Vikipedeja ltgwiki https://ltg.wikipedia.org/wiki/Suoku_puslopa MediaWiki 1.47.0-wmf.16 first-letter Medeja Seviškuo Sprīža Lītuotuojs Sprīža ap lītuotuoju Vikipedeja Vikipedejis sprīža Fails Sprīža ap failu MediaWiki Sprīža ap MediaWiki Taiss Sprīža ap taisu Paleigs Sprīža ap paleigu Kategoreja Sprīža ap kategoreju TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Andora 0 28 38116 37852 2026-08-24T17:14:21Z Latvinskyy 8750 38116 wikitext text/x-wiki {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''Principat d'Andorra'''<br />'''Principado de Andorra'''<br />'''Principauté d'Andorre'''<br />'''Andorys Principalitets'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Andorra.svg|150px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Coat of arms of Andorra.svg|150px]] |} |- | align=center colspan=2 | [[Fails:Location Andorra Europe.png|300px]] |- || Golvysmīsts || [[Andora la Velja]] |- || Vaļsteibys volūda || [[katalaņu volūda]] |- | Monarhs || Huans Enriks Vivess i Sicilija<br />[[Emanuels Makrons]] |- | Ministru prezidents || Antoni Marti |- || Pluots || 468 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 85 580 (2015) |- || [[Laika jūsla]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2) |} '''Andora''' ([[katalaņu volūda|katalaņu]]: ''Principat d’Andorra'', {{vol-es|Principado de Andorra}}, [[Prancūzu volūda|prancūzu]]: Principauté d'Andorre ), oficialai '''Andorys Principalitets''' (''Principat d'Andorra'', ''Principado de Andorra'', ''Principauté d'Andorre'') irā vaļsteiba [[Europa|Europā]]. {{Nadabeigts rakstīņs}} {{Europys vaļsteibys}} [[Kategoreja:Pasauļa vaļsteibys]] [[Kategoreja:Andora| ]] d88pbpffgagerwf46pa5ecf9fozuytw Beļgeja 0 60 38103 37839 2026-08-24T17:02:55Z Latvinskyy 8750 38103 wikitext text/x-wiki {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''Koninkrijk België'''<br />'''Royaume de Belgique'''<br />'''Königreich Belgien'''<br />'''Beļgejis Kieneste'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Belgium (civil).svg|150px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:State Coat of Arms of Belgium.svg|150px]] |} |- | align=center colspan=2 | [[Fails:EU-Belgium.svg|300px]] |- || Golvysmīsts || [[Brisels]] |- || Vaļstiskuo volūda || [[nīderlandīšu volūda|nīderlandīšu]], [[Prancūzu volūda|prancūzu]] i [[vuocīšu volūda]] |- | Monarhs || Filips |- | Ministru prezidents || Šarls Mišels |- || Pluots || 30 528 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 11 250 585 <small>(2016)</small> |- || [[Laika jūsla]]<br />-vosorā || |} '''Beļgeja''' ({{vol-nl|België}}; [[Prancūzu volūda|prancūzu]]: Belgique; {{vol-de|Belgien}}), oficialai '''Beļgejis Kieneste''' (''Koninkrijk België''; ''Royaume de Belgique''; ''Königreich Belgien'') irā vaļsteiba [[Europa|Europā]]. {{Nadabeigts rakstīņs}} {{Europys vaļsteibys}} [[Kategoreja:Europys vaļsteibys]] mir7glg58z5asgme46zeddiv7ja9z3c Luksemburga 0 268 38106 37843 2026-08-24T17:04:45Z Latvinskyy 8750 38106 wikitext text/x-wiki {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''Groussherzogtum Lëtzebuerg'''<br />'''Grand-Duché de Luxembourg'''<br />'''Großherzogtum Luxemburg'''<br />'''Luksemburga'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Luxembourg.svg|150px|border]] | align="center" width="140px" |[[Fails:Greater-Coat-of-Arms-of-Luxembourg.svg|frameless|103x103px]] |} Luksemburgys karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:EU-Luxembourg.svg|300px]] |- || Golvysmīsts || Luksemburga |- || Vaļsteibys volūda || luksemburgīšu (''de jure'' suokūt ar 1984), vuocu, prancūzu |- | Monarhs || Henri |- | Ministru prezidents || Xavier Bettel |- || Pluots || 2 586,4 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 590 667 <small>(2017)</small> |- || [[Laika zona]]<br />-vosorā || |} '''Luksemburga''' ([[luksemburgīšu volūda|luksemburg.]]: ''Groussherzogtum Lëtzebuerg''; [[Prancūzu volūda|prancūzu]]; Grand-Duché de Luxembourg {{vol-de|Großherzogtum Luxemburg}}) — vaļsteiba [[Europa|Europā]]. == Viesture == == Politika == == Geografeja == == Demografeja == == Verīs taipoš == {{Nadabeigts rakstīņs|Vaļsteibys volūda = vuocu, praņču}} {{Europys vaļsteibys}} [[Kategoreja:Europys vaļsteibys]] [[Kategoreja:Pasauļa vaļsteibys]] 1qfl10k4on6cl4zgwusmbqbbiewkulh Taiss:Europys vaļsteibys 10 288 38117 37870 2026-08-24T17:15:16Z Latvinskyy 8750 38117 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Europys vaļsteibys |title = [[Europa|Europys]] vaļsteibys |list1 = [[Albaneja]]{{•}} [[Andora]]{{•}} [[Armeneja]]<sup>2</sup>{{•}} [[Austreja]]{{•}} [[Azerbaidžans]]<sup>2</sup>{{•}} [[Beļgeja]]{{•}} [[Boltkrīveja]]{{•}} [[Bosneja i Hercegovina]]{{•}} [[Bulgareja]]{{•}} [[Čekeja]]{{•}} [[Daneja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Eireja]]{{•}} [[Grekeja]]{{•}} [[Gruzeja]]<sup>2</sup>{{•}} [[Horvateja]]{{•}} [[Igauneja]]{{•}} [[Īslandeja]]{{•}} [[Italeja]]<sup>1</sup>{{•}} [[Kazaheja]]<sup>1</sup>{{•}} [[Kipra]]<sup>2</sup>{{•}} [[Krīveja]]<sup>1</sup>{{•}} [[Latveja]]{{•}} [[Lelbrytaneja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Liktenšteins]]{{•}} [[Lītova]]{{•}} [[Luksemburga]]{{•}} [[Malnkalneja]]{{•}} [[Malta]]{{•}} [[Moldaveja]]{{•}} [[Monaks]]{{•}} [[Nīderlandeja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Norvegeja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Portugaleja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Prancūzeja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Puoleja]]{{•}} [[Rumuneja]]{{•}} [[San Marins]]{{•}} [[Serbeja]]{{•}} [[Slovakeja]]{{•}} [[Sloveneja]]{{•}} [[Spaneja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Suomeja]]{{•}} [[Švedeja]]{{•}} [[Šveicareja]]{{•}} [[Turceja]]<sup>1</sup>{{•}} [[Ukraina]]{{•}} [[Vatikans]]{{•}} [[Vengreja]]{{•}} [[Vuoceja]]{{•}} [[Zīmeļmakedoneja]] |below = <sup>1</sup>&nbsp;Daļa vaļsteibys atsarūn uors Europys.&nbsp;&nbsp;<sup>2</sup>&nbsp;Vaļsteiba atsarūn pylnai Vokoru Azejā, bet jai irā socialai polistiskys saitys ar Europu.&nbsp;&nbsp;<sup>3</sup>&nbsp;Vaļsteibai irā dasaiteiguos ci leidzeigys teritorejis uors Europys. }}<noinclude> [[Kategoreja:Geografejis taisi]] [[ml:ഫലകം:യൂറോപ്യന്‍ രാഷ്ട്രങ്ങള്‍]] </noinclude> mpejpy5nqvt19ayu2go7itp0rc9be7y 38130 38117 2026-08-24T17:28:47Z Latvinskyy 8750 38130 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Europys vaļsteibys |title = [[Europa|Europys]] vaļsteibys |list1 = [[Albaneja]]{{•}} [[Andora]]{{•}} [[Armeneja]]<sup>2</sup>{{•}} [[Austreja]]{{•}} [[Azerbaidžans]]<sup>2</sup>{{•}} [[Beļgeja]]{{•}} [[Boltkrīveja]]{{•}} [[Bosneja i Hercegovina]]{{•}} [[Bulgareja]]{{•}} [[Čekeja]]{{•}} [[Daneja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Eireja]]{{•}} [[Grekeja]]{{•}} [[Gruzeja]]<sup>2</sup>{{•}} [[Horvateja]]{{•}} [[Igauneja]]{{•}} [[Īslandeja]]{{•}} [[Italeja]]<sup>1</sup>{{•}} [[Kazaheja]]<sup>1</sup>{{•}} [[Kipra]]<sup>2</sup>{{•}} [[Krīveja]]<sup>1</sup>{{•}} [[Latveja]]{{•}} [[Lelbrytaneja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Liktenšteins]]{{•}} [[Lītova]]{{•}} [[Luksemburga]]{{•}} [[Malnkalneja]]{{•}} [[Malta]]{{•}} [[Moldaveja]]{{•}} [[Monaks]]{{•}} [[Nīderlandeja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Norvegeja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Portugaleja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Prancūzeja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Puoleja]]{{•}} [[Rumuneja]]{{•}} [[San Marins]]{{•}} [[Serbeja]]{{•}} [[Slovakeja]]{{•}} [[Sloveneja]]{{•}} [[Ispaneja]]<sup>3</sup>{{•}} [[Suomeja]]{{•}} [[Švedeja]]{{•}} [[Šveicareja]]{{•}} [[Turceja]]<sup>1</sup>{{•}} [[Ukraina]]{{•}} [[Vatikans]]{{•}} [[Vengreja]]{{•}} [[Vuoceja]]{{•}} [[Zīmeļmakedoneja]] |below = <sup>1</sup>&nbsp;Daļa vaļsteibys atsarūn uors Europys.&nbsp;&nbsp;<sup>2</sup>&nbsp;Vaļsteiba atsarūn pylnai Vokoru Azejā, bet jai irā socialai polistiskys saitys ar Europu.&nbsp;&nbsp;<sup>3</sup>&nbsp;Vaļsteibai irā dasaiteiguos ci leidzeigys teritorejis uors Europys. }}<noinclude> [[Kategoreja:Geografejis taisi]] [[ml:ഫലകം:യൂറോപ്യന്‍ രാഷ്ട്രങ്ങള്‍]] </noinclude> jinv8apuwojpcgpnfjp203fbegdnk4j Monaks 0 350 38114 37847 2026-08-24T17:13:03Z Latvinskyy 8750 38114 wikitext text/x-wiki {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''Principauté de Monaco'''<br />'''Monaks'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Monaco.svg|113x113px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Coat of Arms of Monaco.svg|104x104px]] |} Monaka karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:Europe location MCO.png|300px]] |- || Golvysmīsts || Monaks |- || Vaļsteibys volūda || |- | Monarhs|| Albert II |- | Ministru prezidents || |- || Pluots || 2,02 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 38 400 <small>(2015)</small> |- || [[Laika zona]]<br />-vosorā || |} '''Monaks''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: Principauté de Monaco) — iraid mīsts-vaļsteiba [[Europa|Europā]]. == Viesture == == Politika == == Geografeja == == Demografeja == == Verīs taipoš == {{Nadabeigts rakstīņs}} {{Europys vaļsteibys}} [[Kategoreja:Europys vaļsteibys]] [[Kategoreja:Pasauļa vaļsteibys]] 2xzzv20sip76ckwr5757pevww9jye9j Prancūzeja 0 398 38096 38095 2026-08-24T16:56:47Z Latvinskyy 8750 Latvinskyy pārvietoja lapu [[Praņcūzeja]] uz [[Prancūzeja]] 38095 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}} {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''République française'''<br />'''Prancūzejis Republika'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]] |} Prancūzejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]] |- || Golvysmīsts || [[Pariža]] |- || Vaļsteibys volūda || [[Praņcīšu volūda|praņcūzu]] |- | Prezidents || [[Emmanuel Macron]] |- | Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]] |- || Pluots || 674 843 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 <small>(2026)</small> |- || [[Laika zona]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2) |} '''Prancūzeja''' [[Praņcīšu volūda|(praņcūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Praņcīšu volūda|praņcūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]] '''Prancūzeja''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru. Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Praņcūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2. == Viesture == Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets). 1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Praņcūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali. Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība. 1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā. 1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu. == Politiskuo sistema == Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā. Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam. == Geografeja == Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m). Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]]. == Mīsti == Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita. [[Pariža|Parīža]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv. [[Liona]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv. [[Marseļa]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv. [[Lila]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv. [[Tulūza]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv. [[Bordo]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv. [[Nanta]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv. [[Strasbūra]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv. [[Monpeljē]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv. [[Renna]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv. ---- ---- ---- ---- ----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}} [[Kategoreja:Europys vaļsteibys]] [[Kategoreja:Praņcūzeja|Praņcūzeja]] srttzqqomhobkqsbkbgjdmdiyvh5u6n 38101 38096 2026-08-24T17:01:23Z Latvinskyy 8750 38101 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}} {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''République française'''<br />'''Prancūzejis Republika'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]] |} Prancūzejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]] |- || Golvysmīsts || [[Pariža]] |- || Vaļsteibys volūda || [[Praņcīšu volūda|praņcūzu]] |- | Prezidents || [[Emmanuel Macron]] |- | Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]] |- || Pluots || 674 843 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 <small>(2026)</small> |- || [[Laika zona]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2) |} '''Prancūzeja''' [[Praņcīšu volūda|(praņcūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]] '''Prancūzeja''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru. Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Praņcūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2. == Viesture == Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets). 1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Praņcūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali. Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība. 1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā. 1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu. == Politiskuo sistema == Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā. Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam. == Geografeja == Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m). Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]]. == Mīsti == Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita. [[Pariža|Parīža]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv. [[Liona]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv. [[Marseļa]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv. [[Lila]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv. [[Tulūza]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv. [[Bordo]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv. [[Nanta]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv. [[Strasbūra]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv. [[Monpeljē]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv. [[Renna]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv. ---- ---- ---- ---- ----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}} [[Kategoreja:Europys vaļsteibys]] [[Kategoreja:Praņcūzeja|Praņcūzeja]] 97cffalqe0vn232yknjk8t3sl49kkpl 38102 38101 2026-08-24T17:01:55Z Latvinskyy 8750 38102 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}} {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''République française'''<br />'''Prancūzejis Republika'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]] |} Prancūzejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]] |- || Golvysmīsts || [[Pariža]] |- || Vaļsteibys volūda || [[Prancūzu volūda|prancūzu]] |- | Prezidents || [[Emmanuel Macron]] |- | Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]] |- || Pluots || 674 843 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 <small>(2026)</small> |- || [[Laika zona]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2) |} '''Prancūzeja''' [[Praņcīšu volūda|(praņcūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]] '''Prancūzeja''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru. Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Praņcūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2. == Viesture == Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets). 1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Praņcūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali. Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība. 1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā. 1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu. == Politiskuo sistema == Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā. Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam. == Geografeja == Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m). Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]]. == Mīsti == Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita. [[Pariža|Parīža]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv. [[Liona]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv. [[Marseļa]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv. [[Lila]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv. [[Tulūza]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv. [[Bordo]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv. [[Nanta]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv. [[Strasbūra]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv. [[Monpeljē]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv. [[Renna]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv. ---- ---- ---- ---- ----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}} [[Kategoreja:Europys vaļsteibys]] [[Kategoreja:Praņcūzeja|Praņcūzeja]] as2u9oqqrwl865x047i9z7jiahkimi4 38107 38102 2026-08-24T17:05:11Z Latvinskyy 8750 38107 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}} {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''République française'''<br />'''Prancūzejis Republika'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]] |} Prancūzejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]] |- || Golvysmīsts || [[Pariža]] |- || Vaļsteibys volūda || [[Prancūzu volūda|prancūzu]] |- | Prezidents || [[Emmanuel Macron]] |- | Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]] |- || Pluots || 674 843 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 <small>(2026)</small> |- || [[Laika zona]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2) |} '''Prancūzeja''' [[Prancūzu volūda|(prancūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]] '''Prancūzeja''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru. Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Praņcūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2. == Viesture == Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets). 1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Praņcūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali. Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība. 1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā. 1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu. == Politiskuo sistema == Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā. Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam. == Geografeja == Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m). Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]]. == Mīsti == Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita. [[Pariža|Parīža]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv. [[Liona]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv. [[Marseļa]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv. [[Lila]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv. [[Tulūza]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv. [[Bordo]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv. [[Nanta]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv. [[Strasbūra]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv. [[Monpeljē]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv. [[Renna]] (''[[Praņcūzu volūda|praņcūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv. ---- ---- ---- ---- ----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}} [[Kategoreja:Europys vaļsteibys]] [[Kategoreja:Praņcūzeja|Praņcūzeja]] ixqb9hwx7cyrocb9m8fxtsrxv474qwm 38108 38107 2026-08-24T17:07:37Z Latvinskyy 8750 38108 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}} {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''République française'''<br />'''Prancūzejis Republika'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]] |} Prancūzejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]] |- || Golvysmīsts || [[Pariža]] |- || Vaļsteibys volūda || [[Prancūzu volūda|prancūzu]] |- | Prezidents || [[Emmanuel Macron]] |- | Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]] |- || Pluots || 674 843 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 <small>(2026)</small> |- || [[Laika zona]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2) |} '''Prancūzeja''' [[Prancūzu volūda|(prancūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]] '''Prancūzeja''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru. Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Praņcūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2. == Viesture == Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets). 1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Prancūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali. Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība. 1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā. 1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu. == Politiskuo sistema == Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā. Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam. == Geografeja == Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m). Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]]. == Mīsti == Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita. [[Pariža|Parīža]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv. [[Liona]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv. [[Marseļa]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv. [[Lila]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv. [[Tulūza]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv. [[Bordo]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv. [[Nanta]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv. [[Strasbūra]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv. [[Monpeljē]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv. [[Renna]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv. ---- ---- ---- ---- ----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}} [[Kategoreja:Europys vaļsteibys]] [[Kategoreja:Praņcūzeja|Praņcūzeja]] 7rj9bgy3h4zo15d1x6d4290tbxitu5n 38109 38108 2026-08-24T17:08:55Z Latvinskyy 8750 38109 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}} {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''République française'''<br />'''Prancūzejis Republika'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]] |} Prancūzejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]] |- || Golvysmīsts || [[Pariža]] |- || Vaļsteibys volūda || [[Prancūzu volūda|prancūzu]] |- | Prezidents || [[Emmanuel Macron]] |- | Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]] |- || Pluots || 674 843 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 <small>(2026)</small> |- || [[Laika zona]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2) |} '''Prancūzeja''' [[Prancūzu volūda|(prancūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]] '''Prancūzejā''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru. Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Praņcūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2. == Viesture == Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets). 1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Prancūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali. Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība. 1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā. 1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu. == Politiskuo sistema == Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā. Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam. == Geografeja == Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m). Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]]. == Mīsti == Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita. [[Pariža|Parīža]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv. [[Liona]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv. [[Marseļa]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv. [[Lila]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv. [[Tulūza]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv. [[Bordo]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv. [[Nanta]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv. [[Strasbūra]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv. [[Monpeljē]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv. [[Renna]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv. ---- ---- ---- ---- ----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}} [[Kategoreja:Europys vaļsteibys]] [[Kategoreja:Praņcūzeja|Praņcūzeja]] 9lxcunfefpv8kxl9odvc2n51dpws0wn 38118 38109 2026-08-24T17:16:58Z Latvinskyy 8750 38118 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}} {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''République française'''<br />'''Prancūzejis Republika'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]] |} Prancūzejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]] |- || Golvysmīsts || [[Pariža]] |- || Vaļsteibys volūda || [[Prancūzu volūda|prancūzu]] |- | Prezidents || [[Emmanuel Macron]] |- | Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]] |- || Pluots || 674 843 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 <small>(2026)</small> |- || [[Laika zona]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2) |} '''Prancūzeja''' [[Prancūzu volūda|(prancūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]] '''Prancūzejā''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru. Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2. == Viesture == Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets). 1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Prancūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali. Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība. 1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā. 1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu. == Politiskuo sistema == Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā. Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam. == Geografeja == Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m). Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]]. == Mīsti == Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita. [[Pariža|Parīža]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv. [[Liona]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv. [[Marseļa]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv. [[Lila]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv. [[Tulūza]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv. [[Bordo]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv. [[Nanta]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv. [[Strasbūra]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv. [[Monpeljē]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv. [[Renna]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv. ---- ---- ---- ---- ----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}} [[Kategoreja:Europys vaļsteibys]] [[Kategoreja:Praņcūzeja|Praņcūzeja]] fgn3z15chxn3rb647ogd804rvfzsoq3 38131 38118 2026-08-24T17:30:20Z Latvinskyy 8750 38131 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}} {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''République française'''<br />'''Prancūzejis Republika'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]] |} Prancūzejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]] |- || Golvysmīsts || [[Pariža]] |- || Vaļsteibys volūda || [[Prancūzu volūda|prancūzu]] |- | Prezidents || [[Emmanuel Macron]] |- | Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]] |- || Pluots || 674 843 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 <small>(2026)</small> |- || [[Laika zona]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2) |} '''Prancūzeja''' [[Prancūzu volūda|(prancūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]] '''Prancūzejā''' Eiropys daļa rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru. Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2. == Viesture == Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets). 1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Prancūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali. Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība. 1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā. 1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu. == Politiskuo sistema == Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā. Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam. == Geografeja == Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m). Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]]. == Mīsti == Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita. [[Pariža|Parīža]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv. [[Liona]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv. [[Marseļa]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv. [[Lila]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv. [[Tulūza]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv. [[Bordo]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv. [[Nanta]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv. [[Strasbūra]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv. [[Monpeljē]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv. [[Renna]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv. ---- ---- ---- ---- ----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}} [[Kategoreja:Europys vaļsteibys]] [[Kategoreja:Prancūzeja]] o9x8179gm8sa5rabnjhbcg86qfs5983 38133 38131 2026-08-24T17:32:35Z Latvinskyy 8750 38133 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}} {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''République française'''<br />'''Prancūzejis Republika'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]] |} Prancūzejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]] |- || Golvysmīsts || [[Pariža]] |- || Vaļsteibys volūda || [[Prancūzu volūda|prancūzu]] |- | Prezidents || [[Emmanuel Macron]] |- | Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]] |- || Pluots || 674 843 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 <small>(2026)</small> |- || [[Laika zona]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2) |} '''Prancūzeja''' [[Prancūzu volūda|(prancūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]] '''Prancūzejis''' Eiropys daļā tei rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru. Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2. == Viesture == Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets). 1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Prancūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali. Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība. 1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā. 1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu. == Politiskuo sistema == Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā. Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam. == Geografeja == Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m). Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]]. == Mīsti == Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita. [[Pariža|Parīža]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv. [[Liona]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv. [[Marseļa]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv. [[Lila]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv. [[Tulūza]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv. [[Bordo]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv. [[Nanta]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv. [[Strasbūra]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv. [[Monpeljē]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv. [[Renna]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv. ---- ---- ---- ---- ----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}} [[Kategoreja:Europys vaļsteibys]] [[Kategoreja:Prancūzeja]] sih4m3nsqbw6ixvt9x19t1mg1wj50qe 38134 38133 2026-08-24T17:37:11Z Latvinskyy 8750 38134 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}} {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''République française'''<br />'''Prancūzejis Republika'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]] |} Prancūzejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]] |- || Golvysmīsts || [[Pariža]] |- || Vaļsteibys volūda || [[Prancūzu volūda|prancūzu]] |- | Prezidents || [[Emmanuel Macron]] |- | Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]] |- || Pluots || 674 843 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 <small>(2026)</small> |- || [[Laika zona]]<br />-vosorā || HEC (UTC +1),<br /> HAEC (UTC +2) |} '''Prancūzeja''' [[Prancūzu volūda|(prancūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]] '''Prancūzejis''' Eiropys daļā tei rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru. Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2. == Viesture == Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets). 1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Prancūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali. Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība. 1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā. 1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu. == Politiskuo sistema == Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā. Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam. == Geografeja == Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m). Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]]. == Mīsti == Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita. [[Pariža|Parīža]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv. [[Liona]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv. [[Marseļa]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv. [[Lila]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv. [[Tulūza]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv. [[Bordo]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv. [[Nanta]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv. [[Strasbūra]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv. [[Monpeljē]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv. [[Renna]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv. ---- ---- ---- ---- ----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}} [[Kategoreja:Europys vaļsteibys]] [[Kategoreja:Prancūzeja]] [[Kategoreja:Volūdys]] jomm2yxiy30lo75vftfa6eqel5ruhzt Ispaneja 0 474 38115 37892 2026-08-24T17:13:48Z Latvinskyy 8750 38115 wikitext text/x-wiki {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''Reino de España'''<br />'''Spanejis Kieneste'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Spain.svg|135x135px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Escudo de España ajustado a la norma heráldica.svg|100x100px]] |} Spanejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:Europe location ESP.png|300px]] |- || Golvysmīsts ||[[Madride]] |- || Vaļsteibys volūda || [[spanīšu volūda]] |- | Monarhs || Felipe VI |- | Ministru prezidents || Pedro Sánchez |- || Pluots || 504 782 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 46 662 000 |- || [[Laika zona]]<br />-vosorā || |} '''Spaneja''' ([[spanīšu volūda|spanīšu]]: ''España''), oficialai '''Spanejis Kieneste''' ([[spanīšu volūda|spanīšu]]: ''Reino de España'') irā vaļsteiba [[Europa|Europā]]. Spāneja aizjam leluokū daļu Iberejis pussolys (80%), kai ari Kanareju i Balearu solys, ar kūpejū plateibu 504 782 km2 (tymā skaitā mozys suverenuos teritorejis [[Afrika|Afrikys]] pīkrastē, Ceutys i Melilys piļsātys), padorūt tū par catūrtū leluokū vaļsti piec [[Prancūzeja]] , [[Ukraina]] Eiropā). Zīmeļūs i rītumūs rūbežojās ar Atlantejis okeanu, dīnvydūs i austrumūs ar Vydsjiuru. Spāneja ar videjū augstumu 650 m viers jiurys leimiņa ir vīna nu kolnu vaļstu Eiropā. Tei rūbežojās ar [[Prancūzeja|Prancūzeju]], [[Andora|Andoru]], [[Gibraltara|Gibraltaru]] i [[Portugaleja|Portugali]] Eiropā i [[Maroka|Maroku]] [[Zīmeļafrika|Zīmeļafrikā]]. Spānejis oficialuo volūda ir [[spanīšu volūda]]; plaši lītoj ari vītejūs nacionalūs mozuokumtauteibu volūdys, par pīmāru, [[Kataloņu valūda|kataloņu]] (Katalonejā), [[Galisīšu valuda|galisīšu]] (Galisejā) i lingvistiski izolātuos [[Basku volūda|basku]] volūdys (Basku zemē). {{Nadabeigts rakstīņs}} {{Europys vaļsteibys}} [[Kategoreja:Spaneja| ]] lnwb8z46skda7snx9sb8d0m68kid0z8 38119 38115 2026-08-24T17:18:33Z Latvinskyy 8750 38119 wikitext text/x-wiki {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''Reino de España'''<br />'''Ispanejis Kieneste'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Spain.svg|135x135px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Escudo de España ajustado a la norma heráldica.svg|100x100px]] |} Ispanejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:Europe location ESP.png|300px]] |- || Golvysmīsts ||[[Madride]] |- || Vaļsteibys volūda || [[spanīšu volūda]] |- | Monarhs || Felipe VI |- | Ministru prezidents || Pedro Sánchez |- || Pluots || 504 782 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 46 662 000 |- || [[Laika zona]]<br />-vosorā || |} '''Ispaneja''' ([[spanīšu volūda|spanīšu]]: ''España''), oficialai '''Ispanejis Kieneste''' ([[spanīšu volūda|spanīšu]]: ''Reino de España'') irā vaļsteiba [[Europa|Europā]]. Ispāneja aizjam leluokū daļu Iberejis pussolys (80%), kai ari Kanareju i Balearu solys, ar kūpejū plateibu 504 782 km2 (tymā skaitā mozys suverenuos teritorejis [[Afrika|Afrikys]] pīkrastē, Ceutys i Melilys piļsātys), padorūt tū par catūrtū leluokū vaļsti piec [[Prancūzeja]] , [[Ukraina]] Eiropā). Zīmeļūs i rītumūs rūbežojās ar Atlantejis okeanu, dīnvydūs i austrumūs ar Vydsjiuru. Ispāneja ar videjū augstumu 650 m viers jiurys leimiņa ir vīna nu kolnu vaļstu Eiropā. Tei rūbežojās ar [[Prancūzeja|Prancūzeju]], [[Andora|Andoru]], [[Gibraltara|Gibraltaru]] i [[Portugaleja|Portugali]] Eiropā i [[Maroka|Maroku]] [[Zīmeļafrika|Zīmeļafrikā]]. Ispānejis oficialuo volūda ir [[spanīšu volūda]]; plaši lītoj ari vītejūs nacionalūs mozuokumtauteibu volūdys, par pīmāru, [[Kataloņu valūda|kataloņu]] (Katalonejā), [[Galisīšu valuda|galisīšu]] (Galisejā) i lingvistiski izolātuos [[Basku volūda|basku]] volūdys (Basku zemē). {{Nadabeigts rakstīņs}} {{Europys vaļsteibys}} [[Kategoreja:Spaneja| ]] m057gwnbk2rjfn0fgacam4upklob6eq 38120 38119 2026-08-24T17:18:45Z Latvinskyy 8750 Latvinskyy pārvietoja lapu [[Spaneja]] uz [[Ispaneja]] 38119 wikitext text/x-wiki {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''Reino de España'''<br />'''Ispanejis Kieneste'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Spain.svg|135x135px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Escudo de España ajustado a la norma heráldica.svg|100x100px]] |} Ispanejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:Europe location ESP.png|300px]] |- || Golvysmīsts ||[[Madride]] |- || Vaļsteibys volūda || [[spanīšu volūda]] |- | Monarhs || Felipe VI |- | Ministru prezidents || Pedro Sánchez |- || Pluots || 504 782 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 46 662 000 |- || [[Laika zona]]<br />-vosorā || |} '''Ispaneja''' ([[spanīšu volūda|spanīšu]]: ''España''), oficialai '''Ispanejis Kieneste''' ([[spanīšu volūda|spanīšu]]: ''Reino de España'') irā vaļsteiba [[Europa|Europā]]. Ispāneja aizjam leluokū daļu Iberejis pussolys (80%), kai ari Kanareju i Balearu solys, ar kūpejū plateibu 504 782 km2 (tymā skaitā mozys suverenuos teritorejis [[Afrika|Afrikys]] pīkrastē, Ceutys i Melilys piļsātys), padorūt tū par catūrtū leluokū vaļsti piec [[Prancūzeja]] , [[Ukraina]] Eiropā). Zīmeļūs i rītumūs rūbežojās ar Atlantejis okeanu, dīnvydūs i austrumūs ar Vydsjiuru. Ispāneja ar videjū augstumu 650 m viers jiurys leimiņa ir vīna nu kolnu vaļstu Eiropā. Tei rūbežojās ar [[Prancūzeja|Prancūzeju]], [[Andora|Andoru]], [[Gibraltara|Gibraltaru]] i [[Portugaleja|Portugali]] Eiropā i [[Maroka|Maroku]] [[Zīmeļafrika|Zīmeļafrikā]]. Ispānejis oficialuo volūda ir [[spanīšu volūda]]; plaši lītoj ari vītejūs nacionalūs mozuokumtauteibu volūdys, par pīmāru, [[Kataloņu valūda|kataloņu]] (Katalonejā), [[Galisīšu valuda|galisīšu]] (Galisejā) i lingvistiski izolātuos [[Basku volūda|basku]] volūdys (Basku zemē). {{Nadabeigts rakstīņs}} {{Europys vaļsteibys}} [[Kategoreja:Spaneja| ]] m057gwnbk2rjfn0fgacam4upklob6eq 38128 38120 2026-08-24T17:26:49Z Latvinskyy 8750 38128 wikitext text/x-wiki {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''Reino de España'''<br />'''Ispanejis Kieneste'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Spain.svg|135x135px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Escudo de España ajustado a la norma heráldica.svg|100x100px]] |} Ispanejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:Europe location ESP.png|300px]] |- || Golvysmīsts ||[[Madride]] |- || Vaļsteibys volūda || [[spanīšu volūda]] |- | Monarhs || Felipe VI |- | Ministru prezidents || Pedro Sánchez |- || Pluots || 504 782 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 46 662 000 |- || [[Laika zona]]<br />-vosorā || |} '''Ispaneja''' ([[Ispanīšu volūda|Ispanīšu]]: ''España''), oficialai '''Ispanejis Kieneste''' ([[Ispanīšu volūda|Ispanīšu]]: ''Reino de España'') irā vaļsteiba [[Europa|Europā]]. Ispāneja aizjam leluokū daļu Iberejis pussolys (80%), kai ari Kanareju i Balearu solys, ar kūpejū plateibu 504 782 km2 (tymā skaitā mozys suverenuos teritorejis [[Afrika|Afrikys]] pīkrastē, Ceutys i Melilys piļsātys), padorūt tū par catūrtū leluokū vaļsti piec [[Prancūzeja]] , [[Ukraina]] Eiropā). Zīmeļūs i rītumūs rūbežojās ar Atlantejis okeanu, dīnvydūs i austrumūs ar Vydsjiuru. Ispāneja ar videjū augstumu 650 m viers jiurys leimiņa ir vīna nu kolnu vaļstu Eiropā. Tei rūbežojās ar [[Prancūzeja|Prancūzeju]], [[Andora|Andoru]], [[Gibraltara|Gibraltaru]] i [[Portugaleja|Portugali]] Eiropā i [[Maroka|Maroku]] [[Zīmeļafrika|Zīmeļafrikā]]. Ispānejis oficialuo volūda ir [[spanīšu volūda]]; plaši lītoj ari vītejūs nacionalūs mozuokumtauteibu volūdys, par pīmāru, [[Kataloņu valūda|kataloņu]] (Katalonejā), [[Galisīšu valuda|galisīšu]] (Galisejā) i lingvistiski izolātuos [[Basku volūda|basku]] volūdys (Basku zemē). {{Nadabeigts rakstīņs}} {{Europys vaļsteibys}} [[Kategoreja:Spaneja| ]] 7ecbm4e5wc3an7v3ofvivhihx54jvwa 38129 38128 2026-08-24T17:27:03Z Latvinskyy 8750 38129 wikitext text/x-wiki {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''Reino de España'''<br />'''Ispanejis Kieneste'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Spain.svg|135x135px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Escudo de España ajustado a la norma heráldica.svg|100x100px]] |} Ispanejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:Europe location ESP.png|300px]] |- || Golvysmīsts ||[[Madride]] |- || Vaļsteibys volūda || [[Ispanīšu volūda]] |- | Monarhs || Felipe VI |- | Ministru prezidents || Pedro Sánchez |- || Pluots || 504 782 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 46 662 000 |- || [[Laika zona]]<br />-vosorā || |} '''Ispaneja''' ([[Ispanīšu volūda|Ispanīšu]]: ''España''), oficialai '''Ispanejis Kieneste''' ([[Ispanīšu volūda|Ispanīšu]]: ''Reino de España'') irā vaļsteiba [[Europa|Europā]]. Ispāneja aizjam leluokū daļu Iberejis pussolys (80%), kai ari Kanareju i Balearu solys, ar kūpejū plateibu 504 782 km2 (tymā skaitā mozys suverenuos teritorejis [[Afrika|Afrikys]] pīkrastē, Ceutys i Melilys piļsātys), padorūt tū par catūrtū leluokū vaļsti piec [[Prancūzeja]] , [[Ukraina]] Eiropā). Zīmeļūs i rītumūs rūbežojās ar Atlantejis okeanu, dīnvydūs i austrumūs ar Vydsjiuru. Ispāneja ar videjū augstumu 650 m viers jiurys leimiņa ir vīna nu kolnu vaļstu Eiropā. Tei rūbežojās ar [[Prancūzeja|Prancūzeju]], [[Andora|Andoru]], [[Gibraltara|Gibraltaru]] i [[Portugaleja|Portugali]] Eiropā i [[Maroka|Maroku]] [[Zīmeļafrika|Zīmeļafrikā]]. Ispānejis oficialuo volūda ir [[spanīšu volūda]]; plaši lītoj ari vītejūs nacionalūs mozuokumtauteibu volūdys, par pīmāru, [[Kataloņu valūda|kataloņu]] (Katalonejā), [[Galisīšu valuda|galisīšu]] (Galisejā) i lingvistiski izolātuos [[Basku volūda|basku]] volūdys (Basku zemē). {{Nadabeigts rakstīņs}} {{Europys vaļsteibys}} [[Kategoreja:Spaneja| ]] btvehmy39crvmm0k0r1etf6d3mkjhow Ispanīšu volūda 0 475 38122 36678 2026-08-24T17:21:57Z Latvinskyy 8750 38122 wikitext text/x-wiki {| border= cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=290px> |- | align=center | <span style="font-size:large;">'''Ispanīšu volūda'''</span> |- | align=center | '''''español / castellano''''' {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=left width=290px> |- | align=left | Vysys pasaukys: | align=left | ''español; idioma español; castellano; idioma castellano'' |- | align=left | Kur runoj: | align=left | ''(saksteiba pa alfabetam)''<br /> [[Argeņtina|Argeņtinā]], [[Boliveja|Bolivejā]], [[Čile|Čilē]], [[Dominikys Republika|Dominikys Republikā]], [[Ekvadors|Ekvadorā]], [[Ekvatora Gvineja|Ekvatora Gvinejā]], [[Pilipinys|Pilipinuos]], [[Gvatemala|Gvatemalā]], [[Hondurass|Hondurasā]], [[Kolumbeja|Kolumbejā]], [[Kosta Rika|Kosta Rikā]], [[Kuba|Kubā]], [[Meksika|Meksikā]], [[Nikaragva|Nikaragvā]], [[Panama|Panamā]], [[Paragvajs|Paragvajā]], [[Peru]], [[Puerto Rika|Puerto Rikā]], [[Salvadors|Salvadorā]], [[Spaneja|Spanejā]], [[Urugvajs|Urugvajā]], [[Venecuela|Venecuelā]]; daļa dzeivuotuoju [[Andora|Andorā]], [[ASV]], [[Belizs|Belizā]], [[Gibraltars|Gibraltarā]] |- | align=left | Runuotuoju skaits:(2007) | align=left | pyrmuo dzymtuo volūda 322-400 mln. ļaužu; vysā runoj ap 400-500 mln. |- | align=left | Volūdu saime: | align=left | indoeuropīšu<br />&nbsp;&nbsp;&nbsp;romanīšu |- | align=left | Raksteiba: | align=left | latiņu (spanīšu variants) |- | align=left | Statuss: | align=left | vaļstiskuo volūda 21 vaļsteibā - ''(saksteiba pa dzeivuotuoju skaitam)'' [[Meksika|Meksikā]], [[Kolumbeja|Kolumbejā]], [[Ispaneja|Ispanejā]], [[Argeņtina|Argeņtinā]], [[Venecuela|Venecuelā]], [[Peru]], [[Čile|Čilē]], [[Ekvadors|Ekvadorā]], [[Gvatemala|Gvatemalā]], [[Kuba|Kubā]], [[Dominikys Republika|Dominikys Republikā]], [[Hondurass|Hondurasā]], [[Boliveja|Bolivejā]], [[Salvadors|Salvadorā]], [[Nikaragva|Nikaragvā]], [[Paragvajs|Paragvajā]], [[Kosta Rika|Kosta Rikā]], [[Puerto Rika|Puerto Rikā]], [[Urugvajs|Urugvajā]], [[Panama|Panamā]], [[Ekvatora Gvineja|Ekvatora Gvinejā]] |- | align=left | Golvonī volūdys davēris īstoti: | align=left | Ispanīšu volūdys akademeju asociaceja (''Asociación de Academias de la Lengua Española''), Kieniskuo spanīšu volūdys akademeja (''Real Academia Española'') i cytu 20 vaļsteibu spanīšu volūdys akademejis |} |} '''Ispanīšu volūda''' aba '''kastilīšu volūda''' (''español'' aba ''castellano'') irā vysuvairuok runojamuo [[Romanīšu volūdys|romanīšu]] [[volūda]], vīna nu pasauļa vysuplotuok lītojamūs volūdu (sūpluok [[Mandarinīšu volūda|mandarinīšu]] aba [[Kinīšu volūda|kinīšu]] i [[Anglīšu volūda|anglīšu]]). Ispanīšu volūdu īsuokuos lītuoja [[Ispaneja|Ispanejis]] zīmeļūs, piečuok — vysā [[Kastilejis Kieneste|Kastilejis Kienestē]], a suocūt nu 16 godusymta caur spanīšu kolonistu darbeibu jei pasūļam pasaplateja [[Afrika|Afrikā]], [[Amerika|Amerikā]], [[Azeja|Azejā]] i [[Okeaneja|Okeanejā]]. Šudiņ spanīšu volūdu kai pyrmū voi ūtrū volūdu runoj vydyskai (pa vysaidim apskaitīnim) 400 [[Milijons|mln.]] ļaužu — [[Ispaneja|Ispanejā]], kūna vysuos [[Latiņamerika|Latiņamerikys]] vaļsteibuos, [[Ekvatora Gvineja|Ekvatora Gvinejā]] Afrikā i cytur. [[File:Detailed SVG map of the Hispanophone world.svg|center|thumb|upright=2|Ispānīšu valūdys paplateiba karteņā.]]{{DEFAULTSORT:Ispanīšu volūda}} [[Kategoreja:Spanīšu volūda| Ispanīšu volūda]] [[Kategoreja:Romanīšu volūdys]] [[Kategoreja:Volūdys]] abpgcyqxg8diwz256kmzuloyrcmuuts 38123 38122 2026-08-24T17:22:12Z Latvinskyy 8750 Latvinskyy pārvietoja lapu [[Spanīšu volūda]] uz [[Ispanīšu volūda]] 38122 wikitext text/x-wiki {| border= cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=290px> |- | align=center | <span style="font-size:large;">'''Ispanīšu volūda'''</span> |- | align=center | '''''español / castellano''''' {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=left width=290px> |- | align=left | Vysys pasaukys: | align=left | ''español; idioma español; castellano; idioma castellano'' |- | align=left | Kur runoj: | align=left | ''(saksteiba pa alfabetam)''<br /> [[Argeņtina|Argeņtinā]], [[Boliveja|Bolivejā]], [[Čile|Čilē]], [[Dominikys Republika|Dominikys Republikā]], [[Ekvadors|Ekvadorā]], [[Ekvatora Gvineja|Ekvatora Gvinejā]], [[Pilipinys|Pilipinuos]], [[Gvatemala|Gvatemalā]], [[Hondurass|Hondurasā]], [[Kolumbeja|Kolumbejā]], [[Kosta Rika|Kosta Rikā]], [[Kuba|Kubā]], [[Meksika|Meksikā]], [[Nikaragva|Nikaragvā]], [[Panama|Panamā]], [[Paragvajs|Paragvajā]], [[Peru]], [[Puerto Rika|Puerto Rikā]], [[Salvadors|Salvadorā]], [[Spaneja|Spanejā]], [[Urugvajs|Urugvajā]], [[Venecuela|Venecuelā]]; daļa dzeivuotuoju [[Andora|Andorā]], [[ASV]], [[Belizs|Belizā]], [[Gibraltars|Gibraltarā]] |- | align=left | Runuotuoju skaits:(2007) | align=left | pyrmuo dzymtuo volūda 322-400 mln. ļaužu; vysā runoj ap 400-500 mln. |- | align=left | Volūdu saime: | align=left | indoeuropīšu<br />&nbsp;&nbsp;&nbsp;romanīšu |- | align=left | Raksteiba: | align=left | latiņu (spanīšu variants) |- | align=left | Statuss: | align=left | vaļstiskuo volūda 21 vaļsteibā - ''(saksteiba pa dzeivuotuoju skaitam)'' [[Meksika|Meksikā]], [[Kolumbeja|Kolumbejā]], [[Ispaneja|Ispanejā]], [[Argeņtina|Argeņtinā]], [[Venecuela|Venecuelā]], [[Peru]], [[Čile|Čilē]], [[Ekvadors|Ekvadorā]], [[Gvatemala|Gvatemalā]], [[Kuba|Kubā]], [[Dominikys Republika|Dominikys Republikā]], [[Hondurass|Hondurasā]], [[Boliveja|Bolivejā]], [[Salvadors|Salvadorā]], [[Nikaragva|Nikaragvā]], [[Paragvajs|Paragvajā]], [[Kosta Rika|Kosta Rikā]], [[Puerto Rika|Puerto Rikā]], [[Urugvajs|Urugvajā]], [[Panama|Panamā]], [[Ekvatora Gvineja|Ekvatora Gvinejā]] |- | align=left | Golvonī volūdys davēris īstoti: | align=left | Ispanīšu volūdys akademeju asociaceja (''Asociación de Academias de la Lengua Española''), Kieniskuo spanīšu volūdys akademeja (''Real Academia Española'') i cytu 20 vaļsteibu spanīšu volūdys akademejis |} |} '''Ispanīšu volūda''' aba '''kastilīšu volūda''' (''español'' aba ''castellano'') irā vysuvairuok runojamuo [[Romanīšu volūdys|romanīšu]] [[volūda]], vīna nu pasauļa vysuplotuok lītojamūs volūdu (sūpluok [[Mandarinīšu volūda|mandarinīšu]] aba [[Kinīšu volūda|kinīšu]] i [[Anglīšu volūda|anglīšu]]). Ispanīšu volūdu īsuokuos lītuoja [[Ispaneja|Ispanejis]] zīmeļūs, piečuok — vysā [[Kastilejis Kieneste|Kastilejis Kienestē]], a suocūt nu 16 godusymta caur spanīšu kolonistu darbeibu jei pasūļam pasaplateja [[Afrika|Afrikā]], [[Amerika|Amerikā]], [[Azeja|Azejā]] i [[Okeaneja|Okeanejā]]. Šudiņ spanīšu volūdu kai pyrmū voi ūtrū volūdu runoj vydyskai (pa vysaidim apskaitīnim) 400 [[Milijons|mln.]] ļaužu — [[Ispaneja|Ispanejā]], kūna vysuos [[Latiņamerika|Latiņamerikys]] vaļsteibuos, [[Ekvatora Gvineja|Ekvatora Gvinejā]] Afrikā i cytur. [[File:Detailed SVG map of the Hispanophone world.svg|center|thumb|upright=2|Ispānīšu valūdys paplateiba karteņā.]]{{DEFAULTSORT:Ispanīšu volūda}} [[Kategoreja:Spanīšu volūda| Ispanīšu volūda]] [[Kategoreja:Romanīšu volūdys]] [[Kategoreja:Volūdys]] abpgcyqxg8diwz256kmzuloyrcmuuts 38125 38123 2026-08-24T17:23:26Z Latvinskyy 8750 38125 wikitext text/x-wiki {| border= cellpadding=2 cellspacing=0 align=right width=290px> |- | align=center | <span style="font-size:large;">'''Ispanīšu volūda'''</span> |- | align=center | '''''español / castellano''''' {| border=1 cellpadding=2 cellspacing=0 align=left width=290px> |- | align=left | Vysys pasaukys: | align=left | ''español; idioma español; castellano; idioma castellano'' |- | align=left | Kur runoj: | align=left | ''(saksteiba pa alfabetam)''<br /> [[Argeņtina|Argeņtinā]], [[Boliveja|Bolivejā]], [[Čile|Čilē]], [[Dominikys Republika|Dominikys Republikā]], [[Ekvadors|Ekvadorā]], [[Ekvatora Gvineja|Ekvatora Gvinejā]], [[Pilipinys|Pilipinuos]], [[Gvatemala|Gvatemalā]], [[Hondurass|Hondurasā]], [[Kolumbeja|Kolumbejā]], [[Kosta Rika|Kosta Rikā]], [[Kuba|Kubā]], [[Meksika|Meksikā]], [[Nikaragva|Nikaragvā]], [[Panama|Panamā]], [[Paragvajs|Paragvajā]], [[Peru]], [[Puerto Rika|Puerto Rikā]], [[Salvadors|Salvadorā]], [[Spaneja|Spanejā]], [[Urugvajs|Urugvajā]], [[Venecuela|Venecuelā]]; daļa dzeivuotuoju [[Andora|Andorā]], [[ASV]], [[Belizs|Belizā]], [[Gibraltars|Gibraltarā]] |- | align=left | Runuotuoju skaits:(2007) | align=left | pyrmuo dzymtuo volūda 322-400 mln. ļaužu; vysā runoj ap 400-500 mln. |- | align=left | Volūdu saime: | align=left | indoeuropīšu<br />&nbsp;&nbsp;&nbsp;romanīšu |- | align=left | Raksteiba: | align=left | latiņu (spanīšu variants) |- | align=left | Statuss: | align=left | vaļstiskuo volūda 21 vaļsteibā - ''(saksteiba pa dzeivuotuoju skaitam)'' [[Meksika|Meksikā]], [[Kolumbeja|Kolumbejā]], [[Ispaneja|Ispanejā]], [[Argeņtina|Argeņtinā]], [[Venecuela|Venecuelā]], [[Peru]], [[Čile|Čilē]], [[Ekvadors|Ekvadorā]], [[Gvatemala|Gvatemalā]], [[Kuba|Kubā]], [[Dominikys Republika|Dominikys Republikā]], [[Hondurass|Hondurasā]], [[Boliveja|Bolivejā]], [[Salvadors|Salvadorā]], [[Nikaragva|Nikaragvā]], [[Paragvajs|Paragvajā]], [[Kosta Rika|Kosta Rikā]], [[Puerto Rika|Puerto Rikā]], [[Urugvajs|Urugvajā]], [[Panama|Panamā]], [[Ekvatora Gvineja|Ekvatora Gvinejā]] |- | align=left | Golvonī volūdys davēris īstoti: | align=left | Ispanīšu volūdys akademeju asociaceja (''Asociación de Academias de la Lengua Española''), Kieniskuo spanīšu volūdys akademeja (''Real Academia Española'') i cytu 20 vaļsteibu spanīšu volūdys akademejis |} |} '''Ispanīšu volūda''' aba '''kastilīšu volūda''' (''español'' aba ''castellano'') irā vysuvairuok runojamuo [[Romanīšu volūdys|romanīšu]] [[volūda]], vīna nu pasauļa vysuplotuok lītojamūs volūdu (sūpluok [[Mandarinīšu volūda|mandarinīšu]] aba [[Kinīšu volūda|kinīšu]] i [[Anglīšu volūda|anglīšu]]). Ispanīšu volūdu īsuokuos lītuoja [[Ispaneja|Ispanejis]] zīmeļūs, piečuok — vysā [[Kastilejis Kieneste|Kastilejis Kienestē]], a suocūt nu 16 godusymta caur spanīšu kolonistu darbeibu jei pasūļam pasaplateja [[Afrika|Afrikā]], [[Amerika|Amerikā]], [[Azeja|Azejā]] i [[Okeaneja|Okeanejā]]. Šudiņ spanīšu volūdu kai pyrmū voi ūtrū volūdu runoj vydyskai (pa vysaidim apskaitīnim) 400 [[Milijons|mln.]] ļaužu — [[Ispaneja|Ispanejā]], kūna vysuos [[Latiņamerika|Latiņamerikys]] vaļsteibuos, [[Ekvatora Gvineja|Ekvatora Gvinejā]] Afrikā i cytur. [[File:Detailed SVG map of the Hispanophone world.svg|center|thumb|upright=2|Ispānīšu valūdys paplateiba karteņā.]]{{DEFAULTSORT:Ispanīšu volūda}} [[Kategoreja:Romanīšu volūdys]] [[Kategoreja:Volūdys]] [[Kategoreja:Ispanīšu volūda]] f6coensj3rxu0qxzbm6p6lrhakqwx1q Vuoceja 0 559 38110 37842 2026-08-24T17:09:30Z Latvinskyy 8750 38110 wikitext text/x-wiki {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''Deutschland'''<br />'''Vuoceja'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Germany.svg|150px|alt=|frameless]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Coat of arms of Germany.svg|90x90px|alt=|frameless]] |} Vuocejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:EU-Germany.svg|300px]] |- || Golvysmīsts || [[Berlins]] |- || Vaļsteibys volūda || [[vuocīšu volūda|vuocīšu]] |- | Prezidents || [[:lv:Franks Valters Šteinmeiers|Franks Valters Šteinmeiers]] |- | Ministru prezidents || [[:lv:Frīdrihs Mercs|Frīdrihs Mercs]] |- || Pluots || 357 588 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 84 746 132 <small>(2024)</small> |- || [[Laika jūsla]]<br />-vosorā ||UTC+1 (CET) UTC+2 (CEST) |} '''Vuoceja''' ({{vol-de|Deutschland}}), oficiali zinuoma kai '''Vuocejis Federaluo Repubļika''' ({{vol-de|Bundesrepublik Deutschland}}) irā vaļsteiba [[Europa|Europys]] centrālojā i vokoru daļā, kura acarūn storp [[Baļtejis jiura|Baļtejis jiuru]] vaļsteibys zīmeļūs i pi [[Aļpi|Aļpim]] dīnavydūs. Tei rūbežoj ar [[Prancūzeja|Prancūzeju]], [[Austreja|Austreju]], [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Nīderlandeja|Nīderlandeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Puoleja|Puoleju]], [[Daneja|Daneju]], [[Čekeja|Čekeju]] i [[Šveicareja|Šveicareju]]. Vuoceja ar vaira nakai 84 miļjonim īdzeivuotuoju irā ūtruo ļeluokuo vaļsteiba Eiropā piec dzeivuotuoju skaita piec [[Krīveja|Krīvejis]], i ļeluokuo [[Eiropys Savīneiba|Eiropys Savīneibā]]. {{Nadabeigts rakstīņs}} {{Europys vaļsteibys}} [[Kategoreja:Vuoceja| ]] qkbo2bngq79u6tiy40t9q0u2atdh8uo 38111 38110 2026-08-24T17:10:53Z Latvinskyy 8750 38111 wikitext text/x-wiki {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''Bundesrepublik Deutschland'''<br />'''Vuocejis Federaluo Republika'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Germany.svg|150px|alt=|frameless]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Coat of arms of Germany.svg|90x90px|alt=|frameless]] |} Vuocejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:EU-Germany.svg|300px]] |- || Golvysmīsts || [[Berlins]] |- || Vaļsteibys volūda || [[vuocīšu volūda|vuocīšu]] |- | Prezidents || [[:lv:Franks Valters Šteinmeiers|Franks Valters Šteinmeiers]] |- | Ministru prezidents || [[:lv:Frīdrihs Mercs|Frīdrihs Mercs]] |- || Pluots || 357 588 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 84 746 132 <small>(2024)</small> |- || [[Laika jūsla]]<br />-vosorā ||UTC+1 (CET) UTC+2 (CEST) |} '''Vuoceja''' ({{vol-de|Deutschland}}), oficiali zinuoma kai '''Vuocejis Federaluo Repubļika''' ({{vol-de|Bundesrepublik Deutschland}}) irā vaļsteiba [[Europa|Europys]] centrālojā i vokoru daļā, kura acarūn storp [[Baļtejis jiura|Baļtejis jiuru]] vaļsteibys zīmeļūs i pi [[Aļpi|Aļpim]] dīnavydūs. Tei rūbežoj ar [[Prancūzeja|Prancūzeju]], [[Austreja|Austreju]], [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Nīderlandeja|Nīderlandeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Puoleja|Puoleju]], [[Daneja|Daneju]], [[Čekeja|Čekeju]] i [[Šveicareja|Šveicareju]]. Vuoceja ar vaira nakai 84 miļjonim īdzeivuotuoju irā ūtruo ļeluokuo vaļsteiba Eiropā piec dzeivuotuoju skaita piec [[Krīveja|Krīvejis]], i ļeluokuo [[Eiropys Savīneiba|Eiropys Savīneibā]]. {{Nadabeigts rakstīņs}} {{Europys vaļsteibys}} [[Kategoreja:Vuoceja| ]] 0d6sglwusspudvkjkkx3p6umt2yezub Šveicareja 0 581 38112 37893 2026-08-24T17:11:45Z Latvinskyy 8750 38112 wikitext text/x-wiki {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''Schweizerische Eidgenossenschaft'''<br />'''Confédération suisse'''<br />'''Confederazione Svizzera'''<br />'''Confederaziun svizra'''<br />'''Šveicarejis Koņfederaceja'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Switzerland (Pantone).svg|90x90px|alt=|frameless]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Coat of Arms of Switzerland (Pantone).svg|100x100px|alt=|frameless]] |} Šveicarejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:Europe-Switzerland.svg|300px]] |- || Golvysmīsts ||''Nav taida'' (''de jure'')<br>[[Berņa]] (''de facto'') |- || Vaļsteibys volūdys<br />||[[vuocīšu volūda|vuocīšu]], [[Prancūzu volūda|prancūzu]], [[itaļīšu volūda|itaļīšu]], [[romanšu volūda|romanšu]] |- | Prezidents ||Simoņeta Somaruga |- | Vicaprezidents ||Guy Parmelin |- || Pluots || 41 284 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 8 327 126 <small>(2015)</small> |- || [[Laika jūsla]]<br />-vosorā ||UTC+1 (CET) |} '''Šveicarejis Koņfederaceja''' ({{vol-de|Schweizerische Eidgenossenschaft}}; [[Prancūzu volūda|prancūzu]]: Confédération Suisse; {{vol-it|Confederazione Svizzera}}; [[retoromanīšu volūda|retoromanīšu]]: ''Confederaziun svizra'') irā vaļsteiba [[Europa|Europys]] vydsdaļā, rūbežoj ar [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Praņcūzeja|Praņcūzeju]], [[Austreja|Austreju]] i [[Liktenšteins|Liktenšteinu]]. {{Nadabeigts rakstīņs}} {{Europys vaļsteibys}} [[Kategoreja:Europys vaļsteibys]] kf50ww8xmz2xls192r0yg2s2t8og168 38113 38112 2026-08-24T17:12:06Z Latvinskyy 8750 38113 wikitext text/x-wiki {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''Schweizerische Eidgenossenschaft'''<br />'''Confédération suisse'''<br />'''Confederazione Svizzera'''<br />'''Confederaziun svizra'''<br />'''Šveicarejis Koņfederaceja'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Switzerland (Pantone).svg|90x90px|alt=|frameless]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Coat of Arms of Switzerland (Pantone).svg|100x100px|alt=|frameless]] |} Šveicarejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:Europe-Switzerland.svg|300px]] |- || Golvysmīsts ||''Nav taida'' (''de jure'')<br>[[Berņa]] (''de facto'') |- || Vaļsteibys volūdys<br />||[[vuocīšu volūda|vuocīšu]], [[Prancūzu volūda|prancūzu]], [[itaļīšu volūda|itaļīšu]], [[romanšu volūda|romanšu]] |- | Prezidents ||Simoņeta Somaruga |- | Vicaprezidents ||Guy Parmelin |- || Pluots || 41 284 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 8 327 126 <small>(2015)</small> |- || [[Laika jūsla]]<br />-vosorā ||UTC+1 (CET) |} '''Šveicarejis Koņfederaceja''' ({{vol-de|Schweizerische Eidgenossenschaft}}; [[Prancūzu volūda|prancūzu]]: Confédération Suisse; {{vol-it|Confederazione Svizzera}}; [[retoromanīšu volūda|retoromanīšu]]: ''Confederaziun svizra'') irā vaļsteiba [[Europa|Europys]] vydsdaļā, rūbežoj ar [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Prancūzeja|Prancūzeju]], [[Austreja|Austreju]] i [[Liktenšteins|Liktenšteinu]]. {{Nadabeigts rakstīņs}} {{Europys vaļsteibys}} [[Kategoreja:Europys vaļsteibys]] mz32b7d7htb8x1et354f6ur6rhrreoz Prancūzu volūda 0 1350 38098 37838 2026-08-24T16:58:52Z Latvinskyy 8750 38098 wikitext text/x-wiki {{Infoskreine Volūda |name = Prancūzu volūda |nativename = français |pronunciation = [fʁɑ̃sɛ] |states = [[Vokoru Europa]], [[Kanada]], [[Vokoru Afrika]], [[Centraluo Afrika]], [[Karibu jiurys solys]], [[Okeaneja]] |speakers = dzymtuo volūda: 75 mil.<ref name="weber">[http://www2.ignatius.edu/faculty/turner/worldlang.htm Languages of the World (Charts)]</ref>—110 mil.<ref name="tlfq">[http://www.tlfq.ulaval.ca/axl/francophonie/francophonie.htm Francophonie]</ref>, kūpā (dzymtuo i ūtruo volūda): 178 mil.<ref name="tlfq"/>—265 mil.<ref name="weber"/> |iso1 = fr |iso2 = fri |iso2b = fre |iso2t = fra |iso3 = fra |familycolor = Indoeuropīšu |fam1 = [[Indoeuropīšu volūdys|Indoeuropīšu]] |fam2 = [[Itaļu volūdys|Itaļu]] |fam3 = [[Romanīšu volūdys|Romanīšu]] |fam4 = [[Vokoru romanīšu volūdys|Vokoru romanīšu]] |fam5 = [[Gallu-iberīšu volūdys|Gallu-iberīšu]] |fam6 = [[Gallu-romanīšu volūdys|Gallu-romanīšu]] |script = [[Latiņu alfabets|Latiņu]] ([[prancūzu alfabets|prancūzu variants]]) |rank = 11 (dzimtuo), kūpā: 3—7 |nation = {{Collapsible list |titlestyle=font-weight:normal; background:transparent; text-align:left;|title=30 vaļsteibys| [[Beļgeja]]| [[Benins]]| [[Burkina Fasa]]| [[Burundi]]| [[Centraluos Afrikys Republika]]| [[Čads]]| [[Džibuts]]| [[Ekvatora Gvineja]]| [[Elefanta Kaula Mola]]| [[Gabons]]| [[Gvineja]]| [[Haits]]| [[Kamerūns]]| [[Kanada]]| [[Komoru Solys]]| [[Konga Demokratiskuo Republika]]| [[Konga Republika]]| [[Libans]]| [[Luksemburga]]| [[Madagaskars]]| [[Mali]]| [[Monaks]]| [[Nigers]]| [[Praņceja]]| [[Ruanda]]| [[Seišelu Solys]]| [[Senegals]]| [[Šveicareja]]| [[Toga]]| [[Vanuatu]]| }}<br />{{Collapsible list |titlestyle=font-weight:normal; background:transparent; text-align:left;|title=13 dasaiteiguos teritorejis| [[Džerseja]]| [[Gernseja]]| [[Jaunuo Kaledoneja]]| [[Klipertona sola]]| [[Majots]]| [[Pondišeri]]| [[Praņcejis Dīnavydu i Antarktikys Zemis]]| [[Praņcīšu Polinezeja]]| [[Senbartelmi]]| [[Senmartens]]| [[Senpjers i Mekelons]]| [[Valle d'Aosta]]| [[Voliss i Funuts]]| }}<br />Nazcik vydtautysku organizaceju |agency = [[Prancūzu akademeja]] (''Académie française'') |map=[[Fails:Countries where French is an official language.svg|center|frameless|upright=1.5]] {{legend|#0049a2|Regioni, kur jei irā dzymtuo volūda}} {{legend|#006aFF|Regioni, kur jei irā oficialuo volūda}} {{legend|#8ec3ff|Regioni, kur jei irā ūtruo volūda}} {{legend|#00ff00|Regioni, kur jei irā minoritetu volūda}} }} '''Prancūzu volūda''' (''français'', [[IPA]]: [fʁɑ̃sɛ]) irā [[Romanīšu volūdys|romanīšu]] [[volūda]], kuru kai dzymtū ronoj leluokuo daļa cylvāku nu [[Prancūzeja|Praņcūzeja]], praņcūzu runojūšuos [[Šveicareja|Šveicarejis]], [[Valoneja|Valonejis]], [[Briseļs|Briseļa]] ([[Beļgeja]]) i [[Kvebeks|Kvebeka]] ([[Kanada]]), kai i minoritetu grupys cytuos vaļsteibuos. Prancūzu kai ūtruos volūdys runuotuoji irā paplateiti daudzuos pasauļa daļuos, lelums nu kurim dzeivoj [[Praņcīšu volūda Afrikā|Prancūziski runojūšajā Afrikā]], vysuvairuok [[Gabons|Gabonā]] (80%), [[Mauriceja|Mauricejā]] (72,7%) i [[Elefanta Kaula Mola|Elefanta Kaula Molā]] (70%).<ref name="2007_report">[https://www.amazon.fr/dp/2098821778 ''La Francophonie dans le monde 2006–2007'']. [http://www.nathan.fr Nathan], [[Parižs|Paris]], 2007.</ref> Pa izškireigim apskaitim jei irā dzymtuo volūda nu 75<ref name="weber"/> leidz 110 milijonim<ref name="tlfq"/> i ūtruo volūda 190 milijonim cylvāku.<ref name="weber"/> Bez tuo Prancūzu volūdu vuicuos kai svešvolūdu leidz apmāram 200 milijonim cylvāku, padorūt jū par ūtrū vysuvairuok pīsovynojamūs volūdu pasaulī piec [[anglīšu volūda|anglīšu volūdys]].<ref>[https://web.archive.org/web/20110321163802/http://www.stgeorges.co.uk/foreign-languages/french-courses/ Saint George International]</ref> == Nūruodis i olūti == {{reflist}} {{nadabeigts rakstīņs}} [[Kategoreja:Romanīšu volūdys]] [[Kategoreja:Praņceja]] 1vj9ohpbxki8x5n76dlw9qjnmbmk4yn 38099 38098 2026-08-24T16:59:09Z Latvinskyy 8750 Latvinskyy pārvietoja lapu [[Praņcūzu volūda]] uz [[Prancūzu volūda]] 38098 wikitext text/x-wiki {{Infoskreine Volūda |name = Prancūzu volūda |nativename = français |pronunciation = [fʁɑ̃sɛ] |states = [[Vokoru Europa]], [[Kanada]], [[Vokoru Afrika]], [[Centraluo Afrika]], [[Karibu jiurys solys]], [[Okeaneja]] |speakers = dzymtuo volūda: 75 mil.<ref name="weber">[http://www2.ignatius.edu/faculty/turner/worldlang.htm Languages of the World (Charts)]</ref>—110 mil.<ref name="tlfq">[http://www.tlfq.ulaval.ca/axl/francophonie/francophonie.htm Francophonie]</ref>, kūpā (dzymtuo i ūtruo volūda): 178 mil.<ref name="tlfq"/>—265 mil.<ref name="weber"/> |iso1 = fr |iso2 = fri |iso2b = fre |iso2t = fra |iso3 = fra |familycolor = Indoeuropīšu |fam1 = [[Indoeuropīšu volūdys|Indoeuropīšu]] |fam2 = [[Itaļu volūdys|Itaļu]] |fam3 = [[Romanīšu volūdys|Romanīšu]] |fam4 = [[Vokoru romanīšu volūdys|Vokoru romanīšu]] |fam5 = [[Gallu-iberīšu volūdys|Gallu-iberīšu]] |fam6 = [[Gallu-romanīšu volūdys|Gallu-romanīšu]] |script = [[Latiņu alfabets|Latiņu]] ([[prancūzu alfabets|prancūzu variants]]) |rank = 11 (dzimtuo), kūpā: 3—7 |nation = {{Collapsible list |titlestyle=font-weight:normal; background:transparent; text-align:left;|title=30 vaļsteibys| [[Beļgeja]]| [[Benins]]| [[Burkina Fasa]]| [[Burundi]]| [[Centraluos Afrikys Republika]]| [[Čads]]| [[Džibuts]]| [[Ekvatora Gvineja]]| [[Elefanta Kaula Mola]]| [[Gabons]]| [[Gvineja]]| [[Haits]]| [[Kamerūns]]| [[Kanada]]| [[Komoru Solys]]| [[Konga Demokratiskuo Republika]]| [[Konga Republika]]| [[Libans]]| [[Luksemburga]]| [[Madagaskars]]| [[Mali]]| [[Monaks]]| [[Nigers]]| [[Praņceja]]| [[Ruanda]]| [[Seišelu Solys]]| [[Senegals]]| [[Šveicareja]]| [[Toga]]| [[Vanuatu]]| }}<br />{{Collapsible list |titlestyle=font-weight:normal; background:transparent; text-align:left;|title=13 dasaiteiguos teritorejis| [[Džerseja]]| [[Gernseja]]| [[Jaunuo Kaledoneja]]| [[Klipertona sola]]| [[Majots]]| [[Pondišeri]]| [[Praņcejis Dīnavydu i Antarktikys Zemis]]| [[Praņcīšu Polinezeja]]| [[Senbartelmi]]| [[Senmartens]]| [[Senpjers i Mekelons]]| [[Valle d'Aosta]]| [[Voliss i Funuts]]| }}<br />Nazcik vydtautysku organizaceju |agency = [[Prancūzu akademeja]] (''Académie française'') |map=[[Fails:Countries where French is an official language.svg|center|frameless|upright=1.5]] {{legend|#0049a2|Regioni, kur jei irā dzymtuo volūda}} {{legend|#006aFF|Regioni, kur jei irā oficialuo volūda}} {{legend|#8ec3ff|Regioni, kur jei irā ūtruo volūda}} {{legend|#00ff00|Regioni, kur jei irā minoritetu volūda}} }} '''Prancūzu volūda''' (''français'', [[IPA]]: [fʁɑ̃sɛ]) irā [[Romanīšu volūdys|romanīšu]] [[volūda]], kuru kai dzymtū ronoj leluokuo daļa cylvāku nu [[Prancūzeja|Praņcūzeja]], praņcūzu runojūšuos [[Šveicareja|Šveicarejis]], [[Valoneja|Valonejis]], [[Briseļs|Briseļa]] ([[Beļgeja]]) i [[Kvebeks|Kvebeka]] ([[Kanada]]), kai i minoritetu grupys cytuos vaļsteibuos. Prancūzu kai ūtruos volūdys runuotuoji irā paplateiti daudzuos pasauļa daļuos, lelums nu kurim dzeivoj [[Praņcīšu volūda Afrikā|Prancūziski runojūšajā Afrikā]], vysuvairuok [[Gabons|Gabonā]] (80%), [[Mauriceja|Mauricejā]] (72,7%) i [[Elefanta Kaula Mola|Elefanta Kaula Molā]] (70%).<ref name="2007_report">[https://www.amazon.fr/dp/2098821778 ''La Francophonie dans le monde 2006–2007'']. [http://www.nathan.fr Nathan], [[Parižs|Paris]], 2007.</ref> Pa izškireigim apskaitim jei irā dzymtuo volūda nu 75<ref name="weber"/> leidz 110 milijonim<ref name="tlfq"/> i ūtruo volūda 190 milijonim cylvāku.<ref name="weber"/> Bez tuo Prancūzu volūdu vuicuos kai svešvolūdu leidz apmāram 200 milijonim cylvāku, padorūt jū par ūtrū vysuvairuok pīsovynojamūs volūdu pasaulī piec [[anglīšu volūda|anglīšu volūdys]].<ref>[https://web.archive.org/web/20110321163802/http://www.stgeorges.co.uk/foreign-languages/french-courses/ Saint George International]</ref> == Nūruodis i olūti == {{reflist}} {{nadabeigts rakstīņs}} [[Kategoreja:Romanīšu volūdys]] [[Kategoreja:Praņceja]] 1vj9ohpbxki8x5n76dlw9qjnmbmk4yn 38104 38099 2026-08-24T17:03:30Z Latvinskyy 8750 38104 wikitext text/x-wiki {{Infoskreine Volūda |name = Prancūzu volūda |nativename = français |pronunciation = [fʁɑ̃sɛ] |states = [[Vokoru Europa]], [[Kanada]], [[Vokoru Afrika]], [[Centraluo Afrika]], [[Karibu jiurys solys]], [[Okeaneja]] |speakers = dzymtuo volūda: 75 mil.<ref name="weber">[http://www2.ignatius.edu/faculty/turner/worldlang.htm Languages of the World (Charts)]</ref>—110 mil.<ref name="tlfq">[http://www.tlfq.ulaval.ca/axl/francophonie/francophonie.htm Francophonie]</ref>, kūpā (dzymtuo i ūtruo volūda): 178 mil.<ref name="tlfq"/>—265 mil.<ref name="weber"/> |iso1 = fr |iso2 = fri |iso2b = fre |iso2t = fra |iso3 = fra |familycolor = Indoeuropīšu |fam1 = [[Indoeuropīšu volūdys|Indoeuropīšu]] |fam2 = [[Itaļu volūdys|Itaļu]] |fam3 = [[Romanīšu volūdys|Romanīšu]] |fam4 = [[Vokoru romanīšu volūdys|Vokoru romanīšu]] |fam5 = [[Gallu-iberīšu volūdys|Gallu-iberīšu]] |fam6 = [[Gallu-romanīšu volūdys|Gallu-romanīšu]] |script = [[Latiņu alfabets|Latiņu]] ([[prancūzu alfabets|prancūzu variants]]) |rank = 11 (dzimtuo), kūpā: 3—7 |nation = {{Collapsible list |titlestyle=font-weight:normal; background:transparent; text-align:left;|title=30 vaļsteibys| [[Beļgeja]]| [[Benins]]| [[Burkina Fasa]]| [[Burundi]]| [[Centraluos Afrikys Republika]]| [[Čads]]| [[Džibuts]]| [[Ekvatora Gvineja]]| [[Elefanta Kaula Mola]]| [[Gabons]]| [[Gvineja]]| [[Haits]]| [[Kamerūns]]| [[Kanada]]| [[Komoru Solys]]| [[Konga Demokratiskuo Republika]]| [[Konga Republika]]| [[Libans]]| [[Luksemburga]]| [[Madagaskars]]| [[Mali]]| [[Monaks]]| [[Nigers]]| [[Praņceja]]| [[Ruanda]]| [[Seišelu Solys]]| [[Senegals]]| [[Šveicareja]]| [[Toga]]| [[Vanuatu]]| }}<br />{{Collapsible list |titlestyle=font-weight:normal; background:transparent; text-align:left;|title=13 dasaiteiguos teritorejis| [[Džerseja]]| [[Gernseja]]| [[Jaunuo Kaledoneja]]| [[Klipertona sola]]| [[Majots]]| [[Pondišeri]]| [[Praņcejis Dīnavydu i Antarktikys Zemis]]| [[Praņcīšu Polinezeja]]| [[Senbartelmi]]| [[Senmartens]]| [[Senpjers i Mekelons]]| [[Valle d'Aosta]]| [[Voliss i Funuts]]| }}<br />Nazcik vydtautysku organizaceju |agency = [[Prancūzu akademeja]] (''Académie française'') |map=[[Fails:Countries where French is an official language.svg|center|frameless|upright=1.5]] {{legend|#0049a2|Regioni, kur jei irā dzymtuo volūda}} {{legend|#006aFF|Regioni, kur jei irā oficialuo volūda}} {{legend|#8ec3ff|Regioni, kur jei irā ūtruo volūda}} {{legend|#00ff00|Regioni, kur jei irā minoritetu volūda}} }} '''Prancūzu volūda''' (''français'', [[IPA]]: [fʁɑ̃sɛ]) irā [[Romanīšu volūdys|romanīšu]] [[volūda]], kuru kai dzymtū ronoj leluokuo daļa cylvāku nu [[Prancūzeja]], praņcūzu runojūšuos [[Šveicareja|Šveicarejis]], [[Valoneja|Valonejis]], [[Briseļs|Briseļa]] ([[Beļgeja]]) i [[Kvebeks|Kvebeka]] ([[Kanada]]), kai i minoritetu grupys cytuos vaļsteibuos. Prancūzu kai ūtruos volūdys runuotuoji irā paplateiti daudzuos pasauļa daļuos, lelums nu kurim dzeivoj [[Praņcīšu volūda Afrikā|Prancūziski runojūšajā Afrikā]], vysuvairuok [[Gabons|Gabonā]] (80%), [[Mauriceja|Mauricejā]] (72,7%) i [[Elefanta Kaula Mola|Elefanta Kaula Molā]] (70%).<ref name="2007_report">[https://www.amazon.fr/dp/2098821778 ''La Francophonie dans le monde 2006–2007'']. [http://www.nathan.fr Nathan], [[Parižs|Paris]], 2007.</ref> Pa izškireigim apskaitim jei irā dzymtuo volūda nu 75<ref name="weber"/> leidz 110 milijonim<ref name="tlfq"/> i ūtruo volūda 190 milijonim cylvāku.<ref name="weber"/> Bez tuo Prancūzu volūdu vuicuos kai svešvolūdu leidz apmāram 200 milijonim cylvāku, padorūt jū par ūtrū vysuvairuok pīsovynojamūs volūdu pasaulī piec [[anglīšu volūda|anglīšu volūdys]].<ref>[https://web.archive.org/web/20110321163802/http://www.stgeorges.co.uk/foreign-languages/french-courses/ Saint George International]</ref> == Nūruodis i olūti == {{reflist}} {{nadabeigts rakstīņs}} [[Kategoreja:Romanīšu volūdys]] [[Kategoreja:Praņceja]] m1uw8p9od7xdpdt9ewkt7ejyrtnvjb1 38105 38104 2026-08-24T17:03:58Z Latvinskyy 8750 38105 wikitext text/x-wiki {{Infoskreine Volūda |name = Prancūzu volūda |nativename = français |pronunciation = [fʁɑ̃sɛ] |states = [[Vokoru Europa]], [[Kanada]], [[Vokoru Afrika]], [[Centraluo Afrika]], [[Karibu jiurys solys]], [[Okeaneja]] |speakers = dzymtuo volūda: 75 mil.<ref name="weber">[http://www2.ignatius.edu/faculty/turner/worldlang.htm Languages of the World (Charts)]</ref>—110 mil.<ref name="tlfq">[http://www.tlfq.ulaval.ca/axl/francophonie/francophonie.htm Francophonie]</ref>, kūpā (dzymtuo i ūtruo volūda): 178 mil.<ref name="tlfq"/>—265 mil.<ref name="weber"/> |iso1 = fr |iso2 = fri |iso2b = fre |iso2t = fra |iso3 = fra |familycolor = Indoeuropīšu |fam1 = [[Indoeuropīšu volūdys|Indoeuropīšu]] |fam2 = [[Itaļu volūdys|Itaļu]] |fam3 = [[Romanīšu volūdys|Romanīšu]] |fam4 = [[Vokoru romanīšu volūdys|Vokoru romanīšu]] |fam5 = [[Gallu-iberīšu volūdys|Gallu-iberīšu]] |fam6 = [[Gallu-romanīšu volūdys|Gallu-romanīšu]] |script = [[Latiņu alfabets|Latiņu]] ([[prancūzu alfabets|prancūzu variants]]) |rank = 11 (dzimtuo), kūpā: 3—7 |nation = {{Collapsible list |titlestyle=font-weight:normal; background:transparent; text-align:left;|title=30 vaļsteibys| [[Beļgeja]]| [[Benins]]| [[Burkina Fasa]]| [[Burundi]]| [[Centraluos Afrikys Republika]]| [[Čads]]| [[Džibuts]]| [[Ekvatora Gvineja]]| [[Elefanta Kaula Mola]]| [[Gabons]]| [[Gvineja]]| [[Haits]]| [[Kamerūns]]| [[Kanada]]| [[Komoru Solys]]| [[Konga Demokratiskuo Republika]]| [[Konga Republika]]| [[Libans]]| [[Luksemburga]]| [[Madagaskars]]| [[Mali]]| [[Monaks]]| [[Nigers]]| [[Praņceja]]| [[Ruanda]]| [[Seišelu Solys]]| [[Senegals]]| [[Šveicareja]]| [[Toga]]| [[Vanuatu]]| }}<br />{{Collapsible list |titlestyle=font-weight:normal; background:transparent; text-align:left;|title=13 dasaiteiguos teritorejis| [[Džerseja]]| [[Gernseja]]| [[Jaunuo Kaledoneja]]| [[Klipertona sola]]| [[Majots]]| [[Pondišeri]]| [[Praņcejis Dīnavydu i Antarktikys Zemis]]| [[Praņcīšu Polinezeja]]| [[Senbartelmi]]| [[Senmartens]]| [[Senpjers i Mekelons]]| [[Valle d'Aosta]]| [[Voliss i Funuts]]| }}<br />Nazcik vydtautysku organizaceju |agency = [[Prancūzu akademeja]] (''Académie française'') |map=[[Fails:Countries where French is an official language.svg|center|frameless|upright=1.5]] {{legend|#0049a2|Regioni, kur jei irā dzymtuo volūda}} {{legend|#006aFF|Regioni, kur jei irā oficialuo volūda}} {{legend|#8ec3ff|Regioni, kur jei irā ūtruo volūda}} {{legend|#00ff00|Regioni, kur jei irā minoritetu volūda}} }} '''Prancūzu volūda''' (''français'', [[IPA]]: [fʁɑ̃sɛ]) irā [[Romanīšu volūdys|romanīšu]] [[volūda]], kuru kai dzymtū ronoj leluokuo daļa cylvāku nu [[Prancūzeja]], prancūzu runojūšuos [[Šveicareja|Šveicarejis]], [[Valoneja|Valonejis]], [[Briseļs|Briseļa]] ([[Beļgeja]]) i [[Kvebeks|Kvebeka]] ([[Kanada]]), kai i minoritetu grupys cytuos vaļsteibuos. Prancūzu kai ūtruos volūdys runuotuoji irā paplateiti daudzuos pasauļa daļuos, lelums nu kurim dzeivoj [[Praņcīšu volūda Afrikā|Prancūziski runojūšajā Afrikā]], vysuvairuok [[Gabons|Gabonā]] (80%), [[Mauriceja|Mauricejā]] (72,7%) i [[Elefanta Kaula Mola|Elefanta Kaula Molā]] (70%).<ref name="2007_report">[https://www.amazon.fr/dp/2098821778 ''La Francophonie dans le monde 2006–2007'']. [http://www.nathan.fr Nathan], [[Parižs|Paris]], 2007.</ref> Pa izškireigim apskaitim jei irā dzymtuo volūda nu 75<ref name="weber"/> leidz 110 milijonim<ref name="tlfq"/> i ūtruo volūda 190 milijonim cylvāku.<ref name="weber"/> Bez tuo Prancūzu volūdu vuicuos kai svešvolūdu leidz apmāram 200 milijonim cylvāku, padorūt jū par ūtrū vysuvairuok pīsovynojamūs volūdu pasaulī piec [[anglīšu volūda|anglīšu volūdys]].<ref>[https://web.archive.org/web/20110321163802/http://www.stgeorges.co.uk/foreign-languages/french-courses/ Saint George International]</ref> == Nūruodis i olūti == {{reflist}} {{nadabeigts rakstīņs}} [[Kategoreja:Romanīšu volūdys]] [[Kategoreja:Praņceja]] s959sx2gguacv77353c9jpdrj8d92kr Argeņtina 0 1716 38126 37437 2026-08-24T17:24:59Z Latvinskyy 8750 38126 wikitext text/x-wiki {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''Argeņtinys Republika'''<br />'''República Argentina'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Argentina.svg|150px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Coat of arms of Argentina.svg|150px]] |} |- | align=center colspan=2 | [[Fails:Argentina (including claimed territories, orthographic projection).svg|300px]] |- || Golvysmīsts || [[Buenosairesa]] |- || Vaļsteibys volūda || [[Ispanīšu volūda]] |- | Prezidents || Javier Milei |- | Ministru prezidents || Javier Milei |- || Pluots || 2 780 400 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 43 417 000 (2015) |- || [[Laika jūsla]]<br />-vosorā || |} '''Argeņtina''' ([[Ispanīšu volūda|Ispanīšu]]: Argentina), oficialai '''Argeņtinys Republika''' (''República Argentina'') irā vaļsteiba [[Latiņamerika|Latiņamerikā]]. {{Commons|Argentina}} {{Nadabeigts rakstīņs}} [[Kategoreja:Argeņtina| ]] 8jeng5vzblotykxwv5qlzjasdouxcsm Boliveja 0 1741 38127 37190 2026-08-24T17:26:10Z Latvinskyy 8750 38127 wikitext text/x-wiki {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''Bolivejis Republika'''<br />'''Estado Plurinacional de Bolivia'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of Bolivia (state).svg|150px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Coat of arms of Bolivia.svg|150px]] |} |- | align=center colspan=2 | [[Fails:Bolivia (orthographic projection).svg|300px]] |- || Golvysmīsti || [[Sukre]], [[Lapasa]] |- || Vaļstiskuo volūdys || [[Ispanīšu volūda]], [[kečūa volūda]], [[aimara volūda]] |- | Prezidents || [[Rodrigo Paz Pereira]] |- || Pluots || 1 098 581 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 11 365 333 <small>(2024)</small> |- || [[Laika jūsla]]<br />-vosorā || EET (UTC -4) |} '''Boliveja''' ([[Ispanīšu volūda|Ispanīšu]]: Bolivia), [[kečūa]]: ''Bulivya'', [[aimara]]: ''Wuliwya Suyu''), oficialai '''Bolivejis Republika''' (''Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu'') irā vaļsteiba [[Latiņamerika|Latiņamerikā]]. Golvysmīsti — [[Sukre]] (''Sucre'') i [[Lapasa]] (''La Paz''). Bolivejis 1 098 581 km² pluotā dzeivoj vaira kai 11 milijoni dzeivuotuoju, i ite 27-tuo pa lelumam vaļsteiba pasaulī. == Volūdys == * [[Spanīšu volūda]] * [[Kečūa volūda]] * [[Aimara volūda]] {{Nadabeigts rakstīņs}} [[Kategoreja:Boliveja| ]] 8vctqyzjzs4qgajm2jmfju2tsj6b9yh Pariža 0 3769 38132 37848 2026-08-24T17:30:50Z Latvinskyy 8750 38132 wikitext text/x-wiki {{Latvejis mīsts|pasauka=Pariža|mīsta_tips=Golvysmīsts|atvaiga_pasauka=Paris Montage 2017.png|atvaiga_aprakstejums=Skoti iz dažaidim Parižys objektim|gerba_atvaigs=Grandes Armes de Paris.svg|gerba_pasauka=Parižys gerbs|karūga_atvaigs=Flag of Paris with coat of arms.svg|karūga_pasauka=Parižys karūgs|koordinatu_zemislopa=|latd=|latm=|lats=|latNS=N|longd=|longm=|longs=|longEW=E|pluots=105,4|dzeivuotuoji_gods=2016|dzeivuotuoju_skaits=2 190 327|bīzeiba=20 781|viesturiskuos_pasaukys=Lutecija|cytys_pasaukys=|mīsta_tīseibys=|posta_iņdeksi=|teiklavīta=http://www.paris.fr}} '''Pariža''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: Paris) — [[Prancūzeja|Prancūzejis]] golvysmīsts i pats leluokais mīsts vaļsteibys [[Pūstumi|pūstumūs]] pi [[:lv:Sēna|Senys]] upis. Pīktais mīsts piec plateibys [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]]. == Partnermīsti == {| class="wikitable" style="margin: 1em auto 1em auto" | [[Fails:Flag of Denmark.svg|25x15px|Daneja]] [[Kopenhaga]], [[Daneja]] | [[Fails:Flag of Ukraine.svg|25x15px|Ukraina]] [[Kijiva]], [[Ukraina]] | [[Fails:Flag of the Czech Republic.svg|25x15px|Čekeja]] [[Praga]], [[Čekeja]] |} {{Stub}} lnccqf49dpy3zw7esfpym55lknzxb5t Praņcūzeja 0 4315 38097 2026-08-24T16:56:47Z Latvinskyy 8750 Latvinskyy pārvietoja lapu [[Praņcūzeja]] uz [[Prancūzeja]] 38097 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Prancūzeja]] 9zejuduirya02xcshwu4n6hnd437zga Praņcūzu volūda 0 4316 38100 2026-08-24T16:59:09Z Latvinskyy 8750 Latvinskyy pārvietoja lapu [[Praņcūzu volūda]] uz [[Prancūzu volūda]] 38100 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Prancūzu volūda]] 55yu62txuq8nj6zvmytshuwp9ws9hi0 Spaneja 0 4317 38121 2026-08-24T17:18:45Z Latvinskyy 8750 Latvinskyy pārvietoja lapu [[Spaneja]] uz [[Ispaneja]] 38121 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ispaneja]] jza0oig0o6kspzw5xzsyg9zp39aal2o Spanīšu volūda 0 4318 38124 2026-08-24T17:22:12Z Latvinskyy 8750 Latvinskyy pārvietoja lapu [[Spanīšu volūda]] uz [[Ispanīšu volūda]] 38124 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ispanīšu volūda]] ahsyi7kntt51ffv91d1hal42nao7b3c