Prancūzeja

Vikipedeja ltgwiki https://ltg.wikipedia.org/wiki/Suoku_puslopa MediaWiki 1.47.0-wmf.17 first-letter Medeja Seviškuo Sprīža Lītuotuojs Sprīža ap lītuotuoju Vikipedeja Vikipedejis sprīža Fails Sprīža ap failu MediaWiki Sprīža ap MediaWiki Taiss Sprīža ap taisu Paleigs Sprīža ap paleigu Kategoreja Sprīža ap kategoreju TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk Prancūzeja 0 398 38140 38134 2026-08-30T16:00:47Z Latvinskyy 8750 38140 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}} {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''République française''' '''Prancūzejis Republika'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]] |} Prancūzejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]] |- || Golvysmīsts || [[Pariža]] |- || Vaļsteibys volūda || [[Prancūzu volūda|prancūzu]] |- | Prezidents || [[Emmanuel Macron]] |- | Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]] |- || Pluots || 674 843 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 (2026) |- || [[Laika zona]] -vosorā || HEC (UTC +1), HAEC (UTC +2) |} '''Prancūzeja''' [[Prancūzu volūda|(prancūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]] '''Prancūzejis''' Eiropys daļā tei rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru. Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2. == Viesture == Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets). 1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Prancūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali. Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība. 1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā. 1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu. == Politiskuo sistema == Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā. Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam. == Geografeja == Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m). Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]]. == Mīsti == Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita. [[Pariža|Parīža]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv. [[Liona]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv. [[Marseļa]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv. [[Lila]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv. [[Tulūza]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv. [[Bordo]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv. [[Nanta]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv. [[Strasbūra]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv. [[Monpeljē]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv. [[Renna]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv. ---- ---- ---- ---- ----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}} [[Kategoreja:Europys vaļsteibys]] [[Kategoreja:Volūdys]] [[Kategoreja:Praņceja]] mc6qpzjr015ccxedyqzpgwiv1nyv28i 38141 38140 2026-08-30T16:09:57Z Latvinskyy 8750 Pāradresē uz [[Prancūzeja]] 38141 wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Prancūzeja]]{{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}} {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''République française''' '''Prancūzejis Republika'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]] |} Prancūzejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]] |- || Golvysmīsts || [[Pariža]] |- || Vaļsteibys volūda || [[Prancūzu volūda|prancūzu]] |- | Prezidents || [[Emmanuel Macron]] |- | Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]] |- || Pluots || 674 843 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 (2026) |- || [[Laika zona]] -vosorā || HEC (UTC +1), HAEC (UTC +2) |} '''Prancūzeja''' [[Prancūzu volūda|(prancūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]] '''Prancūzejis''' Eiropys daļā tei rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru. Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2. == Viesture == Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets). 1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Prancūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali. Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība. 1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā. 1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu. == Politiskuo sistema == Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā. Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam. == Geografeja == Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m). Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]]. == Mīsti == Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita. [[Pariža|Parīža]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv. [[Liona]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv. [[Marseļa]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv. [[Lila]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv. [[Tulūza]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv. [[Bordo]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv. [[Nanta]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv. [[Strasbūra]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv. [[Monpeljē]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv. [[Renna]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv. ---- ---- ---- ---- ----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}} [[Kategoreja:Europys vaļsteibys]] [[Kategoreja:Volūdys]] [[Kategoreja:Praņceja]] __STATICREDIRECT__ __NOEDITSECTION__ __DISAMBIG__ piy8jmkrafv2je90bne9iz2ep17v864 38142 38141 2026-08-30T16:11:28Z Latvinskyy 8750 Noņēma pāradresāciju uz [[Prancūzeja]] 38142 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:Prancūzeja}} {| border=1 align=right cellpadding=4 cellspacing=0 width=300 style="margin: 0 0 1em 1em; background: #f9f9f9; border: 1px #aaaaaa solid; border-collapse: collapse; font-size: 95%;" |+<big><big>'''République française''' '''Prancūzejis Republika'''</big></big> |- | style="background:#efefef;" align="center" colspan=2 | {| border="0" cellpadding="2" cellspacing="0" |- | align="center" width="140px" | [[Fails:Flag of France (1794–1815, 1830–1974, 2020–present).svg|135x135px|border]] | align="center" width="140px" | [[Fails:Armoiries république française.svg|100x100px]] |} Prancūzejis karūgs i gerbs |- | align=center colspan=2 | [[Fails:EU-France.svg|300px]] |- || Golvysmīsts || [[Pariža]] |- || Vaļsteibys volūda || [[Prancūzu volūda|prancūzu]] |- | Prezidents || [[Emmanuel Macron]] |- | Ministru prezidents || [[Sébastien Lecornu]] |- || Pluots || 674 843 km² |- || Dzeivuotuoju skaits || 69 100 000 (2026) |- || [[Laika zona]] -vosorā || HEC (UTC +1), HAEC (UTC +2) |} '''Prancūzeja''' [[Prancūzu volūda|(prancūzu]]: France), oficialai '''Prancūzejis Republika''' ([[Prancūzu volūda|prancūzu]]: République française) irā vaļsteiba Vokoru [[Europa|Europā]]. Prancūzeja [[golvysmīsts]] irā [[Pariža]] '''Prancūzejis''' Eiropys daļā tei rūbežojās ar [[Beļgeja|Beļgeju]], [[Luksemburga|Luksemburgu]], [[Vuoceja|Vuoceju]], [[Šveicareja|Šveici]], [[Italeja|Italeju]], [[Monaks|Monako]], [[Spaneja|Spāneju]] i [[Andora|Andoru]]. Tū mozgoj [[Vydsjiura]] dīnavydūs, Biskajis līča (Atlantejis okeana) rītumūs, Zīmeļjiura zīmeļūs. Prancūzeju nu [[Lelbrytaneja|Apvīnuotuos Karalistis]] atdola Anglejis kanals, zam kura tuneļs savīnoj obejis vaļsts. Prancūzeja kontrolej ari Korsikys solu Vydsjiurā i vairuokys cytys mozuokys pīkrastis solys. Prancūzejis aizjyurys departamenti rūbežojās ar [[Brazileja|Brazileju]], [[Surinams|Surinamu]] (Prancūzejis Gviana) i holandīšu kontrolātū Sinmārtenu (Sv. Poši praņcūži sovu vaļsti bīži sauc par L’Hexagone (Sešstyurs), partū ka tuos kontura atguodynoj itū geometriskū figuru. Prancūzeja irā leluokuo vaļsts [[Europys Savīneiba|Europys Savīneibā]] piec plateibys i ūtruo apdzeivuotuojuokuo vīta. Prancūzejis kūpejuo plateiba irā 643 801 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 551 500 km2 i aizjyurys Prancūzeja 92 301 km2. Prancūzejis zemis plateiba irā 640 427 km2, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 549 970 km2 i aizjyurys Prancūzeja 90 457 km2. Prancūzejai pīdarūšī iudiņi apjam 3374 km2 nu kūpejuos plateibys, nu kurūs Eiropys Prancūzeja irā 1530 km2 i aizjyurys Prancūzeja irā 1844 km2. == Viesture == Pīrmejī rokstisbōtie olūti, kas snādz zinis par tagadejōs Prancūzejis teritorejā dzeivuojušajom gietim, irā nu greku. Aptuveni nu Bronzys godasymta tagadejū Prancūzejis teritoreju apdzinova gali (keltu giets). 1. Godasymta prīkš Krysta vīduo Romys impereja pakļuova Galeju, bet 5. godasymtā tagadejōs Prancūzejis teritoreja palyka par golvonū Franku vaļsteibas dali. Piec Verdena leiguma 843. godā izveidōtā Vokoru Franku karaliste aizjēma teritoreju, kas irā leidzīga tagadejai Prancūzejai. Nu 10. godasymta vaļsti sōk saukt par Prancūzeju. Leidz 12. godasymta vīdam vaļstī valdēja feodalā sašķeltība. 1337. godā sōkōs Symtgodu kars, kas ar pōrtraukumīm nūtyka gandreiž 100 godu. Tymā baisi pasabrēneja tūreiz vēļ parastā zemnīce Žana d'Ark. Itys kars beja pādejais karala Karļa VII sūlis Prancūzejis vīnōšonā — piec angļu padzeišonys nu Prancūzejis zemem tyka golgōlā pazeita karala vara i cylvākim roduos tautiskuos pošapzinis sajiuta. Kars nūsabēdza 1457. godā. 1789. Godā nūtyka Līlā Prancūzejis revoluceja, kurys laikā vaļsts palyka par republiku. 1799. godā varu sovōs rūkās pajēma Napoleons Bonaparts, kas mēginoja pakļuot vysu Eiropu. == Politiskuo sistema == Tagadejuo konstituceja tyka pazeita [[1958]]. goda [[Rudiņa mieness|rudiņa]] mēneša 28. dīnā. Lykumdūšonys vara — Nacionaluo Asambleja (''Assemblée Nationale''), kurā struoduoj iz 5 godu kadencetom izvēlātī deputati. Daļa lykumdūšonys varys pīdar Senatam. == Geografeja == Prancūzejai irā rakstureigys cīši vysaidys ainovys, sōkot nu pīkrastis leidzenumim zīmeļūs i rītumūs, kur Prancūzeju mozgoj Zīmeļjiura i Atlantejis okeans, i dabeidzūt ar kolnu grēdam dīnavydūs ([[Pireneji]]) i dīnavydrītumūs ([[Alpi]]), kur irā augstōkā Eiropys viersyuņne — [[Monblans]] (4810 m). Starp itom ainovom īsaspīž leidzenumi i kolni, taidi kai Centralais masivs aba Vogēzi, kai ari nu tim iztekūšūs upu baseini — Luaras, [[Ronas]], [[Garonas]] i [[Senas]]. == Mīsti == Pīrakstītī dīžōkī vaļsts mīsti piec dzeivuotuoju skaita. [[Pariža|Parīža]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Paris''), 13 114 718 dzeiv. [[Liona]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lyon''), 2 280 845 dzeiv. [[Marseļa]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Marseille''), 1 873 270 dzeiv. [[Lila]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Lille''), 1 510 079 dzeiv. [[Tulūza]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Toulouse''), 1 454 158 dzeiv. [[Bordo]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Bordeaux''), 1 363 711 dzeiv. [[Nanta]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Nantes''), 1 011 020 dzeiv. [[Strasbūra]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Strasbourg''), 853 110 dzeiv. [[Monpeljē]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Montpellier''), 801 595 dzeiv. [[Renna]] (''[[Prancūzu volūda|prancūziski]]: Rennes''), 755 668 dzeiv. ---- ---- ---- ---- ----{{Europys vaļsteibys}}{{DEFAULTSORT:Prancūzeja}} [[Kategoreja:Europys vaļsteibys]] [[Kategoreja:Volūdys]] [[Kategoreja:Praņceja]] __NOEDITSECTION__ __DISAMBIG__ 4o1h4xh6pcq3ibvjf4ezuievsks4yzd