Vikipedeja ltgwiki https://ltg.wikipedia.org/wiki/Suoku_puslopa MediaWiki 1.47.0-wmf.5 first-letter Medeja Seviškuo Sprīža Lītuotuojs Sprīža ap lītuotuoju Vikipedeja Vikipedejis sprīža Fails Sprīža ap failu MediaWiki Sprīža ap MediaWiki Taiss Sprīža ap taisu Paleigs Sprīža ap paleigu Kategoreja Sprīža ap kategoreju TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk 0 138 37987 37616 2026-06-06T00:07:40Z InternetArchiveBot 6046 Rescuing 1 sources and tagging 0 as dead.) #IABot (v2.0.9.5 37987 wikitext text/x-wiki {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''Eesti Vabariik'''<br />'''Igaunejis Republika'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Estonia.svg|142x142px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Coat of arms of Estonia.svg|107x107px]] |} Igaunejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:EU-Estonia.svg|300px]] |- || Golvysmīsts || [[Talins]] |- || Vaļstiskuo volūda || [[igauņu volūda|igauņu]] |- | Prezidents || Tomass Hendriks Ilves |- | Ministru prezidents || Tāvi Reivass |- || Pluots || 45 226 km² |- || Dzeivuotuoju skaits <small>(2009)</small> || 1 313 271<ref name="Stastistics">[https://web.archive.org/web/20121123153505/http://www.stat.ee/main-indicators Most requested statistics]</ref> |- || [[Laika zona]]<br />-vosorā || EET (UTC +2),<br /> EEST (UTC +3) |} '''Igaunejis Republika''' ({{Vol-et|Eesti Vabariik}}) irā vaļsteiba Pūstumu [[Europa|Europā]] pi [[Baļtejis jiura|Baļtejis jiurys]]. Vaļsteiba tur rūbežu ar [[Latveja|Latveju]] dīnavydūs (343 km) i [[Krīveja|Krīveju]] reitūs (338 km). Baļtejis jiura skoloj Igaunejis molys vokorūs, pūstumūs [[Suomu leics]], a dīnavydvokorūs — [[Reigys leics]]. Vaļsteibys 45 226 km² pluotā dzeivoj tik 1,31 milijoni dzeivuotuoju, ite vīns nu vysuzamuokūs bīzeibys ruodejumu Europā. Igauneja irā demokratiska parlamentariska republika, padaleita pīcpadsmit apleiciņūs. Igaunejis [[golvysmīsts]] i leluokais [[mīsts]] irā [[Tallins]]. Igauni vīna nu [[Baļtejis suomi|Baļtejis suomu]] tautu, kura etniskai radneiga [[Suomi|suomu]], [[Līvi|līvu]], [[Voti|votu]] i cytom tautom. Viesturiskai i kulturiskai igauņu zeme sasīta ar [[Švedeja|Švedeju]], [[Daneja|Daneju]], [[Suomeja|Suomeju]] i [[Latveja|Latveju]]. Igauņu volūda pīdar [[Suomugru volūdys|Suomugru volūdu]] saimei, jei leidzeiga suomu volūdai i tuoleimai leidzeiga [[vengru volūda]]i, tok natur radneibys ar [[latgaļu]] ci [[Latvīšu volūda|latvīšu volūdu]]. Igauņu, suomu, vengru i [[Maltīšu volūda|maltīšu]] volūdys vīneiguos vaļsteibys volūdys [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]], kurys napīdar pi [[Indoeuropīšu volūdys|Indoeuropīšu volūdu]] saimys. Igauneja paslūdynova sovu napavaļdeibu 1918 gods pebraļa 24 dīnā, tok piec parvareigys daškieršonys [[PSRS]], napavaļdeiba atjaunynuota 1991 gods augusta 20 dīnā. Nu 2004 gods maja 1 dīnys Igauneja irā Europys Savīneibys i nu 2004 gods marta 29 dīnys — [[NATO]] dalinīkvaļsteiba. == Etimologeja == Igaunejis pošu pasauka "Eesti", varama līta, izacēle nu romīšu viesturnīka [[Tacits|Tacita]] dorba "[[Germania]]", kurymā apraksteitys kai [[germaņu tautys]], tai i reitu patautys ar pasauku "aisti" ({{Vol-la|Aesti}}). <ref>''Germania'', Tacitus, Atdale XLV</ref> Tacits jūs aprakstejs kai cīši barbaryskys patautys, runojūšys vysā izškireigā volūdā kai cytys itamā apleicīnē. Taipoš skandinavu saguos Igauneja cieški apraksteita kai "Eistland". Latiņvolūdeigajūs rakstīņūs igauņu zemis cieški pasauktys kai "Estia" ci "Hestia". Igauņu pošu tautys pasauka beja "maarahvas" (zemis tauta). Tik 19 godu symtā, kab styprynuotu sovu nacionalū ideņtitetu, igauņi sovu tautu i zemi suoce saukt pa cytu volūdu paraugam "Eesti". Latgaliskuo i latvyskuo pasauka "Igauneja" izacāluse nu [[Henrika kronika|Henrika kronikā]] apraksteituos [[Ugauneja|Ugaunejis]] pasaukys, kura pa latvīšu lingvista Juoņa Eņdzelina guodim, bejuse izrunojama kai "Ügaunija". <ref name="celojumubode">[http://www.celojumubode.lv/?valsts_page_id=2&Igaunija Igaunija]</ref> == Viesture == [[Fails:Medieval Livonia 1260.svg|thumb|250px|left|Livonejis Konfederaceja 1260. godā.]] Igauneja jau 13 godu symta suokuos pīmynāta kai igauņu patautu apdzeivuota teritoreja, sasadorūša nu 8 zemu. Piec pyrmūs [[Krysta vaidi|krysta vaidu]] Baļtejā (13 godu symta suokuos) Igaunejis zeme padaleita pa pusei – Dīnavydu Igauneju īslēdze [[Livonejis Konfederaceja|Livonejis Konfederacejā]], a Pūstumu Igaunejā nu 1219 da 1346 īstateja Igaunejis gercogisti kai [[Daneja|Danejis]] vaļsteibys daļu, a piečuok puordeve vuocīšu [[Teutonu ordyns|Teutonu ordynam]]. Jau par godu itei zeme atdūta [[Livonejis ordyns|Livonejis ordynam]]. Livonejis Konfederacejā nalītova Igaunejis pasaukys. Jei atdzeivynuota 1583 godā, kod pūstumu Igauneju puorjēme [[Švedeja]] i juos sadorā beja pa sevim voldoma Igaunejis gercogiste (piečuok proviņceja). Dīnavydu Igauneja 1561 godā tyka [[Lītovys Ļelgercogiste|Lītovys Lelajai Kunigaitejai]] (LDK, nu 1569 goda Obeju Tautu Republikai). Piec Obeju Tautu Republikys i Švedejis vaidu (1600—1629) dīnavydu Igauneja ītyka Švedejis sadorā, tok nabeja sasīta ar Igaunejis proviņceju, a kūpā ar pūstumu [[Latveja|Latveju]] ([[Vydzeme]] i [[Reiga|Reigys]] mīsts) īguoja Livonejis proviņcejā. Nu 1645 goda, kod Švedeja puorjēme nu Danejis [[Sāremys sola|Sāremys solu]]<ref name="History World">[http://www.historyworld.net/wrldhis/PlainTextHistories.asp?groupid=3064&HistoryID=ac83 History of Sweden]</ref>, da Pūstumu vaidu beigom (1721) vysa igauņu apdzeivuotuo teritoreja pīdarēja Švedejai (lelums švedyskai runojūšu dzeivuotuoju beja repatriāti da Švedejis piec vuocīšu okupacejis [[Ūtrais pasauļa kars|Ūtrūs pasauļa vaidu]] godūs). 1721 godā vysys piec Pūstumu vaidu švedu vaļdeituos igauņu i latvīšu zemis tyka [[Krīvejis impereja]]i. Nazkodejuo švedu Igaunejis proviņceja pasadareja par [[Igaunejis guberneja|Igaunejis guberneju]], a Livonejis proviņceja — par [[Liflandejis guberneja|Liflandejis guberneju]]. Igaunejis napavaļdeiba īstateita 1918 gods pebraļa 24 dīnā, koč i mīreigai tū dareit trauceja vuocīšu okupaceja nu 1918 gods pebraļa da nojabra mienešam. Piec Vuocejis kapitulacejis [[Pyrmais pasauļa kars|Pyrmajūs pasauļa vaidūs]] 1918 gods nojabra 11 dīnā, sovu dorbu atjaunynova Igaunejis Tamlaiceiguo Vaļdeiba, kuru vadeja [[Konstaņtins Petss]]. [[Ūtrī pasauļa vaidi|Ūtrūs pasauļa vaidu]] suokuos 1940 gods juņa mienenesī, pa aizagreigam TSRS i Vuocejis [[Sasprīdums|sasprīdumam]], vaļsteibu okupej [[Sovetu Savīneiba]] i jau par mienesi pataiseita [[Igaunejis Sovetu Socialistiskuo Republika]]. 1940 gods augusta mienesī Igauneja daškierta Sovetu Savīneibai. Nu 1941 da 1944 godam, kod vaļsteibu kontrolej vuocīšu armeja, Igauneju puorjam [[Ostlandis komisiariats]] i īdzeivynoj Trešuo Reiha [[Politika|politiku]]. Seviški lela pretiveiba [[Igaunejis sovetu okupaceja|Sovetu Savīneibys okupacejai]] aizsuoce 1987 godā, kurei, taipoš kai Latvejā, zynoma ar pasauku "[[Dzīšmuotuo revoluceja]]". 1989 gods augusta 23 dīnā nūtyka "[[Baļtejis ceļš]]". 1900 godā atjaunynuoja [[Igaunejis Apsardzeibys Savīneiba|Igaunejis Apsardzeibys Savīneibu]] ("Eesti Kaitseliit"). 1991 gods augusta 20 dīnā Vysaugstuokuos padūmis sasprīdumā pījieme Igaunejis vaļstiskū [[Napavaļdeiba|napavaļdeibu]]. 1991 gods seņtebra 17 dīnā Iganeja tyka par [[Saškiertūs Naceju Organizaceja|Saškiertūs Naceju Organizacejis]] (SNO) dalinīkvaļsteibu. 1992 gods juņa mienesī nūteik naudys reforma — rubli paslūdynoj kai nalīteigu i atjaunynoj [[Igaunejis krona|Igaunejis kronu]]. Tymā pošā godā pījam jaunu konstituceju. 1994 godā [[Krīveja|Krīvejis]] [[armeja]] nūīt paceli nu Igaunejis teritorejis, palīkūt tik Petseru i Viru Ingrejis apleicīnē (tān "[[de facto]]" [[Krīvejis Federaceja|Krīvejis Federacejis]] teritoreja). Nu 2004 gods maja 1 dīnys Igauneja irā [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibys]] i nu 2004 gods marta 29 dīnys [[NATO]] dalinīkvaļsteiba. Nu 2011 gods janvara mieneša oficialais atsaskaitīņu leidzieklis Igaunejis Republikā irā [[eura]]. == Geografeja == [[Fails:Satellite image of Estonia in April 2004.jpg|thumb|250px|right|Igaunejis satelitatvaigs 2004 gods apreļa mienesī]] [[Fails:Sääretirp.JPG|thumb|250px|right|Igaunejis vokorūs dobu veidoj solys, leiči i jiurmalis]] Igaunejis rūbežs ar [[Latveja|Latveju]] dīnavydūs irā 343 km, reitūs ar [[Krīveja|Krīveju]] 338 km. Nu 1920 da 1945 godam Igaunejis rūbežs ar Krīveju, pījimts pa 1920 goda Tarbatys Mīra Dasarunu, beja aiz [[Narvys upe|Narvys upis]] pūstumreitūs i aiz Petseru mīsta dīnavydreitūs. Ituo teritoreja, aizjamūt 2,300 km² lelu pluotu, [[Stalins]] nalykumeigai daškīre Krīvejai Ūtrūs pasauļa vaidu beiguos. Deļ tam rūbežs iz vyds Igaunejis i Krīvejis navā nūstateits da myuslaikim. Igauneja irā [[Baļtejis jiura|Baļtejis jiurys]] reitu molā taišni preteim Suomejai par [[Suomu jiura|Suomu jiurys]] leici iz daaugūšuos [[Reitu Europys platforma|Reitu Europys platformys]] iz vyds 57,3 ° i 59,5 ° pūstumu paralelem i 21,5 ° i 28,1 ° reitu meridianim. [[Reļjefs]] zams, vydyskai tik 50 m viers jiuru leidzīņa. Vaļsteibys pošu augstais kolns — [[Lelais Munamegs]] (''Suur Munamägi'') dīnavydreitūs pasaceļ 318 m viers jiuru leidzīņa. Jiurmalis garums dasnīdz 3,794 km — ite jiurai daudzi leiču i šauru. Taipoš Igauneja tur vaira kai 1,500 solu (10% vaļsteibys pluota), tok dzeivoj tik kaiduos 9-10 soluos. Leluokuos irā Sāremā i Hījumā solys<ref name="worldinfo">[http://www.worldinfozone.com/country.php?country=Estonia World Info Zone]</ref><ref name="worldinfoEstonia">[http://www.worldinfozone.com/country.php?country=Estonia World InfoZone – Estonia]</ref>, kurys kūpā ar cytom mozuokom solom sataisa div apleicīņus. Igaunejis klimats irā pūstumu dalis [[Māranajuo klimata zona|māranajuo zonā]] i puorīmys zonā iz vyds jiuru i koņtinentaluo klimata. Igaunejā irā četri godslaiki, vysi gondreiž vīna garuma. Vydyskuo temperatura sveirej nu 16.3 °C Baļtejis jiurys soluos da 18.1 °C zemisvidīnī juļa mienesī, goda pošuo syltuokajuo mienesī, i nu −3.5 °C soluos da −7.6 °C zemisvidīnī pebraļa mienesī, pošuo soltuokajuo mienesī. Vydyskuo goda temperatura Igaunejā irā 5.2 °C.<ref name="EMHI">[http://www.emhi.ee/index.php?ide=6,299,302 EMHI]</ref> Vydyskais krytuļu daudzums nu 1961 da 1990 godam beja nu 535 da 727 mm par godu.<ref name=emhi2>[http://www.emhi.ee/?ide=6,299,303 Sademed, õhuniiskus]</ref> Snīga bīzums, kurs vysu bīzuokais irā dīnavydreitu Igaunejā, parostai byun nu dekabra mieneša vyds da vāleimom marta mieneša dīnom. Igaunejā irā vaira kai 1400 azaru, kuri pa lelumam mozi. Leluokais [[azars]] [[Peipuss]] (''Peipsi'') — 3,555 km2 pluotā. Vaļsteibys teritorejā i daudzi [[Upe|upu]], tok vysys nalelys. Pošys garuokuos upis [[Vyhandu]] (162 km), [[Pernova]] (144 km) i [[Pyltsama]] (135 km). Taipoš byun daudzi pūri i peisi. == Politiskuo sistema == Igaunejis Republika irā [[parlamentariska demokrateja]], kuramā prezidentu ībolsoj parlaments (ībolsuošona kas pīktū godu), Vaļdeibu taisa premjerministris, kuru pazeimoj prezidents, i 14 ministri. Lykumlaideibys vaļdi tur parlaments ''[[Riigikogu]]'', kurs sadora nu 101 [[Deputats|deputata]]. Parlamentu ībolsoj taisnā proporceigā ībolsuošonā iz četrim godim. Tīsu vaļdis pošu augstuokais organs irā ''Riigikohus'' ar 17 tīsnešim, kuru prīškinīku pazeimoj prezidents, a piečuok apstyprynoj parlaments da myužu. == Administrativais dalejums == [[Fails:EVabariik.png|thumb|250px|right|Igaunejis apleicīni. Zaļuo lineja irā myuslaiku Igaunejis rūbežs ar Krīveju. Sorkonuo lineja paruodej teritorejis, deļ kuru Igaunejai irā rūbežu streideiba ar Krīveju.]] Igaunejis Republika padaleita 15 apleiciņūs (''maakond''). Itaids dalejums irā nu 1990 gods, kod Igauneja atjaunynova napavaļdeibu nu Sovetu Savīneibys. Apleicīni seikuok padaleiti 33 mīstūs (''linn'') i 194 pogostūs (''vald''). 13 nu Igaunejis mīstim natur izškireigu pošvolda tīseibu i sadora kaudu nu pogosta pluotim. {| style="background:transparent;" cellspacing="2px" | {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%;" |- style="font-size:100%; text-align:right;" ! width="160px" | Apleiciņs || ! width="110px" | Admin. centrys || Pluots (km²) || Dzeivuotuoju skaits |- | Reitu Viru apleiciņs || Jehvi || 3364 || 169688 |- | Harjis apleiciņs || Talins || 4333 || 524938 |- | Hīju apleiciņs || Kardla || 1023 || 10097 |- | Jigevys apleiciņs || Jigeva || 2604 || 36780 |- | Jarvys apleiciņs || Paide || 2623 || 36130 |- | Vokoru apleiciņs || Hāpsala || 2383 || 27477 |- | Pylvys apleiciņs || Pylva || 2165 || 31002 |- | Pernovys apleiciņs || Pernova || 4807 || 88466 |- | Raplys apleiciņs || Rapla || 2980 || 36678 |- | Vokoru Viru apleiciņs || Rakvere || 3465 || 67151 |- | Sārys apleiciņs || Kuresara || 2922 || 34723 |- | Tarbatys apleiciņs || Tarbata || 2993 || 149605 |- | Valgys apleiciņs || Valga || 2044 || 34135 |- | Vyrovys apleiciņs || Vyrova || 2305 || 37888 |- | Veilanda apleiciņs || Veilands || 3422 || 55657 |} |} == Ekonomika == Igauneja irā jauna [[Europys i Pasauļa Tierdzeibys organizaceja|Europys i Pasauļa Tierdzeibys organizacejis]] dalinīkvaļsteiba, lūbeigai puorguojuse pi [[Paveiceigys tierga ekonomika|paveiceigys tierga ekonomikys]] i tur styprys saitys ar [[Vokoru Europa|Vokoru Europu]] vaļsteibom. Pyrmuo nu [[Baļtejis vaļsteibys|Baļtejis vaļsteibom]], kura īdzeivynoja [[Eura|euru]] kai vaļsteibys valutu. Pa Krīvejis krizei 1998-1999 godā, taipoš kai cytu Baļtejis vaļsteibu ekonomika, mudrai pīauga (vydyskai 5% par godu, 2004 godā — 6,2%). Inflaceja 2004 godā beja 3%. Golvonuos ekonomikys atzaris — [[elektronika]], [[telekomunikacejis]], [[jiureiba]]. Vaļsteibā izraisteita transporta [[infrastruktura]]. Seviški zeimeigu ītaku dora jaunuos tehnologejis nu [[Suomeja|Suomejis]], [[Švedeja|Švedejis]] i [[Vuoceja|Vuocejis]], treis leluokim tierdzeibys partnerim. Nasaverūt iz tū, ka īmūšais saskaitys deficits palīk lels, vaļsteibys budžets tur €151 miljonu viersejumu. 2005 gods pādejuo catūrtdalē bezdorba leidzīņs dasnīdze 0,7%. Saleidzynūt ar tū pošu 2004 gods catūrtdali, nadorbs pasamazynoja par 1,5%. Nu 2011 gods janvara 1 dīnys [[Igaunejis krona]] puormeita iz [[Eura|Euru]]. {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%" <tr style="font-size:100%; text-align:left"> <th width="120px">Igauneja</th><th width="60px">Eksports</th><th width="60px">Imports</th></tr> |- | [[Suomeja]] ||18,4%|| style="text-align:right" |18,2% |- | [[Švedeja]] ||12,4%|| style="text-align:right" |9% |- | [[Latveja]] ||8,9%|| style="text-align:right" |5,7% |- | [[Krīveja]] ||8,1%|| style="text-align:right" |13,1% |- | [[Vuoceja]] ||5,1%|| style="text-align:right" |12,4% |- | [[Lītova]] ||4,8%|| style="text-align:right" |6,4% |- |} == Demografeja == [[Fails:Vaade Oleviste tornist 2004.jpg|thumb|250px|right|Gondreiž vīna trešdale nu vysu dzeivuotuoju dzeivoj Talinā]] [[Fails:Narva jõgi 1999.jpg|thumb|250px|right|81,4% Narvys dzeivuotuoju irā krīvi]] Igaunejā 2009 godā dzeivova 1 340 415 dzeivuotuoju.<ref name="Stastistics" /> Dzeivuotuoju bīzeiba 29 cylv./km². Gondreiž vīna trešdale nu vysu dzeivuotuoju dzeivoj [[Golvysmīsts|golvysmīstā]] [[Talins|Talinā]]. Cyti leluoki mīsti irā [[Students|studentu]] [[mīsts]] i dīnavydu golvonais centrys [[Tarbata]], industrejis rūbežmīsts [[Narva]] i vosorys atpyutys centrys [[Pernova]]. Vaļsteibā dreiži mazynojās dzeivuotuoju skaits deļ [[Emigraceja|emigracejis]], zama dzymstamuma leidzīņa i lela mierstamuma. Vydyskais vaļsteibys dzeivuotuoja vacums irā 39,9 godu.<ref name="CIA">(Angliskai)[https://web.archive.org/web/20090412064347/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/en.html CŽV pasauļa faktu gruomota: Igauneja]</ref> Samārā ar pasauļa ruodejumim, vydyskais pasauļa dzeivuotuoja vacums irā 28,4 godu. Vydyskais dzeivis garums 72,82 godu. 2008 godā 69% vaļsteibys dzeivuotuoju dzeivova mīstūs, cyti soluos. === Etniskais sadors === {| class="sortable wikitable" style="text-align:left; font-size:90%" |- style="font-size:100%; text-align:left" !width="200px"|Tauta!!width="150px"|Dzeivuotuoju skaits !!width="50px"|%</tr> |- | [[Igauni]]||921,062|| style="text-align:right"|68.7% |- | [[Krīvi]]||344,280|| style="text-align:right"|25.6% |- | [[Ukraini]]||28,158||style="text-align:right"|2.1% |- | [[Boltkrīvi]]||16,134|| style="text-align:right"|1.2% |- | [[Suomi]]||11,035||style="text-align:right"|0.8% |- | [[Tatari]]||2,487|| style="text-align:right"|0.2% |- | [[Latvīši]]||2,216|| style="text-align:right"|0.2% |- | [[Puoli]]||2,216|| style="text-align:right"|0.2% |- | [[Lītaunīki]]||2,077|| style="text-align:right"|0.1% |- | [[Žydi]]||1,900|| style="text-align:right"|0.1% |- | [[Vuocīši]]||1,900|| style="text-align:right"|0.1% |- | ''Cyti'' ||9,084|| style="text-align:right"|0.7% |- |} === Volūda === Oficialuo Igaunejis Republikys volūda irā [[Igauņu volūda|igauņu]]. Pa 200 goda datim, tei irā dzymtuo volūda 83,4% Igaunejis dzeivuotuoju.<ref name="today">(Angliskai)[http://www.google.lt/url?sa=t&source=web&ct=res&cd=10&url=http%3A%2F%2Fweb-static.vm.ee%2Fstatic%2Ffailid%2F460%2FNationalities.pdf&ei=csI6SqqVOdWOsAbt44DYBg&usg=AFQjCNHtSngm15vXN6mbJc8XOaTFjZBErg&sig2=64BA80uef2tFPzx6bVpjOg Estonia Today - POPULATION BY NATIONALITY]</ref> Igauņu volūda pīdar [[Suomugru volūdys|Suomugru volūdu]] saimei, jei irā radnesteiga [[Suomu volūda|suomu]], [[Līvu volūda|līvu]], [[Votu volūda|votu]], [[Samu volūda|samu]], [[Vengru volūda|vengru]] i cytom volūdom, tok navā leidzeiga sovu sābru [[Latgalīšu volūda|latgaļu]], [[Latvīšu volūda|latvīšu]], [[Krīvu volūda|krīvu]] i [[Švedu volūda|švedu]] volūdom, kurys pīdar [[Indoeuropīšu volūdys|indoeuropīšu volūdu]] saimei. 15,3 % Igaunejis dzeivuotuoju dzymtuo volūda irā krīvu. Taipoš jū zyna lelums vacuoku godu igauņu, kas dzeivovuši [[Igaunejis sovetu okupaceja|sovetu okupacejis]] laikā. 2006 gods apklausys dati līcynoj, ka krīvyskai runuot var 66% vaļsteibys dzeivuotuoju, kurim krīvu volūda navā dzymtuo. Taipoš 46% runoj angliskai i 22% vuocyskai.<ref>(Angliskai)[http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_243_en.pdf Europeans and their Languages] (14 psl.)</ref> === Religeja === [[Fails:Harju-Risti kirik2.jpg|thumb|250px|right|Risti ļutaru bazneica]] Igauneja irā vīna nu mozuok religiskajom vaļsteibom pasaulī<ref>[https://web.archive.org/web/20110827014038/http://www.country-studies.com/estonia/religion.html Country Studies: Estonia - Religion]</ref>. Pa 2000 gods datim tik 32 %<ref name="pub.stat.ee">[https://web.archive.org/web/20110515094242/http://pub.stat.ee/px-web.2001/I_Databas/Population_census/16Religious_affiliation/16Religious_affiliation.asp Statistical database: Population Census 2000 - Religious affiliation]</ref> dzeivuotuoju īskaiteja sevi pi kaidys konkretys [[Ticeiba|ticeibys]]: * 152 237 [[evangeliskī ļutari]] * 143 554 [[pravoslavi]] * 6 009 [[baptisti]] * 5 745 [[Jehovys līcinīki]] * 3 823 [[Katuoļu ticeiba|katuoli]] * 2 515 [[staroveri]] * 1 561 [[adveņtisti]] * 1 455 [[metodisti]] * 1 387 [[musulmoni]] * 5 008 cytu religeju pīstuovi<ref>[https://web.archive.org/web/20110827085105/http://pub.stat.ee/px-web.2001/Dialog/varval.asp?ma=PC229&ti=POPULATION+BY+THE+PLACE+OF+RESIDENCE+AND+RELIGIOUS+AFFILIATION%2A&path=..%2FI_Databas%2FPopulation_census%2F16Religious_affiliation%2F&lang=1 2000 m. surašymas: pasiskirstymas pagal religijas.]</ref> Pa 2005 gods apklausys datim, 16% Igaunejis dzeivuotuoju "tic, ka ekzistej Dīvs", 49% "tic, ka irā kaids naviņ gors ci dvēseliska energeja" i 10% "natic ni kaidam naviņ dīvam, ni goram ci dvēseliskai energejai".<ref>[http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_225_report_en.pdf (Angliskai) Eurobarometer on Social Values, Science and technology 2005 - 11 puslapis]</ref> Pa itim datim, Igaunejā irā mozuokais [[Dīvs|Dīvam]] ticeigū cylvāku skaits [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]]. == Sports == [[Fails: Roland Lessing Trondheim 2009.jpg |thumb|250px|right|Sleižuošona irā vīns nu pošu popularū sportu Igaunejā. Atvaigā: Rolands Lessings]] [[Sports]] irā zeimeiga Igaunejis kulturys dale. Pa napavaļdeibys paslūdynuošonai 1918 godā, Igauneja kai naceja pīsadaleja 1920 gods [[Vosorys Olimpiskajuos kaituos]], koč i Olimpiskuo komiteja tyka īstateita 1923 godā. Pyrmuos [[Zīmys Olimpiskuos kaitys]] beja 1924 godā. Igaunejis atleti pīsadaleja Olimpiskajuos kaituos da 1940 goda sovetu okupacejai. 1980 gods Vosorys Olimpiskuo kaitu buruošonys regata nūtyka golvysmīstā [[Talins|Talinā]]. Atjaunynūt napavaļdeibu, Igauneja pīsadalejuse vysuos Olimpiskajuos kaituos. Vysuvaira medaļnīku Igaunejai irā vīglatletikā, ceiksteišonuos i leidzonumu sleižuošonā. [[Kīkings]] irā vysā jauns sports, kuru radeja Ado Kosks Igaunejā 1996 godā. Tys irā sports ar specialai puormeitim šyupeļom, kuramuos sportists raudzej apsagrīzt par 360 gradu. == Verīs taipoš == * [[Igaunejis mīstu saroksts]] == Nūruodis i olūti == {{Nūruodis}} {{Europys vaļsteibys}} {{DEFAULTSORT:Igauneja}} [[Kategoreja:Europys vaļsteibys]] [[Kategoreja:Pasauļa vaļsteibys]] [[Kategoreja:Igauneja| ]] 9czzxfuzmqkofi8501cqt3dngplqlwx