Praņcūzeja

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.11.xsd" version="0.11" xml:lang="ltg">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipedeja</sitename>
    <dbname>ltgwiki</dbname>
    <base>https://ltg.wikipedia.org/wiki/Suoku_puslopa</base>
    <generator>MediaWiki 1.47.0-wmf.16</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Medeja</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Seviškuo</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Sprīža</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Lītuotuojs</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Sprīža ap lītuotuoju</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipedeja</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipedejis sprīža</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Fails</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Sprīža ap failu</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">Sprīža ap MediaWiki</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Taiss</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Sprīža ap taisu</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Paleigs</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Sprīža ap paleigu</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategoreja</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Sprīža ap kategoreju</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="1728" case="first-letter">Event</namespace>
      <namespace key="1729" case="first-letter">Event talk</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Praņcūzeja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398</id>
    <revision>
      <id>38091</id>
      <parentid>37925</parentid>
      <timestamp>2026-08-22T22:59:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Latvinskyy</username>
        <id>8750</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>38091</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5797" sha1="9zlrpt8rg90kxsn69kjwrueoa7eiy47" xml:space="preserve">{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style=&quot;margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
|+&lt;big&gt;&lt;big&gt;'''République française'''&lt;br /&gt;'''Praņcūzejis Republika'''&lt;/big&gt;&lt;/big&gt;
|-
| style=&quot;background:#efefef;&quot; align=&quot;center&quot; colspan=2 |
{| border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;0&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; width=&quot;140px&quot; | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]]
| align=&quot;center&quot; width=&quot;140px&quot; | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]]
|}
Praņcūzejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || [[Pariža]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[Praņcīšu volūda|praņcūzu]]
|-
| Prezidents || [[Emmanuel Macron]]
|-
| Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]] 
|-
|| Pluots || 674 843 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
|-
|| [[Laika zona]]&lt;br /&gt;-vosorā || HEC (UTC +1),&lt;br /&gt; HAEC (UTC +2)
|}
'''Prancūzeja''' [[Praņcīšu volūda|(praņcūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Praņcīšu volūda|praņcūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]]

'''Prancūzeja''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru.


Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Praņcūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2.

== Viesture ==
Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets).

1.  Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Praņcūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali.

Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība.

1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā.

1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu.

== Politiskuo sistema ==
Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā.

Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam.

== Geografeja ==
Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m).

Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]].

== Mīsti ==
Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita.

[[Pariža|Parīža]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv.

[[Liona]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv.

[[Marseļa]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv.

[[Lila]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv.

[[Tulūza]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv.

[[Bordo]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv.

[[Nanta]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv.

[[Strasbūra]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv.

[[Monpeljē]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv.

[[Renna]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv.
----
----
----
----
----{{Europys vaļsteibys}}

[[Kategoreja:Europys vaļsteibys]]
[[Kategoreja:Praņcūzeja]]</text>
      <sha1>9zlrpt8rg90kxsn69kjwrueoa7eiy47</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>38092</id>
      <parentid>38091</parentid>
      <timestamp>2026-08-22T22:59:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Latvinskyy</username>
        <id>8750</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>38092</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5795" sha1="26q5o7oy3hlb24nw73x4w6bgsx7om8w" xml:space="preserve">{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style=&quot;margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
|+&lt;big&gt;&lt;big&gt;'''République française'''&lt;br /&gt;'''Prancūzejis Republika'''&lt;/big&gt;&lt;/big&gt;
|-
| style=&quot;background:#efefef;&quot; align=&quot;center&quot; colspan=2 |
{| border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;0&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; width=&quot;140px&quot; | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]]
| align=&quot;center&quot; width=&quot;140px&quot; | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]]
|}
Prancūzejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || [[Pariža]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[Praņcīšu volūda|praņcūzu]]
|-
| Prezidents || [[Emmanuel Macron]]
|-
| Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]] 
|-
|| Pluots || 674 843 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
|-
|| [[Laika zona]]&lt;br /&gt;-vosorā || HEC (UTC +1),&lt;br /&gt; HAEC (UTC +2)
|}
'''Prancūzeja''' [[Praņcīšu volūda|(praņcūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Praņcīšu volūda|praņcūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]]

'''Prancūzeja''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru.


Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Praņcūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2.

== Viesture ==
Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets).

1.  Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Praņcūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali.

Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība.

1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā.

1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu.

== Politiskuo sistema ==
Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā.

Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam.

== Geografeja ==
Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m).

Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]].

== Mīsti ==
Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita.

[[Pariža|Parīža]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv.

[[Liona]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv.

[[Marseļa]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv.

[[Lila]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv.

[[Tulūza]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv.

[[Bordo]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv.

[[Nanta]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv.

[[Strasbūra]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv.

[[Monpeljē]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv.

[[Renna]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv.
----
----
----
----
----{{Europys vaļsteibys}}

[[Kategoreja:Europys vaļsteibys]]
[[Kategoreja:Praņcūzeja]]</text>
      <sha1>26q5o7oy3hlb24nw73x4w6bgsx7om8w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>38093</id>
      <parentid>38092</parentid>
      <timestamp>2026-08-22T23:04:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Latvinskyy</username>
        <id>8750</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>38093</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5824" sha1="orqlm50gyjxbq8kdpq0s2scsuo5lged" xml:space="preserve">{{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}}
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style=&quot;margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
|+&lt;big&gt;&lt;big&gt;'''République française'''&lt;br /&gt;'''Prancūzejis Republika'''&lt;/big&gt;&lt;/big&gt;
|-
| style=&quot;background:#efefef;&quot; align=&quot;center&quot; colspan=2 |
{| border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;0&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; width=&quot;140px&quot; | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]]
| align=&quot;center&quot; width=&quot;140px&quot; | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]]
|}
Prancūzejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || [[Pariža]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[Praņcīšu volūda|praņcūzu]]
|-
| Prezidents || [[Emmanuel Macron]]
|-
| Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]] 
|-
|| Pluots || 674 843 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
|-
|| [[Laika zona]]&lt;br /&gt;-vosorā || HEC (UTC +1),&lt;br /&gt; HAEC (UTC +2)
|}
'''Prancūzeja''' [[Praņcīšu volūda|(praņcūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Praņcīšu volūda|praņcūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]]

'''Prancūzeja''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru.


Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Praņcūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2.

== Viesture ==
Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets).

1.  Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Praņcūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali.

Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība.

1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā.

1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu.

== Politiskuo sistema ==
Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā.

Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam.

== Geografeja ==
Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m).

Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]].

== Mīsti ==
Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita.

[[Pariža|Parīža]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv.

[[Liona]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv.

[[Marseļa]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv.

[[Lila]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv.

[[Tulūza]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv.

[[Bordo]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv.

[[Nanta]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv.

[[Strasbūra]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv.

[[Monpeljē]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv.

[[Renna]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv.
----
----
----
----
----{{Europys vaļsteibys}}

[[Kategoreja:Europys vaļsteibys]]
[[Kategoreja:Praņcūzeja]]</text>
      <sha1>orqlm50gyjxbq8kdpq0s2scsuo5lged</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>38094</id>
      <parentid>38093</parentid>
      <timestamp>2026-08-22T23:05:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Latvinskyy</username>
        <id>8750</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>38094</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5850" sha1="oai8dfmwgmh5hz05ru74w7fbyz41tfq" xml:space="preserve">{{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}}
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style=&quot;margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
|+&lt;big&gt;&lt;big&gt;'''République française'''&lt;br /&gt;'''Prancūzejis Republika'''&lt;/big&gt;&lt;/big&gt;
|-
| style=&quot;background:#efefef;&quot; align=&quot;center&quot; colspan=2 |
{| border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;0&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; width=&quot;140px&quot; | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]]
| align=&quot;center&quot; width=&quot;140px&quot; | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]]
|}
Prancūzejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || [[Pariža]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[Praņcīšu volūda|praņcūzu]]
|-
| Prezidents || [[Emmanuel Macron]]
|-
| Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]] 
|-
|| Pluots || 674 843 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
|-
|| [[Laika zona]]&lt;br /&gt;-vosorā || HEC (UTC +1),&lt;br /&gt; HAEC (UTC +2)
|}
'''Prancūzeja''' [[Praņcīšu volūda|(praņcūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Praņcīšu volūda|praņcūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]]

'''Prancūzeja''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru.


Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Praņcūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2.

== Viesture ==
Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets).

1.  Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Praņcūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali.

Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība.

1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā.

1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu.

== Politiskuo sistema ==
Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā.

Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam.

== Geografeja ==
Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m).

Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]].

== Mīsti ==
Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita.

[[Pariža|Parīža]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv.

[[Liona]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv.

[[Marseļa]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv.

[[Lila]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv.

[[Tulūza]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv.

[[Bordo]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv.

[[Nanta]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv.

[[Strasbūra]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv.

[[Monpeljē]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv.

[[Renna]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv.
----
----
----
----
----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}}
[[Kategoreja:Europys vaļsteibys]]
[[Kategoreja:Praņcūzeja]]</text>
      <sha1>oai8dfmwgmh5hz05ru74w7fbyz41tfq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>38095</id>
      <parentid>38094</parentid>
      <timestamp>2026-08-22T23:13:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Latvinskyy</username>
        <id>8750</id>
      </contributor>
      <minor />
      <origin>38095</origin>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5863" sha1="srttzqqomhobkqsbkbgjdmdiyvh5u6n" xml:space="preserve">{{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}}
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style=&quot;margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;&quot;
|+&lt;big&gt;&lt;big&gt;'''République française'''&lt;br /&gt;'''Prancūzejis Republika'''&lt;/big&gt;&lt;/big&gt;
|-
| style=&quot;background:#efefef;&quot; align=&quot;center&quot; colspan=2 |
{| border=&quot;0&quot; cellpadding=&quot;2&quot; cellspacing=&quot;0&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; width=&quot;140px&quot; | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]]
| align=&quot;center&quot; width=&quot;140px&quot; | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]]
|}
Prancūzejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || [[Pariža]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[Praņcīšu volūda|praņcūzu]]
|-
| Prezidents || [[Emmanuel Macron]]
|-
| Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]] 
|-
|| Pluots || 674 843 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 &lt;small&gt;(2026)&lt;/small&gt;
|-
|| [[Laika zona]]&lt;br /&gt;-vosorā || HEC (UTC +1),&lt;br /&gt; HAEC (UTC +2)
|}
'''Prancūzeja''' [[Praņcīšu volūda|(praņcūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Praņcīšu volūda|praņcūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]]

'''Prancūzeja''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru.


Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Praņcūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2.

== Viesture ==
Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets).

1.  Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Praņcūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali.

Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība.

1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā.

1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu.

== Politiskuo sistema ==
Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā.

Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam.

== Geografeja ==
Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m).

Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]].

== Mīsti ==
Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita.

[[Pariža|Parīža]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv.

[[Liona]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv.

[[Marseļa]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv.

[[Lila]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv.

[[Tulūza]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv.

[[Bordo]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv.

[[Nanta]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv.

[[Strasbūra]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv.

[[Monpeljē]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv.

[[Renna]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv.
----
----
----
----
----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}}
[[Kategoreja:Europys vaļsteibys]]
[[Kategoreja:Praņcūzeja|Praņcūzeja]]</text>
      <sha1>srttzqqomhobkqsbkbgjdmdiyvh5u6n</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>