Vikipedeja
ltgwiki
https://ltg.wikipedia.org/wiki/Suoku_puslopa
MediaWiki 1.47.0-wmf.16
first-letter
Medeja
Seviškuo
Sprīža
Lītuotuojs
Sprīža ap lītuotuoju
Vikipedeja
Vikipedejis sprīža
Fails
Sprīža ap failu
MediaWiki
Sprīža ap MediaWiki
Taiss
Sprīža ap taisu
Paleigs
Sprīža ap paleigu
Kategoreja
Sprīža ap kategoreju
TimedText
TimedText talk
Modulis
Moduļa diskusija
Event
Event talk
Andora
0
28
38116
37852
2026-08-24T17:14:21Z
Latvinskyy
8750
38116
wikitext
text/x-wiki
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''Principat d'Andorra'''<br />'''Principado de Andorra'''<br />'''Principauté d'Andorre'''<br />'''Andorys Principalitets'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Andorra.svg|150px|border]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Coat of arms of Andorra.svg|150px]]
|}
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:Location Andorra Europe.png|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || [[Andora la Velja]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[katalaņu volūda]]
|-
| Monarhs || Huans Enriks Vivess i Sicilija<br />[[Emanuels Makrons]]
|-
| Ministru prezidents || Antoni Marti
|-
|| Pluots || 468 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 85 580 (2015)
|-
|| [[Laika jūsla]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2)
|}
'''Andora''' ([[katalaņu volūda|katalaņu]]: ''Principat d’Andorra'', {{vol-es|Principado de Andorra}}, [[Prancūzu volūda|prancūzu]]: Principauté d'Andorre ), oficialai '''Andorys Principalitets''' (''Principat d'Andorra'', ''Principado de Andorra'', ''Principauté d'Andorre'') irā vaļsteiba [[Europa|Europā]].
{{Nadabeigts rakstīņs}}
{{Europys vaļsteibys}}
[[Kategoreja:Pasauļa vaļsteibys]]
[[Kategoreja:Andora| ]]
d88pbpffgagerwf46pa5ecf9fozuytw
Beļgeja
0
60
38103
37839
2026-08-24T17:02:55Z
Latvinskyy
8750
38103
wikitext
text/x-wiki
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''Koninkrijk België'''<br />'''Royaume de Belgique'''<br />'''Königreich Belgien'''<br />'''Beļgejis Kieneste'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Belgium (civil).svg|150px|border]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:State Coat of Arms of Belgium.svg|150px]]
|}
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:EU-Belgium.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || [[Brisels]]
|-
|| Vaļstiskuo volūda || [[nīderlandīšu volūda|nīderlandīšu]], [[Prancūzu volūda|prancūzu]] i [[vuocīšu volūda]]
|-
| Monarhs || Filips
|-
| Ministru prezidents || Šarls Mišels
|-
|| Pluots || 30 528 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 11 250 585 <small>(2016)</small>
|-
|| [[Laika jūsla]]<br />-vosorā ||
|}
'''Beļgeja''' ({{vol-nl|België}}; [[Prancūzu volūda|prancūzu]]: Belgique; {{vol-de|Belgien}}), oficialai '''Beļgejis Kieneste''' (''Koninkrijk België''; ''Royaume de Belgique''; ''Königreich Belgien'') irā vaļsteiba [[Europa|Europā]].
{{Nadabeigts rakstīņs}}
{{Europys vaļsteibys}}
[[Kategoreja:Europys vaļsteibys]]
mir7glg58z5asgme46zeddiv7ja9z3c
Luksemburga
0
268
38106
37843
2026-08-24T17:04:45Z
Latvinskyy
8750
38106
wikitext
text/x-wiki
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''Groussherzogtum Lëtzebuerg'''<br />'''Grand-Duché de Luxembourg'''<br />'''Großherzogtum Luxemburg'''<br />'''Luksemburga'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Luxembourg.svg|150px|border]]
| align="center" width="140px" |[[Fails:Greater-Coat-of-Arms-of-Luxembourg.svg|frameless|103x103px]]
|}
Luksemburgys karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:EU-Luxembourg.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || Luksemburga
|-
|| Vaļsteibys volūda || luksemburgīšu (''de jure'' suokūt ar 1984), vuocu, prancūzu
|-
| Monarhs || Henri
|-
| Ministru prezidents || Xavier Bettel
|-
|| Pluots || 2 586,4 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 590 667 <small>(2017)</small>
|-
|| [[Laika zona]]<br />-vosorā ||
|}
'''Luksemburga''' ([[luksemburgīšu volūda|luksemburg.]]: ''Groussherzogtum Lëtzebuerg''; [[Prancūzu volūda|prancūzu]]; Grand-Duché de Luxembourg {{vol-de|Großherzogtum Luxemburg}}) — vaļsteiba [[Europa|Europā]].
== Viesture ==
== Politika ==
== Geografeja ==
== Demografeja ==
== Verīs taipoš ==
{{Nadabeigts rakstīņs|Vaļsteibys volūda = vuocu, praņču}}
{{Europys vaļsteibys}}
[[Kategoreja:Europys vaļsteibys]]
[[Kategoreja:Pasauļa vaļsteibys]]
1qfl10k4on6cl4zgwusmbqbbiewkulh
Taiss:Europys vaļsteibys
10
288
38117
37870
2026-08-24T17:15:16Z
Latvinskyy
8750
38117
wikitext
text/x-wiki
{{Navbox
|name = Europys vaļsteibys
|title = [[Europa|Europys]] vaļsteibys
|list1 = [[Albaneja]]{{•}} [[Andora]]{{•}} [[Armeneja]]<sup>2</sup>{{•}} [[Austreja]]{{•}} [[Azerbaidžans]]<sup>2</sup>{{•}} [[Beļgeja]]{{•}} [[Boltkrīveja]]{{•}} [[Bosneja i Hercegovina]]{{•}} [[Bulgareja]]{{•}} [[Čekeja]]{{•}} [[Daneja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Eireja]]{{•}} [[Grekeja]]{{•}} [[Gruzeja]]<sup>2</sup>{{•}} [[Horvateja]]{{•}} [[Igauneja]]{{•}} [[Īslandeja]]{{•}} [[Italeja]]<sup>1</sup>{{•}} [[Kazaheja]]<sup>1</sup>{{•}} [[Kipra]]<sup>2</sup>{{•}} [[Krīveja]]<sup>1</sup>{{•}} [[Latveja]]{{•}} [[Lelbrytaneja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Liktenšteins]]{{•}} [[Lītova]]{{•}} [[Luksemburga]]{{•}} [[Malnkalneja]]{{•}} [[Malta]]{{•}} [[Moldaveja]]{{•}} [[Monaks]]{{•}} [[Nīderlandeja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Norvegeja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Portugaleja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Prancūzeja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Puoleja]]{{•}} [[Rumuneja]]{{•}} [[San Marins]]{{•}} [[Serbeja]]{{•}} [[Slovakeja]]{{•}} [[Sloveneja]]{{•}} [[Spaneja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Suomeja]]{{•}} [[Švedeja]]{{•}} [[Šveicareja]]{{•}} [[Turceja]]<sup>1</sup>{{•}} [[Ukraina]]{{•}} [[Vatikans]]{{•}} [[Vengreja]]{{•}} [[Vuoceja]]{{•}} [[Zīmeļmakedoneja]]
|below = <sup>1</sup> Daļa vaļsteibys atsarūn uors Europys. <sup>2</sup> Vaļsteiba atsarūn pylnai Vokoru Azejā, bet jai irā socialai polistiskys saitys ar Europu. <sup>3</sup> Vaļsteibai irā dasaiteiguos ci leidzeigys teritorejis uors Europys.
}}<noinclude>
[[Kategoreja:Geografejis taisi]]
[[ml:ഫലകം:യൂറോപ്യന് രാഷ്ട്രങ്ങള്]]
</noinclude>
mpejpy5nqvt19ayu2go7itp0rc9be7y
38130
38117
2026-08-24T17:28:47Z
Latvinskyy
8750
38130
wikitext
text/x-wiki
{{Navbox
|name = Europys vaļsteibys
|title = [[Europa|Europys]] vaļsteibys
|list1 = [[Albaneja]]{{•}} [[Andora]]{{•}} [[Armeneja]]<sup>2</sup>{{•}} [[Austreja]]{{•}} [[Azerbaidžans]]<sup>2</sup>{{•}} [[Beļgeja]]{{•}} [[Boltkrīveja]]{{•}} [[Bosneja i Hercegovina]]{{•}} [[Bulgareja]]{{•}} [[Čekeja]]{{•}} [[Daneja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Eireja]]{{•}} [[Grekeja]]{{•}} [[Gruzeja]]<sup>2</sup>{{•}} [[Horvateja]]{{•}} [[Igauneja]]{{•}} [[Īslandeja]]{{•}} [[Italeja]]<sup>1</sup>{{•}} [[Kazaheja]]<sup>1</sup>{{•}} [[Kipra]]<sup>2</sup>{{•}} [[Krīveja]]<sup>1</sup>{{•}} [[Latveja]]{{•}} [[Lelbrytaneja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Liktenšteins]]{{•}} [[Lītova]]{{•}} [[Luksemburga]]{{•}} [[Malnkalneja]]{{•}} [[Malta]]{{•}} [[Moldaveja]]{{•}} [[Monaks]]{{•}} [[Nīderlandeja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Norvegeja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Portugaleja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Prancūzeja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Puoleja]]{{•}} [[Rumuneja]]{{•}} [[San Marins]]{{•}} [[Serbeja]]{{•}} [[Slovakeja]]{{•}} [[Sloveneja]]{{•}} [[Ispaneja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Suomeja]]{{•}} [[Švedeja]]{{•}} [[Šveicareja]]{{•}} [[Turceja]]<sup>1</sup>{{•}} [[Ukraina]]{{•}} [[Vatikans]]{{•}} [[Vengreja]]{{•}} [[Vuoceja]]{{•}} [[Zīmeļmakedoneja]]
|below = <sup>1</sup> Daļa vaļsteibys atsarūn uors Europys. <sup>2</sup> Vaļsteiba atsarūn pylnai Vokoru Azejā, bet jai irā socialai polistiskys saitys ar Europu. <sup>3</sup> Vaļsteibai irā dasaiteiguos ci leidzeigys teritorejis uors Europys.
}}<noinclude>
[[Kategoreja:Geografejis taisi]]
[[ml:ഫലകം:യൂറോപ്യന് രാഷ്ട്രങ്ങള്]]
</noinclude>
jinv8apuwojpcgpnfjp203fbegdnk4j
Monaks
0
350
38114
37847
2026-08-24T17:13:03Z
Latvinskyy
8750
38114
wikitext
text/x-wiki
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''Principauté de Monaco'''<br />'''Monaks'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Monaco.svg|113x113px|border]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Coat of Arms of Monaco.svg|104x104px]]
|}
Monaka karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:Europe location MCO.png|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || Monaks
|-
|| Vaļsteibys volūda ||
|-
| Monarhs|| Albert II
|-
| Ministru prezidents ||
|-
|| Pluots || 2,02 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 38 400 <small>(2015)</small>
|-
|| [[Laika zona]]<br />-vosorā ||
|}
'''Monaks''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: Principauté de Monaco) — iraid mīsts-vaļsteiba [[Europa|Europā]].
== Viesture ==
== Politika ==
== Geografeja ==
== Demografeja ==
== Verīs taipoš ==
{{Nadabeigts rakstīņs}}
{{Europys vaļsteibys}}
[[Kategoreja:Europys vaļsteibys]]
[[Kategoreja:Pasauļa vaļsteibys]]
2xzzv20sip76ckwr5757pevww9jye9j
Prancūzeja
0
398
38096
38095
2026-08-24T16:56:47Z
Latvinskyy
8750
Latvinskyy pārvietoja lapu [[Praņcūzeja]] uz [[Prancūzeja]]
38095
wikitext
text/x-wiki
{{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}}
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''République française'''<br />'''Prancūzejis Republika'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]]
|}
Prancūzejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || [[Pariža]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[Praņcīšu volūda|praņcūzu]]
|-
| Prezidents || [[Emmanuel Macron]]
|-
| Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]]
|-
|| Pluots || 674 843 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 <small>(2026)</small>
|-
|| [[Laika zona]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2)
|}
'''Prancūzeja''' [[Praņcīšu volūda|(praņcūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Praņcīšu volūda|praņcūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]]
'''Prancūzeja''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru.
Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Praņcūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2.
== Viesture ==
Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets).
1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Praņcūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali.
Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība.
1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā.
1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu.
== Politiskuo sistema ==
Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā.
Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam.
== Geografeja ==
Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m).
Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]].
== Mīsti ==
Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita.
[[Pariža|Parīža]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv.
[[Liona]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv.
[[Marseļa]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv.
[[Lila]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv.
[[Tulūza]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv.
[[Bordo]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv.
[[Nanta]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv.
[[Strasbūra]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv.
[[Monpeljē]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv.
[[Renna]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv.
----
----
----
----
----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}}
[[Kategoreja:Europys vaļsteibys]]
[[Kategoreja:Praņcūzeja|Praņcūzeja]]
srttzqqomhobkqsbkbgjdmdiyvh5u6n
38101
38096
2026-08-24T17:01:23Z
Latvinskyy
8750
38101
wikitext
text/x-wiki
{{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}}
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''République française'''<br />'''Prancūzejis Republika'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]]
|}
Prancūzejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || [[Pariža]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[Praņcīšu volūda|praņcūzu]]
|-
| Prezidents || [[Emmanuel Macron]]
|-
| Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]]
|-
|| Pluots || 674 843 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 <small>(2026)</small>
|-
|| [[Laika zona]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2)
|}
'''Prancūzeja''' [[Praņcīšu volūda|(praņcūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]]
'''Prancūzeja''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru.
Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Praņcūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2.
== Viesture ==
Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets).
1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Praņcūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali.
Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība.
1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā.
1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu.
== Politiskuo sistema ==
Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā.
Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam.
== Geografeja ==
Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m).
Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]].
== Mīsti ==
Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita.
[[Pariža|Parīža]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv.
[[Liona]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv.
[[Marseļa]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv.
[[Lila]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv.
[[Tulūza]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv.
[[Bordo]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv.
[[Nanta]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv.
[[Strasbūra]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv.
[[Monpeljē]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv.
[[Renna]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv.
----
----
----
----
----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}}
[[Kategoreja:Europys vaļsteibys]]
[[Kategoreja:Praņcūzeja|Praņcūzeja]]
97cffalqe0vn232yknjk8t3sl49kkpl
38102
38101
2026-08-24T17:01:55Z
Latvinskyy
8750
38102
wikitext
text/x-wiki
{{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}}
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''République française'''<br />'''Prancūzejis Republika'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]]
|}
Prancūzejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || [[Pariža]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[Prancūzu volūda|prancūzu]]
|-
| Prezidents || [[Emmanuel Macron]]
|-
| Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]]
|-
|| Pluots || 674 843 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 <small>(2026)</small>
|-
|| [[Laika zona]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2)
|}
'''Prancūzeja''' [[Praņcīšu volūda|(praņcūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]]
'''Prancūzeja''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru.
Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Praņcūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2.
== Viesture ==
Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets).
1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Praņcūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali.
Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība.
1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā.
1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu.
== Politiskuo sistema ==
Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā.
Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam.
== Geografeja ==
Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m).
Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]].
== Mīsti ==
Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita.
[[Pariža|Parīža]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv.
[[Liona]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv.
[[Marseļa]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv.
[[Lila]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv.
[[Tulūza]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv.
[[Bordo]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv.
[[Nanta]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv.
[[Strasbūra]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv.
[[Monpeljē]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv.
[[Renna]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv.
----
----
----
----
----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}}
[[Kategoreja:Europys vaļsteibys]]
[[Kategoreja:Praņcūzeja|Praņcūzeja]]
as2u9oqqrwl865x047i9z7jiahkimi4
38107
38102
2026-08-24T17:05:11Z
Latvinskyy
8750
38107
wikitext
text/x-wiki
{{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}}
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''République française'''<br />'''Prancūzejis Republika'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]]
|}
Prancūzejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || [[Pariža]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[Prancūzu volūda|prancūzu]]
|-
| Prezidents || [[Emmanuel Macron]]
|-
| Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]]
|-
|| Pluots || 674 843 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 <small>(2026)</small>
|-
|| [[Laika zona]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2)
|}
'''Prancūzeja''' [[Prancūzu volūda|(prancūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]]
'''Prancūzeja''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru.
Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Praņcūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2.
== Viesture ==
Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets).
1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Praņcūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali.
Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība.
1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā.
1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu.
== Politiskuo sistema ==
Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā.
Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam.
== Geografeja ==
Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m).
Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]].
== Mīsti ==
Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita.
[[Pariža|Parīža]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv.
[[Liona]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv.
[[Marseļa]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv.
[[Lila]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv.
[[Tulūza]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv.
[[Bordo]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv.
[[Nanta]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv.
[[Strasbūra]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv.
[[Monpeljē]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv.
[[Renna]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv.
----
----
----
----
----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}}
[[Kategoreja:Europys vaļsteibys]]
[[Kategoreja:Praņcūzeja|Praņcūzeja]]
ixqb9hwx7cyrocb9m8fxtsrxv474qwm
38108
38107
2026-08-24T17:07:37Z
Latvinskyy
8750
38108
wikitext
text/x-wiki
{{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}}
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''République française'''<br />'''Prancūzejis Republika'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]]
|}
Prancūzejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || [[Pariža]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[Prancūzu volūda|prancūzu]]
|-
| Prezidents || [[Emmanuel Macron]]
|-
| Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]]
|-
|| Pluots || 674 843 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 <small>(2026)</small>
|-
|| [[Laika zona]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2)
|}
'''Prancūzeja''' [[Prancūzu volūda|(prancūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]]
'''Prancūzeja''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru.
Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Praņcūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2.
== Viesture ==
Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets).
1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Prancūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali.
Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība.
1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā.
1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu.
== Politiskuo sistema ==
Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā.
Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam.
== Geografeja ==
Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m).
Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]].
== Mīsti ==
Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita.
[[Pariža|Parīža]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv.
[[Liona]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv.
[[Marseļa]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv.
[[Lila]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv.
[[Tulūza]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv.
[[Bordo]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv.
[[Nanta]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv.
[[Strasbūra]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv.
[[Monpeljē]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv.
[[Renna]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv.
----
----
----
----
----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}}
[[Kategoreja:Europys vaļsteibys]]
[[Kategoreja:Praņcūzeja|Praņcūzeja]]
7rj9bgy3h4zo15d1x6d4290tbxitu5n
38109
38108
2026-08-24T17:08:55Z
Latvinskyy
8750
38109
wikitext
text/x-wiki
{{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}}
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''République française'''<br />'''Prancūzejis Republika'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]]
|}
Prancūzejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || [[Pariža]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[Prancūzu volūda|prancūzu]]
|-
| Prezidents || [[Emmanuel Macron]]
|-
| Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]]
|-
|| Pluots || 674 843 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 <small>(2026)</small>
|-
|| [[Laika zona]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2)
|}
'''Prancūzeja''' [[Prancūzu volūda|(prancūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]]
'''Prancūzejā''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru.
Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Praņcūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2.
== Viesture ==
Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets).
1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Prancūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali.
Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība.
1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā.
1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu.
== Politiskuo sistema ==
Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā.
Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam.
== Geografeja ==
Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m).
Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]].
== Mīsti ==
Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita.
[[Pariža|Parīža]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv.
[[Liona]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv.
[[Marseļa]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv.
[[Lila]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv.
[[Tulūza]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv.
[[Bordo]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv.
[[Nanta]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv.
[[Strasbūra]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv.
[[Monpeljē]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv.
[[Renna]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv.
----
----
----
----
----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}}
[[Kategoreja:Europys vaļsteibys]]
[[Kategoreja:Praņcūzeja|Praņcūzeja]]
9lxcunfefpv8kxl9odvc2n51dpws0wn
38118
38109
2026-08-24T17:16:58Z
Latvinskyy
8750
38118
wikitext
text/x-wiki
{{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}}
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''République française'''<br />'''Prancūzejis Republika'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]]
|}
Prancūzejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || [[Pariža]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[Prancūzu volūda|prancūzu]]
|-
| Prezidents || [[Emmanuel Macron]]
|-
| Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]]
|-
|| Pluots || 674 843 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 <small>(2026)</small>
|-
|| [[Laika zona]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2)
|}
'''Prancūzeja''' [[Prancūzu volūda|(prancūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]]
'''Prancūzejā''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru.
Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2.
== Viesture ==
Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets).
1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Prancūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali.
Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība.
1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā.
1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu.
== Politiskuo sistema ==
Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā.
Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam.
== Geografeja ==
Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m).
Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]].
== Mīsti ==
Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita.
[[Pariža|Parīža]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv.
[[Liona]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv.
[[Marseļa]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv.
[[Lila]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv.
[[Tulūza]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv.
[[Bordo]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv.
[[Nanta]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv.
[[Strasbūra]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv.
[[Monpeljē]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv.
[[Renna]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv.
----
----
----
----
----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}}
[[Kategoreja:Europys vaļsteibys]]
[[Kategoreja:Praņcūzeja|Praņcūzeja]]
fgn3z15chxn3rb647ogd804rvfzsoq3
38131
38118
2026-08-24T17:30:20Z
Latvinskyy
8750
38131
wikitext
text/x-wiki
{{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}}
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''République française'''<br />'''Prancūzejis Republika'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]]
|}
Prancūzejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || [[Pariža]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[Prancūzu volūda|prancūzu]]
|-
| Prezidents || [[Emmanuel Macron]]
|-
| Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]]
|-
|| Pluots || 674 843 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 <small>(2026)</small>
|-
|| [[Laika zona]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2)
|}
'''Prancūzeja''' [[Prancūzu volūda|(prancūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]]
'''Prancūzejā''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru.
Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2.
== Viesture ==
Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets).
1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Prancūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali.
Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība.
1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā.
1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu.
== Politiskuo sistema ==
Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā.
Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam.
== Geografeja ==
Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m).
Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]].
== Mīsti ==
Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita.
[[Pariža|Parīža]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv.
[[Liona]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv.
[[Marseļa]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv.
[[Lila]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv.
[[Tulūza]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv.
[[Bordo]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv.
[[Nanta]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv.
[[Strasbūra]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv.
[[Monpeljē]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv.
[[Renna]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv.
----
----
----
----
----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}}
[[Kategoreja:Europys vaļsteibys]]
[[Kategoreja:Prancūzeja]]
o9x8179gm8sa5rabnjhbcg86qfs5983
38133
38131
2026-08-24T17:32:35Z
Latvinskyy
8750
38133
wikitext
text/x-wiki
{{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}}
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''République française'''<br />'''Prancūzejis Republika'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]]
|}
Prancūzejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || [[Pariža]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[Prancūzu volūda|prancūzu]]
|-
| Prezidents || [[Emmanuel Macron]]
|-
| Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]]
|-
|| Pluots || 674 843 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 <small>(2026)</small>
|-
|| [[Laika zona]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2)
|}
'''Prancūzeja''' [[Prancūzu volūda|(prancūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]]
'''Prancūzejis''' Eiropys daļā tei rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru.
Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2.
== Viesture ==
Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets).
1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Prancūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali.
Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība.
1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā.
1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu.
== Politiskuo sistema ==
Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā.
Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam.
== Geografeja ==
Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m).
Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]].
== Mīsti ==
Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita.
[[Pariža|Parīža]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv.
[[Liona]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv.
[[Marseļa]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv.
[[Lila]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv.
[[Tulūza]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv.
[[Bordo]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv.
[[Nanta]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv.
[[Strasbūra]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv.
[[Monpeljē]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv.
[[Renna]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv.
----
----
----
----
----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}}
[[Kategoreja:Europys vaļsteibys]]
[[Kategoreja:Prancūzeja]]
sih4m3nsqbw6ixvt9x19t1mg1wj50qe
38134
38133
2026-08-24T17:37:11Z
Latvinskyy
8750
38134
wikitext
text/x-wiki
{{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}}
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''République française'''<br />'''Prancūzejis Republika'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]]
|}
Prancūzejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || [[Pariža]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[Prancūzu volūda|prancūzu]]
|-
| Prezidents || [[Emmanuel Macron]]
|-
| Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]]
|-
|| Pluots || 674 843 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 <small>(2026)</small>
|-
|| [[Laika zona]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2)
|}
'''Prancūzeja''' [[Prancūzu volūda|(prancūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]]
'''Prancūzejis''' Eiropys daļā tei rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru.
Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2.
== Viesture ==
Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets).
1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Prancūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali.
Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība.
1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā.
1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu.
== Politiskuo sistema ==
Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā.
Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam.
== Geografeja ==
Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m).
Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]].
== Mīsti ==
Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita.
[[Pariža|Parīža]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv.
[[Liona]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv.
[[Marseļa]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv.
[[Lila]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv.
[[Tulūza]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv.
[[Bordo]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv.
[[Nanta]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv.
[[Strasbūra]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv.
[[Monpeljē]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv.
[[Renna]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv.
----
----
----
----
----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}}
[[Kategoreja:Europys vaļsteibys]]
[[Kategoreja:Prancūzeja]]
[[Kategoreja:Volūdys]]
jomm2yxiy30lo75vftfa6eqel5ruhzt
Ispaneja
0
474
38115
37892
2026-08-24T17:13:48Z
Latvinskyy
8750
38115
wikitext
text/x-wiki
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''Reino de España'''<br />'''Spanejis Kieneste'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Spain.svg|135x135px|border]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Escudo de España ajustado a la norma heráldica.svg|100x100px]]
|}
Spanejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:Europe location ESP.png|300px]]
|-
|| Golvysmīsts ||[[Madride]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[spanīšu volūda]]
|-
| Monarhs || Felipe VI
|-
| Ministru prezidents || Pedro Sánchez
|-
|| Pluots || 504 782 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 46 662 000
|-
|| [[Laika zona]]<br />-vosorā ||
|}
'''Spaneja''' ([[spanīšu volūda|spanīšu]]: ''España''), oficialai '''Spanejis Kieneste''' ([[spanīšu volūda|spanīšu]]: ''Reino de España'') irā vaļsteiba [[Europa|Europā]].
Spāneja aizjam leluokū daļu Iberejis pussolys (80%), kai ari Kanareju i Balearu solys, ar kūpejū plateibu 504 782 km2 (tymā skaitā mozys suverenuos teritorejis [[Afrika|Afrikys]] pīkrastē, Ceutys i Melilys piļsātys), padorūt tū par catūrtū leluokū vaļsti piec [[Prancūzeja]] , [[Ukraina]] Eiropā). Zīmeļūs i rītumūs rūbežojās ar Atlantejis okeanu, dīnvydūs i austrumūs ar Vydsjiuru. Spāneja ar videjū augstumu 650 m viers jiurys leimiņa ir vīna nu kolnu vaļstu Eiropā. Tei rūbežojās ar [[Prancūzeja|Prancūzeju]], [[Andora|Andoru]], [[Gibraltara|Gibraltaru]] i [[Portugaleja|Portugali]] Eiropā i [[Maroka|Maroku]] [[Zīmeļafrika|Zīmeļafrikā]].
Spānejis oficialuo volūda ir [[spanīšu volūda]]; plaši lītoj ari vītejūs nacionalūs mozuokumtauteibu volūdys, par pīmāru, [[Kataloņu valūda|kataloņu]] (Katalonejā), [[Galisīšu valuda|galisīšu]] (Galisejā) i lingvistiski izolātuos [[Basku volūda|basku]] volūdys (Basku zemē).
{{Nadabeigts rakstīņs}}
{{Europys vaļsteibys}}
[[Kategoreja:Spaneja| ]]
lnwb8z46skda7snx9sb8d0m68kid0z8
38119
38115
2026-08-24T17:18:33Z
Latvinskyy
8750
38119
wikitext
text/x-wiki
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''Reino de España'''<br />'''Ispanejis Kieneste'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Spain.svg|135x135px|border]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Escudo de España ajustado a la norma heráldica.svg|100x100px]]
|}
Ispanejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:Europe location ESP.png|300px]]
|-
|| Golvysmīsts ||[[Madride]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[spanīšu volūda]]
|-
| Monarhs || Felipe VI
|-
| Ministru prezidents || Pedro Sánchez
|-
|| Pluots || 504 782 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 46 662 000
|-
|| [[Laika zona]]<br />-vosorā ||
|}
'''Ispaneja''' ([[spanīšu volūda|spanīšu]]: ''España''), oficialai '''Ispanejis Kieneste''' ([[spanīšu volūda|spanīšu]]: ''Reino de España'') irā vaļsteiba [[Europa|Europā]].
Ispāneja aizjam leluokū daļu Iberejis pussolys (80%), kai ari Kanareju i Balearu solys, ar kūpejū plateibu 504 782 km2 (tymā skaitā mozys suverenuos teritorejis [[Afrika|Afrikys]] pīkrastē, Ceutys i Melilys piļsātys), padorūt tū par catūrtū leluokū vaļsti piec [[Prancūzeja]] , [[Ukraina]] Eiropā). Zīmeļūs i rītumūs rūbežojās ar Atlantejis okeanu, dīnvydūs i austrumūs ar Vydsjiuru. Ispāneja ar videjū augstumu 650 m viers jiurys leimiņa ir vīna nu kolnu vaļstu Eiropā. Tei rūbežojās ar [[Prancūzeja|Prancūzeju]], [[Andora|Andoru]], [[Gibraltara|Gibraltaru]] i [[Portugaleja|Portugali]] Eiropā i [[Maroka|Maroku]] [[Zīmeļafrika|Zīmeļafrikā]].
Ispānejis oficialuo volūda ir [[spanīšu volūda]]; plaši lītoj ari vītejūs nacionalūs mozuokumtauteibu volūdys, par pīmāru, [[Kataloņu valūda|kataloņu]] (Katalonejā), [[Galisīšu valuda|galisīšu]] (Galisejā) i lingvistiski izolātuos [[Basku volūda|basku]] volūdys (Basku zemē).
{{Nadabeigts rakstīņs}}
{{Europys vaļsteibys}}
[[Kategoreja:Spaneja| ]]
m057gwnbk2rjfn0fgacam4upklob6eq
38120
38119
2026-08-24T17:18:45Z
Latvinskyy
8750
Latvinskyy pārvietoja lapu [[Spaneja]] uz [[Ispaneja]]
38119
wikitext
text/x-wiki
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''Reino de España'''<br />'''Ispanejis Kieneste'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Spain.svg|135x135px|border]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Escudo de España ajustado a la norma heráldica.svg|100x100px]]
|}
Ispanejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:Europe location ESP.png|300px]]
|-
|| Golvysmīsts ||[[Madride]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[spanīšu volūda]]
|-
| Monarhs || Felipe VI
|-
| Ministru prezidents || Pedro Sánchez
|-
|| Pluots || 504 782 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 46 662 000
|-
|| [[Laika zona]]<br />-vosorā ||
|}
'''Ispaneja''' ([[spanīšu volūda|spanīšu]]: ''España''), oficialai '''Ispanejis Kieneste''' ([[spanīšu volūda|spanīšu]]: ''Reino de España'') irā vaļsteiba [[Europa|Europā]].
Ispāneja aizjam leluokū daļu Iberejis pussolys (80%), kai ari Kanareju i Balearu solys, ar kūpejū plateibu 504 782 km2 (tymā skaitā mozys suverenuos teritorejis [[Afrika|Afrikys]] pīkrastē, Ceutys i Melilys piļsātys), padorūt tū par catūrtū leluokū vaļsti piec [[Prancūzeja]] , [[Ukraina]] Eiropā). Zīmeļūs i rītumūs rūbežojās ar Atlantejis okeanu, dīnvydūs i austrumūs ar Vydsjiuru. Ispāneja ar videjū augstumu 650 m viers jiurys leimiņa ir vīna nu kolnu vaļstu Eiropā. Tei rūbežojās ar [[Prancūzeja|Prancūzeju]], [[Andora|Andoru]], [[Gibraltara|Gibraltaru]] i [[Portugaleja|Portugali]] Eiropā i [[Maroka|Maroku]] [[Zīmeļafrika|Zīmeļafrikā]].
Ispānejis oficialuo volūda ir [[spanīšu volūda]]; plaši lītoj ari vītejūs nacionalūs mozuokumtauteibu volūdys, par pīmāru, [[Kataloņu valūda|kataloņu]] (Katalonejā), [[Galisīšu valuda|galisīšu]] (Galisejā) i lingvistiski izolātuos [[Basku volūda|basku]] volūdys (Basku zemē).
{{Nadabeigts rakstīņs}}
{{Europys vaļsteibys}}
[[Kategoreja:Spaneja| ]]
m057gwnbk2rjfn0fgacam4upklob6eq
38128
38120
2026-08-24T17:26:49Z
Latvinskyy
8750
38128
wikitext
text/x-wiki
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''Reino de España'''<br />'''Ispanejis Kieneste'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Spain.svg|135x135px|border]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Escudo de España ajustado a la norma heráldica.svg|100x100px]]
|}
Ispanejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:Europe location ESP.png|300px]]
|-
|| Golvysmīsts ||[[Madride]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[spanīšu volūda]]
|-
| Monarhs || Felipe VI
|-
| Ministru prezidents || Pedro Sánchez
|-
|| Pluots || 504 782 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 46 662 000
|-
|| [[Laika zona]]<br />-vosorā ||
|}
'''Ispaneja''' ([[Ispanīšu volūda|Ispanīšu]]: ''España''), oficialai '''Ispanejis Kieneste''' ([[Ispanīšu volūda|Ispanīšu]]: ''Reino de España'') irā vaļsteiba [[Europa|Europā]].
Ispāneja aizjam leluokū daļu Iberejis pussolys (80%), kai ari Kanareju i Balearu solys, ar kūpejū plateibu 504 782 km2 (tymā skaitā mozys suverenuos teritorejis [[Afrika|Afrikys]] pīkrastē, Ceutys i Melilys piļsātys), padorūt tū par catūrtū leluokū vaļsti piec [[Prancūzeja]] , [[Ukraina]] Eiropā). Zīmeļūs i rītumūs rūbežojās ar Atlantejis okeanu, dīnvydūs i austrumūs ar Vydsjiuru. Ispāneja ar videjū augstumu 650 m viers jiurys leimiņa ir vīna nu kolnu vaļstu Eiropā. Tei rūbežojās ar [[Prancūzeja|Prancūzeju]], [[Andora|Andoru]], [[Gibraltara|Gibraltaru]] i [[Portugaleja|Portugali]] Eiropā i [[Maroka|Maroku]] [[Zīmeļafrika|Zīmeļafrikā]].
Ispānejis oficialuo volūda ir [[spanīšu volūda]]; plaši lītoj ari vītejūs nacionalūs mozuokumtauteibu volūdys, par pīmāru, [[Kataloņu valūda|kataloņu]] (Katalonejā), [[Galisīšu valuda|galisīšu]] (Galisejā) i lingvistiski izolātuos [[Basku volūda|basku]] volūdys (Basku zemē).
{{Nadabeigts rakstīņs}}
{{Europys vaļsteibys}}
[[Kategoreja:Spaneja| ]]
7ecbm4e5wc3an7v3ofvivhihx54jvwa
38129
38128
2026-08-24T17:27:03Z
Latvinskyy
8750
38129
wikitext
text/x-wiki
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''Reino de España'''<br />'''Ispanejis Kieneste'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Spain.svg|135x135px|border]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Escudo de España ajustado a la norma heráldica.svg|100x100px]]
|}
Ispanejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:Europe location ESP.png|300px]]
|-
|| Golvysmīsts ||[[Madride]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[Ispanīšu volūda]]
|-
| Monarhs || Felipe VI
|-
| Ministru prezidents || Pedro Sánchez
|-
|| Pluots || 504 782 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 46 662 000
|-
|| [[Laika zona]]<br />-vosorā ||
|}
'''Ispaneja''' ([[Ispanīšu volūda|Ispanīšu]]: ''España''), oficialai '''Ispanejis Kieneste''' ([[Ispanīšu volūda|Ispanīšu]]: ''Reino de España'') irā vaļsteiba [[Europa|Europā]].
Ispāneja aizjam leluokū daļu Iberejis pussolys (80%), kai ari Kanareju i Balearu solys, ar kūpejū plateibu 504 782 km2 (tymā skaitā mozys suverenuos teritorejis [[Afrika|Afrikys]] pīkrastē, Ceutys i Melilys piļsātys), padorūt tū par catūrtū leluokū vaļsti piec [[Prancūzeja]] , [[Ukraina]] Eiropā). Zīmeļūs i rītumūs rūbežojās ar Atlantejis okeanu, dīnvydūs i austrumūs ar Vydsjiuru. Ispāneja ar videjū augstumu 650 m viers jiurys leimiņa ir vīna nu kolnu vaļstu Eiropā. Tei rūbežojās ar [[Prancūzeja|Prancūzeju]], [[Andora|Andoru]], [[Gibraltara|Gibraltaru]] i [[Portugaleja|Portugali]] Eiropā i [[Maroka|Maroku]] [[Zīmeļafrika|Zīmeļafrikā]].
Ispānejis oficialuo volūda ir [[spanīšu volūda]]; plaši lītoj ari vītejūs nacionalūs mozuokumtauteibu volūdys, par pīmāru, [[Kataloņu valūda|kataloņu]] (Katalonejā), [[Galisīšu valuda|galisīšu]] (Galisejā) i lingvistiski izolātuos [[Basku volūda|basku]] volūdys (Basku zemē).
{{Nadabeigts rakstīņs}}
{{Europys vaļsteibys}}
[[Kategoreja:Spaneja| ]]
btvehmy39crvmm0k0r1etf6d3mkjhow
Ispanīšu volūda
0
475
38122
36678
2026-08-24T17:21:57Z
Latvinskyy
8750
38122
wikitext
text/x-wiki
{| border= cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=290px>
|-
| align=center | <span style="font-size:large;">'''Ispanīšu volūda'''</span>
|-
| align=center | '''''español / castellano'''''
{| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=left width=290px>
|-
| align=left | Vysys pasaukys:
| align=left | ''español; idioma español; castellano; idioma castellano''
|-
| align=left | Kur runoj:
| align=left | ''(saksteiba pa alfabetam)''<br /> [[Argeņtina|Argeņtinā]], [[Boliveja|Bolivejā]], [[Čile|Čilē]], [[Dominikys Republika|Dominikys Republikā]], [[Ekvadors|Ekvadorā]], [[Ekvatora Gvineja|Ekvatora Gvinejā]], [[Pilipinys|Pilipinuos]], [[Gvatemala|Gvatemalā]], [[Hondurass|Hondurasā]], [[Kolumbeja|Kolumbejā]], [[Kosta Rika|Kosta Rikā]], [[Kuba|Kubā]], [[Meksika|Meksikā]], [[Nikaragva|Nikaragvā]], [[Panama|Panamā]], [[Paragvajs|Paragvajā]], [[Peru]], [[Puerto Rika|Puerto Rikā]], [[Salvadors|Salvadorā]], [[Spaneja|Spanejā]], [[Urugvajs|Urugvajā]], [[Venecuela|Venecuelā]]; daļa dzeivuotuoju [[Andora|Andorā]], [[ASV]], [[Belizs|Belizā]], [[Gibraltars|Gibraltarā]]
|-
| align=left | Runuotuoju skaits:(2007)
| align=left | pyrmuo dzymtuo volūda 322-400 mln. ļaužu; vysā runoj ap 400-500 mln.
|-
| align=left | Volūdu saime:
| align=left | indoeuropīšu<br /> romanīšu
|-
| align=left | Raksteiba:
| align=left | latiņu (spanīšu variants)
|-
| align=left | Statuss:
| align=left | vaļstiskuo volūda 21 vaļsteibā - ''(saksteiba pa dzeivuotuoju skaitam)'' [[Meksika|Meksikā]], [[Kolumbeja|Kolumbejā]], [[Ispaneja|Ispanejā]], [[Argeņtina|Argeņtinā]], [[Venecuela|Venecuelā]], [[Peru]], [[Čile|Čilē]], [[Ekvadors|Ekvadorā]], [[Gvatemala|Gvatemalā]], [[Kuba|Kubā]], [[Dominikys Republika|Dominikys Republikā]], [[Hondurass|Hondurasā]], [[Boliveja|Bolivejā]], [[Salvadors|Salvadorā]], [[Nikaragva|Nikaragvā]], [[Paragvajs|Paragvajā]], [[Kosta Rika|Kosta Rikā]], [[Puerto Rika|Puerto Rikā]], [[Urugvajs|Urugvajā]], [[Panama|Panamā]], [[Ekvatora Gvineja|Ekvatora Gvinejā]]
|-
| align=left | Golvonī volūdys davēris īstoti:
| align=left | Ispanīšu volūdys akademeju asociaceja (''Asociación de Academias de la Lengua Española''), Kieniskuo spanīšu volūdys akademeja (''Real Academia Española'') i cytu 20 vaļsteibu spanīšu volūdys akademejis
|}
|}
'''Ispanīšu volūda''' aba '''kastilīšu volūda''' (''español'' aba ''castellano'') irā vysuvairuok runojamuo [[Romanīšu volūdys|romanīšu]] [[volūda]], vīna nu pasauļa vysuplotuok lītojamūs volūdu (sūpluok [[Mandarinīšu volūda|mandarinīšu]] aba [[Kinīšu volūda|kinīšu]] i [[Anglīšu volūda|anglīšu]]).
Ispanīšu volūdu īsuokuos lītuoja [[Ispaneja|Ispanejis]] zīmeļūs, piečuok — vysā [[Kastilejis Kieneste|Kastilejis Kienestē]], a suocūt nu 16 godusymta caur spanīšu kolonistu darbeibu jei pasūļam pasaplateja [[Afrika|Afrikā]], [[Amerika|Amerikā]], [[Azeja|Azejā]] i [[Okeaneja|Okeanejā]].
Šudiņ spanīšu volūdu kai pyrmū voi ūtrū volūdu runoj vydyskai (pa vysaidim apskaitīnim) 400 [[Milijons|mln.]] ļaužu — [[Ispaneja|Ispanejā]], kūna vysuos [[Latiņamerika|Latiņamerikys]] vaļsteibuos, [[Ekvatora Gvineja|Ekvatora Gvinejā]] Afrikā i cytur.
[[File:Detailed SVG map of the Hispanophone world.svg|center|thumb|upright=2|Ispānīšu valūdys paplateiba karteņā.]]{{DEFAULTSORT:Ispanīšu volūda}}
[[Kategoreja:Spanīšu volūda| Ispanīšu volūda]]
[[Kategoreja:Romanīšu volūdys]]
[[Kategoreja:Volūdys]]
abpgcyqxg8diwz256kmzuloyrcmuuts
38123
38122
2026-08-24T17:22:12Z
Latvinskyy
8750
Latvinskyy pārvietoja lapu [[Spanīšu volūda]] uz [[Ispanīšu volūda]]
38122
wikitext
text/x-wiki
{| border= cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=290px>
|-
| align=center | <span style="font-size:large;">'''Ispanīšu volūda'''</span>
|-
| align=center | '''''español / castellano'''''
{| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=left width=290px>
|-
| align=left | Vysys pasaukys:
| align=left | ''español; idioma español; castellano; idioma castellano''
|-
| align=left | Kur runoj:
| align=left | ''(saksteiba pa alfabetam)''<br /> [[Argeņtina|Argeņtinā]], [[Boliveja|Bolivejā]], [[Čile|Čilē]], [[Dominikys Republika|Dominikys Republikā]], [[Ekvadors|Ekvadorā]], [[Ekvatora Gvineja|Ekvatora Gvinejā]], [[Pilipinys|Pilipinuos]], [[Gvatemala|Gvatemalā]], [[Hondurass|Hondurasā]], [[Kolumbeja|Kolumbejā]], [[Kosta Rika|Kosta Rikā]], [[Kuba|Kubā]], [[Meksika|Meksikā]], [[Nikaragva|Nikaragvā]], [[Panama|Panamā]], [[Paragvajs|Paragvajā]], [[Peru]], [[Puerto Rika|Puerto Rikā]], [[Salvadors|Salvadorā]], [[Spaneja|Spanejā]], [[Urugvajs|Urugvajā]], [[Venecuela|Venecuelā]]; daļa dzeivuotuoju [[Andora|Andorā]], [[ASV]], [[Belizs|Belizā]], [[Gibraltars|Gibraltarā]]
|-
| align=left | Runuotuoju skaits:(2007)
| align=left | pyrmuo dzymtuo volūda 322-400 mln. ļaužu; vysā runoj ap 400-500 mln.
|-
| align=left | Volūdu saime:
| align=left | indoeuropīšu<br /> romanīšu
|-
| align=left | Raksteiba:
| align=left | latiņu (spanīšu variants)
|-
| align=left | Statuss:
| align=left | vaļstiskuo volūda 21 vaļsteibā - ''(saksteiba pa dzeivuotuoju skaitam)'' [[Meksika|Meksikā]], [[Kolumbeja|Kolumbejā]], [[Ispaneja|Ispanejā]], [[Argeņtina|Argeņtinā]], [[Venecuela|Venecuelā]], [[Peru]], [[Čile|Čilē]], [[Ekvadors|Ekvadorā]], [[Gvatemala|Gvatemalā]], [[Kuba|Kubā]], [[Dominikys Republika|Dominikys Republikā]], [[Hondurass|Hondurasā]], [[Boliveja|Bolivejā]], [[Salvadors|Salvadorā]], [[Nikaragva|Nikaragvā]], [[Paragvajs|Paragvajā]], [[Kosta Rika|Kosta Rikā]], [[Puerto Rika|Puerto Rikā]], [[Urugvajs|Urugvajā]], [[Panama|Panamā]], [[Ekvatora Gvineja|Ekvatora Gvinejā]]
|-
| align=left | Golvonī volūdys davēris īstoti:
| align=left | Ispanīšu volūdys akademeju asociaceja (''Asociación de Academias de la Lengua Española''), Kieniskuo spanīšu volūdys akademeja (''Real Academia Española'') i cytu 20 vaļsteibu spanīšu volūdys akademejis
|}
|}
'''Ispanīšu volūda''' aba '''kastilīšu volūda''' (''español'' aba ''castellano'') irā vysuvairuok runojamuo [[Romanīšu volūdys|romanīšu]] [[volūda]], vīna nu pasauļa vysuplotuok lītojamūs volūdu (sūpluok [[Mandarinīšu volūda|mandarinīšu]] aba [[Kinīšu volūda|kinīšu]] i [[Anglīšu volūda|anglīšu]]).
Ispanīšu volūdu īsuokuos lītuoja [[Ispaneja|Ispanejis]] zīmeļūs, piečuok — vysā [[Kastilejis Kieneste|Kastilejis Kienestē]], a suocūt nu 16 godusymta caur spanīšu kolonistu darbeibu jei pasūļam pasaplateja [[Afrika|Afrikā]], [[Amerika|Amerikā]], [[Azeja|Azejā]] i [[Okeaneja|Okeanejā]].
Šudiņ spanīšu volūdu kai pyrmū voi ūtrū volūdu runoj vydyskai (pa vysaidim apskaitīnim) 400 [[Milijons|mln.]] ļaužu — [[Ispaneja|Ispanejā]], kūna vysuos [[Latiņamerika|Latiņamerikys]] vaļsteibuos, [[Ekvatora Gvineja|Ekvatora Gvinejā]] Afrikā i cytur.
[[File:Detailed SVG map of the Hispanophone world.svg|center|thumb|upright=2|Ispānīšu valūdys paplateiba karteņā.]]{{DEFAULTSORT:Ispanīšu volūda}}
[[Kategoreja:Spanīšu volūda| Ispanīšu volūda]]
[[Kategoreja:Romanīšu volūdys]]
[[Kategoreja:Volūdys]]
abpgcyqxg8diwz256kmzuloyrcmuuts
38125
38123
2026-08-24T17:23:26Z
Latvinskyy
8750
38125
wikitext
text/x-wiki
{| border= cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=290px>
|-
| align=center | <span style="font-size:large;">'''Ispanīšu volūda'''</span>
|-
| align=center | '''''español / castellano'''''
{| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=left width=290px>
|-
| align=left | Vysys pasaukys:
| align=left | ''español; idioma español; castellano; idioma castellano''
|-
| align=left | Kur runoj:
| align=left | ''(saksteiba pa alfabetam)''<br /> [[Argeņtina|Argeņtinā]], [[Boliveja|Bolivejā]], [[Čile|Čilē]], [[Dominikys Republika|Dominikys Republikā]], [[Ekvadors|Ekvadorā]], [[Ekvatora Gvineja|Ekvatora Gvinejā]], [[Pilipinys|Pilipinuos]], [[Gvatemala|Gvatemalā]], [[Hondurass|Hondurasā]], [[Kolumbeja|Kolumbejā]], [[Kosta Rika|Kosta Rikā]], [[Kuba|Kubā]], [[Meksika|Meksikā]], [[Nikaragva|Nikaragvā]], [[Panama|Panamā]], [[Paragvajs|Paragvajā]], [[Peru]], [[Puerto Rika|Puerto Rikā]], [[Salvadors|Salvadorā]], [[Spaneja|Spanejā]], [[Urugvajs|Urugvajā]], [[Venecuela|Venecuelā]]; daļa dzeivuotuoju [[Andora|Andorā]], [[ASV]], [[Belizs|Belizā]], [[Gibraltars|Gibraltarā]]
|-
| align=left | Runuotuoju skaits:(2007)
| align=left | pyrmuo dzymtuo volūda 322-400 mln. ļaužu; vysā runoj ap 400-500 mln.
|-
| align=left | Volūdu saime:
| align=left | indoeuropīšu<br /> romanīšu
|-
| align=left | Raksteiba:
| align=left | latiņu (spanīšu variants)
|-
| align=left | Statuss:
| align=left | vaļstiskuo volūda 21 vaļsteibā - ''(saksteiba pa dzeivuotuoju skaitam)'' [[Meksika|Meksikā]], [[Kolumbeja|Kolumbejā]], [[Ispaneja|Ispanejā]], [[Argeņtina|Argeņtinā]], [[Venecuela|Venecuelā]], [[Peru]], [[Čile|Čilē]], [[Ekvadors|Ekvadorā]], [[Gvatemala|Gvatemalā]], [[Kuba|Kubā]], [[Dominikys Republika|Dominikys Republikā]], [[Hondurass|Hondurasā]], [[Boliveja|Bolivejā]], [[Salvadors|Salvadorā]], [[Nikaragva|Nikaragvā]], [[Paragvajs|Paragvajā]], [[Kosta Rika|Kosta Rikā]], [[Puerto Rika|Puerto Rikā]], [[Urugvajs|Urugvajā]], [[Panama|Panamā]], [[Ekvatora Gvineja|Ekvatora Gvinejā]]
|-
| align=left | Golvonī volūdys davēris īstoti:
| align=left | Ispanīšu volūdys akademeju asociaceja (''Asociación de Academias de la Lengua Española''), Kieniskuo spanīšu volūdys akademeja (''Real Academia Española'') i cytu 20 vaļsteibu spanīšu volūdys akademejis
|}
|}
'''Ispanīšu volūda''' aba '''kastilīšu volūda''' (''español'' aba ''castellano'') irā vysuvairuok runojamuo [[Romanīšu volūdys|romanīšu]] [[volūda]], vīna nu pasauļa vysuplotuok lītojamūs volūdu (sūpluok [[Mandarinīšu volūda|mandarinīšu]] aba [[Kinīšu volūda|kinīšu]] i [[Anglīšu volūda|anglīšu]]).
Ispanīšu volūdu īsuokuos lītuoja [[Ispaneja|Ispanejis]] zīmeļūs, piečuok — vysā [[Kastilejis Kieneste|Kastilejis Kienestē]], a suocūt nu 16 godusymta caur spanīšu kolonistu darbeibu jei pasūļam pasaplateja [[Afrika|Afrikā]], [[Amerika|Amerikā]], [[Azeja|Azejā]] i [[Okeaneja|Okeanejā]].
Šudiņ spanīšu volūdu kai pyrmū voi ūtrū volūdu runoj vydyskai (pa vysaidim apskaitīnim) 400 [[Milijons|mln.]] ļaužu — [[Ispaneja|Ispanejā]], kūna vysuos [[Latiņamerika|Latiņamerikys]] vaļsteibuos, [[Ekvatora Gvineja|Ekvatora Gvinejā]] Afrikā i cytur.
[[File:Detailed SVG map of the Hispanophone world.svg|center|thumb|upright=2|Ispānīšu valūdys paplateiba karteņā.]]{{DEFAULTSORT:Ispanīšu volūda}}
[[Kategoreja:Romanīšu volūdys]]
[[Kategoreja:Volūdys]]
[[Kategoreja:Ispanīšu volūda]]
f6coensj3rxu0qxzbm6p6lrhakqwx1q
Vuoceja
0
559
38110
37842
2026-08-24T17:09:30Z
Latvinskyy
8750
38110
wikitext
text/x-wiki
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''Deutschland'''<br />'''Vuoceja'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Germany.svg|150px|alt=|frameless]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Coat of arms of Germany.svg|90x90px|alt=|frameless]]
|}
Vuocejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:EU-Germany.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || [[Berlins]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[vuocīšu volūda|vuocīšu]]
|-
| Prezidents || [[:lv:Franks Valters Šteinmeiers|Franks Valters Šteinmeiers]]
|-
| Ministru prezidents || [[:lv:Frīdrihs Mercs|Frīdrihs Mercs]]
|-
|| Pluots || 357 588 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 84 746 132 <small>(2024)</small>
|-
|| [[Laika jūsla]]<br />-vosorā ||UTC+1 (CET)
UTC+2 (CEST)
|}
'''Vuoceja''' ({{vol-de|Deutschland}}), oficiali zinuoma kai '''Vuocejis Federaluo Repubļika''' ({{vol-de|Bundesrepublik Deutschland}}) irā vaļsteiba [[Europa|Europys]] centrālojā i vokoru daļā, kura acarūn storp [[Baļtejis jiura|Baļtejis jiuru]] vaļsteibys zīmeļūs i pi [[Aļpi|Aļpim]] dīnavydūs. Tei rūbežoj ar [[Prancūzeja|Prancūzeju]], [[Austreja|Austreju]], [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Nīderlandeja|Nīderlandeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Puoleja|Puoleju]], [[Daneja|Daneju]], [[Čekeja|Čekeju]] i [[Šveicareja|Šveicareju]].
Vuoceja ar vaira nakai 84 miļjonim īdzeivuotuoju irā ūtruo ļeluokuo vaļsteiba Eiropā piec dzeivuotuoju skaita piec [[Krīveja|Krīvejis]], i ļeluokuo [[Eiropys Savīneiba|Eiropys Savīneibā]].
{{Nadabeigts rakstīņs}}
{{Europys vaļsteibys}}
[[Kategoreja:Vuoceja| ]]
qkbo2bngq79u6tiy40t9q0u2atdh8uo
38111
38110
2026-08-24T17:10:53Z
Latvinskyy
8750
38111
wikitext
text/x-wiki
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''Bundesrepublik Deutschland'''<br />'''Vuocejis Federaluo Republika'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Germany.svg|150px|alt=|frameless]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Coat of arms of Germany.svg|90x90px|alt=|frameless]]
|}
Vuocejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:EU-Germany.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || [[Berlins]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[vuocīšu volūda|vuocīšu]]
|-
| Prezidents || [[:lv:Franks Valters Šteinmeiers|Franks Valters Šteinmeiers]]
|-
| Ministru prezidents || [[:lv:Frīdrihs Mercs|Frīdrihs Mercs]]
|-
|| Pluots || 357 588 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 84 746 132 <small>(2024)</small>
|-
|| [[Laika jūsla]]<br />-vosorā ||UTC+1 (CET)
UTC+2 (CEST)
|}
'''Vuoceja''' ({{vol-de|Deutschland}}), oficiali zinuoma kai '''Vuocejis Federaluo Repubļika''' ({{vol-de|Bundesrepublik Deutschland}}) irā vaļsteiba [[Europa|Europys]] centrālojā i vokoru daļā, kura acarūn storp [[Baļtejis jiura|Baļtejis jiuru]] vaļsteibys zīmeļūs i pi [[Aļpi|Aļpim]] dīnavydūs. Tei rūbežoj ar [[Prancūzeja|Prancūzeju]], [[Austreja|Austreju]], [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Nīderlandeja|Nīderlandeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Puoleja|Puoleju]], [[Daneja|Daneju]], [[Čekeja|Čekeju]] i [[Šveicareja|Šveicareju]].
Vuoceja ar vaira nakai 84 miļjonim īdzeivuotuoju irā ūtruo ļeluokuo vaļsteiba Eiropā piec dzeivuotuoju skaita piec [[Krīveja|Krīvejis]], i ļeluokuo [[Eiropys Savīneiba|Eiropys Savīneibā]].
{{Nadabeigts rakstīņs}}
{{Europys vaļsteibys}}
[[Kategoreja:Vuoceja| ]]
0d6sglwusspudvkjkkx3p6umt2yezub
Šveicareja
0
581
38112
37893
2026-08-24T17:11:45Z
Latvinskyy
8750
38112
wikitext
text/x-wiki
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''Schweizerische Eidgenossenschaft'''<br />'''Confédération suisse'''<br />'''Confederazione Svizzera'''<br />'''Confederaziun svizra'''<br />'''Šveicarejis Koņfederaceja'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Switzerland (Pantone).svg|90x90px|alt=|frameless]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Coat of Arms of Switzerland (Pantone).svg|100x100px|alt=|frameless]]
|}
Šveicarejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:Europe-Switzerland.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts ||''Nav taida'' (''de jure'')<br>[[Berņa]] (''de facto'')
|-
|| Vaļsteibys volūdys<br />||[[vuocīšu volūda|vuocīšu]], [[Prancūzu volūda|prancūzu]], [[itaļīšu volūda|itaļīšu]], [[romanšu volūda|romanšu]]
|-
| Prezidents ||Simoņeta Somaruga
|-
| Vicaprezidents ||Guy Parmelin
|-
|| Pluots || 41 284 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 8 327 126 <small>(2015)</small>
|-
|| [[Laika jūsla]]<br />-vosorā ||UTC+1 (CET)
|}
'''Šveicarejis Koņfederaceja''' ({{vol-de|Schweizerische Eidgenossenschaft}}; [[Prancūzu volūda|prancūzu]]: Confédération Suisse; {{vol-it|Confederazione Svizzera}}; [[retoromanīšu volūda|retoromanīšu]]: ''Confederaziun svizra'') irā vaļsteiba [[Europa|Europys]] vydsdaļā, rūbežoj ar [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Praņcūzeja|Praņcūzeju]], [[Austreja|Austreju]] i [[Liktenšteins|Liktenšteinu]].
{{Nadabeigts rakstīņs}}
{{Europys vaļsteibys}}
[[Kategoreja:Europys vaļsteibys]]
kf50ww8xmz2xls192r0yg2s2t8og168
38113
38112
2026-08-24T17:12:06Z
Latvinskyy
8750
38113
wikitext
text/x-wiki
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''Schweizerische Eidgenossenschaft'''<br />'''Confédération suisse'''<br />'''Confederazione Svizzera'''<br />'''Confederaziun svizra'''<br />'''Šveicarejis Koņfederaceja'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Switzerland (Pantone).svg|90x90px|alt=|frameless]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Coat of Arms of Switzerland (Pantone).svg|100x100px|alt=|frameless]]
|}
Šveicarejis karūgs i gerbs
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:Europe-Switzerland.svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts ||''Nav taida'' (''de jure'')<br>[[Berņa]] (''de facto'')
|-
|| Vaļsteibys volūdys<br />||[[vuocīšu volūda|vuocīšu]], [[Prancūzu volūda|prancūzu]], [[itaļīšu volūda|itaļīšu]], [[romanšu volūda|romanšu]]
|-
| Prezidents ||Simoņeta Somaruga
|-
| Vicaprezidents ||Guy Parmelin
|-
|| Pluots || 41 284 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 8 327 126 <small>(2015)</small>
|-
|| [[Laika jūsla]]<br />-vosorā ||UTC+1 (CET)
|}
'''Šveicarejis Koņfederaceja''' ({{vol-de|Schweizerische Eidgenossenschaft}}; [[Prancūzu volūda|prancūzu]]: Confédération Suisse; {{vol-it|Confederazione Svizzera}}; [[retoromanīšu volūda|retoromanīšu]]: ''Confederaziun svizra'') irā vaļsteiba [[Europa|Europys]] vydsdaļā, rūbežoj ar [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Prancūzeja|Prancūzeju]], [[Austreja|Austreju]] i [[Liktenšteins|Liktenšteinu]].
{{Nadabeigts rakstīņs}}
{{Europys vaļsteibys}}
[[Kategoreja:Europys vaļsteibys]]
mz32b7d7htb8x1et354f6ur6rhrreoz
Prancūzu volūda
0
1350
38098
37838
2026-08-24T16:58:52Z
Latvinskyy
8750
38098
wikitext
text/x-wiki
{{Infoskreine Volūda
|name = Prancūzu volūda
|nativename = français
|pronunciation = [fʁɑ̃sɛ]
|states = [[Vokoru Europa]], [[Kanada]], [[Vokoru Afrika]], [[Centraluo Afrika]], [[Karibu jiurys solys]], [[Okeaneja]]
|speakers = dzymtuo volūda: 75 mil.<ref name="weber">[http://www2.ignatius.edu/faculty/turner/worldlang.htm Languages of the World (Charts)]</ref>—110 mil.<ref name="tlfq">[http://www.tlfq.ulaval.ca/axl/francophonie/francophonie.htm Francophonie]</ref>, kūpā (dzymtuo i ūtruo volūda): 178 mil.<ref name="tlfq"/>—265 mil.<ref name="weber"/>
|iso1 = fr
|iso2 = fri
|iso2b = fre
|iso2t = fra
|iso3 = fra
|familycolor = Indoeuropīšu
|fam1 = [[Indoeuropīšu volūdys|Indoeuropīšu]]
|fam2 = [[Itaļu volūdys|Itaļu]]
|fam3 = [[Romanīšu volūdys|Romanīšu]]
|fam4 = [[Vokoru romanīšu volūdys|Vokoru romanīšu]]
|fam5 = [[Gallu-iberīšu volūdys|Gallu-iberīšu]]
|fam6 = [[Gallu-romanīšu volūdys|Gallu-romanīšu]]
|script = [[Latiņu alfabets|Latiņu]] ([[prancūzu alfabets|prancūzu variants]])
|rank = 11 (dzimtuo), kūpā: 3—7
|nation = {{Collapsible list |titlestyle=font-weight:normal; background:transparent; text-align:left;|title=30 vaļsteibys|
[[Beļgeja]]|
[[Benins]]|
[[Burkina Fasa]]|
[[Burundi]]|
[[Centraluos Afrikys Republika]]|
[[Čads]]|
[[Džibuts]]|
[[Ekvatora Gvineja]]|
[[Elefanta Kaula Mola]]|
[[Gabons]]|
[[Gvineja]]|
[[Haits]]|
[[Kamerūns]]|
[[Kanada]]|
[[Komoru Solys]]|
[[Konga Demokratiskuo Republika]]|
[[Konga Republika]]|
[[Libans]]|
[[Luksemburga]]|
[[Madagaskars]]|
[[Mali]]|
[[Monaks]]|
[[Nigers]]|
[[Praņceja]]|
[[Ruanda]]|
[[Seišelu Solys]]|
[[Senegals]]|
[[Šveicareja]]|
[[Toga]]|
[[Vanuatu]]|
}}<br />{{Collapsible list |titlestyle=font-weight:normal; background:transparent; text-align:left;|title=13 dasaiteiguos teritorejis|
[[Džerseja]]|
[[Gernseja]]|
[[Jaunuo Kaledoneja]]|
[[Klipertona sola]]|
[[Majots]]|
[[Pondišeri]]|
[[Praņcejis Dīnavydu i Antarktikys Zemis]]|
[[Praņcīšu Polinezeja]]|
[[Senbartelmi]]|
[[Senmartens]]|
[[Senpjers i Mekelons]]|
[[Valle d'Aosta]]|
[[Voliss i Funuts]]|
}}<br />Nazcik vydtautysku organizaceju
|agency = [[Prancūzu akademeja]] (''Académie française'')
|map=[[Fails:Countries where French is an official language.svg|center|frameless|upright=1.5]]
{{legend|#0049a2|Regioni, kur jei irā dzymtuo volūda}}
{{legend|#006aFF|Regioni, kur jei irā oficialuo volūda}}
{{legend|#8ec3ff|Regioni, kur jei irā ūtruo volūda}}
{{legend|#00ff00|Regioni, kur jei irā minoritetu volūda}}
}}
'''Prancūzu volūda''' (''français'', [[IPA]]: [fʁɑ̃sɛ]) irā [[Romanīšu volūdys|romanīšu]] [[volūda]], kuru kai dzymtū ronoj leluokuo daļa cylvāku nu [[Prancūzeja|Praņcūzeja]], praņcūzu runojūšuos [[Šveicareja|Šveicarejis]], [[Valoneja|Valonejis]], [[Briseļs|Briseļa]] ([[Beļgeja]]) i [[Kvebeks|Kvebeka]] ([[Kanada]]), kai i minoritetu grupys cytuos vaļsteibuos. Prancūzu kai ūtruos volūdys runuotuoji irā paplateiti daudzuos pasauļa daļuos, lelums nu kurim dzeivoj [[Praņcīšu volūda Afrikā|Prancūziski runojūšajā Afrikā]], vysuvairuok [[Gabons|Gabonā]] (80%), [[Mauriceja|Mauricejā]] (72,7%) i [[Elefanta Kaula Mola|Elefanta Kaula Molā]] (70%).<ref name="2007_report">[https://www.amazon.fr/dp/2098821778 ''La Francophonie dans le monde 2006–2007'']. [http://www.nathan.fr Nathan], [[Parižs|Paris]], 2007.</ref> Pa izškireigim apskaitim jei irā dzymtuo volūda nu 75<ref name="weber"/> leidz 110 milijonim<ref name="tlfq"/> i ūtruo volūda 190 milijonim cylvāku.<ref name="weber"/> Bez tuo Prancūzu volūdu vuicuos kai svešvolūdu leidz apmāram 200 milijonim cylvāku, padorūt jū par ūtrū vysuvairuok pīsovynojamūs volūdu pasaulī piec [[anglīšu volūda|anglīšu volūdys]].<ref>[https://web.archive.org/web/20110321163802/http://www.stgeorges.co.uk/foreign-languages/french-courses/ Saint George International]</ref>
== Nūruodis i olūti ==
{{reflist}}
{{nadabeigts rakstīņs}}
[[Kategoreja:Romanīšu volūdys]]
[[Kategoreja:Praņceja]]
1vj9ohpbxki8x5n76dlw9qjnmbmk4yn
38099
38098
2026-08-24T16:59:09Z
Latvinskyy
8750
Latvinskyy pārvietoja lapu [[Praņcūzu volūda]] uz [[Prancūzu volūda]]
38098
wikitext
text/x-wiki
{{Infoskreine Volūda
|name = Prancūzu volūda
|nativename = français
|pronunciation = [fʁɑ̃sɛ]
|states = [[Vokoru Europa]], [[Kanada]], [[Vokoru Afrika]], [[Centraluo Afrika]], [[Karibu jiurys solys]], [[Okeaneja]]
|speakers = dzymtuo volūda: 75 mil.<ref name="weber">[http://www2.ignatius.edu/faculty/turner/worldlang.htm Languages of the World (Charts)]</ref>—110 mil.<ref name="tlfq">[http://www.tlfq.ulaval.ca/axl/francophonie/francophonie.htm Francophonie]</ref>, kūpā (dzymtuo i ūtruo volūda): 178 mil.<ref name="tlfq"/>—265 mil.<ref name="weber"/>
|iso1 = fr
|iso2 = fri
|iso2b = fre
|iso2t = fra
|iso3 = fra
|familycolor = Indoeuropīšu
|fam1 = [[Indoeuropīšu volūdys|Indoeuropīšu]]
|fam2 = [[Itaļu volūdys|Itaļu]]
|fam3 = [[Romanīšu volūdys|Romanīšu]]
|fam4 = [[Vokoru romanīšu volūdys|Vokoru romanīšu]]
|fam5 = [[Gallu-iberīšu volūdys|Gallu-iberīšu]]
|fam6 = [[Gallu-romanīšu volūdys|Gallu-romanīšu]]
|script = [[Latiņu alfabets|Latiņu]] ([[prancūzu alfabets|prancūzu variants]])
|rank = 11 (dzimtuo), kūpā: 3—7
|nation = {{Collapsible list |titlestyle=font-weight:normal; background:transparent; text-align:left;|title=30 vaļsteibys|
[[Beļgeja]]|
[[Benins]]|
[[Burkina Fasa]]|
[[Burundi]]|
[[Centraluos Afrikys Republika]]|
[[Čads]]|
[[Džibuts]]|
[[Ekvatora Gvineja]]|
[[Elefanta Kaula Mola]]|
[[Gabons]]|
[[Gvineja]]|
[[Haits]]|
[[Kamerūns]]|
[[Kanada]]|
[[Komoru Solys]]|
[[Konga Demokratiskuo Republika]]|
[[Konga Republika]]|
[[Libans]]|
[[Luksemburga]]|
[[Madagaskars]]|
[[Mali]]|
[[Monaks]]|
[[Nigers]]|
[[Praņceja]]|
[[Ruanda]]|
[[Seišelu Solys]]|
[[Senegals]]|
[[Šveicareja]]|
[[Toga]]|
[[Vanuatu]]|
}}<br />{{Collapsible list |titlestyle=font-weight:normal; background:transparent; text-align:left;|title=13 dasaiteiguos teritorejis|
[[Džerseja]]|
[[Gernseja]]|
[[Jaunuo Kaledoneja]]|
[[Klipertona sola]]|
[[Majots]]|
[[Pondišeri]]|
[[Praņcejis Dīnavydu i Antarktikys Zemis]]|
[[Praņcīšu Polinezeja]]|
[[Senbartelmi]]|
[[Senmartens]]|
[[Senpjers i Mekelons]]|
[[Valle d'Aosta]]|
[[Voliss i Funuts]]|
}}<br />Nazcik vydtautysku organizaceju
|agency = [[Prancūzu akademeja]] (''Académie française'')
|map=[[Fails:Countries where French is an official language.svg|center|frameless|upright=1.5]]
{{legend|#0049a2|Regioni, kur jei irā dzymtuo volūda}}
{{legend|#006aFF|Regioni, kur jei irā oficialuo volūda}}
{{legend|#8ec3ff|Regioni, kur jei irā ūtruo volūda}}
{{legend|#00ff00|Regioni, kur jei irā minoritetu volūda}}
}}
'''Prancūzu volūda''' (''français'', [[IPA]]: [fʁɑ̃sɛ]) irā [[Romanīšu volūdys|romanīšu]] [[volūda]], kuru kai dzymtū ronoj leluokuo daļa cylvāku nu [[Prancūzeja|Praņcūzeja]], praņcūzu runojūšuos [[Šveicareja|Šveicarejis]], [[Valoneja|Valonejis]], [[Briseļs|Briseļa]] ([[Beļgeja]]) i [[Kvebeks|Kvebeka]] ([[Kanada]]), kai i minoritetu grupys cytuos vaļsteibuos. Prancūzu kai ūtruos volūdys runuotuoji irā paplateiti daudzuos pasauļa daļuos, lelums nu kurim dzeivoj [[Praņcīšu volūda Afrikā|Prancūziski runojūšajā Afrikā]], vysuvairuok [[Gabons|Gabonā]] (80%), [[Mauriceja|Mauricejā]] (72,7%) i [[Elefanta Kaula Mola|Elefanta Kaula Molā]] (70%).<ref name="2007_report">[https://www.amazon.fr/dp/2098821778 ''La Francophonie dans le monde 2006–2007'']. [http://www.nathan.fr Nathan], [[Parižs|Paris]], 2007.</ref> Pa izškireigim apskaitim jei irā dzymtuo volūda nu 75<ref name="weber"/> leidz 110 milijonim<ref name="tlfq"/> i ūtruo volūda 190 milijonim cylvāku.<ref name="weber"/> Bez tuo Prancūzu volūdu vuicuos kai svešvolūdu leidz apmāram 200 milijonim cylvāku, padorūt jū par ūtrū vysuvairuok pīsovynojamūs volūdu pasaulī piec [[anglīšu volūda|anglīšu volūdys]].<ref>[https://web.archive.org/web/20110321163802/http://www.stgeorges.co.uk/foreign-languages/french-courses/ Saint George International]</ref>
== Nūruodis i olūti ==
{{reflist}}
{{nadabeigts rakstīņs}}
[[Kategoreja:Romanīšu volūdys]]
[[Kategoreja:Praņceja]]
1vj9ohpbxki8x5n76dlw9qjnmbmk4yn
38104
38099
2026-08-24T17:03:30Z
Latvinskyy
8750
38104
wikitext
text/x-wiki
{{Infoskreine Volūda
|name = Prancūzu volūda
|nativename = français
|pronunciation = [fʁɑ̃sɛ]
|states = [[Vokoru Europa]], [[Kanada]], [[Vokoru Afrika]], [[Centraluo Afrika]], [[Karibu jiurys solys]], [[Okeaneja]]
|speakers = dzymtuo volūda: 75 mil.<ref name="weber">[http://www2.ignatius.edu/faculty/turner/worldlang.htm Languages of the World (Charts)]</ref>—110 mil.<ref name="tlfq">[http://www.tlfq.ulaval.ca/axl/francophonie/francophonie.htm Francophonie]</ref>, kūpā (dzymtuo i ūtruo volūda): 178 mil.<ref name="tlfq"/>—265 mil.<ref name="weber"/>
|iso1 = fr
|iso2 = fri
|iso2b = fre
|iso2t = fra
|iso3 = fra
|familycolor = Indoeuropīšu
|fam1 = [[Indoeuropīšu volūdys|Indoeuropīšu]]
|fam2 = [[Itaļu volūdys|Itaļu]]
|fam3 = [[Romanīšu volūdys|Romanīšu]]
|fam4 = [[Vokoru romanīšu volūdys|Vokoru romanīšu]]
|fam5 = [[Gallu-iberīšu volūdys|Gallu-iberīšu]]
|fam6 = [[Gallu-romanīšu volūdys|Gallu-romanīšu]]
|script = [[Latiņu alfabets|Latiņu]] ([[prancūzu alfabets|prancūzu variants]])
|rank = 11 (dzimtuo), kūpā: 3—7
|nation = {{Collapsible list |titlestyle=font-weight:normal; background:transparent; text-align:left;|title=30 vaļsteibys|
[[Beļgeja]]|
[[Benins]]|
[[Burkina Fasa]]|
[[Burundi]]|
[[Centraluos Afrikys Republika]]|
[[Čads]]|
[[Džibuts]]|
[[Ekvatora Gvineja]]|
[[Elefanta Kaula Mola]]|
[[Gabons]]|
[[Gvineja]]|
[[Haits]]|
[[Kamerūns]]|
[[Kanada]]|
[[Komoru Solys]]|
[[Konga Demokratiskuo Republika]]|
[[Konga Republika]]|
[[Libans]]|
[[Luksemburga]]|
[[Madagaskars]]|
[[Mali]]|
[[Monaks]]|
[[Nigers]]|
[[Praņceja]]|
[[Ruanda]]|
[[Seišelu Solys]]|
[[Senegals]]|
[[Šveicareja]]|
[[Toga]]|
[[Vanuatu]]|
}}<br />{{Collapsible list |titlestyle=font-weight:normal; background:transparent; text-align:left;|title=13 dasaiteiguos teritorejis|
[[Džerseja]]|
[[Gernseja]]|
[[Jaunuo Kaledoneja]]|
[[Klipertona sola]]|
[[Majots]]|
[[Pondišeri]]|
[[Praņcejis Dīnavydu i Antarktikys Zemis]]|
[[Praņcīšu Polinezeja]]|
[[Senbartelmi]]|
[[Senmartens]]|
[[Senpjers i Mekelons]]|
[[Valle d'Aosta]]|
[[Voliss i Funuts]]|
}}<br />Nazcik vydtautysku organizaceju
|agency = [[Prancūzu akademeja]] (''Académie française'')
|map=[[Fails:Countries where French is an official language.svg|center|frameless|upright=1.5]]
{{legend|#0049a2|Regioni, kur jei irā dzymtuo volūda}}
{{legend|#006aFF|Regioni, kur jei irā oficialuo volūda}}
{{legend|#8ec3ff|Regioni, kur jei irā ūtruo volūda}}
{{legend|#00ff00|Regioni, kur jei irā minoritetu volūda}}
}}
'''Prancūzu volūda''' (''français'', [[IPA]]: [fʁɑ̃sɛ]) irā [[Romanīšu volūdys|romanīšu]] [[volūda]], kuru kai dzymtū ronoj leluokuo daļa cylvāku nu [[Prancūzeja]], praņcūzu runojūšuos [[Šveicareja|Šveicarejis]], [[Valoneja|Valonejis]], [[Briseļs|Briseļa]] ([[Beļgeja]]) i [[Kvebeks|Kvebeka]] ([[Kanada]]), kai i minoritetu grupys cytuos vaļsteibuos. Prancūzu kai ūtruos volūdys runuotuoji irā paplateiti daudzuos pasauļa daļuos, lelums nu kurim dzeivoj [[Praņcīšu volūda Afrikā|Prancūziski runojūšajā Afrikā]], vysuvairuok [[Gabons|Gabonā]] (80%), [[Mauriceja|Mauricejā]] (72,7%) i [[Elefanta Kaula Mola|Elefanta Kaula Molā]] (70%).<ref name="2007_report">[https://www.amazon.fr/dp/2098821778 ''La Francophonie dans le monde 2006–2007'']. [http://www.nathan.fr Nathan], [[Parižs|Paris]], 2007.</ref> Pa izškireigim apskaitim jei irā dzymtuo volūda nu 75<ref name="weber"/> leidz 110 milijonim<ref name="tlfq"/> i ūtruo volūda 190 milijonim cylvāku.<ref name="weber"/> Bez tuo Prancūzu volūdu vuicuos kai svešvolūdu leidz apmāram 200 milijonim cylvāku, padorūt jū par ūtrū vysuvairuok pīsovynojamūs volūdu pasaulī piec [[anglīšu volūda|anglīšu volūdys]].<ref>[https://web.archive.org/web/20110321163802/http://www.stgeorges.co.uk/foreign-languages/french-courses/ Saint George International]</ref>
== Nūruodis i olūti ==
{{reflist}}
{{nadabeigts rakstīņs}}
[[Kategoreja:Romanīšu volūdys]]
[[Kategoreja:Praņceja]]
m1uw8p9od7xdpdt9ewkt7ejyrtnvjb1
38105
38104
2026-08-24T17:03:58Z
Latvinskyy
8750
38105
wikitext
text/x-wiki
{{Infoskreine Volūda
|name = Prancūzu volūda
|nativename = français
|pronunciation = [fʁɑ̃sɛ]
|states = [[Vokoru Europa]], [[Kanada]], [[Vokoru Afrika]], [[Centraluo Afrika]], [[Karibu jiurys solys]], [[Okeaneja]]
|speakers = dzymtuo volūda: 75 mil.<ref name="weber">[http://www2.ignatius.edu/faculty/turner/worldlang.htm Languages of the World (Charts)]</ref>—110 mil.<ref name="tlfq">[http://www.tlfq.ulaval.ca/axl/francophonie/francophonie.htm Francophonie]</ref>, kūpā (dzymtuo i ūtruo volūda): 178 mil.<ref name="tlfq"/>—265 mil.<ref name="weber"/>
|iso1 = fr
|iso2 = fri
|iso2b = fre
|iso2t = fra
|iso3 = fra
|familycolor = Indoeuropīšu
|fam1 = [[Indoeuropīšu volūdys|Indoeuropīšu]]
|fam2 = [[Itaļu volūdys|Itaļu]]
|fam3 = [[Romanīšu volūdys|Romanīšu]]
|fam4 = [[Vokoru romanīšu volūdys|Vokoru romanīšu]]
|fam5 = [[Gallu-iberīšu volūdys|Gallu-iberīšu]]
|fam6 = [[Gallu-romanīšu volūdys|Gallu-romanīšu]]
|script = [[Latiņu alfabets|Latiņu]] ([[prancūzu alfabets|prancūzu variants]])
|rank = 11 (dzimtuo), kūpā: 3—7
|nation = {{Collapsible list |titlestyle=font-weight:normal; background:transparent; text-align:left;|title=30 vaļsteibys|
[[Beļgeja]]|
[[Benins]]|
[[Burkina Fasa]]|
[[Burundi]]|
[[Centraluos Afrikys Republika]]|
[[Čads]]|
[[Džibuts]]|
[[Ekvatora Gvineja]]|
[[Elefanta Kaula Mola]]|
[[Gabons]]|
[[Gvineja]]|
[[Haits]]|
[[Kamerūns]]|
[[Kanada]]|
[[Komoru Solys]]|
[[Konga Demokratiskuo Republika]]|
[[Konga Republika]]|
[[Libans]]|
[[Luksemburga]]|
[[Madagaskars]]|
[[Mali]]|
[[Monaks]]|
[[Nigers]]|
[[Praņceja]]|
[[Ruanda]]|
[[Seišelu Solys]]|
[[Senegals]]|
[[Šveicareja]]|
[[Toga]]|
[[Vanuatu]]|
}}<br />{{Collapsible list |titlestyle=font-weight:normal; background:transparent; text-align:left;|title=13 dasaiteiguos teritorejis|
[[Džerseja]]|
[[Gernseja]]|
[[Jaunuo Kaledoneja]]|
[[Klipertona sola]]|
[[Majots]]|
[[Pondišeri]]|
[[Praņcejis Dīnavydu i Antarktikys Zemis]]|
[[Praņcīšu Polinezeja]]|
[[Senbartelmi]]|
[[Senmartens]]|
[[Senpjers i Mekelons]]|
[[Valle d'Aosta]]|
[[Voliss i Funuts]]|
}}<br />Nazcik vydtautysku organizaceju
|agency = [[Prancūzu akademeja]] (''Académie française'')
|map=[[Fails:Countries where French is an official language.svg|center|frameless|upright=1.5]]
{{legend|#0049a2|Regioni, kur jei irā dzymtuo volūda}}
{{legend|#006aFF|Regioni, kur jei irā oficialuo volūda}}
{{legend|#8ec3ff|Regioni, kur jei irā ūtruo volūda}}
{{legend|#00ff00|Regioni, kur jei irā minoritetu volūda}}
}}
'''Prancūzu volūda''' (''français'', [[IPA]]: [fʁɑ̃sɛ]) irā [[Romanīšu volūdys|romanīšu]] [[volūda]], kuru kai dzymtū ronoj leluokuo daļa cylvāku nu [[Prancūzeja]], prancūzu runojūšuos [[Šveicareja|Šveicarejis]], [[Valoneja|Valonejis]], [[Briseļs|Briseļa]] ([[Beļgeja]]) i [[Kvebeks|Kvebeka]] ([[Kanada]]), kai i minoritetu grupys cytuos vaļsteibuos. Prancūzu kai ūtruos volūdys runuotuoji irā paplateiti daudzuos pasauļa daļuos, lelums nu kurim dzeivoj [[Praņcīšu volūda Afrikā|Prancūziski runojūšajā Afrikā]], vysuvairuok [[Gabons|Gabonā]] (80%), [[Mauriceja|Mauricejā]] (72,7%) i [[Elefanta Kaula Mola|Elefanta Kaula Molā]] (70%).<ref name="2007_report">[https://www.amazon.fr/dp/2098821778 ''La Francophonie dans le monde 2006–2007'']. [http://www.nathan.fr Nathan], [[Parižs|Paris]], 2007.</ref> Pa izškireigim apskaitim jei irā dzymtuo volūda nu 75<ref name="weber"/> leidz 110 milijonim<ref name="tlfq"/> i ūtruo volūda 190 milijonim cylvāku.<ref name="weber"/> Bez tuo Prancūzu volūdu vuicuos kai svešvolūdu leidz apmāram 200 milijonim cylvāku, padorūt jū par ūtrū vysuvairuok pīsovynojamūs volūdu pasaulī piec [[anglīšu volūda|anglīšu volūdys]].<ref>[https://web.archive.org/web/20110321163802/http://www.stgeorges.co.uk/foreign-languages/french-courses/ Saint George International]</ref>
== Nūruodis i olūti ==
{{reflist}}
{{nadabeigts rakstīņs}}
[[Kategoreja:Romanīšu volūdys]]
[[Kategoreja:Praņceja]]
s959sx2gguacv77353c9jpdrj8d92kr
Argeņtina
0
1716
38126
37437
2026-08-24T17:24:59Z
Latvinskyy
8750
38126
wikitext
text/x-wiki
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''Argeņtinys Republika'''<br />'''República Argentina'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Argentina.svg|150px|border]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Coat of arms of Argentina.svg|150px]]
|}
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:Argentina (including claimed territories, orthographic projection).svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsts || [[Buenosairesa]]
|-
|| Vaļsteibys volūda || [[Ispanīšu volūda]]
|-
| Prezidents || Javier Milei
|-
| Ministru prezidents || Javier Milei
|-
|| Pluots || 2 780 400 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 43 417 000 (2015)
|-
|| [[Laika jūsla]]<br />-vosorā ||
|}
'''Argeņtina''' ([[Ispanīšu volūda|Ispanīšu]]: Argentina), oficialai '''Argeņtinys Republika''' (''República Argentina'') irā vaļsteiba [[Latiņamerika|Latiņamerikā]].
{{Commons|Argentina}}
{{Nadabeigts rakstīņs}}
[[Kategoreja:Argeņtina| ]]
8jeng5vzblotykxwv5qlzjasdouxcsm
Boliveja
0
1741
38127
37190
2026-08-24T17:26:10Z
Latvinskyy
8750
38127
wikitext
text/x-wiki
{| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;"
|+<big><big>'''Bolivejis Republika'''<br />'''Estado Plurinacional de Bolivia'''</big></big>
|-
| style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 |
{| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0"
|-
| align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Bolivia (state).svg|150px|border]]
| align="center" width="140px" | [[Fails:Coat of arms of Bolivia.svg|150px]]
|}
|-
| align=center colspan=2 | [[Fails:Bolivia (orthographic projection).svg|300px]]
|-
|| Golvysmīsti || [[Sukre]], [[Lapasa]]
|-
|| Vaļstiskuo volūdys || [[Ispanīšu volūda]], [[kečūa volūda]], [[aimara volūda]]
|-
| Prezidents || [[Rodrigo Paz Pereira]]
|-
|| Pluots || 1 098 581 km²
|-
|| Dzeivuotuoju skaits || 11 365 333 <small>(2024)</small>
|-
|| [[Laika jūsla]]<br />-vosorā || EET (UTC -4)
|}
'''Boliveja''' ([[Ispanīšu volūda|Ispanīšu]]: Bolivia), [[kečūa]]: ''Bulivya'', [[aimara]]: ''Wuliwya Suyu''), oficialai '''Bolivejis Republika''' (''Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu'') irā vaļsteiba [[Latiņamerika|Latiņamerikā]]. Golvysmīsti — [[Sukre]] (''Sucre'') i [[Lapasa]] (''La Paz''). Bolivejis 1 098 581 km² pluotā dzeivoj vaira kai 11 milijoni dzeivuotuoju, i ite 27-tuo pa lelumam vaļsteiba pasaulī.
== Volūdys ==
* [[Spanīšu volūda]]
* [[Kečūa volūda]]
* [[Aimara volūda]]
{{Nadabeigts rakstīņs}}
[[Kategoreja:Boliveja| ]]
8vctqyzjzs4qgajm2jmfju2tsj6b9yh
Pariža
0
3769
38132
37848
2026-08-24T17:30:50Z
Latvinskyy
8750
38132
wikitext
text/x-wiki
{{Latvejis mīsts|pasauka=Pariža|mīsta_tips=Golvysmīsts|atvaiga_pasauka=Paris Montage 2017.png|atvaiga_aprakstejums=Skoti iz dažaidim Parižys objektim|gerba_atvaigs=Grandes Armes de Paris.svg|gerba_pasauka=Parižys gerbs|karūga_atvaigs=Flag of Paris with coat of arms.svg|karūga_pasauka=Parižys karūgs|koordinatu_zemislopa=|latd=|latm=|lats=|latNS=N|longd=|longm=|longs=|longEW=E|pluots=105,4|dzeivuotuoji_gods=2016|dzeivuotuoju_skaits=2 190 327|bīzeiba=20 781|viesturiskuos_pasaukys=Lutecija|cytys_pasaukys=|mīsta_tīseibys=|posta_iņdeksi=|teiklavīta=http://www.paris.fr}}
'''Pariža''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: Paris) — [[Prancūzeja|Prancūzejis]] golvysmīsts i pats leluokais mīsts vaļsteibys [[Pūstumi|pūstumūs]] pi [[:lv:Sēna|Senys]] upis. Pīktais mīsts piec plateibys [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]].
== Partnermīsti ==
{| class="wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto"
| [[Fails:Flag of Denmark.svg|25x15px|Daneja]] [[Kopenhaga]], [[Daneja]]
| [[Fails:Flag of Ukraine.svg|25x15px|Ukraina]] [[Kijiva]], [[Ukraina]]
| [[Fails:Flag of the Czech Republic.svg|25x15px|Čekeja]] [[Praga]], [[Čekeja]]
|}
{{Stub}}
lnccqf49dpy3zw7esfpym55lknzxb5t
Praņcūzeja
0
4315
38097
2026-08-24T16:56:47Z
Latvinskyy
8750
Latvinskyy pārvietoja lapu [[Praņcūzeja]] uz [[Prancūzeja]]
38097
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Prancūzeja]]
9zejuduirya02xcshwu4n6hnd437zga
Praņcūzu volūda
0
4316
38100
2026-08-24T16:59:09Z
Latvinskyy
8750
Latvinskyy pārvietoja lapu [[Praņcūzu volūda]] uz [[Prancūzu volūda]]
38100
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Prancūzu volūda]]
55yu62txuq8nj6zvmytshuwp9ws9hi0
Spaneja
0
4317
38121
2026-08-24T17:18:45Z
Latvinskyy
8750
Latvinskyy pārvietoja lapu [[Spaneja]] uz [[Ispaneja]]
38121
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Ispaneja]]
jza0oig0o6kspzw5xzsyg9zp39aal2o
Spanīšu volūda
0
4318
38124
2026-08-24T17:22:12Z
Latvinskyy
8750
Latvinskyy pārvietoja lapu [[Spanīšu volūda]] uz [[Ispanīšu volūda]]
38124
wikitext
text/x-wiki
#REDIRECT [[Ispanīšu volūda]]
ahsyi7kntt51ffv91d1hal42nao7b3c