Group'' | operator = | surface = [[ūdens]] | scoreboard = | cost = {{ASV dolārs|10,6 miljoni}} | architect = | architect_b = | project_manager = | structural engineer = | services engineer = | general_contractor = | main_contractors = | capacity = | objects = | suites = | record_attendance = | dimensions = 60 m | acreage = | tenants = | cap_concert = | cap_athletics = | cap_football = | cap_basketball = | cap_hockey = | cap_cricket = | cap_baseball = | cap_amfootball = | cap_other_label = | cap_other = | embedded = | website = {{URL|https://www.deepdivedubai.com/}} | publictransit = }} '''''Deep Dive Dubai''''' ir 60 metru dziļš [[niršana]]s baseins [[Dubaija|Dubaijā]]. Tas ir pasaulē dziļākais [[peldbaseins]], kura tilpums ir {{sk|14000000}} litru saldūdens.<ref name="cnet">{{Ziņu atsauce |last1=Katz |first1=Leslie |title=World's deepest swimming pool hides vast sunken city 200 feet underwater |url=https://www.cnet.com/news/worlds-deepest-swimming-pool-hides-vast-sunken-city-200-feet-underwater/ |access-date=19 July 2021 |work=CNET |language=en}}</ref> Baseina struktūra veidota tā, lai atgādinātu izpostītu, nogrimušu pilsētu, ar sienām, mēbelētām istabām un nogrimušu automašīnu, motocikliem, snūkera galdu, galda futbolu un daudz ko citu, ko var izmantot arī kā zemūdens filmu studiju. Pirms baseina atklāšanas 2021. gada jūlijā pasaules dziļākais peldbaseins bija ''Deepspot'' baseins un niršanas apmācību centrs [[Varšava|Varšavā]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Deep Dive Dubai opens ticket bookings to the public |url=https://www.esquireme.com/brief/news/54253-deep-dive-dubai-opens-ticket-bookings-to-the-public |access-date=15 November 2021 |work=Esquire Middle East}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://www.deepdivedubai.com/}} {{AAE-aizmetnis}} [[Kategorija:Peldēšana]] [[Kategorija:Sporta būves]] [[Kategorija:Dubaija]] p16p83zl48bpd2v976q8dtkkwcsub5l 0 594253 4548256 4516932 2026-11-11T14:46:12Z ~2026-59845-89 153165 /* Profesionālā darbība */ 4548256 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | attēls = FotoNiks.jpg | att_izmērs = | dz datums = {{Dat|1997|9|16}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Valmiera}} | nodarbošanās = gaismu mākslinieks }} '''Niks Cipruss''' (dzimis {{Dat|1997|9|16}}){{nepieciešama atsauce}} ir latviešu gaismu mākslinieks.<ref>[https://teatravestnesis.lv/article/877-ka-talak-dzivosim Teātra vēstnesis]</ref> Darbojās kā [[gaismu mākslinieks]], gaismotājs, scenogrāfs teātra izrādēm, koncertiem, apbalvošanas pasākumiem, izstādēm. == Profesionālā darbība == Veidojis gaismu dizainu [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]], [[Jaunais Rīgas teātris|Jaunajā Rīgas teātrī]], [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], [[Ogres teātris|Ogres teātrī]], [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]], [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris|Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī]], [[Ģertrūdes ielas teātris|Ģertrūdes ielas teātrī]], ''[[Dirty Deal Teatro]]'', [[Kvadrifrons]], [[Willa teātris|Willa teātrī]], ''[[Esarte]]''. Strādājis ar režisoriem [[Elmārs Seņkovs|Elmāru Seņkovu]], [[Māra Ķimele|Māru Ķimeli]], [[Indra Roga|Indru Rogu]], [[Mihails Gruzdovs|Mihailu Gruzdovu]], [[Dmitrijs Petrenko|Dmitriju Petrenko]], [[Toms Treinis|Tomu Treini]], [[Paula Pļavniece|Paulu Pļavnieci]], [[Valters Sīlis|Valteru Sīli]], [[Regnārs Vaivars|Regnāru Vaivaru]], [[Reinis Suhanovs|Regnāru Vaivaru]], [[Juris Rijnieks|Juri Rijnieku]], [[Matīss Kaža|Matīsu Kažu]], [[Matīss Budovskis|Matīsu Budovski]]. Saņēmis [[Spēlmaņu nakts]] balvu nominācijā "Gada gaismu mākslinieks" 2025.gadā, nominēts par izrādēm "Šķirsts" (Valmieras vasaras teātra festivāls) un "Karaļu spēle"([[Jaunais Rīgas teātris]]). Ārpus Latvijas veidojis vairākas izrādes [[Igaunija|Igaunijā,]] [[Lietuva|Lietuvā]]: Klaipēdas Drāmas teātrī, Šauļu teātrī un Igaunijas Krievu teātrī (''Vene Teater''). Debitējis scenogrāfijā 2025.gadā veidojot scenogrāfiju izrādei "Ods" ([[Latvijas Nacionālais teātris]]). Veidojis gaismu un skatuves dizainu, gaismojis koncertus grupām ''[[Carnival Youth]]'', [[Shipsea]], [[Aminata Savadogo]], ''[[Linda Leen]]'', [[Edavārdi]], [[Fiņķis]], [[Kautkaili]], ''[[Domenique Dumont]]''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.instagram.com/nikscipruss/|title=Instagram @nikscipruss|website=www.instagram.com|access-date=2025-03-14}}</ref> Gaismojis un veidojis gaismu dizainu virknei nozīmīgu apbalvošanas pasākumu, kā, piemēram [[Lielais Kristaps (kinofestivāls)|Lielais Kristaps]], [[Purvīša balva]], [[Spēlmaņu nakts]], [[Rīgas Starptautiskais kino festivāls]], ''Awards Ceremony'', [[Literatūras gada balva]], [[Autortiesību bezgalības balva]], [[Izcilības balva kultūrā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kroders.lv/viedokli/2140|title=Kroders - Viedokļi - Niks "Gaisma" Cipruss|website=www.kroders.lv|access-date=2025-03-14|language=lv}}</ref> Veidojis gaismu dizainu izstādēm [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā]], [[Arsenāls (izstāžu zāle)|izstāžu zālē "Arsenāls"]], [[Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs|Rakstniecības un mūzikas muzejā]] un ''[[Zuzeum]]''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Cipruss, Niks}} [[Kategorija:1997. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas dizaineri]] ax55rdv0xrlj69iys4mof4wppkh5rgn 0 594417 4548247 4461590 2026-11-11T14:22:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548247 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Kandavas iela|Kandavas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kandavas iela |attēls = Кинотеатр Ренесанс - panoramio.jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 240 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] |ielas garums = 1400 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = 2. šķērsiela |joslu skaits = 2—4 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kandavas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], viena no [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanādes]] apkaimes galvenām ielām. Kandavas iela sākas no [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes ielas]], ved galvenokārt ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielu]]. Ielā ir daudzstāvu apbūve. Kandavas ielas kopējais garums ir aptuveni 1400 metri, visā garumā tā klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu. Ielas sākumā (līdz krustojumam ar [[Muzeja iela (Daugavpils)|Muzeja ielu]]) satiksmes kustība atļauta tikai Parādes ielas virzienā; tālāk Kandavas iela ir divvirzienu iela, bet no Vienības ielas līdz [[Sporta iela (Daugavpils)|Sporta ielai]] Kandavas ielā ir divas atdalītas brauktuves ar divām joslām katrā virzienā. Posmā no Sporta ielas līdz [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielai]] Kandavas iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|3|16||bez}} |page=87 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Sabiedriskais transports pa Kandavas ielu nekursē, bet Cietokšņa ielā ir [[3. tramvaju maršruts (Daugavpils)|3.]] un [[5. tramvaju maršruts (Daugavpils)|5.]] tramvaju pietura "Kandavas iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kandavas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/tramvajs-nr-5-cietoksnis-kimija-stropu-ezers-cietoksnis#8613 |publisher=5. tramvaja kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|3|16||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|30||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250330103624/https://satiksme.daugavpils.lv/tramvajs-nr-5-cietoksnis-kimija-stropu-ezers-cietoksnis#8613 }}</ref> Kandavas ielas sākotnējais nosaukums bija '''2. šķērsiela''', bet {{dat|1934|12|7||bez}} iela ieguva tagadējo nosaukumu, kurš vairs nav mainījies.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|3|16||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250513072503/https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 }}</ref> == Ievērojamas ēkas == * Nr. 2A — [[Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskola]] * Nr. 17 — [[Daugavpils Centra vidusskola]]. * Ielas sākumā atrodas [[Daugavpils Universitāte]]s jaunā ēka (Parādes iela 1) un [[Esplanādes ūdenskrātuve]]. * Pie krustojuma ar Vienības ielu atrodas bijušā kinoteātra "Oktobris" ēka (celts 1977. gadā, no 1991 — "Austra", no 2002 — "Renesanse",<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atklāts kinoteātris "Oktobris" |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/641 |website=Latgales dati |publisher= |accessdate={{dat|2025|3|16||bez}} |date={{dat|1978|8|4||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|18||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250318083355/https://latgalesdati.du.lv/notikums/641 }}</ref> tagad Daugavpils Inovāciju centrs — BJC "Jaunība" struktūrvienība). == Ielu savienojumi == Kandavas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Parādes iela (Daugavpils)|Parādes iela]] (T veida krustojums) * [[Muzeja iela (Daugavpils)|Muzeja iela]] * [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības iela]] (apļveida krustojums) * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] * [[Sporta iela (Daugavpils)|Sporta iela]] / [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura iela]] (apļveida krustojums) * [[Alejas iela (Daugavpils)|Alejas iela]] * [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Esplanādē (Daugavpils)]] g1yuqxvcdn2q599rhbbz1h0rkajo2ue 0 595298 4548426 4495318 2026-11-12T01:23:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 5 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548426 wikitext text/x-wiki [[Attēls:X2.jpg.pagespeed.ic.t dlTZOdkp.webp|thumb|240x240px|Inovāciju centra logo<ref>[https://www.adatufabrika.lv/digitalais-centrs Digitālais inovāciju centrs]</ref>]] '''Kuldīgas Digitālo inovāciju centrs''' ir digitālo prasmju apguves un tehnoloģiju izmantošanas vieta. Tas atrodas [[Kuldīga|Kuldīgā]], [[Kalpaka iela (Kuldīga)|Kalpaka ielā]] 4, bijušās adatu fabrikas ēkā, un tika atvērts 2022. gada 13. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kuldiga.lv/galerijas1/event/Digitalo_inovaciju_centra_atklasana|title=Kuldīgas Digitālo inovāciju centra atklāšana}}{{Novecojusi saite}}</ref> [[Attēls:DIC Prezidents.jpg|thumb|240x240px|Valsts prezidents [[Edgars Rinkēvičs]] (centrā) Kuldīgas Digitālo inovāciju centrā; otrais no labās [[Artis Gustovskis]]]] Centrs piedāvā mācības, konsultācijas un sadarbības iespējas. To vada [[Artis Gustovskis]]. == Darbības virzieni un projekti == Kuldīgas Digitālo inovāciju centrā tiek attīstīti vairāki projekti un iniciatīvas, kas saistīti ar digitālo pārveidi un tehnoloģiju izmantošanu dažādās jomās: * Pašvaldības mobilā lietotne — izstrādāta kā progresīvā tīmekļa lietotne (PWA), tā paredzēta ērtākai saziņai ar pašvaldību, kā arī sniedz informāciju par pasākumiem un sabiedriskā transporta kustību reāllaikā. * Pilsētas digitālais dvīnis — veidots trīsdimensiju Kuldīgas modelis, ko paredzēts izmantot pilsētplānošanā, drošības uzlabošanā un kultūras mantojuma dokumentēšanā. * Digitālo prasmju apmācības — sadarbībā ar valsts institūcijām notiek apmācības dažādām iedzīvotāju grupām, tostarp senioriem un pašvaldības darbiniekiem. * ''Cooldiga Future Lab un Cooldiga Art Fest'' — rīkoti pasākumi, kuros tiek veidoti projekti paplašinātajā un virtuālajā realitātē, apvienojot inovāciju un digitālo mākslu. * Metapilsētas attīstība — Kuldīga ir viena no Latvijas pašvaldībām, kas pievienojusies metapasaules attīstības iniciatīvai, ar mērķi integrēt jaunas tehnoloģijas pilsētvidē. * Sadarbība ar augstskolām — notiek kopprojekti ar [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehnisko universitāti]], [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitāti]] un citām izglītības iestādēm, fokusējoties uz digitālo risinājumu izstrādi.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurzemnieks.lv/aktualitates/kuldiga-digitalizejas/|title=Kuldīga digitalizējas|last=Slūka|first=Inese|website=Kurzemnieks.lv|access-date=2025-03-25|date=2025-01-15|language=lv}}</ref> == Nākotnes ieceres == Kuldīgas Digitālo inovāciju centrs turpina darbu pie digitālās transformācijas projektiem. Tiek plānots pilnveidot pilsētas digitālo dvīni un attīstīt tehnoloģiskos risinājumus, kas saistīti ar metaversu. Šajos procesos paredzēts iesaistīt vietējos iedzīvotājus, uzņēmējus un akadēmiskos partnerus. Centrs kalpo kā vieta ideju testēšanai un ieviešanai, ar mērķi veidot digitāli attīstītu un ilgtspējīgu pilsētvidi.<ref name=":0" /> == 2024. gada aktualitātes == * “''IT Waffle Meetup'' — Kuldīga“<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kuldigasnovads.lv/aicina-uz-garsigu-tiklosanas-pasakumu-kuldiga-it-waffle-meetup/|title=Aicina uz garšīgu tīklošanās pasākumu Kuldīgā "IT Waffle Meetup”|last=Migoviča|first=Lauma|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2025-03-25|date=2024-03-21|language=lv|archive-date=2025-01-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20250124095744/https://kuldigasnovads.lv/aicina-uz-garsigu-tiklosanas-pasakumu-kuldiga-it-waffle-meetup/}}</ref> * “''Cooldiga Art Fest''"<ref name="kuldigasnovads.lv">{{Tīmekļa atsauce|url=https://kuldigasnovads.lv/piedzivo-nakotnes-makslu-cooldiga-art-fest-pasakuma-kuldiga/|title=Piedzīvo nākotnes mākslu "Cooldiga Art Fest" pasākumā Kuldīgā|last=Migoviča|first=Lauma|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2025-03-25|date=2024-07-31|language=lv|archive-date=2025-01-24|archive-url=https://web.archive.org/web/20250124200212/https://kuldigasnovads.lv/piedzivo-nakotnes-makslu-cooldiga-art-fest-pasakuma-kuldiga/}}</ref><ref name="kuldigasnovads.lv"/> * Inovāciju darbnīca “''Cooldiga Future Lab''”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kuldigasnovads.lv/inovaciju-darbnica-cooldiga-future-lab-kuldigas-digitalaja-inovaciju-centr/|title=Inovāciju darbnīca "COOLDIGA FUTURE LAB" Kuldīgas Digitālajā inovāciju centrā|last=Grīnfelde|first=Ilze|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2025-03-25|date=2024-11-25|language=lv|archive-date=2025-02-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20250218033903/https://kuldigasnovads.lv/inovaciju-darbnica-cooldiga-future-lab-kuldigas-digitalaja-inovaciju-centr/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kuldigasnovads.lv/kuldiga-aizvadita-inovaciju-darbnica-cooldiga-future-lab/|title=Kuldīgā aizvadīta inovāciju darbnīca "COOLDIGA FUTURE LAB"|last=Migoviča|first=Lauma|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2025-03-25|date=2024-11-27|language=lv|archive-date=2025-04-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20250417030548/https://www.kuldigasnovads.lv/kuldiga-aizvadita-inovaciju-darbnica-cooldiga-future-lab/}}</ref> * Kuldīgas Digitālo Inovāciju centrs ''5G Techritory'' pasākumā Rīgā prezentē Kuldīgas UNESCO objektus Metaversā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kuldigasnovads.lv/kuldigas-digitalo-inovaciju-centrs-5g-techritory-pasakuma-riga-prezente-kuldigas-unesco-objektus-metaversa/|title=Kuldīgas Digitālo Inovāciju centrs 5G Techritory pasākumā Rīgā prezentē Kuldīgas UNESCO objektus Metaversā|last=Migoviča|first=Lauma|website=Kuldīgas novada pašvaldība|access-date=2025-03-25|date=2024-11-01|language=lv|archive-date=2024-12-10|archive-url=https://web.archive.org/web/20241210141810/https://kuldigasnovads.lv/kuldigas-digitalo-inovaciju-centrs-5g-techritory-pasakuma-riga-prezente-kuldigas-unesco-objektus-metaversa/}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Jauninājumi]] [[Kategorija:Mākslīgais intelekts]] lhemecadphlqfxqzhazerzf6q9icn9y 0 595821 4548408 4461749 2026-11-11T23:53:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548408 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Krišjāņa Valdemāra iela|Krišjāņa Valdemāra iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Krišjāņa Valdemāra iela |attēls = Вид на ул. К.Валдемара - panoramio.jpg |attēla paraksts = Iela 2010. gadā |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 14 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 1110 m |atklāta = |vēst nosaukumi = * Šildera iela * Domes iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Krišjāņa Valdemāra iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pilsētas [[Centrs (Daugavpils)|centrā]]. Krišjāņa Valdemāra iela sākas krustojumā ar [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas ielu]], ved ziemeļaustrumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielu]]. Pēc [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura ielas]] Krišjāņa Valdemāra iela ir pārtraukta ar [[Centrālais parks (Daugavpils)|Centrālā parka]] teritoriju, posms pie Stacijas ielas ir strupceļš. Iela apbūvēta ar dzīvojamām un administratīvām ēkām. Ielas garums ir aptuveni 1110 metri. Visā garumā ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums, tā ir divu joslu platumā. Posmā no [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības ielas]] līdz [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura ielai]] satiksmes kustība atļauta tikai Vienības ielas virzienā. Sabiedriskais transports pa Krišjāņa Valdemāra ielu nekursē. == Vēsture == Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Šildera iela''' ({{val|ru|Шильдеровская улица}}). {{dat|1924|7|14||bez}} to pārdēvēja par '''Domes ielu''', vienlaikus Vladimira ielu (tagad [[Ģimnāzijas iela (Daugavpils)|Ģimnāzijas iela]]) pārdēvēja par Valdemāra ielu.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī pārdēvētas 25 ielas, 1 laukums, 1 bulvāris |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/4763 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|3|30||bez}} |date={{dat|1924|7|14||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250329161639/https://latgalesdati.du.lv/notikums/4763 }}</ref> {{dat|1934|8|28||bez}} Valdemāra (Ģimnāzijas) ielu nosauca par [[Kārlis Ulmanis|Vadoņa]] ielu, un [[Krišjānis Valdemārs|Valdemāra]] vārds izzuda no Daugavpils ielu saraksta. Lai izlabotu šo stāvokli, {{dat|1934|12|7||bez}} pilsētas valde piešķira Krišjāņa Valdemāra vārdu Domes ielai.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas valde |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|7|4||bez}} |date={{dat|1935|1|10||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250513072503/https://latgalesdati.du.lv/notikums/1566 }}</ref> Kopš 1934. gada ielas nosaukums vairs nav mainījies. == Ievērojami objekti == [[Attēls:Daugavpils city hall.jpg|273px|thumb|[[Daugavpils dome|Pilsētas dome]] (krustojums ar Teātra ielu)]] [[Attēls:Jozef Pilsudski memorial plaque in Daugavpils3.JPG|273px|thumb|Ģimnāzijas iela 11 (krustojums ar Krišjāņa Valdemāra ielu)]] * Nr. 1 — [[Daugavpils dome]]s ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Administratīva ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4829 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|30||bez}}}}</ref> * Nr. 10 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4830 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|30||bez}}}}</ref> * Nr. 19 — sieviešu ģimnāzijas ēka, uzcelta 19.–20. gadsimtu mijā, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sieviešu ģimnāzija |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4831 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|30||bez}}}}</ref> * Nr. 35 — šeit kādreiz atradās A. A. Savickas privātā meiteņu ģimnāzija.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Памятная книжка Витебской губернии на 1912 год |date=1912 |publisher=Vitebskas guberņas statistikas pārvalde |location=Vitebska |page=117 |url=https://ua.files.fm/f/93pbxep8/ |language=ru |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}}}}</ref> * Nr. 37 — pilsētas pamatskolas ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pilsētas pamatskola |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4832 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|30||bez}}}}</ref> * Nr. 38 (vecā adrese, mūsdienās Nr. 12 vietā) — šeit līdz Otrajam pasaules karam atradās ebreju [[mikva]] (pirts) — vienstāva sarkanķieģeļu ēka, uzcelta 1830. gados.<ref>{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Банный король Немцов тоже парил Двинск |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158157 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}} |language=ru }}</ref> * Nr. 39/41 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 19. gadsimta beigās, vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4833 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|3|30||bez}}}}</ref> * Pie stūra ēkas Ģimnāzijas ielā 11, kurā 1920. gadā [[Juzefs Pilsudskis]] tikās ar ģenerāli [[Jānis Balodis (ģenerālis)|Jāni Balodi]], no Krišjāņa Valdemāra ielas puses uzstādīta piemiņas plāksne. == Ielu savienojumi == Krišjāņa Valdemāra iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Daugavas iela (Daugavpils)|Daugavas iela]] (savienojums ar sānu brauktuvi) * [[Teātra iela (Daugavpils)|Teātra iela]] * [[Vienības iela (Daugavpils)|Vienības iela]] * [[Ģimnāzijas iela (Daugavpils)|Ģimnāzijas iela]] * [[Cietokšņa iela (Daugavpils)|Cietokšņa iela]] * [[Mihoelsa iela]] * [[Viestura iela (Daugavpils)|Viestura iela]] (T veida krustojums) * [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] r6q93rv5jyh5y3d0qse1os9z3vn1yop 0 596424 4548252 4462226 2026-11-11T14:43:21Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548252 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} '''Kans Jūnijs Nigers (jaunākais)''' ({{val|la|Kanus Iunius Niger}}) bija [[Romas konsuls]], kas kopā ar Gaju Pomponiju Kamerinu tika par tādu ievēlēts [[138. gads|138. gada]] janvārī un atstāja amatu tā paša gada pavasarī.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://godot.date/id/SZH25RZi9JM9W9KjKrRUu3 |title=Godot.date |access-date={{dat|2025|04|06||bez}} |archive-date={{dat|2024|08|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20240813203035/https://godot.date/id/SZH25RZi9JM9W9KjKrRUu3}}</ref><ref>Eck, Werner (2013). "Die Fasti consulares der Regierungszeit des Antoninus Pius. Eine Bestandsaufnahme seit Géza Alföldys Konsulat und Senatorenstand.". In Werner Eck; Bence Fehér & Péter Kovács (eds.). Studia Epigraphica in memoriam Géza Alföldy. Bonn: Dr. Rudolf Habelt. pp. 69—. ISBN 978-3-7749-3866-3. 69-90. lpp.</ref><ref>[http://www.novaroma.org/camenaeum/RomanTimeline.txt Roman Timeline]</ref> Šajā laikā Romā konsulam vairs nebija svarīgu pilnvaru, taču konsula amats bija svarīgs karjeras punkts, kas ļāva cerēt nākotnē ieņemt atbildīgākus amatus. Kans Jūnijs piederēja pie ietekmīgās [[Jūniju dzimta]]s, kas bieži saņēma šādus posteņus. Viņa tēvs, Kans Jūnijs Nigers vecākais, bija konsulārais [[legāts]] (t.i., [[Senās Romas province|provinces]] pārvaldnieks) [[Augšvācija (Romas province)|Augšvācijā]] un visticamāk, pirms tam bija arī konsuls. == Vēsturiskais fons == Kana Jūnija darbības laiks sakrita ar neveiksmīgu posmu impērijas dzīvē. Imperators [[Adriāns]] smagi slimoja un viņam vairākkārt atteica palīdzību pašnāvībā;<ref name="Birley">Birley, Anthony R. (1997). Hadrian. The restless emperor. London: Routledge. ISBN 978-0-415-16544-0. 290.-291., 296. lpp.</ref> imperators nomira dažus mēnešus pēc Kana Jūnija konsulāta. Neveiksmīgi bija arī Adriāna mēģinājumi pēdējos dzīves gados noorganizēt sev pēctecību ar adopciju. 137. gadā Adriāna svainis un tā mazdēls mēģināja izdarīt valsts apvērsumu.<ref name="Birley"/> Adriāns savas [[autokrātija]]s veicināšanas dēļ bija sliktās attiecībās arī ar [[Romas senāts|Senātu]]. Viss tas negatīvi ietekmēja Kana Jūnija darbību un, iespējams, paralizēja to, jo nav saglabājušies nekādi dati par viņa un viņa līdzbiedra Gaja Pomponija darbībām konsula amatā. Pirms viņiem konsula amatu ieņēma Publijs Kēlijs Balbins Vibullijs Piuss, kurš vēlāk kļuva par [[Dalmācija (province)|Dalmācijas]] gubernatoru,<ref>Eck, "Jahres- und Provinzialfasten der senatorischen Statthalter von 69/70 bis 138/139", Chiron, 13 (1983), pp. 194f</ref> un Lūcijs Aēlijs Cēzars, kuru īsi pirms tam bija adoptējis Adriāns un devis tam Cēzara pievārdu, ieskatot viņu par iespējamu pēcteci, taču Lūcijs Aēlijs nomira vēl pirms Adriāna Kana Jūlija konsulāta laikā.<ref>Birley, Anthony R. (2000). "Hadrian to the Antonines". In Bowman, Alan K.; Garnsey, Peter; Rathbone, Dominic (eds.). The Cambridge Ancient History, Volume XI: The High Empire, A.D. 70—192. Cambridge: Cambridge University Press. pp. 132—94. ISBN 978-0-5212-6335-1. 148. lpp.</ref> Nākošie konsuli pēc Kana Jūnija un Gaja Pomponija bija Publijs Paktumejs Klemenss, kurš kļuva par [[Kilikijas province|Kilikijas]] gubernatoru, kopā ar maz zināmo Marku Vindiusu Veru. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Romas konsuli]] 71px6fce5t2ymenccaegxlz1nhsjwrx 0 597066 4548291 4461679 2026-11-11T16:55:31Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548291 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Kauņas iela|Kauņas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kauņas iela |attēls = Daugavpils, Kauņas iela - panoramio - alinco fan (16).jpg |attēla paraksts = Kauņas iela 2006. gadā |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 13 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 320 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums = 3070 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2—4 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[30. autobusu maršruts (Daugavpils)|30.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kauņas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. Kauņas iela sākas krustojumā ar [[Siguldas iela (Daugavpils)|Siguldas]] un [[Silikātu iela (Daugavpils)|Silikātu ielu]], ved ziemeļrietumu un ziemeļu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Slāvu iela (Daugavpils)|Slāvu ielu]]. Kauņas ielā ir pārsvarā privātmāju apbūve, kā arī dažas daudzstāvu mājas. Kauņas ielas kopējais garums ir aptuveni 3070 metri. Visā garumā Kauņas ielai ir [[Asfaltbetons|asfalta]] segums. Satiksmes kustība norit abos virzienos, pa 1—2 joslām katrā virzienā. Posmā no [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu ielas]] līdz apļveida krustojumam ar [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu]] un [[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales ielu]] Kauņas iela ir pilsētas nozīmes maģistrālā iela.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas teritorijas plānojums |url=https://www.daugavpils.lv/assets/upload/dokumenti/2020/publisk%C4%81%20apsprie%C5%A1ana/TP3.0/TIAN_20200129_0936.pdf |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|4|14||bez}} |page=87 |date={{dat|2020|1|29||bez}}}}</ref> Pa Kauņas ielu kursē [[3. autobusu maršruts (Daugavpils)|3.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]] un [[30. autobusu maršruts (Daugavpils)|30.]] maršruta autobusi, bet Smilšu ielā ir vairāku autobusu maršrutu pietura "Kauņas iela".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Kauņas iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-3-autoosta-kooperativs#105210 |publisher=3. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|4|14||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250401012039/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr-3-autoosta-kooperativs#105210 }}</ref> Kauņas iela (līdz 1920. gadam {{val|ru|Ковенская улица}}) ir šīs ielas vienīgais nosaukums, kas laika gaitā nav mainījies. == Ievērojami objekti == * Nr. 8 — kādreizējā kazarmu ēka, no 1920. gadiem — pilsētas 2. krievu pamatskola, vēlāk [[Daugavpils 12. vidusskola|12. vidusskola]],<ref name="GoroD">{{tīmekļa atsauce |author1=Гесель Маймин |title=Казармы в городе |url=https://gorod.4bb.ru/viewtopic.php?id=2758#p158184 |website=Forums "GoroD" |accessdate={{dat|2025|9|9||bez}} |language=ru }}</ref> pašlaik [[Daugavpils Valstspilsētas vidusskola]]. * Nr. 25 — kādreizējā kazarmu ēka, no 1920. gadiem — Daugavpils Valsts arodskola un dzelzceļa tehniskā vidusskola. Arī vēlāk šeit atradās līdzīgas arodskolas ar dažādiem nosaukumiem,<ref name="GoroD" /> no 2004. gada Latgales Transporta un sakaru tehniskā skola, no 2011. gada — Daugavpils Valsts tehnikums.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils dzelzceļa skolas atvēršana |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/852 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|9|9||bez}} |archive-date={{dat|2025|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250614050747/http://latgalesdati.du.lv/notikums/852 }}</ref> Pašlaik ēka netiek izmantota. ** korpuss Strādnieku ielā (agrākā adrese Strādnieku iela 7) — administratīva ēka, uzcelta 1900. gadā, reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Administratīva ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4776 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|4|14||bez}}}}</ref> * Nr. 35 (nav saglabājies) — 20. gadsimta sākumā šeit atradās Rutkeviča un Zalenska klīnika.<ref>{{grāmatas atsauce |title=Памятная книжка Витебской губернии на 1912 год |date=1912 |publisher=Vitebskas guberņas statistikas pārvalde |location=Vitebska |page=131 |url=https://ua.files.fm/f/93pbxep8/ |language=ru |accessdate={{dat|2025|8|31||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Kauņas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Siguldas iela (Daugavpils)|Siguldas iela]] / [[Silikātu iela (Daugavpils)|Silikātu iela]] * [[Lielā Dārza iela]] * [[Bauskas iela (Daugavpils)|Bauskas iela]] * [[Strādnieku iela (Daugavpils)|Strādnieku iela]] * [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra iela]] * [[Tautas iela (Daugavpils)|Tautas iela]] * [[Puškina iela (Daugavpils)|Puškina iela]] * [[Miera iela (Daugavpils)|Miera iela]] * [[Ludzas iela (Daugavpils)|Ludzas iela]] (T veida krustojums) * [[Arodu iela (Daugavpils)|Arodu iela]] * [[Tirgus laukums (Daugavpils)|Tirgus laukums]] (T veida krustojums) * [[Smilšu iela (Daugavpils)|Smilšu iela]] * [[Valmieras iela (Daugavpils)|Valmieras iela]] * [[Jātnieku iela (Daugavpils)|Jātnieku iela]] * [[Līvānu iela (Daugavpils)|Līvānu iela]] * [[Aglonas iela (Daugavpils)|Aglonas iela]] * [[Avotu iela (Daugavpils)|Avotu iela]] * [[Užvaldes iela]] * [[Ziemeļu iela (Daugavpils)|Ziemeļu iela]] * [[Plūmju iela (Daugavpils)|Plūmju iela]] (T veida krustojums) * [[Višķu iela (Daugavpils)|Višķu iela]] / [[Latgales iela (Daugavpils)|Latgales iela]] / [[Andreja Pumpura iela (Daugavpils)|Andreja Pumpura iela]] (apļveida krustojums) * [[Mazā Šķērsiela (Daugavpils)|Mazā Šķērsiela]] (T veida krustojums) * [[Slāvu iela (Daugavpils)|Slāvu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] f3enfkgz8dbuakquype4vzbe1jm0edt 0 599168 4548328 4303966 2026-11-11T18:42:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548328 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Kizili | binomial = Cornus | attēls = Cornus drummondii1.jpg | att_nosaukums = ''Cornus drummondii'' | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Cornales | rinda_lv = Grimoņu rinda | dzimta = Cornaceae | dzimta_lv = Kizilu dzimta | ģints = Cornus | ģints_lv = Kizili | iedalījums = | izplatība = | kategorijas = nē | autors = [[Linnejs]] }}'''Kizili''' (''Cornus'') ir [[kizilu dzimta]]s ģints, kuras dabiskais izplatības areāls ir [[Eirāzija|Eirāzijā]] līdz [[Indoķīnas pussala|Indoķīnai]], Āfrijā (no [[Dienvidsudāna]]s līdz tropiskās [[Āfrika]]s dienvidiem), un [[Amerika|Amerikās]] — no [[Ziemeļamerika]]s līdz [[Bolīvija]]i.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:330228-2|title=Cornus L. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2025-04-30|language=en|archive-date=2025-05-13|archive-url=https://web.archive.org/web/20250513113248/https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:330228-2}}</ref> == Klasifikācija == Ģintī ir klasificētas sugas un dabiski sastopami hibrīdi:<ref name=":0" /> * ''Cornus'' × ''acadiensis'' Fernald * ''Cornus alba'' L. * ''Cornus alternifolia'' L.f. * ''Cornus amomum'' Mill. * ''Cornus'' × ''arnoldiana'' Rehder * ''Cornus asperifolia'' Michx. * ''Cornus austrosinensis'' W.P.Fang & W.K.Hu * ''Cornus bretschneideri'' L.Henry * ''Cornus canadensis'' L. * ''Cornus capitata'' Wall. * ''Cornus chinensis'' Wangerin * ''Cornus controversa'' Hemsl. * ''Cornus darvasica'' (Pojark.) Pilip. * ''Cornus disciflora'' Moc. & Sessé ex DC. * ''Cornus drummondii'' C.A.Mey. * ''Cornus excelsa'' Kunth * ''Cornus eydeana'' Q.Y.Xiang & Y.M.Shui * ''Cornus florida'' L. * ''Cornus foemina'' Mill. * ''Cornus'' × ''friedlanderi'' W.H.Wagner * ''Cornus glabrata'' Benth. * ''Cornus hemsleyi'' C.K.Schneid. & Wangerin * ''Cornus hongkongensis'' Hemsl. * ''Cornus iberica'' Woronow * ''Cornus koehneana'' Wangerin * ''Cornus kousa'' Bürger ex Hance * ''Cornus'' × ''lepagei'' Gervais & Blondeau * ''Cornus macrophylla'' Wall. * ''Cornus mas'' L. * ''Cornus meyeri'' (Pojark.) Pilip. * ''Cornus multinervosa'' (Pojark.) Q.Y.Xiang * ''Cornus nuttallii'' Audubon ex Torr. & A.Gray * ''Cornus obliqua'' Raf. * ''Cornus oblonga'' Wall. * ''Cornus officinalis'' Siebold & Zucc. * ''Cornus oligophlebia'' Merr. * ''Cornus papillosa'' W.P.Fang & W.K.Hu * ''Cornus parviflora'' S.S.Chien * ''Cornus peruviana'' J.F.Macbr. * ''Cornus quinquenervis'' Franch. * ''Cornus racemosa'' Lam. * ''Cornus rugosa'' Lam. * ''Cornus sanguinea'' L. * ''Cornus schindleri'' Wangerin * ''Cornus sericea'' L. * ''Cornus sessilis'' Torr. * ''Cornus'' × ''slavinii'' Rehder * ''Cornus suecica'' L. * ''Cornus sunhangii'' T.Deng, Z.Y.Lv & Zhi M.Li * ''Cornus torreyi'' S.Watson * ''Cornus ulotricha'' C.K.Schneid. & Wangerin * ''Cornus unalaschkensis'' Ledeb. * ''Cornus volkensii'' Harms * ''Cornus walteri'' Wangerin * ''Cornus wardiana'' Rushforth & Wahlsteen * ''Cornus wilsoniana'' Wangerin == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Kizili]] [[Kategorija:Kizilu dzimta]] t6juaih2ku1bnxry7kppju11o6vhswd 0 599346 4548430 4465952 2026-11-12T01:51:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548430 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Kungu iela|Kungu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kungu iela |attēls = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Nīderkūni]] |ielas garums = 415 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Proletāriešu iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kungu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Nīderkūni|Nīderkūnu]] apkaimē. Kungu iela sākas strupceļā pie [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālās ielas]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Kājnieku iela|Kājnieku ielu]]. Kungu ielā ir privātmāju apbūve. Ielas kopējais garums ir 415 metri. Visā garumā Kungu iela klāta ar [[grants]] segumu, satiksmes kustība norit vienā joslā abos virzienos. Sabiedrisks transports pa Kungu ielu nekursē. Tuvākā pietura ir [[6. autobusu maršruts (Daugavpils)|6.]] un [[7. autobusu maršruts (Daugavpils)|7.]] autobusu "Tirgoņu iela". '''Kungu iela''' ir šīs ielas sākotnējais nosaukums,<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 2. daļa |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=74–75 |url=https://dom.lndb.lv/data/obj/file/18121830.pdf |accessdate={{dat|2025|3|15||bez}}}}</ref> bet [[Latvijas PSR|padomju okupācijas]] laikā iela bija pārdēvēta par '''Proletāriešu ielu'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Jauni ielu nosaukumi Grīvā |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/8552 |website=Latgales dati |publisher=“Daugavpilī.” Taisneiba |accessdate={{dat|2025|5|2||bez}} |date={{dat|1940|9|7||bez}} |archive-date={{dat|2025|05|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250502143241/https://latgalesdati.du.lv/notikums/8552 }}</ref> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana]]s iela atguva savu vēsturisko nosaukumu. == Ielu savienojumi == Kungu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Komunālā iela (Daugavpils)|Komunālā iela]] (savienojums tikai gājējiem) * [[Zemgales iela (Daugavpils)|Zemgales iela]] (T veida krustojums) * [[Briežu iela (Daugavpils)|Briežu iela]] * [[Kājnieku iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Nīderkūnos]] 0yqnf704p29pom58w6evyehv32um09k 0 600048 4548630 4540864 2026-11-12T08:16:07Z Olgerts V 41522 + Smārde 4548630 wikitext text/x-wiki '''Pūču iela''' var būt: * [[Pūču iela (Salaspils)|Pūču iela]] — iela [[Salaspils|Salaspilī]]; * [[Pūču iela (Sigulda)|Pūču iela]] — iela [[Sigulda|Siguldā]]; * [[Pūču iela (Dzidriņas)|Pūču iela]] — iela Stopiņu pagasta [[Dzidriņas|Dzidriņās]]; * [[Pūču iela (Rājumi)|Pūču iela]] — iela Olaines pagasta [[Rājumi|Rājumos]]; * [[Pūču iela (Smārde)|Pūču iela]] — iela Smārdes pagasta [[Smārde|Smārdē]]; * [[Pūču iela (Viesturciems)|Pūču iela]] — iela Glūdas pagasta [[Viesturciems|Viesturciemā]]. == Skatīt arī == * [[Pūces iela]] {{Ielu nosaukums}} grmm1tjp9li4ef7eaf7afvehtk99eci 0 602021 4548414 4465933 2026-11-12T00:26:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548414 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Krāslavas iela|Krāslavas iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Krāslavas iela |attēls = Krāslavas iela 68, Daugavpils.jpg |attēla paraksts = Krāslavas iela 68 |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 330 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] |ielas garums = 440 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = P. Leibča iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]], betona [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} __NOTOC__ '''Krāslavas iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], pilsētas [[Centrs (Daugavpils)|centrā]]. Krāslavas iela sākas no autostāvvietas pie [[Daugavpils ledus halle]]s, ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu ielu]]. Krāslavas ielas kopējais garums ir aptuveni 440 metri, tā apbūvēta ar dzīvojamām un sabiedriskām ēkām. Gandrīz visā garumā Krāslavas iela klāta ar [[Asfaltbetons|asfalta]] segumu, izņemot posmu no ielas sākuma līdz krustojumam ar [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša ielu]], kur ir betona [[bruģis|bruģa]] segums. Arī šajā posmā satiksmes kustība atļauta tikai Lāčplēša ielas virzienā, bet pārējā ielas daļā — abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Krāslavas ielu nekursē. Ielas apkārtnē atrodas pilsētas autoosta un [[Daugavpils (stacija)|dzelzceļa stacija]]. == Vēsture == Krāslavas iela (līdz 1920. gadam {{val|ru|Креславская улица}}) ir šīs ielas sākotnējais nosaukums, bet 1959. gada martā tā tika pārdēvēta par '''P.&nbsp;Leibča ielu''', par godu pirmskara pilsētas komjaunatnes komitejas 1.&nbsp;sekretāram Pāvelam Leibčam.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Pāvels Leibčs |url=https://latgalesdati.du.lv/persona/513 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|6|4||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250428030808/https://latgalesdati.du.lv/persona/513 }}</ref> Ielas vēsturiskais nosaukums tika atjaunots 1991. gada 19. decembrī.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī atjaunoti ielu nosaukumi un pārdēvētas ielas |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas domes lēmums |accessdate={{dat|2025|6|4||bez}} |date={{dat|1991|12|19||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250328075006/https://latgalesdati.du.lv/notikums/941 }}</ref> Pirmskara gados Krāslavas iela bija garākā: tā sākās no tagadējās [[Stacijas iela (Daugavpils)|Stacijas ielas]] un [[18. novembra iela (Daugavpils)|18. novembra ielas]] krustojuma.<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 3. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=230 |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 |accessdate={{dat|2025|6|4||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 }}</ref> == Ievērojami objekti == {{Ārējie resursi|image1 = [http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14087/ Ielas skats 1935. gadā] }} * Nr. 46 — šeit atradās [[Krievija]]s Ģenerālkonsulāts (slēgts no 2022. gada). * Nr. 68 — divstāvu dzīvojamā ēka, uzcelta 20. gadsimta sākumā, vietējās nozīmes kultūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4778 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|4||bez}}}}</ref> * Ielas sākumā atrodas pilsētas [[Centrālais parks (Daugavpils)|Centrālais parks]] un [[Daugavpils ledus halle|ledus halle]]. == Ielu savienojumi == Krāslavas iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Lāčplēša iela (Daugavpils)|Lāčplēša iela]] * [[Saules iela (Daugavpils)|Saules iela]] * [[Rīgas iela (Daugavpils)|Rīgas iela]] [[Attēls:BSicon WALK.svg|20x20px]] (gājēju iela) * [[Sakņu iela (Daugavpils)|Sakņu iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Daugavpils centrā]] hacat2ibaj25op5yoiv34g034ve40ig 0 602803 4548367 4457585 2026-11-11T20:42:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548367 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Konstantīna iela |attēls = Oficieru nams Daugavpils cietoksnī (Konstantīna iela 8).JPG |attēla paraksts = Konstantīna iela 8 |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]] |ielas garums = 445 m |atklāta = |vēst nosaukumi = * Boļšaja (Lielā) iela * Krepostnaja (Cietokšņa) iela * Kiheļbekera iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[13. autobusu maršruts (Daugavpils)|13.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]], [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Konstantīna iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnī]]. Tā sākas krustojumā ar [[Imperatora iela|Imperatora ielu]], ved ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Hekeļa iela|Hekeļa ielu]]. Konstantīna ielas turpinājums ir [[Lidotāju iela (Daugavpils)|Lidotāju iela]], kas ved ārā no cietokšņa caur Konstantīna vārtiem. Konstantīna ielas kopējais garums ir 445 metri, bet vidējā daļā tā pārtraukta ar cietokšņa centrālo skvēru. Ielas brauktuve ir divu joslu platumā un klāta ar [[Bruģis|bruģa]] segumu. Satiksmes kustība norit abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Konstantīna ielu nekursē, bet krustojumā ar Imperatora ielu atrodas [[13. autobusu maršruts (Daugavpils)|13.]], [[14. autobusu maršruts (Daugavpils)|14.]] un [[21. autobusu maršruts (Daugavpils)|21.]] autobusu pietura.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Imperatora iela |url=https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr21-daugavpils-ao-cietoksnis#19691 |publisher=21. autobusa kustības saraksts. "[[Daugavpils satiksme]]" |accessdate={{dat|2025|6|14||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250404143837/https://satiksme.daugavpils.lv/autobuss-nr21-daugavpils-ao-cietoksnis#19691 }}</ref> == Vēsture == Iela nosaukta par godu Krievijas impērijas lielkņazam {{Starpviki saite|lv = Konstantīns Pavlovičs|lv_text = Konstantīnam Pavlovičam|val = en|val_title = Grand Duke Konstantin Pavlovich of Russia}}, ķeizara [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] brālim. 1913. gada cietokšņa plānā tā nosaukta par '''Lielo ielu''' ({{val|ru|Большая улица}}).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielas un objektu adreses |url=https://dcdc.lpi.du.lv/2012/03/ielu-saraksts/ |website=Dinaburgas (Daugavpils) cietokšņa dokumentācijas centrs |accessdate={{dat|2025|6|14||bez}} |date={{dat|2012|3|17||bez}}}}</ref> [[Latvijas PSR]] laikā to nosauca par '''Cietokšņa ielu''' ({{val|ru|Крепостная улица}}), bet no 1957. gada — par '''Kihelbekera ielu''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielu pārdēvēšana Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 |website=Latgales dati |accessdate={{dat|2025|6|14||bez}} |date={{dat|1957|8|8||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250324123822/https://latgalesdati.du.lv/notikums/5526 }}</ref> par godu [[Dekabristu sacelšanās]] dalībniekam {{Starpviki saite|lv = Vilhelms Kihelbekers|lv_text = Vilhelmam Kihelbekeram|val = ru|val_title = Кюхельбекер, Вильгельм Карлович}} ({{val-de|Küchelbecker}}), kurš bija ieslodzīts Dinaburgas cietoksnī no 1827. līdz 1831. gadam. 2007. gada 13. decembrī iela atguva nosaukumu '''Konstantīna iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas dome pieņem lēmumu par ielu pārdēvēšanu Dinaburgas cietoksnī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/725 |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|6|14||bez}} |date={{dat|2007|12|13||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250427200809/https://latgalesdati.du.lv/notikums/725 }}</ref> == Ievērojamie objekti == * Nr. 4 — trīsstāvu dzīvojamā ēka, uzbūvēta 19. gadsimta pirmajā trešdaļā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 13 Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4693 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|14||bez}}}}</ref> * Nr. 8 — divstāvu Oficieru nams, uzbūvēts 19. gadsimta pirmajā trešdaļā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 23 Oficieru nams |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4702 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|6|14||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Konstantīna iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Imperatora iela]] * [[1. Oficieru iela]] (T veida krustojums) * [[2. Oficieru iela]] (T veida krustojums) * [[Hekeļa iela]] / [[Lidotāju iela (Daugavpils)|Lidotāju iela]] (ielas turpinājums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Cietokšņa apkaimē]] qy7x2ee3v1cj2bx30rd20m7j1hov5ri 10 603052 4548327 4548097 2026-11-11T18:36:46Z RobertVikman 125137 4548327 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Rīgas dome 2025 |title = [[Rīgas dome (2025—2029)|Rīgas dome <small>(2025—2029)</small>]] |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = [[Rīgas domes frakcijas (2025—2029)|Frakcijas]] |list1 = * [[Latvija pirmajā vietā]] (LPV; 14) * [[Progresīvie]] (P; 11) * [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] (NA; 10) * [[Jaunā Vienotība]] (JV; 9) * [[Suverēnā vara]] un [[Apvienība Jaunlatvieši]] (SV/AJ; 9) * [[Apvienotais saraksts]] (AS; 4) |group2 = Vadība |list2 = * Priekšsēdētājs [[Viesturs Kleinbergs]] * priekšsēdētāja vietnieki [[Vilnis Ķirsis|Ķirsis]], [[Edvards Ratnieks|Ratnieks]], [[Māris Sprindžuks|Sprindžuks]] |group3 = [[Rīgas domes deputāti (2025—2029)|Deputāti]] |list3 = {{Navbox subgroup |group1 = [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] |list1 = * [[Ringolds Balodis|Balodis]] * [[Vladislavs Bartaševičs|Bartaševičs]] * [[Mairis Briedis|Briedis]] * [[Sergejs Dolgopolovs|Dolgopolovs]] * [[Deniss Kļukins|Kļukins]] * [[Kaspars Krištopans|Krištopans]] * [[Leonīds Loginovs|Loginovs]] * [[Māris Mežals|Mežals]] * [[Vitālijs Orlovs|Orlovs]] * [[Andris Ozols (ekonomists)|Ozols]] * [[Karina Plaude|Plaude]] * [[Māris Ruks|Ruks]] * [[Ēriks Stendzenieks|Stendzenieks]] * [[Edvards Šlesers|E. Šlesers]] |group2 = [[Progresīvie|P]] |list2 = * [[Selīna Ābelniece|Ābelniece]] * [[Alija Āboliņa|Āboliņa]] * [[Viesturs Kleinbergs|Kleinbergs]] * [[Igors Kļaviņš|Kļaviņš]] * [[Marta Kotello|Kotello]] * [[Mārtiņš Kossovičs|Kossovičs]] * [[Agnese Logina|Logina]] * [[Aija Melle|Melle]] * [[Rūta Mežavilka|Mežavilka]] * [[Mārtiņš Mieriņš|Mieriņš]] * [[Justīne Panteļējeva|Panteļējeva]] |group3 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] |list3 = * [[Einārs Cilinskis|Cilinskis]] * [[Lauris Ērenpreiss|Ērenpreiss]] * [[Ritvars Jansons|Jansons]] * [[Liāna Langa|Langa]] * [[Ģirts Lapiņš|Lapiņš]] * [[Dainis Locis|Locis]] * [[Ansis Pūpols|Pūpols]] * [[Edvards Ratnieks|Ratnieks]] * [[Kaspars Spunde|Spunde]] * [[Elīna Treija|Treija]] |group4 = [[Jaunā Vienotība|JV]] |list4 = * [[Inese Andersone|Andersone]] * [[Laima Geikina|Geikina]] * [[Dzintra Geka-Vaska|Geka-Vaska]] * [[Edgars Ikstens|Ikstens]] * [[Vilnis Ķirsis|Ķirsis]] * [[Linda Ozola|Ozola]] * [[Lauma Paegļkalna|Paegļkalna]] * [[Dāvis Stalts|Stalts]] * [[Inese Voika|Voika]] |group5 = [[Suverēnā vara|SV]]/[[Apvienība Jaunlatvieši|AJ]] |list5 = * [[Eiženija Aldermane|Aldermane]] * [[Vadims Baraņņiks|Baraņņiks]] * [[Anna Bondere|Bondere]] * [[Deniss Gorba|Gorba]] * [[Normunds Grostiņš|Grostiņš]] * [[Andrejs Kozlovs|Kozlovs]] * [[Jānis Lauva|Lauva]] * [[Nataļja Ļebedeva|Ļebedeva]] * [[Igors Solomatins|Solomatins]] |group6 = [[Apvienotais saraksts|AS]] |list6 = * [[Edgars Bergholcs|Bergholcs]] * [[Romualds Ražuks|Ražuks]] * [[Māris Sprindžuks|Sprindžuks]] * [[Mārtiņš Šics|Šics]] |group7 = bez frakcijas |list7 = * [[Nikolajs Kabanovs|Kabanovs]] * [[Valērijs Petrovs|Petrovs]] * [[Jakovs Pliners|Pliners]] }} |group4 = Beigušās pilnvaras |list4 = * [[Rūdolfs Brēmanis|Brēmanis]] * [[Inna Djeri|Djeri]] * [[Mārtiņš Eņģelis|Eņģelis]] * [[Andrejs Klementjevs|Klementjevs]] * [[Artūrs Klēbahs|Klēbahs]] * [[Mairita Lūse|Lūse]] * [[Aleksejs Rosļikovs|Rosļikovs]] * [[Jūlija Sohina|Sohina]] * [[Jūlija Stepaņenko|J. Stepaņenko]] * [[Vjačeslavs Stepaņenko|V. Stepaņenko]] * [[Jevgēnija Šafraneka|Šafraneka]] * [[Ainārs Šlesers|A. Šlesers]] * [[Ļubova Švecova|Švecova]] * [[Eduards Zivtiņš|Zivtiņš]] * [[Roberts Žemaitis|Žemaitis]] |group5 = Saistītie raksti |list5 = * [[Rīgas domes frakcijas (2025—2029)]] * [[Rīgas domes deputāti (2025—2029)]] * [[2025. gada Rīgas domes vēlēšanas]] * [[Rīgas dome]] |group6 = Kategorijas |list6 = * [[:Kategorija:Rīgas dome|Rīgas dome]] * [[:Kategorija:Rīgas domes deputāti (2025—2029)|Rīgas domes deputāti (2025—2029)]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Rīgas domes veidnes|Rīgas dome 2025]] </noinclude> lsca7fg4uh1x8rwmt3bo71tbanvqq4d 0 603515 4548592 4505635 2026-11-12T07:26:05Z ~2026-59874-19 153197 /* Norise */ 4548592 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Spartaka sacelšanās | partof = [[Vergu kari]] | image = Spartacus_by_Sanesi.jpg | image_size = | caption = | date = ap 73.–71. gadu p.m.ē. | place = [[Senā Roma|Romas Republika]], galvenokārt [[Itālija]] | territory = | result = Sacelšanās apspiesta<br>Spartaka nāve, tūkstošiem vergu krustā sišana | combatant1 = Spartaka vadītie vergi | combatant2 = [[Romas Republika]] | commander1 = [[Spartaks]] †<br>[[Krikss]] †<br>[[Ganniks]] †<br>[[Kastors]] †<br>[[Oinomauss]] † | commander2 = [[Marks Licinijs Krass]]<br>[[Gnejs Pompejs]]<br>[[Publijs Varīns]] | strength1 = līdz 120,000 vergu | strength2 = vairāk nekā 50,000 karavīru | casualties1 = vairāki desmiti tūkstošu nogalināti<br>6,000 krustā sisti | casualties2 = ap 10,000 nogalināti | notes = Šī bija lielākā un bīstamākā sacelšanās pret Romas varu | casus = Vergu ekspluatācija un cietsirdīga izturēšanās }} '''Spartaka sacelšanās''', pazīstama arī kā '''Trešais vergu karš''' ([[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Bellum Servile Tertium''), bija nozīmīgākā sacelšanās un pēdējais no trim lielajiem vergu kariem pret [[Romas Republika|Romas Republiku]] mūsdienu [[Itālija|Itālijā]]. Sacelšanos vadīja [[Trāķieši|trāķiešu]] izcelsmes [[gladiators]] [[Spartaks]], kurš kopā ar citiem [[vergi]]em 73. gadā p.m.ē. izbēga no gladiatoru skolas [[Kapuja|Kapujā]] un sāka masveida [[Sacelšanās|sacelšanos]]. 67 == Norise == Sacelšanās sākās, kad ap 70 gladiatori, Spartaka vadībā, izbēga no gladiatoru skolas. Viņi ieguva ieročus un uzveica vietējos romiešu spēkus. Drīz viņiem pievienojās tūkstošiem vergu, lauku strādnieku un karavīru. Spartaks organizēja savus spēkus un uzvarēja vairākas Romas armijas vienības. Lai arī sākotnēji Spartaks, iespējams, vēlējās izvest savus ļaudis pāri [[Alpi]]em brīvībā, sacelšanās drīz pārvērtās par nopietnu militāru apdraudējumu pašai Romas Republikai. Viņa armija ieņēma vairākas pilsētas un radīja plašu nemieru vilni. == Apspiešana == Senāts beidzot piešķīra pilnvaras bagātajam un ietekmīgajam politiķim un karavadonim [[Marks Licinijs Krass|Markam Licinijam Krasam]], kurš izveidoja armiju un sāka sistemātisku sacelšanās apspiešanu. Spartaka mēģinājums aizbēgt uz [[Sicīlija|Sicīliju]] ar kuģiem neizdevās. 71. gadā p.m.ē. notika izšķirošā kauja [[Lukānija|Lukānijā]], kur Spartaka spēki tika sakauti. Pats Spartaks, visticamāk, krita kaujā, lai gan viņa ķermenis nekad netika identificēts. == Upuri un sekas == Ap 6000 vergu, kuri bija sagūstīti pēc kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp Romu un Kapuju. Spartaka sacelšanās parādīja, cik bīstama ir verdzības sistēma, taču tai nebija ilgtermiņa ietekmes uz vergu statusu. == Mantojums == Spartaks ir kļuvis par brīvības cīnītāja simbolu. Viņa tēls ir iemūžināts filmās, grāmatās un mākslā. Daudzas revolucionāras kustības, tai skaitā [[Spartakistu sacelšanās]] 1919. gadā [[Vācija|Vācijā]], nosauktas viņa vārdā. == Kultūras piemiņas vietas un muzeji == * Spartaka piemineklis [[Sandanski]], [[Bulgārija]] — Spartaka dzimtenē * Spartaka parks [[Roma|Romā]] * Spartaka muzejs [[Trāķija|Trāķijā]] (Bulgārija) * Spartaka piemiņas vietas vairākos gladiatoru cīņu muzejos [[Itālija|Itālijā]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1. gadsimts p.m.ē.]] [[Kategorija:Itālijas vēsture]] qajtxz8ec0br2qmsb1znkblltm8626n 4548614 4548592 2026-11-12T07:39:40Z ~2026-59832-81 153198 4548614 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Spartaka sacelšanās | partof = [[Vergu kari]] | image = Spartacus_by_Sanesi.jpg | image_size = | caption = | date = ap 73.–71. gadu p.m.ē. | place = [[Senā Roma|Romas Republika]], galvenokārt [[Itālija]] | territory = | result = Sacelšanās apspiesta<br>Spartaka nāve, tūkstošiem vergu krustā sišana | combatant1 = Spartaka vadītie vergi | combatant2 = [[Romas Republika]] | commander1 = [[Spartaks]] †<br>[[Krikss]] †<br>[[Ganniks]] †<br>[[Kastors]] †<br>[[Oinomauss]] † | commander2 = [[Marks Licinijs Krass]]<br>[[Gnejs Pompejs]]<br>[[Publijs Varīns]] | strength1 = līdz 120,000 vergu | strength2 = vairāk nekā 50,000 karavīru | casualties1 = vairāki desmiti tūkstošu nogalināti<br>6,000 krustā sisti | casualties2 = ap 10,000 nogalināti | notes = Šī bija lielākā un bīstamākā sacelšanās pret Romas varu | casus = Vergu ekspluatācija un cietsirdīga izturēšanās }} '''Spartaka sacelšanās''', pazīstama arī kā '''Trešais vergu karš''' ([[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Bellum Servile Tertium''), bija nozīmīgākā sacelšanās un pēdējais no trim lielajiem vergu kariem pret [[Romas Republika|Romas Republiku]] mūsdienu [[Itālija|Itālijā]]. Sacelšanos vadīja [[Trāķieši|trāķiešu]] izcelsmes [[gladiators]] [[Spartaks]], kurš kopā ar citiem [[vergi]]em 73. gadā p.m.ē. izbēga no gladiatoru skolas [[Kapuja|Kapujā]] un sāka masveida [[Sacelšanās|sacelšanos]]. 67 boi == Norise == Sacelšanās sākās, kad ap 70 gladiatori, Spartaka vadībā, izbēga no gladiatoru skolas. Viņi ieguva ieročus un uzveica vietējos romiešu spēkus. Drīz viņiem pievienojās tūkstošiem vergu, lauku strādnieku un karavīru. Spartaks organizēja savus spēkus un uzvarēja vairākas Romas armijas vienības. Lai arī sākotnēji Spartaks, iespējams, vēlējās izvest savus ļaudis pāri [[Alpi]]em brīvībā, sacelšanās drīz pārvērtās par nopietnu militāru apdraudējumu pašai Romas Republikai. Viņa armija ieņēma vairākas pilsētas un radīja plašu nemieru vilni. == Apspiešana == Senāts beidzot piešķīra pilnvaras bagātajam un ietekmīgajam politiķim un karavadonim [[Marks Licinijs Krass|Markam Licinijam Krasam]], kurš izveidoja armiju un sāka sistemātisku sacelšanās apspiešanu. Spartaka mēģinājums aizbēgt uz [[Sicīlija|Sicīliju]] ar kuģiem neizdevās. 71. gadā p.m.ē. notika izšķirošā kauja [[Lukānija|Lukānijā]], kur Spartaka spēki tika sakauti. Pats Spartaks, visticamāk, krita kaujā, lai gan viņa ķermenis nekad netika identificēts. == Upuri un sekas == Ap 6000 vergu, kuri bija sagūstīti pēc kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp Romu un Kapuju. Spartaka sacelšanās parādīja, cik bīstama ir verdzības sistēma, taču tai nebija ilgtermiņa ietekmes uz vergu statusu. == Mantojums == Spartaks ir kļuvis par brīvības cīnītāja simbolu. Viņa tēls ir iemūžināts filmās, grāmatās un mākslā. Daudzas revolucionāras kustības, tai skaitā [[Spartakistu sacelšanās]] 1919. gadā [[Vācija|Vācijā]], nosauktas viņa vārdā. == Kultūras piemiņas vietas un muzeji == * Spartaka piemineklis [[Sandanski]], [[Bulgārija]] — Spartaka dzimtenē * Spartaka parks [[Roma|Romā]] * Spartaka muzejs [[Trāķija|Trāķijā]] (Bulgārija) * Spartaka piemiņas vietas vairākos gladiatoru cīņu muzejos [[Itālija|Itālijā]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1. gadsimts p.m.ē.]] [[Kategorija:Itālijas vēsture]] brfen1je1x8qm3dvdkdu7y541phm7cq 4548619 4548614 2026-11-12T07:41:53Z Lasks 38532 4548619 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Spartaka sacelšanās | partof = [[Vergu kari]] | image = Spartacus_by_Sanesi.jpg | image_size = | caption = | date = ap 73.–71. gadu p.m.ē. | place = [[Senā Roma|Romas Republika]], galvenokārt [[Itālija]] | territory = | result = Sacelšanās apspiesta<br>Spartaka nāve, tūkstošiem vergu krustā sišana | combatant1 = Spartaka vadītie vergi | combatant2 = [[Romas Republika]] | commander1 = [[Spartaks]] †<br>[[Krikss]] †<br>[[Ganniks]] †<br>[[Kastors]] †<br>[[Oinomauss]] † | commander2 = [[Marks Licinijs Krass]]<br>[[Gnejs Pompejs]]<br>[[Publijs Varīns]] | strength1 = līdz 120,000 vergu | strength2 = vairāk nekā 50,000 karavīru | casualties1 = vairāki desmiti tūkstošu nogalināti<br>6,000 krustā sisti | casualties2 = ap 10,000 nogalināti | notes = Šī bija lielākā un bīstamākā sacelšanās pret Romas varu | casus = Vergu ekspluatācija un cietsirdīga izturēšanās }} '''Spartaka sacelšanās''', pazīstama arī kā '''Trešais vergu karš''' ([[Latīņu valoda|latīņu]]: ''Bellum Servile Tertium''), bija nozīmīgākā sacelšanās un pēdējais no trim lielajiem vergu kariem pret [[Romas Republika|Romas Republiku]] mūsdienu [[Itālija|Itālijā]]. Sacelšanos vadīja [[Trāķieši|trāķiešu]] izcelsmes [[gladiators]] [[Spartaks]], kurš kopā ar citiem [[vergi]]em 73. gadā p.m.ē. izbēga no gladiatoru skolas [[Kapuja|Kapujā]] un sāka masveida [[Sacelšanās|sacelšanos]]. == Norise == Sacelšanās sākās, kad ap 70 gladiatori, Spartaka vadībā, izbēga no gladiatoru skolas. Viņi ieguva ieročus un uzveica vietējos romiešu spēkus. Drīz viņiem pievienojās tūkstošiem vergu, lauku strādnieku un karavīru. Spartaks organizēja savus spēkus un uzvarēja vairākas Romas armijas vienības. Lai arī sākotnēji Spartaks, iespējams, vēlējās izvest savus ļaudis pāri [[Alpi]]em brīvībā, sacelšanās drīz pārvērtās par nopietnu militāru apdraudējumu pašai Romas Republikai. Viņa armija ieņēma vairākas pilsētas un radīja plašu nemieru vilni. == Apspiešana == Senāts beidzot piešķīra pilnvaras bagātajam un ietekmīgajam politiķim un karavadonim [[Marks Licinijs Krass|Markam Licinijam Krasam]], kurš izveidoja armiju un sāka sistemātisku sacelšanās apspiešanu. Spartaka mēģinājums aizbēgt uz [[Sicīlija|Sicīliju]] ar kuģiem neizdevās. 71. gadā p.m.ē. notika izšķirošā kauja [[Lukānija|Lukānijā]], kur Spartaka spēki tika sakauti. Pats Spartaks, visticamāk, krita kaujā, lai gan viņa ķermenis nekad netika identificēts. == Upuri un sekas == Ap 6000 vergu, kuri bija sagūstīti pēc kaujas, tika [[Krustā sišana|sisti krustā]] gar [[Apija ceļš|Apija ceļu]] starp Romu un Kapuju. Spartaka sacelšanās parādīja, cik bīstama ir verdzības sistēma, taču tai nebija ilgtermiņa ietekmes uz vergu statusu. == Mantojums == Spartaks ir kļuvis par brīvības cīnītāja simbolu. Viņa tēls ir iemūžināts filmās, grāmatās un mākslā. Daudzas revolucionāras kustības, tai skaitā [[Spartakistu sacelšanās]] 1919. gadā [[Vācija|Vācijā]], nosauktas viņa vārdā. == Kultūras piemiņas vietas un muzeji == * Spartaka piemineklis [[Sandanski]], [[Bulgārija]] — Spartaka dzimtenē * Spartaka parks [[Roma|Romā]] * Spartaka muzejs [[Trāķija|Trāķijā]] (Bulgārija) * Spartaka piemiņas vietas vairākos gladiatoru cīņu muzejos [[Itālija|Itālijā]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1. gadsimts p.m.ē.]] [[Kategorija:Itālijas vēsture]] 70xf3orq2u732izth4ag6qfiwkd3cfj 0 604033 4548405 4532430 2026-11-11T23:39:00Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548405 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Kristīne Jarinovska | vārds_orģ = | attēls = | mazs_att = | apraksts = <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums|Izglītības un zinātnes ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāre]] | term_sākums = {{dat|2006|1|4}} | term_beigas = {{dat|2006|12|2}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = | priekštecis = | pēctecis = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1977|8|22}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latviete]] | partija = | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Rīgas Juridiskā augstskola]]<br>[[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Kristīne Jarinovska''' (dzimusi {{dat|1977|8|22}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[tiesību zinātniece]],<ref>Capps, Patrick «Metgodological Legal Positivism in Law and International Law.» In Himma, Kenneth Einar, Ed. ''Law, Morality, and Legal Positivism: Proceedings of the 21st World Congress of the International Association for Philosophy of Law and Social Philosophy (IVR); Lund, Sweden, 12—18 August 2003'', ARSP Beiheft Nr. 98, Archiv für Rechts- und Scozialphilosophie, Franz Steiner Verlag Wiesbaden GmbH, Stuttgart, 2004. {{ISBN|3-515-08513-0}} Volume 3, p. 12.</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://juristavards.lv/zinas/268494-cekas-maja-atvers-jaunako-vdk-komisijas-petijumu/|title=Čekas mājā atvērs jaunāko VDK komisijas pētījumu|website=JURISTAVARDS.LV|access-date=2024-03-03|language=lv}}</ref><ref>[https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/43782/ ''Uldis Krēsliņš, Kristīne Jarinovska: Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Pirmā daļa.'', 2018]</ref> [[vēsturniece]],<ref>[https://www.apollo.lv/8024283/foto-livu-laukuma-cilveki-pikete-pret-ep-prieksvelesanu-debatem-krievu-valoda LETA. «Līvu laukumā cilvēki piketē pret EP priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā», ''Apollo'', 2024. gada 20. maijs.]</ref> tiesību [[zinātņu doktore]], pētniece, zvērināta [[advokāte]],<ref>[https://advokats-lv.com/riga/yuristy/jarinovska-kristine/ ''Zvērināta advokāte Kristīne Jarinovska'', 2025]</ref> [[Gerontoloģija|gerontoloģe]].<ref>[https://www.grg-supercentenarians.org/correspondents/ Supercentarian institute Gerontology Research Group, 2025]</ref> Bijusi [[Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministru uzskaitījums|Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas]] [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāre]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.guide2womenleaders.com/Latvia.htm|title=Latvia Ministers}}</ref> [[Latvijas Universitāte]]s vadošā pētniece. == Izglītība == K. Jarinovska uzauga [[Trimdas latvieši|latviešu emigrantu]] ģimenē [[Viskonsinas štats|Viskonsinas štatā]] [[ASV]]. 1997. gadā absolvēja katoļu Ksavjēra vidusskolu [[Epltona|Epltonā]], Viskonsinā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.xavier.k12.wi.us/alumni1.htm|title=Alumni Contact|website=xavier.k12.wi.us|access-date=12 January 2022|archive-date={{dat|2008|03|22||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20080322101626/http://www.xavier.k12.wi.us/alumni1.htm}}</ref> un 2003. gadā [[Rīgas Juridiskā augstskola|Rīgas Juridisko augstskolu]]. [[Profesora Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas procesa izspēle|Profesora Kārļa Dišlera konstitucionālā tiesas procesa]] pirmā uzvarētāja. Doktorantūrā Jarinovska veica pētījumus un studēja ''Université Paris X Académie de Versailles''. Jarinovska ieguva juridisko zinātņu doktora grādu [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] ''Dr. iur.''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.lu.lv/zinas/t/2777/|title=Juridiskās fakultātes studentu panākumi pasaules lielākajā tiesu izspēlē|date=May 2013}}</ref> == Valsts civildienests un kapitālsabiedrību vadība == Jarinovska strādāja par juridisko eksperti valdībā. Kopš 1999. gada viņa strādāja par ierēdni Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā, galvenokārt kā Eiropas tiesību nodaļas vadītāja un Metodoloģijas un sistematizācijas departamenta direktore. No 1999. gada līdz 2005. gadam Tieslietu ministrijā vadīja Eiropas Savienības harmonizācijas procesu ar nacionālajiem tiesību aktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://saeima.lv/lv/aktualitates/tiksanas-un-vizites/4886 |title=Saeimas, Lielbritānijas organizācijas LINKS un Eiropas Komisijas rīkotā konference "Latvijas un Gruzijas parlamentārā sadarbība - Latvijas pieredze, integrējoties Eiropas Savienībā", Saeima, 2005. gada 13. maijs |access-date=2026. gada 5. Oktobris |archive-date=2026. gada 5. Oktobris |archive-url=https://web.archive.org/web/20261005134407/https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/tiksanas-un-vizites/4886}}</ref> Viņa piedalījās [[Eiropas Savienība]]s neatkarīgo ekspertu juridisko pētījumu tīklā, pētot pamattiesības, juridisko palīdzību, Eiropas tiesības un citas tiesību pētījumu tēmas. Jarinovska bija [[Valsts vides dienests|Valsts vides dienesta]] ģenerāldirektora vietniece, valsts kapitāla daļu turētāja dažādās Latvijas Republikas kapitālsabiedrībās, Maksātnespējas administratoru sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja, valsts akciju sabiedrības "Tiesu namu aģentūra" direktoru padomes priekšsēdētāja, laikraksta [[Latvijas Vēstnesis]] kapitāla daļu turētāja pārstāve,<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Jarinovska|first=Kristīne|date=2016-10-27|title=Pārvarot kolektīvās atmiņas zuduma plīvuru: atskats starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Totalitārisma sabiedrības kontrole un represijas: dokumentu izpēte un tās metodoloģija" 2015. gada decembrī|url=https://journal.lu.lv/luzv/article/view/477|journal=Journal of the University of Latvia. History {{!}} Latvijas Universitātes Žurnāls. Vēsture|language=en|issue=1|pages=185–190|issn=2592-9593}}</ref> bijusi žurnāla [[Jurista Vārds]] redaktore. Jarinovska vadīja starpvalstu līgumu starp Latvijas un [[Zviedrija]]s valdībām par Rīgas Juridiskās augstskolas izveidi un akciju nodošanu Latvijas Universitātei. 2006. gadā Jarinovska tika iecelta par [[Izglītības un zinātnes ministrija]]s valsts sekretāri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/librairie/PDF/EXTRAIT_ANNUAIRE_EN0207finalmodifavecorr.pdf|title=Archived copy|access-date=22 July 2007|archive-date={{dat|2011|05|20||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20110520222607/http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/librairie/PDF/EXTRAIT_ANNUAIRE_EN0207finalmodifavecorr.pdf}}</ref> 2014. gadā valdība iecēla Kristīni Jarinovsku par LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētāja vietnieci kā Konstitucionālo tiesību institūta valdes priekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mk.gov.lv/doc/2014_08/IZMRik_30072014_VDK_1.1720.docx|title=Archived copy|access-date=13 August 2014|archive-date={{dat|2014|08|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20140814025116/http://www.mk.gov.lv/doc/2014_08/IZMRik_30072014_VDK_1.1720.docx}}</ref> No 2023. gada strādā arī Latvijas Republikas Saeimā. == Zinātne == Savā akadēmiskajā karjerā Jarinovska ir bijusi Rīgas Juridiskās augstskolas un Juridiskās koledžas lektore, kā arī vadošā pētniece Eiropas Tiesību institūtā un Latvijas Universitātē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.juridicainternational.eu/index.php?id=14103|title=Juridica International: HOME|website=www.juridicainternational.eu|access-date=2024-03-03}}</ref> Jarinovskas zinātniskie darbi izmantoti Saeimā likumdošanas darbā<ref>[https://www.saeima.lv/Likumdosana/9S_DK/lasa-dd=LP0031_0-1.htm Priekšlikumu un sūdzību likums, Latvijas Republikas Saeima, 2006. gada 22. novembrī.]</ref>, tiesībsarga darbā<ref>[https://www.tiesibsargs.lv/wp-content/uploads/2022/07/atzinums_lieta_nr_2017_21_26j_1505398155.pdf Latvijas Republikas tiesībsarga 2017. gada 19. jūnija Nr. 6-6/22 pārbaudes lietā Nr.2017-21-26J, ''Par diskriminējošu tiesību normu Rīgas domes 09.06.2015. saistošajos noteikumos Nr.148 «Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā»'']</ref>, Konkurences padomes darbā<ref>[https://lemumi.kp.gov.lv/files/lemumu_pielikumi/AoWjdsEpbL.pdf 2010. gada 14. oktobra Br. E02-78 ''Par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 1.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu SIA «UNITED OILS» un SIA «UNITED OILS VIDZEME» darbībās'' lietā Nr. P/10/0302/3]</ref> un daudzās citās institūcijās. Strādājusi arī kā Latvijas vēstures institūta vadošā viespētniece.<ref>[https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/43782/ ''Uldis Krēsliņš, Kristīne Jarinovska: Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotās Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Pirmā daļa.'', 2018]</ref> Jarinovskas pētnieciskās intereses ietver Latvijas Republikas Satversmi, Eiropas Savienības tiesības, konkurences tiesības, intelektuālā īpašuma, valststiesības un informācijas atklātību, kā arī daudzas citas jomas. Jau studiju laikā sarakstījusi, rediģējusi, organizējusi un izdevusi vairākas savas kolektīvās monogrāfijas par Eiropas Savienības tiesībām.<ref>Jarinovska J., Škoba, L., Alehno, Buka, A. ''Ievads Eiropas Kopienas tiesībās (tiesu prakse un komentāri)''. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2001., utjp.</ref> 2018. gadā Jarinovska tika ievēlēta par Publiskās atmiņas centra Zinātniskās padomes priekšsēdētāju, bija šajā amatā līdz 2025. gadam. Centrs aicina arī pārdēvēt PSRS okupācijas režīmu slavinošus toponīmus un demontēt objektus, kas slavina komunistisko totalitāro režīmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://baltics.news/2023/02/17/the-center-of-public-memory-calls-for-the-removal-of-monuments-glorifying-totalitarianism-from-the-center-of-riga/|title=The Center of Public Memory calls for the removal of monuments glorifying totalitarianism from the center of Riga|last=|first=|website=Baltics News|access-date=2024-03-03|date=2023-02-17|language=en-US}}</ref> Publiskais darbs ir vērsts uz sabiedrības izpratnes veidošanu par vēsturiskajiem notikumiem un to ietekmi uz mūsdienām.<ref>[https://www.apollo.lv/4981913/jarinovska-atsaks-pildit-izm-valsts-sekretara-pienakumus Jarinovska atsāks pildīt IZM valsts sekretāra pienākumus, TvNET, 2006.]</ref> Starptautiskā gerontoloģijas institūta pētniece.<ref>[https://www.grg-supercentenarians.org/correspondents/ Supercentarian institute Gerontology Research Group, 2025]</ref>No 2024. gada līdz 2026. gadam Jarinovska strādāja pie zinātniskajiem pētījumiem Latvijas Republikas prokuratūrai ģenerālprokurora uzdevumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.prokuratura.lv/en/aktualitates/galerijas/petijuma-par-latvijas-prokuraturas-vesturi-prezentacija-531 |title=Latvijas Republikas prokuratūra «2025. gada 22. septembrī notika pētījuma ''Latvijas Republikas prokuratūras institucionālās struktūras ģenēze un transformācijas līdz 1940. gada 17. jūnijam'' prezentācija, kurā tā autore tiesībzinātniece Dr. iur. Kristīne Jarinovska iepazīstināja ar veikto izpēti |access-date=2026. gada 29. Jūlijs |archive-date=2026. gada 29. Jūlijs |archive-url=https://web.archive.org/web/20260729202159/https://www.prokuratura.lv/en/aktualitates/galerijas/petijuma-par-latvijas-prokuraturas-vesturi-prezentacija-531}}</ref> Vairāk nekā 20 monogrāfiju, kolektīvo monogrāfiju un vairāk nekā 100 publikāciju autore. == Kultūra == Kristīne Jarinovska 35 gadus ir [[Sieviešu koris "Minjona"|Latvijas Universitātes sieviešu kora «Minjona»]] dziedātāja.<ref>[https://www.kultura.lu.lv/par-mums/zinas/zina/t/102173/ Jarinovska, Kristīne. Piecdesmit vasaru sievietes balss krāsās — universitātes koris «Minjona», Latvijas Universitāte, 2025. gada 11. februāris.]</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Jarinovska, Kristīne}} [[Kategorija:Latvijas zinātnieces]] [[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]] [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:ASV latvieši]] hvui94ebhldowrlfourfr8h77fnets8 0 604424 4548580 4484335 2026-11-12T07:17:27Z Lasks 38532 4548580 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ērmuižas | settlement_type = mazciems | image_skyline = Ērmuižas.jpg | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,09 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2008|06|09||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41379 |title=Informācija par objektu:Ērmuižas |accessdate={{dat|2025|07|03||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 10 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 52 | lats = 59 | latNS = N | longd = 25 | longm = 31 | longs = 26 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4244 | var_id = 100192894 | lgia_id = 41372 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ērmuižas''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Atrodas pagasta vidusdaļā, 6 km attālumā no pagasta centra [[Naukšēni]]em. Apdzīvotā vieta atrodas [[Acupīte]]s labajā krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Naukšēnu pagasta ciemi}} f7fvoktl4oqcymztt5iep88ibkwad0q 0 604425 4548577 4441181 2026-11-12T07:16:18Z Lasks 38532 4548577 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tēcēni | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija#Valmieras novads | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Naukšēnu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = 0,09 | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2008|9|15||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/search?objectID=41379 |title=Informācija par objektu:Tēcēni|accessdate={{dat|2025|07|03||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 16 | population_density_km2 = auto | latd = 57 | latm = 54 | lats = 0 | latNS = N | longd = 25 | longm = 25 | longs = 9 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4244 | var_id = 100192894 | lgia_id = 41374 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Tēcēni''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagastā]]. Atrodas pagasta rietumu daļā. == Atsauces == {{atsauces}} {{īss aizmetnis}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Naukšēnu pagasta ciemi}} 28514q3oc72e9mlmbuss2xpcv0kb6i1 0 604686 4548696 4457792 2026-11-12T11:24:44Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548696 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Laura Vīķe | piktogramma_1 = | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = | vārds_orig = | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{ddv|1989|08|20}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latviete]] | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[orientēšanās]] | disciplīna = | poz = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ Kluba informācija ------> | klubs = ''OK Kāpa'' | komanda = | numurs = | amats = | līga = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Laura Vīķe''' (dzimusi {{dat|1989|08|20}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[Latvija]]s [[orientēšanās|orientieriste]], Latvijas izlases dalībniece. Pārstāv orientēšnās klubu ''OK Kāpa''. Viņa ir vairākkārtēja [[Latvijas čempionāts orientēšanās sportā|Latvijas čempione]] dažādās distancēs. 2025. gadā pirmo reizi uzvarēja Baltijā lielāko daudzdienu sacensību, [[Kāpas trīsdienas|"Kāpas" trīsdienu]] kopvērtējumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lof.lv/os-zinas-arhivs?id=3975&t=Jekabs-Niklavs-Janovs-un-Laura-Vike-pirmo-reizi-uzvar-Kapas-trisdienas|title=Jēkabs Niklāvs Janovs un Laura Vīķe pirmo reizi uzvar „Kāpas trīsdienās”|website=lof.lv|access-date=2025-07-07|language=lv|archive-date=2025-06-30|archive-url=https://web.archive.org/web/20250630151238/https://lof.lv/os-zinas-arhivs%3Fid%3D3975%26t%3DJekabs-Niklavs-Janovs-un-Laura-Vike-pirmo-reizi-uzvar-Kapas-trisdienas}}</ref> L. Vīķe ir pārstāvējusi Latvijas izlasi vairākos [[Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|Pasaules čempionātos]]. Individuāli augstākais sasniegums [[2015. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|2015. gada Pasaules čempionātā]] [[Skotija|Skotijā]], kur tika iegūta 18. vieta vidējā distancē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/orientieriste-vike-izcina-18-vietu-pasaules-cempionata-videjas-distances-sacensibas/|title=Orientieriste Vīķe izcīna 18.vietu pasaules čempionāta vidējās distances sacensībās|last=Sportazinas|website=Sportazinas.com|access-date=2025-07-07|date=2015-08-04|language=en-US}}</ref> Savukārt stafetē augstākais panākums ir 5. vieta stafetē [[2017. gada Pasaules čempionāts orientēšanās sportā|2017. gada čempionātā]] [[Igaunija|Igaunijā]] kopā ar [[Sandra Grosberga|Sandru Grosbergu]] un [[Inga Dambe|Ingu Dambi]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://runners.worldofo.com/lauravike.html Laura Vīķe] ''World of O Runners'' {{en ikona}} {{Latvijas sportists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Vīķe, Laura}} [[Kategorija:1989. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas orientieristi]] lnsofvhm3f8fdc279bhz7ynrlfg2k89 0 604919 4548352 4457574 2026-11-11T20:04:55Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548352 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Komandanta iela |attēls = Komandanta ēkas galvenā fasāde.JPG |attēla paraksts = Iela pie Komandanta nama |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 16 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Cietoksnis (Daugavpils apkaime)|Cietoksnis]] |ielas garums = 440 m |atklāta = |vēst nosaukumi = * Embotes iela * Oficieru iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[bruģis]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Komandanta iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Daugavpils cietoksnis|Cietoksnī]]. Tā sākas krustojumā ar [[Imperatora iela|Imperatora ielu]], ved cauri arkai mājā Nr. 3 ziemeļrietumu virzienā un beidzas krustojumā ar [[Hekeļa iela|Hekeļa ielu]]. Komandanta ielā pārsvarā ir saglabājusies 19. gadsimta vēsturiskā apbūve. Ielas kopējais garums ir aptuveni 440 metri. Ielas brauktuve ir divu joslu platumā un klāta ar [[Bruģis|bruģa]] segumu. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos. Sabiedriskais transports pa Komandanta ielu nekursē. Komandanta iela ({{val|ru|Комендантская улица}}) ir šīs ielas vēsturiskais nosaukums. [[Starpkaru periods|Starpkaru periodā]] to sauca par '''Embotes ielu''',<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ielas un objektu adreses |url=https://dcdc.lpi.du.lv/2012/03/ielu-saraksts/ |website=Dinaburgas (Daugavpils) cietokšņa dokumentācijas centrs |accessdate={{dat|2025|7|11||bez}} |date={{dat|2012|3|17||bez}}}}</ref> [[Latvijas PSR]] laikā dēvēja par '''Oficieru ielu''' ({{val|ru|Офицерская улица}}), un beidzot 2007. gada 13. decembrī iela atguva nosaukumu '''Komandanta iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils pilsētas dome pieņem lēmumu par ielu pārdēvēšanu Dinaburgas cietoksnī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/725 |publisher=Daugavpils pilsētas dome |accessdate={{dat|2025|7|11||bez}} |date={{dat|2007|12|13||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250427200809/https://latgalesdati.du.lv/notikums/725 }}</ref> == Ievērojami objekti == [[Attēls:Centrālās ieejas čuguna kāpnes.JPG|274px|thumb|19. gs. čuguna kāpnes Komandanta namā]] <!-- [[Attēls:Lielgabali pie Komandanta rezidences.jpg|274px|thumb|Lielgabali pie Komandanta nama]] --> * Nr. 1 — vienstāva ēka, celta 1860. gadā, kurā kopš 2017. gada atrodas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] muzejs "Pie komandanta".<ref>{{tīmekļa atsauce |title=I Pasaules kara muzejs “Pie Komendanta” |url=https://www.visitdaugavpils.lv/turisma-objekts/muzejs-pie-komandanta/ |website=Visitdaugavpils.lv |accessdate={{dat|2025|7|11||bez}}}}</ref> * Nr. 2 — divstāvu dzīvojamā ēka, celta 19. gadsimta pirmajā trešdaļā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 5 Dzīvojamā ēka |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4717 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|7|11||bez}}}}</ref> * Nr. 6 — cietokšņa dārzs (Komandanta dārzs), kurā atrodas 1912. gada piemineklis cietokšņa simtgadei (reģiona nozīmes kultūras piemineklis).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Piemineklis Daugavpils cietokšņa celtniecībai |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/9117 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|7|11||bez}}}}</ref> * Nr. 7 — divstāvu Komandanta nams ar trīsstāvu centrālo daļu, celts 19. gadsimta pirmajā trešdaļā, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ēka Nr. 8 Komandanta nams |url=https://mantojums.lv/cultural-objects/4721 |website=Mantojums.lv |publisher=Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde |accessdate={{dat|2025|7|11||bez}}}}</ref> Plana konfigurāciju veido izstiepts taisnstūris ar lieveņa izbūvi diviem sānu un centrālo rizalītu galvenajā (ziemeļu) fasādē. Sākotnēji tika izmantots kā cietokšņa komandanta telpas un viesnīca, ieskaitot “cara apartamentus” trešajā stāvā. Padomju laikā ēkā (ar adresi Lagodjuka 8) izvietojās cietokšņa galvenā priekšniecība, ēkas priekšā — centrālais laukums, kur notika karaskolas pasākumi — ikrīta ierindas skates, militārās parādes.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Komandanta māja |url=https://dcdc.lpi.du.lv/category/komandanta-maja/ |website=Dinaburgas (Daugavpils) cietokšņa dokumentācijas centrs |accessdate={{dat|2025|8|25||bez}} |date={{dat|2013|10|9||bez}}}}</ref> Tagad ēkā atrodas [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] Latgales reģiona pārvalde.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde |url=https://www.vp.gov.lv/lv/filiale/valsts-policijas-latgales-regiona-parvalde |website=vp.gov.lv |accessdate={{dat|2025|7|11||bez}}}}</ref> * Nr. 9 — Daugavpils zonālais valsts arhīvs (kopš 1994. gada).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpils zonālais valsts arhīvs |url=https://www.arhivi.gov.lv/lv/strukturvieniba/daugavpils-zonalais-valsts-arhivs |website=Arhivi.gov.lv |accessdate={{dat|2025|7|11||bez}}}}</ref> == Ielu savienojumi == Komandanta iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Imperatora iela]] (T veida krustojums) * [[1. Oficieru iela]] * [[2. Oficieru iela]] * [[Hekeļa iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Cietokšņa apkaimē]] sttcta64ccq1r52w78vx8z4zph97egb 0 605069 4548462 4466688 2026-11-12T04:03:22Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548462 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Kārļa Skaubīša iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 340 |pilsēta = [[Attēls:Bandera Jekabpils.png|24px|border]] [[Jēkabpils]] |priekšpilsēta = [[Krustpils]] |apkaime = |ielas garums = 636 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Vladimira iela<br />Zemgales iela<br />21. jūlija iela |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |autobuss = }} '''Kārļa Skaubīša iela''' ir iela [[Jēkabpils]] pilsētas [[Krustpils]] apkaimē. Tā sākas [[Daugava]]s krastā, turpinās perpendikulāri tai un beidzas krustojumā ar [[Parka iela (Jēkabpils)|Parka]] un [[Kokneses iela (Jēkabpils)|Kokneses ielu]]. Kopējais ielas garums ir 636 metri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Ceļu uzturēšanas klases Jēkabpils pilsētā|url=https://view.officeapps.live.com/op/view.aspx?src=https%3A%2F%2Fwww.jekabpils.lv%2Flv%2Fmedia%2F40973%2Fdownload%3Fattachment&wdOrigin=BROWSELINK|publisher=Jēkabpils novada pašvaldība|accessdate={{dat|2026|5|11|L|bez}}}}</ref> == Vēsture == Sākotnējais ielas nosaukums bija '''Vladimira iela''' ({{val|ru|Владимирская улица}}).<ref>LVVA 656. f. 1. apr. 243. lieta., 2. un 5. lpp.</ref><ref>LVVA 656. f. 1. apr. 250. lieta. 3. lpp.</ref> Starpkaru periodā to pārdēvēja par '''Zemgales ielu'''.<ref>{{Grāmatas atsauce|last1=Salnais|first1=V.|last2=Maldups|first2=A.|title=Pilsētu apraksti|year=1936|publisher="Grāmatrūpnieks"|location=Rīga|page=52}}</ref> 1933. gadā Kārļa Skaubīša un Rīgas ielas krustojumā pēc arhitekta [[Indriķis Blankenburgs|Indriķa Blankenburga]] 1924. gada būvprojekta uzcēla [[Jēkabpils 3. vidusskola|Krustpils Valsts 6-klasīgo pamatskolas]] jauno ēku, kas zināma arī kā "Baltā skola".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skolumuzejubiedriba.lv/arhitekta-i-blankenburga-projekteto-skolu-eku-saraksts-un-kontaktinformacija/|title=Arhitekta I.Blankenburga projektēto skolu ēku saraksts un kontaktinformācija|publisher=Skolu muzeju biedrība|date={{dat|2017|2|16|N|bez}}|accessdate={{dat|2025|7|13|L|bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/146|title=Indriķis Blankenburgs|publisher=Latgales dati|accessdate={{dat|2025|7|13|L|bez}}|archive-date={{dat|2025|06|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20250619215437/http://latgalesdati.du.lv/persona/146}}</ref> {{dat|1936|6|15|L|bez}} Zemgales ielā 22 (tagad — [[Palejas iela (Jēkabpils)|Palejas iela 32]]), vietā, kas tobrīd vēl atradās pilsētas nomalē, ekspluatācijā nodeva pārbūvēto Krustpils pilsētas lopkautuves ēku.<ref>LVVA 6343. f. 22. apr. 32. lieta 37. lpp</ref> Pēc Latvijas pievienošanas Padomju Savienībai Zemgales ielu pārdēvēja par '''21. jūlija ielu'''. Kopš neatkarības atjaunošanas iela ieguvusi savu pašreizējo nosaukumu, godinot lidotāja [[Kārlis Skaubītis|Kārļa Skaubīša]] piemiņu. == Ielas raksturojums == Sākumposms līdz [[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta ielai]] klāts ar [[grants]] segumu, turpmākā ielas daļa — ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. No ielas sākuma līdz [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas ielai]] satiksmes kustība norit vienā joslā, pēc tam divās neatdalītās joslās. No Krasta līdz Rīgas ielai vienvirziena kustība. == Ielu savienojumi == * [[Krasta iela (Jēkabpils)|Krasta iela]] * [[Rīgas iela (Jēkabpils)|Rīgas iela]] * [[Palejas iela (Jēkabpils)|Palejas iela]] * [[14. jūnija iela]] (T veida krustojums) * [[Parka iela (Jēkabpils)|Parka iela]] * [[Kokneses iela (Jēkabpils)|Kokneses iela]] == Skatīt arī == * [[Jēkabpils ielu uzskaitījums]] * [[Zemgales iela (Jēkabpils)]] * [[Zemgales iela]] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Jēkabpils ielas}} [[Kategorija:Ielas Jēkabpilī]] gkkjwz1aq2fplrxhvey3td5u36ut397 0 605298 4548222 4543767 2026-11-11T12:41:12Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 4 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548222 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jūlija Sviridenko | vārds_orģ = ''Юлія Свириденко'' | attēls = СВИРИДЕНКО_Юлія_Анатоліївна_(cropped).jpg | att_izm = 200px | apraksts = Sviridenko 2024. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] | term_sākums = {{dat|2025|7|17|N}} | term_beigas = {{dat|2026|7|14|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = [[Volodimirs Zelenskis]] | premjers = | priekštecis = [[Deniss Šmihaļs]] | pēctecis = [[Serhijs Koreckis]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = [[Ukrainas pirmais vicepremjers|Ukrainas pirmā vicepremjere]]<br />[[Ukrainas ekonomikas ministrija|Ukrainas ekonomikas ministre]] | term_sākums2 = {{dat|2021|11|4|N}} | term_beigas2 = {{dat|2025|7|17|N}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Volodimirs Zelenskis]] | premjers2 = [[Deniss Šmihaļs]] | priekštecis2 = [[Oleksijs Ļubčenko]] | pēctecis2 = [[Mihailo Fedorovs]] (kā vicepremjers)<br />[[Oleksijs Sobolevs]]<br />(kā ekonomikas ministrs) <!------ Trešais amats ------> | amats3 = [[Ukrainas prezidenta birojs|Ukrainas prezidenta biroja]] vadītāja vietniece | term_sākums3 = {{dat|2020|12|22|N}} | term_beigas3 = {{dat|2021|11|4|N}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = | premjers3 = | priekštecis3 = [[Jūlija Kovaļiva]] | pēctecis3 = [[Rostislavs Šurma]] <!------ Ceturtais amats ------> | amats4 = Ukrainas ekonomiskās attīstības, tirdzniecības un lauksaimniecības ministra pirmā vietniece | term_sākums4 = {{dat|2020|07|22|N}} | term_beigas4 = {{dat|2020|12|22|N}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = | premjers4 = | priekštecis4 = | pēctecis4 = <!------ Piektais amats ------> | amats5 = [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabala]] administrācijas vadītājas pienākumu izpildītāja | term_sākums5 = {{dat|2018|07|30|N}} | term_beigas5 = {{dat|2018|11|28|n}} | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = [[Petro Porošenko]] | premjers5 = [[Volodimirs Groismans]] | priekštecis5 = [[Valērijs Kuļičs]] | pēctecis5 = [[Oleksandrs Misniks]] <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1985|12|25}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Čerņihiva|td=Ukraina}} | dzīves_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = | partija = [[Neatkarīgais politiķis|Bezpartejiska]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = Serhijs Derlemenko | bērni = 1 | profesija = [[ekonomiste]], [[Politiķis|politiķe]], ierēdne | alma_mater = [[Valsts Tirdzniecības un ekonomikas universitāte|Kijivas Nacionālā tirdzniecības un ekonomikas universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Jūlija Sviridenko''' ({{val|uk|Юлія Анатоліївна Свириденко}}; dzimusi {{dat|1985|12|25}} [[Čerņihiva|Čerņihivā]]) ir [[ukraiņi|ukraiņu]] [[ekonomiste]], ierēdne un [[Politiķis|politiķe]]. Bijusī [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministre]] (2025—2026).<ref name="apst" /><ref name ="diss" /> Bijusi [[Ukrainas prezidenta birojs|Ukrainas prezidenta biroja]] vadītāja vietniece (2020—2021) un [[Čerņihivas apgabals|Čerņihivas apgabala]] administrācijas vadītājas pienākumu izpildītāja (2018). Ieņēmusi Ukrainas ekonomiskās attīstības, tirdzniecības un lauksaimniecības ministra vietnieces (2019—2020)<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Кабінет Міністрів схвалив Програму дій Уряду |url=https://www.kmu.gov.ua/ua/news/kabinet-ministriv-shvaliv-programu-dij-uryadu |website=kmu.gov.ua |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Про призначення Свириденко Ю. А. заступником Міністра розвитку економіки, торгівлі та сільського господарства України |url=https://www.kmu.gov.ua/npas/pro-priznachennya-sviridenko-yu-zastupnikom-ministra-rozvitku-ekonomiki-torgivli-ta-silskogo-gospodarstva-ukrayini-869290919 |website=kmu.gov.ua |publisher=[[Ukrainas valdība]] |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Про звільнення Свириденко Ю.А. з посади заступника Міністра розвитку економіки, торгівлі та сільського господарства України |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/902-2020-%D1%80#Text |website=Офіційний вебпортал парламенту України |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk |archive-date={{dat|2021|11|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211104153942/https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/902-2020-%D1%80#Text}}</ref> un Ukrainas ekonomiskās attīstības, tirdzniecības un lauksaimniecības ministra pirmās vietnieces amatu (2020).<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Про призначення Свириденко Ю.А. першим заступником Міністра розвитку економіки, торгівлі та сільського господарства України |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/903-2020-%D1%80#Text |website=zakon.rada.gov.ua |publisher=[[Ukrainas valdība]] |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk |date={{dat|2020|7|22||bez}} |archive-date={{dat|2025|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251127051321/https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/903-2020-%D1%80#Text}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Про звільнення Свириденко Ю.А. з посади першого заступника Міністра розвитку економіки, торгівлі та сільського господарства України |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/1593-2020-%D1%80#Text |website=Офіційний вебпортал парламенту України |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk |date={{dat|2020|12|21||bez}} |archive-date={{dat|2021|11|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211104153941/https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/1593-2020-%D1%80#Text}}</ref> Viņa arī bijusi [[Ukrainas pirmais vicepremjers|Ukrainas pirmā vicepremjere]] un [[Ukrainas ekonomikas ministrija|Ukrainas ekonomikas ministre]] (2021—2025).<ref>{{ziņu atsauce |title=Rada appoints Svyrydenko as First Dpty PM, Economy Minister |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/777584.html |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=Interfax-Ukraina |date={{dat|2021|11|4||bez}} |language=en}}</ref> Jūlija Sviridenko bija otrā sieviete Ukrainas premjerministra amatā (pirmā bija [[Jūlija Timošenko]]). == Dzīvesɡājums == Dzimusi 1985. gada 25. decembrī [[Čerņihiva|Čerņihivā]] ierēdņa Anatolija Sviridenko ģimenē. Viņas tēvs strādāja Ukrainas Antimonopola komitejas Čerņihivas filiālē, bet māte ieņēma amatu apgabala padomē.<ref>{{ziņu atsauce |title=Що відомо про нову заступницю керівника ОПУ: біографія Юлії Свириденко |url=https://24tv.ua/yuliya-sviridenko-biografiya-zastupnitsi-kerivnika-garyachi-novini_n1493028 |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=[[24 Kanal]] |date={{dat|2020|12|23||bez}} |language=uk}}</ref> 2008. gadā viņa absolvēja studijas [[Valsts Tirdzniecības un ekonomikas universitāte|Kijivas Nacionālajā tirdzniecības un ekonomikas universitātē]], iegūstot specialitāti "Pretmonopola vadība", un ieguva maģistra grādu antimonopola vadībā. Tajā pašā gadā viņa iestājās Kijivas Nacionālās tirdzniecības un ekonomikas universitātes aspirantūras programmā, iegūstot specialitāti "Ekonomika un tautsaimniecības vadība". 2008. gadā viņa sāka strādāt par ekonomisti [[Kijiva|Kijivā]] bāzētajā [[Ukraina]]s un [[Andora]]s kopuzņēmumā ''АМП''. Vēlāk viņa strādāja par vērtētāju Čerņihivas Starppilsētu Tehniskās inventarizācijas birojā un par uzņēmuma ''Еко-Втор'' direktora vietnieci.<ref>{{ziņu atsauce |title=Свириденко Юлія Анатоліївна — АГРОПОЛІТ |url=https://agropolit.com/dosye/sviridenko-yuliya-anatoliyivna |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=agropolit.com |date={{dat|2019|12|20||bez}} |language=uk}}</ref> 2011. gadā viņu iecēla par [[Čerņihiva]]s pastāvīgās pārstāvniecības vadītāju [[Usji]] ([[Ķīna|ĶTR]]), pēc atɡriešanās dzimtenē viņa strādāja par [[Poliesters|poliestera šķiedras]] ražošanas rūpnīcas direktora vietnieci ārvalstu ekonomiskās darbības jautājumos. Kopš 2015. gada maija viņa bija Čerņihivas apgabala administrācijas vadītāja [[Valērijs Kuļičs|Valērija Kuļiča]] padomniece. 2015. gada augustā stājās Čerņihivas apgabala administrācijas Ekonomiskās attīstības departamenta priekšnieces amatā. Absolvējusi vadītāju apmācības programmu (2016. gadā, Vācijas Vadības akadēmija [[Lejassaksija|Lejassaksijā]] (DMAN), [[Vācija]]). Piedalījās programmā "Labas pārvaldības un kapacitātes veidošanas akadēmija Eiropā", ko organizēja Eiropas akadēmija Berlīnē ar [[Vācijas Ārlietu ministrija]]s atbalstu (2016. gada septembris). Absolvēja Zviedrijas Starptautiskās attīstības aģentūras ''Sida'' organizēto Privātā sektora izaugsmes stratēģiju programmu ([[Zviedrija]], 2017. gads). Kopš 2017. gada septembra viņa pildīja Čerņihivas apgabala administrācijas vadītāja pirmās vietnieces pienākumus. Saskaņā ar apgabala administrācijas vadītāja 2018. gada 14. marta rīkojumu Nr. 28-k viņa tika iecelta par Čerņihivas apgabala valsts pārvaldes vadītāja pirmo vietnieci. No 2018. gada 30. jūlija līdz 28. novembrim — Čerņihivas apgabala valsts administrācijas vadītājas pienākumu izpildītāja. No 2019. gada marta līdz septembrim viņa vadīja uzņēmumu ''Сідко Україна'', kas specializējas savvaļas putnu barības ražošanā un nodarbojas ar bioloģisko produktu pārstrādi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ризикнути і стати першим: історія одного естонсько-українського проекту |url=http://otg.cn.ua/2019/08/19/news-vlada/ryzyknuty-i-staty-pershym-istoriya-odnogo-estonsko-ukrayinskogo-proektu/ |website=ОТГ.cn.ua |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk |date={{dat|2019|8|19||bez}}}}</ref> === Politiskā karjera === No 2019. gada 29. septembra līdz 2020. gada 22. jūlijam Jūlija Sviridenko bija Ukrainas ekonomiskās attīstības, tirdzniecības un lauksaimniecības ministra vietniece.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Про призначення Свириденко Ю.А. заступником Міністра розвитку економіки, торгівлі та сільського господарства України |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/869-2019-%D1%80 |website=Офіційний вебпортал парламенту України |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk |archive-date={{dat|2025|06|11||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250611054703/https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/869-2019-%D1%80 }}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Про звільнення Свириденко Ю.А. з посади заступника Міністра розвитку економіки, торгівлі та сільського господарства України |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/902-2020-%D1%80#Text |website=Офіційний вебпортал парламенту України |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk |archive-date={{dat|2021|11|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211104153942/https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/902-2020-%D1%80#Text}}</ref> 2019. gada 24. decembrī viņu ievēlēja par Ukrainas Obligātās valsts sociālās apdrošināšanas fonda bezdarba gadījumā valdes priekšsēdētāju. Bija delegācijas locekle dalībai [[Trīspusējā kontaktgrupa par Ukrainu|Trīspusējā kontaktgrupā]], kā arī pārstāve darba apakšgrupā sociālekonomisko jautājumu lietās.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №167/2020 — Офіційне інтернет-представництво Президента України |url=https://www.president.gov.ua/documents/1672020-33561 |website=Офіційне інтернет-представництво Президента України |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}</ref> No 2020. gada 22. jūlija līdz 22. decembrim viņa bija Ukrainas ekonomiskās attīstības, tirdzniecības un lauksaimniecības ministra pirmā vietniece.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Про призначення Свириденко Ю.А. першим заступником Міністра розвитку економіки, торгівлі та сільського господарства України |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/903-2020-%D1%80#Text |website=Офіційний вебпортал парламенту України |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk |archive-date={{dat|2025|11|27||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20251127051321/https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/903-2020-%D1%80#Text}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Про звільнення Свириденко Ю.А. з посади першого заступника Міністра розвитку економіки, торгівлі та сільського господарства України |url=https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/1593-2020-%D1%80#Text |website=Офіційний вебпортал парламенту України |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk |archive-date={{dat|2021|11|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20211104153941/https://zakon.rada.gov.ua/laws/show/1593-2020-%D1%80#Text}}</ref> 2020. gada 22. decembrī viņa kļuva par [[Ukrainas prezidenta birojs|Ukrainas prezidenta biroja]] vadītāja vietnieci, šajā amatā aizstājot [[Jūlija Kovaļiva|Jūliju Kovaļivu]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Зеленський змінив заступника Єрмака |url=https://news.rbc.ua/ukr/politics/zelenskiy-smenil-zama-ermaka-1608622216.html |website=РБК-Украина |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}</ref> 2021. gada 26. februārī ar Ukrainas prezidenta dekrētu viņu izslēdza no Ukrainas delegācijas dalībai Trīspusējā kontaktgrupā.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=УКАЗ ПРЕЗИДЕНТА УКРАЇНИ №80/2021 — Офіційне інтернет-представництво Президента України |url=https://www.president.gov.ua/documents/802021-36985 |website=Офіційне інтернет-представництво Президента України |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}</ref> 2021. gada 3. novembrī partija "[[Tautas kalps (partija)|Tautas kalps]]" izvirzīja Sviridenko Ukrainas pirmās vicepremjeres—ekonomikas ministres amatam.<ref>{{ziņu atsauce |title="Слуги" пропонують уряду кандидатури на посади трьох міністрів |url=https://www.epravda.com.ua/news/2021/11/3/679371/ |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=Економічна правда |language=uk}}</ref> 2021. gada 4. novembrī [[Augstākā Rada|Ukrainas Augstākā Rada]] pieņēma lēmumu par Sviridenko iecelšanu amatā.<ref>{{ziņu atsauce |title=Новим міністром економіки стала Свириденко: рішення Ради |url=https://www.rbc.ua/ukr/news/novym-ministrom-ekonomiki-stala-sviridenko-1636009869.html |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=РБК-Украина |language=uk}}</ref> ==== Pēc 2022. gada Krievijas uzbrukuma Ukrainai ==== [[Krievijas uzbrukums Ukrainai (kopš 2022. gada)|Krievijas uzbrukuma Ukrainai]] 2022. gada martā sāka Uzņēmumu relokācijas programmu<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Скільки підприємств з початку війни скористалися релокацією: нові цифри від Мінекономіки |url=https://news.dtkt.ua/society/economics/80140-skilki-pidprijemstv-z-pocatku-viini-skoristalisya-relokacijeyu-novi-cifri-vid-minekonomiki |website=news.dtkt.ua |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce |title=Завдяки урядовій програмі релокації збережено понад 35 тисяч робочих місць, - Тетяна Бережна |url=https://www.kmu.gov.ua/news/zavdyaki-uryadovij-programi-relokaciyi-zberezheno-ponad-35-tisyach-robochih-misc-tetyana-berezhna |website=kmu.gov.ua |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}</ref> un izveidoja programmu īslaicīgi pārvietoto personu nodarbinātībai, un darba devējiem ieviešot kompensāciju par nodarbināto personu algām.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Держава компенсувала підприємцям 147 млн грн за працевлаштування понад 13 тисяч переселенців {{!}} Міністерство економіки України |url=https://www.me.gov.ua/News/Detail?lang=uk-UA&id=2ada85fa-18e8-4cc5-a3cc-5fc9ed17b24f&title=DerzhavaKompensuvalaPidprimtsiam147-MlnGrnZaPratsevlashtuvanniaPonad13-TisiachPereselentsiv |website=me.gov.ua |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}</ref> 2022. gada augustā valdība pilnvaroja Sviridenko vadīt Starpresoru darba grupu valsts sankciju politikas īstenošanas jautājumos.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Кабінет Міністрів України - Уряд уповноважив Міністра економіки України Юлію Свириденко координувати роботу з санкційної політики |url=https://www.kmu.gov.ua/news/uriad-upovnovazhyv-ministra-ekonomiky-ukrainy-iuliiu-svyrydenko-koordynuvaty-robotu-z-sanktsiinoi-polityky |website=kmu.gov.ua |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}</ref> Sviridenko vadīja sarunas ar citām valstīm par sankciju pastiprināšanu pret [[Krievija|Krievijas Federāciju]], jo īpaši ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] pārstāvjiem.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Україна та Велика Британія посилять координацію в питаннях запровадження санкцій {{!}} Міністерство економіки України |url=https://www.me.gov.ua/News/Detail?lang=uk-UA&id=2e8e2292-3af1-4ae7-94c8-03999a0f26d3&title=UkrainaTaVelika |website=me.gov.ua |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}</ref> 2023. gada 13. septembrī viņu iekļāva žurnāla ''[[Time]]'' ikgadējā ''TIME100 Next'' reitingā par ietekmīgākajiem cilvēkiem, kas maina pasaules nākotni.<ref>{{ziņu atsauce |title=2023 TIME100 Next: Yulia Svyrydenko |url=https://time.com/collection/time100-next-2023/6308564/yulia-svyrydenko/ |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=Time |date={{dat|2023|9|13||bez}} |language=en |archive-date={{dat|2023|09|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20230913202457/https://time.com/collection/time100-next-2023/6308564/yulia-svyrydenko/ }}</ref> [[Attēls:Ukraine–United States Mineral Resources Agreement Signing.jpg|thumb|Sviridenko un [[ASV valsts kases sekretārs]] [[Skots Besents]] paraksta retzemju minerālu līgumu 2025. gada 30. aprīlī]] 2025. gada 30. aprīlī Sviridenko Ukrainas vārdā parakstīja [[Ukrainas un ASV retzemju minerālu līgums|līgumu ar ASV]] par Ukrainas retzemju minerālu ieguvi.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Butenko |first1=Ivana Kottasová, Victoria |title=Here’s what’s in Trump’s Ukraine minerals deal and how it affects the war |url=https://www.cnn.com/2025/05/01/world/what-we-know-about-trumps-ukraine-mineral-deal-intl |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |work=[[CNN]] |date={{dat|2025|5|1||bez}} |language=en}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=ASV un Ukraina paraksta vienošanos par derīgajiem izrakteņiem |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/01.05.2025-asv-un-ukraina-paraksta-vienosanos-par-derigajiem-izrakteniem.a597476/ |accessdate={{dat|2025|7|19||bez}} |work=[[lsm.lv]] |date={{dat|2025|5|1||bez}} |language=lv}}</ref> Kopš 2025. gada 27. jūnija ir Uzņēmējdarbības atbalsta padomes, Ukrainas prezidenta padomdevējas un konsultatīvās institūcijas, priekšsēdētāja vietniece.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Указ Президента України №421/2025 Про Раду з питань підтримки підприємництва |url=https://www.president.gov.ua/documents/4212025-55433 |website=Офіційне інтернет-представництво Президента України |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=uk}}</ref> 2025. gada 14. jūlijā [[Ukrainas prezidents|prezidents]] [[Volodimirs Zelenskis]] Sviridenko piedāvāja [[Ukrainas premjerministrs|Ukrainas premjerministres]] amatu.<ref name="lsm">{{tīmekļa atsauce |title=Ukrainā šonedēļ gaidāmas pārmaiņas valdībā – Zelenskis piedāvājis Sviridenko premjeres vietu |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/14.07.2025-ukraina-sonedel-gaidamas-parmainas-valdiba-zelenskis-piedavajis-sviridenko-premjeres-vietu.a606768/ |website=[[lsm.lv]] |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |language=lv |date={{dat|2025|7|14||bez}}}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |title=Zelenskyy proposes Deputy PM Svyrydenko to head Ukrainian government |url=https://www.pravda.com.ua/eng/news/2025/07/14/7521667/ |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=Ukrainska Pravda |date={{dat|2025|7|14||bez}} |language=en}}</ref> [[Augstākā Rada]] 2025. gada 17. jūlijā apstiprināja Sviridenko premjerministres amatā.<ref name="apst">{{ziņu atsauce |title=Ukraina premjera amatā apstiprina Sviridenko un nozīmē īpašo vēstnieku ASV |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/17.07.2025-ukraina-premjera-amata-apstiprina-sviridenko-un-nozime-ipaso-vestnieku-asv.a607159/ |accessdate={{dat|2025|7|17||bez}} |work=lsm.lv |date={{dat|2025|7|17||bez}} |language=lv}}</ref> 2026. ɡada 12. jūlijā Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Sviridenko atstās premjerministres amatu un turpmāk koordinēs Ukrainas attiecības ar vienu no galvenajiem ārvalstu partneriem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2026-zelenskis-pazino-par-izmainam-ukrainas-valdiba-premjerei-sviridenko-bus-cits-amats.a654778/ Zelenskis paziņo par izmaiņām Ukrainas valdībā; premjerei Sviridenko būs cits amats] lsm.lv 12.07.2026</ref> 14. jūlijā Augstākā Rada nobalsoja par premjeres demisiju.<ref name ="diss">{{ziņu atsauce |title=Ukraine's parliament dismisses prime minister, paving way for government reshuffle |url=https://kyivindependent.com/ukraines-parliament-dismisses-prime-minister-paving-way-for-government-reshuffle/ |accessdate={{dat|2026|7|15||bez}} |agency=Kyiv Independent |date={{dat|2026|7|14||bez}}}}</ref> == Īpašumi == Viņai ir dzīvokļi Kijivā un Čerņihivā, kas reģistrēti uz viņas vārda, kā arī vēl viens, kas reģistrēts viņas ģimenes vārdā. Viņas vīram pieder ''[[Audi A6|Audi A6 Allroad]]'' (2010. gada izlaiduma gads).<ref name="viirs">{{ziņu atsauce |last1=Солодовник |first1=Павло |title=Хто прийшов замість Сахневича: деклараційний «скан» Юлії Свириденко |url=https://cheline.com.ua/news/society/hto-prijshov-zamist-sahnevicha-deklaratsijnij-skan-yuliyi-sviridenko-94658 |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=ЧЕline {{!}} |date={{dat|2017|9|12||bez}} |language=uk}}</ref> == Privātā dzīve == * Vīrs — Serhijs Derlemenko.<ref name="viirs" /> Pārvalda ''ДКС-Групп'' un ''ДІТЕЛ'', uzņēmumus, kas nodarbojas ar būvniecību, remontu, telekomunikācijām un sakaru tīklu uzturēšanu. 2015. gadā Serhijs Derlemenko kandidēja arī uz Čerņihivas pilsētas domi no partijas "[[Pašpalīdzība (partija)|Pašpalīdzība]]" (''Самопоміч''), bet netika ievēlēts.<ref>{{ziņu atsauce |title=Що відомо про нову заступницю керівника ОПУ: біографія Юлії Свириденко |url=https://24tv.ua/yuliya-sviridenko-biografiya-zastupnitsi-kerivnika-garyachi-novini_n1493028 |accessdate={{dat|2025|7|16||bez}} |work=24 Kanal |date={{dat|2020|12|23||bez}} |language=uk}}</ref> * Meita — Sofija. == Apbalvojumi == * Ukrainas Ministru kabineta Goda diploms (2020. gads) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Sviridenko, Jūlija}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Čerņihivas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:Ukrainas premjerministri]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā personas]] e26i9m8d7le5x5us4r96ijf76g5y9yf 0 605367 4548319 4534953 2026-11-11T18:11:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548319 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Kiek in de Kök}} [[Attēls:Kiek in de Köki Kindlustustemuuseum.jpg|thumb|''Kiek in de Kök'' cietokšņa muzejs]] '''''Kiek in de Kök'' cietokšņa muzejs''' ir [[Tallinas pilsētas muzejs|Tallinas pilsētas muzeja]] filiāle. Muzeju veido vairāk nekā 500 metrus garš komplekss, un tajā ietilpst četri viduslaiku torņi: ''[[Kiek in de Kök]]'', [[Jaunavas tornis (Tallina)|Jaunavas torņa]] muzejs-kafejnīca, [[Staļļa tornis]], kas kļuvis slavens ar saviem [[spoku stāsti]]em, un [[Īsās kājas vārtu tornis]]. Papildus torņiem cietokšņa muzejā ietilpst arī [[bastions|bastionu]] pazemes ejas Ingrijas un Zviedru bastionu pakājē. Ejās atrodas Cirstā akmens muzejs.<ref>{{tīmekļa atsauce|author=Tallinna Linnamuuseum|url=https://linnamuuseum.ee/kiek-de-kok/muuseumist/|title=Kiek in de Köki kindlustustemuuseum|access-date={{dat|2025|07|17||bez}}|archive-date={{dat|2019|01|19||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190119141305/https://linnamuuseum.ee/kiek-de-kok/muuseumist/}}</ref> Ekspozīcija ''Kiek in de Kök'' sniedz pārskatu par pagātnes karadarbību, mēri un badu, kā arī iepazīstina ar noziegumiem un sodiem viduslaiku pilsētā. Kafejnīca Jaunavas tornī ar skatu uz [[Tallinas vecpilsēta|vecpilsētu]] piedāvā gan vēsturisku, gan mūsdienīgu ēdienkarti. Izstāde velvju pagrabā iepazīstina ar [[Dānija]]s valsts karoga [[Dānijas karogs|Dannebroga]] leģendu igauņu mākslā un Dānijas simboliem igauņu heraldikā. Bastionu pazemes ejas izveidotas 17.–18. gadsimtā. Bastionu eju ekspozīcija iepazīstina ar aizsardzības būvju vēsturi un nozīmīgiem militāriem notikumiem. Visus torņus savieno eja ar skatu uz [[Tallinas vecpilsēta|Tallinas vecpilsētu]]. == Galerija == <gallery> Raidkivimuuseumi avamine (37).jpg|Cirstā akmens muzeja atklāšana 2016. gadā “Purustatud linnasüda“ 2014 (011).jpg|''Purustatud linnasüda'' (2014) Künnapi näitus Kökis 84 (02).jpg|Jāna Kinnapa fotogrāfiju izstāde 1984. gadā Mikk Mikiver ja Kiiri Tamm. 83.jpg|Izrādes "Henrijs IV" pirmizrāde 1983. gadā. Tallinn Stadtmauer 31.JPG|Jaunavas tornis un ''Kiek in de Kök'' (2014) </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20220419194202/https://www.linnamuuseum.ee/kiek-de-kok/ Muzejs Tallinas pilsētas muzeja tīmekļa vietnē] * [https://visitestonia.com/lv/cietoksna-muzejs-kiek-in-de-kok Cietokšņa muzejs] vietnē ''visitestonia.com'' [[Kategorija:Celtnes un būves Tallinā]] [[Kategorija:Muzeji Igaunijā]] 941kie2or6hx13rfnpu0rfyn2eru57f 0 605996 4548394 4545668 2026-11-11T22:14:00Z Teatrālis 82063 /* Lomas teātrī */ 4548394 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Tomass Ralfs Ābolkalns | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1999|07|22}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Valmiera}} | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | apbalvojumi = [[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]] — Labākais aktieris (2023, 2026) | rādīt_apbalv = jā | dzimums = V }} '''Tomass Ralfs Ābolkalns''' (dzimis {{dat|1999|07|22}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. Mācījies [[Valmieras Viestura vidusskola|Valmieras Viestura vidusskolā]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējis režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2025. gada ir [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras teātra]] aktieris. 2023. gadā saņēmis Latvijas Kultūras akadēmijas jauno mākslinieku festivāla "[[Patriarha rudens (festivāls)|Patriarha rudens]]" balvu "Labākais aktieris" par Veča lomu izrādē "Mirdzošais un tumši zilais" un prinča Filipa lomu izrādē "Ivonna, Burgundijas princese". 2026. gadā to saņēmis par lomu monoizrādē "@user2609250". 2026. gadā saņēmis "[[Spēlmaņu nakts 2025/2026|Spēlmaņu nakts]]" nomināciju kategorijā "[[Gada jaunais skatuves mākslinieks (Spēlmaņu nakts)|Gada jaunais skatuves mākslinieks]]" par Džei Dī lomu izrādē "Telma un Luīze". == Lomas teātrī == * Šmits / "Ugunsblaktis" (pēc [[Makss Frišs|Maksa Friša]] lugas "Bīdermans un dedzinātāji") [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Mārcis Broks]] (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Vecis / [[Pēteris Pētersons]] "Mirdzošais un tumši zilais" LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, rež. [[Ralfs Liepa]] (2023); * Princis Filips / [[Vitolds Gombrovičs]] "Ivonna, Burgundijas princese" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Ralfs Liepa (2023); * Āksts Galoda / [[Viljams Šekspīrs]] "Kā jums tīk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Ralfs Liepa (2024); * Semjons Semjonovičs Podsekaļņikovs / Nikolajs Erdmans "Pašnāvnieks" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Toms Treinis]] (kursa darbs, 2024); * Loma / "Kristāla bērni" (stāstu kolāža) Valmieras vasaras teātra festivālā, rež. Elmārs Seņkovs (2024); * Jevgeņijs Dorns, Konstantīns Trepļevs / "Nevienam nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (diplomdarbs, 2024); * Renārs / "Es arī te, kas man ir jādara" (koncertizrāde) [[Valmieras Drāmas teātris|Valmieras Drāmas teātrī]], rež. [[Endīne Bērziņa]] (2024); * Vecākais dēls Andris Bērziņš / "Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji" LKA Miera ielā, rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] (diplomdarbs, 2025); * Kašivagī / [[Jukio Mišima]] "Zelta templis" [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālajā teātrī]], rež. [[Henrijs Arājs]] (2025); * Džei Dī / "Telma un Luīze" (pēc filmas "[[Telma un Luīze]]" motīviem) [[Valmieras teātris|Valmieras teātrī]], rež. [[Juris Rijnieks]] (2025); * Jevgeņijs Dorns, Konstantīns Trepļevs / "Joprojām nezināmā Marija" (pēc [[Antons Čehovs|Antona Čehova]] lugas "Kaija" motīviem) LKA Miera ielā, rež. Elmārs Seņkovs (2025); * Manekens Zigmunds Kociņš, Doktors Hornbolstels, laupītājs Bernhards / Pēc [[Ērihs Kestners|Ēriha Kestnera]] romāna motīviem "Mazais cilvēks" Valmieras teātrī, rež. Toms Treinis (2026); * Monoizrāde / "@user2609250" Latvijas Kultūras akadēmijā, autori Adriāns Toms Kulpe, Tomass Ralfs Ābolkalns (2026); * Tēvs, Emīlija / Kārlis Krūmiņš "Laipotāji" Valmieras teātrī, rež. Kārlis Krūmiņš (2026); * Velīns Konors / [[Mārtins Makdona]] "Vientulīgie rietumi" Valmieras teātrī, rež. Toms Treinis (2026) == Ārējās saites == * [https://valmierasteatris.lv/makslinieks/tomass-ralfs-abolkalns/ Tomass Ralfs Ābolkalns] Valmieras teātris * [https://izrades.lv/persona/tomass-ralfs-abolkalns-13222 Tomass Ralfs Ābolkalns] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Ābolkalns, Tomass Ralfs}} [[Kategorija:1999. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Valmierā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] a2yh1b4xp06q6dcwzl30b1vjhwtga56 0 606120 4548290 4528277 2026-11-11T16:45:36Z Teatrālis 82063 /* Lomas teātrī */ 4548290 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Krists Jēkabsons | attēls = | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|05|4}} | dz vieta = {{vieta|Latvija|Cēsis}} | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2022—pašlaik | vecāki = | dzīvesbiedrs = | spēlmaņu_nakts = | dzimums = V }} '''Krists Jēkabsons''' (dzimis {{dat|2001|05|04}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[aktieris]]. 2025. gadā [[Latvijas Kultūras akadēmija|Latvijas Kultūras akadēmijā]] absolvējis režisora [[Elmārs Seņkovs|Elmāra Seņkova]] vadīto dramatiskā teātra aktieru kursu. Kopš 2025. gada ir [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātra]] aktieris. == Lomas teātrī == * Misters Martins / [[Ežēns Jonesko]] "Plikpaurainā dziedone" [[Latvijas Kultūras akadēmija|LKA]] teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Ralfs Liepa]] (2022); * Lomas / "Rīt būs labāk" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Elmārs Seņkovs]] (2023); * Aksels / [[Augusts Strindbergs]] "Spēles ar uguni" LKA E. Smiļģa Teātra muzejā, rež. [[Linda Kalniņa]] (2023); * Georgs / Mariuss fon Maienburgs "Māceklis" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Elmārs Seņkovs (kursa darbs, 2024); * Vidējais dēls Andrejs Bērziņš / "Laikmetīga masku komēdija: Sapņotāji" LKA Miera ielā, rež. [[Kārlis Krūmiņš (aktieris)|Kārlis Krūmiņš]] (diplomdarbs, 2025); * Brālis Miegs, Runcis / pēc [[Kārlis Skalbe|Kārļa Skalbes]] "Bendes meitiņa" LKA Miera ielā, rež. [[Nellija Spūle]] (2025); * Aristarhs Domiņikovičs Grands-Skubik / Nikolajs Erdmans "Pašnāvnieks" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. [[Toms Treinis]] (no 2025); * Rakstvedis, Kapracis, Matrozis / [[Makss Frišs]] "Santakrusa" LKA teātra mājā "Zirgu pasts", rež. Ralfs Liepa (2025); * Fridrihs I / [[Ērihs Kestners]] "Emīls un Berlīnes zēni" [[Latvijas Leļļu teātris|Latvijas Leļļu teātrī]], rež. [[Ģirts Šolis]] (no 2025); * Lapsēns Lūkass, gailis Petruss / Jans Ūlufs Ēkholms "Ludvigs un Tuta" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Ģirts Šolis (2025); * Lomas / [[Andruss Kivirehks]] "Oskars un lietas" Latvijas Leļļu teātrī, rež. [[Paula Pļavniece]] (2025); * Alberts, Adalberts / [[Andruss Kivirehks]], Heiki Ernits "Lote no Izgudrotāju ciema" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Rūdolfs Gediņš (2026); * Sēņotājs Pēteris, Apšu beka, Suņu sēne jeb Spīgulīte, Bērzlape, Zaļā mušmire, Gailene, Gļotsēne, Pelējums / [[Ance Muižniece]] "Sēnes" Latvijas Leļļu teātrī, rež. [[Pamela Butāne]] (2026); * Mīlnieks, vecā dāma / Rasels Dīns "Parks, soliņš un kaka" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Rasels Dīns (2026); * Mētra, Irbe, Atvars / [[Ance Muižniece]] "Raudot aug skropstas" Latvijas Leļļu teātrī, rež. [[Reinis Suhanovs]] (2026) == Ārējās saites == * [https://www.lelluteatris.lv/lv/makslinieki/aktieri/krists-jekabsons-1 Krists Jēkabsons] Latvijas Leļļu teātris * [https://izrades.lv/persona/krists-jekabsons-13244 Krists Jēkabsons] izrades.lv {{aktieru ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Jēkabsons, Krists}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cēsīs dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas aktieri]] [[Kategorija:Latvijas teātra aktieri]] [[Kategorija:Latviešu teātra aktieri]] [[Kategorija:Latvijas Leļļu teātra aktieri]] lqrropy5dcyqzhl31sgb1kgzmxotfwi 0 606667 4548242 4461579 2026-11-11T13:51:59Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548242 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Kalnu iela|Kalnu iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kalnu iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 15 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = * [[Vecā Forštate]] * [[Jaunā Forštate]] |ielas garums = 340 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Augšlēģeru iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[grants]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kalnu iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Vecā Forštate|Vecajā]] un [[Jaunā Forštate|Jaunajā Forštatē]]. Kalnu iela sākas krustojumā ar [[Artilērijas iela (Daugavpils)|Artilērijas ielu]], ved austrumu virzienā un beidzas savienojumā ar iekškvartāla ceļu. Iela ir apbūvēta ar privātmājām. Ielas garums ir aptuveni 340 metri, visā garumā tā klāta ar [[grants]] segumu. Satiksmes kustība atļauta abos virzienos vienā joslā. Sabiedriskais transports pa Kalnu ielu nekursē. == Vēsture == Iela izveidojusies Raipoles ciemā (no 1930. gadiem [[Vecā Forštate|Vecās Forštates]] sastāvā). Vēsturiski tā stiepās līdz [[Stabu iela (Daugavpils)|Stabu ielai]] un tika ieplānota pat tālāk, līdz savienojumam ar [[Ezeru iela (Daugavpils)|Ezeru ielu]].<ref>{{grāmatas atsauce |author=V. Salnais, A. Maldrups |title=Pilsētu apraksti. 3. daļa. |date=1936 |publisher=Valsts statistiskās pārvaldes izdevums |location=Rīga |pages=230 |url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 |accessdate={{dat|2025|8|4||bez}} |archive-date={{dat|2025|03|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250315141225/https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:692771{{!}}article:DIVL2092{{!}}page:230 }}</ref> 1980. gados, ar [[Jaunā Forštate|Jaunās Forštates]] (tolaik 1. Maija) rajona būvniecību, Kalnu iela daļēji tika iekļauta šajā jaunajā rajonā. Ielas galā vecā privātmāju apbūve tika nojaukta un tās vietā izbūvēja tipveida piecstāvu mājas. Rekonstruētajā daļā nosaukums "Kalnu iela" tika likvidēts, bet ielas sākumposms ir saglabājies līdz mūsdienām. Agrākais ielas nosaukums bija '''Augšlēģeru iela'''.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Jauni ielu un laukumu nosaukumi Daugavpilī |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/5858 |website=Latgales dati |publisher=[[Valdības Vēstnesis]] |accessdate={{dat|2025|8|4||bez}} |date={{dat|1937|4|14||bez}} |archive-date={{dat|2025|06|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250624141939/http://latgalesdati.du.lv/notikums/5858 }}</ref> Kopš 1930. gadiem ielai ir tagadējais nosaukums, kurš vairs nav mainījies. == Ielu savienojumi == Kalnu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Artilērijas iela (Daugavpils)|Artilērijas iela]] (T veida krustojums) * [[Baložu iela (Daugavpils)|Baložu iela]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Vecajā Forštatē]] [[Kategorija:Ielas Jaunajā Forštatē]] ea0h4a61w7ko0zu85dferrcay3hgozw 0 607195 4548427 4320057 2026-11-12T01:30:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548427 wikitext text/x-wiki {{Likumdevēja infokaste | name = Kuldīgas novada dome | legislature = | coa_pic = Kuldīgas novads COA.svg | coa-pic = | session_room = Rathaus - City Council - panoramio.jpg | house_type = | leader1_type = Domes priekšsēdētāja | leader1 = [[Inese Astaševska]] <small>([[Kuldīgas novadam|KN]])</small> | leader2_type = Priekšsēdētājas vietnieks | leader2 = * [[Artis Roberts]] <small>([[Kuldīgas novadam|KN]])</small> | election1 = | members = 15 | structure1 = 2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas.svg | structure1_res = 200px | structure1_alt = Parlamenta struktūra | political_groups1 = * {{Color box|#8C0C03}} '''[[Kuldīgas novadam|KN]]''' (9) * {{Color box|#258B4C}} '''[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]''' (2) * {{Color box|#EFC800}} '''[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]]''' (2) * {{Color box|#77343d}} '''[[Republika (partija)|R]]''' (1) * {{Color box|#002E5D}} '''[[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]''' (1) | voting_system1 = | last_election1 = [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada 7. jūnijs]] | next_election1 = [[2029. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2029. gads]] | meeting_place = {{vieta|Latvija|Kuldīga|Baznīcas iela 1|3s=Baznīcas iela (Kuldīga)}} | website = {{URL|https://www.kuldigasnovads.lv/}} | coa_res = 100px }} '''Kuldīgas novada dome''' ir [[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 15 [[deputāti]]em, ko ievēl reizi četros gados [[Pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]]. Tā darbojas [[Baznīcas iela (Kuldīga)|Baznīcas ielā]] 1, [[Kuldīga|Kuldīgā]]. [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanās]] uzvarēja partija [[Kuldīgas novadam]] ar 52,80% balsu, iegūstot 9 vietas novada domē. Kopš 2022. gada 10. novembra domes priekšsēdētāja ir [[Inese Astaševska]]. == Komitejas == * uzņēmējdarbības un attīstības komiteja, * sociālo lietu, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja, * finanšu komiteja. == Termiņa sākumā == {{Pamatraksts|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas}} Pēc [[2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanas|2025. gada Kuldīgas novada domes vēlēšanām]] Kuldīgas novada domē iekļuva deputāti no pieci vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva [[Kuldīgas novadam]] saraksts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/kuldigas-novads/|title=Kuldīgas novada pašvaldību vēlēšanas|website=dati.cvk.lv|access-date=2025-08-10}}</ref> {| class="wikitable" ! style="background:#ccc" | ! style="background:#ccc" |Frakcija ! style="background:#ccc" |Mandātu skaits |- | style="background:#8C0C03 | | [[Kuldīgas novadam]] | style="text-align: center" |'''9''' |- | style="background:#258B4C" | | [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | style="text-align: center" |2 |- | style="background:#EFC800 | | [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] | style="text-align: center" |2 |- | style="background:#77343d| | [[Republika (partija)|Republika]] | style="text-align: center" |1 |- | style="background:#002E5D| | [[Jaunā konservatīvā partija]] | style="text-align: center" |1 |} == Skatīt arī == * [[Kuldīgas novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20250803234216/https://kuldigasnovads.lv/ Kuldīgas novada pašvaldība] * [https://web.archive.org/web/20250908054911/https://kuldigasnovads.lv/kontakti/deputati/ Deputātu saraksts] {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas pašvaldības}} {{DEFAULTSORT:Kuldīgas novada dome}} [[Kategorija:Kuldīgas novada dome| ]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldības]] 6hcw1jn0rpqzsuv58ec25wloynrg1vn 0 608385 4548410 4465927 2026-11-12T00:00:24Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548410 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|ielu Daugavpilī|Kronvalda iela|Kronvalda iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Kronvalda iela |attēls = |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Daugavpils|Daugavpilī]] |karte = |mapframe-zoom = 17 |mapframe-width = 270 |mapframe-height = 200 |pilsēta = [[Attēls:Flag of Daugavpils.png|24px|border]] [[Daugavpils]] |priekšpilsēta = |apkaime = [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] |ielas garums = 67 metri |atklāta = |vēst nosaukumi = Bulvāra iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[Asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = |mikroautobuss = |cits = }} '''Kronvalda iela''' ir iela [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūves]] apkaimē. Tā sākas krustojumā ar [[Puškina iela (Daugavpils)|Puškina ielu]], ved gar dzelzceļu ziemeļrietumu virzienā un beidzas strupceļā. Uz Kronvalda ielu pašlaik attiecas tikai viena 12 dzīvokļu dzīvojamā māja (Nr. 2); ielas turpinājumā atrodas Daugavpils televīzijas centrs ar 204 metru augsto torni ([[Drujas iela (Daugavpils)|Drujas iela]] 38A). Kronvalda ielas garums ir 67 metri. Visā garumā tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Satiksmes kustība norit vienā joslā, sabiedriskais transports pa Kronvalda ielu nekursē. == Vēsture == Ielas vēsturiskais nosaukums bija '''Bulvāra iela''' (līdz 1920. gadam {{val|ru|Бульварная улица}}). 1937. gada pavasarī, sakarā ar [[Atis Kronvalds|Ata Kronvalda]] simtgadu jubileju, Daugavpils pilsētas dome nolēma Bulvāra ielu pārdēvēt par '''Kronvalda ielu'''. Šajā ielā bija izvietota arī Kronvalda pamatskola.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Daugavpilī būs Kronvalda iela |url=https://latgalesdati.du.lv/notikums/2289 |website=Latgales dati |publisher=Daugavpils pilsētas valdes lēmums |accessdate={{dat|2025|8|22||bez}} |date={{dat|1937|4|15||bez}} |archive-date={{dat|2025|04|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250421104403/https://latgalesdati.du.lv/notikums/2289 }}</ref> Sākotnēji Kronvalda iela bija garāka, tā stiepās gar [[Varšavas iela (Daugavpils)|Varšavas ielu]] un savienojās ar to mūsdienu DUS "Ingrid'a" vietā. 1950. gados, Daugavpils radio un televīzijas stacijas uzbūves dēļ, Kronvalda iela tika ievērojami saīsināta un ieguva savas pašreizējās robežas. == Ielu savienojumi == Kronvalda iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Puškina iela (Daugavpils)|Puškina iela]] (T veida krustojums) == Atsauces == {{atsauces}} {{Daugavpils-aizmetnis}} {{Daugavpils ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu K}} [[Kategorija:Ielas Jaunbūvē (Daugavpils)]] aw9606wm1vnhlwmfmwqen7fknj6ybka 0 610631 4548354 4537870 2026-11-11T20:08:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548354 wikitext text/x-wiki {{Sporta būves infokaste | name = Komandu sporta spēļu halle | location = {{vieta|Latvija|Rīga|Krišjāņa Barona iela|3s=Krišjāņa Barona iela (Rīga)}} | map_type = Rīga | latd = 56.9636 | latNS = N | longEW = E | longd = 24.1416 | broke_ground = {{dat|2022|04|01|N|bez}} | opened = {{dat|2024|12|19|d|bez}} }} '''Komandu sporta spēļu halle''' ('''KSSH''') ir sporta halle [[Rīga]]s centrā, kas paredzēta komandu sporta veidu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā līmenī. Tā ir daļa no [[Latvijas Nacionālais sporta centrs|Latvijas Nacionālā sporta centra]] (LNSC) infrastruktūras un nodota ekspluatācijā 2024. gada decembrī, bet pabeigta 2025. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/20.12.2024-ekspluatacija-riga-nodota-jauna-komandu-sporta-spelu-halle.a581189/|title=Ekspluatācijā Rīgā nodota jaunā Komandu sporta spēļu halle|website=www.lsm.lv|access-date=2025-09-30|language=lv}}</ref> Halle atrodas [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielā]] 99C, [[Grīziņkalns|Grīziņkalna]] apkaimē, līdzās [[Daugavas Sporta nams|Daugavas Sporta namam]]. == Vēsture == Pirms Komandu sporta spēļu halles projekta zemesgabalā Krišjāņa Barona ielā 99C bija iecerēts izbūvēt [[Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola|Šimona Dubnova Rīgas ebreju skolas]] ēku. 2006. gadā Rīgas pašvaldība zemesgabalu iznomāja AS "Ebreju bērni", taču [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|ekonomiskās krīzes]] laikā būvniecība tika pārtraukta un projekts netika pabeigts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/riga/77233-rigas-dome-turpinas-tiesaties-ar-firmu-ebreju-berni-par-ipasumu-barona-iela.htm|title=Rīgas dome turpinās tiesāties ar firmu "Ebreju bērni" par īpašumu Barona ielā|website=nra.lv|access-date=2026-04-08|date=2012-08-07|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spektrs.com/visas-zinas/27-04-2012-latvija-no-rigas-domes-par-labu-%e2%80%9eebreju-berniem-tiesa-piedzina-117-miljonu-latu/|title=27.04.2012. Latvija: No Rīgas domes par labu „Ebreju bērniem” tiesa piedzina 1,17 miljonu latu|website=Spektrs.com|access-date=2026-04-08|language=en|archive-date=2025-12-16|archive-url=https://web.archive.org/web/20251216152748/https://spektrs.com/visas-zinas/27-04-2012-latvija-no-rigas-domes-par-labu-%E2%80%9Eebreju-berniem-tiesa-piedzina-117-miljonu-latu/}}</ref> 2017. gadā Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja atbalstīja ieceri teritoriju rezervēt [[Latvijas Basketbola savienība]]s iniciētam basketbola treniņu centra projektam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/rigas-dome-maina-planus-ebreju-skolas-vieta-varetu-but-basketbola-baze|title=Rīgas dome maina plānus – ebreju skolas vietā varētu būt basketbola bāze|website=[[LA.LV]]|access-date=2026-04-08|date=2017-02-27|language=lv}}</ref> 2021. gada 18. martā Ministru kabinets atbalstīja jaunas komandu sporta spēļu halles būvniecību un projektam piešķīra 13,65 miljonus eiro. Tā paša gada aprīlī Rīgas pašvaldība nolēma bez atlīdzības nodot valstij nekustamo īpašumu Krišjāņa Barona ielā 99C halles būvniecībai. Projektu sākotnēji īstenoja VSIA "Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions", bet pēc valsts sporta bāzu pārvaldības reorganizācijas 2022. gada septembrī tā īstenošanu pārņēma SIA "Latvijas Nacionālais sporta centrs".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/pieskir-papildu-finansejumu-komandu-sporta-spelu-halles-izveidei|title=Piešķir papildu finansējumu komandu sporta spēļu halles izveidei {{!}} Izglītības un zinātnes ministrija|website=www.izm.gov.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/b1fd8b19-c95b-4e06-b948-7be134191a26?|title=Anotācija|website=tapportals.mk.gov.lv|access-date=2026-08-23}}</ref> Sākotnēji halli bija paredzēts pabeigt līdz 2022. gada beigām, vēlāk termiņu pagarinot. 2022. gada novembrī valdība projektam piešķīra vēl 7,9 miljonus eiro, jo kopš sākotnējo izmaksu aprēķinu veikšanas bija būtiski pieaugušas būvmateriālu un citu resursu cenas. 2022. gada 22. decembrī tika noslēgts līgums ar būvuzņēmumu SIA "Arčers" par halles izbūvi; līguma summa bija 20,84 miljoni eiro bez PVN. Būvniecības nosacījumu izpilde būvatļaujā tika apstiprināta 2023. gada 14. aprīlī, pēc kā sākās būvdarbi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arcers.lv/sparu-svetki-komandu-sporta-spelu-halle/|title=Pacelts spāru vainags Komandu sporta spēļu hallē|last=Caballero.lv|website=Arčers|access-date=2026-08-23|date=2024-06-14|language=lv-LV|archive-date=2025-10-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20251005164217/https://www.arcers.lv/sparu-svetki-komandu-sporta-spelu-halle/}}</ref> Kopējās investīcijas sasniedza aptuveni 21 miljonu eiro, un darbus veica Latvijas Nacionālais sporta centrs sadarbībā ar [[Latvijas Basketbola savienība|Latvijas Basketbola savienību]] un citiem partneriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://citify.eu/en/latvijas-basketbola-savienibas-halle/|title=Komandu sporta spēļu halle - sports arena|website=citify.eu|access-date=2025-09-30|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/citi/20.10.2023-riga-top-komandu-sporta-spelu-halle-jaunbuves-pamatos-iemure-vestijuma-kapsulu.a528609/|title=Rīgā top komandu sporta spēļu halle, jaunbūves pamatos iemūrē vēstījuma kapsulu|website=www.lsm.lv|access-date=2026-08-23|language=lv}}</ref> Sākotnēji bija plānots pabeigt būvniecību līdz 2023. gada vasarai, taču projekts aizkavējās, un halli pieņēma ekspluatācijā tikai 2024. gada 19. decembrī, saņemot Būvniecības valsts kontroles biroja atzinumu. 2025. gadā halle kļuva par mājvietu pirmajiem lielajiem turnīriem, tostarp basketbola un volejbola sacensībām, un to aprīkoja ar pilnu sporta infrastruktūru, ieskaitot [[Starptautiskā Basketbola federācija|FIBA]] sertificētu koka grīdu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/basketbols/02052025-jauna_komandu_sporta_spelu_halle_riga_iep|title=Jaunā Komandu sporta spēļu halle Rīgā - iepirkuma finišs un pirmo spēļu gaidas|website=Sportacentrs.com|access-date=2025-09-30|date=2025-05-02|language=lv}}</ref> == Ēkas apraksts == Halle ir sešu stāvu ēka ar kopējo platību aptuveni {{nobr|{{sk|10000}} m²}}. Ēkas fasāde, īpaši uz [[Ērgļu iela (Rīga)|Ērgļu ielas]] pusi, veidota kā stikla konstrukcija ar metāla režģi. Galvenā sporta zāle atrodas pirmajā stāvā un ļauj izvietot līdz trim standartiem laukumiem saskaņā ar Starptautiskās Komandu spēļu sporta federācijas prasībām. Pieejamie sporta veidi ietver: * [[Basketbols|basketbolu]] * [[Volejbols|volejbolu]] * [[Rokasbumba|rokasbumbu]] * [[Florbols|florbolu]] * [[Telpu futbols|telpu futbolu]] * citus komandu sporta veidus, tostarp ratiņbasketbolu Halle aprīkota ar profesionālām ģērbtuvēm, tiesnešu un treneru telpām, noliktavām, sanitārajiem mezgliem un palīgtelpām. Sportistu ērtībām ir dienesta viesnīca ar 50 vietām, kā arī atpūtas zonas. Skatītājiem pieejamas stacionāras tribīnes ar vairāk nekā 690 sēdvietām, ko var papildināt ar transformējamām tribīnēm līdz 1700 papildu vietām. Kopumā halle var uzņemt līdz 2900 skatītājiem, tostarp 500 stāvvietas balkonos, 36 VIP vietas un 80 vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Ēka ir pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tostarp redzes un dzirdes traucējumiem. == Nozīme un izmantošana == Komandu sporta spēļu halle kļuvusi par svarīgu vietu Latvijas profesionālo komandu treniņiem un mājas spēlēm. Piemēram, basketbola komanda "[[Rīgas Zeļļi]]" izmantot halli savām spēlēm, tostarp aizvadīja tur sezonas pirmo spēli pret [[BK Ventspils]] 2025. gada 4. oktobrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bilesuserviss.lv/lat/biletes/sports/sezonas-pirmizrade-rigas-zelli-vs-bk-ventspils-480911/|title=Sezonas Pirmizrāde: Rīgas Zeļļi vs BK 'Ventspils' - 04.10.2025 - Komandu sporta spēļu halle|website=www.bilesuserviss.lv|access-date=2025-09-30|date=2025-10-18|language=lv}}{{Novecojusi saite}}</ref> Halle paredzēta arī starptautiskiem turnīriem. Pēc atklāšanas 2025. gadā plānots, ka halle kļūs par nozīmīgu centru amatieru un profesionāļu sportam, veicinot komandu sporta attīstību Rīgā un Latvijā kopumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lnsc.lv/sports/komandu-sporta-spelu-halle/komandu-sports/|title=Komandu sports Rīgā – LNSC halle treniņiem un sacensībām|website=www.lnsc.lv|access-date=2025-09-30}}</ref> Tā ir daļa no LNSC tīkla, kas ietver citas sporta bāzes, piemēram, [[Daugavas stadions (Rīga)|Daugavas stadionu]]. == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Sporta būves Latvijā]] [[Kategorija:Sports Rīgā]] [[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]] fl6bg3q4hscp3m71n4fx7xogesgsfad 0 612155 4548501 4362717 2026-11-12T06:09:26Z Biafra 13794 vismaz pašā bildē ir teikts, ka tas ir Gubraltārā. 4548501 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 250px | nosaukums = Berberu makaks | attēls = Gibraltar_Barbary_Macaques_BW_2015-10-26_14-07-28.jpg | att_izmērs = 230px | att_nosaukums = Berberu makaks [[Gibraltārs|Gibraltārā]] | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Primates | kārta_lv = Primāti | dzimta = Cercopithecidae | dzimta_lv = Mērkaķu dzimta | cilts = Papionini | cilts_lv = Paviānu cilts | ģints = Macaca | ģints_lv = Makaki | suga = Macaca sylvanus | suga_lv = Berberu makaks | binomial = Macaca sylvanus | autors = [[Carl Linnaeus|Linnaeus]], 1758 | izplatība = [[File:Macaca sylvanus range map.png|center|200px|Berberu makaka izplatības areāls]] | kategorijas = nē }} '''Berberu makaks''' (''Macaca sylvanus'') jeb '''magots''' ir pērtiķu suga no [[Makaki|makaku]] ģints (''Macaca'') un [[Pērtiķi|pērtiķu]] dzimtas (''Cercopithecidae''). Tā ir vienīgā makaku suga, kas savvaļā sastopama ārpus [[Āzija]]s, kā arī vienīgais pērtiķu veids, kas dabiski dzīvo [[Eiropa|Eiropā]] ([[Gibraltārs|Gibraltārā]]). Berberu makaks tiek uzskatīts par vienu no senākajiem makaku ģints pārstāvjiem. Ģenētiskie un morfoloģiskie pētījumi liecina, ka šī suga no Āzijas makakiem atdalījusies aptuveni pirms 5—7 miljoniem gadu. == Izplatība == Berberu makaki savvaļā dzīvo [[Ziemeļāfrika]]s kalnu apgabalos — [[Atlasa kalni|Atlasa]] un [[Rifa kalni|Rifa]] kalnos [[Maroka|Marokā]] un [[Alžīrija|Alžīrijā]]. Agrāk sugas izplatības areāls bija plašāks, ietverot arī daļu Tunisijas un Vidusjūras piekrastes reģionu. Eiropā šī suga sastopama tikai [[Gibraltārs|Gibraltārā]], kur neliela populācija dzīvo dabiskos apstākļos. Šie dzīvnieki, iespējams, tika ievesti cilvēku darbības rezultātā, un mūsdienās tie tiek aizsargāti kā unikāls bioloģisks un kultūrvēsturisks fenomens. == Morfoloģija == Berberu makaks ir vidēja lieluma pērtiķis bez [[aste]]s, kas ārēji atgādina dažus citu reģionu pērtiķus, piemēram, paviānus. * Ķermeņa garums: 55—70 cm * Svars: tēviņi 12—15 kg, mātītes 8—11 kg * Apkārtējā krāsa: dzeltenīgi brūna ar gaišāku vēdera daļu * Aste: reducēta līdz īsam rudimentam (1—2 cm) Bieza un blīva apmatojuma dēļ šī suga ir labi pielāgota dzīvībai kalnainos apgabalos ar ievērojamām temperatūras svārstībām. == Dzīvesveids un uzvedība == Berberu makaki ir [[Diennakts|dienakti]] aktīvi un dzīvo gan uz zemes, gan kokos. Tie veido sociālas grupas no 10 līdz pat 100 īpatņiem ar izteiktu hierarhisku struktūru. Atšķirībā no daudzām citām primātu sugām, tēviņi aktīvi piedalās mazuļu aprūpē, kas stiprina sociālās saites grupā. Uzturā dominē augļi, lapas, zāles, saknes un dažādi bezmugurkaulnieki. Ziemas mēnešos, kad pārtikas ir mazāk, makaki barojas arī ar koku mizu un garšaugiem. == Vairošanās == Vairošanās sezona parasti sākas vēlā rudenī un turpinās ziemas mēnešos. Grūsnība ilgst aptuveni 165 dienas, un parasti piedzimst viens mazulis. Māte to zīda vairākus mēnešus, bet tēviņi bieži palīdz sargāt un apkopt mazuļus, neatkarīgi no bioloģiskās radniecības. == Aizsardzības statuss == Saskaņā ar Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības (IUCN) datiem, ''Macaca sylvanus'' ir klasificēta kā apdraudēta suga (''Endangered'').<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Benrabah|first=M|last2=Waters|first2=Siân|last3=(PSG)|first3=Janette Wallis|last4=Pilot|first4=M|last5=Majolo|first5=B|date=2016-08-04|title=IUCN Red List of Threatened Species: Macaca sylvanus|url=https://www.iucnredlist.org/species/12561/50043570|journal=IUCN Red List of Threatened Species}}</ref> Galvenie apdraudējuma faktori ir mežu izciršana, dzīvotņu fragmentācija un nelegāla tirdzniecība ar mazuļiem kā mājdzīvniekiem. [[Maroka|Marokā]] un [[Alžīrija|Alžīrijā]] notiek vairāki saglabāšanas projekti, kas ietver populācijas monitoringu, izglītošanas kampaņas un aizsargājamo teritoriju paplašināšanu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pērtiķi]] [[Kategorija:Makaki]] 6szlyl8edouk4uadlu4jki5ixenc9uc 0 614578 4548457 4479483 2026-11-12T03:44:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548457 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Kārlis Upītis | vārds_orig = | attēls = Kārlis Upītis.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = "Dzimtenes Atbalss" redaktors Kārlis Upītis (1915—1917) | dz_dat_alt = | dz_gads = 1894 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 25 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Dzērbenes pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = pēc 1941. gada | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = {{vieta|PSRS}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = Kārlis Grīvs<ref name=":0">[https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?_gl=1*1264351*_ga*ODI3ODIzOTE2LjE3MzcxMzEyODg.*_ga_63TQS0TRXR*czE3NjgzMzYyODQkbzYwJGcwJHQxNzY4MzM2Mjg0JGo2MCRsMCRoMA..#panel:pp|issue:1191065|article:DIVL334|page:28 Pasta-Telegrāfa Dzīve, Nr.5 (01.05.1939)]</ref> | nodarbošanās = žurnālists, sabiedriskais darbinieks, publicists | rakstīšanas valoda = [[latviešu valoda]] | periods = | žanri = [[publicistika]] | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = jā }} '''Kārlis Upītis''', arī '''Kārlis Upīts''' (1894—?) bija [[Latvieši|latviešu]] žurnālists, sabiedriskais darbinieks un publicists. Viens no [[Latviešu Nacionāldemokrātu partija|Latviešu Nacionāldemokrātu partijas]] dibinātājiem (1917). == Dzīvesgājums == Dzimis {{dat|1894|4|25}} [[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes pagasta]] Lejasvaitiņos. Mācījās [[Lodes pagasts|Lodes]] pagastskolā un [[Vecpiebalgas draudzes skola|Vecpiebalgas draudzes skolā]]. Kopš 1912. gada strādāja kā žurnālists laikrakstos "[[Jaunā Dienas Lapa]]", "Latvija" un "[[Dzimtenes Vēstnesis]]" un žurnālā "Rīts". 1917. gadā absolvēja [[A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte|A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātes]] Tautsaimniecības juridisko fakultāti un strādāja par laikraksta "[[Dzimtenes Atbalss]]" redaktoru [[Maskava|Maskavā]], kur aģitēja par [[Latvijas neatkarības idejas|Latvijas neatkarību]]. Piedalījās [[Latviešu Nacionāldemokrātu partija|Latviešu Nacionāldemokrātu partijas]] dibināšanā, bija aktīvs [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|latviešu bēgļu]] aprindās un piedalījās [[Latvju kareivju nacionālā savienība|Latvju kareivju nacionālās savienības]] Maskavas nodaļas darbībā. [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] laikā 1918. gadā tika apcietināts par [[Baltā kustība|pretlieliniecisku]] darbību un trīs mēnešus tika turēts cietumā kopā ar [[Frīdrihs Briedis|Frīdrihu Briedi]]. [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1919. gadā atgriezās Latvijā un slēpās no [[Boļševiki|lieliniekiem]]. Pēc tam atkal devās uz [[Krievijas SFPR|Krieviju]], bet 1921. gadā atgriezās dzimtenē. Pēc kara strādāja "[[Latvijas Sargs]]", "Latvijas Vēstnesis", "[[Latvijas Kareivis]]", "Latvija", "[[Pēdējā Brīdī]]", "[[Brīvā Zeme]]" u.c. laikrakstos. Bija [[Latvijas Dzelzceļnieku biedrība|Latvijas Dzelzceļnieku biedrības]] dibinātājs un vadītājs. Kopš 1924. gada bija žurnālu "Dzelzceļnieks" un "Semafors" ({{val-ru|Семафор}}) redaktors. No 1933. gada vadīja laikrakstu "Jaunais Ceļš". Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1941. gadā tika apcietināts un varmācīgi izsūtīts no Latvijas.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=864|title=Kārlis Upītis|website=Cēsu Centrālā Bibliotēka|access-date=2025-11-18|language=lv|archive-date=2025-01-17|archive-url=https://web.archive.org/web/20250117142828/http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=864}}</ref> == Darbi == K. Upītis bija vairāku grāmatu autors: * "Vai žīdisms dabūs virsroku?" (1922) * "Pulkvedis Fr. Briedis Golgātas gaitā" (1925, 1963)<ref name=":1" /> * "Latvijas Dzelzceļnieku biedrības darbība un sasniegumi 1930.gadā" (1931)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.railwaymuseum.lv/en/collection-online/iespieddarbs-kupitisldzcb-darbiba-un-sasniegumi |title=Iespieddarbs: K.Upītis,LDzcB darbība un sasniegumi |website=www.railwaymuseum.lv |access-date=2025-11-20 |language=lv |archive-date=2026-02-13 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260213231504/https://www.railwaymuseum.lv/en/collection-online/iespieddarbs-kupitisldzcb-darbiba-un-sasniegumi }}</ref> * "Jauni ceļi arodkustībā" (1931) * "Nacionālisms un sociālās problēmas" (1933) * "Nacionālās arodkustības gaitas" (1936)<ref name=":1" /> * "Latvijas neatkarības doma bēgļu laikos" (1939){{nepieciešama atsauce}} * "Latvijas Dzelzceļnieku biedrība kā jaunu ceļu lauzēja arodnieciskā kustībā", * "Kā darba ļaudīm tikt pie turības?" Bija arī monogrāfijas "Latvijas dzelzceļi (1918–38)" (1938) redaktors.<ref name=":0" /> == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], * [[Aizsargu Nopelnu krusts|Aizsargu Nopelnu Krusts]], * [[Atzinības krusts]], IV šķira (1938) * [[Latvijas Aviācijas pulks|Latvijas Aviācijas pulka]] goda nozīme, * [[Latvijas Dzelzceļnieku biedrība|Latvijas Dzelzceļnieku biedrības]] goda nozīme, * Somijas dzelzceļnieku centrālās organizācijas goda nozīme.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Upītis, Kārlis}} [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Cēsu novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas pilsoņu kara dalībnieki]] [[Kategorija:Dzimtenes un brīvības aizsardzības savienības biedri]] [[Kategorija:Latviešu Nacionāldemokrātu partijas politiķi]] [[Kategorija:Latviešu žurnālisti]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Latviešu rakstnieki]] [[Kategorija:Padomju represiju upuri]] [[Kategorija:Atzinības krusta virsnieki]] ijmplf1z25xtvd2xr25ijfyk3wyg2qt 0 615638 4548274 4418672 2026-11-11T15:23:54Z Bendžamins 76862 4548274 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Anna Manjāni | vārds_orig = ''Anna Magnani'' | attēls = Anna Magnani - portrait.tif | attēla izmērs = | komentārs = Anna Manjāni 1961. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1908|3|7}} | dz. vieta = {{flagicon image|Flag of Italy (1861-1946) crowned.svg}} [[Roma]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (tagad {{ITA}}) | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1973|9|26|1908|3|7}} | miršanas vieta = {{vieta|Itālija|Roma}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1928–1972 | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = [[28. Kinoakadēmijas balva|1955]]: [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]] ("[[Tetovētā roze]]") | BFTMAbalva = 1956: Labākā ārzemju aktrise galvenajā lomā ("Tetovētā roze") | zeltaglobusabalva = 1955: [[Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise drāmas filmā]] ("Tetovētā roze") | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Anna Manjāni''' ({{val|it|Anna Magnani}}; dzimusi {{dat|1908|3|7}}, mirusi {{dat|1973|9|26}}) bija [[Itālija]]s kino un teātra aktrise, viena no nozīmīgākajām 20. gadsimta [[Itālijas kino]] personībām un spilgta pēckara itāļu [[neoreālisms|neoreālisma]] pārstāve. Viņa īpaši saistās ar neoreālisma virzienu, kurā iemiesoja spēcīgas sievietes — strādnieces, mātes un marginālus pilsētas tēlus —, bieži vien psiholoģiski sarežģītas un traģiskas varones, padarot šos tēlus par žanra atpazīstamiem simboliem. Manjāni aktierspēli raksturo dabiskums, emocionāla intensitāte, spēcīga klātbūtne un izteikta sociālā līdzjūtība, kas būtiski ietekmējusi gan itāļu kino attīstību, gan starptautisko priekšstatu par neoreālisma estētiku. Starptautisku ievērību viņa ieguva ar lomām [[Roberto Rosellīni]] filmā "[[Roma — atvērta pilsēta]]" (''Roma, città aperta'', 1945), kā arī filmās ''[[L’amore]]'' (1948) un "[[Visskaistākā]]" (1951), kas nostiprināja viņas statusu Eiropas kino kontekstā. 1955. gadā Manjāni atveidoja Serafinu Dellu Rosi filmā "[[Tetovētā roze]]" (''The Rose Tattoo'', režisors [[Daniels Manns]]), kas veidota pēc [[Tenesijs Viljamss|Tenesija Viljamsa]] lugas motīviem un rakstīta tieši viņai; par šo lomu aktrise saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]", kļūstot par pirmo itālieti un vienu no pirmajām aktrisēm, kurai angļu valoda nav dzimtā valodā, kas ieguvusi šo apbalvojumu. Viņas nozīmīgāko darbu vidū bieži min arī filmas ''[[Mamma Roma]]'' (1962), ''[[Wild Is the Wind]]'' (1957) un ''[[The Fugitive Kind]]'' (1960), kurās Manjāni konsekventi attīsta intensīvu, emocionālu aktierspēli. Viņa palikusi Itālijas kultūras vēsturē kā aktrise, kuras darbi veido vienu no Itālijas kino kanona atskaites punktiem un ilgstoši ietekmē sievietes tēla interpretāciju Eiropas kino. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise galvenajā lomā (Oskars)}} {{Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Manjāni, Anna}} [[Kategorija:1908. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1973. gadā mirušie]] [[Kategorija:Itālijas kinoaktrises]] [[Kategorija:BAFTA balvas kategorijā “Labākā aktrise” laureātes]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] a79qjo8yshc815g4ajrl8u45ul602uu 4548286 4548274 2026-11-11T16:38:33Z Meistars Joda 781 4548286 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Anna Manjāni | vārds_orig = ''Anna Magnani'' | attēls = Anna Magnani - portrait.tif | attēla izmērs = | komentārs = Anna Manjāni 1961. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dat|1908|3|7}} | dz. vieta = {{flagicon image|Flag of Italy (1861-1946) crowned.svg}} [[Roma]], [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas Karaliste]] (tagad {{ITA}}) | miršanas datums = {{miršanas datums un vecums|1973|9|26|1908|3|7}} | miršanas vieta = {{vieta|Itālija|Roma}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1928–1972 | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = [[28. Kinoakadēmijas balva|1955]]: [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]] ("[[Tetovētā roze]]") | BFTMAbalva = 1956: Labākā ārzemju aktrise galvenajā lomā ("Tetovētā roze") | zeltaglobusabalva = 1955: [[Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)|Labākā aktrise drāmas filmā]] ("Tetovētā roze") | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Anna Manjāni''' ({{val|it|Anna Magnani}}; dzimusi {{dat|1908|3|7}}, mirusi {{dat|1973|9|26}}) bija [[Itālija]]s kino un teātra aktrise, viena no nozīmīgākajām 20. gadsimta [[Itālijas kino]] personībām un spilgta pēckara itāļu [[neoreālisms|neoreālisma]] pārstāve. Viņa īpaši saistās ar neoreālisma virzienu, kurā iemiesoja spēcīgas sievietes — strādnieces, mātes un marginālus pilsētas tēlus —, bieži vien psiholoģiski sarežģītas un traģiskas varones, padarot šos tēlus par žanra atpazīstamiem simboliem. Manjāni aktierspēli raksturo dabiskums, emocionāla intensitāte, spēcīga klātbūtne un izteikta sociālā līdzjūtība, kas būtiski ietekmējusi gan itāļu kino attīstību, gan starptautisko priekšstatu par neoreālisma estētiku. Starptautisku ievērību viņa ieguva ar lomām [[Roberto Rosellīni]] filmā "[[Roma — atvērta pilsēta]]" (''Roma, città aperta'', 1945), kā arī filmās ''[[L’amore]]'' (1948) un "[[Visskaistākā]]" (1951), kas nostiprināja viņas statusu Eiropas kino kontekstā. 1955. gadā Manjāni atveidoja Serafinu Dellu Rosi filmā "[[Tetovētā roze]]” (''The Rose Tattoo'', režisors Daniels Manns), kas uzņemta pēc [[Tenesijs Viljamss|Tenesija Viljamsa]] lugas motīviem. Luga bija sarakstīta īpaši Manjāni. Par šo lomu aktrise saņēma [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise galvenajā lomā]]”, kļūstot par pirmo itālieti, kas ieguvusi šo apbalvojumu, un vienu no pirmajām aktrisēm, kurām angļu valoda nebija dzimtā valoda. Viņas nozīmīgāko darbu vidū bieži min arī filmas ''[[Mamma Roma]]'' (1962), ''[[Wild Is the Wind]]'' (1957) un ''[[The Fugitive Kind]]'' (1960), kurās Manjāni konsekventi attīsta intensīvu, emocionālu aktierspēli. Viņa palikusi Itālijas kultūras vēsturē kā aktrise, kuras darbi veido vienu no Itālijas kino kanona atskaites punktiem un ilgstoši ietekmē sievietes tēla interpretāciju Eiropas kino. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aktieru ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{Labākā aktrise galvenajā lomā (Oskars)}} {{Labākā aktrise drāmas filmā (Zelta globusa balva)}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Manjāni, Anna}} [[Kategorija:1908. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1973. gadā mirušie]] [[Kategorija:Itālijas kinoaktrises]] [[Kategorija:BAFTA balvas kategorijā “Labākā aktrise” laureātes]] [[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas aktrises]] mcrnty1f62rsvcei8spqldmdyt442cr 3 616087 4548292 4372948 2026-11-11T17:11:56Z Civvì 65051 Civvì pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Rodrigo Lūsis]] uz [[Dalībnieka diskusija:VallumSeloniae]], neatstājot pāradresāciju: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Rodrigo Lūsis|Rodrigo Lūsis]]" to "[[Special:CentralAuth/VallumSeloniae|VallumSeloniae]]" 4372948 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Rodrigo Lūsis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2025. gada 4. decembris, plkst. 18.06 (EET) 7bpz9moktvxfd6anzwf98lgy4ja280c 0 619435 4548301 4546128 2026-11-11T17:44:22Z DrewAir 91233 /* Novembris */ 4548301 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = +17,0 °C |sep temp = +13,9 °C |okt temp = +9,5 °C |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = 91,5 mm |sep nokr = 100,6 mm |okt nokr = 39,5 mm |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,5 °C '''2026. gada oktobris''' bija par 2,7 °C virs mēneša normas, kļūstot par 3. siltāko oktobri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2006. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,0 °C tika novērota 19. oktobrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 1. oktobrī Ventspilī. Vidējā gaisa temperatūra oktobrī bija virs normas visas izņemot vienu dienu. Mēneša laikā sasniegti 3 maksimālās diennakts gaisa temperatūras rekordi un 1 atkārtots rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 39,5 mm, kas ir 47% zem mēneša normas (74,8 mm). Visvairāk nokrišņu (94,1 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē – 14,0 mm. Vidēji Latvijā oktobrī bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Vičakos – 12 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 88% – no 85% Ainažos, Liepājā un Ventspilī līdz 92% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (28,0 m/s) tika novērotas 9. oktobrī Ventspilī. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,7 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,6 °C tika novērota 3. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 1. oktobrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 14,5 mm, kas ir 41% zem dekādes normas (24,6 mm). Visvairāk nokrišņu (32,3 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kalnciemā – 3,3 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 2,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Siguldā – 4 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Mērsragā, Piedrujā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 87% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (28,0 m/s) tika novērotas 9. oktobrī Ventspilī. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,0 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,0 °C tika novērota 19. oktobrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 16. oktobrī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 11,5 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (23,9 mm). Visvairāk nokrišņu (39,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē – 0,2 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 4 diennaktis, bet Dobelē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 88% – no 84% Ainažos, Kolkā un Rūjienā līdz 95% Bauskā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 14. oktobrī Liepājā. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,9 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −0,8 °C tika novērota 21. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,6 °C tika novērota 21. oktobrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 13,4 mm, kas ir 49% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,9 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Rūjienā – 4,0 mm. Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 6 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 89% – no 86% Ainažos, Skultē un Ventspilī līdz 94% Dobelē un Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 25. oktobrī Liepājā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> * [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā. * [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes. * [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.<ref>[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=04&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}</ref> [[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]] * [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}</ref> * [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}</ref> Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C. * [[10. septembris]]: ** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}</ref> ** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref><ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.<ref>[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.<ref>[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1789948800&end_time=86100&start_date=1789948800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}</ref> Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}</ref> * [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}</ref> * [[25. septembris]] — reģionā no Kurzemes ziemeļiem līdz Vidzemei, kā arī Rīgā ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.<ref> [https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}</ref> Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=25&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s. * [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}</ref> Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}</ref> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — anticiklona ietekmē valsts rietumu un centrālajos rajonos valdīja sauss, saulains un ļoti silts laiks, pūšot austrumu, dienvidaustrumu vējam, gaiss iesila līdz +16, +19 grādiem, Kurzemes piekrastē līdz +20 grādiem, savukārt [[Ventspils|Ventspilī]] termometra stabiņš sasniedza pat +21,6 °C, atkārtojot [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gada]] siltuma rekordu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2105678481258627542 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|1|SK}}</ref> Austrumu rajonos bija pārsvarā mākoņains un vēsāks laiks, gaisa temperatūra daudzviet nepārsniedza +12, +16 grādus. * [[6. oktobris]] — neierasti atbilstoši oktobrim silta nakts, minimālā gaisa temperatūra visā valstī bija +11, +16 grādi, diezgan līdzīga temperatūra saglabājās arī dienā, uzspīdot saulei, vietām valsts dienvidu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +18 grādiem.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mx4c5r2frs2m Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|10|5|SK}}</ref> Dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas daudzviet [[piekraste|piekrastē]] pārsniedza 12 m/s, stiprākās brāzmas nakts vidū un no rīta tika reģistrētas Ventspilī un Liepājā (pie ostas) — 18 m/s. * [[9. oktobris]] — ciklona centram pietuvojoties Latvijas teritorijai no ziemeļrietumiem, valstī tika piedzīvota pirmā rudens [[vētra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2108198018474271150 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|8|SK}}</ref> Būtiska vēja pastiprināšanās sākās no rīta Kurzemes piekrastē, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20–21 m/s, dienā jau plašākā teritorijā vēja brāzmas sasniedza 15–20 m/s, bet stiprākais vējš līdz plkst. 16.00 tika novērots Liepājā — 25 m/s. Vakarā vējš pastiprinājās arī līča piekrastē, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] brāzmās sasniedzot 22,3 m/s, savukārt spēcīgākās vēja brāzmas tika fiksētas Ventspilī — 28 m/s, Liepājā pie ostas — 25,4 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2108637954121879994 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|9|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/09.10.2026-kurzemes-piekraste-brazmas-sasniegusas-28-ms.a666973/ Kurzemes piekrastē brāzmas sasniegušas 28 m/s], lsm.lv, {{dat|2026|10|9|SK}}</ref> Ciklons atnesa arī plašu lietus zonu, visvairāk lija [[Vidzeme|Vidzemes]] rietumos un valsts austrumos, kur vietām nolija līdz un vairāk par 20 mm. * [[10. oktobris]] — nakts sākumā piekrastes rajonos pūta stiprs rietumu vējš. Ventspilī un [[Rīga|Rīgas]] ziemeļos (Daugavgrīvā) vēja brāzmas sasniedza 20–22 m/s, uz rīta pusi vējš daudzviet pierima, bet dienas gaitā atkal pieņemās spēkā, Kurzemes piekrastē vakarā [[vējš]] brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s. Līdz agram rītam valstī kopumā tika saņemti 38 pieteikumi, kas saistīti ar vēja nodarītajiem postījumiem, lielākā daļa Kurzemē.<ref> [https://www.tvnet.lv/8561985/ugunsdzeseji-saistiba-ar-stipro-veju-sanemusi-38-izsaukumus-visvairak-kurzeme Ugunsdzēsēji saistībā ar stipro vēju saņēmuši 38 izsaukumus; visvairāk – Kurzemē], tvnet.lv, {{dat|2026|10|10|SK}}</ref> * [[11. oktobris]] — jūras piekrastē Kurzemē un Kurzemes iekšzemes novados tika reģistrēts [[pērkona negaiss]], kura laikā lokāli stipri lija, tika fiksēta arī krusa.<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1791676800&end_time=75600&start_date=1791676800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|10|11|SK}}</ref> Citi nokrišņu mākoņi, kas vietām atnesa mēreni stipras [[lietusgāzes]], vakarā šķērsoja Zemgali, Rīgas apkārtni un Vidzemes rietumu daļu. * [[14. oktobris]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Alūksnē sasniedza –0,2 °C, līdz ar to pirmo reizi rudens sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem nulles, šī bija vēlākais reģistrētais pirmais sals rudenī, iepriekš vēlākais pirmais rudens sals tika fiksēts [[1991. gada laikapstākļi Latvijā|1991. gada]] un [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] 12. oktobrī. Saskaņā ar "[[Latvija|Latvijas]] [[Valsts]] [[ceļš|ceļu]]" datiem uz [[A3]] šosejas starp Strenčiem un [[Valka|Valku]] īsi pēc pusnakts bija –0,9 grādi. Gulbenes un Rūjienas novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz +1, +2 grādiem, pārējā valstī gaiss atdzisa līdz +4, +8 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2110358871688519855 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|14|SK}}</ref> * [[16. oktobris]] — daļā valsts no rīta bija mainīgs mākoņu daudzums, Latgalē — pārsvarā skaidras debesis, šo faktoru ietekmē daudzviet valsts austrumos tika novērota [[salna]]. Dzestrākais rīts valdīja [[Madona|Madonā]], kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,2 °C, simbolisks sals tika fiksēts arī Daugavpilī (–0,9 °C) un [[Dagda|Dagdā]] (–0,3 °C), bet Gulbenē bija precīzi nulle grādu.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2111004924142031191 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|16|SK}}</ref> Vietām laiks bija miglains, sliktākā redzamība agrā rītā bija 100–400 metri dažviet Zemgalē, kā arī Alūksnes, Dagdas, [[Daugavpils]] un Gulbenes novērojumu stacijā. * [[19. oktobris]] — aukstākā nakts kopš pavasara: valsts lielākājā daļā debesis bija skaidras un tika fiksēta [[salna]], gaisa temperatūra svarstījās –2, +2 grādu robežās, bet viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz –3 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2112065952632488222 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|19|SK}}</ref> Piekrastes zonā, no aptuveni [[Ventspils]] līdz [[Engure|Engurei]], Rīgas līča un jūras ietekmē nekļuva vēsāks par +4, +8 grādiem, arī Latgales dienvidu daļā mākoņu dēļ gaisa temperatūra vietām nenoslīdēja zem +4 grādiem.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2112067882624614875 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|19|SK}}</ref> * [[21. oktobris]] — visā valsts teritorijā, līdz ar austrumu–dienvidaustrumu vēju valdīja pārsvarā saulains, sauss un ļoti silts laiks, gaisa temperatūra daudzviet paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, ar vissiltāko Ventspilī, +16,6 °C. Skultē ([[Saulkrasti|Saulkrastu]] pusē) gaiss iesila līdz +15,6 °C, kur tika labots vietējas nozīmes siltuma rekords, +15 grādu atzīme tika sasniegta arī [[Ainaži|Ainažos]], Rīgā un [[Priekuļi|Priekuļos]]. Vēsāks laiks (līdz +12 grādiem) bija valsts ziemeļaustrumos un Kurzemes dienvidrietumos, kur bija vairāk mākoņu.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=10&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 10/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[26. oktobris]] — īsi pēc pusnakts Rūjienā un Zosēnos tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Rūjiena|Rūjienā]] termometra stabiņš paaaugstinājās līdz +13,5 °C, Zosēnos — līdz +12,9 °C.<ref> [https://www.tvnet.lv/8571217/rujiena-un-zosenos-parspets-26-oktobra-siltuma-rekords Rūjienā un Zosēnos pārspēts 26. oktobra siltuma rekords], tvnet.lv, {{dat|2026|10|26|SK}}</ref> Pāri valsts teritorijai virzījās nokrišņu zona, valsts austrumu rajonos vietām ilgstoši lija, rietumu un centrālajos rajonos lija īslaicīgi, bet dažviet mēreni stipri. Pastiprinājās dienvidu, dienvidrietumu vējš, pirms pusnakts stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Liepājā (piekrastē) — līdz 19 m/s. * [[30. oktobris]] — centrālajiem rajoniem un Vidzemei pāri virzījās nokrišņu [[mākoņi]], daudzviet, īpaši vakarā nesot īslaicīgas lietusgāzes, vairāk lietus zona šķērsoja Rīgu un tās apkārtni, Rīgas novērojumu stacijās nolija 7 mm centrā un nepilni 9 mm pilsētas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8574064/piektdiena-daudzviet-atnesis-lietu Piektdiena daudzviet atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|10|30|SK}}</ref> === Novembris === * [[4. novembris]] — rīta agrumā gaiss daudzviet atdzisa 0, –2 grādiem, līdz ar to vietām, tostarp Rīgas apkārtnē uz ceļiem izveidojās [[apledojums]], uz valsts galvenajiem autoceļiem apgrūtināti braukšanas apstākļi bija uz Vidzemes šosejas ([[A2]]) posmā no [[Vangaži|Vangažiem]] līdz [[Sigulda|Siguldai]], kā arī uz Valmieras šosejas ([[A3]]) posmā no [[Murjāņi|Murjāņiem]] līdz [[Ragana (ciems)|Raganai]].<ref> [https://www.la.lv/pirmais-nopietnais-parbaudijums-autovaditajiem-rigas-apkartne-celus-klaj-apledojum Pirmais nopietnais pārbaudījums autovadītājiem – Rīgas apkārtnē ceļus klāj apledojums], la.lv, {{dat|2026|11|4|SK}}</ref> * [[7. novembris]]: ** Teju visās valsts austrumu rajonos, Vidzemē, daļā Zemgales un Kurzemes vidienē termometra stabiņš naktī noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu tīklā bija [[Zīlāni|Zīlānos]] un Daugavpilī, kur gaiss atdzisa līdz –3,0 °C, kā arī [[Skrīveri|Skrīveros]], –3,2 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2118959391252807697 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|11|7|SK}}</ref> Ārpus novērojumu stacijām vietām Vidzemes augstienē gaisa temperatūra noslīdēja līdz –5 grādiem.<ref> [https://x.com/meteozinas/status/2118932715785638109 Jānis Trallis], x.com, {{dat|2026|11|7|SK}}</ref> Virs nulles temperatūra saglabājās pārsvarā Kurzemē un piekrastē, [[Ventspils]] novērojumu stacijā nekļuva vēsāks par +7,7 grādiem. ** Rēzeknes novadā no rīta tika reģistrēts 2026./2027. gada sezonas pirmais slapjais [[sniegs]], snigšana bija neliela un sniega sega neveidojās.<ref> [https://www.apollo.lv/8579088/latgale-snidzis-pirmais-sniegs Latgalē snidzis pirmais sniegs], apollo.lv, {{dat|2026|11|7|SK}}</ref> * [[11. novembris]] — daudzviet valsts austrumu daļā, piemērām, Madonas, [[Jēkabpils]], Alūksnes, [[Gulbene|Gulbenes]] pusē, sniga, izveidojās plāna sniega kārtiņa, bet valsts novērojumu stacijās sniegs nebija nomērīts.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2120464683752652933 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|11|11|SK}}</ref> Ziņas par pirmām sniegpārslām iepriekšējās dienas vakarā tika saņemtas [[Ogre|Ogres]], Rīgas, Ķekavas un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē.<ref> [https://www.ogrenet.lv/novada/milzigas-parslas-ogres-novada-noverots-pirmais-sniegs-22299 "Milzīgas pārslas!" Ogres novadā novērots pirmais sniegs], ogrenet.lv, {{dat|2026|11|11|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|27,4}} | {{Temperatūras krāsa|21,5}} | {{Temperatūras krāsa|20,3}} | {{Temperatūras krāsa|21,6}} | {{Temperatūras krāsa|15,4}} | {{Temperatūras krāsa|16,6}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|15,5}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|12,1}} | {{Temperatūras krāsa|11,7}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|8,9}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|5,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} | {{Temperatūras krāsa|1,8}} | {{Temperatūras krāsa|1,6}} | {{Temperatūras krāsa|–3,0}} | {{Temperatūras krāsa|–0,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +20,2&nbsp;°C&nbsp;— [[18. jūlijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[6. augusts]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[21. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] h3t5dlhn768vfh4un5jjsofp3juq1k4 4548421 4548301 2026-11-12T00:57:07Z Biafra 13794 4548421 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = +17,0 °C |sep temp = +13,9 °C |okt temp = +9,5 °C |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = 91,5 mm |sep nokr = 100,6 mm |okt nokr = 39,5 mm |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,5 °C '''2026. gada oktobris''' bija par 2,7 °C virs mēneša normas, kļūstot par 3. siltāko oktobri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2006. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,0 °C tika novērota 19. oktobrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 1. oktobrī Ventspilī. Vidējā gaisa temperatūra oktobrī bija virs normas visas izņemot vienu dienu. Mēneša laikā sasniegti 3 maksimālās diennakts gaisa temperatūras rekordi un 1 atkārtots rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 39,5 mm, kas ir 47% zem mēneša normas (74,8 mm). Visvairāk nokrišņu (94,1 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē – 14,0 mm. Vidēji Latvijā oktobrī bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Vičakos – 12 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 88% – no 85% Ainažos, Liepājā un Ventspilī līdz 92% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (28,0 m/s) tika novērotas 9. oktobrī Ventspilī. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,7 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,6 °C tika novērota 3. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 1. oktobrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 14,5 mm, kas ir 41% zem dekādes normas (24,6 mm). Visvairāk nokrišņu (32,3 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kalnciemā – 3,3 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 2,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Siguldā – 4 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Mērsragā, Piedrujā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 87% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (28,0 m/s) tika novērotas 9. oktobrī Ventspilī. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,0 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,0 °C tika novērota 19. oktobrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 16. oktobrī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 11,5 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (23,9 mm). Visvairāk nokrišņu (39,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē – 0,2 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 4 diennaktis, bet Dobelē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 88% – no 84% Ainažos, Kolkā un Rūjienā līdz 95% Bauskā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 14. oktobrī Liepājā. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,9 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −0,8 °C tika novērota 21. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,6 °C tika novērota 21. oktobrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 13,4 mm, kas ir 49% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,9 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Rūjienā – 4,0 mm. Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 6 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 89% – no 86% Ainažos, Skultē un Ventspilī līdz 94% Dobelē un Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 25. oktobrī Liepājā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> * [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā. * [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes. * [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.<ref>[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=04&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}</ref> [[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]] * [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}</ref> * [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}</ref> Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C. * [[10. septembris]]: ** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}</ref> ** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref><ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.<ref>[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.<ref>[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1789948800&end_time=86100&start_date=1789948800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}</ref> Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}</ref> * [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}</ref> * [[25. septembris]] — reģionā no Kurzemes ziemeļiem līdz Vidzemei, kā arī Rīgā ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.<ref> [https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}</ref> Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=25&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s. * [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}</ref> Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}</ref> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — anticiklona ietekmē valsts rietumu un centrālajos rajonos valdīja sauss, saulains un ļoti silts laiks, pūšot austrumu, dienvidaustrumu vējam, gaiss iesila līdz +16, +19 grādiem, Kurzemes piekrastē līdz +20 grādiem, savukārt [[Ventspils|Ventspilī]] termometra stabiņš sasniedza pat +21,6 °C, atkārtojot [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gada]] siltuma rekordu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2105678481258627542 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|1|SK}}</ref> Austrumu rajonos bija pārsvarā mākoņains un vēsāks laiks, gaisa temperatūra daudzviet nepārsniedza +12, +16 grādus. * [[6. oktobris]] — neierasti atbilstoši oktobrim silta nakts, minimālā gaisa temperatūra visā valstī bija +11, +16 grādi, diezgan līdzīga temperatūra saglabājās arī dienā, uzspīdot saulei, vietām valsts dienvidu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +18 grādiem.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mx4c5r2frs2m Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|10|5|SK}}</ref> Dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas daudzviet [[piekraste|piekrastē]] pārsniedza 12 m/s, stiprākās brāzmas nakts vidū un no rīta tika reģistrētas Ventspilī un Liepājā (pie ostas) — 18 m/s. * [[9. oktobris]] — ciklona centram pietuvojoties Latvijas teritorijai no ziemeļrietumiem, valstī tika piedzīvota pirmā rudens [[vētra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2108198018474271150 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|8|SK}}</ref> Būtiska vēja pastiprināšanās sākās no rīta Kurzemes piekrastē, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20–21 m/s, dienā jau plašākā teritorijā vēja brāzmas sasniedza 15–20 m/s, bet stiprākais vējš līdz plkst. 16.00 tika novērots Liepājā — 25 m/s. Vakarā vējš pastiprinājās arī līča piekrastē, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] brāzmās sasniedzot 22,3 m/s, savukārt spēcīgākās vēja brāzmas tika fiksētas Ventspilī — 28 m/s, Liepājā pie ostas — 25,4 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2108637954121879994 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|9|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/09.10.2026-kurzemes-piekraste-brazmas-sasniegusas-28-ms.a666973/ Kurzemes piekrastē brāzmas sasniegušas 28 m/s], lsm.lv, {{dat|2026|10|9|SK}}</ref> Ciklons atnesa arī plašu lietus zonu, visvairāk lija [[Vidzeme|Vidzemes]] rietumos un valsts austrumos, kur vietām nolija līdz un vairāk par 20 mm. * [[10. oktobris]] — nakts sākumā piekrastes rajonos pūta stiprs rietumu vējš. Ventspilī un [[Rīga|Rīgas]] ziemeļos (Daugavgrīvā) vēja brāzmas sasniedza 20–22 m/s, uz rīta pusi vējš daudzviet pierima, bet dienas gaitā atkal pieņemās spēkā, Kurzemes piekrastē vakarā [[vējš]] brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s. Līdz agram rītam valstī kopumā tika saņemti 38 pieteikumi, kas saistīti ar vēja nodarītajiem postījumiem, lielākā daļa Kurzemē.<ref> [https://www.tvnet.lv/8561985/ugunsdzeseji-saistiba-ar-stipro-veju-sanemusi-38-izsaukumus-visvairak-kurzeme Ugunsdzēsēji saistībā ar stipro vēju saņēmuši 38 izsaukumus; visvairāk – Kurzemē], tvnet.lv, {{dat|2026|10|10|SK}}</ref> * [[11. oktobris]] — jūras piekrastē Kurzemē un Kurzemes iekšzemes novados tika reģistrēts [[pērkona negaiss]], kura laikā lokāli stipri lija, tika fiksēta arī krusa.<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1791676800&end_time=75600&start_date=1791676800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|10|11|SK}}</ref> Citi nokrišņu mākoņi, kas vietām atnesa mēreni stipras [[lietusgāzes]], vakarā šķērsoja Zemgali, Rīgas apkārtni un Vidzemes rietumu daļu. * [[14. oktobris]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Alūksnē sasniedza –0,2 °C, līdz ar to pirmo reizi rudens sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem nulles, šī bija vēlākais reģistrētais pirmais sals rudenī, iepriekš vēlākais pirmais rudens sals tika fiksēts [[1991. gada laikapstākļi Latvijā|1991. gada]] un [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] 12. oktobrī. Saskaņā ar "[[Latvija|Latvijas]] [[Valsts]] [[ceļš|ceļu]]" datiem uz [[A3]] šosejas starp Strenčiem un [[Valka|Valku]] īsi pēc pusnakts bija –0,9 grādi. Gulbenes un Rūjienas novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz +1, +2 grādiem, pārējā valstī gaiss atdzisa līdz +4, +8 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2110358871688519855 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|14|SK}}</ref> * [[16. oktobris]] — daļā valsts no rīta bija mainīgs mākoņu daudzums, Latgalē — pārsvarā skaidras debesis, šo faktoru ietekmē daudzviet valsts austrumos tika novērota [[salna]]. Dzestrākais rīts valdīja [[Madona|Madonā]], kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,2 °C, simbolisks sals tika fiksēts arī Daugavpilī (–0,9 °C) un [[Dagda|Dagdā]] (–0,3 °C), bet Gulbenē bija precīzi nulle grādu.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2111004924142031191 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|16|SK}}</ref> Vietām laiks bija miglains, sliktākā redzamība agrā rītā bija 100–400 metri dažviet Zemgalē, kā arī Alūksnes, Dagdas, [[Daugavpils]] un Gulbenes novērojumu stacijā. * [[19. oktobris]] — aukstākā nakts kopš pavasara: valsts lielākājā daļā debesis bija skaidras un tika fiksēta [[salna]], gaisa temperatūra svarstījās –2, +2 grādu robežās, bet viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz –3 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2112065952632488222 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|19|SK}}</ref> Piekrastes zonā, no aptuveni [[Ventspils]] līdz [[Engure|Engurei]], Rīgas līča un jūras ietekmē nekļuva vēsāks par +4, +8 grādiem, arī Latgales dienvidu daļā mākoņu dēļ gaisa temperatūra vietām nenoslīdēja zem +4 grādiem.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2112067882624614875 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|19|SK}}</ref> * [[21. oktobris]] — visā valsts teritorijā, līdz ar austrumu–dienvidaustrumu vēju valdīja pārsvarā saulains, sauss un ļoti silts laiks, gaisa temperatūra daudzviet paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, ar vissiltāko Ventspilī, +16,6 °C. Skultē ([[Saulkrasti|Saulkrastu]] pusē) gaiss iesila līdz +15,6 °C, kur tika labots vietējas nozīmes siltuma rekords, +15 grādu atzīme tika sasniegta arī [[Ainaži|Ainažos]], Rīgā un [[Priekuļi|Priekuļos]]. Vēsāks laiks (līdz +12 grādiem) bija valsts ziemeļaustrumos un Kurzemes dienvidrietumos, kur bija vairāk mākoņu.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=10&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 10/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[26. oktobris]] — īsi pēc pusnakts Rūjienā un Zosēnos tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Rūjiena|Rūjienā]] termometra stabiņš paaaugstinājās līdz +13,5 °C, Zosēnos — līdz +12,9 °C.<ref> [https://www.tvnet.lv/8571217/rujiena-un-zosenos-parspets-26-oktobra-siltuma-rekords Rūjienā un Zosēnos pārspēts 26. oktobra siltuma rekords], tvnet.lv, {{dat|2026|10|26|SK}}</ref> Pāri valsts teritorijai virzījās nokrišņu zona, valsts austrumu rajonos vietām ilgstoši lija, rietumu un centrālajos rajonos lija īslaicīgi, bet dažviet mēreni stipri. Pastiprinājās dienvidu, dienvidrietumu vējš, pirms pusnakts stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Liepājā (piekrastē) — līdz 19 m/s. * [[30. oktobris]] — centrālajiem rajoniem un Vidzemei pāri virzījās nokrišņu [[mākoņi]], daudzviet, īpaši vakarā nesot īslaicīgas lietusgāzes, vairāk lietus zona šķērsoja Rīgu un tās apkārtni, Rīgas novērojumu stacijās nolija 7 mm centrā un nepilni 9 mm pilsētas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8574064/piektdiena-daudzviet-atnesis-lietu Piektdiena daudzviet atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|10|30|SK}}</ref> === Novembris === * [[4. novembris]] — rīta agrumā gaiss daudzviet atdzisa 0, –2 grādiem, līdz ar to vietām, tostarp Rīgas apkārtnē uz ceļiem izveidojās [[apledojums]], uz valsts galvenajiem autoceļiem apgrūtināti braukšanas apstākļi bija uz Vidzemes šosejas ([[A2]]) posmā no [[Vangaži|Vangažiem]] līdz [[Sigulda|Siguldai]], kā arī uz Valmieras šosejas ([[A3]]) posmā no [[Murjāņi|Murjāņiem]] līdz [[Ragana (ciems)|Raganai]].<ref> [https://www.la.lv/pirmais-nopietnais-parbaudijums-autovaditajiem-rigas-apkartne-celus-klaj-apledojum Pirmais nopietnais pārbaudījums autovadītājiem – Rīgas apkārtnē ceļus klāj apledojums], la.lv, {{dat|2026|11|4|SK}}</ref> * [[7. novembris]]: ** Teju visās valsts austrumu rajonos, Vidzemē, daļā Zemgales un Kurzemes vidienē termometra stabiņš naktī noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu tīklā bija [[Zīlāni|Zīlānos]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –3,0 °C, kā arī [[Skrīveri|Skrīveros]], –3,2 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2118959391252807697 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|11|7|SK}}</ref> Ārpus novērojumu stacijām vietām Vidzemes augstienē gaisa temperatūra noslīdēja līdz –5 grādiem.<ref> [https://x.com/meteozinas/status/2118932715785638109 Jānis Trallis], x.com, {{dat|2026|11|7|SK}}</ref> Virs nulles temperatūra saglabājās pārsvarā Kurzemē un piekrastē, [[Ventspils]] novērojumu stacijā nekļuva vēsāks par +7,7 grādiem. ** [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]] no rīta tika reģistrēts 2026./2027. gada sezonas pirmais slapjais [[sniegs]], snigšana bija neliela un sniega sega neveidojās.<ref> [https://www.apollo.lv/8579088/latgale-snidzis-pirmais-sniegs Latgalē snidzis pirmais sniegs], apollo.lv, {{dat|2026|11|7|SK}}</ref> * [[11. novembris]] — daudzviet valsts austrumu daļā, piemērām, [[Madona|Madonas]], [[Jēkabpils]], [[Alūksne|Alūksnes]], [[Gulbene|Gulbenes]] pusē, sniga, izveidojās plāna sniega kārtiņa, bet valsts novērojumu stacijās sniegs nebija nomērīts.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2120464683752652933 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|11|11|SK}}</ref> Ziņas par pirmām sniegpārslām iepriekšējās dienas vakarā tika saņemtas [[Ogre|Ogres]], [[Rīga|Rīgas]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē.<ref> [https://www.ogrenet.lv/novada/milzigas-parslas-ogres-novada-noverots-pirmais-sniegs-22299 "Milzīgas pārslas!" Ogres novadā novērots pirmais sniegs], ogrenet.lv, {{dat|2026|11|11|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|27,4}} | {{Temperatūras krāsa|21,5}} | {{Temperatūras krāsa|20,3}} | {{Temperatūras krāsa|21,6}} | {{Temperatūras krāsa|15,4}} | {{Temperatūras krāsa|16,6}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|15,5}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|12,1}} | {{Temperatūras krāsa|11,7}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|8,9}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|5,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} | {{Temperatūras krāsa|1,8}} | {{Temperatūras krāsa|1,6}} | {{Temperatūras krāsa|–3,0}} | {{Temperatūras krāsa|–0,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +20,2&nbsp;°C&nbsp;— [[18. jūlijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[6. augusts]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[21. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] ip1nl8r4wfbpfbx2x1n6mot6ko5d5cm 4548661 4548421 2026-11-12T09:26:44Z DrewAir 91233 /* Gada raksturojums pa mēnešiem */ 4548661 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = +17,0 °C |sep temp = +13,9 °C |okt temp = +9,5 °C |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = 91,5 mm |sep nokr = 100,6 mm |okt nokr = 39,5 mm |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,5 °C '''2026. gada oktobris''' bija par 2,7 °C virs mēneša normas, kļūstot par 3. siltāko oktobri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2006. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,0 °C tika novērota 19. oktobrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 1. oktobrī Ventspilī. Vidējā gaisa temperatūra oktobrī bija virs normas visas izņemot vienu dienu. Mēneša laikā sasniegti 3 maksimālās diennakts gaisa temperatūras rekordi un 1 atkārtots rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 39,5 mm, kas ir 47% zem mēneša normas (74,8 mm). Visvairāk nokrišņu (94,1 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē – 14,0 mm. Vidēji Latvijā oktobrī bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Vičakos – 12 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 88% – no 85% Ainažos, Liepājā un Ventspilī līdz 92% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (28,0 m/s) tika novērotas 9. oktobrī Ventspilī. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,7 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,6 °C tika novērota 3. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 1. oktobrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 14,5 mm, kas ir 41% zem dekādes normas (24,6 mm). Visvairāk nokrišņu (32,3 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kalnciemā – 3,3 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 2,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Siguldā – 4 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Mērsragā, Piedrujā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 87% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (28,0 m/s) tika novērotas 9. oktobrī Ventspilī. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,0 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,0 °C tika novērota 19. oktobrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 16. oktobrī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 11,5 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (23,9 mm). Visvairāk nokrišņu (39,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē – 0,2 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 4 diennaktis, bet Dobelē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 88% – no 84% Ainažos, Kolkā un Rūjienā līdz 95% Bauskā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 14. oktobrī Liepājā. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,9 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −0,8 °C tika novērota 21. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,6 °C tika novērota 21. oktobrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 13,4 mm, kas ir 49% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,9 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Rūjienā – 4,0 mm. Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 6 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 89% – no 86% Ainažos, Skultē un Ventspilī līdz 94% Dobelē un Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 25. oktobrī Liepājā. Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,7 °C, kas ir 2,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,3 °C tika novērota 10. novembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +11,9 °C tika novērota 5. novembrī Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 1,4 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (21,6 mm). Visvairāk nokrišņu (5,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Daugavpilī, Skrīveros un Zīlānos – 0,1 mm. Vidēji Latvijā novembra 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā – 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 1. dekādē bija 81% – no 75% Kolkā un Rīgā līdz 86% Rēzeknē un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,1 m/s) tika novērotas 5. novembrī Liepājā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> * [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā. * [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes. * [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.<ref>[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=04&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}</ref> [[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]] * [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}</ref> * [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}</ref> Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C. * [[10. septembris]]: ** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}</ref> ** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref><ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.<ref>[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.<ref>[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1789948800&end_time=86100&start_date=1789948800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}</ref> Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}</ref> * [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}</ref> * [[25. septembris]] — reģionā no Kurzemes ziemeļiem līdz Vidzemei, kā arī Rīgā ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.<ref> [https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}</ref> Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=25&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s. * [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}</ref> Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}</ref> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — anticiklona ietekmē valsts rietumu un centrālajos rajonos valdīja sauss, saulains un ļoti silts laiks, pūšot austrumu, dienvidaustrumu vējam, gaiss iesila līdz +16, +19 grādiem, Kurzemes piekrastē līdz +20 grādiem, savukārt [[Ventspils|Ventspilī]] termometra stabiņš sasniedza pat +21,6 °C, atkārtojot [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gada]] siltuma rekordu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2105678481258627542 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|1|SK}}</ref> Austrumu rajonos bija pārsvarā mākoņains un vēsāks laiks, gaisa temperatūra daudzviet nepārsniedza +12, +16 grādus. * [[6. oktobris]] — neierasti atbilstoši oktobrim silta nakts, minimālā gaisa temperatūra visā valstī bija +11, +16 grādi, diezgan līdzīga temperatūra saglabājās arī dienā, uzspīdot saulei, vietām valsts dienvidu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +18 grādiem.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mx4c5r2frs2m Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|10|5|SK}}</ref> Dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas daudzviet [[piekraste|piekrastē]] pārsniedza 12 m/s, stiprākās brāzmas nakts vidū un no rīta tika reģistrētas Ventspilī un Liepājā (pie ostas) — 18 m/s. * [[9. oktobris]] — ciklona centram pietuvojoties Latvijas teritorijai no ziemeļrietumiem, valstī tika piedzīvota pirmā rudens [[vētra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2108198018474271150 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|8|SK}}</ref> Būtiska vēja pastiprināšanās sākās no rīta Kurzemes piekrastē, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20–21 m/s, dienā jau plašākā teritorijā vēja brāzmas sasniedza 15–20 m/s, bet stiprākais vējš līdz plkst. 16.00 tika novērots Liepājā — 25 m/s. Vakarā vējš pastiprinājās arī līča piekrastē, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] brāzmās sasniedzot 22,3 m/s, savukārt spēcīgākās vēja brāzmas tika fiksētas Ventspilī — 28 m/s, Liepājā pie ostas — 25,4 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2108637954121879994 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|9|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/09.10.2026-kurzemes-piekraste-brazmas-sasniegusas-28-ms.a666973/ Kurzemes piekrastē brāzmas sasniegušas 28 m/s], lsm.lv, {{dat|2026|10|9|SK}}</ref> Ciklons atnesa arī plašu lietus zonu, visvairāk lija [[Vidzeme|Vidzemes]] rietumos un valsts austrumos, kur vietām nolija līdz un vairāk par 20 mm. * [[10. oktobris]] — nakts sākumā piekrastes rajonos pūta stiprs rietumu vējš. Ventspilī un [[Rīga|Rīgas]] ziemeļos (Daugavgrīvā) vēja brāzmas sasniedza 20–22 m/s, uz rīta pusi vējš daudzviet pierima, bet dienas gaitā atkal pieņemās spēkā, Kurzemes piekrastē vakarā [[vējš]] brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s. Līdz agram rītam valstī kopumā tika saņemti 38 pieteikumi, kas saistīti ar vēja nodarītajiem postījumiem, lielākā daļa Kurzemē.<ref> [https://www.tvnet.lv/8561985/ugunsdzeseji-saistiba-ar-stipro-veju-sanemusi-38-izsaukumus-visvairak-kurzeme Ugunsdzēsēji saistībā ar stipro vēju saņēmuši 38 izsaukumus; visvairāk – Kurzemē], tvnet.lv, {{dat|2026|10|10|SK}}</ref> * [[11. oktobris]] — jūras piekrastē Kurzemē un Kurzemes iekšzemes novados tika reģistrēts [[pērkona negaiss]], kura laikā lokāli stipri lija, tika fiksēta arī krusa.<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1791676800&end_time=75600&start_date=1791676800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|10|11|SK}}</ref> Citi nokrišņu mākoņi, kas vietām atnesa mēreni stipras [[lietusgāzes]], vakarā šķērsoja Zemgali, Rīgas apkārtni un Vidzemes rietumu daļu. * [[14. oktobris]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Alūksnē sasniedza –0,2 °C, līdz ar to pirmo reizi rudens sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem nulles, šī bija vēlākais reģistrētais pirmais sals rudenī, iepriekš vēlākais pirmais rudens sals tika fiksēts [[1991. gada laikapstākļi Latvijā|1991. gada]] un [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] 12. oktobrī. Saskaņā ar "[[Latvija|Latvijas]] [[Valsts]] [[ceļš|ceļu]]" datiem uz [[A3]] šosejas starp Strenčiem un [[Valka|Valku]] īsi pēc pusnakts bija –0,9 grādi. Gulbenes un Rūjienas novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz +1, +2 grādiem, pārējā valstī gaiss atdzisa līdz +4, +8 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2110358871688519855 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|14|SK}}</ref> * [[16. oktobris]] — daļā valsts no rīta bija mainīgs mākoņu daudzums, Latgalē — pārsvarā skaidras debesis, šo faktoru ietekmē daudzviet valsts austrumos tika novērota [[salna]]. Dzestrākais rīts valdīja [[Madona|Madonā]], kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,2 °C, simbolisks sals tika fiksēts arī Daugavpilī (–0,9 °C) un [[Dagda|Dagdā]] (–0,3 °C), bet Gulbenē bija precīzi nulle grādu.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2111004924142031191 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|16|SK}}</ref> Vietām laiks bija miglains, sliktākā redzamība agrā rītā bija 100–400 metri dažviet Zemgalē, kā arī Alūksnes, Dagdas, [[Daugavpils]] un Gulbenes novērojumu stacijā. * [[19. oktobris]] — aukstākā nakts kopš pavasara: valsts lielākājā daļā debesis bija skaidras un tika fiksēta [[salna]], gaisa temperatūra svarstījās –2, +2 grādu robežās, bet viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz –3 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2112065952632488222 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|19|SK}}</ref> Piekrastes zonā, no aptuveni [[Ventspils]] līdz [[Engure|Engurei]], Rīgas līča un jūras ietekmē nekļuva vēsāks par +4, +8 grādiem, arī Latgales dienvidu daļā mākoņu dēļ gaisa temperatūra vietām nenoslīdēja zem +4 grādiem.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2112067882624614875 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|19|SK}}</ref> * [[21. oktobris]] — visā valsts teritorijā, līdz ar austrumu–dienvidaustrumu vēju valdīja pārsvarā saulains, sauss un ļoti silts laiks, gaisa temperatūra daudzviet paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, ar vissiltāko Ventspilī, +16,6 °C. Skultē ([[Saulkrasti|Saulkrastu]] pusē) gaiss iesila līdz +15,6 °C, kur tika labots vietējas nozīmes siltuma rekords, +15 grādu atzīme tika sasniegta arī [[Ainaži|Ainažos]], Rīgā un [[Priekuļi|Priekuļos]]. Vēsāks laiks (līdz +12 grādiem) bija valsts ziemeļaustrumos un Kurzemes dienvidrietumos, kur bija vairāk mākoņu.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=10&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 10/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[26. oktobris]] — īsi pēc pusnakts Rūjienā un Zosēnos tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Rūjiena|Rūjienā]] termometra stabiņš paaaugstinājās līdz +13,5 °C, Zosēnos — līdz +12,9 °C.<ref> [https://www.tvnet.lv/8571217/rujiena-un-zosenos-parspets-26-oktobra-siltuma-rekords Rūjienā un Zosēnos pārspēts 26. oktobra siltuma rekords], tvnet.lv, {{dat|2026|10|26|SK}}</ref> Pāri valsts teritorijai virzījās nokrišņu zona, valsts austrumu rajonos vietām ilgstoši lija, rietumu un centrālajos rajonos lija īslaicīgi, bet dažviet mēreni stipri. Pastiprinājās dienvidu, dienvidrietumu vējš, pirms pusnakts stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Liepājā (piekrastē) — līdz 19 m/s. * [[30. oktobris]] — centrālajiem rajoniem un Vidzemei pāri virzījās nokrišņu [[mākoņi]], daudzviet, īpaši vakarā nesot īslaicīgas lietusgāzes, vairāk lietus zona šķērsoja Rīgu un tās apkārtni, Rīgas novērojumu stacijās nolija 7 mm centrā un nepilni 9 mm pilsētas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8574064/piektdiena-daudzviet-atnesis-lietu Piektdiena daudzviet atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|10|30|SK}}</ref> === Novembris === * [[4. novembris]] — rīta agrumā gaiss daudzviet atdzisa 0, –2 grādiem, līdz ar to vietām, tostarp Rīgas apkārtnē uz ceļiem izveidojās [[apledojums]], uz valsts galvenajiem autoceļiem apgrūtināti braukšanas apstākļi bija uz Vidzemes šosejas ([[A2]]) posmā no [[Vangaži|Vangažiem]] līdz [[Sigulda|Siguldai]], kā arī uz Valmieras šosejas ([[A3]]) posmā no [[Murjāņi|Murjāņiem]] līdz [[Ragana (ciems)|Raganai]].<ref> [https://www.la.lv/pirmais-nopietnais-parbaudijums-autovaditajiem-rigas-apkartne-celus-klaj-apledojum Pirmais nopietnais pārbaudījums autovadītājiem – Rīgas apkārtnē ceļus klāj apledojums], la.lv, {{dat|2026|11|4|SK}}</ref> * [[7. novembris]]: ** Teju visās valsts austrumu rajonos, Vidzemē, daļā Zemgales un Kurzemes vidienē termometra stabiņš naktī noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu tīklā bija [[Zīlāni|Zīlānos]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –3,0 °C, kā arī [[Skrīveri|Skrīveros]], –3,2 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2118959391252807697 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|11|7|SK}}</ref> Ārpus novērojumu stacijām vietām Vidzemes augstienē gaisa temperatūra noslīdēja līdz –5 grādiem.<ref> [https://x.com/meteozinas/status/2118932715785638109 Jānis Trallis], x.com, {{dat|2026|11|7|SK}}</ref> Virs nulles temperatūra saglabājās pārsvarā Kurzemē un piekrastē, [[Ventspils]] novērojumu stacijā nekļuva vēsāks par +7,7 grādiem. ** [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]] no rīta tika reģistrēts 2026./2027. gada sezonas pirmais slapjais [[sniegs]], snigšana bija neliela un sniega sega neveidojās.<ref> [https://www.apollo.lv/8579088/latgale-snidzis-pirmais-sniegs Latgalē snidzis pirmais sniegs], apollo.lv, {{dat|2026|11|7|SK}}</ref> * [[11. novembris]] — daudzviet valsts austrumu daļā, piemērām, [[Madona|Madonas]], [[Jēkabpils]], [[Alūksne|Alūksnes]], [[Gulbene|Gulbenes]] pusē, sniga, izveidojās plāna sniega kārtiņa, bet valsts novērojumu stacijās sniegs nebija nomērīts.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2120464683752652933 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|11|11|SK}}</ref> Ziņas par pirmām sniegpārslām iepriekšējās dienas vakarā tika saņemtas [[Ogre|Ogres]], [[Rīga|Rīgas]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē.<ref> [https://www.ogrenet.lv/novada/milzigas-parslas-ogres-novada-noverots-pirmais-sniegs-22299 "Milzīgas pārslas!" Ogres novadā novērots pirmais sniegs], ogrenet.lv, {{dat|2026|11|11|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|27,4}} | {{Temperatūras krāsa|21,5}} | {{Temperatūras krāsa|20,3}} | {{Temperatūras krāsa|21,6}} | {{Temperatūras krāsa|15,4}} | {{Temperatūras krāsa|16,6}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|15,5}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|12,1}} | {{Temperatūras krāsa|11,7}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|8,9}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|5,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} | {{Temperatūras krāsa|1,8}} | {{Temperatūras krāsa|1,6}} | {{Temperatūras krāsa|–3,0}} | {{Temperatūras krāsa|–0,8}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +20,2&nbsp;°C&nbsp;— [[18. jūlijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[6. augusts]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[21. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] rqst04k1ujyraztly51ddjj09lv8j7a 4548664 4548661 2026-11-12T09:33:21Z DrewAir 91233 /* Gaisa temperatūra */ 4548664 wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2026. gads Latvijā|2026]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dekādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2026. gads Latvijā|2026. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2025./2026. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –5,0 °C, kas ir 2,6 °C zem gadalaika normas (1991.–2020. gads). Tā bija aukstākā ziema kopš 2010./2011. gada ziemas. Zemākā gaisa temperatūra šoziem (−32,8 °C) tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet augstākā gaisa temperatūra novērota kalendārās ziemas pēdējā dienā: +10,9 °C Zīlānos 28. februārī. Ziema iesākās ar 5. siltāko decembri novērojumu vēsturē (dalīti ar 2011. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +2,1 °C jeb 3,2 °C virs normas. Decembrī reģistrēta lielākā daļa ziemas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu. Īpaši izcēlās 10. un 11. decembris – 10. decembrī rekordi sasniegti visās novērojumu stacijās, savukārt 11. decembrī rekords netika reģistrēts tikai Skultē. Decembra beigās vidējā gaisa temperatūra pazeminājās, un, sākot ar 4. janvāri, Latvijā iestājās 50 dienu ilgs periods, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Viszemākā diennakts vidējā temperatūra bija 1. februārī, −18,3 °C jeb 14,6 °C zem šī datuma normas. Savukārt, apskatot periodus, kuros secīgās diennaktīs maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedz 0 °C, šajā ziemas sezonā (novembris–aprīlis) tas bija viens no garākajiem pēdējās desmitgadēs (49 diennaktis), kaut vēsturiskais rekords netika pārsniegts (60 diennaktis 1941./1942. gada ziemā). Ilgstošā aukstuma perioda ietekmē janvāra vidējā temperatūra −8,7 °C bija 5,7 °C zem normas, un tas ierindojās otrajā vietā kopš rekordaukstā 1987. gada – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Lai gan februāra pēdējā nedēļā gaisa temperatūra paaugstinājās un tika sasniegti arī daži diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, arī februāris kopumā bija 5,2 °C aukstāks par normu un viens no aukstākajiem šajā gadsimtā. Kopumā ziemā tika pārspēti 63 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 2 Latvijas diennakts rekordi, un 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 2 bija Latvijas diennakts rekordi un 1 stacijas dekādes rekords. Kopējais nokrišņu daudzums ziemā Latvijā bija 72,0 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (144,6 mm), līdz ar to šī ziema kļuva par 6. sausāko novērojumu vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Mērsragā (43,2 mm), kas ir 64% zem stacijas normas, bet nokrišņiem bagātākā ziema bija Rucavā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 135,2 mm (26% zem normas). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu un vieni no sausākajiem 21. gadsimtā. Decembris ar nokrišņu daudzumu 39,1 mm bija 27% sausāks par normu, janvāris bija 58% sausāks par normu, sasniedzot 21,2 mm. Savukārt februāris bija salīdzinoši vissausākais ar kopējo nokrišņu daudzumu 16,0 mm jeb 60% zem normas. Salīdzinoši sausie apstākļi, kas aizsākās jau rudenī, turpinājās arī ziemā. Decembris šoziem bija vismitrākais, ar visvairāk dienām ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm, bet tāpat visas mēneša dekādes bija sausākas par normu. Janvāra sākumā novērots vairāk nokrišņu, gada 1. dekādei esot mitrākai par normu Dienvidkurzemē un Dienvidlatgalē. Īpaši izcēlās 1. janvāris Pāvilostā ar diennakts nokrišņu daudzumu 22,9 mm, Liepājā – 20,5 mm, Rucavā 1.–2. janvārī kopā 32,1 mm. Turpmāko janvāri un februārī sausums turpinājās. Februāra 1. dekāde bija īpaši sausa, kopējam nokrišņu daudzumam Latvijā sasniedzot tikai 1,3 mm. Atsevišķas dienas bija mitrākas, piemēram, 13. februārī Lielpečos un Sīļos novēroti 12,6 un 12,2 mm. Neskatoties uz novērotajiem nokrišņiem, kopumā visās pašvaldībās ziemas laikā sausuma tendence tikai pastiprinājās. Šī ziema bija sniegaināka nekā normas periodā. Decembris ar vidējo sniega segas biezumu 0 cm bija mazāk sniegains par normu, taču janvārī un februārī Latvijas vidējais sniega segas biezums bija 15 un 25 cm, attiecīgi 7 un 15 cm vairāk nekā mēnešu normas. Decembra vidū daudzviet sniga, taču sniega sega bija īslaicīga, savukārt gada pēdējā nedēļā, gaisa temperatūrai pazeminoties, snigšana tika novērota visā Latvijā. Gada beidzamajā dienā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 5 cm, bet visbiezākā sniega sega vidēji diennaktī bija izveidojusies Alūksnē un Liepājā – 13 cm. Vienlaidu sniega sega Latvijas teritorijā noturējās visu janvāri un teju visu februāri. Piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā) un Rūjienā sniega sega bija plānāka, ziemas laikā sasniedzot 11–13 cm diennakts vidējo biezumu, savukārt biezākā sniega sega izveidojās Latgalē. Lielākais sniega segas biezums sasniegts Dagdā 14. februārī – diennaktī vidēji 60 cm, bet maksimāli 62 cm. Tā ir biezākā sniega sega, kas Latvija novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra beigās sākās atkusnis un sniega sega visur samazinājās, kaut ziemas pēdējā dienā daudzās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 51 cm, maksimāli 53 cm). Pilnībā izkususi sniega sega bija tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2025./2026. gada ziemā bija 3,5 m/s jeb vienāds ar normu. Decembris ar vidējo vēja ātrumu 4,0 m/s bija 0,4 m/s vējaināks par normu, bet janvāris un februāris ar vidējo vēja ātrumu 3,3 un 3,1 m/s abi bija 0,2 m/s mazāk vējaini par konkrēto mēnešu normām. Šoziem maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, 4 no tām brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s), bet vienā dienā sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 29,1 m/s 30. decembrī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šoziem reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada pavasaris''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,1 °C, kas ir 1,2 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads), tādējādi kļūstot par 9. siltāko pavasari novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Zemākā gaisa temperatūra šopavasar (−8,4 °C) tika novērota 8. martā Daugavpilī, un arī augstākā gaisa temperatūra novērota Daugavpilī: +28,2 °C 4. maijā. Pavasaris iesākās ar siltāko martu novērojumu vēsturē (dalīti ar 2007. gadu), tā vidējā gaisa temperatūra bija +4,4 °C jeb 4,2 °C virs normas. Katru dienu Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, un martā reģistrēti arī gandrīz visi šī pavasara diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt no 7. līdz 16. martam bija 10 dienu periods, kad katru dienu vismaz kādā stacijā reģistrēts rekords. Salīdzinoši vēsāks marts bija Baltijas jūras piekrastē, taču arī tur tas ierindojās starp desmit siltākajiem martiem vēsturē. Aprīlī vidējā gaisa temperatūra bija mainīga ar periodiem gan siltākiem, gan vēsākiem par normu. Aprīļa beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas vairākas dienas, taču aprīlī netika reģistrēti ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopumā aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C bija 0,8 °C vēsāks par normu. Maija pirmās dienas bija siltas, daudzviet sasniegti +25,0 °C un vairāk, ieskaitot šī pavasara augstāko temperatūru: +28,2 °C Daugavpilī 4. maijā. Tomēr uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī turpmāko maiju vidējā gaisa temperatūra bija mainīga. Rezultātā maijs ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C bija 0,3 °C siltāks par normu. Kopā pavasarī tika pārspēti 135 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 5 Latvijas diennakts rekordi un 11 stacijas dekādes rekordi. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 61,2 mm, kas ir 50% zem gadalaika normas (123,1 mm), līdz ar to šis pavasaris kļuva par 2. sausāko novērojumu vēsturē aiz 1964. gada pavasara, kura nokrišņu daudzums bija 57,2 mm. Vismazāk nokrišņu bija Pāvilostā (28,5 mm), kas ir 73% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākais pavasaris bija Madonā, kur kopējais nokrišņu daudzums bija 118,3 mm, kas tāpat ir 9% zem stacijas normas. Visi pavasara mēneši bija sausāki par normu. Marts ar nokrišņu daudzumu 6,1 mm bija 83% sausāks par normu un kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē. Aprīlis bija 54% sausāks par normu, sasniedzot 16,6 mm, savukārt maijs bija mitrākais pavasara mēnesis ar nokrišņu daudzumu 38,6 mm, taču tāpat 23% sausāks par normu. Pavasarī turpinājās sausuma periods, kas aizsākās jau pagājušā gada rudenī un raksturoja arī 2025./2026. gada ziemu. Laika periods no pagājušā gada septembra līdz šim maijam ir bijis otrais sausākais novērojumu vēsturē. Marts bija vissausākais mēnesis – vidēji Latvijā tas bija 4. sausākais novērojumu vēsturē, bet vairākās stacijās (Daugavpilī, Dagdā, Zosēnos, Zīlānos, Skrīveros, Lielpečos un Jelgavā) pat vissausākais. Gan marta 1., gan 3. dekādē Latvijas kopējais nokrišņu daudzums nesasniedza 1 mm. Aprīlis un maijs bija mazliet mitrāki, it īpaši aprīļa 1. dekāde un maija 2. dekāde, turklāt maija 2. dekāde bija vienīgā dekāde šajā pavasarī, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija lielāks par normu, kaut tikai par 7%. Atsevišķas dienas izcēlās ar stipriem vai pat ļoti stipriem nokrišņiem, staciju diennakts nokrišņu daudzumam sasniedzot attiecīgi 10 mm vai 20 mm. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Madonā 18. maijā – 30,6 mm. Šis pavasaris bija mazāk sniegains nekā normas periodā – martā vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 3 cm, kas ir 4 cm zem mēneša normas, savukārt aprīlī un maijā tas bija 0 cm. un maijā tas bija 0 cm. Pavasara sākumā sniega sega bija pilnībā izkususi tikai piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē, bet daudzās citās stacijās tā joprojām bija 20–30 cm biezumā, Latgalē vēl biezāka (Dagdā vidēji 47 cm, maksimāli 49 cm). Tomēr, paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai un atkusnim turpinoties, līdz marta vidum sniega sega pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Dagdā un Sīļos. Sniega sega pavasarī nekur vairāk neizveidojās, taču ik pa laikam kādā no stacijām novērota snigšana vēl aprīlī un arī maija sākumā (visvēlāk 7. maijā Alūksnē un Dagdā). Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada pavasarī bija 3,4 m/s, kas ir 0,3 m/s virs gadalaika normas. Visi pavasara mēneši bija vējaināki par normu. Marts ar vidējo vēja ātrumu 3,0 m/s bija 0,3 m/s vējaināks, maijs ar 3,2 m/s bija 0,4 m/s vējaināks, bet aprīlis bija visvējainākais ar vidējo vēja ātrumu 3,8 m/s jeb 0,7 m/s virs normas. Šopavasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 5 atsevišķās dienās, un vienā no tām brāzmu ātrums sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 24,5 m/s) – 24,7 m/s 6. aprīlī Ventspilī –, un tās arī bija visstiprākās šopavasar reģistrētās vēja brāzmas. '''2026. gada vasara''', vidējã gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 0,4 °C virs gadalaika normas (1991.–2020. gads). Zemākā gaisa temperatūra šovasar (+2,8 °C) tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, savukārt augstākā gaisa temperatūra novērota Mērsragā: +33,2 °C 28. jūnijā. Jūnijā Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija +16,9 °C jeb 1,7 °C virs normas, ierindojoties 9. vietā starp siltākajiem jūnijiem (dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu). Vietām Kurzemē – Ventspilī, Pāvilostā – jūnijs bija 3. siltākais novērojumu vēsturē. Jūnijā reģistrēti teju visi šīs vasaras maksimālās gaisa temperatūras rekordi, īpaši siltas bija mēneša beigas, kad reģistrēta vasaras augstākā temperatūra, kā arī 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Jūlijā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties periodiem vēsākiem un siltākiem par normu. Kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C jeb 0,4 °C zem normas. Jūlija pēdējā diena bija siltākā mēnesī, gaisa temperatūrai daudzviet pārsniedzot +30,0 °C. Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots. Augusts arī bija mainīgs, gaisa temperatūrai nenoturoties virs vai zem normas ilgāk par dažām secīgām dienām, izņemot mēneša beigās. Rezultātā augusta vidējā gaisa temperatūra bija +17,0 °C jeb tikai 0,1 °C virs mēneša normas. Kopā vasarā tika pārspēti 12 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, to skaitā 1 stacijas mēneša rekords. Minimālās gaisa temperatūras rekordi netika sasniegti. Kopējais nokrišņu daudzums vasarā Latvijā bija 288,1 mm, kas ir 29% virs gadalaika normas (222,6 mm), kļūstot par mitrāko vasaru kopš 2016. gada un 13. mitrāko vēsturē. Vismazāk nokrišņu bija Rēzeknē (198,5 mm), 11% zem stacijas normas, savukārt nokrišņiem bagātākā vasara bija Ventspilī, kur kopējais nokrišņu daudzums sasniedza gandrīz divas gadalaika normas – 376,1 mm jeb 99% virs normas. Vičakos novērotais nokrišņu daudzums 395,2 mm bija lielāks, taču šajā stacijā vasaras norma ir lielāka, rezultātā Vičakos vasara bija 88% mitrāka nekā ierasti. Visi vasaras mēneši bija mitrāki par normu. Jūnijs ar nokrišņu daudzumu 76,6 mm bija 9% mitrāks par normu un salīdzinoši sausākais vasaras mēnesis. Lai gan Latvijā vidēji tas neierindojās starp mitrākajiem, Vičakos tas bija 2. mitrākais stacijas novērojumu vēsturē (kopš 1945. gada), Kuldīgā – 3. mitrākais, Sīļos – 4. mitrākais. Jūlijs bija mitrākais vasaras mēnesis ar nokrišņu daudzumu 123,2 mm jeb 63% virs normas, kļūstot par 5. mitrāko Latvijas novērojumu vēsturē, kā arī pašu mitrāko vairāku staciju – Liepājas, Ventspils un Vičaku – vēsturēs. Savukārt augusts bija 19% mitrāks par normu, sasniedzot 91,5 mm. Līdz ar vasaras sākumu Latvijā noslēdzās sausuma periods, kas sākās 2025. gada rudenī. Šis periods bija otrais sausākais novērojumu vēsturē, savukārt vasarā laikapstākļi kļuva lietaināki. Visu vasaru lietaini periodi mijās ar sausākām dienām; sezonas laikā mitras dienas (nokrišņi vismaz 1 mm) visvairāk bija Piedrujā – 40 dienas, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī – 26 dienas, kas ir interesanti, jo tieši šīs stacijas izceļas ar kopējo nokrišņu daudzumu. Savukārt visvairāk dienu ar ļoti stipriem nokrišņiem (vismaz 20 mm) bija Vičakos – 9 dienas. Gandrīz visās stacijās vasaras laikā novērota kāda diena ar intensīvākiem nokrišņiem – virs 30 mm vai pat vairāk. Visvairāk vienas diennakts laikā nolija Kolkā – 102,9 mm 22. augustā –, kad Latviju šķērsoja ciklons Priska un tika novērota visspēcīgākā vasaras vētra novērojumu vēsturē. Vidēji Latvijā 22. augustā nolija 35,2 mm – tas ir lielākais vienas diennakts nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē. Taču šī nebija vienīgā lietainā vasaras diena – īpaši izcēlās 20. un 8. jūlijs ar vidējo nokrišņu daudzumu attiecīgi 21,1 mm un 19,9 mm. Šajās dienās daudzās novērojumu stacijās nolija virs 10–30 mm, tostarp Stendē 20. jūlijā nolija 73,9 mm, gandrīz sasniedzot stacijas mēneša normu, un Ventspilī nolija 78,3 mm, kas ir vairāk nekā stacijas mēneša norma (63,5 mm). Arī 8. jūlijā Ventspilī nolija teju mēneša norma, liels nokrišņu daudzums novērots arī Pāvilostā, Liepājā un Rūjienā. Vasara kopumā bija pati mitrākā Bauskas, Ventspils un Vičaku novērojumu vēsturē, Stendē šī bija 4. mitrākā vasara, bet Kolkā 5. mitrākā. Vidējais vēja ātrums Latvijā 2026. gada vasarā bija 2,8 m/s, kas ir 0,2 m/s virs gadalaika normas. Jūnijs ar vidējo vēja ātrumu 2,5 m/s bija 0,2 m/s mazāk vējains par normu, bet jūlijs un augusts ar 2,9 un 3,0 m/s bija 0,4 un 0,5 m/s vējaināki nekā ierasti. Šovasar maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20,8 m/s) 7 atsevišķās dienās, un divās no tām brāzmu ātrums sasniedza arī ļoti stipras vētras spēku (vismaz 28,5 m/s) – 22. un 23. augustā, kad Latvija piedzīvoja visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē. Vētras laikā reģistrētas šīs vasaras stiprākās vēja brāzmas – 31,0 m/s Daugavgrīvā, bet kopumā 14 novērojumu stacijās novērotas vētras spēka brāzmas, turklāt 8 no tām – stipras vētras spēka brāzmas. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –8,7 °C |feb temp = –8,3 °C |mar temp = +4,4 °C |apr temp = +5,3 °C |mai temp = +11,7 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,4 °C |aug temp = +17,0 °C |sep temp = +13,9 °C |okt temp = +9,5 °C |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 21,2 mm |feb nokr = 16,0 mm |mar nokr = 6,1 mm |apr nokr = 16,6 mm |mai nokr = 38,6 mm |jūn nokr = 76,6 mm |jūl nokr = 123,2 mm |aug nokr = 91,5 mm |sep nokr = 100,6 mm |okt nokr = 39,5 mm |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –8,7 °C '''2026. gada janvāris''' bija par 5,7 °C zem mēneša normas. Lai gan šis janvāris ierindojās 15. vietā (dalīti ar 1924. gadu) starp aukstākajiem janvāriem, tomēr tas bija otrais aukstākais kopš rekordaukstā 1987. gada janvāra – pēdējo 39 gadu laikā aukstāks bijis tikai 2010. gada janvāris. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Vidējā gaisa temperatūra visu janvāri, izņemot dažas dienas mēneša sākumā, bija zem normas. Neskatoties uz to, janvārī netika sasniegti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 6,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 12 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 3 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega noturējās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 85% – no 81% Rīgā līdz 88% Alūksnē, Gulbenē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,3 °C, kas ir 2,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −18,2 °C tika novērota 8. janvārī Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā un Liepājas ostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 16,2 mm, kas ir 12% zem dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (48,8 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 4,9 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 7 diennaktis, bet vismazāk Bauskā un Mērsragā – 2 diennaktis. Gads iesākās sniegaini, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega. Visbiezākā diennakts maksimālā un diennakts vidējā sniega sega novērota Rucavā 5. janvārī (30 cm un 29 cm), un dekādes laikā arī citviet sniega sega bija vismaz 20 cm bieza – Piedrujā, Dagdā, Gulbenē, Sīļos, Siguldā, Zosēnos, Skrīveros, Liepājā, Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Stendē. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 87% – no 85% Kolkā, Mērsragā un Rūjienā līdz 91% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 8,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −24,5 °C tika novērota 20. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 16. janvārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 1,8 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,3 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Skultē – 0,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 3 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Jelgavā, Madonā, Pāvilostā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 84% – no 81% Priekuļos un Rīgā līdz 88% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 14. janvārī Kolkā. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −10,3 °C, kas ir 6,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,5 °C tika novērota 21. janvārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 4,3 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (18,6 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Ventspilī, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā – 4 diennaktis, bet Ainažos, Alūksnē, Kolkā, Kuldīgā, Madonā, Mērsragā, Priekuļos, Rūjienā, Siguldā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 82% – no 78% Pāvilostā un Rīgā līdz 89% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,9 m/s) tika novērotas 28. janvārī Kolkā. Ar vidējo gaisa temperatūru –8,3 °C '''2026. gada februāris''' bija par 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Visā novērojumu vēsturē šis februāris ierindojās 17. vietā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Gandrīz visu februāri vidējā gaisa temperatūra bija zem normas, tikai mēneša beidzamajā nedēļā, kad gaisa temperatūra paaugstinājās, tā atsevišķās dienās bija augstāka par normu. Februāra laikā reģistrēti kopā 19 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp divi Latvijas diennakts rekordi (−31,7 °C Jelgavā 2. februārī, −32,5 °C Daugavpilī 17. februārī) un viens stacijas dekādes rekords, un mēneša beigās novēroti arī 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada), bet visā novērojumu vēsturē par 14. sausāko. Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 2 diennaktis. Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm, kas ir biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, togad Alūksnē tai sasniedzot 70 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega bija visbiezākā Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija pilnībā nokususi. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 81% – no 76% Ainažos līdz 84% Alūksnē un Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −12,3 °C, kas ir 8,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −31,7 °C tika novērota 2. februārī Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra −2,0 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 1,3 mm, kas ir 91% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (10,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Siguldā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā un Piedrujā – 3 diennaktis, bet Ainažos, Bauskā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Priekuļos, Rīgā, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī, Vičakos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Februāra 1. dekādē visās NS joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visbiezākā dekādes laikā tā bija Dagdā – 46 cm, savukārt visplānākā Mērsragā un Kolkā – 6 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 81% – no 75% Ainažos līdz 85% Alūksnē un Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (16,4 m/s) tika novērotas 2. februārī Daugavgrīvā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −9,8 °C, kas ir 6,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +1,4 °C tika novērota 20. februārī Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (23,9 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Ainažos – 0,3 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rēzeknē un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Rūjienā, Skultē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Februāra 2. dekādē visā valstī joprojām bija pastāvīga sniega sega. Visplānākā tā joprojām bija Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos, savukārt visbiezākā – Dagdā, kur diennakts vidējais sniega segas biezums 14. februārī bija 60 cm, bet maksimālais biezums kādā brīdī šajā dienā sasniedza 62 cm. Šī bija biezākā sniega sega, kas Latvijā novērota kopš 2013. gada 9. aprīļa, kad Alūksnē tā sasniedza 70 cm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 79% – no 72% Ainažos līdz 84% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (18,0 m/s) tika novērotas 13. februārī Kolkā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −1,5 °C, kas ir 1,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −16,6 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 7,3 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (17,3 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Dobelē – 2,8 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā un Sīļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 84% – no 81% Daugavpilī, Rēzeknē un Rūjienā līdz 86% Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +4,4 °C '''2026. gada marts''' bija par 4,2 °C virs mēneša normas, tādējādi kļūstot par vissiltāko martu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2007. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Latvijas vidējā gaisa temperatūra visās marta dienās bija augstāka par normu, un kopā mēneša laikā sasniegti 123 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem 11 bija staciju dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 6,1 mm, kas ir 83% zem mēneša normas (36,9 mm), un tas bija 4. sausākais marts novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (15,7 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Daugavpilī – 2,4 mm. Vidēji Latvijā martā bija 2,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 5 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Marta sākumā daudzās NS bija saglabājusies sniega sega – Latgalē, dažviet Vidzemē, Sēlijā. Marta 1. un 2. dekādē, gaisa temperatūrai paaugstinoties, tā pakāpeniski nokusa, visilgāk noturoties Sīļos un Dagdā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 76% – no 69% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,7 °C, kas ir 3,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −8,4 °C tika novērota 8. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,4 °C tika novērota 10. martā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 0,8 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (5,8 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Bauskā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Rīgā, Sīļos un Skrīveros, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 2 diennaktis, bet gandrīz visās pārējās stacijās – Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Liepājā, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rucavā, Sīļos, Skrīveros, Stendē, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos – šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 79% – no 75% Rīgā līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,1 m/s) tika novērotas 3. martā Ventspilī. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 5,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,0 °C tika novērota 19. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,1 °C tika novērota 14. martā Liepājā un Pāvilostā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 4,7 mm, kas ir 63% zem dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (12,5 mm) bija Ainažos, bet vismazāk Zīlānos – 2,0 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 1,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Madonā, Priekuļos, Siguldā, Ventspilī un Vičakos – 3 diennaktis, bet Bauskā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 77% – no 67% Rēzeknē un Zīlānos līdz 86% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,8 m/s) tika novērotas 13. martā Pāvilostā. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,3 °C, kas ir 3,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −6,3 °C tika novērota 21. martā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 29. martā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 0,6 mm, kas ir 95% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (2,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Dagdā, Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Siguldā, Skrīveros un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 0,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē, Liepājā, Rucavā, Sīļos, Ventspilī un Vičakos – 1 diennakts, bet Ainažos, Alūksnē, Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Saldū, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 72% – no 64% Dagdā un Rēzeknē līdz 86% Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,2 m/s) tika novērotas 25. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,3 °C '''2026. gada aprīlis''' bija par 0,8 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. un 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra aprīlī bija mainīga, ar siltākiem periodiem, kad valsts vidējā gaisa temperatūra bija virs normas, kā arī ar vēsākiem periodiem, kad tā bija zem normas. Mēneša beigas bija visvēsākās, vidējai gaisa temperatūrai esot vairākus grādus zem normas, taču aprīlī ne minimālās, ne maksimālās gaisa temperatūras rekordi netika reģistrēti. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 16,6 mm, kas ir 54% zem mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (39,4 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Dobelē – 6,0 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 4,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Kalnciemā, Mērsragā un Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 67% – no 61% Dagdā līdz 78% Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,8 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 2. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,2 °C tika novērota 2. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 10,9 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (30,2 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Bauskā – 4,3 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Alūksnē, Liepājā, Madonā, Saldū, Siguldā un Zosēnos – 4 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 74% – no 65% Dagdā līdz 85% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (24,7 m/s) tika novērotas 6. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +6,9 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −5,5 °C tika novērota 11. aprīlī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,9 °C tika novērota 15. aprīlī Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 3,2 mm, kas ir 74% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (21,0 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 0,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē – 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kalnciemā, Kolkā, Kuldīgā, Mērsragā, Rīgā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 64% – no 57% Rīgā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (13,9 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ventspilī. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,1 °C, kas ir 3,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,8 °C tika novērota 30. aprīlī Skrīveros, bet maksimālā gaisa temperatūra +17,2 °C tika novērota 22. aprīlī Bauskā un Dobelē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 2,4 mm, kas ir 75% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (10,4 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Liepājā un Piedrujā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 0,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos, Siguldā un Skultē – 2 diennaktis, bet Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē, Rucavā, Sīļos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 64% – no 56% Dagdā un Daugavpilī līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 26. aprīlī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +11,7 °C '''2026. gada maijs''' bija par 0,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Vidējā gaisa temperatūra maijā bija mainīga. Mēneša sākumā tā bija vairākus grādus virs normas, un tad arī tika sasniegti vienīgie maija diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Uzreiz pēc tam sekoja vēsāks periods, un arī visu turpmāko mēnesi vidējā gaisa temperatūra bija mainīga, mijoties siltākiem un vēsākiem periodiem. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 38,6 mm, kas ir 23% zem mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (89,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 10,4 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 7,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī un Sīļos – 12 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 72% – no 67% Rīgā līdz 79% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,7 °C, kas ir 0,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,1 °C tika novērota 6. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,2 °C tika novērota 4. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (42,7 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Kolkā un Stendē, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Piedrujā un Sīļos – 4 diennaktis, bet Ainažos, Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Pāvilostā, Rūjienā, Stendē, Ventspilī un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 64% – no 58% Rīgā, Rūjienā un Stendē līdz 70% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,5 m/s) tika novērotas 4. maijā Priekuļos. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,5 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,3 °C tika novērota 11. maijā Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,8 °C tika novērota 19. maijā Alūksnē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 20,5 mm, kas ir 7% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (52,2 mm) bija Madonā, bet vismazāk Liepājā – 5,4 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā – 6 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Jelgavā, Liepājā, Pāvilostā, Piedrujā, Rēzeknē un Rucavā – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 79% – no 72% Rūjienā līdz 86% Kolkā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,0 m/s) tika novērotas 14. maijā Saldū. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,6 °C, kas ir 0,3 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +0,1 °C tika novērota 30. maijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,7 °C tika novērota 23. maijā Mērsragā un Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 11,4 mm, kas ir 35% zem dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (33,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Skultē – 1,4 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Rēzeknē, Sīļos un Zosēnos – 5 diennaktis, bet Rucavā un Skultē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 75% – no 68% Dobelē līdz 82% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (21,5 m/s) tika novērotas 27. maijā Rīgā. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2026. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Šis jūnijs vidēji Latvijā kļuva par 9. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), dalot vietu ar 1995. un 2022. gadu, bet Pāvilostā un Ventspilī šis bijis 3. siltākais jūnijs vēsturē. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Vidējā gaisa temperatūra jūnijā bija augstāka par normu, izņemot periodu mēneša vidū, kad tā bija zemāka par normu. Kopā mēneša laikā sasniegti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 2 diennakts rekordi atkārtoti, un reģistrēts arī 1 stacijas mēneša rekords. Mēneša beigās novērotas 2 tropiskās naktis. Naktī uz 29. jūniju minimālā gaisa temperatūra noturējās virs +20,0 °C Daugavgrīvā, Dobelē, Rīgā, Ventspilī un Zosēnos, bet naktī uz 30. jūniju – Daugavgrīvā, Dobelē, Liepājā un Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 76,6 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (145,0 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Skultē – 39,0 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 9,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Piedrujā, Skrīveros un Zīlānos – 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā – 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% – no 70% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +2,8 °C tika novērota 1. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,6 °C tika novērota 3. jūnijā Mērsragā un Skrīveros. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 34,8 mm, kas ir 125% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (72,6 mm) bija Sīļos, bet vismazāk Mērsragā – 4,5 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kuldīgā, Rīgā un Saldū – 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Mērsragā, Piedrujā, Rēzeknē un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 75% – no 66% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,5 m/s) tika novērotas 3. jūnijā Stendē. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,6 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,8 °C tika novērota 13. jūnijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,8 °C tika novērota 20. jūnijā Stendē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 37,0 mm, kas ir 32% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (81,8 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Priekuļos – 15,6 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Piedrujā – 8 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Ventspilī – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 83% – no 77% Rīgā līdz 86% Kolkā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 11. jūnijā Liepājā. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,8 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,2 °C tika novērota 24. jūnijā Daugavpilī un Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,2 °C tika novērota 28. jūnijā Mērsragā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 4,6 mm, kas ir 83% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (16,7 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Rucavā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 1,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē – 4 diennaktis, bet Gulbenē, Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Skultē, Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 73% – no 66% Rīgā līdz 82% Ainažos. Visstiprākās vēja brāzmas (13,4 m/s) tika novērotas 21. jūnijā Dobelē. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,4 °C '''2026. gada jūlijs''' bija par 0,4 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Jūlija 1. un 3. dekādē vairums dienu bija izteikti vēsākas nekā norma, bet jūlija vidū - siltākas. Lai gan kopumā jūlijs bija vēsāks nekā ierasti, tas noslēdzās ar siltāko mēneša dienu, kad vienīgajā visās stacijās diennakts vidējā gaisa temperatūra bija ne mazāka kā +20 °C un kad tika sasniegti vienīgie gaisa temperatūras rekordi - Jelgavā tika uzstādīts jauns diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords (+32,6 °C), bet Dobelē stacijas rekords tika atkārtots (+31,8 °C). Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 123,2 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (75,7 mm), un šis kļuva par 5. mitrāko jūliju novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Kurzemē, Latvijas vidienē un Rūjienā nokrišņu bija ievērojami vairāk nekā Latvijas austrumos, un atsevišķās stacijās - Liepājā, Ventspilī un Vičakos - jūlijs bija mitrākais novērojumu vēsturē, Bauskā - otrais mitrākais, Stendē - trešais mitrākais, bet vēl 10 citās stacijās 2026. gada jūlijs bija 10 mitrāko vidū (kopš 1945. gada). Visvairāk nokrišņu (222,3 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē (57,9 mm). Vidēji Latvijā jūlijā bija 13,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā – 17 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 10 diennaktis. Trešdaļu jūlija diennakts laikā tika sasniegti ļoti stipri nokrišņi (vismaz 20 mm) vismaz vienā no stacijām, bet vairāk nekā pusi mēneša (18 diennaktis) - tika sasniegts stipru nokrišņu slieksnis (10 mm). Lietainākā jūlija diena bija 20. datums, kad valstī vidējais nokrišņu daudzums bija 21,1 mm, turklāt nebija nevienas stacijas, kurā nokrišņi nebūtu novēroti. Vismazāk tajā dienā nolija Lielpečos (2,6 mm), bet visvairāk nolija Ventspilī - 78,3 mm, kas ir vairāk nekā visa mēneša norma -, un tālu neatpalika arī Stende, kur diennakts kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 73,9 mm jeb 95% no jūlija normas. Izteikti lietains bija arī 8. jūlijs, kad Latvijā vidējais nokrišņu daudzums sasniedza 19,9 mm - no 5,0 mm Dagdā līdz 62,8 mm Ventspilī. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 81% – no 77% Alūksnē, Rīgā līdz 85% Kolkā, Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 1,0 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,0 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 65,9 mm, kas ir 189% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (112,8 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē – 15,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 6,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā – 9 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Mērsragā un Rēzeknē – 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 82% – no 77% Rīgā līdz 85% Rucavā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 6. jūlijā Liepājā. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +19,2 °C, kas ir 1,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,8 °C tika novērota 20. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,4 °C tika novērota 17. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 34,5 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (91,4 mm) bija Stendē, bet vismazāk Priekuļos – 4,7 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē un Rūjienā – 5 diennaktis, bet vismazāk Priekuļos – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 81% – no 73% Alūksnē līdz 89% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rēzeknē. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,1 °C, kas ir 1,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +7,2 °C tika novērota 23. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,6 °C tika novērota 31. jūlijā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 23,8 mm, kas ir 14% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (58,2 mm) bija Skrīveros, bet vismazāk Gulbenē – 4,1 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Skrīveros – 6 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Gulbenē, Madonā, Kolkā, Mērsragā, Pāvilostā, Ventspilī, Vičakos, Saldū, un Stendē, – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 80% – no 75% Rīgā līdz 86% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 21. jūlijā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,0 °C '''2026. gada augusts''' bija par 0,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Vidējā gaisa temperatūra augustā bija mainīga, taču lielākoties tā bija zem normas. Mēneša laikā netika sasniegti ne maksimālās, ne minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 91,5 mm, kas ir 19% virs mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (144,2 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Zīlānos – 51,2 mm. Vidēji Latvijā augustā bija 10,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 15 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī un Vičakos – 7 diennaktis. Mēneša otrajā pusē, 22.–23. augustā, Latviju šķērsoja ciklons Priska, izraisot visspēcīgāko vasaras vētru novērojumu vēsturē, ar nokrišņu un vēja rekordiem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augustā bija 79% – no 74% Rīgā līdz 83% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Augusta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,5 °C, kas ir 0,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 10. augustā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,0 °C tika novērota 5. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 1. dekādē bija 14,8 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (21,7 mm). Visvairāk nokrišņu (40,5 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Vičakos – 3,1 mm. Vidēji Latvijā augusta 1. dekādē bija 2,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Skrīveros – 5 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 1. dekādē bija 76% – no 69% Rīgā līdz 82% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,2 m/s) tika novērotas 10. augustā Ventspilī. Augusta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 0,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,0 °C tika novērota 13. augustā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,7 °C tika novērota 15. augustā Jelgavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 2. dekādē bija 15,9 mm, kas ir 40% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (34,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Vičakos – 5,3 mm. Vidēji Latvijā augusta 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rēzeknē – 6 diennaktis, bet vismazāk Ventspilī – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 2. dekādē bija 78% – no 71% Rīgā līdz 84% Rēzeknē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 11. augustā Daugavgrīvā. Augusta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,1 °C, kas ir 0,4 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,5 °C tika novērota 26. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +26,1 °C tika novērota 31. augustā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augusta 3. dekādē bija 60,3 mm, kas ir 110% virs dekādes normas (28,7 mm). Visvairāk nokrišņu (130,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Dagdā – 10,7 mm. Vidēji Latvijā augusta 3. dekādē bija 4,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Jelgavā un Saldū – 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā, Kolkā, Rīgā, Siguldā, Stendē un Vičakos – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā augusta 3. dekādē bija 83% – no 79% Rīgā līdz 86% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (31,0 m/s) tika novērotas 22. augustā Daugavgrīvā. Ar vidējo gaisa temperatūru +13,9 °C '''2026. gada septembris''' bija par 1,6 °C virs mēneša normas, ierindojot to kā 10. siltāko septembri (kopā ar 1938. un 1949. gadu). Mēneša minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C novērota 9. septembrī Bauskā. Gandrīz visas septembra dienas vidējā gaisa temperatūra bija augstāka nekā norma, bet 9. septembris bija vienīgā diena ar jauniem siltuma rekordiem, kad 8 novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet Jelgavā iepriekšējais stacijas rekords tika atkārtots. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Visvairāk nokrišņu (178,5 mm) bija Priekuļos, vairāk nekā trīs reizes pārspējot stacijas mēneša normu, bet vismazāk Jelgavā – 43,9 mm (27% zem stacijas normas). Vidēji Latvijā septembrī bija 14,0 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā, Priekuļos, Zosēnos – 17 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 10 diennaktis. Lai gan vidēji Latvijā 2026. gada septembris bija tikai mitrāko 20% vidū, Priekuļos un Kolkā tas kļuva par mitrāko stacijas novērojumu vēsturē, bet vēl 4 citās stacijās - Saldū, Dagdā, Mērsragā un Zosēnos - ierindojās starp 5 mitrākajiem septembriem. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembrī bija 86% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,5 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,0 °C tika novērota 7. septembrī Rūjienā, bet maksimālā gaisa temperatūra +27,4 °C tika novērota 9. septembrī Bauskā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 1. dekādē bija 55,8 mm, kas ir 147% virs dekādes normas (22,6 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Jelgavā – 17,5 mm. Vidēji Latvijā septembra 1. dekādē bija 6,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Madonā – 8 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 4 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 1. dekādē bija 85% – no 82% Rīgā un Skultē līdz 90% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 10. septembrī Liepājā. Septembra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,2 °C, kas ir 2,1 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +3,9 °C tika novērota 15. septembrī Mērsragā, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,5 °C tika novērota turpat Mērsragā dienu vēlāk – 16. septembrī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 2. dekādē bija 16,0 mm, kas ir 22% zem dekādes normas (20,5 mm). Visvairāk nokrišņu (30,7 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rīgā – 6,6 mm. Vidēji Latvijā septembra 2. dekādē bija 3,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos – 6 diennaktis, bet vismazāk Kalnciemā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 2. dekādē bija 84% – no 80% Rīgā līdz 88% Madonā un Skrīveros. Visstiprākās vēja brāzmas (20,7 m/s) tika novērotas 20. septembrī Ventspilī. Septembra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +12,1 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,8 °C tika novērota 28. septembrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +20,3 °C tika novērota 30. septembrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembra 3. dekādē bija 29,3 mm, kas ir 65% virs dekādes normas (17,8 mm). Visvairāk nokrišņu (68,7 mm) bija Kolkā, bet vismazāk Rucavā – 5,9 mm. Vidēji Latvijā septembra 3. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā, Daugavpilī, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Zosēnos – 6 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā septembra 3. dekādē bija 89% – no 81% Liepājā un Pāvilostā līdz 94% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,7 m/s) tika novērotas 23. septembrī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,5 °C '''2026. gada oktobris''' bija par 2,7 °C virs mēneša normas, kļūstot par 3. siltāko oktobri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) dalīti ar 2006. gadu. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −3,0 °C tika novērota 19. oktobrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 1. oktobrī Ventspilī. Vidējā gaisa temperatūra oktobrī bija virs normas visas izņemot vienu dienu. Mēneša laikā sasniegti 3 maksimālās diennakts gaisa temperatūras rekordi un 1 atkārtots rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 39,5 mm, kas ir 47% zem mēneša normas (74,8 mm). Visvairāk nokrišņu (94,1 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē – 14,0 mm. Vidēji Latvijā oktobrī bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā un Vičakos – 12 diennaktis, bet vismazāk Dobelē – 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobrī bija 88% – no 85% Ainažos, Liepājā un Ventspilī līdz 92% Dobelē. Visstiprākās vēja brāzmas (28,0 m/s) tika novērotas 9. oktobrī Ventspilī. Oktobra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,7 °C, kas ir 2,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +1,6 °C tika novērota 3. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +21,6 °C tika novērota 1. oktobrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 14,5 mm, kas ir 41% zem dekādes normas (24,6 mm). Visvairāk nokrišņu (32,3 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kalnciemā – 3,3 mm. Vidēji Latvijā oktobra 1. dekādē bija 2,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Kolkā, Priekuļos un Siguldā – 4 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dagdā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Mērsragā, Piedrujā un Rīgā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 1. dekādē bija 87% – no 82% Liepājā un Ventspilī līdz 90% Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (28,0 m/s) tika novērotas 9. oktobrī Ventspilī. Oktobra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,0 °C, kas ir 1,3 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −3,0 °C tika novērota 19. oktobrī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 16. oktobrī Liepājā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 11,5 mm, kas ir 52% zem dekādes normas (23,9 mm). Visvairāk nokrišņu (39,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Dobelē – 0,2 mm. Vidēji Latvijā oktobra 2. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā, Rucavā un Vičakos – 4 diennaktis, bet Dobelē šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 2. dekādē bija 88% – no 84% Ainažos, Kolkā un Rūjienā līdz 95% Bauskā. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 14. oktobrī Liepājā. Oktobra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,9 °C, kas ir 4,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −0,8 °C tika novērota 21. oktobrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,6 °C tika novērota 21. oktobrī Ventspilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 13,4 mm, kas ir 49% zem dekādes normas (26,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,9 mm) bija Liepājā, bet vismazāk Rūjienā – 4,0 mm. Vidēji Latvijā oktobra 3. dekādē bija 3,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Vičakos – 6 diennaktis, bet vismazāk Mērsragā un Rūjienā – 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā oktobra 3. dekādē bija 89% – no 86% Ainažos, Skultē un Ventspilī līdz 94% Dobelē un Madonā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 25. oktobrī Liepājā. Novembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,7 °C, kas ir 2,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −4,3 °C tika novērota 10. novembrī Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +11,9 °C tika novērota 5. novembrī Rīgā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembra 1. dekādē bija 1,4 mm, kas ir 94% zem dekādes normas (21,6 mm). Visvairāk nokrišņu (5,5 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Daugavpilī, Skrīveros un Zīlānos – 0,1 mm. Vidēji Latvijā novembra 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā – 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Daugavpilī, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā, Lielpečos, Madonā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rīgā, Rūjienā, Siguldā, Skrīveros, Skultē, Stendē, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembra 1. dekādē bija 81% – no 75% Kolkā un Rīgā līdz 86% Rēzeknē un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (17,1 m/s) tika novērotas 5. novembrī Liepājā. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — gada pirmajā naktī vietām austrumu rajonos termometra stabiņš noslīdēja līdz –18 grādiem, valsts novērojumu stacijās zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]], –17,8 °C, bet neoficiālajā meteostacijā [[Veclaicene|Veclaicenē]], netālu no [[Igaunija]]s, gaiss atdzisa līdz pat –22,3 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mbdvquh4w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref><ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/380813243 Jaunais gads Latvijā sācies ar salu un sniegu: vietām pat līdz -18°], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|1|SK}}</ref> Tikmēr no rietumiem Latvijai pāri virzījās nokrišņu zona, atnesot [[sniegputenis|sniegputeni]], vakarpusē sniega segas biezums [[Rucava|Rucavā]] īslaicīgi paaugstinājās līdz 28 cm. * [[3. janvāris]] — upēs sākās aktīvas [[ledus]] veidošanās un vižņu iešanas procesi, [[Gauja]]s lejtecē vižņu dēļ paaugstinājās ūdens līmenis, līdz ar to spēkā bija dzeltenais brīdinājums par zemāko vietu applūšanu. Arī [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]] [[Daugava|Daugavā]] turpinājās ledus un vižņu virzība, kas veicināja ledus blīvēšanos ūdenskrātuves augštecē un augšpus tās. Ūdenslīmeņa paaugstināšanās turpinājās [[Zeļķi|Zeļķos]], kā arī pie [[Jēkabpils]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8389771/latvijas-upes-turpinasies-viznu-iesana Latvijas upēs turpināsies vižņu iešana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|3|SK}}</ref> * [[7. janvāris]] — valsts austrumu daļā un vietām citviet, nokrišņu zonai virzoties, ilgstoši mēreni sniga, dažviet sniega sega kļuva par 5 cm biezākā. Valsts lielāko daļu klāja 10–20 cm sniega, visdziļākais sniegs pārklāja [[Dagda|Dagdu]] un Rucavu (25 cm), bet vismazāk sniega bija [[Mērsrags|Mērsragā]] (5 cm), [[Kolka|Kolkā]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] (6 cm).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8391913/tresdien-vietam-latvija-spides-saule Trešdien vietām Latvijā spīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|7|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — diennakts laikā daudzviet sniga un puteņoja, īpaši stiprāk Kurzemē un Vidzemē, tur sliktas redzamības un aizputināto ceļu dēļ braukšanas apstākļi tika apgrūtināti (atsevišķos ceļu posmos ļoti apgrūtināti). Sniega segas biezums dienas vidū lielākajā valsts daļā bija caurmērā 15–30 cm, biezākais sniegs tika reģistrēts [[Stende]]s novērojumu stacijā — 30 cm, [[Piedruja|Piedrujā]] izveidojās līdz 28 cm bieza sniega sega, Dagdā un [[Gulbene|Gulbenē]] — līdz 27 cm. [[Rīga|Rīgā]] sniega sega diennaktī pieauga vidēji par 4 cm, no 10 līdz 14 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010311902631465412 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — Daugavpilī nakts stundās gaisa temperatūra pazeminājās līdz –18,5 °C, agri no rīta termometra stabiņš bija no –3,2 grādiem [[Ventspils|Ventspilī]], Pāvilostā un Liepājas ostā līdz –17,2 grādiem Daugavpils novērojumu stacijā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8394722/pirmdien-vietam-latvija-uzspides-saule Pirmdien vietām Latvijā uzspīdēs saule], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref> Savukārt vakarā, debesīm skaidrojoties, kļuva vēl aukstāks un [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Staļģene|Staļģenē]] gaisa temperatūra sasniedza –21,9 °C, pirmo reizi šajā ziemas sezonā tika sasniegta –20 grādu atzīme, turklāt pēc divu gadu pārtraukuma, jo pēdējo reizi tik auksts bija [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gada]] 17. janvārī.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2010783423863144555 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|12|SK}}</ref><ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcbk7evne22s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|13|SK}}</ref> * [[15. janvāris]] — kamēr Latgalē naktī debesis noskaidrojās un gaisa temperatūra noslīdēja zem –20 grādiem, [[Madona|Madonā]] un Dagdā termometra stabiņam pazeminoties līdz –21,7 °C, tikmēr jūras piekrastē Kurzemē pēcpusdienā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –2 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2011711053714112643 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|15|SK}}</ref> Turpinoties sala periodam, ūdenstilpēs veidojās un nostiprinājās [[ledus]] sega. * [[20. janvāris]]: ** Minimālā gaisa temperatūra daudzviet valsts austrumos un vietām valsts rietumu rajonos bija zem –20 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –24,5 °C. Madonas novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –23,8 °C, [[Dobele]]s novērojumu stacijā līdz –22,0 °C, Dagdā tika reģistrēti –21,9 °C, Gulbenē un [[Skrīveri|Skrīveros]] –21,8 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Mērsragā –21,6 °C. –20 grādu sals tika fiksēts arī [[Stende|Stendē]] (–20,3 °C), Jelgavā (–20,1 °C) un Alūksnē (–20,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,9 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013515148686737718 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> ** Sākoties spēcīgai ģeomagnētiskajai vētrai, vairākās vietās Latvijā (un ne tikai) tika novērota koša [[ziemeļblāzma]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8399876/foto-nakti-uz-otrdienu-daudzviet-fikseta-kosa-ziemelblazma FOTO ⟩ Naktī uz otrdienu daudzviet fiksēta koša ziemeļblāzma], tvnet.lv, {{dat|2026|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — otro nakti pēc kārtas zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Daugavpils novērojumu stacijā, –24,7 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mcvzftkb5c24 Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> Arī citviet valsts austrumos un vietām Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja zem –20 grādiem, Madonā gaiss atdzisa līdz –23,7 °C, [[Jelgava|Jelgavā]] līdz –22,3 °C, [[Rēzekne|Rēzeknē]], Dagdā, Gulbenē, Zīlānos, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], Skrīveros un [[Bauska|Bauskā]] bija –20, –21 grāds. Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –15,4 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2013862388987035793 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|21|SK}}</ref> * [[25. janvāris]] — naktī valsts austrumu rajonos, līdzīgi kā citās aizvadītājās naktīs, zem skaidrām debesīm, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –20, –24 grādiem, viszemāk tā noslīdēja Madonā (–24,6 °C). Citviet [[Latgale]]s un [[Vidzeme]]s novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz –19, –21 grādam, pārējā Latvijā bija –13, –18 grādu [[sals]], vienīgā vieta visā teritorijā, kur gaiss neatdzisa līdz –10 grādiem, bija [[Kolka]] (–7,2 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –14,3 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/384921966 Nākamās nedēļas pirmajā pusē daudzviet snigs], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|1|25|SK}}</ref> * [[28. janvāris]] — dienvidu un centrālajos rajonos mēreni, bet ilgstoši sniga, kopš 27.01 pēcpusdienas (kad snigšana sākās) visvairāk uzsniga Zemgalē un Dienvidkurzemē, kur sniega segas biezums daudzviet pieauga par 9–10 cm. [[Jelgava|Jelgavā]] sniega sega pieauga par 10 cm (vidēji līdz 25 cm), diezgan līdzīgi arī Dobelē, [[Saldus|Saldū]] no 21 cm līdz 30 cm, [[Kalnciems|Kalnciemā]] no 17 cm līdz 24 cm, Bauskā no 12 cm līdz 22 cm. Rīgā no rīta [[sniega sega]]s biezums vidēji sasniedza 17 cm, bet Latgalē snigšana turpinājās vēl visu dienu, biezākais sniegs tika reģistrēts Dagdā, kur zemi klāja 45 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8404797/tresdien-specigak-snigs-latgale-selija-un-zemgales-dienvidos Trešdien spēcīgāk snigs Latgalē, Sēlijā un Zemgales dienvidos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref><ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016407814420279615 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — Latvijā pieņēmās spēkā aukstums un sākās spēcīgākais aukstuma vilnis 2025./2026. gada [[ziema|ziemas]] sezonā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2016566886306029705 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|28|SK}}</ref> Lai gan –20 grādu atzīme tika novērota vien divās meteoroloģisko novērojumu stacijās, lielā daļā valsts gaiss atdzisa līdz –14, –19 grādiem, siltākā nakts tika aizvadītā Kolkā un [[Mērsrags|Mērsragā]], kur termometra stabiņš noslīdēja attiecīgi līdz –6,2 °C un –7,4 °C. Zemākā gaisa temperatūra tika fiksēta Zosēnu (–23,8 °C) un Daugavpils novērojumu stacijās, kur zem skaidrām debesīm un iestājoties bezvējam, gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, pašā pilsētas centrā bija par vairākiem grādiem siltāks.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mdmpg4xy7222 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|1|30|SK}}</ref> * [[31. janvāris]] — Latviju skāra spēcīgākais sals pēdējo 14 gadu laikā.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/31.01.2026-latviju-skaris-stiprakais-sals-kops-2012-gada.a632512/ Latviju skāris stiprākais sals kopš 2012. gada], lsm.lv, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Jau ap pusnakti [[Daugavpils]] novērojumu stacijā, kas atrodas pie [[Ruģeļu ūdenskrātuve]]s, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem un nakts laikā tā turpināja kristies zemāk. Minimumu temperatūra sasniedza rītā pusē, kad termometra stabiņš tur noslīdēja līdz –32,8 °C, pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā (kopš [[2021. gada laikapstākļi Latvijā|2021. gada]] janvāra) gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem –30 grādiem, un Daugavpilī šī bija aukstākā nakts valstī kopš [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] [[5. februāris|5. februāra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017520048747827289 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem uz [[A6]] šosejas netālu no [[Daugavpils lidlauks|Daugavpils lidlauka]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –28 grādiem, un tas ir lielākais sals, ko ceļu sensori fiksēja naktī un rītā. Savukārt [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu tīklā otrā zemākā gaisa temperatūra rīta agrumā tika reģistrēta [[Staļģene|Staļģenē]], kur atrodas meteoroloģiskā stacija "Jelgava", –28,3 °C. Lielākajā Latvijas daļā gaiss atdzisa līdz –19, –24 grādiem, mazāks sals bija Kurzemē, Kolkā termometra stabiņš noslīdēja vien līdz –7 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017486051162329349 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|1|31|SK}}</ref> Rīgā [[Latvijas Universitāte|LU]] novērojumu stacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –17,0 °C, [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]] bija nepilni –20 grādi, bet Pierīgā valdīja aukstums līdz –25 grādiem. === Februāris === * [[1. februāris]]: ** Zemākā gaisa temperatūra naktī un no rīta tika reģistrēta [[Jelgava]]s novērojumu stacijā [[Staļģene|Staļgenē]], –30,6 °C, arī vietām citur gaisa temperatūra bija tuvu –30 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2017892391194112312 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> [[Daugavpils]] meteostacijā termometra stabiņš noslīdēja līdz –29,0 °C, [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] gaiss atdzisa līdz –28,4 °C, bet [[Bauska]]s novērojumu stacijā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25,7 °C. Daudzviet citviet valsts teritorijā valdīja –20, –25 grādu sals, par dažiem grādiem siltāks bija vietām Kurzemē un Rīgā, savukārt [[Kolka|Kolkā]], [[Ventspils|Ventspilī]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –10, –13 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra no rīta sasniedza –18,6 °C, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] –18,8 °C.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2017913649017368854 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> ** Sāka aizsalt [[Rīgas līcis]], to lielāko daļu klāja peldoši ledus gabali, aizsala [[Pērnavas līcis]] [[Igaunija]]s piekrastē, un pilnībā aizsalusi jau kādu laiku bija arī [[Daugava]] Rīgā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407494/foto-rigas-lica-lielako-dalu-klaj-peldosi-ledus-gabali FOTO ⟩ Rīgas līča lielāko daļu klāj peldoši ledus gabali], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|1|SK}}</ref> * [[2. februāris]] — naktī un no rīta 12 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī nacionālais 2. februāra aukstuma rekords. Viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Jelgavas novada Staļģenē, '''–31,7 °C''', un tā ir zemākā temperatūra, kas Latvijā šajā datumā tika fiksēta, kopš veic meteoroloģijas novērojumus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/02.02.2026-sasniegts-2-februara-aukstuma-rekords-diena-bus-saulaina.a632618/ Sasniegts 2. februāra aukstuma rekords; diena būs saulaina], lsm.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Iepriekšējais nacionālais rekords tika fiksēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]], kad Zosēnos bija –30,8 °C. Vietējas nozīmes rekordi tika pārspēti arī Dagdā (–23,4 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (–23,2 °C), Mērsragā (–21,7 °C), Liepājā (–23,7 °C), [[Stende|Stendē]] (–25,2 °C), Saldū (–25,0 °C), Skrīveros (–26,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (–27,2 °C), Dobelē (–27,0 °C), Bauskā (–30,4 °C) un Daugavpilī (–31,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2018222521082864093 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> Rīgas centra esošajā meteostacijā minimālā gaisa temperatūra sasniedza –19,6 °C, bet pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] gaiss atdzisa līdz –26 grādiem, pārspējot rekordu — 2012. gadā reģistrētos –23,8 grādus. Tikmēr Daugavgrīvas novērojumu stacijā, sākot pūst mērenam ziemeļu [[vējš|vējam]] no jūras, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz –9 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8407814/agra-pirmdienas-rita-gaisa-temperatura-rigas-lidosta-pazeminajas-lidz-26-gradiem Agrā pirmdienas rītā gaisa temperatūra Rīgas lidostā pazeminājās līdz -26 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|2|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — kārtējā aukstā nakts Latvijas teritorijā, no visām valsts meteoroloģisko novērojumu stacijām viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Daugavpilī (–28,9 °C). Balstoties uz "[[Latvijas Valsts ceļi|Latvijas Valsts ceļu]]" informāciju, naktī daudzviet [[Latgale|Latgalē]] gaisa temperatūra pazeminājās līdz –25, –27 grādiem, vietām Vidzemē līdz –23, –25 grādiem. Gaisa kvalitāte svārstījās no labas [[Kurzeme|Kurzemē]] līdz īpaši sliktai [[Rēzekne|Rēzeknē]], kur aukstā laika, [[bezvējš|bezvēja]] un intensīvās apkurināšanas dēļ izveidojās [[smogs]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8409304/tresdienas-nakti-gaiss-dazviet-latvija-atdzisis-lidz-27-gradiem-rezekne-smogs Trešdienas naktī gaiss dažviet Latvijā atdzisis līdz –27 grādiem, Rēzeknē – smogs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|4|SK}}</ref> * [[8. februāris]] — dziļākais sniegs Latvijā saglabājās Latgales dienvidu daļā, [[Dagda]]s novērojumu stacijā sniega segas biezums pieauga līdz 47 cm, kas ir biezākais sniegs valstī kopš [[2023. gada laikapstākļi Latvijā|2023. gada]] marta. Otrā biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās vidēji bija 41 cm [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Piedruja|Piedrujā]], Daugavpils novērojumu stacijā tika izmērīta 35 cm bieza sniega kārta, savukārt Rēzeknē un [[Līvāni|Līvānu]] novadā zemi sedza attiecīgi 30 un 32 cm sniega. Citās novērojumu stacijās sniega segas biezums bija no 6 cm Daugavgrīvā un Mērsragā līdz 28 cm Rucavā, novērojumu stacijā Rīgas centrā saglabājās 16 cm bieza sniega sega.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8411926/dzilakais-sniegs-valsti-saglabajas-latgales-dienvidu-dala Dziļākais sniegs valstī saglabājas Latgales dienvidu daļā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|8|SK}}</ref> * [[10. februāris]] — debesīm kļūstot skaidrām, valsts austrumos un vietām Zemgalē no jauna pastiprinājās [[sals]], daudzviet gaiss atdzisa līdz –20, –25 grādiem, ārpus novērojumu stacijām līdz –27 grādiem, bet Daugavpils meteostacijā, kas atradās pilsētas nomalē, gaisa temperatūra pazeminājās līdz –30 grādiem. Valsts rietumu pusē debesis bija apmākušās, tās apmācas arī Latvijas centrālajā daļā, vietām bija neliels sniegs, [[migla]] un sarma. Rīgā no rīta gaiss atdzisa līdz –17 grādiem, lidostā valdīja aptuveni –20 grādu sals.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8412990/otrdiena-gaidama-auksta-un-sniegaina Otrdiena gaidāma auksta un sniegaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|10|SK}}</ref> * [[13. februāris|13.]]—[[14. februāris]] — ap rītu Latvijas teritoriju no dienvidrietumiem šķērsoja ar aktīvu [[ciklons|ciklonu]] saistīta plaša nokrišņu zona, visā valstī atnesot ilgstošu un brīžiem stipru snigšanu. Rīta stundās ilgstoša snigšana sākās Kurzemes pusē, bet dienas gaitā tā aptvēra jau visu Latviju.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2021964336600650072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|2|12|SK}}</ref> [[Sniegputenis]] daudzviet turpinājās līdz naktij, bet Latgales dienvidaustrumu daļā arī 14.02 nakts pirmajā pusē. Visā valstī, arī Rīgā, tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, veidojās sastrēgumi, līdz 13.02 vakaram tika fiksētas vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi visā Latvijā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8415917/lidz-piektdienas-vakaram-latvija-registreti-vairak-neka-240-satiksmes-negadijumi Līdz piektdienas vakaram Latvijā reģistrēti vairāk nekā 240 satiksmes negadījumi], tvnet.lv, {{dat|2026|2|13|SK}}</ref> Biezākā sniega sega izveidojās Dagdas novērojumu stacijā — 62 cm sniega.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022569821959790768 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Tik daudz sniega valstī nebija kopš [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gada]] [[aprīlis|aprīļa]], kad [[Alūksne|Alūksnē]] sniega dziļums sasniedza 70 cm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/14.02.2026-latviju-parklajis-dzilakais-sniegs-kops-2013-gada.a634635/ Latviju pārklājis dziļākais sniegs kopš 2013. gada], lsm.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> Lielākās sniega segas biezuma izmaiņas — par 20 cm — tika reģistrētas novērojumu stacijā "Sīļi", Līvānu novadā, kur sniega kārtas augstums pieauga no 38 līdz 58 cm, bet [[Gulbene]]s meteoroloģiskajā stacija sniega dziļums palielinājās par 18 cm — no 28 līdz 46 cm. Novērojumu stacijā Rīgas centrā sniega kārtas biezums palielinājās no 16 līdz 25 cm. Daudzviet valstī sniega sega kļuva par vairāk nekā 10 cm biezāka, bet daļā Kurzemes un Vidzemes ziemeļrietumos sniega sega nepieauga. 40 centimetru robeža tika pārsniegta novērojumu stacijās Gulbenē un Rēzeknē, tā sasniegta arī [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros, vairāk nekā pusmetra sniega bija Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8415988/pat-62-centimetri-kur-sobrid-latvija-ir-visbiezaka-sniega-sega Pat 62 centimetri! Kur šobrīd Latvijā ir visbiezākā sniega sega?], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|14|SK}}</ref> * [[15. februāris]] — trijās novērojumu stacijās no rīta tika laboti attiecīgā datuma aukstuma rekordi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2022952540619575411 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> Debesīm skaidrojoties, Liepājā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –24,4 °C, Rucavā — līdz –25,7 °C, savukārt novērojumu stacijā "Jelgava", kas atrodas Staļģenē, īsi pēc [[lēkts|saullēkta]] sals sasniedza –30,3 °C. Visas valsts aukstuma rekords gan palika nepārspēts — [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] Zosēnos reģistrētie –32,3 °C. Rīgā termometra stabiņš noslīdēja līdz –18,1 °C centrā un līdz –25 grādiem [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostā]]. "Latvijas Valsts ceļu" informācija liecināja, kā vietām visos reģionos gaisa temperatūra noslīdēja zem –25 grādiem, lielākais sals gar autoceļiem bija –28 grādi uz [[A2]] šosejas pie [[Amata]]s upes.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.02.2026-liepajas-rucavas-un-jelgavas-noverojumu-stacija-parspets-aukstuma-rekords.a634704/ Liepājas, Rucavas un Jelgavas novērojumu stacijā pārspēts aukstuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|2|15|SK}}</ref> [[Attēls:Ziemas diena Valles pagasts 15feb2026.jpg|alt=Ziemas diena Valles pagastā, 2026. gada 15. februāris|thumb|220px|Ziemas diena [[Valles pagasts|Valles pagastā]], 15. februāris]] * [[16. februāris]] — nakts pagāja ar temperatūras kontrastiem: valsts lielākajā daļā [[mākoņi|mākoņu]] dēļ nebija vēsāks par –7, –14 grādiem, tikmēr valsts dienvidos debesis bija skaidras, termometra stabiņš daudzviet bija zem –20 grādiem, Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās pat līdz –30,5 °C.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mexhg5glqk2f Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> Liepājā un [[Rucava|Rucavā]], ar attiecīgi –24,2 °C un –27,5 °C, tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, Rucavā tika pārspēts arī februāra 2. dekādes aukstuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2023296624127328278 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|16|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — tika aizvadīts ļoti auksts rīts, daļā valsts termometra stabiņš noslīdēja zem –25 grādiem, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–27,2 °C), kur tika labots aukstuma rekords, Jelgavā (–27,6 °C) un Daugavpilī, kur bezvēja un skaidrā laika dēļ gaiss atdzisa līdz '''–32,5 °C''', labojot nacionālo 17. februāra aukstuma rekordu. Daugavpils meteostacija bija arī šī rīta aukstākā vieta visā [[Eiropa|Eiropā]]. Iepriekšējais aukstākais 17. februāris bija [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]] [[Mērsrags|Mērsragā]], kad bija –30,5 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/17.02.2026-sorit-daugavpils-puse-sals-sasniedzis-32-gradus-jauns-17-februara-rekords-latvija.a634986/ Šorīt Daugavpils pusē sals sasniedzis 32 grādus — jauns 17. februāra rekords Latvijā], lsm.lv, {{dat|2026|2|17|SK}}</ref> * [[20. februāris]] — termometra stabiņš [[Kurzeme|Kurzemē]] paaugstinājās virs nulles, pirmo reizi kopš 7. janvāra tur netika reģistrēta negatīva gaisa temperatūra. Pavisam nedaudz virs nulles gaiss iesila arī Rīgā. Iepriekšējās sešās nedēļās pozitīva [[gaisa temperatūra]] Latvijā tika novērota tikai vienreiz – 12. februārī Daugavpilī gaiss iesila līdz +0,8 grādiem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/20.02.2026-piektdien-kurzeme-gaisa-temperatura-pakapsies-gradu-virs-nulles.a635541/ Piektdien Kurzemē gaisa temperatūra pakāpsies grādu virs nulles], lsm.lv, {{dat|2026|2|20|SK}}</ref> * [[23. februāris]] — ziemeļaustrumu virzienā pāri valsts teritorijai virzījās plaša [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, atnesot sniegu, slapju sniegu, un sniega sega vietām rietumu un centrālajos rajonos kļuva par dažiem centimetriem biezāka. Šajos reģionos vakarpusē un naktī tika novērota arī [[atkala]], kas vietām turpinājās arī naktī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8421246/pirmdien-latvijas-lielakaja-dala-gaidams-sniegs Pirmdien Latvijas lielākajā daļā gaidāms sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|2|23|SK}}</ref> * [[27. februāris]]: ** Visā valstī sākās atkusnis, gaisa temperatūra sasniedza +1, +6 grādus, līdz ar to visā Latvijā beidzās periods ar nepārtrauktu [[sals|salu]], kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, kas vidēji turpinājās 49 diennaktis. Visās novērojumu stacijās vienlaikus šāds periods ilga 35 dienas, bet garākais nepārtraukts periods, kad maksimālā gaisa temperatūra nepārsniedza 0 °C, tika reģistrēts Alūksnē — 62 diennaktis.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027349790950916508 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|27|SK}}</ref> Arī vēsturiskais rekords pieder Alūksnei — 81 diennakts [[1984. gada laikapstākļi Latvijā|1984.]]/[[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] ziemā. Dažās novērojumu stacijās šis sala periods bija viens no ilgākajiem vēsturē, piemērām, Rūjienā noslēgušais 54 dienu sala periods bija 2. garākais stabilais sals 21. gadsimtā un 3. garākais kopš [[1966. gads|1966.]]/[[1967. gads|1967. gada]] ziemas, bet Liepājā — garākais 21. gadsimtā un 2. garākais sala periods kopš [[1945. gads|1945. gada]], atpaliekot 8 dienas no rekorda.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2027091731695485061 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|2|26|SK}}</ref> ** Šī bija pirmā diennakts no piecām, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā paaugstinājās virs nulles — iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/04.03.2026-latvija-sacies-meteorologiskais-pavasaris.a637268/ Latvijā sācies meteoroloģiskais pavasaris], lsm.lv, {{dat|2026|3|4|SK}}</ref> * [[28. februāris]] — Latvijas dienvidu daļā dienas laikā debesis skaidrojās un spoži spīdēja saule, kā rezultātā strauji paaugstinājās gaisa temperatūra. Daugavpilī un [[Zīlāni|Zīlānos]] termometra stabiņš sasniedza attiecīgi +10,1 °C un +10,9 °C, pirmo reizi kopš rudens gaisa temperatūra Latvijā pārsniedza +10 grādu atzīmi, uzstādot jaunus siltuma rekordus. Jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti arī Skrīveros (+9,5 °C), Rēzeknē (+9,4 °C), Dagdā (+8,5 °C) un Liepājā (+8,4 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2027803570712531370 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> Kopumā tika laboti seši siltuma rekordi — pirmie šajā gadā.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mfw7o5b4oc2s Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|2|28|SK}}</ref> === Marts === * [[1. marts]] — Rēzeknes, Daugavpils, [[Madona]]s, Skrīveru un Dagdas novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Līdzīgi kā aizvadītajā dienā uzspīdēja saule, un Dagdā gaiss iesila līdz +8,8 °C, Skrīveros līdz +10,6 °C, Madonā un Daugavpilī līdz +10,9 °C, bet Rēzeknē termometra stabiņš paaugstinājās līdz +11,8 °C.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|1|SK}}</ref> Strauji sāka kust [[sniega sega]] un ledus kārta uz upēm un citām ūdenstilpēm. * [[5. marts]] — lielākajā daļā Latvijas upju [[ūdens]] līmeņa kāpums kļuva straujāks, bet vietām Kurzemē līdz ar sniega nokušanu [[pali]] mazinājās. Daļā Kurzemes upju ūdens līmenis nepaaugstinājās vai sāka pazemināties, bet kāpums turpinājās lielākajās upēs [[Abava|Abavā]], [[Venta|Ventā]] un [[Bārta (upe)|Bārtā]], kur pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopumā cēlās par nepilniem diviem metriem. Arī Ziemeļvidzemes upēs [[Salaca|Salacā]], [[Rūja|Rūjā]] un [[Seda|Sedā]] ūdens līmenis dažos posmos pēdējās dienās nedaudz pazeminājās. Citos Latvijas reģionos ūdens līmenis upēs galvenokārt paaugstinājās ar pieaugošu intensitāti.<ref> [https://www.tvnet.lv/8427553/udens-limenis-latvija-strauji-kapj Ūdens līmenis Latvijā strauji kāpj], tvnet.lv, {{dat|2026|3|5|SK}}</ref> * [[8. marts]] — nostiprinoties [[Anticiklons|anticiklona]] ietekmei, visā Latvijas teritorijā valdīja sauss, saulains un pavasarīgi silts laiks, valsts lielākajā daļā gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem un piecās novērojumu stacijās tika laboti šīs dienas siltuma rekordi: [[Liepāja|Liepājā]] (+9,8 °C), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+11,6 °C), [[Rucava|Rucavā]] (+11,9 °C), [[Stende|Stendē]] (+13,0 °C) un [[Mērsrags|Mērsragā]] (+13,9 °C). Rīgā pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra pārsniedza +10 grādu atzīmi, sasniedzot +11,8 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2030680887679951006 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> Daudzviet Kurzemē un Vidzemes ziemeļos sniega sega izzuda pavisam, bet visbiezākā sniega kārta saglabājās valsts austrumos, Dagdas novērojumu stacijā vēl bija 28 cm bieza sniega kārta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/08.03.2026-no-pirmdienas-turpinasies-pavasarigs-laiks.a637942/ No pirmdienas turpināsies pavasarīgs laiks], lsm.lv, {{dat|2026|3|8|SK}}</ref> * [[9. marts]]: ** Gaisa temperatūrai Kolkā paaugstinoties līdz '''+14,7 °C''', tika uzstādīts jauns nacionālais siltuma rekords, par precīzi grādu pārspējot [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gada]] rekordu. Kopā tika laboti 10 diennakts un 1 dekādes rekords (Kolkā), kā arī atkārtots 1 diennakts rekords ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]]). Daudzviet gaiss iesila līdz +8, +13 grādiem, nedaudz vēsāks bija piekrastes rajonos.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031061692029784490 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais gaisa temperatūras maksimums, '''+13,7 °C'''. Iepriekšējais rekorda tika fiksēts [[2025. gada laikapstākļi Latvijā|2025. gadā]], kad bija +12,9 grādi.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/09.03.2026-pirmdiena-bus-saulaina-vietam-tiks-sasniegts-9-marta-siltuma-rekords.a637959/ Pirmdiena būs saulaina, vietām tiks sasniegts 9. marta siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2026|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — siltākā diena kopš oktobra: Mērsraga novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +16,4 °C, uzstādot gan diennakts, gan marta 1. dekādes siltuma rekordu stacijā, pirmo reizi Latvijā šajā gadā tika fiksēts +15 grādu siltums. Vietējas nozīmes rekordi, kā arī dekādes rekordi tika arī uzstādīti [[Rūjiena|Rūjienā]] (+14,0 °C), [[Skrīveri|Skrīveros]] (+14,7 °C) un [[Stende|Stendē]] (+15,3 °C), un Kolkas novērojumu stacijā (+14,0 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031364736353222919 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts|11.]]—[[15. marts]] — turpinājās periods ar uzstādītiem siltuma rekordiem, kopā piecu dienu laikā tika uzstādīti 82 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tostarp arī 6 dekādes rekordi un 5 Latvijas diennakts rekordi. 11. martā tika laboti 11 siltuma rekordi, 12. datumā — 13 siltuma rekordi, arī nacionālais rekords ([[Gulbene|Gulbenē]] un Madonā '''+13,9 °C'''), 13. — 17 siltuma rekordi, 14. — visi 25 siltuma rekordi (visās novērojumu stacijās), tostarp visas Latvijas rekords (Liepājā un Pāvilostā '''+17,1 °C'''), 15. — 16 siltuma rekordi, atkārtojot arī nacionālo siltuma rekordu ([[Ainaži|Ainažos]] '''+14,3 °C'''), līdzīgā temperatūra bija arī [[2024. gada laikapstākļi Latvijā|2024. gadā]] Mērsragā. Šajā laika posmā tika reģistrētas arī šī gada pirmās [[zibens]] izlādes — 12. martā [[Bauskas novads|Bauskas novadā]] un vietām Vidzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2031993984390774856 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|3|12|SK}}</ref> * [[18. marts]] — laikapstākļus noteica anticiklons, bezvēja dēļ daudzviet valstī nakts laikā izveidojās bieza [[migla]], kas atsevišķos reģionos, īpaši piekrastē, noturējās līdz priekšpusdienai. Plkst. 5 rītā mazākā redzamība bija 140 metri Rīgas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], kā arī 200 metri Rīgas centra meteostacijā un Alūksnē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8435496/tresdien-saulainakais-un-siltakais-laiks-latvija-saglabasies-austrumu-novados Trešdien saulainākais un siltākais laiks Latvijā saglabāsies austrumu novados], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|18|SK}}</ref> * [[20. marts]] — mazinājās ledus sastrēgums [[Pļaviņu ūdenskrātuve|Pļaviņu ūdenskrātuvē]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsētā upe daļēji atbrīvojās no ledus. Ūdens līmenis [[Daugava|Daugavā]] pie Pļaviņām bija aptuveni divus metrus zemāks par 17. martā sasniegto maksimumu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8437022/foto-plavinu-puse-mazinajies-ledus-sastregums FOTO ⟩ Pļaviņu pusē mazinājies ledus sastrēgums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|3|20|SK}}</ref> Lielākajā daļā Latvijas upju mazinājās pali, turpinājās ūdens līmeņa pazemināšanās. Dažās upēs, tai skaitā [[Misa (upe)|Misā]] un [[Aiviekste|Aiviekstē]], saglabājās augsts ūdens līmenis un applūdušas [[paliene]]s. * [[23. marts]] — gan [[Bauska]]s, gan [[Mērsrags|Mērsraga]] novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai paaugstinoties attiecīgi līdz +14,9 °C un +13,9 °C, tika laboti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Zīlāni|Zīlānu]] novērojumu stacijā termometra stabiņš sasniedza +14,9 °C, tika atkārtots [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]] uzstādītais siltuma rekords.<ref> [https://klimats.meteo.lv/operativais_klimats/operativie_rekordi/ Gaisa temperatūras rīks], klimats.meteo.lv, {{dat|2026|3|23|SK}}</ref> * [[25. marts]] — neskatoties uz brāzmainu dienvidu, dienvidrietumu vēju un nelieliem nokrišņiem, tika aizvadīta ļoti silta diena, daudzviet termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, [[Kolka]]s pusē pat līdz +17 grādiem. Trijās novērojumu stacijās valsts dienvidaustrumos tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+14,5 °C), Dagdā (+14,7 °C) un Daugavpilī (+15,9 °C).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2036841326495306185 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|25|SK}}</ref> Vēja brāzmas sasniedza 13–18 m/s, vietām piekrastes rajonos līdz 20 m/s, bet stiprākais [[vējš]] bija [[Ventspils|Ventspilī]] — brāzmās līdz 22 m/s. * [[29. marts]] — tika novērota ļoti kontrastaina gaisa temperatūra: naktī, zem skaidrām debesīm, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Mērsrags|Mērsragā]] gaiss atdzisa līdz –5 grādiem, tikmēr dienā Kurzemē un piekrastes rajonos mākoņu dēļ bija +5, +8 grādi, bet valsts austrumos, spīdot saulei, termometra stabiņš sasniedza +15, +17 grādus. Daugavpilī ar '''+17,9 °C''' tika uzstādīts gan diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, gan visas valsts mēroga rekords. Vēl [[Zīlāni|Zīlānos]] (+16,6 °C) tika labots siltuma rekords.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2038281196178698480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|3|29|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[2. aprīlis]] — tikpat kā visā valstī gaisa temperatūra rīta stundās bija zem nulles, vietām [[Mērsrags|Mērsraga]], [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]], [[Ainaži|Ainažu]] pusē, kā arī pie [[Rīgas lidosta|lidostas "Rīga"]] sals pārsniedza –5 grādus, atbilstoši "Latvijas Valsts ceļu" informācijai arī vairākās vietās Vidzemē (galvenokārt uz [[A2]] šosejas) fiiksēts līdz –5, –6 grādiem. Vietām valdīja miglains laiks, kas dienu iepriekš skāra teju visus jūras piekrastes reģionus, tostarp arī Rīgu. Vēlāk vakarā [[migla]] izveidojās no jauna, ar redzamību līdz 200–500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8445064/ceturtdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Ceturtdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|2|SK}}</ref> * [[6. aprīlis]] — ciklona aukstais sektors atradās virs Latvijas teritorijas, un tā ietekmē pūta brāzmains vējš un veidojās [[gubu lietusmākoņi]], kas atnesa nokrišņus — lietu, [[krusa]]s graudus un slapja sniega pārslas. Konvektīvo (gubu) mākoņu veidošanās aktivitāti pastiprināja īsviļņu ieplakas bāriskajā laukā, kas papildus veicināja gubu mākoņu attīstību.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041105218650132795 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|6|SK}}</ref> Ciklona ietekmē tika novērotas krasas vēja brāzmas, piekrastē līdz 20 m/s, bet stiprākais vējš tika fiksēts [[Ventspils|Ventspilī]], kur brāzmas pastiprinājās līdz 25 m/s, savukārt dienas reģistrētais nokrišņu daudzums vietām (piemērām, Zosēnu pusē) pietuvojās 10 mm. * [[7. aprīlis]] — atsevišķos rajonos Vidzemes vidienē ([[Madona]]s, Zosēnu, [[Cēsis|Cēsu]] pusē) no rīta sniga slapjš sniegs, uz zemes izveidojot plānu, nelielu sniega kārtiņu, nesasniedzot pat 1 cm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2041441060409250177 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|7|SK}}</ref> Citviet, līdzīgi kā iepriekšējā dienā, brīžiem lija, dažviet kopā ar krusas un [[sniegs|sniega]] graudiem. Saglabājās brāzmains ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, brāzmās [[piekraste|piekrastē]] līdz 18 m/s. * [[10. aprīlis]] — tā kā laiks bija lielākoties skaidrs, visā teritorijā gaisa temperatūra nakts un rīta stundās pazeminājās līdz 0, –5 grādiem, aukstākais laiks valdīja [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē un jūras piekrastes rajonos (Mērsragā, [[Rucava|Rucavā]], [[Pāvilosta|Pāvilostā]]).<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=04&day=10&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/10/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Gaisa relatīvais mitrums valsts austrumos pazeminājās līdz 15%.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mj6zov3ii22o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|4|11|SK}}</ref> * [[15. aprīlis]] — visur valstī, izņemot atsevišķos rajonos Rīgas līča rietumu piekrastē, spīdot saulei, gaiss iesila līdz +14, +17 grādiem. Pūšot austrumu, ziemeļaustrumu vējam, augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rīga|Rīgā]], [[Jelgava|Jelgavā]], [[Skrīveri|Skrīveros]] un dažviet Zemgalē. Diennakts vidēja gaisa temperatūra Rīgas centrā pārsniedza +11 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/15.04.2026-tresdien-gaidams-siltakais-laiks-sonedel.a642955/ Trešdien gaidāms siltākais laiks šonedēļ], lsm.lv, {{dat|2026|4|15|SK}}</ref> * [[16. aprīlis]] — [[Liepāja|Liepājā]] nokrišņu daudzums līdz agram rītam (plkst. 5) kopš 15.04. vakara sasniedza 18 mm, kas ir 63% no visa mēneša normas, ņemot vērā, ka aprīlis [[Liepāja|Liepājā]] vēsturiski ir gada sausākais mēnesis. Rīta stundās nedaudz vai mēreni lija vietām Kurzemes dienvidrietumu daļā, kā arī Vidzemē, Latgalē un [[Sēlija|Sēlijā]], bet nokrišņu daudzums lielākoties nepārsniedza 10 mm atzīmi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8453247/ceturtdien-latvija-gaidami-mainigi-laikapstakli Ceturtdien Latvijā gaidāmi mainīgi laikapstākļi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|16|SK}}</ref> * [[20. aprīlis]] — skaidra laika ietekmē minimālā gaisa temperatūra ap pieciem rītā svārstījās no +3,5 grādiem Rīgas ziemeļu daļā [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] līdz –5 grādiem Zosēnos; teju visā valstī, izņemot piekrasti, termometra stabiņš noslīdēja zem nulles, Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz –2 grādiem [[lidosta]]s apkārtnē un +3 grādiem centrā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8455321/pirmdien-latvija-gaidams-saulains-laiks Pirmdien Latvijā gaidāms saulains laiks], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — pāri valsts teritorijai virzījās [[nokrišņi|nokrišņu]] zona, priekšpusdienā vietām, pēcpusdienā jau daudzviet uzlija, lokāli mēreni stipri, dažviet tika fiksētas slapja sniega pārslas, bet lielākoties Vidzemē un Rīgas pievārtē tika reģistrētas arī [[zibens]] izlādes. Sākās vēja pastiprināšanās, iegriežoties vējam no rietumiem un ziemeļrietumiem, tas brāzmās pastiprinājās līdz 15–17 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/25.04.2026-sestdiena-bus-makonaina-un-vejaina.a644513/ Sestdiena būs mākoņaina un vējaina], lsm.lv, {{dat|2026|4|25|SK}}</ref> * [[26. aprīlis]] — gar Latvijas austrumiem virzījās ciklons, kas [[Somija]]s dienvidos un daļā [[Igaunija]]s naktī un no rīta atnesa 10–15 cm sniega, bet Latvijas teritorijā tas atnesa epizodiskus nokrišņus, tostarp arī sniegu un krusas graudus, kā arī stipru ziemeļu, ziemeļrietumu vēju. Vietām visos reģionos īslaicīgi zeme nosniga balta, īpaši no rīta Kurzemē.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2048393959026610632 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas rīta stundās tika novērotas Ventspilī un [[Kolka|Kolkā]] — 23 m/s, citviet piekrastē līdz 15–20 m/s, Rīgā, [[Bauska|Bauskā]], Rucavā, [[Ainaži|Ainažos]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] pēcpusdienā tika novērotas vēja brāzmas līdz 20 m/s, pārējā valstī pārsvarā līdz 13–17 m/s. Stiprais vējš vietām lauza kokus un atrāva ēku konstrukcijas, glābēji līdz pēcpusdienai saņēma 37 izsaukumus saistībā ar vēja radītiem postījumiem, lielākoties Rīgā un Pierīgā.<ref> [https://www.tvnet.lv/8459710/visvairak-izsaukumu-uz-veja-postijumiem-sanemti-riga-un-pieriga Visvairāk izsaukumu uz vēja postījumiem saņemti Rīgā un Pierīgā], tvnet.lv, {{dat|2026|4|26|SK}}</ref> Vēja ietekmē ap plkst. 15.00 elektroapgāde tika traucēta ap 9000 klientu, galvenokārt [[Bauskas novads|Bauskas]], [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Valmieras novads|Valmieras novadā]]. * [[27. aprīlis]] — vēja ātrums brāzmās Rīgā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 19 m/s, diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja četrus līdz piecus grādus zem normas, dienu iepriekš, 26. aprīlī, pat sešus grādus zem normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8460588/ari-otrdien-putis-auksts-ziemelis Arī otrdien pūtīs auksts ziemelis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[1. maijs]] — pirmo reizi 2026. gada pavasara sezonā un pirmo reizi kopš septembra gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +20 grādu atzīmi. Visaugstāk termometra stabiņš paaugstinājās [[Dobele|Dobelē]], kur bija +22,4 °C,<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2050281223981875710 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> +20 grādu siltums tika sasniegts arī [[Stende|Stendē]] (+21,9 °C), [[Rīga|Rīgā]] (+21,0 °C), [[Saldus|Saldū]] (+20,8 °C) un [[Jelgava|Jelgavā]] (+20,5 °C). Pārējā valstī gaisa temperatūra svārstījās +13, +19 grādu robežās, vējam pūšot no jūras puses, vēsākais laiks bija piekrastes novados.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/01.05.2026-pirmo-reizi-saja-gada-gaisa-temperatura-latvija-pakapusies-virs-20-gradiem.a645388/ Pirmo reizi šajā gadā gaisa temperatūra Latvijā pakāpusies virs +20 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|1|SK}}</ref> [[Attēls:Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs.jpg|alt=Ķemeru nacionālais parks 2026. gada 2. maijs|thumb|150px|[[Ķemeru nacionālais parks]], 2026. gada 2. maijs]] * [[3. maijs]] — teritorijas lielākajā daļā šī bija pirmā vasarīgi siltā diena, gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +20, +25 grādiem, bet [[Zemgale|Zemgalē]] un Rīgas apkārtnē pat līdz +26 grādiem. Piecās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Kolka|Kolkā]] (+20,8 °C), [[Madona|Madonā]] (+24,8 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+25,3 °C), [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,4 °C), [[Bauska|Bauskā]] (+26,9 °C, augstākā gaisa temperatūra valstī).<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2050917564838969717 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> Rīgā gaiss iesila līdz +26,2 °C, atkārtojot [[1996. gada laikapstākļi Latvijā|1996. gada]] uzstādīto rekordu. Paaugstinātas [[ozons|ozona]] koncentrācijas dēļ [[gaiss|gaisa]] kvalitāte Latvijā bija viduvēja, vietām — slikta.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/03.05.2026-pirmo-reizi-kops-septembra-gaiss-latvija-sasilis-lidz-25-gradiem.a645506/ Pirmo reizi kopš septembra gaiss Latvijā sasilis līdz 25 grādiem], lsm.lv, {{dat|2026|5|3|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — daudzviet [[Latgale|Latgalē]] un dažviet citur šī bija siltākā [[Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena]] novērojumu vēsturē, septiņās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. [[Daugavpils]] bija siltākā vieta Latvijā ar +28,2 °C, un līdz nacionālam 4. maija siltuma rekordam šeit pietrūka vien 0,2 grādi.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2051311808305156398 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> Jauni siltuma rekordi tika uzstādīti arī Zīlānos (+26,7 °C), [[Rēzekne|Rēzeknē]] (+26,2 °C), [[Dagda|Dagdā]] (+26,2 °C), Madonā (+25,5 °C), Bauskā (+25,4 °C) un [[Alūksne|Alūksnē]] (+24,1 °C). Citviet bija +19, +23 grādi, Kurzemes piekrastē nebija siltāks par +14, +16 grādiem, nedaudz īslaicīgi lija, [[Sēlija|Sēlijā]] un vietām [[Vidzeme|Vidzemē]] arī dārdēja pērkons.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2051305917052780868 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|4|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — pašos Latgales dienvidaustrumu rajonos visas dienas garumā ilgstoši un mēreni stipri lija, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nolija līdz 10 mm lietus, bet lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Piedruja|Piedrujā]] (pie [[Baltkrievija]]s pierobežas) — 26 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mli2jjy2w224 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|10|SK}}</ref> * [[13. maijs]] — lietum šķērsojot plašāku valsts teritorijas daļu, daudzviet lija, arī ilgstoši, austrumu rajonos reģistrētas arī [[lietusgāze]]s, kurus pavadīja arī [[pērkona negaiss]]. Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē, kur diennaktī nolija 23,4 mm, kas ir 37% no visas mēneša normas.<ref> [https://www.tvnet.lv/8470613/ceturtdien-mainigs-makonu-daudzums-vietam-islaicigi-lis Ceturtdien mainīgs mākoņu daudzums, vietām īslaicīgi līs], tvnet.lv, {{dat|2026|5|14|SK}}</ref> Madonas un Rēzeknes pusē nolija ap 12—14 mm, ap 10 mm nokrišņu tika fiksēts [[Ainaži|Ainažu]] un Daugavgrīvas novērojumu stacijās, citās novērojumu stacijās, pārsvarā zem 10 mm. * [[17. maijs]] — atrodoties starp silta gaisa masu austrumos no Latvijas un vēsu gaisu rietumos, valstī tika fiksēti temperatūras kontrasti. Vairākās vietās Latgalē: Rēzeknes, Dagdas, Daugavpils pusē gaiss iesila līdz +22, +24 grādiem, tikmēr pie jūras esošos rajonos nebija siltāks par +11, +12 grādiem. Plašā valsts daļā gaisa temperatūra svārstījās +13, +17 grādu robežās.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=05&day=17&hora=18&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 05/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[18. maijs]]: ** No dienvidaustrumiem pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet nesot lietusgāzes un pērkona negaisu. Pēcpusdienā stiprākie nokrišņi skāra valsts austrumu daļu, kur tika reģistrētas arī dažas zibens izlādes, savukārt vēlā vakarā un nakts sākumā valsts centrālo daļu, arī Rīgas apkārtni, šķērsoja pirmais lielais vasarīgais negaiss.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056464711877550581 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> [[Ropaži|Ropažu]] apkārtnē tika fiksēta visai intensīva zibeņošana — sensoru sistēma fiksē ap 25 zibeņiem ik minūti. Tālāk šīs negaiss virzījās uz ziemeļiem, ziemeļrietumiem, [[Saulkrasti|Saulkrastu]] virzienā.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2056476358847369393 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> ** ESTOFEX jeb Eiropas Eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs iekļāva Latvijas austrumu daļu pirmajā, bet Latgales dienvidaustrumu daļu otrajā risku zonā saistībā ar iespējamiem stipriem [[negaiss|negaisiem]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mm4kt7a6622p Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|18|SK}}</ref> * [[19. maijs]] — nokrišņu daudzums Madonas novērojumu stacijā diennakts laikā sasniedza 30,6 mm, Vičakos 25,6 mm, Rīgas centra meteostacijā — 21,2 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2056634685921304675 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|5|19|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — pāri Kurzemei un arī valsts centrālajiem rajoniem virzījās nelielas nokrišņu zonas, kā arī lielāki [[gubu mākoņi]], bet tie bija lielākoties mazaktīvi, tikai dažviet nesot lokālas, stiprākas lietusgāzes, Jelgavas apkārtnē tika reģistrēti arī zibens uzplaiksnījumi. Visstiprāk nolija Stendē, dažu stundu laikā nokrišņu daudzums šajā novērojumu stacijā sasniedza 21,4 mm,<ref> [https://www.tvnet.lv/8475900/piektdien-latvija-islaicigi-lis-vietam-dardes-perkons Piektdien Latvijā īslaicīgi līs, vietām dārdēs pērkons], tvnet.lv, {{dat|2026|5|22|SK}}</ref> citviet lietus daudzums bija krietni mazāks. * [[27. maijs]] — pieņēmās spēkā ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, kas daudzviet brāzmās sasniedza 15—20 m/s, Rīgā pat 22 m/s, arī ceļu sensors pie [[Kārsava]]s negaisā reģistrēja vēja brāzmas līdz 22,5 m/s.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mmt4ouwdbs2k Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> No rīta Vidzemē sāka veidoties lietus un negaisa mākoņi, kas dienas gaitā virzījās pāri valsts austrumiem, nesot lokālas lietusgāzes, negaisu, dažviet arī krusu. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] līdz vakaram saņēma 111 izsaukumus saistībā ar stipro vēju. Lielākoties vējš uz ceļiem nogāza kokus, četros gadījumos Rīgā koks nokrita uz automašīnas, bet vienā gadījumā Rīgā dzīvojamai mājai atrāva jumta segumu. [[Preiļi|Preiļos]] koks nokrita uz automašīnas un dzīvojamās mājas. Visvairāk izsaukumu — 34, tika saņemti Rīgā, savukārt Rīgas reģionā — 29 (visvairāk [[Ropažu novads|Ropažu novadā]]), bet Latgalē saistībā ar vēja postījumiem tika saņemti 27 izsaukumi (lielākā daļa [[Preiļu novads|Preiļu novadā]]).<ref> [https://www.tvnet.lv/8479337/foto-vugd-sanemis-111-izsaukumus-veja-postijumu-del FOTO ⟩ VUGD saņēmis 111 izsaukumus vēja postījumu dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|5|27|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — ļoti stiprā vēja ietekmē tika saņemti 39 izsaukumi par radītajiem postījumiem visā valstī, VUGD norādīja, ka lielākoties vējš uz ceļa braucamās daļas bija nogāzis [[koks|kokus]]. Visvairāk izsaukumu (16) tika saņemti Rīgā, kur arī fiksētas stiprākās vēja brāzmas — 18 m/s līdz 21 m/s.<ref> [https://www.tvnet.lv/8480107/speciga-veja-postijumu-del-ceturtdien-sanemti-39-izsaukumi Spēcīga vēja postījumu dēļ ceturtdien saņemti 39 izsaukumi], tvnet.lv, {{dat|2026|5|28|SK}}</ref> Latvijas austrumiem pāri virzījās lietus mākoņi, nokrišņu daudzums Madonā pārsniedza 15 mm, tikmēr pārējā valsts teritorijā lielākoties spīdēja saule. * [[30. maijs]] — naktī Ventspils un Liepājas lidostā termometra stabiņš noslīdēja līdz nullei, arī [[Rucava|Rucavā]] un dažviet Kurzemes centrālajā daļā gaisa temperatūra svarstījās ap nulli, vietām tika reģistrēta arī [[salna]].<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mn26uqlusc26 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|5|30|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — līdz ar kalendāro vasaras sākumu Latvijā iestājās arī [[meteoroloģiskā vasara]] (tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra sasniedz vismaz +15 grādus, un šī bija pirmā tāda diena).<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnbmtukjts2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> 1. jūnijs ir arī vidējais datums, kurā Latvijā iestājas meteoroloģiskā vasara klimatiskās normas periodā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8482378/latvija-sakusies-meteorologiska-vasara Latvijā sākusies meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|2|SK}}</ref> * [[3. jūnijs]] — [[Mērsrags|Mērsragā]] tika atkārtots [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]] uzstādītais diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, +25,6 °C. * [[5. jūnijs|5.]]—[[6. jūnijs]] — ziemeļu virzienā no dienvidiem Latvijai pāri virzījās lietusgāzes, vietām kopā ar pērkona negaisu, spēcīgākie nokrišņi šķērsoja valsts centrālo daļu un Kurzemes rietumu daļu. Vēlā vakarā un nakts gaitā visvairāk nolija [[Kuldīga]]s un [[Bauska]]s pusē, dažu stundu laikā Bauskas novērojumu stacijā nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm jeb 74% no mēneša normas (vienā stundā 27,2 mm), bet kopējais lietus daudzums (līdz 06.06. plkst. 13.00) sasniedza 51,8 mm, Kuldīgā — 48,2 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mnlbfhskm22z Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> 6. jūnija pēcpusdienā lietus un negaiss bija valsts austrumu rajonos, bet citviet mākoņu sega pakāpeniski izklīda. Vēl spēcīgākie negaisi tika reģistrēti [[Lietuva|Lietuvā]], kuru laikā plosījās arī daži virpuļviesuļi, stiprākais no tiem bija [[Kauņa|Kauņā]], sasniedzot IF2 spēku.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2063246202292851125 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|6|SK}}</ref> * [[8. jūnijs]] — pāri valsts teritorijai, īpaši austrumu rajoniem, virzījās plaša nokrišņu zona, atnesot ilgstošu un stipru lietu. Visstiprāk lija Latvijas dienvidaustrumos, [[Daugavpils]] novērojumu stacijā no lietus sākuma līdz pusnaktij nokrišņu daudzums sasniedza 50,2 mm (2/3 no mēneša normas). Reģionā no Sīļiem līdz [[Madona]]i nolija ap 15—25 mm, citur Vidzemē līdz 10 mm, pārējā valsts daļā 0—5 mm.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2064086033554120932 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|8|SK}}</ref> * [[9. jūnijs]] — naktī austrumu rajonos turpinājās [[lietus|lietavas]], kas vietām bija ļoti stipras; lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Sīļu novērojumu stacijā, kur diennakts laikā nolija 65 mm jeb 81% no jūnija normas (nakts sākumā vienā stundā nolija 26 mm), un Daugavpilī — 50,7 mm. Daudz nokrišņu bija arī [[Rūjiena|Rūjienā]] (36,5 mm), Zosēnos (38,6 mm), Madonā (33,8 mm) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (28,7 mm). Pārējā Vidzemē un Latgalē lietus daudzums sasniedza 10—20 mm, bet citviet nokrišņu bija maz, vai nebija nemaz.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2064323203120464236 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|9|SK}}</ref> * [[11. jūnijs]] — rītā no dienvidiem Latvijas teritoriju sasniedza neliels, bet izteikti aktīvs un dinamisks [[ciklons]], kas valsts austrumos uz brīdi ienesa siltu, mitru un nestabilu gaisa masu, radot ekstremāli labvēlīgu vidi spēcīgu negaisu attīstībai. Dienas pirmajā pusē pāri Latvijai virzījās plaša nokrišņu zona, Kurzemē un vietām valsts centrālajos rajonos stipri lija, bet pēcpusdienā un vakarpusē virs austrumu novadiem veidojās [[negaiss|negaisa]] mākoņi, nesot stipras lietusgāzes un vēja brāzmas, kas radīja postījumus. Sīļos stundas laikā nolija 19,2 mm, bet posmā no 4 pēcpusdienā līdz 10 vakarā — 21,2 mm,<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065149858332221924 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> bet Kurzemē visvairāk nokrišņu bija [[Stende]]s novērojumu stacijā — 20,5 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2065075465165971962 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|11|SK}}</ref> [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]] spēcīgākās vēja brāzmas negaisā norāva daļu jumta [[Bebrenes katoļu baznīca]]i. Gaisa temperatūra svārstījās +13, +16 grādu robežās Kurzemē un +25, +26 grādu robežās Latgalē. * [[13. jūnijs]] — nakts vidū valsts austrumu rajonos sasniedza plaša nokrišņu zona, nesot ilgstošu, brīžiem stipru lietu, īslaicīgas lietusgāzes ar pērkonu tika fiksētas arī citviet. Pāvilostā, [[Alūksne|Alūksnē]] un Madonā kopējais nokrišņu daudzums bija ap 11—13 mm, vietām starp novērojumu stacijām lija vēl vairāk.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[19. jūnijs]] — Ventspils, Liepājas, [[Salacgrīva]]s un Skultes ostā ūdens temperatūra svārstījās ap +17 grādiem, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] tā bija par grādu zemāka, savukārt Rīgas līča Kurzemes piekrastē ūdens temperatūra bija aptuveni +14 grādi. Kopumā [[Ezers|ezeros]], upēs un jūrā ūdens temperatūra sasniedza +14, +19 grādus, ūdens temperatūra lielākajās upēs bija +16, +19 grādi, mazākajās upēs tā daudzviet svārstījās ap +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8494067/udens-temperatura-latvijas-peldvietas-neparsniedz-19-gradus Ūdens temperatūra Latvijas peldvietās nepārsniedz 19 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|6|19|SK}}</ref> * [[21. jūnijs]]: ** Nakts daļā Latvijas bija silta — minimālā gaisa temperatūra valsts centrālajos rajonos un piekrastes rajonos sasniedza +16, +19 grādus, siltākā nakts bija Rīgas centrā, gan trijos naktī, gan piecos no rīta termometra stabiņš sasniedza +19,8 °C.<ref> [https://videscentrs.lvgmc.lv/laika-noverojumu-karte Operatīvā informācija], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā diena bija ļoti silta un sutīga, daudzviet gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +25, +28 grādiem, vissiltākais bija [[Mērsrags|Mērsragā]] — +29,2 °C.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=06&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 06/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Sutīga laika ietekmē veidojās lietus un negaisa mākoņi, jau no rīta, ap plkst. 10.00, Zemgali un Rīgas apkārtni šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa zibeņošanu un vietām stipru lietu, [[Dobele|Dobelē]] divās stundās nolija 15,3 mm.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3morsu5kh4k2d Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|6|21|SK}}</ref> Dienas laikā jauni [[negaiss|negaisa]] mākoņi turpināja veidoties virs Rīgas un Jūrmalas apkārtnes, kā arī valsts austrumu rajoniem, nesot lokālas lietusgāzes, kas ilga aptuveni 15 minūtes. * [[27. jūnijs]] — Latvijas teritorijai no [[Rietumeiropa]]s pietuvojās karstas gaisa masas, līdz ar to daļā valsts iestājās [[karstuma vilnis]] (izņēmums bija austrumi un ziemeļaustrumi, kur līdz pēcpusdienai bija daudz mākoņu un vietām lija, tur un arī dažviet piekrastē nebija siltāks par +22, +25 grādiem); gaisa temperatūra lielākoties svārstījās +26, +29 grādu robežās, siltākais laiks bija [[Bauska|Bauskā]] (+29,0 °C), Dobelē (+29,4 °C) un Stendē (+29,6 °C).<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2070901852187587005 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|27|SK}}</ref> * [[28. jūnijs]] — visā valstī laiks bija sutīgs un karsts, termometra stabiņš nenoslīdēja zem +26 grādiem, un lielākajā daļā Latvijas gaiss sakarsa līdz +28, +32 grādiem, visaugstāko atzīmi sasniedzot Mērsragā (+33,2 °C). Četrās novērojumu stacijās Kurzemē tika uzstādīts jauns šīs dienas siltuma rekords ([[Saldus]] +31,4 °C, Stende +31,9 °C, [[Liepāja]] +32,1 °C, [[Rucava]] +32,9 °C), turklāt Rucavā tika uzstādīts arī jauns dekādes un mēneša rekords, bet Pāvilostā, termometra stabiņam arī paaugstinoties līdz +32,9 °C, tika atkārtots [[2022. gada laikapstākļi Latvijā|2022. gadā]] uzstādītais rekords.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2071307203030425612 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|6|28|SK}}</ref> Rīgā gaiss sakarsa līdz +31,1 °C, Daugavgrīvā līdz +31,6 °C, līdz ar to gan galvaspilsētā, gan valstī kopumā šī bija pirmā reize 2026. gada vasarā, kad gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādu atzīmi. * [[29. jūnijs]]: ** Neskatoties uz [[negaiss|pērkona negaisu]], Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +20,9 °C, līdzīgā temperatūra bija arī Daugavgrīvā.<ref> [https://x.com/Gints_photo/status/2071527634614243460 gintsm_photography], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> Zem +20 grādiem termometra stabiņš nenoslīdēja Dobelē (+20,9 °C), Ventspilī (+20,1 °C), Zosēnos (+21,2 °C), [[Priekuļi|Priekuļos]] (+20,0 °C), Skrīveros (+20,0 °C) un Rēzeknē (+20,0 °C), līdz ar to daudzviet šī bija pirmā [[tropiskā nakts]] 2026. gada vasarā.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071475171618152809 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> ** Turpinoties karstumam, septiņās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] (+29,6 °C), Zīlānu (+29,8 °C), Dagdas (+30,0 °C), Dobeles (+30,3 °C), Madonas (+30,3 °C), Rēzeknes (+30,3 °C) un [[Daugavpils]] (+31,8 °C) novērojumu stacijās. Citviet valsts teritorijā gaisa temperatūra svārstījās +26, +29 grādu robežās, nedaudz vēsāks bija pie Daugavgrīvas un Vidzemes piekrastē, ap +23, +25 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071618229982667111 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|29|SK}}</ref> * [[30. jūnijs]] — atsevišķos rajonos tika piedzīvota [[tropiskā nakts]] jeb gaisa temperatūra nenoslīdēja zem +20 grādiem, tā tika novērota Liepājā (+20,5 °C), Daugavgrīvā (+20,4 °C), Ventspilī (+20,2 °C), Dobelē (+20,1 °C) un [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (+20,0 °C). Rīgā minimālā gaisa temperatūra naktī sasniedza +19,9 °C, pietrūka tikai 0,1 °C līdz tropiskai naktij.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2071827436098965561 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|6|30|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[3. jūlijs]] — nakts otrajā pusē Latviju sāka pakāpeniski ietekmēt ciklona darbība, no dienvidrietumiem pāri virzījās nokrišņu zona, aiz tās veidojās arī [[gubu lietusmākoņi]], vietām nesot stipru lietu un pērkonu, piekrastes rajonos arī brāzmainu vēju līdz 17 m/s. Stiprākos nokrišņus sagaidīja Kurzemes dienvidrietumi: Liepājā un Rucavā diennakts laikā nolija ap 20—22 mm, Kurzemes centrālajā daļā un [[Jelgava]]s pusē nokrišņu daudzums vidēji sasniedza 10—13 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=03&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/03/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[4. jūlijs]] — tikpat kā visos valsts reģionos veidojās lietus un negaisa mākoņi, nesot īslaicīgas lietusgāzes, stiprākie negaisa mākoņi veidojās virs [[Rīgas līcis|Rīgas līča]]. Vēlā vakarā, pēc plkst. 22.30, Rīgā plosījās pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm. Vienas stundas laikā (plkst. 23.00) [[Rīga]]s centra meteostacijā nolija 20,8 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2073643540857475480 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> * [[5. jūlijs]]: ** Nokrišņu daudzums Rīgas centrā nakts laikā (no 04.07. plkst. 21.00 līdz 05.07. plkst. 8.00) sasniedza 37,7 mm jeb 47% no mēneša normas (79,5 mm).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mpu7ezp53c2v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|5|SK}}</ref> Ļoti stipras lietusgāzes skāra arī [[Sigulda|Siguldu]], kur naktī nolija 30,1 mm. ** Dienas gaitā turpināja veidoties lietus un negaisa mākoņi, vakarā pāri Rīgas apkārtnei, [[Jūrmala]]i un Zemgalei virzījās vairāki pērkona lietusgāžu mākoņi, dažviet, tostarp Tukuma un Mārupes novadā, negaisa laikā bira arī [[krusa]], bet intensīvas lietusgāzes Rīgā (Pārdaugavā) lokāli applūdināja ielas un ēku pagrabstāvus.<ref>[https://x.com/ltvzinas/status/2074057351028478113 LTV Ziņu Dienests], x.com, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> [[Attēls:Sliežu ceļi pie Zasulauka stacijas.jpg|alt=|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Rīgā ([[Zasulauks (stacija)|Zasulauka dzelzceļa stacija]]), 2026. gada 6. jūlijs]] * [[6. jūlijs]] — trešo vakaru pēc kārtas Rīgas novērojumu stacijā novērots [[pērkona negaiss]].<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1783296000&end_time=86100&start_date=1783296000&start_time=60000&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|7|6|SK}}</ref> * [[8. jūlijs]] — [[Baltijas valstis|Baltiju]] no dienvidrietumiem sasniedza aktīvs ciklons "[[Bernadette]]", kas nesa sev līdzi ilgstošus un stiprus nokrišņus, piekrastes rajonos arī ļoti brāzmainu vēju. Naktī valsts teritoriju sāka šķērsot plaša lietus zona, spēcīgākos nokrišņus reģistrēja valsts rietumos, līdz plkst. 9.00, kopš lietus zona sasniedza Latviju, [[Ventspils|Ventspilī]] nokrišņu daudzums sasniedza 50 mm jeb 80% no mēneša normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq4idiw6js2a Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Dienā nokrišņi turpinājās galvenokārt Kurzemē un Vidzemes ziemeļos, bet [[ciklons|ciklonam]] griežoties uz vietas, vakarpusē no ziemeļaustrumiem arvien plašā teritorijā sākās ilgstošas un stipras lietavas. Aiz tās nokrišņu zonas dažviet veidojās arī gubu-lietus mākoņi, vietām, piemēram, Bauskā fiksēts arī pērkona negaiss ar intensīvu krusu.<ref> [https://www.la.lv/video-bauska-plosas-specigs-negaiss-pilsetu-parklaj-pamatiga-krusa VIDEO. Bauskā plosās spēcīgs negaiss — pilsētu pārklāj pamatīga krusa], la.lv, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> Līdz plkst. 18.00 vislielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Ventspilī (78 mm), [[Pāvilosta|Pāvilostā]] (67 mm) un [[Liepāja|Liepājā]] (54 mm), stiprākās [[vējš|vēja]] brāzmas arī reģistrētas Ventspilī — līdz 22 m/s.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq5hogvqps2w Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|7|8|SK}}</ref> * [[9. jūlijs]] — spēcīgai nokrišņu zonai šķērsojot valsti no ziemeļaustrumiem, Latvijas centrālajos rajonos un Vidzemes ziemeļos naktī ļoti stipri un ilgstoši lija. Zona ar ilgstošām un stiprām lietavām virzījās pāri [[Rūjiena]]s, Mērsraga, Jūrmalas, Rīgas, [[Kalnciems|Kalnciema]], Jelgavas un Bauskas apkārtnei, visā šajā posmā lokāli applūda zemākās vietas un ceļi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2075149997264248862 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Diennakts [[nokrišņi|nokrišņu]] daudzums (08.07. plkst. 7.00 — 09.07. plkst. 7.00) iepriekš minētajos posmos sasniedza 45—60 mm, visvairāk nokrišņu (līdz 57—60 mm) bija Ventspils un Rūjienas novērojumu stacijās. Rīgas centrā šajā laika posmā nolija 32,9 mm, bet Daugavgrīvā 39 mm.<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2075095661653938198 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> Summējot arī iepriekš fiksētus nokrišņus (kopš 07.07. vakara), lielākais lietus daudzums fiksēts Ventspilī 85 mm, Pāvilostā 70 mm, Rūjienā 68 mm, Kalnciemā 58 mm, Liepājā 57 mm, Vičakos ([[Irbene|Irbenē]]) 55 mm, Bauskā 52 mm, Jelgavā ([[Staļģene|Staļģenē]]) 51 mm, Mērsragā 48 mm, Daugavgrīvā 48 mm.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mq6s7x4nb22v Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|9|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — agrā pēcpusdienā lielai daļai Latgales un [[Sēlija]]s pāri virzījās negaiss ar stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām, vēl viens negaiss šķērsoja Vidzemi — Smiltenes, [[Valmiera]]s un Cēsu apkārtni, bet tas bija vājāks. Spēcīgākais negaiss plosījās [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]], lokāli nesot ļoti brāzmainu vēju; [[Rēzekne]]s novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21 m/s.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2076270082087436486 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Lai gan oficiāli nolija tikai 5 mm, Rēzeknē dažviet applūda ielas, bet stiprais vējš lauza kokus. Pērkona negaisa ietekmē valsts austrumos reģistrēti elektrotīkla bojājumi, ap plkst. 14.00 elektroapgāde traucēta ap {{sk|10000}} klientu, visvairāk — Rēzeknes, [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadā]].<ref>[https://www.tvnet.lv/8507371/latvijas-austrumu-dala-perkona-negaisu-ietekme-registreti-elektrotikla-bojajumi Latvijas austrumu daļā pērkona negaisu ietekmē reģistrēti elektrotīkla bojājumi], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Laika posmā no plkst. 13 līdz plkst. 14.30 [[VUGD]] saņēma 28 izsaukumus, kur uz ceļa braucamām daļām bija uzkrituši koki, šādus izsaukumus saņēma Latgalē, visvairāk Rēzeknes novadā un pašā Rēzeknē — 21.<ref>[https://www.tvnet.lv/8507396/latgale-glabeji-sanemusi-daudz-izsaukumu-negaisa-kritusu-koku-del Latgalē glābēji saņēmuši daudz izsaukumu negaisā kritušu koku dēļ], tvnet.lv, {{dat|2026|7|12|SK}}</ref> Vēlā vakarā cits pērkona negaiss ar stiprām lietusgāzēm un mēreni stipru zibeņošanu sasniedza Latgales dienvidaustrumu daļu. * [[15. jūlijs]] — atklātas jūras krastā pie Liepājas un Pāvilostas ūdens temperatūra svārstījās ap +10 grādiem, Ventspils pludmalē ūdens atdzisa līdz pat +7 grādiem, tikmēr [[ūdens]] temperatūra Rīgas līcī galvenokārt bija +17, +20 grādi.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mqnoshxyzk2o Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|15|SK}}</ref> * [[20. jūlijs]] — Latviju no dienvidiem sasniedza aktīvs ciklons, kas daudzviet, īpaši Kurzemē, atnesa stipras lietusgāzes, dažviet ilgstošas, vietām arī negaisus. Visvairāk lija valsts rietumos, līdz plkst. 22.00 lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts [[Stende]]s (72,4 mm) un [[Ventspils]] (70,3 mm) novērojumu stacijās, citviet Kurzemē un Zemgalē lietus daudzums sasniedza 25—45 mm. Ap plkst. 18.00 pāri Rīgai pārgāja [[negaiss]] ar stiprām lietusgāzēm, lietavu dēļ applūdināti [[Krasta iela (Rīga)|Krasta ielas]], [[Brīvības gatve]]s un [[Vesetas iela (Rīga)|Vesetas ielu]] posmi, bet [[Latgales iela (Rīga)|Latgales ielā]] applūduša sliežu ceļa dēļ apstājās 7. un 14. maršruta tramvaju kustība abos virzienos.<ref>[https://www.tvnet.lv/8512368/latgales-iela-appludusas-sliedes-apstajusies-7-un-14-marsruta-tramvaju-kustiba Latgales ielā applūdušas sliedes; apstājusies 7. un 14. maršruta tramvaju kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> Savukārt [[Talsu novads|Talsu novadā]] ļoti intensīvas lietusgāzes izraisīja zemāko vietu applūšanu un izskaloja grants ceļu posmā [[Dursupe]]—[[Oksle]], kā arī pārrauts Dursupes dzirnavezera aizsprosts, applūda apkārtējā teritorija un izskaloti vairāki ceļu posmi, tajā skaitā reģionālais ceļš [[Autoceļš P128|P128]] [[Jūrmala]]—[[Talsi]].<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2079294442050089122 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|20|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Stendē sasniedza 74 mm, Ventspilī 82 mm, bet kopš mēneša sākuma Ventspils novērojumu stacijā [[lietus]] daudzums pārsniedza 200 mm jeb 315% no jūlija normas.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mr4r3fw7is2j Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|7|21|SK}}</ref> * [[24. jūlijs]] — sākot no dienas vidus uz austrumiem no Rīgas veidojās gubu-lietus mākoņi, kas, pārsvarā Vidzemē un [[Sēlija|Sēlijā]], nesa īslaicīgas [[lietusgāzes]], dažviet ar pērkonu. Priekšpusdienā lokāls gubu-lietus mākonis daļai Rīgas atnesa īslaicīgu, stipru lietusgāzi, Rīgas [[Latvijas Universitāte|LU]] meteostacijā vienā stundā fiksēja 10,1 mm, bet kopā Rīgas centrā nolija 11 mm, kas bija lielākais dienas nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=07&day=24&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/24/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[27. jūlijs]] — daudzviet pāri virzījās nokrišņu zonas, nesot īslaicīgas lietusgāzes, krasas [[vējš|vēja]] brāzmas, austrumos arī pērkona negaisu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/27.07.2026-pirmdien-daudzviet-latvija-gaidams-lietus-un-negaiss.a656389/ Pirmdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus un negaiss], lsm.lv, {{dat|2026|7|27|SK}}</ref> Lokālas vēja brāzmas līdz 16 m/s novērotas [[Skrīveri|Skrīveros]] un Rīgā, arī visvairāk nokrišņu bija Skrīveru novērojumu stacijā, kur kopā nolija ap 15 mm. * [[31. jūlijs]]: ** Valsti īslaicīgi piemeklēja ļoti karsts laiks, lielākajā Latvijas daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +32 grādus. Karstākais laiks valdīja Zemgalē un Rīgas apkārtnē. Bauskā un Jelgavā termometra stabiņš pārsniedza +32 grādu atzīmi, maksimumu sasniedzot [[Jelgava|Jelgavā]], +32,6 °C, kur labots arī 31.07. karstuma rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mrxymazrls2f Meteoziņas], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Trešā augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Dobele|Dobelē]] (+31,8 °C), kur atkārtots [[2003. gada laikapstākļi Latvijā|2003. gadā]] uzstādītais rekords. Savukārt Rīgā reģistrēta gada otrā augstākā gaisa temperatūra: +31,0 °C. +30 grādu atzīmi gaisa temperatūra nesasniedza valsts austrumos un Kurzemes piekrastes rajonos. ** Lielā karstuma un augstā gaisa mitruma ietekmē vakarpusē, galvenokārt valsts centrālajā daļā, veidojās pērkona negaisi ar stipru lietu, brāzmainu vēju un krusu. Uz aukstās atmosfēras frontes pirmie negaisa mākoņi izveidojās [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]], sasniedzot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] un [[Zvejniekciems|Zvejniekciema]] apkārtni, atnesot lielgraudu krusu un krasas vēja brāzmas, vēlāk negaisi aizvirzījās tālāk uz [[Sigulda]]s pusi.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083206522427818072 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref><ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083216026045391137 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Vakarā citi negaisa mākoņi izveidojās valsts vidienē, Bauskas un Jelgavas apkārtnē, vēlāk ap plkst. 21.00 tie sasniedza arī Rīgu, kur arī bija krusa un intensīvi zibeņoja.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083247895491256428 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|7|31|SK}}</ref> Līdz pusnaktij tie atkal pārstaigāja Skultes un [[Saulkrasti|Saulkrastu]] apkārtni un devās tālāk ziemeļaustrumu virzienā. [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] saņēma ap 20 izsaukumus, kur lūzuši koki bija aizšķērsojuši ceļu. Izsaukumus saņēma Cēsu, Valmieras, Saulkrastu, Siguldas, Bauskas, Limbažu un Ogres novados, kā arī Rīgā. [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]] uz ceļa bija nogāzti desmit nolūzuši koki.<ref>[https://www.tvnet.lv/8519380/stipra-negaisa-del-glabeji-piektdien-devusies-uz-20-izsaukumiem Stiprā negaisa dēļ glābēji piektdien devušies uz 20 izsaukumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> === Augusts === * [[2. augusts]] — Latgales dienvidaustrumu daļu naktī šķērsoja pērkona negaiss ar stipru lietu, dažviet novērota arī krusa.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2083645355506221408 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|8|1|SK}}</ref> Šis negaiss ieradās no Lietuvas, kur, vietām [[Viļņa]]s apkārtnē atnesa vētru un stipras lietusgāzes, bet Latvijā tas nebija postošs. Daudzviet nolija 10—15 mm, [[Zīlāni|Zīlānos]] — 18 mm. * [[5. augusts]] — termometra stabiņš [[LVĢMC]] novērojumu tīklā paaugstinājās līdz +23,2 grādiem [[Kolka|Kolkā]] un līdz +27, +30 grādiem pārējā valstī, savukārt [[Jelgava]]s novērojumu stacijā, kas atrodas [[Staļģene|Staļģenē]], gaiss sakarsa līdz pat +31 grādam; lai arī bija karsts laiks, neviens karstuma rekords netika pārspēts.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8522169/ceturtdiena-bus-silta-tacu-vietam-lis-un-iespejams-ari-perkona-negaiss?_gl=1*1qi2g67*_gcl_au*NzIxNzcwODc2LjE3ODE0Mjg2NjA Ceturtdiena būs silta, taču vietām līs un iespējams arī pērkona negaiss], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|6|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — dienvidaustrumu pierobežas rajonus šķērsoja pērkona negaiss, kas atnesa spēcīgu lietu, diennakts nokrišņu daudzums [[Piedruja|Piedrujā]] sasniedza 27,5 mm.<ref> [https://x.com/LatvianNature/status/2089075542528061516 Linards Dedzis], x.com, {{dat|2026|8|16|SK}}</ref> * [[8. augusts]] — oficiālajās Rīgas peldvietās ūdens temperatūra sasniedza +18, +22 grādus, siltākais ūdens bija [[Ķīšezers|Ķīšezerā]], [[Daugava|Daugavā]] pie [[Ķīpsala|Ķīpsalas]], [[Bolderājas karjera ūdenskrātuve|Bolderājas karjerā]]. Savukārt [[Daugava|Daugavā]] pie [[Lucavsala|Lucavsalas]] un [[Rumbula|Rumbulā]] ūdens temperatūra bija +21 grāds, bet jūras ūdens temperatūra [[Vecāķi|Vecāķos]] sasniedza +19 grādus, [[Vakarbuļļu peldvieta|Vakarbuļļu]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvas]] peldvietās — līdz +18 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8523656/rigas-peldvietas-udens-iesilis-lidz-22-gradiem Rīgas peldvietās ūdens iesilis līdz 22 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|8|SK}}</ref> Citās valsts ūdenskrātuvēs ūdens temperatūra svarstījās +16, +25 grādu robežās, [[Baltijas jūra|Baltijas jūras]] un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē +17, +22 grādu robežās. * [[11. augusts]] — brāzmaina vēja ietekmē, virs Rīgas līča ūdeņiem, kā arī iekšzemē veidojās [[gubu-lietus mākoņi]], daudzviet atnesot īslaicīgas lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Krusa tika manīta [[Talsi|Talsu]], [[Tukums|Tukuma]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē un dažviet citur, tostarp arī Rīgā; [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8525706/tresdien-bus-salidzinosi-vess-un-vietam-islaicigi-lis Trešdien būs salīdzinoši vēss un vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|12|SK}}</ref> No LVĢMC novērojumu stacijām visvairāk nokrišņu bija Lielpečos, Skrīveros un Alūksnē, kur vietām nolija ap 10 mm. * [[13. augusts]] — vēsākais rīts kopš jūnija vidus: zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu stacijās tika fiksēta [[Stende|Stendē]] — +6,0 °C, [[Madona|Madonā]] gaiss atdzisa līdz +6,6 °C. Citviet bija +7, +10 grādi, piekrastē izteikti siltāks, kur nebija vēsāks par +13 grādiem, piecos no rīta [[Liepāja|Liepājas]] ostā termometra stabiņš sasniedza +17,5 grādus.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=08&day=13&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 08/13/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[15. augusts]] — gaisa temperatūra teju visā Latvijas teritorijā paaugstinājās līdz +24, +28 grādiem, karstākais laiks valdīja [[Jelgava|Jelgavas]] pusē, kur bija pat +29 grādi, +28 grādu atzīmi termometra stabiņš sasniedza Rīgā, Mērsragā un Bauskā. Karstuma sajūtu nedaudz mazināja mērens dienvidrietumu, rietumu puses vējš. Šī, iespējams, bija pēdējā karsta diena Latvijā šajā [[vasara|vasarā]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8527564/steidz-baudit-vasaru-sestdiena-bus-sis-nedelas-siltaka-diena Steidz baudīt vasaru! Sestdiena būs šīs nedēļas siltākā diena], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|14|SK}}</ref> Arī vidējā diennakts gaisa temperatūra daudzviet valstī pārsniedza +20 grādu atzīmi, Ventspilī, Rīgā un [[Kolka|Kolkā]] sasniedzot pat +21 grādu. [[Attēls:Kalnciema iela 20aug2026.jpg|alt=|thumb|220px|[[Varavīksne]] pēc lietus [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielā]], Rīgā, 2026. gada 20. augustā]] * [[18. augusts]]: ** No rīta, daudzviet, galvenokārt valsts austrumos sabiezēja migla, [[Alūksne|Alūksnes]], Zosēnu un [[Rēzekne|Rēzeknes]] pusē, kā arī vietām citur redzamība miglā samazinājās līdz 150 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529173/otrdien-latgale-ilgstosi-lis-gaisa-temperatura-neparsniegs-21-gradu Otrdien Latgalē ilgstoši līs; gaisa temperatūra nepārsniegs +21 grādu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|18|SK}}</ref> ** Visas dienas garumā, pāri Latgales dienvidaustrumu daļai virzījās nokrišņu zona, kā rezultātā ilgstoši lija, stiprākie nokrišņi palika aiz Latvijas austrumiem. Visvairāk lietus mākoņi šķērsoja Daugavpils, Dagdas un [[Krāslava|Krāslavas]] novadu, Dagdas un Daugavpils novērojumu stacijās nokrišņu daudzums svastījās ap 8–9 mm, bet Piedrujā diennakts laikā nolija 16 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8529909/tresdien-vietam-lis-gaidami-lidz-23-gradiem Trešdien vietām līs; gaidāmi līdz +23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|8|19|SK}}</ref> * [[22. augusts]]: ** [[2026. gada 22. augusta negaiss Latvijā|Latvijā plosījās vētra "Priska"]].<ref>[https://tv3.lv/zinas/latvija/put-vejini-dzen-laivinu-latvijai-savu-speku-radija-vetra-priska/ "Pūt, vējiņi, dzen laiviņu!" Latvijai savu spēku rādīja vētra "Priska"]{{Novecojusi saite}}, tv3.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Priekš vasaras spēcīgs [[ciklons]] ieradās valsts teritorijā no dienvidiem, sākumā no rīta un dienas pirmajā pusē šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet nesot ligstošu un intensīvu lietu. Laika posmā no plkst. 9.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts centrālajos rajonos un Kurzemes dienvidrietumos, [[Dobele|Dobelē]] un [[Kalnciems|Kalnciemā]] nolija 43,7 mm, Rīgā 35 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091137654003786134 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Lietus dēļ Rīgā applūda brauktuves un zemākās vietas, tostarp posmu [[11. novembra krastmala (Rīga)|11. novembra krastmalā]] zem [[Akmens tilts (Rīga)|Akmens tilta]], līdzīgā situācija bija arī zem Salu tilta.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532110/riga-lietus-del-appludusas-brauktuves-zem-akmens-un-salu-tilta-apgrutinata-satiksme Rīgā lietus dēļ applūdušas brauktuves; zem Akmens un Salu tilta apgrūtināta satiksme], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vēlāk lietavu zona aizvirzījās uz Kurzemi, kur vakarpusē sākās arī strauja vēja pastiprināšanās. Vakarā ciklona centrs atradās aptuveni virs Rīgas un stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 21.00) tika fiksētas Ventspilī, [[Stende|Stendē]], Saldū, [[Jelgava|Jelgavā]], Bauskā un Rēzeknē — līdz 25–26 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091420315947585923 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vēlā vakarā vētra sasniedza arī Rīgu, kur tika reģistrētas arī maksimālās vēja brāzmas valstī — 31 m/s [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]], Rīgas centrā vējš brāzmās sasniedza 25,5 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091273747114111469 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz pussnaktij elektroapgāde tika traucēta ap 254 000 mājsaimniecību visā Latvijā, padarot šo vētru par postošāko vismaz pēdējo 20 gadu laikā (vēlāk mājsaimniecību skaits ar traucētu eletroapgādi sasniedza 277 000), un postošāko pēdējās desmitgadēs Rīgā.<ref>[https://nra.lv/latvija/riga/528310-vetra-priska-pamatigi-izpostijusi-rigu Zināms, kādus postījums vētra “Priska” nodarījusi Rīgai; zoo būs slēgts arī pirmdien]{{Novecojusi saite}}, nra.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532207/video-elektroapgade-latvija-trauceta-aptuveni-254-000-majsaimniecibu VIDEO ⟩ Elektroapgāde Latvijā traucēta aptuveni 254 000 mājsaimniecību], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> Vētras dēļ tika sagāzti simtiem koku gan Rīgā, gan daudzviet citur valstī, laikapstākļu dēļ vairāki ielidojošie reisi tika novirzīti no [[Rīgas lidosta|Rīgas lidostas]] uz lidostām citās valstīs. Lielākais šīs dienas nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā — 72,4 mm, vairākās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums pārsniedza 50 mm.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2091219477555765545 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> ** Rītā tika izplatīts sarkanais brīdinājums Latvijas rietumu un centrālajos rajonos par ilgstošu un ekstremāli stipru lietu, kā arī iespējamu [[pērkona negaiss|pērkona negaisu]] veidošanos, bet vēlāk par ļoti stipru vēju tika izplatīts [[Šūnapraide|šūnapraides]] paziņojums visā Latvijas teritorijā, izņemot Latgales dienvidus.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8532129/izplatits-sunapraides-pazinojums-par-loti-stipru-veju Izplatīts šūnapraides paziņojums par ļoti stipru vēju], tvnet.lv, {{dat|2026|8|22|SK}}</ref> [[Attēls:22aug2026 vetras sekas Vienibas gatve BKUS.jpg|thumb|220px|22. augusta vētras gāzti koki [[Bērnu klīniskā universitātes slimnīca|Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas]] teritorijā, [[Vienības gatve (Rīga)|Vienības gatvē]], [[Rīga|Rīgā]]]] * [[23. augusts]]: ** Pēc vētras, kas daudzviet turpinājās nakts laikā ar pakāpeniska vēja samāzināšanas tendenci, uz rīta pusi joprojām bez elektrības saglabājās vairāk nekā 200 000 "[[Sadales tīkls]]" klientu visā Latvijā, līdz pusdienlaikam Siguldā, [[Allaži|Allažos]], Jēkabpilī un [[Bauska|Bauskā]] elektrība vēl pilnībā nebija atjaunota.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532447/sigulda-allazi-jekabpils-un-bauska-bez-elektribas Sigulda, Allaži, Jēkabpils un Bauska bez elektrības], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Līdz plkst. 7.00 uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 tika saņemti 1876 pieteikumi, kas saistīti ar spēcīgā vēja radītajiem postījumiem, visvairāk pieteikumu par vētras postījumiem saņemts Rīgā — 498, savukārt Rīgas reģionā saņemti 427 pieteikumi, no tiem 101 [[Jūrmala|Jūrmalā]], bet dienas laikā to skaits vēl turpināja augt.<ref>[https://www.tvnet.lv/8532330/glabeji-sanemusi-gandriz-1900-pieteikumu-par-veja-postijumiem Glābēji saņēmuši gandrīz 1900 pieteikumu par vēja postījumiem], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Vējā lūzušu koku un bojātas infrastruktūras dēļ būtiski traucēta Rīgas sabiedriskā transporta kustība, vairākos maršrutos apturēta vilcienu satiksme, bet atsevišķi vilcieni kursēja ar ievērojamu kavēšanos.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532340/daudzviet-riga-butiski-trauceta-sabiedriska-transporta-kustiba Daudzviet Rīgā būtiski traucēta sabiedriskā transporta kustība], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref><ref> [https://www.tvnet.lv/8532350/vairakas-linijas-aptureta-vilcienu-kustiba-jau-drizuma-ta-tiks-pakapeniski-atjaunota Vairākās līnijās apturēta vilcienu kustība; jau drīzumā tā tiks pakāpeniski atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Saistībā ar elektroapgādes pārrāvumiem mobilie sakari bija traucēti visu sakaru operatoru klientiem. Pēc [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un mereoroloģijas centra]] informācijas, piedzīvotā vētra bija spēcīgākā vasaras vētra Latvijā vismaz kopš 1966. gada, kad uzsākti pilnvērtīgi vēja stipruma novērojumi. Vējš ar vismaz 20,7 m/s stiprām brāzmām tika fiksēts 14 novērojumu stacijās, bet astoņās vietās vēja brāzmas sasniedza stipras vētras spēku jeb vismaz 24,5 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/23.08.2026-latviju-skarusi-specigaka-vasaras-vetra-vismaz-kops-1966-gada-trauceta-elektroapgade-un-mobilie-sakari.a659938/ Latviju skārusi spēcīgākā vasaras vētra vismaz kopš 1966. gada; traucēta elektroapgāde un mobilie sakari], lsm.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> ** [[Kolka|Kolkā]] diennakts laikā nokrišņu daudzums sasniedza 124 mm, kas ir aptuveni 1,5 mēnešu nokrišņu norma (augusta mēneša norma ir 82 mm), citviet [[Kurzeme|Kurzemē]] un centrālajos rajonos nolija no 40 līdz 80 mm.<ref> [https://www.tvnet.lv/8532419/aizvaditas-diennakts-laika-kolka-nolijusi-124-milimetru-nokrisni Aizvadītās diennakts laikā Kolkā nolijuši 124 milimetru nokrišņi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|23|SK}}</ref> Rīgā vairāk nekā diennakts laikā nolija 54 mm, vismazāk nokrišņu (vien līdz 10 mm) bija Latgalē. * [[24. augusts]] — vētras nesto nokrišņu ietekmē, pārsvarā valsts rietumos strauji paaugstinājās ūdenslīmenis upēs, spēkā bija dzeltenais brīdinājums par iespējamo upju palieņu un zemāko vietu applūšanu. [[Talsu novads|Talsu]] un [[Limbažu novads|Limbažu]] novados rītā stundās applūda vairāki vietējās nozīmes autoceļi, Talsu novadā satiksmei slēgts vietējās nozīmes autoceļš [[Pastende]]–[[Iliņi]]–[[Spāre (Ģibuļu pagasts)|Spāre]] (V1385), bet Limbažu novadā — [[Pāle]]–[[Pociems]] (V146).<ref> [https://www.tvnet.lv/8532950/talsu-un-limbazu-novados-pirmdienas-rita-appludusi-vietejas-nozimes-autoceli Talsu un Limbažu novados pirmdienas rītā applūduši vietējās nozīmes autoceļi], tvnet.lv, {{dat|2026|8|24|SK}}</ref> * [[26. augusts]] — Zosēnos minimālā gaisa temperatūra sasniedza +5,5 °C, un tā bija zemākā temperatūra šajā mēnešī un trešā zemākā visā [[vasara|vasaras]] sezonā. * [[31. augusts]] — uz dienvidiem-dienvidaustrumiem no Latvijas atrodoties karstākam gaisam, vietām [[Baltkrievija|Baltkrievijas]] dienvidos gaiss sakarsa līdz +30 grādiem, bet Latvijas teritorijā šo gaisa masu ietekmē siltākais laiks bija [[Latgale|Latgalē]], maksimālā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Daugavpils|Daugavpilī]] (+26,1 °C).<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/8537461/sinoptiki-bridina-par-otrdien-gaidamajiem-laikapstakliem-latvija Sinoptiķi brīdina par otrdien gaidāmajiem laikapstākļiem Latvijā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Pārējā valstī gaiss lielākoties iesila līdz +19, +23 grādiem. === Septembris === * [[1. septembris]] — teju visos Latvijas reģionos, sākot no rietumiem veidojās pērkona negaisa mākoņi, atnesot [[lietusgāze]]s, krasas vēja brāzmas un dažviet arī [[Krusa|krusu]].<ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2094643064849506407 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Priekšpusdienā [[Liepāja|Liepāju]] piemeklēja pērkona negaiss ar spēcīgām lietusgāzēm, apgrūtinot gājēju un transporta kustību.<ref>[https://www.liepajniekiem.lv/zinas/sabiedriba/foto-un-video-lidz-potitem-udeni-specigas-lietusgazes-1-septembri-appludina-liepajas-ielas/ Foto un video: Līdz potītēm ūdenī. Spēcīgās lietusgāzes 1. septembrī appludina Liepājas ielas], liepajniekiem.lv, {{dat|2026|9|1|SK}}</ref> Vēlāk spēcīgākās pērkona lietusgāzes novērotas valsts centrālajā daļā un Vidzemē, [[Priekuļi|Priekuļos]] lija īpaši intensīvi, vienā stundā nolija 45 mm, dažās stundās 53 mm. Vietām applūda zemākās vietas un palienes. * [[2. septembris]] — naktī Vidzemē turpinājās lietavas, lielākais diennakts nokrišņu daudzums reģistrēts Priekuļos, [[Cēsu novads|Cēsu novadā]] (79,3 mm jeb 136% no visa septembra normas).<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muivfid2522h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> Lielāko daļu jeb 53 mm nokrišņu Priekuļos atnesa pērkona negaiss 1. septembra pievakarē, pārējais nolija vēlāk naktī. Otrais lielākais lietus daudzums fiksēts [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], sasniedzot 54,4 mm jeb 95% no mēneša normas. Vairāk nekā 20 mm diennakts laikā nolija arī [[Mērsrags|Mērsragā]], [[Saldus|Saldū]], [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]] un [[Madona|Madonā]]. Dažās mazākās upēs strauji pacēlās ūdens līmenis, [[LVĢMC]] arī izplatīja brīdinājumu par iespējamo zemāko vietu un palieņu applūšanu, ar plašāko risku Kurzemē un Vidzemē.<ref>[https://www.apollo.lv/8538181/priekulos-diennakti-nolijusi-menesa-norma Priekuļos diennaktī nolijusi mēneša norma], apollo.lv, {{dat|2026|9|2|SK}}</ref> * [[4. septembris]] — līdz ar nakts iestāšanos pāri Latvijas teritorijai virzījās nokrišņu zona, daudzviet, īpaši valsts ziemeļu rajonos atnesot lietusgāzes, dažviet fiksētas arī [[Pērkons (dabas parādība)|pērkona]] dārdi. Nokrišņu zonai aizejot tālāk uz ziemeļaustrumiem, pa dienu veidojās jauni gubu-lietus mākoņi, palaikam nesot stiprākās lietusgāzes arī citos reģionos. Dienas lielākais nokrišņu daudzums konstatēts [[Ainaži|Ainažu]] (31,8 mm), [[Rūjiena]]s (31,5 mm), Mērsraga (31,0 mm) un [[Ventspils]] (27,4 mm) novērojumu stacijās, bet kopš 03.09. pēcpusdienas Ventspilī nolija 34 mm, Rīgā nolija 22 mm.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=04&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/04/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Šie lietus mākoņi vēl vairāk šķērsoja [[Igaunija]]s dienvidu daļu, [[Pērnava|Pērnavā]] vairākkārt nesot intensīvu lietu, un diennakts nokrišņu summa tur sasniedza 122 mm, kas ir jauns diennakts rekords.<ref>[https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3muoojxjies2h Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|4|SK}}</ref> [[Attēls:Mezotnes pagasta 2026sept05.jpg|thumb|220px|Lietus mākoņi [[Mežotnes pagasts|Mežotnes pagastā]] 2026. gada 5. septembrī]] * [[6. septembris]] — pirmajās mēneša sešās dienās daļā Vidzemes un atsevišķās vietās Kurzemē pārsniegta visa mēneša nokrišņu norma. Posmā no 01.09. līdz 06.09. [[Priekuļi|Priekuļos]] nolija 127 mm, kas ir pat divkārša mēneša norma. Vismazāk lija Zemgalē, kur šajās dienās nokrišņu daudzums sasniedza vien 9—15 mm.<ref>[https://x.com/MeteoLatvia/status/2096558197502853444 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|9|6|SK}}</ref> * [[9. septembris]] — Latvijā no dienvidiem uz īsu brīdi ieplūda ļoti silts gaiss, daudzviet laiks bija vasarīgs, termometra stabiņš vairākās vietās paaugstinājās līdz +24, +27 grādiem, astoņās novērojumu uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: Zosēnos (+25,6 °C), Mērsragā (+25,8 °C), Madonā (+26,1 °C), [[Gulbene|Gulbenē]] (+26,1 °C), Skrīveros (+26,4 °C), Rūjienā (+26,6 °C), Priekuļos (+26,8 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] (+27,3 °C), bet [[Jelgava|Jelgavā]] atkārtots [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] siltuma rekords (+27,3 °C).<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8542929/tresdien-latvija-parspeti-9-septembra-siltuma-rekordi Trešdien Latvijā pārspēti 9. septembra siltuma rekordi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|9|SK}}</ref> Savukārt augstākā gaisa temperatūra fiksēta [[Bauska|Bauskā]], kur tā sasniedza +27,4 °C, tikmēr [[Kolka|Kolkā]] termometra stabiņš nepārsniedza +20 grādus, gaiss tur iesila līdz +19,9 °C. * [[10. septembris]]: ** Pāri valsts teritorijai virzoties [[aukstā fronte|aukstai atmosfēras frontei]], pastiprinājās dienvidrietumu-rietumu puses vējš, kas vēlāk vietām pārgāja ziemeļrietumu vējā, un daudzviet lija, brīžiem stipri. [[Rīgas līcis|Rīgas līcī]] bija arī pērkona negaiss (atsevišķas [[zibens]] izlādes novērotas arī iekšzemē). Siguldā un Skrīveros dienas nokrišņu daudzums sasniedza 19 mm, bet Bauskā 25 mm. Vakarā Liepājas [[osta|ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8543920/darba-nedela-noslegsies-ar-itin-saulainu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar itin saulainu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|11|SK}}</ref> ** Lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais [[rudens]], šī bija pirmā diena no piecām, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par +15 grādiem. Sešās novērojumu stacijās meteoroloģiskais rudens iestājās jau augustā, [[Alūksne|Alūksnē]], Gulbenē, Saldū, [[Stende|Stendē]], Zosēnos tās sākās jau 22. augustā, savukārt Rēzeknē — 23. augustā.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/8546069/meteorologiskais-rudens-latvija-sogad-iestajies-10-septembri Meteoroloģiskais rudens Latvijā šogad iestājies 10. septembrī], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref><ref>[https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2099806294156689840 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[15. septembris]] — dzestrākais rīts kopš jūnija sākuma, daudzviet gaisa temperatūra pazeminājās līdz +6, +11 grādiem, viszemāk termometra stabiņš noslīdēja Mērsragā (+3,9 °C), Stendē un Ainažos gaiss atdzisa līdz +4, +5 grādiem. Rīta stundās vairākās vietās izveidojās arī [[migla]], redzamības samazināšanās līdz 80—100 metriem naktī konstatēta Daugavpils un Rēzeknes novērojumu stacijā, piecos rītā sliktākā redzamība LVĢMC novērojumu tīklā bija 80 metri Daugavpilī, kā arī 140—240 metri Dagdā, Rēzeknē, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Skrīveros.<ref>[https://www.tvnet.lv/8545937/otrdien-latvija-vietam-uzspides-saule-un-gaiss-iesils-lidz-20-gradiem Otrdien Latvijā vietām uzspīdēs saule un gaiss iesils līdz +20 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|15|SK}}</ref> * [[17. septembris]] — Daugavpilī, Alūksnē un [[Rēzekne|Rēzeknē]] nokrišņu zonas dēļ dienas gaitā nolija 9—13 mm, savukārt vēlā vakarā Ventspilī un Liepājas ostā reģistrēta vēja pastiprināšanās līdz 18 m/s.<ref>[https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/17/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[21. septembris]] — virs Rīgas jūras līča ūdeņiem veidojās [[gubu lietusmākoņi]], dodoties dienvidaustrumu virzienā, daudzviet Kurzemē un valsts centrālajā daļā nesot lietusgāzes, kas vietām bija stipras, atsevišķos rajonos arī negaisu, dažviet novērota arī krusa. Visvairāk zibens izlāžu bija posmā starp [[Jūrmala]]s un [[Tukums|Tukuma]] apkārtni, Latvijas—Lietuvas pierobežas tuvumā, vakarā arī Kurzemes piekrastē.<ref>[https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1789948800&end_time=86100&start_date=1789948800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|9|21|SK}}</ref> Savukārt lielāko diennakts nokrišņu daudzumu reģistrēja Kolkā, kur nolija 41 mm.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550273/valsts-lielakaja-dala-otrdiena-paies-bez-nokrisniem-gaidami-lidz-17-gradiem Valsts lielākajā daļā otrdiena paies bez nokrišņiem; gaidāmi līdz +17 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2026|9|22|SK}}</ref> * [[23. septembris]] — no dienvidaustrumiem ciklona dēļ Latvijas teritoriju šķērsoja nokrišņu zona, naktī un no rīta daudzviet Latgalē, Sēlijā un Vidzemē mēreni un ilgstoši lija, vietām nokrišņi bija stipri, vēlāk no austrumiem lietus sasniedza Zemgali un valsts vidieni. Līdz pieciem rītā visvairāk nolija [[Daugavpils|Daugavpilī]] — 16 mm, Rēzeknē — 19 mm, [[Piedruja|Piedrujā]] — 27 mm un [[Dagda|Dagdā]] — 29 mm. Citviet lija mazāk, bet arī nokrišņu intensitāte pēc tam samazinājās.<ref>[https://www.tvnet.lv/8550954/sacies-astronomiskais-rudens-tresdiena-atnesis-lietu Sācies astronomiskais rudens; trešdiena atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|9|23|SK}}</ref> * [[25. septembris]] — reģionā no Kurzemes ziemeļiem līdz Vidzemei, kā arī Rīgā ilgstoši lija, brīžiem mēreni stipri, vietām nokrišņi turpinājās visu dienu.<ref> [https://www.tvnet.lv/8552471/piektdien-riga-ilgstosi-lis-gaiss-sasils-lidz-13-gradiem Piektdien Rīgā ilgstoši līs, gaiss sasils līdz +13 grādiem], tvnet.lv, {{dat|2026|9|25|SK}}</ref> Kolkas novērojumu stacijā kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 26,2 mm, [[Skulte (Skultes pagasts)|Skultē]] 24,9 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 22,7 mm. Rīgā dienas nokrišņu daudzums sasniedza 15,4 mm, bet Daugavgrīvā 16,8 mm.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=09&day=25&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 09/25/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> Piekrastes rajonos arī pūta brāzmains [[vējš]], Ventspils novērojumu stacijā no rīta tika fiksētas vēja brāzmas līdz 17 m/s. * [[28. septembris]] — skaidrā laika un bezvēja dēļ Latvijā tika novērota zemākā gaisa temperatūra kopš maija: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē termometra stabiņš noslīdēja līdz +2, +5 grādiem, auskstākais laiks bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz +1,8 °C. Alūksnes novadā, kā arī vietām [[Balvi|Balvu]], Tukuma, Talsu un [[Saldus]] novadā zāles augstumā un uz virsmām tika reģistrēta pirmā rudens [[salna]].<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/28.09.2026-latvija-bijusi-pirma-rudens-salna-zales-augstuma.a665012/ Latvijā bijusi pirmā rudens salna zāles augstumā], lsm.lv, {{dat|2026|9|28|SK}}</ref> Daudzviet izveidojās bieza migla, Dagdas novērojumu stacijā redzamība miglā naktī samazinājās līdz pat 10 metriem.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mwkeoodpyc22 Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|9|28|SK}}</ref> === Oktobris === * [[1. oktobris]] — anticiklona ietekmē valsts rietumu un centrālajos rajonos valdīja sauss, saulains un ļoti silts laiks, pūšot austrumu, dienvidaustrumu vējam, gaiss iesila līdz +16, +19 grādiem, Kurzemes piekrastē līdz +20 grādiem, savukārt [[Ventspils|Ventspilī]] termometra stabiņš sasniedza pat +21,6 °C, atkārtojot [[1975. gada laikapstākļi Latvijā|1975. gada]] siltuma rekordu.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2105678481258627542 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|1|SK}}</ref> Austrumu rajonos bija pārsvarā mākoņains un vēsāks laiks, gaisa temperatūra daudzviet nepārsniedza +12, +16 grādus. * [[6. oktobris]] — neierasti atbilstoši oktobrim silta nakts, minimālā gaisa temperatūra visā valstī bija +11, +16 grādi, diezgan līdzīga temperatūra saglabājās arī dienā, uzspīdot saulei, vietām valsts dienvidu daļā termometra stabiņš paaugstinājās līdz +18 grādiem.<ref> [https://bsky.app/profile/meteozinas.bsky.social/post/3mx4c5r2frs2m Meteoziņas], bsky.app, {{dat|2026|10|5|SK}}</ref> Dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas daudzviet [[piekraste|piekrastē]] pārsniedza 12 m/s, stiprākās brāzmas nakts vidū un no rīta tika reģistrētas Ventspilī un Liepājā (pie ostas) — 18 m/s. * [[9. oktobris]] — ciklona centram pietuvojoties Latvijas teritorijai no ziemeļrietumiem, valstī tika piedzīvota pirmā rudens [[vētra]].<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2108198018474271150 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|8|SK}}</ref> Būtiska vēja pastiprināšanās sākās no rīta Kurzemes piekrastē, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20–21 m/s, dienā jau plašākā teritorijā vēja brāzmas sasniedza 15–20 m/s, bet stiprākais vējš līdz plkst. 16.00 tika novērots Liepājā — 25 m/s. Vakarā vējš pastiprinājās arī līča piekrastē, [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]] brāzmās sasniedzot 22,3 m/s, savukārt spēcīgākās vēja brāzmas tika fiksētas Ventspilī — 28 m/s, Liepājā pie ostas — 25,4 m/s.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2108637954121879994 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|9|SK}}</ref><ref> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/laika-zinas/09.10.2026-kurzemes-piekraste-brazmas-sasniegusas-28-ms.a666973/ Kurzemes piekrastē brāzmas sasniegušas 28 m/s], lsm.lv, {{dat|2026|10|9|SK}}</ref> Ciklons atnesa arī plašu lietus zonu, visvairāk lija [[Vidzeme|Vidzemes]] rietumos un valsts austrumos, kur vietām nolija līdz un vairāk par 20 mm. * [[10. oktobris]] — nakts sākumā piekrastes rajonos pūta stiprs rietumu vējš. Ventspilī un [[Rīga|Rīgas]] ziemeļos (Daugavgrīvā) vēja brāzmas sasniedza 20–22 m/s, uz rīta pusi vējš daudzviet pierima, bet dienas gaitā atkal pieņemās spēkā, Kurzemes piekrastē vakarā [[vējš]] brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s. Līdz agram rītam valstī kopumā tika saņemti 38 pieteikumi, kas saistīti ar vēja nodarītajiem postījumiem, lielākā daļa Kurzemē.<ref> [https://www.tvnet.lv/8561985/ugunsdzeseji-saistiba-ar-stipro-veju-sanemusi-38-izsaukumus-visvairak-kurzeme Ugunsdzēsēji saistībā ar stipro vēju saņēmuši 38 izsaukumus; visvairāk – Kurzemē], tvnet.lv, {{dat|2026|10|10|SK}}</ref> * [[11. oktobris]] — jūras piekrastē Kurzemē un Kurzemes iekšzemes novados tika reģistrēts [[pērkona negaiss]], kura laikā lokāli stipri lija, tika fiksēta arī krusa.<ref> [https://www.blitzortung.org/en/archive_data.php?stations_users=0&selected_numbers=*&end_date=1791676800&end_time=75600&start_date=1791676800&start_time=0&north=90&west=-180&east=180&south=-90&rawdata_image=1&map=11&width_orig=640&width_result=640&png_gif=0&agespan=60&frames=12&delay=100&last_delay=1000&show_result=1 Real time lightning map], blitzortung.org/en/archive, {{dat|2026|10|11|SK}}</ref> Citi nokrišņu mākoņi, kas vietām atnesa mēreni stipras [[lietusgāzes]], vakarā šķērsoja Zemgali, Rīgas apkārtni un Vidzemes rietumu daļu. * [[14. oktobris]] — minimālā gaisa temperatūra naktī Alūksnē sasniedza –0,2 °C, līdz ar to pirmo reizi rudens sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā noslīdēja zem nulles, šī bija vēlākais reģistrētais pirmais sals rudenī, iepriekš vēlākais pirmais rudens sals tika fiksēts [[1991. gada laikapstākļi Latvijā|1991. gada]] un [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] 12. oktobrī. Saskaņā ar "[[Latvija|Latvijas]] [[Valsts]] [[ceļš|ceļu]]" datiem uz [[A3]] šosejas starp Strenčiem un [[Valka|Valku]] īsi pēc pusnakts bija –0,9 grādi. Gulbenes un Rūjienas novērojumu stacijās termometra stabiņš noslīdēja līdz +1, +2 grādiem, pārējā valstī gaiss atdzisa līdz +4, +8 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2110358871688519855 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|14|SK}}</ref> * [[16. oktobris]] — daļā valsts no rīta bija mainīgs mākoņu daudzums, Latgalē — pārsvarā skaidras debesis, šo faktoru ietekmē daudzviet valsts austrumos tika novērota [[salna]]. Dzestrākais rīts valdīja [[Madona|Madonā]], kur termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,2 °C, simbolisks sals tika fiksēts arī Daugavpilī (–0,9 °C) un [[Dagda|Dagdā]] (–0,3 °C), bet Gulbenē bija precīzi nulle grādu.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2111004924142031191 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|16|SK}}</ref> Vietām laiks bija miglains, sliktākā redzamība agrā rītā bija 100–400 metri dažviet Zemgalē, kā arī Alūksnes, Dagdas, [[Daugavpils]] un Gulbenes novērojumu stacijā. * [[19. oktobris]] — aukstākā nakts kopš pavasara: valsts lielākājā daļā debesis bija skaidras un tika fiksēta [[salna]], gaisa temperatūra svarstījās –2, +2 grādu robežās, bet viszemāk termometra stabiņš noslīdēja [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]], kur gaiss atdzisa līdz –3 grādiem.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2112065952632488222 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|10|19|SK}}</ref> Piekrastes zonā, no aptuveni [[Ventspils]] līdz [[Engure|Engurei]], Rīgas līča un jūras ietekmē nekļuva vēsāks par +4, +8 grādiem, arī Latgales dienvidu daļā mākoņu dēļ gaisa temperatūra vietām nenoslīdēja zem +4 grādiem.<ref> [https://x.com/MeteoLatvia/status/2112067882624614875 Martins Bergšteins], x.com, {{dat|2026|10|19|SK}}</ref> * [[21. oktobris]] — visā valsts teritorijā, līdz ar austrumu–dienvidaustrumu vēju valdīja pārsvarā saulains, sauss un ļoti silts laiks, gaisa temperatūra daudzviet paaugstinājās līdz +12, +16 grādiem, ar vissiltāko Ventspilī, +16,6 °C. Skultē ([[Saulkrasti|Saulkrastu]] pusē) gaiss iesila līdz +15,6 °C, kur tika labots vietējas nozīmes siltuma rekords, +15 grādu atzīme tika sasniegta arī [[Ainaži|Ainažos]], Rīgā un [[Priekuļi|Priekuļos]]. Vēsāks laiks (līdz +12 grādiem) bija valsts ziemeļaustrumos un Kurzemes dienvidrietumos, kur bija vairāk mākoņu.<ref> [https://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=25&ano=2026&mes=10&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 10/21/2026 at 23:00 UTC], ogimet.com, {{en ikona}}</ref> * [[26. oktobris]] — īsi pēc pusnakts Rūjienā un Zosēnos tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Rūjiena|Rūjienā]] termometra stabiņš paaaugstinājās līdz +13,5 °C, Zosēnos — līdz +12,9 °C.<ref> [https://www.tvnet.lv/8571217/rujiena-un-zosenos-parspets-26-oktobra-siltuma-rekords Rūjienā un Zosēnos pārspēts 26. oktobra siltuma rekords], tvnet.lv, {{dat|2026|10|26|SK}}</ref> Pāri valsts teritorijai virzījās nokrišņu zona, valsts austrumu rajonos vietām ilgstoši lija, rietumu un centrālajos rajonos lija īslaicīgi, bet dažviet mēreni stipri. Pastiprinājās dienvidu, dienvidrietumu vējš, pirms pusnakts stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Liepājā (piekrastē) — līdz 19 m/s. * [[30. oktobris]] — centrālajiem rajoniem un Vidzemei pāri virzījās nokrišņu [[mākoņi]], daudzviet, īpaši vakarā nesot īslaicīgas lietusgāzes, vairāk lietus zona šķērsoja Rīgu un tās apkārtni, Rīgas novērojumu stacijās nolija 7 mm centrā un nepilni 9 mm pilsētas ziemeļos [[Daugavgrīva|Daugavgrīvā]].<ref> [https://www.tvnet.lv/8574064/piektdiena-daudzviet-atnesis-lietu Piektdiena daudzviet atnesīs lietu], tvnet.lv, {{dat|2026|10|30|SK}}</ref> === Novembris === * [[4. novembris]] — rīta agrumā gaiss daudzviet atdzisa 0, –2 grādiem, līdz ar to vietām, tostarp Rīgas apkārtnē uz ceļiem izveidojās [[apledojums]], uz valsts galvenajiem autoceļiem apgrūtināti braukšanas apstākļi bija uz Vidzemes šosejas ([[A2]]) posmā no [[Vangaži|Vangažiem]] līdz [[Sigulda|Siguldai]], kā arī uz Valmieras šosejas ([[A3]]) posmā no [[Murjāņi|Murjāņiem]] līdz [[Ragana (ciems)|Raganai]].<ref> [https://www.la.lv/pirmais-nopietnais-parbaudijums-autovaditajiem-rigas-apkartne-celus-klaj-apledojum Pirmais nopietnais pārbaudījums autovadītājiem – Rīgas apkārtnē ceļus klāj apledojums], la.lv, {{dat|2026|11|4|SK}}</ref> * [[7. novembris]]: ** Teju visās valsts austrumu rajonos, Vidzemē, daļā Zemgales un Kurzemes vidienē termometra stabiņš naktī noslīdēja zem nulles, zemākā gaisa temperatūra valsts novērojumu tīklā bija [[Zīlāni|Zīlānos]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur gaiss atdzisa līdz –3,0 °C, kā arī [[Skrīveri|Skrīveros]], –3,2 °C.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2118959391252807697 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|11|7|SK}}</ref> Ārpus novērojumu stacijām vietām Vidzemes augstienē gaisa temperatūra noslīdēja līdz –5 grādiem.<ref> [https://x.com/meteozinas/status/2118932715785638109 Jānis Trallis], x.com, {{dat|2026|11|7|SK}}</ref> Virs nulles temperatūra saglabājās pārsvarā Kurzemē un piekrastē, [[Ventspils]] novērojumu stacijā nekļuva vēsāks par +7,7 grādiem. ** [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadā]] no rīta tika reģistrēts 2026./2027. gada sezonas pirmais slapjais [[sniegs]], snigšana bija neliela un sniega sega neveidojās.<ref> [https://www.apollo.lv/8579088/latgale-snidzis-pirmais-sniegs Latgalē snidzis pirmais sniegs], apollo.lv, {{dat|2026|11|7|SK}}</ref> * [[11. novembris]] — daudzviet valsts austrumu daļā, piemērām, [[Madona|Madonas]], [[Jēkabpils]], [[Alūksne|Alūksnes]], [[Gulbene|Gulbenes]] pusē, sniga, izveidojās plāna sniega kārtiņa, bet valsts novērojumu stacijās sniegs nebija nomērīts.<ref> [https://x.com/LVGMC_Meteo/status/2120464683752652933 Meteo.lv], x.com, {{dat|2026|11|11|SK}}</ref> Ziņas par pirmām sniegpārslām iepriekšējās dienas vakarā tika saņemtas [[Ogre|Ogres]], [[Rīga|Rīgas]], [[Ķekava|Ķekavas]] un [[Lielvārde|Lielvārdes]] apkārtnē.<ref> [https://www.ogrenet.lv/novada/milzigas-parslas-ogres-novada-noverots-pirmais-sniegs-22299 "Milzīgas pārslas!" Ogres novadā novērots pirmais sniegs], ogrenet.lv, {{dat|2026|11|11|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūra === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un vidējā temperatūra pa dekādēm. Dati no LVĢMC klimatiskās informācijas pārskatiem. {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%;border:0px;text-align:center;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="19" bgcolor="#DDDDDD" | '''2026. gada [[gaisa temperatūra]]s rādītāji pa dekādēm [[Latvija|Latvijā]]. ([[°C]])''' |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20;" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 1 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 2 ! width="45" style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|4,1}} | {{Temperatūras krāsa|–1,8}} | {{Temperatūras krāsa|–2,5}} | {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | {{Temperatūras krāsa|1,4}} | {{Temperatūras krāsa|10,9}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,9}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|28,2}} | {{Temperatūras krāsa|25,8}} | {{Temperatūras krāsa|23,7}} | {{Temperatūras krāsa|25,6}} | {{Temperatūras krāsa|27,8}} | {{Temperatūras krāsa|33,2}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–5,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–10,3}} | {{Temperatūras krāsa|–12,3}} | {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | {{Temperatūras krāsa|2,7}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|5,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,8}} | {{Temperatūras krāsa|6,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,1}} | {{Temperatūras krāsa|10,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,5}} | {{Temperatūras krāsa|12,6}} | {{Temperatūras krāsa|16,4}} | {{Temperatūras krāsa|14,6}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|–18,2}} | {{Temperatūras krāsa|–24,5}} | {{Temperatūras krāsa|–32,8}} | {{Temperatūras krāsa|–31,7}} | {{Temperatūras krāsa|–32,5}} | {{Temperatūras krāsa|–16,6}} | {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | {{Temperatūras krāsa|–6,0}} | {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–5,5}} | {{Temperatūras krāsa|–3,8}} | {{Temperatūras krāsa|–3,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,3}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,8}} | {{Temperatūras krāsa|4,8}} | {{Temperatūras krāsa|8,2}} |- | align="left" style="background: #DDDDDD;height=20" | Mēnesis ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] ! colspan= "3" style="background: #EFEFEF;width:13%" | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] |- | align="left" style="background: #FFFFFF;" | Dekāde ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 ! style="background: #FFFFFF;" | 1 ! style="background: #FFFFFF;" | 2 ! style="background: #FFFFFF;" | 3 |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais maksimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|28,0}} | {{Temperatūras krāsa|29,4}} | {{Temperatūras krāsa|32,6}} | {{Temperatūras krāsa|31,0}} | {{Temperatūras krāsa|28,7}} | {{Temperatūras krāsa|26,1}} | {{Temperatūras krāsa|27,4}} | {{Temperatūras krāsa|21,5}} | {{Temperatūras krāsa|20,3}} | {{Temperatūras krāsa|21,6}} | {{Temperatūras krāsa|15,4}} | {{Temperatūras krāsa|16,6}} | {{Temperatūras krāsa|11,9}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Vidējā temperatūra ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|19,2}} | {{Temperatūras krāsa|17,1}} | {{Temperatūras krāsa|18,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,3}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|15,5}} | {{Temperatūras krāsa|14,2}} | {{Temperatūras krāsa|12,1}} | {{Temperatūras krāsa|11,7}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|8,9}} | {{Temperatūras krāsa|5,7}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | align="left" style="height=16" | Absolūtais minimums ([[°C]]) | {{Temperatūras krāsa|7,9}} | {{Temperatūras krāsa|8,8}} | {{Temperatūras krāsa|7,2}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|6,0}} | {{Temperatūras krāsa|5,5}} | {{Temperatūras krāsa|8,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} | {{Temperatūras krāsa|1,8}} | {{Temperatūras krāsa|1,6}} | {{Temperatūras krāsa|–3,0}} | {{Temperatūras krāsa|–0,8}} | {{Temperatūras krāsa|–4,3}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * * * * * {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +20,9&nbsp;°C&nbsp;— [[29. jūnijs]] * +20,2&nbsp;°C&nbsp;— [[18. jūlijs]] * +19,9&nbsp;°C&nbsp;— [[30. jūnijs]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[6. augusts]] * +19,7&nbsp;°C&nbsp;— [[21. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2026. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2026. gads Latvijā]] ltd270rzar9jc8risp9ah2qtr01in8k 0 621633 4548225 4436801 2026-11-11T12:48:04Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548225 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Jūlijs Erhards 1906.JPG|thumb|Jūlijs Erhards]] '''Jūlijs Erhards''' (1855—1944) bija latviešu kuģa kapteinis, [[Ainažu jūrskola]]s skolotājs (1880—1919). == Dzīvesgājums == Dzimis 1855. gada 23. septembrī [[Blomes pagasts|Blomu pagasta]] ”Sudmalu” māju rentnieka ģimenē. Mācījās Cēsu apriņķa skolā un Ainažu jūrskolā. Vairākus gadus bija burinieka ''Amalie'' kapteinis. 1880. gadā viņu [[Kristiāns Dāls]] aicināja strādāt par Ainažu jūrskolas skolotāju. Paaugstināts par [[Valsts padomnieks (Krievijas Impērija)|valsts padomnieku]]. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā skolu evakuēja uz Ukrainu. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] noslēgšanas 1918. gadā Erhards atgriezās Latvijā un kā skolas priekšnieks atjaunoja jūrskolas darbību Ainažos, tomēr [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā 1919. gadā mācības pārtrauca pēc igauņu karaspēka ienākšanas Ainažos.<ref name="LJS">[https://www.ljs.lv/wp-content/uploads/2020/05/JurnGG_2019.pdf AINAŽU JŪRSKOLA — LATVIJAS VALSTS STŪRAKMENS] Iveta Erdmane, rakstu krājums "Latvijas valsts jūrniecībai 100", ljs.lv</ref> No 1920. līdz 1927. gadam bija [[Ainažu osta]]s priekšnieks. 1927. gadā pensionējās un pārcēlās dzīvot uz Kandavu.<ref>[https://www.rigamuz.lv/ajm/virtualas-izstades/apbalvojumi/ Apbalvojumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20251108065144/https://www.rigamuz.lv/ajm/virtualas-izstades/apbalvojumi/ |date={{dat|2025|11|08||bez}} }} Ainažu jūrskolas muzejs</ref> Miris 1944. gadā. == Apbalvojumi == * Svētā Staņislava ordenis * Svētās Annas ordenis == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Erhards, Jūlijs}} [[Kategorija:1855. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1944. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas jūrnieki]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Ainažu jūrskolas absolventi]] 9rmhj3fcbkv9bm23mlarklx29p6ilpr 0 624086 4548684 4422222 2026-11-12T10:34:20Z CommonsDelinker 1319 Attēls "PvdA_logo_(2018–present).svg" aizvietots ar "PvdA_logo_(2018–2026).svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error) · PvdA was dissolved in 1st July 2026 after combining with the green party to become PRO.") 4548684 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste | name = Darba partija | native_name = Partij van de Arbeid | lang1 = | name_lang1 = | logo = PvdA logo (2018–2026).svg | colorcode = #FF0000 | leader = | chairperson = | president = | secretary_general = | spokesperson = | founder = | leader1_title = | leader1_name = | leader2_title = | leader2_name = | founded = 1946. gada 9. februāris | dissolved = | predecessor = | merged = | successor = | headquarters = [[Hāga]] | newspaper = | student_wing = | youth_wing = | membership_year = 2025 | membership = 47869 | ideology = [[Sociāldemokrātija]] | position = [[Centriski kreisa politika|Kreisais centrisms]] | religion = | national = | international = | european = | europarl = [[Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse]] | colors = {{krāsa|#FF0000}} Sarkana | website = [https://pvda.nl/ www.pvda.nl] | country = {{vieta|Nīderlande}} }} '''Darba partija''' ({{Val|nl|Partij van de Arbeid}}; saīsināti — '''PvdA''') ir [[Sociāldemokrātija|sociāldemokrātiska]] [[politiskā partija]] [[Nīderlande|Nīderlandē]]. Partija tika dibināta 1946. gadā, apvienojoties Sociāldemokrātiskajai strādnieku partijai, Brīvdomātāju demokrātiskajai līgai un Kristīgi demokrātiskajai savienībai. No Darba partijas nākušie Nīderlandes premjerministri ir bijuši [[Vilems Dress]] (1948—1958), [[Jops den Uils]] (1973—1977) un [[Vims Koks]] (1994—2002). No 2012. līdz 2017. gadam PvdA bija otrā lielākā partija parlamentā un koalīcijas partneris otrajā [[Marks Rite|Marka Rites]] kabinetā. [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamentā]] tā ietilpst [[Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse|Sociālistu un demokrātu progresīvajā aliansē]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{Nl ikona}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Nīderlande-aizmetnis}} {{Politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Nīderlandes politiskās partijas]] i53v1i7g3be0k3382ijt10t8yl7x61o 0 624770 4548442 4446473 2026-11-12T02:27:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548442 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Mining in Mezhdurechensk.jpg|thumb|Ogļu kraušana Meždurečenskā]] '''Kuzbass''' ({{val|ru|Кузбасс}}), pilnā nosaukumā – '''Kuzņeckas ogļu baseins''' (''Кузнецкий угольный бассейн''), ir ogļu ieguves reģions [[Rietumsibīrija]]s dienvidaustrumos [[Krievija]]s teritorijā, galvenokārt [[Kemerovas apgabals|Kemerovas apgabalā]]. Tas ir viens no pasaulē lielākajiem [[Akmeņogles|akmeņogļu]] ieguves reģioniem un atrodas lielākoties [[Toma (upe)|Tomas]] upes baseinā starp [[Kuzņeckas Alatau]] un [[Salaira skrausts|Salaira skrausta]] kalnu grēdām.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce|url=https://www.britannica.com/place/Kuznetsk-Coal-Basin|title=Kuznetsk Coal Basin {{!}} History & Industry {{!}} Britannica|work=Encyclopedia Britannica|access-date=2026-03-04|language=en}}</ref> == Vēsture == Pirmās nelielās ogļu raktuves gar [[Kondoma|Kondomas]] upi datētas ar 1721. gadu,<ref name=":0" /> tomēr ilgu laiku ražošana palika nenozīmīga, jo tai laikā reģionā trūka patērētāju. Straujš uzplaukums notika 1930. gados līdz ar Urālu-Kuzņeckas kombināta izveidi, kad [[Padomju Savienība|PSRS]] plānveida industrializācijā nolēma attīstīt šo reģionu kā vienotu ražošanas kompleksu, bāzējoties uz akmeņogļu un arī mazāk vērtīgo [[Brūnogles|brūnogļu]] ieguvi. Kuzņeckas baseins piegādāja koksa ogles [[Urāli|Urāliem]] un pretī saņēma tur iegūstamo [[Dzelzsrūda|dzelzs rūdu]]. Lielas dzelzs un tērauda rūpnīcas tika izveidotas [[Magņitogorska|Magņitogorskā]] Urālos un Staļinskā (tagad Novokuzņecka) Kuzņeckas baseinā. 1934. gadā Rietumsibīrijas apgabala kompartijas vadītājs [[Roberts Eihe]] ziņoja, ka ogļu ieguves mehanizācijā Kuzbass jau apsteidzis tādu rūpniecības lielvalsti kā Anglija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hrono.info/dokum/1934vkpb17/2_3.php|title=XVII съезд ВКП(б)|website=www.hrono.info|access-date=2026-03-04}}</ref> [[Attēls:Osinnikovskaya coal mine 01.jpg|thumb|Osiņņiku karjers 1987. gadā]] Kuzņeckas baseinā, īpaši Novokuzņeckā, attīstīta ir arī [[Krāsainie metāli|krāsaino metālu]] metalurģija, kuras pamatā ir [[Boksīts|boksīti]] no Salairas grēdas un [[svins]], [[cinks]], [[alva]], [[varš]] un [[dzīvsudrabs]] no blakus esošā [[Altaja novads|Altaja]] [[Altaja novads|novada]]. Mašīnbūve un metālapstrāde ir izplatīta visās lielākajās pilsētās ar uzsvaru liekot uz smago mašīnbūvi.<ref name=":0" /> Ķīmiskā rūpniecība ir labi attīstīta Novokuzņeckā, Kemerovā un Anžero-Sudženskā, un tā veido pamatu plastmasas, mēslošanas līdzekļu un farmaceitisko produktu ražošanai.<ref name=":0" /> Galvenie ogļu ieguves centri ir [[Anžerosudženska]], [[Kemerova]], [[Ļeņinska-Kuzņecka]], [[Prokopjevska]], [[Osiņņiki (Krievija)|Osinņiki]] un [[Kiseļovska]]. [[Attēls:Горноспасатели МЧС России приступили к поисковым работам на шахте «Листвяжная».jpg|thumb|Glābēju vienība dodas uz aizdegušos Ļistvjažnajas šahtu]] Kuzbass ir viens no urbanizētākajiem reģioniem Krievijā — vairāk nekā 85% iedzīvotāju mīt pilsētās. Kuzbasa tālāku ekonomisko attīstību apgrūtina slikti attīstītais transporta tīkls starp Kuzbasu un ārpus tā esošajiem patērētājiem, kā arī transporta izmaksas. Šahtās un arī atklātos karjeros biežas ir ogļu nozarei raksturīgās avārijas, tāpēc reģionā izvietotas Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas pakļautības paramilitāras kalnraču glābšanas vienības.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mchs.gov.ru/dop/sily/VGSCH|title=ВГСЧ|website=www.mchs.gov.ru|access-date=2026-03-04}}</ref> == Ogļu ieguve == Kuzbasa ogļu ieguve ir aptuveni 60% no visas Krievijas ieguves. Ieguves baseins aizņem aptuveni 26 000 kvadrātkilometru Kemerovas apgabalā, nedaudz arī [[Novosibirskas apgabals|Novosibirskas apgabalā]] un [[Altaja novads|Altaja novadā]]. Tas satur ieguves rezerves, kas pārsniedz 300 miljardus tonnu.<ref name=":0" /> No izpētītajiem resursiem 68 miljardi tonnu akmeņogļu un 53 miljardus tonnu brūnogļu ir "balansa resursi",<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://mupk42.ru/ru//ru/industry/|title=Угольная отрасль|last=http://simai.studio|first=SIMAI Studio-|last2=Zabarov|first2=Rim|website=mupk42.ru|access-date=2026-03-04|language=ru}}{{Novecojusi saite}}</ref> t.i., to ieguve pašlaik ir ekonomiski izdevīga. 2025. gada sākumā reģionā bija izsniegtas licences uz 256 miljonu tonnu ogļu ieguvi gadā.<ref name=":1" /> Ir trīs galvenās ogles saturošās sērijas. Balahonkas sērija, vecākā, satur 30–35 apstrādājamus slāņus, dažiem sasniedzot līdz 15 metru biezumu un vietām pat 40 metrus. Šajos slāņos ir antracīts un bagātākās ogles Kuzņeckas baseinā. No tās daudz neatpaliek nedaudz jaunākā un seklāk guļošā Koļčuginas sērija,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vestnik.kuzstu.ru/index.php?page=article&id=4698|title=Вестник Кузбасского государственного технического университета: Статья №4698|website=vestnik.kuzstu.ru|access-date=2026-03-04|archive-date=2025-12-01|archive-url=https://web.archive.org/web/20251201015339/https://vestnik.kuzstu.ru/index.php?page=article&id=4698}}</ref> kamēr daudz retākā Tarbaganas sērija iezīmē pāreju starp brūnoglēm un akmeņoglēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.booksite.ru/fulltext/1/001/008/067/067.htm|title=Кузнецкий угольный бассейн|website=www.booksite.ru|access-date=2026-03-04}}</ref> Kuzbasa ogles parasti ir augstas kvalitātes, ar mazāk nekā 1 % sēra, bet dažreiz ar diezgan augstu pelnu saturu, kas prasa bagātināšanu šahtu augšdaļā.<ref name=":0" /> Apmēram ceturtā daļa no tām tiek iegūta atklātā karjerā, galvenokārt ziemeļos. Tā rezultātā ražošanas izmaksas ir zemas, īpaši salīdzinājumā ar [[Donbass|Donbasa]] ogļu atradnēm,<ref name=":0" /> kas pirms Kuzbasa attīstīšanas Krievijā bija galvenais ogļu ražotājs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krievijas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Kemerovas apgabals]] d30hoavm3k53tsxnk0j7k8md2z75aoz 0 625859 4548216 4547399 2026-11-11T12:05:29Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548216 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Jēkabs Osvalds Dombrovskis | vārds_orig = | attēls = Jēkabs Dombrovskis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1880 | dz_mēnesis = 08 | dz_diena = 23 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Vidzemes guberņa|Rīgas apriņķis|Rīga|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1949 | m_mēnesis = 12 | m_diena = 17 | m_vieta = {{vieta|VFR|Eslingena|td=Vācija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = Juris Dombrovskis | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Kristīne Alberta <small>(1885—1921, pr. 1914)</small><br /> Lizete Anna Marija Šudele <small>(1895—1979, pr. 1922, m. [[ASV]])</small> | bērni = Ilga <small>(1916—1996, 1941—1956 izsūtījumā)</small><br />Laimdota <small>(1917—1996)</small><br />Velta <small>(1921—?)</small><br />Aina <small>(1921—?)</small><br /> Daina <small>(1923—?)</small><br />Olgerts <small>(1924—?, 1941 apcietināts un izsūtīts par [[Antisovetisms|pretpadomju]] darbību)</small> | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:Pulkvezleitnants.gif|55px]]<br />[[pulkvedis]] | dienesta_laiks = 1898 — 1909, 1914 — 1918<br />1919 — 1934 | valsts = {{flag|Krievijas Impērija}}<br />{{LAT}} | struktūra = [[sauszemes bruņotie spēki]] | vienība = | komandēja = [[3. Jelgavas kājnieku pulks]] | kaujas = [[Krievijas—Japānas karš]]<br />[[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas Neatkarības karš]] | izglītība = [[Viļņas junkurskola]], Vecāko virsnieku kursi, [[Latvijas Augstākā kara skola|Kara akadēmiskie kursi]] | apbalvojumi = [[Lāčplēša Kara ordenis]] nr.3/85, [[Triju Zvaigžņu ordenis]] u.c. | cits_darbs = mērnieks }} }} '''Jēkabs Osvalds Dombrovskis''' (1880—1949) bija [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] virsnieks, [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] dalībnieks, [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņoto spēku]] [[pulkvedis]] (1925). [[Lāčplēša Kara ordenis|Lācplēša Kara ordeņa]] kavalieris. == Dzīvesgājums == === Jaunība un pirmās dienesta gaitas === Dzimis 1880. gada 23. augustā [[Rīga|Rīgā]] mašīnista Jura Dombrovska ģimenē.<ref name="Grāmata-1">{{Grāmatas atsauce|title=Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918—1940: biogrāfiska vārdnīca|last=Jēkabsons|first=Ēriks|publisher=Latvijas Valsts vēstures arhīvs|year=1998|location=Rīga|pages=147.-148|last2=Ščerbinskis|first2=Valters}}</ref><ref name=":0" /> 1898. gadā pabeidza [[Pētera I reālskola|Pētera I reālskolu]] un mērnieku kursus. Tajā pašā gadā kā [[savvaļnieks]] iestājās [[Krievijas Impērijas armija]]s [[113. Staraja Rusas kājnieku pulks|113. Staraja Rusas kājnieku pulkā]]. 1899. gadā iestājās [[Viļņas karaskola|Viļņas junkurskolā]], ko pabeidza 1901. gadā kā [[Praporščiks|podpraporščiks]]. Pēc absolvēšanas dienēja [[116. Malojaroslavecas kājnieku pulks|116. Malojaroslavecas kājnieku pulkā]] Rīgā. 1902. gadā tika paaugstināts par [[Podporučiks|podporučiku]]. No 1903. gada dienēja kā virsnieks 213. rezerves pulkā [[Penza|Penzā]].<ref name="Grāmata-1" /> Piedalījās [[Krievijas—Japānas karš|Krievijas—Japānas karā]]. No 1904. gada jūnija dienēja 281. kājnieku pulkā, no oktobra — 216. kājnieku pulkā, no 1905. gada februāra — 1. [[Austrumsibīrija]]s strēlnieku pulkā. [[Kauja pie Mukdena|Kaujā pie Mukdenas]] 1905. gada 21. februārī četrās vietās tika ievainots ar šautenes lodēm, par ko vēlāk tika apbalvots ar diviem kaujas ordeņiem.<ref name="Grāmata-1" /><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latviešu virsnieki Krievijas impērijas armijā. 19. gadsimta otrā puse — 1914. gads.|last=Jēkabsons|first=Ēriks|publisher=Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds|year=2022|isbn=978-9934-18-872-5|location=Rīga|pages=172}}</ref> 1906. gadā tika paaugstināts par [[Poručiks|poručiku]].<ref name="Grāmata-1" /> 1909. gadā atvaļinājās no dienesta un strādāja par mērnieku [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņās]].<ref name=":0" /> === Pirmajā pasaules karā === [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] sākumā 1914. gada augustā tika atkārtoti iesaukts dienestā un iedalīts 5. [[Sanktpēterburga|Petrogradas]] zemessargu družīnā. No 1915. gada dienēja kā virsnieks 421. kājnieku pulkā [[Somijas lielhercogiste|Somijā]].<ref name=":0" /> Tā paša gada oktobrī tika paaugstināts par [[Štabskapteinis|štābskapteini]]. No 1916. gada dienēja kā virsnieks 3. [[Kaukāzs|Kaukāza]] strēlnieku pulkā, no 1917. gada janvāra — 741. kājnieku pulkā [[Ziemeļu fronte (Pirmais pasaules karš)|Ziemeļu (Rīgas) frontē]]. 1917. gada aprīlī tika pārcelts uz [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks|3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku]], tika iecelts par [[Bataljons|bataljona]] komandieri, no septembra bija pulka saimniecības priekšnieks. 1917. gada oktobrī slimības dēļ tika evakuēts uz aizmuguri, bet 1918. gada martā tika atvaļināts no dienesta. Dzīvoja kopā ar ģimeni Bologojē. No 1918. gada jūnija bija Bologojes kara komisariāta daļas priekšnieks.<ref name="Grāmata-1" /> === Latvijas Neatkarības kara laikā === [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas Neatkarības kara]] laikā 1918. gada decembrī atgriezās Latvijā, dzīvoja [[Trikātas pagasts|Trikātas pagastā]]. No 1919. gada marta līdz maijam bija darbvedis [[Smiltene|Smiltenē]]. 1919. gada 4. jūnijā [[Strenči|Strenčos]] tika mobilizēts [[Latvijas Pagaidu valdība]]s [[Latvijas Bruņotie spēki|bruņotajos spēkos]] [[Kapteinis (dienesta pakāpe)|kapteiņa]] dienesta pakāpē, tika iecelts par [[Rota (armija)|rotas]] komandieri [[Ziemeļlatvijas brigāde]]s rezerves bataljonā [[Rūjiena|Rūjienā]]. No 21. jūnija bija [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] komandants, no 19. jūlija [[Augškurzeme]]s rajona komandants.<ref name="Grāmata-1" /> 1919. gada 7. augustā tika iecelts par [[3. Jelgavas kājnieku pulks|3. Jelgavas kājnieku pulka]] komandieri, vadīja tā saformēšanu un piedalīšanos cīņās pret [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]]. 1919. gada 3. oktobrī, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku un artilērijas apšaudi, personīgi vadīja pulka pārcelšanos pāri [[Daugava|Daugavai]], ieņemot [[Līvāni|Līvānus]] un liekot pamatus tālākai [[Latgales atbrīvošana|Latgales atbrīvošanai]].<ref name=":0" /> Tā paša gada novembrī Dombrovskis tika paaugstināts par [[Pulkvežleitnants|pulkvedi-leitnantu]].<ref name="Grāmata-1" /> 1920. gada 3. janvārī 3. Jelgavas kājnieku pulkam Dombrovska vadībā bija lieli nopelni frontes pārraušanā un [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils atbrīvošanā]].<ref name=":0" /> === Starpkarā === Pēc Neatkarības kara Dombrovskis turpināja komandēt 3. Jelgavas kājnieku pulku.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgalesdati.du.lv/persona/1048|title=Latgales dati|website=latgalesdati.du.lv|access-date=2026-03-15|archive-date=2025-05-18|archive-url=https://web.archive.org/web/20250518092508/http://latgalesdati.du.lv/persona/1048}}</ref> 1923. gadā pabeidza Vecāko virsnieku kursus. 1925. gada 22. jūnijā tika paaugstināts par [[Pulkvedis|pulkvedi]]. Kopš 1927. gada bija [[Jelgava]]s garnizona priekšnieks. 1930. gadā absolvēja [[Latvijas Augstākā kara skola|Kara akadēmisko kursu]] 8 mēnešu kursus.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://lkok.com/detail1.asp?ID=353|title=LKOK nr.3/85 : Dombrovskis, Jēkabs|website=lkok.com|access-date={{dat|2026|11|09|bez}}}}</ref> 1933. gadā tika piekomandēts Armijas štābam. 1934. gada augustā tika atvaļināts no dienesta sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu.<ref name="Grāmata-1" /><ref name=":1" /> Tika piešķirta jaunsaimniecība [[Ozolmuiža (Jelgava)|Ozolmuižā]] pie Jelgavas.<ref name=":0" /> === Pēc okupācijas === [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz [[Kurzemes cietoksnis|Kurzemi]], bet 1945. gada janvārī devās [[Trimdas latvieši|trimdā]] uz [[Trešais reihs|Vāciju]]. Miris bēgļu nometnē [[Eslingene|Eslingenē]] 1949. gada 17. decembrī. Apbedīts Eslingenes kapsētā.<ref name="Grāmata-1" /><ref name=":0" /> == Apbalvojumi == * Sv. Staņislava ordenis, II, III šķira, * Sv. Annas ordenis, III, IV šķira, * [[Lāčplēša Kara ordenis]], III šķira par [[Līvāni|Līvānu]] miesta ieņemšanu 1919. gada 3. oktobrī,<ref name=":0" /> * [[Triju Zvaigžņu ordenis]], III šķira, * [[Latvijas Skautu un Gaidu Centrālā Organizācija|Skautu]] Pateicības zīme "Svastika", * Lietuvas Republikas 10 gadu neatkarības jubilejas medaļa, * Polijas Drošsirdības krusts.<ref name="Grāmata-1" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://timenote.info/lv/Jekabs-Dombrovskis-23.08.1880 «timenote.info» saite] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20221221205810/https://timenote.info/lv/Jekabs-Dombrovskis-23.08.1880 |date=21.12.2022 }} {{DEFAULTSORT:Dombrovskis, Jēkabs}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Viļņas karaskolas absolventi]] [[Kategorija:Krievijas—Japānas kara dalībnieki]] [[Kategorija:Latviešu strēlnieku virsnieki]] [[Kategorija:Latvijas Bruņoto spēku virsnieki]] [[Kategorija:Staņislava ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Annas ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] pw3tj8hm7myrphs4x3rexf8slgxn5we 0 627105 4548444 4465955 2026-11-12T02:43:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548444 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kvedarna | official_name = ''Kvėdarna'' | settlement_type = miests | image_skyline = Kvedarna.jpg | image_caption = Kvedarnas centrālā iela | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Lietuva#Šilales rajons | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | subdivision_type1 = Apriņķis | subdivision_name1 = [[Tauraģes apriņķis]] | subdivision_type2 = Pašvaldība | subdivision_name2 = [[Šilales rajona pašvaldība]] | subdivision_type3 = Seņūnija | subdivision_name3 = [[Kvedarnas seņūnija]] | area_total_km2 = 2.56 | population_total = 1548 | population_as_of = 2021 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | latd = 55 | latm = 33 | lats = 29 | latNS = N | longd = 22 | longm = 00 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 105 | website = }} '''Kvedarna''' ({{val|lt|Kvėdarna}}) ir [[Lietuvas miesti|miests]] [[Lietuva|Lietuvā]], [[Tauraģes apriņķis|Tauraģes apriņķī]], [[Šilales rajona pašvaldība|Šilales rajona pašvaldībā]], seņūnijas centrs. Atrodas [[Žemaitijas augstiene]]s dienvidrietumu malā, [[Jūra (upe)|Jūras]] upes krastā, 14 kilometrus uz ziemeļrietumiem no [[Šilale]]s. == Vēsture == Kvedarna vēstures avotos pirmo reizi minēta 1329. gadā sakarā ar krustnešu uzbrukumiem. 16. gadsimta vidū tā kļuva par karalisko muižu. 1792. gadā Polijas karalis un Lietuvas dižkunigaitis [[Staņislavs Poņatovskis]] piešķīra Kvedarnai [[Magdeburgas tiesības]] un ģerboni ar Svētā Kazimira attēlu. Miests vairākkārt cieta lielos ugunsgrēkos, īpaši 19. gadsimtā un Otrā pasaules kara laikā, kad tika iznīcināta lielākā daļa vēsturiskā centra un ebreju kvartāls. Pēckara gados Kvedarna attīstījās kā nozīmīgs lauksaimniecības un izglītības centrs. == Arhitektūra un apskates objekti == * Kvedarnas Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīca: celta no 1943. līdz 1947. gadam (pēc tam, kad iepriekšējā baznīca nodega kara sākumā). Tā ir viena no retajām mūra baznīcām Lietuvā, kas uzcelta un pabeigta Otrā pasaules kara un pēckara gados. * Vītauta Dižā piemineklis: uzcelts 1930. gadā par godu Vītauta nāves 500. gadadienai. Tas ir unikāls ar to, ka saglabājās neskarts cauri visam padomju okupācijas periodam. * Padievaiša pilskalns: atrodas netālu no miesta, Jūras upes krastā. Teika vēsta, ka šeit atradusies viena no spēcīgākajām [[Žemaiši|žemaišu]] pilīm. * Kvedarnas ozols: dabas piemineklis, kura vecums tiek lēsts ap 600 gadiem. == Sabiedrība == Miestā darbojas Kvedarnas Kazimira Jauņusa ģimnāzija (nosaukta šeit dzimušā slavenā valodnieka vārdā), bibliotēka, pasts, kultūras nams un slimnīca. Pilsētiņā ir attīstīta kokapstrādes un pārtikas rūpniecība. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20260329063355/https://silale.lt/ Šilales rajona pašvaldības vietne] {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Lietuvas miesti]] [[Kategorija:Šilales rajona pašvaldība]] kubazpt1vb3c3dpsk61bm3vywn4cfcc 0 627197 4548218 4511470 2026-11-11T12:17:51Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548218 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Jēkabs Vēzis | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1870 | dz_mēnesis = 7 | dz_diena = 18 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas Impērija|Kurzemes guberņa|Ventspils apriņķis|Ugāles pagasts|td=Latvija}} | m_dat_alt = | m_gads = 1948 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 14 | m_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Latvija|Rīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = surdopedagogs | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = nē | citas daļas = }} '''Jēkabs Vēzis''' (dzimis {{dat|1870|7|18}} [[Ugāles pagasts|Ugāles pagastā]], miris {{dat|1948|4|14}} [[Rīga|Rīgā]]) bija [[latvieši|latviešu]] [[surdopedagoģija|surdopedagogs]], V šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] kavalieris (1933). == Dzīvesgājums == Dzimis 1870. gadā [[Ugāles pagasts|Ugāles pagasta]] "Krusās" Anša un Edes Vēžu ģimenē. 1890. gadā beidzis [[Baltijas skolotāju seminārs|Baltijas skolotāju semināru]], pēc tam strādāja Valmieras privātajā meiteņu skolā. 1899. gadā kļuva par surdopedagogu, strādāja kurlmēmo skolās [[Valmiera|Valmierā]] un [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Jēkabs Vēzis|website = Timenote|url = https://timenote.info/lv/Jekabs-Vezis}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kopš 1904. gada dzīvoja [[Astrahaņa|Astrahaņā]] un strādāja Astrahaņas kurlmēmo skolā, kas atradās Kutumas upes krastā Jamgurčevas apkaimē. 20. gadsimta sākumā šajā skolā strādāja daudzi citi latvieši: Pauls Bendrups, [[Vilis Zemtautis]], Augusts Jākobsons un Alberts Rutkis. Vēzis nopirka māju Jamgurčevas Mihailo-Arhangeļskas ielā netālu no darba vietas, kuru astrahanieši turpināja saukt par "Vēža māju" pat pēc tam, kad viņš bija pametis pilsētu. 1908. gadā minēts Astrahaņas baznīcu grāmatās kā Edmunda Mauriņa laulību liecinieks. Mauriņš bija aptiekāra palīgs, strādāja Kārļa Oses aptiekā, kuras provizors Jānis Lūkins bija neformālais Astrahaņas latviešu kopienas vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Jēkabs Vēzis|website = Geni|url = https://www.geni.com/people/Jēkabs-Vēzis/6000000206586296854}}</ref> 1909. gadā apprecējās ar krievieti no Simbirskas guberņas Pelageju Abramovu, 1910. gadā viņiem piedzima dēls Vladimirs. 1920. gadā ģimene atgriezās Latvijā. Tur Vēzis strādāja kurlmēmo skolās [[Valmiera|Valmierā]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Laizāni (Ozolaines pagasts)|Laizānos]]. Kopš 1945. gada līdz savai nāvei 1948. gadā Rīgas valsts kurlmēmo skolas mācību daļas vadītājs. Apbedīts Rīgas [[Matīsa kapi|Matīsa kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|title = Jēkabs Vēzis|website = Latgales dati|url = https://latgalesdati.du.lv/persona/9721|access-date = {{dat|2026|03|30||bez}}|archive-date = {{dat|2025|07|10||bez}}|archive-url = https://web.archive.org/web/20250710234027/https://latgalesdati.du.lv/persona/9721}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} {{DEFAULTSORT:Vēzis, Jēkabs}} [[Kategorija:Krievijas pedagogi]] [[Kategorija:Latvijas pedagogi]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri]] [[Kategorija:Ventspils novadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas latvieši]] iic803vlqtvlaxz2vupb0pyogjuzvat 0 627585 4548283 4472706 2026-11-11T16:28:47Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548283 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Katerina Handzjuka | vārds_orig = Катерина Гандзюк | attēls = Kateryna Handziuk 8869.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Viena no Handzjukas piemiņas akcijām | dz_dat_alt = | dz_gads = 1985 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 17 | dz_vieta = [[Hersona]], [[PSRS]] (tagad {{UKR}}) | m_dat_alt = | m_gads = 2018 | m_mēnesis = 11 | m_diena = 4 | m_vieta = [[Kijiva]], {{UKR}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = pretkorupcijas aktīviste, politiķe | ienākumi = | darbības_gadi = 2003-2018 | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Hersonas Valsts Universitāte]]<br>[[Kijivas Nacionālā Ekonomiskā Universitāte]]<br>[[Nacionālā Valsts Administrācijas Akadēmija]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }}'''Katerina Handzjuka''' ({{val|uk|Катерина Гандзюк}}; dzimusi {{dat|1985|6|17}}, mirusi {{Dat|2018|11|4}})<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.faz.net/aktuell/politik/ausland/kiew-ukrainische-aktivistin-stirbt-nach-saeureanschlag-15874757.html|title=Ukrainische Aktivistin stirbt nach Säureanschlag|work=[[Frankfurter Allgemeine Zeitung]]|access-date=6 November 2018|date=5 November 2018|language=de}}</ref> bija [[Ukraina]]s pilsoņu tiesību un korupcijas apkarošanas aktīviste un politiskā padomniece, kura atmaskoja korupciju savā dzimtajā pilsētā [[Hersona|Hersonā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/kateryna-handzyuk-dead-ukraine-acid-attack-corruption-activist-campaigner-a8617846.html|title=Ukrainian anti-corruption activist dies after acid attack|work=The Independent|access-date=5 November 2018|language=en-GB}}</ref> 2018. gada 31. jūlijā vietējās varas algotņi viņai uzbruka ar sērskābi, un viņa nomira no gūtajām traumām 2018. gada 4. novembrī.<ref name="guardian">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2018/nov/05/ukraine-activist-kateryna-handzyuk-dies-from-acid-attack|title=Ukraine activist Kateryna Handzyuk dies from acid attack|last=Roth|first=Andrew|website=The Guardian|access-date=5 November 2018|date=2018-11-05|language=en}}</ref><ref name="nytimes">{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2018/11/05/world/europe/kateryna-handziuk-dies-ukraine.html|title=Kateryna Handziuk, Ukrainian Activist, Dies From Acid Attack|work=The New York Times|access-date=5 November 2018|date=5 November 2018|last=Mendel, Iuliia|authorlink=Iuliia Mendel}}</ref> == Izglītība un karjera == Handzjuka dzimusi 1985. gada 17. jūnijā [[Hersona|Hersonā]] (toreizējā [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Ukrainas PSR]] pilsēta, tagad [[Ukraina|Ukrainā]]).<ref name="10324443unian">{{Ziņu atsauce|url=https://www.unian.ua/society/10324443-smert-gandzyuk-shcho-vidomo-pro-aktivistku.html|title=Смерть Гандзюк: що відомо про активістку|publisher=[[UNIAN]]|access-date=6 November 2018|date=4 November 2018|language=uk}}</ref> Handzjuka no 2002. līdz 2006. gadam studēja Hersonas Valsts universitātē. 2008. gadā viņa absolvēja Kijevas Nacionālo ekonomikas universitāti un 2016. gadā — Kijevas Nacionālo valsts pārvaldes akadēmiju.<ref name="10324443unian" /> Handzjuka 2003. gadā pievienojās politiskajai partijai [[Visu ukraiņu savienība "Tēvzeme"|"Tēvzeme"]] un ātri kļuva par tās vietējās jaunatnes nodaļas vadītāju. 2006. gadā viņa tika ievēlēta par [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] reģionālās padomes un Hersonas pilsētas domes deputāti no partijas [[Visu ukraiņu savienība "Tēvzeme"|"Batkivščina"]], kā arī viņa kļuva par Hersonas mēra padomnieci.<ref name="10324443unian" /><ref name="OPINION UA">[https://web.archive.org/web/20181107103955/https://opinionua.com/en/2018/09/17/assassination-attempt-against-handziuk/ Opinion.ua]</ref> Viņa piedalījās [[Oranžā revolūcija|Oranžajā revolūcijā]].<ref name="uacrisis.org">{{Tīmekļa atsauce|url=http://uacrisis.org/fr/69467-weekly-update-ukraine-78-october-29-november-4|title=La mort de la militante Kateryna Gandzyuk, Angel Merkel à Kyiv, Patriarcat de Moscou|access-date=9 November 2018|date=5 November 2018}}</ref> 2012. gadā Handzjuka brīvprātīgi strādāja [[ANO Attīstības programma|Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmā]].<ref name="uacrisis.org" /> Tai pašā gadā viņa līdzdibināja aģentūru ''MOST Citizen Journalism Agency'' un tīmekļa vietni most.ks.ua. Tīmekļa vietne kļuva par platformu vietējo politisko jautājumu atspoguļošanai un koncentrējās uz valsts iepirkumu un publisko izdevumu uzraudzību. Pēc Krievijas veiktās [[Krimas aneksija]]s un [[Donbasa karš|kara sākuma Donbasā]] 2014. gadā viņa strādāja ar bēgļiem. Strādājot par juridiskās aizsardzības asistenti [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos|ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos]] birojā (UNHCR) Hersonas apgabalā, viņa organizēja brīvprātīgo kustību, lai vāktu līdzekļus apavu iegādei bēgļu bērniem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://krytyka.com/ua/articles/nikhto-ne-povynen-perezhyvaty-spilnu-bidu-naodyntsi|title=Ніхто не повинен переживати спільну біду наодинці|website=Krytyka|access-date=2026-04-01|language=ua}}</ref> Viņa kopā ar grupu citu Hersonas politiķu tika izslēgta no partijas “Tēvzeme” 2015. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://khersonline.net/novosti/politika/45696-mikolaenko-voytenko-nazaryana-mazur-i-gandzyuk-isklyuchili-iz-batkivschiny.html|title=Миколаенко, Войтенко, Назаряна, Мазур и Гандзюк исключили из "Батькивщины"|website=ХЕРСОН Онлайн общественно политическое интернет издание|access-date=2026-04-01|date=2015-09-13|language=ru-UK|archive-date=2025-08-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20250815095718/https://khersonline.net/novosti/politika/45696-mikolaenko-voytenko-nazaryana-mazur-i-gandzyuk-isklyuchili-iz-batkivschiny.html}}</ref> 2015. gada Hersonas pašvaldību vēlēšanās Handžuka bija aktīva brīvprātīgā, kas palīdzēja Hersonas mēra pienākumu izpildītājam Volodimiram Mikolajenko uzvarēt vēlēšanās<ref name="OPINION UA" /> 2016. gada novembrī Handzjuka kļuva par lietu vadītājas pienākumu izpildītāju Hersonas pilsētas domes izpildkomitejā.<ref name="OPINION UA" /> Handžuka bija drošības iestāžu kritiķe un īpaši nosodīja korupciju [[Ukrainas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] reģionālajā departamentā. Viņa bija publiskojusi policijas iesaisti vairākās korupcijas lietās,<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.tagesschau.de/ausland/jekaterina-gandsjuk-101.html|title=Aktivistin stirbt nach Säureangriff|publisher=[[Tagesschau (German TV series)|Tagesschau]]|access-date=6 November 2018|date=5 November 2018|language=de}}</ref> kā arī vainojusi vietējo policiju prokrieviskā noskaņojumā un darbībās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://most.ks.ua/news/url/prorossijskie_separatisty_vnov_pytajutsja_raskachat_situatsiju_v_hersone/|title=Пророссийские сепаратисты вновь пытаются раскачать ситуацию в Херсоне|last=adminmost|website=Мост|access-date=2026-04-01|date=2016-11-12|language=uk}}</ref> == Nāve == [[Attēls:FC_Dynamo_Kyiv_vs_SK_Slavia_Praha_14-08-2018_(03).jpg|thumb|Banneris ar prasību izmeklēt uzbrukumu Handzjukai [[Kijivas "Dinamo"]] futbola spēles laikā [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgā]] uz kura ukraiņu valodā rakstīts: "Atvainojiet, tad kurš pavēlēja uzbrukt Handzjukai?"]] 2018. gada 31. jūlijā kāds vīrietis viņas mājas priekšā apšļāca viņu [[Sērskābe|ar sērskābi]] un aizbēga.<ref name="IU543099">[https://en.interfax.com.ua/news/general/543099.html Interfax.ua]</ref> Viņa guva smagus apdegumus, kas aptvēra vairāk nekā 30% ķermeņa, ieskaitot acis.<ref name="IU543099" /> Ukrainas varas iestādes arestēja piecus aizdomās turētos.<ref name="IU543099" /> Notikums izsauca rezonansi arī Eiropas Savienības struktūrās.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.welt.de/politik/ausland/article183278848/Ukraine-Korruptionsbekaempferin-Jekaterina-Gandsjuk-stirbt-drei-Monate-nach-Saeureanschlag.html|title=Säure-Opfer stirbt drei Monate nach Anschlag|work=[[Die Welt]]|access-date=6 November 2018|date=5 November 2018|location=Berlin|language=de}}</ref> Handzjuka vispirms saņēma ārstēšanu vietējā slimnīcā, bet drīz pēc tam tika pārvesta uz specializētu medicīnas institūtu [[Kijiva|Kijevā]]. Handzjuka nomira 2018. gada 4. novembrī.<ref name="guardian" /><ref name="nytimes" /> Formālais nāves cēlonis bija [[tromboze]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://24tv.ua/pomerla_aktivistka_katerina_gandzyuk_n1058050|title=Померла активістка Катерина Гандзюк, яку облили кислотою|publisher=24tv.ua|access-date=6 November 2018|date=4 November 2018|language=uk}}</ref> [[Ukrainas prezidents]] [[Petro Porošenko]] tās pašas dienas vakarā apstiprināja Handzjukas nāvi un aicināja policiju darīt visu iespējamo, lai noskaidrotu lietu.<ref name="Spiegel">{{Ziņu atsauce|url=http://www.spiegel.de/politik/ausland/ukraine-aktivistin-kateryna-gandsjuk-drei-monate-nach-saeureattentat-gestorben-a-1236717.html|title=Korruptionskritikerin in Ukraine nach Säureattentat gestorben|work=[[Der Spiegel]]|access-date=6 November 2018|date=5 November 2018|location=Hamburg|language=de}}</ref> Pēc viņas nāves paziņojuma Ukrainas galvaspilsētā sākās spontānas sēras, kurās simtiem demonstrantu devās pie Iekšlietu ministrijas un pieprasīja pilnīgu slepkavības izmeklēšanu.<ref name="Spiegel" /> 2023. gada jūnijā bijušais [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes vadītājs Vladislavs Manhers un viņa palīgs Oleksijs Levins tika atzīti par vainīgiem viņas slepkavībā. Viņiem tika piespriests 10 gadu cietumsods un 15 miljonu [[Ukrainas hrivna|hrivnu]] (406 000 [[ASV dolārs|USD]]) naudas sods kā kompensācija cietušās radiniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kyivindependent.com/ex-head-of-kherson-oblast-council-convicted-for-ordering-murder-of-local-activist-kateryna-handziuk/|title=Former Kherson Oblast Council head convicted for ordering murder of local activist Kateryna Handziuk|website=The Kyiv Independent|access-date=2023-06-26|date=2023-06-26|language=en}}</ref> == Piemiņa == 2022. gada novembrī [[atkrievošana]]s kampaņas ietvaros [[Kijiva]]s Bilomorska ("[[Baltā jūra|Baltās jūras]]") iela tika pārdēvēta par Katerinas Handzjukas ielu.<ref name="TISHCHENKO7355463">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pravda.com.ua/news/2022/11/10/7375780/|title=Kyiv, another 11 streets were derusified, Kateryna Gandzuk was immortalized|last=|website=[[Ukrayinska Pravda]]|access-date=10 November 2022|date=10 November 2022|language=Ukrainian}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:Slepkavību upuri]] [[Kategorija:Hersonā dzimušie]] hifv4qgk277pem0iad2iwaqjav0x3by 0 629179 4548491 4457707 2026-11-12T05:51:54Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548491 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Latvica | official_name = {{ubl|''Латвица''|''Latvica''}} | settlement_type = ciems | image_skyline = Latvica 01.jpg | image_caption = Pamatskola | image_flag = {{#property:P41}} | image_shield = {{#property:P94}} | shield_size = 75px | pushpin_map = Serbija#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{SRB}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Zlatiboras apgabals]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 9.69 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2022 | population_footnotes = | population_total = 230 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 43 | latm = 42 | lats = | latNS = N | longd = 20 | longm = 05 | longs = | longEW = E | postal_code_type = | postal_code = | elevation_footnotes = | elevation_m = 480 | website = | footnotes = }} '''Latvica''' ({{val|sr|Латвица}}, {{val|sh|Latvica}}) ir ciems [[Serbija]]s rietumos, [[Ariļe]]s pašvaldībā [[Zlatiboras apgabals|Zlatiboras apgabalā]]. == Ģeogrāfija == Ciemam piederošās teritorijas forma ir ieapaļa 2—3 kilometrus diametrā, taču ar 2 kilometrus garu šauru izvirzījumu uz austrumiem pa Latvickas strauta ieleju, kas šķērso 21. šoseju starp [[Ivaņica|Ivaņicu]] un [[Požega|Požegu]] un tālāk [[Moraveca]]s upi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.google.lv/maps/place/Latvica,+Serbija/@43.698544,20.0482339,8377m/data=!3m1!1e3!4m6!3m5!1s0x47579b2c605dba79:0x62b7654a1ce5b02d!8m2!3d43.7003371!4d20.0870509!16s/m/0by1096?entry=ttu&g_ep=EgoyMDI2MDQxMi4wIKXMDSoASAFQAw==|title=Google Maps|website=Google Maps|access-date=2026-04-14|language=lv-US}}</ref> Lielākā daļa ciema teritorijas ir kalnaina, ieskaitot Latvickas kalnus (līdz 830 m [[Augstums virs jūras līmeņa|vjl]]). == Vēsture == 15. un 16. gadsimta [[Osmaņu impērija|osmaņu]] ierakstos nodokļu grāmatās šis ciems tika saukts par '''Laticu''' ({{val|sh|Latica}} — 'ziedlapiņa'), tāpēc domā, ka pašreizējais toponīms Latvica ir atvasināts no vecā nosaukuma Latica.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wsupport.net/arilje/index.php?option=com_content&task=view&id=52&Itemid=138|title=Arilje - zvanična prezentacija - Selo Latvica|last=Miljan|website=www.wsupport.net|access-date=2026-04-14|archive-date=2007-09-27|archive-url=https://web.archive.org/web/20070927184857/http://www.wsupport.net/arilje/index.php?option=com_content&task=view&id=52&Itemid=138}}</ref> Radnieciskajā [[Slovēņu valoda|slovēņu valodā]] par latvicu sauc māla bļodiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://museums.eu/collection/object/287212/latvica |title=Museums.eu. Latvica |access-date={{dat|2026|04|14||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260428112918/https://museums.eu/collection/object/287212/latvica}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://museu.ms/collection/object/305655/latvica |title=museu.ms |access-date={{dat|2026|04|14||bez}} |archive-date={{dat|2026|04|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20260422231042/https://museu.ms/collection/object/305655/latvica}}</ref> 19. gadsimta beigās radikālais parlamenta deputāts no Latvicas Sredoje Krčevinacs atvēra ciemā pamatskolu. Saskaņā ar mūsdienās grūti pārbaudāmu versiju, vēlāk viņš iepinās dinastiskā strīdā starp valdošajiem Obrenovičiem un pretendentiem Karadžordževičiem ar apvērsuma gatavošanu, un 1893. gadā viņu kopā ar apsardzi ceļā uz Latvicu nogalināja algoti slepkavas.<ref name=":0" /> 20. gadsimta gadsimta otrajā pusē cieminieki nonāca konfliktā ar Ariļes pašvaldību, jo tā atņēma tiem vajadzīgo Malsko Vrelo avotu Latvičkā pilsētas ūdensapgādes vajadzībām. Ciema iedzīvotāji organizēja avota diennakts apsardzi un blokādi, kavēja darbu sākšanu pie ūdensvada, neatlaidīgākie tika arestēti.<ref name=":0" /> Lai izbeigtu strīdu, pašvaldība apsolīja ciema iedzīvotājiem, ka katra Latvicas mājsaimniecība saņems bezmaksas pieslēgumu pilsētas ūdensapgādei, un 18 Latvickas strauta dzirnavu vietā lejpus šī avota (vietējie šo strautu sauc par Latvickas upi) ciema vajadzībām tiks uzceltas elektriskās dzirnavas. Tomēr galu galā bezmaksas ūdens pieslēgumu saņēma tikai skola.<ref name=":0" /> Kad ūdens tika ņemts no Malski Vrelo avota, Latvickas upē darbojās 18 ūdensdzirnavas, taču zemās ūdens plūsmas dēļ tām nācās pārtraukt darbību. Palika tikai vienas, taču arī tās darbojas tikai reizēm, spēcīgu lietavu laikā.<ref name=":0" /> 1970.-1980. gados Latvickā darbojās spēcīgs lauksaimniecības paraugkooperatīvs, tomēr pēc [[Dienvidslāvijas sabrukums|Dienvidslāvijas sabrukuma]] tas pamazām izjuka.<ref name=":0" /> == Iedzīvotāji == 2022. gadā ciemā dzīvoja 230 iedzīvotāji. Saskaņā ar 2002. gada tautas skaitīšanu, visi tābrīža 323 iedzīvotāji 111 mājsaimniecībās bija serbi, vidējais vecums — 44,8 gadi. Visās sekojošās skaitīšanās bija novērota iedzīvotāju skaita samazināšanās. {| class="wikitable" |+ Iedzīvotāju skaita izmaiņas<ref>Knjiga 9, Stanovništvo, uporedni pregled broja stanovnika 1948, 1953, 1961, 1971, 1981, 1991, 2002, podaci po naseljima, Republički zavod za statistiku, Beograd, maj 2004, ISBN 86-84433-14-9</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.citypopulation.de/checkhuman.html?url=%2Fen%2Fserbia%2Fzlatibor%2Farilje%2F05307__latvica%2F|title=City Population: Check for Humans|website=www.citypopulation.de|access-date=2026-04-14}}</ref> |- | Gads || 1948 || 1953 || 1961 || 1971 || 1981 || 1991 || 2002 || 2011 || 2022 |- | Skaits || 931 || 711 || 645 || 541 || 495 || 364 || 323 || 293 || 230 |} == Saimniecība == Latvicā rūpniecisko ražošanu pārstāv pārtikas ražošana no vietējiem produktiem un koku ciršana Latvičkas kalnos.<ref name=":0" /> Galvenā produkcija ir zemkopības, īpaši [[Ābols|āboli]] un [[avene]]s.<ref name=":0" /> Latvicas vārdā nosaukts alkoholisks kokteilis, kuru tirgo arī ārzemēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://balkia.com/cocktail/latvica-sour/|title=Latvica Sour {{!}} Rakija cocktail {{!}} Balkia|access-date=2026-04-14|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Serbijas ģeogrāfija]] 2weie2hznlok86j2kpsk0wym6csttch 0 632281 4548401 4470279 2026-11-11T23:09:48Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548401 wikitext text/x-wiki {{Hokejista infokaste | vārds = Kristaps Skrastiņš | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|2001|11|20}} | dz_viet = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | mir_dat = | mir_viet = | garums = {{mērvienība|cm=178}} | svars = {{mērvienība|kg=81}} | iesauka = | poz = [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucējs]] | tvēriens = labais | kar_sāk = | kar_beig = | izglītība = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Ņūhempšīras Universitāte]] | numurs = 17 | amats = | līga = [[NCAA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2024—''pašlaik'' | taut 1 = {{ih|Latvija}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | slavz = | aģenti = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Kristaps Skrastiņš''' (dzimis {{dat|2001|11|20}}) ir [[Latvieši|latviešu]] [[hokejists]], spēlē [[Uzbrucējs (hokejs)|uzbrucēja]] pozīcijā. 2025.—2026. gada sezonā spēlēja [[Ņūhempšīras Universitāte]]s komandas "Wildcats" sastāvā [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|Nacionālās koledžu sporta asociācijas]] (NCAA) hokeja līgā. == Karjera == K. Skrastiņš ir Liepājas hokeja skolas audzēknis. Hokejā sācis trenēties sešu gadu vecumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sporto.lv/sporta-veidi/ziemas-sports/kareivigais-kurzemnieks-skrastins/|title=Kareivīgais kurzemnieks Skrastiņš|website=sporto.lv|access-date={{dat|2026|5|19||bez}}|archive-date={{dat|2026|06|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20260617233452/https://www.sporto.lv/sporta-veidi/ziemas-sports/kareivigais-kurzemnieks-skrastins/}}</ref> Vēlāk pārcēlās uz Rīgu un pārstāvēja HK Lido. 2018.—2019. gada sezonā spēlēja [[HS Rīga]] rindās [[Latvijas čempionāta hokejā virslīga|Latvijas čempionāta virslīgā]] (OHL). Pēc tam divas sezonas aizvadīja [[HK Rīga]] komandā [[Jaunatnes hokeja līga|Jaunatnes hokeja līgā]] (MHL). 2021. gadā devās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un nospēlēja vienu sezonu Amarilo "Wranglers" komandā [[Ziemeļamerikas hokeja līga|Ziemeļamerikas hokeja līgā]] (NAHL). No 2022. līdz 2026. gadam spēlēja [[Ņūhempšīras Universitāte]]s komandā "Wildcats" [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|Nacionālās koledžu sporta asociācijas]] (NCAA) hokeja līgā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/hokejs/20.04.2026-ar-koledzas-rudijumu-un-lidera-pieredzi-hokejists-skrastins-klauve-pie-valstsvienibas-durvim.a643724/|title=Ar koledžas rūdījumu un līdera pieredzi hokejists Skrastiņš klauvē pie valstsvienības durvīm|website=lsm.lv|access-date={{dat|2026|5|19||bez}}}}</ref> [[Latvijas hokeja izlase|Latvijas izlasē]] debitēja 2024. gadā pārbaudes spēlēs. [[Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionātā]] pirmo reizi piedalījās [[2026. gada Pasaules čempionāts hokejā|2026. gadā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} {{Latvijas hokejists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Skrastiņš, Kristaps}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Liepājā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas hokejisti]] fea5wfer0xylevkevwwourq38ejqh13 0 634561 4548262 4485590 2026-11-11T14:50:47Z Bendžamins 76862 4548262 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Tofers Greiss | vārds_orig = ''Topher Grace'' | attēls = Topher Grace 01 (cropped).jpg | attēla izmērs = | komentārs = Tofers Greiss 2026. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1978|7|12}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 1998—pašlaik | dzīvesbiedrs = | bērni = 3 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Kristofers Džons "Tofers" Greiss''' ({{Val|en|Christopher John "Topher" Grace}}; dzimis {{Dat|1978|7|12}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktieris]]. Vislabāk pazīstams ar lomām situāciju komēdijseriālā "[[Tas septiņdesmito šovs]]" (''That '70s Show''; 1998—2005) un supervaroņu filmā "[[Zirnekļcilvēks 3]]" (2007). Piedalījies arī tādās filmās kā "[[Satiksme (filma)|Satiksme]]" (2000), "[[Monas Lizas smaids]]" (2003), ''[[Win a Date with Tad Hamilton!]]'' (2004), "[[Lieliskā kompānija]]" (''In Good Company'', 2004), "[[Valentīna diena (filma)|Valentīna diena]]" (2010), "[[Plēsoņas]]" (2010), "[[Dubultnieks (2011. gada filma)|Dubultnieks]]" (''The Double'', 2011), "[[Ultraamerikāņi]]" (2015), ''[[War Machine]]'' (2017), "[[Melnais KKKlanmens]]" (2018), "[[Zem sudraba ezera]]" (2018), "[[Uzticams kandidāts]]" (2020), "[[Kā novākt radiņus]]" (2026) un ''[[Buddy (filma)|Buddy]]'' (2026). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Greiss, Tofers}} [[Kategorija:1978. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] 6mf6e0bnxq5qse4hk0ha3nbw9az7yhu 0 637759 4548681 4532405 2026-11-12T10:24:13Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548681 wikitext text/x-wiki {{Sporta izlases infokaste | valsts = Latvija | valsts_angl = Latvia | logo = | logo_izm = 200px <!--- Vispārīgi ---> | dibin = | federācija = [[Latvijas Volejbola Federācija]] | iest gads = | iest kom = | konfederācija = [[Eiropas Volejbola konfederācija|CEV]] | vieta rangā = 65. ({{dat|2026|8|19}}) | rangs max = | rangs max date = | rangs min = | rangs min date = | iesauka = | arēna = <!--- Personāls ---> | treneris = {{flaga|ITA}} [[Daniēle Kaprioti]] | kapteinis = Paula Nečiporuka | visv spēles = | visv vārtu = | visv punktu = <!--- OS ---> | OS reizes = 0 | OS medaļas = 0 | OS lab sasn = <!--- PČ ---> | PČ nos = [[Pasaules čempionāts volejbolā sievietēm|Pasaules čempionāts]] | PČ reizes = 0 | PČ medaļas = 0 | PČ lab sasn = <!--- Zona ---> | zona nos = [[Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] | zona reizes = 4 | zona medaļas = 0 | zona lab sasn = <!--- Spēles ---> | pirmā spēle = {{spw|vb|LAT}} 3:0 {{spw|vb|NOR}}<br />({{dat|1992|10|24|N|bez}}) | pēdējā spēle = | liel uzvara = | liel zaud = | pašreizējais = }} '''Latvijas sieviešu volejbola izlase''' pārstāv [[Latvija|Latviju]] starptautiskās sieviešu [[volejbols|volejbola]] sacensībās un draudzības spēlēs. Pēc [[Padomju Savienība]]s sabrukuma komanda pirmo reizi augstākajā līmenī zem sava karoga sacentās 1993. gada Eiropas čempionātā, turnīrā finišējot devītajā vietā. 2026. gada augustā tā ierindojās 65. vietā [[FIVB]] rangā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.volleyballworld.com/volleyball/world-ranking/women?|title=FIVB Women's Volleyball World Ranking|last=|first=|publisher=FIVB|accessdate={{dat|2026|8|19|bez}}|date=}}</ref> Paula Nečiporuka tika iecelta par komandas kapteini 2022. gadā. 2025. gada augustā izlase pēc 29 gadu pārtraukuma kvalificējās 2026. gada Eiropas sieviešu volejbola čempionātam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/atgriesanas-pec-gandriz-30-gadu-pauzes-pazinots-latvijas-sieviesu-volejbola-izlases-sastavs-ec/|title=Atgriešanās pēc gandrīz 30 gadu pauzes – paziņots Latvijas sieviešu volejbola izlases sastāvs EČ|last=|first=|website=Sportaziņas.com|accessdate={{dat|2026|8|18|bez}}|date=}}</ref> == Rezultāti == === [[Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|Eiropas čempionāts]] === * [[1993. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|1993]] — 9. vieta * [[1995. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|1995]] — 9. vieta * [[1997. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|1997]] — 8. vieta * [[1999. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|1999]] — [[2011. gada Eiropas čemponāts volejbolā sievietēm|2011]] — ''nepiedalījās'' * [[2013. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|2013]] — [[2023. gada Eiropas čemponāts volejbolā sievietēm |2023]] — ''nekvalificējās'' * [[2026. gada Eiropas čempionāts volejbolā sievietēm|2026]] — == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://women.volleybox.net/latvia-t958/tournaments Latvijas nacionālā sieviešu izlase] Volleybox * [https://web.archive.org/web/20260819214133/https://volejbols.lv/izlase/sieviesu-nacionala-izlase/ volejbols.lv] profils {{Sports-aizmetnis}} {{Latvija-aizmetnis}} {{Latvijas nacionālās sporta izlases}} [[Kategorija:Volejbola izlases]] [[Kategorija:Volejbols Latvijā]] g8gotshbmv03h4d10419tdvzm41h35n 0 639203 4548379 4532198 2026-11-11T21:34:15Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548379 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Russians in Baltic States (2021).svg|thumb|300px|Krievu īpatsvars Igaunijas, Latvijas un Lietuvas administratīvajās teritorijās 2021. gadā.]]'''Krievi Baltijas valstīs''' ir [[krievi|krievu]] etniskās kopienas [[Igaunija|Igaunijā]], [[Latvija|Latvijā]] un [[Lietuva|Lietuvā]]. To izcelsme ir vēsturiski neviendabīga: daļa krievu kopienu Baltijas reģionā izveidojās jau [[Krievijas Impērija|Krievijas Impērijas]] laikā vai vēl agrāk, tostarp [[vecticībnieki|vecticībnieku]] migrācijas rezultātā, savukārt liela daļa mūsdienu krievu iedzīvotāju vai viņu priekšteču Baltijas valstīs ieradās [[Padomju Savienība|Padomju Savienības]] periodā pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]].<ref name="Eberhardt">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ojs.tnkul.pl/index.php/rns/article/view/11844 |title=Przemiany narodowościowe w państwach bałtyckich na przełomie XX i XXI wieku |author=Piotr Eberhardt |publisher=Roczniki Nauk Społecznych |access-date=2026-09-08}}</ref><ref name="CMS2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://link.springer.com/article/10.1186/s40878-025-00490-8 |title=Political legacies and present perceptions of migrants |publisher=Comparative Migration Studies |year=2025 |access-date=2026-09-08}}</ref> No trim Baltijas valstīm vislielākais krievu īpatsvars ir Latvijā un Igaunijā, bet Lietuvā tas ir ievērojami mazāks. 2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 463 587 krievi jeb 24,5% valsts iedzīvotāju.<ref name="Latvia2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/system/files/publication/2022-12/Tautas_Skaitisana_2021.pdf |title=Latvijas 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšana |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |year=2022 |access-date=2026-09-08}}</ref> Igaunijā 2021. gada sākumā bija 322 700 krievu,<ref name="Estonia2026">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.stat.ee/en/news/there-are-people-of-224-different-ethnic-nationalities-living-in-estonia |title=There are people of 224 different ethnic nationalities living in Estonia |publisher=Statistics Estonia |date=2026-08-11 |access-date=2026-09-08}}</ref> bet Lietuvas 2021. gada tautas skaitīšanā tika uzskaitīti 141,1 tūkstotis krievu jeb 5,0% valsts iedzīvotāju.<ref name="Lithuania2021">{{Tīmekļa atsauce |url=https://osp.stat.gov.lt/en/2021-gyventoju-ir-bustu-surasymo-rezultatai/tautybe-gimtoji-kalba-ir-tikyba |title=Nationality, native language and religion: Population and Housing Census 2021 |publisher=Statistics Lithuania |access-date=2026-09-08}}</ref> Jēdziens ''Baltijas valstu krievi'' nav pilnībā sinonīms jēdzienam [[krievvalodīgie]], jo krievu valodu par dzimto vai ikdienas valodu Baltijā lieto arī daļa [[baltkrievi|baltkrievu]], [[ukraiņi|ukraiņu]], [[ebreji|ebreju]], [[poļi|poļu]] un citu tautību iedzīvotāju. Savukārt daļa etnisko krievu pārvalda attiecīgās valsts valodu un ikdienā izmanto vairākas valodas.<ref name="Muisnieks">{{Tīmekļa atsauce |url=https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC3868474/ |title=Contexts of Exit in the Migration of Russian Speakers from the Baltic Countries to Ireland |author=Sofya Aptekar |publisher=Ethnicities |year=2009 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Vēsture == === Pirms 18. gadsimta === Krievu un austrumslāvu klātbūtne Baltijas reģionā ir senāka par Baltijas zemju pievienošanu Krievijas Impērijai. Viduslaikos pastāvēja cieši tirdzniecības un politiskie sakari starp Baltijas jūras austrumu piekrastes zemēm un [[Novgorodas Republika|Novgorodu]], [[Pleskavas Republika|Pleskavu]] un citām austrumslāvu zemēm. Krievu tirgotāji un amatnieki dzīvoja atsevišķās Baltijas pilsētās, tomēr šajā periodā neveidojās skaitliski lielas krievu kopienas. Nozīmīgs agrīnās krievu apdzīvotības vilnis bija saistīts ar [[Krievu Pareizticīgā baznīca|Krievu Pareizticīgās baznīcas]] šķelšanos 17. gadsimtā. Pēc patriarha [[Nikons (patriarhs)|Nikona]] baznīcas reformām vecticībnieki tika vajāti Krievijas caristē, un daļa no viņiem pārcēlās uz toreizējās [[Polijas—Lietuvas ūnija|Polijas—Lietuvas ūnijas]] teritorijām, tostarp Latgali un Lietuvu. Vecticībnieku kopienas vēlāk saglabāja izteiktu reliģisko un kultūras identitāti, īpaši Latvijas austrumu daļā un Lietuvas ziemeļaustrumos. === Krievijas Impērijas periods === 18. gadsimtā pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] ievērojama daļa mūsdienu Igaunijas un Latvijas teritorijas nonāca Krievijas Impērijas sastāvā. Latgale Krievijas sastāvā tika iekļauta pēc [[Polijas dalīšanas|Polijas pirmās dalīšanas]] 1772. gadā, bet Lietuvas teritorijas — pēc vēlākajām Polijas—Lietuvas dalīšanām 18. gadsimta beigās. Krievijas pārvaldes laikā Baltijas pilsētās pieauga krievu ierēdņu, militārpersonu, tirgotāju un strādnieku skaits. 19. gadsimtā, īpaši tā otrajā pusē, impērijas administrācija īstenoja [[rusifikācija|rusifikācijas]] politiku, kuras laikā krievu valodas nozīme pieauga pārvaldē un izglītībā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lituanistika.lt/content/100251 |title=Russian and Soviet nationalities policy in the Baltic States, 1855–1991 |publisher=Lituanistika |access-date=2026-09-08}}</ref> Tomēr krievu demogrāfiskais īpatsvars dažādās Baltijas teritorijās saglabājās atšķirīgs. Krievu kopienas bija salīdzinoši lielākas Latvijas pilsētās un Latgalē, savukārt Lietuvā un lielākajā daļā Igaunijas krievu īpatsvars bija mazāks. === Neatkarīgās Baltijas valstis starpkaru periodā === Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] izveidojās neatkarīgās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valstis. Krievi tajās kļuva par nacionālajām minoritātēm. Latvijā 1935. gada tautas skaitīšanā krievi veidoja aptuveni 8,8% iedzīvotāju pēc vēlākās Centrālās statistikas pārvaldes klasifikācijas.<ref name="Latvia1935">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/system/files/publication/2022-12/Tautas_Skaitisana_2021.pdf |title=Latvijas 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšana |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-09-08}}</ref> Starpkaru krievu kopiena bija īpaši koncentrēta [[Latgale|Latgalē]], [[Rīga|Rīgā]] un atsevišķās citās pilsētās. Tajā ietilpa gan senās vecticībnieku kopienas, gan pareizticīgie, bijušās impērijas ierēdņi un pēc [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu kara]] ieradušies emigranti. Igaunijā 1934. gadā krievi veidoja aptuveni 8,5% iedzīvotāju, taču ievērojama to daļa dzīvoja [[Pečori|Pečoru]] apkārtnē un teritorijās uz austrumiem no [[Narvas upe|Narvas upes]], kas pēc Otrā pasaules kara tika pievienotas Krievijas PFSR.<ref name="Muisnieks2">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.researchgate.net/publication/271932858_Ethnicity_and_social_cohesion_in_the_post-Soviet_Baltic_states |title=Ethnicity and social cohesion in the post-Soviet Baltic states |access-date=2026-09-08}}</ref> Lietuvā krievu īpatsvars starpkaru periodā bija vēl zemāks — aptuveni 2–3% iedzīvotāju.<ref name="Muisnieks2"/> === Otrais pasaules karš un padomju okupācija === 1940. gadā visas trīs Baltijas valstis [[Baltijas valstu okupācija|okupēja un anektēja Padomju Savienība]]. 1941.–1944. gadā reģionu okupēja [[Nacistiskā Vācija]], bet 1944.–1945. gadā Padomju Savienība Baltijas valstis atkārtoti ieņēma un atjaunoja tajās padomju režīmu. Kara, deportāciju, represiju, emigrācijas un teritoriālo pārmaiņu rezultātā Baltijas valstu iedzīvotāju sastāvs ievērojami mainījās. Pēc kara sākās arī plaša migrācija no citām Padomju Savienības republikām uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas PSR.<ref name="CMS2025"/> === Padomju perioda migrācija === [[Attēls:Estonia ethnic makeup.png|thumb|250px|Igaunijas etniskā sastāva izmaiņas 1897.—2011. gadā.]] No 1940. gadu otrās puses līdz 1980. gadu beigām Baltijas republikās ieradās simtiem tūkstošu cilvēku no citām PSRS daļām. Migrācijas apjoms bija vislielākais Latvijā un Igaunijā un ievērojami mazāks Lietuvā. Migrācija bija saistīta ar industrializāciju, militāro infrastruktūru, padomju pārvaldes aparātu, darbaspēka pārvietošanu un salīdzinoši augstāku dzīves līmeni Baltijas republikās.<ref name="Eberhardt"/><ref name="Nagy">{{Tīmekļa atsauce |url=https://edit.elte.hu/xmlui/handle/10831/88927 |title=Betelepülés vagy betelepítés? |author=Anna Lúcia Nagy |year=2023 |access-date=2026-09-08}}</ref> Latvijā krievu īpatsvars pieauga no 8,8% 1935. gadā līdz 26,6% 1959. gadā, 29,8% 1970. gadā, 32,8% 1979. gadā un 34,0% 1989. gadā.<ref name="Latvia2000">{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/system/files/publication/2017-08/latvijas_2000_gada_tautas_skaitisanas_rezultati.pdf |title=Latvijas 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-09-08}}</ref> Tajā pašā laikā latviešu īpatsvars samazinājās no 77,0% 1935. gadā līdz 52,0% 1989. gadā.<ref name="Latvia2000"/> Igaunijā krievu īpatsvars līdz 1989. gadam sasniedza apmēram 30,3%, bet igauņu īpatsvars bija samazinājies līdz 61,5%.<ref name="CMS2025"/> Lietuvā imigrācijas apjoms bija mazāks. 1989. gadā krievi veidoja 9,4% Lietuvas iedzīvotāju, savukārt lietuvieši saglabāja gandrīz 80% īpatsvaru.<ref name="CMS2025"/> {| class="wikitable" |+ Krievu īpatsvars Baltijas valstu iedzīvotāju kopskaitā ! Valsts ! Starpkaru periods ! 1989 ! 2021 |- | [[Latvija]] | 8,8% (1935)<ref name="Latvia1935"/> | 34,0%<ref name="Latvia2000"/> | 24,5%<ref name="Latvia2021"/> |- | [[Igaunija]] | ap 8,5% (1934)<ref name="Muisnieks2"/> | 30,3%<ref name="CMS2025"/> | ap 24%<ref name="Estonia2026"/> |- | [[Lietuva]] | ap 2,5%<ref name="Muisnieks2"/> | 9,4%<ref name="CMS2025"/> | 5,0%<ref name="Lithuania2021"/> |} Padomju laikmetā krievu valodai Baltijas republikās bija augsts sociālais un institucionālais statuss, un tā funkcionēja kā PSRS starpnacionālās saziņas valoda. Krievu valodā bija pieejama izglītība, plašsaziņas līdzekļi un kultūras infrastruktūra. Daudzi pēc kara iebraukušie iedzīvotāji vietējās valodas neapguva, jo ikdienas un profesionālajā dzīvē bieži bija iespējams funkcionēt krievu valodā.<ref name="Muisnieks2" /> Latvijas PSR 1950. gadu otrajā pusē tā sauktie nacionālkomunisti mēģināja ierobežot migrāciju uz Rīgu un paplašināt latviešu valodas lietojumu valsts pārvaldē un pakalpojumu sektorā, taču pēc 1959. gada šī politika tika pārtraukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/services/aop-cambridge-core/content/view/0B58D71634CCAB81B6F893D77A93EDAA/S0090599200038356a.pdf/restricting-russians-language-and-immigration-laws-in-soviet-latvia-19561959.pdf |title=Restricting Russians: language and immigration laws in Soviet Latvia, 1956–1959 |author=Michael Loader |publisher=Nationalities Papers |year=2017 |access-date=2026-09-08}}</ref> === Neatkarības atjaunošana === 1980. gadu beigās [[perestroika]]s un nacionālo kustību laikā attiecības starp titulnācijām un daļu krievvalodīgo sabiedrības kļuva par nozīmīgu politisku jautājumu. Latvijā un Igaunijā daļa krievvalodīgo atbalstīja neatkarības atjaunošanu, savukārt cita daļa iesaistījās padomju varas saglabāšanu atbalstošās kustībās. 1990.—1991. gadā Lietuva, Latvija un Igaunija atjaunoja neatkarību. Turpmākajos gados sākās ievērojamas demogrāfiskās un sociolingvistiskās pārmaiņas. Daļa padomju periodā ieceļojušo krievu un citu tautību iedzīvotāju emigrēja uz Krieviju vai citām valstīm, bet krievu īpatsvars samazinājās arī zemākas dzimstības, novecošanas un kopējās depopulācijas dēļ.<ref name="Eberhardt"/> Visstraujāk krievu skaits samazinājās Latvijā un Igaunijā, kur padomju periodā bija izveidojušās īpaši lielas kopienas. Latvijā krievu skaits no 1989. līdz 2021. gadam samazinājās par aptuveni 442 tūkstošiem cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/system/files/publication/2022-05/Nr_02_Latvija_Galvenie_statistikas_raditaji_2022_%2822_00%29_LV_0.pdf |title=Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2022 |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |year=2022 |access-date=2026-09-08}}</ref> == Krievi Latvijā == {{Pamatraksts|Latvijas krievi}} Latvijā krievi ir lielākā etniskā minoritāte. 2021. gada sākumā Latvijā dzīvoja 463 587 krievi jeb 24,5% iedzīvotāju.<ref name="Latvia2021"/> 2025. gada sākumā krievu skaits bija samazinājies līdz 434 398 cilvēkiem jeb aptuveni 23,3% valsts iedzīvotāju.<ref name="Latvia2025">{{Tīmekļa atsauce |url=https://data.stat.gov.lv/sq/21199 |title=Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības un valstiskās piederības gada sākumā |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-09-08}}</ref> Krievu iedzīvotāji Latvijā ir nevienmērīgi izvietoti. Lielākās kopienas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Daugavpils|Daugavpilī]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Jūrmala|Jūrmalā]] un vairākās [[Latgale|Latgales]] pašvaldībās. Krievu īpatsvars tradicionāli ir mazāks Vidzemes un Kurzemes lauku teritorijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/kartes/k140-iedzivotaji-pec-tautibas |title=Iedzīvotāji pēc tautības |publisher=Centrālā statistikas pārvalde |access-date=2026-09-08 |archive-date=2026-09-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20260909100319/https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/kartes/k140-iedzivotaji-pec-tautibas}}</ref> Latvijas krievu kopiena nav viendabīga. Tajā ietilpst gan vairākus gadsimtus Latvijā dzīvojošo vecticībnieku pēcteči, gan starpkaru Latvijas pilsoņu pēcteči, gan padomju periodā ieceļojušie iedzīvotāji un viņu pēcnācēji. Pēc valstiskās piederības Latvijas krievu vidū pastāv vairākas grupas. 2025. gada sākumā 300 089 jeb 69,1% Latvijas krievu bija Latvijas pilsoņi, 109 235 jeb 25,1% bija [[Latvijas nepilsoņi]], bet 25 074 jeb 5,8% bija citas valstiskās piederības personas.<ref name="Latvia2025"/> == Krievi Igaunijā == {{Pamatraksts|Krievi Igaunijā}} Igaunijā krievi ir lielākā etniskā minoritāte. Viņu dzīvesvietu sadalījums ir ļoti nevienmērīgs. Īpaši liela krievu koncentrācija ir valsts ziemeļaustrumos — [[Ida-Viru apriņķis|Ida-Viru apriņķī]], tostarp [[Narva|Narvā]], [[Sillamē|Sillamē]] un [[Kohtla-Jerve|Kohtla-Jervē]], kā arī [[Tallina|Tallinā]]. Padomju periodā Igaunijas ziemeļaustrumos tika attīstīta degslānekļa ieguve un smagā rūpniecība, kuras darbaspēka nodrošināšanai no citām PSRS republikām ieradās liels skaits strādnieku. Rezultātā vairākās Ida-Viru pilsētās krievvalodīgie kļuva par iedzīvotāju vairākumu. 1989. gadā krievi veidoja 30,3% Igaunijas iedzīvotāju.<ref name="CMS2025"/> Pēc neatkarības atjaunošanas viņu skaits pakāpeniski samazinājās. 2018. gadā Igaunijā dzīvoja 328 864 krievi, 2021. gadā — 322 700, 2024. gadā — 296 600, bet 2026. gada sākumā — 276 125 jeb 20,2% valsts iedzīvotāju.<ref name="Estonia2026"/> 2021. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Igaunijas ārvalstu izcelsmes iedzīvotāju vidū krievi bija pārliecinoši lielākā etniskā grupa. Pirmajā ārvalstu izcelsmes paaudzē krievi veidoja 59,3%, otrajā — 86,0%, bet trešajā — 92,5% attiecīgo grupu.<ref name="EstoniaOrigin">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rahvaloendus.ee/en/results/native-origin |title=Native origin |publisher=Statistics Estonia |access-date=2026-09-08}}</ref> Pēc 1991. gada Igaunija atjaunoja pirmskara pilsonības tiesisko pēctecību. Daļa padomju periodā ieceļojušo personu un viņu pēcnācēju sākotnēji palika ar nenoteiktu pilsonību vai ieguva Krievijas pilsonību. 2021. gada beigās 84,7% visu Igaunijas iedzīvotāju bija Igaunijas pilsoņi; Krievijas pilsoņu skaits bija 81 695, bet personu ar nenoteiktu pilsonību skaits kopš 1990. gadiem bija ievērojami samazinājies.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://rahvaloendus.ee/en/results/demographic-and-ethno-cultural-characteristics-of-the-population |title=Demographic and ethno-cultural characteristics of the population |publisher=Statistics Estonia |access-date=2026-09-08}}</ref> == Krievi Lietuvā == {{Pamatraksts|Lietuvas krievi}} Lietuvā krievu kopiena ir proporcionāli ievērojami mazāka nekā Latvijā un Igaunijā. Tas saistīts gan ar mazāku pēckara migrāciju no citām PSRS republikām, gan ar atšķirīgu industrializācijas struktūru.<ref name="Marcinkevicius">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.journals.vu.lt/open-series/en/article/view/46028 |title=Constructing identity of Russians in Soviet Lithuania: policy, population censuses, and historical memory |author=Andrius Marcinkevičius |publisher=Vilnius University |access-date=2026-09-08}}</ref> Lietuvas krievu kopienā vēsturiski izšķir senāko iedzīvotāju grupu, tostarp vecticībniekus, un padomju periodā ieceļojušos iedzīvotājus. Pētnieki norādījuši, ka pirmajos pēckara gadu desmitos senāko Lietuvas krievu kopienu pēcteči varēja veidot ievērojamu daļu no visiem valsts krieviem.<ref name="Marcinkevicius"/> 1989. gadā krievi veidoja 9,4% Lietuvas iedzīvotāju, bet pēc neatkarības atjaunošanas viņu īpatsvars samazinājās. 2001. gadā krievi veidoja 6,3%, bet 2021. gada tautas skaitīšanā — 5,0% jeb 141,1 tūkstoti iedzīvotāju.<ref name="Lithuania2021"/> 2021. gadā 30,5% Lietuvā dzīvojošo etnisko krievu bija dzimuši ārpus Lietuvas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://osp.stat.gov.lt/2021-gyventoju-ir-bustu-surasymo-rezultatai/gyventoju-mobilumas |title=Gyventojų mobilumas |publisher=Statistics Lithuania |access-date=2026-09-08}}</ref> Krievu kopienas lielākās koncentrācijas atrodas [[Viļņa|Viļņā]], [[Klaipēda|Klaipēdā]] un [[Visagina|Visaginā]]. Visaginas etniskā struktūra ir cieši saistīta ar [[Ignalinas atomelektrostacija|Ignalinas atomelektrostacijas]] būvniecību padomju periodā, kad pilsētā apmetās speciālisti un strādnieki no dažādām PSRS republikām. == Demogrāfiskā attīstība == Pēc 1991. gada etnisko krievu skaits visās trīs Baltijas valstīs kopumā ir samazinājies. Šo tendenci ietekmējuši vairāki faktori: emigrācija, dzimstības samazināšanās, iedzīvotāju novecošana, asimilācija un kopējais iedzīvotāju skaita kritums, īpaši Latvijā un Lietuvā.<ref name="Eberhardt"/> {| class="wikitable sortable" |+ Krievu skaita attīstība Baltijas valstīs ! Valsts ! 1989 ! 2021 ! Jaunākie pieejamie dati |- | [[Latvija]] | 34,0%<ref name="Latvia2000"/> | 463 587 (24,5%)<ref name="Latvia2021"/> | 434 398 (23,3%), 2025<ref name="Latvia2025"/> |- | [[Igaunija]] | 30,3%<ref name="CMS2025"/> | 322 700<ref name="Estonia2026"/> | 276 125 (20,2%), 2026<ref name="Estonia2026"/> |- | [[Lietuva]] | 9,4%<ref name="CMS2025"/> | 141 122 (5,0%)<ref name="Lithuania2021"/> | 141 122 (5,0%), 2021<ref name="Lithuania2021"/> |} Krievu kopienu vecuma struktūra Baltijas valstīs kopumā ir vecāka nekā attiecīgo titulnāciju vidū. Latvijā 2021. gada datos redzams augsts krievu īpatsvars vecākajās vecuma grupās,<ref name="Latvia2021"/> savukārt Igaunijas 2026. gada statistikā vislielākais krievu skaits bija 65–74 gadu vecuma grupā.<ref name="Estonia2026"/> Lietuvā 2021. gadā krievu īpatsvars bija visaugstākais 60–69 gadu vecuma grupā — 7,8%, bet 20–29 gadus veco iedzīvotāju vidū tikai 2,7%.<ref name="Lithuania2021"/> == Valoda == {{Pamatraksts|Krievu valoda}} Krievu valoda ir viena no visplašāk lietotajām mazākumtautību valodām Baltijas valstīs. Tās sociolingvistiskais stāvoklis tomēr būtiski atšķiras starp Latviju, Igauniju un Lietuvu. Latvijā krievu valoda ir īpaši plaši izplatīta Rīgā un Latgalē. Tā tiek lietota ģimenēs, privātajā uzņēmējdarbībā, kultūrā un medijos, tomēr vienīgā valsts valoda ir [[latviešu valoda]]. Igaunijā krievu valoda ir dominējoša vairākās Ida-Viru pilsētās un plaši lietota Tallinā. 2021. gada tautas skaitījumā 39% Igaunijas iedzīvotāju norādīja, ka krievu valodu prot kā svešvalodu; vienlaikus ievērojamai iedzīvotāju daļai tā ir dzimtā valoda.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.stat.ee/en/news/population-census-76-estonias-population-speak-foreign-language |title=Population census: 76% of Estonia’s population speak a foreign language |publisher=Statistics Estonia |date=2022-11-16 |access-date=2026-09-08}}</ref> Lietuvā krievu valodas lietotāju skaits ievērojami pārsniedz etnisko krievu skaitu. 2021. gada tautas skaitīšanā 60,6% Lietuvas iedzīvotāju norādīja krievu valodas zināšanas, lai gan etniskie krievi veidoja tikai 5,0% iedzīvotāju.<ref name="Lithuania2021"/> Krievu valodas zināšanas ir īpaši izplatītas vecākajās paaudzēs, kas izglītību ieguva padomju periodā. == Pilsonība == Pēc neatkarības atjaunošanas trīs Baltijas valstis īstenoja atšķirīgas pilsonības politikas. Lietuvā pilsonība tika piešķirta gandrīz visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarības atjaunošanas laikā. Tādēļ Lietuvā neveidojās liela pastāvīgo iedzīvotāju grupa bez valsts pilsonības. 2021. gada sākumā Lietuvas pilsoņi veidoja 97,1% valsts pastāvīgo iedzīvotāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://osp.stat.gov.lt/en/lietuvos-gyventojai-2021/salies-gyventojai/gyventoju-skaicius-ir-sudetis |title=Population and its composition |publisher=Statistics Lithuania |access-date=2026-09-08}}</ref> Latvija un Igaunija savukārt atjaunoja pirms 1940. gada pastāvējušo valstu juridisko pēctecību un automātiski atjaunoja pilsonību pirmskara pilsoņiem un viņu pēcnācējiem. Pārējiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem bija paredzēta naturalizācijas procedūra. Latvijā izveidojās īpašs [[Latvijas nepilsoņi|nepilsoņa]] tiesiskais statuss. Lai gan nepilsoņu skaits kopš 1990. gadiem ievērojami samazinājies naturalizācijas, emigrācijas un demogrāfisko procesu rezultātā, krievi joprojām veido lielu daļu šīs grupas. 2025. gadā 25,1% Latvijas etnisko krievu bija nepilsoņi.<ref name="Latvia2025"/> Igaunijā līdzīga vēsturiska problēma saistīta ar personām ar nenoteiktu pilsonību. To skaits arī ir pastāvīgi samazinājies, pieaugot naturalizācijai un mainoties paaudzēm.<ref name="EstoniaOrigin"/> == Reliģija == Tradicionāli liela Baltijas krievu daļa ir saistīta ar [[Austrumu pareizticība|Austrumu pareizticību]] vai [[vecticībnieki|vecticību]], tomēr mūsdienu krievu kopienas reliģiskā struktūra ir daudzveidīga un ietver arī katoļus, protestantus un nereliģiozus cilvēkus. Latvijā nozīmīga loma ir [[Latvijas Pareizticīgā baznīca|Latvijas Pareizticīgajai baznīcai]], savukārt Latgalē un Rīgā pastāv arī vēsturiskas vecticībnieku draudzes. Lietuvas 2021. gada tautas skaitīšanā 50,3% krievu sevi pieskaitīja pareizticīgajiem, bet 10,6% — vecticībniekiem.<ref name="Lithuania2021"/> == Kultūra un sabiedriskā dzīve == Baltijas valstu krievu kultūras dzīve vēsturiski koncentrējusies lielākajās pilsētās. Rīgā, Tallinā, Narvā, Daugavpilī, Viļņā un Klaipēdā darbojušies krievu teātri, kultūras biedrības, skolas, bibliotēkas un plašsaziņas līdzekļi. Latvijā ievērojamākā profesionālā krievu teātra institūcija ir [[Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris]], kura pirmsākumi meklējami 1883. gadā. Igaunijā darbojas [[Igaunijas Krievu teātris]] Tallinā. Baltijas krievu kultūras identitāti ietekmē gan krievu valoda un Krievijas kultūras tradīcijas, gan ilgstoša dzīve Baltijas valstu sabiedrībās. Socioloģiskajos pētījumos tādēļ tiek nošķirtas dažādas identifikācijas formas — no izteikti krieviskas līdz divkāršai vai valstiski orientētai Latvijas, Igaunijas vai Lietuvas identitātei. == Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā == [[Krievijas iebrukums Ukrainā (kopš 2022. gada)|Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā 2022. gadā]] pastiprināja diskusijas Baltijas valstīs par krievu valodas statusu, izglītības politiku, Krievijas informatīvo telpu, pilsonību un sabiedrības integrāciju. Latvijā un Igaunijā tika paātrinātas reformas, kuru mērķis ir palielināt valsts valodas lietojumu izglītībā, kā arī ierobežota daļa Krievijas valsts kontrolēto mediju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/nationalities-papers/article/securitizing-russianspeakers-in-estonia-and-latvia-the-framepolicy-nexus-before-and-after-russias-invasion-of-ukraine/E18B914389E1A51B9026488684F30F73 |title=Securitizing Russian-speakers in Estonia and Latvia: The Frame-Policy Nexus before and after Russia’s Invasion of Ukraine |publisher=Nationalities Papers |access-date=2026-09-08}}</ref> Vienlaikus pētnieki norāda, ka Baltijas krievvalodīgās kopienas nav politiski viendabīgas un ka etnisko piederību nevar automātiski pielīdzināt politiskajām simpātijām vai attieksmei pret Krievijas ārpolitiku.<ref name="CMS2025"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Aptekar, Sofya. “Contexts of Exit in the Migration of Russian Speakers from the Baltic Countries to Ireland”. ''Ethnicities'', 2009. * Eberhardt, Piotr. “Przemiany narodowościowe w państwach bałtyckich na przełomie XX i XXI wieku”. ''Roczniki Nauk Społecznych'', 2009. * Loader, Michael. “Restricting Russians: language and immigration laws in Soviet Latvia, 1956–1959”. ''Nationalities Papers'', 45(6), 2017, 1082–1099. * Marcinkevičius, Andrius. “Constructing identity of Russians in Soviet Lithuania: policy, population censuses, and historical memory”. * Misiunas, Romuald J.; Taagepera, Rein. ''The Baltic States: Years of Dependence, 1940–1990''. University of California Press, 1993. * Smith, Graham (ed.). ''The Nationalities Question in the Post-Soviet States''. London: Longman, 1996. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20260909100319/https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/kartes/k140-iedzivotaji-pec-tautibas Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes karte — iedzīvotāji pēc tautības] * [https://www.stat.ee/en/find-statistics/statistics-theme/population Statistics Estonia — Population] * [https://osp.stat.gov.lt/en/2021-gyventoju-ir-bustu-surasymo-rezultatai Lietuvas 2021. gada tautas skaitīšanas rezultāti] [[Kategorija:Krievi]] [[Kategorija:Baltijas valstis]] r6bopssonaeeylp2udchvamrklfixtj 0 639792 4548228 4522550 2026-11-11T13:08:52Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 1 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548228 wikitext text/x-wiki '''Jūrmalas brīvdabas muzejs''' ir muzejs [[Buļļuciems|Buļļuciemā]], [[Jūrmala|Jūrmalā]], kas veltīts [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastes zvejnieku dzīvesveidam, zvejniecībai un ar to saistītajiem amatiem. Muzejs atrodas Tīklu ielā 1a pie [[Ragakāpas dabas parks|Ragakāpas dabas parka]].<ref name="Visit">{{Tīmekļa atsauce |title=Jūrmalas Brīvdabas muzejs |url=https://www.visitjurmala.lv/lv/redzi-un-dari/apskates-vietas/maksla-un-kultura/jurmalas-brivdabas-muzejs/ |publisher=Visit Jūrmala |accessdate=2026. gada 15. septembrī |archive-date=2026. gada 15. Septembris |archive-url=https://web.archive.org/web/20260915095803/https://www.visitjurmala.lv/lv/redzi-un-dari/apskates-vietas/maksla-un-kultura/jurmalas-brivdabas-muzejs/}}</ref> == Ekspozīcija == Muzejā izveidota 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma piekrastes zvejnieka sēta. Tajā ietilpst dzīvojamā māja, tīklu būda, klēts, zivju kūre un citas tradicionālās saimniecības ēkas.<ref name="Visit"/> Muzeja krājumā ir zvejas laivas, enkuri, zvejas rīki un plaša virvju un striķu vīšanas piederumu kolekcija. Pastāvīgā ekspozīcija „Laivu būves attīstība Rīgas jūras līča piekrastē” iepazīstina ar tradicionālo koka zvejas laivu būvniecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jūrmalas Brīvdabas muzejs |url=https://www.visitjurmala.lv/lv/redzi-un-dari/apskates-vietas/parki-un-skveri/jurmalas-brivdabas-muzejs/ |publisher=Visit Jūrmala |accessdate=2026. gada 15. septembrī}} {{Novecojusi saite}}</ref> Muzejā tiek rīkoti arī tradicionālajai piekrastes kultūrai veltīti pasākumi un seno amatu demonstrējumi, tostarp zivju kūpināšana, tīklu darināšana un virvju vīšana.<ref name="Visit"/> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Muzeji Latvijā]] abfcr75exhpft6masnvifjv0naoou36 0 640422 4548474 4535124 2026-11-12T05:02:43Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548474 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Laimdota Rone | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = {{dat|1930|10|20}} | dz_vieta = | m_dat_alt = {{miršanas datums un vecums|2006|7|7|1930|10|20}} | m_vieta = | tautība = [[latvieši|latviete]] | nodarbošanās = televīzijas diktore | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Laimdota Rone''' (dzimusi {{dat|1930|10|20}}, mirusi {{dat|2006|07|07}}) bija latviešu televīzijas diktore un raidījumu vadītāja. No 1955. līdz 1990. gadam viņa strādāja [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]] par ziņu dienesta diktori.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Laimdota-Rone|title=Laimdota Rone|website=Timenote.info|access-date=2026-09-23|archive-date=2025-02-07|archive-url=https://web.archive.org/web/20250207045455/https://timenote.info/lv/Laimdota-Rone}}</ref> Rone bija viena no pirmajām Latvijas televīzijas diktorēm un 1962. gadā kopā ar [[Valdis Čukurs|Valdi Čukuru]] kļuva par vienu no pirmajiem raidījuma "[[Panorāma (raidījums)|Televīzijas Panorāma]]" vadītājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/raidijumi/panoramai-60|title=Panorāmai – 60|publisher=Latvijas Televīzija|access-date=2026-09-23}}</ref> == Biogrāfija == Laimdota Rone dzimusi 1930. gada 20. oktobrī. Viņa mācījās Rīgas 12. pamatskolā, kuru pabeidza 1945. gadā, un Rīgas 29. vidusskolā, kuru pabeidza 1950. gadā. === Darbs Latvijas Televīzijā === 1955. gadā Rone sāka darbu [[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijā]], kur līdz 1990. gadam bija ziņu dienesta diktore. Latvijas Televīzijas vēstures pārskatā viņa minēta starp televīzijas publiski atpazīstamākajiem diktoriem līdzās [[Valdis Čukurs|Valdim Čukuram]], [[Gerda Riekstiņa|Gerdai Riekstiņai]] (vēlāk Sinkēvičai), [[Uldis Deisons|Uldim Deisonam]] un citiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/250864-Latvijas-Telev%C4%ABzija|title=Latvijas Televīzija|publisher=Latvijas Nacionālā enciklopēdija|access-date=2026-09-23}}</ref> L. Rone bija viena no pirmajām Latvijas televīzijas diktorēm, kas parādījās ēterā ziņu raidījumā "[[Panorāma (raidījums)|Panorāma]]". Līdz 1962. gada 1. martam ziņas "Panorāmas" priekštečraidījumos lasīja aizkadrā. 1962. gada 1. martā ēterā pirmoreiz parādījās nosaukums "Televīzijas Panorāma", un raidījumu vadīja Valdis Čukurs un Laimdota Rone.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/izklaide/latvijas-radio-un-gunars-jakobsons-suta-sveicienus-ltv-panoramai.a271860/|title=Latvijas Radio un Gunārs Jākobsons sūta sveicienus LTV «Panorāmai»|publisher=Latvijas Sabiedriskais medijs|date=2018-03-19|access-date=2026-09-23}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marts-tv-panoramas-60.-jubilejas-menesis.a269875/|title=Marts - «TV Panorāmas» 60. jubilejas mēnesis|website=www.lsm.lv|access-date=2026-09-24|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/4993157/daudz-laimes-ltv-60-gados-interesanti-fakti|title=Daudz laimes, LTV, 60 gados! Interesanti fakti...|website=TV & Radio|access-date=2026-09-24|date=2014-11-06|language=lv}}</ref> Vēlāk Rone kopā ar citiem ilggadējiem diktoriem veidoja Latvijas Televīzijas diktoru kodolu. Par viņas kolēģi Gerdu Sinkēviču rakstošajā "Dienas" publikācijā norādīts, ka Rone un Sinkēviča bija starp diktorēm, no kurām vēlākās televīzijas diktorēm bija iespēja mācīties runas mākslu, izturēšanos kameras priekšā un citus televīzijas diktora darba aspektus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/sestdiena/ar-labvakaru-gerda-13993882|title=Ar labvakaru, Gerda!|publisher=Diena|date=2013-02-15|access-date=2026-09-23}}</ref> Žurnālists [[Andrejs Volmārs]] Laimdotu Roni vēlāk atcerējās kā vienu no sava laika atpazīstamākajām Latvijas Televīzijas diktorēm un kā ļoti solīdu, korektu un inteliģentu kolēģi. === Darbība pēc televīzijas === Pēc aiziešanas no Latvijas Televīzijas Rone pievērsās arī [[kulinārija]]i un sarakstīja [[Pavārgrāmata|pavārgrāmatu]] "Laimdotas lappusītes", kas izdota 1995. gadā izdevniecībā "[[Jumava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://enciklopedija.lv/skirklis/198209-latvie%C5%A1u-pav%C4%81rgrāmatas|title=Latviešu pavārgrāmatas|publisher=Latvijas Nacionālā enciklopēdija|access-date=2026-09-23}}</ref> [[Latvijas Nacionālā enciklopēdija]] Roni min starp sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kas 20. gadsimta 90. gados rakstīja oriģinālas pavārgrāmatas. L. Rone darbojās arī Rīgas pašvaldībā. No 1992. līdz 1998. gadam viņa bija [[Rīgas dome]]s deputāte. 1997. gadā viņu ievēlēja Rīgas domes Vides komitejā un Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/ta/id/42795-par-rigas-domes-pastavigo-komiteju-ievelesanu|title=Par Rīgas Domes pastāvīgo komiteju ievēlēšanu|publisher=Latvijas Vēstnesis|date=1997-05-29|access-date=2026-09-23}}</ref> Laimdota Rone nomira 2006. gada 7. jūlijā 75 gadu vecumā. Viņa apbedīta [[Rīgas Meža kapi|Rīgas Meža kapos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://timenote.info/lv/Laimdota-Rone |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2026|09|23||bez}} |archive-date={{dat|2025|02|07||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20250207045455/https://timenote.info/lv/Laimdota-Rone}}</ref> == Bibliogrāfija == * Rone, Laimdota. "Laimdotas lappusītes". Rīga: Jumava, 1995.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gunasgramatas.com/product/laimdota-rone-laimdotas-lappusites-pavargramata|title=Laimdotas lappusītes|website=www.gunasgramatas.com|access-date=2026-09-24}}</ref> * Rone, Laimdota. "Veselīgi ēdieni". Rīga: Jumava, 1999.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.luta.lv/autori/r/laimdota-rone|title=Laimdota Rone grāmatas|website=Luta.lv|access-date=2026-09-23|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Rone, Laimdota}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti]] [[Kategorija:1930. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2006. gadā mirušie]] q78h7qzqfz7qg9wz0gxdo3e4pl9lmxy 0 641473 4548552 4535223 2026-11-12T07:03:11Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 0 avoti un 2 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548552 wikitext text/x-wiki '''Latvijas Jātnieku federācija''' ('''LJF''') ir Latvijas sporta organizācija, kas koordinē un veicina [[jāšanas sports|jāšanas sporta]] attīstību valstī. Federācija apvieno jāšanas sporta klubus un citas ar šo sporta veidu saistītas organizācijas, kā arī pārstāv Latviju starptautiskajās jāšanas sporta institūcijās. Tā ir [[Starptautiskā Jātnieku federācija|Starptautiskās Jātnieku federācijas]] (FEI) biedre.<ref name="LJF">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leflatvia.lv/ |title=Latvijas Jātnieku federācija |publisher=Latvijas Jātnieku federācija |access-date=2026-10-13}} {{Novecojusi saite}}</ref> Federācijas galvenie uzdevumi ir organizēt Latvijas čempionātus un citas jāšanas sporta sacensības, izstrādāt sacensību noteikumus, veicināt sportistu un treneru profesionālo izaugsmi, kā arī nodrošināt Latvijas sportistu dalību starptautiskajās sacensībās. Federācijas pārraudzībā ir vairākas jāšanas sporta disciplīnas, tostarp [[konkūrs]], [[iejāde]] un [[trīscīņa (jāšanas sports)|jāšanas trīscīņa]].<ref name="LJF"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.leflatvia.lv/ Latvijas Jātnieku federācijas oficiālā tīmekļvietne] {{Novecojusi saite}} [[Kategorija:Latvijas organizācijas]] 4fbdwhtpxwrpqi1vgl8wmtbgjqg2dbk 0 641474 4548512 4535224 2026-11-12T06:34:46Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem #IABot (v2.0.9.7) 4548512 wikitext text/x-wiki '''Latvijas Būvuzņēmēju apvienība''' ('''LBA''') ir Latvijas [[būvniecība]]s nozares darba devēju organizācija, kas apvieno aptuveni 30 lielākos Latvijas būvniecības uzņēmumus. Tā dibināta 2006. gadā, un tās galvenā mītne atrodas [[Rīga|Rīgā]]. Apvienības mērķis ir veicināt ilgtspējīgu būvniecības nozares attīstību, uzlabot uzņēmējdarbības vidi un pārstāvēt būvuzņēmēju intereses valsts institūcijās.<ref name="LBA">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijasbuvnieki.lv/par-mums/par-partneribu/ |title=Par apvienību |publisher=Latvijas Būvuzņēmēju apvienība |access-date=2026-10-13}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://liaa.business.gov.lv/uznemumi/latvijas-buvuznemeju-apvieniba |title=Latvijas Būvuzņēmēju apvienība |publisher=Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra |access-date=2026-10-13 |archive-date=2026-10-14 |archive-url=https://web.archive.org/web/20261014035706/https://liaa.business.gov.lv/uznemumi/latvijas-buvuznemeju-apvieniba}}</ref> Apvienība piedalās būvniecības politikas un normatīvo aktu izstrādē, veicina godīgu konkurenci, darba drošību un būvniecības kvalitātes standartu ieviešanu. Tā sadarbojas ar valsts pārvaldes institūcijām, izglītības iestādēm un citām nozares organizācijām. Latvijas Būvuzņēmēju apvienība ir pārstāvēta [[Latvijas Būvniecības padome|Latvijas Būvniecības padomē]] un piedalās būvniecības nozares ģenerālvienošanās īstenošanā, sadarbojoties ar [[Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība|Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrību]].<ref name="LBA"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.em.gov.lv/lv/latvijas-buvniecibas-padome |title=Latvijas Būvniecības padome |publisher=Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija |access-date=2026-10-13}}</ref> Apvienības valdes priekšsēdētājs ir Edijs Kupčs. Organizācijas juridiskā adrese ir Ventspils ielā 48, Rīgā.<ref name="LBA"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.latvijasbuvnieki.lv/ Latvijas Būvuzņēmēju apvienības oficiālā tīmekļvietne] [[Kategorija:Latvijas organizācijas]] obxdu7prrua5hbov1pjw3oo0omhdleh 0 642619 4548254 4547897 2026-11-11T14:45:40Z Meistars Joda 781 Izmainīja aizsardzības līmeni lapai "[[Valdis Tilgalis]]" ([Labot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (līdz 2026. gada 11. decembris, plkst. 14.45 (UTC)) [Pārvietot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (līdz 2026. gada 11. decembris, plkst. 14.45 (UTC))) 4547897 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}}{{Personas infokaste | platums = | vārds = Valdis Tilgalis | vārds_orig = | attēls = Valdis_tilgalis.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1961 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 3 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = [[inženieris]] | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = [[Rīgas Tehniskā universitāte]] | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Valdis Tilgalis''' (dzimis {{dat|1961|4|3}}) ir latviešu [[inženieris]], [[izgudrotājs]], [[uzņēmējs]], [[diplomāts]], mācībspēks, sabiedriskais darbinieks un aktīvs [[ceļotājs]]. Bijis [[Indonēzija|Indonēzijas Republika]]s Goda konsuls Latvijā (2014—2025).<ref>https://www.mfa.gov.lv/lv/media/6020/download</ref> == Izglītība un zinātniskā darbība == 1985. gadā absolvējis [[Rīgas Tehniskā universitāte|Rīgas Tehniskās universitātes]] [[Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienības|Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti]], iegūstot [[Maģistrs (grāds)|maģistra grādu]] automātikā un telemehānikā (Mg.ing.). 2000. gadā ieguvis uzņēmuma vadības maģistra grādu (MBA, Mg.sc.soc.) [[Rīgas biznesa skola|Rīgas Biznesa skolā]] sadarbībā ar [[Otava]]s un [[Bufalo]] universitātēm. Veicis pētniecisko darbu un doktorantūras studijas [[Biznesa augstskola "Turība"|Biznesa augstskolā "Turība"]] par tēmu "Saturvadība tiešsaistes plašsaziņas līdzekļos Latvijā“ (1998—2021). == Inovācijas un izgudrojumi == Sākotnējā inženiera darbībā izstrādājis tehniskos jauninājumus un patentētus izgudrojumus (t.sk. televīzijas aparatūras un [[Taimeris|taimeru]] sinhronizācijas sistēmas). Nozīmīgs devums [[Latvijas Televīzija]]s (LTV) tehniskajā modernizācijā 1980. gadu beigās — pirmās piecu metru satelīta parabolas uzstādīšana un pirmā profesionālā [[Transkoders|transkodera]] (PAL/SECAM signālu sinhronizācija) izstrāde. == Profesionālā un akadēmiskā darbība == Sācis darba gaitas kā inženieris un kino daļas vadītājs Latvijas Televīzijā (strādājot ar ''Rank Cintel'' digitālo kino aparatūru). 1993.—1996. gadā bijis Latvijas Televīzijas komercdirektors un LTV valdes loceklis (vadot plaša mēroga [[Komercdarbība|komercdarbību]] un starptautiskos projektus). Darbojies [[reklāma]]s un mediju biznesā — bijis direktors un līdzīpašnieks aģentūrā ''RD Media'', ''Mediapool Latvia'' un ''Mr.Lemons''. 2010.—2016. gadā vadījis Biznesa augstskolas "Turība" Starptautiskās komunikācijas vadības programmu. Pasniedzis lekcijas par [[Mārketings|mārketingu]], [[mediji]]en un globālajām stratēģijām [[Rīgas Stradiņa universitāte|Rīgas Stradiņa universitātē]] un [[RISEBA]]. Veidojis rakstus [[Latvijas Nacionālā enciklopēdija|Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.ejo-online.eu/5244/isas-zinas/laista-klaja-nacionala-enciklopedija-taja-skirklis-ari-par-medijiem-un-komunikaciju-latvija|title=Laista klajā Nacionālā enciklopēdijā. Tajā šķirklis arī par medijiem un komunikāciju Latvijā {{!}} EJO|last=Ozoliņa|first=Līga|website=Eiropas Žurnālistikas observatorija - EJO|access-date=2026-11-09|date=2018-10-22|language=lv-LV}}</ref> == Diplomātiskā un starptautiskā darbība == 2014—2025: [[Indonēzijas Republika]]s Goda konsuls Latvijas Republikā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://db.lv/zinas/jic-mekle-alternativu-tns-bmf-tv-auditorijas-petijumiem-158043|title=JIC meklē alternatīvu TNS/BMF TV auditorijas pētījumiem|website=Dienas Bizness|access-date=2026-11-09|date=2005-05-05}}</ref> Kopš 2016. gada: Eiropas-Āzijas Tirdzniecības palātas dibinātājs un prezidents.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://riseba.lv/wp-content/uploads/2023/10/2018_2019_lv.pdf|title=Studiju virziena "Informācijas un komunikācijas zinātnes" akreditācijas pašnovērtējuma ziņojums|website=RISEBA|access-date=2026-11-09}}</ref> Latvijas-Indijas konsultatīvās padomes viceprezidents un Starptautiskā biznesa tīklu konsorcija (SFK) pārstāvis. == Sabiedriskā un kultūras darbība == ==== Dzimtas mantojums un heraldika ==== Oficiāli reģistrētā Tilgaļu dzimtas ģerboņa īpašnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = https://www.apollo.lv/8566741/ministrija-registre-visendorfu-un-tilgalu-gerbonus | title = Ministrija reģistrē Visendorfu un Tilgaļu dzimtas ģerboņus | publisher = Apollo | access-date = 2026-11-04}}</ref> Ģerboņa devīze ir „Celies un dar!“. ==== Inovācijas un radošums ==== Biedrības "Domāts Darīts" dibinātājs un inovāciju apmācību centra "Nītaures Radošuma pils / Jaunzosuļi" iniciators (sadarbībā ar domāšanas metodiķi Edvardu de Bono). Dažādu labdarības iniciatīvu un Tilgaļu dzimtas fonda dibinātājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/lv/tilgalu-dzimtas-fonds/40008310141|title=Tilgaļu dzimtas fonds, 40008310141 - par uzņēmumu|last=IT|first=LURSOFT|publisher=Lursoft IT|website=Lursoft IT|access-date=2026-11-09|date=2026-11-09|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infoabi.ee/company/tilgalu-dzimtas-fonds/40008310141?language=lv_LV|title=Tilgaļu dzimtas fonds (40008310141) – kontakti un uzņēmuma informācija {{!}} Infoabi|website=www.infoabi.ee|access-date=2026-11-09}}</ref> ==== Kultūrvēsturiskais mantojums ==== Aktīvs ceļotājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sejas.tvnet.lv/6196158/kurzemnieks-gandriz-50-pasaules-valstis|title=Kurzemnieks gandrīz 50 pasaules valstīs|website=Kultūras un izklaides notikumi|access-date=2026-11-09|date=2004-10-11|language=lv}}</ref> un kultūrvēsturisku vietu pētnieks. Pēc viņa ierosmes kopš 2006. gada pie [[Tilgaļu milzakmens]] tiek rīkoti ikgadējie saieti<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/148719-tilgalu-dzimta-sakopj-kurzemes-dizako-akmeni-video|title=Tilgaļu dzimta sakopj Kurzemes dižāko akmeni. VIDEO|website=Jauns.lv|access-date=2026-11-09|date=2012-08-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/cilvekstasti/05.11.2016-pie-latvijas-iespejams-augstaka-akmens-ik-gadu-pulcejas-plasa-tilgalu-dzimta.a208791/|title=Pie Latvijas, iespējams, augstākā akmens ik gadu pulcējas plašā Tilgaļu dzimta|website=www.lsm.lv|access-date=2026-11-09|language=lv}}</ref>, un to teritorijā iestādīta [[Tilgaļu svētliepa]]. ==== Radošā darbība ==== Piedalījies vairāku pašmāju un starptautisko mākslas filmu un seriālu ("[[Sisi (seriāls)|Sisi]]", "[[Emīlija. Latvijas preses karaliene]]", "Lotus" u.c.) epizodiskās lomās. Ilggadējs asociāciju (t.sk. Latvijas Reklāmas asociācjas<ref>https://www.leta.lv/photo/printpreview/455BF54A-294A-4A51-A119-1D90E68FF29F/</ref>, [[LASAP]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lasap.lv/post/uzsakta-pirma-lasap-mentoringa-programma-jaunajiem-profesionaliem|title=Uzsākta pirmā “LASAP mentoringa programma jaunajiem profesionāļiem”|last=LASAP|website=LASAP|access-date=2026-11-10|date=2020-02-05|language=lv}}</ref>) dalībnieks, starptautisko reklāmas festivālu žūrijas loceklis un "Gada auto" žūrijas dalībnieks. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Tilgalis, Valdis}} [[Kategorija:1961. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas diplomāti]] c9gpfzq1lfc759s74joaw10v8anwvd2 0 642714 4548482 4544886 2026-11-12T05:28:22Z Biafra 13794 preciz. 4548482 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Džons Džoiss | piktogramma_1 = Athletics pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Vieglatlētika | vārds_orig = ''John Joyce'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Džons F. Džoiss | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1875|8|22}} | dz_viet = {{vieta|Lielbritānijas un Īrijas Apvienotā Karaliste|Golveja|td=Īrija}} | mir_dat = {{dat|1957|5|17}} | mir_viet = {{vieta|ASV|Ņujorkas štats|Montgomeri (Ņujorka)}} | tautība = | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|ASV}} | sporta veids = [[Vieglatlētika]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904]]) | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Džons F. Džoiss''' ({{val|en|John F. Joyce}}; dzimis {{dat|1875|8|22}}, miris {{dat|1957|5|17}}) bija [[īri|īru]] izcelsmes amerikāņu [[vieglatlēts]]. Startējis 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/78631 |title=John Joyce |work=Olympedia |access-date=2026. gada 5. novembris}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympics.com/en/athletes/john-joyce |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |title=John JOYCE |accessdate=2026. gada 5. novembris}}</ref> [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada Sentluisas vasaras olimpiskajās spēlēs]] Džoiss startēja [[Vieglatlētika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 800 metri vīriešiem|800 metru skriešānā]], kur ieguva 7./13. vietu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/jo/john-joyce-1.html |title=John Joyce Olympic Results |access-date=2026. gada 5. novembris |work=sports-reference.com |archive-url=https://web.archive.org/web/20171101000000/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/jo/john-joyce-1.html |archive-date=2026. gada 5. novembris}}</ref> 1904. gadā viņš kļuva par ASV [[Amatieru sporta savienība]]s (AAU) čempionu 5 jūdžu skrējienā, pārstāvot ''Irish-American AC'' klubu. No 1903. līdz 1905. gadam viņš bija AAU čempions 10 jūdžu skrējienā telpās, kā arī 1902. gadā kļuva par AAU čempionu krosā. Pēc profesijas Džoiss bija mūrnieks, bet vēlāk kļuva par kroga īpašnieku [[Ņūrošela|Ņūrošelā]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]]. Ar laiku viņš pārcēlās uz fermu [[Montgomeri (Ņujorka)|Montgomerijā]], Ņujorkas štatā, kur nodzīvoja līdz mūža galam 1957. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Džoiss, Džons}} [[Kategorija:1876. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1957. gadā mirušie]] [[Kategorija:ASV vieglatlēti]] [[Kategorija:ASV sportisti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Vieglatlēti 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] 00miu6veypw3tm7nvld191j4salawhv 3 642793 4548395 4545566 2026-11-11T22:50:21Z Masti 5134 Masti pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Gruninsjj]] uz [[Dalībnieka diskusija:Jeffscoom]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Gruninsjj|Gruninsjj]]" to "[[Special:CentralAuth/Jeffscoom|Jeffscoom]]" 4545566 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Gruninsjj}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 6. novembris, plkst. 20.02 (EET) q8k5rmffru70hq9yy7xekfgr7yttnmz 0 642830 4548418 4547882 2026-11-12T00:52:11Z ~2026-45221-25 152921 Pievienots 2018. gada foto no Vikikrātuves; teksts un atsauces saglabātas. 4548418 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[File:2018-11-23 conference Russia instead of Putin.jpg|thumb|Pāvels Čuprunovs 2018. gadā.]] '''Pāvels Čuprunovs''' ({{val|ru|Павел Чупрунов}}; dzimis {{dat|1993|6|28}})<ref>[https://elections.istra-da.ru/election/102600/ Sanktpēterburgas 2019. gada pašvaldību vēlēšanu kandidātu saraksts], ieraksts «Чупрунов Павел Вячеславович» (krievu valodā).</ref> ir [[Krievija]]s opozīcijas politiķis un sabiedriskais aktīvists. Viņš tiesā panāca 2019. gada pašvaldību vēlēšanu rezultātu atcelšanu vienā [[Sanktpēterburga]]s vēlēšanu apgabalā.<ref name="velesanas">[https://www.kommersant.ru/doc/4889987 «Команда Черной речки» идет на штурм «Ланского»]. ''Коммерсантъ'', 08.07.2021.</ref> 2022. gadā viņš saņēma patvērumu [[Zviedrija|Zviedrijā]].<ref name="patverums">[https://www.kommersant.ru/doc/5459654 Убежище с правом на ошибку]. ''Коммерсантъ'', 14.07.2022.</ref> == Politiskā darbība == 2018. gada rudenī Čuprunovs izstrādāja galda spēles "Krievija bez Putina" (''Россия без Путина'') pirmo versiju. Intervijā Lietuvas ziņu portālam ''15min'' viņš skaidroja, ka meklējis protesta formu, kurā cilvēki varētu piedalīties, nepulcējoties uz ielas. Līdz 2019. gada septembrim viņš Sanktpēterburgā bija sarīkojis trīs šīs spēles turnīrus.<ref>[https://www.15min.lt/naujiena/aktualu/pasaulis/rusijos-politine-kultura-kelia-stalo-zaidimais-sudalyvave-turnyre-zmones-ateina-i-mitingus-57-1201590 Eglė Krištopaitytė. Politinę kultūrą kelia stalo žaidimais: sužaidę „Rusiją be Putino“ žmonės ateina į mitingus]. ''15min'', 13.09.2019.</ref> 2019. gadā partija "[[Taisnīgā Krievija]]" izvirzīja Čuprunovu par deputāta kandidātu Sanktpēterburgas pašvaldībā "Čornaja Rečka". Tiesa uzdeva vēlēšanu komisijai viņu reģistrēt par kandidātu.<ref>[https://www.sueddeutsche.de/politik/russland-putin-wahlen-proteste-1.4588935 Es gibt nur einen wirklichen Wähler, und der heißt Wladimir Putin]. Silke Bigalke. ''Süddeutsche Zeitung'', 07.09.2019.</ref> Tomēr komisija viņa vārdu vēlēšanu zīmē neiekļāva.<ref name="velesanas"/> 2019. gada 8. oktobrī Čuprunovs piedalījās Saeimas deputāšu [[Inese Voika|Ineses Voikas]] un [[Juta Strīķe|Jutas Strīķes]] rīkotā diskusijā. Tajā apsprieda šķēršļus opozīcijas kandidātu dalībai Krievijas pašvaldību vēlēšanās.<ref>[https://appc.lv/lv/jaunumi/appc-valdes-priekssedetajs-tiekas-ar-krievijas-opozicijas-parstavjiem/ APPC valdes priekšsēdētājs tiekas ar Krievijas opozīcijas pārstāvjiem]. Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, 08.10.2019.</ref> Čuprunovs vēlēšanu rezultātus apstrīdēja tiesā. 2020. gada janvārī tiesa atcēla rezultātus pašvaldības otrajā vēlēšanu apgabalā.<ref>[https://www.kommersant.ru/doc/4240801 Отменены итоги выборов в округе МО «Черная речка»]. ''Коммерсантъ'', 31.01.2020.</ref> Tā paša gada augustā Sanktpēterburgas pilsētas tiesa šo lēmumu atstāja spēkā.<ref>[https://www.kommersant.ru/doc/4443680 Эхо грубого вмешательства]. Олег Дилимбетов. ''Коммерсантъ'', 06.08.2020.</ref> Pieci ievēlētie deputāti zaudēja mandātus.<ref name="velesanas"/> Atkārtotās vēlēšanas notika 2021. gada septembrī. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem visas piecas vietas ieguva partijas "Vienotā Krievija" kandidāti.<ref>[https://paperpaper.io/papernews/2021/9/22/v-peterburgskih-municipalitetah-av/ В петербургских муниципалитетах «Автово» и «Ланское» прошли перевыборы. Победили единороссы и «Справедливая Россия»]. ''Бумага'', 22.09.2021.</ref> == Dzīve un darbība Zviedrijā == 2021. gadā Čuprunovs iesniedza patvēruma pieteikumu [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Zviedrijas Migrācijas pārvalde pieteikumu noraidīja, uzskatot, ka viņš var saņemt aizsardzību Krievijā. Viņš šo lēmumu pārsūdzēja, un 2022. gadā migrācijas tiesa to mainīja un piešķīra viņam patvērumu.<ref name="patverums"/><ref>[https://www.svt.se/nyheter/utrikes/rysk-putin-kritiker-far-skydd-i-sverige Rysk Putin-kritiker får skydd i Sverige]. ''SVT Nyheter'', 16.07.2022.</ref> 2023. gadā Čuprunovs bija viens no Krievijas opozīcijas kustības ''Vesna'' vadītājiem. Apmeklējot Norvēģiju, viņš intervijā pauda atbalstu ieroču piegādēm [[Ukraina]]i un sankcijām pret [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] pietuvinātiem cilvēkiem.<ref>[https://www.dagsavisen.no/nyheter/russisk-aktivist-konkrete-individer-ma-fa-svi/5434842 Hennika Lillo-Stenberg, Åsne Gullikstad. Russisk aktivist: — Konkrete individer må få svi]. ''Dagsavisen'', 04.03.2023.</ref> 2026. gada augustā Čuprunovs bija Zviedrijā darbojošās krievu pretkara komitejas pārstāvis.<ref>[https://yle.fi/a/74-20239994 Saana Uosukainen. Venäläinen pariskunta pidätettiin Ruotsissa]. ''Yle'', 08.08.2026.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Čuprunovs, Pāvels}} [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] moh9zzsi1yr75hznf1982dxrwibm8he 4548467 4548418 2026-11-12T04:25:49Z Lasks 38532 4548467 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Pāvels Čuprunovs | vārds_orig = Павел Чупрунов | attēls = 2018-11-23 conference Russia instead of Putin.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Pāvels Čuprunovs 2018. gadā. | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 28 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = politiķis, sabiedriskais aktīvists | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Pāvels Čuprunovs''' ({{val|ru|Павел Чупрунов}}; dzimis {{dat|1993|6|28}})<ref>[https://elections.istra-da.ru/election/102600/ Sanktpēterburgas 2019. gada pašvaldību vēlēšanu kandidātu saraksts], ieraksts «Чупрунов Павел Вячеславович» (krievu valodā).</ref> ir [[Krievija]]s opozīcijas politiķis un sabiedriskais aktīvists. Viņš tiesā panāca 2019. gada pašvaldību vēlēšanu rezultātu atcelšanu vienā [[Sanktpēterburga]]s vēlēšanu apgabalā.<ref name="velesanas">[https://www.kommersant.ru/doc/4889987 «Команда Черной речки» идет на штурм «Ланского»]. ''Коммерсантъ'', 08.07.2021.</ref> 2022. gadā viņš saņēma patvērumu [[Zviedrija|Zviedrijā]].<ref name="patverums">[https://www.kommersant.ru/doc/5459654 Убежище с правом на ошибку]. ''Коммерсантъ'', 14.07.2022.</ref> == Politiskā darbība == 2018. gada rudenī Čuprunovs izstrādāja galda spēles "Krievija bez Putina" (''Россия без Путина'') pirmo versiju. Intervijā Lietuvas ziņu portālam ''15min'' viņš skaidroja, ka meklējis protesta formu, kurā cilvēki varētu piedalīties, nepulcējoties uz ielas. Līdz 2019. gada septembrim viņš Sanktpēterburgā bija sarīkojis trīs šīs spēles turnīrus.<ref>[https://www.15min.lt/naujiena/aktualu/pasaulis/rusijos-politine-kultura-kelia-stalo-zaidimais-sudalyvave-turnyre-zmones-ateina-i-mitingus-57-1201590 Eglė Krištopaitytė. Politinę kultūrą kelia stalo žaidimais: sužaidę „Rusiją be Putino“ žmonės ateina į mitingus]. ''15min'', 13.09.2019.</ref> 2019. gadā partija "[[Taisnīgā Krievija]]" izvirzīja Čuprunovu par deputāta kandidātu Sanktpēterburgas pašvaldībā "Čornaja Rečka". Tiesa uzdeva vēlēšanu komisijai viņu reģistrēt par kandidātu.<ref>[https://www.sueddeutsche.de/politik/russland-putin-wahlen-proteste-1.4588935 Es gibt nur einen wirklichen Wähler, und der heißt Wladimir Putin]. Silke Bigalke. ''Süddeutsche Zeitung'', 07.09.2019.</ref> Tomēr komisija viņa vārdu vēlēšanu zīmē neiekļāva.<ref name="velesanas"/> 2019. gada 8. oktobrī Čuprunovs piedalījās Saeimas deputāšu [[Inese Voika|Ineses Voikas]] un [[Juta Strīķe|Jutas Strīķes]] rīkotā diskusijā. Tajā apsprieda šķēršļus opozīcijas kandidātu dalībai Krievijas pašvaldību vēlēšanās.<ref>[https://appc.lv/lv/jaunumi/appc-valdes-priekssedetajs-tiekas-ar-krievijas-opozicijas-parstavjiem/ APPC valdes priekšsēdētājs tiekas ar Krievijas opozīcijas pārstāvjiem]. Austrumeiropas politikas pētījumu centrs, 08.10.2019.</ref> Čuprunovs vēlēšanu rezultātus apstrīdēja tiesā. 2020. gada janvārī tiesa atcēla rezultātus pašvaldības otrajā vēlēšanu apgabalā.<ref>[https://www.kommersant.ru/doc/4240801 Отменены итоги выборов в округе МО «Черная речка»]. ''Коммерсантъ'', 31.01.2020.</ref> Tā paša gada augustā Sanktpēterburgas pilsētas tiesa šo lēmumu atstāja spēkā.<ref>[https://www.kommersant.ru/doc/4443680 Эхо грубого вмешательства]. Олег Дилимбетов. ''Коммерсантъ'', 06.08.2020.</ref> Pieci ievēlētie deputāti zaudēja mandātus.<ref name="velesanas"/> Atkārtotās vēlēšanas notika 2021. gada septembrī. Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem visas piecas vietas ieguva partijas "Vienotā Krievija" kandidāti.<ref>[https://paperpaper.io/papernews/2021/9/22/v-peterburgskih-municipalitetah-av/ В петербургских муниципалитетах «Автово» и «Ланское» прошли перевыборы. Победили единороссы и «Справедливая Россия»]. ''Бумага'', 22.09.2021.</ref> == Dzīve un darbība Zviedrijā == 2021. gadā Čuprunovs iesniedza patvēruma pieteikumu [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Zviedrijas Migrācijas pārvalde pieteikumu noraidīja, uzskatot, ka viņš var saņemt aizsardzību Krievijā. Viņš šo lēmumu pārsūdzēja, un 2022. gadā migrācijas tiesa to mainīja un piešķīra viņam patvērumu.<ref name="patverums"/><ref>[https://www.svt.se/nyheter/utrikes/rysk-putin-kritiker-far-skydd-i-sverige Rysk Putin-kritiker får skydd i Sverige]. ''SVT Nyheter'', 16.07.2022.</ref> 2023. gadā Čuprunovs bija viens no Krievijas opozīcijas kustības ''Vesna'' vadītājiem. Apmeklējot Norvēģiju, viņš intervijā pauda atbalstu ieroču piegādēm [[Ukraina]]i un sankcijām pret [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] pietuvinātiem cilvēkiem.<ref>[https://www.dagsavisen.no/nyheter/russisk-aktivist-konkrete-individer-ma-fa-svi/5434842 Hennika Lillo-Stenberg, Åsne Gullikstad. Russisk aktivist: — Konkrete individer må få svi]. ''Dagsavisen'', 04.03.2023.</ref> 2026. gada augustā Čuprunovs bija Zviedrijā darbojošās krievu pretkara komitejas pārstāvis.<ref>[https://yle.fi/a/74-20239994 Saana Uosukainen. Venäläinen pariskunta pidätettiin Ruotsissa]. ''Yle'', 08.08.2026.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Čuprunovs, Pāvels}} [[Kategorija:Krievijas politiķi]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] 4fpv2b8n6hrxsbt5avbx7m26l463rll 0 643028 4548492 4547985 2026-11-12T05:52:01Z Pirags 3757 4548492 wikitext text/x-wiki [[Attēls:LNK apsveikuma telegramma B. Musolīni 1922. gada novembrī.jpg|thumb|[[Latvju Nacionālais klubs|Latvju Nacionālā kluba]] apsveikuma telegramma [[Benito Musolīni]] 1922.gada novembrī]] '''Latvju Nacionālais Klubs''' ('''LNK''', sarunvalodā&nbsp;— “naciķi”) bija labēja organizācija, kas pastāvēja no no 1922. līdz 1925. gadam, tad līdz 1927. ɡadam kā '''Latvju Nacionālistu Klubs'''. Latvijas Nacionālā Kluba aktīvists un pirmais priekšnieks bija [[Indriķis Pone]].<ref>Armands Paeglis. Visu par Latviju!: Latvju Nacionālais Klubs un aktīvais nacionālisms 1922-1927. [Rīga], 2009</ref> == Vēsture == Pēc [[Latvijas Neatkarības karš|Latvijas brīvības cīņu]] beiɡām 1920. gada vasarā nodibinājās Latviešu Nacionālās Jaunatnes savienība (LNJS) ar deklarēto mērķi "modināt un audzināt jaunatnē valstiski - nacionālo izpratni un apziņu, nostājoties ārpus visām politiskām partijām", un tās redzamākie līderi bija [[Jānis Štelmahers]], Indriķis Pone un [[Gustavs Celmiņš]]. Latvju Nacionālā kluba dibināšanas sapulce norisinājās 1922. gada 29. augustā, tā dibinātājs bija [[Jānis Andrejs Ozoliņš]], kurš LNK vārdā apsveica [[Musolīni]] ar stāšanos [[Itālijas premjerministru uzskaitījums|Itālijas premjerministra]] amatā. 1922. gadā 15. novembrī Rīgas apgabaltiesā reģistrēja organizāciju, to nosaucot par Latvju Nacionālo Klubu ar telpām [[Martas iela (Rīga)|Martas ielā]] 5. 1923. gada 1. maijā Esplanādes laukumā notika masu kautiņš starp [[Strādnieku sporta savienība]]s (SSS) biedriem ( "siseņiem") un Latvju Nacionālā Kluba biedriem ("naciķiem").<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/09.11.2026-vai-zini-ka-rigas-ielas-pirms-vairak-neka-simts-gadiem-kavas-siseni-ar-nacikiem.a669099/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=interesanti Vai zini, ka Rīgas ielās pirms vairāk nekā simts gadiem kāvās «siseņi» ar «naciķiem»?] lsm.lv 09.11.2026</ref> 1923. gada 8. maijā notika pilntiesīgo biedru jeb "tautiešu" sapulce, kurā ievēlēja pastāvīgas pārvaldes struktūras. 1924. gada maija beigās studentu tracī pie "Frankfurtes" viesnīcas policija aizturēja arī LNK priekšnieku I.Poni, kurš atteicās no amata līdz laikam "kamēr viņa lieta ar policiju tiks noskaidrota tiesas ceļā", bet tas nespēja mazināt Kluba biedros, īpaši - provinces nodaļās, pieaugošo skepsi un vilšanos organizācijas vadībā. Kluba Virsaitis atvaļinātais pulkvedis [[Krišs Ķūķis]] paziņoja par atteikšanos no amata. Oktobra beigās pēc trīs Valdes locekļu - tai skaitā arī LNK priekšnieka J. Priedes - aiziešanas, ievēlēja jaunu Valdes sastāvu, taču jau novembrī trīs no viņiem - ar Valdes jauno priekšnieku J. Kalniņu priekšgalā - paziņoja par savu demisiju, un 6. decembrī notika jaunas LNK Centra valdes konstruēšanās. 1924. gada 5. oktobrī sanākušajā kongresā piedalījās Satiksmes ministrs J. Pauļuks.<ref>Krēsliņš U. Aktīvais nacionālisms Latvijā, 1922—1934. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005.</ref> 1925. gada 15. februārī Latvju Nacionālā kluba tautietis E. Leimanis nogalināja SSS biedru A. Masaku un gan LNK, gan SSS slēdza. == Atsauces == {{atsauces}} {{vēst-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas sporta organizācijas]] [[Kategorija:Paramilitārās organizācijas]] 6eqihktxb0x7d83w6k3fvd0zpqqy7gt 0 643034 4548261 4547987 2026-11-11T14:49:49Z Ilzebarkevica2 145449 Pievienoti divi grupas fotoattēli no Wikimedia Commons. 4548261 wikitext text/x-wiki {{maznozīmīgs}} [[Attēls:Aptiekas Bēru Ansamblis pie Aleponijas 2025.jpg|thumb|Aptiekas Bēru Ansamblis pie kultūrbāra “Aleponija” 2025. gada septembrī.]] '''Aptiekas Bēru Ansamblis''' (saīsināti '''ABA''') ir Latvijas alternatīvās mūzikas grupa, kas izveidota 2018. gadā [[Rīga|Rīgā]]. Grupas skanējumā apvienoti akordeoni, ģitāra, basģitāra, bungas un divu solistu vokāls. Dziesmu tekstiem raksturīgs humors, ironija un nerātnības. Grupa savu stilu dēvē par neo-eklektisko-pank-indie-šlāgeri.<ref name="nra">Sandris Vanzovičs. [https://nra.lv/izklaide/450776-recenzija-aptiekas-beru-ansamblis-tunku-cincis.htm Recenzija: “Aptiekas Bēru Ansamblis” — “Tunku cincis”]. ''NRA'', 2024. gada 17. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2024. gadā izdots grupas debijas albums ''Tunku cincis''.<ref name="albums">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-izdod-debijas-albumu-tunku-cincis/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” izdod debijas albumu “Tunku cincis”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Vēsture == === Aizsākumi un jauno grupu konkursi === Grupa radās 2018. gadā [[Vecrīga|Vecrīgas]] krogā “Aptieka”, kopīgai muzicēšanai apvienojoties kroga darbiniekiem un viņu draugiem. Ansambļa sākotnējais nosaukums bija "Aptiekas ansamblis", bet pēc kroga “Aptieka” slēgšanas 2019. gada janvārī nosaukums tika mainīts uz "Aptiekas bēru ansamblis". Vēlāk grupa pievērsās jaunu oriģināldziesmu rakstīšanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/23.03.2024-karogs-rokas-un-uz-prieksu-radio-naba-muzikas-topa-jaunumi.a547763/ Karogs rokās un uz priekšu! “Radio Naba” mūzikas topa jaunumi]. ''LSM.lv'', 2024. gada 23. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Par ansambļa dibinātāju [[Latvijas Radio]] intervijā minēts bundzinieks Mārtiņš Rutks arī Rutkis.<ref>Roberts Buivids. [https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/neformats/aptiekas-beru-ansamblis-profesionali-sabojasim-jebkuru-pasakumu.a190772/ Aptiekas Bēru Ansamblis: profesionāli sabojāsim jebkuru pasākumu!]. ''Latvijas Radio 2'', 2024. gada 14. aprīlis. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> 2023. gadā grupa uzvarēja bāra “Nemiers” rīkotajā jauno grupu konkursā “Nemiera blice”, finālā pārspējot grupu “Sxima”. Uzvara nodrošināja iespēju ierakstīt debijas albumu.<ref name="nra" /> 2024. gada 23. maijā ansamblis uzvarēja “[[Latvijas Radio 6|Radio Naba]]” un [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] Studentu padomes rīkotajā konkursā “Hadrons 2024”. Fināls norisinājās Latvijas Radio 1. studijā, un tajā piedalījās sešas muzikālās apvienības. Konkursā grupa pārstāvēja [[Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte|Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāti]].<ref name="hadrons">[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/24.05.2024-jauno-muzikas-grupu-konkursa-hadrons-24-uzvar-aptiekas-beru-ansamblis.a555317/ Jauno mūzikas grupu konkursā “Hadrons '24” uzvar “Aptiekas bēru ansamblis”]. ''LSM.lv'', 2024. gada 24. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Debijas albums “Tunku cincis” === Debijas albums ''Tunku cincis'' izdots 2024. gada martā. Tajā iekļauti 13 skaņdarbi, kuru mūzikas un tekstu autori ir grupas dalībnieki. Ierakstu miksēja un māsterēja Ģirts Laumanis jeb Lomiks studijā “Hodila Records” [[Valmiera|Valmierā]]. Albuma prezentācijas koncerts notika 2024. gada 16. martā Rīgas kultūrbārā “Aleponija”. Pēc grupas dalībnieku skaidrojuma, albuma nosaukums radies mēģinājumā kā bungu skanējuma atdarinājums.<ref name="albums" /> Pirms albuma iznākšanas publicēts debijas singls “Pulksteņa dziesmiņa”, kas ierakstīts 2024. gada janvārī studijā “Hodila Records”.<ref name="pulkstenis">[https://musiclatvia.lv/aptiekas-beru-ansamblis-laiz-klaja-pirmo-singlu-pulkstena-dziesmina/ Aptiekas Bēru Ansamblis laiž klajā pirmo singlu “Pulksteņa dziesmiņa”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Albums saņēma atšķirīgus mūzikas apskatnieku vērtējumus. [[Uldis Rudaks]] to iekļāva “Radio Naba” raidījuma “Zibens pa dibenu” ievērojamāko Latvijas mūzikas albumu izlasē, uzsverot saikni ar latviešu nerātno dainu tradīciju.<ref>[https://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/-298-aptiekas-beru-ansamblis-albums-tunku-cincis-2024.a190390 #298 Aptiekas Bēru Ansamblis — albums “Tunku Cincis” (2024)]. ''Radio Naba'', 2024. gada 26. marts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> Sandris Vanzovičs portālā [[Neatkarīgā Rīta Avīze|NRA]] izcēla akordeonu skanējumu un atsevišķas instrumentālās partijas, vienlaikus kritiski vērtējot daļu dziesmu tekstu un humoru.<ref name="nra" /> == Dalība konkursos un festivālos == {| class="wikitable" ! Gads !! Konkurss vai pasākums !! Dalība un rezultāts |- | 2023 || “Nemiera blice” || Uzvara jauno grupu konkursā; iegūta iespēja ierakstīt debijas albumu.<ref name="albums" /> |- | rowspan="4" | 2024 || “Hadrons 2024” || Pirmā vieta un konkursa ceļojošais kauss.<ref name="hadrons" /> |- | “Laba daba” || Dalība 13. jūlija koncertprogrammā “[[Ratnieki (Līgatnes pagasts)|Ratniekos]]”.<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/613059-foto-ar-krasniem-prieksnesumiem-atklats-starptautiskais-muzikas-festivals-laba-daba FOTO: ar krāšņiem priekšnesumiem atklāts starptautiskais mūzikas festivāls “Laba daba”]. ''Jauns.lv'', 2024. gada 13. jūlijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Kartupeļpalma vējiem līdzi 5” || Grupa iekļauta festivāla programmā kultūras namā “Wiktorija” [[Liepāja|Liepājā]]. Festivāls norisinājās no 9. līdz 11. augustam.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/31.05.2024-sakam-festivalu-vasaru-lielais-piedzivojumu-celvedis-junijam-julijam-un-augustam.a556063/ Sākam festivālu vasaru! Lielais piedzīvojumu ceļvedis]. ''LSM.lv'', 2024. gada 31. maijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Aristotelis” || Dalība Latvijas Universitātes studentu svētkos 1. septembrī Rīgā, Raiņa bulvārī 19.<ref>Aptiekas Bēru Ansamblis. [https://www.facebook.com/ZajeABA/photos/aristotelis-2024-godam-izvad%C4%ABts-un-gatavojamies-jauniem-singliem-koncertiem-un-a/122164230692177015/ Grupas ieraksts par dalību “Aristotelī 2024”]. ''Facebook''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref><ref>[https://tv3.lv/dzivesstils/pasakumi/latvijas-universitate-58-reizi-norisinasies-lielakie-studentu-svetki-aristotelis/ Latvijas Universitātē 58. reizi norisināsies lielākie studentu svētki “Aristotelis”]. ''TV3.lv'', 2024. gada 29. augusts. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Hadrons 2025” || Viesu uzstāšanās iepriekšējā gada uzvarētāju statusā.<ref name="gamma">[https://www.gammabalva.lv/musician/aptiekas-beru-ansamblis Aptiekas Bēru Ansamblis]. Mākslinieka profils ''GAMMA'' vietnē. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Summer Sound” ieskaņas koncerti || Uzstāšanās 31. jūlijā Liepājā, Juliannas pagalmā.<ref>[https://diena.lv/raksts/kd/zinas-60/summer-sound-festivala-uzstasies-legendarie-dauzonas-reigani-14339259 Summer Sound festivālā uzstāsies leģendārie dauzoņas Reigani]. ''Diena''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref><ref name="gamma" /> |- | rowspan="2" | 2026 || “Laba daba” || Grupa iekļauta festivāla 15. jubilejas programmā; festivāls norisinājās no 17. līdz 19. jūlijam “Ratniekos”.<ref>[https://www.labadaba.lv/post/laba-daba-announces-next-15-artists-for-the-2026-music-lineup “Laba Daba” Announces Next 15 Artists for the 2026 Music Lineup]. ''Laba daba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī. Angļu valodā.</ref> |- | Valmieras pilsētas svētki || Uzstāšanās 25. jūlijā “Krāču kakta svētkos”, Valmieras 743. dzimšanas dienas svinībās, airēšanas bāzē “Krāces” pie Kazu krācēm.<ref>[https://www.valmierasnovads.lv/sakusies-valmieras-743-dzimsanas-dienas-svetku-nedela/ Sākusies Valmieras 743. dzimšanas dienas svētku nedēļa]. ''Valmieras novada pašvaldība'', 2026. gada 20. jūlijs. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |} == Dalībnieki == [[Attēls:Aptiekas Bēru Ansamblis TV3 studijā 2024.jpg|thumb|Aptiekas Bēru Ansamblis TV3 studijā 2024. gada decembrī.]] Grupas sastāvā ir:<ref name="gamma" /> * Irbe Šmite — vokāls; * Agnese Zemdega — vokāls (agrākajos avotos minēta kā Agnese Želneronoka);<ref name="nra" /> * Laima Edīte Cīrule — ģitāra; * Līga Inkēna — basģitāra; * Ilze Barkeviča — akordeons; * Madara Markovska — akordeons; * Mārtiņš Rutks arī Rutkis — bungas. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * 2024 — ''Tunku cincis''.<ref name="albums" /> === Singli === {| class="wikitable" ! Gads !! Nosaukums |- | rowspan="3" | 2024 || “Pulksteņa dziesmiņa”<ref name="pulkstenis" /> |- | “Supernova”<ref>[https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/track/supernova-2 Supernova]. Grupas ''Bandcamp'' profils. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Stulbs darbs / Svētki (dziesma tenoram un kvasam)” (dubultsingls)<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/03.01.2025-gadumijas-jaunumi-radio-naba-muzikas-topa.a582288/ Gadumijas jaunumi “Radio Naba” mūzikas topā]. ''LSM.lv'', 2025. gada 3. janvāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | rowspan="2" | 2025 || “Oda priekam”<ref>[https://musiclatvia.lv/gatavojoties-siltajai-sezonai-aptiekas-beru-ansamblis-publice-sparigu-singlu-oda-priekam/ Gatavojoties siltajai sezonai, Aptiekas Bēru Ansamblis publicē sparīgu singlu “Oda priekam”]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | “Divarpus minūtes”<ref>[https://musiclatvia.lv/cetras-minutes-par-divarpus-minutem/ Četrās minūtēs par divarpus minūtēm]. ''Music Latvia''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |- | 2026 || “Bijušie vīrieši”<ref>[https://lrma.parnet.uk/aptiekas-beru-ansamblis-atklaj-detalas-par-bijusajiem-viriesiem/ “Aptiekas Bēru Ansamblis” atklāj detaļas par bijušajiem vīriešiem]. ''Latvijas Rokmūzikas asociācija'', 2026. gada 15. februāris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> |} Dziesma “Oda priekam” ierindojās piektajā vietā “Radio Naba” 2025. gada “Top 100”.<ref>[https://www.naba.lv/topi/top-100/top-100/2024-the-cure-1/ 2025: Dakh Daughters]. ''Radio Naba''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> === Dziesmas izlasēs === * 2025 — “Bizīt’ matos”, izlasē ''Sviests 11'' (izdevniecība “Lauska”).<ref>[https://lauska.lv/veikals/Preces/18550/ Sviests 11]. ''Lauska''. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> * 2026 — “Brauciens rudens naktī”, izlasē ''Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs'', izmantojot [[Anšlavs Eglītis|Anšlava Eglīša]] dzeju.<ref>[https://www.naba.lv/lv/par/naba-zinas/zina/t/111853/ “Anšlavs. Vientulis un dzīrotājs” — izziņots koncertnotikums un jaunas kompozīcijas]. ''Radio Naba'', 2026. gada 23. oktobris. Skatīts 2026. gada 10. novembrī.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://aptiekasberuansamblis.bandcamp.com/ Grupas profils vietnē Bandcamp] * [https://www.youtube.com/@Zaje_ABA Grupas oficiālais YouTube kanāls] * [https://www.facebook.com/ZajeABA Grupas oficiālā Facebook lapa] [[Kategorija:Latvijas mūzikas grupas]] qfv5amobqsqr3pi2tc19ajecsxlim6h 0 643063 4548231 2026-11-11T13:15:25Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Kalna infokaste | Nosaukums = Čīhī Derē | Photo = Cheekhedar.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Irāka#Irāna | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=36|latm=46|lats=36|latNS=N | longd=44|longm=55|longs=07|longEW=E | Augstums = 3611 | Relatīvais_augstums = 1575 | Atrašanās vieta = {{vieta|Irāka|Kurdistāna|2s=Kurdistānas reģions}}<br/>{{vieta|Irāna|Rietumazerbaidžāna... 4548231 wikitext text/x-wiki {{Kalna infokaste | Nosaukums = Čīhī Derē | Photo = Cheekhedar.jpg | Photo size = | Paraksts = | karte = Irāka#Irāna | reljefs = yes | alt = | paraksta_izvietojums = | latd=36|latm=46|lats=36|latNS=N | longd=44|longm=55|longs=07|longEW=E | Augstums = 3611 | Relatīvais_augstums = 1575 | Atrašanās vieta = {{vieta|Irāka|Kurdistāna|2s=Kurdistānas reģions}}<br/>{{vieta|Irāna|Rietumazerbaidžāna}} | Kāpums = | Topographic map = | Type = | Kalnu grēda = [[Zāgross]] | Age = | Last eruption = | First ascent = | Easiest route = | Listing = }} '''Čīhī Derē''' ({{val|kur|Çîxî Derê}} — ‘Pelēkā telts’) vai '''Šīhā Dārs''' ([[farsi]] un {{val|ar|شیخا دار}}, ''Shīkhā Dār'') ir kalns [[Zāgross|Zāgrosa]] grēdā, [[Irāka]]s augstākā virsotne.<ref>[https://web.archive.org/web/20070613003330/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/fields/2020.html "The World Factbook — Central Intelligence Agency". ''www.cia.gov.'']</ref> Administratīvi atrodas uz [[Irāka]]s [[Kurdistānas reģions|Kurdistāna]]s reģiona un [[Irāna]]s [[Rietumazerbaidžāna]]s ostāna robežas. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Āzijas valstu augstākie kalni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Irākas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Irānas kalni]] skitooudpcagqv2aokkt3upnswv6h31 0 643064 4548232 2026-11-11T13:16:18Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Čīhī Derē]] 4548232 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čīhī Derē]] dhnno8kwpy16c3m9riyae7sobmazs9o 0 643065 4548236 2026-11-11T13:26:21Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Čīhī Derē]] 4548236 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čīhī Derē]] dhnno8kwpy16c3m9riyae7sobmazs9o 0 643066 4548238 2026-11-11T13:30:43Z Pirags 3757 jauna lpp 4548238 wikitext text/x-wiki '''Indriķis Pone''' (1894—) bija latviešu [[Galēji labēja politika|galēji labējais]] politiķis, [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] dibinātājs un pirmais vadītājs. == Dzīvesɡājums == Dzimis 1894. ɡada 27. oktobrī Roberta Pones ģimenē. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|bēgļu gaitās]] uz Krieviju. Pēc kara beigām atgriezās dzimtenē, studēja Latvijas universitātē, bija studentu korporācijas [[Talavija]] loceklis. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] deportēts uz Krieviju.<ref>[https://latvietislatvija.com/These_Names_Accuse/These_Names_Accuse_Plu.htm These Names Accuse]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT: Pone, Indriķis}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aktīvais nacionālisms]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] d3uadm3zeh83bot11se34lp2ctgj6a7 4548295 4548238 2026-11-11T17:20:42Z Pirags 3757 4548295 wikitext text/x-wiki '''Indriķis Pone''' (1894—) bija latviešu [[Galēji labēja politika|galēji labējais]] politiķis, [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] dibinātājs un pirmais vadītājs.<ref> Krēsliņš, U. Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922—1934) Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. gads ISBN 9984-601-21-8</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1894. ɡada 27. oktobrī Roberta Pones ģimenē. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|bēgļu gaitās]] uz Krieviju. Pēc kara beigām atgriezās dzimtenē, studēja Latvijas universitātē, bija studentu korporācijas [[Talavija]] loceklis. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] deportēts uz Krieviju.<ref>[https://latvietislatvija.com/These_Names_Accuse/These_Names_Accuse_Plu.htm These Names Accuse]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT: Pone, Indriķis}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aktīvais nacionālisms]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] 284swtpf2i9w3s1bfdue6e1grfnfabj 4548333 4548295 2026-11-11T19:19:01Z Pirags 3757 pap 4548333 wikitext text/x-wiki '''Indriķis Pone''' (1894—) bija latviešu [[Galēji labēja politika|galēji labējais]] politiķis, [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] dibinātājs un pirmais vadītājs.<ref> Krēsliņš, U. Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922—1934) Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. gads ISBN 9984-601-21-8</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1894. ɡada 27. oktobrī Roberta Pones ģimenē, brālis [[Jēkabs Pone]] (1892–1942). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|bēgļu gaitās]] uz Krieviju. Pēc kara beigām atgriezās dzimtenē, studēja Latvijas universitātē, bija studentu korporācijas [[Talavija]] loceklis. 1935. ɡadā bija iekļauts meklējamo personu sarakstā.<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/1202702.pdf "Valdības Vēstnesis"] 1935. gada 17. decembrī</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] deportēts uz Krieviju.<ref>[https://latvietislatvija.com/These_Names_Accuse/These_Names_Accuse_Plu.htm These Names Accuse]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT: Pone, Indriķis}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aktīvais nacionālisms]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] lg4ze8ve335otvvpfrj73l4250yxae5 4548344 4548333 2026-11-11T19:46:13Z Pirags 3757 +bilde 4548344 wikitext text/x-wiki [[attēls:Indriķis Pone 1913.JPG|thumb|Indriķis Pone 1913. ɡadā]] '''Indriķis Pone''' (1894—) bija latviešu [[Galēji labēja politika|galēji labējais]] politiķis, [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] dibinātājs un pirmais vadītājs.<ref> Krēsliņš, U. Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922—1934) Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. gads ISBN 9984-601-21-8</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1894. ɡada 27. oktobrī Roberta Pones ģimenē, brālis [[Jēkabs Pone]] (1892–1942). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|bēgļu gaitās]] uz Krieviju. Pēc kara beigām atgriezās dzimtenē, studēja Latvijas universitātē, bija studentu korporācijas [[Talavija]] loceklis. 1935. ɡadā bija iekļauts meklējamo personu sarakstā.<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/1202702.pdf "Valdības Vēstnesis"] 1935. gada 17. decembrī</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] deportēts uz Krieviju.<ref>[https://latvietislatvija.com/These_Names_Accuse/These_Names_Accuse_Plu.htm These Names Accuse]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT: Pone, Indriķis}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aktīvais nacionālisms]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] rt9wnoy7iv9l65wv9bonhwciuudaczl 4548349 4548344 2026-11-11T20:02:20Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ pap 4548349 wikitext text/x-wiki [[attēls:Indriķis Pone 1913.JPG|thumb|Indriķis Pone 1913. ɡadā]] '''Indriķis Pone''' (1894—) bija latviešu [[Galēji labēja politika|galēji labējais]] politiķis, [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] dibinātājs un pirmais vadītājs.<ref> Krēsliņš, U. Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922—1934) Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. gads ISBN 9984-601-21-8</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1894. ɡada 27. oktobrī Roberta Pones ģimenē, brālis [[Jēkabs Pone]] (1892–1942). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|bēgļu gaitās]] uz Krieviju. Pēc kara beigām atgriezās dzimtenē, studēja Latvijas universitātē, bija studentu korporācijas [[Talavija]] loceklis. 1920. gada vasarā Indriķis Pone bija viens no Latviešu Nacionālās Jaunatnes savienības (LNJS) dibinātājiem, bet 1922. gadā kļuva par [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā kluba vadītāju. 1924. gada maija beigās studentu tracī pie "Frankfurtes" viesnīcas policija I. Poni aizturēja, kurš pēc tam atteicās no LNK priekšnieka amata. 1935. ɡadā bija iekļauts meklējamo personu sarakstā.<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/1202702.pdf "Valdības Vēstnesis"] 1935. gada 17. decembrī</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] deportēts uz Krieviju.<ref>[https://latvietislatvija.com/These_Names_Accuse/These_Names_Accuse_Plu.htm These Names Accuse]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT: Pone, Indriķis}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aktīvais nacionālisms]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] rgnmbeehvzqde5r9g939v1g3mrj9o0j 4548350 4548349 2026-11-11T20:02:38Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ 4548350 wikitext text/x-wiki [[attēls:Indriķis Pone 1913.JPG|thumb|Indriķis Pone 1913. ɡadā]] '''Indriķis Pone''' (1894—) bija latviešu [[Galēji labēja politika|galēji labējais]] politiķis, [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] dibinātājs un pirmais vadītājs.<ref> Krēsliņš, U. Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922—1934) Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. gads ISBN 9984-601-21-8</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1894. ɡada 27. oktobrī Roberta Pones ģimenē, brālis [[Jēkabs Pone]] (1892–1942). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|bēgļu gaitās]] uz Krieviju. Pēc kara beigām atgriezās dzimtenē, studēja Latvijas universitātē, bija studentu korporācijas [[Talavija]] loceklis. 1920. gada vasarā Indriķis Pone bija viens no Latviešu Nacionālās Jaunatnes savienības (LNJS) dibinātājiem, bet 1922. gadā kļuva par [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā kluba]] vadītāju. 1924. gada maija beigās studentu tracī pie "Frankfurtes" viesnīcas policija I. Poni aizturēja, kurš pēc tam atteicās no LNK priekšnieka amata. 1935. ɡadā bija iekļauts meklējamo personu sarakstā.<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/1202702.pdf "Valdības Vēstnesis"] 1935. gada 17. decembrī</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] deportēts uz Krieviju.<ref>[https://latvietislatvija.com/These_Names_Accuse/These_Names_Accuse_Plu.htm These Names Accuse]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT: Pone, Indriķis}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aktīvais nacionālisms]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] 10ch7px1l9zgn007993wz9moy4wux1p 4548388 4548350 2026-11-11T22:00:35Z Pirags 3757 /* Dzīvesɡājums */ pap 4548388 wikitext text/x-wiki [[attēls:Indriķis Pone 1913.JPG|thumb|Indriķis Pone 1913. ɡadā]] '''Indriķis Pone''' (1894—) bija latviešu [[Galēji labēja politika|galēji labējais]] politiķis, [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā Kluba]] dibinātājs un pirmais vadītājs.<ref> Krēsliņš, U. Aktīvais nacionālisms Latvijā (1922—1934) Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2005. gads ISBN 9984-601-21-8</ref> == Dzīvesɡājums == Dzimis 1894. ɡada 27. oktobrī Roberta Pones ģimenē, brālis [[Jēkabs Pone]] (1892–1942). [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā devās [[Pirmā pasaules kara latviešu bēgļi|bēgļu gaitās]] uz Krieviju, kur studēja [[Voroņeža]]s lauksaimniecības institūtā. Pēc kara beigām atgriezās dzimtenē, studēja Latvijas universitātē, bija studentu korporācijas [[Talavija]] loceklis. 1920. gada vasarā Indriķis Pone bija viens no Latviešu Nacionālās Jaunatnes savienības (LNJS) dibinātājiem, bet 1922. gadā kļuva par [[Latvju Nacionālais Klubs|Latvju Nacionālā kluba]] vadītāju. 1924. gada maija beigās studentu tracī pie "Frankfurtes" viesnīcas policija I. Poni aizturēja, kurš pēc tam atteicās no LNK priekšnieka amata. 1927. gada 4. februārī I.Pones dzīvoklī notika kratīšana, bet pēc tam viņu apcietināja. Vairākos laikrakstos ("Pirmdiena", "[[Jaunākās Ziņas]]", "Sociāldemokrāts") sakarā ar notikušajiem arestiem parādījās ziņas, ka I. Ponem un vairākiem viņam tuvu stāvošiem Nacionālistu Kluba biedriem tiekot inkriminēta kāda saikne ar nodomu par bankas ekspropriāciju. 1929. gada 10. martā Pone bija viens no biedrības "Imantas Apvienība" dibinātājiem. 1935. ɡadā bija iekļauts meklējamo personu sarakstā.<ref>[https://dom.lndb.lv/data/obj/file/1202702.pdf "Valdības Vēstnesis"] 1935. gada 17. decembrī</ref> Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] deportēts uz Krieviju.<ref>[https://latvietislatvija.com/These_Names_Accuse/These_Names_Accuse_Plu.htm These Names Accuse]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT: Pone, Indriķis}} [[Kategorija:1894. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aktīvais nacionālisms]] [[Kategorija:Padomju represijās nogalinātie]] 9gwr7rdszf4h9yqkg3aggr26nv4ansd 6 643067 4548251 2026-11-11T14:37:47Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas ''[[Buddy (filma)|Buddy]]'' plakāts. No: [[:en:File:Buddy (2026 film) poster.jpg]] 4548251 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas ''[[Buddy (filma)|Buddy]]'' plakāts. No: [[:en:File:Buddy (2026 film) poster.jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} 0z46lqyfbj22fylqkb2wmqk7978kold 0 643068 4548257 2026-11-11T14:46:45Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Buddy'' | operators = | attēls = Buddy (2026 film) poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma, melnā komēdija | režisors = [[Kaspers Kellijs]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Kristina Milioti]] * [[Deleinija Kvinna]] * [[Petons Osvalts]] * [[Klints Hauards]] * [[Maikls Šenons]] * [[Tofers Greiss]] * [[Kīgans Maikls Kejs]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Buddy'' | studija = *... 4548257 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Buddy'' | operators = | attēls = Buddy (2026 film) poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = šausmu filma, melnā komēdija | režisors = [[Kaspers Kellijs]] | producents = | scenārijs = | aktieri = * [[Kristina Milioti]] * [[Deleinija Kvinna]] * [[Petons Osvalts]] * [[Klints Hauards]] * [[Maikls Šenons]] * [[Tofers Greiss]] * [[Kīgans Maikls Kejs]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Buddy'' | studija = * ''BoulderLight Pictures'' * ''Low Spark Films'' | montāža = | izplatītājs = * ''Roadside Attractions'' * ''Saban Films'' * ''[[Stage 6 Films]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2026|1|22|[[Sandensas kinofestivāls]]|2026|8|28|ASV}} | ilgums = 96 minūtes | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|3 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|27 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt37281055/|title=Buddy (2026) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= {{dat|2026|11|11}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''Buddy''''' ir [[2026. gads kino|2026. gada]] melnās [[Kinokomēdija|komēdijas]] [[šausmu filma]], kuras režisors ir [[Kaspers Kellijs]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Kristina Milioti]], [[Deleinija Kvinna]], [[Petons Osvalts]], [[Klints Hauards]], [[Maikls Šenons]], [[Tofers Greiss]] un [[Kīgans Maikls Kejs]]. Filma stāsta par bērniem, kuri ir ieslodzīti sirreālā 1990. gadu stila bērnu televīzijas šovā, cenšoties aizbēgt no slepkavnieciska vienradža. Filmas ''Buddy'' pirmizrāde notika {{Dat|2026|1|22|5=bez}} [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bloody-disgusting.com/movie/3921139/sundance-film-festival-2026-midnight-lineup-includes-casper-kellys-buddy-and-more/|title=Sundance Film Festival 2026 Midnight Lineup Includes Casper Kelly's 'Buddy' And More - Bloody Disgusting|last=Navarro|first=Meagan|website=bloody-disgusting.com|access-date=2026-11-11|language=en-US}}</ref> Filma saņēma kopumā pozitīvu kritiķu novērtējumu un bija komerciāli veiksmīga, nopelnot 27 miljonus [[ASV dolārs|ASV dolāru]] pie 3 miljonu dolāru budžeta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rottentomatoes.com/m/buddy_2026|title=Buddy (2026) {{!}} Rotten Tomatoes|website=www.rottentomatoes.com|access-date=2026-11-11|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.metacritic.com/movie/buddy-2026/|title=Buddy Reviews - Metacritic|website=www.metacritic.com|access-date=2026-11-11|language=en}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2026. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Melnās komēdijas]] [[Kategorija:Šausmu filmas]] [[Kategorija:Neatkarīgās filmas]] svu38g7fxfsptv6rt4jsqkfdx860aqg 6 643069 4548269 2026-11-11T15:08:37Z Bendžamins 76862 == Kopsavilkums == Filmas "[[Visskaistākā]]" plakāts. No: [[:en:File:Bellissima poster.jpg]] 4548269 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Filmas "[[Visskaistākā]]" plakāts. No: [[:en:File:Bellissima poster.jpg]] == Licence == {{Filmas plakāts}} a2syhyt6lf3evk7m6joju7q2wtp9ls9 0 643070 4548273 2026-11-11T15:23:08Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Filmas infokaste | nosaukums = Visskaistākā | operators = | attēls = Bellissima poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = drāma | režisors = [[Lukīno Viskonti]] | producents = | scenārijs = * [[Čezāre Dzavatīni]] * [[Suso Čeki d'Amičo]] * [[Frančesko Rosi]] * Lukīno Viskonti | aktieri = * [[Anna Manjāni]] * [[Valters Kjāri]] * [[Tīna Apičella]] * [[Gastone Rencelli]] * [[Alesandro Blazeti]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Bellissima'' | studija = |... 4548273 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Visskaistākā | operators = | attēls = Bellissima poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = drāma | režisors = [[Lukīno Viskonti]] | producents = | scenārijs = * [[Čezāre Dzavatīni]] * [[Suso Čeki d'Amičo]] * [[Frančesko Rosi]] * Lukīno Viskonti | aktieri = * [[Anna Manjāni]] * [[Valters Kjāri]] * [[Tīna Apičella]] * [[Gastone Rencelli]] * [[Alesandro Blazeti]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Bellissima'' | studija = | montāža = | izplatītājs = | izdošana = {{Filmas datums|1951|12|27}} | ilgums = 115 minūtes | valsts = {{ITA}} | valoda = [[Itāļu valoda|itāļu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Visskaistākā"''' ({{Val|it|Bellissima}}) ir 1951. gada [[Itālija]]s [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Lukīno Viskonti]], bet scenārija autori ir VIskonti, [[Čezāre Dzavatīni]], [[Suso Čeki d'Amičo]] un [[Frančesko Rosi]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Anna Manjāni]], [[Valters Kjāri]], [[Tīna Apičella]], [[Gastone Rencelli]] un [[Alesandro Blazeti]]. Filma stāsta par māti pēckara Itālija, kura ir gatava ziedot visu, lai viņas meita tiktu izvēlēta lomai jaunai filmai. Filmas "Visskaistākā" pirmizrāde notika {{Dat|1951|12|27|5=bez}}. Tā tiek uzskatīta par vienu no [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] nozīmīgākajiem darbiem. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1951. gada filmas]] [[Kategorija:Itālijas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Lukīno Viskonti filmas]] e0ncz8i36ejnzjidgiq7ky8wxxvir5t 4548284 4548273 2026-11-11T16:30:07Z Meistars Joda 781 4548284 wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Visskaistākā | operators = | attēls = Bellissima poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = drāma | režisors = [[Lukīno Viskonti]] | producents = | scenārijs = * [[Čezāre Dzavatīni]] * [[Suso Čeki d'Amičo]] * [[Frančesko Rosi]] * Lukīno Viskonti | aktieri = * [[Anna Manjāni]] * [[Valters Kjāri]] * [[Tīna Apičella]] * [[Gastone Rencelli]] * [[Alesandro Blazeti]] | mūzika = | oriģinālnos = ''Bellissima'' | studija = | montāža = | izplatītājs = | izdošana = {{Filmas datums|1951|12|27}} | ilgums = 115 minūtes | valsts = {{ITA}} | valoda = [[Itāļu valoda|itāļu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Visskaistākā"''' ({{Val|it|Bellissima}}) ir 1951. gada [[Itālija]]s [[drāmas filma]], kuras režisors ir [[Lukīno Viskonti]], bet scenārija autori ir Viskonti, [[Čezāre Dzavatīni]], [[Suso Čeki d'Amičo]] un [[Frančesko Rosi]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Anna Manjāni]], [[Valters Kjāri]], [[Tīna Apičella]], [[Gastone Rencelli]] un [[Alesandro Blazeti]]. Filma stāsta par māti pēckara Itālijā, kura ir gatava ziedot visu, lai viņas meita tiktu izvēlēta lomai jaunā filmā. Filmas "Visskaistākā" pirmizrāde notika {{Dat|1951|12|27|5=bez}}. Tā tiek uzskatīta par vienu no [[Itāļu neoreālisms|itāļu neoreālisma]] nozīmīgākajiem darbiem. == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1951. gada filmas]] [[Kategorija:Itālijas filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Lukīno Viskonti filmas]] d97tajh696xzdnbrgg1l1eugn5x3w4d 6 643071 4548297 2026-11-11T17:24:52Z Pirags 3757 no https://ru.openlist.wiki/%D0%A8%D1%82%D0%B5%D0%BB%D1%8C%D0%BC%D0%B0%D1%85%D0%B5%D1%80_%D0%AF%D0%BD%D0%B8%D1%81_%D0%90%D0%BB%D0%B5%D0%BA%D1%81%D0%B0%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1893) {{NA-70}} 4548297 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == no https://ru.openlist.wiki/%D0%A8%D1%82%D0%B5%D0%BB%D1%8C%D0%BC%D0%B0%D1%85%D0%B5%D1%80_%D0%AF%D0%BD%D0%B8%D1%81_%D0%90%D0%BB%D0%B5%D0%BA%D1%81%D0%B0%D0%BD%D0%B4%D1%80%D0%BE%D0%B2%D0%B8%D1%87_(1893) {{NA-70}} i8msvof1q0071rqv1hfbzky06d3t0k2 0 643072 4548302 2026-11-11T17:45:50Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Islāma kalendārs]] 4548302 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Islāma kalendārs]] i25w6srm3ik8io65dsjvsiysz6r3f6s 0 643073 4548306 2026-11-11T17:50:45Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par gadu 4548306 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|720}} {{Gads citos kalendāros|720}} '''720. gads''' ({{Rom sk gadam|720}}) bija [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. Tas ietilpa [[8. gadsimts|8. gadsimtā]]. == Notikumi == === Rietumeiropa === * [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] karaspēks turpina [[Septimānija]]s iekarošanu mūsdienu [[Francija]]s dienvidos. [[Andalusa]]s pārvaldnieka [[As Samhs ibn Maliks al Haulānī|as Samha ibn Malika al Haulānī]] vadītie spēki ieņem [[Narbonna|Narbonnu]], kas līdz tam bijusi viens no nozīmīgākajiem [[Vestgotu Karaliste]]s pārvaldes un militārajiem centriem uz ziemeļiem no [[Pireneji]]em. Pilsēta kļūst par musulmaņu karaspēka atbalsta punktu turpmākajiem karagājieniem [[Gallija|Gallijā]] un saglabājas musulmaņu kontrolē līdz 759. gadam. Vēsturiskajos avotos Narbonnas ieņemšana datēta ar 719. vai 720. gadu. “[[Anjānas hronika|Anjānas hronika]]” (''Chronicon Anianense'') vēsta par pilsētas aplenkšanu un ieņemšanu as Samha vadībā, savukārt daļa pētnieku, salīdzinot latīņu un arābu avotus, pieļauj, ka Narbonna varētu būt iekarota jau 719. gada vasarā. Iespējams, pilsēta bijusi īslaicīgā musulmaņu kontrolē arī agrāk, tāpēc dažos avotos aprakstītā ieņemšana varētu būt tās atkārtota pakļaušana.<ref name="NarbonneKalkbrenner">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.18148/tmh/2020.2.2.29 |title=719–759: The Chronicon Anianense on the Beginning and End of Muslim Rule over Septimania |author=Kalkbrenner, Till |journal=Transmediterranean History |year=2020 |volume=2 |issue=2 |publisher=University of Konstanz |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.persee.fr/doc/cafan_0575-061x_1983_act_18_1_1317 |title=Présence musulmane en Languedoc. Réalités et vestiges |journal=Cahiers de Fanjeaux |year=1983 |volume=18 |language=fr}}</ref> * Pēc Narbonnas ieņemšanas musulmaņu valdnieki nostiprina savu varu [[Septimānija|Septimānijā]], kur līdz tam dzīvojuši [[vestgoti]], [[galli|gallu]] pēcteči un citas iedzīvotāju kopienas. Musulmaņu pārvalde saglabā daļu no iepriekšējām administratīvajām struktūrām, vienlaikus ieviešot jaunu militārās un nodokļu pārvaldes sistēmu. No Narbonnas tiek organizēti turpmāki karagājieni uz [[Akvitānija]]s un citu Gallijas reģionu teritorijām. Musulmaņu varas paplašināšanās izraisa vietējo valdnieku pretestību un veicina militāru konfliktu ar Akvitānijas hercogu [[Odons Lielais|Odonu Lielo]]. Šīs norises kļūst par priekšnoteikumu 721. gada [[Tulūzas kauja]]i, kurā Akvitānijas karaspēks sakauj as Samha vadīto musulmaņu armiju. Septimānijas pakļaušana musulmaņu valdniekiem tomēr netiek pabeigta uzreiz, un atsevišķas pilsētas, tostarp [[Karkasona]] un [[Nīma]], viņu kontrolē nonāk tikai vēlākajos gados.<ref name="NarbonneKalkbrenner" /> === Britu salas === * Aptuveni 720. gadā [[Veseksa]]s karalis [[Ine (Veseksas karalis)|Ine]] veicina [[Glastonberijas abatija|Glastonberijas abatijas]] attīstību [[Somerseta]]s teritorijā mūsdienu [[Anglija|Anglijā]]. Viņa valdīšanas laikā klostera teritorijā tiek uzcelta vai paplašināta mūra baznīca, kas veltīta [[Svētais Pēteris|svētajam Pēterim]] un [[Svētais Pāvils|svētajam Pāvilam]]. Glastonberija jau 7. gadsimta beigās bijusi nozīmīgs reliģiskais centrs, kuru atbalstījuši vairāki Veseksas valdnieki. [[Arheoloģija|Arheoloģiskajos]] izrakumos atklātas vairāku agrīno [[anglosakši|anglosakšu]] baznīcu celtniecības paliekas, un senākās mūra baznīcas būvniecība pēc mūsdienu pētījumiem datējama ar aptuveni 700. gadu. Tradicionāli Ines veiktā būvniecība tiek saistīta ar laiku ap 720. gadu, taču precīzs celtniecības datums nav zināms. Karalis vēlāk piešķir klosterim zemes īpašumus un īpašas privilēģijas, nostiprinot tā saimniecisko un reliģisko nozīmi Veseksas karalistē.<ref name="GlastonburyHistoric">{{Tīmekļa atsauce |url=https://historicengland.org.uk/listing/the-list/list-entry/1021077 |title=Glastonbury Abbey, Glastonbury |publisher=Historic England |language=en}}</ref><ref name="GlastonburyReading">{{Tīmekļa atsauce |url=https://research.reading.ac.uk/glastonburyabbeyarchaeology/digital/the-saxon-churches-c-700-c-1100/the-early-monastery/ |title=The Early Monastery |publisher=University of Reading, Glastonbury Abbey Archaeology Project |language=en}}</ref> * [[Īrija]]s un [[Skotija]]s agrīno viduslaiku hronikās tiek aprakstīta neparasta [[jūra]]s ūdens strauja uzplūšana, kas notikusi 720. gada oktobrī. “[[Olsteras annāles|Olsteras annālēs]]” un “[[Tigernaha annāles|Tigernaha annālēs]]” saglabājies ieraksts par lielu jūras izplūšanu, kas oriģinālajā tekstā apzīmēta ar vārdiem ''murbrucht mór''. Tālaika hronikas sniedz tikai īsu notikuma aprakstu, nenorādot precīzu vietu, cēloņus vai nodarītos postījumus. 2023. gadā žurnālā ''Marine Geology'' publicētā pētījumā izvirzīta hipotēze, ka hronikās aprakstītais notikums varētu būt bijis [[cunami]], ko izraisījusi zemestrīce [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļaustrumu daļā. Pētnieki pieļauj, ka šo parādību varētu būt novērojuši [[Aiona]]s klostera mūki Skotijas rietumu piekrastē, kur tolaik tika apkopotas ziņas par nozīmīgiem notikumiem. Tomēr cunami izcelsme un iespējamā saistība ar [[Šetlendas salas|Šetlendas salās]] atklātajiem nogulumiem vēl nav droši pierādīta.<ref name="Tsunami720">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1016/j.margeo.2022.106973 |title=A seismic tsunami in the Irish annals, recorded at Iona in October 720 |journal=Marine Geology |year=2023 |volume=456 |pages=106973 |publisher=Elsevier |language=en}}</ref><ref name="Annals720">{{Tīmekļa atsauce |url=https://celt.ucc.ie/published/T100001A.html |title=The Annals of Ulster, Year U720 |publisher=University College Cork, Corpus of Electronic Texts |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://celt.ucc.ie/published/T100002A/text012.html |title=The Annals of Tigernach, Annal T720 |publisher=University College Cork, Corpus of Electronic Texts |language=en}}</ref> === Austrumromas impērija === * [[31. marts|31. martā]], [[Lieldienas|Lieldienās]], [[Austrumromas impērija|Bizantijas imperators]] [[Leons III (Bizantijas imperators)|Leons III]] kronē savu nepilngadīgo dēlu [[Konstantīns V|Konstantīnu V]] par līdzimperatoru. Kronēšanas ceremonija notiek [[Konstantinopole|Konstantinopolē]], un tajā piedalās [[Konstantinopoles patriarhs]] [[Germāns I]]. Konstantīns, kurš dzimis 718. gadā, kronēšanas brīdī ir nepilnus divus gadus vecs. Viņa iecelšana par līdzimperatoru nostiprina Leona III izveidotās [[Isauriešu dinastija]]s tiesības uz troni un nodrošina skaidrāku varas pārmantošanas kārtību. Šāda prakse Austrumromas impērijā ir pazīstama jau vairākus gadsimtus, un tās mērķis ir mazināt iespējamos konfliktus pēc valdošā imperatora nāves. Konstantīns V kļūst par patstāvīgu imperatoru pēc tēva nāves 741. gadā un valda līdz 775. gadam. Bizantiešu hronikas kronēšanu saista ar 720. gada Lieldienām, lai gan dažos avotos kļūdaini minēts 25. marts; pēc Jūlija kalendāra Lieldienas šajā gadā bija 31. martā.<ref name="ConstantinePBE">{{Tīmekļa atsauce |url=https://pbe.kcl.ac.uk/data/D43/F18.htm |title=Konstantinos 7 |work=Prosopography of the Byzantine Empire |publisher=King's College London |language=en}}</ref><ref name="LeoPBE">{{Tīmekļa atsauce |url=https://pbe.kcl.ac.uk/data/D48/F18.htm |title=Leo 3 |work=Prosopography of the Byzantine Empire |publisher=King's College London |language=en}}</ref> === Umajādu kalifāts === * Februārī mirst [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] valdnieks [[Umars II]], kurš valdījis kopš 717. gada. Viņš ir pazīstams ar centieniem reformēt kalifāta pārvaldi, ierobežot amatpersonu patvaļu un uzlabot nodokļu sistēmu. Viņa valdīšanas laikā tiek mēģināts mazināt atšķirības starp [[arābi]]em un citām tautām piederīgajiem [[islāms|islāma]] piekritējiem, īpaši attiecībā uz nodokļu maksāšanu un tiesisko statusu. Umars II iestājas arī par stingrāku valsts līdzekļu izmantošanas kontroli un reliģiski pamatotu valdīšanas principu ievērošanu. Saskaņā ar viduslaiku musulmaņu vēsturnieku ziņām viņš nomirst Dairsimānas apvidū [[Sīrija|Sīrijā]], iespējams, pēc saindēšanas. Tomēr saindēšanas apstākļi nav droši pierādāmi, un vēstures avotos sastopami atšķirīgi nāves dienas datējumi. Umara II valdīšana vēlākajā islāma historiogrāfijā bieži tiek vērtēta kā taisnīga un reliģiski priekšzīmīga valdnieka darbības paraugs.<ref name="UmarPBE">{{Tīmekļa atsauce |url=https://pbe.kcl.ac.uk/data/D60/F24.htm |title=Omar 2 |work=Prosopography of the Byzantine Empire |publisher=King's College London |language=en}}</ref><ref name="Tabari24">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.jstor.org/stable/jj.18255539 |title=The History of al-Ṭabarī, Volume 24: The Empire in Transition — The Caliphates of Sulaymān, ʿUmar and Yazīd, A.D. 715–724 |editor=Yar-Shater, Ehsan |year=1989 |publisher=State University of New York Press |language=en}}</ref> * Februārī pēc Umara II nāves par jauno Umajādu kalifu kļūst [[Jazīds II]] ({{ara|يزيد بن عبد الملك}}), iepriekšējā kalifa [[Abd al Maliks|Abd al Malika]] dēls. Viņš pārņem varu saskaņā ar agrāk noteikto troņa mantošanas kārtību un kļūst par devīto Umajādu dinastijas kalifu. Jazīda II valdīšanas laikā kalifāta administratīvais centrs saglabājas [[Damaska|Damaskā]], bet plašajās teritorijās no [[Pireneju pussala]]s līdz [[Centrālāzija]]i turpinās politiski un reliģiski konflikti. Jaunais kalifs pārskata vairākus sava priekšgājēja īstenotos pārvaldes pasākumus un cenšas nostiprināt dinastijas atbalstītāju ietekmi. Viņa valdīšanas laikā pieaug spriedze starp dažādiem arābu cilšu grupējumiem, kā arī nostiprinās opozīcija Umajādu pārvaldei [[Irāka|Irākā]] un kalifāta austrumu provincēs. Jazīds II valda līdz savai nāvei 724. gadā, kad viņu nomaina brālis [[Hišāms ibn Abd al Maliks]].<ref name="Tabari24" /><ref name="YazidPBE">{{Tīmekļa atsauce |url=https://pbe.kcl.ac.uk/data/D83/F75.htm |title=Yezid 2 |work=Prosopography of the Byzantine Empire |publisher=King's College London |language=en}}</ref> * Irākā pret Umajādu kalifa Jazīda II varu saceļas bijušais [[Horasāna]]s un Irākas pārvaldnieks [[Jazīds ibn al Muhallabs]] ({{ara|يزيد بن المهلب}}). Iepriekšējā kalifa Umara II valdīšanas laikā viņš bijis apcietināts saistībā ar apsūdzībām par valsts līdzekļu piesavināšanos, taču pēc valdnieka saslimšanas izbēdzis no ieslodzījuma. Jazīds ibn al Muhallabs atgriežas Irākā, kur iegūst atbalstu daļā vietējās aristokrātijas un karaspēka. Viņš nostiprina savu varu [[Basra|Basrā]] un aicina pretoties jaunā kalifa valdībai. Sacelšanās dalībnieki izmanto gan politisko neapmierinātību ar Umajādu dinastiju, gan reliģiskus argumentus, aicinot ievērot [[Korāns|Korāna]] un pravieša [[Muhameds|Muhameda]] tradīcijas. Sacelšanās kļūst par vienu no nopietnākajiem iekšpolitiskajiem izaicinājumiem Jazīda II valdīšanas sākumā.<ref name="Tabari24" /> * Augustā vai septembra sākumā Umajādu kalifāta karaspēks [[Maslama ibn Abd al Maliks|Maslamas ibn Abd al Malika]] un [[Al Abāss ibn al Valīds|al Abāsa ibn al Valīda]] vadībā sakauj Jazīda ibn al Muhallaba sacelšanās spēkus [[Al Akras kauja|Al Akras kaujā]] (''Battle of al-Aqr'') Irākā. Kaujas laikā sacelšanās vadonis iet bojā, bet viņa atbalstītāji cieš smagus zaudējumus. Pēc sakāves valdībai izdodas atjaunot kontroli pār lielāko daļu nemiernieku ieņemtās teritorijas, tomēr atsevišķas sacelšanās dalībnieku grupas turpina pretošanos. Vēsturnieka [[At Tabarī]] darbā “[[Praviešu un valdnieku vēsture]]” (''Tārīkh al-rusul wa-l-mulūk'') Jazīda ibn al Muhallaba nāve datēta ar 102. [[hidžra]]s gada safara mēnesi, kas atbilst laikposmam no 720. gada augusta vidus līdz septembra sākumam. Šī sacelšanās atspoguļo Umajādu kalifāta politisko nestabilitāti un konfliktus starp centrālo valdību un provinču militārajiem grupējumiem.<ref name="Tabari24" /> === Centrālāzija === * [[Horasāna]]s un [[Sogdiāna]]s teritorijās pieaug vietējo valdnieku un iedzīvotāju neapmierinātība ar [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] pārvaldi. Pēc kalifa Jazīda II nākšanas pie varas tiek mainīta daļa kalifāta austrumu provinču amatpersonu, un par Horāsānas pārvaldnieku kļūst Saīds ibn Abd al Azīzs (''Sa'id ibn Abd al-Aziz''). Viņš sākotnēji cenšas panākt mieru ar vietējiem sogdu valdniekiem, izmantojot sarunas un samērā iecietīgu pārvaldes politiku. Tomēr šī pieeja izraisa daļas arābu militārās aristokrātijas neapmierinātību, jo karavadoņi vēlas aktīvāk nostiprināt kalifāta varu [[Amudarja]]s ziemeļu krastā. Vienlaikus Sogdiānas valdnieki meklē atbalstu pie [[tjurgeši|tjurgešu]] kaganāta, kuru pārvalda kagans [[Suluks]]. Šīs politiskās un militārās norises kļūst par priekšnoteikumu 720.–721. gada konfliktiem, kuru laikā tjurgešu karaspēks sāk aktīvi iejaukties cīņā pret arābu varu Centrālāzijā. Atsevišķos vēstures avotos pirmās militārās sadursmes datētas ar 720. gadu, bet citos — ar 721. gadu.<ref name="Tabari24" /><ref name="GibbCentralAsia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gutenberg.org/cache/epub/61791/pg61791-images.html |title=The Arab Conquests in Central Asia |author=Gibb, Hamilton A. R. |year=1923 |publisher=Royal Asiatic Society |language=en}}</ref> === Austrumāzija === * [[Ķīna]]s [[Tanu dinastija]]s imperatora [[Sjuaņdzuns|Sjuaņdzuna]] valdīšanas laikā sākas jauns militārs konflikts ar [[Otrais Tjurku kaganāts|Otro Tjurku kaganātu]], kura valdnieks ir [[Bilge kagans]]. Tanu dinastijas galms cenšas ierobežot tjurku ietekmi [[Mongolija]]s stepēs, izveidojot militāru savienību ar [[basmili]]em, [[kitaņi]]em un citām pierobežas tautām. Karagājiena plāns paredz vienlaicīgu uzbrukumu tjurku valdnieka galvenajai apmetnei no vairākiem virzieniem. Tomēr sabiedroto karaspēka kustība netiek pietiekami saskaņota, un tjurku valdnieka padomnieks [[Tonjukuks]] izmanto pretinieku nesaskaņoto rīcību. 720. gada rudenī sākas militārās operācijas, kas turpinās nākamajā gadā. Tjurku karaspēkam izdodas sakaut vairākas pretinieku vienības un nostiprināt kaganāta politiskās pozīcijas. Konflikts noslēdzas 721. gadā, kad Tanu dinastijas imperators piekrīt miera sarunām ar Bilge kaganu. Šīs norises kļūst par vienu no pēdējiem lielajiem militārajiem konfliktiem starp Tanu impēriju un Otro Tjurku kaganātu.<ref name="TonyukukInstitute">{{Tīmekļa atsauce |url=https://iie.kz/?p=25989 |title=Tonyukuk |publisher=Sh. Sh. Valikhanov Institute of History and Ethnology |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://avesis.comu.edu.tr/yayin/e1a64688-80e9-48fa-853f-6ab40598de8a/gokturk-karsiti-ittifaklarin-korkulu-ruyasi-bilge-tonyukuk-iii-cin-basmil-kitan-tatabi-ittifaki-720-722 |title=Göktürk Karşıtı İttifakların Korkulu Rüyası Bilge Tonyukuk (III): Çin-Basmıl-Kitan-Tatabı İttifakı (720–722) |author=Erkoç, Hayrettin İhsan |journal=Anafarta |year=2022 |issue=16 |pages=70–75 |language=tr}}</ref> * [[Japāna|Japānā]] imperatores [[Genšo]] valdīšanas laikā tiek pabeigta “[[Nihon šoki|Japānas hroniku]]” (''Nihon shoki'', {{val|ja|日本書紀}}) sastādīšana. Darbs tapis prinča [[Toneri]] vadībā un tiek iesniegts imperatores galmam 720. gadā, kas atbilst valdīšanas ēras ''Joro'' ({{val|ja|養老}}) ceturtajam gadam. “Japānas hronikas” ir viens no senākajiem Japānas valsts pasūtītajiem vēstures darbiem, kas sastāv no 30 sējumiem un sarakstīts [[klasiskā ķīniešu valoda|klasiskajā ķīniešu valodā]]. Tas aptver Japānas mitoloģisko izcelsmi, seno valdnieku ģenealoģiju, politiskos notikumus, diplomātiskās attiecības un valsts attīstību līdz 697. gadam. Darbā apkopotas arī ziņas par Japānas sakariem ar [[Korejas pussala]]s valstīm un Ķīnu. Hronikas kļūst par vienu no nozīmīgākajiem avotiem Japānas senākās vēstures izpētē un veido pamatu vēlāk izveidotajai sešu oficiālo Japānas vēstures darbu kopai. Vienlaikus vēsturnieki uzsver, ka darba senākās nodaļas satur daudz mitoloģisku un leģendāru stāstījumu, kurus nevar uzskatīt par drošu vēsturisko notikumu aprakstu.<ref name="NihonLOC">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.loc.gov/item/2021666419/ |title=Chronicle of Japan, Volumes 1 and 2 |publisher=Library of Congress |language=en}}</ref><ref name="NihonNara">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.narahaku.go.jp/english/collection/v-1190-0.html |title=Nihon Shoki (An Ancient History of Japan) |publisher=Nara National Museum |language=en}}</ref> * Japānas dienvidos, [[Kjusju]] salas [[Osumi (Japānas province)|Osumi provincē]], sākas [[hajato]] kopienu sacelšanās pret imperatores Genšo valdību. Sacelšanās dalībnieki nogalina provinces pārvaldnieku Jako no Fuhitomaro (''Yako no Fuhitomaro''), kurš pārstāv Japānas centrālo administrāciju. Sacelšanās izceļas laikā, kad [[Jamato valsts]] pārvalde cenšas nostiprināt kontroli pār Kjūsjū dienvidu daļu un pakļaut vietējās iedzīvotāju kopienas valsts nodokļu, zemes uzskaites un administratīvajai sistēmai. Pēc ziņu saņemšanas par pārvaldnieka nogalināšanu imperatores galms organizē militāru ekspedīciju, kuras vadība tiek uzticēta karavadonim [[Otomo no Tabito]]. Viņa rīcībā tiek nodots vairāk nekā {{sk|10000}} karavīru liels spēks, kas uzbrūk hajato nocietinātajām apmetnēm. Sacelšanās dalībnieki izrāda ievērojamu pretestību, īpaši kalnainajos un grūti pieejamajos apvidos. Karadarbība turpinās līdz 721. gadam, kad imperatora karaspēkam izdodas apspiest sacelšanos. Šis konflikts kļūst par nozīmīgu posmu Japānas centrālās valdības varas nostiprināšanā Kjūsjū dienvidos.<ref name="Hayato">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.japanesewiki.com/history/Uprising%20of%20the%20Hayato%20People%20%28an%20ancient%20tribe%20in%20Kyushu%29.html |title=Uprising of the Hayato People |website=Japanese Wiki Corpus |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1163/15700658-bja10023 |title=The Many Meanings of Iconoclasm: Warrior and Christian Temple-Shrine Destruction in Late Sixteenth Century Japan |publisher=Brill |language=en}}</ref> * Japānas galvaspilsētā [[Nara|Narā]] pēc ilgstošas slimības mirst ietekmīgais valstsvīrs [[Fudživara no Fuhito]] ({{val|ja|藤原不比等}}), kurš bijis viens no nozīmīgākajiem [[Fudživaru dzimta]]s pārstāvjiem un imperatora galma politiskās dzīves veidotājiem. Viņš piedalījies Japānas valsts pārvaldes reformās, kuru laikā nostiprināta pēc Ķīnas parauga izveidotā [[ricurjo]] tiesību un administratīvā sistēma. Fudživara no Fuhito devis ieguldījumu 701. gada Taiho likumu krājuma sastādīšanā un vēlāk arī Joro likumu krājuma izstrādē. Viņa ģimenes locekļi ieņēmuši vairākus augstus amatus imperatora galmā, tādējādi veicinot Fudživaru dzimtas politiskās ietekmes pieaugumu. Pēc viņa nāves 720. gadā galmā nostiprinās princis [[Nagaja]], bet Fudživaru dzimtas pārstāvji saglabā ievērojamu ietekmi, kas turpmākajos gadsimtos kļūst par vienu no raksturīgākajām Japānas politiskās sistēmas iezīmēm.<ref name="FuhitoDictionary">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.persee.fr/doc/dhjap_0000-0000_1980_dic_5_1_882_t2_0046_0000_2 |title=Fujiwara no Fuhito (658–720) |work=Dictionnaire historique du Japon |year=1980 |volume=5 |page=46 |language=fr}}</ref><ref name="FuhitoDainihonshi">{{Tīmekļa atsauce |url=https://dainihonshi.org/en/retsuden/v/114/ |title=Biographies XLI: Fujiwara-no-Fuhito and His Descendants, and Tachibana-no-Moroe |work=Dainihonshi in English |language=en}}</ref> == Dzimušie == * [[Pāvils Diakons]] (''Paulus Diaconus''; miris ap [[799. gads|799. gadu]]) — [[langobardi|langobardu]] izcelsmes vēsturnieks, rakstnieks un [[benediktieši|benediktiešu]] mūks, dzimis aptuveni 720.–725. gadā [[Friuli]] reģionā mūsdienu [[Itālija]]s ziemeļaustrumos. Viņš vēlāk ieguva izglītību [[Langobardu karaliste]]s galmā un darbojās kā garīdznieks, skolotājs un vēsturnieks. Viņa nozīmīgākais darbs ir “[[Langobardu vēsture]]” (''Historia Langobardorum''), kurā sešās grāmatās aprakstīta langobardu izcelsme, migrācija, ieceļošana Itālijā un valsts politiskā vēsture līdz 744. gadam. Šis darbs ir viens no svarīgākajiem rakstītajiem avotiem agrīno viduslaiku Itālijas un langobardu vēstures pētniecībā. Pāvils Diakons vēlāk uzturējās [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] galmā un darbojās [[Montekasino abatija|Montekasino abatijā]], kur, iespējams, arī nomira.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newadvent.org/cathen/11591b.htm |title=Paul the Deacon |author=Schlager, Patricius |work=Catholic Encyclopedia |year=1911 |publisher=Robert Appleton Company |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ccel.org/s/schaff/history/4_ch14.htm |title=History of the Christian Church: Paul the Deacon |author=Schaff, Philip |publisher=Christian Classics Ethereal Library |language=en}}</ref> * [[Stefans III (pāvests)|Stefans III]] (''Stephanus III''; miris [[772. gads|772. gadā]]) — [[Romas pāvests]] no 768. līdz 772. gadam, dzimis aptuveni 720. gadā [[Sicīlija|Sicīlijā]], kas tolaik atradās [[Austrumromas impērija]]s pārvaldībā. Viņš jau jaunībā pievērsās reliģiskajai dzīvei un vēlāk kļuva par [[benediktieši|benediktiešu]] mūku. Pēc pāvesta [[Pāvils I (pāvests)|Pāvila I]] nāves 767. gadā Romā izcēlās strīdi par pāvesta amata pārmantošanu, kuru laikā dažādi politiskie grupējumi atbalstīja savus kandidātus. Stefans tika ievēlēts par pāvestu 768. gada augustā pēc tam, kad bija atcelti vairāki konkurējošie pretendenti. Viņa pontifikāta laikā turpinājās pāvestības politisko attiecību nostiprināšana ar [[Franku valsts|Franku valsti]] un konflikti ar [[Langobardu karaliste]]s valdniekiem. Precīzs viņa dzimšanas gads nav zināms.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vatican.va/content/vatican/en/holy-father/stefano-iii--iv.html |title=Stephen III |publisher=The Holy See |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newadvent.org/cathen/14289a.htm |title=Pope Stephen (III) IV |work=Catholic Encyclopedia |publisher=Robert Appleton Company |language=en}}</ref> * [[Bertrada no Laonas]] (mirusi [[783. gads|783. gadā]]) — [[Franku valsts|franku]] aristokrāte, vēlākā Franku valsts karaliene un [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] māte. Viņas dzimšanas gads nav droši zināms, taču daļa vēsturnieku to datē ar aptuveni 720. gadu. Bertrada bija Laonas grāfa Hariberta meita un nāca no ietekmīgas [[Austrāzija]]s aristokrātu dzimtas. Vēlāk viņa apprecējās ar [[Pipins Īsais|Pipinu Īso]], kurš 751. gadā kļuva par Franku valsts karali. Bertrada aktīvi piedalījās dinastijas politiskajā dzīvē, īpaši pēc vīra nāves 768. gadā, kad viņa centās uzturēt labas attiecības starp saviem dēliem Kārli un [[Karlomans I|Karlomanu]]. Viņas diplomātiskajai darbībai bija nozīme arī Franku valsts attiecībās ar Langobardu karalisti. Atsevišķos vēstures avotos Bertradas dzimšana datēta ar laikposmu no aptuveni 710. līdz 727. gadam.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/women/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/bertha-719-783 |title=Bertha (719–783) |work=Encyclopedia of World Biography |publisher=Encyclopedia.com |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.8thcentury.com/bertrada-of-laon-not-mother-of-the-year/ |title=Bertrada of Laon |website=The Eighth Century and All That |language=en}}</ref> == Mirušie == * Februārī — [[Umars II]] ({{ara|عمر بن عبد العزيز}}; dzimis ap [[682. gads|682. gadu]]) — [[Umajādu kalifāts|Umajādu kalifāta]] valdnieks no 717. līdz 720. gadam. Viņš īstenoja administratīvās un nodokļu reformas, centās ierobežot valsts amatpersonu patvaļu un uzlabot dažādu sabiedrības grupu tiesisko stāvokli. Vēlākajā islāma tradīcijā bieži tiek pieminēts kā taisnīga valdnieka paraugs. Viņa nāve tradicionāli tiek datēta ar 720. gada februāra sākumu, tomēr precīzs datums avotos atšķiras.<ref name="UmarPBE" /><ref name="Tabari24" /> * Augustā vai septembra sākumā — [[Jazīds ibn al Muhallabs]] ({{ara|يزيد بن المهلب}}; dzimis ap [[672. gads|672. gadu]]) — arābu karavadonis un valstsvīrs, bijušais [[Horāsāna]]s un [[Irāka]]s pārvaldnieks Umajādu kalifātā. Pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma 720. gadā organizēja sacelšanos pret kalifu Jazīdu II, iegūstot ievērojamu atbalstu Irākas militārajā aristokrātijā. Gāja bojā [[Al Akras kauja|Al Akras kaujā]] pret kalifa karaspēku. Viņa nāve iezīmēja viena no ievērojamākajiem Umajādu dinastijas valdīšanas sākuma posma iekšējiem konfliktiem noslēgumu.<ref name="Tabari24" /> * [[Fudživara no Fuhito]] (藤原不比等; dzimis [[659. gads|659. gadā]]) — [[Japāna|japāņu]] valstsvīrs, viens no ietekmīgākajiem [[Fudživaru dzimta]]s pārstāvjiem un [[Naras periods|Naras perioda]] valsts pārvaldes veidotājiem. Viņš piedalījās Japānas tiesību sistēmas reformēšanā un [[ricurjo]] valsts pārvaldes modeļa nostiprināšanā. Viņa politiskā darbība radīja pamatus Fudživaru dzimtas ilgstošajai ietekmei Japānas imperatora galmā. Pēc nāves viņam tika piešķirti augsti goda tituli un valsts amatpersonas statuss.<ref name="FuhitoDictionary" /><ref name="FuhitoDainihonshi" /> * [[Sje Ne]] (薛訥; dzimis [[649. gads|649. gadā]]) — [[Tanu dinastija]]s [[Ķīna|ķīniešu]] karavadonis un valstsvīrs. Viņš bija ievērojamā karavadoņa [[Sje Žengui]] dēls un ilgstoši darbojās impērijas ziemeļu un ziemeļrietumu pierobežas karaspēka vadībā. Sje Ne piedalījās militārajās operācijās pret [[tjurki]]em, [[kitaņi]]em un [[Tibetas impērija]]s spēkiem. Pēc veiksmīgiem karagājieniem viņš saņēma augstus militāros amatus un Pingjanas hercoga titulu. Dzīves nogalē viņš atkāpās no aktīvā militārā dienesta un nomira 720. gadā. Pēc nāves viņam tika piešķirts goda tituls un pēcnāves vārds Džaodins.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=gb&res=707101 |title=薛訥 |website=Chinese Text Project |language=zh}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://cnkgraph.com/People/19665 |title=薛讷 |work=中国历代人名大辞典 |language=zh}}</ref> * [[Je Fašaņs]] (葉法善; dzimis ap [[616. gads|616.]] vai [[631. gads|631. gadu]]) — [[Ķīna|ķīniešu]] [[daoisms|daoisma]] reliģiskais skolotājs un garīdznieks [[Tanu dinastija]]s laikā. Viņš kļuva pazīstams ar reliģiskajiem rituāliem, pareģošanas un dziedināšanas tradīcijām, kā arī saikni ar imperatora galmu. Je Fašaņs darbojās vairāku Tanu dinastijas valdnieku laikā un ieguva īpašu ietekmi imperatora [[Sjuaņdzuns|Sjuaņdzuna]] galmā. Viņa dzīves aprakstos saglabājušies daudzi leģendāri stāstījumi par pārdabiskām spējām, kas atspoguļo vēlākās daoisma reliģiskās tradīcijas. Mūsdienu pētnieki atšķir šos leģendāros nostāstus no vēsturiski dokumentētās Je Fašaņa darbības. Viņa nāve datēta ar 720. gadu, bet dzimšanas datējums dažādos avotos atšķiras.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mdpi.com/2077-1444/13/5/398 |title=Daoism and Sacrifices to the Five Sacred Peaks in Tang China (618–907) |journal=Religions |year=2022 |volume=13 |issue=5 |pages=398 |language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://authority.dila.edu.tw/person/search.php?aid=A015701 |title=葉法善 |publisher=Dharma Drum Institute of Liberal Arts, Buddhist Authority Database |language=zh}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:720. gads| ]] 5odzgd2082j995675nrx16n3flocplg 0 643074 4548308 2026-11-11T17:51:46Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[720. gads]] 4548308 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[720. gads]] 0vfa0k50cpwobqr17yi4o2joib135td 14 643075 4548309 2026-11-11T17:52:28Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{Commonscat|720}} [[Kategorija:720. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0720]] 4548309 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|720}} [[Kategorija:720. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0720]] qbojcbbg3fmsw2jd3bj6dzuuvwc9pql 3 643076 4548310 2026-11-11T17:57:04Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4548310 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=WikiO1603}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. novembris, plkst. 19.57 (EET) rpiny9kte0zm9jc1ivqsuxfgzlibowt 0 643077 4548312 2026-11-11T18:01:18Z EdgarsBot 50781 bots: pāradresācija uz [[Buddy (filma)]] 4548312 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Buddy (filma)]] n1mk0atpcocq6ed0016s1b3xirxu9q1 0 643078 4548313 2026-11-11T18:01:19Z EdgarsBot 50781 bots: pāradresācija uz [[Visskaistākā]] 4548313 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Visskaistākā]] 3qcxsvqdao1v8a569jrhnel13haubjv 0 643079 4548332 2026-11-11T19:18:10Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par gadu 4548332 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|217}} {{Gads citos kalendāros|217}} '''217. gads''' ({{Rom sk gadam|217}}) bija [[gads|parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. Tas ietilpa [[3. gadsimts|3. gadsimtā]]. == Notikumi == === Romas impērija === * Par [[Romas impērija]]s [[konsuls (Roma)|konsuliem]] kļūst [[Gajs Brutijs Prezents]] un [[Tits Mesijs Ekstrikāts]], kuram tas ir otrais konsula amata termiņš. Viņu vārdi saglabājušies romiešu oficiālajos dokumentos un [[latīņu valoda|latīņu]] uzrakstos, tostarp [[Britānija (Romas province)|Britānijas provincē]] atrastajos militārajos pieminekļos. Tā kā [[Senā Roma|Romas]] gadu skaitīšanā konsulu vārdi tradicionāli izmantoti atsevišķu gadu identificēšanai, 217. gads antīkajos avotos pazīstams arī kā Prezenta un Ekstrikāta konsulāta gads.<ref name="Consuls217">{{Tīmekļa atsauce |url=https://csad.romaninscriptionsofbritain.org/epindex/evidences-of-date-consuls |title=Consuls |website=Roman Inscriptions of Britain |publisher=University of Oxford |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://godot.date/browse/Roman%20Consulships/39 |title=Roman Consulships |website=GODOT — Graph of Dated Objects and Texts |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * [[Romas imperators]] [[Karakalla]] turpina iepriekšējā gadā sākto karagājienu pret [[Partas valsts|Partas valsti]]. Pēc 216. gada militārajām operācijām [[Adiabēne|Adiabēnē]] imperators pārziemo [[Šanliurfa|Edesā]], gatavojoties jaunam iebrukumam [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]]. Partas valdnieks [[Artabans IV]] tikmēr mobilizē savus spēkus, lai atriebtos par romiešu iepriekšējā gadā īstenotajiem uzbrukumiem. Karakallas karagājiens ir daļa no ilgstošajiem [[Romas un Partas kari|Romas un Partas kariem]], kuros abas lielvalstis cenšas nodrošināt kontroli pār stratēģiski nozīmīgajām teritorijām pie [[Tigra]]s un [[Eifrata]]s. Lai gan imperators savas iepriekšējās militārās operācijas pasludinājis par uzvaru, romiešu karaspēkam nav izdevies panākt izšķirošu pārsvaru pār partiešiem.<ref name="CaracallaIranica">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/caracalla-the-roman-emperor-marcus-aurelius-antoninus/ |title=Caracalla |author=Kettenhofen, Erich |work=Encyclopaedia Iranica |year=1990 |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * [[8. aprīlis|8. aprīlī]] ceļā no Edesas uz [[Harrāna|Karru]] (''Carrhae''), mūsdienu [[Turcija]]s dienvidaustrumos, tiek nogalināts Romas imperators Karakalla. Saskaņā ar romiešu vēsturnieka [[Dions Kasijs|Diona Kasija] aprakstu imperators nelielas apsardzes pavadībā dodas apmeklēt vietējo svētnīcu. Ceļojuma laikā viņam ar dunci uzbrūk karavīrs [[Jūlijs Marciāls]], kurš pēc uzbrukuma pats tiek nogalināts. Slepkavības organizēšanā iesaistīts [[pretoriāņu gvarde]]s prefekts [[Makrīns]], kurš baidās, ka imperators varētu pavēlēt viņu sodīt ar nāvi. Karakallas nāve izbeidz viņa gandrīz sešus gadus ilgo patstāvīgo valdīšanu un izraisa jaunu politiskās nestabilitātes posmu Romas impērijā. Karakalla iepriekš valdījis kopā ar savu tēvu [[Septimijs Severs|Septimiju Severu]] un brāli [[Geta (imperators)|Getu]], bet pēc Getas nogalināšanas 211. gadā kļuvis par vienīgo imperatoru.<ref name="CaracallaIranica" /><ref name="MacrinusDIR">{{Tīmekļa atsauce |url=https://roman-emperors.sites.luc.edu/macrinus.htm |title=Macrinus (217–218 A.D.) |author=Meckler, Michael L. |work=De Imperatoribus Romanis: An Online Encyclopedia of Roman Emperors |publisher=Loyola University Chicago |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref name="DioScott">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1093/oso/9780190879594.003.0002 |title=Book 79(78): Macrinus |author=Scott, Andrew G. |work=Emperors and Usurpers: An Historical Commentary on Cassius Dio's Roman History |year=2018 |pages=24–101 |publisher=Oxford University Press |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * [[11. aprīlis|11. aprīlī]] Romas karaspēks austrumu provincēs pasludina pretoriāņu prefektu [[Makrīns|Makrīnu]] par jauno imperatoru. Viņš ir dzimis ap 165. gadu [[Cēzareja|Cēzarejā]] [[Mauretānija]]s Cēzarejas provincē, mūsdienu [[Alžīrija]]s teritorijā, un nāk no [[jātnieku kārta|Romas jātnieku kārtas]]. Makrīns kļūst par pirmo Romas imperatoru, kurš pirms nākšanas pie varas nav bijis [[Romas senāts|Senāta]] loceklis un nepieder senatoru dzimtai. Viņa iecelšana pārtrauc [[Severu dinastija]]s tiešo valdīšanu. Jaunais imperators turpina uzturēties impērijas austrumos un savas valdīšanas laikā tā arī neapmeklē Romu. Makrīna galvenie uzdevumi ir izbeigt karu ar Partas valsti, nodrošināt armijas lojalitāti un nostiprināt jaunās valdības autoritāti. Viņš valda līdz 218. gada jūnijam.<ref name="MacrinusDIR" /><ref name="DioScott" /> * Aprīlī vai maijā [[Antiohija|Antiohijā]] mirst [[Jūlija Domna]], mirušā imperatora Septimija Severa atraitne un [[Karakalla]]s māte. Viņa dzimusi [[Emesa|Emesā]], mūsdienu [[Himsa|Himsā]] [[Sīrija|Sīrijā]], un vairākus gadu desmitus bijusi viena no ietekmīgākajām Romas impērijas galma personībām. Karakallas valdīšanas laikā Jūlija Domna piedalījusies valsts administratīvajā darbā un pārraudzījusi daļu imperatoram adresētās korespondences. Pēc dēla nogalināšanas viņas politiskais stāvoklis kļūst nedrošs. Dions Kasijs vēsta, ka Jūlija Domna pārtraukusi ēst un tādējādi izraisījusi savu nāvi, tomēr precīzi nāves apstākļi nav droši zināmi. Viņas nāve uz laiku izbeidz Severu dinastijas sieviešu tiešo ietekmi uz impērijas pārvaldi, lai gan jau 218. gadā dinastijas atjaunošanā nozīmīgu lomu iegūst viņas māsa [[Jūlija Mēsa]].<ref name="DioScott" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://facultystaff.richmond.edu/~wstevens/history331texts/s_women.html |title=Cassius Dio on Julia Domna |publisher=University of Richmond |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Maijā Makrīns piešķir savam nepilngadīgajam dēlam [[Diadumeniāns|Diadumeniānam]] [[Cēzars (tituls)|cēzara]] titulu un pasludina viņu par troņmantnieku. Diadumeniānam ir aptuveni deviņi gadi, un viņš kopā ar tēvu atrodas Romas impērijas austrumu provincēs. Viņa iecelšana ir mēģinājums nostiprināt Makrīna valdīšanas leģitimitāti un nodrošināt jaunas imperatoru dinastijas izveidi. Par Diadumeniāna politisko statusu liecina saglabājušās [[Romas impērijas monētas]] un rotaslietas, kurās viņš attēlots ar cēzara titulu. Pēc Makrīna valdīšanas apdraudējuma 218. gadā Diadumeniāns īslaicīgi iegūst arī [[Augusts (tituls)|augusta]] titulu, taču pēc tēva sakāves tiek nogalināts.<ref name="DiadumenianEmory">{{Tīmekļa atsauce |url=https://collections.carlos.emory.edu/objects/25232/finger-ring-with-portrait-of-diadumenian-marcus-opellius-an |title=Finger Ring with Portrait of Diadumenian as Caesar |publisher=Michael C. Carlos Museum, Emory University |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref name="MacrinusDIR" /> * [[23. augusts|23. augustā]] [[Roma|Romā]] [[Kolizejs|Kolizejā]] izceļas plašs ugunsgrēks, ko izraisa [[zibens spēriens]]. Saskaņā ar Diona Kasija aprakstu zibens trāpa [[amfiteātris|amfiteātrim]] [[Vulkānālijas|Vulkānāliju]] svētku dienā, un liesmas pārņem lielu daļu būves augšējā stāva koka konstrukciju. Ugunsgrēks ir tik spēcīgs, ka to neizdodas nodzēst ar cilvēku spēkiem, un tā izplatīšanos aptur tikai spēcīgs lietus. Ugunsgrēkā tiek nopietni bojātas skatītāju tribīnes un vairākas citas amfiteātra daļas, tādēļ [[gladiators|gladiatoru]] cīņas uz vairākiem gadiem tiek pārceltas uz citām Romas izklaides būvēm. Kolizeja atjaunošanas darbi sākas nākamo imperatoru valdīšanas laikā, un lielākie remontdarbi turpinās vēl vairākas desmitgades. Ugunsgrēks ir viens no nozīmīgākajiem Kolizeja vēsturē dokumentētajiem postījumiem.<ref name="ColosseumLancaster">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1017/S1047759400017232 |title=Reconstructing the Restorations of the Colosseum after the Fire of 217 |author=Lancaster, Lynne C. |journal=Journal of Roman Archaeology |year=1998 |volume=11 |pages=146–174 |publisher=Cambridge University Press |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://penelope.uchicago.edu/Thayer/E/Gazetteer/Places/Europe/Italy/Lazio/Roma/Rome/_Texts/PLATOP%2A/Amphitheatrum_Flavium.html |title=Amphitheatrum Flavium |author=Platner, Samuel Ball; Ashby, Thomas |work=A Topographical Dictionary of Ancient Rome |year=1929 |publisher=Oxford University Press |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Romas kristiešu kopienā turpinās teoloģiskas domstarpības par [[Trīsvienība|Svētās Trīsvienības]] izpratni un baznīcas disciplīnas jautājumiem. Ap 217. gadu mirst [[Romas bīskaps]] [[Zefirīns]], kurš vadījis Romas kristiešu kopienu kopš aptuveni 198. gada. Viņa pēctecis ir [[Kaliksts I]], kurš iepriekš pārraudzījis kristiešu apbedījumu vietu pie [[Apija ceļš|Apija ceļa]]. Kaliksta valdīšanas sākumā saasinās domstarpības ar romiešu teologu [[Hipolits no Romas|Hipolitu]], kurš kritizē jaunā bīskapa nostāju teoloģiskajos un baznīcas disciplīnas jautājumos. Daļā baznīcas vēstures avotu Kaliksta pontifikāta sākums datēts ar 217. gadu, taču [[Svētais Krēsls|Svētā Krēsla]] oficiālajā pāvestu sarakstā norādīts 218. gads. Tādēļ precīzs pāvestu maiņas datējums nav pilnīgi drošs.<ref name="PopesVatican">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vatican.va/content/vatican/en/holy-father.html |title=Pontiffs |publisher=The Holy See |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref name="ZephyrinusCatholic">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.newadvent.org/cathen/15756c.htm |title=Pope St. Zephyrinus |work=Catholic Encyclopedia |publisher=Robert Appleton Company |year=1912 |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> === Partas valsts === * [[Parta]]s valdnieks [[Artabans IV]] sāk plašu karagājienu pret [[Romas impērija|Romas impēriju]], reaģējot uz iepriekšējā gadā notikušo [[Karakalla]]s iebrukumu Partas kontrolētajās teritorijās. Partas karaspēks, kura nozīmīgākās vienības veido smagi bruņota [[kavalērija]] un jātnieki lokšāvēji, iebrūk romiešu pārvaldītajā Mezopotāmijā. Pēc Karakallas nāves imperators [[Makrīns]] sāk sarunas par iespējamu miera līgumu, piedāvājot atdot karagājiena laikā sagūstītos gūstekņus un iegūto laupījumu. Artabans sākotnēji pieprasa arī atlīdzību par izpostītajām pilsētām un romiešu atteikšanos no vairākām teritorijām Mezopotāmijā. Tā kā abas puses nespēj panākt vienošanos, karadarbība turpinās.<ref name="ParthiaDebenoise">{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.wikisource.org/wiki/Page:Political_History_of_Parthia.pdf/312 |title=A Political History of Parthia |author=Debevoise, Neilson C. |year=1938 |pages=266–267 |publisher=University of Chicago Press |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref name="CaracallaIranica" /> * Vasarā pie [[Nisibisa]]s, mūsdienu [[Nusaibina]]s Turcijas dienvidaustrumos, notiek [[Nisibisas kauja]] starp Makrīna vadīto romiešu karaspēku un Artabana IV vadītajiem partiešiem. Saskaņā ar antīko vēsturnieku aprakstiem kauja ilgst vairākas dienas un abām pusēm rada lielus zaudējumus. Partas jātnieki izmanto loka šaušanu un smagi bruņotu kavalēriju, savukārt romieši cenšas aizsargāt savas pozīcijas ar blīvu kājnieku ierindu un īpašiem šķēršļiem, kas ierobežo pretinieka jātnieku kustību. Romiešu vēsturnieks [[Hērodiāns]] apraksta trīs dienu ilgu kauju, pēc kuras Makrīns meklē iespēju izbeigt karu ar sarunām. Antīkie avoti atšķirīgi vērtē kaujas iznākumu — daļa to apraksta kā romiešu sakāvi, savukārt citi liecina par militāri neizšķirtu iznākumu, kas tomēr nostiprinājis partiešu pozīcijas sarunās.<ref name="ParthiaDebenoise" /><ref name="DioScott" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://theses.gla.ac.uk/779/1/2002cowanphd.pdf |title=Legions and Legionary Vexillations in Caracalla's and Macrinus' Parthian War, AD 214–218 |author=Cowan, Ross |year=2002 |publisher=University of Glasgow |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Pēc kaujas pie Nisibisas Makrīns turpina miera sarunas ar Partas valdnieku Artabanu IV. Romas imperators piekrīt izmaksāt ievērojamu naudas kompensāciju, lai panāktu karadarbības izbeigšanu un saglabātu impērijas kontroli pār Mezopotāmijas teritorijām. Kasijs Dions min aptuveni {{sk|200000000}} [[sestercijs|sesterciju]] lielu maksājumu, tomēr precīzs līguma saturs un kopējā summa nav droši nosakāma. Lai gan Makrīns šo vienošanos cenšas pasniegt kā veiksmīgu Romas diplomātijas sasniegumu, miera nosacījumi apdraud viņa autoritāti armijā. Karavīru vidū pieaug neapmierinātība ar imperatora vadību, kas nākamajā gadā veicina sacelšanos pret viņa valdīšanu. Miera sarunu noslēgums dažādos avotos tiek datēts ar 217. gada beigām vai 218. gada sākumu.<ref name="ParthiaDebenoise" /><ref name="DioScott" /> === Austrumāzija === * [[Ķīna|Ķīnā]] turpinās [[Austrumu Haņu dinastija]]s pēdējā imperatora [[Sjaņs|Sjaņa]] valdīšana. Gads atbilst valdīšanas ēras ''Dzjaņaņa'' (''Jian'an'', 建安) divdesmit otrajam gadam. Lai gan imperators formāli saglabā valsts galvas statusu, faktisko varu lielā daļā Ķīnas ziemeļu teritoriju īsteno karavadonis [[Cao Cao]], kurš iepriekšējā gadā ieguvis [[Veja (Triju valstu periods)|Veja]]s karaļa titulu. Ķīna šajā laikā ir sadalīta vairākās savstarpēji konkurējošās politiskajās teritorijās, kuru ievērojamākie valdnieki ir Cao Cao, [[Suņs Cjuaņs]] un [[Liu Bejs]]. Šīs cīņas veido priekšnoteikumus [[Triju valstu periods|Triju valstu periodam]], kas sākas pēc Haņu dinastijas krišanas 220. gadā.<ref name="ChinaCambridge">{{Tīmekļa atsauce |url=https://api.pageplace.de/preview/DT0400.9781108660464_A45555048/preview-9781108660464_A45555048.pdf |title=The Cambridge History of China |author=de Crespigny, Rafe |publisher=Cambridge University Press |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Gada sākumā Cao Cao karaspēks sāk jaunu karagājienu pret Suņa Cjuaņa spēkiem pie [[Jandzi]] upes lejtecē esošā Rusju (''Ruxu'', 濡須) nocietinājuma. Karadarbība ir daļa no ilgstošajām cīņām starp Cao Cao un Suņu dzimtas kontrolētajām teritorijām Ķīnas dienvidaustrumos. Suņa Cjuaņa spēki aizsargā stratēģiski nozīmīgas upes pārejas un izmanto upju floti, lai ierobežotu pretinieka uzbrukumus. Saskaņā ar “[[Triju valstu pieraksti|Triju valstu pierakstiem]]” (''Sanguozhi'', 三國志) un hroniku “[[Dzidži tundzjaņ]]” Cao Cao karaspēks februārī uzbrūk Suņa Cjuaņa pozīcijām. Pēc vairākām sadursmēm Suņs Cjuaņs nosūta sūtņus ar priekšlikumu izbeigt karadarbību, un abas puses vienojas par attiecību noregulēšanu. Cao Cao pēc tam atvelk savus galvenos spēkus. Karagājiens neizraisa izšķirošas teritoriālas pārmaiņas, tomēr apliecina Suņa Cjuaņa spēju aizsargāt savus valdījumus pret ziemeļu karaspēku.<ref name="Ruxu3K">{{Tīmekļa atsauce |url=https://3kdex.com/en/events/ruxu-zhizhan-217/ |title=Battle of Ruxu (217) |website=3KDEX |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref name="RuxuSources">{{Tīmekļa atsauce |url=https://mapsofages.com/en/e/cao-cao-stationed-troops-217/ |title=Juchao, 217 AD: Records of the Three Kingdoms and Zizhi Tongjian |website=Maps of Ages |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Rudenī karavadonis Liu Bejs sāk militāru kampaņu, kuras mērķis ir atņemt Cao Cao spēkiem [[Handžuna]]s (''Hanzhong'', 漢中) reģionu mūsdienu [[Šaaņsji]] provinces dienvidu daļā. Šī teritorija ir stratēģiski nozīmīga, jo kontrolē kalnu pārejas starp [[Sičuaņa]]s ieplaku un Ķīnas ziemeļu daļu. Liu Beja padomnieks [[Fa Džens]] iesaka uzbrukt reģionam, kamēr Cao Cao galvenie spēki atrodas citur. Liu Bejs nosūta karavadoņus [[Džans Fejs|Džanu Feju]] un [[Ma Čao]] uz Vudu apgabalu, bet pats organizē uzbrukumu Handžunas galvenajām aizsardzības pozīcijām. Cao Cao karaspēku reģionā komandē [[Sjahou Juaņs]], [[Džans He]] un citi pieredzējuši karavadoņi. Karadarbība turpinās vairāk nekā gadu, līdz Liu Beja spēki 219. gadā iegūst kontroli pār Handžunu. Šī uzvara vēlāk kļūst par vienu no priekšnoteikumiem [[Šu Haņa]]s valsts izveidošanai.<ref name="Hanzhong">{{Tīmekļa atsauce |url=https://sinochronicle.com/en/events/hanzhong-campaign/ |title=How Did Liu Bei Force Cao Cao Out of Hanzhong? |website=Sinochronicle |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kongming.net/encyclopedia/Zhang-Fei |title=Zhang Fei |website=Kongming's Archives |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Oktobrī Cao Cao par savu oficiālo mantinieku un Veja valsts troņmantnieku ieceļ dēlu [[Cao Pi]]. Līdz tam par nākamo valdnieku ilgstoši uzskatīti divi Cao Cao dēli — Cao Pi un viņa jaunākais brālis [[Cao Dži]], kurš pazīstams ar savām izcilajām literārajām spējām. Galmā izveidojas konkurējoši atbalstītāju grupējumi, kuri cenšas ietekmēt Cao Cao lēmumu. Izvēle par labu Cao Pi nostiprina tradicionālo vecākā dēla mantošanas principu un mazina iespējamos konfliktus par varas pārmantošanu. Pēc Cao Cao nāves 220. gadā Cao Pi iegūst Veja valdnieka titulu un piespiež pēdējo Haņu dinastijas imperatoru atteikties no troņa, kļūstot par [[Cao Veja]]s dinastijas pirmo imperatoru.<ref name="ChinaCambridge" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://api.repository.cam.ac.uk/server/api/core/bitstreams/5f233441-f07d-497a-95d5-92e62d361493/content |title=The Succession Struggle between Cao Pi and Cao Zhi |publisher=University of Cambridge |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Ķīnas ziemeļu un centrālajās teritorijās izplatās plaša [[epidēmija]], kas izraisa ievērojamu mirstību un ietekmē gan pilsētu iedzīvotājus, gan karavīrus. Ķīniešu vēstures avotos šī epidēmija datēta ar Dzjaņaņa valdīšanas ēras divdesmit otro gadu. Tās izraisītājs nav zināms, tādēļ nav iespējams droši noteikt, vai tā bijusi [[mēris|mēra]], [[bakas|baku]] vai kādas citas infekcijas slimības izplatīšanās. Epidēmija skar arī Cao Cao galma literātu aprindas. Tās laikā mirst vairāki ievērojami ķīniešu rakstnieki, tostarp [[Vans Caņs]], [[Čeņs Liņs]], [[Sju Gaņs]], [[Jins Jans]] un [[Liu Džeņs]], kurus tradicionāli pieskaita [[Dzjaņaņa septiņi meistari|Dzjaņaņa septiņiem meistariem]]. Epidēmija atspoguļota tālaika literātu [[Cao Pi]] un Cao Dži darbos, kuros aprakstītas slimības radītās ciešanas un pārdomas par cilvēka dzīves pārejošumu. Mūsdienu pētnieki šo epidēmiju uzskata par vienu no nozīmīgākajiem vēlīnās Haņu dinastijas sabiedrības un literatūras vēstures notikumiem.<ref name="HanEpidemic">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www1.ihp.sinica.edu.tw/en/Publications/Bulletin/116/Article/531 |title=Epidemics and Religions in Late Han China |author=Lin, Fu-shih |journal=Bulletin of the Institute of History and Philology |year=1995 |volume=66 |issue=3 |pages=695–745 |publisher=Academia Sinica |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref name="JiananLiterature">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.2307/j.ctv15vwhvn.8 |title=Plague and Poetry: Rethinking Jian'an |work=The Halberd at Red Cliff: Jian'an and the Three Kingdoms |publisher=Harvard University Asia Center |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cssn.cn/wx/wx_zggdwx/202208/t20220802_5442924.shtml |title=论疾疫对生命意识文论的形塑——以建安二十二年大疫与曹丕文论为考察对象 |author=Gao, Yang |journal=Journal of Northwest Minzu University |year=2020 |issue=4 |publisher=Chinese Social Sciences Net |language=zh |accessdate=2026-11-11}}</ref> * 217. gadā mirst viens no ievērojamākajiem Suņa Cjuaņa karavadoņiem un diplomātiskajiem padomniekiem [[Lu Su]] (魯肅). Viņš ilgstoši atbalstījis politiskās un militārās sadarbības saglabāšanu ar Liu Beju, lai kopīgi pretotos Cao Cao ekspansijai. Lu Su piedalījies vairākās nozīmīgās militārajās operācijās un spēlējis būtisku lomu attiecību noregulēšanā starp Suņa Cjuaņa un Liu Beja kontrolētajām teritorijām. Pēc viņa nāves Suņa Cjuaņa dienestā ievērojamu ietekmi iegūst karavadonis [[Lī Mens]], kurš pārņem daļu iepriekšējā komandiera militāro pienākumu. Lu Su darbība vēlāk aprakstīta “Triju valstu pierakstos” un kļūst par vienu no nozīmīgākajām epizodēm Ķīnas Triju valstu perioda vēsturiskajā tradīcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=en&remap=gb&res=805297 |title=曹操 Cao Cao |website=Chinese Text Project |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sinochronicle.com/en/sources/catalog/ |title=Three Kingdoms Sources: Historical Texts and Modern Research |website=Sinochronicle |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> == Dzimušie == * [[Vana Juaņdzi]] (王元姬; mirusi [[268. gads|268. gadā]]) — [[Ķīna|ķīniešu]] aristokrāte, vēlākā [[Rietumu Dzjiņu dinastija]]s imperatora [[Sima Jaņs|Sima Jaņa]] māte un [[Ķīnas imperatore|imperatore atraitne]]. Dzimusi 217. gadā ietekmīgā ierēdņu ģimenē. Viņas tēvs [[Vans Su]] bijis ievērojams [[konfūcisms|konfūcisma]] pētnieks un amatpersona. Vana Juaņdzi vēlāk apprecējās ar karavadoni un valstsvīru [[Sima Džao]], kurš kļuva par vienu no ietekmīgākajām personām [[Cao Veja]]s valstī. Pēc viņu dēla Sima Jaņa nākšanas pie varas un Dzjiņu dinastijas izveidošanas 265. gadā Vana Juaņdzi ieguva imperatores atraitnes titulu. Ķīniešu vēstures hronikā “[[Dzjiņu grāmata]]” (''Jin Shu'', 晉書) viņa raksturota kā izglītota, pieticīga un politiski apdomīga valdnieka māte. Viņa mirusi 268. gadā 52 gadu vecumā pēc tradicionālās ķīniešu vecuma skaitīšanas sistēmas.<ref name="JinShu31">{{Tīmekļa atsauce |url=https://zh.wikisource.org/zh-hans/晉書/卷031 |title=晉書·卷三十一·列傳第一·后妃上 |work=Jin Shu |language=zh |accessdate=2026-11-11}}</ref> * [[Fu Sjuaņs]] (傅玄; miris [[278. gads|278. gadā]]) — [[Ķīna|ķīniešu]] dzejnieks, vēsturnieks, filozofs un valstsvīrs, kurš darbojās [[Cao Veja]]s un vēlāk [[Rietumu Dzjiņu dinastija]]s laikā. Dzimis 217. gadā Ķīnas ziemeļrietumu daļā. Viņš kļuva pazīstams ar literārajiem darbiem, kuros aplūkotas morāles, sabiedrības pārvaldes, cilvēka pienākumu un ģimenes attiecību tēmas. Fu Sjuaņs darbojās arī valsts pārvaldē un piedalījās vēsturisko tekstu apkopošanā. Viņa dzeja un filozofiskie sacerējumi atspoguļo pāreju no vēlīnās Haņu dinastijas kultūras tradīcijām uz Triju valstu un Dzjiņu dinastijas perioda literatūru. Viņš tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem 3. gadsimta ķīniešu literātiem.<ref name="FuXuan">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.2307/jj.7762596.20 |title=Fu Xuan ji |author=Kong, Xurong |work=Early Medieval Chinese Texts: A Bibliographical Guide |year=2014 |pages=72–75 |publisher=Institute of East Asian Studies, University of California, Berkeley |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=en&remap=gb&res=767151 |title=傅玄 Fu Xuan |website=Chinese Text Project |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * [[Dzja Čuns]] (賈充; miris [[282. gads|282. gadā]]) — [[Ķīna|ķīniešu]] valstsvīrs, karavadonis un augsta ranga amatpersona, kurš vēlāk piedalījās [[Rietumu Dzjiņu dinastija]]s izveidošanā. Dzimis 217. gadā ietekmīgā amatpersonu dzimtā. Viņa tēvs [[Dzja Kuejs]] bija pazīstams Cao Cao un [[Cao Pi]] pārvaldes ierēdnis. Dzja Čuns vēlāk kļuva par vienu no tuvākajiem [[Sima Džao]] politiskajiem līdzgaitniekiem un piedalījās [[Cao Veja]]s valsts varas pārņemšanas procesos. Pēc Dzjiņu dinastijas izveidošanas viņš ieņēma augstus amatus jaunajā valdībā un piedalījās valsts tiesību sistēmas izstrādē. Viņa darbībai bija nozīmīga loma Ķīnas politiskajās pārmaiņās 3. gadsimta otrajā pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.chistoryhub.com/people/jia-chong?lang=en |title=Jia Chong |work=Chronicles of Chinese History |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> == Mirušie == * [[8. aprīlis|8. aprīlī]] — [[Karakalla]] (dzimis [[188. gads|188. gada]] [[4. aprīlis|4. aprīlī]]) — [[Romas imperators]] no 198. līdz 217. gadam, patstāvīgi valdīja kopš 211. gada. Viņš bija imperatora [[Septimijs Severs|Septimija Severa]] un [[Jūlija Domna|Jūlijas Domnas]] dēls. Viņa valdīšanas laikā 212. gadā tika izdots [[Karakallas edikts]], kas piešķīra Romas pilsonību lielākajai daļai impērijas brīvo iedzīvotāju. Imperators tika nogalināts militārā ceļojuma laikā Mezopotāmijā pēc pretoriāņu prefekta Makrīna organizētas sazvērestības.<ref name="CaracallaIranica" /><ref name="MacrinusDIR" /> * Aprīlī vai maijā — [[Jūlija Domna]] (dzimusi ap [[160. gads|160. gadu]]) — [[Romas impērija|romiešu]] imperatore, imperatora Septimija Severa dzīvesbiedre un imperatoru Karakallas un [[Geta (imperators)|Getas]] māte. Dzimusi [[Emesa|Emesā]] ievērojamā vietējo priesteru dzimtā un ilgstoši bija viena no ietekmīgākajām Romas impērijas galma personībām. Pēc Karakallas nogalināšanas zaudēja savu politisko stāvokli un nomira Antiohijā. Antīkajos avotos viņas nāve tiek saistīta ar atteikšanos no ēdiena, taču precīzi apstākļi nav droši zināmi.<ref name="DioScott" /> * [[Vans Caņs]] (王粲; dzimis [[177. gads|177. gadā]]) — [[Ķīna|ķīniešu]] dzejnieks un valstsvīrs, viens no ievērojamākajiem [[Dzjaņaņa septiņi meistari|Dzjaņaņa septiņiem meistariem]]. Viņa literārie darbi atspoguļo vēlīnās [[Haņu dinastija]]s politisko nestabilitāti, karadarbību un iedzīvotāju ciešanas. Viņš darbojās Cao Cao galmā un piedalījās valsts pārvaldes jautājumu risināšanā. Miris 217. gada pavasarī, iespējams, tajā laikā izplatītās epidēmijas dēļ.<ref name="JiananLiterature" /><ref name="HanEpidemic" /> * [[Čeņs Liņs]] (陳琳; dzimšanas gads nav zināms) — [[Ķīna|ķīniešu]] dzejnieks un valstsvīrs, viens no Dzjaņaņa septiņiem meistariem. Viņš darbojās vairāku [[Austrumu Haņu dinastija]]s beigu posma politisko valdnieku dienestā un vēlāk kļuva par vienu no Cao Cao galma literātiem. Čeņs Liņs īpaši pazīstams ar politiskajiem uzsaukumiem un izteiksmīgu prozas stilu. Viņš miris 217. gada epidēmijas laikā.<ref name="JiananLiterature" /> * [[Sju Gaņs]] (徐幹; dzimis ap [[171. gads|171. gadu]]) — [[Ķīna|ķīniešu]] filozofs, rakstnieks un dzejnieks, viens no Dzjaņaņa septiņiem meistariem. Viņa nozīmīgākais darbs ir “Vidējie spriedumi” (''Zhong Lun'', 中論), kurā aplūkoti ētikas, sabiedrības pārvaldes un cilvēka morālo pienākumu jautājumi. Tradicionāli Sju Gaņa nāve tiek datēta ar 217. gada epidēmiju, lai gan atsevišķos mūsdienu biogrāfiskajos pētījumos minēts arī 218. gads.<ref name="JiananLiterature" /> * [[Jins Jans]] (應瑒; dzimšanas gads nav zināms) — [[Ķīna|ķīniešu]] dzejnieks un ierēdnis, kurš darbojās Cao Cao un viņa dēlu literārajā vidē. Viņš bija viens no Dzjaņaņa septiņiem meistariem, kuru dzeja un proza veicināja ķīniešu literatūras attīstību [[Austrumu Haņu dinastija]]s beigu posmā. Miris 217. gada epidēmijas laikā.<ref name="JiananLiterature" /><ref name="HanEpidemic" /> * [[Liu Džeņs]] (劉楨; dzimšanas gads nav zināms) — [[Ķīna|ķīniešu]] dzejnieks un literāts, viens no Dzjaņaņa septiņiem meistariem. Viņa sacerējumiem raksturīga izteiksmīga valoda, emocionāls spriegums un pārdomas par cilvēka dzīvi un morālajiem ideāliem. Viņš darbojās Cao Cao galma literātu aprindās un miris 217. gada epidēmijas laikā.<ref name="JiananLiterature" /> * [[Lu Su]] (魯肅; dzimis [[172. gads|172. gadā]]) — [[Ķīna|ķīniešu]] karavadonis, diplomāts un valstsvīrs, viens no nozīmīgākajiem [[Suņs Cjuaņs|Suņa Cjuaņa]] padomniekiem. Viņš atbalstīja politisku un militāru savienību ar [[Liu Bejs|Liu Beju]], lai kopīgi pretotos [[Cao Cao]] varas paplašināšanai. Viņa darbība bija nozīmīga [[Sarkano klinšu kauja|Sarkano klinšu kaujas]] laikā un turpmākajos politiskajos konfliktos pie [[Jandzi]] upes. Viņš nomira 217. gadā, un pēc viņa nāves par vienu no galvenajiem Suņa Cjuaņa karavadoņiem kļuva [[Lī Mens]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sinochronicle.com/en/sources/catalog/ |title=Three Kingdoms Sources: Historical Texts and Modern Research |website=Sinochronicle |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Ap [[20. decembris|20. decembri]] — [[Zefirīns]] (dzimšanas gads nav zināms) — [[Romas bīskaps]] un [[Romas pāvests|pāvests]] no aptuveni 198. līdz 217. vai 218. gadam. Viņa vadības laikā Romas kristiešu kopienā turpinājās teoloģiskas diskusijas par [[Trīsvienība|Svētās Trīsvienības]] izpratni. Zefirīna tuvākais līdzgaitnieks bija [[Kaliksts I]], kurš vēlāk kļuva par viņa pēcteci. Tradicionālajā baznīcas hronoloģijā Zefirīna nāve datēta ar 217. gada 20. decembri, taču Svētā Krēsla oficiālais pāvestu saraksts pieļauj arī 218. gadu.<ref name="ZephyrinusCatholic" /><ref name="PopesVatican" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:217. gads| ]] dadfngzsjwwbgc9xcothov44dpvw2uw 0 643080 4548334 2026-11-11T19:19:54Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[217. gads]] 4548334 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[217. gads]] tvyxavo6lyja24r8w9h1gjqafyyosdi 3 643081 4548336 2026-11-11T19:22:09Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4548336 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Rai23vis}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. novembris, plkst. 21.22 (EET) 52xypp53nv78avcrs7lfq46i7arzuwi 6 643082 4548345 2026-11-11T19:47:58Z Pirags 3757 izɡriezts no https://dom.lndb.lv/data/obj/1646898.html {{NA-70}} 4548345 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == izɡriezts no https://dom.lndb.lv/data/obj/1646898.html {{NA-70}} g5ywblybwbqz2ijmxbh24cvuq3o4okk 0 643083 4548358 2026-11-11T20:23:35Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par gadu 4548358 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|193}} {{Gads citos kalendāros|193}} '''193. gads''' ({{Rom sk gadam|193}}) bija [[gads|parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. Tas ietilpa [[2. gadsimts|2. gadsimtā]]. == Notikumi == === Romas impērija === * Par [[Romas impērija]]s [[konsuls (Roma)|konsuliem]] kļūst [[Kvints Pompejs Sosijs Falkons]] un [[Gajs Jūlijs Erūcijs Klārs Vibiāns]]. Viņu vārdi saglabājušies romiešu konsulu sarakstos, kuros konsulu amata ieņēmēji izmantoti atsevišķu gadu identificēšanai. Tādēļ 193. gads antīkajos dokumentos pazīstams arī kā Falkona un Vibiāna konsulāta gads.<ref name="Consuls193">{{Tīmekļa atsauce |url=https://friesian.com/romconsl.htm |title=Consuls of the Roman Empire |website=The Proceedings of the Friesian School |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.aliens.lv/k-civil/9084-konsuli-senas-romas |title=Konsuli (509. g. p.m.ē.–337. g. m.ē.), Senās Romas |website=Aliens.lv |language=lv |accessdate=2026-11-11}}</ref> * [[1. janvāris|1. janvārī]] par jauno [[Romas imperators|Romas imperatoru]] kļūst [[Pertinakss]], kurš iepriekšējā gada [[31. decembris|31. decembrī]] pēc imperatora [[Kommods|Kommoda]] nogalināšanas ar [[Romas senāts|Senāta]] atbalstu pārņem varu. Pertinakss ir pieredzējis karavadonis un valstsvīrs, kurš savas karjeras laikā pārvaldījis vairākas Romas provinces un ieņēmis [[Romas prefekts|Romas pilsētas prefekta]] amatu. Viņš cenšas atjaunot valsts finanšu stabilitāti, ierobežot iepriekšējā imperatora galma izšķērdību un uzlabot militāro disciplīnu. Jaunais valdnieks pārskata valsts izdevumus, cenšas atjaunot Senāta ietekmi un pārtrauc vairākus Komoda valdīšanas laikā pieņemtos lēmumus. Tomēr viņa īstenotie taupības pasākumi un prasība ievērot stingrāku disciplīnu izraisa neapmierinātību [[pretoriāņu gvarde|pretoriāņu gvardē]], kuras karavīri sagaida ievērojamus naudas maksājumus par atbalstu jaunajam imperatoram.<ref name="PertinaxBritannica">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britannica.com/biography/Publius-Helvius-Pertinax |title=Publius Helvius Pertinax |work=Encyclopaedia Britannica |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref name="Herodian">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.livius.org/sources/content/herodian-s-roman-history/ |title=Herodian's Roman History |author=Herodian |publisher=Livius.org |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * [[28. marts|28. martā]] [[Roma|Romā]] pretoriāņu gvardes karavīri saceļas pret imperatoru Pertinaksu un iebrūk imperatora pilī. Nemiernieki ir neapmierināti ar solīto naudas maksājumu apmēru un imperatora centieniem ierobežot viņu privilēģijas. Pertinakss mēģina personīgi pārliecināt karavīrus pārtraukt sacelšanos, taču tiek nogalināts. Viņa valdīšana ilgusi tikai 87 dienas. Imperatora nāve izraisa nopietnu politisku krīzi, jo pretoriāņu gvarde faktiski pārņem kontroli pār imperatora amata pārmantošanu. Šis notikums kļūst par sākumu tā dēvētajam [[Piecu imperatoru gads|Piecu imperatoru gadam]], kad par augstāko varu Romas impērijā sacenšas vairāki militārie un politiskie līderi.<ref name="PertinaxBritannica" /><ref name="Herodian" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/sii-diena-vesture/28.-marts.-roma-nogalina-imperatoru-pertinaksu-un-izsludina-vair.a11032 |title=28. marts. Romā nogalina imperatoru Pertinaksu un izsludina vairāksolīšanā viņa troni |author=Liniņš, Eduards |publisher=Latvijas Radio |year=2020 |language=lv |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Pēc Pertinaksa nogalināšanas pretoriāņu gvarde izsludina neparastu sacensību par imperatora troni, piedāvājot varu tam pretendentam, kurš apsolīs vislielāko naudas atlīdzību karavīriem. Galvenie pretendenti ir Romas pilsētas prefekts [[Tits Flāvijs Sulpiciāns]], nogalinātā imperatora sievastēvs, un bagātais senators [[Didijs Jūliāns]]. Abi pretendenti cenšas iegūt pretoriāņu atbalstu, pakāpeniski palielinot solītās naudas summas. Didijs Jūliāns uzvar, apsolot katram gvardes karavīram {{sk|25000}} [[sestercijs|sesterciju]]. Viņš tiek pasludināts par imperatoru, bet Senāts, pretoriāņu spiediena ietekmē, apstiprina viņa nākšanu pie varas. Šī epizode, ko vēlākie vēsturnieki raksturo kā Romas imperatora troņa izsoli, izraisa plašu neapmierinātību iedzīvotāju un provinču karaspēka vidū. Didijs Jūliāns valda no 28. marta līdz 1. jūnijam.<ref name="DidiusVLE">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vle.lt/straipsnis/didijus-julijonas/ |title=Didijus Julijonas |work=Visuotinė lietuvių enciklopedija |language=lt |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref name="Herodian" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/01.06.2026-si-diena-vesture-romas-imperators-didijs-julians-skiras-no-dzives-un-varas.a511021/ |title=Šī diena vēsturē. Romas imperators Didijs Juliāns šķiras no dzīves un varas |author=Liniņš, Eduards |publisher=Latvijas Sabiedriskais medijs |year=2026 |language=lv |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Aprīļa sākumā [[Sīrija (Romas province)|Sīrijas provinces]] pārvaldnieks [[Peskennijs Nigers]], kura rīcībā ir vairāki Romas [[Romas leģions|leģioni]], ar austrumu provinču karaspēka atbalstu tiek pasludināts par imperatoru. Viņa kandidatūru atbalsta ievērojama daļa Romas impērijas austrumu provinču iedzīvotāju un militārpersonu, kuri neatzīst Didija Jūliāna nākšanu pie varas. Par Peskennija Nigera galveno atbalsta centru kļūst [[Antiohija]], viena no lielākajām un nozīmīgākajām Romas impērijas austrumu pilsētām. Viņš cenšas nostiprināt kontroli pār [[Mazāzija|Mazāziju]] un nodrošināt stratēģiski nozīmīgās komunikācijas starp impērijas austrumu un rietumu provincēm. Nigera pasludināšana par imperatoru kļūst par vienu no galvenajiem cēloņiem turpmākajam pilsoņu karam, kurā viņš sacenšas ar [[Septimijs Severs|Septimiju Severu]] par kontroli pār visu impēriju.<ref name="SeverusOxford">{{Tīmekļa atsauce |url=https://academic.oup.com/edited-volume/61673/chapter-abstract/550496515 |title=Septimius Severus, Lucius, Roman emperor, 193–211 CE |work=Oxford Classical Dictionary |publisher=Oxford University Press |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref name="CivilWars193">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1002/9781119099000.wbabat0690 |title=The Civil Wars of 193–195 |author=Roth, Jonathan P. |work=The Encyclopedia of Ancient Battles |year=2017 |publisher=John Wiley & Sons |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * [[9. aprīlis|9. aprīlī]] [[Augšpanonija]]s provinces leģioni [[Karnunta|Karnuntā]], mūsdienu [[Austrija]]s teritorijā, pasludina par Romas imperatoru provinces pārvaldnieku Septimiju Severu. Viņš ir dzimis [[Leptismagna|Leptismagnā]] [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provincē]], mūsdienu [[Lībija]]s teritorijā, un iepriekš ieņēmis vairākus augstus militāros un administratīvos amatus. Severs paziņo, ka viņa mērķis ir atriebt imperatora Pertinaksa nogalināšanu un atjaunot kārtību valstī. Viņu atbalsta leģioni, kas izvietoti [[Donava]]s un [[Reina]]s pierobežā. Šis militārais atbalsts nodrošina Severam ievērojamas priekšrocības pār pārējiem pretendentiem uz imperatora troni. Pēc pasludināšanas par imperatoru Severs nekavējoties sāk gatavot karagājienu uz Romu, lai atņemtu varu Didijam Jūliānam.<ref name="SeverusOxford" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.carnuntum.at/en/history/history |title=History |publisher=Römerstadt Carnuntum |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Aprīlī un maijā Septimija Severa karaspēks dodas no Augšpanonijas uz [[Itālija]]s ziemeļiem, pakāpeniski nostiprinot kontroli pār stratēģiski nozīmīgiem ceļiem un pilsētām. Vairākas militārās vienības, kurām Didijs Jūliāns pavēlējis aizsargāt ceļu uz Romu, atsakās pretoties Severa karaspēkam. Tikmēr Romā pieaug neapmierinātība ar Didija Jūliāna valdīšanu, jo viņam neizdodas nodrošināt stabilu militāro atbalstu un izmaksāt visus solītos maksājumus. Senāta locekļi pakāpeniski pāriet Severa pusē. Severs izmanto arī diplomātiskus līdzekļus, piedāvājot [[Britānija (Romas province)|Britānijas provinces]] pārvaldniekam [[Klodijs Albīns|Klodijam Albīnam]] [[Cēzars (tituls)|cēzara]] titulu un potenciālā troņmantnieka statusu. Šī vienošanās ļauj Severam uz laiku novērst iespējamu militāru konfliktu rietumu provincēs un koncentrēt spēkus cīņai pret Peskenniju Nigeru austrumos.<ref name="SeverusOxford" /><ref name="Herodian" /> * [[1. jūnijs|1. jūnijā]] [[Romas senāts]] atsakās no atbalsta Didijam Jūliānam un atzīst Septimiju Severu par likumīgo imperatoru. Didijs Juliāns tiek pasludināts par valsts ienaidnieku un nogalināts imperatora pilī. Viņa valdīšana ilgusi tikai nedaudz vairāk par diviem mēnešiem. Antīkie vēsturnieki norāda, ka Jūliāns līdz pēdējam brīdim centies panākt izlīgumu ar Severu, piedāvājot dažādus varas dalīšanas risinājumus, taču šie mēģinājumi nav bijuši veiksmīgi. Viņa nāve izbeidz vienu no īsākajiem valdīšanas periodiem Romas impērijas vēsturē. Atsevišķos avotos nāvessoda izpildes datums norādīts kā 2. jūnijs, taču vairākos mūsdienu akadēmiskajos izdevumos izmantots 1. jūnijs.<ref name="SeverusOxford" /><ref name="DidiusVLE" /><ref name="Herodian" /> * [[9. jūnijs|9. jūnijā]] Septimijs Severs bez ievērojamas militāras pretošanās ienāk Romā un nostiprina savu varu. Viņš pavēl atbruņot un izformēt līdzšinējo [[pretoriāņu gvarde|pretoriāņu gvardi]], kuras karavīri bijuši iesaistīti Pertinaksa nogalināšanā un Didija Jūliāna nākšanā pie varas. Jaunās pretoriāņu gvardes sastāvā tiek iekļauti galvenokārt Severam uzticami karavīri no Donavas pierobežas leģioniem. Gvardes skaits tiek ievērojami palielināts, un jaunais imperators nostiprina arī citu Romas galvaspilsētā izvietoto militāro vienību sastāvu. Severs organizē Pertinaksa svinīgu piemiņas ceremoniju un panāk viņa dievišķošanu, vienlaikus uzsverot savu politisko pēctecību. Septimija Severa nākšana pie varas iezīmē [[Severu dinastija]]s valdīšanas sākumu. Jaunās dinastijas vara Romas impērijā ar pārtraukumu saglabājas līdz 235. gadam.<ref name="SeverusOxford" /><ref name="Herodian" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/19.02.2026-si-diena-vesture-kauja-par-pedeja-romas-imperatora-titulu.a588377/ |title=Šī diena vēsturē. Kauja par pēdējā Romas imperatora titulu |author=Liniņš, Eduards |publisher=Latvijas Sabiedriskais medijs |year=2026 |language=lv |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Pēc varas nostiprināšanas Romā Septimijs Severs sāk gatavošanos karagājienam pret savu galveno sāncensi Peskenniju Nigeru. Imperators apzinās, ka Nigera kontrolē atrodas vairākas nozīmīgas austrumu provinces, tostarp Sīrija un daļa Mazāzijas, kurās izvietoti ievērojami militārie spēki. Severs nosūta savus karavadoņus uz [[Balkānu pussala]]s austrumu daļu, lai nodrošinātu kontroli pār ceļiem, kas savieno Eiropu ar Mazāziju. Tikmēr Nigera spēki ieņem stratēģiski nozīmīgas pilsētas un gatavo aizsardzības pozīcijas pie [[Bosfors|Bosfora]] un [[Dardaneļi]]em. Šīs militārās operācijas kļūst par sākumu vairāku gadu ilgajam [[Romas pilsoņu karš|Romas pilsoņu karam]], kura laikā Severs pakāpeniski sakauj pārējos pretendentus uz imperatora troni.<ref name="CivilWars193" /><ref name="SeverusOxford" /> * Rudenī [[Trāķija|Trāķijā]] sākas [[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas]] aplenkums. Pilsēta atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā Bosfora šauruma Eiropas krastā un kontrolē vienu no svarīgākajiem satiksmes ceļiem starp Eiropu un Mazāziju. Tā ir atbalstījusi Peskenniju Nigeru un kļuvusi par vienu no viņa galvenajiem militārajiem atbalsta punktiem. Septimija Severa karaspēks cenšas ieņemt pilsētu, taču tās nocietinājumi un ģeogrāfiskais novietojums ievērojami apgrūtina aplenkumu. Pilsētas aizstāvji turpina pretošanos arī pēc Nigera galveno spēku sakāves 194. gadā. Bizantija padodas tikai 195. gada beigās vai 196. gadā, pēc aptuveni trīs gadus ilga aplenkuma. Pēc pilsētas ieņemšanas Severs pavēl sodīt daļu tās iedzīvotāju un nojaukt ievērojamu daļu nocietinājumu, lai gan vēlāk pilsēta tiek atjaunota.<ref name="CivilWars193" /><ref name="Herodian" /> * Gada otrajā pusē Mazāzijā notiek vairākas kaujas starp Septimija Severa un Peskennija Nigera karaspēkiem. Viena no pirmajām lielākajām sadursmēm notiek pie [[Kizika]]s (''Cyzicus'') [[Propontīda]]s dienvidu piekrastē, kur Severa spēki sakauj Nigera armijas vienības. Pēc tam karadarbība turpinās [[Bitīnija|Bitīnijā]], kur pie [[Iznika|Nīkajas]] notiek vēl viena liela kauja. Severa karaspēks atkal gūst uzvaru, piespiežot Nigera spēkus atkāpties uz Mazāzijas dienvidaustrumu daļu. Šīs kaujas tradicionāli tiek datētas ar 193. gada rudeni un ziemu, lai gan antīko avotu hronoloģijā pastāv atšķirības un atsevišķi pētnieki pieļauj, ka dažas sadursmes varētu būt notikušas jau 194. gada sākumā. Nigera galīgā sakāve notiek 194. gadā [[Isas kauja|Isas kaujā]], pēc kuras viņš tiek nogalināts.<ref name="SeverusOxford" /><ref name="CivilWars193" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/journals/journal-of-roman-studies/article/abs/on-the-date-of-the-defeat-of-c-pescennius-niger-at-issus/F27A1C40CAAEA668CC80FBF7D2DE2131 |title=On the Date of the Defeat of C. Pescennius Niger at Issus |author=Platnauer, Maurice |journal=Journal of Roman Studies |publisher=Cambridge University Press |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Septimija Severa valdīšanas sākumā Romas impērijas politiskā krīze ietekmē arī [[monēta|monētu]] kalšanu. Vairāki pretendenti uz imperatora troni izdod monētas ar saviem portretiem un valdnieku tituliem, lai nostiprinātu savu autoritāti karaspēka un iedzīvotāju vidū. Peskennija Nigera monētas tiek kaltas impērijas austrumu provincēs, īpaši [[Antiohija]]s apkārtnē, bet Severa atbalstītāji izmanto naudas kaltuves gan Romā, gan austrumu pilsētās. Šīs monētu emisijas ir nozīmīgs vēstures avots, jo ļauj pētniekiem noteikt atsevišķu pretendentu politisko statusu, viņu izmantotos titulus un teritorijas, kurās viņi īstenojuši savu varu. Severa valdīšanas laikā vēlāk tiek īstenotas arī naudas sistēmas pārmaiņas, tostarp 194. gadā samazināts [[denārijs|denārija]] sudraba saturs. Šīs pārmaiņas saistītas ar pieaugošajiem militārajiem izdevumiem un nepieciešamību finansēt pilsoņu karu.<ref name="CoinageSeverus">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.persee.fr/doc/topoi_1764-0733_2007_act_8_1_2645 |title=Rome and the East: A Study of the Chemical Composition of Roman Silver Coinage during the Reign of Septimius Severus AD 193–211 |author=Gitler, Haim; Ponting, Matthew |journal=Topoi. Orient-Occident |year=2007 |volume=8 |pages=375–397 |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> === Austrumāzija === * [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]] turpinās [[Austrumu Haņu dinastija]]s imperatora [[Sjaņs (Haņu dinastijas imperators)|Sjaņa]] valdīšana. Gads atbilst valdīšanas ēras ''Čupina'' (''Chuping'', {{val|zh|初平}}) ceturtajam gadam. Lai gan imperators formāli saglabā augstāko varu valstī, faktisko kontroli pār galmu un tā administratīvo aparātu īsteno karavadoņi [[Li Dzjue]] un [[Guo Si]], kuri pēc iepriekšējā gadā notikušās [[Duns Džuo|Duna Džuo]] nogalināšanas pārņēmuši varu [[Čanana|Čananā]]. Abiem karavadoņiem pakļautās militārās vienības kontrolē impērijas centrālās pārvaldes institūcijas, bet provincēs arvien lielāku patstāvību iegūst vietējie militārie valdnieki. Šī politiskā sadrumstalotība veicina ilgstošu pilsoņu karu, kura rezultātā 220. gadā beidzas Haņu dinastijas valdīšana un sākas [[Triju valstu periods]].<ref name="CrespignyPeace">{{Tīmekļa atsauce |url=https://openresearch-repository.anu.edu.au/items/8f7ee382-02fa-4f2c-99c0-d353cad0659e |title=To Establish Peace: Being the Chronicle of the Later Han Dynasty for the Years 189 to 220 AD as Recorded in Chapters 59 to 69 of the Zizhi tongjian of Sima Guang |author=de Crespigny, Rafe |year=2020 |publisher=Australian National University |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://openresearch-repository.anu.edu.au/handle/1885/41896 |title=The Three Kingdoms and Western Jin: A History of China in the Third Century AD — I |author=de Crespigny, Rafe |journal=East Asian History |year=1991 |volume=1 |pages=1–36 |publisher=Australian National University |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * [[19. februāris|19. februārī]] Ķīnas teritorijā novērojams [[Saules aptumsums]], kas reģistrēts Haņu dinastijas astronomiskajos pierakstos. Vēstures hronikā “[[Vēlāko Haņu grāmata|Vēlāko Haņu grāmata]]” (''Hou Hanshu'', 後漢書) norādīts, ka aptumsums noticis valdīšanas ēras Čupina ceturtā gada pirmā mēneša pirmajā dienā. Mūsdienu astronomiskie aprēķini apstiprina, ka 193. gada 19. februārī noticis daļējs Saules aptumsums, kas bijis novērojams arī [[Luojana]]s apkārtnē. 2012. gadā publicētajā astronomijas vēsturnieka Deivida Pankeniera pētījumā šis aptumsums iekļauts starp vēsturiski apstiprinātajiem Haņu dinastijas Saules aptumsumu novērojumiem. Pētnieks secinājis, ka lielākā daļa Haņu dinastijas laikmeta aptumsumu pierakstu atbilst mūsdienu astronomiskajiem aprēķiniem. Ķīnas politiskajā un reliģiskajā tradīcijā Saules aptumsumi tika uzskatīti arī par nozīmīgām debesu zīmēm, kas varēja norādīt uz valdnieka rīcības vai valsts pārvaldes problēmām.<ref name="Pankenier193">{{Tīmekļa atsauce |url=https://old.narit.or.th/files/JAHH/2012JAHHvol15/2012JAHH...15..200P.pdf |title=On the Reliability of Han Dynasty Solar Eclipse Records |author=Pankenier, David W. |journal=Journal of Astronomical History and Heritage |year=2012 |volume=15 |issue=3 |pages=200–212 |publisher=National Astronomical Research Institute of Thailand |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref name="CrespignyPeace" /> * Pavasarī karavadonis [[Cao Cao]] sāk militāru kampaņu pret [[Juaņs Šu|Juaņu Šu]], kurš iepriekšējā gadā centies paplašināt savu varu Ķīnas centrālajā daļā. Cao Cao karaspēks uzbrūk pretinieka pozīcijām pie [[Fencju]]s (''Fengqiu'') mūsdienu [[Henaņa]]s provinces teritorijā. Pēc vairākām sakāvēm Juaņs Šu ir spiests atkāpties uz dienvidiem, pārceļot savu galveno atbalsta centru uz [[Šoučuņa|Šoučuņu]] pie [[Huaihe]]s upes. Šī militārā kampaņa nostiprina Cao Cao pozīcijas Ķīnas centrālajā daļā un ierobežo Juaņa Šu iespējas paplašināt savu varu ziemeļu virzienā. Vēlāk Juaņs Šu cenšas izveidot patstāvīgu valdnieku dinastiju, 197. gadā pasludinot sevi par imperatoru, taču viņa valsts pastāv tikai īsu laiku.<ref name="CrespignyPeace" /><ref name="CaoCaoWiley">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1002/9781444338232.wbeow095 |title=Cao Cao (155–220) |author=de Crespigny, Rafe |work=The Encyclopedia of War |year=2011 |publisher=John Wiley & Sons |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Ķīnas ziemeļaustrumu daļā saasinās konflikts starp [[Joudžou]] provinces pārvaldnieku [[Liu Ju]] un karavadoni [[Gunsuņs Dzaņs|Gunsuņu Dzaņu]], kurš cenšas nostiprināt savu militāro varu reģionā. Liu Ju mēģina ierobežot Gunsuņa Dzaņa patstāvīgo rīcību un atjaunot centrālās valdības kontroli pār provincē izvietotajiem karaspēkiem. Viņa spēki uzbrūk Gunsuņa Dzaņa galvenajai apmetnei, taču cieš sakāvi. Liu Ju atkāpjas uz ziemeļiem, kur tiek sagūstīts kopā ar ģimenes locekļiem. Gunsuņs Dzaņs apsūdz viņu sazvērestībā pret imperatoru un panāk viņa nogalināšanu. Pēc Liu Ju nāves Gunsuņs Dzaņs nostiprina savu varu lielā daļā Ķīnas ziemeļaustrumu teritoriju, tomēr viņa rīcība izraisa neapmierinātību vietējo amatpersonu un iedzīvotāju vidū. Šis konflikts vēlāk kļūst par vienu no priekšnoteikumiem Gunsuņa Dzaņa militārajai sakāvei cīņā pret [[Juaņs Šao|Juaņu Šao]].<ref name="CrespignyPeace" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/hou-han-shu/liu-yu-gong-sun-zan-tao/ens |title=Biographies of Liu Yu, Gongsun Zan and Tao Qian |work=Hou Hanshu |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Aptuveni 193. gadā [[Sjuidžou]] provinces teritorijā tiek nogalināts bijušais augsta ranga Haņu dinastijas ierēdnis [[Cao Suns]], karavadoņa Cao Cao tēvs. Viņš ceļojis pa reģionu kopā ar ģimenes locekļiem un ievērojamu personīgo īpašumu, kad viņam uzbrūk bruņota karavīru grupa. Senie ķīniešu vēstures avoti atšķirīgi apraksta slepkavības apstākļus — dažos norādīts, ka uzbrukumu organizējis provinces pārvaldnieks [[Tao Cjaņs]], savukārt citos minēts, ka to izdarījuši viņam pakļauti karavīri, kuri rīkojušies mantkārības dēļ. Cao Cao uzskata Tao Cjaņu par atbildīgu par tēva nāvi un sāk karagājienus pret viņa pārvaldīto provinci. Šie notikumi turpinās arī 194. gadā un kļūst par vienu no asiņainākajiem konfliktiem Austrumu Haņu dinastijas beigu posmā.<ref name="CrespignyPeace" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=en&remap=gb&res=689249 |title=曹嵩 Cao Song |website=Chinese Text Project |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Gada otrajā pusē Cao Cao karaspēks iebrūk [[Sjuidžou]] provinces teritorijā, kuras pārvaldnieks ir Tao Cjaņs. Militārās operācijas laikā tiek ieņemtas vairākas pilsētas un apdzīvotās vietas, bet vietējie iedzīvotāji cieš no karadarbības un karaspēka īstenotās vardarbības. Ķīniešu vēstures avotos aprakstīta plaša civiliedzīvotāju nogalināšana un apdzīvoto vietu izpostīšana, ko īstenojuši Cao Cao karavīri. Vēsturnieks Rafe de Krespinjī norāda, ka 193. gada karagājiena apraksti dažādos avotos nav pilnīgi saskanīgi un ka daļa vardarbības epizožu varētu būt saistīta arī ar 194. gada militārajām operācijām. Šī kara laikā Cao Cao nostiprina savu karavadoņa reputāciju, taču viņa īstenotā nežēlīgā politika veicina vietējo valdnieku un iedzīvotāju pretošanos.<ref name="CrespignyPeace" /><ref name="CaoCaoWiley" /> * Decembrī [[Čanana]]s apkārtnē notiek [[zemestrīce]], kas minēta ķīniešu vēstures hronikā “[[Dzidži tundzjaņ]]”. Hronikā norādīts, ka zemestrīce reģistrēta Čupina valdīšanas ēras ceturtā gada desmitā mēneša dienā ''sjiņčou'', kas pēc kalendāra pārrēķina atbilst 193. gada [[3. decembris|3. decembrim]]. Tajā pašā laikposmā ķīniešu astronomiskajos pierakstos minēta arī [[komēta]], kas novērota debesu apgabalā, kuru ķīniešu tradicionālajā astronomijā dēvē par Debesu tirgu. Šie pieraksti ir nozīmīgi avoti Ķīnas vēsturisko astronomisko un dabas parādību izpētei. Tomēr zemestrīces stiprums, iespējamie postījumi un komētas astronomiskā identifikācija nav droši zināma.<ref name="CrespignyPeace" /> == Dzimušie == * [[Luo Tuns]] (駱統; miris [[228. gads|228. gadā]]) — [[Ķīna|ķīniešu]] valstsvīrs un karavadonis, kurš vēlāk darbojās [[Austrumu Vu]] valstī. Dzimis 193. gadā [[Kuaidzi]] komandērijā, mūsdienu [[Džedzjana]]s provinces teritorijā. Viņš bija ierēdņa Luo Dzjuņa dēls un jaunībā ieguva reputāciju ar savu pieticību, labdarību un uzticību ģimenei. Vēlāk Luo Tuns kļuva par vienu no [[Suņs Cjuaņs|Suņa Cjuaņa]] padomniekiem un piedalījās valsts militārās pārvaldes organizēšanā. Viņš ieņēma vairākus augstus amatus un vadīja karaspēka vienības stratēģiski nozīmīgajā Rusju reģionā pie [[Jandzi]] upes. Luo Tuns nomira 228. gadā, atstājot ievērojamu reputāciju kā spējīgs militārais un administratīvais vadītājs.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://kongming.net/encyclopedia/Luo-Tong |title=Luo Tong (Gongxu) 駱統 (公緒) |website=Kongming's Archives |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://m1.rw.ttdm.cn/history/5/luotong.html |title=骆统 |website=义乌市三国人物专题 |language=zh |accessdate=2026-11-11}}</ref> * [[Džans Veņs]] (張溫; miris ap [[230. gads|230. gadu]]) — [[Ķīna|ķīniešu]] valstsvīrs un diplomāts, kurš vēlāk darbojās [[Austrumu Vu]] valstī. Dzimis aptuveni 193. gadā [[Vu (Ķīnas reģions)|Vu]] reģionā, mūsdienu [[Dzjansu]] provinces teritorijā. Viņš ieguva ievērojamu reputāciju kā izglītots un daiļrunīgs galma ierēdnis un kļuva par vienu no Suņa Cjuaņa diplomātiskajiem pārstāvjiem. 224. gadā Džans Veņs tika nosūtīts uz [[Šu Haņa]]s valsti, kur tikās ar tās valdnieku [[Liu Bejs|Liu Beja]] pēcteci [[Liu Šaņs|Liu Šaņu]] un augstākajām amatpersonām. Viņa darbība bija nozīmīga abu valstu diplomātisko attiecību uzturēšanā. Vēlāk Džans Veņs nonāca politiskā konfliktā ar Suņa Cjuaņa galmu un zaudēja savu ietekmi. Precīzs viņa nāves gads nav zināms.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://threekingdomsodyssey.com/en/persons/2589 |title=Zhang Wen |website=Three Kingdoms Odyssey |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> == Mirušie == * [[28. marts|28. martā]] — [[Pertinakss]] (dzimis [[126. gads|126. gada]] [[1. augusts|1. augustā]]) — [[Romas imperators]] no 193. gada 1. janvāra līdz 28. martam. Pirms kļūšanas par imperatoru viņš bija pieredzējis karavadonis un valstsvīrs, kurš ieņēmis vairākus augstus amatus Romas impērijas pārvaldē. Viņa īsās valdīšanas laikā tika mēģināts atjaunot valsts finanšu stabilitāti un nostiprināt militāro disciplīnu. Pertinakss tika nogalināts pretoriāņu gvardes sacelšanās laikā Romā.<ref name="PertinaxBritannica" /> * [[1. jūnijs|1. jūnijā]] — [[Didijs Jūliāns]] (dzimis ap [[133. gads|133.]] vai [[137. gads|137. gadu]]) — [[Romas imperators]] no 193. gada 28. marta līdz 1. jūnijam. Viņš kļuva par imperatoru pēc tam, kad pretoriāņu gvarde izsludināja imperatora troņa izsoli un Didijs Juliāns apsolīja karavīriem ievērojamu naudas atlīdzību. Viņa valdīšana ilga nedaudz vairāk par diviem mēnešiem un izraisīja plašu neapmierinātību Romas sabiedrībā. Pēc Septimija Sevēra karaspēka tuvošanās Romai Senāts atcēla viņu no amata, un Didijs Juliāns tika nogalināts.<ref name="DidiusVLE" /><ref name="SeverusOxford" /> * [[Adriāns no Tīras]] ({{gree|Ἀδριανός}}; dzimis ap [[113. gads|113. gadu]]) — [[Senā Grieķija|grieķu]] [[retorika]]s skolotājs un [[sofists]], kurš darbojās [[Atēnas|Atēnās]] un [[Roma|Romā]]. Viņš bija ievērojamā retorikas skolotāja [[Hērods Atiks|Hēroda Atika]] skolnieks un vēlāk pats ieguva augstu reputāciju kā publiskās runas mākslas pasniedzējs. Adriāns darbojās [[Marks Aurēlijs|Marka Aurēlija]] un Komoda valdīšanas laikā un tiek pieskaitīts [[Otrā sofistika|Otrās sofistikas]] kustības pārstāvjiem. Viņš nomira aptuveni 193. gadā, un daļa viņa literārā mantojuma saglabājusies līdz mūsdienām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1093/acrefore/9780199381135.013.71 |title=Adrianus, of Tyre, c. 113–193 CE |author=Trapp, M. B. |work=Oxford Classical Dictionary |year=2016 |publisher=Oxford University Press |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * [[Liu Ju]] (劉虞; dzimšanas gads nav zināms) — [[Austrumu Haņu dinastija]]s [[Ķīna|ķīniešu]] valstsvīrs un [[Joudžou]] provinces pārvaldnieks. Viņš bija pazīstams ar savu salīdzinoši mēreno pārvaldes politiku un centieniem uzturēt mierīgas attiecības ar Ķīnas ziemeļu pierobežas tautām. 193. gadā Liu Ju nonāca konfliktā ar karavadoni [[Gunsuņs Dzaņs|Gunsuņu Dzaņu]], kurš pēc militāras uzvaras viņu sagūstīja un panāca viņa sodīšanu ar nāvi. Liu Ju nāve kļuva par nozīmīgu pavērsienu politiskajās cīņās Ķīnas ziemeļaustrumos.<ref name="CrespignyPeace" /> * [[Cao Suns]] (曹嵩; dzimšanas gads nav zināms) — [[Ķīna|ķīniešu]] augsta ranga ierēdnis un karavadoņa [[Cao Cao]] tēvs. Viņš ieņēma vairākus nozīmīgus amatus [[Austrumu Haņu dinastija]]s pārvaldē, tostarp augstāko militārās administrācijas amatu. Aptuveni 193. gadā tika nogalināts [[Sjuidžou]] provinces teritorijā. Viņa nāves apstākļi nav droši zināmi, un ķīniešu vēstures avotos saglabājušies vairāki atšķirīgi notikuma apraksti. Cao Cao uzskatīja provinces pārvaldnieku [[Tao Cjaņs|Tao Cjaņu]] par atbildīgu par tēva nogalināšanu, un šis konflikts veicināja turpmāko karadarbību Ķīnas austrumu daļā.<ref name="CrespignyPeace" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=en&remap=gb&res=689249 |title=曹嵩 Cao Song |website=Chinese Text Project |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:193. gads| ]] 2bldhn0zqsbj3umwc0iinpqenczodki 0 643084 4548359 2026-11-11T20:24:34Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[193. gads]] 4548359 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[193. gads]] eo5irc85rxdkf30b18ie4vj6lb8dny8 0 643085 4548361 2026-11-11T20:26:28Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Severu dinastija]] 4548361 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Severu dinastija]] i7qulqcl9wp3eq19cca5w47a3ysl20m 14 643086 4548362 2026-11-11T20:27:28Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{Commonscat|193}} [[Kategorija:190. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0193]] 4548362 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|193}} [[Kategorija:190. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0193]] j2knzsqkpofvjp7rretej8d8esw98q9 3 643087 4548370 2026-11-11T20:56:22Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4548370 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=HorizonMarketing}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 11. novembris, plkst. 22.56 (EET) 3vu7gew8du5vvezg0gpc4nv199hp7b1 0 643088 4548371 2026-11-11T20:57:40Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Muhameds]] 4548371 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Muhameds]] thf9275g5dxqrfa63nh2ofhe8kpdyzq 2 643089 4548386 2026-11-11T21:59:02Z HorizonMarketing 153188 Jauna lapa: {{Dalībnieka smilšu kaste}}{{Uzņēmuma infokaste | name = Horizon | location = Sporta iela 11 | location_city = Riga | location_country = Latvia | CEO = Antra Zālīte | services = ERP un grāmatvedības programma | homepage = www.horizon.lv | language = Latviešu | owner = SIA Visma Enterprise }} Horizon ERP (atpazīstams arī kā Visma Horizon) ir Latvijā izstrādāta resursu vadības un grāmatvedības programma, kas nodrošina pilnu uzņēmuma pamatuzskaiti: grāmatved... 4548386 wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}{{Uzņēmuma infokaste | name = Horizon | location = Sporta iela 11 | location_city = Riga | location_country = Latvia | CEO = Antra Zālīte | services = ERP un grāmatvedības programma | homepage = www.horizon.lv | language = Latviešu | owner = SIA Visma Enterprise }} Horizon ERP (atpazīstams arī kā Visma Horizon) ir Latvijā izstrādāta resursu vadības un grāmatvedības programma, kas nodrošina pilnu uzņēmuma pamatuzskaiti: grāmatvedību, algas un personālu, kā arī noliktavas pārvaldību. Programmu izstrādā un ievieš SIA Visma Enterprise <ref>https://company.lursoft.lv/fms/40003734170</ref> (daļa no [[Visma Latvia]]) grupas. == Vēsture == Programma sākotnēji, 1993. gadā tika izveidota ar nosaukumu Apvārsnis un darbojās [[MS-DOS]] sistēmā. 1998. gadā tika izlaista Apvārsnis versija [[Microsoft Windows]] videi. 2008. gada 26. maijā programmai Apvārsnis tika mainīts zīmols, pārdēvējot to par resursu vadības sistēmu Horizon, jo tas bija orientēts uz starptautisko tirgu un tā funkcionalitāte atbilda uzņēmuma resursu plānošanas sistēmai. == Funkcionalitāte == Horizon nodrošina vienotu sistēmu uzņēmuma svarīgāko resursu pārvaldību mākoņrisinājumā <ref>https://www.horizon.lv/makonrisinajums</ref>, nodrošinot pilnu uzņēmuma pamatuzskaiti: grāmatvedību, personālu un algas, kā arī noliktavas pārvaldību. Programmai pieejami papildinājumi: * Grāmatvedībai: nodrošinot darbinieku pašapkalpošanās portālu HoP materiālo resursu uzskaitei, rēķinu apritei un atskaitēm. * Personālam: ar ERP Horizon savienots risinājums HoP nodrošina dažādu personāla pieteikumu izveidi un saskaņošanu tiešsaistē. * Papildiespējas specifiskiem biznesa procesiem ražošanas, loģistikas, tirdzniecības, apsaimniekošanas un citās nozarēs. == Par izstrādātāju SIA Visma Enterprise == Horizon ERP ražotājs ir Visma Enterprise SIA – daļa no Eiropas IT biznesa mākoņrisinājumu ražotāja: Visma grupas. 2014. gada 18. jūnijā tā laika programmas ražotāji SIA FMS Software un SIA FMS tika pārdoti Norvēģijas uzņēmumam Visma AS un abu uzņēmumu pārvaldīšanai 2. jūnijā tika izveidots Visma AS meitas uzņēmums SIA Visma Latvia Holding.<ref>https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/44664646/pec-fms-un-fms-software-pardosanas-plasas-parmainas-vadiba</ref> 2014. gada 29. decembrī SIA FMS mainīja nosaukumu uz SIA Visma Enterprise.<ref>https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/45411742/it-uznemums-fms-maina-nosaukumu-uz-visma-enterprise</ref> SIA Visma Enterprise izstrādā arī automātiskas darba laika plānošanas un uzskaites risinājumu Numo DLP, kā arī darbinieku pašapkalpošanās portālu HoP. == Atsauces == m842xs9uzcx5u7abbb39uk510slllxl 4548387 4548386 2026-11-11T22:00:06Z HorizonMarketing 153188 4548387 wikitext text/x-wiki {{Uzņēmuma infokaste | name = Horizon | location = Sporta iela 11 | location_city = Riga | location_country = Latvia | CEO = Antra Zālīte | services = ERP un grāmatvedības programma | homepage = www.horizon.lv | language = Latviešu | owner = SIA Visma Enterprise }} Horizon ERP (atpazīstams arī kā Visma Horizon) ir Latvijā izstrādāta resursu vadības un grāmatvedības programma, kas nodrošina pilnu uzņēmuma pamatuzskaiti: grāmatvedību, algas un personālu, kā arī noliktavas pārvaldību. Programmu izstrādā un ievieš SIA Visma Enterprise <ref>https://company.lursoft.lv/fms/40003734170</ref> (daļa no [[Visma Latvia]]) grupas. == Vēsture == Programma sākotnēji, 1993. gadā tika izveidota ar nosaukumu Apvārsnis un darbojās [[MS-DOS]] sistēmā. 1998. gadā tika izlaista Apvārsnis versija [[Microsoft Windows]] videi. 2008. gada 26. maijā programmai Apvārsnis tika mainīts zīmols, pārdēvējot to par resursu vadības sistēmu Horizon, jo tas bija orientēts uz starptautisko tirgu un tā funkcionalitāte atbilda uzņēmuma resursu plānošanas sistēmai. == Funkcionalitāte == Horizon nodrošina vienotu sistēmu uzņēmuma svarīgāko resursu pārvaldību mākoņrisinājumā <ref>https://www.horizon.lv/makonrisinajums</ref>, nodrošinot pilnu uzņēmuma pamatuzskaiti: grāmatvedību, personālu un algas, kā arī noliktavas pārvaldību. Programmai pieejami papildinājumi: * Grāmatvedībai: nodrošinot darbinieku pašapkalpošanās portālu HoP materiālo resursu uzskaitei, rēķinu apritei un atskaitēm. * Personālam: ar ERP Horizon savienots risinājums HoP nodrošina dažādu personāla pieteikumu izveidi un saskaņošanu tiešsaistē. * Papildiespējas specifiskiem biznesa procesiem ražošanas, loģistikas, tirdzniecības, apsaimniekošanas un citās nozarēs. == Par izstrādātāju SIA Visma Enterprise == Horizon ERP ražotājs ir Visma Enterprise SIA – daļa no Eiropas IT biznesa mākoņrisinājumu ražotāja: Visma grupas. 2014. gada 18. jūnijā tā laika programmas ražotāji SIA FMS Software un SIA FMS tika pārdoti Norvēģijas uzņēmumam Visma AS un abu uzņēmumu pārvaldīšanai 2. jūnijā tika izveidots Visma AS meitas uzņēmums SIA Visma Latvia Holding.<ref>https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/44664646/pec-fms-un-fms-software-pardosanas-plasas-parmainas-vadiba</ref> 2014. gada 29. decembrī SIA FMS mainīja nosaukumu uz SIA Visma Enterprise.<ref>https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/45411742/it-uznemums-fms-maina-nosaukumu-uz-visma-enterprise</ref> SIA Visma Enterprise izstrādā arī automātiskas darba laika plānošanas un uzskaites risinājumu Numo DLP, kā arī darbinieku pašapkalpošanās portālu HoP. == Atsauces == f2vclmjpbrkpw11r3toxculxt6uf32g 4548389 4548387 2026-11-11T22:05:18Z HorizonMarketing 153188 /* ievads */ 4548389 wikitext text/x-wiki == Horizon ERP resursu vadības un grāmatvedības programma == {{Uzņēmuma infokaste | name = Horizon | location = Sporta iela 11 | location_city = Riga | location_country = Latvia | CEO = Antra Zālīte | services = ERP un grāmatvedības programma | homepage = www.horizon.lv | language = Latviešu | owner = SIA Visma Enterprise }} Horizon ERP (atpazīstams arī kā Visma Horizon) ir Latvijā izstrādāta resursu vadības un grāmatvedības programma, kas nodrošina pilnu uzņēmuma pamatuzskaiti: grāmatvedību, algas un personālu, kā arī noliktavas pārvaldību. Programmu izstrādā un ievieš SIA Visma Enterprise <ref>https://company.lursoft.lv/fms/40003734170</ref> (daļa no [[Visma Latvia]]) grupas. == Vēsture == Programma sākotnēji, 1993. gadā tika izveidota ar nosaukumu Apvārsnis un darbojās [[MS-DOS]] sistēmā. 1998. gadā tika izlaista Apvārsnis versija [[Microsoft Windows]] videi. 2008. gada 26. maijā programmai Apvārsnis tika mainīts zīmols, pārdēvējot to par resursu vadības sistēmu Horizon, jo tas bija orientēts uz starptautisko tirgu un tā funkcionalitāte atbilda uzņēmuma resursu plānošanas sistēmai. == Funkcionalitāte == Horizon nodrošina vienotu sistēmu uzņēmuma svarīgāko resursu pārvaldību mākoņrisinājumā <ref>https://www.horizon.lv/makonrisinajums</ref>, nodrošinot pilnu uzņēmuma pamatuzskaiti: grāmatvedību, personālu un algas, kā arī noliktavas pārvaldību. Programmai pieejami papildinājumi: * Grāmatvedībai: nodrošinot darbinieku pašapkalpošanās portālu HoP materiālo resursu uzskaitei, rēķinu apritei un atskaitēm. * Personālam: ar ERP Horizon savienots risinājums HoP nodrošina dažādu personāla pieteikumu izveidi un saskaņošanu tiešsaistē. * Papildiespējas specifiskiem biznesa procesiem ražošanas, loģistikas, tirdzniecības, apsaimniekošanas un citās nozarēs. == Par izstrādātāju SIA Visma Enterprise == Horizon ERP ražotājs ir Visma Enterprise SIA – daļa no Eiropas IT biznesa mākoņrisinājumu ražotāja: Visma grupas. 2014. gada 18. jūnijā tā laika programmas ražotāji SIA FMS Software un SIA FMS tika pārdoti Norvēģijas uzņēmumam Visma AS un abu uzņēmumu pārvaldīšanai 2. jūnijā tika izveidots Visma AS meitas uzņēmums SIA Visma Latvia Holding.<ref>https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/44664646/pec-fms-un-fms-software-pardosanas-plasas-parmainas-vadiba</ref> 2014. gada 29. decembrī SIA FMS mainīja nosaukumu uz SIA Visma Enterprise.<ref>https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/45411742/it-uznemums-fms-maina-nosaukumu-uz-visma-enterprise</ref> SIA Visma Enterprise izstrādā arī automātiskas darba laika plānošanas un uzskaites risinājumu Numo DLP, kā arī darbinieku pašapkalpošanās portālu HoP. == Atsauces == hb44zwt0tfgtmtxcl6b4iyuo15tg403 3 643091 4548396 2026-11-11T22:50:21Z Masti 5134 Masti pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Gruninsjj]] uz [[Dalībnieka diskusija:Jeffscoom]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Gruninsjj|Gruninsjj]]" to "[[Special:CentralAuth/Jeffscoom|Jeffscoom]]" 4548396 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Jeffscoom]] 2qr96piub8o926pdl5yj1x5kbmqorzj 3 643092 4548436 2026-11-12T02:00:03Z Mfield 25789 Mfield pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Paulofthebakers]] uz [[Dalībnieka diskusija:Pablito1990thfc]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Paulofthebakers|Paulofthebakers]]" to "[[Special:CentralAuth/Pablito1990thfc|Pablito1990thfc]]" 4548436 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Pablito1990thfc]] 78x2gye4ghpp868b65q8lwoz1os2ctv 0 643093 4548476 2026-11-12T05:11:17Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par gadu 4548476 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|765}} {{Gads citos kalendāros|765}} '''765. gads''' ({{Rom sk gadam|765}}) bija [[gads|parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. Tas ietilpa [[8. gadsimts|8. gadsimtā]]. == Notikumi == === Franku valsts === * [[Franku valsts]] karalis [[Pipins Īsais]] sasauc valsts augstmaņu sapulci [[Atiņī]] mūsdienu [[Francija]]s ziemeļaustrumos. Sapulcē tiek apspriesti valsts pārvaldes un militārie jautājumi, tostarp ilgstošais konflikts ar [[Akvitānija]]s hercogu [[Vaifars|Vaifaru]], kurš kopš 760. gada pretojas [[Karolingu dinastija]]s varas paplašināšanai. Saskaņā ar “[[Franku karalistes annāles|Franku karalistes annālēm]]” (''Annales regni Francorum'') Pipins šajā gadā nesāk jaunu karagājienu un lielāko daļu laika pavada Franku valsts centrālajās teritorijās. [[Ziemassvētki|Ziemassvētkus]] viņš svin [[Āhene|Āhenē]], kur uzturas arī līdz nākamā gada [[Lieldienas|Lieldienām]]. Pēc vairākiem karadarbības gadiem pārtraukums ļauj franku valdniekam nostiprināt iepriekš iegūtās pozīcijas un sagatavoties turpmākajiem karagājieniem, kas atsākas 766. gadā.<ref name="FrankishAnnals765">{{Tīmekļa atsauce |url=https://readancienttexts.com/annales_regni_francorum/annales_laurissenses_maiores/1 |title=Annales Regni Francorum — Annales Laurissenses Maiores |website=Read Ancient Texts |language=la |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://francia.ahlfeldt.se/page/documents/4662 |title=AnnReg no. 765, 765 |website=Regnum Francorum Online |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Turpinās diplomātiskie centieni izbeigt konfliktu starp Pipinu Īso un Akvitānijas hercogu Vaifaru. Iepriekšējo karagājienu laikā franku karaspēks ir ieņēmis vairākas nozīmīgas Akvitānijas pilsētas, tostarp [[Burža|Buržu]] un [[Tuāra|Tuāru]], kā arī piespiedis daļu vietējās aristokrātijas atzīt Pipina virsvaru. “[[Fredegara hronika|Fredegara hronikas]]” turpinājumā aprakstīta Vaifara sūtniecība pie franku karaļa ar piedāvājumu atzīt viņa virsvaru un maksāt ikgadējas nodevas apmaiņā pret iepriekš zaudēto teritoriju atdošanu. Šo sūtniecību dažādi pētnieki saista ar laikposmu no 763. līdz 765. gadam, taču precīzs tās datējums nav zināms. Pipins nepiekrīt Vaifara prasībām, un konflikts paliek neatrisināts līdz hercoga nāvei 768. gadā. Šīs sarunas atspoguļo Karolingu centienus panākt Akvitānijas pakļaušanu gan militāriem, gan diplomātiskiem līdzekļiem.<ref name="FrankishAnnals765" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.8thcentury.com/764-and-765-a-short-lull/ |title=A Short Lull in the War for Aquitaine |website=The Eighth Century and All That |year=2016 |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> === Britu salas === * [[30. oktobris|30. oktobrī]] [[Nortambrija]]s karalistē notiek [[Pinkanheilas kauja]], kuras rezultātā no troņa tiek gāzts karalis [[Etelvalds Molls]], kurš valdījis kopš 759. gada. Saskaņā ar viduslaiku vēsturnieka [[Simeons no Daremas|Simeona no Daremas]] darbu “Angļu karaļu vēsture” (''Historia regum Anglorum'') Etelvalds zaudē varu pēc politiska un militāra konflikta, kurā viņa pretinieki iegūst pārsvaru. Par jauno Nortambrijas karali kļūst [[Alhreds]], kurš savu izcelsmi saista ar agrīno Nortambrijas valdnieku [[Ida no Bernīcijas|Idu no Bernīcijas]]. Kaujas precīza norises vieta nav zināma, un vēsturnieki nav vienisprātis par tās ģeogrāfisko atrašanās vietu. Etelvalda gāšana atspoguļo Nortumbrijas politisko nestabilitāti 8. gadsimta otrajā pusē, kad karalistes aristokrātiskie grupējumi vairākkārt nomaina valdniekus.<ref name="Northumbria765">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anglo-saxons.net/hwaet/?do=get&id=765b&type=chron |title=October 30, 765: Battle of Pincanheale |website=Early-Medieval-England.net |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref name="ASC765">{{Tīmekļa atsauce |url=https://avalon.law.yale.edu/medieval/ang08.asp |title=The Anglo-Saxon Chronicle: Eighth Century |publisher=Yale Law School, Avalon Project |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Pēc Etelvalda Molla gāšanas Nortambrijas karalis Alhreds sāk nostiprināt savu politisko varu, cenšoties iegūt vietējās aristokrātijas un baznīcas atbalstu. “[[Anglosakšu hronika|Anglosakšu hronikā]]” viņa nākšana pie varas datēta ar 765. gadu, un atkarībā no izmantotā manuskripta viņa valdīšanas ilgums norādīts kā astoņi vai deviņi gadi. Alhreds vēlāk izveido ciešas attiecības ar [[Jorka]]s garīdzniecību un [[Franku valsts|Franku valsts]] reliģiskajiem centriem. Saglabājusies viņa un dzīvesbiedres Osgifu (''Osgifu'') vēstule [[Mainca]]s arhibīskapam [[Luls (Maincas arhibīskaps)|Lulam]], kurā lūgts nodrošināt diplomātiskos sakarus ar franku valdnieku [[Kārlis Lielais|Kārli Lielo]]. Tomēr paša Alhreda politiskais stāvoklis paliek nestabils, un 774. gadā viņš tiek padzīts no Nortambrijas, bet par karali kļūst Etelvalda Molla dēls [[Etelreds I]].<ref name="Northumbria765" /><ref name="ASC765" /> * [[Mersija]]s karalis [[Offa]] nostiprina savu politisko ietekmi [[Kenta]]s karalistē, kas saglabā vietējos valdniekus, taču arvien vairāk nonāk Mersijas virsvarā. 765. gada [[anglosakši|anglosakšu]] zemes īpašumu dokumentos minēti Kentas valdnieki [[Hēberts]] un [[Egberts II]], kuru politiskā darbība ir saistīta ar Offas atbalstu. Viena no šajā gadā izdotajām zemes piešķiršanas hartām vēlāk tiek apstiprināta ar Offas piekrišanu, liecinot par viņa ietekmi Kentas iekšējās lietās. Šīs pārmaiņas atspoguļo Mersijas pakāpenisko ekspansiju Anglijas dienvidaustrumos, kur vietējās karalistes zaudē daļu patstāvības. Tomēr Kentas pakļaušanās Mersijai nav nepārtraukta, un 776. gadā pēc [[Otfordas kauja]]s Offas ietekme reģionā uz laiku samazinās.<ref name="Kent765">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.anglo-saxons.net/hwaet/?do=get&from=757&to=806&type=chron |title=Timeline: 757–806 |website=Early-Medieval-England.net |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.britnumsoc.org/publications/Digital%20BNJ/pdfs/2010_BNJ_80_4.pdf |title=The Coinage of Offa and the Monetary History of Eighth-Century England |journal=British Numismatic Journal |year=2010 |volume=80 |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Ap 765. gadu [[Anglija]]s dienvidu un vidienes karalistēs sāk izplatīties jauna veida sudraba [[penijs|peniju]] kalšana, kas pakāpeniski aizstāj agrāk izmantotās mazākās sudraba monētas, kuras pazīstamas kā [[skjats|skjati]] (''sceattas''). Mersijas karaļa Offas valdīšanas laikā tiek attīstīta stabilāka monētu sistēma, kuras pamatā ir sudraba penijs ar valdnieka vārdu un dažādām reliģiskām vai dekoratīvām zīmēm. Monētas tiek kaltas vairākos centros, tostarp [[Londona|Londonā]] un [[Kenterberija|Kenterberijā]]. Numismātiskajos pētījumos agrākās Offas monētu emisijas dažkārt datētas ar 760. gadu vidu, taču precīza naudas reformas sākuma hronoloģija ir diskutabla. Šīs monetārās pārmaiņas veicina tirdzniecības un nodokļu sistēmas attīstību, kā arī nostiprina valdnieka varas simbolisko nozīmi.<ref name="Kent765" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.asnc.cam.ac.uk/publications/quaestio/back-issues/Quaestio-7.pdf |title=Quaestio: Selected Proceedings of the Cambridge Colloquium in Anglo-Saxon, Norse and Celtic |volume=7 |year=2006 |publisher=University of Cambridge, Department of Anglo-Saxon, Norse and Celtic |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> === Austrumromas impērija === * [[Austrumromas impērija|Bizantijas imperators]] [[Konstantīns V]] pastiprina reliģisko politiku, kas vērsta pret [[ikona (svētbilde)|ikonu]] godināšanu un to aizstāvošajām [[mūks|mūku]] kopienām. Šīs politikas pamatā ir 754. gadā notikušā [[Hierijas koncils|Hierijas koncila]] lēmumi, kuros reliģisko attēlu godināšana tika pasludināta par nepieļaujamu. Ap 765. gadu imperatora pārvalde pieprasa garīdzniekiem un valsts amatpersonām publiski apliecināt uzticību ikonoklasma principiem. Saskaņā ar vēsturnieka [[Teofans Apliecinātājs|Teofana Apliecinātāja]] hroniku arī [[Konstantinopoles patriarhs]] [[Konstantīns II (Konstantinopoles patriarhs)|Konstantīns II]] tiek piespiests publiski zvērēt, ka neatbalsta ikonu godinātājus. Šī reliģiskā politika saasina konfliktu starp imperatoru un daļu mūku, kuri atsakās pakļauties valsts noteiktajām prasībām. Tomēr mūsdienu pētnieki uzsver, ka ikonoklasma pretinieku sarakstītie avoti dažkārt pārspīlē vajāšanu apmēru un imperatora personīgo atbildību.<ref name="PMBZ765">{{Tīmekļa atsauce |url=https://telota.bbaw.de/pmbz/scripts/browse.xql?target=PMBZ14971 |title=Konstantinos II, Patriarch of Constantinople |work=Prosopographie der mittelbyzantinischen Zeit |publisher=Berlin-Brandenburgische Akademie der Wissenschaften |language=de |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref name="ByzantineIcons">{{Tīmekļa atsauce |url=https://libguides.ku.edu.tr/byzantine_art_and_architecture/icons-iconoclasm |title=Byzantine Icons and Iconoclasm |publisher=Koç University |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * [[Konstantinopole|Konstantinopolē]] tiek nogalināts mūks un ikonu godināšanas aizstāvis [[Stefans Jaunākais]] ({{gree|Στέφανος ὁ Νέος}}), kurš iepriekš darbojies klosterī [[Bitīnija|Bitīnijā]], pie [[Auksentija kalns|Auksentija kalna]]. Viņš atteicies atzīt Hierijas koncila lēmumus un aktīvi aizstāvējis tradicionālo reliģisko attēlu godināšanu. Pēc vairākkārtējas vajāšanas un ieslodzījuma Stefans tiek nogalināts Konstantinopoles ielās, un vēlāk tiek godināts kā viens no ievērojamākajiem ikonoklasma perioda mocekļiem. Viņa nāve tradicionāli tiek datēta ar [[28. novembris|28. novembri]], taču vēsturnieki nav vienisprātis par gadu — sastopams gan 764., gan 765. gada datējums. Teofana Apliecinātāja hronoloģijā Stefana nāve saistīta ar 765. gadu. Viņa dzīves apraksts sarakstīts tikai 9. gadsimta sākumā un ietver arī hagiogrāfiskus elementus, tādēļ atsevišķas tajā minētās detaļas vērtējamas piesardzīgi.<ref name="Stephen765">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.routledge.com/The-Life-of-Peter-Thomas-by-Philippe-de-Mezieres-A-Translation-of-the-Vita-Sancti-Petri-Thomasii-and-Other-Material/Owens/p/book/9780815361930 |title=The Life of St. Stephen the Younger: A Translation, with Notes and Historical Commentary |author=Travillian, Tyler T.; Ihssen, Brenda Llewellyn |publisher=Routledge |year=2026 |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref name="PMBZ765" /> === Abāsīdu kalifāts === * [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifātā]] turpinās kalifa [[Al Mansūrs|Al Mansūra]] valdīšana un jaunās galvaspilsētas [[Bagdāde]]s celtniecība [[Tigra]]s upes krastā. Pilsētas veidošana sākta 762. gadā, un tās galvenās būves tiek celtas vairāku gadu laikā. Jaunais administratīvais centrs tiek plānots kā apļveida nocietināta pilsēta, kuras centrālajā daļā atrodas kalifa pils, galvenā [[mošeja]] un svarīgākās valsts pārvaldes iestādes. Ap pilsētas centru izveidotas dzīvojamās un saimnieciskās zonas, bet piekļuve galvenajai pils kompleksam tiek organizēta pa četriem lieliem ceļiem. Pilsētas būvniecībā piedalās amatnieki un strādnieki no dažādām kalifāta provincēm. Bagdādes izveidošana atspoguļo Abāsīdu valdnieku vēlmi nostiprināt valsts politisko centru [[Irāka|Irākā]], netālu no agrākajiem [[Mezopotāmija]]s administratīvajiem un kultūras centriem. Vēlāk Bagdāde kļūst par vienu no nozīmīgākajām viduslaiku pasaules pilsētām.<ref name="BaghdadArchnet">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.archnet.org/sites/3826 |title=Madina al-Mansur al-Mudawwara |publisher=Archnet, Aga Khan Documentation Center, Massachusetts Institute of Technology |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/abs/new-cambridge-history-of-islam/empire-in-iraq-763861/52F6879BC40D1D135D080C5E8A50B0BF |title=The Empire in Iraq, 763–861 |work=The New Cambridge History of Islam |publisher=Cambridge University Press |year=2010 |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * [[Medīna|Medīnā]] mirst ievērojamais [[islāms|islāma]] reliģiskais domātājs un sestais [[šiītu islāms|šiītu]] [[imāms]] [[Džafars as Sādiks]] ({{ara|جعفر الصادق}}). Viņš bijis viens no nozīmīgākajiem agrīnās islāma teoloģijas, [[islāma tiesības|tiesību]] un reliģisko tradīciju pētniekiem, kura mācības ietekmējušas gan šiītu, gan sunnītu reliģiskās skolas. Viņa nāve tradicionāli datēta ar 148. [[hidžras kalendārs|hidžras]] gadu, kas atbilst 765. gadam. Dažos šiītu avotos apgalvots, ka Džafars as Sādiks ticis noindēts pēc kalifa Al Mansūra pavēles, tomēr vēsturnieki šo apgalvojumu neuzskata par droši pierādītu. Pēc viņa nāves starp sekotājiem izveidojas atšķirīgi uzskati par nākamo imāmu. Daļa par viņa pēcteci atzīst dēlu [[Mūsa al Kāzims|Mūsu al Kāzimu]], veidojot vēlākā [[divpadsmitnieku šiisms|divpadsmitnieku šiisma]] pamatu, savukārt citi saista imāma amata pēctecību ar viņa dēlu [[Ismāīls ibn Džafars|Ismāīlu]] un tā pēcnācējiem, kas veicina [[ismāīlīti|ismāīlītu]] kustības izveidošanos.<ref name="JafarIranica">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.iranicaonline.org/articles/jafar-al-sadeq-i-life/ |title=Jaʿfar al-Ṣādeq: I. Life |author=Gleave, Robert |work=Encyclopaedia Iranica |year=2008 |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1093/obo/9780195390155-0216 |title=Jaʿfar al-Sadiq |author=Lalani, Arzina |work=Oxford Bibliographies in Islamic Studies |publisher=Oxford University Press |year=2014 |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> === Austrumāzija === * [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]] turpinās [[Tanu dinastija]]s imperatora [[Daidzuns (Tanu dinastijas imperators)|Daidzuna]] valdīšana. Gads atbilst valdīšanas ēras ''Juntai'' (''Yongtai'', 永泰) pirmajam gadam. Pēc [[Aņa Lušaņa sacelšanās]] apspiešanas 763. gadā impērijas centrālā valdība cenšas atjaunot kontroli pār teritorijām, kuras ilgstoši atradušās sacelšanās dalībnieku un vietējo karavadoņu pārvaldībā. Tomēr valsts finanšu sistēma un militārā organizācija joprojām ir novājināta, un vairākos reģionos ietekmīgi militārie pārvaldnieki saglabā ievērojamu politisko patstāvību. Vienlaikus impērijas ziemeļrietumu robežas apdraud [[Tibetas impērija]]s karaspēks, kas 763. gadā īslaicīgi ieņēmis galvaspilsētu [[Čanana|Čananu]]. Šādos apstākļos imperatora Daidzuna valdība cenšas nostiprināt aizsardzības spējas un atjaunot diplomātiskās attiecības ar [[uiguri]]em un citām pierobežas tautām.<ref name="Guo765">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=en&res=406092 |title=郭子儀 Guo Ziyi |website=Chinese Text Project |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-history-of-china/tang-dynasty-618907/ |title=The Tang Dynasty (618–907) |work=The Cambridge History of China |publisher=Cambridge University Press |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * [[Pugu Huaieņs]] (僕固懷恩), viens no ievērojamākajiem Tanu dinastijas karavadoņiem, organizē jaunu sacelšanos pret imperatora Daidzuna valdību. Viņš iepriekš piedalījies Aņa Lušaņa sacelšanās apspiešanā un bijis viens no nozīmīgākajiem imperatora karaspēka komandieriem. Pēc konflikta ar galma amatpersonām un apsūdzībām par neuzticību valdniekam Pugu Huaieņs pārtrauc pakļauties centrālajai valdībai un meklē atbalstu pie Tibetas impērijas un [[Uiguru kaganāts|Uiguru kaganāta]] valdniekiem. Viņa darbības rezultātā tiek izveidota militāra savienība, kuras karaspēks iebrūk Tanu dinastijas teritorijās un apdraud galvaspilsētu Čananu. Ķīniešu vēstures avoti norāda, ka uzbrukumā piedalījušās vairākas tjurku un tibetiešu karaspēka vienības. Tomēr pirms karagājiena izšķirošajām kaujām Pugu Huaieņs saslimst un septembrī mirst, radot nesaskaņas viņa izveidotajā militārajā savienībā.<ref name="Pugu765">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=gb&remap=gb&res=252430 |title=僕固懷恩 |website=Chinese Text Project |language=zh |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/wiki.pl?chapter=257250&if=en&remap=gb |title=欽定續通志·卷六百二十 |website=Chinese Text Project |language=zh |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Rudenī Tibetas impērijas un uiguru apvienotais karaspēks iebrūk Tanu dinastijas ziemeļrietumu teritorijās, virzoties uz Čananu. Imperators Daidzuns pilsētas aizsardzību uztic pieredzējušajam karavadonim [[Guo Dziji]] (郭子儀), kurš iepriekš piedalījies Aņa Lušaņa sacelšanās apspiešanā. Pretinieku karaspēks sasniedz [[Dzjinjana]]s (''Jingyang'') apkārtni, kur atrodas Tanu dinastijas aizsardzības pozīcijas. Saskaņā ar ķīniešu vēstures avotiem Guo Dziji izmanto diplomātiskas sarunas, lai izjauktu tibetiešu un uiguru militāro savienību. Uiguru karavadoņi, kuri iepriekš uzskatījuši, ka Guo Dziji ir miris, piekrīt atjaunot sadarbību ar Tanu dinastiju. Pēc savienības izjukšanas Tanu un uiguru apvienotie spēki uzbrūk tibetiešu karaspēkam, piespiežot to atkāpties. Šī uzvara novērš tiešus draudus Čananai un nostiprina Guo Dziji reputāciju kā vienam no ievērojamākajiem Tanu dinastijas karavadoņiem.<ref name="Guo765" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/taiping-guangji/177/guoziyi |title=太平廣記·郭子儀 |work=Taiping Guangji |language=zh |accessdate=2026-11-11}}</ref> * [[Japāna|Japānā]] imperatores [[Šotoku (Japānas imperatore)|Šotoku]] valdīšanas laikā ievērojami palielinās budistu mūka [[Dokjo]] (''Dōkyō'', 道鏡) politiskā ietekme. Pēc 764. gadā notikušās [[Fudživara no Nakamaro]] sacelšanās apspiešanas imperatore nostiprina savu varu un atbalsta Dokjo, kurš kļuvis par vienu no viņas tuvākajiem padomniekiem. 765. gadā viņam tiek piešķirts īpašs augsts valsts amats — ''daijō-daijin zenji'' (太政大臣禅師), kas apvieno budistu garīdznieka statusu ar augstāko valsts pārvaldes amatpersonu pilnvarām. Šis lēmums izraisa neapmierinātību daļā Japānas galma aristokrātijas, kura uzskata, ka reliģiskā amatpersona iegūst pārmērīgu ietekmi pār imperatores politiskajiem lēmumiem. Dokjo turpina nostiprināt savas pozīcijas, un 766. gadā viņam tiek piešķirts vēl augstāks reliģiski politiskais tituls — ''hōō'' (法王), ko var tulkot kā „Dharma valdnieks”. Šīs pārmaiņas kļūst par vienu no ievērojamākajiem reliģiskās un politiskās varas saplūšanas piemēriem [[Naras periods|Naras perioda]] Japānā.<ref name="Dokyo765">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/religion/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/dokyo |title=Dōkyō |work=Encyclopedia of Religion |publisher=Encyclopedia.com |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://dainihonshi.org/en/retsuden/v/227/ |title=Biographies CLIV: Rebellious Subjects, Part I — Fujiwara-no-Nakamaro and Yuge-no-Dōkyō |work=Dainihonshi in English |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * Novembrī [[Avadzi sala|Avadzi salā]] mirst bijušais [[Japānas imperators]] [[Džunnins]], kurš valdījis no 758. līdz 764. gadam. Pēc Fudživara no Nakamaro sacelšanās neveiksmes 764. gadā viņš tika atcelts no troņa un izsūtīts uz Avadzi salu, kur atradās stingrā apsardzībā. Saskaņā ar Japānas vēstures hroniku “[[Šoku Nihongi]]” (''Shoku Nihongi'', 続日本紀) bijušais imperators 765. gada desmitajā mēnesī mēģinājis atstāt savu ieslodzījuma vietu, taču apsargi viņu aizturējuši. Nākamajā dienā viņš miris, un oficiālajos avotos nāves cēlonis norādīts kā slimība. Tomēr daļa vēsturnieku pieļauj, ka bijušais valdnieks varētu būt nogalināts pēc imperatores Šotoku pavēles. Šis pieņēmums nav droši pierādīts. Džunnina nāve izbeidz iespēju viņam atgriezties pie varas un nostiprina Šotoku pozīcijas Japānas imperatora galmā.<ref name="Junnin765">{{Tīmekļa atsauce |url=https://id.ndl.go.jp/auth/ndlna/00623922 |title=淳仁天皇, 733–765 |publisher=National Diet Library, Japan |language=ja |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.historyomakase.com/en/events/nara/764-the-deposition-of-junnin-and-shotokus-restoration/ |title=The Deposition of Junnin and Shōtoku's Restoration |website=History Omakase |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> == Dzimušie == * [[Fastrada]] (mirusi [[794. gads|794. gadā]]) — [[Franku valsts|franku]] aristokrāte un vēlākā [[Kārlis Lielais|Kārļa Lielā]] dzīvesbiedre, dzimusi aptuveni 765. gadā, iespējams, [[Ingelheima|Ingelheimā]]. Viņa nāca no ietekmīgas austrumfranku aristokrātu dzimtas un bija grāfa Radulfa meita. 783. gadā Fastrada apprecējās ar Kārli Lielo, kļūstot par Franku valsts karalieni. Viņas laulība nostiprināja Karolingu dinastijas attiecības ar [[Austrāzija]]s aristokrātiju, un viņai bija ievērojama politiskā ietekme imperatora galmā. Fastrada mirusi 794. gada augustā un apglabāta [[Mainca|Maincā]]. Precīzs viņas dzimšanas gads nav zināms, tādēļ 765. gada datējums uzskatāms par aptuvenu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1111/emed.12640 |title=A Coin of Queen Fastrada and Charlemagne |author=Coupland, Simon |journal=Early Medieval Europe |year=2023 |volume=31 |issue=4 |pages=585–597 |publisher=Wiley |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://fasg.org/projects/henryproject/data/charl000.htm |title=Charlemagne |author=Baldwin, Stewart |website=The Henry Project |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> * [[Haņs Huns]] (韓弘; miris [[823. gads|823. gadā]]) — [[Ķīna|ķīniešu]] karavadonis un valstsvīrs [[Tanu dinastija]]s laikā, dzimis 765. gadā. Viņš vēlāk kļuva par vienu no ievērojamākajiem impērijas militārajiem pārvaldniekiem un 799. gadā tika iecelts par Sjuaņvu militārā apgabala komandieri. Haņs Huns ilgstoši saglabāja ievērojamu patstāvību savā pārvaldītajā teritorijā, vienlaikus uzturot attiecības ar Tanu dinastijas galmu. Viņa politiskā un militārā darbība atspoguļo 9. gadsimta sākuma Ķīnas valsts pārvaldes īpatnības, kad reģionālie militārie gubernatori kontrolēja ievērojamus karaspēka un finanšu resursus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=gb&remap=gb&res=757100 |title=韓弘 |website=Chinese Text Project |language=zh |accessdate=2026-11-11}}</ref> * [[Pei Du]] (裴度; miris [[839. gads|839. gadā]]) — [[Tanu dinastija]]s [[Ķīna|ķīniešu]] valstsvīrs, diplomāts un augsta ranga valdības amatpersona. Dzimis 765. gadā [[Heduna]]s reģionā, mūsdienu [[Šaņsji]] provincē. Viņš vēlāk kļuva par vienu no nozīmīgākajiem Tanu dinastijas [[kanclers|kancleriem]] un darbojās vairāku imperatoru valdīšanas laikā. Pei Du atbalstīja centrālās valdības varas nostiprināšanu un piedalījās militāro operāciju organizēšanā pret nepakļāvīgajiem reģionālajiem karavadoņiem. Viņa ievērojamākais politiskais sasniegums bija piedalīšanās 817. gada karagājienā pret [[Vu Juaņdzi]], kura sakāve ļāva atjaunot centrālās valdības kontroli pār nozīmīgu Ķīnas centrālās daļas teritoriju. Pēc nāves Pei Du tika godināts kā viens no ievērojamākajiem Tanu dinastijas vēlīnā perioda valstsvīriem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=en&remap=gb&res=668714 |title=裴度 Pei Du |website=Chinese Text Project |language=en |accessdate=2026-11-11}}</ref> == Mirušie == * [[28. novembris|28. novembrī]], iespējams, — [[Stefans Jaunākais]] ({{gree|Στέφανος ὁ Νέος}}; dzimis ap [[715. gads|715. gadu]]) — [[Austrumromas impērija|bizantiešu]] mūks un viens no ievērojamākajiem [[ikonoklasms|ikonoklasma]] pretiniekiem. Viņš aizstāvēja reliģisko attēlu godināšanu un atteicās pieņemt imperatora [[Konstantīns V|Konstantīna V]] atbalstītos Hierijas koncila lēmumus. Pēc ilgstošas vajāšanas un ieslodzījuma Stefans tika nogalināts Konstantinopolē. Viņa nāve tradicionāli datēta ar 764. vai 765. gadu, bet dažos vēstures avotos izmantots arī vēlāks datējums. Vēlāk viņš tika godināts kā [[svētais]] un viens no nozīmīgākajiem ikonu godināšanas aizstāvjiem Austrumu kristietībā.<ref name="Stephen765" /><ref name="PMBZ765" /> * Septembrī — [[Pugu Huaieņs]] (僕固懷恩; dzimis ap [[691. gads|691. gadu]]) — [[Tanu dinastija]]s [[Ķīna|ķīniešu]] karavadonis, kurš bija viens no nozīmīgākajiem [[Aņa Lušaņa sacelšanās]] apspiešanas dalībniekiem. Viņš vadīja karaspēka vienības Ķīnas ziemeļu pierobežā un ilgstoši sadarbojās ar karavadoni [[Guo Dziji]]. Pēc konflikta ar imperatora Daidzuna galmu organizēja sacelšanos un izveidoja militāru savienību ar Tibetas impērijas un Uiguru kaganāta spēkiem. Miris slimības dēļ karagājiena laikā 765. gada septembrī. Pēc viņa nāves viņa atbalstītāju spēki zaudēja vienotu vadību, kas atviegloja Tanu dinastijas karaspēka uzvaru pār iebrucējiem.<ref name="Pugu765" /><ref name="Guo765" /> * Novembrī — [[Džunnins]] (淳仁天皇; dzimis [[733. gads|733. gadā]]) — [[Japānas imperators]] no 758. līdz 764. gadam. Viņš bija imperatora [[Temmu]] mazdēls un kļuva par valdnieku pēc imperatores [[Kokena]]s atteikšanās no troņa. Viņa valdīšanas laikā ievērojamu politisko ietekmi ieguva [[Fudživara no Nakamaro]], kura sacelšanās 764. gadā beidzās ar sakāvi. Pēc tam Džunnins tika atcelts no troņa un izsūtīts uz [[Avadzi sala|Avadzi salu]], kur nākamajā gadā nomira. Viņa nāves apstākļi nav pilnīgi skaidri, un daļa pētnieku pieļauj, ka viņš varētu būt nogalināts pēc politisko pretinieku pavēles.<ref name="Junnin765" /> * [[Džafars as Sādiks]] ({{ara|جعفر الصادق}}; dzimis ap [[702. gads|702. gadu]]) — [[islāms|islāma]] reliģiskais domātājs un sestais [[šiītu islāms|šiītu]] [[imāms]], pravieša [[Muhameds|Muhameda]] pēcnācējs. Viņš dzīvoja un darbojās [[Medīna|Medīnā]], kur nodarbojās ar islāma tiesību, [[Korāns|Korāna]] interpretācijas un [[hadīts|hadītu]] tradīciju pētniecību. Džafara as Sādika mācībām bija nozīmīga ietekme uz šiītu reliģisko domāšanu un [[džafarīti|džafarītu]] tiesību skolas izveidošanos. Pēc viņa nāves starp sekotājiem izveidojās atšķirīgi uzskati par imāma amata pārmantošanu, kas vēlāk veicināja vairāku šiītu reliģisko kustību attīstību. Viņa nāve tradicionāli tiek datēta ar 148. hidžras gadu jeb 765. gadu.<ref name="JafarIranica" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:765. gads| ]] 693p84pi1nvpm6yaieq0ey95rojmjkm 0 643094 4548477 2026-11-12T05:11:37Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[765. gads]] 4548477 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[765. gads]] tltp76oxkfz7ke8d65hi8jzxgorl2j1 14 643095 4548478 2026-11-12T05:13:02Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{Commonscat|765}} [[Kategorija:760. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0765]] 4548478 wikitext text/x-wiki {{Commonscat|765}} [[Kategorija:760. gadi]] [[Kategorija:Notikumi pēc gada|0765]] ats86juobtgp06d2tp3pbph1wf73gtg 0 643096 4548488 2026-11-12T05:40:48Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Pertinakss]] 4548488 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pertinakss]] p59sza6cs2osv417wo03e6iy1781tbp 0 643097 4548489 2026-11-12T05:41:47Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Pertinakss]] 4548489 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pertinakss]] p59sza6cs2osv417wo03e6iy1781tbp 0 643098 4548494 2026-11-12T05:57:39Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par gadu 4548494 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|192}} {{Gads citos kalendāros|192}} '''192. gads''' ({{Rom sk gadam|192}}) bija [[garais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ietilpa [[2. gadsimts|2. gadsimtā]]. == Notikumi == === Romas impērija === * Par [[Romas impērija]]s [[konsuls (Roma)|konsuliem]] kļūst [[Romas imperators]] [[Kommods]], kurš šo amatu ieņem septīto reizi, un [[Pertinakss|Publijs Helvijs Pertinakss]], kuram tas ir otrais konsulāta termiņš. Pertinakss ir pieredzējis karavadonis un valstsvīrs, kurš iepriekš pārvaldījis vairākas Romas impērijas provinces un ieņēmis augstus militāros amatus. Viņš ir viens no nedaudzajiem ievērojamajiem [[Marks Aurēlijs|Marka Aurēlija]] laika valstsvīriem, kuri saglabājuši imperatora Kommoda uzticību. Pertinakss vēlāk kļūst par [[Romas prefekts|Romas pilsētas prefektu]] un pēc Kommoda nogalināšanas tiek pasludināts par nākamo imperatoru. Saskaņā ar romiešu konsulu sarakstiem 192. gads antīkajos dokumentos pazīstams arī kā Kommoda septītā un Pertinaksa otrā konsulāta gads.<ref name="Consuls192">{{Tīmekļa atsauce |url=https://roman-empire.net/people/list-of-roman-consuls |title=List of Roman Consuls by Year |website=Roman Empire |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref><ref name="Syme">{{Tīmekļa atsauce |url=https://publications.dainst.org/journals/chiron/article/view/1347 |title=An Eccentric Patrician |author=Syme, Ronald |journal=Chiron |year=1984 |publisher=Deutsches Archäologisches Institut |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref> * Imperators Kommods arvien izteiktāk sasaista savu valdnieka tēlu ar [[Hērakls|Hēraklu]], kuru romieši pazīst kā Herkulu. Imperators publiskās ceremonijās un mākslas darbos tiek attēlots ar lauvas ādu un vāli — tradicionālajiem Herkula atribūtiem. Viņš pieņem vairākus neparastus goda titulus, tostarp Romas Herkuls (''Hercules Romanus'') un pasaules uzvarētājs. Kommoda vēlme sevi pielīdzināt dievībai atspoguļojas arī 192. gadā kaltajās [[Romas impērijas monētas|monētās]] un [[medaļa|medaljonos]], kuros viņš attēlots ar Herkula pazīmēm. Šādas monētu emisijas tiek izmantotas, lai izplatītu imperatora valdīšanas ideoloģiju visā impērijā. Vēsturnieki šo politiku saista ar Kommoda centieniem uzsvērt savu īpašo statusu un personisko varu, kas arvien vairāk attālinās no viņa priekšgājēju izmantotajiem valdīšanas principiem.<ref name="SpeidelCommodus">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.2307/300981 |title=Commodus the God-Emperor and the Army |author=Speidel, Michael P. |journal=Journal of Roman Studies |year=1993 |volume=83 |pages=109–114 |publisher=Society for the Promotion of Roman Studies |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref><ref name="DioCommodus">{{Tīmekļa atsauce |url=https://penelope.uchicago.edu/thayer/e/roman/texts/cassius_dio/73%2A.html |title=Cassius Dio, Roman History, Book 73 |author=Cassius Dio |publisher=University of Chicago |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref> * Kommods īsteno neparastu [[Roma]]s pilsētas un valsts institūciju simboliskas pārdēvēšanas politiku. Viņš pasludina Romu par Kommoda koloniju (''Colonia Commodiana'') un piešķir ar savu vārdu saistītus apzīmējumus [[Romas leģions|romiešu leģioniem]], [[Romas senāts|Senātam]] un citām valsts institūcijām. Imperators arī pavēl pārdēvēt visus divpadsmit gada mēnešus, izmantojot savus vārdus un titulus. Saskaņā ar romiešu vēsturnieka [[Dions Kasijs|Diona Kasija]] aprakstu janvāri paredzēts saukt par ''Amazonius'', februāri — par ''Invictus'', martu — par ''Felix'', aprīli — par ''Pius'', bet pārējos mēnešus nosaukt viņa personvārdu un goda titulu vārdos. Pēc Kommoda nāves šie nosaukumi netiek saglabāti, un atjaunojas tradicionālie [[romiešu kalendārs|romiešu kalendāra]] mēnešu nosaukumi. Šī pārdēvēšanas politika kļūst par vienu no spilgtākajiem Kommoda valdīšanas beigu posma personības kulta piemēriem.<ref name="SpeidelCommodus" /><ref name="DioCommodus" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://dcc.dickinson.edu/eutropius/8-15 |title=Eutropius, Breviarium 8.15 |publisher=Dickinson College Commentaries |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref> * Kommods turpina personīgi piedalīties [[gladiators|gladiatoru]] cīņās un citos publiskos priekšnesumos [[Kolizejs|Kolizejā]]. Viņš īpaši iecienījis dzīvnieku medību priekšnesumus, kuros demonstrē savu prasmi šaut ar loku un izmantot dažādus ieročus. Saskaņā ar Diona Kasija un [[Hērodiāns|Hērodiāna]] aprakstiem imperators bieži uzstājas Herkula tēlā un pieprasa, lai skatītāji viņu godinātu kā nepārspējamu cīnītāju. Kommoda piedalīšanās gladiatoru priekšnesumos izraisa neapmierinātību daļā Romas aristokrātijas, jo šādas nodarbes tradicionāli tiek uzskatītas par neatbilstošām imperatora un [[Romas senāts|senatora]] sabiedriskajam stāvoklim. Vienlaikus publiskās izrādes palīdz valdniekam demonstrēt savu varu un piesaistīt iedzīvotāju uzmanību. Kommods plāno arī 193. gada sākumā publiski uzstāties gladiatora tērpā, taču šos nodomus pārtrauc viņa nogalināšana.<ref name="DioCommodus" /><ref name="HerodianCommodus">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.livius.org/sources/content/herodian-s-roman-history/herodian-1.17/ |title=Herodian, Roman History 1.17: The Death of Commodus |publisher=Livius.org |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref> * Pavasarī [[Roma|Romā]] izceļas plašs [[ugunsgrēks]], kas noposta [[Miera templis|Miera templi]] (''Templum Pacis'') un vairākas apkārtējās ēkas. Uguns izplatās no noliktavu un dzīvojamo ēku rajona līdz tempļu kompleksam un [[Palatīns|Palatīna]] apkārtnei. Tiek iznīcinātas vairākas nozīmīgas [[bibliotēka|bibliotēkas]], valsts dokumentu krātuves un privātās kolekcijas. Dions Kasijs vēsta, ka ugunsgrēka dzēšanā piedalījušies gan pilsētas iedzīvotāji, gan karavīri, bet imperators Kommods personīgi ieradies notikuma vietā. Tomēr uguns izplatīšanos nav izdevies apturēt, un daļa nozīmīgo ēku izdegusi. Miera tempļa komplekss iepriekš bijis viens no ievērojamākajiem Romas sabiedriskajiem un kultūras centriem, kas izveidots imperatora [[Vespasiāns|Vespasiāna]] valdīšanas laikā. Ugunsgrēks izraisa ievērojamus materiālos zaudējumus un vērtīgu vēstures dokumentu iznīcināšanu.<ref name="GalenFire">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1017/S0017383510000082 |title=Parchment Codices in a New Text of Galen |author=Nicholls, Matthew C. |journal=Greece & Rome |year=2010 |volume=57 |issue=2 |pages=378–386 |publisher=Cambridge University Press |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref><ref name="DioCommodus" /> * Romas ugunsgrēkā ievērojamus zaudējumus cieš [[Senā Grieķija|grieķu]] izcelsmes ārsts un filozofs [[Galēns]], kurš ilgstoši darbojas Romas imperatoru galmā. Uguns iznīcina lielu daļu viņa personīgās bibliotēkas, vairākus paša sarakstītos darbus, retus [[Senā Grieķija|sengrieķu]] autoru manuskriptus, kā arī medicīniskos instrumentus un ārstniecības vielu krājumus. Galēns vēlāk apraksta šos zaudējumus filozofiskā sacerējumā “Par izvairīšanos no bēdām” (''De indolentia''), kurā analizē cilvēka spēju saglabāt garīgu līdzsvaru pēc personiskām nelaimēm. Darba teksts ilgstoši tika uzskatīts par zudušu, līdz 2005. gadā tika atklāts tā manuskripts kādā klostera bibliotēkā [[Saloniki|Salonikos]]. Atklātais teksts sniedz nozīmīgas ziņas par [[Senā Roma|Senās Romas]] bibliotēku darbību, grāmatu glabāšanu, medicīnas vēsturi un intelektuālo dzīvi 2. gadsimta beigās. Pētnieki sacerējuma tapšanu parasti datē ar 193. gada sākumu, īsi pēc Kommoda nāves.<ref name="GalenFire" /><ref name="GalenLibrary">{{Tīmekļa atsauce |url=https://doi.org/10.1017/CBO9780511770623.004 |title=Galen's Library |author=Nutton, Vivian |work=Galen and the World of Knowledge |year=2009 |pages=19–34 |publisher=Cambridge University Press |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.mohrsiebeck.com/en/book/galens-de-indolentia-9783161532160/ |title=Galen's De indolentia: Essays on a Newly Discovered Letter |editor=Rothschild, Clare K.; Thompson, Trevor W. |year=2014 |publisher=Mohr Siebeck |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref> * Gada beigās saasinās konflikts starp imperatoru Kommodu un vairākām viņa tuvākajām amatpersonām. Imperatora rīcība kļūst arvien neparedzamāka, un viņš apsver jaunu sodu piemērošanu galma ierēdņiem un militārajiem komandieriem. Vieni no galvenajiem viņa politiskajiem pretiniekiem ir [[pretoriāņu gvarde]]s prefekts [[Kvints Emīlijs Lēts]] un imperatora galma pārvaldnieks [[Eklekts]]. Viņi sāk organizēt sazvērestību, kurā iesaistās arī imperatora tuvā līdzgaitniece [[Marcija (Kommoda mīļākā)|Marcija]]. Saskaņā ar antīkajiem vēstures avotiem sazvērnieki baidās, ka Kommods varētu pavēlēt viņus nogalināt. Viņi arī vēlas novērst imperatora ieceri 193. gada sākumā uzstāties publiskā gladiatoru priekšnesumā kā valdniekam, kurš sevi pielīdzina Herkulam. Sazvērnieki nolemj nogalināt imperatoru pirms jaunā gada sākuma un nodrošināt varas pāreju citam valdniekam.<ref name="DioCommodus" /><ref name="HerodianCommodus" /> * [[31. decembris|31. decembrī]] Romā tiek nogalināts Romas imperators Kommods, kurš valdījis kopš 177. gada un patstāvīgi kopš sava tēva Marka Aurēlija nāves 180. gadā. Saskaņā ar Diona Kasija un Hērodiāna aprakstiem sazvērnieki sākotnēji mēģina imperatoru noindēt, izmantojot viņa ēdienam vai dzērienam pievienotu indi. Kommods tomēr sāk vemt un izdzīvo, tādēļ sazvērnieki nosūta pie viņa atlētu un cīkstoni [[Narciss (gladiators)|Narcisu]], kurš imperatoru nožņaudz peldes laikā. Slepkavības organizēšanā piedalās Kvints Emīlijs Lēts, Eklekts un Marcija. Kommoda nāve izbeidz [[Antonīnu dinastija]]s valdīšanu Romas impērijā un izraisa jaunu politiskās nestabilitātes posmu. Jau nākamajā dienā par imperatoru tiek pasludināts [[Pertinakss]], taču viņa īsajai valdīšanai seko 193. gada [[Piecu imperatoru gads|Piecu imperatoru gada]] notikumi un [[Romas pilsoņu karš (193–197)|pilsoņu karš]].<ref name="DioCommodus" /><ref name="HerodianCommodus" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cambridge.org/core/books/cambridge-ancient-history/severan-dynasty/ |title=The Severan Dynasty |author=Campbell, Brian |work=The Cambridge Ancient History, Volume XII: The Crisis of Empire, A.D. 193–337 |year=2005 |publisher=Cambridge University Press |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref> === Austrumāzija === * [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]] turpinās [[Austrumu Haņu dinastija]]s imperatora [[Sjaņs (Haņu dinastijas imperators)|Sjaņa]] valdīšana. Gads atbilst valdīšanas ēras ''Čupina'' (''Chuping'', 初平) trešajam gadam. Lai gan imperators formāli saglabā valsts galvas statusu, faktisko varu galmā īsteno karavadonis [[Duns Džuo]], kurš 189. gadā pārņēmis kontroli pār centrālo valdību. Duns Džuo iepriekš licis pārcelt galvaspilsētu no [[Luojana]]s uz [[Čanana|Čananu]], kur atrodas imperators un galvenās valsts pārvaldes institūcijas. Daudzās provincēs centrālās valdības ietekme ir ievērojami samazinājusies, un vietējie militārie valdnieki organizē patstāvīgus karaspēkus. Ķīnas politiskā sadrumstalotība kļūst par vienu no galvenajiem priekšnoteikumiem ilgstošajiem konfliktiem, kuru rezultātā 220. gadā beidzas Haņu dinastijas valdīšana un sākas [[Triju valstu periods]].<ref name="HanDeCrespigny">{{Tīmekļa atsauce |url=https://openresearch-repository.anu.edu.au/items/8f7ee382-02fa-4f2c-99c0-d353cad0659e |title=To Establish Peace: Being the Chronicle of the Later Han Dynasty for the Years 189 to 220 AD |author=de Crespigny, Rafe |year=2020 |publisher=Australian National University |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/dictionary.pl?did=4257&if=en |title=初平 |website=Chinese Text Project |language=zh |accessdate=2026-11-12}}</ref> * Pavasarī Ķīnas ziemeļu daļā notiek [[Dzjecjao kauja]] (界橋之戰) starp karavadoņiem [[Juaņs Šao|Juaņu Šao]] un [[Gunsuņs Dzaņs|Gunsuņu Dzaņu]]. Kauja notiek mūsdienu [[Hebei]] provinces teritorijā un ir daļa no abu valdnieku cīņas par kontroli pār Ķīnas ziemeļu provincēm. Gunsuņa Dzaņa karaspēks galvenokārt paļaujas uz spēcīgām jātnieku vienībām, savukārt Juaņa Šao karaspēka komandieri izmanto disciplinētu kājnieku ierindu un [[arbalets|arbaletus]], lai apturētu pretinieka uzbrukumu. Saskaņā ar ķīniešu vēstures hroniku “[[Dzidži tundzjaņ]]” Juaņa Šao spēki gūst uzvaru, piespiežot Gunsuņu Dzaņu atkāpties. Šī sakāve aptur Gunsuņa Dzaņa ekspansiju uz dienvidiem un nostiprina Juaņa Šao ietekmi Ķīnas ziemeļos. Kaujas datējums atsevišķos vēstures avotos atšķiras, un daļa pētnieku to attiecina uz 191. gada beigām vai 192. gada sākumu.<ref name="HanDeCrespigny" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://mapsofages.com/en/e/yuan-shao-and-gongsun-192/ |title=Battle of Jieqiao (192): Book of the Later Han and Zizhi Tongjian |website=Maps of Ages |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref> * [[22. maijs|22. maijā]] [[Čanana|Čananā]] tiek nogalināts karavadonis Duns Džuo, kurš kopš 189. gada faktiski kontrolējis [[Austrumu Haņu dinastija]]s galmu. Slepkavību organizē augsta ranga amatpersona [[Vans Juņs]] (王允), kurš iegūst Duna Džuo tuvā līdzgaitnieka un karavadoņa [[Lī Bu]] (呂布) atbalstu. Sazvērnieki izmanto imperatora galma ceremoniju, kuras laikā Duns Džuo ierodas pils kompleksā. Viņam uzbrūk bruņoti karavīri, bet Lī Bu piedalās viņa nogalināšanā. Pēc slepkavības tiek sodīti arī vairāki Duna Džuo ģimenes locekļi un tuvākie atbalstītāji. Vēstures hronikās aprakstīts, ka galvaspilsētas iedzīvotāji sākotnēji ar prieku uzņem ziņas par Duna Džuo nāvi, cerot uz vardarbības un politiskās patvaļas izbeigšanos. Tomēr sazvērestības panākumi nenodrošina ilgstošu mieru, un drīz sākas jauna cīņa par kontroli pār imperatora galmu.<ref name="HanDeCrespigny" /><ref name="DongZhuoCTP">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/dictionary.pl?did=4286&if=en |title=董卓 |website=Chinese Text Project |language=zh |accessdate=2026-11-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://mapsofages.com/en/e/minister-of-instruction-wang-192/ |title=The Assassination of Dong Zhuo in the Historical Sources |website=Maps of Ages |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref> * Pēc Duna Džuo nogalināšanas Vans Juņs pārņem galveno ietekmi imperatora Sjaņa galmā un cenšas atjaunot centrālās valdības autoritāti. Tomēr viņš atsakās piešķirt vispārēju apžēlošanu Duna Džuo karaspēka komandieriem, kuri baidās no sodīšanas par iepriekšējā valdnieka darbībām. Šo situāciju izmanto karavadoņi [[Li Dzjue]] un [[Guo Si]], kuri sapulcina bijušā valdnieka karaspēka vienības un sāk karagājienu pret Čananu. Viņu sabiedrotais [[Dzja Sju]] mudina karavadoņus neatbruņoties un pretoties jaunajai valdībai. Sacelšanās dalībnieki sakauj vairākas valdībai uzticīgas militārās vienības un aplenc galvaspilsētu. Šīs norises atspoguļo Haņu dinastijas centrālās pārvaldes nespēju kontrolēt provinču karaspēku un militāro valdnieku pieaugošo neatkarību.<ref name="HanDeCrespigny" /><ref name="WangYunCTP">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=en&remap=gb&res=567898 |title=王允 Wang Yun |website=Chinese Text Project |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref> * [[28. jūnijs|28. jūnijā]] Li Dzjue un Guo Si vadītais karaspēks ieņem [[Čanana|Čananu]], sakaujot pilsētas aizstāvjus. Karavadoņa Lī Bu spēki nespēj noturēt galvaspilsētu, un viņš ir spiests bēgt. Pēc pilsētas ieņemšanas iebrucēji īsteno plašu laupīšanu un vardarbību pret iedzīvotājiem. Saskaņā ar “[[Vēlāko Haņu grāmata|Vēlāko Haņu grāmatu]]” (''Hou Hanshu'', 後漢書) kaujās un pilsētas ieņemšanas laikā iet bojā vairāk nekā {{sk|10000}} karavīru, amatpersonu un civiliedzīvotāju. Li Dzjue un Guo Si pārņem kontroli pār imperatoru Sjaņu un valsts centrālajām institūcijām. Viņu vara Čananā turpinās vairākus gadus, un savstarpējie konflikti vēlāk vēl vairāk pasliktina impērijas politisko stāvokli. Šie notikumi kļūst par vienu no nozīmīgākajiem Austrumu Haņu dinastijas sabrukuma posmiem.<ref name="HanDeCrespigny" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://mapsofages.com/en/e/li-jue-and-guo-192/ |title=Li Jue and Guo Si Capture Chang'an in 192 |website=Maps of Ages |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref> * [[4. jūlijs|4. jūlijā]] pēc Čananas ieņemšanas tiek nogalināts valstsvīrs Vans Juņs, kurš organizējis Duna Džuo nogalināšanu. Viņš atsakās bēgt no pilsētas kopā ar Lī Bu un paliek pie imperatora Sjaņa, cerot saglabāt centrālās valdības pārvaldes nepārtrauktību. Tomēr Li Dzjue un Guo Si karaspēks viņu apcietina un soda ar nāvi. Vana Juņa nāve izbeidz īso mēģinājumu atjaunot Haņu dinastijas galma patstāvību pēc Duna Džuo nogalināšanas. Pēc viņa nāves galvenā politiskā vara nonāk jauno militāro valdnieku rokās, bet imperators Sjaņs saglabā galvenokārt simbolisku valsts galvas statusu. Vana Juņa darbība un nāve vēlāk tiek plaši aprakstīta ķīniešu vēstures hronikās un literārajos darbos par Haņu dinastijas sabrukumu.<ref name="HanDeCrespigny" /><ref name="WangYunCTP" /> * Ķīnas austrumu daļā karavadonis [[Cao Cao]] nostiprina savu varu [[Jaņdžou]] provincē pēc militārajām operācijām pret [[Dzelteno apsēju sacelšanās|Dzelteno apsēju sacelšanās]] dalībniekiem. Pēc provinces pārvaldnieka [[Liu Dajs|Liu Daja]] nāves Cao Cao iegūst vietējās aristokrātijas un karaspēka atbalstu. Viņš organizē karagājienu pret [[Cjindžou]] reģiona nemiernieku spēkiem, kuri iepriekš iebrukuši provinces teritorijā. Sākotnējās sadursmēs Cao Cao karaspēks cieš ievērojamus zaudējumus, un kaujā iet bojā viņa sabiedrotais karavadonis [[Bao Sjiņs]]. Tomēr vēlāk Cao Cao izdodas piespiest lielu daļu nemiernieku padoties. Saskaņā ar senajiem ķīniešu avotiem viņa kontrolē nonāk vairāki simti tūkstošu bijušo sacelšanās dalībnieku un viņu ģimeņu, lai gan šie skaitļi vērtējami piesardzīgi. No padotajiem karavīriem Cao Cao izveido īpašas militārās vienības, kas pazīstamas kā Cjindžou karaspēks (''Qingzhou bing'', 青州兵). Šie spēki kļūst par nozīmīgu pamatu viņa turpmākajām militārajām uzvarām un politiskās varas paplašināšanai Ķīnas ziemeļos.<ref name="HanDeCrespigny" /><ref name="BaoXin">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=en&res=328989 |title=鮑信 Bao Xin |website=Chinese Text Project |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref> == Dzimušie == * [[Cao Dži]] (曹植; miris [[232. gads|232. gadā]]) — [[Ķīna|ķīniešu]] dzejnieks un aristokrāts, viens no ievērojamākajiem [[Dzjaņaņa literatūra|Dzjaņaņa laikmeta literatūras]] pārstāvjiem. Dzimis 192. gadā kā karavadoņa [[Cao Cao]] dēls un vēlākā [[Cao Veja]]s imperatora [[Cao Pi]] jaunākais brālis. Viņš jau jaunībā ieguva ievērojamu reputāciju ar savām literārajām spējām un kļuva par vienu no nozīmīgākajiem ķīniešu liriskās dzejas attīstības veicinātājiem. Viņa darbos bieži aplūkotas politiskās varas, cilvēka dzīves pārejošuma, draudzības, mīlestības un vientulības tēmas. Pēc Cao Cao nāves Cao Dži zaudēja cīņā par politisko ietekmi savam brālim Cao Pi un vēlāk dzīvoja ierobežotas politiskās darbības apstākļos. Viņa pazīstamākais literārais sacerējums ir “Luo upes dieviete” (''Luo Shen Fu'', 洛神賦), kas kļuva par vienu no nozīmīgākajiem klasiskās ķīniešu literatūras darbiem.<ref name="CaoZhiPoetry">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.degruyterbrill.com/document/doi/10.1515/9781501507038/html |title=The Poetry of Cao Zhi |author=Cutter, Robert Joe |editor=Kroll, Paul W. |year=2021 |publisher=De Gruyter |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vle.lt/straipsnis/cao-dzi/ |title=Cao Dži |work=Visuotinė lietuvių enciklopedija |language=lt |accessdate=2026-11-12}}</ref> * [[Gordiāns II]] (''Gordianus II''; miris [[238. gads|238. gadā]]) — [[Romas impērija|romiešu]] valstsvīrs un vēlāk [[Romas imperators]], kurš 238. gadā īslaicīgi valdīja kopā ar savu tēvu [[Gordiāns I|Gordiānu I]]. Dzimis aptuveni 192. gadā ietekmīgā senatoru dzimtā, kuras izcelsme, iespējams, saistīta ar [[Mazāzija]]s provincēm. Viņš vēlāk ieņēma vairākus augstus valsts pārvaldes amatus un darbojās [[Āfrika (Romas province)|Āfrikas provincē]], kur viņa tēvs bija iecelts par provinces pārvaldnieku. 238. gadā Āfrikas provincē sākās sacelšanās pret imperatoru [[Maksimīns Trāķietis|Maksimīnu Trāķieti]], un Gordiāns II kopā ar tēvu tika pasludināts par imperatoru. Viņu valdīšana ilga tikai aptuveni trīs nedēļas, jo Gordiāns II gāja bojā kaujā pret Maksimīnam uzticīgo Numīdijas karaspēku. Precīzs Gordiāna II dzimšanas datums nav zināms.<ref name="GordianII">{{Tīmekļa atsauce |url=https://roman-emperors.sites.luc.edu/gordo2.htm |title=Gordian II (238 A.D.) |author=Meckler, Michael L. |work=De Imperatoribus Romanis: An Online Encyclopedia of Roman Emperors |publisher=Loyola University Chicago |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref> == Mirušie == * [[22. maijs|22. maijā]] — [[Duns Džuo]] (董卓; dzimšanas gads nav droši zināms) — [[Austrumu Haņu dinastija]]s [[Ķīna|ķīniešu]] karavadonis un valstsvīrs, kurš kopš 189. gada faktiski kontrolēja imperatora galmu. Viņš bija atbildīgs par imperatora [[Sjao (Haņu dinastijas imperators)|Sjao]] atcelšanu un [[Sjaņs (Haņu dinastijas imperators)|Sjaņa]] iecelšanu tronī, kā arī galvaspilsētas pārcelšanu no [[Luojana]]s uz [[Čanana|Čananu]]. Viņa valdīšanas laikā notika plašas politiskās represijas un militāri konflikti ar reģionālajiem karavadoņiem. Duns Džuo tika nogalināts sazvērestībā, kuru organizēja valstsvīrs [[Vans Juņs]] un karavadonis [[Lī Bu]].<ref name="DongZhuoCTP" /><ref name="HanDeCrespigny" /> * Maijā vai jūnijā — [[Cajs Juns]] (蔡邕; dzimis ap [[132. gads|132.]] vai [[133. gads|133. gadu]]) — [[Ķīna|ķīniešu]] valstsvīrs, [[kaligrāfija|kaligrāfs]], vēsturnieks, [[astronomija|astronomijas]] un [[mūzikas teorija]]s pētnieks. Viņš bija viens no ievērojamākajiem vēlīnās Haņu dinastijas intelektuāļiem un piedalījās klasisko [[konfūcisms|konfūcisma]] tekstu rediģēšanā un saglabāšanā. Duna Džuo valdīšanas laikā viņš ieņēma augstus amatus imperatora galmā. Pēc Duna Džuo nogalināšanas Cajs Juns tika apcietināts, jo bija izrādījis nožēlu par bijušā valdnieka nāvi. Vana Juņa vadītā valdība atteicās viņu apžēlot, un Cajs Juns nomira ieslodzījumā. Viņa nāve izraisīja ievērojamu nožēlu laikabiedru vidū un tika uzskatīta par būtisku zaudējumu Ķīnas zinātniskajai un literārajai tradīcijai.<ref name="CaiYong">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=en&res=983741 |title=蔡邕 Cai Yong |website=Chinese Text Project |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref><ref name="HanDeCrespigny" /> * [[4. jūlijs|4. jūlijā]] — [[Vans Juņs]] (王允; dzimis [[137. gads|137. gadā]]) — [[Austrumu Haņu dinastija]]s [[Ķīna|ķīniešu]] valstsvīrs un augsta ranga ierēdnis. Viņš bija viens no galvenajiem Duna Džuo nogalināšanas organizētājiem un īslaicīgi pārņēma kontroli pār imperatora galma pārvaldi. Pēc Li Dzjue un Guo Si karaspēka iebrukuma Čananā Vans Juņs tika apcietināts un sodīts ar nāvi. Viņa nāve kļuva par nozīmīgu pavērsienu Haņu dinastijas beigu posma politiskajā krīzē.<ref name="WangYunCTP" /><ref name="HanDeCrespigny" /> * [[Bao Sjiņs]] (鮑信; dzimis [[152. gads|152. gadā]]) — [[Ķīna|ķīniešu]] karavadonis un valstsvīrs, kurš darbojās [[Austrumu Haņu dinastija]]s beigu posmā. Viņš bija viens no reģionālajiem militārajiem vadītājiem, kuri 190. gadā atbalstīja koalīciju pret Duna Džuo varu. Vēlāk Bao Sjiņs kļuva par karavadoņa [[Cao Cao]] sabiedroto un atbalstīja viņa nākšanu pie varas [[Jaņdžou]] provincē. Viņš gāja bojā 192. gadā kaujā pret [[Dzelteno apsēju sacelšanās|Dzelteno apsēju]] nemierniekiem, kad viņa karaspēks mēģināja apturēt to iebrukumu provinces teritorijā. Viņa nāve bija viens no nozīmīgākajiem zaudējumiem Cao Cao militārās darbības sākuma posmā.<ref name="BaoXin" /><ref name="HanDeCrespigny" /> * [[Liu Dajs]] (劉岱; dzimšanas gads nav zināms) — [[Austrumu Haņu dinastija]]s [[Ķīna|ķīniešu]] amatpersona un [[Jaņdžou]] provinces pārvaldnieks. Viņš piedalījās reģionālo karavadoņu koalīcijā pret Duna Džuo varu un centās saglabāt kontroli pār provinces militārajām un administratīvajām struktūrām. 192. gadā Jaņdžou teritorijā iebruka Dzelteno apsēju nemiernieku spēki. Liu Dajs uzsāka militāru karagājienu pret tiem, taču viņa karaspēks cieta sakāvi un viņš pats gāja bojā. Pēc viņa nāves vietējās amatpersonas un karavadoņi atbalstīja Cao Cao iecelšanu par provinces pārvaldnieku, kas kļuva par nozīmīgu pavērsienu Cao Cao politiskās varas paplašināšanā.<ref name="HanDeCrespigny" /> * [[31. decembris|31. decembrī]] — [[Kommods]] (dzimis {{dat|161|8|31}}) — [[Romas imperators]] no 177. līdz 192. gadam, patstāvīgi valdīja kopš 180. gada. Viņš bija imperatora [[Marks Aurēlijs|Marka Aurēlija]] un [[Faustīna Jaunākā|Faustīnas Jaunākās]] dēls. Kommoda valdīšanas laikā Romas impērijā pieauga politiskā nestabilitāte, saasinājās konflikti starp imperatoru un [[Romas senāts|Senātu]], kā arī izplatījās viņa personības kults, kas īpaši uzsvēra saikni ar dievu Herkulu. Imperators tika nogalināts sazvērestībā, kurā piedalījās viņa tuvākās amatpersonas un galma līdzgaitnieki. Viņa nāve izbeidza Antonīnu dinastijas valdīšanu un ievadīja 193. gada politisko krīzi.<ref name="DioCommodus" /><ref name="HerodianCommodus" /><ref name="SpeidelCommodus" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:192. gads| ]] i8ybu1y1r4d78jew13ai1cxpo1uqeov 0 643099 4548495 2026-11-12T05:57:57Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[192. gads]] 4548495 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[192. gads]] t4kzvayexvk5fdx5amle85wov2d3wcl 0 643100 4548503 2026-11-12T06:13:47Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Behidže Borana]] 4548503 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Behidže Borana]] cc60a9v87o7l45tnzwrop9ojnr4waxi 14 643101 4548521 2026-11-12T06:49:02Z Lasks 38532 Jauna lapa: [[Kategorija:Latvijas novadu centri| Centri]] 4548521 wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Latvijas novadu centri| Centri]] 3cnaqzc1vakkwnqwb1paoj3furnhc3j 4548524 4548521 2026-11-12T06:50:28Z Lasks 38532 4548524 wikitext text/x-wiki {{dzēst|Nejauši izveidots kategorijas dublikāts}} [[Kategorija:Latvijas novadu centri| Centri]] 9qpcj7fmqky77a5bw2lxs0byp6y48yc 10 643102 4548585 2026-11-12T07:21:50Z Lasks 38532 Jauna lapa: {{navbox | bodyclass = hlist |name=Naukšēnu pagasta ciemi |title=[[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Doles]] * [[Ērmuižas]] * [[Mirķi]] * [[Naukšēni]] * [[Nurmi (ciems)|Nurmi]] * [[Piksāri]] * [[Tēcēni]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Naukšēnu pagasts]] [[Kategorija:Valmieras novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> Kategorija:Valmieras novada navigācijas... 4548585 wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist |name=Naukšēnu pagasta ciemi |title=[[Naukšēnu pagasts|Naukšēnu pagasta]] [[ciems|ciemi]] |list1= * [[Doles]] * [[Ērmuižas]] * [[Mirķi]] * [[Naukšēni]] * [[Nurmi (ciems)|Nurmi]] * [[Piksāri]] * [[Tēcēni]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Naukšēnu pagasts]] [[Kategorija:Valmieras novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] | nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> [[Kategorija:Valmieras novada navigācijas veidnes]] </noinclude> py040ql9xofvxhcho9lxsw25uy98ori 0 643103 4548621 2026-11-12T07:50:50Z Treisijs 347 Jauns aizmetnis par gadu 4548621 wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|121}} {{Gads citos kalendāros|121}} '''121. gads''' ({{Rom sk gadam|121}}) bija [[gads|parastais gads]], kas pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. Tas ietilpa [[2. gadsimts|2. gadsimtā]]. == Notikumi == === Romas impērija === * Par [[Romas impērija]]s [[konsuls (Roma)|konsuliem]] kļūst [[Marks Annijs Vērs]] (''Marcus Annius Verus''), kurš šo amatu ieņem otro reizi, un [[Gnejs Arijs Augurs]] (''Gnaeus Arrius Augur''). Marks Annijs Vērs ir ievērojams [[Romas senāts|romiešu senators]] un vēlākā imperatora [[Marks Aurēlijs|Marka Aurēlija]] vectēvs. Viņš nāk no turīgas senatoru dzimtas, kuras izcelsme saistīta ar [[Hispānija]]s provinci, un imperatora [[Adriāns|Adriāna]] valdīšanas laikā iegūst ievērojamu politisko ietekmi. Konsulu vārdi saglabājušies vairākos [[latīņu valoda|latīņu]] uzrakstos, tostarp militārajos dokumentos, kas izmantoti atsevišķu notikumu datēšanai. Tā kā [[Senā Roma|Senajā Romā]] konsulu vārdi tradicionāli kalpoja par gada apzīmējumu, 121. gads antīkajos avotos pazīstams arī kā Vēra un Augura konsulāta gads.<ref name="Consuls121">{{Tīmekļa atsauce |url=https://godot.date/id/BDvVnbeBNJ5NUozVRkUqc9 |title=121 AD: M. Annius Verus II / Cn. Arrius Augur |website=GODOT — Graph of Dated Objects and Texts |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://godot.date/browse/Roman%20Consulships/28 |title=Roman Consulships |website=GODOT — Graph of Dated Objects and Texts |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref> * [[21. aprīlis|21. aprīlī]] [[Roma|Romā]] imperatora Adriāna valdīšanas laikā tiek svinēta pilsētas dibināšanas 874. gadadiena. Saskaņā ar romiešu tradicionālo hronoloģiju pilsētu 753. gadā p.m.ē. dibinājis [[Romuls un Rems]], un tās dibināšanas svētki tiek atzīmēti kopā ar senajiem [[Parīlijas]] svētkiem (''Parilia''), kas sākotnēji saistīti ar ganu un mājlopu aizsardzības rituāliem. Par godu gadadienai Adriāns iedibina īpašas [[ratu sacīkstes]] ''[[Circus Maximus]]'' arēnā, tādējādi nostiprinot pilsētas dibināšanas svētku nozīmi Romas valsts reliģiskajā un politiskajā dzīvē. Par svinībām liecina 121. gadā kaltās [[zelta monēta]]s, kuru reversā attēlots cirka aizbildnis un uzraksts ar Romas 874. gadadienas pieminējumu. Šīs monētas ir viens no nozīmīgākajiem numismātiskajiem avotiem, kas ļauj precīzi datēt Adriāna īstenotās svētku pārmaiņas.<ref name="HadriansRome">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.open.edu/openlearn/history-the-arts/hadrians-rome/content-section-5.6 |title=Hadrian's Rome: Reading 1 — Mary Boatwright, Hadrian and the City of Rome |publisher=The Open University |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref><ref name="Parilia121">{{Tīmekļa atsauce |url=https://followinghadrian.com/2021/04/21/21-april-ad-121-hadrian-celebrates-romes-874th-birthday-with-circus-games-hadrian1900/ |title=21 April AD 121 – Hadrian celebrates Rome's 874th birthday with circus games |author=Raddato, Carole |website=Following Hadrian |year=2021 |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref> * Adriāns atjauno un precizē Romas pilsētas sakrālās robežas — [[pomērijs|pomērija]] (''pomerium'') — novietojumu. Saskaņā ar romiešu reliģiskajām tradīcijām pomērijs atdala pilsētas svēto teritoriju no apkārtējām zemēm, un tā robežu noteikšana ir saistīta ar īpašām reliģiskām ceremonijām un juridiskiem ierobežojumiem. Adriāna valdīšanas laikā tiek uzstādīti jauni robežakmeņi ar uzrakstiem, kas apliecina robežas atjaunošanu pēc imperatora ierosinājuma un ar [[Romas senāts|Senāta]] piekrišanu. Vairāki šādi robežakmeņi ir saglabājušies, tostarp viens, kas atrasts [[Marsa lauks|Marsa laukā]] virs agrāka imperatora [[Vespasiāns|Vespasiāna]] valdīšanas laika robežakmens. Pētnieki pieļauj, ka pomērija atjaunošana varētu būt saistīta arī ar praktiskiem pilsētas labiekārtošanas pasākumiem, tostarp [[Tibra]]s upes plūdu radīto problēmu mazināšanu. Vienlaikus šī rīcība simboliski sasaista Adriāna valdīšanu ar Romas dibināšanas tradīcijām.<ref name="HadriansRome" /><ref name="Parilia121" /> * Imperators Adriāns īsteno ieceri izveidot jaunu monumentālu svētnīcu [[Romas forums|Romas foruma]] austrumu daļā, starp forumu un [[Kolizejs|Kolizeju]]. Jaunais [[Romas un Veneras templis]] paredzēts dievietēm [[Venera (dieviete)|Venerai]] un [[Roma (dieviete)|Romai]], kuras simbolizē Romas tautas izcelsmi, valsts varenību un pilsētas mūžību. Tradicionāli tempļa celtniecības sākumu saista ar 121. gadu un Romas dibināšanas gadadienas svinībām, taču arheoloģiskie pētījumi liecina, ka pati būvniecība, iespējams, sākusies tikai ap 123.–126. gadu. Šajā laikā tiek sagatavota plaša mākslīga platforma, kurai nepieciešams pārvietot agrāk imperatora [[Nerons|Nerona]] valdīšanas laikā uzstādīto monumentālo statuju. Templis kļūst par vienu no lielākajiem reliģiskajiem kompleksiem Senajā Romā, un tā celtniecība turpinās vairāk nekā desmit gadus. Pēc daļas pētnieku domām, svētnīcas teritorija simboliski iesvētīta jau 121. gadā, bet pats templis pabeigts tikai pēc Adriāna nāves, imperatora [[Antonīns Pijs|Antonīna Pija]] valdīšanas laikā.<ref name="TempleVenus">{{Tīmekļa atsauce |url=https://colosseo.it/en/marvels/temple-of-venus-and-roma/ |title=Temple of Venus and Roma |publisher=Parco archeologico del Colosseo |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref><ref name="HadriansRome" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.open.edu/openlearn/history-the-arts/hadrians-rome/content-section-2.2 |title=Hadrian's Rome: The Temple of Venus and Rome |publisher=The Open University |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref> * Pavasarī imperators Adriāns sāk savu pirmo lielo ceļojumu pa [[Romas impērija]]s rietumu provincēm, kura mērķis ir pārbaudīt to militāro un administratīvo stāvokli, kā arī nostiprināt impērijas robežu aizsardzību. Pēc uzturēšanās Romā viņš dodas uz [[Gallija|Galliju]], kur apmeklē vairākus provinces pārvaldes un militāros centrus. No Gallijas imperators turpina ceļu uz [[Augšģermānija|Augšģermāniju]], kur pārbauda pie [[Reina]]s izvietotos romiešu karaspēka garnizonus un robežnocietinājumus. Viņa ceļojums atspoguļo pārmaiņas Romas impērijas ārpolitikā pēc imperatora [[Trajāns|Trajāna]] valdīšanas, kad plašas teritoriālās ekspansijas vietā priekšroka tiek dota jau iegūto teritoriju nostiprināšanai. Precīzs Adriāna ceļojuma maršruts nav pilnībā zināms, taču vēstures avoti un arheoloģiskie atradumi ļauj secināt, ka 121. gadā viņš apmeklējis Galliju un Ģermānijas provinces. Nākamajā, 122. gadā, Adriāns turpina ceļojumu uz [[Britānija (Romas province)|Britāniju]], kur pieņem nozīmīgus lēmumus par provinces ziemeļu robežas aizsardzību.<ref name="HadrianEnglish">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.english-heritage.org.uk/visit/places/hadrians-wall/hadrians-wall-history-and-stories/hadrian/ |title=Emperor Hadrian |publisher=English Heritage |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref><ref name="HadrianTravels">{{Tīmekļa atsauce |url=https://followinghadrian.com/2021/05/18/spring-ad-121-hadrian-departs-for-the-northern-provinces-hadrian1900/ |title=Spring AD 121 – Hadrian departs for the northern provinces |author=Raddato, Carole |website=Following Hadrian |year=2021 |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref> * Adriāna ceļojuma laikā tiek pastiprināta romiešu karaspēka apmācība un disciplīnas ievērošana impērijas ziemeļu pierobežā. Imperators personīgi pārbauda militāro vienību gatavību, apbruņojumu un nocietinājumu stāvokli. Īpaša uzmanība tiek pievērsta [[Augšģermānija]]s un [[Rētija]]s provinču robežām, kur romiešu kontrolētās teritorijas saskaras ar dažādu [[ģermāņi|ģermāņu]] cilšu apdzīvotajiem apgabaliem. Adriāna valdīšanas laikā [[Augšģermānijas un Rētijas limes]] tiek pakāpeniski pārveidots par vienotu robežkontroles sistēmu, kurā ietilpst [[romiešu forts|forti]], sargtorņi, ceļi un koka palisādes. Šie nocietinājumi paredzēti ne tikai militārai aizsardzībai, bet arī cilvēku un preču pārvietošanās uzraudzībai pāri impērijas robežai. Precīzs atsevišķu nocietinājumu izbūves datējums nav zināms, tomēr nozīmīga robežas nostiprināšanas darbu daļa tiek saistīta ar Adriāna valdīšanas sākumu un viņa 121.–122. gada ceļojumu.<ref name="LimesCommission">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.deutsche-limeskommission.de/en/world-heritage-site-fre/fre-upper-german-raetian-limes/ |title=Frontiers of the Roman Empire — Upper German-Raetian Limes |publisher=Deutsche Limeskommission |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref><ref name="HadrianEnglish" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://whc.unesco.org/en/list/430 |title=Frontiers of the Roman Empire |publisher=UNESCO World Heritage Centre |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref> * Aptuveni 121.–122. gadā [[Augšģermānija]]s provincē pirmo reizi uzrakstos dokumentēts romiešu civilās apmetnes nosaukums Akve Matiakoruma (''Aquae Mattiacorum''), kas atbilst mūsdienu [[Vīsbādene]]s pilsētai [[Vācija|Vācijā]]. Apmetne izveidojusies pie dabiskajiem [[termālie avoti|termālajiem avotiem]], kas romiešu periodā izmantoti ārstniecībai un atpūtai. Vēl 1. gadsimtā šajā apkārtnē izveidots romiešu militārais nocietinājums, bet vēlāk pakāpeniski attīstījusies civilā apmetne ar pirtīm, amatnieku darbnīcām un tirdzniecības vietām. Nosaukums ''Aquae Mattiacorum'' saistīts ar [[matiaki]]em — reģiona vietējo ģermāņu iedzīvotāju kopienu. Senākais saglabājies apmetnes nosaukuma pieminējums atrasts uz romiešu ceļa staba, kas atklāts 1896. gadā. Vēsturnieki šo uzrakstu datē ar 121. vai 122. gadu, tādēļ precīzs pirmā pieminējuma gads nav pilnīgi drošs. Apmetnes attīstība atspoguļo Romas impērijas militārās un civilās infrastruktūras paplašināšanos pie Reinas robežas.<ref name="Wiesbaden121">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wiesbaden.de/en/kultur/stadtgeschichte/ersterwaehnung-der-roemischen-siedlung |title=First Mention of the Roman Settlement |publisher=Landeshauptstadt Wiesbaden |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.wiesbaden.de/stadtlexikon/epochen/roemisches_wiesbaden |title=Römisches Wiesbaden und Frühmittelalter |publisher=Landeshauptstadt Wiesbaden |language=de |accessdate=2026-11-12}}</ref> === Austrumāzija === * [[Ķīna (reģions)|Ķīnā]] turpinās [[Austrumu Haņu dinastija]]s imperatora [[Ans (Haņu dinastijas imperators)|Ana]] (漢安帝) valdīšana. Lai gan imperators atrodas tronī kopš 106. gada, faktisko valsts pārvaldi līdz 121. gada pavasarim īsteno imperatore atraitne [[Dena Suja]] (鄧綏), kura pēc imperatora [[He (Haņu dinastijas imperators)|He]] nāves pārņēmusi reģenta pienākumus. Viņas valdīšanas laikā īstenoti vairāki administratīvi un finanšu pasākumi, tostarp imperatora galma izdevumu samazināšana un palīdzības sniegšana dabas katastrofās cietušajiem iedzīvotājiem. Imperatore atraitne arī atbalsta [[izglītība|izglītības]] un [[konfūcisms|konfūcisma]] tekstu pētniecību, kā arī nodarbina vairākus ievērojamus zinātniekus un galma ierēdņus. Lai gan Dena Suja ilgstoši saglabā varu un imperators Ans jau ir sasniedzis pilngadību, viņas reģentūra nodrošina relatīvu centrālās valdības stabilitāti laikā, kad impēriju apdraud dažādu pierobežas tautu sacelšanās un dabas katastrofas.<ref name="DengEncyclopedia">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.encyclopedia.com/women/encyclopedias-almanacs-transcripts-and-maps/deng-r-105-121 |title=Deng (r. 105–121) |work=Women in World History: A Biographical Encyclopedia |publisher=Encyclopedia.com |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref><ref name="DengHan">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/hou-han-shu/deng-kou-lie-zhuan |title=鄧寇列傳 — Biographies of Deng and Kou |work=Hou Hanshu |website=Chinese Text Project |language=zh |accessdate=2026-11-12}}</ref> * Janvārī [[Haņu dinastija]]s [[Joudžou]] provinces pārvaldnieks [[Fens Huans]] (馮煥) organizē militāru karagājienu pret [[Kogurjo]] valsti un [[jemeki|jemeku]] kopienām Ķīnas ziemeļaustrumu pierobežā. Karagājienā piedalās vairāku komandēriju karaspēka vienības, kuru uzdevums ir atjaunot Haņu dinastijas kontroli pār pierobežas teritorijām un novērst turpmākus iebrukumus. Saskaņā ar ķīniešu vēstures hroniku “[[Vēlāko Haņu grāmata|Vēlāko Haņu grāmata]]” (''Hou Hanshu'', 後漢書) karagājiens beidzas bez panākumiem, un romiešiem laikabiedrīgā Haņu valsts nespēj panākt izšķirošu uzvaru pār saviem pretiniekiem. Šis konflikts atspoguļo Austrumu Haņu dinastijas sarežģītās attiecības ar Korejas pussalas ziemeļu daļā un [[Mandžūrija|Mandžūrijā]] dzīvojošajām tautām, kuru politiskā un militārā ietekme pakāpeniski pieaug.<ref name="HanAnChronicle">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.njmuseum.com/files/wshl/rbbook/gb/25/houhanshu/hhs06.html |title=後漢書·孝安帝紀 — Annals of Emperor An |work=Hou Hanshu |language=zh |accessdate=2026-11-12}}</ref> * Aprīlī mirst imperatore atraitne Dena Suja, kura vairāk nekā piecpadsmit gadus īstenojusi reģentes pienākumus Austrumu Haņu dinastijā. Pēc viņas nāves imperators Ans aptuveni 28 gadu vecumā pirmo reizi pārņem pilnīgu kontroli pār valsts pārvaldi. Tomēr varas maiņu pavada asi konflikti imperatora galmā, jo valdnieka tuvākie līdzgaitnieki, tostarp viņa aukle [[Vana Šena]] (王聖) un vairāki galma [[einuhi]], izplata apsūdzības pret mirušās imperatores radiniekiem. Viņi apgalvo, ka Denas dzimtas pārstāvji iepriekš apsvēruši iespēju atcelt Anu no troņa un iecelt viņa vietā citu valdnieku. Imperators pavēl atņemt vairākām Denas dzimtas amatpersonām titulus un īpašumus, kā arī izsūta daļu ģimenes locekļu no galvaspilsētas. Šīs represijas būtiski vājina iepriekšējās reģentūras laikā ietekmīgo dzimtu un ļauj nostiprināties jaunam galma politisko grupējumu līdzsvaram.<ref name="DengHan" /><ref name="DengEncyclopedia" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/wiki.pl?chapter=971202&if=en&remap=gb |title=東漢會要·卷二十三 — The Essentials of the Eastern Han Dynasty, Volume 23 |website=Chinese Text Project |language=zh |accessdate=2026-11-12}}</ref> * Aprīlī [[Liaoduna]]s apgabalā Ķīnas ziemeļaustrumos notiek jauni [[sjaņbi]] un jēmеku karaspēka iebrukumi. Vietējais Haņu dinastijas komandērijas pārvaldnieks [[Cajs Fens]] (蔡諷) organizē pretuzbrukumu, taču kaujā iet bojā. Vienlaikus reģionā saasinās konflikti starp dažādām Haņu dinastijas militārajām un administratīvajām amatpersonām. Saskaņā ar “Vēlāko Haņu grāmatu” apgabala amatpersona [[Pans Fens]] (龐奮) saņem viltotu imperatora rīkojumu, kura rezultātā tiek nogalināts [[Sjuaņtu komandērija|Sjuaņtu komandērijas]] pārvaldnieks [[Jao Guans]] (姚光). Šie notikumi liecina par politisko nestabilitāti Ķīnas ziemeļaustrumu pierobežā, kur militāros konfliktus ar kaimiņu tautām papildina iekšējās nesaskaņas un neuzticēšanās centrālās valdības amatpersonām.<ref name="HanAnChronicle" /> * Maijā pēc imperatores atraitnes Denas Sujas nāves turpinās represijas pret viņas dzimtas pārstāvjiem. Par vienu no galvenajiem vajāšanu upuriem kļūst viņas vecākais brālis [[Dens Dži]] (鄧騭), kurš iepriekš ilgstoši ieņēmis augstus militāros un administratīvos amatus un bijis viens no ievērojamākajiem reģentūras atbalstītājiem. Pēc apsūdzībām par līdzdalību iespējamā sazvērestībā viņš tiek atcelts no amata un zaudē lielu daļu politiskās ietekmes. Saskaņā ar ķīniešu vēstures avotiem Dens Dži kopā ar dēlu atsakās no ēdiena un mirst, bet vairāki viņa radinieki izdara pašnāvību pēc īpašumu konfiskācijas un izsūtīšanas. Vēlāk imperators Ans daļēji atceļ dažus pret Denas dzimtu vērstos pasākumus, tomēr tās agrākā politiskā ietekme vairs netiek atjaunota.<ref name="DengHan" /><ref name="HanAnChronicle" /> * Augustā Haņu dinastijas imperators Ans ievieš jaunu valdīšanas ēras nosaukumu ''Dzjaņguana'' (''Jianguang'', 建光), kas aizstāj iepriekšējo ēras nosaukumu ''Junņina'' (''Yongning'', 永寧). Jaunā ēra sākas 121. gada 1. augustā, un tās ieviešana notiek pēc imperatores atraitnes Denas Sujas nāves un imperatora personiskās varas nostiprināšanas. Ķīnas tradicionālajā gadu skaitīšanas sistēmā valdīšanas ēru nosaukumu maiņa ir nozīmīgs politisks un simbolisks notikums, kas var iezīmēt jaunu valdnieka politikas posmu vai svarīgas pārmaiņas valsts dzīvē. Nosaukums ''Dzjaņguana'' tiek izmantots līdz 122. gada pavasarim, kad imperators Ans ievieš nākamo valdīšanas ēru — ''Jaņguanu'' (''Yanguang'', 延光). Šī hronoloģija ir dokumentēta ķīniešu vēstures avotos un mūsdienu vēsturisko datējumu datubāzēs.<ref name="HanAnEra">{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=gb&res=963056 |title=漢安帝 — Emperor An of Han |website=Chinese Text Project |language=zh |accessdate=2026-11-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/datawiki.pl?if=en&res=589831 |title=永寧 Yong Ning |website=Chinese Text Project |language=zh |accessdate=2026-11-12}}</ref> * Augustā Haņu dinastijas karaspēks karavadoņa [[Ma Sjaņs|Ma Sjaņa]] (馬賢) vadībā īsteno militāru operāciju pret [[cjaņi|cjaņu]] cilšu spēkiem Ķīnas ziemeļrietumos. Cjaņu kopienas ilgstoši pretojas Haņu dinastijas pārvaldei un cenšas saglabāt kontroli pār savām tradicionālajām apdzīvotajām teritorijām pie [[Dzeltenā upe|Dzeltenās upes]] augšteces. Saskaņā ar “Vēlāko Haņu grāmatu” Ma Sjaņa karaspēks uzbrūk cjaņu grupējumam, kas pazīstams kā Šaodanas cjaņi, [[Dzjiņčena]]s komandērijas apkārtnē, taču cieš neveiksmi. Šī sakāve liecina par Haņu dinastijas militārajām grūtībām pierobežas reģionos, kur karaspēka apgādi apgrūtina sarežģītais reljefs un lielais attālums no impērijas galvenajiem administratīvajiem centriem. Cīņas pret cjaņu sacelšanās dalībniekiem turpinās arī nākamajā gadā.<ref name="HanAnChronicle" /> * Rudenī [[sjaņbi]] cilšu spēki īsteno vairākus iebrukumus Haņu dinastijas ziemeļu pierobežā, tostarp pie [[Dzjunjonguana pāreja|Dzjunjonguana pārejas]] (''Juyong Pass'') un [[Juiņdžuna]]s komandērijas. Haņu karaspēks cenšas aizsargāt stratēģiski nozīmīgās kalnu pārejas, kuras nodrošina satiksmi starp Ķīnas ziemeļu līdzenumiem un stepju teritorijām. Vienā no sadursmēm iet bojā Juiņdžunas komandērijas pārvaldnieks [[Čens Jaņs]] (成嚴). Pēc tam sjaņbi spēki aplenc Haņu militāro vienību pie Mačenas, bet karavadonis [[Gens Kuejs]] (耿夔) ierodas ar papildspēkiem, lai atvieglotu tās stāvokli. Šie notikumi liecina par pieaugošo sjaņbi militāro aktivitāti Ķīnas ziemeļu robežās laikā, kad Haņu dinastijas centrālā valdība vienlaikus cenšas pārvarēt politiskos konfliktus galmā un sacelšanos citos pierobežas reģionos.<ref name="HanAnChronicle" /> == Dzimušie == * [[26. aprīlis|26. aprīlī]] — [[Marks Aurēlijs]] (''Marcus Aurelius''; miris [[180. gads|180. gadā]]) — [[Romas imperators]] no 161. līdz 180. gadam, [[stoicisms|stoicisma]] filozofs un viens no ievērojamākajiem [[Antonīnu dinastija]]s valdniekiem. Dzimis [[Roma|Romā]] ietekmīgā senatoru dzimtā. Viņa tēvs bija Marks Annijs Vērs, bet māte — [[Domicija Lucilla]]. Pēc tēva nāves viņu audzināja vectēvs, kurš ieņēma vairākus augstus amatus Romas impērijas pārvaldē. Vēlāk Marks Aurēlijs tika adoptēts imperatora [[Antonīns Pijs|Antonīna Pija]] ģimenē un sagatavots valdnieka pienākumiem. No 161. līdz 169. gadam viņš valdīja kopā ar [[Lūcijs Vērs|Lūciju Vēru]], bet pēc tā nāves kļuva par vienīgo imperatoru. Viņa valdīšanas laikā Romas impērija piedzīvoja karus ar [[Partas valsts|Partas valsti]], [[markomani]]em un citām pierobežas tautām, kā arī plašu [[Antonīnu mēris|epidēmiju]]. Marks Aurēlijs ir pazīstams arī kā filozofiskā darba “[[Pašam sev]]” (''Ta eis heauton'') autors, kurā apkopotas pārdomas par cilvēka pienākumiem, tikumību un dzīves jēgu.<ref name="MarcusStanford">{{Tīmekļa atsauce |url=https://plato.stanford.edu/archives/fall2024/entries/marcus-aurelius/ |title=Marcus Aurelius |author=Kamtekar, Rachana |work=Stanford Encyclopedia of Philosophy |publisher=Stanford University |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.metmuseum.org/it/essays/the-antonine-dynasty-138-193 |title=The Antonine Dynasty (138–193) |publisher=The Metropolitan Museum of Art |year=2000 |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref> == Mirušie == * Aprīlī — [[Dena Suja]] (鄧綏; dzimusi [[81. gads|81. gadā]]) — [[Austrumu Haņu dinastija]]s [[Ķīna|ķīniešu]] imperatore un imperatore atraitne, kura no 105. līdz 121. gadam īstenoja reģentes pienākumus. Viņa bija imperatora [[He (Haņu dinastijas imperators)|He]] dzīvesbiedre un pēc viņa nāves pārņēma valsts pārvaldi, sākotnēji valdot nepilngadīgā imperatora [[Šans (Haņu dinastijas imperators)|Šana]], bet vēlāk imperatora [[Ans (Haņu dinastijas imperators)|Ana]] vārdā. Viņas reģentūras laikā tika īstenoti vairāki pārvaldes un finanšu pasākumi, kā arī veicināta izglītības un zinātnisko tekstu pētniecība. Dena Suja tiek uzskatīta par vienu no ievērojamākajām sievietēm Senās Ķīnas politiskajā vēsturē. Pēc viņas nāves imperators Ans pārņēma personisko varu un sāka represijas pret Denas dzimtas pārstāvjiem.<ref name="DengHan" /><ref name="DengEncyclopedia" /> * Maijā — [[Dens Dži]] (鄧騭; dzimšanas gads nav zināms) — [[Austrumu Haņu dinastija]]s [[Ķīna|ķīniešu]] valstsvīrs un karavadonis, imperatores atraitnes Denas Sujas vecākais brālis. Viņš ilgstoši ieņēma augstus amatus impērijas pārvaldē un bija viens no ietekmīgākajiem reģentes politiskajiem atbalstītājiem. Pēc māsas nāves tika apsūdzēts saistībā ar iespējamu sazvērestību pret imperatoru Anu un zaudēja savu politisko stāvokli. Saskaņā ar “[[Vēlāko Haņu grāmata|Vēlāko Haņu grāmatu]]” Dens Dži kopā ar dēlu atteicās no ēdiena un nomira pēc tam, kad viņa ģimenei tika atņemti tituli un īpašumi. Viņa nāve kļuva par vienu no nozīmīgākajiem imperatora Ana veiktās galma politiskās pārkārtošanas notikumiem.<ref name="DengHan" /><ref name="HanAnChronicle" /> * [[Cajs Luņs]] (蔡倫; dzimis aptuveni [[61. gads|61. gadā]]) — [[Ķīna|ķīniešu]] galma ierēdnis un viens no nozīmīgākajiem [[papīrs|papīra]] izgatavošanas tehnoloģijas pilnveidotājiem [[Austrumu Haņu dinastija]]s laikā. Viņš darbojās imperatora galma amatniecības darbnīcās un 105. gadā iepazīstināja imperatoru [[He (Haņu dinastijas imperators)|He]] ar pilnveidotu papīra izgatavošanas paņēmienu, kurā izmantoja koku mizu, [[kaņepes|kaņepju]] šķiedras, vecus audumus un nolietotus zvejas tīklus. Šī tehnoloģija padarīja papīra ražošanu lētāku un veicināja tā izmantošanas paplašināšanos Ķīnā. Lai gan [[arheoloģija|arheoloģiskie]] atradumi apliecina, ka papīrs Ķīnā izmantots jau vairākus gadsimtus pirms Caju Luņa, viņa ieguldījumam bija būtiska nozīme papīra kvalitātes uzlabošanā un ražošanas tehnoloģijas izplatībā. Pēc imperatores atraitnes Denas Sujas nāves 121. gadā Cajs Luņs tika apsūdzēts saistībā ar agrāku galma politisko konfliktu un saņēma pavēli ierasties tiesā. Saskaņā ar “Vēlāko Haņu grāmatu” viņš izvēlējās izdarīt pašnāvību, iedzerot indi.<ref name="CaiLun">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.ebsco.com/research-starters/history/cai-lun-invents-paper |title=Cai Lun Invents Paper |publisher=EBSCO Research |language=en |accessdate=2026-11-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://ctext.org/hou-han-shu/huan-zhe-lie-zhuan |title=宦者列傳 — Biographies of Eunuchs |work=Hou Hanshu |website=Chinese Text Project |language=zh |accessdate=2026-11-12}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://chiculture.org.hk/en/node/1323 |title=Cai Lun and the Development of Papermaking |publisher=Academy of Chinese Studies |language=zh |accessdate=2026-11-12}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:121. gads| ]] oy0c9ku2waiulj0kbszp3ea5hbvn1uy 0 643104 4548622 2026-11-12T07:51:45Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[121. gads]] 4548622 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[121. gads]] gj9xtkbi9yr26ub9ak0nf5c7gvfazwq 0 643105 4548623 2026-11-12T07:52:22Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Cai Luņs]] 4548623 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Cai Luņs]] k8ie1s5s59ouvh1wr7bnf8e19s0x10x 3 643106 4548636 2026-11-12T08:28:08Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4548636 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=LoEdit}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. novembris, plkst. 10.28 (EET) gwkvbmyq3ful106kgci1pni0jvbmo58 0 643107 4548653 2026-11-12T09:18:36Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #D11317 | nos = ''Fredrikstad'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Fredrikstad Fotballklubb'' | iesauka = ''Aristokratene'' (aristokrāti)<br />''Rødbuksene'' (sarkanbikši) | pilsēta = {{Vieta|Norvēģija|Fredriksta}} | līga = ''[[Eliteserien]]'' | sez = 2025. | poz = 8. vieta | dib... 4548653 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #D11317 | nos = ''Fredrikstad'' | logo_links = | logo_izm = | pilns = ''Fredrikstad Fotballklubb'' | iesauka = ''Aristokratene'' (aristokrāti)<br />''Rødbuksene'' (sarkanbikši) | pilsēta = {{Vieta|Norvēģija|Fredriksta}} | līga = ''[[Eliteserien]]'' | sez = 2025. | poz = 8. vieta | dib = 1903 | dib_mēn = 4 | dib_dat = 7 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Fredrikstas stadions]] | ietilp = 12 565 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Norvēģija}} Justeins Lunde | tren = {{flaga|Dānija}} Kaspers Rejkērs | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fredrikstadfk.no/}} | sadarbojas = | pattern_la1 = _thinredborder | pattern_b1 = _fredrikstad24h | pattern_ra1 = _thinredborder | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FF0000 | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _thinredborder | pattern_b2 = _fredrikstad24a | pattern_ra2 = _thinredborder | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 | pattern_la3 = _thinredborder | pattern_b3 = _fredrikstad24t | pattern_ra3 = _thinredborder | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Fredrikstad Fotballklubb''''', plašāk pazīstams kā '''''Fredrikstad FK''''' vai '''FFK''', ir [[Norvēģija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Fredriksta]]s. Klubs ir dibināts 1903. gadā, pašlaik spēlē ''[[Eliteserien]]'', Norvēģijas futbola augstākajā līgā. Mājas spēles komanda aizvada [[Fredrikstas stadions|Fredrikstas stadionā]], kura ietilpība ir 12 565 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fredrikstadstadion.com/ |title=Fredrikstad Stadion|language=no |website=fredrikstadstadion.com|accessdate={{dat|2026|11|12||bez}}}}</ref> Komanda ir deviņas reizes uzvarējusi Norvēģijas līgā un 12 reizes izcīnījusi [[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kausu]]. == Sasniegumi == * '''[[Eliteserien]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesn/noochamp.html |title=Norway - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2026|11|12||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (9): 1937—38, 1938—39, 1948—49, 1950—51, 1951—52, 1953—54, 1956—57, 1959—60, 1960—61 ** Vicečempioni (9): 1949—50, 1954—55, 1955—56, 1958—59, 1964, 1966, 1969, 1972, 2008 * '''[[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesn/noocuphist.html |title=Norway - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2026|11|12||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (12): 1932, 1935, 1936, 1938, 1940, 1950, 1957, 1961, 1966, 1984, 2006, 2024 ** Finālisti (7): 1945, 1946, 1948, 1954, 1963, 1969, 1971 * '''Norvēģijas 1. divīzija''' ** Uzvarētāji (1): 2023 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{no ikona}} {{sporta ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Norvēģija-aizmetnis}} {{Eliteserien}} [[Kategorija:Norvēģijas futbola klubi]] ec3wod7yyfvmd5cbsnxfcoadl5nk2ka 4548660 4548653 2026-11-12T09:22:10Z Vylks 50297 4548660 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #D11317 | nos = ''Fredrikstad'' | logo_links = Fredrikstad FK logo.svg | logo_izm = | pilns = ''Fredrikstad Fotballklubb'' | iesauka = ''Aristokratene'' (aristokrāti)<br />''Rødbuksene'' (sarkanbikši) | pilsēta = {{Vieta|Norvēģija|Fredriksta}} | līga = ''[[Eliteserien]]'' | sez = 2025. | poz = 8. vieta | dib = 1903 | dib_mēn = 4 | dib_dat = 7 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = [[Fredrikstas stadions]] | ietilp = 12 565 | krāsas = | īpašn = | prez = {{flaga|Norvēģija}} Justeins Lunde | tren = {{flaga|Dānija}} Kaspers Rejkērs | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.fredrikstadfk.no/}} | sadarbojas = | pattern_la1 = _thinredborder | pattern_b1 = _fredrikstad24h | pattern_ra1 = _thinredborder | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | leftarm1 = FFFFFF | body1 = FFFFFF | rightarm1 = FFFFFF | shorts1 = FF0000 | socks1 = FFFFFF | pattern_la2 = _thinredborder | pattern_b2 = _fredrikstad24a | pattern_ra2 = _thinredborder | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | leftarm2 = FF0000 | body2 = FF0000 | rightarm2 = FF0000 | shorts2 = FF0000 | socks2 = FF0000 | pattern_la3 = _thinredborder | pattern_b3 = _fredrikstad24t | pattern_ra3 = _thinredborder | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | leftarm3 = 000000 | body3 = 000000 | rightarm3 = 000000 | shorts3 = 000000 | socks3 = 000000 }} '''''Fredrikstad Fotballklubb''''', plašāk pazīstams kā '''''Fredrikstad FK''''' vai '''FFK''', ir [[Norvēģija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Fredriksta]]s. Klubs ir dibināts 1903. gadā, pašlaik spēlē ''[[Eliteserien]]'', Norvēģijas futbola augstākajā līgā. Mājas spēles komanda aizvada [[Fredrikstas stadions|Fredrikstas stadionā]], kura ietilpība ir 12 565 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://fredrikstadstadion.com/ |title=Fredrikstad Stadion|language=no |website=fredrikstadstadion.com|accessdate={{dat|2026|11|12||bez}}}}</ref> Komanda ir deviņas reizes uzvarējusi Norvēģijas līgā un 12 reizes izcīnījusi [[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kausu]]. == Sasniegumi == * '''[[Eliteserien]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rsssf.org/tablesn/noochamp.html |title=Norway - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2026|11|12||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Čempioni (9): 1937—38, 1938—39, 1948—49, 1950—51, 1951—52, 1953—54, 1956—57, 1959—60, 1960—61 ** Vicečempioni (9): 1949—50, 1954—55, 1955—56, 1958—59, 1964, 1966, 1969, 1972, 2008 * '''[[Norvēģijas kauss futbolā|Norvēģijas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesn/noocuphist.html |title=Norway - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2026|11|12||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}</ref> ** Kausa ieguvēji (12): 1932, 1935, 1936, 1938, 1940, 1950, 1957, 1961, 1966, 1984, 2006, 2024 ** Finālisti (7): 1945, 1946, 1948, 1954, 1963, 1969, 1971 * '''Norvēģijas 1. divīzija''' ** Uzvarētāji (1): 2023 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne}} {{no ikona}} {{sporta ārējās saites}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Norvēģija-aizmetnis}} {{Eliteserien}} [[Kategorija:Norvēģijas futbola klubi]] n1a268hr8nuj3jfpmasabq6hwi23tbx 0 643108 4548655 2026-11-12T09:19:24Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Fredrikstad FK]] 4548655 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fredrikstad FK]] njuav5msgdb5zbti9oo4m5300z4ccre 0 643109 4548657 2026-11-12T09:20:12Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Fredrikstad FK]] 4548657 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Fredrikstad FK]] njuav5msgdb5zbti9oo4m5300z4ccre 6 643110 4548658 2026-11-12T09:21:39Z Vylks 50297 No [[:en:File:Fredrikstad FK logo.svg]] 4548658 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == No [[:en:File:Fredrikstad FK logo.svg]] == Licence == {{Aizsargāts logo}} 1q6akow5s45cvszevki1izyi7zwydpv 0 643111 4548672 2026-11-12T09:56:23Z LoEdit 153201 Jauna lapa: {{Programmatūras infokaste | title = Horizon grāmatvedības programma | name = Horizon | developer = SIA "Visma Enterprise" ([[Visma Latvia]]) | language = Latviešu | website = {{URL|https://www.horizon.lv}} | released = 1993 (kā Apvārsnis) | operating system = [[Microsoft Windows]], mākoņpakalpojums }} '''Horizon''' (arī '''ERP Horizon''', '''Visma Horizon''', valsts pārvaldē – '''RVS Horizon''') ir Latvijā izstrādāta resursu vadības (ERP) un grāmatvedības... 4548672 wikitext text/x-wiki {{Programmatūras infokaste | title = Horizon grāmatvedības programma | name = Horizon | developer = SIA "Visma Enterprise" ([[Visma Latvia]]) | language = Latviešu | website = {{URL|https://www.horizon.lv}} | released = 1993 (kā Apvārsnis) | operating system = [[Microsoft Windows]], mākoņpakalpojums }} '''Horizon''' (arī '''ERP Horizon''', '''Visma Horizon''', valsts pārvaldē – '''RVS Horizon''') ir Latvijā izstrādāta resursu vadības (ERP) un grāmatvedības programma, kas nodrošina uzņēmumu un Latvijas valsts iestāžu darbības pamatuzskaiti: grāmatvedību, personāla un algu aprēķinu, kā arī noliktavas un citu resursu pārvaldību. Programmu izstrādā un ievieš uzņēmums SIA ''Visma Enterprise'' (agrāk SIA ''FMS''), kas ir daļa no Eiropas biznesa programmatūras un mākoņrisinājumu grupas ''Visma'' – Latvijas uzņēmumiem (skatīt [[Visma Latvia]]).<ref>{{cite web|url=https://company.lursoft.lv/fms/40003734170|title=Visma Enterprise, SIA|publisher=Lursoft|accessdate=2026-11-12}}</ref> == Vēsture == === ''Apvārsnis'' un agrīnais posms (1991–2008) === 1991. gadā dibinātajā uzņēmumā SIA ''Fortek'',<ref>{{cite web|url=https://company.lursoft.lv/lattelecom-technology/40003025551|title=SIA Lattelecom Technology|publisher=Lursoft|accessdate=2026-11-12}}</ref> 1993. gadā tika izlaista grāmatvedības programma ar nosaukumu '''''Apvārsnis''''' darbam [[MS-DOS]] operētājsistēmā. 1998. gadā tika izlaista sistēmas ''Apvārsnis'' versija [[Microsoft Windows]] videi. 2000. gadā SIA ''Fortek'' apvienojās ar Igaunijas IT uzņēmumu ''MicroLink'', mainot nosaukumu uz SIA ''Fortech'' (vēlāk — SIA ''MicroLink System'', bet no 2003. gada jūlija — SIA ''MicroLink Latvia'').<ref>{{cite journal|last=Kļaviņa|first=Gunta|title=Lattelecom Technology – zīmols mainās, kompetence paliek|journal=Sakaru pasaule|issue=2 (42)|year=2006}}</ref> Šajā periodā, 2000. gadā, maziem un vidējiem uzņēmumiem tika izstrādāta arī grāmatvedības programma ''UVIS''. === ''FMS'' izveide un programmas nosaukuma maiņa uz ''Horizon'' (2005–2014) === 2005. gadā, reorganizējot ''MicroLink'', tika dibināts meitasuzņēmums SIA ''FMS'' (''Financial Management Solutions''), kurā nodalīta finanšu un grāmatvedības risinājumu izstrāde.<ref>{{cite news|title=FMS prioritāte – investīcijas produktu attīstībā|newspaper=Diena|date=2007-07-03}}</ref> 2006. gada 31. maijā uzņēmums tika pārdots tā vadībai (tostarp Jānim Bergam).<ref>{{cite news|title='Lattelecom' pārdod 'MicroLink' meitasuzņēmumu 'FMS'|agency=LETA|date=2006-05-19}}</ref> 2007. gada jūlijā produktu izstrādes virziens tika nodalīts atsevišķā uzņēmumā SIA ''FMS Software'', savukārt SIA ''FMS'' turpināja projektu vadību, konsultācijas un sistēmu ieviešanu (abiem uzņēmumiem izveidojot mātesuzņēmumu SIA ''FMS Group''). 2008. gadā programma ''Apvārsnis'' tiek pārdēvēta par resursu vadības sistēmu '''''RVS Horizon''''' (RVS ''Horizon'').<ref>{{cite book|title=Grāmatvedība|publisher=Rīgas Tehniskā universitāte|location=Rīga|isbn=978-9934-10-970-6|url=https://wpweb2-prod.rtu.lv/ebooks/wp-content/uploads/sites/32/2020/02/9789934109706_Gr%C4%81matved%C4%ABba.pdf|accessdate=2026-11-12}}</ref> Līdzšinējā grāmatvedības programma pāriet uz pilnvērtīgu uzņēmuma resursu plānošanas (ERP) sistēmu. 2009. gadā programma ''UVIS'' tika pārdēvēta par ''Horizon Start''. === Pievienošanās ''Visma'' grupai (2014–pašlaik) === 2014. gadā SIA ''FMS'' un SIA ''FMS Software'' (kuru lielākie īpašnieki līdz tam bija Jānis Bergs un Normunds Bergs) tika pārdoti Norvēģijas IT grupai ''Visma AS''.<ref>{{cite web|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/44651916/latvijas-it-uznemums-fms-pardots-norvegu-kompanijai-visma-group|title=Latvijas IT uzņēmums FMS pārdots norvēģu kompānijai 'Visma Group'|publisher=Delfi Bizness|date=2014-06-18|accessdate=2026-11-12}}</ref> Abu uzņēmumu pārvaldīšanai 2014. gada 2. jūnijā tika nodibināts meitasuzņēmums SIA ''Visma Latvia Holding''.<ref>{{cite web|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/44664646/pec-fms-un-fms-software-pardosanas-plasas-parmainas-vadiba|title=Pēc 'FMS' un 'FMS Software' pārdošanas plašas pārmaiņas vadībā|publisher=Delfi Bizness / LETA|date=2014-06-28|accessdate=2026-11-12}}</ref> 2014. gada decembrī SIA ''FMS'' mainīja nosaukumu uz SIA ''Visma Enterprise'',<ref>{{cite web|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/45411742/it-uznemums-fms-maina-nosaukumu-uz-visma-enterprise|title=IT uzņēmums 'FMS' maina nosaukumu uz 'Visma Enterprise'|publisher=Delfi Bizness / LETA|date=2015-01-05|accessdate=2026-11-12}}</ref> bet 2015. gada 13. februārī tam tika pievienots produktu izstrādes uzņēmums SIA ''FMS Software'', apvienojot produkta attīstību un ieviešanu vienā uzņēmumā.<ref>{{cite web|url=https://klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/visma-enterprise-pienemusi-lemumu-par-fms-software-pievienosanu|title=Visma Enterprise pieņēmusi lēmumu par FMS Software pievienošanu|publisher=Klientu portfelis|date=2015-02-13|accessdate=2026-11-12}}</ref> ''Horizon'' turpina attīstību, šobrīd izstrādē un uzturēšanā nodarbināti vairāk nekā 140 speciālistus. ''Horizon'' resursu vadības un grāmatvedības programma tiek regulāri pielāgota izmaiņām Latvijas Republikas normatīvajos aktos un grāmatvedības uzskaites prasībās.<ref name="rtu_gramatvediba">{{cite book|title=Grāmatvedība|publisher=Rīgas Tehniskā universitāte|location=Rīga|isbn=978-9934-10-970-6|url=https://wpweb2-prod.rtu.lv/ebooks/wp-content/uploads/sites/32/2020/02/9789934109706_Gr%C4%81matved%C4%ABba.pdf|accessdate=2026-11-12}}</ref> == Funkcionalitāte == ''Horizon'' nodrošina vienotu resursu pārvaldības sistēmu (tostarp mākoņrisinājuma veidā)<ref>{{cite web|url=https://www.horizon.lv/makonrisinajums|title=Horizon mākoņrisinājums|publisher=Visma Enterprise|accessdate=2026-11-12}}</ref>, kas pielāgota Latvijas likumdošanas un nodokļu uzskaites prasībām: * '''Finanšu un grāmatvedības uzskaite:''' virsgrāmata, norēķini, pamatlīdzekļu un materiālo vērtību uzskaite, budžeta plānošana, kā arī integrēta datu apmaiņa ar [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (VID EDS) un Valsts kases ''ePārskatiem''.<ref name="kase">{{cite web|url=https://www.kase.gov.lv/vienotais-pakalpojumu-centrs/gramatvedibas-uzskaites-pakalpojums/gramatvedibas-uzskaite|title=Grāmatvedības uzskaites procesu apraksts|publisher=Latvijas Republikas Valsts kase|accessdate=2026-11-12}}</ref> * '''Personāla vadība un algu aprēķins:''' personāla datu pārvaldība, darba laika uzskaite, algu un nodokļu aprēķini.<ref name="izm">{{cite web|url=https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/aktiva-daliba-konkursa-bebras-stem-izglitiba-aktivu-skolu-vizitkarte|title=Aktīva dalība konkursā "Bebr[a]s"|publisher=Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|date=2025-10-21|accessdate=2026-11-12}}</ref> * '''Nozaru un procesu moduļi:''' noliktavas pārvaldība, loģistika, ražošana, nekustamā īpašuma pārvaldība (NĪP), transporta procesu vadība un apsaimniekošana.<ref name="kase" /> Programmai ir izstrādāti arī saistīti mākoņrisinājumi: * '''''HoP'' (arī '''Horizon HoP'''):''' darbinieku pašapkalpošanās portāls materiālo resursu uzskaitei, rēķinu apritei, atskaitēm, kā arī personāla pieteikumu (atvaļinājumu, komandējumu, rīkojumu) tiešsaistes saskaņošanai.<ref name="smarthr">{{cite web|url=https://smarthr.lv/erphorizon|title=ERP Horizon|publisher=SmartHR Latvija|accessdate=2026-11-12}}</ref> * '''''Numo'' (Numo DLP):''' automatizētas darba laika plānošanas un uzskaites platforma.<ref name="smarthr" /> == Nozīme Latvijas ekonomikā un valsts pārvaldē == ''Horizon'' ieņem nozīmīgu vietu gan Latvijas privātajā sektorā, gan publiskās pārvaldes finanšu infrastruktūrā: * '''Valsts kases Vienotais pakalpojumu centrs un valsts pārvaldes centralizācija:''' ERP ''Horizon'' tiek izmantots kā bāzes informācijas sistēma [[Valsts kase|Valsts kases]] Vienotā pakalpojumu centra nodrošinātajam centralizētajam grāmatvedības uzskaites un personāla lietvedības pakalpojumam. Sistēma nodrošina standartizētu finanšu, aktīvu, atlīdzības un saistību uzskaiti Latvijas ministrijām un centrālajām valsts iestādēm.<ref name="kase" /> Saskaņā ar [[Ministru kabinets|Ministru kabineta]] apstiprināto valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un digitālās transformācijas plānu, ''Horizon'' un ''HoP'' ieviešana ir iekļauta valsts pārvaldes centralizētajā platformā vienotai valsts finanšu resursu plānošanai un grāmatvedības nodrošināšanai.<ref>{{cite web|url=https://likumi.lv/ta/id/372246|title=Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 28. jūnija rīkojumā Nr. 407|publisher=Likumi.lv|accessdate=2026-11-12}}</ref> * '''Tirgus pārklājums:''' Saskaņā ar publiskotajiem datiem, izmantojot sistēmu ''Horizon'', algu aprēķins tiek veikts aptuveni 40 % no visiem Latvijā strādājošajiem, savukārt ar to saistīto pašapkalpošanās portālu ''HoP'' izmanto aptuveni 25% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.<ref name="izm" /><ref name="smarthr" /> == Par izstrādātāju == Sistēmas izstrādātājs SIA ''Visma Enterprise'' (izpilddirektore Antra Zālīte, galvenais birojs atrodas Sporta ielā 11, Rīgā) ir daļa no Skandināvijas IT grupas ''Visma''. Uzņēmums ir Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā (''Norwegian Chamber of Commerce in Latvia'') biedrs.<ref>{{cite web|url=https://www.nccl.lv/our-members/visma|title=VISMA|publisher=Norwegian Chamber of Commerce in Latvia|accessdate=2026-11-12}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Programmatūra]] [[Kategorija:Grāmatvedība]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] ptelbujrcg5yp6jqcqwlgbamgh53xri 4548678 4548672 2026-11-12T10:05:48Z LoEdit 153201 papildināts avots 4548678 wikitext text/x-wiki {{Programmatūras infokaste | title = Horizon grāmatvedības programma | name = Horizon | developer = SIA "Visma Enterprise" ([[Visma Latvia]]) | language = Latviešu | website = {{URL|https://www.horizon.lv}} | released = 1993 (kā Apvārsnis) | operating system = [[Microsoft Windows]], mākoņpakalpojums }} '''Horizon''' (arī '''ERP Horizon''', '''Visma Horizon''', valsts pārvaldē – '''RVS Horizon''') ir Latvijā izstrādāta resursu vadības (ERP) un grāmatvedības programma, kas nodrošina uzņēmumu un Latvijas valsts iestāžu darbības pamatuzskaiti: grāmatvedību, personāla un algu aprēķinu, kā arī noliktavas un citu resursu pārvaldību. Programmu izstrādā un ievieš uzņēmums SIA ''Visma Enterprise'' (agrāk SIA ''FMS''), kas ir daļa no Eiropas biznesa programmatūras un mākoņrisinājumu grupas ''Visma'' – Latvijas uzņēmumiem (skatīt [[Visma Latvia]]).<ref>{{cite web|url=https://company.lursoft.lv/fms/40003734170|title=Visma Enterprise, SIA|publisher=Lursoft|accessdate=2026-11-12}}</ref> == Vēsture == === ''Apvārsnis'' un agrīnais posms (1991–2008) === 1991. gadā dibinātajā uzņēmumā SIA ''Fortek'',<ref>{{cite web|url=https://company.lursoft.lv/lattelecom-technology/40003025551|title=SIA Lattelecom Technology|publisher=Lursoft|accessdate=2026-11-12}}</ref> 1993. gadā tika izlaista grāmatvedības programma ar nosaukumu '''''Apvārsnis''''' darbam [[MS-DOS]] operētājsistēmā. 1998. gadā tika izlaista sistēmas ''Apvārsnis'' versija [[Microsoft Windows]] videi. 2000. gadā SIA ''Fortek'' apvienojās ar Igaunijas IT uzņēmumu ''MicroLink'', mainot nosaukumu uz SIA ''Fortech'' (vēlāk — SIA ''MicroLink System'', bet no 2003. gada jūlija — SIA ''MicroLink Latvia'').<ref>{{cite journal|last=Kļaviņa|first=Gunta|title=Lattelecom Technology – zīmols mainās, kompetence paliek|journal=Sakaru pasaule|issue=2 (42)|year=2006}}</ref> Šajā periodā, 2000. gadā, maziem un vidējiem uzņēmumiem tika izstrādāta arī grāmatvedības programma ''UVIS''. === ''FMS'' izveide un programmas nosaukuma maiņa uz ''Horizon'' (2005–2014) === 2005. gadā, reorganizējot ''MicroLink'', tika dibināts meitasuzņēmums SIA ''FMS'' (''Financial Management Solutions''), kurā nodalīta finanšu un grāmatvedības risinājumu izstrāde.<ref>{{cite news|title=FMS prioritāte – investīcijas produktu attīstībā|newspaper=Diena|date=2007-07-03}}</ref> 2006. gada 31. maijā uzņēmums tika pārdots tā vadībai (tostarp Jānim Bergam).<ref>{{cite news|title='Lattelecom' pārdod 'MicroLink' meitasuzņēmumu 'FMS'|agency=LETA|date=2006-05-19}}</ref> 2007. gada jūlijā produktu izstrādes virziens tika nodalīts atsevišķā uzņēmumā SIA ''FMS Software'', savukārt SIA ''FMS'' turpināja projektu vadību, konsultācijas un sistēmu ieviešanu (abiem uzņēmumiem izveidojot mātesuzņēmumu SIA ''FMS Group''). 2008. gadā programma ''Apvārsnis'' tiek pārdēvēta par resursu vadības sistēmu '''''RVS Horizon''''' (RVS ''Horizon'').<ref>{{cite book|title=Grāmatvedība|publisher=Rīgas Tehniskā universitāte|location=Rīga|isbn=978-9934-10-970-6|url=https://wpweb2-prod.rtu.lv/ebooks/wp-content/uploads/sites/32/2020/02/9789934109706_Gr%C4%81matved%C4%ABba.pdf|accessdate=2026-11-12}}</ref> Līdzšinējā grāmatvedības programma pāriet uz pilnvērtīgu uzņēmuma resursu plānošanas (ERP) sistēmu. 2009. gadā programma ''UVIS'' tika pārdēvēta par ''Horizon Start''. === Pievienošanās ''Visma'' grupai (2014–pašlaik) === 2014. gadā SIA ''FMS'' un SIA ''FMS Software'' (kuru lielākie īpašnieki līdz tam bija Jānis Bergs un Normunds Bergs) tika pārdoti Norvēģijas IT grupai ''Visma AS''.<ref>{{cite web|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/44651916/latvijas-it-uznemums-fms-pardots-norvegu-kompanijai-visma-group|title=Latvijas IT uzņēmums FMS pārdots norvēģu kompānijai 'Visma Group'|publisher=Delfi Bizness|date=2014-06-18|accessdate=2026-11-12}}</ref> Abu uzņēmumu pārvaldīšanai 2014. gada 2. jūnijā tika nodibināts meitasuzņēmums SIA ''Visma Latvia Holding''.<ref>{{cite web|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/44664646/pec-fms-un-fms-software-pardosanas-plasas-parmainas-vadiba|title=Pēc 'FMS' un 'FMS Software' pārdošanas plašas pārmaiņas vadībā|publisher=Delfi Bizness / LETA|date=2014-06-28|accessdate=2026-11-12}}</ref> 2014. gada decembrī SIA ''FMS'' mainīja nosaukumu uz SIA ''Visma Enterprise'',<ref>{{cite web|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/45411742/it-uznemums-fms-maina-nosaukumu-uz-visma-enterprise|title=IT uzņēmums 'FMS' maina nosaukumu uz 'Visma Enterprise'|publisher=Delfi Bizness / LETA|date=2015-01-05|accessdate=2026-11-12}}</ref> bet 2015. gada 13. februārī tam tika pievienots produktu izstrādes uzņēmums SIA ''FMS Software'', apvienojot produkta attīstību un ieviešanu vienā uzņēmumā.<ref>{{cite web|url=https://klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/visma-enterprise-pienemusi-lemumu-par-fms-software-pievienosanu|title=Visma Enterprise pieņēmusi lēmumu par FMS Software pievienošanu|publisher=Klientu portfelis|date=2015-02-13|accessdate=2026-11-12}}</ref> ''Horizon'' turpina attīstību, šobrīd izstrādē un uzturēšanā nodarbināti vairāk nekā 140 speciālistus. ''Horizon'' resursu vadības un grāmatvedības programma tiek regulāri pielāgota izmaiņām Latvijas Republikas normatīvajos aktos un grāmatvedības uzskaites prasībās.<ref name="rtu_gramatvediba">{{cite book|title=Grāmatvedība|publisher=Rīgas Tehniskā universitāte|location=Rīga|isbn=978-9934-10-970-6|url=https://wpweb2-prod.rtu.lv/ebooks/wp-content/uploads/sites/32/2020/02/9789934109706_Gr%C4%81matved%C4%ABba.pdf|accessdate=2026-11-12}}</ref> == Funkcionalitāte == ''Horizon'' nodrošina vienotu resursu pārvaldības sistēmu (tostarp mākoņrisinājuma veidā)<ref>{{cite web|url=https://www.horizon.lv/makonrisinajums|title=Horizon mākoņrisinājums|publisher=Visma Enterprise|accessdate=2026-11-12}}</ref>, kas pielāgota Latvijas likumdošanas un nodokļu uzskaites prasībām: * '''Finanšu un grāmatvedības uzskaite:''' virsgrāmata, norēķini, pamatlīdzekļu un materiālo vērtību uzskaite, budžeta plānošana, kā arī integrēta datu apmaiņa ar [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (VID EDS) un Valsts kases ''ePārskatiem''.<ref name="kase">{{cite web|url=https://www.kase.gov.lv/vienotais-pakalpojumu-centrs/gramatvedibas-uzskaites-pakalpojums/gramatvedibas-uzskaite|title=Grāmatvedības uzskaites procesu apraksts|publisher=Latvijas Republikas Valsts kase|accessdate=2026-11-12}}</ref> * '''Personāla vadība un algu aprēķins:''' personāla datu pārvaldība, darba laika uzskaite, algu un nodokļu aprēķini.<ref name="izm">{{cite web|url=https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/aktiva-daliba-konkursa-bebras-stem-izglitiba-aktivu-skolu-vizitkarte|title=Aktīva dalība konkursā "Bebr[a]s"|publisher=Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|date=2025-10-21|accessdate=2026-11-12}}</ref> * '''Nozaru un procesu moduļi:''' noliktavas pārvaldība, loģistika, ražošana, nekustamā īpašuma pārvaldība (NĪP), transporta procesu vadība un apsaimniekošana.<ref name="kase" /> Programmai ir izstrādāti arī saistīti mākoņrisinājumi: * '''''HoP'' (arī '''Horizon HoP'''):''' darbinieku pašapkalpošanās portāls materiālo resursu uzskaitei, rēķinu apritei, atskaitēm, kā arī personāla pieteikumu (atvaļinājumu, komandējumu, rīkojumu) tiešsaistes saskaņošanai.<ref name="smarthr">{{cite web|url=https://smarthr.lv/erphorizon|title=ERP Horizon|publisher=SmartHR Latvija|accessdate=2026-11-12}}</ref> * '''''Numo'' (Numo DLP):''' automatizētas darba laika plānošanas un uzskaites platforma uzņēmumiem ar maiņu darba grafiku un summētu darba laiku.<ref name="smarthr" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/55971350/zimolu-stasti/120140877/darba-laika-grafika-planosana-ar-mi-ka-salagot-darbinieka-un-biznesa-velmes|title=Darba laika grafika plānošana ar MI: kā salāgot darbinieka un biznesa vēlmes?|website=Delfi|access-date=2026-11-12|date=2026-11-02|language=lv}}</ref> == Nozīme Latvijas ekonomikā un valsts pārvaldē == ''Horizon'' ieņem nozīmīgu vietu gan Latvijas privātajā sektorā, gan publiskās pārvaldes finanšu infrastruktūrā: * '''Valsts kases Vienotais pakalpojumu centrs un valsts pārvaldes centralizācija:''' ERP ''Horizon'' tiek izmantots kā bāzes informācijas sistēma [[Valsts kase|Valsts kases]] Vienotā pakalpojumu centra nodrošinātajam centralizētajam grāmatvedības uzskaites un personāla lietvedības pakalpojumam. Sistēma nodrošina standartizētu finanšu, aktīvu, atlīdzības un saistību uzskaiti Latvijas ministrijām un centrālajām valsts iestādēm.<ref name="kase" /> Saskaņā ar [[Ministru kabinets|Ministru kabineta]] apstiprināto valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un digitālās transformācijas plānu, ''Horizon'' un ''HoP'' ieviešana ir iekļauta valsts pārvaldes centralizētajā platformā vienotai valsts finanšu resursu plānošanai un grāmatvedības nodrošināšanai.<ref>{{cite web|url=https://likumi.lv/ta/id/372246|title=Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 28. jūnija rīkojumā Nr. 407|publisher=Likumi.lv|accessdate=2026-11-12}}</ref> * '''Tirgus pārklājums:''' Saskaņā ar publiskotajiem datiem, izmantojot sistēmu ''Horizon'', algu aprēķins tiek veikts aptuveni 40 % no visiem Latvijā strādājošajiem, savukārt ar to saistīto pašapkalpošanās portālu ''HoP'' izmanto aptuveni 25% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.<ref name="izm" /><ref name="smarthr" /> == Par izstrādātāju == Sistēmas izstrādātājs SIA ''Visma Enterprise'' (izpilddirektore Antra Zālīte, galvenais birojs atrodas Sporta ielā 11, Rīgā) ir daļa no Skandināvijas IT grupas ''Visma''. Uzņēmums ir Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā (''Norwegian Chamber of Commerce in Latvia'') biedrs.<ref>{{cite web|url=https://www.nccl.lv/our-members/visma|title=VISMA|publisher=Norwegian Chamber of Commerce in Latvia|accessdate=2026-11-12}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Programmatūra]] [[Kategorija:Grāmatvedība]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] elf7dt8fplssfiroipqutlqoo82tg5j 4548683 4548678 2026-11-12T10:33:44Z LoEdit 153201 papildināta saite atsaucēs 4548683 wikitext text/x-wiki {{Programmatūras infokaste | title = Horizon grāmatvedības programma | name = Horizon | developer = SIA "Visma Enterprise" ([[Visma Latvia]]) | language = Latviešu | website = {{URL|https://www.horizon.lv}} | released = 1993 (kā Apvārsnis) | operating system = [[Microsoft Windows]], mākoņpakalpojums }} '''Horizon''' (arī '''ERP Horizon''', '''Visma Horizon''', valsts pārvaldē – '''RVS Horizon''') ir Latvijā izstrādāta resursu vadības (ERP) un grāmatvedības programma, kas nodrošina uzņēmumu un Latvijas valsts iestāžu darbības pamatuzskaiti: grāmatvedību, personāla un algu aprēķinu, kā arī noliktavas un citu resursu pārvaldību. Programmu izstrādā un ievieš uzņēmums SIA ''Visma Enterprise'' (agrāk SIA ''FMS''), kas ir daļa no Eiropas biznesa programmatūras un mākoņrisinājumu grupas ''Visma'' – Latvijas uzņēmumiem (skatīt [[Visma Latvia]]).<ref>{{cite web|url=https://company.lursoft.lv/fms/40003734170|title=Visma Enterprise, SIA|publisher=Lursoft|accessdate=2026-11-12}}</ref> == Vēsture == === ''Apvārsnis'' un agrīnais posms (1991–2008) === 1991. gadā dibinātajā uzņēmumā SIA ''Fortek'',<ref>{{cite web|url=https://company.lursoft.lv/lattelecom-technology/40003025551|title=SIA Lattelecom Technology|publisher=Lursoft|accessdate=2026-11-12}}</ref> 1993. gadā tika izlaista grāmatvedības programma ar nosaukumu '''''Apvārsnis''''' darbam [[MS-DOS]] operētājsistēmā. 1998. gadā tika izlaista sistēmas ''Apvārsnis'' versija [[Microsoft Windows]] videi. 2000. gadā SIA ''Fortek'' apvienojās ar Igaunijas IT uzņēmumu ''MicroLink'', mainot nosaukumu uz SIA ''Fortech'' (vēlāk — SIA ''MicroLink System'', bet no 2003. gada jūlija — SIA ''MicroLink Latvia'').<ref>[http://www.sakaru-pasaule.lv/main.php3?sub=view&RID=1273]{{cite journal|last=Kļaviņa|first=Gunta|title=Lattelecom Technology – zīmols mainās, kompetence paliek|journal=Sakaru pasaule|issue=2 (42)|year=2006}}</ref> Šajā periodā, 2000. gadā, maziem un vidējiem uzņēmumiem tika izstrādāta arī grāmatvedības programma ''UVIS''. === ''FMS'' izveide un programmas nosaukuma maiņa uz ''Horizon'' (2005–2014) === 2005. gadā, reorganizējot ''MicroLink'', tika dibināts meitasuzņēmums SIA ''FMS'' (''Financial Management Solutions''), kurā nodalīta finanšu un grāmatvedības risinājumu izstrāde.<ref>{{cite news|title=FMS prioritāte – investīcijas produktu attīstībā|newspaper=Diena|date=2007-07-03}}</ref> 2006. gada 31. maijā uzņēmums tika pārdots tā vadībai (tostarp Jānim Bergam).<ref>{{cite news|title='Lattelecom' pārdod 'MicroLink' meitasuzņēmumu 'FMS'|agency=LETA|date=2006-05-19}}</ref> 2007. gada jūlijā produktu izstrādes virziens tika nodalīts atsevišķā uzņēmumā SIA ''FMS Software'', savukārt SIA ''FMS'' turpināja projektu vadību, konsultācijas un sistēmu ieviešanu (abiem uzņēmumiem izveidojot mātesuzņēmumu SIA ''FMS Group''). 2008. gadā programma ''Apvārsnis'' tiek pārdēvēta par resursu vadības sistēmu '''''RVS Horizon''''' (RVS ''Horizon'').<ref>{{cite book|title=Grāmatvedība|publisher=Rīgas Tehniskā universitāte|location=Rīga|isbn=978-9934-10-970-6|url=https://wpweb2-prod.rtu.lv/ebooks/wp-content/uploads/sites/32/2020/02/9789934109706_Gr%C4%81matved%C4%ABba.pdf|accessdate=2026-11-12}}</ref> Līdzšinējā grāmatvedības programma pāriet uz pilnvērtīgu uzņēmuma resursu plānošanas (ERP) sistēmu. 2009. gadā programma ''UVIS'' tika pārdēvēta par ''Horizon Start''. === Pievienošanās ''Visma'' grupai (2014–pašlaik) === 2014. gadā SIA ''FMS'' un SIA ''FMS Software'' (kuru lielākie īpašnieki līdz tam bija Jānis Bergs un Normunds Bergs) tika pārdoti Norvēģijas IT grupai ''Visma AS''.<ref>{{cite web|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/44651916/latvijas-it-uznemums-fms-pardots-norvegu-kompanijai-visma-group|title=Latvijas IT uzņēmums FMS pārdots norvēģu kompānijai 'Visma Group'|publisher=Delfi Bizness|date=2014-06-18|accessdate=2026-11-12}}</ref> Abu uzņēmumu pārvaldīšanai 2014. gada 2. jūnijā tika nodibināts meitasuzņēmums SIA ''Visma Latvia Holding''.<ref>{{cite web|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/44664646/pec-fms-un-fms-software-pardosanas-plasas-parmainas-vadiba|title=Pēc 'FMS' un 'FMS Software' pārdošanas plašas pārmaiņas vadībā|publisher=Delfi Bizness / LETA|date=2014-06-28|accessdate=2026-11-12}}</ref> 2014. gada decembrī SIA ''FMS'' mainīja nosaukumu uz SIA ''Visma Enterprise'',<ref>{{cite web|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/45411742/it-uznemums-fms-maina-nosaukumu-uz-visma-enterprise|title=IT uzņēmums 'FMS' maina nosaukumu uz 'Visma Enterprise'|publisher=Delfi Bizness / LETA|date=2015-01-05|accessdate=2026-11-12}}</ref> bet 2015. gada 13. februārī tam tika pievienots produktu izstrādes uzņēmums SIA ''FMS Software'', apvienojot produkta attīstību un ieviešanu vienā uzņēmumā.<ref>{{cite web|url=https://klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/visma-enterprise-pienemusi-lemumu-par-fms-software-pievienosanu|title=Visma Enterprise pieņēmusi lēmumu par FMS Software pievienošanu|publisher=Klientu portfelis|date=2015-02-13|accessdate=2026-11-12}}</ref> ''Horizon'' turpina attīstību, šobrīd izstrādē un uzturēšanā nodarbināti vairāk nekā 140 speciālistus. ''Horizon'' resursu vadības un grāmatvedības programma tiek regulāri pielāgota izmaiņām Latvijas Republikas normatīvajos aktos un grāmatvedības uzskaites prasībās.<ref name="rtu_gramatvediba">{{cite book|title=Grāmatvedība|publisher=Rīgas Tehniskā universitāte|location=Rīga|isbn=978-9934-10-970-6|url=https://wpweb2-prod.rtu.lv/ebooks/wp-content/uploads/sites/32/2020/02/9789934109706_Gr%C4%81matved%C4%ABba.pdf|accessdate=2026-11-12}}</ref> == Funkcionalitāte == ''Horizon'' nodrošina vienotu resursu pārvaldības sistēmu (tostarp mākoņrisinājuma veidā)<ref>{{cite web|url=https://www.horizon.lv/makonrisinajums|title=Horizon mākoņrisinājums|publisher=Visma Enterprise|accessdate=2026-11-12}}</ref>, kas pielāgota Latvijas likumdošanas un nodokļu uzskaites prasībām: * '''Finanšu un grāmatvedības uzskaite:''' virsgrāmata, norēķini, pamatlīdzekļu un materiālo vērtību uzskaite, budžeta plānošana, kā arī integrēta datu apmaiņa ar [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (VID EDS) un Valsts kases ''ePārskatiem''.<ref name="kase">{{cite web|url=https://www.kase.gov.lv/vienotais-pakalpojumu-centrs/gramatvedibas-uzskaites-pakalpojums/gramatvedibas-uzskaite|title=Grāmatvedības uzskaites procesu apraksts|publisher=Latvijas Republikas Valsts kase|accessdate=2026-11-12}}</ref> * '''Personāla vadība un algu aprēķins:''' personāla datu pārvaldība, darba laika uzskaite, algu un nodokļu aprēķini.<ref name="izm">{{cite web|url=https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/aktiva-daliba-konkursa-bebras-stem-izglitiba-aktivu-skolu-vizitkarte|title=Aktīva dalība konkursā "Bebr[a]s"|publisher=Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|date=2025-10-21|accessdate=2026-11-12}}</ref> * '''Nozaru un procesu moduļi:''' noliktavas pārvaldība, loģistika, ražošana, nekustamā īpašuma pārvaldība (NĪP), transporta procesu vadība un apsaimniekošana.<ref name="kase" /> Programmai ir izstrādāti arī saistīti mākoņrisinājumi: * '''''HoP'' (arī '''Horizon HoP'''):''' darbinieku pašapkalpošanās portāls materiālo resursu uzskaitei, rēķinu apritei, atskaitēm, kā arī personāla pieteikumu (atvaļinājumu, komandējumu, rīkojumu) tiešsaistes saskaņošanai.<ref name="smarthr">{{cite web|url=https://smarthr.lv/erphorizon|title=ERP Horizon|publisher=SmartHR Latvija|accessdate=2026-11-12}}</ref> * '''''Numo'' (Numo DLP):''' automatizētas darba laika plānošanas un uzskaites platforma uzņēmumiem ar maiņu darba grafiku un summētu darba laiku.<ref name="smarthr" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/55971350/zimolu-stasti/120140877/darba-laika-grafika-planosana-ar-mi-ka-salagot-darbinieka-un-biznesa-velmes|title=Darba laika grafika plānošana ar MI: kā salāgot darbinieka un biznesa vēlmes?|website=Delfi|access-date=2026-11-12|date=2026-11-02|language=lv}}</ref> == Nozīme Latvijas ekonomikā un valsts pārvaldē == ''Horizon'' ieņem nozīmīgu vietu gan Latvijas privātajā sektorā, gan publiskās pārvaldes finanšu infrastruktūrā: * '''Valsts kases Vienotais pakalpojumu centrs un valsts pārvaldes centralizācija:''' ERP ''Horizon'' tiek izmantots kā bāzes informācijas sistēma [[Valsts kase|Valsts kases]] Vienotā pakalpojumu centra nodrošinātajam centralizētajam grāmatvedības uzskaites un personāla lietvedības pakalpojumam. Sistēma nodrošina standartizētu finanšu, aktīvu, atlīdzības un saistību uzskaiti Latvijas ministrijām un centrālajām valsts iestādēm.<ref name="kase" /> Saskaņā ar [[Ministru kabinets|Ministru kabineta]] apstiprināto valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un digitālās transformācijas plānu, ''Horizon'' un ''HoP'' ieviešana ir iekļauta valsts pārvaldes centralizētajā platformā vienotai valsts finanšu resursu plānošanai un grāmatvedības nodrošināšanai.<ref>{{cite web|url=https://likumi.lv/ta/id/372246|title=Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 28. jūnija rīkojumā Nr. 407|publisher=Likumi.lv|accessdate=2026-11-12}}</ref> * '''Tirgus pārklājums:''' Saskaņā ar publiskotajiem datiem, izmantojot sistēmu ''Horizon'', algu aprēķins tiek veikts aptuveni 40 % no visiem Latvijā strādājošajiem, savukārt ar to saistīto pašapkalpošanās portālu ''HoP'' izmanto aptuveni 25% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.<ref name="izm" /><ref name="smarthr" /> == Par izstrādātāju == Sistēmas izstrādātājs SIA ''Visma Enterprise'' (izpilddirektore Antra Zālīte, galvenais birojs atrodas Sporta ielā 11, Rīgā) ir daļa no Skandināvijas IT grupas ''Visma''. Uzņēmums ir Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā (''Norwegian Chamber of Commerce in Latvia'') biedrs.<ref>{{cite web|url=https://www.nccl.lv/our-members/visma|title=VISMA|publisher=Norwegian Chamber of Commerce in Latvia|accessdate=2026-11-12}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Programmatūra]] [[Kategorija:Grāmatvedība]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] bsjdnpi1l3ja9q3b5bwxxrmwjvy73d2 4548704 4548683 2026-11-12T11:45:55Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Horizon grāmatvedības programma]] uz [[Horizon (grāmatvedības programma)]]: unificēšana 4548683 wikitext text/x-wiki {{Programmatūras infokaste | title = Horizon grāmatvedības programma | name = Horizon | developer = SIA "Visma Enterprise" ([[Visma Latvia]]) | language = Latviešu | website = {{URL|https://www.horizon.lv}} | released = 1993 (kā Apvārsnis) | operating system = [[Microsoft Windows]], mākoņpakalpojums }} '''Horizon''' (arī '''ERP Horizon''', '''Visma Horizon''', valsts pārvaldē – '''RVS Horizon''') ir Latvijā izstrādāta resursu vadības (ERP) un grāmatvedības programma, kas nodrošina uzņēmumu un Latvijas valsts iestāžu darbības pamatuzskaiti: grāmatvedību, personāla un algu aprēķinu, kā arī noliktavas un citu resursu pārvaldību. Programmu izstrādā un ievieš uzņēmums SIA ''Visma Enterprise'' (agrāk SIA ''FMS''), kas ir daļa no Eiropas biznesa programmatūras un mākoņrisinājumu grupas ''Visma'' – Latvijas uzņēmumiem (skatīt [[Visma Latvia]]).<ref>{{cite web|url=https://company.lursoft.lv/fms/40003734170|title=Visma Enterprise, SIA|publisher=Lursoft|accessdate=2026-11-12}}</ref> == Vēsture == === ''Apvārsnis'' un agrīnais posms (1991–2008) === 1991. gadā dibinātajā uzņēmumā SIA ''Fortek'',<ref>{{cite web|url=https://company.lursoft.lv/lattelecom-technology/40003025551|title=SIA Lattelecom Technology|publisher=Lursoft|accessdate=2026-11-12}}</ref> 1993. gadā tika izlaista grāmatvedības programma ar nosaukumu '''''Apvārsnis''''' darbam [[MS-DOS]] operētājsistēmā. 1998. gadā tika izlaista sistēmas ''Apvārsnis'' versija [[Microsoft Windows]] videi. 2000. gadā SIA ''Fortek'' apvienojās ar Igaunijas IT uzņēmumu ''MicroLink'', mainot nosaukumu uz SIA ''Fortech'' (vēlāk — SIA ''MicroLink System'', bet no 2003. gada jūlija — SIA ''MicroLink Latvia'').<ref>[http://www.sakaru-pasaule.lv/main.php3?sub=view&RID=1273]{{cite journal|last=Kļaviņa|first=Gunta|title=Lattelecom Technology – zīmols mainās, kompetence paliek|journal=Sakaru pasaule|issue=2 (42)|year=2006}}</ref> Šajā periodā, 2000. gadā, maziem un vidējiem uzņēmumiem tika izstrādāta arī grāmatvedības programma ''UVIS''. === ''FMS'' izveide un programmas nosaukuma maiņa uz ''Horizon'' (2005–2014) === 2005. gadā, reorganizējot ''MicroLink'', tika dibināts meitasuzņēmums SIA ''FMS'' (''Financial Management Solutions''), kurā nodalīta finanšu un grāmatvedības risinājumu izstrāde.<ref>{{cite news|title=FMS prioritāte – investīcijas produktu attīstībā|newspaper=Diena|date=2007-07-03}}</ref> 2006. gada 31. maijā uzņēmums tika pārdots tā vadībai (tostarp Jānim Bergam).<ref>{{cite news|title='Lattelecom' pārdod 'MicroLink' meitasuzņēmumu 'FMS'|agency=LETA|date=2006-05-19}}</ref> 2007. gada jūlijā produktu izstrādes virziens tika nodalīts atsevišķā uzņēmumā SIA ''FMS Software'', savukārt SIA ''FMS'' turpināja projektu vadību, konsultācijas un sistēmu ieviešanu (abiem uzņēmumiem izveidojot mātesuzņēmumu SIA ''FMS Group''). 2008. gadā programma ''Apvārsnis'' tiek pārdēvēta par resursu vadības sistēmu '''''RVS Horizon''''' (RVS ''Horizon'').<ref>{{cite book|title=Grāmatvedība|publisher=Rīgas Tehniskā universitāte|location=Rīga|isbn=978-9934-10-970-6|url=https://wpweb2-prod.rtu.lv/ebooks/wp-content/uploads/sites/32/2020/02/9789934109706_Gr%C4%81matved%C4%ABba.pdf|accessdate=2026-11-12}}</ref> Līdzšinējā grāmatvedības programma pāriet uz pilnvērtīgu uzņēmuma resursu plānošanas (ERP) sistēmu. 2009. gadā programma ''UVIS'' tika pārdēvēta par ''Horizon Start''. === Pievienošanās ''Visma'' grupai (2014–pašlaik) === 2014. gadā SIA ''FMS'' un SIA ''FMS Software'' (kuru lielākie īpašnieki līdz tam bija Jānis Bergs un Normunds Bergs) tika pārdoti Norvēģijas IT grupai ''Visma AS''.<ref>{{cite web|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/44651916/latvijas-it-uznemums-fms-pardots-norvegu-kompanijai-visma-group|title=Latvijas IT uzņēmums FMS pārdots norvēģu kompānijai 'Visma Group'|publisher=Delfi Bizness|date=2014-06-18|accessdate=2026-11-12}}</ref> Abu uzņēmumu pārvaldīšanai 2014. gada 2. jūnijā tika nodibināts meitasuzņēmums SIA ''Visma Latvia Holding''.<ref>{{cite web|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/44664646/pec-fms-un-fms-software-pardosanas-plasas-parmainas-vadiba|title=Pēc 'FMS' un 'FMS Software' pārdošanas plašas pārmaiņas vadībā|publisher=Delfi Bizness / LETA|date=2014-06-28|accessdate=2026-11-12}}</ref> 2014. gada decembrī SIA ''FMS'' mainīja nosaukumu uz SIA ''Visma Enterprise'',<ref>{{cite web|url=https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/45411742/it-uznemums-fms-maina-nosaukumu-uz-visma-enterprise|title=IT uzņēmums 'FMS' maina nosaukumu uz 'Visma Enterprise'|publisher=Delfi Bizness / LETA|date=2015-01-05|accessdate=2026-11-12}}</ref> bet 2015. gada 13. februārī tam tika pievienots produktu izstrādes uzņēmums SIA ''FMS Software'', apvienojot produkta attīstību un ieviešanu vienā uzņēmumā.<ref>{{cite web|url=https://klientuportfelis.lv/lv/jaunumi/visma-enterprise-pienemusi-lemumu-par-fms-software-pievienosanu|title=Visma Enterprise pieņēmusi lēmumu par FMS Software pievienošanu|publisher=Klientu portfelis|date=2015-02-13|accessdate=2026-11-12}}</ref> ''Horizon'' turpina attīstību, šobrīd izstrādē un uzturēšanā nodarbināti vairāk nekā 140 speciālistus. ''Horizon'' resursu vadības un grāmatvedības programma tiek regulāri pielāgota izmaiņām Latvijas Republikas normatīvajos aktos un grāmatvedības uzskaites prasībās.<ref name="rtu_gramatvediba">{{cite book|title=Grāmatvedība|publisher=Rīgas Tehniskā universitāte|location=Rīga|isbn=978-9934-10-970-6|url=https://wpweb2-prod.rtu.lv/ebooks/wp-content/uploads/sites/32/2020/02/9789934109706_Gr%C4%81matved%C4%ABba.pdf|accessdate=2026-11-12}}</ref> == Funkcionalitāte == ''Horizon'' nodrošina vienotu resursu pārvaldības sistēmu (tostarp mākoņrisinājuma veidā)<ref>{{cite web|url=https://www.horizon.lv/makonrisinajums|title=Horizon mākoņrisinājums|publisher=Visma Enterprise|accessdate=2026-11-12}}</ref>, kas pielāgota Latvijas likumdošanas un nodokļu uzskaites prasībām: * '''Finanšu un grāmatvedības uzskaite:''' virsgrāmata, norēķini, pamatlīdzekļu un materiālo vērtību uzskaite, budžeta plānošana, kā arī integrēta datu apmaiņa ar [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (VID EDS) un Valsts kases ''ePārskatiem''.<ref name="kase">{{cite web|url=https://www.kase.gov.lv/vienotais-pakalpojumu-centrs/gramatvedibas-uzskaites-pakalpojums/gramatvedibas-uzskaite|title=Grāmatvedības uzskaites procesu apraksts|publisher=Latvijas Republikas Valsts kase|accessdate=2026-11-12}}</ref> * '''Personāla vadība un algu aprēķins:''' personāla datu pārvaldība, darba laika uzskaite, algu un nodokļu aprēķini.<ref name="izm">{{cite web|url=https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/aktiva-daliba-konkursa-bebras-stem-izglitiba-aktivu-skolu-vizitkarte|title=Aktīva dalība konkursā "Bebr[a]s"|publisher=Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija|date=2025-10-21|accessdate=2026-11-12}}</ref> * '''Nozaru un procesu moduļi:''' noliktavas pārvaldība, loģistika, ražošana, nekustamā īpašuma pārvaldība (NĪP), transporta procesu vadība un apsaimniekošana.<ref name="kase" /> Programmai ir izstrādāti arī saistīti mākoņrisinājumi: * '''''HoP'' (arī '''Horizon HoP'''):''' darbinieku pašapkalpošanās portāls materiālo resursu uzskaitei, rēķinu apritei, atskaitēm, kā arī personāla pieteikumu (atvaļinājumu, komandējumu, rīkojumu) tiešsaistes saskaņošanai.<ref name="smarthr">{{cite web|url=https://smarthr.lv/erphorizon|title=ERP Horizon|publisher=SmartHR Latvija|accessdate=2026-11-12}}</ref> * '''''Numo'' (Numo DLP):''' automatizētas darba laika plānošanas un uzskaites platforma uzņēmumiem ar maiņu darba grafiku un summētu darba laiku.<ref name="smarthr" /><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/55971350/zimolu-stasti/120140877/darba-laika-grafika-planosana-ar-mi-ka-salagot-darbinieka-un-biznesa-velmes|title=Darba laika grafika plānošana ar MI: kā salāgot darbinieka un biznesa vēlmes?|website=Delfi|access-date=2026-11-12|date=2026-11-02|language=lv}}</ref> == Nozīme Latvijas ekonomikā un valsts pārvaldē == ''Horizon'' ieņem nozīmīgu vietu gan Latvijas privātajā sektorā, gan publiskās pārvaldes finanšu infrastruktūrā: * '''Valsts kases Vienotais pakalpojumu centrs un valsts pārvaldes centralizācija:''' ERP ''Horizon'' tiek izmantots kā bāzes informācijas sistēma [[Valsts kase|Valsts kases]] Vienotā pakalpojumu centra nodrošinātajam centralizētajam grāmatvedības uzskaites un personāla lietvedības pakalpojumam. Sistēma nodrošina standartizētu finanšu, aktīvu, atlīdzības un saistību uzskaiti Latvijas ministrijām un centrālajām valsts iestādēm.<ref name="kase" /> Saskaņā ar [[Ministru kabinets|Ministru kabineta]] apstiprināto valsts IKT resursu izmantošanas efektivitātes un digitālās transformācijas plānu, ''Horizon'' un ''HoP'' ieviešana ir iekļauta valsts pārvaldes centralizētajā platformā vienotai valsts finanšu resursu plānošanai un grāmatvedības nodrošināšanai.<ref>{{cite web|url=https://likumi.lv/ta/id/372246|title=Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 28. jūnija rīkojumā Nr. 407|publisher=Likumi.lv|accessdate=2026-11-12}}</ref> * '''Tirgus pārklājums:''' Saskaņā ar publiskotajiem datiem, izmantojot sistēmu ''Horizon'', algu aprēķins tiek veikts aptuveni 40 % no visiem Latvijā strādājošajiem, savukārt ar to saistīto pašapkalpošanās portālu ''HoP'' izmanto aptuveni 25% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.<ref name="izm" /><ref name="smarthr" /> == Par izstrādātāju == Sistēmas izstrādātājs SIA ''Visma Enterprise'' (izpilddirektore Antra Zālīte, galvenais birojs atrodas Sporta ielā 11, Rīgā) ir daļa no Skandināvijas IT grupas ''Visma''. Uzņēmums ir Norvēģijas Tirdzniecības kameras Latvijā (''Norwegian Chamber of Commerce in Latvia'') biedrs.<ref>{{cite web|url=https://www.nccl.lv/our-members/visma|title=VISMA|publisher=Norwegian Chamber of Commerce in Latvia|accessdate=2026-11-12}}</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Programmatūra]] [[Kategorija:Grāmatvedība]] [[Kategorija:Latvijas uzņēmumi]] bsjdnpi1l3ja9q3b5bwxxrmwjvy73d2 1 643112 4548675 2026-11-12T09:58:31Z LoEdit 153201 /* Valsts iestādēm nozīmīgas programmas apraksts */ jauna sadaļa 4548675 wikitext text/x-wiki == Valsts iestādēm nozīmīgas programmas apraksts == Lūgums izvērtēt Horizon programmas Vikipēdijas informatīvās lapas apstiprināšanu, ņemot vērā programmas nozīmi valsts iestāžu, tai skaitā Valsts Kases ikdienas darbā. [[Dalībnieks:LoEdit|LoEdit]] ([[Dalībnieka diskusija:LoEdit|diskusija]]) 2026. gada 12. novembris, plkst. 11.58 (EET) l0aq8goc178k1bgb96wqgig8dip92yd 4548706 4548675 2026-11-12T11:45:55Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Diskusija:Horizon grāmatvedības programma]] uz [[Diskusija:Horizon (grāmatvedības programma)]]: unificēšana 4548675 wikitext text/x-wiki == Valsts iestādēm nozīmīgas programmas apraksts == Lūgums izvērtēt Horizon programmas Vikipēdijas informatīvās lapas apstiprināšanu, ņemot vērā programmas nozīmi valsts iestāžu, tai skaitā Valsts Kases ikdienas darbā. [[Dalībnieks:LoEdit|LoEdit]] ([[Dalībnieka diskusija:LoEdit|diskusija]]) 2026. gada 12. novembris, plkst. 11.58 (EET) l0aq8goc178k1bgb96wqgig8dip92yd 3 643113 4548698 2026-11-12T11:31:23Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku 4548698 wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|name=Niokla mi}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2026. gada 12. novembris, plkst. 13.31 (EET) s59a9rahgx0wpbhh9kvarb9ec6rqgo7 0 643114 4548701 2026-11-12T11:41:27Z Kikos 3705 Jauna lapa: '''Darba partija''' var būt: * [[Darba partija]] — politiska partija Latvijā no 1997. līdz 2008. gadam * [[Darba partija (Lietuva)|Darba partija]] (''Darbo partija'') — politiska partija Lietuvā * [[Darba partija (Nīderlande)|Darba partija]] (''Partij van de Arbeid'') — politiska partija Nīderlandē * [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partija]] — politiska partija Apvienotajā Karalistē * [[Latvijas Darba partija]] — politiska partija Latvi... 4548701 wikitext text/x-wiki '''Darba partija''' var būt: * [[Darba partija]] — politiska partija Latvijā no 1997. līdz 2008. gadam * [[Darba partija (Lietuva)|Darba partija]] (''Darbo partija'') — politiska partija Lietuvā * [[Darba partija (Nīderlande)|Darba partija]] (''Partij van de Arbeid'') — politiska partija Nīderlandē * [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partija]] — politiska partija Apvienotajā Karalistē * [[Latvijas Darba partija]] — politiska partija Latvijā no 1920. līdz 1922. gadam {{disambig}} ojz32tm810hbj6rl8gnqhb4vfjcas7i 4548702 4548701 2026-11-12T11:41:56Z Kikos 3705 4548702 wikitext text/x-wiki '''Darba partija''' var būt: * [[Darba partija]] — politiska partija Latvijā no 1997. līdz 2008. gadam * [[Darba partija (Lietuva)|Darba partija]] (''Darbo partija'') — politiska partija Lietuvā * [[Darba partija (Nīderlande)|Darba partija]] (''Partij van de Arbeid'') — politiska partija Nīderlandē * [[Leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|Leiboristu partija]] (''Labour Party)'' — politiska partija Apvienotajā Karalistē * [[Latvijas Darba partija]] — politiska partija Latvijā no 1920. līdz 1922. gadam {{disambig}} bnltj8robfwd7kapgfpiyo1rywrl0xw 0 643115 4548705 2026-11-12T11:45:55Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Horizon grāmatvedības programma]] uz [[Horizon (grāmatvedības programma)]]: unificēšana 4548705 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Horizon (grāmatvedības programma)]] 1c1mbngjx0fa994ntzw213cmhe1wif8 1 643116 4548707 2026-11-12T11:45:55Z Kikos 3705 Kikos pārvietoja lapu [[Diskusija:Horizon grāmatvedības programma]] uz [[Diskusija:Horizon (grāmatvedības programma)]]: unificēšana 4548707 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Diskusija:Horizon (grāmatvedības programma)]] fd7cd44dxyznpucfte1dttypnh3j5y6 0 643117 4548710 2026-11-12T11:52:35Z Kikos 3705 Jauna lapa: '''Horizon''' var būt: * [[Horizon (grāmatvedības programma)|Horizon]] — grāmatvedības programma * [[Horizon (albums)|Horizon]] — grupas ''The Carpenters'' albums * [[Horizon: Amerikāņu sāga – Pirmā nodaļa]] — amerikāņu kinofilma == Skatīt arī == * [[Horizonts]] * [[Horizont (uzņēmums)|Horizont]] * [[Deepwater Horizon: Liesmas okeānā]] {{disambig}} 4548710 wikitext text/x-wiki '''Horizon''' var būt: * [[Horizon (grāmatvedības programma)|Horizon]] — grāmatvedības programma * [[Horizon (albums)|Horizon]] — grupas ''The Carpenters'' albums * [[Horizon: Amerikāņu sāga – Pirmā nodaļa]] — amerikāņu kinofilma == Skatīt arī == * [[Horizonts]] * [[Horizont (uzņēmums)|Horizont]] * [[Deepwater Horizon: Liesmas okeānā]] {{disambig}} ld5z8ui5ca0a50jnbjrak8fdh2dlv7l